4. Aggaññasuttaṃ · 4. 《起源经》复注
4. Aggaññasuttavaṇṇanā4. 起源经注释
Vāseṭṭhabhāradvājavaṇṇanā瓦谢塔婆罗德瓦迦注释
§111
111.Etthāti ‘‘pubbārāme, migāramātupāsāde’’ti etasmiṃ padadvaye. Koyaṃ pubbārāmo, kathañca pubbārāmo, kā ca migāramātā, kathañcassā pāsādo ahosīti etasmiṃ antolīne anuyoge. Ayaṃ idāni vuccamānā anupubbikathā ādito paṭṭhāya saṅkhepeneva anupubbikathā. Padumuttaraṃ bhagavantaṃ ekaṃ upāsikaṃ aggupaṭṭhāyikaṭṭhāne ṭhapentiṃ disvāna tattha sañjātagāravabahumānā tamevatthaṃ purakkhatvā bhagavantaṃ nimantetvā. Meṇḍakaputtassāti meṇḍakaseṭṭhiputtassa. Sotāpannā ahosi tathā katādhikārattā.
这里说“早先的寺院，麋鹿母殿”这两个词。在这两个词中，什么是早先的寺院，早先的寺院如何是早先的，什么是麋鹿母，麋鹿母的殿堂是如何成就的，这些都在上下文中详细说明。如今这称为逐步说法的开端，由简略的逐步说法组成。看见世尊设立一位近侍女居于重要驻地，众人因生敬意尊重，亲自前往邀请世尊。所谓“孟达迦子”，即为孟达迦长者之子。此人已得初果，因其资历稳固。
Mātuṭṭhāne ṭhapesi attano sīlācārasampattiyā garuṭṭhāniyattā. Upayoganti tattha tattha appetabbaṭṭhāne appanāvasena viniyogaṃ agamaṃsu. Aññehi ca veḷuriyalohitaṅkamasāragallādīhi. Bhassatīti otarati. Suddhapāsādova na sobhatīti kevalo ekapāsādo eva vihāro na sobhati. Niyūhāni bahūni nīharitvā kattabbasenāsanāni ‘‘duvaḍḍhagehānī’’ti vadanti. Majjhe gabbho samantato anupariyāyatoti evaṃ dvikkhattuṃ vaḍḍhetvā katasenāsanāni duvaḍḍhagehāni. Cūḷapāsādāti khuddakapāsādā.
在母院内，他以自己的戒律行为资格受到尊敬。他们在应当使用的场所，以安止禅定之力施行使用。其他人则用篾条、红土、黄土、石等物。所谓“巴萨提”，意为下降。纯净殿宇本身不华丽，只有单一殿宇，因此该处修行沙利子的住处不华美。他们清理了许多耸立之地，并设置座位，称作“两重屋”。中心为胎室，四周环绕。这样经过两次加盖，所建座位即为两重屋。小殿即指较小的殿堂。
Uttaradevīvihāro nāma nagarassa pācīnadvārasamīpe katavihāro.
所谓“北方另一殿”，乃指建造于城池南门附近的寺庙。
Titthiyaliṅgassa aggahitattā neva titthiyaparivāsaṃ vasanti. Anupasampannabhāvato āpattiyā āpannāya abhāvato na āpattiparivāsaṃ vasanti. Bhikkhubhāvanti upasampadaṃ. Tevijjasuttanti imasmiṃ dīghanikāye tevijjasuttaṃ sutvā.
因异教徒标志的存在，他们既不居于异教徒的外院，也不居于未皈依之处，因缘缺乏，不在无皈依的环境中居住。比库身份是通过具足僧伽戒所成就。他们听闻长部经中“天神三力经”。
§113
113.Anuvattamānācaṅkamiṃsu ananucaṅkamane yathādhippetassa atthassa pucchanādīnaṃ asakkuṇeyyattā. Tesanti tesaṃ dvinnaṃ. Tenāha ‘‘paṇḍitataro’’ti. Atthāti bhavattha. Kulasampannāti sampannakulā uditodite brāhmaṇakule uppannā. Brāhmaṇakulāti kenaci pārijuññena anupaddutā eva brāhmaṇakulā. Tenāha ‘‘bhogādisampanna’’ntiādi. Ime brāhmaṇā uccā hutvā ‘‘imaṃ vasalaṃ pabbajjaṃ pabbajiṃsū’’tiādinā jātiādīni ghaṭṭentā akkosanti. Paribhāsantīti paribhavitvā bhāsanti. Attano anurūpāyāti attano ajjhāsayassa anurūpāya. Antarantarā vicchijja pavattiyamānā paribhāsā paripuṇṇā nāma na hoti khaṇḍabhāvato, tabbipariyāyato paripuṇṇā nāma hotīti āha ‘‘antarā’’tiādi.
他们在跟随而行时，不能在未经允许的地方散步，也不能询问无关之事。这里的“他们”有两种意思。由此又称“更为智慧者”。“义”意即观点。称为名门望族者，指在显赫发达的婆罗门世家出生。婆罗门世家指未受玷污的纯正婆罗门族群。于是说他们“富有享乐”等。这些婆罗门激昂地呼喊“这等下贱者出家修行”等语，诽谤、辱骂他们。所谓毁谤即是不敬慢地称谓。所谓“适合自己的”，是指与自己心念相契合的。中间过程逐步展开，毁谤不满时称为不满断续，圆满毁谤则称为圆满毁谤，“中间”之义由此而出。
Appatiṭṭhatāyāti apassayarahitattā. Vibhinnoti vinaṭṭho.
“无所驻著”即无有执着、无所害怕。意为不迷乱。
Itare tayo vaṇṇāti khattiyādayo vaṇṇā hīnā. Nanu khattiyāva seṭṭhā vaṇṇā yathā buddhā etarahi khattiyakule eva uppannāti? Saccametaṃ, te pana attano micchābhimānena, micchāgāhena ca ‘‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo’’ti vadanti, taṃ tesaṃ vacanamattaṃ. ‘‘Sujjhantīti suddhā honti, na nindaṃ garahaṃ pāpuṇantī’’ti vadanti. Sujjhanti vā saṃsārato sujjhanti, na sesā vaṇṇā asukkajātikattā, mantajjhenābhāvato cāti. Brahmuno mukhato jātā vedavacanato jātāti mukhato jātā. Tato eva brahmuno mahābrahmuno vedavacanato vijātāti brahmajā. Tena duvidhenāpi nimmitāti brahmanimmitā. Vedavedaṅgādibrahmadāyajjaṃ arahantīti brahmadāyādā. Muṇḍake samaṇaketi ettha ka-kāro garahāyanti āha ‘‘nindantā jigucchantā vadantī’’ti. Ibbheti sudde, te pana gharabandhanena baddhā nihīnatarāti āha ‘‘gahapatike’’ti. Kaṇheti kaṇhajātike. Bandhanaṭṭhena bandhu, kassa pana bandhūti āha ‘‘mārassa bandhubhūte’’ti. Pādāpacceti pādato jātāpacce. Ayaṃ kira brāhmaṇānaṃ laddhi ‘‘brāhmaṇā brahmuno mukhato jātā, khattiyā urato, ūrūhi vessā, pādato suddā’’ti.
其他两个种姓，即除刹帝利等以外的种姓，地位较低。然而，难道刹帝利的地位最高的种姓，如佛陀般的圣者，确实只出现在刹帝利家族中吗？这确实如此。但他们因自身错误的自尊和错误的执着，宣称“婆罗门是最高的种姓”，这不过是他们的妄言。他们又说“纯净就是纯净，没有讥讽和责难”，说的是那些离开轮回而纯净了，不是因种姓的清净，而是因意念没有染污。婆罗门一词是从“婆罗门口”而生，出自《吠陀》的言教，意思是从口出。由此也说“婆罗门之子”是从《吠陀》言文而出，故称婆罗门迹象。因此有两种标志：一是婆罗门迹象，二是因掌握《吠陀》及其附属学问而出家为阿拉汉，称为《吠陀》给予者。有人讥讽他们为披头散发的沙门，此处提到他们拒斥这种诋毁并说：“他们是嫌弃和诽谤者。”称他们污秽，是因闭门拘束而低贱，称他们是“家人”。称他们是黑色者，是因出生黑色体态。因结缚被称为亲人，则称他们为“魔的亲属”。因为脚有所触及，故称出生于脚的。这即是婆罗门对世间的称呼：“婆罗门由婆罗门口而生，刹帝利出生于胸膛，毗舍诞生于大腿，首陀罗生于脚部。”
§114
114. Yasmā paṭhamakappikakāle catuvaṇṇavavatthānaṃ natthi, sabbeva sattā ekasadisā, aparabhāge pana tesaṃ payogabhedavasena ahosi, tasmā vuttaṃ ‘‘porāṇaṃ…pe… ajānantā’’ti. Laddhibhindanatthāyāti ‘‘brāhmaṇā brahmuno puttā orasā mukhato jātā’’ti evaṃ pavattāya laddhiyā viniveṭhanatthaṃ. Puttappaṭilābhatthāyāti ‘‘evaṃ mayaṃ pettikaṃ iṇaṃ sodhessāmā’’ti laddhiyaṃ ṭhatvā puttappaṭilābhāya. Ayañhettha dhammikānaṃ brāhmaṇānaṃ ajjhāsayo. Sañjātapupphāti rajassalā. Itthīnañhi kumāribhāvappattito paṭṭhāya pacchimavayato oraṃ asati vibandhe aṭṭhame aṭṭhame sattāhe gabbhāsayasaññite tatiye āvatte katipayā lohitapīḷakā saṇṭhahitvā aggahitapupphā eva bhijjanti, tato lohitaṃ paggharati, tattha utusamaññā, pupphasamaññā ca. Nesanti brāhmaṇānaṃ. Saccavacanaṃ siyāti ‘‘brahmuno puttā’’tiādivacanaṃ saccaṃ yadi siyā, brāhmaṇīnaṃ…pe… mukhaṃ bhaveyya, na cetaṃ atthi.
