三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页藏外SamantakūṭavaṇṇanāSamantakūṭavaṇṇanā

Samantakūṭavaṇṇanā · Samantakūṭavaṇṇanā

3022 段 · CSCD 巴利原典
Samantakūṭavaṇṇanā《萨曼德古德》注释
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa · 礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者
§1
1.
Satatavitata kittiṃ dhastakandappadappaṃ
常行广布之声名,犹如坚固之森林。
Tibhavahitavidhānaṃ sabbalokekaketuṃ,
其教法利益广大,成为天下独一之明灯,
Amitamatimanagghaṃ santidaṃ merusāraṃ
广博智慧不污秽,利益众生如山之巅,
Sugatamahamudāraṃ rūpasāraṃ namāmi;
我敬礼圆满善导之世尊,庄严形相之所聚;
§2
2.
Hataduritatusāraṃ mohapaṅkopatāpaṃ
破除七难之枢纽,灭除惑业及痛苦,
Manakamalavikāsaṃ jantunaṃ sesakānaṃ,
心如莲华开放,余者众生皆如露水;
Kumatikumudanāsaṃ buddhapubbācalaggā
诸佛前贤的教法,犹如恶劣之浊泥,令众生陷溺。
Uditamahamudāraṃ dhammabhānuṃ namāmi;
我顶礼那出世的大觉者,清净高贵的法之光明。
§3
3.
Sakalavimalasīlaṃ dhutapāpārijālaṃ
清净无染的品德,如净除恶荆棘,
Suranaramahanīyaṃ pāhuneyyāhuneyyaṃ,
能够摄护天人,不堕恶道,应受敬护,理当敬护,
Ujupathapaṭipannaṃ puññakhettaṃ janānaṃ
正行正道,行大众福田之地,
Gaṇamahamabhivande sāradaṃ sādarena;
我以至敬,顶礼法师大德。
§4
4.
Iti kaḷita paṇāmā hantva sabbopasagge
如是,斩断了所有的贪欲污秽,
Sugatavimala pādambhojasampāta pūtaṃ,
圣洁清净的如来,脚步所踏的土地,
Sumanasikharirājaṃ vaṇṇayissaṃ surānaṃ
被天众赞颂的贤王之城,
Vasati matulametaṃ sādhujantu suṇantu;
栖居此处的亲族善众,宜当倾听。
§5
5.
Savaṇā lapanā ceva satiyā cāpi vandanā,
凭听闻言语、正念和礼敬,
Yassa sammā sukhī hotī nibbāṇañcādhigacchati;
由此得以正真安乐,证得涅槃。
§6
6.
Tasmā sappurisehe’daṃ patthentehi tisampadaṃ,
由是因此,善人所依止者,具足三种充足法,
Savaṇīyañhi sādhūhi acikkhittena cetasā;
听闻他说法,心意清净地(将其)断疑,安住善法;
§7
7.
Yo lokatilako nātho pūretvā dasa pāramī,
彼者是世间的主人,具足十种波罗蜜多,
Jātosi tusite kāye santusito’ti vissuto;
生于善趣之身,身心满足,内心安乐;为大众所信赖;
§8
8.
Ārādhito surādīhi kālo mārisa te ayaṃ,
被诸天等所恭敬,时节亦合,魔王亦不能害;
Tiṇṇo tārayimaṃ lokaṃ bahū apparajakkhakā;
已度此世,超越世间,众多护持者护佑其身。
§9
9.
Etadatthāya te vīra pūritā dasa pāramī,
为了这个缘故,你这些勇士已充满十种度法,
Bāhuṃ pitussa putto’va loko ālambate tuvaṃ;
如父之臂膀依靠于子,世间依托于你;
§10
10.
Tesaṃ taṃ vacanaṃ sutvā mahāsatto mahāmatī,
他们听闻此言后,具大威力、大智慧,
Vilokane viloketvā pañcāmala vilocano;
观照、细察,审视五蕴的污垢;
§11
11.
Jambudīpaggakamale kaṇṇikā’va manoramā,
如欲界大地之中莲花上的珠宝般美妙,
Purī kapiḷavatthū’si visāṇā’va sudhāsinaṃ;
你是咖毕拉村的城池,宛如清晨露水般滋润广阔。
§12
12.
Siṅgīnikkhamayābhāsa tuṅgasiṅgasamaṅgitā,
如同雄狮展现其高昂的鬃毛一样,
Maṇisīhapañjarākiṇṇa pāsādā yattha bhāsare;
在宝狮笼中爬行攀附的宫殿光辉照耀其间;
§13
13.
Saghane gagane niccaṃ sateratasatāni’va,
如同众云在天空中常常聚集散去一般,
Anileritapajjota soṇṇaketu ahū yahiṃ;
无烟火焰所燃烧的辉光,那是金色的旌旗所在之处;
§14
14.
Janānaṃ nīlanettehi vadanehi tu yā purī,
此城因人们以青蓝色眼睛与嘴唇显著,
Madhupālisamonaddha kañjinī sirimāvahe;
犹如蜂王精华凝聚,其华丽可比界内最尊贵者。
§15
15.
Raṅgatuṅgaturaṅgehi gajjitehi ca yā purī,
以高耸相连之层层台阶及雷鸣般震动者作为喻,谓此城池壮丽高峻,
Saghosuttuṅgakallola lolasāgarasantibhā;
四邻繁盛,犹如波涛汹涌海洋之声效应充盈其间;
§16
16.
Avhamānā’va devānaṃ puralakhyā bhujā iva,
被轻蔑侮辱宛如天众中夸耀外表之臂膀,
Mandānileritā tuṅga nānārāgaddhajā yahiṃ;
虽貌似轻薄青色之山峰,实则由多样恶欲所生不净之物所聚集;
§17
17.
Nānāvesadharā yasmiṃ nānābhūsaṇa bhūsitā,
其内遍布各式各样悬挂结构,装饰以多样宝饰;
Nānāsampattisaṃyuttā nānāvijjāsu pāragā;
汇聚诸多财富,通达于多种学问与智慧之境界;
§18
18.
Navayobbana uddāmā rūpena ca manoharā,
新生的婴儿,以高贵美丽的形相为特征,
Saccesu niratā niccaṃ anakkuṭṭhakulā siyuṃ;
常常沉溺于真理之中,永远像不动摇的族群一般坚定;
§19
19.
Niccaṃ kīḷā vidaddhāhi naranārīhi sevitā,
常被人与女人所娱乐嬉戏,
Yā purī sādhurūpā’si madhurālāpinīhi ca;
那城池美女姿容端庄,善于甜言蜜语;
§20
20.
Tasmiṃ saddhādayopeta okkākakulaketuko,
在其心中充满信心等德,恰似开花的莲花,
Suddhodanavhayo āsī vissuto bhuvanattaye;
纯净如须跋陀那家族的一员,被称誉为世间之尊。
§21
21.
Yassaṅghikamale sabba bhubhujānaṃ mahītale,
彼圣众清净者,犹如遍布天下众生于广大土地上,
Kirīṭamaṇihiṅgāli kīḷantī’va nirantaraṃ;
如同宝冠珠宝般连续不断地嬉戏,
§22
22.
Yassa patthaṭatejena puranetāpi divākaro,
彼以地之坚强力量,虽日复一日,日轮亦照亮,
Vahanīca’mbare līlaṃ osadhīpatino divā;
如同蔓延天空的河流,诸药王昼夜逍遥,
§23
23.
Yassa dānappavāho tu nānāyācaka jantunaṃ,
其布施如同流水,为众生中多方乞求者不断涌出,
Manodadhīsu velantetikkamantova sattataṃ;
恰似心灵深处波涛汹涌,无尽无边地奔腾不断。
§24
24.
Matiyā suramantīva dhanena dhanado viya,
如同炎热的太阳依靠财富而放射光辉,
Rūpena kusumesu’va yo jumhati mahītale;
又如大地上花朵显示出的美丽光彩,
§25
25.
Tassābhisittā rajjena mahāmāyāti vissutā,
于是被伟大的国王所宠幸,闻名于世,充满了崇高的威仪,
Candikā viya candassa girirājā’va kapālito;
仿佛月光之女神傍照月亮,如山中王者般彰显威严;
§26
26.
Lakkhī’va vāsudevassa sītā’va rāmarājino,
如同财富天王的吉祥标记,似光明国王的清凉神妙,
Mahesīsi varārohā sundarī sundarādharā;
如至尊之神女般美丽,容颜华美,令人爱慕。
§27
27.
Tassā kucchikaraṇḍamhi anaggharatanaṃ viya,
在其腰腹处,如同无瑕之瑰宝,
Khattiṃsāhi nimittehi vimhāpento sadevakaṃ;
以明亮的印记观察,使所有侍从皆聚集;
§28
28.
Sitambujakaro santo sitebhacchāpako viya,
如同带露的莲花,或如同覆盖着露珠的洁白斗篷,
Katvā padakkhiṇaṃ mātu paṭisandhimagaṇhi so;
完成绕行礼拜后,他回归原路而行;
§29
29.
Dasekādasamāsena tassevaṃ āsi cetanā,
经过十一时辰,那意念仍然如此,
Passituṃ sakañātīnaṃ gantvāna nagaraṃ tadā;
能够使众多众生观看,当时前往都市;
§30
30.
Nivedetvā tamatthaṃ sā rañño tena susajjite,
介绍了那个目的之后,那位君王备具恩泽,
Saparicchadā tadā magge gacchanti antarāpathe;
当时众人遮掩护持,走于中间道路上;
§31
31.
Devatānaṃ manonandakara nandana sannibhaṃ,
宛若天众欢喜之园,欢悦者群集其间,
Disvāna lumbiniṃ nāma uyyānaṃ mananandanaṃ;
目睹名为鹿野苑的林园,内有欢喜之所;
§32
32.
Tasmiṃ kīḷitumussāhā pavisitvāna taṃ vanaṃ,
在此显露戏乐的热心,进入那森林之中,
Kīḷanti upagantvāna maṅgalaṃ sālapādapaṃ;
他们戏乐着,走近吉祥的沙根果树下。
§33
33.
Vilola pallavākiṇṇaṃ suphullakusumonataṃ,
摇曳生姿,嫩叶茂盛,花朵盛开,盛满芬芳之色,
Gahetvā sālasākhaṃ sā surattakara pallavā;
手持沙罗树枝,犹如令人安心的嫩叶,
§34
34.
Devehi gahitā’rakkhā mahamāne sadevake,
被天众以严密护卫,守护这位尊贵的天仆,
Janesi tanayaṃ māyā tatraṭṭhā lokalocanaṃ;
其母玛雅在此地生下儿子,众生都注视着这位世间宝贵之人;
§35
35.
Brahmāno lokapālā ca manussā kamato tadā,
梵天与四方护法及众人皆因其欲望,在那时,
Soṇṇajālājinādīhi gaṇhiṃsu jananandanaṃ;
用以金网等随从工具,包围崇敬生养之子。
§36
36.
Mahiṃ patiṭṭhito dhīro passitvāna tato disā,
立于大地上的坚忍者,观察四方,
Uttarābhimukho sattapadaṃ gaṇtvā’mbuje ṭhito;
面向北方,踏着七步,站立于水中;
§37
37.
Disantamavaloketvā suphullambujalocano,
目视远方,目若盛开莲花,
Nicchāresāsabhiṃ vācaṃ aggo seṭṭho’tiādinā;
口若流泻清泉,称为首领、最尊贵者等;
§38
38.
Brahmāmaranarādīhi pūjito ca namassito,
受诸天如梵天、死亡神等恭敬顶礼,
Kamena abhivaḍḍhanto juṇhapakkhe sasī yathā;
如同六月圆月因欲望增长般滋长。
§39
39.
Brahmūnaṃ chattachāyāya mandārakusumantare,
在梵天的六片伞盖之下,遍布曼陀罗花丛,
Sānandāmandadevehi dhutacāmaramajjhago;
由无数清净快乐的天人手持洁净羽毛扇摇动中央;
§40
40.
Dibbehi rūpasaddehi gandhehi ca rasehi ca,
凭借天界的色相、声响、香气与滋味,
Phoṭṭhabbehi ca dibbehi modamāno anekadhā;
以及天界的触觉,心意多种欢喜;
§41
41.
Dibbehi ramaṇīyehi naccehi vāditehi ca,
借助天界美妙的舞蹈和音乐,
Padānekasahassehi thūyamānaguṇākaro;
以数以千计的脚步声交相和鸣,发出清越悦耳的音响。
§42
42.
Patvā soḷasamaṃ vassaṃ ñātisaṅghassa majjhago,
经过十六个雨季修行,成为亲族僧团的中坚力量,
Dassetvā’sesasippaṃ taṃ loke vijjati yaṃ tadā;
示现遍具功德于世间,自那时即存在于世;
§43
43.
Ñātisaṅghaṃ pamodento deve ca manuje’pi ca,
亲族僧团欢喜欣悦,天人和人间皆然,
Laddhā yasodharaṃ deviṃ’nukūlaṃ jātijātiyaṃ;
得到如意庇护的姊妹神女,护持族群生生不息;
§44
44.
Soṇṇadappaṇasaṅkāsa sommānana vibhusitaṃ,
其身如金币光泽,光彩熠熠灿烂,
Nīlanīrajasaṅkāsa visālāyata locanaṃ;
眼睛如蓝宝石般清彻明亮,广阔深远。
§45
45.
Siṅgāramandiradvāre dhajopamabhamudvayaṃ,
狮子殿门前,有如旌旗一般高举升起,
Hemakāhalasaṅkāsa nāsikaṃ rūpalakkhiyā
其形状似金色鹤,正鼻端以美丽相貌显现,
§46
46.
Nīlavellitadhammilla jimutobhaya koṭiyaṃ,
蓝色白色交杂杂色,充满光泽,直立于两侧的棱角之地,
Niccavijjullatācakka manuññakaṇṇapāsakaṃ;
恒常放射智慧之光,如人之眼和耳环一般佩戴;
§47
47.
Sātakumbhanibhābhāsa payodharaghaṭadvaṃ,
其色如百罐般光辉,似水乳相融之罐形,双重相对,
Suvaṇṇadditaṭāyāta nijjharākārahārakaṃ
呈现出黄金打造的装饰,散发出泉水倾泻的形态美丽。
§48
48.
Dehadevaddumālamba pārohābhabhujadvayaṃ,
身饰以众多如悬挂于颈项之珍宝饰链,
Aṅgulīpallavantambu binducāru nakhāvaliṃ;
指端绽开的美丽如珠点般的指甲列,
§49
49.
Dehamālālimālābha romarājivirājitaṃ,
身饰环绕如华丽项链,绽放似毛发之王般光彩照人,
Rūpaṇṇavataraṅgāha valittaya vicittakaṃ;
形态如波浪起伏的彩色衣袍,层层叠叠,色彩斑斓,
§50
50.
Soṇṇarambhāsamāvaṭṭa piṇorudvaya sundaraṃ,
黄金制成的圆环饰品,成对佩戴,美观雅致,
Sannirakalikākāra cārujaṅghā vibhūsitaṃ;
如同雕刻装饰的完美小腿,光洁美丽,饰以华丽装饰物,
§51
51.
Paccakkharūpalakkhiñca līlānicaya sannibhaṃ,
具备部分与整体之相,合于调戏娱乐之聚合,
Guṇānamākaraṃ sādhu velaṃva ratisāgare;
品质圆满充足,如同佳时之潮海,满盈悦乐;
§52
52.
Kanto vasantarājā’va kandappo’va surūpavā,
宛若春季之君王,其华美如婴孩般可爱,
Sasī’va dassanīyo ca sūriyo viya tejavā;
如月亮般观赏美妙,犹太阳般光明耀眼;
§53
53.
Acalattena merūva gambhīrenaṇṇavo viya,
稳固不动,如同深邃巍峨的梅鲁山,
Brahmassaro piyaṃvādī pañgñāya ca anūpamo;
梵天宫殿亲爱之所,非凡智慧与独特无双俱在。
§54
54.
Vasanto so mahāvīro purasmiṃ kapilavhaye,
当时春天,这位伟大的英勇者住于昔日咖毕拉瓦图,
Disvā nimitte caturo uyyāna gamanañjase;
见到前方有四道踪迹,犹如园林漫步之所;
§55
55.
Pabbajjābhirato nātho gantvā uyyānabhūmiyaṃ,
这位领主惬意于出家修行,前往那园林土地,
Suphullacampakāsoka nāgādā’gehi maṇḍitaṃ;
园中飘满鲜花绽放,栽种着含花、缅荼、阿苏卡等树,群龙所守护;
§56
56.
Phullapaṅkaja kaḷhāra jalājalaya satākulaṃ,
盛开的莲花,叶片杂陈,水草茂密交织繁盛,
Mandamandānilāyāta nānāmodehi vāsitaṃ;
微风缓缓吹拂,带来多样宜人景致,环绕其间。
§57
57.
Sarā saraṃ samāyāta madhubbata nisevitaṃ,
柔软舒展的丝绸,平整而光滑,常被覆以蜂蜜般的香膏,供养勤修的比库们。
Phalapuppharasuddāma dvija saṅgha nikūjitaṃ;
果实、花朵洁净端庄,如同天鸟筑巢的僻静处所,羯罗僧众隐居其中。
§58
58.
Naccanta mattamorānaṃ niccaṃ maṇḍapasantibhaṃ,
常见醉醺醺的舞者在宝座旁跳舞,欢娱不停息。
Dibbanta migasagghānaṃ kīḷāmaṇḍapa sannibhaṃ;
众多天人所聚集的狩猎场,犹如嬉戏娱乐的大厅。
§59
59.
Samīra sisirodāra dhārāsīkara vārihi,
清风吹拂,细小的水滴如细丝般洒落,水流汇聚成瀑布般倾泻。
Dhārāmaṇḍapa pantīhi janānandakaraṃ varaṃ;
水流围绕柱廊而下,墙壁间流水流淌,使人心生欢喜,最为上乘。
§60
60.
Uyyānavanamāgamma devarājāva nandanaṃ,
前往园林时,天王进入了欢喜之地,
Kīḷanto nijaputtassa sutvāna jātasāsanaṃ;
与自身之子游乐,闻闻诞生教法的教诫;
§61
61.
Nivatto vissakammena sahassakkhova bhūsito,
以深厚的善业圆满,就像千眼所遍察一样,
Puraṃ pavisamānova kisā gotami bhāsitaṃ;
好似进入城市,听闻了迦毗罗卫河畔的果德弥所说;
§62
62.
Sutvāna nibbutapadaṃ tadā cittānukūlakaṃ,
听闻了那涅槃之境,当时心意和顺,
Santuṭṭho sānurāgo ca lakkhagghaṃ tārabhāsuraṃ;
满足而生爱,称赞这如星般明亮的教法;
§63
63.
Hāraṃ tissāya pesetvā gantvāna sakamandiraṃ,
把给提萨的宝物交付完毕后,前往与世尊同住的同一殿堂,
Devarājavilāsena nisīdi pavarāsane;
世尊端坐于神王华丽的座上;
§64
64.
Athāgamma tadā nekanāṭikā parivārayuṃ,
随后,众修行者从静修场回来,护卫盘绕其间,
Vajjanti bheriyo tāsu paggayha kāci nāriyo;
威猛的护卫对他们发出喝令,吓退一些女众;
§65
65.
Nānālayasamākiṇṇaṃ gītaṃ gāyanti kāci’pi,
有些唱着曲调彼此合唱各种歌谣,
Dhamanti susiraṃ kāci kāci vādenti tantiyo;
有些吹奏着乐器,奏响悦耳的声音,另有一些则演奏弦乐器。
§66
66.
Cāru bimbādharāramma payodharabharā subhā,
容颜娇美如玉,胸怀如满月般丰盈,姿态妍丽动人,
Visālāyata nīlakkhā somasommānanā tadā;
眼睛宽大如莲座,眼白如蓝宝石,宛若皎洁月光映照,
§67
67.
Naccanti purato tassa bherimaṇḍala majjhagā,
在其前方,中聚集着震慑威严的圆形阵列,
Devakaññāva raṅgamhī rasabhāvanirantaraṃ;
如同天女们在舞台上不断演绎各种优美姿态,
§68
68.
Disvāna so tamacchariyaṃ viratto visaye tadā,
那时他见此奇景,放下心中执念,专注于此境界,
Urattāḷañca addakkhi sabbantaṃ bheritāḷanaṃ;
又见高耸入云的塔楼,横贯视野,宛若完整的塔阵。
§69
69.
Paridevaṃ’cupaṭṭhāsi gītaṃ saṃsārasāgare,
观听此歌而生愁苦,犹如在轮回大海中漂流,
Vāyuvega vikāraṃ’va naccaṃ cintesi nāyako;
领袖思虑腾跃,纵如风速变化起舞,
§70
70.
’Kadāhaṃ gharamossajja pabbajjāsiri mubbahe?’
‘何时得以离开此家舍,早往出家正道?’
Iccevaṃ cintayanto so supantova sayī tahiṃ;
如此思惟间,似卧于软床之上,
§71
71.
’Yaṃ nissāya mayaṃ ettha naccagītesu vyāvaṭā,
‘依此为凭,今日在歌舞间施展,我等何时做此事?’
So’yaṃ’dāni supī’ amhe kassadāni karoma taṃ?;
『今日正是良机,应当何人率先实行?』
§72
72.
Iti cintiya te tattha turiyesu sake sake,
如此思惟之后,诸人中偶尔于内心生起四种念处,分别显现。
Ālambā sayitā kaññā susaññāññamanissitā;
依止并侧卧着,少女们安详怡然,彼此依偎,保持优美的姿态。
§73
73.
Khādanti kāci dantāni kāci lālā vahantiyo,
或有者正在咀嚼食物,或有者正在吹奏乐器,
Kāci rudantiyo tattha vilapanti athā’parā;
又或有者哭泣悲伤,哀号啼哭,还有其他种种表现;
§74
74.
Kākacchanti’pi semhampi gilanti ca camanti ca,
甚至有些在大声喧闹,彼此争吵,饥饿之人呻吟呻吟,蝇蚊群集骚扰咬咬,
Karonti nādaṃ nāsāya gharū’ti ca khipanti ca;
发出声响以鼻吸啜,发出令人皱眉作呕之声,并且四散逃离。
§75
75.
Muttayanti tadā kāci rahassaṃ vicaranti ca,
彼时有一部分人离开,或秘密潜行,
Duggandhaṃ vāti taṃ ṭhānaṃ susānaṃ āmakaṃ yathā;
那处飘散着恶臭,如干枯的腊梅花一般;
§76
76.
Pabuddho aḍḍharattamhi gate tattha nisīdiya,
觉悟者到了半夜,坐在那里,
Addakkhi tāsaṃ nekāni vikārāni tahiṃ tadā;
见他们许多种种的变异之相出现在那里;
§77
77.
Tassevaṃ pekkhamānassa bhave saṃviggacetaso,
观察到这一切的存在者,心生恐怖不安,
Ādittaṃva upaṭṭhāsi mane khalu bhavattayaṃ;
心中如同烈火被点燃,便如此燃烧起来。
§78
78.
Dāvānala samāditta mahāraññāyathā gajo,
如同猛火焚烧大林一般,犀象,
Tathevāsi narindassa gehato gamane matī;
国王出行离家时心意也是如此;
§79
79.
Tato vuṭṭhāya sayanā karonto abhinikkhamaṃ,
于是起坐,准备起身,
Vitakkesi mahārājā passituṃ sakamatrajaṃ;
大王思虑着要看望他的儿子;
§80
80.
Pavisitvā tato gabbhaṃ sanikaṃ santamānaso,
进到屋内,怀着安静的心,
Passitvā saha puttena niddāyantiṃ yasodharaṃ;
与儿子一同观看沉睡的结姒达;
§81
81.
Cirāgataṃ mahāpemaṃ dhārayaṃ sakamānase,
在长久的时间里,承载着伟大的爱,
Buddho hutvāpi’maṃ sakkā passituṃ iti cintiya;
如来成佛后,思索着这一点,实在是可以见到的;
§82
82.
Gato nātho tato ṭhānā bodhiyā baddhamānaso
那时,导师已经去了那个地方,心中专注于觉悟;
Tadahevāsi buddhoti kāmuko ko na cintaye;
那样的时刻,‘佛’的称号是何等神圣,谁又不值得思索呢;
§83
83.
Sineru muddharantova pāduddhariya nikkhamaṃ,
犹如山顶上直立的金刚石,脚步稳健地走出;
Channamāhūya ānītaṃ kanthakaṃ turagādhipaṃ;
被呼唤而来,驾驭着骏马的马首。
§84
84.
Assarājaṃ tamāruyha saha channena rattiyaṃ,
天子入夜时乘坐华盖,伴以帐篷遮蔽夜晚,
Devehi vivaṭadvarā paṭipajji mahāpathaṃ;
由诸天开启神门,沿着大道前行;
§85
85.
Cakkavāḷesu nekesu devatā susamāgatā,
诸天众多齐聚,在诸城轮中聚集,
Dīpadhūpaddhajehe ca gandhamālehi pūjayuṃ;
燃点灯火和香品,为其供养;
§86
86.
Purato saṭṭhīsahassāni daṇḍadīpāni dhārayuṃ,
前方有六万根柱状灯火悬挂,
Tathā dakkhiṇapassamhi vāmapasse ca pacchato;
同样于右边、正前方、左边以及后方布置。
§87
87.
Gaganā pupphavassāni vassāpesuṃ cha devatā,
天众在雨季中好似天空中的众多鲜花;
Mandāravaṃ kokanadaṃ sugandhaṃ cittapāṭa liṃ;
如曼陀罗花、麝香莲花和心叶莲花散发芬芳;
§88
88.
Campakā soka punnāga nāgapūgāga sambhavaṃ,
山兰花、紫荆花、紫藤与龙吐莲花等竞相绽放;
Mālatīvassikīyādī nānāvallīhi sambhavaṃ;
还有雨季花及各色藤蔓缠绕缀饰其间;
§89
89.
Padumuppala kalahāra kumudādyāmbu sambhavaṃ,
莲花、芙蓉以及水生植物悉数盛开;
Sugandhamadhu mattāhi chappadālīhi kūjitaṃ;
满溢着香甜如蜜的芬芳,蝴蝶纷飞环绕翩跹。
§90
90.
Pupphavassaṃ pavassittha tiṃsayojanamañjase,
在花雨洒满的明净三十由旬之地,
Pasatto tattha turago dukkhato agamī tadā;
马匹驰骋其间,但当时因劳苦无法前行;
§91
91.
Evaṃ pūjāvidhānehi gantvā’nomaṃ mahānadiṃ,
依照供养礼仪,前往那伟大的河流,
Sitasekata saṅkiṇṇaṃ bahumīnakulākulaṃ;
见其清凉沙洲散布,众多鱼类群聚纷纷;
§92
92.
Tīraṭṭho passi so dhīro gaṅgānāriṃ rasāvahaṃ,
长者立于岸边,观望源自江河的水流,
Karontiṃ vīcibābhāti eṇepupphopahārakaṃ;
百般仪态庄严,献上众多鲜花作为供养。
§93
93.
Assena taṃ mahānomaṃ laṅghāpetvā mahāmatī,
于是,他跨越那大河流,志向广大而坚定,
Paratīre patiṭṭhāsi vimale vālukā tale;
立足于彼岸,纯净于细沙之地;
§94
94.
Pabbajituṃ mayettheva yuttaṃ no me papañcituṃ,
在此处出家是适宜的,我不应流连于纷扰杂念,
Iti cintiya obhāya dhāritābharaṇāni so;
这样思惟着,他手持伞盖与饰物,稳健地前行;
§95
95.
Channassa paṭiyādetvā kanthakañca hayādhipaṃ,
脱去被覆之物,且携带战马及其缰绳,
Nisitaṃ khaggamuggayha samoliṃ chindi kuntalaṃ;
坐上马背,执握佩剑,斩断鬈发而振奋精神;
§96
96.
Evamāvajjayaṃ nātho sace’haṃ sugato bhave,
如果说我就是那位善逝者的主宰,
Tiṭṭhatu gagane gantvā iti ukkhipi ca’mbaraṃ;
便该立于虚空中,跨越天空;
§97
97.
Tato sakko mahagghena maṇicaṅgoṭakena taṃ,
于是萨咖以其伟大的宝石冠冕,
Paṭiggahetvā sirasaṃ netvā devapuraṃ caraṃ;
戴于头上,引领众天居于天宫;
§98
98.
Kāretvā maṇithūpaṃ so nīdhetvā taṃ siroruhaṃ,
他修筑宝石塔,将其安置于头顶,
Atthāhaṃ patimāneti sahadevehi nekadhā;
对诸天众说:我即是取代者,众天同证。
§99
99.
Mahābrahmopanītaṭṭhaparikkhāraṃ mahāmatī,
以大梵天所带领的护卫随从,智慧广大者,
Paṭiggahetvā kāsāvaṃ nivattho pāruto tadā;
接受了黄色袈裟后,穿着整齐干净,
§100
100.
Pubbe viyambaraṃ gayha ambare khipi nāyako,
曾于前世披上裤子衣服,持有之,以应对天界,
Paṭiggahetvā taṃ brahmā netvā brahmapuraṃ caraṃ;
接受那袈裟后,由梵天带领,前往梵天城游行,
§101
101.
Dvādasayojanubbedhaṃ katvā thūpavaraṃ subhaṃ,
测量出十二由旬的距离,建立起庄严华美的塔舍,
Tattha taṃ nidahitvāna paṇipāteti sabbadā;
在那里将其安置,不断恭敬顶礼;
§102
102.
Sampuṇṇa manasaṅkappo pabbajjāsiri mubbahaṃ,
具足圆满的心志,舍弃家门准备出家,
Chādento kāmaleneva maruṃ caṅakkami nāyako;
如同风般轻捷,疾速奔驰的导引者;
§103
103.
Tato ambavanaṃ gantvā vindanto pītijaṃ sukhaṃ,
于是前往安静林中,获得欢喜与安乐,
Vītināmayi sattāhaṃ ramme pādapamaṇḍape;
心绪清净欢悦,在足下华盖亭中安住;
§104
104.
Tato rājagahaṃ gantvā pārupitvā cīvaraṃ,
然后前往王舍城,披上袈裟,
Gahetvā maṇivaṇṇaṃ so pattaṃ karatalambujā;
手持宝石装饰的缎帛,掌心托持;
§105
105.
Battiṃsa lakkhaṇūpeto anubyañjana maṇḍito,
具足三十二相、满布殊胜仪饰,
Brahmujjugatto bhagavā puraseṭṭhamupāgami;
世尊入定梵行,亲近人中至尊;
§106
106.
Visikhantarena gacchantaṃ lokekanayanaṃ janā,
大众行至远方之际,目视人群,
Disvā evaṃ vicintesuṃ nāyaṃ yo so janādhipo;
见此无疑,便思惟:此非凡夫君王也;
§107
107.
Kāmaṃ puravadhusomma vattasambandhakāraṇā,
「欲」是以先天烦恼和火焰般起源的因缘而生。
Cando’yamāgato ajja sakavesena no mati;
今晚月亮已升起,如今以光辉成绩照耀我们心念。
§108
108.
Sutvāna taṃ tadā keci hasantā vacanantaraṃ,
当时有人听闻此语,随即面露笑容,在话语间说道,
Nāyaṃ sasī sasaṅekā so bhānumeso’ti no mati;
『这不是月亮,也非无数众星,更非太阳的光芒』,这是我们的看法。
§109
109.
Bodhetumāgato kāmaṃ porīnaṃ vadanambuje,
为了觉悟,欲望如同骄傲的女人口中水珠般易逝,
Sakīyeneva rūpena vimhayaṃ porimānuse;
正如萨迦族的人们的形象,洁净且清晰无瑕;
§110
110.
Kiṃ bho ummattakā attha evaṃ mā vadathā’dhunā,
世人哪,为何你们如今还要痴狂地说这般话呢?
Sataraṃsī uṇharaṃsī na so eso aviggaho;
就算是百年长寿,也敌不过此无常之理;
§111
111.
Kāmenālasajantuhi kīḷituṃ puramāgato,
那些沉溺于欲乐的众生,前来城中戏耍,
Sarūpena na no atthi saṃsayo balu mānase;
以丑陋的相貌,毫无疑虑地在头脑中显现;
§112
112.
Tesaṃ taṃ vacanaṃ sutvā hasantā keci jantuno,
听闻他们的话语,有些众生便发笑说,
Tumhe khalū na jānātha sabāṇe sadhanū hi so;
你们确实不知道,箭是有力量的武器;
§113
113.
Issaro kantarūpena tuṅgamandiratā puraṃ,
「诸王如坚岩峭壁般,镇守城池,防护坚固,威严森严,犹如巍峨高塔。」
Kelāso iti sampatto jahātha vimatiṃ idha;
「若已得胜于此守城之处,则应舍弃一切愚痴,对准此处常持警觉远离邪恶。」
§114
114.
Tesampi vacanaṃ sutvā hasanteke janā tadā,
「当时有人闻此语,便笑出声来,心存轻慢,讥讽嘲弄。」
Nāyaṃ haro tinetto so kesaveso idhāgato;
「此时,非也,此山非三峰,这守城者非有鬃之狮,非金黄之狮从此地来。」
§115
115.
Viciṇanto siriṃ ajja puraseṭṭhamupāgataṃ,
今朝,智慧者来至人众至尊面前,
Vesenaññena maññāma ettha no natthi saṃsayo;
以他人之衣服为法,我等认为此处无一疑义;
§116
116.
Paharitvā karaṃ keci sutvā taṃ vacanaṃ narā,
有人举手攻击,听闻世尊之言,
Hasantevaṃ tadāvocuṃ vāsudevo na ve ayaṃ;
便笑言:此人非世尊也;
§117
117.
Kāmaṃ sarojanābho so vāmano kaṇhaviggaho,
此云:『爱欲为莲华净空,如此身心清净。』
Ayamaññataracaṇṇena āgato pākasāsano;
彼此之间,眼目相对,显示明了扎实的教诫法。
§118
118.
Puraṃ devapurantetaṃ maññamāno mahājutiṃ,
昔时讥讽天城内者,意谓伟大光明,
Passitunti paṭiññāto mā bhonto vilapantu ve;
目睹之人,以坚定信心接受,劝禁止哀哭。
§119
119.
