Padamañjarī · Padamañjarī
Padamañjarī词花鬘
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa · 礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者
Niruttikāyodadhipāragaṃ jinaṃ,
称赞超越言说的胜利者,
Visuddhadhammañca gaṇaṃ anuttaraṃ;
称颂清净教法及无上僧团;
Tidhā namitvā padamañjarī mayā,
我于是顶礼此莲足光彩,
Karīyato bālakabuddhivuddhiyāti.
因其令愚童智慧增长。
Atha akārantapulliṅgo buddhasaddo vuccate. · 于是说以 a 结尾的阳性词 buddha(觉者)。
Buddho devamanussānaṃ dhammaṃ desesi
佛陀为天人及人间宣说法义,
Buddhā devamanussānaṃ dhammaṃ adesiṃsu
历代诸佛为天人及人间宣说法义。
Bho buddha tvampikho maṃ pālaya
世尊啊,愿您保护我。
Bho buddhā tumhepi kho maṃ pāletha.
世尊啊,你们诸位也当保护我。
Buddhaṃ bhagavantaṃ sakkaccaṃ vandāmahaṃ
我确实恭敬礼拜世尊、尊贵的佛陀。
Buddhe bhagavante sakkaccaṃ vandāma mayaṃ
我们确实恭敬礼拜世尊、尊贵的佛陀。
Buddhena bhagavatā dhammo desīyate
佛陀世尊所宣说的是正法。
Buddhehi bhagavantehi dhammo desito
法已由诸佛陀世尊宣说。
Buddhena bhagavatā mahājano sucarati
贤劫世尊所证悟者,众大德行安然自在。
Buddhehi bhagavantehi sivapadaṃ yanti
诸尊世尊之行足善妙,众生向彼行善之路。
Buddhassa bhagavato pupphaṃ yajati
信徒以鲜花供养公觉世尊。
Buddhānaṃ bhagavataṃ pupphāni yajati
供养于众佛尊世之花。
Buddhā bhagavatā sivapadaṃ labheyya
诸佛愿由世尊得安乐之地。
Buddhehi bhagavantehi pabhā niccharati
诸尊世尊功德光明广流照耀。
Buddhassa bhagavato iddhi kiṃ na kare
世尊佛陀岂不具足神通?
Buddhānaṃ bhagavantānaṃ iddhipāṭihāriyāni
诸佛世尊的神通变化广大奇妙无比,
Buddhe bhagavante mahājano pasīdati.
众生皆敬信觉者世尊。
Buddhesu bhagavantesu manaṃ patiṭṭhitaṃ.
众佛世尊的内心坚牢坚定不移,
Iti paṭhamo pāṭho. · 第一课至此。
Akārantapulliṅgo attasaddo vuccate. · 说以 a 结尾的阳性词 atta(自我)。
Attā saṃsāradukkhaṃ pāpuṇāti
自身遭受轮回苦难,
Attāno sukhadukkhaṃ pāpuṇanti
自身经历安乐与苦难。
Bho atta sukhadukkhaṃ anubhosi
自己亲自经历安乐与不安。
Bho attano sukhadukkhaṃ anubhotha
当亲自体验自己的安乐与不安时。
Attānaṃ passati buddho bhagavā
世尊如来观察自己。
Attāno passati sammā sambuddho
正自觉者正确地观察自己。
Attanā sukhadukkhaṃ anubhuttaṃ
亲身经历过安乐与不安。
Attanehi kammaphalaṃ anubhuttaṃ
亲自经历了业果报。
Attanā saṃsārasukhaṃ nāma natthi
自身没有所谓轮回的安乐可言。
Attanehi bhavasukhaṃ nāma natthi
自己本身没有所谓生存的安乐存在。
Attano attāva patiṭṭhā siyā
自身的立足应当确立于我身。
Attānaṃ kammameva patiṭṭhā siyā
自己应当立足于自作业果的主体。
Attanāpi mahabbhayaṃ uppajjati
自身也会生起极大的怖畏心。
Attanehi mahabbhayāni jāyanti
自己也会因此生起极大的诸种恐怖。
Attano mātāpitaro honti
父母是自己的亲人。
Attānaṃ pañcagatiyo honti
自己有五种亲属关系。
Attani sabbaṃ balaṃ harati rogo
疾病夺取自己体内的一切力量。
Attanesu sabbaṃ balaṃ haranti rogā.
疾病夺取众人之中一切的力量。
Iti dutiyo pāṭho. · 第二课至此。
Akāranta pulliṅgo rājasaddo vuccate. · 今说明以 a 结尾的阳性名词 rāja(王)一词。
Rājāpi mahājanaṃ toseti
国王使大众感到欢喜。
Rājāno mahājanaṃ tosenti
众王使大众感到欢喜。
Bho rājā mahājanaṃ pālaya
吁!王护卫广大人民。
Bho rājāno mahājanaṃ pāletha
吁!诸王当护卫广大人民。
Rājānaṃ passati mahājano
广大人民观察国王。
Rājāno passanti mahājanā
国王们观察广大人民。
Raññā kārīyate mahāpāsādo
为王造立宏伟宫殿。
Rājūhi kārāpitā mahāvihārā
诸王为自己建造宏大寺院。
Raññā mahājano sukhaṃ carati
国王与广大民众安乐地生活。
Rājūhī mahājanā sukhaṃ caranti
众多的国王们与广大民众安乐地生活。
Rañño paṇṇākāraṃ deti mahājano
广大民众给国王献上许多礼物。
Rājūnaṃ paṇṇākāraṃ denti mahājanā
广大民众给众多国王献上许多礼物。
Raññā mahabbhayaṃ uppajjati
国王生起极大的恐惧。
Rājūhi mahabbhayāni uppajjanti
众多国王生起极大的恐惧。
Rañño vappamaṅgalaṃ hoti
国王是最吉祥的存在。
Rājūnaṃ sabbābharaṇāni honti
国王拥有所有的装饰品和标志。
Raññe mahājano pana pasīdati
国王受到众多贵族的敬仰和欢喜。
Rājusu mahājanā pana pasīdanti.
贵族也对国王表示尊敬和欢喜。
Iti tatiyo pāṭho. · 如是第三课。
Akārantapulliṅgo guṇavattusaddo vuccate. · 今说明以 a 结尾的阳性名词 guṇavattu(具德者)一词。
Guṇavā puriso sundaraṃ nibbāṇaṃ gato
品德高尚的人美好地进入了涅槃。
Guṇavanto purisā sundaraṃ nibbāṇaṃ gatā
品德高尚的众人美好地进入了涅槃。
Bho guṇavaṃ purisa tvampi dānaṃ dehi
「善男子,汝当行布施。」
Bho guṇavanto purisā tumhe dānaṃ detha
「诸善男子,当以布施予有德男子。」
Guṇavantaṃ purisaṃ dhammaṃ bodheti ācariyo
「老师教诲有德男子学法。」
Guṇavante purise dhammaṃ pāṭhayati ācariyo
「老师为有德男子教授法义。」
Guṇavantena purisena kārito vihāro
「以有德男子所建造之居所。」
Guṇavantehi purisehi kāritā vihārā
「由有德男子所建诸居所。」
Guṇavantena purisena loko sucarati
品德高尚的人,世间与之相处安乐。
Guṇavantehi purisehi lokā sucaranti
品德高尚的人们,世间与之相处安乐。
Guṇavato purisassa sakkāraṃ karoti
品质高尚的人受到尊重。
Guṇavataṃ purisānaṃ sakkāraṃ karonti
品质高尚的人们受到尊重。
Guṇavatā purisasmā bhayaṃ nūppajjati
品德高尚的人不会生惧怕。
Guṇavantehi purisehi bhayāni nūppajjanti
品德高尚的人们不会生惧怕。
Guṇavato purisassa kittisaddo aṅguggacchati
有德之人,其名声如同风声般传播。
Guṇavataṃ purisānaṃ guṇaghoso hoti
有德之人的声音如同美妙的赞歌。
Guṇavante purise me ramati mato
我心欢喜于有德之人。
Guṇavantesu purisesu sappuriso pasīdati.
在有德之人当中,贤善之人得以欢悦。
Iti catuttho pāṭho. · 如是第四课。
Akārantapulliṅgo gacchantasaddo vuccate. · 今说明以 a 结尾的阳性名词 gacchanta(正在行走者)一词。
Gacchaṃ yaññadatto purisaṃ bhāraṃ hārayati
有德者出行,如同牵牲以去,卸下负担。
Gacchantā yaññadattā purisaṃ kammaṃ kārayanti
行走者,身负有德之人的业行。
Bho gacchaṃ yaññadatta tvaṃ maṃ pālaya
哎,你去吧!你应当保护给予祭祀者的我。
Bho gacchantā yaññadattā maṃ pāletha
哎,诸位前去给予祭祀者者,应当保护我。
Gacchantaṃ yaññadattaṃ kambalaṃyācayati dvijo
一位婆罗门去行进时,向给予祭祀者请求袈裟。
Gacchante yaññadatte kambalaṃ yācayati dvijo
行进时,给予祭祀者的袈裟被婆罗门请求。
Gacchatā yaññadattena rukkho pupphāni avacīyate
以给予祭祀者者前去时,树木的花朵被折落。
Gacchantehi yaññadattehi rukkho pupphāni avacito
以前去给予祭祀者者,树上的花朵被打落。
Gacchatā yaññadattena koci maggaṃ jānāti
行者中有人知晓所依止之道。
Gacchantehi yaññadattehi kecimaggaṃ jānanti
行者们之中有人知晓所依止之道。
Gacchato yaññadattassa chattaṃ dhārayate
行者行走时,为所依止者撑持遮盖。
Gacchataṃ yaññadattānaṃ chattāni dhārayante
行者群中,为所依止者撑持遮盖。
Gacchatā yaññadattasmā bhayaṃ nūppajjati
行者因依止而无所畏惧。
Gacchantehi yaññadattehi bhayāni nūppajjanti
行者群因依止而无所畏惧。
Gacchato yaññadattassa chatto hoti
正在进行牺牲祭祀的人,会成为伞盖的象征。
Gacchataṃ yaññadattānaṃ ābharaṇāni honti
在进行牺牲祭祀的人当中,会有装饰品。
Gacchante yaññadatte koci pasīdati
在进行牺牲祭祀的人中,有人会安静祥和。
Gacchantesu yaññadattesu keci pasīdanti.
在进行牺牲祭祀的人中,有些人是安静祥和的。
Iti pañcamo pāṭho. · 如是第五课。
Ikārantapulliṅgo aggisaddo vuccate. · 说明以短伊音(i)结尾的阳性名词例词 aggi。
Aggi pana kaṭṭhamaṅgāraṃ karoti
火焰燃烧木柴与灰烬。
Aggayo kaṭṭhamaṅgāraṃ karonti
火焰燃烧木柴与灰烬。
Bho aggi tvaṃ sītaṃ vinodehi
噫,火啊,你请消除凉意吧。
Bho aggī tumhe sītaṃ vinodetha
噫,火啊,你们请消除凉意吧。
Aggiṃ nibbāpeti yo koci
任何人都能熄灭火焰。
Aggayo nibbāpenti ye keci
若干人能熄灭火焰。
Agginā koci akāro daḍḍho
有些人以火焰成为坚固的工具。
Aggīhi keci agārā daḍḍhā
借助火焰,有些工具是坚固的。
Agginā kiñci āgāraṃ jhāpeti
火焰能够烧毁某些房屋。
Aggīhi keci agāre jhāpeti
借助火焰,某些房屋被烧毁。
Aggino upādānaṃ dadāti brāhmaṇo
婆罗门给予火焰作为执持;火焰是其所执持的对象。
Aggīnaṃ upādānaṃ dadanti brāhmaṇā
婆罗门们给予火焰作为执持;众婆罗门皆执持火焰。
Agginā dhūmo apeti niccaṃ
火焰不断地放出烟尘。
Aggīhi’dhūmāpi apenti niccaṃ
由火焰所生的烟尘也持续不断地放出。
Aggino āloko ca hoti
火有光明。
Aggīnaṃ ālokāpi honti
火焰也有光明。
Aggimhi yo koci pasīdati
在火焰中,任何人都能被照亮。
Aggīsu ye keci pasīdanti.
在多种火中,有些人得到光明。
Iti chaṭṭho pāṭho. · 以上为第六课。
Ikārantapulliṅgo ādisaddo vuccate. · 说明以短伊音(i)结尾的阳性名词例词 ādi。
Ādi bandhīyate samaggena saṅghena
开始时,因团结之故而被束缚。
Ādayo bandhīyante samaggehi bhikkhuhi
开始阶段,因比库们和合而被束缚。
Bho ādi tvaṃ dīghakālaṃ pavattehi
「Bho」者,是对尊者的敬称;此句意为:尊者,请你长期坚持修行。
Bho ādī tumhe dīghakālaṃ pavattetha
「Bho」者,此为尊称;此句谓:尊者们,请你们长期坚持修行。
Ādiṃ passati samaggo saṅgho ca
以起始为依据,彼处可见和谐一致的僧团。
Ādayo passati bhikkhu saṅgho ca
可见以起始为本的比库僧团。
Ādinā parisuddhena pana bhūyate
借由清净的起始,僧团更加清净。
Ādīhi parisuddhehi pana bhūyate
因诸起始清净,僧团更趋清净。
Ādinā samaggo saṅgho sucarati
由财物开始,僧团方得安稳法行。
Ādīhi bhikkhu saṅgho sucarati
比库们以财物为起点,僧团方能安稳法行。
Ādino koci upakaraṇaṃ deti
有人捐赠了财物器具。
Ādīnaṃ keci upakaraṇaṃ denti
一些人捐赠了财物器具。
Ādinā samaggo saṅgho apeti
若由财物开始,僧团便违犯正行。
Ādīhi bhikkhu’saṅgho apeti
若比库们以财物为起点,僧团便发生违背。
Ādissa upakārikā kho pana hoti
确实,那因缘是有助益的。
Ādīnaṃ upakārikāyopi honti
即使是初始的因缘,也同样是有助益的。
Ādimhi samaggo saṅgho nisīdati
在原初的和合中,僧团安坐。
Ādīsū bhikkhu saṅghopi nisīdati.
在诸初中,比库与僧团一同安坐。
Iti sattamo pāṭho. · 以上为第七课。
Īkārantapulliṅgo daṇḍīsaddo vuccate. · 说明以长伊音(ī)结尾的阳性名词例词 daṇḍī。
Daṇḍī purisopi daṇḍaṃ chaḍḍetu
持杖者也应当放下其杖。
Daṇḍino purisā daṇḍaṃ chaḍḍentu
持杖者们理当放下各自的杖。
Bho daṇḍī purisa daṇḍaṃ chaḍḍehi
当杖使者扔下了杖,吩咐他的人应当丢弃杖。
Bho daṇḍino purisā daṇḍaṃ chaḍḍetha
当持杖者,应当把杖丢掉,吩咐的人也应丢弃杖。
Daṇḍiṃ purisaṃ kammaṃ kārayati puriso
用杖的人安排杖的行为,正是此人所为。
Daṇḍī purise kamme kārenti purisā
持杖者以杖施行行为,众人因此种种行动。
Daṇḍinā purisena daṇḍo chaḍḍīyatu
被杖者用其杖攻击时,应当由持杖者弃去该杖。
Daṇḍīhi purisehi daṇḍā chaḍḍīyantu
众人应当使持杖者和被杖者所持的杖都被丢弃。
Daṇḍinā purisena puriso tiṭṭhati
由执持惩罚杖者维持人的立场。
Daṇḍīhi purisehi purisā tiṭṭhanti
由执持惩罚杖的众人维持众人的立场。
Daṇḍino purisassa cittaṃ na ruccati
执持惩罚杖的人的心意不欢喜。
Daṇḍīnaṃ purisānaṃ cittaṃ na ruccati
执持惩罚杖的众人的心意不欢喜。
Daṇḍinā purisasmā bhayaṃ uppajjati
因执持惩罚杖的人生起恐惧。
Daṇḍīhi purisehi bhayāni uppajjanti
因执持惩罚杖的众人生起种种恐惧。
Daṇḍino purisassa pariggaho hoti
刑具是人之所握持者。
Daṇḍīnaṃ purisānaṃ pariggahā honti
刑具是众人所握持者。
Daṇḍismiṃ purise cittaṃ na ramati
人在刑具时,心意不安宁。
Daṇḍīsu purisesu ekacco nappasīdati.
在刑徒中,有些人不感满足。
Iti aṭṭhamo pāṭho. · 以上为第八课。
Ukārantapulliṅgo bhikkhusaddo vuccate. · 以 u 音结尾的阳性名词「比库」被讲解。
Bhikkhu mahārājānaṃ dhammaṃ bhaṇati
比库陈说大王之法。
Bhikkhū mahārājānaṃ dhammaṃ bhaṇanti
比库们陈说大王之法。
Bho bhikkhu paṇītaṃ dhammaṃ desehi
比库啊,请宣说清净正法。
Bho bhikkhū paṇītaṃ dhammaṃ desetha
比库们啊,请宣说清净正法。
Bhikkhuṃ sakkaccaṃ paṇamāmahaṃ
我诚敬礼比库。
Bhikkhū sakkaccaṃ paṇamāma mayaṃ
我们诚敬礼比库们。
Bhikkhunā saddhammo desīyate
正法由比库尼宣说。
Bhikkhūhi saddhammo sudesito
正法由比库们善说。
Bhikkhunā loko saggaṃ gacchati
比库尼往生天道。
Bhikkhūhi mahājanā saggaṃ tacchanti
比库与大众共往天道。
Bhikkhussa dānaṃ deti sappuriso
善人供养比库。
Bhikkhūnaṃ dānaṃ denti sappurisā
善人施比库供养。
Bhikkhunā saggaṃ labheyya saṅo
比库尼得生天道。
Bhikkhūhi saggaṃ labheyyuṃ sappurisā
善人为比库得生天道。
Bhikkhuno pattacīvarampi bhavati
比库有法衣。
Bhikkhūnaṃ pattacīvarāni bhavanti
比库们有法衣。
Bhikkhusmiṃ me ramati mano
我心安乐于比库中。
Bhikkhūsu saddho sappuriso pasīdati.
对比库信解者,善人欢喜。
Iti navamo pāṭho. · 第九课毕。
Ukārantapulliṅgo jantusaddo vuccate. · 以 u 音结尾的阳性名词「生类」被讲解。
Jantu devadattaṃ kaṭaṃ kārāpeti
众生使天人所作之事完成。
Jantuno devadatte kaṭe kārāpenti
众生在天人所作之事中使之完成。
Bhojantu tvampi devadattaṃ kaṭaṃ kāresi
愿你也为迭瓦达德造作供养。
Bho jantuno devadatte kaṭe kāretha.
愿为供养者于迭瓦达处造作供养。
Jantumpetaṃ kaṭaṃ kāremi teneva kaṭe vā
我为众生造供养,亦当为其所处处所造作。
Jantupete kaṭaṃ kārema teneva kaṭe vā
为众生造供养,亦当于其所处处所造供养。
Jantunā puriso vihāraṃ vihārevā kārāpīyate
人应为众生造设居所,若为居所,便应造此。
Jantūhi puriso vihāraṃ vihārevā kārito
人应为众生造设居所,若为居所,便已造作。
Jantunā riyena yo koci sukhaṃ pāpuṇati
由众生依其根本所作之缘,任何众生得受快乐。
Jantūhi ariyehi ye keci sukhaṃ pāpuṇanti
由圣者众生中,某些圣者众生得受快乐。
Jantuno ariyassa dhanaṃ dadāti dhanavanto
财富者赠与众生圣者财富。
Jantunamariyānaṃ dhanaṃ dadanti dhanavantā
财富者赠与众生圣圣财富。
Jantunāriyamhā antaradhāyati yo koci
由众生圣者中,若有某人消灭灭尽。
Jantūhi ariyehi antaradhāyanti ye keci
由圣者众生中,若有某些人消灭灭尽。
Jantuno sakalassa phalaṃvipāko hoti
众生的所有果报皆因其业所感而现。
Jantūnaṃ sakalānaṃ pañcagatiyo honti
众生有五种流转的境界状态。
Jantumhi ariye yo koci pasīdati
在众生中,圣者中若有信顺者。
Jantusu ariyesu ye keci pasīdanti.