第一世劫之初并无四种种姓，众生众生皆同类，后因彼此缘故出现差异。所以佛陀说：“古之人无知……”这意指“婆罗门乃由婆罗门之子、父至祖先口而生”，意即世系传承，种姓由世系巩固。这是为了说明世系繁衍、多样繁衍及功德功德的继承。因此才称“如此我们将净除恶道的种子”，即净化心灵保持清净的人定立。这里是指佛陀所说的善知识婆罗门的境界。花新生如宝蓓，女子受孕八个月后约在第七至第八周胎儿会有若干血色斑块，这些血斑如炭火般烧灼，令胎儿痛苦，令人认为是胎中火花的现象。婆罗门们对此不信，此为真言：“婆罗门之子”如是话语若是真的，则婆罗门面目必呈现相应，但是事实并非如此。
Catuvaṇṇasuddhivaṇṇanā四种姓清净注释
§115
115.Mukhacchedakavādanti ‘‘brāhmaṇā mahābrahmuno mukhato jātā’’ti vādassa chedakavādaṃ. Ariyabhāve asamatthāti anariyabhāvāvahā. Pakatikāḷakāti sabhāveneva na suddhā. Kaṇhoti kiliṭṭho upatāpako. Tenāha ‘‘dukkhoti attho’’ti.
被称为“口割论”的学说，是指“婆罗门出生于大婆罗门口”的言说的破坏说。所谓“圣地之境不足”是指污浊不纯净。称“黑”是指污浊、污染者。对此有“为苦之意”的解说。
Sukkabhāvo nāma parisuddhatāti āha ‘‘nikkilesabhāvena paṇḍarā’’ti. Sukkoti na kiliṭṭho anupatāpakoti vuttaṃ ‘‘sukhoti attho’’ti.
所谓清净存在，是指内在之净洁，为“无染之白”。“清净”非指污秽无污染，因而有“快乐之意”的解释。
§116
116.Ubhayavokiṇṇeti vacanavipallāsena vuttanti āha ‘‘ubhayesu vokiṇṇesū’’ti. Missībhūtesūti ‘‘kadāci kaṇhā dhammā, kadāci sukkā dhammā’’ti evaṃ ekasmiṃ santāne, ekasmiṃyeva ca attabhāve pavattiyā missībhūtesu, na pana ekajjhaṃ pavattiyā. Etthāti anantaravuttadhammāva anvādhiṭṭhāti āha ‘‘kaṇhasukkadhammesū’’ti. Yasmā ca te brāhmaṇā na ceva te dhamme atikkantā, yāya ca paṭipadāya atikkameyyuṃ, sāpi tesaṃ paṭipadā natthi, tasmā vuttaṃ ‘‘vattamānāpī’’ti. Nānujānanti ayathābhuccavādabhāvato. Anujānanañca nāma abbhanumodananti tadabhāvaṃ dassentena ‘‘nānumodanti, na pasaṃsantī’’ti vuttaṃ. Catunnaṃ vaṇṇānanti niddhāraṇe sāmivacanaṃ. Tesanti pana sambandhepi vā sāmivacanaṃ. Te ca brāhmaṇā na evarūpā na edisā, yādiso arahā ekadesenāpi tena tesaṃ sadisatābhāvato, tasmā tena kāraṇena nesaṃ brāhmaṇānaṃ ‘‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo’’ti vādaṃ viññū yathābhūtavādino buddhādayo ariyā nānujānanti.
所谓“两染充溢”是用言词误说，如说“两个都浊染”，称“黑法与清法时而现起”，故于同一世代，甚至同一心性，有二者交替而非同时现起。此言即指不同时现起的黑法与清法，这就是说众生相续彼此续生之法。因婆罗门未能超越此法，此法亦无法为众生超越，故称“乃至今时仍如是流转”。他们不许可此法，乃因错误不正见而妄谤，所谓“不同意非赞同”就是不许可、不同意、无称许的含义。关于四种种姓是概念的定义句，所谓“类”是指类别。依关系而论也是类。而这些婆罗门既非此类所成，依形相也不是，故此佛陀及圣人们智慧明了真理，皆不赞同“婆罗门为最高种姓”之说。
Ārakattādīhīti ettha kilesānaṃ ārakattā pahīnabhāvato dūrattā arahaṃ, kilesārīnaṃ hatattā arahaṃ, saṃsāracakkassa arānaṃ hatattā arahaṃ, paccayādīnaṃ arahattā arahaṃ, pāpakaraṇe rahābhāvena arahanti evamattho veditabbo. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana visuddhimagge (visuddhi. 1.125 ādayo), taṃ saṃvaṇṇanāsu (visuddhi. ṭī. 1.124) ca vuttanayena veditabbo . Āsavānaṃ khīṇattāti catunnampi āsavānaṃ anavasesato pahīnattā. Brahmacariyavāsanti maggabrahmacariyavāsaṃ. Tassa vāsassa pariyositattā vutthavāso, dasannampi vā ariyavāsānaṃ vutthattā vutthavāso. Vuttañhetaṃ –
所谓净除污染，是指污垢除灭后的清净；泯灭烦恼者是阿拉汉；消灭烦恼的根本是断除轮回的根源。由缘果关系等诸因缘成就阿拉汉之果，隐蔽恶业隠藏不足为外人所见，是为阿拉汉之义。此处简略提及，详述可参阅《净道》及其注疏。所谓漏尽，是四大染污根本烦恼的彻底灭除。称所谓圣行净住，是指八正道的实践及十善行的住持。圣行圣者的住处目标被称为圣住场。此说明至此。
‘‘Dasayime, bhikkhave, ariyāvāsā, yadariyā āvasiṃsu vā āvasanti vā āvasissanti vā. Katame dasa? Idha, bhikkhave, bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti chaḷaṅgasamannāgato ekārakkho caturāpasseno panuṇṇapaccekasacco samavayasaṭhesano anāvilasaṅkappo passaddhakāyasaṅkhāro suvimuttacitto suvimuttapañño. Ime kho, bhikkhave, dasa ariyāvāsā’’ti (a. ni. 10.19).
「世尊教诲，比库们，所谓十贞静者，即那些圣徒们曾住、现在住、将来住之处。何为这十者？比库们，有比库具备五力断灭，具有六根，独守一心，披四众相，具足特殊功德，具足隐秘真实，拥有平等的见知，意念不散乱，身心安宁，心了达解脱，智慧通达无碍。此十者，乃为圣徒之住处。」（增支部尼柯耶 10.19）
Vussatīti vā vusitaṃ, ariyamaggo, ariyaphalañca, taṃ etassa atthīti atisayavacanicchāvasena arahā ‘‘vusitavā’’ti vutto. Karaṇīyaṃ nāma pariññāpahānasacchikiriyābhāvanā dukkhassantaṃ kātukāmehi ekantato kattabbattā, taṃ pana yasmā catūhi maggehi paccekaṃ catūsu saccesu kātabbaṃ kataṃ, tasmā vuttaṃ ‘‘catūhi…pe… katakaraṇīyo’’ti. Osīdāpanaṭṭhena bhārā viyāti bhārā, kilesā, khandhā ca. Vuttañhi ‘‘bhārā have pañcakkhandhā’’ti (saṃ. ni. 3.22) ohāritoti apanīto. Sako attho sadatthoti ettha da-kāro padasandhikaro. Kāmaṃ diṭṭhiādayopi saṃyojanāni eva, tathāpi taṇhāya bhavasaṃyojanaṭṭho sātisayo. Yathāha ‘‘avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanāna’’nti. (Saṃ. ni. 2.125, 126, 127, 132, 134, 136, 142; 3.5.520; kathā. 75) tato sā eva sutte (dī. ni. 2.400; ma. ni. 1.93, 133; 3.373; saṃ. ni. 3.1081; paṭi. ma. 1.34 ādayo) samudayasaccabhāvena vuttā, tasmā vuttaṃ ‘‘bhavasaṃyojanaṃ vuccati taṇhā’’ti. Sammadaññā vimuttoti sammā aññāya jānanabhūtāya aggamaggapaññāya sammā yathābhūtaṃ yaṃ yathā jānitabbaṃ, taṃ tathā jānitvā vimutto. Imasmiṃ loketi imasmiṃ sattaloke. Idhattabhāveti imasmiṃ attabhāve, parattabhāveti parasmiṃ attabhāve, idhaloke, paraloke cāti attho.
