7. Lakkhaṇasuttaṃ · 7. 相经义注
7. Lakkhaṇasuttavaṇṇanā7. 相经注释
Dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇavaṇṇanā三十二大人相注释
§199
199.Evaṃme sutanti lakkhaṇasuttaṃ. Tatrāyamanuttānapadavaṇṇanā. Dvattiṃsimānīti dvattiṃsa imāni. Mahāpurisalakkhaṇānīti mahāpurisabyañjanāni mahāpurisanimittāni ‘‘ayaṃ mahāpuriso’’ti sañjānanakāraṇāni. ‘‘Yehi samannāgatassa mahāpurisassā’’tiādi mahāpadāne vitthāritanayeneva veditabbaṃ.
如是我闻，此为标志经文。此中有无上地位名相之述。所谓二十二者，即二十二种。所谓大丈夫标志者，是指大丈夫的显著特征、大丈夫的迹象，称「此为大丈夫」以显其识别缘起。谓之「以此具足大丈夫者」等，皆应由大字根义详析而明。
‘‘Bāhirakāpi isayo dhārenti, no ca kho jānanti ‘imassa kammassa katattā imaṃ lakkhaṇaṃ paṭilabhatī’ti’’ kasmā āha? Aṭṭhuppattiyā anurūpattā. Idañhi suttaṃ saaṭṭhuppattikaṃ. Sā panassa aṭṭhuppatti kattha samuṭṭhitā? Antogāme manussānaṃ antare. Tadā kira sāvatthivāsino attano attano gehesu ca gehadvāresu ca santhāgārādīsu ca nisīditvā kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ – ‘‘bhagavato asītianubyañjanāni byāmappabhā dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇāni, yehi ca bhagavato kāyo, sabbaphāliphullo viya pāricchattako, vikasitamiva kamalavanaṃ, nānāratanavicittaṃ viya suvaṇṇatoraṇaṃ, tārāmaricivirocamiva gaganatalaṃ, ito cito ca vidhāvamānā vipphandamānā chabbaṇṇarasmiyo muñcanto ativiya sobhati. Bhagavato ca iminā nāma kammena idaṃ lakkhaṇaṃ nibbattanti kathitaṃ natthi, yāguuḷuṅkamattampi pana kaṭacchubhattamattaṃ vā pubbe dinnapaccayā evaṃ uppajjatīti bhagavatā vuttaṃ. Kiṃ nu kho satthā kammaṃ akāsi, yenassa imāni lakkhaṇāni nibbattantī’’ti.
「外人虽持宝物，却不知『此乃该业所成此标志』」者，何以故云？乃因契合八正道。此经亦属八正道经。此八正道何以产生？乃在城郊之间人致。时乃沙瓦提城居民，于己家及宅门、门厅等所坐，议论起言：“世尊所具三十七相，泛白光辉，乃二十二种大丈夫标志。其身如盛满诸果长盖，如绽放莲花园，如众宝饰黄色华盖，如星光闪耀天幕。身内外现流转，色彩各异，光辉溢扬，灿烂绝伦。世尊因此业力现显此标志，非谓先所受微小福报或善缘而起，此是世尊所说。导师所作之业，成就此标志。”
Athāyasmā ānando antogāme caranto imaṃ kathāsallāpaṃ sutvā katabhattakicco vihāraṃ āgantvā satthu vattaṃ katvā vanditvā ṭhito ‘‘mayā, bhante, antogāme ekā kathā sutā’’ti āha. Tato bhagavatā ‘‘kiṃ te, ānanda, suta’’nti vutte sabbaṃ ārocesi. Satthā therassa vacanaṃ sutvā parivāretvā nisinne bhikkhū āmantetvā ‘‘dvattiṃsimāni, bhikkhave, mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇānī’’ti paṭipāṭiyā lakkhaṇāni dassetvā yena kammena yaṃ nibbattaṃ, tassa dassanatthaṃ evamāha.
时维萨满行乞者阿难，于城郊游行，闻此议论。返居时，礼敬导师，立于前说：“世尊，鄙人于郊外闻一议论。”世尊问：“阿难，尔所闻何？”阿难具述经文。世尊听毕，召众比库，示现二十二大丈夫标志，并示现以何业而成。以此示证教学。
Suppatiṭṭhitapādatālakkhaṇavaṇṇanā足掌安立相注释
§201
201.Purimaṃjātintiādīsu pubbe nivutthakkhandhā jātavasena ‘‘jātī’’ti vuttā. Tathā bhavanavasena ‘‘bhavo’’ti, nivutthavasena ālayaṭṭhena vā ‘‘niketo’’ti. Tiṇṇampi padānaṃ pubbe nivutthakkhandhasantāne ṭhitoti attho. Idāni yasmā taṃ khandhasantānaṃ devalokādīsupi vattati. Lakkhaṇanibbattanasamatthaṃ pana kusalakammaṃ tattha na sukaraṃ, manussabhūtasseva sukaraṃ. Tasmā yathābhūtena yaṃ kammaṃ kataṃ, taṃ dassento pubbe manussabhūto samānoti āha. Akāraṇaṃ vā etaṃ. Hatthiassamigamahiṃsavānarādibhūtopi mahāpuriso pāramiyo pūretiyeva. Yasmā pana evarūpe attabhāve ṭhitena katakammaṃ na sakkā sukhena dīpetuṃ, manussabhāve ṭhitena katakammaṃ pana sakkā sukhena dīpetuṃ. Tasmā ‘‘pubbe manussabhūto samāno’’ti āha.
前世轮回论中“生”谓生起，“住”谓住于一处，“灭”谓消散。前文述“生家”，即出生之地，如“生”者、住处或环境。此三义于前世业集及天界中亦成立。然为显示此标志业力，善业虽难，乃人身更易成就。故说“乃前世为人时所作业”，非无缘故。即便象、狮、猕猴等众生成就大丈夫标志，亦因圆满波罗蜜。以如此身相业难以显现于非人身，然人身则易显。是故说“前世为人身时所作业”。
Daḷhasamādānoti thiragahaṇo. Kusalesu dhammesūti dasakusalakammapathesu. Avatthitasamādānoti niccalagahaṇo anivattitagahaṇo. Mahāsattassa hi akusalakammato aggiṃ patvā kukkuṭapattaṃ viya cittaṃ paṭikuṭati, kusalaṃ patvā vitānaṃ viya pasāriyati. Tasmā daḷhasamādāno hoti avatthitasamādāno. Na sakkā kenaci samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kusalasamādānaṃ vissajjāpetuṃ.
坚固定持，即坚定把持。谓善法中十善业道之坚固摄受。沉着定持，则是不变、持无退失之义。大丈夫因不善业如火烧巢、鸡啄窝，心烦乱而动摇；得善业则如铺开席面，心宽广稳定。由是，具坚固定持、沉着定持。非比任何沙门、婆罗门、天人、魔王、梵天能弃舍善定持。
Tatrimāni vatthūni – pubbe kira mahāpuriso kalandakayoniyaṃ nibbatti. Atha deve vuṭṭhe ogho āgantvā kulāvakaṃ gahetvā samuddameva pavesesi. Mahāpuriso ‘‘puttake nīharissāmī’’ti naṅguṭṭhaṃ temetvā temetvā samuddato udakaṃ bahi khipi. Sattame divase sakko āvajjitvā tattha āgamma ‘‘kiṃ karosī’’ti pucchi? So tassa ārocesi. Sakko mahāsamuddato udakassa dunnīharaṇīyabhāvaṃ kathesi. Bodhisatto tādisena kusītena saddhiṃ kathetumpi na vaṭṭati. ‘‘Mā idha tiṭṭhā’’ti apasāresi. Sakko ‘‘anomapurisena gahitagahaṇaṃ na sakkā vissajjāpetu’’nti tuṭṭho tassa puttake ānetvā adāsi. Mahājanakakālepi mahāsamuddaṃ taramāno ‘‘kasmā mahāsamuddaṃ tarasī’’ti devatāya puṭṭho ‘‘pāraṃ gantvā kulasantake raṭṭhe rajjaṃ gahetvā dānaṃ dātuṃ tarāmī’’ti āha. Tato devatāya – ‘‘ayaṃ mahāsamuddo gambhīro ceva puthulo ca, kadā naṃ tarissatī’’ti vutte so āha ‘‘taveso mahāsamuddasadiso, mayhaṃ pana ajjhāsayaṃ āgamma khuddakamātikā viya khāyati. Tvaṃyeva maṃ dakkhissasi samuddaṃ taritvā samuddapārato dhanaṃ āharitvā kulasantakaṃ rajjaṃ gahetvā dānaṃ dadamāna’’nti. Devatā ‘‘anomapurisena gahitagahaṇaṃ na sakkā vissajjāpetu’’nti bodhisattaṃ āliṅgetvā haritvā uyyāne nipajjāpesi. So chattaṃ ussāpetvā divase divase pañcasatasahassapariccāgaṃ katvā aparabhāge nikkhamma pabbajito. Evaṃ mahāsatto na sakkā kenaci samaṇena vā…pe… brahmunā vā kusalasamādānaṃ vissajjāpetuṃ. Tena vuttaṃ – ‘‘daḷhasamādāno ahosi kusalesu dhammesu avatthitasamādāno’’ti.
此说明三事：先说大丈夫前生为污浊种族所出。一次天神巨浪涌来，携幼子越海大川。大丈夫抱諸儿语曰：“我将护尔。”急救将子抱至岸边掷水外。第七日，萨咖天帝引子来问：“汝作何为？”子答述广海之水难降，此行难成。菩萨与其同处恶地，不能久住，命其不要久留。萨咖言：“不可留此处，此子汝不可弃善定持。”乃引子赠与。时有大海横渡者问神：“何以横渡大海？”答曰：“渡彼岸国度受施。”神又述：“此大海既深且广大，何时能渡？”答曰：“如渡大海之困难，我之心意却似小麦粒般微细。唯汝可见我过彼岸，载财富施舍故土。”神说：“不可舍大丈夫所持善定持。”菩萨被天神拥抱，入园隐修。遮伞张开，日日护持。施经五十万分，后来出家修行。大丈夫不为其他沙门、婆罗门、天人、魔王、梵天所能舍弃此善定持。如是说：“坚固定持止于善法为沉着定持。”
Idāni yesu kusalesu dhammesu avatthitasamādāno ahosi, te dassetuṃ kāyasucaritetiādimāha. Dānasaṃvibhāgeti ettha ca dānameva diyyanavasena dānaṃ, saṃvibhāgakaraṇavasena saṃvibhāgo. Sīlasamādāneti pañcasīladasasīlacatupārisuddhisīlapūraṇakāle. Uposathūpavāseti cātuddasikādibhedassa uposathassa upavasanakāle. Matteyyatāyāti mātukātabbavatte. Sesapadesupi eseva nayo. Aññataraññataresu cāti aññesu ca evarūpesu. Adhikusalesūti ettha atthi kusalā, atthi adhikusalā. Sabbepi kāmāvacarā kusalā kusalā nāma, rūpāvacarā adhikusalā. Ubhopi te kusalā nāma, arūpāvacarā adhikusalā. Sabbepi te kusalā nāma, sāvakapāramīpaṭilābhapaccayā kusalā adhikusalā nāma. Tepi kusalā nāma, paccekabodhipaṭilābhapaccayā kusalā adhikusalā. Tepi kusalā nāma, sabbaññutaññāṇappaṭilābhapaccayā pana kusalā idha ‘‘adhikusalā’’ti adhippetā. Tesu adhikusalesu dhammesu daḷhasamādāno ahosi avatthitasamādāno.
现在，对于已成就善法的摄受，所谓『身业善行等教义』即由此而说。关于施舍与分配，此处所说的施舍是指给予，分配则是指进行分施的行为。持戒的摄受，是指五戒、十戒、四事净戒等持戒的完成时。斋戒的摄受，是指每月十四、十五日等斋戒日的遵守期间。所谓“适当性”，谓应当注意的行为。余处的用法同此。“某一他法”即指其他类似情况。所谓更胜善法，是指存在善法与更胜善法。如所有欲界行为称为善法，色界行为称为更胜善法。二者皆为善法，无色界行为更胜善法。诸善法因缘于声闻波罗蜜之获得称为善法和更胜善法。因缘于辟支佛波罗蜜之获得亦称善法。因缘于一切智之获得则于此称为“更胜善法”。于这些更胜善法中，存在坚定的摄受和清净的摄受。
Kaṭattā upacitattāti ettha sakimpi kataṃ katameva, abhiṇhakaraṇena pana upacitaṃ hoti. Ussannattāti piṇḍīkataṃ rāsīkataṃ kammaṃ ussannanti vuccati. Tasmā ‘‘ussannattā’’ti vadanto mayā katakammassa cakkavāḷaṃ atisambādhaṃ, bhavaggaṃ atinīcaṃ, evaṃ me ussannaṃ kammanti dasseti. Vipulattāti appamāṇattā. Iminā ‘‘anantaṃ aparimāṇaṃ mayā kataṃ kamma’’nti dasseti. Adhiggaṇhātīti adhibhavati, aññehi devehi atirekaṃ labhatīti attho. Paṭilabhatīti adhigacchati.
