三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页藏外PadasādhanaṃPadasādhanaṃ

Padasādhanaṃ · Padasādhanaṃ

1092 段 · CSCD 巴利原典
Padasādhanaṃ词形成就
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa · 礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者
Buddhambujaṃ namassitvā saddhammamadhu bhājanaṃ,
礼敬佛陀的弟子,恭敬信仰真实法门的甘露饮食,
Guṇamopadapadaṃ saṅghamadhubbatanisevitaṃ;
依止善法而生,受僧团清净相续的护持;
Moggallāyanācariya carañca yena dhīmatā,
师长摩诃迦叶之所行,智慧深广,
Kataṃ laghumayandiddhamanunaṃ saddalakkhaṇaṃ;
所作简略而明了,表彰正法特征;
Ārabhissaṃ samāsena bālatthaṃ padasādhanaṃ,
从根本起,整体展开,对初学者言语简明;
Moggallāyanasaddattharatanākarapaddhatiṃ;
如摩诃迦叶所传正法义理之宝石纲领。
Saññāpariggaheneva lakkhaṇesu sarādayo,
如同对相续(识所分别)毫无留恋一般,亦应断除一切识相的执著,
Ñāyantiti tamevādo dassayissaṃ vibhāgato;
此说即表明了应如实通达此义,进行相应区分,
Aādayo titāḷīsa vaṇaṇā.
连三十三个辅音字母均包含于内。
Jinavacanānurūpā akāradeyo niggahitantā tecattāḷī sakkharā paccekaṃ vaṇṇā nāma honti yathā - a ā i ī u ū e o ka kha ga gha ṅa ca cha ja jha ña ṭa ṭha ṇa ta tha da dha na pa pha ba bha ma ya ra la va sa ha ḷa aṃ iti-kakārādisvakāro uccāraṇattho = vaṇaṇīyati attho etehīti vaṇnā-aādi mariyādā bhūto yesanto aādayo.
依据圣言之教导,应当从诸字母中分辨出来的,是不应任意造作的,且能代表音义的字母共三十四。分别名为——阿、阿、伊、伊、呜、呜、诶、噢、卡、卡、嘎、嘎、昂、查、查、扎、扎、涅、塔、塔、纳、塔、塔、达、达、纳、帕、帕、巴、巴、玛、耶、拉、哇、萨、哈、拉、阿唵等。此等为辅音及元音的发音基础,组成语音文字的规范,故名字母。
Aādayoti vattate yāva ‘‘binduniggahīta’’nti-tañcakhoattha vasā vibhatticīparināmoti sattamyantamabhisambandhīyate.
“字母”者,指至“点出标记”之处;此种释义涵盖了字母分拆变化及其相互关联的末端使用,意指相互依存的整体。
Dasādo sarā
十种类别,分别为
Aādisvādimhi niddiṭṭhā odantā dasavaṇṇā sarā nāma honti-yathā-a ā i ī u ū e o = saranti pavattantīti sarā-dasā doti vattate tīsu cakkamānesu.
从元音起,所示的这类被称为十个元音,名为「萨拉」。例如 a ā i ī u ū e o,其意为『流动、发生』,即在三种眼识中流动、转动的意思。
Dve dve savaṇṇā.
共计有两组两个元音。
Aāsvādimesu dassu dve dve savaṇṇā nāma honti. Yathākkamaṃ-yathā-aā iti, uū iti, e iti, o iti = samānā sādisā vaṇṇā savaṇṇā-samānattañca ṭhānato.
于这两对中又有两个称为萨瓦纳。依次为 yathā、kkamaṃ、yathā-aā,uū,e,o等,意指相等、相似、同类的音色,其音色相同且位置相近。
Cha vaṇṇānaṃhi uppattiṭṭhānāni kaṇṭhātālumuddhadantaoṭṭhānā sikāvasena-tesu avaṇṇakavaggahānaṃ kaṇṭhoṭhānaṃ-ivaṇṇa cavaggayānaṃ tālu-ṭavaggaraḷānaṃ muddhā-tavaggalasānaṃ dantā-u vaṇṇapavaggānaṃ oṭṭhā-evaṇṇassa kaṇṭhatālu-ovaṇṇassa kaṇṭhoṭṭhaṃ-vakārassa dantoṭṭhaṃ-niggahitassa nāsikā-ṅañaṇanamānaṃ sakaṭṭhānaṃ nāsikā ca-dvedveti vattate.
六种音色的起源依次为:喉舌部、口腔及牙齿部、唇部等。包含牙齿、舌头、唇部等构成的色彩层次。喉部、舌头部位的颜色,如牙齿之色及口腔色彩变化。鼻部内有两处,即鼻孔所指,两侧鼻孔。
Pubbo rasso
『前者为短音』
Tesceva dasasu ye dve dve savaṇṇā tesu yo yo pubbo so so rassasañño hoti-yathā-a i u e o-tesu saṃyoga pubbāca dissanti dve panantimā dīpetuṃ tattha sādhuttaṃ tesampi idha saṅgaho = rassakālayogā tabbantatāya vā rassā-tathā dīghā-idhāpidvedveti vattate.
在这十个音色中,有两组两对二者之间,前者被称为声带,彼处有连接、联合,能使声音发出明亮光辉。此处声带结合被称为声带交融或前声带连接,亦有些延长,此即上文所言。
Paro dīgho.
『后者为长音』
Aādisvādibhutesu dasasu ye dve dve savaṇṇā tesu yo yo paro so so dīghasañño hoti-yathā-ā ī ū.
在十种元音彼此对称的字母中,任何两个字母之间,若其中之一属『paro』,则彼此在长短上有区别,譬如短元音 ā 长元音 ī 或短元音 ū 长元音 ū。
Kādayo byañjanā.
『以「迦」等为辅音』
Aādisu kādayo niggahītapariyantā tettiṃsa byañjanānāma honti-yathā-ka kha ga gha ṅa ca cha ja jha ña ṭa ṭha ḍa ṇa ta tha da dha na pa pha ba bha ma ya ra lava sa ha ḷa aṃ = byañjīyati attho etehīti byañjanā-kādayoti vattate.
在「阿」等(元音)之后,以「迦」为首、以随韵(鼻化符号所标之末音)为终,共三十三个辅音——即:迦、佉、伽、伽(浊)、额鼻音、遮、车、闍、闍(浊)、若、咤、咤(浊)、荼、拿、多、他、陀、陀(浊)、那、波、颇、婆、婆(浊)、摩、耶、啰、啰(软)、缚、娑、诃、嚩(舌侧音)、暗(随韵)——称为「辅音」。【释义】能使义理得以彰显者,称为「辅音」;此乃承上「以『迦』等为辅音」之说而言。
Pañca pañcakā vaggā.
『五个一组,共五组,称为「品」』
Aādasu kakārādayo makārantā pañca pañcakā vaggā nāma honti-yathā-kakhagaghaṅa, cachajajhaña, ṭaṭhaḍaḍhaṇa, tathadadhana, paphababhama. = Vajjenti yakārādayoti vaggā.
在「阿」等(元音)之后,以「迦」字为首、以「摩」字为终,每五字为一组,共五组,称为「品」——即:迦、佉、伽、伽(浊)、额鼻音;遮、车、闍、闍(浊)、若;咤、咤(浊)、荼、荼(浊)、拿;多、他、陀、陀(浊)、那;波、颇、婆、婆(浊)、摩。【释义】凡能与(品内诸字)区隔分别者,以耶字等为首(之非品字)皆称为「品」外之字,由此而得「品」之名。
Bindu niggahitaṃ
点(水滴)被止住
Akārādīsuyavāyaṃ vaṇṇo bindumatto so niggahitasaññohoti = rassasaraṃ nissāya gahitamuccāritaṃ niggahītaṃ.
从无形起的忧愁消灭者,这色相唯附着于点,称作止住,意谓依赖细微如露珠般的色相而宣说为被止住者。
Saññā vidhānaṃ.
分别的构成方法。
Sandhi vuccate-purisa uttamo, paññā indriyaṃ. Satiārakkho,bhogi indo, cakkhu āyatanaṃ, abhibhu āyatanaṃ, dhanamme atthi, kuto etthā’ tidha-saro lopo sare.
连接称谓——品德最上、智慧根本,念为护卫,意为生命,眼为界,超越界限,财富存在,如何此处三相的断灭?
Saro saro lopanīyo hoti-saretopasilesikādhārasattamī tato vaṇṇakālavyavadhāne kāriyaṃ na hoti-tvamasi, katamā cānanda aniccasaññā’ti-aññatthāpi saṃhatāyamopasilesakādhā reyeva sattamī-vidhīti vattamāne.
相相应断灭,则相之顶端为戒净之基,第七类,为色的变异演变不具功效。在此是何意?乃苦无常之分别见,以其他义亦集聚为戒净之基第七类,如正在论述者。
Sattamiyaṃ pubbassa.
此第七类为先前部分。
Sattamīniddese pubbasseva vidhiti pubbasaralopo-purisuttamo,paññindriyaṃ, satārakkho, bhogindo, cakkhāyatanaṃ. Abhibhāyatanaṃ, dhanammatthi, kutettha. Pubbassa kāriyavidhānā sattamīniddiṭṭhassa paratāva gamyateti paretuparivacanampi ghaṭate-so ahaṃ, cattāro ime, yato udakaṃ, pāto evaṃ’tīdha-‘‘saro lopo sare’’ti vattate.
关于第七段的说明,其述法沿袭先前章节。所谓先前章节被称为『普利苏塔摩』,意指最先明了智慧之根本、具守护力、具享乐力、具眼识根者。此处所谓『支配之处』、『财富实主』、『出处何处』等,乃指前文所述的成就法则,皆归于第七段所显现之境界。至于他者解释,则指该理可由异义说明。吾等以上述四事为根基,自水之处,即有说法曰『水源即于此』,谓湖泊即为水源之消逝处。
Paro kvaci.
他者亦有所指。
Saramhā paro saro kvaci lopanīyo hoti-sohaṃ, cattārome, yatodakaṃ. Pātoca-kvacitikiṃ?-Paññindriyaṃ-assādhikāro sabbasandhisu-tassa idaṃ, tassa idaṃ, vāta īritaṃ, vāta īritaṃ, sīta udakaṃ, sīta udakaṃ, vāma ūru,vāma ūru, itidha-pubbasara lope-sare veti ca vattate.
于湖泊处他者水源之物,乃可被消释者。此即吾意所指的四物,皆因水体之故。为何曰水体?智慧之根本,乃能随缘通达一切现象。此处有述,风被吹散,寒水冰冷,左胯处,以及水源消逝处,即有因前段水源消逝出现的说法。
Yuvaṇaṇānamño luttā.
年少者的称谓。
Luttā sarāparesaṃ ivaṇṇavaṇṇānaṃ ño honti vāyathākkamaṃ.
消逝者如同色彩斑驳之容貌,仿佛受风之损伤。
Vaṇṇaparena savaṇṇepi.
因色泽不同而称为各色。
Vaṇṇasaddo paro yasmā tena savaṇṇopi gayhati sayaṃ ceti ī ū nampi e o-tassedaṃ, tassidaṃ-vāteritaṃ. Vātiritaṃ-sītodakaṃ, ‘‘byañjane dīgarassā’’ti dīghe-sītudakaṃ-vāmoru,vāmūru-luttetikiṃ-dasa ime.
色相与声音相互关联,因此它们自身也能传递声音。例如字母『西』与『伊』、『欧』等发音相关,或称为含风音之物。所谓含风的冷水,即声调较长的冷水声,谓其带有唇音,其数为十。
Atippasaṅgabādhakassa kvacisaddassānuvattanato na vikappavidhī niyatā-tena upeto’ti evamādīsu vikakeppā nārakitādisu vidhi ca na hoti-ci akāsi, ci akāsi. Su āgataṃ, su āgataṃ’tidhayuvaṇṇānaṃ ve’ti ca vattate.
没有固定的法则规定过分的连缀音或声韵的重复,因此即便在如此情况下,有时会出现变音,有时不会出现变音。经文中说『欢迎,欢迎』,这是对生灭的色相的表达。
Yavā sare.
『直至元音』。
Sare pare iva ṇṇuvaṇṇānaṃ yakāravakārā honti vā yathākkamaṃ-akārassa dīghe-vyākāsi, ‘‘vanataragāvā gāmā’’ti yāgame-viyākāsi-svāgataṃ. Sāgataṃ-kvacitveva-yānīdha.
就像异种色相的音也有起伏变化一样,依照适当的规律来详细解释,如『森林、村落、乡村』之类在节日时的说明,这是受欢迎的。仅此而已。
Te ajja, te ajja, so ayaṃ, so ayaṃ, itīdha-‘‘yavāsare’’ ‘ve’ti ca vattate.
就是现在,就是现在,这是这种『延长日』的说法。
Ñonaṃ
『减短』(即减省、缩略之义)。
Ñonaṃ yakāravakārā honti vā sare pare yathākkamaṃ.
那些是亚卡的吼声,或者是其它有秩序的声音。
Tyajja, tejja-‘‘byañjane dīgharassā’’tidīghe-svāyaṃ, soyaṃ.
抛弃吧,『夺取、掠夺、夸耀长期之物』这些长期的自我存在,即自身。
Kvacītveva-dhanammatthī-go eḷakamitidha-sare’ti vattate.
在有时的财富意义上,被称为『牛』,或如称为『碎米』的样子。
Gossāvaṅa.
牛的嚼声。
Sare pare gossa avaṅa ādeso hoti-saca‘‘ṭanubandhāneka vaṇṇāsabbassā’’ti sabbassappasaṅge-antasse’ti vattamāne.
在其它有秩序的声音中,有吼声的命令,确实是『束缚的多种颜色与声音的总和』,这就是说在整体的音乐关联之内。
Ṅanu bandho.
难道是束缚吗?
Ṅakāronubandho yassa so nekavaṇṇopi antassa hotiti औkārasseva hoti,-‘‘saṅketonavayavonu bandho’’tivacanā ṅakārassāppayogo-payojanaṃ‘‘ṅanubandho’’ti saṅketo-gaveḷakaṃ.
所谓连接音节的辅音,是指某个辅音既出现在两个元音之间,又具结尾性质,如同元音連結处的辅音一样。此类辅音被称作“连接音节的辅音”,意指其既起到标记连接之作用,也起到分隔结构之功用,是连接与分隔的标志。
Iti eva, iti evā ‘‘tīdha-
如此,即是所谓的“双重音节”之义。
Vitisseve vā
或称为第三种语音形式。
Evasadde pare itissa vo hoti vā-saca.
相同的音节在其他语境中也会有类似的用法存在。
Chaṭṭhiyantassa.
这是第六项。
Chaṭṭhinaddiṭṭhassa yaṃ kāriyaṃ tadantassa viññeyyanti ikārassādeso hoti = ṭhānīnamāmaddiyadissati uccāriyati’ti ādeso-itveva, aññatra yādese-‘‘tavaggavaraṇanaṃ ye cavaggabayañā’’ti takārassa vo-‘‘vaggalayehi te’’ti yassa ca cakāro, icceva-du aṅgikaṃ, ci itvā, ajja agge, pātu ahesuṃ, pā eva, idha ijjhati, pari antaṃ, atta atthamitidha-‘‘mayadāsare’’ti vattate.
针对第六项规则,所作的解释是:词尾辅音的性质应当明了,其作用在于指出发音位置及轻重。此为基本指示义,除此之外,还存在着其他指示方法,即所谓“你族群的描述将为族群所识别”,辅音以“族群的连接”出现,其中的成分构成词组或句子之部分,反复组合构成整体。具体到当下情况中,若开头作为重点,则可称为“开始”;若结尾为重点,则称为“终结”;整体上无论起首或结尾,均以其自身意义为准,此即“属于我者”之说的体现。
Vatataragā cāgamā.
风喻者,象风的流动。
Ete mayadā vāgamā honti vā sare kvaci,-āgamino aniyamepi saroyevāgamī hoti vanādinantu ñāpakā-aññathāhi padādīnaṃ yukvīdhāna manatthakaṃ-duvaṅgikaṃ, cinitvā, ajjatagge, pāturahesuṃ, -‘‘byañjanedīgharassā’’ti rasse-pageva, idhamijjhati, pariyantaṃ, attadatthaṃ-vātveva-attatthaṃ.
这些来自我们这里的语言,当中有时出现不同形态的来去之象,不受约束的来去现象,如同野兽一般游走;且对词根及各种变形的正确用法缺乏认识,反复思量,起于今生及生死轮回之间。正如长音符号在词中的作用,具有贯穿全词、表现自我之意或任意之意的风般流动性。
Cha abhiññā, cha abhiññā,’tīdha-vā sare āgamo’ti ca vattate.
此处所说的来去是“六种神通”,亦称为六通来去。
Chā ḷo.
六者说法。
Cha saddā parassa sarassa ḷakāro āgamo hoti vā-chaḷabhiññā, chaabhiññā.
亦有说法称他人之声响合成整体即为来去,此说为清净六神通,亦即六神通现象。
Sarasandhi.
言连结汇合。
Kaññā iva-kaññā ivā tīdha-pubbaparasarānaṃ lope sampatte-saro paroti ca vattate.
如同少女一般,少女一般,前行相互分离消失时,涌现并流转显现。
Nadvevā.
比喻为河流。
Pubbaparasarā dvepi vā kvaci na lupyante-kaññāiva, kaññeva, kaññāva.
前行相分离者,有时两者亦不消失,如少女一般,单一少女,少女之流。
Sarasandhi nisedho.
即相续相会之阻止。
Tatra abhirati, khanti paramaṃ, sammā akkhāto’tīdha-
此中用意甚深,须极大忍耐,正确明说为前述。
Byañchane dīgharassā.
在扩展中详叙长远。
Rassadīghānaṃ kvaci dīgharassā honti byañjane-tatrābhirati, khantīparamaṃ,’ sammadakkhāto’ tidāgame rasso-kvacītveca-tyajja-kathaṃ yāniva antalikkhe’ti -dīgharassāti yogavibhāgā.
长丝处于某地,有时长丝在辅音中出现,其处胜于耐性,这是有正见所知的。关于经文中忽略某处长丝的说法,譬如于天空之间如何——这里的长丝为聚合分析。
Ci gaho, tatiya jhānaṃ. Vi khopo, itidha-byañjane’ti vattate.
『第四』是第三禅。『分开辅助音』如此称述。
Saramhā dve.
『分开辅助音』有二种。
Saramhā parassa byañjanassa kvaci dverūpāni honti-viggaho.
分开辅助音中他者某处有两种形态,这谓为聚合讲解。
Catuttha dutiyesvesaṃ tatiya paṭhamā.
第四,第二部分为第三,第一部分。
Catutthadutiyesu paresvesaṃ catutthadutiyānaṃ tabbagge tatiya paṭhamā honti paccāsatyāti pubbajhakārakhakārānaṃ jakārakakarā-tatiyajjhānaṃ, vikkhepo-saramhā’tikiṃ?-Taṃ vanaṃ. Akarambhasete, akarambhasete, eso attho, eso attho, itidha-ce’tivattate.
第四中第二部分,他处为第四及第二之属,该第四与第二的第一部分便为优胜者,谓前世所作、作业、第三禅。何谓动散分开辅助音?谓森林。『不开始、不开始』此为义,此义如此重复说明。
E o na ma vaṇṇe.
『E、O 诸音节,不取鼻化』。
E o naṃ vaṇṇe kvaci a hoti vā-akarambhasane, akaramha sete-esaattho, esoattho-vaṇṇetikiṃ?-So.
将『e』『o』二元音在某些情况下替换为『a』——例:「akarambhasane」(此处 a 代替 e/o);「akaramha」「sete」为例——『e』『o』二元音的规则是什么?——答曰:『so』(即『he/that』)是其例证。
Sarabyañjanasandhi.
『元音与辅音之连声(连接规则)』。
Ata yantaṃ. Tatha yaṃ. Mada yaṃ, budhi yati, dhana yaṃ. Seva yo, payesanā, pokkharaṇa yo, itidha-
故曰:此类所现,如是所生。如狂妄所致,智所约束,财物所熏,奉事所摄,饮食所养,衣物所覆,即如是。
Tavaggavaraṇanaṃye cavaggakhayañā.
『齿音群诸音,遇 Y 时,变为颚音群相应音,并化为 Ñ』。
Tavaggavaraṇanaṃ cavaggabayañā honti yathākkamaṃ yakāre, ‘‘vaggalasehi te’’ti vaggā parassa yassa pubbarūpaṃ-accantaṃ. Tacchaṃ, majjaṃ, bujjhati, dhaññaṃ, sebbo, payyesanā, pokkharañño-kvacītveca, matyā-yeti vattate vakkhamānesu tīsu. Saka yate, ruca yate, paṭyate, lupyate, salyate, disyate’tīdha.
此品第章终。章节成就如实相合,如竹片相连接,『vaggalasehi te』意为以竹片为界。章节之间先后相续,内中、中心、外缘,诸如稻谷、油脂、乳汁、饮食、衣物,或各处随时,言语使用时皆有不同。又有诸如依据、滋味、弃置、消失、溢出、显现等词意于此呈现。
Vaggalasehi te
「瓦嘎拉色」者,指此类名词。
Vaggalasehi parassa yakārassa kvaci te vaggalasā honti.
「瓦嘎拉色」在他他语中,某些种类的「雅卡罗」有时被称为「瓦嘎拉色」。
Sakkate, ruccate,paṭṭate, luppate, sallate, dissate. Kvacitveva-kyāhaṃ-muha = yatī’tīdha-
诸如「萨咖帝」、「卢查帝」、「帕塔帝」、「卢巴帝」、「萨拉帝」、「提萨帝」,某处亦称「哇吒」,意为「行持者」一词,如此解说。
Hassa vipallāso
「哈萨逆变」
Hassa vipallāso hoti yakāro-muyhati,
哈萨逆变发生,乃「雅卡罗」沉迷于幻相之故,
Bahuābādho, bahu ābādho’tīdha-ussavakāre ‘‘hassa vipallāso’’ti vattate.
此逆变为多病之患,乃在雨季时称为「哈萨逆变」。
Vevā.
『Vevā』者,言语之终止音也。
Hassa vipallāso hotivā vakāre-bavhābādho, bahvābādho.
『h』音有时发生音位转换,或可选地置于『v』之前——例:「bavhābādho」转为「bahvābādho」(『h』从后位移至前位)。
Byañjana sandhi.
辅音连声。
Akkhirujati. Akkhirujatī’tīdha-veti vattate yāva‘‘mayadāsare’’ti.
字母相连拼合。此处『字母相连拼合』之语,『等』字须承接至『如我们所见』(mayadāsare)为止,方告结束。
Niggahitaṃ.
鼻音收声字。
Niggahītamāgamo hotivā kvaci = ṭhānīnamāliṅgiya gacchati pavattatī’ti āgamo-akkhiṃ rujati,akkhi rujati-‘‘yāvadvidhā’’ti ādo niccaṃ vavatthita vibhāsattā vādhikārassa-vāsaddo hi atthavaye vattate katthaci vikappe katthaci yathāvavatthitarūpa pariggaheti-yadā pacchime tadā naccamaniccamasantañca vidhiṃ dīpeti-ettha pana kva cisaddassānu vattanato tenevāsantavidhi siddho’ti vāsadde nitaradvayaṃ-saṃ ramho, saṃramho, puṃ liṅgaṃ,puṃ liṅgamitīdha-niggahītādhikāro ā ‘‘mayadā sareti’’.
『Niggahītamāgamo hotivā kvaci= ṭhānīnamāliṅgiya gacchati pavattatī’』者,谓此「限制」之义有时作「依处标志以起行」,谓修习之法如定住处之标志,常行永续,故称『眼疾』。此乃常有解释,谓对法之纤细涵盖,于某处或某时以适切特质约束,施以限定,此乃『限制』之权能。至此时则《mayadāsare》法义显露焉。但更言「于某处有根本限制之制度成立」,谓有两种极端,即专注与干扰代表之限制,统称为紧紧束缚,谓「聚集」「专注」之相,谓男标志,及男标志之限制权能,迄于『mayadāsare』时而成立。
Lopo.
省略。
Niggahītassa lopo hoti vā kvaci-dīghadittāni, sāramho, sāramho-pulliṅgaṃ, puṃliṅgaṃ-paṭisallāṇe pātukāmo’tiādisu niccaṃ-pupphaṃ assā, pupphaṃ assā, kiṃ iti, kiṃ itī’tīdha-
消失者,或谓,某时对二者——长远视野者(长远眼目),及视相为骨肉者(体相依者)——的消失。所谓体相之消失,即欲对男性相的遮蔽者,或常是花朵者,乃至“花朵常存”、“有花”及“为何”等此等之内在。
Parasarassa.
“流布者”。
Niggahītamhā parassa sarassa lopo hoti vā kvaci.
消失者或他处流布者,某时消失。
Saṃyogādi lopo.
联合等之消失。
Anantarā byañjanā saṃyogo-atra yo ādabhutāvayavo tassa vā kvaci lopo hotī’ti sassādissa lopo-pupphaṃsā, ‘‘mayadā sare’’ti niggahītassa makāro-pupphamassā, ‘‘vagge vagga’nto’’ti no naggahītassa-kinti, kimiti.
紧连音节中之消失者。若此处为其不可见成分,或某时消失,此乃对消失花朵之比喻,其说为‘我此方’者,为消失性柔软花朵;而‘结尾处处’者为非消失性,何如此义?
Taṃ kha ṇaṃ, taṃ khaṇaṃ, dhammaṃ care, dhammaṃ care, taṃ ḍahati, taṃ ḍahati, taṃ dānaṃ, taṃ dānaṃ, taṃ phalaṃ, taṃ elamitīdha-
此刻、此刻,应当遵行法,应当遵行法,此法燃烧,此法燃烧,此施舍,此施舍,此果报,此果报,世尊在此教法中如是说——
Vagge vagganto.
环节、环节地分析解说。
Naggahītassa kho vagge vagganto vā hoti paccāsatyā-taṅkaṇaṃ,taṃkhaṇaṃ-dhammañcare, dhammaṃcare-taṇḍahati, taṃḍahati-tandānaṃ, taṃdānaṃ-tamphalaṃ, taṃphalaṃ-gantvā sammatoti’ādisu niccaṃ-ānantarikaṃ yamāhu, ānantarikaṃ yamāhu, paccattaṃ eva, paccattaṃ eva, tañhi. Tañhi, itidha-
与此相应,环节、环节的分析解说,就是对真实情况的细细观察,环节、环节地遵行法,遵行法,法被燃烧,法被燃烧,收益被燃烧,收益被燃烧,果报被燃烧,果报被燃烧,继而这样看、这样称赞,此乃恒常、无间断者,名为无间断者,此乃个人自己的,无间断者,正是如此。
Yevahisuñño.
如此无有空虚。
Yaevahisaddesu niggahītassaño vā hoti-‘‘vaggalasehi te’ti yassa ñakāre-ānantarikañña māhu. Ānantarikaṃ yamāhu, ñassa dvitte-paccattaññeva, paccattaṃeva-tañhi, taṃhī-eva saddasahacariyāyeti yasaddasseva gahaṇaṃ-saṃyato, saṃyato’tīdha
在音声中也有无间断者,谓以环节相见证者者,故称无间断者。亲证之者,互相分别,仅仅依个人而言,正是如此,此即是对音声同伴的紧密联系的称呼,谓是紧密联系。
Ye saṃssa
此处语义未完整,难以全释。
Saṃsaddassa yaṃ niggahītaṃ tassa vā ño hoti yakāre-
所束缚者之所连结者,为其所在之形态而言。
Saññato, saṃyato-idhayakāramattova gayhate punabbacanā.
此称为受制、受束者,似仅限于在此形态中反复言说。
Taṃ eva, taṃ eva, taṃ idaṃ, taṃ idaṃ, taṃ iminā, taṃ iminātīdha-
此即彼,此即彼,此由此,此由此,皆依此处因缘关系而生。
Mayadāsare.
此者留存在我所现前之境界。
Niggahītassa mayadā honti vā sare kvaci-tameva, taṃeva-tayidaṃ’ taṃidaṃ-tadaminā, taṃ iminā ettha-‘‘tadaminādīnī’’tinipātanā ikārassa akāro-lakkhaṇantarenāvihitādesalopāgamavipallāsā sabbattha imināva daṭṭhabbā-tena nijako. Niyako,’tiādi siddhaṃ-buddhama saraṇamiccādisu yogavibhāgā.
于束缚者归属我者,若于何处存在,唯此即彼。此即彼,由此而起,此由此生。于此所谓『由彼等诸缘起』之句中,(指)词尾和声调之变化,以及语言结构特征之别,所产生用字修改及其变异,在各处应以此为观察标准,所缘分别即为自身。此为佛陀所证之理,为诸修习者得渡胜解之依止与区分。
Niggahita sandhi.
束缚的结点。
Atha nāmāni vuccante.
于是说名词。
Tāni vividhāni saligāligavasena-tattha saligeyu tāva akārantato pulliṅgā buddhasaddā sattavibhattiyo parā yojīyanto-buddha iti ṭhite.
这些名词多种多样,如同众多音节,由于未加行使变格,雄性佛号的字节在诸众类中尤为重要,称为佛号。
Dve dve kānekesu nāmasmā siyo aṃyo nāhi yanaṃ smāsanaṃ smiṃsu
在两者中,各有两个及以上的名称,并无其他,现存于某处。
Etesaṃ dvedve honti ekānekatthesu vattamānato nāma smāti yathākkamaṃ ekamhi cattabbo ekavacanānaṃ bahumhi vattabbe bahuvacanānaṃ cātiyamenappayaṅge-nāmasmā’tiadhikāro.
这两者中有区别:某些情况下,仅用单数名词;另一些情况下,则可用单数复数并行,称为名词用法的不同情况。
Paṭhamātthamatte
初论义章。
Sakatthadabbaliṅgāni saṅkhyākammādipañcakaṃ
可计知音节符号与计数等五法。
Nāmattho tassa sāmaññamattamattaṃ pavuccate.
『名称』者,指一般所说的凡普通之名义。
Nāmassābhidheyya matte paṭhamāvibhatti hoti’ti vatticchāvasā paṭhamāyekavacanabahuvacanāni.
名称依义分为初义,所谓初义是指单数与复数两种用法。
Siyoiti paṭhamā, sissikārassānubandhattappeyogo-payojanaṃ‘‘ki maṃ sīsū’’ti saṅketo-tathā aṃ vacanassakārassa-si-ato’ti vattate-tassa nāmavisesanattā ‘‘vidhibbisesanantassā’’ti tadantato vidhi.
以『继承』为初义,是因其蕴含学徒的承续、关联等义,以『何以为学徒?』为标志,故称为‘继承’。此即对词语义涵的解说,称之为‘依法差别’。
Sisso.
弟子。
Akārantato nāmasmā parassa sissa ohoti-pubbasaralopo buddho tiṭṭhati-yo.
去除作格字尾后,名称者标示他者为学徒;去除前导字尾,佛立于此。
Ato yonaṃ ṭāṭe.
由此而成者,即称为名称之端。
Akārantato nāmasmā paresaṃ paṭhamādutiyāyonaṃ ṭāṭe honti yathākkamaṃ-ṭakārānubandhattā‘‘ṭanubandhānekavaṇṇā sabbassā’’ti sabbādeso-buddhā tiṭṭhanti. ‘Paṭhamātthamatte’’tivattate.
从不作意而生,是由于他者之第一义、第二义及其承接联系,正如适合的声音之坚固相连一般,这些相连具有多样的颜色,全体具足,因此诸法界充满存在。所谓『第一义』即为事理本意。
Āmantaṇe.
呼格中。
Saddenābhimukhī kāro vijjamānassa vatthuno
应以声音为导向,指向所知对象之现象。
Āmantaṇaṃ vidhātabbe natthi rājā bhaveti taṃ;
无此告诫,则不成王。
Āmantaṇadhike atthamatte paṭhamā vibhatti hotī’ti ekasmiṃ ekavacanaṃ si.
在告诫的主要义理上,第一义分解显示。如某一单句所示。
Gosyālapaṇe.
讨论言辞。
Ālapaṇe si gasañño hoti-lopo’ti vattate
关于谈话,谓之『嗜言者缺失』,即谈话嗜好者的缺乏。
Gasīnaṃ.
谓之『嗜言者』。
Nāmasmāgasīnaṃlopohoti-bhobuddhamaṃpālaya-ge’tivattate.
『嗜言者缺失』者,盖若觉悟者当护持我,谓此说法最为适用。
Ayunaṃ vā dīgho.
谓之『长寿者』。
ऐu iccesaṃ vā dīgho hoti gepare tiliṅge’tidīgho-buddhā, keci dīghaṃ dūrālapaṇe yevicchanti samīpālapaṇepi dassato taṃ na gahetabbaṃ-yomhi,-buddhā maṃ pāletha.
如欲者中有长者,称为长寿佛;有人虽长久为近者闲谈,但见近者闲谈时不应接受,谓当护持我佛。
Kamme dutiyā
谓之『第二个业』。
Kattukriyābhisambandhaṃ kārakaṃ kammamuccate;
以行为事实相关联者称为作因,谓之业。
Nibbatti vikatippatti bhedā taṃ tividhaṃ bhave.
发生、变化、产生三种不同的差别由此而生。
Asmiṃ dutiyā vibhattihoti-aṃyo iti dutiyā-aṃ-buddhaṃpaṇamāmi, yossaṭe-buddhe.
其中第二格称为分离格,意为分开的,其名来自分开的本意。
Kattukaraṇesu tatiyā.
作用者用第三格表示。
Kriyaṃ yo kurute mukhyo sa kattā yojito na vā karaṇaṃ taṃ visesena yaṃ kriyāsiddhihetukaṃ.
行事者者为首,其称作因;未作因者,特指该行为成就之因。
Tesu kārakesu tatiyā vibhatti hoti-nābhi iti tatiyā-nā-nāssā’ti vattate.
作用者用第三格,即所谓第三格无缺失论也。
Atena
以彼(具格)。
Akārantato nāmasmā parassa nāvacanassa enādeso hoti-buddhena desito dhammo-hi-
由于不作所为,故此对他者不作他言语的此说法,是佛陀所所说的法;
Suhisvasesa.
依止善果。
Akārantassa suhīsvehoti-buddhehi-ve’ti vattate.
所谓不作所为者,即说为佛所行。
Smāhisminnaṃ mhābhīmhi.
于此者,于广大之中。
Nāmasmā paresaṃ smāhisminnaṃ mhābhīmhi vā honti yathākkamaṃ-hissa bhiyādeso-buddhebhī, karaṇe-buddhena loko sucarati, buddhehi, buddhehi, vā.
非名他人于此广大中,或有如理者,是为佛所更为说法,于作所为者,世人由佛及佛所行,或由佛或由佛所。」
Catutthī sampadāne.
第四种成就。
Anumantvanirākattujjhesakānaṃ vasā tadhā;
此处指许可、拒绝、放弃者们当时的处住;
Dadāti kammanā yuttaṃ sampadānamudiritaṃ.
由行为给予,只与行为相应,称为成就的开启。
Tasmiṃ sampadānakārake catutthi siyā-sanaṃ iti catutthī-sa.
在该成就的造作者中,第四者即为比沙那(教团的核心成员);故称为第四成就。
Suñsassa.
属格单数。
Nāmasmā parassa sassa suñhoti-saca-chaṭṭhiyā’tivattamāne
并非他者之名,空者在在众多六者中超越众多者。
Ñakānubandhādyantā.
『连接』及其他末尾。
Chaṭṭhīniddiṭāṭhassa ñānubandhakānubandhādyantā hontī’tiādibhuto hoti-ukāro uccāraṇattho-ñākāro ettheva saṅketattho-buddhassa pupphaṃ dehi.-Ato vā bahulamitica vattate.
