9. Poṭṭhapādasuttaṃ · 9. 布塔巴德经义注
8. Mahāsīhanādasuttavaṇṇanā8. 大狮子吼经注释
Acelakassapavatthuvaṇṇanā裸行者咖萨巴事缘注释
§381
381.Evaṃme sutaṃ…pe… uruññāyaṃ viharatīti mahāsīhanādasuttaṃ. Tatrāyaṃ apubbapadavaṇṇanā. Uruññāyanti uruññāti tassa raṭṭhassapi nagarassapi etadeva nāmaṃ, bhagavā uruññānagaraṃ upanissāya viharati. Kaṇṇakatthale migadāyeti tassa nagarassa avidūre kaṇṇakatthalaṃ nāma eko ramaṇīyo bhūmibhāgo atthi. So migānaṃ abhayatthāya dinnattā ‘‘migadāyo’’ti vuccati, tasmiṃ kaṇṇakatthale migadāye. Aceloti naggaparibbājako. Kassapoti tassa nāmaṃ. Tapassinti tapanissitakaṃ. Lūkhājīvinti acelakamuttācārādivasena lūkho ājīvo assāti lūkhājīvī, taṃ lūkhājīviṃ. Upakkosatīti upaṇḍeti. Upavadatīti hīḷeti vambheti. Dhammassa ca anudhammaṃ byākarontīti bhotā gotamena vuttakāraṇassa anukāraṇaṃ kathenti. Sahadhammiko vādānuvādoti parehi vuttakāraṇena sakāraṇo hutvā tumhākaṃ vādo vā anuvādo vā viññūhi garahitabbaṃ, kāraṇaṃ koci appamattakopi kiṃ na āgacchati. Idaṃ vuttaṃ hoti, ‘‘kiṃ sabbākārenapi tava vāde gārayhaṃ kāraṇaṃ natthī’’ti. Anabbhakkhātukāmāti na abhūtena vattukāmā.
381.如是我闻……世尊住在大城（即大城鸣狮经）。此处是对其先行词的说明。“乌鲁那亚”（Uruññāyaṃ）即为国城名称，世尊依止此乌鲁那亚城而住。城中有一名为“坚纳卡达拉”的地方，在离城不远处有一幽美之地，称为“坚纳卡达拉”，此地为猎人们所赐，称为“猎园”。坚纳卡达拉即是猎人园地。"阿谢罗"（Aceloti）是游方出家者的称谓，而“咖萨巴”则为其名号。“塔帕西”意味着修行苦行者。“鲁迦阿耆维”指的是以粗陋生计的生活方式为业的苦行者，故称“鲁迦阿耆维”。“乌巴柯萨蒂”意味着轻蔑、蔑视。“乌巴瓦达蒂”指的是怨恨、欺诈之意。至于佛法（Dhamma）之“谬解”是指某些对佛陀言教之曲解。所谓“萨哈达摩科瓦丹努瓦多”即是意谓与他人教义同意或异议的辩论；他人对你言论提出不同看法，应由智慧者受持并分辨，而不会失误。譬如有人说：“你所有论点都难论证，无合理因由。”所谓“不希望毁坏”即指非无由欲毁坏他人。
§382
382.Ekaccaṃ tapassiṃ lūkhājīvintiādīsu idhekacco acelakapabbajjāditapanissitattā tapassī ‘‘lūkhena jīvitaṃ kappessāmī’’ti tiṇagomayādibhakkhanādīhi nānappakārehi attānaṃ kilameti, appapuññatāya ca sukhena jīvitavuttimeva na labhati, so tīṇi duccaritāni pūretvā niraye nibbattati.
382.某些修苦行者、以鲁迦阿耆维等生活者为例，其中一类苦行者本欲通过苦修过活，嚼食稻草、草根等，采取各种难行苦调，折磨自己以期功德增益。然而因功德微薄，无法因之而过快乐安稳生活，结果三种恶行俱足，堕入地狱苦报。
Aparo tādisaṃ tapanissitopi puññavā hoti, labhati lābhasakkāraṃ. So ‘‘na dāni mayā sadiso atthī’’ti attānaṃ ucce ṭhāne sambhāvetvā ‘‘bhiyyosomattāya lābhaṃ uppādessāmī’’ti anesanavasena tīṇi duccaritāni pūretvā niraye nibbattati. Ime dve sandhāya paṭhamanayo vutto.
有另一类即使是修苦行者，也具备功德，故获利获尊重。但他内心还存异议，曾生：“此利益非我本有”，乃至生起更大欲求，妄图取得更丰厚利益，因而积累三恶业，终堕地狱。以上两类，则是针对前述情况之第一种说明。
Aparo tapanissitako lūkhājīvī appapuñño hoti, na labhati sukhena jīvitavuttiṃ. So ‘‘mayhaṃ pubbepi akatapuññatāya sukhajīvikā nuppajjati , handadāni puññāni karomī’’ti tīṇi sucaritāni pūretvā sagge nibbattati.
又有一类修苦行者但无功德，故无法过快乐生活。此人心想：“我以前没有造功德快乐的生活，现在我将开始行善积功德。”于是遵守三种善行，得生天界。
Aparo lūkhājīvī puññavā hoti, labhati sukhena jīvitavuttiṃ. So – ‘‘mayhaṃ pubbepi katapuññatāya sukhajīvikā uppajjatī’’ti cintetvā anesanaṃ pahāya tīṇi sucaritāni pūretvā sagge nibbattati. Ime dve sandhāya dutiyanayo vutto.
还有一类苦行者有功德，能享快乐生活。他想：“我生前曾造善业，得享快乐生活。”于是放弃恶行，修三善法，得生天界。以上两类，属于第二种对应说明。
Eko pana tapassī appadukkhavihārī hoti bāhirakācārayutto tāpaso vā channaparibbājako vā, appapuññatāya ca manāpe paccaye na labhati. So anesanavasena tīṇi duccaritāni pūretvā attānaṃ sukhe ṭhapetvā niraye nibbattati.
但另有一位修苦行者，生活极其痛苦，行为粗陋不洁，非善业所感，必不能得安乐生活。此人虽努力修持，却因种种恶行固重，令自己陷于苦难，终致堕于地狱。
Aparo puññavā hoti, so – ‘‘na dāni mayā sadiso atthī’’ti mānaṃ uppādetvā anesanavasena lābhasakkāraṃ vā uppādento micchādiṭṭhivasena – ‘‘sukho imissā paribbājikāya daharāya mudukāya lomasāya samphasso’’tiādīni cintetvā kāmesu pātabyataṃ vā āpajjanto tīṇi duccaritāni pūretvā niraye nibbattati. Ime dve sandhāya tatiyanayo vutto.
有一类人具有福报，但却生起心念：『如今我无过往福德相称』，由此傲慢生起，于是以不正见的心态，心不专注地追求利益与敬重，想着诸如『与游方者、少年、温顺者、毛发等慈爱的接触是乐趣』等念头，遂陷于贪欲中，导致三个恶行皆遍满，终生在地狱中受苦。这是第二与第三种情况的说法。
Aparo pana appadukkhavihārī appapuñño hoti, so – ‘‘ahaṃ pubbepi akatapuññatāya sukhena jīvikaṃ na labhāmī’’ti tīṇi sucaritāni pūretvā sagge nibbattati.
