7. Jāliyasuttaṃ · 7. 嘉离亚经义注
6. Mahālisuttavaṇṇanā《玛哈利经》注释
Brāhmaṇadūtavatthuvaṇṇanā婆罗门使者事注释
§359
359.Evaṃme sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyanti mahālisuttaṃ. Tatrāyaṃ apubbapadavaṇṇanā. Vesāliyanti punappunaṃ visālabhāvūpagamanato vesālīti laddhanāmake nagare. Mahāvaneti bahinagare himavantena saddhiṃ ekābaddhaṃ hutvā ṭhitaṃ sayaṃ jātavanaṃ atthi, yaṃ mahantabhāveneva mahāvananti vuccati, tasmiṃ mahāvane. Kūṭāgārasālāyanti tasmiṃ vanasaṇḍe saṅghārāmaṃ patiṭṭhapesuṃ. Tattha kaṇṇikaṃ yojetvā thambhānaṃ upari kūṭāgārasālāsaṅkhepena devavimānasadisaṃ pāsādaṃ akaṃsu, taṃ upādāya sakalopi saṅghārāmo ‘‘kūṭāgārasālā’’ti paññāyittha. Bhagavā taṃ vesāliṃ upanissāya tasmiṃ saṅghārāme viharati. Tena vuttaṃ – ‘‘vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāya’’nti. Kosalakāti kosalaraṭṭhavāsino. Māgadhakāti magadharaṭṭhavāsino. Karaṇīyenāti avassaṃ kattabbakammena. Yañhi akātumpi vaṭṭati, taṃ kiccanti vuccati, yaṃ avassaṃ kātabbameva, taṃ karaṇīyaṃ nāma.
如此我闻：一时世尊住在迦毗罗卫城，讲说《大梨经》。这里是前言的说明。所谓迦毗罗卫城，是因连年丰饶、繁盛兴盛，因其名为迦毗罗卫城。所谓大林，即一大村庄，与喜马拉雅山相连一体，矗立着世尊亲自开辟的大树林园，因其广大之故，称作大林。在此大林的森林空地中，建有称为阁楼禅堂的僧院；那里用竹篱拦起一块围栏，将阁楼禅堂并排聚集起来，像神宫殿一样筑起殿堂，用此为依，整个僧院因而得名“阁楼禅堂”。世尊住在迦毗罗卫城，据此僧院安住，因此说“世尊住在迦毗罗卫的大林阁楼禅堂内”。所谓迦毗罗卫人，即迦毗罗卫国民。所谓摩揭陀，即摩揭陀国民。所谓“做”之意，是指必须完成的行动。即使尚未成熟兴盛而正在运行的，也称“做”；必须完成的称为“应做”。
§360
360.Paṭisallīno bhagavāti nānārammaṇacārato paṭikkamma sallīno nilīno, ekībhāvaṃ upagamma ekattārammaṇe jhānaratiṃ anubhavatīti attho. Tatthevāti tasmiññeva vihāre. Ekamantanti tasmā ṭhānā apakkamma tāsu tāsu rukkhacchāyāsu nisīdiṃsu.
所谓闭关禅定的世尊，是指断绝各种外缘所生烦恼，进入内心单一境界而住；专心致志于一处，心入禅乐的境界。此义谓即在那住处之内。所谓一方，是指于是处所中，于各各树荫下出家长期安住。
Oṭṭhaddhalicchavīvatthuvaṇṇanā欧陀达离车人事注释
§361
361.Oṭṭhaddhoti addhoṭṭhatāya evaṃladdhanāmo. Mahatiyā licchavīparisāyāti purebhattaṃ buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa dānaṃ datvā bhagavato santike uposathaṅgāni adhiṭṭhahitvā gandhamālādīni gāhāpetvā ugghosanāya mahatiṃ licchavirājaparisaṃ sannipātāpetvā tāya nīlapītādivaṇṇavatthābharaṇavilepanapaṭimaṇḍitāya tāvatiṃsaparisasappaṭibhāgāya mahatiyā licchaviparisāya saddhiṃ upasaṅkami. Akālo kho mahālīti tassa oṭṭhaddhassa mahālīti mūlanāmaṃ, tena mūlanāmamattena naṃ thero mahālīti ālapati. Ekamantaṃ nisīdīti patirūpāsu rukkhacchāyāsu tāya licchaviparisāya saddhiṃ ratanattayassa vaṇṇaṃ kathayanto nisīdi.
