3. Cakkavattisuttaṃ · 3. 《转轮王经》义注
3. Cakkavattisuttavaṇṇanā三、转轮王经注释
Attadīpasaraṇatāvaṇṇanā以自己为洲、为归依之注释
§80
80.Evaṃme sutanti cakkavattisuttaṃ. Tatrāyamanuttānapadavaṇṇanā – mātulāyanti evaṃnāmake nagare. Taṃ nagaraṃ gocaragāmaṃ katvā avidūre vanasaṇḍe viharati. ‘‘Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesī’’ti ettha ayamanupubbikathā –
80.如是我闻，世尊说转轮圣王经。在此，有对于无上地位的详尽诠释——此城名为玛土那。彼城曾为畜牧村落，后来不远处林缘开辟为聚落。世尊于彼处对比库开示法义，此谓前行之序——
Bhagavā kira imassa suttassa samuṭṭhānasamaye paccūsakāle mahākaruṇāsamāpattito vuṭṭhāya lokaṃ volokento imāya anāgatavaṃsadīpikāya suttantakathāya mātulanagaravāsīnaṃ caturāsītiyā pāṇasahassānaṃ dhammābhisamayaṃ disvā pātova vīsatibhikkhusahassaparivāro mātulanagaraṃ sampatto. Mātulanagaravāsino khattiyā ‘‘bhagavā āgato’’ti sutvā paccuggamma dasabalaṃ nimantetvā mahāsakkārena nagaraṃ pavesetvā nisajjaṭṭhānaṃ saṃvidhāya bhagavantaṃ mahārahe pallaṅke nisīdāpetvā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ adaṃsu. Bhagavā bhattakiccaṃ niṭṭhāpetvā cintesi – ‘‘sacāhaṃ imasmiṃ ṭhāne imesaṃ manussānaṃ dhammaṃ desessāmi, ayaṃ padeso sambādho, manussānaṃ ṭhātuṃ vā nisīdituṃ vā okāso na bhavissati, mahatā kho pana samāgamena bhavitabba’’nti.
传说记载，本经起始时，世尊于大地转轮之际，于晨曦初现时，由无量大悲使然起立，环视世间，观察今后长远法教之途径。于是目睹玛土那城居民共计四万八千人法悦集会。城内护卫集团得知“世尊已至”，先发起邀请，十军队护卫护送，世尊威严入城，坐定主位，大慈阿拉汉大比库众临其前，共供养法主世尊。世尊供养毕，思惟道：“我应在此地广为宣说此法。此地宽广，众人能安住不退离，众多会聚亦可成就。”
Atha rājakulānaṃ bhattānumodanaṃ akatvāva pattaṃ gahetvā nagarato nikkhami. Manussā cintayiṃsu – ‘‘satthā amhākaṃ anumodanampi akatvā gacchati, addhā bhattaggaṃ amanāpaṃ ahosi, buddhānaṃ nāma na sakkā cittaṃ gahetuṃ, buddhehi saddhiṃ vissāsakaraṇaṃ nāma samussitaphaṇaṃ āsīvisaṃ gīvāya gahaṇasadisaṃ hoti; etha bho, tathāgataṃ khamāpessāmā’’ti. Sakalanagaravāsino bhagavatā saheva nikkhantā. Bhagavā gacchantova magadhakkhette ṭhitaṃ sākhāviṭapasampannaṃ sandacchāyaṃ karīsamattabhūmipatthaṭaṃ ekaṃ mātularukkhaṃ disvā imasmiṃ rukkhamūle nisīditvā dhamme desiyamāne ‘‘mahājanassa ṭhānanisajjanokāso bhavissatī’’ti. Nivattitvā maggā okkamma rukkhamūlaṃ upasaṅkamitvā dhammabhaṇḍāgārikaṃ ānandattheraṃ olokesi. Thero olokitasaññāya eva ‘‘satthā nisīditukāmo’’ti ñatvā sugatamahācīvaraṃ paññapetvā adāsi. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Athassa purato manussā nisīdiṃsu. Ubhosu passesu pacchato ca bhikkhusaṅgho, ākāse devatā aṭṭhaṃsu, evaṃ mahāparisamajjhagato tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi.
之后，未曾等到王室同意，世尊辩衣束带，携器出城。众人担忧曰：“圣者未获许可，出城漫游，恐难获食，佛法难受人心，信敬生生退失。然彼如来具足恩慈，我们当请其放心。”于是诸城民众与世尊相随同行。世尊行至摩揭陀国境，见一叶茂大树，树下广阔阴凉，乃止坐树下宣说法义。曰：“广大人民得以立于此处安坐。”经毕离去，至树根近前，视察同伴阿难长老，见彼喜悦，已知师意欲坐处，特备佛陀大袈裟奉献予之。世尊遂坐，众生围坐其前，后面比库众，天众八部，广大集会环绕其间，世尊由此开示比库。
Te bhikkhūti tatra upaviṭṭhā dhammappaṭiggāhakā bhikkhū. Attadīpāti attānaṃ dīpaṃ tāṇaṃ leṇaṃ gatiṃ parāyaṇaṃ patiṭṭhaṃ katvā viharathāti attho. Attasaraṇāti idaṃ tasseva vevacanaṃ. Anaññasaraṇāti idaṃ aññasaraṇapaṭikkhepavacanaṃ. Na hi añño aññassa saraṇaṃ hoti, aññassa vāyāmena aññassa asujjhanato. Vuttampi cetaṃ ‘‘attā hi attano nātho, ko hi nātho paro siyā’’ti (dha. pa. 160). Tenāha ‘‘anaññasaraṇā’’ti. Ko panettha attā nāma, lokiyalokuttaro dhammo. Tenāha – ‘‘dhammadīpā dhammasaraṇā anaññasaraṇā’’ti. ‘‘Kāye kāyānupassī’’tiādīni mahāsatipaṭṭhāne vitthāritāni.
此处所谓“比库”，谓此坐处围绕座位受持法者也。意即自身是彼自灯，自杖自援，自依自所依，无他退之所也。非依他非弃己，此义流通。经中亦言：“自身实为自主，谁人能作他主？”故谓之“无他所依”。何为己？此指世间法与出世间法。即言“法灯法依为无他所依”。“观身如身”等诸念处法皆是详宣。
Gocareti carituṃ yuttaṭṭhāne. Saketi attano santake. Pettike visayeti pitito āgatavisaye. Caratanti carantānaṃ. ‘‘Caranta’’ntipi pāṭho, ayamevattho. Na lacchatīti na labhissati na passissati. Māroti devaputtamāropi, maccumāropi, kilesamāropi. Otāranti randhaṃ chiddaṃ vivaraṃ. Ayaṃ panattho leḍḍuṭṭhānato nikkhamma toraṇe nisīditvā bālātapaṃ tapantaṃ lāpaṃ sakuṇaṃ gahetvā. Pakkhandasenasakuṇavatthunā dīpetabbo. Vuttañhetaṃ –
所谓“畜牧”，即适宜放牧之地。所谓“聚”，意自我之群落。所谓“所属村落”，即父亲庭域所在之所。谓在行走移动者。谓行走也者在行动。此“行”是本经用语。所谓“不得”，谓不可得、不可获、不可见。谓魔、天子、死者、染着者等种种不净障蔽。此句是劝导坐处普通民众，像幼儿在树荫下乘凉嬉戏，正如守护者须深入启示劝导一般。经文中有语曰，
‘‘Bhūtapubbaṃ, bhikkhave, sakuṇagghi lāpaṃ sakuṇaṃ sahasā ajjhappattā aggahesi. Atha kho, bhikkhave, lāpo sakuṇo sakuṇagghiyā hariyamāno evaṃ paridevasi ‘mayamevamha alakkhikā, mayaṃ appapuññā, ye mayaṃ agocare carimha paravisaye, sacejja mayaṃ gocare careyyāma sake pettike visaye, na myāyaṃ sakuṇagghi alaṃ abhavissa yadidaṃ yuddhāyā’ti. Ko pana te lāpa gocaro sako pettiko visayoti? Yadidaṃ naṅgalakaṭṭhakaraṇaṃ leḍḍuṭṭhānanti. Atha kho, bhikkhave, sakuṇagghi sake bale apatthaddhā sake bale asaṃvadamānā lāpaṃ sakuṇaṃ pamuñci gaccha kho tvaṃ lāpa, tatrapi gantvā na mokkhasīti.
