10. Pāyāsisuttaṃ · 10. 巴亚西经义注
10. Pāyāsirājaññasuttavaṇṇanā巴亚西王子经义疏
§406
406.Evaṃme sutanti pāyāsirājaññasuttaṃ. Tatrāyamapubbapadavaṇṇanā – āyasmāti piyavacanametaṃ. Kumārakassapoti tassa nāmaṃ. Kumārakāle pabbajitattā pana bhagavatā ‘‘kassapaṃ pakkosatha, idaṃ phalaṃ vā khādanīyaṃ vā kassapassa dethā’’ti vutte ‘‘katarakassapassā’’ti. ‘‘Kumārakassapassā’’ti evaṃ gahitanāmattā tato paṭṭhāya vuḍḍhakālepi ‘‘kumārakassapo’’ tveva vuccati. Apica rañño posāvanikaputtattāpi taṃ kumārakassapoti sañjāniṃsu.
本卷406。此为牛乳王经。如是我闻，先当解说关于此处之人物名义——尊者，即此亲爱弟子。名为库玛拉咖萨巴，此名由来系因幼时出家，世尊当时曾言：“咖萨巴啊，今此果实或可食之物，是咖萨巴之所应得。”问：“何之咖萨巴？”答：“即是库玛拉咖萨巴。”是名由此而立，即便年长时亦称库玛拉咖萨巴。且因为他是王护子，亦被称为库玛拉咖萨巴之名。
Ayaṃ panassa pubbayogato paṭṭhāya āvibhāvakathā – thero kira padumuttarassa bhagavato kāle seṭṭhiputto ahosi. Athekadivasaṃ bhagavantaṃ citrakathiṃ ekaṃ attano sāvakaṃ etadagge ṭhapentaṃ disvā bhagavato sattāhaṃ dānaṃ datvā ‘‘ahampi bhagavā anāgate ekassa buddhassa ayaṃ thero viya citrakathī sāvako bhavāmī’’ti patthanaṃ katvā puññāni karonto kassapassa bhagavato sāsane pabbajitvā visesaṃ nibbattetuṃ nāsakkhi. Tadā kira parinibbutassa bhagavato sāsane osakkante pañca bhikkhū nisseṇiṃ bandhitvā pabbataṃ āruyha samaṇadhammaṃ akaṃsu. Saṅghatthero tatiyadivase arahattaṃ patto, anuthero catutthadivase anāgāmī ahosi, itare tayo visesaṃ nibbattetuṃ asakkontā devaloke nibbattā.
此为先前所说之相关由来，现以开示——据说有尊者，名为莲首尊者，生活于世尊时代，为一富户之子。某日，见世尊设一画图，以此置于一侍者前。其侍者在世尊面前供养七天后言：“我亦愿成为未来世间唯一一佛之后，如此莲首尊者之侍者。”于是便以此誓愿，修持功德，皈依咖萨巴尊者教法，立志成就特殊果位，然而未有证量。因时世尊涅槃，五比库因不堪其教法，结社在一地方，登高山修习沙门法。如是，该结社第三日即得阿拉汉果，第四日得斯陀含果，其他三人不能成就特殊果位而于天界涅槃。
Tesaṃ ekaṃ buddhantaraṃ devesu ca manussesu ca sampattiṃ anubhavantānaṃ eko takkasilāyaṃ rājakule nibbattitvā pakkusāti nāma rājā hutvā bhagavantaṃ uddissa pabbajitvā rājagahaṃ uddissa āgacchanto kumbhakārasālāyaṃ bhagavato dhammadesanaṃ sutvā anāgāmiphalaṃ patto. Eko ekasmiṃ samuddapaṭṭane kulaghare nibbattitvā nāvaṃ āruyha bhinnanāvo dārucīrāni nivāsetvā lābhasampattiṃ patto ‘‘ahaṃ arahā’’ti cittaṃ uppādetvā ‘‘na tvaṃ arahā, gaccha, satthāraṃ upasaṅkamitvā pañhaṃ pucchā’’ti atthakāmāya devatāya codito tathā katvā arahattaphalaṃ patto.