“起立”意指起身起立。所谓“大率迦众会”，指从前给予如来比库僧团施舍的本金，于法会时奉献香花等物后，喧启召集大率迦王的众人莅临。他们身披蔚蓝、黄色等五彩衣物和装饰，集合三十余人，共同列席大率迦众会。所谓“大率迦”，并非因其“起立”而名，而是此起立的根本名称；因此以此根本名仪称长老为大率迦长老。所谓一方安坐，是指在各各树荫下，与众同坐时，诵说佛法见解。
§362
362.Sīho samaṇuddesoti āyasmato nāgitassa bhāgineyyo sattavassakāle pabbajitvā sāsane yuttapayutto ‘‘sīho’’ti evaṃnāmako sāmaṇero, so kira taṃ mahāparisaṃ disvā – ‘‘ayaṃ parisā mahatī, sakalaṃ vihāraṃ pūretvā nisinnā, addhā bhagavā ajja imissā parisāya mahantena ussāhena dhammaṃ desessati, yaṃnūnāhaṃ upajjhāyassācikkhitvā bhagavato mahāparisāya sannipatitabhāvaṃ ārocāpeyya’’nti cintetvā yenāyasmā nāgito tenupasaṅkami. Bhante kassapāti theraṃ gottena ālapati. Esā janatāti eso janasamūho.
“狮子”即沙门的号称。尊者那耆多，七十年出家，于佛法教义修习融通，名为“狮子”之沙玛内拉。曾望见这广大众会，“此会广大，众僧整坐，则世尊今日当以广大精进为会中说法；我若受持如上师教导，当宣显与世尊广大众会示现”的念头而思惟。于是尊者那耆多前去见世尊，对长老说道：“尊者迦萨波，此为民众者，即此民众团体也。”
Tvaññeva bhagavato ārocehīti sīho kira bhagavato vissāsiko, ayañhi thero thūlasarīro, tenassa sarīragarutāya uṭṭhānanisajjādīsu ālasiyabhāvo īsakaṃ appahīno viya hoti. Athāyaṃ sāmaṇero bhagavato kālena kālaṃ vattaṃ karoti. Tena naṃ thero ‘‘tvampi dasabalassa vissāsiko’’ti vatvā gaccha tvaññevārocehīti āha. Vihārapacchāyāyanti vihārachāyāyaṃ, kūṭāgāramahāgehacchāyāya pharitokāseti attho. Sā kira kūṭāgārasālā dakkhiṇuttarato dīghā pācīnamukhā, tenassā purato mahatī chāyā patthaṭā hoti, sīho tattha bhagavato āsanaṃ paññapesi.
“汝即向佛说也”，意指狮子即为世尊信士；此长老身躯壮健，因其体重起落坐卧，懈怠之念似少已消失。于是此沙玛内拉随时侍奉世尊长时间勤作。一长老谓：“汝同样是十力信士，前去向佛说吧。”于是说：“住处树荫”，意指住处的树荫，阁楼禅院的巨大房舍荫蔽。据说阁楼禅堂自南向北，长而宽广，且其前方有广阔荫凉，狮子(长老尊者)为世尊的座位上指出。
§363
363. Atha kho bhagavā dvārantarehi ceva vātapānantarehi ca nikkhamitvā vidhāvantāhi vippharantīhi chabbaṇṇāhi buddharasmīhi saṃsūcitanikkhamano valāhakantarato puṇṇacando viya kūṭāgārasālato nikkhamitvā paññattavarabuddhāsane nisīdi. Tena vuttaṃ – ‘‘atha kho bhagavā vihārā nikkhamma vihārapacchāyāya paññatte āsane nisīdī’’ti.