在圣者中,某些众生信顺追随。
Iti dasamo pāṭho. · 第十课毕。
Ukārantapulliṅgo satthusaddo vuccate. · 以 u 音结尾的阳性名词「导师」被讲解。
Satthā devamanussānaṃ dhammadesanaṃ akāsi
导师为天人及人类宣说法义。
Satthāro devamanussānaṃ dhammadesanaṃ akāsuṃ
导师们为天人及人类宣说法义。
Bho satthā tvaṃ sadevakaṃ lokaṃ pālaya
啊,世尊,愿您护持这众多弟子世间。
Bho satthāro sadevakaṃ lokaṃ pāletha
啊,世尊,愿您护持这众多弟子世间。
Satthāraṃ dhammarājānaṃ sakkaccaṃ paṇamā mahaṃ
愿我恭敬师长,恭敬这法王导师。
Satthāre dhammarāje sakkaccaṃ paṇamāma mayaṃ
愿我们恭敬师长,恭敬这法王导师。
Satthārā dhammarājena sīvaṃ bodhīyate loko
众生因师侣、因法王而得安乐与觉悟。
Satthārehi dhammarājehi sivaṃ bodhito loko
众生因师者及法王而获安乐与觉悟。
Satthārā dhammarājena accutaṃ padaṃ gacchati
师长们在法王阿拘陀那里往来;
Satthārehi dhammarājehi accutaṃ padaṃ labheyya
师长们从法王们那里得正道;
Satthu dhammarājassa pupphāni yajati loko
世间向师长法王献花;
Satthānaṃ dhammarājānaṃ pupphāni yajati loko
世间向师长们法王献花;
Satthārā dhammarājasmā parājenti aññatitthiyā
异方外道由师长和法王而被打败;
Satthārehi dhammarājehi charaṃsiyo niccharanti
众师长与法王们相处,老者们除去烦恼。
Satthuno dhammarājassa caraṇaṃ paṇamāmyahaṃ
我礼敬师长法王的脚。
Satthānaṃ dhammarājānaṃ pāde sirasā paṇāma
我以头面礼拜师长这法王的足。
Satthari dhammarāje ko bhattiṃ na ghaṭīyati
谁能不受师长法王的福报所覆护?
Satthāresu dhammarājesu bhatti bhavabhave atthu.
师长法王中,福报于生死轮回中确有存在。
Iti ekādasamo pāṭho. · 第十一课毕。
Ukārantapulliṅgo nantusaddo vuccate. · 以 u 结尾的阳性词称为 nantu 词。
Tattā pitāmahaṃ bhojanaṃ bhojayati
他(这)祖父供养饮食。
Nattāro pitāmahaṃ bhojanaṃ bhojayanti
他们(这些)祖父供养饮食。
Bho nattā tvampi sippaṃ uggaṇhāhi
侍者,请你也要掌握技艺。
Bho nattāro tumhe sippāni uggaṇhātha
侍者啊,你们应当学习技艺。
Nattāraṃ sippaṃ pāṭheti ācariyo
老师为侍者教导技艺。
Nattāre sippāni pāṭhenti ācariyā
老师们为侍者们教导技艺。
Nattārā rukkho pupphāni avacīyate
侍者们被形容为树木与花朵。
Nattārehi rukkho pupphāni avacito
侍者们被喻为被花朵环绕的树木。
Nattārā pitāmaho sukhī jāto
祖父不快乐地出生,
Nattārehi pittāmahā sukhījātā
祖父们不快乐地出生,
Nattussa khettavatthuṃ dadāti pitāmaho
祖父给予其子田地财产,
Nattārānaṃ khettavatthuṃ dadanti pitāmahā
祖父们给予他们的子女田地财产,
Nattārā pitāmaho apeto hoti
祖父未得,
Nattārehi pitāmaho apeto hoti
祖父们未得。
Nantuno vatthābharanaṃ pana hoti
不可谓衣物是货物。
Nattārānaṃ kho pana vatthābharanāni honti
确不可谓衣物是财富。
Nattari yo koci pitāmaho nappasīdati
无论哪位祖父不满意,
Nattāresu ye keci pitāmahā nappasīdanti.
在那些祖父中有些人确实不满意。
Iti dvādasamo pāṭho. · 如是第十二课。
Ukāranta pulliṅgo pitusaddo vuccate. · 以 u 结尾的阳性词称为 pitu 词。
Pitāpi puttaṃ bhojanaṃ bhojayati
父亲为子供食物。
Pitaro putte bhojanaṃ bhojayanti
父亲们供养子女食物。
Bhopitā tvampi bhojanaṃ bhojehi
你自己也应当享用食物。
Bho pitaro tumhe bhojanaṃ bhojetha
你们应当供养父母饮食。
Pitaraṃ sakkaccaṃ poseti putto
子女确实养育父母。
Pitare sakkaccaṃ posenti puttā
子女确实养育父母。
Pitarā putto kusalaṃ kārāpīyate
父母使子女行善。
Pitarehi putto kusalaṃ kārāpīyate
子女因父母而行善。
Pitarā puttopi sukhaṃ pāpuṇāti
父亲与儿子都获得快乐。
Pitarehi bhaginiyo sukhaṃ pāpuṇanti
父亲们与姐妹们都获得快乐。
Pitussa annapānaṃdeti putto
儿子给父亲饮食。
Pitarānaṃ annapānaṃ denti puttā
儿子们给父亲们饮食。
Pitarā antaradhāyāti putto
儿子为父亲除去忧虑。
Pituno pāde abhivandati putto
儿子在父亲的脚下行礼敬拜。
Pitarānaṃ pāde abhivandati puttā
子女对父亲的双足行礼敬拜。
Pitari putto trajo pasīdati
儿子悦于父亲成为三分之一的依怙。
Pitaresu puttoraso pasīdati.
在父亲身上儿子获得快乐。
Iti terasamo pāṭho. · 如是第十三课。
Ukāranta pulliṅgo bhātusaddo vuccate. · 以 u 结尾的阳性词称为 bhātu 词。
Bhātā bhaginiṃ kusalaṃ kārāpayati
兄弟使其姐妹安乐行善。
Bhātaro bhaginī kusalāni kārāpayanti
兄弟们使姐妹们行诸善法。
Bho bhātā tvampi kusalaṃ karohi
啊,兄弟,你也当行善法。
Bho bhātaro tumhe kusalāni karotha
善知识啊,你们应当行有益之事。
Bhātaraṃ kammaṃ kārayati pubbajo
先世作何业,则现世之兄弟承受其业。
Bhātare kamme kārayanti pubbajā
兄弟们继承前世业报而作业。
Bhātarā saṅgho bhattaṃ bhojāpīyate
众兄弟共修行团体,得饮食供养。
Bhātarehi saṅgho bhattaṃ bhojāpito
众兄弟与僧团同享饮食供养。
Bhātarā bhaginīpi sukhaṃ pāpuṇāti
兄弟及姐妹皆能获得安乐。
Bhātarehi bhaginiyo sukhaṃ pāpuṇanti
众弟兄与姐妹们获得安乐。
Bhātussa vatthañca dadāti pubbajo
长兄给弟弟衣物。
Bhātarānaṃ vatthāni dadanti pubbajā
长兄给弟兄们衣物。
Bhātarā antaradhāyati bhaginipi
弟兄使姐妹失踪。
Bhātarehi antaradhāyanti bhaginiyo
众弟兄使姐妹失踪。
Bhātuno khettavatthūni pana vijjanti
唯有弟弟知道田地和衣物。
Bhātarānaṃ khettavatthūni pana vijjanti
夫人们知道田地的事物。
Bhātari jeṭṭho sammā pasīdati
丈夫中年长者心智明达稳重。
Bhātaresu jeṭṭhā sammā pasīdanti.
在众丈夫中年长者们心智明达稳重。
Iti cuddasamo pāṭho. · 如是第十四课。
Ūkāranta pulliṅgo abhibhūsaddo vuccate. · 「阿毗胡」者,以 ū 为尾音之阳性词也。
Abhibhū tathāgato dhammadesanaṃ akāsi
世尊--超越者,于法义开示说法。
Abhibhū tathāgatā dhammadesanaṃ akāsuṃ
多位超越者于法义开示说法。
Bho abhibhū tathāgata dhammaṃ desehi
哦,超越者,我请您为我说法。
Bho abhibhū tathāgatā dhammaṃ desetha
世尊作为主宰者宣说教法,
Abhibhuṃ tathāgataṃ sirasā namāmyahaṃ
我以顶礼敬重那位主宰世尊,
Abhibhuvo tathāgate sirasā namāma mayaṃ
我们以顶礼敬奉那位主宰世尊,
Abhibhunā tathāgatena dhammo desito
由主宰世尊所宣说的正法,
Abhibhūhi tathāgatehi dhammā desitā
由主宰世尊们所宣说的诸法,
Abhibhunā tathāgatena munayo sukhījātā
由主宰世尊及圣者们,使众生生起安乐。
Abhibhūhi tathāgatehi lokā sukhījātā
诸界因如来(即世尊)的统摄而生起安乐。
Abhibhūno tathāgatassa pupphāni yajati
人们献花以礼敬已成统摄者如来。
Abhibhūnaṃ tathāgatānaṃ pupphāni yajanti
众人敬献花朵以礼敬那些已成统摄的如来们。
Abhibhunā tathāgatamhā pabhā niccharati
被统摄的如来光辉四射。
Abhibhūhi tathāgatehi pabhāyo niccharanti
光辉从诸如来之统摄者处流出。
Abhibhuno tathāgatassa pāde paṇamāmi
我向成为统摄者的如来足下顶礼。
Abhibhūnaṃ tathāgatānaṃ caraṇaṃ paṇamāma
敬礼诸如来中尊贵的足迹。
Abhibhumhi tathāgate me ramati mano
我心欢喜于如来的光辉。
Abhibhūsu tathāgatesu manaṃ patiṭṭhitaṃ.
心已坚定立于诸如来的威德中。
Iti pañcadasamo pāṭho. · 如是第十五课。
Ūkāranta pulliṅgo sabbaññusaddo vuccate. · 「萨般若」者,以 ū 为尾音之阳性词也。
Sabbaññu lokanātho dhammaṃ deseti
全知世尊世间的主宰宣说法义。
Sabbaññu lokanāthā dhammaṃ desenti
诸全知世尊世间的主宰宣说法义。
Bho sabbaññu lokanātha dhammaṃ desehi
哦,全知世间主宰,请宣说法义。
Bho sabbaññu lokanāthā dhammaṃ desetha
博学多闻的世界主,应当宣说法。
Sabbaññuṃ lokanāthaṃ passati mahājano
博学多闻的世界主,大众得以见知。
Sabbaññuno lokanāthe passati mahājano
大众得以见知博学多闻的世界主。
Sabbaññunā lokanāthena dhammo desīyate
由博学多闻的世界主而宣说法。
Sabbaññūhi lokanāthehi dhammo desito
由众多博学多闻的世界主而宣说法。
Sabbaññunā lokanāthena sivapadaṃ yanti
由博学多闻的世界主,大众通达正道。
Sabbaññūhi lokanāthehi lokā sukhījātā
诸上智的世间主者,世间因之得成安乐。
Sabbaññuno lokanāthassa jīvitaṃ pariccajāmi
我舍弃为诸上智世间主者的生命。
Sabbaññūnaṃ lokanāthānaṃ jīvitaṃ pariccajāmi
我舍弃诸上智世间主者的生命。
Sabbaññunā lokanāthasmā sivapadaṃ labheyya
愿得诸上智世间主者清净善妙的步履。
Sabbaññūhi lokanāthehi sivapadi labheyyuṃ
愿诸上智的世间主者得清净善妙的步履。
Sabbaññuno lokanāthassa caraṇaṃ vandāmi
我顶礼诸上智世间主者的足迹。
Sabbañuñūnaṃ lokanāthānaṃ pāde vandāma
所有智慧广博的世尊,我恭敬顶礼于足下。
Sabbaññusmiṃ lokanāthe loko pasīdati
在所有具足智慧的世尊中,世间因之安乐欢喜。
Sabbaññūsu lokanāthesu lokā pasīdanti.
在诸多智慧圆满的世尊中,诸世界因此而欢悦安适。
Iti solasamo pāṭho. · 如是第十六课。
Okāranta pulliṅgo gosaddo vuccate. · 「牛」者,以 o 为尾音之阳性词也。
Go usabho ujuṃ gacchati
牛与野牛笔直地前行。
Gāvo usabhā ujuṃ gacchanti
牛群与野牛群笔直地前行。
Bho go usabhā ujuṃ gacchāhi
请诸牛与野牛们笔直地行走。
Gāvuṃ vajaṃ rundhati gopālo
牧牛人驱赶牛群。
Gāvo vaje rundhati gopālā
牛群由牧牛人驱赶。
Gāvena sakaṭo ānīyate
用牛拉车。
Gohi sakaṭā ānīyante
用牛拉车的牛被牵来。
Gāvena gomiko jīvikaṃ kappeti
以牛为生的农夫谋生。
Gohi gomikā jīvikaṃ kappenti
以牛为生的农夫们谋生。
Gāvassa tiṇaṃ dadāti gopālo
牧牛人给牛草料。
Gonaṃ tiṇaṃ dadanti gopālā
牧牛人们给予牛群草料。
Gāvā usabhasmā bhayaṃ upjajjati
牛对公牛生起了畏惧之心。
Gohi usabhehi bhayāni jāyanti
因为公牛,牛产生了恐惧。
Gāvassa usabhassa dhavalo guṇo
牛具有公牛的白色特征。
Gavaṃ usabhānaṃ guṇā pamāṇaṃ
牛拥有公牛的特性和数量。
Bhāve usabhe gomiko pasīdati
在修习中,粗劣的牧童心生安乐。
Gosu usabhesu gomikā pasīdanti.
在粗劣的牛群中,牧女们心生安乐。
Iti sattadasamo pāṭho. · 如是第十七课。
Iti padamañjariyā pulliṅganāmānaṃ. · 《词鬘》中阳性名词部分至此结束。
Paṭhamo paricchedo. · 第一章。
Atha akārantetthiliṅgo kaññāsaddo vuccate. · 接着说明以 ā 音结尾、属阴性的“kaññā”(少女)一词。
Kaññā dāsiṃ kammaṃ kārāpayati
少女使仆人作业。
Kaññāyo dāsī kamme kārāpayanti
少女们使仆人在作业。
Bho kaññe tvampi kusalaṃ karohi
请你这少女也行善作业。
Bho kaññāyo tumhe kusalaṃ karotha
请你们这些少女们行善作业。
Kaññaṃ kusalaṃ kārāpeti mātā
女儿行善事者,是母亲。
Kaññāyo kusalāni kārenti mātāpitaro
女儿们行善事者,是父母。
Kaññāya tilānipi bhajjīyante
用女儿,连谷物也能分配。
Kaññāhi dhaññānipi bhajjīyante
用女儿,连财富也能分配。
Kaññāya koci puriso sucarati
通过女儿,有些男子行善。
Kaññāhi keci purisā sucaranti
凭女儿,有些男子行善。
Kaññāya ābharaṇāni dadāti puriso
男子赠与女子装饰品。
Kaññānaṃ ābharaṇāni dadāti puriso
男子赠与女子的装饰品。
Kaññāya apeti koci puriso
有男子对女子行加害。
Kaññāhi apenti keci purisā
有男子对女子行加害。
Kaññāya vatthābharaṇānipi honti
女子也有衣服装饰品。
Kaññānaṃ vatthābharaṇānipi honti
女子也有衣服装饰品。
Kaññāyaṃ koci puriso pasīdati
有的男子喜欢少女。
Kaññāsu keci purisā pasīdanti.
有的男子喜欢多位少女。
Iti paṭhamo pāṭho. · 第一课至此结束。
Ikāranta itthiliṅgo rattisaddo vuccate. · 说明以 i 音结尾、属阴性的“ratti”(夜)一词。
Ratti juṇhā sammā virocati
夜晚成熟女女光彩照人。
Rattiyo juṇhāyo virocanti
夜晚成熟女女光彩照耀。
Bho ratti juṇhā sammā viroca
啊,夜晚的成熟女女光彩照人。
Bho rattiyo juṇhāyo virocatha
啊,夜晚的成熟女女光彩照耀。
Rattiṃ na oloketvā dhammaṃ suṇomi
我于夜晚不视察,而专心聆听法义。
Rattiyo na oloketvā dhammaṃ suṇoma
诸夜不视察,而专念聆听法义。
Rattiyā yo koci maggo rundhīyati
有人于夜间临近的道路恪守戒律。
Rattīhi ye keci maggā rundhīyanti
诸夜间亦有多人恪持诸道。
Rattiyā corajeṭṭho corayati
夜间行窃者之为首盗窃行为。
Rattīhi corajeṭṭhā corayanti
夜间行窃之众中,头目盗贼们共同行窃。
Rattiyā dīpaṃ dadāti dīpakāle
夜晚给予灯火于灯时。
Rattīnaṃ dīpaṃ dadanti dīpakāle
夜众于灯时给予灯火。
Rattiyā bhojanā appaṭivirato
夜晚饮食无节制。
Rattīhi bhojanehi appaṭivirato
夜众饮食无节制。
Rattiyā ghanāndhakāropi hoti
夜晚即使深重黑暗亦有。
Rattīnaṃ ghanāndhakārāpi honti
夜众即使深重黑暗亦有。
Rattiyaṃ sūriyo na pātubhavati
夜间太阳不出现,
Rattīsu uhuṅkārā gocaraṃ gaṇhanti.
夜间猛禽们占据它们的领域活动。
Iti dutiyo pāṭho. · 第二课至此结束。
Īkāranta itthiliṅgo nadīsaddo vuccate. · 「以 ī 为尾的阴性词,称为 nadī 词。」
Nadī avicchedappavatti sandati
河流不断流动,静止不息,永续流淌,
Nadiyo avicchedappavattī sandantī
河流不断流动,持续流淌着,互相汇合,
Bho nadī avicchedappavatti jalaṃ dada
啊,河流啊,汩汩不息地流动着,给予水源,
Bho nadī avicchedappavattī jalaṃ dadatha
啊,河流啊,汩汩不息地流动着,请继续给予水源。
Nadiṃ avicchedappavattiṃ passati
见河流不断地流动不息
Nadiyo avicchedappavattiyo passati
见河流众多不断地流动不息
Nadiyā āpo niccaṃ vuyhate
河水恒常流淌
Nadīhi āpo niccaṃ vuyhate
众河水恒常流淌
Nadiyā khettaṃ vapati kassako
农夫在河边耕作
Nadīhi khettāni vapanti kassakā
众农夫在河边耕种田地
Nadiyā visaṃ dadāti koci bālo
有癫癎者给河流投毒者,愚痴无知的人也有之。
Nadīnaṃ visaṃ dadanti keci bālā
有些愚痴之人向河流投毒。
Nadiyā pabhavanti kunnadiyo
沿江而生的是河狸。
Nadiyā kho pana mahogho bhavati
河流确实是大的水域。
Nadīnaṃ kho pana mahogho bhavati
河流果真是广大无边。
Nadiyaṃ macchasamūho pana vicarati
鱼群在河流中游动。
Nadīsu macchakacchapādayo vicaranti.
