7. Jāliyasuttaṃ · 7. 嘉离亚经复注
6. Mahālisuttavaṇṇanā第六《玛哈离经》注释
Brāhmaṇadūtavatthuvaṇṇanā婆罗门使者事注释
§359
359.Punappunaṃvisālībhāvūpagamanatoti pubbe kira puttadhītuvasena dve dve hutvā soḷasakkhattuṃ jātānaṃ licchavīrājakumārānaṃ saparivārānaṃ anukkameneva vaḍḍhantānaṃ nivāsanaṭṭhānārāmuyyānapokkharaṇīādīnaṃ patiṭṭhānassa appahonakatāya nagaraṃ tikkhattuṃ gāvutantarena gāvutantarena parikkhipiṃsu, tenassa punappunaṃ visālībhāvaṃ gatattā ‘‘vesālī’’ tveva nāmaṃ jātaṃ, tena vuttaṃ ‘‘punappunaṃ visālībhāvūpagamanato vesālīti laddhanāmake nagare’’ti. Sayaṃjātanti sayameva jātaṃ aropimaṃ. Mahantabhāvenevāti rukkhagacchānaṃ, ṭhitokāsassa ca mahantabhāvena, tenāha ‘‘himavantena saddhiṃ ekābaddhaṃ hutvā’’ti. Kūṭāgārasālāsaṅkhepenāti haṃsavaṭṭakacchannena kūṭāgārasālāniyāmena. Kosalesu jātā, bhavā vā, taṃ vā raṭṭhaṃ nivāso etesanti kosalakā. Evaṃ māgadhakā veditabbā. Yassa akaraṇe puggalo mahājāniyo hoti, taṃ karaṇaṃ arahatīti karaṇīyaṃ tena karaṇīyena, tenāha ‘‘avassaṃ kattabbakammenā’’ti. Taṃ kiccanti vuccati sati samavāye kātabbato.
频频出现的维沙利之大城兴建之事，据说先前如父亲或女儿共有两两成对，组成十六户利叉维罗王子及其家族，因其不断增长，城内住宅、园林、水池等建筑据说被大规模减少，乃至城池三丈宽的牧羊围栏一段段被拆除，因而使维沙利多次扩大，故此城得名“维沙利”，意即反复扩大者之意。所谓“亲自诞生”，意指此名正是由维沙利亲自所生起。所谓“大增长”即树木繁茂之意，庄严宫殿等建筑，既树木葱茏且屋脊相连，因而云“与喜马拉雅山相连成一体”。所谓“屋顶连房舍聚合”，是指出现以天鹅羽毛覆盖如屋顶之殿堂。科萨拉人称此地为“出生之地”或“国土居住”，此义亦应当由摩揭陀诸人知晓。若无此城者，则此人无法称为大贤，因此须付诸因缘，谓“不可不为之事”。若有作此事，谓之“为事”，须于安住集会时行之。
§360
360. Yā buddhānaṃ uppajjanārahā nānattasaññā, tāsaṃ vasena nānārammaṇācārato. Sambhavantasseva paṭisedho. Paṭikkammāti nivattitvā tathā cittaṃ anuppādetvā. Sallīnoti jhānasamāpattiyā ekattārammaṇaṃ allīno.
众佛出世之相各不相同，其迹象亦因不同环境而变化。彼诸迹象乃佛得道之所应讳避之故。所谓“止息”，意为去除念头生起，彼时心无所染。所谓“缰索缚束”，指禅定入相，心神统一而不散乱。
Oṭṭhaddhalicchavīvatthuvaṇṇanā奥塔达离车子事注释
§361
361.Addhoṭṭhatāyāti tassa kira uttaroṭṭhaṃ appakatāya tiriyaṃ phāletvā apanītaddhaṃ viya khāyati cattāro dante, dve ca dāṭhā na chādeti, tena naṃ ‘‘oṭṭhaddho’’ti voharanti. Ayaṃ kira upāsako saddho pasanno dāyako dānapati buddhamāmako dhammamāmako saṅghamāmako, tenāha purebhattantiādi.
