4. Soṇadaṇḍasuttaṃ · 4. 索那丹德经义注

113 段 · CSCD 巴利原典

3. Ambaṭṭhasuttavaṇṇanā3. 安巴德经注释

Addhānagamanavaṇṇanā旅途行进注释

§254

254. Evaṃ me sutaṃ…pe… kosalesūti ambaṭṭhasuttaṃ. Tatrāyaṃ apubbapadavaṇṇanā. Kosalesūti kosalā nāma jānapadino rājakumārā. Tesaṃ nivāso ekopi janapado rūḷhīsaddena kosalāti vuccati, tasmiṃ kosalesu janapade. Porāṇā panāhu – yasmā pubbe mahāpanādaṃ rājakumāraṃ nānānāṭakādīni disvā sitamattampi akarontaṃ sutvā rājā āha – ‘‘yo mama puttaṃ hasāpeti, sabbālaṅkārena naṃ alaṅkaromī’’ti. Tato naṅgalānipi chaḍḍetvā mahājanakāye sannipatite manussā sātirekāni sattavassāni nānākīḷāyo dassetvāpi taṃ hasāpetuṃ nāsakkhiṃsu, tato sakko devarājā nāṭakaṃ pesesi, so dibbanāṭakaṃ dassetvā hasāpesi. Atha te manussā attano attano vasanokāsābhimukhā pakkamiṃsu. Te paṭipathe mittasuhajjādayo disvā paṭisanthāraṃ karontā – ‘‘kacci bho kusalaṃ, kacci bho kusala’’nti āhaṃsu. Tasmā taṃ ‘‘kusala’’nti vacanaṃ upādāya so padeso kosalāti vuccatīti.

254. 『如是我闻……及后文……此为《侧利国》经。经中于序言先作解说。所谓侧利国者，乃指名为侧利的诸人民与王子。彼等之居处，有一国，以响声峻厉称为侧利国，故名侧利国。于此侧利诸国中，古老之说载：昔时，大族王子摩诃泼那陀观诸多戏剧等，虽看见未曾笑过。王闻之语曰：“若有人使吾子笑，当以美饰众具饰其身。”继而亦弃去童仆，众大士聚集，七年间于中多示各类游戏而不能令其笑。后萨咖天帝遣戏剧而来，示于天戏使其发笑。于是人辈便各自往自身住所之隅。彼等见行中互为友伴者，聚集而言：“莫非此善乎？莫非此善乎？”是故取“善”一词，以称呼此地为侧利国也。

Cārikaṃ caramānoti addhānagamanaṃ gacchanto. Cārikā ca nāmesā bhagavato duvidhā hoti – turitacārikā ca, aturitacārikā ca. Tattha dūrepi bodhaneyyapuggalaṃ disvā tassa bodhanatthāya sahasā gamanaṃ turitacārikā nāma, sā mahākassapassa paccuggamanādīsu daṭṭhabbā. Bhagavā hi mahākassapattheraṃ paccuggacchanto muhuttena tigāvutaṃ maggaṃ agamāsi. Āḷavakassatthāya tiṃsayojanaṃ, tathā aṅgulimālassa. Pakkusātissa pana pañcacattālīsayojanaṃ. Mahākappinassa vīsayojanasataṃ. Dhaniyassatthāya sattayojanasatāni agamāsi. Dhammasenāpatino saddhivihārikassa vanavāsītissasāmaṇerassa tigāvutādhikaṃ vīsayojanasataṃ.

“行人”者，从一所至他所谓之行。行人又分为二：急行者与非急行者。在此即使远方见有当传者，欲速至者，谓之急行。此类急行名须大迦叶等圣者接足等。世尊即在须大迦叶长老接足时，瞬间抵达三十里外阿拉维国。又至指节长城五十四里，至大迦毕那百里，至辩才森尼婆长七百里。法军长及信行沙门，亦往彼处，约三十里多以上。

Ekadivasaṃ kira thero – ‘‘tissasāmaṇerassa santikaṃ, bhante, gacchāmī’’ti āha. Bhagavā – ‘‘ahampi gamissāmī’’ti vatvā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘ānanda, vīsatisahassānaṃ chaḷabhiññānaṃ ārocehi, bhagavā kira vanavāsissa tissasāmaṇerassa santikaṃ gamissatī’’ti. Tato dutiyadivase vīsatisahassakhīṇāsavaparivāro ākāse uppatitvā vīsatiyojanasatamatthake tassa gocaragāmadvāre otaritvā cīvaraṃ pārupi. Taṃ kammantaṃ gacchamānā manussā disvā – ‘‘satthā no āgato, mā kammantaṃ agamitthā’’ti vatvā āsanāni paññapetvā yāguṃ datvā pātarāsabhattaṃ karontā – ‘‘kuhiṃ, bhante, bhagavā gacchatī’’ti daharabhikkhū pucchiṃsu. Upāsakā na bhagavā aññattha gacchati, idheva tissasāmaṇerassa dassanatthāyāgatoti. Te – ‘‘amhākaṃ kulūpakassa kira therassa dassanatthāya satthā āgato, no vata no thero oramattako’’ti somanassajātā ahesuṃ.

一日，有长老说：“欲往弟子提沙玛内拉所在，尊者。”世尊曰：“我亦当去。”乃召阿难，谓之：“阿难，向二万余六通之地报言：世尊欲往林中长老提沙玛内拉处。”次日二万余无染家众，于空中现出满百里之大相，越过舍卫城古城门，披衣诵戒行。行人见尊者：“师来矣，勿缺席。”布座供养，设祭礼食。童比库问曰：“尊者往何处？”居士拜言：师来是为见提沙玛内拉也。众皆欢喜。

Atha kho bhagavato bhattakiccapariyosāne sāmaṇero gāme piṇḍāya caritvā – ‘‘upāsakā, mahābhikkhusaṅgho’’ti pucchi. Athassa te ‘‘satthā, bhante, āgato’’ti ārocesuṃ. So bhagavantaṃ upasaṅkamitvā piṇḍapātena āpucchi. Satthā tassa pattaṃ hatthena gahetvā – ‘‘alaṃ, tissa, niṭṭhitaṃ bhattakicca’’nti āha. Tato upajjhāyaṃ āpucchitvā attano pattāsane nisīditvā bhattakiccamakāsi. Athassa bhattakiccapariyosāne satthā maṅgalaṃ vatvā nikkhamitvā gāmadvāre ṭhatvā – ‘‘kataro te, tissa, vasanaṭṭhānaṃ gatamaggo’’ti āha. Ayaṃ bhagavāti. Maggaṃ desayamāno purato yāhi tissāti. Bhagavā kira sadevakassa lokassa maggadesakopi samāno sakale tigāvute magge ‘sāmaṇeraṃ daṭṭhuṃ lacchāmī’ti taṃ maggadesakaṃ akāsi.

时世尊毕竟饭事，沙玛内拉至村中乞食，众问：“上师，众长老至否？”回答：“已至。”尊者前来，受钵乞食，言：“提沙，饭事毕。”戒师问其所住路途。尊者答曰：“世尊。”即称尊者是也。传授法义于先，入座讲说其住处同入众中。此为急行。行人中，遵村城及行乞等规律，称为非急行者。

So attano vasanaṭṭhānaṃ gantvā bhagavato vattamakāsi. Atha naṃ bhagavā – ‘‘kataro te, tissa, caṅkamo’’ti pucchitvā tattha gantvā sāmaṇerassa nisīdanapāsāṇe nisīditvā – ‘‘tissa, imasmiṃ ṭhāne sukhaṃ vasī’’ti pucchi. So āha – ‘‘āma, bhante, imasmiṃ ṭhāne vasantassa sīhabyagghahatthimigamorādīnaṃ saddaṃ suṇato araññasaññā uppajjati, tāya sukhaṃ vasāmī’’ti. Atha naṃ bhagavā – ‘‘tissa, bhikkhusaṅghaṃ sannipātehi, buddhadāyajjaṃ te dassāmī’’ti vatvā sannipatite bhikkhusaṅghe upasampādetvā attano vasanaṭṭhānameva agamāsīti. Ayaṃ turitacārikā nāma. Yaṃ pana gāmanigamapaṭipāṭiyā devasikaṃ yojanadviyojanavasena piṇḍapātacariyādīhi lokaṃ anuggaṇhantassa gamanaṃ, ayaṃ aturitacārikā nāma.

尊者自往其所，问曰：“提沙，居何处？”提沙答：“尊者，当处有狮虎象虎等声，自然生起禅那之境，故安住此处。”尊者又曰：“提沙，当处安适否？”答曰：“安也，尊者！”时尊者谓之：“提沙，令僧众聚集，我当示汝。”于僧众处入座，此即急行者。若以两、三里之距离随行乞食者，即称非急行者。

Imaṃ pana cārikaṃ caranto bhagavā mahāmaṇḍalaṃ, majjhimamaṇḍalaṃ, antomaṇḍalanti imesaṃ tiṇṇaṃ maṇḍalānaṃ aññatarasmiṃ carati. Tattha mahāmaṇḍalaṃ navayojanasatikaṃ, majjhimamaṇḍalaṃ chayojanasatikaṃ , antomaṇḍalaṃ tiyojanasatikaṃ. Yadā mahāmaṇḍale cārikaṃ caritukāmo hoti, mahāpavāraṇāya pavāretvā pāṭipadadivase mahābhikkhusaṅghaparivāro nikkhamati. Samantā yojanasataṃ ekakolāhalaṃ hoti. Purimaṃ purimaṃ āgatā nimantetuṃ labhanti. Itaresu dvīsu maṇḍalesu sakkāro mahāmaṇḍale osarati. Tattha bhagavā tesu tesu gāmanigamesu ekāhaṃ dvīhaṃ vasanto mahājanaṃ āmisappaṭiggahena anuggaṇhanto dhammadānena cassa vivaṭṭasannissitaṃ kusalaṃ vaḍḍhento navahi māsehi cārikaṃ pariyosāpeti. Sace pana antovasse bhikkhūnaṃ samathavipassanā taruṇā honti, mahāpavāraṇāya apavāretvā pavāraṇāsaṅgahaṃ datvā kattikapuṇṇamāyaṃ pavāretvā migasirassa paṭhamapāṭipadadivase mahābhikkhusaṅghaparivāro nikkhamitvā majjhimamaṇḍale osarati. Aññenapi kāraṇena majjhimamaṇḍale cārikaṃ caritukāmo catumāsaṃ vasitvāva nikkhamati. Vuttanayeneva itaresu dvīsu maṇḍalesu sakkāro majjhimamaṇḍale osarati. Bhagavā purimanayeneva lokaṃ anuggaṇhanto aṭṭhahi māsehi cārikaṃ pariyosāpeti. Sace pana catumāsaṃ vutthavassassāpi bhagavato veneyyasattā aparipakkindriyā honti, tesaṃ indriyaparipākaṃ āgamayamāno aparampi ekamāsaṃ vā dviticatumāsaṃ vā tattheva vasitvā mahābhikkhusaṅghaparivāro nikkhamati. Vuttanayeneva itaresu dvīsu maṇḍalesu sakkāro antomaṇḍale osarati. Bhagavā purimanayeneva lokaṃ anuggaṇhanto sattahi vā chahi vā pañcahi vā catūhi vā māsehi cārikaṃ pariyosāpeti. Iti imesu tīsu maṇḍalesu yattha katthaci cārikaṃ caranto na cīvarādihetu carati. Atha kho ye duggatabālajiṇṇabyādhitā, te kadā tathāgataṃ āgantvā passissanti. Mayi pana cārikaṃ carante mahājano tathāgatassa dassanaṃ labhissati. Tattha keci cittāni pasādessanti , keci mālādīhi pūjessanti, keci kaṭacchubhikkhaṃ dassanti, keci micchādassanaṃ pahāya sammādiṭṭhikā bhavissanti. Taṃ nesaṃ bhavissati dīgharattaṃ hitāya sukhāyāti. Evaṃ lokānukampakāya cārikaṃ carati.

此行人中，世尊行于三大郊区：大郊区、中郊区、小郊区。大郊区百九里，中郊区六十九里，小郊区三十九里。欲行大郊区者，先于大比库集会请安，四月安居出行。四周百里喧扰不息。先来者获接。其余二郊区亦备以礼遇。世尊居各村落，往来行乞，功德增长，至九个月完成出行。若中郊区比库止修止观少年，安居满于十月十五日，复出行。或因他因，亦于中郊区止居四月后出行。余按省吾等批判，分别两郊区敬礼小郊区。世尊于前述地方，化民八至九个月毕其行人。若修止观业已熟练，亦可少于四月出行。若身心未成熟者，夜复一月至四月不等居后再出发。余二郊区敬礼小郊区。世尊于先所化地，或七月或六月或五月或四月，毕行人。以上皆在三郊区中行人，非因乞衣等而行。然恶道病、年老病者，何时见如来？然此行人中，大众见尊者，得以游行示现。有人心得安，有以花赞，有乞食，有弃恶见行正见，彼辈永得安乐利益。故世尊慈悲世间，行行乞也。

Api ca catūhi kāraṇehi buddhā bhagavanto cārikaṃ caranti, jaṅghavihāravasena sarīraphāsukatthāya, atthuppattikālābhikaṅkhanatthāya, bhikkhūnaṃ sikkhāpadapaññāpanatthāya, tattha tattha paripākagatindriye bodhaneyyasatte bodhanatthāyāti. Aparehipi catūhi kāraṇehi buddhā bhagavanto cārikaṃ caranti buddhaṃ saraṇaṃ gacchissantīti vā, dhammaṃ, saṅghaṃ saraṇaṃ gacchissantīti vā, mahatā dhammavassena catasso parisā santappessāmīti vā. Aparehipi pañcahi kāraṇehi buddhā bhagavanto cārikaṃ caranti pāṇātipātā viramissantīti vā, adinnādānā , kāmesumicchācārā, musāvādā, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā viramissantīti vā. Aparehipi aṭṭhahi kāraṇehi buddhā bhagavanto cārikaṃ caranti – paṭhamaṃ jhānaṃ paṭilabhissantīti vā, dutiyaṃ jhānaṃ…pe… nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiṃ paṭilabhissantīti vā. Aparehipi aṭṭhahi kāraṇehi buddhā bhagavanto cārikaṃ caranti – sotāpattimaggaṃ adhigamissantīti vā, sotāpattiphalaṃ…pe… arahattaphalaṃ sacchikarissantīti vāti. Ayaṃ aturitacārikā, idha cārikāti adhippetā. Sā panesā duvidhā hoti – anibaddhacārikā ca nibaddhacārikā ca. Tattha yaṃ gāmanigamanagarapaṭipāṭivasena carati, ayaṃ anibaddhacārikā nāma. Yaṃ panekasseva bodhaneyyasattassatthāya gacchati, ayaṃ nibaddhacārikā nāma. Esā idha adhippetā.

佛陀世尊以四种缘故而行游：一者，为行走时腿部活动和身体舒展；二者，为探求利益和机会；三者，为向比库们宣示修学戒律之意；四者，为启发成熟的根身、令其得悟。另有四种缘故：或为现行佛陀的皈依，即皈依佛、法、僧，藉由弘法令广大僧团欢喜；又有五种缘故，佛陀为断除杀生、不取非法财物、远离邪淫、不说妄语及戒酒等戒行而游行；更有八种缘故，因求得初禅、二禅，乃至无想无非想定的入定而行；又有八种，为求得初果圣道及至阿拉汉果而行。此种不疲倦的行游，名为“行游”。此“行游”分为两类：一为无定行游，即随村迁居，按城乡往返的常行；一为定行游，即为启发特定成熟根身而单独往来。此处所说的即为“行游”的定义。

Tadā kira bhagavato pacchimayāmakiccapariyosāne dasasahassilokadhātuyā ñāṇajālaṃ pattharitvā bodhaneyyabandhave olokentassa pokkharasātibrāhmaṇo sabbaññutaññāṇajālassa anto paviṭṭho. Atha bhagavā ayaṃ brāhmaṇo mayhaṃ ñāṇajāle paññāyati, ‘‘atthi nu khvassa upanissayo’’ti vīmaṃsanto sotāpattimaggassa upanissayaṃ disvā – ‘‘eso mayi etaṃ janapadaṃ gate lakkhaṇapariyesanatthaṃ ambaṭṭhaṃ antevāsiṃ pahiṇissati, so mayā saddhiṃ vādapaṭivādaṃ katvā nānappakāraṃ asabbhivākyaṃ vakkhati, tamahaṃ dametvā nibbisevanaṃ karissāmi. So ācariyassa kathessati, athassācariyo taṃ kathaṃ sutvā āgamma mama lakkhaṇāni pariyesissati, tassāhaṃ dhammaṃ desessāmi. So desanāpariyosāne sotāpattiphale patiṭṭhahissati. Desanā mahājanassa saphalā bhavissatī’’ti pañcabhikkhusataparivāro taṃ janapadaṃ paṭipanno. Tena vuttaṃ – ‘‘kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehī’’ti.

当时，世尊在西方季节更替时审视结束后，透过十万世界诸界的知识网观照所应启发者。波伽罗萨异婆罗门入于具足一切知识网的奥秘之中。世尊在此考察，思惟：“此人是否有透达圣道初果之契机？”他观察道：“这异婆罗门在诸地域内，为探求众所具备的特征，将住于安稳处；他能与我辩论，广推多种法说，诠释深妙义理。我将驯服他，使其息灭妄念，随我修行；他未来将称为老师，我亦指引他学习。彼若闻我教诲，必将探究我的特征，我将为他宣说法义。其教导圆满后，他必证得圣道初果。且其教诲必令大众受益。”伴随五比库弟子众聚，他此行入于该地域。故有言曰：“在拘萨罗国，随大僧团及五比库弟子共同出游。”

Yena icchānaṅgalanti yena disābhāgena icchānaṅgalaṃ avasaritabbaṃ. Yasmiṃ vā padese icchānaṅgalaṃ. Ijjhānaṅgalantipi pāṭho. Tadavasarīti tena avasari, taṃ vā avasari. Tena disābhāgena gato, taṃ vā padesaṃ gatoti attho. Icchānaṅgale viharati icchānaṅgalavanasaṇḍeti icchānaṅgalaṃ upanissāya icchānaṅgalavanasaṇḍe sīlakhandhāvāraṃ bandhitvā samādhikontaṃ ussāpetvā sabbaññutaññāṇasaraṃ parivattayamāno dhammarājā yathābhirucitena vihārena viharati.

“愿望处”指随意而望，或依区域方向所到之处。该处亦称“愿望境”。“任便”，即随意，随其一意而选。依此方向前往，或依所趋之地而至。居于愿望境中，依赖愿望境林聚，束缚戒的蕴罗网，以修习禅定，使智慧蕴之总集周转不息。法王依其所好，于此安住。

Pokkharasātivatthuvaṇṇanā颇卡拉萨帝事缘注释

§255

255.Tena kho pana samayenāti yena samayena bhagavā tattha viharati, tena samayena, tasmiṃ samayeti ayamattho. Brahmaṃ aṇatīti brāhmaṇo, mante sajjhāyatīti attho. Idameva hi jātibrāhmaṇānaṃ niruttivacanaṃ. Ariyā pana bāhitapāpattā brāhmaṇāti vuccanti. Pokkharasātīti idaṃ tassa nāmaṃ. Kasmā pokkharasātīti vuccati. Tassa kira kāyo setapokkharasadiso, devanagare ussāpitarajatatoraṇaṃ viya sobhati. Sīsaṃ panassa kāḷavaṇṇaṃ indanīlamaṇimayaṃ viya. Massupi candamaṇḍale kāḷamegharāji viya khāyati. Akkhīni nīluppalasadisāni. Nāsā rajatapanāḷikā viya suvaṭṭitā suparisuddhā. Hatthapādatalāni ceva mukhadvārañca katalākhārasaparikammaṃ viya sobhati, ativiya sobhaggappatto brāhmaṇassa attabhāvo. Arājake ṭhāne rājānaṃ kātuṃ yuttamimaṃ brāhmaṇaṃ. Evamesa sassiriko. Iti naṃ pokkharasadisattā pokkharasātīti sañjānanti.