因第六品之末端,有连接项等,故其起初为『因』字,发音中含穿插关联,其意在此处标示,愿为世尊献花。由此即流传广泛。
Sassāya catutthiyā
第四品以干草。
Akārantato parassa sassa catutthiyā āyo hoti vā bahulaṃ-buddhāya, yebhuyyena tādatthe yevāyamāyo dissatī’ti itoparaṃ nodāharīyate-naṃ-dīgho’tivattate.
从非做作的角度说,是另一种干草;此为多量支撑佛法的干草,显现此为长度,即此长有余,不作过分示现。
Sunaṃhisu
『良听者』。
Esu nāmassa dīgho hoti-buddhānaṃ.
此名号上是长的,指的是诸佛之名号。
Pañcamyavadhismā.
第五者由此起。
Sīmābhuto padatthānaṃ yo calo niccalo’tha vā;
所谓因界限、因地点,而生变化者,或动或不动者;
Accuto pubbakā rūpā namāhuravadhimbudhā.
先前所受之形相,称为不动者,似湍流不能动摇。
Etasmā kārakā pañcamīvibhatti hoti-smā hī iti pañcamī-smā-ato yonaṃ ṭāṭe veti dva vatta te.
因此诸由因缘所生,故得名为第五分别,谓此第五之由所生故,有两种转变。
Smāsmintaṃ.
离格与处格。
Akārantato nāmasmā paresaṃ smāsminnaṃ ṭāṭe vā honti yathākkamaṃ.
由无为故,无名为「smā」,他者于此处随其所应变化皆称为「ṭāṭe」。
Buddhā pahā niccharati. Buddhamhā, buddhasmāvā-hi-buddhehi, buddhebhi.
佛陀舍弃,佛者,由觉悟者,以觉悟者为觉者也。
Chaṭṭhi sambandhe
第六种关系
Kriyākārakasañjāto assedamhāvahetuko;
谓行动施为者所生,或引致接触之因;
Sambandho’ti pavutto so sambandhidvayanissito.
所谓关系者,即经说之依二种关系而立者。
Sambandhittāvisesepi chaṭṭhī hedakato siyā;
即便是关系的特殊种类,第六种关系亦可由此缘起;
Tato hi jātā sambandhaṃ vadeyya na panaññato.
因此,若缘起关系者,应说是由此而起,非由他而起。
Sambandhe chaṭṭhi vibhatti hoti-sa naṃ iti chaṭṭhi-sa-buddhassa vihāro-naṃ-buddhānaṃ.
『关系』有第六格,即属格,用以表示『……的』,如『佛的修行之所』即『修行者们的处所』。
Sattamyādhāre.
处格表所依处。
Kiriyā kattukammaṭṭhā ādhārīyati yena so;
第七格表动作施为的依据,意指『凭借、依据某物或某事而作行持』。
Ādhāro catudhā vutto vyāpakādippabhedato.
『依据』称为第四格,从其广义及其他分别格等多种用法而论。
Ādhārakārake sattamī vibhatti hoti-
作为表示依据的格助词,第七格存在。
Smiṃ su iti sattamī-smiṃ-buddhe pasanno-buddhamhi, buddhasmiṃ, vā-su buddhesu.
例如,在『于此处』『在此处』(第七格加助词smiṃ)中使用,如『在佛智慧中』『于佛中』『于多佛中』等。
Buddho sabbatthadāyī bhavati hi bhajataṃ buddha buddhaṃ na taṃ kiṃ dinnaṃ buddhena loke sivapadamapi te yanti buddhena yasmā asmā buddhassa pītiṃ parahitavidhayaṃdeti buddhānapeto mañño buddhassa niccaṃ ghaṭayati matimā konu bhattiṃ na buddhe.
佛陀确实是普遍施与者,因他觉悟故。信奉觉者者不应以为佛陀所予仅是某物或某日,乃至世间美好归依地亦非由佛陀授与。因佛陀令众生欢喜于利益他人的施行,佛陀支持此乐,贤者应认为佛陀常涵养施与智慧,不应行非佛所导之事。
Evamaññeyampi ghaṭapaṭādīnamakārantānaṃ pulliṅgānaṃ rūpanayo kriyābhisambandho ca-visesanampana vakkhāma-ito paraṃ chaṭṭhiyā catutthīsamattā pañcamībahuvacanassa ca tatiyāsamattā na tā dassīyante-gumbasi-ato sissāti ca vattate.
如此者中,今且说明无行为(不做变形)之男性名词复数形,在此包括外形类别及行为关系之特殊区别。今从此处开始,论及第六格第四格同度以及第五格复数与第三格同度,亦即宛若坛庙残存之余所称之用法。
Kvace vā.
偶尔如何?
Akārantato nāmasmā parassa sissa e hoti vā kvacī-gumbe, gumbo-sesaṃ buddhasamaṃ-evaṃ vattabbe, vattabbo iccādi.
因无行为故,外来称谓可作他人宾语或有时作坛庙宾语,坛庙余略如佛陀类似,亦当如此论,而应依此约定施行。
Yossa ṭe’ti ca vattate.
又谓其“你的……”之用法。
Ekaccādīhato.
部分从这里着手说明。
Akārantehi ekaccādīhi yonaṃ ṭe hoti-ekacce,(bho)ekacce, ekacce-evaṃ paṭhamasaddassa-nāssa sā ve’ti ca vattate.
由于某些没有声母结合的初始词,为你所为的阴茎字有时会表现为某个特定的形式——有些是一个,有些又是另一个,如此等例,在这里所称的就是此意。
Kodhādīhi.
由愤怒等引起。
Ehi nāssa sā hoti vā-kodhasā, kodhena, atthasā, attheneccādi-veti vattate.
因愤怒而无此者,或称为愤怒者,因愤怒,基于利益或不如意等原因而生,故称此义。
Manādīhi smiṃsannāsmānaṃ sisoosāsā.
因心等者,即自己的头颅及苏醒。
Manādīhi smamādinaṃ sisomasāsā honti vā yathākkamaṃ-mano, manaṃ-manasā, manena-manaso, manassa-manasā, manā, manamhā, manasmā-manasi, mane, manamhi, manasmiṃ.
因心初始,头颅及苏醒者或如是,依不同时态表现为:用心、以心、由心至心、于心、从心、以我们心及在心中等不同格形式。
Tama tapa teja ura sirappabhutayo manādayo.
黑暗、苦行、火光、胸膛、头颅等均属心所诸法范畴。
Gacchantasi-sissa ve’ti ca vattate-parato bhiyyo nānu vattayissāma vuttiyāyevānuvuttassagamyamānattā.
「往」字之『si』与『ssa』以及『ve』等,皆承前续用——因后续更多词形已依前所述规则而被承用故。
Ntassaṃ.
nt 变为 ṃ。
Simhi ntappaccayassa aṃ hoti vā-‘‘gasīna’’nti silope-gacchaṃ-aññatra-gacchanto.
在『simhi』(第七格单数)中,『nta』词尾可选择变为『aṃ』——依据省略规则,如『gasīna』——例如:『gacchaṃ』(正在走者,第七格单数);其余情形则用『gacchanto』。
Ntantunaṃ nto yomhi paṭhame.
在第一(格)阳性复数(yo)格位时,nt 词干的词尾替换为 nto。
Paṭhame yomhi ntantunaṃ savibhattīnaṃ nto iccādeso vā hoti-bahulādhikārā pumeyeva-gacchanto, gacchantā.
在第一(格)阳性复数(yo)格位时,nt 词干(连同格位词尾)的词尾可随机替换为 nto——此依「普遍」之规定,且仅适用于阳性——例如:『gacchanto』(他正在行走,单数)、『gacchantā』(他们正在行走,复数)。
Ṭaṭāaṃ ge.
在 ge(呼格)格位时,ṭa 词干与 ta 词干的词尾替换为 aṃ。
Ge pare ntantunaṃ savibhattīnaṃ ṭaṭāaṃ iccādesā honti bahulaṃ-(bho)gaccha, gacchā, gacchaṃ, gacchanto, gacchantā.
那些名为『非众生』者,在自分不同的语句中常见用意接连的词形,如『去吧』、『去啊』、『去』、『去着』、『正在去』等。
Ntassa ca ṭa vaṃse.
这当中有『去』这一词。
Aṃsesu ntappaccayassa ṭa hoti vā ntussa ca-vavatthitavibhāsāyāyaṃ-gacchaṃ, gacchantaṃ.
在部分与接续有关的语句中,存在『去』或其派生形,用于说明叙述的对象或承接关系,如『去』、 『正在去』。
Totātitā sasmāsmiṃnāsu.
这些用法超越了字面上的时态,而是在此教法中(萨斯那)表现的。
Sādisu ntantunaṃ savibhattīnaṃ totātitā honti vā yathākkamaṃ-gacchatā, gaccantena-gacchato, gacchassa, gacchantassa.
在该『非众生』自分的语句中,也存在超越字面时态的现象,如『正去』、『与正在去的人一起』、『那个去』、『正在去者之』等。
Naṃ namhi.
这就是其义。
Namhi ntantunaṃ savibhattīnaṃ taṃ vā hoti-gaccataṃ. Gacchantānaṃ-gacchatā, gacchantā, gacchantamhā,gacchantasmā-gacchati,gacchante, gacchantamhi, gaccantasmiṃ-evaṃ tapanta japantādayo-bhavantasi.
确实,断尽嗜欲者,其行止是随其所趋。行者行,行者行于彼,行者由彼而行,行者行于彼,行者正在行,正如行者行时,诵持者等亦是如此。
Bhuto.
「Bhuto」——即『bhu』词根所形成之过去分词格,已生、已成之义。
Bhudhātuto ntassa aṃ hoti simhi niccampunabbidhānā-bhavaṃ.
此语无意谓狮子般踪迹之安稳无扰之境。
Bhavato vā bhonto gayonāse.
或谓存在即一切诸形。
Bhavantasaddassa bhontādeso vā hoti gayonāse-bhonto, bhontā, bhavanto, bhavantā-evamālapanepi-ge pana-(bho) bhonta, bhontā, bhava, bhavā, bhavaṃ-bhavaṃ, bhavantaṃ, bhonte, bhavante-bhotā, bhontena, bhavatā, bhavantena-bhoto, bhontassa, bhavato, bhavassa, bhavantassa.
「婆梵」词的替换形式,可以变为「薄那」等,用于呼格时:薄多、薄那们、婆梵们、婆梵们等;又在呼格中:薄多、薄那、婆梵、婆梵们、婆梵——婆梵(单数宾格)、婆梵们(宾格)、薄多(具格)、薄那(具格)、婆梵(具格)、婆梵们(具格)——薄多(属格)、薄那(属格)、婆梵(属格)、婆梵(属格)、婆梵们(属格)。
Satosabbhe.
此语含义全面完整。
Santasaddassa sabbhavati bhakāre-sabbhi.
安静的声响在炊事处完全存在。
Mahantārahantānaṃ vā ṭā
伟大的阿拉汉们或许有帐篷。
Simhi mahantārahantānaṃ natassa ṭā vā hoti-mahā, mahaṃ, mahanto-arahā, arahaṃ, arahanto-bhavantādīnaṃ sesaṃ gacchantasamaṃ-asmasi.
像狮子那样伟大的阿拉汉们,那帐篷并非没有,有大的、极大的、伟大的、阿拉汉的、成阿拉汉的诸人,余者同去。
Rājādiyuvāditvā.
如国王等所说。
Rājādihi yuvādīhi ca parassa sissa ā hoti-asmā.
祭祀国王和青年等,则于彼为弟子,为我所教导。
Yonamāno.
「由那」(主格复数词尾)变为「摩那」。
Rājādīhi yuvādīhi ca yonamāno vā hoti-asmāno, asmā-(bho)asma, asmā, asmāno, asmā.
「王」等词及「幼」等词,「由那」词尾可变为「摩那」——如:「阿斯玛诺」、「阿斯玛」——(呼格)「阿斯玛」、「阿斯玛」、「阿斯玛诺」、「阿斯玛」。
Vāmhā naṅa.
『Vāmhā naṅa』者,指方向左方,或为词尾之否定语气,语义需根据上下文判别。
Rājādinaṃ yuvādanaṃ cānaṅhoti vāmhi-asmānaṃ, asmiṃ, asmāno, asme.
「王」等词及「幼」等词,「那南」词尾可替换为「阿南」,有时也变为「密」——如:「阿斯玛南」、「阿斯敏」、「阿斯玛诺」、「阿斯美」。
Nāsseno
『Nāsseno』为动词否定形式,含义为“无、不能、没有”,具体语义视上下文而定。
Kammādito nāvacanassa eno vā hoti-asmena, asmanā.
从「业」格等起,「那」格词尾可变为「那」的替换形式「那」——如:「阿斯美那」、「阿斯玛那」。
Kammādito.
(此条接续前条)从「业」格等起(同上规则之补充说明)。
Kammādito smino ni hoti vā-asmani, asme, asmamhi, asmasmiṃ-sesaṃ buddhasaddasamaṃ-muddha gāṇḍīvadhatva anima laghimādayo asmāsamā-evaṃ rājā kāladdhānavācī addhāca paṭhamādutiyāsu attātu māno tatiyāsattamyekavacanesuca.
业起于此处或在此或在我或在吾身中,其余如同佛声一般,使人迷乱者,犹如歌手执握凿锤、斧头等工具,亦如王者因时机成熟而有威严的言语,初次、再次、第三次及第七次单句表示自我之荣誉。
Rājassi nāmhi.
此为‘王’之名。
Rājassi vā hoti nāmhi-rājinā-aññatra-
或者为拥有君王名号者,若非如此,则非称为王者。
Nāsmāsuraññā.
非属恶魔所称之名。
Nāsmāsu rājassa savibhattissa raññā hoti-raññā.
非属于王者及其统治分食者之名。
Sunaṃ hisū.
请听吾语。
Rājassa ū hoti vā sunaṃhisu-rājūbhi, rājehi, rājūbhi, rājebhi.
国王可以是国王世系的诸王、公主或王子。
Rañño raññassa rājino se.
他是国与国中王者的王。
Se rājassa savibhattissa ete ādesā honti-rañño raññassa, rājino, rājūnaṃ.
对于国与国中王者的王来说,这些是诸王的命令。
Rājassa raññaṃ.
国王拥有王权。
Namhi rājasaddassa savibhattissa raññaṃ hoti vā-raññaṃ, rājānaṃ-raññā.
对于属于国王名号的国土,它可以是王或国王诸王的国。
Smimhi raññerājini.
在这里,指称王中的王。
Smimhi rājassa savibhattissa raññerājinī honti-raññe, rājini, rājusu, rājesu ‘‘samāse vā’’ti rājassa nāsasmāsmiṃsu yaṃ vuttaṃ taṃ vā hoti-yathā-kāsiraññā, kāsirājena = kāsirañño, kāsiraññassa, kāsirājino, kāsirājassa-kāsiraññā, kāsirājā, kāsirājamhā, kāsirājasmā-kāsiraññe, kāsirājini, kāsirāje, kāsirājamhi, kāsirājasmiṃ-addhato nāmhi.
在此国王之中,共同共享王权者为王后,即为国王之配偶、诸王之配偶、诸王子之配偶,或统称为“合称”,即国王之配偶。所谓如所谓迦尸罗国王的王后,包括迦尸罗国王本人、迦尸罗国王之妻、迦尸罗国王所属的迦尸罗国的王后、迦尸罗国王之王后、迦尸罗王后等称谓,均指迦尸罗国王和其妻及其境内的王后称号。
Pumakammathāmaddhānaṃ vā sasmāsuca pumādinamuhoti vā sasamāsunāmhi ceti utte-addhunā-aññatra kammādittā vā ene-addhena-addhanā-se ukāre ca.
男性活动的中心,有时为行事的核心,有时则是男性所在之处;或为活动所在之处,除行为所主导外,依此处亦可解为机关、所在。因此,亦可以“活动的场所”或“所在”等义义解读。
Iyuvaṇṇājjhalā nāmassaneka.
青年时期的色彩或状态多样且复杂。
Nāmassante vattamānā ivaṇṇuvaṇṇājhalasaññā honti yathākkamaṃ.
谓正在表现或显现的如色彩般多样且丰富的状态,这种表现称为色彩状态。
Jhalā sassa no.
色彩为自有之事。
Jhalato sassa no vā hoti-addhuno, addhussa, addhassa.
色彩自有,或存于此处,或存于彼处。
Nā smāssa
断无此法,
Jhalato smāssa nā hoti vā-addhunā, addhumhā, addusmā, addhā, addhamhā, addhasmā-addhani, addhe, addhamhi, addhasmiṃ-attasaddanohamhi
没有像今天这样的说法——如今、今世、现时者,亦或是于此处、此时、此间,或是此自身、此心之谓。
Suhīsu naka.
不宜以诸合音混淆之。
Attaātumānaṃ suhīsu vā naka hoti-kakāro antāvayavattho. Attanehi, attanebhi, attehi, attehi.
此所谓自身自体者,不宜以诸合音称之为自身意根。不论以自身自身之间,或以自身自身,皆不可。
Notatātumā.
非谓自身自体者。
Attaātumehi sassa no hoti vā-attano, attassa.
自体者,非彼自身所有,亦非他者之所有。
Smāssa nā bra mā ca.
smā 格位词尾对于 a 词干(阳性)而言,可替换为 nā,且 bra(婆罗门相关词干)亦同;mā 亦然。
Brahmā attaātumehi ca parassa smāssa nā hoti-attanā-attanesu, attesu-ātumā attāva-brahma ge.
「梵天」等词,以自身及他者之格来说:自身用『attā』,属格用『assa』,不用『nā』;关于自身,『attā』即是自我——在梵天语法中如此。
Ghabrahmādite
〔凡属〕「gha」组及梵天词类等,〔依此规则处理〕。
Ghasaññato brahma kattu isi sakhādīhi ca gasse vā hoti-brahme, brahma, brahmā.
被困扰(Ghasaññato)的婆罗门,经由识、诸梵能者等诸根作用,或成为梵,婆罗门,婆罗门众多之者。
Nāmhī.
此为“名也”的简单断语,用以说明名词的称谓性质。
Brahmassu hoti nāmhi-brahmunā.
在婆罗门中有“名”的存在,此“名”即是由婆罗门本质所成。
Brahmasasu vā.
婆罗门天或婆罗门住处。
Brahmassu vā hoti sanaṃsu-brahmuno, brahamussa, brahmassa, brahmūnaṃ,brahmānaṃ-brahamunā-‘‘ambādihī’’ti smino nihoti vā-brahmani. Brahme, brahmamhi, brahmasmiṃ-sesaṃ asmasamaṃ.
婆罗门天确实存在,有婆罗门、婆罗门众生、婆罗门众、以婆罗门为名的众生,称为“婆罗门境界”。在婆罗门天中、婆罗门处、以及婆罗门界的残余,皆如同我们自身一样。
Sakhā-rājādittā sissa ā.
此处所说的“友伴”或“亲近者”是指王族子弟。
Āyono ca sakhā.
且说“亲近者”的起源与根源。
Sakhato yonamāyo no honti vā āno ca-sakhāyo, sakhāno.
亲近者(友伴)既不是根源、也非起因,亲近者确实是“亲近者”。
Nonāsesmi.
这里不是所言的。
Sakhassa i hoti nonāsesu-sakhino-aññatra-
友伴是指不论男女都能相互来往的人。
Yosvaṃhisu cāraṅa.
他是彼此往来的年轻人、游方者。
Sakhassa vā āraṅa hoti yosvaṃhisu smānaṃsu ca.
友伴亦是年轻人,亦是青春年少之人。
Āraṅsmā
从『āraṅ』(即木材/辐条之词)起。
Āraṅādesato paresaṃ yonaṃ ṭo hoti-sakhāro-āraddhādo.
阿兰阿德萨多(Āraṅādesato)表示为他人驱使或被他人驱使的幼驯染,称为友伴、相助者。
Sabhāve-sakhā-evamālapane-getu-sakho, sakha, sakhā-amhi-sakhānaṃ, sakhāraṃ, sakhaṃ, sakhāyo, sakhā no, sakhino.
本质上的友伴,在亲切互动时称为朋友、同伴、互助者。此中友伴诸词,包含友伴、友伴之属、伙伴、同伴们、你们的朋友、朋友们等称谓。
Ṭoṭe vā.
是称为友伴。
Āraṅādesamhā yonaṃ ṭoṭe vā honti yathākkamanti ṭe-pakkhe-‘‘āraṅismā’’ tiṭo-sakhāre, sakhāro, sakhe-sakhīnā, sakhārehi, sakhehi, sakhārehi, sakhehi-sakhino, sakhissa, sakhārānaṃ.
由友伴根本起始,友伴在带头一方,依照适当方式,如两边都称作『带头者』的同伴,树枝,旁枝,枝与枝的姐妹,依靠于枝之上的,枝及枝的伙伴,给伙伴,给予伙伴的这些关系成立。
Samānaṃsu vā.
或称作对等之伴。
Sakhassa vā i hoti smānaṃsu-sakhīnaṃ, sakhānaṃ.
或者属于伙伴的对等之伴,亦即伙伴们。
Ṭā nāsmānaṃ.
不属于自己之伴。
Āraṅādesamhā nāsmānaṃ ṭā hoti-sakhārā-bahulādhikārā sakhārasmā-sakhīnā, sakhīmhā,sakhismā, sakhā, sakhamhā, sakhasmā.
由友伴根本起始,不属于自己的是那些多数权力属于伙伴的,多数权属于伙伴的伙伴们,是与伙伴相关的姐妹们,即从姐妹们,从伙伴们,从伙伴本身而来者。
Ṭe smino.
『台』者,指此。
Sakhato smino ṭe hoti niccaṃ-sakhe, sakhāresu, sakhesu-‘‘dhammovāññatthe’ti rājādīyu pāṭhā daḷhadhammādayo vā asmasamā.
『交往者』者,此中称为恒久交往的朋友、朋友群、众友,意谓为了法的利益,国王等顺承教法者及坚固法义者与我们等同。
Yonaṃ none vā.
『是哪一个』者。
Yuvādihi yonaṃ none vā honti yathākkamaṃ.
『如青年』者,谓青年或类似的,称之为适当的。
Nonānesmā.
『不属于此』者。
Esu yuvādinamā hoti-yuvāno, yuvā-yuvānaṃ, yuvaṃ, yuvāne, yuve-yuvānā.
此谓诸如青年等名称——青年、青年之众、年轻的、对于青年之众、青年们属之者。
Yuvādinaṃ suhisvānaṅi.
『yuva』等词组中,『suhi』等的复数语尾规则。
Suhisu yuvādinamānaṅihoti-yuvānehi, yuvānebhi.
在『su』、『hi』等(复数离格/具格)词尾前,『yuva』等词的词干变为『yuvāna』——例如:『yuvānehi』、『yuvānebhi』(青年们,以……)。
Yuvā sassino.
年轻的有谷穗者。
Yuvā sassa vā ino hoti-yuvano, yuvassa.
『年轻的有谷穗者』者,即具有年轻谷穗之义——『年轻者』、『年轻的』。
Samāsaminnaṃ nāne.
复合词中,于智中。
Yuvādihi smāsminnaṃ nāne honti yathākkamaṃ-yuvānaṃ-yuvāne,yuvānesu-rūpasiddhiyaṃ panassa aññathā rūpanayo dassito neso gahetabbo-amūlattā-nahi tatthāgamādimūlamatthi-evamidī samaññampi-maghavapumavattahasaddā yuvasaddasamā-ayantu viseso.
从『年轻』等词起,复合词中的[Pali: smā]、[Pali: smin]两格,依次变为相应形式——『年轻者的(离格)』、『于年轻者(处格单数)』、『于诸年轻者(处格复数)』。至于在《成就词形论》中,此词另示他种词形造法,该法不应采用——因其无根据,彼处并无阿含等典籍作为根源依据。同样地,此类通名——即『摩嘎瓦』、『男性』、『瓦德哈』等词,与『年轻』一词相同;然其中有所差别,应当了解。
Gassaṃ.
阳性词的属格,以『暗』代之。
Pumasaddato gassa aṃ vā hoti-pumaṃ, puma, pumā.
从『男性』一词起,属格『嘎』可变为『暗』——『男性(宾格)』、『男性(主格单数)』、『男性们(主格复数)』。
Nāmhi.
于名词中。
Nāmhi pumassa vā ā hoti-pumānā-aññatra-vā utte = pumunā, pumena-pumuno, pumussa, pumassa-pumunā, pumānā-‘‘pumā’’ti smino ne vā hoti-pumāne, pume, pumamhi, pumasmiṃ.
在『nāmhi』(主格)中,『puma』(男性)词干可选择变为『ā』——如『pumānā』;其余情形则另论。又,当词尾为『u』时,可变为『pumunā』或『pumena』(具格);属格/与格为『pumuno』、『pumussa』或『pumassa』;具格/离格又可为『pumunā』或『pumānā』。又,依据『pumā』(主格形)的规则,第七格词尾『smiṃ』可选择变为『ne』——如『pumāne』、『pume』、『pumamhi』、『pumasmiṃ』。
Sumhā ca.
亦从『su』(此格词尾)起变化。
Pumassa sumhi yaṃ vuttaṃ taṃ ā ca vā hotīti ānaṅi ā ca hoti-pumānesu pumāsu pumesu.
关于阳性词在『sumhi』(第七格单数)格位时所述规则,即可变为『ā』,亦可保持原形——因此『pumān』(男人)在该格位有以下诸形:『pumāne』、『pumāsu』(亦即以『ā』变化之形)及『pumesu』(保持原形之变化)。
Vattahā sanannaṃ nonānaṃ.
『vattahā』一词在『sanannaṃ』及『nonānaṃ』(即含词缀『-an』及词缀『-on/-no』之形)中的用法。
Vattahā sanannaṃ nonānaṃ honti yathākkamaṃ-vattahāno vattahānānaṃ.
『vattahā』之『sanannaṃ』与『nonānaṃ』诸形,依次分别为:单数『vattahāno』,复数属格『vattahānānaṃ』——此乃依序对应之变化形式。
Akārantaṃ.
以『a』字结尾者。
Sāsi
『Sāsi』,此为语尾助词,语气轻微之词。
Ekavacanayosvaghonaṃ.
在单数格及『yo』格中,非喉音字母结尾的名词词根变化。
Ekavacane yosu ca ghaokārantavajjitānaṃ nāmānaṃ rasso hoti tiliṅge’ti rasse sampatte-‘‘sisminnānapuṃsakassā‘‘ti anapuṃsakassa simhi tuna hoti-sā-yuvādittā sissa ā-sāno, nottābhāvapakkhe-‘‘yonamāno‘‘ti vādhikārassa vavatthita vibhā sattāniccamāno-sāno-tathā nottābhāva pakkhe.
『在单数格及yo格中,非喉音字母结尾的诸名词,三性皆作短音』——如此短音既已成立,依据『非中性名词在si格中』之规则,非中性名词在si格中得加『na』——即『sā』;又因『yu、vā』等词之规则,si格变为『ā』——故成『sāno』。在不加『na』之情形下——依据『yo格中名词变为āno』之规则,此乃限定分别变化,恒常作『māno』——故有『sāno』——不加『na』之情形亦同此。
Sāssaṃse cānaṅi.
于含义词中,亦得用「āna」增音格尾。
Sāsaddassa ānaṅi hoti aṃse ge ca-(bho)sāna, sānā, sāno, sānaṃ, sāne, sāno-sesaṃ yuvasaddasamaṃ-setu-sānassa-suvāyuvāva-‘‘ekavacanayosvaghonaṃ’’tira- ssattaṃva viseso-getu.
『萨』字于『肩』格及『呼格』之处,生出『阿那基』(变化词尾):萨纳、萨纳、萨诺、萨南、萨内、萨诺——其余变化与『幼』字相同——须知『萨纳』之属格形式——如『苏瓦』『幼瓦』之例——依『单数格于非喉音之处』的规则——于中性则与『提罗萨』相同,此为其特别之处——须取之。
Ge vā.
在ge格中,则为任择变化。
Aghonaṃ ge vā rasso hoti tiliṅge-(ho)suva, suvā.
非喉音字于『格』处,三性皆可短化:苏瓦、苏瓦(阴性)。
Ākārantaṃ.
以『-ā』结尾之词型。
Muni.
『Muni』即静默者,指闭口不语之人。
Yosujjhissa pume.
『欲正』者,指的是期望、欲求或志向。
Jhasaññassa issa yosu vā ṭa hoti pulliṅge-munayo-ato’ti sāmaññaniddesā ato yonaṃ ṭāṭe sampattāpi avidhāna sāmatthiyā na honti-aññatra-
『贪著念』者,或者说牵挂、执着,依从修行者的习气而言,普通来说,即使生起此类牵挂,若没有达致相应的境界,也难成其功效。只有当相应功德成熟时,才不会无效。
Lopo.
脱落(词尾省略)。
Jhalato yonaṃ lopo hotī’ti yo lope.
『由火而断灭』,即因诸相变化而灭失,如此即称为断灭。
Yolopanisu dīgho.
『断灭』的延续。
Yonaṃ lopo nisu ca dīgho hoti-munī-(bho)munī, munayo, munī-muniṃ munayo munī = muninā munīhi munībhi-yolopa nīsu vī mantuvantunamiccādi ñāpakā ikārā kārānaṃ ‘‘sunaṃhisūti’’dīgha ssāniccattā munihaccādīpi hoti-munino, munissa munīnaṃ, muninā munimhāmunismā, munimhi munismiṃ munīsu-evaṃ kavikapigiri ādayo-aggiisīnaṃ ayaṃ vaseso.
所谓『该断灭之事的延续』者,即修行者——长老、诸长老中有修此义者,其间长短不一。‘修行者’指的是修法者,通过清净思维,正确洞察诸相无常,发起断灭之心。此谓诗人、山林隐士等阿含论著众,保留最后的义理之所在。
Sassāggi to ni.
属格词尾『萨』,于火(阿基)字后,变为『尼』。
Aggismā sissa ni hoti vā-aggini. Aggi, aggayo, aggī.
『阿基』(火)字,属格词尾『萨』随意变为『尼』——即『阿基尼』。『阿基』(主格单数)、『阿基幼』(主格复数)、『阿基』(呼格复数)。
Ṭe sissisismā.
【词尾变化】『ṭe』代替『sissi』、『sismā』等词尾。
Isismā sissa ṭe vā hoti-ise, isi-brahmādittā gasse vā-(bho)ise isi isī.
『Isismā』者谓火炭,亦即火炭、火灰,火焰或火灰;火炭,火灰,火光。
Dutiyassa yossa.
【词尾变化】第二(词尾)中,『yo』变为『ssa』。
Isasmā parassa dutiyā yossa ṭe vā hoti-ise, isayo, isi, sesaṃmunisaddasamaṃ-ādisaddano smimhi-ratyādihi ṭo smino.
从『isa』之后的第二(词尾)『yo』可变为『ṭe』——如『ise』、『isayo』、『isi』,其余与『muni』词同——『ādi』词在『smimhi』格中:由『rati』等词尾变化,『smimhi』词尾变为『ṭo』。
Ratyādīhi smino ṭo hoti vā-ādo, ādimhi, ādismiṃ. Samāse ikārantato yosmiṃsu viseso.
从『ratyādi』等词缀,处格词缀『smino』随意变为『ṭo』——『ādo』,于词首,于词首处格中。在复合词中,以『i』元音结尾词于主格复数、处格中有所不同。
Itoññatthe pume.
此句用于说明人名或物名的其他用法。
Aññapadatthe vattamānā ikārantato nāmasmā yonaṃ no ne vā honti yathākkamaṃ pulliṅge-ariyavuttino, ariyavuttayo, ariyavutti-evamālapane-ariyavuttine, ariyavuttayo ariyavuttī.
在表达其他词义时,从以『-i』结尾的名词起,阳性格位中,『yo』变格词尾依次可作『no』或『ne』——如:『ariyavuttino』、『ariyavuttayo』、『ariyavutti』;呼格亦同——如:『ariyavuttine』、『ariyavuttayo』、『ariyavuttī』。
Ne smino kvaci.
此句表示名词形式中未有「ne」音,或「ne」音无处可求。
Aññapadatthe vattamānā ikārantato nāmasmā smino ne hoti vā kvaci-ariyavuttine, ariyavuttimhi, ariyavuttismiṃ, ‘‘kvacī‘‘ti vuttattā yathādassanaṃ na sabbatta ne ādeso.
另在不同词语用法中,动词以「ikāra」结尾之名词终结音「ne」偶见于贵士称谓,然而此「kvacī」语用于说明,并非普遍「ne」命令用法之所在。
Ikārantaṃ.
以『i』元音结尾者。
Daddhī, silopo, anapuṃsakattā na rasso.
『daddhī』,元音省略,因非中性故不缩短。
Yonaṃ none pume.
「那些」(复数主格)用于阳性。
Jhasaññito yonaṃ nonevāhonti yathākkamaṃ pulliṅge. Daddhino.
以「鱼」为代表的那些词,其复数主格形式,在阳性中依次如此。「达底诺」。
Jantuhetvīghapehi vā.
从「生类」、「因」、「伊」、「阿」、「帕」等词之后,可选用(某格尾)。
Jantuhetuhi īkārantehi ghapasaññehi ca paresaṃ yonaṃ vā lopo hoti-daddhī, daddhiyo-evamālapane-getu-daddhi, daddhī.
此句详解为:『因生物原因用爪钩等器具时,其他者之生殖器有损伤或缺失,如此则称为daddhī者,即被约束者;因如此不完整、缺损,称为daddhī。』
Na jhīko.
『Na jhīko』意为『非皮肤』,指出非为皮肤的部分或性质。
Jhasaññito aṃvacanassa naṃ vā hoti-daṇḍinaṃ, daṇḍiṃ, daṇḍine.
若谓『具鞭者』非指有杖者,亦非指杖、有杖者。
No.
Jhito yonaṃ no vā hoti pulliṅgehi dutiyā yossa no daṇḍino, daṇḍi, daṇḍinā, daṇḍīhi, daṇḍībhi-daṇḍino, daṇḍissa, daṇḍinaṃ-daṇḍinā, daṇḍimhā, daṇḍismā.
若谓『具杖者』非指男子,非指第二人称阳性单数,亦非指杖者、杖、有杖者、持杖者、持杖们,有杖者的杖,这杖中,从杖,这杖中之杖,杖群中的杖,是杖中者。
Smino ni.
此处仅为语气词。
Jhito smiṃvacanassa ni hoti vā-daṇḍini. Daṇḍimhi, daṇḍismiṃ, daṇḍīsuevaṃ saṅghi gaṇi gāmaṇippabhutayo.
谓『具杖者』非指女性持鞭者。在杖群中、杖中,这样的持杖者,乃同僧团、族群、村落、平民诸类所共用者。
Īkārantaṃ.
谓语尾,表示动词之结尾。
Bhikkhu.
比库。
Lā yonaṃ vo pume.
愿这一男子属于你们。
Lato yonaṃ vo hoti vā pulliṅge.
愿这一男子是你们中已成比库或未成比库者。
Vevosu lussa
愿他们成为慈悲者。
Lasaññassa ussa vevosu ṭa hoti-bhikkhavo-aññatra-yo lope dīgho-bhikkhu (bho)bhikkhu.
愿他们远离懈怠,成为念觉清净者。比库们,没有人例外,只有那些因灭除而长久的比库。
Pumālapane vevo.