所谓“上下牙闭合”，指上下牙齿虽未紧闭，而以下牙轻轻翻起咬住，好似咀嚼四颗牙齿，两颗犬牙显露不覆盖，因此称之为“牙齿上下半闭”。此人乃信仰坚定、欢喜安心，广施布施，视佛、法、僧为亲属，故称“布施者具信仰者”。这由过去事例可见一斑。
§362
362.Sāsaneyuttapayuttoti bhāvanaṃ anuyutto. Sabbattha sīhasamānavuttinopi bhagavato parisāya mahante sati tadajjhāsayānurūpaṃ pavattiyamānāya dhammadesanāya viseso hotīti āha ‘‘mahantena ussāhena dhammaṃ desessatī’’ti.
所谓“依教相续”，即修行相续之意。无论何处，若佛之僧团坚如狮子般强大，具大觉悟且专注于当下念，适宜根基之深厚戒律修持而依教相续，则所说法音自然殊胜，故云“以大精进弘扬正法”。
‘‘Vissāsiko’’ti vatvā tamassa vissāsikabhāvaṃ vibhāvetuṃ ‘‘ayañhī’’tiādi vuttaṃ. Therassa khīṇā savassasato ālasiyabhāvo ‘‘appahīno’’ti na vattabbo, vāsanālesaṃ pana upādāyāha ‘‘īsakaṃ appahīno viya hotī’’ti. Na hi sāvakānaṃ savāsanā kilesā pahīyanti.
谓“信乐者”，欲令其生起信心，故称之“此即此信乐者”等。长老虽已断除懈怠状态，不应称作“去除者”，但其潜在习气仍未彻底消除，犹如燃烧的火星，故称“不甚去除”。众弟子之潜伏烦恼并未全然废除。
§363
363. Vineyyajanānurodhena buddhānaṃ pāṭihāriyavijambhanaṃ hotīti vuttaṃ ‘‘atha kho bhagavā’’tiādi, tenevāha ‘‘saṃsūcitanikkhamano’’ti. Gandhakuṭito nikkhamanavelāyañhi chabbaṇṇā buddharasmiyo āveḷāveḷāyamalāyamalā hutvā savisesā pabhassarā vinicchariṃsu.
依佛之传法因缘，具神奇变现力，故称“佛陀显现彼神迹”。偈言“乃至世尊降诞之时”，当时六色佛光普照，使众生觉明，远离尘垢污染，光照晃耀显现殊胜无比。
§364
364.Tato paranti ‘‘hiyyo’’ti vuttadivasato anantaraṃ paraṃ purimataraṃ atisayena purimattā. Iti imesu dvīsu vavatthito yathākkamaṃ purimapurimatarabhāvo. Evaṃ santepi yadettha ‘‘purimatara’’nti vuttaṃ, tato pabhuti yaṃ yaṃ oraṃ, taṃ taṃ purimaṃ, yaṃ yaṃ paraṃ, taṃ taṃ purimataraṃ, orapārabhāvassa viya purimapurimatarabhāvassa ca apekkhāsiddhito, tenāha ‘‘tato paṭṭhāyā’’tiādi. Mūladivasato paṭṭhāyātiādidivasato paṭṭhāya. Agganti paṭhamaṃ. Taṃ panettha parā atītā koṭi hotīti āha ‘‘parakoṭiṃ katvā’’ti. Yaṃ-saddayogena cāyaṃ ‘‘viharāmī’’ti vattamānappayogo, attho pana atītakālavaseneva veditabbo, tenāha ‘‘vihāsinti vuttaṃ hotī’’ti. Paṭhamavikappe ‘‘viharāmī’’ti padassa ‘‘yadagge’’ti iminā ujukaṃ sambandho dassito, dutiyavikappe pana ‘‘tīṇi vassānī’’ti imināpi.