「‘已住’或称‘已晷’，指圣道和圣果之成熟，此乃此意最深之委婉说法，圣者称为‘已成熟’。应当修习者乃是圆满觉知、断除嗔恚、住于苦灭、独行无畏之修行法，而此修行法须依四道、四圣谛分阶段独立完成，是以言‘须依四门完成’。烦恼重沉如负重之负累，众蕴亦然，云‘五蕴乃负累’（增支部尼柯耶3.22）已弃除少执。词中‘sakó’意指完全意义，此处‘二’字为辞令达到承接之用。欲爱、见解等联系束缚仍存，尤其因渴爱而受生之系缚严重，如云‘无明遮蔽众生成渴爱系缚’(增支部尼柯耶2.125-2.134等文)。是故此系缚，在经典中以缘起法义宣说，（长部尼柯耶2.400；中部尼柯耶1.93等处），故称‘渴爱即有生系缚’。‘正了知而得解脱’者，即正觉悟、具足无上智慧，依正智真知依修得之智解脱。‘此世者’谓此有情界；‘于此我所修习者’谓我之自我修；‘彼世者’谓彼方彼处。即现世与他世之别义。
§117
117.Antaravirahitāti vibhāgavirahitā. Tenāha ‘‘attano kulena sadisā’’ti. Anuyantīti anuyantā, anuyantā eva ānuyantā, anuvattakā. Tenāha ‘‘vasavattino’’ti.
「117.‘无障碍’即无分隔、无遮断。故谓‘自身宗族相同者’。‘跟随’意为追随者、随行者，确为随从者。故谓‘统治者’。」
§118
118.Niviṭṭhāti saddheyyavatthusmiṃ anupavisanavasena niviṭṭhā. Tato eva tasmiṃ adhikaṃ nivisanato abhiniviṭṭhā. Acalaṭṭhitāti acalabhāve ṭhitā.
「118.‘定住’谓在可信之物中无旁入，静止不动。由此更深层次的依住称之为‘止住’。‘不动立’指在不动状态中而立。」
Yanti yaṃ kathetabbadhammaṃ anupadhāretvā, tadatthañca appaccakkhaṃ katvā kathanaṃ, etaṃ aṭṭhānaṃ akāraṇaṃ tassa bodhimūleyeva samucchinnattā. Vicchindajananatthanti ratanattayasaddhāya vicchindassa uppādanatthaṃ, aññathattāyāti attho. Soti māro. Musāvādaṃ kātuṃ nāsakkhīti āgataphalassa ariyasāvakassa purato musā vattuṃ na visahi, tasmā āma mārosmīti paṭijāni. Silāpathaviyanti ratanamayasilāpathaviyaṃ. Sineruṃ kira parivāretvā ṭhito bhūmippadeso sattaratanamayo, ‘‘suvaṇṇamayo’’ti keci, sā vitthārato, ubbedhato anekayojanasahassaparimāṇā ativiya niccalā. Kiṃ tvaṃ etthāti kiṃ kāraṇā tvaṃ ettha. ‘‘Ṭhito’’ti accharaṃ pahari. Ṭhātuṃ asakkontoti ariyasāvakassa purato ṭhātuṃ asakkonto. Ayañhi ariyadhammādhigamassa ānubhāvo, yaṃ māropi nāma mahānubhāvo ujukaṃ paṭipparituṃ na sakkoti.
「对当讲述之法若不依因缘详述而未说，意味着此处根本未起。‘断、启、生’意为因信宝珠而断惑生信，‘异’乃分别之意。‘入魔’谓魔罗。‘无法说谎’指圣弟子因所证実法果而不敢说假语，故称‘魔退避’。‘宝石矿石’即金刚石矿石。锡耶露山如金山环绕，地区辽阔广阔，宝石堆积，广袤无动。若问‘你为何在此？’‘立’乃破除妄执之义。诚然圣弟子前不立于无明，立即不立于烦恼，此乃圣法悟入之体验，非凡大能所能正行于世。」
Maggo eva mūlaṃ maggamūlaṃ, tassa. Sañjātattā uppannattā. Tena maggamūlena patiṭṭhitasantāne laddhapatiṭṭhā. Bhagavato desanādhammaṃ nissāya ariyāya jātiyā jāto ‘‘bhagavantaṃ nissāya ariyabhūmiyaṃ jāto’’ti vutto. ‘‘Ure vasitvā’’ti idaṃ dhammaghosassa urato samuṭṭhānatāya vuttaṃ. Ure vāyāmajanitābhijātitāya vā oraso. Mukhato jātena jāto ‘‘mukhato jāto’’ti vutto. Kāraṇakāraṇepi hi kāraṇe viya vohāro hoti ‘‘tiṇehi bhattaṃ siddha’’nti. Keci pana ‘‘vimokkhamukhassa vasena jātattā mukhato jāto’’ti vadanti, tatthāpi vuttanayeneva attho veditabbo. Purimenatthena yonijo, sedajo, mukhajoti tīsu sambandhesu mukhajena sambandhena bhagavato puttabhāvo vibhāvito. Atthadvayenāpi dhammajabhāvoyeva dīpito. Ariyadhammappattito laddhaviseso hutvā pavatto taduttarakāliko khandhasantāno ‘‘ariyadhammato jāto’’ti veditabbo, ariyadhammaṃ vā maggaphalaṃ nissāya, upanissāya ca jāto sabbopi dhammappabandho ‘‘ariyadhammato jāto’’ti gahetabbo. Tesaṃ pana ariyadhammānaṃ apariyositakiccatāya ariyabhāvena abhinibbattimattaṃ upādāya ‘‘ariyadhammato jātattā’’ti vuttaṃ. Pariyositakiccatāya tathā nibbattipāripūriṃ upādāya ‘‘nimmitattā’’ti vuttaṃ, yato ‘‘dhammajo dhammanimmito’’ti vuttaṃ. ‘‘Navalokuttaradhammadāyaṃ ādiyatīti dhammadāyādo’’ tipi pāṭho. Assāti ‘‘bhagavatomhiputto’’tiādinā vuttassa vākyassa. Atthaṃ dassentoti bhāvatthaṃ pakāsento. Tathāgatassa anaññasādhāraṇasīlādidhammakkhandhassa samūhanivesavasena dhammakāyatāya na kiñci vattabbaṃ atthi, satthuṭṭhāniyassa pana dhammakāyataṃ dassetuṃ ‘‘kasmā tathāgato dhammakāyoti vutto’’ti sayameva pucchaṃ samuṭṭhāpetvā ‘‘tathāgato hī’’tiādinā tamatthaṃ vissajjeti. Hadayena cintetvāti ‘‘imaṃ dhammaṃ imassa desessāmī’’ti tassa upagatassa veneyyajanassa bodhanatthaṃ cittena cintetvā. Vācāya abhinīharīti saddhammadesanāvācāya karavīkarutamañjunā brahmassarena veneyyasantānābhimukhaṃ tadajjhāsayānurūpaṃ hitamatthaṃ nīhari upanesi. Tenāti tena kāraṇena evaṃsaddhammādhimuttibhāvena. Assāti tathāgatassa. Dhammamayattāti dhammabhūtattā. Idhādhippetadhammo seṭṭhaṭṭhena brahmabhūtoti āha ‘‘dhammakāyattā eva brahmakāyo’’ti. Sabbaso adhammaṃ pajahitvā anavasesato dhammo eva bhūtoti dhammabhūto. Tathārūpo ca yasmā sabhāvato dhammo evāti vattabbataṃ arahatīti āha ‘‘dhammasabhāvo’’ti.
