6. Mahālisuttaṃ · 6. 玛哈离经义注
5. Kūṭadantasuttavaṇṇanā5. 《咕嗒丹德经》义注
§323
323.Evaṃme sutaṃ…pe… magadhesūti kūṭadantasuttaṃ. Tatrāyaṃ apubbapadavaṇṇanā. Magadhesūti magadhā nāma jānapadino rājakumārā, tesaṃ nivāso ekopi janapado rūḷhīsaddena magadhāti vuccati, tasmiṃ magadhesu janapade. Ito paraṃ purimasuttadvaye vuttanayameva. Ambalaṭṭhikā brahmajāle vuttasadisāva. Kūṭadantoti tassa brāhmaṇassa nāmaṃ. Upakkhaṭoti sajjito. Vacchatarasatānīti vacchasatāni. Urabbhāti taruṇameṇḍakā vuccanti. Ete tāva pāḷiyaṃ āgatāyeva. Pāḷiyaṃ pana anāgatānampi anekesaṃ migapakkhīnaṃ sattasattasatāni sampiṇḍitānevāti veditabbāni. Sabbasattasatikayāgaṃ kiresa yajitukāmo hoti. Thūṇūpanītānīti bandhitvā ṭhapanatthāya yūpasaṅkhātaṃ thūṇaṃ upanītāni.
如是我闻……诸经共称为『魔拘陀国』之说。此处为其先行名词说明。所谓魔拘陀，乃称为魔拘陀诸国王子及其子民之地名，彼处一地众国合称为魔拘陀。于此魔拘陀众国，自前文所说二经中依次引述。『栗木』之名乃指栗木婆罗门。『匝叱迦陀』谓已成佛者。『牟叉他罗萨多』即一百犊牛之意。『优拉毗』谓青年蛙。此等词汇皆是巴利语原意。巴利语中滑翔飞鸟族群繁多，因故称其数量以百计。养食众多野兽鸟类群聚，称为『集聚』。以百计为祭祀牲畜。『瘤』意为绑扎固定，名曰柱子，意在稳固支撑物。
§328
328.Tividhanti ettha vidhā vuccati ṭhapanā, tiṭṭhapananti attho. Soḷasaparikkhāranti soḷasaparivāraṃ.
所谓三种设立，即立柱柱状之意。十六围护，即围绕其环境的十六层环或结构的涵义。
§330-336
330-336.Paṭivasantīti yaññānubhavanatthāya paṭivasanti. Bhūtapubbanti idaṃ bhagavā pathavīgataṃ nidhiṃ uddharitvā purato rāsiṃ karonto viya bhavapaṭicchannaṃ pubbacaritaṃ dassento āha. Mahāvijitoti so kira sāgarapariyantaṃ mahantaṃ pathavīmaṇḍalaṃ vijini, iti mahantaṃ vijitamassāti mahāvijito tveva saṅkhyaṃ agamāsi. Aḍḍhotiādīsu yo koci attano santakena vibhavena aḍḍho hoti, ayaṃ pana na kevalaṃ aḍḍhoyeva, mahaddhano mahatā aparimāṇasaṅkhyena dhanena samannāgato. Pañcakāmaguṇavasena mahantā uḷārā bhogā assāti mahābhogo. Piṇḍapiṇḍavasena ceva suvaṇṇamāsakarajatamāsakādivasena ca jātarūparajatassa pahūtatāya pahūtajātarūparajato, anekakoṭisaṅkhyena jātarūparajatena samannāgatoti attho. Vittīti tuṭṭhi, vittiyā upakaraṇaṃ vittūpakaraṇaṃ tuṭṭhikāraṇanti attho. Pahūtaṃ nānāvidhālaṅkārasuvaṇṇarajatabhājanādibhedaṃ vittūpakaraṇamassāti pahūtavittūpakaraṇo. Sattaratanasaṅkhātassa nidahitvā ṭhapitadhanassa sabbapubbaṇṇāparaṇṇasaṅgahitassa dhaññassa ca pahūtatāya pahūtadhanadhañño. Athavā idamassa devasikaṃ paribbayadānaggahaṇādivasena parivattanadhanadhaññavasena vuttaṃ.
隐现之意，谓为供奉祭祀而保留或供奉。『过去』是指世尊如取出地中积藏宝物一般，将先世积聚遮覆之因果显现，如是展现先世善恶业报。所谓大胜者，谓一广袤无边之天地领域周围。『胜』乃为广大之意，意为以极大数量兴盛。数目超过五大剩余宝物之称谓。极富丽堂皇、拥有大量资财及金银饰物，财宝浩繁。以金银饰物及各类贵重宝物堆积盈满。被称为财物，谓供奉财物以得满足。众宝陀罗尼积聚，乃谓以丰富的财富与粮食备齐仓库，以供奉之意。或传述为天众奉献之律仪美惠。
Paripuṇṇakosakoṭṭhāgāroti koso vuccati bhaṇḍāgāraṃ, nidahitvā ṭhapitena dhanena paripuṇṇakoso, dhaññena paripuṇṇakoṭṭhāgāro cāti attho. Athavā catubbidho koso – hatthī, assā, rathā, pattīti. Koṭṭhāgāraṃ tividhaṃ – dhanakoṭṭhāgāraṃ, vatthakoṭṭhāgāraṃ, dhaññakoṭṭhāgāranti, taṃ sabbampi paripuṇṇamassāti paripuṇṇakosakoṭṭhāgāro. Udapādīti uppajji. Ayaṃ kira rājā ekadivasaṃ ratanāvalokanacārikaṃ nāma nikkhanto. So bhaṇḍāgārikaṃ pucchi – ‘‘tāta, idaṃ evaṃ bahudhanaṃ kena saṅgharita’’nti? Tumhākaṃ pitupitāmahādīhi yāva sattamā kulaparivaṭṭāti. Idaṃ pana dhanaṃ saṅgharitvā te kuhiṃ gatāti? Sabbeva te, deva, maraṇavasaṃ pattāti. Attano dhanaṃ agahetvāva gatā, tātāti? Deva, kiṃ vadetha, dhanaṃ nāmetaṃ pahāya gamanīyameva, no ādāya gamanīyanti. Atha rājā nivattitvā sirīgabbhe nisinno – ‘adhigatā kho me’tiādīni cintesi. Tena vuttaṃ – ‘‘evaṃ cetaso parivitakko udapādī’’ti.
满溢仓库宝殿，仓库为储藏处。以储藏物放置稳固之财物，谓之满仓宝库。或称四种仓库——象、驴、车、盖（蓬），或三种仓库——财库、器物库、粮食库，皆统称为盛满宝库。『源』即起源生起。此谓王者于一日巡行，名为宝物庄严行者，至问仓库管守曰：『族长，这么多财富来源为何？』言族系世代延续达七代。此财藏积累，族长又将去何处？答曰：诸天、人必将死亡归命。若不带自身财富而去，必有所失，故置留财物也。国王回城后，坐于宝座，思惟此事，欲取此财，甚至有此念动，故称为“如此念转生起”。
§337
337.Brāhmaṇaṃāmantetvāti kasmā āmantesi? Ayaṃ kirevaṃ cintesi – ‘‘dānaṃ dentena nāma ekena paṇḍitena saddhiṃ mantetvā dātuṃ vaṭṭati, anāmantetvā katakammañhi pacchānutāpaṃ karotī’’ti. Tasmā āmantesi. Atha brāhmaṇo cintesi – ‘‘ayaṃ rājā mahādānaṃ dātukāmo, janapade cassa bahū corā, te avūpasametvā dānaṃ dentassa khīradadhitaṇḍulādike dānasambhāre āharantānaṃ nippurisāni gehāni corā vilumpissanti janapado corabhayeneva kolāhalo bhavissati, tato rañño dānaṃ na ciraṃ pavattissati, cittampissa ekaggaṃ na bhavissati, handa, naṃ etamatthaṃ saññāpemī’’ti tato tamatthaṃ saññāpento ‘‘bhoto, kho rañño’’tiādimāha.
