4. Mahāsudassanasuttaṃ · 4. 大善见经复注
4. Mahāsudassanasuttavaṇṇanā4. 大善见经注释
Kusāvatīrājadhānīvaṇṇanā拘舍瓦提王都注释
§242
242.Sovaṇṇamayāti suvaṇṇamayā. Ayaṃ pākāroti sabbaratanamayo pākāro. Tayo tayoti anto ca tayo, bahi ca tayoti tayo tayo.
金色者为「金色的」。此为由各种宝石成就的宝器。三者亦作「三重」之意；「anto」指终结；「bahi」意指外部，外面故称三重。
Esikatthambho indakhīlo nagarasobhano alaṅkāratthambho. Aṅgīyati ñāyati puthulabhāvo etenāti aṅgaṃ, parikkhepo. Tiporisaṃ aṅgaṃ etissāti tiporisaṅgā. Tenāha ‘‘tenā’’tiādi. Tena pañcahatthappamāṇena tiporisena. Paṇṇaphalesupīti sabbaratanamayānaṃ tālānaṃ paṇṇaphalesupi. Eseva nayoti ‘‘paṇṇesu ekaṃ pattakaṃ sovaṇṇamayaṃ, ekaṃ rūpiyamayaṃ. Phalesupi eko lekhābhāvo sovaṇṇamayo, eko rūpiyamayo’’tiādiko ayamattho atidiṭṭho. Pākārantareti dvinnaṃ dvinnaṃ pākārānaṃ antare. Ekekā hutvā ṭhitā tālapanti.
『固柱』者，乃城市之庄严装饰柱，犹如因陀罗之柱。『围墙』者，以此得知、彰显其宽广之相，故称『围墙』，即围绕之物。其围墙高达三人之身量，故称『三人量之围墙』。因此，论文说『以彼』等语。即以彼五肘量、高达三人之围墙。『叶与果实亦然』者，谓一切宝所成之棕榈树，其叶与果实亦复如是。『此即同理』者，乃如下所说之义，极为明显：『于叶处，一片叶形为金所成，一片为银所成；于果实处，亦有一圆形纹饰为金所成，一为银所成』等，此义已极显明。『两墙之间』者，谓两两城墙之间隔。各排棕榈树，一一分立于其间。
Chekoti paṭu suvisado, so cassa paṭubhāvo manosāroti āha ‘‘sundaro’’ti. Rañjetunti rāgaṃ uppādetuṃ. Khamatevāti rocateva. Na bībhacchetīti na tajjeti, sotasukhabhāvato piyāyitabbo ca hoti. Kumbhathuṇadaddarikādi ekatalaṃ tūriyaṃ. Ubhayatalaṃ pākaṭameva. Sabbato pariyonaddhaṃ caturassaambaṇakaṃ, paṇavādi ca. Vaṃsādīti ādi-saddena saṅkhādikaṃ saṅgaṇhāti. Sumucchitassāti suṭṭhu pariyattassa. Pamāṇeti nātidaḷhanātisithilatāsaṅkhāte majjhime mucchanappamāṇe . Hatthaṃ vā pādaṃ vā cāletvāti hatthalayapādalaye sajjetvā. Naccantāti sākhānaccaṃ naccantā.
Cheko谓刚健、稳当，且形容口齿清晰。由此「paṭubhāvo」可解为机敏伶俐，能带来愉悦，故称『美好』。此名因能激发爱欲。其含义略同于「rocaṇa」，即生起喜悦、喜欢。所谓“不畏惧”，意味着不同于恐惧与厌恶，是因其带来柔和愉快之感。后续列举「kumbhathuṇadaddarika」等典型一层或三层物品，统称为“层面”。它们四面受包围，配以丝线，构成完整的四面包围。再说明「vaṃsa」等词，意为数数、计算或咒诵之意。此称呼对应规矩完善之状态。所谓「pamāṇa」，指适中不偏不倚的大小标准之意。以手或足托著，表明其大小合适，不偏大不偏小。所谓「naccaṃ」者，即枝叶随着风摇动，喻其灵动。
Cakkaratanavaṇṇanā轮宝注释
§243
243.Uposathaṃ vuccati aṭṭhaṅgasamannāgataṃ sabbadivasesu gahaṭṭhehi rakkhitabbasīlaṃ, samādānavasena taṃ tassa atthīti uposathiko, tassa uposathikassa. Tenāha ‘‘samādinnauposathaṅgassā’’ti. Tadāti tasmiṃ kāle. Kasmiṃ pana kāleti? Yasmiṃ kāle cakkavattibhāvasaṃvattaniyadānasīlādipuññasambhārasamudāgamasampanno pūritacakkavattivatto kāladīpadesavisesapaccājātiyā ceva kularūpabhogādhipateyyādiguṇavisesasampattiyā ca tadanurūpe attabhāve ṭhito hoti, tasmiṃ kāle. Tādise hi kāle cakkavattibhāvī purisaviseso yathāvuttaguṇasamannāgato rājā khattiyo muddhāvasitto visuddhasīlo anuposathaṃ satasahassavissajjanādinā sammāpaṭipattiṃ paṭipajjati, na yadā cakkaratanaṃ uppajjati, tadā eva. Ime ca visesā sabbacakkavattīnaṃ sādhāraṇavasena vuttā. Tenāha ‘‘pātova…pe… dhammatā’’ti. Bodhisattānaṃ pana cakkavattibhāvāvahaguṇāpi cakkavattiguṇāpi sātisayāva honti.
