7. Mahāsamayasuttaṃ · 7. 大集会经义注
7. Mahāsamayasuttavaṇṇanā七、《大会经》注释
Nidānavaṇṇanā因缘注释
§331
331.Evaṃme sutanti mahāsamayasuttaṃ. Tatrāyamapubbapadavaṇṇanā – sakkesūti ambaṭṭhasutte vuttena uppattinayena ‘‘sakyā vata, bho kumārā’’ti udānaṃ paṭicca sakkāti laddhanāmānaṃ rājakumārānaṃ nivāso ekopi janapado ruḷhīsaddena ‘‘sakkā’’ti vuccati, tasmiṃ sakkesu janapade. Mahāvaneti sayaṃjāte aropite himavantena saddhiṃ ekābaddhe mahati vane. Sabbeheva arahantehīti imaṃ suttaṃ kathitadivaseyeva pattaarahattehi.
如此记载这大劫经。在此之前有三种开端的说明——所谓『萨咖』者，依据《安婆多经》中所说的起源，『萨咖』即为王子们所处的地名。此地一称为“萨咖”，乃因当地所居族群中有人发出锐利的呼声而得名，该名指的就是那些带有锐啸声的王子之居所。如此，此地乃为萨咖之地。所谓大林，是指联结于喜马拉雅山麓，聚合成一大片森林。所有阿拉汉即是在此经中所论述的诸位圣者。于是，于讲述此经的日子，即在巴特拉长者们集会时记述如是。
Tatrāyaṃ anupubbikathā – sākiyakoliyā kira kapilavatthunagarassa ca koliyanagarassa ca antare rohiṇiṃ nāma nadiṃ ekeneva āvaraṇena bandhāpetvā sassāni karonti, atha jeṭṭhamūlamāse sassesu milāyantesu ubhayanagaravāsikānampi kammakarā sannipatiṃsu. Tattha koliyanagaravāsino āhaṃsu – ‘‘idaṃ udakaṃ ubhato hariyamānaṃ na tumhākaṃ na amhākaṃ pahossati, amhākaṃ pana sassaṃ ekena udakeneva nipphajjissati, idaṃ udakaṃ amhākaṃ dethā’’ti. Kapilavatthunagaravāsino āhaṃsu – ‘‘tumhesu koṭṭhe pūretvā ṭhitesu mayaṃ rattasuvaṇṇanīlamaṇikāḷakahāpaṇe ca gahetvā pacchipasibbakādihatthā na sakkhissāma tumhākaṃ gharadvāre vicarituṃ, amhākampi sassaṃ ekeneva udakena nipphajjissati, idaṃ udakaṃ amhākaṃ dethā’’ti. ‘‘Na mayaṃ dassāmā’’ti. ‘‘Mayampi na dassāmā’’ti. Evaṃ kalahaṃ vaḍḍhetvā eko uṭṭhāya ekassa pahāraṃ adāsi, sopi aññassāti evaṃ aññamaññaṃ paharitvā rājakulānaṃ jātiṃ ghaṭṭetvā kalahaṃ vaḍḍhayiṃsu.
这里的序言说：据说萨伽族与拘梨城族，驻于咖毕拉城和拘梨城之间，以名为罗诃尼的河流为界，将界限用围栏区分，彼此牧养牛群。至于在枯树月后期，牧牛人们于两城相聚，一同工作。拘梨城民众说：“这水流覆没于两地之间，既非你们所有，也非我们的，但终将以一河之水灭绝彼此。此水流是我们的所有。”而咖毕拉城民则回应说：“你们占据宅邸居所，而我们手持黄金、宝石和铜铸硬币及象牙鞭，不可能容你们进入我们家门，我等也将以一水灭绝你们，此水流乃我们的所属。”双方回答：“我们不同意。”双方继续争执，争吵愈加激烈。忽有一人起身打了一下别人，众人随之互相攻击，互斗起家族仇怨，闹事冲突不断升级。
Koliyakammakarā vadanti – ‘‘tumhe kapilavatthuvāsike gahetvā gajjatha, ye soṇasiṅgālādayo viya attano bhaginīhi saddhiṃ saṃvasiṃsu. Etesaṃ hatthino ca assā ca phalakāvudhāni ca amhākaṃ kiṃ karissantī’’ti? Sākiyakammakarāpi vadanti – ‘‘tumhe dāni kuṭṭhino dārake gahetvā gajjatha, ye anāthā niggatikā tiracchānā viya kolarukkhe vasiṃsu, etesaṃ hatthino ca assā ca phalakāvudhāni ca amhākaṃ kiṃ karissantī’’ti? Te gantvā tasmiṃ kamme niyuttaamaccānaṃ kathesuṃ, amaccā rājakulānaṃ kathesuṃ, tato sākiyā – ‘‘bhaginīhi saddhiṃ saṃvāsikānaṃ thāmañca balañca dassessāmā’’ti yuddhasajjā nikkhamiṃsu. Koliyāpi – ‘‘kolarukkhavāsīnaṃ thāmañca balañca dassessāmā’’ti yuddhasajjā nikkhamiṃsu.
拘梨城的牧牛人说：“你们抓住咖毕拉城居民群起攻击，如同狮子之于伴侶姐妹一般共住。对于他们的大象、马、轮车和武器，我们将何所作为？”萨伽牧牛人却反问说：“你们现在抓住畸形小孩群起攻击，这些小孩是孤儿和流浪者，居于咖梨树下，依赖我们，大象、马和武器，对此我们能做何？”随后双方前往集会，商讨计议族人和牧民的措施。萨伽族人说：“我们将展示姐妹们同住之地的实力。”即准备战争。拘梨族人亦说：“我们将展示咖梨树下居民的力量。”同样准备战争。
Bhagavāpi rattiyā paccūsasamayeva mahākaruṇāsamāpattito vuṭṭhāya lokaṃ volokento ime evaṃ yuddhasajje nikkhamante addasa. Disvā – ‘‘mayi gate ayaṃ kalaho vūpasamissati nu kho udāhu no’’ti upadhārento – ‘‘ahamettha gantvā kalahavūpasamanatthaṃ tīṇi jātakāni kathessāmi, tato kalaho vūpasamissati. Atha sāmaggidīpanatthāya dve jātakāni kathetvā attadaṇḍasuttaṃ desessāmi. Desanaṃ sutvā ubhayanagaravāsinopi aḍḍhatiyāni aḍḍhatiyāni kumārasatāni dassanti, ahaṃ te pabbajissāmi, tadā mahāsamāgamo bhavissatī’’ti sanniṭṭhānamakāsi. Tasmā imesu yuddhasajjesu nikkhamantesu kassaci anārocetvā sayameva pattacīvaramādāya gantvā dvinnaṃ senānaṃ antare ākāse pallaṅkaṃ ābhujitvā chabbaṇṇarasmiyo vissajjetvā nisīdi.
世尊于夜半时分，因大悲心而起身，俯视世间，见诸部族正整装待敌，遂思惟说:『若我前去，此冲突必能平息吗？』于是发愿说：『我今将往彼，讲说三则本生故事以平息斗争，之后再为激发和合而说两则故事，继而讲解自律之法。说法之后，两城居民必展现各自兵力，届时我将出家，由此诞生一大聚会。』遂安顿场所，携袈裟，飞至两个军队之间空中，铺垫座席，映照出六彩光辉，坐定静思。
Kapilavatthuvāsino bhagavantaṃ disvāva – ‘‘amhākaṃ ñātiseṭṭho satthā āgato, diṭṭho nu kho tena amhākaṃ kalahakāraṇabhāvo’’ti cintetvā – ‘‘na kho pana sakkā bhagavati āgate amhehi parassa sarīre satthaṃ pātetuṃ, koliyanagaravāsino amhe hanantu vā pacantu vā’’ti āvudhāni chaḍḍetvā bhagavantaṃ vanditvā nisīdiṃsu. Koliyanagaravāsinopi tatheva cintetvā āvudhāni chaḍḍetvā bhagavantaṃ vanditvā nisīdiṃsu.
咖毕拉城居民一见世尊，心想：『我们的至亲导师已至，或许祂可见此纷争的根源。』又思：『若世尊前来，我们决不能以外人之身对祂施加伤害，任由拘梨城居民杀戮。』遂弃械，恭敬礼拜，静坐。而拘梨城居民同样思维，抛弃兵器，恭敬礼拜世尊，也安静坐下。
Bhagavā jānantova – ‘‘kasmā āgatattha mahārājā’’ti pucchi. Bhagavā, na titthakīḷāya na pabbatakīḷāya na nadīkīḷāya na giridassanatthaṃ, imasmiṃ pana ṭhāne saṅgāmaṃ paccupaṭṭhapetvā āgatamhāti. Kiṃ nissāya vo kalaho mahārājāti? Udakaṃ, bhanteti. Udakaṃ kiṃ agghati mahārājāti? Appagghaṃ, bhanteti. Pathavī nāma kiṃ agghati mahārājāti? Anagghā, bhanteti. Khattiyā kiṃ agghanti mahārājāti? Khattiyā nāma anagghā bhanteti. Appamūlakaṃ udakaṃ nissāya kimatthaṃ anagghe khattiye nāsetha, mahārājāti? ‘‘Kalahe assādo nāma natthi, kalahavasena mahārājā aṭṭhāne veraṃ katvā ekāya rukkhadevatāya kāḷasīhena saddhiṃ baddhāghāto sakalampi imaṃ kappaṃ anuppattoyevā’’ti vatvā phandanajātakaṃ kathesi. Tato ‘‘parapattiyena nāma mahārājā na bhavitabbaṃ. Parapattiyā hutvā hi ekassa sasakassa kathāya tiyojanasahassavitthate himavante catuppadagaṇā mahāsamuddaṃ pakkhandino ahesuṃ. Tasmā parapattiyena na bhavitabba’’nti vatvā pathavīundriyajātakaṃ kathesi. Tato – ‘‘kadāci, mahārājā, dubbalopi mahabbalassa randhaṃ vivaraṃ passati, kadāci mahabbalo dubbalassa. Laṭukikāpi hi sakuṇikā hatthināgaṃ ghātesī’’ti vatvā laṭukikajātakaṃ kathesi. Evaṃ kalahavūpasamatthāya tīṇi jātakāni kathetvā sāmaggiparidīpanatthāya dve jātakāni kathesi. Kathaṃ? Samaggānañhi mahārājā koci otāraṃ nāma passituṃ na sakkotīti vatvā rukkhadhammajātakaṃ kathesi. Tato ‘‘samaggānaṃ mahārājā koci vivaraṃ passituṃ nāsakkhi. Yadā pana aññamaññaṃ vivādamakaṃsu, atha te nesādaputto jīvitā voropetvā ādāya gato. Vivāde assādo nāma natthī’’ti vatvā vaṭṭakajātakaṃ kathesi. Evaṃ imāni pañca jātakāni kathetvā avasāne attadaṇḍasuttaṃ kathesi.
世尊问道：『因何大王来到此处？』随后解说：‘非为赌博戏耍，非为山地竞赛，非为河流游戏，亦非为观赏山峦而来，只因此处有战争将起，故大王来此。’世尊又问：‘为何因水而得名为大王？’回答：‘水是无瑕疵纯净的。’又问土地何为大王？答曰‘土地无瑕疵’。再问热种兵族（即剎帝利）何为大王？答曰‘剎帝利无瑕疵’。世尊讲解：‘以无瑕水作为依托，何用无瑕的剎帝利毁灭彼此为大王呢？’接着告诫说：‘因缘和合不能以伙伴之道成大王。』随之讲述了《爬树王本生》故事。又指出：‘以伙伴之道不可为大王，因伙伴连接使四国群同起争，越海而之为敌。’又讲述《大地根本本生》故事。又说：‘贫弱之一时也会见强者破坏，强者也有时遭贫弱挑战，比如鸟和大象争斗。《鸟与大象》故事昭示此意。』如此，转入平息争斗主题，讲完三则故事，继而说了两则激励和合的故事。如何？说：‘大王无法看清整个事情全貌’——讲述了《树法本生》故事。又说：‘大王也非全观真相，随纷争相互攻击后，那个不合买计者为了保命即刻离去。没有争斗的拣择。’——讲述了《轮回本生》故事。如此讲述这五则本生故事后，乃结说自律经。
Rājāno pasannā – ‘‘sace satthā nāgamissa, mayaṃ sahatthā aññamaññaṃyeva vadhitvā lohitanadiṃ pavattayissāma, amhākaṃ puttabhātaro gehadvāre na passeyyāma, sāsanapaṭisāsanampi no āharaṇako na bhavissati. Satthāraṃ nissāya no jīvitaṃ laddhaṃ. Sace pana satthā agāraṃ ajjhāvasissa, dvisahassadīpaparivāresu catūsu mahādīpesu rajjamassa hatthagataṃ abhavissa, atirekasahassaṃ kho panassa puttā abhavissaṃsu, tato khattiyaparivārova avicarissa. Taṃ kho panesa sampattiṃ pahāya nikkhamitvā sambodhiṃ patto, idānipi khattiyaparivāroyeva vicaratū’’ti ubhayanagaravāsino aḍḍhatiyāni aḍḍhatiyāni kumārasatāni adaṃsu. Bhagavā te pabbājetvā mahāvanaṃ agamāsi. Tesaṃ garugāravavasena na attano ruciyā pabbajitānaṃ anabhirati uppajji. Purāṇadutiyikāyopi nesaṃ ‘‘ayyaputtā ukkaṇṭhantu, gharāvāso na saṇṭhātī’’tiādīni vatvā sāsanaṃ pesenti. Te atirekataraṃ ukkaṇṭhiṃsu.