其中有一人，佛陀涅槃时代，作为天与人皆享富贵者中唯一一位以智慧著称者，重新出世为王名帕库萨提。此王听闻世尊正法，乃舍王位随佛出家，往拘舍那城，于壶匠舍听佛法，得斯陀含果位。有一人出生于某海滨的王室之家，登舟航行后损坏船只，修护木板后获得财富，心生“我是阿拉汉”，神启示其“不你非阿拉汉，应往见师问答”。经此启示，遂证阿拉汉果。
Eko rājagahe ekissā kuladārikāya kucchimhi uppanno. Sā ca paṭhamaṃ mātāpitaro yācitvā pabbajjaṃ alabhamānā kulagharaṃ gantvā gabbhaṃ gaṇhi . Gabbhasaṇṭhitampi ajānanti sāmikaṃ ārādhetvā tena anuññātā bhikkhunīsu pabbajitā, tassā gabbhanimittaṃ disvā bhikkhuniyo devadattaṃ pucchiṃsu. So ‘‘assamaṇī’’ti āha. Dasabalaṃ pucchiṃsu. Satthā upālittheraṃ sampaṭicchāpesi. Thero sāvatthinagaravāsīni kulāni visākhañca upāsikaṃ pakkosāpetvā sodhento ‘‘pure laddho gabbho, pabbajjā arogā’’ti āha. Satthā ‘‘suvinicchitaṃ adhikaraṇa’’nti therassa sādhukāramadāsi. Sā bhikkhunī suvaṇṇabimbasadisaṃ puttaṃ vijāyi. Taṃ gahetvā rājā pasenadi kosalo posāpesi. ‘‘Kassapo’’ti cassa nāmaṃ katvā aparabhāge alaṅkaritvā satthu santikaṃ netvā pabbājesi. Iti naṃ rañño posāvanikaputtattāpi ‘‘kumārakassapo’’ti sañjāniṃsūti. Taṃ ekadivasaṃ andhavane samaṇadhammaṃ karontaṃ atthakāmā devatā pañhe uggahāpetvā ‘‘ime pañhe bhagavantaṃ pucchā’’ti āha. Thero pañhe pucchitvā pañhavissajjanāvasāne arahattaṃ pāpuṇi. Bhagavāpi taṃ citrakathikānaṃ bhikkhūnaṃ aggaṭṭhāne ṭhapesi.
某时拘舍那城，一贵族女子怀孕，其父母初求出家经允，女子返家怀胎。虽未识丈夫而依止合法，后得知怀孕，比库尼等问及天帝Devadatta，答曰“非沙门”。询问十力，女诗僧持护卫圣僧尊者Upalithera之凭证。尊者称女子所在族贵族为沙瓦提城住家，维萨卡居家女居士曾遣使讲正法。女子言：“昔日胎儿，今已健全出家。”世尊谓其“善巧所为，乃正法缘起。”女子生一儿，形如金像，该儿由巴谢那帝王哺育。名为咖萨巴，后用此名装饰，带至佛陀前出家。虽为王护子亦称库玛拉咖萨巴。有一日在密林独修时，天帝启示“此有疑问，可问世尊。”经问答后，尊者证阿拉汉果。佛亦令此画图僧人众处首位。
Setabyāti tassa nagarassa nāmaṃ. Uttarena setabyanti setabyato uttaradisāya. Rājaññoti anabhisittakarājā. Diṭṭhigatanti diṭṭhiyeva. Yathā gūthagataṃ muttagatanti vutte na gūthādito aññaṃ atthi, evaṃ diṭṭhiyeva diṭṭhigataṃ. Itipi natthīti taṃ taṃ kāraṇaṃ apadisitvā evampi natthīti vadati. Purā…pe… saññāpetīti yāva na saññāpeti.
“设巴耶”乃城名，意为“设巴耶之北方”。“王王”，即无名之王。所谓“执见”，即固执之见，如同说“聚合而成的泥团”，无其他之义。故说“无处”，即因种种因缘均指无常故。古时……到今不曾宣说。
Candimasūriyaupamāvaṇṇanā日月譬喻义疏
§411
411.Ime bho, kassapa, candimasūriyāti so kira therena pucchito cintesi ‘‘ayaṃ samaṇo paṭhamaṃ candimasūriye upamaṃ āhari, candimasūriyasadiso bhavissati paññāya, anabhibhavanīyo aññena, sace panāhaṃ ‘candimasūriyā imasmiṃ loke’ti bhaṇissāmi, ‘kiṃ nissitā ete, kittakapamāṇā, kittakaṃ uccā’tiādīhi paliveṭhessati. Ahaṃ kho panetaṃ nibbeṭhetuṃ na sakkhissāmi, ‘parasmiṃ loke’ iccevassa kathessāmī’’ti. Tasmā evamāha.
