6. Mahālisuttaṃ · 6. 玛哈离经复注
5. Kūṭadantasuttavaṇṇanā五、《库达丹塔经》注释
§323
323.Purimasuttadvayeti ambaṭṭhasoṇadaṇḍasuttadvaye. Vuttanayamevāti yaṃ tattha āgatasadisaṃ idhāgataṃ taṃ atthavaṇṇanato vuttanayameva, tattha vuttanayeneva veditabbanti attho. ‘‘Taruṇo ambarukkho ambalaṭṭhikā’’ti (dī. ni. aṭṭha. 1.2) brahmajālasuttavaṇṇanāyaṃ vuttanti āha ‘‘ambalaṭṭhikā brahmajāle vuttasadisāvā’’ti.
323. “前二经”者，指两个经文──木杆经与牙棒经。此处所言“既是所说，亦是意义阐释”，意即那经文中所述内容与释义相同，故当知其义即凭此经的释文。『年轻的云朵、雨树、雨伞草』（见《大分尼连祇经》卷一之辨释）此处释曰：“雨伞草者，在《梵网经》中有同义称”，说明经文中所述‘雨伞草’即是《梵网经》中所提及的名称。
Yaññāvāṭaṃ sampādetvā mahāyaññaṃ uddissa saviññāṇakāni, aviññāṇakāni ca yaññūpakaraṇāni upaṭṭhapitānīti vuttaṃ pāḷiyaṃ ‘‘mahāyañño upakkhaṭo’’ti, taṃ upakkharaṇaṃ tesaṃ tathāsajjananti āha ‘‘upakkhaṭoti sajjito’’ti. Vacchatarasatānīti yuvabhāvappattāni balavavacchasatāni, te pana vacchā eva honti, na dammā balibaddā cāti āha ‘‘vacchasatānī’’ti. Eteti usabhādayo urabbhapariyosānā. Anekesanti anekajātikānaṃ. Saṅkhyāvasena anekatā sattasataggahaṇeneva paricchinnā. Migapakkhīnanti mahiṃsarurupasadakuruṅgagokaṇṇamigānañceva morakapiñjaratittirakapotādipakkhīnañca.
彼所筹备祭祀中的祭品，分明知者与不明知者，此祭具称为“大祭之准备”，巴利文称为“mahāyañño upakkhaṭo”，意为“已分别的准备”，又称“准备”即为“已分别整理者”。“犊牛群、壮牛群”是指生育年龄之犊牛、壮年体力充沛的牛群；彼等虽为牛，却非家畜牛，而如野牛等同类。此谓“犊牛群”。“猪群”是野猪等如大猪、野猴、鹿、孔雀、乌鸦等多种飞禽走兽群，称“鹰类鸟兽”等众多鸟兽，多种集聚，数目繁多，但系具体种类区分开来。
§328
328. Yaññasaṅkhātassa puññassa yo saṃkileso, tassa nivāraṇato nisedhanato vidhā vuccanti vippaṭisāravinodanā. Tato eva tā taṃ puññābhisandaṃ avicchinditvā ṭhapentīti ‘‘ṭhapanā’’ti vuttā. Tāsaṃ pana yaññassa ādimajjhapariyosānavasena tīsu kālesu pavattiyā yañño tiṭṭhapanoti āha ‘‘tiṭṭhapananti attho’’ti. Parikkharonti abhisaṅkharontīti parikkhārā, parivārāti vuttaṃ. ‘‘Soḷasaparikkhāranti soḷasaparivāra’’nti.
328.对于祭祀所得之福德若有杂染，因污垢障碍而使福德不净，此谓“阻碍净福”。继而不破坏福德本身，而以保持安立称为“安立”。此祭祀自始至中至终三时段均恒常进行，维持不变，故称“维持”。“围绕”即包围、守护，称为群集护持。此谓“十六群护”。
Mahāvijitarājayaññakathāvaṇṇanā大胜王祭祀故事注释
§336
336.Pubbacaritanti attano purimajātisambhūtaṃ bodhisambhārabhūtaṃ puññacariyaṃ. Tathā hissa anugāminova nidhissa thāvaro nidhi nidassito. Aḍḍhatā nāma vibhavasampannatā, sā taṃ taṃ upādāyupādāya vuccatīti āha ‘‘yo koci attano santakena vibhavena aḍḍho hotī’’ti . Tathā mahaddhanatāpīti taṃ ukkaṃsagataṃ dassetuṃ ‘‘mahatā aparimāṇasaṅkhyena dhanena samannāgato’’ti vuttaṃ. Bhuñjitabbato paribhuñjitabbato visesato kāmā bhogo nāmāti āha ‘‘pañcakāmaguṇavasenā’’ti. Piṇḍapiṇḍavasenāti bhājanālaṅkārādivibhāgaṃ ahutvā kevalaṃ khaṇḍakhaṇḍavasena.
336.“先行”指自身前生所成就之修福行为，积累出成佛果的资粮。其功德乃如其同伴之所继承而坚定如藏匿之宝。所谓“财富”乃指财产丰盛，称为“具财富”；此财富因本人前生自然所得而名之。“大富”意在显示其富有无量无边，故称“大富具足”。“享用及特有支配财物”特别指生起五欲之财产与乐物，故名“五欲资粮”。“聚集成堆”指细分食物及装饰品多样，除去各种聚合，仅仅是离散之堆叠而成。
Māsakādīti ādi-saddena thālakādiṃ saṅgaṇhāti. Bhājanādīti ādi-saddena vatthaseyyāvasathādiṃ saṅgaṇhāti. Suvaṇṇarajatamaṇimuttāveḷuriyavajirapavāḷāni ‘‘sattaratanānī’’ti vadanti. Sālivīhiādi pubbaṇṇaṃ purakkhataṃsassaphalanti katvā. Tabbipariyāyato muggamāsādi aparaṇṇaṃ. Devasikaṃ…pe… vasenāti divase divase paribhuñjitabbadātabbavaḍḍhetabbādividhinā parivattanakadhanadhaññavasena.
“月计”是指以开头音为例，指诸如头饰等物。所谓“食物”亦指以开头音而计的床、席、屋舍等物。黄金、白银、宝石、象牙、钻石、宝玉等合称为“七宝”。稻与种子等取前后成熟未熟之度为例。自当天及隔日占用后使用，称为“天用”，指逐日消费及分派增长等规定。
Koṭṭhaṃ vuccati dhaññassa āṭhapanaṭṭhānaṃ, koṭṭhabhūtaṃ agāraṃ koṭṭhāgāraṃ tenāha ‘‘dhaññena…pe… gāro cā’’ti. Evaṃ sāragabbhaṃ ‘‘koso’’ti, dhaññassa āṭhapanaṭṭhānañca ‘‘koṭṭhāgāra’’nti dassetvā idāni tato aññathā taṃ dassetuṃ ‘‘atha vā’’tiādi vuttaṃ. Tattha yathā asino tikkhabhāvaparihārato paricchado ‘‘koso’’ti vuccati, evaṃ rañño tikkhabhāvapariharaṇattā caturaṅginī senā ‘‘koso’’ti āha ‘‘catubbidho koso hatthī assā rathā pattī’’ti. ‘‘Vatthakoṭṭhāgāraggahaṇeneva sabbassāpi bhaṇḍaṭṭhapanaṭṭhānassa gahitattā tividhaṃ koṭṭhāgāranti vuttaṃ. ‘‘Idaṃ evaṃ bahu’’ntiādi rājā tamatthaṃ jānantova bhaṇḍāgārikena kathāpetvā parisāya nissaddabhāvāpādanatthañca āha evaṃ me pakatikkhobho na bhavissatīti.