Sutvā tesaṃ giraṃ keci keḷiṃ katvāna nekadhā,
听闻他们的言语,有些曾戏谑戏耍多番,
Tumhe sakkaṃ na jānātha so hi bho vajirāyudho;
他说:『诸位不认识萨咖,那正是诸位的雷霆战士;』
§120
120.
Eso hi bho mahābrahmā brahmalokā idhāgato,
这位啊,伟大的梵天,已降临于这梵天界中,
Pamattā kinnu vedamhī brahmabandhu pure idha;
但糊涂的人啊,怎能知道在城中为梵亲族的事呢?
§121
121.
Athesaṃ vacanaṃ sutvā keci paṇḍitajātikā,
聆闻此语后,有些学者诸生,
Nete candādayo kāmaṃ mā mohaṃ bho pakāsatha;
请勿将月亮等诸欲视为爱,勿为迷惑所染;
§122
122.
(一二二)
Caturānano mahābrahmā somasommānano ayaṃ,
此为四脸大梵天,名为月亮辉煌者,
Samantapotthako brahmā pattahattho’yamabbhuto;
其身披遍身衣,所持梵杖,威严非凡;
§123
123.
(一二三)
Kāmaṃ pāramitāpuṇṇa pasattho puriso ayaṃ,
此人乃为具满爱欲波罗蜜之纯净圣者,
Niccaṃ vandatha pūjetha thomethetaṃ mahājutiṃ;
恒常礼敬供养,恭敬称赞广大光明;
§124
124.
Evaṃ vadantā sabbe te nāgarā purisuttamaṃ,
如是称说者,众民众皆称最上人,
Gandhapupphehi pujentā namassantā tamanvaguṃ;
以香气与花朵供养,恭敬礼拜循其形貌;
§125
125.
Nettārittehi pājentā munino rūpasāgare,
修习净道者离越烦恼者,于圣者如海中入色相,
Jantavo mananāvāyo pāraṃ passiṃsu no tadā;
众生于心流无明之风,彼时见彼岸远处;
§126
126.
Tadā lokekanayano sapadānena vīthiyaṃ,
当时独目者世尊,以一步一足之迹,于既得既失之间,入世间道路,
Caraṃ yāpanamattaṃva laddhāgamma purā bahi;
行走保持不过度的进退,往返于内外之间;
§127
127.
Paṇḍavaṃ girimāsajja tassacchāyāya so muni;
那比库坐于班达婆山的树荫下,正是那位圣者;
Saṅghāṭiṃ paññapetvāna nisajja purisāsabho;
身披桑伽袍,端坐如同人中之龙;
§128
128.
Adiṭṭhapubbaṃ disvāna patte missakabhojanaṃ,
见初见之物,食用无间之食,
Sañjātapaṭikūlo taṃ nuditvā paccavekkhaṇā;
心生厌离,呈现之后,再次审察回顾;
§129
129.
Amataṃ viya taṃ bhutvā vikkhāletvā mukhaṃ dakā,
如同已得不死之境,觉醒后,显露面容,
Patte vattaṃ caritvāna muhuttaṃ tattha vissami;
如同叶子随风转动一会儿,便在那里安然入睡;
§130
130.
Pavattiṃ taṃ nisāmetvā bimbisāro narissaro,
使那人间的领导者比姆比萨罗安静下来,
Sīghaṃ tamupagantvāna katānuñño nisīdiya;
迅速来到此处,坐下隐蔽地休息;
§131
131.
Nimantayitvā rajjena anicchante yatissare,
受邀而来,彼执政者意欲突破禁戒,
Anuggahāya me yuttaṃ buddhabhūtenidhāgamaṃ;
为援助于我,确依佛陀真实所遗存法;
§132
132.
Evaṃ nimantito tenādhivāsetvā mahāmatī,
如此被邀,皇后居住其中,深思熟虑,
Agamāsuruvelāya matuloru parakkamo;
遂前往苏洛维拉,示以宗亲之勇敢;
§133
133.
Padhānaṃ padahitvāna chabbassamatidukkaraṃ,
努力奋发后,虽极为艰难,
Pakāsetvāna lokassa mokkhaṃ natthiti tena so;
但若未能为世间显示解脱之道,则其努力无果;
§134
134.
Tatoppabhuti vattanto majjhimappaṭi pattiyaṃ,
就此起意生起,转向中道的坚定,
Kāyassānuggahaṃ katvā tato sampiṇiti’ndriyo;
对身心有所依止,之后众根得以圆满;
§135
135.
Mūle’japālanigrodhapādapassa mahāmuni,
大贤者,稳坐在根本的大树脚下,
Nisīdi nijasobhāhi obhāsento disodisaṃ;
端坐于自性光明之所,照耀东方;
§136
136.
Tadā senāni nigame sujātā khīra dāyikā,
当时军队聚集,出身高贵的乳母,
Sampuṇṇamanasaṅkappā yācitvā vaṭadevataṃ;
满怀坚定心志,恳请树神;
§137
137.
Dhīraṃ devoti maññanti tuṭṭhahaṭṭhā pamoditā,
他们认为是有智慧的天人,欢喜满足,欢欣雀跃,
Hemapātiṃ sapāyāsaṃ datvāna idama’bruvi;
给出了黄金制的祭品,说了这些话;
§138
138.
Yathā mayhaṃ mahādeva iddhā patthita patthanā,
正如我这位大神通者已获得神通力那般,
Tatheva tava saṅkappo khippameva samijjhatu;
同样你的念头也应当迅速地熄灭消散;
§139
139.
Iti vatvāna vanditvā katvā ca naṃ padakkhiṇaṃ,
说完后,礼敬并行绕行礼拜,
Pakkantāya sujātāya dhīro pātiṃ samādiya;
向即将去世的善生者,贤明地守护其临终;
§140
140.
Upagantvānātirammaṃ nadiṃ so nīlavāhiniṃ,
到达后,越过那条湍急的蓝色河流,
Suppatiṭṭhitanāmamhi nadītitthe nisīdiya;
在河岸那稳定的地方坐下;
§141
141.
Bhuñjitvā ūnapaṇṇāsa piṇḍaṃ katvāna bhojanaṃ,
吃完约五十块饭团之后,斋食完毕,
Vissajjetvā tato pātiṃ paṭisotaṃ narāsabho;
然后放下碗,像人中丈夫般地站起来;
§142
142.
Tato sālavanuyyāne vissamanto divādine,
随后,在沙罗树花园里安然休息,从早至晚,
Disvāna supine pañca atthaṃ tesaṃ vicintiya;
在梦中看见五种境界,细思他们的意义;
§143
143.
Ābodhimūlato magge devehi samalaṅkate,
由觉悟根本所摄,诸天同入正道,
Maṇitoraṇapālīhi puṇṇakumbhaddhājādihi;
借宝珠、金项链、满盈坛钵诸供养;
§144
144.
Sāyaṇhasamaye nātho gacchanto bodhi santikaṃ,
黄昏时分,世尊往菩提近处行去,
Disvāna sotthiyaṃ nāma thūyamānaṃ dijuttamaṃ;
见到名为苏提耶的树木茂盛,是诸天上下最高,
§145
145.
Tena dinnaṭṭha muṭṭhintu gahetvā nīlasaddalaṃ,
由彼时所授之杖握在手中,手握蓝翳杖头,
Bodhimūlamupāgamma katvāna taṃ padakkhiṇaṃ;
到达觉树根部,围绕其周绕行;
§146
146.
Akāsi tīṇasanthāraṃ pācīnābhimukhaṃ tadā,
当时以三跪礼向西面行礼,
Tato mahiṃ dvidhā katvā samuṭṭhāsi mahāsanaṃ;
然后将土地劈开为两半,庄严树下大坐席显现;
§147
147.
Uccaṃ cuddasahatthena nānā citta vicittitaṃ,
用一根长约十四肘的顶杖,多种心念纷扰纷乱,
Abhaṭṭhanahittha tatraṭṭho iccevaṃ daḷhamānaso;
在此支撑着杖的一端,心意坚决如铁石,
§148
148.
Kāmaṃ taco nahārū ca aṭṭhi ca avasissatu,
肉体如同皮包,骨骼亦终会腐朽,
Upasussatu me gatte sabbantaṃ maṃsalohitaṃ;
愿诸肌肉血脉于我身体尽皆消散;
§149
149.
Na uṭṭhahāmabujjhitvā na jahe vīriyaṃ mama,
我未曾起身,亦未曾消释精进,
Adhiṭṭhahitvā evaṃ so nisīdi vajirāsane;
于是安住于坚固座上而静坐;
§150
150.
Anatikkamaṃ ṭhapetvāna caraṇaṃ caraṇupari,
他立稳不动,脚步相叠,
Kamalaṃ kamaleneva maṇibandhaṃ vidhāya so;
如同莲花之于莲花,将双足结成莲瓣形;
§151
151.
Bālāsokadalāsatta paraṃ vā’sokapallavaṃ,
愚痴之人虽满怀忧伤,却胜过悲伤的嫩芽,
Nidhāya nayanānatda pāṇiṃ pāṇitale jino;
摄伏眼睑和诸根,像征成功的胜者这样严持自制;
§152
152.
Yathā sañjhāghanālīḍha tuṅgakañcana pabbato,
如同黄昏时分,金色尖峰的高山,
Surattacīvaracchanna cārigatta virājito;
披覆净洁衣袍,无染污垢,光辉夺目;
§153
153.
Udayāvalakoṭimhi dippantova divākaro
如同初升的太阳一般闪耀光辉,
Kandharopari dippanta mukhamaṇḍalamaṇḍito;
照耀在山峦之顶,周围环绕着发光的面容;
§154
154.
一百五十四。
Yathā cāmikarabyamhe sunīlaṃ sīhapañjaraṃ,
犹如夜游之狮子置身幽暗牢笼中,
Asampakampapamhehi pihitaddhasulocano;
眼神凝重,未受任何惊动,目露严肃威仪;
§155
155.
一百五十五。
Nīluppalakalāpaṃca jananettālipātanaṃ,
莲花串及生者的棕榈叶子,
Sajjhudaṇḍasamābaddha bodhikkhandhamaphassi so;
紧缚如惩杖一般的觉枝,彼有触缘;
§156
156.
Nisinno bodhito chejja pavāḷataruṇaṅkurā,
觉者坐坐于卦状的红叶芽上,
Patamānā samantāsuṃ tejaṃ viya kubuddhīnaṃ;
如同愚闇者放射光芒遍布四周;
§157
157.
Devā tattha samāgañjuṃ khippaṃ dasasahassiyaṃ,
天众随即迅速聚集约一万众,
Kamalāsanoragā ceva siddhavijjādharādayo
莲花胜妙的天龙及具足成就的神通等者,
§158
158.
Sahampati mahābrahmā brahmasenāpurakkhato,
大梵天萨汉巴提与众多梵众在前方,
Sitātapattaṃ dhārento ṭhīto sambuddha santike;
手持白伞,站立于觉者如来面前;
§159
159.
Vīsaṃ ratana satāyāmaṃ vijayuttara nāmakaṃ,
名为胜捷的猛毒宝珠,
Saṅkhaṃ dhamento aṭṭhāsi sādaro pākasāsano;
怀持在手,恭敬庄严,作为法器;
§160
160.
Suyāmo saha senāya thomayanto narādhipaṃ,
率领军队,护持国主,
Maṇitālavaṇṭaṃ paggayha mandamandena vījati;
缓缓地持拿着明亮多彩的宝珠,缓缓地转动;
§161
161.
Jitakitti lataggamhi sassa pupphaṃca pupphītaṃ,
在热闹的花园中,花朵盛开,
Vāḷavijanimuggayha aṭṭhā santusito tahiṃ;
采集了花藤后,他在那儿安然满足;
§162
162.
Beluvaṃ vīṇamādāya gītaṃ nānālayānugaṃ,
携带着贝鲁瓦琴,演奏着各种不同的曲调,
Pañcasikho ṭhito tattha gāyamāno anekadhā;
五位学童站立于一处,口中多样歌唱;
§163
163.
Mahākālo’pi nāgindo nāgasaṅghapurakkhato,
大时轮魔如同龙王,位居龙众首领之位,
Thomento tattha aṭṭhāsi navārahaguṇādihi;
因而在那里感到恐惧,诸如九重围障等种种恶业显现;
§164
164.
Raṅgabhumiṃ māpayitvā gahetvāna varaṅganā,
在戏场上设坛,带领上乘女伎,
Upahāraṃ karontaṭṭhā timbarū sūriyavaccasā;
立于高台上作献礼,披着象木质的衣裳,如同日光般绚丽;
§165
165.
Āgantvā saha senāya sitaṅgo sitabhusano,
降临于军队中,与白象同来,身披白色装饰,
Dhataraṭṭho ṭhito pubbe ārakkhaṃ kurumānako;
国家之主曾立于前方,承担守护之责;
§166
166.
Pūrento sakasenāya dakkhiṇassaṃ virūḷhako,
南方由广大军队充实,
Ārakkhaṃ kurumānaṭṭhā nīlaṅgo nīlabhusano;
守护时,高举于八方的蓝色象,身披蓝色装饰;
§167
167.
Virūpakkho’pi aṭṭhāsi pālayaṃ pacchimaṃ disaṃ,
畏怖夜叉亦于西方护卫,守护后方之地,
Rattaṅgābharaṇo vammī nijasenāpurakkhato;
其身披红色装饰,立于本部军阵之前;
§168
168.
Uttarassaṃ sasenāya ārakkhaṃ kurumānako,
北方军队担负防护职责,
Soṇṇavaṇṇaṅgābharaṇo aṭṭhāsi naravāhano;
其人身披金黄装饰,担任扶助之役;
§169
169.
Kimettha bahulāpena jātikkhettamhi devatā,
此处何以以大量言语论及生死领域之天众,
Nāgatā neva vāhesuṃ sabbe etthe’va osaṭā;
众灵非被拘禁于外界,皆于此处安住净洁;
§170
170.
Gaganātotiṇṇaketu pādehi pathavītale,
天空穿越之旗,足着于大地之上,
Nāgādayo na dhutāsuṃ ketunaṃ bahu kā kathā;
如龙等未于旗上污秽,故旗有多种称谓;
§171
171.
Na dhūtā dhajapādehi vāyutuddāmavuttihi,
不可虽由风力震荡而使旌旗脚下飘扬,
Tārakā gagane brūmo kinnu tattha dhajālutā;
譬如夜空中的明星,怎能由旌旗所摇动;
§172
172.
Pubbadisā cakkavāḷa silāyuggataketunaṃ,
前方四方之轮状石柱其顶端如轮子,
Pādāni parabhāgādi cakkavāḷasilanvaguṃ;
其柱脚及各部分皆皆依附于轮状石体;
§173
173.
Cakkavāḷa mahāmeru yugandhara nagādayo,
众多如转轮王城、摩睺陀罗山及龙众等,
Pupphāvataṃsakā’vāsuṃ nānāvaṇṇehi saṅkhatā;
汇集于花枝纷繁、色彩各异的盛景中;
§174
174.
Vāmāmandamakaranda bindusandoha sundaraṃ,
左侧展现如甘露般甘美的花蕊,珠滴泛溢美妙,
Ullola padumākiṇṇa vitānaṃ vāsi ambaraṃ;
扬起似莲花般的波浪,铺展开如天幕般广袤;
§175
175.
Khittasogandhacuṇṇāni devabrahmādinā tahiṃ,
诸天、梵天等天界众生,于彼处所撒布散发香粉、香粉屑,
Vitānaṃ viya khāyanti cakkavāḷaggamaṇḍape;
如同广阔的伞盖般,覆盖蔽护于众天高阁之上;
§176
176.
Kappūrāgarudhūpehī tattha tatthuggatehi mā,
其中所燃之乳香和麝香,因而散布与飞扬,
Kālabbhakūṭacchannova āsi maññaṃ kathemu kiṃ;
如同被时节合盖的蜂巢一般,众生或许误以为是何物?
§177
177.
Jātikkhettesu devehi katagghikusumādinā,
生处诸天以芥花礼敬,
Nosīnā dharaṇī bhārā disebhānaṃ balaṃ aho;
世间之重,如今难见其力,嗟乎;
§178
178.
Ambarālambamānānī pupphadāmāni bhūtalaṃ,
天空悬挂着花饰,遍布地面,
Ākaḍḍhanāya devehi baddharajjuva bhāsare
天人拉紧绳索,照耀其光辉,
§179
179.
Aññoññakaramuggayha gagane surasutdarī,
其他鸟类纷纷聚集于天空,发出美妙的乐音,
Paribbhamantā gāyanti tattha tattha manoramaṃ;
环绕翩翩歌唱,在处处都令人心旷神怡;
§180
180.
Ubho bhuje vikāsetvā maṇḍitaṃ surasutdarī,
双翼展开,装饰着美丽的羽毛,
Bhamanti bhantabheṇḍuva tattha tatthambare yugā;
在天上发出光辉,仿佛两轮日轮辉映其间;
§181
181.
〔一八一〕
Nīluppalakalāpādī gahetvāna suraṅganā,
持取蓝莲之茎及其叶,仙女们,
Ṭhītāsuṃ parivāretvā pūjamānā narissaraṃ;
聚集环绕,恭敬供养那人中之王;
§182
182.
Ratnapallavakalahāra kamaluppala saṅgate,
宝叶缀成的花链,莲花与蓝莲汇聚,
Sannīrakusumākiṇṇe puṇṇesogandhavārihī;
沾满清水之花,被满盈的芳香气所笼罩;
§183
183.
Kañcanādighaṭe gayha ambare surasundarī,
诸天美丽女神乘坐金制华盖,
Katvāna sugataṃ majjhe pūjayiṃsu samantato
围绕如来行礼供养,庄严肃穆,
§184
184.
Kañcanādāsahatthā ca kācī kaññā tathā ṭhitā,
乘金象与玻璃女神亦伫立其侧,
Tālavaṇṭe gahetvāna ṭhītāsuṃ kāci devatā;
执掌棕榈枝,端庄地立于众中,
§185
185.
Kāci maṅgala saṃyutta vacanā tava patthanā,
某些与吉祥相应的语句,正是你开始诵念的,
Samijjhatuti ghosentī parivāretvā ṭhitā jinaṃ;
鼓动着大众,振聋发聩,围绕而立敬礼胜者;
§186
186.
Sirivacchādi paggayha aṭṭhamaṅgalamuttamaṃ,
护持光明等瑞相,成就第八极致吉祥,
Ṭhitāsuṃ gagane nārī parivāretvā munissaraṃ;
如女神立于空中,恭谨守护圣贤;
§187
187.
Naccanti keci kīḷanti selenti ca lalanti ca,
有些(人)不作舞,有些(人)作戏弄、抚摩与玩弄,
Vādenti keci gāyanti velukkhepaṃ karonti ca;
有些(人)争论,有些歌唱,并且发声粗鄙;
§188
188.
Nekapupphagghipantī ca tathā dīpagghipanti ca,
像许多花片聚合成花团一样,如同诸多灯芯聚合成灯芯,
Maṇicāmīkarāsajjhu agghikā pantiyo tathā;
如宝石庄严拙荆,亦如许多蜂房汇集成为蜂房,
§189
189.
Ābrahmabhavanuggamma cakkavāḷasamantato,
因缘于非梵天之所起,轮回世界周遍环绕,
Tiṭṭhanti jalamānāyo buddhassa maṅgalussave;
于佛世尊吉祥节日之际,人众聚集而立;
§190
190.
Sattaratanasambhutā nānā toraṇapantīyo,
由七宝所构成,形形色色的华盖云集,
Hemarambhāmayā cāpi tathā dussamayā siyuṃ;
既有黄金光辉的,又有晦暗不明的;
§191
191.
Nānāvaṇṇehi nekehi chattehi ca nirantaraṃ,
有许多形态各异的华盖,常常覆盖不间断,
Cakkavāḷodaraṃ āsi saraṃca kamalākulaṃ;
如天轮腹部,如池塘莲叶,
§192
192.
Tattha tatthujjalāneka yantadīpāvalī mahī,
在那里,地上有许多闪耀着光辉的灯火列阵,
Tārakājālakākiṇṇa gaganaṅganasantibhā;
布满星芒般的光点,辉映着近在眼前的蓝天;
§193
193.
Dhajantarita chattā’suṃ cakkavāḷagirūpari,
旌旗高扬,众多伞盖如轮藏峰般排列,
Nirantarā’suṃ tattheva ghaṭadīpā ca toraṇa;
不断延续,灯火映照,在门楼上闪耀;
§194
194.
Nānāturiyanādehi nānāsaṅgītitāhi ca,
以各种乐器多声合奏,
Sādhuvādehi nekehi cakkavāḷo phuṭo ahū;
并有许多美妙歌唱,轮藏显然分明;
§195
195.
Aho mahantatā tassa buddhassa katamaṅgale,
世尊的大德何其广大殊胜,何等吉祥无比,
Pūjāvisesaṃ taṃ ko hi mukhenekena bhāsatī;
谁能够用单一口舌穷尽称赞那供养的殊胜?
§196
196.
Catummukho sahassakkho dvisahassanayano phaṇī,
千眼四面天帝,拥有两千双眼,四面八方观察,
Dasakaṇṭho’pi taṃ sabbaṃ neva sakkonti bhāsituṃ;
十颈之多的众生命也完全不能说尽这一切的殊胜;
§197
197.
Evaṃ surāsurabrahma venateyyoragādihi,
如此,在天龙及梵天、夜叉、阿修罗等众生中间,
Nirantaraṃ katāneka mahāmaha samākule;
不断地发生种种严重、极大的纷乱;
§198
198.
Tasmintu vāsare māro passitvā bhuvanaṃ idaṃ,
在这一天,魔王观察了眼前的世界,
Āmantetvā sānuvare āhevaṃ sakutūhalo;
召集随从,向他们如此宣说,善加劝慰他们;
§199
199.
Sabbe dibbavimānā bho suññā dissanti chaḍḍitā,
诸天宫殿均现寂灭,皆已废弃,无一存留,
Purapālampahāpetvā kva gatā’suṃ sadevakā;
先前供养者皆已离去,众天众神无处可寻;
§200
200.
Kimbho māra na jānāsi matto sutto’si ajja kiṃ,
魔王啊,你不知晓,你如今既狂妄又迷惑,
Suddhodaniya siddhattho māyāya tanayo ayaṃ;
纯净饮波吉尊者,即犹如诸神之子,今当示现;
§201
201.
Puretvā pāramī sabbā katvāna abhinikkhamaṃ,
将一切波罗蜜修习圆满完成后,出离世间之苦,
Bodhimule nisinno si ajja buddho bhavāmīti;
于觉树根下端坐,今日成就佛果,
§202
202.
Tassa pūjāvidhānatthaṃ dasasahassīsu devatā,
为尊奉世尊,十万诸天齐聚,
Samāgatā haṭṭhatuṭṭhā karontajja mahāmahaṃ;
或坐或立,恭敬供养,展现伟大庄严;
§203
203.
Kinnu te badhiraṃ sotaṃ kinnu parihāyi locanaṃ,
尔等岂有聋耳不闻,岂有凋残失明之目,
Dhajaggā te na dissanti ullolaṃ te na sūyati;
尔等旌旗不显露,波浪不起涌动;
§204
204.
二百零四。
Tesaṃ taṃ vacanaṃ sutvā antako khalu pāpimā,
彼等闻此言,终者诚为恶者,
Dukkhito dummano tesaṃ socanto idambruvi;
忧苦愤恨之心生,哀恸叹曰:
§205
205.
二百零五。
Aho vatā’tiparihāni saṃsārassa mahā ayaṃ,
唉,世间轮回之苦极其广大,真是无比深重。
Asāro khalu saṃsāro siddhatthe vibhavaṃ gate;
轮回果真无有根基,苦乐皆随其境界而转变消逝。
§206
206.
Aho vatā’ti naṭṭhamhā tivaṭṭaṃ paripuritaṃ,
唉,如此剧烈燃烧的火焰,周围已被焚尽无遗,
Hoti bho dahanā daḍḍhavanaṃvāti alakkhikaṃ;
这犹如不祥之焰,焚烧得使四方之地无所幸存。
§207
207.
Nirālokaṃ tilokaṃ bho asuraṃ vāsaraṃ yathā,
如同无光无色的昼夜,犹如无神无人的黑暗时期,
Parimosaratanaṃ hoti rajjaṃ vedaṃ jagattayaṃ;
其周围犹如王城、道路与天下的一切界域;
§208
208.
Mamesa visayaṃ hitvā yāti siddhatthadārako,
对此界限舍弃不恋,菩提之子远离,
Tena yātena maggena nikkhamanti bahujjanā;
众多众生随此道途而出离世间;
§209
209.
Bhavantaṃ na karoteso yāva suddhodanatrajo,
汝于苏陀陀那三子尚未作事,
Etha gacchāma siddhatthamasiddhatthaṃ karoma bho;
我等宜往彼处,为成与不成之事而行;
§210
210.
Māpetha bheravaṃ vaṇṇaṃ bībhacchaṃ duddasaṃ kharaṃ,
勿显恐怖丑恶、骇人难闻、极甚狠厉之色,
Saddeneva palāpetha tūlabhaṭṭaṃva vāyunā;
须如声响随风传布,或如担秤悬挂于风中摇曳一般;
§211
211.
Tassa taṃ vacanaṃ sutvā mārasenā samāgamuṃ,
听闻其语后,魔军便会聚集,
Nānāvesadharā hutvā nānāyudha samaṅgino;
变换多种阵形,持各种兵器整队出阵;
§212
212.
Yojanānaṃ tadā māro diyaḍḍhasatamuccato,
当时魔王从高处向前,率领一队一百五十长短的军队,
Girimekhalamāruyha senāya sahasā’gamī;
攀登山岭环绕而来,众军迅速而至;
§213
213.
Disvāna durato ettaṃ devā māraṃ savāhiniṃ,
见知远处,诸天众生与魔共驾驰行者,
Bhayaṭṭāpagamuṃ khippaṃ dhāvamānā disodisaṃ;
惊恐急速至,奔走以观日出之地;
§214
214.
Saṃkhippa khippaṃ sacchattaṃ brahmā dhāvi parammukho,
迅速简洁而真实,梵天率先疾驰,
Katvāna piṭṭhiyaṃ saṅkhaṃ sakko dhāvi visaṅkito;
吹响圆形法螺,萨咖天帝慌乱奔行;
§215
215.
Mahākālo’pi nāgindo nimujja mahiyaṃ tadā,
彼时,大黑龙王亦潜入地中,
Vattadattakaro bhīru sake nipati mañcake;
执事者怀有恐惧,伴随着萨咖而落座在摩掬迦(Maṅcake)处;
§216
216.
二百一十六。
Saṃ saṃ pūjāvidhānantu chaḍḍetvāna sadevakā,
诸天众放弃了诸多供养仪轨,
Gatāsuṃ suññakaṃ āsi cakkavāḷamidaṃ tadā;
于是,当时世界之轮(即世间)呈现空无状态;
§217
217.
二百一十七。
Nissirīkaṃ padesaṃ taṃ asobhaṃ asamañjasaṃ,
此处为无依附之所,是不美观、不和谐之地,
Ahosi patitāneka pūjābhaṇḍasamākulaṃ;
落满众多敬礼供具而杂乱无章;
§218
218.
二百一十八。
Ekova tattha sugato nisīdi vajirāsane,
唯有世尊端坐于金刚宝座之上,
Pajjalaṃ nijasiriyā sūriyova yugandhare;
如天际之太阳,发出自身光辉;
§219
219.
二百一十九。
Akampo ca asantrāsī lomahaṃsa vivajjito,
身心安稳,无所畏惧,如羽毛鸟般远离诸恐怖,
Abhīto sīharājāva migacchāpānamaggato;
无惧如狮王,虽遇猛兽箭矢,仍坚定不动;
§220
220.
Tato dhammissarassagge dunnimittāni jāyaruṃ,
然后是那振翅如鸟的恶人,生起种种凶兆,
Andhakāraṃ disā āsuṃ dhūmaketu ca ambare;
黑暗笼罩四方,天空现出烽烟火光;
§221
221.
Dinaṃ duddinakaṃ āsi hataraṃsi divākaro,
这一天极其阴沉,太阳出现了三个光环,
Ukkāpato’pi paññāyi disāḍāhopapajjatha;
天空虽被覆盖,但智慧明辩,诸方可见;
§222
222.
Aghane gagane āsuṃ indacāpavirajjutī,
雷鸣于空中响彻,闪电光芒明净辉煌,
Analāsaniyo’dittā tattha tattha patantī ca
猛烈且无怜悯地燃烧,四处纷纷坠落;
§223
223.
Kākolasaṅghā vassiṃsu uṇṇa sakuṇakosiyā,
乌鸦群在雨季停留于湿润的沙鸥之地,
Cariṃsu ambare’petā kabandhā ca bhayāvahā;
它们在天空中飞翔,声响如同雷鸣,令人心生畏惧;
§224
224.
Senaṃ saṃvidahitvāna tato māro abhiddavi,
魔王随即集结其军队,迅速奔赴前线,
Āgantvā cakkavāḷamhi ṭhito jinamudikkhiya;
进入轮回世界,站立于其中,观视胜利者的标志;
§225
225.
Ekakassa manussassa santikopagamaṃ mama,
一人对我产生敌对心,
Na yuttañhi gajo yāti gajaṃ no yāti kotthukaṃ;
若大象未曾前来,象也不会进入象穴;
§226
226.
Netaṃ garu palāpetuṃ kālo iti vicintiya,
不可轻视,思惟此非易激怒之时,
Māpesi kupito khippaṃ kappanila samānilaṃ;
勿怒,迅速平息怒气如同调伏火苗;
§227
227.
Khipanto gagane khippaṃ uddharitvā vanaspatī,
迅速掷向天空,迅疾提升起,诸林木,
Katvāna vanamummūlaṃ viddhaṃsento asesakaṃ;
将林间根基砍断,连根拔除,未留余根;
§228
228.
Cāletvā tālasālādiṃ luñcitvā gagane khipaṃ,
拔起棕榈树等,撕裂破坏后,迅速投掷于天,
Pātento cakkavāḷante vājisīha gajādayo;
跌落时旋转盘旋,马狮象等骑士环绕其侧;
§229
229.
Paharitvā vivattetvā girikūṭāni ukkhipaṃ,
破坏开裂群山之峰,如同猛跳起涌现,
Bhamayanto nabhomajjhe dhāvateva tato tato;
在空中翻腾奔走,如风疾走,纷纷奔散;
§230
230.
Silāhi silāsaṅghaṭṭa mahānādaṃ pavattayaṃ,
以岩石堆叠成石砾,发出巨大轰鸣之声,
Pātento dahanañcāpi dhūmamambara mukkhipaṃ;
岩石坠落引起燃烧,也升起浓烟弥漫;
§231
231.
Bhamayanto gahetvāna ambare chadaniṭṭhikā,
持盾牌而击打,护持天空之盖,
Pāsāde parivattetvā paharanto nagādisu;
环绕宫殿而转动,击打于众龙之间;
§232
232.
Khananto pathaviṃ paṃsuṃ gahetvāmbaramaṇḍale,
掘地取土,握持泥沙,围绕天空的范围,
Bandhantova paraṃ bhumiṃ bhindanto tuṅgapabbate;
如同束缚四周土地,又如撕裂高峻的山岳;
§233
233.
Bhayānakena saddena upagamma mahāmuniṃ,
以可怖的声音临近那位大圣,
Cāletuṃ neva so sakkhi aṃsumattampi cīvare;
连用手帕稍稍触动他也无法做到;
§234
234.
Tadāsi vijayo tassa sambuddhassa sirīmato,
当时,正觉者那位尊贵者的胜利,
Paṭhame mārayuddhamhi mārassāsi parājayo;
是在第一场魔王之战中,魔难的击败;
§235
235.
Evaṃ mahānubhāvoti mantvāna narasārathiṃ,
思惟如是谓大来者,彼乃人中良驭者,
Niccaṃ vandatha pūjetha so hi vo saraṇaṃ sadā;
当恒常敬礼供养彼,彼乃汝等恒为依止者;
Iti paṭhamo vijayo. · 如是第一胜。
§236
236.
Disvā namuci dhīrassa mālutenānupaddavaṃ,
见智者名为那牟迟者,于穗冠不生执着,
Dukkhī ca dummano āsi kodhenāturamānaso;
忧愁且愤恨,心怀愁苦激烈怒意;
§237
237.
Hotu dāni mahoghena pavāhemi imaṃ yatiṃ,
愿此精进现于今朝,似大云雨般洒落滋润,
Māpetvāna mahāmeghaṃ socanāya alaṃ mama;
莫使这大云搅扰我心,使我忧愁悲伤不宁;
§238
238.
Iti cintiya so māro mahāmeghamamāpayi,
如是思惟时,魔王降临,带来巨大阴云,
Disāsumpihitā sabbā andhakāro avatthari;
遮蔽四方,黑暗无边,完全笼罩世间;
§239
239.
Uparūpari guṇā hutvā sahassāni satāni’pi,
性质依次相继,虽多达数千,
Dhārādharā mahādhārā vattayiṃsu samantato;
如同暴雨倾盆,从四面八方倾泻而下;
§240
240.
二百四十。
Sodāminīsahassehi vinaddhaṃva nabhaṃ ahū,
如同与六千支柱相连的天空出现,
Tattha tattha disābhāge indacāpā avattatha;
其间诸方如月钟般相继转动;
§241
241.
二百四十一。
Mahārajatarajjūhi sibbitāva nabhāvanī,
如大王的金箍般收束着的天空,
Dharādharorudhārāhi nirantarapavattihi;
无休止地以坚硬与软弱、坚固和流动相错杂而运转着;
§242
242.
Tattha tattha patantāni ghorāsanisatā ahuṃ,
在那里,惨烈的阵势接连倒塌,
Mahābhīma nabho bherissanā āsuṃ tahiṃ tahiṃ;
被大恐怖的天空所震愈,那里处处战栗;
§243
243.