戒律守持仪式称为「八支具足」，其义不论昼夜均须在僧宅中以守持的戒律持守方式得以保持。此即「uposatha」之意，意指该仪式之合法性与其具备的功德性质。文中引用「samādinnauposathaṅgassā」意为「已守持止戒仪式的戒律」。论及该守持的时间点，谓在「cakkavattibhāva」——即有轮王时代，具备国王地位与权势、且富有功德的特殊时期。该时期护持戒律卓著胜常，如此时代所持守的戒律即为真正的守戒。时为如王、公、士族等坚固正洁之高贵阶层，能被称为「sammāpaṭipatti（正行持）」的统治者。当时所有轮王时代的共同特质，此为戒律规定之基础。文中也指出菩萨在轮王世尊时代具有类似无上的功德与德行。
Vuttappakārapuññakammapaccayanti cakkavattibhāvāvahadānadamasaṃyamādipuññakammahetukaṃ. Nīlamaṇisaṅghātasadisanti indanīlamaṇisañcayasamānaṃ. Dibbānubhāvayuttattāti dassaneyyatā, manuññaghosatā, ākāsagāmitā, obhāsavissajjanā, appaṭighātatā, rañño icchitatthanipphattikāraṇatāti evamādīhi dibbasadisehi ānubhāvehi samannāgatattā, etena dibbaṃ viyāti dibbanti dasseti. Na hi taṃ devalokapariyāpannaṃ. Sahassaṃ arā etassāti vā sahassāraṃ. Sabbehi ākārehīti sabbehi sundarehi paripuṇṇāvayave lakkhaṇasampanne cakke icchitabbehi ākārehi. Paripūranti paripuṇṇaṃ, sā cassā pāripūriṃ idāneva vitthāressati.
前述戒律的功德行为因缘，是因授予轮王时代主权者及诸功德相关之所依。文中提到「nīlamaṇisaṅghāta」意为蓝宝石之堆积，借以形容聚合无量的宝石。指具有神力和超世能力，能够见到诸天的显现、自身不显俗气、通达空行等超凡现象，且身上无杂质。由此可知，所谓的「神通」或「天趣显现」非是天界所自然而来，而是特殊的神妙作用表现。数以千计者计，是说宝石数目极多，且皆为美丽完整，庄严宝眼之相，完全满足所希望的样子。此为妙乐、圆满已现。
Panāḷīti chiddaṃ. Suddhasiniddhadantapantiyā nibbivarāyāti adhippāyo. Tassā pana panāḷiyā samantato passassa rajatamayattā sārarajatamayā vuttā. Yasmā cassa cakkassa rathacakkassa viya antobhāvo nāma natthi, tasmā vuttaṃ ‘‘ubhosupi bāhirantesū’’ti. Kataparikkhepā hoti panāḷīti yojanā. Nābhipanāḷiparikkhepapaṭṭesūti nābhiparikkhepapaṭṭe ceva nābhiyā panāḷiparikkhepapaṭṭe ca.
Panāḷī意为断裂、断绝。此处借指装饰物之顶端瓶口，防止溢出液体。所谓「panāḷiyā」是由银质构成的装饰环，宽广而闪耀。鉴于其中心部分没有类似轮子轮辐的构造，故说「中间无内空」，所以称有内外两层。所谓「parikkhepā」是指长度单位，约为yojana（由步数等换算出远距离），故意指两层之间的间隔。又称出边距或内边距，即有内层及外层之间的缝隙。此全部述及的结构，指的是某种多层宝石装饰物的排列配置。
Tesanti arānaṃ. Ghaṭakā nāma alaṅkārabhūtā khuddakapuṇṇaghaṭā. Tathā maṇikā nāma muttāvaḷikā. Paricchedalekhā tassa tassa paricchedadassanavasena ṭhitā paricchinnalekhā. Ādi-saddena mālākammādiṃ saṅgaṇhāti. Suvibhattānevāti aññamaññaṃ asaṃkiṇṇattā suṭṭhu vibhattāni.
这些即是洞穴。所谓壶，即作饰物用的小型满壶。又如宝珠，称为珍珠链。章节文字，依各章节的显现方式而立，即称为章节文字。其开头字即为项链等，成为聚合。所谓清晰分明者，是指彼此之间不混杂而划分清楚。
‘‘Surattā’’tiādīsu surattaggahaṇena mahānāmavaṇṇataṃ paṭikkhipati, suddhaggahaṇena saṃṅkiliṭṭhataṃ, siniddhaggahaṇena lūkhataṃ. Kāmaṃ tassa cakkaratanassa nemimaṇḍalaṃ asandhikameva nibbattaṃ, sabbatthakameva pana kevalaṃ pavāḷavaṇṇena ca sobhatīti pakaticakkassa sandhiyuttaṭṭhāne surattasuvaṇṇapaṭṭādimayāhi vaṭṭaparicchedalekhāhi paññāyamānāhi sasandhikā viya dissantīti āha ‘‘sandhīsu panassā’’tiādi.
“色彩”一词等，通过色彩的获取可显示出诸多名称；通过纯净色彩的采集显现为净化；通过矜饰色采集显现为污秽。此壳的轮轴宝珠之圈，闭合且成圆满，圆遍无缺，唯以珊瑚色而明艳美丽。于轮边连接处，色彩如金色丝光绸缎般，表明以不同色彩的环节连接成圆，故称“连接处”。因此说“连接处等”。
Nemimaṇḍalapiṭṭhiyanti nemimaṇḍalassa piṭṭhipadese. Ākāsacāribhāvato hissa tattha vātaggāhī pavāḷadaṇḍo hoti. Dasannaṃ dasannaṃ arānaṃ antareti dasannaṃ dasannaṃ arānaṃ antare samīpe padese. Chiddamaṇḍalakhacitoti maṇḍalasaṇṭhānachiddavicitto. Sukusalasamannāhatassāti suṭṭhu kusalena sippinā pahatassa, vāditassāti attho. Vaggūti manoramo. Rajanīyoti suṇantānaṃ rāguppādako. Kamanīyoti kanto. Samosaritakusumadāmāti olambitasugandhakusumadāmā. Nemiparikkhepassāti nemipariyantaparikkhepassa. Nābhipanāḷiyā dvinnaṃ passānaṃ vasena ‘‘dvinnampi nābhipanāḷīna’’nti vuttaṃ. Ekā eva hi sā panāḷi. Yehīti yehi dvīhi mukhehi. Puna yehīti yehi muttakalāpehi.