还有一类人，过着轻微痛苦的生活，没有善业福德，生起念想：『我从未因无福德而得享安乐生活』，遂行三种正行，感得天界幸福。
Aparo puññavā hoti, so – ‘‘pubbepāhaṃ katapuññatāya sukhaṃ labhāmi, idāni puññāni karissāmī’’ti tīṇi sucaritāni pūretvā sagge nibbattati. Ime dve sandhāya catutthanayo vutto. Idaṃ titthiyavasena āgataṃ, sāsanepi pana labbhati.
又有一类人，具有福德，心念：『过去我因善业得享安乐，如今我要行善德』，于是行三种善行，感得天界幸福。这是第二与第三与第四种情形的说法。这种情形来自部派学说，然而在教法中亦被认可。
Ekacco hi dhutaṅgasamādānavasena lūkhājīvī hoti, appapuññatāya vā sakalampi gāmaṃ vicaritvā udarapūraṃ na labhati. So – ‘‘paccaye uppādessāmī’’ti vejjakammādivasena vā anesanaṃ katvā, arahattaṃ vā paṭijānitvā, tīṇi vā kuhanavatthūni paṭisevitvā niraye nibbattati.
确有某些人因断除苦行积聚而过糟糕生活，因福德少而终日流浪于村落，得不到饱满安乐。此人心念：『我将因缘而生起福报』，虽以医事等谋生，不专一修行，未达阿拉汉果，反而毁坏三处修炼之地，遂于地狱中受苦。
Aparo ca tādisova puññavā hoti. So tāya puññasampattiyā mānaṃ janayitvā uppannaṃ lābhaṃ thāvaraṃ kattukāmo anesanavasena tīṇi duccaritāni pūretvā niraye uppajjati.
又有一类人，具有福德，但因福德生起傲慢，企图坚固现有福报，不专心修持，遂行三种恶行遍满，堕于地狱。
Aparo samādinnadhutaṅgo appapuññova hoti, na labhati sukhena jīvitavuttiṃ. So – ‘‘pubbepāhaṃ akatapuññatāya kiñci na labhāmi, sace idāni anesanaṃ karissaṃ, āyatimpi dullabhasukho bhavissāmī’’ti tīṇi sucaritāni pūretvā arahattaṃ pattuṃ asakkonto sagge nibbattati.
还有一类人，虽专心苦行，却福德不足，不得享安乐生活。其心念：『过去我未积福德，无所得，如今若不专心去行者，长久难得安乐』，遂行三种善行却不能受阿拉汉果，堕入天界。
Aparo puññavā hoti, so – ‘‘pubbepāhaṃ katapuññatāya etarahi sukhito, idānipi puññaṃ karissāmī’’ti anesanaṃ pahāya tīṇi sucaritāni pūretvā arahattaṃ pattuṃ asakkonto sagge nibbattati.
此人福德尚浅，因而心念言：『先前所作之功德尚觉安乐，今后我还要继续修福』。遂舍弃不善业，完成三善行，然未能证得阿拉汉果，转生天中。
§383
383.Āgatiñcāti – ‘‘asukaṭṭhānato nāma ime āgatā’’ti evaṃ āgatiñca. Gatiñcāti idāni gantabbaṭṭhānañca. Cutiñcāti tato cavanañca. Upapattiñcāti tato cutānaṃ puna upapattiñca. Kiṃ sabbaṃ tapaṃ garahissāmīti – ‘‘kena kāraṇena garahissāmi, garahitabbameva hi mayaṃ garahāma, pasaṃsitabbaṃ pasaṃsāma, na bhaṇḍikaṃ karonto mahārajako viya dhotañca adhotañca ekato karomā’’ti dasseti. Idāni tamatthaṃ pakāsento – ‘‘santi kassapa eke samaṇabrāhmaṇā’’tiādimāha.
383.所谓“āgatiñca”，是指“这些来者称为阿伽谛那（意味汇集者）”；“gatiñca”则是接下来应当前往之处；“cutiñca”即“离开”之义；“upapattiñca”是“离开之后再度产生”之意。关于“何以全盘轻慢苦行”，意思是：『我以何因而轻慢苦行？我等自当轻慢应当轻慢者；当赞美该赞美者，不做背弃者，如同大王一般举止不偏不倚』。此处表明轻慢的根源所在。接着阐明了此理，即“有咖萨巴等比库及婆罗门”等言。
§384
384.Yaṃ te ekaccanti pañcavidhaṃ sīlaṃ, tañhi loke na koci ‘‘na sādhū’’ti vadati. Puna yaṃ te ekaccanti pañcavidhaṃ veraṃ, taṃ na koci ‘‘sādhū’’ti vadati. Puna yaṃ te ekaccanti pañcadvāre asaṃvaraṃ, te kira – ‘‘cakkhu nāma na nirundhitabbaṃ, cakkhunā manāpaṃ rūpaṃ daṭṭhabba’’nti vadanti, esa nayo sotādīsu. Puna yaṃ te ekaccanti pañcadvāre saṃvaraṃ.
384.若各人持守五种戒律之一，于世间无人称之为“不善”；若各人实践五种恶行之一，则无人称之为“善”；若各人各自于五门口不自制，人们则言：“眼睛不可随便放开，应以眼观赏美色”，此为听觉等五根的法门；若于五门口各具自制，则被赞为守戒。
Evaṃ paresaṃ vādena saha attano vādassa samānāsamānataṃ dassetvā idāni attano vādena saha paresaṃ vādassa samānāsamānataṃ dassento ‘‘yaṃ maya’’ntiādimāha. Tatrāpi pañcasīlādivaseneva attho veditabbo.
如此，他人辩论时与自己论相比较显示不相上下，现在自己与他人论辩时亦表现平等而称：“这是我的”，此处应当了知五戒等法义。
Samanuyuñjāpanakathāvaṇṇanā反诘论注释
§385
385.Samanuyuñjantanti samanuyuñjantu, ettha ca laddhiṃ pucchanto samanuyuñjati nāma, kāraṇaṃ pucchanto samanugāhati nāma, ubhayaṃ pucchanto samanubhāsati nāma. Satthārā vā satthāranti satthārā vā saddhiṃ satthāraṃ upasaṃharitvā – ‘‘kiṃ te satthā te dhamme sabbaso pahāya vattati, udāhu samaṇo gotamo’’ti. Dutiyapadepi eseva nayo.
385.“同修者当同修”，此中“寻问者”为“同修者”，“寻因者”为“同集者”，两者兼而有之者为“同言者”。佛与弟子相伴，佛自称“师”，弟子亦合抱聚集许诺，谓：“为何师者放弃所教诸法，譬如沙门果德玛”。第二句亦同此义理。
Idāni tamatthaṃ yojetvā dassento – ‘‘ye imesaṃ bhavata’’ntiādimāha. Tattha akusalā akusalasaṅkhātāti akusalā ceva ‘‘akusalā’’ti ca saṅkhātā ñātā koṭṭhāsaṃ vā katvā ṭhapitāti attho. Esa nayo sabbapadesu. Api cettha sāvajjāti sadosā. Na alamariyāti niddosaṭṭhena ariyā bhavituṃ nālaṃ asamatthā.
