4. Pakiṇṇakakathā · 4. Pakiṇṇakakathā
4. Pakiṇṇakakathā4. 杂说
Tatra ṭhatvā rañeño uppatti kathetabbā. (So pana) amhākaṃ satthuno bodhippattito puretarameva mahāmalaya raṭṭhe vanacarakaṃ paṭicca tassa bhariyāya kucchiyaṃ paṭisandhiṃ gaṇhi. Navaḍḍhamāsāvasāne mātukucchito nikkhamitvā kamena vaḍḍhanto viññubhāvaṃ pāpuṇi. Tassa pitā ekaṃ dārikaṃ ānetvā puttassa gehe akāsi. Aparabhāge tassa pitā kālamakāsi. Kumāro’carako’ti paññāyi. So tato paṭṭhāya paccekabuddhaṃ upaṭṭhahi. Carako attano nivāsavatthusmiṃ kadalipanasādīni ropetvā phalārāmaṃ akāsi. Tato aparabhāge tena ropitapanasarukkho mahantaṃ cāṭippamāṇaṃ panasaphalaṃ gaṇhi. Carako attano vatthuṃ gantvā sākhāya supakkaṃ panasaphalaṃ passitvā chinditvā gehaṃ āharitvā apassāyaṃ luñcitvā upadhāresi. Tato samantā catumadhuraṃ viya yūsaṃ otaritvā apassayaṃ apanīta āvāṭaṃ pūretvā aṭṭhāsi. Tato carako evaṃ cintesi. Imaṃ panasaphalaṃ amhākaṃ paccekabuddhena vinā aññesaṃ nānucchavikanti. Paṭisāmetvā ṭhapesi.
当时应说国王的诞生。那时，我们的师尊初证觉悟，正如先前在大马来之地，因山林修行而回归其妻，重续夫妻之好。九个月后，母亲破腹诞出，因爱欲增长，获得觉知智慧。其父带一童女入其家中居住。后来其父去世。有人称其子为“修行者”。他于是出家，侍奉一位辟支佛。此修行者在自己的居地中种植椰子树等树木，建造果园。后来，在另一处由他栽种的香蕉树长成大枝叶，结出许多香蕉。修行者去其地中，见树枝上有成熟香蕉，便采下带回家中，放在阴凉处剥皮。随后倒入四周如甜美汤汁般的汁水，盛满碗立着。修行者如此思惟：这香蕉实果，只有我们这辟支佛所能享用，其他人无从分享。他收摄置于一处。
Punadivase paccekabuddho lenato nikkhamitvā sarīrapaṭijagganaṃ katvā surattapallavasadisaṃ antaravāsakaṃ parimaṇḍalaṃ katvā nivāsetvā bahalapavaramahāpaṃsukūlacīvaraṃ pārupitvā nīlabhamaravaṇṇaṃ pattaṃ hatthena gahetvā ākāsena āgantvā tassa kuṭidvāre pākaṭo ahosi. Carako kuṭito nikkhamitvā taṃ vanditvā hatthato pattaṃ gahetvā gehaṃ pavesetvā pīṭhe nisīdāpetvā attanā ṭhapitaṭṭhānato panasaphalaṃ gahetvā yūsaṃ patte pūretvā paṭiggahāpesi. Paccekabuddho taṃ paribhuñjitvā ākāsato attano vasanaṭṭhānameva gato. Athekadivasaṃ carako paradesā gacchanto bhariyaṃ pakkosāpetvā;’ amma, ayyassa appamatto hutvā dānaṃ dehī’ti sabbūpakaraṇaṃ niyyādetvā paradesaṃ gato. Punadivase paccekabuddho lenato nikkhamitvā cīvaraṃ pārupitvā pattamādāya ākāsato āgantvā kuṭidvāre otaritvā aṭṭhāsi. Tasmiṃ khaṇe carakassa bhariyā kuṭito nikkhamitvā paccekabuddhassa hatthato pattaṃ gahetvā gehe nisīdāpetvā bhattaṃ adāsi.