所谓壳轮圈边缘，即壳轮圈的边沿部分。因其处为空气流通之地，因而有风的作用，呈现珊瑚色的杆子。十个十个的洞穴之间，即指相邻两组十个十个的洞穴，在临近处。所谓被圆纹切开，指环体排列断裂离散。所谓具有善巧特质者，是指巧妙熟练地雕琢制作完成；所谓“操作”意指此含义。所谓“曲折”，即悦目有趣。所谓悦耳，即能引起听者的喜爱。所谓可爱，是指漂亮亮丽。所谓同流香花堂，是指覆以香味浓郁的花木所覆盖。所谓壳的周围，是指包围壳体的范围。通过腹部的丝络束，像有两条明显丝织飘带一般，故说“有两条腹部丝带”者。一条是此丝带，称为“叶”，意即具有两端；又名“芽”，指芽形聚合部分。
Odhāpayamānanti sotuṃ avahitāni kurumānaṃ.
所谓上扬的，即向上翻卷，引导和推动。
Cando purato cakkaratanaṃ pacchāti evaṃ pubbāpariyena pubbāparabhāvena.
月轮位于前方，宝轮位于后方，依靠前后彼此紧密相衬成形。
Antepurassāti anurādhapure rañño antepurassa. Uttarasīhapañjarasadiseti tadā rañño pāsāde tādisassa uttaradisāya sīhapañjarassa labbhamānattā vuttaṃ. Sukhena sakkāti kiñci anāruhitvā, sarīrañca anullaṅghitvā yathāṭhiteneva hatthena pupphamuṭṭhiyo khipitvā sukhena sakkā hoti pūjetuṃ.
所谓“Antepurassa”，意指位于安陆陀普罗国王的前城。所谓“Uttarasīhapañjarasadis”，指当时王宫之北侧有如狮笼般结构，因此称之。谓说“安然无恙”，指未登高攀爬堕落，身体未受损害，能以手轻举花束，因而安然适宜供养。
Nānāvirāgaratanappabhāsamujjalanti nānāvidhavicittavaṇṇaratanobhāsapabhassaraṃ. Ākāsaṃ abbhuggantvā pavatteti āgantvā ṭhitaṭṭhānato upari ākāsaṃ abbhuggantvā pavatte.
多种宝物光辉闪耀，各种形态各异的宝物色彩纷呈发亮。驰空而出，旋转往复；从固定之处升空而起，又自空中驰行。
§244
244.Rājāyuttāti rañño kicce āyuttakapurisā.
由于国王的职责，被称为国王事务相关的人。
Sineruṃ vāmapassena katvā tassa dhurataraṃ gacchanto ‘‘vāmapassena sineruṃ pahāyā’’ti vuttaṃ.
据说从左侧经过须弥山，去往其顶端时，言『从左侧经过须弥山而去』。
Vinibbedhenāti tiriyaṃ vinivijjhanavasena. Sannivesakkhamoti khandhāvārasannivesayogyo. Sulabhāhārupakaraṇoti sukheneva laddhabbadhaññagorasadārutiṇādibhojanasādhano.
断绝者即指斜向穿透灭除者。集约能者，谓适于聚合蕴结。易得食之具，乃指易于获得的美味谷食、沙果、酸果等食物之具。
Paracakkanti parassa rañño senā, āṇā vā.
异军即他国国王的军队、兵器等。
Āgamananandanoti āgamanena nandijanano. Gamanena socetīti gamanasocano. Upakappethāti uparūpari kappetha, saṃvidahatha upanethāti attho. Upaparikkhitvāti hetutopi sabhāvatopi phalatopi diṭṭhadhammikasamparāyikādiādīnavatopi vīmaṃsitvā. Vibhāventi paññāya atthaṃ vibhūtaṃ karontīti vibhāvino, paññavanto. Anuyantāti anuvattakā, anuvattakabhāveneva, pana rañño ca mahānubhāvena te jigucchanavasena pāpato anoramantāpi ekacce ottappavasena oramantīti veditabbaṃ.
来喜者，是由来而生喜。去者唁者，是对离去之人表达哀悼。促使上下往来者，即向上向下相互推送、主导、管理之意。观察所察，即不但察因缘且察诸现象与果报之苦难皆了知之。用智慧分别事理，即有智慧者加以说明事理。随行者，即随从人员，亦含随从之意。但对于国王等具大威德者，则有因恶业觉害或畏惧感而厌恶，以及因善根生惧怕而敬畏的区别，应当了解。
Ogacchamānanti osīdantaṃ. Yojanamattanti vitthārato yojanamattaṃ padesaṃ. Gambhīrabhāvena pana yathā bhūmi dissati, evaṃ ogacchati. Tenāha ‘‘mahāsamuddatala’’ntiādi. Ante cakkaratanaṃ udakena senāya anajjhottharaṇatthaṃ. Puratthimo mahāsamuddo pariyanto etassāti puratthimamahāsamuddapariyanto, taṃ puratthimamahāsamuddapariyantaṃ, puratthimamahāsamuddaṃ pariyantaṃ katvāti attho.
“行进”和“停息”。“长约疆界”指的是广阔的地区。以深远之相显现于土壤之中，诸行亦如彼行。故称“广大海底”等等。文末谈“轮宝沐浴水军，为了进一步登岸”。“东方大海周围”等谓东方广大海的边际。此乃谓东方广大海周边之地，等同说为东方广大海所环绕者，即其意义所在。
Cāturantāyāti catusamuddantāya, puratthimadisādicatukoṭṭhāsantāya vā. Sobhayamānaṃ viyāti viya-saddo nipātamattaṃ. Attano acchariyaguṇehi sobhantameva hi taṃ tiṭṭhati. Pāḷiyampi hi ‘‘upasobhayamānaṃ’’ tveva vuttaṃ.
“四海”是指四大洋，“东方大地的四境”或“东方大地的四部地区”。“光辉灿然，若有声响”依词义解释为“自身因奇异光华而光耀异常”。巴利文中“upasobhayamānaṃ”亦有类似表述。
Hatthiratanavaṇṇanā象宝注释
§246
246.Haricandanādīhīti ādi-saddena catujjātiyagandhādiṃ saṅgaṇhāti. Āgamanaṃ cintethātivadanti cakkavattivattassa pūritatāya paricitattā. Kāḷatilakādīnaṃ abhāvena visuddhasetasarīro. Sattapatiṭṭhoti bhūmiphusanakehi vāladhi, varaṅgaṃ, hatthoti imehi ca tīhi, catūhi pādehi cāti sattahi avayavehi patiṭṭhitattā sattapatiṭṭho. Sabbakaniṭṭhoti sabbehi chaddantakulahatthīhi hīno. Uposathakulā sabbajeṭṭhoti uposathakulato āgacchanto tattha sabbappadhāno āgacchatīti yojanā. Vuttanayenāti ‘‘mahādānaṃ datvā’’tiādinā vuttena nayena. Cakkavattīnaṃ, cakkavattiputtānañca cakkavattiṃ uddissa cintayantānaṃ āgacchati. Apanetvāti attano ānubhāvena apanetvā. Gandhameva hi tassa itare hatthī na sahanti.