现在依此义理陈说：“诸位都是如是”，其中“恶及恶名”意为恶人及其名讳，并指明“知别、编排、立旗”之义。此理通行各处。若当此非正法则为邪见。佛教戒律清净无染污之故，邪见不得为圣。
§386-392
386-392.Yaṃ viññū samanuyuñjantāti yena viññū amhe ca aññe ca pucchantā evaṃ vadeyyuṃ, taṃ ṭhānaṃ vijjati, atthi taṃ kāraṇanti attho. Yaṃ vā pana bhonto pare gaṇācariyāti pare pana bhonto gaṇācariyā yaṃ vā taṃ vā appamattakaṃ pahāya vattantīti attho. Amheva tattha yebhuyyena pasaṃseyyunti idaṃ bhagavā satthārā satthāraṃ samanuyuñjanepi āha – saṅghena saṃghaṃ samanuyuñjanepi. Kasmā? Saṅghapasaṃsāyapi satthuyeva pasaṃsāsiddhito. Pasīdamānāpi hi buddhasampattiyā saṅghe, saṅghasampattiyā ca buddhe pasīdanti, tathā hi bhagavato sarīrasampattiṃ disvā, dhammadesanaṃ vā sutvā bhavanti vattāro – ‘‘lābhā vata bho sāvakānaṃ ye evarūpassa satthu santikāvacarā’’ti, evaṃ buddhasampattiyā saṅghe pasīdanti. Bhikkhūnaṃ panācāragocaraṃ abhikkamapaṭikkamādīni ca disvā bhavanti vattāro – ‘‘santikāvacarānaṃ vata bho sāvakānaṃ ayañca upasamaguṇo satthu kīva rūpo bhavissatī’’ti, evaṃ saṅghasampattiyā buddhe pasīdanti. Iti yā satthupasaṃsā, sā saṅghassa. Yā saṅghassa pasaṃsā, sā satthūti saṅghapasaṃsāyapi satthuyeva pasaṃsāsiddhito bhagavā dvīsupi nayesu – ‘‘amheva tattha yebhuyyena pasaṃseyyu’’nti āha. Samaṇo gotamo ime dhamme anavasesaṃ pahāya vattati, yaṃ vā pana bhonto pare gaṇācariyātiādīsupi panettha ayamadhippāyo – sampattasamādānasetughātavasena hi tisso viratiyo. Tāsu sampattasamādāna viratimattameva aññesaṃ hoti, setughātavirati pana sabbena sabbaṃ natthi. Pañcasu pana tadaṅgavikkhambhanasamucchedapaṭipassaddhinissaraṇappahānesu aṭṭhasamāpattivasena ceva vipassanāmattavasena ca tadaṅgavikkhambhanappahānamattameva aññesaṃ hoti. Itarāni tīṇi pahānāni sabbena sabbaṃ natthi. Tathā sīlasaṃvaro, khantisaṃvaro, ñāṇasaṃvaro, satisaṃvaro, vīriyasaṃvaroti pañca saṃvarā, tesu pañcasīlamattameva adhivāsanakhantimattameva ca aññesaṃ hoti, sesaṃ sabbena sabbaṃ natthi.
386-392.『知者共行』者，谓彼知者为我等及他人之问，若云『倘若如此言，当理所应有此处，存在此因』。又云『尊者所言他方群行者，即他方群行之人，亦即此意谓放逸者所弃而行』。我等当中有谁最应称许，世尊亦称赞并说——与僧团共践行此法者，何故？因赞僧团者，称赞世尊亦成就。众生笃敬因佛之功德而信僧，亦因僧之功德而敬佛。以见世尊道躯、闻法说时，生起诸行者语——“此等弟子极蒙佛陀亲近，得大利益也。”由佛之功德令众信顺，亦由僧之功德令佛得尊敬。谓观比库之行为规矩、出入范围、先行之等，遂观想——“彼是弟子得接近圣者，佛之形象当如是”，此因僧功德令其对佛恭敬。故所称赞者即佛，所赞扬者即僧，因此称赞僧团即实为称赞佛。世尊在二次教授中言，“当中由我最宜称许”，此言明了佛以诸功德而最宜被赞。沙门果德玛摒弃诸法，不留残余，所谓“尊者他方群行”等，实为三戒之断恶求善。于三戒中，以持戒最胜，断恶并非尽除。于五种断欲、断恶、断害及八种专注集等修习，唯断欲最显著胜于他法，余三不完全灭除。又持五戒中，以五戒量与摄受忍量较之，忍为胜存，余皆未尽全摄。如此戒、忍、慧、念、精进五摄持中，唯五戒量与摄受忍量较胜，余终非圆满具足。
Pañca kho panime uposathuddesā, tesu pañcasīlamattameva aññesaṃ hoti. Pātimokkhasaṃvarasīlaṃ sabbena sabbaṃ natthi. Iti akusalappahāne ca kusalasamādāne ca, tīsu viratīsu, pañcasu pahānesu, pañcasu saṃvaresu, pañcasu uddesesu, – ‘‘ahameva ca mayhañca sāvakasaṅgho loke paññāyati, mayā hi sadiso satthā nāma, mayhaṃ sāvakasaṅghena sadiso saṅgho nāma natthī’’ti bhagavā sīhanādaṃ nadati.
五种Uposatha戒牒，其中唯五戒量较著显，既非一切、全备之尊足戒。由此论弃恶行善，有三戒断恶及五戒废弃，五戒摄持，五种戒领及五项戒目的，谓“我及弟子僧团于众生中被认知。本人为类似之圣者，因吾弟子团故无人能有如是之团”，世尊发狮吼焉。
Ariyaaṭṭhaṅgikamaggavaṇṇanā圣八支道注释
§393
393. Evaṃ sīhanādaṃ naditvā tassa sīhanādassa aviparītabhāvāvabodhanatthaṃ – ‘‘atthi, kassapa, maggo’’tiādimāha. Tattha maggoti lokuttaramaggo. Paṭipadāti pubbabhāgapaṭipadā. Kālavādītiādīni brahmajāle vaṇṇitāni. Idāni taṃ duvidhaṃ maggañca paṭipadañca ekato katvā dassento – ‘‘ayameva ariyo’’tiādimāha. Idaṃ pana sutvā acelo cintesi – ‘‘samaṇo gotamo mayhaṃyeva maggo ca paṭipadā ca atthi, aññesaṃ natthīti maññati, handassāhaṃ amhākampi maggaṃ kathemī’’ti. Tato acelakapaṭipadaṃ kathesi. Tenāha – ‘‘evaṃ vutte acelo kassapo bhagavantaṃ etadavoca…pe… udakorohanānuyogamanuyutto viharatī’’ti.