255.「当时」，谓世尊依时间而住守之义。婆罗门意为纯洁，教义所示。此即种姓为婆罗门的语言用辞。圣者称之为胜出一切恶业之婆罗门。波伽罗萨者，其名也。何以名波伽罗萨？其身如白波池，胜如天宫悬挂烁彩之银白曲阑。其头黑色如青金石，其面色如黑云。其眼睛蓝如莲花，其鼻如精银管，其鼻孔洁净妙润。其手足如刀斧工艺般壮美。此婆罗门贵显无伦，为王为施以适宜者，故称其为波伽罗萨。世人以其卧具称之为波伽罗萨。

Ayaṃ pana kassapasammāsambuddhakāle tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū dasabalassa dānaṃ datvā dhammadesanaṃ sutvā devaloke nibbatti. So tato manussalokamāgacchanto mātukucchivāsaṃ jigucchitvā himavantapadese mahāsare padumagabbhe nibbatti. Tassa ca sarassa avidūre tāpaso paṇṇasālāya vasati. So tīre ṭhito taṃ padumaṃ disvā – ‘‘idaṃ padumaṃ avasesapadumehi mahantataraṃ. Pupphitakāle naṃ gahessāmī’’ti cintesi. Taṃ sattāhenāpi na pupphati. Tāpaso kasmā nu kho idaṃ sattāhenāpi na pupphati. Handa naṃ gahessāmīti otaritvā gaṇhi. Taṃ tena nāḷato chinnamattaṃyeva pupphitaṃ. Athassabbhantare suvaṇṇacuṇṇapiñjaraṃ viya rajatabimbakaṃ padumareṇupiñjaraṃ setavaṇṇaṃ dārakaṃ addasa. So mahāpuñño esa bhavissati. Handa naṃ paṭijaggāmīti paṇṇasālaṃ netvā paṭijaggitvā sattavassakālato paṭṭhāya tayo vede uggaṇhāpesi. Dārako tiṇṇaṃ vedānaṃ pāraṃ gantvā paṇḍito byatto jambudīpe aggabrāhmaṇo ahosi. So aparena samayena rañño kosalassa sippaṃ dassesi. Athassa sippe pasanno rājā ukkaṭṭhaṃ nāma mahānagaraṃ brahmadeyyaṃ adāsi. Iti naṃ pokkhare sayitattā pokkharasātīti sañjānanti.

此在咖萨巴正觉时代，曾超越三种感官，以十力众多施设供养，听闻法义后生于天界。后还此人间，羞愧居于母腹之处，现生喜马拉雅山脉之大莲花蕾中。其毗邻即塔帕萨〔苦行者〕的百叶馆。塔帕萨标点莲花，念言：“此莲花胜于众莲，花盛时我将采摘。”然而其莲花乃七年不开。彼甚奇怪为何七年不开莲花，遂亲自采摘。被采之处如以竹叶截断般开花。在莲花中其间，见有金丝虫笼、银光宝石簇及白色外壳如幼仔。塔帕萨念言：“未来此者必为大善人。我要向他宣誓誓约。”遂以典礼崇奉，并守护其三十七年，教其早慧，少年成为广博智慧及誉满占城之尊贵婆罗门。曾向拘萨国王示现技艺，国王喜悦，赐与乌迦达大城及其神圣土地。世人因其卧具称其为波伽罗萨。

Ukkaṭṭhaṃ ajjhāvasatīti ukkaṭṭhanāmake nagare vasati. Abhibhavitvā vā āvasati. Tassa nagarassa sāmiko hutvā yāya mariyādāya tattha vasitabbaṃ, tāya mariyādāya vasi. Tassa kira nagarassa vatthuṃ ukkā ṭhapetvā ukkāsu jalamānāsu aggahesuṃ, tasmā taṃ ukkaṭṭhanti vuccati. Okkaṭṭhantipi pāṭho, soyevattho. Upasaggavasena panettha bhummatthe upayogavacanaṃ veditabbaṃ. Tassa anupayogattā ca sesapadesu. Tattha lakkhaṇaṃ saddasatthato pariyesitabbaṃ.

乌迦达者，因居于名为乌迦达城中。该城由他所统治或居住。其领主当行尊敬礼节，因而遵守礼法居住。婆罗门于城中筑坝，拦阻流水，控制水流，因而得名乌迦达。此“乌迦达”胜义应知，于此地声义意皆可探求，但不宜随意乱用。此又为此处特征的音义所鉴识。

Sattussadanti sattehi ussadaṃ, ussannaṃ bahujanaṃ ākiṇṇamanussaṃ. Posāvaniyahatthiassamoramigādianekasattasamākiṇṇañcāti attho. Yasmā panetaṃ nagaraṃ bahi āvijjhitvā jātena hatthiassādīnaṃ ghāsatiṇena ceva gehacchādanatiṇena ca sampannaṃ. Tathā dārukaṭṭhehi ceva gehasambhārakaṭṭhehi ca. Yasmā cassabbhantare vaṭṭacaturassādisaṇṭhānā bahū pokkharaṇiyo jalajakusumavicittāni ca bahūni anekāni taḷākāni udakassa niccabharitāneva honti, tasmā satiṇakaṭṭhodakanti vuttaṃ. Saha dhaññenāti sadhaññaṃ pubbaṇṇāparaṇṇādibhedaṃ bahudhaññasannicayanti attho . Ettāvatā yasmiṃ nagare brāhmaṇo setacchattaṃ ussāpetvā rājalīlāya vasati, tassa samiddhisampatti dīpitā hoti.

所谓『群兽群聚而聚集繁殖，众生众多，众兽密集。』（意谓）大象、野猪等成群混杂在一起。如象群聚居的水泽森林之地。此因该城周边地广而不致被外敌入侵，常有大象成群践踏草地，亦有木材蓄积，农具器械等居家所需器物齐备。又如木材篱笆、家财器具木材般。这是由于城中广袤之地，有多池塘与水泽及莲花水池，池塘灌满水，故称「池塘之地」。连同多种谷物，聚集播种不同季节的多样粮食，此即其意。至于城中有婆罗门在此蓄养竹伞，作为王室游乐之用，因此繁荣昌盛，景象辉煌。

Rājato laddhaṃ bhoggaṃ rājabhoggaṃ. Kena dinnanti ce? Raññā pasenadinā kosalena dinnaṃ. Rājadāyanti rañño dāyabhūtaṃ, dāyajjanti attho. Brahmadeyyanti seṭṭhadeyyaṃ, chattaṃ ussāpetvā rājasaṅkhepena bhuñjitabbanti attho. Atha vā rājabhogganti sabbaṃ chejjabhejjaṃ anusāsantena nadītitthapabbatādīsu suṅkaṃ gaṇhantena setacchattaṃ ussāpetvā raññā hutvā bhuñjitabbaṃ. Raññā pasenadinā kosalena dinnaṃ rājadāyanti ettha taṃ nagaraṃ raññā dinnattā rājadāyaṃ dāyakarājadīpanatthaṃ panassa ‘‘raññā pasenadinā kosalena dinna’’nti idaṃ vuttaṃ. Brahmadeyyanti seṭṭhadeyyaṃ. Yathā dinnaṃ na puna gahetabbaṃ hoti, nissaṭṭhaṃ pariccattaṃ. Evaṃ dinnanti attho.

「王室赋与之财产、王府享用之物」问：由谁所施与？答：由王后帕舍那迪和国王萨拉所赐。称「王室赋与」者，即王所给予者，因而称为施与物。称为婆罗门之供养及天人贵族之赐予。带着竹伞，王家众人集会享用，意即宜用此作王室聚会所需。又称为王府享用物，意谓全属王家，依规矩由长官监督，护送至江河渡口、山道等地，携带竹伞，作为王后施与，由国王萨拉所赐。谓此城之施与，因由王后帕舍那迪以萨拉国王之名施捨，此为明示「由王后帕舍那迪以萨拉国王之名所赐」。又称为婆罗门供养，谓因此而给予后不再取回，置于专责处所妥善保管，即为此义。

Assosīti suṇi upalabhi, sotadvārasampattavacananigghosānusārena aññāsi. Khoti avadhāraṇatthe padapūraṇamatte vā nipāto. Tattha avadhāraṇatthena assosi eva, nāssa koci savanantarāyo ahosīti ayamattho veditabbo. Padapūraṇena pana padabyañjanasiliṭṭhatāmattameva.

『Assosīti』（嗡嗡声）谓听觉，感知之声，以耳根诸感官之功能相连而闻之。或谓为增强记忆、加充词义而有助的后缀。由此看，『assosi』意谓“闻声”，并未生起任何音声阻碍，即此义当知。至于作为词尾的辅助力量，仅为补充语气与词义完善。

Idāni yamatthaṃ brāhmaṇo pokkharasāti assosi, taṃ pakāsento – ‘‘samaṇo khalu bho gotamo’’tiādimāha. Tattha samitapāpattā samaṇoti veditabbo. Vuttañhetaṃ – ‘‘samitāssa honti pāpakā akusalā dhammā’’tiādi (ma. ni. 1.434). Bhagavā ca anuttarena ariyamaggena samitapāpo. Tenassa yathābhūtaguṇādhigatametaṃ nāmaṃ, yadidaṃ samaṇoti. Khalūti anussavanatthe nipāto. Bhoti brāhmaṇajātisamudāgataṃ ālapanamattaṃ. Vuttampi cetaṃ – ‘‘bhovādī nāma so hoti, sace hoti sakiñcano’’ti (dha. pa. 55). Gotamoti bhagavantaṃ gottavasena parikitteti. Tasmā samaṇo khalu bho gotamoti ettha samaṇo kira bho gotamagottoti evamattho daṭṭhabbo.

如今对「婆罗门称其为池塘」之用语所释者，显示曰：「萨满啊，确实是果德玛（佛）」，如是称谓。于此所示「有恶行者称为萨满」，此是由佛经所言「恶行乃不善法」等（巴利注释1.434章）。且世尊为绝顶尊者，具无上圣道，故依本质具称为萨满。字面「萨满」为传统用语所记。『bho』谓婆罗门家族子弟的俗称言语，而「gotamo」则指世尊为其家族名义所称。是故称「萨满呵，确实是果德玛」之语，意谓谓萨满即是果德玛家族之成员，乃此义。

Sakyaputtoti idaṃ pana bhagavato uccākulaparidīpanaṃ . Sakyakulā pabbajitoti saddhāpabbajitabhāvaparidīpanaṃ. Kenaci pārijuññena anabhibhūto aparikkhīṇaṃyeva taṃ kulaṃ pahāya saddhāya pabbajitoti vuttaṃ hoti. Tato paraṃ vuttatthameva. Taṃ kho panātiādi sāmaññaphale vuttameva. Sādhu kho panāti sundaraṃ kho pana. Atthāvahaṃ sukhāvahanti vuttaṃ hoti. Tathārūpānaṃ arahatanti yathārūpo so bhavaṃ gotamo, evarūpānaṃ yathābhūtaguṇādhigamena loke arahantoti laddhasaddhānaṃ arahataṃ. Dassanaṃ hotīti pasādasommāni akkhīni ummīletvā dassanamattampi sādhu hotīti, evaṃ ajjhāsayaṃ katvā.

「萨迦族子」（sakya-putto）为世尊显露于世时所示之称号。具信心出家（信出）的指称出家（皈依）者之表征。即是舍弃种姓之灌顶，乃信根深固而皈依。之后所说即此义。此为普通圣果讲授中所示悟果。谓是良善，且美善。此义内含利益与安乐。对圣者阿拉汉具相同谓曰与世尊相似，应证世尊之正觉者称谓。又谓其显现，犹如眼中闪耀光明，乃为观照之像，故谓「良善」，由此而成此心境。

Ambaṭṭhamāṇavakathā安巴德学童谈话

§256

256.Ajjhāyakoti idaṃ – ‘‘na dānime jhāyanti, na dānime jhāyantīti kho, vāseṭṭha, ajjhāyakā ajjhāyakā tveva tatiyaṃ akkharaṃ upanibbatta’’nti, evaṃ paṭhamakappikakāle jhānavirahitānaṃ brāhmaṇānaṃ garahavacanaṃ. Idāni pana taṃ ajjhāyatīti ajjhāyako. Mante parivattetīti iminā atthena pasaṃsāvacanaṃ katvā voharanti. Mante dhāretīti mantadharo.

此「阿阇耶」意谓「不受其法，则不入其法故」。昔时有对不入禅定的婆罗门轻蔑之语。现今「阿阇耶」即为入禅者。因念头改变，此义乃称赞之辞。如为起念而持守即谓「持念者」。

Tiṇṇaṃ vedānanti iruvedayajuvedasāmavedānaṃ. Oṭṭhapahatakaraṇavasena pāraṃ gatoti pāragū. Saha nighaṇḍunā ca keṭubhena ca sanighaṇḍukeṭubhānaṃ. Nighaṇḍūti nighaṇḍurukkhādīnaṃ vevacanapakāsakaṃ satthaṃ. Keṭubhanti kiriyākappavikappo kavīnaṃ upakārāvahaṃ satthaṃ. Saha akkharappabhedena sākkharappabhedānaṃ. Akkharappabhedoti sikkhā ca nirutti ca. Itihāsapañcamānanti āthabbaṇavedaṃ catutthaṃ katvā itiha āsa, itiha āsāti īdisavacanapaṭisaṃyutto purāṇakathāsaṅkhāto itihāso pañcamo etesanti itihāsapañcamā, tesaṃ itihāsapañcamānaṃ vedānaṃ.

「三种感官之知」者，是『二重感受』、『三重感受』以及『萨曼尼维达感受』之义。谓之『到彼之意』，表示通过断除障碍而达至彼岸。与《词典》和《附录》合用，则谓为《词典》与《附录》中所述。所谓《词典》，是说明诸如《词典树》等的语根含义与相应义理。所谓《附录》，为描述诗人言语之功能及辅助作用的术语。伴随文字差别，乃称「文字差别」，含义是教学与语法。所谓『史传第五』，指的是当断第四后，称之为『史』者，是依此类词句而聚合的古籍传述，因而被视为『史传第五』，这即是其『史传第五』之有关语句。

Padaṃ tadavasesañca byākaraṇaṃ adhīyati vedeti cāti padako veyyākaraṇo. Lokāyataṃ vuccati vitaṇḍavādasatthaṃ. Mahāpurisalakkhaṇanti mahāpurisānaṃ buddhādīnaṃ lakkhaṇadīpakaṃ dvādasasahassaganthapamāṇaṃ satthaṃ. Yattha soḷasasahassagāthāparimāṇā buddhamantā nāma ahesuṃ, yesaṃ vasena iminā lakkhaṇena samannāgatā buddhā nāma honti, iminā paccekabuddhā, iminā dve aggasāvakā, asīti mahāsāvakā , buddhamātā, buddhapitā, aggupaṭṭhāko, aggupaṭṭhāyikā, rājā cakkavattīti ayaṃ viseso paññāyati.

「词」指字句，末尾部分兼及语法的学习，即所谓词的阐释。世间评论谓之是诽谤与争辩之意。所谓「大人相」者，为彰显诸大人佛陀等之标记，共有十二千篇幅。其间有十六千偈颂构成，被称为佛语之总汇，据此所归之德标记，称为佛者。此中包含有缘觉佛、两种大弟子、摩诃弟子、佛母、佛父、首护、首护女、王及转轮圣王等，此等特别名号。

Anavayoti imesu lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anūno paripūrakārī, avayo na hotīti vuttaṃ hoti. Avayo nāma yo tāni atthato ca ganthato ca sandhāretuṃ na sakkoti. Anuññātapaṭiññātoti anuññāto ceva paṭiññāto ca. Ācariyenassa ‘‘yaṃ ahaṃ jānāmi, taṃ tvaṃ jānāsī’’tiādinā anuññāto. ‘‘Āma ācariyā’’ti attanā tassa paṭivacanadānapaṭiññāya paṭiññātoti attho. Katarasmiṃ adhikāre? Sake ācariyake tevijjake pāvacane. Esa kira brāhmaṇo cintesi ‘‘imasmiṃ loke ‘ahaṃ buddho, ahaṃ buddho’ti uggatassa nāmaṃ gahetvā bahū janā vicaranti. Tasmā na me anussavamatteneva upasaṅkamituṃ yuttaṃ. Ekaccañhi upasaṅkamantassa apakkamanampi garu hoti, anatthopi uppajjati. Yaṃnūnāhaṃ mama antevāsikaṃ pesetvā – ‘buddho vā, no vā’ti jānitvāva upasaṅkameyya’’nti, tasmā māṇavaṃ āmantetvā ayaṃ tātātiādimāha.

所谓「自然」者，是指世间大人相中不足以充实补全或彼此相应者，无此二者即是。此中『无之与有之』，谓既不存在也不能相互联系，即无所能契合持守。所谓『不自知与自知』，即导致教诲者所谓『我所知者，汝当知之』，乃称『不自知』；弟子回应之『是的，老师』时，此即自我确认应答，故称为『自知』。此何种情境？譬如于三明教授之老师处示现。传说中有婆罗门心念：『于此世间，人众流转称我为佛，故此不当单凭追忆而前往。若有人来访，虽有误入，尚且尊重，亦生无益。若我临终时派遣仆人，告知其佛或非佛，应前往，则我当迎其来。』因而呼唤学童，如父语其曰。

§257

257.Taṃ bhavantanti tassa bhoto gotamassa. Tathā santaṃ yevāti tathā satoyeva. Idhāpi hi itthambhūtākhyānatthavaseneva upayogavacanaṃ.

257.「某某彼者」是指您的果德玛。此文亦安详，正如其表现。此处作为实用词汇，正恰为此之用。

§258

258.Yathā kathaṃ panāhaṃ, bho, tanti ettha kathaṃ panāhaṃ bho taṃ bhavantaṃ gotamaṃ jānissāmi, yathā sakkā so ñātuṃ, tathā me ācikkhāhīti attho. Yathāti vā nipātamattamevetaṃ. Kathanti ayaṃ ākārapucchā. Kenākārenāhaṃ taṃ bhavantaṃ gotamaṃ jānissāmīti attho. Evaṃ vutte kira naṃ upajjhāyo ‘‘kiṃ tvaṃ, tāta, pathaviyaṃ ṭhito, pathaviṃ na passāmīti viya; candimasūriyānaṃ obhāse ṭhito, candimasūriye na passāmīti viya vadasī’’tiādīni vatvā jānanākāraṃ dassento āgatāni kho, tātātiādimāha.

258.「如何，尊者」，是此处询问「我如何认识尊者果德玛，如同能够认识亲属一般」，此意也。‘如何’为语助词。‘问’是此文仪式句式。何以问？意为‘我以何种方式认识尊者果德玛’。据说，导师对此回答说：‘汝，如同立于大地，而不能见大地；立于日月光辉之下，而不见日月’等语，意在说明未知之道。于是有人至，称为父者者而告诫。

Tattha mantesūti vedesu. Tathāgato kira uppajjissatīti paṭikacceva suddhāvāsā devā vedesu lakkhaṇāni pakkhipitvā buddhamantā nāmeteti brāhmaṇaveseneva vede vācenti. Tadanusārena mahesakkhā sattā tathāgataṃ jānissantīti. Tena pubbe vedesu mahāpurisalakkhaṇāni āgacchanti. Parinibbute pana tathāgate anukkamena antaradhāyanti. Tenetarahi natthīti. Mahāpurisassāti paṇidhisamādānañāṇakaruṇādiguṇamahato purisassa. Dveyeva gatiyoti dveyeva niṭṭhā. Kāmañcāyaṃ gatisaddo ‘‘pañca kho imā, sāriputta, gatiyo’’tiādīsu (ma. ni. 1.153) bhavabhede vattati. ‘‘Gati migānaṃ pavana’’ntiādīsu (pari. 399) nivāsaṭṭhāne. ‘‘Evaṃ adhimattagatimanto’’tiādīsu paññāyaṃ. ‘‘Gatigata’’ntiādīsu visaṭabhāve. Idha pana niṭṭhāyaṃ vattatīti veditabbo.