佛陀向咖萨巴尊者问曰：“此沙门初承月亮与太阳之名，思量其意为：此沙门当如月亮日轮，虽智慧丰满，不受他人支配。若我于此世称他为‘此世之月亮日轮’，必因其美誉嫉妒而招诤恨。然我不能避此等困扰，仍当如实言之。”因此佛作此言。
Bhagavā pana tato pubbe na cirasseva sudhābhojanīyajātakaṃ kathesi. Tattha ‘‘cande cando devaputto, sūriye sūriyo devaputto’’ti āgataṃ. Bhagavatā ca kathitaṃ jātakaṃ vā suttantaṃ vā sakalajambudīpe patthaṭaṃ hoti, tena so ‘‘ettha nivāsino devaputtā natthī’’ti na sakkā vattunti cintetvā devā te na manussāti āha.
世尊先前住世之时，不久前曾说过有关美味饮食的本生故事。其文中说道：“月亮是天子的儿子，太阳亦是天子的儿子。”世尊所讲的本生故事或经文，遍布整印度大陆。但是，因为在此地的居住者中无天子的儿子，不能说出“此处有天子的儿子”，故天人闻言便说：这些说法并非人间所出。
§412
412.Atthi pana, rājañña, pariyāyoti atthi pana kāraṇanti pucchati. Ābādhikāti visabhāgavedanāsaṅkhātena ābādhena samannāgatā. Dukkhitāti dukkhappattā. Bāḷhagilānāti adhimattagilānā. Saddhāyikāti ahaṃ tumhe saddahāmi, tumhe mayhaṃ saddhāyikā saddhāyitabbavacanāti attho. Paccayikāti ahaṃ tumhe pattiyāmi, tumhe mayhaṃ paccayikā pattiyāyitabbāti attho.
『有』者，即存在、存在之因也。有人问曰“何谓存在？何谓因？”所谓『疾病』，是由不和谐感受所引起的疾病。所谓『苦』，即苦痛所生。『病弱』是指过度虚弱。『信从者』，是我信你，你应信我之意。『因』者，我予你因，你当予我因，意即因果相应之理。
Corādiupamāvaṇṇanā盗贼等譬喻义疏
§413
413.Uddisitvāti tesaṃ attānañca paṭisāmitabhaṇḍakañca dassetvā, sampaṭicchāpetvāti attho. Vippalapantassāti ‘‘putto me, dhītā me, dhanaṃ me’’ti vividhaṃ palapantassa. Nirayapālesūti niraye kammakāraṇikasattesu. Ye pana ‘‘kammameva kammakāraṇaṃ karoti, natthi nirayapālā’’ti vadanti. Te ‘‘tamenaṃ, bhikkhave, nirayapālā’’ti devadūtasuttaṃ paṭibāhanti. Manussaloke rājakulesu kāraṇikamanussā viya hi niraye nirayapālā honti.
『说明』指展示他们自身及其反对者之姿态；『讨取』则意相应的含义。『不断言说』是指各种陈述如“我是你子，我乃你女，我有财富”等等。所谓『地狱护持者』是指在地狱中因业受苦的众生。有些人说：“造业乃业因，地狱护持者不存在。”此等人反驳道：“这句话即是天神使者所宣说的地狱护持。”在人道界下生王族者，犹如造业的因子一般，故地狱中确有护持者。
§415
415.Veḷupesikāhīti veḷuvilīvehi. Sunimmajjathāti yathā suṭṭhu nimmajjitaṃ hoti, evaṃ nimmajjatha, apanethāti attho.
『沮丧者』谓生活在沮丧浅水之中。『安然陷入』是如同完全沉入水中一样，意谓深陷其中，不得拔离。
Asucīti amanāpo. Asucisaṅkhātoti asucikoṭṭhāsabhūto asucīti ñāto vā. Duggandhoti kuṇapagandho. Jegucchoti jigucchitabbayutto. Paṭikūloti dassaneneva paṭighāvaho. Ubbādhatīti divasassa dvikkhattuṃ nhatvā tikkhattuṃ vatthāni parivattetvā alaṅkatapaṭimaṇḍitānaṃ cakkavattiādīnampi manussānaṃ gandho yojanasate ṭhitānaṃ devatānaṃ kaṇṭhe āsattakuṇapaṃ viya bādhati.
