13. Tevijjasuttavaṇṇanā · 13. Tevijjasutta解释
13. Tevijjasuttavaṇṇanā13. 三明经注释
§518
518.Evaṃme sutaṃ…pe… kosalesūti tevijjasuttaṃ. Tatrāyaṃ anuttānapadavaṇṇanā. Manasākaṭanti tassa gāmassa nāmaṃ. Uttarena manasākaṭassāti manasākaṭato avidūre uttarapasse. Ambavaneti taruṇaambarukkhasaṇḍe, ramaṇīyo kira so bhūmibhāgo, heṭṭhā rajatapaṭṭasadisā vālikā vippakiṇṇā, upari maṇivitānaṃ viya ghanasākhāpattaṃ ambavanaṃ. Tasmiṃ buddhānaṃ anucchavike pavivekasukhe ambavane viharatīti attho.
如是我闻……婆罗门国者有此三明经。此处为最高境界之详细描述。所谓心狱，即该村庄名称。以北称为心狱村，意谓心狱村不远处在北边之景象。称为蔽森者者，谓青翠繁茂树木聚集，宛若郁郁森林部分，非常怡人。其下有银白色织成的篱笆围护，树冠厚密如宝石铺陈之盖。此中即为佛陀同参弟子们在这幽静清凉的森林中修行之处。
§519
519.Abhiññātā abhiññātāti kulacārittādisampattiyā tattha tattha paññātā. Caṅkītiādīni tesaṃ nāmāni. Tattha caṅkī opāsādavāsiko. Tārukkho icchānaṅgalavāsiko. Pokkharasātī ukkaṭṭhavāsiko. Jāṇusoṇī sāvatthivāsiko. Todeyyo tudigāmavāsiko. Aññe cāti aññe ca bahujanā. Attano attano nivāsaṭṭhānehi āgantvā mantasajjhāyakaraṇatthaṃ tattha paṭivasanti. Manasākaṭassa kira ramaṇīyatāya te brāhmaṇā tattha nadītīre gehāni kāretvā parikkhipāpetvā aññesaṃ bahūnaṃ pavesanaṃ nivāretvā antarantarā tattha gantvā vasanti.
所谓通达者，通达者即因其家族行为等德业，在各处皆为人所知。提及苍基等者，即其诸名号。如苍基者居于宫殿；塔卢者住于树枝繁茂处；博迦罗萨者居于高岗；扎那萨尼者于沙瓦提住；托地耶者住于徒迪嘎玛村。还有其他者众多。他们各自回归自己住所，专心修习读诵及论议。为使心狱村更为怡人，那些婆罗门在河畔置办宅院，各自圈围防护，阻止他人随意进入，时常来往居住。
§520-521
520-521.Vāseṭṭhabhāradvājānanti vāseṭṭhassa ca pokkharasātino antevāsikassa, bhāradvājassa ca tārukkhantevāsikassa. Ete kira dve jātisampannā tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū ahesuṃ. Jaṅghavihāranti aticiranisajjapaccayā kilamathavinodanatthāya jaṅghacāraṃ. Te kira divasaṃ sajjhāyaṃ katvā sāyanhe vuṭṭhāya nhānīyasambhāragandhamālateladhotavatthāni gāhāpetvā attano parijanaparivutā nhāyitukāmā nadītīraṃ gantvā rajatapaṭṭavaṇṇe vālikāsaṇḍe aparāparaṃ caṅkamiṃsu. Ekaṃ caṅkamantaṃ itaro anucaṅkami, puna itaraṃ itaroti. Tena vuttaṃ ‘‘anucaṅkamantānaṃ anuvicarantāna’’nti. Maggāmaggeti magge ca amagge ca. Katamaṃ nu kho paṭipadaṃ pūretvā katamena maggena sakkā sukhaṃ brahmalokaṃ gantunti evaṃ maggāmaggaṃ ārabbha kathaṃ samuṭṭhāpesunti attho. Añjasāyanoti ujumaggassetaṃ vevacanaṃ, añjasā vā ujukameva etena āyanti āgacchantīti añjasāyano niyyāniko niyyātīti niyyāyanto niyyāti, gacchanto gacchatīti attho.
