Jinacaritaya · Jinacaritaya
Jinacaritaya胜者行传
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa · 礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者
§1
1.
Uttamaṃ uttamaṅgena namassitvā mahesino;
顶礼至尊至胜的尊者;
Nibbāṇamadhudaṃ pādapaṅkajaṃ sajjanālinaṃ.
涅槃如甘露之莲,纯净温润,善人与之为伴;
§2
2.
Mahāmohatamaṃ loke dhaṃsentaṃ dhammabhākaraṃ;
是世间最甚迷惑中破坏黑暗的法之光明者;
Pātubhūtaṃ mahātejaṃ dhammarājodayācale.
显现出巨大神威之威德,是法王光明永不动摇;
§3
3.
Jantucittasare jātaṃ pasādakumudaṃ sadā;
于众生心念如净水生出清净莲花般,常恒安稳美好;
Bodhentaṃ saṅghavandañca silorukiraṇujjalaṃ.
觉悟者以及受尊敬之僧众,如光芒流泻般持守戒律。
§4
4.
Tahiṃ, tahiṃ suvitthiṇṇaṃ jinassa caritaṃ hitaṃ;
那里,善于分辨者已深谙圣者的行为,知其有益;
Pavakkhāmi samāsena sadā’nussaraṇatthiko.
我概述讲说,为了常时勤于思念。
§5
5.
Paṇitaṃ taṃ sarantānaṃ dullabhampi sivaṃpadaṃ;
那对所有有情众生来说,堪称难得的吉祥境界是极佳之地;
Adullabhaṃ bhave bhogapaṭilābhamhi kā kathā?
在世间享受财物的获得中,哪有不得而论哉?
§6
6.
Tasmā taṃ bhaññamānaṃ me cittavuttapadakkamaṃ;
因此,当我思考此事,我心中即发出若言语般的意念;
Sundaraṃ madhuraṃ suddhaṃ sotusotarasāyanaṃ.
此意念美好、甜蜜、纯净,犹如悦耳的声音之蜜。
§7
7.
Sotahatthapuṭā sammā gahetvāna nirantaraṃ;
善于听闻觉悟之法,正确领受后持之不舍,持续不断。
Ajarāmarami’cchantā sādhavo paribhuñjatha.
远离老死之苦,圣贤应如是安住享用。
§8
8.
Kappasatasahassassa catunnaṃ cā’pi matthake;
四百千万个劫的时间里,
Asaṅkheyyānamā’vāsaṃ sabbadā puññakāminaṃ.
无量无边的居所,常为一切善愿者所依。
§9
9.
Nānāratanasampannaṃ nānājanasamākulaṃ;
富有各种宝物,聚集众多人民;
Vicittāpaṇa saṃkiṇṇaṃ toraṇa gghika bhūsitaṃ.
经过装饰斑斓,以彩色宝石点缀,建有华贵花门。
§10
10.
Yuttaṃ dasahi saddehi devindapurasannibhaṃ;
以十声和谐的歌声,如同天帝宫殿般庄严;
Puraṃ amarasaṅkhātaṃ ahosī ruciraṃ varaṃ.
那座城池名为无死城,清丽秀美,极为优秀。
§11
11.
Tahiṃ brāhmanvaye jāto sabbalokābhipūjito;
彼处生于婆罗门族裔,受天下人敬仰;
Mahādayo mahāpañño abhirūpo manoramo.
心怀宏伟,智慧广大,仪表俊美,令人欢喜。
§12
12.
Sumedho nāma nāmena vedasāgarapāragū;
名为苏敏达,智慧深广,通达诸见苦海彼岸;
Kumāro’si garūnaṃ so avasāne jinaṃkuro.
你是众师之师,在终结时为胜利导师。
§13
13.
Rāsivaḍḍhakamaccena dassitaṃ amitaṃ dhanaṃ;
如盐巴增益者所表明的,无量财富;
Anekasatagabbhesu nicitaṃ taṃ udikkhiya.
在众多数百腹中积聚的,必定是那个所显现的。
§14
14.
Dhanasannicayaṃ katvā aho mayhaṃ pitādayo;
积聚财富之后,唉,我的父母啊;
Gatā māsakame’kampi nevā’dāya divaṃ iti.
他们已去,在一月之内,也未曾接受这个白昼。
§15
15.
Saṃvegamu’payāto’vacīmantesī’ti guṇākaro;
有要紧的事情被急迫地提醒,如此表明他的品质;
Dhanasāraṃ ihaṃ gayha gantuṃ yuttanti me pana.
我已得此财富本质,然欲离去,此事尚当适宜于我。
§16
16.
Rahogato nisīditvā sundare nijamandire;
入室后坐定,在美丽而幽静的内室中;
Dehe doso udikkhanto ovadanto’pi attano.
虽观自身体内的过失,仍自我劝导。
§17
17.
Bhedanaṃ tanunodukkhaṃ dukkho tasso’dayo’pi ca;
分裂、痛苦的生起及痛苦本身亦如此;
Jātidhammo jarādhammo vyādhidhammo ahaṃ iti.
生之法、老之法、病之法,我的法也。
§18
18.
Evamā’dīhi dehasmiṃ disvā dose anekadhā;
依此观察诸恶疾于此身中,种种各异;
Pure bheriṃ carāpetvā ārocetvāna rājino.
先前曾摇击铜锣,宣告并告知国王。
§19
19.
Bherinādasugandhena yācakālisamāgate;
以凶猛狮吼的香气,如乞食者蜂拥而至;
Dānakiñjakkhaoghena sattāhaṃ pīnayī tato.
诸众生因施舍之火而心神被熏陶。
§20
20.
Dānaggahimabindūnaṃ nipātenā’pi dhaṃsanaṃ;
施舍集聚如雨滴般落下,即使坠落也令人心碎;
Ayātaṃ taṃ viloketvā ratanambujakānanaṃ.
远方观望那宝珠荟萃的花园。
§21
21.
Rudato ñātisaṅghassa jalitānalakānanā;
亲族集会哭泣,热泪如淋雨般洒落丛林;
Gajindo viya gehamhā nikkhamitvā manoramā.
如大象般离家出走,意趣盎然。
§22
22.
Mahantaṃ so mahāvīro upagañchi himālayaṃ;
伟大的勇士前往了喜马拉雅山,
Haricandanakappūrāgarugandhehi vāsitaṃ.
那里弥漫着檀香、乳香和麝香的芬芳。
§23
23.
Suphallacampakāsokapāṭalītilakehi ca;
布满了茂盛的树木,如番石榴、樱花、梧桐扇叶等,
Pūgapunnāganāgādipādapehi ca maṇḍitaṃ.
还有开花的果实树,以及榕树、金丝桃等众多树木装点其间。
§24
24.
Sīhavyagghataracchehi ibhadīpikapīhi ca;
由狮子、虎、豹以及照亮黑暗的强大鸟兽所掌控,
Turaṅgamādinekehi migehi ca samākulaṃ.
还有马群为首的多种野兽和许多山林动物汇聚其间。
§25
25.
Sāḷikāravihaṃsehi haṃsakoñcasuvehi ca;
被鹭鸟啄嗑和天鹅幼雏啄弄所搅扰。
Kapotakaravīkādisakuntehi ca kūjitaṃ.
被鸽子、鹭鸶等禽鸟啼叫扰乱。
§26
26.
Yakkharakkhasagandhabbadevadānavakehi ca;
又有被夜叉、罗刹、香薰天人及林中天人侵扰。
Siddhavijjādharādīhi bhūtehi ca nisevitaṃ.
并且被具足神通胜解诸鬼神所侵扰。
§27
27.
Manosīlindanīlorucārupabbatapantihi;
如同山林映照内心之影,明朗清晰,且琳琅闪耀;
Sajjhuhemādinekehi bhūdharehi ca bhāsuraṃ.
或由多种地天聚集,盛大辉煌地供养乃至宣说。
§28
28.
Suvaṇṇamaṇisopānanekatitthasarehi ca;
有金刚宝石砌成的多宝塔台,
Sobhitaṃ tattha kīḷantanekadevaṅganāhi ca.
并且装饰华美,有众多天女在此嬉戏。
§29
29.
Sītasīkarasañchannanijjharānaṃ satehi ca;
凭着清凉甘露所滋润流淌的泉水,
Kiṇṇaroragaraṅgehi rammehi virājitaṃ.
以及奇丽的琴鸟伴舞之处,熠熠生辉。
§30
30.
Sikhaṇḍisaṇḍanaccehi latānaṃ maṇḍapehi ca;
施以宝石镶嵌的台阶与亭阁,
Setavālukasañchannamālakehi ca maṇḍitaṃ.
饰以洁白细沙组成的花环加以点缀。
§31
31.
Suvaṇṇamaṇimuttādi anekaratanākaraṃ;
黄金珠宝等各种珍宝伫立堆积,
Icchantānaṃ janālīnaṃ puññakiñjakkhamā’layaṃ.
成为欲望之人的乐园与福田。
§32
32.
Tama’jjhogayha so dhīro sahassakkhena māpite;
智者持戒斋戒,自制节欲而勤修,
Disvā isiparikkhāre paṇṇasālavare tahiṃ.
见于山巅林边,隐居于树林茂密之处。
§33
33.
Isivesaṃ gahetvāna viharanto samāhito;
持执正念,专心内在修行,心无散乱;
Sattāha’bbhantare pañca abhiñña’ṭṭhavidhā’pi ca.
七日之内,具足五种超凡通达与八种神通。
§34
34.
Uppādetvā samāpattisukhene’ca tapodhano;
勤苦修习以达到究竟的安乐,恒用热忱与坚忍;
Nabhasā divase’kasmiṃ gacchanto janataṃ isi.
于某日空中行走,观察众生犹如须弥山般广大。
§35
35.
Sodhentama’ñjasaṃ disvā otaritvā nabhā tahiṃ;
见到净水纯洁如洁净之乳,随后穿越天空;
Iti taṃ janataṃ pucchi kasmā sodhetha añjasaṃ.
于是众生询问,为何他要净化那污秽之乳?
§36
36.
Sumedha tvaṃ najānāsi dīpaṅkaratathāgato;
聪慧者啊,你未曾认识那如来,即光明之灯;
Sambodhimu’ttamaṃ patvā dhammacakkama’nuttaraṃ.
如来降生,觉悟无上正觉,转动无上的法轮。
§37
37.
Pavattetvāna lokassa karonto dhammasaṅgahaṃ;
放逸于世间时,行者持守清净法要;
Rammaṃ rammapuraṃ patvā vasatī’ha sudassane.
游乐于美妙安居之所,居于光明清净处。
§38
38.
Bhikkhusatasahassehi catūhi vimalehi taṃ;
以百千比库净洁四众,
Nimantayimha dānena mayaṃ lokekanāyaka.
以此供养布施,我们为世间领袖。
§39
39.
Tassa āgamanatthāya maggaṃ sodhema cakkhuma;
为迎接其来,尊者守护正道;
Iti sotassa so tassa sukhaṃ dento jano’braviṃ.
闻者因此得乐,众人言语称赞。
§40
40.
Buddho’ti vacanaṃ sutvā pītiyo’daggamānaso;
听闻『佛陀』一词时,内心生起最胜的欢喜,
Sakabhāvena saṇṭhātuṃ nevasakkhi guṇākaro.
此喜能与之相合,成为内心不生疑惑之证据。
§41
41.
Tenā’raddhañjasā dhīro yācitvāna padesakaṃ;
由此起心动念,智者以柔和之力恳求外地居民;
Labhitvā visamaṃ ṭhānaṃ samaṃ kātuṃ samārabhi.
获知不平之地后,便着手使之平整如一。
§42
42.
Nā’laṅkateyeva tahiṃ padese,
并非仅装饰其地方,
Lokekanātho sanarāmarehi;
而是由世间唯一主宰萨咖天帝以其三叉戟所加护持。
Sampūjito lokahito mahesi,
普遍受敬仰、利益众生之大神,
Vasīhi saddhiṃ paṭipajji maggaṃ.
应当与之和合,共同行持解脱之道。
§43
43.
Chabbaṇṇaraṃsijālehi pajjalantaṃ tathāgataṃ;
如六牙毒蛇之网中燃烧的如来,
Āgacchantaṃ tahi disvā modamāno vicintayi.
亲见而来,欢喜思惟不已。
§44
44.
Yannūni’massa dhīrassa setuṃ katvāna kaddame;
今若智者为此搭建桥梁,造就道路,
Sakattānaṃ nipajjaye sasaṅghassa mahesino.
众人当于此中自净,自入圣众,归依大神。
§45
45.
Dīgharattāma’laṃ taṃ me hitāya ca sukhāya ca;
长久以来我常怀清净心,此心是为我利益与安乐所成。
Icce’vaṃ cintayitvāna nipanno’so jinaṅkuro.
如此思惟之后,我便安然坐下,犹如觉者之根基庄严稳固。
§46
46.
Pabodhetvāna disvāna cārulocanapaṅkaje;
觉悟之后,目睹那柔和如莲之明净眼睛;
Puna’pe’vaṃ vicintesi nipanno dhitimā tahiṃ.
于是又思维如是,安住坚定不动的心。
§47
47.
Iccheyyaṃ ce’hama’jje’va hantvā’nantaraṇe bhave;
若我今生得以一心不乱,速断生死轮回之苦;
Saṅghassa navako hutvā paviseyyaṃ puraṃ varaṃ.
当成为僧团中新生弟子,进入那极上之城。
§48
48.
Kima’ññātakavesena klesanibbāpaṇena me;
因何不以断除烦恼苦为他欲求?
Ayaṃ buddho’va’haṃ buddho hutvā loke anuttaro.
此即佛,我既成佛,在世间无有能胜者。
§49
49.
Janataṃ dhammanāvāya tāretvāna bhavaṇṇavāva;
度脱众生离苦涂,济彼生死苦海中;
Nibbāṇapuramā’netvā seyyaṃ me parinibbutaṃ.
引领至涅槃境,无上安住已圆满。
§50
50.
Icce’vaṃ cintayitvāna nipanno kaddame tahiṃ;
持此思惟之后,立定在所当作之处;
Suvaṇṇakadalikkhandhasannibho so’ti sobhati.
如同金色莲花般盛开,其相庄严美妙无比。
§51
51.
Chabbaṇṇaraṃsīhi virājamānaṃ,
身披六十二根毛而光洁无瑕,
Disvā manuññaṃ sugatattabhāvaṃ;
见此世人具如来本性;
Sañjātapītīhi udaggacitto,
以刚正的心生起欢喜,
Sambodhiyā chandama’kāsi dhīro.
智者以正觉之光明照耀渴望。
§52
52.
Āgantvāna tahiṃ ṭhānaṃ isiṃ paṅke nipannakaṃ;
来到彼处之地,坐于泥泞之中;
Lokassa setubhūto’pi setubhūtaṃ tama’ttano.
虽然成为世界的桥梁,然自身却如暗黑之桥。
§53
53.
Disvā ussīsake tassa ṭhatvā lokekasetuno;
彼见彼坚立者,则立于世间的主宰者之上;
Lokekalocano dhīro dīpaṅkaratathāgato.
如世间的眼目,智慧而坚定,正如迪巴迦如来的那样。
§54
54.
Gotamo nāma nāmena sambuddho’yaṃ anāgate;
名为果德玛者,此未来世将成为正觉者;
Bhavissatīti vyākāsi sāvake ca purādike.
曾对诸弟子及先贤预言此事。
§55
55.
Idaṃ vatvāna katvāna sasaṅgho taṃ padakkhiṇaṃ;
说此已毕,并与僧团同行绕行此圣地;
Pūjesi aṭṭhamuṭṭhihi kusumehi guṇappiyo.
以八手合十恭敬,布满鲜花,极为爱敬赞誉。
§56
56.
Iti kātūna pāyāsi sasaṅgho lokanāyakova;
如是,因其坚固坚如城墙的护卫,众僧团犹如世间的引导者;
Rammakaṃ nāma nagaraṃ rammārāmālayālayaṃ
名为拉摩迦的城镇,乃由拉摩园林住宅所构成,
§57
57.
Jinassa vacanaṃ sutvā uṭṭhahitvāna paṅkato;
闻得如来之语后,起身沿着泥泞之路;
Mudito devasaṅghehi kusumādīhi pūjito.
心怀欢喜,受到天众以花等供养。
§58
58.
Pallaṅkamā’bhujitvāna nisīdi kusumāsane;
坐于花座之上,满足安稳;
Mahātapo mahāpañño sumedho damitindriyo.
为大苦行者、大智慧者、明达善根者、调伏根身者。
§59
59.
Devā dasasahassesu cakkavāḷesu moditā;
天人在十万由旬的天地中欢喜,
Abhitvaviṃsu taṃ dhīraṃ nisinnaṃ kusumāsane.
克服一切烦恼,端坐于花座上那位智者。
§60
60.
Nisinno upadhāresi dhamme buddhakare tadā;
当时他端坐于端正庄严的佛陀宝座上;
Kimuddhaṃ vā adho vā’pi disāsu vidisāsu ca.
不论是上方或下方,或四方八面,均观察审视。
§61
61.
Icce’vaṃ vicinanto so sakalaṃ dhammadhātukaṃ;
如此观察遍察诸法界,
Addakkhi sakasantāne paṭhamaṃ dānapāramiṃ.
见到因缘众生中首先的施舍波罗蜜。
§62
62.
Evame’vaṃ gavesanto uttariṃ pāramī vidū;
如是探求,通达至高无上的波罗蜜者;
Sabbā pāramiyo disvā attano ñāṇacakkhunā.
观察诸波罗蜜,于己智慧之眼洞彻显现。
§63
63.
Saṃsāre saṃsaranto so bahuṃ dukkhaṃ titikkhiya;
在轮回中流转者,忍受诸多苦难;
Gavesanto’mataṃ santo pūretvā dānapāramiṃ.
探求安乐,内心清净,充满施舍波罗蜜。
§64
64.
Sattanaṃ kapparukkho’va cintāmaṇi’va kāmado;
犹如七根树木,或如宝珠般的欲望者;
Icchiticchitamannādiṃ dadanto dadataṃ varo.
随心所欲,任意给予,而所施乃最佳。
§65
65.
Tārakāhi bahuṃ katvā nabhe cāruvilocane;
有智慧者布施许多星辰于天空这明朗之处;
Uppāṭetvā dadaṃ dhīro yācakānaṃ pamodito.
此人断然展开布施,令乞者心生欢喜。
§66
66.
Mahiyā paṃsuto cā’pi samuddodakato’dhikaṃ;
大地乃至海水亦不及他给予的更多;
Dadaṃ sarīramaṃsañca lohitampi ca attano.
他甚至施予自己的身体与鲜血。
§67
67.
Molinā’laṅkate sīse’dhikaṃ katvā sineruto;
他以泥土装饰头部,涂抹后变得更加华美壮丽;
Kampayitvā mahiṃ dento sute cā’pi sakaṅgatāva.
他摇动大地,令世间诸声如雷震动。
§68
68.
Sīlanekkammapaññādī pūretvā sabbapāramī;
圆满实施戒、业、慧等诸法,成就诸种波罗蜜多;
Vessantarattabhāve’ vampatvā tambhā cuto pana.
虽处于苦难之境,然终得超脱此苦;
§69
69.
Uppajjitvā surāvāse sundare tusite pure;
生于诸天宫苑美妙的忉利天城,
Vasanto suciraṃ kālaṃ bhutvānā’tantasampadaṃ.