Uddharanto mahāsele mahogho ca tadubbhave,
拔起的巨大斑块,极其湿润,并且其生起甚为难得,
Kelāsa sikharākāra eṇepuñje samubbahaṃ;
如同顶峰形状的丘陵聚集成堆;
§244
244.
Mahāthūpappamāṇādi mahābubbulamubbahaṃ,
大塔大小等起,乃至巨大泡沫般生起,
Gambhīro puthulo caṇḍo upagamma jinantikaṃ;
它深厚而广阔,猛烈地向胜利者近前;
§245
245.
Sarīre lomamattampi temetumasamatthako,
身躯之中的毛发均不具此殊胜之能,
Gato mahogho buddhassa’bho’nubhāvamahantatā;
世尊已深远逝去,其伟大殊胜的显现亦已消退;
§246
246.
Tadāsi vijayo tassa sambuddhassa sirīmato,
当时,具威德的正觉者胜利已展现,
Dutiye mārayuddhamhi mārassāsī parājayo;
于第二次与魔王之战中,魔王必遭失败;
§247
247.
Evaṃ mahānubhāvoti mantvāna nara sārathiṃ,
于是,彼大德人默思后,对人车夫说,
Niccaṃ vandatha pūjetha so hi vo saraṇaṃ sadā;
常当礼敬尊重他,因为他恒为你们的依止;
Dutiyo vijayo. · 第二胜。
§248
248.
二百四十八。
Tato māro asakkonto vassoghena upaddavaṃ,
之后魔王无力,用雨季风暴扰乱,
Kātuṃ tassa usūyādi kopākulamano tadā;
当时心怀嫉妒愤怒,意欲加害于他;
§249
249.
二百四十九。
Bhavatajja kimetena māraṇe tassa kiṃ garu,
生者今在此死亡中何以重?
Idānaṅgāravuṭṭhīhi jhāpemi sahasā imaṃ;
现在火星迅猛,我急速拨熄此火;
§250
250.
二百五十。
Iti cintiya so māro māpetvāṅgāra vuṭṭhiyo,
如是思惟后,魔被拨灭火星,
Pesesi nabhasā tassa sambuddhassa upantikaṃ;
乃以云彩传述于那位正觉者身旁;
§251
251.
二百五十一。
Mahāpabbatasaṅkāsa jalitaṅgāra rāsayo,
大山峦附近,熔岩炽热如火,
Dhāviṃsu nahasā tattha accimanto mahabbhayā;
众多奔涌奔跑,因而极为恐怖,
§252
252.
Cicciṭāyana saddehi pūrayanto disantaraṃ,
远方传来火把燃烧的声音,
Dhūpāyanto phuliṅgehi mārassāpi bhayāvahā;
火焰腾跃飞扬,乃至魔王亦感怖惧;
§253
253.
Ujjālentā mahārukkhe pabbate’pi ca sammukhe,
大树峻拔峭立,巨木耸峙山峦前方,
Narakodaruggatā aggī rāsīvāti bhayāvahā;
如狰狞猛火熊熊燃烧,铺满地狱之怒火,令人心生畏惧;
§254
254.
二百五十四。
Upagantvā muhuttena nisinnaṃ munipuṅgavaṃ,
走近片刻而坐,面对圣人智者,
Madhumattālijhaṅkāra nādākuladisāmukhā;
神色庄严如蜜润琉璃,声音深厚如雷霆,容颜安详如水面平静;
§255
255.
二百五十五。
Pātenti satatāmanda makarandaja bindavo,
常流蜜汁般的甘露,滋润滋养,
Mālāvataṃsakā hutvā pādamule patiṃsu tā;
化为百链状,坠落于足下;
§256
256.
二百五十六。
Tadāsi vijayo tassa sambuddhassa sirīmato,
当时,那威德显赫的正觉者的胜利,
Tatiye māra yuddhamhi mārassāsi parājayo;
在第三次与魔的战斗中,魔遭到了战败;
§257
257.
二百五十七。
Evaṃ mahānubhāvoti mantvāna narasārathiṃ,
思惟『如是大德』,
Niccaṃ vandatha pūjetha so hi vo saraṇaṃ sadā;
常当敬礼礼拜,他确为你们永恒的依止;
Tatiyo vijayo. · 第三胜。
§258
258.
二百五十八。
Tenānupaddutaṃ buddhaṃ passitvāna pajāpati,
见到了由此深明的佛陀,志士便唱诵,
Dukkhito dummano hutvā evaṃ cintesi dummati;
心烦意乱,忧愤交加,如此懊恼地思惟;
§259
259.
二百五十九。
Pāsāṇavassaṃ māpetvā cuṇṇetvā panimaṃ yatiṃ,
不可用石器打击捣磨土地,
Viddhaṃsemīti cintetvā māpesūpalavassakaṃ;
思惟不可以火攻炽热而破坏土地;
§260
260.
Tasmiṃ vasse’ti bībhacchā dhūmāyantā sajotikā,
因其浸水期内,湿气弥漫,乍见火光,
Jalitaṅgārasaṅkāsā pāsāṇuccāvacā bahū;
火星熠熠,林木枯焦,石块散落甚多;
§261
261.
Karānaññoññasaṅghaṭṭā mahantaṃ bheravaṃ ravaṃ,
制造工具的众多工匠们,发出巨大的可怖喧嚣,
Duddinaṃ dhūmajālāhi kurumānā samantato;
四处举起艰难的烟雾网,营造迷蒙;
§262
262.
Satthūpagantvābhimukhaṃ santamālāgulā viya,
如同众多僧侣集结,向着世尊的方向,像是一群安静的蜜蜂,
Patiṃsu siripāde te amandāmodavāhino;
落在世尊脚下,这些携带着甘甜之蜜的勤劳者;
§263
263.
Tadāsi vijayo tassa sambuddhassa sirīmato,
当时,那个具足威严的正觉者的胜利,
Catutthe mārayuddhamhi mārassāsi parājayo;
是在第四次与魔的战斗中,魔被击败;
§264
264.
Evaṃ mahānubhāvoti mantvāna narasārathiṃ,
思惟如是伟大尊者,驾驭众生之人,
Niccaṃ vandatha pūjetha so hi vo saraṇaṃ sadā;
常当顶礼供养,彼即永远是你们的依止;
Catuttho vijayo. · 第四胜。
§265
265.
Disvānattamano māro ditto kodhagginā tadā,
魔以不和睦、不调和的心为自己所见,愤怒如烈火般强盛,
Māpetvā’yudhavassaṃ so pesesi tadupantikaṃ;
使役武器的力量,派遣其众多随从前去攻击,
§266
266.
Nettiṃsacchūrikā satti heṇḍivāla gadādayo,
弯曲的弯刀、匕首、刀刃、短棒等器械,
Tiṇgadhārā pajjalitā acirajjuti sannibhā;
三尖的矛头炽热发光,形状逼近不祥之物;
§267
267.
Yathā pupphopahāropagantvāna gaganaṅganā,
如同花朵被风缘卷起、吹离原处,飘荡于空中,
Evaṃ sambuddhapādesu patiṃsu parivattitā;
正如诸佛足迹依次环绕而转动,
§268
268.
Tadāsi vijayo tassa sambuddhassa sirīmato,
当时,彼尊贵的正觉者取得胜利,
Pañcame mārayuddhamhi mārassāsi parājayo;
在第五次与魔的战斗中,魔遭到了失败;
§269
269.
Evaṃ mahānubhāvoti mantvāna narasārathiṃ,
思惟如是,称为大仁者,劝导君王人马,
Niccaṃ vandatha pūjetha so hi vo saraṇaṃ sadā;
应常常敬礼,礼拜之,彼乃恒为汝等的依止。
Pañcamo vijayo. · 第五胜利。
§270
270.
二百七十。
Taṃ disvā pāpimā kuddho yaṃ yaṃ tassa karoma’haṃ,
若见恶人愤怒,我所作之事,
Taṃ taṃ’dānī na sakkoti kiñci kākumu’pakkamaṃ;
现今皆不能前进哪怕一毫。
§271
271.
二百七十一。
Māpesi kukkulaṃ vassaṃ māramīta’dhunā muniṃ,
莫催促恶劣的雨季,毗卢遮那圣者现在,
So’gā’kāsā sampaditto dhūmāyantova pajjalaṃ;
他像空中升起的烟云那样闪耀;
§272
272.
二百七十二。
Jinassābhimukhaṃ gantvā kukkulo parivattiya,
转动山峦,前往胜利者面前,
Candanassa sitabbhassa dhūlī hutvāna pagghari;
拾取凉爽檀香的尘土,包裹而成;
§273
273.
二百七十三。
Tadāsi vijayo tassa sambuddhassa sirīmato,
当时,具足尊贵的正觉者胜利已成,
Chaṭṭhe namuci yuddhamhi mārassāsī parājayo;
魔王在第六次战斗中被彻底打败;
§274
274.
二百七十四。
Evaṃ mahānubhāvoti mantvāna narasārathiṃ,
思惟如是,英雄的御者,
Niccaṃ vandatha pūjetha so hi vo saraṇaṃ sadā;
应当恒常敬礼、恭敬,以彼为永恒的归依;
Chaṭṭho vijayo. · 第六胜利。
§275
275.
二百七十五。
Tato disvāna taṃ kaṇho kaṇhasenā purakkhato,
于是见到那黑暗的黑暗军队在前方,
Saṅkuddho pesayi tattha vassaṃ so sikatāmayaṃ;
他聚集起来,在那里度过了雨季,经历了炎热的季节;
§276
276.
Khadīraṅgāra saṅkāsā vālukā gaganāgatā,
相似于酢浆草荆棘般的密集树木,或如沙丘一样堆积,伸展触及天空,
Bhassantā jinapādante vāsacuṇṇattamāgatā;
在获胜者足端闪耀,最适合居住于房舍或草庐之处;
§277
277.
Tadāsi vijayo tassa sambuddhassa sirīmato,
于是,有光辉的正觉者的胜利,
Sattame mārayuddhamhi mārassāsi parājayo;
在第七次魔王之战中,魔王遭到失败;
§278
278.
Evaṃ mahānubhāvoti mantvāna nara sārathiṃ,
由此,人们思惟着『大圣人如是』,便常当敬礼礼拜那驾驭众生的导师,
Niccaṃ vandatha pūjetha so hi vo saraṇaṃ sadā;
他永远是你们的依止,永恒不变;
Sattamo vijayo. · 第七胜利。
§279
279.
Tampi disvā asajjanto ahirī kopaketuko,
观察此人时,因其不相应、无羞耻且易怒而不悦,
Māpetvā palipandāni tattha osīdayāmi taṃ;
未曾亲近其污秽,因而自处清净;
§280
280.
Iti cintiya māpetvā pesesi palipaṃ ghanaṃ,
于是念及此,未亲近污秽,派遣浓厚的污秽,
Dhūpāyanto pajjalanto gantvā so nabhasā lahuṃ;
如同熏香般点燃,前去飘散于空中过于轻微;
§281
281.
Sambuddhasiripādamhi sampatto nibbuto tato,
在正遍知尊贵光辉中,圆满完成涅槃,随后进入涅槃,
Nānāsugandhasambhuta gandhakaddamataṃ gato;
诸种芳香汇集的甘露香味,尽皆消逝;
§282
282.
Tadāsi vijayo tassa sambuddhassa sirīmato,
当时,于尊贵正遍知者的光辉之中,
Aṭṭhame mārayuddhamhi mārassāsi parājayo;
在第八次与魔的战斗中,魔被击败;
§283
283.
Evaṃ mahānubhāvoti mantvāna narasārathiṃ,
思惟『如是,诸大德者是也』,针对人中之车驾者,
Niccaṃ vandatha pūjetha so hi vo saraṇaṃ sadā;
应常常恭敬礼拜彼,彼实常为尔等依止;
§284
284.
二百八十四。
Olokento tato māro mārāriṃ siriyujjalaṃ,
魔王察看后见魔敌头部光明灿然,
Disvā cittampasādetumasakkonto’ti kopavā;
意念欢悦,谓彼不可胜任,心生愤恨;
§285
285.
二百八十五。
Ajjetamandhakārasmiṃ pakkhipitvā pamohituṃ,
在彼昏暗无光之中,投掷以致迷惑,
Mayhaṃ bhāroti cintetvā māpesi timiraṃ ghanaṃ;
我担忧此事,思惟不已,无法驱除浓重的黑暗;
§286
286.
Lokantaresu sambhuta timiso’va bhayāvaho,
此如恐怖的黑暗,生于诸世之间,
Gantvāna gaganā so hi patvāna munisantikaṃ;
天际远行,若飞翔将至圣者近旁;
§287
287.
Yathā timiramāyāti vināsaṃ suriyuggate,
如同黑暗将于日轮升起时灭亡,
Evamāsi jinaggamhi andhakāro tathāvidho;
在尊者的教法中,亦当如是无明黑暗,
§288
288.
二百八十八。
Tadāsi vijayo tassa sambuddhassa sirīmato,
当时,胜者世尊的光辉现前,
Navame mārayuddhamhi mārassāsi parājayo;
于第九次魔战中,魔遭遇败阵,
§289
289.
二百八十九。
Evaṃ mahānubhāvoti mantvāna narasārathiṃ,
思惟是为大德者,谓当敬礼人中车师,
Niccaṃ vandatha pūjetha so hi vo saraṇaṃ sadā;
常当礼敬,恒为汝等所依止;
Navamo vijayo. · 第九胜利。
§290
290.
Evaṃ navahi vuṭṭhihi katvā māro mahā bhavaṃ,
于是魔王兴起新变,作大有,
Na tassopaddavaṃ disvā dittakopānalākulo;
未见其过,虽被眼目见,心不生怒恚;
§291
291.
Gahetvāna tato khippaṃ ṭhapitaṃ attaguttiyā,
拿起之后立即迅速地以自我把握安置,
Cakkāyudhaṃ mahātejaṃ kupito khipi vegasā;
愤怒迅疾如飞,将威力如大车轮武器般发出;
§292
292.
第二百九十二。
Dhārādharaṃ tamuggayha kuddho paharate yadī,
抓住如山峰般的强硬之物,愤怒时猛击若,
Kalīraṃva asajjanto vikhaṇḍeti pajāpati;
犹如浓黑的石块破碎而扩散;
§293
293.
第二百九十三。
Tatheva so mahiṃ kuddho māro khipati vegavā,
如彼,魔怒于大地,迅速投掷,
Na bhavantosadhā pāṇā visussanti sarādayo;
并非利器能伤,其流波浪不净;
§294
294.
Tatheva kupito tena khipate so mahambudhiṃ,
同样愤怒之故,彼投掷于大海,
Vilayaṃ jalajā yanti sussate so mahaṇṇavo;
海中诸水随之消散,波浪枯竭,造大波涛;
§295
295.
Evaṃ mahānubhāvo so gacchanto jalambare,
如此,大德者行至水滨,
Patvāna patito nāthaṃ hutvāna pupphacumbaṭaṃ;
俯伏而下,未曾坠落,对花香顶礼;
§296
296.
Tadāsi vijayo tassa sambuddhassa sirīmato,
彼时胜利属于那位高贵的正觉者,
Dasame mārayuddhamhi mārassāsi parājayo;
于第十次与魔王的战斗中,魔王为之失败;
§297
297.
Evaṃ mahānubhāvoti mantvāna narasārathiṃ,
思惟『是为大德』,对那人间驾驭者常应顶礼敬拜,
Niccaṃ vandatha pūjetha so hi vo saraṇaṃ sadā;
恒常礼敬供养,彼当常为汝之依止;
Dasamo vijayo. · 第十胜利。
§298
298.
二百九十八。
Iti kopagginā dittamanaṃ māraṃ tadā jino,
如是,昔时胜者以忿怒将彼名闻魔逮捕,
Karuṇājalasekena nibbāpento nisīdi so;
以悲心泪水熄灭其怒,今则端坐入定;
§299
299.
二百九十九。
Evaṃ katvāpi so kuddho aladdhavijayo tadā,
如此为之后,彼时彼怒者却未得胜利,
Āmantesi sakaṃ senaṃ palayānalabheravaṃ;
告诫自己的军队,当持逃亡令。
§300
300.
此为三百。
Ethāsu vata’re mayhaṃ assavā mārakiṅkarā,
彼时无疑,魔之使者多有嘶吼属我,
Nānāvesadharā hotha dhāretha vividhāyudhe;
众种兵器皆备,当持众多械具。
§301
301.
此为三百一。
Saddehetaṃ palāpetha yātha gaṇhatha bandhatha,
应当依照语义宣说,应以此法持守、拘束。
Pāde gahetvā khipatha cakkavāḷantaraṃ ito;
应当执其足而迅速行进,穿越轮转世界的彼岸。
§302
302.
三百零二。
Athagā saha vācāhi bhiṃsā sā māravāhinī,
随之与语共往之有破坏性的,乃魔所驱使者,
Turaṅga vyaggha mātaṅga sīhādirūpa bhiṃsanā;
如马、虎、象、狮等形态之可怖强势者;
§303
303.
三百零三。
Sā mārassubhato passe catuvīsatiyojane,
魔王那美丽的形象显现于二十四由旬之外,
Ṭhitā pacchimabhāgamhī cakkavāḷasilāvadhiṃ;
稳立于西方,守护着轮转的城池长墙;
§304
304.
Bahalattena sā āsi sampuṇṇa navayojanā,
这座城池规模广大,完全由九由旬围成,
Yakkha peta pisācādi vesehi bhayavāhinī;
夜叉、饿鬼和恶鬼等众居住于此,充满威怖;
§305
305.
Saṃvaṭṭa vātasampāta khubhītambudhino viya,
如同暴风骤雨般猛烈猛烈,
Ullola bhimaghoso tu gato brahmapurāvadhiṃ;
滔天怒涛般汹涌,直至梵天城邦;
§306
306.
Danta saṅghaṭṭa sañjāta jālāmālā samākulā,
钢铁结合成坚固的锁链,纠缠如网如链,
Tesaṃgārā’va dittāsuṃ kodhummīlita locanā
其锐利犹如眼睛怒睨,满含愤怒之色。
§307
307.
Vahanti dhūmakkhandhāni mukhakoṭara koṭihī,
携带着烟云层层,层叠如同层层堆积的巢穴,
Nīhaṭā nīhaṭā jivhā subhīmoragataṃ gatā;
被送进去,被送进去;舌头在里面探转其善美已然抵达;
§308
308.
三百零八。
Uddharitvāna tālādi karitvāna sarāsane,
拔起之后,用掌拍打整个座位,
Bhujaṅge ca guṇe keci gāḷhamākaḍḍhayanti ca;
并且在蛇类身上,有几种坚硬部位被削断;
§309
309.
三百零九。
Puṇḍarīkaccha sīhādī khipantābhimukhe tadā,
当时白莲花手持狮子等兵器,面对敌方,立刻行动,
Dhāvanteke samuggayha purato dittapabbate;
一边奔跑,一边聚集在一起,前方是清晰可见的山峰;
§310
310.
Bhayānakāti nekāni sīsāneka kalebare,
有许多可怕的头颅和躯体,
Māpayitvāna purato dhāvanti keci kiṅkarā;
使其害怕后退,一些侍从则从前方奔逃;
§311
311.
Sīsena sīhasaṅkāsā gattena manujopamā,
头部形状似狮子,体态如人,
Buddhassābhimukhaṃ keci dhāvanti māra kiṅkarā;
有些魔王的奴仆奔向世尊,
§312
312.
三百一十二。
Kaṇṭhīravākāradehā mukhena khalu rakkhasā,
喉部刚硬,身形如恶鬼,脸貌凶恶,
Hutvāna abhidhāvanti kecimārassa kiṅkarā;
成为魔王的奴仆奔跑侍奉,
§313
313.
三百一十三。
Daṇḍamānavakā sīsabhāgenā’tibhayāvahā,
用执杖者的头部作为武器,甚为可怖的威力,
Gattena rakkhasā hutvā keci dhāvanti kiṅakarā;
像被保护者反被守护,当中有些则逃走逃避,仆役们;
§314
314.
Dīpacchebha turaṅgānaṃ vyaggha khaggavisāṇinaṃ,
好像白昼奔跑的马匹,如猛虎、犀牛、犀角犀尖的猛兽,
Varāha mahisādīnaṃ kaṇṇapāvura bhoginaṃ;
如野猪、水牛等牲畜,角上缠绕着耳饰,所拥有者众多;
§315
315.
Sīsākāra mahāsīse tabbiruddhe kalebare,
头颅形状似大脑壳之处,在体内之中,
Māpetvā abhidhāvanti keci mārassa kiṅkarā;
不使其受损,有些魔之奴仆急速奔走;
§316
316.
Ākaḍḍhentā kapolānaṃ karasākhāhi sammukhe,
用手和臂枝扼住鬓角,有些魔奴仆显露出极大的勇猛;
Dassayantā mahādāṭhaṃ kecenti mārakiṅkarā;
显现其威严,有些魔之奴仆如此行;
§317
317.
Tikhiṇagganakhā keci phālayantā sakodare,
有些奴仆以锋利如刀的指甲抓挠同胞,
Ante gale pilandhitvā dhāvanti kiṅkarāpare;
至于颈项末端处反而搔抓,奔走逃避;
§318
318.
Gilantā keci phaṇino uggirantā tatheva ca,
有些蛇类身体曲折扭曲,也往往如此,
Sīsa kandhara kaṇṇanta bāhu aṅguli ādisu;
用头部、肩膀、耳朵、臂膀、手指等处抓挠;
§319
319.
Sakalesu sarīresu visadhūmaggi saṅkule,
一切躯体内,迷乱如火聚于狭窄之处,
Dhārentā’sivise keci dhāvantyagge bhayāvahā;
持者虽各异,有些奔走如火,生大怖畏;
§320
320.
Padittāyogule gayha khipanteke anekadhā,
病者兼服药,或乘驿急速,变化多端;
Dittapabbatamuddhacca keci aggikapālake,
见燃山火起,有者守火护卫,
Khipannā abhidhāvanti daṭṭhoṭṭhā bhīmalocanā;
奔逐疾走,目露恐惧之色。
§321
321.
三百二十一。
Lālayantā sakā jivhā khandhe katvāna muggare,
用口舌搅动肉块,在砧边咀嚼,
Mattabhujaṅga vesena dhāvanti apare bhaṭā;
像是披着醉蛇皮肤,其他侍者急速奔跑;
§322
322.
三百二十二。
Pibantā lohitāneke khādantā pisite pare,
饮血的人众多,吃腐肉者也有,
Pisācāva’caruṃ keci munirājassa aggato;
有些鬼魅不善行径,聚集于圣王面前;
§323
323.
三百二十三。
Ullaṅghantā ca selentā dhāvantā jalitāyudhā,
有些夜叉在此跳过篱笆,奔跑如同水中的武器,
Bhimavesadharā yakkhā kecenti bhakuṭīmukhā;
这些夜叉中有些面如烟柱,披散恐怖的水流;
§324
324.
三百二十四。
Paṇuṇṇa saravassehi kuntatomara vuṭṭhihi,
他们的遍体被如甘蔗叶的叶片般刺状物覆盖,伸出尖锐的尖端,
Bheṇḍivālā’sicakkehi nibbharāsi digantaraṃ;
用形如削尖的矛头那样的眼睛环绕,凝视着四方辽阔的天地。
§325
325.
第三百二十五偈。
Yaṃ diṭṭha suta mattena maraṇaṃ citta vibbhamaṃ,
若仅凭眼见耳闻之智,心识已散,死者如是,
Yāti loko kathaṃ ko taṃ nissesaṃ bhāsate naro;
人何以能穷尽其言,说明轮回之相?
§326
326.
第三百二十六偈。
Nekadantasahassehi nikkhantaggisikhāyutaṃ,
昔时有千万强牙象,头顶直立火焰似焰色,
Dānanijjharasampātaṃ bhīmagajjanagajjitaṃ;
祥光震耀其中,惊怖象群起恐惧纷扰,
§327
327.
三百二十七。
Nekasata karaggehi dhatāyolaguḷādikaṃ,
以无数的手臂聚合,形成牢固的身躯如同炼骨陶土一般,
Sannaddhaṃ kavacādīhi giriṃca girimekhalaṃ;
装备着护身甲胄等物,巍峨如山,宛若群山环绕;
§328
328.
三百二十八。
Ārūḷho pāpimā tattha ussāpetvā jayaddhajaṃ,
那恶人攀登至此,振奋精力,凭借战胜者之力,
Visālāvatta dāṭhaggo cipiṭagga bhagga nāsiko;
拥有宽大圆满的头颅,额宽阔而鼻梁断裂;
§329
329.
三百二十九。
Daṭṭhoṭṭha bhīmavadano bhakuṭī vali lalāṭako,
目深远广,面如青铜,眉如弓弦,额头坚固,
Kodhānalehi sandiddha mahakkho tambadāṭhīko;
怒火熊熊燃烧,头骨坚硬如铜铃;
§330
330.
三百三十。
Nīlapabbata saṅakkāsa visamaṅgo mahodaro,
青山环绕,身形不正,腹部巨大,
Gonasoraga sappādi aṅgīkata subhiṃsano;
牙齿如铠甲,钩爪锋利,外表被强大猛兽所制服;
§331
331.
三百三十一。
Sahassabāhuṃ māpetvā chūrikā yaṭṭhi satti ca,
放下千臂者,持短刀、棍杖与弓弩。
Kodaṇḍacaṇḍabāṇe ca cakka kuntagadādi ca;
并持弓箭、短箭和轮形镖等。
§332
332.
三百三十二。
Saṅku vetālikā pharasu pāsamuggara aṅkuse,
持有弯曲的铁戟、斧头、缰绳、锚钩和钩镰。
Gahetvā kaṇayañcātha tisūla vajirāyudhe;
执拿锤形武器,还有三叉戟以及铁杖。
§333
333.
三百三十三。
Parivattesi ākāse tesamaññoñña ghaṭṭanā,
在空中旋转彼此相似的覆盖物,
Uggatehi phuliṅgehi dhāvantehi samantato;
由向上升起的泡沫与奔跑的众物,从四面环绕;
§334
334.
三百三十四。
Aggi cakkaparītaṃca kurumāno nijaṃ tanuṃ,
火焰围绕着自身的形体,
Āvahanto bhayaṃ brahma sura siddhādīnaṃ tadā,
并引起当时梵、天、圣者及诸成就者们的恐惧。
Sa māraseno so māro bhagavantamupāgami;
由魔军领导的魔,来到世尊所处之所;
§335
335.
三百三十五。
Udayāvalakūṭamhi bhāsantova pabhākaro,
如同曙光初露于云头之上,如同明亮之光辉映,
Suppatiṭṭhitamerū’va tikūṭācala muddhani;
又如牢固耸立于巍峨山峰之巅,稳固不动;
§336
336.
三百三十六。
Katvāna piṭṭhito bodhiṃ bhūruhaṃ vajirāsane,
完成背后佛陀的成道,坐于如象座般的威坚宝座上,
Nisinno bhagavā’tīva niccalo atirocati;
世尊端坐,身心极为安稳,光辉灿烂。
§337
337.
三百三十七。
Akampo so munī evamagge’kāsi nijaṃ balaṃ,
那位圣者稳固庄严,独自示现真力,
Sammappadhānasaṃyutto dayāmetto mahesiko;
具足正精进、慈悲,此为广大尊者。
§338
338.
三百三十八。
Catubuddhabhumisaṅkhāta jayabhumimudikkhiya,
于四佛转法之地,见胜利土地现显,
Catussaṅgahavatthūnaṃ yojetvā dvārakoṭṭhake;
将四种集合事物相联结于门垛之中;
§339
339.
三百三十九。
Yojetvāna thiraṃ tattha saddhādibalakoṭṭhake,
在此安稳地建立信根、力根之门垛之后,
Satipaṭṭhānapākāre abhejjindriya gopure;
于念处修行法门中,设立不退转根的城堡;
§340
340.
三百四十。
Thirañāṇayudhākiṇṇe mettā sannāha vammito,
于安定智慧的战场上,布满慈心与布施的军阵,
Abhīta bhāratī bhuri bherisaṅkha purakkhato;
勇猛雄壮,力气极盛,众多如牛群般居前行者,
§341
341.
Caturaṅgaviriyuttuṅga mātaṅgakkhandhasaṅgato,
具备四种威力、精神高昂,汇聚如大象般之躯体,
Puññasambhārabhārena kampayaṃ vasudhātalaṃ;
承载福德之重,震动大地之面;
§342
342.
Cariyattaya saṅkhāta’mussāpita jayaddhajo,
具足行为道德,名声所归,由胜利之子所继承,
Evaṃ vidhāya mārāri mārasaṅgāma maṇḍalaṃ;
如是安顿后,魔敌、魔战阵营;
§343
343.
Dānādayo mahāyodhe āhūya sahajātake,
大施诸战役,号召同族生起,
Suṇātha bho giraṃ mayhaṃ bhavatajja mahā bhavo;
请听我广说,世尊您当如是大者;
§344
344.
Etha yātha samaggattha na ossakkatha sujjhatha,
这里如实聚众,不令散乱,勤修禅定,
Vijetuṃ mārayuddhamhī na sakkā’sesajantuhi;
不能以残存众生取胜于魔的战争,
§345
345.
Ajja gacchati niṭṭhānaṃ so bho pāramitābhaṭā,
今曰彼波罗蜜勇士正当前往终极,
Sahussāhā mamaggamhi dassetha vīriyaṃ sakaṃ;
当以欢喜勇猛向我显现自身的精进;
§346
346.
Atha dānabhaṭo āha apphoṭaṃ diguṇaṃ bhujaṃ,
然后布施勇士宣示自己双倍强健的臂膀,
Passadāni mahāvīra balaṃ me māradhaṃsane;
内心清净者,犹如勇士,令我在魔障压迫中坚牢不动;
§347
347.
三百四十七。
Paramatthapārami yodhaṃ tathe’va upapāramiṃ,
确知究竟真理的勇士,如同达到极致的战士;
Ubho passe karitvāna saseno dhāvi dappavā;
二者兼见,亲自作战,奔驰如烈风疾跑;
§348
348.
三百四十八。
Tatheva sīlanāmavho pāramībhaṭa’muttamo,
正如具足戒律之兵,超越诸多考验,最为卓越不动者,
Nikkhamma saha senāya mārasenamabhiddavī;
离开时,带领军队冲击魔军阵地;
§349
349.
Tathānekkhammanāmopi sannaddho’sabhaṭo bhaṭo,
在那地方,军队整齐列阵,战士有勇且勇猛,
Mārasenāmige hantuṃ dhāvi dīpī’va sāhaso;
勇敢如同火炬奔跑攻击魔军的军营;
§350
350.
Paññāyodho’pi gacchanto sāṭopo dhāvi dappavā,
即使是智慧首领前进,狡诈者亦迅疾如风奔跑,
Māramerumahā ajja sasenummūlayāmiti;
魔王今日以战斗中被击倒的势头来临;
§351
351.
Vīriyapāramitā yodho daṭṭhoṭṭho bhīmagajjano,
精进布施的勇士,威严高昂,令人畏惧,
Sosemi mama tejena vadaṃ’gā māra sāgaraṃ;
我以自身光明力量消灭魔海,誓言不退缩;
§352
352.
Khantisaccavhayā ceva tato’dhiṭṭhānako bhaṭo,
以容忍真谛为根基,次有坚固如城堡的坚定战士,
Āsu dhāviṃsu pātetuṃ mārassa makaraddhajaṃ;
魔中生出鳄鱼旗帜者,急速奔跑以冲击玛拉。
§353
353.
三百五十三。
Mettānāmo mahāyodho māro mayhamalanti’gā,
此魔虽号称大斗士,实则扰乱我身心。
Upekkhako’pī so yodho mārasenaṃ padālituṃ;
即便是那不动声色的斗士,也由魔所诳骗而败。
§354
354.
三百五十四。
Pesetvevaṃ jino senaṃ’sarīraṃ daḷhavikkamaṃ,
胜利者如是布置军队,尸体坚实行动敏捷。
Nisidi tassa tejena nirussāhāsi sā camū;
由彼威力镇服,彼军队遂退散。
§355
355.
三百五十五。
Aho bho vimhayaṃ dāni suṇātha munino mama,
哎呀,诸君今听吾贤圣所说之奇妙,
Jeti eko nisinnova samāraṃ māravāhiniṃ;
彼独坐而胜过萨摩罗魔驾驭者如来;
§356
356.
三百五十六。
Kopānalena sandittaṃ duṭṭha ruṭṭhaṃ pajāpatiṃ,
愤怒激发之际,愤恨凶暴放声大骂,
Aduṭṭho jeti sambuddho ānubhāvo hi tādiso;
有漏者胜过他者,正觉者胜过有漏者,彼此之间存在此种成就;
§357
357.
Dittāyudhe khipante’pi vijjhante vasavattinī,
即使被箭射中,天帝仍然忍受,
Nirāyudho’va taṃ jeti ānubhāvo hi tādiso;
无箭之战时他却胜过对方,彼此之间存在此种成就;
§358
358.
Sahāṭopaṃ sahaṅakāraṃ māraṃ sāḍambaraṃ tadā,
当时魔王身着粗布,安然与众生一同修行,是为那般相貌,形态庄严;
Niccalo jeti sambuddho ānubhāvo hi tādiso;
正觉者能胜无常者,其威德力确实如是;
§359
359.
三百五十九。
Hatthassa rathapattīhi dhāvantaṃ tamitocito,
如同骏马以坚固的车辕疾驰奔驰,
Nisinnova jino jeti ānubhāvo hi tādiso;
坐胜者能胜彼者,其威德力确实如是;
§360
360.
三百六十。
Bhāsantaṃ nekadhā kaṇṇa kaṭhora giramantakaṃ,
其言辞如多声响,耳根坚硬能忍受骤然洪大之声,
Nissaddo jeti sambuddho ānubhāvo hi tādiso;
寂静者能胜世间正觉者,此力量确实同类。
§361
361.
三百六十一。
Māropāgamma aṭṭhāsi laṅghituṃ asamatthako,
彼以膝盖撑地,无法超越,不能胜任,
Buddhatejaggi pākāraṃ dittamabbhuggataṃ thiraṃ;
佛光辉映之坚壁,见于心中牢固。
§362
362.