「道乃根本根源。根源即生起。由此根基稳定之族系坚固。依世尊所说法，圣者由佛法所起，谓‘承佛之教而立于圣境’。‘成立于腹部’者，喻佛法之实，或因修持之发力而产生。‘自口中生’言其根本有因亦有所缘，譬如‘草所成饭’言缘起缘灭。有说曰‘由解脱之门生，故称自口生’，此乃譬喻说法。前述三门生之意—怀孕、生育、出世三种连系，乃佛子之父也表现大义。此二意足以显明法体。圣法获得已成特异之功德，成熟之后转入更高境界及续处，此体显为‘由圣法生’。佛法支撑及依止乃佛法之缘起，故曰‘由圣法生’，即佛法因缘成就。诸圣法以其特殊精进行持令圣法身得成就，故此称之为‘由圣法生’。因专注履行所规定法务及完成所须，谓之‘标志’，如云‘法之子法之标志者’。‘受持法者’言具有如来极难得之道德等法之体相，身心合成，非可随意谈论，弟子为了令师陀降显示法身，故问‘何以谓之如来法身’，自答‘如来是彼’。心中思量‘当为来者说此法’，即为清净众生介绍。以语音演变配合深奥教法，善巧演说法音引入弟子内心，达成利益目的。‘是故因缘’者也。‘佛子’指如来。‘法体’即法性。此处言‘因其法性故成佛体’，佛体为弃除一切不法而圆满正法之体。由此说‘法性是佛体’。」
§119
119.Seṭṭhacchedakavādanti ‘‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo’’ti (dī. ni. 3.116) evaṃ vuttaseṭṭhabhāvacchedakavādaṃ. Aparenapi nayenāti yathāvuttaseṭṭhacchedakavādato aparenapi porāṇakalokuppattidassananayena. Seṭṭhaccheda…pe… dassetunti sopi hi ‘‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīnā aññe vaṇṇā’’ti, ‘‘brāhmaṇā brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā’’ti (dī. ni. 3.114) ca evaṃ pavattāya micchādiṭṭhiyā viniveṭhano jātibrāhmaṇānaṃ seṭṭhabhāvassa chedanato seṭṭhacchedanavādo nāma hotīti dassetunti attho.
『世尊断除上等者之说』谓“婆罗门如其上等之色”者，如《长部尼柯耶》三谛经释卷第三一一六偈所述，谓此断除上等者之说。亦有以示现另一法之义，谓如前所说之断除上等者，兼以示现往昔上界之显现。谓断除上等者……如是示现，盖亦论曰“婆罗门如其上等之色，诸余色皆为下劣”，又言“婆罗门乃梵天之子，自口而生，即梵所化生”，此理是以流传，然其害于谓见邪见，因而断除种姓婆罗门诸上等色之显现，故名断除上等者之说，此义应知也。
Itthabhāvanti imaṃ pakārataṃ manussabhāvaṃ. Sāmaññajotanā hi visese avatiṭṭhati, pakaraṇavasena vā ayamattho avacchinno daṭṭhabbo. Manenevanibbattāti bāhirapaccayena vinā kevalaṃ upacārajhānamanasāva nibbattā. Yāya upacārajjhānacetanāya te tattha nibbattā, nīvaraṇavikkhambhanādinā uḷāro tassā pavattiviseso, tasmā jhānaphalakappo tassā phalavisesoti āha ‘‘brahmaloke viyā’’tiādi. ‘‘Sayaṃpabhā’’ti padānaṃ tattha sūriyālokādīhi vinā andhakāraṃ vidhamantā sayameva pabhāsantīti sayaṃpabhā, antalikkhe ākāse carantīti antalikkhacarā, tadaññakāmāvacarasattānaṃ viya sarīrassa vicaraṇaṭṭhānassa asubhatābhāvato subhaṃ, subheva tiṭṭhantīti subhaṭṭhāyinoti attho veditabbo.
『女性特性』若依此观，即谓此为人类特性之一类。盖一般明灯（即觉性）实有特殊恒存，虽从具经筏处未必全面断见，须审慎察看其所不及及其适用范围。思此故起，谓唯有依外缘力，非独自心出此，乃从随顺身心之所摄定产生。由此随顺如是出发意念，定得安住，故以遮断诸烦恼为主要特征，故“禅之果报力”即谓此果报之殊胜。谓“自光”一词，谓于日光等外无二，乃自自明照。谓“自光”者，意谓其身或界领域内，自身发光。谓“行于虚空”即谓天界上空中运行者。谓若无欲，离欲者，如毒蛇流布其身无形，如身体中未见之处，因而无形貌恶相反显美好，故须知“美好立起”即谓有美好表相也。
Rasapathavipātubhāvavaṇṇanā味地出现注释
§120
120.Sabbaṃ cakkavāḷanti anavasesaṃ koṭisatasahassaṃ cakkavāḷaṃ. Samatanīti sañchādentī vipphari, sā pana tasmiṃ udake patiṭṭhitā ahosīti āha ‘‘patiṭṭhahī’’ti. Vaṇṇenasampannāti sampannavaṇṇā. Makkhikaṇḍakarahitanti makkhikāhi ca tāsaṃ aṇḍakehi ca rahitaṃ.
『一切广大轮』谓无遗缺之成千上万亿大轮。谓“均满”即谓充满吞覆之义。谓此水中安住，故谓“安住”。谓谓具色彩光辉焕明，故谓“具色”。谓“无昆虫之类”即谓无虫及其卵。
Atītānantarepi kappe loloyeva. Kasmā? Evaṃ ciraparicitalolatāvasena sabbapaṭhamaṃ tathā akāsīti dasseti. Kimevidanti ‘‘vaṇṇato, gandhato ca tāva ñātaṃ, rasato pana kimevidaṃ bhavissatī’’ti saṃsayajāto vadati. Tiṭṭhatīti aṭṭhāsi.
谓即使远逝未来世亦犹似游恋。何以故？谓以久知恋爱之所缠缚，为诸首要故，故称“空”。谓此所谓“色、香甚知，味则未知”已生疑生，谓立住，即谓安立。
Candimasūriyādipātubhāvavaṇṇanā日月等出现注释
§121
121.Āluppakārakanti ettha ālopapariyāyo āluppa-saddoti āha ‘‘ālopaṃ katvā’’ti. Paccakkhabhūtānampi candimasūriyānaṃ pavattiyaṃ lokiyānaṃ sammoho hoti, taṃ vidhamituṃ ‘‘ko pana tesa’’ntiādinā aṭṭha pañhāvissajjanāni gahitāni. Tattha tesanti candimasūriyānaṃ. Kasminti kasmiṃ ṭhāne. ‘‘Ko uparī’’ti eteneva ko heṭṭhāti ayamattho vuttoyeva. Tathā ‘‘ko sīghaṃ gacchatī’’ti iminā ko saṇikaṃ gacchatīti ayampi attho vuttoyeva. Vīthiyoti gamanavīthiyo. Ekatoti ekasmiṃ khaṇe pātubhavanti. Sūriyamaṇḍale pana atthaṅgate candamaṇḍalaṃ paññāyittha. Chandaṃ ñatvā vāti ruciṃ ñatvā viya.
『无覆障者』谓此说为无遮障之说。谓“覆”言遮蔽，故谓“已遮”。谓亦有如月日等运转为世间迷惑，是以作此。为断此迷惑，有八疑问释出。谓“彼者即为月日等也”。谓“何地所谓”即谓“上何下何”之义已说出。复谓“谁速行？”者，意谓“谁与同行？”此亦谓义也。谓“道”即谓通行道路。谓“一下突显”者，谓于一时现形。谓在日轮中，月轮被视一部分。谓明了月者，明了好味也。
Ubhayanti anto, bahi ca.
谓有内、外二端。
Ujukanti āyāmato, vitthārato, ubbedhato ca. Parimaṇḍalatoti parikkhepato.