于是世尊从两道门间出入，带风吹拂，衣袂飘动，犹如万色佛光遍洒，离开云层之中，如满月出云，世尊从阁楼禅堂走出，坐在指定的佛座上。于是说：“彼时世尊出游，至住处树荫之指定座位而坐。”
§364-365
364-365.Purimāni, bhante, divasāni purimatarānīti ettha hiyyo divasaṃ purimaṃ nāma, tato paraṃ purimataraṃ. Tato paṭṭhāya pana sabbāni purimāni ceva purimatarāni ca honti. Yadaggeti mūladivasato paṭṭhāya yaṃ divasaṃ aggaṃ parakoṭiṃ katvā viharāmīti attho, yāva vihāsinti vuttaṃ hoti. Idāni tassa parimāṇaṃ dassento ‘‘naciraṃ tīṇi vassānī’’ti āha. Atha vā yadaggeti yaṃ divasaṃ aggaṃ katvā naciraṃ tīṇi vassāni viharāmītipi attho . Yaṃ divasaṃ ādiṃ katvā naciraṃ vihāsiṃ tīṇiyeva vassānīti vuttaṃ hoti. Ayaṃ kira bhagavato pattacīvaraṃ gaṇhanto tīṇi saṃvaccharāni bhagavantaṃ upaṭṭhāsi, taṃ sandhāya evaṃ vadati. Piyarūpānīti piyajātikāni sātajātikāni. Kāmūpasaṃhitānīti kāmassādayuttāni. Rajanīyānīti rāgajanakāni. No ca kho dibbāni saddānīti kasmā sunakkhatto tāni na suṇāti? So kira bhagavantaṃ upasaṅkamitvā dibbacakkhuparikammaṃ yāci, tassa bhagavā ācikkhi, so yathānusiṭṭhaṃ paṭipanno dibbacakkhuṃ uppādetvā devatānaṃ rūpāni disvā cintesi ‘‘imasmiṃ sarīrasaṇṭhāne saddena madhurena bhavitabbaṃ, kathaṃ nu kho naṃ suṇeyya’’nti bhagavantaṃ upasaṅkamitvā dibbasotaparikammaṃ pucchi. Ayañca atīte ekaṃ sīlavantaṃ bhikkhuṃ kaṇṇasakkhaliyaṃ paharitvā badhiramakāsi. Tasmā parikammaṃ karontopi abhabbo dibbasotādhigamāya. Tenassa na bhagavā parikammaṃ kathesi. So ettāvatā bhagavati āghātaṃ bandhitvā cintesi – ‘‘addhā samaṇassa gotamassa evaṃ hoti – ‘ahampi khattiyo ayampi khattiyo, sacassa ñāṇaṃ vaḍḍhissati, ayampi sabbaññū bhavissatī’ti usūyāya mayhaṃ na kathesī’’ti. So anukkamena gihibhāvaṃ patvā tamatthaṃ mahālilicchavino kathento evamāha.
364-365. 尊者，于过去的日子中，‘过去较早的日子’意指有昨天这个‘比较早的日子’，再之后是‘更早的日子’。然而一旦按先后顺序排列，所有的日子既是‘过去的日子’，亦是‘更早的日子’。所谓‘以最早的日子为依据，而后逗留’，意指住持直到被称为‘逗留’为止。如今以那些量度显示‘结论为三年’而言，亦即指以某日为起点之后逗留三年。又或者‘以某日为起点后，逗留整三年’亦有此义。所谓‘以某日为始，整整逗留三年’即此意。此即世尊携带袈裟，履行三年服侍世尊的约定，围绕此事讲述如下。所谓‘夫人容貌’是指慈爱的亲属；‘带欲相伴’是指与欲乐相应；‘易生爱欲’则是因爱起因。天道之乐不是耳根之所不能闻，为何无闻？传说有者亲近世尊，请求开启天眼，世尊开示。此人修行如法，得天眼通，见诸天人之相，心中思惟：“此身所依，声音应当悦耳，何况不应闻乎？”随即亲近世尊，求开启天耳，过去曾有一位有戒的比库被石击致聋，故而虽修此法，天耳难证，世尊未教授此法。此人心中忆念世尊之苦：“种姓士族的世尊，必当增长正知，亦必成就一切智，世尊不愿教我，缘何嫉妒？”遂生退转，归于俗居，开始说出恶话，斯言如是。
§366-371
366-371.Ekaṃsabhāvitoti ekaṃsāya ekakoṭṭhāsāya bhāvito, dibbānaṃ vā rūpānaṃ dassanatthāya dibbānaṃ vā saddānaṃ savanatthāya bhāvitoti attho. Tiriyanti anudisāya. Ubhayaṃsabhāvitoti ubhayaṃsāya ubhayakoṭṭhāsāya bhāvitoti attho. Ayaṃ kho mahāli hetūti ayaṃ dibbānaṃyeva rūpānaṃ dassanāya ekaṃsabhāvito samādhi hetu. Imamatthaṃ sutvā so licchavī cintesi – ‘‘idaṃ dibbasotena saddasuṇanaṃ imasmiṃ sāsane uttamatthabhūtaṃ maññe imassa nūna atthāya ete bhikkhū paññāsampi saṭṭhipi vassāni apaṇṇakaṃ brahmacariyaṃ caranti, yaṃnūnāhaṃ dasabalaṃ etamatthaṃ puccheyya’’nti.
