4. Aggaññasuttaṃ · 4. 《起源经》义注
4. Aggaññasuttavaṇṇanā4. 《起源经》注释
Vāseṭṭhabhāradvājavaṇṇanā瓦谢塔与婆罗德瓦迦注释
§111
111.Evaṃme sutanti aggaññasuttaṃ. Tatrāyamanuttānapadavaṇṇanā – pubbārāme migāramātupāsādeti ettha ayaṃ anupubbikathā. Atīte satasahassakappamatthake ekā upāsikā padumuttaraṃ bhagavantaṃ nimantetvā buddhappamukhassa bhikkhusatasahassassa dānaṃ datvā bhagavato pādamūle nipajjitvā ‘‘anāgate tumhādisassa buddhassa aggupaṭṭhāyikā homī’’ti patthanaṃ akāsi. Sā kappasatasahassaṃ devesu ceva manussesu ca saṃsaritvā amhākaṃ bhagavato kāle bhaddiyanagare meṇḍakaseṭṭhiputtassa dhanañcayaseṭṭhino gehe sumanadeviyā kucchimhi paṭisandhiṃ gaṇhi. Jātakāle tassā visākhāti nāmaṃ akaṃsu. Sā yadā bhagavā bhaddiyanagaraṃ āgamāsi, tadā pañcadāsisatehi saddhiṃ bhagavato paccuggamanaṃ katvā paṭhamadassanamhiyeva sotāpannā ahosi.
111.如是我闻，此为《阿伽尼耶经》。其中所说的三种无上品德之描述：在昔日，最初有一称为“鹿母敬供”的事，这即为此处的开端前行说法。以往一百千劫之久，一位居士邀请世尊陀目多，到佛前的比库一百千人，布施供养。她跪拜于佛陀足下，发愿称：“愿未来的你们所尊敬之佛，成为总护者。”她历经千万劫在人天中周转，至我等世尊时代，于善居城名叫鸣达塞提波子家中，与其妻苏摩纳德维结为夫妻。她生时名为维萨迦。当时世尊到达善居城时，与五百众弟子同往胜城，刚一显现，便得初果缘，无疑入流。
Aparabhāge sāvatthiyaṃ migāraseṭṭhiputtassa puṇṇavaḍḍhanakumārassa gehaṃ gatā. Tattha naṃ migāraseṭṭhi mātuṭṭhāne ṭhapesi. Tasmā migāramātāti vuccati. Patikulaṃ gacchantiyā cassā pitā mahālatāpiḷandhanaṃ nāma kārāpesi. Tasmiṃ piḷandhane catasso vajiranāḷiyo upayogaṃ agamaṃsu, muttānaṃ ekādasa nāḷiyo, pavāḷassa dvāvīsati nāḷiyo, maṇīnaṃ tettiṃsa nāḷiyo. Iti etehi ca aññehi ca sattahi ratanehi niṭṭhānaṃ agamāsi. Taṃ sīse paṭimukkaṃ yāva pādapiṭṭhiyā bhassati. Pañcannaṃ hatthīnaṃ balaṃ dhārayamānāva naṃ itthī dhāretuṃ sakkoti. Sā aparabhāge dasabalassa aggupaṭṭhāyikā hutvā taṃ pasādhanaṃ vissajjetvā navahi koṭīhi bhagavato vihāraṃ kārayamānā karīsamatte bhūmibhāge pāsādaṃ kāresi . Tassa uparibhūmiyaṃ pañca gabbhasatāni honti, heṭṭhimabhūmiyaṃ pañcāti gabbhasahassappaṭimaṇḍito ahosi. Sā ‘‘suddhapāsādova na sobhatī’’ti taṃ parivāretvā pañca duvaḍḍhagehasatāni, pañca cūḷapāsādasatāni , pañca dīghasālasatāni ca kārāpesi. Vihāramaho catūhi māsehi niṭṭhānaṃ agamāsi.
后来她过去于沙唯城，去了鸣罗长者子贫那伐达那家。其母不悦，因而称其“鹿母”。常行违恶道路，其父制造大牢狱名为畔兰大牢。此牢中用有四根铁柱，十一根铜柱，以及二十二根红铜柱，还有三十三根宝柱。凭这些及其他七种宝物筑牢基。牢顶部隆起，直到台基。承受五匹象力，此妇非凡勇德而撑持牢狱。她于后来成为十力中的总护者，摧毁牢狱，并为世尊建造新寺院于鹤师地，筑殿堂。其上层地有五百胎室，下层地有五千胎室环绕。她谓此“清净殿不豪华”，乃围绕殿外建成五百双层房屋，五百小殿，五百长廊。寺院宏大，历四月建设完成。
Mātugāmattabhāve ṭhitāya visākhāya viya aññissā buddhasāsane dhanapariccāgo nāma natthi, purisattabhāve ṭhitassa anāthapiṇḍikassa viya aññassāti. So hi catupaṇṇāsakoṭiyo vissajjetvā sāvatthiyā dakkhiṇabhāge anurādhapurassa mahāvihārasadise ṭhāne jetavanamahāvihāraṃ nāma kāresi. Visākhā sāvatthiyā pācīnabhāge uttaradeviyā vihārasadise ṭhāne pubbārāmaṃ nāma kāresi. Bhagavā imesaṃ dvinnaṃ kulānaṃ anukampāya sāvatthiṃ nissāya viharanto imesu dvīsu vihāresu nibaddhavāsaṃ vasi. Ekaṃ antovassaṃ jetavane vasati, ekaṃ pubbārāme. Tasmiṃ samaye pana bhagavā pubbārāme viharati. Tena vuttaṃ ‘‘pubbārāme migāramātupāsāde’’ti.
她生于妻族身分，如维萨迦所示，其他于佛法中无的财富供养者，男性则如给孤独长者为代表的其他人。这些人捐赠四十五千万量币，在沙唯南部安拉多城中心位置建造称为祇树精舍的大寺院。维萨迦于沙唯西部北边称为乌塔拉德维精舍的地方建立称为浦拔罗摩的前园。世尊为这两个家族慈悲，依靠沙唯，停留于此两座寺院，一个于内季（雨季）住于祇树精舍，另一个住于前园。彼时世尊住于前园，故此称为“前园鹿母敬供”。
Vāseṭṭhabhāradvājāti vāseṭṭho ca sāmaṇero bhāradvājo ca. Bhikkhūsu parivasantīti te neva titthiyaparivāsaṃ vasanti, na āpattiparivāsaṃ. Aparipuṇṇavassattā pana bhikkhubhāvaṃ patthayamānā vasanti. Tenevāha ‘‘bhikkhubhāvaṃ ākaṅkhamānā’’ti. Ubhopi hete udiccabrāhmaṇamahāsālakule nibbattā, cattālīsa cattālīsa koṭivibhavā tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū majjhimanikāye vāseṭṭhasuttaṃ sutvā saraṇaṃ gatā, tevijjasuttaṃ sutvā pabbajitvā imasmiṃ kāle bhikkhubhāvaṃ ākaṅkhamānā parivasanti. Abbhokāse caṅkamatīti uttaradakkhiṇena āyatassa pāsādassa puratthimadisābhāge pāsādacchāyāyaṃ yantarajjūhi ākaḍḍhiyamānaṃ ratanasatubbedhaṃ suvaṇṇaagghikaṃ viya anilapathe vidhāvantīhi chabbaṇṇāhi buddharasmīhi sobhamāno aparāparaṃ caṅkamati.