『笔直』者，谓就纵长、横广及高度而言皆正直也。『圆满』者，谓就周围而言也。
Ujukaṃ saṇikaṃ gacchati amāvāsiyaṃ sūriyena saddhiṃ gacchanto divase divase thokaṃ thokaṃ ohīyanto puṇṇamāsiyaṃ upaḍḍhamaggameva ohīyanato. Tiriyaṃ sīghaṃ gacchati ekasmimpi māse kadāci dakkhiṇato, kadāci uttarato dassanato. ‘‘Dvīsu passesū’’ti idaṃ yebhuyyavasena vuttaṃ. Candassa purato, pacchato, samañca tārakā gacchantiyeva. Attano ṭhānanti attano gamanaṭṭhānaṃ. Na vijahanti attano vīthiyāva gacchanato. Sūriyassa ujukaṃ gamanassa sīghatā candassa gamanaṃ upādāya veditabbā. Tiriyaṃ gamanaṃ dakkhiṇadisato uttaradisāya, uttaradisato ca dakkhiṇadisāya gamanaṃ dandhaṃ chahi chahi māsehi ijjhanato. Soti sūriyo. Kāḷapakkhauposathatoti kāḷapakkhe uposathe candena saheva gantvā tato paraṃ. Pāṭipadadivaseti sukkapakkhapāṭipadadivase. Ohāya gacchati attano sīghagāmitāya, tassa ca dandhagāmitāya. Lekhāviya paññāyati pacchimadisāyaṃ. Yāva uposathadivasāti yāva sukkapakkhauposathadivasā. ‘‘Cando anukkamena vaḍḍhitvā’’ti idaṃ uparibhāgato patitasūriyālokatāya heṭṭhato pavattāya sūriyassa dūrabhāvena divase divase anukkamena parihāyamānāya attano chāyāya vasena anukkamena candamaṇḍalappadesassa vaḍḍhamānassa viya dissamānatāya vuttaṃ, tasmā anukkamena vaḍḍhitvā viya. Uposathadivase puṇṇamāyaṃ paripuṇṇo hoti, paripuṇṇamaṇḍalo hutvā dissatīti attho. Dhāvitvā gaṇhāti candassa dandhagatitāya, attano ca sīghagatitāya. Anukkamena hāyitvāti ettha ‘‘anukkamena vaḍḍhitvā’’ti ettha vuttanayena attho veditabbo. Tattha pana chāyāya hāyamānatāya maṇḍalaṃ vaḍḍhamānaṃ viya dissati, idha chāyāya vaḍḍhamānatāya maṇḍalaṃ hāyamānaṃ viya dissati.
直线前进的路径每日与新月月亮同步，与太阳一同自西向东，渐渐隐没，直至满月时复现。横行迅速，有时向南，有时向北出现，谓之“双重经过”者，乃此多处说法。月亮在前方、后方及中间，恒有星辰随行。月自身即其所居之地与行处，行时不离自身道路。根据太阳直线路径之速，得知相对月的运行速度。横向行走时，南北两向，以各自六个月逐渐变化。此太阳即所谓“黑半月守斋”。修行日即晴明半月修行日，即由其快速路径及该路径所在之地方推断，于西方记载。满月守斋日则是月圆时现满月盘，故称。因太阳与月亮路径相辅相成，月亮在其轨道阴影下逐日增长，以其伸展增长如影随形，故称“随着增长”。守斋日满月即圆满，见为圆盘形，故云。太阳之速度快于月，故于月路径终点时追赶月，月路径终点，太阳亦抵达，谓“随着”增长之意。此处所说“随着增长”，即因其影子增长如同圆盘影子扩展之现象；而非月亮实质增加，处于增长情形。
Yāya vīthiyā sūriye gacchante vassavalāhakā devaputtā sūriyābhitāpasantattā attano vimānato na nikkhamanti, kīḷāpasutā hutvā na vicaranti, tadā kira sūriyassa vimānaṃ pakatimaggato adho otaritvā vicarati, tassa oruyha caraṇeneva candavimānampi adho oruyha carati taggatikattā, tasmā sā vīthi udakābhāvena ajānurūpatāya ‘‘ajavīthī’’ti samaññaṃ gatā. Yāya pana vīthiyā sūriye gacchante vassavalāhakā devaputtā sūriyābhitāpābhāvato abhiṇhaṃ attano vimānato bahi nikkhamitvā kīḷāpasutā ito cito ca vicaranti, tadā kira sūriyavimānaṃ pakatimaggato uddhaṃ āruhitvā vicarati, tassa uddhaṃ āruyha caraṇeneva candavimānampi uddhaṃ āruyha carati taggatikattā, taggatikatā ca samānagatinā vātamaṇḍalena vimānassa phellitabbattā, tasmā sā vīthi udakabahubhāvena nāgānurūpatāya ‘‘nāgavīthī’’ti samaññaṃ gatā. Yadā sūriyo uddhamanāruhanto, adho ca anotaranto pakatimaggeneva gacchati, tadā vassavalāhakā yathākālaṃ, yathāruci ca vimānato nikkhamitvā sukhena vicaranti, tena kālena kālaṃ vassanato loke utusamatā hoti, tāya utusamatāya hetubhūtāya sā candimasūriyānaṃ gati gavānurūpatāya ‘‘govīthī’’ti samaññaṃ gatā. Tena vuttaṃ ‘‘ajavīthī’’tiādi.
太阳运行之道路上有雨云天子，因太阳的炎热，不能从其天上居所外出，若出则戏耍不至远行，此时太阳顺道路向下移动，其脚步亦似月宫向下行走，此故该路径状如水波莎草，无实道路称为“无马道”；反之当天子因太阳炎热而出，戏耍奔走上升道时，太阳便沿道路向上，其脚亦同月宫上移；以风带围绕飞行船舶，可称为“龙路”，如水波荡漾，故称“水路”。太阳上下运动有定时，雨云天子依时出行，故造成季节的有序变化，该有序性与季节规律构成日月运行之“牛道”说，此皆所引经中所说“无马道”等名义依本义释之。
Evaṃ ‘‘kati nesaṃ vīthiyo’’ti pañhaṃ vissajjetvā ‘‘kathaṃ vicarantī’’ti pañhaṃ vissajjetuṃ ‘‘candimasūriyā’’tiādi vuttaṃ. Tattha sineruto bahi nikkhamantīti sinerusamīpena taṃ padakkhiṇaṃ katvā gacchantā tato gamanavīthito bahi attano tiriyagamanena cakkavāḷābhimukhā nikkhamanti. Anto vicarantīti evaṃ cha māse khaṇe khaṇe sineruto apasakkanavasena tato nikkhamitvā cakkavāḷasamīpaṃ pattā, tatopi cha māse khaṇe khaṇe apasakkanavasena nikkhamitvā sinerusamīpaṃ pāpuṇantā anto vicaranti. Idāni tamevatthaṃ saṅkhepena vuttaṃ vivarituṃ ‘‘tehī’’tiādi vuttaṃ. Sinerussa, cakkavāḷassa ca yaṃ ṭhānaṃ vemajjhaṃ, tassa, sinerussa ca yaṃ ṭhānaṃ vemajjhaṃ, tena gacchantā ‘‘sinerusamīpenavicarantī’’ti vuttā, na sinerussa aggāḷindaallīnā. Cakkavāḷasamīpena caritvāti etthāpi eseva nayo. Majjhenāti sinerussa, cakkavāḷassa ca ujukaṃ vemajjhena maggena. Citramāse majjhenāti etthāpi eseva nayo.
此中问曰：「行路几何？其如何行走？」答曰：「月与日」等物由地平线外升起，向其圆轨道进发，由此圆轨道横断线向出，绕圈运行。每数月之中夕月由圆轨平方向出发，直至横断线处而出，客行于环形轨道边缘；各月更替之间，月与日交错运行，轮流各自出没，结成环行轨迹。因此，月日行者并非此轨道之首尾所限，乃依月火环及圆圈之中线运行，此理即为论传所称“绕行月道”和“绕行日道”的说法，不是环首猛兽等意。轨道边缘附近之行走，乃为经文所依说法。月道与日道位置各于轨道两侧以此为中轴，基本不变。所谓中轴即月与日轨道之中线，月份相间，昼夜更替各得其时。
Ekappahārenāti ekavelāya, ekeneva vā attano ekappahārena. Majjhanhikoti ṭhitamajjhanhiko kālo hoti. Tadā hi sūriyamaṇḍalaṃ uggacchantaṃ hutvāpi imasmiṃ dīpe ṭhitassa upaḍḍhameva dissati, uttarakurūsu ṭhitassa ogacchantaṃ hutvā. Evañhi ekavelāyameva tīsu dīpesu ālokakaraṇaṃ.
“一时”即一次，“ekappahārena”意指同一时刻的自我放弃。所谓“中昏时”者，谓正中时刻。太阳在东方升起时，其月轮正位于该地，南方居高北方向下，正好显示三个方向之照耀。正是某一时刻三地同时得光，照射各自居所。
Yesu kattikādinakkhattasamaññā, tānipi tārakarūpāni yevāti vuttaṃ ‘‘sesatārakarūpāni cā’’ti, nakkhattasaññitatārakarūpato avasiṭṭhatārakarūpānīti attho. Ubhayānipi tāni devatānaṃ vasanakavimānānīti veditabbāni. Rā-saddo tiyati chijjati etthāti ratti, sattānaṃ saddassa vūpasamanakāloti attho. Dibbanti sattā kīḷanti jotanti etthāti divā. Sattānaṃ āyuṃ minanto viya siyati antaṃ karotīti māso. Taṃ taṃ kiriyaṃ arati vattetīti utu. Taṃ taṃ sattaṃ, dhammappavattiñca saṅgamma vadanto viya sarati vattetīti saṃvaccharo.