366-371. “一念专注”意指专注于一方面或一门类，为了显现天界之相或天乐之声而修习专注。曰‘三向’谓三方；‘双专注’谓偏于两方面。此即最殊胜的根因——为彰显天堂色相而专一修习的定。听闻此义，拉烂那公主思量道：“天耳之闻声在此教法中确有其最高之义，故此比库们五十乃至六十年恒定持守清净生活，恰如我当以十倍之力方能问得此义。”
§372
372. Tato tamatthaṃ pucchanto ‘‘etāsaṃ nūna, bhante’’tiādimāha. Samādhibhāvanānanti ettha samādhiyeva samādhibhāvanā, ubhayaṃsabhāvitānaṃ samādhīnanti attho. Atha yasmā sāsanato bāhirā etā samādhibhāvanā, na ajjhattikā. Tasmā tā paṭikkhipitvā yadatthaṃ bhikkhū brahmacariyaṃ caranti, taṃ dassento bhagavā ‘‘na kho mahālī’’tiādimāha.
372. 随即向其发问者曰：“此中‘专注修炼’意即仅指专注本身，而非外在所修的定，‘双专注’即在两方面专注。”当因教法超越外在，专注为内在之故故弃外在修法而转向内修，世尊为此正式训示曰：“非如此，拉烂那。”
Catuariyaphalavaṇṇanā四圣果注释
§373
373.Tiṇṇaṃsaṃyojanānanti sakkāyadiṭṭhiādīnaṃ tiṇṇaṃ bandhanānaṃ. Tāni hi vaṭṭadukkhamaye rathe satte saṃyojenti, tasmā saṃyojanānīti vuccanti. Sotāpannohotīti maggasotaṃ āpanno hoti. Avinipātadhammoti catūsu apāyesu apatanadhammo. Niyatoti dhammaniyāmena niyato. Sambodhiparāyaṇoti uparimaggattayasaṅkhātā sambodhi paraṃ ayanaṃ assa, anena vā pattabbāti sambodhiparāyaṇo.
373. 三结缚乃自我见等三种枷锁。此类枷锁如车轮之苦，缠缚着众生，故称结缔。得初果谓已进入圣道。无堕落法谓四种不善趣轮回无堕之理。定者以法则约束。不退转者谓彼已立志成佛，必达无上觉地，是故称为不退转。
Tanuttāti pariyuṭṭhānamandatāya ca kadāci karahaci uppattiyā ca tanubhāvā. Orambhāgiyānanti heṭṭhābhāgiyānaṃ, ye hi baddho upari suddhāvāsabhūmiyaṃ nibbattituṃ na sakkoti. Opapātikoti sesayonipaṭikkhepavacanametaṃ. Tattha parinibbāyīti tasmiṃ uparibhaveyeva parinibbānadhammo. Anāvattidhammoti tato brahmalokā puna paṭisandhivasena anāvattanadhammo. Cetovimuttinti cittavisuddhiṃ, sabbakilesabandhanavimuttassa arahattaphalacittassetaṃ adhivacanaṃ. Paññāvimuttinti etthāpi sabbakilesabandhanavimuttā arahattaphalapaññāva paññāvimuttīti veditabbā. Diṭṭheva dhammeti imasmiṃyeva attabhāve. Sayanti sāmaṃ. Abhiññāti abhijānitvā. Sacchikatvāti paccakkhaṃ katvā. Atha vā abhiññā sacchikatvāti abhiññāya abhivisiṭṭhena ñāṇena sacchikaritvātipi attho. Upasampajjāti patvā paṭilabhitvā. Idaṃ sutvā licchavirājā cintesi – ‘‘ayaṃ pana dhammo na sakuṇena viya uppatitvā, nāpi godhāya viya urena gantvā sakkā paṭivijjhituṃ , addhā pana imaṃ paṭivijjhantassa pubbabhāgappaṭipadāya bhavitabbaṃ, pucchāmi tāva na’’nti.