246.“檀香等”意谓以“等”为起始词涵盖“四种香类”等。此喻示转世轮回的圆满充盈。以黑痣等无碍清净白色之躯体。“七肢已立”为脚踏七支肢体或七步骤的安稳。“全覆顶端”谓被所有遮盖物包裹。“近节日期”指以近于节日的完备为期。以赠予大施的名义引导行者。指众转轮圣王及其子嗣为达此目的而前来。谓以自身神通加持而带来。唯有此方之香气他象无法承载。
Gharadhenuvacchako viyāti ghare paricitadhenuyā tattheva jātasaṃvaddhavacchako viya. Sakalapathavinti sakalaṃ jambudīpasaññitaṃ pathaviṃ.
“宅牛幼犊”喻如对熟知的家牛幼犊一般熟悉。“全面土地”指众所知的占据阇婆地的整块大地。
Assaratanavaṇṇanā马宝注释
§247
247.Sindhavakulatoti sindhavassājānīyakulato.
247.“信德之族”指属于信德水族的世系。
Maṇiratanavaṇṇanā摩尼宝注释
§248
248.Sakaṭanābhisamapariṇāhanti pariṇāhato mahāsakaṭassa nābhiyā samappamāṇaṃ. Ubhosu antesūti heṭṭhā, upari cāti dvīsu antesu. Kaṇṇikapariyantatoti dvinnaṃ kañcanapadumānaṃ kaṇṇikāya pariyantato. Muttājālake ṭhapetvāti suvisuddhe muttamaye jālake patiṭṭhāpetvā. Aruṇuggamanavelā viyāti aruṇuggamanasīsena sūriyaudayakkhaṇaṃ upalakkheti.
248.“车轮中轴满盈”是指大车之轴充盈稳固。前后分别于两轴之处。“金莲围绕”指以两朵金色的莲花环绕其二。“纯净孔之设立”谓在清澈的孔眼中安置而成。“日出时分”指以日出之瞬间为记号。
Itthiratanavaṇṇanā女宝注释
§249
249. ‘‘Itthiratanaṃ pātubhavatī’’ti vatvā kutassā pātubhāvoti dassetuṃ ‘‘maddarājakulato’’tiādi vuttaṃ. Maddaraṭṭhaṃ kira jambudīpe abhirūpānaṃ itthīnaṃ uppattiṭṭhānaṃ. Tathā hi ‘‘siñcayamahārājassa devī, vessantaramahārājassa devī, bhaddakāpilānī’’ti evamādi itthiratanaṃ maddaraṭṭhe eva uppannaṃ. Puññānubhāvenāti cakkavattirañño puññatejena.
「妇女之宝具显现」之语，乃以「来自摩达罗王族」等说显其出处。摩达罗国据称为珍丽妇女众多之土地，位于瞻部洲。正如说有「浇灌大王之妃、韦桑塔拉大王之妃、福德加比丽尼」等夫人，此类妇女之美宝，皆出于摩达罗国。所谓福德感应者，为世间王者因德行善业而得殊荣也。
Saṇṭhānapāripūriyāti hatthapādādisarīrāvayavānaṃ susaṇṭhitāya. Avayavapāripūriyā hi samudāyapāripūrisiddhi . Rūpanti sarīraṃ ‘‘rūpaṃ tveva saṅkhaṃ gacchatī’’tiādīsu (ma. ni. 1.306) viya. Dassanīyāti surūpabhāvena passitabbayuttā. Tenāha ‘‘dissamānāvā’’tiādi. Somanassavasena cittaṃ pasādeti yoniso cintentānaṃ kammaphalasaddhāya vasena. Pasādāvahattāti kāraṇavacanena yathā pāsādikatāya vaṇṇapokkharatāsiddhi vuttā, evaṃ dassanīyatāya pāsādikatāsiddhi, abhirūpatāya ca dassanīyatāsiddhi vattabbāti nayaṃ dasseti. Paṭilomato vā vaṇṇapokkharatāya pāsādikatāsiddhi, pāsādikatāya dassanīyatāsiddhi, dassanīyatāya abhirūpatāsiddhi yojetabbā. Evaṃ sarīrasampattivasena abhirūpatādike dassetvā idāni sarīre dosābhāvavasenapi te dassetuṃ ‘‘abhirūpā vā’’tiādi vuttaṃ. Tattha yathā pamāṇayuttā, evaṃ ārohapariṇāhayogato ca pāsādikā nātidīghatādayo, evaṃ manussānaṃ dibbarūpatāsampattipīti ‘‘appattā dibbavaṇṇa’’nti vuttaṃ.
「周密完善」者，谓身体形体完备且各部协调。如象足等大小部分，结构完整无缺。此处解为「集合体之整体实现」之义，形色如《中部．尼》经文所说「色美如贝壳」者。所谓「可观」者，应以光洁美丽之姿态观察可得见，故云「所见之物」等语。悦心者可使心怡然，因理性思维，信乐行果。所谓「生起悦心」乃因缘言，如优美殿宇或莲花成就之比喻，由此示现赏心悦目、和顺美观之成立。亦即从相貌端正等，由悦心生观赏美，观赏美由身色端正成，三者须紧密结合。又从相貌端正反推悦心，悦心促生欣赏美。以此形体具足引导观者显现端正之美。今观身虽无缺陷，而仍示现「端正」之状。至于大小比例合度，亦虽无过长等缺陷，凡人见此理应成就如天之色美，故称「不张露于外彩色微少」。
Ārohasampatti vuttā ubbedhena pāsādikabhāvato. Pariṇāhasampatti vuttā kisathūladosābhāvato. Vaṇṇasampatti vuttā vivaṇṇatābhāvato. Kāyavipattiyāti sarīradosassa. Satavāravihatassāti sattakkhattuṃ vihatassa, ‘‘satavāravihatassā’’ti ca idaṃ kappāsapicuvasena vuttaṃ, tūlapicuno pana vihananameva natthi. Kuṅkumatagaraturukkhayavanapupphāni catujjāti. ‘‘Tamālatagaraturukkhayavanapupphānī’’ti apare.
