8. Siṅgālasuttaṃ · 8. 教授尸伽罗经义注
8. Siṅgālasuttavaṇṇanā《辛伽罗经》注释
Nidānavaṇṇanā因缘注释
§242
242.Evaṃme sutanti siṅgālasuttaṃ. Tatrāyamanuttānapadavaṇṇanā – veḷuvane kalandakanivāpeti veḷuvananti tassa uyyānassa nāmaṃ. Taṃ kira veḷūhi parikkhittaṃ ahosi aṭṭhārasahatthena ca pākārena gopuraṭṭālakayuttaṃ nīlobhāsaṃ manoramaṃ, tena veḷuvananti vuccati. Kalandakānañcettha nivāpaṃ adaṃsu, tena kalandakanivāpoti vuccati.
242.如是我闻，有一段关于狮子经的记载。其中对于卡兰达卡园林的说明是：卡兰达卡园林即是指被称为篱笆围绕的园林。该园林据说由藤条环绕，高约十八肘，且设有由塔楼和楼阁相连的结构，呈现蓝色光泽而美丽，因此称之为篱笆园林。卡兰达卡园林之名，源于园中曾有卡兰达卡藤蔓缠绕形成的凉亭，故名卡兰达卡园林。
Pubbe kira aññataro rājā tattha uyyānakīḷanatthaṃ āgato surāmadena matto divā niddaṃ okkami. Parijanopissa ‘‘sutto rājā’’ti pupphaphalādīhi palobhiyamāno ito cito ca pakkāmi. Atha surāgandhena aññatarasmā susirarukkhā kaṇhasappo nikkhamitvā rañño abhimukho āgacchati, taṃ disvā rukkhadevatā ‘‘rañño jīvitaṃ dammī’’ti kāḷakavesena āgantvā kaṇṇamūle saddamakāsi. Rājā paṭibujjhi. Kaṇhasappo nivatto. So taṃ disvā ‘‘imāya kāḷakāya mama jīvitaṃ dinna’’nti kāḷakānaṃ tattha nivāpaṃ paṭṭhapesi, abhayaghosañca ghosāpesi. Tasmā taṃ tato pabhuti ‘‘kalandakanivāpo’’ti saṅkhyaṃ gataṃ. Kalandakāti hi kāḷakānaṃ etaṃ nāmaṃ.
从前有一位国王为娱乐而来到这里的园林，因醉酒入睡。随从称他为“睡觉的国王”，不断用花果等物引诱他离开。忽然，一名名为黑蛇的守林人离开树下，走向国王。见状，树神显现并以黑袍遮面来到国王耳畔说“我将保全王命”，声响传来。国王理解其意，黑蛇便回去。国王遂将此地名命为“卡兰达卡园林”，因卡兰达卡即指黑袍者之称。
Tena kho pana samayenāti yasmiṃ samaye bhagavā rājagahaṃ gocaragāmaṃ katvā veḷuvane kalandakanivāpe viharati, tena samayena. Siṅgālako gahapatiputtoti siṅgālakoti tassa nāmaṃ. Gahapatiputtoti gahapatissa putto gahapatiputto. Tassa kira pitā gahapatimahāsālo, nidahitvā ṭhapitā cassa gehe cattālīsa dhanakoṭiyo atthi. So bhagavati niṭṭhaṅgato upāsako sotāpanno, bhariyāpissa sotāpannāyeva. Putto panassa assaddho appasanno. Atha naṃ mātāpitaro abhikkhaṇaṃ evaṃ ovadanti – ‘‘tāta satthāraṃ upasaṅkama, dhammasenāpatiṃ mahāmoggallānaṃ mahākassapaṃ asītimahāsāvake upasaṅkamā’’ti. So evamāha – ‘‘natthi mama tumhākaṃ samaṇānaṃ upasaṅkamanakiccaṃ, samaṇānaṃ santikaṃ gantvā vanditabbaṃ hoti, onamitvā vandantassa piṭṭhi rujjati, jāṇukāni kharāni honti, bhūmiyaṃ nisīditabbaṃ hoti, tattha nisinnassa vatthāni kilissanti jīranti, samīpe nisinnakālato paṭṭhāya kathāsallāpo hoti, tasmiṃ sati vissāso uppajjati, tato nimantetvā cīvarapiṇḍapātādīni dātabbāni honti. Evaṃ sante attho parihāyati, natthi mayhaṃ tumhākaṃ samaṇānaṃ upasaṅkamanakicca’’nti. Iti naṃ yāvajīvaṃ ovadantāpi mātāpitaro sāsane upanetuṃ nāsakkhiṃsu.
当时世尊住在王舍城的外郊村庄，即卡兰达卡园林。此时狮子是一位富有庄园主的儿子，名为狮子。庄园主指富庶之家主人，其子为庄园主之子。据说其父亲藏宝丰厚，拥有四十三千万财产。他本人是世尊弟子中坚学过初果的在家信士，而其妻亦已达初果。但此子却不信奉佛法，心怀不悦。其父母不断劝诫他说：“儿啊，去拜见佛陀、佛法的护卫者大马哈摩嘎喇那、大咖萨巴等十八大弟子吧。”他回答说：“我无心亲近你们这些修行人，拜访诸沙门才能得宜。近前参拜者必须行礼，而行礼后身体受损，指甲变硬，土地不宜久坐，久坐则衣服破损衰老，近前久坐又生讲话谩语，唯有如此方生信心。随之可被邀请，需施与袈裟、饭食等物。如此才有益义，我非无缘近修行者。”虽被不断规劝，其父母终不能使他归依佛法。
Athassa pitā maraṇamañce nipanno ‘‘mama puttassa ovādaṃ dātuṃ vaṭṭatī’’ti cintetvā puna cintesi – ‘‘disā tāta namassāhī’’ti evamassa ovādaṃ dassāmi, so atthaṃ ajānanto disā namassissati, atha naṃ satthā vā sāvakā vā passitvā ‘‘kiṃ karosī’’ti pucchissanti. Tato ‘‘mayhaṃ pitā disā namassanaṃ karohīti maṃ ovadī’’ti vakkhati. Athassa te ‘‘na tuyhaṃ pitā etā disā namassāpeti, imā pana disā namassāpetī’’ti dhammaṃ desessanti. So buddhasāsane guṇaṃ ñatvā ‘‘puññakammaṃ karissatī’’ti. Atha naṃ āmantāpetvā ‘‘tāta, pātova uṭṭhāya cha disā namasseyyāsī’’ti āha. Maraṇamañce nipannassa kathā nāma yāvajīvaṃ anussaraṇīyā hoti. Tasmā so gahapatiputto taṃ pituvacanaṃ anussaranto tathā akāsi. Tasmā ‘‘kālasseva uṭṭhāya rājagahā nikkhamitvā’’tiādi vuttaṃ.
后来其父临终之际，思虑说：“我应当嘱托儿子遵教护教吧。”再次思忖：“若如此吩咐，儿子外边的人必定不理睬，会让众生误会。”于是决定告诫儿子拜见三方。觉悟后自己再被问询时便说：“我父嘱咐我须三方向行礼。”佛弟子们则教说：“不你的父亲不会让三方拜三方，实为此三方应拜三方。”然后经过引导说：“儿啊，宜急起身礼拜三方。”临终时言教此人终生记忆，所以他听从父言，即刻起身，离开王舍城等事，乃至种种因缘如此说法。
§243
243.Puthudisāti bahudisā. Idāni tā dassento puratthimaṃ disantiādimāha. Pāvisīti na tāva paviṭṭho, pavisissāmīti nikkhantattā pana antarāmagge vattamānopi evaṃ vuccati. Addasā kho bhagavāti na idāneva addasa, paccūsasamayepi buddhacakkhunā lokaṃ volokento etaṃ disā namassamānaṃ disvā ‘‘ajja ahaṃ siṅgālassa gahapatiputtassa gihivinayaṃ siṅgālasuttantaṃ kathessāmi, mahājanassa sā kathā saphalā bhavissati, gantabbaṃ mayā etthā’’ti. Tasmā pātova nikkhamitvā rājagahaṃ piṇḍāya pāvisi, pavisanto ca naṃ tatheva addasa. Tena vuttaṃ – ‘‘addasā kho bhagavā’’ti. Etadavocāti so kira avidūre ṭhitampi satthāraṃ na passati, disāyeva namassati. Athaṃ naṃ bhagavā sūriyarasmisamphassena vikasamānaṃ mahāpadumaṃ viya mukhaṃ vivaritvā ‘‘kiṃ nu kho tvaṃ, gahapatiputtā’’tiādikaṃ etadavoca.
243.「多方」意指许多方向。如今宣说时说东方第一方等。守门尚未开，虽未进入，但将入之时离开途中，如此称呼。当时世尊未在当处亲见，而是在之前日子已于佛眼观察众生，见此诸方向礼拜，故说：“今日我要为狮子庄园主之子说家法狮子经，众人听闻必获利益，应来。”于是速步离开王舍城去托钵，刚入则亲眼见到如是，故称“眼见世尊”。说明世尊虽近但不远，故以方向礼拜。世尊随后如大莲花绽放面容，问道：“何事乎？庄园主之子。”
Chadisādivaṇṇanā六方等的注释
§244
244.Yathākathaṃ pana, bhanteti so kira taṃ bhagavato vacanaṃ sutvāva cintesi ‘‘yā kira mama pitarā cha disā namassitabbā’’ti vuttā, na kira tā etā, aññā kira ariyasāvakena cha disā namassitabbā. Handāhaṃ ariyasāvakena namassitabbā disāyeva pucchitvā namassāmīti. So tā pucchanto yathā kathaṃ pana, bhantetiādimāha. Tattha yathāti nipātamattaṃ. Kathaṃ panāti idameva pucchāpadaṃ. Kammakilesāti tehi kammehi sattā kilissanti, tasmā kammakilesāti vuccanti. Ṭhānehīti kāraṇehi. Apāyamukhānīti vināsamukhāni. Soti so sotāpanno ariyasāvako. Cuddasa pāpakāpagatoti etehi cuddasahi pāpakehi lāmakehi apagato. Chaddisāpaṭicchādīti cha disā paṭicchādento. Ubholokavijayāyāti ubhinnaṃ idhalokaparalokānaṃ vijinanatthāya. Ayañceva loko āraddho hotīti evarūpassa hi idha loke pañca verāni na honti, tenassa ayañceva loko āraddho hoti paritosito ceva nipphādito ca. Paralokepi pañca verāni na honti, tenassa paro ca loko ārādhito hoti. Tasmā so kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati.