仓库称作“谷仓置放所在”，聚合成的住宅称“仓库屋舍”。故云“粮食……存放之库”。如是产卵中的鸟称“雀”，谷仓亦叫“仓储室”，示现仓库意。后续又举铁剑去除残余铁锈称“剑”之例，皇帝为除铁锈所遣四长军称“剑”，以四类象、马、战车、兵士合称“剑”。粮食与仓库集合所有储藏物之处称为三种仓库。王知道己意后，与仓库看守谈论，因议事场合保持肃静，故言“我的愤怒将不再生起”。
§337-8
337-8.Brāhmaṇo cintesi janapadassa anupaddavatthañceva yaññassa ca cirānupavattanatthañca, tenāha ‘‘ayaṃ rājā’’tiādi.
婆罗门思惟国土的兴衰，以及祭祀的长久维持之事，因此称呼曰“此为国王”等。
Sattānaṃ hitassa sukhassa ca vidūsanato ahitassa dukkhassa ca āvahanato corā eva kaṇṭakā, tehi corakaṇṭakehi. Yathā gāmavāsīnaṃ ghātā gāmaghātā, evaṃ panthikānaṃ duhanā vibādhanā panthaduhanā. Adhammakārīti dhammato apetassa ayuttassa karaṇasīlo, attano vijite janapadādīnaṃ tato anatthato tāyanena khattiyo yo khattadhammo, tassa vā akaraṇasīloti attho. Dassavo eva khīlasadisattā dassukhīlaṃ. Yathā hi khette khīlaṃ kasanādīnaṃ sukhappavattiṃ , mūlasantānena sassassa buddhiñca vibandhati, evaṃ dassavo rajje rājāṇāya sukhappavattiṃ, mūlaviruḷhiyā janapadānaṃ paribuddhiñca vibandhanti. Tena vuttaṃ ‘‘dassavo eva khīlasadisattā dassukhīla’’nti. Vadha-saddo hiṃsanatthopi hotīti vuttaṃ ‘‘māraṇena vā koṭṭanena vā’’ti. Addubandhanādināti ādi-saddena rajjubandhanasaṅkhalikabandhanādiṃ saṅgaṇhāti. Jāniyāti dhanajāniyā, tenāha ‘‘sataṃ gaṇhathā’’tiādi. Pañcasikhamuṇḍakaraṇanti kākapakkhakaraṇaṃ. Gomayasiñcananti sīse chakaṇodakāvasecanaṃ. Kudaṇḍakabandhananti gaddulabandhanaṃ. Evamādīnīti ādi-saddena khuramuṇḍaṃ karitvā bhasmapuṭapothanādiṃ saṅgaṇhāti. Ūhanissāmīti uddharissāmi, apanessāmīti attho. Ussahantīti pubbe tattha kataparicayatāya ussāhaṃ kātuṃ sakkonti. Anuppadetūti anu anu padetu, tenāha ‘‘dinne appahonte’’tiādi. Sakkhikaraṇapaṇṇāropanāni vaḍḍhiyā saha vā vinā vā puna gahetukāmassa, idha pana taṃ natthīti āha ‘‘sakkhiṃ akatvā’’tiādi, tenāha ‘‘mūlacchejjavasenā’’ti. Pakārato bhaṇḍāni ābharati sambharati paricayati etenāti pābhataṃ, bhaṇḍamūlaṃ.
为了众生的利益与安乐，有智慧者招致祸害与痛苦的人，盗贼正是此类荆棘。这些盗贼如同村落居民中的刺客，是行道者的麻烦。如同田地中的杂草阻碍谷物的生长，刺客之害亦如同乡间争斗一般，属破坏正法之举。所谓不法行为，即违背法义、不相契合的行为，胜过法者称之为无德统治者，乃君王所不宜。有害的恶劣众生即所谓恶秽众生。如同田中杂草妨碍谷物成长，其根系盘绕，阻碍理智和智慧；国土中的恶人亦如是，他们的生计与国土的兴衰相互牵连，因此谓之“恶秽众生即恶秽”。杀戮声虽属暴力行为，却亦有其作用，故谓之“或以杀戮或以颠覆”。“加束诸缚”等言，是指以绳索、枷锁及链环等工具的装缚。谓“知财者”即称之为“守财奴”等。“五铠之具”为乌鸦翅膀之具。“涂牛粪”为如抹在头顶上以驱虫之墨。“小束缚”即枕头之绑带。此类以初声类词归纳包括剃刀、灰盒等物。所谓“拔除”即为“我将拔起”，“带走”即其义。勤勉努力者，乃先前熟悉之所以能勤作者。“未布教者”指遵循先例，谓“施于日久者”。“执持证书”等言，为增长诸使者、或不增长之意。此处因无此物，故称之为“未持证者”，又称“根部为削弱者”。“有形器物”即携带器皿及行李，收纳物品，此谓“器具之根”。
Divase divase dātabbabhattaṃ devasikabhattaṃ. ‘‘Anumāsaṃ, anuposatha’’ntiādinā dātabbaṃ vetanaṃ māsikādiparibbayaṃ. Tassa tassa kulānurūpena kammānurūpena sūrabhāvānurūpenāti paccekaṃ anurūpa-saddo yojetabbo. Senāpaccādi ṭhānantaraṃ. Sakakammapasutattā , anupaddavattā ca dhanadhaññānaṃ rāsiko rāsikārabhūto. Khemena ṭhitāti anupaddavena pavattā, tenāha ‘‘abhayā’’ti, kutocipi bhayarahitāti attho.
每日应当施养食物，为天神施食。施食时言“准许、不违斋戒”等，并按月令或其他时节施与。各家依其家族、业力与纯净之态，各有其适合之名称。军头境界各异。因兰若境地法业相应，称之曰“安无畏”，意为无恐怖之义。
Catuparikkhāravaṇṇanā四种资具注释
§339
339. Tasmiṃ tasmiṃ kicce anuyanti anuvattantīti anuyantā, anuyantā eva ānuyantā yathā ‘‘anubhāvo eva ānubhāvo’’ti. Assāti rañño. Teti ānuyantakhattiyādayo. Attamanā na bhavissanti ‘‘amhe ettha bahi karotī’’ti. Nibandhavipulāgamo gāmo nigamo, vivaḍḍhitamahāāyo mahāgāmoti attho. Janapada-saddo heṭṭhā vuttattho eva. Channaṃ pakatīnaṃ vasena rañño hitasukhābhibuddhi, tadekadesā ca ānuyantādayoti vuttaṃ ‘‘yaṃ tumhākaṃ anujānanaṃ mama bhaveyya dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’’ti.
诸职责相续执行，随行服从者谓之“跟随者”，进一步细分为“跟随者”、及“被跟随者”，正如“成效即成果”之义。“王”指君王，即臣属诸士族。自心不生理会“我们在此不应作为”的念头。广阔有村落与市镇，称之巨城或大村落，为“国土”之义。国土名称意为涵盖下属地域。王者居所以隐蔽、保护众生之法安乐，且在一域内，跟随者及其它群体如前所述，即“若尊之我辈，愿久享福乐”。
Amā saha bhavanti kiccesūti amaccā, rajjakiccavosāsanakā. Te pana rañño piyā, sahapavattanakā ca hontīti āha ‘‘piyasahāyakā’’ti. Rañño parisati bhavāti pārisajjā, te pana keti āha ‘‘sesā āṇattikarā’’ti, yathāvuttaānuyantakhattiyādī hi avasesā rañño āṇākarāti attho. Satipi deyyadhamme ānubhāvasampattiyā, parivārasampattiyā ca abhāve tādisaṃ dātuṃ na sakkā, vuḍḍhakāle ca tādisānampi rājūnaṃ tadubhayaṃ hāyatevāti āha ‘‘mahallakakāle…pe… na sakkā’’ti. Anumatiyāti anujānanena, pakkhāti sapakkhā yaññassa aṅgabhūtā. Parikkharontīti parikkhārā, sambhārā. Ime tassa yaññassa aṅgabhūtā parivārā viya hontīti āha ‘‘parivārā bhavantī’’ti.