在河流中,鱼类和龟类游动。
Iti tatiyo pāṭho. · 「如是第三课。」
Ukāranta itthiliṅgo yāgusaddo vuccate. · 「以 u 为尾的阴性词,称为 yāgu 词。」
Yāgu paccate yaññadattena
献祭者用祭品供养。
Yāguyo paccante yaññadattehi
献祭者以祭品被供养。
Bho yāgu tvaṃ pana khudaṃ bhana
哎,献祭者,你自己饥饿时应当吃饥饿。
Bho yāguyo tumhe khudaṃ bhanatha
哎,献祭者们,你们饥饿时应当彼此吃饥饿。
Yāguṃ pibati yo koci jano
无论是谁饮用献祭之物,
Yāguyo pibanti ye keci janā
所谓饮用烈酒者,指的是一切人群中那些饮酒的人。
Yāguyā pana udaraggi haññati
所谓饮烈酒者的腹中,必然生出恼恨与烦乱。
Yāgūhi pana udaraggī haññanti
饮烈酒者们的腹中,亦由此生起恼恨与烦乱。
Yāguyā koci rogo vupasammati
有些饮酒者的疾病会因此得到止息平缓。
Yāgūhi keci rogā vupasammanti
某些饮酒者群中,疾病因之而获缓解。
Yāguyā pana lavaṇaṃ dadāti sūdo
而饮酒者中,有的因此而付出咒骂之恶报。
Yāgūnaṃ lavaṇāni dadanti sūdā
给予牺牲祭品盐分的,这些是仪式的盐。
Yāguyā kho pana dhūmo apeti
然而,因仪式而生的烟会冒出。
Yāgūhi kho pana dhūmā apenti
仪式所产生的烟亦会冒出。
Yāguyā kho pana uṇho vijjati
仪式里确实存在热气。
Yāgūnaṃ kho pana uṇhā vijjanti.
仪式确实有热量存在。
Yāguyaṃ pana sitthāni honti
但是,仪式中则有寒凉的存在。
Yāgūsu pana sitthāni honti.
祭祀中存在牺牲动物的情况。
Iti catuttho pāṭho. · 「如是第四课。」
Ukāranta itthiliṅgo mātusaddo vuccate. · 「以 ū 为尾的阴性词,称为 mātū 词。」
Mātā puttaṃ bhojanaṃ bhojayati
母亲给儿子供养饮食。
Mātaro putte bhojanaṃ bhojayanti
母亲们给儿子们供养饮食。
Bho mātā tvaṃ pana ciraṃ jīva
愿母亲你长久安乐长寿。
Bho mātaro tumhe ciraṃ jīvatha
愿众母亲你们长久安乐长寿。
Mātaraṃ poseti puttotrajopi
儿子和孙子也供养母亲。
Mātare posenti puttotrajāpi
母亲养育孩子,给他哺乳。
Mātarā putto bhattaṃ bhojāpīyate
孩子从母亲那里接受饭食与饮水。
Mātarehi putto bhattaṃ bhojāpito
孩子受到母亲的供养,得以食饮。
Mātarā puttopi sukhaṃ pāpuṇāti
孩子因母亲而获得幸福安乐。
Mātarehi puttāpi sukhaṃ pāpuṇanti
诸多子女由母亲所哺育,皆得安乐。
Mātuyā annaṃ dadāti puttopi
母亲施予食物,孩子也因此得食。
Mātarānaṃ vatthāni dadanti puttāpi
儿子们奉献母亲的财产。
Mātarā pana antaradhāyati putto
母亲却因儿子而消失。
Mātarehi antaradhāyanti puttā
儿子们因母亲而消失。
Mātuyā pana puttāpi bahavo honti
但多有儿子也因母亲而生。
Mātarānaṃ puttāpi bahavo honti
母亲的儿子们亦多。
Mātari pana oraso putto pasīdati
然而儿子因母亲的关怀而安乐。
Mātaresu ye keci puttā pasīdanti.
在母亲当中,若有诸子得受安乐者。
Iti pañcamo pāṭho. · 「如是第五课。」
Ūkāranta itthiliṅgo jambusaddo vuccate. · 今说明以 ū 音结尾的阴性名词 jambu 一词。
Jambū pana anubhuttā tathāgatena
然则,曾受如来体验的胭浮洲,
Jambuyo anubhuttāyo tathāgatehi
胭浮洲经历者,即为诸如来所经历。
Bho jambū jambonadampi dehi
噫,胭浮洲众生,亦当给予胭浮洲上。
Bho jambuyo jambonadampi detha
噫,胭浮洲众生,亦应赐予胭浮洲上。
Jambuṃ pana passati yo koci
凡见胭浮洲者,
Jambuyo passanti ye keci
所有观察迦毕罗卫的人群,
Jambuyā udaraggi pana paṭihaññate
迦毕罗卫众中的腹部是逆向收缩的,
Jambūhi udaraggī pana paṭihaññante
而迦毕罗卫众的腹部则是顺向收缩的,
Jambuyā kho pana yo koci jīvati
迦毕罗卫中仍有某些个体活着,
Jambūhi kho pana ye keci jīvanti
那些在迦毕罗卫活着的众生,
Jambuyā pana silāghate yo koci
迦毕罗卫中若有人受石击者,
Jambūnaṃ pana silāghate mahājano
然于栴檀树上,众生广大。
Jambuyā kho pana jambonadaṃ jāyati
由栴檀叶而生出栴檀果实。
Jambūhi kho pana jambonadaṃ uppajjati
由栴檀树而生出栴檀果实。
Jambuyā pana madhurarasojā hoti
于栴檀叶中有甘甜汁液。
Jambūnaṃ madhurarasojāyo honti
栴檀树中有甘甜汁液。
Jambuyaṃ kho pana jambonadaṃ atthi
确实于栴檀叶中存在栴檀果实。
Jambusu pana jambonadāni vijjanti.
然而,在树胶中现今仍然见到树胶的本质。
Iti chaṭṭho pāṭho. · 第六课至此。
Iti padamañjariyā itthiliṅganāmānaṃ. · 《词鬘》中阴性名词部分至此。
Dutiyo paricchedo. · 第二章。
Atha akārantapuṃsakaliṅgo cittasaddo vuccate. · 接着说明以 a 音结尾的中性名词 citta(心)一词。
Cittaṃ attano santānaṃ vijānāti
心识认识自身的连续性。
Cittāni attano sattānaṃ vijānanti
众心识认识自身的存在。
Bho citta attano santānaṃ vijānāhi
愿心识认识自身的连续性。
Bho cittāni attano santānaṃ vijānātha
愿众心识认识自身的连续性。
Cittaṃ saññamessanti ye keci janā
心识与色识为某些人所识别。
Cittāni saññamessanti ye keci
一切的心念皆能显现心识。
Cittena sabbopi jano nīyyate
众生皆由一心所牵引。
Cittehi sabbopi jano nīyyate
众生皆由诸多心所牵引。
Cittena saṃkilissati mānavo
有人因一心而生污染。
Cittehi visujjhati kocimānavo
有人因诸心而得清净。
Cittassa ovādaṃ deti koci jano
有人为他者而宣说教诲。
Cittānaṃ ovādaṃ denti keci janā
有人为心提出教诲。
Cittasmā ārammaṇaṃ uppajjati
因心而生起境界。
Cittehi ārammaṇāni uppajjanti
诸心生起诸境界。
Cittassa aniccadhammassa vasamanvagū
心之无常法,因缘相续而转变。
Cittānaṃ parivitakko udapādi
对诸心远离者,忧患由此生起。
Citte arakkhite kāyakammaṃ arakkhitaṃ
心若不受护,身业亦不能守护。
Cittesu guttesu kāyakammaṃ rakkhitaṃ.
心绪集聚之处,身体行为得以维护。
Iti paṭhamo pāṭho. · 第一课至此。
Akārantanapuṃsakaliṅgo manasaddo vuccate. · 「意」词,以 a 结尾的中性名词。
Manaṃ attano santānaṃ maññati
心以为己有之自身延续。
Manāni attano sattānaṃ maññanti
诸心以为自身诸存在。
Bho mana attano santānaṃ maññāhi
但愿心识以为己有自身延续。
Bho manāni attano santānaṃ maññatha
但愿诸心集聚以为己有自身延续。
Manaṃ pasādetvā saggaṃ gamissāmi
心已悦纳,必将往生天界。
Mane pasādetvā saggaṃ gamissāma
若心安乐,便当往生天界。
Manena kusalākusalakammaṃ kataṃ
以心行善恶业而成。
Manehi kusalākusalakammāni katāni
由心所作的善恶业已建立。
Manasā dhammaṃ vijānāti yogāvacaro
心识法,则知正行者。
Manehi dhammaṃ vijānanti yogāvacarā
以心识法,正行者了知之。
Manaso paduṭṭhassa ovādaṃ dadāti
恶心则发出谬诤诤言。
Manānaṃ padūṭṭhānaṃ ovādaṃ dadanti
心念之所污染者,受其教诲。
Manasāpana ārammanaṃ uppajjati
心所起恼乱障碍。
Manehi ārammaṇāni uppajjanti
种种心所之所缘起。
Manaso aniccadhammassa vasamanvagū
心是无常法之所支配、随顺。
Manānaṃ pana parivitakko udapādi
然则心念被警觉反覆观察所激发。
Mane arakkhite kāyakammaṃ arakkhitaṃ
心若不防护,则身业亦无所防护。
Manesu guttesu kāyakammaṃ rakkhitaṃ.
身中所作的身业被保护。
Iti dutiyo pāṭho. · 如是第二课。
Akārantanapuṃsakaliṅgo guṇavantusaddo vuccate. · 「具德」词,以 a 结尾的中性名词。
Guṇavaṃ kulaṃ pana puññaṃ karoti
有德者使家族成就功德。
Guṇavantā kulāni puññaṃ karonti
有德者的家族成就功德。
Bho guṇavaṃ kulaṃ puññaṃ karohi
愿你使有德的家族成全功德。
Bho guṇavantā kulāni puññaṃ karotha
愿你们这些有德者使家族成就功德。
Guṇavantaṃ kulaṃ passati yo koci
凡是观见家族有德者。
Guṇavante kule passanti ye keci
见有德行的家族者,谓之『见有德行之家族者』。
Guṇavantena kulena vihāro kārito
由有德行的家族所成就住宿,谓之『由有德行之家族所建立的住所』。
Guṇavantehi kulehi vihārā kāritā
由诸有德行之家族所成就住所,谓之『由有德行之家族们所建造的住所』。
Guṇavantena kulena loko sucarati
有德行的家族中,世间得以安乐运行,谓之『由德行之家族所住故,世间运作安稳』。
Guṇavantehi kulehi lokā sucaranti
由有德行之家族群,诸世间安稳运行,谓之『诸有德行之家族中,世间得以安宁运行』。
Guṇavato kulassa dhanaṃ dadāti dhanavā
财主给予有德行之家族财富者,谓之『富人授予德行之家族财富』。
Guṇavataṃ kulānaṃ dhanaṃ dadanti dhanavantā
富有德行的家族为富有之人所给予财富。
Guṇavatā kulamhā na apeti yo koci
没有德行的人不会从有德行的家族中去取财。
Guṇavantehi kulehi na apenti ye keci
那些德行充足的家族,缺德者不得进入。
Guṇavato kulassa guṇaghoso hoti
有德行的家族必然名声显赫。
Guṇavantānaṃ kulānaṃ guṇaghosā honti
富有德行的家族们具有美好的声誉。
Guṇavante kulepi me ramati mano
我心喜爱有德行的家族,甚至我所属的家族也是如此。
Guṇavantesu kulesu manaṃ patiṭṭhitaṃ.
在有德之家族中,心意坚定不移。
Iti tatiyo pāṭho. · 如是第三课。
Akārantanapuṃsakaliṅgo gaccantasaddo vuccate. · 「行者」词,以 a 结尾的中性名词。
Gacchaṃ guṇavaṃ sundaraṃ nibbāṇaṃ gacchati
去吧,有德者往美好涅槃去。
Gacchantā guṇavantā nibbāṇaṃ gacchanti
有德者们往涅槃道路上去。
Bho gacchaṃ guṇavaṃ tvaṃ pana sugatiṃ gacchāhi
唉,你去吧,有德者,你当往善趣去。
Bho gacchantā guṇavantā sugatiṃ gacchatha
唉,有德者们去往善趣吧。
Gacchantaṃ guṇavantaṃ passati ekacco
有些人见到正在去的有德者。
Gavchante guṇavante passati ekacco
趋向贤德者者,或有人见之。
Gacchatā guṇavantena satthaṃ sūyate
趋向贤德者,世间因之光明照耀。
Gacchantehi guṇavantehi pupphaṃ gayhate
趋向贤德者者,诸花恭敬供献。
Gacchatā guṇavantena loko sucarati
趋向贤德者,因之世间安稳圆满。
Gacchantehi guṇavantehi sukhaṃ pāpuṇāti
趋向贤德者者,获得清静乐趣。
Gacchato guṇavantassa anugiṇāti jano
趋向贤德者者,众生随其所趋,反之不随。
Gacchataṃ guṇavantānaṃ patigiṇāti jano
行于有德之人群中,众生因而认知辨别。
Gacchatā guṇavantamhā apeti ekacco
行走于有德之人中,少数人由此去往彼处。
Gaccantehi guṇavantehi apenti ekacce
随行于有德之人者中,有些人因此去往彼方。
Gacchato guṇavantassa mātāpitaro
随行于有德之人者中,父母亦随之而去。
Gacchataṃ guṇavantānaṃ nāmagottādi
行于有德之人群中,无论姓名氏族皆随之行。
Gacchante guṇavante me ramani mano
随行于有德之人,我心欢喜乐意随从。
Gacchantesu guṇavantesu manaṃ patiṭhitaṃ.
于行者当中,具德者,心已坚定不动。
Iti catuttho pāṭho. · 如是第四课。
Ikārantanapuṃsakaliṅgo aṭṭhisaddo vuccate. · 「以 i 结尾的中性词『aṭṭhi』(骨)如是说。」
Aṭṭhi saṅkhalikaṃ sarīraṃ paṭikkūlaṃ hoti
骨为络缚之躯体,性质相反。
Aṭṭhini puñjakitāni paṭikkūlāni honti
骨中所积之垢,亦为性相相反。
Bho aṭṭhi saṅkhalikaṃ tvaṃ aniccato passa
汝当观骨为无常之物。
Bho aṭṭhini setāni aniccato passatha
汝当观骨中白色者亦为无常。
Aṭṭhiṃ samaṃsalohitaṃ asubhato passati
骨表之肉血,观察之则显不净。
Aṭṭhini puñjakitāni aniccato passati
骨头堆积之物被见为无常,
Aṭṭhinā kāyena yaṃ kiñci rūpaṃ nimmitaṃ
以骨体为身,诸种形色所显现者,
Aṭṭhīhi kāyehi yaṃ kiñci rūpaṃ nimmitaṃ
以诸骨体为身,诸种形色所显现者,
Aṭṭhinā nimittena bhikkhū maggaṃ bhāveti
比库以骨头为相而修习道法,
Aṭṭhīhi nimittehi bhikkhū maggaṃ bhāventi
比库以诸骨相为缘而修习道法,
Aṭṭhino kāyassa ovādaṃ deti ekacco
少数比库劝诫骨体之法。
Aṭṭhīnaṃ kāyānaṃ ovādi denti ekacce
有些比库训诂骨骼属于身体部分,说明骨骼为身体的组成。
Aṭṭhimhā kāyasmā apeti yogāvacaro
骨骼是身体的基础,身体因此有骨骼作为依靠并保持形式。
Aṭṭhīhi kāyehi apenti yogāvacarā
修行者以骨骼及其他身体部分为依止,实践正行。
Aṭṭhino kāyassa pariggaho hoti
骨骼是身体的根本所在,持守骨骼即等于持守身体整体。
Aṭṭhīnaṃ kāyānaṃ pariggaho hoti
骨骼是身体的把持部分,身体的把持即依托骨骼。
Aṭṭhinī kāye yogāvacaro nappasīdati
骨骼中存在的正行不生灭、不消散,持续稳定。
Aṭṭhīsu kāyesu yogāvacarā nappasīdanti.
八肢之中,身的诸支配活动不灭除。
Iti pañcamo pāṭho. · 第五课毕。
Īkārantanapuṃsakaliṅgo daṇḍisaddo vuccate. · 「以 ī 结尾的中性词『daṇḍi』(杖)如是说。」
Daṇḍī pana purisaṃ kammaṃ kārāpayati
杖者使男子作业。
Daṇḍīni purisaṃ kammaṃ kārāpayanti
杖者们使男子作业。
Bho daṇḍī tvaṃ pana kammaṃ karohi
哎,杖者,你应当作业。
Bho daṇḍīni tumhe kammaṃ karotha
哎,杖者们,你等当作业。
Daṇḍiṃ daṇḍakammaṃ kārayati amacco
父親使杖者执行杖的工作。
Daṇḍīni daṇḍakamme kārayanti amaccā
执杖者使杖法得以行使者谓杖作。
Daṇḍinā jano daṇḍakammaṃ vedīyate
由执杖者,众人知杖法显露也。
Daṇḍīhi jano daṇḍakammaṃ vedito
由执杖者,众人知晓杖法行使也。
Daṇḍinā yo koci pana santajjeti
虽然有人由执杖者受生残破者,亦作其义。
Daṇḍīhi ye keci pana santajjenti
曾由执杖者,诸生残破者皆复如是也。
Daṇḍino daṇḍakammaṃ deti amacco
执杖者使杖法既行显现者即为杖主。
Daṇḍīnaṃ daṇḍakammaṃ denti amaccā
持杖者执行杖责之业的,是诸臣民。
Daṇḍinā apeti yo koci puriso
被杖者,是指任何被人用杖责打的人。
Daṇḍīhi apenti ye keci purisā
被杖者,是指所有受杖打的众人。
Daṇḍino yo koci pariggaho hoti
持杖者,是指任何具权力执法者。
Daṇḍīnaṃ ye keci pariggahā honti
持杖者,是指一切具有执法腕力之人。
Daṇḍini pana me mano na ramati
然我的心意却不欢喜于施杖者。
Daṇḍīsu kho pana me manā na ramanti.
然而,我对鞭杖心意不悦。
Iti chaṭṭho pāṭho. · 第六课毕。
Ukāranta napuṃsakaliṅgo āyusaddo vuccate. · 「以 u 结尾的中性词『āyu』(寿)如是说。」
Āyu cassā pana parikkhiṇo ahosi
寿命渐尽已然到终结。
Āyūni pana tesaṃ parikkhīṇā ahesuṃ
他们的寿命已经消尽。
Bho āyu tvaṃ pana jīvitaṃ pālehi
但愿你能护持生命。
Bho āyūni tumhe jīvitaṃ pālathe
但愿你们护持生命。
Āyuṃ arūpadhammaṃ passati sammā sambuddho
寿命非色法,如来说者正觉悉见。
Āyūni arūpadhamme passati lokanātho
以寿命为所见者乃无色法,乃见为世尊。
Āyunā arūpadhammena jīvitaṃ pavattitaṃ
以寿命无色法为标准,生命得以运转。
Āyūhi arūpadhammehi jīvitaṃ pavattitaṃ
以寿命与无色法为共事者,生命得以运转。
Āyunā arūpadhammena loko jīvati
以寿命无色法为依归,世间生存。
Āyūhi arūpadhammehi loko jīvanti
以寿命无色法诸因缘,世间众生得以生存。
Āyuno ruccati sabbopi jano
众生皆因寿命而乐。
Āyūnaṃ ruccanti sabbepi janā
众生皆乐于寿命。
Āyūnā kho pana apeti jīvitampi
然则寿命终结,生命亦随之灭尽。
Āyūhi kho pana apenti jīvitāni
寿命消尽,生命亦随之消尽。
Āyūno pana parihāro hoti sabbadā
寿命终为一切所摧毁。
Āyūnaṃ pana parihāro hoti sabbadā
寿命无时不受摧毁。
Āyūmhi kho pana manaṃ patiṭhitaṃ sabbadā
然则,心识常住于寿命中。
Āyūsu kho pana manaṃ patiṭṭhitaṃ sabbadā.
寿命于心中恒常确立不动。
Iti sattamo pāṭho. · 第七课毕。
Iti padamañjariyā napuṃsakaliṅganāmānaṃ. · 如是,于《词花鬘》中,中性名词已毕。
Tatiyo paricchedo. · 第三品。
Ito paraṃ pavakkhāmi sabbanāmaṃca tassamaṃ;
今释此义及其名称整体相应无缺;
Nāmaṃca yojitaṃ nānā nāmeheva visesato.