所谓已完成与受到应受的，谓少数已行之业，虽有行为之故，然仍得其果。所谓“兴盛”，即结构成块、积累之业，称为兴盛业。因此，称我所作之业为兴盛业，业因为其感报范围极大，超越世间，甚为广大，即我所修之兴盛业。所谓广大，谓无限、无量。由此谓“我所作之业无边无量”。所谓“获得”，即因缘成熟而得到，谓超越其他天人的利益。所谓“得到”，即证得、获得。
Sabbāvantehi pādatalehīti idaṃ ‘‘samaṃ pādaṃ bhūmiyaṃ nikkhipatī’’ti etassa vitthāravacanaṃ. Tattha sabbāvantehīti sabbapadesavantehi, na ekena padesena paṭhamaṃ phusati, na ekena pacchā, sabbeheva pādatalehi samaṃ phusati, samaṃ uddharati. Sacepi hi tathāgato ‘‘anekasataporisaṃ narakaṃ akkamissāmī’’ti pādaṃ abhinīharati. Tāvadeva ninnaṭṭhānaṃ vātapūritā viya kammārabhastā unnamitvā pathavisamaṃ hoti. Unnataṭṭhānampi anto pavisati. ‘‘Dūre akkamissāmī’’ti abhinīharantassa sineruppamāṇopi pabbato suseditavettaṅkuro viya onamitvā pādasamīpaṃ āgacchati. Tathā hissa yamakapāṭihāriyaṃ katvā ‘‘yugandharapabbataṃ akkamissāmī’’ti pāde abhinīhaṭe pabbato onamitvā pādasamīpaṃ āgato. Sopi taṃ akkamitvā dutiyapādena tāvatiṃsabhavanaṃ akkami. Na hi cakkalakkhaṇena patiṭṭhātabbaṭṭhānaṃ visamaṃ bhavituṃ sakkoti. Khāṇu vā kaṇṭako vā sakkharā vā kathalā vā uccārapassāvakheḷasiṅghāṇikādīni vā purimataraṃ vā apagacchanti, tattha tattheva vā pathaviṃ pavisanti. Tathāgatassa hi sīlatejena puññatejena dhammatejena dasannaṃ pāramīnaṃ ānubhāvena ayaṃ mahāpathavī sammā mudupupphābhikiṇṇā hoti.
“遍及诸地脚下”，意即『脚掌均匀置于地面』之详解。谓脚掌遍及各处，不单一处先触亦不一处后及，而是全面均匀地接触地面，同时托起。若如来遍计百人，将入地狱者，脚掌类同用风吹落之稻束般，顶起不平之地而导致倾斜。虽地面隆起部分亦能进入。若表达“将入远方”，则像泥浆般柔软之山岳将至足部附近。如此，他施二足如同双重奇迹般，手持“将至玉山”，以足触及玉山脚下。完成此业后，以另一足至忉利天宫。盖由眼根之德彰显建立，地基不致不稳。刀剑、刺棘、爪牙、针、锐利陷物、以及利剑刃、刀锋与棍棒等，或先或后，皆进入当地地面。由如来持戒清净、功德清净、法行清净，并小乘十种波罗蜜之加被，斯大地亦因具足智慧如满沾露珠之鲜花而微妙坚稳。
§202
202.Sāgarapariyantanti sāgarasīmaṃ. Na hi tassa rajjaṃ karontassa antarā rukkho vā pabbato vā nadī vā sīmā hoti mahāsamuddova sīmā. Tena vuttaṃ ‘‘sāgarapariyanta’’nti. Akhilamanimittamakaṇṭakanti niccoraṃ. Corā hi kharasamphassaṭṭhena khilā, upaddavapaccayaṭṭhena nimittā, vijjhanaṭṭhena kaṇṭakāti vuccanti. Iddhanti samiddhaṃ. Phītanti sabbasampattiphāliphullaṃ. Khemanti nibbhayaṃ. Sivanti nirupaddavaṃ. Nirabbudanti abbudavirahitaṃ, gumbaṃ gumbaṃ hutvā carantehi corehi virahitanti attho. Akkhambhiyoti avikkhambhanīyo. Na naṃ koci ṭhānato cāletuṃ sakkoti. Paccatthikenāti paṭipakkhaṃ icchantena. Paccāmittenāti paṭiviruddhena amittena. Ubhayampetaṃ sapattavevacanaṃ. Abbhantarehīti anto uṭṭhitehi rāgādīhi.
【202.】所谓海岸，即海洋之边际。对造国者而言，树木、山岳、江河非边际，非大海之界限。故称“海岸”。所谓一切荆棘，即坚硬粗糙、不利之物。盗贼因害怕忧患、发生变化，视为障碍故称荆棘。火焰燃起，焚毁一切财产。安全庄严，不惧灾祸。无烟无尘，称为无烦恼。烧毁草茅，小偷亦因被烧弃而避免其间活动。所谓牢不可破，任何处无能破坏。谓对境关系，即专与对立面相应。对来者，则为反对者。双方均为敌，言其相斗。内部则指欲、嗔等烦恼因缘聚合之处。
Bāhirehīti samaṇādīhi. Tathā hi naṃ bāhirā devadattakokālikādayo samaṇāpi soṇadaṇḍakūṭadaṇḍādayo brāhmaṇāpi sakkasadisā devatāpi satta vassāni anubandhamāno māropi bakādayo brahmānopi vikkhambhetuṃ nāsakkhiṃsu.
所谓外境，即指外道诸修行者。此处指天界他天子及各类外道沙门。如天界诸天与魔界众生，梵天及释迦天以及沙门、婆罗门等同其类者，均无法被扰乱破坏。
Ettāvatā bhagavatā kammañca kammasarikkhakañca lakkhaṇañca lakkhaṇānisaṃso ca vutto hoti. Kammaṃ nāma satasahassakappādhikāni cattāri asaṅkhyeyyāni daḷhavīriyena hutvā kataṃ kammaṃ. Kammasarikkhakaṃ nāma daḷhena hutvā katabhāvaṃ sadevako loko jānātūti suppatiṭṭhitapādamahāpurisalakkhaṇaṃ. Lakkhaṇaṃ nāma suppatiṭṭhitapādatā. Lakkhaṇānisaṃso nāma paccatthikehi avikkhambhanīyatā.
至此，世尊说有关业、业痕及其标志与标志因缘。所谓业，是指经过千万亿劫，极坚猛地所造之业。所谓业痕，是因坚固而产生等同于世界知晓之迹象，此为大丈夫具足之特征。所谓标志，即此知悉之确立。所谓标志因缘，即在对境时无破坏之性。
§203
203.Tatthetaṃvuccatīti tattha vutte kammādibhede aparampi idaṃ vuccati, gāthābandhaṃ sandhāya vuttaṃ. Etā pana gāthā porāṇakattherā ‘‘ānandattherena ṭhapitā vaṇṇanāgāthā’’ti vatvā gatā. Aparabhāge therā ‘‘ekapadiko atthuddhāro’’ti āhaṃsu.
203. 关于「tatthetaṃvuccatī」，此语在此处是指按照业的分类而作出的另一种称呼，此处以韵文形式加以说明。此前古老的长老们称其为“由阿难长老制定的解释韵文”。较后的部分长老则称其为“单一句的意译”。
Tattha sacceti vacīsacce. Dhammeti dasakusalakammapathadhamme. Dameti indriyadamane. Saṃyameti sīlasaṃyame. ‘‘Soceyyasīlālayuposathesu cā’’ti ettha kāyasoceyyādi tividhaṃ soceyyaṃ. Ālayabhūtaṃ sīlameva sīlālayo. Uposathakammaṃ uposatho. Ahiṃsāyāti avihiṃsāya. Samattamācarīti sakalaṃ acari.
此处对三个术语作解释：『sacca』是指语言的真实；『dhamma』是指十种善业行法的法则；『dama』是指对根的制御；『saṃyama』则是戒律的自制。所谓“应在戒律处于戒律馆时应哀悼”的说法，是指身体哀悼等三种哀悼。所谓戒律馆即为戒律本身，戒律馆即戒律之相；戒律仪式指戒会，非伤害即是不伤害；“圆满遵守”则是指所有戒律都已奉行。
Anvabhīti anubhavi. Veyyañjanikāti lakkhaṇapāṭhakā. Parābhibhūti pare abhibhavanasamattho. Sattubhīti sapattehi akkhambhiyo hoti.
『anvabhī』者，经历也。『相好读诵者』者，读诵诸相特征者也。『能胜他』者，能够降伏他人者也。『摧敌者』者，不为怨敌所动摇者也。
Na so gacchati jātu khambhananti so ekaṃseneva aggapuggalo vikkhambhetabbataṃ na gacchati. Esā hi tassa dhammatāti tassa hi esā dhammatā ayaṃ sabhāvo.
此人历来并不参与动摇动乱，如同坚实的柱子般坚定不可动摇。他是一位独行其道的领军人物，永不动摇。此即是他的法性，这法性就是他的本性。
Pādatalacakkalakkhaṇavaṇṇanā足掌轮相注释
§204
204.Ubbegauttāsabhayanti ubbegabhayañceva uttāsabhayañca. Tattha corato vā rājato vā paccatthikato vā vilopanabandhanādinissayaṃ bhayaṃ ubbego nāma, taṃmuhuttikaṃ caṇḍahatthiassādīni vā ahiyakkhādayo vā paṭicca lomahaṃsanakaraṃ bhayaṃ uttāsabhayaṃ nāma. Taṃ sabbaṃ apanuditā vūpasametā. Saṃvidhātāti saṃvidahitā. Kathaṃ saṃvidahati? Aṭaviyaṃ sāsaṅkaṭṭhānesu dānasālaṃ kāretvā tattha āgate bhojetvā manusse datvā ativāheti, taṃ ṭhānaṃ pavisituṃ asakkontānaṃ manusse pesetvā paveseti. Nagarādīsupi tesu tesu ṭhānesu ārakkhaṃ ṭhapeti, evaṃ saṃvidahati. Saparivārañca dānaṃ adāsīti annaṃ pānanti dasavidhaṃ dānavatthuṃ.
204. “ubbega”和“uttāsa”兼具惊怖之意。此中所说的害怕，包括盗贼、国王或背后之破坏与束缚等所引发之惊怖，称作“ubbego”。瞬时的惊怖由猛象等恶兽及鬼神等引起，称为“uttāsabhaya”。这一切均已被劝导使之平息。所谓组织，是指组织妥当。如何组织呢？在林地恐怖之处建设施舍厅，招待来者，馈赠人类以超值施舍；对无法进入此处之人派遣人去引导，使其得以进入。城市等地设卫兵防护，于此方式而组织。乃至亲属等皆以食物施与，达十种施舍之种类。
Tattha annanti yāgubhattaṃ. Taṃ dadanto na dvāre ṭhapetvā adāsi, atha kho antonivesane haritupalittaṭṭhāne lājā ceva pupphāni ca vikiritvā āsanaṃ paññapetvā vitānaṃ bandhitvā gandhadhūmādīhi sakkāraṃ katvā bhikkhusaṅghaṃ nisīdāpetvā yāguṃ adāsi. Yāguṃ dento ca sabyañjanaṃ adāsi. Yāgupānāvasāne pāde dhovitvā telena makkhetvā nānappakārakaṃ anantaṃ khajjakaṃ datvā pariyosāne anekasūpaṃ anekabyañjanaṃ paṇītabhojanaṃ adāsi . Pānaṃ dento ambapānādiaṭṭhavidhaṃ pānaṃ adāsi, tampi yāgubhattaṃ datvā. Vatthaṃ dento na suddhavatthameva adāsi, ekapaṭṭadupaṭṭādipahonakaṃ pana datvā sucimpi adāsi, suttampi adāsi, suttaṃ vaṭṭesi, sūcikammakaraṇaṭṭhāne bhikkhūnaṃ āsanāni, yāgubhattaṃ, pādamakkhanaṃ, piṭṭhimakkhanaṃ, rajanaṃ, paṇḍupalāsaṃ, rajanadoṇikaṃ, antamaso cīvararajanakaṃ kappiyakārakampi adāsi.