瓦谢耆婆罗多婆迦者，瓦谢耆与沙玛内拉婆罗多婆迦为二者名。此人与比库同住，但不属于外道群体，也非犯戒族类，虽未满七十年得比库出家身份，正希求比库身份而修行。故称“希求比库身份者”。此二者同起于北方婆罗门世家，曾听《中部》《大念处经》等诸经，皈依出家，正求比库身份者而同住一处。午后闲行，向北南方，赴朝阳宫殿前方处，宫殿遮蔽以竹篱、珍宝网，仿黄金之路铺设，饰以六色佛光，辉映闪耀，渐次行走。
§113
113.Anucaṅkamiṃsūti añjaliṃ paggayha onatasarīrā hutvā anuvattamānā caṅkamiṃsu. Vāseṭṭhaṃ āmantesīti so tesaṃ paṇḍitataro gahetabbaṃ vissajjetabbañca jānāti, tasmā taṃ āmantesi. Tumhe khvatthāti tumhe kho attha. Brāhmaṇajaccāti, brāhmaṇajātikā. Brāhmaṇakulīnāti brāhmaṇesu kulīnā kulasampannā. Brāhmaṇakulāti brāhmaṇakulato, bhogādisampannaṃ brāhmaṇakulaṃ pahāyāti attho. Na akkosantīti dasavidhena akkosavatthunā na akkosanti. Na paribhāsantīti nānāvidhāya paribhavakathāya na paribhāsantīti attho. Iti bhagavā ‘‘brāhmaṇā ime sāmaṇere akkosanti paribhāsantī’’ti jānamānova pucchati. Kasmā? Ime mayā apucchitā paṭhamataraṃ na kathessanti, akathite kathā na samuṭṭhātīti kathāsamuṭṭhāpanatthāya. Tagghāti ekaṃsavacane nipāto, ekaṃseneva no, bhante, brāhmaṇā akkosanti paribhāsantīti vuttaṃ hoti. Attarūpāyāti attano anurūpāya. Paripuṇṇāyāti yathāruci padabyañjanāni āropetvā āropetvā paripūritāya. No aparipuṇṇāyāti antarā aṭṭhapitāya nirantaraṃ pavattāya.
113.若行列者者，合掌举起，身体稍俯，继而行进。称瓦谢耆者，乃此中较聪慧者，知道应当接受与舍弃，故相劝。尔谓“你们”，意谓“你们那里”。“婆罗门生”者，婆罗门族出身之人。婆罗门世家者，即婆罗门种姓高贵、富饶者。婆罗门世家者，谓出自婆罗门世家，弃断所有奢华享受者。不曾责骂者，即未用十种责骂之辞不加谩骂。勿毁谤者，意谓不以多样恶言辱骂。佛言：“这婆罗门们骂桑玛内拉，毁谤之。”如被询问般，应答：为何耶？彼等初时未被问即不言语，不说未讲之语，为了使语言被发出。
Kasmā pana brāhmaṇā ime sāmaṇere akkosantīti? Appatiṭṭhatāya. Ime hi sāmaṇerā aggabrāhmaṇānaṃ puttā tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū jambudīpe brāhmaṇānaṃ antare pākaṭā sambhāvitā tesaṃ pabbajitattā aññe brāhmaṇaputtā pabbajiṃsu. Atha kho brāhmaṇā ‘‘apatiṭṭhā mayaṃ jātā’’ti imāya appatiṭṭhatāya gāmadvārepi antogāmepi te disvā ‘‘tumhehi brāhmaṇasamayo bhinno, muṇḍasamaṇakassa pacchato pacchato rasagiddhā hutvā vicarathā’’tiādīni ceva pāḷiyaṃ āgatāni ‘‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo’’tiādīni ca vatvā akkosanti. Sāmaṇerā tesu akkosantesupi kopaṃ vā āghātaṃ vā akatvā kevalaṃ bhagavatā puṭṭhā ‘‘taggha no, bhante, brāhmaṇā akkosanti paribhāsantī’’ti ārocesuṃ. Atha ne bhagavā akkosanākāraṃ pucchanto yathā kathaṃ pana voti pucchati. Te ācikkhantā brāhmaṇā bhantetiādimāhaṃsu.
为何婆罗门向桑玛内拉等破口大骂？因其行为不端。此桑玛内拉为三位首婆罗门之子，三经皆于南赡部洲婆罗门之间公开显现。由其出家，其他婆罗门之子亦随之出家。然后婆罗门基于“不安定”意图，于乡村入口、村落之间，称：“你们已破坏婆罗门世系，剃度出家者居后，转来转去，乃如瘟疫一般。”诤语等言语，因而怒骂。桑玛内拉虽被斥骂，亦不恼怒，唯以尊敬佛陀，诉曰：“世尊阿，婆罗门骂我等毁谤之。”于是世尊询问状况如何，或问答交流。彼等告知：“诸婆罗门士喊叫言辞等事。”
Tattha seṭṭho vaṇṇoti jātigottādīnaṃ paññāpanaṭṭhāne brāhmaṇova seṭṭhoti dassenti. Hīnā aññe vaṇṇāti itare tayo vaṇṇā hīnā lāmakāti vadanti. Sukkoti paṇḍaro. Kaṇhoti kāḷako. Sujjhantīti jātigottādīnaṃ paññāpanaṭṭhāne sujjhanti. Brahmuno puttāti mahābrahmuno puttā. Orasā mukhato jātāti ure vasitvā mukhato nikkhantā, ure katvā saṃvaḍḍhitāti vā orasā. Brahmajāti brahmato nibbattā. Brahmanimmitāti brahmunā nimmitā. Brahmadāyādāti brahmuno dāyādā. Hīnamattha vaṇṇaṃ ajjhupagatāti hīnaṃ vaṇṇaṃ ajjhupagatā attha. Muṇḍakesamaṇaketi nindantā jigucchantā vadanti, na muṇḍakamattañceva samaṇamattañca sandhāya. Ibbheti gahapatike. Kaṇheti kāḷake. Bandhūti mārassa bandhubhūte mārapakkhike. Pādāpacceti mahābrahmuno pādānaṃ apaccabhūte pādato jāteti adhippāyo.
此中以“最上种姓”称呼种姓等阶层的显现之所，喻如婆罗门一般，示现其最高地位。所谓“卑劣种姓”者，指三种其余种姓，被称作卑贱之种，受轻视者。所谓“白色”，即白皙之色；“黑色”，即黝黑之色。“苏见”，谓在种姓等阶层的显现所中，显现为纯正清晰。称“梵天之子”者，即指伟大的梵天之子。所谓“口之外之种姓”，是指从口中诞生，从胸中现出而从口出者，或从胸中出而增盛者，皆谓口外显现的种姓。所谓“梵族之种”，乃由梵王而生。“梵因”者，是被梵所感召所生者；“梵赐”者，指梵天的赐者。所谓“卑劣义色”，谓不正当现前的卑劣义色。称“剃头沙门”的，是指诽谤者、羞辱者，并非单纯以剃度沙门为意。称“印度居士”，引申指家居人等。称“黑者”，即黑色者。称“魔亲属”，指魔之同族、魔的势力。所谓“非徒足者”，谓伟大梵天之子，非足部所现者，此为上意。
§114
114. ‘‘Taggha vo, vāseṭṭha, brāhmaṇā porāṇaṃ assarantā evamāhaṃsū’’ti ettha voti nipātamattaṃ, sāmivacanaṃ vā, tumhākaṃ brāhmaṇāti attho. Porāṇanti porāṇakaṃ aggaññaṃ lokuppatticariyavaṃsaṃ. Assarantāti assaramānā. Idaṃ vuttaṃ hoti, ekaṃsena vo, vāseṭṭha, brāhmaṇā porāṇaṃ lokuppattiṃ ananussarantā ajānantā evaṃ vadantīti. ‘‘Dissanti kho panā’’ti evamādi tesaṃ laddhibhindanatthāya vuttaṃ. Tattha brāhmaṇiyoti brāhmaṇānaṃ puttappaṭilābhatthāya āvāhavivāhavasena kulaṃ ānītā brāhmaṇiyo dissanti. Tā kho panetā aparena samayena utuniyopi honti, sañjātapupphāti attho. Gabbhiniyoti sañjātagabbhā. Vijāyamānāti puttadhītaro janayamānā. Pāyamānāti dārake thaññaṃ pāyantiyo. Yonijāva samānāti brāhmaṇīnaṃ passāvamaggena jātā samānā. Evamāhaṃsūti evaṃ vadanti. Kathaṃ? ‘‘Brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo…pe… brahmadāyādā’’ti. Yadi pana nesaṃ taṃ saccavacanaṃ siyā, brāhmaṇīnaṃ kucchi mahābrahmassa uro bhaveyya, brāhmaṇīnaṃ passāvamaggo mahābrahmuno mukhaṃ bhaveyya, na kho panetaṃ evaṃ daṭṭhabbaṃ. Tenāha ‘‘te ca brahmūnañceva abbhācikkhantī’’tiādi.