招呼婆罗门者，为何呼唤？此意为：若以赠与之法，与学识者共商舍予，可防止其后悔，故说“召请”法。婆罗门心想：国王欲施大施，国中盗贼众多，若不安抚盗贼，盗贼势扰民家，盗贼之乱致社区不宁，则国王布施难长久，心不专一，愿能谅解国王此意，乃呼之曰：『夫子，国王……』
§338
338. Tattha sakaṇṭakoti corakaṇṭakehi sakaṇṭako. Panthaduhanāti panthaduhā, panthaghātakāti attho. Akiccakārī assāti akattabbakārī adhammakārī bhaveyya. Dassukhīlanti corakhīlaṃ. Vadhena vāti māraṇena vā koṭṭanena vā. Bandhanenāti addubandhanādinā. Jāniyāti hāniyā; ‘‘sataṃ gaṇhatha, sahassaṃ gaṇhathā’’ti evaṃ pavattitadaṇḍenāti attho. Garahāyāti pañcasikhamuṇḍakaraṇaṃ, gomayasiñcanaṃ, gīvāya kudaṇḍakabandhananti evamādīni katvā garahapāpanena. Pabbājanāyāti raṭṭhato nīharaṇena. Samūhanissāmīti sammā hetunā nayena kāraṇena ūhanissāmi. Hatāvasesakāti matāvasesakā. Ussahantīti ussāhaṃ karonti. Anuppadetūti dinne appahonte puna aññampi bījañca bhattañca kasiupakaraṇabhaṇḍañca sabbaṃ detūti attho. Pābhataṃ anuppadetūti sakkhiṃ akatvā paṇṇe anāropetvā mūlacchejjavasena bhaṇḍamūlaṃ detūti attho. Bhaṇḍamūlassa hi pābhatanti nāmaṃ. Yathāha –
这里『盗贼』谓杀手。『路阻』谓道路不利通行。『不善作业者』谓不可结业，乃不正举止。『苦役』即苦刑劳作。『杀』谓以刀杀，或以暴猛杀害。『缚刑』谓以绳索拘束。『破坏』意指伤害敌国之意。“抓捕一百”、“抓捕一千”乃指搜捕行径。『拘役工具』如剃鬓刀、涂角灰、绑腿绳，乃施酷刑之具。『出家』谓脱离国界。『护卫相随』谓拘捕押送。『杀敌家眷』谓修杀害家属。『奋发』谓努力向前。『不妨害』谓本不与他人争斗。『无所护持』谓施舍时给予所有种子、饮食、工具器物等。“仓库根”即为仓库本体。譬如说：
‘‘Appakenapi medhāvī, pābhatena vicakkhaṇo;
『即便是愚者，也能凭着明察和智慧；』
Samuṭṭhāpeti attānaṃ, aṇuṃ aggiṃva sandhama’’nti. (jā. 1.1.4);
『激励自己，如同微小的火苗点燃般。』（《中生经》1.1.4）
Bhattavetananti devasikaṃ bhattañceva māsikādiparibbayañca tassa tassa kusalakammasūrabhāvānurūpena ṭhānantaragāmanigamādidānena saddhiṃ detūti attho. Sakammapasutāti kasivāṇijjādīsu sakesu kammesu uyyuttā byāvaṭā. Rāsikoti dhanadhaññānaṃ rāsiko. Khemaṭṭhitāti khemena ṭhitā abhayā. Akaṇṭakāti corakaṇṭakarahitā. Mudā modamānāti modā modamānā. Ayameva vā pāṭho, aññamaññaṃ pamuditacittāti adhippāyo. Apārutagharāti corānaṃ abhāvena dvārāni asaṃvaritvā vivaṭadvārāti attho. Etadavocāti janapadassa sabbākārena iddhaphītabhāvaṃ ñatvā etaṃ avoca.
“Bhattavetana”意指祭祀祭品，乃神明的供养，也是每月及等于此的奉献。此外，亦指为各各善行赋予芳香的呈献，乃此领域中物品的转移、相互交换及结合赠送。Sakammapasutā意为季节性的务农者、商贾等邻众的各项盛事、广阔的市场。Rāsika指财力众多者。Khemaṭṭhita意味着安然无惧者，因其安全固守。Akaṇṭaka则是去除窃盗者及盗扰之意。Mudā modamānāti表示欢喜愉悦。此处的诗句即为相互欢喜的意涵。Apārutaghara指盗贼缺失而门户未被关锁，门敞开而未受防护。此即所指。此言乃宣示诸国中普遍被赞叹的神通神变之事。
Catuparikkhāravaṇṇanā四资具之义注
§339
339.Tena hi bhavaṃ rājāti brāhmaṇo kira cintesi – ‘‘ayaṃ rājā mahādānaṃ dātuṃ ativiya ussāhajāto. Sace pana attano anuyantā khattiyādayo anāmantetvā dassati. Nāssa te attamanā bhavissanti; yathā dānaṃ te attamanā honti, tathā karissāmī’’ti. Tasmā ‘‘tena hi bhava’’ntiādimāha. Tattha negamāti nigamavāsino. Jānapadāti janapadavāsino . Āmantayatanti āmantetu jānāpetu. Yaṃ mama assāti yaṃ tumhākaṃ anujānanaṃ mama bhaveyya. Amaccāti piyasahāyakā. Pārisajjāti sesā āṇattikārakā. Yajataṃ bhavaṃ rājāti yajatu bhavaṃ, te kira – ayaṃ rājā ‘‘ahaṃ issaro’’ti pasayha dānaṃ adatvā amhe āmantesi, ahonena suṭṭhu kata’’nti attamanā evamāhaṃsu. Anāmantite panassa yaññaṭṭhānaṃ dassanāyapi na gaccheyyuṃ. Yaññakālo mahārājāti deyyadhammasmiñhi asati mahallakakāle ca evarūpaṃ dānaṃ dātuṃ na sakkā, tvaṃ pana mahādhano ceva taruṇo ca, etena te yaññakāloti dassentā vadanti. Anumatipakkhāti anumatiyā pakkhā, anumatidāyakāti attho. Parikkhārā bhavantīti parivārā bhavanti. ‘‘Ratho sīlaparikkhāro, jhānakkho cakkavīriyo’’ti (saṃ. ni. 5.4) ettha pana alaṅkāro parikkhāroti vutto.