393. 如是发狮吼后，为显其狮吼不改，世尊语咖萨巴曰：“当有，道理。”道指世间超越之道，行法即先路径。所谓时间差别诸论者皆为杂乱虚妄之诡辩。今讲述二重道及行——“此即圣道”等。斯义既明，顽固者心中反思——“沙门果德玛既有我之道及路径，非他有也。吾该如何为我亦行此途？”由此诘问，世尊说其顽固之路径，云：“如是，果德玛尊者日夜遵行，恪守不辍。”
Tapopakkamakathāvaṇṇanā苦行精勤论注释
§394
394. Tattha tapopakkamāti tapārambhā, tapakammānīti attho. Sāmaññasaṅkhātāti samaṇakammasaṅkhātā. Brahmaññasaṅkhātāti brāhmaṇakammasaṅkhātā. Acelakoti niccolo, naggoti attho. Muttācāroti visaṭṭhācāro, uccārakammādīsu lokiyakulaputtācārena virahito ṭhitakova uccāraṃ karoti, passāvaṃ karoti, khādati, bhuñjati ca. Hatthāpalekhanoti hatthe piṇḍamhi ṭhite jivhāya hatthaṃ apalikhati, uccāraṃ vā katvā hatthasmiññeva daṇḍakasaññī hutvā hatthena apalikhati. ‘‘Bhikkhāgahaṇatthaṃ ehi, bhante’’ti vutto na etīti na ehibhaddantiko. ‘‘Tena hi tiṭṭha, bhante’’ti vuttopi na tiṭṭhatīti natiṭṭhabhaddantiko. Tadubhayampi kira so – ‘‘etassa vacanaṃ kataṃ bhavissatī’’ti na karoti. Abhihaṭanti puretaraṃ gahetvā āhaṭaṃ bhikkhaṃ, uddissakatanti ‘‘imaṃ tumhe uddissa kata’’nti evaṃ ārocitaṃ bhikkhaṃ. Na nimantananti ‘‘asukaṃ nāma kulaṃ vā vīthiṃ vā gāmaṃ vā paviseyyāthā’’ti evaṃ nimantitabhikkhampi na sādiyati, na gaṇhati. Nakumbhimukhāti kumbhito uddharitvā diyyamānaṃ bhikkhaṃ na gaṇhati. Na kaḷopimukhāti kaḷopīti ukkhali vā pacchi vā, tatopi na gaṇhati. Kasmā? Kumbhikaḷopiyo maṃ nissāya kaṭacchunā pahāraṃ labhantīti. Na eḷakamantaranti ummāraṃ antaraṃ katvā diyyamānaṃ na gaṇhati. Kasmā? ‘‘Ayaṃ maṃ nissāya antarakaraṇaṃ labhatī’’ti. Daṇḍamusalesupi eseva nayo.
394. 彼所谓苦行起始，谓苦行充满，于苦行行为名义下。所谓沙门行为者，指修习沙门之法。所谓婆罗门行为者，言修习婆罗门法。所谓顽固者，谓执拗、无知。所谓敞露，意谓无遮盖。所谓清净行者，言远离世俗之躯体举动，而独自于口舌行动，进食、饮水、咀嚼。所谓手掌书写者，意为手于口中持食，而将手置舌下书写，或口中发音再以手作笔记。对乞食劝说“来吧尊者”，彼不肯接受。对说“请于彼处立定”，其亦不立。对此双方劝说无回应。彼称之前有人曾击打且告之“这是给你”，对此言未理会。拒不应邀说“此地名不喜乞食之路或村居”，对叫请乞食者亦未理会。举起埇口盛取之乞食，却不接纳。亦不理会柴火。何故？因她及此物均为依赖障碍。亦不理会蜂蜜，亦不理会手杖。何故？均为依靠物由其获得。举起两人共食之一者出座，亦不接纳，何故？因若一人被妨碍。亦不理会怀孕妇女吮乳、吮吸婴儿、施乳者、施乳觉性、与丈夫契合等，亦不理会。徒役，即于约定场所由彼聚集乞食贫穷之顽固弟子，为彼等准备食米等饮食，聚集而食。粗心顽固者仍不理会。未至足处处，有门徒立誓“必食乞食”，对其弃恶故不理会。何故？因乞食间妨碍也。彼如群居者，若见彼顽固称“我有乞食”，则人入其家取食时，蜂虻扑蜂纷纷飞来作群舞。故彼不理会乞食。何故？因蜂虻惹扰此乞食之生计也。
Dvinnanti dvīsu bhuñjamānesu ekasmiṃ uṭṭhāya dente na gaṇhati. Kasmā? ‘‘Ekassa kabaḷantarāyo hotī’’ti. Na gabbhiniyātiādīsu pana ‘‘gabbhiniyā kucchiyaṃ dārako kilamati. Pāyantiyā dārakassa khīrantarāyo hoti, purisantaragatāya ratiantarāyo hotī’’ti na gaṇhati. Saṃkittīsūti saṃkittetvā katabhattesu, dubbhikkhasamaye kira acelakasāvakā acelakānaṃ atthāya tato tato taṇḍulādīni samādapetvā bhattaṃ pacanti. Ukkaṭṭho acelako tatopi na paṭiggaṇhati. Na yattha sāti yattha sunakho – ‘‘piṇḍaṃ labhissāmī’’ti upaṭṭhito hoti, tattha tassa adatvā āhaṭaṃ na gaṇhati. Kasmā? Etassa piṇḍantarāyo hotīti. Saṇḍasaṇḍacārinīti samūhasamūhacārinī, sace hi acelakaṃ disvā – ‘‘imassa bhikkhaṃ dassāmā’’ti manussā bhattagehaṃ pavisanti, tesu ca pavisantesu kaḷopimukhādīsu nilīnā makkhikā uppatitvā saṇḍasaṇḍā caranti, tato āhaṭaṃ bhikkhaṃ na gaṇhati. Kasmā? Maṃ nissāya makkhikānaṃ gocarantarāyo jātoti.
清净饮水者，谓水洁净芬芳。彼处仅饮酒而为不净，故此为不净。单室者，谓仅于一居室内获得乞食而返。单人膳者，谓仅一器皿盛食而用。双室者等亦然。一人之食，两人之食，数人之食皆然。食以传递为半月、加月者，意谓数量与日数计量相关。
Thusodakanti sabbasassasambhārehi kataṃ sovīrakaṃ. Ettha ca surāpānameva sāvajjaṃ, ayaṃ pana sabbesupi sāvajjasaññī. Ekāgārikoti yo ekasmiṃyeva gehe bhikkhaṃ labhitvā nivattati . Ekālopikoti yo ekeneva ālopena yāpeti. Dvāgārikādīsupi eseva nayo. Ekissāpi dattiyāti ekāya dattiyā. Datti nāma ekā khuddakapāti hoti, yattha aggabhikkhaṃ pakkhipitvā ṭhapenti. Ekāhikanti ekadivasantarikaṃ. Addhamāsikanti addhamāsantarikaṃ. Pariyāyabhattabhojananti vārabhattabhojanaṃ, ekāhavārena dvīhavārena sattāhavārena aḍḍhamāsavārenāti evaṃ divasavārena āgatabhattabhojanaṃ.
如是以清水等一切饮料所制成的烈酒。这里所说的酒醉害戒，乃指酒醉行为成其过失者，此乃所有中唯一以酒醉为过之见。〔酒醉害戒之人〕独居者，谓仅在一处屋内取得比库而复归振。独居者又谓仅以单独食粥维持生命。双居者等亦复如是归类。独处者中尚有细分，曰独一日者、谓仅维持一日生活。半月者，谓仅维持半月生活。重复变易而食者者，谓以周日食粥，或一日、两日、七日、半月等分量，生活维系总是依日计算食粥而已。
§395
395.Sākabhakkhoti allasākabhakkho. Sāmākabhakkhoti sāmākataṇḍulabhakkho. Nīvārādīsu nīvāro nāma araññe sayaṃjātā vīhijāti. Daddulanti cammakārehi cammaṃ likhitvā chaḍḍitakasaṭaṃ. Haṭaṃ vuccati silesopi sevālopi. Kaṇanti kuṇḍakaṃ. Ācāmoti bhattaukkhalikāya laggo jhāmakaodano, taṃ chaḍḍitaṭṭhānatova gahetvā khādati, ‘‘odanakañjiya’’ntipi vadanti. Piññākādayo pākaṭā eva. Pavattaphalabhojīti patitaphalabhojī.