244.他听闻世尊之言，内心思忖“本应是我父等三方向礼拜。”实非如此，应为另一阿拉汉弟子三方所礼拜。明日我将请这阿拉汉弟子问明方向是否应礼拜。此人因此问言，云“‘如是、如何’等语句。其‘如是’为助辞。‘如何’指设问语。‘烦恼业’指因业众生受染污，故称烦恼业。‘处所’指诸因缘所生处。‘堕落之门’指通向灭亡之门。所谓“净土”者，即声闻缘觉已灭绝五恶，故此境处如净土。故其中即得觉果之声闻弟子、十三恶业者已远离此中，隐蔽六方。声闻带着从此岸至彼岸之觉慧故名此境。此处世界虽无五恶，故彼净土亦无此五恶。故此人体死后，往生善处天界。
§245
245. Iti bhagavā saṅkhepena mātikaṃ ṭhapetvā idāni tameva vitthārento katamassa cattāro kammakilesātiādimāha. Kammakilesoti kammañca taṃ kilesasampayuttattā kileso cāti kammakileso. Sakilesoyeva hi pāṇaṃ hanati, nikkileso na hanati, tasmā pāṇātipāto ‘‘kammakileso’’ti vutto. Adinnādānādīsupi eseva nayo. Athāparanti aparampi etadatthaparidīpakameva gāthābandhaṃ avocāti attho.
世尊简要立定纲领后，现在详细展开，称此纲目为『何谓四种业污染』等。所谓业污染者，即与行为相连结之污染，污染亦即污染。业污染者如同污染体，对生命起害；无污染则不害，因此杀生属业污染。盗窃等同理。然后接着说明，后面经文亦是阐明此义的偈颂段。
Catuṭhānādivaṇṇanā四种处等的注释
§246
246.Pāpakammaṃkarotīti idaṃ bhagavā yasmā kārake dassite akārako pākaṭo hoti, tasmā ‘‘pāpakammaṃ na karotī’’ti mātikaṃ ṭhapetvāpi desanākusalatāya paṭhamataraṃ kārakaṃ dassento āha . Tattha chandāgatiṃ gacchantoti chandena pemena agatiṃ gacchanto akattabbaṃ karonto. Parapadesupi eseva nayo. Tattha yo ‘‘ayaṃ me mitto vā sambhatto vā sandiṭṭho vā ñātako vā lañjaṃ vā pana me detī’’ti chandavasena assāmikaṃ sāmikaṃ karoti, ayaṃ chandāgatiṃ gacchanto pāpakammaṃ karoti nāma. Yo ‘‘ayaṃ me verī’’ti pakativeravasena taṅkhaṇuppannakodhavasena vā sāmikaṃ assāmikaṃ karoti, ayaṃ dosāgatiṃ gacchanto pāpakammaṃ karoti nāma. Yo pana mandattā momūhattā yaṃ vā taṃ vā vatvā assāmikaṃ sāmikaṃ karoti, ayaṃ mohāgatiṃ gacchanto pāpakammaṃ karoti nāma. Yo pana ‘‘ayaṃ rājavallabho vā visamanissito vā anatthampi me kareyyā’’ti bhīto assāmikaṃ sāmikaṃ karoti, ayaṃ bhayāgatiṃ gacchanto pāpakammaṃ karoti nāma. Yo pana yaṃkiñci bhājento ‘‘ayaṃ me sandiṭṭho vā sambhatto vā’’ti pemavasena atirekaṃ deti, ‘‘ayaṃ me verī’’ti dosavasena ūnakaṃ deti, momūhattā dinnādinnaṃ ajānamāno kassaci ūnaṃ kassaci adhikaṃ deti, ‘‘ayaṃ imasmiṃ adiyyamāne mayhaṃ anatthampi kareyyā’’ti bhīto kassaci atirekaṃ deti, so catubbidhopi yathānukkamena chandāgatiādīni gacchanto pāpakammaṃ karoti nāma.
『行恶业者』意指，世尊先示因，显不作因。故立此纲领，以先显不善业本质。此谓妄念随流，随爱随嗔，作非应为。其他领域亦同。若人以爱欲之心，护持如是亲戚、朋友、乡邻、手足，乃至敌人而为主人，便是因爱之流而作恶。若以嗔恨之心，随怒生忿，亦为因嗔之流造恶。若愚痴懈怠，随糊涂无知，作恶。若因恐惧，害怕国主或不正当因缘，违犯怨仇人而结怨，皆属怖畏之流作恶。若以过度爱意，给予亲属或敌人超过所应得到之物，以嗔怒少许给予，以无知禀受多得少失，或害怕遭遇损害而给外人过量，四种因流皆成立，故此作恶。
Ariyasāvako pana jīvitakkhayaṃ pāpuṇantopi chandāgatiādīni na gacchati. Tena vuttaṃ – ‘‘imehi catūhi ṭhānehi pāpakammaṃ na karotī’’ti.
然而圣弟子即使临命终时，也不随如是四种因流造业。故有教令曰：『由此四处，不作恶业』。
Nihīyati yaso tassāti tassa agatigāmino kittiyasopi parivārayasopi nihīyati parihāyati.
其名声随之灭尽时，连同行踪名誉亦随离失，遂至废弃消散。
Chaapāyamukhādivaṇṇanā六种败财门等的注释
§247
247.Surāmerayamajjappamādaṭṭhānānuyogoti ettha surāti piṭṭhasurā pūvasurā odanasurā kiṇṇapakkhittā sambhārasaṃyuttāti pañca surā. Merayanti pupphāsavo phalāsavo madhvāsavo guḷāsavo sambhārasaṃyuttoti pañca āsavā. Taṃ sabbampi madakaraṇavasena majjaṃ. Pamādaṭṭhānanti pamādakāraṇaṃ. Yāya cetanāya taṃ majjaṃ pivati, tassa etaṃ adhivacanaṃ. Anuyogoti tassa surāmerayamajjappamādaṭṭhānassa anuanuyogo punappunaṃ karaṇaṃ. Yasmā panetaṃ anuyuttassa uppannā ceva bhogā parihāyanti, anuppannā ca nuppajjanti, tasmā ‘‘bhogānaṃ apāyamukha’’nti vuttaṃ. Vikālavisikhācariyānuyogoti avelāya visikhāsu cariyānuyuttatā.
这里论述『酒类、醉酒、迷醉、疏忽诸因』。所谓酒者，包括醉酒、生酒、浊酒、蒸酒、混酿酒共五种。所谓迷醉者，即花蜜酒、果酒、蜂蜜酒、糖酒五类总称。上述皆为醉酒之因饮。所谓疏忽者，即导致迷醉之因。以此因而饮酒迷醉者，即此定义。『随用』指多次贪用酒类生醉。因该随用致使生起之欢愉消散，无欢愉则不生，故称为『欢愉损坏』。『循时且寒之醉』意谓在寒时节饮酒而陷迷醉。
Samajjābhicaraṇanti naccādidassanavasena samajjāgamanaṃ. Ālasyānuyogoti kāyālasiyatāya yuttappayuttatā.
『随伴舞蹈行为』意指伴随歌舞表演而合宴聚会。『随用懒惰』言身业沉着偷懒懈怠。
Surāmerayassa chaādīnavādivaṇṇanā酒类的六种过患等的注释
§248
248. Evaṃ channaṃ apāyamukhānaṃ mātikaṃ ṭhapetvā idāni tāni vibhajanto cha kho me, gahapatiputta ādīnavātiādimāha. Tattha sandiṭṭhikāti sāmaṃ passitabbā, idhalokabhāvinī. Dhanajānīti dhanahāni. Kalahappavaḍḍhanīti vācākalahassa ceva hatthaparāmāsādikāyakalahassa ca vaḍḍhanī. Rogānaṃ āyatananti tesaṃ tesaṃ akkhirogādīnaṃ khettaṃ. Akittisañjananīti suraṃ pivitvā hi mātarampi paharanti pitarampi, aññaṃ bahumpi avattabbaṃ vadanti, akattabbaṃ karonti. Tena garahampi daṇḍampi hatthapādādichedampi pāpuṇanti, idhalokepi paralokepi akittiṃ pāpuṇanti, iti tesaṃ sā surā akittisañjananī nāma hoti. Kopīnanidaṃsanīti guyhaṭṭhānañhi vivariyamānaṃ hiriṃ kopeti vināseti, tasmā ‘‘kopīna’’nti vuccati, surāmadamattā ca taṃ taṃ aṅgaṃ vivaritvā vicaranti, tena nesaṃ sā surā kopīnassa nidaṃsanato ‘‘kopīnanidaṃsanī’’ti vuccati. Paññāya dubbalikaraṇīti sāgatattherassa viya kammassakatapaññaṃ dubbalaṃ karoti, tasmā ‘‘paññāya dubbalikaraṇī’’ti vuccati. Maggapaññaṃ pana dubbalaṃ kātuṃ na sakkoti. Adhigatamaggānañhi sā antomukhameva na pavisati. Chaṭṭhaṃ padanti chaṭṭhaṃ kāraṇaṃ.