所谓「升高之成就」指应由高扬的显现而彰显端正。所谓「变化成就」乃无粗糙瑕疵之义。色彩成就者，是指具光泽而非暗陋。身体损坏者，即身体之瑕疵。所谓百箭穿心，指受七十箭伤之苦，有言「百箭穿心」乃比说之语，实则无斤数称量，唯表现其痛苦之殊。又如「暗树枝、枯枝、林木、花朵」为四类，亦称「暗树枝、枯枝、林木、花」者，乃他说也。
Aggidaḍḍhā viyāti āsanagatena agginā daḍḍhā viya. Paṭhamamevāti rājānaṃ disvāpi kiccantarappasutā ahutvā kiccantarato paṭhamameva, dassanasamakālaṃ evāti attho. Rañño nisajjāya pacchā nipātanaṃ nisīdanaṃ sīlaṃ etissāti pacchānipātinī. Taṃ taṃ attanā rañño kātabbakiccaṃ ‘‘kiṃ karomī’’ti pucchitabbatāya kiṃ karaṇaṃ paṭisāvetīti kiṃkārapaṭissāvinī.
「火炭炙烤」者，谓如座处由火灼烧般。初次则谓即使见国王于营谋事件未定时，也仅初次会面，当时即是见面时刻之义。王位就坐之后，语为「落座、坐下、端正」，此为落座之后之意。此一自作之国王本职工作，因询问「我应作何？」欲解除所担负之职责也。
Mātugāmo nāma yebhuyyena saṭhajātiko, itthiratanassa pana taṃ natthīti dassetuṃ ‘‘svāssā’’tiādi vuttaṃ.
名为摩度乡者，大多为狡诈世故之人。唯妇女宝具则非此种，故以「斯瓦萨」等语彰显其非凡。
Guṇāti rūpaguṇā ceva ācāraguṇā ca. Purimakammānubhāvenāti katassa purimakammassānubhāvena itthiratanassa tabbhāvasaṃvattaniyassa purimakammassa ānubhāvena. Cakkavattinopi parivārasampattisaṃvattaniyaṃ puññakammaṃ tādisassa phalavisesassa upanissayo hotiyeva. Tenāha ‘‘cakkavattinopuññaṃ upanissāyā’’ti, etena sesesupi saviññāṇakaratanesu attano kammavasena nibbattesupi tesaṃ tesaṃ visesānaṃ tadupanissayatā vibhāvitā evāti daṭṭhabbā. Pubbe ekadesavasena labbhamānā pāripūrī rañño cakkavattibhāvūpagamanato paṭṭhāya sabbākāraparipūrā jātā.
「资质」者，指形色之资及行持之资也。所谓昔日业力之感应，以某一人之过往业力，成为妇女宝具诞生之因缘。即便世间王者，其善行也是尤其具有福德作业之因，因而成为此殊胜法果之缘。故言「世王之功德为殊胜功德之缘」。由此可见于他业与自业间，皆有不同殊胜之缘相互依存而生。过去某一城者，因城主成为世王，福业圆满故国泰民安，诸功德皆得成就。
Gahapatiratanavaṇṇanā家主宝注释
§250
250.Pakatiyā vāti sabhāveneva cakkaratanapātubhāvato pubbepi. Yādisaṃ rañño cakkavattissa puññabalaṃ nissāya yathāvuttā cakkaratanānubhāvanibbatti, tādisaṃ etassa puññabalaṃ nissāya gahapatiratanassa kammavipākajaṃ dibbacakkhuṃ nibbattetīti āha ‘‘cakkaratanānubhāvasahita’’nti. Kāraṇassa hi ekasantatipatitatāya, phalassa ca samānakālikatāya tathāvacanaṃ.
因由律令中所载，轮宝之下乃有轮转的现象，早已被宣说。譬如国王、轮王凭藉功德力所示现的轮宝现象，完全符合规定，依此理，以是功德为因，居家宝因此业报而生的神眼则得以显现，故称之为“伴随轮宝现象”。这是因由于因果之连续不断，并且果报之时间与因同时同现而成立。
Pariṇāyakaratanavaṇṇanā辅臣宝注释
§251
251. ‘‘Ayaṃ dhammo, ayaṃ adhammo’’tiādinā kammassakatāvabodhanasaṅkhātassa paṇḍitabhāvassa atthitāya paṇḍito. Bāhusaccabyattiyā byatto. Sabhāvasiddhāya medhāsaṅkhātāya pakatipaññāya atthitāya medhāvī. Attano yāthāvabuddhamatthaṃ paresaṃ vibhāvetuṃ pakāsetuṃ samatthatāya vibhāvī. Vavatthapetunti nicchituṃ.
“这是法，这是非法”等语，是善恶业所导致觉悟的智慧显现，为有学者所注解。此智慧因多语而流布，因其天成性质，故称智慧之启示，称为智者。智者能清晰说明自己所觉悟的义理，并能为他人明辨、阐发，称为辨明、解释，最后总结归纳称为“结止”。
Catuiddhisamannāgatavaṇṇanā具足四种成就注释
§252
252. Vipaccanaṃ vipāko, vipāko eva vepāko yathā ‘‘vikatameva vekata’’nti. Samaṃ nātisītanāccuṇhatāya avisamaṃ bhuttassa vepāko etissā atthīti samavepākinī, tāya samavepākiniyā.