此处“anna”指祭祀用的米饭，献上时不放在门口，而是放在里面的茵绒铺地之处，铺陈席座，布置地席，焚香熏守，以示恭敬，令比库僧团安坐，然后献上祭饭。献祭时还供应各种菜肴。祭毕后洗脚，涂抹油脂，奉献多样口味的精致小吃及香甜果物，最后献上多种汤食和菜肴。饮料按八种方式奉献，包括水果饮等。还赠送祭祀用的布料，虽非纯净布，但给予一块条状布、供奉精致细布，还赠射线绣制的僧座、祭拜用的脚巾、干净的膝巾、染布、染色绳索、伎俩制作的衣袍染色物等。
Yānanti upāhanaṃ. Taṃ dadantopi upāhanatthavikaṃ upāhanadaṇḍakaṃ makkhanatelaṃ heṭṭhā vuttāni ca annādīni tasseva parivāraṃ katvā adāsi. Mālaṃ dentopi na suddhamālameva adāsi, atha kho naṃ gandhehi missetvā heṭṭhimāni cattāri tasseva parivāraṃ katvā adāsi. Bodhicetiyaāsanapotthakādipūjanatthāya ceva cetiyagharadhūpanatthāya ca gandhaṃ dentopi na suddhagandhameva adāsi, gandhapisanakanisadāya ceva pakkhipanakabhājanena ca saddhiṃ heṭṭhimāni pañca tassa parivāraṃ katvā adāsi. Cetiyapūjādīnaṃ atthāya haritālamanosilācīnapiṭṭhādivilepanaṃ dentopi na suddhavilepanameva adāsi, vilepanabhājanena saddhiṃ heṭṭhimāni cha tassa parivāraṃ katvā adāsi. Seyyāti mañcapīṭhaṃ. Taṃ dentopi na suddhakameva adāsi, kojavakambalapaccattharaṇamañcappaṭipādakehi saddhiṃ antamaso maṅgulasodhanadaṇḍakaṃ heṭṭhimāni ca satta tassa parivāraṃ katvā adāsi. Āvasathaṃ dentopi na gehamattameva adāsi, atha kho naṃ mālākammalatākammapaṭimaṇḍitaṃ supaññattaṃ mañcapīṭhaṃ kāretvā heṭṭhimāni aṭṭha tassa parivāraṃ katvā adāsi. Padīpeyyanti padīpatelaṃ. Taṃ dento cetiyaṅgaṇe bodhiyaṅgaṇe dhammassavanagge vasanagehe potthakavācanaṭṭhāne iminā dīpaṃ jālāpethāti na suddhatelameva adāsi, vaṭṭi kapallakatelabhājanādīhi saddhiṃ heṭṭhimāni nava tassa parivāraṃ katvā adāsi. Suvibhattantarānīti suvibhattaantarāni.
「上供」者，为供养之物。即便给予，也必须是供养之目的真意相应的物品。其上供的油脂、酥油自下供以来，连同供养的食物等，构成同一组供养而出。赠送花饰时，不是粗劣的花饰，而是洁净花饰，随后不搀杂异味的香料，也构成整组供养一并赠出。为供奉菩提塔座、托物等，并为寺庙熏香之用，献香时亦应是纯正清净的香料，且为了避免香料的污秽并防止遗洒，配合祭供用的燃香器皿，连带供养品共构一组而献。为礼敬寺庙等神圣场所，所赠涂抹的绿土、朱土等矿物彩粉亦须是洁净无暇之涂料，与供养用的涂抹品合并，与香料赠菜连通，共计六类，作为一组供养供出。所谓「上座」乃指床座。即便赠予床座，也不允许是污秽不洁之物，应是洁净清净之床，此外，还应附带毯子或毯盖和铺盖等共七类组成同组供养而献。供住房舍亦同理，不得以普通民宅相赠，必须以浸染花香之布帛等装饰过的精美洁净床榻，配合床座等构成八类供养一齐呈献。灯油即为燃灯用的油。赠灯油时，寺庙庭院、菩提树下、法会场合、住家书房等处以其点灯，虽非纯净油料，也必与灯芯和灯杆等物合组，合计九类供养一同奉献。此谓明净整齐之供养境界。
Rājānoti abhisittā. Bhogiyāti bhojakā kumārāti rājakumārā. Idha kammaṃ nāma saparivāraṃ dānaṃ. Kammasarikkhakaṃ nāma saparivāraṃ katvā dānaṃ adāsīti iminā kāraṇena sadevako loko jānātūti nibbattaṃ cakkalakkhaṇaṃ. Lakkhaṇaṃ nāma tadeva cakkalakkhaṇaṃ. Ānisaṃso mahāparivāratā.
「王」即是已加冕的君王；「贵族」则指诸公子、王子。此处所指的布施是具有完整周全供养组合的布施，而所谓「布施侍者」，是指在布施时备齐完整供品组合而献与受者。由此缘故，称之为完全周全之世界。所谓「标志」即是此世界之特征。它的缘起则是大规模完整供养的表现。
§205
205.Tatthetaṃ vuccatīti imā tadatthaparidīpanā gāthā vuccanti. Duvidhā hi gāthā honti – tadatthaparidīpanā ca visesatthaparidīpanā ca. Tattha pāḷiāgatameva atthaṃ paridīpanā tadatthaparidīpanā nāma. Pāḷiyaṃ anāgataṃ paridīpanā visesatthaparidīpanā nāma. Imā pana tadatthaparidīpanā. Tattha pureti pubbe. Puratthāti tasseva vevacanaṃ. Purimāsu jātīsūti imissā jātiyā pubbekatakammapaṭikkhepadīpanaṃ. Ubbegauttāsabhayāpanūdanoti ubbegabhayassa ca uttāsabhayassa ca apanūdano. Ussukoti adhimutto.
205.谓如是说者，乃此种旨义之明示之偈。偈语分为两类，一类是明确解释本义，称为本义明示；另一类是解释殊胜义理，称为殊胜义明示。巴利文中仅有本义明示之意思，称为本义明示；而对于未来义理解说，称为殊胜义明示。此处所演示者为本义明示。文中「pureti」指「在前」，表达「前面」。再如「puratthāti」意即「向前」，「purimāsu jātīsūti」指这是在前世诸生命中的往昔业因之明示。「ubbegauttāsabhayāpanūdanoti」谓诠释对烦恼与恐怖的解脱及激励。「ussukoti」为「内心生起的热忱」。
Satapuññalakkhaṇanti satena satena puññakammena nibbattaṃ ekekaṃ lakkhaṇaṃ. Evaṃ sante yo koci buddho bhaveyyāti na rocayiṃsu, anantesu pana cakkavāḷesu sabbe sattā ekekaṃ kammaṃ satakkhattuṃ kareyyuṃ, ettakehi janehi kataṃ kammaṃ bodhisatto ekova ekekaṃ sataguṇaṃ katvā nibbatto. Tasmā ‘‘satapuññalakkhaṇo’’ti imamatthaṃ rocayiṃsu. Manussāsurasakkarakkhasāti manussā ca asurā ca sakkā ca rakkhasā ca.
「善功德特征」者，指依靠善行和善业所成就之各个标志。据此，若有人立志成佛，未必人人称赞，但普遍而言，所有诸世界轮回中众生，各自皆以一己之业历经多劫，于如此众多生命中，菩萨仅凭一己善业力，完成了无数倍的善功德而得证成。因此，有人称之为「善功德特征」。所谓人间、阿修罗、天帝、恶鬼，即为人类、非天道敌对众生、天神及保护神等诸界。
Āyatapaṇhitāditilakkhaṇavaṇṇanā长广等三相注释
§206
206.Antarāti paṭisandhito sarasacutiyā antare. Idha kammaṃ nāma pāṇātipātā virati. Kammasarikkhakaṃ nāma pāṇātipātaṃ karonto padasaddasavanabhayā aggaggapādehi akkamantā gantvā paraṃ pātenti. Atha te iminā kāraṇena tesaṃ taṃ kammaṃ jano jānātūti antovaṅkapādā vā bahivaṅkapādā vā ukkuṭikapādā vā aggakoṇḍā vā paṇhikoṇḍā vā bhavanti. Aggapādehi gantvā parassa amāritabhāvaṃ pana tathāgatassa sadevako loko iminā kāraṇena jānātūti āyatapaṇhi mahāpurisalakkhaṇaṃ nibbattati . Tathā paraṃ ghātentā unnatakāyena gacchantā aññe passissantīti onatā gantvā paraṃ ghātenti. Atha te evamime gantvā paraṃ ghātayiṃsūti nesaṃ taṃ kammaṃ iminā kāraṇena paro jānātūti khujjā vā vāmanā vā pīṭhasappi vā bhavanti. Tathāgatassa pana evaṃ gantvā paresaṃ aghātitabhāvaṃ iminā kāraṇena sadevako loko jānātūti brahmujugattamahāpurisalakkhaṇaṃ nibbattati. Tathā paraṃ ghātentā āvudhaṃ vā muggaraṃ vā gaṇhitvā muṭṭhikatahatthā paraṃ ghātenti. Te evaṃ tesaṃ parassa ghātitabhāvaṃ iminā kāraṇena jano jānātūti rassaṅgulī vā rassahatthā vā vaṅkaṅgulī vā phaṇahatthakā vā bhavanti. Tathāgatassa pana evaṃ paresaṃ aghātitabhāvaṃ sadevako loko iminā kāraṇena jānātūti dīghaṅgulimahāpurisalakkhaṇaṃ nibbattati. Idamettha kammasarikkhakaṃ. Idameva pana lakkhaṇattayaṃ lakkhaṇaṃ nāma. Dīghāyukabhāvo lakkhaṇānisaṃso.
206.「中途者」者，即指因果缘至下一世间的中断交接点，类似于水洄环转之际相衔接。此处所说之「业」是指断除杀生业；所谓「业侍者」，是指那些作杀生缘业者，因害怕闻命名语音，会奔走各城郊野之路，急于逃亡他乡。因其业重，行走时有单足跛行、双足跛行或驼背、弓背、斜背等诸特征。虽是这样，乃至如来诸大世界护持者皆知晓此业缘故，此乃显现圣者大特征的缘起。又如顺势杀人的人持有武器，如刀枪棍棒，行刺敌人，因而具有拉长或弯曲的手指等异状。如此，业灭之现象因果彼此相续而显作狰狞特征，成就长寿标记。此即所谓业侍者，亦即此三种业标的总和。因其寿命特征而为辨识所依据。
§207
207.Maraṇavadhabhayattanoti ettha maraṇasaṅkhāto vadho maraṇavadho, maraṇavadhato bhayaṃ maraṇavadhabhayaṃ, taṃ attano jānitvā. Paṭivirato paraṃmāraṇāyāti yathā mayhaṃ maraṇato bhayaṃ mama jīvitaṃ piyaṃ, evaṃ paresampīti ñatvā paraṃ māraṇato paṭivirato ahosi. Sucaritenāti suciṇṇena. Saggamagamāti saggaṃ gato.
207.「知死恐怖」者，指死亡所预示之杀害、死亡及由死亡引发的恐惧，因自知而起。所谓「远离极端死亡」，是指如我对死亡恐怖而歧避生命亲爱之念，亦如他人分别知死而舍弃殒命，故为远离极端死亡。所谓「善行」即指纯净修持善业。所谓「升天」者，指生天界。
Caviya punaridhāgatoti cavitvā puna idhāgato. Dīghapāsaṇhikoti dīghapaṇhiko. Brahmāva sujūti brahmā viya suṭṭhu uju.
『已往』者，意为已经过去；『再来』者，意为又回到此处。『长链』者，指长链子。形容『婆罗门』像梵天那样端正、直正。
Subhujoti sundarabhujo. Susūti mahallakakālepi taruṇarūpo. Susaṇṭhitoti susaṇṭhānasampanno. Mudutalunaṅguliyassāti mudū ca talunā ca aṅguliyo assa. Tībhīti tīhi. Purisavaraggalakkhaṇehīti purisavarassa aggalakkhaṇehi. Cirayapanāyāti ciraṃ yāpanāya, dīghāyukabhāvāya.