这里所说的《韦达书》乃《韦达经》中之义。谓如来将出世时，诸天即於《韦达书》中示现种种标记，称佛之号如婆罗门所述。由此可知，诸大天亦当识得如来。过去诸《韦达书》中曾有大人之标记。佛灭度后，如来依其法相而隐没。今时则无此。所谓大人者，即具誓愿、智慧、慈悲等伟大人。说有两种归处，即二种终极：欲界之居所谓“五种归处”，有他处之学理称三种。此中终极乃谓最终归宿，宜当知之。

Tattha kiñcāpi yehi lakkhaṇehi samannāgato rājā cakkavattī hoti, na teheva buddho hoti; jātisāmaññato pana tāniyeva tānīti vuccanti. Tena vuttaṃ – ‘‘yehi samannāgatassā’’ti. Sace agāraṃ ajjhāvasatīti yadi agāre vasati. Rājā hoti cakkavattīti catūhi acchariyadhammehi, saṅgahavatthūhi ca lokaṃ rañjanato rājā, cakkaratanaṃ vatteti, catūhi sampatticakkehi vattati, tehi ca paraṃ vatteti, parahitāya ca iriyāpathacakkānaṃ vatto etasmiṃ atthīti cakkavattī. Ettha ca rājāti sāmaññaṃ. Cakkavattīti visesaṃ. Dhammena caratīti dhammiko. Ñāyena samena vattatīti attho. Dhammena rajjaṃ labhitvā rājā jātoti dhammarājā. Parahitadhammakaraṇena vā dhammiko. Attahitadhammakaraṇena dhammarājā. Caturantāya issaroti cāturanto, catusamuddaantāya, catubbidhadīpavibhūsitāya pathaviyā issaroti attho. Ajjhattaṃ kopādipaccatthike bahiddhā ca sabbarājāno vijetīti vijitāvī. Janapadatthāvariyappattoti janapade dhuvabhāvaṃ thāvarabhāvaṃ patto, na sakkā kenaci cāletuṃ. Janapado vā tamhi thāvariyappatto anuyutto sakammanirato acalo asampavedhīti janapadatthāvariyappatto.

在此，虽具备某些标志者才成为王与轮王者，但那些标志并非如来具备；所谓世俗通说者，谓其就是这些标志故。故有云——“以彼具足者故”。若谓住于宅内者，则谓其在宅中。所谓王者、轮王者，是以四种神奇之法及聚合之物愉悦世间，称为轮宝而运转。以四种圆满之轮转而行，且转至他方，以利益他人之轮转维持存在，即谓轮王。这里的“王”，是世俗称谓，“轮王”则含特殊意义。遵法而行者谓之依法者。从理性公正而行者谓之遵平等者。依法取得王位者谓之法王。因利益他人而行法者谓之遵法者；因利己施行法者谓之法王。四海之主即四海之主，四海即四海洋，分属四洲，统辖大地，即此义。内以忿怒等为缘，外服诸王所服而征服之，故谓征服者。所谓国地现常守护者，即国土稳定不可动摇者，无人能动摇。国土常守护者或伴有臣属，专事和好而不动摇、不破坏，谓之国土常守护者。

Seyyathidanti nipāto, tassa cetāni katamānīti attho. Cakkaratanantiādīsu cakkañca, taṃ ratijananaṭṭhena ratanañcāti cakkaratanaṃ. Esa nayo sabbattha. Imesu pana ratanesu ayaṃ cakkavattirājā cakkaratanena ajitaṃ jināti, hatthiassaratanehi vijite yathāsukhaṃ anucarati, pariṇāyakaratanena vijitamanurakkhati, avasesehi upabhogasukhamanubhavati. Paṭhamena cassa ussāhasattiyogo, pacchimena mantasattiyogo, hatthiassagahapatiratanehi pabhusattiyogo suparipuṇṇo hoti, itthimaṇiratanehi tividhasattiyogaphalaṃ. So itthimaṇiratanehi bhogasukhamanubhavati, sesehi issariyasukhaṃ. Visesato cassa purimāni tīṇi adosakusalamūlajanitakammānubhāvena sampajjanti, majjhimāni alobhakusalamūlajanitakammānubhāvena, pacchimamekaṃ amohakusalamūlajanitakammānubhāvenāti veditabbaṃ. Ayamettha saṅkhepo. Vitthāro pana bojjhaṅgasaṃyutte ratanasuttassa upadesato gahetabbo.

譬如嘲笑之言，此意为其心所为何。所谓轮宝等，指车轮及宝物，缘宝物生轮宝。此理普遍适用。然而于此宝物之上，轮王以轮宝胜利征服，以大象宝轮随心所欲漫游，以精巧宝树守护胜利，终得享用快乐。首先是其奋发坚强之合，随后为谋略坚强之合，再之后以象宝为大权威坚强之合，极其圆满，女性宝物令其享用快乐，最终享有统治权力之乐。特别其前三项功德，是依照前作三种以恶根无的业受所成；中间项功德，系无贪业受；后项为无痴业受所成。此处略述，详细事宜应依附觉支相应论述中的宝物经教诲而明了。

Parosahassanti atirekasahassaṃ. Sūrāti abhīrukajātikā. Vīraṅgarūpāti devaputtasadisakāyā. Evaṃ tāva eke vaṇṇayanti. Ayaṃ panettha sabbhāvo. Vīrāti uttamasūrā vuccanti, vīrānaṃ aṅgaṃ vīraṅgaṃ, vīrakāraṇaṃ vīriyanti vuttaṃ hoti. Vīraṅgarūpaṃ etesanti vīraṅgarūpā, vīriyamayasarīrā viyāti vuttaṃ hoti. Parasenappamaddanāti sace paṭimukhaṃ tiṭṭheyya parasenā taṃ parimaddituṃ samatthāti adhippāyo. Dhammenāti ‘‘pāṇo na hantabbo’’tiādinā pañcasīladhammena . Arahaṃ hoti sammāsambuddho loke vivaṭṭacchadoti ettha rāgadosamohamānadiṭṭhiavijjāduccaritachadanehi sattahi paṭicchanne kilesandhakāre loke taṃ chadanaṃ vivaṭṭetvā samantato sañjātāloko hutvā ṭhitoti vivaṭṭacchado. Tattha paṭhamena padena pūjārahatā. Dutiyena tassā hetu, yasmā sammāsambuddhoti, tatiyena buddhattahetubhūtā vivaṭṭacchadatā vuttāti veditabbā. Atha vā vivaṭṭo ca vicchado cāti vivaṭṭacchado, vaṭṭarahito chadanarahito cāti vuttaṃ hoti. Tena arahaṃ vaṭṭābhāvena, sammāsambuddho chadanābhāvenāti evaṃ purimapadadvayasseva hetudvayaṃ vuttaṃ hoti, dutiyena vesārajjena cettha purimasiddhi, paṭhamena dutiyasiddhi, tatiyacatutthehi tatiyasiddhi hoti. Purimañca dhammacakkhuṃ, dutiyaṃ buddhacakkhuṃ, tatiyaṃ samantacakkhuṃ sādhetīti veditabbaṃ. Tvaṃ mantānaṃ paṭiggahetāti iminā’ssa mantesu sūrabhāvaṃ janeti.

“他人千”，即超越千数之意。“勇士”指勇猛出生者；“有威武形”，如天子之身。如此类誉者唯此。勇者意谓最高勇士，勇者之躯为勇猛之躯，勇猛因勇力而具足。勇猛形者谓勇猛之形，意谓布满勇猛力量之躯体。所谓“在他人面前展放”，意指若站立于对面，能制服对方，是上位之意。所谓依教义者，如五戒中“不应杀生”等五戒之意。阿拉汉乃正觉者，世间诸恶烦恼覆盖消除，如怒毒、痴闇、视见错误等相关恶行被遮蔽而七重遮盖，世间此遮盖被除，其中光明自生安立，即谓遮盖除去。这里第一语指其“敬供阿拉汉者”；第二为因其为正觉者；第三谓其具除遮蔽智慧之因。此中“遮盖”亦称“切断”，“无遮盖”意即无轮回无蔽。以此谓阿拉汉因无轮回，正觉者因无蔽故，此因果双重理应知晓。故前者谓为内明眼，第二谓为佛眼，第三谓为全明眼。由是你收受智慧，令此意念中生馨香。

§259

259. Sopi tāya ācariyakathāya lakkhaṇesu vigatasammoho ekobhāsajāte viya buddhamante sampassamāno evaṃ bhoti āha. Tassattho – ‘yathā, bho, tvaṃ vadasi, evaṃ karissāmī’ti. Vaḷavārathamāruyhāti vaḷavāyuttaṃ rathaṃ abhirūhitvā. Brāhmaṇo kira yena rathena sayaṃ vicarati, tameva rathaṃ datvā māṇavaṃ pesesi. Māṇavāpi pokkharasātisseva antevāsikā. So kira tesaṃ – ‘‘ambaṭṭhena saddhiṃ gacchathā’’ti saññaṃ adāsi.

第259，亦即依上师说法所说诸标志中无疑惑之一声，谓听闻佛名闻法者，如是应作，此时答曰：“善哉，尊者，我当如尔所说而为。”随后登上装饰有铃铛之战车。一婆罗门以此战车游行，将此车赠与童子令其驾御。童子居于池边之处。彼童子语：“与八十众同去”之意，令发愿相随。

Yāvatikā yānassa bhūmīti yattakaṃ sakkā hoti yānena gantuṃ, ayaṃ yānassa bhūmi nāma. Yānā paccorohitvāti ayānabhūmiṃ, dvārakoṭṭhakasamīpaṃ gantvā yānato paṭiorohitvā.

所谓广阔车辆之地，即车辆能够通行之地，此地名为车辆地。所谓上下车辆，即车辆上下之所在，指车门和厢房附近处。车辆由入口进入，随后由车辆上方下降。

Tena kho pana samayenāti yasmiṃ samaye ambaṭṭho ārāmaṃ pāvisi. Tasmiṃ pana samaye, ṭhitamajjhanhikasamaye. Kasmā pana tasmiṃ samaye caṅkamantīti? Paṇītabhojanapaccayassa thinamiddhassa vinodanatthaṃ, divāpadhānikā vā te. Tādisānañhi pacchābhattaṃ caṅkamitvā nhāyitvā sarīraṃ utuṃ gāhāpetvā nisajja samaṇadhammaṃ karontānaṃ cittaṃ ekaggaṃ hoti. Yena te bhikkhūti so kira – ‘‘kuhiṃ samaṇo gotamo’’ti pariveṇato pariveṇaṃ anāgantvā ‘‘pucchitvāva pavisissāmī’’ti vilokento araññahatthī viya mahācaṅkame caṅkamamāne paṃsukūlike bhikkhū disvā tesaṃ santikaṃ agamāsi. Taṃ sandhāya yena te bhikkhūtiādi vuttaṃ. Dassanāyāti daṭṭhuṃ, passitukāmā hutvāti attho.

于是于当时，一童子进入园林。正当中午时分。何故于此时行走？因调理饮食之缘，除去昏沉，或昼饭后漱洗，安置身体于适当温度，入座安静修习沙门法门而令心专注。彼时有一比库，问曰：“嘎德摩沙门何处？”远观之，未入园而犹未近前，观望准备向内问讯；似旷野大象般缓步行走，身带破衣之比库现于众目，随即亲近。为此有言：“观见”意指欲见之意。

§260

260.Abhiññātakolaññoti pākaṭakulajo. Tadā kira jambudīpe ambaṭṭhakulaṃ nāma pākaṭakulamahosi . Abhiññātassāti rūpajātimantakulāpadesehi pākaṭassa. Agarūti abhāriko. Yo hi ambaṭṭhaṃ ñāpetuṃ na sakkuṇeyya, tassa tena saddhiṃ kathāsallāpo garu bhaveyya. Bhagavato pana tādisānaṃ māṇavānaṃ satenāpi sahassenāpi pañhaṃ puṭṭhassa vissajjane dandhāyitattaṃ natthīti maññamānā – ‘‘agaru kho panā’’ti cintayiṃsu. Vihāroti gandhakuṭiṃ sandhāya āhaṃsu.

260.所谓『具足显露』者，谓明显清楚之类。如当时在珍珠洲上，有名为笥婆多家族者，此即所谓的具足显露之家。彼所谓『具足显露』，意指形相显著之家。所谓『不敬』即指不庄重、不严肃。因为倘若不能详细说明笥婆多家族，则与此人言谈辩论时必生严重障碍。然世尊对于这等人，即使已有百人、千人同时问话，释疑解惑，理应能胜任。但那些人自以为不庄重，便生疑虑，思惟「真是不莊严啊」，于是聚居一处，建造香气熏香之房作为住处。

Ataramānoti aturito, saṇikaṃ padappamāṇaṭṭhāne padaṃ nikkhipanto vattaṃ katvā susammaṭṭhaṃ muttādalasinduvārasantharasadisaṃ vālikaṃ avināsentoti attho. Āḷindanti pamukhaṃ. Ukkāsitvāti ukkāsitasaddaṃ katvā. Aggaḷanti dvārakavāṭaṃ. Ākoṭehīti agganakhehi saṇikaṃ kuñcikacchiddasamīpe ākoṭehīti vuttaṃ hoti. Dvāraṃ kira atiupari amanussā, atiheṭṭhā dīghajātikā koṭenti. Tathā anākoṭetvā majjhe chiddasamīpe koṭetabbanti idaṃ dvārākoṭanavattanti dīpentā vadanti.

所谓『转动不安』者，谓生病之义；『把脚放在敞开的门槛处』，行走环绕时，以适当方式安设门槛，门槛似栏杆锁链之形，坚固而不折断。所谓『门前』即门的正面。所谓『敲打』，是指作出敲击之声。所谓『门房』，谓门口的守卫屋。『锁门』义为守卫用钉锁，置于门近旁。所谓『门』之处，其上甚高非凡，甚长甚宽即诸门槛，故谓之『门的缔锁』。门中门户之道若不上锁，而在中心门口近旁设锁，即谓门的缔锁，意指长度繁盛者也。

§261

261.Vivari bhagavā dvāranti na bhagavā uṭṭhāya dvāraṃ vivari. Vivariyatūti pana hatthaṃ pasāresi. Tato ‘‘bhagavā tumhehi anekāsu kappakoṭīsu dānaṃ dadamānehi na sahatthā dvāravivaraṇakammaṃ kata’’nti sayameva dvāraṃ vivaṭaṃ. Taṃ pana yasmā bhagavato manena vivaṭaṃ, tasmā vivari bhagavā dvāranti vattuṃ vaṭṭati.

261.『打开』谓世尊解开门扉，非谓世尊起身去打开门。所谓『应开启』，则是指伸手去触及之意。于是众人谓世尊：「尊者，当你在众多群臣诸多贵族施舍时，不须亲自开启门扉。」因世尊心中了知此意，故说“打开”乃是口语表达。故说世尊『打开门扉』，乃从心中打开而言。

Bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsūti yathā khamanīyādīni pucchanto bhagavā tehi, evaṃ tepi bhagavatā saddhiṃ samappavattamodā ahesuṃ. Sītodakaṃ viya uṇhodakena sammoditaṃ ekībhāvaṃ agamaṃsu. Yāya ca ‘‘kacci, bho gotama, khamanīyaṃ; kacci yāpanīyaṃ, kacci bhoto ca gotamassa sāvakānañca appābādhaṃ, appātaṅkaṃ, lahuṭṭhānaṃ, balaṃ, phāsuvihāro’’tiādikāya kathāya sammodiṃsu, taṃ pītipāmojjasaṅkhātasammodajananato sammodituṃ yuttabhāvato ca sammodanīyaṃ, atthabyañjanamadhuratāya sucirampi kālaṃ sāretuṃ nirantaraṃ pavattetuṃ arahabhāvato saritabbabhāvato ca sāraṇīyaṃ. Suyyamānasukhato sammodanīyaṃ, anussariyamānasukhato ca sāraṇīyaṃ. Tathā byañjanaparisuddhatāya sammodanīyaṃ, atthaparisuddhatāya sāraṇīyaṃ. Evaṃ anekehi pariyāyehi sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā pariyosāpetvā niṭṭhapetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu.

世尊与众人共同欢喜时，询问有关宽恕等头面问题，如是，诸人亦与世尊共欢喜，一同欢欣如饮冷水与温水交合，心念一体。如「是否，尊者果德玛，宽恕可行？是否耐心可行？毋论是尊者及其弟子是否无怨无恨，不生恐惧，轻安平顺，力量健全，行为适宜」等事，彼等因喜悦欢快而从心所起欢喜，因而理当欢喜，欢喜之义甘美醇厚，宜长久保持，不间断流转，得阿拉汉之果者当如是持久。因喜悦自在生，宜常生欢喜，为修善净品所宜，适合取舍。或有多种变通方式皆宜欢喜，讲述此等法义后，众皆欢喜，各自安坐一处。

Ambaṭṭhopana māṇavoti so kira bhagavato rūpasampattiyaṃ cittappasādamattampi akatvā ‘‘dasabalaṃ apasādessāmī’’ti udare baddhasāṭakaṃ muñcitvā kaṇṭhe olambetvā ekena hatthena dussakaṇṇaṃ gahetvā caṅkamaṃ abhirūhitvā kālena bāhuṃ, kālena udaraṃ, kālena piṭṭhiṃ dassento, kālena hatthavikāraṃ, kālena bhamukavikāraṃ karonto, ‘‘kacci te bho, gotama, dhātusamatā, kacci bhikkhāhārena na kilamatha, akilamathākāroyeva pana te paññāyati; thūlāni hi te aṅgapaccaṅgāni, pāsādikattha gatagataṭṭhāne. ‘te bahujanā rājapabbajitoti ca buddho’ti ca uppannabahumānā paṇītaṃ ojavantamāhāraṃ denti. Passatha, bho, gehaṃ, cittasālā viya, dibbapāsādo viya. Imaṃ mañcaṃ passatha, bimbohanaṃ passatha, kiṃ evarūpe ṭhāne vasantassa samaṇadhammaṃ kātuṃ dukkara’’nti evarūpaṃ uppaṇḍanakathaṃ anācārabhāvasāraṇīyaṃ katheti, tena vuttaṃ – ‘‘ambaṭṭho pana māṇavo caṅkamantopi nisinnena bhagavatā kiñci kiñci kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāreti, ṭhitopi nisinnena bhagavatā kiñci kiñci kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretī’’ti.

所谓『笥婆多学生』，谓其虽不凭栏住世尊具有的形相功德和心意欢喜，然心中念诵“我将降伏十种力量”，解束缚住满怀;一手执持耳朵中堕出的发丝，步行起立，时而举臂，时而搂腹，时而展背，时而作手势变换，时而模拟蜜蜂振翅，口中言语说：“尊者果德玛，能否令众元素调和？这是否因行乞托钵不可深入？惟独是智慧者可以觉解；其四肢庞大乃因庄严而立于各处。诸多民众谣传称：世尊为出家王者。”观察这是住所，犹如心之客厅，犹如天宫宝殿，观此莽撞，云何于此处修习沙门法门极为困难？”此即为愚痴妄说，是不合礼仪，不宜赞同者。对此所说：“笥婆多学生即便行步者，坐而听世尊妙语宝说或谈论法义，亦当如是转述。”

§262

262.Atha kho bhagavāti atha bhagavā – ‘‘ayaṃ māṇavo hatthaṃ pasāretvā bhavaggaṃ gahetukāmo viya, pādaṃ pasāretvā avīciṃ vicaritukāmo viya, mahāsamuddaṃ taritukāmo viya, sineruṃ ārohitukāmo viya ca aṭṭhāne vāyamati, handa, tena saddhiṃ mantemī’’ti ambaṭṭhaṃ māṇavaṃ etadavoca. Ācariyapācariyehīti ācariyehi ca tesaṃ ācariyehi ca.