名称乃是由各异词而集合成,实则各异名称自具差别。
Yāni honti tiliṅgāni anukūlāni yāni ca;
诸标志中,既有顺利之相,亦有相应之相;
Tiliṅgānaṃ visesena padānetāni nāmato.
标志特殊之处即显揽其名称之意。
Sabbasādhāraṇā kāni nāmānicceva atthato;
凡一切普遍之物,其名称从本质上皆属无常。
Sabbanāmāni vuccanti sattavīsati saṅkhato.
一切名称共有二十七种谓法。
Tesu kānici rūpehi sesāññehica yujjare;
其中有些以色相为标志,有些以余染为标志;
Kānici pana saheva etesaṃ lakkhaṇaṃ idaṃ.
但也有些正是它们本身即为标志。
Etasmā lakkhaṇā muttaṃ napadaṃ sabbanāmikaṃ;
因此,此等标志并非超脱一切名称;
Tasmātītādayo saddā guṇanāmāni vuccareti.
故此,此等名称称为性质名称。
Atha pulliṅgarūpāni vuccante. · 今说阳性形。
Sabbo sotari nāvāhi mahātitthe mahājano;
诸声闻,如大海中的大船,如大智者。
Sabbe antaradhāyanti satamāyugate sati.
一切众生在有情生起时皆当消失。
Bho sabbā bhuta kalyāṇaṃ karohi kusalā sadā;
愿汝常行一切众生之善,恒为善行。
Bho sabbe purisā bhaddaṃ karotha kusalaṃ sadā.
愿汝诸人常作吉祥,恒行善业。
Sabbaṃ bhaṇḍaṃ samodhāya tuṭṭhacitto mahīpati;
当释怀一切苦恼,心意满足如大地主。
Sabbe bhojāpayī te tu sā nakhīyittha bhojanaṃ.
愿汝常供养众生,但勿令食物失去其正味。
Sabbena sādhulokena anubhuttaṃ subhaṃ phalaṃ;
愿汝以清净正法,常享受成熟美好之果。
Sabbehi sādhujantuhi anubhuttaṃ kammaphalaṃ.
众善友们所经历的业果皆为如是。
Sabbena puññakammena pappoti vipulaṃ sukhaṃ;
依凭一切善净功德之业,得享广大安乐;
Sabbehi guṇavantehi papponti vipulaṃ sukhaṃ.
一切具德者皆得增长广大安乐。
Sabbassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ dadanti ca;
整个比库僧团常获大布施;
Sabbesaṃ sīlavantānaṃ dānaṃ denti mahājanā.
一切持戒具德者,众生大德施予其布施。
Sabbasmā sādhulokasmā apentīti dubuddhino;
从一切善良世界到不善世界,恶人则引为修入不善。
Sabbehi bhagavantehi niccharanti charaṃsiyo.
诸所有的世尊们皆以行为示现。
Sabbassa puññakammassa vipāko hoti sabbadā;
一切善业之果报恒永不缺;
Sabbesaṃ silavantānaṃ sīlagandho anuttaro.
所有具戒者,其戒香不可匹敌。
Sabbasmiṃ buddhadhamme ca sadā ramati me mano;
我心常乐于一切佛法之中;
Sabbesu ca vihāresu thūpe kāresi khattiyoti.
诸处安住之地,兴建塔者即为士族。
Iti paṭhamo pāṭho. · 如是,第一课。
Itthiliṅgarūpāni vuccante. · 今说阴性形。
Sabbā alaṅkatā laṅkā therassa viya āsi ca;
皆庄严华盛,如同长老一般。
Sabbā te phāsukā bhaggā gahakūṭaṃ visaṃ khitaṃ.
一切恶劣的肉体犹如巢穴中被毒蛇咬伤的毒蛇般丧失活力。
Bho sabbe ca paje tvampi dānaṃ dadāhi sabbadā;
但愿诸众生恒常布施,不间断地施予财物。
Bho sabbāyo pajā tumhe sīlaṃ rakkhatha sabbadā.
但愿诸众生恒守戒律,常随时保持清净。
Sabbaṃ diṭṭhiṃ jahitvāna sammādiṭṭhiṃca bhāvaye;
当舍弃一切错误见解,同时修习正确见解。
Sabbāyo diṭṭhiyo hantvā khemaṃ gacchanti paṇḍitā.
诸智慧者斩断一切错误见,往安稳之处前行。
Sabbassā assu kaññāya niccaṃ kammaṃ karīyyate;
众生对于所有事物,恒常以无明为伴,持续造作业行。
Sabbāhi cāpi itthīhi pāpakammaṃ karīyyate.
一切女性亦皆行诸恶业。
Sabbassā pana vijjāya jīvantīti mahājanā;
但众生因智慧称为有命者;
Sabbāhi ca nadīheva khettaṃ vapati kassako.
犹如诸河流注汇入大田,农夫耕作。
Sabbassā assu kaññāya cittaṃ nadeti paṇḍito;
但智者以女子如水流动其心;
Sabbāsānaṃ nadīnaṃca visaṃ nadeti paṇḍito.
智者亦如流毒之水流动诸河。
Sabbassā pana taṇhāya vimuttassa natthi bhayaṃ;
但对于涅槃解脱者,渴爱已无惧怕。
Sabbāhi pana kaññāhi abhirūpāṅganā ayaṃ.
总而言之,此女为所有女子中容貌最为端庄美丽之人。
Sabbassā assu kaññāya ābharaṇaṃ manoramaṃ;
若说这女子全身饰以华丽美丽的装饰,甚为悦目;
Sabbāsaṃ pana gaṅgānaṃ mahogho hoti sabbadā.
如恒河水长流不息,常常恒定浩荡;
Sabbassā neva kaññāya cittaṃ ramati paṇḍito;
然而,这位聪明人心不为任何女子所动;
Sabbāsu ceva gaṅgāsu macchā caranti sabbadāti.
同样,在所有河流中,鱼类无时无刻都在游动;
Iti dutiyo pāṭho. · 如是,第二课。
Napuṃsakaliṅgarūpāni vuccante. · 现说中性词形。
Sabbaṃ puññañhi nissesaṃ manussatte samijjhati;
凡所有的善业之果,全然于人类中皆令人称羡。
Sabbāni assu cittāni sayamevapi bhijjare.
诸心悉皆如蚁,亦如蛆于腐物中。
Bho sabbā bhūta kalyāṇaṃ puññaṃ karohi sabbadā;
但愿汝常行一切善法,诸法皆为善德福德。
Bho sabbānica bhūtāni puññaṃ karotha sabbadā.
愿常为一切众生行善,恒常作福得利益。
Sabbaṃ bhaṇḍaṃ samādāya pāraṃ tiṇṇosi brāhmaṇo;
持一切财物,超越彼岸,婆罗门由此渡脱。
Sabbāni assu puññāni katvāna tidivaṃ gato.
已作众多善业,如三昼夜逝去之人。
Sabbena pana bhūtena anubhuttaṃ kammaphalaṃ;
然以遍行诸有,亲证所作业果。
Sabbehi guṇavantehi puññakammaṃ karīyyate.
一切具德者应当行善业。
Sabbena puññakammena pappoti vipulaṃ sukhaṃ;
凭此广大善业,获得广大安乐;
Sabbehi guṇavantehi sucaranti bahujjanā.
众多人民因具足各种优良品质而行善。
Sabbassa guṇavantassa dānaṃ dadeyya paṇḍito;
一切具德者,智者应当布施。
Sabbesaṃ sīlavantānaṃ dānaṃ dadeyya paṇḍito.
一切具戒者,智者应当布施。
Sabbasmā pāpakammasmā cittaṃ pana nivāraye;
应常常护念内心,不起任何恶业;
Sabbehi balavantehi apentīti keci janā.
有些众生,因具强大的力量而不入地狱。
Sabbassa pāpakammassa vipāko hoti kibbisaṃ;
一切恶业必有恶果,果报猖獗如恶狼嚎叫;
Sabbesaṃ puññakammānaṃ vipāko hoti sobhano.
一切善业亦必有善果,其果美好光明耀眼;
Sabbasmiṃ puññakammeca sadā ramati me mano;
我心常常欢悦于一切善业中;
Sabbesu sīlavantesu pasīdati mahājano.
广大贤达众生中,守持善戒者尤为令人欢喜敬重。
Iti tatiyo pāṭho. · 第三课终。
Pulliṅgarūpāni vuccante. · 现说阳性词形。
Pubbo kālo atikkanto ahosi
当过去之时已超越而不复存在,
Pubbe kālā ca atikkantā ahesuṃ
过去曾经超越了时序。
Bho pubba kāla atikkanto abhavi
过去的时序确实被超越了。
Bho pubbe kālā atikkantā abhavittha
过去的时间曾被超越过。
Pubbaṃ kālaṃ passati lokanātho
世间之主观察到过去的时序。
Pubbe kāle passati lokavidū
知世者在过去时见到了。
Pubbenācariyena sisso bodhīyī.
过去由导师引导,弟子由觉悟者所启发。
Pubbehi ācariyehi sissā bodhīyiṃsu
先前的老师们的弟子们得到了觉悟,
Pubbenācariyena sisso sukhījāto
先前的老师所教导的弟子们生活安乐,
Pubbehi ācariyehi sissā sukhījāti
先前的老师们所教导的弟子们安乐地生活,
Pubbassācariyassa sakkāraṃ akarī
他们没有对先前的老师表示尊重,
Pubbesaṃ ācariyānaṃ sakkāraṃ akaruṃ
他们未曾对先前的诸位老师行尊敬,
Pubbācariyasmā antaradhāyī antevāsiko
正因先前的老师们消失而最后一代住持者
Pubbehi ācariyehi antaradhāyiṃsu antevāsikā
先前的老师们都已经灭尽,称为后期住世者。
Pubbassācariyassa antevāsikā bahavo
许多属于先前老师的后期住世者曾经存在。
Pubbesaṃ ācariyānaṃ guṇaghosā ahesuṃ
先前老师们的美德名声广为流传。
Pubbe dīpaṅkaro nāma satthā udapādi
曾有一位名叫荼毘迦罗的导师在过去诞生。
Pubbesu aṭṭhavīsati cakkavattirājāno ahesuṃ.
过去共有二十八位转轮圣王出现。
Iti catuttho pāṭho. · 第四课终。
Itthiliṅgarūpāni vuccante. · 现说阴性词形。
Pubbā yā kāci kaññā bahuṃ puññaṃ akarī
过去若有某女行了诸多功德
Pubbā yā kāci kaññāyo bahuṃ puññaṃ akaruṃ
先前某些女子曾经行了大量善业。
Bho pubbe kaññe bahuṃ puññaṃ akaro
请看,过去某些女子曾行大量善业。
Bho pubbā kaññāyo bahuṃ puññaṃ akarittha
从前,女子曾大量行善。
Pubbaṃ yaṃ kiṃci kaññaṃ puññaṃ kārāpayī
过去女子所作的一切善业。
Pubbā yā kāci kaññāyo puññe kārāpayī
先前三些女子所修功德。
Pubbāya yāya kāyaci kaññāya puññaṃ kataṃ
先前某位女子已成就善业。
Pubbāhi yāhi kāhici kaññāhi puññāni katāni
先前的某些少女造作了善行,
Pubbāya yāya kāyaci kaññāya koci anucarī
先前归依的某些身躯,跟随了某个少女;
Pubbāhi yāhi kāhici kaññāhi keci anucariṃsu
先前的某些少女跟随了某些人,
Pubbāya yāya kāyaci kaññāya ābharaṇaṃ adadī
先前归依的某些身躯,给予了少女饰物。
Pubbāsaṃ yāsaṃci kaññānaṃ ābharaṇāti adadiṃsu
先前的某些少女分给了饰物,
Pubbāya yāya kāyaci kaññāya koci puriso apeto.
先前归依的某些身躯,有某个人不良。
Pubbāhi yāya kāhici kaññāhi keci purisā apetā
过去曾与某些女人有过交往的男人们,
Pubbāya yāya kāyaci kaññāya mātāpitaro ahesuṃ
过去某时曾作为母亲养育身体的女人,
Pubbāsaṃ yāsaṃ kāsaṃci kaññānaṃ vatthābharaṇāni
过去某时女人们所用的衣物和装饰品,
Pubbāyaṃ yāya kāyaci kaññāyaṃ cittaṃ patiṭṭhitaṃ
过去某时身体女人心意所立定,
Pubbāsu yāsu kāsuci kaññāsu cittaṃ patiṭṭhitaṃ.
过去某处的某些女人中,心念已稳固者。
Iti pañcamo pāṭho. · 第五课终。
Napuṃsakaliṅgarūpāni vuccante. · 宣说中性名词形式。
Pubbaṃ yaṃ kiṃci pana bahuṃ puccaṃ akarī
过去任何事情虽多次被询问,
Pubbāni yāni kānici bahuṃ puññaṃ akaruṃ
过去曾经做过的许多善业行事
Bho pubba bhūta tvaṃ bahuṃ puññaṃ akaro
阿呵,你过去世中曾做许多善业
Bho pubbāni bhūtāni bahuṃ puññaṃ akarittha
阿呵,过去的诸世你曾多作许多善行
Pubbaṃ yaṃ kiṃci puññaṃ kārāpayī ekacco
过去所造作的任何善业,有些人曾促使发生
Pubbāni yāni kānici puññe kārāpayiṃsu ekacce
过去曾有些人曾造作某些善业
Pubbena yena kenaci vihāro kārāpito
过去某时候由某处所作的生活行为
Pubbehi yehi kehici vihārā kārāpitā
过去由某些人所建造的起居处,
Pubbena yena kenaci puriso sukhījāto
从前借助某个人而获得快乐出生,
Pubbehi yehi kehici purisā sukhījātā
先前由某些人而快乐出生的,
Pubbassa yassa kassaci silāghate ekacco
过去某人所受的身体创伤或疾病,
Pubbesaṃ yesaṃ kesaṃci silāghate ekacco
过去某些人所受的身体创伤,
Pubbā yasmā kasmāca ekacco apeto
因此过去某些人因何而未被捕获
Pubbehi yehi kehici ekacce apetā
过去之中,有些人曾经验过某些事物。
Pubbassa yassa kassaci pariggaho ahosi
过去曾有某人持有或掌握某事。
Pubbesaṃ yesaṃ kesaṃci pariggahā ahesuṃ
过去之中,某些人持有某些物。
Pubbe yasmiṃ kasmiṃci cittaṃ patiṭṭhitaṃ
过去在某处某地,心已安住。
Pubbesu yesu kesuci cittaṃ patiṭṭhitaṃ.
过去所持有之物中,心已安住者。
Iti chaṭṭho pāṭho. · 如是第六课。
Pulliṅgarūpāni vuccante. · 宣说阳性名词形式。
Eko puriso devadattaṃ odanaṃ pāceti
有一人烹煮萨咖达德的米粥。
Eke purisā devadattaṃ odanaṃ pācenti
有人奉献天施的粥食。
Ekaṃ sissaṃ dhammaṃ pāṭheti ācariyo
一名沙玛内诵讲法义,老师教导之。
Eke sisse dhammaṃ pāṭhenti ācariyā
数名沙玛内们承受老师的法义讲授。
Ekena garunā sisso dhammaṃ bodhāpīyate
由一位严厉的老师,对沙玛内进行法义启发。
Ekehi garūhi sisso dhammaṃ bodhāpito
众严师们共同启发沙玛内法义。
Ekena garunā antevāsiko sukhījāto
一位严师在临终时安乐离生。
Ekehi garūhi antevāsikā sukhījātā
由若干尊长的教导抚育,学徒们得以安乐出生。
Ekassa garuno sakkāraṃ karoti sisso
一位尊长的导师对学徒表现敬意。
Ekesaṃ garūnaṃ sakkāraṃ karonti sissā
多位尊长的导师共同受到学徒的尊敬。
Ekamhā garunā sikkhaṃ gaṇhāti sisso
学徒从某一尊长导师处接受教导。
Ekehi garūhi sikkhaṃ gaṇhanti sissā
学徒们从若干尊长导师处接受教导。
Ekassa garuno kho pana parikkhāro hoti
然而,对于某一尊长导师而言,确实存在生活的物质供养。
Ekesaṃ garūnaṃ kho pana guṇaghoso hoti
确有一位师尊因其德行而声名远扬。
Ekamhi garusmiṃ pana sisso pasīdati
在某一位师尊当中,弟子因此而欢喜信服。
Ekesu garūsu pana sissā pasīdanti.
在若干师尊之中,弟子们因此而欢喜信服。
Iti sattamo pāṭho. · 如是第七课。
Itthiliṅgarūpāni vuccante. · 宣说阴性名词形式。
Ekā kaññā pana devadattaṃ kambalaṃ yācate
确有一位少女向德瓦达乞求袈裟。
Ekā kaññāyo devadattaṃ kambalaṃ yācante
确有几位少女向德瓦达乞求袈裟。
Ekaṃ kaññaṃ odanaṃ pācāpayati puriso
一位男子为一位少女煮熟粥饭。
Ekā kaññāyo odanaṃ pācāpayanti purisā
一位妇女煮饭以供养男子,
Ekāya kaññāya odano pacitvā bhujjate
一位妇女煮熟了饭后食受,
Ekāhi kaññāhi odano pacitvā bhutto
由一位妇女煮熟的饭食已受用,
Ekāya kaññāya sukhaṃ pāpuṇāti ekacco
由一位妇女得到了幸福,少数人如此,
Ekāhi kaññāhi sukhaṃ pāpuṇanti ekacce
由一位妇女得到了幸福,少数众人如此,
Ekāya kaññāya ābharaṇaṃ deti puriso
一位妇女给男子供养饰物。
Ekāsaṃ kaññānaṃ ābharaṇāni denti purisā
男人们给某一位女子佩戴装饰品。
Ekāya kaññāya bhayaṃ uppajjati silavataṃ
在某一位女子那里,品行端正的人生起害怕。
Ekāhi kaññāhi bhayāni uppajjanti sīlavataṃ
品行端正的人对某些女子生起多种害怕。
Ekāya kaññāya pana vatthābharaṇaṃ hoti
某一位女子却只有衣服和裹身衣。
Ekāsaṃ kaññānaṃ pana vatthābharaṇāni honti
某些女子却有衣服和裹身衣。
Ekāyaṃ kaññāyaṃ yo kocipasīdati
在这一位女子身上,有人感到快乐。
Ekāsu kaññāsu ye keci pasīdanti.
在某些女子中,确有一些人表现出清净纯洁。
Iti aṭṭhamo pāṭho. · 如是第八课。
Napuṃsakaliṅgarūpāni vuccante. · 今说明中性词形。
Ekaṃ kulaṃ pana bahuṃ puññaṃ pasavati
一个家族中,却有许多善行出现。
Ekāni kulāni bahuṃ puññaṃ pasavanti
众多家族中,普遍散布着许多善业。
Ekaṃ kulaṃ puññaṃ kārāpeti guṇavā
一个家族当中,有品德高尚的人促成了善行。
Ekāni kulāni puññaṃ kārāpeti guṇavā
众多个家族当中,有品德高尚者促成了善行。
Ekena kulena bhikkhu bhattaṃ bhojāpito
由一个家族,一位比库得以被供养饮食。
Ekehi kulehi bhikkhū bhattaṃ bhojāpitā
某些家族中,比库们有衣食住行之资。
Ekena kulena sukhaṃ pāpuṇāti bhikkhu
由一个家族,比库能够获得安乐。
Ekehi kulehi sukhaṃ pāpuṇanti bhikkhū
多家族中,比库们能够获得安乐。
Ekassa kulassa pana usūyati dujjano
可是,在一个家族中,有恶人怀嫉妒心。
Ekesaṃ kulānaṃ pana usūyanti dujjanā
在一个家族中,有众多恶人怀嫉妒心。
Ekasmā kulamhā yo koci pabbajito
从某一族出家的那人,
Ekehi kulehi ye keci pabbajitā
一切出家者所属的家族
Ekassa kulassa pana nāma gottādi
单一家族的名称,如氏族或种姓等
Ekesaṃ kulānaṃ pana nāma gottādayo
多个家族中各自的名称,如氏族或种姓等
Ekasmiṃ kulamhi yo koci pasīdati
在某一个家族中,某个人感到欢喜或满意
Ekesu kulesu ye keci pasīdanti.
