4. Soṇadaṇḍasuttaṃ · 4. 索那丹德经复注
3. Ambaṭṭhasuttavaṇṇanā三、《安巴塔经》注释
Addhānagamanavaṇṇanā长途行旅的注释
§254
254.Apubbapadavaṇṇanāti atthasaṃvaṇṇanāvasena heṭṭhā aggahitatāya apubbassa padassa vaṇṇanā atthavibhajanā. ‘‘Hitvā punappunāgatamattha’’nti (dī. ni. aṭṭha. 1.ganthārambhakathā) hi vuttaṃ. Janapadinoti janapadavanto, janapadassa vā issarā rājakumārā gottavasena kosalā nāma. Yadi eko janapado, kathaṃ bahuvacananti āha ‘‘rūḷhisaddenā’’ti. Akkharacintakā hi īdisesu ṭhānesu yutte viya īdisaliṅgavacanāni icchanti, ayamettha rūḷhi yathā aññatthapi ‘‘kurūsu viharati, aṅgesu viharatī’’ti ca. Tabbisesanepi janapada-sadde jāti-sadde ekavacanameva. Porāṇā panāti pana-saddo visesatthajotano, tena puthuatthavisayatāya evañcetaṃ puthuvacananti vakkhamānavisesaṃ joteti. Bahuppabhedo hi so padeso tiyojanasataparimāṇatāya. Naṅgalānipi chaḍḍetvāti kammappahānavasena naṅgalānipi pahāya, nidassanamattañcetaṃ. Na kevalaṃ kassakā eva, atha kho aññepi manussā attano attano kiccaṃ pahāya tattha sannipatiṃsu. ‘‘So padeso’’ti padesasāmaññato vuttaṃ, vacanavipallāsena vā, te padesāti attho. Kosalāti vuccati kusalā eva kosalāti katvā.
254.所谓前文词义解释，是指从整体意义的角度对先行词进行先行词的词义划分。所谓“舍弃反复出现的目的”是说（引自弟子律·注释第一卷开端品注）一句话。所谓“国土”是指有国土的众生，国土的统治者或称为王子，属于族群，名为“迦萨罗”（即“科萨拉”）。如果只有一个国土，为何用复数说“用上升语调”？由于文字语音学者喜欢在这类场合采用此类连用语气词，此处“上升”音调如同其他用法“在姓氏上居住，在邦国中居住”一样。特定词尾如“国土”词尾和“种姓”词尾皆为单数形式。所谓“古时”指的是过去语，在新义范围内亦称为复数，说明是一种有别于普通复数的表达。聚落之地因其面积达三由旬大小具有多种区别。弃耕不犁地的做法，因弃耕而弃犁，仅作说明而已。非仅指农夫，亦包括其他人放弃其本职而居住于那里。所谓“该地”泛指土地，亦包含误用词义，即“地方”的意思。科萨拉一名正是由“善巧”（kuśala）转化而来。
Cārikanti caraṇaṃ, caraṇaṃ vā cāro, so eva cārikā. Tayidaṃ maggagamanaṃ idhādhippetaṃ, na cuṇṇikagamanamattanti āha ‘‘addhānagamanaṃ gacchanto’’ti. Taṃ vibhāgena dassetuṃ ‘‘cārikā ca nāmesā’’tiādi vuttaṃ. Tattha dūrepīti nātidūrepi. Sahasā gamananti sīghagamanaṃ. Mahākassapapaccuggamanādiṃ ekadesena vatvā vanavāsītissasāmaṇerassa vatthuṃ vitthāretvā janapadacārikaṃ kathetuṃ ‘‘bhagavā hī’’tiādi āraddhaṃ. Ākāsagāmīhi eva saddhiṃ gantukāmo ‘‘chaḷabhiññānaṃ ārocehī’’ti āha.
所谓“旅行者”是指脚步或行走之义，指此人即为旅行者。这里所阐述的乃是道路行走的行为，非指仅为过客而已，而是“以较短时间不断前进”为义。欲分解此义，故曰“亦称旅行者”之类的解释。此处的“远”指不甚遥远，“突然前进”则谓快速行走。记载了大咖萨巴离开的事情，他移居到森林修行的沙玛内拉处，阐明了作为游走境地的“乡村旅行者”。“世尊”曾劝勉，称与“空行者”同道中人之语。
Saṅghakammavasena sijjhamānāpi upasampadā satthu āṇāvaseneva sijjhanato ‘‘buddhadāyajjaṃ te dassāmī’’ti vuttanti vadanti. Apare pana aparipuṇṇavīsativassasseva tassa upasampadaṃ anujānanto ‘‘dassāmī’’ti avocāti vadanti. Upasampādetvāti dhammasenāpatinā upajjhāyena upasampādetvā.
即便作为僧团戒律，授具足戒的过程亦可称为具戒。出家之师以授戒仪轨为由而具戒，故众人言“当示具戒”以说明具足戒律之授行。另有一些师父在授具足戒未满二十年时，得以同意授戒，故曰“示现授戒”。至于“授具足戒”，即指经由戒律长老和僧团导师正式授戒。
Navayojanasatikampi ṭhānaṃ majjhimadesapariyāpannameva, tato paraṃ nādhippetaṃ turitacārikāvasena agamanato. Samantāti gatagataṭṭhānassa catūsu passesu samantato. Aññenapi kāraṇenāti bhikkhūnaṃ samathavipassanātaruṇabhāvato aññenapi majjhimamaṇḍale veneyyānaṃ ñāṇaparipākādikāraṇena majjhimamaṇḍalaṃ osarati.‘‘Sattahi vā’’tiādi ‘‘ekamāsaṃ vā’’tiādinā vuttānukkamena yojetabbaṃ.
所谓九由旬之地，是指在中央区域勘测未满九由旬大小的地理范围，之后为速行者快速往来的乡村道路。所谓“周围”，谓处处都有道路交通。由于比库止禅入观的成熟，其余区域因种种原因减少知识增长，因此将中央区域称为知识昌盛地。于是结合先前说“七年”“一月”等时间作便于配合采用的语句。
Sarīraphāsukatthāyāti ekasmiṃyeva ṭhāne nibaddhavāsavasena ussannadhātukassa sarīrassa vicaraṇena phāsukatthāya. Aṭṭhuppattikālābhikaṅkhanatthāyāti aggikkhandhopamasutta (a. ni. 7.72) maghadevajātakādi (jā. 1.1.9) desanānaṃ viya dhammadesanāya aṭṭhuppattikālaṃ ākaṅkhamānena. Surāpānasikkhāpadapaññāpane (pāci. 328) viya sikkhāpadapaññāpanatthāya. Bodhaneyyasatte aṅgulimālādike (ma. ni. 2.347) bodhanatthāya. Kañci, katipaye vā puggale uddissa cārikā nibaddhacārikā. Tadaññā anibaddhacārikā.
所谓“身体清净之义”，是指某一处依附于内心之浊染，因心中元素而游走清净之身。所谓“苦果成就时的求知”，如《聚火品》中火之集聚，及魔神生等因果法本的讲说，即如同法教传授的苦果成熟时期之期望。亦如《酒戒宣布文》中宣告戒律，及《指掌索引》等经文中用于启发觉悟。因人而异，有时旅行者受束缚，有时不受束缚。
Dasasahassi lokadhātuyāti jātikhettabhūte dasasahassacakkavāḷe. Tattha hi satte paripakkindriye passituṃ buddhañāṇaṃ abhinīharitvā ṭhito bhagavā ñāṇajālaṃ pattharatīti vuccati. Sabbaññutaññāṇajālassa anto paviṭṭhoti tassa ñāṇassa gocarabhāvaṃ upagato. Bhagavā kira mahākaruṇāsamāpattiṃ samāpajjitvā tato vuṭṭhāya ‘‘ye sattā bhabbā paripākañāṇā ajja mayā vinetabbā, te mayhaṃ ñāṇassa upaṭṭhahantū’’ti cittaṃ adhiṭṭhāya samannāharati. Tassa saha samannāhārā eko vā dve vā bahū vā tadā vinayūpagā veneyyā ñāṇassa āpāthamāgacchanti ayamettha buddhānubhāvo. Evampi āpāthamāgatānaṃ pana nesaṃ upanissayaṃ pubbacariyaṃ pubbahetuṃ sampati vattamānañca paṭipattiṃ oloketi, tenāha ‘‘atha bhagavā’’tiādi. Vādapaṭivādaṃ katvāti ‘‘evaṃ nu te ambaṭṭhā’’tiādinā mayā vuttavacanassa ‘‘ye ca kho te bho gotama muṇḍakā samaṇakā’’tiādinā paṭivacanaṃ katvā tikkhattuṃ ibbhavādanipātanavasena nānappakāraṃ asambhivākyaṃ sādhusabhāvāya vācāya vattuṃ ayuttavacanaṃ vakkhati. Nibbisevananti vigatatudanaṃ, mānadabbavasena apagataparipphandananti attho.
所谓“一万世界界”，是指生灭界中具万千世界体的宇宙区域。据此，世尊以其觉知之轮通观众生，获得无上的智慧和遍知。由全知智慧显现的境界，是世尊认知的场所。相传世尊发起伟大的慈悲，觉知诸有，宣告“今当降伏成熟的众生，令其得见我的智慧”。随之，智慧的应际出现，伴随戒律修持或佛的感召传布。这种感召之现象，是基于先前修习与因缘果报的流转，所以称作“接着世尊”。于是由此观察整个法的实践与因果，遂有开示“于是世尊……”等。争论往往以激烈辩论展开，世尊通过三昧及平和方式回击所谓“那些刹那少年出家人”的问难，作种种开放式陈述。所谓“灭绝”，意指断除烦恼，远离骄慢引起的牵连与束缚。
Avasaritabbanti upagantabbaṃ. Icchānaṅgaleti idaṃ tadā bhagavato gocaragāmanidassanaṃ samīpatthe bhummanti katvā. ‘‘Icchānaṅgalavanasaṇḍe’’ti nivāsanaṭṭhānadassanaṃ adhikaraṇe bhummanti. Tadubhayaṃ vivaranto ‘‘icchānaṅgalaṃ upanissāyā’’tiādimāha. Dhammarājassa bhagavato sabbaso adhammaniggaṇhanaparā paṭipatti, sā ca sīlasamādhipaññāvasenāti taṃ dassetuṃ ‘‘sīlakhandhāvāra’’ntiādi vuttaṃ. Yathābhirucitenāti dibbavihārādīsu yena yena attano abhirucitena vihārena.
应当靠近，应当亲近。所谓欲枝，指当时世尊所在的净地近旁，对“欲枝林里”处的住所的说明。就住所之地的显现而言，这里即为“欲枝林的居住之所”。对这两者加以阐释时，谓此欲枝乃修依之所。对于法王世尊的整体行为，无不是断除恶法，实行正法；其行为皆以戒定慧为基础，因此用“戒蕴门”等语以示之。所谓随所欢喜者，是指天上的住处诸法，依自心欢喜的诸处安住。
Pokkharasātivatthuvaṇṇanā波卡拉萨帝事缘的注释
§255
255.Manteti irubbedādimantasatthe. Pokkhare kamale sayamāno nisīdīti pokkharasātī. Sāti vuccati samasaṇṭhānaṃ, pokkhare saṇṭhānāvayave jātoti ‘‘pokkharasātī’’tipi vuccati. Setapokkharasadisoti setapadumavaṇṇo. Suvaṭṭitāti vaṭṭabhāvassa yuttaṭṭhāne suṭṭhu vaṭṭulā. Kāḷavaṅgatilakādīnaṃ abhāvena suparisuddhā.
第255条，谓“莲”有两种说法。“莲”谓如水中的莲花安卧坐着，称为“莲坐”。“坐”谓整体聚集，莲是聚合的器官，因此称为“莲坐”。“白莲”谓色如白荷花。“整齐圆满”谓其形状完圆无缺。因缺失黑斑等污点而清净完美。
Imassa brāhmaṇassa kīdiso pubbayogo, yena naṃ bhagavā anuggaṇhituṃ taṃ ṭhānaṃ upagatoti āha ‘‘ayaṃ panā’’tiādi. Padumagabbhe nibbatti tenāyaṃ saṃsedajo jāto. Na pupphatīti na vikasati. Rajatabimbakanti rūpiyamayaṃ rūpakaṃ.
关于此婆罗门的以前经历，为何世尊不跟随他而转到别处，谓曰：“他如今这里”。因白莲内生出莲胚，因此此人产生种子。未开花故不盛开，称为“银胎”，意为镀银的胎器。
Ajjhāvasatīti ettha adhi-saddo issariyatthadīpano, āsaddo mariyādatthoti dassento ‘‘abhibhavitvā’’tiādimāha. Tehi yuttattā hi ukkaṭṭhanti upayogavacanaṃ, tenāha ‘‘upasaggavasenā’’tiādi. Yāya mariyādāyāti yāya avatthāya.Nagarassa vatthunti ‘‘ayaṃ khaṇo, sumuhuttaṃ mā atikkamī’’ti rattivibhāyanaṃ anurakkhantā rattiyaṃ ukkā ṭhapetvā ukkāsu jalamānāsu nagarassa vatthuṃ aggahesuṃ, tasmā ukkāsu ṭhitāti ukkaṭṭhā, ukkāsu vijjotayantīsu ṭhitā patiṭṭhitāti mūlavibhujādipakkhepena saddasiddhi veditabbā, niruttinayena vā ukkāsu ṭhitāsu ṭhitā āsīti ukkaṭṭhā. Apare pana bhaṇanti ‘‘bhūmibhāgasampattiyā, upakaraṇasampattiyā, manussasampattiyā ca taṃ nagaraṃ ukkaṭṭhaguṇayogato ukkaṭṭhāti nāmaṃ labhī’’ti . Tassāti ‘‘ukkaṭṭha’’nti upayogavasena vuttapadassa. Anupayogattāti visesanabhāvena anupayuttattā. Sesapadesūti ‘‘sattussada’’ntiādipadesu. Yathāvidhi hi anupayogo purimasmiṃ. Tatthāti ‘‘upasaggavasenā’’tiādinā vuttavidhāne. ‘‘Saddasatthato pariyesitabba’’nti etena saddalakkhaṇānugato vāyaṃ saddappayogoti dasseti. Upaanuadhiāitievaṃpubbake vasanakiriyāṭhāne upayogavacanameva pāpuṇātīti saddavidū icchanti.