『不净』即不清洁。『不净者聚集』特指污秽之积累体或污垢之类。『恶臭』是指恶臭难闻。『厌弃』为应当厌弃之意。『反感』即一见即起反感。『发作』意指日间二十至三十转轮纷扰环境，那些身披华丽饰物的转轮圣王及众生，犹如天人之喉头所感受之刺鼻恶臭一般，极为苦恼。
§416
416. Puna pāṇātipātādipañcasīlāni samādāyavattentānaṃ vasena vadati. Tāvatiṃsānanti idañca dūre nibbattā tāva mā āgacchantu, ime kasmā na entīti vadati.
又说因持守五戒而生众善者，称为“五戒因持者”。所谓“忉利天”即距此遥远之地。意谓当时这些人为什么不来忉利天，即这里？
§418
418.Jaccandhūpamomaññe paṭibhāsīti jaccandho viya upaṭṭhāsi. Araññavanapatthānīti araññakaṅgayuttatāya araññāni, mahāvanasaṇḍatāya vanapatthāni. Pantānīti dūrāni.
如半夜黑暗之中误认树木为灌木般，此处呈现出闪烁不定，宛如盲人在旁守护。所谓森林与林地，指的是附属于森林的小树林，因为有大片森林环绕而称为林地。潘塔，指遥远的路径。
§419
419.Kalyāṇadhammeti teneva sīlena sundaradhamme. Dukkhapaṭikūleti dukkhaṃ apatthente. Seyyo bhavissatīti paraloke sugatisukhaṃ bhavissatīti adhippāyo.
善法，是指因那种行为规范而美好的法。苦逆，即事理不顺而生的苦难。所谓更上者，指来世中当生美好安乐，有此期望。
§420
420.Upavijaññāti upagatavijāyanakālā, paripakkagabbhā na cirasseva vijāyissatīti attho. Opabhoggā bhavissatīti pādaparicārikā bhavissati. Anayabyasananti mahādukkhaṃ. Ayoti sukhaṃ, na ayo anayo, dukkhaṃ. Tadetaṃ sabbaso sukhaṃ byasati vikkhipatīti byasanaṃ. Iti anayova byasanaṃ anayabyasanaṃ, mahādukkhanti attho. Ayonisoti anupāyena. Apakkaṃ na paripācentīti apariṇataṃ akhīṇaṃ āyuṃ antarāva na upacchindanti. Paripākaṃ āgamentīti āyuparipākakālaṃ āgamenti. Dhammasenāpatināpetaṃ vuttaṃ –
「生育知」是指胎儿到成熟时刻出生之意。所谓不久即生，含义为成熟子宫中不久便会生育。享用者，是指婢女佣人。大苦恶习，意指极大痛苦。此乃苦不苦非苦之辨析：非苦者即所谓乐，并非非乐即苦。此中「苦」泛指苦乐交错。由此可知，「非乐」即苦。为彻底痛苦而散乱，称为恶习。此谓不善妙之意，不渐熟成、不完善、不健康的寿命不得中断。成熟到来，即寿命成熟之时。依佛教法师称此曰：
‘‘Nābhinandāmi maraṇaṃ, nābhinandāmi jīvitaṃ;
『我不喜悦死亡，亦不喜悦生命；』
Kālañca paṭikaṅkhāmi, nibbisaṃ bhatako yathāti. (theragā. 1001)
『我反对时间，如同反对纠缠的蚁群。』（长老颂 1001）
§421
421.Ubbhinditvāti mattikālepaṃ bhinditvā.
「突破」是指破土而出，犹如破坏泥土覆盖。
§422
422.Rāmaṇeyyakanti ramaṇīyabhāvaṃ. Velāsikāti khiḍḍāparādhikā. Komārikāti taruṇadārikā. Tuyhaṃ jīvanti supinadassanakāle nikkhamantaṃ vā pavisantaṃ vā jīvaṃ api nu passanti. Idha cittācāraṃ ‘‘jīva’’nti gahetvā āha. So hi tattha jīvasaññīti.