所谓瓦塞塔帕拉德瓦迦，指为瓦塞塔帕拉德瓦迦族中住于博迦罗萨附近的人；帕拉德瓦迦即住在塔卢附近者。此二族皆具种族名号，成为三明神通的圆满得者。所谓跣地行，乃久坐久立之因缘，以活动腿脚消除疲劳。他们每日勤奋修习，晨起时准备梳洗香沐及敷以油脂，整顿身心。沐浴之后，欢喜随从家人来到河岸，在银白色篱笆间来回行走。此行者称为互相跟随步行，彼此先后交替往返。据说此为散步之活动。所谓道路，谓彼等步行之路径，沿路而行称为道路。问题为：究竟以何方法圆满此道路，何以得道能安乐自在，乃至登高梵天？此法即由此道路之始末展开论述。所谓昂直行，即指正道路径，意谓道路皆自正直而来，往来移转。
Takkarassa brahmasahabyatāyāti yo taṃ maggaṃ karoti paṭipajjati, tassa brahmunā saddhiṃ sahabhāvāya, ekaṭṭhāne pātubhāvāya gacchatīti attho. Yvāyanti yo ayaṃ. Akkhātoti kathito dīpito. Brāhmaṇena pokkharasātināti attano ācariyaṃ apadisati. Iti vāseṭṭho sakameva ācariyavādaṃ thometvā paggaṇhitvā vicarati. Bhāradvājopi sakamevāti. Tena vuttaṃ ‘‘neva kho asakkhi vāseṭṭho’’tiādi.
所谓搭迦者，为得道者修行同伴之意。意谓修行此道者与梵共处，常聚一处，和合共住。所谓踰往者，即此人也。所谓宣说者，即被陈述光明宣扬之意。所谓婆罗门之博迦罗萨者，称其导师为老师。如此瓦塞塔博迦罗萨亦同侧听老师之教导而修行。由此云：瓦塞塔非常不信者之说亦不成立。
Tato vāseṭṭho ‘‘ubhinnampi amhākaṃ kathā aniyyānikāva, imasmiñca loke maggakusalo nāma bhotā gotamena sadiso natthi, bhavañca gotamo avidūre vasati, so no tulaṃ gahetvā nisinnavāṇijo viya kaṅkhaṃ chindissatī’’ti cintetvā tamatthaṃ bhāradvājassa ārocetvā ubhopi gantvā attano kathaṃ bhagavato ārocesuṃ. Tena vuttaṃ ‘‘atha kho vāseṭṭho…pe… yvāyaṃ akkhāto brāhmaṇena tārukkhenā’’ti.
于是瓦塞塔心念转换，说：「我们二人间之言语不可靠。在世间能熟练于道法者，像佛陀果德玛者实无二人。生死轮回近身而居，彼虽行商深坐不迷有疑虑者。」持此念头则告知博迦罗萨，二人皆同往告知佛陀。于是说：「当时，瓦塞塔……婆罗门塔卢所述事。」
§522
522.Ettha bho gotamāti etasmiṃ maggāmagge. Viggaho vivādotiādīsu pubbuppattiko viggaho. Aparabhāge vivādo. Duvidhopi eso nānāācariyānaṃ vādato nānāvādo.
此处谓佛陀果德玛之道法引导道路。谓分裂争论为先段说法，后段为论争。此二者即谓多方师承之间众多异说论争。
§523
523.Atha kismiṃ pana voti tvampi ayameva maggoti attano ācariyavādameva paggayha tiṭṭhasi, bhāradvājopi attano ācariyavādameva, ekassāpi ekasmiṃ saṃsayo natthi. Evaṃ sati kismiṃ vo viggahoti pucchati.
523. 那么，你自己为何坚信自己确实是那条道路，只凭借自己老师的教诲而站立？就连巴拉德瓦迦也只凭自己的老师教诲，不存在哪怕一丝的怀疑。既然如此，你为何还询问根本不会断开的疑惑？
§524
524.Maggāmagge, bho gotamāti magge bho gotama amagge ca, ujumagge ca anujumagge cāti attho. Esa kira ekabrāhmaṇassāpi maggaṃ ‘‘na maggo’’ti na vadati. Yathā pana attano ācariyassa maggo ujumaggo, na evaṃ aññesaṃ anujānāti, tasmā tamevatthaṃ dīpento ‘‘kiñcāpi bho gotamā’’tiādimāha.