所谓“阿祇婆萨”，此处是一种超过正音的异名，指示至高尊贵之意。所谓“不达”显有庄重之义，谓“完全超越”而成。因与之对应故谓“前缀用法”等。谓之“带庄严者”亦彰其本质。谓“城市之地”，谓曰：“此处时节短暂，不宜过往。”守护夜晚时节，在火光与燃琐所近，有火光般照明的场所，因此称之为“火所”。此语根义谓“置于火上者”。又有人言：“因土地方富饶，器物财产、人等众多，故此城因具备所需种种豪华福德，而得名‘火处’。”此处“火”是一种惯用语。谓“不用”，谓带有限定区别意义。“属余词”谓如“声响”等词类。如前所说“不用”亦同。谓“前缀用法”的语用规则如是。谓“依音义寻求意义”，此即依字音标志语法用法的含义。谓“音义应搜索”，此也显示出语义及用词的习惯规则。前面为曾经使用的传统发音点缀之语，用途仅为把握正确音义，方能圆满达到译文学者所求。
Ussadatā nāmettha bahulatāti, taṃ bahulataṃ dassetuṃ ‘‘bahujana’’ntiādi vuttaṃ. Gahetvā posetabbaṃ posāvaniyaṃ. Āvijjhitvāti parikkhipitvā.
所谓“盛行”，此处是其普遍盛行之意。为了表达其众多者，称为“众人”。应当接受修持并防护之。所谓“无明”，谓被无明覆盖。
Raññā viya bhuñjitabbanti vā rājabhoggaṃ. Rañño dāyabhūtanti kulaparamparāya yogyabhāvena rājato laddhadāyabhūtaṃ. Tenāha ‘‘dāyajjanti attho’’ti. Rājanīhārena paribhuñjitabbato uddhaṃ paribhogalābhassa seṭṭhadeyyatā nāma natthīti āha ‘‘chattaṃ ussāpetvā rājasaṅkhepena bhuñjitabba’’nti. ‘‘Sabbaṃ chejjabhejja’’nti sarīradaṇḍadhanadaṇḍādi bhedaṃ sabbaṃ daṇḍamāha. Nadītitthapabbatādīsūti nadītitthapabbatapādagāmadvāraaṭavimukhādīsu. ‘‘Rājadāya’’nti imināva rañño dinnabhāve siddhe ‘‘raññā pasenadinā kosalena dinna’’nti vacanaṃ kimatthiyanti āha ‘‘dāyakarājadīpanattha’’ntiādi . Nissaṭṭhapariccattanti muttacāgavasena pariccattaṃ katvā. Evañhi taṃ seṭṭhadeyyaṃ uttamadeyyaṃ jātaṃ.
应当像君王一样享用，应视为君王之物。谓君王之世位权柄，是因世代传承所得、合理而得之君王之财产。故谓“应视为奉献给君王”。君王应当由王宫专门享用，因此谓“举起伞盖，在王弟子们中享用”。所谓“全都各法”，即身、财、刑具、罚具等等诸种分门别类，皆由王统辖。所谓“河川、渡口、山脉等处”，即河流与山脚村落、通道入口、森林边缘等地。谓“国王之付托”，故此处谓“为已故世王巴谢那等所授，且其妥当性已获批准”，问其意为何，答曰“供养职责任务等之事迹”。谓“废弃器物”，因无偿舍弃而已废弃。如此，正因由此产生最优秀之供养、最高等的供养而成。
Upalabhīti savanavasena upalabhīti imamatthaṃ dassento ‘‘sotadvāra…pe… aññāsī’’ti āha. Avadhāraṇaphalattā sabbampi vākyaṃ antogadhāvadhāraṇanti āha ‘‘padapūraṇamatte nipāto’’ti. ‘‘Avadhāraṇatthe’’ti pana iminā iṭṭhatovadhāraṇatthaṃ kho-saddaggahaṇanti dasseti . ‘‘Assosī’’ti padaṃ kho-sadde gahite tena phullitamaṇḍitaṃ viya hontaṃ pūritaṃ nāma hoti, tena ca purimapacchimapadāni siliṭṭhāni honti, na tasmiṃ aggahiteti āha ‘‘padapūraṇena byañjanasiliṭṭhatāmattamevā’’ti. Matta-saddo visesanivattiattho, tenassa anatthantaradīpanatā dassitā hoti, eva-saddena pana byañjanasiliṭṭhatāya ekantikatā.
“通过听觉的感知而获得认知”，此处所说的“认知”即显示此义者。以此方法解释，凡句子皆从内部把握其义理，故云“词语连贯润满而落幕”。“把握意义”在此指以所欲达到的把握为本，谓音声的承受。词“音受”因语音承受而像盛开的花蕾似地丰满充溢，因而有“充满”之名。其前后词语相接连缀，并非简单累积，故说为“唯以词语连贯而成润满”。“润满”的词义蕴含着把握意义的延续，其无附加意义的指示性表现，也因此成立。以此发音，凭借词语连贯得以专一地实现润满之义。
Samitapāpattāti accantaṃ anavasesato savāsanaṃ samitapāpattā. Evañhi bāhirakavirāgasekkhāsekkhapāpasamanato bhagavato pāpasamanaṃ visesitaṃ hoti, tenāha vuttañhetantiādi. Anekatthattā nipātānaṃ idha anussavattho adhippetoti āha ‘‘khalūti anussavatthe nipāto’’ti. Ālapanamattanti piyālāpavacanamattaṃ. Piyasamudāhāro hete ‘‘bho’’ti vā ‘‘āvuso’’ti vā ‘‘devānaṃ piyā’’ti vā. Gottavasenāti ettha gaṃ tāyatīti gottaṃ. Gotamoti hi pavattamānaṃ vacanaṃ, buddhiñca tāyati ekaṃsikavisayatāya rakkhatīti gottaṃ. Yathā hi buddhi ārammaṇabhūtena atthena vinā na vattati, evaṃ abhidhānaṃ abhidheyyabhūtena, tasmā so gottasaṅkhāto attho tāni tāyati rakkhatīti vuccati. Ko pana soti? Aññakulaparamparāsādhāraṇaṃ tassa kulassa ādipurisasamudāgataṃ taṃkulapariyāpannasādhāraṇaṃ sāmaññarūpanti daṭṭhabbaṃ. Ettha ca ‘‘samaṇo’’ti iminā sarikkhakajanehi bhagavato bahumatabhāvo dassito samitapāpatākittanato. ‘‘Gotamo’’ti iminā lokiyajanehi uḷārakulasambhūtatādīpanato.
“戒净”意谓彻底清净无染的修学戒律。正如外通三界而破除欲贪烦恼，圣者对戒净的特异加持故而说出“二果成就”等语。由于对众多“词语的句末”多义，故称“句末为注解”也。所谓“闲谈”即亲切交谈之语，也包含说法的善意称呼。如称呼“兄弟”、“朋友”、“天众所亲”等。所谓“种姓”者，即此处意谓族群的扩展。果德玛所说之言，守护专一且纯净的道义，故称为“种姓”。如智慧因念处而成立则无自我，故谓此词谓专指一种意义而保守。谁者为“聆听者”？其原意为持家族传统、非凡家族的根基，属普遍族类群体，判观为一般世俗常见的。如“沙门”一词，因弟子众多对世尊有众多尊敬敬仰故出现。称“果德玛”为说明世俗人民感受到他属显赫家族。
Uccākulaparidīpanaṃ uditoditavipulakhattiyakulavibhāvanato. Sabbakhattiyānañhi ādibhūtamahāsammatamahārājato paṭṭhāya asambhinnaṃ uḷāratamaṃ sakyarājakulaṃ. Kenaci pārijuññenāti ñātipārijuññabhogapārijuññādinā kenaci pārijuññena pārihāniyā. Anabhibhūto anajjhotthato. Tathā hi tassa kulassa na kiñci pārijuññaṃ lokanāthassa abhijātiyaṃ, atha kho vaḍḍhiyeva. Abhinikkhamane ca tatopi samiddhatamabhāvo loke pākaṭo paññāto. Iti ‘‘sakyakulā pabbajito’’ti idaṃ vacanaṃ bhagavato saddhāpabbajitabhāvadīpanaṃ vuttaṃ mahantaṃ ñātiparivaṭṭaṃ, mahantañca bhogakkhandhaṃ pahāya pabbajitabhāvasiddhito. Sundaranti bhaddakaṃ. Bhaddakatā ca passantassa hitasukhāvahabhāvena veditabbāti āha atthāvahaṃ sukhāvahanti. Tattha atthāvahanti diṭṭhadhammikasamparāyikaparamatthasaṃhitahitāvahaṃ. Sukhāvahanti yathāvuttatividhasukhāvahaṃ. Tathārūpānanti tādisānaṃ. Yādisehi pana guṇehi bhagavā samannāgato, tehi catuppamāṇikassa lokassa sabbathāpi accantāya saddhāya pasādanīyo tesaṃ yathābhūtasabhāvattāti dassento yathārūpotiādimāha. Tattha yathābhūtaṃ…pe…arahatanti iminā dhammappamāṇānaṃ, lūkhappamāṇānañca sattānaṃ bhagavato pasādāvahataṃ dasseti. Taṃ dassaneneva ca itaresampi atthato pasādāvahatā dassitā hotīti daṭṭhabbaṃ tadavinābhāvato. Dassanamattampi sādhu hotīti ettha kosiyasakuṇavatthuṃ (ma. ni. aṭṭha. 1.144; khu. pā. aṭṭha. 10) kathetabbaṃ.
这是指以高贵家族为显示起点的，来源于闻名广大“王族名门世家”。所有王族自最初极其尊贵具有伟大的王权基础中，世尊出身于未被染污的极其显著的释迦族王室。由于某种亲属间的亲密交往，部分亲属有优越、利害和排斥等争端，但其家族并未受其影响。且未被排挤且不被排斥。此种家族无与世尊出身有亲属关系，故其显赫是自然无二的。及出家时，世尊的出家状态更加显著且经公认。一切释迦族称其“出家者”，这是对世尊皈依出家的肯定彰显。这一定义谓“贤者”价值观及利益之体现，故云其妙善即慧光明。世尊所具诸优点是经过四种世界量度自然令大众生信而心悦诚服，世尊也以实际真如之法则而显现此真实称谓。这里如“真实……阿拉汉”，指圣者法之为标准，以此展示众生因世尊而得心悦诚服。此示现不独对世尊而言，同时也令其他人由意义认识而生生信，这无疑实证，因此此处叙述亦可在《拘尸那罗掘邑经》等中参证。
Ambaṭṭhamāṇavakathāvaṇṇanā安巴塔学童谈话的注释
§256
256.Mante parivattetīti vede sajjhāyati, pariyāpuṇātīti attho. Mante dhāretīti yathāadhīte mante asammuṭṭhe katvā hadaye ṭhapeti oṭṭhapahatakaraṇavasena, na atthavibhāvanavasena.
“念头回转”在经中称为“听闻顺转”，“念头完善”即此义。所谓念头保持，是如同复习诵读时定时在心中复记般，把所听讲义稳定而固定安放于心，因而称为“念头持守”，非以显义分说。
Sanighaṇḍukeṭubhānanti ettha vacanīyavācakabhāvena atthaṃ saddañca nikhaḍati bhindati vibhajja dassetīti nikhaṇḍu, sā eva idha kha-kārassa gha-kāraṃ katvā ‘‘nighaṇḍū’’ti vutto. Kiṭayati gameti ñāpeti kiriyādivibhāgaṃ, taṃ vā anavasesapariyādānato gamento pūretīti keṭubhaṃ. Vevacanappakāsakanti pariyāyasaddadīpakaṃ, ekekassa atthassa anekapariyāyavacanavibhāvakanti attho. Nidassanamattañcetaṃ anekesampi atthānaṃ ekasaddavacanīyatāvibhāvanavasenapi tassa ganthassa pavattattā. Vacībhedādilakkhaṇā kiriyā kappīyati etenāti kiriyākappo, so pana vaṇṇapadasambandhapadatthādivibhāgato bahuvikappoti āha ‘‘kiriyākappavikappo’’ti. Idañca mūlakiriyākappaganthaṃ sandhāya vuttaṃ. So hi satasahassaparimāṇo nayacariyādipakaraṇaṃ. Ṭhānakaraṇādivibhāgato , nibbacanavibhāgato ca akkharā pabhedīyanti etehīti akkharappabhedā, sikkhāniruttiyo. Etesanti vedānaṃ.
关于“言词之细节”，此处指词语的单独成分及其意义的切割分割、断开与分别说明，谓之细裂。此即“断”之意，在此是组成词素的具体区分与表现。例如“nighaṇḍū”一词，是因“kha”音、“gha”音的结合而成。所谓记述指导，即阐明词义细别处，是对单句多义辞引申解释。且此分类说明通常贯穿于全书的展开。因音节的拆分与词类的表征等诸多特色，故称为“作业”，其对构词及组合词根的分类别显示为多种变化，从而分明地指出所谓“做与作法”的变化表现。此也汲取了原始构词与动词作法的细分。此文献乃是根本对“作业”一章之综述。语素分类和构造词汇变形部分以及拼写字母的断节，均视为字母的分叉，这是修习语言文法之范畴。此类称为“谕法”（vedānaṃ）。
Te eva vede padaso kāyatīti padako. Taṃ taṃ saddaṃ tadatthañca byākaroti byācikkhati etenāti byākaraṇaṃ, saddasatthaṃ. Āyatiṃ hitaṃ tena loko na yatati na īhatīti lokāyataṃ. Tañhi ganthaṃ nissāya sattā puññakiriyāya cittampi na uppādenti.
此“字”在经文里即指称身体体量。每字说明其意义并阐释，引导如语法所说对相关之音节义理的理解。依其万物之利，世间各界不另外苛求，也无多虑，这谓世俗通达之法。众生乃依此经典修持福德，心念清净不生杂谬。
Vayatīti vayo, ādimajjhapariyosānesu katthaci aparikilamanto avitthāyanto te ganthe sandhāreti pūretīti attho. Dve paṭisedhā pakatiṃ gamentīti dassento ‘‘avayo na hotī’’ti vatvā tattha avayaṃ dassetuṃ ‘‘avayo nāma…pe… na sakkotī’’ti vuttaṃ. ‘‘Anuññāto’’ti padassa kammasādhanavasena, ‘‘paṭiññāto’’ti pana padassa kattusādhanavasena attho veditabboti dassento ‘‘ācariyenā’’tiādimāha. Ācariyaparamparābhataṃ ācariyakaṃ. Garūti bhāriyaṃ attānaṃ tato mocetvā gamanaṃ dukkaraṃ hoti. Anatthopi uppajjati nindābyārosaupārambhādi.
“Vayatī”意为年龄，指从开始、中间到结束某段时期，在不夏夏织、不展开的情况下，将这些时期聚合充满，即此义。又示明「两种禁忌互相前行」的理说，即说“不是无年龄”，因此在此欲表明非无年法，故言“不为无年龄”。“不被许可（Anuññāto）”一词，是以行为的成就而言，而“被允许（Paṭiññāto）”一词，则以内心的达成而说，这意旨须理解。此理由“由老师（ācariyena）”等表达。所谓“老师系谱”，即老师的连续传承。所谓“尊长（Garū）”则指如夫妇般的重视，自释后，行动难行。若非此理则可能生起毁谤、责难等不良行为，故应谨慎。
§257
257. ‘‘Abbhuggato’’ti ettha abhisaddayogena itthambhūtākhyānatthavaseneva upayogavacanaṃ.