愿他们成为利他者。
Lasaññato uto yossālapane vevo honti vā pulliṅge-bhikkhave, bhikkhavo, bhikkhu-bhikkhuṃ, bhikkhavo, bhikkhu-bhikkhunā, bhikkhuhi,bhikkhūbhi-bhikkhuno, bhikkhussa, bhikkhūnaṃ-bhikkhunā, bhikkhumhā. Bhikkhusmā-bhikkhumhi. Bhikkhusmiṃ, bhikkhūsu-evaṃ setu ketu bhānu ādayo-jantuhetūnaṃ yosvayamhedo-jantvādinā vā yossa lope-jantu.
愿他们既是被慈悲所涵摄,亦为利他者。比库们,比库与比库,亦比库与比库尼,比库们,比库们持戒者,比库与比库尼,同生同住之众生。比库们,愿他们于比库中、于比库尼中,成为连接、桥梁和光明,以上种种缘由以及自身缘起,化解众生烦恼与断除烦恼。
Cantvādito no ca.
此处不表述为「起」或「非」。
Jantvādito yonaṃ no hoti vo ca vā pulliṅge-jantuno, jantavo, jantuyo-evaṃ dutiyāyomhi-(bho) jantu, jantu, jantuno jantavo-‘‘pumālapane vevo’’tivā ve vo ca jantave, jantavo, jantuyo-hetu, hetavo, hetu. Hetuyo-‘‘yomhivā kvacī‘‘tī yosulasaññassa ussa vā ṭā deso hetayo, hetuyo-(bho)hetu, hetu, hetave, hetavo, hetayo, hetuyo-hetuṃ, hetu, hetavo, hetayo, hetuyo bahusaddā namhi.
既是有情者,则是有情;亦非如此,尔等若乎殊异性别或界中有情者,有情,确如第二者之说——有情,有情者,有情体,犹如花开之谓。尔等有情,有情者,有情体,缘由、缘故、因缘。缘由之意为“何地何时”,即为因缘之识知所在处。因缘者因缘、因、因缘之间,多言语形态存于其中。
Bahukatinnaṃ
诸多已越渡者(之格尾变化)。
Namhī bahuno katissa ca nuka hoti tiliṅge-bahunnaṃsesaṃ bhikkhusamaṃ-bahu. Bahavo, bahū-(bho) bahu, bahu, bahave, bahavo, bahu bahuṃ, bahavo, bahu-bahunā. Bahuhi,bahūbhi-bahuno, bahussa, bahunnaṃ-bahunā, bahumhā. Bahusmā-bahumhi, bahusmiṃ, bahusu-vattusi.
于许多情况下,多数即是多数体或多部分,皆如比库等量众。多数,多个,多个(含义之多),多样,于多处、多方面、多群体、多位中。多者、由多个、多众,多所属、多群体、多中、多环境之意义。
Latupitādinamā simhi.
属叶枝类中之狮子。
Latuppaccayantānaṃ pitu mātu bhātu dhītu duhitu jāmātu nattu hotu potunañcā hoti simhi-vattā.
叶枝相依而生,父母、兄弟、姊妹、姐妹、友伴乃至亲族,皆悉同属狮范畴。
Latupitādinamase.
「拉图」、「毕达」等词,在呼格中(有特定规则)。
Latuppaccayantānaṃ pitādinaṃ cāraṅi hoti satoññatra-‘‘āraṅismā’’ti ṭo-vattāro.
以『拉图』(不定式)为前缀的『毕德』等词,在除夺格(『阿拉』格)以外的格位中,词尾变为『托』。
Ge ā ca.
在属格及呼格中,加『阿』。
Latupitādīnaṃ a hoti ge ā ca-(bho) vatta, vattā. Vattāro, vattāraṃ. Vattāre, vattāro-nāvacanassa ‘‘ṭānāsmāna’’nti ṭā-vattārā.
『拉图』、『毕德』等词,在属格中词尾变为『阿』,并加呼格(呼格形式):『瓦德』、『瓦德阿』。复数为『瓦德阿如』、『瓦德阿兰』。宾格与呼格为『瓦德阿勒』、『瓦德阿如』——对于具格,依据『托阿纳阿斯玛纳』之规则,变为夺格形『瓦德阿拉』。
Suhisvāraṅi
『Suhisvāraṅi』者,谓良好及声调变化等音韵法之称。
Subhisu tupitādīnamāraṅi vā hoti-vattārehi, vattārebhi, vattūhi, vattūbhi.
在各格(除呼格外)中,以『图』、『毕德』等为词尾之词,工具格词尾可任选:『瓦德阿勒希』、『瓦德阿勒比』、『瓦德乌希』、『瓦德乌比』。
Salopo.
『萨』被省略。
Latupitādīhisassa lopo vā hoti-vattu, navattuno, vattussa.
相离眦及诸眼睑等,当为断(或消灭)者,于九十有九分之内生起。
Namhi vā.
在与格中,可任选。
Namhi latupatādinamāraṅi vā hoti-vattārānaṃaññatra.
实为相离眦等诸眼睑,是生灭事相之别。
Ā
Namhi latupitādīnamāvā hoti-vattānaṃ. Vattunaṃ-smāssa vā-vattārā.
实为相离眦等诸眼睑,是所生净灭物,生起之处。
Ṭismino.
『斯敏诺』者,〔此为〕『斯』字之〔属格〕单数变化形式也。
Āraṅādesamhāsmano ṭi hoti.
原初集结处是结头节。
Rassāra ṅi.
〔此为〕短音『阿』之〔属格〕单数变化规则也。
Smimhi āro rasso hoti-vattari, vattāresu, vattusu-evaṃ bhattu hottu ādayo-satthusaddassa pana namhi bahulādhikārā vā āraṅādese-satthārā, satthunā-pitā.
在此,『āro』是系纽,在系纽、系纽场所及系纽物中,勤作劳苦者得以生起,然而,主尊声音繁多且阶层众多者则处于原初集结处,即诸尊者,称之为师父。
Pitādinamanatvādinaṃ
因为父等不思惟诸恩义故。
Natvādivajjitānaṃ pitādinamāro rasso hoti sabbāsu vibhattisu-pitaro iccādi cattusamaṃ-rassova viseso-natvādi nantu rassābhāvā nattāro iccādi guṇavantusi.
被拒绝等者中父等恶人乃为系缚者,于诸拆散中,父为主,欲等四者犹如系缚,与不思惟等殊异,系缚者无,未思惟者品质俱备。
Ntussa.
此处为终结。
Simhi ntussa ṭā hoti-guṇavā-ntuva vantvādi sambandhiyeva gayhate ntuvantumantvāvantutavantusambandhi’ti vacanato na jantutanatvādinaṃ-yo-ntantunamādināvānto-guṇavanto aññatra.
『Simhi ntussa ṭā』为关系词组,构成有关词性特征的连接。所谓『guṇavā』者,谓有性质者,『ntuva』为否定词,意指不具有某种性质。『vantvā』为动名词,表示具有…的状态。『ādi sambandhiyeva gayhate』则指在诸种关联中依照其相续相应。『ntuvantumantvāvantutavantusambandhi』一词表明否定具有性、性质、关联等概念的连结。总之,此处解释「不属于具有性状或性质的范畴,亦非关系联结中的成员」。此理非以生物之有生命性质为中,是在论词汇性质的归属,故非凡所有生物始具的根本性状。
Yvādo ntussa.
『Yvādo ntussa』意谓为『或为之』,即表明该词或语句存在某种可能性或状态。
Yavādisu ntussa a hoti-akārantattā ṭā-guṇavantā-na ce ha avidhānasāmatthiyā aptti avidhānassa caritatthatāya guṇavantassāti-(bho) guṇava,guṇavā, guṇavaṃ, guṇavanto, guṇavantā-guṇavaṃ, guṇavantaṃ, guṇavante-guṇavatā, guṇavantena, guṇavantehi, guṇavantebhi-guṇavato, guṇavassa, guṇavantassa, guṇavataṃ. Guṇavantānaṃ-guṇavatā, guṇavantā, guṇavantamhā, guṇavantasmā-guṇavati, guṇavante, guṇavantamhi. Guṇavantasmiṃ, guṇavantesu-evaṃ maghavantu bhagavantuppabhutayo.
在『亚瓦』等词中,『恩图』之『阿』字尾〔发生变化〕——由于以『阿』字结尾之故,〔依〕『塔』规则及『古纳旺达』等〔词〕——若无〔特别〕规定,则依无规定之通行原则,〔依〕『古纳旺达萨』〔之规则〕——(呼格)古纳瓦、古纳瓦、古纳旺,古纳旺朵、古纳旺达——古纳旺,古纳旺当,古纳旺德——古纳瓦达、古纳旺德那、古纳旺德希、古纳旺德毕——古纳瓦朵、古纳瓦萨、古纳旺达萨、古纳瓦当,古纳旺达南——古纳瓦达、古纳旺达、古纳旺达姆哈、古纳旺达斯玛——古纳瓦提、古纳旺德、古纳旺达姆希,古纳旺达斯明,古纳旺德苏——如此,〔以〕「玛嘎旺图」「巴嘎旺图」等词为首〔之类〕,皆同此例。
Himavato vā o.
『Himavato vā o』中『Himavato』是属格,指『喜马拉雅山的』,『vā』表选择连词,『o』则为称呼或终助词,整体表明此处涉及喜马拉雅谱系或物属的某种选择或归属。
Himavato simhi ntussa o vā hoti-himavanto, himavā-sesaṃ guṇavāva.
『Himavato simhi ntussa o vā hoti』为复合句,意谓『喜马拉雅的,与狮子无异或异或与喜马拉雅山的其它整体具有共性』。『himavā-sesaṃ guṇavāva』指『喜马拉雅整体之具足特性』,强调部分和整体性质的联系,体现词性属性与内容的一致性。
Ukārantaṃ.
『Ukārantaṃ』者,即『终止于字母乌』,指形态词尾或拼写以“u”音结尾的复合语素,属于语法形态分析的术语,说明此词尾类型之特征。
Vessabhu. Vessabhuvo, vessabhu-(bho) vessabhu, vessabhuve, vessabhuvo, vessabhu-sesaṃ bhikkhusaddasamaṃ-evaṃ sayambhu parābhibhu abhibhuādayo-gotrabhu sahabhu saddehipanayonaṃ‘‘jantvādito no ve’’ti no vo vā-gotrabhuno, gotrabhuvo, gotrabhu-sabhabhuno, sahabhuvo. Sahabhu-sabbaññusaddassayosveva viseso.
〔第一格单数形为〕「韦萨布」;〔复数形为〕「韦萨布沃」,「韦萨布」——(呼格)「韦萨布」,〔宾格有〕「韦萨布韦」、「韦萨布沃」,「韦萨布」——其余格变与比库词相同——如此,「萨扬布」「巴拉毕布」「阿毕布」等词亦同——「戈德拉布」「萨哈布」二词,依〔规则〕「从『珍图』等词起,『诺』可变为『韦』」,〔故〕属格单数可作「戈德拉布诺」或「戈德拉布沃」,〔主格复数可作〕「戈德拉布」;〔同理,〕「萨巴布诺」、「萨哈布沃」,「萨哈布」——「萨巴尼乌」词仅在〔主格〕复数位置上有〔此〕区别。
Kuto.
为何如此?
Kuppaccayantato yonaṃ no vā hoti pulliṅge-sabbaññuno-aññatra lopo ca-‘‘lā yonaṃ vo pume’’ti na vo ‘‘kuto’’ti jantvādīhi puthakkaraṇa-sabbaññu-evaṃ viññuvidu vedagu pāragu ādayo kuppaccayantā.
因其相续繁杂,族群之间不互相认同。某些纯男性群体中,皆通晓族称,除了消亡者外(消亡者指已经灭绝的族群)。因此,对‘‘那是你们的族群’’这样的话语,不承认 ‘‘为何是这样’’,不受族外人所知晓,唯有内部通晓此事。由此可见,有知识、明见、精通等高级者,同样能意识到此处族群语言互不相通。
Ūkārantaṃ.
止于符号末尾。
Go.
Gossāgayihinaṃsu gāvagavā.
有相当者逐渐消失,像牛群般散失。
Gasihinaṃvajjitāsu vibhattisu gosaddassa gāvagavā honti.
在无族称者、失去记忆或散失细节者间,族姓名称变得像牛群一样消散。
Abhagohi ṭo
〔规则:〕非「格」位〔来的〕「朵」〔音变〕。
Ubhagohi yonaṃ ṭo hoti-gāvo, gavo-(bho) go, gāvo, gavo.
〔凡〕非「格」位来的〔主格〕复数词尾,〔均〕变为「朵」——〔如〕「嘎沃」「嘎沃」——(呼格)「格」,〔主格复数〕「嘎沃」「嘎沃」。
Gāvumhi.
『牛』格位变化。
Aṃvacanegossa gāvuvāhoti-gāvuṃ, gāvaṃ, gavaṃ, gāvo, gavo.
在单数宾格中,『go(牛)』一词有以下诸形:『gāvuṃ』、『gāvaṃ』、『gavaṃ』;复数主格则有:『gāvo』、『gavo』。
Nāssā.
『牛』词的『具格/从格』。
Goto nāssa ā hoti vā-gāvā, gāvena, gavā, gavena gohi, gobhi.
『go』(牛)字,其词干字母『a』有时变为『ā』——如:「gāvā、gāvena、gavā、gavena、gohi、gobhi」等变格形式。
Gavaṃ sena
「gavaṃ」与「sena」连用(即「gavaṃ」之属格复数形式与相关格词的组合用例)。
Gossa se vā gavaṃ hoti saha sena-gavaṃ, gāvassa, gavassa.
牛或称为与牛群共处的牛,属牛群所有之牛。
Gunnañca nantā.
具备优良品质者许多。
Naṃvacanena saha gossa gunnaṃ hoti gavañca vā-gunnaṃ gamaṃ, gonaṃ-gāvā, gāvamhā, gāvasmā, gavā, gavamhā, gavasmā-gāve, gāvamhi, gāvasmiṃ, gave, gavamhi, gavasmiṃ.
此词与牛相关词汇并用,即牛的优良性质,也包括与牛相关的群、集、处所等,如:牛群、牛的、从牛而来、在牛中、属于牛等。
Sumhi vā.
有时如此。
Gossa sumhi gāvagavā honti vā-gāvesu, gavesu, gosu.
牛之中有牛及群牛,这些牛分布于牛群、牛群处、牛群之中。
Okārantaṃ-pulliṅgaṃ.
以长元音『o』结尾的阳性词类。
Kaññā.
少女。
Sā.
Itthiyaṃ vattamānassa nāmassante vattamāno ākāro ghasañño hoti-jantvādinā vāyolopo-kaññā, kaññāyo-‘‘ghabrahmādite’’ti gassevā-kaññe, kaññā-yomhi-kaññā, kaññāyo.
当表示女性的名词词干末尾处于活跃状态时,该末尾的『a』音被称作『gha』标记——依据『jantv』等规则,有时『vā』音发生省略——由此得「kaññā、kaññāyo」;又依据『gha-brahma』等规则,仅『ga』取『e』音变——由此得「kaññe、kaññā」;在『yo』格位中则为「kaññā、kaññāyo」。
Gho ssaṃsasāsasāyaṃtiṃsu
【字母 gh 规则】在 ss、aṃ、sa、sā、sa、yāṃ、ti、ṃsu 等词尾之前,gh 音发生音变。
Ssamādisu gho rasso hoti-kaññaṃ, kaññā, kaññāyo-
【gh 短化规则】在 ss、mā 等词尾之前,gh 变为短音。例词变格示范:kaññaṃ(受格单数)、kaññā(主格单数)、kaññāyo(主格复数)。
Ghapatekasmiṃ nadīnaṃ yayā.
在「gha」这一类中,关于河流(等阴性名词)用「yā」(作第七格单数词尾)。
Ghapato nadīnamekasmiṃ yayā honti yathākkamaṃ-kaññāya, kaññāhi, kaññābhi-kaññāya, kaññānaṃ, -smimhi-
『ghapato』者,渊流名之一,指某一河流之水,依其自然之道,如女子间之相随,女子与女子彼此相依相顺。
Yaṃ.
『yaṃ』者,指前述河水之所。
Ghapato smino yaṃ vā hoti-kaññāyaṃ. Kaññāya, kaññāsu. Evaṃ saddhā sudhā sukhāādayo-‘‘nāmmādīhī’’ti ammā annā ambāhi gassa ekārābhāve.
『ghapato smino yaṃ vā hoti-kaññāyaṃ』意即在该河流中流动的水,如女子所相伴随,女子之间相互往来。由此类比,信心如甘露、如安乐诸法,若无其母,如粮食、乳液、母亲、乳母,因缺一不可则无统一之体。
Rasso vā.
【规则】:或亦可短化。
Ammādinaṃ ge rasso vā hoti-amma, ammā iccādi-sesaṃkaññāva-sahāparisāhi smino’’ti sabhāparisāyā’’ti tiṃ vā hoti ‘‘ghossa’’ miccādinā rasse-sahatiṃ-aññatra-sahāyaṃ, sahāya-parisatiṃ, parisāyaṃ, parisāya.
纲维如绳索,绳索系于诸母之间,绳索犹如母亲及其众姐妹婆罗门集会,称为『sabhāparisā』。所谓『迷妄绳索』,指错误之连结,仅能互相紧缚,无他依赖,此为兄弟姐妹般之结合、集会、团体。
Ākārantaṃ.
以『阿』(ā)字母结尾者。
Mati-yomhi-
『mati』之语包含意念、知见之义。
Pitthiyaṃ.
于背格(属格/处格形式)。
Itthiyaṃ vattamānassa nāmassante vattamānā ivaṇṇuvaṇṇā pasaññā honti.
对于『itthiyaṃ』现行用语中不见于姓名,现用色彩与光彩反显其清净。
Yepassavaṇṇassa.
关于与『阿』(a)同音者。
Pasaññassa ivaṇṇassa lopo vā hoti yakāre-vacatthitavi bhāsāyaṃ-matyo-aññatra-jantvādinā vā yolope-matī, matiyo-(bho)mati, matyo, mati, matiyo-matiṃ, matyo, matī, matiyo ‘‘ghapa’’iccādinā yādese-matyā, matiyā, matīhi, matihi-matyā, matiyā, matīnaṃ-smimhi-matyaṃ, matiyaṃ, matyā, matiyā, matīsu-evaṃ kitti kanti tantippabhutayo-rattiyā smino ‘‘ratyādīhivo smino’’ratyādīhivo smino’’ti ṭo vā-ratte-aññatra-ratyaṃ, rattiyaṃ, ratyā, rattiyā-sesaṃ matiyā samaṃ.
清净色彩类词汇中,如『pasañña』所示,可能出现省略或变形;例如,某些词汇于雅言文中无他义,仅以音节或形态变化表现。对此,诸如『matiyo』、『mati』等多种词形变体,或因音韵、语法原因,在不同语境中有分化用法;又如複合词间的连接,如『ghapa』等附加词,表明以不同语音式样出现。整体呈现了诸多词形变异及其相互间的关系,尤其是在夜晚、光彩等范畴的语义连结中,表现出各种词尾的同义或近义现象。
Ikārantaṃ.
以『伊』(i)字母结尾者。
Dāsī, dāsyo, dāsī, dāsiyo-(bho)dāsi, dāsī, dāsyo, dāsī, dāsiyo.
「女奴」(单数主格)、「女奴们」(复数主格)、「女奴」(单数主格)、「女奴们」(复数主格)——(呼格)「女奴啊」、「女奴」(单数主格)、「女奴们」(复数主格)、「女奴」(单数主格)、「女奴们」(复数主格)。
Yaṃ pīto.
『被喝醉者』。
Pasaññito aṃvacanassa yaṃ vā hoti-dāsyaṃ, dāsiyaṃ, dāsiṃ, dāsyo, dāsī, dāsiyo-dāsyā, dāsiyā, dāsīhi, dāsībhi-dāsyā, dāsiyā, dāsīnaṃ-dāsyaṃ, dāsiyaṃ, dāsyā, dāsiyā, dāsīsu-evamosadhī pokkharaṇī ādayo-nadisaddā yosu-
受戒净者之称谓,有『奴隶』、『女奴』、『女奴』、『男奴』、『女奴』、『男奴』等多种变化形式,如『奴隶的』、『女奴的』、『女奴们』、『男奴们』,以及以二、三数词尾变化的词形。此类词形,如同涌泉、河流、鸟鸣声等名称一般。
Najjā yosvāma.
『在这河流声音之中』。
Yosu nadisaddassa āma vā hoti-saca.
『见于河流声音之中』,或『伴随而生』。
Manubandho sarānamantā paro.
『人缚之者,寻求庇护者』,意思是指他为人缚住,向他人寻求保护。
Makāronubandho yassa so sarānamantā sarā paro hotī’ti īkārā paro-‘‘yavā sare’’ti yakāre dassa cavaggo yassa pubba rūpaṃ-najjāyo-aññatra-vā palopayolopesu-najjo, nadī, nadiyo iccādi.
『Makāra』者,指附著於水流之物;言其為最末一環,若有涌流相連者,即成連結;另『paro』者,此為名詞,意為『次第』;此處教法中,以此識別先前形態非由該物所生,僅有移變消失者,如湖泊、河流、河川等。
Īkārantaṃ.
以长『伊』(ī)字母结尾者。
Yāgu, yāgu, yāguyo-(bho)yāgu, yāgu, yāguyo-yāguṃ, yāgu, yāguyo-yāguyā, yāguhi, yāgubhi-yāguyā, yāgunaṃ-yāguyaṃ, yāguyā, yāgusu-evaṃ dhenu sassu piyaṅguppabhutayo-mātu dhītu duhitu saddā pitusaddasamā-salopābhāvapakkhe yādese mātusaddassa pana ‘‘ye passā’’ti yogavibhāgā vā palopo-matyā, mātuyā.
此詞彙群屬於以『yāgu』字根變化之詞,包括不同格與數。『yāgu』本義指牝牛,牛之母、姊妹與子女,音節變化形如『yāgu』、『yāguyo』、『yāguyā』等。此處示例以牛、骡、驴等雜糅母類比父母相似音聲中,子女、父親等詞聲調差別;『mātusaddassa』即母親之音聲,部份教義中稱『ye passā』等,以辨識相關性。
Ukārantaṃ.
以『u』为词尾者。
Vadhū, vadhū, vadhuyo-(bho)vadhu, vadhu, vadhuyo-vadhuṃ, vadhū, vadhuyo-vadhuyā, vadhūhi, vadhūbhi-vadhuyā, vadhūnaṃ-vadhuyaṃ, vadhuyā, vadhūsu-evaṃ jambu vāmorū sarabhu ādayo.
【vadhū 词变格表】「vadhū(媳妇/年轻女子)」一词的完整变格如下——主格:vadhū、vadhū、vadhuyo;呼格:(bho)vadhu、vadhu、vadhuyo;受格:vadhuṃ、vadhū、vadhuyo;具格:vadhuyā、vadhūhi、vadhūbhi;与格/属格:vadhuyā、vadhūnaṃ;处格:vadhuyaṃ、vadhuyā、vadhūsu。同一变格范式适用于 jambu(阎浮树)、vāmorū(大腿)、sarabhu 等词及其同类词。
Ūkārantaṃ.
以『ū』为词尾者。
Go iccādi pumena samaṃ.
与牛等雄性动物相同。
Itthiliṅgaṃ.
女性标志。
Cittasi.
『心』者(cittasi),即「你是心」之意(此为训诂释义,解析复合词或句式结构)。
Aṃ napuṃsake.
非男性的。
Akārantato nāmasmā sissa aṃ hoti napuṃsakaliṅge-mittaṃ-yomhi.
因无性,故其名为非男性,亦即为非男性标志者及伴侣。
Yonanti.
『yoni(子宫;起源)』之业格复数形。
Akārantato nāmasmā yonaṃ nī hoti napuṃsake’ti ni ādeso.
从未发生过的事情称为女性,不属于无性者,这是此处的教义。
Nīnaṃ vā.
也称为没有。
Akārantato nāmasmā nīnaṃ ṭāṭe vā honti yathākkamaṃ-cittā, aññatra-‘‘yolopanīsu dīgho’’tidīghe-cittāni-(bho) citta, cittā, cittā, cittāni-cittaṃ, citte, cittāni-citteneccādi buddhasaddasamaṃ-evaṃ pānadānappabhutayo-ekaccādinaṃ tu paṭhamānimhi viseso.
未发生过的事情称作未发生的事物,如同心念激荡,有多重层面,其中不同心念长短不一,心、心、心、种种心念,心中所现的心念,如佛语所说,利益众生等,唯独有些是初始的特异心。
Na nissa ṭā.
不是没有。
Ekaccādīhi parassa nissa ṭā na hoti-ekaccāni, paṭhamāni-padādīhi nāsmiṃsu.
有些人对他人不是没有,有些是不具有初始特征的,没有初次,是无此的。
Nāssa sā.
不存在此物。
Padādihi nāssa sā hoti vā-padasā, padesa-bilasā, bilena.
『Padādihi』者,谓足部或足节,或称行走之处,或指部位,或由其所含之义而名。
Padādihi si.
由词首等接续主格单数词缀。
Ehi smino si hoti vā-padasi, pade, padamhi, padasmiṃ-kamma saddato nāssa‘‘nāsseno’’ti eno vā-kammena-aññatra pumādinā vā utte-kammunā, kammanā-imināva sasmāsu uttaṃ-tassa lasaññāyaṃ-sasmānaṃ yathāyogaṃ nonā niccaṃ-vavatthitavibhāsāyaṃ-kammuno, kammassa-kammunā, kammā, kammamhā, kammasmā-‘‘kammādito’’ti smino vā nimhi-kammani, kamme, kammamhi, kammasmiṃ-sesaṃ cittasamaṃ-camma vesma bhasmādayo kammasmā uttatoññatra-gacchantasi-‘‘ntassaṃ’’ti vā amhisilopo-gacchaṃ-aññatra sissa aṃ-gacchantaṃ, gacchantā gacchantāni-(bho)gaccha, gacchā, gacchaṃ, gacchantā, gacchantāni-gacchaṃ, gacchantaṃ, gacchante, gacchantāni-nādisu pulliṅgasmaṃ-evaṃ yajanta vajantādayo.
『Ehi』与『smino』连用者,谓在此足节,足部,部位,足中,或某处,若无动作动词,则无『无』意;谓此言语动作除非是人犯失或过失,或由动作义及相应目的,或对现行之正当说明、说明动作、说明三界之义、行功用、行法,亦如『kammādito』是指动作后续者;而于动作、动做之处,若同心意、口意结合,则如燃烧灰尘等由动作所生结局,谓动作向上他往而非复归原处,是谓『ntassaṃ』;又有词形变化,如gaccha、gacchā等,都有行走、去往之意,如所行之目的地即是行动所向之处。
Akārantaṃ.
谓无作之意,即无动作、非为作事之境。
Aṭṭhi
「骨」(此为「aṭṭhi」词条的释义起始,意为骨骼、骨头)。
Jhalā vā.
或作『焰』等。
Jhalato yonaṃ ni hoti vā napuṃsakaliṅge-aṭṭhini-yo lopadighesu-aṭṭhi-(bho)aṭṭhi, aṭṭhīni, aṭṭhī-aṭṭhiṃ, aṭṭhini, aṭṭhi = tatiyādisu munisaddasamaṃ-evamacchi akkhi dadhi satthi ādayo.
在注释中所谓的『巴胎』,其并非仅指男性生殖器,而是在骨骼如指骨、指节骨、胳膊骨、身体骨骼等处通用的称谓。『巴胎』即是指自第三音节起,与禅者发声类似的声音,同时还有眼睛、乳房、肚皮、乳头、腋下、眼睛等意涵。
Ikārantaṃ.
以字母『伊』结尾。
Daṇḍī-‘‘ekavacane’’ccādinā rasso-silopo-daṇḍīni, daddhī-(bho)daṇḍi, daṇḍī, daṇḍīni, daddhī-daṇḍinaṃ,daṇḍiṃ, daṇḍīni, daṇḍī-sesaṃ pulliṅgasmaṃ-evaṃ sukhakārī sīghayāyī ādayo.
『杖』原指单数,继而引申指绳索、金属条、鞭子等形状,称为杖。又有腋下的杖、杖、若干杖、腋下杖、杖的复数等说法。其也是象征安乐且加速之义。
Īkārantaṃ.
以字母『伊』结尾。
Cakkhu, cakkhuni, cakkhu-aṭṭhisaddasama-evamāyu madhu matthu dhanu cittaguppabhutayo-āyusāti kodhādittā nāssa sā vā-ambusaddā smino‘‘ambavādīhī’’ti vā ni ādesā-ambuni, ambumhi, ambusmiṃ.
眼睛、眼眸及眼骨三者的声音相同,同样表示寿命、甘甜、滋养、弓弩、心意、隐秘之意及年寿。由愤怒等引发的风声亦非此处所指,非此义,也非水声。水声有『含水者』的称谓,故水中、水里、水内皆非其义。
Guṇavantusi.
有德性者。
Addhaṃnapuṃsake.
【关于「半」字用于中性词】
Ntussa addhaṃ hoti simhi napuṃsake-guṇavaṃ, guṇavantaṃ-yomhi-‘‘yavādontussā’’ti akāre‘‘yonaṃ nī’’ti ni tassa vā ṭādese-guṇavanatāniccādi-gacchantasamaṃ-evaṃ yasavantu dhanavantu gomantvādayo.
『有……者』词尾「-ntu」在中性词单数主格时,其「半」形式为:「具德者」(单数主格:guṇavaṃ;宾格:guṇavantaṃ);在复数主格时,依「yava等词尾变为ont」之规则,于「a」音处依「yo格变ni」之规则,「ni」亦可替换为「ṭā」等——如「具德者们」、「无常者们」等,此与「行者」同一变化模式。同理,「具名誉者」、「具财富者」、「具牛群者」等词亦依此类推。
Ukārantaṃ.
【以「u」音结尾的词】
Gotrabhu, gotrabhuti, gotrabhu-(bho)gotrabhu, gotrabhuni, gotrabhu-gotrabhuṃ, gotrabhuti, gotrabhu-gotrabhunā iccādi pulliṅge vessabhusaddasamaṃ-evaṃ abhibhu sayamabhu dhammañña ādayo.
「度种姓者」,其单数主格为「度种姓者」,呼格为「诶,度种姓者!」,复数主格为「诸度种姓者」,单数宾格为「度种姓者」(宾格),复数宾格为「诸度种姓者」,单数工具格为「由度种姓者」,依此类推——在阳性词格变化上与「胜光者」一词相同。同理,「已胜者」、「自生者」、「知法者」等词亦依此类推。
Ūkārantaṃ-napuṃsakaliṅgaṃ.
『以长元音ū结尾的中性词』。
Atha sabbādīnaṃ rūpanayo niddisīyate-sabba katara katama ubhaya itara añña aññatara aññatama pubba parāpara dakkhiṇuttarādha rānivavatthāyamasaññāyaṃ-ya tya ta eta ima amu kiṃ eka tumhaamha iccete sabbādayo-sabbo.
接着,阐明以『一切』等词为首的代词的色声(语形)规则——『一切』(sabba)、『哪一个』(katara)、『哪一个』(katama)、『两者』(ubhaya)、『另一个』(itara)、『另一个』(añña)、『某一个』(aññatara)、『某一个』(aññatama)、『前』(pubba)、『前后』(parāpara)、『右左下上』等表方位与指定义的词、『不具想』(asaññāyaṃ)——以及『ya』、『tya』、『ta』、『eta』、『ima』、『amu』、『kiṃ』、『eka』、『tumha』、『amha』这一组词,凡此皆称为以『一切』(sabba)为首的代词类。
Yonameṭa.
『Yonameṭa』者,是一个词根合成,意指“由此而生”或“来自于此”。
Akārantehi sabbādihi yonameṭa hoti-sabbe-evamālapana dutiyāyosu.
在所有不带变格词尾的形式中,此『Yonameṭa』存在无形态变化的词尾;凡此般说法皆在第二格复数中出现。
Sabbādīnaṃ namhi ca.
所有名词的属格形式皆含有此义。
Akārantānaṃ sabbādīnaṃ e hoti namhi suhisu ca.
所有无形态变化词尾的属格形式皆是如此,同时含有属格与便利之意。
Saṃsānaṃ.
诸轮回(众流)之属格形式。
Sabbādito naṃvacanassa saṃsānaṃ honti-sabbesaṃ, sabbesānaṃ-sesaṃ buddhasamaṃ-itthiyaṃ ‘‘itthiyamatvā’’ti āppaccaye saralope ca kate ākārassa ghasaññāyaṃ kaññāsaddasseva rūpanayo, ayantu viseso.
词根『Sabbādit』表示“一切所生”,此为“无生法”的流转状态,皆归属于佛法所述之真谛。于此文中“itthiyamatvā”为引发词尾简化的缘由,因简化与消失的变格而出现类似于“ghasa”(草)的音,亦有称其为“少女之声”的比喻,显示其形态变化所带来的特殊性质。
Ghapā sassa ssā vā.
『ghapā』是动词『ghapeti』的第三人称单数现在时,意思是吹气、吹气声。此处『ssa ssā vā』是强调词,意谓此吹气声乃是这样。
Sabbādīnaṃ ghapato sassa ssā vā hoti-‘‘ghossa’’miccādanā rasse-sabbassā. Sabbāya-namhi-sabbāsaṃ. Sabbāsānaṃ.
总而言之,『ghapato sassa ssā vā』表示吹气的声音。『ghossa』即声音,『miccādanā』指出是虚假的声响。『rasse-sabbassā』意为声音整体的全部。在这全部的意义里,指的是一切有声音的虚妄现象。此句整体说明,所有事物的声音,均为三界中虚幻不存在的声响。
Smino ssaṃ.
『Smino ssaṃ』即此处为『smin』(内在、内部、在中间)与助词,意指在一切之中、在诸法之中。
Sabbādinaṃ ghapato smino ssaṃ vā hoti-sabbassaṃ, sabbāyaṃ, sabbāya-napuṃsake-sabbaṃ-yossa nimhi-
意谓在一切事物中,以吹气声音为例,乃是整体性的、普遍性的。这种整体普遍的是涵盖了所有存在,无论性别,乃至全部现象。
Sabbādīhi.
『Sabbādīhi』即以一切(之理)为基础,说明此吹气声或响声无外例,普遍具足。
Sabbādihi parassa nissa ṭā na hoti-sabbāni-(bho)sabba, sabbā, sabbāni-sabbaṃ, sabbe, sabbāni-nādisu pumeva-katarādayo tayo tīsu liṅgesu sabbasamā-evaṃ itara aññasaddā-ssāssaṃsu viseso.
『Sabbādihi parassa nissa ṭā na hoti』指在一切法中无别的所在,此处取『sabba』与其相关词为代表,即全部、所有。人类三种根本性别如男性、女性、中性,在声音上毫无二致。其他词义上也相同,诸声皆如此特性,显示声音现象的平等与无自性。
Ssaṃssāsyāyesvitarekaññetimānami.
此处于此教法中,谓一切事物唯独分别它自身。
Ssamādisu itaraekaaññaeta imैññesaṃ i hoti-itarissā, itarissaṃ-aññissā, aññissaṃ-aññataraaññatamasaddā liṅgattaye sabbasamā-pubbo-yo.
于多种初始中,对他者分别存在诸于是他及非他、彼此异于彼者等差别音声之种类,此皆普遍同时先行之标识。
Pubbādīhi chahi.
首先分为六种。
Etehi chahi savisaye eṭa vā hoti’ti yosseṭa-pubbe, pubbā-(bho)pubba, pubbā, pubbe, pubbā-pubbaṃ, pubbe, pubbā-sesaṃ sabbaliṅge sabbasamaṃ-evaṃ parādayo pañca-yo, yā, yamiccādi sabbasamaṃ-yādinamālapane rūpaṃ na sambhavati-tyasi.