262.于是世尊即说：“此学生伸手欲取世尊果－犹如用脚欲行遍无底深渊、欲渡宽广大海、欲登高山般，适当努力于八处。諦听，我当与汝等共议。”所谓「师长无礼」者，即彼等诸师及其师长间也。

Paṭhamaibbhavādavaṇṇanā第一傲慢论注释

§263

263.Gacchanto vāti ettha kāmaṃ tīsu iriyāpathesu brāhmaṇo ācariyabrāhmaṇena saddhiṃ sallapitumarahati. Ayaṃ pana māṇavo mānathaddhatāya kathāsallāpaṃ karonto cattāropi iriyāpathe yojessāmīti ‘‘sayāno vā hi, bho gotama, sayānenā’’ti āha.

263. 行走时，有人在三条路上欲行，婆罗门老师不许与他同席交谈。这人乃少年，出于玩笑之心说：“坐着也好，哦，果德玛，坐着也行。”

Tato kira taṃ bhagavā – ‘‘ambaṭṭha, gacchantassa vā gacchantena, ṭhitassa vā ṭhitena, nisinnassa vā nisinnenācariyena saddhiṃ kathā nāma sabbācariyesu labbhati. Tvaṃ pana sayāno sayānenācariyena saddhiṃ kathesi, kiṃ te ācariyo gorūpaṃ, udāhu tva’’nti āha. So kujjhitvā – ‘‘ye ca kho te, bho gotama, muṇḍakā’’tiādimāha. Tattha muṇḍe muṇḍāti samaṇe ca samaṇāti vattuṃ vaṭṭeyya. Ayaṃ pana hīḷento muṇḍakā samaṇakāti āha. Ibbhāti gahapatikā. Kaṇhāti kaṇhā, kāḷakāti attho. Bandhupādāpaccāti ettha bandhūti brahmā adhippeto. Tañhi brāhmaṇā pitāmahoti voharanti. Pādānaṃ apaccā pādāpaccā, brahmuno piṭṭhipādato jātāti adhippāyo. Tassa kira ayaṃ laddhi – brāhmaṇā brahmuno mukhato nikkhantā, khattiyā urato, vessā nābhito, suddā jāṇuto, samaṇā piṭṭhipādatoti. Evaṃ kathento ca panesa kiñcāpi aniyametvā katheti. Atha kho bhagavantameva vadāmīti katheti.

于是世尊说：“勇猛者啊，行者或立者，坐者与老师同席交谈，此乃所有老师所通达者。你则坐着，与你所坐的老师共谈，何以老师会称你为猪呢？现在请你自述。”他说：“那些呀，哦，果德玛，是光头僧。”其中“光头”为比库之称，“沙门”为出家人之意。瘦弱者称为光头沙门，厄运者为穷人，黑暗者为黑色。‘Bandhu’（亲属，亲戚）意指婆罗门统治者。婆罗门称为祖父。这中，脚的侧面称为脚，婆罗门出于脚侧之意称为统治者。如此，婆罗门因从婆罗门口而出生，刹帝利出于胸部，吠舍出于脐部，首陀罗出于阴部，沙门出于脚底。由此讲述者虽多所言，实无定则。然此即世尊正言。

Atha kho bhagavā – ‘‘ayaṃ ambaṭṭho āgatakālato paṭṭhāya mayā saddhiṃ kathayamāno mānameva nissāya kathesi, āsīvisaṃ gīvāyaṃ gaṇhanto viya, aggikkhandhaṃ āliṅganto viya, mattavāraṇaṃ soṇḍāya parāmasanto viya, attano pamāṇaṃ na jānāti. Handa naṃ jānāpessāmī’’ti cintetvā ‘‘atthikavato kho pana te, ambaṭṭhā’’tiādimāha. Tattha āgantvā kattabbakiccasaṅkhāto attho, etassa atthīti atthikaṃ, tassa māṇavassa cittaṃ. Atthikamassa atthīti atthikavā, tassa atthikavato tava idhāgamanaṃ ahosīti attho.

世尊又说：“这勇猛者刚来时，我与他交谈，像依靠母亲一样，他咽下口水，像拥抱火块，像被蜂刺痛，无法测量自我，毫不了知。‘我现在要告诉你’我想，于是他说‘慕武’，意即‘助人为本’。此处‘助人为本’乃意为关键，此少年心里如此思惟。‘关键’即重要，说你是‘关键者’，你今天到来即此意。”

Kho panāti nipātamattaṃ. Yāyeva kho panatthāyāti yeneva kho panatthena. Āgaccheyyāthāti mama vā aññesaṃ vā santikaṃ yadā kadāci āgaccheyyātha. Tameva atthanti idaṃ purisaliṅgavaseneva vuttaṃ. Manasi kareyyāthāti citte kareyyātha. Idaṃ vuttaṃ hoti – tvaṃ ācariyena attano karaṇīyena pesito, na amhākaṃ paribhavanatthāya, tasmā tameva kiccaṃ manasi karohīti. Evamassa aññesaṃ santikaṃ āgatānaṃ vattaṃ dassetvā mānaniggaṇhanatthaṃ ‘‘avusitavāyeva kho panā’’tiādimāha. Tassattho passatha bho ayaṃ ambaṭṭho māṇavo ācariyakule avusitavā asikkhito appassutova samāno. Vusitamānīti ‘‘ahaṃ vusitavā sikkhito bahussuto’’ti attānaṃ maññati. Etassa hi evaṃ pharusavacanasamudācāre kāraṇaṃ kimaññatra avusitattāti ācariyakule asaṃvuddhā asikkhitā appassutāyeva hi evaṃ vadantīti.

“‘Kho pana’是副词，‘yāyeva kho panatthāyāti’意为‘确实为某种目的’。‘āgaccheyyāthāti’即‘应该到我或他某处’。此即此男子身份为人类男性所云。‘Manasi kareyyāthāti’即谓当在心中思之。此言谓‘你受师命为自己应做之事，而非为我等他人所服务，故当用心思考此事’。又以此语观察他人回来，则引出谦虚之意，遂言‘确实他虽未学成，尚不通达’。他自以为‘我已谦虚、学成、知识广博’。对此他语出粗恶，根由为何？是因在教师群体中未成长，尚未学成，未通达，故如此言。”

§264

264.Kupitoti kuddho. Anattamanoti asakamano, kiṃ pana bhagavā tassa kujjhanabhāvaṃ ñatvā evamāha udāhu añatvāti? Ñatvā āhāti. Kasmā ñatvā āhāti? Tassa mānanimmadanatthaṃ. Bhagavā hi aññāsi – ‘‘ayaṃ mayā evaṃ vutte kujjhitvā mama ñātake akkosissati. Athassāhaṃ yathā nāma kusalo bhisakko dosaṃ uggiletvā nīharati, evameva gottena gottaṃ, kulāpadesena kulāpadesaṃ , uṭṭhāpetvā bhavaggappamāṇena viya uṭṭhitaṃ mānaddhajaṃ mūle chetvā nipātessāmī’’ti. Khuṃsentoti ghaṭṭento. Vambhentoti hīḷento. Pāpito bhavissatīti caṇḍabhāvādidosaṃ pāpito bhavissati.

264.“愤怒”谓“生气”，不友善。世尊洞察其愤怒之心后如此说：“譬如医生能克服怒火，则我亦如是，以家族之名，如同剜除树根，切断家乡故土缘分，去除骄慢之心，必能消除怒气。”“敲打”意为击打，“欺骗”即懈怠。“恶行必致恶果”则由暴虐之怒业生恶报。

Caṇḍāti mānanissitakodhayuttā. Pharusāti kharā. Lahusāti lahukā. Appakeneva tussanti vā dussanti vā udakapiṭṭhe alābukaṭāhaṃ viya appakeneva uplavanti. Bhassāti bahubhāṇino. Sakyānaṃ mukhe vivaṭe aññassa vacanokāso natthīti adhippāyeneva vadati. Samānāti idaṃ santāti purimapadassa vevacanaṃ. Na sakkarontīti na brāhmaṇānaṃ sundarenākārena karonti. Na garuṃ karontīti brāhmaṇesu gāravaṃ na karonti. Na mānentīti na manena piyāyanti. Na pūjentīti mālādīhi nesaṃ pūjaṃ na karonti. Na apacāyantīti abhivādanādīhi nesaṃ apacitikammaṃ nīcavuttiṃ na dassenti tayidanti taṃ idaṃ. Yadime sakyāti yaṃ ime sakyā na brāhmaṇe sakkaronti…pe… na apacāyanti, taṃ tesaṃ asakkārakaraṇādi sabbaṃ na yuttaṃ, nānulomanti attho.

“暴虐”谓因骄慢而生愤恨之心。“粗恶”即严厉、吝啬。“轻净”谓轻微的躁动，如水波轻拍之声。“多语”者如喋喋不休。萨咖之口开阔，不能容纳他人言语，此乃其统治者特征。“同意”意味着称赞前人的言辞。“不尊敬”谓不对婆罗门以美好形貌表示敬意。“不敬重”谓不对婆罗门表现敬重。“不骄傲”谓不自尊。“不恭敬”谓不以花饰之物礼敬他们。“不违犯”谓不以敬辞辱骂他们。由此可知，若这些萨咖族不尊重婆罗门，则不能合乎礼俗，不符合因果正道。

Dutiyaibbhavādavaṇṇanā第二傲慢论注释

§265

265.Aparaddhunti aparajjhiṃsu. Ekamidāhanti ettha idanti nipātamattaṃ. Ekaṃ ahanti attho. Sandhāgāranti rajjaanusāsanasālā. Sakyāti abhisittarājāno . Sakyakumārāti anabhisittā. Uccesūti yathānurūpesu pallaṅkapīṭhakavettāsanaphalakacittattharaṇādibhedesu. Sañjagghantāti uppaṇḍanavasena mahāhasitaṃ hasantā. Saṃkīḷantāti hasitamatta karaṇaaṅgulisaṅghaṭṭanapāṇippahāradānādīni karontā. Mamaññeva maññeti evamahaṃ maññāmi, mamaññeva anuhasanti, na aññanti.

265.关于「非罪」的说法，在此处「非罪」是由单词的组合构成的短语。单词「一」表示数量上的一，单词「沙纳达加拉」指代王宫中王臣议事的大厅。单词「萨迦」表示已登基为王的人，单词「萨迦库玛拉」指未登基为王的王子。单词「乌杰苏」是根据各种相符的情况，如躺卧之具、座位、配偶、衣物、护持等的区别而产生的。单词「桑加干塔」表示笑声宏大如鼓声般发出大声笑，单词「桑吉兰塔」表示因过度笑而用手指缠绕拳头掩手的动作等。词语「妈妈乃瓦」意指「我自己认为是我的」，「我这样认为，我认为是我的」，「妈妈乃瓦阿努哈桑提」是「我自己效仿、随顺」，「不是别人」的意思。

Kasmā pana te evamakaṃsūti? Te kira ambaṭṭhassa kulavaṃsaṃ jānanti. Ayañca tasmiṃ samaye yāva pādantā olambetvā nivatthasāṭakassa ekena hatthena dussakaṇṇaṃ gahetvā khandhaṭṭhikaṃ nāmetvā mānamadena matto viya āgacchati. Tato – ‘‘passatha bho amhākaṃ dāsassa kaṇhāyanagottassa ambaṭṭhassa āgamanakāraṇa’’nti vadantā evamakaṃsu. Sopi attano kulavaṃsaṃ jānāti. Tasmā ‘‘mamaññeva maññe’’ti takkayittha.

然则，何以彼辈如是言说？其人自谓熟知安达氏族世系。彼于当时，全身至足横跨地上，单手持住棘刺枯枝，胸脯昂扬，如狂醉状态而来。继之言曰：『看啊！是我们仆役、称为黑雁族之暗夜家族中，安达氏族来访之故』。众人皆如是言说，且彼自身亦熟知其家族世系。故此，他断定『唯我自认为』此为理所当然。

Āsanenāti ‘‘idamāsanaṃ, ettha nisīdāhī’’ti evaṃ āsanena nimantanaṃ nāma hoti, tathā na koci akāsi.

「Āsanenāti」者，即以言教诲之意谓「这是坐具，请于此坐下」。此乃以坐具为名之邀请，然而没有人应允坐下。

Tatiyaibbhavādavaṇṇanā第三「应如是」之解释

§266

266.Laṭukikāti khettaleḍḍūnaṃ antarenivāsinī khuddakasakuṇikā. Kulāvaketi nivāsanaṭṭhāne. Kāmalāpinīti yadicchakabhāṇinī, yaṃ yaṃ icchati taṃ taṃ lapati, na taṃ koci haṃso vā koñco vā moro vā āgantvā ‘‘kiṃ tvaṃ lapasī’ti nisedheti. Abhisajjitunti kodhavasena laggituṃ.

266.「Laṭukikāti」谓田间小鸟中之丑小鸟。其形为小巧的幼雏鸟，常栖息田地中。词「Kulāvaketi」指其栖息之地，即「巢穴」之意。又「Kāmalāpinīti」谓此鸟如胡言乱语者，言辞无章，杂乱无稽，所言皆为己欲。即便天鹅、鹭鹚、孔雀飞来问言「你为何胡说」，此鸟依旧不以为止。至于「Abhisajjitunti」指怒气冲冲地冲撞、扑打之行为。

Evaṃ vutte māṇavo – ‘‘ayaṃ samaṇo gotamo attano ñātake laṭukikasadise katvā amhe haṃsakoñcamorasadise karoti, nimmāno dāni jāto’’ti maññamāno uttari cattāro vaṇṇe dasseti.

如是言说时，少年曰：「此比库果德玛于其亲属中，作如丑小鸟状，现为一初生之鸟。」心怀如此意念，遂举四种颜色之示现而显现。

Dāsiputtavādavaṇṇanā婢子之说解释

§267

267.Nimmādetīti nimmadeti nimmāne karoti. Yaṃnūnāhanti yadi panāhaṃ. ‘‘Kaṇhāyanohamasmi, bho gotamā’’ti idaṃ kira vacanaṃ ambaṭṭho tikkhattuṃ mahāsaddena avoca. Kasmā avoca? Kiṃ asuddhabhāvaṃ na jānātīti? Āma jānāti. Jānantopi bhavapaṭicchannametaṃ kāraṇaṃ, taṃ anena na diṭṭhaṃ. Apassanto mahāsamaṇo kiṃ vakkhatīti maññamāno mānathaddhatāya avoca. Mātāpettikanti mātāpitūnaṃ santakaṃ. Nāmagottanti paṇṇattivasena nāmaṃ, paveṇīvasena gottaṃ. Anussaratoti anussarantassa kulakoṭiṃ sodhentassa. Ayyaputtāti sāmino puttā. Dāsiputtoti gharadāsiyāva putto. Tasmā yathā dāsena sāmino upasaṅkamitabbā, evaṃ anupasaṅkamantaṃ taṃ disvā sakyā anujagghiṃsūti dasseti.

267.「Nimmādetīti」即「致以示现、令其降临」也。若有人问曰：「我即是黑雁族人，哎，果德玛啊！」于大声高喊此语，欲使彼振聋发聩。何以而如此说？为不知所言者之不洁之性。诚然，此亦知晓。即知此亦被生死所蒙蔽，故未被见解透彻。彼目不见印度高僧之所言为何，心生蔑视，因而大声呼喊。言「母父族」是指双亲之家族，呼「名姓」是辨别姓氏名号，依桃树识别种族之理。且「Anussaratoti」谓为追溯、探询其家族谱系。「Ayyaputtāti」指为君主之子，「Dāsiputtoti」谓仆人之子。因此，如仆人般，君主应亲近而来，同样，见此未亲近之人，释迦族人便发出斥责之声。

Ito paraṃ tassa dāsabhāvaṃ sakyānañca sāmibhāvaṃ pakāsetvā attano ca ambaṭṭhassa ca kulavaṃsaṃ āharanto sakyā kho panātiādimāha. Tattha dahantīti ṭhapenti, okkāko no pubbapurisoti, evaṃ karontīti attho. Tassa kira rañño kathanakāle ukkā viya mukhato pabhā niccharati, tasmā taṃ ‘‘okkāko’’ti sañjāniṃsūti. Pabbājesīti nīhari.

由此以后，他启示自己作为奴仆的身份与释迦族的密切关系，并引出他家族的血统。有人说“他是燃烧的”，这里的“燃烧”指的是火焰，他以火焰比喻先人，说明他们世代相传、勇猛有力。传说中，国王诞生时，从口中喷出火光，因此称之为“火口”。后来他便出家远离俗世。

Idāni te nāmavasena dassento – ‘‘okkāmukha’’ntiādimāha. Tatrāyaṃ anupubbī kathā – paṭhamakappikānaṃ kira rañño mahāsammatassa rojo nāma putto ahosi. Rojassa vararojo, vararojassa kalyāṇo, kalyāṇassa varakalyāṇo, varakalyāṇassa mandhātā, mandhātussa varamandhātā , varamandhātussa uposatho, uposathassa varo, varassa upavaro, upavarassa maghadevo, maghadevassa paramparāya caturāsītikhattiyasahassāni ahesuṃ. Tesaṃ pacchato tayo okkākavaṃsā ahesuṃ. Tesu tatiyaokkākassa pañca mahesiyo ahesuṃ – hatthā, cittā, jantu, jālinī, visākhāti. Ekekissā pañcapañcaitthisataparivārā. Sabbajeṭṭhāya cattāro puttā – okkāmukho, karakaṇḍu, hatthiniko, sinisūroti. Pañca dhītaro – piyā, suppiyā, ānandā, vijitā, vijitasenāti. Iti sā nava putte vijāyitvā kālamakāsi.

现在用本名示现，称之为“火口”。这里有一个序章：最初的国王名叫摩诃萨摩达，他生了儿子罗阇。罗阇生了次子华丽华吉，华丽华吉生了瓦拉华丽，瓦拉华丽生曼达他，曼达他生长曼达他，长曼达他生乌波萨陀，乌波萨陀生瓦罗，瓦罗生乌帕瓦罗，乌帕瓦罗生摩揭帝佛，摩揭帝佛生八十四千贵族后代。这之后出现了三个“火口”家族。在第三个火口家族中，有五位大神：象王、心王、生灵王、贾利尼、维萨迦。各自拥有五百个随从。族长有四子，分别为火口、卡拉坎度、象尼阇、希尼苏罗。五位女儿名为皮娅、苏皮娅、阿难、毗吉陀、毗吉塔森。这样九子诞生，逐渐长大成材。

Atha rājā aññaṃ dahariṃ abhirūpaṃ rājadhītaraṃ ānetvā aggamahesiṭṭhāne ṭhapesi. Sā jantuṃ nāma puttaṃ vijāyi. Atha naṃ pañcamadivase alaṅkaritvā rañño dassesi. Rājā tuṭṭho tassā varaṃ adāsi. Sā ñātakehi saddhiṃ mantetvā puttassa rajjaṃ yāci. Rājā – ‘‘nassa, vasali, mama puttānaṃ antarāyaṃ icchasī’’ti tajjesi. Sā punappunaṃ raho rājānaṃ paritosetvā – ‘‘mahārāja, musāvādo nāma na vaṭṭatī’’tiādīni vatvā yācatiyeva. Atha rājā putte āmantesi – ‘‘ahaṃ tātā, tumhākaṃ kaniṭṭhaṃ jantukumāraṃ disvā tassa mātuyā sahasā varaṃ adāsiṃ , sā puttassa rajjaṃ pariṇāmetuṃ icchati. Tumhe ṭhapetvā maṅgalahatthiṃ maṅgalaassaṃ maṅgalarathañca yattake icchatha, tattake hatthiassarathe gahetvā gacchatha. Mamaccayena āgantvā rajjaṃ kareyyāthā’’ti, aṭṭhahi amaccehi saddhiṃ uyyojesi.