364. 此后说“今朝”，意为当天；紧接着“后中”，意指昨天；再往前更往前，则为更久远的前天。此中讲述了这两者之间相互关系以及前后之别。即使这里说“更前”，从此可知各种时间的端点，各当为“前”，各有其“更前”，这种前后之别如同两岸相对比，前后之间的差别亦已确定，故称“从此乃至”等。根本当天即为“当天”的起点。头一者是“前”。至于“后”为过往世代时段，故云“作彼后世”。“作”字由声调意合而生用于“休息”之表，然其意当理解为过去时代，故说“休憩”是所言。初期出现时，本词“休憩”作为宇宙表达援用，之后以“三年”等时数相会合。
Piyajātikānīti iṭṭhasabhāvāni. Sātajātikānīti madhurasabhāvāni. Madhuraṃ viyāti hi ‘‘madhura’’nti vuccati manoramaṃ yaṃ kiñci. Kāmūpasañhitānīti ārammaṇaṃ karontena kāmena upasaṃhitāni, kāmanīyānīti attho, tenāha ‘‘kāmassādayuttānī’’ti, kāmassādassa yuttāni yogyānīti attho. Sarīrasaṇṭhāneti sarīrabimbe, ādhāre cetaṃ bhummaṃ. Tasmā saddenāti taṃ nissāya tato uppannena saddenāti attho. Madhurenāti iṭṭhena. Ettāvatāti dibbasotañāṇassa parikammākathanamattena. ‘‘Attanā ñātampi na katheti, kimassa sāsane adhiṭṭhānenā’’ti kujjhanto āghātaṃ bandhitvā saha kujjhaneneva jhānābhiññāhi parihāyi. Cintesīti ‘‘kasmā nu kho mayhaṃ taṃ parikammaṃ na kathesī’’ti parivitakkento ayoniso ummujjanavasena cintesi. Anukkamenāti pāthikasutte āgatanayena taṃ taṃ ayuttameva cintento, bhāsanto, karonto ca anukkamena. Bhagavati baddhāghātatāya sāsane patiṭṭhaṃ alabhanto gihibhāvaṃ patvā.
『宝贵子女』者，指诸亲爱的事物。『同生者』者，指性情甜美之物。甜美者谓“一切诸美可人”，赞其怡人。『随欲者』者，谓能生起欲爱的所缘，称之以欲为伴，意即具有配合欲望而合适的义。因此云“和欲联合者”，意指合适而顺应欲望。『身构成』者，即指躯体部分或团块，是肉体所在之处。因此“声音”指依赖此处而生之声响。甜美之义，当从所喜爱来解。如此详说，乃因远声觉知之流通。『不自称述』，即不自我宣说，亦不忆念自身法门而压伏心中之不安，是以以禅定般若断除忧恼。『思惟』，即指内心失调而错乱，疑虑纷扰，若不正念时，便轻慢妄思。『侵袭』，即指外道等不善所缠绕而力求破坏，且口说义理，以此侵袭。世尊因其所遭烦恼与敌害，得以正法坚立及安住俗世。
Ekaṃsabhāvitasamādhivaṇṇanā单方面修习之定注释
§366-371
366-371.Ekaṃsāyāti tadattheyeva catutthī, tasmā ekaṃsatthanti attho. Aṃsa-saddo cettha koṭṭhāsapariyāyo, so ca adhikārato dibbarūpadassanadibbasaddassavanavasena veditabboti āha ‘‘ekakoṭṭhāsāyā’’tiādi. Anudisāyāti puratthimadakkhiṇādibhedāya catubbidhāya anudisāya. Ubhayakoṭṭhāsāyāti dibbarūpadassanatthāya, dibbasaddassavanatthāya ca. Bhāvitoti yathā dibbacakkhuñāṇaṃ, dibbasotañāṇañca samadhigataṃ hoti, evaṃ bhāvito. Tayidaṃ visuṃ visuṃ parikammakaraṇena ijjhantīsu vattabbaṃ natthi, ekajjhaṃ ijjhantīsupi kameneva kiccasiddhi ekajjhaṃ kiccasiddhiyā asambhavato. Pāḷiyampi ekassa ubhayasamatthatāsandassanatthameva ‘‘dibbānañca rūpānaṃ dassanāya, dibbānañca saddānaṃ savanāyā’’ti vuttaṃ, na ekajjhaṃ kiccasiddhisambhavato. ‘‘Ekaṃsabhāvito samādhihetū’’ti iminā sunakkhatto dibbacakkhuñāṇāya eva parikammassa katattā vijjamānampi dibbasaddaṃ nāssossīti dasseti. Apaṇṇakanti avirajjhanakaṃ, anavajjanti vā attho.
