8. Mahāsīhanādasuttaṃ · 8. 大狮子吼经义注
7. Jāliyasuttavaṇṇanā7. 嘉离耶经注释
Dve pabbajitavatthuvaṇṇanā二出家事缘注释
§378
378.Evaṃme sutaṃ…pe… kosambiyanti jāliyasuttaṃ. Tatrāyaṃ apubbapadavaṇṇanā. Ghositārāmeti ghositena seṭṭhinā kate ārāme. Pubbe kira allakapparaṭṭhaṃ nāma ahosi. Tato kotūhaliko nāma daliddo chātakabhayena saputtadāro avantiraṭṭhaṃ gacchanto puttaṃ vahituṃ asakkonto chaḍḍetvā agamāsi, mātā nivattitvā taṃ gahetvā gatā, te ekaṃ gopālakagāmaṃ pavisiṃsu. Gopālakena ca tadā bahupāyāso paṭiyatto hoti, te tato pāyāsaṃ labhitvā bhuñjiṃsu. Atha so puriso balavapāyāsaṃ bhutto jīrāpetuṃ asakkonto rattibhāge kālaṃ katvā tattheva sunakhiyā kucchismiṃ paṭisandhiṃ gahetvā kukkuro jāto, so gopālakassa piyo ahosi. Gopālako ca paccekabuddhaṃ upaṭṭhahati. Paccekabuddhopi bhattakiccapariyosāne kukkurassa ekekaṃ piṇḍaṃ deti, so paccekabuddhe sinehaṃ uppādetvā gopālakena saddhiṃ paṇṇasālampi gacchati. Gopālake asannihite bhattavelāyaṃ sayameva gantvā kālārocanatthaṃ paṇṇasāladvāre bhussati, antarāmaggepi caṇḍamige disvā bhussitvā palāpeti. So paccekabuddhe mudukena cittena kālaṃkatvā devaloke nibbatti . Tatrassa ghosakadevaputto tveva nāmaṃ ahosi. So devalokato cavitvā kosambiyaṃ ekassa kulassa ghare nibbatti. Taṃ aputtako seṭṭhi tassa mātāpitūnaṃ dhanaṃ datvā puttaṃ katvā aggahesi. Atha attano putte jāte sattakkhattuṃ ghātāpetuṃ upakkami. So puññavantatāya sattasupi ṭhānesu maraṇaṃ appatvā avasāne ekāya seṭṭhidhītāya veyyattiyena laddhajīvito aparabhāge pituaccayena seṭṭhiṭṭhānaṃ patvā ghosakaseṭṭhi nāma jāto. Aññepi kosambiyaṃ kukkuṭaseṭṭhi , pāvāriyaseṭṭhīti dve seṭṭhino atthi, iminā saddhiṃ tayo ahesuṃ.
如是我闻：曾有一次，在国桑比有关于经集的记载。于此，有前行义的说明。所谓“高悉多阿罗”者，是由名为高悉多的舍提所造的园林。先前这里曾有名为阿拉迦婆罗陀的存在。后来有一位名为拘闷利多的商人，由于害怕贪婪的鸟类，携带儿子离开阿万提国，放弃了儿子后回家，又带着他们进入了一处牧牛村。那时牧牛者正承受诸多膏粥，他们便得到了这些膏粥食用。此后，此人食用滋补的膏粥无法消化，夜半时分便离开，立即有一只狗与人相遇，狗成为牧牛者所喜爱。牧牛者供养了独觉圣者（独觉佛）；独觉佛因食事终毕，给予狗每人一份食物，因而彼此生起慈爱，遂与牧牛者同往含树下。牧牛者于就餐时刻，亲自前往，一面望见荒野中有一头野猪，就近食用后将其赶走。独觉佛以柔和之心调伏时刻，升生于天道。此地的天神子名为高悉迦。当时他从天界下降，转生于国桑比一户世家。此人是无子的舍提，父母施与财产，嗣而娶妻生子。此子出生后起意要杀害七次。因其多福德，于七十处未遭死亡，末了由一位舍提女奴之手所获活命，因而在父亲去世后，承袭舍提家业，名为高悉舍提。国桑比还有鸡舍提与波婆梨舍提二舍提，与此人同为三舍提。