「萨咖芭迦」者，谓猛勇之萨咖芭迦；「萨玛咖芭迦」者，谓一般等级之萨咖芭迦。起于制止之义者，名为『制止』，此制止若涵盖森林中自行安住者，谓之『自生』。所谓『达都兰提』，即工匠们以兽皮书写后，置于废弃之棚舍中。所谓『哈塔』，即瓷片，亦作供养使用。所谓『坎』，即小池。称『阿查摩』者，是餐食中以粟粥锅盛之物，此乃如丢弃之地而取用食用者，称为『粥炊』。所谓『品那迦』等，皆为茁壮之饭食。谓之落果食者，即落地果。
§396
396.Sāṇānīti sāṇavākacoḷāni. Masāṇānīti missakacoḷāni. Chavadussānīti matasarīrato chaḍḍitavatthāni, erakatiṇādīni vā ganthetvā katanivāsanāni. Paṃsukūlānīti pathaviyaṃ chaḍḍitanantakāni. Tirīṭānīti rukkhatacavatthāni. Ajinanti ajinamigacammaṃ. Ajinakkhipanti tadeva majjhe phālitakaṃ. Kusacīranti kusatiṇāni ganthetvā katacīraṃ. Vākacīraphalakacīresupi eseva nayo. Kesakambalanti manussakesehi katakambalaṃ. Yaṃ sandhāya vuttaṃ –
「萨那尼」者，谓长竹筒；「马萨那尼」者，谓细小竹筒。所谓「查伐都萨尼」，谓弃置于恶体上之物，即斑秃等粗糙之物，用以制作衣服。所谓「帕苏库拉尼」，谓埋于土中而弃置之物。所谓「提里塔尼」，谓树叶等物。所谓「阿迦那」，谓兽皮。所谓「阿迦那屈」，谓在其中塞入泥土。所谓「库萨地」，谓用苦草做成衣领。竹筒与苦草衣领之做法相似。所谓「凯萨康巴拉」，谓人用头发所制之衣。释所言曰：
‘‘Seyyathāpi bhikkhave, yāni kānici tantāvutāni vatthāni, kesakambalo tesaṃ paṭikiṭṭho akkhāyati. Kesakambalo, bhikkhave, sīte sīto, uṇhe uṇho appaggho ca dubbaṇṇo ca duggandho dukkhasamphasso’’ti.
「譬如，比库们，若有某些布满长丝绒之衣物，称之为凯萨康巴拉。凯萨康巴拉，比库们，冬时则寒冷，夏时则炎热，既不透气又难闻，其触感亦令人不快。」
Vāḷakambalanti assavālehi katakambalaṃ. Ulūkapakkhikanti ulūkapakkhāni ganthetvā katanivāsanaṃ. Ukkuṭikappadhānamanuyuttoti ukkuṭikavīriyaṃ anuyutto, gacchantopi ukkuṭikova hutvā uppatitvā uppatitvā gacchati. Kaṇṭakāpassayikoti ayakaṇṭake vā pakatikaṇṭake vā bhūmiyaṃ koṭṭetvā tattha cammaṃ attharitvā ṭhānacaṅkamādīni karoti. Seyyanti sayantopi tattheva seyyaṃ kappeti. Phalakaseyyanti rukkhaphalake seyyaṃ. Thaṇḍilaseyyanti thaṇḍile ucce bhūmiṭhāne seyyaṃ. Ekapassayikoti ekapasseneva sayati. Rajojalladharoti sarīraṃ telena makkhitvā rajuṭṭhānaṭṭhāne tiṭṭhati, athassa sarīre rajojallaṃ laggati, taṃ dhāreti. Yathāsanthatikoti laddhaṃ āsanaṃ akopetvā yadeva labhati, tattheva nisīdanasīlo. Vekaṭikoti vikaṭakhādanasīlo. Vikaṭanti gūthaṃ vuccati. Apānakoti paṭikkhittasītudakapāno. Sāyaṃ tatiyamassāti sāyatatiyakaṃ. Pāto, majjhanhike, sāyanti divasassa tikkhattuṃ pāpaṃ pavāhessāmīti udakorohanānuyogaṃ anuyutto viharatīti.
所谓「瓦拉康巴拉」，谓以草叶所作之衣。所谓「乌卢卡帕克基」，谓用猫头鹰翅膀所做之衣服。所谓「乌库提迦帕大那」，谓致力于坚韧之努力者，譬如常如刺猬般行进，生起又退却而行。所谓「坎陀卡帕赛基」，谓在人迹罕至之地采集树皮，取其用以制作皮革，进行场地游走。所谓「塞耶」，谓亦云『床』，即在那里设床。所谓「帕拉卡塞耶」，谓树叶所作之床。所谓「探地塞耶」，谓在丘陵等高地上作床。所谓「一巴赛基」，谓仅于一处睡卧。所谓「罗久贾拉达罗」，谓涂以油脂之身体，立于有汗处，其汗黏身，保持身体。所谓「犹如沙床」，谓获得席座，席座不变，如所得即坐。所谓「维卡提」，谓失调之行者。谓「维卡提」者，谓称之为穴。所谓「阿巴那」，谓饮用冷水者。谓「傍晚三时」者，谓傍晚三时的用语。所谓「帕多」「马吉那」「赛杨提」，谓昼夜三时，意指『昼夜三时间必除恶习』，以修持守持现前正念。
Tapopakkamaniratthakatāvaṇṇanā苦行精勤无益性注释
§397
397. Atha bhagavā sīlasampadādīhi vinā tesaṃ tapopakkamānaṃ niratthakataṃ dassento – ‘‘acelako cepi kassapa hotī’’tiādimāha. Tattha ārakā vāti dūreyeva. Averanti dosaveravirahitaṃ. Abyāpajjanti domanassabyāpajjarahitaṃ.
然后世尊教示无具戒德等者顽固无益之状，言曰：「即便是非出家者，咖萨巴也应如是。」此中「阿拉卡」者，谓住于远处。谓远离恼怒与怨恨者。谓远离忧愁与悲伤者。
§398
398.Dukkaraṃ, bho gotamāti idaṃ kassapo ‘‘mayaṃ pubbe ettakamattaṃ sāmaññañca brahmaññañcāti vicarāma, tumhe pana aññaṃyeva sāmaññañca brahmaññañca vadathā’’ti dīpento āha. Pakati kho esāti pakatikathā esā. Imāya ca, kassapa, mattāyāti ‘‘kassapa yadi iminā pamāṇena evaṃ parittakena paṭipattikkamena sāmaññaṃ vā brahmaññaṃ vā dukkaraṃ sudukkaraṃ nāma abhavissa, tato netaṃ abhavissa kallaṃ vacanāya dukkaraṃ sāmañña’’nti ayamettha padasambandhena saddhiṃ attho. Etena nayena sabbattha padasambandho veditabbo.