由此六种详尽科别而成,于之前者中,有先次先后,前后先后,前,先,前后先次,前后,前余等,一切标识皆等同,依此归纳出五个类,则一切始终同等依序事相一并列举,此于根本恒实无法成就。
Tyatetānaṃ tassa so.
除却者即其断除。
Tyatetānamanapuṃsakānaṃ tassa so hoti simhi-syo, syātyamiccādi-so.
除却中非男子者,其内为狮子种,此亦有或无诸如彼此等差。
Ta tassa no sabbāsu.
『Ta』者,指示代词,意为『那、此』,用于指示远称。
Tasaddassa tassa no vā hoti sabbāsu vibhattisu-ne, te-naṃ taṃ, ne, te-nena, tena, nehi, tehi, nebhi, tebhi-
『ta』词(即彼/他)的词干『ta』,在一切格位变化中,或变为『no』,或变为『te』——例如:『ne』、『te』(宾格复数)——『naṃ』、『taṃ』(宾格单数)——『ne』、『te』(复数宾格)——『nena』、『tena』(具格单数)——『nehi』、『tehi』(具格/离格复数)——『nebhi』、『tebhi』(具格/离格复数别形)——
Ṭa sasmāsmiṃssāyassaṃssāsaṃmhāmhismimimassa ca.
「ṭa」规则:于『sasmā』、『smiṃ』、『ssa』、『yaṃ』、『ssa』、『saṃ』、『mhā』、『mhi』、『smiṃ』、『imassa』等格位词尾中,亦适用此替换规则。
Sādasvimassa tasaddatakārassa ca ṭo vā hoti-pubbasara lope-assa, nassa, tassa-nesaṃ, nesānaṃ, tesaṃ, tesānaṃ-amhā, asmā, namhā, nasmā, tamhā, tasmā-amhi, asmiṃ, namhi, nasmiṃ, tambhi, tasmiṃ, nesu. Tesu-itthiyaṃ-sā, nā, nāyo, tā, tāyo-naṃ, taṃ, nā, nāyo, tā, tāyo-nāmhi kate-
「sa」及「ta」字之字尾「t」字形(即 t-字干),在前位母音省略(pubbasara-lopa)之后,可变换为「ṭ」字形,亦可不变——以下列出相关格位形式: 属格/第六格:assa、nassa、tassa;nesaṃ、nesānaṃ、tesaṃ、tesānaṃ 从格/第五格:amhā、asmā、namhā、nasmā、tamhā、tasmā 处格/第七格:amhi、asmiṃ、namhi、nasmiṃ、tambhi、tasmiṃ、nesu、tesu 阴性词形:sā、nā、nāyo、tā、tāyo;naṃ、taṃ、nā、nāyo、tā、tāyo (备注:「nāmhi kate」表示于阴性处格形式当中所适用之规则。)
Ssā vā tetimāmūhi.
『Ssā vā tetimāmūhi』意为『这个(指示词)分别归入第三类(演变类别)』,指出此指示词属于特定语法类型。
Ghapasaññehi tā etā imā amūhi nādanamekasmiṃ ssā vā hoti-vā ṭā dese-assā, nassā, nāya.
『嘎』等诸格尾,于此诸词,以『阿母』等替换时,在某一地方用『阿萨』、『纳萨』、『纳亚』等形式。
Tāya vā.
那是它的。
Ssaṃssāssāyesu tassa vā i hoti-tissā, tassā, tāya-nāhi, nābhi, tāhi, tābhi-sassa vā ssāmhi-assā, nassā, tissā, tassā, ssādesābhāvapakkhe.
在这个词的格尾上,可有「三格」、「与格」、「工具格」、「处所格」、「离格」,或它在第三格、与格、工具格、处所格、离格的缺失等情形。
Tetimāto sassa ssāya.
其三者者,是该词的格尾。
Tā etā imāto sassa ssāyo hoti vā-assāya, nassāya,
这些,是该词的格尾,或是复数格尾,
Tissāya, tassāya-dvihi muttapakkhe-tāya tāya-naṃvacanassa samādese takārassa ca vā ṭādese ‘‘sunaṃhisu‘‘ti dīghe ca kate-āsaṃ, nāsaṃ, nāsānaṃ, tāsaṃ, tāsānaṃ-sattamiyaṃ-assaṃ, assā, nassaṃ, nassā, nāyaṃ, nāya, tissaṃ, tissā, tassaṃ, tassā, tāyaṃ, tāya, nāsu, tāsu-napuṃsake-naṃ, taṃ, nāti, tāti, naṃ, taṃ,ne, nā, ni, te, tāni-nādisu pumeva-evametasaddassa tīsu liṅgesu-ṭanādesābhāvo’va viseso-imasi.
在复数第三格、复数与格的双数之后,或第三格、工具格的呼格变体中,有‘‘sunaṃhisu‘‘音节,这包括长形式的‘‘āsaṃ‘‘,‘‘nāsaṃ‘‘,‘‘nāsānaṃ‘‘,‘‘tāsaṃ‘‘,‘‘tāsānaṃ‘‘——这都是复数与格,第七格,单数与格以及呼格,第三格,工具格,处所格等,本质上是这语素三个性别的格尾缺失之特例。
Simhi napuṃsakassāyaṃ.
如同雄狮的阳性格尾。
Imasaddassānapuṃsakassāyaṃ hotisimhi-ayaṃ, ime, imaṃ, imenā.
『imasad』是指这个、这、如此的人称代词,指示近称男性,含义为此、这个、这般。
Nāmhinimi.
这是名称。
Imasaddassānitthiyaṃ nāmhi anैmiccādesā honti-anena, iminā-hi-
『imasad』的意义中,不存在变化或非恒定的地界,因其指示的为近称,
Imassā nitthiyaṃ ṭe.
这个指示作用是明确的。
Imasaddassānitthiyaṃ ṭe hotivā sunaṃhisu-ehi, ehi, imehi, imehi-sa-ṭasasmāsmi miccādinā sabbassimassa vā ṭādese-assa, imassa, esaṃ, esānaṃ. Imesaṃ, imesānaṃ-amhā, asmā, imamhā, imasmā-amhi, asmiṃ, imamhi, imasmiṃ, esu, imesu-itthiyaṃ-ayaṃ, imā, imāyo-imaṃ, imā, imāyo-nā-‘‘ssā vā tetimāmūhī’’ti ssā vā, ṭādese ssamiccādinā i ā dese ca-assā, imissā-aññatra = imāya, imāhi, imāhi-sa-assā, imissā, assāya, imissāya, imāya, naṃvacanassa samādese imassa ca ṭādese ‘‘sunaṃhasū’’ti dīghe ca kane-āsaṃ, imāyaṃ-sānamādese-imāsānaṃ-sattamiyaṃ-assaṃ, imissaṃ. Assāya, imissāya, imāyaṃ, imāya, imāsu-napuṃsake.
『伊玛』词于阴性,格尾『德』变为『苏』;取『纳含希苏』——『伊希』、『伊希』、『伊梅希』、『伊梅希』;取『萨』,以『达萨斯玛斯弥』等规则,凡『萨巴萨伊玛萨』皆可替换为——『阿萨』、『伊玛萨』、『伊萨含』、『伊萨纳含』;『伊梅萨含』、『伊梅萨纳含』;『阿姆哈』、『阿斯玛』、『伊玛姆哈』、『伊玛斯玛』;『阿姆希』、『阿斯弥含』、『伊玛姆希』、『伊玛斯弥含』、『伊苏』、『伊梅苏』——于阴性:『阿杨』、『伊玛』、『伊玛约』;『伊玛含』、『伊玛』、『伊玛约』;具格——依『阿萨瓦德底玛姆希』规则,『阿萨』可用,替换后再依『阿萨弥』等规则将『伊』替换为『阿』——『阿萨』、『伊弥萨』——其余形式:『伊玛亚』、『伊玛希』、『伊玛希』;属格——『阿萨』、『伊弥萨』、『阿萨亚』、『伊弥萨亚』、『伊玛亚』;第四格词尾同位替换,以及『伊玛萨』替换后,依『苏纳含哈苏』规则延长并加『咖纳』——『阿萨含』、『伊玛杨』;以『萨纳含』替换——『伊玛萨纳含』;第七格——『阿萨含』、『伊弥萨含』;『阿萨亚』、『伊弥萨亚』、『伊玛杨』、『伊玛亚』、『伊玛苏』——中性词。
Imassidaṃ vā.
『伊玛萨』之中性形式为『伊当』,或亦可用。
Aṃsisu saha tehi imassidaṃ vā hoti napuṃsake-idaṃ, imaṃ, imā, imāni-idaṃ, imaṃ, ime, imāni-tatiyādisu pulliṅgasmaṃ-amusi.
『含肢』者,连同这些,此处此时此地关于无性者之物有所指,谓此、这些、彼等。于第三人称等阳性词中,此为阳性中单数第一形式。
Massāmussa.
『Massāmussa』者,名称词,指特定事物,此处指称归属或所有。
Anapuṃsakassāmussa makārassa so bhoti simhi-asu-yo-
非中性词『阿母』词,其『玛』字在第一格单数时变为『苏』——『阿苏』;复数格尾——
Lopo musmā.
从『阿母』词,『玛斯玛』词尾脱落。
Amusaddato yonaṃ lopo vā hoti pulliṅge’ti niccaṃyo lope digho-amu-amuṃ, amū-amunā, amūhi, amūbhi-
从『阿母』词,复数格尾于阳性中可脱落,依规则复数脱落时一律延长元音——『阿母』;『阿母含』、『阿母』;『阿母纳』、『阿母希』、『阿母毕』——
Na no sassa.
『Na no sassa』者,言彼无此者,非彼所具,断言其不存在也。
Amusmā sassa no na hoti-amussa, amusaṃ, amusānaṃ-amunā, amumhā, amusmā-amumhi,amusmiṃ, amusu-itthiyaṃ-asu, amu, amuyo-
「阿穆斯玛」「阿穆萨」皆非此者,不属于此种;「阿穆萨」是指无此者,「阿穆斯那姆」是借此无者,「阿穆穆哈」是依无者,以无者为依而起义;「阿穆斯玛阿穆姆希」谓于无中,处于无中;「阿穆斯米」谓于无中;「阿穆苏」为女人能无之义;「阿苏」作无之义;「阿穆」为无者;「阿穆约」为无之义。
Amuṃ, amū, amuyo-nā-‘‘ssāvā, tetimāmūhī’’ti ssā vā-amussā, amuyā, amūhi, amūbhi-amussā, amuyā, amusaṃ, amūsānaṃ-sattamiyaṃamussā. Amussaṃ. Amuyaṃ, amuyā, amusu-napuṃsake-
「阿穆」或作「阿穆乌」;「阿穆约」非于此谓,谓其是“无知之流”,即无明之流也;「阿穆萨」为无之义;「阿穆亚」「阿穆乌希」「阿穆布希」皆与无相关;「阿穆亚」「阿穆萨」谓无者之称;「阿穆萨那姆」为虚无无者;「萨塔米亚姆」谓第七无者之义;「阿穆萨」谓无者;「阿穆亚」为无;「阿穆亚」为无;「阿穆苏」指非男性方之无者。
Amussāduṃ.
是谓无者也。
Aṃsisu saha tehi amussa aduṃ hoti vā napuṃsake-aduṃ-añña
与「阿穆斯」及其诸类无者一起,则有无者之存在,或谓非男性之无者,或他相异之无。
Tra silope-amu, amuna, amū, aduṃ, amuṃ, amuni, amū-sesaṃ pumeva-kiṃsi.
异于三种根本色彩者:「阿穆」「阿穆纳」「阿穆乌」「阿杜姆」「阿穆」「阿穆尼」「阿穆乌舍萨」如人之不同字形。
Kissa ko sabbāsu.
此何物者,谓其为一切者也。
Sabbāsu vibhattīsu kissa ko hoti-sisso-ko, ke, kaṃ, ke, kena, kahi, kehi.
在各种疑问词中,『谁』、『是什么』、『谁的』、『谁』、『通过谁』、『哪里』、『用什么』等各有其用处。
Ki sasmiṃsu vā nitthiyaṃ.
有时这些词可以单独作句断。
Anitthiyaṃ kissa ki vā hoti sasmiṃsu-kissa, kassa, kesaṃ, kesānaṃ, kamhā, kasmā, kimhi, kismiṃ, kamhi, kasmiṃ, kesu-itthiyaṃ-kaādese akārantattā āppaccayo-kā, kā, kāyo iccādi sabbāva-napuṃsake.
『不是』这个否定词,属于什么范畴,有时作为句中的否定,有时用在名词前表示限制;『谁的』、『谁的』、『从哪里』、『为什么』、『于何处』、诸如此类的疑问词,在本句中作为否定句的标志来使用,类似于助词,且常见于非阳性词的句子。
Kimaṃsisu saha napuṃsake.
这些非阳性词常和复数的阳性词一同出现。
Aṃsisu saha tehi kiṃsaddassa kiṃ hoti napuṃsake-kiṃ, kāni, kiṃ, ke, kāni-keneccādi pumeva-ekasaddo saṅkhyātulyaññā sahāyavacano-atra saṅkhyāsaddo saṃkheyyavāci-yadā saṅkheyya vācī tadekavacananto aññatra bahuvacanantopi-eko ekā ekamiccādi-sabbasamaṃ tiliṅgesu-ssāssaṃsu pana-ssamādinā imhi ekissā ekissaṃ-tumha ambhasaddā aliṅgā-tathā ubha katiñci saddā pañcādayo aṭṭhārasantā ca-tumhasi amhasi.
关于和复数词汇一起使用的词,其本质是什么呢?诸如『哪些』、『什么』、『谁』、『哪些』、『由谁』等,都表示复数,也就是数量的词。数量词属于指示词,用来辅助指代某些数量的事物。在这里,数量词是数量标记语句的核心,当数量词是单数形式时,它表示一、一个;如果处于复数形式,虽然意义仍单一,但在指称时又具多样性。此外,在这些词中,存在与词尾标记相关的细微差别,比如某些词尾带有填充音节,或用于指示阳性、阴性、中性。这些特殊音节,构成了十八种差异,这种差别使它们在语法上略有不同,而在意义上等同。
Tumhassa tuvaṃ tvamamhi ca.
你说的『你』以及『你自己』,在这种语法现象中亦包含其中。
Amhisimhi ca tumhassa savihattissa tuvaṃ tvaṃ honti-tuvaṃ tvaṃ.
在此,我与你同属狮群,你我相互为狮。
Simhi haṃ.
在主格单数词尾(siṃ)出现时,〔第二人称代词〕变为 haṃ。
Simhi amhassa savibhattissa ahaṃ hoti-ahaṃ-yo-tumhe.
作为狮群中的一员,我即是与汝同处于彼群者。
Mayamasamāmhassa.
甚或是彼相同者。
Yosvamhassa savibhattissa mayamasmā vā honti yathākkamaṃ-mayaṃ, asmā, amhe-aṃ-tuvaṃ. Tvaṃ.
对于汝所属于之狮群,或我或汝,应如实地成为彼群一员;我为我,汝为汝;我为我,吾等为汝。
Amhi taṃ maṃ tavaṃ mamaṃ.
我们彼此是彼此的、你的也是我的、我的也是你的。
Amhi tumhaamhasaddānaṃ savibhattīnaṃ taṃ maṃ tavaṃ mamaṃ honti yathākkamaṃ-taṃ, tavaṃ, maṃ, mamaṃ.
我们彼此之间的所有声音,彼此分明地归属于你、我和我自己,一如其所应分。此中有你,有我,有我自己。
Dutiye yomhi vā.
第二句(或应当如此)。
Tumhaamhasaddānaṃ savihattīnaṃ paccekaṃ ṅaṃ ṅākaṃ vā honti dutiye yomhi-tumhākaṃ tumhe, amhaṃ, amhākaṃ, asmā, amhe.
你们彼此之间的所有声音,或分别属于我和你,或者属于你们二者,在第二句中,属于你们,你们彼此,我们,我辈,我们之中。
Nāsmāsu tayā mayā.
不属于我们双方。
Nāsmāsu tumhaamhasaddānaṃ savibhattīnaṃ tayā mayā honti yathākkamaṃ.
你们之间彼此所有分明的声音,不属于我和你,依次如其应有之分。
Tayātayinaṃ tva vā tassa.
彼此间或为你,或为他。
Tumhassa tayātayīnaṃ takārassa tva hoti vā-tvayā, tayā, mayā, tumhehi, tumhebhi. Amhehi, amhebhi.
你是那三者中的其中一位,作为触者,可以是你,亦可以是我,又可以是你们,或者以你们为主导,亦或以我们、我们当中的一部分为主。
Tava mama tuyhaṃ mayhaṃ se.
你的、我的、你的、我的,彼此相称互为所有。
Se tumhaamhasaddānaṃ svibhattīnaṃ tava mama tuyhaṃ mayhaṃ honti yathākkamaṃ-tava tuyhaṃ mama mayhaṃ.
这就是你我他之间声音、各自的区分,彼此间你的、我的、你的、我的,都依照应有本分互为所有。
Naṃsesva samākaṃ mamaṃ.
在这些当中,没有彼此合一的我的。
Naṃsesvamhassa savibhattissa asmākaṃ mamaṃ honti yathākkamaṃ-mamaṃ.
在这些各自区别的当中,不存在我们共有的我的,都依照本分而定属于自己。
Ṅaṃ ṅākaṃ namhi.
我就是我,你就是你,彼此别立各自为是。
Namhi tumhaamhasaddānaṃ savibhattīnaṃ ṅaṃ ṅākaṃ honti paccekaṃ-tumhaṃ tumhākaṃ amhaṃ amhākaṃ asmākaṃ.
从我们的声音中,各各分别的自我,我,你,我等,都有分别。
Smāmhi tvamhā.
在从格词尾(smā)与处格词尾(mhi)出现时,〔第二人称代词 tvaṃ〕变为 tvamhā。
Smāmhi tumhassa savibhattissa tvamhā hoti vā-tvamhā tvayātayā mayā.
在我与你各自分别之中,你属于我,或者你由我而来。
Smimhi tumhāmhānaṃ tayi mayi.
在我与你之中,有一共同体。
Smimhi tumha amhasaddānaṃ savibhattīnaṃ tayi mayi honti yathākkamaṃ-tvayi tayi mayi, tumhesu.
在我们声音各异之中,如实存在你我之间互为的分别,互为存在。
Sumhāmhasayāsmā.
我与你是相依共存的。
Amhassa asmā hoti vā sumhi-asmāsu amhesu.
我不是我们中有的人,也不是我们中间的人。
‘‘Apādādo padatekavākye’’ti adhikāro.
“无害言语”的章分。
Yonaṃ hisvapañcamyā vo no.
哪一个是你们那五根之一。
Apañcamiyā yonaṃ hisvapādādo vattamānānaṃ padasmā paresa mekavākye ṭhitānaṃ tumhaambhasaddānaṃ savibhattīnaṃ vo no honti vā yathākkamaṃ-tiṭṭhatha vo, tiṭṭhatha tumhe, tiṭṭhāma no, tiṭṭhāma mayaṃ-passati vo, passati tumhe, passati no, passati amhe-diyate vo, diyate tumhaṃ, diyate no, diyate amhaṃ-dhanaṃ vo, dhanaṃ tumhaṃ,dhanaṃ no, dhanaṃ amhaṃ-kataṃ vo, kataṃ tumhehi, kataṃ no, kataṃ amhehi.
不是五根中那一根无害的言语,现行中的语言,有的位于他者独句中,在你们声音、各不相同的声音中,岂非属于你们吗?好好地立住吧,你们立住吧,我们看你们立住,你们看,你看我们,这给你们,这给你,你给我,这给你们的财物,财物给你们,财物给我,都为你们所作,都为你们所作,都为我们所作。
Te me nā se.
他们不是我的。
Nāmhi se ca apādādo vattamānānaṃ padasmā paresaṃ ekavākye ṭhitānaṃ tumhaamhasaddānaṃ savihattīnaṃ te me vā honti yathākkamaṃ-kataṃ te, kataṃ tayā, kataṃ me, kataṃ mayā-diyate te, dīyate tava, dīyate me, diyate mama-dhanaṃ te, dhanaṃ tava, dhanaṃ me, dhanaṃ mama.
不是的,这正是无害言语现行中,在他人单句中,你们声音、各不同声音中,他们是我的或属于我的财物,都是由你们作,是你作,是我作,是由我给你们,是给你的,是给我的,是给我的财物,是你的财物,是我的财物。
Nacavāhāhevayoge.
不能说没有作用。
Cavāhaahaevehiyoge tumhaamhasaddānamādesāna honti. Gacchāma tumhe ca, mayañca-passati tumhe ca, amhe ca-kataṃ tumhehi ca, amhehi ca-diyate tumhañca, amhañca-dhanaṃ tumhañca, amhañca-kataṃ tayā ca, mayā ca-dīyate tava ca, mama ca-dhanaṃ tava ca mama ca-vādiyogepyevaṃ ñeyyaṃ-ubha kati saddā bahuvacanattā-‘‘ubhagohi ṭo‘‘ti yonaṃ ṭo-ubho, ubho-suhisubhasso.
『作用』是使用声音的相互指示。你们前去,我也看见你们,你们所为,我与所为共施于你们,你的财富、我的财富与你、我所作与由我给予的,以及你与我的财富、你与我的言语交流,都应如此理解。两者的复数形式有时说『两者皆』,即两者、两个双方、双方美善。
Ubhassa suhisvo hoti-ubhohi ubhohi-
双方都具备美善,双方都具足。
Ubhinnaṃ.
两者互为对方。
Ubhā naṃvacanassa innaṃ hoti-ubhinnaṃ, ubhosu.
二者的语言皆不相反,同是两者。
Ṭi katimhā
释义如下。
Katimhāyonaṃṭi hoti-kati,kati,katīhi,katībhi, katinnaṃ katīsu.
『katimhāyonaṃ』者,即关于「kati(多少)」的变格形式:主格/呼格单数 kati,主格/呼格复数 kati,具格/离格复数 katīhi 或 katībhi,属格/与格复数 katinnaṃ,处格复数 katīsu。
Atha saṅkhyāsaddā vuccante.
然后称为数辞。
Ekādayo aṭṭhārasantā saṅkheyyavacanā-vīsatiādayo pana saṅkhyānavacanāca-ekasaddo sabbādisu vuttova-dvādinamaṭṭhārasantānaṃ bahuvacanantattā ekavacanābhāvo-dvisaddā yomhi.
「一」等至「十八」为止,称为有限数词;「二十」等则为计数词。「一」字已于「一切」等词类中说明。「二」等至「十八」为止,因属复数词尾,故无单数形式。「二」字在主格复数助词时使用。
Yomhi dvinnaṃ duve dve.
在其中,二个即二者。
Yomhi dvissa savibhattissa duve dve honti paccekaṃ-duve dve, dvīhi dvībhi.
于『yo』这一变格词中,含有词根『dvi』(二)的词,在分别格式中各有两两配对——即:『dvīhi』与『dvībhi』两种形式。
Duvinnaṃ namhi vā.
于二语中,多数或单数也。
Namhi dvissa savibhattissa duvinnaṃ hoti vā-duvinnaṃ-aññatra.
实则,对于双数的分类中,存在分为两类或除外两类的情况。
Namhi nuka dvādīnaṃ sattarasantaṃ.
实则,数字十二的十七倍。
Dvādīnaṃ sattarasannaṃ saṅkhyānaṃ nukhoti namhi vibhattimhi. Ukārouccāraṇattho-kakāro antāvayavattho-tena nambhīna dīgho-dvinnaṃ,dvīsu-tisaddā yomhi.
所谓十二的十七倍的计数,即在分类中说的。其由读音的发声义、声母、末尾音构成,因此,认为长双数、两重三音的二者等。
Pume tayo cattāro.
人称数有三和四。
Yomhi savibhattīnaṃ tivatunnaṃ tayo cattāro honti yathākkamaṃ pulliṅge-tayo, tayo, tīhi, tībhi.
在有类别的三数中,有三和四,如对应性别的人称数有三、两位和三位。
Ṇṇaṃ ṇṇannaṃ titojjhā.
数字『七』意思是七个中的第三个。
Jhasaññato tito naṃvacanassa ṇṇaṃ ṇṇannaṃ honti-tiṇṇaṃ tinṇannaṃ,tīsu-itthīyaṃ.
所谓『已断定者』者,指的是三种否定形式──『非三』、『非二』及『非一』,即『三中者』。
Tisso catasso yomhi savibhattīnaṃ.
三与四之间有区别,指的是具有不同拆分形式的数。
Vibhattisahitānaṃ tivatunnaṃ yomhi tisso catasso hontitthiyaṃ yathākkamaṃ-tisso, tisso, tīhi tībhi.
在具有拆分的三种否定形式中,三与四的否定在女性形中各自具足正当用法,具体为:『三』、『三者』、『三种』。
Namhi ticatunnamitthiyaṃ tissacatassā.
即在女性形中,有三、三种及四的用法。
Namhi ticatunnaṃ tissa catassā hontitthiyaṃ yathākkamaṃ-tissannaṃ, tīsu-napuṃsake.
在男性形中,有三种、三与四的用法相当,具体表现为『三者』、『三者者』及『三中非真者』。
Tīṇi cattāri napuṃsake.
三与四皆指男性形式。
Yomhi savibhattīnaṃ ticatunnaṃ yathākkamaṃ tīṇi cattāri honti napuṃsake-tīṇi tīṇi-sesaṃ pulliṅgasamaṃ-catu yo.
假如说在所有的有三种性别差别的情况下,三为适用的数量,实际上有三或四,有无性者三,三个的其余,等同于小儿性别的四种之一。
Caturo vā catussa.
四者,或称为第四。
Catusaddassa savibhattissa yomhi caturo vā hoti pulliṅge-caturo, caturo-aññatra-cattāro, cattāro-catūhi catūbhi.
当四种声音所有差别中,如果有四种,则是男性的四种、另外的四种,四个分别以四个为四。
Ṭa pañcādīhi cuddasahi.
七、十五等数。
Pañcādīhi cuddasahi saṅkhyāhi yonaṃ ṭo hoti-pañca, pañca.
以十五等数为数,有五者为七,七为五。
Pañcādīnaṃ cuddasannama.
十五者的数目。
Pañcādīnaṃ cuddasannaṃ sunaṃhisva hoti-ettāpavādoyaṃ-pañcahi pañcabhi, pañcantaṃ pañcasu-evaṃ chādayo aṭṭhārasantā-eko ca da sa cāti catthasamāse ekena adhikā dasāti tatiyāsamāse vā kate ‘‘ekatthatāya’’nti vibhattilopo-evamupari ca.
『十五』者,『五加一减』也。此所谓五中有五,五中有十,十八中之一,此为数目之总合。以一者为基数,辅以十,合为十八。若在第三数目则称『单一性』,意谓分辨之灭除;また,上述言说亦同。
Ekaṭṭhānamā.
『六十』者。
Ekaaṭṭhānaṃ ā hoti dase pare.
『六十为十之六倍』。
Ra saṅdhyāto vā.
或称『味』。
Saṅkhyāto parassa dasassa ra hoti vibhāsā-saca‘‘pañcamiyaṃ parasse’’ti anuvattamāne ‘‘ādissā‘‘ti dakārasseva hoti-ekā rasa, ekādasa.
数目称他人之十,则为味义所显。此谓『第五味为他人之味』,此言接续时用『起始』,如左执音节,是谓单味,即十一味。
Ā saṅkhyāyāsatādo’naññatthe.
由数目之差异,无他义。
Saṅkhyāyamuttarapade dvissa ā hotasatādo’naññatthe-dvādasa.
在数目这一辞中,如果是两者,则为一百二十,但如果不同者,则为十二。
Khā cattāḷīsādo.
数目为四十三。
Dvissa khā vā hotacattāḷīsādo’naññatthe-bārasa.
若是两者,应为四十三,不同者则为十一。
Tisse.
『Tisse』者,即「Tissi(第三)」的变格形式之一,用于阴性词的相关格位。
Saṅkhyāyamuttarapade tissa e hotasatādo’naññatthe.
在数目这一辞中,若是三者,则为一百三十,但如果不同者,则另有数目。
Chatīhi ḷo ca.
以六及少许。
Chatihi parassa dasassa ḷo hoti ro ca-teḷasa-terasa.
在「cha(六)」等六个数词之后,「dasa(十)」的首辅音 d 变为 ḷ 或 r——例如:teḷasa(十三)、terasa(十三)。
Catussa cuco honti vā dasasadde pare-dvitte-cuddasa coddasa catuddasa.
『Catussa』者,有四十;或为十语、二语、十三语、十五语、十四语。
Vīsatidasesu pañcassa paṇṇupaṇṇā.
在二十、十等〔数词〕之后,「五」(pañca)的形式变为「paṇṇ-」或「upaṇṇ-」。
Vīsatidasesu paresu pañcassa paṇṇupaṇṇā honti vā yathākkamaṃ-paṇṇarasa pañcadasa.
在二十、十等其他〔数词〕之后,「五」(pañca)的形式依次变为「paṇṇ-」或「upaṇṇ-」,例如:paṇṇarasa(十五)、pañcadasa(十五)。
Chasasa so.
『六』与『百』连用时,『百』之首音变为『s』。
Chassa so iccayamādeso hoti dasasadde pare-soḷasa sorasa, sattarasa sattadasa, aṭṭhārasa aṭṭhādasa-ekena ūnā vīsatīti visesanasamāsagabbhe tatiyāsamāse.
『Chassa so iccayamādeso hoti』,六者之意,有十语、十六语、十九语、十七语、十八语、一十八语减一、二十语之不同;属特殊合成复合词中第三格,谓别加之状也。
Itthiyamhāsitapumitthi pumevekatthe.
在女性复数与男性单数之间。
Itthiyaṃ vattamāne ekatthe samānādhikaraṇe uttarapade pare bhāsitapumitthi pumeva hotīti pumbhāvā āppaccayo nivattate-ekūnavīsati-itthiliṅgekavacananto-vīsatiādayo hi ānavutiyā ekavacanantā itthiliṅgā-(bho) ekūnavīsati ekūnavīsatimiccādi-evaṃ vīsati ekavīsati dvāvīsati bāvīsati tevīsatippabhutayo.
根据女性单数形式的变化,在单数相同的语法格位中,词尾在后缀变化上呈现为男性形式,即如是时男性的平常变体出现。由此,男性词根即复数阳性词尾的用法与女性单数词尾互相转化,二十一年来,单词尾变化显现二十一或二十二的数目、不规则变化以及三十三的增量存在。
Vīsatayaṃ pañcassa vā paṇṇaādese-paṇṇuvīsati, pañcavīsati-ekena ūnā tiṃsati tiṃsā vā ekunatiṃsati ekunatiṃsā-matikaññā samā-evaṃ tiṃsati tiṃsāppabhutayo-tiṃsāsaddassa pana silope-dīgharassāti yogavibhāgā rasse-tiṃsa-niggahītāgame ca tiṃsantipi hoti-evamupari ca yathāsambhavaṃ-dvattiṃsatiādinaṃ rassañcattāni-cattāḷīsāya samhi-cattāḷīsā cattāḷīsa cattāḷīsaṃ vā,evaṃ cattārīsā cattārisa cattārīsaṃ.
二十的数词用于五或二十的顺序上时,有五二十、二十五、二十减一、三十及其复数等用法,显示对词尾的细致掌握。针对三十的词根及其变体,词长说明与语音结构均涵盖其中。对语尾组合的整理规则明确指出三十的术语及词尾存在,并以此类推到四十二、四十三或四十四及以上整数的分解方法。
Dvissā ca.
亦有二复数形式。
Asatādo’naññatthe cattāḷīsādo dvissa e hoti vā ā ca-dve cattāḷīsa dvācattāḷīsa dvīcattāḷīsa-evaṃ dvevattārisa dvācattārīsa dvicattārīsa, dvecattāḷīsati dvācattāḷīsati dvicattāḷīsati.
在某些不固定的情况下,四十四的数词在二复数形式上表现多样,可为二十四,亦可为四十八及其倍数,相关复数形式依此类推,包括三十六到七十二的范围。
Cattāḷīsādo vā.
或为四十四名词尾。
Asatādo’naññatthe cattāḷīsādo tisse vā hoti-tecattāḷīsa tivattāḷīsa tecattāḷīsati ticattāḷīsati-tecattārīsa ticattārīsa-dvepaññāsa dvāpaññāsa dvipaññāsa dvepaṇṇāsati paṇṇāsa, dvesaṭṭhi dvāsaṭṭhi dvisaṭṭhi, tesaṭṭhi tisaṭṭhi, dvesattati dvā sattati dvīsattati dvesattari dvāsattari dvisattari, tesattati tisattati tesattari tisattari, dvñasīti dvāasīti dvīyāsīti-yāgamo-tñasīti tiyāsīti, dvenavuti dvānavuti dvinavuti, tenavuti tinavuti-sataṃ, napuṃsaka mekavacanantaṃ-evaṃ sahassadayo-koṭi pakoṭi koṭippakoṭi akkhohiṇiyo itthiliṅgekavacanantā-vaggabhede tu sabbāsampi saṅkhyānaṃ bahuvacanañca hoteva-yathā-dve visatiyo, tisso vīsatiyo iccādi-dasa asakaṃ sataṃ nāma,dasasataṃ sahassaṃ, dasasahassaṃ nahutaṃ, dasanahutaṃ lakkhaṃ, satasahassantipi vuccati-lakkhasataṃ koṭi, koṭilakkhasataṃ pakoṭi, pakoṭilakkhasataṃ koṭippakoṭi-evaṃ nahutaṃ ninnahutaṃ akkhohiṇī bindu abbudaṃ nirabbudaṃ ahakahaṃ ababaṃ aṭaṭaṃ sogandhikaṃ uppalaṃ kumudaṃ puṇḍarikaṃ padumaṃ kathānaṃ mahākathānaṃ asaṅkheyyanti yathākkamaṃ satalakkhaguṇaṃ veditabbaṃ.
不真实起始的数目是四十三,或三十二,三十四,三十五,三十六,三十七,三十八,三十九,四十三,四十一,四十二,五十二,五十三,五十五,五十六,五十七,五十八,六十二,六十一,六十,六十三,六十四,六十五,六十七,六十八,六十九,七十二,七十三,七十四,八十二,八十三,八十四,九十二,九十三,九十四,九十五,九十六,九十七,九十八,二十,三十,二百,三百,无性,唯一名称,成千上万,千万,亿,亿的亿,亿亿如是,女性和男性名称依类分而列举,如同二十,三十等凡此种种名称,十,百,千,万,十万,一百万,千万,十亿,一百亿,亿的亿,亿亿如是,数目无计,点滴,奇异,非奇异,无我,无二,不动,不动的海莲香莲蒲殿莲巨大的故事讲述如是不可胜数,当依五百倍的倍数来知悉。
Athāsaṅkhyamuccate.
此称为无数数目。
Taṃ duvidhaṃ pādicādibhedena-tattha-pa parā apa saṃ anu ava o ni du vi adhi api ati su u abhi pati pari upa ā-ime vīsati pādayo-cādayo pana-ca vā ha aha eva evamiccādayo-ime dvepi liṅgasaṅkhyārahitā-etehi pana yathāsambhavaṃ vihitānaṃ vibhattinaṃ.
这无数可依两种根本区别分法说:一者依根本差别,一者依后续加减重覆与变更增减。又有二十足或二十基,亦或十足或十五足之说,是依依文法规定按真实分法而为。
Asaṅkhyehi sabbāsaṃ.
无数,即普遍皆是。
Avijjamānasaṅkhyohi parāsaṃ sabbāsaṃ vibhattīnaṃ lopo hotīti lopo ca.