所谓障碍，是指时有时无之阻碍或不顺。所谓下缘者，是不能由下界净土上升故。所谓转生，是指转生有余。涅槃者谓超越世俗束缚，达至定净心境，断除烦恼之果，慧解脱即纲领。所见法即此真理。所谓说者如实宣说。所谓神通意指依正知而生之禅定通力。证得即实证。证量则以实证为准。受式即获转入圣众之含义。获此经教后，拉烂那此时心念：“此法非如鸟鸣，亦非如树受到火烧，犹有前缘次第，今宜询问。”
Ariyaaṭṭhaṅgikamaggavaṇṇanā圣八支道注释
§374-375
374-375. Tato bhagavantaṃ pucchanto ‘‘atthi pana bhante’’tiādimāha. Aṭṭhaṅgikoti pañcaṅgikaṃ turiyaṃ viya aṭṭhaṅgiko gāmo viya ca aṭṭhaṅgamattoyeva hutvā aṭṭhaṅgiko, na aṅgato añño maggo nāma atthi. Tenevāha – ‘‘seyyathidaṃ, sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhī’’ti. Tattha sammādassanalakkhaṇā sammādiṭṭhi. Sammā abhiniropanalakkhaṇo sammāsaṅkappo. Sammā pariggahaṇalakkhaṇā sammāvācā. Sammā samuṭṭhāpanalakkhaṇo sammākammanto. Sammā vodāpanalakkhaṇo sammāājīvo. Sammā paggahalakkhaṇo sammāvāyāmo. Sammā upaṭṭhānalakkhaṇā sammāsati. Sammā samādhānalakkhaṇo sammāsamādhi. Etesu ekekassa tīṇi tīṇi kiccāni honti. Seyyathidaṃ, sammādiṭṭhi tāva aññehipi attano paccanīkakilesehi saddhiṃ micchādiṭṭhiṃ pajahati, nirodhaṃ ārammaṇaṃ karoti, sampayuttadhamme ca passati tappaṭicchādakamohavidhamanavasena asammohato. Sammāsaṅkappādayopi tatheva micchāsaṅkappādīni pajahanti, nirodhañca ārammaṇaṃ karonti, visesato panettha sammāsaṅkappo sahajātadhamme abhiniropeti. Sammāvācā sammā pariggaṇhati. Sammākammanto sammā samuṭṭhāpeti. Sammāājīvo sammā vodāpeti. Sammāvāyāmo sammā paggaṇhati. Sammāsati sammā upaṭṭhāpeti. Sammāsamādhi sammā padahati.
374-375. 发问道：“世尊，八正道为何？”八正道如四正道外加三正行道，类比为八节之村庄，唯此八道为正，无它道可名。世尊言说：“例如正见，……正定。”各有特征。正见证断错误，启发究竟。正思惟断错思惟，且生善根。正语合宜。正业适当从事。正命适正。正精进恰当努力。正念适当现前。正定正确集中心境。各分别具三支分之业，则八正道完整。以正见为例，断非正见之相应烦恼，作断苦集灭道之功。正思惟亦同，上调心根，理智圆满。此皆世尊所教，护具诸法正见，使五盖断灭，清净无染。
Api cesā sammādiṭṭhi nāma pubbabhāge nānākkhaṇā nānārammaṇā hoti, maggakkhaṇe ekakkhaṇā ekārammaṇā. Kiccato pana ‘‘dukkhe ñāṇa’’ntiādīni cattāri nāmāni labhati. Sammāsaṅkappādayopi pubbabhāge nānākkhaṇā nānārammaṇā honti. Maggakkhaṇe ekakkhaṇā ekārammaṇā. Tesu sammāsaṅkappo kiccato ‘‘nekkhammasaṅkappo’’tiādīni tīṇi nāmāni labhati. Sammā vācādayo tisso viratiyopi honti, cetanādayopi honti, maggakkhaṇe pana viratiyeva. Sammāvāyāmo sammāsatīti idampi dvayaṃ kiccato sammappadhānasatipaṭṭhānavasena cattāri nāmāni labhati. Sammāsamādhi pana pubbabhāgepi maggakkhaṇepi sammāsamādhiyeva.
