8. Mahāsīhanādasuttaṃ · 8. 大狮子吼经复注
7. Jāliyasuttavaṇṇanā7. 嘉离耶经注释
Dvepabbajitavatthuvaṇṇanā二出家事注释
§378
378. ‘‘Ghositena seṭṭhinā kate ārāme’’ti vatvā tattha koyaṃ ghositaseṭṭhi nāma, kathañcānena ārāmo kārito, kathaṃ vā tattha bhagavā vihāsīti taṃ sabbaṃ samudāgamato paṭṭhāya saṅkhepatova dassetuṃ ‘‘pubbe kirā’’tiādi vuttaṃ. Tatoti allakapparaṭṭhato. Tadāti tesaṃ taṃ gāmaṃ paviṭṭhadivase. Balavapāyāsanti garutaraṃ bahupāyāsaṃ. Asannihiteti gehato bahi gate. Bhussatīti ravati. Ghosakadevaputtotveva nāmaṃ ahosi saraghosasampattiyā. Veyyattiyenāti paññāveyyattiyena. Ghositaseṭṭhi nāma jāto tāya eva cassa sarasampattiyā ghositanāmatā.
三七八、“由著名的居士建造的僧坊”之语，于此所说的那著名居士名为“著名居士”，不知何由由此缘故而建此僧坊，又如何世尊停留于此。诸种起因既悉，为展示“过去确曾如此”诸说而总括言之，谓之“此意”。“此意”指他们刚进村庄之日。所谓“强力酥脍”是指比喻最为浓稠厚重的酥脍。“邻近”者，谓出房屋而外。“响声”者，指声音。“著名居士”的名号，由于“著名居士”的儿子，凭借名声之厚实而得名。所谓“智慧熟练”，即指智慧之纯熟。故“著名居士”因其儿子同享荣耀，得以享有著名之称。
Sarīrasantappanatthanti himavante phalamūlāhāratāya kilantasarīrā loṇambilasevanena tassa santappanatthaṃ pīnanatthaṃ. Tasitāti pipāsitā. Kilantāti parissantakāyā. Te kira taṃ vaṭarukkhaṃ patvā tassa sobhāsampattiṃ disvā mahānubhāvā maññe ettha adhivatthā devatā, ‘‘sādhu vatāyaṃ devatā amhākaṃ addhānaparissamaṃ vinodeyyā’’ti cintesuṃ, tena vuttaṃ ‘‘tattha adhivatthā…pe… nisīdiṃsū’’ti. Soti anāthapiṇḍiko gahapati. Bhatakānanti bhatiyā veyyāvaccaṃ karontānaṃ dāsapesakammakarānaṃ. Pakatibhattavetananti pakatiyā dātabbabhattavetanaṃ, tadā uposathikattā kammaṃ akarontānampi kammakaraṇadivasena dātabbabhattavetanamevāti attho. Kañcīti kañcipi bhatakaṃ.
“身体患病”指在喜马拉雅山因采食果实根茎而导致身体多病；“用盐水敷身”以润湿身体消除患病痛苦。所谓“干渴”，即口渴难耐；“遍体瘙痒”，指全身皮肤瘙痒难忍。有人从柚树上折下树枝，因看到容貌华美，有德高大者于是认定那里为神仙住所，意欲为神设一休息处，故有言“神仙就坐于此”。“施主”是指家主。“奴仆”意为长期从事服务的仆人。所谓“供养饭食”，是指应于斋日供养的饭食，即使他人当天未施行功德，该供养饭食也仍应给与。这是此语之义。“什么”，即“任何”仆人。
Upecca parassa vācāya ārambhanaṃ bādhanaṃ upārambho, dosadassanavasena ghaṭṭananti attho, tenāha ‘‘upārambhādhippāyena vādaṃ āropetukāmā hutvā’’ti. Vadanti nindanavasena kathenti etenāti hi vādo, doso. Taṃ āropetukāmā, patiṭṭhāpetukāmā hutvāti attho. ‘‘Taṃ jīvaṃ taṃ sarīra’’nti, idha yaṃ vatthuṃ jīvasaññitaṃ, tadeva sarīrasaññitanti ‘‘rūpaṃ attato samanupassatī’’ti vādaṃ gahetvā vadanti. Rūpañca attānañca advayaṃ katvā samanupassanavasena ‘‘satto’’ti vā bāhirakaparikappitaṃ attānaṃ sandhāya vadanti. Bhijjatīti nirudayavināsavasena vinassati. Tena jīvasarīrānaṃ anaññattānujānanato, sarīrassa ca bhedadassanato. Na hettha yathā bhedavatā sarīrato anaññattā adiṭṭhopi jīvassa bhedo vutto, evaṃ adiṭṭhabhedato anaññattā sarīrassāpi abhedoti sakkā viññātuṃ tassa bhedassa paccakkhasiddhattā, bhūtupādāyarūpavinimuttassa ca sarīrassa abhāvatoti āha ‘‘ucchedavādo hotī’’ti.