因无明之数目反倒成为差别法中全数之失。此即为缺失。
Vibhattiyā tato bhedo saliṅgānaṃ bhave tathā tumhādinaṃ tvaliṅgesu nevatthi pādivādinaṃ.
依据分法从此而起区分性别,如从两性中男性女性,而基足足数本无所缺失。
Vutatāni syādyantāni.
已述及的诸格尾(即各格词尾)均依规则附加。
Athekatthamuccate-upasaddā paṭhamekavacanaṃ si-tassa ‘‘asaṅkhyehi sabbāsaṃ’’ti lopo-kumbhasaddā chaṭṭhayekavacanaṃ sa-upa kuma asa iti ṭhite ‘‘aviggabho niccasamāso padantaraviggaho ve’’ti samīpaṃ kumbhasseti padantaraciggahe-‘‘syādi syādinekattha’’nti sabbatthekatthe vattate.
此处阐明同一义趣之说——以「近傍」前缀词(upa-)为例,取第一格单数词尾「si」;依「不可分析之词在一切不定格中皆作不变化合成词,而在词间离析时则作分析」之规则,「si」依「于不可分析之词,所有格词尾一律省略」之条删去;再以「瓮」一词之第六格单数词尾「sa」为例,将「upa + kumbha + asa」置于一处,依词间离析规则解析为「近于瓮」;复依「格尾『syādi』在表单一义趣时通用于一切语义」之规则,说明此处所述乃就同一义趣而言。
Asaṅkhyaṃ vibhatti sampatti samipa sākalyāhāva yathāpacchā yugapadatthe.
无数格(词尾变化)的成就,乃就接近、完整、以及意涵先后或同时而言。
Asaṅkhyaṃ syādyantaṃ vibhattyādinamatthevattamānaṃ syādyantena sahekatthambhavati.
无数者,凡具有格词尾等(词形)之词,与亦具格词尾者同处一义。
Ekatthatāyaṃ.
谓成为同一义。
Īyādiṇadisamāsehi ekatthibhāvo ekatthatā-tasmiṃ syādi lopo hoti-‘‘taṃ napuṃsaka’’mitinapuṃsakaliṅgaṃ-tato syādi-‘‘pubbasmāmādito’’ti lope sampatte.
所谓同一义,即由「伊雅」等、「伊纳」等、以及复合词而成同义之状态——于彼格词尾中发生省略——『彼为中性』,谓中性词——于是加格词尾——『由前(音)起首』,则发生省略。
Nāto mapañcamiyā.
第五壶罐绝无此物。
Amādekatthā pubbaṃ yadekatthamakārantaṃ tato parāsaṃ sabbāsaṃ vibhattīnaṃ lopo na hoti aṃtu bhavatyapañcamiyā-upakumbhaṃ tiṭṭhati-kumbhassa samīpaṃ tiṭṭhatīti attho-upakumbhaṃ pakassa.
不止于此前任何单一意义所能涵盖的,乃至众多各分支的混合消失亦不可得,末尾则保留第五壶罐,此壶罐屹立于此壶罐之旁,亦即『壶罐』之义显明。
Vā tatiyāsattamīnaṃ.
或指第三与第七。
Amādekatthā pubbaṃ yadekatthamakārantaṃ tato parāsaṃ tatiyā sattamīnaṃ aṃ hoti vā-upakumbhaṃ kataṃ, upakumbhena vā, upa kumbhaṃ dehi-pañcamiyaṃ amabhāvā-upakumbhā apehi-upakumbhamāyattaṃ-upakumbhaṃ nīdhehi, upakumbhe vā-evamupanagaramiccādi-samīpaṃ agginoupaggi-etthapana-‘‘pubbasmāmādito’’ti sabbasyādi lopova-evamupaguru-veti sabbattha vattate.
不止于此前任何单一意义所能涵盖的,之后属于第三、第七类;或者说作过壶罐,或由过壶罐制成;通过壶罐给与第五壶罐的缺失之壶罐,诸壶罐舍弃之壶罐,依附之壶罐,储藏之壶罐,诸如此类;以壶罐聚合,这一切开端的消失便是如此,称为『师尊』,此说普遍适用。
Amādi.
以「阿玛」等(开头者)。
Amādi syādyantaṃ syādyantena saha bahulamekatthaṃ hoti-gāmaṃ gato gāmagato, muhuttaṃ sukhaṃ muhuttasukhaṃ-vuttiyevopapadasa māse-kumbhakāro, ettha bahulādhikārā asyādyantenāpi samāso. Ntamānaktavantūhi vākya-dhammaṃ suṇanto, dhammaṃ suṇamāno, odanaṃ bhuttavā, rañgñā bhato rājahato, asinā jinno asicchinno, pitarāsadisopitusadiso, dadhinā upasittaṃ bhojanaṃ dadhibhojanaṃ, guḷena misso odano guḷodano-iha pana vutti padenevopasittādi kriyāyākhyāpanato na tatthāyuttatthatā-kvacivuttiyeva-urago-kvaci vākyameva-erasunā chinnavā, dassanena pahātabbā, brāhmaṇassa deyyaṃbrāhmaṇadeyyaṃyupāya dāru yupadāru, idha nahoti saṅghassa dātabbaṃ-gāmā niggato gāma niggato, kvacivutti yeva-kammajaṃ-idha na hoti rukkhā patito-rañño puriso rājapuriso-bahulādhikārā ntamānaniddhāriyapuraṇa bhāvati bhāvati ttatthehi nahoti-mamānukubbaṃ, mamānukurukamāno, gunnaṃkaṇhā sampannakhīratamā, sissānaṃ pañcamo, paṭassa sukkatā-kvaci hoteva-vattamānasāmīpyaṃ, phalānaṃ titto, phalānaṃ suhito, brāhmaṇassa kaṇhā dantā iccatra dantāpekkhā chaṭṭhiti kaṇhenasambandhābhāvā na samāso-aññamaññasambandhānaṃhi samāsoyadā tu kaṇhā ca te dantā ceti visesanasmāso tadā chaṭṭhi kaṇhadantāpekkāti brāhmaṇakaṇhadantāti hoteva-rañño māgadhassa dhanamiccatra raññoti chaṭṭhi dhanamapekkhate na māgadhaṃ rājā eva māgadhasadadena vuccateti bhedābhāvā sambandhābhāvoti tulyādhikaraṇena māgadhena saha rājā na samasyate-rañño asso ca puriso cāti ettha rañño asso purisoti ca paccekaṃ sambandhato sāpekkatāya na samāso-asso ca puriso cāti catthasamāse kate tu rājassapurisāti hotevaññānapekkhattā-rañño garuputtoti ettha pana rājāpekkhinopi garuno puttena saha samāso gamakattā-gamakattampihi samāsassa nibandhanaṃ-dāne soṇḍo dānasoṇḍo-kvaci vuttiyeva-pabbataṭṭho-kvacī samāsepi vibhatyalopo-jane suto.
假若有开端与终结,且终结与开端相共存,则众多意义俱同,犹如村人往返于村庄之间,一时欢愉又一时安乐之职业生计犹如经年累月的制壶者,此中众多权威以此终结为准。然而对无知者,聆听教言、闻法、食饭,如国王击打铁片、被打压、父母所供养之食物,即贾由添糖的饭食,然而在世俗生活中,这种经营的真实情况并不具备,有时犹如蛇般缠绕在经文之中,需舍弃视见,须得予供养婆罗门之法、以木为施品,此时此地非为僧团之须施,乡村已逝,村庄消散,如此社会行为无业已成枯木,无国王之人无多权威,非足以执持教法者,教法亦非与我相合或协助,德行纯净无垢,弟子为第五,清净无污,偶有与黑暗相关者,不成相应总和,唯有不同关系时相应;若黑暗与之相关,只因各别说明,称为黑暗牙齿;当时若尚有牙齿期待且相关,则有第六黑牙可言,此即婆罗门之黑牙;然众多婆罗门黑牙未必相应,总以此类推,似同权利的婆罗门、国王与官员并无异议,然国王及其人非同族,亦无相应,国王及其人各有不同涵义,故此以主权子嗣为尊者者之一,以作为国王观察者亦尊者为相应,诸多因缘连结方使施舍如须发,因此山顶处亦为施舍场所;但有些时局之下则相应消失,此乃世人闻知。
Visesanamekatthena.
以区别为唯一意义。
Visesanaṃ syādyantaṃ vasessena syādyantena samānādhikāraṇena sahekatthaṃ hoti-nīlañca taṃ uppalaṃ ceti niluppalaṃ-vākye tulyādhikaraṇabhāvappakāsanatthaṃ catasaddappayogo-vuttiyantu samāseneva tappakāsanato na tappayogo-eva maññatrāpi vuttaṭṭhānamappayogo-bahulādhikārā kvaci upamānabhutaṃ visesanamparaṃ bhavati-sīho’ca sīho-muni ca so sīho cāti munisīho-munisaddoyeva vā visesanaṃ-tathāhi-sīhoti vutte upacaritānupacaritasīhānaṃ sāmaññappatītiyaṃ munisaddo viseseti-sīlameva dhanaṃ sīladhanaṃ-dhammoti sammato dhammasammato-mahanti ca sā saddhā cāti samāse kate-‘‘itthiyambhāsitapumitthi pumevekattha’’ta pumbhāvā ṅīppaccayābhāvo-‘‘ṭantantunanti’’ntassa ṭe-‘‘byañjane dīgharassā’’ti dighe-mahāsaddhā.
当以区别为终极时,应以终极为依据;当以相同依据时,虽是一处,却具有多个意义。譬如“蓝色那朵莲花”,说的是“蓝莲花”,此语句意在显示同一场所的相等依据状态。四色字的搭配用法在此本无差别,仅仅是表明相等意。但如果仅仅视为字词搭配则不足以说明意涵,甚至有多场合用言说明处有比较意义。譬如“狮子”与“圣者”,两者皆称“狮子”,意涵区分即“狮子中之圣者”,说“狮子”是指“圣者狮子”的词汇二义案是此区别。至于“狮子”的区别对应圣者之义,而“圣者”一词又若用于区别即议为“威仪”,威仪为真正的财富,称为品行之财富,依正法故称为丰厚此信心。 文中并指示在合成词中有“女子所讲男子”亦有“男子本身”的意义,乃因“无依因”而成,即“断纹纹”等字末长音等以长音为信条。
Naña.
无此之意。
Nañiccetaṃ syādyantaṃ syādyantena sahekatthaṃ hoti-ñakāro‘‘ṭanaññassā’’ti visesanattho-pāmanaputtādīsu mā hotūti.
无此者。因为以终结时,在一起时说“非其所存在”,如音声反对之处,此处无区别意义,不适用于子女约定及其他范畴。
Ṭanaññassa.
音声“他人”。
Uttarapade nañsaddassa ṭa hoti-na brāhmaṇo abrāhmaṇo, nañayaṃ pariyudāsavutti pasajjappaṭisedhavutti ca-paṭhamapakkhe-brāhmaṇa añño brāhmaṇantānajjhāsino khattiyādi brāhmaṇa sadisoyeva abrāhmaṇeti vutte patiyate-itarasmiṃ pana pakkhe kenaci saṃsayanimittena khattiyādo brāhmaṇeti pavantassa micchāñāṇanivutti karīyati-brāhmaṇe yaṃ’na bhavati brāhmaṇeti brāhmaṇantajjhāsito na bhavatīti attho-tattha vinā sadisattaṃ micchāñāṇasambhavā payogasāmatthiyā ca sadisapaṭippatti taggatāca liṅgasaṅkhyā bhavanti-atoyevoccate nañivayutta maññasadisādhikaraṇe tathā hi atthasampaccayoti-tadevaṃ pakkhañcayeva pubbapadatthappadhānattaṃ-evamanasso-ihatu.
在末端非“那”音。非婆罗门即非非婆罗门,此为某种误解之词,第一阶段解中,婆罗门为彼等中之一种却非婆罗门。他时段因某疑惑,以某种错误知见称王族等为婆罗门,实则婆罗门指曾经有的婆罗门身份,若无则不为婆罗门。因而此语用于界定如同实际无同类之伪知识活动,因类似境界与真实行标志,故而称之。综上所述,此末尾解法符合先前文意之解释,是为此段结束的心念所在。
Ana sare.
在元音前,用「阿纳」(替换)。
Sarādo uttarapade nañsaddassa ana hotīti nassa ana.
『后词有元音起首时,否定词「na」(nañ)变为「ana」』——即「na」变为「ana」。
Kupādayo niccamasyādividhimhi.
『ku』等前缀,于『sya』等格变规则中,恒常适用于此等词。
Kusaddo pādayo ca syādyantena sahekatthā honti niccaṃ syādividhivisayato’ññattha-kucchito brāhmaṇo kubrāhmaṇo-evaṃkupuriso-‘‘purise vā’’ti pakkhe kādese-kāpuriso-īsakaṃ uṇhaṃ kaduṇhaṃ-‘‘sare kada kussuttaratthe’’ti kussa kadādeso-appakaṃ lavaṇaṃ kālavaṇaṃ-‘‘kāppatthe’’ti kādeso.
「ku」前缀与格尾(如「syā」等)连用时,其含义始终相同,适用于格尾变化范围之外的其他语境,表示『卑劣、低劣』之义:卑劣的婆罗门称「kubrāhmaṇa」;如此,卑劣之人称「kupurisa」——在「以『purisa』为选项」的情况下,改用「kā」替换——卑劣之人称「kāpurisa」;稍热称「kaduṇha」——依「在元音前,为表达『上位』之义,『ku』替换为『kada』」之规——少量之盐称「kālavaṇa」——依「表达『少量』之义时,改用『kā』」之规,故作「kā」替换。
Pādayo gatādyatthe paṭhamāya.
『pā』等前缀,于表「往、去」等义时,与第一格(主格)连用。
Pagato ācariyo pācariyo-evaṃ pantevāsī-suṭṭhukataṃ sukataṃ-kicchena kataṃ dukkataṃ.
『已离去的老师』即『已离去的老师』(省去中间音节而得「已离老师」);『极善所作』即『善作』;『以艰辛所作』即『难作』。
Accādayo kantādyatthe dutiyāya.
「Accādayo」者,者此义为头面部位的肿胀、囊块等,属于「kantā」等处之第二类。
Atikkanto mālamatimālo.
「Atikkanto」者,谓超过、越过之意,此处指发际、头发茂密或污秽之处。
Ghapassāntasyāppakānassa.
以『gha』结尾之词及以『pa』结尾之词,其末音节之少量变化规则。
Antabhutassāppadhānassa ghapassa syādisu rasso hotīti rasso.
『ant』位于内部、且不重读的字母,在『syā』等词缀之前变为短音——此即短音规则。
Avavādayo kuṭṭhādyatthe tatiyāya.
『ava』等前缀,在表示『kuṭṭha』(斥责)等含义时,与第三格(具格)连用。
Avakuṭṭhaṃ kokilāya vanamavakokilaṃ-avakuṭṭhanti pariccattaṃ.
『被杜鹃鸟所弃离的树林,即无杜鹃之林』——「被弃离」者,被抛舍也。
Pariyādayo gilānādyatthe catutthiyā.
『pari』等前缀,在表示『gilāna』(病苦)等含义时,与第四格(与格)连用。
Parigilāno’jjhenāya pariyajjheno.
『病重者』——「沉病」者,极度患病也。
Nyādayo kantādyatthe pañcamiyā.
『Nyādayo』者,谓痛苦等之第五种境界。
Nikkanto kosambiyā nikkosambi-ghapādinā rasso.
『已离去国桑比者』——「离国桑比」乃由「已离去国桑比」等词缩略而成的简短形式。
Vā nekaññatthe.
『瓦』字,具有多种含义。
Anekaṃ syādyanta maññassa padassatthe ekatthaṃ vā hoti-o tiṇṇo haṃso yaṃ so otiṇṇahaṃso-(jalāsayo).
『阿内咖』等词,或与另一词同义,或合为一义——例如『奥提纳汉萨』(意为『坠入爱河的天鹅』,即指湖泽)。
Jito māro yena so jitamāro-(bhagavā)-jinnotaru yena so chinnataru(pharasu)dinno suṅko yassaso dinnasuṅko(rājā)-apagataṃ kālakaṃ yasmā so apagatakālako (paṭo)pahutaṃ dhanaṃ yassa so pahutadhano-(puriso)-natthi samo yassa so asamo-nassa ṭādeso-cittā gāvo yassāti samāse kate.
“胜过魔王者,即是被胜服的魔王;如树被斧头砍断者,便是被砍断的树;如王被剥夺名誉者,便是失去时运者。由于失去时运者,其财产虽多,却无人相等;由于不相等者,如心理所系的牛群,在集合中彼此不齐一。”
Gossu
『高苏』(属格复数连声变化)。
Antabhutassāppadhānassa gossa syādīsu u hoti-cittagu-(gomā)-mattāneke gajā yasmiṃ taṃ mattānekagajaṃ-(vanaṃ) saha puttena vattamāno saputto saha putto vā-‘‘sahassa so’ññatthe‘‘ti pakkhe sahassa so-dhavā ca badirā ca palāsā ceti viggahe.
“因意外导致惊恐时,会产生牛群般的心境,例如众多象群中与儿子同住的某象族,一头象与其子同行。若说‘千头象’则有例外;又如‘千头象出行’,但哑巴、聋子及豚树(音译,或为某种树名)则被排除。”
Catthe.
具有『且』、『与』等连接之义。
Anekaṃ syādyantaṃ catthe ekatthaṃ vā bhavati-samuccayo’nvāvayo itarītarayogo samāhāro ceti catatāro catthā-tattha itarītarayoge samāhāre ca ekatthībhāvo sambhavati padānaṃ aññamaññasambandhato-na samuccaye nāpyanvācaye tadabhāvato, casaddanivutti.
“有许多处及极限情况,或聚合为一,谓之联合或相连,或存在多样聚集。因此有四种第四(类)含义:一是不同处的联合聚合,二是不同处聚合的合一,三是不同联合的聚合,四是聚合中的合一。由于词义因联结和非聚合不同,故发音有所区别。”
Samāhāre napuṃsakaṃ.
“在聚合中为无性者。”
Catthe samāhāre yadekatthaṃ taṃ napuṃsakaliṅgaṃ bhavati-samāhārassekattā ekavacanameva-dhavakhadirapalāsaṃ-kattha ci na hoti’sabhāparisāyā’ti ñāpakā-ādhipaccaparivāro-itarītarayoge avayavappadhānattā bahuvacanaṃ-dhavakhadirapalāsā-samāse yaṃ pubbaṃ vūttaṃ tadeva pubbaṃ nipatati-kamātikkame payojanābhāvā-kvaci vipallāsopi hoti bahulādhikārato-dantānaṃ rājā rājadanto-pāpā bhumi yasmiṃ pāpā ca sābhumi ceti vā viggayha samāse samāsantveccādhikāro.
「第四类集会」中某一专一类别时,不现男性标志之义。关于集会的统一性,单复数形式之分仅为音节辅音软化,不成异义。所谓『非议会聚集』者,是指认知者、主观辅佐、不同聚合,于构件部分的区别上。复数形软音辅音组合,乃由先前所说之义承接。此义无超越原旨之用途。有时存有误用,出自诸多职权者、禁执者,乃恶王之所为。恶乃地之恶穷厄,或曰阐明于合成词中集合体职权者。
Pāpādīhi bhumiyā.
『恶』与『地』有关。
Pāpādīhi parā yā bhumi tassā samāsanto a hoti-pāpabhumaṃ, (ṭhānaṃ)-itthiyamiccādināāppaccayo nivattane-jātiyā upa lakkhitā bhumi jātibhumaṃ.
『恶』相关之另一地,若在其合成词中不成立者,即谓『恶土』,此地因位置、相续、种类等缘起,故称为『种族地』。
Saṅkhyāhi
由数词(与他词)结合构成(复合词)。
Saṅkhyāhi parā yā bhumi tassā samāsanto ahoti-dve bhumiyo assāti dvībhumaṃ-evaṃ tibhumaṃ, catubhumaṃ-bahulādhikārā kvaci na hekāti-catubhumi.
『数量』相关的另一地,若在其合成词中不成立者,即为两地,有谓两地者是一地两处,亦有三地、四地,多职权者时,有时谓非一地四处。
Dīghāhovassekadesehi ca ratyā.
长牛在一地或一国,及其所在之乐趣境界。
Dīghādīhi asaṅkhyehi saṅkhyāhi ca parasmā rattisaddā anaññāsaṅkhyatthesu samasitā samāsanto a hoti-dīghā ca sā ratti cāti dīgharattaṃ-aho ca ratti ca ahorattaṃ-ahassa apādittā ‘‘manādyapādīnamo maye cā’’ti o-vassāsu ratti vassārattaṃ-pubbā ca sā ratti cātī pubbarattaṃ-evaṃ apararattaṃ, aḍḍharattaṃ-atikkanto rattiṃ atiratto-dvinnaṃ rattīnaṃ samāhāro dvirattaṃ-anaññāsaṅkhyatthesutveva-digharatti-(hemanto)-upa ratti-kvaci hoteva bahulaṃ vidhānā-yathārattaṃ.
以众多不同的时间长短及不计其数的数量相加合成,在各种不可数时间中融合并合一,便称为长夜。夜晚长久,而日夜亦是如此,日子也是。所谓日夜,亦即昼夜。由昼生起,称为初昼;又称为前昼。照此类推,次一昼、半昼、超过昼等,昼的分别计数形成昼的聚合,合计两昼以上的不可数时间,被称为长昼(或称寒冬)中有时候会出现。此是合一的时间安排,依据实际昼的状况。
Gotva catthe cālope.
成为了四倍、三倍。
Gosaddā alopacisayā samāsanto a hoti na ce catthe
无牛的声音,无积存物的聚合,则不存在四倍的情况。
Samāso aññapadatthe asaṅkhyatte ca-rañño go rājagavo-avaṅa-pañca gāvo dhanamassa pañcagavadhano-visesanasamāsagabbho aññapadatthasamāso-dasannaṃ gunnaṃ samāhārodasagavaṃ-alopeti kiṃ?-Pañcahigobhi kīto pañcagu-visesanasamāse-‘‘tena kataṃ kīta’’miccādinā ṇike ‘‘lopo’’ti tassa lope ca kane ‘‘gossuti ukāro-avattheti kiṃ?-Ajassagāvo-anaññāsaṅkhyattheyutveva-cittagu, upagu-visālāni akkhīni assāti aññapadatthasamāse‘‘akkhismāññatthe’’ti akāre-visālakkho-padhānatthatāvasena catubbidhamekattaṃ tividhanti keci-vuttahi.
聚合是指异名不同的不可计数之物。王有五头牛,来至王宫,五牛并名为五牛特征之聚合。这是一种异名之聚合,十种品质形成的聚合被称为多数合成,如何解释呢?五牛中的牛的头数与牛的特征聚合中“那是制造的头数”是错误的称谓,因而称为不存在。缺少的部分则被称为“丧失”。丧失之中又有“牛声趋反响”为何如此?这乃因为“缺牛音”属于不可数聚合,由此引伸出心的三种光明眼、普通眼、又称为异名聚合之眼,称为“瞳眼异名聚合”,从而做成这多重含义的统一,分为四类一体,分成三重的不同情况,如经所说。
Pubbuttarobhayaññatthamiccekatthaṃ catubbidhaṃ visessaññobhayatthatā tidhā vakkhanti taṃ pare.
最早之恐怖与不存在的者,称为单一且四种特别恐怖的存在,三种来言说,后者说此。
Ekatthaṃ.
一义之处。
Atha itthippaccayantā niddisīyante.
于是,依女性形态而指示。
Itthiyamatvā.
以女性为名。
Itthiyaṃ vattamānato akārantato nāmasmā āppaccayo hoti-devadattā, ajā, kokilā, iccādi.
依女性而成形的称谓,并非源自名称的附加,而是基于如德瓦达塔、阿迦、鹊鸲、喜鹊等鸟类。
Nadādito ṅī.
起于水声的是啼鸣。
Ākatigaṇe’yaṃ-nadādīhi itthiyaṃ ṅīppaccayo hoti-ṅakāro ‘‘ntantunaṃ ṅimhi to ve’’ti saṅketattho-nadī, mahī, kumārī, taruṇi, vāruṇi, gotamī, gacchanti-‘‘ntantunaṃ ṅimhi to ve’’ti vā takāre-gacchatī-gacchatī-evaṃ guṇavanti, guṇavatī-‘‘gotovā‘‘ti nadādisu pāṭhā vā ṅīmhi ‘‘gossāvaṅa’’ti gosaddassa āvaṅa-gāvī, go.
在天族中,依水声等女性形态而成的称谓是因声音而标志,有“在声中为乃尔”的含义,示意水流、土地、公主、青少年、水神、果德弥等像水声般运动,有着“在声中为乃尔”之意,如同所作所为,具德性者自称“果德弥”,在水声中诵念亦称为“吼声”,乃是一种音韵呼叫,类似于牛之哞唱。
Yakkhāditvinī ca.
亦适用于亚卡等众生。
Yakkhādito itthīyaminī hoti ṅī ca-yakkhinī,yakkhī-nāginī,nāgī.
亚卡等女性的是女性鬼母,而称为鬼女、龙女、龙母。
Yuvaṇṇehi nī.
与年少者同称为女性鬼母。
Itthiyamivaṇṇuvaṇṇantehi nī hoti bahulaṃ-payatapāṇinī, daṇḍinī, bhikkhunī, paracittavidunī.
因女性诸色不同,鬼母多为多毛长爪者,或执杖者,或为比库尼,或善知他心者。
Yuvā tī.
少女是年轻的女性鬼母。
Yuvasaddato tī hotitthiyaṃ-yuvatī.
用年轻称呼的女性鬼母即少女。
Itthippaccayantā.
因女性而生者。
Atha ṇadayo vuccante-raghussāpaccamīti viggahe.
于是谓之『叫声』,含义是『吼叫声、吠声』。
Ṇe vāpacce.
此谓『命声』。
Chaṭṭhiyantā nāmasmā vā ṇappaccayo hotapacce’bhidheyye-ṇakāro ṇanubandhakāriyattho-ṇeneva apaccatthassa vuttattā apaccasaddāppayogo-‘‘ekatthatāya’’miti syādi lopo.
『第六种原因』[Ṇe vāpacce],此非名为第六因,故不可称为原因;此亦不可称为原因,只因其形式承续用法,若称为结果缘故已言,是称结果名字的缘起,故此用『一合性』说明,因其可断故。
Sarānamādissāyuvaṇṇassā e o ṇanubandhe.
『依止』、『生起』、『色』三者名,非此关系承续事。
Sarānamādibhuta ye akārivaṇṇavaṇṇā tesaṃ ā e o honti yathākkamaṃ ṇanubandheti akārassa akāro.
『依止』等所生之色彩,若无形态者,则之以无形态为形。
Uvaṇṇassāvaṅa sare
由色彩而起(之义)
Sarādo ṇanubandhe uvaṇṇassa avaṅhoti-tato syādi-rāghavoccādi-itthiyaṃ-rāghavaccādi-vā vidhānā raghussāpaccaṃ ragvapaccantipi hoti.
『断漏』者,因果相随的缘故,谓其色泽淡薄,继而便有类似于『迦罗诃』此类女性之属或『迦罗诃』类女性的变化方式,义即指为怒心或悔恨之相。此外,还有杂合的多种解释和说法。
Ṇadayo’bhidheyyaliṅgā apacce tvanapuṃsakā
『断漏』说谓之性别标志,谓此为男子。
Napuṃsake sakatthe ṇyo bhiyyo bhāvasamūhajā;
男子有多种名号,尤以依存于男子属性者为多,由种种属性相生。
Tā tutthiyamasaṅakkhyāne tvādi cippaccayantakā
这些在数量无算中,可见于此等短暂之惰灭生灭者。
Napuṃsakena liṅgena saddā’dāhu pumene vā
男子以其性别而有称谓,言说其名称,或如谓之男子一般。
Niddissatīti ñatabbamavisese panicchite.
此理当悉知,特别须于断漏之处辨别详察,不可疏忽。
Vā apacceti vādhikāro.
或增、或减,乃为权能。
Vacchādito ṇana ṇayanā.
断尽遮蔽,则见通明。
Vacchādito gottādibhutā gaṇato ca ṇana ṇayanappaccayā honti paputtādo’pacce-paputtappabhuti gottaṃ-vacchassā paccaṃ vacchāno, vacchāyano-‘saṃyoge kvacī’ti vuttattā na vuddhi-katissāpaccaṃ kaccāno, kaccāyano-yakāracavaggapubba rūpāni-yāgame-kātiyāno.
断尽遮蔽者,由种姓等所生,因缘相辅,更有增减。当地出现时,此类遮蔽被称为遮蔽、横遮,不为增长或减少所生,即属于纹理状变化,是先前形相的消散。
Kattikāya apaccamiccevamādi viggahe.
故称此为斩断。
Kattikāvidhavādīhi ṇeyyaṇerā.
应斩断斩断者及其余。
Kattikādīhi vidhavādīhi ca ṇeyyaṇerā vā yathākkamaṃ, honta pacce-kattikeyyo, veṇateyyo-vedhavero, sāmaṇero.
对斩断及斩断者,按规约应行处理,有斩断正法、非正法及沙门法等不同种类。
Ṇya diccādīhi
以四方等诸方
Ditippabhutīhi ṇyo vā gotapacce.
于四种世界中或多或少存于果德玛处。
Saṃyoge kvaci.
偶有结合。
Sarānamādibhutā ye ayuvaṇṇā tesaṃ ā e o honti kvaci deva saṃyogavisaye ṇanubandheti visayasattamiyā niddiṭṭhattā saṃyogato pubbeva ekāro.
以诸世间诸相为依止者,多有生存,他们或有『阿』『意』『欧』等音,或于天界因缘结合诸法,随诸境界的性质而有属缘,诸境初显之前,唯有一体相合。
Lopo’vaṇṇivaṇṇānaṃ.
如同色相消灭般的消亡。
Yakārādo paccaye avaṇṇivaṇṇānaṃ lopo hoti-ditiyā apaccaṃ decco, kuṇḍaniyā apaccaṃ koṇḍañño-nassa ñe pubbarūpaṃ-bhātuno apaccaṃ bhātabbo-ettha-
因夜时及因缘,色相消灭;次而为观察,火盆之次,应观察此色相之前相,作如前所示的修习。
Yamhi gossa ca.
当(某词)处于该语境时,『高』字亦(作相应变化)。
Yakārādo paccaye gossuvaṇṇassa ca avaṅa hotīti ukārassa avaṅa.
『야까라아도』者,以『야』字起首的词缀也。于拥有『고스』之韵母处,『우』之韵母转为无韵——即『우』母之消失。
Ā ṇi.
以『아』字起首,加『니』词缀。
Akārantato ṇi vā hotapacce bahulaṃ-dakkassāpaccaṃ dakkhi-evaṃ vāruṇi-bahulaṃ vidhānā na sabbehi akārantehi-te neva vasiṭṭhassāpaccaṃ vāsiṭṭho tveva hoti.
凡以『아』字收尾之词,后接派生词缀时,可选择性地加『니』,且此规则并非一律适用——如「达咖」之派生词为「达基」;同理,「瓦鲁尼」亦如是——因其为随机性规定,并非所有以『아』字收尾之词皆适用——例如「瓦希达」之派生词,仍只作「瓦希达之后裔」而已。
Rājato ñño jātiyaṃ
由『王』字,加『ñña』,表示出身种姓。
Rājasaddato ñño vā hotapacce jātiyaṃ gammamānāyaṃ-rañño apaccaṃ rājañño-jātiyanti kiṃ?-Rājāpaccaṃ.
由『王』一词,可选择性地加后缀『ñña』以构成派生词,用于表达出身种姓之义——『王之后裔』即为『王种』——为何加『出身种姓』之限定?——若无此限定,则『王之后裔』仅表一般意义上的「王之嗣」而已。
Khattā yīyā.
由『剎帝利』一词,加『伊雅』后缀。
Khattasaddā yeyā hontapacce jātiyaṃ-khattassāpaccaṃ khattyo, khattiyo-jātiyantveva-khatti.
『Khattasaddā』则是指王族的称号,因其氏族、种族或出身而得名,为王族中专属,乃仅王族所特有的族名。
Manuto ssa saṇa.
「末那」者,由『末那』加『萨那』后缀而成。
Manusaddato jātiyaṃ ssa saṇa hotapacce-makanuno apaccaṃ manusso, mānuso-jātiyantveva-mānavo.
『Manusaddato』即以‘人’字为称谓,以种族、血统或家系为据,人类便是如此称呼,意即只属人类的族群。
Janapadanāmasmā khattiyā raññe ca ṇo.
由地方名称派生指刹帝利族之词,以及指国王之词,加『那』后缀。
Janapadassa yaṃ nāma, tannāmasmā khattiyāpacce raññe ca ṇe hoti-pañcālānaṃ apaccaṃ rājā vā pañcālo, māgadho-janapadanāmasmāti kiṃ?-Dāsarathi-khantiyāti kiṃ? Pañcālassabrāhmaṇassāpaccaṃ pañcāli.
『Janapadassa yaṃ nāma』,指国土之名称,从此名称而定王族及王权。譬如:五乡之王,譬如摩揭陀国以其名号称之。又如达萨拉提王,其名乃王族之称。五乡中婆罗门之族而称为‘五乡婆罗门’。
Ṇya kurusivīhi.
『Ṇya』意为稻草束。『kurusivīhi』者,为指某种谷类之稻草或禾束。整体意指“稻草束”。
Kurusivīhapacce raññe ca ṇyo hoti-kurunaṃ apaccaṃ rājāvā korabbo, sebbo.
由『俱卢』『尸毗』等地名派生之词,以及指国王之词,加『那约』后缀——『俱卢族之后裔或国王』谓之『俱卢跋婆』,又作『塞跋婆』。
Ṇa rāgātena rattaṃ.
表示被染色义时,用『那』后缀,接于表示染料之词后。
Rajjate yena so rāgo-tato rāgavācitatiyantato rattamiccetasmiṃ attheṇe hoti-kasāvena rattaṃ kāsāvaṃ, kosumhaṃ-idha kasmā na hoti’ nīlaṃ pītanti? Guṇavacanattā vināpi ṇena ṇatthassābhidhānato.
『拉嘎』者,乃染色之具;由此,于表示染料之词、表示『拉嘎』义之词、词尾为第三格单数者之后,加『那』后缀,以表『被……所染』之义——如『被袈裟色所染者』谓之『咖萨瓦』,又如『高苏姆哈』。然此处何故不见『蓝色』『黄色』等词?盖因彼等乃表性德之词,不依『那』后缀亦能自表其义故,无须加缀。
Nakkhato ninduyuttena kāle.
表示时间之词与含贬义之词连用时,加『那』后缀。
Tatiyattato nakkhattā tena lakkhite kāle ṇe hoti tañce nakkhattaminduyuttaṃ hoti-phussena induyuttena lakkhitā puṇṇamāsī phussī, pusso (aho)-maghāya induyuttāyalakkhitā puṇṇamāsī māghī, māgho (aho)
以第三语义而言,星宿(月站)用以标记时节,若与月亮相合,则以该星宿命名——以『富沙』星宿与月亮相合所标记的满月日,称为『富沙日』(富沙月);以『摩伽』星宿与月亮相合所标记的满月日,称为『摩伽日』(摩伽月)。
Yā ssa devatā puṇṇamāsi.
『yā』者,指神祇满月之时。
Seti paṭhamantā asseti chaṭṭhatthe ṇe hoti yaṃ paṭhamantaṃ sā dve devatā puṇṇamāsī vā-sugato devatā asseti sogato-māhindo, yāmo, cāruṇo-phussī pusṇamāsī assa sambandhinīti phusso, (māso) evammāgho.