366-371. 『单向』者，即本义为“仅一方”也。此处“单一”者，意指部分声音变化，以正称之。『部分音』一词为汇聚之说，此亦包括天眼、天耳、与天声感知之根基，故称“单一音部”。『方向』者系指东西南北四方别，称之四向分辨。『双方』者，既包括天眼见状，也有天耳闻声。『修学』者，如同天眼、天耳智慧已得，因此被称为修学。诸事皆须分别详察去确定各异所依，无可能仅凭一方，就能达成有所成就。一方无法成就，意味同理无可能仅凭一方成就。巴利经典亦明确指出“以一方不能成就见天之色，亦不能听闻天之声”，亦不能仅凭一方有所成就。因此云“单一音部所致定”，暗示仅靠天眼之见，也不能涵摄一切天声。一切皆未损者，谓其清净、无玷污，或意为无瑕疵之义。
§372
372. ‘‘Samādhi eva’’ bhāvetabbaṭṭhena samādhibhāvanā. ‘‘Dibbasotañāṇaṃ seṭṭha’’nti maññamānenāpi mahālinā dibbacakkhuñāṇampi tena saha gahetvā ‘‘etāsaṃ nūna bhante’’tiādinā pucchitanti ‘‘ubhayaṃsabhāvitānaṃ samādhīnanti attho’’ti vuttaṃ. Bāhirāetā samādhibhāvanā aniyyānikattā. Tā hi ito bāhirakānampi ijjhanti. Na ajjhattikā bhagavato sāmukkaṃsikabhāvena appaveditattā. Yadatthanti yesaṃ atthāya. Teti te ariyaphaladhamme. Te hi sacchikātabbāti.
372. 『正定即是』，乃指应当修习正定的本义。『天耳智慧为上』，即使以自尊心而言，尊贵之天耳智慧亦连同天眼一并视为同类智慧，故被问及“二者皆修时，正定意义为何”，回答即是二者的正定相同。外道等亦修习正定，此类定非内在见受佛所特宣之定。『意义』者，就是说，所谓正定指一切圣果之意。显然，他们的定实已成就。
Catuariyaphalavaṇṇanā四圣果注释
§373
373.Tasmāti vaṭṭadukkhe saṃyojanato. ‘‘Maggasotaṃ āpanno’’ti phalaṭṭhassa vasena vuttaṃ. Maggaṭṭho hi maggasotaṃ āpajjati. Tenevāha ‘‘sotāpanne’’ti, ‘‘sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanne’’ti (ma. ni. 3.379) ca. Apatanadhammoti anuppajjana- (ma. ni. 3.379) sabhāvo. Dhammaniyāmenāti maggadhammaniyāmena. Heṭṭhimantato sattamabhavato upari anuppajjanadhammatāya vā niyato. Paraṃ ayanaṃ parāgati.