248. 如此设立了关于堕落之门类的纲要，现今将其加以分门别类，正如一位居士之子所言，以贪欲等为始。其所谓眼前见者，乃是普遍观视此法，指内世生成之现象。所谓富人者，为财富之所。增者争执坏者者，指语言争执以及手足等身体争执的增加。疾病所住之境，乃各类眼疾等之场所。造无名恼者，谓饮酒后虽敬母亲又打父亲，众人谴责其多不当行为，做出不可理喻之事。由此得罪，受杖责或断手断足等刑罚，今生来世皆受无名之恶，故曰此酒为无名恼因。忿恚谴责者，指在隐秘之所以羞耻者而生恚怒并毁灭其羞耻，由此称为忿恚谴责者。饮酒后对诸肢体漫不经心而行动，故曰此酒因忿恚谴责。由智慧生恶行者，如同长老萨咖对法行的懈怠而使善慧弱化，故称为以智慧作恶。然其不足以损坏已证得之道，所证道法仍然不入邪境。六者成六因。
§249
249.Attāpissa agutto arakkhito hotīti avelāya caranto hi khāṇukaṇṭakādīnipi akkamati, ahināpi yakkhādīhipi samāgacchati, taṃ taṃ ṭhānaṃ gacchatīti ñatvā verinopi naṃ nilīyitvā gaṇhanti vā hananti vā. Evaṃ attāpissa agutto hoti arakkhito. Puttadārāpi ‘‘amhākaṃ pitā amhākaṃ sāmi rattiṃ vicarati, kimaṅgaṃ pana maya’’nti itissa puttadhītaropi bhariyāpi bahi patthanaṃ katvā rattiṃ carantā anayabyasanaṃ pāpuṇanti. Evaṃ puttadāropissa agutto arakkhito hoti. Sāpateyyanti tassa puttadāraparijanassa rattiṃ caraṇakabhāvaṃ ñatvā corā suññaṃ gehaṃ pavisitvā yaṃ icchanti, taṃ haranti. Evaṃ sāpateyyampissa aguttaṃ arakkhitaṃ hoti. Saṅkiyo ca hotīti aññehi katapāpakammesupi ‘‘iminā kataṃ bhavissatī’’ti saṅkitabbo hoti. Yassa yassa gharadvārena yāti, tattha yaṃ aññena corakammaṃ paradārikakammaṃ vā kataṃ, taṃ ‘‘iminā kata’’nti vutte abhūtaṃ asantampi tasmiṃ rūhati patiṭṭhāti. Bahūnañca dukkhadhammānanti ettakaṃ dukkhaṃ, ettakaṃ domanassanti vattuṃ na sakkā, aññasmiṃ puggale asati sabbaṃ vikālacārimhi āharitabbaṃ hoti, iti so bahūnaṃ dukkhadhammānaṃ purakkhato puregāmī hoti.
249. 无勤无戒者，即是懒惰行者，行如农具刺伤自身。即使非杀生者亦与恶灵等相会，彼此往来，互不让步，杀戮抢夺。由此无勤无戒。即便是儿女亲人也说“我们的父亲为吾主夜行，我们于何用”？结果儿女妻子夜游荒行而陷困苦。因知儿女妻子等夜行情状，不良之徒夜入空室，入所欲夺。由此夜盗无勤无戒也。有猜疑者，谓对他人所作恶业“此行当成何果报”而有所怀疑，其心不顺也，于此心生苦恼。因无数痛苦之由，不能尽述，另有人不在此弊中，应加谴责。故此者常为众多痛苦之先行者。
§250
250.Kvanaccanti ‘‘kasmiṃ ṭhāne naṭanāṭakādinaccaṃ atthī’’ti pucchitvā yasmiṃ gāme vā nigame vā taṃ atthi, tattha gantabbaṃ hoti, tassa ‘‘sve naccadassanaṃ gamissāmī’’ti ajja vatthagandhamālādīni paṭiyādentasseva sakaladivasampi kammacchedo hoti, naccadassanena ekāhampi dvīhampi tīhampi tattheva hoti, atha vuṭṭhisampattiyādīni labhitvāpi vappādikāle vappādīni akarontassa anuppannā bhogā nuppajjanti, tassa bahi gatabhāvaṃ ñatvā anārakkhe gehe corā yaṃ icchanti, taṃ karonti, tenassa uppannāpi bhogā vinassanti. Kva gītantiādīsupi eseva nayo. Tesaṃ nānākaraṇaṃ brahmajāle vuttameva.
250. 问曰：“何处有戏剧表演等？”若在村镇有此，则应前往，并宣告“今日将观赏本地舞蹈戏剧”。然后整日劳作，观看戏剧时有一至多次。虽有富有成长等，然时至祷礼不致行。若未守外出戒则夜盗所欲之物即被夺。歌曲等行为亦同此理。此等事受多种原因所惑，正如梵网所述。
§251
251.Jayaṃ veranti ‘‘jitaṃ mayā’’ti parisamajjhe parassa sāṭakaṃ vā veṭhanaṃ vā gaṇhāti, so ‘‘parisamajjhe me avamānaṃ karosi, hotu, sikkhāpessāmi na’’nti tattha veraṃ bandhati, evaṃ jinanto sayaṃ veraṃ pasavati. Jinoti aññena jito samāno yaṃ tena tassa veṭhanaṃ vā sāṭako vā aññaṃ vā pana hiraññasuvaṇṇādivittaṃ gahitaṃ, taṃ anusocati ‘‘ahosi vata me, taṃ taṃ vata me natthī’’ti tappaccayā socati. Evaṃ so jino vittaṃ anusocati. Sabhāgatassa vacanaṃ na rūhatīti vinicchayaṭṭhāne sakkhipuṭṭhassa sato vacanaṃ na rūhati, na patiṭṭhāti, ‘‘ayaṃ akkhasoṇḍo jūtakaro, mā tassa vacanaṃ gaṇhitthā’’ti vattāro bhavanti. Mittāmaccānaṃparibhūto hotīti tañhi mitāmaccā evaṃ vadanti – ‘‘samma, tvampi nāma kulaputto jūtakaro chinnabhinnako hutvā vicarasi, na te idaṃ jātigottānaṃ anurūpaṃ, ito paṭṭhāya mā evaṃ kareyyāsī’’ti. So evaṃ vuttopi tesaṃ vacanaṃ na karoti. Tato tena saddhiṃ ekato na tiṭṭhanti na nisīdanti. Tassa kāraṇā sakkhipuṭṭhāpi na kathenti. Evaṃ mittāmaccānaṃ paribhūto hoti.
251. 抵抗时言“我已获胜”，心生防备，若他人有羞辱举止，则心生怨恨并起戒禁，当胜利者自守其戒。自胜时怜惜胜得之财富而忧悲，谓“我失去那些，我所有皆无”。如此哀悼其财。其言不被听从时，周围人讥诮称为“唠叨烦人”，故彼厌恶之。其友人因此辱骂曰：“你虽为贵族子弟，却四处乞讨，分离破碎，不合族谱，莫再如此行”，他虽闻，然不理会。当此之时，彼与他人不能同处坐立，并非因缺乏语言，而是因被击破害羞而不愿言。由是被朋友谤辱。
Āvāhavivāhakānanti āvāhakā nāma ye tassa gharato dārikaṃ gahetukāmā. Vivāhakā nāma ye tassa gehe dārikaṃ dātukāmā. Apatthito hotīti anicchito hoti. Nālaṃ dārabharaṇāyāti dārabharaṇāya na samattho. Etassa gehe dārikā dinnāpi etassa gehato āgatāpi amhehi eva positabbā bhavissatiyeva.
所谓载妇者，指那些欲从宅邸接送少女者。所谓嫁妇者，乃欲将少女嫁入宅邸者。所谓不得之者，是指不被同意者。所谓不能承担女孩者，乃不能承担女子之重。此宅中无论少女是否被给予，若至家中亦应由我等安置。
Pāpamittatāya chaādīnavādivaṇṇanā恶友之六过患等之解释
§252
252.Dhuttāti akkhadhuttā. Soṇḍāti itthisoṇḍā bhattasoṇḍā pūvasoṇḍā mūlakasoṇḍā. Pipāsāti pānasoṇḍā. Nekatikāti patirūpakena vañcanakā. Vañcanikāti sammukhāvañcanāhi vañcanikā. Sāhasikāti ekāgārikādisāhasikakammakārino. Tyāssa mittā hontīti te assa mittā honti. Aññehi sappurisehi saddhiṃ na ramati gandhamālādīhi alaṅkaritvā varasayanaṃ āropitasūkaro gūthakūpamiva, te pāpamitteyeva upasaṅkamati. Tasmā diṭṭhe ceva dhamme samparāyañca bahuṃ anatthaṃ nigacchati.
252. 盗者名称中唱破者。秽者指妇女疥癣病者、妇女疥履病者、布施疥等。渴者指渴饮者。多欺者指借表面形式欺骗者。欺诈者指正面欺诈者。无畏者系独居者等勇猛作恶者。其友者即为其友。与善人共处时，身披香华装饰安坐卓越之处，实为恶友所趋避。故此彼等见现法，及往生之趣皆多无益。
§253
253.Atisītanti kammaṃ na karotīti manussehi kālasseva vuṭṭhāya ‘‘etha bho kammantaṃ gacchāmā’’ti vutto ‘‘atisītaṃ tāva, aṭṭhīni bhijjanti viya, gacchatha tumhe pacchā jānissāmī’’ti aggiṃ tapanto nisīdati. Te gantvā kammaṃ karonti. Itarassa kammaṃ parihāyati. Atiuṇhantiādīsupi eseva nayo.