“过去比库，曾燃起鸟火，鸟猛然飞至灭火。由此鸟火之缘，鸟激愤痛哭曰：‘我等如此受忽视，无福德者。若我等敢于在畜牧村周游，必遭不善战斗。’那么，何谓此火？是指挖耙耜工具叫做‘畜牧之火’。于是鸟火与孩子们聚集之处若有争辩，鸟火即弃离孩子。‘离开这里，瞧你这畜牧火，仍不愿退出此地’。”
Atha kho , bhikkhave, lāpo sakuṇo naṅgalakaṭṭhakaraṇaṃ leḍḍuṭṭhānaṃ gantvā mahantaṃ leḍḍuṃ abhiruhitvā sakuṇagghiṃ vadamāno aṭṭhāsi ‘‘ehi kho dāni me sakuṇagghi, ehi kho dāni me sakuṇagghī’’ti. Atha kho sā, bhikkhave, sakuṇagghi sake bale apatthaddhā sake bale asaṃvadamānā ubho pakkhe sannayha lāpaṃ sakuṇaṃ sahasā ajjhappattā. Yadā kho, bhikkhave, aññāsi lāpo sakuṇo bahuāgatā kho myāyaṃ sakuṇagghīti, atha kho tasseva leḍḍussa antaraṃ paccupādi. Atha kho, bhikkhave, sakuṇagghi tattheva uraṃ paccatāḷesi. Evañhi taṃ, bhikkhave, hoti yo agocare carati paravisaye.
复次，比库们，鹈鹕这鸟，在筑巢取食之处攀登至巢中，立于鹈鹕巢上，呼唤说：‘这是我的鹈鹕巢，这是我的鹈鹕巢。’此时，这鹈鹕因巢受伤，彼此不和，两边相争，鹈鹕巢忽然被夺。彼时，由于该鹈鹕群聚散乱，这筑巢者遂置此巢于其中。于此，鹈鹕实地将胸部挺起。诸比库，此为野外生活者在俗人境界中之状况。
Tasmātiha, bhikkhave, mā agocare carittha paravisaye, agocare, bhikkhave, carataṃ paravisaye lacchati māro otāraṃ, lacchati māro ārammaṇaṃ. Ko ca, bhikkhave, bhikkhuno agocaro paravisayo, yadidaṃ pañca kāmaguṇā. Katame pañca? Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ayaṃ, bhikkhave, bhikkhuno agocaro paravisayo.
故此，比库们，勿于俗人境界生活。于野外生活者，恶魔常窥伺、觊觎彼处。何谓比库之野外境界？即五种欲乐根所感知之境界。何为五者？以眼根观察之色，悦目可爱、迷人怡情、爱乐合摄且宜人；以耳根识别之声，悦耳可爱、迷人怡情、爱乐合摄且宜人；以鼻根觉知之香，悦鼻可爱、迷人怡情、爱乐合摄且宜人；以舌根尝味之味，悦口可爱、迷人怡情、爱乐合摄且宜人；以身根触知之触，悦体可爱、迷人怡情、爱乐合摄且宜人。此即比库之野外境界。
Gocare, bhikkhave, caratha…pe… na lacchati māro ārammaṇaṃ. Ko ca, bhikkhave, bhikkhuno gocaro sako pettiko visayo, yadidaṃ cattāro satipaṭṭhānā. Katame cattāro? Idha bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ – ayaṃ, bhikkhave, bhikkhuno gocaro sako pettiko visayoti (saṃ. ni. 5.371).
俗人境界生活者……恶魔不得窥伺。何谓比库之俗人境界或胜天境界？即为四念处境界。何为四者？于身，观身无常而热诚、正知、具念，调伏世间贪欲与忧愁；于受，观受无常而热诚、正知、具念，调伏世间贪欲与忧愁；于心，观心无常而热诚、正知、具念，调伏世间贪欲与忧愁；于法，观法无常而热诚、正知、具念，调伏世间贪欲与忧愁。此即比库之俗人境界或胜天境界（摘自集异部5.371）。
Kusalānanti anavajjalakkhaṇānaṃ. Samādānahetūti samādāya vattanahetu. Evamidaṃ puññaṃ pavaḍḍhatīti evaṃ idaṃ lokiyalokuttaraṃ puññaphalaṃ vaḍḍhati, puññaphalanti ca uparūpari puññampi puññavipākopi veditabbo.
善者为无垢特性者。集之因者为集着之因。此善业增长，善乐由此积增。此善乐乃世间与出世间善乐之果。善乐及善乐之果报皆应观察了知。
Daḷhanemicakkavattirājakathāvaṇṇanā坚辋转轮王故事注释
§81
81. Tattha duvidhaṃ kusalaṃ vaṭṭagāmī ca vivaṭṭagāmī ca. Tattha vaṭṭagāmikusalaṃ nāma mātāpitūnaṃ puttadhītāsu puttadhītānañca mātāpitūsu sinehavasena mudumaddavacittaṃ. Vivaṭṭagāmikusalaṃ nāma ‘‘cattāro satipaṭṭhānā’’tiādibhedā sattatiṃsa bodhipakkhiyadhammā. Tesu vaṭṭagāmipuññassa pariyosānaṃ manussaloke cakkavattisirīvibhavo. Vivaṭṭagāmikusalassa maggaphalanibbānasampatti. Tattha vivaṭṭagāmikusalassa vipākaṃ suttapariyosāne dassessati.
八十一、其处善法分两类：循世俗因缘者与断世俗因缘者。其中，循世俗因缘善法者，谓子女对父母以慈爱欢悦而发柔和喜乐之心。断世俗因缘善法者，谓所谓“以四念处”等三十二种菩提分法。于此循世俗因缘善业之究竟，世间现有天子威福等荣光；而断世俗因缘之善业，则证得道果涅槃。于此，断世俗因缘善业之果报将于经中显现。
Idha pana vaṭṭagāmikusalassa vipākadassanatthaṃ, bhikkhave, yadā puttadhītaro mātāpitūnaṃ ovāde na aṭṭhaṃsu, tadā āyunāpi vaṇṇenāpi issariyenāpi parihāyiṃsu. Yadā pana aṭṭhaṃsu, tadā vaḍḍhiṃsūti vatvā vaṭṭagāmikusalānusandhivasena ‘‘bhūtapubbaṃ, bhikkhave’’ti desanaṃ ārabhi. Tattha cakkavattītiādīni mahāpadāne (dī. ni. aṭṭha. 2.33) vitthāritāneva.