次日，辟支佛起身出外，洗涤身体，并将香叶等制成如袈裟的内衣，安置身上，披戴洁净的四法衣，手持蓝色芭蕉叶，来到他的小屋门前，显现于人前。修行者从屋中出来，向他合掌敬礼，接过芭蕉叶带入室内，坐于蒲团上，将香蕉果装于芭蕉叶中，盖以甜汁水，呈献于辟支佛。辟支佛享用后，自由散步至自己的衣处。某日修行者远行，将妻托付于家中，嘱咐道：“母亲，请多关照尊者，善以布施。”并留置一切供具，遂远行。次日，辟支佛起身，披上袈裟，提芭蕉叶，再次来至小屋门处，站立。此时，修行者之妻由屋中出来，手持芭蕉叶献予辟支佛，坐下并饲食。
Tena bhattakicce pariniṭṭhite sā taruṇapaccekabuddhaṃ passitvā kilesapaṭisaṃyuttaṃ cittaṃ uppādetvā paccekabuddhassa attano ajjhāsayaṃ kathesi. Paccekabuddho tassā kathaṃ sutvā jigucchamāno uppatitvā ākāsato attano vasanaṭṭhānameva gato. Sā paccekabuddhassa gatakāle attano sarīraṃ telena makkhetvā bhaṇḍanakā viya nitthunamānā mañce nipajji. Carako paradesato āgantvā bhariyaṃ nipajjamānaṃ evamāha?’Bhadde, kiṃ ayyassa bhikkhaṃ adāsī’ti. Sā nitthunamānā āha? Mā puccha tava ayyassa kammanti. Kathehi bhadde, kiṃ tena kammaṃ katanti. So attanā saddhiṃ kilesavasne okāsaṃ kārāpetuṃ vāyamitvā mayā ayuttanti vutte mama kese gahetvā hatthapādehi ākoṭetvā sarīraṃ nakhena ottharitvā sīse paharitvā gato’ti vutte carako taṃ sutvā asahanto (eso mayā) evarūpassa assamaṇakammassa posito’ti vatvā tassā sokaṃ vinodetvā dhanuṃ ādāya tikkhasaraṃ gahetvā etaṃ māretvā āgamissāmī’ti vatvā vasanaṭṭhānaṃ agamāsi.
饮食完毕后，年轻的辟支佛起身，心生断恶修洁之念，对修行者说法。辟支佛闻法后感厌烦，起身持芭蕉叶至其衣所。此时，修行者远行返回，见妻坐卧如此，问曰：“贤女，尊者给予何食？”她躺卧回答：“勿问尊者的业行，请问智慧，我将说何业？”修行者遂述：“彼于自身烦恼缠着时，尝试挣脱遮蔽，以手抓择发、用手足挠身，爪掻头部，起身离开。”修行者闻后不忍，谓：「此恶法竟由我养护。」以弓取来锐利箭，欲以箭杀其恶。
Tasmiṃ samaye paccekabuddho nahānatthāya gato. Gantvā ca pana kāyabandhanaṃ ākāse cīvaravaṃsaṃ viya katvā nivāsanapāpuraṇaṃ tasmiṃ ṭhapetvā jalasāṭakaṃ nivāsetvā udakamatthakā ākāse nisīditvā nahāyituṃ ārabhi. Carako paccekabuddhassa garugāravakāraṇaṃ passanto gumbantare nilīno aṭṭhāsi. Ṭhatvā ca pana evarūpaṃ acchariyaṃ disvā cintesi? Ayañca evarūpaṃ na karoti, addhā esā musāvādā’ti. Ahaṃ etissā vacanaṃ gahetvā evarūpassa samaṇassa akāraṇe aparādhaṃ kataṃ. Eso tādisaṃ na karotī’ti cintetvā paccekabuddhassa nahatvā ṭhītakāle gantvā pādesu nipatitvā?’Mayhaṃ khamatha ayyā’ti āha. Pacceka buddho? Kiṃ kathesi upāsakā’ti. So attano mātugāmassa kathitaṃ ācikkhi. Evañhi sati upāsaka tumhākaṃ āgatakammaṃ niṭṭhapetvā gantuṃ vaṭṭatī’ti āha. Mā evaṃ kathetha sāmi, ahaṃ aññāṇabhāvena tassā vacanaṃ gahetvā tumhākaṃ akāraṇe dubbhituṃ āgatomhi’ti sabbaṃ attanā cintitaṃ ācikkhi.
