13. Tevijjasuttaṃ · 13. 三明经复注
12. Lohiccasuttavaṇṇanā十二、《洛希迦经》注释
Lohiccabrāhmaṇavatthuvaṇṇanā洛希迦婆罗门事缘注释
§501
501.Sālavatikāti itthiliṅgavasena tassa gāmassa nāmaṃ. Gāmaṇikābhāvenāti keci. Lohito nāma tassa kule pubbapuriso, tassa vasena lohiccoti tassa brāhmaṇassa gottato āgataṃ nāmaṃ.
「沙拉瓦提卡」是该村庄的女性名称。也有解释为指村庄女首领的说法。「罗希多」是该姓氏先辈男子的名字，于该人统治期间，此婆罗门氏族因此得名。
§502
502. ‘‘Diṭṭhigata’’nti laddhimattaṃ adhippetanti āha ‘‘na pana ucchedasassatānaṃ aññatara’’nti. Na hi ucchedasassatagāhavinimutto koci diṭṭhigāho atthi. ‘‘Bhāsati yevā’’ti tassā laddhiyā loke pākaṭabhāvaṃ dasseti. Attato añño paroti yathā anusāsakato anusāsitabbo paro, evaṃ anusāsitabbatopi anusāsako paroti vuttaṃ ‘‘paro parassāti paro yo’’tiādi. Kiṃ-saddāpekkhāya cettha ‘‘karissatī’’ti anāgatakālavacanaṃ, anāgatepi vā tena tassa kātabbaṃ natthīti dassanatthaṃ. Kusalaṃ dhammanti anavajjadhammaṃ nikkilesadhammaṃ vimokkhadhammanti attho. ‘‘Paresaṃ dhammaṃ kathessāmī’’ti tehi attānaṃ parivārāpetvā vicaraṇaṃ kiṃ atthiyaṃ āsayabuddhassāpi anurodhena vinā taṃ na hotīti tasmā attanā paṭiladdhaṃ…pe… vihātabbanti vadati. Tenāha ‘‘evaṃ sampadamidaṃ pāpakaṃ lobhadhammaṃ vadāmī’’ti.
「见归」指专注于所获的利益，世尊说「并非断灭诸世间有情的唯一之义」。因断灭世间轮回之趣而得解脱者，无有所谓的见归执著。「正如言语所示」，此处借由所获的利益在世间显现明白之态。自性之外，谓他者犹如教者与被教者相互教导，教导关系亦可互为对方。此言「他者为彼之他」等，乃言语出于声音故。此处须依音声而期待「将作此事」的未来时义，表明虽未发生仍有应为之事。善法谓无过失法、无染法、解脱法。若以「当为他人说法」为其修业者，自我修行所得不得不考虑。如是之后，谓「当作如是善法及恶贪瞋法」已成就。
§504
504.Soti lohicco brāhmaṇo.
索迪为婆罗门罗希多氏。
§508
508.Kathāphāsukatthanti kathāsukhatthaṃ, sukhena kathaṃ kathetuñceva sotuñcāti attho. Appeva nāma siyāti ettha pītivasena āmeḍitaṃ daṭṭhabbaṃ. Tathā hi taṃ ‘‘buddhagajjita’’nti vuccati . Bhagavā hi īdisesu ṭhānesu visesato pītisomanassajāto hoti. Tenāha ‘‘ayaṃ kirettha adhippāyo’’tiādi.
「话语易通」意指话语安乐之意，即用欢喜轻松方式说话。但若冷淡无情则不可谓之安乐。此语多应以喜悦之心观之。如是称为「佛族生者」。世尊在此地尤其多生欢喜喜悦，因此谓之「此为地尊」。
Lohiccabrāhmaṇānuyogavaṇṇanā对洛希迦婆罗门诘问的注释
§509
509.Samudayasañjātīti āyuppādo. Anupubbo kampī-saddo ākaṅkhanattho hotīti ‘‘icchatīti attho’’ti vuttaṃ. Sātisayena vā hitena anukampako anuggaṇhanako hitānukampī. Sampajjatīti āsevanalābhena nippajjati balavatī hoti, avaggahāti attho, tenāha ‘‘niyatā hotī’’ti. Niraye nibbattati micchādiṭṭhiko.