后来国王迎来另一位美丽的公主作为皇室女儿，名叫生灵女。第五天打扮她，呈献给国王。国王十分欢喜，赐予她优渥赐福。她与亲属商议，向国王请求王位。国王答曰：“你别妨碍我的儿子。”她多次祈求，缓和国王怒气，辩说虚假言辞不应蔓延。国王便吩咐孩子们：“我是你们的父亲，当你们看到最小的少主时，要抢先赐他优厚的赏赐，让他统治国家。你们按心意准备吉象、吉车等，先送其来，然后才可参与政务。”八位父亲们同意此事。

Te nānappakāraṃ roditvā kanditvā – ‘‘tāta, amhākaṃ dosaṃ khamathā’’ti rājānañceva rājorodhe ca khamāpetvā, ‘‘mayampi bhātūhi saddhiṃ gacchāmā’’ti rājānaṃ āpucchitvā nagarā nikkhantā bhaginiyo ādāya caturaṅginiyā senāya parivutā nagarā nikkhamiṃsu. ‘‘Kumārā pituaccayena āgantvā rajjaṃ kāressanti, gacchāma ne upaṭṭhahāmā’’ti cintetvā bahū manussā anubandhiṃsu. Paṭhamadivase yojanamattā senā ahosi, dutiye dviyojanamattā, tatiye tiyojanamattā. Kumārā mantayiṃsu – ‘‘mahā balakāyo, sace mayaṃ kañci sāmantarājānaṃ madditvā janapadaṃ gaṇheyyāma, sopi no nappasaheyya. Kiṃ paresaṃ pīḷāya katāya, mahā ayaṃ jambudīpo, araññe nagaraṃ māpessāmā’’ti himavantābhimukhā gantvā nagaravatthuṃ pariyesiṃsu.

他们哭泣哀号说：“父亲，请饶恕我们的过失。”国王也怜悯他们，赦免他们罪责。然后，兄弟们一起前往，带领四乘大军出城。他们想着：“少年们将由父亲扶持执政，我们同去护卫。”众多人也跟随。第一天军队约一由旬，第二天两由旬，第三天地三由旬。王子们议论：“兵力强大，若能击败邻近的诸国王公，定能占有天下。若担心他人欺凌，我们可进山林地，筑城。”于是他们向喜马拉雅山前行，巡视城郊。

Tasmiñca samaye amhākaṃ bodhisatto brāhmaṇamahāsālakule nibbattitvā kapilabrāhmaṇo nāma hutvā nikkhamma isipabbajjaṃ pabbajitvā himavantapasse pokkharaṇiyā tīre sākavanasaṇḍe paṇṇasālaṃ māpetvā vasati. So kira bhummajālaṃ nāma vijjaṃ jānāti, yāya uddhaṃ asītihatthe ākāse, heṭṭhā ca bhūmiyampi guṇadosaṃ passati. Etasmiṃ padese tiṇagumbalatā dakkhiṇāvaṭṭā pācīnābhimukhā jāyanti. Sīhabyagghādayo migasūkare sappabiḷārā ca maṇḍūkamūsike anubandhamānā taṃ padesaṃ patvā na sakkonti te anubandhituṃ. Tehi te aññadatthu santajjitā nivattantiyeva. So – ‘‘ayaṃ pathaviyā aggapadeso’’ti ñatvā tattha attano paṇṇasālaṃ māpesi.

当时，我们的菩萨诞生于婆罗门大族，名为迦毗罗婆罗门。他出家修道后，住在喜马拉雅山麓波卡拉尼雅池边的小树林中，建造了五十座凉亭安住。据说他懂得“地网”之术，能看到天空如宽五十八由旬，地下亦能洞察其善恶。该处长有三角稻穗草、南向草和北向草。狮虎、野猪、熊和蛙鼠等野兽常伴其侧，来到此地却不能互相攻击，彼此和谐共处。他于是称此地为“地上尊贵之地”，在此建立五十座凉亭。

Atha te kumāre nagaravatthuṃ pariyesamāne attano vasanokāsaṃ āgate disvā pucchitvā taṃ pavattiṃ ñatvā tesu anukampaṃ janetvā avoca – ‘‘imasmiṃ paṇṇasālaṭṭhāne māpitaṃ nagaraṃ jambudīpe agganagaraṃ bhavissati. Ettha jātapurisesu ekeko purisasatampi purisasahassampi abhibhavituṃ sakkhissati. Ettha nagaraṃ māpetha, paṇṇasālaṭṭhāne rañño gharaṃ karotha. Imasmiñhi okāse ṭhatvā caṇḍālaputtopi cakkavattibalena atiseyyo’’ti. Nanu, bhante, ayyassa vasanokāsoti? ‘‘Mama vasanokāso’’ti mā cintayittha. Mayhaṃ ekapasse paṇṇasālaṃ katvā nagaraṃ māpetvā kapilavatthunti nāmaṃ karothā’’ti. Te tathā katvā tattha nivāsaṃ kappesuṃ.

后来王子们巡视城郊，来到他住处，打听其情况，见其居所，起慈悲心便说：“此五十凉亭之处建城后，将成为罕有的皇城。在此城中，一个人可制伏一百、一千的人民。你们应在此筑城，为王修建宫殿。立足于此，连流浪子都能凭借君王之力获胜。”问道：“大师，何谓您的居所？”答曰：“此为我的住处。请你们先建五十凉亭，设城于此，称作迦毗罗城。”于是他们照此修造，居住于此。

Athāmaccā – ‘‘ime dārakā vayappattā, sace nesaṃ pitā santike bhaveyya, so āvāhavivāhaṃ kareyya. Idāni pana amhākaṃ bhāro’’ti cintetvā kumārehi saddhiṃ mantayiṃsu. Kumārā amhākaṃ sadisā khattiyadhītaro nāma na passāma, nāpi bhaginīnaṃ sadise khattiyakumārake, asadisasaṃyoge ca no uppannā puttā mātito vā pitito vā aparisuddhā jātisambhedaṃ pāpuṇissanti. Tasmā mayaṃ bhaginīhiyeva saddhiṃ saṃvāsaṃ rocemāti. Te jātisambhedabhayena jeṭṭhakabhaginiṃ mātuṭṭhāne ṭhapetvā avasesāhi saṃvāsaṃ kappesuṃ.

于是父母沉思道：“这些孩子已经到了适婚年龄，若他们的父亲还健在，应当召他们回家成婚。现在负担却落在我们身上。”因而与诸少男一同商议。少男们说：“我们没有像样的世家贵族的女儿看，也没有像样的贵族姊妹的儿子，若无合适配偶，生下的子女，或出自母亲或出自父亲，皆不纯洁，遂致血统混乱。故我们愿与姊妹共同生活。”他们因担心血统混乱，将长姐寄养在母亲家，其余则同住。

Tesaṃ puttehi ca dhītāhi ca vaḍḍhamānānaṃ aparena samayena jeṭṭhakabhaginiyā kuṭṭharogo udapādi, koviḷārapupphasadisāni gattāni ahesuṃ. Rājakumārā imāya saddhiṃ ekato nisajjaṭṭhānabhojanādīni karontānampi upari ayaṃ rogo saṅkamatīti cintetvā ekadivasaṃ uyyānakīḷaṃ gacchantā viya taṃ yāne āropetvā araññaṃ pavisitvā bhūmiyaṃ pokkharaṇiṃ khaṇāpetvā tattha khādanīyabhojanīyena saddhiṃ taṃ pakkhipitvā gharasaṅkhepena upari padaraṃ paṭicchādetvā paṃsuṃ datvā pakkamiṃsu.

此时，这些子女和女儿渐渐长大，不久，长姐突染疥癞病，身上出现如菜花般的肿块。王子们看到大家一起坐着吃饭，想到这病可能传染，商议一天像去园林嬉戏般，乘车进入森林，挖掘一处穴地，用食物一同投放于中，上覆屋脊砖块遮盖，用泥巴封口，离开了。

Tena ca samayena rāmo nāma bārāṇasirājā kuṭṭharogo nāṭakitthīhi ca orodhehi ca jigucchiyamāno tena saṃvegena jeṭṭhaputtassa rajjaṃ datvā araññaṃ pavisitvā tattha paṇṇasālaṃ māpetvā mūlaphalāni paribhuñjanto nacirasseva arogo suvaṇṇavaṇṇo hutvā ito cito ca vicaranto mahantaṃ susirarukkhaṃ disvā tassabbhantare soḷasahatthappamāṇaṃ okāsaṃ sodhetvā dvārañca vātapānañca yojetvā nisseṇiṃ bandhitvā tattha vāsaṃ kappesi. So aṅgārakaṭāhe aggiṃ katvā rattiṃ migasūkarādīnaṃ sadde suṇanto sayati. So – ‘‘asukasmiṃ padese sīho saddamakāsi, asukasmiṃ byaggho’’ti sallakkhetvā pabhāte tattha gantvā vighāsamaṃsaṃ ādāya pacitvā khādati.

这时，名为拉摩的巴拉那西国王，因厌恶疥癞病和其臭气，怀着忧虑，将长姐交给他管理国家后，自己进入荒野，搭建了茅舍，食用根果。很快病愈，身色光泽，由此来回游走，见到一株巨大香树，测量其广阔，筑门窗，装设通风口，扎好栅栏，于此安居。他夜晚点火，听到野猪等动物声音，卧闻说：“此地有狮子吼声，亦有老虎吼声。”晨起前往，带着锐利的矛，猎取残肢食用。

Athekadivasaṃ tasmiṃ paccūsasamaye aggiṃ jāletvā nisinne rājadhītāya sarīragandhena āgantvā byaggho tasmiṃ padese paṃsuṃ viyūhanto padare vivaramakāsi, tena ca vivarena sā byagghaṃ disvā bhītā vissaramakāsi. So taṃ saddaṃ sutvā – ‘‘itthisaddo eso’’ti ca sallakkhetvā pātova tattha gantvā – ‘‘ko etthā’’ti āha. Mātugāmo sāmīti. Kiṃ jātikāsīti? Okkākamahārājassa dhītā sāmīti. Nikkhamāti? Na sakkā sāmīti. Kiṃ kāraṇāti? Chavirogo me atthīti. So sabbaṃ pavattiṃ pucchitvā khattiyamānena anikkhamantiṃ – ‘‘ahampi khattiyo’’ti attano khattiyabhāvaṃ jānāpetvā nisseṇiṃ datvā uddharitvā attano vasanokāsaṃ netvā sayaṃ paribhuttabhesajjāniyeva datvā nacirasseva arogaṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ katvā tāya saddhiṃ saṃvāsaṃ kappesi. Sā paṭhamasaṃvāseneva gabbhaṃ gaṇhitvā dve putte vijāyi, punapi dveti, evaṃ soḷasakkhattumpi vijāyi. Evaṃ dvattiṃsa bhātaro ahesuṃ. Te anupubbena vuḍḍhippatte pitā sabbasippāni sikkhāpesi.

又一天黄昏时分，他点火休息，一只老虎携带腐臭尸臭前来，老虎在泥洼处藏身，露出洞口。见老虎露面，长姐害怕躲避。听闻声音说：“这是女子声音。”起床前去问：“这里是谁？”答曰：“是玛都桥村的人。”问：“属何族？”答：“是奥迦王的女儿。”问：“为何出门？”答：“因身染猖狂疾。”被问及如何，贵族子弟虽未出门，却充分了解其血统，知晓自己贵族身份，安置好所住地方，诊治疗养，病愈光洁，与她同住。首次同住时，她怀孕，生下两子，又生二子，如此十六年育有三十二子弟。父亲逐渐成人，悉心教授技艺。

Athekadivasaṃ eko rāmarañño nagaravāsī vanacarako pabbate ratanāni gavesanto rājānaṃ disvā sañjānitvā āha – ‘‘jānāmahaṃ, deva, tumhe’’ti. Tato naṃ rājā sabbaṃ pavattiṃ pucchi. Tasmiṃyeva ca khaṇe te dārakā āgamiṃsu. So te disvā – ‘‘ke ime’’ti āha. ‘‘Puttā me’’ti ca vutte tesaṃ mātikavaṃsaṃ pucchitvā – ‘‘laddhaṃ dāni me pābhata’’nti nagaraṃ gantvā rañño ārocesi. So ‘pitaraṃ ānayissāmī’ti caturaṅginiyā senāya tattha gantvā pitaraṃ vanditvā – ‘‘rajjaṃ, deva, sampaṭicchā’’ti yāci. So – ‘‘alaṃ, tāta, na tattha gacchāmi, idheva me imaṃ rukkhaṃ apanetvā nagaraṃ māpehī’’ti āha. So tathā katvā tassa nagarassa kolarukkhaṃ apanetvā katattā kolanagaranti ca byagghapathe katattā byagghapathanti cāti dve nāmāni āropetvā pitaraṃ vanditvā attano nagaraṃ agamāsi.

又一天，一位名叫拉摩王的城里人、山林采药人，见到这群人，便自报身份说：“我知道你们是天人。”国王询问所有情况。就在此刻，孩子们来了。他看见后说：“这是谁？”回答：“是我的儿子们。”问其族谱，得知“现在我有财宝”。他前往王宫禀告国王，国王派四骑兵护送他回家，拜见父亲，请求继承王权。父亲说：“儿子，不要去那里，我会在此砍下这树，建起城郭。”遂砍倒珍贵的树木，修建城池，命名为科罗城，又称虎道城，拜见父亲后回家。

Tato vayappatte kumāre mātā āha – ‘‘tātā, tumhākaṃ kapilavatthuvāsino sakyā mātulā santi. Mātuladhītānaṃ pana vo evarūpaṃ nāma kesaggahaṇaṃ hoti, evarūpaṃ dussagahaṇaṃ. Yadā tā nhānatitthaṃ āgacchanti, tadā gantvā yassa yā ruccati, so taṃ gaṇhatū’’ti. Te tatheva gantvā tāsu nhatvā sīsaṃ sukkhāpayamānāsu yaṃ yaṃ icchiṃsu, taṃ taṃ gahetvā nāmaṃ sāvetvā agamiṃsu. Sakyarājāno sutvā ‘‘hotu, bhaṇe, amhākaṃ ñātakā eva te’’ti tuṇhī ahesuṃ. Ayaṃ sakyakoliyānaṃ uppatti. Evaṃ tesaṃ sakyakoliyānaṃ aññamaññaṃ āvāhavivāhaṃ karontānaṃ yāva buddhakālā anupacchinnova vaṃso āgato. Tattha bhagavā sakyavaṃsaṃ dassetuṃ – ‘‘te raṭṭhasmā pabbājitā himavantapasse pokkharaṇiyā tīre’’tiādimāha. Tattha sammantīti vasanti. Sakyā vata bhoti raṭṭhasmā pabbājitā araññe vasantāpi jātisambhedamakatvā kulavaṃsaṃ anurakkhituṃ sakyā, samatthā, paṭibalāti attho. Tadaggeti taṃ aggaṃ katvā, tato paṭṭhāyāti attho. So ca nesaṃ pubbapurisoti so okkāko rājā etesaṃ pubbapuriso. Natthi etesaṃ gahapativaṃsena sambhedamattampīti.

当孩子们长大时，母亲说：“父亲啊，你住在咖毕拉城的萨家亲族有姑妈。姑妈的女儿们头发凶恶丑陋，极难相处。当她们洗头回来后，你可去为她挑选喜爱的女子。”他们如母所言前去，洗头梳理，然后带走各自喜爱的女子，记好名字回家。萨国与迦尸国犹如亲戚相称，互结婚姻，直到佛陀时代，种姓无断续世代相传。世尊来显示萨家族系时，谓曰：“他们出自国土，入于山林池畔。”如此世代流传。当他们居于森林中，不生血统混乱，能够守护家族，是可能之意。此“达迦”指首领，“帕塔亚”指其基础。那“诺警报”是先辈，即奥迦王，此为他们先辈。此处没有家族纷扰，仅仅是分歧不大的情况。

Evaṃ sakyavaṃsaṃ pakāsetvā idāni ambaṭṭhavaṃsaṃ pakāsento – ‘‘rañño kho panā’’tiādimāha. Kaṇhaṃnāma janesīti kāḷavaṇṇaṃ antokucchiyaṃyeva sañjātadantaṃ parūḷhamassudāṭhikaṃ puttaṃ vijāyi. Pabyāhāsīti yakkho jātoti bhayena palāyitvā dvāraṃ pidhāya ṭhitesu gharamānusakesu ito cito ca vicaranto dhovatha mantiādīni vadanto uccāsaddamakāsi.

如是启示释迦族谱后，现在启示阿犸陀族谱，称曰：“至于国王……”等。此国王名称加那，即黑色皮肤，头发如曲曲弯弯的蚕茧一般浓密，牙齿发黑且粗壮，其子颇为凶猛恶厉。所谓嘲弄戏谑，乃因其族魅夜叉所生，令人惊恐，因而逃避，关门闭户，居于室中，徘徊出入，谈论荡涤斟酌等事，发出高声之响。

§268

268.Temāṇavakā bhagavantaṃ etadavocunti attano upārambhamocanatthāya – ‘‘etaṃ mā bhava’’ntiādivacanaṃ avocuṃ. Tesaṃ kira etadahosi – ‘‘ambaṭṭho amhākaṃ ācariyassa jeṭṭhantevāsī, sace mayaṃ evarūpe ṭhāne ekadvevacanamattampi na vakkhāma, ayaṃ no ācariyassa santike amhe paribhindissatī’’ti upārambhamocanatthaṃ evaṃ avocuṃ. Cittena panassa nimmadabhāvaṃ ākaṅkhanti. Ayaṃ kira mānanissitattā tesampi appiyova. Kalyāṇavākkaraṇoti madhuravacano. Asmiṃ vacaneti attanā uggahite vedattayavacane. Paṭimantetunti pucchitaṃ pañhaṃ paṭikathetuṃ, vissajjetunti attho. Etasmiṃ vā dāsiputtavacane. Paṭimantetunti uttaraṃ kathetuṃ.

268.这群少年对世尊言说，为解除自身困扰开显内心：言“莫作此身”之类语。彼众意谓：“阿犸陀为我师长中年长者，若于此处一二言词都不敢发，则我等定遭师所斥恼。”此乃为解开心中所郁结之惑，盼望内心得以安宁和缓。此亦因傲慢自尊而生，使彼等生厌。所称良言者，即柔和善美之辞。在此“自我”言说者，自身所起之观念而明言。所谓反驳者，乃为答复所提疑问；解脱者，即释放心意。此中或含仆人子弟之语；反驳者乃为回应反驳之意。

§269

269.Atha kho bhagavāti atha kho bhagavā – ‘‘sace ime māṇavakā ettha nisinnā evaṃ uccāsaddaṃ karissanti, ayaṃ kathā pariyosānaṃ na gamissati. Handa, ne nissadde katvā ambaṭṭheneva saddhiṃ kathemī’’ti te māṇavake etadavoca. Tattha mantavhoti mantayatha. Mayā saddhiṃ paṭimantetūti mayā saha kathetu. Evaṃ vutte māṇavakā cintayiṃsu – ‘‘ambaṭṭho tāva dāsiputtosīti vutte puna sīsaṃ ukkhipituṃ nāsakkhi. Ayaṃ kho jāti nāma dujjānā, sace aññampi kiñci samaṇo gotamo ‘tvaṃ dāso’ti vakkhati, ko tena saddhiṃ aḍḍaṃ karissati. Ambaṭṭho attanā baddhaṃ puṭakaṃ attanāva mocetū’’ti attānaṃ parimocetvā tasseva upari khipantā – ‘‘sujāto ca bho gotamā’’tiādimāhaṃsu.