此处，为使循世俗因缘善业之果报得以显现，比库们，若子女不顺父母教诲，则寿命、色相、权势均减损。若顺从，则增进长养。比库依循此理，宣说“诸比库，此为昔昔之理”，始作开示。其中文中“天子”等显著名号，俱载于大品经（增支部大品义疏二三三页）中。
§82
82.Osakkitanti īsakampi avasakkitaṃ. Ṭhānā cutanti sabbaso ṭhānā apagataṃ. Taṃ kira cakkaratanaṃ antepuradvāre akkhāhataṃ viya vehāsaṃ aṭṭhāsi. Athassa ubhosu passesu dve khadiratthambhe nikhaṇitvā cakkaratanamatthake nemiabhimukhaṃ ekaṃ suttakaṃ bandhiṃsu. Adhobhāgepi nemiabhimukhaṃ ekaṃ bandhiṃsu. Tesu uparimasuttato appamattakampi ogataṃ cakkaratanaṃ osakkitaṃ nāma hoti, heṭṭhā suttassa ṭhānaṃ uparimakoṭiyā atikkantagataṃ ṭhānā cutaṃ nāma hoti, tadetaṃ atibalavadose sati evaṃ hoti. Suttamattampi ekaṅguladvaṅgulamattaṃ vā bhaṭṭhaṃ ṭhānā cutameva hoti. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ ‘‘osakkitaṃ ṭhānā cuta’’nti.
「不熟悉」者，意谓「半熟悉」。全然离开某处则称为「离开处所」。传说在车轮宝珠终点的城门处，因风吹动如经文所述，展开。据说在车轮宝珠两侧两根干树柱之间，有人用铁钉钉住一根铁环树枝，铁环树枝朝向车轮宝珠，绑着一条绳索；下方也绑着一条朝向铁环树枝的绳索。在这些绳索的上端绳索比较精细，称为「不熟悉车轮宝珠」，而下端绳索的位置则称为「离开之处」。此即早先所说之位置；比喻因猛烈的嗔恚而导致离开或不熟悉。绳索的长度不过一至两寸，指的正是离开之处。对此，有言为「不熟悉者，离开处所」。
Atha me āroceyyāsīti tāta, tvaṃ ajja ādiṃ katvā divasassa tikkhattuṃ cakkaratanassa upaṭṭhānaṃ gaccha, evaṃ gacchanto yadā cakkaratanaṃ īsakampi osakkitaṃ ṭhānā cutaṃ passasi, atha mayhaṃ ācikkheyyāsi. Jīvitañhi me tava hatthe nikkhittanti. Addasāti appamatto divasassa tikkhattuṃ gantvā olokento ekadivasaṃ addasa.
接着有人说：「父亲，今日你先行，三日后前往守护车轮宝珠，若见车轮宝珠有半熟悉或离开之处，应当告知我。我将你的生命置于手中。」如此说着，专心致志地去观察，三日内往返守护，终于目睹了这状况。
§83
83.Athakho, bhikkhaveti bhikkhave, atha rājā daḷhanemi ‘‘cakkaratanaṃ osakkita’’nti sutvā uppannabalavadomanasso ‘‘na dāni mayā ciraṃ jīvitabbaṃ bhavissati, appāvasesaṃ me āyu, na me dāni kāme paribhuñjanakālo, pabbajjākālo me idānī’’ti roditvā paridevitvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ āmantāpetvā etadavoca. Samuddapariyantanti parikkhittaekasamuddapariyantameva. Idaṃ hissa kulasantakaṃ. Cakkavāḷapariyantaṃ pana puññiddhivasena nibbattaṃ, na taṃ sakkā dātuṃ. Kulasantakaṃ pana niyyātento ‘‘samuddapariyanta’’nti āha. Kesamassunti tāpasapabbajjaṃ pabbajantāpi hi paṭhamaṃ kesamassuṃ ohārenti. Tato paṭṭhāya parūḷhakese bandhitvā vicaranti. Tena vuttaṃ – ‘‘kesamassuṃ ohāretvā’’ti.
又有人说：「尊长，比库们，王听闻'车轮宝珠不熟悉'，情绪激动后于是说：‘今后我不会长久生存了，寿命不多矣，不应再沉溺于欲乐，当是出家之时。’悲伤哭泣后，召唤长子，告之此事。所谓环海者，即指被大海围绕。此为其家族之终结。车轮宝珠因功德结缘而止息，不能传予他人。家族终结者则宣称‘为环海’。所谓剃发者，是指苦修出家者，首次剃头名为剃发。剃发后立定决心，束合粗发，行走。对此，有言为‘剃发者’。」
Kāsāyānīti kasāyarasapītāni. Ādito evaṃ katvā pacchā vakkalānipi dhārenti. Pabbajīti pabbajito. Pabbajitvā ca attano maṅgalavanuyyāneyeva vasi. Rājisimhīti rājaīsimhi. Brāhmaṇapabbajitā hi ‘‘brāhmaṇisayo’’ti vuccanti. Setacchattaṃ pana pahāya rājapabbajitā rājisayoti. Antaradhāyīti antarahitaṃ nibbutadīpasikhā viya abhāvaṃ upagataṃ. Paṭisaṃvedesīti kandanto paridevanto jānāpesi. Pettikanti pitito āgataṃ dāyajjaṃ na hoti, na sakkā kusītena hīnavīriyena dasa akusalakammapathe samādāya vattantena pāpuṇituṃ. Attano pana sukataṃ kammaṃ nissāya dasavidhaṃ dvādasavidhaṃ vā cakkavattivattaṃ pūrentenevetaṃ pattabbanti dīpeti. Atha naṃ vattapaṭipattiyaṃ codento ‘‘iṅgha tva’’ntiādimāha. Tattha ariyeti niddose. Cakkavattivatteti cakkavattīnaṃ vatte.
「袈裟」者，即称为袈裟色布。起初这样制作，之后亦披裁断袈裟布。出家者，谓已出家。国王狮子，即国王之王。婆罗门出家者亦称「婆罗门出家」，而弃净布入王出家者称为王狮子。所谓失踪者，谓如灭尽灯影无踪。所谓感知，指哭泣悲痛时所体会。所谓无继承者，是指胃口衰弱，无力积累恶业之继承。依自造善业循环，成就十二种治理天下之能力，即谓应当持有灯饰。遂劝之执行「请你起行」等。此处所谓圣者为无恶，治理天下者为行使天下权柄者。
Cakkavattiariyavattavaṇṇanā转轮王圣行注释
§84
84.Dhammanti dasakusalakammapathadhammaṃ. Nissāyāti tadadhiṭṭhānena cetasā tameva nissayaṃ katvā. Dhammaṃ sakkarontoti yathā kato so dhammo suṭṭhu kato hoti, evametaṃ karonto. Dhammaṃ garuṃ karontoti tasmiṃ gāravuppattiyā taṃ garuṃ karonto. Dhammaṃ mānentoti tameva dhammaṃ piyañca bhāvanīyañca katvā viharanto. Dhammaṃ pūjentoti taṃ apadisitvā gandhamālādipūjanenassa pūjaṃ karonto. Dhammaṃapacayamānoti tasseva dhammassa añjalikaraṇādīhi nīcavuttitaṃ karonto. Dhammaddhajodhammaketūti taṃ dhammaṃ dhajamiva purakkhatvā ketumiva ca ukkhipitvā pavattiyā dhammaddhajo dhammaketu ca hutvāti attho. Dhammādhipateyyoti dhammādhipatibhūto āgatabhāvena dhammavaseneva sabbakiriyānaṃ karaṇena dhammādhipateyyo hutvā. Dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahassūti dhammo assā atthīti dhammikā, rakkhā ca āvaraṇañca gutti ca rakkhāvaraṇagutti . Tattha ‘‘paraṃ rakkhanto attānaṃ rakkhatī’’ti (saṃ. ni. 5.385) vacanato khantiādayo rakkhā. Vuttañhetaṃ ‘‘kathañca, bhikkhave, paraṃ rakkhanto attānaṃ rakkhati. Khantiyā avihiṃsāya mettacittatā anuddayatā’’ti (saṃ. ni. 5.385). Nivāsanapārupanagehādīnaṃ nivāraṇā āvaraṇaṃ, corādiupaddavanivāraṇatthaṃ gopāyanā gutti, taṃ sabbampi suṭṭhu saṃvidahassu pavattaya ṭhapehīti attho. Idāni yattha sā saṃvidahitabbā, taṃ dassento antojanasmintiādimāha.