「苦哉，哦果德玛，此乃咖萨巴所言：‘昔日吾等曾修习普遍之沙门戒律及婆罗门戒律。尔等却仅言他人修行沙门戒与婆罗门戒。’其意旨在光明指示。所谓‘然若咖萨巴因其范围与规矩之小而行戒，戒法虽狭且困难，亦不可称为难，有时却更为难者，因言辞而难。’由此可见，语辞联系在各处皆当体认。
§399
399.Dujjānoti idampi so ‘‘mayaṃ pubbe ettakena samaṇo vā brāhmaṇo vā hotīti vicarāma, tumhe pana aññathā vadathā’’ti idaṃ sandhāyāha. Athassa bhagavā taṃ pakativādaṃ paṭikkhipitvā sabhāvatova dujjānabhāvaṃ āvikaronto punapi – ‘‘pakati kho’’tiādimāha. Tatrāpi vuttanayeneva padasambandhaṃ katvā attho veditabbo.
399.『愚昧』此语意指“我们以前曾探寻某游方者或婆罗门是否如此”，但你们却另作他说。佛陀针对此种错误见解，摒弃之，显露出愚昧之相，再次说：“这就是愚昧”的语句。于此处，按照该言辞关系，应当了解其意。
Sīlasamādhipaññāsampadāvaṇṇanā戒、定、慧成就的注释
§400-401
400-401.Katamā pana sā, bho gotamāti kasmā pucchati. Ayaṃ kira paṇḍito bhagavato kathentasseva kathaṃ uggahesi, atha attano paṭipattiyā niratthakataṃ viditvā samaṇo gotamo – ‘‘tassa ‘cāyaṃ sīlasampadā, cittasampadā, paññāsampadā abhāvitā hoti asacchikatā, atha kho so ārakāva sāmaññā’tiādimāha. Handa dāni naṃ tā sampattiyo pucchāmī’’ti sīlasampadādivijānanatthaṃ pucchati. Athassa bhagavā buddhuppādaṃ dassetvā tantidhammaṃ kathento tā sampattiyo dassetuṃ – ‘‘idha kassapā’’tiādimāha. Imāya ca kassapa sīlasampadāyāti idaṃ arahattaphalameva sandhāya vuttaṃ. Arahattaphalapariyosānañhi bhagavato sāsanaṃ. Tasmā arahattaphalasampayuttāhi sīlacittapaññāsampadāhi aññā uttaritarā vā paṇītatarā vā sīlādisampadā natthīti āha.
400-401.“什么是这种呢，尊敬的果德玛？”为何问此？此问如智者向世尊请教。随后，游方者果德玛对佛说依其修行是徒然的，于是说：“他的戒德、心德、慧德皆未成就，是虚假之人，实乃游方外道。”现在我反问你这等功德。此言意在求知戒德等德业。佛陀显现佛陀果位，讲说微妙法义，使其见此功德，说：“此处有咖萨巴等众某人。”这关于咖萨巴的戒德功德，是为阿拉汉果报所说。阿拉汉果报，即佛法之极致。因此，因与阿拉汉果报相应的戒德、心德、慧德，没有超越或更高更善者，有此说法。
Sīhanādakathāvaṇṇanā狮子吼论说的注释
§402
402. Evañca pana vatvā idāni anuttaraṃ mahāsīhanādaṃ nadanto – ‘‘santi kassapa eke samaṇabrāhmaṇā’’tiādimāha. Tattha ariyanti nirupakkilesaṃ paramavisuddhaṃ. Paramanti uttamaṃ, pañcasīlāni hiādiṃ katvā yāva pātimokkhasaṃvarasīlā sīlameva, lokuttaramaggaphalasampayuttaṃ pana paramasīlaṃ nāma. Nāhaṃ tatthāti tattha sīlepi paramasīlepi ahaṃ attano samasamaṃ mama sīlasamena sīlena mayā samaṃ puggalaṃ na passāmīti attho. Ahameva tattha bhiyyoti ahameva tasmiṃ sīle uttamo. Katamasmiṃ? Yadidaṃ adhisīlanti yaṃ etaṃ uttamaṃ sīlanti attho. Iti imaṃ paṭhamaṃ sīhanādaṃ nadati.
402.如是说毕，佛已现无上大狮吼，宣说：“贤者咖萨巴，乃众游方婆罗门之一。”彼者乃圣洁无染、极端清净之士。以极善行，乃至五戒现行，乃至巴提摩卡戒律圆满守持，是超世间所致之最高功德。佛言：“我非彼处；于彼处戒德及至最高善戒，我未见有与我戒德同等者。正是我在此戒德中最上。”何为最上？谓为“绝对持戒”之意。由此第一狮吼宣示。
Tapojigucchavādāti ye tapojigucchaṃ vadanti. Tattha tapatīti tapo, kilesasantāpakavīriyassetaṃ nāmaṃ, tadeva te kilese jigucchatīti jigucchā. Ariyā paramāti ettha niddosattā ariyā, aṭṭhaārambhavatthuvasenapi uppannā vipassanāvīriyasaṅkhātā tapojigucchā tapojigucchāva, maggaphalasampayuttā paramā nāma. Adhijegucchanti idha jigucchabhāvo jegucchaṃ, uttamaṃ jegucchaṃ adhijegucchaṃ, tasmā yadidaṃ adhijegucchaṃ, tattha ahameva bhiyyoti evamettha attho daṭṭhabbo. Paññādhikārepi kammassakatāpaññā ca vipassanāpaññā ca paññā nāma, maggaphalasampayuttā paramā paññā nāma. Adhipaññanti ettha liṅgavipallāso veditabbo, ayaṃ panetthattho – yāyaṃ adhipaññā nāma ahameva tattha bhiyyoti vimuttādhikāre tadaṅgavikkhambhanavimuttiyo vimutti nāma, samucchedapaṭipassaddhinissaraṇavimuttiyo pana paramā vimuttīti veditabbā. Idhāpi ca yadidaṃ adhivimuttīti yā ayaṃ adhivimutti, ahameva tattha bhiyyoti attho.
“苦行叠”语谓称苦行重叠者。其中“苦行”指意指烦恼所烧之苦行精神，故称苦行；烦恼即其苦行重叠。圣贤者谓无愤怒之圣者，基于八项修行缘起的观智能量，苦行叠即由观智实力所体现，称为与道果相应的最高功德。所谓“极苦行叠”，是最上之苦行叠，故题此意，谓我独尊于此。智慧优势乃因业所生，智慧即观智，及与道果相应的最高智慧。所谓“最高智慧”，但当警觉诸根反转，所谓“最高智慧”即为“证悟”，亦即断灭修道之自由。这里所言最高解脱的证悟即最高自由。
§403
403.Suññāgāreti suññe ghare, ekakova nisīditvāti adhippāyo. Parisāsu cāti aṭṭhasu parisāsu. Vuttampi cetaṃ –
403.“清净寓舍”谓一清净之家中独坐。八众中，义为八众集会。并有文说曰：
‘‘Cattārimāni, sāriputta, tathāgatassa vesārajjāni. Yehi vesārajjehi samannāgato tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadatī’’ti (ma. ni. 1.150) suttaṃ vitthāretabbaṃ.