第257条：“Abbhuggato”在此通过赋予称赞的语气，用以表达女性名义上的称谓，作此使用，以示强调。
§258
258.Lakkhaṇānīti lakkhaṇadīpanāni mantapadāni. Antaradhāyantīti na kevalaṃ lakkhaṇamantāniyeva, atha kho aññānipi brāhmaṇānaṃ ñāṇabalābhāvena anukkamena antaradhāyanti. Tathā hi vadanti ‘‘ekasataṃ addhariyaṃ sākhā sahassavattako sāmā’’tiādi. Paṇidhi…pe… mahatoti ettha paṇidhimahato samādānamahatoti ādinā paccekaṃ mahanta-saddo yojetabbo. Paṇidhimahantatādi cassa buddhavaṃsacariyāpiṭakavaṇṇanādivasena veditabbo. Niṭṭhāti nipphattiyo. Bhavabhedeti bhavavisese. Ito ca etto ca byāpetvā ṭhitatā visaṭabhāvo.
第258条。“Lakkhaṇāni”是对特征的明确示现，是论述性质的词。“Antaradhāyanti”不仅仅指光明使者，也包含以婆罗门的智慧力量顺序流露其他义理。正如经文所言，“一百根树枝，千圈轮流转动”之类。此处“Paṇidhi”等等，须以“循序渐进专注如大愿”之意，加上佛传记等古文献，才能明了。术语“Niṭṭhāti”指完成，“Bhavabheda”指不同生所。这里分别展开前后覆盖完整性与澄清。
Jātisāmaññatoti lakkhaṇajātiyā lakkhaṇabhāvamattena samānabhāvato. Yathā hi buddhānaṃ lakkhaṇāni suvisadāni, suparibyattāni, paripuṇṇāni ca honti, na evaṃ cakkavattīnaṃ, tenāha ‘‘na teheva buddho hotī’’ti. Abhirūpatā, dīghāyukatā, appātaṅkatā, brāhmaṇādīnaṃ piyamanāpatāti imehi catūhi acchariyasabhāvehi. Dānaṃ, piyavacanaṃ, atthacariyā, samānattatāti imehi catūhi saṅgahavatthūhi. Rañjanatoti pītijananato. Cakkaṃ cakkaratanaṃ vatteti pavattetīti cakkavattī. Sampatticakkehi sayaṃ vattati, tehi ca paraṃ sattanikāyaṃ vatteti pavattetīti cakkavattī. Parahitāvaho iriyāpathacakkānaṃ vatto vattanaṃ etassa, etthāti vā cakkavattī. Appaṭihataṃ vā āṇāsaṅkhātaṃ cakkaṃ vattetīti cakkavattī. Khattiyamaṇḍalādisaññitaṃ cakkaṃ samūhaṃ attano vase vattetīti cakkavattī cakkavattivattasaṅkhātaṃ dhammaṃ carati, cakkavattivattasaṅkhāto dhammo etasmiṃ atthīti vā dhammiko. Dhammato anapetattā dhammo rañjanaṭṭhena rājāti dhammarājā. ‘‘Rājā hoti cakkavattī’’ti vuttattā ‘‘cāturanto’’ti padaṃ catudīpissarataṃ vibhāvetīti āha ‘‘catusamuddaantāyā’’tiādi. Tattha ‘‘catuddīpavibhūsitāyā’’ti avatvā ‘‘catubbidhā’’ti vidhaggahaṇaṃ taṃtaṃparittadīpānampi saṅgahatthanti daṭṭhabbaṃ. Kopādīti ādi-saddena kāmamohamānamadādike saṅgaṇhāti. Vijitāvīti vijitavā. Kenaci akampiyaṭṭhena janapade thāvariyappatto, daḷhabhattibhāvato vā, janapado thāvariyaṃ patto etthāti janapadatthāvariyappatto.
所谓“Jātisāmañña”，为依据特征和出生状态的同质性。譬如佛陀的诸特征，明晰完备且圆满，不同于世间转轮圣王，因此说“非彼即佛”。所谓“美好身相”、“长寿”、“少忧虑”、“受婆罗门等敬重”，皆指四种奇异特质。诸如“布施”、“吉祥语言”、“利益行事”与“同理心”，为四种汇聚点。所谓使人欢喜，是指从喜悦生成。轮王自认为自己是轮王宝轮的中心，支配自身及他众生的转动，称为轮王。若轮宝轮未受干扰或破损，轮王行使法轮转动权。轮王即受称于武士辖区所形成的轮子群，彰显轮王规则的法则，故称“法轮”亦可为“法义”。由法义不懈坚持，生起修持者称为法王。由经言“王为轮王”，并解“四方之国”之意，由“四海相连”等述出。此中“四方之地”使者的四种分类，包括有障碍或无障碍的使用，是见证法轮统辖及其范围。所谓“忿怒”等四种称谓，是指欲、痴、慢、傲等妄执聚合。所谓“胜利”者，是指因镇定，无动摇者，依此理，获得各地稳固、坚牢等。
Cittīkatabhāvādināpi (khu. pā. aṭṭha. 3; dī. ni. aṭṭha. 2.33; su. ni. aṭṭha. 1.226; mahāni. aṭṭha. 50) cakkassa ratanaṭṭho veditabbo. Esa nayo sesesupi. Ratinimittatāya vā cittīkatādibhāvassa ratijananaṭṭhena ekasaṅgahatāya visuṃ aggahaṇaṃ. Imehi pana ratanehi rājā cakkavattī yaṃ yamatthaṃ paccanubhoti, taṃ taṃ dassetuṃ ‘‘imesu panā’’tiādi vuttaṃ. Ajitaṃ jināti mahesakkhatāsaṃvattaniyakammanissandabhāvato. Vijite yathāsukhaṃ anuvicarati hatthiratanaṃ assaratanañca abhiruhitvā tesaṃ ānubhāvena antopātarāseyeva samuddapariyantaṃ pathaviṃ anusaṃyāyitvā rājadhānimeva paccāgamanato. Pariṇāyakaratanena vijitamanurakkhati tena tattha tattha kātabbakiccassa saṃvidhānato. Avasesehīti maṇiratanaitthiratanagahapatiratanehi. Tattha maṇiratanena yojanappamāṇe padese andhakāraṃ vidhamitvā ālokadassanādinā sukhamanubhavati, itthiratanena atikkantamānusakarūpasampattidassanādivasena, gahapatiratanena icchiticchitamaṇikanakarajatādidhanapaṭilābhavasena.
由色彩等特质所显现的轮宝轮，须明知是由色彩因缘所生。此乃由心的色彩性质经过聚集而显现美丽宝轮。诸多宝轮中，王者所转动之宝轮，依其发生缘起，已被表明示现。阿耆多如来在大威德自然规则中无碍显现，胜利者可以随意巡视，骑象宝轮般遍察水陆，回旋周转，守护王都经纬。依此理，以成熟宝轮的果成，胜利者明了宝轮运行所在，安排相应事宜。此包括宝石宝轮、色彩宝轮、居士宝轮等。诸宝轮或依照宝石宝轮距离连结处清除黑暗，从而享受明光显现，色轮宝轮透过色现胜过，只观宝石宝轮则因宝石散发金银等财富之利。
Ussāhasattiyogo tena kenaci appaṭihatāṇācakkabhāvasiddhito pacchimenāti pariṇāyakaratanena. Tañhi sabbarājakiccesu kusalaṃ avirajjhanayogaṃ, tenāha ‘‘mantasattiyogo’’ti . Hatthiassaratanānaṃ mahānubhāvatāya kosasampattiyāpi pabhāvasampattisiddhito ‘‘hatthi…pe… yogo’’ti vuttaṃ. (Koso hi nāma sati ussāhasampattiyaṃ duggaṃ tejaṃ kusumoraṃ parakkamaṃ pabbatomukhaṃ amosapaharaṇaṃ) tividhasattiyogaphalaṃ paripuṇṇaṃ hotīti sambandho. Sesehīti sesehi pañcahi ratanehi.
因热忱及力量联合，遂成就了不破坏宝轮存在的状态，因此称之为“心念力量联合”。在一切国事中保持纯净善巧的恪守，故称此为“心念力量联合”。大象宝轮由其宏大威力及财富积聚而照耀光辉，佛经中称之为“大象等宝轮力量”，三种心念力量的成果已成满盈。所谓“剩余”，指剩下的五宝轮。
Adosakusalamūlajanitakammānubhāvenāti adosasaṅkhātena kusalamūlena sahajātādipaccayavasena uppāditakammassa ānubhāvena sampajjanti sommatararatanajātikattā. Majjhimāni maṇiitthigahapatiratanāni. Alobha…pe… kammānubhāvena sampajjanti uḷārassa dhanassa, uḷāradhanapaṭilābhakāraṇassa ca pariccāgasampadāhetukattā. Pacchimanti pariṇāyakaratanaṃ. Tañhi amoha…pe… kammānubhāvena sampajjati mahāpaññeneva cakkavattirājakiccassa pariṇetabbattā. Upadeso nāma savisesaṃ sattannaṃ ratanānaṃ vicāraṇavasena pavatto kathābandho.
由恼怒所生的不善业感受，谓的是不善根所造作业的感受。此感受为天生共相及因缘所现，是从业缘起的感受，依照圣法品级而产生。中品指的是居士宝，但指的不仅限于此。无贪等业感受产生于丰富的财富、充裕的财富获得缘故及其所产生的舍离财富功德。西方指的是成熟果宝，其中因无明等业感受而生，且依靠大智慧而成为转法轮王的功德。教导即针对特定七宝的考察展开，是连接文字的讲述。
Saraṇato paṭipakkhavidhamanato sūrā, tenāha ‘‘abhīrukajātikā’’ti. Asure vijinitvā ṭhitattā vīro, sakko devānaṃ indo. Tassa aṅgaṃ devaputto senaṅgabhāvatoti vuttaṃ ‘‘vīraṅgarūpāti devaputtasadisakāyā’’ti. ‘‘Eke’’ti sārasamāsācariyamāha. Sabhāvoti sabhāvabhūto attho. Vīrakāraṇanti vīrabhāvakāraṇaṃ. Vīriyamayasarīrā viyāti saviggahavīriyasadisā, saviggahaṃ ce vīriyaṃ siyā taṃsadisāti attho. Nanu rañño cakkavattissa paṭisenā nāma natthi, ya’massa puttā pamaddeyyuṃ, atha kasmā parasenappamaddanāti vuttanti codanaṃ sandhāyāha sacetiādi, tena parasenā hotu vā mā vā te pana evaṃ mahānubhāvāti dasseti. Dhammenāti katupacitena attano puññadhammena. Tena hi sañcoditā pathaviyaṃ sabbarājāno paccuggantvā ‘‘svāgataṃ te mahārājā’’ti ādiṃ vatvā attano rajjaṃ rañño cakkavattissa niyyātenti, tena vuttaṃ ‘‘so imaṃ…pe… ajjhāvasatī’’ti. Aṭṭhakathāyaṃ pana tassa yathāvuttassa dhammassa cirataraṃ vipaccituṃ paccayabhūtaṃ cakkavattivattasamudāgataṃ payogasampattisaṅkhātaṃ dhammaṃ dassetuṃ ‘‘pāṇo na hantabbotiādinā pañcasīladhammenā’’ti vuttaṃ. Evañhi ‘‘adaṇḍena asatthenā’’ti idaṃ vacanaṃ suṭṭhutaraṃ samatthitaṃ hotīti. Yasmā rāgādayo pāpadhammā uppajjamānā sattasantānaṃ chādetvā pariyonandhitvā tiṭṭhanti kusalappavattiṃ nivārenti, tasmā te ‘‘chadanā, chadā’’ti ca vuttā. Vivaṭetvāti vigametvā. Pūjārahatā vuttā ‘‘arahatīti araha’’nti. Tassā pūjārahatāya. Yasmā sammāsambuddho, tasmā arahanti. Buddhattahetubhūtā vivaṭṭacchadatā vuttā savāsanasabbakilesappahānapubbakattā buddhabhāvassa.
护持敬依方式的勇士，故称为『情畏生者』。力胜恶魔、立稳不动的英雄即为众天之主萨咖天帝。其部属称为天子，其形貌如天子之貌，即称为『英雄威严形体即天子子奴形貌』。说“一种”是总括说明。所谓‘本性’即性情本质。英雄因缘为具有勇健之体，类如勇力具足者，勇力即大勇力之类，换言之若具有勇力则相应。难道王者，转法轮王无护卫军吗？据说若其子弟不努力，则为何要他人催促呢？这是为提醒用语，意欲激励。若他人催促，则应如此尊称‘有大恩德者’。所谓法即依守自身功德之法。于是众王响应召唤一一来见其，并言‘欢迎您，大王陛下’等而将其王位授予转法轮王。这即是‘其以此……常领国土’等片语所表述。注疏为显示该法久远恒久流传，且与转法轮王执政及其功德相应契合。“不应杀害”等五戒法令便是此法。如此‘无伐无恃’等言语被正确而完善地保存。因痴烦恼覆蔽众生遮蔽且使悦乐，而阻碍善行增长，所以被称为‘覆蔽物’。诚如称呼‘开脱者’者，指的是阿拉汉。以此称呼是因缘所致，缘由正觉者乃佛陀，因此开脱与灭除所有烦恼，表明佛陀之大功德。
Arahaṃvaṭṭābhāvenāti phalena hetuanumānadassanaṃ. Sammāsambuddho chadanābhāvenāti hetunā phalānumānadassanaṃ. Hetudvayaṃ vuttaṃ ‘‘vivaṭṭo vicchado cā’’ti. Dutiyena vesārajjenāti ‘‘khīṇāsavassa te paṭijānato’’tiādinā vuttena vesārajjena. Purimasiddhīti purimassa padassa atthasiddhīti attho. Paṭhamenāti ‘‘sammāsambuddhassa te paṭijānato’’tiādinā (ma. ni. 1.150; a. ni. 4.8) vuttena vesārajjena. Dutiyasiddhīti dutiyassa padassa atthasiddhi, buddhatthasiddhīti attho. Tatiyacatutthehīti ‘‘ye kho pana te antarāyikā dhammā’’tiādinā, (ma. ni. 1.150; a. ni. 4.8) ‘‘yassa kho pana te atthāyā’’tiādinā (ma. ni. 1.150; a. ni. 4.8) ca vuttehi tatiyacatutthehi vesārajjehi. Tatiyasiddhīti vivaṭṭacchadanatāsiddhi yāthāvato antarāyikaniyyānikadhammāpadesena hi satthu vivaṭṭacchadanabhāvo loke pākaṭo ahosi. Purimaṃ dhammacakkhunti purimapadaṃ bhagavato dhammacakkhuṃ sādheti kilesārīnaṃ, saṃsāracakkassa ca arānaṃ hatabhāvadīpanato. Dutiyaṃ padaṃ buddhacakkhuṃ sādheti sammāsambuddhasseva taṃsabbhāvato. Tatiyaṃ padaṃ samantacakkhuṃ sādheti savāsanasabbakilesappahānadīpanato. ‘‘Sammāsambuddho’’ti hi vatvā ‘‘vivaṭṭacchado’’ti vacanaṃ buddhabhāvāvahameva sabbakilesappahānaṃ vibhāveti. ‘‘Sūrabhāva’’nti lakkhaṇavibhāvane visadañāṇataṃ.