『美好』者，即『可爱的特性』。『Velāsika』是指小儿之过失。『Komārika』是指年轻少女。『你们活着者』，指于熟睡见相期间，出入时，是否见到生命？此处心行以『生命』名，故称之为『生命观念』。
§423
423.Jiyāyāti dhanujiyāya, gīvaṃ veṭhetvāti attho. Patthinnataroti thaddhataro. Iminā kiṃ dasseti? Tumhe jīvakāle sattassa pañcakkhandhāti vadanti, cavanakāle pana rūpakkhandhamattameva avasissati, tayo khandhā appavattā honti, viññāṇakkhandho gacchati. Avasiṭṭhena rūpakkhandhena lahutarena bhavitabbaṃ, garukataro ca hoti. Tasmā natthi koci kuhiṃ gantāti imamatthaṃ dasseti.
「Jiyāyāti dhanujiyāya」指拉弓射箭的动作，引申意为寻找生命之义。『Patthinnataroti thaddhataro』意为更坚固或更柔软。此句所示含义是：你们在活着的时候称之为五蕴，而死时色蕴仅存，其余三蕴消散，唯识蕴前行。已存色蕴当转为轻薄或变沉重。故无处可去，此义明示无他所归。
§424
424.Nibbutanti vūpasantatejaṃ.
『熄灭』者，即『息灭的光明』。
§425
425.Anupahaccāti avināsetvā. Āmato hotīti addhamato marituṃ āraddho hoti. Odhunāthāti orato karotha. Sandhunāthāti parato karotha. Niddhunāthāti aparāparaṃ karotha. Tañcāyatanaṃ na paṭisaṃvedetīti tena cakkhunā taṃ rūpāyatanaṃ na vibhāveti. Esa nayo sabbattha.
425.『不损害』者，不毁坏也。『半死』者，已开始走向死亡也。『向下摇』者，从近处摇动也。『向旁摇』者，从远处摇动也。『反复摇』者，一再来回摇动也。『不感受该处』者，以该眼根不能显现该色处也。此法应用于一切处。
§426
426.Saṅkhadhamoti saṅkhadhamako. Upalāpetvāti dhamitvā.
426.『吹海螺者』者，吹海螺之人也。『吹奏之后』者，吹之也。
§428
428.Aggikoti aggiparicārako. Āpādeyyanti nipphādeyyaṃ, āyuṃ vā pāpuṇāpeyyaṃ. Poseyyanti bhojanādīhi bhareyyaṃ. Vaḍḍheyyanti vaḍḍhiṃ gameyyaṃ. Araṇīsahitanti araṇīyugaḷaṃ.
『火者』即『火之管理者』。『应毁者』是指应当毁灭的。『应得寿命者』是应获取寿命的。『应填充者』是以食物等充满者。『应增长者』是指应当增长者。『有箭者』即指出有箭头之双箭。
§429
429.Tirorājānopīti tiroraṭṭhe aññasmimpi janapade rājāno jānanti. Abyattoti avisado acheko. Kopenapīti ye maṃ evaṃ vakkhanti, tesu uppajjanakena kopenapi etaṃ diṭṭhigataṃ harissāmi pariharissāmīti gahetvā vicarissāmi. Makkhenāti tayā vuttayuttakāraṇamakkhalakkhaṇena makkhenāpi. Palāsenāti tayā saddhiṃ yugaggāhalakkhaṇena palāsenāpi.
提洛罗阇阿诺彼提（tirorājānopīti）者，谓三界王也。在三界之内，诸他国之人民皆知有王。阿毗亚托（Abyatto）者，谓未及之一切、不退转之意。阇白纳彼提（Kopenapīti）者，谓那些说「我是如此」者。对彼等生起愤恨时，亦将以此见解护持厌离，审察考虑。摩伽纳（Makkhenā）者，因有「说」与「缘故」之双重缘起故名。巴拉色那（Palāsenāti）者，谓合一起为一组之特点，由此组成的团体也。
§430
430.Haritakapaṇṇanti yaṃ kiñci haritakaṃ, antamaso allatiṇapaṇṇampi na hotīti attho. Sannaddhakalāpanti sannaddhadhanukalāpaṃ. Āsittodakāni vaṭumānīti paripuṇṇasalilā maggā ca kandarā ca. Yoggānīti balibadde.