「法」者，谓十善业道之法。所谓依止，即心以此作为依托。以此法行事，谓行是法则，法得圆满；如是作时，法行完善。谓怀敬重之心而尊敬此法。谓怀爱护心而修持此法。谓通过献香花等礼仪敬拜此法。对于该法若有轻慢，则施以合掌跪拜等表现。称此法为法旗、法旛，意即像飘扬的旗帜。谓作为法之主宰，凭借法力行事。法为保护、遮盖及纽带。所谓保护是指法能保护自身。引用经典曰：「护人者，亦护己。」所谓忍辱等德行为保护。所谓遮盖，是指房舍树屋等遮挡；亦有防盗等保护含义，统统理当圆满施行。今当以此法令所应保护处得以展现，故言感知等。
Tatrāyaṃ saṅkhepattho – antojanasaṅkhātaṃ tava puttadāraṃ sīlasaṃvare patiṭṭhapehi, vatthagandhamālādīni cassa dehi, sabbopaddave cassa nivārehi. Balakāyādīsupi eseva nayo. Ayaṃ pana viseso – balakāyo kālaṃ anatikkamitvā bhattavetanasampadānenapi anuggahetabbo. Abhisittakhattiyā bhadrassājāneyyādiratanasampadānenapi upasaṅgaṇhitabbā. Anuyantakhattiyā tesaṃ anurūpayānavāhanasampadānenapi paritosetabbā. Brāhmaṇā annapānavatthādinā deyyadhammena. Gahapatikā bhattabījanaṅgalaphālabalibaddādisampadānena. Tathā nigamavāsino negamā, janapadavāsino ca jānapadā. Samitapāpabāhitapāpā samaṇabrāhmaṇā samaṇaparikkhārasampadānena sakkātabbā. Migapakkhino abhayadānena samassāsetabbā.
综述此处：当以心念内在之感知，保护你子嗣之守戒，赐予衣物香花等具足，除却一切障碍。此原则适用于孩童之身心保养不失，亦应活用。定当接纳善良父辈所积累之财富等，亦应如是辅佐其财产。应使伴侣依其适当之骡马车匹车辆得以便行。婆罗门应以诸粮食饮料为施物。居家之人应以粮食种子、森林果实及力量之属等相保护。如属市镇居民及邦国居民亦当如此。持戒清净之沙门婆罗门，应以修行具足为标的。猎者应以布施无畏之法而无害。
Vijiteti attano āṇāpavattiṭṭhāne. Adhammakāroti adhammakiriyā. Mā pavattitthāti yathā nappavattati, tathā naṃ paṭipādehīti attho. Samaṇabrāhmaṇāti samitapāpabāhitapāpā. Madappamādāpaṭiviratāti navavidhā mānamadā, pañcasu kāmaguṇesu cittavossajjanasaṅkhātā pamādā ca paṭiviratā. Khantisoracce niviṭṭhāti adhivāsanakhantiyañca suratabhāve ca patiṭṭhitā. Ekamattānanti attano rāgādīnaṃ damanādīhi ekamattānaṃ damenti samenti parinibbāpentīti vuccanti. Kālena kālanti kāle kāle . Abhinivajjeyyāsīti gūthaṃ viya visaṃ viya aggiṃ viya ca suṭṭhu vajjeyyāsi. Samādāyāti surabhikusumadāmaṃ viya amataṃ viya ca sammā ādāya pavatteyyāsi.
『战胜者』者，指战胜自己身心的烦恼、贪欲等内乱之处。『违法行者』者，谓作违背戒律的不善行为。『不应作』者，意指如若不作，则不产生行为，亦不修习此法。『沙门婆罗门』指身处正道之沙门和婆罗门，远离恶业之辈。『嗔恚戒断』者，谓断绝新生的九种傲慢与自大，这等傲慢分别缘于心染五欲之具，因悉断贪瞋痴而修行精进。『忍辱亦复止息』者，谓心中具有忍辱基础与柔和清静，能安住恒常不乱。『唯一自制』者，乃以制除自身对嗔恨等烦恼之唯一决心，达成自我压制之境界，并由此证得涅槃。『时到时去』谓事物随时间自然生灭。『难被破坏者』比作密藏之毒，火焰，将难以被破坏，必能安稳守护。『专心取受』比喻如饮香花美酒，不可多得之永恒甘露般，乃应正确接受修行。
Idha ṭhatvā vattaṃ samānetabbaṃ. Antojanasmiṃ balakāyepi ekaṃ, khattiyesu ekaṃ, anuyantesu ekaṃ, brāhmaṇagahapatikesu ekaṃ, negamajānapadesu ekaṃ, samaṇabrāhmaṇesu ekaṃ, migapakkhīsu ekaṃ, adhammakārappaṭikkhepo ekaṃ, adhanānaṃ dhanānuppadānaṃ ekaṃ samaṇabrāhmaṇe upasaṅkamitvā pañhapucchanaṃ ekanti evametaṃ dasavidhaṃ hoti. Gahapatike pana pakkhijāte ca visuṃ katvā gaṇentassa dvādasavidhaṃ hoti. Pubbe avuttaṃ vā gaṇentena adhammarāgassa ca visamalobhassa ca pahānavasena dvādasavidhaṃ veditabbaṃ. Idaṃ kho tāta tanti idaṃ dasavidhaṃ dvādasavidhañca ariyacakkavattivattaṃ nāma. Vattamānassāti pūretvā vattamānassa. Tadahuposathetiādi mahāsudassane vuttaṃ.
于此应当立正修行。内心如孩童一者，勇士一者，追随者一者，婆罗门主人家一者，村落居民一者，沙门婆罗门一者，兽类一者，断除邪业一者，绝断不善积累一者，前来沙门婆罗门处发问一者，合计共十种情况。主人家族及党派中详细统计则有十二种情况。过去所述因断除邪欲、贪婪之心而现起之十二种，应当知悉。大哥，此即所谓十种与十二种重现世人中间轮转之尊贵法门。现世者意味着充满当下，且此于乌波萨他节等大盛会中有明文记载。
§90
90.Samatenāti attano matiyā. Sudanti nipātamattaṃ. Pasāsatīti anusāsati. Idaṃ vuttaṃ hoti – porāṇakaṃ rājavaṃsaṃ rājapaveṇiṃ rājadhammaṃ pahāya attano matimatte ṭhatvā janapadaṃ anusāsatīti. Evamayaṃ maghadevavaṃsassa kaḷārajanako viya daḷhanemivaṃsassa upacchedako antimapuriso hutvā uppanno. Pubbenāparanti pubbakālena sadisā hutvā aparakālaṃ. Janapadā na pabbantīti na vaḍḍhanti. Yathā taṃ pubbakānanti yathā pubbakānaṃ rājūnaṃ pubbe ca pacchā ca sadisāyeva hutvā pabbiṃsu, tathā na pabbanti. Katthaci suññā honti hataviluttā, telamadhuphāṇitādīsu ceva yāgubhattādīsu ca ojāpi parihāyitthāti attho.