从阿拉汉之境界得观，谓之‘果由因推知’。正觉者由于开脱故，能够凭因识果。这二因被称为‘开脱与斩断’。后一因称为‘入灭之境’，意即‘知彼已断尽烦恼’等语。先因是‘正觉者其人已知’，这是初义。次义即二者意成立，谓为证得佛道之意。第三义第四义即依据‘余障法’等语句所喻之含义。第一第二第三第四三义，皆由《中部·大尼拘陀经》第150偈、《增支部》第4卷第8经证成。第三义称为开脱与灭除故，依据佛语云‘已灭已断’为依止，表明圣者已然证得开脱相，该情形于世间彰显。第一义即为‘佛陀视法轮’含义，是证断烦恼与断尽轮回之境。第二义为证得佛目，正觉者所特有。第三义为总体观照，能遍照整个佛法教法，显示灭除诸烦恼。称‘正觉者’时含盖‘已开脱斩断’，涵义为佛陀之实质，显现灭除所有烦恼。‘勇士本性’一说用于洞彻特征与性质。
§259
259.Evaṃbhoti ettha evanti vacanasampaṭicchane nipāto. Vacanasampaṭicchanañcettha ‘‘tathā mayaṃ taṃ bhavantaṃ gotamaṃ vedissāma, tvaṃ mantānaṃ paṭiggahetā’’ti ca evaṃ pavattassa pokkharasātino vacanassa sampaṭiggahoti āha. ‘‘Sopi tāyā’’tiādi. Tattha tāyāti tāya yathāvuttāya samuttejanāya. Ayānabhūminti yānassa abhūmiṃ. Divāpadhānikāti divāpadhānānuyuñjanakā.
259.此处为“如此”之言语断句中“语段句群”。断句即“我们亦当了知此果德玛”，及“你当接受此意”等语句相继相续，犹如莲花初绽般启发起首词句。复有“亦如彼”等接续。此处“彼”为与之对应及应允之意。‘无地’即指其不足之处。“朝薪者”乃依朝薪众多致火旺盛者。
§260
260. Yadipi pubbe ambaṭṭhakulaṃ appaññātaṃ, tadā pana paññāyatīti āha ‘‘tadā kirā’’tiādi. Aturitoti avegāyanto.
260.“虽之前曾不识本部族”，但“那时已知”，说“当时如何”等语句。“不绝”即形容行进速度迅疾者。
§261
261.Yathā khamanīyādīni pucchantoti yathā bhagavā ‘‘kacci vo māṇavā khamanīyaṃ, kacci yāpanīya’’ntiādinā khamanīyādīni pucchanto tehi māṇavehi saddhiṃ paṭhamaṃ pavattamodo ahosi pubbabhāsitāya tadanukaraṇena evaṃ tepi māṇavā bhagavatā saddhiṃ samappavattamodā ahesunti yojanā. Taṃ pana samappavattamodataṃ upamāya dassetuṃ ‘‘sītodakaṃ viyā’’tiādi vuttaṃ. Tattha sammoditanti saṃsanditaṃ. Ekībhāvanti sammodanakiriyāya samānataṃ . Khamanīyanti ‘‘idaṃ catucakkaṃ navadvāraṃ sarīrayantaṃ dukkhabahulatāya sabhāvato dussahaṃ kacci khamituṃ sakkuṇeyya’’nti pucchanti, yāpanīyanti āhārādipaccayapaṭibaddhavuttikaṃ cirappabandhasaṅkhātāya yāpanāya kacci yāpetuṃ sakkuṇeyyaṃ. Sīsarogādiābādhābhāvena kacci appābādhaṃ, dukkhajīvikābhāvena kacci appātaṅkaṃ, taṃtaṃkiccakaraṇe uṭṭhānasukhatāya kacci lahuṭṭhānaṃ, tadanurūpabalayogato kacci balaṃ, sukhavihārasabbhāvena kacci phāsuvihāro atthīti sabbattha kacci-saddaṃ yojetvā attho veditabbo. Balappattā pīti pītiyeva. Taruṇapīti pāmojjaṃ. Sammodanaṃ janeti karotīti sammodanikaṃ tadeva sammodanīyaṃ. Sammoditabbato sammodanīyanti idaṃ pana atthaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘sammodituṃ yuttabhāvato’’ti. Saritabbabhāvato anussaritabbabhāvato ‘‘saraṇīya’’nti vattabbe ‘‘sāraṇīya’’nti dīghaṃ katvā vuttaṃ. ‘‘Suyyamānasukhato’’ti āpāthamadhuratamāha, ‘‘anussariyamānasukhato’’ti vimaddaramaṇīyataṃ. ‘‘Byañjanaparisuddhatāyā’’ti sabhāvaniruttibhāvena tassā kathāya vacanacāturiyamāha, ‘‘atthaparisuddhatāyā’’ti atthassa nirupakkilesataṃ. Anekehi pariyāyehīti anekehi kāraṇehi.
261.如‘应当忍耐’等问语。谓如世尊问：“你们世间人谁能忍耐？谁能坚守？”等言问答，和前述语句相应，且行者对此欢欣。此为和合欢悦。以“一致”为欢悦语气之表现。‘应忍’即“此四轮九门身体，因苦难烦恼之故常难忍，谁能忍？”；‘应养’即“饮食诸因诸缘养育身体持久之义，谁能养？”又因头痛等病痛障碍，谁能无苦？因痛苦生活，谁能无愁？为种种事务之开展，谁人体力轻健？依体力所成份，谁有力量？为所乐居处，谁能居适？”等诸言语，联合成合理义意。‘力量得来’即施受乐意与欢喜。‘少壮之乐’即年少欢愉。‘和合欢悦’乃造作欢喜。‘当赞之’即值得赞许。‘应赞意’为此义的说明。‘应赞’意弘扬此义。‘当遵守’指当牢牢记，称为‘可依’而略加延长说明。‘居于安乐’为最高称道，‘遵守中乐’为稍差程度。这表示语言叙述之巧妙，为纯净语意。‘义清净’即义理纯净无染。‘多义’即多层解释，谓多因缘所成义。
Apasādessāmīti maṅkuṃ karissāmi. Kaṇṭhe olambetvāti ubhosu khandhesu sāṭakaṃ āsajjetvā kaṇṭhe olambitvā. Dussakaṇṇaṃ gahetvāti nivatthasāṭakassa dasākoṭiṃ ekena hatthena gahetvā. Caṅkamaṃ abhiruhitvāti caṅkamituṃ ārabhitvā. Dhātusamatāti rasādidhātūnaṃ samāvatthatā, arogatāti attho. Anācārabhāvasāraṇīyanti anācārabhāvena saraṇīyaṃ. ‘‘Anācāro vatāya’’nti saritabbakaṃ.
“我将使其安稳”，谓使其稳定。谓在二蕴之中，将绳索缠绕两侧诸蕴，系缚于颈部，谓缠绕于颈项。谓执持恶耳者，谓用一手执持缠绕已收敛之绳索，长约一千万。谓登上行架，谓已开始行走。谓元素相等，指诸元素如液质等相平等；谓无病，谓此义。谓不正行之性当被摒弃，谓以不正行为为自弃。所谓“不正行焉”，当思考此义。
§262
262.‘‘Bhavaggaṃ gahetukāmo viyā’’tiādi asakkuṇeyyattā dukkaraṃ kiccaṃ ārabhatīti dassetuṃ vuttaṃ. Asakkuṇeyyañhetaṃ sadevakenāpi lokena, yadidaṃ bhagavato apasādanaṃ, tenāha ‘‘aṭṭhāne vāyamatī’’ti. Ayaṃ bālo ‘‘mayi kiñci akathente mayā saddhiṃ kathetumpi na visahatī’’ti mānameva paggaṇhissati, kathente pana kathāpasaṅgenassa jātigotte vibhāvite mānaniggaho bhavissatīti bhagavā ‘‘evaṃ nu te’’tiādimāha. Tena vuttaṃ ‘‘atha kho bhagavā’’tiādi. Ācārasamācārasikkhāpanena ācariyā, tesaṃ pana ācariyānaṃ pakaṭṭhā ācariyāti pācariyā yathā papitāmahoti, tenāha ‘‘ācariyehi ca tesaṃ pācariyehi cā’’ti.
第二百六十二条。“想持辱耻致起。”等因不能克服的缘故，谓已开始难行之事。谓不能克服者，无论在何处，世间皆然。谓此乃世尊所斥之恶事，故言“八处当调伏”。此愚人谓：“若我不言，且不愿与我共语”，实持执傲慢；言说则因言语结缔而产生门第派别与傲慢束缚。世尊言：“诚如是汝”等。又言：“此后世尊”之类。谓善师以规范戒律教习，诸师之示范即实为训导，故言：“师与其导者亦如是”等。
Paṭhamaibbhavādavaṇṇanā第一次称为卑贱者之语的注释
§263
263.Tīsu iriyāpathesūti ṭhānagamananisajjāsu. Kathāpaḷāsanti kathāvasena yugaggāhaṃ. Sayānena ācariyena saddhiṃ sayānassa kathā nāma ācāro na hoti, taṃ itarehi sadisaṃ katvā kathanaṃ idha kathāpaḷāso.
第二百六十三条。谓欲止于三正行处，谓此三处为立、行、坐。谓言语如刀锋，谓以言语合缔为急速切割。谓与善师同席而坐，则坐中之言尚非正行，谓此乃与他人相似而称为言语攻伐，故此谓之“言语如刃”。
Tassa pana yaṃ anācārabhāvavibhāvanaṃ satthārā ambaṭṭhena saddhiṃ kathentena kataṃ, taṃ saṅgītianāruḷhaṃ paramparābhatanti upari pāḷiyā sambandhabhāvena dassento ‘‘tato kirā’’tiādimāha. Muṇḍakā samaṇakāti ca garahāyaṃ ka-saddo, tenāha ‘‘hīḷento’’ti. Ibhassa payogo ibho uttarapadalopena, taṃ ibhaṃ arahantīti ibbhā. Kiṃ vuttaṃ hoti? Yathā ibho hatthivāhanabhūto parassa vasena vattati, na attano, evaṃ etepi brāhmaṇānaṃ sussusakā suddā parassa vasena vattanti, na attano, tasmā ibhasadisapayogatāya ibbhāti. Te pana kuṭumbikatāya gharavāsino gharassāmikā hontīti āha ‘‘gahapatikā’’ti. Kaṇhāti kaṇhajātikā. Dijā eva hi suddhajātikā, na itareti tassa adhippāyo, tenāha ‘‘kāḷakā’’ti. Mukhato nikkhantāti brāhmaṇānaṃ pubbapurisā brahmuno mukhato nikkhantā, ayaṃ tesaṃ paṭhamuppattīti adhippāyo. Sesapadesupi eseva nayo. ‘‘Samaṇā piṭṭhipādato’’ti idaṃ panassa ‘‘mukhato nikkhantā’’tiādivacanatopi ativiya asamavekkhitavacanaṃ catuvaṇṇapariyāpannasseva samaṇabhāvasambhavato. Aniyametvāti avisesetvā, anuddesikabhāvenāti attho.
谓正法导师以言语并行讨论不正行之细分，谓以巴利语细微次第示现。谓“tato kirā”等云。谓愚僧侶谓冥顽之语。谓此用例为南方之用例，谓此象征佛陀，故称为“ibbhā”。何以知之？吾等善知象徵如大象由主人支配，非属其自有，婆罗门等亦如是，故称呼此象征为ibbhā。谓家族成员乃家庭居士，故称曰“gahapatikā”。谓“kaṇhāti”为黑衣者，谓纯净家族子弟而非他人属子，谓称“kāḷakā”。谓“大门口”，谓婆罗门先贤自梵志门户出，谓为其初出世。其他属字亦复如是。谓“samaṇā piṭṭhipādato”之语非易察视，谓因无秩序，具指示之义。
Mānussayavasena kathetīti mānussayaṃ avassāya attānaṃ ukkaṃsento, pare ca vambhento ‘‘muṇḍakā’’ti ādiṃ katheti. Jānāpemīti jātigottassa pamāṇaṃ yāthāvato vibhāvanena pamāṇaṃ jānāpemīti. Attho etassa atthīti atthikaṃ daṇḍikañāyena.
谓以谦逊之态语之谓“manussaya”，谓自令剥离奉承之貌，转向背后“muṇḍakā”等词意。谓知晓，谓以适当判别而知所属门第。谓其义即以“daṇḍikañāya”为准的判别标准。
‘‘Yāyeva kho panatthāyā’’ti itthiliṅgavasena vuttanti vadanti, taṃ parato ‘‘purisaliṅgavasenevā’’ti vakkhamānattā yuttaṃ. Yāya atthāyāti vā pulliṅgavaseneva tadatthe sampadānavacanaṃ, yassa atthassa atthāyāti attho. Assāti ambaṭṭhassa dassetvāti sambandho. Aññesanti aññesaṃ sādhurūpānaṃ. Santikaṃ āgatānanti guruṭṭhāniyānaṃ santikaṃ upagatānaṃ. Vattanti tehi caritabbaācāraṃ. Asikkhitoti ācāraṃ asikkhito. Tato eva appassuto. Bāhusaccañhi nāma yāvadeva upasamatthaṃ icchitabbaṃ, tadabhāvato ambaṭṭho appassuto asikkhito ‘‘avusito’’ti viññāyati, tenāha ‘‘etassa hī’’tiādi.
谓“为女性所有”以阴性标记所言，谓男性亦当以阳性相应用语。谓“vāyā”为阳性标记，谓谓语匹配。谓“assāti”为显出关联，谓同类表现形态。谓“aññesanti”为互相同类之显现。谓“santikaṃ āgatāni”为前来相近同伴。谓此应遵行为应行事。谓未受教者，谓行为未授习。谓由此致使未观察。谓多言乃至尚属可静止之事，谓因本性无能静止，由此谓“avusito”。谓故作不善等意，由此谓曰“etassa hī”等。
§264
264. Kodhavasacittatāya asakamano. Mānanimmadanatthanti mānassa nimmadanatthaṃ. Uggiletvāti sinehapānena kilinnaṃ ubbamanaṃ katvā. Gottena gottanti tena vuttena purātanagottena idāni taṃ taṃ anavajjasaññitaṃ gottaṃ sāvajjato uṭṭhāpetvā uddharitvā. Sesapadesupi eseva nayo. Tattha gottaṃ ādipurisavasena, kulāpadoso, tadanvaye uppannaabhiññātapurisavasena veditabbo yathā ‘‘ādicco, maghadevo’’ti. Gottamūlassa gārayhatāya amānavatthubhāvapavedanato ‘‘mānaddhajaṃ mūle chetvā’’ti vuttaṃ. Ghaṭṭentoti omasanto.