后果即为果报，果报亦即苦恼，就如‘玷污即为玷污’所说。痛苦由极重之苦恶感所起，因身体不调适而发生的苦恼，即是所谓一体苦恼，是此苦之本质，因此称为共同苦恼者，即同苦者。
Dhammapāsādapokkharaṇivaṇṇanā法殿与莲池注释
§253
253.Janarāsiṃ kāretvā tena janarāsinā khaṇitvā na māpesi. Kiñcarahīti āha ‘‘rañño panā’’tiādi. Tattha kāraṇaṃ parato āgamissati. Ekāya vedikāya parikkhittā pokkharaṇiyo . Pariveṇaparicchedapariyanteti ettha pariveṇaṃ nāma samantato vivaṭaṅgaṇabhūtaṃ pokkharaṇiyā tīraṃ, tassa paricchedabhūte pariyante ekāya vedikāya parikkhittā pokkharaṇiyo. Etadahosīti etaṃ ‘‘yaṃnūnāhaṃ imāsu pokkharaṇīsū’’tiādikaṃ ahosīti. Sabbotukanti sabbesu utūsu pupphanakaṃ. Nānāvaṇṇauppalabījādīnīti rattanīlādinānāvaṇṇapupphena pupphanakauppalabījādīni. Jalajathalajamālanti jalajathalajapupphamālaṃ.
因缀筑众池，并由此众池环围，故不致被淹没。某语中说“为王之池”，此因果自他来。此说或指一池以围栏分隔的池塘。环围即四周通畅之水边，名为池塘边缘。此边缘形成分隔，即一池以围栏分隔。若言如此，则即是“我在这些池塘处”之意。所谓百花丛中，指在诸花水莲等花繁盛之处。以各色宝蓝莲子等五彩莲花聚集，汇成花环莲带。
§254
254.Paricāravasenāti taṅkhaṇikaparicāravasena, idañca paṭhamaṃ paṭṭhapitaniyāmeneva vuttaṃ, pacchā pana yānasayanādīni viya itthiyopi atthikānaṃ pariccattā eva. Tenāha ‘‘itthīhipī’’tiādi. Pariccāgavasenāti nirapekkhapariccāgavasena. Dīyatīti dānaṃ, deyyavatthu. Taṃ aggīyati nissajjīyati etthāti dānaggaṃ, parivesanaṭṭhānaṃ. Tādisāni atthīti yādisāni rañño dānagge khomasukhumādīni vatthāni, tādisāni yesaṃ attano santakāni santi. Ohāyāti pahāya tattheva ṭhapetvā. Attho atthi yesaṃ teti atthikā. Evaṃ anatthikāpi daṭṭhabbā.
服侍方式，指短暂之服侍，此是最先确立的规定。后来比方车辆、座席等，也都被视为女性所有的服侍物。故称“女性的服侍”等。放弃者指不取予不论之态度，不偏离而退舍。给予者即布施及田地赠与。此馀“火堆供奉”等指布施之场所。谓如是之物，即王之布施处，如丝绸绒毛之类合用的物品。此等东西乃其所有之布施物。弃绝者即放弃，丢弃后仍置于处所。此处所，即为物品之利。此即示不可除者。
§255
255.Kalahasaddopīti pi-saddena dānādhippāyena gehato nīhataṃ puna gehaṃ pavesetuṃ na yuttanti imamatthaṃ samucceti. Tenāha ‘‘na kho etaṃ amhākaṃ patirūpa’’ntiādi (dī. ni. 2.255).
所谓争斗声，是指因财物而生之争吵，与家宅被破坏后仍欲入居者不相称。此义即为本意。故有言“这不是我们的主人”，因所书《律藏·第二篇第255经》。
§257
257.Uṇhīsamatthaketi sikhāpariyantamatthake. Paricchedamatthaketi pāsādaṅgaṇaparicchedassa matthake.
257.“乌尼萨马塔”者，指发尖之极处义。 “帕里切达马塔”者，指宫殿台阶所在的界限之处义。
§258
258.Haratīti ativiya pabhassarabhāvena cakkhūni paṭiharantaṃ duddikkhatāya diṭṭhiyo harati apanentaṃ viya hoti. Taṃ pana haraṇaṃ nesaṃ paripphandanenāti āha ‘‘phandāpetī’’ti.
258.“哈拉提”谓过于明显之光明，眼见之物因之退隐，难以观察；视者似被吸引、被牵引般。“哈拉纳”非指捆绑，故称之为“使启、使开”。
Paṭhamabhāṇavāravaṇṇanā niṭṭhitā. · 第一诵分注释完毕。
Jhānasampattivaṇṇanā禅那成就之解释
§260
260.Mahatiyā iddhiyāti mahantena icchitatthasamijjhanena. Tesaṃyeva icchiticchitatthānaṃ. ‘‘Anubhavitabbāna’’nti iminā ānubhāva-saddassa kammasādhanataṃ dasseti. Pubbe sampannaṃ katvā deyyadhammapariccāgassa katabhāvaṃ dassento ‘‘sampattipariccāgassā’’ti āha. Attānaṃ dameti etenāti damo.
260.“马哈提亚·伊蒂德意者”为以宏大甚深之意欲念为准。“伊奇提耶塔”者，指依此意欲念生起之意图。谓“应当体验”的“阿奴巴哈伐”一词，表明此为完成善业的方法。早前已具足并示现放弃施予法之状态，称为“具足放弃”。“阿塔讷”即自制、自持也。
Bodhisattapubbayogavaṇṇanā菩萨前行之解释
Assāti mahāsudassanarañño. Eko theroti appaññāto nāmagottato aññataro puthujjano thero. Theraṃ disvāti aññatarasmiṃ rukkhamūle nisinnaṃ disvā. Kaṭṭhattharaṇanti kaṭṭhamayaṃ attharaṇaṃ, dāruphalakanti attho.
“阿萨”者，即“摩哈苏塔萨那拉忍诺”，大林中大知之意。一位老比库，其名及族姓不得而知，是某一普通人长老。有人见此长老，于某树根下坐。谓“卡特哈塔纳”为木编织之坐垫，意即木制之座垫。
Paribhogabhājananti pānīyaparibhojanīyādiparibhogayogyaṃ bhājanaṃ. Ārakaṇṭakanti sūcivijjhanakakaṇṭakaṃ. Pipphalikanti khuddakasatthakaṃ. Udakatumbakanti kuṇḍikaṃ.