此时，辟支佛去洗浴。往时他折衣作绳，悬挂于屋檐，置浣缸，端坐入浴。修行者见辟支佛庄严而生敬意，于林间隐处立定。及见此奇异情状，思维曰：“此辟支佛岂作如是虚妄之言乎？我当记住此语，莫犯无故。”念此后，辟支佛沐浴毕，衣着完毕，起身外出。修行者跪地请其宽恕，“我当原谅您，尊者。”辟支佛问：“何言？”居士告之修行者母乡事。忆及此，居士谓：“你们诸位当简化访客之事，便可离去。”修行者答曰：“莫如此行，我因无明间断听其言，益生苦恼，万事悉思，自述告知。”
Paccekabuddho? Āma upāsaka, sā attanā saddhiṃ asaddhammapaṭisaṃyuttakathaṃ kathesī’ti āha. So tassā kujjhitvā ahaṃ etaṃ nissāya imassa aparajjhāmi. Gantvā taṃ māressāmī’ti paccekabuddhaṃ pañcapatiṭṭhitena vanditvā nikkhami. Paccekabuddho taṃ nivattetvā mātugāmaṃ mā mārehī’ti anekavidhāni kāraṇāni kathetvā pañcasīle patiṭṭhapetvā tassa dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha?
辟支佛答：“是，居士，其言确合灭际法因。”说毕，修行者深感惭愧，谓：“我因此缘而堕落。”遂供养辟支佛五体之礼，起身离去。辟支佛回转，告知其母乡：“莫害他。”以种种因缘劝导，立五戒，称颂其法，诵念此偈语：
Yo appaduṭṭhassa narassa dussati,
对恶行不悔的人，有苦可受，
Suddhassa posassa anaṅgaṇassa;
纯净而培护的，是无有瑕疵的；
Tameva bālaṃ pacceti pāpaṃ,
正是他转向那个愚昧者的恶行，
Sukhumo rajo paṭivātaṃva khitto’ti;
如薄弱的尘土被风吹散一般被摧毁；
Carako tassa dhammadesanaṃ sutvā pasantacitto hutvā pañcapatiṭṭhitena vanditvā gehaṃ gantvā tāya saddhiṃ samaggavāsaṃ vasitvā tato paṭṭhāya yāvajīvaṃ paccekabuddhassa cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārādayo parikkhāre ca datvā paṭijaggi. So tasmiṃyeva lene vasanto aparabhāge anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyi.
行者听闻其法的讲说，心生安静，恭敬着那处于五住处之中的隐者，回到家中与其妻子同住，和睦相处。之后为了供养那独觉者终其一生，他供养衣钵、食器、床铺、生病时的照料及医药等必需品。在那屋舍中安住无碍，因无依止的涅槃之境而圆寂。
Sayambhuñāṇena vigayha dhammaṃ,
凭借自生的智识破除诸法，
Dukkhaṃ anantaṃ sakalaṃ pahāya;
舍弃了苦、无边以及一切之法；
Samādhijhānābhirato yasassi,
禅定禅那喜乐者，荣光出世者也。
Gato vināsaṃ pavaro yasassi.
超离毁灭为上者，荣光出世者也。
Atha pacchā carako kālaṃ katvā sagge nibbatti. Tattha ciraṃ dibbasampattiṃ anubhavitvā devalokato cavitvā imasmiṃ dīpe malaya raṭṭhe amaruppala lenassa āsannaṭṭhāne upacarakassa putto hutvā nibbatti. So navamāsaḍḍhapariyosāne mātukucchito nikkhami. Tassa nāmagahaṇadivase ñātakā amaruppala kumāroti nāmaṃ akaṃsu. So pana aparabhāge vaḍḍhento dārakehi saddhiṃ kīḷanto pattapuṭena vālukabhattaṃ pacitvā, dārakā ime samaṇāti vatvā paṭipāṭiyā nisīdāpetvā dānaṃ dassāmī’ti vatvā kīḷādānaṃ deti. Ekadivasaṃ amaruppala kumāro vālukathupaṃ katvā attano nivāsanavatthadussaṃ gahetvā khuddakadaṇḍake bandhitvā paṭākaṃ katvā pūjanatthāya ṭhapesi. Amaruppala lenavāsī maliya devattheraṃ nissāya dānādīni puññāni katvā tato cuto imasmiṃyeva dīpe mahāgāme goṭhābhayamahārājassa aggamahesiyā kucchimhi paṭisandhiṃ gaṇhi. So navamāsaḍḍhapariyosāne mātukucchito nikkhami. Tassa nāmagahaṇa divase’kākavaṇṇatisso’ti nāmaṃ akaṃsu. So anupubbena vaḍḍhitvā pitu accayena chattaṃ ussāpetvā kākavaṇṇatissamahārājā ahosi. Tassa chatte ussāpiteyeva sakalaraṭṭhaṃ subhikkhaṃ ahosi. Pañca vā dvādasa vā divase anatikkamitvā devo sammā vassati. Vessantarabodhisattassa dānagge yācakānaṃ hatthe bhikkhābhājanaṃ viya tasmiṃ kāle vāpīpokkharaṇī-nadī-kandara-sobbha-jātasarādayo vassodakena pūritā ahesuṃ. Pañcavidhapadumasañchannā anekadijasamākiṇṇā nānārukkhehi virocitā ahesuṃ. Nānā sassāni sampajjiṃsu, uttarakuru ālakamandā rājadhānisadisaṃva hiraññasuvaṇṇādi ratanaṭṭhānaṃ.