『“四十五种，如实比库，乃如来之净坐者。以此等净坐相，如来能辨识不净之所及应声，乃在诸众间发出狮子吼。”（中部经·151经文意解）』此当作详究。
Pañhañca naṃ pucchantīti paṇḍitā devamanussā naṃ pañhaṃ abhisaṅkharitvā pucchanti. Byākarotīti taṅkhaṇaññeva vissajjesi. Cittaṃ ārādhetīti pañhāvissajjanena mahājanassa cittaṃ paritosetiyeva. No ca kho sotabbaṃ maññantīti cittaṃ ārādhetvā kathentassapissa vacanaṃ pare sotabbaṃ na maññantīti, evañca vadeyyunti attho. Sotabbañcassa maññantīti devāpi manussāpi mahanteneva ussāhena sotabbaṃ maññanti. Pasīdantīti supasannā kallacittā muducittā honti. Pasannākāraṃ karontīti na muddhappasannāva honti, paṇītāni cīvarādīni veḷuvanavihārādayo ca mahāvihāre pariccajantā pasannākāraṃ karonti. Tathattāyāti yaṃ so dhammaṃ deseti tathā bhāvāya, dhammānudhammapaṭipattipūraṇatthāya paṭipajjantīti attho. Tathattāya ca paṭipajjantīti tathabhāvāya paṭipajjanti, tassa hi bhagavato dhammaṃ sutvā keci saraṇesu keci pañcasu sīlesu patiṭṭhahanti, apare nikkhamitvā pabbajanti. Paṭipannā ca ārādhentīti tañca pana paṭipadaṃ paṭipannā pūretuṃ sakkonti, sabbākārena pana pūrenti, paṭipattipūraṇena tassa bhoto gotamassa cittaṃ ārādhentīti vattabbā.
『不问智慧者』者，天人及人间的智者，并不凭空产生疑问，而是内心盘算后才提问。『断除焦躁』者，指除去心中的烦恼。『摄心』者，是通过消除疑问，令众生的大众内心安稳、安住。不认为『无需聆听』者，是说摄心后，不论何人说的话都觉得无需再听，如此解释为义。『认为应听』者，天人及人间众生皆以极大的精进心认为应当听闻。『清净』者，指心清净安详，表现在温和善心。『作清净相』者，非是粗心大意的清净，而是像舍弃贫穷僧衣、舍弃婆罗门聚落等，修行大僧院者所现的清净貌。『然实义』者，所说之法真实不虚，因修习佛法、依法而修行、充满法的践行。『依真实而修』者，依法实相而修行。因记闻世尊的正法，有些人于戒律中生出信心，有些人出家修行。『修行者亦摄受』者，则是指修行者能够依止此道，心中爱护佛陀法的践行，能圆满此行，故谓之「摄心」。
Imasmiṃ panokāse ṭhatvā sīhanādā samodhānetabbā. Ekaccaṃ tapassiṃ niraye nibbattaṃ passāmīti hi bhagavato eko sīhanādo. Aparaṃ sagge nibbattaṃ passāmīti eko. Akusaladhammappahāne ahameva seṭṭhoti eko. Kusaladhammasamādānepi ahameva seṭṭhoti eko. Akusaladhammappahāne mayhameva sāvakasaṅgho seṭṭhoti eko. Kusaladhammasamādānepi mayhaṃyeva sāvakasaṅgho seṭṭhoti eko. Sīlena mayhaṃ sadiso natthīti eko. Vīriyena mayhaṃ sadiso natthīti eko. Paññāya…pe… vimuttiyā…pe… sīhanādaṃ nadanto parisamajjhe nisīditvā nadāmīti eko. Visārado hutvā nadāmīti eko. Pañhaṃ maṃ pucchantīti eko. Pañhaṃ puṭṭho vissajjemīti eko. Vissajjanena parassa cittaṃ ārādhemīti eko. Sutvā sotabbaṃ maññantīti eko. Sutvā me pasīdantīti eko. Pasannākāraṃ karontīti eko. Yaṃ paṭipattiṃ desemi, tathattāya paṭipajjantīti eko. Paṭipannā ca maṃ ārādhentīti eko. Iti purimānaṃ dasannaṃ ekekassa – ‘‘parisāsu ca nadatī’’ti ādayo dasa dasa parivārā. Evaṃ te dasa purimānaṃ dasannaṃ parivāravasena sataṃ purimā ca dasāti dasādhikaṃ sīhanādasataṃ hoti. Ito aññasmiṃ pana sutte ettakā sīhanādā dullabhā, tenidaṃ suttaṃ mahāsīhanādanti vuccati. Iti bhagavā ‘‘sīhanādaṃ kho samaṇo gotamo nadati, tañca kho suññāgāre nadatī’’ti evaṃ vādānu vādaṃ paṭisedhetvā idāni parisati naditapubbaṃ sīhanādaṃ dassento ‘‘ekamidāha’’ntiādimāha.
此时应当站立清楚狮子吼声。『一者』为道心坚固已调伏恶趣狱苦者的狮吼声。『一者』为天上乐闻故的狮吼声。『一者』为断除不善法我最第一的吼声。『一者』为受持善法我最第一的吼声。『一者』为断除不善法，弟子众我为最第一的吼声。『一者』为受持善法，弟子众我为最第一的吼声。『一者』为戒法无与我相同。『一者』为精进无我相同。『一者』为智慧……解脱……于吼声中静坐调伏广闻。『一者』为精通调伏。『一者』为疑问者问我。『一者』为已答疑问。『一者』为以解惑摄持他心。『一者』为闻之认为应当听。『一者』为闻之生欢喜。『一者』为作清净相。『一者』为依实相所说践行。『一者』为修行者也摄我。如此十个前面十组弟子众于场中而噪。“狮吼”者为百个前面弟子，加之各十组，总计百的十倍。除此等于其它经中狮吼声极罕见，故谓此经为大狮吼。世尊说：“出家者果德玛发狮吼声，且于空屋中吼。”等义，诸论中驳斥他说，现今如是说狮吼声前文为示现，谓之“此日一秀”。
Titthiyaparivāsakathāvaṇṇanā外道别住论说的注释
§404
404. Tattha tatra maṃ aññataro tapabrahmacārīti tatra rājagahe gijjhakūṭe pabbate viharantaṃ maṃ aññataro tapabrahmacārī nigrodho nāma paribbājako . Adhijeguccheti vīriyena pāpajigucchanādhikāre pañhaṃ pucchi. Idaṃ yaṃ taṃ bhagavā gijjhakūṭe mahāvihāre nisinno udumbarikāya deviyā uyyāne nisinnassa nigrodhassa ca paribbājakassa sandhānassa ca upāsakassa dibbāya sotadhātuyā kathāsallāpaṃ sutvā ākāsenāgantvā tesaṃ santike paññatte āsane nisīditvā nigrodhena adhijegucche puṭṭhapañhaṃ vissajjesi, taṃ sandhāya vuttaṃ. Paraṃ viya mattāyāti paramāya mattāya, atimahanteneva pamāṇenāti attho. Ko hi, bhanteti ṭhapetvā andhabālaṃ diṭṭhigatikaṃ añño paṇḍitajātiko ‘‘ko nāma bhagavato dhammaṃ sutvā na attamano assā’’ti vadati. Labheyyāhanti idaṃ so – ‘‘ciraṃ vata me aniyyānikapakkhe yojetvā attā kilamito, ‘sukkhanadītīre nhāyissāmī’ti samparivattentena viya thuse koṭṭentena viya na koci attho nipphādito. Handāhaṃ attānaṃ yoge yojessāmī’’ti cintetvā āha. Atha bhagavā yo anena khandhake titthiyaparivāso paññatto, yo aññatitthiyapubbo sāmaṇerabhūmiyaṃ ṭhito – ‘‘ahaṃ bhante, itthannāmo aññatitthiyapubbo imasmiṃ dhammavinaye ākaṅkhāmi upasampadaṃ, svāhaṃ, bhante, saṃghaṃ cattāro māse parivāsaṃ yācāmī’’tiādinā (mahāva. 86) nayena samādiyitvā parivasati, taṃ sandhāya – ‘‘yo kho, kassapa, aññatitthiyapubbo’’tiādimāha.