意为“非本家族者”，即非王族家属，属于国政劳动者。他们为王亲近、侍奉陪伴，故曰“亲爱辅助者”。王的议会谓之“议事集会”，下属族人为“残余承袭者”，意指与先前所述的臣属贵族同族群体遗存。若因天神财产因缘缺乏，不允许施与此类者，且老年时即不堪负荷，此故言“年老之时……不可行”。“准许”意为许可，“派系”意为仪式大陆或祭器组成部分。此处诸仪式器具有如伴随祭祀之属物，故谓“伴随者”。
Aṭṭhaparikkhāravaṇṇanā八种资具注释
§340
340.Yasasāti ānubhāvena, tenāha ‘‘āṇāṭhapanasamatthatāyā’’ti. Saddahatīti ‘‘dātā dānassa phalaṃ paccanubhotī’’ti pattiyāyati. Dāne sūroti dānasūro deyyadhamme īsakampi saṅgaṃ akatvā muttacāgo. Svāyamattho kammassakataññāṇassa tikkhavisadabhāvena veditabbo, tenāha ‘‘na saddhāmattakenevā’’tiādi. Yassa hi kammassakatā paccakkhato viya upaṭṭhāti, so evaṃ vutto. Yaṃ dānaṃ detīti yaṃ deyyadhammaṃ parassa deti. Tassa pati hutvāti tabbisayaṃ lobhaṃ suṭṭhu abhibhavanto tassa adhipati hutvā deti anadhibhavanīyattā. ‘‘Na dāso, na sahāyo’’ti vatvā tadubhayaṃ anvayato, byatirekato ca dassetuṃ ‘‘yo hī’’tiādi vuttaṃ. Dāso hutvā deti taṇhāya dānassa dāsabyataṃ upagatattā. Sahāyo hutvā deti tassa piyabhāvānissajjanato. Sāmī hutvā deti tattha taṇhādāsabyato attānaṃ mocetvā abhibhuyya pavattanato. Sāmiparibhogasadisā hetassāyaṃ pavattatīti.
以名声作为成效，言“如调和秤砣之平稳”。“如是因缘”，意为“施者得施果”，依理成立。施行勇士，指在神界法中，无执着束缚，广行无畏自由施予者。应以清晰明了之内证来认识自己之业力，故称“非以信为度者”。因果力如实显现，即为所言。施者即将给与之物施出，即神界之布施。施者既舍，而随其心主，摒除贪欲而持施者，才是主宰且完成布施。不以奴隶、不以帮手之态意施出，分开而言，为示“谁是恶者”，故有言辞。奴隶心施者，仅因渴爱而为布施奴役。帮手心施者，则为亲爱而施。主宰心施者，则由贪欲奴役自解脱而统御行施。且因享用亲近之缘故而持施事也。
Samitapāpāsamaṇā, bāhitapāpā brāhmaṇā ukkaṭṭhaniddesena, pabbajjāmattasamaṇā jātimattabrāhmaṇā pana kapaṇādiggahaṇenevettha gahitāti adhippāyo. Duggatāti dukkarajīvikaṃ upagatā kasiravuttikā, tenāha ‘‘daliddamanussā’’ti. Addhikāti addhānamaggagāmino. Vaṇibbakāti dāyakānaṃ guṇakittanavasena, kammaphalakittanamukhena ca yācanakā seyyathāpi naggacariyādayo, tenāha ‘‘iṭṭhaṃ dinna’’ntiādi. ‘‘Pasatamatta’’nti vīhitaṇḍulādivasena vuttaṃ, ‘‘sarāvamatta’’nti yāgubhattādivasena. Opānaṃ vuccati ogāhetvā pātabbato naditaḷākādīnaṃ sabbasādhāraṇatitthaṃ opānaṃ viya bhūtoti opānabhūto, tenāha ‘‘udapānabhūto’’tiādi. Sutameva sutajātanti jāta-saddassa anatthantaravācakatamāha yathā ‘‘kosajāta’’nti.
善良的恶魔，是指外现恶行的婆罗门，以举止激烈为标志；出家者则是指仅具出家义的修行者；世俗婆罗门则取决于其所执持的戒律如皈依等因而被称。恶趣意谓陷于困苦生活，陷于困苦生存者，故称其为“贫贫的人”。“借贷”者，是指以慈悲为根基、以施受称扬以及业果表彰为缘而行乞的人，一如赤身行乞之辈，故称“依所给予”等。称“光秕”等者，是依其服食粗粮所示；称“食袋”等，是以彼等常食黄米等所示。帷篷，是指由粗布编织之布帛，覆盖于施衣、饮食等处，犹如河流、湖泊等皆以此为通行之普通渡口，故称“出于川流”等。所闻即所生，是指所生之名声无他含义，正如称“尸生”等。
Atītādiatthacintanasamatthatā nāmassa rañño anumānavasena, itikattabbatāvasena ca veditabbā , na buddhānaṃ viya tattha paccakkhadassitāyāti dassetuṃ ‘‘atīte’’tiādi vuttaṃ. Aḍḍhatādayo tāva yaññassa parikkhārā hontu tehi vinā tassa asijjhanato, sujātatā surūpatā pana kathanti āha ‘‘etehi kirā’’tiādi. Ettha ca keci ‘‘yathā aḍḍhatādayo yaññassa ekaṃsato aṅgāni, na evamabhijātatā, abhirūpatā cāti dassetuṃ kirasaddaggahaṇa’’nti vadanti ‘‘ayaṃ dujjāto’’tiādi vacanassa anekantikataṃ maññamānā, tayidaṃ asāraṃ, sabbasādhāraṇavasena hesa yaññārambho tattha siyā kesañci tathāparivitakkoti tassāpi avakāsābhāvādassanatthaṃ tathā vuttattā. Kira-saddo pana tadā brāhmaṇena cintitākārasūcanattho daṭṭhabbo. Evamādīnīti ādi-saddena ‘‘ayaṃ virūpo daliddo appesakkho assaddho appassuto anatthaññū na medhāvī’’ti etesaṃ saṅgaho daṭṭhabbo.
过去及类似意涵之思惟应视为姓名，乃由国王之验知及历史传统而为知识，此处非如佛陀般之直接见证故以“过去”等语示之。祭祀仪式之器具等，若无其具，即不可用，纯正之血统和美貌被认为是“此类条件”之因素。于此，有些人谓祭仪之诸器部分虽不纯正，但由完整生成故称“非劣生”。此言现显示出处于多面观之误解，依普通观念祭仪自当起于此处；若有人以“非纯正创造”之语为证，则归为废论。此中“起”字应理解为婆罗门之思虑形态表达。由此类词汇得知其意即“此人邪恶、贫穷、缺乏自制力、不明事理、且无智慧”，可据此集成评价。
Catuparikkhārādivaṇṇanā四种资具等注释
§341
341.‘‘Sujaṃ paggaṇhantāna’’nti purohitassa sayameva kaṭacchuggahaṇajotanena evaṃ sahatthā, sakkaccañca dāne yuttatā icchitabbāti dasseti . Evaṃ dujjātassāti etthāpi heṭṭhā vuttanayeneva attho veditabbo.
341.“持正当获得者”，是指祭司凭自己所有之正当器具与仪轨，且愿意施与，得以施受相宜。如是则谓其为恶生，此义亦应由此文下之说明得解。
§342
342.Tiṇṇaṃ ṭhānānanti dānassa ādimajjhapariyosānabhūtāsu tīsu bhūmīsu, avatthāsūti attho. Calantīti kampanti purimākārena na tiṭṭhanti. Karaṇattheti tatiyāvibhattiatthe. Kattari hetaṃ sāmivacanaṃ karaṇīyasaddāpekkhāya. ‘‘Paccānutāpo na kattabbo’’ti vatvā tassa akaraṇūpāyaṃ dassetuṃ ‘‘pubbacetanā pana acalā patiṭṭhapetabbā’’ti vuttaṃ. Tattha acalāti daḷhā kenaci asaṃhīrā. Patiṭṭhapetabbāti supatiṭṭhitā kātabbā. Evaṃ karaṇena hi yathā taṃ dānaṃ sampati yathādhippāyaṃ nippajjati, evaṃ āyatimpi vipulaphalatāyāti āha ‘‘evañhi dānaṃ mahapphalaṃ hotīti dassetī’’ti, vippaṭisārena anupakkiliṭṭhabhāvato. Muñcacetanāti pariccāgacetanā. Tassā niccalabhāvo nāma muttacāgatā pubbābhisaṅkhāravasena uḷārabhāvo, samanussaraṇacetanāya pana niccalabhāvo ‘‘aho mayā dānaṃ dinnaṃ sādhu suṭṭhū’’ti tassa sakkaccaṃ paccavekkhaṇāvasena veditabbo. Tathā akarontassāti muñcacetanaṃ, tattha paccāsamanussaraṇacetanañca vuttanayena niccalaṃ akarontassa vippaṭisāraṃ uppādentassa. Khettavisese pariccāgassa katattā laddhesupi uḷāresubhogesu cittaṃ nāpi namati. Yathā kathanti āha ‘‘mahāroruvaṃ upapannassa seṭṭhigahapatino viyā’’ti.