339.某时，一位婆罗门为王思虑曰：“此王大力慷慨施予，极其热心如是。但若其臣属等不敬礼于我，吾将责备之。若不敬吾者，其心无我；如是我等将如赠施般对待。”因此说“因其如此”诸语。其处猶言“商贾居处”为“尼迦玛住处”，“诸国住民”为“人民”，意谓请示问安。所谓“以为是吾者，汝等准许，属于吾”，称“真爱同伴”。“剩余之物”为余粮佐料。所谓“愿为所施”，是王祭之意，谓此王自称“吾为主宰”，收其财而施，与我等相邀同庆，此乃其心情。若有不敬，亦不会来受祭礼之观礼。祭礼时节则称“大王”，意谓根本不可能在此等猛兽时节施予，然汝乃大富且年轻者，故以此时为祭礼之期。所谓允诺派别及允准者，此为其义。所谓眷属，指随从侍从。此语“铁车律持、禅定通达、轮转奋斗”等，皆指对此表示尊崇。此处称“饰物”为护卫。
Aṭṭhaparikkhāravaṇṇanā八资具之义注
§340
340.Aṭṭhahaṅgehīti ubhato sujātādīhi aṭṭhahi aṅgehi. Yasasāti āṇāṭhapanasamatthatāya. Saddhoti dānassa phalaṃ atthīti saddahati. Dāyakoti dānasūro. Na saddhāmattakeneva tiṭṭhati, pariccajitumpi sakkotīti attho. Dānapatīti yaṃ dānaṃ deti, tassa pati hutvā deti, na dāso, na sahāyo. Yo hi attanā madhuraṃ bhuñjati, paresaṃ amadhuraṃ deti, so dānasaṅkhātassa deyyadhammassa dāso hutvā deti. Yo yaṃ attanā bhuñjati, tadeva deti, so sahāyo hutvā deti. Yo pana attanā yena kenaci yāpeti, paresaṃ madhuraṃ deti, so pati jeṭṭhako sāmī hutvā deti, ayaṃ tādisoti attho. Samaṇabrāhmaṇakapaṇaddhikavaṇibbakayācakānanti ettha samitapāpā samaṇā, bāhitapāpā brāhmaṇā. Kapaṇāti duggatā daliddamanussā. Addhikāti pathāvino. Vaṇibbakāti ye – ‘‘iṭṭhaṃ dinnaṃ, kantaṃ, manāpaṃ, kālena anavajjaṃ dinnaṃ, dadaṃ cittaṃ pasādeyya, gacchatu bhavaṃ brahmaloka’’ntiādinā nayena dānassa vaṇṇaṃ thomayamānā vicaranti. Yācakāti ye – ‘‘pasatamattaṃ detha, sarāvamattaṃ dethā’’tiādīni vatvā yācamānā vicaranti. Opānabhūtoti udapānabhūto. Sabbesaṃ sādhāraṇaparibhogo, catumahāpathe khatapokkharaṇī viya hutvāti attho. Sutajātassāti ettha sutameva sutajātaṃ. Atītānāgatapaccuppanne atthe cintetunti ettha – ‘‘atīte puññassa katattāyeva me ayaṃ sampattī’’ti, evaṃ cintento atītamatthaṃ cintetuṃ paṭibalo nāma hoti. ‘‘Idāni puññaṃ katvāva anāgate sakkā sampattiṃ pāpuṇitu’’nti cintento anāgatamatthaṃ cintetuṃ paṭibalo nāma hoti. ‘‘Idaṃ puññakammaṃ nāma sappurisānaṃ āciṇṇaṃ, mayhañca bhogāpi saṃvijjanti, dāyakacittampi atthi; handāhaṃ puññāni karomī’’ti cintento paccuppannamatthaṃ cintetuṃ paṭibalo nāma hotīti veditabbo. Iti imānīti evaṃ yathā vuttāni etāni. Etehi kira aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa dānaṃ sabbadisāhi mahājano upasaṅkamati. ‘‘Ayaṃ dujjāto kittakaṃ kālaṃ dassati, idāni vippaṭisārī hutvā upacchindissatī’’ti evamādīni cintetvā na koci upasaṅkamitabbaṃ maññati. Tasmā etāni aṭṭhaṅgāni parikkhārā bhavantīti vuttāni.
340.八肢众生，即二种殊胜种姓皆具八肢。Yasas指丰盛之具足。信心谓慷慨施予之果报，故持信。施主即布施勇士。不仅以信而立，亦能舍弃所有，此乃其义。施与者指献施者，彼非奴隶及侍从者。若自食甘美之物，布施人则布施苦涩者，彼乃布施法的仆从而布施。自食与布施同样食物者，即侍从。若自身所赖以养者甘美，布施于他人者，即上师与主人，此义也。提及苦行僧婆罗门贪欲乞讨者，谓其皆由罪业驱使。Kapaṇa乃偷窃疏懒之人。Addhika谓狡猾。Vaṇibbaka谓辩称：“所受当得，所爱所意，适时尚无缺失，若内心得欢喜，即去往梵天”，借此夸耀其施之品。Yācaka谓乞求者，称其言：“只需适量、半数就行”，彼等以此乞求。Opānabhūta指由施而生。此为普遍利益，若譬如四大大道及带翅之水鸟。Sutajāta即“真实出身者”，意含指明。思前想后及观现实，表达对过去善业之想念，即认为“正是过去功德带来今之福德”，此为思Past。即认为“现今已造今生功德者能够获未来福报”，此为思Future。又思“善行名为圣人所受，吾亦享其利益，且有乐于布施之心；今日我行善”，此为思Present，三者均称“笨念者”所为。此即是。由此八肢具足者的布施，当有广大群众迎接，以斯事显露。“此恶劣出身人展现不合时节施予，现今则应果断斩断”的此类想法，因而无人愿迎接。故称此八肢为护卫。
Catuparikkhārādivaṇṇanā四资具等之义注
§341
341.Sujaṃpaggaṇhantānanti mahāyāgapaṭiggaṇhanaṭṭhāne dānakaṭacchuṃ paggaṇhantānaṃ. Imehi catūhīti etehi sujātādīhi. Etesu hi asati – ‘‘evaṃ dujjātassa saṃvidhānena pavattadānaṃ kittakaṃ kālaṃ pavattissatī’’tiādīni vatvā upasaṅkamitāro na honti. Garahitabbābhāvato pana upasaṅkamantiyeva. Tasmā imānipi parikkhārā bhavantīti vuttāni.
341.Sujaṃpaggaṇhantā即“大规模祭施者”，是在广大的恭敬施与场所，负责记录各类布施的人。此处的“ Etehi catūhīti ”意谓上述四种显著出身的施者。对他们而言，若有人说：“此恶劣出身人以其行为组织不合时节的施予，定将遭受恶报”，则无人来迎接此人，因其不可被接纳。仅因不可接受才会有人迎接。故由此亦称为护卫。
§342
342.Tisso vidhā desesīti tīṇi ṭhapanāni desesi. So kira cintesi – ‘‘dānaṃ dadamānā nāma tiṇṇaṃ ṭhānānaṃ aññatarasmiṃ calanti handāhaṃ imaṃ rājānaṃ tesu ṭhānesu paṭhamataraññeva niccalaṃ karomī’’ti. Tenassa tisso vidhā desesīti. So bhoto raññoti idaṃ karaṇatthe sāmivacanaṃ. Bhotā raññāti vā pāṭho. Vippaṭisāro na karaṇīyoti ‘‘bhogānaṃ vigamahetuko pacchānutāpo na kattabbo, pubbacetanā pana acalā patiṭṭhapetabbā, evañhi dānaṃ mahapphalaṃ hotī’’ti dasseti. Itaresupi dvīsu ṭhānesu eseva nayo. Muñcacetanāpi hi pacchāsamanussaraṇacetanā ca niccalāva kātabbā. Tathā akarontassa dānaṃ na mahapphalaṃ hoti, nāpi uḷāresu bhogesu cittaṃ namati, mahāroruvaṃ upapannassa seṭṭhigahapatino viya.