“弃绝他人言语以发动攻击”，谓为激烈开始；就其恶意之意，谓之“斗争”，又名“起恶意。”“挑起争论之意”谓欲激发争端，怨愤之意所在。所谓“那生命即那身体”，即指这个被称为生命的实体，即所谓身体。依此观点，谓“色即是自等而观者”，即身体从自身本质上视为色法。色体与自体合一持观，即称为“有”，在外部观想且认作自体者。所谓“毁灭”，指因无明导致起灭，从而损坏。因此，因生命身体分别不同，识别出身体之差异，不同于无差异生命。此处非如以往所说身体依差异而有生命之差，或以无差异而无差异身体。因其产生差异之确实，无法认知身体无差异，谓其因失去存在基础身体之缘故，而作“断灭论”。
‘‘Aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra’’nti aññadeva vatthuṃ jīvasaññitaṃ, aññaṃ vatthuṃ sarīrasaññitanti ‘‘rūpavantaṃ attānaṃ samanupassatī’’tiādinayappavattaṃ vādaṃ gahetvā vadanti. Rūpe bhedassa diṭṭhattā, attani ca tadabhāvato attā niccoti āpannamevāti āha ‘‘tumhākaṃ…pe… āpajjatī’’ti.
“他之生命他之身体”谓不同之生命被认作实存，同理不同之身体亦被认作实存。基于此立场，谓“见身有色即自观照”等理论，认为色体与自我分别存在。既知色体有别，且其非我者，故谓“你们的……来生”。
§379-380
379-380. Tayidaṃ nesaṃ vañjhāsutassa dīgharassatāparikappanasadisanti katvā ṭhapanīyoyaṃ pañhoti tattha rājanimīlanaṃ katvā satthā upari nesaṃ ‘‘tena hāvuso suṇāthā’’tiādinā dhammadesanaṃ ārabhīti āha ‘‘atha bhagavā’’tiādi. Tassā yevāti majjhimāya paṭipadāya.
三七九至三八零。因婴儿缺乏长寿之论，究其根本问难，于此坚立立论。由此，国王颁令，绸缪事项安排就绪。佛陀于众中央以“尊敬善友，宜当听闻”言辞，展开法义之说，谓“复次，世尊……”等。此文当归入中道实修之义。
Saddhāpabbajitassāti saddhāya pabbajitassa ‘‘evamahaṃ ito vaṭṭadukkhato nissarissāmī’’ti evaṃ pabbajjaṃ upagatassa tadanurūpañca sīlaṃ pūretvā paṭhamajjhānena samāhitacittassa. Etaṃ vattunti etaṃ kilesavaṭṭaparibuddhidīpanaṃ ‘‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīra’’ntiādikaṃ diṭṭhisaṃkilesanissitaṃ vacanaṃ vattunti attho. Nibbicikiccho na hotīti dhammesu tiṇṇavicikiccho na hoti, tattha tattha āsappanaparisappanavasena pavattatīti attho.
“由信心出家者”谓凭信心而出离生死，起誓离苦之人。彼时已发出若干誓言，将自我皈依，行持戒律，修持初禅，入定心。一切言论皆指向烦恼缠绕之起伏，乃由“那生命即那身体”等见解所引起。所谓“不厌烦”者，谓于法中不生厌倦；非如俗世烦恼，以观其有时起时降之状。
Etamevaṃ jānāmīti yena so bhikkhu paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, etaṃ sasampayuttadhammaṃ cittanti evaṃ jānāmi. No ca evaṃ vadāmīti yathā diṭṭhigatikā taṃ dhammajātaṃ sanissayaṃ abhedato gaṇhantā ‘‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīra’’nti vā tadubhayaṃ bhedato gaṇhantā ‘‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra’’nti vā attano micchāgāhaṃ pavedenti, ahaṃ pana na evaṃ vadāmi tassa dhammassa supariññātattā, tenāha ‘‘atha kho’’tiādi . Bāhirakā yebhuyyena kasiṇajjhānāni eva nibbattentīti āha ‘‘kasiṇaparikammaṃ bhāvantessā’’ti. Yasmā bhāvanānubhāvena jhānādhigamo, bhāvanā ca pathavīkasiṇādisañjānanamukhena hotīti saññāsīsena niddisīyati, tasmā āha ‘‘saññābalena uppanna’’nti. Tenāha – ‘‘pathavīkasiṇameko sañjānātī’’tiādi. ‘‘Na kallaṃ tasseta’’nti idaṃ yasmā bhagavatā tattha tattha ‘‘atha ca panāhaṃ na vadāmī’’ti vuttaṃ, tasmā na vattabbaṃ kiretaṃ kevalinā uttamapurisenāti adhippāyenāha, tena vuttaṃ ‘‘maññamānā vadantī’’ti. Sesaṃ sabbattha suviññeyyameva.
所谓“我如是知”，是指这名比库入初禅住而知之，此境心与禅相依，故称“如是知”。所谓“我不如此说”，是针对有见取者，执此法界为实有，不加分别，断定此法即是“生命”或“身体”；也有人分别二者，断定“是他命”与“是他身”，皆属自误执著。然我不如此说，是因为我对该法的通达深知，故说“那么（法义）是如是”等语。外道多起粗浅以气相禅为基而说“是气禅修行”，此即称“气禅修行之所成”。因禅定的得是依禅修体验，且禅修是依住地气相等觉知为缘，故谓“由觉知力而生”。又说道：“唯有一地气相所觉知。”世尊于此处此处宣说“我不作此断”，所以不应仅以最高圣人为准则，应以权力说、“自以为是者多有”示劝。总之，余义当处处正明可知清楚。
Jāliyasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā. · 嘉离耶经注释中隐含义之阐明。