342.“三处”，乃指布施之始、中、终三境地或名义。所谓“动摇”，意指前因之动力而振动而非坚固。作工具，谓第三格用法。作工具义相关用语为此。曰“不应悔事”，显示未做之义；又曰“应坚固初发心”，表明心志之不可动摇。因此如用此因缘，布施得以如法生起，且获得广大利益，故谓“布施如是具大功德”。“舍弃意”，即放弃执著之心。其坚固性质为彻底断除前世乖张之业力，称之为坚固；忆念保守则称为坚固心，如“我布施美善，甚为安乐”此类思惟随念甚密不可离。反之，不舍爱之则为动摇，随念疏远生起。诸农耕田作物之产出，不使心转向，方得此义，如言“拥有巨大财富之良好地主”。
So kira tagarasikhiṃ paccekabuddhaṃ attano gehadvāre piṇḍāya ṭhitaṃ disvā ‘‘imassa samaṇassa piṇḍapātaṃ dehī’’ti bhariyaṃ āṇāpetvā rājupaṭṭhānatthaṃ pakkāmi. Seṭṭhibhariyā sappaññajātikā, sā cintesi ‘‘mayā ettakena kālena ‘imassa dethā’ti vacanamattaṃ pissa na sutapubbaṃ, ayañca maññe ahosi paccekasambuddho, yathā tathā adatvā paṇītaṃ piṇḍapātaṃ dassāmī’’ti upagantvā paccekasambuddhaṃ pañcapatiṭṭhitena vanditvā pattaṃ ādāya antonivesane paññattāsane nisīdāpetvā parisuddhehi sālitaṇḍulehi bhattaṃ sampādetvā tadanurūpaṃ khādanīyaṃ, byañjanaṃ, sūpeyyañca abhisaṅkharitvā bahi gandhehi alaṅkaritvā paccekasambuddhassa hatthesu patiṭṭhapetvā vandi. Paccekabuddho ‘‘aññesampi paccekabuddhānaṃ saṅgahaṃ karissāmī’’ti aparibhuñjitvāva anumodanaṃ katvā pakkāmi. Sopi kho seṭṭhi rājupaṭṭhānaṃ katvā āgacchanto paccekabuddhaṃ disvā ahaṃ ‘‘tumhākaṃ piṇḍapātaṃ dethā’’ti vatvā pakkanto, api vo laddho piṇḍapātoti. Āma seṭṭhi laddhoti. ‘‘Passāmā’’ti gīvaṃ ukkhipitvā olokesi. Athassa piṇḍapātagandho uṭṭhahitvā nāsapuṭaṃ pūresi. So ‘‘mahā vata me dhanabyayo jāto’’ti cittaṃ sandhāretuṃ asakkonto pacchā vippaṭisārī ahosi. Vippaṭisārassa pana uppannākāro ‘‘varameta’’ntiādinā (saṃ. ni. 1.131) pāḷiyaṃ āgatoyeva. Bhātu panāyaṃ ekaṃ puttakaṃ sāpateyyakāraṇā jīvitā voropesi, tena mahāroruvaṃ upapanno. Piṇḍapātadānena panesa sattakkhattuṃ suggatiṃ saggaṃ lokaṃ upapanno, sattakkhattumeva ca seṭṭhikule nibbatto, na cāssa uḷāresu bhogesu cittaṃ nami, tena vuttaṃ ‘‘nāpi uḷāresu bhogesu cittaṃ namatī’’ti.
即有一贫穷修行者，在家门前乞食，妻子劝其将乞食供与此修行者。他女智达，心念“以此时间向此贫穷者施与”，由未知其曾为无名闭塞之出世间觉者，及前不闻其名等因，而心生敬重。至修行者处，五体投地礼献，安置一席位，置以洁净从粗粮、饭菜、调味品及饮料，并香气笼绕，皆合适供养修行者。修行者言“我亦将为其他无名闭塞出世间觉者集结僧众”，其妻见礼随愿。贫民首领兴施行对修行者供养而离开时，心念“尔等亦得乞食”，且称其施舍得宜。首领亦有名，以称。其乞食香气自鼻孔泄出，心念“吾有大财产之损耗”，虽不能止住此思，但后生反省之念应验。反省形态之言语即“为恶迅疾而来者”等。兄弟间因一幼子因死故住农庄，悲哀不已。有此贫穷首领因乞食善法而断恶道，升升天人世界，终生于富贵之家，且不向烦恼财物心转。故记“亦不觉心转于烦恼财富”。
§343
343. Ākaroti attano anurūpatāya samariyādaṃ saparicchedaṃ phalaṃ nibbattetīti ākāro, kāraṇanti āha ‘‘dasahi ākārehīti dasahi kāraṇehī’’ti. Paṭiggāhakato vāti balavataro hutvā uppajjamāno paṭiggāhakatova uppajjati, itaro pana deyyadhammato, parivārajanatopi uppajjeyyeva. Uppajjituṃ yuttanti uppajjanārahaṃ. Tesaṃyeva pāṇātipātīnaṃ. Yajanaṃ nāmettha dānaṃ adhippetaṃ, na aggijuhananti āha ‘‘yajataṃ bhavanti detu bhava’’nti. Vissajjatūti muttacāgavasena vissajjatu. Abbhantaranti ajjhattaṃ, sakasantāneti attho.
343.“依其形状制造，适合自己之仪式”等谓形绩；“原因”意指多重原因说。有说，收纳者为强大生存者，生起即为收纳者，其他则为命由天命，或为家族传承应当产生。合适生起谓“应产生”。其中杀生者亦于是列。祭祀亦称布施之总称，不是焚灯献火。以舍弃之意说“愿以所献者获得安乐”。“内”指心内，“聚集发生”意。
§344
344. Heṭṭhā soḷasa parikkhārā vuttā yaññassa te vatthuṃ katvā, idha pana sandassanādivasena anumodanāya āraddhattā vuttaṃ ‘‘soḷasahi ākārehī’’ti. Dassetvā attano desanānubhāvena paccakkhato viya phalaṃ dassetvā, anekavāraṃ pana kathanato ca āmeḍitavacanaṃ. Tamatthanti yathāvuttaṃ dānaphalavasena kammaphalasambandhaṃ. Samādapetvāti sutamattameva akatvā yathā rājā tamatthaṃ sammadeva ādiyati citte karonto suggahitaṃ katvā gaṇhāti, tathā sakkaccaṃ ādāpetvā. Āmeḍitakāraṇaṃ heṭṭhā vuttameva.
344. 以下释义说：“六十六种供养品已经讲释完毕，为了满足仪轨，特意增述时谓『六十六种具形器皿』。凭借自身说法的力量，如实显现其果报，反复多次讲说时便有意留心谨慎。其意即是如所论述者，布施之果报因缘。悉心领会者仅闻其义，不必全作，只如国王专心体认其中实意，谨心提举、收藏，亦复如是存心不忘。留心之因恰如前述。”
‘‘Vippaṭisāravinodanenā’’ti idaṃ nidassanamattaṃ lobhadosamohaissāmacchariyamānādayopi hi dānacittassa upakkilesā, tesaṃ vinodanenapi taṃ samuttejitaṃ nāma hoti tikkhavisadabhāvappattito. Āsannatarabhāvato vā vippaṭisārassa tabbinodanameva gahitaṃ, pavattitepi hi dāne tassa sambhavato. Yāthāvato vijjamānehi guṇehi tuṭṭhapahaṭṭhabhāvāpādanaṃ sampahaṃsananti āha ‘‘sundaraṃ te…pe… thutiṃ katvā kathesī’’ti. Dhammatoti saccato. Saccañhi dhammato anapetattā dhammaṃ, upasamacariyābhāvato samaṃ, yuttabhāvena kāraṇanti ca vuccatīti.