114.“诸婆罗门，汝等昔时所守，彼时如此言说。”此句中，“彼时”乃语助词，或兼表相称，意味“尔等婆罗门”。“昔时”指最古老无始之世间出世之事。“守”，谓守护执持。“彼语意谓，唯独尔等婆罗门未追随古时之世间产生，犹不自知，仍如是言。”又“然则见者”，此乃论破婆罗门所得之弊端，故言之。此处“婆罗门女”者，谓取男义聘娶结族而引来之婆罗门女。此女亦在他时节称为“秋女”，谓已生花现。如“怀孕者”者，即已怀胎授胎之意。“受胎”，谓所生之女胎。“在孕者”，谓子女生育之中。“养护者”，谓呵护培养之时。称“同类生子女”，谓婆罗门女之一胎所生同类。尔等如是言说。如何说？曰：“婆罗门乃最上之色……及婆罗门赐者。”若此实言，则婆罗门女之胸必成为大梵之胸，婆罗门女之受胎如大梵之口，然未见是理。是故云：“彼等亦诽谤诸梵。”
Catuvaṇṇasuddhivaṇṇanā四种姓清净注释
Ettāvatā ‘‘mayaṃ mahābrahmuno ure vasitvā mukhato nikkhantāti vattuṃ mā labhantū’’ti imaṃ mukhacchedakavādaṃ vatvā puna cattāropi vaṇṇā kusale dhamme samādāya vattantāva sujjhantīti dassanatthaṃ cattārome, vāseṭṭha, vaṇṇātiādimāha. Akusalasaṅkhātāti akusalāti saṅkhātā akusalakoṭṭhāsabhūtā vā. Esa nayo sabbattha. Na alamariyāti ariyabhāve asamatthā. Kaṇhāti pakatikāḷakā. Kaṇhavipākāti vipākopi nesaṃ kaṇho dukkhoti attho. Khattiyepi teti khattiyamhipi te. Ekacceti ekasmiṃ. Esa nayo sabbattha.
如此“吾等大梵之子，从胸中生出、口中发出”之语应不为所取，称此“口断之说”。继而又以四色善法转动显现，谓在此处，最上色彩等之说法，意在彰显“上善色彩”诸法。所谓“恶行名称”，即不善之称谓，因行不善种种堆集而成。此为通行之理。谓非无理者，即非具足圣行之人。所谓“黑色者”，谓被污染之黑色。谓“黑色果报”，即其果亦属黑苦之意。谓“王族者”，即王族、豪族等。谓“一种者”，唯一色彩。此理通行于一切。
Sukkāti nikkilesabhāvena paṇḍarā. Sukkavipākāti vipākopi nesaṃ sukko sukhoti attho.
所谓“白色”，乃无垢净白之色。“白色果报”者，谓其果亦属纯净、乐受之意。
§116
116.Ubhayavokiṇṇesu vattamānesūti ubhayesu vokiṇṇesu missībhūtesu hutvā vattamānesu. Katamesu ubhayesūti? Kaṇhasukkesu dhammesu viññugarahitesu ceva viññuppasatthesu ca. Yadettha brāhmaṇā evamāhaṃsūti ettha etesu kaṇhasukkadhammesu vattamānāpi brāhmaṇā yadetaṃ evaṃ vadanti ‘‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo’’tiādi. Taṃ nesaṃ viññū nānujānantīti ye loke paṇḍitā, te nānumodanti, na pasaṃsantīti attho. Taṃ kissa hetu? Imesañhi vāseṭṭhātiādimhi ayaṃ saṅkhepattho. Yaṃ vuttaṃ nānujānantīti, taṃ kasmāti ce? Yasmā imesaṃ catunnaṃ vaṇṇānaṃ yo bhikkhu arahaṃ…pe… sammadaññā vimutto, so tesaṃ aggamakkhāyati, te ca na evarūpā. Tasmā nesaṃ viññū nānujānanti.
116.谓在二种俱现之中，谓二种均具之中，谓二者俱尘聚而现之时。问曰“何谓二者？”谓在黑白二色诸法中既无分明分割，又有显现。若谓婆罗门如是言者，此时虽在黑白色法俱在，婆罗门却言“婆罗门乃最上之色”，此非智慧者所同意，世间智者悉皆否决。其因何故？在此“最上色”等四者之中，若比库、阿拉汉等者，具正知正见已得解脱者，则语中谓其最上辈分，彼则不属此类，故智慧者不许同意。
Arahantiādipadesu cettha kilesānaṃ ārakattādīhi kāraṇehi arahaṃ. Āsavānaṃ khīṇattā khīṇāsavo. Satta sekkhā puthujjanakalyāṇakā ca brahmacariyavāsaṃ vasanti nāma. Ayaṃ pana vutthavāsoti vusitavā. Catūhi maggehi catūsu saccesu parijānanādikaraṇīyaṃ kataṃ assāti katakaraṇīyo. Kilesabhāro ca khandhabhāro ca ohito assāti ohitabhāro. Ohitoti ohārito. Sundaro attho, sako vā attho sadattho, anuppatto sadattho etenāti anuppattasadattho. Bhavasaṃyojanaṃ vuccati taṇhā, sā parikkhīṇā assāti parikkhīṇabhavasaṃyojano. Sammadaññā vimuttoti sammā hetunā kāraṇena jānitvā vimutto. Janetasminti jane etasmiṃ, imasmiṃ loketi attho. Diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcāti idhattabhāve ca parattabhāve.
在阿拉汉等上位者及其境界处，因染污、烦恼等因缘得以除灭，谓阿拉汉即以烦恼断尽处称呼。即断灭烦恼，亦谓断除浊烦恼。七重须陀洹果净修士与外道行者，比库尼等同居持戒修行者，谓此乃为住世久远之人。谓以四圣谛，四正道、断见正知作为认识之原则，此为修习之功德。谓烦恼之负担及五蕴负荷皆被去除，谓“去除”即断绝、放弃。谓美好义，谓有可能即永恒义，谓非永恒义即非恒常法。谓“生死缠结”，即渴爱，为断生死缠结。谓以正知而得正真解脱。谓“生起”，即世俗生处。既见所见之法，彼此本质交会于内外两境界。
§117
117.Anantarāti antaravirahitā, attano kulena sadisāti attho. Anuyuttāti vasavattino. Nipaccakāranti mahallakatarā nipaccakāraṃ dassenti. Daharatarā abhivādanādīni karonti. Tattha sāmīcikammanti taṃtaṃvattakaraṇādi anucchavikakammaṃ.