269.世尊后来言：若这等少年们在此处就坐，一味发出高声喧哗，此言语则不可终结。呵，彼等不安静，不免同阿犸陀共同相争。”少年们于是言：由师长所称阿犸陀为仆人子，彼因此曾尝试斩首，却未能成事。此人身为卑贱，若其他沙门也称尔为“仆从”，谁又愿与尔共事呢？阿犸陀应自行解除束缚。”他们破除心中迷执，遂将其掷翻于地，赞曰：“果德玛乃高出生者……”

§270

270.Sahadhammikoti sahetuko sakāraṇo. Akāmā byākātabboti attanā anicchantenapi byākaritabbo, avassaṃ vissajjetabboti attho. Aññenavā aññaṃ paṭicarissasīti aññena vacanena aññaṃ vacanaṃ paṭicarissasi ajjhottharissasi, paṭicchādessasīti attho. Yo hi ‘‘kiṃ gotto tva’’nti evaṃ puṭṭho – ‘‘ahaṃ tayo vede jānāmī’’tiādīni vadati, ayaṃ aññena aññaṃ paṭicarati nāma. Pakkamissasi vāti pucchitaṃ pañhaṃ jānantova akathetukāmatāya uṭṭhāyāsanā pakkamissasi vā.

270.“同伴”意指同因，相互关联，也称为“相助者”。“不愿明言者”，谓虽不欲明说，亦应当表达；“应当放弃”表示本意为放弃、舍弃。彼此之间互相担当责任，彼此听从对方言语，以应对言说相承，彼此称为“相互言说者”；若被问“尔何姓氏”，答曰“吾知三姓氏”等，则称其为互相配合言说者。若知将被责问而不愿答者，则主动起立离去。

Tuṇhīahosīti samaṇo gotamo maṃ sāmaṃyeva dāsiputtabhāvaṃ kathāpetukāmo, sāmaṃ kathite ca dāso nāma jātoyeva hoti. Ayaṃ pana dvatikkhattuṃ codetvā tuṇhī bhavissati, tato ahaṃ parivattitvā pakkamissāmīti cintetvā tuṇhī ahosi.

“应当沉默”意谓沙门果德玛欲安静地表明自己乃仆人子之身份，若照言说，实为仆人之生也。此乃二重召唤，为使其沉默。我思虑后，旋即转身欲离去，遂心生沉默。

§271

271. Vajiraṃ pāṇimhi assāti vajirapāṇi. Yakkhoti na yo vā so vā yakkho, sakko devarājāti veditabbo. Ādittanti aggivaṇṇaṃ. Sampajjalitanti suṭṭhu pajjalitaṃ. Sajotibhūtanti samantato jotibhūtaṃ, ekaggijālabhūtanti attho. Ṭhito hotīti mahantaṃ sīsaṃ, kandalamakuḷasadisā dāṭhā bhayānakāni akkhināsādīni evaṃ virūparūpaṃ māpetvā ṭhito.

271.称“金刚”者，指金刚之手。所谓夜叉，非彼或彼之夜叉，是指萨咖天帝。火光者，火焰色；“光明燃盛者”，谓火焰旺盛而燎燃；“光遍及者”，指光明照遍四方；“心专一者”，指心念专注如火。站立者，指巨头人，头形如半球之巨石，威吓恐怖，眼如钉刺，现示种种畸形怖状。

Kasmā panesa āgatoti? Diṭṭhivissajjāpanatthaṃ. Api ca – ‘‘ahañceva kho pana dhammaṃ deseyyaṃ, pare ca me na ājāneyyu’’nti evaṃ dhammadesanāya appossukkabhāvaṃ āpanne bhagavati sakko mahābrahmunā saddhiṃ āgantvā – ‘‘bhagavā dhammaṃ desetha, tumhākaṃ āṇāya avattamāne mayaṃ vattāpessāma, tumhākaṃ dhammacakkaṃ hotu, amhākaṃ āṇācakka’’nti paṭiññaṃ akāsi. Tasmā – ‘‘ajja ambaṭṭhaṃ tāsetvā pañhaṃ vissajjāpessāmī’’ti āgato.

何故比库阿玛巴达到来？为释除怀疑也。又彼云：「我虽当为众讲说法，但他人我不曾教诲。」因于此法宣说功夫不足，于是与世尊同来者，乃萨咖天帝及大梵天，共赴世尊所，恳请曰：「世尊请为说法，令尔众能闻，我二天当护持，愿尔法轮转，我们为其辐辏。」世尊允诺故曰：「今日拔除障难，如尔所愿，今为释疑。」比库阿玛巴达遂至。

Bhagavā ceva passati ambaṭṭho cāti yadi hi taṃ aññepi passeyyuṃ, taṃ kāraṇaṃ agaru assa, ‘‘ayaṃ samaṇo gotamo ambaṭṭhaṃ attano vāde anotarantaṃ ñatvā yakkhaṃ āvāhetvā dassesi, tato ambaṭṭho bhayena kathesī’’ti vadeyyuṃ. Tasmā bhagavā ceva passati ambaṭṭho ca. Tassa taṃ disvāva sakalasarīrato sedā mucciṃsu. Antokucchi viparivattamānā mahāravaṃ viravi . So ‘‘aññepi nu kho passantī’’ti olokento kassaci lomahaṃsamattampi nāddasa. Tato – ‘‘idaṃ bhayaṃ mameva uppannaṃ, sacāhaṃ yakkhoti vakkhāmi, ‘kiṃ tavameva akkhīni atthi, tvameva yakkhaṃ passasi, paṭhamaṃ yakkhaṃ adisvā samaṇena gotamena vādasaṅghaṭṭe pakkhittova yakkhaṃ passasī’ti vadeyyu’’nti cintetvā ‘‘na dāni me idha aññaṃ paṭisaraṇaṃ atthi, aññatra samaṇā gotamā’’ti maññamāno atha kho ambaṭṭho māṇavo…pe… bhagavantaṃ etadavoca.

世尊察见阿玛巴达，谓若他人亦见此者，则其缘由恶劣，谓曰：「此沙门果德玛，于自语绝无余辩，驭鬼显现，故鬼存惧。」故世尊见阿玛巴达，彼众皆由其身放出怜悯光明。彼鬼群互相纷杂呼啸。世尊顾视，有诸人头发竖起不宁。尔后思维：「此惧唯我生，我当自言：‘汝眼所见者为何？何能见我？汝正是鬼，初见沙门果德玛之辩论，则如见折翼鬼焉。’不复他依，他即沙门果德玛，是我惟依。」以此信念，阿玛巴达为未成年者，自言于世尊：

§272

272.Tāṇaṃ gavesīti tāṇaṃ gavesamāno. Leṇaṃ gavesīti leṇaṃ gavesamāno. Saraṇaṃ gavesīti saraṇaṃ gavesamāno. Ettha ca tāyati rakkhatīti tāṇaṃ. Nilīyanti etthāti leṇaṃ. Saratīti saraṇaṃ, bhayaṃ hiṃsati, viddhaṃsetīti attho. Upanisīditvāti upagamma heṭṭhāsane nisīditvā. Bravitūti vadatu.

「查讨正途者谓寻—查寻之。一云查隐蔽者亦谓寻—查寻之。又云求庇护亦谓寻—查寻之。此中查寻者，谓寻求保护。查寻藏匿者，谓寻求隐匿。查求庇护者，谓寻求依护。恐惧伤害则为藏匿，损毁破坏之意也。依座坐下谓趋近，谓就坐焉。曰‘谓之’者，即应执教也。

Ambaṭṭhavaṃsakathā安巴德家族之故事

§273-274

273-274.Dakkhiṇajanapadanti dakkhiṇāpathoti pākaṭaṃ. Gaṅgāya dakkhiṇato pākaṭajanapadaṃ. Tadā kira dakkhiṇāpathe bahū brāhmaṇatāpasā honti, so tattha gantvā ekaṃ tāpasaṃ vattapaṭipattiyā ārādhesi. So tassa upakāraṃ disvā āha – ‘‘ambho, purisa, mantaṃ te demi, yaṃ icchasi, taṃ mantaṃ gaṇhāhī’’ti. So āha – ‘‘na me ācariya, aññena mantena, kiccaṃ atthi, yassānubhāvena āvudhaṃ na parivattati, taṃ me mantaṃ dehī’’ti. So – ‘‘bhadraṃ, bho’’ti tassa dhanuagamanīyaṃ ambaṭṭhaṃ nāma vijjaṃ adāsi, so taṃ vijjaṃ gahetvā tattheva vīmaṃsitvā – ‘‘idāni me manorathaṃ pūressāmī’’ti isivesaṃ gahetvā okkākassa santikaṃ gato. Tena vuttaṃ – ‘‘dakkhiṇajanapadaṃ gantvā brahmamante adhīyitvā rājānaṃ okkākaṃ upasaṅkamitvā’’ti.

南方国土者，即南道明显处所。恒河南方者，即明显南方地域。时有多婆罗门修苦行，于南方地行乞修持。一人至此地，发愿修苦行。见彼之助，谓曰：「阿玛巴达，吾授汝心计，欲如意，则受吾计。」阿玛巴答曰：「师者，吾不受他言，借助之所，不能摇动坚定，我心计即是。」彼曰：「善哉！以弓术传予你，名曰阿玛巴达。」受此技艺，即刻攻击，谓曰：「今当满足我所愿。」携武器赴国王奥迦。言曰：「往南国土，研习婆罗门诵咒，往觐奥迦国王。」

Ettha brahmamanteti ānubhāvasampannatāya seṭṭhamante. Ko nevaṃ’re ayaṃ mayhaṃ dāsiputtoti ko nu evaṃ are ayaṃ mama dāsiputto. Sotaṃ khurappanti so rājā taṃ māretukāmatāya sannahitaṃ saraṃ tassa mantānubhāvena neva khipituṃ na apanetuṃ sakkhi, tāvadeva sakalasarīre sañjātasedo bhayena vedhamāno aṭṭhāsi.

婆罗门诵咒中，谓为最善。谓曰：「此非我奴婢子，彼非我奴婢子。」乡吏责备，国王欲杀彼人，因承受其咒语力，不能速废亦不能击退。彼人全身所成忧惧胆怯而立。

Amaccāti mahāmaccā. Pārisajjāti itare parisāvacarā. Etadavocunti – ‘‘daṇḍakīrañño kisavacchatāpase aparaddhassa āvudhavuṭṭhiyā sakalaraṭṭhaṃ vinaṭṭhaṃ . Nāḷikero pañcasu tāpasasatesu ajjuno ca aṅgīrase aparaddho pathaviṃ bhinditvā nirayaṃ paviṭṭho’’ti cintayantā bhayena etaṃ sotthi, bhaddantetiādivacanaṃ avocuṃ.

大臣谓伟大大臣，议事者谓集会议者。曰：「此语意为，丹陀吉罗国王，耆婆酷吒苴婆特波罪人遭兵革烧毁，所有邦国尽毁。乃五百闭涩苦行者中，初者迦兰奴所伤。他犯大罪，破坏土地，入地狱也。」忧虑生是，食众皆言安乐之辞。

Sotthi bhavissati raññoti idaṃ vacanaṃ kaṇho ciraṃ tuṇhī hutvā tato anekappakāraṃ yācīyamāno – ‘‘tumhākaṃ raññā mādisassa isino khurappaṃ sannayhantena bhāriyaṃ kammaṃ kata’’ntiādīni ca vatvā pacchā abhāsi. Undriyissatīti bhijjissati, thusamuṭṭhi viya vippakiriyissatīti. Idaṃ so ‘‘janaṃ tāsessāmī’’ti musā bhaṇati. Sarasanthambhanamatteyeva hissa vijjāya ānubhāvo, na aññatra. Ito paresupi vacanesu eseva nayo.

“必有安乐”是此语。此时迦叶长老隐居孤寂，长久独处，然后多方求问—‘你们王后·马提萨那用铁锄施行何种业？’诸如此类说完，之后说道：‘须断必断，必定分裂，如吐出如豚之习性。’此语是假，称‘我要使众生疲惫’，是虚妄之言。只是凭此法刚强抵止其心，无他法力。至于对别人言论，此理亦如是。

Pallomoti pannalomo. Lomahaṃsanamattampissa na bhavissati. Idaṃ kira so ‘‘sace me rājā taṃ dārikaṃ dassatī’’ti paṭiññaṃ kāretvā avaca. Kumāre khurappaṃ patiṭṭhapesīti tena ‘‘saro otaratū’’ti mante parivatti, te kumārassa nābhiyaṃ patiṭṭhapesi. Dhītaraṃ adāsīti sīsaṃ dhovitvā adāsaṃ bhujissaṃ katvā dhītaraṃ adāsi, uḷāre ca taṃ ṭhāne ṭhapesi. Mā kho tumhe māṇavakāti idaṃ pana bhagavā – ‘‘ekena pakkhena ambaṭṭho sakyānaṃ ñāti hotī’’ti pakāsento tassa samassāsanatthaṃ āha. Tato ambaṭṭho ghaṭasatena abhisitto viya passaddhadaratho hutvā samassāsetvā samaṇo gotamo maṃ ‘‘tosessāmī’’ti ekena pakkhena ñātiṃ karoti, khattiyo kirāhamasmī’’ti cintesi.

“鸵鸟”名为‘判断毛’。其毛不能超越鸿毛之量。迦叶曾言：‘若王见此少女’，于是做了承诺。少年置铁锄于其腹，大家议论说‘枝已掉落’，这铁锄置于其脐下。给了妹妹后洗头，作完，做给手臂，妹妹又给，放置于腋部。佛言：‘勿做少年之事。’随后说：‘一翅之鸟为释族亲属’，以说明世尊此劝导目的。此后少年如以陶器包裹安乐室，庄重宁静，调伏自己。心中默念‘我要使心喜悦’，心想：‘我是贵族，理所当然。’

Khattiyaseṭṭhabhāvavaṇṇanā刹帝利最胜性之解释

§275

275. Atha kho bhagavā – ‘‘ayaṃ ambaṭṭho khattiyosmī’’ti saññaṃ karoti, attano akhattiyabhāvaṃ na jānāti, handa naṃ jānāpessāmīti khattiyavaṃsaṃ dassetuṃ uttaridesanaṃ vaḍḍhento – ‘‘taṃ kiṃ maññasi ambaṭṭhā’’tiādimāha. Tattha idhāti imasmiṃ loke. Brāhmaṇesūti brāhmaṇānaṃ antare. Āsanaṃ vā udakaṃ vāti aggāsanaṃ vā aggodakaṃ vā. Saddheti matake uddissa katabhatte. Thālipāketi maṅgalādibhatte. Yaññeti yaññabhatte. Pāhuneti pāhunakānaṃ katabhatte paṇṇākārabhatte vā. Api nussāti api nu assa khattiyaputtassa. Āvaṭaṃ vā assa anāvaṭaṃ vāti , brāhmaṇakaññāsu nivāraṇaṃ bhaveyya vā no vā, brāhmaṇadārikaṃ labheyya vā na vā labheyyāti attho. Anupapannoti khattiyabhāvaṃ apatto, aparisuddhoti attho.

275. 此时世尊说：‘此为我族释族之人’。其自性非释族未明，遂增强对释族家世之理解而说法，问：‘尔等如何看此释族？’所谓此处“释族”为世间之释族。婆罗门居其中。其座位或水器常在前面。所谓“信”者，食器之意。所谓供养饭食器之“盘”，贺礼饭器之“汤羹”，祭祀所用之“祭器”，施主所给之“供器”等。又者吩咐又或者父系子弟。如父母有无血缘，或在婆罗门女子中有无妨碍，或有无得婆罗门女子之意，此中涵义。未受此释族身份谓之缺乏释族资格；不纯洁者义同。

§276

276.Itthiyāvā itthiṃ karitvāti itthiyā vā itthiṃ pariyesitvā. Kismiñcideva pakaraṇeti kismiñcideva dose brāhmaṇānaṃ ayutte akattabbakaraṇe. Bhassapuṭenāti bhasmapuṭena, sīse chārikaṃ okiritvāti attho.

276. “作女子者”即作女子，意谓女子或寻求女子。于某一事故婆罗门带起反对，不应加入嫌疑之事。所谓以灰土覆盖尸体，意指对此事做到完结。

§277

277.Janetasminti janitasmiṃ, pajāyāti attho. Ye gottapaṭisārinoti ye janetasmiṃ gottaṃ paṭisaranti – ‘‘ahaṃ gotamo, ahaṃ kassapo’’ti, tesu loke gottapaṭisārīsu khattiyo seṭṭho. Anumatā mayāti mama sabbaññutaññāṇena saddhiṃ saṃsanditvā desitā mayā anuññātā.

277. ‘生于’指指出生、生养之意。谓‘接续族系者’，即自谓‘我是迦叶，我是咖萨巴’者，世间公认其为族系纯正的释族者。得我授意者，由我以完全之智慧共授教化，示以教理。未得者不与此列。

Paṭhamabhāṇavāravaṇṇanā niṭṭhitā. · 第一诵品解释完毕。

Vijjācaraṇakathāvaṇṇanā明行之论解释

§278

278. Imāya pana gāthāya vijjācaraṇasampannoti idaṃ padaṃ sutvā ambaṭṭho cintesi – ‘‘vijjā nāma tayo vedā, caraṇaṃ pañca sīlāni, tayidaṃ amhākaṃyeva atthi, vijjācaraṇasampanno ce seṭṭho, mayameva seṭṭhā’’ti niṭṭhaṃ gantvā vijjācaraṇaṃ pucchanto – ‘‘katamaṃ pana taṃ, bho gotama, caraṇaṃ, katamā ca pana sā vijjā’’ti āha. Athassa bhagavā taṃ brāhmaṇasamaye siddhaṃ jātivādādipaṭisaṃyuttaṃ vijjācaraṇaṃ paṭikkhipitvā anuttaraṃ vijjācaraṇaṃ dassetukāmo – ‘‘na kho ambaṭṭhā’’tiādimāha. Tattha jātivādoti jātiṃ ārabbha vādo, brāhmaṇassevidaṃ vaṭṭati, na suddassātiādi vacananti attho. Esa nayo sabbattha. Jātivādavinibaddhāti jātivāde vinibaddhā. Esa nayo sabbattha.

278. 以此偈勉励礼拜智慧与行为者。其偈曰：‘智慧有三知，行为有五戒，是吾族之所独存，智慧与行为者最上吾是最胜。’学毕问佛：‘尊者，何谓行为，何谓智慧？’世尊于婆罗门聚会时，摒弃诸如生出说等未证实之说，欲示最胜智慧行为，曰：‘非释族人也’等言。所谓生出说，因指出生的血缘辩论婆罗门纯洁性，谓有混淆，非清净等意思。此理常适用复杂之情况。生出说所合者即附着生出说，因此理亦普遍适用全般。

Tato ambaṭṭho – ‘‘yattha dāni mayaṃ laggissāmāti cintayimha, tato no samaṇo gotamo mahāvāte thusaṃ dhunanto viya dūrameva avakkhipi. Yattha pana mayaṃ na laggāma, tattha no niyojesi. Ayaṃ no vijjācaraṇasampadā ñātuṃ vaṭṭatī’’ti cintetvā puna vijjācaraṇasampadaṃ pucchi. Athassa bhagavā samudāgamato pabhuti vijjācaraṇaṃ dassetuṃ – ‘‘idha ambaṭṭha tathāgato’’tiādimāha.