253. 有谓不作过冷之业者，如人升起于时，即闻云：“彼处，诸行将至。”告曰：“此为过冷，如同八根被水湿侵，尔等行去，后将知之。”此火炽盛而安坐。彼等前往而作业，舍弃他种业，亦同此理，过热等亦然。
Hoti pānasakhā nāmāti ekacco pānaṭṭhāne surāgeheyeva sahāyo hoti. ‘‘Pannasakhā’’tipi pāṭho, ayamevattho. Sammiyasammiyoti samma sammāti vadanto sammukheyeva sahāyo hoti, parammukhe verīsadiso otārameva gavesati. Atthesujātesūti tathārūpesu kiccesu samuppannesu. Verappasavoti verabahulatā. Anatthatāti anatthakāritā. Sukadariyatāti suṭṭhu kadariyatā thaddhamacchariyabhāvo . Udakamiva iṇaṃ vigāhatīti pāsāṇo udakaṃ viya saṃsīdanto iṇaṃ vigāhati.
所谓饮友者，即在饮酒之地如同侍者相助者。或有称为“伴友”之说，其义亦同。其为正当者，谓同善同行者，在前方则如敌立，察其过失。如有善缘，亦在此类事情发生时相起。恶友众多者，谓恶行多也。无益者，即无益之行。善理者，谓善用其理，恬静端正。犹水石相似，石如水般沉敛而护其理。
Rattinuṭṭhānadessināti rattiṃ anuṭṭhānasīlena. Atisāyamidaṃ ahūti idaṃ atisāyaṃ jātanti ye evaṃ vatvā kammaṃ na karonti. Iti vissaṭṭhakammanteti evaṃ vatvā pariccattakammante. Atthā accenti māṇaveti evarūpe puggale atthā atikkamanti, tesu na tiṭṭhanti.
所谓夜不眠者，谓以夜间不眠之习性。此谓极为恼乱者，谓那些言说不作业者，又行附属业也。谓此类众生越越于有益之地，不能立足。
Tiṇā bhiyyoti tiṇatopi uttari. So sukhaṃ na vihāyatīti so puriso sukhaṃ na jahāti, sukhasamaṅgīyeva hoti. Iminā kathāmaggena imamatthaṃ dasseti ‘‘gihibhūtena satā ettakaṃ kammaṃ na kātabbaṃ, karontassa vaḍḍhi nāma natthi. Idhaloke paraloke garahameva pāpuṇātī’’ti.
“更多草者”亦谓更多草。此人不常安住于乐，即谓人不弃乐，亦如乐的合体。由此说法说明“居家者不应作诸业，彼作业易增无益，今生来世由此获恶果”。
Mittapatirūpakādivaṇṇanā似友等之解释
§254
254. Idāni yo evaṃ karoto anattho uppajjati, aññāni vā pana yāni kānici bhayāni yekeci upaddavā yekeci upasaggā, sabbe te bālaṃ nissāya uppajjanti. Tasmā ‘‘evarūpā bālā na sevitabbā’’ti bāle mittapatirūpake amitte dassetuṃ cattārome, gahapatiputta amittātiādimāha. Tattha aññadatthuharoti sayaṃ tucchahattho āgantvā ekaṃsena yaṃkiñci haratiyeva. Vacīparamoti vacanaparamo vacanamatteneva dāyako kārako viya hoti. Anuppiyabhāṇīti anuppiyaṃ bhaṇati. Apāyasahāyoti bhogānaṃ apāyesu sahāyo hoti.
254. 今若有人行此无益之业，则必生他种怖惧、刑惩、惊恐等种种恶果，皆由愚痴依赖生起。故言“此等愚者不可亲近”，为使愚者辨其友敌，作亲与敌四事说，谓“居家子为敌”诸义乃起。其处可自取亦可他取，谓以手夺物若独得者。如言多话者，喻为言多致害；恶伴则为恶果之助。
§255
255. Evaṃ cattāro amitte dassetvā puna tattha ekekaṃ catūhi kāraṇehi vibhajanto catūhi kho, gahapatiputtātiādimāha. Tattha aññadatthuharo hotīti ekaṃsena hārakoyeva hoti. Sahāyassa gehaṃ rittahattho āgantvā nivatthasāṭakādīnaṃ vaṇṇaṃ bhāsati, so ‘‘ativiya tvaṃ samma imassa vaṇṇaṃ bhāsasī’’ti aññaṃ nivāsetvā taṃ deti. Appena bahumicchatīti yaṃkiñci appakaṃ datvā tassa santikā bahuṃ pattheti. Bhayassakiccaṃ karotīti attano bhaye uppanne tassa dāso viya hutvā taṃ taṃ kiccaṃ karoti, ayaṃ sabbadā na karoti, bhaye uppanne karoti, na pemenāti amitto nāma jāto. Sevati atthakāraṇāti mittasanthavavasena na sevati, attano atthameva paccāsīsanto sevati.
255. 如此示其四恶友，复从四因分别论述，谓“居家子为敌”诸义如是说。彼处有人以独行似取得物。居家伴侣家空，无所有时入，如同会众谈论其色，谓“甚善尔所谈色”，弃他人而予与之。谓量少若给予，彼边获多。谓为除恐事者，自己恐怖生时，彼如奴役，作诸事。彼并非时时作，唯于恐怖时作，非由爱情而生，故名恶友。谓从利害因缘不亲近，止于自身利益而事亲己身。
§256
256.Atītena paṭisantharatīti sahāye āgate ‘‘hiyyo vā pare vā na āgatosi, amhākaṃ imasmiṃ vāre sassaṃ ativiya nipphannaṃ, bahūni sāliyavabījādīni ṭhapetvā maggaṃ olokentā nisīdimha, ajja pana sabbaṃ khīṇa’’nti evaṃ atītena saṅgaṇhāti. Anāgatenāti ‘‘imasmiṃ vāre amhākaṃ sassaṃ manāpaṃ bhavissati, phalabhārabharitā sāliādayo, sassasaṅgahe kate tumhākaṃ saṅgahaṃ kātuṃ samatthā bhavissāmā’’ti evaṃ anāgatena saṅgaṇhāti. Niratthakenāti hatthikkhandhe vā assapiṭṭhe vā nisinno sahāyaṃ disvā ‘‘ehi, bho, idha nisīdā’’ti vadati. Manāpaṃ sāṭakaṃ nivāsetvā ‘‘sahāyakassa vata me anucchaviko añño pana mayhaṃ natthī’’ti vadati, evaṃ niratthakena saṅgaṇhāti nāma. Paccuppannesu kiccesu byasanaṃ dassetīti ‘‘sakaṭena me attho’’ti vutte ‘‘cakkamassa bhinnaṃ, akkho chinno’’tiādīni vadati.
过去的事，是通过伴侣相互商讨来回顾的。当同伴来到时，说：“无论是近来的还是远来的，你还未到来，在这一周里，我们的稻谷已经丰收，播种了许多稻种，观望着已成的道路，现坐于此。但如今一切皆已消失。”如此回顾过去。未来的是指“在这一周里，我们将拥有满足的稻谷，满载成果的稻种已经采集，此后将能支撑你们的聚集。”如此展望未来。无益的指的是，看见象躯体或驴皮坐着的伴侣，就对他说：“来吧，朋友，到这里坐。”又安置好喜爱的三升谷物，说道：“这是我的亲密伙伴，我没有别人。”如此与无益的人商讨。现时的事务若表现为偏差，则说“对我筏子有益”，说“眼睛已坏，耳朵断了”等语句。
§257
257.Pāpakampissa anujānātīti pāṇātipātādīsu yaṃkiñci karomāti vutte ‘‘sādhu samma karomā’’ti anujānāti. Kalyāṇepi eseva nayo. Sahāyo hotīti ‘‘asukaṭṭhāne suraṃ pivanti, ehi tattha gacchāmā’’ti vutte sādhūti gacchati. Esa nayo sabbattha. Iti viññāyāti ‘‘mittapatirūpakā ete’’ti evaṃ jānitvā.
有关恶人的赞同，是指当说要杀生等事时，若回应“好吧，我会恰当行事”，即表示赞同。善人的应答亦是此理。伴侣是说“有客人在，喝酒吧，我们一同去吧”，他说“好”，这是普遍的法则。总之，是知道“这些都是朋友融会成的形式”。
Suhadamittādivaṇṇanā善友等之解释
§260
260. Evaṃ na sevitabbe pāpamitte dassetvā idāni sevitabbe kalyāṇamitte dassento puna cattārome, gahapatiputtātiādimāha. Tattha suhadāti sundarahadayā.
如此，见不应交往的恶友，现今当与应交往的善友来往，这是由为富家子弟等说的。其中“suha”是指心地美好。
§261
261.Pamattaṃ rakkhatīti majjaṃ pivitvā gāmamajjhe vā gāmadvāre vā magge vā nipannaṃ disvā ‘‘evaṃnipannassa kocideva nivāsanapārupanampi hareyyā’’ti samīpe nisīditvā pabuddhakāle gahetvā gacchati. Pamattassasāpateyyanti sahāyo bahigato vā hoti suraṃ pivitvā vā pamatto, gehaṃ anārakkhaṃ ‘‘kocideva yaṃkiñci hareyyā’’ti gehaṃ pavisitvā tassa dhanaṃ rakkhati. Bhītassāti kismiñcideva bhaye uppanne ‘‘mā bhāyi, mādise sahāye ṭhite kiṃ bhāyasī’’ti taṃ bhayaṃ haranto paṭisaraṇaṃ hoti. Taddiguṇaṃ bhoganti kiccakaraṇīye uppanne sahāyaṃ attano santikaṃ āgataṃ disvā vadati ‘‘kasmā āgatosī’’ti? Rājakule kammaṃ atthīti. Kiṃ laddhuṃ vaṭṭatīti? Eko kahāpaṇoti. ‘‘Nagare kammaṃ nāma na ekakahāpaṇena nipphajjati, dve gaṇhāhī’’ti evaṃ yattakaṃ vadati, tato diguṇaṃ deti.