久住不退,具足无上的殊胜功德;
§70
70.
Katañjalīhi devehi yācito dipaduttamo;
以合掌礼敬诸天,被诸天神恭敬称颂为诸天之上尊;
Sambodhāya mahāvīra kālo tuyhantiādinā.
成就了觉悟的伟大英雄,这时由汝等起始。
§71
71.
Viloketvāna kālādiṃ ñatvā kālanti bodhiyā;
观察后了知时间初始,显现觉悟的时间现前;
Paṭiññaṃ devasaṅghassa datvā nandanakānanaṃ.
将园林庄严赠予天众僧团;
§72
72.
Gantvāna devasaṅghehi sugatiṃ gacchi’to cuto;
往返于天众僧团之间,行至彼岸已断流转;
Abhitthuto mahāpañño cavitvāna tato idha.
以广博智慧调伏邪境,由此得离此而安;
§73
73.
Susajjitaṅgoruturaṅgamākule,
庄严而健壮,如骏马奔驰其间喧闹;
Vicittanānāpaṇapaṇyasampade;
形态各异,具足多种色彩光泽的修饰;
Manoramuttuṅgajindarājite,
俊美如高峰上的君王,
Vibhūsite toraṇaketurāsihi.
辉煌庄严如牌楼上的狮子。
§74
74.
Alaṅkataṭṭālavisālamālaye,
装饰华丽如宽广的庭院,
Sugopure sundarasundarālaye;
好城池中美妙壮丽的宫殿;
Sudassanīye kapiḷavhaye pure,
色彩鲜明的咖毕拉瓦图城内,
Purindadassā’pi purassa hāsake.
即便城内众多,也不及城外的欢笑之声。
§75
75.
Bhūpālamoḷiratanālinisevitaṅghi,
手臂披覆着以护卫国主为重宝的翡翠编织的衣饰,
Paṅkeruhaṃ vimalanekaguṇādhivāsaṃ;
沾染泥浊而清净光明、具足多种功德的外衣,
Okkākarājakulaketumanāthanāthaṃ,
为统治皇族子孙、君王中的宝物、诸王之主,
Suddhodanaṃ narapatiṃ pavaraṃ paṭicca.
依此称誉彼纯净光明、众人尊崇的优秀国王苏达南。
§76
76.
So sajjhudāmadhavalāmaladassanīya,
此人洁白如新剃青的柔和光辉,
Soṇḍāya saṃgahitasetavarāracindaṃ;
其整齐似银针般的发须聚集,宛如银莲。
Candāvadātavaravāraṇarājavaṇṇaṃ,
如月光般,庄严覆盖着黄金色锦缎,
Sandassayitva supinena visālapañño.
展开着宽广智慧,显现于深眠者面前。
§77
77.
Bimbādharāya vikacuppalalocanāya,
似莲花之柄,具足盛开莲眼,
Devindacāparaticaḍḍhanabhūlatāya;
如天帝之象,散发着遍满周围的光辉;
Sampuṇṇasommavimalinduvarānanāya,
满盈着纯净清澈的月亮般明净宝光,
Sovaṇṇahaṃsayugacārupayodharāya.
怀抱着金色天鹅般优雅配偶,光彩夺目。
§78
78.
Pādāravindakarapallavasundarāya,
彼具有足、莲、手之美丽、嫩芽般葱茏的形态,
Sovaṇṇavaṇṇatanuvaṇṇavirājitāya;
其身色金黄光明,光彩照耀,
Sīlādineka guṇabhūsanabhūsitāya,
披饰以持戒等多种美德宝饰,
Māyāya rājavanitāyu’pagañchi kucchiṃ.
其幻化如王后一般,倾斜着腰肢向前步行。
§79
79.
Paṭisandhikkhaṇe tassa jātā’nekavidhabbhutā;
他诞生时具备多种奇特功德;
Athā’yaṃ gahitārakkho narehi amarehi ca.
此后由人间与天界的守护者共同护卫。
§80
80.
Manuññarattambujakaṇṇikāya,
为人所爱的彼女,娇美如红玉般闪耀,
Mā’sīnasiṅgīpaṭimā’va rammā;
如同公牛般威严的美丽女子,
Suvaṇṇavaṇṇo dipadānamindo,
光彩夺目,拥有金色光辉,乃如日之君,
Pallaṅkamā’bhuñchiya mātugabbhe.
她调查母亲腹中胎儿的情况。
§81
81.
Maṇimhi vippasannamhi rattasuttami’vā’vutaṃ;
她如红珠般明净,在黑夜诞生,
Mātucittambujaṃ dhīro bodhayanto padissati.
智慧的者觉悟她母亲的心意,令其觉知。
§82
82.
Dasamāsāvasānamhi devī rañño kathesi’daṃ;
在第十断烦恼的结中,天女对国王说道:
Mayhaṃ ñātigharaṃ deva gantumi’cchāma’haṃ iti.
「我欲往天界侍奉诸天。」
§83
83.
Rañño’tha samanuññatā gacchanti kulama’ttano;
于是国王准许了,她便回归本族。
Mahatā parihārena dibbañjasa samañjase.
以极大的悲悯,她与天人享受神圣的美福。
§84
84.
Surabhikusumasaṇḍālaṅkatassālasaṇḍaṃ,
她穿着溢香的花瓣,佩戴以檀香装饰的衣饰,
Samadahamaramālāgīyamānagganādaṃ;
似有天鼓伴随,随同玛哈花环齐鸣。
Nayanavihagasaṅghe avhayantaṃ’va disvā,
见那眼所聚之众似欲灭亡一般,
Vipularatinivāsaṃ lumbinīkānanaṃ taṃ.
那宽广欢乐所住的森林,正是那璞真之地,称为卢宾尼树林。
§85
85.
Vipulatararatiṃ sā tamhi kātūna ramme,
在那里,广泛的欢愉之情令这座树林成为极妙的游乐所在,
Amarayuvatilīlācārulīlābhirāmā;
以永恒之美妙行为与风采,使人欢喜;
Vikasitavarasālasso’pagantvāna mūlaṃ,
盛开的优秀娑罗树枝向根部蔓延,
Sayama’tinamite kaṃ sālasākhaṃ agaṇhi.
横卧伸展,无数娑罗枝条伸展其间。
§86
86.
Tasmiṃ khaṇe kammajamāluta’ssā,
当时刻,因业力所染污,
Caliṃsu sānīhi parikkhipitvā;
犹如用棒槌敲击抛撒般纷乱;
Deviṃ jano taṃ abhipālayanto,
众生如同惊惧护持着那女神,
Tamhā paṭikkamma susaṇṭhitā’tha.
因而反复回避,保持安稳无碍。
§87
87.
Sagacāruhemavalayādivibhūsitena,
此女神身饰有舞伎环扣和其他装饰,
Accantatambanakharaṃsisamujjalena;
并且披戴着极为坚固锋利光亮的金属衣甲。
Tulātikomalasurattakarena sākhaṃ,
以轻柔细腻的头发枝条,
Olamba tattha majanesi ṭṭhitā’va dhīraṃ.
承托着似乎稳固如同屹立不动的智者。
§88
88.
Sovaṇṇavaṇṇatanuvaṇṇavirājamānaṃ,
全身呈现金色光辉,
Nettābhirāmamatulaṃ atulāya gabbhā;
眼睛清丽动人,不可方物,犹如母腹中的未出胎儿;
Sammā pasāritakaraṅghīyugābhirāmaṃ,
四肢正当舒展,悦目悦心,
Paṅkeruhā kaṇakahaṃsami’vo’tarantaṃ.
似浮于泥泞中之金色天鹅穿梭其间。
§89
89.
Brahmā managgharativaḍḍhanahemajāla,
梵天,心念急速增长,发出金色的光芒,
Mā’dāya tena upagamma paṭiggahetvā;
被此所震动,来到并接受,
‘‘Sammoda devi aya ma’ggataro suto te,
说:“欢喜吧,女神,今闻汝已转道,
Jāto’’ti tāya purato kathayiṃsu ṭhatvā.
出生了。”他们站立于其前宣说。
§90
90.
Jāyanti sesamanujā malamakkhitaṅgā,
余下的次弟子们生起,污秽肢体,
Jāto pane’sa pavaro dipadānamindo;
但出生的是尊贵者,足王天帝。
Accanta saṇhamalakāsikavatthakamhi,
尽于严密如网织法之事,
Nikkhittanagghataracārumaṇī’va suddho.
宛若沉坠宝饰之纯净无垢。
§91
91.
Eva’mpi sante sabhato’pagantvā,
即便安住其中不离无所,
Dve vāridhārā subhagassa dehe;
有二如水流般于吉祥身内流注;
Janettidehe’pi utuṃ manuññaṃ,
即便此为有情所生之身,
Gāhāpayuṃ maṅgalakiccatāya.
乃为勉励其行吉祥善事而设。
§92
92.
Tesaṃ karaṃ ratikarā ajinappaveṇī,
他们的手如同娴熟巧妙的织布匠手,操作细微而纯熟,宛若用精细的织布梭穿引线轴一般,
Mā’dāya tena upagamma paṭiggahesuṃ;
依此巧妙手法,以善巧庄严之态接近他物并予以紧紧把持,绝不松懈;
Devā dukūlamayacumbaṭakena vīraṃ,
如天人用莲花般温柔之手势亲吻,使勇者心生欢喜而无畏,
Tesaṃ karaṃ naravarā narasīharājaṃ.
他们的手可比擬为人中最卓越之人,乃英雄中如狮王般威严无比。
§93
93.
Tesaṃ karā ratikaro vimalo’va cando,
他们的双手像洁净明澈的月光,
Cakkaṅkitorucaraṇehi mahītalasmiṃ;
宛如轮辐饰于珍珠光华之足,映照于大地之表面,光辉灿烂非凡。
Sammā patiṭṭhiya puratthimakaṃ disaṃ so,
在正受持时,应先观照东方方向,
Olokayittha kamalāyatalocanehi.
以莲花般的美目细细观察。
§94
94.
Ekaṅganā nekasatāni cakka,
一只眼睛数着九十九,凝望,
Vāḷāna’hesuṃ sanarāmarā’tha;
不让眼珠转动左右摇摆;
Dhīraṃ sugandhappabhūtīhi tesu,
用具慧者所具的清净芬芳,
Sampūjayantā idama’braviṃsu.
恭敬礼拜,以此言说。
§95
95.
Natthe’ttha tumhehi samo sudhīsa,
此处,并无你等如同智士的平等,
Eko pumā’pa’ggataro kuto’ti;
孤身一人岂能超越他人?
Evaṃ disā lokiya lokanātho,
如此,在世间、世间之主之间,
Tapekkhamāno sadisa’mpi ekaṃ.
虽为独特,亦各有其相似之处。
§96
96.
Uttarā’bhimukho sattapadaṃ gantvā kathesi’daṃ,
向北而立,行七步后述说此事,
‘‘Aggo’hamasmi lokassa jeṭṭho seṭṭho’’tiādikaṃ.
称『我是诸世之首,最尊最胜』等言。
§97
97.
Anaññasādhāraṇanādamu’ttamaṃ,
无与伦比的声响,
Surāsurabrahmanarindapūjitaṃ;
受到天人和梵人尊敬;
Narinda’mādāya gato mahājano,
正如英俊的王子,吸引了众人,
Susajjitaṃ taṃ kapiḷavhayaṃ puraṃ.
那座优雅的城市,犹如大猕猴般显赫。
§98
98.
Bhārātibhāranagapādapamerurājaṃ,
如同在印度这片大地上,
Sabba’mpi sāgarajalaṃ vahituṃ samatthā;
它能够承载所有的海水;
Jātakkhaṇe,pi guṇabhārama’sayhamānā,
生时,当其具足德行、心意坚定如山时,
Saṅkampayī’va pathavī pavarassa tassa.
大地似乎为之震动,毫无半点动摇。
§99
99.
Ramiṃsu soṇā hariṇehi saddhiṃ,
群鸦与鹿群同乐,
Kākā ulūkehi mudaggudaggā;
乌鸦与猫头鹰互相嬉戏;
Supaṇṇarājūhi mahoragā ca,
凤凰君王和大蟒蛇,
Majjārasaṅghā’pi ca undurehi.
还有水禽群聚于水中。
§100
100.
Migā migindehi samāgamiṃsu,
猎人们相聚在猎王那里,
Puttehi mātāpitaro yathe’va;
正如父母与他们的子女一般;
Nāvā videsa’mpi gatā sadesaṃ,
即使船只远行异域,
Gatā’ca kaṇḍaṃ sarabhaṅgasatthu.
也必定到达那片无垠之地,
§101
101.
Nānāvirāgujjalapaṅkajehi,
以各种不同颜色无染污的莲花,
Vibhūsito santataraṅgamālo;
装饰着恒久波浪的花环;
Mahaṇṇavo āsi tahiṃ jala’mpi,
伟大的海洋就在彼处,水亦如是,
Accantasātattamu’pāgamāsi.
无边无际地延伸而来。
§102
102.
Suphullaolambakapaṅkajehi,
以细小嫩叶点缀的莲花,
Samākulattaṃ gaganaṃ agañchi;
天空完全被乌云遮蔽;
Jahiṃsu pakkhī gamanaṃ nabhamhi,
鸦鸟已放弃在空中飞行,
Ṭhitā’ca sindhū’pi asandamānā.
即使屹立于江河之上也不动摇。
§103
103.
Akālameghappiyasaṅgamena,
因无时无刻的乌云和雨水相合,
Mahīvadhū sommatamā ahosi;
大地之母得以适时滋润。
Marūhi vassāpitanekapuppha,
地里受过雨水滋润的许多花朵,
Vibhūsitenā’tivibhūsitāva.
装饰得极为华美,甚而超过一般的华丽。
§104
104.
第一〇四。
Suphullamālābharaṇābhirāmā,
枝头上美丽绽放的盛开花环,
Lataṅganā’liṃgitapādapindā;
藤蔓少女双臂环绕着脚掌;
Sugandhakiñjakkhavarambarehi,
芬芳的花园中,芳香覆盖了四周,
Disaṅganāyo atisobhayiṃsu.
诸方众流熠熠生辉。
§105
105.
Sugandhadhūpehi nabhaṃ asesaṃ,
众香薰熏空中无余,
Pavāsitaṃ rammataraṃ ahosi;
广布满溢更觉欢喜;
Surāsurindā chanavesadhārī,
天神飞天众携乐器,
Saṃgītiyuttā vicariṃsu sabbe.
齐唱诸曲共同游行。
§106
106.
Piyaṃvadā sabbajanā ahesuṃ,
众生皆为慈语所悦,
Disā asesā’pi ca vippasannā;
四方广大且清净明朗;
Gajā’tigajjiṃsu nadiṃsu sīhā,
象群踩踏诸象及河流,狮子群嬉戏其间,
Hesāravo cā’si turaṅgamānaṃ.
马匹如流水般奔驰。
§107
107.
Saveṇuvīṇā suradundubhī nabhe,
天上响起萨韦努琴和天鼓之音,
Sakaṃ sakaṃ cārusarampamocayuṃ;
声音婉转悦耳,缓缓舒展开来;
Sapabbatindapputhulokadhātuyā,
回荡于整个广阔天地界,
Uḷāraobhāsavayo manoramo.
光辉明净而美妙动人。
§108
108.
Manuññagandho mudusītalānilo,
带有人间甘露芬芳的温和凉风,
Sukhappadaṃ vāyi asesajantuno;
身心安乐者,乃是无有疾病之众生所经历者;
Anekarogādupapīḷitaṃgino,
多病所苦之人,遭受种种疾苦;
Tato pamuttā sukhino siyuṃ janā.
因此得以解脱,成为安乐之众生;
§109
109.
Vijambhamānāmitavāḷavījanippa,
毁坏消亡而无常之疾患,
§-
-Bhābhirāmaṃ bhuvanaṃ ahosi.
以其折磨使世间变得悲伤难忍。
Mahiṃhi bhetvā cu’dakāni sandayuṃ,
泥土被破开后,幼芽汇聚生长,
Gamiṃsu bujjā ujugattataṃ janā.
人们清醒后便直直朝向目标前行。
§110
110.
Andhā paṅgulanaccāni līlopetāni pekkhayuṃ;
盲人看见蹒跚难行者,细微差别尽皆显现;
Suṇiṃsu badhirā mūga gītiyo’pi manoramā.
聋人听闻无法发声者,其声音亦悦耳动听。
§111
111.
Sitalattamu’pāgañchi avīcaggi’pi tāvade;
凉爽的水未离开,甚至深渊火坑也如是;
Modiṃsu jalajā tasmiṃ jantavo pahasiṃsu ca.
众生在其中饮用水源,也在其中相互戏弄。
§112
112.
Khuppipāsābhi bhūtānaṃ petānaṃ āsi bhojanaṃ;
饿极的饿鬼众生以此为食;
Lokantare’pi āloko andhakāranirantare.
即使在他方世界,其光明也常被黑暗所遮蔽。
§113
113.
Atirekatarā tārāvaḷicandadivākarā;
众多星辰、月亮与太阳,
Virociṃsu nabhe bhūmigatāni ratanāni ca.
照耀于天空及大地上的宝石。
§114
114.
Mahītalādayo bhetvā nikkhamma uparūpari;
分开大地等,互相交叉,
Vicittapañcavaṇṇā’suṃ suphullavipulambujā.
色彩斑斓纷呈,盛开如广阔莲花。
§115
115.
Dundubhādī ca’laṅkārā avādita aghaṭṭitā;
大鼓等各种乐器发出了震动的声音,苦恼消散。
Accantamadhuraṃ nādaṃ pamuñcaṃsu mahītale.
他们在大地上发出了极为悦耳的声音。
§116
116.
一百一十六。
Baddhā saṅkhalikādīhi muñciṃsu manujā tato;
人们解开了手足的铁链等束缚,获得解脱;
Bhuvane bhavanadvārakavāṭā vivaṭā sayaṃ.
世间与世间门户纷纷展开自如。
§117
117.
一百一十七。
‘‘Pure kapiḷavatthumhi jāto suddhodanatrajo;
‘生于清净的咖毕拉树下,纯洁无秽的苏陀陀那王子;
Nisajja bodhimaṇḍe’ti ayaṃ buddho bhavissati.’’
将坐于菩提树下觉悟,这是未来的佛陀。’
§118
118.
Celukkhepādayo cā’pī pavattentā pamoditā;
诸天界众生欢欣鼓舞,兴起欢喜放声歌唱;
Kīḷiṃsu devasaṅghā te tāvatiṃsālaye tadā.
他们在当时的三十三天宫中尽情游戏嬉戏。
§119
119.
Iddhimanto mahāpañño kāladevalatāpaso;
有大神通者,为大智慧者,时间如天神般持久隐忍;
Suddhodananarindassa dhīmato so kulūpago.
是纯洁贤明的王族子孙,属于高贵世家之族群;
§120
120.
Bhojanassāvasānamhi tāvatiṃsālayaṃ gato;
在饮食结束之后,前往三十三天宫舍;
Gantvā divāvihārāya nisinno bhavane tahiṃ.
去以白昼休憩,坐于宫中某处;
§121
121.
Chanavesaṃ gahetvāna kīḷante te udikkhiya;
他们穿戴戏装,嬉戏玩耍时被发现了;
Santosakāraṇaṃ pucchi tesaṃ te’pi na’mabravuṃ.