『贤明者』谓依自身智意。『清净』为自句尾结尾语。『教导』即监督指引。此谓昔时国王放弃旧王朝、宫廷等荣华，立定志向治理民众之意。此如同魔王末代世袭者出世，承先启后成为王者。前世与今世皆同名号，然邦域不能增长，犹如前后世王虽相同，却无新殖民地与扩张。偶有领地荒废，农田沙土（油、蜜等产物）丧失丰富，昔日丰盛，不复存在之义。
Amaccā pārisajjāti amaccā ceva parisāvacarā ca. Gaṇakamahāmattāti acchiddakādipāṭhagaṇakā ceva mahāamaccā ca. Anīkaṭṭhāti hatthiācariyādayo. Dovārikāti dvārarakkhino. Mantassājīvinoti mantā vuccati paññā, taṃ nissayaṃ katvā ye jīvanti paṇḍitā mahāmattā, tesaṃ etaṃ nāmaṃ.
『长辈』指长辈之家族及会议负责人。『会计大臣』意指主管税收等计数者及大长辈。『行者』谓大象训导人等。『门卫』者为守门人。『贤慧生活者』者是以智慧立身处世，守护正道者。依据此理而生之人，谓其为贤慧大长辈者之名。
Āyuvaṇṇādiparihānikathāvaṇṇanā寿命、容色等衰减故事注释
§91
91.Noca kho adhanānanti balavalobhattā pana adhanānaṃ daliddamanussānaṃ dhanaṃ nānuppadāsi. Nānuppadiyamāneti ananuppadiyamāne, ayameva vā pāṭho. Dāliddiyanti daliddabhāvo. Attanā ca jīvāhīti sayañca jīvaṃ yāpehīti attho. Uddhaggikantiādīsu uparūparibhūmīsu phaladānavasena uddhamaggamassāti uddhaggikā. Saggassa hitā tatrupapattijananatoti sovaggikā. Nibbattaṭṭhāne sukho vipāko assāti sukhavipākā. Suṭṭhu aggānaṃ dibbavaṇṇādīnaṃ dasannaṃ visesānaṃ nibbattanato saggasaṃvattanikā. Evarūpaṃ dakkhiṇaṃ dānaṃ patiṭṭhapetīti attho.
『非贫穷者』意指财富不由贪欲与暴力取得。『无所赠予』指不被给予或未获得。此谓贫乏状态。『自活者』即自力更生、维持生计之义。『上道者』谓能以上下各种地界果报顺遂通达的善行者。『极乐道者』即俗说之天界乐趣生之人。『安乐之所』谓有善果、安稳快乐之回向。『良好施予』指施舍诸天及十善之殊胜，受其福报而归向天道。
§92
92.Pavaḍḍhissatīti vaḍḍhissati bahuṃ bhavissati. Sunisedhaṃ nisedheyyanti suṭṭhu nisiddhaṃ nisedheyyaṃ. Mūlaghaccanti mūlahataṃ. Kharassarenāti pharusasaddena. Paṇavenāti vajjhabheriyā.
『将增长者』谓将来必增长、必多。『明令禁止者』答曰：应当断除不良之行为，严格禁止。『根本伤害』指根源重创。『粗恶言辞』即恶劣尖锐语言。『巫术吓唬』者为恐吓巫术。
§93
93.Sīsāninesaṃ chindissāmāti yesaṃ antamaso mūlakamuṭṭhimpi harissāma, tesaṃ tatheva sīsāni chindissāma, yathā koci haṭabhāvampi na jānissati, amhākaṃ dāni kimettha rājāpi evaṃ uṭṭhāya paraṃ māretīti ayaṃ nesaṃ adhippāyo. Upakkamiṃsūti ārabhiṃsu. Panthaduhananti panthaghātaṃ, panthe ṭhatvā corakammaṃ.
我们将断除那些头颅的意思，是指即使将它们的根本都拔除，也要取走这些头颅。正如有些人不会知道斧头的存在，我们如今为什么也要像国王那样起来，击杀他们呢？这就是对于那些人的统治权。于是他们开始行动。所谓“路途遭遇攻击”，是指在路上被拦截而盗窃的行为。
§94
94.Na hi, devāti so kira cintesi – ‘‘ayaṃ rājā saccaṃ devāti mukhapaṭiññāya dinnāya mārāpeti, handāhaṃ musāvādaṃ karomī’’ti, maraṇabhayā ‘‘na hi devā’’ti avoca.
不，是天人这样思惟——“这位国王果然是天人，他凭借正面的言语所给予的恩泽来激励我们，我若作伪言何以为继呢？”死亡的恐惧使他们说：“天人绝不会如此。”
§96
96.Ekidanti ettha idanti nipātamattaṃ, eke sattāti attho. Cārittanti micchācāraṃ. Abhijjhābyāpādāti abhijjhā ca byāpādo ca. Micchādiṭṭhīti natthi dinnantiādikā antaggāhikā paccanīkadiṭṭhi.
“一切皆单”这词在这里仅作语词单位，有少数的意思。“行为”指错误的行为。贪欲与嗔恨即同时指贪欲及嗔恨。“错误观”则不复存在，是指那些因所受捐赠等关系产生的世俗见。
§101
101.Adhammarāgoti mātā mātucchā pitucchā mātulānītiādike ayuttaṭṭhāne rāgo. Visamalobhoti paribhogayuttesupi ṭhānesu atibalavalobho. Micchādhammoti purisānaṃ purisesu itthīnañca itthīsu chandarāgo.
所谓“不正之贪”，是指与母亲、嫂母、父亲和丈人等处于姻亲关系者的贪欲。“如狂烈贪欲”指虽处于被享用的地位，却因极端强烈的贪欲而表现出来的情况。“错误法”是指男女之间对彼此的贪恋渴爱。
Amatteyyatātiādīsu mātu hito matteyyo, tassa bhāvo matteyyatā, mātari sammā paṭipattiyā etaṃ nāmaṃ. Tassā abhāvo ceva tappaṭipakkhatā ca amatteyyatā. Apetteyyatādīsupi eseva nayo. Na kule jeṭṭhāpacāyitāti kule jeṭṭhānaṃ apacitiyā nīcavuttiyā akaraṇabhāvo.