从那里起，安巴特——他说：‘现在我们将要抵达之处，我在思惟此事了，于是那游方比库果德玛好像在大风中猛烈击打干枯枝条般，远远地抛弃了我们。那哪里我们不能抵达，那里就没有派遣我们担当。此即我等智慧与行为圆满之所在，理应认识它。’于是复次询问智慧圆满之义。对此，世尊从殿堂中出，显示智慧行为，称曰：“这里是安巴特，是如来……”等语。

§279

279. Ettha ca bhagavā caraṇapariyāpannampi tividhaṃ sīlaṃ vibhajanto ‘‘idamassa hoti caraṇasmi’’nti aniyyātetvā ‘‘idampissa hoti sīlasmi’’nti sīlavaseneva niyyātesi. Kasmā? Tassapi hi kiñci kiñci sīlaṃ atthi, tasmā caraṇavasena niyyātiyamāne ‘‘mayampi caraṇasampannā’’ti tattha tattheva laggeyya. Yaṃ pana tena supinepi na diṭṭhapubbaṃ, tasseva vasena niyyātento paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Idampissa hoti caraṇasmiṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, idampissa hoti caraṇasmintiādimāha. Ettāvatā aṭṭhapi samāpattiyo caraṇanti niyyātitā honti, vipassanā ñāṇato pana paṭṭhāya aṭṭhavidhāpi paññā vijjāti niyyātitā.

279. 此处世尊将足行涵盖范围分别为三种戒律，断言‘这是行处’之时，不局限‘这是戒处’之说，而恰如以行为名归属戒律。何故？即便如是，亦有所谓戒，故以行为名归归属，谓‘我亦具足行处’者，理应归于此。若以此者归于眠卧无见之前，依此名归属，则初禅得以入住。以此戒得名为行…复…四禅入住，复称此为戒处。于是有八种入定皆归名为行，而依观之，智慧认知亦归属为八种智慧。

Catuapāyamukhakathāvaṇṇanā四恶趣门之论释

§280

280.Apāyamukhānīti vināsamukhāni. Anabhisambhuṇamānoti asampāpuṇanto, avisahamāno vā. Khārividhamādāyāti ettha khārīti araṇī kamaṇḍalu sujādayo tāpasaparikkhārā. Vidhoti kājo. Tasmā khāribharitaṃ kājamādāyāti attho. Ye pana khārivividhanti paṭhanti, te ‘‘khārīti kājassa nāmaṃ, vividhanti bahukamaṇḍaluādiparikkhāra’’nti vaṇṇayanti. Pavattaphalabhojanoti patitaphalabhojano. Paricārakoti kappiyakaraṇapattapaṭiggahaṇapādadhovanādivattakaraṇavasena paricārako. Kāmañca guṇādhikopi khīṇāsavasāmaṇero puthujjanabhikkhuno vuttanayena paricārako hoti, ayaṃ pana na tādiso guṇavasenapi veyyāvaccakaraṇavasenapi lāmakoyeva.

280. “堕落门”意为灭亡之门，“未成就”意为未获圆满，尚未安住或不耐受。所谓“柴薪之类的容器”，这里“柴”指林区用具如水壶、炉具等煅炼用器具。‘器具’之义。于是‘取柴器具’意即采集柴薪器具。凡谓柴薪多种者，言柴为器具之名，其种类甚多，如多种水壶等器具等。‘常食落果’者，指吃落果之人。‘侍者’乃指担任烧炭取火、以器皿承载饮食及清扫等务者。即使在功德优越、无染污的沙玛内罗或外道比库中，亦称之为侍者，然而非以功德或辩才者视之，只如幼稚子般。

Kasmā pana tāpasapabbajjā sāsanassa vināsamukhanti vuttāti? Yasmā gacchantaṃ gacchantaṃ sāsanaṃ tāpasapabbajjāvasena osakkissati. Imasmiñhi sāsane pabbajitvā tisso sikkhā pūretuṃ asakkontaṃ lajjino sikkhākāmā – ‘‘natthi tayā saddhiṃ uposatho vā pavāraṇā vā saṅghakammaṃ vā’’ti jigucchitvā parivajjenti. So ‘‘dukkaraṃ khuradhārūpamaṃ sāsane paṭipattipūraṇaṃ dukkhaṃ, tāpasapabbajjā pana sukarā ceva bahujanasammatā cā’’ti vibbhamitvā tāpaso hoti. Aññe taṃ disvā – ‘‘kiṃ tayā kata’’nti pucchanti. So – ‘‘bhāriyaṃ tumhākaṃ sāsane kammaṃ, idha pana sachandacārino maya’’nti vadati. Sopi, yadi evaṃ ahampi ettheva pabbajāmīti tassa anusikkhanto tāpaso hoti. Evamaññepi aññepīti kamena tāpasāva bahukā honti. Tesaṃ uppannakāle sāsanaṃ osakkitaṃ nāma bhavissati. Loke evarūpo buddho nāma uppajji, tassa īdisaṃ nāma sāsanaṃ ahosīti sutamattameva bhavissati. Idaṃ sandhāya bhagavā tāpasapabbajjaṃ sāsanassa vināsamukhanti āha.

何故称剃发出家为教法灭亡之因？由于行进间，教法因剃发出家之故而荒废。在此教法中，出家不足以完成三学者，羞涩者懈怠修学，谓‘没有戒、共同守斋日及社区法会’而拒绝承受。此人自言‘在教法中修行极其难践行，剃发所致虽难行但众所咸认难以拒绝’，故安于剃发。余人见之问‘你为何如此？’，答言‘你们成为教法负担，我等执著恶行行走于世’。如是亦有他人，心愿出家，若他人跟进，则成剃发出家。如此等中，剃发菩萨甚多，此时教法必然荒废。世间闻说有如此佛出世，教法遂有此名号。基于此，世尊谓剃发出家为教法之灭亡门。

Kudālapiṭakanti kandamūlaphalaggahaṇatthaṃ kudālañceva piṭakañca. Gāmasāmantaṃ vāti vijjācaraṇasampadādīni anabhisambhuṇanto, kasikammādīhi ca jīvitaṃ nipphādetuṃ dukkhanti maññamāno bahujanakuhāpanatthaṃ gāmasāmante vā nigamasāmante vā aggisālaṃ katvā sappiteladadhimadhuphāṇitatilataṇḍulādīhi ceva nānādārūhi ca homakaraṇavasena aggiṃ paricaranto acchati.

“钩筐藏”意为采集棍棒、根茎、果实等之容器。村落和地方之人因智慧修行及行为未成就，认为靠耕作等维生，忧虑众生之愁苦，乡村与城市之间架火坑，燃烧棕榈叶、蜂蜜、稻谷及诸多木材，运用燃烧之法事祭呵护火焰。

Catudvāraṃ agāraṃ karitvāti catumukhaṃ pānāgāraṃ katvā tassa dvāre maṇḍapaṃ katvā tattha pānīyaṃ upaṭṭhapetvā āgatāgate pānīyena āpucchati. Yampissa addhikā kilantā pānīyaṃ pivitvā parituṭṭhā bhattapuṭaṃ vā taṇḍulādīni vā denti, taṃ sabbaṃ gahetvā ambilayāguādīni katvā bahutaraṃ āmisagahaṇatthaṃ kesañci annaṃ deti, kesañci bhattapacanabhājanādīni. Tehipi dinnaṃ āmisaṃ vā pubbaṇṇādīni vā gaṇhati, tāni vaḍḍhiyā payojeti. Evaṃ vaḍḍhamānavibhavo gomahiṃsadāsīdāsapariggahaṃ karoti, mahantaṃ kuṭumbaṃ saṇṭhapeti. Imaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ – ‘‘catudvāraṃ agāraṃ karitvā acchatī’’ti. ‘‘Tamahaṃ yathāsatti yathābalaṃ paṭipūjessāmī’’ti idaṃ panassa paṭipattimukhaṃ. Iminā hi mukhena so evaṃ paṭipajjatīti. Ettāvatā ca bhagavatā sabbāpi tāpasapabbajjā niddiṭṭhā honti.

建造四门之屋，意为筑成四面门的饮水房，在门口置亭廊，供饮水，来客往返以水相待。若饮用过量且身心满足者，给予美食或米、果品，此人全收集后用酸果汁浆制，供应众多肉类食物，及其他饭菜。所赠美食无论新鲜与否皆接受，并使之逐渐发酵。如此增长财富，积蓄牛羊及奴仆，维系大家族。针对此说：‘建有四门房舍，即如是所做’。‘我将竭力尽力侍奉此’是其所行之道。由此入口，世尊亦依此行。因此，世尊亲示剃发出家者全部如是相状。

Kathaṃ? Aṭṭhavidhā hi tāpasā – saputtabhariyā, uñchācariyā, anaggipakkikā, asāmapākā, asmamuṭṭhikā, dantavakkalikā, pavattaphalabhojanā, paṇḍupalāsikāti. Tattha ye keṇiyajaṭilo viya kuṭumbaṃ saṇṭhapetvā vasanti, te saputtabhariyā nāma.

如何解释？修苦行者有八种：子女众多的、辍学的、不烧火做饭的、不做共炊的、自己取食的、以牙齿剥皮的、采摘果食的、食用草木的。其中那些如同蓬乱未梳家人一般聚居生活的，称为子女众多者。

Ye pana ‘‘saputtadārabhāvo nāma pabbajitassa ayutto’’ti lāyanamaddanaṭṭhānesu vīhimuggamāsatilādīni saṅkaḍḍhitvā pacitvā paribhuñjanti, te uñchācariyā nāma.

那些在破戒毁戒场所，比如受不净戒等破戒法困扰而顽固执着，偷食并食用熟食者，称为辍学者。

Ye ‘‘khalena khalaṃ vicaritvā vīhiṃ āharitvā koṭṭetvā paribhuñjanaṃ nāma ayutta’’nti gāmanigamesu taṇḍulabhikkhaṃ gahetvā pacitvā paribhuñjanti, te anaggipakkikā nāma.

那些在乡村镇落中行恶恶行，偷偷获取米饭等食物，煮熟食用的人，称为不烧火做饭者。

Ye pana ‘‘kiṃ pabbajitassa sāmapākenā’’ti gāmaṃ pavisitvā pakkabhikkhameva gaṇhanti , te asāmapākā nāma.

那些进入乡村只取同修的供养食物，不自行取食者，称为不做共炊者。

Ye ‘‘divase divase bhikkhāpariyeṭṭhi nāma dukkhā pabbajitassā’’ti muṭṭhipāsāṇena ambāṭakādīnaṃ rukkhānaṃ tacaṃ koṭṭetvā khādanti, te asmamuṭṭhikā nāma.

那些每天靠采摘用石头敲打木果树木的皮肉作为食物，称为自己取食者。

Ye pana ‘‘pāsāṇena tacaṃ koṭṭetvā vicaraṇaṃ nāma dukkha’’nti danteheva ubbāṭetvā khādanti, te dantavakkalikā nāma.

那些用牙齿剥开树皮，用牙齿咬嚼而食者，称为以牙齿剥皮者。

Ye ‘‘dantehi ubbāṭetvā khādanaṃ nāma dukkhaṃ pabbajitassā’’ti leḍḍudaṇḍādīhi paharitvā patitāni phalāni paribhuñjanti, te pavattaphalabhojanā nāma.

那些拔掉树根后吃称为食物的苦的结果者，被称为‘以有刺的枝条等击打后，食用已掉落之果实者’。他们食用掉落的果实，即称为落果食者。

Ye pana ‘‘leḍḍudaṇḍādīhi pātetvā paribhogo nāma asāruppo pabbajitassā’’ti sayaṃ patitāneva pupphaphalapaṇḍupalāsādīni khādantā yāpenti, te paṇḍupalāsikā nāma.

而那些说‘以有刺的枝条等被击打后收获之果，称为游手好闲在家人者’，自己却食用刚掉落的花朵、果实、嫩叶等而维生者，称为嫩叶食者。

Te tividhā – ukkaṭṭhamajjhimamudukavasena. Tattha ye nisinnaṭṭhānato anuṭṭhāya hatthena pāpuṇanaṭṭhāneva patitaṃ gahetvā khādanti, te ukkaṭṭhā. Ye ekarukkhato aññaṃ rukkhaṃ na gacchanti, te majjhimā. Ye taṃ taṃ rukkhamūlaṃ gantvā pariyesitvā khādanti, te mudukā.

其分三类——贵大树者、中树者及嫩树者。其中特别的是：那些从坐处站起，手臂伸出摘取落地物食用者，称为贵大树者；不离单一树木，不去别的树者，称为中树者；逐一探访各种树根，寻找食用者，称为嫩树者。

Imā pana aṭṭhapi tāpasapabbajjā imāhi catūhiyeva saṅgahaṃ gacchanti. Kathaṃ? Etāsu hi saputtabhariyā ca uñchācariyā ca agāraṃ bhajanti. Anaggipakkikā ca asāmapākā ca agyāgāraṃ bhajanti. Asmamuṭṭhikā ca dantavakkalikā ca kandamūlaphalabhojanaṃ bhajanti. Pavattaphalabhojanā ca paṇḍupalāsikā ca pavattaphalabhojanaṃ bhajanti. Tena vuttaṃ – ‘‘ettāvatā ca bhagavatā sabbāpi tāpasapabbajjā niddiṭṭhā hontī’’ti.

这些便成八种苦行出家者，归属于这四类。何以故？其中有同胞及妻子在家生活者；有不烧火炊食，不吃熟食者；有食用石壁上及树皮上的瓜果者；有食用落果者及嫩叶者。故有言曰：‘诸如此类苦行出家者，世尊皆已示现。’

§281-282

281-282. Idāni bhagavā sācariyakassa ambaṭṭhassa vijjācaraṇasampadāya apāyamukhampi appattabhāvaṃ dassetuṃ taṃ kiṃ maññasi ambaṭṭhātiādimāha. Taṃ uttānatthameva. Attanā āpāyikopi aparipūramānoti attanā vijjācaraṇasampadāya āpāyikenāpi aparipūramānena.

释迦牟尼世尊曾言，现时阿穆陀（Ambattha）因其学识与行持的缺乏，正堕入堕落之中，还不完善。这是为了说明即使自认为学识修持具足者，因不圆满而堕落的事实。

Pubbakaisibhāvānuyogavaṇṇanā前世仙人状态之随行释

§283

283.Dattikanti dinnakaṃ. Sammukhībhāvampi na dadātīti kasmā na dadāti? So kira sammukhā āvaṭṭaniṃ nāma vijjaṃ jānāti. Yadā rājā mahārahena alaṅkārena alaṅkato hoti, tadā rañño samīpe ṭhatvā tassa alaṅkārassa nāmaṃ gaṇhati. Tassa rājā nāme gahite na demīti vattuṃ na sakkoti. Datvā puna chaṇadivase alaṅkāraṃ āharathāti vatvā, natthi, deva, tumhehi brāhmaṇassa dinnoti vutto, ‘‘kasmā me dinno’’ti pucchi. Te amaccā ‘so brāhmaṇo sammukhā āvaṭṭanimāyaṃ jānāti. Tāya tumhe āvaṭṭetvā gahetvā gacchatī’ti āhaṃsu. Apare raññā saha tassa atisahāyabhāvaṃ asahantā āhaṃsu – ‘‘deva, etassa brāhmaṇassa sarīre saṅkhaphalitakuṭṭhaṃ nāma atthi. Tumhe etaṃ disvāva āliṅgatha parāmasatha, idañca kuṭṭhaṃ nāma kāyasaṃsaggavasena anugacchati, mā evaṃ karothā’’ti. Tato paṭṭhāya tassa rājā sammukhībhāvaṃ na deti.

所谓‘神授’，并非近前即授。何以不授？譬如国王用华美服饰装饰大臣，站于国王旁便知饰品名称，但未经国王正式授名，就不能说国王赐予该饰品。后来国王若于宴会中召唤取得该饰品，回答‘无’，众人便问‘为何未赐？’他们说‘此婆罗门大人了解命名之义，故自取得饰品。诸位应将其围绕，携带前行。’有女子不悦该婆罗门对大臣的亲近，便说‘这婆罗门身体有瘤病，看到后你们应远离。此瘤病因身接触而传染，勿如此行。’于是国王断绝与该婆罗门之亲近。

Yasmā pana so brāhmaṇo paṇḍito khattavijjāya kusalo, tena saha mantetvā katakammaṃ nāma na virujjhati, tasmā sāṇipākārassa anto ṭhatvā bahi ṭhitena tena saddhiṃ manteti. Taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘tiro dussantena mantetī’’ti. Tattha tirodussantenāti tirodussena. Ayameva vā pāṭho. Dhammikanti anavajjaṃ. Payātanti abhiharitvā dinnaṃ. Kathaṃ tassa rājāti yassa rañño brāhmaṇo īdisaṃ bhikkhaṃ paṭiggaṇheyya, kathaṃ tassa brāhmaṇassa so rājā sammukhībhāvampi na dadeyya. Ayaṃ pana adinnakaṃ māyāya gaṇhati, tenassa sammukhībhāvaṃ rājā na detīti niṭṭhamettha gantabbanti ayamettha adhippāyo. ‘‘Idaṃ pana kāraṇaṃ ṭhapetvā rājānañceva brāhmaṇañca na añño koci jānāti. Tadetaṃ evaṃ rahassampi paṭicchannampi addhā sabbaññū samaṇo gotamoti niṭṭhaṃ gamissatī’’ti bhagavā pakāsesi.

由于该婆罗门通达贵族文化且智慧精熟，不与其共同谋划时，所进行的事务便不会停滞，因此该婆罗门站在密友的中间并置身外侧，一同商议。对此有言说：“他以秘密行为来商议。”其中“隐藏的秘密”即指隐藏的行为，这也是本句之通读义。称之为“合乎法”，表示无过错。此种作法经过揭示而公开。论及国王，假如其婆罗门接受国王的供养，且国王面对该婆罗门也不曾施与，则此谓“不正当之财”，故不可接受。针对国王不施与婆罗门，故此须得结论：此即统治者应当知晓的缘由，不应让其他人知晓。对此，世尊予以昭示。

§284

284. Idāni ayañca ambaṭṭho, ācariyo cassa mante nissāya atimānino. Tena tesaṃ mantanissitamānanimmadanatthaṃ uttari desanaṃ vaḍḍhento taṃ kiṃ maññasi, ambaṭṭha, idha rājātiādimāha. Tattha rathūpatthareti rathamhi rañño ṭhānatthaṃ attharitvā sajjitapadese. Uggehi vāti uggatuggatehi vā amaccehi. Rājaññehīti anabhisittakumārehi. Kiñcideva mantananti asukasmiṃ dese taḷākaṃ vā mātikaṃ vā kātuṃ vaṭṭati, asukasmiṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vā nagaraṃ vā nivesetunti evarūpaṃ pākaṭamantanaṃ. Tadeva mantananti yaṃ raññā mantitaṃ tadeva. Tādisehiyeva sīsukkhepabhamukkhepādīhi ākārehi manteyya. Rājabhaṇitanti yathā raññā bhaṇitaṃ, tassatthassa sādhanasamatthaṃ. Sopi tassatthassa sādhanasamatthameva bhaṇitaṃ bhaṇatīti attho.

现在这位名为安巴塔者，因承老师之议，心生骄慢。故此，他为了增进他们争辩争执中取悦自我之意图，教诲了一段上层演说，你看这究竟如何，安巴塔，他说这里提及“国王”等。所谓“战车之侧”，即指置于战车之上以辅助国王地位之处；所谓“座垫”，是指装饰之橡木板等。所谓“年轻亲信”，即尚未正式登基的王子或亲近人员。所谓“谋划”含义指在困难场合如田地、水域，进行占地、修筑、设立居民点等类似事务的公开谋划。所称“谋划”，指为了国王而谋议的事务。此处“国王所说”，乃指为其目的而言说的行为。此谓之意。

§285

285.Pavattāroti pavattayitāro. Yesanti yesaṃ santakaṃ. Mantapadanti vedasaṅkhātaṃ mantameva . Gītanti aṭṭhakādīhi dasahi porāṇakabrāhmaṇehi sarasampattivasena sajjhāyitaṃ. Pavuttanti aññesaṃ vuttaṃ, vācitanti attho. Samihitanti samupabyūḷhaṃ rāsikataṃ, piṇḍaṃ katvā ṭhapitanti attho. Tadanugāyantīti etarahi brāhmaṇā taṃ tehi pubbe gītaṃ anugāyanti anusajjhāyanti. Tadanubhāsantīti taṃ anubhāsanti, idaṃ purimasseva vevacanaṃ. Bhāsitamanubhāsantīti tehi bhāsitaṃ sajjhāyitaṃ anusajjhāyanti. Vācitamanuvācentīti tehi aññesaṃ vācitaṃ anuvācenti.