『Haritakapaṇṇa』即一切苦瓜叶，不包含苦瓜之下末端叶。『备足束』即捆束弓弦的束带。『水汲用』是指运载充满水之器具及水槽。『连接者』即缚住紧绑之意。
Bahunikkhantaroti bahunikkhanto ciranikkhantoti attho. Yathābhatena bhaṇḍenāti yaṃ vo tiṇakaṭṭhodakabhaṇḍakaṃ āropitaṃ, tena yathābhatena yathāropitena, yathāgahitenāti attho.
婆护尼卡南多罗提（Bahunikkhantaroti）者，谓长期居住于多处之义。野他芭提那（Yathābhatena）者，谓如器皿盛放干草与水，依其所盛，依其所置，依其所受之意。
Appasārānīti appagghāni. Paṇiyānīti bhaṇḍāni.
『价低之物』者，低价之物也。『商品』者，货物也。
Gūthabhārikādiupamāvaṇṇanā粪担等譬喻义疏
§432
432.Mamaca sūkarabhattanti mama ca sūkarānaṃ idaṃ bhattaṃ. Uggharantanti upari gharantaṃ. Paggharantanti heṭṭhā parissavantaṃ. Tumhe khvettha bhaṇeti tumhe kho ettha bhaṇe. Ayameva vā pāṭho. Tathā hi pana me sūkarabhattanti tathā hi pana me ayaṃ gūtho sūkarānaṃ bhattaṃ.
432.『以及我的猪食』者，这是我的猪的食物也。『向上流出』者，从上方溢出也。『向下滴落』者，从下方渗漏也。『你们这里说』者，即「你们正是在此说」也。此亦为另一版本读法。『如实说来这正是我的猪食』者，如实说来，这粪便正是我的猪的食物也。
§434
434.Āgatāgataṃ kaliṃ gilatīti āgatāgataṃ parājayaguḷaṃ gilati. Pajjohissāmīti pajjohanaṃ karissāmi, balikammaṃ karissāmīti attho. Akkhehi dibbissāmāti guḷehi kīḷissāma. Littaṃ paramena tejasāti paramatejena visena littaṃ.
434.『吞下接连而来的厄运』者，吞下接连而来的失败之丸也。『我将奉祀』者，我将行奉祀，即我将作祭祀供养之意也。『我们将以骰子博戏』者，我们将以骰粒游戏也。『涂抹着极烈毒药』者，涂有极其猛烈的毒药也。
§436
436.Gāmapaṭṭanti vuṭṭhitagāmapadeso vuccati. ‘‘Gāmapada’’ntipi pāṭho, ayamevattho. Sāṇabhāranti sāṇavākabhāraṃ. Susannaddhoti subaddho. Tvaṃ pajānāhīti tvaṃ jāna. Sace gaṇhitukāmosi, gaṇhāhīti vuttaṃ hoti.
436.「村落边界」称为「村界地」，这就是其含义。「村界地」一词的读法即是如此。舍橹负载者是承担负重之意。『Susannaddho』意为稳固密合。「你知晓」即是「你知道」。如果你想要把握，便说「把握」是被说出来的。
Khomanti khomavākaṃ. Ayanti kāḷalohaṃ. Lohanti tambalohaṃ. Sajjhanti rajataṃ. Suvaṇṇanti suvaṇṇamāsakaṃ. Abhinandiṃsūti tussiṃsu.
『麻布』者，麻皮也。『铁』者，黑铁也。『铜』者，赤铜也。『银』者，白银也。『金』者，金马萨咖也。『欢喜』者，满足也。
§437
437.Attamanoti sakamano tuṭṭhacitto. Abhiraddhoti abhippasanno. Pañhāpaṭibhānānīti pañhupaṭṭhānāni. Paccanīkaṃ kattabbanti paccanīkaṃ paṭiviruddhaṃ viya kattabbaṃ amaññissaṃ, paṭilomagāhaṃ gahetvā aṭṭhāsinti attho.