「集生起」即寿命之发端。微妙颤声乃愿望之意，谓「欲」也。通过信乐及利益心而生出慈悲，名为「顺行同情者」。「觉悟」以持续共处获得、坚固，名为「坚定者」；引申为拥有智慧故有定力。故曰「是必然者」。持邪见者堕于地狱。
§510-11
510-11.Dutiyaṃ upapattinti ‘‘nanu rājā pasenadī kosalo’’tiādinā dutiyaṃ upapattiṃ sādhanayuttiṃ. Kāraṇañhi bhagavā upamāmukhena dasseti. Ye cimeti ye ca ime kulaputtā dibbā gabbhā paripācentīti yojanā. Asakkuṇantā upanissayasampattiyā, ñāṇaparipākassa vā abhāvena. Ye pana ‘‘paripaccantī’’ti paṭhanti, tesaṃ ‘‘dibbe gabbhe’’ti vacanavipallāsena payojanaṃ natthi. Attho ca dutiyavikappe vuttanayena veditabbo. Ahitānukampitā ca taṃsamaṅgisattavasena. Divi bhavāti dibbā. Gabbhenti paripaccanavasena santānaṃ pabandhentīti gabbhā. ‘‘Channaṃ devalokāna’’nti nidassanavacanametaṃ. Brahmalokassāpi hi dibbagabbhabhāvo labbhateva dibbavihārahetukattā. Evañca katvā ‘‘bhāvanaṃ bhāvayamānā’’ti idampi vacanaṃ samatthitaṃ hoti. Bhavanti ettha yathāruci sukhasamappitāti bhavā, vimānāni. Devabhāvāvahattā dibbā. Vuttanayeneva gabbhā. Dānādayo devalokasaṃvattaniyapuññavisesā.Dibbā bhavāti devalokapariyāpannā upapattibhavā. Tadāvaho hi kammabhavo pubbe gahito.
「第二起事」指「难陀王与巴谢那国之第二因缘」，即次轮因缘。世尊以比喻引导说明之。所谓「有胎者及无胎者为子嗣」是指路径。因缘不成足者或因智慧不圆足者不能成就。读「成因者」者无「有胎」之利义。此义应以双方时间间隔理解。对恶与慈悲皆为同类。天上为神圣。「胎」是因缘合和下众生之连绵相续，「胎」谓众生之连系。如「天道隐藏」语，示例此表达方式。即使在梵天界亦可获得神胎，因神游乐之故。如此说「生起修炼」亦能通达。是作「生起」乃为依喜悅并生出之安乐及美妙之存在，即宫殿。因天人之所享音声之感，名为神生。此神生乃天上乐所承受之福德所致。神生之由来，皆由前世业力所牵引。
Tayocodanārahavaṇṇanā三种应受呵责者的注释
§513
513.Aniyamitenevāti aniyameneva ‘‘tvaṃ evaṃdiṭṭhiko evaṃ sattānaṃ anatthassa kārako’’ti evaṃ anuddesikeneva . Mānanti ‘‘ahametaṃ jānāmi, ahametaṃ passāmī’’ti evaṃ paṇḍitamānaṃ. Bhinditvāti vidhametvā, jahāpetvāti attho. Tayo satthāreti asampāditaattahito anovādakarasāvako, asampāditaattahito ovādakarasāvako, sampāditaattahito anovādakarasāvakoti ime tayo satthāre. Catuttho pana sammāsambuddho na codanāraho hotīti ‘‘tena pucchite eva kathessāmī’’ti codanārahe tayo satthāre paṭhamaṃ dassesi , pacchā catutthaṃsatthāraṃ. Kāmañcettha catuttho satthā eko adutiyo anaññasādhāraṇo, tathāpi so yesaṃ uttarimanussadhammānaṃ vasena ‘‘dhammamayo kāyo’’ti vuccati, tesaṃ samudāyabhūtopi te guṇāvayave satthuṭṭhāniye katvā dassento bhagavā ‘‘ayampi kho, lohicca, satthā’’ti abhāsi.