在多个家族中,所有感到欢喜满意的人
Iti navamo pāṭho. · 第九课至此。
Pulliṅgarūpāni vuccante. · 今说明阳性词形。
Yo koci taṃ purisaṃ odanaṃ pācāpeti
任何熬煮该男子所需的菜饭者
Ye keci taṃ purisaṃ odanaṃ pācāpenti
凡是烹煮该男子之饭食者,
Yaṃ kiṃci dāsaṃ gāmaṃ gamayati sāmiko
凡是任何主人差使奴仆出入村落者,
Ye keci dāse gāmaṃ gamayati sāmiko
凡是主人差使奴仆出入村落者,
Yena kenaci sūdena odano pācāpīyate
由何种酬谢而令饭食被烹煮者,
Yehi kehici sūdehi odano pācāpito
由何等酬谢的若干人使饭食被烹煮者,
Yena kenaci sukhaṃ pāpuṇāti bhikkhusaṅgho
由何种酬谢而使比库僧团得安乐者,
Yehi kehici sukhaṃ pāpuṇāti bhikkhusaṅgho
以何种缘故,比库僧团获得某种快乐,
Yassa kassaci dānaṃ deti saddho sappuriso
是因某个善人恭敬地布施,
Yesaṃ kesaṃci dānaṃ denti sappurisā
是因某些善人向其施舍,
Yasmā kasmāci garuṇā antaradhāyati sisso
何者因何故而使弟子从严厉者中隐匿,
Yehi kehici garūhi antaradhāyanti sissā
以何种缘故,弟子从严厉者中退隐,
Yassa kassaci bhikkhuno pāde vandāmi
我恭敬地礼拜某个比库之足。
Yesaṃ kesaṃci bhikkhūnaṃ pāde vandāma
凡是比库的脚,我等皆以礼足敬拜。
Yasmiṃ kasmiṃci āsane nisīdati koci
有人安坐于某一座位之上。
Yesu kesuci āsanesu nisīdanti keci.
有些人安坐于那些洁净的座位中。
Iti dasamo pāṭho. · 第十课至此。
Itthiliṅgarūpāni vuccante. · 今说明阴性词形。
Yā kāci vanitā pana dāsiṃ kammaṃ kārāpeti
某位妇人使奴仆作某种工作。
Yā kāci vanitāyo dāsī kamme kārāpenti
某些妇人使其奴仆作工作。
Yaṃ kiṃci vanitaṃ puññaṃ kārāpeti puriso
凡是妇人所做的善业,或为之作善业者,皆由男人所成就。
Yā kāci vanitāyo puññaṃ kārenti purisā
凡是有妇女行善功德者,于人间造福。
Yāya kāyaci vanitāya sāmi bhattaṃ bhojāpīyate
因何女子,主人方得食饮充足。
Yāhi kāhici vanitāhi sāmi bhattaṃ bhojāpito
因何女子,主人得以食饮饱足。
Yāya kāyaci vanitāya sukhaṃ pāpuṇāti sāmiko
因何女子,主人因之获得安乐。
Yāhi kāhici vanitāhi sukhaṃ pāpuṇanti sāmikā
因何女子,主人因之获得安乐。
Yāya kāyaci vanitāya ābharaṇaṃ deti sāmiko
因何女子,主人因之受赠首饰。
Yāsaṃ kāsaṃci vanitānaṃ ābharaṇaṃ deti sāmiko
「某一男子施予某些妇女装饰品,」
Yāya kāyaci vanitāya apeti yo koci
「某人去亲近某妇女,」
Yāhi kāhici vanitāhi apeti yo koci
「某人来自某妇女,」
Yāya kāyaci vanitāya puttāpi bahavo
「某人与某妇女亲近者,其子女众多,」
Yāsaṃ kāsaṃci vanitānaṃ ābharaṇāni honti
「某些妇女的装饰品,」
Yāyaṃ kāyaṃci vanitāyaṃ me cittaṃ na ramati
「某妇女使我的心不欢喜。」
Yāsu kāsuci vanitāsu me cittāni na ramanti.
对于那些放荡无常的女子,我心不欢喜。
Iti ekādasamo pāṭho. · 第十一课至此。
Napuṃsakaliṅgarūpāni vuccante. · 今说中性词形。
Yaṃ kiṃci kulaṃ pana bahuṃ puññaṃ pasavati
无论任何家族,若多生功德,
Yāni kānici kulāni bahuṃ puññaṃ pasavanti
任何诸多家族,皆能积聚丰厚功德,
Yaṃ kiṃci bahuṃ puññaṃ kārāpeti koci
无论是谁,若多行诸多功德,
Yāni kānici bahuṃ puññaṃ kārenti keci
任何人等,无论是谁,多行诸多功德者,
Yena kenaci kulena sakkāro kato
由任何家族,若受尊敬者,
Yehi kehici kulehi sakkārā katā
以某些家族为缘故施以尊敬者,
Yena kenaci kulena ekacco jīvati
因某个家族而有人依赖生存者,
Yehi kehici kulehi ekacce jīvanti
凭某些家族而有人生活者,
Yassa kassaci kulassa upakāraṃ akāsi
曾为某些家族中某人施予帮助者,
Yesaṃ kesaṃci kulānaṃ upakāraṃ akāsuṃ
为某些家族中的众人施以帮助者,
Yasmā kasmāci kulamhā apeti ekacco
因为某个家族而有人依止亲近者,
Yehi kehici kulehi apenti ekacce
某些家族中或某些世系中,
Yassa kassaci kulassa nāma gottādi
无论何种家族,其名字和族谱等,
Yesaṃ kesaṃci kulānaṃ nāma gottādayo
这些家族中的名字与族谱等,
Yasmiṃ kasmiṃci kule ekacco pasīdati
在某个家族中,有些人欢喜,
Yesu kesuci kulesu ekacce pasīdanti.
在这些家族中,有些人欢喜。
Iti dvādasamo pāṭho. · 第十二课至此。
Pulliṅgarūpāni vuccante. · 今说阳性词形。
So sūdajeṭṭho sūdena odanaṃ pāceti
那位称为“白须长者”的,用米粥煮制糌粑。
Te sūdajeṭṭhā sūdehi odanaṃ pācenti
那些施主长辈用施主给的饭食供养。
Taṃ yaññadattaṃ kambalaṃ yācate brāhmaṇo
婆罗门乞讨那以祭祀礼供养所赠之毯。
Te yaññadattena kambalaṃ yācante brāhmaṇā
那些婆罗门请求施主所赐的毯子。
Tena brāhmaṇena gahapati dhanaṃ yācīyate
由彼婆罗门向家主乞求财物。
Tehi sissehi garu satthaṃ pucchīyate
止住于此人群中庄严,恭敬地向圣贤询问。
Tena pupphena buddhaṃ yajati sappuriso
以此花供养佛陀,如实之人行礼敬拜。
Tehi pupphehi buddhaṃ yajanti sappurisā
善人以花供养佛陀。
Tassa bhikkhussa dānaṃ deti sappuriso
善人给予比库布施。
Tesaṃ yācakānaṃ dhanaṃ dadāti dhanavā
富有者布施给这些乞求者。
Tamhā himavatā pabhavanti pañcamahā nadiyo
由此,五大河流自喜马拉雅山涌现。
Tehi lobhanīyehi dhammehi suddho asaṃsaṭṭho
以这些令人贪爱的法中,佛陀纯净、无垢。
Tassa buddhassa pacchato pacchato anubandhiṃsu
众人于佛后方,次第随顺。
Tesaṃ bhikkhūnaṃyeva pattacīvarāni honti
那些比库们确实有袈裟衣服。
Tasmiṃ āsaneyeva nisīdati bhikkhu
比库正是在那个座位上坐下。
Tesu bhikkhūsu pana me mano ramati.
在那些比库中,我的心意欢悦。
Iti terasamo pāṭho. · 第十三课至此。
Itthiliṅgarūpāni vuccante. · 今说阴性词形。
Sā khattiyakaññā pana bahuṃ puññaṃ pasavati
那位士族女子积累了很多功德。
Tā khattiyakaññāyo bahuṃ puññaṃ pasavanti
那些士族女子们积累了很多功德。
Taṃ khattīyakaññaṃ puññaṃ kārāpeti rājā
国王使那位士族女子获得功德。
Tā khattiyakaññāyo puññaṃ kārāpeti rājā
那位王的众多侍女作功德。
Tāya khattiyakaññāya puññaṃ kārāpīyate
因那位王的侍女而成就功德。
Tāhi khattiyakaññāhi puññaṃ kārāpito
由那些王族的侍女们所作功德已成。
Tāya khattiyakaññāya mahājano sucarati
依凭那位王族的侍女,众多贤士俱行善业。
Tāhi khattiyakaññāhi mahājanā sucaranti
由那些王族侍女们,有众多贤士行善。
Tāya khattiyakaññāya upatiṭṭheyya amacco
藉由那位王族侍女,父亲得以安住不乱。
Tāsaṃ khattiyakaññānaṃ upatiṭṭheyyuṃ amaccā
当护卫贵族女儿们安全,令其安稳立于宫廷之中。
Tāya khattiyakaññāya pana bhayaṃ uppajjati
于是,这贵族女儿便生起恐惧感。
Tāhi khattiyakaññāhi pana bhayāni uppajjanti
这些贵族女儿因而相继生起诸多恐怖。
Tāya khattiyakaññāya pana vatthābharaṇāni
这贵族女儿所佩戴的服饰和饰物,
Tāsaṃ khattiyakaññānaṃ vatthābharaṇāni honti
正是那些贵族女儿的衣服与装饰。
Tāyaṃ khattiya kaññāyaṃ pasīdati yo koci
谁能令这贵族女儿安宁、安心,
Tāsu khattiyakaññāsu pasīdanti ye keci.
某些贵族女子因持戒洁净而清凉安乐。
Iti cuddasamo pāṭho. · 第十四课至此。
Napuṃsakaliṅgarūpāni vuccante. · 宣说中性词形。
Taṃ kulaṃ niccaṃ bahuṃ puññaṃ pasavati
那个家族常常积聚大量善行功德,
Tāni kulāni pana bahuṃ puññaṃ pasavanti
这些家族反复积聚大量善行功德,
Taṃ kulaṃ uddissa puññaṃ karoti koci
有些人为该家族特意作善行,
Tāni kulāni uddissa puññāni karonti keci
有些人则为了那些家族而作善行,
Tena kulena puññakammaṃ kārāpīyate
因那个家族而成就善行业。
Tehi kulehi puññakammaṃ kārāpito
以这些家族为因,修行善业。
Tena kulena bahujjano sucarati
因该家族,众生善行而生活。
Tehi kulehi bahujjanā sucaranti
这些家族中的众生,善行而生活。
Tassa kulassa upakārañca akāsi
为该家族施以利益。
Tesaṃ kulānaṃ upakārañca akaṃsu
他们为这些家族施以利益。
Tasmā kulamhā yo koci apeti
因此,任何从家族中远离者……
Tehi kulehi ye keci apenti
凡属于这些家族的人
Tassa kulassa mahābhogo hoti
彼家族中具有大财富
Tesaṃ kulānaṃ mahaddhano ca hoti
这些家族的财产丰厚广大
Tamhi kulasmiṃ pasīdati yo koci
在该家族中,某人获得信服
Tesu kulesu pasīdanti ye keci.
那些家族中所有的人皆获得信服。
Iti pañcadasamo pāṭho. · 如是第十五课。
Pulliṅgarūpāni vuccante. · 宣说阳性词形。
Eso sisso ca garuṃ dhammaṃ pucchati
此学生提出重要教义的问题
Ete sissā ca garuṃ dhammaṃ pucchanti
这些沙玛内拉询问庄严的法义,
Etaṃ sissaṃ dhammaṃ bodhayati garu
庄严者向沙玛内拉宣说此法,
Ete sisse dhammaṃ bodhayanti garū
这些庄严者向沙玛内拉宣说法义,
Etena garunā sisso dhammaṃ bodhāpīyate
由此庄严者,沙玛内拉得以被教化法义,
Etehi garūhi sisso dhammaṃ bodhāpito
借诸庄严者,沙玛内拉得被教化法义,
Etena garunaṃ sukhaṃ pāpuṇāti sisso
由此庄严者,沙玛内拉获得快乐安乐。
Etehi garūhi sukhaṃ pāpuṇanti sissā
由这些长者们,比库们获得安乐。
Etassa garuno sakkāraṃ karoti sisso
比库对这位长者行恭敬礼。
Etesaṃ garūnaṃ sakkāraṃ karonti sissā
比库们对这些长者们行恭敬礼。
Etasmā garunā pana antaradhāyati sisso
因此,比库却被这位长者所违背。
Etehi garūhi pana antaradhāyanti sissā
由这些长者们,比库们被违背。
Etassa garuno antevāsikā bahavo
在这些长者的最后阶段,有许多人。
Etesaṃ garūnaṃ antevāsikā bahavo
在这些重大的长老中,许多人是居住在他方的长老。
Etasmiṃ garumhi pasīdati antevāsiko
在此重大长老之中,居住于他方的长老受到欢迎。
Etesu garūsu pasīdanti antevāsikā.
这些重大长老中,居住在他方的长老受到欢迎。
Iti soḷasamo pāṭho. · 如是第十六课。
Itthiliṅgarūpāni vuccante. · 宣说阴性词形。
Esā vanitā pana dāsiṃ kammaṃ kārāpeti.
这位女人使仆人们作业。
Etā vanitāyo dāsiṃ kammaṃ kārāpenti
这些女人使仆人们作业。
Etaṃ vanitaṃ puññaṃ kārayati puriso
这位女人使善业得以成就,由那个人完成。
Etā vanitāyo puññaṃ kārayanti purisā
这些女人造作功德,作为男子的善行基础。
Etāya vanitāya odano pacitvā bhujjate
男子为这女人煮熟食物,然后食用。
Etāhi vanitāhi odano pacitvā bhutto
男子与这些女人一起煮熟食物并共同食用。
Etāya vanitāya koci jīvikaṃ kappeti
有些人为这女人准备生活资粮。
Etāhi vanitāhi keci jīvikaṃ kappenti
有些人与这些女人一起准备生活资粮。
Etissā vanitāya pilandhanaṃ deti puriso
因为这女人,男子给予供养。
Etāsaṃ vanitānaṃ pilandhanaṃ denti purisā
男人们给予这些女子丰厚的财物。
Etāya vanitāya pana yo koci apeti
然而,有人亲近这女子。
Etāhi vanitāhi pana ye keci apenti
也有一些人亲近这些女子。
Etissā vanitāya pana vatthābharaṇāni honti
这女子们身上有华美的衣物和装饰。
Etāsānaṃ vanitānaṃ nāma gottādayo
这些女子被称为家族等名号。
Etissaṃ vanitāyaṃ abhiramati ekacco
在这些女子中,有些人心生欢喜。
Etāsu vanitāsu abhiramanti ekacce.
在这些妇女中有些非常喜欢(美丽、悦目)。
Iti sattadasamo pāṭho. · 如是第十七课。
Napuṃsakaliṅgarūpāni vuccante. · 今说中性词形。
Etaṃ kulaṃ pana bahuṃ puññaṃ pasavati
然而有人能见此家族福德广大。
Etāni kulāni bahuṃ puññaṃ pasavanti
这些家族广泛展现福德。
Etaṃ kulaṃ pana passati yo koci
然而有人能见此家族。
Etāni kulāni pana passanti ye keci
然而有些人能见这些家族。
Etena kulena saṅgho bhattaṃ bhojāpīyate
因这家族,僧团获得了饮食供养。
Etehi kulehi saṅgho bhattaṃ bhojāpīto
借由这些家族,僧团得到食物和饮食的供养
Etena kulena pana jano sukhaṃ pāpuṇāti
因为这个家族,人们获得幸福安乐
Etehi kulehi pana janā sukhaṃ pāpuṇanti
正因这些家族,人们获得幸福安乐
Etassa kulassa kho pana dhanaṃ dadāti dhanavā
在这个家族中,有财产者施舍财物
Etesaṃ kulānaṃ pana dhanaṃ dadanti dhanavantā
在这些家族中,富有人施舍财物
Etasmā kulamhā kho pana ekacco na apeti
因此从这些家族,没有人离弃僧团
Etehi kulehi kho pana ekacce na apenti
这些家族中却有一些不富足。
Etassa kulassa pana mahābhogo hoti
那个家族却拥有丰厚的财富。
Etesaṃ kulānaṃ pana mahābhogā honti
这些家族当中都有丰厚的财富。
Etasmiṃ kulamhi pana me mano ramati
我心喜欢的是这一家族。
Etesu kulesu me manāni na ramanti.
这些家族中我的心不欢喜。
Iti aṭṭhādasamo pāṭho. · 第十八课完。
Pulliṅgarūpāni vuccante. · 今说阳性词形。
Ayaṃ jano pana taṃ purisaṃ puññaṃ kārāpeti
这个人却激发了那位丈夫的善行。
Ime janā te purise puññaṃ kārāpenti
这些人们为他人作善业。
Imaṃ janā puññaṃ kārāpeti sappuriso
这人作善业,是贤善之人。
Ime jane puññaṃ kārāpenti sappurisā
这些人们作善业,是贤善之妇女。
Iminā janena kammaphalaṃ anubhūyate
由此人得享业果。
Imehi janehi kammaphalāni anubhuttāni
由这些人享受业果已成。
Iminā janena yo koci sucarati
由此人中无论谁行善者。
Imehi janehi ye keci sucaranti
这些人中,有一些是善良的人。
Imassa janassa sakkārañca karoti
他们当中有人对此生灵施以敬重。
Imesaṃ janānaṃ sakkāraṃ karonti
这些人彼此之间相互表示敬重。
Imamhā janamhā viññutaṃ pattosmi
正是在这些人生中,我达到了觉悟的境地。
Imehi janehi bhayāni uppajjanti
正因这些人,恐惧和惶恐之心由此生起。
Imassa janassa khettavatthūni honti
这些人中有农田和田地。
Imesaṃ janānañca pahūtadhanadhaññāni
这些人当中也有许多富有财富和丰富粮食者。
Imamhi janasmiṃ pasīdati yo koci
在这人群中,若有人心安然、宁静,称为心安者。
Imesu janesu pasīdanti ye keci.
在这些人中,许多人心中皆感安然。
Iti ekūnavīsatimo pāṭho. · 第十九课完。
Itthiliṅgarūpāni vuccante. · 今说阴性词形。
Ayaṃ kaññā pana bahuṃ puññaṃ pasavati
这女子反而得享大量的功德福报。
Imā kaññāyo bahuṃ puññaṃ pasavanti
这些女子们同样享有丰厚的功德福报。
Imaṃ kaññaṃ puññaṃ kārāpeti mātā
这女子的母亲为她种下了这般功德的因缘。
Imā kaññāyo puññaṃ kārāpeti mātā
这位少女积累功德,供养母亲。
Imāya kaññāya pana tilāni bhajjīyante
这位少女所食用的是小米。
Imāhi kaññāhi pana dhaññāni bhajjīyante
这几位少女所食用的是稻谷。
Imāya kaññāya sukhaṃ pāpuṇāti mātā
这位少女使母亲获得安乐。
Imāhi kaññāhi sukhaṃ pāpuṇāti mātā
这些少女使母亲获得安乐。
Imissā kaññāya ābharaṇaṃ deti sāmi
这位少女为主人赠送宝饰。
Imāsaṃ kaññānaṃ ābharaṇaṃ deti sāmi
这女子给与佩戴饰物。
Imāya kaññāya pana apeti yo koci
然而,有人向这女子投射目光。
Imāhi kaññāhi pana apeti yo koci
这女子上有人投射目光。
Imissā kaññāya pana ābharaṇāni honti
这女子身上有佩戴的饰物。
Imāsaṃ kaññānaṃ pana ābharaṇāni honti
然而,这女子确实佩戴着饰物。
Imissaṃ kaññāyaṃ pana cittaṃ patiṭṭhitaṃ
这女子心念确立稳定。
Imāsu kaññāsu cittaṃ pana napatiṭṭhitaṃ.