437.『Attamanoti』是满足而心安。『Abhiraddhoti』意为欢喜满意。『Pañhāpaṭibhānānīti』是回应问题。所谓问题包含答问之义。应当分别对待应答者与不应答者，持相反态度，不随顺而执，通过逆行强握，即称『八正道』之义。
§438
438.Saṅghātaṃ āpajjantīti saṅghātaṃ vināsaṃ maraṇaṃ āpajjanti. Na mahapphaloti vipākaphalena na mahapphalo hoti. Na mahānisaṃsoti guṇānisaṃsena mahānisaṃso na hoti. Na mahājutikoti ānubhāvajutiyā mahājutiko na hoti. Na mahāvipphāroti vipākavipphāratāya mahāvipphāro na hoti. Bījanaṅgalanti bījañca naṅgalañca. Dukkhetteti duṭṭhukhette nissārakhette. Dubbhūmeti visamabhūmibhāge. Patiṭṭhāpeyyāti ṭhapeyya. Khaṇḍānīti chinnabhinnāni. Pūtīnīti nissārāni. Vātātapahatānīti vātena ca ātapena ca hatāni pariyādinnatejāni. Asārādānīti taṇḍulasārādānarahitāni palālāni. Asukhasayitānīti yāni sukkhāpetvā koṭṭhe ākiritvā ṭhapitāni, tāni sukhasayitāni nāma. Etāni pana na tādisāni. Anuppaveccheyyāti anupaveseyya, na sammā vasseyya, anvaddhamāsaṃ anudasāhaṃ anupañcāhaṃ na vasseyyāti attho. Api nu tānīti api nu evaṃ khettabījavuṭṭhidose sati tāni bījāni aṅkuramūlapattādīhi uddhaṃ vuddhiṃ heṭṭhā virūḷhiṃ samantato ca vepullaṃ āpajjeyyunti . Evarūpo kho rājañña yaññoti evarūpaṃ rājañña dānaṃ parūpaghātena uppāditapaccayatopi dāyakatopi pariggāhakatopi avisuddhattā na mahapphalaṃ hoti.
438.「肢解」意为导致毁坏和死亡。非因缘果报果实，故不称为大果。非由资质功德，故不称为大资质。非因修习善根力，故不称为大修持。非因果报之变化，故不称为大变化。种子与耙子。恶地即不能作良田之地。贫瘠之地指地力薄弱不良。应当加固。断碎之地即破碎之地。废弃之地指无用或荒芜之地。经风与热所伤破坏之地。无稻谷之地，即无稻谷实之地。无好眠之地，谓将乾燥陈谷堆起并安置入仓，称为好眠地。上述所列并非都属此类。不得弃置不用，意为勿丢弃抛弃，不应妄入荒弃之地，不可忽略积累及潜藏，非应断续放置，经月日短暂不断放置之地。又问若种子、地、耕作有缺陷时，这些种子是否能生长发芽、扎根、成长及茂盛呢？果然，若因不善因缘施行耕种，虽然有所种子和土地，但结果不善，不纯净，施种者、受种者皆不净，则不成大果实。
Evarūpo kho rājañña yaññoti evarūpaṃ rājaññadānaṃ aparūpaghātena uppannapaccayatopi aparūpaghātitāya sīlavantadāyakatopi sammādiṭṭhiādiguṇasampannapaṭiggāhakatopi mahapphalaṃ hoti. Sace pana guṇātirekaṃ nirodhā vuṭṭhitaṃ paṭiggāhakaṃ labhati, cetanā ca vipulā hoti, diṭṭheva dhamme vipākaṃ detīti.
反之，若因非不善因缘施作，即便是种田施种，善德施予者，正确见解具足道德之人，受种者也为净，则成大果。若仅得一善德种并有正见且愿望广泛，则于现法中结得果报。
§439
439. Imaṃ pana therassa dhammakathaṃ sutvā pāyāsirājañño theraṃ nimantetvā sattāhaṃ therassa mahādānaṃ datvā tato paṭṭhāya mahājanassa dānaṃ paṭṭhapesi. Taṃ sandhāya atha kho pāyāsi rājaññotiādi vuttaṃ. Tattha kaṇājakanti sakuṇḍakaṃ uttaṇḍulabhattaṃ. Bilaṅgadutiyanti kañjikadutiyaṃ. Dhorakāni ca vatthānīti thūlāni ca vatthāni. Guḷavālakānīti guḷadasāni, puñjapuñjavasena ṭhitamahantadasānīti attho. Evaṃ anuddisatīti evaṃ upadisati. Pādāpīti pādenapi.