『美肩』者，意为肩膀美好。『好声』者，即使在年老之时仍显年轻容貌。『安稳』者，具备安稳的状态。『柔软的』与『掌指关节』指手指既柔软又如手掌与指关节相接处。『三』者，即三种。『为男性极上标志』，指男性的最上殊胜特征。『长寿者』者，为长寿之人。
Ciraṃ yapetīti ciraṃ yāpeti. Cirataraṃ pabbajati yadi tatoti tato cirataraṃ yāpeti, yadi pabbajatīti attho. Yāpayatica vasiddhibhāvanāyāti vasippatto hutvā iddhibhāvanāya yāpeti.
『久住』意谓长久居住。『若入道得久住』，意为如果入道便长久居住，若入道即是意涵。『久住且行进，是因为修得神通而行持』。
Sattussadatālakkhaṇavaṇṇanā七处隆满相注释
§208
208.Rasitānanti rasasampannānaṃ. ‘‘Khādanīyāna’’ntiādīsu khādanīyāni nāma piṭṭhakhajjakādīni. Bhojanīyānīti pañca bhojanāni. Sāyanīyānīti sāyitabbāni sappinavanītādīni. Lehanīyānīti nillehitabbāni piṭṭhapāyāsādīni. Pānānīti aṭṭha pānakāni.
『有滋味者』意谓具有味道的事物。『食物』及其类属于食物如饼、馍等。『饮品』者，须冷却后才能饮用，如牛奶酪等。『可咀嚼者』指那些须咀嚼的食物，如粥饭等。『饮料』者有八种饮品。
Idha kammaṃ nāma kappasatasahassādhikāni cattāri asaṅkhyeyyāni dinnaṃ idaṃ paṇītabhojanadānaṃ. Kammasarikkhakaṃ nāma lūkhabhojane kucchigate lohitaṃ sussati, maṃsaṃ milāyati. Tasmā lūkhadāyakā sattā iminā kāraṇena nesaṃ lūkhabhojanassa dinnabhāvaṃ jano jānātūti appamaṃsā appalohitā manussapetā viya dullabhannapānā bhavanti. Paṇītabhojane pana kucchigate maṃsalohitaṃ vaḍḍhati, paripuṇṇakāyā pāsādikā abhirūpadassanā honti. Tasmā tathāgatassa dīgharattaṃ paṇītabhojanadāyakattaṃ sadevako loko iminā kāraṇena jānātūti sattussadamahāpurisalakkhaṇaṃ nibbattati. Lakkhaṇaṃ nāma sattussadalakkhaṇameva. Paṇītalābhitā ānisaṃso.
此处『业』名指成千万计的四无量日给予善食。『食物中掺杂污秽』指暗中加有血肉等污秽食物。由此，给予污秽食物者，世人知其行为不善，形同人肉食者心恶念显露，难得佳善饮食。相比之下，善食中虽有肉血杂合，却可增长，体格丰满，仪表庄严美观。因此，如来说长期施善食者，此因果世俗众生皆知，世尊大德现出，显现众生相应之相，即『有缘于善得』。
§209
209.Khajjabhojjamathaleyyasāyitanti khajjakañca bhojanañca lehanīyañca sāyanīyañca. Uttamaggarasadāyakoti uttamo aggarasadāyako, uttamānaṃ vā aggarasānaṃ dāyako.
『馍饭、勉怠者及饮品』者含馍、饭、咀嚼品、可饮用物。『高贵舍施者』指最高等舍施者，是至上舍持最高者之意。
Satta cussadeti satta ca ussade. Tadatthajotakanti khajjabhojjādijotakaṃ, tesaṃ lābhasaṃvattanikanti attho. Pabbajampi cāti pabbajamānopi ca. Tadādhigacchatīti taṃ adhigacchati. Lābhiruttamanti lābhi uttamaṃ.
「七者称痛苦，七者称药物。如饥渴火等，称为伤害性因缘，其利益称为得利。出家者和正在出家的也是如此。所谓彼此获得，即是彼此得到。所谓极上利益，是指最高利益。」
Karacaraṇādilakkhaṇavaṇṇanā手足等相的解释
§210
210.Dānenātiādīsu ekacco dāneneva saṅgaṇhitabbo hoti, taṃ dānena saṅgahesi. Pabbajitānaṃ pabbajitaparikkhāraṃ, gihīnaṃ gihiparikkhāraṃ adāsi.
「在施与等事中，有时须仅数一项施舍为总数，以此施舍而计数。和尚的和尚资具，居士的居士资具也是如此。」
Peyyavajjenāti ekacco hi ‘‘ayaṃ dātabbaṃ nāma deti, ekena pana vacanena sabbaṃ makkhetvā nāseti, kiṃ etassa dāna’’nti vattā hoti. Ekacco ‘‘ayaṃ kiñcāpi dānaṃ na deti, kathento pana telena viya makkheti. Eso detu vā mā vā, vacanameva tassa sahassaṃ agghatī’’ti vattā hoti. Evarūpo puggalo dānaṃ na paccāsīsati, piyavacanameva paccāsīsati. Taṃ piyavacanena saṅgahesi.
「有人说：『这个施舍应该给他，他给了，但只用一句话将一切污秽掩盖，抹去，何用此施舍？』又有人说：『这个人连一点施舍都不舍得给，言语如油涂抹污泥一样抹黑。无论给与不给，言语本身足以使他受到千百次惩罚。』如此之人，不会因施舍而生感激，只因善言而生感激，因此以善言而结纳他。」
Atthacariyāyāti atthasaṃvaḍḍhanakathāya. Ekacco hi neva dānaṃ, na piyavacanaṃ paccāsīsati. Attano hitakathaṃ vaḍḍhitakathameva paccāsīsati. Evarūpaṃ puggalaṃ ‘‘idaṃ te kātabbaṃ, idaṃ te na kātabbaṃ. Evarūpo puggalo sevitabbo, evarūpo puggalo na sevitabbo’’ti evaṃ atthacariyāya saṅgahesi.
「所谓利益行为，是为了利益的增加。有人既不感激施舍，也不感激善言，但感激为自己利益而陈述的理由。如此之人，用利益理由将他分类：这事该做，那事不该做，这人应交往，那人不应交往。」
Samānattatāyāti samānasukhadukkhabhāvena. Ekacco hi dānādīsu ekampi na paccāsīsati, ekāsane nisajjaṃ, ekapallaṅke sayanaṃ, ekato bhojananti evaṃ samānasukhadukkhataṃ paccāsīsati. Tattha jātiyā hīno bhogena adhiko dussaṅgaho hoti. Na hi sakkā tena saddhiṃ ekaparibhogo kātuṃ, tathā akariyamāne ca so kujjhati. Bhogena hīno jātiyā adhikopi dussaṅgaho hoti. So hi ‘‘ahaṃ jātimā’’ti bhogasampannena saddhiṃ ekaparibhogaṃ na icchati, tasmiṃ akariyamāne kujjhati. Ubhohipi hīno pana susaṅgaho hoti. Na hi so itarena saddhiṃ ekaparibhogaṃ icchati, na akariyamāne ca kujjhati. Ubhohi sadisopi susaṅgahoyeva. Bhikkhūsu dussīlo dussaṅgaho hoti. Na hi sakkā tena saddhiṃ ekaparibhogo kātuṃ, tathā akariyamāne ca kujjhati. Sīlavā susaṅgaho hoti. Sīlavā hi adīyamānepi akariyamānepi na kujjhati. Aññaṃ attanā saddhiṃ paribhogaṃ akarontampi na pāpakena cittena passati. Paribhogopi tena saddhiṃ sukaro hoti. Tasmā evarūpaṃ puggalaṃ evaṃ samānattatāya saṅgahesi.
「所谓平等，是指享乐与苦受相同。有人施舍时不感激，即使同席而坐、同床入眠、同食一物，也表现出平等的乐苦感受。此时，世间地位低的出生者，与享用贫贱之物者之间存在更强的相斥障碍。因为他们不能共用一物，即使不作，而对方仍起嗔恨。贫贱出身者又对富贵出身者有排斥。即便双方均心怀排斥，仍难以彼此共用。有品德不良的比库存在排斥，但对品德高尚者无此嗔恨。品德高尚者无论别人善行与否，自己亦不嗔恨。即使自己不与别人交往，也不以恶心视之。如此之人，即以平等心结纳之。」
Susaṅgahitāssa hontīti susaṅgahitā assa honti. Detu vā mā vā detu, karotu vā mā vā karotu, susaṅgahitāva honti, na bhijjanti. ‘‘Yadāssa dātabbaṃ hoti, tadā deti. Idāni maññe natthi, tena na deti. Kiṃ mayaṃ dadamānameva upaṭṭhahāma? Adentaṃ akarontaṃ na upaṭṭhahāmā’’ti evaṃ cintenti.
「所谓善结纳者，应为善结纳者。或给予或不予，或作或不作，皆是善结纳者，不生嗔恨。‘若该予者到时予之，现今我认为无其人，故不予。我们为何埋怨从未施舍者？绝不埋怨不予者。’如是思维者。」
Idha kammaṃ nāma dīgharattaṃ kataṃ dānādisaṅgahakammaṃ. Kammasarikkhakaṃ nāma yo evaṃ asaṅgāhako hoti, so iminā kāraṇenassa asaṅgāhakabhāvaṃ jano jānātūti thaddhahatthapādo ceva hoti, visamaṭṭhitāvayavalakkhaṇo ca. Tathāgatassa pana dīgharattaṃ saṅgāhakabhāvaṃ sadevako loko iminā kāraṇena jānātūti imāni dve lakkhaṇāni nibbattanti. Lakkhaṇaṃ nāma idameva lakkhaṇadvayaṃ. Susaṅgahitaparijanatā ānisaṃso.
此处所谓业，是指长时间所造的布施等积聚的业。业网者，谓如是积聚者，由于此因故众生便知其积聚的性质，表现为僵直的手足与不正当的站立相状。然而，如来长期具足积聚性质，众生因此知晓如来的积聚性质，此乃天界善众生所知。由此显现两种相状，即所谓的这两种标志，分别为良好积聚及其因缘之表现。
§211
211.Kariyāti karitvā. Cariyāti caritvā. Anavamatenāti anavaññātena. ‘‘Anapamodenā’’tipi pāṭho, na appamodena, na dīnena na gabbhitenāti attho.
『作』者，谓已作。『行』者，谓已行。『不放逸』者，谓以不放逸为义，非以『不起喜』、『不足喜』、『非贫穷』或『非有胎』为义。
Caviyāti cavitvā. Atirucira suvaggu dassaneyyanti atirucirañca supāsādikaṃ suvaggu ca suṭṭhu chekaṃ dassaneyyañca daṭṭhabbayuttaṃ. Susu kumāroti suṭṭhu sukumāro.
『已超』者，谓已超越。过早折伏宜得善见，过急与适宜的善悦，且须见所应见之法。『柔顺儿童』者，谓善柔顺而温和。
Parijanassavoti parijano assavo vacanakaro. Vidheyyoti kattabbākattabbesu yathāruci vidhātabbo. Mahimanti mahiṃ imaṃ. Piyavadū hitasukhataṃ jigīsamānoti piyavado hutvā hitañca sukhañca pariyesamāno. Vacanapaṭikarassā bhippasannāti vacanapaṭikarā assa abhippasannā. Dhammānudhammanti dhammañca anudhammañca.
『积聚』者，谓积聚之说。『合』者，谓应依照合适，分别于应做与不应做中调摄。『地』者，谓此地。『爱语者』，谓以爱语出于希求利乐，俱求利与乐。『言者解说者』谓言者为解说者。『法与相应法』者，谓法及相应法也。
Ussaṅkhapādādilakkhaṇavaṇṇanā足背高隆等相的解释
§212
212.Atthūpasaṃhitanti idhalokaparalokatthanissitaṃ. Dhammūpasaṃhitanti dasakusalakammapathanissitaṃ. Bahujanaṃ nidaṃsesīti bahujanassa nidaṃsanakathaṃ kathesi. Pāṇīnanti sattānaṃ. ‘‘Aggo’’tiādīni sabbāni aññamaññavevacanāni. Idha kammaṃ nāma dīgharattaṃ bhāsitā uddhaṅgamanīyā atthūpasaṃhitā vācā. Kammasarikkhakaṃ nāma yo evarūpaṃ uggatavācaṃ na bhāsati, so iminā kāraṇena uggatavācāya abhāsanaṃ jano jānātūti adhosaṅkhapādo ca hoti adhonatalomo ca. Tathāgatassa pana dīgharattaṃ evarūpāya uggatavācāya bhāsitabhāvaṃ sadevako loko iminā kāraṇena jānātūti ussaṅkhapādalakkhaṇañca uddhaggalomalakkhaṇañca nibbattati. Lakkhaṇaṃ nāma idameva lakkhaṇadvayaṃ. Uttamabhāvo ānisaṃso.