“反覆欣慰而消除恶意”，此说仅为示现。即使放逸、贪瞋痴等烦恼尚在，布施心中有障碍，并且因消解烦恼而生热情，此乃真诚且清净的显现。有时烦恼虽近仍得消释，因行布施而发生。以恰当的知见、具足各种善法令人欢喜满足，此时赞叹云『妙哉……你赞叹着而说』。所谓法即真实，真实之法因无造作，缺少安住故乃法，亦因无安住而说定，且是适当因缘所致。”
§345
345. Tasmiṃ yaññe rukkhatiṇacchedopi nāma nāhosi, kuto pāṇavadhoti pāṇavadhābhāvasseva daḷhīkaraṇatthaṃ sabbaso viparītagāhāvidūsitañcassa dassetuṃ pāḷiyaṃ ‘‘neva gāvo haññiṃsū’’ti ādiṃ vatvāpi ‘‘na rukkhā chijjiṃsū’’tiādi vuttaṃ, tenāha ‘‘kiṃ pana gāvo’’tiādi. Barihisatthāyāti paricchedanatthāya. Vanamālāsaṅkhepenāti vanapupphehi ganthitamālāniyāmena. Bhūmiyaṃ vā pattharantīti vedibhūmiṃ parikkhipantā tattha pantharanti. Antogehadāsādayoti antojātadhanakkītakaramarānītasayaṃdāsā. Pubbamevāti bhatikaraṇato pageva. Gahetvā karontīti divase divase gahetvā karonti. Tajjitāti gajjitā. Piyasamudācārenevāti iṭṭhavacaneneva. Phāṇitena cevāti ettha ca-saddo avuttasamuccayattho, tena paṇītapaṇītānaṃ nānappakārānaṃ khādanīyabhojanīyādīnañceva vatthamālāgandhavilepanayānaseyyādīnañca saṅgaho daṭṭhabbo, tenāha ‘‘paṇītehi sappitelādisammissehevā’’tiādi.
345. 此仪式中并无砍伐树木，何以称为断手？正因无断手之害，故特意强调：完全不存在牛被杀害之事等，经声称『无牛遭杀害』等，故问为何称之为牛？是因牧牛场所之分割。称为“林花束”者，乃由森林中诸花结集成束。所谓覆盖地面者，如铺遍地，称为“铺地”。“安乐之家”等，谓屋内及门口内外所见之处。因先前即已分割，故日复一日加以分割处置。如雷鸣般。谓其善行乃合宜令人欢喜之言。所谓“良好”，此词意未曾用过，特为称述，指诸佳美品食所集及香料膏药等的集合，故说为“依善物及色以致初始和合”的说法等。
§346
346. Saṃ nāma dhanaṃ, tassa patīti sapati, dhanavā. Diṭṭhadhammikasamparāyikahitāvahattā tassa hitanti sāpateyyaṃ, tadeva dhanaṃ. Tenāha ‘‘pahūtaṃ sāpateyyaṃ ādāyāti bahuṃ dhanaṃ gahetvā’’ti. Gāmabhāgenāti saṅkittanavasena gāme vā gahetabbabhāgena.
346. “财富”称作“财”，即“有财者”。以恒时守护所有正法为利益，此乃财富。故说“取众多财物”即是聚集很多财富。“村域”则指一个村庄之标识地界，亦指应得之村庄份额。
§347
347.‘‘Yāguṃ pivitvā’’ti yāgusīsena pātarāsabhojanamāha. Puratthimena yaññavāṭassāti rañño dānasālāya nātidūre puratthimadisābhāgeti attho, yato tattha pātarāsaṃ bhuñjitvā akilantarūpāyeva sāyanhe sālaṃ pāpuṇanti ‘‘dakkhiṇena yaññavāṭassā’’ti ādīsupi eseva nayo.
347. “饮宴”意指用饮食为仪式增进食欢。“向东方的仪式场”指离王施舍厅不远的东西向部分，此处众人饮宴食物后一律往夕阳方向集会“在仪式场南边”之说亦复如是。
§348
348.Parihārenāti bhagavantaṃ garuṃ katvā agāravaparihārena.
348. “轻慢”是指对世尊表现傲慢，缺乏恭敬而为轻视之行为。
Niccadānaanukulayaññavaṇṇanā随顺常施的祭祀注释
§349
349.Uṭṭhāya samuṭṭhāyāti dāne uṭṭhānavīriyaṃ sakkaccaṃ katvā. Appasambhārataroti ativiya parittasambhāro. Samārabhīyati yañño etehīti samārambhā, sambhārasambharaṇavasena pavattasattapīḷā. Appaṭṭhataroti pana ativiya appakiccoti attho. Vipākasaññitaṃ atisayena mahantaṃ sadisaphalaṃ etassāti mahapphalataro. Udayasaññitaṃ atisayena mahantaṃ nissandādiphalaṃ etassāti mahānisaṃsataro. Dhuvadānānīti dhuvāni thirāni acchinnāni katvā dātabbadānāni. Anukulayaññānīti anukulaṃ kulānukkamaṃ upādāya dātabbadānāni, tenāha ‘‘amhāka’’ntiādi. Nibaddhadānānīti nibandhetvā niyametvā paveṇīvasena pavattitadānāni.
起立即聚集，谓于布施时振作精进，称为出起精进。过甚执着，谓执着集聚过分而偏紧。由此始发的仪式称为发起，是以仪式为聚集、集聚之相而运行的七步流程。谓不充分者，意指过于欠缺与不足。谓其果报甚大，犹如巨大良果，谓此为较大福报。谓其起因甚大，犹如巨大依赖之果，谓此为较大依凭。长期布施者，谓长久恒定不断之施予行为。顺如礼仪者，谓因顺从道统而举行的布施行为，故称“我等”等语。受约束者，谓受缠缚、受规范约束如河渠般有序进行的布施行为。
Hatthidantena pavattitā dantamayasalākā, yattha dāyakānaṃ nāmaṃ aṅkanti. Raññoti setavāhanarañño.
用象牙制成的象牙棒，是刻划赠与者之名称用具。称“王”者，为白象所载之王。
Ādīnīti ādi-saddena ‘‘seno viya maṃsapesiṃ kasmā okkhanditvā gaṇhāsī’’ti evamādīnaṃ saṅgaho. Pubbacetanāmuñcacetanāaparacetanāsampattiyā dāyakassa vasena tīṇi aṅgāni, vītarāgatāvītadosatāvītamohatāpaṭipattiyā dakkhiṇeyyassa vasena tīṇīti evaṃ chaḷaṅgasamannāgatāya dakkhiṇāya. Aparāparaṃ uppajjanakacetanāvasena mahānadī viya, mahogho viya ca ito cito ca abhisanditvā okkhanditvā pavattiyā puññameva puññābhisando.
初始义，意为开始的语汇，例如“似军队般割下肉食何以拿取”等此类初始之计。由先发愿心、弃除旧愿心与发起新愿心之成功而成，为赠与者所具的三方面：无贪无恚无痴之行为；以此为南方的三项条件。先后因缘如大河大水流，汇集分散，频繁交汇往复，由此发起善业缘起及善业势力。
§350
350.Kiccapariyosānaṃ natthi divase divase dāyakassa byāpārāpajjanato, tenāha ‘‘ekenā’’tiādi. Kiccapariyosānaṃ atthi yathāraddhassa āvāsassa katipayenāpi kālena parisamāpetabbato, tenāha ‘‘paṇṇasāla’’ntiādi. Suttantapariyāyenāti suttantapāḷinayena. (Ma. ni. 1.12, 13; a. ni. 2.58) nava ānisaṃsāti sītapaṭighātādayo paṭisallānārāmapariyosānā nava udayā. Appamattatāya cete vuttā.