264. 以嗔恚为心即是不欢喜。为消除慢心而起的意趣，即为了熄灭慢心。所谓“扬起”是指用油膏等涂抹，表示盛起之意。族属以族属相连，依此言说，古代的族属现今亦与无过的族属不同，必须从无过的族属起，连根深拔起，提起、弘扬。余辞亦依此类推。这里族属以始祖之德论，是家族之过，以及由此传承而生的已具知者之德，应知如“始祖”、“摩揭陀王”之类。因族属之根本低贱而引发不敬现象，称为“断除由慢生出之根”。“打盖”是指抹油膏滋润。
Yasmiṃ mānussayakodhussayā aññamaññūpatthaddhā, so ‘‘caṇḍo’’ti vuccatīti āha ‘‘caṇḍāti mānanissitakodhayuttā’’ti. Kharāti cittena, vācāya ca kakkhaḷā. Lahukāti taruṇā. Bhassāti ‘‘sāhasikā’’ti keci vadanti, ‘‘sārambhakā’’ti apare. Samānāti hontā, bhavamānāti atthoti āha ‘‘santāti purimapadasseva vevacana’’nti. Na sakkarontīti sakkāraṃ na karonti. Apacitikammanti paṇipātakamma nānulomanti attano jātiyā na anucchavikanti attho.
因人之间互相嗔恚恼怒，所以称为“凶猛”。意谓“凶猛者，是以慢为依止而起嗔恚者。”“糙硬”是指心志坚硬，言语粗厉。“轻快”是指年少。“言语轻慢”有人谓是“大胆”，他人谓是“轻率”。“同类相应”者，谓共处一体。“恃威仪”意谓真正“威仪”对应。“不敬”是指不行礼节行为。“侮辱他人”意谓自己种类上不向他人屈服，即不生恭敬心。
Dutiyaibbhavādavaṇṇanā第二次称为卑贱者之语的注释
§265
265. Kāmaṃ sakyarājakule yo sabbesaṃ buddhataro samattho ca, so eva abhisekaṃ labhati, ekacco pana abhisitto samāno ‘‘idaṃ rajjaṃ nāma bahukiccaṃ bahubyāpāra’’nti tato nibbijja rajjaṃ vayasā anantarassa niyyāteti, kadāci sopi aññassāti tādise sandhāyāha ‘‘sakyāti abhisittarājāno’’ti. Kulavaṃsaṃ jānantīti kaṇhāyanato paṭṭhāya paramparāgataṃ anussavavasena jānanti. Kulābhimānino hi yebhuyyena paresaṃ uccāvacaṃ kulaṃ tathā tathā udāharanti, attano ca kulavaṃsaṃ jānanti, evaṃ ambaṭṭhopi. Tathā hi so parato bhagavatā pucchito vajirapāṇibhayena yāthāvato kathesi.
265. 能与释迦族中所有圣人比肩，且能达到佛陀境界者，方得受正式加冕。但有些加冕时却自称“此国名为多事多业”，遂生厌倦，国家即刻衰亡，最终归于他人。对此种加冕者说“释迦族为加冕之王”。了解家族世系者，常籍口熟知其世袭之事。对家族骄傲之人常高声显耀，他人亦相应如此描述自家族，自己亦知晓家系，安巴多亦复如是。正如犹如问至者问及时，王以威严力持正向答。
Tatiyaibbhavādavaṇṇanā第三「应如是」之解释
§266
266.Khettaleḍḍūnanti khette kasanavasena naṅgalena uṭṭhāpitaleḍḍūnaṃ. ‘‘Laṭukikā’’ icceva paññātā khuddakasakuṇikā laṭukikopamavaṇṇanāyaṃ ‘‘cātakasakuṇikā’’ti (ma. ni. aṭṭha. 3.150) vuttā. Kodhavasena laggitunti upanayhituṃ, āghātaṃ bandhitunti attho. ‘‘Amhe haṃsakoñcamorasame karotī’’ti iminā ‘‘na taṃ koci haṃso vā’’tiādivacanaṃ saṅgītiṃ anāruḷhaṃ tadā bhagavatā vuttamevāti dasseti. ‘‘Evaṃ nu te’’tiādivacanaṃ, ‘‘avusitavāyevā’’tiādivacanañca mānavasena samaṇena gotamena vuttanti maññatīti adhippāyenāha ‘‘nimmāno dāni jātoti maññamāno’’ti.
266. “脐勒德都”是指用犁头之类器具挖掘土地所做之坑穴。小鸟类中有名为“拉吐吉迦”的，亦有被称为“小雀鸡”之类，甚至有称之为“鹊鹩”的（见佛经注释书）。“脐勒德都”引申意为拉拽、捆绑、绑缚，意即强制囚禁。就好比有人说“我们并非天鹅”，在这里佛陀讲述的正是对上述话语之否定。“这样么？”等言，又称“真是反对么”，有魔王对尊者释迦牟尼说的言辞。魔王又称“此人中现魔王已生”的妄语。
Dāsiputtavādavaṇṇanā婢子之说解释
§267
267.Nimmādetīti a-kārassa ā-kāraṃ katvā niddesoti āha ‘‘nimmadetī’’ti. Kāmaṃ gottaṃ nāmetaṃ pitito laddhabbaṃ, na mātito na hi brāhmaṇānaṃ sagottāya āvāhavivāho icchito, gottanāmaṃ pana yasmā jātisiddhaṃ, na kittimaṃ, jāti ca ubhayasambandhinī, tasmā ‘‘mātāpettikanti mātāpitūnaṃ santaka’’nti vuttaṃ. Nāmagottanti gottanāmaṃ, na kittimanāmaṃ, na guṇanāmaṃ vā. Tattha ‘‘kaṇhāyano’’ti niruḷhā yā nāmapaṇṇatti, taṃ sandhāyāha ‘‘paṇṇattivasena nāmanti. Taṃ pana kaṇhaisito paṭṭhāya tasmiṃ kulaparamparāvasena āgataṃ, na etasmiṃyeva niruḷhaṃ, tena vuttaṃ ‘‘paveṇīvasena gotta’’nti. Gotta-padassa pana attho heṭṭhā vuttoyeva. Anussaratoti ettha na kevalaṃ anussaraṇaṃ adhippetaṃ, atha kho kulasuddhivīmaṃsanavasenāti āha ‘‘kulakoṭiṃ sodhentassā’’ti. Ayyaputtāti ayyikaputtāti āha ‘‘sāmino puttā’’ti. Disā okkākarañño antojātā dāsīti āha ‘‘gharadāsiyā putto’’ti. Ettha ca yasmā ambaṭṭho jātiṃ nissāya mānatthaddho, na cassa yāthāvato jātiyā avibhāvitāya mānaniggaho hoti, mānaniggahe ca kate aparabhāge ratanattaye pasīdissati , na ‘‘dāsī’’ti vācā pharusavācā nāma hoti cittassa saṇhabhāvato. Abhayasuttañcettha (ma. ni. 2.83; a. ni. 4.184) nidassanaṃ. Keci ca sattā agginā viya lohādayo kakkhaḷāya vācāya mudubhāvaṃ gacchanti, tasmā bhagavā ambaṭṭhaṃ nibbisevanaṃ kātukāmo ‘‘ayyaputtā sakyā bhavanti, dāsiputto tvamasi sakyāna’’nti avoca.
267. “熄灭”之意是将否定式“a”与肯定式“ā”合成表示示范。家族不可认作不义所获之父亲名，亦非母亲名，婆罗门家族非以共姓而强制联婚，族名乃因出身所生，以出生关连之理而成，故称“父与母立的家族”。“族名”非姓氏、非称号，亦非优劣名号。此中“黑暗者”是以低劣为名，故有人注说“名谓类属”。由此“黑暗者”作为族名出现在家族世系中，并非此为低劣，而是因继传家族世系出现，如同莲座继传一般，这谓“以莲座为族名”。族属名义涵义见前述。特别说明，此处谓家族纯洁质疑乃是欲求清除家族污点，故说“清理家族一切污点”。“尊长之子”“尊妇之子”指为“尊长之子”。“出身良家为家奴之子”，此例中因因家族出生托依而生的慢心被斥为不正，若慢心建立则必坏不利。称呼“女奴”是粗恶言语，因心不和合所致。阿波罗燃火萧然如铁等之人语言粗恶，故世尊欲消斥此处不净，“尊长子为释迦族”，并称“所生奴奴为释迦族”，如是言。
Ṭhapentīti paññapenti, tenāha ‘‘okkāko’’tiādi. Pabhā niccharati dantānaṃ ativiya pabhassarabhāvato.
“置放”为“陈说”，故有“鸟王”之称。光亮是因牙齿过于洁白而辉映显露。
Paṭhamakappikānanti paṭhamakappassa ādikāle nibbattānaṃ. Kira-saddo anussavatthe, tena yo vuccamānāya rājaparamparāya kesañci matibhedo, taṃ ulliṅgeti. Mahāsammatassāti ‘‘ayaṃ no rājā’’ti mahājanena sammannitvā ṭhapitattā ‘‘mahāsammato’’ti evaṃ sammatassa. Yaṃ sandhāya vadanti –
「初代国王」者，谓最初时代产生的王者。此语传闻流布，故称之为「初代」，标示所称王系之某些思想分歧。所谓「大共意者」，乃指「此为我等之王」者，乃诸大众尊敬称之，安置于位故称「大共意者」。凡此所指成语意在说明——
‘‘Ādiccakulasambhūto , suvisuddhaguṇākaro;
『圣王始出于远古氏族，品德纯净完美；
Mahānubhāvo rājāsi, mahāsammatanāmako.
贵显尊荣之王，享有「大共意」称号；
Yo cakkhubhūto lokassa, guṇaraṃsisamujjalo;
为天下之瞻仰者，光辉如慈悲之光，
Tamonudo virocittha, dutiyo viya bhāṇumā.
破除黑暗，照明世间，如导师于次位；
Ṭhapitā yena mariyādā, loke lokahitesinā;
由其所立威仪谦恭，利护天下众生；』
Vavatthitā sakkuṇanti, na vilaṅghayituṃ janā.
众人称赞为坚定者，非轻易可以违犯之人。
Yasassinaṃ tejassinaṃ, lokasīmānurakkhakaṃ;
为有名望的、有威力的、保护天下疆界者；
Ādibhūtaṃ mahāvīraṃ, kathayanti ‘manū’ti ya’’nti.
叙述起初显赫勇士，称其为‘人王’者。
Tassa ca puttapaputtaparamparaṃ sandhāya –
继承其子孙世代相续——
‘‘Tassa putto mahātejo, rojo nāma mahīpati;
其子乃大威光者，名曰罗迦，世间诸侯之主；
Tassa putto vararojo, pavaro rājamaṇḍale.
其子为罗迦之贤者，乃王国诸侯中最杰出者。
Tassāsi kalyāṇaguṇo, kalyāṇo nāma atrajo;
其有美好品德者，名为阿特拉乔；
Rājā tassāsi tanayo, varakalyāṇanāmako.
其王乃其子，名曰瓦拉迦利亚那；
Tassa putto mahāvīro, mandhātā kāmabhoginaṃ;
其子乃大勇士，为贪欲所缚者；
Aggabhūto mahindena, aḍḍharajjena pūjito.
由大因缘而生，蒙大神明所敬奉；
Tassa sūnu mahātejo, varamandhātunāmako;
其子具大威德，名为瓦拉曼达图；
‘Uposatho’ti nāmena, tassa putto mahāyaso.
其子有别号曰“乌波萨多”，乃其大名也。
Varo nāma mahātejo, tassa putto mahāvaro;
谓为瓦罗者，大有光明，彼者之子亦为大瓦罗；
Tassāsi upavaroti, putto rājā mahābalo.
他以此为衣，子乃大力王；
Tassa putto maghadevo, devatulyo mahīpati;
彼子名为摩诃德婆，天等之主宰；
Caturāsītisahassāni, tassa puttaparamparā.
其子世代共达八万；
Tesaṃ pacchimako rājā, ‘okkāko’ iti vissuto;
其中后代国王名为『欧卡迦』；
Mahāyaso mahātejo, akhuddo rājamaṇḍale’’ti.
为大名大光明者，执掌王宫。
Ādi tesaṃ pacchatoti tesaṃ maghadeva paramparabhūtānaṃ kaḷārajanakapariyosānānaṃ anekasatasahassānaṃ rājūnaṃ aparabhāge okkāko nāma rājā ahosi, tassa paramparābhūtānaṃ anekasatasahassānaṃ rājūnaṃ aparabhāge aparo okkāko nāma rājā ahosi, tassa paramparabhūtānaṃ anekasatasahassānaṃ rājūnaṃ aparabhāge punāparo okkāko nāma rājā ahosi, taṃ sandhāyāha ‘‘tayo okkākavaṃsā ahesuṃ. Tesu tatiyaokkākassā’’tiādi.
初始彼等后来者者，彼等在马嘎达国世袭连绵的无数百千诸王之末位，有一名为奥迦阇那之王。继其世袭无数百千诸王之末位，又有一名为奥迦阇那之二王。继续其世袭无数百千诸王之末位，再有一名为奥迦阇那之三王。故谓之“三奥迦阇那族”，此中第三者即奥迦阇那王。
Sahasā varaṃ adāsinti puttadassanena somanassappatto sahasā avīmaṃsitvā tuṭṭhiyā vasena varaṃ adāsiṃ, ‘‘yaṃ icchasi, taṃ gaṇhā’’ti. Rajjaṃ pariṇāmetuṃ icchatīti sā jantukumārassa mātā mama taṃ varadānaṃ antaraṃ katvā imaṃ rajjaṃ pariṇāmetuṃ icchatīti.
忽然赐福，子见喜而获安乐，心无疑虑，心满足，遂赐福言：“尔所欲者，尽可取也。”欲使国政更替者即为此少王之母，顾中断此赐福，是欲使国政更替也。
Nappasaheyyāti na pariyatto bhaveyya.
不忍受者，即不可周全成就。
Nikkhammāti gharāvāsato, kāmehi ca nikkhamitvā. Heṭṭhā cāti ca-saddena ‘‘asītihatthe’’ti idaṃ anukaḍḍhati. Tehīti migasūkarehi, maṇḍūkamūsikehi ca. Teti sīhabyagghādayo, sappabiḷārā ca.