『义合』者，义指此世及彼世而成。『法合』者，义指十善业道而成。『众生诽谤』者，谓对众生的诽谤话语。『众生』者谓有情。『首』诸字，是所有异名异说，彼云积聚谓长时间之语，言语宜上扬而须具义合句。所谓业网者，谓不言语上扬者，因此彼无上扬言语之表现，众生知之表现为下垂之手足与下垂鬃毛。如来长期具备此种语言上扬的表现，众生因缘知晓是如来应具此上扬言语，显现为高举之手足及豎起鬃毛之状，即是这两种标志。此标志即为这对标志。此乃上等状态之因缘。
§213
213.Erayanti bhaṇanto. Bahujanaṃ nidaṃsayīti bahujanassa hitaṃ dasseti. Dhammayāganti dhammadānayaññaṃ.
「唱言」者谓唱说。谓为众生显现利益。『法施』者，即法之布施。
Ubbhamuppatitalomavā sasoti so esa uddhaggatalomavā hoti. Pādagaṇṭhirahūti pādagopphakā ahesuṃ. Sādhusaṇṭhitāti suṭṭhu saṇṭhitā. Maṃsalohitācitāti maṃsena ca lohitena ca ācitā. Tacotthatāti tacena pariyonaddhā niguḷhā. Vajatīti gacchati. Anomanikkamoti anomavihārī seṭṭhavihārī.
上行如倒立的毛发一样形状者，谓其毛发向上生长。足踝者指脚踝骨节，脚护者指保护脚部的部位。善立者谓其立得稳妥。肉血染污者，即被肉与血所染污。发起者，谓其发由皮肉中隆起、盘绕、纠结。行走者谓其行走。无柄行者，谓无柄随行，最上乘的行者。
Eṇijaṅghalakkhaṇavaṇṇanā小腿如羚羊相的解释
§214
214.Sippaṃ vātiādīsu sippaṃ nāma dve sippāni – hīnañca sippaṃ, ukkaṭṭhañca sippaṃ. Hīnaṃ nāma sippaṃ naḷakārasippaṃ, kumbhakārasippaṃ pesakārasippaṃ nahāpitasippaṃ. Ukkaṭṭhaṃ nāma sippaṃ lekhā muddā gaṇanā. Vijjāti ahivijjādianekavidhā. Caraṇanti pañcasīlaṃ dasasīlaṃ pātimokkhasaṃvarasīlaṃ. Kammanti kammassakatājānanapaññā. Kilisseyyunti kilameyyuṃ. Antevāsikavattaṃ nāma dukkhaṃ, taṃ nesaṃ mā ciramahosīti cintesi.
214.工艺方面有所称谓，工艺名有二，一为下劣工艺，一为优良工艺。下劣工艺乃指瓦工、罐工、涂抹工、洗涤工等。优良工艺则指书写、绘画、计算等诸多技艺。足者指五戒、十戒及巴帝摩卡的持戒。业指业力和智慧的源生。罪恶谓所作恶事。内在作恶为苦，修行者思惟不望其久长。
Rājārahānīti rañño anurūpāni hatthiassādīni, tāniyeva rañño senāya aṅgabhūtattā rājaṅgānīti vuccanti. Rājūpabhogānīti rañño upabhogaparibhogabhaṇḍāni, tāni ceva sattaratanāni ca. Rājānucchavikānīti rañño anucchavikāni. Tesaṃyeva sabbesaṃ idaṃ gahaṇaṃ. Samaṇārahānīti samaṇānaṃ anurūpāni cīvarādīni. Samaṇaṅgānīti samaṇānaṃ koṭṭhāsabhūtā catasso parisā. Samaṇūpabhogānīti samaṇānaṃ upabhogaparikkhārā. Samaṇānucchavikānīti tesaṃyeva adhivacanaṃ.
王之仆者，乃指国王所合适的象、骑兵等军士，皆为王军组成部分，故称为王军。王的用度器具乃指供王使用和享用之物，包括七宝。王侍从乃指侍奉王的随从。这些皆总称。一切沙门的衣服等物，称为沙门的衣物。沙门众有四类组成。沙门的用具皆为随身用物。沙门侍者亦是该类称谓。
Idha pana kammaṃ nāma dīgharattaṃ sakkaccaṃ sippādivācanaṃ. Kammasarikkhakaṃ nāma yo evaṃ sakkaccaṃ sippaṃ avācento antevāsike ukkuṭikāsanajaṅghapesanikādīhi kilameti, tassa jaṅghamaṃsaṃ likhitvā pātitaṃ viya hoti. Tathāgatassa pana sakkaccaṃ vācitabhāvaṃ sadevako loko iminā kāraṇena jānātūti anupubbauggatavaṭṭitaṃ eṇijaṅghalakkhaṇaṃ nibbattati. Lakkhaṇaṃ nāma idameva lakkhaṇaṃ. Anucchavikalābhitā ānisaṃso.
这里所谓业，是指长期的有计划的工艺言语。业契约者，谓如是计划工艺，最终会因内在的缠结、足踝病变、皮肉痛痒等而堕落。世尊的计划言语，使天界众生借此因缘知晓，故先行而生起铁腿特征。此特征即为该迹象。为网罗诸般侍从的标志。
§215
215.Yadūpaghātāyāti yaṃ sippaṃ kassaci upaghātāya na hoti. Kilissatīti kilamissati. Sukhumattacotthatāti sukhumattacena pariyonaddhā. Kiṃ pana aññena kammena aññaṃ lakkhaṇaṃ nibbattatīti? Na nibbattati. Yaṃ pana nibbattati, taṃ anubyañjanaṃ hoti, tasmā idha vuttaṃ.
215.所谓不致害者，指无造成害业之工艺。将堕落者，谓必定堕落。细微发起者，谓由细微部分隆起。何以他业不能生起他迹象？不生起。所生起者，为后续特征，故此说。
Sukhumacchavilakkhaṇavaṇṇanā皮肤细滑相的解释
§216
216.Samaṇaṃ vāti samitapāpaṭṭhena samaṇaṃ. Brāhmaṇaṃ vāti bāhitapāpaṭṭhena brāhmaṇaṃ.
216.称沙门者，以其无过之行持称沙门。称婆罗门者，以其有外在善行称婆罗门。
Mahāpaññotiādīsu mahāpaññādīhi samannāgato hotīti attho. Tatridaṃ mahāpaññādīnaṃ nānattaṃ.
“大智”等词语含义为：具足广大智慧等德者。这里所说的广大智慧等，彼此之间存在异别。
Tattha katamā mahāpaññā? Mahante sīlakkhandhe pariggaṇhātīti mahāpaññā, mahante samādhikkhandhe paññākkhandhe vimuttikkhandhe vimuttiñāṇadassanakkhandhe pariggaṇhātīti mahāpaññā. Mahantāni ṭhānāṭhānāni mahantā vihārasamāpattiyo mahantāni ariyasaccāni mahante satipaṭṭhāne sammappadhāne iddhipāde mahantāni indriyāni balāni mahante bojjhaṅge mahante ariyamagge mahantāni sāmaññaphalāni mahantā abhiññāyo mahantaṃ paramatthaṃ nibbānaṃ pariggaṇhātīti mahāpaññā.
那么，何为广大智慧？即认为广大的戒蕴，以及广大的禅定蕴、智慧蕴、解脱蕴、解脱知见蕴构成广大智慧。广大戒蕴、广大禅定蕴、智慧蕴、解脱蕴、解脱知见蕴，皆为广大智慧。广大智慧涵盖诸处诸地，大的止住境界；广大智慧涵盖种种住处、禅定境界及入灭境界；广大智慧涵盖诸圣谛；广大智慧涵盖念处、正勤、神足通；广大智慧涵盖根与力；广大智慧涵盖觉支；广大智慧涵盖圣道；广大智慧涵盖出世平等、舍离皆得的果实；广大智慧涵盖神通；广大智慧涵盖深义——涅槃。这即称为广大智慧。
Katamā puthupaññā? Puthunānākhandhesu ñāṇaṃ pavattatīti puthupaññā. Puthunānādhātūsu puthunānāāyatanesu puthunānāpaṭiccasamuppādesu puthunānāsuññatamanupalabbhesu puthunānāatthesu dhammesu niruttīsu paṭibhānesu. Puthunānāsīlakkhandhesu puthunānāsamādhipaññāvimuttivimuttiñādassanakkhandhesu puthunānāṭhānāṭhānesu puthunānāvihārasamāpattīsu puthunānāariyasaccesu puthunānāsatipaṭṭhānesu sammappadhānesu iddhipādesu indriyesu balesu bojjhaṅgesu puthunānāariyamaggesu sāmaññaphalesu abhiññāsu puthujjanasādhāraṇe dhamme samatikkamma paramatthe nibbāne ñāṇaṃ pavattatīti puthupaññā.
何为凡夫智慧？即在诸新境界中起智，此即凡夫智慧。凡夫智慧表现在新种类的缘、入处、因缘所缘的空性经验，表现在新义法中，在言说和即时反应中，表现在新戒蕴、新禅定智慧解脱蕴诸住处、禅定境界及入灭境界，表现在新圣谛、新念处、正勤、神足通、根与力、觉支、圣道、出世果实及神通等中。此类凡夫智慧，普遍为凡夫所有，乃是超越世俗至至上涅槃的知识开显。
Katamā hāsapaññā? Idhekacco hāsabahulo vedabahulo tuṭṭhibahulo pāmojjabahulo sīlaṃ paripūreti indriyasaṃvaraṃ paripūreti bhojane mattaññutaṃ jāgariyānuyogaṃ sīlakkhandhaṃ samādhikkhandhaṃ paññākkhandhaṃ vimuttikkhandhaṃ vimuttiñāṇadassanakkhandhaṃ paripūretīti hāsapaññā. Hāsabahulo…pe… pāmojjabahulo ṭhānāṭhānaṃ paṭivijjhatīti hāsapaññā. Hāsabahulo vihārasamāpattiyo paripūretīti hāsapaññā. Hāsabahulo ariyasaccāni paṭivijjhatīti hāsapaññā. Satipaṭṭhāne sammappadhāne iddhipāde indriyāni balāni bojjhaṅge ariyamaggaṃ bhāvetīti hāsapaññā. Hāsabahulo sāmaññaphalāni sacchikarotīti hāsapaññā. Abhiññāyo paṭivijjhatīti hāsapaññā. Hāsabahulo vedatuṭṭhipāmojjabahulo paramatthaṃ nibbānaṃ sacchikarotīti hāsapaññā.
何为欢喜智慧？是指此处某些人多喜欢欢笑，心染多乐，自得其乐，欢欣满足。此类人能充满戒蕴、护戒根门，持适度饮食，致力觉醒，完全供养戒蕴、禅定蕴、智慧蕴、解脱蕴、解脱知见蕴，此即欢喜智慧。欢喜多乐……欢喜多得趣，所处诸地境皆知晓，欢喜智慧。欢喜充满诸禅定境界，欢喜智慧。欢喜洞知圣谛，欢喜智慧。欢喜修习念处、正勤、神足、根、力、觉支、圣道，欢喜智慧。欢喜实证出世果，欢喜智慧。欢喜洞悟神通，欢喜智慧。欢喜欢笑且满足，欢喜智慧。欢喜欢乐，证得至上涅槃，欢喜智慧。
Katamā javanapaññā? Yaṃkiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ taṃ rūpaṃ aniccato khippaṃ javatīti javanapaññā. Dukkhato khippaṃ anattato khippaṃ javatīti javanapaññā. Yā kāci vedanā…pe… yaṃkiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ, sabbaṃ taṃ viññāṇaṃ aniccato dukkhato anattato khippaṃ javatīti javanapaññā. Cakkhu…pe… jarāmaraṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ aniccato dukkhato anattato khippaṃ javatīti javanapaññā. Rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena dukkhaṃ bhayaṭṭhena anattā asārakaṭṭhenāti tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā rūpanirodhe nibbāne khippaṃ javatīti javanapaññā. Vedanā saññā saṅkhārā viññāṇaṃ cakkhu…pe… jarāmaraṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena…pe… vibhūtaṃ katvā jarāmaraṇanirodhe nibbāne khippaṃ javatīti javanapaññā. Rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ . Cakkhuṃ…pe… jarāmaraṇaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā jarāmaraṇanirodhe nibbāne khippaṃ javatīti javanapaññā.