513.「无约束者」意谓无约束者；『无约束者』谓『你是如是见者，如是存在者，作无益之事者』，此是以此教法教示之。谓人为甚智者自言『我知此，我见此』。『破弃』者，意为破坏舍弃之义。『三种师者』者，即无过失有益劝导弟子者，无过失无益劝导弟子者，有过失无益劝导弟子者，此三为师。第四者正自觉者，不为劝导者，说『此处问时，我当答之』，此四师中前三师为劝导者，后师为第四师。此处第四师或唯一或二或多无异者，然其以生天众生为体而言『法充满之身』，于此生起之诸德法及其部分，为师安立以示，世尊亦说『此亦为师，罗辑呵』。
Aññāti ya-kāralopena niddeso ‘‘sayaṃ abhiññā’’ti ādīsu (dī. ni. 1.28, 37, 52; ma. ni. 1.284; 2.341; a. ni. 2.5; 10.11; mahāva. 11; dha. pa. 353; kathā. 405) viya. Aññāyāti ca tadatthiye sampadānavacananti āha ‘‘ājānanatthāyā’’ti. Sāvakattaṃ paṭijānitvā ṭhitattā ekadesenassa sāsanaṃ karontīti āha ‘‘nirantaraṃ tassa sāsanaṃ akatvā’’ti. Ukkamitvā vattantīti yathicchitaṃ karontīti attho. Paṭikkamantiyāti anabhiratiyā agāravena apagacchantiyā, tenāha ‘‘anicchantiyā’’tiādi. Ekāyāti ekāya itthiyā. Eko iccheyyāti eko puriso tāya anicchantiyā sampayogaṃ kāmeyya. Osakkanādimukhena itthipurisasambandhanidassanaṃ gehasitaapekkhāvasena tassa satthuno sāvakesu paṭipattīti dasseti. Ativiya virattabhāvato daṭṭhumpi anicchamānaṃ. Lobhenāti parivāravasena uppajjanakalābhasakkāralobhena. Tattha sampādehīti tasmiṃ paṭipattidhamme patiṭṭhitaṃ katvā sampādehi. Ujuṃ karohi kāyavaṅkādivigamena.
「他者知见」乃谓『自了知』等起始，见于《大毗尼论》《中部注》《增支部》等文如是。又「他知」谓彼彼处所具之成就说，即称「无父之生」。舍弃沙门弟子身份、坚立单方面教法者，谓之『恒常不作彼教法』。『起做』意即随意而为。『离遣』者谓不乐不敬而远离，故曰『不欲』等。『一处』者谓唯一女性。『一欲』者谓一男性以其不乐之缘而生欲相。以斋戒及女男关系示现，此即为师弟子之间之行持。过于此以远离身心之不愿状态而见贪欲之生。
§515
515.Evaṃ codanaṃ arahatīti evaṃ vuttanayena sāvakesu appossukkabhāvāpādane niyojanavasena codanaṃ arahati, na paṭhamo viya ‘‘evarūpo tava lobhadhammo’’tiādinā, na ca dutiyo viya ‘‘attānameva tāva tattha sampādehī’’tiādinā. Kasmā? Sampāditaattahitatāya tatiyassa.
515.此如此劝导即为阿拉汉。以不生烦恼之纵止缘起为劝导，不似初者谓「此汝贪欲法」等，不似次者谓「唯当自为此处安止」等。为何？因第三者具有无过失有益之本质。
Nacodanārahasatthuvaṇṇanā不应受呵责的导师之注释
§516
516. ‘‘Na codanāraho’’ti ettha yasmā codanārahatā nāma satthuvippaṭipattiyā vā sāvakavippaṭipattiyā vā ubhayavippaṭipattiyā vā, tayidaṃ sabbampi imasmiṃ satthari natthi, tasmā na codanārahoti imamatthaṃ dassetuṃ ‘‘ayañhī’’tiādi vuttaṃ.
516.「无劝导者」此谓劝导之无者，即师行、弟子行、及双向行皆无者，彼师于此一切皆无故，故称「无劝导者」，为显示此义而有『此即此』等说。
§517
517.Mayāgahitāya diṭṭhiyāti sabbaso anavajje sammāpaṭipanne paresaṃ sammadeva sammāpaṭipattiṃ dessente satthari abhūtadosāropanavasena micchāgahitāya nirayagāminiyā pāpadiṭṭhiyā . Narakapapātanti narakasaṅkhātaṃ mahāpapātaṃ. Papatanti tatthāti hi papāto. Saggamaggathaleti saggagāmimaggabhūte puññadhammathale. Sesaṃ suviññeyyameva.
517.云我所犯之见，即谓完备无犯之正行者，于别人正为正行示现者，为师无过失者而加诸恶见，是非恶见，为往地狱之邪见。谓地狱为名大恶地狱，谓之堕落，谓天往路土即天堂所往之地。余当悉知。
Lohiccasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā. · 《洛希迦经》注释中的隐义阐明。