524. 「道路」「道路」之中，有「去路」与「去路之上的果路」，亦有「正路」与「正路之下的次正路」之义。据说，即使是某一婆罗门也不会说某条道路『不是道路』。譬如对自己老师的道路是正路，却不会轻率承认其他人来说的正路。因此，对该点指出说『怎样也好，巴拉德玛』『一切皆有可能』之类。
Sabbāni tānīti liṅgavipallāsena vadati, sabbe teti vuttaṃ hoti. Bahūnīti aṭṭha vā dasa vā. Nānāmaggānīti mahantāmahantajaṅghamaggasakaṭamaggādivasena nānāvidhāni sāmantā gāmanadītaḷākakhettādīhi āgantvā gāmaṃ pavisanamaggāni.
「诸皆」语出词性相反，表示为「皆」的意思。『诸』者，即『皆』的简称，表示全部。『多』的含义为八到十。『多种道路』则涵盖大、大型、腿长、道路索征等各种类型，好比四面八方、城镇、田野及水泽变化之类，不同种类的出入路径称为道路。
§525-526
525-526.‘‘Niyyantīti vāseṭṭha vadesī’’ti bhagavā tikkhattuṃ vacībhedaṃ katvā paṭiññaṃ kārāpesi. Kasmā? Titthiyā hi paṭijānitvā pacchā niggayhamānā avajānanti. So tathā kātuṃ na sakkhissatīti.
525-526. 「尼扬提」意为『最好的住处』。世尊为破除三种语言差异而加以反驳，宣布禁令。为何如此？因为异派听闻后常轻慢陷害，世尊因此断然无法容忍此事。
§527-529
527-529.Teva tevijjāti te tevijjā. Vakāro āgamasandhimattaṃ. Andhaveṇīti andhapaveṇī, ekena cakkhumatā gahitayaṭṭhiyā koṭiṃ eko andho gaṇhati, taṃ andhaṃ añño taṃ aññoti evaṃ paṇṇāsasaṭṭhi andhā paṭipāṭiyā ghaṭitā andhaveṇīti vuccati. Paramparasaṃsattāti aññamaññaṃ laggā, yaṭṭhigāhakenapi cakkhumatā virahitāti attho. Eko kira dhutto andhagaṇaṃ disvā ‘‘asukasmiṃ nāma gāme khajjabhojjaṃ sulabha’’nti ussāhetvā ‘‘tena hi tattha no sāmi nehi, idaṃ nāma te demā’’ti vutte, lañjaṃ gahetvā antarāmagge maggā okkamma mahantaṃ gacchaṃ anuparigantvā purimassa hatthena pacchimassa kacchaṃ gaṇhāpetvā ‘‘kiñci kammaṃ atthi, gacchatha tāva tumhe’’ti vatvā palāyi, te divasampi gantvā maggaṃ avindamānā ‘‘kuhiṃ no cakkhumā, kuhiṃ maggo’’ti paridevitvā maggaṃ avindamānā tattheva mariṃsu. Te sandhāya vuttaṃ ‘‘paramparasaṃsattā’’ti. Purimopīti purimesu dasasu brāhmaṇesu ekopi. Majjhimopīti majjhimesu ācariyapācariyesu ekopi. Pacchimopīti idāni tevijjesu brāhmaṇesu ekopi. Hassakaññevāti hasitabbameva. Nāmakaññevāti lāmakaṃyeva. Tadetaṃ atthābhāvena rittakaṃ, rittakattāyeva tucchakaṃ. Idāni brahmaloko tāva tiṭṭhatu, yo tevijjehi na diṭṭhapubbova. Yepi candimasūriye tevijjā passanti, tesampi sahabyatāya maggaṃ desetuṃ nappahontīti dassanatthaṃ ‘‘taṃ kiṃ maññasī’’tiādimāha.