何为迅速智慧？所谓无论何等色法，或已逝、未来，或当前存在，无不无常，迅速流转。由无常故，为苦，迅速流转，因非我亦迅速流转，这即为迅速智慧。任何感受……任何识，皆如是。眼根……老死现象，均为已逝未来现今，皆无常、苦、非我，且迅速流转，此即迅速智慧。色法为已逝未来现今，因灭灭相、怖怖相、无我相等原因，经比较、断定、观察、诠释，令色法灰飞烟灭，于色法灭尽及涅槃达成时，迅速流转为迅速智慧。感受、想、行、识，诸根之眼……老死现象皆同理，依诸无常、苦、非我相义，灰飞烟灭，致老死灭除涅槃成就，此即迅速智慧。色法诸根、老死诸法均如是，皆为无常、造作、因缘而生，灭绝性质、衰败性质、离欲性质，经过比较、断定、观察、阐明、灰飞烟灭，于老死灭尽及涅槃成就时迅速流转为迅速智慧。
Katamā tikkhapaññā? Khippaṃ kilese chindatīti tikkhapaññā. Uppannaṃ kāmavitakkaṃ nādhivāseti, uppannaṃ byāpādavitakkaṃ, uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ, uppannuppanne pāpake akusale dhamme uppannaṃ rāgaṃ dosaṃ mohaṃ kodhaṃ upanāhaṃ makkhaṃ paḷāsaṃ issaṃ macchariyaṃ māyaṃ sāṭheyyaṃ thambhaṃ sārambhaṃ mānaṃ atimānaṃ madaṃ pamādaṃ sabbe kilese sabbe duccarite sabbe abhisaṅkhāre sabbe bhavagāmikamme nādhivāseti pajahati vinodeti byantī karoti anabhāvaṃ gametīti tikkhapaññā. Ekasmiṃ āsane cattāro ariyamaggā cattāri sāmaññaphalāni catasso paṭisambhidāyo cha abhiññāyo adhigatā honti sacchikatā phassitā paññāyāti tikkhapaññā.
何为利断智慧？即迅速断除烦恼者为利断智慧。此智慧斩断已生的欲念、嗔念、害念等及一切恶、不善法，一切贪、嗔、痴、恼怒、瞋恨、嫉妒、诡诈、谄媚、骄慢、傲慢、妄满、轻慢、躐慢、狂妄、懈怠等一切烦恼及一切恶行、一切恶作、一切续缘、一切轮回行为，能迅速断除、消解、消灭、不复生起，即为利断智慧。在一处禅坐时，证得四圣道、四出世果、四种分解力、六种神通、七种觉支，皆已真实证得，触证受持，此即利断智慧。
Katamā nibbedhikapaññā? Idhekacco sabbasaṅkhāresu ubbegabahulo hoti uttāsabahulo ukkaṇṭhanabahulo aratibahulo anabhiratibahulo bahimukho na ramati sabbasaṅkhāresu, anibbiddhapubbaṃ apadālitapubbaṃ lobhakkhandhaṃ nibbijjhati padāletīti nibbedhikapaññā. Anibbiddhapubbaṃ apadālitapubbaṃ dosakkhandhaṃ mohakkhandhaṃ kodhaṃ upanāhaṃ…pe… sabbe bhavagāmikamme nibbijjhati padāletīti nibbedhikapaññāti (paṭi. ma. 3.3).
什么是斷惑慧？在此，有一种智慧对一切行蕴中的烦恼、行起、恼恨、嫌恶、不喜欢、外向分心、不欢喜等诸行，生起强烈厌离之心，称为断惑慧。此智慧能使对此前未感到厌烦、未曾受辱、贪欲烦恼堆积沉重的心生厌散而离弃。对于此前未曾厌烦、未受辱、恚恨烦恼、痴烦恼等，能令其厌散并生起轻安，谓之断惑慧。其遍及所有世间行为，使之厌离生厌，故名断惑慧。
§217
217.Pabbajitaṃ upāsitāti paṇḍitaṃ pabbajitaṃ upasaṅkamitvā payirupāsitā. Atthantaroti yathā eke randhagavesino upārambhacittatāya dosaṃ abbhantaraṃ karitvā nisāmayanti, evaṃ anisāmetvā atthaṃ abbhantaraṃ katvā atthayuttaṃ kathaṃ nisāmayi upadhārayi.
出家与居士相对，谓智慧出家者亲近出家僧团，实则亲近彼智慧。譬如有些盗贼于破门盗窃之前，心中生起强烈恚恨，先行灭心。彼等一旦灭心，灭因作为，方能灭果。故此智慧出家者亦如是，先了知缘起之理，内具解趣，方能生起断惑。
Paṭilābhagatenāti paṭilābhatthāya gatena. Uppādanimittakovidāti uppāde ca nimitte ca chekā. Avecca dakkhitīti ñatvā passissati.
获利智慧，谓得利之境界而生智慧。善于分别因缘之者，即是观缘起、因缘之理有通达之智。知晓观见即能深入观察及明了因缘相续的能力即为此义。
Atthānusiṭṭhīsu pariggahesu cāti ye atthānusāsanesu pariggahā atthānatthaṃ pariggāhakāni ñāṇāni, tesūti attho.
依义之概念，谓对经文中所说之义理、所依内容进行分析的理解。于诸利义中审察、分析，便是义的所依及用法，对这些审察之智即为义。
Suvaṇṇavaṇṇalakkhaṇavaṇṇanā金色肤色相的解释
§218
218.Akkodhanoti na anāgāmimaggena kodhassa pahīnattā, atha kho sacepi me kodho uppajjeyya, khippameva naṃ paṭivinodeyyanti evaṃ akkodhavasikattā. Nābhisajjīti kuṭilakaṇṭako viya tattha tattha mammaṃ tudanto viya na laggi. Na kuppi na byāpajjītiādīsu pubbuppattiko kopo. Tato balavataro byāpādo. Tato balavatarā patitthiyanā. Taṃ sabbaṃ akaronto na kuppi na byāpajji na patitthiyi. Appaccayanti domanassaṃ. Na pātvākāsīti na kāyavikārena vā vacīvikārena vā pākaṭamakāsi.
不恚者，谓并非因不来入灭之路而无恚恚。若恚起，则能迅速降伏之，故性无恚。非邪恶纠缠，非如垂钓钩状以致牵连，为惯常恚怒。恚者为强横恶性，随之而起的是强大的嗔恨。再而导致残暴破坏行为。虽作恶却不生恚、不嗔、不破坏。反而生起忧愁。面无愧色，身体语言不显露明痕。
Idha kammaṃ nāma dīgharattaṃ akkodhanatā ceva sukhumattharaṇādidānañca. Kammasarikkhakaṃ nāma kodhanassa chavivaṇṇo āvilo hoti mukhaṃ duddasiyaṃ vatthacchādanasadisañca maṇḍanaṃ nāma natthi. Tasmā yo kodhano ceva vatthacchādanānañca adātā, so iminā kāraṇenassa jano kodhanādibhāvaṃ jānātūti dubbaṇṇo hoti dussaṇṭhāno. Akkodhanassa pana mukhaṃ virocati, chavivaṇṇo vippasīdati. Sattā hi catūhi kāraṇehi pāsādikā honti āmisadānena vā vatthadānena vā sammajjanena vā akkodhanatāya vā. Imāni cattāripi kāraṇāni dīgharattaṃ tathāgatena katāneva. Tenassa imesaṃ katabhāvaṃ sadevako loko iminā kāraṇena jānātūti suvaṇṇavaṇṇaṃ mahāpurisalakkhaṇaṃ nibbattati. Lakkhaṇaṃ nāma idameva lakkhaṇaṃ. Sukhumattharaṇādilābhitā ānisaṃso.
此处所说行为，乃长期具足不恚和温和安详的影响所致。具恚之人其面色阴暗，表情萎靡，堪比蓬乱衣物，虽有装饰亦无光彩。故常持恚者，不输衣物糟粕。故断除恚怒与这些肮脏衣饰，方能使人知晓恚怒之苦，拥有难以驾驭的坏念头。相反，不恚之人面颜光明，面色洁净而清朗。众生因四种缘故而和悦可亲，无论因食衣、涂抹、浴沐、或不恚。此四因长期在如来时代悉皆成就。故世间诸善所成，犹如天降金光，造就伟大人德的标志，此象征即为此菩提智慧。因获得温和安详等善果缘起而得此利。
§219
219.Abhivissajīti abhivissajjesi. Mahimiva suro abhivassanti suro vuccati devo, mahāpathaviṃ abhivassanto devo viya.
『abhivissajī』者，已施予也。『如雄雨大地之天神降注』——『雄』谓天神，如降注于大地之天神一般。
Suravarataroriva indoti surānaṃ varataro indo viya.
如同天神（Sura）衷心仰望天神之王（Indo）一样，下界的诸神也同样崇敬天神之王。
Apabbajjamicchanti apabbajjaṃ gihibhāvaṃ icchanto. Mahatimahinti mahantiṃ pathaviṃ.
『欲求还俗』者，欲求还俗、回归居家之状也。『mahiṃmahanti』者，广大之地也。
Acchādanavatthamokkhapāvuraṇānanti acchādanānañceva vatthānañca uttamapāvuraṇānañca. Panāsoti vināso.
『覆盖、衣物、解脱、上衣』者，覆盖物与衣物，以及最上等之外披衣也。『panāso』者，毁灭、消亡也。
Kosohitavatthaguyhalakkhaṇavaṇṇanā密处隐藏于鞘中相的解释
§220
220.Mātarampiputtena samānetā ahosīti imaṃ kammaṃ rajje patiṭṭhitena sakkā kātuṃ. Tasmā bodhisattopi rajjaṃ kārayamāno antonagare catukkādīsu catūsu nagaradvāresu bahinagare catūsu disāsu imaṃ kammaṃ karothāti manusse ṭhapesi. Te mātaraṃ kuhiṃ me putto puttaṃ na passāmīti vilapantiṃ pariyesamānaṃ disvā ehi, amma, puttaṃ dakkhasīti taṃ ādāya gantvā nahāpetvā bhojetvā puttamassā pariyesitvā dassenti. Esa nayo sabbattha.
“有人因母亲和子女相等而获得认可”，即行此行为已被国王允许。因此，菩萨在城中四个城门及四方偏城施行此行为。人们认为：“母亲啊，我的儿子在哪里？我未见我的儿子。”他们一边哭泣一边寻找。看见之后，他们便带回母亲处，洗净、喂养并抚触儿子，向人们展示。此种引导无处不在。
Idha kammaṃ nāma dīgharattaṃ ñātīnaṃ samaṅgibhāvakaraṇaṃ. Kammasarikkhakaṃ nāma ñātayo hi samaṅgībhūtā aññamaññassa vajjaṃ paṭicchādenti. Kiñcāpi hi te kalahakāle kalahaṃ karonti, ekassa pana dose uppanne aññaṃ jānāpetuṃ na icchanti. Ayaṃ nāma etassa dosoti vutte sabbe uṭṭhahitvā kena diṭṭhaṃ kena sutaṃ, amhākaṃ ñātīsu evarūpaṃ kattā nāma natthīti. Tathāgatena ca taṃ ñātisaṅgahaṃ karontena dīgharattaṃ idaṃ vajjappaṭicchādanakammaṃ nāma kataṃ hoti. Athassa sadevako loko iminā kāraṇena evarūpassa kammassa katabhāvaṃ jānātūti kosohitavatthaguyhalakkhaṇaṃ nibbattati. Lakkhaṇaṃ nāma idameva lakkhaṇaṃ. Pahūtaputtatā ānisaṃso.
这里所说的因果业，是长久维系亲属间和睦的根本。因果的缠结使亲属彼此和合，互相弥补过失。然而，争执发生时，一方生怒，另一方不愿承认，自私对待他者。如此为“怨恨”，表现为向外诬告，妄说、造谣。在我等亲属中，没有行为竟至如此恶劣。正如如来长期护持此类亲属和睦，遂使维持这因果业得到实现。与如来相应，这世间因该因果得以显现。这种现象即为标志，即为表征，是众多因缘的征兆。
§221
221.Vatthachādiyanti vatthena chādetabbaṃ vatthaguyhaṃ.