所谓“不宜亲近”，比如说母亲应当给予尊重，不可违背此道，这即是该状态的正确意义。“缺失”则指不合情理和错误的行为。“不适当”、或“不宜挨近”等亦是同理。“不在世系长辈中受尊敬”，即指在族中长辈由于失礼和低劣品行而不被尊重。
Dasavassāyukasamayavaṇṇanā十岁寿命时期注释
§103
103.Yaṃ imesanti yasmiṃ samaye imesaṃ. Alaṃpateyyāti patino dātuṃ yuttā. Imāni rasānīti imāni loke aggarasāni. Atibyādippissantīti ativiya dippissanti, ayameva vā pāṭho. Kusalantipi na bhavissatīti kusalanti nāmampi na bhavissati, paññattimattampi na paññāyissatīti attho. Pujjā ca bhavissanti pāsaṃsā cāti pūjārahā ca bhavissanti pasaṃsārahā ca. Tadā kira manussā ‘‘asukena nāma mātā pahatā, pitā pahato, samaṇabrāhmaṇā jīvitā voropitā, kule jeṭṭhānaṃ atthibhāvampi na jānāti, aho puriso’’ti tameva pūjessanti ceva pasaṃsissanti ca.
“这些”的意思是指当时这些事物。“有权给予”，指给予方法的适当。“这些味道”，是指世间最优美的味觉享受。“将极度燃烧”，表示极为炽热不已，也可作为学习的内容。“善者即不生”，意谓名号为“善”的事物不会产生，其意义仅限于言说。会受到礼敬，也会受到称赞，即有礼敬者也有称赞者。届时人们将说：“母亲虽病倒，父亲虽病倒，沙门婆罗门的性命都受威胁，但在家族中长辈却不明白利益所在，真是可怜的人啊！”他们既会尊敬亦会称赞这人。
Nabhavissati mātāti vāti ayaṃ mayhaṃ mātāti garucittaṃ na bhavissati. Gehe mātugāmaṃ viya nānāvidhaṃ asabbhikathaṃ kathayamānā agāravupacārena upasaṅkamissanti. Mātucchādīsupi eseva nayo. Ettha ca mātucchāti mātubhaginī. Mātulānīti mātulabhariyā. Ācariyabhariyāti sippāyatanāni sikkhāpakassa ācariyassa bhariyā. Garūnaṃ dārāti cūḷapitumahāpituādīnaṃ bhariyā. Sambhedanti missībhāvaṃ, mariyādabhedaṃ vā.
此处谓：‘不会有母类者’，意指我此处的母类不会生起尊敬心。犹如家中亲戚众多，各种不良言语交织而来，若无尊敬之事，必然亲近不到。这亦适用于母亲的姐妹等亲属。此中‘母亲的姐妹’即母舅姑姊妹，‘母舅’谓母的弟兄，‘母舅的妻子’乃母舅之配偶。‘师长的妻子’指受持戒律传授的老师之妻。尊长的妻子，包括小父母及大父母等，是以尊敬之别为辨。相互区别谓着对于亲密关系的区别或尊敬的不同。
Tibbo āghāto paccupaṭṭhito bhavissatīti balavakopo punappunaṃ uppattivasena paccupaṭṭhito bhavissati. Aparāni dve etasseva vevacanāni. Kopo hi cittaṃ āghātetīti āghāto. Attano ca parassa ca hitasukhaṃ byāpādetīti byāpādo. Manopadūsanato manopadosoti vuccati. Tibbaṃ vadhakacittanti piyamānassāpi paraṃ māraṇatthāya vadhakacittaṃ. Tassa vatthuṃ dassetuṃ mātupi puttamhītiādi vuttaṃ. Māgavikassāti migaluddakassa.
此云：‘激烈的愤怒将接踵而至’，因强大之怒气屡次发生而相继显现。此语中另二句同义相仿。‘愤怒’即心中激起激烈烦恼。兼及自己与他人之幸福为损害者称为‘烦恼’。精神玷污者名为‘心之污染’。‘猛烈的杀意’即便对所亲爱者心存杀意，为了致死之念而产生杀心。有时为显其缘由，言及母亲及子女、及其他。如‘猛兽之家’寓意猛兽的栖息地。
§104
104.Satthantarakappoti satthena antarakappo. Saṃvaṭṭakappaṃ appatvā antarāva lokavināso. Antarakappo ca nāmesa dubbhikkhantarakappo rogantarakappo satthantarakappoti tividho. Tattha lobhussadāya pajāya dubbhikkhantarakappo hoti. Mohussadāya rogantarakappo. Dosussadāya satthantarakappo. Tattha dubbhikkhantarakappena naṭṭhā yebhuyyena pettivisaye upapajjanti. Kasmā? Āhāranikantiyā balavattā. Rogantarakappena naṭṭhā yebhuyyena sagge nibbattanti kasmā? Tesañhi ‘‘aho vataññesaṃ sattānaṃ evarūpo rogo na bhaveyyā’’ti mettacittaṃ uppajjatīti. Satthantarakappena naṭṭhā yebhuyyena niraye upapajjanti. Kasmā? Aññamaññaṃ balavāghātatāya.
第104条中，‘师长之间的业力’指由师长引发的业果。若无‘起作业力’，则无中间业力及世界毁灭。此间‘师长业力’分为三种：以贪欲烦恼为因的饥饿断续业、以无明烦恼为因的疾病断续业、以及以嗔恨烦恼为因的师长业力。所谓饥饿断续业者，因缺乏食物破坏，于生于地狱道；疾病断续业者破坏健康，人世生病；师长断续业者因相互激烈攻击恶业，地狱中受苦。相互攻击致结果不同，是由彼此暴戾的威力所致。
Migasaññanti ‘‘ayaṃ migo, ayaṃ migo’’ti saññaṃ. Tiṇhāni satthāni hatthesu pātubhavissantīti tesaṃ kira hatthena phuṭṭhamattaṃ yaṃkiñci antamaso tiṇapaṇṇaṃ upādāya āvudhameva bhavissati. Mā ca mayaṃ kañcīti mayaṃ kañci ekapurisampi jīvitā mā voropayimha. Mā ca amhe kocīti amhepi koci ekapuriso jīvitā mā voropayittha. Yaṃnūna mayanti ayaṃ lokavināso paccupaṭṭhito, na sakkā dvīhi ekaṭṭhāne ṭhitehi jīvitaṃ laddhunti maññamānā evaṃ cintayiṃsu. Vanagahananti vanasaṅkhātehi tiṇagumbalatādīhi gahanaṃ duppavesaṭṭhānaṃ. Rukkhagahananti rukkhehi gahanaṃ duppavesaṭṭhānaṃ. Nadīvidugganti nadīnaṃ antaradīpādīsu duggamanaṭṭhānaṃ. Pabbatavisamanti pabbatehi visamaṃ, pabbatesupi vā visamaṭṭhānaṃ. Sabhāgāyissantīti yathā ahaṃ jīvāmi diṭṭhā bho sattā, tvampi tathā jīvasīti evaṃ sammodanakathāya attanā sabhāge karissanti.
‘猛兽分别’者即所谓‘这是猛兽、那是猛兽’之分别。三种逢猎之师长，若被象触及，象手仅轻点取最末端草叶作为武器。切莫以‘我是某人’而剥夺另一个众生的生命，也莫说‘不是我’由我而屠戮他人。因世界毁灭至，如此情形虽然并立，却不能共存，彼此相毁灭而终。‘森林深处’指密集的树木和草丛，难以入侵之处。‘树木茂密’指以众树所成的茂密之地。‘河流难行’指河流及其间岛屿，难于涉渡处。‘山岭险峻’指山间崎岖不平之处。谓众生各自于此环境中，思量‘我亦生存’，因而于各自的领域生起和合之语。
Āyuvaṇṇādivaḍḍhanakathāvaṇṇanā寿、色等增长之说明
§105
105.Āyatanti mahantaṃ. Pāṇātipātā virameyyāmāti pāṇātipātato osakkeyyāma. Pāṇātipātaṃ virameyyāmātipi sajjhāyanti, tattha pāṇātipātaṃ pajaheyyāmāti attho. Vīsativassāyukāti mātāpitaro pāṇātipātā paṭiviratā, puttā kasmā vīsativassāyukā ahesunti khettavisuddhiyā. Tesañhi mātāpitaro sīlavanto jātā. Iti sīlagabbhe vaḍḍhitattā imāya khettavisuddhiyā dīghāyukā ahesuṃ. Ye panettha kālaṃ katvā tattheva nibbattā, te attanova sīlasampattiyā dīghāyukā ahesuṃ.