373. 于是，谓因轮回苦故受结缚。称“已得道种子”此为果位依据而说。谓得道聚合者即得道种子。故言“得见流果”，此语亦见诸《中部》第三百七十九经注。『不生法』者，谓无法产生之性质。『法则』者，谓道理之法则。因低处斥除第七有阶以上者，属于不生性质所制约。更远的境界即为生死彼岸。
Tanuttaṃ nāma pavattiyā mandatā, viraḷatā cāti āha ‘‘tanuttā’’tiādi. Heṭṭhābhāgiyānanti heṭṭhābhāgassa kāmabhavassapaccayabhāvena hitānaṃ. Opapātikoti upapātiko upapatane sādhukārīti katvā. Vimuccatīti vimutti, cittameva vimutti cetovimuttīti āha ‘‘sabbakilesa…pe… adhivacana’’nti. Cittasīsena cettha samādhi gahito ‘‘cittaṃ paññañca bhāvaya’’nti. Ādīsu (saṃ. ni. 1.23; peṭako. 22; mi. pa. 2.9) viya. Paññāvimuttīti etthāpi eseva nayo, tenāha ‘‘paññāva paññāvimuttī’’ti. Sāmanti attanāva, aparappaccayenāti attho. Abhiññāti ya-kāralopena niddesoti āha ‘‘abhijānitvā’’ti.
『稀薄』者，谓运行缓慢甚至罕见之意，所谓“稀薄”及其异称。『低阶者』，即指基于欲界存在之利境低层部分。『转生者』，即指常态之转生，是指合理而合乎义理地得生。『解脱者』，即指解脱之意，心境自由，即谓心解脱。所谓“凡所有烦恼……称述”即指心之解脱。此处以心为例，意指“修习定慧”。《增支经卷一·第二十三经》等有所言。如是『智慧解脱』一词，今亦通用，故说“以智慧为智慧解脱”。通常自我解者，谓非缘外依赖而成。『通达』，即表明根据了知识而知。故云“已通达”。
Ariyaaṭṭhaṅgikamaggavaṇṇanā圣八支道注释
§374-5
374-5. Ariyasāvako nibbānaṃ, ariyaphalañca paṭipajjati etāyāti paṭipadā, sā ca tassa pubbabhāgo evāti idha ‘‘pubbabhāgapaṭipadāyā’’ti ariyamaggamāha. ‘‘Aṭṭha aṅgāni assā’’ti aññapadatthasamāsaṃ akatvā aṭṭhaṅgāni assa santīti aṭṭhaṅgikoti padasiddhi daṭṭhabbā.
圣弟子遵行涅槃及圣果的道路，此谓修行途径。此路即其前半部分，称为“前半行法道”。所谓“八支分”一语，是舍弃其他词义合成，唯立“八支分”存在，应以“八支分道”之辞为名。
Sammā aviparītaṃ yāthāvato catunnaṃ ariyasaccānaṃ paccakkhato dassanasabhāvā sammā dassanalakkhaṇā. Sammadeva nibbānārammaṇe cittassa abhiniropanasabhāvo sammā abhiniropanalakkhaṇo. Caturaṅgasamannāgatā vācā janaṃ saṅgaṇhātīti tabbipakkhaviratisabhāvā sammāvācā bhedakaramicchāvācāpahānena jane sampayutte ca pariggaṇhanakiccavatī hotīti sammā pariggahaṇalakkhaṇā. Yathā cīvarakammādiko kammanto ekaṃ kātabbaṃ samuṭṭhāpeti, taṃ taṃ kiriyānipphādako vā cetanāsaṅkhāto kammanto hatthapādacalanādikaṃ kiriyaṃ samuṭṭhāpeti, evaṃ sāvajjakattabbakiriyāsamuṭṭhāpakamicchākammantappahānena sammākammanto niravajjasamuṭṭhāpanakiccavā hoti, sampayutte ca samuṭṭhāpento eva pavattatīti sammā samuṭṭhāpanalakkhaṇo sammākammanto. Kāyavācānaṃ, khandhasantānassa ca saṃkilesabhūtamicchājīvappahānena sammā vodāpanalakkhaṇo sammāājīvo. Kosajjapakkhato patituṃ adatvā sampayuttadhammānaṃ paggaṇhanasabhāvoti sammā paggāhalakkhaṇo sammāvāyāmo. Sammadeva upaṭṭhānasabhāvāti sammā upaṭṭhānalakkhaṇā sammāsati. Vikkhepaviddhaṃsanena sammadeva cittassa samādahanasabhāvoti sammā samādhānalakkhaṇo sammāsamādhi.