527-529. 「三明」指三种明智，属于语法中词的转变。盲流比喻如盲人河流，一盲人看见百万盲人，仍自称盲。如此五十六种盲者集合而成盲流，故称盲河。『相续继承』指彼此相依，纵使领袖无明，仍相互连结。在某地看到有坏盲者向一群盲者表示当下村庄有容易获得食物，煽惑众盲聚起队伍前进，抢夺前方的食物，后驱赶前方和后方群盲，称“这里无敌，跟我来”，于是群盲在数日内迷失道路，苦恼于「盲人之间互相依存，成为相续继承」。所谓古代指过去诸布拉曼一家、中央各师资与西部三明婆罗门之一者。『笑声、喊名』皆属完全无意义之事。如今鬼神世界亦如此，只是不识三明之人仍迷惑。若他们能见三明于日月天，则不会因同伴而不能透露道路。
§530
530. Tattha yato candimasūriyā uggacchantīti yasmiṃ kāle uggacchanti. Yattha ca oggacchantīti yasmiṃ kāle atthamenti, uggamanakāle ca atthaṅgamanakāle ca passantīti attho. Āyācantīti ‘‘udehi bhavaṃ canda, udehi bhavaṃ sūriyā’’ti evaṃ āyācanti. Thomayantīti ‘‘sommo cando, parimaṇḍalo cando, sappabho cando’’tiādīni vadantā pasaṃsanti. Pañjalikāti paggahitaañjalikā. Namassamānāti ‘‘namo namo’’ti vadamānā.
530. 此处所谓「当时日月升起」，指日月升起之时刻。所谓「升起之时」及「降落之时」均为时间之义。升起时间及降落时间均可见。所谓「祈请」，为『托付我去吧，月亮啊，托付我去吧，太阳啊』。所谓「敬礼」，意为称赞如『皎洁月亮，满月亮，光明照耀的月亮』等。合掌礼敬称为「掌合礼」。拜敬时称「南无南无」之语。
§531-532
531-532.Yaṃ passantīti ettha yanti nipātamattaṃ. Kiṃ pana na kirāti ettha idha pana kiṃ vattabbaṃ. Yattha kira tevijjehi brāhmaṇehi na brahmā sakkhidiṭṭhoti evamattho daṭṭhabbo.
531-532.「所言『见』者，是指言语表达之最低形式的来往。至于『不是什么』，则指此处当行之义。其义当观，于三明婆罗门的教理中，不应执持梵天实存在的看法，宜具有此义理解。」
Aciravatīnadīupamākathā阿基拉瓦帝河譬喻之论
§542
542.Samatittikāti samabharitā. Kākapeyyāti yattha katthaci tīre ṭhitena kākena sakkā pātunti kākapeyyā. Pāraṃ taritukāmoti nadiṃ atikkamitvā paratīraṃ gantukāmo. Avheyyāti pakkoseyya. Ehi pārāpāranti ambho pāra apāraṃ ehi, atha maṃ sahasāva gahetvā gamissasi, atthi me accāyikakammanti attho.
542.「同渡」者，谓俱满同行之意。「鸦猴」者，谓在某处岸边站立的猴子，能被称作鸦猴。「渡彼岸」者，谓欲渡河至对岸。「Avheyya」者，谓转移或使之迁移。『来此、渡彼』谓水流横亘于彼岸与此岸之间，『快来快去』表述了彼此迅速跨越的状况。此处暗示此处存在亲近宽放义理。
§544
544.Ye dhammā brāhmaṇakārakāti ettha pañcasīladasakusalakammapathabhedā dhammā brāhmaṇakārakāti veditabbā , tabbiparītā abrāhmaṇakārakā. Indamavhāyāmāti indaṃ avhāyāma pakkosāma. Evaṃ brāhmaṇānaṃ avhāyanassa niratthakataṃ dassetvā punapi bhagavā aṇṇavakucchiyaṃ sūriyo viya jalamāno pañcasatabhikkhuparivuto aciravatiyā tīre nisinno aparampi nadīupamaṃyeva āharanto ‘‘seyyathāpī’’tiādimāha.