无间贪欲是指其中无障碍的贪欲；与自己家族相似之意是指义理本乎自身家族血脉相似；随从是随从他人而行；埋伏行为是指大小年幼者以埋伏方式表现示现；年幼者则行拜敬等礼仪。此中『合宜事』为指缠绕树枝等绑缚行为的酬应役使。
§118
118.Niviṭṭhāti abhiniviṭṭhā acalaṭṭhitā. Kassa pana evarūpā saddhā hotīti? Sotāpannassa. So hi niviṭṭhasaddho asinā sīse chejjamānepi buddho abuddhoti vā, dhammo adhammoti vā, saṅgho asaṅghoti vā na vadati. Patiṭṭhitasaddho hoti sūrambaṭṭho viya.
已息是指已完全息灭、稳固不动。何人具备如此信心？即是初果圣者。其因已安住信心，即使头部被斩，亦不会言佛为非佛、法为非法、僧为非僧，而是坚定不移信如山石般稳固。初果如同有血气皮肤的猛兽。
So kira satthu dhammadesanaṃ sutvā sotāpanno hutvā gehaṃ agamāsi. Atha māro dvattiṃsavaralakkhaṇappaṭimaṇḍitaṃ buddharūpaṃ māpetvā tassa gharadvāre ṭhatvā ‘‘satthā āgato’’ti sāsanaṃ pahiṇi. Sūrambaṭṭho cintesi ‘‘ahaṃ idāneva satthu santike dhammaṃ sutvā āgato, kiṃ nu kho bhavissatī’’ti upasaṅkamitvā satthusaññāya vanditvā aṭṭhāsi. Māro āha – ‘‘ambaṭṭha, yaṃ te mayā ‘rūpaṃ aniccaṃ…pe… viññāṇaṃ aniccanti kathitaṃ, taṃ dukkathitaṃ. Anupadhāretvāva hi mayā evaṃ vuttaṃ. Tasmā tvaṃ ‘rūpaṃ niccaṃ…pe… viññāṇaṃ nicca’nti gaṇhāhī’’ti. So cintesi – ‘‘aṭṭhānametaṃ yaṃ buddhā anupadhāretvā apaccakkhaṃ katvā kiñci katheyyuṃ, addhā ayaṃ mayhaṃ vicchindajananatthaṃ māro āgato’’ti. Tato naṃ ‘‘tvaṃ mārosī’’ti āha. So musāvādaṃ kātuṃ nāsakkhi. ‘‘Āma mārosmī’’ti paṭijānāti. ‘‘Kasmā āgatosī’’ti? Tava saddhācālanatthanti āha. ‘‘Kaṇha pāpima, tvaṃ tāva eko tiṭṭha, tādisānaṃ mārānaṃ satampi sahassampi satasahassampi mama saddhaṃ cāletuṃ asamatthaṃ, maggena āgatasaddhā nāma thirā silāpathaviyaṃ patiṭṭhitasineru viya acalā hoti, kiṃ tvaṃ etthā’’ti accharaṃ pahari. So ṭhātuṃ asakkonto tattheva antaradhāyi. Evarūpaṃ saddhaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ ‘‘niviṭṭhā’’ti.
此人闻佛说法而成初果，回到家中。魔王以二十八相装饰的佛像立于其门口，宣称「佛来临，法已应行」。猛兽自思「我今听法于佛，佛已来临，将有何变化？」遂近前以佛的相貌求见并礼敬八次。魔告曰「八次，其因我曾说汝佛所说色无常等诸法为苦，弃离如是法。我劝汝以色常等相受之。」猛兽自思「如来不言如常，难道我生疑惑之意即为魔来否？」魔遂喝之「汝即魔也。」猛兽不能起妄言，对魔承认。魔问「汝为何来？」以动摇其信心为意。猛兽答曰「恶者所为难敌，即使千魔百千魔亦不能动摇我信。信道如坚大山石一般不可动摇，汝何以此处妄来？」遂未能立住，瞬时消失。如此信心即谓已息。
Mūlajātāpatiṭṭhitāti maggamūlassa sañjātattā tena maggamūlena patiṭṭhitā. Daḷhāti thirā. Asaṃhāriyāti sunikhātaindakhīlo viya kenaci cāletuṃ asakkuṇeyyā. Tassetaṃ kallaṃ vacanāyāti tassa ariyasāvakassa yuttametaṃ vattuṃ. Kinti? ‘‘Bhagavatomhi putto oraso’’ti evamādi. So hi bhagavantaṃ nissāya ariyabhūmiyaṃ jātoti bhagavato putto. Ure vasitvā mukhato nikkhantadhammaghosavasena maggaphalesu patiṭṭhitattā oraso mukhato jāto. Ariyadhammato jātattā ariyadhammena ca nimmitattā dhammajo dhammanimmito. Navalokuttaradhammadāyajjaṃ arahatīti dhammadāyādo. Taṃ kissa hetūti yadetaṃ ‘‘bhagavatomhi putto’’ti vatvā ‘‘dhammajo dhammanimmito’’ti vuttaṃ, taṃ kasmāti ce? Idānissa atthaṃ dassento tathāgatassa hetantiādimāha. Tattha ‘‘dhammakāyo itipī’’ti kasmā tathāgato ‘‘dhammakāyo’’ti vutto? Tathāgato hi tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ hadayena cintetvā vācāya abhinīhari. Tenassa kāyo dhammamayattā dhammova. Iti dhammo kāyo assāti dhammakāyo. Dhammakāyattā eva brahmakāyo. Dhammo hi seṭṭhatthena brahmāti vuccati. Dhammabhūtoti dhammasabhāvo. Dhammabhūtattā eva brahmabhūto.
根本出生已立，指随根本道止已生。坚固者，稳定不动摇。不可摇动者，喻为牢固铁钩，难以使其动摇。此乃为圣弟子中正确而适合讲述者。何所为因？云「世尊子当生」。彼以佛为依止而生圣境，於胸怀闻闻断法果声，是为生于口并出声。因圣法所化故，法之所成，称为法子，乃为法所生。此生无上胜妙法之授者，称为阿拉汉。何以故？因称「世尊子」，又称为法身、法子。何以佛称为法身？佛思惟三藏诸佛语，口中宣说，故其身即法身。由法身而为梵身，因法为最上者，故称梵。法身即法之成相，亦为实体。由是实体故，即为梵身。
§119
119. Ettāvatā bhagavā seṭṭhacchedakavādaṃ dassetvā idāni aparenapi nayena seṭṭhacchedakavādameva dassetuṃ hoti kho so, vāseṭṭha, samayotiādimāha. Tattha saṃvaṭṭavivaṭṭakathā brahmajāle vitthāritāva. Itthattaṃ āgacchantīti itthabhāvaṃ manussattaṃ āgacchanti. Tedha honti manomayāti te idha manussaloke nibbattamānāpi opapātikā hutvā maneneva nibbattāti manomayā. Brahmaloke viya idhāpi nesaṃ pītiyeva āhārakiccaṃ sādhetīti pītibhakkhā. Eteneva nayena sayaṃpabhādīnipi veditabbānīti.