第105条：‘应断杀生’即应当停止杀生罪业。若断杀生，于戒中被视为清净。‘断杀生’者，意即断除杀生业。‘二十年’，谓父母已历经二十年斩断杀生。子嗣何故有二十年寿命？因其生于清净之地、具备善行故。父母生当具德行。由此善行之根基壮大，因境地净洁而生得长寿。凡于此时断杀生者，亦因其善行之乐而得长寿。
Assāmāti bhaveyyāma. Cattārīsavassāyukātiādayo koṭṭhāsā adinnādānādīhi paṭiviratānaṃ vasena veditabbā.
‘依此可成为’，若如是，谓四十年之限，依守断盗戒等戒律。其寿命可为所知。
Saṅkharājauppattivaṇṇanā转轮王出现之说明
§106
106.Icchāti mayhaṃ bhattaṃ dethāti evaṃ uppajjanakataṇhā. Anasananti na asanaṃ avipphārikabhāvo kāyālasiyaṃ, bhattaṃ bhuttānaṃ bhattasammadapaccayā nipajjitukāmatājanako kāyadubbalabhāvoti attho. Jarāti pākaṭajarā. Kukkuṭasampātikāti ekagāmassa chadanapiṭṭhato uppatitvā itaragāmassa chadanapiṭṭhe patanasaṅkhāto kukkuṭasampāto. Etāsu atthīti kukkuṭasampātikā. ‘‘Kukkuṭasampādikā’’tipi pāṭho, gāmantarato gāmantaraṃ kukkuṭānaṃ padasā gamanasaṅkhāto kukkuṭasampādo etāsu atthīti attho. Ubhayampetaṃ ghananivāsataṃyeva dīpeti. Avīci maññe phuṭo bhavissatīti avīcimahānirayo viya nirantarapūrito bhavissati.
「106.『我欲得食』、『我求此食』，此等皆由渴欲而生。『不起坐』者，非指不坐，乃表示身懈怠之相。食已受者，欲因食适当而入睡欲生，乃为身弱之义。『老』者谓明显老朽。『鸡群相聚』者，乃指同一村落中鸡群于棚顶上聚集，另村落鸡群亦聚集于其棚顶之状，此即鸡群相集之意。『鸡群相聚』一词，另文作“聚集于村间”之义，即指鸡群跨村晨行之状。两义兼备，俱表村中群鸡聚居之象。『无间断者』意指宛如无间地狱，永无休止充满痛苦之所也。
§107
107. ‘‘Asītivassasahassāyukesu, bhikkhave, manussesu metteyyo nāma bhagavā loke uppajjissatī’’ti na vaḍḍhamānakavasena vuttaṃ. Na hi buddhā vaḍḍhamāne āyumhi nibbattanti, hāyamāne pana nibbattanti. Tasmā yadā taṃ āyu vaḍḍhitvā asaṅkheyyataṃ patvā puna hāyamānaṃ asītivassasahassakāle ṭhassati, tadā uppajjissatīti attho. Pariharissatīti idaṃ pana parivāretvā vicarantānaṃ vasena vuttaṃ. Yūpoti pāsādo. Raññā mahāpanādena kārāpitoti raññā hetubhūtena tassatthāya sakkena devarājena vissakammadevaputtaṃ pesetvā kārāpito. Pubbe kira dve pitāputtā naḷakārā paccekabuddhassa naḷehi ca udumbarehi ca paṇṇasālaṃ kārāpetvā taṃ tattha vāsāpetvā catūhi paccayehi upaṭṭhahiṃsu. Te kālaṃ katvā devaloke nibbattā. Tesu pitā devalokeyeva aṭṭhāsi. Putto devalokā cavitvā surucissa rañño deviyā sumedhāya kucchismiṃ nibbatto. Mahāpanādo nāma kumāro ahosi. So aparabhāge chattaṃ ussāpetvā mahāpanādo nāma rājā jāto. Athassa puññānubhāvena sakko devarājā vissakammadevaputtaṃ rañño pāsādaṃ karohīti pahiṇi so tassa pāsādaṃ nimmini pañcavīsatiyojanubbedhaṃ sattaratanamayaṃ satabhūmakaṃ. Yaṃ sandhāya jātake vuttaṃ –
『世尊将现于寿七万八千岁之人间，最为可爱。』此言非指寿长者即生世尊。佛不会于寿长而生，乃于寿尽而灭。故寿长至无数时，即将再生成佛意。此为对护持者中往来所说。『柱』指柱子，『皇宫』由王命建造。因王具大财富令萨咖天帝派遣大臣维萨迦为其建设。传闻昔时有两父子，为单独觉者困那尔，曾建造用纳藍树叶为顶房舍共五十，居住其间，服侍单独觉。后此二人伤世，生于天界，其中父亲住于天界，子从天界出世为王苏如迟，王得名“富有大财富”。
‘‘Panādo nāma so rājā, yassa yūpo suvaṇṇayo;
经中称此王名曰“富有”，其柱皆为黄金；
Tiriyaṃ soḷasubbedho, uddhamāhu sahassadhā.
其宫高耸，通天千万重；
Sahassakaṇḍo satageṇḍu, dhajālu haritāmayo;
天篷多如千百群星，金色照耀；
Anaccuṃ tattha gandhabbā, cha sahassāni sattadhā.
有天人仙女百千伴随，数量百千万。
Evametaṃ tadā āsi, yathā bhāsasi bhaddaji;
当时是如此，就如你所说，富陀缽提；
Sakko ahaṃ tadā āsiṃ, veyyāvaccakaro tavā’’ti. (jā. 5.3.42);
当时我是萨咖，我是你的讲说者。（根据《劫数经》第五卷第三章节第四十二偈）
So rājā tattha yāvatāyukaṃ vasitvā kālaṃ katvā devaloke nibbatti. Tasmiṃ devaloke nibbatte so pāsādo mahāgaṅgāya anusotaṃ pati. Tassa dhurasopānasammukhaṭṭhāne payāgapatiṭṭhānaṃ nāma nagaraṃ māpitaṃ. Thupikāsammukhaṭṭhāne koṭigāmo nāma. Aparabhāge amhākaṃ bhagavato kāle so naḷakāradevaputto devalokato cavitvā manussapathe bhaddajiseṭṭhi nāma hutvā satthu santike pabbajitvā arahattaṃ pāpuṇi. So nāvāya gaṅgātaraṇadivase bhikkhusaṅghassa taṃ pāsādaṃ dassetīti vatthu vitthāretabbaṃ. Kasmā panesa pāsādo na antarahitoti? Itarassa ānubhāvā. Tena saddhiṃ puññaṃ katvā devaloke nibbattakulaputto anāgate saṅkho nāma rājā bhavissati. Tassa paribhogatthāya so pāsādo uṭṭhahissati, tasmā na antarahitoti.