在这些心中,心识却未住定。
Iti vīsatimo pāṭho. · 第二十课完。
Napuṃsakaliṅgarūpāni vuccante. · 说中性词形。
Imaṃ cittaṃ pana attano santānaṃ vijānāti
这一心识则了知自身之心系。
Imāni cittāni attano santānaṃ vijānanti
这些心识皆了知自身之心系。
Imaṃ cittaṃ saññamessanti ye keci
若干人将对此心识生起分别认识。
Ime citte saññamessanti ye keci
对这些心识,若干人将生起分别认识。
Iminā cittena sabbopi jano nīyyati
借此心识,一切众生皆被牵引。
Imehi cittehi sabbe janā nīyyanti
借由这些心念,诸众生皆被引导。
Iminā cittena yo koci saṃkilissati
以此心念,众中若有染污者,
Imehi cittehi yo koci visujjhati
借由这些心念,若有人清净,
Imassa cittassa ovādaṃ deti yo koci
其中若有人为此心念作教诲,
Imesaṃ cittānaṃ ovādaṃ denti ye keci
彼此诸心所源之教诲,由若干人所分别给予,
Imasmā cittamhā ārammaṇaṃ uppajjati
由此心所生起了境界。
Imehi cittehi ārammaṇāni uppajjanti
由这些心念所依缘的对象而生起。
Imassa cittassa aniccadhammassa vasaṃ anvagū
这心,具无常法的特性,依此而转变。
Imesānaṃ cittānaṃ parivitakko udapādi
由众多这些心念的环绕而产生涌现。
Asmiṃ citte arakkhite kāyakammaṃ arakkhitaṃ
在此心若未得守护,则身业未得守护。
Imesu cittesu guttesu kāyakammaṃ rakkhitaṃ.
在这些具足的心念中,身业得以守护。
Iti ekavīsatimo pāṭho. · 如是第二十一课。
Pulliṅgarūpāni vuccante. · 说阳性词形。
Asu mahārājā catuhi saṅgahavatthūhi janaṃ toseti
阿苏大王以四种聚合因缘使人民欢喜。
Amū mahārājā catūhisaṅgahavatthūhi janaṃ tosenti
阿穆大王以四种集合之物使民众欢喜。
Amuṃ mahārājānaṃ sakkaccaṃ upasaṅkamati mahājano
众人确实亲近阿穆大王。
Amūyo mahārāje sakkaccaṃ upasaṅkamati mahājano
众人确实亲近这位阿穆大王。
Amunā mahārājenapi mahāpāsādo kārāpīyate
通过这位阿穆大王而建造壮丽的宫殿。
Amūhi mahārājehi mahāvihāropi kārāpito
通过这些阿穆大王们而建造广大寺院。
Amunā mahārājena kho pana mahājano sucarati
然而,众人因这位阿穆大王而安乐行住。
Amūhi mahārājehi kho pana mahājano sucarati
然则愚昧无知之大王所统治者中,有贤达人民安住于善行。
Amussa mahārājassa paṇṇākāraṃ deti mahājano
贤达人民为彼愚昧大王,献上赞礼资用。
Amūsānaṃ mahārājānaṃ paṇṇākāraṃ denti mahājanā
众贤达者同为愚昧多愚之大王,献上供养资施。
Amusmā mahārājamhā pana mahabbhayaṃ uppajjati
由此愚昧大王,生起极大恐惧。
Amūhi mahārājehi mahabbhayāni uppajjanti
对愚昧无知诸大王,随之出现大恐怖烦恼。
Amūssa mahārājassa vappamaṅgalañca hoti
彼愚昧大王却得其应有之尊荣与吉祥。
Amūsānaṃ mahārājānaṃ vappamaṅgalāni honti
非真诚的广大国王,不是吉祥的存在。
Amusmiṃ mahārāje kho pana mahājano pasīdati
然而,在这非真诚的广大国王中,广大人民是欢喜信受的。
Amūsu mahārājesu kho pana mahājanā pasīdanti.
但在这些非真诚的广大国王中,广大人民确实欢喜信受。
Iti dvevīsatimo pāṭho. · 如是第二十二课。
Itthiliṅgarūpāni vuccante. · 说阴性词形。
Asu upāsikā pana sakkaccaṃ dhammaṃ suṇāti
然而,有些近事女确实听闻正法。
Amuyo upāsikāyo sakkaccaṃ dhammaṃ suṇanti
这些非真诚的近事女们,确实听闻正法。
Amuṃ upāsikaṃ puññaṃ kārāpeti saddho
非真诚的近事女能成就功德,因信心而成就。
Amuyo upāsikāyo puññaṃ kārāpeti saddho
那些特定的居士以信心修习功德。
Amuyā upāsikāya bhikkhu bhattaṃ bhojāpīyate
这些特定居士供养比库食饮。
Amūhi upāsikāhi saṅgho bhattaṃ bhojāpito
由这些特定居士供养的比库团体,得以食饮。
Amuyā upāsikāya yo koci pana sucarati
凡由这些特定居士所供养者,若其行持善法者,
Amūhi upāsikāhi ye keci pana sucaranti
凡由这些特定居士所供养者中,诸行善法者,
Amussā upāsikāya dānaṃ deti sappuriso
由这些居士布施,有德行的人受其施恩。
Amūsaṃ upāsikānaṃ dānaṃ denti sappurisā
贤良之人施与无愚之居士布施。
Amuyā upāsikāyapi yo koci apeti
对于无愚之居士,也有人前来归依。
Amūhi upāsikāhi ye keci pana apenti
而对无愚之居士,有些人却背弃。
Amussā upāsikāya puttāpi bahavo honti
无愚之居士亦多有子女。
Amūsānaṃ upāsikānaṃ parisāpi bahavo
无愚之居士的众会亦是多众。
Amussaṃ upāsikāyaṃ yo koci pasīdati
谁若亲近无愚之居士,必得安乐。
Amūsu upāsikāsu pana ye keci pasīdanti.
在某些女性近事者当中,有些人信受。
Iti tevīsatimo pāṭho. · 如是第二十三课。
Napuṃsakaliṅgarūpāni vuccante. · 今说中性词形。
Aduṃ dhanavaṃ niccaṃ bahuṃ puññaṃ pasavati
有些不富有者,常常积集大量功德。
Amūni dhanavantāni bahuṃ puññaṃ pasavanti
有些不富有的人,积集大量功德。
Aduṃ dhanavantaṃ puññaṃ kārāpeti saddho
信心坚定者使不富有的富有人获得功德。
Amūni dhanavantāni puññaṃ kārāpeti saddho
信心坚定者使不富有的人获得功德。
Amunā dhanavantena bhikkhu bhattaṃ bhojāpīyate
由这个富有者供养,比库得以饮食。
Amūhi dhanavantehi bhikkhu bhattaṃ bhojāpito
无智者与富有者共餐食饮食分盛。
Amunā dhanavantena mahājanopi sukhījāto
因无智者或富有者,众多人民皆安乐出生。
Amūhi dhanavattehi mahājanopi sukhījāto
无智者与富有者,众多人民皆由此安乐出生。
Amuno dhanavantassa suvaṇṇachattaṃ dhārayate
富有者手持金色伞盖。
Amūsaṃ dhanavantānaṃ upatiṭṭheyya ekacco
富有者之中,有人立起(防护)无智者。
Amusmā dhanavantamhā lābhasakkāraṃ labheyya
应当自此富有者处获得利益与尊重。
Amūhi dhanavantehi lābhasakkārāni labheyyuṃ
愚痴人对于富有者,应该获得利益与敬重。
Amuno dhanavantassa mahāparivāro atthi
在那个富有者身边,有众多随从陪伴。
Amūsānaṃ dhanavantānaṃ mahāparivārā vijjanti
对那些愚痴的富有者,他们的随从众多清楚明了。
Amumhi dhanavantasmiṃ yo koci pasīdati
在这些富有的愚痴人中,若有人感到安心,
Amūsu dhanavantesu ye keci pasīdanti.
在那些愚痴的富有者中,有些人获得安乐。
Iti catuvīsatimo pāṭho. · 第二十四课终。
Pulliṅgarūpāni vuccante. · 今说阳性词形。
Kohi nāma budho loke vasaṃ kodhassa gacchati;
世间哪里有智者能容纳忿怒而安住呢?
Ke hitvā mānusaṃ dehaṃ dibbaṃ yogaṃ upaccaguṃ.
舍弃了人身,获得了天上的果报。
Kaṃsi tvaṃ assu uddissa pabbajito ca āvuso;
你为了什么缘故而出家呢,朋友?
Keci puññāni katvāna kittakā tidivaṃ gatā.
有的人从事善业,名闻三界。
Kenāyaṃ pakato satto kuvaṃ sattassa kārako;
这生命是由何而生,为谁而作?
Kehidaṃ pakataṃ bimbaṃ kvannu bibbassa kārako.
这身体是何所造,为谁受用?
Kena te tādiso vaṇṇo kena te idha mijjhati;
你为何具有这样的容貌,何故在此受损?
Kehi me puññakammehi mamaṃ rakkhanti devatā.
有些天人因我的善行而保护我。
Kassa cābhirato satto sabbadukkhā pamuccati;
归于谁的喜悦之人,能够解脱一切苦恼;
Kesaṃ divāca rattoca sadā puññaṃ pavaḍḍhati.
谁之白昼与黑夜,善业总是增长不减?
Kasmā naparidevesi evarūpe mahabbhaye;
为何你不畏惧如斯巨大恐怖?
Kehi nāma ariyehi puthageva jano ayaṃ.
此人与某些圣者是同类众生。
Kassa tvaṃ dhammamaññāya vācaṃ bhasayi īdisaṃ;
你因理解法义而如是说此语;
Kesaṃ te dhammamaññāya acchiduṃ bhavabhandhanaṃ.
因何若不认识诸法,要断除生死之缚?
Kamhi kāle tayā vīra patthitā bodhimuttamā;
于何时此英勇者证得最胜觉悟?
Kesuddhānesu muninda sāvako paritibbutoti.
于何纯净圣众中,尊者弟子完全了知?
Iti pañcavīsatimo pāṭho. · 第二十五课终。
Itthiliṅgarūpāni vuccante. · 今说阴性词形。
Kā ca suphassayaṃ dānaṃ mañcapīṭhādikaṃ adā;
又作何等柔和惠施,布施床榻诸供具?
Kāyo nānāvidhaṃ puññaṃ katvāna tidivaṃ gatā.
身造种种功德,三界中得往生。
Kaṃ bhāvanañca bhāveti kaṃ sīlaṃ paripālayī;
修习何种禅法,守护何种戒律?
Kā nāma dāsiyo kamme kārāpayati sāmiko.
何谓奴仆?便是为主人作事者。
Kāya upāsikāyassu dhammo ca sūyate sadā;
何为近事女?是指恒持法义不懈怠者。
Kāhi ca sīlavatīhi dhammo ca sūyate sadā.
又何为有戒女性?是指常行具足戒法者。
Kāya vijjāya me putto pāpuṇāti idaṃ sukhaṃ;
以何智慧使我子得此安乐?
Kāhi sikkhāhi me puttā pāpuṇanti idaṃ sukhaṃ.
又以何种教诲令我子得此安乐?
Kassā upāsikāyassu dānaṃ dadeyya dhanavā;
何人于近事女中,应当布施者,是有财主。
Kāsaṃ upāsikānañca dānaṃ dadeyya guṇavā.
善行者应当布施予近事女。
Kāya gaṅgāya sabbāca pabhavantīti kunnadī;
身体之水,大河名称皆起于芥蓝河。
Kāhi ca pana nadīhi pabhavanti mahānadī.
但众大河起自众大江河。
Kassā kho pana gaṅgāya mahogho hoti sabbadā;
然则,恒常浑浊广阔者乃是恒河。
Kāsaṃ kho pana kaññānaṃ ābharaṇā bhavanti ca.
而芥蓝河则为林木与装饰品之所。
Kassaṃ nadiṃ pana macchā niccaṃ vicaranti sadā;
鱼儿则常在河水中游动不息。
Kāsu gaṅgāsu kho macchā niccaṃ vicaranti sadā.
河中鱼常常活动不息。
Iti chabbīsatimo pāṭho. · 第二十六课终。
Napuṃsakaliṅgarūpāni vuccante. · 现在讲述中性词形。
Kiṃ te jaṭāhi dummedha kiṃ te ajinasāṭiyā;
你在愚昧的烦恼中作什么,在无知的遮蔽中作什么?
Kāni cittāni jāyanti kathaṃ jānema taṃ mayaṃ.
心念如何生起,我们又如何了知它?
Kiṃ tvaṃ attavasaṃ disvā mama dajjāsimaṃ dhanaṃ;
你见我有本身之物,便将财物分与我吗?
Kāni puññāni katvāna kittakā tidivaṃ gatā.
造作了什么善业,三天之内就名闻天下?
Kenassu nīyati loko kenassu parikassati;
世间由谁所转移,由谁来掌控?
Kehi me puññakammassa nāntamevañca dissati.
于我而言,善业的利益从未显现减少过。
Kenāsi dummano tāta purisaṃ kannu yocasi;
以何因缘,顽钝儿啊,你亲近并奉承那人?
Kehi pupphehi sakkaccaṃ saddho yajati gotamaṃ.
有人以何种花朵诚敬供养果德玛?
Kassa so kayirā mettiṃ tamāhu cariyaṃ budhā;
谁将施行那般慈爱?智者称之为教行。
Kesaṃ dānavaraṃ etaṃ dātabbañca sadādarā.
那赠予者为何应获尊敬?当恒时馈赠给予。
Kasmā coro ahu me tvaṃ iti rājā apucchitaṃ;
为何我是盗贼?王曾发问于我。
Kehi nāmapi hetūhi jāyantīti ime janā.
有些人因各种缘由而生起。
Kassa te dhammamaññāya acchiduṃ bhavabhandhanaṃ;
谁知晓这法而断除轮回之缠绵?
Kesaṃ majjhagato bhāti candova nabhamajjhago.
好比月亮在云层之间闪耀,
Kasmiṃ me sivayo kuddhā nāhaṃ passāmi dukkaṭaṃ;
何处我烦躁愤恨,却未见恶事发生?
Kesu puññesu yojeti sakhīnaṃ so sakhāhitoti.
若有人以善业来利益朋友,彼此即为真正朋友。
Iti sattavīsatimo pāṭho. · 第二十七课终。
Iti padamañjariyā sabbanāmānaṃ. · 《词鬘》中关于一切代名词的部分终。
Catuttho paricchedo. · 第四章。
Atha aliṅgatumhāmhasaddā vuccante. · 现在讲述不分性别的“你、你们”与“我、我们”二词。
Tvaṃ pana puriso puññaṃ karohi
你应当努力积累善业,
Tumhe purisā puññaṃ karotha
你们为人行善。
Tuvaṃ pana purisaṃ puññaṃ kārāpeti
但你使人为善。
Tumhe purise puññāni kārāpeti
你们使人作善事。
Tayā purisena odano paccate
因此,有人因这人而获得食物。
Tumhehi purisehi odanā paccante
你们因这些人获得食物。
Tayā purisena ekacco jīvati
因这人,有些人活着。
Tumhehi purisehi ekacce jīvanti
你等诸人中有些尚存者,
Tuyhaṃ purisassa dhanaṃ deti dhanī
财主赠与你所归之人财富,
Tumhākaṃ purisānaṃ dhanaṃ deti dhanī
财主赠与你们众人所有之人财富,
Tayā purisamhā apeti yo koci
因彼者而取财物于人者若有,
Tumhehi purisehi apenti ye keci
你等诸人中取财物者所有,
Tuyhaṃ purisassa nāma gottādayo
你所归人之名号及族姓等,
Tumhākaṃ purisānaṃ pariggaho
你们男子的取舍选择
Tayi purisasmiṃ koci pasīdati
在那些男子中,有一人欢喜
Tumhesu purisesu keci pasīdanti.
你们之中有些男子欢喜
Iti paṭhamo pāṭho. · 第一课终。
Tvaṃ itthīpi odanaṃ bhutvā gacchāhi
你乃女子也,应备齐供养后而行
Tumhe itthiyo odanaṃ bhutvā gacchatha
你们女子应备齐供养后而行
Tuvaṃ itthiṃ puññaṃ kārayati puriso
你为女子,男子成就功德
Tumhe itthiyo puññāni kārenti purisā
你们女人造作善业,男人们也因此得福报。
Tayā itthiyāpi dhaññaṃ bhajjate
因这女人而男人们享用粮食。
Tumhehi itthīhi dhaññāni bhajjante
女人们也因你们而获得粮食。
Tayā itthiyā dukkhaṃ pāpuṇāti koci
因这女人有人成受苦楚,
Tumhehi itthīhi sukhaṃ pāpuṇāti sāmi
你们女人所得之福令主人获得安乐。
Tuyhaṃ itthiyā ābharaṇaṃ deti sāmi
你因女人而得饰物,主人赠与于你。
Tumhākaṃ itthīnaṃ ābharaṇaṃ deti sāmi
主人赐予你们女人饰物,
Tayā itthiyā apeti yo koci
某个女人以此来贬损的人,
Tumhehi itthīhi apenti ye keci
你们女人所贬损的那些人,
Tuyhaṃ itthiyā puttāpi bahavo honti
你之女人甚至有众多子女,
Tumhākaṃ itthīnaṃ vatthābharaṇāni honti
你们女人拥有衣服饰物,
Tvayi itthiyā pana manaṃ patiṭṭhitaṃ
但你心念立足在女人身上。
Tumhesu itthīsu pana manāni patiṭṭhitāni.
你等于女人中,心意已安立者。
Iti dutiyo pāṭho. · 以上为第二课。
Tvaṃ cittaṃ pana ārammaṇaṃ cintesi
汝思惟心意所缘。
Tumhe cittāni ārammaṇaṃ cintetha
汝等思惟心意所缘。
Tvaṃ cittaṃ saññamessanti ye keci
有些人能辨识此心。
Tumhe cittāni saññamessanti ye keci
你等中有些人能辨识此心。
Tayā cittena kammaphalaṃ anubhuttaṃ
由这心意,已体验业果报。
Tumhehi cittehi kammaphalaṃ anubhuttaṃ
汝等以心体验所作业果,
Tayā cittena buddhaṃ sarati sappuriso
以此心念,贤者敬礼觉者,
Tumhehi cittehi buddhaṃ saranti sappurisā
贤者们以汝等之心敬礼觉者,
Tuyhaṃ cittassa ovādaṃ deti koci
有人为汝心所劝诫,
Tumhākaṃ cittānaṃ ovādaṃ denti keci
有人为汝众心给予劝诫,
Tayā cittamhā kho pana bhayaṃ uppajjati
然以此心则生惧怖。
Tumhehi cittehi pana bhayāni uppajjanti
你们内心中便生起恐惧。
Tuyhaṃ cittassa parivitakko udapādi
你的心中生起疑惑不定。
Tumhākaṃ cittānaṃ parivitakko udapādi
你们的心中生起疑惑不定。
Tayi citte kho pana kusalacittaṃ patiṭhitaṃ
在那内心中,善心是已安立的。
Tumhesu cittesu kusalacittāni patiṭṭhitāni.
在你们诸心中,善心是已安立的。
Iti tatiyo pāṭho. · 以上为第三课。
Ahaṃ purisopi puññaṃ karomi
我这个人也行于善业。
Mayaṃ purisā pana puññaṃ karoma
我们这些人确实造作善业。
Mamaṃ purisaṃ puññaṃ kārāpeti
他使我成为有德之人。
Amhe purise puññāni kārāpeti
他们使人为诸善业的造作者。
Mayā purisena kammaphalaṃ anubhuttaṃ
我由此人已身受其业报。
Amhehi purisehi kammaphalaṃ anubhuttaṃ
我们因这些人已身受业果。
Mayā purisena ekacco sucarati
我与此人中有些人行善自守。
Amhehi purisehi ekacce sucaranti
我们之中有人修习善法。
Amhaṃ purisassa dhanaṃ dadāti dhanavā
富有人将财富施予我。
Amhākaṃ purisānaṃ phalaṃ dadāti phalavā
拥有果报的人将果报给予我们。
Mayā purisasmā apeti ekacco
有些人因此从人处离去。
Amhehi purisehi bhayāni uppajjanti
我们这群人中生起恐惧。
Amhaṃ purisassa nāma gottādi
在我们之间有人以家族名号等称谓称呼我。
Amhākaṃ purisānaṃ pariggaho hoti
这是我们男人的庄园。
Mayi purisasmiṃ pasīdati yo koci
如果有人在我之中感到满意,
Amhesu purisesu ekacco sūratamo.