『seti』本为首,指第一,『paṭhamantā asseti chaṭṭhatthe ṇe hoti』意谓首者在第六处未曾有,如此首者是双神祇满月、善逝神祇、有神祇为首、即有夜神、鲜明、华丽、润泽、满月、联系者也,即此月,谓为阴历一月。
Vyākaraṇamadhite jānāti vātvevamādivaggahe.
于语法中部,知此如是者。
Tamadhīte tañjānāti kaṇikā ca.
对中部,亦知此即小夜部分。
Dutiyantato tamadhīte tañjānātīti etesvattesu ṇehoti koṇiko ca-veyyākaraṇe-katayādesassikārassa‘‘tadā desā tadiva bhavanti‘‘ti ñāyā sarānamaccādinā ekāre yāgamadvittāni-ke-kamako, padako-ṇike-suttantiko, venayiko-‘‘tena nibbatte’’ti tatiyantā nibbattattheṇe-kusambena nibbattā kosambī, (nagarī.)
次而言,知此者于此语法之中部,论述如下:无论于此类,皆无『ṇe』之文,有『koṇiko』于语法篇所说一义,曰『当时地方应即如此』,以理推导,且此音节乃由一类作法或修辞、语法、经文所明之,谓于第三处以『tena nibbatte』造句,次而以『kosambī』称该城市。
Tatra bhave.
于此处存在。
Sattamyantā bhavatthe ṇe hoti-udake bhavo odako-‘‘ajjādīhi tano’’ti bhavatthe tano-ajjabhavo ajjatano-evaṃ hīyattano-‘‘ñonamavaṇṇe’’ti akāro-‘‘sarambhā dve’’ti tassa dvibhāvo.
当说“存在终结”时,此处所说的存在并非像水那样的流动存在。所谓水,是以其来源为水体,也就是说此处的存在称为“来源存在”;“非来源存在”即现在存在的存在;“减弱的存在”则称为“减缩”,用『ñonamavaṇṇe』(即“减少”)表述。存在的状态有两种,即“起始”与“持续”,所谓“起始有二”,这即指存在的二种状态。
Purātoṇo ca
“祛除”之意。
Purā iccetasmā bhavatthe ṇe hoti tano va-purā bhavo purāṇe, purātano.
“祛除”来自于“存在终结”的说法,此处的存在不是“祛除前存在”,所以称为“原始存在”,即“旧有”或“旧存在”。
Amātvacco.
“无我”词义。
Amā saddato acco hoti bhavatthe-amā bhavo amacco.
“无我”指的是非自我,不是我所有的存在,所以称为“无我存在”,而不是我所拥有的存在。
Majjhāditvimo.
“中间的”,指处于起始和末端之间的状态。
Majjhādīhi sattamyantehi bhavatthe imo hoti-majjhe bhavo majjhimo, antimo-kusiṇarāyaṃ bhavo ccevamādiviggahe.
从中间起算有七重的存在称为中间有,中间有是居于中间的存在,末后有谓之垫席般末有,诸如此类的为初段分类。
Kaṇṇeyya ṇeyyakayyā.
耳朵可称为可受之物。
Sattamyantā ete paccayā honti bahulaṃ bhavatthe-kaṇa-kosiṇarako-ṇeyya-gaṅgeyyo, vāneyyo-ṇeyyaka-koleyyako-ya-gammo-rassākāralopapu- bbarūpāni-iya-gamiyo, udariyaṃ-‘‘ṇiko’’ti sattamyantā bhavatthe ṇiko hoti sarade bhāvo sāradiko, hemantiko.
这七重末了者为众多的存在条件,这包括:微尘、称为垫席者、可受者、骚动者、奔走者、剧毒者、缺形者等,这些皆为上行位中之存在。肚腹处谓之'可受',季节有夏季称为炽热、秋季称为凉寒、冬季称为金寒。
Tamassa sippaṃ sīlampaṇyampaharaṇampayojanaṃ.
其技艺包括戒律、能力、武器等缚绊。
Paṭhamantā sippādivācakā asseti chaṭṭhatthe ṇiko hoti-vīṇāvādanaṃ sippamassa veṇiko. Paṃjasukūladhāraṇaṃ sīlamassa pakaṃsukuliko, gandho paṇyamassa gandhiko, vāpo paharaṇamassa vāpiko, sataṃ payojanamassa sātikaṃ‘‘taṃhantārahati gacchatuñchaticarati’’ti dutiyantā bhanticcevamādisavatthesu ṇiko hoti-pakkhīnobhantiti pakkhiko-sākuṇīko-satamarahatīti sātikaṃ-paradāraṃ gacchatītipāradāriko-badare uñchatīti bādariko-dhammaṃ caratīti dhammiko-adhammiko-‘‘tena kataṃ kītaṃ baddhamabhiyaṅkhataṃ kasaṃsaṭṭhaṃ hataṃ hanti jitaṃ jayati dibbati khanati tarati carati vahati jīvati’’ti tatiyantā katādisvatthesu ṇiko hoti-kāyena kataṃvakāyikaṃ-satena kītaṃ sātikaṃ-varattāya baddhovā rattiko-ghatena abhisaṅkhataṃ kasaṃsaṭṭhaṃ vā ghātikaṃ-(abhisaṅkhataṃ katābhisaṅkhāraṃ, kasaṃsaṭṭhaṃ missitaṃ)-jālena hato bhantītivā cāliko-akkhehi jitamakkhikaṃ-akkhehi jayati dibbatīti vā akkhiko-khanittiyā khanatīti khānittiko-iha nabhavati ‘‘aṅguliyā khantī’’ti anabhidhānā abhidhānalakkhaṇa hi tabbādi ṇadisamāsā-uḷumpena taratīti oḷumpiko-sakaṭena caratīti sākaṭiko-khandhena vahatīti khandhiko-vetanena jīvatīti vetaniko-‘‘tassa saṃvattatī’’ti catutthyantā saṃvattatīti ponobhaviko-‘‘manādyapādinamo maye ce’’ti dutiyokāro.
初者谓技艺诸法,如第六重'可受'者即为弹拨乐器,这为能力。持尘堆者为戒律,香气者为嗅觉,风为武器,弦则为束缚。第二者,于诸如飞禽等生物上为可受者,为飞禽鸟类、鸣禽等,宣说“欲彼持行,飘然而动”者为动者,乃以束缚为阻断者。第三者,于手所造诸事为可受者,如以身体制成、手所造作、以线坠缚,称为已缚者,以实心石坠缚者为缚具等。此外亦有杀戮、打击、降伏、行走、运作及生存等义。如以手击杀、制服者称为击杀,赢得胜利者称为胜利,挖掘穿透者称为穿透,通行、推动、活存等义亦含在其中。第四者,谓“发生作用”,即对应此手足六处行存频繁发起作用。
Tatosambhutamāgataṃ.
因而产生并降临于此。
Pañcamyantā sambhu tamāgatanti etesvatthesuṇiko hoti-mātito sambhutamāgataṃ vā mattikaṃ, pettikaṃ.
『第五种终结』者,谓如实彼世已复起之无明或杂染火焰之尘,或因缘生已损灭之土类、鬼类。
Surabhito samabhutanti naviggahe.
『香气等已生』者,谓堆积之物凝聚于桥梁水畔。
Dissantaññepi paccayā.
『显现亦有缘』者,此云以缘起说明诸现象之成立。
Vuttato’ññepi paccayā dissanti vuttāvuttatthesutiṇyo-sorabbhaṃ-‘‘tattha vasati kaviditobhatto niyutto’’ti ṇiko-rukkhamūle vasatīti rukkhamūliko, loke vidito lokiko, catumahārājesu bhattā catummahārājikā-dvāre niyutto dovāriko-dassoka tadaminādipāṭhā.
『经说亦有缘显』者,即谓闻说未闻及未成理体之义,犹如树根所住者,树根者,于世间闻知、世俗皆知也。此根基常依四大王之地与其四门,守护此门并哀愁忧患,乃称呼为树根根基,此即上述典籍义。
Tassidaṃ.
此中即是说明此理。
Chaṭṭhiyantā idamiccasmiṃ atthe ṇiko hoti-saṅghassa idaṃ saṅghikaṃ, puggalikaṃ-‘‘ṇe’’ti chaṭṭhiyantā idamiccatasmiṃ attheṇe-moggallāyanassa idaṃ moggallāyanaṃ, (vyākaraṇaṃ)-sogataṃ, (sāsanaṃ).
『第六种终结』于现世事理中为小僧团而言,即此僧团中有人称第六终结者;于受教之事亦为莫嘎拉那,此即传义所说之教、律法。
Pitito bhātari reyyaṇa.
『父』字,在表示其兄弟时,附加词尾『-eyya』。
Pitusaddā tassa bhātari reyyaṇa hoti-ronu’bandho.
『父』字,在表示其兄弟时,附加词尾『-eyya』,即连缀『-ro』之词缀。
Rānubandhe’ntasarādissa.
连缀『-rā』时,内部元音之首音节发生变化。
Anto saro ādi yassāvayavassa tassa lopo hoti rānubandheti ulopo-pitu bhātā petteyyo.
凡构成要素中,内部元音位于首位者,该元音脱落,此即连缀『-rā』时之元音脱落规则——如:『父之兄弟』,由『父』字派生,即『petteyya』(伯叔父)。
Mātito ca haginiyaṃ cho.
自『母』字,在表示其姊妹时,附加词缀『-cha』。
Mātuto ce pituto ca tesaṃ bhaginiyaṃ cho hoti-mātubhagini mātucchā-‘‘itthiyamatvā’’ti ā-evampitucchā.
若母方或父方,其姐妹(称谓)如下:母之姐妹为「母姨」(即舅母、姨母),词根取「女性」义,故加长音尾;同理,父之姐妹为「父姑」(即姑母),构词方式相同。
Mātāpitusvāmaho.
父母尊长。
Mātāpituhi tesaṃ mātāpitusvāmaho hoti-mātu mātā mātāmahī-mātu pitā mātāmaho-pitu mātā pitāmahī-pitu pitāpi nāmaho.
父母者,是指父母尊长:母亲,即母亲及大母;父亲,即大父及父亲尊长。
Hite reyyaṇa.
利益有利。
Mātāpitūhi hite reyyaṇa hoti-mātu hito matteyyo, pitu hito petteyyo.
对父母有利即为利益,有利于母者为母之利益,有利于父者为父之利益。
Tamasya parimāṇaṃ ṇiko ca.
其界限为此界及彼界。
Paṭhamantā asseti asmiṃ atthe ṇiko hoti kova tañce paṭhamantaṃ parimāṇambhavati.
首要者于此义中为界限,所谓界限者,是何?即首要的界限所在。
Doṇe parimāṇamassa doṇiko, (vīhi)-ekamparimāṇamassa ekakaṃ-dvikaṃ, tikaṃ, catukkaṃ, pañcakamiccādi.
“一斗”的量,则是斗;“一升”的量,则是一升、两升、三升、四升、五升……依此类推。
Sañjātā tārakāditvito
【关于星宿的产生】
Tārakādihi paṭhamantehi asseti chaṭṭhatthe ito hoti te
如星宿等的第一个者,称为“起始者”;第六者之后便有它们。
Ce sañjātā honti-tārakā sañjātā assa tārakitaṃ-(gaganaṃ)-pupchito-(rukkho).
若说“已产生者”,是指那些由星宿产生的天空中的云彩和树木。
Māne matto.
这是主张这样说的人。
Paṭhamantā mānavuttito asseti asmiṃ atthe matto hoti-phakhalaṃ ummānamassa khaphalamattaṃ. Hattho parimāṇamassa hatthamattaṃ, sataṃ mānamassa satamattaṃ.
对于“第一个者”,则指此意义上的主张者,是指对比较即蒸熟谷物(phakhala)与水的稀薄程度的所谓笃信者。手的量以手为度,百以“主张”之量为度。
Ṇe ca purisā
以及男性诸词。
Purisā paṭhamantā uddhamānavuttito asseti asmiṃ atthe ṇe hoti matta tagghā ca-puriso ummānamassa porisaṃ, purisamattaṃ. Purisatagghaṃ.
谓人,于此义中,【纯属人也】非也。亦非普通人,乃狂躁之人也。非人中之普通者,亦非普通人。所谓人之狂躁,即气盛之人也。
Tassa bhāvakammesu tta tā ttanaṇyaṇeyya ṇigha ṇiyā.
于其所怀的意念动作中,于诸言语行为皆不可违逆之。
Bhavanti etasmā saddabuddhīti bhāvo saddappavatti nimittaṃ-kammaṃ kriyā-chaṭāṭhiyantā bhāve kamme ca tta tādayo honti bahulaṃ-sāmaññavidhayo payogamanusārayantiti kuto ci dvīsukuto ci bhāve yeva-na ca sabbe sabbato honti aññatra ttatāhi-nīlassa paṭāssa bhāvo nīlattaṃ nīlatāti guṇe bhāvo-iha guṇavasā nilasaddonīlaguṇayutte dabbe vattate nimittassarupānugatāñcabuddhi-evamaññatrāpi yathānurūpaṃñātabbaṃ nīlassaguṇassa bhāvo nīlattaṃnīlatāti nīlaguṇajāti-gottaṃ gotāti gojāti-pācakattatti pacanakriyāsambandho-rājapurisattanti rājasambandho-devadattaṃ candattaṃ sūriyattanti tadavatthāvisesa sāmaññaṃ-ākāsattaṃ abhāvattanti upacaritabhedasāmaññaṃ-alasassa bhāvo kammaṃ vā alasattaṃ alasatā-ttana, puthujjanattanaṃ-ṇya, cāpakalyaṃ‘‘sakatthetī‘‘sakatthepi-akiñcanameva ākiñcaññaṃ-ṇeyya, soceyyaṃ-ṇa, pāṭavaṃ-avaṅa-iya, naggiyaṃ-ṇi ya, porohitiyaṃ.
由此故,『声音觉』存在,所谓声音的产生与作用,是示现的因、行为的标志与行为,也称为『诵』。在行为、修习及随顺上,这类现象广泛存在,为通行的准则。故无论争斗或非争斗,皆存在此种法,普遍无所不有,唯独于『如蓝者』的范围中例外。所谓『如蓝者』是品质、性质的存在,这里具有品质的『蓝』之声音带有蓝色的性质,故称『蓝』。这种性质存在,为王者、王城所特有,与天界、太阳、月亮相关,说明常见之事的区别。一切普通属性皆缺失,无所作为,是行为或者不作为的无所住着。此种现象属凡夫状态,非圣者状态,表现为空虚、无所归依、毫无所成。所谓『虚无』、『永无为』,不能附着于任何法,剥离一切依止,连续不断唯有空相。此即『蓝色之说』与『蓝质之性』,皆由生产者、成长者、形成者之类别关系所成,就如王者、婇德多、蝉达多、太阳等现象皆具有其独特性。因普通属性的缺失,故此无常、不坚固,视作无用、需离欲。如此非有、非无,非有无、非非有无,是无所有亦非无所有。取舍轻重,无所执著,净洁、精进、熟练、可识知、可舍弃,无常也。
Tara tamissikiyiṭṭhātisaye.
特此,超越诸般所许之极限。
Atisaye vattamānanato hontete paccayā-atisayena pāpo pāpataro, pāpatamo, pāpissiko. Pāpiyo. Pāpiṭṭho-atisayantāpi atisayappaccayo-atisayena pāpiṭṭho pāpiṭṭhataro-udumbarassa vikāro’vayavotvevamādiviggahe.
因所述过度行为,而形成因缘;随此因缘则堕入罪恶中,罪恶者中最甚最重,恶劣至极。行为坏坏者,泛指如乌鸦的变化与器官残缺等象征性的恶道缠缚。
Tassa vikārāvayavesu ṇa ṇika ṇeyya mayā.
有关此身变化的组成部分中,河流与沟壑不宜由我而说。
Pakatiyā uttaramavatthantaraṃ vikāro-chaṭṭhiyantā nāmasmā vikāre’vayave ca ṇadayo honti bahulaṃ-ṇa, odumbaraṃ-(bhasmaṃ paṇṇaṃ vā)-ṇika, kappāsikaṃ-neyya, eṇeyyaṃ-maya. Tiṇamayaṃ-‘‘aññasminti’’ atthantarepi-gunnaṃ karisaṃ gomayaṃ.
按章节和后续内容看,变化(变易)为六种,是名字的变化和组成部分中所有相互关联的变化,常见者有河流(如灰烬或泥土)、棉状物以及榆树皮等,皆由变化而成。由这些构成的草,或者被称为“别的”,也可以在意义上视作牛粪性质的一种。
Manussānaṃ samuhotvevamādiviggahe.
人群聚集时如是,包括开端和高峰时分别如此。
Samuhe kaṇṇaṇikā.
在群中即有河流和沟壑。
Chaṭṭhiyantā samūhe kaṇṇaṇikā honti-mānussakaṃ. Kākaṃ, āpupikaṃ-‘‘janādīhi tā’’ti samūhe tā-janānaṃ samūho janatā. Gajatā, bandhutā.
多数聚集组成小河流的人称作“人”。乌鸦及啄木鸟等,因聚群名为众人,这群人即为民众。象群即亲族群。
Ekā kākyasahāye.
这是一群乌鸦同伴。
Ekasmā asahāyatthe ka ākī honti-eko’va ekako, ekākī.
独处无助时,谁是伙伴呢?只有一个人,孤独一人。
Ayubhadvitīhaṃse.
此处不涉及两者、二者。
Upadvitīhi avayavavuttīhi paṭhamantehi asseti chaṭṭhatthe ayo hoti-ubho aṃsā assa ubhayaṃ. Dvayaṃ. Tayaṃ-cintaṃ puraṇeccā diviggahe-‘‘catutthadutiyesvesaṃ tatiyapaṭhamā’’ti nipātanā pūraṇatthe dvito tiyo dvissa du ca ticatuhi atiyattāca-dutiyo. Tatiyo. Catuttho.
由伤害引起的六个部分的支配,首先不存在因部位而生的断绝;两方皆有,此为两者。对此应思惟填补之法,『第四与第二同属,第三与第一相应』,在满数上第二为第三的补足;两与三并存各有不足,因此第二位。第三者。第四者。
Ma pañcādihi katīhi.
不及五种为数目。
Chaṭṭhiyantāya pañcādikāya saṅkhyāya katismā ca mo hoti pūraṇatthe-pañcannaṃ puraṇe pañcamo-evaṃ sattamo, aṭṭhamo, iccādi.
针对第六与第五的计数,何者充满?在满数中,五为满,五之后为第五,即第七,第八,如此类推。
Chāṭṭha ṭṭhamā.
第六、第八。
Chasaddā ṭṭha ṭṭhamā honti puraṇatthe-channaṃ pūraṇe chaṭṭho, chaṭṭhamo vā.
六遍者,谓第六遍、初遍、满遍、满遍之中的第六遍、第六遍或者第七遍。
Tassa puraṇekādasādito vā.
其满遍始于第十一遍或其他。
Chaṭṭhiyantāyekādasādikāya saṅkhyāya ḍo hoti pūraṇatthe vibhāsā-ḍakāro’nubandho-ekādasantaṃ pūraṇe ekādaso-aññatra-ekādasamoccādi-evaṃ dvādaso iccādi-ekūnavīsatyādihituḍe.
第六遍及第十一遍之数,谓满遍时,诠释者次第连接(一至十一遍),满遍时第十一遍之外,如第十一遍的释解等,共十二遍,初自十九遍始。
Se satissa tissa.
此即十九遍。
Se pare satyantassa tikārassa lopo hotīti tilopo. Ekunavīso.
此别为真实十九遍之后,第三十遍行婆罗多(诵戒法),称为删减,十九遍者。
Satādīnami ca.
亦如百动之数。
Satādikāya saṅkhyāya chaṭṭhiyantāya puranatthe mo hoti satā dinami cāntādeso-satassa pūraṇe satimo, sahassimo. Vīsati adhikā asmiṃ sate sahasse vāti evamādiviggahe.
以百为起点的计数法中,第六位为「满」,是完整的意思。满百日指一百日,满千则是一千日。二十余日以此类推,分别为百、千、万的倍数。
Saṅkhyāya saccutīsāsadasantāyādhikāsmiṃ satasahasse ḍo.
在计数法中,真实的三十六万以上则是三十六万。
Satyantāya mutyantāya īsantāya āsantāya dasantāya ca saṅkhyāya paṭhamantāya asminti sattamyatthe ḍo hoti sā ce saṅkhyā adhikā hoti yadasminti tañce sataṃ sahassaṃ satasahassaṃ vā hoti-tilope-vīsaṃ-sataṃ, sahassaṃ, satasahassaṃ vā-utyantāya-nahutaṃ-sataṃ. Sahassaṃ, satasahassaṃ vā-īsantāya-cattārīsaṃ-sataṃ. Sahassaṃ, satasahassaṃ vā-āsantāya-paññāsaṃ-sataṃ, sahassaṃ. Satasahassaṃ vā-dasantāya-ekādasaṃ-sataṃ, sahassaṃ, satasahassaṃ vā-saccutīsāsadasantāyāti kiṃ? Cha adhikā asmiṃ sate-adhiketi kiṃ? Pañcadasa hīnā asmiṃ sate-asminti kiṃ?Vīsati adhikā etasmā satā-satasahasseti kiṃ? Ekādasādhikā assaṃ vīsatiyaṃ.
在表示真、灭、恶、善、善终的数量时,第一位是七,最七位是百。若数量更大,则是百、千、十万之类,如二十的百、千、十万之数;或是一千、三千六百余的数目;或是千、三千六百的恶终数;或是一千三百五十的善终数;或是一千三百六十的真实三十六万。何谓大于三十六万?又何谓十五以内小于百内的?又何谓二十多于三十六万?另有十一多于二十。
Tametthassatthīti mantu.
此处应说明其意义。
Paṭhamantā ettha assa atthīti etesvatthesu mantu hoti-itisaddassa vivakkhāniyamanatthattā pahutādiyutteyeva atthyatthe hoti-vuttaṃhi.
此处说「第一位是」,其意义在于这三种用法——解说词义时讲述相似之处。
Pahute ca pasaṃsāyaṃ nindāyadvātisāyane;
「多」字既含赞美亦含责难及不同看法的意思;
Niccayoge ca saṃsagge hontime mantuādayo.
必定彼等在同一条件下亲近结合。
Pahutā gāvo ettha dese assa vā purisassa santīti sagomāpasaṃsāyaṃ. Pasatthā jāti assa atthīti jātimā-nindāyaṃ, valimāatisāyane, buddhimā-niccayoge, jutimā-saṃsagge, haliddimā. Tametthassatthīti adhikāro.
这里有许多有牲口的村庄存在,供人们住处,即关于牲口的赞誉。就意义而言,有生者存在,其意为出生的存在,此乃批评生者的原因,诸如众多疾病之患,智慧者于必然相聚中,光明者在结合中,具有黄姜色。此即该段之义,乃其解说。
Vantvavaṇṇā.
因出现不善故。
Paṭhamantato avaṇṇantā mantvatthe vantu hoti-sīlavā, dayāvā-avaṇṇāti kiṃ? Buddhimā.
起首不善者为色法(相貌),然为善者为习染者,如何谓?智慧者。
Daṇḍāditvikaī.
含有鞭责等意象。
Daṇḍādīhi ika ī honti vā mantvatthe-daṇḍiko, daṇḍī-gandhiko gandhi-itisaddassa visasaniyamantthattā kuto ci dve kutoce kamekaṃva-nāviko, sukhī.
由鞭责等具形之物,与『鞭』之称呼有关,因名称所引之恶意而受排斥,何处而来的?为何而来?犹如船只,以航行之乐得享安乐者。
Tapādihi ssī.
在「热诚」等词之后,加上「ssī」(即「-ssī」后缀)。
Tapādito vā ssī hoti mantvatthe-tapassī, yasassī-vātveca-yasavā.
在「热诚」等词之后,可加「ssī」后缀,用以表达具有某种德行之义——如「热诚者」(具热诚之人)、「有名声者」(具名望之人);而藉由「vā」(或)一词,亦兼含「-vā」后缀之用法,故可得「有名声者」(另一形式)。
Saddhāditva.
属「信」等类。
Saddhādīhimantvatthaahotivā-saddho, pañño-vātveva-paññavā.
「具信等」者,谓以信等(诸德)为义,故称「具信者」;或以慧为义,故称「具慧者」。
Ṇe tapā.
以「ṇe」替代「tap」(词缀)。
Tapasaddā ṇe hoti mantvatthe-tāpaso-manādittā ‘‘manādīnaṃ saka’’iti ṇanubandhe saka-‘‘māyāmedhāhi vī’’ti mantvatthe vī-māyāvi, medhāvī.
『苦行』等词,在表示『具有……之意』的语境中,附加尼(ṇe)后缀——『苦行者』,由于『心』等词具有此义,依『心等词加萨咖后缀』之规则,附加尼亚努班达(ṇanubandha)后缀得『萨咖』,再依『在表示具有……之意时,与「玛雅」「梅达」等词连用时加「威」后缀』之规则,得『玛雅威』(具幻术者)、『梅达威』(具智慧者)。
To pañcamyā.
「To」用于第五格。
Pañcamyantā bahulaṃ to hoti-gāmasmā gāmato-imena kiṃ saddehi tomhi-‘‘ito tetto kuto’’ti imassa ṭi nipaccate etassa ṭaeta kassa kuttañca-imasmā ito, etasmā ato etto, kasmā kuto.
「Pañcamyantā」多数是第五格,从村落到村落的行进,从此地到彼处,『to』的用法在此以何等音节呈现呢?『to』有此处、彼处、此地、彼地之别,何以辨别出处?
Abhyādihi.
『abhi』等前缀之规则。
Abhiādīhi to hoti-apañcamyantehipi vidhānatto’yaṃ-abhito, parito, pacchato, heṭṭhato.
「Abhiādīhi」通常用于非第五格的场合,本句语法结构为前面、围绕、后方、下面之意。
Ādyādīhi.
「Ādyādīhi」表示起始,动词为「起始、开始」,具有来源、过程、中间等衍生义。
Ādippabhutīhi to hoti-ādo ādito, majjhe majjhato, yaṃ yato.
由『起初』等词起,附加『托』后缀——『起初』得『从起初』,『中间』得『从中间』,『哪里』得『从哪里』。
Sabbādito sattamyā tratthā.
一切事物皆为有。
Sabbādīhi sattamyantehi tratthā honti-sabbasmiṃ sabbatra, sabbattha-yasmiṃ yatra, yattha-bahulādhikārā na tumhāmhehi.
所有诸有最终皆为有者;在一切之中,无论何处,何时,何因,皆不离于汝诸。
Katthettha kutrātra kvehidha.
应如何分别此处与彼处,何时何地?
Ete saddā nipaccante-kasmiṃ kattha, kutra, kva-etasmiṃ ettha, atra-asmiṃ iha, idha.
这些声音由何处汇聚而成?汇聚于何地?何时此地、彼地、如今此处?
Dhī sabbā vā.
皆以智慧成就。
Sattamyantato sabbasmā dhivā hoti-sabbadhi-vātikiṃ, sabbatra.
由众多有之故,诸有具法因缘,遍及一切、无所不在。
Yā hiṃ.
『Yā』者,此指示代词,意为『该处』『此』。
Sattamyantā yasaddā hiṃ vā hoti-yahiṃ-vātveva-yatra.
以第七格结尾的『ya』词,得加『hiṃ』后缀(亦可不加)——成『yahiṃ』;然此仅为或然规则——对应梵文『yatra』(在何处)。
Tā haca.
『Tā haca』者,『彼』也即上述所指之物,此处为强调。
Sattamyantā tato vāhaṃ hoti hiñca-tahaṃ, tahiṃ-vātveva-tatra.
第七格(处格)词尾之后,有时变为『达哈』,并附加『希』——得『达哈姆』、『达兴』;又依『瓦』之规则——即『达德拉』。
Kuhiṃkataṃ.
『于何处』者,由『何』字作成也。
Kiṃsaddā sattamyantā hiṃ haṃ nipaccante kissa kukā ca-kuhiṃ kahaṃ-sabbasmiṃ kāleccevamādi viggahe.
『何』字接第七格词尾时,『何』(ki)字以『hiṃ』、『haṃ』作不变化词,即『于何处』(kuhiṃ)、『于何方』(kahaṃ)——于一切〔格〕时,如『于某时』等,亦依此方式分析。
Sabbekaññayatehi kāle dā.
诸法皆于适当时机显现。
Etehi sattamyantehi kāle dā hoti-sabbadā ekadā, aññadā, yadā, tadā.
此等诸法于第七时中发生,或恒常、或一时、或他时,亦或彼时。
Kadā kudā sadā dhunedāni.
何时何地常闻此法。
Ete saddā nipaccante-kasmiṃ kāle kadā, kudā-sabbasmiṃ kāle sadā-imasmiṃ kāle adhunā, idāni.
此等法于何时断灭,何时诸法恒有,此时今世,现今此刻。
Ajja sajjavaparajjevatarahi karahā.
今日适时近日之间,应当修行。
Ete saddā nipaccante-
此等法于断灭之时——
Pakati paccayo ādeso kālavisesoti sabbametaṃ nipātanā labbhati-imassa ṭo jjo vāhani nipaccate-asmiṃ ahani ajja-samānassa sabhāvojju vāhati-samāne ahati sajju-aparasmā jju vāhati-aparasmiṃ ahati aparajju-imasseto kālerahi ca-imasmiṃ kālñetarahi-kiṃsaddassa ko raha vānajjatane-kasmiṃ kāle karaha.
因为存在相互关联,构成时间的特殊之处,因此一切此类现象的变化都获得成立——这时此刻与昨天相承接,今天也与过去相承接,在相同的时间流中,集会上同样存在着同样的声音震动,在此时间中,此刻与彼刻相承接,声音与声息交互发生,在此处一切都与时间相关,现今流动的时间与过去的界限有别,究竟何人将在何时何地引发何种变化?
Sabbādīhi pakāre thā.
此事表现为各种不同的形态。
Sāmaññassa bhedako viseso pakāro, tattha vattamānehi sabbādīhi thā hoti-sabbena pakārena sabbathā-yathā, tathā.
共性的区分即为特殊形态,在这里表现为现象既有共性,也有特殊,普遍的形态在任何情况下都存在,如是如彼。
Kathamitthaṃ.
如何说呢?
Ete saddā nipaccante pakāreti kimimehi thaṃpaccayoketa tesaṃ yathākkamaṃ-kena pakārena kathaṃ, iminā pakārena itthaṃ.
诸种声音变化在不断发生变化,究竟由何种条件促成,从何种形态产生,采用什么方式?依此方式解释如下。
Ekena pakārena ekaṃ vā pakāraṃ karoticcevamādiviggahe.
以单一种类的变化,形成一类变化,依此方式,进行归类总结。
Dhā saṅkhyāhi.
〔此等副词〕以数词作成。
Saṅkhyāvācīhi pakāre dhā paro hoti-ekadhā karoti-dvidhā,tidhā, catudhā, pañcadhā karoticcevamādiviggaho-bahusaddā vepullavācī saṅkhyāvācī ca-yadā saṅkhyāvācī tadā bahudhā karoti.
通过数词的表达方式,「Dhā」成为另一种数目表示——有一种、一种方式;两种、三种、四种、五种方式等。由此产生许多类似的表达法,称为多音的数词。若出现用于数数的词,则被称为数词。
Vekā jjhaṃ.
『一同』者,以『一』(veka)字合为一体〔之副词〕也。
Ekasmā pakāre jjhaṃ vā hoti-ekajjhaṃ-vāti kiṃ, ekadhā.
它在一种表达方式下是「jjhaṃ」,即只有一种发音,故称一音。
Dvitīhedhā.
第二格(对格)与第三格(具格)中,有两种形式。
Dvitīhi pakāre edhā vā hoti-medhā, tedhā-vātveva-dvidhā, tidhā-ekaṃ vāraṃ bhuñjaticcevamādiviggahe.
「Dvitīhi」指两种表达方式,即「edhā」或「medhā」,如同两种方式,三种方式中如同有一种音节可用,如同食用的举例。
Vāra saṅkhyāya kkhattuṃ.
以周数计时。
Vārasambandhitiyā katisaṅkhyāya kkhattuṃ hoti-kativāre bhujati katikkhattuṃ bhuñjati.
因与周相连,故称为计周数者;若以数周为限,则谓之计周数,或以多周为界而食,则谓为多周数之食。
Bahumhā dhā ca paccāsattiyaṃ.
所说的「多种」是指超过七十。
Vārasambandhiniyā bahusaṅkhyāya dhā hoti kkhattuñca vārānañce paccāsatti hoti-bahuvāre buñjati bahudhā vā divasassa buñjati, khahukkhattuṃ vā, paccāsattiyanti kiṃ, bahukkhattuṃ makāsassa bhuñjati.
与周相关的多数量的食物是存在的,期间的时间和周数也能形成多重存在,或分别食用多次,有时甚至在一天内多食,即所谓常食多次;何为七十,是指超过七十次的食用。
Sakiṃ vā.
或者称为「萨吉」(音译)。
Ekaṃ vāramiccasmiṃ atthe sakinti vā nipaccate ekasmā kiṃ ekassa ca sādeso-ekaṃ vāraṃ bhuñjati sakiṃ bhuñjati-vāti kiṃ, ekakkhattuṃ bhuñjati.
在一周的法度中,称为萨吉;彼得一者得到,且某处也得以此,也即食用一周的量,称为萨吉食;意指食用一次的量。
So vīcchāppakāresu.
如是,于探索追求中。
Kriyāya guṇena dabbena vā bhinne atthe vyāpitumicchā vīcchāvīcchāyampakāre ca so hoti bahulaṃ-sāmaññaniddesā yathāsambhavaṃ vibhattyantā yato kuto visaddā hoti-vicchāyaṃ-khaṇḍaṃ khaṇḍaṃ karoti khaṇḍaso karoti-sabbena pakārena sabbaso.
在行持、性质、力量等方面,或因断别之义而欲涵盖,探索求索即以此方式表现。此种情况多以一般指示而帮助说明,依情况有所区分,从何处何因而明晰。探索分割成片段,反复分割,或以全体方法整体表示。
Abhuta tabbhāve karāyabhuyoge vikārā cī.
非真实状态时,因组合聚合而产生变化。
Avatthāvato’vatthantarenābhutassa tāyāvatthāya bhāve karāsabhūhi sambandhe sati vakāravācakācī hoti-cakāro‘‘cī kriyatthehī’’ti visesanattho-adhavalaṃ dhavalaṃ karotīti dhavalīkaroti-adhavalo dhavalo siyā bhavati vā dhavalīsiyā. Dhavalībhavati-abhutatabbhā veti kiṃ, ghaṭaṃ karoti-karāsabhuyogeti kiṃ. Adhavalo dhavalo jātate-vikārāti kiṃ, suvaṇṇaṃ kuṇḍalīkaroti.
由内在因缘与外在条件同在而成,真实状态的缘起生起。在有关系的诸因中,有时以变动指称某种变化之意,称为「变化行」;又有特别的含义,表示「使变清净」——即使变的结果洁白鲜明,谓之「净化」;这种净化可为明净或将要明净。所谓净化即为非真实状态。譬如说:制陶的过程,制造结合;若说「内在清洁」或「外在清洁」即为何?变化所生,即是什么?像是黄金制成耳环。
Ṇada yo.
即此「声音」。
Atha tabbādayo vuccante kriyatthehi ‘‘kriyatthā’’ti adhikārato, kriyā attho etassāti kriyāttho(dhātu)-so ca dvividho sakammakā kamakmakavasena-tatta yasmiṃ kriyatthe kattuvācini kammaṃ gavesīyate, so sakammako itaro akammako-tesu yathārahaṃ sakamma kato kammādo kārake kammāvacanicchāyambhāve ca tabbādayo veditabbā-akammakato pana bhāvo kammavajjite ca kārake-kriyāti ca gamanapacanādiko asattasammato kattarī kammevā patiṭṭhito kārakasamūhasādhiyo padattho vuccati, vuttaṃhi.