342.所谓三种方式分述，指的是宣说三种固定法门。据说他曾思惟：‘布施行者，虽于三种法门中有所变动者，我宁愿让这王在这些法门之中最初的法门上保持不动。’因此称为三种方式宣说。其中所言“贵族、王”等，为行为对象的总称。此“贵族、王”可解为“众生”。反面戒律不可为因，以免事后悔恨，必须先稳固正念，所以布施才具大果报。其它两个法门亦同理，即使放弃初志，回忆之念亦应不动。如是而不作布施，则布施无大果报，且于享用财富心意不降，就如遭大怒火的领主一样。
§343
343.Dasahākārehīti dasahi kāraṇehi. Tassa kira evaṃ ahosi – sacāyaṃ rājā dussīle disvā – ‘‘nassati vata me dānaṃ, yassa me evarūpā dussīlā bhuñjantī’’ti sīlavantesupi vippaṭisāraṃ uppādessati, dānaṃ na mahapphalaṃ bhavissati. Vippaṭisāro ca nāma dāyakānaṃ paṭiggāhakatova uppajjati , handassa paṭhamameva taṃ vippaṭisāraṃ vinodemīti. Tasmā dasahākārehi upacchijjituṃ yuttaṃ paṭiggāhakesupi vippaṭisāraṃ vinodesīti. Tesaññeva tenāti tesaññeva tena pāpena aniṭṭho vipāko bhavissati, na aññesanti dasseti. Yajataṃ bhavanti detu bhavaṃ. Sajjatanti vissajjatu. Antaranti abbhantaraṃ.
343.所谓十种原因者，是用十种缘由说明其因。此处他又如是思惟：‘本王见恶行人，实使我布施消失。’故于正士生起反面戒律，布施无法成就大果报。所谓反面戒律，是如施主签押合同的先发阻碍，初为欢喜此阻碍。因此，善于签押律约者，应当以十种原因废弃此阻碍而欢喜。唯此故意，必将生报恶果，不他人。因缘聚合，则生，聚合即散，间有内外。
§344
344.Soḷasahi ākārehi cittaṃ sandassesīti idha brāhmaṇo rañño mahādānānumodanaṃ nāma āraddho. Tattha sandassesīti – ‘idaṃ dānaṃ dātā evarūpaṃ sampattiṃ labhatī’ti dassetvā dassetvā kathesi. Samādapesīti tadatthaṃ samādapetvā kathesi. Samuttejesīti vippaṭisāravinodanenassa cittaṃ vodāpesi. Sampahaṃsesīti ‘sundaraṃ te kataṃ, mahārāja, dānaṃ dadamānenā’ti thutiṃ katvā kathesi. Vattā dhammato natthīti dhammena samena kāraṇena vattā natthi.
344.以十六种原因转达其心。此时有婆罗门发起王恩布施称赞会。转达即说明‘此布施所给予者得如是之利益’。再以一种因缘向对方转达而演说。激发即以欢喜反面戒律之法令使心开朗。赞叹即‘陛下施舍美好布施’而称赞之。‘依法而为’者，则无此条件。
§345
345.Narukkhā chijjiṃsu yūpatthāya na dabbhā lūyiṃsu barihisatthāyāti ye yūpanāmake mahāthambhe ussāpetvā – ‘‘asukarājā asukāmacco asukabrāhmaṇo evarūpaṃ nāma mahāyāgaṃ yajatī’’ti nāmaṃ likhitvā ṭhapenti. Yāni ca dabbhatiṇāni lāyitvā vanamālāsaṅkhepena yaññasālaṃ parikkhipanti, bhūmiyaṃ vā pattharanti, tepi na rukkhā chijjiṃsu, na dabbhā lūyiṃsu. Kiṃ pana gāvo vā ajādayo vā haññissantīti dasseti. Dāsāti antogehadāsādayo. Pessāti ye pubbameva dhanaṃ gahetvā kammaṃ karonti. Kammakarāti ye bhattavetanaṃ gahetvā karonti. Daṇḍatajjitā nāma daṇḍayaṭṭhimuggarādīni gahetvā – ‘‘kammaṃ karotha karothā’’ti evaṃ tajjitā. Bhayatajjitā nāma – sace kammaṃ karosi, kusalaṃ. No ce karosi, chindissāma vā bandhissāma vā māressāma vāti evaṃ bhayena tajjitā. Ete pana na daṇḍatajjitā, na bhayatajjitā, na assumukhā rodamānā parikammāni akaṃsu. Atha kho piyasamudācāreneva samudācariyamānā akaṃsu. Na hi tattha dāsaṃ vā dāsāti, pessaṃ vā pessāti, kammakaraṃ vā kammakarāti ālapanti. Yathānāmavaseneva pana piyasamudācārena ālapitvā itthipurisabalavantadubbalānaṃ anurūpameva kammaṃ dassetvā – ‘‘idañcidañca karothā’’ti vadanti. Tepi attano rucivaseneva karonti. Tena vuttaṃ – ‘‘ye icchiṃsu, te akaṃsu; ye na icchiṃsu, na te akaṃsu. Yaṃ icchiṃsu, taṃ akaṃsu; yaṃ na icchiṃsu, na taṃ akaṃsū’’ti. Sappitelanavanītadadhimadhuphāṇitena ceva so yañño niṭṭhānamagamāsīti rājā kira bahinagarassa catūsu dvāresu antonagarassa ca majjheti pañcasu ṭhānesu mahādānasālāyo kārāpetvā ekekissāya sālāya satasahassaṃ satasahassaṃ katvā divase divase pañcasatasahassāni vissajjetvā sūriyuggamanato paṭṭhāya tassa tassa kālassa anurūpehi sahatthena suvaṇṇakaṭacchuṃ gahetvā paṇītehi sappitelādisammisseheva yāgukhajjakabhattabyañjanapānakādīhi mahājanaṃ santappesi. Bhājanāni pūretvā gaṇhitukāmānaṃ tatheva dāpesi. Sāyaṇhasamaye pana vatthagandhamālādīhi sampūjesi. Sappiādīnaṃ pana mahācāṭiyo pūrāpetvā – ‘‘yo yaṃ paribhuñjitukāmo, so taṃ paribhuñjatū’’ti anekasatesu ṭhānesu ṭhapāpesi. Taṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘sappitelanavanītadadhimadhuphāṇitena ceva so yañño niṭṭhānamagamāsī’’ti.