国王们欢喜称赞说：“如果导师与那迦王一同，我们彼此相杀，必定流血成河，我们的儿子将在家门口不复见面，法和护法也断不兴起。寄托于导师，我们难以得生。若导师仍安居宅中，在两千灯明所环绕的四大洲王国中，必定有象驾来袭，超过一千人的子孙将不复存在，届时属于刹帝利族群者即将灭亡。然而导师舍弃此等荣耀而出发，于此时正得无上觉，今后也请刹帝利族群遍行无碍。”两座诸城的当地居民纷纷诞生八八个少年人。世尊收他们出家，入大林。因尊敬师长，这些自愿出家的少年没有生起厌恶。连《长部第二》也曾对他们说：“圣子们，请生起渴求，家宅不会持久”之类，令他们益增渴望。
Bhagavā āvajjanto tesaṃ anabhiratabhāvaṃ ñatvā ‘‘ime bhikkhū mādisena buddhena saddhiṃ ekato vasantā ukkaṇṭhanti, handa nesaṃ kuṇāladahassa vaṇṇaṃ kathetvā tattha netvā anabhiratiṃ vinodessāmī’’ti kuṇāladahassa vaṇṇaṃ kathesi. Te taṃ daṭṭhukāmā ahesuṃ. Daṭṭhukāmattha, bhikkhave, kuṇāladahanti? Āma bhagavāti. Yadi evaṃ, etha, gacchāmāti. Iddhimantānaṃ bhagavā gamanaṭṭhānaṃ mayaṃ kathaṃ gamissāmāti? Tumhe gantukāmā hotha, ahaṃ mamānubhāvena gahetvā gamissāmīti. Sādhu, bhanteti. Atha bhagavā pañca bhikkhusatāni gahetvā ākāse uppatitvā kuṇāladahe patiṭṭhāya te bhikkhū āha – ‘‘bhikkhave, imasmiṃ kuṇāladahe yesaṃ macchānaṃ nāmaṃ na jānātha, tesaṃ nāmaṃ pucchathā’’ti.
世尊观察诸比库生起厌恶之心后，云：“这些比库因佛陀烦恼忧戚而同住一处，现当以昆那拉火焰比喻，为消除他们之厌恶而说。”于是世尊讲述昆那拉火焰。诸比库均生喜欲。比库问：“尊者，何谓昆那拉火焰？”世尊答：“正是我。”世尊告知：“若如此，便可远行。诸位意欲前往，凭我护持同去即可。”众答：“善哉，尊者！”世尊便带领五众从空中降临昆那拉火焰处。诸比库见火焰王鸟，面口呈冠，坐于火柱上，前后皆有火鸟群环绕。比库们见状思惟：“这位便是火鸟群王，其余火鸟周围围绕。”世尊谓：“正如彼鸟王与群鸟，我之族属亦复如是。现在此等火鸟即为诸比库，‘我之族属、我之传承’者即我所说。”诸比库闻之，生起乐闻欲。为此，世尊以三百偈庄严昆那拉本生，消除诸比库之厌，教化末法众人悉证须陀洹果。神通伴随而至。说罢，世尊飞升空中，返回大林。行进与归来之际，十力护持，比库环绕从容进入大林。
Te pucchiṃsu, bhagavā pucchitapucchitaṃ kathesi. Na kevalaṃ macchānaṃyeva, tasmiṃ vanasaṇḍe rukkhānampi pabbatapāde dvipadacatuppadasakuṇānampi nāmāni pucchāpetvā kathesi. Atha dvīhi sakuṇehi mukhatuṇḍakena ḍaṃsitvā gahitadaṇḍake nisinno kuṇālasakuṇarājā purato pacchato ubhosu passesu sakuṇasaṅghaparivuto āgacchati. Bhikkhū taṃ disvā – ‘‘esa, bhante, imesaṃ sakuṇānaṃ rājā bhavissati, parivārā ete etassā’’ti maññāmāti. Evameva, bhikkhave, ayampi mama vaṃso mama paveṇīti. Idāni tāva mayaṃ, bhante, ete sakuṇe passāma. Yaṃ pana bhagavā ‘‘ayampi mama vaṃso mama paveṇī’’ti āha, taṃ sotukāmamhāti. Sotukāmattha bhikkhaveti? Āma, bhagavāti. Tena hi suṇāthāti tīhi gāthāsatehi maṇḍetvā kuṇālajātakaṃ kathento anabhiratiṃ vinodesi. Desanāpariyosāne sabbepi sotāpattiphale patiṭṭhahiṃsu, maggeneva ca nesaṃ iddhipi āgatā. Bhagavā – ‘‘hotu tāva ettakaṃ etesaṃ bhikkhūna’’nti ākāse uppatitvā mahāvanameva agamāsi. Tepi bhikkhū gamanakāle dasabalassa ānubhāvena gantvā āgamanakāle attano ānubhāvena bhagavantaṃ parivāretvā mahāvane otariṃsu.
世尊安坐于讲堂，召唤诸比库说：“来，比库们，请坐。我今将为汝等说戒除烦恼之修行。”诸比库思忖：“世尊洞察我等厌恶心，已以昆那拉火焰喻说消解，今当授三乘修行法门，然我等倍觉未曾自谓已入须陀洹果，亦未称为圣者中之佼佼者。”遂跪拜十力护足，起立而坐，分坐于凉爽的檀树下。
Bhagavā paññattāsane nisīditvā te bhikkhū āmantetvā – ‘‘etha, bhikkhave, nisīdatha, uparimaggattayavajjhānaṃ vo kilesānaṃ pahānāya kammaṭṭhānaṃ kathessāmī’’ti kammaṭṭhānaṃ kathesi. Bhikkhū cintesuṃ – ‘‘bhagavā amhākaṃ anabhiratabhāvaṃ ñatvā kuṇāladahaṃ netvā anabhiratiṃ vinodesi, tattha sotāpattiphalappattānaṃ no idāni idha tiṇṇaṃ maggānaṃ kammaṭṭhānaṃ adāsi, na kho panamhehi ‘sotāpannā maya’nti vītināmetuṃ vaṭṭati, uttamapurisasadisehi no bhavituṃ vaṭṭatī’’ti te dasabalassa pāde vanditvā uṭṭhāya nisīdanaṃ papphoṭetvā visuṃ visuṃ pabbhārarukkhamūlesu nisīdiṃsu.
世尊思惟：“诸比库虽未全习诸修行法门，却无迟疑阻碍成就之事。彼等修习增长明慧，必成阿拉汉果，亲自前来我处，示现所得成就。”时，在远处诸天汇聚，盛大法会已成，世尊坐于静处演法。
Bhagavā cintesi – ‘‘ime bhikkhū pakatiyāpi avissaṭṭhakammaṭṭhānā, laddhupāyassa pana bhikkhuno kilamanakāraṇaṃ nāma natthi. Gacchantā gacchantā ca vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ patvā – ‘‘attanā attanā paṭiladdhaguṇaṃ ārocessāmā’ti mama santikaṃ āgamissanti. Etesu āgatesu dasasahassacakkavāḷe devatā ekacakkavāḷe sannipatissanti, mahāsamayo bhavissati, vivitte okāse mayā nisīdituṃ vaṭṭatī’’ti. Tato vivitte okāse buddhāsanaṃ paññapetvā nisīdi.
持初步修行法而入定的长老与彼比库凭分析智慧而得阿拉汉果。又五百如同盛开的莲花绽放。得阿拉汉果僧曰：“当向世尊呈报所得。”席地坐定，起身朝拜十力护足。遂循序来到讲堂，先敬礼坐定，将所得功德广陈于一方，问道：“尚有其他者否？无则回归。”重复观望，乃知尚有其他等来。诸比库皆至，坐于一方。一名得果者仍默默不语。谓得果者如有两种形态：“唉，我愿呈报所得之功德而愿得世人尽速知晓。”然此得果人如藏宝者，不愿他人知其功德。
Sabbapaṭhamaṃ kammaṭṭhānaṃ gahetvā gatathero saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi. Tato aparo tato aparoti pañcasatāpi paduminiyaṃ padumāni viya vikasiṃsu. Sabbapaṭhamaṃ arahattappattabhikkhu – ‘‘bhagavato ārocessāmī’’ti pallaṅkaṃ vinibbhujitvā nisīdanaṃ papphoṭetvā uṭṭhāya dasabalābhimukho ahosi. Evaṃ aparopi aparopīti pañcasatāpi bhattasālaṃ pavisantā viya paṭipāṭiyāva āgamaṃsu. Paṭhamaṃ āgato vanditvā nisīdanaṃ paññapetvā ekamantaṃ nisīditvā paṭiladdhaguṇaṃ ārocetukāmo – ‘‘atthi nu kho añño koci, natthī’’ti nivattitvā āgamanamaggaṃ olokento aparampi addasa aparampi addasa. Iti sabbepi te āgantvā ekamantaṃ nisīditvā ayaṃ imassa harāyamāno na kathesi, ayaṃ imassa harāyamāno na kathesīti. Khīṇāsavānaṃ kira dve ākārā honti – ‘‘aho vata mayā paṭiladdhaguṇaṃ sadevako loko khippameva paṭivijjheyyā’’ti cittaṃ uppajjati. Paṭiladdhabhāvaṃ pana nidhiladdhapuriso viya na aññassa ārocetukāmo hoti.
诸比库...
Evaṃ osīdamatte pana tasmiṃ ariyamaṇḍale pācīnayugandharaparikkhepato abbhā, mahikā, dhūmo, rajo, rāhūti imehi upakkilesehi vippamuttaṃ buddhuppādapaṭimaṇḍitassa lokassa rāmaṇeyyakadassanatthaṃ pācīnadisāya ukkhittarajatamayamahāādāsamaṇḍalaṃ viya, nemivaṭṭiyaṃ gahetvā parivattiyamānarajatacakkasassirikaṃ puṇṇacandamaṇḍalaṃ ullaṅghitvā anilapathaṃ paṭipajjittha. Iti evarūpe khaṇe laye muhutte bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ mahāvane mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi sabbeheva arahantehi.
在此教法中，涅槃初现时，于圣地中有关恶臭南方毒蚊等的扰乱消失，风、地、烟尘、污秽、恶月等污染亦于此被净除。如同南方广阔无边的赭色大轮被净化，日轮似的尘埃轮越过，进入风之路而行走。因此，于此时此刻，世尊与多数萨咖同住于迦毗罗卫城的大林中，且与广大比库僧团及五百众比库共同，与尽皆已证阿拉汉者同在。
Tattha bhagavāpi mahāsammatassa vaṃse uppanno, tepi pañcasatā bhikkhū mahāsammatassa kule uppannā. Bhagavāpi khattiyagabbhe jāto, tepi khattiyagabbhe jātā. Bhagavāpi rājapabbajito, tepi rājapabbajitā. Bhagavāpi setacchattaṃ pahāya hatthagataṃ cakkavattirajjaṃ nissajjetvā pabbajito, tepi setacchattaṃ pahāya hatthagatāni rajjāni nissajjetvā pabbajitā. Iti bhagavā parisuddhe okāse parisuddhe rattibhāge sayaṃ parisuddho parisuddhaparivāro vītarāgo vītarāgaparivāro vītadoso vītadosaparivāro vītamoho vītamohaparivāro nittaṇho nittaṇhaparivāro nikkileso nikkilesaparivāro santo santaparivāro danto dantaparivāro mutto muttaparivāro ativiya virocatīti. Vaṇṇabhūmi nāmesā, yattakaṃ sakkoti, tattakaṃ vattabbaṃ. Iti ime bhikkhū sandhāya vuttaṃ – ‘‘pañcamattehi bhikkhusatehi sabbeheva arahantehī’’ti.