谓如十一月等含有星群时，虽然为星辰之像，依文“有残星形象”，指残存星群而非主星群。此二者皆为天界神祇之宫阙。夜色象征黑暗，称为“夜”，乃众生之息之消解时也。于夜间，众天神嬉戏发光，谓明亮之日。天众寿命如鱼，依自然周期终结其生，称为月。这一事相即为季节的变化。人们庆祝此事，以讴歌季节之更迭。
§122
122. Vivajjanaṃ vivajjo, so eva vevajjaṃ, vaṇṇassa vevajjaṃ vaṇṇavevajjaṃ, vaṇṇasampattiyā vigamo, tassa pana atthitā ‘‘vaṇṇavevajjatā’’ti vuttā. Tenāha ‘‘vivajjabhāvo’’ti. Tesanti vaṇṇavantānaṃ sattānaṃ. Atimānappaccayāti dubbaṇṇavambhanavasena atikkamma attano vaṇṇaṃ paṭicca mānapaccayā, mānasampaggaṇhananimittanti attho. Sātisayo raso etissā atthīti rasāti laddhamānāya, anubhāsiṃsūti anurodhavasena bhāsiṃsu. Lokuppattivaṃsakathanti lokuppattivaṃsajaṃ paveṇīkathaṃ, ādikāle uppannaṃ paveṇīāgatakathanti attho. ‘‘Anupatantī’’tipi pāṭho, so evattho.
第122条“Vivajjanaṃ vivajjo”为“完全清净”，这是他所谓的清净。又称为“色净”，指色的清净。因色的具足成熟，故有色净之名。又说其本义为‘色之清净’。故称“vivajjabhāvo”为清净之体。此三者指色法有个体（或存在）之意。“Atimānappaccaya”意指通过超过常量的持护，以极难染污的自色为条件而起；即因自心的执持所随机，谓之心依止。以“sātisayo raso”佐证此理，意指因有色的滋味故生味，由此又以借用的方式说明有感应众生。因说世界生灭故，谈及世界生灭系起，谓及初时生起时，称为‘初生之河’。其中“Anupatantī”之抄本，意亦同然。
Bhūmipappaṭakapātubhāvādivaṇṇanā地饼出现等注释
§123
123.Ediso hutvāti ahicchattakasadiso hutvā.
123.『成为那样』者，谓成为如菌菇状也。
§124
124.Padālatāti ‘‘padā’’ti evaṃnāmā ekā latā, sā pana yasmā sampannavaṇṇagandharasā, tasmā ‘‘bhaddalatā’’ti vuttā. Nāḷikāti nāḷivalli. Ahāyīti nassi.
124.『巴达拉藤』者，「巴达」乃一种藤蔓之名，因其色、香、味俱佳，故称「善藤」。『管茎』者，谓茎如管状之蔓草也。『消失了』者，谓灭失也。
§125
125.Akaṭṭhapākoti akaṭṭheyeva ṭhāne uppajjitvā paccanako, nīvāro viya sañjāto hutvā nippajjanakoti attho. Kaṇo ‘‘kuṇḍaka’’nti ca vuccati. Thusanti taṇḍulaṃ pariyonandhitvā ṭhitattaco, tadabhāvato ‘‘akaṇo, athuso’’ti sāli vutto. ‘‘Paṭivirūḷha’’nti idaṃ pakkabhāvassa kāraṇavacanaṃ. Paṭivirūḷhato hi taṃ pakkanti. Yasmiṃ ṭhāne sāyaṃ pakko sāli gahito, tadeva ṭhānaṃ dutiyadivase pāto pakkena sālinā paripuṇṇaṃ hutvā tiṭṭhatīti āha ‘‘sāyaṃ gahitaṭṭhānaṃ pāto pakkaṃ hotī’’tiādi. Alāyitanti lāyitaṭṭhānampi tesaṃ kammappaccayā alāyitameva hutvā anūnaṃ paripuṇṇameva paññāyati, na kevalaṃ paññāyanameva, atha kho tathābhūtameva hutvā tiṭṭhati.
第125条“Akaṭṭhapāko”为“未成熟之稻穗”，因未成熟于稻秆之处。含义近似“paccanako”即“阻止者”，引申为“遮碍物”。“Kaṇo”又称“kuṇḍaka”。释义指稻秆上所留稻谷的剩余部分。此谓“akaṇo、athuso”，即未成熟之稻谷又称“小粒米”。“Paṭivirūḷha”指完全成熟的稻谷状态。若在该处傍晚发现的米穗已成熟，即为“傍晚采集之所”，称为“pāto pakka”。“Alāyita”意为栖止处，此处指依赖其作用而生之栖息地，乃是成熟状态之表示，非单指智慧，但亦须依真实状态而存。
Itthipurisaliṅgādipātubhāvavaṇṇanā女性男性性别等显现之解释
§126
126.‘‘Manussakāle’’ti idaṃ pubbe manussabhūtānaṃyeva tattha idāni nikantivasena uppatti hotīti katvā vuttaṃ, devatānampi purimajātiyaṃ itthibhāve ṭhitānaṃ tattha virāgādipurisattappaccaye asati tadā itthiliṅgameva pātubhavati. Purisattapaccayeti ‘‘attanopi anissaratā, sabbakālaṃ parāyattavuttitā, rajassalatā vañcatā, gabbhadhāraṇaṃ, paṭhamāya pakatiyā nihīnapakatitā, sūravīratābhāvo, ‘appakā janā’ti ‘hīḷetabbatā’ti evamādi ādīnavapaccavekkhaṇapubbakampi itthibhāve ‘alaṃ itthibhāvena, na hi itthibhāve ṭhatvā cakkavattisiriṃ, na sakkamārabrahmasiriyo paccanubhavituṃ, na paccekabodhiṃ, na sammāsambodhiṃ adhigantuṃ sakkā’ti evaṃ itthibhāvavirajjanaṃ, ‘yathāvuttaādīnavavirahato uttamapakatibhāvato sampadamidaṃ purisattaṃ nāma seṭṭhaṃ uttamaṃ, ettha ṭhatvā sakkā etā sampattiyo sampāpuṇitu’nti evaṃ purisattabhāve sambhāvanāpubbakaṃ patthanāṭhapanaṃ, ‘tattha ninnapoṇapabbhāracittatā’ti’’ evamādike purisabhāvassa paccayabhūte dhamme. Pūretvā vaḍḍhetvā. Paccakkhaṃ bhūtaṃ, sadisañca diṭṭhadhammikaṃ, samparāyikañca suvipulaṃ anatthaṃ acintetvā purisassa kāmesu micchācaraṇaṃ kevalaṃ itthiyaṃ āsāpatti phalenevāti āsāāpatti itthibhāvāvahāpi hotiyeva. Tanninnapoṇapabbhārabhāvena tannikantiyā nimittabhāvāpattitoti vuttaṃ ‘‘puriso itthattabhāvaṃ labhanto kāmesumicchācāraṃ nissāya labhatī’’ti. Tadāti yathāvutte paṭhamakappikakāle. Pakatiyāti sabhāvena. Mātugāmassāti purimattabhāve mātugāmabhūtassa. Purisassāti etthāpi ‘‘pakatiyā’’ti padaṃ ānetvā sambandhitabbaṃ. Upanijjhāyatanti upecca nijjhāyantānaṃ. Yathā aññamaññasmiṃ sārāgo uppajjati, evaṃ sāpekkhabhāvena olokentānaṃ. Rāgapariḷāhoti rāgajo pariḷāho.
第126条“Manussakāle”指古时人类之时，此语专指从古至今人类之存在始终不断形成，谓之“现今剩余相”。说及天人等过去生、女性之存在时，以无欲涅槃依止为条件，显无女身时之差别，其时即显女性身不可得，即“在女性身无法获致佛世尊、如来、梵天等之荣誉，亦无缘得声闻、缘觉、正觉”等，称为“女性身之失落”，即女性相之凋零。此由“purisattapaccaya”即“男子依止”为前因。男子依止，即自无依赖，常处于解脱之所，适时解脱，弃迷失，放弃怀疑烦恼。由此对“purisassa kāmesumicchācāraṃ nissāya labhatī”意指有男子之存在，故产生恶淫邪行之果报。此说明男子身存在即导致堕落。谓之“ninnapoṇapabbhāracittatā”为意欲降低、心灵衰弱之态。用以阐述前面所说男子相正如是，依此修习者能成就。言及“pakatiyā”即“集会”，“mātugāma”指女性群体，特指此前的“女性相”。“Upanijjhāyatanti”谓放弃、遗弃。相较而言，彼此相互执着之爱欲便生，此即“rāgapariḷāho”，意为爱恨交织之迷恋。
Nibbuyhamānāyāti pariṇatā hutvā niyyamānāya.