Tena ca samayena himavantato pañcasatatāpasā sarīrasantappanatthaṃ antarantarākosambiṃ āgacchanti , tesaṃ ete tayo seṭṭhī attano attano uyyānesu paṇṇakuṭiyo katvā upaṭṭhānaṃ karonti. Athekadivasaṃ te tāpasā himavantato āgacchantā mahākantāre tasitā kilantā ekaṃ mahantaṃ vaṭarukkhaṃ patvā tattha adhivatthāya devatāya santikā saṅgahaṃ paccāsisantā nisīdiṃsu. Devatā sabbālaṅkāravibhūsitaṃ hatthaṃ pasāretvā tesaṃ pānīyapānakādīni datvā kilamathaṃ paṭivinodesi, ete devatāyānubhāvena vimhitā pucchiṃsu – ‘‘kiṃ nu kho, devate, kammaṃ katvā tayā ayaṃ sampatti laddhā’’ti? Devatā āha – ‘‘loke buddho nāma bhagavā uppanno, so etarahi sāvatthiyaṃ viharati, anāthapiṇḍiko gahapati taṃ upaṭṭhahati. So uposathadivasesu attano bhatakānaṃ pakatibhattavetanameva datvā uposathaṃ kārāpesi. Athāhaṃ ekadivasaṃ majjhanhike pātarāsatthāya āgato kañci bhatakakammaṃ akarontaṃ disvā – ‘ajja manussā kasmā kammaṃ na karontī’ti pucchiṃ. Tassa me tamatthaṃ ārocesuṃ. Athāhaṃ etadavocaṃ – ‘idāni upaḍḍhadivaso gato, sakkā nu kho upaḍḍhuposathaṃ kātu’nti. Tato seṭṭhissa paṭivedetvā ‘‘sakkā kātu’’nti āha. Svāhaṃ upaḍḍhadivasaṃ upaḍḍhuposathaṃ samādiyitvā tadaheva kālaṃ katvā imaṃ sampattiṃ paṭilabhi’’nti.
当时，从喜马拉雅山脉，经五百多天的艰难劳苦后，一行人来到国桑比。这三位舍提分别在各自的园林内建立了宽敞华丽的楼阁，供人看护。有一日，这些历尽天南地北劳累者来到一处大森林，恰逢大树倒塌。他们在树下安居，天神端起满布宝饰之手，赐饮食水等，慰藉疲倦者。诸人因天之加持，诧异而问：“尊者啊，这财富是因何因缘而得？”天神答：“世间出现名为世尊的佛陀，他正在此处沙瓦提安住。孤独施主呵护佛陀，在八关斋戒日，施予佛弟子的饭食酬报生活费，度过斋戒。某日，午时，我见一个修行者从喜马拉雅山下来到，未作托钵乞食，问我：‘今人何故不行乞食？’我答以事实。且言：‘今日是半月圆日，可以施行半月斋戒。’我回向舍提，并对他说：‘可以施行半月斋戒。’舍提允诺遵行，并因半月行斋戒时获得此财富。”
Atha te tāpasā ‘‘buddho kira uppanno’’ti sañjātapītipāmojjā tatova sāvatthiṃ gantukāmā hutvāpi – ‘‘bahukārā no upaṭṭhākaseṭṭhino tesampi imamatthamārocessāmā’’ti kosambiṃ gantvā seṭṭhīhi katasakkārabahumānā ‘‘tadaheva mayaṃ gacchāmā’’ti āhaṃsu. ‘‘Kiṃ, bhante, turitāttha, nanu tumhe pubbe cattāro pañca māse vasitvā gacchathā’’ti ca vutte taṃ pavattiṃ ārocesuṃ. ‘‘Tena hi, bhante, saheva gacchāmā’’ti ca vutte ‘‘gacchāma mayaṃ, tumhe saṇikaṃ āgacchathā’’ti sāvatthiṃ gantvā bhagavato santike pabbajitvā arahattaṃ pāpuṇiṃsu. Tepi seṭṭhino pañcasatapañcasatasakaṭaparivārā sāvatthiṃ gantvā dānādīni datvā kosambiṃ āgamanatthāya bhagavantaṃ yācitvā paccāgamma tayo vihāre kāresuṃ. Tesu kukkuṭaseṭṭhinā kato kukkuṭārāmo nāma, pāvāriyaseṭṭhinā kato pāvārikambavanaṃ nāma, ghositaseṭṭhinā kato ghositārāmo nāma ahosi. Taṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘kosambiyaṃ viharati ghositārāme’’ti.