且世尊乃至大僧团中诸多比库，当中出自殊胜家族者为数五百。同样世尊出身于王族，其余亦皆出于王族。世尊出家于王子之位，众比库也皆出家于王族。世尊舍弃白盖，放下象牙皇冠而出家，众比库亦舍弃白盖及象牙缨络而出家。因此，世尊于清净时节自清净日夜，自清净随侍团体，断去烦恼无烦恼团体，断去嗔恨无嗔恨团体，断去迷惑无迷惑团体，无囚缚团体，无缠缚团体，安乐团体，驯服团体，解脱团体，常盛团体。此名为色彩地（Vaṇṇabhūmi），谓之萨咖之地，实为应当修行之处。关于此众比库说曰「与五百众比库，同为尽皆阿拉汉的众」。
Yebhuyyenāti bahutarā sannipatitā, mandā na sannipatitā asaññā arūpāvacaradevatā samāpannadevatā ca. Tatrāyaṃ sannipātakkamo mahāvanassa kira sāmantā devatā caliṃsu – ‘‘āyāma, bho buddhadassanaṃ nāma bahūpakāraṃ, dhammassavanaṃ bahūpakāraṃ, bhikkhusaṅghadassanaṃ bahūpakāraṃ, āyāma āyāmā’’ti mahāsaddaṃ kurumānā āgantvā bhagavantañca taṃmuhuttaṃ arahattappattakhīṇāsave ca vanditvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Eteneva upāyena tāsaṃ tāsaṃ saddaṃ sutvā saddantaraaḍḍhagāvutagāvutaaḍḍhayojanayojanādivasena tiyojanasahassavitthate himavante, tikkhattuṃ tesaṭṭhiyā nagarasahassesu, navanavutiyā doṇamukhasatasahassesu, channavutiyā paṭṭanakoṭisatasahassesu, chapaṇṇāsāya ratanākaresūti sakalajambudīpe, pubbavidehe, aparagoyāne, uttarakurumhi, dvīsu parittadīpasahassesūti sakalacakkavāḷe, tato dutiyatatiyacakkavāḷeti evaṃ dasasahassacakkavāḷesu devatā sannipatitāti veditabbā. Dasasahassacakkavāḷañhi idha dasalokadhātuyoti adhippetā. Tena vuttaṃ – ‘‘dasahi ca lokadhātūhi devatā yebhuyyena sannipatitā hontī’’ti.
所谓多者，乃指多数会集，少者未会集而不觉知，由非色法神祇与有色神祇组成。在此集会中，诸天围绕大林四周转动，唱说：『广大如是佛陀现相乃多大利益，闻法大利益，见僧大利益，乃至如是！』洪亮之声传至远方。诸天闻此声，比之前后的千倍，以八百里为量，共三千里之内，人烟稠密之地，及九十个径道百万人口的城市聚落，遍及三百个族邑及五十三亿之宝气环绕整个珍宝洲、北迦毗罗野、南迦毗罗野，北库鲁地，二千多岛屿之陆海之间，诸天皆聚合，达十万环界之地。此十万环界被称为十法界。故有言曰『于十法界皆有诸天大集』。
Evaṃ sannipatitāhi devatāhi sakalacakkavāḷagabbhaṃ yāva brahmalokā sūcighare nirantaraṃ pakkhittasūcīhi viya paripuṇṇaṃ hoti. Tatra brahmalokassa evaṃ uccattanaṃ veditabbaṃ. Lohapāsāde kira sattakūṭāgārasamo pāsāṇo brahmaloke ṭhatvā adho khitto catūhi māsehi pathaviṃ pāpuṇāti. Evaṃ mahante okāse yathā heṭṭhā ṭhatvā khittāni pupphāni vā dhūmo vā upari gantuṃ, upari vā ṭhatvā khittasāsapā heṭṭhā otarituṃ antaraṃ na labhanti, evaṃ nirantaraṃ devatā ahesuṃ. Yathā kho pana cakkavattirañño nisinnaṭṭhānaṃ asambādhaṃ hoti, āgatāgatā mahesakkhā khattiyā okāsaṃ labhantiyeva, parato parato pana atisambādhaṃ hoti, evameva bhagavato nisinnaṭṭhānaṃ asambādhaṃ, āgatāgatā mahesakkhā devatā ca mahābrahmāno ca okāsaṃ labhantiyeva. Apisudaṃ bhagavato āsannāsannaṭṭhāne mahāparinibbāne vuttanayeneva vālaggakoṭinitudanamatte padese dasapi vīsampi sabbaparato tiṃsampi devatā sukhume sukhume attabhāve māpetvā aṭṭhaṃsu. Saṭṭhi saṭṭhi devatā aṭṭhaṃsu.
于诸天会集之中，自环绕诸法界至梵天界宫观，恒如车轮上的车辐恒转不停。于梵天界中亦是如是高处。梵天宫殿如七峰宝座巨石，四个月落于下，仿佛抵触大地。于此大时间诸天恒非离异，如同地面之花与烟尘，虽落于上方不可上升，落于下方亦不能上升，常恒存在。譬如轮王贵族坐所不能定时，有来有往，诸大天将于此时刻得所坐处。世尊于近地恒清净处，大般涅槃时，于缘场三千里之地，八天聚集。六十六诸天为八众。
Suddhāvāsakāyikānanti suddhāvāsavāsīnaṃ. Suddhāvāsā nāma suddhānaṃ anāgāmikhīṇāsavānaṃ āvāsā pañca brahmalokā. Etadahosīti kasmā ahosi? Te kira brahmāno samāpattiṃ samāpajjitvā yathāparicchedena vuṭṭhitā brahmabhavanaṃ olokentā pacchābhatte bhattagehaṃ viya suññataṃ addasaṃsu. Tato ‘‘kuhiṃ brahmāno gatā’’ti āvajjantā mahāsamāgamaṃ ñatvā – ‘‘ayaṃ samāgamo mahā, mayaṃ ohīnā, ohīnakānaṃ okāso dullabho hoti, tasmā gacchantā atucchahatthā hutvā ekekaṃ gāthaṃ abhisaṅkharitvā gacchāma. Tāya mahāsamāgame ca attano āgatabhāvaṃ jānāpessāma, dasabalassa ca vaṇṇaṃ bhāsissāmā’’ti. Iti tesaṃ samāpattito vuṭṭhāya āvajjitattā etadahosi.
所谓清净所住者，即指五梵天界中清净之地。何以故？诸梵天入定止住后，观照自身宫室宛如空无，故召集大集说：『此集殊胜，我等穷人及贫乏者难得此机会，因此当依次出发，各自歌唱与前来者之身语行相，互相知悉，向世尊报告吾等到至，共发盛大愿望』。由此大集之召集，乃发成此事。
§332
332.Bhagavato purato pāturahesunti pāḷiyaṃ bhagavato santike abhimukhaṭṭhāneyeva otiṇṇā viya katvā vuttā, na kho panettha evaṃ attho veditabbo. Te pana brahmaloke ṭhitāyeva gāthā abhisaṅkharitvā eko puratthimacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ otari, eko dakkhiṇacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ, eko pacchimacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ, eko uttaracakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ otari. Tato puratthimacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ otiṇṇabrahmā nīlakasiṇaṃ samāpajjitvā nīlarasmiyo vissajjitvā dasasahassacakkavāḷadevatānaṃ maṇicammaṃ paṭimuñcanto viya attano āgatabhāvaṃ jānāpetvā buddhavīthi nāma kenaci ottharituṃ na sakkā, tasmā pahaṭabuddhavīthiyāva āgantvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito attanā abhisaṅkhataṃ gāthaṃ abhāsi.
又说道，『世尊将会前赴未来』，此乃示说于世尊前方近处所通过。然此义并非唯此所应解。诸天于梵天界中各有歌声，分别降临东、南、西、北法界之入口。自东方入口下降之梵天，获得清净之蓝色光明，如同蓝宝石光辉，知晓十万法界诸天宝石光华普现。因无法由世尊常行道进入，故改道由其他路径来朝拜世尊。世尊于一侧行立，发偈歌赞。
Dakkhiṇacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ otiṇṇabrahmāpi pītakasiṇaṃ samāpajjitvā pītarasmiyo suvaṇṇapabhaṃ muñcitvā dasasahassacakkavāḷadevatānaṃ suvaṇṇapaṭaṃ pārupento viya attano āgatabhāvaṃ jānāpetvā tatheva aṭṭhāsi. Pacchimacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ otiṇṇabrahmāpi lohitakasiṇaṃ samāpajjitvā lohitarasmiyo muñcitvā dasasahassacakkavāḷadevatānaṃ rattavarakambalena parikkhipanto viya attano āgatabhāvaṃ jānāpetvā tatheva aṭṭhāsi. Uttaracakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ otiṇṇabrahmāpi odātakasiṇaṃ samāpajjitvā odātarasmiyo muñcitvā dasasahassacakkavāḷadevatānaṃ sumanapaṭaṃ pārupanto viya attano āgatabhāvaṃ jānāpetvā tatheva aṭṭhāsi.
南方轮首地界的梵天，进入了黄色光明的境界，放出黄色的光辉，如同披挂着一面金色的旗帜，俨然向一万名轮首天神示现其到来的身份，遂如是站立。西方轮首地界的梵天，进入了红色光明的境界，散发出红色光辉，如同披挂着一张红色优美的毯子，向一万名轮首天神示现其到来的身份，亦如是站立。北方轮首地界的梵天，进入了白色光明的境界，放射出白色光辉，宛若披挂一张青绿相间的旗帜，向一万名轮首天神示现其到来的身份，也如是站立。
Pāḷiyaṃ pana ‘‘bhagavato purato pāturahesuṃ. Atha kho tā devatā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsū’’ti evaṃ ekakkhaṇaṃ viya purato pātubhāvo ca abhivādetvā ekamantaṃ ṭhitabhāvo ca vutto, so iminā anukkamena ahosi, ekato katvā pana dassito. Gāthābhāsanaṃ pana pāḷiyaṃ visuṃ visuṃyeva vuttaṃ.
巴利文云：『世尊前方八人屹立。于是天众礼敬世尊之后，各自单独向一侧站立』。此等单一瞬间内，世尊前方的天神现前致敬，各自侧身站立，如此情形由此启示，虽为一时一事，却为一念现相。此诗句言语亦用巴利文细致叙述，字字句句皆准确无误。
Tattha mahāsamayoti mahāsamūho. Pavanaṃ vuccati vanasaṇḍo. Ubhayenapi bhagavā imasmiṃ vanasaṇḍe ajja mahāsamūho mahāsannipātoti āha. Tato yesaṃ so sannipāto, te dassetuṃ devakāyāsamāgatāti āha. Tattha devakāyāti devaghaṭā. Āgatamha imaṃ dhammasamayanti evaṃ samāgate devakāye disvā mayampi imaṃ dhammasamūhaṃ āgatā. Kiṃ kāraṇā? Dakkhitāye aparājitasaṅghaṃ, kenaci aparājitaṃ ajjeva tayo māre madditvā vijitasaṅgāmaṃ imaṃ aparājitasaṅghaṃ dassanatthāya āgatamhāti attho. So pana brahmā imaṃ gāthaṃ bhāsitvā bhagavantaṃ abhivādetvā puratthimacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃyeva aṭṭhāsi.
其中“mahāsamaya”意谓“巨大集会”，而“pavana”释为“林中空地”。双方皆言，世尊今在此森林旷地称为“mahāsamaya”，即“大集会之处”。因诸众在此聚集，如神身降临，因此称之为大集会。何以故？因东方未被克服的众生群落中，有一未被制服者，他为恶魔牵制，致使三方已被推翻的战斗，却能展现此未克服的群落。故此梵天诵此诗句后，向世尊致敬，站立于东面轮首地界处。
Atha dutiyo vuttanayeneva āgantvā abhāsi. Tattha tatra bhikkhavoti tasmiṃ sannipātaṭṭhāne bhikkhū. Samādahaṃsūti samādhinā yojesuṃ. Cittamattano ujukaṃ akaṃsūti attano cittaṃ sabbe vaṅkakuṭilajimhabhāve haritvā ujukaṃ akariṃsu. Sārathīva nettāni gahetvāti yathā samappavattesu sindhavesu odhastapatodo sārathi sabbayottāni gahetvā acodento avārento tiṭṭhati, evaṃ chaḷaṅgupekkhāsamannāgatā guttadvārā sabbepete pañcasatā bhikkhū indriyāni rakkhanti paṇḍitā, ete daṭṭhuṃ idhāgatamha bhagavāti. Sopi gantvā yathāṭhāneyeva aṭṭhāsi.