345.树未被砍伐，木桶未被毁坏，为牛羊饲养用途。那些柱子顶端的称作‘牛绳柱’，被树枝加固，筑成祭坛，土地铺平，树林未被砍伐，木桶亦未毁坏。又言牛羊等不会受杀。仆从为家奴等，贫困者是以前取财而作业者，劳动者是以膳资报酬而作业者。‘执法者’者，携带刑罚工具命令‘务必作业’者；‘戒惧者’者，若作善业，则赞同；不作，则以恐惧威胁曰‘将要斩杀监禁’者。上述人非执法者，非戒惧者，非愤怒者哀嚎作业者。后来唯以慈爱情意作业。无论奴仆、贫困者、作业者，皆不言称谓为奴仆、贫困者、作业者。惟如名字之用，凭爱意交谈，示现男女人众强弱或软弱，劝使彼等作此作彼。彼等亦依自身好恶作业。于是言曰：‘愿者作，勿愿者勿作。愿者作，不愿者不作。’由此布施仪式圆满完成。国王在城内四门及中心五处，建有大布施场所，每处皆有数百间礼堂，每日赠与数十万物资，早晨至日暮，按照时令赠金箔、宝珠及愿生欢喜之物，同时以谷物与美酒果品等款待大众。盛满食物，给予聚集民众享用。傍晚以布衣香花等供养。配以饭羹调味品，增设大筵席曰：‘欲享者皆可享用’。在多处安置。为此言曰：‘以宝物、油脂、蜜、香等圆满此仪式，王亦在多处作此布施典礼。’
§346
346.Pahūtaṃ sāpateyyaṃ ādāyāti bahuṃ dhanaṃ gahetvā. Te kira cintesuṃ – ‘‘ayaṃ rājā sappitelādīni janapadato anāharāpetvā attano santakameva nīharitvā mahādānaṃ deti. Amhehi pana ‘rājā na kiñci āharāpetī’ti na yuttaṃ tuṇhī bhavituṃ. Na hi rañño ghare dhanaṃ akkhayadhammameva, amhesu ca adentesu ko añño rañño dassati, handassa dhanaṃ upasaṃharāmā’’ti te gāmabhāgena ca nigamabhāgena ca nagarabhāgena ca sāpateyyaṃ saṃharitvā sakaṭāni pūretvā rañño upahariṃsu. Taṃ sandhāya – ‘‘pahūtaṃ sāpateyya’’ntiādimāha.
346.所谓收集许多财物。彼等乃思惟：‘此王从众地方收集贝叶器具，收藏自身财物，行大布施。若我们言“王未收集任何财物”，则不宜寂静无语。若王家中财物不灭，我们中无一能示现他王之财。’于是各乡郊村镇聚拢所收财物，装载车辇，献给国王。因而称曰“取其许多”。
§347
347.Puratthimenayaññavāṭassāti puratthimato nagaradvāre dānasālāya puratthimabhāge. Yathā puratthimadisato āgacchantā khattiyānaṃ dānasālāya yāguṃ pivitvā rañño dānasālāya bhuñjitvā nagaraṃ pavisanti. Evarūpe ṭhāne paṭṭhapesuṃ. Dakkhiṇena yaññavāṭassāti dakkhiṇato nagaradvāre dānasālāya vuttanayeneva dakkhiṇabhāge paṭṭhapesuṃ. Pacchimuttaresupi eseva nayo.
347.所谓“东门布施街”，指东面城门通往布施场的街道。譬如从东边城门来，武士饮宴跪礼布施场，进城而去，于此地点列队。南门“南面布施街”，亦作如东门列队之法。西门、北门亦同理。
§348
348.Aho yañño, aho yaññasampadāti brāhmaṇā sappiādīhi niṭṭhānagamanaṃ sutvā – ‘‘yaṃ loke madhuraṃ, tadeva samaṇo gotamo katheti, handassa yaññaṃ pasaṃsāmā’’ti tuṭṭhacittā pasaṃsamānā evamāhaṃsu. Tuṇhībhūtova nisinno hotīti upari vattabbamatthaṃ cintayamāno nissaddova nisinno hoti. Abhijānāti pana bhavaṃ gotamoti idaṃ brāhmaṇo parihārena pucchanto āha. Itarathā hi – ‘‘kiṃ pana tvaṃ, bho gotama, tadā rājā ahosi, udāhu purohito brāhmaṇo’’ti evaṃ ujukameva pucchayamāno agāravo viya hoti.
348.阿呵！那些婆罗门听闻供养及祭祀的成就后，心中欢喜称赞说：『世间一切甘美之事，皆由沙门果德玛所说，这供养诚值得称赞』。他们心满意足欢喜赞叹，如同坐已入寂静般安然镇定。其意在于上位者的情况，默默思惟而安坐寂静。然当婆罗门辨识出所说者乃果德玛者，便带着嘲讽之意问道。另一面，则质问道：『你是谁，喔果德玛，当时为王，或担任王师婆罗门乎？』此问简直不敬，肆意无礼。
Niccadānaanukulayaññavaṇṇanā常施与随顺祭祀之义注
§349
349.Atthi pana, bho gotamāti – idaṃ brāhmaṇo ‘‘sakalajambudīpavāsīnaṃ uṭṭhāya samuṭṭhāya dānaṃ nāma dātuṃ garukaṃ sakalajanapado ca attano kammāni akaronto nassissati, atthi nu kho amhākampi imamhā yaññā añño yañño appasamārambhataro ceva mahapphalataro cā’’ti etamatthaṃ pucchanto āha. Niccadānānīti dhuvadānāni niccabhattāni. Anukulayaññānīti – ‘‘amhākaṃ pitupitāmahādīhi pavattitānī’’ti katvā pacchā duggatapurisehipi vaṃsaparamparāya pavattetabbāni yāgāni, evarūpāni kira sīlavante uddissa nibaddhadānāni tasmiṃ kule daliddāpi na upacchindanti.
349.婆罗门又问曰：“世尊喔果德玛，众生分布于整个山林岛屿，若是起身聚集举行布施重大的供祭，不仅众生莫与为敌，且能促使其业果成熟果报。是否也有其他祭祀，虽明有所谓较不足者，然相比之下又更有大利益呢？”其意旨在探求。所谓‘永久布施’指稳固不会减少的供养；‘惯常常食’即习俗惯常给予的食物；‘有利供养’乃指由我们先祖父辈以上传承下来的祭祀传统；后来又包括行恶人中间流传及继承的祭祀仪式。此种供养虽有缺陷，然仍系绑定于博施有德之家庭世系，因此即使贫贱之人亦不破坏此传统。
Tatridaṃvatthu – anāthapiṇḍikassa kira ghare pañca niccabhattasatāni dīyiṃsu. Dantamayasalākāni pañcasatāni ahesuṃ. Atha taṃ kulaṃ anukkamena dāliddiyena abhibhūtaṃ, ekā tasmiṃ kule dārikā ekasalākato uddhaṃ dātuṃ nāsakkhi. Sāpi pacchā setavāhanarajjaṃ gantvā khalaṃ sodhetvā laddhadhaññena taṃ salākaṃ adāsi. Eko thero rañño ārocesi. Rājā taṃ ānetvā aggamahesiṭṭhāne ṭhapesi. Sā tato paṭṭhāya puna pañcapi salākabhattasatāni pavattesi.