由于高兴,便问他们,但他们也没有说话。
§122
122.
Sutvā taṃ tattato tamhā pītiyo’daggamānaso;
听了那个消息,心头的喜乐最为强盛;
Tāvadevo’pagantvāna suddhodananivesanaṃ.
他因此来到了舍卫国的净饭王宫殿。
§123
123.
Pavisitvā supaññatte nisisso āsane isi;
进入后,贤明的人端坐在座位上;
‘‘Jāto kira mahārāja putto te nuttaro sudhi.
『确已生出尊贵国王的儿子,他是最杰出的贤者。』
§124
124.
Daṭṭṭhu’micchāma’haṃ taṃ’’ti āha rājā alaṅkataṃ;
国王庄严地说:『我要去见这位贤者。』
Ānāpetvā kumāraṃ taṃ vandāpetu’mupāgamī.
他派遣使者前往,以便拜访那位太子。
§125
125.
Kumārabhūtassa’pi tāvadeva guṇānubhāvena manoramāni;
即便是婴儿的阶段,也因具足那般的性质和光辉而觉美妙;
Pādāravindā parivattiya’ggā patiṭṭhitā muddhani tāpasassa.
如脚莲花旋转般地,正端坐于冠冕之上,此为苦行者的庄严。
§126
126.
Tenattabhāvena naruttamassa,
从此义理而言,对人类来说,
Na vanditabbo tibhavepi koci;
任何人在三界内都不应当顶礼;
Tilokanāthassa sace hi sīsaṃ,
若是对于三界之主来说,头颅亦然,
Tapassino pādatale ṭhapeyyaṃ.
应当安放苦行者的脚掌。
§127
127.
Phāleyyamuddhā khalu tāpasassa paggayha so añjalimuttamassa;
苦行者正当于得果时,起身合掌称礼;
Aṭṭhāsi dhīrassa guṇaṇṇavassa nāsetu’mattāna’mayuttakanti.
他心中无我缠绕,乃断除自我的执着,是坚定智者白昼的美德力量。
§128
128.
Disvāna taṃ acchariyaṃ narindo devātidevassa sakatrajassa;
王见此殊胜,以为奇异,乃天上诸天帝萨咖大自在王也;
Pādāravindāna’bhivandi tuṭṭho vicittacakkaṅkitakomalāni.
足中莲花般庄严敬礼,喜悦,心念觉照,含羞柔软。
§129
129.
一百二十九。
Yadā’si rañño puthuvappamaṅgalaṃ tadā puraṃ devapuraṃ’va sajjitaṃ;
当时王者正享受盛大吉祥,如同城中神祇之都已备齐装饰;
Vibhūsitā tā janatā manoramā samāgatā tassa niketamuttamaṃ.
百姓华美装饰,欢欣聚集,其宫殿为诸处所最。
§130
130.
一百三十。
Vibhūsitaṅgo janatāhi tāhi so purakkhato bhūsanabhūsitatrajaṃ;
其身饰以百姓所赐,先人所装饰之珠宝璎珞围绕其身。
Tamā’dayitvā’tulavappamaṅgalaṃ surindalīlāya gato narissaro.
以黑暗为起始,称之为无可比拟的吉祥,诸天神因其戏乐而往往出离世间。
§131
131.
Nānāvirāgujjalacārusāni parikkhite kamhi ca jambumūle;
被各种鲜艳灿烂的诸好光明围绕着,在某棵番石榴树根下,
Sayāpayitvā bahimaṅgalaṃ taṃ udikkhituṃ dhātigaṇā gamiṃsu.
众天神安卧在那里,成为远离恶事而吉祥的所在,以便前来观望。
§132
132.
Suvaṇṇatārādivirājamāna’vitānajotujjalajambumūle;
在番石榴根部,映照着金色星辰等辉煌荣耀,展现出无尘净光灿烂照耀之相;
Nisajja dhīro sayane manuññe’jhānaṃ samāpajji katāvakāso.
安坐之时,智者端正,卧榻之上,人亦以之得至心念专注与解脱之机。
§133
133.
Suvaṇṇabimbaṃ viya taṃ nisinnaṃ chāyañca tassā ṭhitame’va disvā;
如同金色之影,彼安坐者之影与其身形并立于地。
Tamabravī dhātijano’pagantvā ‘‘puttassa te abbhutamī’disanti.’’
守护者见之,言道:「汝子当出世奇妙德行。」
§134
134.
Visuddhacandānanabhāsurassa sutvāna taṃ paṅkajalocanassa;
闻清净檀香光辉之音,注视彼淤泥之眼者;
Savandanaṃ me dutiya’nti vatvā puttassa pāde sirasā’bhivandi.
我第二次称呼时,用头礼拜儿子的足部。
§135
135.
Tadaññānipi lokasmiṃ jātā’nekavidhabbhutā;
当时世间众生亦生起多种殊异现象;
Dassitā me samāsena ganthavitthārabhīrunā.
我所见皆整体而显现,既详尽又展开。
§136
136.
Yasmiṃ vicittamaṇimaṇḍitamandirānaṃ,
其中有用各种宝石装饰的宫殿,
Nānāvitānasayanāsanamaṇḍitānaṃ;
有各种形状各异的卧处、坐具装饰其间;
Nisseṇi seṇi puthubhūmikabhūsitānaṃ,
堆叠如群聚,如同覆盖大地的聚集,
Tiṇṇaṃ utūnama’nurūpama’laṅkatānaṃ.
有三种草具,上面整齐适合配合装饰而陈列。
§137
137.
Siṅgesu raṃsinikarā suramandirānaṃ,
在狮子象征的宫殿中,有使其光彩夺目的装饰,
Siṅgesu raṃsimapahāsakarā’va niccaṃ;
在狮子象征处,有常显光辉使其光彩夺目的装饰。
Ādiccaraṃsi viya paṅkajakānanāni,
犹如最初盛开的莲花丛林,
Lokānanambujavanāni vikāsayanti.
世间如同莲林般绽放生长。
§138
138.
Nānā maṇivicittāhi bhittīti vanitā sadā;
女子常以各种宝石妆饰自身;
Vinā’pi dappaṇacchāyaṃ pasādhenti sakaṃ tanuṃ.
即使没有华丽的装饰,她们亦令身体悦目端庄。
§139
139.
Telāsanagasaṅkāsaṃ vilocanarasāyanaṃ;
光滑细腻之座垫,宛如镜面之疗养之所;
Sudhālaṅkatapākāravalayaṃ yattha dissate.
彼处环绕以精致华丽的饰环,显现其境。
§140
140.
Indanīloruvalayaṃ nānā ratanabhūsitaṃ;
燃棉制成之裙饰,镶嵌各色宝石华饰;
Dissate’va sadā yasmiṃ parikhānekapaṅkajā.
如同那常现若莲花周绕之景象,显现于彼处。
§141
141.
Patvāna vuddhiṃ vipule manuññe,
观见众生广泛增长,
Bhutvāna kāme ca tahiṃ vasanto;
成为欲乐中安住者;
Gacchaṃ tilokekavilocano so,
独自游走于三界中者,
Uyyānakīḷāya mahāpathamhi.
行于园中大道之上。
§142
142.
Kamena jiṇṇaṃ byadhitaṃ matañca,
被欲望沉重折磨,衰老困扰者,
Disvāna rūpaṃ tibhave viratto;
见色时于三界分别放逸,
Manoramaṃ pabbajitañca rūpaṃ,
于此舍弃人间随喜的色,
Katvā ratiṃ tamhi catutthavāre.
于第四日中心生欢喜。
§143
143.
Suphullanānātarusaṇḍamaṇḍitaṃ sikhaṇḍisaṇḍādidijūpakūjitaṃ;
花开繁茂,枝叶交错如盖,顶上有角,角上有饰物,
Sudassanīyaṃ viya nandanaṃ vanaṃ manoramuyyānama’gā mahāyaso.
庄严秀丽,若乐园中花园,甚为美妙,名声广大。
§144
144.
一百四十四。
Suraṅganā sundarasundarīnaṃ manorame vāditanaccagīte surindalīlāya;
天女们于众多美丽绝伦的同伴中,优雅地演奏歌舞,伴随着天神的嬉戏玩乐;
Tahiṃ narindo ramitva kāmaṃ dipadāna’mindo.
此时国王沉浸于欢愉之中,如同沉醉于人间的欲乐。
§145
145.
一百四十五。
Ābhujitvāna pallaṅkaṃ nisinno rucirāsane;
他放下行李,坐于华美的座椅上;
Kārāpetuma’cintesi dehabhūsana’mattano.
未曾迟疑,意欲尽兴享受身心的种种怡乐。
§146
146.
Tassa cittaṃ viditvāna vissakammassi’daṃbravī;
观其心已明白,宣说此祝祷者:
Alaṅkarohi siddhattha’miti devānamissaro.
‘请为我成就此殊胜圣殊法,天帝何其神圣!’
§147
147.
Tenā’ṇatto’pagantvāna vissakammo yasassino;
彼祝祷者言:‘我已亲身至此,祝愿荣耀者,
Dasadussasahassehi sīsaṃ veṭhesi sobhanaṃ.
以一万恶鬼之首,护持庄严美好头颅。’
§148
148.
Tanuṃ manuññampi akāsi sobhanaṃ,
亦有人身为最美妙,
Anaññasādhāraṇalakkhaṇujjalaṃ;
具无与伦比之殊胜特征光采;
Vicittanānuttamabhūsanehi so,
此人以无上华饰所装饰,
Sugandhigandhuppalacandanādinā.
佩以芳香香花、檀香等。
§149
149.
Vibhūsito tena vibhūsitaṅginā,
被那身具华美者装饰,
Tahiṃ nisinno vimale silātale;
彼于清净戒地端坐;
Suraṅganāsannibhasundarīhi so,
近似诸天宫女曼妙者,
Purakkhato devapatīva sobhati.
从前犹如天帝般光彩照人。
§150
150.
Suddhodananarindena pesitaṃ sāsanuttamaṃ;
由净头王所遣,最胜教法。
‘‘Putto te putta jāto’’ti sutvāna dīpaduttamo.
闻言『子者,汝所生也』,此为彼国中最尊之语。
§151
151.
‘‘Mama’jja bandhanaṃ jātaṃ’’iti vatvāna tāvade;
语云『今日我所生之缚已生』,如是言时,
Samiddhaṃ sabbakāmehi agamā sundaraṃ puraṃ.
所有贪欲火燃尽,进至美好城池安住。
§152
152.
Ṭhitā uparipāsāde kisāgotami taṃ tadā;
当时吉绍哥多米止居于高阁之上。
Rājentaṃ sataraṃsi’ṃva rājaṃ disvā kathe si’daṃ.
国王见到了如同七十岁的老王一般的人,便开始这样谈论。
§153
153.
一百五十三。
‘‘Yesaṃ sūnu ayaṃ dhīro yā ca jāyā imassa tu;
“这儿这些王子,此人聪慧,正是他的儿子;
Te sabbe nibbutā nūna sadā’nūnaguṇassa ve’’.
无疑他们全都现已证得涅槃,常常具足最起码的善德。”
§154
154.
一百五十四。
Itī’disaṃ giraṃ sutvā manuññaṃ tāya bhāsitaṃ;
听闻以上的话语,对人类所说的此语言;
Sañjātapītiyā pīno gacchamāno sakālayaṃ.
清凉爽净的饮酒,早晨行去。
§155
155.
一百五十五。
Sītalaṃ vimalaṃ hāriṃ hāraṃ taṃ rativaḍḍhanaṃ;
凉爽清净的酒,释放放下,使欲望增长;
Pesetvā santikaṃ tassā omuñcitvāna kaṇṭhato.
斟满后送到面前,吞咽于喉间。
§156
156.
一百五十六。
Pāsādama’bhirūhitvā vejayantaṃ’va sundaraṃva;
登上宫殿,宛如美人微笑,显露胜利之态;
Nipajji devarājā’va sayane so mahārahe.
如同天帝降临睡卧,彼伟大的尊者亦如是安坐。
§157
157.
一百五十七。
Sundarī taṃ purakkhatvā surasundarisannibhā;
丽人们走在前面,宛如天女一般美丽,
Payojayiṃsu naccāni gītāni vividhāni’pi.
演绎着各种舞蹈与歌唱。
§158
158.
一百五十八。
Pabbajjābhirato dhīro pañcakāme nirālayo;
坚决出家修行者,意志坚固,远离五欲之所,无所迷恋。
Tādise naccagīte’pi na ramitvā manorame.
如是,在舞乐歌唱中也不那样沉迷于欢娱壮丽。
§159
159.
一百五十九。
Nipanno vissamitvāna īsakaṃ sayane tahiṃ;
当坐下来休息,息灭欢喜之心,退于卧具之处;
Pallaṅkamā’bhujitvāna mahāvīro mahīpati.
解脱坐具,英勇无畏的大君王如此行。
§160
160.
一百六十。
Nisinno’va’nekappakāraṃ vikāraṃ,
如同坐着,经受各种变化,
Padisvāna niddupagānaṃ vadhūnaṃ;
饶有成就的女子们离开睡眠之处;
Gamissāmi’dānī’ti ubbiggacitto,
现今怀着坚决心意,决意要去;
Bhave dvāramūlaṃ’pagantvāna rammaṃ.
穿过现世之门槛,进入美好欢乐之所。
§161
161.
Ṭhapetvāna sīsaṃ subhummārakasmiṃ,
将头颅安置于美好基座之上,
Suṇissāmi dhīrassa saddanti tasmiṃ;
将聆听贤人对他发出的声音。
Nipannaṃ sudantaṃ pasādāvahantaṃ,
已堪破已远离,引起安稳心悦乐,
Sahāyaṃ amaccaṃ mahāpuññavantaṃ.
为善知识伴侣,具有大善德者。
§162
162.
Acchannasavanaṃ channaṃ āmantetvā kathesi’daṃ;
隐蔽听闻之处,遮蔽处,他以此告泽;
‘‘Ānehi iti kappetvā kanthakaṃ nāma sindhavaṃ.’’
『以「来吧」号召,名为坎陀迦的铁马。』
§163
163.
So channo patigaṇhitvā taṃ giraṃ tena bhāsitaṃ;
于是,他遮盖并压制了那番话语,
Tato gantvāna kappetvā sīghamā’nesi sindhavaṃ.
随后去到那里,迅速地驾船渡海。
§164
164.
Abhinikkhamanaṃ tassa ñatvā varaturaṅgamo;
知晓他出发前往的时间和时机,当时适宜的征程;
Tena sajjiyamāno so hesāravamu’dīrayi.
准备好一切后,他开始发出明晰的声音。
§165
165.
Pattharitvāna gacchantaṃ saddaṃ taṃ sakalaṃ puraṃ;
听闻而起,前往之声响彻整个村庄;
Sabbe suragaṇā tasmiṃ sotuṃ nā’daṃsu kassaci.
诸天众皆未于此处闻听有一人。
§166
166.
Atha so sajjanānando uttamaṃ puttama’ttano;
尔时,善男子那难陀生起最高之念;
Passitvā paṭhamaṃ gantvā pacchā buddho bhavāma’haṃ.
观之,先前往之,继而曰:我当成佛。
§167
167.
Cintayitvāna eva’mpi gantvā jāyānivesanaṃ;
深思熟虑之后,即使前往生死所在之处;
Ṭhapetvā pādadu’mmāre gīvaṃ anto pavesiya.
安放双足于床榻之上,舌头收回入内。
§168
168.
Kusumehi samākiṇṇe devindasayanūpame;
花朵铺满,宛如天王的寝床般;
Nipannaṃ mātuyā saddhiṃ sayane sakama’trajaṃ.
与母亲同处卧榻,共眠无惧子女之处。
§169
169.
Viloketvāna cintesi iti lokekanāyako;
观视之后思惟,此即世上第一的见解者;
Sacā’haṃ deviyā bāhuma’panetvā mama’trajaṃ.
今我以真诚意,摄受女神,不负我小儿;
§170
170.
Gaṇhissāma’ntarāya’mpi kareyya gamanassa me;
让我们彼此互助,即使有阻碍,也能前行;
Pabujjhitvā mahantena pemene’sā yasodharā.
此乃与伟大慈爱者——同胞姐妹——所生感情;
§171
171.
Buddho hutvā punā’gamma passissāmī’ti atrajaṃ;
在此,『佛陀成道已』者,意为如来已得觉悟,『再返当观』,指将再度回转观看之义。
Narādhipo tadā tamhā pāsādatalato’tari.
当时,那人王便从王宫高台上下去。
§172
172.
Pesalānanakaraṅghipaṅkajā hāsaphenabhamuvīcibhāsurā;
『分离纯净如莲花瓣者』,意指洁净的莲花瓣,『含笑光明』者,形容唇如蔷薇般带笑而明艳。
Nettanīlakamalā yasodharākomudī’va nayanālipatthitā.
『眼如碧蓝莲花』,形容双目清澈,『如树荫中莲花的含苞花蕾』,意指眼光和蔼清净如初绽莲花。
§173
173.
Samattho assa ko tassā jahituṃ dehasampadaṃ;
谁能够放弃身体资产呢?
Vindamāno vinā dhīraṃ ṭhitaṃ paramimuddhani.
即便获得也不能无智者稳固至高无上的安稳。
§174
174.
‘‘Asso sāmi mayānīto kālaṃ jāna rathesabha’’;
『仆人啊,奴仆啊,认识时间吧,犹如战车之王』;
Iti abravi channo so bhūpālassa yasassino.
被称作国王的威名者如此告诫侍从。
§175
175.
Mahīpati tadā sutvā channeno’dīritaṃ giraṃ;
当时大地之主听闻,披着衣服走出未曾开口之山;
Pāsādā otaritvāna gantvā kanthakasantikaṃ.
下了楼阁,前往近处马颈之处。
§176
176.
Tassi’daṃ vacanaṃ bhāsi sabbasattahite rato;
他在此时发出言语,专心于众生利益;
‘‘Kanthaka’jje’karattiṃ mā tārehi’’ sanarāmaraṃ.
他说:“马颈之上独立者啊,不要解救萨难天王。”
§177
177.
Lokamu’ttārayissāmi buddho hutvā anuttaro;
我将超越世间,成为无上之佛;
Bhavasāgarato ghorajarādimakarākarā.’’
断绝于生死大海,灭除可怖的老死诸魔。
§178
178.
Idaṃ vatvā tamā’ruyha sindhavaṃ saṅkhasannibhaṃ;
说完此语,世尊登上似云堆积的江水,
Gāhāpetvāna channena sudaḷhaṃ tassa vāladhiṃ.
以洪亮声音使他那强烈痛苦得到掩蔽。
§179
179.
Patvāna so mahādvārasamīpaṃ samacintayi;
在察觉到此处乃大门近旁时,他细细思量,
Bhaveyya vivaṭaṃ dvāraṃ yena kenaci no sace.
此处应有一阔大的门,若无他门可通达。
§180
180.
Vāladhiṃ gahiteneva saddhiṃ channena kanthakaṃ,
像手掌紧握般合拢,颈部被覆盖,
Nippīḷayitvā satthīhi imamaccuggataṃ subhaṃ;
受制于绳索,束缚在此美好的树丛中;
Ullaṅghitvāna pākāraṃ gacchāmī’ti mahabbalo.
这强大有力者踰越围栏,言道“我将前行”。
§181
181.