正确且无倒转地，依四圣谛分别具足显现为正见的显现特性，这正是正知见的标志。在正当涅槃所缘境的心中附摄作用，称为正心摄特性。具备四摄法的言说，能摄纳众生，因此具戒禁退特性。譬如衣缝缝制等善业者，若为一事缝制，则为行为之表示，或以意念起造，该行为能令手足活动，此即普遍诸善业起造之义。善业的放弃邪业者谓之正作勤，即为无漏善业的起造行为，且随缘而作。正起造特性指正作勤。以身语及五蕴系连净除邪谋害生之不善行为者，谓之正语净特性。与杀生罪相反，弃心不正以起忧恼之心且摄持随行身语行者，谓之正业净特性。弃恶业且与善行相应，即为正勤特性。正勤亦指能摄纳正业。此中修习止息纷乱等，令心集中于法，称为正定摄特性。总之，身语及心行为之摄受净除邪恶而生善业，谓之修持诸正业的特性。
Attano paccanīkakilesā diṭṭhekaṭṭhā avijjādayo. Passatīti pakāseti kiccapaṭivedhena paṭivijjhati, tenāha ‘‘tappaṭicchādaka…pe… asammohato’’ti. Teneva hi sammādiṭṭhisaṅkhātena aṅgena tattha paccavekkhaṇā pavattatīti tathevāti attano paccanīkakilesehi saddhinti attho.
自心释出之烦恼诸垢，根本即无明等障碍。观见者，依显示、检验及体察等多种经过而洞察，故有“如若未被遮蔽……不迷昧于其中”之义。以此正见所摄入之身语意行为具备观照性，是指依照自心所净的烦恼作明了思惟。
Kiccatoti pubbabhāgehi dukkhādiñāṇehi kātabbassa kiccassa idha sātisayaṃ nipphattito imasseva vā ñāṇassa dukkhādippakāsanakiccato. Cattāri nāmāni labhati catūsu saccesu kātabbakiccanipphattito. Tīṇi nāmāni labhati kāmasaṅkappādippahānakiccanipphattito. Sikkhāpadavibhaṅge (vibha. 703) ‘‘viraticetanā, sabbe sampayuttadhammā ca sikkhāpadānī’’ti vuccantīti tattha padhānānaṃ viraticetanānaṃ vasena ‘‘viratiyopihonti cetanāyopī’’ti āha. Musāvādādīhi viramaṇakāle vā viratiyo, subhāsitādivācābhāsanādikāle ca cetanāyo yojetabbā. Maggakkhaṇe viratiyova cetanānaṃ amaggaṅgattā ekassa ñāṇassa dukkhādiñāṇatā viya, ekāya viratiyā musāvādādiviratibhāvo viya ca ekāya cetanāya sammāvācādikiccattayasādhanasabhāvābhāvā sammāvācādibhāvāsiddhito, taṃsiddhiyañca aṅgattayattāsiddhito ca. Sammappadhānasatipaṭṭhānavasenāti catusammappadhānacatusatipaṭṭhānabhāvavasena.
所作之事，于前半部分以对苦等知识的自觉应作行为为依止，称为本处因。此处指知见中的苦等显现作为应作之法。四种名相蕴聚，前半部分作业之本处事理具足。三名与断弃烦恼相关的意念行为密切联系。依律藏“戒分品”中“戒净意愿，诸多随行具戒净”等说，戒净所摄意愿、言语及行为皆需谨慎成就。断恶语等时须止息，而以善语等令意念和合相续。正道始现时，以断除恶意欲和不善行为，止息恶业，朝向一知识验所指的苦之庄严显现。于此，即为意愿断恶之净德相，应证彼戒的确立。修习正勤正念正定等四圣业，作为四正勤与四念处之结合体。
Pubbabhāgepi maggakkhaṇepi sammāsamādhiyevāti. Yadipi samādhiupakārakānaṃ abhiniropanānumajjanasampiyāyanabrūhanasantasukhānaṃ vitakkādīnaṃ vasena catūhi jhānehi sammāsamādhi vibhatto, tathāpi vāyāmo viya anuppannākusalānuppādanādicatuvāyāmakiccaṃ, sati viya ca asubhāsukhāniccānattesu kāyādīsu subhādisaññāpahānacatusatikiccaṃ eko samādhi catukkajjhānasamādhikiccaṃ na sādhetīti pubbabhāgepi paṭhamajjhānasamādhi paṭhamajjhānasamādhi eva maggakkhaṇepi, tathā pubbabhāgepi catutthajjhānasamādhi catutthajjhānasamādhi eva maggakkhaṇepīti attho.