544.「诸法为婆罗门所造」者，应推知是基于五戒十善行分类的法相。其反义为非婆罗门所造法。『Indam avhāyāma』者，谓邀请尝试。如此说明见诸婆罗门造作的无益，故世尊再以如同载五百比库环绕之阳光般之清净，迅速临坐江岸边，如同水常流转带来清新，如此赞叹言说。
§546
546.Kāmaguṇāti kāmayitabbaṭṭhena kāmā, bandhanaṭṭhena guṇā. ‘‘Anujānāmi bhikkhave, ahatānaṃ vatthānaṃ diguṇaṃ saṅghāṭi’’nti (mahāva. 348) ettha hi paṭalaṭṭho guṇaṭṭho. ‘‘Accenti kālā tarayanti rattiyo, vayoguṇā anupubbaṃ jahantī’’ti ettha rāsaṭṭho guṇaṭṭho. ‘‘Sataguṇā dakkhiṇā pāṭikaṅkhitabbā’’ti (ma. ni. 3.379) ettha ānisaṃsaṭṭho guṇaṭṭho. ‘‘Antaṃ antaguṇaṃ (khu. pā. 3.1) kayirā mālāguṇe bahū’’ti (dha. pa. 53) ca ettha bandhanaṭṭho guṇaṭṭho. Idhāpi eseva adhippeto. Tena vuttaṃ ‘‘bandhanaṭṭhena guṇā’’ti. Cakkhuviññeyyāti cakkhuviññāṇena passitabbā. Etenupāyena sotaviññeyyādīsupi attho veditabbo. Iṭṭhāti pariyiṭṭhā vā hontu, mā vā, iṭṭhārammaṇabhūtāti attho. Kantāti kāmanīyā. Manāpāti manavaḍḍhanakā. Piyarūpāti piyajātikā. Kāmūpasañhitāti ārammaṇaṃ katvā uppajjamānena kāmena upasañhitā. Rajanīyāti rañjanīyā, rāguppattikāraṇabhūtāti attho.
546.「欲性」含义分别为欲求之处与束缚之处为性。世尊说「比库们，我批准──受损布施翻倍之袈裟」，此处属布施类性质。又如筏之功能，定时渡晦暗逐渐去除烦恼；又曰正见德用犹如南方指引，属善缘之性；而「尽头之处为尽头之性」则为束缚之类义。此处显明所述皆为欲性范畴，也因此谓为束缚所在之性。眼识义应以眼识观察，依此理当明了耳识等同理。所应喜欢乃其所从来的要因。爱慕则为增益心。所爱相乃其生起欲望的缘起。令其欢喜者成其缘起，犹如同义。
Gadhitāti gedhena abhibhūtā hutvā. Mucchitāti mucchākārappattāya adhimattakāya taṇhāya abhibhūtā. Ajjhopannāti adhiopannā ogāḷhā ‘‘idaṃ sāra’’nti pariniṭṭhānappattā hutvā. Anādīnavadassāvinoti ādīnavaṃ apassantā. Anissaraṇapaññāti idamettha nissaraṇanti, evaṃ parijānanapaññāvirahitā, paccavekkhaṇaparibhogavirahitāti attho.
「抓获」者，谓被捕捉支配之意。「迷乱」者，谓因强烈渴爱而被束缚。「称为『此为精华』」者，谓成就终极目标之义。「无见本病」者，谓不观察异灭性。「无依止慧」者，谓无正知识、无反观与无运用观察之义。
§548
548.Āvaraṇātiādīsu āvarantīti āvaraṇā. Nivārentīti nīvaraṇā. Onandhantīti onāhanā. Pariyonandhantīti pariyonāhanā. Kāmacchandādīnaṃ vitthārakathā visuddhimaggato gahetabbā.
548.「覆盖」等一切意为障碍覆盖。「防止」等意为阻止之义。「沉溺」等谓陷于烦恼之意。「广泛论述欲贪烦恼诸法，应通过净道加以断除」，言此处欲贪等烦恼须作详尽考察。
§549-550
549-550.Āvutā nivutā onaddhā pariyonaddhāti padāni āvaraṇādīnaṃ vasena vuttāni. Sapariggahoti itthipariggahena sapariggahoti pucchati. Apariggaho bho gotamātiādīsupi kāmacchandassa abhāvato itthipariggahena apariggaho. Byāpādassa abhāvato kenaci saddhiṃ veracittena avero. Thinamiddhassa abhāvato cittagelaññasaṅkhātena byāpajjena abyāpajjo. Uddhaccakukkuccābhāvato uddhaccakukkuccādīhi saṃkilesehi asaṃkiliṭṭhacitto suparisuddhamānaso. Vicikicchāya abhāvato cittaṃ vase vatteti. Yathā ca brāhmaṇā cittagatikā hontīti, cittassa vasena vattanti, na tādisoti vasavattī.