此后，这些苦行人，生起欢喜快乐，即使志愿到沙瓦提去，也言：“尊贵舍提多多益善，我们亦欲前往。”往来时，问道：“尊者，汝等曾住四或五个月，习得何法？”回答言：“因此等同前往。”到达沙瓦提，礼拜佛陀，出家修行，获得阿拉汉果。三舍提率领五千五百余随从来到沙瓦提，施舍物资，祈请佛陀返回国桑比，于是三人各自建造了三处僧院：鸡舍提建鸡舍提园，波婆梨舍提建波婆梨园，高悉舍提建高悉多园。有关记载乃言：“高悉多栖住于高悉多园。”
Muṇḍiyoti idaṃ tassa nāmaṃ. Jāliyoti idampi itarassa nāmameva. Yasmā panassa upajjhāyo dārumayena pattena piṇḍāya carati, tasmā dārupattikantevāsīti vuccati. Etadavocunti upārambhādhippāyena vādaṃ āropetukāmā hutvā etadavocuṃ. Iti kira nesaṃ ahosi, sace samaṇo gotamo ‘‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīra’’nti vakkhati, athassa mayaṃ etaṃ vādaṃ āropessāma – ‘‘bho gotama, tumhākaṃ laddhiyā idheva satto bhijjati, tena vo vādo ucchedavādo hotī’’ti. Sace pana ‘‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra’’nti vakkhati, athassetaṃ vādaṃ āropessāma ‘‘tumhākaṃ vāde rūpaṃ bhijjati, na satto bhijjati. Tena vo vāde satto sassato āpajjatī’’ti. Atha bhagavā ‘‘ime vādāropanatthāya pañhaṃ pucchanti, mama sāsane ime dve ante anupagamma majjhimā paṭipadā atthīti na jānanti, handa nesaṃ pañhaṃ avissajjetvā tassāyeva paṭipadāya āvibhāvatthaṃ dhammaṃ desemī’’ti cintetvā ‘‘tena hāvuso’’tiādimāha.
“沐尼”是其名称之一，“经集”也是其名称。因授事者（upajjhāya，师父）行乞托钵时佩带木制饭器，故谓之“木饭器旁”。此言由辩论之始，起于想要辩论者提出的论点，即若修行者果言“生命等于身体”，则我们以此论对待，称“世尊，汝所得生命即现存者，尔所论乃灭尽论”；若修行者反言“生命与身体不同”，则我们反驳其论：“尔所论身体现存，非生命，故生命永续出生”。于是世尊思虑道：“此等提出论题者，不过不理解我的中道实修，不应放弃彼等疑问，而应由此阐明真理。”遂对曰“善哉”等。
§379-380
379-380. Tattha kallaṃ nu kho tassetaṃ vacanāyāti tassetaṃ saddhāpabbajitassa tividhaṃ sīlaṃ paripūretvā paṭhamajjhānaṃ pattassa yuttaṃ nu kho etaṃ vattunti attho. Taṃ sutvā paribbājakā puthujjano nāma yasmā nibbicikiccho na hoti, tasmā kadāci evaṃ vadeyyāti maññamānā – ‘‘kallaṃ tassetaṃ vacanāyā’’ti āhaṃsu. Atha ca panāhaṃ na vadāmīti ahaṃ etamevaṃ jānāmi, no ca evaṃ vadāmi, atha kho kasiṇaparikammaṃ katvā bhāventassa paññābalena uppannaṃ mahaggatacittametanti saññaṃ ṭhapesiṃ. Nakallaṃ tassetanti idaṃ te paribbājakā – ‘‘yasmā khīṇāsavo vigatasammoho tiṇṇavicikiccho, tasmā na yuttaṃ tassetaṃ vattu’’nti maññamānā vadanti. Sesamettha uttānatthamevāti.
经句第379至380节中，谓“那里果有如此言”，指信受出家的比库，以修满三皈依所成第一禅者而言，此言是否合适？弟子闻之，辍疑不信，以为有时当如此语说，称“那里果有如此言”。然我不语此，然知此因，乃因修习光明觉慧，生具大欢喜心故。此为苦行人所言“不合适”，谓“因彼已断除烦恼，离除错乱，斩断疑惑，故不合适此语”。余此处，唯为明白真意所述也。
Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ · 如是于吉祥悦意中，长部注疏
Jāliyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 嘉离耶经注释完毕。