221.用布料等遮盖物应当用布料遮盖，称为覆盖布。
Amittatāpanāti amittānaṃ patāpanā. Gihissa pītiṃ jananāti gihibhūtassa sato pītijananā.
消除仇敌即是消除仇敌众。对家人生起欢喜是因为念虑生起欢喜。
Parimaṇḍalādilakkhaṇavaṇṇanā圆满等相之解释
§222
222.Samaṃ jānātīti ‘‘ayaṃ tārukkhasamo ayaṃ pokkharasātisamo’’ti evaṃ tena tena samaṃ jānāti. Sāmaṃ jānātīti sayaṃ jānāti. Purisaṃ jānātīti ‘‘ayaṃ seṭṭhasammato’’ti purisaṃ jānāti. Purisavisesaṃ jānātīti muggaṃ māsena samaṃ akatvā guṇavisiṭṭhassa visesaṃ jānāti. Ayamidamarahatīti ayaṃ puriso idaṃ nāma dānasakkāraṃ arahati . Purisavisesakaro ahosīti purisavisesaṃ ñatvā kārako ahosi. Yo yaṃ arahati, tasseva taṃ adāsi. Yo hi kahāpaṇārahassa aḍḍhaṃ deti, so parassa aḍḍhaṃ nāseti. Yo dve kahāpaṇe deti, so attano kahāpaṇaṃ nāseti. Tasmā idaṃ ubhayampi akatvā yo yaṃ arahati, tassa tadeva adāsi. Saddhādhanantiādīsu sampattipaṭilābhaṭṭhena saddhādīnaṃ dhanabhāvo veditabbo.
222.平等地了解者意谓「此与树木相同，此与池塘砂石相同」，如此依各自不同了解其平等。平等了解即是自知。了解他人即是知此人为最优者。了解个别人即是不以愚昧无知为等，而以品德卓越而特知其个别。此人被称是伟大者，是因其能布施与礼敬。了解个别者后即成为其因行为者。谁布施何物，则彼即授予之。给予一半财物者，其人不能使别人失去一半财物。给予两个金钱者，则自己财物反而不失。因此不论两方均不失去，谁布施何物，其物即授予彼方。须知信心等的财富，是因功德获得而生起的信等之财物。
Idha kammaṃ nāma dīgharattaṃ purisavisesaṃ ñatvā kataṃ samasaṅgahakammaṃ. Kammasarikkhakaṃ nāma tadassa kammaṃ sadevako loko iminā kāraṇena jānātūti imāni dve lakkhaṇāni nibbattanti. Lakkhaṇaṃ nāma idameva lakkhaṇadvayaṃ. Dhanasampatti ānisaṃso.
此处所谓业乃长久凭了解个别人而作的积聚之业。业的种子称为此业，故因缘作用，世间有此业之生起，此生起有二标志，此二标志即为财产繁盛之因。
§223
223.Tuliyāti tulayitvā. Paṭivicayāti paṭivicinitvā. Mahājanasaṅgāhakanti mahājanasaṅgahaṇaṃ. Samekkhamānoti samaṃ pekkhamāno. Atinipuṇāmanujāti atinipuṇā sukhumapaññā lakkhaṇapāṭhakamanussā. Bahuvividhā gihīnaṃ arahānīti bahū vividhāni gihīnaṃ anucchavikāni paṭilabhati. Daharo susu kumāro ‘‘ayaṃ daharo kumāro paṭilabhissatī’’ti byākaṃsu mahīpatissāti rañño.
223.“平等”指平衡、对等待完成。“聚众”是指大规模集合众多人士。注视“平等”意味着全面观察。“极勤细致的随从”指极其熟练细微的智慧特征的观察者，能够识别种种家族内部的阿拉汉传承。少年童子称赞说“此为少年童子”，称之为国王之族。
Sīhapubbaddhakāyādilakkhaṇavaṇṇanā狮子前半身等相之解释
§224
224.Yogakkhemakāmoti yogato khemakāmo. Paññāyāti kammassakatapaññāya. Idha kammaṃ nāma mahājanassa atthakāmatā. Kammasarikkhakaṃ nāma taṃ mahājanassa atthakāmatāya vaḍḍhimeva paccāsīsitabhāvaṃ sadevako loko iminā kāraṇena jānātūti imāni samantaparipūrāni aparihīnāni tīṇi lakkhaṇāni nibbattanti. Lakkhaṇaṃ nāma idameva lakkhaṇattayaṃ. Dhanādīhi ceva saddhādīhi ca aparihāni ānisaṃso.
224.“欲于安全”即意为由内而外欲求安全。智慧意味着业力的真实性认知。此处所谓业，是指众多人民共同愿望之业。业之种子乃为众多人民共同愿望的增长，故因缘关系，世间有此业之生起，此生起产生三不退转的圆满标志。此三标志即为财富等及信等不退转的因缘。
§225
225.Saddhāyāti okappanasaddhāya pasādasaddhāya. Sīlenāti pañcasīlena dasasīlena. Sutenāti pariyattisavanena. Buddhiyāti etesaṃ buddhiyā , ‘‘kinti etehi vaḍḍheyyu’’nti evaṃ cintesīti attho. Dhammenāti lokiyadhammena. Bahūhi sādhūhīti aññehipi bahūhi uttamaguṇehi. Asahānadhammatanti aparihīnadhammaṃ.
225.『信心』者，谓专一而坚定的信心、恭敬信心。『戒律』者，指五戒或十戒。『听闻』者，乃反复宣说听解。『智慧』者，是指这些智慧，意为“借由这些智慧，应当增长何物”，如此思虑的义理。『法』者，指世俗法则。『众多善者』者，谓其他诸多优良资质。『不坏法』者，称不毁损、不消灭之法。
Rasaggasaggitālakkhaṇavaṇṇanā味觉最上等相之解释
§226
226.Samābhivāhiniyoti yathā tilaphalamattampi jivhagge ṭhapitaṃ sabbattha pharati, evaṃ samā hutvā vahanti. Idha kammaṃ nāma aviheṭhanakammaṃ. Kammasarikkhakaṃ nāma pāṇiādīhi pahāraṃ laddhassa tattha tattha lohitaṃ saṇṭhāti, gaṇṭhi gaṇṭhi hutvā antova pubbaṃ gaṇhāti, antova bhijjati, evaṃ so bahurogo hoti. Tathāgatena pana dīgharattaṃ imaṃ ārogyakaraṇakammaṃ kataṃ. Tadassa sadevako loko iminā kāraṇena jānātūti ārogyakaraṃ rasaggasaggilakkhaṇaṃ nibbattati. Lakkhaṇaṃ nāma idameva lakkhaṇaṃ. Appābādhatā ānisaṃso.
226.『如同承载果实般承重而随处扩延』，谓小小的盾果种子，即使置于身体，亦能遍布各处扩散，亦如是相应地存在。此处之『业』者，谓不致伤害之业。『业之纱网』者，比喻以手足等受到攻击时，处处发生流血，血结成块，层层相叠，内层承受压迫，外层则破裂，如此多病缠身。唯有如来世尊长久修行此有益健康之业，故其相应之天界众生亦知悉此缘故。所谓健康，乃因诸根焕发明亮光泽为其标志。此标志即是此标志。其因缘为不衰减。
§227
227.Maraṇavadhenāti ‘‘etaṃ māretha etaṃ ghātethā’’ti evaṃ āṇattena maraṇavadhena. Ubbādhanāyāti bandhanāgārappavesanena.
227.『死亡杀害』者，以坚决语言表达“此物应死，应杀之”，即死亡杀害。『引发』者，指被拘禁束缚而入牢狱。
Abhinīlanettādilakkhaṇavaṇṇanā深青眼等相之解释
§228
228.Na ca visaṭanti kakkaṭako viya akkhīni nīharitvā na kodhavasena pekkhitā ahosi. Na ca visācīti vaṅkakkhikoṭiyā pekkhitāpi nāhosi. Na ca pana viceyya pekkhitāti viceyya pekkhitā nāma yo kujjhitvā yadā naṃ paro oloketi, tadā nimmīleti na oloketi, puna gacchantaṃ kujjhitvā oloketi, evarūpo nāhosi. ‘‘Vineyyapekkhitā’’tipi pāṭho, ayamevattho. Ujuṃ tathā pasaṭamujumanoti ujumano hutvā uju pekkhitā hoti, yathā ca ujuṃ, tathā pasaṭaṃ vipulaṃ vitthataṃ pekkhitā hoti. Piyadassanoti piyāyamānehi passitabbo.
228.不似猿猴撷取眼睛，也非因嗔恚而瞪视。非如弯眼视物者，即使视之亦无感受。亦非偏斜视之者，谓因傲慢而不顾及他人视线，不致使之消散亦不回视，乃驱逐他者而后方回视，彼时已非此类，谓此类称之为“加害视之”。经文亦有“应避免观视”之意，正是此义。且须正直端净凝炼观视，正如正直而清晰、广大而通达般视之。所谓慈视，乃对正在萌生的善意之观。
Idha kammaṃ nāma dīgharattaṃ mahājanassa piyacakkhunā olokanakammaṃ. Kammasarikkhakaṃ nāma kujjhitvā olokento kāṇo viya kākakkhi viya hoti, vaṅkakkhi pana āvilakkhi ca hotiyeva. Pasannacittassa pana olokayato akkhīnaṃ pañcavaṇṇo pasādo paññāyati. Tathāgato ca tathā olokesi. Athassa taṃ dīgharattaṃ piyacakkhunā olokitabhāvaṃ sadevako loko iminā kāraṇena jānātūti imāni nettasampattikarāni dve mahāpurisalakkhaṇāni nibbattanti. Lakkhaṇaṃ nāma idameva lakkhaṇadvayaṃ. Piyadassanatā ānisaṃso. Abhiyoginoti lakkhaṇasatthe yuttā.
此处之业，谓久远之长期以慈眼看待大众。『业之纱网』者，谓加害视之比作乌鸦众眼或弯眼兼蒙眼。然于清明坚定心视者，五种眼色清净而崇敬则显明。世尊亦如是观察。由此世尊久远以慈眼观察之故，相应天界众生亦知悉此因缘。因缘成就此二大人标志。所谓标志，即此双重标志。慈视为其因缘。『行为责难者』，谓与标志相关之义。
Uṇhīsasīsalakkhaṇavaṇṇanā肉髻头相之解释
§230
230.Bahujanapubbaṅgamo ahosīti bahujanassa pubbaṅgamo ahosi gaṇajeṭṭhako. Tassa diṭṭhānugatiṃ aññe āpajjiṃsu. Idha kammaṃ nāma pubbaṅgamatā. Kammasarikkhakaṃ nāma yo pubbaṅgamo hutvā dānādīni kusalakammāni karoti, so amaṅkubhūto sīsaṃ ukkhipitvā pītipāmojjena paripuṇṇasīso vicarati, mahāpuriso ca hoti. Tathāgato ca tathā akāsi. Athassa sadevako loko iminā kāraṇena idaṃ pubbaṅgamakammaṃ jānātūti uṇhīsasīsalakkhaṇaṃ nibbattati. Lakkhaṇaṃ nāma idameva lakkhaṇaṃ. Mahājanānuvattanatā ānisaṃso.
230.『为大众领头者』者，谓为广大众生之先导者，群中长者是也。其他人亦追随其行为。此处之业，谓为先导。『业之纱网』者，作先导而行布施等善业者，如断头般远离忧愁，以欢喜满心逍遥而自在行走，是大人也。世尊亦如是行。由此世尊之故，相应天界众生亦知悉此领头业因缘，现生炎热羞愧之状。此标志即此标志。大众追随之因缘。
§231
231.Bahujanaṃhessatīti bahujanassa bhavissati. Paṭibhogiyāti veyyāvaccakarā, etassa bahū veyyāvaccakarā bhavissantīti attho. Abhiharanti tadāti daharakāleyeva tadā evaṃ byākaronti. Paṭihārakanti veyyāvaccakarabhāvaṃ. Visavīti ciṇṇavasī.