Tathā thāmabalūpeto channo’pi turaguttamo;
于是,那位马匹最优者,虽被覆盖,却依然具有强大力量;
Visuṃ visuṃ vicintesuṃ pākāraṃ samatikkamaṃ.
他反复深思熟虑,超越了囹圄的束缚。
§182
182.
Tassa cittaṃ viditvāna moditā gamane subhe;
了知彼心意之后,欢喜于优美的行走;
Vivariṃsu tadā dvāraṃ dvāre’dhiggahitā surā.
那时酒鬼们都远离门口,不敢进入门中。
§183
183.
Taṃ siddhatthama’siddhatthaṃ karissāmī’ti cintiya;
思惟『我应当成就其意未成之事』,
Āgantvā tassi’daṃ bhāsi antalikkhe ṭṭhitantiko.
来到那里,于空中立定而说。
§184
184.
‘‘Mā nikkhami mahāvīra ito te sattame dine;
“伟大勇士啊,莫于第七日离去;
Dibbaṃ tu cakkaratanaṃ addhā pātubhavissati.’’
天眼宝轮必于此处显现。”
§185
185.
Iccevaṃ vuccamāno so antakena mahāyaso;
当时,那受大威名的终结者(死亡)如此说:
‘‘Ko’si tvami’ti’’taṃ bhāsi māro ca’ttānamā’disi.
魔王向那人说:『你是谁?』以此唤起其自觉。
§186
186.
‘‘Mārajānāma’haṃ mayhaṃ dibbacakkassa sambhavaṃ;
魔王言:『我名为魔,是天眼力出生者;
Gaccha tvami’dha mā tiṭṭha na’mhi rajjenamatthiko.
你去吧,不要留在我这里,我非此世界所有。』
§187
187.
Sabbaṃ dasasahassimpi lokadhātuma’haṃ pana;
即使整个世界有千万亿众多世界,
Unnādetvā bhavissāmi buddho lokekanāyako.’’
我犹如种子般潜藏其中,将来必然成佛,成为众生唯一的领袖。
§188
188.
Evaṃ vutte mahāsatte attano giramu’ttariṃ;
如是世尊一说完自己的誓愿,
Gāhāpetuma’sakkonto tatthe’va’ntaradhāyi’so.
因无法实现使命,遂于当处隐匿不现。
§189
189.
一百八十九。
Pāpimassa idaṃ vatvā cakkavattisirimpi ca;
谓恶者如此,乃至世王之荣也;
Pahāya khepiṇḍaṃ’va paccusasamaye vasiṃ.
如舍弃虚空之球而住于现时。
§190
190.
一百九十。
Gacchantama’bhipūjetuṃ samāgantvāna tāvade;
迄至聚集而前去敬礼,
Ratanukkāsahassāni dhārayantā marū tahiṃ.
持宝刀千,再多也在沙漠之地。
§191
191.
Pacchato purato tassa ubhopassesu gacchare;
其左右两侧各有两条侧廊延伸,
Tathe’va abhipūjentā supaṇṇā ca mahoragā.
以及同样被涂饰的,鲜艳华美的巨龙饰物。
§192
192.
Suvipulasurasenā cārulīlābhirāmā,
色彩斑斓的龙虎众多,威仪庄严,动作优美,令人愉悦,
Kusumasaliladhārā vassayantā nabhamhā;
如花瓣撒落、流水流淌,悬挂于天空,缓缓降落。
Ihahi dasasahassī cakkavāḷā gatā tā,
在此,有一上首轮转天下者达十万,
Sukhumatanutametodaggudaggā caranti.
行走其间,体态细妙柔软,形体高长,来回穿行。
§193
193.
Yasmiṃ sugandhavarapupphasudhūpa cuṇṇa,
彼处有极其芬芳的上等花朵、香烟与香粉,
Hemaddhajappabhutibhāsuracārumagge;
道上光彩照人,如戴金饰华美之路;
Gacchaṃ mahājavavaraṅga turaṃga rājā,
大跑马之王,乘疾驰良驹,奔驰而过,
Gantuṃ na sakkhi javato kusumādilaggo.
不能迅速前往,因身着有花朵等装饰。
§194
194.
Itthaṃ tamhi pathe ramme vattamāne mahāmahe;
如是,在那条林间路径上行走的伟大力士,
Gacchanto rattisesena tiṃsayojanamañjase.
夜间行进,距离三十由旬光明清晰。
§195
195.
Patvā’nomānadītīraṃ piṭṭhito turagassa so;
过了安那旃陀河岸,骑在马背之上;
Otaritvāna vimale sītale sikatātale.
越过清净凉爽的流水之后,
§196
196.
Vissamitvā idaṃ vatvā ‘‘gacchāhī’ti sakaṃ puraṃ;
说完这番话,众人一齐向前行进;
Ābharaṇāni ādiya channe’maṃ guragampi ca.’’
披戴首饰和服饰,还有那头大象。
§197
197.
Ṭhito tasmiṃ mahāvīro accanta nisitā’sinā;
那位伟大的勇士站立在那里,端坐于宝座之上;
Sugandhavāsitaṃ moḷiṃ chetvā’nukkhipi ambare.
剪断散发着芬芳香气的茉莉花,将其散布于空中。
§198
198.
Cāruhemasumuggena kesadhātuṃ nabhuggataṃ;
用美丽如六月池水般清澈的发为器,洁净头发。
Pūjanatthaṃ sahassakkho sirasā sampaṭicchiya.
为了供养,千手天王以头顶洒净。
§199
199.
Vilocanānandakarindanīlamayehi cūḷāmaṇi cetiyaṃ so;
以清净蓝色宝石装饰的宝塔,令人赏心悦目。
Patiṭṭhapesā’malatāvatiṃse ubbedhato yojanamattamaggā.
建立于清净无垢之处,所达长度约为四十五由旬。
§200
200.
Uttamaṭṭhaparikkhāraṃ dhāretvā brahmunābhataṃ;
持守最高之辅助救济,达到梵天境界;
Ambare’ca pavijjhittha varaṃ dussayugampi ca.
并进入天际,逾越劫难之险恶。
§201
201.
二百零一。
Tamā’dāya mahābrahmā brahmaloke manoramaṃ;
大梵天摄受此物,于梵天世间显现美妙景象;
Dvādasayojanubbedhaṃ dussathūpaṃ akārayi.
他制造了一座长达十二由旬的不祥塔。
§202
202.
Nāmenā’nupiyaṃ nāma gantvā ambavanaṃ tahiṃ;
凭借不悦耳的名字,不去追寻名声,弃除招致困扰的意念;
Sattāhaṃ vītināmetvā pabbajjāsukhato tato.
经历七个星期的清零洗涤后,才安然出家。
§203
203.
Gantvāne’kadinene’va tiṃsayojanamañjasaṃ;
仅仅一日之内,到达三十由旬明净之地;
Patvā rājagahaṃ dhīro piṇḍāya cari subbato.
有德者前往王舍城行乞。
§204
204.
Indanīlasilāyā’pi katā pākāragopurā;
也建造了蓝色琉璃石制的回廊与楼阁;
Hemacalā’va dissanti tassā’bhāgi tahiṃ tadā.
其光彩宛若黄金山一般,当时在那里显现。
§205
205.
Ko’yaṃ sakko nukho brahmā māro nāgo’tiādinā;
彼为谁?是天帝?是婆罗门?是魔王?是龙?等诸存在?
Bhiyyo kotuhaḷappatto padisvā taṃ mahājano.
更加生起了强烈的好奇心,觀看那众多的人群。
§206
206.
二百零六。
Pavisitvā garahetūna bhattaṃ yāpanamattakaṃ;
进入酒馆,以生活为目的饮食;
Yugamattaṃ’va pekkhanto gacchanto rājavīthiyaṃ.
好像注视着某个伙伴一般,行走于皇城大道上。
§207
207.
二百零七。
Mathitaṃ merumanthena samudda’va mahājanaṃ;
如同波涛翻滚的海洋,众多的人群聚集在一起;
Tamhā so ākulī katvā gantvā paṇḍavapabbataṃ.
那时,他镇定下来,前往贤者山。
§208
208.
Tato tasse’va chāyāya bhūmibhāge manorame;
于是,在同样的树荫下,地面上一处风景宜人的地方;
Nisinno missakaṃ bhattaṃ paribhuñjitumā’rabhi.
他坐下,开始享用祭祀供养的食物。
§209
209.
Paccavekkhaṇamattena antasappaṃ nivārisa;
他专注于回顾观察,内心的杂念被完全消除;
Dehavammikato dhīro nikkhamantaṃ mahabbalo.
身根调伏者为智者,出家者具大神力。
§210
210.
二百一十。
Bhutvāna bimbisārena narindena narāsabho;
成为彼沙利多长老,如人成尊,诸王之王;
Nimantino’pi rajjena upagantvāna’nekadhā.
虽受国王召唤,而至彼处,方式种种。
§211
211.
二百一十一。
Paṭikkhipiya taṃ rajjaṃ atha tenā’bhiyācito;
断除彼国,随后由其请求所得;
Dhammaṃ desehi mayhanti buddho hutvā anuttaro.
世尊在此教法中,为众生宣讲正法,已成无上觉者。
§212
212.
二百一十二。
Datvā paṭiññaṃ manujādhipassa dhīro’pagantvāna padhānabhūmiṃ;
智慧者为人王付誓立志,远离放逸,立定坚固之地;
Anaññasādhāraṇadukkarāni katvā tato kiñci apassamāno.
历经常人难及之苦行,而后止息一切烦恼。
§213
213.
二百一十三。
Oḷārikannapānāni bhuñjitvā dehasampadaṃ;
食用稻草和谷壳,节制身身财产;
Patvā’japālanigrodhamūlaṃ patto suro viya.
他抓住了无声无息守护的榕树根,如同猛虎一般。
§214
214.
二百一十四。
Puratthā’bhimukho hutvā nisinno’si jutindharo;
面向东方坐下,身为尊贵之人;
Dehavaṇṇehi nigrodho hemavaṇṇo’si tassa so.
此榕树色如身色,其色金黄光辉甚显。
§215
215.
二百一十五。
Samiddhapatthanā ekā sujātā nāma sundarī;
有一株名为苏迦陀的美丽火苗独自燃起;
Hemapātiṃ sapāyāsaṃ sīsenā’dāya onatā.
持缨者托负着疾病的头颅,承受苦难。
§216
216.
二百一十六。
Tasmiṃ adhiggahītassa rukkhadevassa tāvade;
在此承受果报的树神,有此等况;
Baliṃ dammī’ti gantvāna disvā tā dīpaduttamaṃ.
行至‘我将献祭’之地,见此地光明最为明朗。
§217
217.
二百一十七。
Dovo’ti saññāya udaggacittā pāyāsapātiṃ pavarassa datvā;
二者名为识,用此名表达高贵心怀,将乳浆以最尊贵者献上;
‘‘Āsiṃsanā ijjhiyathā hi mayhaṃ tuyhampi sā sāmi samijjhitū’ti.’’
『若为我所爱,愿汝也为所爱,彼主亦已调伏我』者,
§218
218.
二百一十八。
Icce’vaṃ vacanaṃ vatvā gatā tamhā varaṅganā;
乃彼大士说此语毕,彼善女离去;
Atha pāyāsapātiṃ taṃ gahetvā munipuṅgavo.
尔时大士持取乳粥,
§219
219.
二百一十九。
Gantvā nerañjarātīraṃ bhūtvā taṃ varabhojanaṃ;
往至涅兰伽河岸,成为彼上等饮食;
Paṭisotaṃ pavissajji tassā pātiṃ manoramaṃ.
进入入定,守护清净,令人愉悦。
§220
220.
第二百二十。
Jantālipālimananettavilumpamānaṃ,
如同穿刺微细荆棘,用眼睛极力避开的,
Samphullasālavanarājivirājamānaṃ;
绽放繁密树冠,林中诸王光辉灿烂;
Devindanandanavanaṃ’va’bhinandanīya,
宛若天上诸天所喜的花林,非常可敬赞叹,
Mu’yyānamu’ttamataraṃ pavaro’pagantvā.
乃至登至最上之妙园而至,首屈一指,无可匹敌。
§221
221.
二百二十一。
Katvā divāvihāraṃ so sāyaṇhasamaye tahiṃ;
白昼游行毕,他于黄昏时分停住身躯;
Gacchaṃ kesaralīlāya bodhipādapasantikaṃ.
前往如金丝缠绕般美妙的觉道之树前。
§222
222.
二百二十二。
Brahmasurāsuramahoragapakkhirāja,
梵天、天人、阿修罗、大蛇及鸟王,
Saṃsajjitoruvaṭume dipadānamindo;
聚集于菩提树周围,尊敬世尊之足。
Pāyāsi sotthiyadvijo tiṇahārako taṃ,
波耶悉,净洁的婆罗门,是取三种草料者,
Disvāna tassa adadā tiṇamuṭṭhiyo so.
见此之后,他就不再采摘草料。
§223
223.
Indivarāravindādikusumāna’mbarā tahiṃ;
如青莲花、蓝莲花等诸多花朵繁盛之天衣,
Patantī vuṭṭhidhārā’va gacchante dīpaduttame.
如同降下的雨露,向高处的光明而去。
§224
224.
Cārucandanacuṇṇādi’dhupagandhehi nekadhā;
由美妙的檀香粉等多种芳香所熏染,
Anokāso’si ākāso gacchante dīpaduttame.
天界的空间是真实的空间,诸光明众一同前往光辉显现者那里。
§225
225.
Ratanujjalachattehi cāruhemaddhajehi ca;
由华丽宝石光辉的伞盖及美丽的花朵装饰,
Anokāso’si ākāso gacchante dipaduttame.
天界的空间是真实的空间,诸光明众一同前往光辉显现者那里。
§226
226.
Velukkhepasahassehi kīḷantehi marūhi’pi;
即使在旷野中,有成百上千的戏耍者,
Anokāso’si ākāso gacchante dipaduttame.
天空依然广阔,高处依旧有飞鸟来去。
§227
227.
Suradundubhivajjāni karontehi marūhipi;
即使在旷野中,有奏响号角与战鼓者,
Anokāso’si ākāso gacchante dipaduttame.
天空依然广阔,高处依旧有飞鸟来去。
§228
228.
Suraṅganāhi saṅgitiṃ gāyantihi’pi’nekadhā;
天女们合唱歌声多样繁复;
Anokāso’si ākāso gacchante dipaduttame.
天空广大无边,如飞禽翱翔其上。
§229
229.
二百二十九。
Manoramā kiṇṇarakiṇṇaraṅganā,
妙乐鸟般的琴声婉转动听,
Manoramaṅgā uragoragaṅkanā;
优美的歌舞如巨蛇般盘旋;
Manoramā tamhi ca naccagītiyo,
那美妙优雅的舞蹈与歌唱在其中欢腾。
Manoramā’nekavidhā pavattayuṃ.
众多美妙种类纷纷发生。
§230
230.
二百三十。
Tadā mahoghe’va mahāmagehi,
彼时在广大云层之中,
Pavattamāne iti so mahāyaso;
正当大风猛烈吹拂,故名“强风”。
Tiṇe gahetvā tibhavekanāyako,
三人携手,担当三界的领袖,
Upāgato bodhidumindasantikaṃ.
前往如来圣者所在之处传授觉悟。
§231
231.
Viddumāsitaselaggarajatācalasannibhaṃ;
似已知晓、如月光皎洁、不动摇、坚固难破之铁锭;
Katvā padakkhiṇaṃ bodhipādapaṃ dipaduttamo.
完成绕行供养菩提树足,乃步行之最第一。
§232
232.
Puratthimadisābhāge acale raṇadhaṃsake;
于东方方向,不动摇、如铁锭般坚固;
Mahītale ṭhito dhīro cālesi tiṇamuṭṭhiyo.
站立于大地上之智者,拔起青草拨动之。
§233
233.
二百三十三。
Viddasahatthamatto so pallaṅko āsi tāvade;
他躺下时右手支撑,正如当时那样依靠床榻而坐;
Atha naṃ abbhutaṃ disvā mahāpañño vicintayi.
然后看到这一奇异景象,具大智慧者细心思惟。
§234
234.
二百三十四。
‘‘Maṃsalohitamaṭṭhi ca nahārū ca taco ca me;
「肉体、血液、骨头,以及皮肤,均为我所有;
Kāmaṃ sussatu nevā’haṃ jahāmi vīriyaṃ’’iti.
若欲弃离欲乐之心,吾决不舍精神精进。」
§235
235.
二百三十五。
Ābhujitvā mahāvīro pallaṅkama’parājitaṃ;
大勇士克服一切困难,攻克敌阵,立于床榻之上,无所未胜;
Pācinābhimukho tasmiṃ nisīdi dīpaduttamo.
正面向敌,坐于阵前,光辉卓绝。
§236
236.
二百三十六。
Devadevassa devindo saṅkhamā’dāya tāvade;
诸天之王、天帝,携带法器来到此地;
Vīsuttarasatubbedhaṃ dhamayanto tahiṃ ṭhito.
他站立于此,面向二十天净饭王,宣扬佛法。
§237
237.
二百三十七。
Dutiyaṃ puṇṇacandaṃ’va setacchattaṃ tiyojanaṃ;
像满月那样白净的遮盖,长达三由旬;
Dhārayanto ṭhito sammā mahābrahmā sahampati.
站立其上,正是伟大的梵天同住护持。
§238
238.
二百三十八。
Cārucāmaramā’dāya suyāmo’pi surādhipo;
带着美丽的佳木,天王虽疲惫仍努力;
Vījayanto ṭhito tattha mandaṃ mandaṃ tigāvutaṃ.
在那里屡次站立,缓慢缓慢地三百余年。
§239
239.
二百三十九。
Beluvaṃ vīṇamā’dāya suropañcasikhavhayo;
携带着编制华丽的五弦琴,头饰以精美的花冠,
Nānāvidhalayopetaṃ vādayanto tathā ṭhito.
演奏着各种不同的曲调,立于原地。
§240
240.
二百四十。
Thutigītāni gāyanto nāṭakīhi purakkhato;
唱着赞歌,伴随着戏剧般的前奏;
Tathe’va’ṭṭhāsi so nāgarājā kālavhayo’pi ca.
同样,那位城王也站立着,头戴时令花冠。
§241
241.
二百四十一。
Gahetvā hemamañjusā surapupphehi pūritā;
捧持着金色的曼殊沙华,以天花盛满;
Pūjayantā’va aṭṭhaṃsu battiṃsā’pi kumārikā.
好似供养一般,有三十八位少女侍立。
§242
242.
二百四十二。
Sendadevasaṅghehi tehi itthaṃ mahāmahe;
他们与众天人集聚在那里,如是这般盛大壮严;
Vattamāne tadā māro pāpimā iti cintayi.
当时魔王思惟,认为这是罪恶之事。
§243
243.
二百四十三。
‘‘Atikkamitukāmo’yaṃ kumāro visayaṃ mama;
『此少儿欲超越境界,','829':'贤者谓:今当成就彼成就。』如是说。
Siddhattho atha siddhatthaṃ karissāmī’’ti tāvade.
『悉达多』者,谓『我将成就此愿』,即刻便是。
§244
244.
二百四十四。
Māpetva bhiṃsanatarorusahassabāhuṃ,
未毁伤凶猛虎狼与百臂恶兽,
Saṅgayha tehi jalitā vividhāyudhāni;
聚集它们,燃烧多种兵器。
Āruyha cāru diradaṃ girimekhalākkhyaṃ,
登上秀丽巍峨,远望如山脉环绕,
Caṇḍaṃ diyaḍḍhasatayojanamāyataṃ taṃ.