次而第二次诵说此语者前来而说。在那处，有比库聚集于此集会场所。当他们进入禅定相续，为能专注一念，遣除自己心意中一切的扭曲混乱状态，使心清明正直，如驾驭马车的车夫治理缰绳，如同车夫紧握缰绳催马前进，在水流湍急的河中持驭水车。因具备六种平衡观察之能，五百比库谨守根尘，皆智慧通达，如是见此世尊到来并停驻本处。
Atha tatiyo vuttanayeneva āgantvā abhāsi. Tattha chetvā khīlanti rāgadosamohakhīlaṃ chinditvā. Palighanti rāgadosamohapalighameva. Indakhīlantipi rāgadosamohaindakhīlameva. Ūhacca manejāti ete taṇhāejāya abhāvena anejā bhikkhū indakhīlaṃ ūhacca samūhanitvā. Te carantīti catūsu disāsu appaṭihatacārikaṃ caranti. Suddhāti nirupakkilesā. Vimalāti nimmalā. Idaṃ tasseva vevacanaṃ. Cakkhumatāti pañcahi cakkhūhi cakkhumantena. Sudantāti cakkhutopi dantā, sotatopi ghānatopi jivhātopi kāyatopi manatopi dantā. Susunāgāti taruṇanāgā. Te evarūpena anuttarena yogācariyena damite taruṇanāge dassanāya āgatamha bhagavāti. Sopi gantvā yathāṭhāneyeva aṭṭhāsi.
次第三次诵说者前来而说。那时，烦恼如钝器被钝化、嗔恨及痴迷则被切断。烦恼如被切碎的钝斧，嗔恨及痴迷同被销毁。其中烦恼被视为毒钝沉重之物、烦恼被比作钝器集中。据说此因渴爱之生起而无爱，使比库破除烦恼杂染。如是四方无违地跋涉，持行纯净无余染，清净无垢者。此为其言辞。所谓“cakkhumanta”者，具五眼之智慧者也；“sudanta”者，五根五尘诸根皆受驯服者；“susunāga”者，猿龙之类年青者，他们以此无上修习精进，驯服年青猿龙，比库以此相见世尊。其亦前来止于原处。
Atha catuttho vuttanayeneva āgantvā abhāsi. Tattha gatāseti nibbematikasaraṇagamanena gatā. Sopi gantvā yathāṭhāneyeva aṭṭhāsi.
次第四者诵说此语者来而宣说。那时“gatāseti”是指远离涅槃境界，已达无所有依止者。其亦往至彼处，仍止于本位。
Devatāsannipātavaṇṇanā天人集会注释
§333
333. Atha bhagavā olokento pathavītalato yāva cakkavāḷamukhavaṭṭiparicchedā yāva akaniṭṭhabrahmalokā devatāsannipātaṃ disvā cintesi – ‘‘mahā ayaṃ devatāsamāgamo, bhikkhū pana evaṃ mahā devatāya samāgamoti na jānanti, handa, nesaṃ ācikkhāmī’’ti, evaṃ cintetvā ‘‘atha kho bhagavā bhikkhū āmantesī’’ti sabbaṃ vitthāretabbaṃ. Tattha etaparamāti etaṃ paramaṃ pamāṇaṃ etesanti etaparamā. Idāni buddhānaṃ pana abhāvā ‘‘yepi te, bhikkhave, etarahī’’ti tatiyo vāro na vutto. Ācikkhissāmi, bhikkhaveti kasmā āha? Devatānaṃ cittakallatājananatthaṃ. Devatā kira cintesuṃ – ‘‘bhagavā evaṃ mahante samāgame mahesakkhānaṃyeva devatānaṃ nāmagottāni kathessati, appesakkhānaṃ kiṃ kathessatī’’ti? Atha bhagavā ‘‘imā devatā kiṃ cintentī’’ti āvajjanto mukhena hatthaṃ pavesetvā hadayamaṃsaṃ maddanto viya sabhaṇḍaṃ coraṃ gaṇhanto viya ca taṃ tāsaṃ cittācāraṃ ñatvā – ‘‘dasasahassacakkavāḷato āgatāgatānaṃ appesakkhamahesakkhānaṃ sabbāsampi devatānaṃ nāmagottaṃ kathessāmī’’ti cintesi.
当时世尊俯视大地边际，直到天轮之口环绕的范围，见到众多天人聚集，便起思惟——「这是一场盛大的天人集会，然比库们却不知这是盛大的天人集会，正当我为他们宣说。」如此思惟后，又想道「于是世尊便向比库们开示。」此事可详加阐述。这其中所谓“此处以上”者，是极大的量度，曰“此处以上”。如今佛陀已离世，“诸比库，此处以上”之说法第三次未曾告诫。为何说“我必开示，比库们”呢？这是为破除天人心中疑乱。天人原在思维，“世尊在如此盛大集会中，只谈广大天人名号和族姓，何以不说较低阶天人名号乎？”于是世尊觉察天人思维，入手捂面，似抚慰心脏，若盗贼拿走心肝，明了他们之心理动态——「从十万天轮之内，来往往复、等级不同的广大天人名号一一宣说。」世尊如此思念着。
Buddhā nāma mahantā ete sattavisesā, yaṃ sadevakassa lokassa diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, na kiñci katthaci nīlādivasena vibhattarūpārammaṇesu rūpārammaṇaṃ vā bherīsaddādivasena vibhattasaddārammaṇādīsu visuṃ visuṃ saddādiārammaṇaṃ vā atthi, yaṃ etesaṃ ñāṇamukhe āpāthaṃ nāgacchati. Yathāha –
佛陀谓广大者，是众生中特别的一类型。他们所见闻、所听闻、所体验、所得知、所寻求、所追究、所思念，心中念头所及之物，无论是何种色彩的形象，或者是犀利声响等不同感受，都不存在任何干扰与障碍。对这些众生而言，智慧之门畅通无阻。正如经典所言——
‘‘Yaṃ bhikkhave sadevakassa lokassa…pe… sadevamanussāya diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tamahaṃ jānāmi, tamahaṃ passāmi, tamahaṃ abbhaññāsi’’nti (a. ni. 4.24).
「比库们，众生中所见、所闻、所获得、所知晓、所追寻、所考察、所思维之法，我知晓，我见到，我熟识。」（《增戒经》4.24）
Evaṃ sabbattha appaṭihatañāṇo bhagavā sabbāpi tā devatā bhabbābhabbavasena dve koṭṭhāse akāsi. ‘‘Kammāvaraṇena vā samannāgatā’’tiādinā nayena vuttā sattā abhabbā nāma. Te ekavihāre vasantepi buddhā na olokenti. Viparītā pana bhabbā nāma, te dūre vasantepi gantvā saṅgaṇhanti. Tasmā tasmimpi devatāsannipāte ye abhabbā, te pahāya bhabbe pariggahesi. Pariggahetvā – ‘‘ettakā ettha rāgacaritā, ettakā dosacaritā, ettakā mohacaritā’’ti caritavasena cha koṭṭhāse akāsi. Atha nesaṃ sappāyaṃ dhammadesanaṃ upadhārayanto – ‘‘rāgacaritānaṃ devatānaṃ sammāparibbājaniyasuttaṃ kathessāmi, dosacaritānaṃ kalahavivādasuttaṃ, mohacaritānaṃ mahābyūhasuttaṃ, vitakkacaritānaṃ cūḷabyūhasuttaṃ, saddhācaritānaṃ tuvaṭṭakapaṭipadaṃ, buddhicaritānaṃ purābhedasuttaṃ kathessāmī’’ti desanaṃ vavatthapetvā puna taṃ parisaṃ manasākāsi – ‘‘attajjhāsayena nu kho jāneyya, parajjhāsayena atthuppattikena pucchāvasenā’’ti. Tato ‘‘pucchāvasena jāneyyā’’ti ñatvā ‘‘atthi nu kho koci devatānaṃ ajjhāsayaṃ gahetvā caritavasena pañhaṃ pucchituṃ samattho’’ti ‘‘tesu pañcasatesu bhikkhūsu ekopi na sakkotī’’ti addasa. Tato asītimahāsāvake dve aggasāvake ca samannāharitvā ‘‘tepi na sakkontī’’ti disvā cintesi ‘‘sace paccekabuddho bhaveyya, sakkuṇeyya nu kho’’ti ‘‘sopi na sakkuṇeyyā’’ti ñatvā ‘‘sakkasuyāmādīsu koci sakkuṇeyyā’’ti samannāhari. Sace hi tesu koci sakkuṇeyya, taṃ pucchāpetvā attanā vissajjeyya, na pana tesupi koci sakkoti.
佛陀智慧无所障碍，乃至这类天人，由於与生死轮回相应，分为两类：一曰具业障者，是命运受业障蔽故。此类众生即便同住一处，佛陀亦不观看。相反者是非业障者，此类众生虽居远处，亦彼此往还聚集。故此天人集会中的具业障者，舍离后世另立群落。立后，依其行为分为六群：有者以贪爱行为著称，有者以瞋恚行为著称，有者以痴迷行为著称，四种行为亦分别有群。于是世尊为其开示法要，宣说如下：贪爱行为者天人的《正行经》，瞋恚行为者的《争论经》，痴迷行为者的《大阵经》，心念行为者的《小阵经》，信心行为者的通达修行法，以及佛陀行为之《根本分经》。授教完毕后，世尊复促其诸众——「若以自心之理智，或他心之义理及因缘来询问，应当问答交流。」其众遵命回应「应以问答方式了解。」世尊探察说道「众天人中，是否有人能心领神会而以行为问答？」察看五百比库，无一堪此事。继又观察十八位大弟子及两位首席弟子，见其亦不堪受此。思惟「若有辟支佛，应当能知晓」，（又）「即令彼亦不能」，遂辨识「在众位善知识及等众中，确无此能。」若有人能，必奉问以释疑，自行了结矣；他人皆不堪受问答。
Athassa etadahosi – ‘‘mādiso buddhoyeva sakkuṇeyya, atthi pana katthaci añño buddho’’ti anantāsu lokadhātūsu anantañāṇaṃ pattharitvā olokento aññaṃ buddhaṃ na addasa. Anacchariyañcetaṃ, yaṃ idāni attanā samaṃ na passeyya, so jātadivasepi brahmajālavaṇṇanāyaṃ vuttanayena attanā samaṃ apassanto – ‘‘aggohamasmi lokassā’’ti appaṭivattiyaṃ sīhanādaṃ nadi. Evaṃ aññaṃ attanā samaṃ apassitvā cintesi – ‘‘sace ahaṃ pucchitvā ahameva vissajjeyyaṃ, evampetā devatā na sakkhissanti paṭivijjhituṃ. Aññasmiṃ pana buddheyeva pucchante mayi ca vissajjante accherakaṃ bhavissati, sakkhissanti ca devatā paṭivijjhituṃ, tasmā nimmitabuddhaṃ māpessāmī’’ti abhiññāpādakajjhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya – ‘‘pattacīvaragahaṇaṃ ālokitavilokitaṃ samiñjitapasāritañca mama sadisaṃyeva hotū’’ti kāmāvacaracittehi parikammaṃ katvā pācīnayugandharaparikkhepato ullaṅghamānaṃ candamaṇḍalaṃ bhinditvā nikkhamantaṃ viya rūpāvacaracittena adhiṭṭhāsi.
于是世尊内心生起此念——「莫非唯我一佛能通，尚有他佛存在乎？」放眼千万世界、无尽法界，虽具无边智慧，却无见他佛之身影。此皆不奇。若有人今生无法见己亦无异，彼于成道日亦曾否定自身称霸于世，怒吼声不回响。佛陀于是思惟另一本尊——见彼亦无异己，便思量若我亲自答疑，这些天人必不辩破。然倘若以他佛为因缘，彼等必定回复并可通晓，即天人虽答不来，亦能出尔反尔，故决定示现为示现佛。竟发阿毗达摩之禅定，起坐而立，披袈裟，持缨络，若光照所映之境，披坚执锐般若之勇，破碎月轮，在观佛形相念定中起行。
Devasaṅgho taṃ disvā – ‘‘aññopi nu kho, bho, cando uggato’’ti āha. Atha candaṃ ohāya āsannatare jāte ‘‘na cando, sūriyo uggato’’ti, puna āsannatare jāte ‘‘na sūriyo, devavimānaṃ eka’’nti, puna āsannatare jāte ‘‘na devavimānaṃ, devaputto eko’’ti, puna āsannatare jāte ‘‘na devaputto, mahābrahmā eko’’ti, puna āsannatare jāte ‘‘na mahābrahmā, aparopi bho buddho āgato’’ti āha. Tattha puthujjanadevatā cintayiṃsu – ‘‘ekabuddhassa tāva ayaṃ devatāsannipāto, dvinnaṃ kīva mahanto bhavissatī’’ti. Ariyadevatā cintayiṃsu – ‘‘ekissā lokadhātuyā dve buddhā nāma natthi, addhā bhagavatā attanā sadiso añño eko buddho nimmito’’ti.