防护疏忽者是指见到有人醉酒卧于村内或村外路上，心想“对于如此疏忽者，即使是门口附近的屋宇，也要带走一点东西”，便坐近观察，待觉醒时抓捕带走。疏忽者的判断是，若伴侣在外，喝酒或疏忽，屋宇无人看守，心想“屋内可带走任何东西”，便进入屋内保护其财物。害怕即是指在某些恐惧条件中，说“莫怕，若有伴侣在旁，还怕什么”的心念，驱赶恐怖而归家。其四倍的利益，是指当有应做法务的伴侣来到时，说“你为何来？”意为这是王族的工作。何处得钱财？说“一分钱而已”。“城里不止凭一分钱生活，还要两分钱”等此类话，于是给出四倍。
§262
262.Guyhamassa ācikkhatīti attano guyhaṃ nigūhituṃ yuttakathaṃ aññassa akathetvā tasseva ācikkhati. Guyhamassa parigūhatīti tena kathitaṃ guyhaṃ yathā añño na jānāti, evaṃ rakkhati. Āpadāsu na vijahatīti uppanne bhaye na pariccajati. Jīvitampissa atthāyāti attano jīvitampi tassa sahāyassa atthāya pariccattameva hoti, attano jīvitaṃ agaṇetvāpi tassa kammaṃ karotiyeva.
隐秘事的劝诫，是指为适宜隐瞒自己的秘密，不让他人知晓而劝说。秘密的保护，是指对所说的秘密好似别人不知般加以保护。灾难中不离弃，是指遇险恐惧时，不抛弃伴侣。生命利益，是指自己生命的利益也是为伴侣生命的利益而维护，即使不计较自己生命，也为伴侣行事。
§263
263.Pāpā nivāretīti amhesu passantesu passantesu tvaṃ evaṃ kātuṃ na labhasi, pañca verāni dasa akusalakammapathe mā karohīti nivāreti. Kalyāṇe nivesetīti kalyāṇakamme tīsu saraṇesu pañcasīlesu dasakusalakammapathesu vattassu, dānaṃ dehi puññaṃ karohi dhammaṃ suṇāhīti evaṃ kalyāṇe niyojeti. Assutaṃ sāvetīti assutapubbaṃ sukhumaṃ nipuṇaṃ kāraṇaṃ sāveti. Saggassa magganti idaṃ kammaṃ katvā sagge nibbattantīti evaṃ saggassa maggaṃ ācikkhati.
劝止恶法，是指见已察觉的恶事，不应行此事，应断除五戒与十不善道。引导向善，是指引导行善，在三皈依、五戒、十善行中使人安住，引导施舍、行善、听法等善行。劝导修善，是指以教导前境明显细致入微的善行为方式。天堂之路，是指成就天堂果报的道路，即教导此善业能生天。
§264
264.Abhavenassa na nandatīti tassa abhavena avuḍḍhiyā puttadārassa vā parijanassa vā tathārūpaṃ pārijuññaṃ disvā vā sutvā vā na nandati, anattamano hoti. Bhavenāti vuḍḍhiyā tathārūpassa sampattiṃ vā issariyappaṭilābhaṃ vā disvā vā sutvā vā nandati, attamano hoti. Avaṇṇaṃ bhaṇamānaṃ nivāretīti ‘‘asuko virūpo na pāsādiko dujjātiko dussīlo’’ti vā vutte ‘‘evaṃ mā bhaṇi, rūpavā ca so pāsādiko ca sujāto ca sīlasampanno cā’’tiādīhi vacanehi paraṃ attano sahāyassa avaṇṇaṃ bhaṇamānaṃ nivāreti. Vaṇṇaṃ bhaṇamānaṃ pasaṃsatīti ‘‘asuko rūpavā pāsādiko sujāto sīlasampanno’’ti vutte ‘‘aho suṭṭhu vadasi, subhāsitaṃ tayā, evametaṃ, esa puriso rūpavā pāsādiko sujāto sīlasampanno’’ti evaṃ attano sahāyakassa paraṃ vaṇṇaṃ bhaṇamānaṃ pasaṃsati.
264.「无所有中不喜」者，谓因无所有而生长的事物，诸如子女或亲属等，见闻此类事物时，不生喜悦，心不安乐。所谓「有所有」者，谓见闻由父母所生、有形相的安稳成就或统治利益时，生喜悦，心安适。对他人妄言其伴侣有过失，则称其妄言为「丑陋丑恶、不端庄、出身恶劣、品行恶劣」等，亦或说「不应如此言，其人貌美端庄、出身良好、具足戒德」等言语，藉此阻止对自己伴侣妄言过失。为称赞他人伴侣，则言「貌美端庄、出身良好、具足戒德」；又说「善哉，汝所说言甚善美，此人貌美端庄、出身良好、具足戒德」等，如此对自己伴侣进行赞美。
§265
265.Jalaṃ aggīva bhāsatīti rattiṃ pabbatamatthake jalamāno aggi viya virocati.
265.「水如火燃」者，如夜中在山顶，有水却如火焰般发光明亮。
Bhoge saṃharamānassāti attānampi parampi apīḷetvā dhammena samena bhoge sampiṇḍentassa rāsiṃ karontassa. Bhamarasseva irīyatoti yathā bhamaro pupphānaṃ vaṇṇagandhaṃ apothayaṃ tuṇḍenapi pakkhehipi rasaṃ āharitvā anupubbena cakkappamāṇaṃ madhupaṭalaṃ karoti, evaṃ anupubbena mahantaṃ bhogarāsiṃ karontassa. Bhogā sannicayaṃ yantīti tassa bhogā nicayaṃ gacchanti. Kathaṃ? Anupubbena upacikāhi saṃvaḍḍhiyamāno vammiko viya. Tenāha ‘‘vammikovupacīyatī’’ti. Yathā vammiko upaciyati, evaṃ nicayaṃ yantīti attho.
「汇聚财物」者，谓不仅自身而且他人也能广泛积集财富，秉持正法而聚财众多。譬如蜜蜂，虽采聚花中之色香甘露，然亦用其口翼采集花蜜，逐渐以目测尺寸形状造制蜜盘；同理，由逐渐增长而成大量财产者。所谓「财物积聚」者，谓其财富聚积而成。何以故？譬如蚯蚓借助身躯堆土增高，谓之「蚯蚓堆积」。正如蚯蚓堆积土壤，财富亦如是积聚而成。
Samāhatvāti samāharitvā. Alamatthoti yuttasabhāvo samattho vā pariyattarūpo gharāvāsaṃ saṇṭhāpetuṃ.
「集聚」意谓集合、积聚。所谓「相当之意」者，乃指适宜条件、适当状况，能够聚合、成立房舍者。
Idāni yathā vā gharāvāso saṇṭhapetabbo, tathā ovadanto catudhā vibhaje bhogetiādimāha. Tattha sa ve mittāni ganthatīti so evaṃ vibhajanto mittāni ganthati nāma abhejjamānāni ṭhapeti. Yassa hi bhogā santi, so eva mitte ṭhapetuṃ sakkoti, na itaro.
现在如应当建造房舍，故示导而四分财物等。此中所谓「朋友」即指经过区分后，能够结为朋友关系而收藏其所取者。因拥有财物者，唯其能够建房舍，其他人则不行。
Ekenabhoge bhuñjeyyāti ekena koṭṭhāsena bhoge bhuñjeyya. Dvīhi kammaṃ payojayeti dvīhi koṭṭhāsehi kasivāṇijjādikammaṃ payojeyya. Catutthañca nidhāpeyyāti catutthaṃ koṭṭhāsaṃ nidhāpetvā ṭhapeyya. Āpadāsu bhavissatīti kulānañhi na sabbakālaṃ ekasadisaṃ vattati, kadāci rājādivasena āpadāpi uppajjanti, tasmā evaṃ āpadāsu uppannāsu bhavissatīti ‘‘ekaṃ koṭṭhāsaṃ nidhāpeyyā’’ti āha . Imesu pana catūsu koṭṭhāsesu katarakoṭṭhāsaṃ gahetvā kusalaṃ kātabbanti? ‘‘Bhoge bhuñjeyyā’’ti vuttakoṭṭhāsaṃ. Tato gaṇhitvā bhikkhūnampi kapaṇaddhikādīnampi dātabbaṃ, pesakāranhāpitādīnampi vetanaṃ dātabbaṃ.
「以一部分财物食用」者，谓用一部分财富作为食用之资。若用两项功业，则以两部分财富来承担，例如从农耕买卖等业获得的两部分经济负担。第四者谓安置一部分财富。若遭灾难，则家中不可能常常维持一处聚集，盖偶有国王时期灾难发生，故于遭灾之际预留部分财富以备不时之需。于此四部分中，应选取何等部分用以行善？答曰以「食用财富」为适。当取用该部分，再以此财布施给比库及贫穷者，亦应给付工匠及使者等薪酬。
Chaddisāpaṭicchādanakaṇḍavaṇṇanā六方守护品之解释
§266
266. Iti bhagavā ettakena kathāmaggena evaṃ gahapatiputtassa ariyasāvako catūhi kāraṇehi akusalaṃ pahāya chahi kāraṇehi bhogānaṃ apāyamukhaṃ vajjetvā soḷasa mittāni sevanto gharāvāsaṃ saṇṭhapetvā dārabharaṇaṃ karonto dhammikena ājīvena jīvati, devamanussānañca antare aggikkhandho viya virocatīti vajjanīyadhammavajjanatthaṃ sevitabbadhammasevanatthañca ovādaṃ datvā idāni namassitabbā cha disā dassento kathañca gahapatiputtātiādimāha.