又如正见法，前部分因不同时间、不同相状而有差别，至道果时则只一时一相。至于功用，便获得如‘苦之智’等四种名称。正思惟之根本，也于前部分有所分别、不同表现，至道果时则唯有一时一相。在诸正思惟中，功用一者被称为‘出离思惟’等三名。正语等方面有三种断戒，意根亦有断戒，但至道果时断戒最为显著。正精进与正念二者，同为功用，故得四名，涵盖正精进与正念之培养。正定则在前部分及道果时都是正定自身。
Iti imesu aṭṭhasu dhammesu bhagavatā nibbānādhigamāya paṭipannassa yogino bahukārattā paṭhamaṃ sammādiṭṭhi desitā. Ayañhi ‘‘paññāpajjoto paññāsattha’’nti (dha. sa. 20) ca vuttā. Tasmā etāya pubbabhāge vipassanāñāṇasaṅkhātāya sammādiṭṭhiyā avijjandhakāraṃ vidhamitvā kilesacore ghātento khemena yogāvacaro nibbānaṃ pāpuṇāti. Tena vuttaṃ – ‘‘nibbānādhigamāya paṭipannassa yogino bahukārattā paṭhamaṃ sammādiṭṭhi desitā’’ti.
如此八法中，世尊为令修行者得无上涅槃，反复宣说首要为正见。这正见被称作‘智慧之灯’。因此，以此为根所生之观见智慧，断除无明之根，杀灭烦恼之盗贼，修行者安住清净，得证涅槃。经中亦有‘为令修行者得涅槃，首重正见’之说。
Sammāsaṅkappo pana tassā bahukāro, tasmā tadanantaraṃ vutto. Yathā hi heraññiko hatthena parivaṭṭetvā parivaṭṭetvā cakkhunā kahāpaṇaṃ olokento – ‘‘ayaṃ cheko, ayaṃ kūṭo’’ti jānāti. Evaṃ yogāvacaropi pubbabhāge vitakkena vitakketvā vipassanāpaññāya olokayamāno – ‘‘ime dhammā kāmāvacarā, ime dhammā rūpāvacarādayo’’ti pajānāti. Yathā vā pana purisena koṭiyaṃ gahetvā parivaṭṭetvā parivaṭṭetvā dinnaṃ mahārukkhaṃ tacchako vāsiyā tacchetvā kamme upaneti, evaṃ vitakkena vitakketvā vitakketvā dinne dhamme yogāvacaro paññāya – ‘‘ime kāmāvacarā, ime rūpāvacarā’’tiādinā nayena paricchinditvā kamme upaneti . Tena vuttaṃ – ‘‘sammāsaṅkappo pana tassā bahukāro, tasmā tadanantaraṃ vutto’’ti. Svāyaṃ yathā sammādiṭṭhiyā evaṃ sammāvācāyapi upakārako. Yathāha – ‘‘pubbe kho, visākha, vitakketvā vicāretvā pacchā vācaṃ bhindatī’’ti, (ma. ni. 1.463) tasmā tadanantaraṃ sammāvācā vuttā.
正思惟是其功能，故此后来又作解释。譬如猎犬用鼻嗅视察一物，辨识‘这是猎狐，这是猎犬’。修行者之功用亦复如是，于前部分用思惟反复考察，以观见智慧观察——‘此为欲界法，此为色界法’等，明了区别。譬如人执绳绕树，以手旋转旋转，经验树干之坚韧，以此作功用，种植行为。修行者亦复用思惟反复思惟，借智慧之力，于所修之法中辨明‘此为欲界法，此为色界法’等，借此功用而成行。故说‘正思惟是其功用，随后复说’。自他亦如正见对正语亦有助益。犹如经言‘昔时维萨迦反复思察而后言语’故而又说正语。
Yasmā pana – ‘‘idañcidañca karissāmā’’ti paṭhamaṃ vācāya saṃvidahitvā loke kammante payojenti; tasmā vācā kāyakammassa upakārikāti sammāvācāya anantaraṃ sammākammanto vutto. Catubbidhaṃ pana vacīduccaritaṃ, tividhañca kāyaduccaritaṃ pahāya ubhayaṃ sucaritaṃ pūrentasseva yasmā ājīvaṭṭhamakaṃ sīlaṃ pūreti, na itarassa, tasmā tadubhayānantaraṃ sammāājīvo vutto. Evaṃ visuddhājīvena pana ‘‘parisuddho me ājīvo’’ti ettāvatā ca paritosaṃ katvā suttapamattena viharituṃ na yuttaṃ, atha kho ‘‘sabbiriyāpathesu idaṃ vīriyaṃ samārabhitabba’’nti dassetuṃ tadanantaraṃ sammāvāyāmo vutto. Tato ‘‘āraddhavīriyenapi kāyādīsu catūsu vatthūsu sati sūpaṭṭhitā kātabbā’’ti dassanatthaṃ tadanantaraṃ sammāsati desitā. Yasmā panevaṃ sūpaṭṭhitā sati samādhissupakārānupakārānaṃ dhammānaṃ gatiyo samannesitvā pahoti ekattārammaṇe cittaṃ samādhātuṃ, tasmā sammāsatiyā anantaraṃ sammāsamādhi desitoti veditabbo. Etesaṃ dhammānaṃ sacchikiriyāyāti etesaṃ sotāpattiphalādīnaṃ paccakkhakiriyatthāya.