天众见此，问道「月亮升起乎？」接连又见发生异相，天人问曰：「非月，是日出乎？」「非日，是一座天宫乎？」「非天宫，是诸天子中独有一位么？」「非天子，是大梵天么？」「非大梵天，那难道有另一位佛降临乎？」此时俗天人心生疑惑，「一个佛陀仅有如此多天人集会，那若有两尊佛陀，情形将如何？」觉悟天人则思惟「一世界只有一佛，无有两佛；佛陀唯独显现成就，与我般若无二。」
Atha tassa devasaṅghassa passantasseva nimmitabuddho āgantvā dasabalaṃ avanditvāva sammukhaṭṭhāne samasamaṃ katvā māpite āsane nisīdi. Bhagavatopi dvattiṃsa mahāpurisalakkhaṇāni, nimmitassāpi dvattiṃsāva, bhagavatopi sarīrā chabbaṇṇarasmiyo nikkhamanti , nimmitassāpi, bhagavato sarīrarasmiyo nimmitassa sarīre paṭihaññanti, nimmitassa sarīrarasmiyo bhagavato kāye paṭihaññanti. Tā dvinnampi buddhānaṃ sarīrato uggamma akaniṭṭhabhavanaṃ āhacca tato paṭinivattitvā devatānaṃ matthakapariyante otaritvā cakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ patiṭṭhahiṃsu. Sakalacakkavāḷagabbhaṃ suvaṇṇamayavaṅkagopānasīvinaddhamiva cetiyagharaṃ virocittha. Dasasahassacakkavāḷadevatā ekacakkavāḷe rāsibhūtā dvinnaṃ buddhānaṃ rasmigabbhantaraṃ pavisitvā aṭṭhaṃsu. Nimmitabuddho nisīdantoyeva dasabalassa bodhipallaṅke kilesappahānaṃ abhitthavanto –
于是，那诸天众中，观察者仿佛觉悟般的来临，向十方天众礼拜敬礼，然后在坐位处端正地整齐就座。世尊有二十三种大人相，觉者也有二十三种相，且世尊身上六色光华显现，觉者身上亦然，觉者的光华映照着世尊的身躯，世尊的光华映照着觉者的躯体。这二者，两位佛从身上升起无上净土后，回转而返，绕行诸天之首，降临于四方天地边界，巩固了天地宇宙。整个宇宙的中心，好似用黄金装饰的门廊，被琐碎细密的音声如铃铛回响那样照耀。十万诸天分别居于一方，进入两位佛的光辉净土间，共有八天。他们刚坐下于十方天众的觉悟垫上，专注于摒除烦恼——
‘‘Pucchāmi muniṃ pahūtapaññaṃ,
“我问这位多智的圣者，
Tiṇṇaṃ pāraṅgataṃ parinibbutaṃ ṭhitattaṃ;
已超越三界，已得涅槃，坚持不动如实，
Nikkhamma gharā panujja kāme,
离开家门背弃欲乐，
Kathaṃ bhikkhu sammā so loke paribbajeyyā’’ti. (su. ni. 361) –
为何这比库在世间周游修行？”（慈悲经注361）——
Gāthaṃ abhāsi. Satthā devatānaṃ tāva cittakallatājananatthaṃ āgatāgatānaṃ nāmagottāni kathessāmīti cintetvā ācikkhissāmi, bhikkhavetiādimāha.
说此偈。世尊心怀谦逊，意在消除诸天间的分别和歧见，思惟未来将讲述众生出世与入世之法，为此表达教诲，称呼比库等名号。
§334
334. Tattha silokamanukassāmīti akkharapadaniyamitaṃ vacanasaṅghātaṃ pavattayissāmi. Yattha bhummā tadassitāti yesu yesu ṭhānesu bhummā devatā taṃ taṃ nissitā. Ye sitā girigabbharantiādīhi tesaṃ bhikkhūnaṃ vaṇṇaṃ kathesi, ye bhikkhū girikucchiṃ nissitāti attho. Pahitattāti pesitacittā. Samāhitāti avikkhittā.
“此处我将阐述遵循诗句音韵的文字组合。所谓‘依止’者，即诸处所依。凡所依止者，皆为诸天。所谓‘依止于山腹及诸处’，是指比库们所称色彩之处；所谓比库‘依止于山丘’，即此意。所谓‘坚定心志’，谓心专注不散。所谓‘专注’，即意志不惑。
Puthūti bahujanā. Sīhāva sallīnāti sīhā viya nilīnā ekattaṃ upagatā. Lomahaṃsābhisambhunoti lomahaṃsaṃ abhibhavitvā ṭhitā, nibbhayāti vuttaṃ hoti. Odātamanasā suddhāti odātacittā hutvā suddhā. Vippasannāmanāvilāti vippasannaanāvilā.
‘广大’者，谓众多众生。‘狮群集’，如狮群般聚合。‘羽毛展开’者，谓羽毛如天鹅展翅、立于地上。‘无畏’谓具无所畏惧之意。‘心清净’者，即心清净无染。‘心开朗明净’者，谓心安详而不昏乱。
Bhiyyopañcasate ñatvāti sammāsambuddhena saddhiṃ atirekapañcasate bhikkhū jānitvā. Vane kāpilavatthaveti kapilavatthusamīpamhi jāte vanasaṇḍe. Tato āmantayī satthāti tadā āmantayi. Sāvakesāsane rateti attano dhammadesanāya savanante jātattā sāvake sikkhattayasāsane ratattā sāsane rate. Idaṃ sabbaṃ – ‘‘silokamanukassāmī’’ti vacanato aññena vuttaṃ viya katvā vadati.
‘增长至五百’谓与正觉同，知有额外五百比库。所谓“在林中，迦毗罗卫城所近之林”，此指生于林林缘边。于是佛呼唤诸比库，彼时佛告之。弟子随顺教法，专心听闻自身之法说，昔日弟子遵行三学，专心于教法，乐于教法。此全称为‘遵循诗句音韵’之语，似由他人所说，故以此言表达。
Devakāyā abhikkantā, te vijānātha bhikkhavoti te dibbacakkhunā vijānāthāti nesaṃ bhikkhūnaṃ dibbacakkhuñāṇābhinīhāratthāya kathesi. Te ca ātappamakaruṃ, sutvā buddhassa sāsananti te ca bhikkhū taṃ buddhasāsanaṃ sutvā tāvadeva tadatthāya vīriyaṃ kariṃsu.
神体宏伟者，谓其身具神变。佛告诸比库称：‘他们以神眼通知诸比库’。是为述说诸比库凭借神眼智慧所见。诸比库具热诚善心，闻佛法教。诸比库闻佛教法后，于当下专为此法勤行精进。
Evaṃ katamattātappānaṃyeva tesaṃ pāturahu ñāṇaṃ. Kīdisaṃ? Amanussānaṃ dassanaṃ dibbacakkhuñāṇaṃ uppajji. Na taṃ tehi tasmiṃ khaṇe parikammaṃ katvā uppāditaṃ. Ariyamaggeneva hi taṃ nipphannaṃ. Amanussadassanatthaṃ panassa abhinīhāramattameva kataṃ. Satthāpi – ‘‘atthi tumhākaṃ ñāṇaṃ, taṃ nīharitvā tena hi te vijānāthā’’ti idameva sandhāya ‘‘te vijānātha, bhikkhavo’’ti āha.
由此，彼等修习者即承受那知识。何以故？以超人之见、神眼通达而现起智慧。这非彼等于一瞬间成就；盖此如圣道般现证成熟。所谓超人见证，乃为其成就；而诸师亦言：‘汝等拥有此智慧，持之而成就故，尔等即是知者’，由此而言‘诸比库为知者’。
Appeke satamaddakkhunti tesu bhikkhūsu ekacce bhikkhū amanussānaṃ sataṃ addasaṃsu. Sahassaṃ atha sattarinti eke sahassaṃ. Eke sattati sahassāni.
时有一百人共见，少数比库见得超人智慧；有一千、亦有七千者；又有数万。
Sataṃ eke sahassānanti eke satasahassaṃ addasaṃsu. Appekenantamaddakkhunti vipulaṃ addasaṃsu, satavasena sahassavasena ca aparicchinnepi addasaṃsūti attho. Kasmā? Yasmā disā sabbā phuṭā ahuṃ, bharitā sampuṇṇāva ahesuṃ.
有人见过一百、有一千的，也有人见过一万的。又有人见过比这还多的众多之数，甚至未经计算也亲眼目睹，这句话的意思是如此。何以故？因为诸方位皆显著明了，境界圆满充足。
Tañca sabbaṃ abhiññāyāti yaṃ tesu ekenekena diṭṭhaṃ, tañca sabbaṃ jānitvā. Vavatthitvāna cakkhumāti hatthatale lekhaṃ viya paccakkhato vavatthapetvā pañcahi cakkhūhi cakkhumā satthā. Tato āmantayīti pubbe vuttagāthameva nāmagottakittanatthāya āha. Tumhe ete vijānātha, passatha, oloketha, ye vohaṃ kittayissāmīti ayamettha sambandho. Girāhīti vacanehi. Anupubbasoti anupaṭipāṭiyā.
世尊洞察之一切，即是众人各自所见者，世尊亦皆洞悉。他如在手掌上描绘的图画，从各方面细致画出，故以五眼具足而明察。于是世尊教诲说，当如先前言说的颂偈，以表明姓名族姓之义：「汝等应当认识、观察、观看，我将为尔命名，此事相关。」用语谓之「无次序」，意指无依次渐次而行。
§335
335.Sattasahassā te yakkhā, bhummā kāpilavatthavāti sattasahassā tāvettha kapilavatthuṃ nissāya nibbattā bhummā yakkhāyevāti vadati . Iddhimantoti dibbaiddhiyuttā. Jutimantoti ānubhāvasampannā. Vaṇṇavantoti sarīravaṇṇasampannā. Yasassinoti parivārasampannā. Modamānā abhikkāmunti tuṭṭhacittā āgatā. Bhikkhūnaṃ samitiṃ vananti imaṃ mahāvanaṃ bhikkhūnaṃ santikaṃ bhikkhūnaṃ dassanatthāya āgatā. Atha vā samitinti samūhaṃ, bhikkhusamūhaṃ dassanāya āgatātipi attho.
三十五万夜叉，乃居于咖毕拉瓦图的三十五万大地夜叉，有称此地夜叉为咖毕拉瓦图所生。一名拥有神通者，指其具神通神力；又名具光芒者，谓其身体光辉显耀；又名有名望者，谓其携带侍从。欣然欢喜、欢欣满意者，所以来到此大林，供比库集会，供比库们观看。或称集会者为群体，或为比库群体，意在供比库们观看。
Chasahassā hemavatā, yakkhā nānattavaṇṇinoti chasahassā hemavatapabbate nibbattayakkhā, te ca sabbepi nīlādivaṇṇavasena nānattavaṇṇā.
六万位来自喜马拉雅山的夜叉，身形多种多样，色彩纷呈；这六万夜叉栖于喜马拉雅山其上，皆以各种不同色彩，如青色等。
Sātāgirā tisahassāti sātāgiripabbate nibbattayakkhā tisahassā.
三千位栖于山名萨塔吉拉的夜叉，有三千。
Iccete soḷasasahassāti ete sabbepi soḷasasahassā honti.
这些合计为十六万夜叉，这些夜叉合计共有十六万。
Vessāmittā pañcasatāti vessāmittapabbate nibbattā pañcasatā.
五百之量，谓发生于五百量山中。
Kumbhīro rājagahikoti rājagahanagare nibbatto kumbhīro nāma yakkho. Vepullassa nivesananti tassa vepullapabbato nivesanaṃ nivāsanaṭṭhānanti attho. Bhiyyo naṃ satasahassaṃ, yakkhānaṃ payirupāsatīti taṃ atirekaṃ yakkhānaṃ satasahassaṃ payirupāsati. Kumbhīro rājagahiko, sopāgā samitiṃ vananti sopi kumbhīro saparivāro imaṃ vanaṃ bhikkhusamitiṃ dassanatthāya āgato.
“鳄鱼，称为王舍人”，谓居住于王舍城者为鳄鱼名的一种夜叉。所谓“粗野之所”，即其粗野山，意指其住所乃住处场所。更甚者，为百千之众，夜叉集聚供养。有额外百千夜叉而供养之。此鳄鱼是王舍人，亦称为禅定林，谓此林与僧众相聚，是为显现之所。
§336
336.Purimañca disaṃ rājā, dhataraṭṭho pasāsatīti pācīnadisaṃ anusāsati. Gandhabbānaṃ adhipatīti catūsupi disāsu gandhabbānaṃ jeṭṭhako. Sabbe te tassa vase vattanti. Mahārājā yasassisoti mahāparivāro eso mahārājā.