此事例中，所谓无依乞丐商人于家中曾施予五百常食。牙签五百根也赠与。继而穷苦之家被贫穷所辖制，家中一少女未能负担赠送单根牙签。她之后发愤，前往洗涤集市泥污，借得银币以赠牙签。一位长老向国王上报此事，国王将其召来，置于至尊之座上。之后又依此传统每日施行五次各五百牙签常食之供养。
Daṇḍappahārāti – ‘‘paṭipāṭiyā tiṭṭhatha tiṭṭhathā’’ti ujuṃ gantvā gaṇhatha gaṇhathāti ca ādīni vatvā dīyamānā daṇḍappahārāpi galaggāhāpi dissanti. Ayaṃ kho, brāhmaṇa, hetu…pe… mahānisaṃsatarañcāti. Ettha yasmā mahāyaññe viya imasmiṃ salākabhatte na bahūhi veyyāvaccakarehi vā upakaraṇehi vā attho atthi, tasmā etaṃ appaṭṭhataraṃ. Yasmā cettha na bahūnaṃ kammacchedavasena pīḷāsaṅkhāto samārambho atthi, tasmā appasamārambhataraṃ. Yasmā cetaṃ saṅghassa yiṭṭhaṃ pariccattaṃ, tasmā yaññanti vuttaṃ, yasmā pana chaḷaṅgasamannāgatāya dakkhiṇāya mahāsamudde udakasseva na sukaraṃ puññābhisandassa pamāṇaṃ kātuṃ, idañca tathāvidhaṃ. Tasmā taṃ mahapphalatarañca mahānisaṃsatarañcāti veditabbaṃ. Idaṃ sutvā brāhmaṇo cintesi – idampi niccabhattaṃ uṭṭhāya samuṭṭhāya dadato divase divase ekassa kammaṃ nassati. Navanavo ussāho ca janetabbo hoti, atthi nu kho itopi añño yañño appaṭṭhataro ca appasamārambhataro cāti. Tasmā ‘‘atthi pana, bho gotamā’’tiādimāha. Tattha yasmā salākabhatte kiccapariyosānaṃ natthi, ekena uṭṭhāya samuṭṭhāya aññaṃ kammaṃ akatvā saṃvidhātabbameva. Vihāradāne pana kiccapariyosānaṃ atthi. Paṇṇasālaṃ vā hi kāretuṃ koṭidhanaṃ vissajjetvā mahāvihāraṃ vā, ekavāraṃ dhanapariccāgaṃ katvā kāritaṃ sattaṭṭhavassānipi vassasatampi vassasahassampi gacchatiyeva. Kevalaṃ jiṇṇapatitaṭṭhāne paṭisaṅkharaṇamattameva kātabbaṃ hoti. Tasmā idaṃ vihāradānaṃ salākabhattato appaṭṭhataraṃ appasamārambhatarañca hoti. Yasmā panettha suttantapariyāyena yāvadeva sītassa paṭighātāyāti ādayo navānisaṃsā vuttā, khandhakapariyāyena.
关于杖击，则告诫曰：“按规章立身，正当站立，不得倒退。”从此可见，明杖击和迎杖击均显现出来。此事原因，婆罗门者，乃大祭祀故，使用此祭牙签供养不多也无多种有益用具，故此为简易的施供方式。正因此地布施不广，却有明确的接连行为，故称为简易供养。且因此系僧团最广泛的装束，应视为正礼祭祀。犹如六具成款配以大海般南方贡品，福德难以衡量，应见此为果报最大与尊贵祭。婆罗门听闻此义，心生深思，认为即使以此常食起立聚集每日施行，仍有相当功德。于是发问曰：“尊者果德玛，是否还有其他祭祀，其供养比此更微少、起始更不持久？”此时因祭牙签不求人多尽终结，只须一时起立聚集，一般即可完成。住所布施则无期终结，盖可盖百座殿堂，或花费千万财物，七十七年、百年乃至千年继续运营，仅旧屋修缮。故住宿布施比祭牙签更简略且不持久。因本经及律藏说法，凉热相击是初始烦恼九缘，故此乃新因缘。
‘‘Sītaṃ uṇhaṃ paṭihanti, tato vāḷamigāni ca;
『寒冷击败热气，随后野猪群聚；
Siriṃsape ca makase ca, sisire cāpi vuṭṭhiyo.
蜜蜂和蚂蚁兴起，凉冬季节随之而来。』
Tato vātātapo ghoro, sañjāto paṭihaññati;
于是猛烈炎热与酷烈热风产生，随之令人厌恶不堪；
Leṇatthañca sukhatthañca, jhāyituñca vipassituṃ.
对于山洞的安适处以及静室的清静处，既能修习禅定又能修习内观。
Vihāradānaṃ saṅghassa, aggaṃ buddhena vaṇṇitaṃ;
为僧团施设修行场所，此为佛陀所赞美的第一要务；
Tasmā hi paṇḍito poso, sampassaṃ atthamattano;
因此智慧者当珍护，亲近并关照自身利益；
Vihāre kāraye ramme, vāsayettha bahussute.
应当在此修行场所使人心安，容纳众多听法者而常住其中。
Tasmā annañca pānañca, vatthasenāsanāni ca;
因而饮食、饮水、衣物、寝具及坐具等事物皆应充备。
Dadeya ujubhūtesu, vippasannena cetasā.
应将之施予此有情众生，且以清净之心。
Te tassa dhammaṃ desenti, sabbadukkhāpanūdanaṃ;
彼等以此法教导众生，苦患尽除之法；
Yaṃ so dhammaṃ idhaññāya, parinibbāti anāsavo’’ti. (cūḷava. 295);
凡能于此法真实了知者，断除烦恼得涅槃寂灭。（小部经295）
Sattarasānisaṃsā vuttā. Tasmā etaṃ salākabhattato mahapphalatarañca mahānisaṃsatarañcāti veditabbaṃ. Saṅghassa pana pariccattattāva yaññoti vuccati. Idampi sutvā brāhmaṇo cintesi – ‘‘dhanapariccāgaṃ katvā vihāradānaṃ nāma dukkaraṃ, attano santakā hi kākaṇikāpi parassa duppariccajā, handāhaṃ itopi appaṭṭhatarañca appasamārambhatarañca yaññaṃ pucchāmī’’ti. Tato taṃ pucchanto – ‘‘atthi pana bho’’tiādimāha.
此法为十七因缘故演说。故此从象征布施的标杆喻义，宜知其大功德与大因缘。又称为僧团之财务处分。听闻此语，婆罗门心念：“舍弃财物而布施僧舍甚为难事，自身亲近之人如乌鸦对彼此，亦难以放舍微少财物。今日我亦当询问此事之难易与易行。”于是询问：“确有其事乎，大德？”
§350-351
350-351. Tattha yasmā sakiṃ pariccattepi vihāre punappunaṃ chādanakhaṇḍaphullappaṭisaṅkharaṇādivasena kiccaṃ atthiyeva, saraṇaṃ pana ekabhikkhussa vā santike saṅghassa vā gaṇassa vā sakiṃ gahitaṃ gahitameva hoti, natthi tassa punappunaṃ kattabbatā, tasmā taṃ vihāradānato appaṭṭhatarañca appasamārambhatarañca hoti. Yasmā ca saraṇagamanaṃ nāma tiṇṇaṃ ratanānaṃ jīvitapariccāgamayaṃ puññakammaṃ saggasampattiṃ deti, tasmā mahapphalatarañca mahānisaṃsatarañcāti veditabbaṃ. Tiṇṇaṃ pana ratanānaṃ jīvitapariccāgavasena yaññoti vuccati.