任务终结未有，因赠与者每日不断开展业务，则说“单一者”等语。任务终结有时，指在当时住所经过若干时刻将任务完成，简称“休舍”等。经文顺序，谓依照经藏之次序。(参见《大毗尼母经》1.12,13；《增支部》2.58)九种因缘，指寒冷冲击等入闭后之九次起现，自常小心谨慎而获此。
Yasmā āvāsaṃ dentena nāma sabbampi paccayajātaṃ dinnameva hoti. Dve tayo gāme piṇḍāya caritvā kiñci aladdhā āgatassapi chāyūdakasampannaṃ ārāmaṃ pavisitvā nhāyitvā patissaye muhuttaṃ nipajjitvā vuṭṭhāya nisinnassa kāye balaṃ āharitvā pakkhittaṃ viya hoti . Bahi vicarantassa ca kāye vaṇṇadhātu vātātapehi kilamati, patissayaṃ pavisitvā dvāraṃ pidhāya muhuttaṃ nipannassa visabhāgasantati vūpasammati, sabhāgasantati patiṭṭhāti, vaṇṇadhātu āharitvā pakkhittā viya hoti. Bahi vicarantassa ca pāde kaṇṭako vijjhati, khāṇu paharati, sarīsapādiparissayā ceva corabhayañca uppajjati, patissayaṃ pavisitvā dvāraṃ pidhāya nipannassa sabbe te parissayā na honti, sajjhāyantassa dhammapītisukhaṃ, kammaṭṭhānaṃ manasi karontassa upasamasukhañca uppajjati bahiddhā vikkhepābhāvato. Bahi vicarantassa ca kāye sedā muccanti, akkhīni phandanti, senāsanaṃ pavisanakkhaṇe mañcapīṭhādīni na paññāyanti, muhuttaṃ nisinnassa pana akkhīnaṃ pasādo āharitvā pakkhitto viya hoti, dvāravātapānamañcapīṭhādīni paññāyanti. Etasmiñca āvāse vasantaṃ disvā manussā catūhi paccayehi sakkaccaṃ upaṭṭhahanti. Tena vuttaṃ ‘‘āvāsaṃ dentena nāma sabbampi paccayajātaṃ dinnameva hotī’’ti, tasmā ete yathāvuttā sabbepi ānisaṃsā veditabbā. Tena vuttaṃ ‘‘appamattatāya cete vuttā’’ti.
因赠与名义给予的住所，于当日直接称为条件生起。有二三乡村游历布施，无所得时，入已具备阴凉水源的园林，浴沐及一时静坐休息，起身坐时积攒力量如展翅一般。外游时，身受风雨浸湿，入住所关门幽静，静坐时身心安乐，积攒力量如收翅。外游时，脚刺扎，关节受压，又因蛇足及盗贼惊怖，入住所关闭大门，刺扎之事消除，内心生起法喜快乐，行禅处时得安乐，外界扰乱不生。外游身筋骨放松，视物清晰，坐下闭眼时可见光亮，入住所风不袭床榻时方觉知，诸床榻闻风已觉。住在此处，人们以四缘合能协助，故称“因赠住所当日诸条件悉因缘而成”，当知一切因缘成就。故说“常谨慎如此而闻”。
Sītanti ajjhattaṃ dhātukkhobhavasena vā bahiddhā utuvipariṇāmavasena vā uppajjanakasītaṃ. Uṇhanti aggisantāpaṃ, tassa vanaḍāhādīsu (vanadāhādīsu vā sārattha. ṭī. cūḷavagga 3.295) sambhavo veditabbo. Paṭihantīti paṭibāhati, yathā tadubhayavasena kāyacittānaṃ bādhanaṃ na hoti, evaṃ karoti. Sītuṇhabbhāhate hi sarīre vikkhittacitto bhikkhu yoniso padahituṃ na sakkoti. Vāḷamigānīti sīhabyagghādicaṇḍamige. Guttasenāsanañhi āraññakampi pavisitvā dvāraṃ pidhāya nisinnassa te parissayā na hontīti. Sarīsapeti ye keci sarante gacchante dīghajātike sappādike. Makaseti nidassanamattametaṃ, ḍaṃsādīnampi etesveva (etaneva sārattha. ṭī. cūḷavagga 3.295) saṅgaho daṭṭhabbo. Sisireti sisirakālavasena, sattāhavaddalikādivasena ca uppanne sisirasamphasse. Vuṭṭhiyoti yadā tadā uppannā vassavuṭṭhiyo paṭihanatīti yojanā.
寒冷，指内在地作用或外在季节变化而产生的寒意。炎热，指如炽火般的热力，对野火等有所体会应知。阻挡，谓抵御及阻挡，如身心双重困扰皆无害处，乃实践所为。寒冷与炎热交替变化，身心不宁，仁者难以如理观照。野兽指如狮虎豹等凶猛猛兽。观知，指入山林关门静坐时，这些惊吓不存在。有蛇等，指在逃遁时出现于长者家和庄园周围。蚊子，仅为示例，同类飞虫亦同理。寒凉，指寒凉季节及诸多昼夜时节的寒冷变化。起立，谓每有时期降雨发生断绝恢复之事，以距离计算。
Vātātapo ghoroti rukkhagacchādīnaṃ ummūlabhañjanādivasena pavattiyā ghoro sarajaarajādibhedo vāto ceva gimhapariḷāhasamayesu uppattiyā ghoro sūriyātapo ca. Paṭihaññatīti paṭibāhīyati. Leṇatthanti nānārammaṇato cittaṃ nivattetvā paṭisallānārāmatthaṃ. Sukhatthanti vuttaparissayābhāvena phāsuvihāratthaṃ. Jhāyitunti aṭṭhatiṃsāya ārammaṇesu yattha katthaci cittaṃ upanibandhitvā upanijjhāyituṃ. Vipassitunti aniccādito saṅkhāre sammasituṃ.
风、热、烈日三者皆为严酷。风常引致如树木的连根拔起破坏等剧烈变化，或风破坏田地庄稼之时节亦极为残酷。烈日之热亦十分严酷。所谓消减，是指对外在事物的遏制。居室之意，是因各种景象转移心念，故安住于内守之所。安乐之意，是指以诵经持戒为境，得以安适栖居。修禅，是于三十八种禅境中，任意收摄心念入定以修习。观照，则是观察无常等诸行法之性而生智慧。
Vihāreti patissaye. Kārayeti kārāpeyya. Rammeti manorame nivāsasukhe. Vāsayettha bahussuteti kāretvā pana ettha vihāresu bahussute sīlavante kalyāṇadhamme nivāseyya, te nivāsento pana tesaṃ bahussutānaṃ yathā paccayehi kilamatho na hoti, evaṃ annañca pānañca vatthasenāsanāni ca dadeyya ujubhūtesu ajjhāsayasampannesu kammakammaphalānaṃ, ratanattayaguṇānañca saddahanena vippasannena cetasā.
修习者依止因缘而安住、产生、欢喜于舒适之处。所谓安住者，意即多闻学者得以修行之处，然应住于多闻且具德行善法者所居之处。彼等安住时，彼多闻者因缘不生烦恼。且应供养饮食、衣服、寝具坐具等，供给心身健康之所需，具足善行善果及宝物品质，并以信心清净欢喜之心供养。
Idāni gahaṭṭhapabbajitānaṃ aññamaññūpakāritaṃ dassetuṃ ‘‘te tassā’’ti gāthamāha. Tattha teti bahussutā. Tassāti upāsakassa. Dhammaṃ desentīti sakalavaṭṭadukkhapanūdanaṃ saddhammaṃ desenti. Yaṃ so dhammaṃ idhaññāyāti so upāsako yaṃ saddhammaṃ imasmiṃ sāsane sammāpaṭipajjanena jānitvā aggamaggādhigamena anāsavo hutvā parinibbāti ekādasaggivūpasamena sīti bhavati.