那位国王在那里居住了数年，度过了时日后，转生于天界。在那天界中，有一座宫殿紧邻大河流“摩诃江”。这座宫殿背靠陡峭的阶梯所矗立的地点，名为“拜夜城”。靠近佛塔的地方，有一村落名为“寇提伽村”。在另一方位，我们的世尊时代，他是那时那位名为纳罗迦罗的天子之子，离开天界，入于人道，成为名为富陀缽提世尊的主顾后，出家并得到阿拉汉果位。当日他乘船渡过江河，向比库僧团展示那座宫殿。这是应当详说的缘由。何以此宫殿不为所有？这是他人所享有。因他曾与其同结善缘，作为天界转生的王子，未来将成为名为桑迦的国王。为了王的居住，那座宫殿将被兴建，因此此宫殿非无主之物。
§108
108.Ussāpetvāti taṃ pāsādaṃ uṭṭhāpetvā. Ajjhāvasitvāti tattha vasitvā. Taṃ datvā vissajjitvāti taṃ pāsādaṃ dānavasena datvā nirapekkho pariccāgavasena ca vissajjitvā. Kassa ca evaṃ datvāti? Samaṇādīnaṃ. Tenāha – ‘‘samaṇabrāhmaṇakapaṇaddhikavanibbakayācakānaṃ dānaṃ datvā’’ti. Kathaṃ pana so ekaṃ pāsādaṃ bahūnaṃ dassatīti? Evaṃ kirassa cittaṃ uppajjissati ‘‘ayaṃ pāsādo vippakiriyatū’’ti. So khaṇḍakhaṇḍaso vippakirissati. So taṃ alaggamānova hutvā ‘‘yo yattakaṃ icchati, so tattakaṃ gaṇhatū’’ti dānavasena vissajjissati. Tena vuttaṃ – ‘‘dānaṃ datvā metteyyassa bhagavato…pe… viharissatī’’ti. Ettakena bhagavā vaṭṭagāmikusalassa anusandhiṃ dasseti.
108.“兴建”即指将此宫殿修立起来。“居住”即在此处居住。“赠予与放弃”即以布施的方式将宫殿给予他人，出于无所求、随缘舍弃的心态而放弃呵护。将此宫殿如此布施给谁呢？是沙门及婆罗门等修学者。因此说这是“赠与沙门、婆罗门及行善戒者等的布施”。然而，他怎么会将一座宫殿布施给多人观看呢？他会生起这样的心念：“这座宫殿应被拆分使用”。他会将宫殿一部分部分地拆分布施，如同“各人取所欲，有所取用”一般，作为布施无所求地放弃。正如经中所说：“布施给慈悲世尊……”藉此，世尊显示了寇提伽村的善缘渊源。
§109
109. Idāni vivaṭṭagāmikusalassa anusandhiṃ dassento puna attadīpā, bhikkhave, viharathātiādimāha.
109.“现在，复次，世尊正示现寇提伽村的善缘，便说：‘诸比库，应当住于自灯中’……”
Bhikkhuno āyuvaṇṇādivaḍḍhanakathāvaṇṇanā比库之寿、色等增长之说明
§110
110.Idaṃ kho, bhikkhave, bhikkhuno āyusminti bhikkhave yaṃ vo ahaṃ āyunāpi vaḍḍhissathāti avocaṃ, tattha idaṃ bhikkhuno āyusmiṃ idaṃ āyukāraṇanti attho. Tasmā tumhehi āyunā vaḍḍhitukāmehi ime cattāro iddhipādā bhāvetabbāti dasseti.
110.“诸比库，所谓比库的寿命，我曾告诉你们，他的寿命也将增长，亦即所谓比库寿命中的寿命缘由。故此，诸比库，你们当修习此四种力，欲增长寿命。”
Vaṇṇasminti yaṃ vo ahaṃ vaṇṇenapi vaḍḍhissathāti avocaṃ, idaṃ tattha vaṇṇakāraṇaṃ. Sīlavato hi avippaṭisārādīnaṃ vasena sarīravaṇṇopi kittivasena guṇavaṇṇopi vaḍḍhati. Tasmā tumhehi vaṇṇena vaḍḍhitukāmehi sīlasampannehi bhavitabbanti dasseti.
我对诸位说所谓“色增”，此中指此色因缘。行持清净者，由远离非善之意等而得住，身色亦因功德名声而增长。故诸位欲以色相增长，须成行持清净者，以示现之。
Sukhasminti yaṃ vo ahaṃ sukhenapi vaḍḍhissathāti avocaṃ, idaṃ tattha vivekajaṃ pītisukhādinānappakārakaṃ jhānasukhaṃ. Tasmā tumhehi sukhena vaḍḍhitukāmehi imāni cattāri jhānāni bhāvetabbāni.
我对诸位说所谓“乐增”，此中指由离群独处所生之喜乐等诸法，所成就之禅悦也。故诸位欲悦乐增长，宜修习此四禅。
Bhogasminti yaṃ vo ahaṃ bhogenapi vaḍḍhissathāti avocaṃ, ayaṃ so appamāṇānaṃ sattānaṃ appaṭikūlatāvaho sukhasayanādi ekādasānisaṃso sabbadisāvipphāritabrahmavihārabhogo. Tasmā tumhehi bhogena vaḍḍhitukāmehi ime brahmavihārā bhāvetabbā.
我对诸位说所谓“受增”，此为无量众生所契合、无不亲近之安乐卧处等十一种事物，此为遍法界之梵行之乐。故诸位欲以受乐增长，宜修习此梵行禅境。
Balasminti yaṃ vo ahaṃ balenapi vaḍḍhissathāti avocaṃ, idaṃ āsavakkhayapariyosāne uppannaṃ arahattaphalasaṅkhātaṃ balaṃ. Tasmā tumhehi balena vaḍḍhitukāmehi arahattappattiyā yogo karaṇīyo.
我对诸位说所谓“力增”，此乃烦恼断尽时所生之阿拉汉果力。故诸位欲以此神力增长，须与得阿拉汉果相联系。
Yathayidaṃ, bhikkhave, mārabalanti yathā idaṃ devaputtamāramaccumārakilesamārānaṃ balaṃ duppasahaṃ durabhisambhavaṃ, evaṃ aññaṃ loke ekabalampi na samanupassāmi. Tampi balaṃ idameva arahattaphalaṃ pasahati abhibhavati ajjhottharati. Tasmā ettheva yogo karaṇīyoti dasseti.
比库们，譬如魔王及其众魔欲侵害天子，威力强盛，极难战胜；世间无有力量能敌此恶。然此力远逊于阿拉汉果力，其果力能镇压御御，且日益增长。此中显示应当与此力结合修行之义。
Evamidaṃ puññanti evaṃ idaṃ lokuttarapuññampi yāva āsavakkhayā pavaḍḍhatīti vivaṭṭagāmikusalānusandhiṃ niṭṭhapento arahattanikūṭena desanaṃ niṭṭhapesi. Suttapariyosāne vīsati bhikkhusahassāni arahattaṃ pāpuṇiṃsu. Caturāsīti pāṇasahassāni amatapānaṃ piviṃsūti.
如是功德与出世功德，于断除烦恼增长至满者，引导善行胜解而成阿拉汉境界说法已毕。末法末世期间，二千比库得成阿拉汉，四千八百人在淨水中饮食不死。
Sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāya · 《善吉祥光》长部注疏
Cakkavattisuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 转轮王经之注释完毕。