439. 然而，听闻了长老说法之后，巴雅西王臣邀请长老，连续七日供养长老大布施，并从此为大众设立布施。以此为缘，故说『于是，巴雅西王臣……』等语。其中，『粗糠饭』者，带谷皮的粗米饭也。『以酸粥为伴』者，以泔水粥为伴也。『粗厚之衣』者，粗重之布料也。『糖棕榈叶穗』者，糖棕榈叶之穗也，其义为成堆堆放之大穗也。『如是指定』者，如是指示也。『乃至以一巴达』者，哪怕仅以一巴达也。
§440
440.Asakkaccanti saddhāvirahitaṃ assaddhadānaṃ. Asahatthāti na sahatthena. Acittīkatanti cittīkāravirahitaṃ, na cittīkārampi paccupaṭṭhāpetvā na paṇītacittaṃ katvā adāsi. Apaviddhanti chaḍḍitaṃ vippatitaṃ. Suññaṃ serīsakanti serīsakaṃ nāma ekaṃ tucchaṃ rajatavimānaṃ upagato. Tassa kira dvāre mahāsirīsarukkho, tena taṃ ‘‘serīsaka’’nti vuccati.
不忍受者，谓无信念者、无信赠者。不合意者，谓不是可合意者。不行心计者，谓无心计者，非由心计扶助，亦未成就清净心而作授与者。被毁坏者，谓废弃、散乱者。空中宝座者，宝座名为空中宝座，是一无有价值的银制宫殿。据说其门前长有大喜树，由此称为「喜树」。
§441
441.Āyasmāgavaṃpatīti thero kira pubbe manussakāle gopāladārakānaṃ jeṭṭhako hutvā mahato sirīsassa mūlaṃ sodhetvā vālikaṃ okiritvā ekaṃ piṇḍapātikattheraṃ rukkhamūle nisīdāpetvā attanā laddhaṃ āhāraṃ datvā tato cuto tassānubhāvena tasmiṃ rajatavimāne nibbatti. Sirīsarukkho vimānadvāre aṭṭhāsi. So paññāsāya vassehi phalati, tato paññāsa vassāni gatānīti devaputto saṃvegaṃ āpajjati. So aparena samayena amhākaṃ bhagavato kāle manussesu nibbattitvā satthu dhammakathaṃ sutvā arahattaṃ patto. Pubbāciṇṇavasena pana divāvihāratthāya tadeva vimānaṃ abhiṇhaṃ gacchati, taṃ kirassa utusukhaṃ hoti. Taṃ sandhāya ‘‘tena kho pana samayena āyasmā gavaṃpatī’’tiādi vuttaṃ.
据说具寿长老伽梵跋提，前世乃牧牛孩童之长者，曾挖掘大喜树根，布设枝杈，使一乞食长老安坐树根，自供所获饮食。该乞食者因其因缘，生于那银色宫殿。喜树立于宫门侧。该树结果五十年，过五十年后，天子感慨。天子于我等世尊仍在人间之时亦出生，闻佛说法已得阿拉汉果，并曾夜宿于该宫，是其乐所依。有人闻说该长老便是带来这宫殿供养之人。
Sosakkaccaṃ dānaṃ datvāti so parassa santakampi dānaṃ sakkaccaṃ datvā. Evamārocesīti ‘‘sakkaccaṃ dānaṃ dethā’’tiādinā nayena ārocesi. Tañca pana therassa ārocanaṃ sutvā mahājano sakkaccaṃ dānaṃ datvā devaloke nibbatto. Pāyāsissa pana rājaññassa paricārakā sakkaccaṃ dānaṃ datvāpi nikantivasena gantvā tasseva santike nibbattā. Taṃ kira disācārikavimānaṃ vaṭṭaniaṭaviyaṃ ahosi. Pāyāsidevaputto ca ekadivasaṃ vāṇijakānaṃ dassetvā attano katakammaṃ kathesīti.
给予适时之施者，是给予他人及供养神鬼适时无过失之施与。故称为「适时施舍」。曾言「当予以适时之施」，以此喻示。长老之言闻而，众大贤者亦以适时施舍达到天界。某王之职员亦给予适时施舍，且常往返于其所，应在宫殿之森林中。守护天子时的一位天子曾有一天显现于行商人前，讲述其所作事迹。
Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ · 如是，于《吉祥悦意》长部注释中
Pāyāsirājaññasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 巴亚西王子经义疏完毕。
Niṭṭhitā ca mahāvaggassatthavaṇṇanā. · 大品的义注已完成。
Mahāvaggaṭṭhakathā niṭṭhitā. · 大品注疏已完成。