549-550。本节中， āvutā、nivutā、onaddhā、pariyonaddhāti 是形容包覆、遮蔽等涵义的词，表示诸如脚步等在遮蔽等作用下的状态。有「sapariggaha」句，意为『兼持』，是由女性兼持者引申而来，故云「itthipariggahena sapariggahoti」，即女性兼持者即兼持。至于「apariggaho bho gotamāti」等语，是指由于无欲欲心的缘故，采用女性兼持的「无兼持者」说法。嗔恨的缺失以某种坚决无嗔意的行为表达，愚痴缺失则借称心志的清净状态而称为无嗔。掉举与追悔之缺失，意味着心地纯洁、不被烦恼染污。疑惑的无存在指的是心识稳定不动，不能说像婆罗门那般有多种心态，而是以心志的控制安住为说明，心虽流转但无如其所言之多态，故称非多态心。
§552
552.Idhakho panāti idha brahmalokamagge. Āsīditvāti amaggameva ‘‘maggo’’ti upagantvā. Saṃsīdantīti ‘‘samatala’’nti saññāya paṅkaṃ otiṇṇā viya anuppavisanti. Saṃsīditvā visāraṃ pāpuṇantīti evaṃ paṅke viya saṃsīditvā visāraṃ aṅgamaṅgasaṃbhañjanaṃ pāpuṇanti. Sukkhataraṃ maññe tarantīti marīcikāya vañcetvā ‘‘kākapeyyā nadī’’ti saññāya ‘‘tarissāmā’’ti hatthehi ca pādehi ca vāyamamānā sukkhataraṇaṃ maññe taranti. Tasmā yathā hatthapādādīnaṃ saṃbhañjanaṃ paribhañjanaṃ, evaṃ apāyesu saṃbhañjanaṃ paribhañjanaṃ pāpuṇanti. Idheva ca sukhaṃ vā sātaṃ vā na labhanti. Tasmā idaṃ tevijjānaṃ brāhmaṇānanti tasmā idaṃ brahmasahabyatāya maggadīpakaṃ tevijjakaṃ pāvacanaṃ tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ. Tevijjāiriṇanti tevijjāaraññaṃ iriṇanti hi agāmakaṃ mahāaraññaṃ vuccati. Tevijjāvivananti pupphaphalehi aparibhogarukkhehi sañchannaṃ nirudakaṃ araññaṃ . Yattha maggato ukkamitvā parivattitumpi na sakkā honti, taṃ sandhāyāha ‘‘tevijjāvivanantipi vuccatī’’ti. Tevijjābyasananti tevijjānaṃ pañcavidhabyasanasadisametaṃ. Yathā hi ñātirogabhoga diṭṭhi sīlabyasanappattassa sukhaṃ nāma natthi, evaṃ tevijjānaṃ tevijjakaṃ pāvacanaṃ āgamma sukhaṃ nāma natthīti dasseti.