“出离”即离家出走，舍欲出离。下文以“asītihatthe”二字，续说此义。此处“tehīti”指野猪、蟾蜍、鼠类。又“teti”指狮虎豹等猛兽及一切野兽。
Avasesāhi attano attano kaniṭṭhāhi.
余者者，指自身弟辈中最幼者。
Vaḍḍhamānānanti anādare sāmivacanaṃ. Kuṭṭharogo nāma sāsamasūrīrogā viya yebhuyyena saṅkamanasabhāvoti vuttaṃ ‘‘ayaṃ rogo saṅkamatīti cintetvā’’ti.
增盛者谓不尊重同伴语。kuṭṭharoga为咽喉病，喻如柔弱细微的疾病，常见于动荡不安的性格。故有所谓“此病为动摇病”，沉思谓之“此即动摇之病”。
Migasūkarādīnanti ādi-saddena vanacarasoṇādike saṅgaṇhāti.
以猛兽、猪等为始为根本之音声聚集野兽群类等。
Tasmiṃ nisinneti sambandho. Khattiyamāyārocanena attano khattiyabhāvaṃ jānāpetvā.
此中所坐即为关系。勇士以红光彰显本人为勇士之本性。
Nagaraṃmāpehīti sāhāraṃ nagaraṃ māpehīti adhippāyo.
谓之守护城邑。称城邑守护者为主帅。
Kesaggahaṇanti kesaveṇibandhanaṃ. Dussaggahaṇanti vatthassa nivāsanākāro.
『执发』者，乃束发编发之义。『执衣』者，乃着下衣之方式。
§268
268.Attano upārambhamocanatthāyāti ācariyena ambaṭṭhena ca attano attano upari pāpetabbaupavādassa apanayanatthaṃ. Asmiṃ vacaneti ‘‘cattārome bho gotama vaṇṇā’’tiādinā attanā vutte, bhotā ca gotamena vutte ‘‘jātivāde’’ti imasmiṃ yathādhikate vacane. Tattha pana yasmā vede vuttavidhināva tena paṭimantetabbaṃ hoti , tasmā vuttaṃ ‘‘vedattayavacane’’ti, ‘‘etasmiṃ vā dāsiputtavacane’’ti ca.
268.欲解除自身污秽者，即由师长与长杖使之远离自身身上的足迹污秽。此处云『四种，哇，果德玛之名』等，皆为自述；对说者亦由果德玛称之为『种姓论』，于此说中依次说出。然因其违反吠陀教说应予责备，故称此语为『吠陀语』，或称为『奴隶子语』。
§270
270.Dhammo nāma kāraṇaṃ ‘‘dhammapaṭisambhidā’’tiādīsu (vibha. 718) viya, saha dhammenāti sahadhammo, sahadhammo eva sahadhammikoti āha ‘‘sahetuko’’ti.
270.法者，谓因缘。于『法之别解』等所述，如同有共法者，同法即同侪法，故称之为『缘由』。
§271
271.Tasmā tadā paṭiññātattā. Tāsetvā pañhaṃ vissajjāpessāmīti āgato yathā taṃ saccakasamāgame. ‘‘Bhagavā ceva passati ambaṭṭho cā’’ti ettha itaresaṃ adassane kāraṇaṃ dassetuṃ ‘‘yadi hī’’tiādi vuttaṃ. Āvāhetvāti mantabalena ānetvā. Tassāti ambaṭṭhassa. Vādasaṅghaṭṭeti vācāsaṅghaṭṭe.
271.因此当时彼此达成了协议。约定解除疑问后便解说真理。世尊曾来此场合，讲道：“世尊也见到了雨伞。”这里，为了使他人也能见到这个理由，曾说“若是确实如此”等言。所谓“引来了”，是指以思想力引接而来。“因此”说的是雨伞。所谓辩论的形成，是指言论的集聚。
§272
272.Tāṇanti gavesamānoti, ‘‘ayameva samaṇo gotamo ito bhayato mama tāyako’’ti bhagavantaṃyeva ‘‘tāṇa’’nti pariyesanto upagacchanto. Sesapadadvayepi eseva nayo. Tāyatīti yathāupaṭṭhitabhayato pāleti, tenāha ‘‘rakkhatī’’ti, etena tāṇa-saddassa kattusādhanatamāha. Yathupaṭṭhitena bhayena upadduto nilīyati etthāti leṇaṃ, upalayanaṃ, etena leṇa-saddassa adhikaraṇasādhanatamāha. ‘‘Saratī’’ti etena saraṇa-saddassa kattusādhanatamāha.
272.“阻挡”是探求阻碍之意，谓寻找此即是沙门果德玛者，因畏惧而即从此处守护。对世尊称为“阻挡”，是靠它寻找，前来接近。剩余二处亦同理。“守护”意指依照守护之恐怖而保护，因此说“护持”，是阻挡二字中最显其功用的部分。如因现身的恐怖而受害隐匿，此即“山洞”“隐蔽”，故称“隐蔽”，为隐蔽二字的施用工具。而“居所”即“庇护”，此为庇护一词所指有力的服从工具。
Ambaṭṭhavaṃsakathāvaṇṇanā阿摩德咖族史之解释
§274
274.Gaṅgāya dakkhiṇatoti gaṅgāya nadiyā dakkhiṇadisāya. Āvudhaṃ na parivattatīti saraṃ vāsattiādiṃ vā parassa upari khipitukāmassa hatthaṃ na parivattati, hatthe pana aparivattente kuto āvudhaparivattananti āha ‘‘āvudhaṃ na parivattatī’’ti. So kira ‘‘kathaṃ nāmāhaṃ disāya dāsiyā kucchimhi nibbatto’’ti taṃ hīnaṃ jātiṃ jigucchanto ‘‘handāhaṃ yathā tathā imaṃ jātiṃ sodhessāmī’’ti niggato, tenāha ‘‘idāni me manorathaṃ pūressāmī’’tiādi. Vijjābalena rājānaṃ tāsetvā tassa dhītuyā laddhakālato paṭṭhāya myāyaṃ jātisodhitā bhavissatīti tassa adhippāyo. Ambaṭṭhaṃ nāma vijjanti sattānaṃ sarīre abbhaṅgaṃ ṭhapetīti ambaṭṭhāti evaṃ laddhanāmaṃ vijjaṃ, mantanti attho. Yato ambaṭṭhā etasmiṃ atthīti ambaṭṭhoti kaṇho isi paññāyittha, taṃbaṃsajātatāya ayaṃ māṇavo ‘‘ambaṭṭho’’ti voharīyati.
274.“江河南边”意指江河以南的方向。所谓兵器不翻转，是指如披肩等物要扔到他人身上时，手不翻转，手既不翻转，兵器亦不翻转。故说“兵器不翻转”。他便说“怎能命名为在方向作为助手立于角落之地呢？”，因厌恶此贱出生，心想“仿佛我要以此方式净化这出生”，于是说“现在我将满足我的愿望”等语。以智慧力诱使国王，因国王女出嫁时有所规，便持守此事，并以此为主张。“雨伞”，是众生肉体上的断裂。所谓雨伞，即以此获得名字的智慧。因雨伞在此有意义，所以“雨伞”一词为愚痴俗人所使用。
Seṭṭhamante vedamanteti adhippāyo. Mantānubhāvena rañño bāhukkhambhamattaṃ jātaṃ tena panassa bāhukkhambhena rājā, ‘‘ko jānāti, kiṃ bhavissatī’’ti bhīto ussaṅkī utrāso ahosi, tenāha ‘‘bhayena vedhamāno aṭṭhāsī’’ti. Sotthi bhaddanteti ādivacanaṃ avocuṃ. ‘‘Ayaṃ mahānubhāvo isī’’ti maññamānā.
长者说“闻说智慧具足者”是指主张。以思想的感应，王因右臂有伤而生恐惧，害怕未来，不安犹疑，后来说“因恐惧而患病四十八夜”。他们说“护佑”等开始语，尊敬称呼“这位伟大的主张者是贤者”，因而自视尊贵。
Undriyissatīti vippakiriyissati, tenāha ‘‘bhijjissatī’’ti. Mante parivattiteti bāhukkhambhakamantassa paṭippassambhakavijjāsaṅkhāte mante ‘‘saro otaratū’’ti parivattite. Evarūpānañhi mantānaṃ ekaṃseneva paṭippassambhakavijjā hontiyeva yathā taṃ kusumārakavijjānaṃ. Attano dhītu apavādamocanatthaṃ tassa bhujissakaraṇaṃ. Tassānurūpe issariye ṭhapanatthaṃ uḷāre ca naṃ ṭhāne ṭhapesi.
“断绝”是指将断其行为，因此说“将烂”。谋划“翻转”，是指右臂的思想平息且具智慧，因此说“水流向北”是“翻转”之意。此等各思想唯有一方面才能具智慧的平息，如同玫瑰智慧一般。为解脱对妓女的责备，制作了护身符。依其意适时予以安置，未安置于阴户之处，而安置于肛门处。
Khattiyaseṭṭhabhāvavaṇṇanā刹帝利最胜性之解释
§275
275. Samassāsanatthamāha karuṇāyanto, na kulīnabhāvadassanatthaṃ, tenāha ‘‘atha kho bhagavā’’tiādi. Brāhmaṇesūti brāhmaṇānaṃ samīpe, tato brāhmaṇehi laddhabbaṃ āsanādiṃ sandhāya ‘‘brāhmaṇānaṃ antare’’ti vuttaṃ. Kevalaṃ saddhāya kātabbaṃ saddhaṃ, paralokagate sandhāya na tato kiñci apatthentena kātabbanti attho, tenāha ‘‘matake uddissa katabhatte’’ti. Maṅgalādibhatteti ādi-saddena ussavadevatārādhanādiṃ saṅgaṇhāti. Yaññabhatteti pāpasaññamādivasena katabhatte. Pāhunakānanti atithīnaṃ. Khattiyabhāvaṃ appatto ubhato sujātatābhāvato, tenāha ‘‘aparisuddhoti attho’’ti.
275.此旨在整体僧团之利益，为慈悲而非显贵而作，因此说“于是世尊”等言。说“婆罗门处”，谓在婆罗门众中，须们与婆罗门之间发生争执，于是说“婆罗门相争”。仅凭信心须对信徒讲法，往彼以后的生处不可误讲其义，故言“如释迦文佛寄存于母腹中”。“吉祥饮食”等语，意合欢庆神祭诸礼仪。饮食供应诸恶之品而作忏悔。“宾客”是指来访宾客。“士族之名望”缺少，因双方皆非良种，故言“不纯洁”之意。
§276
276.Itthiṃ karitvāti ettha karaṇaṃ kiriyāsāmaññavisayanti āha ‘‘itthiṃ pariyesitvā’’ti. Brāhmaṇakaññaṃ itthiṃ khattiyakumārassa bhariyābhūtaṃ gahetvāpi khattiyāva seṭṭhā, hīnā brāhmaṇāti yojanā. Purisena vā purisaṃ karitvāti etthāpi eseva nayo. Pakaraṇeti rāgādivasena paduṭṭhe pakkhalite kāraṇe, tenāha ‘‘dose’’ti. Bhassati niratthakabhāvena khipīyatīti bhassaṃ, chārikā.
『如实而为』者，于此意为动作或行为的普通范畴，于此讲“如实探求”的因缘。婆罗门女子虽为王族少主之妻，然以贵贱论，王族显贵，婆罗门则显为卑劣，这是通用定量之法。『以人为所为』亦当如是解析。『缘起』者，以贪等烦恼生起，扰乱纯净故，谓之“过失”。『言辞无用而急促』谓言语轻率，滑稽不足信，谓之轻率之言言辞。
§277
277.Janitasminti kammakilesehi nibbatte. Jane etasminti vā janetasmiṃ, manussesūti attho, tenāha ‘‘gottapaṭisārino’’ti. Saṃsanditvāti ghaṭetvā, aviruddhaṃ katvāti attho.
『谓生者』是指因业感果报而生。『生』或『生者』，指人类，此乃『族源依止者』之义，故称为『属族』之人。『聚合成形』谓物质因缘聚合，无违背之义。
Paṭhamabhāṇavāravaṇṇanā niṭṭhitā. · 第一诵品解释完毕。
Vijjācaraṇakathāvaṇṇanā明行之说解释
§278
278.Idaṃ vaṭṭatīti idaṃ ajjhenādi kattuṃ labbhati. Jātivādavinibaddhāti jātisannissitavāde vinibaddhā. Brāhmaṇasseva ajjhenajjhāpanayajanayājanādayoti evaṃ ye attukkaṃsanaparavambhanavasena pavattā, tato eva te mānavādapaṭibaddhā ca honti. Ye pana āvāhavivāhavinibaddhā, te eva sambandhattayavasena ‘‘arahasi vā maṃ tvaṃ, na vā maṃ tvaṃ arahasī’’ti evaṃ pavattanakā.
『此循环』者，今世等种种皆得。『与出世论系属』者，依此生生不息之轮回。婆罗门唯有今世而无觉醒果，故称为如是见解。唯婚可结者，由关系纽带起，故谓“你为我，我为你，是否应负此义”的不断循环。
Yatthāti yassaṃ vijjācaraṇasampattiyaṃ. Laggissāmāti olaggā antogadhā bhavissāmāti cintayimha. Paramatthato avijjācaraṇāniyeva ‘‘vijjācaraṇānī’’ti gahetvā ṭhito paramatthato vijjācaraṇesu vibhajiyamānesu so tato dūrato apanīto nāma hotīti āha ‘‘dūrameva avakkhipī’’ti. Samudāgamato pabhutītiādisamuṭṭhānato paṭṭhāya.
『何处』指所依之智识修习之财。『或使我们亲密结合』此义思量。究竟无明与行为乃称为“智识行为”，分辨智识行为时，应从究竟义分离，故谓“远离谓之远离”，以因果起源而有广泛临起。
§279
279. Tividhaṃ sīlanti khuddakādibhedaṃ tividhaṃ sīlaṃ. Sīlavasenevāti sīlapariyāyeneva. Kiñci kiñcīti ahiṃsanādiyamaniyamalakkhaṇaṃ kiñci kiñci sīlaṃ atthi. Tattha tattheva laggeyyāti tasmiṃ tasmiṃyeva brāhmaṇasamayasiddhe sīlamatte ‘‘caraṇa’’nti laggeyya. Aṭṭhapi samāpattiyo caraṇanti niyyātitā honti rūpāvacaracatutthajjhānaniddeseneva arūpajjhānānampi niddiṭṭhabhāvāpattito niyyātitā nidassitā.