三百三十六。东方以王为尊，而湿婆为主，谓主管南方，四方则以甘达婆主宰。诸甘达婆皆住其域。大王名为祥龙者，是大群众大王。
Puttāpitassa bahavo, indanāmā mahabbalāti tassa dhataraṭṭhassa bahavo mahabbalā puttā, te sabbe sakkassa devarañño nāmadhārakā.
父子众多，名为因陀，谓其所护持势力广大者。此湿婆父下众多大力子，皆为萨咖天帝之名持者。
Virūḷho taṃ pasāsatīti taṃ disaṃ virūḷho anusāsati.
广阔以归属，谓此方圆主宰所统御。
Puttāpi tassāti tassāpi tādisāyeva puttā. Pāḷiyaṃ pana ‘‘mahabbalā’’ti likhanti. Aṭṭhakathāyaṃ sabbavāresu ‘‘mahābalā’’ti pāṭho.
又有父子，谓其同样为父子。巴利文写为“大力”，注疏诸处多用“大力”一语读法。
‘‘Purimaṃ disaṃ dhataraṭṭho, dakkhiṇena virūḷhako;
‘东方有大国土，南面有壮年王；
Pacchimena virūpakkho, kuvero uttaraṃ disaṃ.
西侧有壮年王，北方为库维罗大王。
Cattāro te mahārājā, samantā caturo disā;
这四位大王，遍布四方；
Daddallamānā aṭṭhaṃsu, vane kāpilavatthave’’ti.
在咖毕拉木森林中，他们共八位威武地主。’
Imā pana gāthā sabbasaṅgāhikavasena vuttā.
此偈为集体叙说。
Ayañcettha attho – dasasahassacakkavāḷe dhataraṭṭhā nāma mahārājāno atthi. Te sabbepi koṭisatasahassakoṭisatasahassagandhabbaparivārā āgantvā puratthimāya disāya kapilavatthumahāvanato paṭṭhāya cakkavāḷagabbhaṃ pūretvā ṭhitā. Evaṃ dakkhiṇadisādīsu virūḷhakādayo. Tenevāha – ‘‘samantā caturo disā, daddallamānā aṭṭhaṃsū’’ti. Idañhi vuttaṃ hoti – ‘‘samantā cakkavāḷehi āgantvā caturo disā pabbatamatthakesu aggikkhandhā viya suṭṭhu jalamānā ṭhitā’’ti. Te pana yasmā kapilavatthuvanameva sandhāya āgatā, tasmā cakkavāḷaṃ pūretvā cakkavāḷena samasamā ṭhitāpi – ‘‘vane kāpilavatthave’’ti vuttā.
此处义意是——在十万大世界中，有名为大国主的伟大国王。这些国王率领数以亿计千万计的天众随从，从东方往咖毕拉大森林西面去，占据世界之中核，安住不动。如同南方等其它方向的壮年王也是如此。故有言说：‘四方遍布，有八位威武主。’这里所说，是‘四方各由大国主率众驾驭，如同主峰火焰，稳固而通达，安居水源如山巅’。这些国王因为都来到咖毕拉大森林所在之地，因此，虽然遍布世界，却也齐聚于森林中，故称‘在咖毕拉大森林中’。
§337
337.Tesaṃ māyāvino dāsā, āguṃ vañcanikā saṭhāti tesaṃ mahārājānaṃ katapāpapaṭicchādanalakkhaṇāya māyāya yuttā kuṭilācārā dāsā atthi, ye sammukhaparammukhavañcanāhi lokaṃ vañcanato ‘‘vañcanikā’’ti ca, kerāṭiyasāṭheyyena samannāgatattā ‘‘saṭhā’’ti ca vuccanti, tepi āgatāti attho. Māyā kuṭeṇḍu viṭeṇḍu, viṭucca viṭuṭo sahāti te dāsā sabbepi māyākārakāva. Nāmena panettha eko kuṭeṇḍu nāma, eko viṭeṇḍu nāma. Pāḷiyaṃ pana ‘‘veṭeṇḍū’’ti likhanti. Eko viṭucca nāma, eko viṭuṭo nāma. Sahāti sopi viṭuṭo tehi saheva āgato.
这些欺诳之仆，因迷惑而行诳骗，是那些大王们恶行隐蔽的特点，借由迷惑结合了曲诈行为的仆从。他们用表面与内心的欺骗来迷惑世人，因此称为「欺诳者」，并且具备凶狠残忍的本质，称为「狡诈者」，也是那些前来者的意思。所谓迷惑，如同勾牙、尖牙、毒牙和腐牙，这些仆人虽全部体现迷惑的本质，名字上这里有单独名为勾牙者，另有尖牙者。在巴利文中写作「veṭeṇḍū」。还有单独称为毒牙者和腐牙者，腐牙者又与前者一起被包括在内。
Candanokāmaseṭṭho ca, kinnighaṇḍu nighaṇḍu cāti aparo kinnighaṇḍu nāma. Pāḷiyaṃ pana ‘‘kinnughaṇḍū’’ti likhanti. Nighaṇḍu cāti añño nighaṇḍu nāma, ettakā dāsā. Ito pare pana –
然后是檀香欲王和另外一位名为紧鬼难堵者与难堵者，在巴利文中被写做「kinnughaṇḍū」。难堵者又分为另一种名为难堵的仆从，这些即为这些仆人。除此之外还有另一批称为——
‘‘Panādo opamañño ca, devasuto ca mātali;
「潘纳陀、欧帕曼诺、及天使者玛塔利，
Cittaseno ca gandhabbo, naḷo rājā janesabho;
吉多森、甘达波、纳罗、国王贾尼萨婆；
Āguṃ pañcasikho ceva, timbarū sūriyavacchasā’’ti. –
愚痴的五僧侣和称为廷巴卢与太阳的女儿」——
Ime devarājāno. Tattha devasutoti devasārathi. Cittasenoti citto ca seno ca cittaseno ca. Gandhabboti ayaṃ cittaseno gandhabbakāyiko devaputto, na kevalaṃ cesa, sabbe pete panādādayo gandhabbā eva. Naḷorājāti naḷakāradevaputto nāmeko. Janesabhoti janavasabho devaputto. Āguṃ pañcasikho cevāti pañcasikho ceva devaputto āgato. Timbarūti timbarū nāma gandhabbadevarājā. Sūriyavacchasāti tasseva dhītā.
这些即是天王。其间，天使者玛塔利意为天神驾车者。吉多森名为吉多与森的合称。甘达波即是吉多森的身形为甘达波者，且不仅如此，所有提到的潘纳陀等均为甘达波族的天神子。纳罗王者，名为纳罗形体的天神子。贾尼萨婆即是民牛之神之意的天神子。愚痴五僧侣即五名愚痴的天神儿子。廷巴卢名为廷巴卢的甘达波族天王。太阳的女儿即其女儿之称。
Ete caññe ca rājāno, gandhabbā saha rājubhīti ete ca nāmavasena vuttagandhabbarājāno aññe ca etehi rājūhi saddhiṃ bahū gandhabbā. Modamānā abhikkāmuṃ, bhikkhūnaṃ samitiṃ vananti haṭṭhatuṭṭhacittā bhikkhusaṅghasamitiṃ imaṃ vanaṃ āgatāti attho.
这些国王，以及天神（香界天神）同国王，相互称为香界王。他们与这些王者中许多天神同在，欢喜地出游。声闻比库们称，此处为桑林中清净且安适的比库僧伽集会处。
§338
338.Athāguṃ nāgasā nāgā, vesālā sahatacchakāti nāgasadahavāsikā ca vesālīvāsikā ca nāgā saha tacchakanāgaparisāya āgatāti attho. Kambalassatarāti kambalo ca assataro ca. Ete kira sinerupāde vasanti, supaṇṇehipi anuddharaṇīyā mahesakkhanāgā pāyāgā saha ñātibhīti payāgatitthavāsino ca saha ñātisaṅghena āgatā.
此处，龙族住在与卫沙罗城（如琉璃城）同处之地。卫沙罗的居民与蟾蜍龙族及蟾蜍龙护众共聚一处。毯子和毯被即称为毯子与毯被。它们形状如蛇，极为柔软且不可提取。威力强大的大龙王带着亲族，居住在泼耶河地区，随亲族会合而来。
Yāmunā dhataraṭṭhā cāti yamunavāsino ca dhataraṭṭhakule uppannā nāgā ca. Erāvaṇo mahānāgoti erāvaṇo ca devaputto, jātiyā nāgo na hoti. Nāgavohārena panesa vohariyati. Sopāgāti sopi āgato.
耶穆那（水神王国）及其护族中的龙族皆出自耶穆那族地。大龙王耶罗梵是天子之子，因出身非龙而非真龙。龙巢口吐出龙珠，亦称为龙珠。梵语所称之梵蛇，亦意指此起倒守。
Yenāgarāje sahasā harantīti ye ime vuttappakāre nāge lobhābhibhūtā sāhasaṃ katvā haranti gaṇhanti. Dibbā dijā pakkhī visuddhacakkhūti dibbānubhāvato dibbā mātukucchito ca aṇḍakosato cāti dve vāre jātāti dijā pakkhayuttatāya pakkhī yojanasatantarepi yojanasahassantarepi nāge dassanasamatthacakkhutāya visuddhacakkhū. Vehāyasāte vanamajjhappattāti te ākāseneva imaṃ mahāvanaṃ sampattā. Citrā supaṇṇā iti tesa nāmanti tesaṃ ‘‘citrasupaṇṇā’’ti nāmaṃ.
据说，龙首领们常因贪心而突袭掠夺。他们以大胆气魄劫掠、夺取。传说神鸟以洁净慧眼观察，带来神力感召龙族。神鸟每两年生一次，在飞翔能力极卓之际，与龙度千里至万里，彼时龙的智慧眼目清净无染。飞翼目，为神鸟，以神通观察整片大森林。色彩斑斓的神鸟即为所谓「色彩神鸟」。
Abhayaṃtadā nāgarājānamāsi, supaṇṇato khemamakāsi buddhoti tasmā sabbepi te aññamaññaṃ saṇhāhi vācāhi upavhayantā mittā viya bandhavā viya ca samullapantā sammodamānā āliṅgantā hatthe gaṇhantā aṃsakūṭe hatthaṃ ṭhapentā haṭṭhatuṭṭhacittā. Nāgā supaṇṇā saraṇamakaṃsu buddhanti buddhaṃyeva saraṇaṃ gatā.
当时龙王无畏，安然自得，因其具足神通被称为佛。于是众龙彼此以亲切和睦的言语相互称呼，如同好友与亲属，互相蹦跳欢喜，拥抱彼此，拉手挽腕，心中纯净安乐。龙族与神鸟同归依佛，唯佛是他们的归依之所。
§339
339.Jitā vajirahatthenāti indena devaraññā jitā. Samuddaṃ asurāsitāti mahāsamuddavāsino sujātāya asurakaññāya kāraṇā sabbepi bhātaro vāsavassete, iddhimanto yasassino.
据说，凭战胜金刚振掌披坚护体（比喻强力防护）之意而得名。天神因胜过一切以揽住神林。海洋即是无数天魔居住地，是美丽无比的海中王后所居之地。她乃胜者之女弟，乃威萨瓦斯天帝（释迦）之胞兄弟，具神通卓越且声名远扬。
Tesu kālakañcā mahābhismāti kālakañcā ca mahante bhiṃsane attabhāve māpetvā āgamiṃsu. Asurā dānaveghasāti dānaveghasā nāma aññe dhanuggahaasurā. Vepacitti sucitti ca, pahārādo namucī sahāti vepacittiasuro, sucittiasuro cāti ete ca asurā namuci ca māro devaputto etehi saheva āgato. Ime asurā mahāsamuddavāsino, ayaṃ paranimmitadevalokavāsī, kasmā etehi sahāgatoti? Acchandikattā. Tepi hi acchandikā abhabbā, ayampi tādisoyeva. Tasmā dhātuso saṃsandamāno āgato.
这等众生中，有某种巨大恐怖者，称为巨大恐怖者，他们在自身本性中施加恐怖，然后降临。所谓魔众、恶鬼速疾者，即所谓恶鬼众。惹恼者与愤怒者，以及擅长打击、放纵者，是惹恼恶鬼与愤怒恶鬼。这些恶鬼与放纵者称为魔子，他们与天人之子同来。此等恶鬼居住于大海之中，此乃造作天罗刹天之众，何以与他们同来？由贪欲心故。三者皆为贪欲者，彼此皆不堪，此魔子亦然。故在诸元素合和时而降临。
Satañca baliputtānanti balino mahāasurassa puttānaṃ sataṃ. Sabbe verocanāmakāti sabbe attano mātulassa rāhusseva nāmadharā. Sannayhitvā balisenanti attano balisenaṃ sannayhitvā sabbe katasannāhāva hutvā. Rāhubhaddamupāgamunti rāhuasurindaṃ upasaṅkamiṃsu. Samayodāni bhaddanteti bhaddaṃ tava hotu, samayo te bhikkhūnaṃ samitiṃ vanaṃ upasaṅkamitvā bhikkhusaṅghaṃ dassanāyāti attho.