至此世尊说最上断斷义，且今当以另一种法传说最上断斷义，曰「是时」。其中转论诸义如梵网细述。谓人类产生世间之实情。说此时为心所造，人世间虽生故，如来者仍为出世间，心造则灭，心造故谓心所成。于梵天界亦如此，至此为乐境而作食以养乐者谓之甘露饮食。借此法应知自境界之身心法亦如是。
Rasapathavipātubhāvavaṇṇanā味地出现注释
§120
120.Ekodakībhūtanti sabbaṃ cakkavāḷaṃ ekodakameva bhūtaṃ. Andhakāroti tamo. Andhakāratimisāti cakkhuviññāṇuppattinivāraṇena andhabhāvakaraṇaṃ bahalatamaṃ. Samatanīti patiṭṭhahi samantato patthari. Payasotattassāti tattassa khīrassa. Vaṇṇasampannāti vaṇṇena sampannā. Kaṇikārapupphasadiso hissā vaṇṇo ahosi. Gandhasampannāti gandhena sampannā dibbagandhaṃ vāyati. Rasasampannāti rasena sampannā pakkhittadibbojā viya hoti. Khuddamadhunti khuddakamakkhikāhi katamadhuṃ. Aneḷakanti niddosaṃ makkhikaṇḍakavirahitaṃ. Lolajātikoti lolasabhāvo. Atītānantarepi kappe loloyeva. Ambhoti acchariyajāto āha. Kimevidaṃ bhavissatīti vaṇṇopissā manāpo gandhopi, raso panassā kīdiso bhavissatīti attho. Yo tattha uppannalobho, so rasapathaviṃ aṅguliyā sāyi, aṅguliyā gahetvā jivhagge ṭhapesi.
统一水体者，谓一切界如同一水体。暗无光者谓无光夜。昏暗深黑者，因眼识受生障碍，造成昏暗状况极甚。均平者谓四面广大均平。乳状者如牛乳液体。具有色泽者意为满载色彩。尘花粉尘色，色彩细微如花粉色。具香气者，谓充满香味，如天香。具味者谓具味道，如天上异香。小蜜者如细小蜂之蜜。无缺者谓无杂质蜂巢。水水性者水质清凉无浊。淫欲质者，谓淫欲性质。虽于未来世间亦如此。水为一切生命之所赖，即形色喜悦香味味道皆由此生。若于彼处生起贪欲者，即手指触之，于口置以生命之所。
Acchādesīti jivhagge ṭhapitamattā satta rasaharaṇīsahassāni pharitvā manāpā hutvā tiṭṭhati. Taṇhā cassa okkamīti tattha cassa taṇhā uppajji.
“覆蔽”者，覆于心中脏腑之处，虽仅止于此，然能覆盖七千种感官，此乃对诸感官所生之渴爱安乐依止，得以常住。此中“渴爱”与其所依之境界相继发生，由此生起。
Candimasūriyādipātubhāvavaṇṇanā日月等出现注释
§121
121.Āluppakārakaṃ upakkamiṃsu paribhuñjitunti ālopaṃ katvā piṇḍe piṇḍe chinditvā paribhuñjituṃ ārabhiṃsu. Candimasūriyāti candimā ca sūriyo ca. Pāturahesunti pātubhaviṃsu.
第121。它们勉力迁移，依附于食物，因而称为“匮乏者”。切断食物，开始对其进行依附而享用。所谓“月与日”，即是月亮与太阳。“有光者”，即月亮日光现现。
Ko pana tesaṃ paṭhamaṃ pātubhavi, ko kasmiṃ vasati, kassa kiṃ pamāṇaṃ, ko upari, ko sīghaṃ gacchati, kati nesaṃ vīthiyo, kathaṃ caranti, kittake ṭhāne ālokaṃ karontīti? Ubho ekato pātubhavanti. Sūriyo paṭhamataraṃ paññāyati. Tesañhi sattānaṃ sayaṃpabhāya antarahitāya andhakāro ahosi. Te bhītatasitā ‘‘bhaddakaṃ vatassa sace āloko pātubhaveyyā’’ti cintayiṃsu. Tato mahājanassa sūrabhāvaṃ janayamānaṃ sūriyamaṇḍalaṃ uṭṭhahi. Tenevassa sūriyoti nāmaṃ ahosi. Tasmiṃ divasaṃ ālokaṃ katvā atthaṅgate puna andhakāro ahosi. Te ‘‘bhaddakaṃ vatassa sace añño āloko uppajjeyyā’’ti cintayiṃsu. Atha nesaṃ chandaṃ ñatvāva candamaṇḍalaṃ uṭṭhahi. Tenevassa candoti nāmaṃ ahosi.
那么它们中谁先现光？谁栖居何处？谁属于谁？谁在上方？谁行速？它们有多少路径？如何行走？在何处照耀？两者皆同时现光。太阳先显现。因为众生彼时自身光明散尽，陷于黑暗。它们恐惧忧惧，思惟：“若光明现，必有吉祥。”于是产生广大民众之辉煌光环，升起日轮。因日轮而名为“太阳”。当天明照耀之后，黑暗复至。众生又思惟：“若有别的光现，必是吉祥。”于是终于识得心愿，升起月轮，因之名为“月亮”。
Tesu cando antomaṇivimāne vasati. Taṃ bahi rajatena parikkhittaṃ . Ubhayampi sītalameva ahosi. Sūriyo antokanakavimāne vasati. Taṃ bāhiraṃ phalikaparikkhittaṃ hoti. Ubhayampi uṇhameva.
月亮栖居于晶莹宝殿之内，周围环绕以银。冷凉且寒爽。太阳栖居于金色之宫殿，环绕以金凤凰。炎热且炽烈。
Pamāṇato cando ujukaṃ ekūnapaññāsayojano. Parimaṇḍalato tīhi yojanehi ūnadiyaḍḍhasatayojano. Sūriyo ujukaṃ paññāsayojano, parimaṇḍalato diyaḍḍhasatayojano.
月亮之丈量直长为四十九由旬；外围直径长为三十五又一半由旬（即三十五又半由旬）。太阳之丈量直长为五十由旬，外围直径长为三十五又半由旬。
Cando heṭṭhā, sūriyo upari, antarā nesaṃ yojanaṃ hoti. Candassa heṭṭhimantato sūriyassa uparimantato yojanasataṃ hoti.
月在下方，太阳在上方，两者之间相距一由旬。由月正下方至太阳正上方距一百由旬。
Cando ujukaṃ saṇikaṃ gacchati, tiriyaṃ sīghaṃ. Dvīsu passesu nakkhattatārakā gacchanti. Cando dhenu viya vacchaṃ taṃ taṃ nakkhattaṃ upasaṅkamati. Nakkhattāni pana attano ṭhānaṃ na vijahanti. Sūriyassa ujukaṃ gamanaṃ sīghaṃ, tiriyaṃ gamanaṃ dandhaṃ. So kāḷapakkhauposathato pāṭipadadivase yojanānaṃ satasahassaṃ candamaṇḍalaṃ ohāya gacchati. Atha cando lekhā viya paññāyati. Pakkhassa dutiyāya satasahassanti evaṃ yāva uposathadivasā satasahassaṃ satasahassaṃ ohāya gacchati. Atha cando anukkamena vaḍḍhitvā uposathadivase paripuṇṇo hoti. Puna pāṭipadadivase yojanānaṃ satasahassaṃ dhāvitvā gaṇhāti. Dutiyāya satasahassanti evaṃ yāva uposathadivasā satasahassaṃ satasahassaṃ dhāvitvā gaṇhāti. Atha cando anukkamena hāyitvā uposathadivase sabbaso na paññāyati. Candaṃ heṭṭhā katvā sūriyo upari hoti. Mahatiyā pātiyā khuddakabhājanaṃ viya candamaṇḍalaṃ pidhīyati. Majjhanhike gehacchāyā viya candassa chāyā na paññāyati. So chāyāya apaññāyamānāya dūre ṭhitānaṃ divā padīpo viya sayampi na paññāyati.