三百六十二。
Tadāha namuci kuddho bhujamukkhippa’mīdisaṃ,
当时忿怒 namuci 发怒,举起臂膀,动此之象,
Khippaṃ siddhattha he gaccha santakedaṃ mamāsanaṃ;
速速完成使命吧,去吧,我的伴侣。
§363
363.
三百六十三。
No ce gacchasi te hadayaṃ phālemi nakhasattihi,
若你不去,我便使你的心脏被指甲所破,
Vicuṇṇemi tuvaṃ pāde gahetvā pathavītale;
我必亲手持刀刃,在地上割开你的脚。
§364
364.
三百六十四。
Passa me mahatiṃ senaṃ passa āyudhasañcayaṃ,
看我这大军阵,看我这兵器堆积。
Tena taṃ abhimaddāmi tuvaṭaṃ gacchidaṃ mama;
因此,我勉励你,要前往你处。
§365
365.
三百六十五。
Athassa vacanaṃ sutvā jino’ha madhuraṅgiro,
于是他听闻尊者如甘露般慈祥的话语,
Kadā te pūritā māra pallaṅkatthāya pāramī;
为何时你已圆满诸魔欲床之度?
§366
366.
三百六十六。
Kadā adāsi sīsādī dānaṃ sīlaṃ kathaṃ tava,
为何时你曾施舍头发等,布施与持戒何如?
Tadatthāya kathāpehi ke te paccakkhakārakā;
因此说起话来,那些是谁的对治者?
§367
367.
三百六十七。
Athā’ha pharuso māro netaṃ garu mune mama,
接着,说:粗野魔王啊,尊敬的圣者,属于我的这群众,便是他的对治者;
Ayaṃ sā parisā sabbā tassa paccakkhakārakaṃ;
这整个僧团,皆是他的对治者。
§368
368.
三百六十八。
Ugghosesi mahāsenā pakkhī’hanti visuṃ visuṃ,
大军一齐呼喊,鸟儿也纷纷齐声叫唤,声音此起彼伏。
Bhumudriyana mattova tato kolāhalo ahu;
地震似的,然后出现了动乱;
§369
369.
三百六十九。
Athāha māro samaṇa ahaṃ sakkhi kathāpayiṃ,
接着,魔对沙门说:我作证,将向你说明,
Tava ko sakkhi yajjatthi kathāpehi lahuṃ mama;
谁是你的证人?你为何轻易说话?
§370
370.
三百七十。
Athāha bhagavā tassa gambhīraṃ madhuraṃ giraṃ,
接着,世尊说出了深奥而甘美的语句,
Nicchārentā mayūrassa sunādaṃ phaṇino yathā;
如同孔雀垂下羽毛演绎鸣声,
§371
371.
三百七十一。
Taveva me na santīdha paccakkhatthaṃ sacetanā,
你此时对我尚无清明的分别意识,
Acetanāva medāni santi paccakkhavādino;
而如今却有无意识的分别喧动,
§372
372.
三百七十二。
Iti vatvāna mārāri sañtdhā jimūta gabbhato,
如是说后,魔王自内心镇定,
Nikkhanta vijjusaṅkāsaṃ karaṃ cāmīkarajjutiṃ;
离开贫贱,精进坚毅;守持衣缠法戒,行持克己自制。
§373
373.
三百七十三。
Ratta cīvaragabbhamhā nīharitvā jino tadā,
当天尊弃绝红色袈裟布,转向大地,
Dharaṇyabhimukhaṃ’kāsi uddissa bhumikāminiṃ;
面向大地行走,踏遍行走于大地之间。
§374
374.
三百七十四。
Dānamānādikamme me kampantī jātijātiyaṃ,
布施等众善行,使我众生相续生生不息,动摇无常,
Kimajja nissaṇāsī’ti jino vācamudāharī;
胜者出声问道:『今日汝依何而住?』
§375
375.
Sakkhi’hanti vadantīva tato bhumivaraṅganā,
如同大地上的众生称‘见证者’,
Saḷilāvanipariyantā gajjanti nacci tāvade;
漫游于环绕水泽之间,像他们跳舞般地前行;
§376
376.
Mahī sāgara ūmī’va uṭṭhāpenti mahūmiyo,
大地如同海洋一般,波涛汹涌而起,掀动巨浪,
Chaddhā kampi kulālassa cakkaṃvāti paribbhami;
天空中覆布的云朵如同陶工旋转的轮盘般旋转;
§377
377.
三百七十七。
Himavā girirājā ca yugandhara nagādayo,
喜马拉雅山这座山王,连同瑜伽山和城市众多,
Kūṭabāgā samukkhippa nacciṃsu naṭakā viya;
聚集成群如同建筑堆积一般,跳舞歌唱如同戏剧表演者;
§378
378.
三百七十八。
Disvā sutvā tamaccheraṃ gayenubbigga mānasā,
见闻了那暗夜之时,内心沮丧悲伤,
Mārasenā pabhinnāsi bhinnavelova sāgaro;
如同海洋被魔军分裂,宛若破碎的波涛一般;
§379
379.
Bhayenaṭṭassarā bhantā patantaññoñña ghaṭṭanā,
内心充满恐怖的战士们,彼此相互扑击攻击,
Vikiritvā kace piṭṭhe dhāviṃsu mārakiṅkarā;
搅乱彼此的后背,魔众奔逃不已;
§380
380.
Gahitāyudhāni chaḍḍentā pidahantānanaṃ karā,
放下所持的武器,徒手伤害对方面部者,
Nivatthavatthamatte’pi dhāviṃsu anapekkhakā;
即使仅在原处,他们也奔走不息,毫无顾忌,
§381
381.
Aṅguliyo mukhe keci pakkhipanti rudanti ca,
有人用手指指向他人的口,有人哭泣,
Keci vandanti yāvanti abhayaṃ sāmi dehi no;
有人顶礼致敬,一直祈求主啊,赐予我们无畏。
§382
382.
Siddhattho’yaṃ jito kinnu nissāsā ruddhabhāsanā,
这位觉者是谁?他已胜利,断绝一切言语障碍,
Piṭṭhipassamudikkhanti dhāviṃsu cakitā pare;
彼辈展翅奔飞,急速疾行,目光炯炯,超越群众;
§383
383.
三百八十三。
Girimekhalo’pi nāgindo jannukena patī tadā,
那时,山之王乃因其振翅而振动群山,
Māro’pi patito khippaṃ dhāvitvā’dassanaṃ gato;
魔王亦迅速坠下,飞速飞驰去,未及目睹。
§384
384.
三百八十四。
Taṅkaṇe uggato āsi satthu kitti jayaddhajo,
上升于敦卡山顶者,为师名誉之先驱,胜利之子。
Avahentova surādīnaṃ brahmalokāvadhiṃ gato;
彼如天人所界的梵天界,已往受酒醉之害而堕落,终至灭尽。
§385
385.
三百八十五。
Tadāsi vijayo tassa sambuddhassa sirīmato,
彼时,正觉者的功德光辉,显著殊胜,
Carime mārayuddhamhi mārassāsi parājayo;
在末劫魔战时,魔王遭遇败绩、无法取胜,
§386
386.
三百八十六。
Evaṃ mahānubhāvoti mantvāna narasārathiṃ,
思惟至此,英雄王的车驾手,如斯称道,
Niccaṃ vandatha pūjetha so hi vo saraṇaṃ sadā;
常当礼敬恭敬,如是彼为汝等常为依止;
Ekādasamo vijayo. · 第十一胜利。
§387
387.
三百八十七。
Laddhābhivijaye buddhe nisinne vajirāsane,
获悉世尊成就涅槃时,安坐坚固如金刚宝座上,
Parivārayuṃ gatāgamma pure viya surādayo;
诸天护持来往,宛若城市中神众环绕护卫;
§388
388.
三百八十八。
Devā te nikhilā netvā nānāpūjāvidhiṃ tato,
诸天悉皆引领,依诸不同礼仪庄严供养;
Santuṭṭhā munino’kāsuṃ mahantaṃ jayamaṅgalaṃ;
满足的圣者拥有极大的胜利吉祥,
§389
389.
三百八十九。
Sampattātha nisākantā mānetuṃca munissaraṃ,
现在应当尊敬圣人,安乐而平静,
Pubbāparambare lagga sasīṇakkaṇṇa bhusaṇa;
前后绵延如篱笆,戴着如意装饰之耳环;
§390
390.
三百九十。
Sunīlākāsa dhammille dhatta tārālimālikā,
如蔚蓝天空中淋漓的法雨,天体星辰缀成花环,
Vījentīva disā bāhā phullacūtaka cāmare;
如同风吹动四方,枝叶繁茂的树冠上的草叶轻摇摇动;
§391
391.
Mallikā mukulāsatta sammattāligaṇā tadā,
当时众多含苞未放的茉莉花群如同成熟的葡萄;
Dhamentā viya saṅkhāni kūjenti madhuraṃ giraṃ;
宛如调音的角号发出悦耳的旋律,馈和甜美的话语;
§392
392.
Sāmoda makarandehi mandamandānilāgatā,
柔和的微风带着蜂蜜般的香甜缓缓吹拂,
Sajuṇhā jinabimbamhi utuṃ gāhenti sītalaṃ;
新人在胜利者的圣影面前,沐浴着清凉之水;
§393
393.
三百九十三。
Avijjādi mahāmūlaṃ tivaṭṭatthira khandhakaṃ,
无明是极根本,犹如巨网的根本法藏,
Saṃsāra visarukkhaṃ so āraddhummulituṃ tadā;
它是轮回之紧箍锁,于当时便开始深根固柢;
§394
394.
三百九十四。
Bhāvento purime yāme saranto khandhasantatiṃ,
在过去的夜晚,行者渡越蕴的连续流,
Pubbenivāsānussati ñāṇaṃ laddhā narissaro;
得成前生忆念智,脱离人间轮回;
§395
395.
Tathā majjhima yāmamhi dibbacakkhu visodhanā,
又于中夜时分净除天眼,
Cutupapāta ñāṇañca adhigaṃtvāna sabbaso;
并证断灭智已悉得;
§396
396.
Rattiyā pacchime yāme cintayanto jarādayo,
夜晚后更时节思虑衰老等事,
Vipassitvā nāmarūpe āropetvā tilakkhaṇaṃ;
观照名色,揭示三相特性,
§397
397.
Sammasanto kilesehi vivecetvā sakaṃ manaṃ,
深断污染,分别净净,自心舍弃,
Āsavānaṃ khaye ñāṇā laddhā aggaphalaṃ tadā;
断除烦恼,得智成果,彼时获先觉果;
§398
398.
Patto nibbāṇanagaraṃ bojjhaṅga ratanissaro,
至涅槃城,觉支宝光,解脱宝藏。
Saddhammarājā hutvāna pītivācamudāharī;
成为正法之王,欢喜口称赞,
§399
399.
Anekajāti saṃsāraṃ sandhāvissaṃ anibbisaṃ,
历经多种生死轮回,未得解脱,
Gahakārakaṃ gavesanto dukkhā jāti punappunaṃ;
寻求为家业主者,反复经历痛苦生死;
§400
400.
Gahakāraka diṭṭhosi puna gehaṃ na kāhasi,
家业主啊,你已见过,不应再向往归家,
Sabbā te phāsukā bhaggā gahakūṭaṃ visaṅkhitaṃ,
诸种恶劣如破裂的陶器堆积如乱茧,
Visaṅkhāragataṃ cittaṃ taṇhānaṃ khayamajjhagā;
心离诸乱,渴爱止灭,
§401
401.
第四〇一。
Icceva maggamatadānavidhippavīṇa,
此正道法,如法指南,
Kāruññapuññahadayena mahodayena,
以慈悲福德广大之心,
Patvā bhavaṇṇavamapāramanantadukkhaṃ,
乘破轮回之苦海,超越无际苦难,
Yenocitā paramapāramitā jinena;
这便是由胜利者(阿拉汉)完成的最高的彼岸渡度;
§402
402.
第四百零二。
Yoceva sabbavibhavaṃ paṇuditva rajjaṃ
此人真正彻悟宇宙万法的无常无我,彻底摆脱所有执著,
Nikkhamma patva calapattamahīruhassa,
离开尘世王国出离世间,如同离开覆盖大地的云层一般,
Mūle nisajja sabalaṃ pabalañca māraṃ,
稳住根基,战胜强大的恶魔(魔王),
Pāpārayo ca vijito sa dadātu santiṃ;
克服一切恶行而得胜者,故能赐予安乐和平静。
Abhisambodhi kathā. · 现正觉之论。
§403
403.
Tilokanātho sugato tato tadā
世尊善逝时,
Udānavācaṃ samudāharitvā,
援引偈语开示,
Pallaṅkamābhujja dumindamūle
盘膝端坐于宝座之上,
Cintesi evaṃ vajirāsanasmiṃ;
默然思惟于坚固的金刚座上;
§404
404.
Dānādayo pāramitā cinitvā
思维布施等波罗蜜多,
Asaṅkhakappāni ca khepayitvā,
摒弃无数劫数,
Asseva pallaṅkavarassa hetu
如同床垫破损的缘故,
Sandhāvitaṃ taṃ bhajitaṃ vayajja;
将其舍弃、分离、摒弃;
§405
405.
Yāvassu puṇṇa mama cetanāyo
只要吾意愿尚存充满
Tāvettha acchāmi na vuṭṭhahāmi,
在此我安然驻足不动,
Maṃtvāna so nekasahassasaṅkhā
念及那无数众生,
Jino samāpatti valañji tattha;
胜者已至究竟涅槃,深陷其中;
§406
406.
第四百零六。
Devātidevo tibhavekanātho
天上至尊,三界唯一之主,
Hatāvakāso jitapañcamāro,
诸根胜利者,已除五恶之魔,
Pitāmahādīhi mahīyamāno
大智慧者犹如伟大长者般受尊敬,
Khepesi satthā divasāni satta;
导师放下烦恼七日;
Iti paṭhama sattāhaṃ. · 第一七日如是。
§407
407.
第四百零七。
Yasmāsanaṃ neva jahāti tasmā
由于对座位不曾放弃,故此,
Tisandhiyuttena nisīditeva,
恰似两相结合而坐,
Ajjāpi kattabbamanena atthi
如今亦有当作之事。
Devānamicchāsi manamhi kaṅkhā;
天人意欲者心中怀疑,
§408
408.
第四百零八,
Tesaṃ manaṃ so manasā viditvā
世尊了知彼等之心念,
Vinodanatthaṃ vimatintu tesaṃ,
为令其心离疑欢喜,
Uṭṭhāya tamhā nabhamuppatitvā
起身升空而起,
Dassesi tesaṃ munipāṭiheraṃ;
示现给彼等悟道行者。
§409
409.
Vinodayitvā sugato tadevaṃ
如世尊所欢喜者,彼清净妙德,
Sudhāsinaṃ cetasi kaṅkharāsiṃ,
如甘露注入心窍而清凉透彻,
Pallaṅkato uttarapubbakaṇṇaṃ
高枕于后方,
Ākāsatoruyha jalaṃ ravīva;
如天空垂下水珠,犹如日光照耀般,
§410
410.
Jino dumindassa ca āsanassa
持断者的威仪庄严之座,
Bahūpakārattamanussaranto,
回忆众多利益事因,
Ṭhito padaṃ kiñci akopayanto
立定脚步,决不动摇,
Ito cito loka na mujjahanto;
心离此方世界,不为迷惑;
§411
411.
Nīlāyatakkhāmalakantitoya
青面具眼,如鹭状的轻盈飞翔。
Dhārānipātena dumindarājaṃ,
以持重之击打那恶魔王,
Nisiñcamāno divasāni satta
昼夜七日久坐不卧,
Pūjesi taṃ’nimisalocanehi;
以清净无瞋的眼光敬礼于彼;
§412
412.
Ajjāpi tasmiṃ dharaṇippadese
今于那大地所在之处,
Katassa thūpassa tadeva nāmaṃ,
某塔之名即称为此名,
Ahosi devā ca naro’ragā ca
天人和人类都无嫉恨怨恼之心,
Mahenti te tena divaṃ payanti;
因此他们宏伟壮丽地居住于天界;
Iti dutiya sattāhaṃ. · 第二七日如是。
§413
413.
Devā tato devavarassa tassa
天人们于是将那天王的圣洁境地,
Sucaṅkamaṃ’kaṃsu maṇīhi nānā,
装点以形形色色的宝石,
Pallaṅkato ṭhānavarassa majjhe
置于有宽敞坐卧之具的所在中心。
Pubbāparāsāyanamantarāle;
早先与后续两者之间的过度阶段;
§414
414.
第四百一十四。
Narinda nāginda surinda pūjito
人王、龙王与天王所供养敬拜,
Chabbaṇṇaraṃsīhi samujjalanto,
以六色绳索交织辉映,
Nīlambare tārakito sasī’va
如同蓝色天幕中闪耀的星辰与月亮,
So caṅkamī satta ahāni tattha;
该尊者在那里行走七天;
§415
415.
Ajjāpi tasmiṃ dharaṇippadese
今日在那个地区,
Katassa thūpassa tadeva nāmaṃ,
那座塔正是以此名号著称,
Ahosi devā ca naroragā ca
天人以及人、畜众皆知晓,
Mahenti te tena divaṃ payanti;
他们皆以那塔作为天上的供养所在;
Iti tatiya sattāhaṃ. · 第三七日如是。
§416
416.
Tato dumindassa surāsurindā
于是,天神与魔众,
Mahītale pacchimottarāyaṃ,
在大地的西北方,
Māpiṃsu nānāratanālayaggaṃ
也来到了盛满各种珍宝的殿堂,
Nisajja pallaṅkavare tahiṃ so;
在那里坐于华美的座榻上;
§417
417.
第四百一十七;
Sududdasāgādhamapārapāraṃ
通达难解、高深、彼岸与此岸的法。
Samantapaṭṭhānataraṅgabhaṅgiṃ,
遍行相之中起伏变化,
Dhammodadhiṃ ñāṇasumerumatthā
法之海洋上智慧之光灿烂闪耀,
Sālolayaṃ khepayahāni satta;
七种波浪激荡飞扬,
§418
418.
Ajjāpi tasmiṃ dharaṇippadese
如今于彼大地之处,
Katassa thūpassa tadeva nāmaṃ,
其塔归属于何人,名称亦然,
Ahosi devā ca naroragā ca
天人及人类众生都曾存在。
Mahenti te tena divaṃ payanti;
他们因此而能够升往天界。
Iti catuttha sattāhaṃ. · 第四七日如是。
§419
419.
第四百一十九。
Tato jino gantva’japālamūle
于是,胜者前去到那护经的树根下,
Vimuttijaṃ sāduphalaṃ’nubhonto,
体验到解脱的殊胜果实,
Sattāhamattaṃ ativattayī so
超过了生死众生的限度。
Devātidevo karuṇāguṇaggo;
天之至尊,具足慈悲之德,
§420
420.
Tadāgatā māravadhū munitdaṃ
当时魔子欲郁结圣者,
Palobhituṃ yā pituno sakāsā,
以糊涂欲惑其父,
Tāsaṃ payogampidha bindumattaṃ
故示微弱行径一滴水,
Kathīyate taṃ samupāgatattā;
因其现起之因缘而述说此事。
§421
421.
四百二十一。
Tadā sa māro samare jinena
当时,魔王在战斗中被胜利者所败,
Parājito socanako’pagaṃtvā,
于是忧伤痛苦,失去威势,
Pajjhāyamāno’tha adhomukho’ca
感到羞耻,脸朝下,
Nisīdi tuṇhī vilikhaṃ chamāyaṃ;
独自坐着,心怀怨恨,心生懊恼;
§422
422.
四百二十二。
Parājayaṃ mayha mameva doso
失败是我的,过错也是我的。
Na tassa kasmāhamayaṃ’ca nāsiṃ,
我对此既无怨,也无怨怼。
Sīsakkhimaṃsādi ca puttadāre
头颅、生命、丰厚的子女财产,
Nādanti evaṃ manasī karonto;
都未曾咒骂,仅仅在心中思惟如此。
§423
423.
四百二十三。
Pavattimetaṃ makaraddhajassa
这件事情起于那巨蟹座的人。
Sutvāna taṇhā aratī ragā ca,
闻闻渴爱与不满及嗔恨,
Yatthacchi māro parisocayanto
魔子于彼处盘旋纷扰,
Tatthāgamuṃ tā cakitā khaṇena;
如来即于此时起行;
§424
424.
Disvāna taṃ tattha tathā nisinnaṃ
见彼情景及其恰坐,
Nissāsaruddhaṃ giramuggirantī,
倚靠岩石,盘膝而坐,
Tusāra bindunivahehi’sāra
犹如霜珠凝结一般的本质,
Paṅkeruhākāra visālanettā;
宽大的眼睛呈泥状的形态;
§425
425.
Hā tāta hā tāta kimāsi tedaṃ
唉,儿啊,唉,儿啊,你作何因缘而如此?
Naṭṭhannu te kiṃ vada patthasī kiṃ,
你一无所有,还要说什么,若能当头痛骂又何益,
Ko te diso kena parājito’si
你被谁从何方击败了?
Kimānayissāma hanāma kaṃ no;
我们将要杀谁呢?
§426
426.
Kimhotiyodāni na passathetaṃ
此刻为何不应当见?
Suddhodanīyaṃ tatakittighosaṃ,
清净之迦旃延,水声迸发,
Mukhamhi mayhaṃ masimakkhayantaṃ
于我口中,毁灭犹如残月,
Aticca yantaṃ visayaṃ pasayha;
超越欲界,何其明了;
§427
427.
四百二十七。
Na bhāriyā tāta manussabhūtaṃ
妻子绝非制造出有情众生之人,
Kattuṃ vasaṃ ko vasameti nāmhaṃ,
谁又能让人臣服、成为其奴役呢?
Taṃ rāgapāsena gajaṃ’va mattaṃ
如同象被情欲之网所缚,愚痴迷惑其中,
Subandhakaṃ bandhiya ānayema;
将其驯服捆缚,牵引而来;
§428
428.
四百二十八。
Na rāgapāsena hi ānanīyo
由无贪欲故,确无欲行的附带苦恼,
Mārassa dheyyaṃ samatikkamīva,
如同超越魔王的牢狱,
Apetarāgo arahā akampo
无贪无染的阿拉汉,坚定不动,
Sovāma tasmā subhagā tanujā;
故可安眠,是为幸福之子;
§429
429.
四百二十九。
Sacetano so hi manussabhuto
他确为有人心者,乃由人类而生,
Acetanañce samupāgamāma,
『非有意』者,谓无意识状态之现起,
Karoma taṃ no vasagaṃ kimettha
为之所作,非为自安,何故于此?
Cittaṃ balaṃ passatha no khaṇena;
请目睹此心之力,瞬间之内显现;
§430
430.
Rūpena nettaṃ sumanoharena
形貌上,具俊美悦目,
Gandhena ghāṇaṃ savaṇaṃ sarena,
气味浓烈,声音周遍,涵盖诸感官,
Phassena gattaṃ rasasā rasaññaṃ
由触觉所感,身受喜乐苦乐之差别,
Manañca pāsena ca kāmajena
及由心念及欲念所染著,
§431
431.
Subāhupāsena ca tassa gīvaṃ
由所染著的口鼻,
Bāhudvayaṃ dhāritamāladāmā,
如同佩戴双珠链饰,
Bandhitvadāneva tamā’nayāma
犹如被绳索捆绑,束缚不放。
Balañhi no passatha tāta’dāni;
现在不要轻视力量,孩子;
§432
432.
四百三十二。
Vatvāna evaṃ vacanaṃ pitussa
说完父亲的话,
Paṇamma pādāni pagabbhitantā,
恭敬地用手捧着双足,
Yatthacchi mārāri virocamāno
当魔敌现身显耀时,
Tatthā’gamuṃ khippamudaggacittā;
他们当即迅速前往,心神果断。
§433
433.
四百三十三。
Sāmodamālākulakesabhāra
聚集如颈项花环般华美的群会,
Payodharā kuṅakkumahārihārā,
彼如大象般厚实的乳房引人注目,
Bimbādharā cārusabhā pabhāsā
彼如美丽的马群般光明闪耀,
Ummādayantī janamānasāni;
使众生心意激昂振奋;
§434
434.
四百三十四。
Muddhena missaṃ madhure nimuggaṃ
用蜜糖融化而深浸入心,
Snehena tintaṃ rasato’nuviddhaṃ,
以柔情三倍渗透着滋味,
Bhāsiṃsu vācaṃ hadayaṅgamantā
言语飞扬寄托于心,
Vilokaneneva dhitiṃ harantī;
如同用目光夺取智慧;
§435
435.
四百三十五。
Vasantakanto navayobbano’si
春天之美,你是新生的青年。
Suvaṇṇavaṇṇo hadayaṅgamo’si
你是一颗金色的心脏脉搏,
Eko nisinno’si vaṭassa mūle
你独自一人坐在菩提树根下,
Simantinī sāmi kuhinnu tuyhaṃ;
你是贤淑的夫人,我对你充满深情;
§436
436.
Taraṅgahīno’pi taraṅgamālī
虽然无波,但波浪之花仍在,
Sasaṅkahīnā rajanī ca sāmī,
虽然无疑惑,夜晚仍是安静而祥和,
Haṃsā’lihīnā sarasī suphullā
天鹅不畏寒冷,水塘之中莲花盛开。
Nābhāti kantā virato dhavo’pi;
不显艳丽也不沉寂,河流依旧流淌不息;
§437
437.
Vasantakālo ca vanaṃ suphullaṃ
春季时节,森林满是盛开的花朵,
Nisākarābhā bhamarāligītaṃ,
夜晚的月色照耀,蜂鸟低吟歌唱,
Sugandhamandopagatā samīrā
伴随着馨香浓郁的微风吹拂。
Virocasi tvampi ca yobbanena;
你也以年轻姿态显现光彩;
§438
438.
四百三十八。
Mayampi cettheva samāgatamha
如今我们这个聚集的地方,
Mano’nukūlā ca manuññarūpā,
心意和人形都合于顺利,
Karoti kiṃtva’jja sakāmadāho
心灵尽管生起如今的强烈渴望,
Kāmākaro’dāni samāgato no;
欲火现在已然燃起,缠绕着我们。
§439
439.
Mā tedisaṃ yobbanarūpasāraṃ
勿以此处年少身体消瘦,
Suviggahaṃ chādaya cīvarena,
为难取持遮蔽法衣,
Teneva no nettamanamhi sāmi
令尊者我等置于不敬之地,
Mā dehi dāhaṃ tava dāsibhute;
勿给予我世俗火焰之苦;
§440
440.
Nakhaṃsu sutte’ruṇapānipāde
指甲上有红色和白色的斑纹,
Nettindanīlāni’va āvuṇanto,
就像眼睛下方的青色斑痕,
Tvamacchi no sāmi mukhambujesu
汝等主人,你们的嘴唇上,
Na enti kinte nayanālimālā;
没有这般色泽,何以故?
§441
441.
第四四一节。
Sudhāsilāgīñjaka lohadāru
净洁如乳香,结满花蕾的铁木,
Jātehi tvaṃ dhīra na nimmito’si,
『汝生时』者,意为汝非不觉之人,乃智者也,非为外缘所动也,
Rūpī’si sommo’si tathāpi sāmi
『形貌者』者,意为汝貌端正,品德尊显,然而形骸虽庄严,
Kiṃ kāmarāgaṃ manasā nudesi;
『云何欲爱从心驱使』者,意指何以心中生起对欲乐的渴爱牵引,
§442
442.
Ayañca bālā caturā ratīsu
『此人亦如愚者,喜好四种乐事』者,谓此处所说之人犹如愚钝之众,贪于四欲之乐,
Bāleti kaṅkhaṃ jaha mānasamhi,
『愚者啊,除却心中疑惧』者,劝令愚人断除心内生起的猜疑与忧虑,
Kiṃ mañjarī bhijjati sampaphullā
什么是那朵盛放而湿润的花蕾?
Mattālirāje paricumbamāne;
正如蜜蜂在鲜花丛中采蜜时的亲昵,
§443
443.
第四四三。
Ayañca rāmā ramaṇīyarūpā
这又如美丽迷人的女子,
Pīṇorugaṇḍā kuvamaṇḍalā ca,
乳房丰满,腰肢柔软,环腰宽广,
Taṃ kāminiṃ kāmaya phullakañje
使那恋爱之心在花丛中萌动,生起爱欲。
Haṃso yathā kesara sampagiddho;
天鹅如同彻底沾染上莲花粉末一般;
§444
444.
第四四四。
Cintāmaṇiṃ bhaddaghaṭañca kappa
宝珠与善瓶俱具,
Taruṃ samāpajja daḷiddabhāvā,
得到树木乃坚固不坏,
Nāpenti sattā khalu dubbhagattā
众生实不称得上难以得到,
Tatheva no’sī tava pādasevā;
正如你对我脚的侍奉一样;
§445
445.
四百四十五。
Evañhi tā rañjanamañjubhāsā
如是,以美妙清丽的言辞,
Sahassamekañca satāni aṭṭha,
于千之一百八十,
Vesāni sammā abhinimmiṇitvā
恰当描绘各样衣饰,
Palobhayuntaṃ bahūdhā munindaṃ;
多方引诱着尊贵圣者;
Tato taṇhā?. · 由此而有渴爱吗?
§446
446.
四百四十六。
Yakkhosi mattosi silāmayosi
是亚卡,是迷狂者,是狂躁者,
Acetanosā’tha ayomayosi,
是无意识者,或是非生命者,
Avītarāgañhi sacetanañce
既无贪爱又有意识者,
Anenupāyenu’pasaṅkamāma;
依此方法而进近;
§447
447.
Phaleyya khīppaṃ hadayañhi tassa
他的心应当很快结果实,
Uṇhaṃva rattaṃ mukhatu’ggameyya,
如烈日高悬于天顶,
Siyāva khippaṃ api cittakhepaṃ
亦应迅速且心不散乱,
Ummādabhāvaṃca sa pāpuṇeyya;
并且获得狂乱状态;
§448
448.
Yathā palutto haritopalamhi
正如割下的甘蔗,
Khitto naḷo sussati ātapena,
因酷热而枯干不润,
Evaṃ visusseti visādameti
如是,他得以安稳并消除忧愁,
So mucchati muyhati dukkhameti;
他得以解脱,超越苦难;
§449
449.
第四百四十九。
Sokāvakiṇṇe nu vanamhi jhāyasi
忧伤充满时,你岂可独自一人在森林中修习禅定?
Vittannu jito uda patthayāno,
饥寒交迫,受到饥饿和寒冷的折磨,承受着诸多困难,
Āgunnū gāmasmiṃ akāsi kiñci
却未曾出家乡村,也未做任何正行。
Janena kasmā na karosi sakkhiṃ;
人们为何不作证?
Satthā?. · 「导师」者,
§450
450.
第四百五十。
Atthassa pattiṃ hadayassa santiṃ
心中具足益处与安宁,
Chetvāna senaṃ piyasātarūpaṃ
放弃爱怜可爱的形象,
Eko’haṃ jhāyaṃ sukhamanubodhiṃ
我单独专心禅修,体会安乐清净,
Janena tasmā na karoma sakkhiṃ;
因此我不为人作证。
Imā dve pāliyaṃ?. · 「此二于圣典中」者,
§451
451.
Paluṭṭhagattaṃ dahanena makkaṭiṃ
猕猴因烈火被烧,
Susānapetiñca jigucchanīyaṃ,
见此景象令人厌恶而起嫌恶,
Jegucchiyaṃ jaṅgama mīḷharāsiṃ
见受到痛苦的移动腐尸,
Disvāna ko taṃ varaye sapañño;
智者又有谁忍心护持此情境?
Atha arati?. · 「然则不乐」者,
§452
452.
Kathaṃ vihārī bahulo ca bhikkhu
比库应当如何修行?
Pañcoghatiṇṇe atarīdha chaṭṭhaṃ,
在五根通达之后,应当超越第六根,
Kathaṃ jhāyiṃ bahulaṃ kāmasaññā
禅定者应如何多起彼欲想?
Paribāhirā honti aladdha yo taṃ;
若未得彼欲想,则彼欲想非外在;
Satthā?. · 「导师」者,
§453
453.
第四百五十三条。
Passaddhakāyo suvimuttacitto
身心安宁,心解脱自在。
Asaṅkharāno satimā anoko,
意乐止息者,具足念者,非痴者,
Aññāya dhammaṃ avitakka jhāyī
了解法者,思维止息,入于禅定,
Na kuppatī nassaratī na thīno;
不怒恼,不狂乱,不迷昧;
§454
454.
Evaṃ vihārī bahulo ca bhikkhu
如是修行者,多有比库,
Pañcoghatiṇṇe atarīdha chaṭṭhaṃ,
越过五坏中诸住处,多为第六住处,
Evaṃ jhāyiṃ bahulaṃ kāmasaññā
如是,禅那修习多时,贪欲色心断灭。
Paribāhirā honti aladdha yo taṃ;
若为他人所迫,未能得此,彼则为外边所拘缚。
Atha ragā?. · 「然则从贪」者,
§455
455.
Acchecchi taṇhaṃ gaṇasaṅghacārī
断欲乐时,众行群居者,
Addhā tarissantī bahū ca saddhā,
或预先超越者,复有多信根者,
Bahuṃ vatāyaṃ janata’manoko
众多乡里人多方听闻此一切法。
Acchijja nessati maccurājassa pāraṃ;
恶行堕落,终致死王彼岸;
Satthā? . · 「导师」者,
§456
456.
Nayanti ve mahāvīrā saddhammena tathāgatā,
伟大勇士如来,随正法引导众生,
Dhammena nayamānānaṃ kā usūyā vijānataṃ;
引导者之中,谁能怀有嫉妒而自知?
Imā pañca pāliyaṃ?. · 这五项是否见于圣典本文中?
§457
457.
Sutvāna taṃ dhammavaraṃ jinassa
闻得胜义法,胜尊世尊所宣说者,
Pamattabandhussa ragādirāmā,
对于怠慢之辈,贪欲等如其伴侣,
Palobhituṃ ne’va samatthakā taṃ
他们根本无法生起放弃之心,
Agaṃsu khippaṃ pituno sakāsaṃ;
很快便和业力之主人亲近相会;
§458
458.