称为百能者者，是大魔王之子众的百名众。所谓皆名为Verocana者，乃皆自己与其母舅如同兄弟一般之名称。与百能Balisen（王）结盟，所有人皆已结盟，结成完全的联盟。向罗睺补达（Rāhubhadda）接近，即向罗睺魔王前往。为时至，愿吉祥临于尔，尔时即是比库们之会议，若入林中集合，显现比库僧团之意。
§340
340.Āpo ca devā pathavī, tejo vāyo tadāgamunti āpokasiṇādīsu parikammaṃ katvā nibbattā āpotiādināmakā devā āgamuṃ. Varuṇā vāraṇā devā, somo ca yasasā sahāti varuṇadevatā , vāraṇadevatā, somadevatāti evaṃ nāmakā ca devā yasasā nāma devena sahāgatāti attho. Mettākaruṇākāyikāti mettājhāne ca karuṇājhāne ca parikammaṃ katvā nibbattadevā. Āguṃ devā yasassinoti etepi mahāyasā devā āgatā.
水、诸天及地、火、风，当时齐集，经过遍行水的诸燄相等考察后，称为众水天之神降临。有名为伐卢那（Varuṇa）、伐烂那（Vāraṇā）与肃摩（Somo）的神，分别称名为伐卢那天、伐烂那天与肃摩天，即此三众神俱以荣光同来。具慈爱心者，指修习慈念与悲念法门并已成就的诸神降临。火天名赞曰“光耀者”，亦为壮大威仪者之神降临。
Dasete dasadhā kāyā, sabbe nānattavaṇṇinoti te dasadhā ṭhitā dasa devakāyā sabbe nīlādivasena nānattavaṇṇā āgatāti attho.
此时共有十面体，从颜色各异等属性说，是十种不同形态，各自展现，称为十体天，俱呈现青等不同颜色，来此降临。
Veṇḍūca devāti veṇḍudevatā ca. Sahali cāti sahalidevatā ca. Asamā ca duve yamāti asamadevatā ca dve ca yamakā devā. Candassupanisā devā, candamāguṃ purakkhatvāti candanissitakā devā candaṃ purato katvā āgatā. Tathā sūriyanissitakā devā sūriyaṃ purakkhatvā. Nakkhattāni purakkhatvāti nakkhattanissitāpi devā nakkhattāni purato katvā āgatā. Āguṃ mandavalāhakāti vātavalāhakā, abbhavalāhakā, uṇhavalāhakā ete sabbepi valāhakāyikā ‘‘mandavalāhakā’’ nāma vuccanti. Tepi āgatāti attho. Vasūnaṃ vāsavo seṭṭho, sakkopāgā purindadoti vasūnaṃ devatānaṃ seṭṭho vāsavo yo sakkoti ca, purindadoti ca vuccati, sopi āgato.
所谓伐尼都迦天，及伐尼都迦天者。又所谓萨哈力天，即萨哈利天者。又有两位不相等者，名为不相等天，为二双胞胎天神。持月护卫天，称月修行天，居于月前而来。太阳修行天同样居于太阳前方而来。恒星修行天亦居于星宿前方而来。火天分为三种:风火天、云火天与热火天，皆称为总火天，称为温火天。此等皆降临。风神王为众神之王，名为婆娑（Vāsava），亦称作萨咖王及帝王，亦称普林达，亦已降临。
Dasete dasadhā kāyāti etepi dasa devakāyā dasadhāva āgatā. Sabbe nānattavaṇṇinoti nīlādivasena nānattavaṇṇā.
十面体者，即十种天体，共十种天体齐聚而来。皆呈现各种颜色，呈现青等不同色彩。
Athāguṃ sahabhū devāti atha sahabhū nāma devā āgatā. Jalamaggisikhārivāti aggisikhā viya jalantā. Jalamaggi ca sikhārivāti imāni tesaṃ nāmānītipi vuttaṃ. Ariṭṭhakā ca rojā cāti ariṭṭhakadevā ca rojadevā ca. Umāpupphanibhāsinoti umāpupphadevā nāma ete devā . Umāpupphasadisā hi tesaṃ sarīrābhā, tasmā ‘‘umāpupphanibhāsino’’ti vuccanti.
后来，与此伴生的天众称为“伴生天”，这些天如火炬般燃烧着，称为“流水火炬天”。流水火炬即是指流水般的火焰，这些名称即是这样说的。此外，还有称为“有刺天”即“带刺天”，还有称为“荆棘天”“荆棘天”，均属此类。又有称为“乌瑪花光天”，此等天人名为乌瑪花天。因他们身体发出如乌瑪花一般的光辉，故称为“乌瑪花光天”。
Varuṇā sahadhammā cāti ete ca dve janā. Accutā ca anejakāti accutadevatā ca anejakadevatā ca. Suleyyarucirāāgunti suleyyā ca rucirā ca āgatā. Āguṃ vāsavanesinoti vāsavanesīdevā nāma āgatā. Dasete dasadhā kāyāti etepi dasadevakāyā dasadhāva āgatā.
又有称“伐楼拿同类”，即这两种人（或两类天众）。又称“不动天”和“无疲劳天”。“苏雷耶”意为美丽明亮，“苏雷耶”和“明亮”均有来。称有“伐楼那女天”，此为伐楼拿女天。称为十身相的，这十身相天人同样具有十种身相，故来这里。
Samānā mahāsamānāti samānā ca mahāsamānā ca. Mānusā mānusuttamāti mānusā ca mānusuttamā ca. Khiḍḍāpadosikā āguṃ, āguṃ manopadosikāti khiḍḍāpadosikā manopadosikā ca devā āgatā.
称为平等与大平等天。又有“人中最高”，即人类中的至上者。又称“恶作痛者天”，即心生痛苦者，恶作痛者、心痛者均为诸天名称。
Athāguṃ harayo devāti haridevā nāma āgatā. Ye ca lohitavāsinoti lohitavāsino ca āgatā. Pāragā mahāpāragāti ete ca duvidhā āgatā. Dasete dasadhā kāyāti etepi dasadevakāyā dasadhāva āgatā.
后来有称为“虎阵天”，亦即虎天。有称为着红衣者，即红衣天人。称为“最远天”及“大最远天”，此两种天。有十身相天，同样具有十种身相而来。
Sukkākarambhā aruṇā, āguṃ veghanasā sahāti ete sukkādayo tayo, tehi saha veghanasā ca āgatā. Odātagayhā pāmokkhāti odātagayhā nāma pāmokkhadevā āgatā. Āguṃ devā vicakkhaṇāti vicakkhaṇā nāma devā āgatā.
有称“三色天”，即红色的火天，及与三者一同的狂暴天。他们并有猛烈之威力而来。还有名为“高升解脱天”的，其为解脱天神。又有称“智慧天”，这些皆为智慧诸天。
Sadāmattā hāragajāti sadāmattā ca hāragajā ca. Missakā ca yasassinoti yasasampannā missakadevā ca. Thanayaṃ āga pajjunnoti pajjunno ca devarājā thanayanto āgato. Yo disā abhivassatīti yo yaṃ yaṃ disaṃ yāti, tattha tattha devo vassati. Dasete dasadhā kāyāti etepi dasadevakāyā dasadhā āgatā.
又有称“绸缪天”和“绸缪化生天”。有称“光明殊胜”和“光明有福”，即得殊胜光明及荣耀的天。又称“天王的王子来”，意指诸天王的子嗣均已来至。凡往何方，诸天亦随处而居。此亦具十身相的天人而来。
Khemiyā tusitā yāmāti khemiyā devā tusitapuravāsino ca yāmādevalokavāsino ca. Kathakā ca yasassinoti yasasampannā kathakadevā ca. Pāḷiyaṃ pana ‘‘kaṭṭhakā cā’’ti likhanti. Lambītakā lāmaseṭṭhāti lambitakadevā ca lāmaseṭṭhadevā ca. Jotināmā ca āsavāti pabbatamatthake katanaḷaggikkhandho viya jotamānā jotidevā nāma atthi, te ca āsā ca devā āgatāti attho. Pāḷiyaṃ pana ‘‘jātināmā’’ti likhanti. Āsā devatā chandavasena āsavāti vuttā. Nimmānaratino āguṃ, athāguṃ paranimmitā. Dasete dasadhā kāyāti etepi dasa devakāyā dasadhāva āgatā.
安全天自在地安然往返，安全天与宿于忉利天及悦意天者俱往返。说法者具声誉者，著名者说法天亦如是。巴利文中作“说法者等”。长耳天称为长耳者及长耳上首者。名为罗提者者乃烦恼，犹如山顶燃烧之火团，如此燃烧者名为火天，意指烦恼或爱欲之天。巴利文中作“燃生名者”。爱欲天众生以欲乐为乐，即依嗜好而生。爱欲诸天分为三：欲生天、色界生天及无色界生天。所说此十天身，亦是十种天身，皆同生于十天身界。
Saṭṭhetedevanikāyāti ete ca āpo ca devātiādikā cha dasakā saṭṭhi devanikāyā sabbe nīlādivasena nānattavaṇṇino. Nāmanvayena āgacchunti nāmabhāgena nāmakoṭṭhāsena āgatā. Ye caññe sadisā sahāti ye ca aññepi tehi sadisā vaṇṇatopi nāmatopi etādisāyeva sesacakkavāḷesu devā, tepi āgatāyevāti ekapadeneva kalāpaṃ viya puṭakaṃ viya ca katvā sabbā devatā niddisati.
第六十天众者，或曰此为水天及诸天诸类，共六十天众。六十天众皆着不同色彩，变化多样。依名相序列，依名部分成组而来。其与其他类同，彼此相似色与名称，皆如斯余轮天中众天。此仅以一式词形态表现为班级，与书册相似，如此整理表述诸天众。
Evaṃ dasasu lokadhātusahassesu devakāye niddisitvā idāni yadatthaṃ te āgatā, taṃ dassento pavuṭṭhajātinti gāthamāha. Tassattho – pavuṭṭhā vigatā jāti assāti ariyasaṅgho pavuṭṭhajāti nāma, taṃ pavuṭṭhajātiṃ rāgadosamohakhīlānaṃ abhāvā akhīlaṃ cattāro oghe taritvā ṭhitattā oghatiṇṇaṃ catunnaṃ āsavānaṃ abhāvena anāsavaṃ ariyasaṅghaṃ dakkhema passissāma. Tesaññeva oghānaṃ tiṇṇattā oghataraṃ āguṃ akaraṇato nāgaṃ. Asitātiganti kāḷakabhāvātītaṃ candaṃva siriyā virocamānaṃ dasabalañca dakkhema passissāmāti etadatthaṃ sabbepi te nāmanvayena āgacchuṃ, ye caññe sadisā sahāti.
于如是十重世界界千数之天身已说，如今所说已来诸天，展示此中情景，称为降生现行者而作诗。即世尊之圣僧团已坚净，无出生之累，即圣僧团者，除贪嗔痴三毒苦根，纯净如四洪水已渡过，处于无漏圣僧团。仅此洪水渡过者，未有更甚者，因不生故如守护龙。黑暗已过，昔日黑暗如忽然出现月光明耀，如斯视众能力皆得安稳，皆依名字次序集结，彼类与其他同类色彩近似，俱已来此。
§341
341. Idāni brahmāno dassento subrahmā paramatto cātiādimāha. Tattha subrahmāti eko brahmā. Paramattopi brahmāva. Puttā iddhimato sahāti ete iddhimato buddhassa bhagavato puttā ariyabrahmāno saheva āgatā. Sanaṅkumāro tisso cāti sanaṅkumāro ca tissamahābrahmā ca. Sopāgāti sopi āgato.
三四一。今说梵天，称阿伟大梵等语。其阿伟大者即一梵。至高梵亦为一梵。子众与神力共存者为佛世尊之子，与圣梵众同至。三神名曰萨南古摩，三神之中有一最尊者为大梵。索帕者，亦已至也。
‘‘Sahassaṃ brahmalokānaṃ, mahābrahmābhitiṭṭhati;
“有千梵天界，伟大梵天立于彼处；
Upapanno jutimanto, bhismākāyo yasassi so’’ti. –
降生而光明显现，威严尊容与声誉著名”——
Ettha sahassaṃ brahmalokānanti ekaṅguliyā ekasahassacakkavāḷe dasahi aṅgulīhi dasasahassicakkavāḷe ālokapharaṇasamatthānaṃ mahābrahmānaṃ sahassaṃ āgataṃ. Mahābrahmābhitiṭṭhatīti yattha ekeko mahābrahmā aññe brahme abhibhavitvā tiṭṭhati. Upapannoti brahmaloke nibbatto. Jutimantoti ānubhāvasampanno. Bhismākāyoti mahākāyo, dvīhi tīhi māgadhikehi gāmakkhettehi samappamāṇaattabhāvo. Yasassisoti attabhāvasirīsaṅkhātena yasena samannāgato.