『正在被运走时』者，谓已成熟而正被运载去之时也。
Methunadhammasamācāravaṇṇanā交媾法行为之解释
§127
127.Gomayapiṇḍamattampi nālatthāti sammadeva vivāhakammaṃ nālatthāti adhippāyena vadanti. Pātabyatanti tasmiṃ asaddhamme kilesakāmena pivitabbataṃ kiñci pivitabbavatthuṃ pivantā viya ativiya tosetvā paribhuñjitabbataṃ āpajjiṃsu, pātabyatanti vā paribhuñjanakataṃ āpajjiṃsu upagacchiṃsu. Paribhogattho hi ayaṃ pā-saddo, kattusādhano ca tabya-saddo, yathāruci paribhuñjiṃsūti attho.
乃至于取一捧米，也谓之不当，谓婚姻活动正当。谓于其中，因无善法而应饮，如饮某物而饮者，因过度满足而享用，故应讥诮；或谓应讥诮者，因其饮用而生，不悦而贪享之。其享用者，即此配偶之声，为争斗之具，亦为夫妻之声，意指如所喜好而互相享用也。
Sannidhikārakanti sannidhikāraṃ, ka-kāro padavaḍḍhanamattanti āha ‘‘sannidhiṃ katvā’’ti. Apadānanti avakhaṇḍanaṃ. Ekekasmiṃ ṭhāneti yattha yattha vahitaṃ, tasmiṃ tasmiṃ ekekasmiṃ ṭhāne. Gumbagumbāti puñjapuñjā.
『相近因』者，即相近之处也。『谁所作』，指增益言语之因，谓『已作相近』。『出处』意为分割。『在每一处』，即所流通之处，乃各处也。『聚集』谓群聚。
Sālivibhāgavaṇṇanā稻米分类之解释
§128
128.Sīmaṃ ṭhapeyyāmāti ‘‘ayaṃ bhūmibhāgo asukassa, ayaṃ bhūmibhāgo asukassā’’ti evaṃ paricchedaṃ kareyyāma. Taṃ aggaṃ katvāti taṃ ādiṃ katvā.
『立界限』谓此为地界，谓此为他界，如是分割。『作首』谓作始。
Mahāsammatarājavaṇṇanā大选王之解释
§130
130.Pakāsetabbanti dosavasena pakāsetabbaṃ. Khipitabbanti khepaṃ kātabbaṃ. Tenāha ‘‘hāretabba’’nti, sattanikāyato nīharitabbaṃ.
『应发作』意为应因恚怒而发作。『应迅速』谓应速行之。即谓『应除去』，指由众生缘起应被去除。
Nesanti niddhāraṇe sāmivacanaṃ.
言『非现同一词于决定时』。
§131
131.Akkharanti niruttiṃ. Sā hi mahājanena sammatoti niddhāretvā vattabbato nirutti , tasmiṃyeva nirūḷhabhāvato , aññattha asañcaraṇato akkharanti ca vuccati, tathā saṅkhātabbato saṅkhā, samaññāyatīti samaññā, paññāpanato paññatti, voharaṇato vohāro. Uppannoti pavatto. Na kevalaṃ akkharamevāti na kevalaṃ samaññākaraṇameva. Khettasāminoti taṃ taṃ bhūmibhāgaṃ pariggahetvā ṭhitasattā. Tīhi saṅkhehīti tividhakiriyābhisaṅkhatehi tīhi saṅkhehi khattiyādīhi tīhi vaṇṇehi pariggahitehi. ‘‘Khattiyānuyantabrāhmaṇagahapatikanegamajānapadehi tīhi gahapatīhi pariggahitehī’’ti ca vadanti. Agganti ñātenāti aggaṃ kulanti ñātena. Khattiyakulañhi loke sabbaseṭṭhaṃ. Yathāha ‘‘khattiyo seṭṭho janetasmiṃ, ye gottapaṭisārino’’ti, (dī. ni. 1.277; 3.140; ma. ni. 2.30; saṃ. ni. 1.182, 245) abhedopacārena pana akkharassa khattiyasaddassapi seṭṭhatāti pāḷiyaṃ ‘‘aggaññena akkharenā’’ti vuttaṃ. Idāni abhedopacārena vinā eva atthaṃ dassetuṃ ‘‘agge vā’’tiādi vuttaṃ.
『文字』谓言语。彼由于大众共认，是以确立言语，故乃文也。于此语中，若无夸张则非文。『概念』谓思议，『名目』谓言辞，『运用』谓言语活动。『起』谓发生。仅为文字故不全为概念产生。『领土主』谓占有土地之民。『三种集聚』谓以三种行为聚集之者，即三种武士族群，以三色着衣者聚集。谓『武士、婆罗门、贤人、平民、农人、手工业者、商人等三个家庭之户主』聚集者。『族长』谓族姓首领。武士族为世间极上者，如言『武士为人上，诸姓族之依归』。虽有互不区别之附加，然武士语辞亦属最上，曰『以族长为首之文字』。今为表现无区别附加，亦有谓『或首』之说。
Brāhmaṇamaṇḍalādivaṇṇanā婆罗门圈等之解释
§132
132. Yena anārambhabhāvena bāhitākusalā ‘‘brāhmaṇā’’ti vuttā, tameva tāva dassetuṃ pāḷiyaṃ ‘‘vītaṅgārā’’tiādi vuttanti tadatthaṃ dassento ‘‘pacitvā’’tiādimāha. Tamenanti vacanavipallāsena niddesoti āha ‘‘te ete’’ti. Abhisaṅkharontāti cittamantabhāvena aññamaññaṃ abhivisiṭṭhe karontā, brāhmaṇākappabhāvena saṅkharontā ca. Vācentāti paresaṃ kathentā, ye tathā ganthe kātuṃ na jānanti. Acchantīti āsanti, upavisantīti attho. Tenāha ‘‘vasantī’’ti. Acchentīti kālaṃ khepenti. Hīnasammataṃ jhānabhāvanānuyogaṃ chaḍḍetvā ganthe pasutatādīpanato. Seṭṭhasammataṃ jātaṃ ‘‘vedadharā sottiyā subrāhmaṇāti evaṃ seṭṭhasammataṃ jātaṃ.
132. 以何种方式因未起始善行而外显为婆罗门者，巴利典籍中称之为“息灭尘垢”等，旨在说明此义时称为“净化”等。谓之“谬误言辞”则指示说“他们如此”。“积累”意指以心意表现互相尊敬，以婆罗门行为方式相互积累。言说者乃对他人陈说，实则不知如何实踐。所谓“坐”即是坐下，故称“居住”。“打发”即表示分散时间。放弃不适宜修持禅那的道路而行入观照及智慧引导者。成为最优越的说法称为“智慧之声、称为纯洁最优”。
§133
133.Methunadhammaṃ samādiyitvāti jāyāpatikabhāvena dvayaṃ dvayaṃ nivāsaṃ ajjhupagantvā. Vāṇijakammādiketi ādi-saddena kasikammādiṃ saṅgaṇhāti.
133. 夫妻关系的具体内涵乃指以出生为起始，中间相互进入彼此住所。贸易工作等以缚脚行径积累，如耕作等诸作业。
§134
134.Luddācārakammakhuddācārakammunāti paraviheṭhanādiluddācārakammunā, naḷakāradārukammādikhuddācārakammunā ca. Suddanti ettha su-iti sīghatthe nipāto. Dā-iti garahaṇattheti āha ‘‘suddaṃ suddaṃ lahuṃ lahuṃ kucchitaṃ gacchantī’’ti.
134. 失礼行为中所谓小失礼行为，乃包括挑衅或欺凌等之小失礼行为，及用刃器木棍等进行之小失礼行为。“净”在此为“速”字之缩写。据解释，上文“净净轻轻，行踪疏忽”之意。
§135
135.Ahūti kālavipallāsavasena vuttanti dassento ‘‘hoti kho’’ti āha. Imināti ‘‘imehi kho, vāseṭṭha, catūhi maṇḍalehi samaṇamaṇḍalassa abhinibbatti hotī’’ti iminā vacanena. Imaṃ dassetīti samaṇamaṇḍalaṃ nāma…pe… suddhiṃ pāpuṇantīti imaṃ atthajātaṃ dasseti. Yadi imehi…pe… abhinibbatti hoti, evaṃ sante imāneva cattāri maṇḍalāni padhānāni, samaṇamaṇḍalaṃ appadhānaṃ tato abhinibbattattāti? Nayidamevanti dassetuṃ ‘‘imānī’’tiādi vuttaṃ. Samaṇamaṇḍalaṃ anuvattanti guṇehi visiṭṭhabhāvato. Guṇo hi viññūnaṃ anuvattanahetu, na kolaputtiyaṃ, vaṇṇapokkharatā, vākkaraṇamattaṃ vā. Tenāha ‘‘dhammeneva anuvattanti, no adhammenā’’ti. So dhammo ca lokuttarova adhippeto, yena saṃsārato visujjhati, tasmā samaṇamaṇḍalanti ca sāsanikameva samaṇagaṇaṃ vadatīti daṭṭhabbaṃ. Tenāha ‘‘samaṇamaṇḍalañhī’’tiādi.