今此偈文为已出家居士间相互方便所作曰『彼等彼女』。偈文中“多闻者”指众多闻者，“其”指居士。彼居士讲法者，乃讲述遍烦恼之苦之正法。居士若深知正法，依正修行圣行，得第一之道，据此断尽染污而进入涅槃，具足十一重静虑安稳不动。
Sītapaṭighātādayo vipassanāvasānā terasa, annādilābho, dhammassavanaṃ, dhammāvabodho, parinibbānanti evaṃ sattarasa.
寂灭、烦恼消除等三项为观照修习终果；取得饮食等；闻法；破疑惑；涅槃境界，此五共计七种果境。
§351
351.Attano santakāti attaniyā. Duppariccajanaṃ lobhaṃ niggaṇhituṃ asakkontassa. Saṅghassa vā gaṇassa vā santiketi yojanā. Tatthāti yathāgahite saraṇe. Natthi punappunaṃ kattabbatā viññūjātikassāti adhippāyo. ‘‘Jīvitapariccāgamayaṃ puñña’’nti ‘‘sace tvaṃ na yathāgahitaṃ saraṇaṃ bhindissati, evāhaṃ taṃ māremī’’ti yadipi koci tiṇhena satthena jīvitā voropeyya, tathāpi ‘‘nevāhaṃ buddhaṃ na buddhoti, dhammaṃ na dhammoti, saṅghaṃ na saṅghoti vadāmī’’ti daḷhataraṃ katvā gahitasaraṇassa vasena vuttaṃ.
351.“自护”指自我，谓无法制伏难知之贪欲者。近僧或僧众指靠处。此处近依是指如所依止之处。无第二选择而须遵行。若破坏正当依止，有如用箭射己性命；为防此，坚决言不称佛、不称法、不称僧，并坚守正依止的教诫。
§352
352. Saraṇaṃ upagatena kāyavācācittehi sakkaccaṃ vatthuttayapūjā kātabbā, tattha ca saṃkileso parihanitabbo, sikkhāpadāni pana samādānamattaṃ, sampattavatthuto viramaṇamattañcāti saraṇagamanato sīlassa appaṭṭhataratā, appasamārambhataratā ca veditabbā. Sabbesaṃ sattānaṃ jīvitadānādinā daṇḍanidhānato, sakalalokiyalokuttaraguṇādhiṭṭhānato cassa mahapphalamahānisaṃsataratā daṭṭhabbā.
352.已依处身语意等略为外在般若供养，然烦恼须防止，戒律仅取其表面，财富略学而止。因依止而戒守不坚，不起修净意志。应见众生皆因受命等因缘，及以世间与出世间诸德力持有，故应具大果大缘分之殊胜因缘。
Vakkhamānanayena ca verahetutāya veraṃ vuccati pāṇātipātādipāpadhammo, taṃ maṇati ‘‘mayi idha ṭhitāya kathaṃ āgacchasī’’ti tajjentī viya nīharatīti veramaṇī, tato vā pāpadhammato viramati etāyāti ‘‘viramaṇī’’ti vattabbe niruttinayena ikārassa ekāraṃ katvā ‘‘veramaṇī’’ti vuttā. Asamādinnasīlassa sampattato yathāupaṭṭhitavītikkamitabbavatthuto virati sampattavirati. Samādānavasena uppannā virati samādānavirati. Setu vuccati ariyamaggo, tappariyāpannā hutvā pāpadhammānaṃ samucchedavasena ghātanavirati setughātavirati. Idāni tisso viratiyo sarūpato dassetuṃ ‘‘tatthā’’tiādi vuttaṃ. Pariharatīti avītikkamavasena parivajjeti. Na hanāmīti ettha iti-saddo ādiattho, tena ‘‘adinnaṃ nādiyāmī’’ti evaṃ ādīnaṃ saṅgaho, vā-saddena vā, tenāha ‘‘sikkhāpadāni gaṇhantassā’’ti.
以言语的劝诫而断除嗔恨的原因，称为戒害者，即杀生等恶行的恶法。此义即所谓：「在我这里立身者，汝何以来乎？」彼等因厌恶如弃置者而远离，称为戒害者。因厌恶恶法而断绝此等行为，故名为断绝者。在语义分辨时去掉后半的ik字，即成「戒害」一词。未取之比库，因彼有现前应除的烦恼，则能断除烦恼，谓之持断成就。修习时生起的断除，谓之修行断除。桥道译义为圣道，如持苦行成就斩断恶法的断恶修行称为桥断修行。今欲显现三种断除的形态，分别以「如是」等词介绍。环绕的意思为护卫守护，不伤害的意指不杀生等，故以此综摄诸戒品，并由语义曰：「不可杀及不可取」，故诸戒品乃是善法所摄。
Maggasampayuttāti sammādiṭṭhiyādimaggasampayuttā. Idāni tāsaṃ viratīnaṃ ārammaṇato vibhāgaṃ dassetuṃ ‘‘tatthā’’tiādi vuttaṃ. Purimā dveti sampattasamādānaviratiyo. Pacchimāti setughātavirati. Sabbānipi bhinnāni honti ekajjhaṃ samādinnattā. Tadeva bhijjati visuṃ visuṃ samādinnattā . Gahaṭṭhavasena cetaṃ vuttaṃ. Bhedo nāma natthi paṭipakkhasamucchindanena akuppasabhāvattā, tenāha ‘‘bhavantarepī’’ti. Yonisiddhanti manussatiracchānānaṃ uddhaṃ tiriyameva dīghatā viya jātisiddhanti attho. Bodhisatte kucchigate bodhisattamātusīlaṃ viya dhammatāya sabhāveneva siddhaṃ dhammatāsiddhaṃ, maggadhammatāya vā ariyamaggānubhāvena siddhaṃ dhammatāsiddhaṃ. Diṭṭhiujukaraṇaṃnāma bhāriyaṃ dukkhaṃ, tasmā saraṇagamanaṃ sikkhāpadasamādānato mahaṭṭhatarameva, na appaṭṭhataranti adhippāyo. Yathā tathā vā gaṇhantassāpīti ādaragāravaṃ akatvā samādiyantassāpi. Sādhukaṃ gaṇhantassāpīti sakkaccaṃ sīlāni samādiyantassāpi, na diguṇaṃ, tiguṇaṃ vā ussāho karaṇīyo.
与道相应者，谓与正见等道相应者。今欲自彼断除者之缘分分辨，故以「如是」等词显明。远古时有两种成就断除及修行断除之类。后来谓之桥断修除。皆因破断殊异分别，故取断绝称之。断绝之相初由世俗视，后由断除实相生起。世间此义乃无有反对而持久不变，故曰「诸君亦当如此」。“由此说法，人身愈加成熟”，意指以智慧酒为喻。菩提道者若本具杀生等戒，将生恶果，故以戒尽破；渴爱邪见诸欲盖心，故以正见为始。故称戒为护学之基。
Abhayadānatāya sīlassa dānabhāvo, anavasesaṃ vā sattanikāyaṃ dayati tena rakkhatīti dānaṃ, sīlaṃ. ‘‘Aggānī’’ti ñātattā aggaññāni. Cirarattatāya ñātattā rattaññāni. ‘‘Ariyānaṃ sādhūnaṃ vaṃsānī’’ti ñātattā vaṃsaññāni.‘‘Porāṇānī’’tiādīsu purimānaṃ etāni porāṇāni. Sabbaso kenacipi pakārena sādhūhi na kiṇṇāni na khittāni na chaḍḍitānīti asaṅkiṇṇāni. Ayañca nayo nesaṃ yathā atīte, evaṃ etarahi, anāgate cāti āha ‘‘asaṅkiṇṇapubbāni na saṅkiyanti na saṅkiyissantī’’ti. Tato eva appapikuṭṭhāni na paṭikkhittāni. Na hi kadācipi viññū samaṇabrāhmaṇā hiṃsādipāpadhammaṃ anujānanti. Aparimāṇānaṃ sattānaṃ abhayaṃ detīti sabbesu bhūtesu nihitadaṇḍattā sakalassapi sattanikāyassa bhayābhāvaṃ deti. Na hi ariyasāvakato kassaci bhayaṃ hoti. Averanti verābhāvaṃ. Abyāpajjhanti niddukkhataṃ.