世尊以如是简明的言说教授，谓作为贤善弟子之居士之子，因四种缘故舍弃不善，因六种缘故断除坏乐，服务十六位朋友，安立家室，担负家庭重任，奉行法行而活；如火焰燃烧于诸天人之间，故名为火焰者。为令其修习应修之法，特示诲之曰：「现在当敬礼，观四方，且为居士之子者如何。」
Tattha chaddisāpaṭicchādīti yathā chahi disāhi āgamanabhayaṃ na āgacchati, khemaṃ hoti nibbhayaṃ evaṃ viharanto ‘‘chaddisāpaṭicchādī’’ti vuccati. ‘‘Puratthimā disā mātāpitaro veditabbā’’tiādīsu mātāpitaro pubbupakāritāya puratthimā disāti veditabbā. Ācariyā dakkhiṇeyyatāya dakkhiṇā disāti. Puttadārā piṭṭhito anubandhanavasena pacchimā disāti. Mittāmaccā yasmā so mittāmacce nissāya te te dukkhavisese uttarati, tasmā uttarā disāti. Dāsakammakarā pādamūle patiṭṭhānavasena heṭṭhimā disāti. Samaṇabrāhmaṇā guṇehi upari ṭhitabhāvena uparimā disāti veditabbā.
所谓遮蔽六方者，即于六方不生入侵之怖，无惧安稳，因如是而修行，故称为『遮蔽六方』。谓东边者，应敬观其父母；所谓父母者，自昔所行，故观东方。师长应视为南方之所在地。立子妇及子孙之处为西方。因友侣诸子依凭其于彼等生诸苦故，名为北方。仆人劳作之地，立于足下名为下方。出世之沙门婆罗门，凭所具德常立于上方，故当敬观上方。
§267
267.Bhato ne bharissāmīti ahaṃ mātāpitūhi thaññaṃ pāyetvā hatthapāde vaḍḍhetvā mukhena siṅghāṇikaṃ apanetvā nahāpetvā maṇḍetvā bhato bharito jaggito, svāhaṃ ajja te mahallake pādadhovananhāpanayāgubhattadānādīhi bharissāmi.
吾不负担重物，然我必以双足为父母供养，施以摇鼓，用口演唱，洗浴及涂饰；负担父母，守护其身，今日我以大器盛足浴水，供养父母。
Kiccaṃ nesaṃ karissāmīti attano kammaṃ ṭhapetvā mātāpitūnaṃ rājakulādīsu uppannaṃ kiccaṃ gantvā karissāmi. Kulavaṃsaṃ saṇṭhapessāmīti mātāpitūnaṃ santakaṃ khettavatthuhiraññasuvaṇṇādiṃ avināsetvā rakkhantopi kulavaṃsaṃ saṇṭhapeti nāma. Mātāpitaro adhammikavaṃsato hāretvā dhammikavaṃse ṭhapentopi, kulavaṃsena āgatāni salākabhattādīni anupacchinditvā pavattentopi kulavaṃsaṃ saṇṭhapeti nāma. Idaṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘kulavaṃsaṃ saṇṭhapessāmī’’ti.
诸事我将亲自努力完成，承行自身责任；若有父母及王族众生所托之事，我必访至其处，完成之。维护家族血脉者，以不损失田地、山林、贵重金属及珍宝来保护家族血脉；摒弃不法家族，建立法系家族。即使以家族名义迎来祭祀之物、饮食等而不分断，使家族血脉得永续。彼时言曰：「我将维护家族血脉。」
Dāyajjaṃ paṭipajjāmīti mātāpitaro attano ovāde avattamāne micchāpaṭipanne dārake vinicchayaṃ patvā aputte karonti, te dāyajjārahā na honti. Ovāde vattamāne pana kulasantakassa sāmike karonti, ahaṃ evaṃ vattissāmīti adhippāyena ‘‘dāyajjaṃ paṭipajjāmī’’ti vuttaṃ.
我必遵守赐予职责。因父母于其谆谆教诲而生逆反，造作不善行为，致使子女受苦，彼等非赐予者。然于父母所教之法中行持，成于家族之主，吾自言当如此行事，谓曰“我必守护所赐职责”。
Dakkhiṇaṃ anuppadassāmīti tesaṃ pattidānaṃ katvā tatiyadivasato paṭṭhāya dānaṃ anuppadassāmi. Pāpā nivārentīti pāṇātipātādīnaṃ diṭṭhadhammikasamparāyikaṃ ādīnavaṃ vatvā, ‘‘tāta, mā evarūpaṃ karī’’ti nivārenti, katampi garahanti. Kalyāṇe nivesentīti anāthapiṇḍiko viya lañjaṃ datvāpi sīlasamādānādīsu nivesenti. Sippaṃ sikkhāpentīti attano ovāde ṭhitabhāvaṃ ñatvā vaṃsānugataṃ muddāgaṇanādisippaṃ sikkhāpenti. Patirūpenāti kulasīlarūpādīhi anurūpena.
我必准时偿还所受馈赠，继第三日酬还，以不使捐赠空覆。谓能防止凶恶恶行者，识奸诈凶暴之恶，言曰：『慈父，勿行此恶。』劝止者且有蔑视之意。施以善美安入如阿难迦者之家，即使受辱亦持戒修行。坚于自身职责，察知世代传续之礼仪及计数等法而勤习技艺。所谓依止者，即依顺家规及德行等相应而修行。
Samaye dāyajjaṃ niyyādentīti samaye dhanaṃ denti. Tattha niccasamayo kālasamayoti dve samayā. Niccasamaye denti nāma ‘‘uṭṭhāya samuṭṭhāya imaṃ gaṇhitabbaṃ gaṇha, ayaṃ te paribbayo hotu, iminā kusalaṃ karohī’’ti denti. Kālasamaye denti nāma sikhāṭhapanaāvāhavivāhādisamaye denti. Apica pacchime kāle maraṇamañce nipannassa ‘‘iminā kusalaṃ karohī’’ti dentāpi samaye denti nāma. Paṭicchannā hotīti yaṃ puratthimadisato bhayaṃ āgaccheyya, yathā taṃ nāgacchati, evaṃ pihitā hoti. Sace hi puttā vippaṭipannā, assu, mātāpitaro daharakālato paṭṭhāya jagganādīhi sammā paṭipannā, ete dārakā, mātāpitūnaṃ appatirūpāti etaṃ bhayaṃ āgaccheyya. Puttā sammā paṭipannā, mātāpitaro vippaṭipannā, mātāpitaro puttānaṃ nānurūpāti etaṃ bhayaṃ āgaccheyya. Ubhosu vippaṭipannesu duvidhampi taṃ bhayaṃ hoti. Sammā paṭipannesu sabbaṃ na hoti. Tena vuttaṃ – ‘‘paṭicchannā hoti khemā appaṭibhayā’’ti.
时，赠与礼物被称为按时给予财物。在此，常时与定时称为两种时刻。常时给予者，即起身集合后说“应当取此物，此为你的供养，愿你守护此善行”，然后施与。定时者指头发剃除、受戒、结婚等特定时刻给予。即使临终时身故于床卧者，尚能以“愿你守护此善行”表达亦属定时给予。所谓“覆蔽”，是指前方有恐怖事物将至，却未显现，如恐怖未显故内心即被遮蔽。若子女违法，牛马等，父母因幼年呵护完全守护者，此时恐惧必至，其为父母之恐惧。若子女行正道，父母违法，不相顺和，亦有恐惧。若父母子女双方皆违法，则恐惧亦有两重；若双方皆正行，则无恐惧。故有言曰：“覆蔽即是安全，不生恐怖”。
Evañca pana vatvā bhagavā siṅgālakaṃ etadavoca – ‘‘na kho te, gahapatiputta, pitā lokasammataṃ puratthimaṃ disaṃ namassāpeti. Mātāpitaro pana puratthimadisāsadise katvā namassāpeti. Ayañhi te pitarā puratthimā disā akkhātā, no aññā’’ti.
世尊如此说完，对乡人曰：“乡人之子啊，父亲不会向世间遵守者顶礼前方。然父母会顶礼前方之地与方位。你父亲教示的是前方所在之地，非他处。”
§268
268.Uṭṭhānenāti āsanā uṭṭhānena. Antevāsikena hi ācariyaṃ dūratova āgacchantaṃ disvā āsanā vuṭṭhāya paccuggamanaṃ katvā hatthato bhaṇḍakaṃ gahetvā āsanaṃ paññapetvā nisīdāpetvā bījanapādadhovanapādamakkhanāni kātabbāni. Taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘uṭṭhānenā’’ti. Upaṭṭhānenāti divasassa tikkhattuṃ upaṭṭhānagamanena. Sippuggahaṇakāle pana avassakameva gantabbaṃ hoti. Sussūsāyāti saddahitvā savanena. Asaddahitvā suṇanto hi visesaṃ nādhigacchati. Pāricariyāyāti avasesakhuddakapāricariyāya. Antevāsikena hi ācariyassa pātova vuṭṭhāya mukhodakadantakaṭṭhaṃ datvā bhattakiccakālepi pānīyaṃ gahetvā paccupaṭṭhānādīni katvā vanditvā gantabbaṃ. Kiliṭṭhavatthādīni dhovitabbāni, sāyaṃ nahānodakaṃ paccupaṭṭhapetabbaṃ. Aphāsukāle upaṭṭhātabbaṃ. Pabbajitenapi sabbaṃ antevāsikavattaṃ kātabbaṃ. Idaṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘pāricariyāyā’’ti. Sakkaccaṃ sippapaṭiggahaṇenāti sakkaccaṃ paṭiggahaṇaṃ nāma thokaṃ gahetvā bahuvāre sajjhāyakaraṇaṃ, ekapadampi visuddhameva gahetabbaṃ.