350-351。此处因沙利子（萨咖之名）管理禅院，反复整理住房屋顶、房梁、枯叶等杂物事宜，故常有琐事。仅对一名比库或临时集会的僧众而言，已成所托所受，非须反复承担之责。故此沙利子之禅院布施，属难行且不易推行者。又称‘护持所依’乃指三宝如同三宝石般，维持生活及功德增长，赐予天上福报，故此布施功德极大。三宝因其维持生命与功德之护持故，称为布施。
§352
352. Idaṃ sutvā brāhmaṇo cintesi – ‘‘attano jīvitaṃ nāma parassa pariccajituṃ dukkaraṃ, atthi nu kho itopi appaṭṭhataro yañño’’ti tato taṃ pucchanto puna ‘‘atthi pana, bho gotamā’’tiādimāha. Tattha pāṇātipātā veramaṇītiādīsu veramaṇī nāma virati. Sā tividhā hoti – sampattavirati, samādānavirati setughātaviratīti. Tattha yo sikkhāpadāni agahetvāpi kevalaṃ attano jātigottakulāpadesādīni anussaritvā – ‘‘na me idaṃ patirūpa’’nti pāṇātipātādīni na karoti, sampattavatthuṃ pariharati. Tato ārakā viramati. Tassa sā virati sampattaviratīti veditabbā.
352。婆罗门闻此，心怀思索：“舍弃他人财富甚难，今果德摩法门所示，难道尚有比此更难之布施乎？”于是继续询问：“确有其事乎，大德果德摩？”彼时彼问者指戒为断杀生等恶行为之戒律者。此戒律共有三类，即财富维系戒、保持戒及桥梁斩断恶行戒。其中仅守戒者，即使未授持戒戒条，但仅守护自身家族世系及宗族规戒，谓不为杀生等恶行，守护财富事宜。此即财富戒律由坚持者戒。
‘‘Ajjatagge jīvitahetupi pāṇaṃ na hanāmī’’ti vā ‘‘pāṇātipātā viramāmī’’ti vā ‘‘veramaṇiṃ samādiyāmī’’ti vā evaṃ sikkhāpadāni gaṇhantassa pana virati samādānaviratīti veditabbā.
“今日我不因生命之故杀生”或“我断绝杀生行为”或“我持戒誓戒”诸如此类誓戒者，即持戒者虽受此诸誓戒，然于静止杀生习气之道，应知不是断绝，而是调伏。
Ariyasāvakānaṃ pana maggasampayuttā virati setughātavirati nāma. Tattha purimā dve viratiyo yaṃ voropanādivasena vītikkamitabbaṃ jīvitindriyādivatthu, taṃ ārammaṇaṃ katvā pavattanti. Pacchimā nibbānārammaṇāva. Ettha ca yo pañca sikkhāpadāni ekato gaṇhati, tassa ekasmiṃ bhinne sabbāni bhinnāni honti. Yo ekekaṃ gaṇhati, so yaṃ vītikkamati, tadeva bhijjati. Setughātaviratiyā pana bhedo nāma natthi, bhavantarepi hi ariyasāvako jīvitahetupi neva pāṇaṃ hanati na suraṃ pivati. Sacepissa surañca khīrañca missetvā mukhe pakkhipanti, khīrameva pavisati, na surā. Yathā kiṃ? Koñcasakuṇānaṃ khīramissake udake khīrameva pavisati? Na udakaṃ. Idaṃ yonisiddhanti ce, idaṃ dhammatāsiddhanti ca veditabbaṃ. Yasmā pana saraṇagamane diṭṭhiujukakaraṇaṃ nāma bhāriyaṃ. Sikkhāpadasamādāne pana viratimattakameva. Tasmā etaṃ yathā vā tathā vā gaṇhantassāpi sādhukaṃ gaṇhantassāpi appaṭṭhatarañca appasamārambhatarañca. Pañcasīlasadisassa pana dānassa abhāvato ettha mahapphalatā mahānisaṃsatā ca veditabbā. Vuttañhetaṃ –
圣弟子结合正道所生的断绝，谓之断业杀生之戒。于彼，早先有二种断绝，应如大扫除般肃清生命感官及其对象，谓之断绝之根本。后者则以涅槃为根本。若有人单持五戒之一，则于该戒中断绝，其他戒则无效。若一一持戒，则断绝即对应生起。杀生之戒无二致。即使他人亦如圣弟子，亦不因生命之故杀生，亦不饮酒。如若饮酒混入奶中，则仅奶入喉非酒，如公鸭觅食于湖中仅饮水非湖水。此即缘起法及佛法之理应当明了。因皈依乃以防止邪见为重，戒则仅为断除恶习所以。故不论如何集持戒，持戒者皆应为善。若无施舍，则戒法虽有，功德亦少。经言：
‘‘Pañcimāni , bhikkhave, dānāni mahādānāni aggaññāni rattaññāni vaṃsaññāni porāṇāni asaṃkiṇṇāni asaṃkiṇṇapubbāni na saṅkiyanti na saṅkiyissanti appaṭikuṭṭhāni samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. Katamāni pañca? Idha, bhikkhave, ariyasāvako pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti. Pāṇātipātā paṭivirato, bhikkhave, ariyasāvako aparimāṇānaṃ sattānaṃ abhayaṃ deti, averaṃ deti abyāpajjhaṃ deti. Aparimāṇānaṃ sattānaṃ abhayaṃ datvā averaṃ datvā abyāpajjhaṃ datvā aparimāṇassa abhayassa averassa abyāpajjhassa bhāgī hoti. Idaṃ, bhikkhave, paṭhamaṃ dānaṃ mahādānaṃ…pe… viññūhīti.
“比库们，五大施乃最胜赐予，非世俗之财，非计数之物，亦非分散先古流传者，亦非外道婆罗门智者所得。何为五者？比库啊，圣弟子舍杀生，断杀生业。断杀生业者，圣弟子令无量众生无畏、无恼、无瞋。亲赋无量众生安乐无恼无瞋者，得安乐无瞋无恼之份。此为第一大施……贤智者也。”
Puna caparaṃ, bhikkhave, ariyasāvako adinnādānaṃ pahāya…pe… kāmesumicchācāraṃ pahāya…pe… musāvādaṃ pahāya…pe… surāmerayamajjapamādaṭṭhānaṃ pahāya…pe… imāni kho, bhikkhave, pañca dānāni mahādānāni aggaññāni…pe… viññūhī’’ti (a. ni. 8.39).
复次，比库们，圣弟子舍不取非施物……断不邪欲行……舍妄语……舍酒醉颠倒……此五大施乃无上无量，贤智者也。（《增支部·法集经》8.39）
Idañca pana sīlapañcakaṃ – ‘‘attasinehañca jīvitasinehañca pariccajitvā rakkhissāmī’’ti samādinnatāya yaññoti vuccati. Tattha kiñcāpi pañcasīlato saraṇagamanameva jeṭṭhakaṃ, idaṃ pana saraṇagamaneyeva patiṭṭhāya rakkhitasīlavasena mahapphalanti vuttaṃ.