高耸险峻,宽广达一千八百由旬。
§245
245.
二百四十五。
Nānānanāya’nalavaṇṇasiroruhāya,
身披色彩斑斓的火焰,
Rattoruvaṭṭabahiniggatalocanāya;
目如夜空中轮转的月轮;
Daṭṭhoṭṭhabhiṃsanamukhāyu’ragabbhujāya,
展露坚坚锐利的牙齿,生有犄角,肩如犍牛。
Senāya so parivuto vividhāyudhāya.
军队被各种兵器包围。
§246
246.
二百四十六。
Tattho’pagamma atibhīmaramaṃ ravanto,
到彼处后极其恐怖,人们大声咆哮,
Siddhatthame’tha iti gaṇhatha bandhathe’maṃ;
说“此处就是悉达多,拿住他吧”;
Āṇāpayaṃ suragaṇaṃ sahadassanena,
以极具威严的天众一道出现,
Caṇḍānīluggatapicuṃ’va palāpayittha.
像狂暴的怒风将羽毛撕碎般动摇激奋。
§247
247.
Gambhīramegharavasantibhavaṇḍanādaṃ,
深沉的乌云,雷声隆隆,
Vātaṃca māpiya tato subhagassa tassa;
风吹过带来令人愉快的凉爽,
Kaṇṇampi vīvaravarassa manoramassa,
连耳朵也因清凉宜人的声音而喜悦,
No āsiyeva calituṃ pabhu antakotha.
不是那样轻易移动,而是有终止感。
§248
248.
Saṃvaṭṭavuṭṭhijavasannibhabhīmaghora,
聚集成团、交织拥挤的,令人恐惧的激烈火焰,
Vassaṃ pavassiya tato’dakabindukampi;
降落时如同雨季,连水珠也从中滴落;
Nāsakkhi netuma’tulassa samīpakampi,
无以目视,火势极猛连附近都无从接近,
Disvā tama’bbhutama’tho’pi sudummukho so.
见到此景,虽惊异无比,但脸色却极其严厉。
§249
249.
Accantabhīmanaḷaaccisamujjaloru,
极为恐怖,火焰如烈芒之火焰纷纷闪辉,
Pāsānabhasmakalalāyudhavassadhārā;
如巨石灰尘般纷飞的武器雨,
Aṅgārapajjalitavālukavassadhārā,
如炽热炭火燃烧的沙砾雨,
Vassāpayittha sakalāni imāni tāni.
此等一切诸物,皆在雨中被淋湿。
§250
250.
二百五十。
Mārānubhāvabalato nabhato’pagantvā,
因魔力显现的威能,飞升天际,
Patvāna puññasikharuggatasantikaṃ tu;
跌落于善果之顶峰近旁。
Mālāguḷappabhūtibhāvagatāni’thāpi,
谓诸如花环、果实、灯火、宝珠等之形态,
Lokantare’va timiraṃ timiraṃ sughoraṃ.
乃至他世间中,亦有极为严重之黑暗。
§251
251.
二百五十一。
Māpetva mohatimirampi hatassa tassa,
去除熄灭这愚痴黑暗,
Dehappabhāgi sataraṃsisatoditaṃ’va;
犹如断绝身上百二十八根毛发一般;
Jātaṃ manoramataraṃ atidassanīya,
依生而成更为可爱且极为显现者,
Mā’lokapuñjama’valokiya pāpadhammo.
恶法不应因观察世间而生起。
§252
252.
二百五十二。
Kopoparattavadano bhukuṭippavārā,
愤怒如猛兽般张口,齿牙利刃锋芒毕露,
Accantabhiṃsanavirūpakavesadhārī;
身披极其破坏丑陋的衣裳,
Accantatiṇhataradhāramasaṅgame’va,
犹如极度渴爱之流汇聚交融,
Cakkāyudhaṃ carataraṃ api merurājaṃ.
即使是象征权威之剑,也似行走于山王般威猛。
§253
253.
二百五十三。
Saṅkhaṇḍayantami’va thūlakalīrakaṇḍaṃ,
如同破碎了的厚重枯枝般,
Vissajji tena’pi na kiñci guṇākarassa;
虽然被弃置,但仍无任何有益之处;
Kātuṃ pahuttamu’pagañchi tato tame’taṃ,
尝试去做许多事,之后离开那处,
Gantvā nabhā kusumachattatamā’ga sīsaṃ.
向着天空下被花伞所遮盖的水面头部而去。
§254
254.
二百五十四。
Vissajjitā’pi senāya selakūṭānalākulā;
纵然已经被击退,但众军如山峦波涛般聚集;
Pagantvā nabhasā mālāgulattaṃ samupāgatā.
穿越天空,宛如云雾缭绕澄净而至。
§255
255.
二百五十五。
Tampi disvā sasoko so gantvā dhīrassa santikaṃ;
见此情形,忧愁者前往贤者身边;
Pāpuṇāti mamevā’yaṃ pallaṅko aparājito.
抵达时,宛如到达我方无敌的床榻。
§256
256.
二百五十六。
Ito uṭṭhaha pallaṅkā iti’bhāsittha dhīmato;
『从此起身卧床』,这是智者所说。
Katakalyāṇakammassa pallaṅkatthāya māra te.
因为造作恶劣之业,为卧病之故,魔君将至。
§257
257.
二百五十七。
Ko sakkhī’ti pavutto so ime sabbe’ti sakkhino;
『谁为见证?』如此发问,『这都是见证人』,
Senāyā’bhimukhaṃ hatthaṃ pasāretvāna pāpimā.
恶人向军队张开手臂,面向军队。
§258
258.
二百五十八。
Ghoranādena’haṃ sakkhi ahaṃ sakkhī’ti tāya’pi;
我以严厉的誓言作证,声称我就是证人,我就是那位见证者;
Sakkhibhāvaṃ vadāpetvā tasse’vaṃ samudīrayi.
断言见证的真相,因此以此说明该义。
§259
259.
二百五十九。
Ko te siddhattha sakkhī’ti atha tenā’tulena’pi;
‘谁是你所称的确实见证者呢?’对此,凭此无比力量,
Mame’ttha sakkhino māra nasanti’ti sacetanā.
有意念坚信:‘魔不能使我这里的见证者灭亡。’
§260
260.
二百六十。
Rattameghopanikkhantahemavijjuvabhāsuraṃ;
夜间乌云密布,明亮的无明如同火焰般显现。
Nīharitvā surattambhā cīvarā dakkhiṇaṃ karaṃ.
熄灭了外界的感官光辉,向右边披上僧衣。
§261
261.
Bhūmiyā’bhimukhaṃ katvā kasmā pāramibhūmiyaṃ;
面向大地,为什么又面对彼岸的土地?
Unnādetvā ni’dāne’vaṃ nissaddāsī’ti bhūmiyā.
抚摸着并依止于此地,大地依此默然无声。
§262
262.
Muñcāpite rave nekasate megharave yathā;
如同天际闪电放出光辉,照亮乌云密布的苍穹;
Buddhanāgabalā nāgaṃ jānūhi supapatiṭṭhitaṃ.
你应知晓,佛陀赖诸龙神之力而安稳坐定。
§263
263.
二百六十三。
Disvāni’dāni gaṇhāti’dāni gaṇhāti cintiya;
见到此时境况,须专心思维,应当谨慎取用;
Sambhinnadāṭhasappo’va hatadappo sudummukho.
犹如折断树杈的木棍,已被毁坏,面目难看。
§264
264.
二百六十四。
Pahāyā’yudhavatthāni’laṅkārāni anekadhā;
抛弃了武器和装饰品,种类繁多各式各样。
Cakkavāḷāvalā yāva sasenāya palāyi so.
逃离到远方的战阵,直至边界。
§265
265.
第二百六十五。
Taṃ mārasenaṃ sabhayaṃ sasokaṃ palāyamānaṃ iti devasaṅghā;
天众说:‘那魔王满怀恐惧和悲伤而逃离。’
Disvāna mārassa parājayo’yaṃ jayo’ti siddhattha kumārakassa.
见到魔王被战胜,这就是胜利,光明王子明了。
§266
266.
第二百六十六。
Sammodamānaṃ abhipūjayantā dhīraṃ sugandhappabhūtihi tasmiṃ;
赞叹礼敬时,心志坚毅,充满芬芳光明,具此特质;
Punā’gatā nekathutīhi sammā ugghosamānā chanavesadhāri.
又被多种怨恨所袭扰,正当合宜呼喊,身怀烦恼烦乱。
§267
267.
二百六十七。
Evaṃ mārabalaṃ dhīro viddhaṃsetvā mahabbalo;
如是,贤者识破魔力,成为大力者;
Ādicce dharamāne’va nisinno acalāsane.
正当开端坚持之时,端坐于不动座处。
§268
268.
二百六十八。
Yāmasmiṃ paṭhame pubbenivāsaṃ ñāṇa’muttamo;
在第一精进中,昔所住处的无上智慧达到极致;
Visodhetvāna yāmasmiṃ majjhime dibbalocanaṃ.
在中间精进中,清净之后显现天眼远见。
§269
269.
So paṭiccasamuppāde atha pacchimayāmake;
依缘起法,接着是最后精进;
Otāretvāna ñāṇaṃsaṃ sammasanno anekadhā.
智慧如是下转,通达多种法义。
§270
270.
Lokadhātusataṃ sammā unnādetvā’ruṇodaye;
彻底揭示世间界相,直至黎明初现之时;
Buddho hutvāna sambuddhosambuddhajalocano.
成就佛陀,成就正觉者,觉者之眼明彻无碍。
§271
271.
‘‘Anekajātisaṃsāraṃ sandhāvissa’’ntiādinā;
『经历无数世轮回』云云;
Udāne’daṃ udānesi pītivegena sādiso.
此为《犹如经》中以勇猛如地之力宣说;
§272
272.
Sallakkhetvāguṇe tassa pallaṅkassa anekadhā;
他将那床的特征和性质,作了多种多样的说明。
Nā tāva’uṭṭhahissāmi ito pallaṅkato iti.
他说:“我暂时不会从这床上起来。”
§273
273.
Samāpattī samāpajjī anekasatakoṭiyo;
入定入圣,蕴集为多达一千万种;
Satthā tatthe’va sattāhaṃ nisinno acalāsane.
世尊正坐在那里,端坐于不动的座位之上。
§274
274.
Ajjā’pi nūna dhīrassa siddhatthassa yasassino;
即使今日,确实具足坚定智慧者、达成目的者、具足声誉者,
Atthi kattabbakiccañhi tasmā āsanamālayaṃ.
由于仍有必须完成的任务,这便是对座位污秽的缘故。
§275
275.
Najahāsī’ti ekaccadevatānā’si saṃsayaṃ;
对某些天人而言,存在“不应嘲笑”这个疑惑;
Ñatvā tāsaṃ vitakkaṃ taṃ sametuṃ santamānaso.
在知晓他们的念头之后,当以安稳的心不予计较。
§276
276.
Uṭṭhāya hemahaṃso’va hemavaṇṇo pabhaṅkaro;
如同金色天鹅起飞,其光辉灿然显现,
Abbhuggantvā nabhaṃ nātho akāsi pāṭihāriyaṃ.
飞跃于天空,王者行诸奇迹,护持天法。
§277
277.
Vitakkame’vaṃ iminā marūnaṃ sammu’pasammā’nimisesi bodhiṃ;
以此念头对治寂灭、平息风尘及追求觉悟;
Sampūjayanto nayanambujehi sattāhama’ṭṭhāsi jayāsanañca.
众生以眼泪恭敬之,立于其前,胜座稳固无摇。
§278
278.
Subhāsurasmiṃ ratanehi tasmiṃ savaṅkamanto varacaṅkamasmiṃ;
在美善的宝石中,于彼处遍布的诸珍宝之中,位于卓越脚步之中;
Manoramasmiṃ ratanālayehi’pi visuddhadhammaṃ vicinaṃ visuddho.
也在悦心的宝石屋内,因深究净法而成净者。
§279
279.
Mūlejapālatarurājavarassa tassa,
彼树根守护者王宝树之下,
Māraṅganānama’malānanapaṅkajāni;
有魔众名为不染之莲;
Sammā milāpiya tato mucalindamūle,
恰当调和后,从那葱郁的根部释放出来。
Bhogindacittakumudāni pabodhayanto.
如同利用心意所生的艳丽莲花般启发众生心识。
§280
280.
二百八十。
Mūle’pi rājayatanassa tassa tasmiṃ samāpattisukhampi vindaṃ;
即使是国王的根本境地,亦能在其中获得圆满的成就喜乐;
Saṃvītināmesi manuññavaṇṇo ekūnapaññāsadināni dhīmā.
由智慧神通所照彻,身具人中之人之相,长寿达九十九岁。
§281
281.
二百八十一。
Anotattodakaṃ dantakaṭṭhanāgalatāmayaṃ;
此为纯净无污染的甘露水,洁净如牙齿、如断牙、如毒蛇。
Harīṭakāgadaṃ bhutvā devindenābhatuttamaṃ.
处于旃陀罗树下,由天帝手中所赐予最高的宝物。
§282
282.
二百八十二。
Vānijehi samānītaṃ samatthamadhupiṇḍikaṃ;
由商人所携带,恰当如中等之重的财物;
Mahārājūpanītamhi pattamhi patigaṇhiya.
被大王所接受,稳稳地收执在袈裟中。
§283
283.
二百八十三。
Bhojanassāvasānamhi japālatarumūlakaṃ;
在食物之残余中,如同榴莲树根那样。
Gantvādhigatadhammassa gambhīrattamanussari.
须当追随已达到深义之法。
§284
284.
二百八十四。
Mahīsandhārako vārikkhandhasannibhako ayaṃ;
此为如大地聚合、近似水蕴者,
Gambhīrodhigato dhammo mayā santo’tiādinā.
谓此法乃我所到达之深义,且称为善法等。
§285
285.
二百八十五。
Dhammagambhīrataṃ dhammarājassa sarato sato;
法王所具之法深密,常恒随行,常畅流布者,
Āsevaṃ takkaṇaṃ dhammaṃ imaṃ me paṭivijjhituṃ.
『如此智慧』者,为求确知此法而生。
§286
286.
二百八十六。
Vāyamanto sampattayācakānaṃ manoramaṃ;
为追求成功者苦心努力,其行可爱;
Kantetvā uttamaṅgañca moḷibhūsanabhūsitaṃ.
以美妙手段牵引,使肢体优越,饰以黑色装饰。
§287
287.
二百八十七。
Suvañjitāni akkhini uppāṭetvāna lohitaṃ;
黄金饰物佩戴于眼,展现出鲜红色彩;
Gaḷato nīhiritvāna bhariyaṃ lāvaṇṇabhāsuraṃ.
割断树根之后,留下妻子容貌明丽,言语和悦。
§288
288.
二百八十八。
Atrajañca dadantena kulavaṃsappadīpakaṃ;
此处犹如以牙齿为火种,照亮家族世系;
Dānaṃ nāma na dinnañca natthi sīlaṃ arakkhitaṃ.
所谓施舍,没有施与便不存在,戒律未守亦复如是。
§289
289.
二百八十九。
Tathāhi saṅkhapālādiattabhāvesu jīvitaṃ;
正如修筑堤坝等土木之事,生命亦因此而存在;
Mayā pariccajantena sīlabhedabhayena ca.
由我舍弃者,既因戒律破坏之怖亦然。
§290
290.
二百九十。
Khantivādādike nekaattabhāve apūritā;
因忍辱谤讥等多种无量心境未得充满;
Chejjādiṃ pāpunattena pāramī natthi kāci me.
因杀戮等罪恶业,波罗蜜无一有所成就于我。
§291
291.
二百九十一。
Tassa me vidhamantassa mārasenaṃ vasundharā;
于我此如幻灭心,乃由魔王大地之力所致;
Na kampittha ayaṃ pubbenivāsaṃ sarato’pi ca.
此处所说的‘不动摇’,是指先前所居诸地亦是动静不移。
§292
292.
第二百九十二。
Visodhentassa me yāme majjhime dibbalocanaṃ;
在清净之时,即中夜之间,我具足神通眼慧。
Na kampittha pakampittha pacchime pana yāmake.
于此不动摇,非摇动;而在后半夜,却表现为摇动。
§293
293.
第二百九十三。
Paccayākārañāṇaṃ me tāvade paṭivijjhato;
我所洞察的缘起体性,至今仍然深切了知;
Sādhukāraṃ dadantī’ca muñcamānā mahāravaṃ.
作善事且能放下烦恼,如同放下巨大响声般。
§294
294.
二百九十四。
Sampuṇṇalāpū viya kañjikāhi,
如同满满一瓢水泥浆,
Takkehi puṇṇaṃ viya vāṭikā’va;
如同充满一个竹筐,
Sammakkhito’va’ñjanakehi hattho,
如同用碾磨器抹上的手,
Vasāhi sampīta pilotikā’va.
如同被浸透的湿白布。
§295
295.
二百九十五。
Kilesapuñjabbharito kiliṭṭho,
被烦恼之堆所承担,乃污秽之状,
Rāgena ratto api desaduṭṭho;
又因贪欲而心生恶趣,令其所处之地为恶;
Mohena mūḷho’ti mahabbalena,
因愚痴甚深而愚笨,具大威力,
Loko avijjānikarākaro’yaṃ.
此乃使世间蒙蔽无明的根本原因。
§296
296.
二百九十六。
Kinnāma dhammaṃ paṭivijjhate’taṃ,
什么样的法被洞察破坏,
Attho hi ko tassi’ti desanāya;
对这法的教导,其意义究竟为何;
Evaṃ nirussāhama’gañchi nātho,
于是,慈悲无畏的尊主前来,
Pajāya dhammāmatapānadāne.
为众生持守和实行法的清净与供养。
§297
297.
Nicchāretvā mahānādaṃ tato brahmā sahampatī;
然后,梵天及其同伴放出大声响;
Nassati vata bho loko iti loko vinassati.
世间实为无常,世间必将灭亡。
§298
298.
二百九十八。
Brahmasaṅghaṃ samādāya devasaṅghañca tāvade;
以梵天众及天众为依止,
Lokadhātusate satthu samīpaṃ samupāgato.
来到诸世界之中,侍立于世尊近旁。
§299
299.
二百九十九。
Gantvā mahītale jānuṃ nihacca sirasañjaliṃ;
行至大地上,屈膝施礼,合掌礼拜于头。
Paggayha ‘‘bhagavā dhammaṃ desetu’’ itiādinā.
依此起意,即谓“世尊当说法”等。
§300
300.
Yācito tena sambuddharavindavadano jino;
被乞求者,乃与觉者尊目如莲花者相应者,胜者也;
Lokadhātusataṃ buddhacakkhunā’lokayaṃ tadā.
当时以觉者眼遍照三界。
§301
301.
三百零一。
Tasmiṃ apparajakkhādimaccā disvā’ti ettakā;
彼时见那无量三十三天等众,谓此如此。
Vibhajitvā’tha te satte bhabbābhabbavasena so.
将诸有分为能够有生与不能有生两类。
§302
302.
Abhabbe parivajjetvā bhabbe’vā’dāya buddhiyā;
舍弃无生者,取用有生者,以慧力引导;
Upanetu jano’dāni saddhābhājanama’ttano.