起身，谓坐处起身。因弟子远观老师，起身迎接，手持器具，展开坐席，令其坐下。洗涤种子踏板等事宜是因办此而要做。故谓之“起身”。供养是每日三次拜访老师之事。拾持厨具时务必准时前往。倾听顺耳语音。非顺耳则难达殊胜。供养小事为琐事小供养。因老师远居，临近起身，给予饮水，做供养，还礼后退离。污秽衣物等须清洗，傍晚需设浴水，夜间扫除，出家者一切皆应为临近住持所行。故谓之“供养”。娴熟拾持即是娴熟接取，指拾携厨器，事多，频繁，须执持一只脚踏器亦须洁净。
Suvinītaṃ vinentīti ‘‘evaṃ te nisīditabbaṃ, evaṃ ṭhātabbaṃ, evaṃ khāditabbaṃ, evaṃ bhuñjitabbaṃ, pāpamittā vajjetabbā, kalyāṇamittā sevitabbā’’ti evaṃ ācāraṃ sikkhāpenti vinenti. Suggahitaṃ gāhāpentīti yathā suggahitaṃ gaṇhāti, evaṃ atthañca byañjanañca sodhetvā payogaṃ dassetvā gaṇhāpenti. Mittāmaccesu paṭiyādentīti ‘‘ayaṃ amhākaṃ antevāsiko byatto bahussuto mayā samasamo, etaṃ sallakkheyyāthā’’ti evaṃ guṇaṃ kathetvā mittāmaccesu patiṭṭhapenti.
良好教诲，谓曰“应如此坐，应如此站，应如此食，应如此用，应避恶友，应亲良友”，即教诲生活品行。善收，被取义同善收，谓净化正用意义。交友断相，谓“此人是我等之临近住持，通达广博，应当结交”，如此发起优良特质并与友群相定。
Disāsu parittāṇaṃ karontīti sippasikkhāpanenevassa sabbadisāsu rakkhaṃ karonti. Uggahitasippo hi yaṃ yaṃ disaṃ gantvā sippaṃ dasseti, tattha tatthassa lābhasakkāro uppajjati. So ācariyena kato nāma hoti, guṇaṃ kathentopissa mahājano ācariyapāde dhovitvā vasitaantevāsiko vata ayanti paṭhamaṃ ācariyasseva guṇaṃ kathenti, brahmalokappamāṇopissa lābho uppajjamāno ācariyasantakova hoti. Apica yaṃ vijjaṃ parijappitvā gacchantaṃ aṭaviyaṃ corā na passanti, amanussā vā dīghajātiādayo vā na viheṭhenti, taṃ sikkhāpentāpi disāsu parittāṇaṃ karonti. Yaṃ vā so disaṃ gato hoti, tato kaṅkhaṃ uppādetvā attano santikaṃ āgatamanusse ‘‘etissaṃ disāyaṃ amhākaṃ antevāsiko vasati, tassa ca mayhañca imasmiṃ sippe nānākaraṇaṃ natthi, gacchatha tameva pucchathā’’ti evaṃ antevāsikaṃ paggaṇhantāpi tassa tattha lābhasakkāruppattiyā parittāṇaṃ karonti nāma, patiṭṭhaṃ karontīti attho. Sesamettha purimanayeneva yojetabbaṃ.
于各方守护护持，如同修习技艺护持所行。精勤教人技艺，即师者所作，得赞誉。受赞扬如在大神脚下擦洗，受益倍增，如若天神供养有增益。即使藏识秘术不现人前，盗贼不察觉，人世长者不干扰，虽修习此法，护持于诸方。若行至某方，生疑虑，则临近住持招呼问讯：“我之临近人住何处，事无障碍，请前往询问。”即以资助护持，是以维护安稳。其余条文也应依此推敲连接。
§269
269. Tatiyadisāvāre sammānanāyāti devamāte tissamāteti evaṃ sambhāvitakathākathanena. Anavamānanāyāti yathā dāsakammakarādayo pothetvā viheṭhetvā kathenti, evaṃ hīḷetvā vimānetvā akathanena. Anaticariyāyāti taṃ atikkamitvā bahi aññāya itthiyā saddhiṃ paricaranto taṃ aticarati nāma, tathā akaraṇena. Issariyavossaggenāti itthiyo hi mahālatāsadisampi ābharaṇaṃ labhitvā bhattaṃ vicāretuṃ alabhamānā kujjhanti, kaṭacchuṃ hatthe ṭhapetvā tava ruciyā karohīti bhattagehe vissaṭṭhe sabbaṃ issariyaṃ vissaṭṭhaṃ nāma hoti, evaṃ karaṇenāti attho. Alaṅkārānuppadānenāti attano vibhavānurūpena alaṅkāradānena. Susaṃvihitakammantāti yāgubhattapacanakālādīni anatikkamitvā tassa tassa sādhukaṃ karaṇena suṭṭhu saṃvihitakammantā. Saṅgahitaparijanāti sammānanādīhi ceva paheṇakapesanādīhi ca saṅgahitaparijanā. Idha parijano nāma sāmikassa ceva attano ca ñātijano. Anaticārinīti sāmikaṃ muñcitvā aññaṃ manasāpi na pattheti. Sambhatanti kasivāṇijjādīni katvā ābhatadhanaṃ. Dakkhāca hotīti yāgubhattasampādanādīsu chekā nipuṇā hoti. Analasāti nikkosajjā. Yathā aññā kusītā nisinnaṭṭhāne nisinnāva honti ṭhitaṭṭhāne ṭhitāva, evaṃ ahutvā vipphāritena cittena sabbakiccāni nipphādeti. Sesamidhāpi purimanayeneva yojetabbaṃ.
于第三方位敬礼言文如尊于天母提婆毗多。无责备，谓如奴隶劳役间怨言伤害轻蔑言辞。非法越界，指女性妄接触他人，与他女性不合而公开侍奉，亦即不当行为。权贵妒忌，女性获大族权贵宝饰，探度饮食，妒嫉，生起横暴，以刀抵手，以取天味，此即权家称谓之意。饰物授予，谓依自有财力之饰品适当施送。妥善安排诸事，指在牺牲、宴饮、烹调等时期无越规，有秩序善行。聚合包含，谓协调敬重及庄重服饰等。此中，亲属及主人皆属聚合义。越规者，谓放弃主人心态，不存他意。经商及种田等积累财富。上手，谓经烹牺牲饮食等获得熟练技艺。无懈怠，谓默然无声，待于座上，心意不散，终成诸事。其余条文亦当依以往理法结合照译。
§270
270. Catutthadisāvāre avisaṃvādanatāyāti yassa yassa nāmaṃ gaṇhāti, taṃ taṃ avisaṃvādetvā idampi amhākaṃ gehe atthi, idampi atthi, gahetvā gacchāhīti evaṃ avisaṃvādetvā dānena. Aparapajā cassa paṭipūjentīti sahāyassa puttadhītaro pajā nāma, tesaṃ pana puttadhītaro ca nattupanattakā ca aparapajā nāma. Te paṭipūjenti keḷāyanti mamāyanti maṅgalakālādīsu tesaṃ maṅgalādīni karonti. Sesamidhāpi purimanayeneva veditabbaṃ.
在第四类众生中，有夺取财物不以言语交涉者。无论取何物，都是未告知而夺取。这类人就在我们之家中，也同样存在。取了物后就离开，如此不以言语交涉方式施与他物。所谓异姓众生，是指同伴者的子女与家庭成员，称为同姓众生，而这些子女及家庭成员既有亲子也有非亲子，皆称异姓众生。他们侍奉、嬉戏、戏谑、在吉祥时刻为他们作吉祥事。剩余之义亦应如前所述一般理会。
§271
271.Yathābalaṃ kammantasaṃvidhānenāti daharehi kātabbaṃ mahallakehi, mahallakehi vā kātabbaṃ daharehi, itthīhi kātabbaṃ purisehi, purisehi vā kātabbaṃ itthīhi akāretvā tassa tassa balānurūpeneva kammantasaṃvidhānena. Bhattavetanānuppadānenāti ayaṃ khuddakaputto, ayaṃ ekavihārīti tassa tassa anurūpaṃ sallakkhetvā bhattadānena ceva paribbayadānena ca. Gilānupaṭṭhānenāti aphāsukakāle kammaṃ akāretvā sappāyabhesajjādīni datvā paṭijagganena. Acchariyānaṃ rasānaṃ saṃvibhāgenāti acchariye madhurarase labhitvā sayameva akhāditvā tesampi tato saṃvibhāgakaraṇena. Samaye vossaggenāti niccasamaye ca kālasamaye ca vossajjanena. Niccasamaye vossajjanaṃ nāma sakaladivasaṃ kammaṃ karontā kilamanti. Tasmā yathā na kilamanti, evaṃ velaṃ ñatvā vissajjanaṃ. Kālasamaye vossaggo nāma chaṇanakkhattakīḷādīsu alaṅkārabhaṇḍakhādanīyabhojanīyādīni datvā vissajjanaṃ. Dinnādāyinoti corikāya kiñci agahetvā sāmikehi dinnasseva ādāyino. Sukatakammakarāti ‘‘kiṃ etassa kammena katena, na mayaṃ kiñci labhāmā’’ti anujjhāyitvā tuṭṭhahadayā yathā taṃ kammaṃ sukataṃ hoti, evaṃ kārakā. Kittivaṇṇaharāti parisamajjhe kathāya sampattāya ‘‘ko amhākaṃ sāmikehi sadiso atthi, mayaṃ attano dāsabhāvampi na jānāma, tesaṃ sāmikabhāvampi na jānāma, evaṃ no anukampantī’’ti guṇakathāhārakā. Sesamidhāpi purimanayeneva yojetabbaṃ.