135. “存在”是因时代变更误说引起，用以说明“实有”意思。此处“这些，尊者，如四境界的弟子共同现起”，以此言辞诠释。指称弟子境界名称即指清净之境。若以此状况称弟子境界现起，意谓四境皆为主要根基，故不称为弟子境界。弟子境界随资质卓越而转，是智者追随之原因，非凭外表或辞藻。谓“唯依法行，不依非法”。此法正是超世间法，能使脱离轮回，故名弟子境界。说曰“弟子境界”等。
Duccaritādikathāvaṇṇanā恶行等论说之解释
§136
136.Micchādiṭṭhivasena samādinnakammaṃ nāma ‘‘ko anubandhitabbo. Ajotaggisoṭṭhimiso’’tiādinā yaññavidhānādivasena pavattitaṃ hiṃsādipāpakammaṃ. Micchādiṭṭhikammassāti ‘‘esa saddhādhigato devayāno, yena yanti puttino visokā’’tiādinā pavattitassa micchādiṭṭhisahagatakammassa. Samādānaṃ tassa tathā pavattanaṃ, tassā vā diṭṭhiyā upagamanaṃ.
136. 因错误见解而生起之行为，称为“谁将从属？”此中以祭祀礼仪为例，说明始于有害恶行。所谓错误见行为，是指如“此为信心所得之天人，儿等往彼国”的说法所随出现的行为。由此而生执著，随见所驱使。
§137
137.Dvayakārīti kusalākusaladvayassa kattā. Tayidaṃ dvayaṃ yasmā ekajjhaṃ nappavattati, tasmā āha ‘‘kālenā’’tiādi. Ekakkhaṇe ubhayavipākadānaṭṭhānaṃ nāma natthi ekasmiṃ khaṇe cittadvayūpasañhitāya sattasantatiyā abhāvato. Yathā pana dvayakārino sukhadukkhapaṭisaṃveditā sambhavati, taṃ dassetuṃ ‘‘yena panā’’tiādi vuttaṃ. Evaṃbhūtoti vikalāvayavo. Dvepihi kusalākusalakammāni katūpacitāni sabhāvato balavantāneva honti, tasmā maraṇakāle upaṭṭhahanti . Tesu akusalaṃ balavataraṃ hoti paccayalābhato. Nikantiādayo hi paccayavisesā akusalasseva sabhāgā, na kusalassa, tasmā katūpacitabhāvena samānabalesupi kusalākusalesu paccayalābhena vipaccituṃ laddhokāsatāya kusalato akusalaṃ balavataraṃ hotīti, tathābhūtampi taṃ yathā vipākadāne laddhokāsassa kusalassāpi avasaro hoti, tathā laddhapaccayaṃ paṭisandhidānābhimukhaṃ kusalaṃ paṭibāhitvā paṭisandhiṃ dentaṃ tiracchānayoniyaṃ nibbattāpetīti. ‘‘Akusalaṃ balavataraṃ hotī’’ti ettha ‘‘akusalaṃ ce balavataraṃ hoti, taṃ kusalaṃ paṭibāhitvā’’ti vuttanayeneva atthaṃ vatvā tesu kusalaṃ ce balavataraṃ hoti, tañca akusalaṃ paṭibāhitvā manussayoniyaṃ nibbattāpeti, akusalaṃ pavattivedanīyaṃ hoti, atha naṃ taṃ kāṇampi karoti khujjampi pīṭhasappimpi kucchirogādīhi vā upaddutaṃ. Evaṃ so pavattiyaṃ nānappakāraṃ dukkhaṃ paccanubhavatīti idaṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘sukhadukkhappaṭisaṃvedī hotī’’ti. Tatrāyaṃ vinicchayo – vuttakāle vā kārena samānabalesu kusalākusalakammesu upaṭṭhahantesu maraṇassa āsannavelāyaṃ yadi balavatarāni kusalajavanāni javanti, yathāupaṭṭhitaṃ akusalaṃ paṭibāhitvā kusalaṃ vuttanayena paṭisandhiṃ deti. Atha balavatarāni akusalajavanāni javanti, yathāupaṭṭhitaṃ kusalaṃ paṭibāhitvā akusalaṃ vuttanayeneva paṭisandhiṃ deti. Taṃ kissa hetu? Ubhinnaṃ kammānaṃ samānabalavabhāvato, paccayantarasāpekkhato cāti, sabbaṃ vīmaṃsitvā gahetabbaṃ.
137. “双因”是善与不善二者的行为主体。因一者不发生于一时，他时亦然。谓之“时机”由此产生。两因使苦乐感受相生，故以此表明“由此而生”等。所谓“成就的合成部分”。双因中善恶行为天性本尽十分强大，故于临终时加身。其间恶较强大，因缘所得定是恶，根本特性正同恶，故善恶虽位处同样力量之际，因缘所得却相反。此乃正确见解。且善缘于恶，善弃恶，恶由善弃而生者，乃生彼异类，此乃不正生因。因恶较强，恶果更显，故恶紧随着善。果报显现时，善亦有契机，而善为缘起所引而生，则善弃恶，恶遂恶化生异类报。若恶强，弃彼善而生异类，恶报应感也。非因疏忽小病轻微疼痛所致。行为展转呈现多种之苦。综观所述，谓“感苦乐相继”达理。此处分析，谓在发生时，二因若平衡，则临终时，善果较旺，依临终时恶弃善果而被生；复若恶果较旺，依临终时善弃恶果而被生。何以为因？由二业力量相当，彼此依赖，故须全面检验。
Bodhipakkhiyabhāvanāvaṇṇanā觉支修习的解释
§138
138.Bodhi vuccati maggasammādiṭṭhi, cattāri ariyasaccāni bujjhatīti katvā, sabhāvato, taṃsabhāvato ca tassā pakkhe bhavāti bodhipakkhiyā, sativīriyādayo dhammā, tesaṃ bodhipakkhiyānaṃ. Paṭipāṭiyāti bodhipakkhiyadesanāpaṭipāṭiyā. Bhāvanaṃ anugantvāti anukkamena pavattaṃ bhāvanaṃ patvā. Tenāha ‘‘paṭipajjitvā’’ti. Saupādisesāya nibbānadhātuyā vasena khīṇāsavassa seṭṭhabhāvaṃ lokassa pākaṭaṃ katvā dassetuṃ sakkā, na itarāya sabbaso apaññattibhāvūpagamane tassa adassanatoti vuttaṃ ‘‘parinibbātīti kilesaparinibbānena parinibbāyatī’’ti. Vinivattetvāti tato catuvaṇṇato nīharitvā.
138.觉者谓正见为道。称四圣谛为觉知者，乃依其本性及其所依显现者为然，因而名为觉。觉之所依亦即觉支。诸如念、精进等法即为觉支。所谓修行，即是依照觉支的宣说而行。循序渐进之修习谓之随顺修行。由此得名“依修”。若能无碍断尽染污法，住于无余涅槃、最高之境，此为世间至善之相。断尽烦恼涅槃故称为转灭、灭除一切烦恼之义。所谓“返转”者，即断除四种染污状态也。
§140
140.Tamevatthanti ‘‘khīṇāsavova devamanussesu seṭṭho’’ti vuttamevatthaṃ.
140.此义即“断尽染污者乃天人中至上者”之说。是名正义。
Seṭṭhacchedakavādamevāti jātibrāhmaṇānaṃ seṭṭhabhāvasamucchedakameva kathaṃ. Dassetvā bhāsitvā. Suttantaṃ vinivattetvāti pubbe lokiyadhammasandassanavasena pavattaṃ aggaññasuttaṃ ‘‘sattannaṃ bodhipakkhiyānaṃ dhammānaṃ bhāvanamanvāyā’’tiādinā tato vinivattetvā nīharitvā tena asaṃsaṭṭhaṃ katvā. Āvajjantāti samannāharantā. Anumajjantāti pubbenāparaṃ atthato vicarantāti.
所谓至上断除论，即犹如婆罗门种姓中断除至上者之说。宣示讲述于人。因断除经文拒除行者，以世俗法观之，谓昔时《长夜经》言“七种觉支法修习”者故。由是拒绝而摈除，未加整顿故也。谓“引入”者即完全具足之意。谓“循序前进”者，旧时继后逐义循序考察也。
Aggaññasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā. · 《起源经注》中隐含义的阐明。