Māro tadārā’va samekkhamāno
魔王就如情人般在一旁注视,
Disvāgatā kevalameva tāyo,
只看见了他们完全沉溺于此。
Mā kattha kāmaṃ mama bhāsitāni
不可认为我所说的是欲望,
Kāmattha pātuṃ migataṇhikāpaṃ;
我专为饥饿之鹿求食;
§459
459.
Bālā kumudanāḷehi pabbataṃ abhimanthatha,
愚者用水草茎杆在山上搅动,
Giriṃ nakhena khaṇatha ayo dantehi khādatha;
用爪子挖掘山峰,用铁齿咬啮;
§460
460.
Selaṃva sirasi ūhacca pātāle gādhamesatha,
应当将石头从头顶推入地底深处,
Khānuṃva urasā’sajja nibbijjāpetha gotamā;
应当在胸前挖出深坑,让果德玛沉入其中;
Imā dve pāliyaṃ?. · 这两项是否见于圣典本文中?
§461
461.
Vatvāna evaṃ vimano sa māro
魔如此苦恼地这样说,
Saṭītuko sambhavanaṃ payāsi,
苦恼已产生了;
Satthātha rāgā parimuttacitto
因为师长已断除贪欲之心。
Jahāsi tasmiṃ divasāni satta;
你在那七日之中度过;
§462
462.
Ajjāpi taṃ sākhivarampitena
如今由你这位证悟者,
’Nubhutamattena mahenti sabbe,
以实证自心之力,诸事皆显伟大,
Teneva te saggagatā vimāne
由此你在天上的宫殿中,
Modanti kāmehi anūpamehi;
以无比的爱欲欢喜愉悦;
Iti pañcama sattāhaṃ. · 如是为第五个七日。
§463
463.
Tato munindo mucalindamūle
然后,圣贤们来到木翅树根旁,
Nisīdi gantvā pavarāsanamhi,
坐于优美亭榭中,
Yugandhare bālaravī’va raṃsi
如同愚童于湖中水草一般嬉戏,
Jālāhi lokaṃ paripūrayanto;
用网罗将世间众生捕捉而满布周围;
§464
464.
Athāna megho jaladā satehi
在那里,云聚集于雨水中,
Papūrayaṃ khaṃ thanayaṃ savijju,
满盈天空,支撑着水汽,
Sasītavāto kiramambudhāraṃ
清凉的风吹拂着水面,
Virocamāno visakaṇṭhikāhi;
闪耀着光芒,布满锐利的水珠;
§465
465.
Amandanaṇdo mucalindabhogī
无忧无虑、自由自在的饮水者
Disvā munindaṃ mucalindamūle,
见比库王(圣者)坐于严密之根株下,
Parikkhipitvāna visālabhogā
远离宽阔美食,
Chādetva sammā saphaṇo phaṇena;
遮盖正当之尖锐蛇状之物;
§466
466.
Ajjhesi so tassa anuggahāya
当时他为那随侍者念坐,
Nisīdi gantvā bhujagā’sanamhi,
入座后坐于蛇形座具上,
Satthā tadā rūpiyamandireva
当时导师正居于银殿,
Sattāmahattaṃ suvimuttacitto;
意念清净、心神自在,
§467
467.
Ajjāpi taṃ sākhivarampi tena
至今那位长者也因其实证,
’Nubhutamattena mahenti sabbe,
凭借自身体验证知那广大境界,
Teneva te saggagatā vimāne
正是由他现前于天上宫殿之中。
Modanti kāmehi anūpamehi;
享受无与伦比之诸欲乐;
Iti chaṭṭhama sattāhaṃ. · 如是为第六个七日。
§468
468.
Tato’pagantvā yatirāja rājā
随后,苦行王(苦行圣者)来到之后,
Nisīdi rājāyatanassa mūle,
坐于王宫的根基处,
Vimuttijaṃ pītisukhaṃ’nubhonto
经历自由解脱的喜悦与安乐,
Sattāhamattaṃ karuṇāguṇaggo;
对众生充满无限慈悲的德行。
§469
469.
Ajjāpi taṃ sākhivarampi tena
如今即使是此树枝,
’Nubhutamattena mahentī sabbe,
凭借那大而显著的它自身,
Teneva te saggagatā vimāne
正因如此,那些前往天界的诸天宫殿,
Modanti kāmehi anūpamehi;
以无比的欲乐而欢喜;
Iti sattama sattāhaṃ. · 如是为第七个七日。
§470
470.
Āhāra kiccādi vivajjitassa
断除饮食等作意者,
Sukhānubhontassa vimuttijāni,
喜乐安乐,自在解脱,
Sampīṇitaṅgassa jinassa tassa
其胜利已成,彼胜者,
Iccaccaguṃ sattadināni satta;
欲求自由之七日七夜,
§471
471.
Devānamindena tato’panīta
由天帝萨咖所引导,
Mukhodakādimparibhuñjiyāna,
口和水等为所依赖而取用者,
Nisinnamatte yatirāja rāje
坐卧安闲者,苦行国王或沙皇,
Tatthā’gamuṃ dve vāṇijā khaṇena;
那里确实有两位商人以矿土为业;
§472
472.
Ussāhitā devavarena sammā
被天神所激励,正当其时,
Sālohitā tassa tapussa-bhallikā,
被火焰灼烧者,即苦行者投掷的石块者,
Manthañca sāduṃ madhupiṇḍikañca
僧众与那赞为正法护持者
Ādāya nāthaṃ idamabruvunte;
携带给尊者诵说;
§473
473.
四百七十三。
Idañhi no dhīra anuggahāya
此处,贤士则非为依止,
Paṭiggahetva paribhuñja dānaṃ,
而是接受后善加运用布施,
Hitāya taṃ hoti sukhāya ceva
于利益与安乐皆有益处。
Anappakappesu anāgatesu;
在未来世中未到彼岸者,
§474
474.
第四百七十四。
Paṭiggahetvā muni devadinna
比库应受持戒者,出自天人供养已成就者,
Pattena paccagghasilāmayena,
承受而谨守修持善行者,
Bhutvāna tesaṃ anumodanatthaṃ
已成就此等之众,为令其欢喜故,
Desesi dhammaṃ varadaṃ pasatthaṃ;
宣说此有义法,庄严圆满之法。
§475
475.
Dve bhātikā vāṇījakā jinassa
两位商人姐妹,
Dhammaṃ suṇitvāna pasannacittā,
听闻正法,心生欢喜,
Dve vācikopāsakataṃ gatāsuṃ
两位出家人前来乞食,
Yāciṃsu te taṃ puna pūjanīyaṃ;
她们恳求,并表示应当再次供养他们;
§476
476.
Parāmasitvāna siraṃ tato so
于极其念处已弃头,
Adā jino kuntala dhātumuṭṭhiṃ,
胜者以髻髻为持握,
Te tena tuṭṭhā sumanā patītā
彼由斯故安乐欢喜堕落,
Mahiṃsu netvā vibhavānurūpaṃ;
降入其所随顺富乐之地;
§477
477.
第四百七十七。
Satthā’tha gantvā ajapālamūle
师至阿耆婆根源处,
Sahassa raṃsīva yugandharamhi,
如同千根细毛丝,彼于两个时期之间,
Nisajja lokaṃ anulokayanto
安坐而端详世间,
Vitakki evaṃ manasā vitakkaṃ;
心意反复思惟此般思惟;
§478
478.
Mayajjhapanno varadhammasāro
于此法中,彼已获得福德海的充满,
Sasassa sindhū’va agādhapāro,
犹如水流浩大而深广的江海,
Abuddhasattehi tamajja kassa
未觉悟众生中谁为他者,
Pakāsayissañhi jaḷo hi loko;
实如浑浊之水将为其显现;
§479
479.
四百七十九。
Desemi ce dhammavaraṃ paṇītaṃ
若我说出法中至善之教,
Kilantabhāvova mamassa asmā,
如灭尽之火焰于我心中,
Kimattadukkhe niti cintayanto
在此苦难中有人思虑此事乎?
Nuyyāmamākā muni desanamhi;
此处说法是被授戒之所宣示的,明为戒律导师所讲。
§480
480.
第四百八十。
Sahampatī nāma tato vidhātā
有一位叫做萨含巴提的造化者,
Sacetasā tassa manaṃ viditvā,
他以明智之心了知彼者之意,
Vinassatīdaṃ khalu sabbalokaṃ
说出“一切世间必将灭亡”之语,
Adesite teni’ti kampamāno;
因此震怖而向彼者宣说。
§481
481.
第四百八十一.
Sakāsamāgamma jinassa tassa
亲近诸胜利者时,
Sagāravo brahmagaṇena tattha,
天众之中具大敬重,
Nihacca jānuṃ pathavītalamhi
将膝置于大地上,
Namassamāno idamabrūvī so;
恭敬顶礼,而作此言;
§482
482.
第四百八十二。
Tvaṃ devadevo sa sumedhakāle
汝为天中之天,于盛智时刻,
Palokitaṃ lokamudikkhamāno,
观察世界,洞见世相,
Vihāya dīpaṅkarapādamūle
离弃灯供养者之足根,
Laddhā’mataṃ taṃ karuṇāguṇena;
得无上涅槃果,因其悲悯品质;
§483
483.
Pavissa saṃsāravanaṃ viduggaṃ
入迷惑轮回海,乃智者也。
Maṃsakkhisīsādima’dāsi dānaṃ,
以肉食残渣等为施舍,
Vedesi dukkhaṃ amitaṃ asayhaṃ
知其生无量痛苦且不清净,
Taṃ te paratthaṃ’va na attahetuṃ;
故此非自益,反而是他人之害;
§484
484.
Santīdha sattā khalu mandarāgā
此间众生实因嗜欲低劣,
Ñātuṃ samatthā sugatassa dhammaṃ,
难以理解善逝所说正法,
Ārādhito me karuṇāguṇaggo
我已被慈悲德性所感召,
Desehi dhammaṃ anukampamāno;
以怜悯慈悲之心示现法义;
§485
485.
四百八十五。
Kāle vikāsanti kharaṃsu missā
时节至,坚硬粗糙之物亦随之开折,
Thalambujātā kusumāni nānā,
如同多样水生叶上所生之花,
Tathe’va te dhammakarābhiphuṭṭhā
正如那些开显法义的教化者们。
Vikāsamāyantī janā anekā
众生众多,生起变化,
§486
486.
四百八十六。
Sampanna vijjācaraṇo satīmā
具足智慧修行,具足正念,
Jutindharo antimadehadhārī,
常持最后身命,
Paṭiggahetvāssa nimantaṇaṃ so
承受托付之物,接受邀请,
Janesi satte karuṇā manasmiṃ;
于心生起慈悲,对众生发愿。
§487
487.
Apārutā tesaṃ amatassa dvārā
无碍于彼等不死之门者,
Ye sotavanto pamuñcantu saddhaṃ,
那些有善根者,断离信心者,
Vihiṃsasaññī paguṇaṃ na bhāsiṃ
不说妨害的恶语,
Dhammaṃ paṇītaṃ manujesu brahme;
在人间及梵天中说善法;
§488
488.
Paṭiggahesīti udaggacitto
心生欢喜,因彼已允受,
Ajjhesanaṃ me caturāṇano so,
彼四面者应允了我的请求,
Natvāna nāthaṃ sahapārisajjo
连同眷属,礼拜怙主后
Pakkāmi tamhā bhavanaṃ khaṇena;
刹那间便离去了那处居所;
§489
489.
Tato jino tena gahitanuñño
随后,胜者(佛陀)被彼(天神)所迎请而允准,
Desemi kasseti udikkhamāno,
我正欲宣说、开启,
Āḷāra-udde samudikkha dhīro,
正如泰然自若地超然升入阿拉拉高台者,
Mantvāna tesaṃ aciraccutittaṃ;
思惟此等众生们心速疾消散,
§490
490.
Kahannukho’haṃ varadhammacakkaṃ
我将为他们宣说善法转轮,
Aññena kenāpi avattanīyaṃ,
以他法无人能够回转者,
Lokassa cintāmaṇisantibhaggaṃ
世间烦恼犹如珍宝般多种多样,
Pavattayissantī vicintayanto;
不断生起,因而不断思虑;
§491
491.
第四九一节。
Disvāna bhikkhū muni pañcavagge
比库们见到圣者持五法,
Ādāya pattañca ticīvarañca,
手持钵盂及三衣,
Bārāṇasīyaṃ migadāyamento
前往巴拉纳西的鹿野苑。
Addhānamaggaṃ paṭipajji satthā;
导师遵行了内观道;
§492
492.
四百九十二。
Tatthāmarabrahmagaṇehi pūta
在那里,接引梵众经过清净的路途,
Pathe phaṇī pakkhi catuppadā ca,
有蛇、有鸟、以及四足动物,
Āraññadevā tarupabbatā ca
有林中天,也有树山神,
Mahiṃsu nekehi suvimhayehi;
还有众多住于广阔净土中的众生;
§493
493.
四百九十三。
Tatopagā so migadāyamagge
于是他从鹿野苑之路而去,
Disvā yatīsaṃ yatayo’pagantvā,
见多位修行者修行完毕,
Akaṃsu vattaṃ paṭipattisārā
了知修道的要义,
Pavattayī tattha sa dhammacakkaṃ;
在那里开转法轮;
§494
494.
四百九十四。
Aññādikoṇḍaññavasippadhānā
多种多样的根本和分支法门,
Koṭīnamaṭṭhārasa kañjayonī,
数不尽、繁盛如草木般茂密生长,
Asītikoṭī’pi sudhāsi saṅghā
即便达到七十多亿,众僧团依然明净清明,
Aññāsumaggaṃ kamato tadā te;
当时因求正法引导众生而同心努力;
§495
495.
第四百九十五。
Aticcayātamhi nidāghakāle
在强烈的热季期间
Vassānakāle samupāgatasmiṃ,
雨季时节来到,
Tattheva vassaṃ upagamma dhīro
勇猛者就在此接近雨季,
Temāsamattaṃ avasī vasīso;
安心安住于三个月的修行,
§496
496.
第四百九十六。
Tato yasaṃ tassa sahāyakepi
然后,将其荣耀也确立于其同伴中,
Patiṭṭhapetvā arahattamagge,
坚定于阿拉汉果之道,
Bhutiṃ janānaṃ anubrūhayanto
以示众生之成长、成熟。
Vassassa antaṃ akarī tahiṃ so;
他止息了雨季之终结。
§497
497.
第四百九十七。
Vassaccaye lokavidū munindo
雨季终止时,世间智者圣人,
Āmantayī te yatayo saputte,
曾以庄严恭敬的仪式,欢迎你们这些修行者及其子嗣,
Te’thāgamuṃ nibbaṇathā katañjalī
然后亲自前来,合掌行礼,指示涅槃之道。
’Damabruvi tesama’nanta pañño;
「无量慧者为彼等宣说调伏之法」;
§498
498.
Ugghosayantā mama dhammaghosaṃ
当你们宣说我所行的法音,
Samāhanantā mama dhammabheriṃ,
集结我法之威势,
Sādhuṃ dhamentā mama dhammasaṅkhaṃ
赞叹我法之善美,
Carātha tumhe sanarāmarānaṃ;
你们应当行持,坚守忍耐敌对者。
§499
499.
Jayaddhajaṃ me bhuvanukkhipantā
那些在尘世中奋勇争先者,
Ussāpayantā mama dhammaketuṃ,
扬起我法旗帜者,
Athukkhipantā mama dhammakuntaṃ
挥舞我正法旌旗者,
Carātha lokesu sadevakesu;
以此行走于诸人间所有天众之中;
§500
500.
Susajjitattaṃ amatassa maggaṃ
完善具足是无法灭除的道,
Sakaṇṭakattaṃ narakāyanassa,
如同痛苦难堪之苦狱,
Mārānanasmiṃ masimakkhitattaṃ
令魔头愤怒并憎恶,
Kathetha lokassa sadevakassa;
此即为世间贤士之所应行;
§501
501.
五百零一。
Buddhantaraṃ suppihitaṃ acāraṃ
世尊涅槃之后,恶行被彻底覆盖隐藏,
Purassa mokkhassa visāladvāraṃ,
前世解脱者的广大门户,
Avāpurī no bhagavā’dhunā bho
世尊如今不在此处,
Yathajja sabbetī nivedayavho;
如同他曾对众生全面宣说那般;
§502
502.
五百零二。
Uppannabhāvaṃ bhuvane mamajja
我今生起的现象及存在,
Tatheva dhammassa ca pātubhāvaṃ,
佛法的现现显现亦如是,
Uppannabhāvañca mamorasānaṃ
生起的现象及如同梦幻般虚幻的状态
Pakāsayantā jagatiṃ carātha;
显现于世间,游行其中;
§503
503.
Vanamhi pante girigabbharāyaṃ
在森林之中、山谷深处,
Rukkhassa mūle’pi ca suññā’gāre,
树根之下、空屋之内,
Vasaṃ yatattā mama dhammamaggaṃ
我努力住持于我的正法圣道。
Desetha loke sanarāmarānaṃ;
应当远离世间的争战与战斗之苦,
§504
504.
五百零四。
Vatvāna evaṃ yatayo disāsu
行者曾如是思惟于四方,
Pesetva nātho uruvelagāmī,
萨摩那尊者远离乌鲁维拉村落,
Paṭipajji maggaṃ atha antarāle
于是践行法道,于中间时段,
Kappāsikavhaṃ vipinaṃ pavissa;
如同穿越荆棘密林,进入森林。
§505
505.
五百零五。
Tasmiṃ ramante samatiṃsamatte
在其中安住于不动的平静,
Rājorase so pavaro vinetvā,
像国王之蜜那样纯净,已经除去烦恼,
Datvā’mataṃ dhammamathuddisitvā
授与那不灭的法,并且广为宣扬,
Agoruvelaṃ gajarājagāmī;
象牙象王的队伍中,行进不迟缓;
§506
506.
五百零六。
Tatthoruvelādhikakassapoti
彼时,有一名叫咖萨巴长老者,
Pasiddhanāmassa sasissakassa,
因其名声远扬且受人尊敬,
Aggaṃ phalaṃ so paripāvayanto
他启示了最上之果,
Vasī vasante vasīnaṃ variṭṭho;
为居住者所敬重,冠众长者之首;
§507
507.
(五百零七)
Tadāharuṃ negama nāgarā ca
当天白昼,乡村与城镇居民皆聚集,
Yaññaṃ mahākassapa tāpasassa,
何等为大咖萨巴苦行者、
Jino viditvāssa manaṃ manena
世尊知其心、以心而持之、
Vasī visuṃ tassa pasāda hetu;
成为其安住普遍的主宰因缘;
Kathaṃ?
如何?
§508
508.
Gantvāna uttarakuruṃ bhagavā tadāni
世尊当时乃至北拘卢国去时
Piṇḍañcaritva ramaṇīya himālayaddiṃ,
积聚施舍而行,游历于秀丽的喜马拉雅山,
Āgamma sādurasa nīra bharābhirāme
来到清凉甘美的水边,满载自在安适,
’Notattake munivaro paribhuñjiyāna;
于那崖壁之旁,供养尊贵的圣者;
§509
509.
Cintesi evamahamappataraṃva kālaṃ
我就这样默默思惟,恰如不久将至的时刻,
Ṭhassāmi sāsana mamañhi anāgatesu,
我将立定,于我未来的教法中,
Laṅkātale bhavati tattha idāni yakkha
在兰卡岛下方,现在有一处野鬼所在,
Sambādhamatthi mama tattha gatesu’dāni;
这里存在着我的教法,故此处乃我所到之地;
§510
510.
Sabbā’manussaja bhayaṃ pavinassatī’ti
「一切非人所生之恐惧皆得消除」——
Mantvā tato yativaro karuṇāya satte,
如是思惟,彼最胜修行者(牟尼)以悲悯心对诸众生,
Sañjhāghanehi parinaddha ravīva ratta
犹如红日为厚云所笼罩
Nigrodhapakka sadisaṃ carapaṃsukūlaṃ;
如同灯心草掌中持有的尘堆衣,
§511
511.
Dhāretva selamaya sundara pattahattho
手捧美丽的叶冠,覆盖树脂,
Chabbaṇṇaraṃsi nivahaṃ disi pūrayanto,
展现六色光辉,洒满四方,
Sambodhito navama phussaja puṇṇamāyaṃ
觉悟后来到第九个满月期,
Laṅkātalaṃ vijayituṃ nabhasā’gamāsi;
准备乘云降临斯里兰卡以示胜利;
§512
512.
Brahmāsurāmara phaṇi garuḷā ca siddha
梵天、魔王、阿修罗、罗刹、蛇神及鹰神,以及诸成就者,
Vijjādharādi janatā sahapārisajjā,
还有持学者等众生皆同侪随侍,
Ketā’tapatta ghaṭa dīpuru toraṇehi
他们以旌旗、伞盖、宝盖和舟车车辕,在广阔天空之门,
Pūjaṃ akaṃsu mahatiṃ gaganāyanamhi;
恭敬礼拜庄严殊胜的佛陀。
§513
513.
Laṅkaṅganā urasi bhāsura tāra hāra
兰伽河水澄清透明,像宝石般明净光耀,犹如璎珞项链般璀璨。
Saṅkāsa sītala manohara nīra pūrā,
其水清凉甘美,令人欢喜,充满迷人之美。
Tasmiṃ mahādipada vāluka nāma gaṅgā
此处有名为瓦鲁卡(沙)的广大平原,宛如大地的基底。
Bhumajjhagāsi jana netta harābhirāmā;
人众在此地聚集,眼目沉醉于美丽的河流景色。
§514
514.
Tassāvidūra suci rammatare padese
在距此不远洁净怡人的居住地里,
Āyāmato mitatiyojana vitthatena,
于此水域宽广绵延,长达二十由旬,
Cattāri gāvutamitaṃ nayanābhirāmaṃ
四方之地广达四十由旬,景致悦目怡人,
Āsāra sītajala nijjhara bhurighosaṃ;
泉水清凉甘冽,流水潺潺响声洪盛;
§515
515.
五百一十五。
Mattālipāli khaga gītija missarāgaṃ
有如于池上空自在嬉戏之鸟,吟唱悦意之歌,
Sammatta citta migasaṅgha nisevitaṃ taṃ,
心神清明而安适,于林间群鹿之聚处安然居住者。
Naccanta nekasikhi saṅgata pādapiṇḍaṃ
众孔雀群集,舞踏聚足
Uyyānamāsi urunāgavanābhidhānaṃ;
前往名为乌茹那嘎瓦那的园林;
§516
516.
Ramme tadā ratanadīpavaramhi laṅkā
彼时,在宝洲胜地兰卡的秀美之处
Lokābhidhāna harikaṇḍaka yakkhadāse,
名为诃利坎达咖的亚卡众仆役之中,
Odumbare sumanakūṭaka taṇḍuleyye
在伍敦巴拉、苏玛那库达咖、丹都莱耶
Selesu māragiri missakariṭṭhanāme;
在名为『塞利苏-摩拉吉里-米撒迦里提塔那』的地方;
§517
517.
Ye’ññepi santi girayo vanarāmaṇeyyā
其他诸山也是,或称『森林游息之地』,
Gaṅgā nadī giriguhā sikatātalā ca,
有恒河河流,有山穴,有沙石底地,
Tatthāvasanti rahasā pharusāniruddā
那里住着隐秘而粗暴不受禁制的,
Pāṇātipāta niratā saṭhakūṭa yakkhā;
专习杀生的,多数群居之夜叉鬼。
§518
518.
五百一十八。
Saṅgamma te mahati nāgavanamhi tamhi
他们聚集在那大片的巨蛇树林中,
Sammantayiṃsu sabhaṭā saha pārisajjā,
同议会众一起配合行事,
Tvaṃ ko’si re! Iti paro aparaṃ kharena
你是谁啊!彼此你我用对立无情的言词,
Tikkhena vādakaṇayena aruntudantā;
用刻薄的语言互相攻击,犹如带有犬齿的猛兽;
§519
519.
五百一十九。
Kujjhiṃsu te athitarītara kāraṇena
因多种不令人欢喜的缘故,他们彼此厌弃、疏远,
Vākyena yuddha pariraddha pagabbhitattā,
由言语的争斗激烈纷争和戎狄般的轻率鲁莽,
Saṅkhābhitāpaga patīva’navaṭṭhacittā
其心志被多种烦恼所困扰而躁乱不安,内心像遭遇风暴般激荡,
Sārambhagabbitamanā parirāvayanti;
并且因盛行贪欲与嫉妒等心念,彼此仇恨而排斥;
§520
520.
第五百二十节。
Tasmiṃ khaṇe’bhimatado sugato nabhamhi
此时刻,觉悟者世尊满怀善意地在空中
Āgamma tesa’manukampita mānasena,
心怀慈悲,来到彼处,
Gopānasī sama manohara raṃsimāli
观见如同守护者般,犹如美丽的彩光花饰,
Tatthacchi khe guṇamaṇī maṇikaṇṇikāva;
正如彼时,具足宝石辉煌色彩,如玛瑙珍珠般珍贵;
§521
521.
Tesaṃ jino kalahavūpasamāya hetu
成为诸魔争斗平息的因缘,
Māpesi vuṭṭhi timirā’nilasītabhītiṃ,
驱除愚暗、无热无风及恐惧之惧,
Tatthāsi gajjitaghano suracāpakhitta
因此,犹如乌云聚集遮蔽天空,
Dhārāsarehi vitudaṃ nisivāra saṅghaṃ;
如同瀑布断裂倾坠,使僧团凌乱分散;
§522
522.
Andhāva te ghanatare timire nimuggā
他们如同失明的盲者陷入浓重黑暗,
Muḷhā disañca vidisaṃ na vidiṃsu bhītā,
愚昧无知,恐怖中既不认识方向也不能辨别见闻,
Caṇḍāniluddhaṭa mahā girikūṭarukkha
如同狂暴火风燃烧大山峦和密林大树。
Sampāta bhīta ruditā gatimesayanti;
担忧交集的人因恐惧而啜泣着,向远方而去;
§523
523.
五百二十三。
Sītena te atha dije parikoṭayantā
他们又以寒冷的气息环绕彼此,
Aññoññagattamavalamba parodayiṃsu,
互相依附着,促使彼此行动,
Rūpāni nekabhayadāni ca ghosaṇāni
身体及不同的恐惧和警报现象,
Vattiṃsu tena vividhaṃ bhayamāsi tesaṃ;
在这寒冷环境中纷纷发生,各种各样的恐惧出现在他们当中;
§524
524.
Buddhāpi dukkhitamanā paradukkhakena
即便是佛,内心感到忧苦,却不会因他人加诸的苦难而动摇煎熬。
Kasmā karonti anayaṃ’ti na cintanīyaṃ,
为何会如此?这不应被妄加思惟,
Loko hanāti viṭapi phaladāna hetu
因为世间由嗔恨摧毁,正如农夫在收获季节除灭害虫一样;
Satthena soma ripugāhaka vāsaramhi;
唯有如来师长,如同清凉月光,能摧除众敌暴虐之苦;
§525
525.
Satthā tato tamanudo sabhaye sasoke
世尊于是慰藉众人,使其离忧消愁,
Disvāna guyhaka jane karuṇāyitatto,
见众生犹如待死般,心生悲悯不忍,
Vuṭṭhiṃ tamañca pavanaṃ paṇuditva sabbaṃ
吹起风破除黑暗,扫净一切障碍,
Dassesi attamakhilaṃ dumaṇīva khamhi;
显示自身广大如法轮,犹如以慈悲忍辱换来宽容;
§526
526.
第五百二十六
Disvāna te munivara’ñjali paṅkajehi
见此诸圣比库合掌礼敬,犹如莲花般净洁庄严。
Sajjetva sīsa sarasī idama’bruviṃsu,
他们低头合掌,如此说:
Yācāma no’bhayapadaṃ bhavato sakāsā
我们恳求您,愿您亲自赐予庇护之足,
Dāsesu dhīra karuṇaṃ karaṇīyameva;
应当展现出仁悲,持守坚忍为善行;
§527
527.
五百二十七。
Evaṃ tadā’vaca jino madhurassarena
当时尊者以慈祥柔和之语,
Āmanta te nisicare’vanate samekkha,
召唤你们这群散居游方者,同等观照。
Tumhe dadātha yadi ṭhānamamekadesaṃ
汝等若能赐予某一处所,
Sabbe apentī ghanavātaja sītadukkhā;
令一切受苦者止息厚重风寒之苦;
§528
528.
Yajjevamītima’payāti karoma bho taṃ
若因如此而得以除去苦恼,我等当行;
Gaṇhāhi dhīra yadi icchasi sabbadīpaṃ,
具足智慧者,若欲泛渡诸洲,须当摄受,
Vatvāna tehi paridinna chamāya maggo
以此而广说断除生死之道。
Ogamma tattha puthu patthari camma kaṇḍaṃ;
接着那里,用水树皮削制一块树皮片;
§529
529.
第五百二十九。
Tasmiṃ nisajja kasiṇaṃ samāpajja tejo
坐在那里,入静成遍(光明)相,显现火焰光辉,
Jālākulaṃ jalita maggīmamāpayī so,
就如被藤条缠绕的火炬燃烧,照亮大地,
So dhūmaketu gaganuggata tuṅgasiṅgo
彼如烟云火柱天际高耸,犹如狮王傲立云天,
Sandaḍḍhayaṃ girivanānu’rughosayanto;
闪耀雷声轰鸣,震撼山林惊动四方;
§530
530.
Rukkhehi rukkhavana pabbata laṅghanena
以攀越树木、树林、山丘,
Sākhāmige ca vihage anubandhayaṃ’va,
如同连接枝干与枝叶一般,
Vessānaro vanamarū migasūkare’pi
即便是大象、野猪、猛兽,
Sandhāvi guyhaka jane iti cintayanto;
想着它们也像林中野兽一般聚集成群,
§531
531.
Disvāna tattha pacurātana vipphuliṅga
见彼烈火燃烧之处,火焰旺盛高涨,火花四散。
Sammissa jāla dahanaṃ guhakā samecca,
此火如同密布网状,隐秘而汇集,仿佛深洞内燃烧的幽火。
Dhāvuṃ vikiṇṇakaca bappajala’ddanettā
周围风势疾速,四散烛火如被风吹散的火星闪动。
Dārattajehi sahitā gatimesamānā;
火焰随干枯枝叶聚合,彼此相连,奔走飞腾,势不可挡;
§532
532.
Sambuddhateja paridaḍḍha sarīracittā
是故于正觉者光辉壮大,身心威仪庄严,显赫无比。
Āhacca sāgarataṭaṃ paridhāvamānā,
来到海滨奔跑,
Tasmimpi te pavisituṃ saraṇaṃ na laddhā
彼处却未得以进入庇护所,
Chamhi tato sapadi sannipatiṃsu sabbe;
随即众人都一同聚集在那里;
§533
533.
Disvāna te munivaro sahaye sasoke
见彼圣者与同伴共处悲伤,
Rammaṃ tadā jaladhimajjhagataṃ mahantaṃ,
遂于当时戏乐于大海中央。
Iddhīhi sehi giridīpami’dhānayitvā
以神通如握持山峰般具有威力,
Āropayitva nikhile puna tattha’kāsi;
将其统一提升,使四方重归于彼,
§534
534.
Katvevame’samasamo’pasamanta’mītiṃ
说此『不分彼此,平等周遍』之意,
Tattheva bhāsurataro bhagavā nisīdi,
世尊即于此处安心端坐,
Brahmāmarā’suraphaṇī garuḷādi siddhā
梵天、魔王、阿修罗、凡鸟等诸神通者亦随其成就。
Saṅgamma’kaṃsu mahatiṃ mahama’ggarūpaṃ;
诸种相续成就宏大,体现庄严威仪的广大形相;
§535
535.
第五三五节。
Desesi saṃsadi jino sutisādhu dhammaṃ
被称为圣者的觉者在会中宣说极善妙之法;
Tasmiṃ sadāsavanudaṃ sivadaṃ janānaṃ,
其法永断染污,令众生心清净寂灭;
Sutvāna nekasatakoṭi pamāṇa pāṇā
闻法者多达数千万亿人,
Laddhā tadā samabhavuṃ caradhammacakkhuṃ;
于是皆获平等慧眼,得以观察行法之理。
§536
536.
Tasmiṃ dine sumanakūṭa varādhivāso
在那一天,住于善妙峰顶之上,
Tejiddhibuddhivibhavo sumanābhidhāno,
具足光明、威力、智慧、神通与欢喜名号者,
Devo pasannahadayo ratanattayamhi
天人以清净欢喜之心,在宝藏中
Sampāpuṇittha paṭhamaṃ phalamuttamaṃ so;
已完全获得最初且至高无上的果报;
§537
537.
Uṭṭhāya tuṭṭhavadano katapañjalīko
起身而面带满意,双手合十。
Muggo jinagga nakharaṃsi payodadhimhi
似蠢象于清水波中荡涤摧折。
Vanditva evamavacā’tula vīra dhīra
敬礼之后,对伟大无比、勇猛沉稳者如是说。
Lokagga puggala varaṃ dada sāmi dhīsa;
世间最好的人物,主上贤士,我愿将其颂扬;
§538
538.
第五百三十八。
Dāsosmi te caraṇa paṅkaja pūjakohaṃ
我是你的仆人,莲足的奉敬者。
Saddhādayādi vibhavo tanayo’hamasmi,
信仰等诸德是我之子,
Tumhe vinā khaṇalavaṃ vasituṃ na icche
无汝辈则不愿稍存世间,
Tasmā dadātu bhagavā mama pūjanīyaṃ;
是故世尊当赐我应受礼敬者,
§539
539.
Sutvāna taṃ dhitimatī parimajja sīsaṃ
智慧女子闻已,俯首恭敬,
Saṃsatta chappada saroruha sannibhena,
似众生众足如同聚集之状,
Hatthena nīla saka kuntala dhātumuṭṭhiṃ
以手握住蓝色叶子和卷曲的发束,紧握不放,
Dajjātha so maṇimayena karaṇḍakena;
不可用珠宝制成的盛器或容器接触;
§540
540.