第四〇四经。此中，有一位尊者名为苦行者，于王舍城吉祥山居住。另一苦行者名曰尼拘陀，曾于疲群树丛中以勇猛精进问苦行问题。此问起于世尊于吉祥山大寺中，坐于牛心树园中，与尼拘陀辩论语音天眼通神力，在空中显现等。后于诸位听众席坐，答复尼拘陀问题，答竟即为此问。所谓超越者，即超越极度一切大小，即极广大数量。有人问：“师长阿，谁曾听闻世尊法而不欢喜？”曾是闇昧愚人无法胜尽慧者，如此问者固然无益。若有此人，曾久以他意牵累，随他转变如砍树如堆枯，此人则毫无益处。然后念：“如今当断除此恶坚索。”世尊即依本律释，教导该派众弟子规矩。若他曾为异派初学沙门，则称：“长老，称此众为异派初学，为此法愿受上座戒，恳请受戒，乞于僧团受戒三个月。”以此方法安排。遂以“长老葛萨巴此为异派初学法”告知。
§405
405. Tattha pabbajjanti vacanasiliṭṭhatāvaseneva vuttaṃ, aparivasitvāyeva hi pabbajjaṃ labhati. Upasampadatthikena pana nātikālena gāmappavesanādīni aṭṭha vattāni pūrentena parivasitabbaṃ. Āraddhacittāti aṭṭhavattapūraṇena tuṭṭhacittā, ayamettha saṅkhepattho. Vitthārato panesa titthiyaparivāso samantapāsādikāya vinayaṭṭhakathāyaṃ pabbajjakhandhakavaṇṇanāya vuttanayena veditabbo. Api ca metthāti api ca me ettha. Puggalavemattatā viditāti puggalanānattaṃ viditaṃ. ‘‘Ayaṃ puggalo parivāsāraho, ayaṃ na parivāsāraho’’ti idaṃ mayhaṃ pākaṭanti dasseti. Tato kassapo cintesi – ‘‘aho acchariyaṃ buddhasāsanaṃ, yattha evaṃ ghaṃsitvā koṭṭetvā yuttameva gaṇhanti, ayuttaṃ chaḍḍentī’’ti, tato suṭṭhutaraṃ pabbajjāya sañjātussāho – ‘‘sace bhante’’tiādimāha.
第四〇五经。彼处，有人说出家未受戒如失去依止，未圆满出家。然以受戒法门，短时内须完成守戒入村等八部职责称为圆满。『发心』者，意谓以八部圆满而生悦意，此为总指。详说则出家派众皆依合宜律藏训诂论释，谓此即娑婆诃。『我此在之』意谓个人差别了知。有能力以此判别：「此人为可处身者，此人不可处身。」自我显扬此义。迦萨巴思维：“佛法奇妙，竟能统一权衡，舍弃不合者，只取方便合宜者。”彼从此生坚决欢喜出家，且生坚定志气，称：“若……”，如下语。
Atha kho bhagavā tassa tibbacchandataṃ viditvā – ‘‘na kassapo parivāsaṃ arahatī’’ti aññataraṃ bhikkhuṃ āmantesi – ‘‘gaccha bhikkhu kassapaṃ nhāpetvā pabbājetvā ānehī’’ti. So tathā katvā taṃ pabbājetvā bhagavato santikaṃ āgamāsi. Bhagavā taṃ gaṇamajjhe nisīdāpetvā upasampādesi. Tena vuttaṃ – ‘‘alattha kho acelo kassapo bhagavato santike pabbajjaṃ, alattha upasampada’’nti. Acirūpasampannoti upasampanno hutvā nacirameva. Vūpakaṭṭhoti vatthukāmakilesakāmehi kāyena ceva cittena ca vūpakaṭṭho. Appamattoti kammaṭṭhāne satiṃ avijahanto. Ātāpīti kāyikacetasikasaṅkhātena vīriyātāpena ātāpī. Pahitattoti kāye ca jīvite ca anapekkhatāya pesitacitto vissaṭṭhaattabhāvo. Yassatthāyāti yassa atthāya. Kulaputtāti ācārakulaputtā. Sammadevāti hetunāva kāraṇeneva. Tadanuttaranti taṃ anuttaraṃ. Brahmacariyapariyosānanti maggabrahmacariyassa pariyosānabhūtaṃ arahattaphalaṃ. Tassa hi atthāya kulaputtā pabbajanti. Diṭṭheva dhammeti imasmiṃyeva attabhāve. Sayaṃ abhiññā sacchikatvāti attanāyeva paññāya paccakkhaṃ katvā, aparappaccayaṃ katvāti attho. Upasampajja vihāsīti pāpuṇitvā sampādetvā vihāsi, evaṃ viharanto ca khīṇā jāti…pe… abbhaññāsīti.
时世尊知其三心愿，即谛告：“迦萨巴非善男子怀舍弃行。”嘱咐弟子：“去接迦萨巴，令其沐浴，得出家。”彼依教诣世尊面前，世尊令其在众中坐定，正式受戒。世尊言：“迦萨巴依止出家已具戒，亦得上座。”不久显露净戒。所谓“内外浊染之苦”，即心身染污所著几害。『勤奋』者，指心身精进不懈。『安心』者，指身心宁静无忧虑。『为所为故』者，谓基于此理入出家者，是世尊弟子，为人所敬仰。出家修行，即达彼无生，依此正见亦称九法之意。自体知识显现者，谓以智慧亲感实证，且由次缘次第体证。受戒住持后，安住修行，具足涅槃。如此生活，修成通达无生果，应称“无生通达者”。
Evamassa paccavekkhaṇabhūmiṃ dassetvā arahattanikūṭena desanaṃ niṭṭhāpetuṃ ‘‘aññataro kho panāyasmā kassapo arahataṃ ahosī’’ti vuttaṃ. Tattha aññataroti eko. Arahatanti arahantānaṃ, bhagavato sāvakānaṃ arahantānaṃ abbhantaro ahosīti ayamettha adhippāyo. Yaṃ yaṃ pana antarantarā na vuttaṃ, taṃ taṃ tattha tattha vuttattā pākaṭamevāti.
于是诸弟子修习正念观法，世尊于阿拉汉队伍中作终教览，曰：“彼迦萨巴长老已证阿拉汉。”其中“一者”指一个人，“阿拉汉”即为佛弟子中最胜者。又有未曾说尽之法，于彼处处皆示现开显。
Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ · 如是，于《吉祥悦意》这部长部注释中，
Mahāsīhanādasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《大狮子吼经》的注释终了。