如今人们以此为自心信解之所依。
§303
303.
Pūressāmī’ti taṃ tassa saddhammāmatadānato;
从此可知,此即众生依止正法而获给养。
Vissajji brahmasaṅghassa vacanāmataraṃsiyo.
此为婆罗门教团中毁谤语句之别称。
§304
304.
三百零四。
Tatojapālodayapabbatodito,
然后自于荼迦山顶升起,
Mahappabho buddhadivākaro nabhe;
如大光明佛陀的太阳于天空中显现;
Maṇippabhāsannibhabhāsurappabho,
如宝石光辉灿灿,犹如光之主者,
Pamocayaṃ bhāsurabuddharaṃsiyo.
解脱光明佛陀之毁谤者也。
§305
305.
Pamodayanto upakādayo tadā,
彼时那些因爱欲而生欢喜与欣悦者,
Kamena aṭṭhārasayojanañjasaṃ;
乃受业力牵引,跨越十八由旬之遥;
Atikkamitvāna suphullapādape,
越过盛开繁茂的树木,
Vijambhamānāligaṇābhikūjitaṃ.
飘浮于被漫天风力吹动如水波般摇曳的林木之间。
§306
306.
Nirantaraṃ nekadijupakūjitaṃ suphrallapaṅkeruha gandhavāsitaṃ gato;
常行于众多坚硬地面之上,行经清净而泥泞的道路,带有香气。
Yasassī migadāyamuttamaṃ tahiṃ tapassī atha pañcavaggiyā.
那位光明照耀、驰名鹿野苑的卓越苦行者,亦为五众弟子之一。
§307
307.
三百零七。
Devātidevaṃ tibhavekanāthaṃ,
天中之天、三界唯一的主宰,
Lokantadassiṃ sugataṃ sugattaṃ;
远见三世、已成正觉、已得究竟者;
Disvāna dhīraṃ munisīharājaṃ,
见此沉稳勇猛、如狮子般的圣者。
Kumantaṇaṃ te iti mantayiṃsu.
他们说:这是告诫。
§308
308.
三百零八。
‘‘Bhutvāna oḷārikaannapānaṃ,
『成为大腹者饮食充足,
Suvaṇṇavaṇṇo paripuṇṇakāyo;
身色如金,身体丰满;
Etā’vuso’yaṃ samaṇo imassa,
朋友啊,这位沙门正是如此,
Karoma nā’mhe abhivādanādiṃ.
我们应当向他问安等礼。』
§309
309.
三百零九。
Ayaṃ visālanvayato sasūto,
此处言及广博连贯、善于宣说的,
Sambhāvanīyo bhuvi ketubhūto;
其起因现于世间,自然产生影响;
Paṭiggahetuṃ’rahatā’sanaṃ tu,
而阿拉汉则能承受此座位,
Tasmā’sanaṃ’yevi’ti paññapema.’’
故称此座位唯为阿拉汉所应坐。
§310
310.
三百一十。
Ñatvā’tha bhagavā tesaṃ vitakkaṃ tikkhabuddhiyā;
世尊了知彼等心念以锐利智慧加以洞察,
Mettānilakadambehi mānaketuṃ padhaṃsayī.
以慈心、清净无嫉妒之心,不起傲慢纷争之念。
§311
311.
Samatthā nahi saṇṭhātuṃ sakāya katikāya te;
彼众未能以身躯为自所护持;
Akaṃsu lokanāthassa vandanādīni dhīmato.
唯有聪慧者,敬礼于世主,行礼拜等正行。
§312
312.
Buddhabhāvaṃ ajānantā munayo munirājino;
不明世尊之体者,贤圣如圣王般的圣人;
Āvuso vādato tassa kevalaṃ samudīrayuṃ.
朋友们议论时,只能茫然无知地谈论。
§313
313.
Atha lokavidū lokanātho tesamu‘‘dīratha;
于是智者、世主对此有所启示;
Āvusovādato neva satthuno’’ samudīrayi.
朋友间议论,却未能向正法师启示真理。
§314
314.
‘‘Bhikkhave arahaṃ sammā sambuddho’ti tathāgato’’;
『比库们,阿拉汉、正自觉者』者,如来是也。
Buddhabhāvaṃ pakāsetvā attano tesamu’ttamo.
启示佛陀身分,乃是自身诸德最上者。
§315
315.
三百一十五。
Nisinno tehi paññatte dassaneyyuttamāsane;
汝等已坐于可观之胜妙坐处,
Brahmanādena te there sīlabhūsanabhūsite.
长老以婆罗门音声,戒德庄严其身。
§316
316.
三百一十六。
Āmantetvāna brahmānaṃ nekakoṭipurakkhato;
天梵王面向众多千千万万众生恭敬地呼唤说:
Dhammacakkaṃ pavattento desanāraṃsinā tadā.
当时展开法轮的,是那教诲众生者。
§317
317.
三百一十七。
Mohandhakārarāsimpi hantvā loke manoramaṃ;
毁灭迷惑阴暗之毒,在世间显现了美妙光明;
Dhammālokaṃ padassetvā veneyyambujabuddhiyā.
显现法之光明,具足随顺莲花智慧。
§318
318.
三百一十八。
Migakānanasaṅkhāto raṇabhūmitale iti;
鹿野苑所围缚的森林地上。
Rājā mahānubhāvo’vadhammarājā visārado.
王者具有伟大威德,是守法明智的国王。
§319
319.
三百一十九。
Desanāsiṃ samādāya dhībhujena manoramaṃ;
我说法时,心智所护持,悦目安适;
Veneyyajanabandhunaṃ mahānatthakaraṃ sadā.
对垢秽之众生,常常作大利益。
§320
320.
三百二十。
Kilesārī padāḷetvā saddhammajayadundubhiṃ;
摒弃染污之足,胜正法如鼓声;
Paharitvāna saddhammajayaketuṃ sudujjayaṃ.
击打胜正法之旗,极难征服者也。
§321
321.
三百二十一。
Ussāpetvāna saddhammajayatthuṇuttamaṃ subhaṃ;
振奋胜正法最上殊胜,美好清净;
Patiṭṭhāpiya lokekarājā hutvā sivaṅkaro.
确立之,成为世间诸王,祥瑞之主。
§322
322.
三百二十二。
Pamocetvāna janataṃ brahāsaṃsārabandhanā;
解脱众生脱离轮回之缚,
Nibbāṇanagaraṃ netukāmo lokahite rato.
愿引领至涅槃之城,乐于利乐世人。
§323
323.
三百二十三。
Suvaṇṇācalakūṭaṃ’va jaṅgamaṃ cārudassanaṃ;
如同金山峰峦,乃移动而美妙之相,
Patvo’ruvelagāmiṃ taṃ añjasaṃ’va surañjasaṃ.
下倾如归往陡坡,稳健如美丽天瑞。
§324
324.
三百二十四。
Bhaddavaggiyabhūpālakumāre tiṃsamattake;
尊贵族裔之王子,约三十岁左右;
Maggattayāmatarasaṃ pāyenvā rasamu’ttamaṃ.
随顺圣道之味,饮用此最上甘露。
§325
325.
第三百二十五。
Pabbajjamu’ttamaṃ datvā lokassa’tthāya bhikkhavo;
比库们为世间利益,奉献最上出家;
Uyyojetvāna sambuddho cārikaṃ carathā’ti te.
正觉者激励他们,行走于游化之路。
§326
326.
第三百二十六。
Gantvo’ruvelaṃ jaṭilānama’nto-
前行至阿鲁维拉丛林深处,
Jaṭā ca chetvāna jaṭā bahiddhā;
割断纠缠的发束,将头发散开;
Pāpetva aggañjasamu’ttamo te,
你们中最卓越者,犹如纯净莲花的极致,
Purakkhato indu’va tārakābhi.
宛若夜空中先行的明星。
§327
327.
第三百二十七偈。
Purakkhato tehi anāsavehi,
在先行的无染者中,
Chabbaṇṇaraṃsābharanuttamehi;
六十二条光彩最殊胜,
Disaṅganāyo atisobhayanto,
方位群集,极其美妙,
Pakkhīnamakkhīni’pi pīṇayanto.
即使鸟类昆虫亦受其苦。
§328
328.
三百二十八。
Dinnaṃ paṭiññaṃ samanussaranto,
记忆所受与所得之事,
Taṃ bimbisārassa mahāyasassa;
彼为大种子比库尼所忆也;
Mocetukāmo vararājavaṃsaṃ,
欲得解脱者,贵于最高王族,
Dhajūpamānassa guṇālayassa.
堪称旌旗所覆盖的功德宝库。
§329
329.
三百二十九。
Sikhaṇḍimaṇḍalāraddhanaccaṃ laṭṭhivanavhayaṃ;
头饰宝冠华丽装饰,如同集镇环绕;
Uyyānama’gamā nekatarusaṇḍābhimaṇḍitaṃ.
园林繁盛,聚满众多树木果实。
§330
330.
三百三十。
Bimbisāranarindo so’gatabhāvaṃ mahesino;
宾比萨拉王,伟大的国王,已经圆满成为无形无相的尊贵者;
Suṇitvā pītipāmojjabhūsanena vibhūsito.
闻知此事,他心生欢喜,身心充满喜悦的光辉。
§331
331.
三百三十一。
Tamu’yyānu’pagantvāna mahāmaccapurakkhato;
继而,尊伟的长者前来观察,
Satthupādāravindehi sobhayanto siroruhe.
称赞世尊之足之印,在头颅上光彩照耀。
§332
332.
三百三十二。
Nisinno bimbisāraṃ taṃ saddhammaamatambunā;
那时,宾比萨拉端坐,以正法为细雨滋润。
Devindagīyamānaggavaṇṇo vaṇṇābhirājito.
他容色光明,犹如天帝所家族的第一贵族,光彩照人。
§333
333.
三百三十三。
Devadānavabhogindapūjito so mahāyaso;
这位大有声誉者,受天、人、施主供养敬奉;
Rammaṃ rājagahaṃ gantvā devindapurasannibhaṃ.
于是他前往王舍城,那里宛如天界所在的宫殿一般。
§334
334.
三百三十四。
Narindagehaṃ ānīto narindena sarāsabho;
被国王带入国王的宫殿,宛如带来全体大牛一般;
Bhojanassā’vasānamhi cālayanto mahāmahiṃ.
在饮食之际,在屋宅中,驱策大象等众多动物。
§335
335.
Patigaṇhiya samphullatarurājavirājitaṃ;
回忆起那开满鲜花的大树,树冠辉映,如同森林之王光辉璀璨;
Rammaṃ veluvanārāmaṃ vilocana rasāyanaṃ.
回想那游乐的竹树林园林,如同目光的甘露妙药。
§336
336.
Sitapulinasamūhacchannabhālaṅkatasmiṃ,
覆盖着寒冷沙地、群聚而成的华盖,构成壮美的装饰之境;
Surabhikusumagandhākiṇṇamandānilasmiṃ;
弥漫着芳香花卉与清凉微风,充满怡人芬芳之气;
Vividhakamalamālālaṅkatambāsayasmiṃ,
各种美丽的莲花串连装饰,点缀其间,宛若宝饰庄严;
Vipulavimalatasmiṃ valliyāmaṇḍapasmiṃ.
广袤而清净的处所,藤蔓缠绕着环绕的亭台楼阁,宁静雅致;
§337
337.
三百三十七;
Suranaramahanīyo cārupādāravindo,
如美丽花海的清雅之地,是姝丽光芒初现的所在,光彩照人。
Vimalakamalanetto kundadantābhirāmo;
清净如莲华,洁白如洁牙,悦目欢心;
Guṇaratanasamuddo nāthanātho munindo,
品质如珍宝海,导师之主,圣贤之王,
Kaṇakakiraṇasobho somasommānano so.
如金色光辉之美,皎洁月光之相,其目如月光般清明。
§338
338.
三百三十八。
Vimalapavarasīlakkhandhavārañca katvā,
清净、卓越、具戒行之蕴门已成,
Ruciravarasamādhīkuntamu‘‘ssāpayitvā;
以美妙的光泽与禅定之相激励滋养;
Tikhiṇatarasubhaggaṃ buddhañāṇorukaṇḍaṃ,
智慧为最锐利的宝剑,如来智慧之刃,
Viharati bhamayanto kāmama’ggā vihārā.
住于破除贪欲之境地,远离欲乐第一。
§339
339.
三百三十九。
Tadā suddhodano rājā‘‘putto sambodhimuttamaṃ;
当时净饭王,其子正觉成就,
Patvā pavattasaddhammacakko lokahitāya me.
乘转法轮之声,为世间福利而转动。
§340
340.
三百四十。
Rājagahaṃ’ca nissāya ramme veluvane’dhunā;
因依止于王舍城、野外阔叶林中,
Vasatī‘‘ti suṇitvāna buddhabhūtaṃ sakatrajaṃ.
闻说佛陀临现,现身于此地。
§341
341.
Daṭṭhukāmo navakkhattuṃ navāmacce mahesino;
渴欲亲见尊者释迦牟尼新近出家,
Navayodhasahassehi saddhiṃ pesesi santikaṃ.
率领九千余众战士,成群结队往彼近前。
§342
342.
Gantvā te dhammarājassa sutvā’nopamadesanaṃ;
去听闻法王的教诲后,谨慎而不懈怠。
Uttamatthaṃ labhitvāna sāsanampi napesayuṃ.
获得至高目的,亦未轻慢这教法。
§343
343.
三百四十三。
Tesve’kampi apassanto kāludāyiṃ subhāratiṃ;
其中有些人虽未觉察,却堕入黑暗沉痛,沉迷于美色。
Āmantetvā mahāmaccaṃ pabbajjābhirataṃ sadā.
阿谆谆劝告于尊者,常乐于出家修行。
§344
344.
三百四十四。
‘‘Sugattaratanaṃ netvā mama nettarasāyanaṃ;
『引领善趣宝物,成为我引领的保护者;』
Yena kenacu’pāyena karohī’’ti tama’bravī.
如此语,汝以何等方便来行乎?」彼语道。
§345
345.
Atha yodhasahassena tampi pesesi so’pi ca;
于是彼亦遣奉以千战士;
Gantvā sapariso satthu sutvā sundaradesanaṃ.
往至集众处,闻听世尊美妙教诲。
§346
346.
Arahattañjasaṃ patvā pabbajitvā narāsabhaṃ;
断尽阿拉汉果,出家作众生王;
Namassanto sa sambuddhaṃ paggayha sirasañjaliṃ.
顶礼正遍知,合掌恭敬礼拜;
§347
347.
‘‘Vasantakālajjanītātirattavaṇṇābhirāmaṅkurapallavāni;
春时淋漓而出,颜色过艳丽,萌芽处绿意盎然;
Sunīlavaṇṇujjalapattayuttā sākhāsahassāni manoramāni.
细叶色青润,叶面闪亮光洁,枝条千条万条,令人心旷神怡。
§348
348.
Visiṭṭhagandhākulaphāliphullanānāvicittāni mahīruhāni;
遍布各处的香气环绕、花果繁多各色纷呈的辽阔大地,
Sucittanānāmigapakkhisaṅghasaṅgīyamānuttamakānanāni.
以上各类景象与众多贵族比库僧团相应,形成绝佳林区。
§349
349.
Sunīlasātodakapūritāni sunādikādambakadambakāni;
水色清澈而带蓝,布满泉水、池塘如蓝宝石般的水洼,
Sugandhendīvarakallahārā ravindarattambujabhūsitāni.
芳香充满的水枝缀以莲花,在晨光和夜色中绽放。
§350
350.
Tīrantare jātadumesu pupphakiñjakkharājīhi virājitāni;
无数盛开的野花小丛宛如群王般辉煌绚烂,
Muttātisetāmalasekatāni rammāni nekāni jalāsayāni.
洁净无垢、色彩斑斓,如同各种美丽宜人的水乡盆地。
§351
351.
三百五十一。
Manuññaveḷuriyakañcukānivaguṇṭhitāni’ca susaddalehi;
由人手编织而成的丝织短袍错落分布,发出香气;
Sunīlabhūtāni mahītalāni nabhāni mandānila saṅkulāni.
大地广袤,天空广阔,满布和缓的微风。
§352
352.
三百五十二。
Anantabhogehi janehi phītaṃ,
被无尽物质享乐所迷惑的人们,
Surājadhāniṃ kapiḷābhidhāniṃ;
如同沉溺于富饶的猕猴国土;
Gantuṃ bhadante samayo’’tiādiṃ,
大德啊,将要前往彼岸的时刻;
Saṃvaṇṇi vaṇṇaṃ gamanañjasassa.
如同闪耀光明,展现色相与庄严的行程。
§353
353.
三百五十三。
Suvaṇṇanaṃ taṃ sugato suṇitvā,
如来闻知此殊胜宝贵的真理,
‘‘Vaṇṇesi vaṇṇaṃ gamanassu’dāyi;
『应称色身的色』者,应承载其运动之色,
Kinnū‘‘ti bhāsittha tato udāyi,
尔时,问曰『为何是色?』
Kathesi’daṃ tassa sivaṅkarassa.
此为平定者对其而说。
§354
354.
三百五十四。
‘‘Bhante pitā dassanami’cchate te,
『尊者,我父欲见你,』
Suddhodano rājavaro yasassī;
称为纯陀罗王中的贤者,有大名声者;
Tathāgato lokahitekanātho,
如来者,为世间利益的一切主宰,
Karotu saññātakasaṅgahanti.’’
使家族亲属和合共集而修行。
§355
355.
三百五十五。
Suṇitvā madhuraṃ tassa giraṃ lokahite rato;
闻其甘美悦耳的言语,专乐利益世间,
‘‘Sādhu’dāyi karissāmi ñātakānanti saṅgahaṃ.’’
心生欢喜,谓将为亲属等行家族和合。
§356
356.
三百五十六。
Jaṅgamo hemamerū’va rattakambalalaṅkato;
如黄金色的山峦,行进而庄严其身,
Vimalo puṇṇacando’va tārakāparivārito.
洁净如盈满的月亮,被诸星辰环绕。
§357
357.
三百五十七。
Saddhiṃ vīsasahassehi santacittehi tādihi;
刚与两千五百众平等,心境安定如是;
Gacchanto sirisampanno añjase saṭṭhiyojane.
前行且具尊贵特质,行进约六十由旬远。
§358
358.
三百五十八。
Dine dine vasitvāna yojane yojane jino;
胜者日复一日居住,里程迢迢;
Dvīhi māsehi sampatto buddho jātapuraṃ varaṃ.
在两个月时间内,生于世上最上乘之佛。
§359
359.
Buddhaṃ visuddhakamalānanasobhamānaṃ,
佛者,清净如莲花面容之庄严,
Bālaṃsumālisatabhānusamānabhānuṃ;
如满布宝石的光辉,犹如众曜同辉之日华;
Cakkaṅkitorucaraṇaṃ caraṇādhivāsaṃ,
脚踏轮迹,行住自然,足下安住如法之地,
Lokattayekasaraṇaṃ araṇaggakāyaṃ.
在此世间独依于清净无惨之处。
§360
360.
三百六十。
Sampuṇṇahemaghaṭatoraṇadhūmagandha,
以满覆盈的鲜红花环、连理花环、纯净如净盏之花序,
Mālehi veṇupaṇavādihi dundubhīhi;
用花串、吹奏笛声和鼓声;
Cittehi chattadhajacāmaravījanīhi,
以心意所成的伞盖、旌旗、羽扇与花缴光辉,
Suddhodanādivanipā abhipūjayiṃsū.