552。此处说「idhakho panāti」，指这里是通往梵天道的道路。所谓「āsīditvā」，即到了路口称为『道路』。所谓「saṃsīdanāti」是用感受为平坦之地的比喻，遇泥泞而穿越，意味着到达终点获得彻底解脱。用跨越桥梁的比喻说明如越过河流般去到快乐处。因而，象征五根五力中作为障碍的调伏和障碍获得解除。所谓「tevijjānaṃ brāhmaṇā」的是三明教者的称谓，意指三种智慧为婆罗门的标志，实际上是谓之梵天学识的大森林。所谓「tevijjāvivananti」指三明林，即被花果遮掩、不被充分利用的大森林。据说此林人无法再攀登、亦不能返回，故称「三明之林」。而「tevijjābyasananti」是指三明之一切的五种习气。正如疾病一旦染上、品德习气不成就便无所乐，三明智慧亦是如此，即便得到三明，也无真正快乐。
§554
554.Jātasaṃvaḍḍhoti jāto ca vaḍḍhito ca, yo hi kevalaṃ tattha jātova hoti, aññattha vaḍḍhito, tassa samantā gāmamaggā na sabbaso paccakkhā honti, tasmā jātasaṃvaḍḍhoti āha. Jātasaṃvaḍḍhopi yo ciranikkhanto, tassa na sabbaso paccakkhā honti. Tasmā ‘‘tāvadeva avasaṭa’’nti āha, taṅkhaṇameva nikkhantanti attho. Dandhāyitattanti ayaṃ nu kho maggo, ayaṃ na nukhoti kaṅkhāvasena cirāyitattaṃ. Vitthāyitattanti yathā sukhumaṃ atthajātaṃ sahasā pucchitassa kassaci sarīraṃ thaddhabhāvaṃ gaṇhāti, evaṃ thaddhabhāvaggahaṇaṃ. Na tvevāti iminā sabbaññutaññāṇassa appaṭihatabhāvaṃ dasseti. Tassa hi purisassa mārāvaṭṭanādivasena siyā ñāṇassa paṭighāto. Tena so dandhāyeyya vā vitthāyeyya vā. Sabbaññutaññāṇaṃ pana appaṭihataṃ, na sakkā tassa kenaci antarāyo kātunti dīpeti.
554。所谓「jātasaṃvaḍḍho」，指生起而增长。不止有生，也必须增长，生而不增长者非此理。所谓「gāmamaggā na sabbaso paccakkhā」，是谓所有道路都非完全通达的，故名生起增长。长期修习者亦非全部通达，因此说是暂时的退坡或留存。所谓「dandhāyitatto」疑问其是否确为道路，是否存在疑虑谓之剑棍（dandhā）。所谓「vitthāyitatto」是说扑捉真义犹如细致探视肉体之坚硬状态，堪比深入了解。此言非指无所打击之无知，而因诸魔缠绕导致对智慧有所排斥。固此可说修习者或许「选择屈曲」或「选择正直」，但除智慧无碍外无他障碍。
§555
555.Ullumpatu bhavaṃ gotamoti uddharatu bhavaṃ gotamo. Brāhmaṇiṃ pajanti brāhmaṇadārakaṃ, bhavaṃ gotamo mama brāhmaṇaputtaṃ apāyamaggato uddharitvā brahmalokamagge patiṭṭhapetūti attho. Athassa bhagavā buddhuppādaṃ dassetvā saddhiṃ pubbabhāgapaṭipadāya mettāvihārādibrahmalokagāmimaggaṃ desetukāmo ‘‘tena hi vāseṭṭhā’’tiādimāha. Tattha ‘‘idha tathāgato’’tiādi sāmaññaphale vitthāritaṃ. Mettāsahagatenātiādīsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ sabbaṃ visuddhimagge brahmavihārakammaṭṭhānakathāyaṃ vuttaṃ. Seyyathāpi vāseṭṭha balavā saṅkhadhamotiādi pana idha apubbaṃ. Tattha balavāti balasampanno. Saṅkhadhamoti saṅkhadhamako. Appakasirenāti akicchena adukkhena. Dubbalo hi saṅkhadhamo saṅkhaṃ dhamantopi na sakkoti catasso disā sarena viññāpetuṃ, nāssa saṅkhasaddo sabbato pharati. Balavato pana vipphāriko hoti, tasmā ‘‘balavā’’tiādimāha. Mettāya cetovimuttiyāti ettha mettāti vutte upacāropi appanāpi vaṭṭati, ‘‘cettovimuttī’’ti vutte pana appanāva vaṭṭati. Yaṃ pamāṇakataṃ kammanti pamāṇakataṃ kammaṃ nāma kāmāvacaraṃ vuccati. Appamāṇakataṃ kammaṃ nāma rūpārūpāvacaraṃ. Tañhi pamāṇaṃ atikkamitvā odissakaanodissakadisāpharaṇavasena vaḍḍhetvā katattā appamāṇakatanti vuccati. Na taṃ tatrāvasissati na taṃ tatrāvatiṭṭhatīti taṃ kāmāvacarakammaṃ tasmiṃ rūpāvacarārūpāvacarakamme na ohīyati, na tiṭṭhati. Kiṃ vuttaṃ hoti – taṃ kāmāvacarakammaṃ tassa rūpārūpāvacarakammassa antarā laggituṃ vā ṭhātuṃ vā rūpārūpāvacarakammaṃ pharitvā pariyādiyitvā attano okāsaṃ gahetvā patiṭṭhātuṃ na sakkoti. Atha kho rūpāvacarārūpāvacarakammameva kāmāvacaraṃ mahogho viya parittaṃ udakaṃ pharitvā pariyādiyitvā attano okāsaṃ gahetvā tiṭṭhati. Tassa vipākaṃ paṭibāhitvā sayameva brahmasahabyataṃ upanetīti. Evaṃvihārīti evaṃ mettādivihārī.