接着,以「因...等说法」称为行持对象,「为了行持」故曰。所谓行持意义,此行持义源自根本动词,分二:有行动者役使之及无行动者。以在行动中担当执行者角色者为有行动者,另一则为无行动者。于此,必须明辨此二。至于无行动者,则行为因不成立视为无效。作为执行者的行持行为,在既定的行动中已被确认,其承担着执行者角色。此谓集合了执掌者的功能并赋予名字,且已有文献叙述。
‘‘Addabbabhutaṃ kattādi-kārakaggāmasādhiyaṃ;
『Addabbabhutaṃ』者,指由做作主语、宾语及工具语之动作而形成、固定的动词形态。
Padatthaṃ kattukammaṭāṭhaṃ-kriyamicchanti tabbidu’’.
『词义、施事、所作、对格、处格』——欲求行为者,知此者也。
Kara karaṇe-akāro uccāraṇattho-evamuttaratrāpi-kariti ṭhite-bahulamiti sabbattha vattate.
此即是指『用手动作形态』、『发音意义形态』等,在这些形态上,因其用法甚多且分布广泛,故无论何处均通用。
Bhāvakammesu tabbānīyā.
在造意动词法中,此为必须遵循的规则。
Tabbaaniyā kriyatthā pare bhāvakammesu bahulaṃ bhavanti-paccayeti paccayavidhānatoññasmiṃ sabbatthādhikāro.
所谓必须遵循者,乃指于造意动词法中,许多用法相互依存,相互为条件,因此须于诸处均有适用权。
Tuṃtunatabbesu vā.
此等法则,亦适用于涂染须臾之类的易变用法。
Tumādisu paccayesu vā karassa ā hoti-aññatra.
诸种因缘中,诸行即由此生起,不存于他处。
Pararūpamayakāre byañjane.
因缘依他形态,表现现相。
Kriyatthānamantabyañjanassa pararūpaṃ hoti yakārato’ññasmiṃ byañjanādo paccayeti pararūpaṃ-karaṇaṃ kātabbaṃ. Kattabbaṃ vā-napuṃsakaliṅgaṃ-bhāvassekattāpi tabbādyabhihito bhāvo dabbamiva pakāsatīti bahuvacanañca hoti-kamme-karīyatīti kātabboka kattabbo-abhidheyyasseva liṅgavacanāni.
行为资粮即由他形状,鉴察种种表现,受他种表象所依,为造他表象之因,须为之所作。即使非男性形态之存在,依其本体亦需准用相应言语,有如明灯示现,故复数形式用于行者,应为作、应为所作等义。
Visessaliṅgā tabbādi tatthādo pañca bhāvajā,
特殊相之东西共包括五类。
Napuṃsake siyuṃ bhāve kto cāno akantarī;
若为非男性存在,盖亦无他限制,具此性质不障碍。
Bhāvasmiṃ ghyaṇa pume evaṃ iyuvaṇṇagahādijo,
存在者中微妙是男性,因其青春色泽所起生根者也。
Appaccayo’pi cāsaṅakkhyā tumādi katvāntakā siyuṃ.
无善法的增长以后也无计可数,乃至图谋终结者犹存。
Anīye-
不应带来的——
Rā nassa ṇe.
非恶之道。
Rāntato kriyatthā parassa paccayanakārassa ṇo hoti-karaṇīyaṃ-bahulādhikārā karaṇādisupi bhavantī-sinā soceyye-divā diseso-sināyante’nenāti sinānīyaṃ(cuṇṇaṃ)-dā dāne-diyate assāti dānīyo-(brāhmaṇe)-ṭhā gatinivuttiyaṃ-upa pubbo-upatiṭṭhatīti upaṭṭhānīyo-(sisso)-dhātunamanekatthattāyeva ṭhā iccasmiṃ dhātumhi santamevopaṭṭhānatthaṃ upasaddo joteti-vuttaṃhi.
从结尾开始,为他人所作须凭条件,且为重要多有权能,亦是诸所为之始。应当洁净者昼夜洗涤,方向有所缘故而终破此洗。此为须洗涤者(涂染粉)施予之地,为施舍者(婆罗门)所立之所及往返之地,亦是从前及将来相续之处,故为供养者(弟子)多方面根基,亦因多种用途而为立处。所欲于此根基中,唯有安稳故而恬静,谓之安住。
‘‘Santameva hi nīlādi-vaṇṇaṃ dīpādayo viya;
『唯有安住者,犹如点灯者所显之蓝色等颜色,』
Dhātusmiṃ santamevatthaṃ upasaggā pakāsako’’.
『于根基中仅有安住处,能显扬起始也。』
Vaca byattavacane-
言语是属于表达的范畴。
Ghyaṇa.
「冈」字替换规则。
Bhāvakammesu kriyatthā paro ghyaṇa hoti bahulaṃ-ghakāraṇakārānubandhā.
在行为中,表达是对引起多重原因的行为的结果。
Kagā cajānaṃ ghānubandhe.
有所不明的表达(指不当表达)的因缘。
Ghānubandhe cakārajakārantānaṃ kriyatthānaṃ kagā honti yathākkamanti vassa ko.
在表达因缘中,作为行为所起作用的因缘,表达就是适当的因果关系。就像燃烧的柴火。
Assā ṇanubandhe.
没有因缘的情况。
Ṇakārānubandhe paccaye pare upantassa akārassa ā hoti-vuccatīti vākyaṃ-ci vaye-ghyaṇa.
当因依于带有字母尾音的条件,谓谓语也称「无尾音者有」,此乃句法之说。
Yuvaṇṇānamño paccaye.
依于青春者之条件。
Ivaṇṇuvaṇṇantānaṃ kriyattānaṃ e o honti yathākkamaṃ paccayeti issekāre‘‘saramhā dve’’ti yassa dvibhāve ca-cayanaṃ ciyatīti vā ceyyaṃ-dā dāne.
犹如颜色众多之行为者,是为有适当条件。此如于某差异中说「这有两种颜色」,所谓二重之次第可延续,或当施予,故称授予。
Āsse ca.
亦云「基于此」。
Ākārantato ghyaṇa hoti bhāvakammesu āssa e ca-dānaṃ dīyatīti vā deyyaṃ-vada pacane‘‘vadādīhi yo’’ti bhāvakammesu yocavaggapubbarūpesu-vadanaṃ vaditabbaṃ vā vajjaṃ-ama gama gamane vadādittā ye-gamanaṃ gamyateti vā gamyaṃ-guha saṃvaraṇe-‘‘guhādīhiyaka’’iti bhāvakammesu yaka-kakāro kānubandhakāriyattho.
因形态故称为谓语,在造作事中谓「此亦施予」。谓「可予」,如于烹饪中谓「可于此与他者」,即在造作事中于前述言辞中应说,是可行且应当。至于去往,应说「谓语者由去处而来」,又谓于暗处之禁闭「暗处守护者」意指造作事中有亚卡或魔之协助。
Lahussupantassa
轻薄之带尾者。
Lahubhutassa upantassa yuvaṇṇassa e o honti yathākkamaṃ paccayeti sampattasso kārassa ‘‘nate kānubandhanāgamesu’’ti paṭisedho-guhaṇaṃ guhitabbaṃ kavā guyhaṃ-vipallāso-sāsa anusaṭṭhiyaṃ-yaka.
轻微之物接近之时,如同青春者适当地依缘而生,此为完成之因,谓“不生于儿母同居之处”为反对者之隐语,须加隐覆;如隐覆之反转、相似及比喻,应当记得。
Sāsasya sisa vā.
是教法之首。
Sāsassa vā sisa hoti kānubandhe-pubbarūpe-sāsīyatīti sisso-sisādesābhāvapakkhe-
教法之首,是前形态的载体之首,谓首与首端处之缺失。
Ei byañjanassa.
此为辅音之名。
Kriyatthā parassa byañjanādippaccayassa ñi vā hoti-ñakāro ‘‘ñi lasse’’ti visesanattho,sāsiyo-vavatthitavibhāsattā vādhikārassa kvaci ñissābhāvo-kattabbaṃ.
造作之由缘于他辅音起,“ñi”之形,即“ñi者”为特异含义,因教法阐释之缘故,部分处因“ñi”之缺失,应当加以处理。
Kattari latuṇakā.
应而加之长音符号。
Kattari kārake kriyatthā latuṇakā honti-lakāro ‘‘latupitādanamā simhī’’ti visesanattho-dadātīti dātā-ṇake-
在能役使者(施事者)与动作谓体之间,有一种动词连用助词形式,名为『连语动词』,其作用是赋予动作特定的特点,如‘使动’之意,称作『使动连语动词』。
Assāṇapimhi yuka.
例如动词『疼痛』与动词『喝』合用,产生连动意义。
Akārantassa kriyatthassa yuka hoti ṇapito’ññasmiṃ ṇanubandhe, dāyako-vadhahiṃsāyaṃ-‘‘ñibyañjanassā’’ti ñi-vadhetītivadhitā,ṇake-‘‘assānanubandhe’’ti upantassa assa āttesampatte-
若此连用动作非使动,则该助词便成指派语气,有如‘被使役、被害’。此语气表达施事与受事的联系,其功能为限制或解释动作。
Aññatrāpi.
除此之外,并无其他用法。
Kānubandhanāgamato’ññasmimpi te e o ā kvaci na hontīki paṭāsedho-vadhako-lucchedane.
此种联系的类型,在其它词类如代词(如『他』、『她』、『它』)中亦不常见,相对独立,且非所有位置均可使用。
Kvavaṇa.
以上内容即为该动词连用助词之说明。
Kammato parā kriyatthā kvaci aṇa hoti kattari-okāre-
由业所成的行为,何处生起,便以何种性质表现出来。
Āyāvā ṇanubandhe.
此因缘不可违逆。
Ñonamāyāvā honti yathākkamaṃ sarādo ṇanubandheti tassā vādeso-saraṃ luṇatīti saralāvo, kumbhaṃ karotīti kumbhakāro-kvacīti kiṃ, kammakāro-ettha‘‘bhāvakārakesva ghaṇaghakā’’ti appaccayo-disa pekkhaṇe.
像对如实的因缘所生之果的连结一样,如枯枝相连那样,若以因缘为线,因缘语义象盐的味道般明晰,犹如某处匠人作陶,故称为陶匠。此处比拟业者,谓为施业者,如轻微附加之产出,观察业的种类与性质。
Samānaññabhavantayāditupamānā disā kamme rīrikkhakā samānādihi yādīhi copamānehi parā disā kammakārake rīrikkhakā honti-‘‘rānubande’ntasarādissā’’ti disassa isabhāgassa lope‘‘rīrikkhakesū’’-ti samānassa sādese ca-samāno viya dassatīti sadī, sadikkho-ke-
因缘相似等类之例,如彼方之苦果与此方之果相似者,在彼方施业者有苦果,在此方苦果因缘缘生内无苦果,这种因断除部分之缘,不同类型的因缘竟相似,如同同类之物显现,同时观察出差异。
Na te kānubandhanāgamesu.
因缘所生之果,非同因缘能相违逆而成。
Te e o ā kānubandhe nāgame ca na hontīti ettābhāve, sadiso.
此种情况未曾发生,因此是相似的。
Samānā ro rīrikkhake.
同类者、同类的。
Samānasaddato parassa disassa ra hoti vā rīrikkakesūti pakkhe dassa rādese-sarī, sarikkho, sariso.
『同类声』者,是指对他方(彼方)发出声音,或在同类声类别中的声音现象,如吠声、啼声、鸟鸣声等。
Sabbādīnamā.
悉称为名称。
Rīrikkhakesu sabbādīnamā hoti-aññādī, aññādikko, aññādiso.
在同类声中涵盖所有名称,谓其它名称、其它称呼、他别种名称等。
Ntakimimānaṃ ṭā kī ṭī.
「恩德咖」等词之「帝」替换为「基」或「提」。
Rīrikkakesu nta kiṃ ima saddānaṃ ṭā kī ṭī honti yathākkamaṃ ṭakārā sabbādesatthā-bhavādī, bhavādikkho, bhavādiso-yādi, yādikkho, yādiso-tyādi, tyādikkho, tyādisoccādi-tumhāmhā nantu ayaṃ viseso.
在同类声中,『nta ki』此类声音为何?按语义详说:如『ṭa』所对应的一切意义等,所谓存在类、存在之等、存在差别类等、以及类似之义等。此乃特例。
Tumhāmhānaṃ tā mekasmiṃ.
你们的头发只有这一种。
Rīrikkhakesutumhaamhānaṃ tā mā honte kasmiṃ yathākkamaṃ-tādi, mādi, tādikkho, mādikkho, tādiso, mādiso-ekैsminti kiṃ, tumhādiso, amhādiso-ci caye.
你们的头发无须像树梢那样,若有像此(多样)或不像此的,有此种、有无此种,彼此互异,如此种、有彼种,这是一样吗?此种、彼种各有其数。
Bhāvakāra kesvaghaṇaghakā.
(这里)是生发毛根与块结。
Bhave kārake ca kriyatthā a ghaṇa gha kā honti bahulaṃ-a-issekāre.
生发作用者与所作事物密集时,块结往往同时生起。
Ñonamayavā sare.
(毛)可分为毛根与毛干。
Sare pare ñonamayavā honti yathākkamanti tassa ayādeso ca-vayanaṃ ciyatīti vācayo-nīpāpuṇane-vi pubbovinayanaṃ vinetīti vā vinayo-ru sadde-ravanaṃ ravo-bhu sattāyaṃ. Bhavanaṃ bhavo-gaha upādāne-pa pubbo-paggaṇhaṇaṃ paggaho-gaha mada dapa raṇa sara vara carādayo gahādayo-kara karaṇe, kicchatthe dumhi akicchatthesu īsaṃ susu cuppadesu-dukkhena karīyatīti karaṇaṃ vā dukkaraṃ-sukhena karīyatīti karaṇaṃ vā īsakkaraṃ, sukaraṃ-caja hāniyaṃ-ghaṇa-cajanaṃ cāgo-paca pāke-ni pubbogha,nipacatīti nipako-khipa peraṇe-ka-khipatīti khipako-pītappaṇe.
毛根与毛干相别,随其相状,各有不同,且其生成与增长,先由前根生出,遵律法统,名为前生育。律名为对众生有声响,声为众生。生起比喻为居所、存在。毛根是执取之物,亦为先得之物。得、执取、聚合、抓取、咀嚼等,是诸动作。于困难处,不欲为之;于欲为之,起追求。其作用或难,或易;其作用或苦,或乐。作用,有追求或不追求;易得、获失。集聚、放弃、舍弃、成熟、煮熟、前生根,煮熟则乃成熟。快速、饮食、施舍、快速之等,均为快熟含义。
Yuvaṇaṇānamiyaddhuvaṅa sare.
「伊」韵及「乌」韵之词,在元音前,以「伊扬」替换「恩德」结尾。
Ivaṇṇuvaṇṇantānaṃ kriyatthānamiyabuddhavaṅa honti sare kvacīti iyaṅa-ṇetīti piyo-bhu sattāyaṃ-abhi pubbo.
「伊」韵及「乌」韵结尾的动词词根,表动作义时,在元音前,有时以「伊扬」替换;此即「伊扬」规则。例:「毕约」(可爱)——「布」词根,表存在义——加「阿毗」前缀。
Kvi
Kriyatthā kvi hoti bahulaṃ bhāvakārakesu.
表示行为义的【kvi】词缀,在表示情态与作者的用法中广泛运用。
Kvīssa.
此处的【kvi】词缀是什么?
Kriyatthā parassa kvissa lopo hotīti kvilope-abhibhavatīti abhibhu-evaṃ sayambhu-ama gama gamane-kvimhi-‘‘kvimhi lopo’ntabyañjanassā’’ti malopo-urasā gacchatīti urago-dā dā ne-‘‘ano’’ti kriyatthā bhāvakārakesvāno-datti diyatīti vādānaṃ-saṃpa pubbe-sammā padīyate yassa taṃ sampadānaṃ-apa ā pubbe-apādadāti etasmāti apādānaṃ-kara karaṇe-adhi pubbo-‘‘rā nassa ṇe’’-ti ṇe-adhikarīyati etasminti adhikaraṇaṃ-gaha upādāne.
【释义】为表示动词性义(作为动词性词根)的对格(他格),在某处带有『kvi』后缀时发生省略——如:『超越者』(以词根「超越」加『kvi』后缀,末尾辅音省略,即『abhibhū』);同理『自生者』(『sayambhū』)——词根「ama gama」义为「行走」——加『kvi』后缀时,依规则「加『kvi』时末尾辅音省略」,末辅音省略——「以胸腹行走者」即「蛇」(『urago』)——词根「dā dā」义为「给予」——依规则「[动词性义的业格与属格中]用『ano』后缀」,故在表动词义的业格与作格中用『āno』后缀——「被给予者」即为「与格」(『dānaṃ』的语源)——加前缀「saṃ」「pa」——「被如法授予者」即为「受益格」(『sampadānaṃ』)——加前缀「apa」「ā」——「从此处取走」即为「离格」(『apādānaṃ』)——词根「kara」义为「做、作」——加前缀「adhi」——依规则「词根『ra』中的『na』变为『ṇa』」——「借助此而做事」即为「具格」(『adhikaraṇaṃ』)——词根「gaha」义为「执取」。
Tathanarānaṃ ṭaṭhaṇaḷā.
【音变规则】『t』、『th』、『n』、『r』、『ā』诸音,分别对应替换为『ṭ』、『ṭh』、『ṇ』、『ḷ』、『ā』(即齿音类字母转为卷舌音类字母的音变规则)。
Tathanarānaṃ ṭaṭhaṇaḷā honti vā yathākkamanti nassa ṇadese-gaṇhitabbaṃ gahaṇaṃ-pada gamane-nipubbo.
如同炽热如火的物体,或者按照恰当的方式,不可在那境地中计数,应当仔细观察行动的步伐。
Padādīnaṃ kvaci.
步伐之法有时如何。
Padādīnaṃ yuka hoti kvaci paccaye-nīpatti nipajjanaṃ-pī tappaṇe-anamhi vanādinā nāgame ca’na te’ iccādinā e na hoti-pīti pīṇanaṃ-viji bhaya calanesu-saṃ pubbo-saṃvinti saṃvejanaṃ-‘‘aññatrāpī’’ti ettābhāve-saṃvijanaṃ-kudha kope-kujjhati sīlenāti kodhano-bhikkha yācane.
步伐之法有时因缘所生,生起、入灭、痛苦、止息,不是由山林中或蛇类等此类产生,也不是由这些因缘所生,因此这痛苦、恐惧、动摇等诸法的先行中,有「除此之外」的感受,心识因此起而修习善行,厌恶愤怒则是戒行之体现,是乞求之时的恭敬。
Itthiyama ṇa kti ka yaka yā ca.
讲说于何者、何种魔鬼及何等因缘。
Itthilaṅge bhāve kārake ca kriyatthā aādayo hontyano ca bahulaṃ-a-bhikkanaṃ bhikkhīyatīti vā bhikkhā-āpaccayo-ṇo-kāraṇaṃ kārā-cārakaṃ-yathākathañci saddanipphanti rūḷhito atthaniccayo-bhida vidāraṇe-kti-bhedanaṃ bhijjateti vā bhitti-rūja bhaṅge-ko-rujatīti rujā-vida ñāṇe-yaka-vedanaṃ vidanti etāyāti vā vijjā-aja vaja gamane-pa puddho-yo-pabbaja naṃ pabbajjā-‘‘cavaggabayañā’’ti yogavibhāgā vassa bakāre ñcittaṃ-vanda abhivādanatthutisu-ano-vandanaṃ vandanā.
在此境界状态中,造作之因、成就之所作或起动的意向是或不是经常存在,或谓被称为「乞求」、「乞食」者,是因果所制、行为所导,一切因缘随相分别,或谓屈服、分断、破坏、伤害等释义,知识者能够知晓伤害之苦,这即是智慧的起点。出家是远离俗世,故出家即谓「藏禅境界知识」,是禅修分境法,夏安居之时,心定于礼敬、称赞、恭顺、随喜、礼拜。
I kiti sarūpe.
以上如此说明各种形态。
Kriyatthassa sarūpe’bhidheyye kriyatthā pare i ki tī honti-i-vaca iccayaṃ dhātu eva vaci-kimhi-yudhi-ti-sarupe timhi karo tissa khoti vikaraṇassa ñātattā ‘‘kattari lo’’ti lo-pacati-kathamakāro iccādi? Ghaṇantena kārasaddena chaṭṭhisamāso-assa kāro akāro-bhuja pālanajjhohāresu.
对于“行为、形态”二词,前文称“行为”与“他者”二者何以为二,乃因此处所称“法(dhātu)”本质,为何于言语、斗争等形态中相应?故“行者”于行为的变化上,彼有差别,谓之“为作者”。“为作者”者,为完成、促成行为之人,是其行为的施作者。犹如沉重之石所发出之敲击声,合成数十声响,正如制作者于领域、护持、除去者中为行为之施作者。
Sīlābhikkhaññāvassakesu ṇī.
此句为对前文简略词汇的省写,意指“戒品(sīla)、比库、比库尼、得时、应当等诸项归纳在内”。
Kriyatthāṇi hoti sīlādīsu patīyamānesu-uṇhaṃ bhuñjati sīlenāti uṇhabhojī-pā pāne-‘‘assāṇapimhi yuka’’iti-yuka-khīrambhikkhaññampibatīti khīrapāyī-avassaṃ karotīti avassakārī, satamavassaṃ dadātīti satandāyī.
行为者,是指遵守戒律等者,在进食、膳饮时所作的,是“进食戒”的施行。所谓“进食戒”,即进食与饮用时应当作法如饮水、饮乳时,适当限制施行的规定者。戒之施行促使行为功德积聚,是行为施行的基础。善行滋养正法者,因而常常施与(善法)。
Kattari bhūte ktavantu ktāvi.
有行为之人,则行为已成,谓之“已作者”。
Bhute parisamatte atte vattamānato kriyatthāktantuktāvī honti kattara-abhuñjīti bhuttavā, bhuttāvī-susavakaṇe-asuṇi tisutavā, sutāvī.
在行为的差别与分布上,行为存于施行者自身,行为者对行为的主观影响存于施行者,故称施行者为行为者。行为者是既享用行为果报者,也是所受行为影响者,同时亦是对他人行为如善语恶行的听闻者。
Kto bhāvakammesu
何者行为于世间产生?
Bhāve kammeca bhute kto hoti-āsa upavesane-āsanamāsitaṃ-ñi-ruda rodane.
造业中,谁当在坐席上,有着哀号悲泣的状态时,乃至哭泣悲伤。
Vā kvaci.
或者在某处。
Te e o ā kvaci vā na honti kānubandhanāgamesu-rodanaṃ ruditaṃ, roditaṃ-karīyitthāti kato,
这些人或在某处,或者不在因缘相续的活动中有哭泣者,待论者问及此,
Gamādirānaṃ lopo’ntassa.
即关于迁移等方面的灭尽。
Gamādinaṃ rakārantānañcāntassa lopo hoti takārādo
迁移等行为消失后,其终结也随之消失,因迁移之终结而发生的效果即灭。
Kānubandhe paccaye katvānakatvāvajjiteti ralopo-yā pā puṇane.
因依止缘起而言,俱足或不俱足,则皆无法生起,谓之灭除,进修者应知此理。
Gamanatthākammakādhāre ca.
于表行进之义的不及物动词,以及表处所的依处格关系中,亦同。
Gamanatthato akammakato ca kriyatthā ādhāre kto hoti kattari bhāvakammesu ca-yātavanto’sminti yātaṃ-(ṭhānaṃ)-yā tavanto yānā-yānaṃ yātaṃ-yāyitthāti yāto-(patho)-āsitavanto’sminti āsitaṃ-(ṭhānaṃ)-āsitavanto āsitā-āsana māsitaṃ-ñi.
『Gamanatthato akammakato ca kriyatthā ādhāre』,即依止于行走目的与非目的之处,问谁是行为者?所属于能为之者。嗟,行止之地,谓行止者。行止之物,谓行止者。行止之地处,谓坐卧之处,皆称为所在。
Netā kattari vattamāne.
「netā」(导引者)用于主动态现在时中。
Āraddhāparisamatte atthe vattamānato kriyatthā nto hoti kattari.
于表示「已发起」与「已完成」之义,从现在时词干起,为表动词之义,在主动态中加接「nto」词缀。
Kattari lo.
于主动态中,加接「la」系列词缀。
Kuyatthato aparokkhesu kattuvihitamānantadisu lo hoti-lakāro‘‘ñi lasse‘‘-ti visesanattho-pavatīti pavanto-‘‘māno‘‘ti kattari māno-pacamāno.
『ku』者,表示处所;在非直接可见(即旁观者)的情形中,表示行为者的语尾及随后诸词中,出现『lo』,即『la』之语尾——此依「尼萨耆亚巴吉帝亚」[Pali: ñi lasse]之规则,含有特殊修饰之义——『流动、运行』之义,即『流动者』——『māno』为表行为者之现在分词,例如『正在烹煮者』。
Bhāvakammesu
各种存在行为中,
Vattamānatthe vattamānato kriyatthā bhāve kamme ca māno hoti.
对现行的对象而言,由于现行的行为作意,便有感觉的存在。
Kyo bhāvakammesvaparokkhesu mānantatyādisu
什么是存在行为在他方的情况,如耐心等?
Bhāvakammavihitesu parokkhāvajjitesu mānantādisu paresu kyo hoti kriyatthā-kakāro avuddhattho-bhāve-bhuyateti bhuyamānaṃ-kamme-paccateti paccamāno.
在存在行为已具足、他方之业尚未现起的耐心等状态中,对于他者而言什么存在?回答是:由于行为的作为而存在,因过去的行为而享受其中,称为“对现行之业的后报”。
Te ssapubbānāgate
这等现象是过去未来的,
Anāraddhe atthe vattamānato kriyatthā te ntamānā ssapubbā honti savisaye-ñi-kattari-pacissatīti pacissanto,pacissamāno-hāve-bhuyissatīti bhuyissamānaṃ-kamme-paccissa teti paccissamāno-kara karaṇe.
在未成就(未尽)自体的对象上发生的、由现行的作为意而成的,这些现象是过去未来之类,它们当作为、正在作为,理当作、正在作的,具足应当有的状态,因此称为正在作为、将作、作意的作用。
Tuṃ tāye tave bhāve bhavissatikriyāyaṃ tadatthāyaṃ.
『Tuṃ』者,是指你;『tāye』者,即彼此之间;『tave bhāve』者,是你所具的存在状态或本性;『bhavissatikriyāyaṃ』者,为未来将发生的作用或行为;『tadatthāyaṃ』者,谓为其目的或为了那缘故。合译为:你在你所具的此存在法中,为未来将生起的作用而为之。
Bhavissatiatthe vattamānato kriyatthā bhāve tuṃ tāye tave honti kriyāyaṃ tadatthāyaṃ patīyamānāyaṃ-‘‘tuṃtunatabbesu vā’’ti vā akāro-aññatra pararūpaṃ-karaṇaya gacchati kātuṃ gacchati kattuṃ, kattāye vā-tave-‘‘karassā tave’’-ti ā-kātave-bhāveti kiṃ, karissāmīti gacchati-kriyāyanti kiṃ, bhikkhissaṃ iccassa jaṭā-tadatthāyanti kiṃ, gacchissato te bhavissati bhattaṃ bhojanāya-gaha upādāne.
在表示未来时义时,由现在时变化而来,若有表示行为义的动词意图被领会,则『tuṃ』、『tāye』、『tave』等语尾用以表示目的或用途之动词不定式——依「tuṃtunatabbesu vā」之规则,或加『a』之音——其余情形则采他形——『为了做而去』,即『为了做而去』(取『karaṇa』义,译作「为了做」);或以『kattāye』形——加『tave』——依「karassā tave」之规则,加『ā』,得『kātave』——何谓『bhāveti』(表目的)?例:『我将要做,因此而去』——何谓『动词行为义』?例:『为了乞食,他蓄发』(此为以外观动作表目的之例)——何谓『为此目的』?例:『当你前往时,你将有食物可食』——此依『gaha』取执着义之词根。
Pubbekakattukānaṃ.
(此规则适用于)前后同一行为者的情形。
Eko kattā yesaṃ byāpārānaṃ tesu yo pubbo tadatthato kriyatthā tunakatvāna katvā honti bhāve-ñi.
凡诸行为同属一个行为者者,其中居前之行为,就目的而言,以表行为义之『tuṃ』,及『kāna』、『katvā』、『katvāna』等不变词,用以表示动词行为——在表被动义时则加『ñi』。
Ei lassa ca.
【规则】『e』与『i』,以及『l』亦同(即此二音或此二字母在相关规则中同样适用)。
Eilāname hoti kvaci-gaṇhaṇaṃ katvā yāti gahetūna yāti, gahetvāna, gahetvā vā-assa rudhādittā.
在某些情况下,出现『ei』、『la』等名称的语尾——例:『取了之后而去』,即『取了再去』;亦作『gahetvāna』或『gahetvā』——此因其属于『rudha』类等动词的缘故。
Maṃ vā rudhādīnaṃ.
或者如同流溢等般。
Rudhādīnaṃ kvaci maṃ vā hoti paccayeti pakkhe maṃ bhavaṃ api manubandhattā akārā paro.
流溢等有时为因,有时为果,亦如我身连属因果,然而所为之事则别有所归。
Ṇe niggahītassa.
『ṇe』者,用于鼻音韵尾之后也。
Gahassa niggahītassa ṇe hoti-gaṇhi tuna, gaṇhitvāna, gaṇhitvā-ekakattukānanti kiṃ, bhuttasmiṃ devadatte yañña datto vajati-pubbāti kiṃ, bhuñjati ca pacati ca-appatvā nadiṃ pabbato bhavati atikkamma pakabbataṃ nadīti bhudhātussa sabbattha sambhavā ekakattukatā pubbakālatā ca gamyate.
『gah』字根与鼻音韵尾结合时,加『ṇe』——『gaṇhi tuna』、『gaṇhitvāna』、『gaṇhitvā』——所谓「同一施事者」者何?例如:『迭瓦达德食毕,祭祀施者前往』——所谓「在前」者何?『他既食且煮』——又如『未渡河,山便已在,越过前山则有河』——由此可知,『bhu』字根在一切处皆可成立,其同一施事者之义及先前时之义,均由文义推知。
Yebhuyyavuttiyā liṅgaṃ dassitaṃ tattha sabbaso;
依其常见表现,置示诸标记完全彰显于彼处。
Viseso pana viññahi ñeyyo pāṭhānusārato.
然其差别应透过诵读文本顺序予以认知辨别。
Tabbādayo.
『必然者』。
Idāni tyādayo vuccante-paca pāke-paca iti ṭhite-kriyatthā bahulamiti ca sabbattha vattate.
『如今“必然”等名,当用于「煮熟」「成熟」而言,即存在、设立、运作的状态,此义义理广泛,于一切处皆通行』。
Vattamāneti anti sithamimate ante se vega emhe.
『“已存在”者,谓现成不变之终点、极限、或其势能』。
Vattamāne āraddhā parisamatte atthe vattamānato kriyatthātyādayo honti-tesampaniyame.
『已发生之事虽有无数,然始于某一处,止于某一处,称此为“现时而为”,而“必然”等亦由此发生,乃紧急之事』。
Pubbaparacchakkānamekānekesu tumhāmhasesesu dvedve majjhimuttamapaṭhamā.
『过去的、现在的、未来的,诸多种类及多重境界,既有两个,也有中、上、下诸等级』。
Ekānekesutumhāmhasaddavacanīyesutadaññasaddavacanīyesu ca kārakesu pubbacchakkānaṃ paracchakkanañca majjhimuttamapaṭhamā dvedve honti yathākkamaṃ kriyatthāti ekamhi vattabbe ekavacanaṃ ti-ti anti iti paṭhamo ādo niddiṭṭhattā-si tha iti majjhimo majjhi niddiṭṭhettā-mi ma iti uttamo-uttamasaddoyaṃ sabhāvato tippabhutīnamantadvayamāha-evaṃ paracchakkepaki yathākkamaṃ yojanīyaṃ-tyādisu parabhutesu kattukammabhāva vihitesu kyalādayobhavantīti ‘‘kyo bhāvakammesvakakaparokkhesu mānanta tyādisu kattarī lo’’iccādinā tesaṃ vidhānā tyādayo kattu kammabhāvesceva viññāyantīti kattari timhi lo-pacati-bahumhi cattabbe antiṃ
『有一种见解谓:过去、现在、未来诸时所发之语,作动作者、对象者,及语中音声诸成分,各有先、中、后三法。二者者,于此时代用法上皆为实有,举例言,一事已成之语,初有「该」字以示起始,中有「是」字以表持续,终有「已」字以标终结,此三音词构成语义完整。对此,有最高音及最高顺序音,且此终极音与前两音相辅相成。如论述者言:于因缘果制诸事,如造义业、善业、不善业诸法,常当适用此法,则得成就。言:「如何于造业者,作他所用之时,必依此法施为」等。』
Kvaci vikaraṇanaṃ.
词尾变化标志有时省略。
Vikaraṇanaṃ kvaci lopo hotīti lassākārassa lopo-pavanti-pacasi pacatha.
变化词尾的『la』有时发生省略。即词尾中的『la』之『a』音被省略——例如:pavanti(他们走)、pacasi(你煮)、pacatha(你们煮)。
Himimesvassa.
在『hi』、『mi』、『me』等词尾中,『a』音转变为长音。
Akārassa dīgho hoti himimesu-pacāmi pacāma-paracchakke-pacate pacante, pacase pacavhe,pace pacāmhe-kamme-kyo bhāvakammesvaccādinā kyo.
在『hi』、『mi』、『me』等词尾中,『a』音延长为长音——例如:pacāmi(我煮)、pacāma(我们煮);在对应他人动作(paracchakka,第三人称)时亦同——例如:pacate(他煮)、pacante(他们煮)、pacase(你煮,中间态)、pacavhe(你们煮,中间态)、pace(我煮,中间态)、pacāmhe(我们煮,中间态);在业格(kamma,被动语态)中,由于业与作(bhāva-kamma)词尾中以『kyo』等形式出现,亦依此规则适用。
Kyassa.
『咖亚』者,(被动语态词缀)『咖亚』也。
Kriyatthā parassa kyassa īña vā hoti-ñakāro ādyavayavattho, pacīyati paccati.
为表动作义,于他动词之『咖亚』词缀,可变为『伊』等;其中『ña』字母为首位成分,(例如)『pacīyati』『paccati』(皆为被动式之形变)。
Gurupubbā rassāre’nte’ntīnaṃ.
「师长之前」所依止者终结于「终」之义。
Gurupubbasmā rassā paresaṃ ante’ntinaṃ re vā hoti-pacīyare pacīyanti paccare paccanti, pacīyasi paccasi pacīyatha paccatha, pacīyāmi paccāmi pacīyāma paccāma-pacīyate, paccate pacīyare pacīyante paccare paccante, pacīyase paccase pacīyavhe paccavhe, pacīye pacce pacīyāmhe paccāmhe-bhāve-bhu sattāyaṃ-bhāvassekattā ekavacanameva-tañca paṭhamapuriseyeva sambhavati-bhuyati devadattena, buyate vā-devadattassa sampati bhavananti attho-nehiña bahulaṃ vidhānā.