布施如无畏给予者，乃给予诸众生无余者，其即是戒法。又称「阿迦尼」意谓重要本体，「辟支佛」等亦称为家族，谓修学戒行所传世系。此等戒为久远祖先所传，非部分或减少所能破坏。今此摄持如过去未来相续不已，故曰：过去未损者不损，当今未来亦不损。圣贤出家人与世无争，从不赞同杀生及诸恶法。因其断绝烦恼，故给予众生心无畏。如是无畏即众生无怖。圣弟子中无有恐惧，断除嗔恚，令心无苦。
Nanu ca pañcasīlaṃ sabbakālikaṃ, na ca ekantato vimuttāyatanaṃ, saraṇagamanaṃ pana buddhuppādahetukaṃ, ekantavimuttāyatanañca, tattha kathaṃ saraṇāgamanato pañcasīlassa mahapphalatāti āha ‘‘kiñcāpī’’tiādi. Jeṭṭhakanti uttamaṃ. ‘‘Saraṇagamaneyeva patiṭṭhāyā’’ti iminā tassa sīlassa saraṇagamanena abhisaṅkhatatamāha.
五戒虽为常时所持，非独立方便觉悟所在，然皈依乃佛、法、僧根本起因，亦称依止。若问皈依所生五戒大功德，答曰：「无疑无问等」。老者谓最佳，皈依为戒法根基，故称最上安立。
§353
353.Īdisamevāti evaṃ saṃkilesaṃ paṭipakkhameva hutvā. Heṭṭhā vuttehi guṇehīti ettha heṭṭhā vuttaguṇā nāma saraṇagamanaṃ, sīlasampadā, indriyesu guttadvāratāti evaṃ ādayo. Paṭhamajjhānaṃ nibbattento na kilamatīti yojanā. Tānīti paṭhamajjhānādīni. ‘‘Paṭhamajjhāna’’nti ukkaṭṭhaniddeso ayanti āha ‘‘ekaṃ kappa’’nti, ekaṃ mahākappanti attho. Hīnaṃ pana paṭhamajjhānaṃ, majjhimañca asaṅkhyeyyakappassa tatiyaṃ bhāgaṃ, upaḍḍhakappañca āyuṃ deti. ‘‘Dutiyaṃ aṭṭhakappe’’ti ādīsupi iminā nayena attho veditabbo, mahākappavaseneva ca gahetabbaṃ. Yasmā vā paṇītāniyevettha jhānāni adhippetāni mahapphalatarabhāvadassanaparattā desanāya, tasmā ‘‘paṭhamajjhānaṃ ekaṃ kappa’’ntiādi vuttaṃ. Tadevāti catutthajjhānameva. Yadi evaṃ kathaṃ āruppatāti āha ‘‘ākāsānañcāyatanādī’’tiādi.
谓如此断染污行为，如前所言德性，此即皈依之德，又名戒德，摄藏在根中。佛法初现时，第一劫已不覆灭，称之为起初劫。此起初劫意谓一大劫。细说起初劫分为高低三段，中段约无数劫三分之一，余余两段合为寿命。又称年至第八劫，此亦是大劫。以此理理解，已被认为是最高乐果境界现前之苏醒显现，故曰起初劫为一大劫。若疑问第四禅所现如何，答曰「空气无边处等」。
Sammadeva niccasaññādipaṭipakkhavidhamanavasena pavattamānā pubbabhāgiye eva bodhipakkhiyadhamme sammānentī vipassanā vipassakassa anappakaṃ pītisomanassaṃ samāvahatīti āha ‘‘vipassanā…pe… abhāvā’’ti. Tenāha bhagavā –
正确依止于常恒不变的色想等四摄法而行，乃已生起的菩提分法中正智见，与正观者相应，增长不退，生无余喜乐，此即所谓正观之无亏缺。世尊说：——
‘‘Yato yato sammasati, khandhānaṃ udayabbayaṃ;
『从何处何时正念起，彼时五蕴生灭显现，』
Labhatī pītipāmojjaṃ, amataṃ taṃ vijānata’’nti. (dha. pa. 374);
『得大喜悦安乐，了知此为不死。』（《法句经·第374偈》）
Yasmā ayaṃ desanā iminā anukkamena imāni ñāṇāni nibbattentassa vasena pavattitā, tasmā ‘‘vipassanāñāṇe patiṭṭhāya nibbattento’’ti heṭṭhimaṃ heṭṭhimaṃ uparimassa uparimassa patiṭṭhābhūtaṃ katvā vuttaṃ. Samānarūpanimmānaṃ nāma manomayiddhiyā aññehi asādhāraṇakiccanti āha ‘‘attano…pe… mahapphalā’’ti. Vikubbanadassanasamatthatāyāti hatthiassādivividharūpakaraṇaṃ vikubbanaṃ, tassa dassanasamatthabhāvena. Icchiticchitaṭṭhānaṃ nāma purimajātīsu icchiticchito khandhappadeso. Samāpentoti pariyosāpento.
由于此种说法依此类推，正因这些智慧得以由此产生并运转，故称之为『由观慧得生起』。关于此处渐次建立，从下至上逐层建立之义而说。所谓诸法如幻乃由心所造之魔术，是非常之事，故说『自身……诸……大果』。『扭曲显现及其相应』意谓以象鼻等形象为代表的扭曲变化，是指该显现的本质。『随心所欲之所』意指先前诸世随机所造之心蕴境界。『皆趋同』意指趋向同一目的。
Kūṭadantaupāsakattapaṭivedanākathāvaṇṇanā库德丹德近事男身份宣告说之阐释
§354-8
354-8.Sabbete pāṇayoti ‘‘satta ca usabhasatānī’’tiādinā vutte sabbe pāṇino. Ākulabhāvoti bhagavato santike dhammassa sutattā pāṇīsu anuddayaṃ upaṭṭhapetvā ṭhitassa ‘‘kathañhi nāma mayā tāva bahū pāṇino māraṇatthāya bandhāpitā’’ti citte paribyākulabhāvo udapādi. Sutvāti ‘‘bandhanato mocitā’’ti sutvā. Kāmacchandavigamena kallacittatā arogacittatā, byāpādavigamena mettāvasena muducittatā akathinacittatā, uddhaccakukkuccappahānena vikkhepavigamanato vinīvaraṇacittatā tehi na pihitacittatā, thinamiddhavigamena udaggacittatā saṃpaggaṇhanavasena alīnacittatā, vicikicchāvigamena sammāpaṭipattiyā adhimuttatāya pasannacittatā ca hotīti āha ‘‘kallacittantiādi anupubbikathānubhāvena vikkhambhitanīvaraṇataṃ sandhāya vutta’’nti. Yaṃ panettha atthato avibhattaṃ, taṃ suviññeyyameva.
354-358.所谓『一切皆有情』，如『七头猪牛马』等所示，谓一切有情众生。所谓烦恼，是指心境不宁，因亲近世尊闻法，于心中生起对众生命欲捆缚的忧虑。闻知『已离捆缚』之法后，因远离贪欲，恶意而心平静，生起善意、喜悦及坚固心。由去除掉举及后悔，心不动摇，且无障碍。去除昏沉睡眠，心提升且清明。去除疑惑，依正行而增上，心明朗欢喜，谓之『清净心』等，故称为『善心』。关于『恶心』等分别段详尽叙说，谓依渐次之法讲述扭曲烦恼故限制无明障碍，并说「此处所述之义，非阐发之处，应深智明之」。
Kūṭadantasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā. · 库德丹德经注疏中隐含义之阐明。