所谓因能力而分别差别行事者，指儿童在小时候应由年长者照料，年长者也应由儿童照料，女性亦复如是相互为男性所照料，男性亦复相互为女性所照料，依各自能力分别协调安排。所谓粮食工资及供养者，指此乃幼子、独居者，按各自情况以标记示意，并以粮食及旁供施舍。所谓病人看护者，是指患病期间不能自行作为者，给予适当医药、调养等并加照顾。所谓分送珍味者，乃在奇妙甜美味中，亲自食用未尽再作分送。所谓适时散还者，是指定时和常时，按时限施舍和散还。所谓常时散还，即是整天都在作各种劳务，故称常时无间断地行事。因此，知晓如是不连续作业便施行散还。所谓适时散还，是指在闲暇时于娱乐活动如掷骰、击鼓、饮食等供给装饰遣具等物而施舍散还。所谓受与者，是指盗窃取非法之物，但与主人讲述后而获准收受者。所谓善业行者，指心生了知“此业因何而成，我不从中获益”而生乐意心，因此此业成为善业，施业者亦如是。所谓美名人，指在议论时及其行为中，因认为“谁是和我们主人相似，我们不曾知道自己之仆人地位，也不曾知道他们主人身份，怎能不怜悯?”而提出称誉之言者。其余义亦应如前所述一般依次理会。
§272
272.Mettena kāyakammenātiādīsu mettacittaṃ paccupaṭṭhapetvā katāni kāyakammādīni mettāni nāma vuccanti. Tattha bhikkhū nimantessāmīti vihāragamanaṃ , dhamakaraṇaṃ gahetvā udakaparissāvanaṃ, piṭṭhiparikammapādaparikammādikaraṇañca mettaṃ kāyakammaṃ nāma. Bhikkhū piṇḍāya paviṭṭhe disvā ‘‘sakkaccaṃ yāguṃ detha, bhattaṃ dethā’’tiādivacanañceva, sādhukāraṃ datvā dhammasavanañca sakkaccaṃ paṭisanthārakaraṇādīni ca mettaṃ vacīkammaṃ nāma. ‘‘Amhākaṃ kulūpakattherā averā hontu abyāpajjā’’ti evaṃ cintanaṃ mettaṃ manokammaṃ nāma. Anāvaṭadvāratāyāti apihitadvāratāya. Tattha sabbadvārāni vivaritvāpi sīlavantānaṃ adāyako akārako pihitadvāroyeva. Sabbadvārāni pana pidahitvāpi tesaṃ dāyako kārako vivaṭadvāroyeva. Iti sīlavantesu gehadvāraṃ āgatesu santaṃyeva natthīti avatvā dātabbaṃ. Evaṃ anāvaṭadvāratā nāma hoti.
所谓以慈心作诸身业等者，是指起慈心念而作诸身业等，称为慈业。此中，比库应邀前往住处，携带教法文书，至水处修浴，行破疹处洗脚等，是身业中的慈业。比库若得施主施食，即用敬称邀请，如“请慎重赐宴，给餐食”等言辞，并善行施与及听闻法义，是口业中的慈业。心业中的慈业，是思惟“愿我们族中长老远离嗔恨无灾难”，此为慈心心业。所谓无障闭者，意谓诸门闭塞。此处，虽有善行者各门皆开但授与者与行者反成障碍闭塞；若诸门闭塞，但授与者与行者各门反成开启。由此可知，善士者到家门者若处于安宁，虽未叙述也应赐予。如此即为无障闭名。
Āmisānuppadānenāti purebhattaṃ paribhuñjitabbakaṃ āmisaṃ nāma, tasmā sīlavantānaṃ yāgubhattasampadānenāti attho. Kalyāṇena manasā anukampantīti ‘‘sabbe sattā sukhitā hontu averā arogā abyāpajjā’’ti evaṃ hitapharaṇena. Apica upaṭṭhākānaṃ gehaṃ aññe sīlavante sabrahmacārī gahetvā pavisantāpi kalyāṇena cetasā anukampanti nāma. Sutaṃ pariyodāpentīti yaṃ tesaṃ pakatiyā sutaṃ atthi, tassa atthaṃ kathetvā kaṅkhaṃ vinodenti, tathattāya vā paṭipajjāpenti. Sesamidhāpi purimanayeneva yojetabbaṃ.
所谓不食他人所有者，指先所食供养的肉即为不应侵占之他物，故意指善士们因得饮食供养而得福德。又所谓善心得以体恤，是意指怀持“愿一切众生安乐远离嗔恚无灾难”等利益之念。又即便有人入居守护者之家，亦以善心仁慈相待。他若听闻疑难之事，则为其说清事实，消除疑虑，且依真理行事。其余义亦应如前所述照例依次理解。
§273
273.Alamattoti puttadārabharaṇaṃ katvā agāraṃ ajjhāvasanasamattho. Paṇḍitoti disānamassanaṭṭhāne paṇḍito hutvā. Saṇhoti sukhumatthadassanena saṇhavācābhaṇanena vā saṇho hutvā. Paṭibhānavāti disānamassanaṭṭhāne paṭibhānavā hutvā nivātavuttīti nīcavutti. Atthaddhoti thambharahito. Uṭṭhānakoti uṭṭhānavīriyasampanno. Analasoti nikkosajjo. Acchinnavuttīti nirantarakaraṇavasena akhaṇḍavutti. Medhāvīti ṭhānuppattiyā paññāya samannāgato.
所谓阿拉玛塔者，是指能在儿童负担下守护屋舍者。所谓般陀者，是指身处四方尽于场所的学者。所谓三呵者，指以温和目标明示而呼喊之人。所谓应答者，指在四方处有问答的应和者，故谓之应答。所谓义得者，谓断绝障碍者。所谓起行者，是具备起行精进者。所谓不懈者，谓不懈怠者。所谓不断转者，是指持续无间断运转之义。所谓明智者，指由场所创造而具慧者。
Saṅgāhakoti catūhi saṅgahavatthūhi saṅgahakaro. Mittakaroti mittagavesano. Vadaññūti pubbakārinā, vuttavacanaṃ jānāti. Sahāyakassa gharaṃ gatakāle ‘‘mayhaṃ sahāyakassa veṭhanaṃ detha, sāṭakaṃ detha, manussānaṃ bhattavetanaṃ dethā’’ti vuttavacanamanussaranto tassa attano gehaṃ āgatassa tattakaṃ vā tato atirekaṃ vā paṭikattāti attho. Apica sahāyakassa gharaṃ gantvā imaṃ nāma gaṇhissāmīti āgataṃ sahāyakaṃ lajjāya gaṇhituṃ asakkontaṃ anicchāritampi tassa vācaṃ ñatvā yena atthena so āgato, taṃ nipphādento vadaññū nāma. Yena yena vā pana sahāyakassa ūnaṃ hoti, oloketvā taṃ taṃ dentopi vadaññūyeva. Netāti taṃ taṃ atthaṃ dassento paññāya netā. Vividhāni kāraṇāni dassento netīti vinetā. Punappunaṃ netīti anunetā.
所谓集合者，是指召集四种物件而集合者。所谓友人，指寻求朋友者。所谓善说者，是指过去行善者，知所讲言辞者。助者出入房舍时，谨记“请给助者衣物、乳缸及人间饭食”。此言即传闻，劝导其谨慎守护本己居处，无论是否受益，能返回或多或少，即称为善说者。若入舍时不能取得取用助者之物而害羞不欲索取，则能依其言辞了解助者所需，并由此善说者领悟。凡助人所有之不足，无论大小代为察视、供给，皆为善说者。所谓引导者，即智慧于了解意义并启示者。启导者，是指示种种缘由者。反复启导者，即数度开示者。
Tattha tatthāti tasmiṃ tasmiṃ puggale. Rathassāṇīva yāyatoti yathā āṇiyā satiyeva ratho yāti, asati na yāti, evaṃ imesu saṅgahesu satiyeva loko vattati, asati na vattati. Tena vuttaṃ – ‘‘ete kho saṅgahā loke, rathassāṇīva yāyato’’ti.
«Tattha»者，即「在彼处」；«tatthāti»则为「在彼处者」；«tasmiṃ tasmiṃ puggale»意为「在此人中」。此中用「Rathassāṇīva yāyatoti」作比，譬如「姻缘之车轮」若有轴，车轮就行进；无轴则不行。比库比拟之，正如这有缘聚合的现象，唯有缘存在时世间得以运转，若缘不起，则不转动。故有言：「此诸缔结如车轮般转动于世间」；谓诸世间缔结若无缘则不行，是以缘起之理确立。
Na mātā puttakāraṇāti yadi mātā ete saṅgahe puttassa na kareyya, puttakāraṇā mānaṃ vā pūjaṃ vā na labheyya.
「非为母子因缘」者，示意若母亲未能促成此等关系，则子与母亲间无相应缘起，子亦无亲情、尊重之得。言外之意，若无恰当因缘，即使是亲子关系亦无法成立。
Saṅgahā eteti upayogavacane paccattaṃ. ‘‘Saṅgahe ete’’ti vā pāṭho. Sammapekkhantīti sammā pekkhanti. Pāsaṃsā ca bhavantīti pasaṃsanīyā ca bhavanti.
『摄彼等』者，乃目的格用于主格之例。或另一读法作「于摄彼等」。『正观察』者，谓正确地观察。『且受称赞』者，谓值得称赞。
§274
274. Iti bhagavā yā disā sandhāya te gahapatiputta pitā āha ‘‘disā namasseyyāsī’’ti, imā tā cha disā. Yadi tvaṃ pitu vacanaṃ karosi, imā disā namassāti dassento siṅgālassa pucchāya ṭhatvā desanaṃ matthakaṃ pāpetvā rājagahaṃ piṇḍāya pāvisi . Siṅgālakopi saraṇesu patiṭṭhāya cattālīsakoṭidhanaṃ buddhasāsane vikiritvā puññakammaṃ katvā saggaparāyaṇo ahosi. Imasmiñca pana sutte yaṃ gihīhi kattabbaṃ kammaṃ nāma, taṃ akathitaṃ natthi, gihivinayo nāmāyaṃ suttanto. Tasmā imaṃ sutvā yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjamānassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā, no parihānīti.
「274.」世尊即下四方，向比库长者子告曰：「应当礼敬四方」，此指六方天地。假设汝从父言受教，礼敬四方，譬如迎接僧众布施饼粮，立于僧众前，汝便能广布佛法，累积大量善业，最终往生天上。且本经所言家人应行之业，皆含在内，无所欠缺，是为《家律经》。故听闻本经，依教奉行，增长莫测利益，绝无损失。
Sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāya · 《善吉祥光》长部注疏中
Siṅgālasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《教授尸伽罗经》之解释完毕。