“帕利博迦帕贾纳”者，谓适于饮食及饮食所需之食物。 “阿拉坎达卡”意为针刺刺痛之物。 “皮帕里”意为小刺。 “乌达库吞巴”即水壶。
Kūṭāgāradvāreyeva nivattesīti kūṭāgāraṃ paviṭṭhakālato paṭṭhāya tesaṃ micchāvitakkānaṃ pavattiyā okāsaṃ nādāsi.
“库塔阿加拉·德瓦雷耶瓦·尼瓦特蒂”谓，当宫室大门关闭时，凭借误入邪念起始之机，门不敞开也。
§261
261.Kasiṇameva paññāyati mahāpurisassa tattha tattha katādhikārattā, tesañca padesānaṃ suparikammakatakasiṇasadisattā.
261.唯有遍在观（遍观）能被大丈夫所证得，且在彼处彼地，由于其所具的权柄，这些地方的众生具有善巧的遍在观相似性。
§262
262.Cattāri jhānānīti cattāri kasiṇajjhānāni. Kasiṇajjhānappamaññānaṃyeva vacanaṃ tāsaṃ tadā ādaragāravavasena nibbattitattā. Mahābodhisattānañhi arūpajjhānesu ādaro natthi, abhiññāpadaṭṭhānataṃ pana sandhāya tānipi nibbattenti, tasmā mahāsatto tāpasaparibbājakakāle yattake lokiyaguṇe nibbatteti, te sabbepi tadā nibbattesiyeva. Tenāha ‘‘mahāpuriso panā’’tiādi.
262.所谓四禅，乃指四种遍在观禅。遍在观禅之称谓乃是因其当时产生时，具敬重尊重之情，故简称为遍在观禅。大菩提萨埵在色界无色禅时虽无敬意，但为证得神通之地故亦修习此禅，故大丈夫于苦行游方时，亦于世俗功德中修习遍在观禅，且于一切境界皆如是修习，故有“乃至大丈夫”等说。
Caturāsītinagarasahassādivaṇṇanā八万四千城等之解释
§263
263.Abhiharitabbabhattanti upanetabbabhattaṃ.
263.“应使用者”，即应当被使用的。
§264
264.Nibaddhavattanti pubbe upanibaddhaṃ pākavattaṃ.
264.“有羁绊者”，是指先前曾有羁绊、缠绕并已经成熟的状态。
Subhaddādeviupasaṅkamanavaṇṇanā苏跋达天后前来之解释
§265
265.Āvaṭṭetvāti ativisitvā. Yaṃ yaṃ rañño icchitaṃ dānūpakaraṇañceva bhogūpakaraṇañca, tassa tassa tatheva samiddhabhāvaṃ vitthavati.
265.“绕越”者，谓超越不止。凡国王欲求之施与与享用，皆以其所欲之处得以充分增长展开。
§266
266. Sace pana rājā jīvite chandaṃ janeyya, ito parampi ciraṃ kālaṃ tiṭṭheyya mahiddhiko mahānubhāvoti evaṃ mahajjhāsayā devī bhogesu, jīvite ca rājānaṃ sāpekkhaṃ kātuṃ vāyami. Tena vuttaṃ ‘‘mā heva kho rājā’’tiādi. Tenevāha ‘‘tassa kālaṅkiriyaṃ anicchamānā’’tiādi. Chandaṃ janehīti ettha chanda-saddo taṇhāpariyāyoti āha ‘‘pemaṃ uppādehī’’ti. Apekkhati ārammaṇaṃ etāya na vissajjetīti apekkhā, taṇhā.
266.若国王于生存中生起愿望，则以后续长久时间安住为广大有大权势者。诸女士等以此大臣观点，愿谋求于生活中与国王有关之事。故有说：“勿为国王”等语。又谓：“彼时恶迹不乐愿”。“生起愿望”一词，此处的“愿”音即贪欲之义，故言“生爱欲”。“等待而不舍弃此缘起”，此依待即贪欲。
§267
267.Garahitāti ettha kehi garahitā, kasmā ca garahitāti antolīnaṃ codanaṃ vissajjento ‘‘buddhehī’’tiādimāha, tena viññugarahitattā, duggatisaṃvattaniyato ca sāpekkhakālakiriyā parivajjetabbāti dasseti.
盖念者，于此处由诸人所摄受之义而言。何以故称为盖念？因其消除内心烦恼激励，故有“于佛法中”等语。由此显示知见被盖，故导致恶道因缘之生起，且为依附时间而行的行为，应当远离。
§268
268.Ekamantaṃ gantvāti rañño cakkhupathaṃ vijahitvā.
独自一人去也，谓王舍城眼目之路已被放弃。
Brahmalokūpagamanavaṇṇanā前往梵天界之解释
§269
269.Soṇassāti koḷivīsassa soṇassa. Ekā bhattapātīti ekaṃ bhattavaḍḍhitakaṃ. Tādisaṃ bhattanti tathārūpaṃ garuṃ madhuraṃ siniddhaṃ bhattaṃ. Bhuttānanti bhuttavantānaṃ.
所谓索那者，即谷物之谷索那。『一食盘』者，为一食器之容量。此类食物，谓如是重、甘美、净熟之饭食。『已食者』即已具足食量者。
§271
271.Dāsamanussāti dāsā ceva āyuttakamanussā ca.
所谓仆人众者，既指奴仆，又指雇佣人等。
Idāni yathāvuttāya rañño mahāsudassanassa bhogasampattiyā kammasarikkhataṃ uddharanto ‘‘etāni panā’’tiādimāha, taṃ suviññeyyameva.