这里谓满千千百百的梵天世界，一指幅、千指轮、十指轮般大小的梵天众降临。所谓大梵天众千人降临，乃指各个大梵天相互统摄立于彼处。所谓降临者，即为入梵界而寂静者。所谓有光辉者，是指备有光明相续之力者。所谓高寿者，是指身形庞大，约等于二至三麦地大小的存在。所谓威势者，是以其所具的自性威德称之。
Dasettha issarā āguṃ, paccekavasavattinoti etasmiñca brahmasahasse ye pāṭiyekkaṃ pāṭiyekkaṃ vasaṃ vattenti, evarūpā dasa issarā mahābrahmāno āgatā. Tesañca majjhato āga, hārito parivāritoti tesaṃ brahmānaṃ majjhe hārito nāma mahābrahmā satasahassabrahmaparivāro āgato.
这里说有十位诸主，所谓独住禅者是指在此梵天千众中，各自独自修持住持者，这样的十位诸主大梵天降临。其间居中者为护卫，护卫即是有一百千大梵天随侍之大梵天护卫团降临。
§342
342.Te ca sabbe abhikkante, sainde deve sabrahmaketi te sabbepi sakkaṃ devarājānaṃ jeṭṭhakaṃ katvā āgate devakāye, hāritamahābrahmānaṃ jeṭṭhakaṃ katvā āgate brahmakāye ca. Mārasenā abhikkāmīti mārasenā abhigatā. Passa kaṇhassa mandiyanti kāḷakassa mārasa bālabhāvaṃ passatha.
此诸众皆俱在前方，所谓天与梵，同是皆将顶凳付命于萨咖天帝。护卫大梵天亦复如是，将顶凳付命于诸梵天。魔众军队前来，谓魔众潜来。汝当察看黑暗昏暗，谓时节黑暗，魔者愚痴懈怠之态。
Etha gaṇhatha bandhathāti evaṃ attano parisaṃ āṇāpesi. Rāgena baddhamatthu voti sabbaṃ vo idaṃ devamaṇḍalaṃ rāgena baddhaṃ hotu. Samantā parivāretha, mā vo muñcittha koci nanti tumhākaṃ ekopi etesu ekampi mā muñci. ‘‘Mā vo muñcethā’’tipi pāṭho, esevattho.
这里谓“来拿，缚束”，指如此将自身诸众牵集护卫。谓“被贪缚”，意为汝等整个天界为贪缚束。周围包围汝等，莫使彼中有一人得以松解。所谓‘不可松解汝等'，即此义、此意。
Iti tattha mahāseno, kaṇho senaṃ apesayīti evaṃ tattha mahāsamaye mahāseno māro mārasenaṃ apesayi. Pāṇinā talamāhaccāti hatthena pathavītalaṃ paharitvā. Saraṃ katvāna bheravanti māravibhiṃsakadassanatthaṃ bhayānakaṃ sarañca katvā.
如此时大军，黑暗军队应声而生，于此大时，魔王魔军意欲攻伐。以手击地，震荡大地。折断盾牌，为现恐怖魔军威力，斩断盾牌。
Yathā pāvussako megho, thanayanto savijjukoti savijjuko pāvussakamegho viya mahāgajjitaṃ gajjanto. Tadā so paccudāvattīti tasmiṃ samaye so māro taṃ vibhiṃsanakaṃ dassetvā paṭinivatto . Saṅkuddho asayaṃ vaseti suṭṭhu kuddho kupito kañci vase vattetuṃ asakkonto asayaṃvase asayaṃvasī attano vasena akāmako hutvā nivatto. Bhagavā kira ‘‘ayaṃ māro imaṃ mahāsamāgamaṃ disvā ‘abhisamayantarāyaṃ karissāmī’ti antarantare mārasenaṃ pesetvā māraṃ vibhiṃsakaṃ dassetī’’ti aññāsi. Pakati cesā bhagavato, yattha abhisamayo na bhavissati, tattha māraṃ vibhiṃsakaṃ dassentaṃ na nivāreti. Yattha pana abhisamayo hoti, tattha yathā parisā neva mārassa rūpaṃ passati, na saddaṃ suṇāti, evaṃ adhiṭṭhātīti. Imasmiñca samāgame mahābhisamayo bhavissati, tasmā yathā devatā neva tassa rūpaṃ passanti, na saddaṃ suṇanti, evaṃ adhiṭṭhāsi. Tena vuttaṃ –‘‘tadā so paccudāvatti, saṅkuddho asayaṃvase’’ti.
若如大雨云，聚集下泻，谓湿润云犹大雨云般聚集。即彼时魔王已如大雨云聚降。当时回转，即是此时魔王现示恐怖之象，继而退退。狭狭其心，善住其心，愤怒者无力镇压自身妄心，故不能住其所。彼心居处不愿，遂退隐。世尊称：“此魔，见此大会而言将生忧惧，曾遣恶魔，示现魔王恐怖。”世尊亦知：“当无安住之际，魔王恐怖现形者难以止息；若有安住者，则如会中诸众不见魔形、不闻魔声，亦如彼一般得安住。”于此大会中将有大安住，故彼众如天人一般，无所见闻而安住。因斯曾说：“于是退隐，心狭其处，善住其心。”
§343
343.Tañca sabbaṃ abhiññāya, vavatthitvāna cakkhumāti taṃ sabbaṃ bhagavā jānitvā vavatthapetvā ca.
世尊了知一切，圆满究竟后，称之为「眼」，即看见一切已尽的智，世尊全知一切，详细阐释了此义。
Mārasenā abhikkantā, te vijānātha bhikkhavoti bhikkhave mārasenā abhikkantā, te tumhe attano anurūpaṃ vijānātha, phalasamāpattiṃ samāpajjathāti vadati. Ātappamakarunti phalasamāpattiṃ pavisanatthāya vīriyaṃ ārabhiṃsu. Vītarāgehi pakkāmunti māro ca mārasenā ca vītarāgehi ariyehi dūratova apakkamuṃ. Nesaṃ lomāpi iñjayunti tesaṃ vītarāgānaṃ lomānipi na cālayiṃsu. Atha māro bhikkhusaṅghaṃ ārabbha imaṃ gāthaṃ abhāsi –
魔军来犯时，世尊告诫比库们说：你们要认识自己应对的境界，要进入果报成就的境地。诸比库生起精进，为进入果报成就而努力精勤。魔与魔军因离欲远离，远避圣者，如同鬣毛被立起的动物，魔军虽让鬣毛竖起，但对无欲的圣者，连鬣毛也不动摇。随后魔对比库僧团起头，吟唱此偈言——
‘‘Sabbe vijitasaṅgāmā, bhayātītā yasassino;
「诸多已胜敌斗，远离恐怖且有声望；
Modanti saha bhūtehi, sāvakā te janesutā’’ti.
与众生同欢喜，弟子们是汝之儿。」
Tattha modanti saha bhūtehīti dasabalassa sāsane bhūtehi sañjātehi ariyehi saddhiṃ modanti pamodanti. Janesutāti jane vissutā pākaṭā abhiññātā.
此处「与众生同欢喜」意指对法的八力，圣者们与这些八力一同欢喜喜悦。所谓「儿」是指在世间经过清净显现而具足的智识。
Idaṃ pana mahāsamayasuttaṃ nāma devatānaṃ piyaṃ manāpaṃ, tasmā maṅgalaṃ vadantena abhinavaṭṭhānesu idameva suttaṃ vattabbaṃ. Devatā kira –‘‘imaṃ suttaṃ suṇissāmā’’ti ohitasotā vicaranti. Desanāpariyosāne panassa koṭisatasahassadevatā arahattaṃ pattā, sotāpannādīnaṃ gaṇanā natthi.
这部名为大般涅槃经的大经是诸天所欢喜的，甚乐观闻，故被诸新兴颂扬者称为吉祥。诸天常自言：「当聆听此经」，愿以此常生心。经教结束时，诸天亿万计皆已得阿拉汉果，入圣阶，初果等圣者数无量无边。
Devatānañcassa piyamanāpabhāve idaṃ vatthu – koṭipabbatavihāre kira nāgaleṇadvāre nāgarukkhe ekā devadhītā vasati. Eko daharo antoleṇe imaṃ suttaṃ sajjhāyati. Devadhītā sutvā suttapariyosāne mahāsaddena sādhukāramadāsi. Ko esoti. Ahaṃ, bhante, devadhītāti. Kasmā sādhukāramadāsīti? Bhante, dasabalena mahāvane nisīditvā kathitadivase imaṃ suttaṃ sutvā ajja assosiṃ, bhagavatā kathitato ekakkharampi ahāpetvā suggahito ayaṃ dhammo tumhehīti. Dasabalassa kathayato sutaṃ tayāti? Āma, bhanteti. Mahā kira devatāsannipāto ahosi, tvaṃ kattha ṭhitā suṇīti?
天众喜爱与不喜爱之处在此——据说在千万山中某处修行，有一位神女住于蛇门城树下。一名少年在众中讲说此经，神女听闻经文结束，发出洪亮之声称赞称善。何故称赞呢？尊者，此少年因坐于大林中，听闻当天讲述而记忆深刻，世尊所说不失一字，此法得以显现给诸汝。因听此少年讲说众天所闻乎？是的，尊者。据说众天云集，汝今所处何地得见此师？
Ahaṃ, bhante, mahāvanavāsiyā devatā, mahesakkhāsu pana devatāsu āgacchantīsu jambudīpe okāsaṃ nālatthaṃ, atha imaṃ tambapaṇṇidīpaṃ āgantvā jambukolapaṭṭane ṭhatvā sotuṃ āraddhamhi, tatrāpi mahesakkhāsu devatāsu āgacchantīsu anukkamena paṭikkamamānā rohaṇajanapade mahāgāmassa piṭṭhibhāgato samudde galappamāṇaṃ udakaṃ pavisitvā tattha ṭhitā assosinti. Tuyhaṃ ṭhitaṭṭhānato dūre satthāraṃ passasi devateti? Kiṃ kathetha, bhante, satthā mahāvane dhammaṃ desento nirantaraṃ mamaññeva oloketīti maññamānā otappamānā ūmīsu nilayāmīti.
尊者，我为大林之居天，而诸大天往来欲至摩揭陀时，因道中无逮机，故暂驻于丹布盘尼岛，及谋至摩揭陀城时，天众循序进退，最后至罗汉城边，入海中清水而止听闻。尔时汝在此地远处见师乎天众？尊者，师常住大林中宣说法门，吾意为恒见之，故忆念正精进，恒不废于世间。
Taṃ divasaṃ kira koṭisatasahassadevatā arahattaṃ pattā, tumhepi tadā arahattaṃ pattāti? Natthi, bhante. Anāgāmiphalaṃ pattattha maññeti? Natthi, bhante. Sakadāgāmiphalaṃ pattattha maññeti? Natthi, bhante. Tayo magge pattā devatā kira gaṇanapathaṃ atītā, sotāpannā jātattha maññeti? Devatā taṃ divasaṃ sotāpattiphalaṃ pattattā harāyamānā –‘‘apucchitabbaṃ pucchati ayyo’’ti āha. Tato naṃ so bhikkhu āha – ‘‘sakkā pana devate, tava attabhāvaṃ amhākaṃ dassetu’’nti? Na sakkā bhante sakalakāyaṃ dassetuṃ, aṅgulipabbamattaṃ dassessāmi ayyassāti kuñcikachiddena aṅguliṃ antoleṇābhimukhaṃ akāsi, candasahassasūriyasahassauggamanakālo viya ahosi. Devadhītā ‘‘appamattā, bhante, hothā’’ti daharabhikkhuṃ vanditvā agamāsi. Evaṃ imaṃ suttaṃ devatānaṃ piyaṃ manāpaṃ, mamāyanti naṃ devatāti.
当日千万众天成阿拉汉，汝等也成阿拉汉乎？无，尊者。是否成无来果？无，尊者。是否成有来果？无，尊者。三种道天已过，闻得初果乎？天当日得初果，闻时惊恐问法：“尊者，所需之事当问否？”比库答：“天啊，汝可证明自性于吾。”天曰：“不可俱显，乃示一指。”天女拜谢少年比库曰：“愿尊常念正念。”如是此经为天众所爱称为“天女”的缘故。
Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ · 如是，于《吉祥悦意》长部注中
Mahāsamayasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《大会经》注释完毕。