此五戒即“不杀生、不偷盗、不邪淫、不妄语、不饮酒”，舍弃自身及生命之害，故名“受持牺牲”。其中任何一戒若贯穿皈依，则为最坚固恒持之戒，是因皈依的坚固守护，故称为大功德。
§353
353. Idampi sutvā brāhmaṇo cintesi – ‘‘pañcasīlaṃ nāma rakkhituṃ garukaṃ, atthi nu kho aññaṃ kiñci īdisameva hutvā ito appaṭṭhatarañca mahapphalatarañcā’’ti. Tato taṃ pucchanto punapi – ‘‘atthi pana, bho gotamā’’tiādimāha. Athassa bhagavā tividhasīlapāripūriyaṃ ṭhitassa paṭhamajjhānādīnaṃ yaññānaṃ appaṭṭhatarañca mahapphalatarañca dassetukāmo buddhuppādato paṭṭhāya desanaṃ ārabhanto ‘‘idha brāhmaṇā’’tiādimāha. Tattha yasmā heṭṭhā vuttehi guṇehi samannāgato paṭhamaṃ jhānaṃ, paṭhamajjhānādīsu ṭhito dutiyajjhānādīni nibbattento na kilamati, tasmā tāni appaṭṭhāni appasamārambhāni. Yasmā panettha paṭhamajjhānaṃ ekaṃ kappaṃ brahmaloke āyuṃ deti. Dutiyaṃ aṭṭhakappe. Tatiyaṃ catusaṭṭhikappe. Catutthaṃ pañcakappasatāni. Tadeva ākāsānañcāyatanādisamāpattivasena bhāvitaṃ vīsati, cattālīsaṃ, saṭṭhi, caturāsīti ca kappasahassāni āyuṃ deti; tasmā mahapphalatarañca mahānisaṃsatarañca. Nīvaraṇādīnaṃ pana paccanīkānaṃ dhammānaṃ pariccattattā taṃ yaññanti veditabbaṃ.
353. 听闻此，婆罗门思惟：“持守五戒甚难，是否有其他戒法亦如是，且不逊色与功德更大？”遂复问佛：“世尊，是否有其他戒法亦如五戒般坚固且功德更大？”佛便为持三种戒行圆满、初禅等修习者，展示更坚固且功德更大之法，言：“婆罗门们，修初禅及后续三禅之人，无恶障所染，故此诸行坚固恒持，非初生非轻起。彼修者由初禅初具神通，得延长寿命至一劫天上；二禅则八劫；三禅四百六十劫；四禅五千年。诸如虚空界众天诸神亦由此得生，寿命四万六千六百年。由此见此修者，功德最甚最广大。此皆由抑制五盖诸恶法故。”
Vipassanāñāṇampi yasmā catutthajjhānapariyosānesu guṇesu patiṭṭhāya nibbattento na kilamati, tasmā appaṭṭhaṃ appasamārambhaṃ; vipassanāsukhasadisassa pana sukhassa abhāvā mahapphalaṃ. Paccanīkakilesapariccāgato yaññoti. Manomayiddhipi yasmā vipassanāñāṇe patiṭṭhāya nibbattento na kilamati, tasmā appaṭṭhā appasamārambhā; attano sadisarūpanimmānasamatthatāya mahapphalā. Attano paccanīkakilesapariccāgato yañño. Iddhividhañāṇādīnipi yasmā manomayañāṇādīsu patiṭṭhāya nibbattento na kilamati, tasmā appaṭṭhāni appasamārambhāni, attano attano paccanīkakilesappahānato yañño. Iddhividhaṃ panettha nānāvidhavikubbanadassanasamatthatāya. Dibbasotaṃ devamanussānaṃ saddasavanasamatthatāya; cetopariyañāṇaṃ paresaṃ soḷasavidhacittajānanasamatthatāya; pubbenivāsānussatiñāṇaṃ icchiticchitaṭṭhānasamanussaraṇasamatthatāya; dibbacakkhu icchiticchitarūpadassanasamatthatāya; āsavakkhayañāṇaṃ atipaṇītalokuttaramaggasukhanipphādanasamatthatāya mahapphalanti veditabbaṃ. Yasmā pana arahattato visiṭṭhataro añño yañño nāma natthi, tasmā arahattanikūṭeneva desanaṃ samāpento – ‘‘ayampi kho, brāhmaṇā’’tiādimāha.
又因为在观智中，于第四禅所有功德圆满时生起的见解基础上不动摇，故其有不可动摇的坚定；因此其起心或行为很少。与观相关的快乐无常，是极大的功德。谓之供养于断除心所染污。又因为精神力所生的心识，于观智中有坚定不动摇的成立，故其起心与行为也少。此乃因自己真实形象观照的圆满成熟而得大功德者，谓之供养断除自心染污。又因为神通智慧等于精神力所生知识中有坚定不动摇而得成立，故起心与行为很少，为自己断除染污的供养。所谓神通，是各类异相显现的圆满成熟；天人世间的闻声圆满；分别他人心识有十六种知识的圆满；善不善生死宿世回忆的圆满；神眼随意观察形象的圆满；烦恼断灭的智慧极为彻底超越世间之胜道的安乐圆满，皆应理解为功德丰富。又因阿拉汉果较他果德无二，其供养已圆满完备，故说：“这也应当，婆罗门”等语告知。
Kūṭadantaupāsakattapaṭivedanāvaṇṇanā咕嗒丹德近事男身份宣说之义注
§354-358
354-358.Evaṃvutteti evaṃ bhagavatā vutte desanāya pasīditvā saraṇaṃ gantukāmo kūṭadanto brāhmaṇo – ‘etaṃ abhikkantaṃ bho, gotamā’tiādikaṃ vacanaṃ avoca. Upavāyatūti upagantvā sarīradarathaṃ nibbāpento tanusītalo vāto vāyatūti. Idañca pana vatvā brāhmaṇo purisaṃ pesesi – ‘‘gaccha, tāta, yaññavāṭaṃ pavisitvā sabbe te pāṇayo bandhanā mocehī’’ti. So ‘‘sādhū’’ti paṭissuṇitvā tathā katvā āgantvā ‘‘muttā bho, te pāṇayo’’ti ārocesi. Yāva brāhmaṇo taṃ pavattiṃ na suṇi, na tāva bhagavā dhammaṃ desesi. Kasmā? ‘‘Brāhmaṇassa citte ākulabhāvo atthī’’ti. Sutvā panassa ‘‘bahū vata me pāṇā mocitā’’ti cittacāro vippasīdati. Bhagavā tassa vippasannamanataṃ ñatvā dhammadesanaṃ ārabhi. Taṃ sandhāya – ‘‘atha kho bhagavā’’tiādi vuttaṃ. Puna ‘kallacitta’ntiādi ānupubbikathānubhāvena vikkhambhitanīvaraṇataṃ sandhāya vuttaṃ. Sesaṃ uttānatthamevāti.
354-358.如是说完后，世尊教诲令其满意，欲归依，名为库塔丹陀婆罗门，便说：“此乃甚好，果德玛”诸语。当即到世尊所，身体如车轮般消灭，或感风拂身冷凉。婆罗门告送人：“去吧，子，入祭祀所，汝所有枷锁当全部解除”。送人应声“善”，遂前往，并回来告诉婆罗门：“枷锁已全获解除”。婆罗门不听其进展，而世尊也未即时宣说法，由于婆罗门心中焦躁不安。闻此，婆罗门心有不定诸思想渐渐平静。世尊明知其心安详，即开始说法。之后说：“于是，世尊……”，又因“恶心”等渐进启示而断除障碍之意思，告知世尊教导的全貌。最后内容乃是开显正法究竟意趣者。
Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ · 如是，于《吉祥悦意》长部注释中
Kūṭadantasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《咕德但德经》义注完毕。