在我们这些男人中,有一个最英俊的。
Iti catuttho pāṭho. · 以上为第四课。
Ahaṃ kaññā pana puññaṃ karomi
而我是少女,行善业。
Mayaṃ kaññāyo puññāni karoma
我们少女们行善业。
Mamaṃ kaññaṃ puññaṃ kārāpeti
我的少女使我建立善业。
Amhe kaññāyo puññaṃ kārāpeti
我们因女子而造作善业。
Mayā kaññāya odano paccate
我因女子而获得饭食。
Amhehi kaññāhi odano paccate
我们因女子而获得饭食。
Mayā kaññāya sukhadukkhā pāpuṇāti
我因女子而经历苦乐。
Amhehi kaññāhi sukhadukkhaṃ pāpuṇāti
我们因女子而经历苦乐。
Amhaṃ kaññāya ābharaṇaṃ deti
女子予我饰物。
Amhākaṃ kaññānaṃ ābharaṇaṃ deti
她赐给我们的女子饰物。
Mayā kaññāya ayaṃ kaññā hīṇā
于我而言,此女子较为卑下。
Amhehi kaññāhi ayaṃ kaññā adhikā
在我们这些女子中,此女子更为尊贵。
Amhaṃ kaññāya vatthābharaṇāni honti
对我而言,女子拥有衣物和饰物。
Amhākaṃ kaññānaṃ pariggaho hoti
她是我们女子的依附。
Mayi kaññāyaṃ me manaṃ napatiṭṭhitaṃ
在我这里,此女子的心意未安定。
Amhesu kaññāsu me manaṃ patiṭṭhitaṃ.
在我等少女中,我的心念已立定。
Iti pañcamo pāṭho. · 以上为第五课。
Ahaṃ cittaṃ pana ārammaṇaṃ vijānāhi
我请你们了解心念所缘之处。
Mayaṃ cittāni ārammaṇaṃ vijānātha
我们诸心应当了解所缘之处。
Mamaṃ cittaṃ saññamessanti ekacce
有些人将我的心与色等所执的境相认定。
Amhe cittāni saññamessanti keci
有人会将我们诸心断为种种分别。
Mayā cittena kammaphalaṃ anubhuttaṃ
我以心获得了业果的体验。
Amhehi cittehi kammaphalaṃ anubhuttaṃ
我们以心领会业果的经历。
Mayā cittena buddhaṃ sarati sappuriso
我以心供养如来圣者。
Amhehi cittehi buddhaṃ sarati saddho
我们以信心供养如来圣者。
Mamaṃ cittassa ovādaṃ deti koci
有人给予我的心指引劝诫。
Amhākaṃ cittānaṃ ovādaṃ denti keci
有人对我们的心理给予劝诫指引。
Mayā cittasmā pana bhayaṃ uppajjati
由于我的心,产生了恐惧。
Amhehi cittehi bhayāni uppajjanti
由我们的心念起恐惧,恐惧就生起。
Mamaṃ cittassa parivitakko udapādi
对我心念的盘绕起了牵挂情绪。
Amhākaṃ cittānaṃ parivitakko hoti
对我们的心念们生起盘绕纠缠。
Mayi citte pana kusalacittaṃ patiṭṭhitaṃ
然而在我心中立着善心念。
Amhesu cittesu kusalacittāni patiṭṭhitāni.
在我们心中立着善心念。
Iti chaṭṭho pāṭho. · 以上为第六课。
Gāmaṃ vo pana gaccheyyātha
但你们要去村庄。
Gāmaṃ no pana gaccheyyāma
我们今天不去村子。
Pahāya vo bhikkhave gamissāmi
比库们啊,我要离开你们而去。
Mā no ajja pana vikantisu
今天你们不要惊慌。
Katameva te pana taṃ kammaṃ
你们这些人所作的究竟是什么业?
Katameva me pana taṃ kammaṃ
我所作的究竟是什么业?
Katameva vo pana kusalakammaṃ
你们所作的究竟是什么善业?
Katameva no pana kusalakammaṃ
什么才是我们的善业呢?
Dadāmi te pana gāmavarāni pañca
我赠与你们五个村庄为最佳之地。
Dadāhi me gāmavaraṃ tvampi
请将最佳村庄也赠与我。
Dhammaṃ vo bhikkhave desissāmi
比库们,我将为你们宣说佛法。
Saṃvibhājetha no rajjena
愿国王为我们分配出土地。
Manussasseva te sīsaṃ pana
但你的头颅仍如人类一般。
Pahūtaṃ me pana dhanaṃ sakka
行人萨咖说:我确实拥有大量财富。
Tuṭṭhosmiyā vo pana pakatiyā
我因你们的满足与欢喜而心生喜悦。
Satthā no bhagavā anuppatto.
世尊是我们坚定不移的导师,超凡绝伦。
Vo no te meti rūpāni padāni padato yato;
这些形色如你们所见依止于足之所在;
Tato nāmikapantīsu natū vuttāni tāni me.
之后并未谓之为规范律条,这些都是我的见解。
Paccatte upayoge ca karaṇe sampadāniye;
在具体的运用与行为当中,它们是适宜、完备的。
Sāmissa vacane ceva vo no saddo pavattati.
唯有所有主人的话语,才是真正流传的语音。
Karaṇe sampadāne ca sāmiatthe ca āgato;
即在行为、所得与主人利益方面而来的;
Te me saddoti viññeyyo viññunā nayadassināti.
这正是应当由有智慧者去认识、以智慧观察显现的语音。
Iti sattamo pāṭho. · 以上为第七课。
Iti padamañjariyā aliṅgasabbanāmānaṃ. · 至此,为《词鬘》中无性代名词的说明。
Pañcamo paricchedo. · 第五章。
Imāni pulliṅgarūpāni vuccante
这些称为阳性单数形态,
Dve mahārājāno rajjaṃ kārenti
两位大王管理着国土,
Dvepi mahārājāno upasaṅkamati
两位大王还亲自接近。
Dvīhi mahārājehi saṅgāmo kato
两位大王之间发生了战争。
Dvīhi mahārājehi raṭṭhavāsino jīvanti
两位大王的国民生活在各自的国家中。
Dvinnaṃ mahārājānaṃ pannākāraṃ deti
两位大王都展现出明慧的才干。
Dvīhi mahārājehi bhayāni uppajjanti
两位大王之间生起了恐惧。
Dvinnaṃ mahārājānaṃ pariggaho hoti
两位大王都处于戒备和防护之中。
Dvīsu mahārājesu manāni patiṭṭhitāni.
两位大王的心念各自确立。
Imāni itthiliṅgarūpāni vuccante. · 这些称为阴性形。
Dve kaññāyo puññāni karonti
两位少女行善积德。
Dve kaññāyo puññāni kārāpeti
两位少女使善业得以成就。
Dvīhi kaññāhi puññāni katāni
由这两位少女而成就善业。
Dvīhi kaññāhi sukhadukkhaṃ pāpuṇāti
这两位少女分别获得欢乐与苦楚。
Dvinnaṃ kaññānaṃ ābharaṇāni deti
供养这两位少女以饰物。
Dvīhi kaññāhi ayaṃ kaññā adhikā
在这两位少女中,此少女为尊长。
Dvinnaṃ kaññānaṃ vatthābharaṇaṃ hoti
两位少女拥有衣物饰品。
Dvīsu kaññāsu manāni patiṭṭhitāni
两位少女心意坚定不移。
Imāni napuṃsakaliṅgarūpāni vuccante. · 这些称为中性形。
Dve kulāni dānādikusalaṃ karonti
两个家族因施舍而修习善法。
Dve kulāni dānādikusalaṃ kārāpeti
两个家族促使行施舍善法。
Dvīhi kulehi saṅgho bhattaṃ bhojāpito
僧团因这两个家族得到衣食供养。
Dvīhi kulehi sukhaṃ pāpuṇāti saṅgho
僧团因这两个家族获得安乐。
Dvinnaṃ kulānaṃ sakkāraṃ karonti keci
有些人对两姓表示尊敬。
Dvīhi kulehi apeti ekacco puggalo
有个别的人在两个家族中游走。
Dvinnaṃ kulānaṃ nāma gottādayo
两姓即族姓等。
Dvīsu kulesu me cittaṃ patiṭṭhitaṃ.
我的心安住于两个家族。
Iti paṭhamo pāṭho. · 第一课到此结束。
Imāni pulliṅgarūpāni vuccante. · 这些称为阳性形。
Tayo purisā pana vihāraṃ karonti
然而,有三种人在生活。
Tayo purise upagacchati ekacco
在这三种人中,有个别人接近。
Tīhi purisehi vihāro kārāpito
由三人同住而成的僧团。
Tīhi purisehi jīvanti ye keci
由三人同住而生活的那些人。
Tiṇṇannaṃ purisānaṃ dhanaṃ deti dhanavā
富有人将财富给予经过三人考验的人。
Tīhi purisehi bhayāni uppajjanti
在三人中生起恐怖。
Tiṇṇannaṃ purisānaṃ pariggaho hoti
经过三人考验的人被视为可靠之人。
Tīsu purisesu pasīdati yo koci.
在三个人中有人信服者。
Imāni itthiliṅgarūpāni vuccante. · 此等称为阴性形。
Tisso itthiyo puññāni karonti
三位妇人行善业。
Tisso itthiyo puññāni kārāpeti
三位妇人促使他人行善业。
Tīhi itthīhi saṅgho bhattaṃ bhojāpito
三位妇人供养供给僧团饮食。
Tīhi itthīhi jīvanti ekacco puriso
三位妇人中有些男子得以生存。
Tissannaṃ itthīnaṃ ābharaṇāni deti
为这三位妇人授予饰物。
Tīhi itthīhi apeti ekacco puriso
三位妇人中有些男子前来侍奉。
Tissannaṃ itthīnaṃ ābharaṇāni honti
三种妇女佩戴饰物。
Tīsu itthīsu pasīdati ekacco puriso.
三种妇女中,有些人令男人欢喜。
Imāni napuṃsakaliṅgarūpāni vuccante. · 此等称为中性形。
Tīni kulāni puññāni karonti
三种家族造作功德。
Tīni kulāni puññāni kārāpeti
三种家族使功德成就。
Tīhi kulehi puññāni kariyyante
借助三种家族将作功德。
Tīhi kulehi jīvanti ye keci
借助这三种家族而生活的众生。
Tiṇṇannaṃ kulānaṃ dhanaṃ deti dhanavā
若遣散了恶劣家族,富有之家则施与财富者。
Tīhi kulehi bhayāni na uppajjanti
在三种家族中,恐惧不再产生。
Tiṇṇannaṃ kulānaṃ mahābhogo hoti
若遣散了恶劣家族,必成大富豪。
Tīsu kulesu pasīdati ekacco puriso.
在这三种家族中,偶有人愉悦满意。
Iti dutiyo pāṭho. · 如是第二课。
Imāni pulliṅgarūpāni vuccante. · 此等称为阳性形。
Cattāro mahārājā rajjaṃ karonti
四大君主治理国土。
Cattāro mahārāje upagacchati ekacco
四大君主中,有人随侍亲近。
Catūhi mahārājehi puññāni kariyyante
四位大王行善功德。
Catūhi mahārājehi jīvanti mahājanā
众多大众依靠这四位大王而生存。
Catunnaṃ mahārājānaṃ pannākāraṃ denti
这四位大王给予臣民福泽的利益。
Catūhi mahārājehi bhayāni uppajjanti
四位大王也会遇到恐怖危险。
Catunnaṃ mahārājānaṃ ābharaṇaṃ hoti
这四位大王各有庄严装饰。
Catūsu mahārājesu pasīdati mahājano.
众多大众因这四位大王而欢喜敬重。
Imāni itthiliṅgarūpāni vuccante. · 此等称为阴性形。
Catasso kaññāyo puññāni karonti
四种少女行善积德。
Catasso kaññāyo puññāni kārāpeti
四种少女使善业增长。
Catūhi kaññāhi saṅgho bhattaṃ bhojāpito
僧团以四种少女供养饮食。
Catūhi kaññāhi vadhaṃ pāpuṇanti purisā
四种少女令男子遭受杀业果报。
Catassannaṃ kaññānaṃ ābharaṇāni denti
四种少女赠与装饰品。
Catūhi kaññāhi ayaṃ kaññā adhikā
这就是以四种少女为尊者。
Catassannaṃ kaññānaṃ ābharaṇaṃ hoti
四种女子具有装饰品。
Catūsu kaññāsu pasīdati ekacco puriso.
在四种女子中,有些男人感到喜爱。
Imāni napuṃsakaliṅgarūpāni vuccante. · 此等称为中性形。
Cattāri kulāni bahuṃ puññaṃ karonti
四种姓氏行许多功德。
Cattāri kulāni upagacchanti ekacce
四种姓氏中,有些人前去往诣。
Catūhi kulehi vihāro kārāpīyate
在四种姓氏中作居所。
Catūhi kulehi jīvanti ekacce purisā
有些男人在四种姓氏中生活。
Catunnaṃ kulānaṃ sakkāraṃ karonti
四种家族之间彼此表示敬重。
Catūhi kulehi apenti ekacce
有些人进入四个家族中的某一个。
Catunnaṃ kulānaṃ nāma gottādayo
四种家族名为族姓等范畴。
Catusu kulesu pasīdati mahājano.
大人物在四个家族中享有威望。
Iti tatiyo pāṭho. · 如是第三诵。
Pañca mahābhūtā tiṭṭhanti
五大元素存在于世间。
Pañca mahābhūte passati
见到的是五大元素。
Pañcahi mahābhūtehi katāni
由五大元素所构成的
Pañcahi mahābhūtehi sucarati
运行于五大元素之中
Pañcannaṃ mahābhūtānaṃ dīyate
给予五大元素的
Pañcahi mahābhūtehi apeti
归于五大元素
Pañcannaṃ mahābhūtānaṃ santakaṃ
五大元素的终结
Pañcasu mahābhūtesu patiṭṭhitaṃ.
安立于五大元素之中
Tiliṅgarūpāni vuccante. · 说三性色。
Pañca-mahābhūtā pana tiṭṭhanti
五大元素存在着。
Pañca-abhibhavitāro tiṭṭhanti
五种超越元素存在着。
Pañca-purisā pana tiṭṭhanti
五类人类存在着。
Pañca-bhūmiyo pana honti
五种土地存在着。
Pañca-kaññāyo pana tiṭṭhanti
五种地域存在着。
Pañca-mahābhūtāni tiṭṭhanti
五大元素存在着。
Pañca-cittāni uppajjanti
有五种心分别生起。
Evaṃ sabbattha yojetabbaṃ.
如此应当在一切处加以用转。
Iti catuttho pāṭho. · 如是第四诵。
Tiliṅgarūpāni vuccante. · 说三性色。
Cha mahābhūtā pana tiṭṭhanti
六大元素实在存在。
Cha abhibhavitāro passati
见有六种统摄者。
Chahi purisehi kammaṃ kataṃ
有六类人分别作业。
Channaṃ bhūmīnaṃ ruccati koci
有人喜爱被大地所覆盖之物。
Chahi kaññāhi apeti ekacco
有些人拥有六根识界。
Channaṃ bhūtānaṃ santakaṃ hoti
众生的根本相续是覆盖的。
Chasu pana cittesu patiṭṭhitaṃ.
意识却安立于六法之中。
Tiliṅgarūpāni vuccante. · 说三性色。
Satta mahābhūtā pana tiṭṭhanti
七大元素却存在。
Satta abhibhavitāro passati
看到七种所覆现象。
Sattahi purisehi kammaṃ kataṃ
有七种人作过业。
Sattannaṃ bhūmīnaṃ ruccati koci
七种地之中,有人欢喜。
Sattahi kaññāhi apeti ekacco
有少数人分别追逐七女。
Sattannaṃ bhūtānaṃ santakaṃ hoti
七类众生具有寿命终止的性质。
Sattasu pana cittesu patiṭṭhitaṃ.
但心识立于七者之中。
Iti pañcamo pāṭho. · 如是第五诵。
Tiliṅgarūpāni vuccante. · 说明三性词形。
Aṭṭha mahābhūtā pana tiṭṭhanti
八大元素则永存不灭。
Aṭṭha abhibhavitāro passati
见八大元素彼此相互支配。
Aṭṭhahipurisehi kammaṃ kataṃ
八种人进行了业行
Aṭṭhannaṃ bhūmīnaṃ ruccati koci
有人爱好八种根基
Aṭṭhahi kaññāhi apeti koci
有人亲近八种少女
Aṭṭhannaṃbhūtānaṃ santakaṃ hoti
八种根基所成者有终结
Aṭṭhasu pana cittesu patiṭṭhitaṃ.
然而心中立于八种法
Tiliṅgarūpāni vuccante. · 说明三性词形。
Nava mahābhūtā pana tiṭṭhanti
九种大根本则存在
Nava abhibhavitāro passati
见九种支配者。
Navahi purisehi kammaṃ kataṃ
有九种人已作业。
Navannaṃ bhūmīnaṃ ruccati koci
没有人喜欢九种土地。
Navahi kaññāhi apeti koci
没有人向九种少女求爱。
Navannaṃ bhūtānaṃ santakaṃ hoti
对九类众生是终结者。
Navasu pana cittesu patiṭṭhitaṃ.
但安住于九种心中。
Iti chaṭṭho pāṭho. · 第六课终。
Tiliṅgarūpāni vuccante. · 说明三性词形。
Dasa mahābhūtā pana tiṭṭhanti
然而,有十种大元素存在。
Dasa abhibhavitāro passati
能观察的是十种主宰者。
Dasahi purisehi kammaṃ kataṃ
由十种人所造作业。
Dasannaṃ bhūtānaṃ ruccati koci
有人喜爱这十种元素。
Dasahi kaññāhi apeti koci
有人厌弃这十种少女。
Dasannaṃ bhūtānaṃ santakaṃ hoti
这十种元素是终结者。
Dasasu pana cittesu patiṭṭhitaṃ.
然而,心中存在着十种基础。
Tiliṅgarūpāni vuccante. · 说明三性词形。
Ekādasa-mahābhūtā tiṭṭhanti
有十一种大元素存在。
Dvādasa-abhibhavitāro tiṭṭhanti
有十二种支配者存在。
Terasa-purisā pana tiṭṭhanti
然而,有十三种人存在。
Cuddasa-bhūmiyo pana honti
然而,有十四种境界存在。
Pañcadasa-kaññāyo pana tiṭṭhanti
然而,有十五种根源存在。
Solasa-bhūtāni pana tiṭṭhanti
十六大者却依然存在。
Sattarasa-cittāni uppajjanti.
七种心所随之而生起。
Tiliṅgarūpāni vuccante. · 说明三性词形。
Aṭṭhārasa mahābhūtā pana tiṭṭhanti
十八大者依然存在。
Aṭṭhārasa abhibhavitāro passati
观察到十八种外境的支配者。
Aṭṭhārasahi purisehi kammaṃ kataṃ
十八种人已经造作了业。
Aṭṭhārasannaṃ bhūmīnaṃ ruccati
喜欢十八种地界。
Aṭṭhārasahi kaññāhi apeti koci
年十八岁的少女来临者有之。
Aṭṭhārasannaṃ bhūtānaṃ santakaṃ
十八岁的众生已成为寿终者。
Aṭṭhārasasu cittesu patiṭṭhitaṃ.