月亮直而快地运行，横向快速移动。在这两个行道上，星辰运行。月亮宛如母牛般逐一接近各自的星辰。星辰却不离开它们本来的位置。太阳直而快地运行，横向运行如杖杖一般。至于夜半斋戒之夜观行之日，绕行百千由旬的月轮缓缓前行。继而月亮如画稿般渐渐展现开来。第二个百千由旬持续此般，直至斋戒日，百千百千由旬缓缓流转。月亮依次增长，至斋戒日则满盈。重归斋戒之日，绕行百千由旬，快速运转并接受。第二个百千由旬持续此般，直至斋戒日，百千百千由旬快速运动且接受。月亮随之渐渐消减，至斋戒日完全漠然无生光。月亮低于地平线，太阳则位于地上方。大厚层的云如微小食物般遮盖月轮。午时云影如像般遮蔽月影，月影因被遮而不可见。被云影遮蔽未见者，好似白昼远处的灯火，即便此时月亮存在亦不可见。
Kati nesaṃ vīthiyoti ettha pana ajavīthi, nāgavīthi, govīthīti tisso vīthiyo honti. Tattha ajānaṃ udakaṃ paṭikūlaṃ hoti, hatthināgānaṃ manāpaṃ. Gunnaṃ sītuṇhasamatāya phāsu hoti. Tasmā yaṃ kālaṃ candimasūriyā ajavīthiṃ āruhanti, tadā devo ekabindumpi na vassati. Yadā nāgavīthiṃ ārohanti, tadā bhinnaṃ viya nabhaṃ paggharati. Yadā govīthiṃ ārohanti, tadā utusamatā sampajjati. Candimasūriyā chamāse sineruto bahi nikkhamanti, chamāse anto vicaranti. Te hi āsāḷhamāse sinerusamīpena vicaranti. Tato pare dve māse nikkhamitvā bahi vicarantā paṭhamakattikamāse majjhena gacchanti. Tato cakkavāḷābhimukhā gantvā tayo māse cakkavāḷasamīpena caritvā puna nikkhamitvā citramāse majjhena gantvā tato dve māse sinerubhimukhā pakkhanditvā puna āsāḷhe sinerusamīpena caranti.
所称道路多少，则此有驴道、蛇道、牛道三条道路。其中无人知晓的水渠不利，乃大象与蛇的栖息所。其性质适应四季变化而锋利。因此每当月亮和太阳分别升起在驴道时，天神一点雨水都不降落。月亮升起在蛇道时，犹如云天被撕裂。太阳登上牛道，则春季正常运行。月亮与太阳在三个月中交替外出活动，三个月内轮流在月光明暗之时外出活动。之后两月期间，月亮离开，天空活动中在第一个月的中期回返。月亮再次面向圆形天界运行三个完整月份后再回返，随后两个月离开面向月光明暗交替，重新在阿索晓月期间依旧活动。
Kittake ṭhāne ālokaṃ karontīti? Ekappahārena tīsu dīpesu ālokaṃ karonti. Kathaṃ? Imasmiñhi dīpe sūriyuggamanakālo pubbavidehe majjhanhiko hoti, uttarakurūsu atthaṅgamanakālo, aparagoyāne majjhimayāmo. Pubbavidehamhi uggamanakālo uttarakurūsu majjhanhiko, aparagoyāne atthaṅgamanakālo, idha majjhimayāmo. Uttarakurūsu uggamanakālo aparagoyāne majjhanhiko, idha atthaṅgamanakālo, pubbavidehe majjhimayāmo. Aparagoyānadīpe uggamanakālo idha majjhanhiko, pubbavidehe atthaṅgamanakālo, uttarakurūsu majjhimayāmoti.
何谓光线产生之处？即一日三时光线起于三地。何以成此理？此地之光，太阳升起时间在东边中部，向北方倾斜时称为上午，向南边方向倾斜称为下午。东边中部早晨升起时，北风处呈中午，南风处呈傍晚。北风处早晨升起时，南边呈中午，东边是傍晚。南边早晨升起时，东边中午，北风处则傍晚。南分布区的时刻东边是中午，北风处为傍晚，南边中午则成其意。
Nakkhattānitārakarūpānīti kattikādinakkhattāni ceva sesatārakarūpāni ca candimasūriyehi saddhiṃyeva pāturahesuṃ. Rattindivāti tato sūriyatthaṅgamanato yāva aruṇuggamanā ratti, aruṇuggamanato yāva sūriyatthaṅgamanā divāti evaṃ rattindivā paññāyiṃsu. Atha pañcadasa rattiyo aḍḍhamāso, dve aḍḍhamāsā māsoti evaṃ māsaḍḍhamāsā paññāyiṃsu. Atha cattāro māsā utu, tayo utū saṃvaccharoti evaṃ utusaṃvaccharā paññāyiṃsu.
星辰及星群之类者，指的是从十月起的星辰以及残余星群，这些均与月亮和太阳和谐共存于天空。昼夜之分，是指太阳升起时起至天边出现曙光止息，曙光起至太阳升起的昼夜交替。由此，十五夜为半月，两个半月合为一月，称为月半。由此四个月为一季，三季合为一岁，即季节更替之理。
§122
122.Vaṇṇavevaṇṇatā cāti vaṇṇassa vivaṇṇabhāvo. Tesaṃ vaṇṇātimānapaccayāti tesaṃ vaṇṇaṃ ārabbha uppannaatimānapaccayā. Mānātimānajātikānanti punappunaṃ uppajjamānātimānasabhāvānaṃ. Rasāya pathaviyāti sampannarasattā rasāti laddhanāmāya pathaviyā. Anutthuniṃsūti anubhāsiṃsu. Aho rasanti aho amhākaṃ madhurarasaṃ antarahitaṃ. Aggaññaṃ akkharanti lokuppattivaṃsakathaṃ. Anusarantīti anugacchanti.
色彩即色之明显显现。所谓色彩超越，即以色彩为起点生起的超越感。所谓计量超越，是指反复生起的度量超越现象。色，在地其本质为充满色相的实体。诸颜色得名皆因地。『无比』二字称赞此境界。赞叹说“啊，多么美妙，我们之甘甜味无间断。”开头即述说世界起源之故事。所谓追随，谓随行。
Bhūmipappaṭakapātubhāvādivaṇṇanā地饼出现等注释
§123
123.Evameva pāturahosīti ediso hutvā uṭṭhahi, antovāpiyaṃ udake chinne sukkhakalalapaṭalaṃ viya ca uṭṭhahi.
如此便为夜明。因此起身，进入水中，浸没于断绝干涸的水层，如同水莲叶一般，复又站起。
§124
124.Padālatāti ekā madhurarasā bhaddālatā. Kalambukāti nāḷikā. Ahu vata noti madhurarasā vata no padālatā ahosi. Ahāyi vata noti sā no etarahi antarahitāti.
124.「巴达拉塔」者，一种甘美的藤本植物。「卡兰布卡」者，是芦苇之类的管状物。此植物本无甘美之味，也非巴达拉塔；如实而言，此处未曾有甘甜，又非巴达拉塔，故此不可同一也。
§125
125.Akaṭṭhapākoti akaṭṭheyeva bhūmibhāge uppanno. Akaṇoti nikkuṇḍako. Athusoti nitthuso. Sugandhoti dibbagandhaṃ vāyati. Taṇḍulapphaloti suparisuddhaṃ paṇḍaraṃ taṇḍulameva phalati. Pakkaṃ paṭivirūḷhanti sāyaṃ gahitaṭṭhānaṃ pāto pakkaṃ hoti, puna virūḷhaṃ paṭipākatikameva gahitaṭṭhānaṃ na paññāyati. Nāpadānaṃ paññāyatīti alāyitaṃ hutvā anūnameva paññāyati.