如今，如前所说，王大悉达多于物资丰盛之时，通过斡旋功德而显扬，此中所言「此等者」等，理应深知明了。
§272
272.Āditopaṭṭhāyāti samudāgamanato paṭṭhāya. Yattha taṃ puññaṃ āyūhitaṃ, yato sā sampatti nibbattā, tato tatiyattabhāvato pabhuti. Mahāsudassanassa jātakadesanā hi tadā samudāgamanato paṭṭhāya bhagavatā desitāti. Paṃsvāgārakīḷaṃ viyāti yathā nāma dārakā paṃsūhi vāpigehabhojanādīni dassentā yathāruci kīḷitvā gamanakāle sabbaṃ taṃ vidhaṃsentā gacchanti, evameva bhagavā mahāsudassanakāle attanā anubhūtaṃ dibbasampattisadisaṃ acinteyyānubhāvasampattiṃ vitthārato dassetvā puna attano desanaṃ ādīnavanissaraṇadassanavasena vivaṭṭābhimukhaṃ viparivattento ‘‘sabbā sā sampatti aniccatāya vipariṇatā vidhaṃsitā’’ti dassento ‘‘passānandā’’tiādimāha. Vipariṇatāti vipariṇāmaṃ sabhāvavigamaṃ gatā. Tenāha ‘‘pakativijahanenā’’tiādi. Pakatīti sabhāvadhammānaṃ udayavayaparicchinno kakkhaḷaphusanādisabhāvo, so bhaṅgakkhaṇato paṭṭhāya jahito, pariccajanto sabbaso nattheva. Tenāha ‘‘nibbutapadīpo viya apaññattikabhāvaṃ gatā’’ti.
所谓初次着眼者，以事物之生起为起点。其处功德得以增长，福报亦随之生起，复其次第呈显。王大悉达多出生故事，正是从事件发生之初讲起，佛陀亦如是宣说。譬如吹尘戏耍，儿童以尘土玩弄食物器皿等，彼时依趣味玩耍，于行时将一切扰乱散失而去。佛陀亦于大悉达多时代，以自身所证得之如天神福报般之不可思议境界，详尽展现而示现后，复转而回归正法，广说法义，揭示「一切功德皆为无常、变异、消散」之理，并告诫「观此与乐」等。所谓变异即变化、生灭、性质无常之义。故有「由变异破坏」等语。所谓破坏者，即众生法之生成、灭亡、变化，难以常续，其本质乃是断灭消散。由此故言其如已熄灭灯火，断灭而无余存也。
Ettāvatāti ādito paṭṭhāya pavattena ettakena desanāmaggena. Anekāni vassakoṭisatasahassāniyeva ubbedho etissāti anekavassakoṭisatasahassubbedhā. Aniccalakkhaṇaṃ ādāyāti taṃ sampattigataṃ aniccalakkhaṇaṃ desanāya gahetvā vibhāvetvā. Yathā nisseṇimuccane tādisaṃ satahatthubbedhaṃ rukkhaṃ pakatipurisena ārohituṃ na sakkā, evaṃ aniccatāvibhāvanena tassā sampattiyā apekkhānisseṇimuccane kenaci ārohituṃ na sakkāti āha ‘‘aniccalakkhaṇaṃ ādāya nisseṇiṃ muñcanto viyā’’ti. Tenevāti yathāvuttakāraṇeneva, ādito sātisayaṃ kāmesu assādaṃ dassetvāpi upari nesaṃ ‘‘passānandā’’tiādinā ādīnavaṃ, okāraṃ, saṃkilesaṃ, nekkhamme ānisaṃsañca vibhāvetvā desanāya niṭṭhāpitattā. Pubbeti atītakāle. Vasabharājāti vasabhanāmako sīhaḷamahārājā.
『如此多』者，是谓以最初的基础、所行起的推动力，及用多寡适宜的开示主题，来说明。众多乃如数以千万百千载计的涌现，所以称为众多千万百千群。『无常特征』者，示现为成就的无常特征，因教示无常特征而摄取、分别。譬如在树枝折断时，如同此类无法由徒手攀登树木一样，因无常观的显现，对无常之成就寄望于树枝的攀援是无法的，由此说“承取无常特征，放下枝杈而行”。『如此』者，指按照所述原因说；最初虽显现欲界趣着相的感受，然而在上述所示的烦恼、污点、出离的因缘辨析后，教法乃得究竟。『过去即昔日』。『藏王』者，即称为瓦萨巴的锡兰大王。
Udakapupphuḷādayoti ādi-saddena tiṇagge ussāvabinduādike saṅgaṇhāti.
『水花等』者，是以起首声而称谓，在草叶上蒸气微滴等聚合之事。
Mahāsudassanassa panāti pana-saddo visesatthajotano, tena mahāsudassanamahārājā jhānābhiññāsamāpattiyo nibbattesi, tadaggena parisuddhe ca samaṇabhāve patiṭṭhito, yato vidhuya eva kāmavitakkādisamaṇabhāvasaṃkilesaṃ suññāgāraṃ pāvisi, evaṃbhūtassāpi tassa kālaṃ kiriyato sattame divase sabbā cakkavattisampatti antarahitā, na tato paraṃ, aho acchariyamanusso anaññasādhāraṇaguṇavisesoti imaṃ visesaṃ dasseti.
『大光明』者，此名以彰显特殊教义之意，因此大光明大王见到禅定与神通的成就后，便获此殊胜成果，立于此净地出家人之境地。因断除世间诸欲念等出家人烦恼，入空寂所居，遂由此因缘，其时（王）推行活动于第七日时，整个世界财富皆悉已隐藏无现；自此不复现，于人间现无与伦比之奇异殊胜品质。
Anāruḷhanti ‘‘rājā kira pubbe gahapatikule nibbattī’’tiādinā, (dī. ni. aṭṭha. 2.260) ‘‘puna theraṃ āmantesī’’tiādinā (dī. ni. aṭṭha. 2.272) ca vuttamatthaṃ sandhāyāha. So hi imasmiṃ sutte saṅgītiṃ anāruḷho, aññattha pana āgato imissā desanāya piṭṭhivattakabhāvena. Yaṃ panettha atthato na vibhattaṃ, taṃ suviññeyyaṃ evāti.
『未曾遗忘』者，云：『王者果真于从前之家族中产生。』（引《长部·尼陀经注》卷二二六〇）『再度召请长老』（引《长部·尼陀经注》卷二七二）等语，证实所说之义。此即本经之文，无所遗忘；他出的说则带有分别乃至与地理相符之事。唯此处义理未生疑惑，应当明了。
Mahāsudassanasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā. · 大善见经注释中隐含义之阐明