十八种心已然安住。
Iti sattamo pāṭho. · 至此为第七课。
Iti padamañjariyā bahuvacanasaṅkhyānāmānaṃ chaṭṭho paricchedo. · 至此为《词鬘》中复数数名词的第六章。
Tiliṅgarūpāni vuccante. · 以下说明三性词形。
Ekūnavīsati ekūnavīsaṃ iccādipi
二十一,二十一欲望亦然。
Ekūnavīsāya ekūnavīsāyaṃ
给二十一者也,给二十一者。
Ekūnavīsati bhikkhūpi tiṭṭhanti
二十一比库也同样站立。
Ekūnavīsaṃ bhikkhūpi passati
见有十九名比库。
Ekūnavīsāya bhikkhūhi dhammo desito
向十九名比库宣说了法。
Ekūnavīsāya kaññāhi kammaṃ kataṃ
对十九名比库尼作了业。
Ekūnavīsāya cittehi kammaṃ kataṃ
以十九心作了业。
Ekūnavīsāya bhikkhūnaṃ cīvaraṃ deti
付与十九名比库袈裟。
Ekūnavīsāya kaññānaṃ dhanaṃ deti
付与十九名比库尼财物。
Ekūnavīsāya cittānaṃ pana ruccati
二十九种心中,确有喜爱者。
Ekūnavīsāya bhikkhūhi apeti koci
二十九种比库中,有人避开某种。
Ekūnavīsāya kaññāhi apeti koci
二十九种尼女中,有人避开某种。
Ekūnavīsāya cittehi apeti koci
二十九种心中,有人避开某种。
Ekūnavīsāya bhikkhūnaṃ santakaṃ
二十九种比库中的灭尽者。
Ekūnavīsāya kaññānaṃ santakaṃ
二十九种尼女中的灭尽者。
Ekūnavīsāya cittānaṃ santakaṃ
十九种心识的总数
Ekūnavīsāya bhikkhūsu patiṭṭhitaṃ
十九位比库中安住者
Ekūnavīsāya kaññāsu patiṭṭhitaṃ
十九位沙玛内莉中安住者
Ekūnavīsāyaṃ cittesu patiṭṭhitaṃ.
十九心识中安住者
Iti paṭhamo pāṭho. · 至此为第一课。
Pulliṅgarūpāni. · 阳性词形。
Ekūnavīsati bhikkhūpi tiṭṭhanti
十九位比库亦立定
Ekūnavīsatiṃ bhikkhūpi passati
十九位比库亦见。
Ekūnavīsatiyā bhikkhūhi desito
由十九比库所宣说
Ekūnavīsatiyaṃ bhikkhūsu patiṭṭhitaṃ.
确立于十九比库中。
Itthiliṅgarūpāni. · 阴性词形。
Ekūnavīsati kaññāyo tiṭṭhanti
十九女尼立于此。
Ekūnavīsatiṃ kaññāyo passati
见于十九女尼。
Ekūnavīsatiyā kaññāhi kammaṃ kataṃ
十九女尼中有行为已作。
Ekūnavīsatiyaṃ kaññāsu patiṭṭhitaṃ.
确立于十九女尼中。
Napuṃsakaliṅgarūpāni. · 中性词形。
Ekūnavīsati cittāni uppajjanti
二十九种心起现。
Ekūnavīsatiṃ cittāni passati
亲见二十九种心。
Ekūnavīsatiyā cittehi kammaṃ kataṃ
以二十九种心造业已。
Ekūnavīsatiyaṃ cittesu patiṭṭhitaṃ.
依止于二十九种心。
Iti dutiyo pāṭho. · 如是第二课。
Pulliṅgarūpāni. · 阳性词形。
Vīsati bhikkhavo tiṭṭhanti
二十比库立住。
Vīsatiṃ bhikkhavo passati
见二十比库现。
Vīsatiyā bhikkhūhi desito
二十人比库所宣说,
Vīsatiyaṃ bhikkhūsu patiṭṭhitaṃ.
立定于二十比库之中。
Itthiliṅgarūpāni. · 阴性词形。
Vīsati kaññāyopi tiṭṭhanti
二十女众之中亦有立定者,
Visatiṃ kaññāyopi passati
亦见于二十女众之中。
Vīsatiyā kaññāhi kammaṃ kataṃ
与二十女众共作业,
Vīsatiyaṃ kaññāsu patiṭṭhitaṃ.
立定于二十女众之中。
Napuṃsakaliṅgarūpāni. · 中性词形。
Vīsati cittāni uppajjanti
二十种心起分别出现。
Vīsatiṃ cittānipi passati
亦观察这二十种心。
Vīsatiyā cittehi kammaṃ kataṃ
以这二十种心行事已经作成。
Vīsatiyaṃ cittesu patiṭṭhitaṃ
稳定于这二十种心之中。
Vīsaṃ vīsaṃ vīsāya vīsāyaṃ
逐二十而二十,逐二十而二十地进行。
Tathā ekavīsa dvāvīsa bāvīsa
如二十一、二十二、二十三般。
Tevīsa catuvīsa-iccādipi.
三十二种欲望及其余者。
Iti tatiyo pāṭho. · 如是第三课。
Pulliṅgarūpāni. · 阳性词形。
Tiṃsa bhikkhavo tiṭṭhanti
三十位比库站立着。
Tiṃsa bhikkhavo passati
三十位比库见闻着。
Tiṃsāya bhikkhūhi desito
向三十位比库所宣说的。
Tiṃsāyaṃ bhikkhūsu patiṭṭhitaṃ.
立于这三十位比库之中。
Itthiliṅgarūpāni. · 阴性词形。
Tiṃsa kaññāyopi tiṭṭhanti
还有三十位比库尼也站立着。
Tiṃsa kaññāyopi passati
三十女儿也观察。
Tiṃsāya kaññāhi kammaṃ kataṃ
以这三十女儿作业。
Tiṃsāyaṃ kaññāsu patiṭṭhitaṃ.
立于这三十女儿中。
Napuṃsakaliṅgarūpāni. · 中性词形。
Tiṃsa cittāni uppajjanti
三种心起。
Tiṃsa cittānipi passati
三种心也观察。
Tiṃsāya cittehi kammaṃ kataṃ
以这三种心作业。
Tiṃsāyaṃ cittesu patiṭṭhitaṃ.
三十心中坚定不移。
Iti catuttho pāṭho. · 如是第四课。
Pulliṅgarūpāni. · 阳性词形。
Cattālīsa bhikkhavo tiṭṭhanti
四十四名比库站立。
Cattālīsaṃ bhikkhavo passati
见四十四名比库。
Cattālīsāya bhikkhūhi desito
由四十四名比库宣说。
Cattālīsāyaṃ bhikkhūsu patiṭṭhitaṃ.
在四十四名比库中确立。
Itthiliṅgarūpāni. · 阴性词形。
Cattālīsa kaññāyopi tiṭṭhanti
四十四名少女中亦有站立者。
Cattālīsaṃ kaññāyopi passati
他见到四十有四个女子,
Cattālīsāya kaññāhi kammaṃ kataṃ
与四十四个女子作了业,
Cattālīsāyaṃ kaññāsu patiṭṭhitaṃ.
立足于四十四女子之中。
Napuṃsakaliṅgarūpāni. · 中性词形。
Cattālīsa cittānipi uppajjanti
四十四个心识也产生,
Cattālīsaṃ cittānipi passati
他见到四十四种心识,
Cattālīsāya cittehi kammaṃ kataṃ
以四十四种心识作了业。
Cattālīsāyaṃ cittesu patiṭṭhitaṃ.
于四十一种心识中建立。
Cattārīsa iccādipi.
亦为四十一种。
Iti pañcamo pāṭho. · 第五课至此结束。
Pulliṅgarūpāni. · 阳性词形。
Paññāya bhikkhavo tiṭṭhanti
比库们以慧而存立。
Paññāyaṃ bhikkhavo passati
比库以慧而观见。
Paññāsāya bhikkhūhi desito
以智慧向比库们宣说。
Paññāsāyaṃ bhikkhūsu vatiṭṭhitaṃ.
智慧在比库中得以稳固。
Itthiliṅgarūpāni. · 阴性词形。
Paññāya kaññāyopi tiṭṭhanti
智慧也存于眼识中,
Paññāsaṃ kaññāyopi passati
智慧能够观察眼识,
Paññāsāya kaññāhi kammaṃ kataṃ
以智慧为基础,由眼识造作业,
Paññāsāyaṃ kaññāsu patiṭṭhitaṃ.
智慧坚定地立于眼识之中。
Napuṃsakaliṅgarūpāni. · 中性词形。
Paññāsa cittānipi uppajjanti
智慧亦生于心识,
Paññāsaṃ cittānipi passati.
智慧能见心识。
Paññāsāya cittehi kammaṃ kataṃ
以智慧之心造作业行。
Paññāsāyaṃ cittesu patiṭṭhitaṃ.
业行立基于智慧之心。
Tathā paṇṇāsa paṇṇāsaṃ
如是,五十对应五十。
Paṇṇāsāya paṇṇāsāyaṃ.
五十归于五十。
Iti chaṭṭho pāṭho. · 第六课至此结束。
Pulliṅgarūpāni. · 阳性词形。
Saṭṭhi bhikkhavopi tiṭṭhanti
六十位比库亦当立。
Saṭṭhiṃ bhikkhavopi passati
亦见六十比库。
Saṭṭhiyā bhikkhūhi desito
由六十名比库所宣说。
Saṭṭhiyaṃ bhikkhūsu patiṭṭhitaṃ.
建立于六十名比库之中。
Itthiliṅgarūpāni. · 阴性词形。
Saṭṭhi kaññāyopi tiṭṭhanti
六十名比库尼亦站立。
Saṭṭhiṃ kaññāyopi passati
六十名比库尼中见此成立。
Saṭṭhiyā kaññāhi kammaṃ kataṃ
六十名比库与比库尼中作业。
Saṭṭhiyaṃ kaññāsu patiṭṭhitaṃ
建立于六十名比库尼之中。
Napuṃsakaliṅgarūpāni. · 中性词形。
Saṭṭhi cittānipi uppajjanti
六种心识亦随之产生。
Saṭṭhiṃ cittānipi passati
见有六种心识。
Saṭṭhiyā cittehi kammaṃ kataṃ
以六种心识作业。
Saṭṭhiyaṃ cittesu patiṭṭhitaṃ.
安立于六种心识中。
Iti sattamo pāṭho. · 第七课至此。
Pulliṅgarūpāni. · 阳性词形。
Sattati bhikkhavopi tiṭṭhanti
七十位比库亦站立。
Sattatiṃ bhikkhavopi passati
见有七十位比库。
Sattatiyā bhikkhūhi desito
由七十名比库所宣说,
Sattatiyaṃ bhikkhūsu patiṭṭhitaṃ.
在七十名比库中确立。
Itthiliṅgarūpāni. · 阴性词形。
Sattati kaññāyopi tiṭṭhanti
甚至有七十名妇女也立足于此;
Sattatiṃ kaññāyopi passati
他见到有七十名妇女;
Sattatiyā kaññāhi kammaṃ kataṃ
以七十名妇女作出了业;
Sattatiyaṃ kaññāsu patiṭṭhitaṃ.
在七十名妇女中确立。
Napuṃsakaliṅgarūpāni. · 中性名词的形式。
Sattati cittānipi uppajjanti
七十个心意亦随之生起。
Sattatiṃ cittānipi passati
观察这七十个心意。
Sattatiyā cittehi kammaṃ kataṃ
借由这七十个心意作业已成。
Sattatiyaṃ cittesu patiṭṭhitaṃ
立于这七十心意中。
Sattari iccādipi.
复有四种愿求。
Iti aṭṭhamo pāṭho. · 如是第八课。
Pulliṅgarūpāni. · 阳性形。
Asīti bhikkhavopi tiṭṭhanti
三十位比库亦站立。
Asītiṃ bhikkhavopi passati
比库们也观察见此。
Asītiyā bhikkhūhi desito
此事由比库们所宣说。
Asītiyaṃ bhikkhūsu patiṭṭhitaṃ.
此事已在比库们中确立。
Itthiliṅgarūpāni. · 阴性形。
Asīti kaññāyopi tiṭṭhanti
少女们也同样安住此。
Asītiṃ kaññāyopi passati
少女们也观察见此。
Asītiyā kaññāhi kammaṃ kataṃ
少女们已作此业。
Asītiyaṃ kaññāsu patiṭṭhitaṃ.
于八十(种)女性中得以确立。
Napuṃsakaliṅgarūpāni. · 中性名词的形式。
Asīti cittānipi uppajjanti
八十种心亦得生起。
Asītiṃ cittānipi passati
亦见八十种心。
Asitiyā cittehi kammaṃ kataṃ
以八十种心所造之业。
Asītiyaṃ cittesu patiṭṭhitaṃ.
于八十种心中得以确立。
Iti navamo pāṭho. · 如是第九课。
Pulliṅgarūpāni. · 阳性形式。
Navuti bhikkhavopi tiṭṭhanti
九十位比库亦驻立。
Navutiṃ bhikkhavopi passati
比库中也有九十人。
Navutiyā bhikkhūhi desito
以九十名比库为对象传授。
Navutiyaṃ bhikkhūsu patiṭṭhitaṃ.
在九十名比库中建立。
Itthiliṅgarūpāni · 阴性形式
Navuti kaññāyopi tiṭṭhanti
女子中也有九十人站立。
Navutiṃ kaññāyopi passati
女子中也见有九十人。
Navutiyā kaññāhi kammaṃ kataṃ
以九十名女子为分别作业。
Navutiyaṃ kaññāsu patiṭṭhitaṃ.
九十岁在女子中确立。
Napuṃsakaliṅgarūpāni. · 中性形式。
Navuti cittānipi uppajjanti
九十种心识亦生起。
Navutiṃ cittānipi passati
观察九十种心识。
Navutiyā cittehi kammaṃ kataṃ
以九十种心识作业。
Navutiyaṃ cittesu patiṭṭhitaṃ.
九十种心识中确立。
Tathā ekanavuti iccādipi. · 同样,「九十一」等亦然。
Iti dasamo pāṭho. · 如是第十课。
Sataṃ bhikkhavo pana tiṭṭhanti
比库们则立于一百。
Satāni bhikkhavo pana tiṭṭhanti
诸比库保持正直。
Sataṃ bhikkhavo pana passati
比库观察正直。
Satāni bhikkhavo pana passati
诸比库观察正直。
Satena bhikkhūhi dhammo desito
正直者被比库以法所宣说。
Satehi bhikkhūhi dhammā desitā
正直者被比库们以诸法所宣说。
Satassa bhikkhūnaṃ dānaṃ dadeyya
应当施与正直比库以布施。
Satānaṃ bhikkhūnaṃ dānaṃ dadeyyuṃ
应当布施予百名比库。
Satasmā bhikkhūhi apeti koci
正因有百比库而某人前来。
Satehi bhikkhūhi apenti keci
有些人前来,由于有百名比库。
Satassa bhikkhūnaṃ pattacīvarāni
百名比库的受用支领衣。
Satānaṃ bhikkhunaṃ pattacīvarāni
属百名比库的受用支领衣。
Satasmiṃ bhikkhūsu manaṃ patiṭṭhitaṃ
百名比库中,内心安住。
Satesu bhikkhūsu manaṃ patiṭṭhitaṃ.
于具足信解的比库中,心念安立不动。
Evaṃ sahassaṃ sahassānīti. · 如是「千」「诸千」。
Yojetabbaṃ dasasahassaṃ
应当调摄的数量为一万。
Satasahassaṃ dasasatasahassanti
即为十万,一百万,诸如此类。
Etthāpi esevanayo
在此亦同,此说亦复如是。
Ayaṃ panettha nayo
此处所言的调摄亦是如此。
Sataṃ kho bhikkhū honti
比库乃集聚至一百。
Sataṃ kho itthiyo honti
女性确实是一百。
Sataṃ kho piyāti honti
所爱恋的确实是一百。
Sahassādisupi eseva nayo.
这一点的数目也如同一千。
Iti ekādasamo pāṭho. · 如是第十一课。
Dasassa gaṇanassa dasaguṇitaṃ katvā sataṃ hoti.
将十的计数乘以十倍,便成一百。
Satassa dasaguṇitaṃ katvā sahassaṃ hoti.
将一百乘以十倍,便成一千。
Dasasahassassa dasaguṇitaṃ katvā satasahassaṃ hoti.
将一千乘以十倍,便成十万。
Taṃ lakkhanti vuccati, satasahassassa dasaguṇitaṃ katvā dasasatasahassaṃ hoti.
「Taṃ lakkhanti」者,谓某事被标示、称说;若以十万倍增长,则为一百万。
Dasasatasahassassa dasaguṇitaṃ katvā koṭi hoti.
以一百万为基数,再乘以十,便成千万。
Satasahassānaṃ sataṃ koṭi nāmāti attho.
一百万的亿名词义如是。
Koṭisatasahassānaṃ sataṃ pakoṭi.
千万的一百倍称为一百千万。
Pakoṭisatasahassānaṃ sataṃ koṭippakoṭi.
一百千万的一百倍称为百万千万。
Koṭippakoṭi satasahassānaṃ sataṃ nahutaṃ.
百万千万的一百万倍称为千万亿。
Nahutasatasahassānaṃ sataṃ ninnahutaṃ
若干百万数目之一百位中的一百个已被消除,称为“百已消除”。
Ninnahutasatasahassānaṃ sataṃ akkhohiṇi.
百已消除者,诸百万数之一百个已被除去,称作“灰尘数”。
Aparo nayo-ekaṃ dasaṃ sataṃ sahassaṃ
另外,十个一百个一千个,总共一个十个一百个一千个的上加。
Dasasahassaṃ satasahassaṃ dasasatasahassaṃ
一万、一万的百倍、一万的千倍。
Koṭi pakoṭi koṭippakoṭi nahutaṃ
千万、十亿、亿的亿倍的消除数目。
Ninnahutaṃ akkhohiṇīti evaṃ
诸如此类,称为“已消除”、“灰尘数”。
Ekato paṭṭhāya guṇīyamānā akkhohiṇi
专心用心注视着,不起散乱、凝神一心。
Terasama ṭhānaṃ hutvā tiṭṭhati.
经过十三处位而立住。
Nava nāgasahassāni nāge nāge sataṃ rathā
九千九百九十九条龙众聚集。
Rathe rathe sataṃ assā asse asse sataṃ narā
一百辆车一辆接一辆排列。
Nare nare sataṃ kaññā eke kissaṃ satitthiyo
一百人中一百个少女,有一人是谁的客人?
Esā akkhohiṇī nāma pubbācariyehi bhāsitāti.
此即前辈老师们所说的『阿克霍希尼』(极大数名)。
Akkhohiṇīca bhindūca abbudaṃca nirabbudaṃ
阿克霍希尼、频度、阿部陀、尼拉部陀,
Ahahaṃ ababañceva aṭaṭaṃca sugandhikaṃ
阿哈哈、阿巴巴,以及阿达达、苏干提咖,
Uppalaṃ kumudañceva puṇḍarīkaṃ padumaṃ tathā
乌巴拉、库穆达,以及本达里咖、巴度玛,
Kathānaṃ mahākathānaṃ asaṃkheyyanti bhāsito.
诸说、诸大说,皆被称为『无数』(阿僧祇)。
Kamo kaccāyane eso pāliyā so virujjhati
此乃咖吒那之说法,然于巴利原典中则相抵牾。
Pāliyantu kamo evaṃ veditabbo nirabbudā
此处关于巴利文的理解方式,应当如此知晓:无有障碍。
Ababaṃ aṭaṭaṃ ahahaṃ kumudaṃca sugandhikaṃ
我不曾受过诽谤,也不曾争斗,我既是莲花,又香洁芬芳。
Uppalaṃ puṇḍarīkaṃca padumanti jinobravīti.
藕花、白莲花,也称为“吉祥吉语”者,也即尊者所称。
Iti dvādasamo pāṭho. · 如是第十二课。
Iti padamañjariyā saṅkhyānāmānaṃ. · 如是《词花鬘》之数名章。
Sattamo paricchedo. · 第七品。
Padamañjariyā pakaraṇī samattā. · 《词花鬘》论书已竟。
Siddhi ratthu. · 愿成就。