125.「阿卡特塔帕卡」者，指仅有一段地土形成之地面。「阿坎」者，意为无束缚或解脱之者。「阿图索」者，终止者也。「苏甘陀」意指空气中散布的芬芳气味。「坦陀噜巴罗」者，洁白的稻米果实。稻米果实洁净白净而自成实。成熟时，若扭曲折断，傍晚采摘之地生长适熟；成熟之物，不被误认为未熟，如法采摘时能够分辨成熟与否。若不能辨识果实成熟，则属懈怠，只有模糊地意识到而已。
Itthipurisaliṅgādipātubhāvavaṇṇanā女性、男性、性别等显现之解释
§126
126.Itthiyā cāti yā pubbe manussakāle itthī, tassa itthiliṅgaṃ pātubhavati, pubbe purisassa purisaliṅgaṃ. Mātugāmo nāma hi purisattabhāvaṃ labhanto anupubbena purisattapaccaye dhamme pūretvā labhati. Puriso itthattabhāvaṃ labhanto kāmesumicchācāraṃ nissāya labhati. Tadā pana pakatiyā mātugāmassa itthiliṅgaṃ, purisassa purisaliṅgaṃ pāturahosi. Upanijjhāyatanti upanijjhāyantānaṃ olokentānaṃ. Pariḷāhoti rāgapariḷāho. Seṭṭhinti chārikaṃ. Nibbuyhamānāyāti niyyamānāya.
126.「伊提亚」者，即女性；乃过去人世时即为女性者，故显现出女性之性别符号。昔时男性则显现男性之性别特征。所谓「母族」乃指以父亲身份渐渐达成而成之男性特征。男性获得女性特质时，乃依止于不正欲行。由此期间，男女两性性别特征皆显现。所谓「乌巴尼加雅坦提」者，指观察男性少女双方性征观照相互之意。「帕利哈」谓欲爱贫苦之增上。所谓「塞蒂」是指僧团之行者。正在涅槃中者，谓得向涅槃去者。
§127
127.Adhammasammatanti taṃ paṃsukhipanādi adhammoti sammataṃ. Tadetarahi dhammasammatanti taṃ idāni dhammoti sammataṃ, dhammoti taṃ gahetvā vicaranti. Tathā hi ekaccesu jānapadesu kalahaṃ kurumānā itthiyo ‘‘tvaṃ kasmā kathesi? Yā gomayapiṇḍamattampi nālatthā’’ti vadanti. Pātabyatanti sevitabbataṃ. Sannidhikārakanti sannidhiṃ katvā. Apadānaṃ paññāyitthāti chinnaṭṭhānaṃ ūnameva hutvā paññāyittha. Saṇḍasaṇḍāti ekekasmiṃ ṭhāne kalāpabandhā viya gumbagumbā hutvā.
127.「阿达摩萨玛塔」者，指以尘堆衣等不净衣为不正法，此乃认可之意。至于他者所称「达他萨玛塔」，即现在所称之正法，既然取此正法而行即是认可之理。譬如某邦族中争执时，女性彼云「你为何论说？牛乳粥亦无益处」言此彼此不得交往，下此观念则不宜会合。所谓「帕塔比亚坦提」者，为应当遵行之规范也。「散尼迪卡拉坎提」者，即做出会合之义。所谓「阿帕达纳彭札耶提」，即断绝处所后稍渐知晓。所谓「散达散达」者，于一处形成群聚如同茅草屋顶聚集之状。
§128
128.Mariyādaṃṭhapeyyāmāti sīmaṃ ṭhapeyyāma. Yatra hi nāmāti yo hi nāma. Pāṇinā pahariṃsūti tayo vāre vacanaṃ agaṇhantaṃ pāṇinā pahariṃsu. Tadagge khoti taṃ aggaṃ katvā.
128.「玛利亚当达佩亚玛提」者，意为应立定界限，如界限宜当设立。所谓「亚特拉希纳玛提」者，谓确实有名的也。三日内不受话语，则以手击之，乃至三次，称为以手击之。进而自上而闻，表示已经成为其首领。
Mahāsammatarājavaṇṇanā大选王之解释
§130
130.Khīyitabbaṃ khīyeyyāti pakāsetabbaṃ pakāseyya khipitabbaṃ khipeyya, hāretabbaṃ hāreyyāti vuttaṃ hoti. Yo nesaṃ sattoti yo tesaṃ satto. Ko pana soti? Amhākaṃ bodhisatto. Sālīnaṃ bhāgaṃ anupadassāmāti mayaṃ ekekassa khettato ambaṇambaṇaṃ āharitvā tuyhaṃ sālibhāgaṃ dassāma, tayā kiñci kammaṃ na kātabbaṃ, tvaṃ amhākaṃ jeṭṭhakaṭṭhāne tiṭṭhāti.
130.「奇米亚巴姆」者，谓应当让其消失；「奇米业亚」者，令其消失。又「帕卡塞塔巴姆」者，须通知告知；「帕卡塞亚」者，应当通知。另「奇米塔巴姆」为应当去除；「奇米佩亚」者，当去除。又「哈雷塔巴姆」意为应当解除，亦为已说名。有「谁为此所有」之理？乃「我等菩提萨埵」也。吾等共有稻米分量，将各自从田地中带来食物，以示你不应有所作为。你却仍站在我等耕作之地上。
§131
131.Akkharaṃ upanibbattanti saṅkhā samaññā paññatti vohāro uppanno. Khattiyo khattiyotveva dutiyaṃ akkharanti na kevalaṃ akkharameva, te panassa khettasāmino tīhi saṅkhehi abhisekampi akaṃsu. Rañjetīti sukheti pineti. Aggaññenāti agganti ñātena, agge vā ñātena lokuppattisamaye uppannena abhinibbatti ahosīti.
字母之故起于同类观念，是言语、名称、流通产生。贵族以贵族之性而第二称为字，不仅止于字母；他们依其领域共通，行加冕之仪。『使欢喜』者，是快乐，『使饮宴』者。『首领』者，谓由认识首领，或因认识首领，于世间出世时显现乃有加冕。
Brāhmaṇamaṇḍalādivaṇṇanā婆罗门圈等之解释
§132
132.Vītaṅgārāvītadhūmāti pacitvā khāditabbābhāvato vigatadhūmaṅgārā. Pannamusalāti koṭṭetvā pacitabbābhāvato patitamusalā. Ghāsamesamānāti bhikkhācariyavasena yāgubhattaṃ pariyesantā. Tamenaṃ manussā disvāti te ete manussā passitvā. Anabhisambhuṇamānāti asahamānā asakkontā. Ganthe karontāti tayo vede abhisaṅkharontā ceva vācentā ca. Acchantīti vasanti, ‘‘acchentī’’tipi pāṭho. Esevattho. Hīnasammatanti ‘‘mante dhārenti mante vācentī’’ti kho, vāseṭṭha, idaṃ tena samayena hīnasammataṃ. Tadetarahi seṭṭhasammatanti taṃ idāni ‘‘ettake mante dhārenti ettake mante vācentī’’ti seṭṭhasammataṃ jātaṃ. Brāhmaṇamaṇḍalassāti brāhmaṇagaṇassa.
『无炭无灰』者，指完全煮熟无可食腐缺，故无烟炭；『煮熟无虱』者，煮熟无瘗伏虱虫。『草皆似』者，因比库行为如同寻觅耕种之物。『被人之眼』指世人见彼等视为人。『不交合』者，谓不相憎恶、不相亲近。『结端工程』指三种知识者以口语或书写使其串联。『逗留』者谓居住，该作『逗留』一词。『听』者有三种读法。该法得悉。『以前不被接受』者，意谓当时认作无效之事。现今则为正统，谓今为上乘接受。『婆罗门会』即婆罗门众。
§133
133.Methunaṃ dhammaṃ samādāyāti methunadhammaṃ samādiyitvā. Visukammantepayojesunti gorakkha vāṇijakammādike vissute uggate kammante payojesuṃ.