『三类戒律』者，出于小部经典之别。 『戒之总名』。此内含诸如不杀生等不杀、不偷盗等种种戒律。按婆罗门时代各有差异遵守，称为“行为”。共八成就谓行为，乃指导色界禅定之四禅、无色禅定之指示而分别之义。
Catuapāyamukhakathāvaṇṇanā四种恶趣之门论述的注释
§280
280.Asampāpuṇantoti ārabhitvā sampattuṃ asakkonto. Avisahamānoti ārabhitumeva asakkonto. Khārinti parikkhāraṃ. Taṃ pana vibhajitvā dassetuṃ ‘‘araṇī’’tiādi vuttaṃ. Tattha araṇīti aggidhamanakaṃ araṇīdvayaṃ. Sujāti dabbi. Ādi-saddena tidaṇḍatighaṭikādiṃ saṅgaṇhāti khāribharitanti khārīhi puṇṇaṃ. Nanu upasampannassa bhikkhuno sāsanikopi yo koci anupasampanno atthato paricārakova, kiṃ aṅgaṃ pana bāhirakapabbajiteti tattha visesaṃ dassetuṃ ‘‘kāmañcā’’tiādi vuttaṃ. Vuttanayenāti ‘‘kappiyakaraṇa…pe… vattakaraṇavasenā’’ti evaṃ vuttena nayena. Paricārako hoti upasampannabhāvassa visiṭṭhabhāvato. ‘‘Navakoṭisahassānī’’tiādinā (visuddhi. 1.20; paṭi. ma. aṭṭha. 37) vuttappabhedānaṃ anekasahassānaṃ saṃvaravinayānaṃ samādiyitvā vattanena uparibhūtā aggabhūtā sampadāti hi ‘‘upasampadā’’ti vuccatīti. Guṇādhikopīti guṇehi ukkaṭṭhopi. Ayaṃ panāti vuttalakkhaṇo tāpaso.
『不能成就』谓始修而不能成功。『不能忍受』谓发心修学而不能承受。『坚硬』谓为修行条件。分之以示称“无林地”等。『无林地』谓火起烟灭之火场。『种族善良』意指德行纯善。依声相累计三刑、罐等物即谓坚硬已满。已受具足比库戒者即使有非受戒者相对，实为管理侍者，故有特别称谓，如“契愿者”等。所谓“厌热增进”等诸说，是指达到上座身份、精进所获功德。此乃戒律精进品格之标记。
Tāpasā nāma kammavādikiriyāvādino, na sāsanassa paṭāṇībhūtā, yato nesaṃ pabbajituṃ āgatānaṃ titthiyaparivāsena vināva pabbajjā anuññātāti katvā ‘‘kasmā panā’’ti codanaṃ samuṭṭhapeti codako. Ācariyo ‘‘yasmā’’tiādinā codanaṃ pariharati. ‘‘Osakkissatī’’ti saṅkhepato vuttamatthaṃ vivarituṃ ‘‘imasmiñhī’’tiādi vuttaṃ. Khuradhārūpamanti khuradhārānaṃ matthakeneva akkamitvā gamanūpamaṃ. Aññeti aññe bhikkhū. Aggisālanti aggihuttasālaṃ. Nānādārūhīti palāsadaṇḍādinānāvidhasamidhādārūhi.
苦行者称为修行戒律者，并非真正贯彻佛法的根本，因为他们不承认到此教法中来出家的行为，藉由异教徒的嘲讽而不予以正当出家，故此起问「为何如此呢？」这一启发性的问题。老师则以「因为……」之语含蓄回答。所谓「不会骑马」以简略表明本义，后以「在此教法中」等词展开详细说明。如同马锥形状的锋利物正是用来固定马匹以便行走。其他比库们则有不同的见解。火堆者指火燃点的木材。各种树木明签即多样劈开用于火堆的各种木头。
Idanti ‘‘catudvāraṃ āgāraṃ katvā’’tiādinā vuttaṃ. Assāti assa catutthassa puggalassa. Paṭipattimukhanti kohaññapaṭipattiyā mukhamattaṃ. So hi nānāvidhena kohaññena lokaṃ vimhāpento tattha acchati, tenāha ‘‘iminā hi mukhena so evaṃ paṭipajjatī’’ti.
此处提及「建造四门屋舍」等语。阿萨指第四者（四门中某一）。「修行之道面」指依某种修行方法为主。因为种种修行之法观察世间，故云「以此门径修行者便是如是行」。
Khalādīsu manussānaṃ santike upatiṭṭhitvā vīhimuggatilamāsādīni bhikkhācariyāniyāmena saṅkaḍḍhitvā uñchanaṃ uñchā, sā eva cariyā vutti etesanti uñchācariyā. Aggipakkena jīvantīti aggipakkikā, na aggipakkikā anaggipakkikā. Uñchācariyā hi khalesu gantvā khalaggaṃ nāma manussehi diyyamānaṃ dhaññaṃ gaṇhanti, taṃ ime na gaṇhantīti anaggipakkikā nāma jātā. Asāmapākāti asayaṃpācakā. Asmamuṭṭhinā muṭṭhipāsāṇena vattantīti asmamuṭṭhikā. Dantena uppāṭitaṃ vakkalaṃ rukkhattaco dantavakkalaṃ, tena vattantīti dantavakkalikā. Pavattaṃ rukkhādito pātitaṃ phalaṃ bhuñjantīti pavattaphalabhojino. Jiṇṇapakkatāya paṇḍubhūtaṃ palāsaṃ, taṃsadisañca paṇḍupalāsaṃ, tena vattantīti paṇḍupalāsikā, sayaṃpatitapupphaphalapattabhojino.
在苦行者聚集的地方，立于人前，依照修行生涯阶段起居仪规谨守束缚，取用穗穗，便是此种生活方式，称为摘取修行者。所谓火堆柴火者，指组成火堆的木柴，非无柴之火堆。摘取修行者进入田地，摘取名为苦地的谷物，为人类所种植，但他们不采摘者，被称为非摘取修行者。[Asāmapāka]指不合时令的果实，意为不成熟的果实。因以石头为握把的苦瓜属，因此称为[Asmamuṭṭhikā]。以牙齿咬断树枝叶者称为牙枝叶类。[Dantavakkalikā]。采摘落果求食者称为落果食者。以老茎发芽且果实变熟的俗称为老果生芽之苦瓜，像此种即为芽果食苦瓜，取其鲜花与果实之人即为此类。
Idāni te aṭṭhavidhepi sarūpato dassetuṃ ‘‘tatthā’’tiādi vuttaṃ. Saṅkaḍḍhitvāti bhikkhācariyāvasena laddhadhaññaṃ ekajjhaṃ katvā.
现在以上述八种情况依次显现并说「在此」，即在此处严格展示。所谓摘取即按照修行行为裁取一束谷物。
Pariyeṭṭhi nāma dukkhāti paresaṃ gehato gehaṃ gantvā pariyeṭṭhi nāma dīnavuttibhāvena dukkhā. Pāsāṇassa pariggaho dukkho pabbajitassāti vā danteheva uppāṭetvā khādanti.
Pariyeṭṭhi称为受苦者，从他人妻子家里经过，称为受苦。握持石头，感受烦苦，出家者因而痛苦；或以牙齿咬开对象而啃食。
Imāhi catūhiyevāti ‘‘khārividhaṃ ādāyā’’tiādinā vuttāhi catūhi eva tāpasapabbajjāhīti.
以上的四种，仅以「取坚硬物」等语句所示，即以此四种方式苦行出家。
§282
282. Apāye vināse niyutto āpāyiko. Tabbhāvaṃ paripūretuṃ asakkonto tena aparipuṇṇo aparipūramāno, karaṇe cetaṃ paccattavacanaṃ, tenāha ‘‘āpāyikenāpi aparipūramānenā’’ti.
在地狱与灭尽状态中被束缚者，谓之地狱受报者。不能实现自身本性者，谓之未圆满者，未圆满中也。于此行为心相应，故云“即便是地狱罪人因未圆满亦如是”。
Pubbakaisibhāvānuyogavaṇṇanā关于往昔仙人身份追问的注释
§283
283. Dīyatīti datti, dattiyeva dattikanti āha ‘‘dinnaka’’nti. Yadi brāhmaṇassa sammukhībhāvo rañño na dātabbo, kasmāssa upasaṅkamanaṃ na paṭikkhittanti āha ‘‘yasmā panā’’tiādi. Khettavijjāyāti nītisatthe. Payātanti saddhaṃ, sassatikaṃ vā, tenāha ‘‘abhiharitvā dinna’’nti. Kasmā bhagavā ‘‘rañño pasenadissa kosalassa dattikaṃ bhuñjatī’’tiādinā brāhmaṇassa mammavacanaṃ avocāti tattha kāraṇaṃ dassetuṃ ‘‘idaṃ pana kāraṇa’’ntiādi vuttaṃ.
「给予」意为‘给予’，仅指给予的动作，称之为‘已给予者’。若对婆罗门不应当施舍王者的财物，何故他却不退回来呢？因此说“由于……”，以此解释。耕作之道谓之耕作之学。若持续信奉不止，故言“已实现施舍者”。何以世尊声明“秣那迪王给予的财物是可食之物”等，对婆罗门则称之为诠释之辞，此因缘由乃如是所说。
§284
284.Rathūpatthareti rathassa upari attharitapadese. Pākaṭamantananti pakāsabhūtaṃ mantanaṃ. Tañhi suddādīhi ñāyatīti na rahassamantanaṃ. Bhaṇatīti api nu bhaṇati.
「车上平台」即指车的上部加固部分。公开议论即为公然的考虑与商议。借此由纯净起始得以理解，非秘密内心活动。谈论者亦称为谈论。
§285
285.Pavattāroti pāvacanabhāvena vattāro, yasmā te tesaṃ mantānaṃ pavattakā, tasmā āha ‘‘pavattayitāro’’ti. Sudde bahi katvā raho bhāsitabbaṭṭhena mantā eva, taṃtaṃatthapaṭipattihetutāya padanti mantapadaṃ, anupanītāsādhāraṇatāya vā rahassabhāvena vattabbaṃ hitakiriyāya adhigamupāyaṃ. Sajjhāyitanti gāyanavasena sajjhāyitaṃ, taṃ pana udattānudattādīnaṃ sarānaṃ sampādanavaseneva icchitanti āha ‘‘sarasampattivasenā’’ti. Aññesaṃ vuttanti pāvacanabhāvena aññesaṃ vuttaṃ. Samupabyūḷhanti saṅgahetvā uparūpari saññūḷhaṃ. Rāsikatanti iruvedayajuvedasāmavedādivasena , tatthāpi paccekaṃ mantabrahmādivasena, ajjhāyānuvākādivasena ca rāsikataṃ.
「发起者」指以发言姿态而起始者，因你们是众多议论的发动者，故称为“发动者”。除去秘密地表达，议论是优良的，因为它是议论，为了事理阐明及考察义理而说，是得道之法。修辞表演指的是以唱诵之态所表达，有如拥有音调升降等和谐。其他以言语传达的谓之言语表述，聚合而形成逐层累积的说服力。鉴赏者以医术、祭祀或乐艺流派论之，亦可专用于各类议论神等师益之鉴赏。
Tesanti mantānaṃ kattūnaṃ. Dibbena cakkhunā oloketvāti dibbacakkhuparibhaṇḍena yathākammūpagañāṇena sattānaṃ kammassakatādiṃ paccakkhato dassanaṭṭhena dibbacakkhusadisena pubbenivāsañāṇena atītakappe brāhmaṇānaṃ mantajjhenavidhiñca oloketvā. Pāvacanena saha saṃsanditvāti kassapasammāsambuddhassa yaṃ vacanaṃ vaṭṭasannissitaṃ, tena saha aviruddhaṃ katvā. Na hi tesaṃ vivaṭṭasannissito attho paccakkho hoti. Aparāpare panāti aṭṭhakādīhi aparā pare pacchimā okkākarājakālādīsu uppannā. Pakkhipitvāti aṭṭhakādīhi ganthitamantapadesu kilesasannissitapadānaṃ tattha tattha pade pakkhipanaṃ katvā. Viruddhe akaṃsūti brāhmaṇadhammikasuttādīsu āgatanayena saṃkilesikatthadīpanato paccanīkabhūte akaṃsu. Idhāti ‘‘tyāhaṃ mante adhīyāmī’’ti etasmiṃ ṭhāne. Paṭiññaṃ aggahetvāti ‘‘taṃ kiṃ maññasī’’ti evaṃ paṭiññaṃ aggahetvāva.
「论者」谓诸议论之执持者。以神眼观看，即运用神眼之辅助通达能力，直接观察众生其业、感果等隐秘之现象，故能知婆罗门于前生诸议论如何并掌握其议论修习之方法。与经文密切结合，秉持咖萨巴正觉之语，且合乎义理，非单独依附于经文者。另有约八十余种异时者，产生于西部迦阇罗王朝等时期。所谓拆散者，谓于这些论集与讨论语录中，将不善业根源清除之辞句分别取出。所反对者即系婆罗门长老教派等提出种种异议且出于烦恼动机者。此处意为“我将研习此论”。有如“你意何为”之语，以此询问意向。
§286
286.Nirāmagandhāti kilesāsucivasena vissagandharahitā. Anitthigandhāti itthīnaṃ gandhamattassapi avisahanena itthigandharahitā. Ettha ca ‘‘nirāmagandhā’’ti etena tesaṃ porāṇānaṃ brāhmaṇānaṃ vikkhambhitakilesataṃ dasseti, ‘‘anitthigandhā brahmacārino’’ti etena ekavihāritaṃ, ‘‘rajojalladharā’’ti etena maṇḍanavibhūsanānuyogābhāvaṃ, ‘‘araññāyatane pabbatapādesu vasiṃsū’’ti etena manussūpacāraṃ pahāya vivittavāsaṃ, ‘‘vanamūlaphalāhārā vasiṃsū’’ti etena sālimaṃsodanādipaṇītāhārapaṭikkhepaṃ, ‘‘yadā’’tiādinā yānavāhanapaṭikkhepaṃ, ‘‘sabbadisāsū’’tiādinā rakkhāvaraṇapaṭikkhepaṃ, evañca vadanto micchāpaṭipadāpakkhikaṃ sācariyassa ambaṭṭhassa vuttiṃ upādāya sammāpaṭipadāpakkhikāpi tesaṃ brāhmaṇānaṃ vutti ariyavinaye sammāpaṭipattiṃ upādāya micchāpaṭipadāyeva. Kutassa sallekhapaṭipattiyuttatāti. ‘‘Evaṃ sute’’tiādinā bhagavā ambaṭṭhaṃ santajjento niggaṇhātīti dasseti.
「无香恶」意即烦恼污秽之气息消除者。妇女之不悦香，乃其身气味与芳香相反，故称之。此谓昔日婆罗门有烦恼之显露。所谓“不悦香婆罗门修行者”，此谓独居一室；“血水浸润者”，指无装饰华丽。谓其在荒野山林之地居住，远离人群隐秘栖止；居于林中树下、根下及果实为食者，弃绝盐肉等纯粹饮食；不乘坐车马等交通工具，断除保护防御措施。如此言说，其行径虽表面广博实为邪见，因随依为人师父之不当行为。此论来自婆罗门恶行之界限描述。世尊以此为依，约束恶行，故语“如是闻”。
Veṭhakehīti veṭhakapaṭṭakāhi. Samantānagaranti nagarassa samantato. Katasudhākammaṃ pākārassa adhobhāge ṭhānaṃ vuccatīti adhippāyo.