从「师长之前」起,意思是至于他人所归之终,或现今确已终结者即已终止、果熟,复又相续、延续,复熟且同当,彼此相应,互相感应,彼此成熟,复从各自成熟连贯而成,或称为成熟者、成熟现象,或成熟之相,或成熟之因缘,成熟与连缀成熟之现象,皆为众生存在的状态与相续,因而产生、增长,仅此单数第一人称发生维持,乃天人命名「众生」之义,因名义而多种成义,故用法不一。
Kriyatthā kattari tyādi kammasmiñca sakammakā,
意指造作、行为、制作等的事由,或某种行为的主体身份。
Bhāve cā’kammakākakammā’vacanicchāyamaññato;
在存在、作用、行为、所作之事中有相应的延伸、缺失、影像、影子,或由此产生的差别含义。
Bhavissati ssati ssanti ssasi ssatha ssāmi ssāma ssate ssante ssase ssavhe ssaṃ ssāmhe.
未来、现有、现在存在、你存在、你们存在、我存在、我们存在、他存在、他们存在、你存在、你们存在、我等存在等动词形式。
Bhavissati anāraddhe atthe vattamānato kriyatthā ssatyādayo honti.
未来若是不阻断、未完成之因果,现时作业所成之效应及其性质便将产生。
A īssādinaṃ byañjanassiña.
『īssādinaṃ』者,表示发语助词中带有否定或加重语气的接尾词。
Kriyatthā paresaṃ aādīnaṃ īādīnaṃssādīnañca byañjanassiñhekāti vā-vavatthītavibhāsāyaṃ sseti ssādīnaṃssaccādīnadvāvayo adhippeto-‘‘ñi byañjanassā’’ti siddhepi tyādisu parabhutesu ete samevāti niyamattoyamāramho-lassākārassa lope-pacissati pacissare pacissanti, pacissasi pacissatha, pacissāmi pacissāma-pacissate pacissare pacissante, pacissasepacissavhe, pacissaṃ pacissāmhe-kamme-paciyissati.
为了表示动作义,「a」等、「ī」等及「ss」等之辅音(的处理),以及『一』(ekā)——此处是「或—确定—选择」(vā-vavatthita-vibhāsā)的语境——所谓「ss」,意指「ss」等及「ssacc」等两者皆为所意指之对象。虽然依据『ñi 接辅音』之规则已能成立,但在「ty」等(字根辅音)跟随其后时,唯有这些(形式)适用,故特立此规定以示限制。关于「la」(词尾)之「ā」元音省略:〔动词变化举例〕主动态——「pacissati(他将煮)、pacissare(他们将煮)、pacissanti(他们将煮);pacissasi(你将煮)、pacissatha(你们将煮);pacissāmi(我将煮)、pacissāma(我们将煮)」;中间态——「pacissate(他将煮)、pacissare(他们将煮)、pacissante(他们将煮);pacissase(你将煮)、pacissavhe(你们将煮);pacissaṃ(我将煮)、pacissāmhe(我们将煮)」;业(被动)态——「paciyissati(将被煮)」。
Kyassa sse.
『Kyassa』即指代上文述及之『ssa』,为语尾变化相关助词。
Kyassa vā lopo hoti sse-pacissati paccissati, pacīyissare pacayissanti pacissare pacassanti paccissare paccissanticcādi-kattusamaṃ-kyova viseso-bhāve-bhuyissati bhavissati, bhuyissate bhavissate.
「kya」(组合)或可省略,用于「ss」之情形——〔举例〕「pacissati、paccissati(他将煮);pacīyissare、pacayissanti、pacissare、pacassanti、paccissare、paccissanti(他们将煮)」等等——与主动态相同——唯「kya」之有无为其区别——业态〔用于〕「有」(bhāva,动作本身)——〔举例〕「bhuyissati、bhavissati(将存在);bhuyissate、bhavissate(将存在,中间态)」。
Nāme garahāvamhayesu.
于名词用法中,于表斥责、轻蔑之场合。
Nāmasadde nipāte sati garahāyaṃ vimbhaye ca gamyamāne ssa tyādayo honti-garahāyaṃ-sāpi nāma pacissatīccādi-vimbaye-acchariyaṃ vata bho abbhūtaṃ vata bho andho nāma pacissaticcādi.
当名称词尾加接助词时,会产生变化且引起强调,像『ssa』与其他加词『tyādayo』出现时,出现强调、映照意义,其变化令人惊异,犹如盲者无法知晓『pacissati』等用法之奥妙。
Bhute ī uṃ dha ttha iṃ mhā ā ū sevhaṃ a mhe.
所谓众生,实则为存在者,无论是大者或细微者,皆属此类。
Bhute parisamatte atthe vattamānato kriyatthā ī ādayo honti-bhutānajjatane vakkhamānattā ime bhutanajjatane bhutasāmaññe ca bhavanti.
在众生的本质上,现行的意义乃为其活动之所在,诸种行为为众生存在之缘起,这些众生的显现及其共相,皆因众生之生而生。
Ahassubhayato aḍḍharattaṃ vāva tadupaḍḍhakaṃ,
从日夜交替的视角看,像是半显半隐的现象所显露,
Anto katvāna viññeyyo aho ajjano iti;
经过终结乃可知,今日之事犹为未知;
Tadañño pana yo kālo so’najjatanasaññito.
而另一种时间,则称为非今者所知,
Āīssādisvaña vā.
或谓为如影随形之现象。
Āādo īādo ssāādo ca kriyatthassa aña vā hoti,
开始者、进行中者、结束者,或作他者,皆有之,
Eyyātha sse a ā ī thānaṃ o a aṃ ttha ttho vehāka.
如是亦于此处、彼处、此乡、彼乡、或此间、彼间;
Āsahacaritova akāro gayhate-na parokkhe vihito-tho pana’nte niddesā tvādisambandhiyeva tasseva vā nissitattā-nissayakaraṇampi hi suttakārāciṇṇaṃ-eyyāthādīnaṃ oādayo vā honti yathākkamanti īssavāttho-apacittho pacittho apavattho pacattho.
若如无缓急行,作业无人所契,未作且安置于末,又结于初、等,依彼相属于等处,亦是依止而成,譬如经文作者为教释所立者,开始等指示众多;有如种种权利义务:无侵犯者、未损害者、损害者、被禁者、已禁者。
Āīūmhāssāssamhānaṃ vā.
或为词句缀合,
Etesaṃ vā rasso hotīti pakkhe rasse ca-apaci paci apacī pacī.
此等有情缠缚论,也于此故缠,未损坏、损坏、未有损坏、已损坏,皆谓之。
Uṃssiṃsvaṃsu.
如同彼此合和者也。
Umiccassa iṃsu aṃsu vā honti-apaviṃsu paviṃsu apacaṃsu pacaṃsu apavuṃ pacuṃ.
『Umicca』者,水眼即水孔也。『iṃsu』谓水。于是水孔中或有水眼,或有水眼之缺,即无水眼,有水眼即有水,有缺即无水,有缺无水,有水则有热,有热则有炽,有缺则无炽,有炽则炽盛。
Ossa a i ttha ttho.
「o」〔元音〕变为「a」、「i」;「ttha」变为「ttho」。
Ossa aādayo vā honti-apaca paca apaci paci apacittha pacittha apavattha pacattha apacitthe pacittho apacattho pacattho.
『Ossa ādāyo』者,风之气息或呼吸也。有缺无,缺即无有,缺即有呼,无则无呼,有则有呼,缺呼则无呼,呼缺则有呼,缺无即无呼,呼无即有呼。
Si.
Ossa si vā hoti-apacisi pacisi apacasi pacasi apaco paco.
『Ossa si』者,风之力也。有或无,或有缺,或无缺,或有充足,或有不足,或有散失,或无散失。
Mhātthāna muña.
于大处放弃。
Mhātthānamuña vā hoti-īādisambandhinameva gahaṇaṃ-apavuttha pacuttha.
『Mhātthānāmuña』谓主宰者之彻底或根本者。此主宰者与『īādi』(即开始等)相关,即彻底的掌握、坚固无缺,含含蓄蓄,圆满充足。
Iṃssa ca siña.
此处谓舌。
Imiccassa siña vā hoti mhātthānañca bahulaṃ-ñakāro ādyavaya vattho-apacasittha pacasittha apacittha pacittha apacattha pacattha, apacisiṃ pacisiṃ apacasiṃ pacasiṃ apaciṃ paciṃ, apacumha pacumha apacumhā pacumhā apacamha pacamha apacamhā pacamhā apacasimha pacasimha apacasimhā pacasimhā apacimha pacimha apacimhā pacimhā apacamha pacamha apacamhā pacamhā-paracchakke-apavittha pacittha apavattha pavattha apaca paca apacā pacā, apacu pacu apacu pacu, apacise pacise apacase pacase, apacivhaṃ pacivhaṃ apacavhaṃ pacavhaṃ-assa vā amādese-apacaṃ pacaṃ apaca paca apacimhe pacimhe apacamhe pacamhe-kamme-apacīyittho paciyittho apacīyattho pacīyattho apaccittho paccittho apaccattho paccattho apacīyi pacīyi apacīyī paciyī apacci pacci apacci pacci, apacīyiṃsu paciyiṃsu apacciṃsu pacciṃsu apaciyaṃsu pacīyaṃsu apaccaṃsu paccaṃsu apacīyuṃ pacīyuṃ apaccuṃ paccumiccādi-bhāve-abhuyittho bhuyittho abhuyattho bhuyattho abhuyi bhuyi abhuyī bhūyī, abhuyittha bhuyittha abhuyattha bhuyattha abhuya bhuya abhayā bhuyā-‘‘sambhāvanevā’’ti ito veti vattamāne.
此处舌或为器具,且常多接触粗重、腐烂、恶臭、污秽之物,如腐坏而变色之物、腐肉、熟腐与未熟腐、未腐熟与腐熟、腐坏与熟坏等。反复交替出现不净之状,显露其腐败与熟烂交替、未腐熟与熟腐并存的性质。舌或被称为腐烂物、腐熟物,或为腐败、腐烂之事的标识,此为现行教法中对舌之释义与观察。
Māyoge īāādi.
此为诡谲变化的缘起。
Māyoge sati īādayo āādayo ca vā honti-asakkāla tthoyamāramho-mā bhavaṃ punapi evarūpamapacittho iccādi-vāvi dhānato ssatyādi eyyādi tvādayopi honti-mābhavaṃ pacissati, mā bhavaṃ paceyya, mā bhavaṃ pacatu iccādi.
因诡谲变化,或诸事物生成、起始,于此时此刻之聚合与分散,唯应如实观照,不生出错乱妄想,不应复作如是之错乱相续。故说:莫令此生彼之般若变化,亦当不令彼生彼般若之错乱境界,应守所应守,如实观察缘起诸法。
Anajjatane ā ū o ttha a mhā ttha tthuṃ sevhaṃ iṃ mhase.
依音律之起止,字母 ā、ū、o 及其余(也即元音)皆盛行于此处。
Avijjamānajjatane bhutatthevattamānato kriyatthāāādayo honti-vātthe rasse ca-apacattha pavattha apaca paca apacā pacā, apacu pacu apacu pacū-o-apaca paca apaci paci apacattha pacattha apacattho pacattho apacasi pacasi apaco paco, apavattha pacattha apacaṃ pacaṃ apacapaca, apacamha pacamha apacamhā pacamhā-apacattha pacattha, apacatthuṃ pacatthuṃ, apacase pacase, apacavhaṃ pacavhaṃ. Apasiṃ pacasiṃ apaciṃ paciṃ, apacamhase pacamhase-kamme-apacīyattha pacīyattha apaccattha paccattha apacīya pacīya apacīyā pacīyā apacca pacca apaccā paccā, apacīyu pacīyu, apacīyu pacīyu, apaccu paccu apaccū paccūccādi-bhāve-abhuyattha bhuyattha abhuya bhuya abhuyā bhuyā-abhuyattha bhuyattha-‘‘māyoge īāādi’’ti iminā māyogepi āādayo honti-mā bhavaṃ apacittha iccādi.
于无明尚存之境,基于实体覆摄、现时状态所成之作意,有如“腐败”、“腐熟”、“熟腐”、“腐坏”等动词所表示,性质多样。诸词辈如腐坏、熟坏、腐熟、腐臭等,反复出现,互相交替,显有相续不息之状。此所谓厌恶之存在,有明示诡谲变化缘起之义。言及“莫生彼般若变化”,即依此教法,劝令不生错乱现象、不取错误见解,而能正观变化之法。
Parokkhe a u e ttha amha tthare ttho vho imhe.
『Parokkhe』者,非此处,即在彼处也,此非此,彼是彼,彼此异名。
Apaccakkhe bhutānajjatanatthe vattamānato kriyatthā aādayo honti-aparokkhesūti vacanā na vikaraṇuppatti.
由于【典籍】所说『用于非现见之已食、今日义时,动词词根等成为现在时语基』,故不生起时制词尾变化。
Parokkhāyañca.
又,关于间接过去时。
Parokkhāyaṃ paṭhamamekassaraṃ saddarūpaṃ dve bhavati.
在间接过去时中,第一个单音节的词形,变为两个。
Lopo’nādibyañjanassa.
其一为『Lopo』,无始无终之声。
Dvitte pubbassādito’ññassa byañjanassa lopo hoti-papaca ppacu’papace papacittha-iñabhāvapakkhe saṃyogādi lopopapacattha, papaca papacimha, papacittha papacattha papacire, papacittho papacattho papacivho, pakapaci papacimhe-evaṃ kammepi-bhāve-bhusya vuka.
其二为『Dvitte』,始有于先,止于他之声。第二种依前有之音为始,有他声者则终,谓断灭等坏相。譬如破坏、息灭、破坏已及其形态,及断坏之种种变化,业感中亦复如是。
Aādiyu bhussa vuka hoti.
『起』者,谓起始、开始。
Pubbassa a.
『前』者,谓先前、之前。
Aādisu dvatte pubbassa bhussa a hoti.
『起始』与『前』二者,谓起始在前之前。
Catutthadutiyānaṃ tatiyapaṭhamā.
『第四和第二』中者,为第三和第一。
Dvitte pubbesaṃ catutthadutiyānaṃ tatiyapaṭhamā honti yathākkamanti bakāre-babhuva babhuvittha.
在第二与前者中,第四及第二者为第三及第一,如同连枝鸟、细枝鸟、细枝之间相互照应般。
Eyyādo vā’tipattiyaṃ ssā sasaṃsusse sasathassaṃ ssamhā ssathassiṃsu sasase ssavhe ssiṃ ssāmhase.
此乃极端过失,谓彼处乃彼处,彼处乃其次,彼处乃其间,彼场彼居,有所间隔及联结。
Eyyādo visaye kriyātipattiyaṃ ssādayo honti vibhāsā-vidhurappaccayopanipātato kāraṇavekallato vā kriyāyātipatti anipphatti kriyātipatti-etecassādayo sāmatthiyā tītānāgate svevahonti-na vattamānena tatra kriyātipattyasambhavā-āīi ccādināvā rasse-apacissa pacissa apacissā pacissā, apacissaṃsu pacissaṃsu-ssessa eyyāthādīnā vā akāre-apacissa pacissa apacisse pacisse,apacissatha pacissatha,apacissaṃ pacissaṃ. Apacissamha, pacissamha, apacissamhā pacissamhā, apacissatha pacissatha, apacissiṃsu pacissiṃsu, apacissase pacissase, apacissavhe pacissavhe, apacissiṃpacissiṃ, apacissāmhaye pacissāmhase-kamme-apacīyissa paciyissaapacīyissā paciyissā-kyassa vā lope-apacissa pacissa apacissā pacissā apaccissa paccissa apaccissāna paccissā, apaciyissaṃsu pacīyissaṃsuapacissaṃsu pacissaṃsu. Apaccissaṃsu paccissaṃsu, iccādibhāve-abhuyissa bhuyissa abhuyissā bhuyissā, abhuyissatha bhuyissatha-vāti vakiṃ, dakkhiṇenana ce gamissati nāyakaṭampariyā bhavissati.
此处所述诸谓‘行为之过失发生者’,其义乃因释明辩解、条件相续及原因单一、行为过失不发生等情形。此类过失,虽因各种原因而已超越但力所能及者,仍然存在于当今世间。对于行为之过失发生的可能性,诸句以次第说出如‘将违反’,‘未违反’,‘欲违反’,‘不违反’,‘会违反’,‘已违反’,‘当时不违反’等词形变化。此类表达,有如重复言语、相似字根及频繁变换,用以示意行为过失的多样发生形式和语义区辨。若南方行走,则难为带领者之情景出现。
Hetuphalesveyya eyyuṃ eyyāsi eyyātha eyyāmi eyyāma etha eraṃ etho eyyavho eyyaṃ eyyāmhe.
因果果报之义谓有此、有彼、如此、那样、此所、彼所、此以、彼以、此时、彼时、此行、彼行等多种词形。
Hetubhutāyaṃ phalabhūtāyañca kriyāyaṃ vattamānato kriyattha eyyādayo vā honti.
因缘所生者、果报所成者,及行为的现行状态,皆有‘将要’等相关词式出现。
Eyyeyyāsentaṃ ṭe.
宜取‘可将要’意。
Eyya eyyāsi eyyamiccesaṃ ṭe vā hoti-pace paceyya.
或‘将要’或‘已将要’,亦可‘将行’。
Eyyuṃssuṃ.
‘将要’之复数形式。
Eyyumiccassa uṃ vā hoti-pacuṃ paceyyuṃ,pace paceyyāsi,-vā okāre-paceyyātho paceyyātha, paceyyāmi.
或谓:“愿食所熟之物,若能煮熟我将煮,如若不然,或许以此法煮,或愿如此煮,我当煮食。”
Eyyāmassemu ca
并有 eyyāma、assemu 两种词尾形式。
Eyyāmassa emu vā hoti u ca-pacemu paceyyāmu paceyyāmaka, pacetha paceraṃ pacetho paceyyavho, pace paceyyaṃ paceyyāmhe-kamme-pacīye pacīyye pacce pacceyya, paciyuṃ pacīyeyyuṃ paccuṃ pacceyyumiccādi-bhāve-bhuye bhuyeyya, bhuyetha.
或谓:“愿此物可食,或以何法烹煮,愿煮、愿使其烹,若已煮熟乃应食用,若未熟则不可食用。若为行持应当烹食,为食用当熟煮,每次应烹煮一次,应熟煮一次。食欲烹熟,食用时须已熟煮,煮熟的状态久多则当增量,不能不足,应增益。”
Pāto paceyya ce bhuñje iccettha pacanakriyā
若欲食用,则当烹煮;若不欲食用,则不必烹煮。此为烹煮之理。
Hetubhutāti viññeyyā phalanatvanubhavakriyā.
所谓因有,谓因缘所成,继出果报之事。
Sattya rahesveyyādi.
真理、秘密、王道等诸义也。
Sattiyaṃ arahattheva kriyatthā eyyādayo honti-bhavaṃ khalu bhattaṃ paceyya, bhavaṃ samattho, bhavaṃ arabho.
在圣者的阿拉汉果位中,确实存在“要做”的事——譬如“生”,“成熟”,“开始”等。所谓“生”是能力之生,“成熟”是成就之生,“开始”是起始之义。
Sambhāvane vā.
或谓之“恰当成就”。
Sambhāvane gamyamāne dhātunā vuccamāne ca eyyādayo honti navibhāsā-api bhavaṃ gilitaṃ pāsāṇaṃ paceyya udaragginā-samhāvemi saddahāmi bhavaṃ paceyya,bhavaṃ pacissati. Bhavaṃ apaci.
于适当成就、行进、及称作界所现时,亦有“要做”的事;即使于新生的方言中亦然。譬如“生”能熔化岩石,能由腹中生长,能丰满之。我听闻“生”有所成就,且必将成就。此“生”能使成熟。
Pañhapatthanāvidhisu.
见于问答方法中。
Pañhādisu kriyattato eyyādayo honti.
乃问答等之进行过程中有“要做”的事。
Pañho sampucchanaṃ iṭṭhā siṃsanaṃ yācanaṃ duve
“问”包含询问、爱好、烦恼、乞求等二种含义。
Patthanā bhattiyā vātha na navā vyāpāraṇa vidhi;
食物的烹调方法并无新义,亦无新规。
Pañhe, kiṃ so bhattaṃ paceyya udāhu byañjanaṃ vā-patthanāyaṃ, aho vata so paceyya me-vidhimhi, bhavaṃ bhattaṃ paceyya.
问曰:“何为食物的烹煮?请示如何烹调佐料?愿依此法烹调食物。”
Tu antu hi tha mi ma taṃ antaṃ ssu vho e āmase.
但终究是此,即此为终,诸大师如是说。
Pañhapattanāvidhisvete honti kriyatthato-pacatu pacantu.
所谓烹煮之法,即依起意而行动,使其成熟,诸事皆如是。
Hissa’to lopo.
从此处起除掉。
Ato parassa hissa vā lopo hoti-paca pacāhi-thassa vā vehāka-pacavho pacatha,pacāmi pacāma, pacataṃ pacantaṃ, pacassu pacavho, pace pacāmase-kamme-pacīyatu paccatu pacīyantu paccantu iccādi-bhāve, bhuyatu bhuyataṃ-pacituṃ payuttīti pacanicchāyaṃ.
因此彼处亦可除,或烹调,或烹者,于烹调时以承载者烹之;我烹,我等烹;当烹时,令其烹而成熟;愿令烹者成熟,我所烹之事令彼烹之,于作法中愿令成熟,令彼成熟,令彼生起等以此念为基,谓之烹煮之欲,意欲烹调。
Payojakavyāpāre ṇapi ca.
所作业因事亦不成立。
Kattāraṃ yo payojeti tassa vyāpāre kriyatthā ṇi ṇpi honti bahulaṃ-‘‘assāṇanubandhe’’ti ā-payojakavyāpāre ṇiṇapinaṃ vidhānā tadantassa kriyatthatāti pācisaddato tyādayo.
对于作为作业者的行为者而言,他所作之业事,无论是否多次发生,在详细论述中称为“助缘相续”,作业亦即如此进行,因而而成作业事,诸如辅词『之始』等即此义。
Ṇiṇapyāpihi vā.
亦作『之始』说。
Ṇyādyantehi kriyatthehi aparokkesukattuvihita kamānantatyādisu lo hoti vibhāsā-‘‘yuvaṇṇāname oppaccaye’’ti ekāre ‘‘ñonamayavā sare’’ti ayādese ca-pācayati-aññatra-pāceti-pācayare pācayanti pācenticcādi-kamme-
以否定语等作业行为,在无他察觉效力支持的欲界障碍等中,或有阐释为‘青春名相消失’,或以‘无生灭者现身’等不定解说,因而使之腐坏,属分别差别的施作、使腐坏、饲养等业,如此等行为及其作出者区分。
Dīgho sarassa.
“长”是“沙罗树”的意思。
Sarantassa kriyatthassa dīgho hāti kye-pācīyati pācīyare pācīyanticcādi-vuttanayena ñeyyaṃ-payojakavyāpāre ṇiṇapyantānaṃ sakammakattā na nabhāve rūpanayo.
对于施行的行为,如见为长,施作事项、施作者依其所说,应知此为助缘相续中作业行为者之间的相续,若无此相续关系则不生诸色。
Akammakāpi honteva ṇiṇapyantā sakammakā,
即使无作业者与有作业者同样会受到果报,
Sakammakā dvīkammāssu dvikammā ca tikammakā;
有作业者多与二作业者共存,二作业者多与三作业者共存;
Bhavissati-pācayissati pācessati pācayissare pācayissanti pācessare pācessanticcādi-kamme-pācīyissati-kyalopo-pācissatīccādi-bhute-apācayittho pācayatto apācayattho pācayattho apācettho pācettho apācayi pācayi. Apācayī pācayī apācayiṃsu pācayiṃsu apācayaṃsu pācayaṃsu.
于有、生、促动、阻止等各类作业中,作业者与受作业者、促使者与受促者等相互关系复杂。作业作使者与作业受使者、作业作止者与作业受止者,依作业性质分别存在施为与受报。无论作业作止者还是受止者,彼此之间皆有作业相应之作用与感受。作业因缘相续,互为影响。
Ñottā suṃ.
「ña」变为「tta」;连同「suṃ」词尾。
Ñādesato oādesato ca parassa umiccassa suṃ vā hoti-apācayasuṃ pācayasuṃ apācesuṃ pācesuṃ apācayuṃ pācayumiccādi-ussa sumeva viseso-kamme-apācīyittho pācīyittho apācīyattho pācīyattho apāciyi pācīyi apāciyī pācīyi iccādi-anajjatane-apācayattha pācayattha apācettha kapācettha apācaya pācaya apācayā pācayā apācayu pācayu apācayū pācayū iccādi-kamme-apācīyattha pācīyattha apācīya pācīya apācīyā pācīyā iccādi-parokkhe-
正因作业的指令性或非指令性,及它方的正恶等差异,诸相的有无与影响同样显现。这其中包括作业的生起与消灭、施与受的关系,种种区别和细节,在此不赘言。
Rasso pubbassa.
以上皆述前位之事。
Dvitte pubbassa saro rasso hoti-papācaya papācayu papācaye papācayittha papācettha iccādi-kamme-sabbaṃ kattusamaṃ-atapattiyaṃapācayissa pācayissa apācayissā pācayissā apācayissaṃsu pācayissaṃsu iccādi-kamme-apāciyissa pāciyissa apācīyissā pāciyissa apācissa pācissa apācissā pācissā iccādi-hetuphalesu-pācaye pācayeyya pācayuṃ pācayeyayumiccādi-kamme-pācīye pācīyeyayumiccādi-tvādisu-pācayatu pācetu pācayantu pācentu iccādi-kamme-pācīyatu pācīyantu iccādi-ṇapimhi-pācāpayati pācāpeticcādi nyantasamaṃ-pācayitumpayuttiti ṇyantatopi ṇi.
『复数』者,前文『属』者有二。『恶业』者,恶业行、恶业因缘、恶业行为、恶业及其制造、恶业所感、欲等业,以此诸业皆为恶之造作,所成之恶。『不净业』者,恶业中不净之类。若生、因、果之污秽作用,诸业如是皆缘恶业而作恶。恶业因果所成,恶业令作恶,恶业应作恶。依此恶业,应修恶业,恶业令成恶等。恶业、所行及其缘故,恶业当被修恶,使恶业及生等诸业得恶化、恶熟之义。恶业行为,应以恶业行为消除恶业,及恶业行为应使恶业败坏,恶业行为令恶业无成,恶业令恶业消除,恶业使恶业消除。恶业因、果中,被恶业所震复、所支使、所损坏、所恶除,恶业以此缘起修恶,使恶业坏灭,应修使恶业坏灭,恶业令恶业坏灭,恶业令恶业坏灭。即恶业因、果中,恶业应如是修恶,亦坏灭之。
Ṇiṇapinaṃ tesu.
『属于坏灭』者,指前文言语中之坏灭。
Ṇī ṇapinaṃ lopo nahoti tesu ṇī ṇapisu’tika pubbaṇilope-pācayati pāceticcādi sabbatthañeyyaṃ-ṇapicevaṃ.
坏灭不坏者,不生于诸恶业之中。若生于诸业之坏灭者,坏灭应作恶,即恶业生无始以来,在诸所有处一切皆如是坏灭。
Bhuvādi nayo.
此为行为之论。
Adhunā vikaraṇappabhedappakāsanatthaṃ rudhādīnaṃ aṭāṭhagaṇanamādibhutassekekassa kriyatthassa kāni ci rūpāni udāhariyante-rudha āvaraṇe-tyādi.
今者,因显现相续变化差别,于根、须及八种数目等,分别说明各类作业之形态,如阻碍、遮蔽等。
Mañca rudhādīnaṃ.
次第为阻碍、遮蔽等。
Rudhādito aparokkhesukattuvihitamānantatyādisu lohoti mañcāntasarā paro-rundhati rundhare rundhanticcādi-kamme-‘‘maṃ vā rudhādīna’’nti vā maṃ-rundhiyati rujjhatīcacādi-paciviya sabbattha ñeyyaṃ.
以「rudh」等词根为首,在非目睹过去时(aparokkhā)中,为作者(kattā)所制定的「māna」、「nta」、「tya」等词尾之后,「loh」替换规则成立——其中「añca」以内的元音(即词根末尾元音之前诸元音)及其后续元音均依此规则处理——如「rundhati」、「rundhare」、「rundhanti」等;在业(kamma,即被动语态)中,依「maṃ vā rudhādīnaṃ」或「maṃ」之规则,生成「rundhiyati」、「rujjhati」等形式;此一原则,应类比「paci」等词根,于一切情形中加以理解运用。
Rudhādi nayo.
此为鲁达(rudhā)等词组之规则体系。
Diva kīḷā vijigiṃsā vohārajjuti thuti gatīsu.
昼者,指娱乐、争斗、豪华、赞美、行进诸事。
Divādīhi yaka.
由『diva』等词,加【ya】词缀(构成动词)。
Divādīhi lavisaye yaka hoti-kakāro kānubandhakāriyattho-evamuparica-dibbati dibbare dibbanticcādi-kamme-kivīyati dibbati divīyare diviyanti dibbare dibbanticcādi.
于诸昼所述,为天鬼,即传说中护于寮舍者,或会同行作阻挡之力,或以此为缘故,其行为、所为,均显于天界。于诸天鬼、天人及烹煮等行者间如何行为,胎示此意。『dibbanti』等即天之异名,天鬼、天人等同称。
Divādi nayo.
此为迪瓦(divā)等词组之规则体系。
Tuda vyathane.
搥打之痛苦。
Tudādīhi ko.
何者谓之搥等?
Tudādīhi lavisaye ko hoti-tudati tudanticcādi-kamme-tudīyati tujjati tudīyaretudiyanti tujjare tudyanticcādi.
谓在搥等之地者为搥击,搥断等行为为搥割,搥弃等为搥抛,搥持等为搥握,搥持又名搥碍,搥断等归于此类。
Tudādi nayo.
搥等之理。
Ji jaye.
词根『ji』,义为『征服、胜』。
Jyādīhi ktā.
所谓治愈者,即消散。
Jiādīhi kalavisaye knā hoti-jināti jinanticcādi-kamme-jiyati jiyare jiyanticcādi.
『加地』者,谓如火中乘热物时,燃烧、熄灭、燃灭等之业受生、其生起、其熄灭等。
Jyādi nayo.
『炽盛』者也。
Kī dabbavinīmaye.
『何以为此』,谓变易之原因。
Kyādīhi kṇā.
『何如』者,问其性质。
Kīādīhī lavisaye kaṇā hoti.
『何加地』者,谓何种业受生之处所。
Nāṇasu rasso.
『智慧乃甘露』者也。
Nāṇasu kriyatthassa rasso hoti-kiṇati kiṇanticcādi-kamme-kīyati kīyare kīyanticcādī.
对于『认识』来说,有一个对象,这个对对象的认识相应于『缠绕』。此缠绕通过计数等动作而发生,计数者、被计数者以及计数等皆包含其中。
Kyādi nayo.
『计数等法』是此过程的指导原则。
Su savaṇe.
这是一个听觉的法门。
Svādīhi keṇā.
通过何种器官?是通过耳根。
Svādīhi lavisaye keṇā hoti-suṇeti suṇanticcādi. Kamme-sūyati sūyare sūyanticcādi.
通过耳根对声音的听受,即听闻各种声音等。此外,声音的演说及其内容也是此中所摄。这是进行相应动作的媒介,动作的执行者、被执行者及动作本身均含其中。
Svādi nayo.
这是声受的方式。
Tana vitthāre.
谓之展开、详细说明。
Tanāditvo.
指由展开、详细说明而生的状态。
Tanādīhi lavisaye o hoti-tanoti tanonticcādi. Paracchakke.
由展开及其最初之义在领域中生起,用于形容“是”、“展开”、“超越展开”等。称为“外遮”。
Ovikaraṇassu paracchakke.
在他处的遮蔽、障碍。
Ovikaraṇassa u hoti paracchakkavisaye-tanute tatvante iccādi-kamme-
遮蔽有“是”的性质,存在于外遮领域,属于“展开”的本质之末端,以及相应的作用。
Tanassā vā.
或指展开本身。
Tanassa ā hoti vā kye-tāyati taññāti tāyare tāyanti taññare taññanticcāndi.
在接 kye 时,词根「伸展」中的 n 可任选变为 ā。例如可作 tāyati;也可作 taññāti、tāyare、tāyanti、taññare、taññanti 等形式。
Tanādi nayo.
这是『Tana』及其派生词的用法说解。
Vūra theyye.
『伍拉』者,乃『偷盗』之义也。
Curādito ṇi.
于『伍拉』等词根之后,加附缀『尼』。
Curādīhi kriyattehi sakatthe ṇi paro hoti bahulaṃ-corayati corati corayare corayanticorenticcādi-kamme-coriyati corīyare corīyanticcādi.
于『伍拉』等动词词根之后,以『尼』为附缀,表自身意义,此例颇多——主动态如:『他偷窃(反复)』、『他偷窃』、『他们偷窃(反复)』、『他们偷窃』等;被动态如:『被偷窃』、『被偷窃(复数)』、『被偷窃(复数进行)』等。
Curādi nayo-tyādayo.
『伍拉』等词根的变化规则——以下所示诸例,皆依此类推。
Paratthāya mayā laddhaṃ katvāna padasādhanaṃ
我为究竟利益,凭借禅定的功德所获得。
Puññena tena loko’yaṃ sādhetu padamaccunaṃ;
愿世间因这功德而得成就,以坚定不移的步伐迈进。
Suddhāsayena parisuddhaguṇeditena
以清净的心志,证得清净的品性。
Sārena sārayatisaṅghanisevitena
以清净的戒律,遵行清净的比库僧团。
Ramme’nurādhanagare vasatambujena
身居安乐的阿努拉德哈那城。
Vidvālitaṃ nijavisuddha kuladdhajena;
出身于圣洁的家族,具足智慧。
Mānentena tathāgataṃ paṭipadāyogena saddhālunā
受持彼如来依止其修行法门者,信根坚固。
Niccākhaṇḍatapo’nalehi nikhilappāpārisantāpitā
如持恒久不灭之火焰,烈烧无量恶业已被熄灭。
Saddhammavhayasīhatelaṭhatiyā cāmīkaratthālinā
因信法如猛狮之脂油,润泽坚固其心不退转。
Nānāvādikudiṭṭhibhedapaṭunā navāṇi kanavadhū sāminā;
以多种见解破除邪见,善用新法如喻新鲜竹叶者;
Satthānaṃ karuṇavatā gatavatā kapāramparaṃ dhīmatā
师者具慈悲心,行迹如来,传承智者之法脉,
Therenātumapādapañjaragato yo saddasattādisu
比库长老像寄居于道脚栅栏之中,常堪称听法善知者。
Moggallāyanavissutetiha suvacchāpo vinīto kayathā
此次关于摩迦罗延的所谓上座,乃是文雅谦恭、温和有礼的称呼,这样称呼是为何?
So’kāsī piyadassi nāma yatidaṃ byattaṃ sukhappattiyā;
乃是因为他即阿迦移·毗耶达悉,是那种脱离痛苦、获得快乐的圣贤;
Vuttova vuttamupabhoginiyā sakāya
就如所说者,身心享受此法,如同自身所领受一般;
Pinappayodharavanāpagasevikāya
如同乳母般体贴照料,具足安宁宽解、清凉的服务;
Ramhāvihāravadhuyā tilakātulena
常于安详住处游乐,持圆满的相好庄严,面上如莲花般温和光洁;
Santena kappiṇasamavhayamātulena;
随和慈心,如同与金毛猿猴亲密相处的姨母般亲切温柔。
Padasādhanaṃ niṭṭhitaṃ. · 词形成就已竟。