供养着纯陀那及诸天森林。
§361
361.
Susajjitaṃ puraṃ patvā munindo taṃ manoramaṃ;
昔日,圣者出城而去,行至那美妙之地;
Sugandhipupphakiñjakkhālaṅkatorutalākulaṃ.
芬芳花木丛生,藤蔓环绕,草木茂密纷繁如林。
§362
362.
Suphullajalajākiṇṇa acchodakajalālayaṃ;
此地泉水喷涌,水珠如花盛开,水潭清澈无尘;
Mayūramaṇḍalāraddha raṅgehi ca virājitaṃ.
孔雀展开羽翼,其羽色彩绚丽鲜明,光彩照耀四方。
§363
363.
三百六十三。
Cārucaṅkamapāsāda latāmaṇḍapamaṇḍitaṃ;
华美步履的宫殿,如同繁茂的藤蔓和凉亭环绕装饰;
Pāvekkhi pavaro rammaṃ nigrodhārāmamuttamaṃ.
俯视着美妙绝伦的场所,远胜于无花果树林。
§364
364.
三百六十四。
‘‘Amhākame’sasiddhattho putto natto’ti’’ādinā;
由于诸如『我们儿子未成就目的,未得称誉』之语;
Cintayitvāna sañjātamānasatthaddhasākiyā.
于是萨拘耶族人心生思虑,起了不安及疑惑。
§365
365.
三百六十五。
Dahare dahare rāja kumāre idama’bravuṃ;
王子们一一说道:
‘‘Tumhe vandatha siddhatthaṃ navandāma mayanti taṃ.’’
『你们应当顶礼悉达多,我们不顶礼他。』
§366
366.
三百六十六。
Idaṃ vatvā nisīdiṃsu katvā te purato tato;
说完这话,他们便坐下,之后在他们前面,
Adantadamako danto tilokekavilocano.
这头不啃咬众生的猛狮,眼如诸天中的唯一明眼者。
§367
367.
三百六十七。
Tesaṃ ajjhāsayaṃ ñatvā ‘‘na maṃ vandanti ñātayo;
彼等了知内心想法:『亲属们不敬奉我,
Handa vandāpayissāmi’dāni nesanti’’ tāvade.
现在我正欲使他们敬奉,却不服从』,情况正是如此。
§368
368.
三百六十八。
Abhiññā pādakajjhānaṃ samāpajjitvā jhānato;
已入深妙的足定三昧,修习定念;
Vuṭṭhāya hemahaṃso’va hemavaṇṇo pabhaṅkaro.
起而如金天鹅般,具金色威光,进行破惰行动。
§369
369.
三百六十九。
Abbhuggantvā nabhaṃ sabbasattanettarasāyanaṃ;
耸立而起,直达天空,如同众生精神的依托;
Gaṇḍambarukkhamūlasmiṃ pāṭihāriyasannibhaṃ.
其根基如同巨石大树,宛如威猛的英雄所在。
§370
370.
三百七十。
Asādhāraṇama’ññesaṃ pāṭihāriyamu’ttamaṃ;
这是异于常人的至高无上的英雄壮丽;
Ramanīyatare tasmiṃ akāsi munipuṅgavo.
诸位圣者中,有一位高僧在此做了极为美妙的表现。
§371
371.
三百七十一。
Disvā tama’bbhutaṃ rājā suddhodanonarāsabho;
观察那位不可思议的王者净饭王,
Sañjātapītipāmojjo sakyavaṃsekanāyako.
生起了喜悦欢愉,他是释迦族的领袖。
§372
372.
三百七十二。
Satthupādāravindehi sake cārusiroruhe;
于世尊足踪所依处,他欢喜遍行美丽的山冈,
Bhūsite’kāsi te sabbe sākiya’ akaruṃ tathā.
众皆共睹,但释迦族却未曾作恶。
§373
373.
三百七十三。
Dhīro pokkharavassassa avasāne manoramaṃ;
坚定者在池中雨季结束时遇见美妙的景象;
Dhammavassaṃ pavassetvā sattacittāvanuggataṃ.
修习法雨季,跟随七心之道。
§374
374.
三百七十四。
Mahāmoharajaṃ hantvā sasaṅgho dutiye dine;
斩断大迷王,僧团于第二日;
Pavekkhi sapadānena piṇḍāya puramu’ttamaṃ.
以单纯专注观察,进食第一供养。
§375
375.
三百七十五。
Tassa pādāravindāni’ravindāni anekadhā;
其足底的莲花状纹理种类繁多,
Uggantvā patigaṇhiṃsu akkantakkantaṭhānato.
昂起后遮掩了脚掌上的空隙部位。
§376
376.
三百七十六。
Dehajotikadambehi gopuraṭṭālamandirā;
以体内光辉的骄傲构筑如塔楼和殿堂一般,
Piñjarattaṃ gatā tasmiṃ pākārappabhūti tadā.
在当时,这被视为围墙的模样。
§377
377.
Carantaṃ pavisitvāna piṇḍāya puravīthiyaṃ;
行走后入内乞食,沿前道而进;
Lokālokakaraṃ vīraṃ santaṃ dantaṃ pabhaṅkaraṃ.
展现出令众生敬仰的英勇、清净、已驯服、能摧伏一切的风采。
§378
378.
Pasādajanake ramme pāsāde sā yasodharā;
居于宜人众生聚集之地的庄严殿堂,名为长女者;
Sīhapañjarato disvā ṭhitā pemaparāyaṇā.
其见狮笼时,坚定不动,展现出对爱护的执着。
§379
379.
Bhūsane maṇiraṃsīhi bhāsuraṃ rāhulaṃ varaṃ;
世尊称赞拉胡喇如同佩戴宝石与珍珠的华丽装饰一样,是最尊贵的人。
Āmantetvā padassetvā ‘‘tuyhame’so pitā’’ti taṃ.
诸多妇女拜见他,亲切地说:“他就是你们的父亲。”
§380
380.
Niketamu’pasaṅkamma suddhodanayasassino;
拉胡喇迈入光明净土之地,
Vanditvā tama’nekāhi itthīhi parivāritā.
被众多妇女敬礼环绕。
§381
381.
‘‘Deva devindalīlāya putto te’dha pure pure;
『汝为天众之王所生之子,在城市之间游行,』
Caritvā carate’dāni piṇḍāyā’ti ghare ghare’’.
『今已毕行于各家,乞食于屋舍之间。』
§382
382.
Pavedesi pavedetvā’gamā mandirama’ttano;
开示者乃为宣讲者,至自家殿堂;
Ānandajalasandoha pūrito’rucilocanā.
其目光光明,满溢欢喜之泪。
§383
383.
Tato sesanarindānaṃ indo indova laṅkato;
于是,印度众王及印度之龙,
Kampamāno pagantvāna vegena jinasantikaṃ.
震动颤抖,迅速来到征服者如来的近侧。
§384
384.
‘‘Sakyapuṅgava te ne’sa vaṃso mā cara mā cara;
『释迦族长,你的族谱莫再流离漂泊,莫再流离漂泊;
Vaṃse putte’karājā’pi na piṇḍāya carī pure.’’
即便族中子孙作乱、篡夺王位,也不可在他人城中流浪为乞。』
§385
385.
三百八十五。
Iti vutte narindena munindo guṇasekharo;
就这样,圣人、诸天之王、品德圆满者如是称说:
‘‘Tuyhame’so mahārāja vaṃso mayhaṃ pana’nvayo.
‘大王啊,这一王族即是我的世系传承。’
§386
386.
三百八十六。
Buddhavaṃso’’ti sambuddhavaṃsaṃ tassa pakāsayī;
以此引出佛系传承的记载,昭示正觉者的世系;
Atho tasmiṃ ṭhitoyeva desento dhammamu’ttariṃ.
然后,于当时也在其前,弘扬更高深的教法。
§387
387.
三百八十七。
‘‘Uttiṭṭhe nappamajjeyya dhammami’’ccādimu’ttamaṃ;
曰:「起身当勿懈怠于正法中。」此为最初教诲。
Gāthaṃ manoramaṃ vatvā sotūnaṃ sivamā’vahaṃ.
又称诵此悦耳偈语,召引众人入清净法门。
§388
388.
三百八十八。
Dassanaggarasaṃ datvā santappetvā tamu’ttamo;
示现证见之王,心生欢喜;
Tenā’bhiyācito tassa niketaṃ samupāgato.
为此请求,至其住处恭敬礼拜。
§389
389.
三百八十九。
Saddhiṃ visasahassehi tādīhi dipaduttamaṃ;
与三千众生一同,以如此方法敬礼那光明照耀世间者;
Madhurodanapānena santappetvā mahīpati.
并以甘美的饮水使之安心,供养这大地之主。
§390
390.
三百九十。
Cuḷāmaṇīmarīcīhi piñjarañjalikehi taṃ;
以小宝珠与胡椒装饰成的花圈,
Rājuhi saha vanditvā nisīdi jinasantike.
连同众王一同敬礼,坐于如来面前。
§391
391.
Tā’pi nekasatā gantvā sundarā rājasundarī;
于是,她出入于树林之间,是一位美丽的王女;
Narindena anuññātā nisidiṃsu tahiṃ tadā.
当时未被国王允许,便在那里静坐。
§392
392.
Desetvā madhuraṃ dhammaṃ tilokatilako jino;
正觉者遍观三界,宣说甜美的法;
Ahampa’jja na gaccheyyaṃ save bimbāya mandiraṃ.
他心无过失,未曾离开宾多纳的住所。
§393
393.
Dayāya hadayaṃ tassā phāleyyā’ti dayālayo;
怜悯即是其心之果,谓怜悯者;
Sāvakaggayugaṃ gayha mandiraṃ pitarā gato.
侍者时代聚集,父亲已往其室所。
§394
394.
Nisīdi pavisitvāna buddho buddhāsane tahiṃ;
佛陀既坐,处于佛所;
Chabbaṇṇaraṃsijālehi bhāsuranto’va bhānumā.
如同光明普照,六色网状,普遍发光。
§395
395.
Manosilācuṇṇasamānadehamarīvijālehi virājamānā;
心灵、身体,如同粘附金石的细尘,因恶毒网缠绕而暗淡不明;
Pakampitā hemalatā’va bimbā bimbadharā satthu samīpa’māga.
如同摇动的金色葛藤,珠宝枝叶在世尊近前晃动。
§396
396.
Satthu pādesu samphassasītaluttamavārinā;
世尊足掌受触,清凉、极其柔软,丝毫无障碍;
Nibbāpesi mahāsokapāvakaṃ hadayindhane.
使大忧悒之火,顿时熄灭于心田。
§397
397.
三百九十七。
Rājā satthu pavedesi bimbāyā’ti bahuṃ guṇaṃ;
国王对众说:“于宾多利亚具有诸多美德;
Munindo’pi pakāsesi candakiṇṇarajātakaṃ.
圣人亦为显露,这是《月光麒麟本生经》。
§398
398.
三百九十八。
Tadā nandakumārassa sampatte maṅgalattaye;
当时,难陀王子得大吉祥;
Vivāho abhiseko ca iti gehappavesanaṃ.
结婚、加冕,乃入宅典礼也。
§399
399.
Maṅgalānaṃ pureyeva pabbājesi pabhaṅkaro;
在城中,降伏魔王者降魔者赴出家,犹如闪电一般迅疾;
Anicchantaṃ’va netvā taṃ ārāmaṃ rammamuttamaṃ.
如同不留恋一般,他离开那欢喜、极好的竹林精舍。
§400
400.
Attānama’nugacchantaṃ dāyajjatthaṃ sakatrajaṃ;
顺从父命而去,父亲是萨迦族人;
Kumāraṃ rāhulaṃ cā’pi kumārābharaṇujjalaṃ.
还有儿子拉胡喇,亦是儿女中的光辉珠宝。
§401
401.
第四〇一讲。
‘‘Sukhā’va chāyā te me’’ti uggirantaṃ giraṃ piyaṃ;
言道:「你是我的欢乐与荫庇。」这柔和亲切的言辞表现亲爱;
‘‘Dāyajjaṃ me dadāhī’ti dāyajjaṃ me dadāhi ca’’.
又言:「请将财物赏赐我。」请求恩赐之情切,且赠予恩赐。
§402
402.
第四〇二讲。
Ārāmameva netvāna pabbājesi niruttaraṃ;
引导出入静室,劝令出家而断绝俗缘;
Saddhammaratanaṃ datvā dāyajjaṃ tassa dhīmato.
因而智慧者授以教法胜宝,赐予其殊胜珍宝。
§403
403.
第四〇三节。
Nikkhamma tamhā sugataṃsumāli tahiṃ jantusaroruhāni;
世尊从舍卫国出城,前往王舍城,行走在众生的道路上;
Saddhammaraṃsīhi vikāsayanto upāgato rājagahaṃ punā’pi.
以正法的细微正理滋长并弘传,世尊再次抵达王舍城。
§404
404.
第四〇四节。
Kusumākula sundaratarupavane padumuppala bhāsurasaranikare;
在花树繁茂、景色最美的林中,莲花、芙蓉、芦苇环绕水边;
Puthucaṅkamamaṇḍitasitasikate subhasītavane viharati sugato.
在鲜飞鸟翩跹、凉风阵阵的清凉林中,世尊安住其中。
§405
405.
Tadā sudattavhayaseṭṭhiseṭṭho,
当时,纯善年轻的长老,
Bahūhi bhaṇḍaṃ sakaṭehi gayha;
携带许多货物和车辁,
Sāvatthito rājagahe manuññe,
从沙瓦提起程前往王舍城,
Sahāyaseṭṭhissa gharū’pagantvā.
去探望长老随员的家宅。
§406
406.
Tene’va vutto subhagena buddho,
正如先前所说,世尊以善妙之因缘显现,
Jāto’ti loke dipadānamindo;
其诞生于世间,犹如众生之光明天帝,
Sañjātapītīhi udaggacitto,
生起刚强心志,住于忿怒中,
Rattiṃ pabhātaṃ iti maññamāno.
误以为是夜至晨曦之时。
§407
407.
Nikkhamma tamhā vigatandhakāre,
于此离开时,已断除无明黑暗,
Devānubhāvena mahāpathamhi;
凭借天人感应,在大道上;
Gantvāna taṃ sītavanaṃ surammaṃ,
来到那冰凉的仙境,光辉灿烂,
Sampuṇṇa candaṃ’va virājamānaṃ.
如同满盈的明月般放射光芒。
§408
408.
第四百零八。
Taṃ dīparukkhaṃ viya pajjalantaṃ,
如同释迦牟尼点燃的长明火,
Vilocanānandakaraṃ mahesiṃ;
照视万物,使至尊欢喜;
Disvāna tassu’ttamapādarāgaṃ,
见彼最上者无有爱欲,
Paṭiggahetvā sirasā sudhīmā.
以智慧首领安住受持之。
§409
409.
第四〇九。
Gambhīraṃ nipuṇaṃ dhammaṃ suṇitvā vimalaṃ varaṃ;
听闻深奥精妙清净无上法;
Sotāpattiphala’mpatvā sahassanaya maṇḍitaṃ.
获得须陀洹果,千倍庄严充满。
§410
410.
第四一〇。
Nimantetvāna sambuddhaṃ sasaṅghaṃ lokanāyakaṃ;
邀请正觉者及其僧团,这为世间之导师;
Vaṇṇagandharasūpetaṃ datvā dānaṃ sukhāvahaṃ.
供养华美香花,布施带来安乐。
§411
411.
第四百十一则。
Satthu āgamanatthāya sāvatthinagaraṃ varaṃ;
为迎接世尊到来,前往沙瓦提城最佳之处;
Paṭiññaṃ so gahetvāna gacchanto antarāpathe.
受持请示后,行走于中道之上。
§412
412.
第四百一十二则。
Yojane yojane vāru cittakammasamujjale;
曾行过许多由心所造之业所激荡之地;
Vihāre pavare datvā kārāpetvā bahuṃ dhanaṃ.
于拂尘之处宽赐财物,施设庄严事业。
§413
413.
Sāvatthiṃ puna’rāgantvā pāsādasatamaṇḍitaṃ;
复至沙瓦提,宫殿与宝石饰满;
Toraṇaṅghikapākāragopurādivirājitaṃ.
门廊步道及城门楼阁等皆辉映华丽。
§414
414.
Puraṃ apahasantaṃ’va devindassā’pi sabbadā;
就如昔日菩萨在娑婆世界中常断恶行一样,
Sabbasampattisampannaṃ naccagītādisobhitaṃ.
同样,天帝萨咖也常持具足一切善法,生起舞蹈歌唱等美妙功德。
§415
415.
Kasmiṃ so vihareyyā’ti bhagavā lokanāyako;
世尊为诸世界之主,将住于何处呢?
Samantānuvilokento vihārārahabhūmikaṃ.
周遍环视四方,选择安住于修行根本之处。
§416
416.
Jetarājakumārassa uyyānaṃ nandanopamaṃ;
耶陀王子所居之园林,其形如同南坛,
Chāyūdakādisampannaṃ bhūmibhāgaṃ udikkhiya.
池影水流等美具诸端,其地显然隆起。
§417
417.
四百一十七。
Hiraññakoṭisanthāravasene’va mahāyaso;
璀璨如百万金饰之盛况,声誉宏大;
Kiṇitvā pavare tamhi narāmaramanohare.
人众竞相争买,聚集于那美妙而令人悦目的佳处。
§418
418.
四百一十八。
Niccaṃ kiṅkiṇijālanādaruciraṃ siṅgīva siṅgākulaṃ,
恒常响亮的铃铛网状装饰,鳞状细密如犀角呈现,
Rammaṃnekamaṇīhi channachadanaṃ āmuttamuttāvaliṃ;
用无数华美宝石覆盖遮蔽,编织成绵延不断的璎珞;
Nānārāgavitāna bhāsurataraṃ pupphādinā’laṅkata,
以各种鲜艳颜色点缀装饰,如花卉般艳丽光彩更盛,
Citraṃ gandhakuṭiṃ varaṃ suvipulaṃ kāresi bhūsekharaṃ.
美妙芳香的香室熏香馥郁,庄严绚烂,广阔无边,塑造了这恭敬承载的佛土。
§419
419.
第四百一十九章。
Jinatrajānampi visālamālayaṃ,
胜利之王们所建立的广博宏伟圣城,
Vitānanānāsayanāsanujjalaṃ;
清净无染,阳光明朗;
Sumaṇḍitaṃ maṇḍapavaṅkamādinā,
以华美庄严的亭阁为饰,
Vilumpamānaṃ manalocanaṃ sadā.
眼睛明亮而喜悦,常常凝视;
§420
420.
四百二十;
Athāpi saṇhāmalasetavālukaṃ,
又如细沙与卵石所铺成之地,
Savedikācāruvisālamālakaṃ;
广阔而美丽,宛如宝石镶嵌般。
Jalāsayaṃ sāta’tisītalodakaṃ,
水池深广,水质极为清凉,
Sugandhisogandhikapaṅkajākulaṃ.
芳香扑鼻,莲花簇拥其间。
§421
421.