231.「Bahujanaṃ hessati」者，意为必然属于多数人。所谓「Patibhogiya」者，即意指充满活力和表达能力的人，所以此处意谓许多此类活跃的表达者将会出现。关于「Abhiharanti」者，正如孩童时期即如是表达此义。至于「Patihārakanti」者，意味着具备表达者的特性。最后「Visavīti」意指清晰可辨的声音。
Ekekalomatādilakkhaṇavaṇṇanā一一毛等相之解释
§232
232.Upavattatīti ajjhāsayaṃ anuvattati, idha kammaṃ nāma dīgharattaṃ saccakathanaṃ. Kammasarikkhakaṃ nāma dīgharattaṃ advejjhakathāya parisuddhakathāya kathitabhāvamassa sadevako loko iminā kāraṇena jānātūti ekekalomalakkhaṇañca uṇṇālakkhaṇañca nibbattati. Lakkhaṇaṃ nāma idameva lakkhaṇadvayaṃ. Mahājanassa ajjhāsayānukūlena anuvattanatā ānisaṃso. Ekekalomūpacitaṅgavāti ekekehi lomehi upacitasarīro.
232.「Upavattatīti」意即顺从所思所念，这里指长期存在的真理教诲。所谓「Kammasarikkhakaṃ」即长期传播真理教义、无敌无害且净洁的谈论，世间诸天因这个原因而了解此事，因此产生了对毛发和胎毛等各个特征的认识。所谓「Lakkhaṇaṃ」即指这两种特征。大众缘于与心意的顺应而生善缘果报。「Ekekalomūpacitaṅgavāti」指个体体毛被相应地滋养，符合身体的正常状态。
Cattālīsādilakkhaṇavaṇṇanā四十等相之解释
§234
234.Abhejjaparisoti abhinditabbapariso. Idha kammaṃ nāma dīgharattaṃ apisuṇavācāya kathanaṃ. Kammasarikkhakaṃ nāma pisuṇavācassa kira samaggabhāvaṃ bhindanato dantā aparipuṇṇā ceva honti viraḷā ca. Tathāgatassa pana dīgharattaṃ apisuṇavācataṃ sadevako loko iminā kāraṇena jānātūti idaṃ lakkhaṇadvayaṃ nibbattati. Lakkhaṇaṃ nāma idameva lakkhaṇadvayaṃ. Abhejjaparisatā ānisaṃso. Caturo dasāti cattāro dasa cattālīsaṃ.
234.「Abhejjaparisoti」指不可违背的界限。此处长期存在之业为恶口分别法。所谓「Kammasarikkhakaṃ」是指由恶口和不合群的行为所导致的破坏，使牙齿不整齐且不完备，且较为稀疏。至于如来的长期恶口行为，世间诸天因此知晓，发现这两种特征。所谓「Abhejjaparisatā」即不可违逆之状。数字「Caturo dasāti」者，意为四十之数。
Pahūtajivhādilakkhaṇavaṇṇanā广长舌等相之解释
§236
236.Ādeyyavāco hotīti gahetabbavacano hoti. Idha kammaṃ nāma dīgharattaṃ apharusavāditā. Kammasarikkhakaṃ nāma ye pharusavācā honti, te iminā kāraṇena nesaṃ jivhaṃ parivattetvā parivattetvā pharusavācāya kathitabhāvaṃ jano jānātūti baddhajivhā vā honti, gūḷhajivhā vā dvijivhā vā mammanā vā. Ye pana jivhaṃ parivattetvā parivattetvā pharusavācaṃ na vadanti, te baddhajivhā gūḷhajivhā dvijivhā na honti. Mudu nesaṃ jivhā hoti rattakambalavaṇṇā. Tasmā tathāgatassa dīgharattaṃ jivhaṃ parivattetvā pharusāya vācāya akathitabhāvaṃ sadevako loko iminā kāraṇena jānātūti pahūtajivhālakkhaṇaṃ nibbattati. Pharusavācaṃ kathentānañca saddo bhijjati. Te saddabhedaṃ katvā pharusavācāya kathitabhāvaṃ jano jānātūti chinnassarā vā honti bhinnassarā vā kākassarā vā. Ye pana sarabhedakaraṃ pharusavācaṃ na kathenti, tesaṃ saddo madhuro ca hoti pemanīyo. Tasmā tathāgatassa dīgharattaṃ sarabhedakarāya pharusavācāya akathitabhāvaṃ sadevako loko iminā kāraṇena jānātūti brahmassaralakkhaṇaṃ nibbattati. Lakkhaṇaṃ nāma idameva lakkhaṇadvayaṃ. Ādeyyavacanatā ānisaṃso.
236.所谓「Ādeyyavāco hotīti」，意为应该被斥责的话语。此处长期存在的行为是粗恶言语。所谓「Kammasarikkhakaṃ」是指那些不断翻转舌头吐出粗恶话语的人，众生因此能知道其口被束缚、隐藏或具有二重性，或是一切只为自己。那些不翻转舌头言粗恶语的人，则不为束缚舌者、隐藏舌者、二舌或自我者。普通舌头柔软如红绒毯，因此因如来的长期粗恶言语，众生认识到其多舌特性。言粗恶语时声音会破裂，且众生因此知晓其声音断裂，分为完全断裂、破碎或介于两者之间。那些不表达使声音破裂粗恶语的人，其声音柔和甜美。因此因如来的持续表达粗恶语，众生知悉其分段的粗恶话语，称为具梵天特征者。此处「Lakkhaṇaṃ」为上述特征二者，称为应受斥责之言。
§237
237.Ubbādhikanti akkosayuttattā ābādhakariṃ bahujanappamaddananti bahujanānaṃ pamaddaniṃ abāḷhaṃ giraṃ so na bhaṇi pharusanti ettha akāro parato bhaṇisaddena yojetabbo. Bāḷhanti balavaṃ atipharusaṃ. Bāḷhaṃ giraṃ so na abhaṇīti ayamettha attho. Susaṃhitanti suṭṭhu pemasañhitaṃ. Sakhilanti mudukaṃ. Vācāti vācāyo. Kaṇṇasukhāti kaṇṇasukhāyo. ‘‘Kaṇṇasukha’’ntipi pāṭho, yathā kaṇṇānaṃ sukhaṃ hoti, evaṃ erayatīti attho. Vedayathāti vedayittha. Brahmassarattanti brahmassarataṃ. Bahuno bahunti bahujanassa bahuṃ. ‘‘Bahūnaṃ bahunti’’pi pāṭho, bahujanānaṃ bahunti attho.
『苦恼的』者，因含有骂詈之故，乃为害众多人民、压迫众多人民之语也。彼不说强烈粗恶之语——此处『a』字须与其后之『bhaṇi』字连读。『bāḷha』者，强烈、极为粗恶也。故此处之义为：彼不说强烈粗恶之语。『善含情谊的』者，善加融合爱意者也。『柔和的』者，温软者也。『vācā』者，诸语也。『耳悦的』者，诸令耳生乐之语也。亦有『kaṇṇasukha』之读法，其义为：以令耳生乐之方式发出者也。『vedayatha』者，曾感受也。『梵音声』者，梵天之音声也。『对众多人之众多』者，对于众多人民之甚多也。亦有『bahūnaṃ bahu』之读法，其义为：对于众多人民之甚多也。
Sīhahanulakkhaṇavaṇṇanā狮子颔相之解释
§238
238.Appadhaṃsiko hotīti guṇato vā ṭhānato vā padhaṃsetuṃ cāvetuṃ asakkuṇeyyo. Idha kammaṃ nāma palāpakathāya akathanaṃ. Kammasarikkhakaṃ nāma ye taṃ kathenti, te iminā kāraṇena nesaṃ hanukaṃ cāletvā cāletvā palāpakathāya kathitabhāvaṃ jano jānātūti antopaviṭṭhahanukā vā vaṅkahanukā vā pabbhārahanukā vā honti. Tathāgato pana tathā na kathesi. Tenassa hanukaṃ cāletvā cāletvā dīgharattaṃ palāpakathāya akathitabhāvaṃ sadevako loko iminā kāraṇena jānātūti sīhahanulakkhaṇaṃ nibbattati. Lakkhaṇaṃ nāma idameva lakkhaṇaṃ. Appadhaṃsikatā ānisaṃso.
238.所谓「Appadhaṃsiko hotīti」，谓无力抵抗、无能左右。此处长期存在者为消极怠惰之语。所谓「Kammasarikkhakaṃ」是指那些持续触动膝盖，且反复摇晃膝关节的人，以此表明长期无言消极怠惰的行为，众生因此知晓其膝部摇晃的行为为人所知，称为狮子膝特征。此「Lakkhaṇaṃ」即该特征之意。「Appadhaṃsikatā」者，即其怠惰无力特性。
§239
239.Avikiṇṇavacanabyappatho cāti avikiṇṇavacanānaṃ viya purimabodhisattānaṃ vacanapatho assāti avikiṇṇavacanabyappatho. Dvidugamavaratarahanuttamalatthāti dvīhi dvīhi gacchatīti dvidugamo, dvīhi dvīhīti catūhi, catuppadānaṃ varatarassa sīhasseva hanubhāvaṃ alatthāti attho. Manujādhipatīti manujānaṃ adhipati. Tathattoti tathasabhāvo.
『语言之道无散乱者』者，谓如先前诸菩萨之语言无散乱，故此者亦具有如此无散乱之语言道路也。『得双行之最上颌力』者，『双行』谓二二而行，即以四足而行；得如四足中最胜者——狮子——之颌骨威力也，此为其义。『人主』者，人类之主也。『如实者』者，具有真实本性者也。
Samadantādilakkhaṇavaṇṇanā齐整齿等相之解释
§240
240.Suciparivāroti parisuddhaparivāro. Idha kammaṃ nāma sammājīvatā. Kammasarikkhakaṃ nāma yo visamena saṃkiliṭṭhājīvena jīvitaṃ kappeti, tassa dantāpi visamā honti dāṭhāpi kiliṭṭhā. Tathāgatassa pana samena suddhājīvena jīvitaṃ kappitabhāvaṃ sadevako loko iminā kāraṇena jānātūti samadantalakkhaṇañca susukkadāṭhālakkhaṇañca nibbattati. Lakkhaṇaṃ nāma idameva lakkhaṇadvayaṃ. Suciparivāratā ānisaṃso.
『suciparivāro』者，即清净之围绕。此处『kamma』谓正命，即正当的生活。『kammasarikkhakaṃ』者，谓以污秽邪恶行为谋生者，其牙齿亦污秽，其齿间杂染不净。然『Tathagata』则以清净生活为事，天人众生由此因缘知晓，故表现为同样洁白光泽、柔软坚固的牙齿。此二相即所谓『lakkhaṇaṃ』。故清净之围绕即为成就因缘。
§241
241.Avassajīti pahāsi tidivapuravarasamoti tidivapuravarena sakkena samo. Lapanajanti mukhajaṃ, dantanti attho. Dijasamasukkasucisobhanadantoti dve vāre jātattā dijanāmakā sukkā suci sobhanā ca dantā assāti dijasamasukkasucisobhanadanto. Na ca janapadatudananti yo tassa cakkavāḷaparicchinno janapado, tassa aññena tudanaṃ pīḷā vā ābādho vā natthi. Hitamapi ca bahujana sukhañca carantīti bahujanā samānasukhadukkhā hutvā tasmiṃ janapade aññamaññassa hitañceva sukhañca caranti. Vipāpoti vigatapāpo. Vigatadarathakilamathoti vigatakāyikadarathakilamatho. Malakhilakalikilese panudehīti rāgādimalānañceva rāgādikhilānañca dosakalīnañca sabbakilesānañca apanudehi. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.
241.「Avassajjīti」意为「放弃」。此语出自天界诸天，谓萨咖天帝如日光明平等时放弃三界诸天之最上。如「放弃」者，是放弃口中所生义，亦即「断牙」之义。所谓如昼光明、清净、洁白、光华照人的牙齿，有两种说法：一者，自出生之日起称这些牙齿为明净洁白且光华照人；二者，是指同日出生具有明净洁白光华牙齿者称为「明净洁白光华牙」。所谓「不因国土而断」者，是指那国土非因其轮转之地而被毁损，且其国土之间彼此并无压制、伤害、逼迫。即使此国土中，有利益与多数人安乐共存，多数人虽有共同的苦乐，却于此国土中相互庇益并共乐。所谓「vipāpo」指无恶报，「vigatapāpo」为无罪过，「vigatadarathakilamatho」指身心无贪欲、瞋恚、痴愚的污秽障碍。谓「恶秽、毒秽」皆离，说是一切烦恼持灭不现。总而言之，一切地方皆以正向利益为所归宿。
Sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāya · 《吉祥悦意》长部注疏之
Lakkhaṇasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 相经解释完毕。