由于‘今将作此此’以初步言语示知，作用于世俗作事，故言语为身之助，继之言为正语，继之行为合宜行，故称正业。恶有四种言行，恶有三种身行弃舍后，二者皆善行如法充盈，故称正命。以如此净业为生，语则纯洁，非他人所及。于是也说‘完全清净之命’。以此清净生活，自认为‘生计清净’，因此不得安之于经中浅释，遂称正精进。由次‘以精进应行于身体四处’适当在场者。为明示此义，随后说正念。因正念具足，能观诸有益无益法之缘起，结着于一相集中心，于是一心敛定。由此明知正念后续当有正定故，继之宣说正定。此诸法对见道断漏等皆有确证用故。
Dve pabbajitavatthuvaṇṇanā二出家人事注释
§376-377
376-377.Ekamidāhanti idaṃ kasmā āraddhaṃ? Ayaṃ kira rājā – ‘‘rūpaṃ attā’’ti evaṃladdhiko, tenassa desanāya cittaṃ nādhimuccati. Atha bhagavatā tassa laddhiyā āvikaraṇatthaṃ ekaṃ kāraṇaṃ āharituṃ idamāraddhaṃ. Tatrāyaṃ saṅkhepattho – ‘‘ahaṃ ekaṃ samayaṃ ghositārāme viharāmi, tatra vasantaṃ maṃ te dve pabbajitā evaṃ pucchiṃsu. Athāhaṃ tesaṃ buddhuppādaṃ dassetvā tantidhammaṃ nāma kathento idamavocaṃ – ‘‘āvuso, saddhāsampanno nāma kulaputto evarūpassa satthu sāsane pabbajito, evaṃ tividhaṃ sīlaṃ pūretvā paṭhamajjhānādīni patvā ṭhito ‘taṃ jīva’ntiādīni vadeyya, yuttaṃ nu kho etamassā’’ti? Tato tehi ‘‘yutta’’nti vutte ‘‘ahaṃ kho panetaṃ, āvuso, evaṃ jānāmi, evaṃ passāmi, atha ca panāhaṃ na vadāmī’’ti taṃ vādaṃ paṭikkhipitvā uttari khīṇāsavaṃ dassetvā ‘‘imassa evaṃ vattuṃ na yutta’’nti avocaṃ. Te mama vacanaṃ sutvā attamanā ahesunti. Evaṃ vutte sopi attamano ahosi . Tenāha – ‘‘idamavoca bhagavā. Attamano oṭṭhaddho licchavī bhagavato bhāsitaṃ abhinandī’’ti.
376-377. 有人问：此何以为起点？彼谓国王谓‘色乃自我’，因此说法，无心解脱。世尊为其理解清净，引入一因，从此起始。略言：‘我一时住声闻林，时有二沙门问我，我乃显佛所出生法言，尔等善知之：信足之族子，若受如是佛法出家，行三种戒，得初禅等，能立断言称之曰“彼生存”等语，此乃当行乎？”二人答：“当也，吾实知之，实见之，然吾不敢言此，反以断漏者示出，不令其述此言。”二人闻此言心生欢悦。后来亦心悦。遂言：“佛所说此语，心悦族人起立赞叹佛语。”
Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ · 以上为《吉祥悦意·长部注》中的
Mahālisuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《玛哈利经》注释终了。