Paggayha bāhuyugalena ṭhīto namitvā
他携带双臂相扣的杖站立,微微点头,
Muddhā dadhāsi makuṭaṃ viya pīṇitatto,
双手合十,如同奏响乐器般将冠冕捧起,
Katvā’tha so vara mahaṃ tidivehi saddhi
随后他与三界众生一同作出伟大的祈愿,
’Mappetva dhīra pharibhutta vasundharāyaṃ;
智者应宽恕而慈悲地对待世间众生;
§541
541.
五百四十一。
So’kāsi nīlaratanehi mahārahehi
他用蓝宝石和伟大的宝石
Ubbedhato ratana satta pamāṇa thūpaṃ,
筑成一座七层高的宝塔,
Nāthe dharantasamayeva patiṭṭhahī so
宝塔仿佛在撑天之时而耸立,
Thūpo tilokasukhado maṇi kāmado’va;
此塔如同赐予天下乐趣的宝石,应了所愿。
§542
542.
五百四十二。
Pacchā tilokasaraṇe parinibbutamhi
于彼后世出离舍利所安住的境界,
Khīṇā savo samahimo sarabhu yatindo,
纯净灭尽烦恼,断尽烦恼烦恼者中最持重者,
Ādāya taṃ citakato jinagīvadhātuṃ
摄取了那因愚痴所染烦恼所造成的毒害,
Tasmiṃ nidhāya’kari bārasa hatthathūpaṃ;
将此如所贮藏的恶业障灭除,建立象塔十二座;
§543
543.
五百四十三。
Cūḷābhayahvavanipo samaye’parasmiṃ
小无畏林时,在他处,
Battiṃsa hatthama’kariyattha varoruthūpaṃ,
用三十二手施作披肩束腰衣,
Duṭṭhādigāmaṇi nupo damiḷe hananto
不驯恶徒,未能制服,反而打击,
Kāresi kañcukamatho catusaṭṭhihatthaṃ;
造作肩披,约四六手长;
§544
544.
Evaṃ sa sīhalamahāsaramajajharūḷhaṃ
如此,他在狮子国大山如峭壁高耸,
Setambujaṃ’va madhupāvali sevanīyaṃ,
如同蜂巢一样,适合于采蜜之处,
Bhumaṅganā karatale sitavitthalīlo
地上一层新鲜的露水仿佛凉爽的酒,是美妙的游戏,
Thūpo dadātu masamopasamaṃ janānaṃ;
愿宝塔给予众生心中的清凉安乐;
§545
545.
第五百四十五。
Laṅkopasaggama’vadhūya vidhāya khemaṃ
去除兰卡的附属,安立安全,
Laṅkaṃ nijāya varakuntala dhātuyā taṃ,
那自家的兰卡,以珍贵的宝石玉饰装饰着,
Katvāna bhāsurataraṃ muni maṅgalāya
圣者以精妙圆满之说为因,
Pāyāsi tāraka pathe’nuruvelameva;
守护如渡彼岸之路,犹如导引明灯般不令其闪灭;
§546
546.
第五百四十六。
Tasmiṃ vidhāya bahuvimhita pāṭiheraṃ
于此种种安排之时,甚为迷惑的护持者,
Bhetvā sasissaki’sino puna diṭṭhijālaṃ,
击破纷乱顽固之网,再次示现迷惑景象,
Datvāna nibbutipadaṃ sahasissakassa
且授予彼阿那洛比者得以证入涅槃之境。
Nibbāṇa sundara puraṃ paripūrayittha;
涅槃者,美丽之城已圆满充盈;
§547
547.
第五百四十七。
Tamhā vikāsita kusesaya kānanābha
以那蔳陀罗丛生之广阔莲花丛林,
Vītāsavehi nivuto sugatebhagāmī,
去除烦恼安住于圣者之所,
Pāyāsi rājagaha gāmī’mudāramaggaṃ
你从王舍城前往,通达无上快乐之路,
Veneyya jantu kamalākara bhānurūpo;
应当如莲花般洁净的太阳形状,离开众生。
§548
548.
第五四八节。
Tasmiṃ gate jinavare vara bimbisāro
当时胜者宾比萨拉于胜月时节,
Pūjaṃ akāsi mahatiṃ saha devatāhi,
与众天同共行大礼敬,
Tasmiñhi saṃsadi labhiṃsu anappapāṇā
于此聚集中众众生皆获无过,
Magge phale ca saraṇe ca patiṭṭhahiṃsu
于道、果及依止皆得安立。
§549
549.
第五四九节。
Rājā tato vipula veluvanābhirāmaṃ
于是国王来到宽广而林木繁茂的雅致园林中,
Sālaṅkataṃ vividha pādapa maṇḍapehi,
此处围绕以各种树木所建的亭阁,
Pādāsi dakkhiṇakare jalapātanena
在南边伴随着水瀑流淌,
Katvā dharādharadharaṃ himavañca kampaṃ;
乃造成山岳摇动、雪山震动的声响,
§550
550.
Tasmiṃ samantanayano nayanābhirāmo
在那里四周环视,眼目得以欣慰欢喜。
Bhutiṃ janassa satataṃ abhivaḍḍhayanto,
常为众生增长福德,
Dhammambu vuṭṭhi nikaraṃ parivassayanto
持续宣扬法门,广布流布,
Vassaṃ vasī adutiyo dutiyamhi vasse;
每年雨季留住,第二年雨季亦复如是;
§551
551.
Devinda moli samalaṅkata pādapiṭṭho
天帝世尊,其足盖清净无垢,
Lokassa atthacaraṇe satatābhiyutto,
恒常致力于世间利益行,为众生所依。
Tattheva so hi tatiye’pi catutthavasse
正是在第三年以及第四年,
Vāsaṃ akāsi sugato sirisantivāso;
世尊安住于寺院内,头陈安稳;
§552
552.
〔此为编号〕
Lokassa dhamma ma’malaṃ satataṃ vahanto
常怀如法之心,常行护持世间法净,
Sāvatthiyaṃ rucira jetavane’bhirāme,
在萨瓦提城美丽的揭德林中清静住持,
Vāsaṃ akāsi sukhado munipañcamasmiṃ
在第五年,圣人于此安住,令众生蒙福。
Veneyya sattasamayaṃ samudikkhamāno;
于七时之际起身动身;
Iti laṅkāya paṭhamā’gamanaṃ. · 如是为初次来到兰卡。
§553
553.
Atha bhagavati tasmiṃ jetanāme vanasmiṃ
尔时世尊住于那名揭德林的林中,
Nivasati satilaṅkā maṅgalā’vāsarūpā,
此林庄严华美,呈吉祥之貌,
Upavanamiva nāke nandanaṃ devatānaṃ
宛如净园,乃天众欢悦之所,
Amara uragavāsā rammarūpā babhūva;
无死之龙居其间,景致丽美。
§554
554.
Tahimati rucirasmiṃ vaḍḍhamānādi sele
由此,在此光明灿烂的时代,
Madhura salilavāhe rammakalyāṇikādo,
甘露之水流淌,四时和美,风调雨顺,
Udadhi bhujagavāse nāgadīpantike ca
海洋如同服蛇的装饰,河流蜿蜒岸边,
Mahati mahima yuttā nāgasaṅghā vasanti;
拥有广大无边的威严,众多巨蛇群集栖居;
§555
555.
Pacura mahima yutto vaḍḍhamānācalasmiṃ
过去伟力相续增盛于不动山中,
Adhipati bhujagānaṃ āsi cūlodaravho,
众蛇之主,首胸高出者,
Mahudara iti nāmo nāgadīpodadhimhi
名为大腹者,栖于大蛇之池中,
Nivasati atha tesaṃ pabbateyyo’ragindo;
居住于彼等山上的无敌者,
§556
556.
Itara bhujaga rañño dhītaraṃ nāgakaññaṃ
其他蛇王之女,乃蛇王之女儿,
Piyatarama’bhirūpaṃ’kāsi dāraṃ tadā hi,
当时,迦尸城中有座被喜爱所围绕且美观的宅邸,
Atha ca duhituyā so dīyamānaṃ dadanto
那时,他将要把东西给女儿,
Rucira maṇīmayagghaṃ āsanañcāpadāsi;
便送上光亮如宝石般的垫席和坐具;
§557
557.
Duhitari matakāle te’tha pallaṅkahetu
在女儿出嫁的适当时机,为了铺设床榻,
Jalaja thalaja nāgā yuddhasajjā ahesuṃ,
莲生地、湿地、水生的龙类都已成为准备战斗的阵容,
Atha thalaja bhujaṅgā bhaṅgakallolamālā
于是,那生于土中的毒蛇,如断裂之涡般纠缠纠结,
Sadisa lūlita cittā gabbitevaṃ ravanti;
其扰乱的心意宛如怀胎中的胎儿般哀鸣不止;
§558
558.
Kimu’dadhija phaṇīnaṃ kitti sampattiyā no
何用去论水中毒蛇的名声与财富呢?
Api yasaparivārā kiṃ baleniddhiyā kiṃ,
或论同行族群何以其力能消灭之,
Ahamahamīti gabbā kiṃ kimissāya tesaṃ
以我我见执着而生的心思,是为了他们什么目的呢?
Bhavati timira’rīnaṃ bhānumaggunnatī kā;
这是由于缺乏黑暗恶龙般的阴翳,如同缺少阳光的报悲之力;
§559
559.
Atha jalaja’lagaddā gajjanaṃ gajjayantā
继而,水生莲片震动发出隆隆声,
Bhayajanaka pagabbhā phoṭayantā bhūjānaṃ,
令人恐怖的声音如破裂的树枝,在空中震响,
Ahamaha pabhū re!Re! Pabbateyyāna’metaṃ
我啊,光明之声!啊!在山岳之上,
Paṭutaraḍasitoṭṭhā kakkha’ḷevaṃ ravanti;
似乎是早晨露水刚刚升起时,鸟群啼鸣一般响亮。
§560
560.
Paṭutara garunādā tāva gajjanti dantī
似乎尤为凶猛的雷声,牙齿咔嚓作响。
Nayana pathamu’pente yāva kaṇṭhiravānaṃ,
眼睛的通路尚未关闭,直至喉咙产生咆哮声,
Tathariva thalajātā jumhayantā samaggā
正如大地上的巨大洪水汇聚一处,
Nayana pathagatā no suññadappā bhavanti;
眼前出现的景象便不显空寂虚无;
§561
561.
Iti tadubhayasenā ghaṭṭayantā’ññamaññaṃ
如是,这两军相互发出怒吼声,互相冲击,
Vividha paharaṇho uggirantī giranti,
刀剑纷飞互相挥砍,呼喊震天,
Satata khubhita velā sāgarūmīva bhantā
时刻激烈激昂,如同海兽怒吼般,
Lulita lulita cittā yuddhaninnā ṭhitāsuṃ;
他们内心激荡不安,站立于阵中准备战斗;
§562
562.
Atha tadahu munindo yāminīyāma’mante
随后,那尊圣人于夜间安静地来到阵前说:
Patiniya matijālaṃ lokamolokayanto,
观察世间众生因内心迷惑而堕于欲网,
Samara vasagatānaṃ bhogīnaṃ bhāvibhutiṃ
见他们沉溺于争战、权势者的荣华富贵,
Tadupari ca’bhivuddhiṃ passi laṅkātalassa;
又能洞察缠绕于其上的增长、衰退,如同欣察树叶之盛衰;
§563
563.
Atha muni madhumāse’posathe kālapakkhe
于是,圣者在每年夏季安居半月期间,
Kata nikhila vidhāno gayha saṅghāṭikādiṃ,
遵行完备戒律,执持桑阇提等法,
Anugatikamudikkhaṃ pañcanetto samantā
『随顺者』者,五眼者从四方观见
Sumana sumana nāmaṃ passi devaṃ samiddhiṃ;
善意、名为善意,见彼天人,圆满具足;
§564
564.
Tadahu sumanadevo jetanāme suramme
当日,善意天人住于揭德林
Adhivasati vihāre dvārakoṭṭhopakaṭṭhe,
名称美妙之精舍,近于门楼之处,
Ṭhita viṭapa samiddhe khīrikāpādapasmiṃ
住立于枝叶繁茂、乳树之下
Sugata mabhinamanto anvahaṃ pūjayanto;
称赞善逝、以赞语礼敬之者;
§565
565.
五百六十五。
Tamasammuni disvā’mantayitvā’gate taṃ
见是暗闇之沙门,诵其偈已,于去世之后,
Idamavaca mayā bho saddhimāgaccha laṅkaṃ,
吾言曰:『请听吾言,望汝前来兰卡,
Saha tava bhavanamhā pubbavutthappadese
与我共居于昔日兴起之地,
Tava bhavati patiṭṭhā bhoginañjā’bhivuddhi;
愿汝世间安稳,享诸乐事,福德增上;』
§566
566.
Atha munivacanaṃ so muddhanāma’ggahetvā
于是,圣者言说,将称为“心”的顶端抓住,
Samuditahadayo taṃ rukkhamuddhacca mūlā,
升起如同那树根上拔起的嫩芽,
Sugatamupari katvā dhārayanto suphullaṃ
在如来之上,顶着而生,托持着繁盛的
Barihi barihi chattākāramāgā nabhamhī;
以层层叶片形成的伞盖形状,蔚然悬挂于天空;
§567
567.
Dasabala tanubhā’bhissaṅgamā so dumando
十力依体凝结者,称为傲慢之人。
Tarala maṇīva nānā’bhāhi sambhāvanīyo,
柔软如宝石,因多样光辉而引人喜爱,
Vilasita iva sabbe rukkhaselādayo’pi
犹如焕发光彩的众多树木叶枝,
Apagata sakavaṇṇāvaṇṇavantā virejuṃ;
离去一切同色之色彩,遂渐枯萎凋谢。
§568
568.
五百六十八。
Khaga bhujaga surādi massitā chappabhāhi
飞鸟、蛇、帝释等,遮蔽其形态与光辉。
Nijapati nijajāyā svaññamaññāsu muyhuṃ,
自主体性乃其本初生起,常久自见自认,
Asita gagana majjhe sobhamāno munindo
犹如青空之中,光彩耀目之圣人,
Vitata vividha raṃsī raṃsimālīva gañchi;
展布多样细丝,宛如串织的丝线环。
§569
569.
Jalada paṭala saṇḍe vajjhamuddāḷayitvā
水珠汇聚成滴后,将其振荡播散,
Bahi vilasitakāyo sommadosākaro,va
外形展开,形成清净明朗的形态。
Katupari taruchāyo jotamāno samāno
树荫覆盖其上,光耀照明,住立于彼
Uraga samaraṭhānaṃ ganthvā’kāse nisajja;
『乌拉嘎』者,于蛇战之处聚集,于虚空中端坐;
§570
570.
此处数字「570」为章节或句次标记,无具体释义,故不译。
Ghanatara timiraṃ so iddhiyā saṅgharitvā
彼以神通力,收摄浓厚深重之黑暗,
Tahimatirava bhīmaṃ ghorasaṃrambhavantaṃ,
于彼处威猛可怖、声势凶猛震撼,
Asani sata nipātaṃ vassadhārā karālaṃ
降下百雷霆之击、暴雨如注、骇人恐怖;
Urutara tata meghaṃ māpayī sītavātaṃ;
乌鲁塔拉天云遮盖,带来寒冷的风;
§571
571.
Iti tibhuvananātho dappite nāgasaṅghe
如此三界之主,在尊贵的龙众中,
Vimada karaṇa hetu dassayī bheravānī,
显现清净理由,度除可怖之事,
Atha’pagata pagabbhe te viditvāna satthā
而后贤师察知险恶到来,
Apanudi bhayajātaṃ taṅkhaṇaṃyeva tattha;
立刻驱除恐惧,于彼处即刻应对;
§572
572.
Taruṇa taraṇisobhā ketumālāvilāsiṃ
如年轻时渡水时的美丽光辉,如花环华饰般的妍丽显现,
Subharuci mukhavandaṃ lakkhaṇākiṇṇagattaṃ,
面色光洁明净,有明显标志,具三世之福德而具德者,
Tibhava vibhavadāyiṃ taṃ viditvāna nāgā
众龙王知其殊胜后,
Cutapaharaṇa hatthā vandamānā mahiṃsu;
便手持尾端装饰供养,像向大地顶礼一般恭敬。
§573
573.
Sirasī nihitapāṇī rattapaṅkeruhehi
头部置于双手之间,涂以鼠色与泥土等颜料。
Vikaca vadana nettā’manda kañjuppalehi,
嘴唇分开,眼睛含笑,饰以细小花叶。
Saka saka dhata nānāvaṇṇa vammādikehi
肩膀涂以各种颜色和花纹等装饰。
Vividha kusumavatthā’manda dīpaddhajehi;
各式花草树木和细小灯帆般的饰物点缀其间。
§574
574.
五百七十四。
Uraga bhavanavāsā nāgakaññā samecca
如同同住于巢穴之蛇女般的龙女。
Kuca kalasa sahassaṃ dhārayanti salīlaṃ,
他们肩负着上千只盛水的罐子,
Lalita kaṇaka valli līlamādhatta gattā
身着优美华丽的金饰,怡然自得,
Thuti mukhara mukhā tā sādhu kīḷaṃ akaṃsu;
口中赞唱声声悦耳,道出诸善戏剧;
§575
575.
Atha muni uragānaṃ viggahaṃ taṃ sametuṃ
于是圣者探明了诸蛇的巢穴所在,
Sutimana kamanīyaṃ niccharaṃ brahmaghosaṃ,
以专注聆听、动人入心的梵音,将其召唤;
Ajaramamara maggaṃ suppasatthaṃ sudhihi
无生老死之道,极为有益,明智清晰。
Varamati varadhammaṃ desayī naṃ phaṇīnaṃ;
善希求者宣说殊胜法,为众生如毒蛇般护持。
§576
576.
五百七十六。
Na bho bho saṃsāre khalu bhavati sāraṃ lavampi
世间轮回中,确实无常可得,连少许真谛亦无。
Visesā taṃ sītaṃ jalita dahane vijjati kadā,
如寒与热,火烧的摧残终有时尽,
Sadā rāgaṃ rogaṃ byadhati janataṃ nekaduritaṃ
然众生恒起贪爱之病,苦恼遍布。
Tathāpā’yuṃ pāto ravirabhimukhussāva sadisaṃ;
如同日轮向东方升起,呈现明朗光辉,
§577
577.
Sarīro’yaṃ battiṃsa vidha kuṇapo sāra rahito
此身乃由二十一种元素构成,形质坚固而无常,
Parittaṃ yobbaññaṃ kusuma sadisaṃ niggatasiri,
如同凋谢的花朵,失去光泽,逐渐凋零,
Pahantvā gantabbaṃ bhavaja vibhavaṃ sambhatamidaṃ
必当舍弃,离开此生,往赴生死轮回之所,
Athevaṃ sante bho varayati bhavaṃ ko nu hi budho;
世人啊,如是存在者,谁能阻止生死流转?智慧者亦难例外。
§578
578.
Palāsī makkhī kodhūpaha mato mānavibhavo
苍桑之蝇,因怒气所袭,致使人类颤栗。
Jano’tīto’to bho payati narakaṃ dāruṇataraṃ,
人们害怕苦难极重的地狱,
Phaṇī majjāro sā guhaka kapayo bhūya bahuso
毒蛇软弱,古猿多产,
Vadhentaññoññaṃ te nanubhavamidaṃ dukkhama’nisaṃ;
相互残杀,诸受彼苦苦难纷纷显现,
§579
579.
Pure kāko’lukā atha vanabhavā phandana isā
清净的寒鸦忽然进入了森林深处,那里是适合筑巢藏身之处。
Karitvā’ṭṭhāne’ghaṃ ciramanubhavuṃ dukkhamanisaṃ,
在那里它们筑巢已久,长期忍受着痛苦和困苦。
Aho kappaṭṭhantaṃ saratha duritaṃ verajamidaṃ
唉,这正是造业之苦的一切起点,不加恶行而积累的苦难,
Na hetthassādo bho’ṇumapi kalahe mettima’mataṃ;
不能从这里得解脱,也无法通过内心的和睦与慈爱获得不死之法。
§580
580.
第五百八十。
Balaṃ bālānaṃ bho saka saka vadhāyeva bhavati
愚人们的力量啊,就像萨咖对敌人的杀戮那样一定发生。
Atītekā khuddā laṭukikadijā naṭṭhatanayā,
早已成年却只生长着细小轻薄的茸毛,
Gajaṃ bālaṃ mattaṃ pavidhi na balaṃ hoti saraṇaṃ
愚蠢无知如小象般,虽然有规整外形,却无力作为依靠,
Athaṭṭhāne kiṃ bho kurutha vīriyaṃ bhuti hananaṃ;
此时此地应当如何,是勤奋努力还是猛力攻击?
§581
581.
Na dukkhaṃ tesaṃ ye vigata kalahā ekamanasā
对于那些已断诸斗争、意念专一之人,并无痛苦,
Atīte bho lāpā aghaṭita mānā peyyavacanā,
过去许多无益的言语和吵闹,傲慢的行为以及轻慢的话语,全部消散了。
Sukhaṃ vāsaṃ’kāsuṃ yadahani bhavuṃ te’tha vidhurā
宣说至善法,善哉,正是明确表现,
Vasaṃ vyādhassāguṃ tadahani aho!Medhaga balaṃ;
当时由于疾病痛苦而居住,唉!优秀而精明的力量;
§582
582.
Iti tikhiṇa sudhimā kattumete samagge
如此,于合议中应当作出明锐的善智,
Avadi pavara dhammaṃ sādhu viññuppasatthaṃ,
宣说殊胜之法,善哉,为智者所称叹;
Atha muditamanā te pīṇitā tassa nāgā
尔时,众龙心欢喜,充满喜悦。
Maṇimayama’tulaṃ taṃ āsanaṃ pūjayiṃsu;
众人供养那满布宝珠无比的座位;
§583
583.
五百八十三。
Atha muni gaganamboruyha bhumippadesaṃ
于是圣人如同翱翔于天空的巨鸟,来到大地所在之处,
Taruṇa raviva tasmiṃ āsane āsi bhāsaṃ,
年少的太阳坐于彼端庄之座,放射光辉,
Atha bhujagagaṇā te dibba khajjādikehi
随后诸多龙众以天界的碎骨等珍宝环绕,
Parivisiya munindaṃ sādhu dhammaṃ suṇiṃsu;
围绕圣人,善听圣法。
§584
584.
五百八十四。
Atha jala thalajānaṃ tattha yuddhā’gatānaṃ
复次,水中及陆上众生中,遭逢战争者,
Agaṇita bhūjagānaṃ’sītikoṭī bhujaṅgā,
无数无量的蛇族,寒冷无比,亿万千万条蛇,
Vimala saraṇasīle suppatiṭṭhā sutuṭṭhā
洁净正直、守护清净戒律,安稳安住、寂静满意,
Akaru’matimuḷāraṃ satthu pūjāvidhānaṃ;
不作极端可恶之事,如此尊奉佛陀之礼仪程序;
§585
585.
五百八十五。
Atha mahudara rañgño mātulo nāgarājā
于是,大腹王的舅舅为那伽王,
Maninayanakanāmo rammakaḷyāṇadesā,
名曰抹尼那那迦,住于瑞丽吉祥之地,
Uraga samara hetū āgato nāgadīpaṃ
因应与龙族作战的缘故,来到那迦岛,
Sugatavara sarīraṃ disva natvālapevaṃ;
见到尊贵的如来身躯,便止步不前而默然不语;
§586
586.
Yadi sugata! Imaṃ tvaṃ nāgato assa ṭhānaṃ
『若是尊者如来!你必定是这座那伽的主宰。』
Mayamapagata pāṇā homa jhatvā’ññamaññaṃ,
让我们将过去产生的生命相互毁灭,
Rudhiravaha vikiṇṇo assa bhumippadeso
以流血为标记,散布于土地境界上,
Pasami dahana dittaṃ ambudeneva taṃ tvaṃ;
我目睹此燃烧,其状如同水洋中被火灼烧一般;
§587
587.
五百八十七。
Mama bhagava! Purāme diṭṭhapubbaṃ tavetaṃ
世尊呀!我早已见过您这般,
Rucira sirisarīraṃ raṃsijālā’bhikiṇṇaṃ,
光明照耀的头面身躯,布满了血丝。
Api sumadhura dhammaṃ desayante surānaṃ
即使是在天众中,也有人宣讲极为甜美的法。
Dasabala sutapubbaṃ ānubhāvañca tuyhaṃ;
于十方广大、先闻法已及亲受法中,汝亦得无上体验。
§588
588.
五百八十八。
Ahamasama pure te vissutoyeva dāso
我与你同居彼城,确为确实奴仆;
Yadi manasi dayā te hoti dāse punā’pi,
若心中尚存慈悲,仍是奴仆无疑,
Pavara ratanadīpe hoti kaḷyāṇigaṅgā
如至贵宝之灯、中流清凉善河一般。
Mama vasati tahiṃ taṃ daṭṭhukāmo’bhiyāce;
我愿住在那处,恳请得见那里;
§589
589.
Iti yatipati tassā’rādhanaṃ paggahetvā
如此,修行者接受了那个礼敬,
Saka paricita bhumyā cetiyatthaṃ vidhāya,
在熟悉的土地上建造了祠堂,
Maṇimaya paribhuttaṃ āsanaṃ cā’pi tesaṃ
在那里乃安置用宝石装饰的座位,
Sa sumana taru rājaṃ pūjanatthaṃ vidhāya;
并采集美丽的花树,以资供养而布置。
§590
590.
Dasabala paribhuttaṃ sabbametaṃ bhujaṅgā
众蛇环绕着十种力量,
Maṇiriva rucīdaṃ te dhātuyoyeva tasmā,
如宝石般光泽明亮,其质坚固,故而,
Mahatha namatha niccaṃ maṃva saggā’pavaggaṃ
常常以巨大的威力驱逐犹如天界下生的食物,
Dadati iti ca vatvā ovaditvāna satthā;
说法者如此言诠释,并教导受持者;
§591
591.
Nabhatala’mu’pagantvā devanāge mahente
众神与巨龙至天界之下,
Disi disi visaranto nīlapītādi raṃsi,
在各方游走,披覆蓝色、黄色等华丽光彩,
Mana nayana haranto jantunaṃ lokasāro
摄取众生与世间财富,
Agami ravi’va khamhā jetanāmaṃ vihāraṃ;
如同初升之日光辉照耀名叫杰丹那的居所;
§592
592.
Atha manujamarānaṃ nattasiddhādikānaṃ
尔后二人世界众生中因无所可舞动者,乃至未得成就者,
Satata’mamata dhammaṃ desayanto phaṇīnaṃ,
不断宣说无过失的法者,如毒蛇在森林中潜伏,
Vanabhavana suramme maṅkulavhe naginde
栖居于山林深密之处,如同吉祥的天神在人间王城,
Akari muni nivāsaṃ chaṭṭhame hāyanamhi;
他在第六个月的第七天于旷野安住,
§593
593.
五百九十三。
Surapurupavane’tho pārijātassa mūle
在仙人居住之风,夜香树根之处,
Aruṇa mudusilāyaṃ bhāsamāno munindo
那明亮如红色柔滑宝石的圣者光芒照耀,便是此尊者。
Sunipuṇa’mabhidhammaṃ desayanto surānaṃ
教导天众以巧妙难解的法义,
Akari varanivāsaṃ sattame tattha vasse;
于第七年中未曾建造禁闭之所;
§594
594.
Atha sukhada munindo jetanāme vihāre
于是,贤妙的圣出世者住于名为拘舍那的禅林,
Avasi vimalapañño aṭṭhame sāradasmiṃ,
在第八年秋季季节,圣者以清净慧眼观察,
Ajara’mamara santiṃ phasamāno paresaṃ
观照众生中生死无常、生灭不息的实相。
Vividha naya vicittaṃ desanaṃ desayanto;
宣说教法时,采用多种不同的方便法门。
Iti laṅkāya dutiyāgamanaṃ. · 如是第二次来到兰卡。
§595
595.
五百九十五。
Evaṃ jino jetavane vasanto
如此,胜利者住在揭多城的鹿野苑中,
Nīssāya sāvatthipuraṃ vihāsi,
依傍着沙瓦提城而居,
Sā kidisī āsi purī tadānī
那时该城是何状况?
Taṃ kīdisaṃ jetavanaṃ vihāraṃ;
揭多园的禅林又是何种样貌?
§596
596.
Bhūmaṅganāyāhita uttamaṅge
在地带,广袤极乐之处,
Bhāsanta nānāratanābhirāmā,
光明闪耀,宝石众多而华美,
Visālamolīva visālabhogā
广大如重大百宝树般,富丽堂皇,
Sā jambudīpamhī babhuva rammā;
那成为了南赡部洲上美妙的所在。
§597
597.
Sirīnikete sirimāvahantī
尊贵之家,尊贵的所依,
Virājate yā vasudhā talasmiṃ,
如大地上发光之物,
Sā devarājassa’marāvatī’va
彼如天王之无死城,
Rañño kuverassa’lakāva rammā;
如国王库维拉之乐园;
§598
598.
Sā puññapaññālu janādhivutthā
彼乃众生恩德智慧的兴起。
Soṇṇādi puṇṇāpanākiṇṇavīthī,
从黄金开始的装饰、喷洒和铺设行道,
Uttuṅga mātaṅga turaṅga raṅgā
高耸的象马骡马的华丽车辇,
Sā rājate kañcana mandirālī;
这就是用黄金装饰的宫殿廊道;
§599
599.
Rarāja sā bhāsura rājaputtā
这些是显赫明朗的王子们,
Puññaṅganālāsa vilāsayantī,
以德行美观为乐嬉,华丽奢华,
Vedaṅgapāraṅgata vippacārā
通晓经藏范畴的辩论学者,
Dvipañca saddehi ca niccaghosā;
以五种语言发出常恒响亮之声;
§600
600.
Anekasippī sata sampakiṇṇā
多种手工技艺聚集成百,
Nānādisāhā’gata satthavāhā,
来自各方向的正法传教者,
Pahutakhīṇāsavapādapūtā
广泛清净断除烦恼所立足者。
Babhāsa sā maṅgala mandiraṃ’va;
此光辉如同吉祥的殿堂;
§601
601.
第六百零一;
Bhavantare yo cariyaṃ caranto
他在世间行持行为时,
Suvo’panissāya vasaṃ guṇena,
以善德安住,无有危惧,
Yaññaṅgasākhiṃ matasīnapattaṃ
以诸肢体为证,心意专注,
Akā samiddhaṃ phalapallavehi;
未被果实与树叶之火所烧毁。
§602
602.
Idāni patvāna bhavassa antaṃ
现在,临近生命终结,
Nissāya yaṃ so vasate munindo,
依止着那位被称为圣者的智者所安住之处,
Tassā guṇaṃ ko hi asesayitvā
究竟持守其功德的究竟者是谁?
Katheti sā vassū’pamāya tassā;
她讲说这功德如同雨季的雨水;
§603
603.
Tassopakaṭṭhe ratanaṃva’nagghaṃ
如宝物纯净无瑕般相应,
Manoharo uttamasattasevi,
美妙殊胜,住持最高众生,
Janānamākakhiṅatado vihāro
其安居处不污秽于众人,
Babhuva jetādi vanavhayena;
犹如祇树等森林之中清净庄严;
§604
604.
Samaphulla puppharasa modita chappadālī
盛开之花,花香芬芳,叶片重叠,令人欢喜。
Jhaṅkāra nāda parivādita tantinādā,
钟声响彻,丝弦音绕梁传,
Sammatta’nanta dija kujita gītavantā
狂热无尽,飞翔者歌声嘶哑,
Tiṭṭhanti yattha taravo naṭakāva chekā;
停驻之处,水草繁茂,戏鸟成群;
§605
605.
Khīraṇṇavāhariya dhoviya khīranīrā
泛乳色水,流淌乳汁之波,
Sosetva sajjhumalaye sasikanti massaṃ
沾湿青山,明月照耀世间。
Yatthokiritva tanitā viya vālukāyo
如同那被举起的一堆沙土,
Sā mālakāvali babhāsa payodadhi’va;
宛如珍珠项链般悬挂,犹如乳海般闪耀光芒;
§606
606.
Vijjotamāna ratanappamukhānanamhi
在闪耀的珍宝群峰之中,
Sopāna māla padagaṇṭhidujehi hāsaṃ,
阶梯般的花环以珠链装饰带来欢欣,
Katveva devabhavanānamahaṃ virāga
此时正是我对天界宫殿起厌离心之际。
Vantī’ti gandhakuṭi yattha pahāsayittha;
「香炉」者,指放置香料以供熏香之处也。
§607
607.
第六〇七。
Kammāra gaggari mukho’pari sampapuṇṇā
铁匠熔炼炉口及其周围充满炽热的熔铁,
Aṅgāra kantara viniggata jālakāva,
如同火焰深林之中燃烧的荆棘丛网,
Sambuddhadeha pariniggata raṃsimālā
佛陀的身躯被如同燃烧火柱般的炎热环绕,
Dāyagga niggata karā visaranti yasmiṃ;
掌握炽热之力之手释放出焰火,于此中显现。
§608
608.
Tumhe sarāga janasaṅgamato’ti gītā
「汝等因爱欲珠群聚,
Dhaññā mayantī vimalehī samaṅgitattā,
如稻谷美好纯净,齐声歌唱,
Tuṭṭhāva hāsa makarā surapādapānaṃ
满足欢喜笑语如狮,饮食于酒食之间,
Rājenti yattha yatinissita pādapindā;
其处众苦修士,依足而坐;」
§609
609.
Punnāga nīpa vakula’jjuna rājarukkha
芙蓉池、泥洼、榕树、阿犍陀王树
Nāgā’ga cūta yugapattaka campakānaṃ,
那伽树、阿伽树、千层莲花、含笑花
Pupphābhikiṇṇa dharaṇī ratanehi nānā
大地被各种宝物淋洒着芬芳花朵,
Pacchanna dibbabhavanaṃ viya bhāti yattha;
犹如藏匿的天界宫殿般光彩照人;
§610
610.