『以缠绕布』者，即缠绕用之布条。『环绕城市』者，即城市四周。其意趣谓：在城墙下方施以灰泥工程之处，称为『已作灰泥工程之城墙基脚处』。
Dvelakkhaṇadassanavaṇṇanā显示两种相的注释
§287
287.Na sakkotisaṅkucite iriyāpathe anavasesato tesaṃ dubbibhāvanato. Gavesīti ñāṇena pariyesanamakāsi. Samānayīti ñāṇena saṅkalento sammā ānayi samāhari. ‘‘Kaṅkhatī’’ti padassa ākaṅkhatīti ayamatthoti āha ‘‘aho vata passeyyanti patthanaṃ uppādetī’’ti. Kicchatīti kilamati. ‘‘Kaṅkhatī’’ti padassa pubbe āsisanatthataṃ vatvā idānissa saṃsayatthatameva vikappantaravasena dassento ‘‘kaṅkhāya vā dubbalā vimati vuttā’’ti āha. Tīhi dhammehīti tippakārehi saṃsayadhammehi. Kālusiyabhāvoti appasannatāya hetubhūto āvilabhāvo.
『287. 不能』——因彼等于收缩之威仪中难以充分辨别，故以智慧加以寻求。『寻求』者，乃以智慧搜寻。『引归』者，以智慧汇集整合，正确地引归、聚合。关于『渴望』一词，其义为『期望』，故注疏云：『生起「啊，但愿得见」之愿望』。『困难』者，即疲惫劳苦。先已说明『渴望』一词具有祈愿之义，今则以另一选项显示其亦具疑惑之义，故云：『或以「渴望」一词表达软弱之疑惑』。『以三种法』者，即以三类疑惑之法。『污浊之状』者，乃成为不清净之因的扰乱状态。
Yasmā bhagavato kosohitaṃ sabbabuddhānaṃ āveṇikaṃ aññehi asādhāraṇaṃ vatthaguyhaṃ suvisuddhakañcanamaṇḍalasannikāsaṃ, attano saṇṭhānasannivesasundaratāya ājāneyyagandhahatthino varaṅgaparamacārubhāvaṃ, vikasamānatapaniyāravindasamujjalakesarāvattavilāsaṃ, sañjhāpabhānurañjitajalavanantarābhilakkhitasampuṇṇacandamaṇḍalasobhañca attano siriyā abhibhuyya virājati, yaṃ bāhirabbhantaramalehi anupakkiliṭṭhatāya, cirakālaṃ suparicitabrahmacariyādhikāratāya, susaṇṭhitasaṇṭhānasampattiyā ca , kopīnampi santaṃ akopīnameva, tasmā vuttaṃ ‘‘bhagavato hī’’tiādi. Pahūtabhāvanti puthulabhāvaṃ. Ettheva hi tassa saṃsayo, tanumudusukumāratādīsu panassa guṇesu vicāraṇā eva nāhosi.
世尊之马阴藏相，乃一切诸佛所独具、他人所不共有之秘处，犹如极净之金轮；以其自身形状安置之端美，胜于纯种香象之最胜肢体的极致妙美；以盛开之精炼黄金莲花花蕊旋绕之光辉庄严；其荣耀超越并胜于晚霞之光所映照、水林之间所标志的满月之圆轮庄严——此皆因其内外无垢染之故、长久善熟修梵行之业的缘故、以及形状安置圆满之故，纵有覆布遮掩，却如同未覆布一般，因此说『世尊乃……』等语。『宽广之状』者，即广阔之状。于此处正是彼之疑惑所在；至于细、软、柔嫩等诸功德，彼则未加审察。
§288
288.Hirikaraṇokāsanti hiriyitabbaṭṭhānaṃ. Chāyanti paṭibimbaṃ. Kathaṃ kīdisanti āha ‘‘iddhiyā’’tiādi. Chāyārūpakamattanti bhagavato paṭibimbarūpaṃ. Tañca kho buddhasantānato vinimuttattā rūpakamattaṃ bhagavato sarīravaṇṇasaṇṭhānāvayavaṃ iddhimayaṃ bimbakamattaṃ. Taṃ pana rūpakamattaṃ dassento bhagavā yathā attano buddharūpaṃ na dissati, tathā katvā dasseti. Ninnetvāti nīharitvā. Kallosīti pucchāvissajjane kusalo cheko asi. Tathākaraṇenāti kathinasūciṃ viya karaṇena. Etthāti pahūtajivhāya. Mudubhāvo pakāsito amuduno ghanasukhumabhāvāpādanatthaṃ asakkuṇeyyattā dīghabhāvo, tanubhāvo cāti daṭṭhabbaṃ.
『288. 惭愧之处』者，乃应生惭愧之处所。『影像』者，即倒影映像。如何、是何种情形，故云『以神通』等语。『影像之形』者，即世尊之映像形体。此映像既从佛之身续中脱离，仅为一形体，具有世尊身体之色泽、形状、肢节，乃神通所成之像。世尊显示此形体时，以令自己之佛身不被见到的方式加以示现。『引出』者，即取出。『善巧』者，乃善于问答之能手。『以如此作为』者，即如制作咖提那衣之针一般地制作。『于此』者，即于宽广之舌。软柔之性已得彰显，为令人知其非柔软而是细密坚实之性，因不能做到，故应知其具有长度与细薄之性。
§291
291.‘‘Atthacarakenā’’ti iminā byatirekamukhena anatthacarakataṃyeva vibhāveti. Na aññatrāti na aññasmiṃ sugatiyanti attho. Upanetvāupanetvāti taṃ taṃ dosaṃ upanetvā upanetvā, tenāha ‘‘suṭṭhudāsādibhāvaṃ āropetvā’’ti. Pātesīti pavaṭṭanavasena pātesi.
『291. 以行利益者』——藉此相反之方式，唯彰显其为行损害者之性。『非于其他』者，义为非于其他善趣。『一一加诸』者，即一一加诸彼彼之过失，因此说『安立极度低劣等之状态』。『使堕落』者，即以滚落之方式使其堕落。
Pokkharasātibuddhūpasaṅkamanavaṇṇanā波咖罗娑帝前往拜见佛陀的注释
§293-6
293-6.Āgamā nūti āgato nu. Khoti nipātamattaṃ. Idhāti ettha, tumhākaṃ santikanti attho. Adhivāsetūti sādiyatu, taṃ pana sādiyanaṃ manasā sampaṭiggaho hotīti āha ‘‘sampaṭicchatū’’ti.
293-6.『āgamā nu』者，乃「已来耶」之义。『kho』字仅为语气助词。『idha』者，即「此处」，意谓「于汝等之处」。『adhivāsetu』者，即「请其接受」；然而，那接受乃是以意心领纳，故说「请其心领受」。
§297
297.Yāvadatthanti yāva attho, tāva bhojanena tadā katanti attho. Oṇittanti āmisāpanayanena sucikataṃ, tenāha ‘‘hatthe ca pattañca dhovitvā’’ti.
297. 教法中说，事物存在于有意义之处，食物则于食用时成其意义。此处以手洗衣服来说明清洁，因此云“洗手和衣服”。
§298
298.Anupubbiṃ kathanti anupubbaṃ kathetabbakathaṃ, tenāha ‘‘anupaṭipāṭikatha’’nti. Kā pana sā? Dānādikathāti āha ‘‘dānānantaraṃ sīla’’ntiādi. Tena dānakathā tāva pacurajanesupi pavattiyā sabbasādhāraṇattā, sukarattā, sīle patiṭṭhānassa upāyabhāvato ca ādito kathetabbā. Pariccāgasīlo hi puggalo pariggahitavatthūsu nissaṅgabhāvato sukheneva sīlāni samādiyati, tattha ca suppatiṭṭhito hoti. Sīlena dāyakapaṭiggāhakasuddhito parānuggahaṃ vatvā parapīḷānivattivacanato, kiriyadhammaṃ vatvā akiriyadhammavacanato, bhogasampattihetuṃ vatvā bhavasampattihetuvacanato ca dānakathānantaraṃ sīlakathā kathetabbā, tañce dānasīlaṃ vaṭṭanissitaṃ, ayaṃ bhavasampatti tassa phalanti dassanatthaṃ imehi ca dānasīlamayehi paṇītapaṇītatarādibhedabhinnehi puññakiriyavatthūhi etā cātumahārājikādīsu paṇītapaṇītatarādibhedabhinnā aparimeyyā dibbabhogasampattiyo laddhabbāti dassanatthaṃ tadanantaraṃ saggakathā. Svāyaṃ saggo rāgādīhi upakkiliṭṭho, sabbathānupakkiliṭṭho ariyamaggoti dassanatthaṃ saggānantaraṃ maggo kathetabbo. Maggañca kathentena tadadhigamupāyasandassanatthaṃ saggapariyāpannāpi, pageva itare sabbepi kāmā nāma bahvādīnavā aniccā addhuvā vipariṇāmadhammāti kāmānaṃ ādīnavo, hīnā gammā pothujjanikā anariyā anatthasañhitāti tesaṃ okāro lāmakabhāvo, sabbepi bhavā kilesānaṃ vatthubhūtāti tattha saṃkileso, sabbasaṃkilesavippamuttaṃ nibbānanti nekkhamme ānisaṃso ca kathetabboti ayamattho bodhitoti veditabbo. Maggoti cettha iti-saddena ādiatthadīpanato ‘‘kāmānaṃ ādīnavo’’ti evamādīnaṃ saṅgahoti evamayaṃ atthavaṇṇanā katāti veditabbā. ‘‘Tassa uppattiākāradassanattha’’nti kasmā vuttaṃ, nanu maggañāṇaṃ asaṅkhatadhammārammaṇaṃ, na saṅkhatadhammārammaṇanti codanaṃ sandhāyāha ‘‘tañhī’’tiādi. Tattha paṭivijjhantanti asammohapaṭivedhavasena paṭivijjhantaṃ, tenāha ‘‘kiccavasenā’’ti.
298. 所谓“渐次说法”是指依次讲述应逐步阐明的话，故称“依次说法”。那具体为何？因其内容是由施舍等开始，因此曰“施舍之后是戒律”等。施舍事理应如贵族社会中普遍流传之善法般，讲述其难易、戒法的稳固根基及因缘起始。乐于布施者，外舍于所有净物时，因心无挂碍而安受戒法，且戒品稳固。施者、受者清净所生之善，从扶助他人谈至制止伤害言辞，论其身口行为功德，从而论及与世有情利益之施法德行。此施行善德，是依此施舍而得世间利益，且以此利益举例证果，因果相应显现。由施舍善法所生诸多世间乐果，虽天界或俗世诸乐堕染欲中染污，故复说天上福报的究竟解脱——圣道。圣道因断除贪嗔等一切染污，故称“圣道”。若谈道理，圣道为达天福与涅槃根本方法。道理阐述用因缘次第，显现天界福报确保之理；剑锋比喻欲坏真法，因欲生诸多苦恼，且习气痴迷愚民流转六道，故欲为凡夫术，非圣贤法。有此恶因则名为毒，圣道自在滅除诸毒故得解脱。此即圣道义，是欲之毒害之聚集。因此义理而解，经教表明圣道为出离修行指归。又说“其起因缘之说明”，为断除无明等有漏法之诱导，呼唤断灭，故说“渴望”等。善修人士便依此耐心致力，以断疑惑。故此称“有责无旁贷”的道理。
Pokkharasātiupāsakattapaṭivedanākathāvaṇṇanā波咖罗娑帝表明近事男身份之论述的注释
§299
299. Ettha ca ‘‘diṭṭhadhammo’’tiādi pāḷiyaṃ dassanaṃ nāma ñāṇadassanato aññampi atthi, tannivattanatthaṃ ‘‘pattadhammo’’ti vuttaṃ. Patti ca ñāṇasampattito aññampi vijjatīti tato visesadassanatthaṃ ‘‘viditadhammo’’ti vuttaṃ. Sā panesā viditadhammatā ekadesatopi hotīti nippadesato viditabhāvaṃ dassetuṃ ‘‘pariyogāḷhadhammo’’ti vuttaṃ. Tenassa saccābhisambodhaṃyeva dīpeti. Maggañāṇañhi ekābhisamayavasena pariññādikiccaṃ sādhentaṃ nippadesena catusaccadhammaṃ samantato ogāḷhaṃ nāma hoti, tenāha ‘‘diṭṭho ariyasaccadhammo etenāti diṭṭhadhammo’’ti. Tiṇṇā vicikicchāti sappaṭibhayakantārasadisā soḷasavatthukā, aṭṭhavatthukā ca tiṇṇā vitiṇṇā vicikicchā. Vigatā kathaṅkathāti pavattiādīsu. ‘‘Evaṃ nu kho, na nu kho’’ti evaṃ pavattikā vigatā samucchinnā kathaṅkathā. Vesārajjappattoti sārajjakarānaṃ pāpadhammānaṃ pahīnattā, tappaṭipakkhesu ca sīlādiguṇesu suppatiṭṭhitattā vesārajjaṃ visāradabhāvaṃ veyyattiyaṃ patto adhigato. Sāyaṃ vesārajjappatti suppatiṭṭhitabhāvoti katvā āha ‘‘satthusāsane’’ti. Attanā paccakkhato diṭṭhattā adhigatattā na paraṃ pacceti, na tassa paro paccetabbo atthīti aparappaccayo. Yaṃ panettha vattabbaṃ avuttaṃ, taṃ parato āgamissati. Sesaṃ suviññeyyameva.
299. 此中所说“所见法”等，巴利语“dassana”意为认知显示，除智慧觉悟之外尚有他义，因此又称“所成法”。“成”即智慧得成之理，并非唯一，故后有“显现法”一说。由此了解所显的是究竟真理的揭示。此理聚集称为“四谛，乃至菩提智慧完善乃达成之道，故称“所见圣谛法”。关于疑惑，则如阎罗般剧烈撕裂痛入身心，是时十八季节之苦都已历尽。疑惑消除，则关于苦集灭道之果理证实达至。言说“乃至如是，果真如此否？”此种疑惑除净乃是断除一切疑义，应毫不余力断除疑惑。表面丑陋的罪恶已生灭，正法戒之诸善根稳固，故有清净自信。于是称此法为“佛陀教法”。自心确已证得之境，不依他缘，不寄望他人，即所谓非他缘果报。其所应说之理，彼处先说，此后众生听闻定悉传承。余语以利深入理解。完全详实，不遗余力。
Ambaṭṭhasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā. · 《安巴他经》注释中隐义的阐明。