『持合配对之法』者，意指持有配偶之戒律。『对立工作』者，有守护像人畜牧业商业等各种正业从事。
§134
134.Suddā suddāti tena luddācārakammakhuddācārakammunā suddaṃ suddaṃ lahuṃ lahuṃ kucchitaṃ gacchanti, vinassantīti attho. Ahu khoti hoti kho.
『洁净洁净』者，谓以清净执业与不清净执业之行为，谓轻微往返如跛行，终将灭尽之意。如言『有』与『是』者。
§135
135.Sakaṃdhammaṃ garahamānoti na setacchattaṃ ussāpanamattena sujjhituṃ sakkāti evaṃ attano khattiyadhammaṃ nindamāno. Esa nayo sabbattha. ‘‘Imehi kho, vāseṭṭha, catūhi maṇḍalehī’’ti iminā imaṃ dasseti ‘‘samaṇamaṇḍalaṃ nāma visuṃ natthi, yasmā pana na sakkā jātiyā sujjhituṃ, attano attano sammāpaṭipattiyā visuddhi hoti. Tasmā imehi catūhi maṇḍalehi samaṇamaṇḍalassa abhinibbatti hoti. Imāni maṇḍalāni samaṇamaṇḍalaṃ anuvattanti, anuvattantāni ca dhammeneva anuvattanti, no adhammena. Samaṇamaṇḍalañhi āgamma sammāpaṭipattiṃ pūretvā suddhiṃ pāpuṇantī’’ti.
『将整个法领会称受』，不是凭假面持念以自觉，而是能自觉，如此毁谤自身贵族之性。该法适用于一切方面。『此四境』谓此四种会众；此以示现说：『沙门会无瑕疵，是为因缘，因以生起党派正行。此四会中生起沙门会，彼会众循法修行得清净。此四境继法成沙门会，继法必依正法，不依逆法。依此沙门会，得正行成清净。』
Duccaritādikathāvaṇṇanā恶行等论说之解释
§136
136. Idāni yathājātiyā na sakkā sujjhituṃ, sammāpaṭipattiyāva sujjhanti, tamatthaṃ pākaṭaṃ karonto khattiyopi kho, vāseṭṭhāti desanaṃ ārabhi. Tattha micchādiṭṭhikammasamādānahetūti micchādiṭṭhivasena samādinnakammahetu, micchādiṭṭhikammassa vā samādānahetu.
『现今诸众因本性未知故不觉悟，惟正行能觉悟』，因而明显指出，贵族亦开始宣说：因持错误见故生恶行，故生错误见之行为缘，亦是错误见行为之缘。
§137
137.Dvayakārīti kālena kusalaṃ karoti, kālena akusalanti evaṃ ubhayakārī. Sukhadukkhappaṭisaṃvedī hotīti ekakkhaṇe ubhayavipākadānaṭṭhānaṃ nāma natthi. Yena pana akusalaṃ bahuṃ kataṃ hoti, kusalaṃ mandaṃ, so taṃ kusalaṃ nissāya khattiyakule vā brāhmaṇakule vā nibbattati. Atha naṃ akusalakammaṃ kāṇampi karoti khujjampi pīṭhasappimpi. So rajjassa vā anaraho hoti, abhisittakāle vā evaṃbhūto bhoge paribhuñjituṃ na sakkoti. Aparassa maraṇakāle dve balavamallā viya te dvepi kusalākusalakammāni upaṭṭhahanti. Tesu akusalaṃ balavataraṃ hoti, taṃ kusalaṃ paṭibāhitvā tiracchānayoniyaṃ nibbattāpeti. Kusalakammampi pavattivedanīyaṃ hoti. Tamenaṃ maṅgalahatthiṃ vā karonti maṅgalaassaṃ vā maṅgalausabhaṃ vā. So sampattiṃ anubhavati . Idaṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘sukhadukkhappaṭisaṃvedī hotī’’ti.
137.所谓双重作为者，是指有时候造善业，有时候造不善业，因而得名双重作为。所谓“苦乐相应”的感受者，不是指在某一瞬间同时产生善恶两种果报的存在。若一人多造不善业，而善业很少，他就依止这种善业而生于士族或婆罗门族中。接着，他虽然不造不善业，但仍然有瘸痪或背痛等病苦。因此，此人无法顺利逃避困苦，也不能在享乐时恣意满足。临终时，如同两位强壮的角斗士，善不善业各自护持其人。在这其中，不善业更强烈，覆盖善业，引生恶道胎胎。即便是善业，也会显露因果。基于此，他可能去用护佑吉祥的象或持有吉祥的紫牛。此故，他经历人生顺遂。对此有教说说：“苦乐相应感受者即是此义。”
Bodhipakkhiyabhāvanāvaṇṇanā菩提分修习之解释
§138
138.Sattannaṃ bodhipakkhiyānanti ‘‘cattāro satipaṭṭhānā’’ti ādikoṭṭhāsavasena sattannaṃ, paṭipāṭiyā pana sattatiṃsāya bodhipakkhiyānaṃ dhammānaṃ . Bhāvanamanvāyāti bhāvanaṃ anugantvā, paṭipajjitvāti attho. Parinibbāyatīti kilesaparinibbānena parinibbāyati. Iti bhagavā cattāro vaṇṇe dassetvā vinivattetvā paṭividdhacatusaccaṃ khīṇāsavameva devamanussesu seṭṭhaṃ katvā dassesi.
138.所谓七念觉支，是包含在四念处中的一类修行法门，也即是先断除四结使，循序展开至三十七菩提分法中的七十七法。所谓追随修习，是指依次承接跟随，从始至终由浅入深地入道修行。所谓究竟涅槃，是指借助断除烦恼而达致涅槃之意。世尊示现了四圣谛，予以详述、揭破，令其成为灭尽五结的果法，且特别令天人中得最上者能够成就此果。
§140
140. Idāni tamevatthaṃ lokasammatassa brahmunopi vacanadassanānusārena daḷhaṃ katvā dassento imesañhi vāseṭṭha catunnaṃ vaṇṇānantiādimāha. ‘‘Brahmunāpesā’’tiādi ambaṭṭhasutte vitthāritaṃ. Iti bhagavā ettakena iminā kathāmaggena seṭṭhacchedakavādameva dassetvā suttantaṃ vinivattetvā arahattanikūṭena desanaṃ niṭṭhāpesi. Attamanā vāseṭṭhabhāradvājāti vāseṭṭhabhāradvāja sāmaṇerāpi hi sakamanā tuṭṭhamanā ‘‘sādhu, sādhū’’ti bhagavato bhāsitaṃ abhinandiṃsu. Idameva suttantaṃ āvajjantā anumajjantā saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇiṃsūti.
140.现今同样地，针对世俗认可的婆罗门教，世尊依据其教义予以坚决的阐释，将四种最胜的类别称呼详说。所谓“婆罗门学术”，即如阿婆提经中所论说。世尊以此精要言说揭示最胜之义，消除经文分歧，止息论辩，以阿拉汉聚落之教义圆满终结法说。那些心意纯正、善解深义的沙门弟子，欢喜赞叹佛陀所说“善哉，善哉”。他们随之修习并契入释义，最终达到智慧分解遂成阿拉汉。
Sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāya · 《善吉祥光》长部注疏中
Aggaññasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《起源经》注释完毕。