555。说「ullumpatu bhavaṃ gotamoti uddharatu bhavaṃ gotamo」，义即由不善趣生死拔出并使升入梵天道。如称「brāhmaṇīṃ pajanti brāhmaṇadārakaṃ」，意为他们认识该婆罗门子弟已由恶道拔出成为通往梵天的路。世尊教示佛迹，及依从过去诸法修习慈行等至梵天道之路，谓此最为胜一等（vāseṭṭha）者，皆详述于此。此处谓「balavā」意为强健有力，譬如坚固的钟声传播遍四方，反衬弱钟不能传播至四方。强钟之故意指力量充足，故名「balavā」。所谓「mettāya cetovimuttiyāti」，指慈心生起心灵解脱之功用。所谓「pamāṇakataṃ kammaṃ」指量少的业，为欲界业，称为有限业。反之「appamāṇakataṃ kammaṃ」是无量业，指色无色界业。业量超越此限，随业力增减，名曰无量。此有限业与无量业互不排除，各自在所处境界中成立。所谓「kāmāvacaraṃ kammaṃ」即属于欲界业，「rūpāvacaraṃ」即属于色界业，二者不同，因而不能互代。故曰此业关系在苦乐有分别，两者皆不消失，不退转。说法旨在阐明：欲界业不能侵入色无色界业而替代，色无色界业亦不能侵入欲界业。色无色界业如大水覆盖，彼处色界业充盈，彼即长存。此业所感果报表现为净居天的善趣利益。所以修持如此——即持守慈善及勤修四梵行，便是如是修行者。
§559
559.Etemayaṃ bhavantaṃ gotamanti idaṃ tesaṃ dutiyaṃ saraṇagamanaṃ. Paṭhamameva hete majjhimapaṇṇāsake vāseṭṭhasuttaṃ sutvā saraṇaṃ gatā, imaṃ pana tevijjasuttaṃ sutvā dutiyampi saraṇaṃ gatā. Katipāhaccayena pabbajitvā aggaññasutte upasampadañceva arahattañca alatthuṃ. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
559。此为对佛前第二次皈依的说明。其人已听闻中部五十经中的大梵天长者经，已获得第一次皈依；又闻三明经，获得第二次皈依。若干年后出家受具足戒后，亦证阿拉汉果。结尾言「全部皆升起」意谓基于此经文字，善法皆显扬成长。此处「vāseṭṭha」意谓最胜，譬如力量强壮的钟声传播广阔。所谓「mettāya cetovimuttiyāti」指持慈心发展身心解脱。所谓「pamāṇakataṃ kammaṃ」指有限的欲界业，「appamāṇakataṃ kammaṃ」为无量色无色界业。超越其限而增长即为无量业，业虽不同性质，无相替。二者入果皆彰显梵天优越，共修慈行者乃是善行之人。
Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ · 如是于善吉祥光中、长部注疏中
Tevijjasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 三明经注释已竟。
Niṭṭhitā ca terasasuttapaṭimaṇḍitassa sīlakkhandhavaggassa · 已竟者，以十三经庄严之戒蕴品
Atthavaṇṇanāti. · 义注也。
Sīlakkhandhavaggaṭṭhakathā niṭṭhitā. · 《戒蕴品注疏》至此完毕。