Suphullasālāsanasoganāga,
繁茂繁盛的棕桐树成荫遮盖,
Punnāgapūgādivirājamānaṃ;
遍布蓟树及其他花木,清雅灿烂;
Manoramaṃ jetavanābhidhānaṃ,
令人心旷神怡的揭德林之名。
Kārāpayī seṭṭhi vihāraseṭṭhaṃ.
商主卡拉帕依是该寺的首领。
§422
422.
第四百二十二。
Visālakelāsadharādharuttamā-
其寺庙宏广大丽,基座坚固巍峨,
Bhirāmapākāraphanindagopito;
具备安稳休憩之处,严守不失,隐而不显;
Janassa sabbābhimanatthasādhako,
为众生实现所有的利益愿望,
Vihāracintāmaṇi so virājite.
此寺宛如宝石妙想,光辉灿烂。
§423
423.
四百二十三。
Tato āgamanatthāya munindaṃ nāthapiṇḍiko;
于是,为了迎接,给尊贵的圣者送去食物的给孤独长者,
Dūtaṃ pāhesi so satthā sutvā dūtassa sāsanaṃ.
世尊听闻使者的教诲后,将使者的教法传授给他。
§424
424.
四百二十四。
Mahatā bhikkhusaṅghena tadā tamhā purakkhato;
当时,由于广大比库僧团先行的推动,
Nikkhamitvā’nupubbena patto sāvatthimuttamaṃ.
有序离开后,抵达了最上宝地沙瓦提。
§425
425.
Samujjalāni nekāni dhajānādāya sundarā;
众多旗帜一齐升起,鲜艳光明;
Kumārā purato satthu nikkhamiṃsu surā yathā.
如同少年在佛前出家,宛若天神一般。
§426
426.
Nikkhamiṃsu tato tesaṃ pacchato taruṇaṅganā;
出家之后,众多青少年从后面跟随;
Cārupuṇṇaghaṭādāya devakaññā yathā tathā.
正如天女们献上美丽的满盈花瓶一般。
§427
427.
四百二十七。
Puṇṇapātiṃ gahetvāna seṭṭhino bhariyā tathā;
大富长者携其妻同来,
Saddhiṃ nekasatitthihi nekālaṅkāralaṅkatā.
与众多侍者及陪同各样装饰庄严。
§428
428.
四百二十八。
Mahāseṭṭhi mahāseṭṭhisatehi saha nāyakaṃ;
大富长者与众多长者,连同首领,
Abbhuggañchi mahāvīraṃ pūjito tehi nekadhā.
扶持尊敬伟大的勇士,众多众人礼敬他。
§429
429.
四百二十九。
Chabbaṇṇaraṃsīhi manoramehi,
有六十二万八千种美妙风光,
Puraṃ varaṃ piñjaravaṇṇabhāvaṃ;
城池美好,极具华丽庄严之相;
Nento munindo sugato sugatto,
智慧犹如森林中的圣人、善逝、善逝者,
Upāvisī jetavanaṃ vihāraṃ.
安坐于揭德林精舍中。
§430
430.
四百三十。
Cātuddisassa saṅghassa sambuddhapamukhassa’haṃ;
我属于四分部僧团,正觉者的弟子。
Imaṃ dammi vihāranti satthu cārukarambuje.
他们施予这方住所,这善逝的游方者的修行处。
§431
431.
四百三十一。
Sugandhavāsitaṃ vāriṃ hemabhiṅkārato varaṃ;
打扫清洁香气弥漫的池水,晶莹如金制的珍宝;
Ākiritvā adā rammaṃ vihāraṃ cārudassanaṃ.
整治修饰,为赏心悦目而营造游憩清凉的场所。
§432
432.
四百三十二。
Surammaṃ vihāraṃ paṭiggayaha seṭṭhaṃ,
务必接受恶境中最胜的正行,
Anagghe vicittāsanasmiṃ nisinno;
正坐于无染净慧的独立坐具上;
Janindānamindo tilokekanetto,
称世人之王、风尘不染世界唯一的明眼者,
Tilokappasādāvahaṃ taṃ manuññaṃ.
我归依超越尘世的那位人中尊者。
§433
433.
Udārānisaṃsaṃ vihārappadāne,
居住资粮中应具有广大的资助恩德,
Anāthappadānena nāthassa tassa;
无依止者的护持,护持者的依止;
Sudattābhidhānassa seṭṭhissa satthā,
名为善行者,至高的师长,
Yasassī hitesī mahesī adesī.
著名者,利益众生者,伟大的教导者。
§434
434.
第四三四。
Udārānisaṃsaṃ vihārappadāne,
在以宏大无私为修习品性的情况下,
Kathetuṃ samattho vinā bhūripaññaṃ;
能辩说此义,不依赖深广智慧也能胜任;
Tilokekanāthaṃ naro kosi yutto,
人若具足三界之主的身份,
Mukhānaṃ sahassehi nekehi cā’pi.
即使配以千万千万的口,
§435
435.
四百三十五。
Iti vipulayaso so tassa dhammaṃ kathetvā,
如是,他以广大声音宣说其法,
Api sakalajanānaṃ mānase tosayanto;
依然使众生心中欢喜,
Paramamadhuranādaṃ dhammabheriṃ mahantaṃ,
那伟大的法王发出至极甘美的声音,
Viharati paharanto tattha tatthūpagantvā.
于彼处住持,时常毁坏,亲自前往该处。
§436
436.
第四三六。
Evaṃ tilokahitadena mahādayena,
以如是利益三界之大心,
Lokuttamena paribhuttapadesapantiṃ;
以超出世间的名声及所受赞誉;
Niccaṃsurāsuramahoragarakkhasādi,
常受天、魔、龙、护卫等众敬礼,
Sampūjitaṃ ahami’dāni nidassasissaṃ.
现在将此示现出来,供诸尊者观照。
§437
437.
Saddhammaraṃsinikarehi jinaṃsumāli,
得胜者的宝冠,被如法的清净莲花装饰,
Veneyyapaṅkajavanāni vikāsayanto;
如同莲花丛林在旺盛绽放,
Vāsaṃ akāsi pavaro paṭhamamhi vasse,
第一年雨季,尊者安住,
Bārāṇasimhi nagare migakānanamhi.
在巴拉纳西城郭中的鹿苑之内。
§438
438.
Nānāppakāraratanāpaṇapantivīthi,
种种珍宝、财富、田地、街道,
Ramme pure pavararājagahābhidhāne;
在那极美的宫殿之中,城名为娑伽罗王城;
Vāsaṃ akāsi dutiye tatiye catutthe,
世尊分别于二年、三年、四年之中住于此,
Vassepi kantataraveluvaneva nātho.
即便是雨季,也如护卫着秀美的藤叶树林般守护之。
§439
439.
Bhūpālamoḷimaṇiraṃsivirājamānaṃ,
君主如同宝石明光,光辉照耀无碍,
Vesālināmaviditaṃ nagaraṃ surammaṃ;
韦萨离城为世人所未知,城池坚固而宏伟;
Nissāya sakyamunikesari pañcamamhī,
依凭释迦族的雄狮——世尊,
Vassamhi vāsamakarittha mahāvanasmiṃ.
在第五年夏季,于大树林中修建了住所。
§440
440.
第四百四十节。
Phullātinīlavimaluppalacārunetto,
花朵繁茂,色泽青净如莲,秀美清丽;
Siṃgīsamānatanujotihi jotamāno;
声音如狮吼,身形威严,光彩照人。
Buddho anantaguṇasannidhi chaṭṭhavasse,
佛陀具无量功德,于第六十年时,
Vāsaṃ akā vipulamaṅkula pabbatasmiṃ.
不居宽广杂乱之山中。
§441
441.
四百四十一。
Gambhīraduddasataraṃ madhuraṃ marūnaṃ,
深远难至且甘美之苦地,
Desetva dhammamatulo sirisannivāso;
说法无上法,彼以尊贵光明而居;
Devindasītalavisālasilāsanasmiṃ,
天王般清凉广阔石座之上,
Vassamhi vāsama’karī muni sattamamhi.
“旃陀罗”比库在雨季中居住时,安住其所。
§442
442.
Phullāravindacaraṇo caraṇādhivāso,
如莲花瓣般清净的足迹所践之处,足迹所在之地,
So suṃsumāragirināmadharādharamhi;
正是在被称为须摩苏摩拉(Suṃsumāra)之山脉的山峰根基处;
Vāsaṃ akā paramamāraji aṭṭhamasmiṃ,
在第八年雨季中,圣者住于无极其茂密的深林之中,
Vassamhi kantarabhesakalāvanamhi.
安住在满布灌木和林木繁茂的山谷之中。
§443
443.
Nānāmatātibahutitthiyasappadappaṃ,
遍布诸多种姓及众多异民族,
Hantvā tilokatilako navamamhi vasse;
斩除三界之恶,将至第四十九年,
Vāsaṃ akāsi rucire atidassanīye,
在美妙且极为显著的山林中修行,
Kosambisimbalivane jinapakkhirājā.
在桑比城之森林中,尊胜众生的胜王。
§444
444.
Tesaṃ mahantakalahaṃ samituṃ yatīnaṃ,
这群修行者为息止严重的纷争,
Nissāya vāraṇavaraṃ dasamamhi vasse;
依止第十个雨季的最上忍戒,
Pupphābhikiṇṇavipulāmalakānanasmiṃ,
居于花朵遍洒、广阔绚丽的丛林之中,
Vāsaṃ akā munivaro varapāraleyyo.
圣者住于此忍戒,最上者无比,难得胜过。
§445
445.
第四百四十五。
Dhammāmatena janataṃ ajarāmarattaṃ,
以法为粮养大众,无有衰老与疲惫,
Nento vilocanamanoharasuddhadanto;
那美妙清净的眼目,端正如牙齿;
Nālābhidhānadijagāmavare munindo,
乃是世尊中杰出的觉者,无可比拟;
Vāsaṃ akā amitabuddhi dasekavasse.
虽无居所,然具无量智慧,历经十年之久。
§446
446.
四百四十六。
Verañja cārudijagāmasamīpabhūte,
其住处邻近美丽的觉地,远离怨恨与恶欲;
Ārāmake surabhipupphaphalābhirāme;
栖息于果实芬芳、花香四溢的林园中。
Sabbaññu sakyamuni bārasamamhi vasse,
悉知一切的释迦族圣者于第十二个雨季中,
Vāsaṃ akāsi pucimandadumindamūle.
在薄伽树根下安居修行。
§447
447.
第四百四十七。
Phullāravindavadano racicārusobho,
面容如盛开的莲花般清秀美丽,
Lokassa atthacariyāya dayādhivāso;
为世间利益之行持,慈悲之所居。
Vāsaṃ akā ruciracāliyapabbatasmiṃ,
他在美丽绵延的罗叉利耶山上安住修行。
Vīro tilokagaru terasamamhi vasse.
勇士恭敬于三界,三岁一劫。
§448
448.
Bandhūkapupphasamapādakarābhirāmo,
喜爱如亲族花朵般美妙的足迹,
Dhammissaro pavarajetavane suramme;
法海林中的卓越出家人居住之地,
Dhīro mahiddhi muni cuddasamamhi vasse,
智慧广大如圣人,八劫漫长的寿命,
Vāsaṃ akā sakalasattahitesu yutto.
安住修行,与一切众生利益相应。
§449
449.
Veneyyabandhuvanarāgagaje vihantvā,
摧毁世间的贪欲如象般狂暴,
Vassamhi pañcadasame munisīharājā;
在雨季第十五月间,圣者狮王住于;
Vāsaṃ akā kapilavatthudharādharoru,
他不居住于咖毕拉树木的荫蔽下,
Nigrodharāmaramaṇīyamaṇigguhāyaṃ.
而是安住于榕树之亭榭幽美石窟中。
§450
450.
Yakkhampi kakkhalataraṃ suvinītabhāvaṃ,
亚卡亦表现出更为严谨精密的品行,
Netvā pure varatamālavakābhidhāne;
不受先前污秽与恶习的束缚;
Vasmamhi vāsamakarī dasachaṭṭhamamhi,
居住于结集的第十八层次社区之中,
Nento janaṃ bahutarampi ca santimaggaṃ.
指导众生走向更多且正觉之道。
§451
451.
Pākāragopuraniketanatoraṇādi,
于成熟守护者之城堡、寓所、门楼等处,
Nettābhirāmavararājagahe mahesi;
在那美丽无比的天帝宫殿中,伟大的天王居住着;
Vāsaṃ akānadhivaro dasasattamamhi,
他居于第七十个无间断的居住季节中,
Vassamhi patthayaso bhuvanattayasmiṃ.
在人间世界的季节中如雨露般滋润大家。
§452
452.
第四百五十二。
Dhammosadhena madhurena sukhāvahena,
以法的甘露般妙药,带来甘甜和安乐,
Lokassa ghoratararāgarajaṃ vihantvā;
击碎了世间最可怕的贪欲之王;
Vassamhi vāsamakarī dasaaṭṭhamasmiṃ,
在第八个雨季中,
Aṅgīraso pavaracāliyapabbatasmiṃ.
在安吉拉萨那山(即圣山)上,
§453
453.
Venayyabandhujanamoharipuṃ uḷāraṃ,
击杀了贪恋恶念众生的凶敌,
Hantvāna dhammaasinā varadhammarājā;
以正法之剑斩断,法之王再度显现;
Ekūnavīsatimake puna tattha vasse,
又在十九个雨季之后,仍旧在那里,
Vāsaṃ akā madhurabhārati lokanātho.
世尊安住之所甘润清净,众生之主安住于彼。
§454
454.
四百五十四。
Suddhāsayo pavararājagahe vicitte,
清净安详居住于大王舍城之中,
Vāsaṃ akāsi samavīsatimamhi vasse;
安住于二十五个雨季之中;
Lokassa atthacaraṇe subhakapparukkho,
为世间利益之行者,福德清净庄严,
Cintāmaṇippavarabhaddaghaṭo munindo.
如灵宝般最善最吉祥和强严之圣人世尊。
§455
455.
Evaṃ tilokamahito anibaddhavāsaṃ,
如是,慈悲普及于世间,无有拘束的住处,
Katvā carampaṭhamabodhiyudārapañño;
观行正觉道路,发扬高明的智慧;
Chabbaṇṇaraṃsisamupetavicittadeho,
色身遍满六种颜色,心意具足,
Lokekabandhu bhagavā avasesakāle.
世尊于最终时刻,仍是众生的依止。
§456
456.
Sāvatthiyaṃ pavarajetavane ca ramme,
住于沙瓦提及出家林中闲适之处,
Dibbālaye ca samalaṅkatapubbarāme;
以及天宫中装饰华美的前苑;
Vāsaṃ akāsi muni vīsatipañcavasse,
贤者在二十五年中住持,
Lokābhivuddhinirato sukhasannivāso.
因众生利益而乐于其中,居处安乐。
§457
457.
第四百五十七。
Iti amitadayo yo pañcatāḷīsavasse,
如是,无量光明者在四十五年间,
Manujamanavanasmiṃ jātarāgaggirāsiṃ;
人在世间如生于森林之中,犹如依止于山峦般;
Paramamadhuradhammambuhi nibbāpayanto,
以至高无上的甘美法义熏染,令其消除一切烦恼,
Avasi samunimegho lokasantiṃ karotu!
愿那如同同在暗云般的平静,护持世间安乐!
§458
458.
Paññāvaraṅganā mayhaṃ sañjātā manamandire;
我心灵之殿堂,生起了智慧的光辉;
Tosayantī sabbajanaṃ vuddhiṃ gacchatu sabbadā.
令一切众生欢悦,成长永恒无尽。
§459
459.
Citaṃ yaṃ racayantena jinassa caritaṃ mayā;
由持戒胜利者所造之善法行,我所依此心作意聚成;
Puññaṃ tassānubhāvena sampatto tusitālayaṃ.
其善力感应,使得我心入安乐之地,获至清净之乐。
§460
460.
Metteyyalokanāthassa suṇanto dhammadesanaṃ;
聆听慈爱天下主的法语说教;
Tena saddhiṃ ciraṃ kālaṃ vindanto mahatiṃ siriṃ.
与彼同在长久时日,得到伟大尊荣。
§461
461.
Buddhe jāte mahāsattoramme ketumanīpure;
佛陀诞生于伟大生灵之地,名为迦多摩尼城;
Rājavaṃse janītvāna tihetupaṭisandhiko.
出身王族家门,得三界间的最高成就。
§462
462.
Civaraṃ piṇḍapātañca anagghaṃ vipulaṃ varaṃ;
世尊赐予其广博至高的经衣与乞食钵;
Senāsanañca bhesajjaṃ datvā tassa mahesino.
并赐予住所和医药,成为这位大圣者的所有。
§463
463.
Sāsane pabbajitvāna jotento tamanuttaraṃ;
在此教法中,出家后勤修精进,向最高之道努力修持;
Iddhimā satimā sammā dhārento piṭakattayaṃ.
具足神通、念觉正持,圆满三藏法典。
§464
464.
Vyākato tena buddho yaṃ hessatīti anāgate;
由此佛陀明示未来必当出现者;
Uppannuppannabuddhānaṃ dānaṃ datvā sukhāvahaṃ.
为已现行与未来诸佛施予布施,启发安乐。
§465
465.
Saṃsāre saṃsaranto hi kapparukkho ca pāṇinaṃ;
在轮回中流转之人,宛如枯树对众生而言;
Icchiticchitamannādiṃ dadanto madhuraṃ caraṃ.
随意意愿,随意嗜好,给予不可得者,宛如甜蜜之物供养。
§466
466.
Maṃsalohitanettādiṃ dadaṃ cittasamāhito;
心专注者,赋予肉、血、鼻等,
Sīlanekkhammapaññādiṃ pūrento sabbapāramiṃ.
充满戒、出家、智慧等,圆满一切波罗蜜多。
§467
467.
Pāramisikharaṃ patvā buddho hutvā anuttaro;
世尊堕入了波罗蜜的彼岸,成就正等正觉,无上无比;
Desetvā madhuraṃ dhammaṃ jantūnaṃ sivamāvahaṃ.
宣说甘美的法义,引导众生入殊胜安乐之境。
§468
468.
Sabbaṃ sadevakaṃ lokaṃ brahāsaṃsārabandhanā;
解除整个天魔轮回的束缚,世间众生悉皆解脱;
Mocayitvā varaṃ khemaṃ pāpuṇyeṃ sivaṃ puraṃ.
获得最胜安宁,成就圆满吉祥的境界。
§469
469.
Laṅkālaṅkāra bhūtena bhūpālanvayaketunā;
以蓝色装饰的存在为基础,成为国王管理的缘起;
Vijayabāhunā raññā sakanāmena kārite.
由胜利之臂王女以萨咖人身份完成。
§470
470.
Satoyāsayapākāra gopurādivirājite;
真诚心志的辅助,塔楼等庄严显现;
Pariveṇavare ramme vasatā santavuttinā.
环绕的森林里欢乐居住,安乐安住者所在。
§471
471.
Medhaṅkarābhidhānena dayāvāsena dhīmatā;
以名为美坛咖拉、悲悯为居所、具智慧者;
Therena racitaṃ etaṃ sabbha saṃsevitaṃ sadā.
此乃由长老所作,历来常受众多佛法门徒广泛传诵。
§472
472.
Bhave bhave’dha gāthānaṃ tesattati catussataṃ;
有关生死转世的歌谣合计三百七十首;
Ganthato pañcapaññāsā-dhikaṃ pañcasataṃ iti.
连结共计五十五个篇章以上,多达五百首之数。