在前半部分与正法之时刻内，正定摄法相应。虽然正定辅助种种思维、功用与快乐，用于四禅的因缘，然修行正勤亦为生起无漏不善无造成之四正勤。正定如意念舍弃身心不净与无常无我之知觉相关，意为四禅定之一而不可轻视。故整个修法随顺前半与法界的正定相融合，且第四禅定有其特殊含义。
Tasmāti paññāpajjotattā avijjandhakāraṃ vidhamitvā paññāsatthattā kilesacore ghātento. Bahukārattāti yvāyaṃ anādimati saṃsāre iminā kadācipi asamugghāṭitapubbo kilesagaṇo tassa samugghāṭako ariyamaggo . Tattha cāyaṃ sammādiṭṭhi pariññābhisamayādivasena pavattiyā pubbaṅgamā hotīti bahukārā, tasmā bahukārattā.
故以智慧为灯，诛断无明之黑暗，以智慧为目的，斩断烦恼盗贼。所谓多作，是指此无始以来轮回中，时常未曾透彻显露烦恼集合，故以圣道为展现其理的正路。在此正见证知成熟之时，此圣道即为先导，故称为多作因。
Tassāti sammādiṭṭhiyā. ‘‘Bahukāro’’ti vatvā taṃ bahukārataṃ upamāya vibhāvetuṃ ‘‘yathā hī’’tiādi vuttaṃ. ‘‘Ayaṃ’’ tambakaṃsādimayattā kūṭo. Ayaṃ samasāratāya mahāsāratāya cheko. Evanti yathā heraññikassa cakkhunā disvā kahāpaṇavibhāgajānane karaṇantaraṃ bahukāraṃ yadidaṃ hattho, evaṃ yogāvacarassa paññāya oloketvā dhammavibhāgajānane dhammantaraṃ bahukāraṃ yadidaṃ vitakko vitakketvā tadavabodhato, tasmā sammāsaṅkappo sammādiṭṭhiyā bahukāroti adhippāyo. Dutiyaupamāyaṃ evanti yathā tacchako parena parivattetvā parivattetvā dinnaṃ dabbasambhāraṃ vāsiyā tacchetvā gehakaraṇakamme upaneti, evaṃ yogāvacaro vitakkena lakkhaṇādito vitakketvā dinnadhamme yāthāvato paricchinditvā pariññābhisamayādikamme upanetīti yojanā. Vacībhedassa upakārako vitakko sāvajjānavajjavacībhedanivattanapavattanakarāya sammāvācāyapi upakārako evāti ‘‘svāya’’ntiādi vuttaṃ.
所谓正确见解者，以“多勤劳者”为喻，指示其多勤劳性质，以“如……之类”言说。此处“此”（tama）指烟草等引火物，此喻比拟众生轮回中的烦恼困苦，波涛汹涌。正如盲人用眼所见，将不同种类的贝壳归为一类，这手也称为“多勤劳”，这是基于智慧能辨法之区别，辨别心法之差别，检视反思所进行，故称正确思惟为多勤劳者。第二喻亦然，譬如工匠反复转换瓷器，修整仓储器皿，送入家用器具工序，正如修习者通过思维辨别各种特征，审察所赋法之真相，完成定慧修习。思维亦助于语别，能处理善恶语分别、起止，故亦有助于正确语。此即所言“本然”之理。
Vacībhedassa niyāmikā vācā kāyikakiriyāniyāmakassa kammantassa upakārikā. Tadubhayānantaranti duccaritadvayapahāyakassa sucaritadvayapāripūrihetubhūtassa sammāvācāsammākammantadvayassa anantaraṃ. Idaṃ vīriyanti catubbidhaṃ sammappadhānavīriyaṃ. Indriyasamatādayo samādhissa upakāradhammā. Tabbipariyāyato apakāradhammā veditabbā. Gatiyoti nipphattiyo, kiccādisabhāve vā. Samannesitvāti upadhāretvā.