“发起者”即“发起者、发动者”之意。“赞美”指赞赏者。“谋议一词”乃指公开知晓的谋议本身。“歌谣”是指由八段诗节组成的、由古老婆罗门所作、因表达优美而被传诵的诗歌。“发表”指传播他人口中所言，“阐述”则指其义理。所谓“笼罩、掩盖”比喻指边境防护、“堆积、设置”等含义。此时婆罗门们也会依循古老歌谣，进行传唱及重复诵读。所谓“赞同”，即跟随发声。称其为“昔日所述”。“诵读及赞同”，即配合诵讲者诵读或重复。称“传说并附和”，即随同他人发声附和。

Seyyathidanti te katamehi attho. Aṭṭhakotiādīni tesaṃ nāmāni. Te kira dibbena cakkhunā oloketvā parūpaghātaṃ akatvā kassapasammāsambuddhassa bhagavato pāvacanena saha saṃsanditvā mante ganthiṃsu. Aparāpare pana brāhmaṇā pāṇātipātādīni pakkhipitvā tayo vede bhinditvā buddhavacanena saddhiṃ viruddhe akaṃsu. Netaṃṭhānaṃ vijjatīti yena tvaṃ isi bhaveyyāsi, etaṃ kāraṇaṃ na vijjati. Idha bhagavā yasmā – ‘‘esa pucchiyamānopi, attano avattharaṇabhāvaṃ ñatvā paṭivacanaṃ na dassatī’’ti jānāti, tasmā paṭiññaṃ agahetvāva taṃ isibhāvaṃ paṭikkhipi.

“例如”等词表示该词的含义为何。前引诸词为名称。他们通过天眼观察到他人未曾伤害他者，且因 Kassapa 正觉世尊之教诲而联合谋议。然而其它婆罗门却陷入杀生等恶行，并破坏三宝教法，反对世尊教诲。因无此之处，无所作为即将成为婆罗门，此为缘由。世尊曾说：“即使提问者明了自己的本质也不回答”，所以断绝了回话，放弃其婆罗门身份。

§286

286. Idāni yasmā te porāṇā dasa brāhmaṇā nirāmagandhā anitthigandhā rajojalladharā brahmacārino araññāyatane pabbatapādesu vanamūlaphalāhārā vasiṃsu. Yadā katthaci gantukāmā honti, iddhiyā ākāseneva gacchanti, natthi tesaṃ yānena kiccaṃ. Sabbadisāsu ca nesaṃ mettādibrahmavihārabhāvanāva ārakkhā hoti, natthi tesaṃ pākārapurisaguttīhi attho. Iminā ca ambaṭṭhena sutapubbā tesaṃ paṭipatti; tasmā imassa sācariyakassa tesaṃ paṭipattito ārakabhāvaṃ dassetuṃ – ‘‘taṃ kiṃ maññasi, ambaṭṭhā’’tiādimāha.

眼下这十位古老婆罗门因不染秽气、不生恶臭，身为出家人，常居丛林游方，在山腹之中，食用生果蔬，当有前往之欲时，借助神通如飞空往来，无需凡俗交通工具。无论何方，他们的友爱与修行天界净土均受到保护，无需建城墙或守卫人。由此，安巴塔听闻此等原理，以显现此同修之保护，即说：“你认为如何，安巴塔？”

Tattha vicitakāḷakanti vicinitvā apanītakāḷakaṃ. Veṭhakanatapassāhīti dussapaṭṭadussaveṇi ādīhi veṭhakehi namitaphāsukāhi. Kuttavālehīti sobhākaraṇatthaṃ kappetuṃ, yuttaṭṭhānesu kappitavālehi. Ettha ca vaḷavānaṃyeva vālā kappitā, na rathānaṃ, vaḷavapayuttattā pana rathāpi ‘‘kuttavālā’’ti vuttā. Ukkiṇṇaparikhāsūti khataparikhāsu. Okkhittapalighāsūti ṭhapitapalighāsu. Nagarūpakārikāsūti ettha upakārikāti paresaṃ ārohanivāraṇatthaṃ samantā nagaraṃ pākārassa adhobhāge katasudhākammaṃ vuccati. Idha pana tāhi upakārikāhi yuttāni nagarāneva ‘‘nagarūpakārikāyo’’ti adhippetāni. Rakkhāpentīti tādisesu nagaresu vasantāpi attānaṃ rakkhāpenti. Kaṅkhāti ‘‘sabbaññū, na sabbaññū’’ti evaṃ saṃsayo. Vimatīti tasseva vevacanaṃ, virūpā mati, vinicchinituṃ asamatthāti attho. Idaṃ bhagavā ‘‘ambaṭṭhassa iminā attabhāvena maggapātubhāvo natthi, kevalaṃ divaso vītivattati, ayaṃ kho pana lakkhaṇapariyesanatthaṃ āgato, tampi kiccaṃ nassarati. Handassa satijananatthaṃ nayaṃ demī’’ti āha.

其中“已决定之时”指作成判断之时。所谓“守望者之拄杖”是指在难陡之路以木杖辅助。所谓“石柱”，指用坚硬石块置于通道之中以阻难前进。所谓“装饰”，指装饰器具。此处确有人匠制作小柵栏而非大车，因柵栏可随车辆而起变动，故称作“小柵栏”。“山谷、沟渠”等地理障碍称为深沟。所谓“刻槽、置楔”，即在道路上设置阻拦物。“城邑小工”，即在城周边设置小工事以防卫。由众多此类小工组合而成的城市构筑，称为“城之小工”。即使是护城小工，也视作自身安全防护常驻。所谓“疑虑”，是指认为“全知与非全知疑惑不清”。所谓“偏差”，指错误主张、以致无法辨明真伪。对此经文释曰：“此非安巴塔本人所示之道果功用，仅仅是日常经过，其目的是为了考察特征。此亦当受之责。今日因应培养正念，宣示之。”

Dvelakkhaṇadassanavaṇṇanā二相见之释

§287

287. Evaṃ vatvā pana yasmā buddhānaṃ nisinnānaṃ vā nipannānaṃ vā koci lakkhaṇaṃ pariyesituṃ na sakkoti, ṭhitānaṃ pana caṅkamantānaṃ vā sakkoti. Āciṇṇañcetaṃ buddhānaṃ lakkhaṇapariyesanatthaṃ āgatabhāvaṃ ñatvā uṭṭhāyāsanā caṅkamādhiṭṭhānaṃ nāma, tena bhagavā uṭṭhāyāsanā bahi nikkhanto. Tasmā atha kho bhagavātiādi vuttaṃ.

287. 然而，如说者，因为佛陀们或坐、或卧时，没有能力观察诸相，反而能观察站立或行走之相。知道了佛陀们来此的目的在于观察诸相，便起身，开始行走称为“起坐行走之决定”，于是世尊起身离开坐处。因而接下来才有“世尊于是……”等语的说法。

Samannesīti gavesi, ekaṃ dveti vā gaṇayanto samānayi. Yebhuyyenāti pāyena, bahukāni addasa, appāni na addasāti attho. Tato yāni na addasa tesaṃ dīpanatthaṃ vuttaṃ – ‘‘ṭhapetvā dve’’ti. Kaṅkhatīti ‘‘aho vata passeyya’’nti patthanaṃ uppādeti. Vicikicchatīti tato tato tāni vicinanto kicchati na sakkoti daṭṭhuṃ. Nādhimuccatīti tāya vicikicchāya sanniṭṭhānaṃ na gacchati. Na sampasīdatīti tato – ‘‘paripuṇṇalakkhaṇo aya’’nti bhagavati pasādaṃ nāpajjati. Kaṅkhāya vā dubbalā vimati vuttā, vicikicchāya majjhimā, anadhimuccanatāya balavatī, asampasādena tehi tīhi dhammehi cittassa kālusiyabhāvo. Kosohiteti vatthikosena paṭicchanne. Vatthaguyheti aṅgajāte bhagavato hi varavāraṇasseva kosohitaṃ vatthaguyhaṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ padumagabbhasamānaṃ. Taṃ so vatthapaṭicchannattā apassanto, antomukhagatāya ca jivhāya pahūtabhāvaṃ asallakkhento tesu dvīsu lakkhaṇesu kaṅkhī ahosi vicikicchī.

所谓“同类”，就是观察、计算“一”还是“二”，使之相等的意思。“多者”意味着很多，见许多；“少者”意味着见得不多。为使未见者明白，乃说“立两个”以示。怀疑就是“啊，究竟如何呢？”生起探求想要看清的心态。怀疑后不能超越，因这怀疑，不能进入所依处。不能心安，意谓“此具足相者”，对世尊生不起信心。由于怀疑或软弱或迷乱，居于怀疑中的人心中存在烦恼的苦恼、忧愁、懊悔、疑惑、恍惚不清等三种恶心状态。“燃烧之苦”形容犹如隐藏在衣服里似的煎熬。“衣服火焰”，即佛陀生前极为尊贵所穿华美如金色莲花胎中的衣服。人因看不到这衣服的华美，相反向内看舌头上的污秽，挑拣之下，对于两种相（即佛之身相和衣服影相）心生怀疑不定。

§288

288.Tathārūpanti taṃ rūpaṃ. Kimettha aññena vattabbaṃ? Vuttametaṃ nāgasenatthereneva milindaraññā puṭṭhena – ‘‘dukkaraṃ, bhante, nāgasena, bhagavatā katanti. Kiṃ mahārājāti? Mahājanena hirikaraṇokāsaṃ brahmāyu brāhmaṇassa ca antevāsi uttarassa ca, bāvarissa antevāsīnaṃ soḷasabrāhmaṇānañca , selassa brāhmaṇassa ca antevāsīnaṃ tisatamāṇavānañca dassesi, bhanteti. Na, mahārāja, bhagavā guyhaṃ dassesi. Chāyaṃ bhagavā dassesi. Iddhiyā abhisaṅkharitvā nivāsananivatthaṃ kāyabandhanabaddhaṃ cīvarapārutaṃ chāyārūpakamattaṃ dassesi mahārājāti. Chāyaṃ diṭṭhe sati diṭṭhaṃyeva nanu, bhanteti? Tiṭṭhatetaṃ, mahārāja, hadayarūpaṃ disvā bujjhanakasatto bhaveyya, hadayamaṃsaṃ nīharitvā dasseyya sammāsambuddhoti. Kallosi, bhante, nāgasenā’’ti.

288. 此身相正如是。那么这里还有何他理可说？据记载，纳迦森长老曾被米伦得王问曰：“世尊所示殊难难行，尊者！何以名为大王？此王乃大人民之主，于婆罗门及婆罗门之上等六十六位尊者中讲法，展示三百人之成就。”世尊不动声色地示现一个隐秘体、一个影像，以神通力凝聚，身着衣缠绕，光影如影子般显现，正是世尊所示大王之影。王曰：“既见影子，真身是否也见？”答曰：“此乃世尊立于王心中的心形相，见此心形方能获得觉悟证得正觉。”王称赞纳迦森长老妙哉！

Ninnāmetvāti nīharitvā. Anumasīti kathinasūciṃ viya katvā anumajji, tathākaraṇena cettha mudubhāvo, kaṇṇasotānumasanena dīghabhāvo, nāsikasotānumasanena tanubhāvo, nalāṭacchādanena puthulabhāvo pakāsitoti veditabbo.

“湮灭”者，即隐藏之意。如用扣押锐针般轻轻扣押，使其意念沉潜；耳根之扣押使声音绵长；鼻根扣押使气息延缓；眉间遮盖则令心意豁亮平静。此皆应了知。

§289

289.Paṭimānentoti āgamento, āgamanamassa patthento udikkhantoti attho.

289.“面临”者，意为到来者，即守候观察、期盼之意。

§290

290.Kathāsallāpoti kathā ca sallāpo ca, kathanaṃ paṭikathananti attho.

290.“说话闲谈”包括言说与闲谈，即以话语反对他义之义。

§291

291.Aho vatāti garahavacanametaṃ. Reti idaṃ hīḷanavasena āmantanaṃ. Paṇḍitakāti tameva jigucchanto āha. Sesapadadvayepi eseva nayo. Evarūpena kira bho puriso atthacarakenāti idaṃ yādiso tvaṃ, edise atthacarake hitakārake sati puriso nirayaṃyeva gaccheyya, na aññatrāti imamatthaṃ sandhāya vadati. Āsajja āsajjāti ghaṭṭetvā ghaṭṭetvā. Amhepi evaṃ upaneyya upaneyyāti brāhmaṇo kho pana ambaṭṭha pokkharasātītiādīni vatvā evaṃ upanetvā upanetvā paṭicchannaṃ kāraṇaṃ āvikaritvā suṭṭhu dāsādibhāvaṃ āropetvā avaca, tayā amhe akkosāpitāti adhippāyo. Padasāyeva pavattesīti pādena paharitvā bhūmiyaṃ pātesi. Yañca so pubbe ācariyena saddhiṃ rathaṃ āruhitvā sārathi hutvā agamāsi , tampissa ṭhānaṃ acchinditvā rathassa purato padasā yevassa gamanaṃ akāsi.

291. 唉，真是令人厌恶的恶言啊。这句话就如同污泥般污秽的招呼。所谓智者，是指那位因为厌恶而这样说话的人。这种以残余二义进行引导的方法，就是如此。大致而言，这就是说人若作恶为他人谋利益的话，必定堕入地狱，别无他途。就这个意义而言，教法中有此说法。所谓‘厌恶厌恶’，像反复搓揉器皿一样。正如婆罗门曾多次说“像水池中的青蛙”之类，比喻藉以掩盖真正的动机，通过种种掩饰施展奴役之态，进而谴责我们，称我们为‘你们曾招责’的话，就是讽刺谤骗之意。正如用脚踩，踩压大地。凡当初曾与师长一同登上战车，担任御者的人，后来离开那个位置，脚步便走在战车之前，形同截断原有轨迹。

Pokkharasātibuddhūpasaṅkamanavaṇṇanā颇咖拉萨帝诣佛之释

§292-296

292-296.Ativikāloti suṭṭhu vikālo, sammodanīyakathāyapi kālo natthi. Āgamā nu khvidha bhoti āgamā nu kho idha bho. Adhivāsetūti sampaṭicchatu. Ajjatanāyāti yaṃ me tumhesu kāraṃ karoto ajja bhavissati puññañca pītipāmojjañca tadatthāya. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvenāti bhagavā kāyaṅgaṃ vā vācaṅgaṃ vā acopetvā abbhantareyeva khantiṃ dhārento tuṇhībhāvena adhivāsesi. Brāhmaṇassa anuggahaṇatthaṃ manasāva sampaṭicchīti vuttaṃ hoti.

292-296.「实辰」者，谓时间实足恰当，且为令人欢悦之言，实质无可非议。所谓到来，即实指到来之时。所谓迁居者，谓安稳居住。‘今日之所作，必生福乐喜悦’，即为此意。世尊独自居，无他干扰，不论身或语，内心恒持耐心，以孤寂之心而安住。为护持婆罗门之根基，心念专注，即成迁居者，此义有文献明示。

§297

297.Paṇītenāti uttamena. Sahatthāti sahatthena. Santappesīti suṭṭhu tappesi paripuṇṇaṃ suhitaṃ yāvadatthaṃ akāsi. Sampavāresīti suṭṭhu pavāresi, alaṃ alanti hatthasaññāya paṭikkhipāpesi. Bhuttāvinti bhuttavantaṃ. Onītapattapāṇinti pattato onītapāṇiṃ, apanītahatthanti vuttaṃ hoti. Onittapattapāṇintipi pāṭho. Tassattho – onittaṃ nānābhūtaṃ vinābhūtaṃ pattaṃ pāṇito assāti onittapattapāṇi, taṃ onittapattapāṇiṃ. Hatthe ca pattañca dhovitvā ekamante pattaṃ nikkhipitvā nisinnanti attho. Ekamantaṃ nisīdīti bhagavantaṃ evaṃ bhūtaṃ ñatvā ekasmiṃ okāse nisīdīti attho.

297.所谓『美善』者，谓高尚甚佳；『与手』者，即以手相携。所谓『使感痛苦』，意谓正当令其全面感受，而赞成作业。所谓『向外拦阻』者，意谓有效遮挡，破坏以掌象征的障碍。所谓『已食者』，谓有已被食用之义；『败坏手者』，指因腐坏已成废弃掌。『败坏手』的词意即是腐已成坏之手。其本义为‘已坏不堪，手掌破损之人’。以手和手掌洗净后，将手掌置于一旁而就座，谓于一隅安坐。此谓世尊见此情形，于适当时地点坐。

§298

298.Anupubbiṃ kathanti anupaṭipāṭikathaṃ. Ānupubbikathā nāma dānānantaraṃ sīlaṃ, sīlānantaraṃ saggo, saggānantaraṃ maggoti etesaṃ atthānaṃ dīpanakathā. Teneva – ‘‘seyyathidaṃ dānakatha’’ntiādimāha. Okāranti avakāraṃ lāmakabhāvaṃ. Sāmukkaṃsikāti sāmaṃ ukkaṃsikā, attanāyeva uddharitvā gahitā, sayambhūñāṇena diṭṭhā, asādhāraṇā aññesanti attho. Kā pana sāti? Ariyasaccadesanā. Tenevāha – ‘‘dukkhaṃ, samudayaṃ, nirodhaṃ, magga’’nti. Dhammacakkhunti ettha sotāpattimaggo adhippeto. Tassa uppattiākāradassanatthaṃ – ‘‘yaṃ kiñci samudayadhammaṃ, sabbaṃ taṃ nirodhadhamma’’nti āha. Tañhi nirodhaṃ ārammaṇaṃ katvā kiccavasena evaṃ sabbasaṅkhataṃ paṭivijjhantaṃ uppajjati.

298.所谓『逐步论说』，指非连续顺序的叙述。所谓『逐步论说』乃是指先布施后戒，戒后天，天后道之论义阐发。以此故，言“譬如布施之说”等。所谓‘okāra’意即不良音调、静态声韵之意。所谓‘共同提取’者，谓命名自身并亲自把握之理，视为自证之知识，于他人非凡不同之义。至于‘何谓此？’即指佛陀宣说四圣谛之义。故此说‘苦、集、灭、道’等。所谓‘法轮转动’在此指初果之入流果。为显现其生起之缘起，曾言‘一切集法皆为灭法所破灭’。此灭法，是以断灭为起点，随作业而生起。

Pokkharasātiupāsakattapaṭivedanāvaṇṇanā颇咖拉萨帝表白近事男身份之释

§299

299. Diṭṭho ariyasaccadhammo etenāti diṭṭhadhammo. Esa nayo sesapadesupi. Tiṇṇā vicikicchā anenāti tiṇṇavicikiccho. Vigatā kathaṃkathā assāti vigatakathaṃkatho. Vesārajjappattoti visāradabhāvaṃ patto. Kattha? Satthusāsane. Nāssa paro paccayo, na parassa saddhāya ettha vattatīti aparappaccayo. Sesaṃ sabbattha vuttanayattā uttānatthattā ca pākaṭamevāti.

299.所谓‘见谛法’即为已证实之法。此为说法的收尾句。‘断除疑惑’者，即已消除各种疑虑。谓已无疑问议论之机。‘取得洁净’者，谓于佛法中获得纯熟完善之境地。处于何方？即于佛陀教法中。此处无其他因缘，亦不依其他信解，因此为无依止条件。余下内容皆有各处所载，且说明详显透彻。

Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ · 如是于善吉祥慧中，长部注疏

Ambaṭṭhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《安巴达经》注释终了。