第六百一十。
Brahmāsurāsura naroraga liṅgisiddha
梵天、天魔、非天、不死人、蛇、象征力者诸神
Vijjādharādi janatā katavandanehi,
众生怀抱智慧等,无不恭敬礼赞,
Teheva ghuṭṭha thutimaṅgala gītikāhi
同以隐藏恭敬之吉祥歌颂,
Yatthopagāna mananettagaṇā mudenti;
于其中聚合思维群集,欢喜愉悦;
§611
611.
六百一十一。
Nigghositāmala susītala nijjharehi
清净无染、安详凉爽的泉水流出,
Sammatta nekadija ghuṭṭha jalāsayehi,
汇成流动涌现的水源之池,层层汇合,整齐无序。
Kiñjakkha patta parikiṇṇa silātalehi
诸多叶片围绕在岩石表面,
Tussanti yattha satataṃ yatīnaṃ manāti;
恒常地使修行者心中获得清净;
§612
612.
六百一十二。
Yo neka kappa sata sañcita puññarāsi
若有者,经无数劫积聚善根宝藏,
Hitvā’mitaṃ kapilavatthu mahāsirimpi,
舍弃无量光辉的咖毕拉瓦图,
Āgamma yattha nīrato sugato mahesi
来到佛陀所依止的圣所,
Ko tattha bhuti matulaṃ kathiko katheti;
何者是此处称为佛陀之母者?说话者作此谓之;
§613
613.
第六百一十三。
Tasmiṃ jino vasati jetavane vihāre
于此,圣者住于揭陀林之僧房内;
Indo yathā rucira nandana kānanamhi,
如印度之美丽欢乐园林内,
Brahmā’va brahmabhavane sapitāmahehi
如梵天宫中与其祖父齐聚一般,
Tārāvalī parivuto gagane’va vando;
环绕着星辰藤蔓,俨如天空所覆。
§614
614.
六百一十四。
Tadāgamma mahānāgo maṇi akkhikanāmako,
当时有一条名为玛尼眼珠的大龙,
Laṅkāto jinapādasmiṃ phaṇiṃ pacceda’mabruvi;
自兰伽岛来到圣者足下,断其蛇头,言说;
§615
615.
六百一十五。
Sambuddhā dhīra lokasmiṃ lokassatthābhivuddhiyā,
正觉者智者,于世间因众生之长养利益而生,
Jāyanti sāmi tumhākaṃ dayāyanto’gadhā mayaṃ;
诸位君王啊,我们因慈悲而出生于此世。
§616
616.
六百一十六。
Tena me dāsabhutassa saṃsārandugharā thirā,
因此,那具身为奴仆之人,作为轮回波涛中的船舢,稳定不动,
Muttiṃ yadicchase mayhaṃ gahaṇīyaṃ nimantaṇaṃ;
若欲为我求得解脱,宜当护持此归依接纳;
§617
617.
六百十七。
Sutvāna taṃ mahānāgo mahānāga nimantaṇaṃ,
大龙王听闻此邀请,
Paṭiggahesi taṃ tuṇhībhāvena karuṇāya so;
以寂静慈悲心接受了此使命;
§618
618.
Ñatvā taṃ sumano nāgo lahumāgamma sīhalaṃ,
闻知此事,善男子那罗(Nāgo)踏履少有之地而至斯里兰卡,
Kaḷyāṇāpagapassamhi manonandana bhutale;
贤善庄严、欢乐心中,于此世间大地庄严遍现;
§619
619.
Sajjhu kambumaṇi mutta pavāla vajirāmaye,
即如珠玉宝石、珊瑚和如铁坚牢,
Vahārahe mahāthūne ghaṭakādiṃ nidhāpiya;
位居伟大神力者所,聚集诸器具等宝物;
§620
620.
六百二十。
Datvā tulādayo sesa mandiraṅge tatheva ca,
交付诸秤砣及其余物,置于殿堂之处,亦如是,
Viṭaṅka vyāla sīhādi pantiyo’pi tathevahi;
蜿蜒曲折、狮子爪痕等图案亦置于其所在;
§621
621.
六百二十一。
Sātakumhamayā’neka cittehi sādhu cittitaṃ,
以百俱胝之众多心意庄严,皆持正念,
Nimmāya gopānasiyo pakkhapāse ca kaṇṇikaṃ;
悉以壁垣封闭,并在屋檐旁设一小口。
§622
622.
Siṅgi nikkhena siṅgañca chadanindamaṇīhi ca,
经由铜铃、铃铛以及各种装饰性珠玉所挂缀,
Soṇṇa kiṅkiṇi mālāyo kaṇṇamālā ca māpiya;
还有金制铃器、项链以及耳环等首饰之饰,
§623
623.
Cittavitānaṃ bandhitvā muttolambe tahiṃ tahiṃ,
拘束心境,悬挂摇曳各处,
Katvāna gandhadāmehi pupphadāmehi saṅkulaṃ;
并在香料的赋予和花饰熏染的包围中聚集。
§624
624.
Indanīlamayaṃ bhumi majjhe’naggha mahāsanaṃ,
在靛青色土地中央,有洁净庄严的广大座位,
Māpesi parito sesa bhikkhūnañca subhāsane;
环绕于其周,善说比库们为之建造;
§625
625.
Ratanehe’vāpassaye vedikā eḷikāmaye,
在宝石围栏之处,装饰以藤蔓,
Muttā vāluka saṅkiṇṇaṃ mālakañca manoramaṃ;
散布贝壳与细沙,点缀着美丽的花环。
§626
626.
Satta ratana sambhuta toraṇū’pari toraṇe,
于七宝建筑上方门扉,
Santīra kusumā’kiṇṇa hāṭakādi ghaṭākulaṃ;
布满各种花卉果实,市场与树木充盈其中;
§627
627.
Neka rāgaddhajākiṇṇa vitāna samalaṅkataṃ,
天空翅膀织就的阳伞,遍布众多彩色缨穗,
Dīpa dhūpāli saṅkiṇṇa gandhapuppha samākulaṃ;
燃薰香炷聚拢成香烟,云集芳香花朵繁茂凝聚;
§628
628.
Evamādihi nekehi vaṇṇehi samalaṅkataṃ,
如此,层叠诸多色彩绚丽装饰,
Māpetvā maṇḍapaṃ seṭṭhaṃ devamaṇḍapa santibhaṃ;
建造堂皇的佛殿、诸天的宝殿与安宁之所;
§629
629.
Sīta vāluka sañchannaṃ mudu pādapaṭatthataṃ,
覆盖以凉爽的细沙,铺设柔软的草叶,
Māpetvevaṃ mahāmaggaṃ surañjasa samañjasaṃ;
如是建造伟大庄严的道路,光彩照人、庄重雅美。
§630
630.
六百三十。
Sañcinitvāna te nāgā khajja bhojja phalāphale,
那些龙族集聚了糕饼、食物、果实等,
Dibbannapāne pacure paṭimaggaṃ gamuṃ tadā;
饮用了神圣净水后,当时便循归向彼道去;
§631
631.
六百三十一。
Tato kāruṇiko nātho bodhito aṭṭhame same,
然后,慈悲的导师在第八年同一时刻觉悟,
Vesākha puṇṇamāsimhi sannipātiya sāvake;
于卫塞节满月之时与弟子们聚集在一起;
§632
632.
六百三十二。
Ethajja bhikkhavo laṅkaṃ nāgānaṃ’nuggahāya bho,
由此,比库们为了援护那迦众,
Maṇiakkhiko nimantesi pasanno buddhasāsane;
马尼阿奇卡欢喜地到来,心怀欢悦于世尊教法;
§633
633.
六百三十三。
Sutvāna vacanaṃ tassa sambuddhassa sirīmato,
闻听那位正觉者尊贵的语句,
Assavā pesalā bhikkhū paccassosuṃ samāhitā;
渴求迫切,比库们聚精会神地专注聆听。
§634
634.
六百三十四。
Sāriputto tato thero paññāya’gga dhurandharo,
长老沙利子以智慧第一而卓越,
Pattacīvaramā’dāya agamā jinu’pantikaṃ;
受持法衣,前往近于胜利者之处;
§635
635.
六百三十五。
Moggallāno mahāthero dutiyo aggasāvako,
大长老摩嘎剌那是第二位首随者,
Pattacīvaramādāya sopāga jina santikaṃ;
受持法衣,随其师往至胜利者近处;
§636
636.
Dhūtapāpo dhutaṅgaggo mahākassapa nāmako,
名为大咖萨巴者,弃恶行、弃葛藤衣,
Pattacīvaramādāya āgamā jinasantikaṃ;
受持袈裟衣,前往如来圣所;
§637
637.
Sāsane vinayañña namaggo’ pālivhayo yata,
因护持教法律仪而远离纯陋堕落,
Pattacīvaramādāya jinantikamu’pāgami;
受持袈裟衣,前往如来圣所。
§638
638.
Dibbacakkhūnamaggo yo ruddhapāpāri dappako,
诸天慧眼之先驱者,是善恶收摄者,
Thero’nuruddho varado sopāga munisantikaṃ;
长老阿努鲁多,授予恩宠,近欢喜圣者;
§639
639.
Maṇiva kāmado kāmamu’pavāno’ti vissuto,
被信任为宝珠欲者,断尽欲望者,
Ñāṇī gaṇī dakkhiṇeyyo theropāga jinantikaṃ;
贤哲为贤士首领,长老之近侧,胜利者。
§640
640.
Bakkulo vimalo sīla samādhādi guṇākaro,
巴库罗具足清净戒律与禅定等诸功德,
Āgato saparikkhāro bhikkhūnaṃ samitiṃ tadā;
前来如实监督比库众的集会;
§641
641.
Buddhasāsana dhorayho thero aṅgulimālako,
持守佛法的长老是缚链者,
Sahā’gantuṃ munindena sannaddho sahasā gato;
与尊贵的圣者一同前往,应声速至。
§642
642.
Sāsanodaya selagge sūriyo viya bhāti yo,
在法的兴盛之时,如同太阳普照般明朗,
So’yaṃ rāhulathero’pi lahu’gā pitu santikaṃ;
这位就是长老拉胡喇,他性格温和,常在父亲身旁;
§643
643.
Bhaddācāro bhaddiyavho thero bhaddaghaṭo viya,
品行端正、语音优美的长老,如同满载甘露的坚罐,
Pākaṭo bhuvane so’pi gato sambuddha santikaṃ;
他显然已经离世,但仍然前往正觉者身旁。
§644
644.
六百四十四。
Devaddumo’va lokassa yo dadāti’cchiti’cchitaṃ,
如同天火炬者为世间给予期望所欲,
Jinorasopi selavho gato sambuddhasantikaṃ;
胜义者亦如火炬,进入圣者如来近前;
§645
645.
六百四十五。
Yāminī sāmiko’vāti bhāti yo sāsanambare,
夜间之主宰者,示现于受持教法的人群中,
Mahānāma mahāthero sopāga munisantikaṃ;
名大者,是尊长老,偕同比库,来至圣者近前;
§646
646.
Manosilātalaggamhi jumhamāno’va kesarī,
于心意反覆纠缠之所,如同蜜蜂环绕于金花树般,
Subhutivha mahāthero buddhupantika māgato;
如大长老苏毗多,前来亲近世尊之教法;
§647
647.
Buddhasāsana chaddanta sarasī sāraso viya,
佛法如被遮蔽之清流又清澈如泉,
Vissuto tissathero’pi gato bhikkhusamāgamaṃ;
得流通者即便是提萨大长老亦往赴众比库聚会;
§648
648.
Jinasāsana samphullasarasīruha majjhago,
胜者所宣扬的教法,如盛开莲花高出众水之中,
Madhubbata nibho rādhathero’pi sahasā gato;
中正清净如甘露明净之气,长老乃至新出家者皆迅速证得;
§649
649.
Bhagu dabbopa’seno ca koṇḍañña’ssaji sīvali,
具足福德如雷瓦达答巴、刚猛如迦论迦、智慧如沙利耶,
Ete jinatrajā therā gatāsuṃ munisantikaṃ;
这些胜者之王——长老们,已逝去至圣者身边。
§650
650.
六百五十。
Kumārakassapo puṇṇosoṇosobhita revatā,
库玛拉咖萨波、普那苏那苏、索毗缇、雷瓦达,
Therāpete abhiññātā gatāsuṃ satthusantikaṃ;
长老已证得神通,至世尊所而去;
§651
651.
六百五十一。
Vaṅgīso sāgato nando bhāradvājo gavampati,
梵既索、萨盖陀、难陀、帕拉德瓦迦、嘎梵巴提,
Pattacīvaramādāya gatāsuṃ jinasantikaṃ;
持受袈裟衣服,至如来所而去;
§652
652.
Evamādi mahānāgā pañcasata jinorasā,
大龙们如此,五百名尊敬胜义者者,
Samāgañchuṃ sahāgantuṃ muninā lokasāminaṃ;
同集会,共为圣贤世尊一同恭敬;
§653
653.
Tato so jagadānando karuṇāyābhirādhito,
于是那世间喜悦者,恭敬慈悲之心充满,
Meruṃ parikkhipantova anekajjuti vijjuyā;
如同抛掷于须弥山上,众多敌人皆为诃责。
§654
654.
Nivāsetvā suddharaṃsi visarantaravāsakaṃ,
断舍离,熄灭纯净灯明,取下内衣袒露胸膛,
Tassūpari jino rattaṃ bandhitvā kāyabandhaṃ;
在此之上,胜者覆盖赤色身带紧紧束缚体形;
§655
655.
Accuggataṃ mahāthūpaṃ cāru cāmīkarajjutiṃ,
高耸起庄严的伟大佛塔,装饰以华美细致的织物,
Paṭicchādayamānova rattakambala kañcunā;
如同用一块红色袈裟细布覆盖而成。
§656
656.
Vaṇṇa nigrodhapakkaṃva surattaṃ paṃsukulikaṃ,
如绸缎上绘染的无花果叶那般光滑且柔顺,披着由桑叶纤维制成的尘堆衣,
Saṅghāṭiyā karitvāna saguṇaṃ uttarīyakaṃ;
用桑叶纤维扎成的僧衣为内衣,质地坚实而良好;
§657
657.
Hutvāna supaṭicchanto pārupitvāna sādhukaṃ,
烧秃如焚毁的茅草,洁净整齐且穿戴妥帖,
Pattatthāya pasāresi jālākulakarañjino;
为了披覆身体,展开披在肩上,色如桑叶中混杂的红棕色。
§658
658.
Lokanāthappabhāvena tato pattamadhubbato,
从具有世尊光明的那方,
Pāṇi saroruhassanto sampattosi tamaggahi;
像手指指向天空那样,汝攀缘了彼岸;
§659
659.
Tato sasissako nātho uggantvā gaganaṅganaṃ,
于是至尊导师扬起头望向天空深处,
Nānāvaṇṇambude tattha maddanto gantumārahabhi;
在那儿观见各种色彩的海洋,欣然准备前往。
§660
660.
Tato sambuddha dehasmā nikkhantāsuṃ cha raṃsiyo,
于是,从佛陀的身躯中散逸出来的渗出物,
Hemakaṇṇikato yāta maṇigopānasī yathā;
如同镶嵌金色珠宝般的光泽,宛如珍宝的守护者一般;
§661
661.
Bāṇindīvara pupphehi meva’kindamaṇihi ca,
诸多羽箭状的花朵和水晶般的装饰,
Chādenti viya nakkhattā nīlaṃ’su munidehato;
似乎星辰覆盖着如来清净的蓝色身躯一样环绕着。
§662
662.
Campakuddālamālābhī hemacuṇṇambarehi ca,
用含金粉的插满鬓发的栴檀花环,
Pūrayanti viyāsaṅga pītaṃsū jinadehato;
装饰着大自在者身上那染成黄色的袈裟;
§663
663.
Bhaṇḍīpupphakadambehi lohitaṅkamaṇihi ca,
用红色花丛和红色宝石装饰的容器,
Lohitābhā papūrenti disā’gā munidehato;
用红光充满诸方,装饰着圣者的身体。
§664
664.
六百六十四。
Hāra mallika mālāhi somaṃsu phalikādihi,
他们以螺旋花串和玉环之类的装饰品,
Pūrayanti viyāsaṅga odātā munidehato;
填满从蒙哆呵尊者身体周围展开的缨络;
§665
665.
六百六十五。
Piñjumañjeṭṭharāsīhi padumābhamaṇīhi ca,
用红色荨麻花环与莲花宝珠,
Disaṃ chādayamānāgā mañjiṭṭhābhā jinaṅgato;
掩盖四方,环绕胜者庄严散布莲花红光。
§666
666.
六百六十六。
Nekindacāpa kiṇṇaṃva divasaṃ ratanutthataṃ,
如同鲜花美果于一日盛开,
Cittapaṭaṃva muñcantaṃ missābhāgā jinaṅgato;
心壁破裂,失去好善,行如战胜者;
§667
667.
六百六十七。
Girikūṭa kūṭāgāra mattā chabbaṇṇa raṃsiyo,
山顶峰阁,室屋庄严,六色光彩,
Āvelavelā dhāvanti dippamānetaretarā;
彼此竞逐奔走,发出明亮如光芒;
§668
668.
Gacchamānā’hanitvāna cakkavāḷa siluccaye,
「放弃行进中持守的欲望,如同剥离车轮上的铁箍,
Uggantvā parato yantī nīra nijjhara sannībhā;
向上攀登,远离他处,水流便从泉源涌现,接近清净之地;」
§669
669.
Sammukhe sammukhe tāyo rukkhapabbata ādayo,
「彼此面对,如同树木与山脉的起伏,
Kārayantā sakaṃ vaṇṇaṃ dhāvantā’pi ca sindhavo;
共同展现色彩,即使河流也奔流不息;」
§670
670.
Uddhamuggataraṃsīhi rañjitā jaladā tadā,
那时,如流水般清亮明净的雨水洒落,普润万物,
Nānāvaṇṇe punevāsi nūtano ravimaṇḍalo;
新生的太阳轮带着多彩光辉再度升上天空;
§671
671.
Jinappahā pavāhesu nimuggā devatā gatā,
众神们在胜利者所开示的清凉境地中入定,
Pūjetuṃva nijattehi nānāvaṇṇā siyuṃ tadā;
他们以各自绚丽多彩的形相来恭敬礼赞他。
§672
672.
六百七十二。
Paviṭṭhā buddharaṃsīnamantaraṃ devadhītaro,
众多佛弟子安然集结在一起,之间有天女侍从围绕。
Asañjānīya muyhiṃsu muhuttaṃ attano dhavaṃ;
他们的心念不可测,瞬间皆忘自身本体。
§673
673.
六百七十三。
Surā suroraga brahma siddha vijjādharādayo,
天神、龙神、梵天、阿拉汉及诸仙、持除障智慧者,
Cāmaracchattaketuhi pūjayantā jinantvaguṃ;
以扇盖、华幡、旛旗等供养,赞叹如来功德。
§674
674.
Agghikaṃ pantiyo keci toraṇūpari toraṇe,
有些边界设置在门楼之上,
Ghaṭadīpāliyo tantha karonti abhito’bhito;
如用陶器灯盏等织成的装饰物,前后环绕悬挂;
§675
675.
Pādapaṭe pattharanti vitatvanti vitānake,
树叶上覆以石片,铺展覆盖成网,
Tatthūpari anekānī kusumāno’kiranti ca;
其上有许多鲜花开放散布其间。
§676
676.
Katamaṃ devalokannuyāti lokagganāyako,
何者为诸天界之所归依者,为世间诸主?
Yāti kiṃ buhmalokannu amhākaṃ bhavanannu kho;
归依何处?岂为凡人所居之处乎?
§677
677.
Kattha nu kho devadevo kassanuggahabuddhīyā,
然则复次,诸天之天,凭于何等智慧而归依?
Yātī’ti kaṅkhitā keci saṃsaranti itocito;
对此有疑惑者若干,亦于是之际而流转世间。
§678
678.
第六百七十八节:
Māpetvā abhito magge maṇḍape ratanāmaye,
在通往正道的走廊上,宝石供养台内,
Sayanāsanaṃ paññapetvā kāci tiṭṭhanti devatā;
陈设坐卧之具,有诸天神各自踪踪恭立;
§679
679.
第六百七十九节:
Tahiṃ tahiṃ paṭṭhapentā sudhanta madhurodakaṃ,
彼此排列,献上纯净甘露水,
Yāvamānā jinaṃ keci tiṭṭhanti ca mahanti ca;
或长或短地,侍立着不同的圣者众。
§680
680.
Evaṃ mahāmahe nātho vattamāne anūpame,
如是,伟大的至尊,在众生中无可比拟,
Jalaṃ sambuddhasiriyā nūtano sūriyo viya;
正如新生的太阳,以觉者的辉光普照一切;
§681
681.
Brahmasenābhito yāna brahmāvātha sahampati,
以梵天军队为右护卫,梵天乘驾也相伴而行,
Surasenābhito yāna sakkova samalaṅkato;
以天众军队为左护卫,天帝亦盛装随行。
§682
682.
Gagālimabhito yāna gahaṅgā maṇi sannibho,
被护卫的车乘如牢固木梁,宝石簇拥光彩夺目,
Dhataraṭṭhakhagindova haṃsasenāli pubbago;
如同国王辖下的天鸟,众缘和合,先前护卫天鹅大军;
§683
683.
Apeta rāgadosehi vītamohehi sabbaso,
远离嗔恨和贪欲,除尽无明,彻底清净无染,
Paṭisambhidatta sampatta sāvakehi anuggato;
具备彻底审察之智,善知识们已觉悟正定,跟随实证真理。
§684
684.
六百八十四。
Yesaṃ yesaṃ manasmiṃ yaṃ yamatthi kiñci saṃsayaṃ,
于诸念中,凡有如是疑惑不定者,
Tesaṃ taṃ taṃ paṇudento desanāya sudhāsinaṃ;
即为彼等,摄取彼疑,宣说甘露之法;
§685
685.
六百八十五。
Tattha tatthānurūpena pāṭihāriya kambunā,
在此,以相应因缘的神妙巧方便,
Lokassa nayanālī so tosassusu nimujjayaṃ;
为助此世众生,令其心目喜悦安乐,如入深渊。
§686
686.
Sampatto’laṅkataṃ laṅkamathāgu phaṇino tadā,
当时,降伏之龙步入斯里兰卡,四处遍布其盛大威严,
Paṭimaggaṃ karontā te tattha tattha mahāmahaṃ;
他们于各处开辟出通往彼方的途径,极为宏大且盛大;
§687
687.
Uragānamantare devā brahmāsuṃ tesamantare,
众龙之间,天人及梵天互相往来,
Evaṃ sammissako loke brahmalokā papūrayi;
正因如此,梵天界充满于世间。
§688
688.
Ye passanti jinaṃ tattha sasissaṃ siriyā jalaṃ,
那些观看胜者(即尊者)的人,那里有照水般明净的额头,
Suladdhā tehi nettāni tesamakkhīni locanā;
凭借这双眼使其视觉获得安稳,那些即是他们的眼目。
§689
689.
Ye suṇanti tadā dhammaṃ dhammissara pabhāvitaṃ,
那些当时听闻法、被法的声音所照耀的人们,
Suladdhā tehi sotāni tesaṃ sotāni sotakā;
他们的耳朵洁净安稳,这些就是他们的听觉。
§690
690.
第六百九十节。
Ye lapanti tadā buddhaguṇañhi guṇabhūsaṇā,
当时,那些崇敬佛陀德行者,身为美德之宝饰,
Suladdhā tehi ve jivhā tesaṃ jivhā rasaññakā
他们用舌头仔细探尝,舌头因而成为具有味觉的感官。
§691
691.
第六百九十一节。
Ye vandanti jinaṃ yantaṃ sasaṅghaṃ gaganaṅgane,
那些顶礼征服者、控制者、与僧团共处于天际的人们,
Suladdhā tehi hatthāni tesaṃyeva bhujā bhujā;
他们用手触及,手及其肘臂皆工巧灵活。
§692
692.
Tadā tathāgataṃ disvā ye santuṭṭhā tathāgataṃ,
当时见到如来者,心生满足者即是如来,
Tathāgatānaṃ sabbesaṃ yo toso hotu sabbadā;
愿诸如来常常被诸人欢喜爱护;
§693
693.
Gato kalyāṇīyaṃ nātho mahentevaṃ sadevake,
善主已去,如同伟大的天神已远离,
Tesaṃ pūjāvidhānaṃ ko mukhenekena bhāsati;
谁能口吐其礼敬仪式之法?
§694
694.
Tato gaṅgā manuññañhi sampattaṃ taṃ saputtakaṃ,
于彼时,恒河降临人间,此水清澈甘甜,
Taraṅga mudu bāhāhi gahetvā caraṇambuje;
水波柔软,用臂托持,流淌于脚底之下;
§695
695.
Pāde pakkhālayi sammā pheṇa pupphupahārikā,
脚上以泡沫和花瓣清洗而净,
Tato tatotuṃ gaṇhitvā akā dehassanuggahaṃ;
继而捧取清水致敬,不以身形为依靠。
§696
696.
六百九十六。
Tato so yācito satthā nāgasaṅghehi vandiya,
于是,受乞求的导师被众龙敬奉,
Agamā maṇḍapaṃ rammaṃ manonandanamāvahaṃ;
来到殿阁华丽之地,带来了心意欢悦。
§697
697.
六百九十七。
Gantvā maṇḍapa majjhamhi buddhāraha mahāsane,
走入殿阁中央的佛座大堂,
Nisīdobhāsayaṃ āsā ravīva udayāvale;
坐下后如日初升般绽放光辉。
§698
698.
Tato bhikkhu nisīdiṃsu patta pattāsane tadā,
于是比库们当时就坐于蒲团之上,蒲团布置如同花团锦簇般华美。
Babhāsa maṇḍapaṃ’tīva saraṃva padumākulaṃ;
这蒲团宛如光彩照人的莲花丛林,洁净美妙。
§699
699.
Jananettālino’gamma vasī sommamukhambuje,
远离烦恼与生死之苦,安住于如甘露般殊胜的净心中,
Patantā kusalāmode gaṇhantā tittino gatā;
众多善根相续涌现,欢喜踊跃,达到无生死束缚之境。
§700
700.
Tathā sabhikkhukā nāgā munino rūpasāgare,
如是,比库们如同龙神与圣者,身处色法之海,
Nettinda maṇināvāhi pāraṃ gantuṃ na te pabhu;
像目睛宝石的船桨,他们不能渡过彼岸;
§701
701.
七百零一。
Tato sasaṅghaṃ sugataṃ sajano maṇi akkhiko,
于是,诸善知识即如宝石的目光,
Sakkaccaṃ sakahatthehi annapānena tappayī;
以真实亲手,用食饮供养,使之满足;
§702
702.
七百零二。
Athonīta pattapāṇima’ccayitvā tathāgataṃ,
「放下了肩上所扛之重后,世尊如来被尊者迎请,准备讲说法义以表赞同;
Bhattininno nimantesi desanatthānumodanaṃ;
七百零三。
§703
703.
于是梵天王,佛陀的为师,从天而降,发出梵音宣告,
Tato brahmassaro satthā niccharaṃ brahmaghosanaṃ,
向众生宣示,所有人皆闻其声,共同响应佛陀的教诲;
Viññāpento jane sabbe sakasaddena desanaṃ;
以自身之音声说法,令一切众人得以了知。
§704
704.
Desesvevaṃ jino dhamma’manilāsanakādinaṃ,
世尊于此教法中示现灭烦恼等法,
Pītipāmojja jananaṃ nibbāṇāmata’māvahaṃ;
令生喜乐欢喜,且带来涅槃之极乐果报;
§705
705.
Bho bho suṇātha bhujagā bhavasāgaramhi
听闻者啊,如同巨蟒于轮回海中,
Pāpārinakkamakarākula duggamamhi,
陷于恶行之泥淖,苦难难以超脱,
Maggā janā khalu labhanti kadā patiṭṭhaṃ,
众生何时得道确立,
Ohāya buddhathirasāratariṃ visālaṃ;
舍弃佛陀智慧海洋广大;
§706
706.
Laddhāna dullabhataraṃ munipātubhūta
已得此难得胜妙出家人果,
Kālaṃ cirena bhujagā na pamādayittha,
长时不失慎,如蛇般周延护持,
Jātī jarā maraṇa dukkha pariddavā ca
生死老死苦恼极重缠绕。
Saṃsārikassa na tatopa’gatassa hoti;
轮回者虽未去此世,却不得如是安稳;
§707
707.
第七百零七偈。
Tāruññamambujasiriṃva parittakālaṃ
如同青春期之水莲不开的时节,
Pāṇaṃ tusāralava’sārataraṃ janānaṃ,
仿佛世人持有不过美梦般的渴望,
Bhogaṃ dadhāti jaladhimhi taraṅgabhaṅgiṃ
在波涛破碎的江河中承受享乐,
Niccaṃ mano dahati sokasikhībhi nānā;
内心常被由种种悲痛之焦炽火焰所焚烧;
§708
708.
Katvāna rāgamisayo’pi khagā dupaññā
即使已断除贪欲脉结,猿鸟等亦愚钝无慧,
Thirūpi nārikusumesupi rūpagiddhā,
哪怕是受色所缠之妇女花朵,
Pattā’nayaṃ khalu pure parihīna jhānā
于此城中亦得以安住不失禅定,
Rūpe na rajjatha tato khalu sādhupaññā;
勿于色法生起爱恋,由此方生真正智慧;
§709
709.
Saddānurāgamanugopi pure sikhaṇḍī
对声音有爱好之心者,一如古代的肩甲刺蝟。
Sutvāna mori madhuraṃ giramañjitaṅgo,
闻听甜美如蜜的言语,宛若涂有朱砂的象群,
Vyādhassa hatthamagamāsi bhavesu tasmā
因疾病而近到人生苦海之岸,故而,
Nattheva saddasamadukkhakaraṃ janānaṃ;
世间人听不到使心安受苦的声音;
§710
710.
Ohāya nekakusumesu parāgarāgaṃ
舍弃诸多香花般的外道爱恋,
Mattebhakumbha magamā madagandhaluddho,
瓶中残留的臭秽污泥,
Bhiṅgo pabhagga tanuko karikaṇṇatālā
破碎的瓶颈、瓶身、肩部和底部,
Nattheva gandhasadisaṃ tibhavesu pāsaṃ;
三个世界中实无香气相类的障碍;
§711
711.
Gambhīra nīradhibhavo pavurāsano’pi
深沉的水患现象以及旱灾,
Miccho gilitva balisaṃ rasagedhahetu,
错误地消耗力量,是形成苦味的因缘,
Pappoti dukkhamatulaṃ na rasesu sāta
得苦难胜过者非在感官的享受中
Matthiti mantva pajabhātha rasesu gedhaṃ;
憍慢轻慢自以为足故沉溺于感官的享乐
§712
712.
七百一十二
Bho buhmalokā’gata suddhasatto
世间浊秽者生起清净之心
Buddhattameva niyato api bodhisatto,
即使是最尊胜的觉者,佛陀果位亦受其制约
Thisaṅgamāya parihāyi sarajjato’pi
虽然弃离三毒,心怀轻安
Tasmā hi phassasadiso anayo navatthi;
因此,类似于触的这种感觉现象,并不存在于此处。
§713
713.
七百一十三。
Bheraṇḍa pelaka kapu’ddaka hetuhīna
以恐吓、捣乱、愚弄之因而无实际利益,
Sattāpi dānaruci dānamaṇippabhāvā,
众生虽喜行布施,却如施以宝石光辉之假象,
Pattā’pavagga varasārapuraṃ bhujaṅgā
如同受缠绕于树枝的蛇般,握持着收获的庄稼果实,
Ko nappadāti dhaniko siva’mesamāno;
富有者何人不能明辨这些行为不过是虚妄的美好假象呢?
§714
714.
第七百一十四节。
Pāletva sīlama’malaṃ visakaṇṭhikāpi
持守纯净无染的戒律者,即使是诸多障碍的烦恼,
Indassa nandanavane’si piyā mahesī,
也如在圣主果德玛尊陀那树林中的呵护之母,亲爱诸众,
Tasmā pasatthavibhavaṃ yadi patthayavho
因此若欲达到究竟废除烦恼的胜妙境界,
Pāletha sīlama’malaṃ khalu jivitaṃ’va;
持守纯净无染的戒律实如同生命本身不可或缺;
§715
715.
第七百一十五节。
Saggo visāla ratanālaya sampakiṇṇo
天界广大,宝物众多,聚集圆满。
Sānanda’manda surasundari sundaro so,
众神子孙,姿容秀美,形貌殊丽,
Phullambujākara vanādihi nandanīyo
如同盛开的莲花,宛若森林中的佳木,令人欣慰。
Tatthāmarā viya’marā’virataṃ ramanti;
如同不死之神,常乐无忧,自在安然。
§716
716.
七一六(此为编号,无译文)。
Tamhāpi bho rucira brahmanikāya bhuti
于彼亦然,尊贵婆罗门之庄严。
Rammā tatopi mahitaṃ amataṃ variṭṭhaṃ,
美妙者,至大无死,超越一切者。
Tasmāttakāma niratā janatā sapaññā
因此,有智慧的人们不沉溺于欲望,
Taṇhakkhayāya satataṃ vīriyaṃ karotha;
常常为断尽渴爱而用功精进;
§717
717.
Evaṃ saddhammamaggaṃ varamati sugato desayi pannagānaṃ
正如世尊所演说之正法之最上正道,最善,
Sutvā te sampahaṭṭhā mahamahamakaruṃ nijjarādīhi saddhiṃ,
闻已,众生即从内心清净,悲悯广大,与其同在。
Tesaṃ ve desanāyaṃ suraviṭapi samā sātthikā tattha jātā
他们的宣说庄严纯净,完全符合法义,在那里诞生。
So nātho tañca dhammaṃ bhagavati tanayā te ca vo pālayantu
彼世尊为主,护持此法,其子孙亦当护持。
Kalyāṇi desāgamanaṃ. · 来到咖喇亚尼地方。
§718
718.