语别的规范者为言语，辅助于肉体作业规范及行为辅助。两者之间乃不善行为的废止及善行的普及基础，继而是正确语与正行为二者之结合。此力气即为四种正确精进力（四正勤）。根感之平等及诸成持定力为其辅助力量。应察其有助与无助之状况，视其为趋向（消灭）或任务等本质。所谓“规定”，即是将其提出、提及。
Dvepabbajitavatthuvaṇṇanā二出家人事注释
§376-7
376-7.‘‘Kasmā āraddha’’nti anusandhikāraṇaṃ pucchitvā taṃ vibhāvetuṃ ‘‘ayaṃ kirā’’tiādi vuttaṃ, tena ajjhāsayānusandhivasena upari desanā pavattāti dasseti. Tenāti tathāladdhikattā. Assāti licchavīrañño. Desanāyāti saṇhasukhumāyaṃ suññatapaṭisaṃyuttāyaṃ yathādesitadesanāyaṃ. Nādhimuccatīti na saddahati na pasīdati. Tantidhammaṃ nāma kathentoti yesaṃ atthāya dhammo kathīyati, tasmiṃ tesaṃ asatipi maggapaṭivedhe kevalaṃ sāsane tantidhammaṃ katvā kathento. Evarūpassāti sammāsambuddhattā aviparītadhammadesanatāya evaṃpākaṭadhammakāyassa satthu. Yuttaṃnu kho etaṃ assāti assa paṭhamajjhānādisamadhigamena samāhitacittassa kulaputtassa etaṃ ‘‘taṃ jīva’’ntiādinā ucchedādigāhagahaṇaṃ api nu yuttanti pucchati. Laddhiyā pana jhānādhigamamattena na tāva vivecitattā ‘‘tehi yutta’’nti vuttaṃ taṃ vādaṃ paṭikkhipitvāti jhānalābhinopi taṃ gahaṇaṃ ‘‘ayuttamevā’’ti taṃ ucchedavādaṃ sassatavādaṃ vā paṭikkhipitvā. Attamanā ahesunti yasmā khīṇāsavo vigatasammoho tiṇṇavicikiccho, ‘‘tasmā tassa tathā vattuṃ na yutta’’nti uppannanicchayatāya taṃ mama vacanaṃ sutvā attamanā ahesunti attho. Sopi licchavī rājā te viya sañjātanicchayattā attamano ahosi. Yaṃ panettha atthato avibhattaṃ, taṃ suviññeyyameva.
问：“为何称作‘开始’？”此乃回顾原因，谓“此即开始”等言，意味着对心境之回顾，从而上进法教得以开演。故曰真应事由所致。Līccha王名为Assa。“讲说”指细腻集约、与空显相应之正说。所谓“不审信、不乐受”，即不信解不悦纳。称“Tantidhamma”乃对某些经义中用以揭示之法义，是世尊所阐述、正觉者不离真法之议论内容。有人问：“‘Assa’此说，是否适合从初禅等以禅定得度已专注心之族党员得来？”因专注已达，依此说“生命终灭”等极端断灭论或常存论是否契合？以狭义禅定视之，则此说不适合。因专注证果已断烦恼无惑逾越怀疑，故曰：“故不宜如是言。”原为胜士，如此明了。此真实之不妨碍拒绝部分异义者，应当深入了解无疑。
Mahālisuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā. · 《玛哈利经注释》的隐义阐明