七百一十八。
Nagādhirāje sumanābhidhāne
龙王威严,聪慧盛名,
Vasaṃ sumedho sumanābhidhāno,
贪爱庄严与聪慧盛名,
Devo tadā’gamma sapārisajjo
当时天神降临,携带众侍从。
Kalyāṇiyaṃ tattha phaṇīhi saddhiṃ;
在那里,应当同善友亲近。
§719
719.
第七百一十九。
Datvā’pavaggassa nidānadānaṃ
施与离欲者以布施礼赠,
Sutvāna dhammaṃ sutisītibhutaṃ,
听闻法时心生喜悦凉爽,
Pahaṭṭhacitto upagamma buddhaṃ
心志轻安前往礼敬世尊,
Natvāha evaṃ katapañjalīko;
合掌礼拜如是行者。
§720
720.
Na ve phaṇīnaṃ napi mānusānaṃ
蛇类既非众人所敬,
Nānimmisānaṃ na pitāmahānaṃ,
各种神灵及祖先亦非,
Hitattha mevākhila lokanāthā
惟有利益世间者乃是诸天护主,
Jāyantī loke karuṇāguṇaggā;
于世间生起慈悲之德;
§721
721.
Antogadhā nūna mayampi tuyhaṃ
内护者啊,确实我也向你恳求,
Dayāya tasmā phaṇīnaṃ vimesaṃ,
因慈悲故,请你灭除毒蛇的毒牙,
Karohi mayhaṃ bhavanamhi dhīra
使我在此住所能安住安稳,
Pādaṃ’sunā’tīva pavittarūpaṃ;
脚步清净,避罪恶行为;
§722
722.
Yo’yaṃ nago dissati’to purattha
此裸身者,向前后两方显现者,
Bhumaṅganā molisiriṃ vahanto,
众多土地负载着璀璨宝玉,
Samantakūṭoti samantacakkhu
称之为环绕全方之山峰,环绕全天视者。
Jānāti loko vasatiṃ mametaṃ;
知晓众生的居所,此即我的领域。
§723
723.
七百二十三。
Yo nīla nānā vanarāji rājito
有人以各种蓝色王者为君,
Āsāra dhārā giri nijjharākulo,
如水流充满而溢出的山峦。
Āpīta nīlāruṇa pallavāvalī
披覆苍蓝与赤红嫩芽的叶丛,
Jimūtakūṭo viya bhāti uggato;
宛如拔地而起的山峦般显现;
§724
724.
第七百二十四,
Yo sindhuvāriṃ urasā pabhejja
那人由胸怀裂开进入河水中,
Āgamma te pādapaṇāma hetu,
来到此处,向诸树木致敬之由,
Vijjotamāno viyacakkapāṇi
光辉四射,手舞如轮者。
Mahāti tuṅgagga dharādharindo;
伟大巍峨的持地王;
§725
725.
七百二十五。
Gaṅgāvadhū kuṭakirīṭadhārī
恒河新娘,头戴宝冠的威仪者,
Sāmanta selinda camūpatīko,
边境铁骑军团的统领,
Yo’yaṃ dharādhāra mahāmahīpo
此人正是大地持有者、伟大的国王,
Ra rāja laṅkā nagaraṅgaṇamhi;
他统治着兰卡的城邑与乡野。
§726
726.
Pāroha danto citakūṭa kumbho
顶上束发结成尖尖的髻冠,
Aneka soṇḍikkha savanti hattho,
手中持有多根银针,
Yo nijjharāsāra madappavāho
他如激流猛泄,酒意浓烈,
Gajorivā’bhāti surādhipassa;
显现如象头,是天王的威仪;
§727
727.
Samphūlla pupphatthabakā’napattā
花朵盛开随着风吹拂顺畅开放,
Satdhatta rattaṅkuramolimālā,
如朱红色的蔓延嫩枝花环,
Kantālatā’liṅgita khandhadehā
蔓藤环绕贴附于肩胛之躯,
Tiṭṭhanti bhūpāva yahiṃ kujindā;
站立于大地之上,在偏斜之地;
§728
728.
Siddhaṅganā rattapadambujālī
成熟的果实如红莲花瓣般绚丽。
Samhinna hatthābharaṇāli yuttā,
手持齐整饰品,
Kekīkalāpuppala mālamālī
佩戴鸟羽、花环、链饰,
Silātalākañja nibhanti yattha;
纤细石枝相缠绕之处;
§729
729.
第七百二十九,
Maṅgura pāṭhīna savaṅka siṅgu
脚镣、绑腿以及阔筒革带,
Rohicca muñjā?Mara pāvusehi,
坠饰、草绳,伴随泥土污秽,
Kulīranakkāda’nimesakehi
由寒冷湿气所致的皮肤溃烂。
Nikīḷītaṃ daddara rattapehi;
以夜晚潮湿的露水浸湿。
§730
730.
Niccañhi saṃrāva virācitānaṃ
这些经常流出液体而化脓的,
Balāka kādamba kadambakānaṃ,
如同幼小的柑橘树及柑橘果子,
Āpānasālā viya sārasānaṃ
就像储存液体的水池一般。
Haṃsālinaṃ maṅgala vāsabhūtaṃ;
如天鹅羽般洁净庄严的吉祥光明,
§731
731.
Nirantarāmoda mudāvagehi
持续欢喜地充满心意欢愉,
Suphulla kokāsa’ravindakehi,
如盛开的莲花芳香四溢,
Sogandhi’kindīvara keravehi
如馨香的乳香和美丽的白莲,
Kiñjakkha channaṇṇatalehi cittaṃ;
心如被嫩叶覆盖的池塘般清净。
§732
732.
Sītaccha sātodaka sampapuṇṇa
寒凉清净的甘露充满,
Sarojinī laṅkata bhumibhāgo,
莲花般洁净遍布大地,
Yo’yaṃ pure bhāti manuññarūpo
此处于城中显现为人形,
Samantakūṭo sa samantakūṭo;
山丘环绕,此乃四面环山之地;
§733
733.
Dalita vipinasaṇḍā yattha sele samantā
林丛四散开展,岩石环绕之处,
Samupagata janānaṃ cittamāmodayanti,
令聚集而来的众人心生欢喜,
Madhuka vaṭa kareri bodhi jambīra bhalli
摩杜咖树、榕树、咖雷利树、菩提树、柠檬树、帕利树,
Khadira’bhaya kadambā phulla sellū palāsā;
儿茶树、诃子树、卡丹巴树、盛开的塞卢树、巴拉萨树;
§734
734.
Paṇasa’mata pilakkhā kaṇhavaṇṭa’kkha ciñcā
波那萨树、阿玛达树、毕拉卡树、黑柄树、阿卡树、罗望子树,
Labuja badari nīpā phandani’ndīvarāva
拉布迦、巴达利、尼巴、潘达尼、印地瓦拉
Makula’sana piyālā gaddabhaṇḍa’jjunā ca
玛库拉、阿萨那、毕亚拉、嘎达巴汉达、阿尊那
Kamuka salla tindu’dumbarambassa’kaṇṇā;
咖木咖、萨喇、丁度、伍敦巴拉、安巴萨、咖纳
§735
735.
Punnāga campaka dumuppala dāḍimā ca
奔那嘎、占巴咖、度木巴喇、达低玛
Khajjūri tāla girimallika’soka tālā,
卡尊利、达喇、吉利玛利咖、索咖、达拉
Hintāla nāga nivulā yugapatta’riṭṭha
辛达拉、那伽、尼乌拉、优咖帕达、阿利达
Setamba eravatakāpi ca ketakā ca
塞当巴、伊拉瓦达咖,以及盖达咖
§736
736.
Samaphullabhaṇḍi sumana’jjaka yūthikā ca
盛开的班迪、苏玛那、阿迦咖、优提咖
Vāsanti cittaka japā ravimālatī ca,
瓦桑提、吉达咖、迦巴、拉维玛拉提
Kundassa’māraka kuraṇḍaka bījapūra
昆达、阿玛拉咖、古兰达咖、毕迦布拉
Sephālikā ca tiṇasūla samīraṇā ca;
塞帕利咖花与茅草尖、微风;
§737
737.
Vocu’cju kīcaka haliddi viḷaṅgi bimbi
伏古、吉咖咖、姜黄、毗朗基、宾比
Nīlī vacā’tivisālābu ca nāgavallī,
蓝靛、菖蒲、极大葫芦与那伽藤,
Vallīha sārada’parājitavāru’sīrā
藤蔓、秋生、无敌花、瓦鲁、香根草
Phalādi neka vanarāji virājito so;
以及诸多果实等,彼处以无数林列而辉耀;
§738
738.
Tiṭṭhanti keci taravo surabhiṃ kirantā
有些树木站立着,散发着芬芳,
Tattheva keci phalitā madhurapphalāni,
就在那里,有些结满了甜美的果实,
Andolitā phalitapallavitā latāyo
藤蔓摇曳着,开花结果,
Sandhārayaṃ viṭapa jattusu bhanti keci;
有些树枝在适当的时节支撑着它们而显得美丽;
§739
739.
Sāmantage janagaṇe satataṃ dumindā
众多人民中常有愚昧者,
Sampīṇayanti dalitā phalino ca yasmiṃ,
他们在此之中摧毁并驱散成就者,
Te avhayanti viya locana gocarehi
如同在目光所及之处消亡一样,
Vāte’ritehi taruṇāruṇa pallavehi;
犹如风中凋零的嫩红叶片,
§740
740.
Tasmiṃ vane vanasurā nijavasundarīhi
在那林中,林中诸守护神与其本土美女们,
Ramme silātaladahe sikatātale ca,
于可爱之石板、湖泊、沙地,
Naccanti tanti turiyāni ca vādayanti
舞蹈者舞动,乐器奏响,
Gāyanti mālabharino satataṃ patītā;
持花鬘者歌唱,常时欢喜;
§741
741.
Siddhā ca siddhavanitā hi tahiṃ tahiṃ te
成就者与成就者之女众,于彼彼处,
Dibbanti pupphaphala pattarasāhinandi,
以天花、天果、天叶、天汁为乐,
Acchanti tattha giripādapa rāmaṇeyye
彼处山麓林木之胜景令人心旷神怡,
Yogehi saṅgata manā bahitāpasāpi;
与修行者同聚之心,亦有众多苦行者居于其中;
§742
742.
Tasmiṃ vane hariṇa rohita puṇḍarīka
于彼林中,有鹿、赤鹿、白莲华色鹿,
Gokaṇṇa salla sasa jambuka sūkarā ca,
牛耳鹿、沙喇鹿、兔、豺狼、野猪,
Sākhāmige’ṇivaga babbu rurū kuruṅga
树猴、小群兽、猫鼬、鲁鲁鹿、羚羊,
Godhā’khu pampaka kapī gavayā ca’nekā;
瞪羚、猕猴以及多种牛类众生等;
§743
743.
第七四三。
Te vagga vagga carino hayamārakādī
他们各自群组,栖居于马虎类等之处,
Nānā catuppadagaṇā muditā vasanti,
多种四足群类欢喜居住,
Pakkhīpi kosiya kapotaka nīlagīva
飞鸟则如蓝翅鸽,
Dhaṅkā’ṭa lāpa parapuṭṭha madhubbatāva;
啾啾而鸣,像甜蜜的蜂蜜一样悦耳。
§744
744.
Nijjivha dindiha cakoraka sāḷikā ca
尼基瓦鸟、丁迪哈鸟、恰国拉咖鸟、沙利咖鸟,
Cakkavha kīra kurarā kulalā ca kaṅkā,
恰咖瓦鸟、吉拉鸟、咕拉拉鸟、咕拉拉鸟、康咖鸟,
Citracchadā madhura kūjaka nekapakkhī
杂色翼鸟、甜鸣鸟、众多种鸟,
Saṅgamma yattha nivasanti manuññarūpā;
聚集于彼处,住于可意形色;
§745
745.
Tesaṃ vanantamatha nāṭakamaṇḍalā’ca
彼等之林端,宛如舞台圆场,
Gītālayaṃ viya ahosi ca gāyakānaṃ,
对于歌者而言,恰似歌声萦绕之所,
Āpānabhumi sadisaṃ migapakkhikānaṃ
对于禽兽而言,犹如饮水之地,
Niccussavaṃ ratikaraṃ nayanābhirāmaṃ;
常有欢庆,令人喜悦,赏心悦目;
§746
746.
Evaṃ vidho vipinarāji virājitehi
如此这般,林列以辉煌庄严之色
Kūṭehi nekasura sundari maṇḍitehi,
以诸峰顶庄严华美,
Atyucca nīlasikhigīva samāna vaṇṇo
其色宛如高耸孔雀颈项之蓝,
Eso samantagiri me vasatī muninda;
此山四周环绕,牟尼之主居于其中;
§747
747.
Evaṃ patīta manaso sumanābhidhāno
心怀欢喜,名为善意者,
Vatvāna natvamasamaṃ gamanopayuttaṃ,
如是言已,礼拜无与伦比者,备妥出行所需,
Kāsātha sopi muni tassa vacaṃ paṭicca
迦尸国的彼牟尼也依其言
Sabbhikkhu nikkhami jino gaganāyanamhi;
一切比库随胜者出离,于空中行
§748
748.
Niccetanāpi giripādapa ādayopi
常意者、山足树根住者、龙、妙翅鸟、兽、鸟、有因者
Nāgā supaṇṇa miga pakkhika hetukāpi,
持明者、天人、阿修罗、四面者
Vijjādharāmara’surā caturāṇanāpi
明咒持者、阿修罗及四面梵天
Saṅgamma’kaṃsu sumanā mahamabbhutaṃ te;
诸天人欢喜聚集,赞叹彼大稀有;
§749
749.
Muninde payante samiddhaṃ tilokaṃ
当牟尼主照耀三界兴盛时,
Girindābhinandā dumindā pabuddhā,
山王欢喜,树王觉醒,
Migindā sutuṭṭhā khagindā sughuṭṭhā
兽王极喜,鸟王善鸣,
Pavuṭṭho mahindo paṇaṭṭho nidāgho;
大因陀罗降雨,热恼止息;
§750
750.
Gacchante gaganāyanena sugate bhānu’si santo tadā
当您乘虚空之道而行,彼时您是善逝者中的光明,
Vāresuṃ sūriyātapañca jaladā siñjiṃsu bhumyā jalaṃ,
云层遮蔽了日光与炎热,大地涌出清凉之水,
Mandāmanda sugandha muddha pavano pāpeti sitaṃ sukhaṃ,
微风徐徐,芬芳馥郁,带来清凉与安乐,
Devādi dhaja chatta cāmarakarā pūjenti mānenti ca;
天人等众持幡、华盖、拂尘,以此供养、恭敬礼拜;
§751
751.
Sannīra hintāla’ga sindi pūga
密集的辛达棕榈、兴达拉树与槟榔树,
Tālambasālādi mahīruhitdā,
以及多罗树、大婆罗树等诸大树木,
Tiṭṭhanti te cāmarahatthakā’va
彼等宛如手持拂尘者般挺立,
Pupphehi channo gaganaṅganopi;
连虚空之域亦为花朵所覆盖;
§752
752.
Anena vidhinā jagadeka nātho
以此方式,世间独一之怙主
Pavattamānesu mahāmahesu,
当盛大的庆典正在举行之时,
Disañca vidisaṃ paripūrayanto
以六色光芒遍满四方与四隅,
Jabbaṇṇaraṃsīhi agā nagindaṃ;
〔世尊〕趋近那山王;
§753
753.
Tasmiṃ samantanagamuddhani lokanātho
世间之护者于那山王顶上四周,
Chabbaṇṇaraṃsi nikaraṃ disi pattharanto,
将六色光芒之聚散布于诸方,
Bhikkhūhi so parivuto parasāgarantaṃ
彼为诸比库围绕,眺望彼岸海境
Olokayaṃ ṭhitimakāsi aanomavaṇṇo;
驻足观望,无上色相者
§754
754.
Laṅkāvadhū sumanakūṭa kirīṭa kūṭaṃ
楞伽女、苏玛那峰、宝冠峰
Sajjesi’naggha jana rāja maṇī mahanto,
装饰以无价人王摩尼大宝
Icchatthadaṃ sivadamappaṭimaṃ tiloke
三界中无比、吉祥、无等之所欲荫覆
Taṃ’dāni bho bhajatha sevatha sabbakālaṃ;
如今,诸位请亲近、侍奉、常随彼者;
§755
755.
Kāsuṃ tadā suravarā surasundarīhi
彼时,诸天胜者与天界妙女,
Laṅkāya selasikharesu mahāsamajjaṃ,
于楞伽山峰之上,共聚盛大集会,
Vajjiṃsu bheri vikatī sayameva sabbā
一切鼓声自然鸣响,
Bhassiṃsu dibbakusumābharaṇā nabhamhā;
天界花鬘庄严之物,从空中纷纷坠落;
§756
756.
Laṅkambaraṃ nikhilamāsi ca chattachattaṃ
兰咖全境遍布华盖与伞盖,
Nānā virāga dhaja ketu samākulañca,
种种离尘幢幡旗帜纷繁,
Nānāsugandha kusumādi disantarālaṃ,
种种妙香花等充满十方空间,
Nānagghikāvali virājita mantaḷikkhaṃ;
种种灯鬘辉映照耀虚空;
§757
757.
Tasmiṃ dine’si ratanaṃ maṇitoraṇehi
那一天,宝石与摩尼宝门楼交相辉映,
Dīpāli puṇṇaghaṭapantīhi dassanīyaṃ,
灯火明亮,满瓶成列,庄严殊胜,
Sambuddha dehaparitogata chappabhāhi
正自觉者身体所散发的六色光芒
Rattaṃ nabhāvani carācara sabbadabbaṃ;
令整夜天空中一切动静之物皆染上红光;
§758
758.
Mālāvataṃsa samakā girayo samantā
四周山岳如同花鬘与耳饰般齐整,
Hutvā namanti ca bhamanti sacetanā’va,
既成已,有情识者皆礼敬且旋绕,
Sabbepi tattha taravoca latādayo ca
一切树木、藤蔓等诸物于彼处
Naccanti dibbanaṭakā viya onataggā;
低垂其顶而舞动,如天舞者然;
§759
759.
Evaṃ tadā mahata vimhaya pāṭihere
如是尔时,由佛陀威力所生之大稀有神变
Buddhānubhāva janite idha vattamāne,
于此显现时,
Tatvāna dhīracaraṇaṃ samano sudhāsī
如此说已,那位沙门饮用甘露,行于智慧之道,内心极为喜悦、振奋;
Evaṃ vadī parama pitimano udaggo;
如此宣说,至极欢喜,心生踊跃;
§760
760.
Ye te mudu komala rattapādā
那双柔软细嫩、红润的足,
Suratta phullamburuhopamānā,
如盛开的红莲花般艳丽,
Vaṭṭānupubbāyata aṅgulikā
足趾圆润修长、依次排列,
Sutambatuṅgagga nakhāvalīkā;
指甲圆润光滑,指尖高耸隆起;
§761
761.
Suvaṇṇakummu’nnata pādapiṭṭhi
足背隆起如黄金龟背,
Niguḷha gopphāyata paṇhibhāgā
踝骨隐没不显,足跟丰满修长,
Samacchamāyaṃ sakalaṃ patiṭṭhitā
整个足底平正安稳,
Na limpate succhavitā rajādi;
皮肤细腻洁净,尘垢等不能沾附。
§762
762.
Sammatta hatthosabha haṃsa sīha
如同驯良的象王、鹅王、狮王,
Samāna līlāya yahiṃ payāti,
以同等的威仪步伐行进之处,
Ninnunnatā bheritalā’va bhumi
地面如同被击打的鼓皮般起伏高低,
Hotātha pupphādi sumaṇḍitā ca;
复以花卉等庄严妙饰;
§763
763.
Apenti maggā sayameva khāṇu
道路崎岖,自身即为陷坑
Sakaṇṭamūlā kaṭhalā ca sabbe,
一切荆棘根株与硬地
Gambhīra nīrāpaga paṅkaduggā
深水无流,泥沼险难
Hitvā sabhāvaṃ ramaṇīyamenti;
舍弃自性,成为可喜之处;
§764
764.
Vajanti bhumiṃ girayo purattha
诸山从东方进入大地
Pasārite pādavare jinassa,
当胜者伸展足掌时,
Nibbāti aggī narakodarepi
即使在地狱腹中,火焰亦熄灭,
Gaṇhanti pāde padumādayo ca;
莲花等亦执持其足;
§765
765.
Idañhi te pādatale yatīsa
苦行之主啊,此即汝足底之
Sanābhi nemi ghaṭikāvalīhi,
具毂、具辋、具辐条列者,
Susaṇṭhitaṃ cā’rasahassavantaṃ
形态端正,具足千辐,
Sandissate cakkavaraṃ mahantaṃ;
殊胜宏大之轮相显现;
§766
766.
Tameva cakkaṃ parivārayitvā
围绕于此轮相之周,
Sirivaccha sovatthi’vataṃsakā ca,
有吉祥草、卍字、花鬘诸相,
Pāsāda bhadrāsana puṇṇapāti
有楼阁、宝座、满钵
Sitātapattāsi mayūrahatthā;
持白伞盖者与孔雀手者;
§767
767.
Nīlādibhedā kamaluppalā ca
青色等各类莲花与优钵罗花,
Sameru sattaddi mahāsamuddā,
须弥山、七山脉、大海洋,
Sattāpagā satta mahāsarā ca
七河、七大湖,
Himālayo cakkavāḷaddiko ca;
喜马拉雅山与轮围山等。
§768
768.
Candakkatārā ca chadevalokā
月亮、星辰以及六欲天界,
Pitāmahāvāsa manussalokaṃ,
梵天住处与人间世界,
Suvaṇṇa nāvā sivikā ca saṅkhaṃ
金船、轿舆与法螺,
Kelāsaselaṃ dhajatoraṇā ca;
凯拉萨山、旗帜与牌坊;
§769
769.
Cintāmaṇuṇhīsa savaccha dhenū
如意宝、头巾、小牛、母牛,
Mīnadvayaṃ cakkavatti saseno,
双鱼、转轮王及其军队,
Sīha’ssa mātaṅga viyaggharājā
狮子、象王、虎王,
Haṃsosabho kimpuriso mayūro;
鹅、公牛、紧那罗、孔雀;
§770
770.
Koñcā ca erāvaṇa hatthirājā
仙鹤与伊拉瓦纳象王,
Sacakkavākā makarādayo ca,
轮宝语、摩咖拉等,
Nānā mahāmaṅgala lakkhaṇā te
种种大吉祥相,彼等
Virocamānā vilasanti niccaṃ;
常放光辉、显耀;
§771
771.
Jātakkhaṇe yassa mahiṃ pabhejja
其诞生之刻,震动大地,
Visāla sattuddaya paṅkajāni,
广大七百俱胝莲花,
Paṭiggahesuṃ caraṇāni yāni
他们接受了那些足迹
Te tānimānacchariyāni loke;
那些在世间稀有的足迹;
§772
772.
Vandāpanatthāyu’panītakāle
当带去礼拜的时候
Pitūhi te devala tāpasindaṃ,
他的父亲们带他去见天仙苦行林主
Pādāni gantvāna jaṭāsu tassa
前往他的足下,在他的发髻处
Āsuṃ tave’taṅghiyugaṃ aho bho;
啊,尊者!您的这双足确实存在;
§773
773.
Suddhodanavhassa narādhipassa
净饭王这位人主
Santosa toyehi papūritassa,
以喜悦之水充满者,
Siro visuddhambu ruhākarassa
清净水生者之头顶
Saroru hāsuṃ caraṇāni tuyhaṃ;
莲池,您的双足确实存在;
§774
774.
Ye caṅkame caṅkamaṇāvasāne
凡于经行道上,于经行结束之时,
Onamma merūdaya pabbaniṇdā,
须弥山王与诸山峰之顶俯首低垂,
Paṭiggahesuṃ caraṇāni yāni
承接彼所踏之足迹者——
Te tānimā’nacchariyāni loke;
此等诸事,于世间实非稀奇;
§775
775.
Yaṃ vandamāno tidivādhipo so
彼三十三天之主礼敬者
Yassānubhāvena gatāyukopi,
以其威力,寿尽之人
Sakiyaṭhāne’sinapunāpi te’vaṃ
于释迦族地,又能如是
Pādambujaṃ dhīra!Mahānubhāvaṃ;
贤者!大威力之足莲
§776
776.
Dehīnamaggopi nisākarāri
诸身体之道,月敌
Mānunnato so sayitassa tuyhaṃ,
即使抬高身躯,也无法看见你所躺卧之足的末端,
Pādassa antampi na sakkhi daṭṭhuṃ
无法看见足的末端,
Acchera rūpaṃ idamaṅghikañjaṃ;
此身肢实为稀有之色!
§777
777.
Gaṅgāya gaṅgāpati sannidhāne
在恒河河主面前,恒河之
Tīre tadā nammada jimhagassa,
岸边,彼时南摩达弯曲流淌,
Pādassa lañchaṃ akarī muninda
牟尼主为足作标记
Mayhaṃ’pi hotaṃ karuṇā tavesā;
愿那慈悲也属于我
§778
778.
Ārādhito saccaka tāpasena
萨吒咖苦行者得满足
Akā tuvaṃ saccaka baddhasele,
萨吒咖,你在缚石处作
Pādassa lañchaṃ jagato hitāya
为世间利益,为足作标记
Mayhampi hotaṃ tamanuggahante;
愿我亦得彼随喜;
§779
779.
Sutvāna nātho girametamassa
护主闻彼此语已
Passaṃ mahābhuti’manāgatesu,
见未来世大利益,
Lokassa lokehi mahīya māno
世间中为诸世间所尊重者
Akāsi vāmena padena lañchaṃ;
以左足作下标记;
§780
780.
Sambodhito aṭṭhama sāradasmiṃ
牟尼于第八个秋季月份
Vesākhamāse muṇi puṇṇamāyaṃ,
韦萨卡月满月日正觉,
Pādassa’bhiññāṇamakā’paraṇhe
于后午时分证得足之上智,
Sadevake sassamaṇe mahente;
于含天人、含沙门之大众中;
§781
781.
Pataṅakgikā sitthaka matthakamhi
如蜡印盖于顶端,
Yathaṅkitā khattiya muddikāya,
恰如刹帝利族以印章所印记,
Āseva’mevaṃ jinapādalañchaṃ
如此,胜者足迹之印相
Samantakūṭamhi namassanīyaṃ;
在沙曼达拘达山上,值得礼敬;
§782
782.
Akālamegho ca tato pavassi
此后,非时之云降下雨来,
Vassiṃsu nānāratanāni khamhā,
各种珍宝从大地涌现而出,
Tathā parito kusumambarāni
同样地,四方遍布花雨如云,
Suvaṇṇacuṇṇāni jinekavaṇṇā;
金粉散落,色如胜者之光;
§783
783.
Tato’pagantvā sugatebhagāmī
其后,前往善逝所居之处,
Tasmiṃ nitambe girigabbharāyaṃ,
于彼山腰岩窟之中,
Divāvihārāya nisīdi yattha
为日间禅住而坐于彼处——
Supākaṭaṃ taṃ bhagavāguhā’ti;
「那山洞对世尊而言是显而易见的。」
§784
784.
Tatorahantā sugatorasā te
于是,诸阿拉汉与善逝之精华——
Gandhādinā sādhu mahetva sabbe,
以香等物善加供养一切,
Vanditva katvāna padakkhiṇantaṃ
礼拜并作右绕之后——
Tahaṃ tahaṃ’kaṃsu divāvihāraṃ;
各处各处,他们作昼住;
§785
785.
Lataṅganāyo viṭapīdhavāna
藤蔓攀附,枝桠摇曳,
Mālamba sākhāputhulaṃ’sapasse,
垂挂花鬘,四方枝叶繁茂,
Suphulla namañjūkara mañjarīhi
盛开的曼珠花序芬芳,
Namassamānā’va sadonataggā;
俯首致敬,枝梢低垂含露。
§786
786.
Tiṭṭhanti rukkhā naṭakā’va tattha
彼处诸树宛如舞者,
Suphulla sākhākara’mukkhipitvā,
盛开的枝条高高扬起,
Namassamānā viya onataggā
树梢低垂,仿佛在顶礼致敬,
Vattanti mānacchariyāni niccaṃ;
傲慢与悭吝之念,于此永息;
§787
787.
Tatheva uccāvaca pabbatā ca
同样地,高低起伏的群山,
Namassamānā viya pādalañchaṃ,
宛如顶礼膜拜那足迹一般,
Tiṭṭhanti ninnagga sikhā samantā
四面八方的山峰低首而立——
Idampi niccababhutameva tattha;
此亦是彼处永恒不变之相;
§788
788.
Tasmiṃ nage pādavaraṅkitasmiṃ
在那座印有胜足之迹的山岳上,
Khalamaṇḍalokāsa padesamatte,
在打谷场空地般的处所,
Samosarante bahuke janepi
即使众多人群聚集,
Hoteva okāsama,ho padaṅkaṃ;
仍有空间容足踏立;
§789
789.
Samosaritvāna mahetva satte
诸有情聚集后成为大众,
Nikkhantamatte jaladā samecca,
雨云刚出现时即聚合,
Sodhenti māla’mbuvahehi sādhu
以水流善净诸垢
Idampi niccabbhutameva tattha;
此亦彼处常有之稀有事
§790
790.
Pādena phuṭṭhassa silātalassa
足所触之石板地
Etādisānacchariyāni honti,
有如是等稀有事
Lokekanāthassa anāsavassa
世间怙主无漏者
Mahabbhutaṃ konu kathaṃ bhaṇeyya;
如此殊胜之事,谁能言说?
§791
791.
Divāvihāraṃ bhagavā sasaṅgho
世尊与僧团共住昼间禅修,
Katvāna tasmiṃ pana kiñcikālaṃ,
在彼处停留片刻之后,
Mahīyamānesu sadevakesu
当天人与诸天众皆欢喜赞叹之时,
Tato gato rohaṇamambaramhā;
随后便从空中离去,前往罗哈纳。
§792
792.
Tasmiṃ sasaṅgho muni dīghavāpiyaṃ
彼牟尼与僧团同在长瓦毕湖畔,
Thūpassa ṭhāne paramāya bhumiyā,
于塔基所在之最胜地上,
Garuṃ karonto pana taṃ mahītalaṃ
然而为恭敬彼大地之故,
Nirodhabhāvena nisīdi satrajo;
敌者之子以灭尽定而坐;
§793
793.
Tato’nurādhaṃ bhagavā nabhamhā
其后,世尊从天空
Gantvāna bodhiṭṭhitabhumiyā ca,
前往菩提树所在之地,
Ṭhāne mahāmaṅgalacetiyassa
驻于大吉祥塔之处,
Tatheva akkhantinahitassa ṭhāne;
以及同样驻于无忍者所在之处;
§794
794.
Nisīdi patvāna nirādhapītiṃ
抵达无阿努拉达之喜后,坐下
Sasāvako pekkhama’nāgataddhaṃ,
弟子们观察未来的状况,
Patiṭṭhitā me pana bodhidhātu
我所依止的觉悟根本,
Karonti loke’ti janassa vuddhiṃ;
却在世间生起广大的增长;
§795
795.
(第七九五偈)
Vuṭṭhāya tuṭṭho bhagavā nirodhā
世尊起身而心满意足,已离灭尽地,
Gato silāthūpavarassa ṭhānaṃ,
来到铁柱塔的所在。
Ṭhito tahiṃ dhammamathuddisitvā
于彼坚定,宣说法义,阐明真理,
Gato nabhā jetavanaṃ surammaṃ;
离去天际,至揭德林城的围墙之外;
§796
796.
Evaṃ so dhammarājā janahitavihito vīta dosārivaggo
如是,法王如是,为众生利益,心无怨恨,敌对绝尽,
Laṅkārāmāya ramme sumanagirisire’kāsi yaṃ pādalañchaṃ
于装饰林中幽苑,欢喜于美丽山巅,唯行足迹游历,
Taṃ vo saggā’pavaggaṃ dadati munisamaṃ citta matte pasanne
此为诸天乐所欣然,赋予天上安乐,心如圣人般宁静安详。
Tasmā bho!Bho! Pahaṭṭhā namatha mahatha taṃ sādhu sādhuppasatthaṃ;
因此啊!啊!应以心怀敬重而广施恭敬,恭敬那极为善妙的法,赞叹之声应广泛流布;
Iti samantakūṭa vaṇṇanā niṭṭhitā. · 如是萨曼德古德的解释完毕。
Grantha samāptiya. · 论书圆满。
§1
1.
Anantarā samattāyaṃ sumaṇaddisu vaṇṇanā,
紧接着,须臾之间,犹如妙花般的解说显现,
Tatheva sādhū saṅakappā khippaṃ pappontu pāṇinaṃ;
同样地,那善巧的用心展现于众生之中,应迅速而广大心地到达。
§2
2.
Yo yācito’raññavāsī guṇādhāra sudhīmatā,
那名为拉胡长老者,受人恳求、游方森林的静修者,具足品德根基、智慧宁静的贤达,
Rāhulattheranāmena vissutena mahītale;
在这广袤大地上闻名遐迩,
§3
3.
Bhuvanodaramhi paññāto ravīvambara maṇḍale,
其智慧如日光清朗,遍满天地间那广大明净的圆圈。
Araññaratanānanda mahāthero mahāgaṇī;
阿兰那乐他那难陀长老,伟大的众贤;
§4
4.
Jīvitaṃ viya yo satthusāsanassa mahākavī,
生命如伟大的诗人,是世尊教法的真实;
Sāro suppaṭipattīsu satthasāgara pārago;
在正确实践上,是超越世尊法海者;
§5
5.
Tassa sisso’si yo vippagāma vaṃseka ketuko
其学生即是远隔世俗的译者和解说者;
Ñātāgamo’raññavāsī sīlādi guṇabhūsaṇo;
亲族聚集者,出入森林者,具戒律等德行宝饰;
§6
6.
Yo’kā sīhalabhāsāya sīhalaṃ saddalakkhaṇaṃ,
唯独以锡兰语为母语,准确掌握锡兰语言的特点者,
Tena vedehatherena katāyampiyasīlinā;
由当时的韦提希长老所作,即为此处所称的仁爱具戒者。
Siddhiratthu. · 愿成就。