后来，游行者过了时日，往天上生。彼处久享天福，离天界后，来到此岛马来亚国阿摩罗波罗岩洞近旁一处，成为居士之子而生。约满九个月，断母胎出。其命名日，亲族称其为阿摩罗波罗子。其后成长，与孩子们同戏，迸撒以河沙饭喂，孩子们称为沙门，依礼坐令，示以施舍，故而施以戏献。某日，阿摩罗波罗子筑起沙堆，携自住处行李，系小棍立旗以供礼敬。阿摩罗波罗岩洞居民凭依马来神长老施以布施功德，然后离开此岛，赴大城，在护国大王护主王后之箧穴中归依。约满九个月，断母胎出。其命名日，称为独角美子。其后渐长，承父遗产，撑伞为衣，成为独角美大王。伞撑开即使全国丰足。五至十二日不逾，天常雨正时。于毗奢多罗菩提萨多修行施舍时，水池、荷花、河流、洞穴、湖泊等皆因雨水而盈满。五种莲花掩盖多地，布满诸多山林，各色殊异，北拘陵国和兰金等府郭城像黄金珠宝宝物之地。
So rājā saddhāya sampanno mahābhikkhusaṅghassa cattāro paccaye anūnaṃ katvā dāpesi. Saṭṭhimattānaṃ tipiṭakadharānaṃ candanadoṇiyā satapākatelassa pūrāpetvā yāvapiṭṭhipādaṃ tāva osīdāpetvā nisinnānaṃ laṭṭhima dhudantakaṭṭhaṃ catumadhuraṃ pakkhipitvā dāpesi. Ucchukaṇḍa-sakkharā-nālikera-phalamūlakhandhakhādanañca nānāvidhamaccharasehi sugandhasālitaṇḍulena sādhitayāgubhattañca pātova adāsi. Antarābhatte aṭṭhārasavidha-antarakhajjakañca ucchukadalipanasaphalādayo ca nānāvidhottaribhaṅgena saddhiṃ sugandhasālitaṇḍulabhattaṃ nānaggarasaṃ dāpetvā pacchābhattaṃ aṭṭhavidhakappīyapānake ca dāpesi. Aññe samaṇaparikkhāre ca dāpesi. Iminā niyāmeneva bhikkhusaṅghassa tipiṭakadharabhikkhūnañca nirantaraṃ mahā dānaṃ datvā vasati.
此王以信念具足，于大比库僧团，依四缘施予布施。六十名藏三藏者，装满沉香器和百斛油，铺满地广长地，坐者面前，置以榈木鼓、四张笛，赠与。赠送瓜果、蔗糖、竹茎、诸种果根及多样香饭和粳米饭。中午，赐以十八种午食，诸多点心，以及各种香饭和饭菜，多加果汁饮料。又赠与其他沙门和检验者。依此规矩，为藏三藏比库常常布施，长久住持。
Athāparena samayena kalyāṇiyaṃ sivo nāma mahārājā attano bhāgineyyassa abhayakumārassa kākavaṇṇatissa rañño bhaginiyā somadeviyā nāma rājaputtiyā āvāhamaṅgalaṃ katvā ānetvā pādaparicārikaṃ dāpesi. Datvā ca pana abhaya kumāraṃ girinagaramhi nisīdāpesī. So girinagare rajjaṃ kārāpetvā giriabhayo nāma rājā hutvā mahantaṃ sampattiṃ anubhavamāno vihāsi. Tato aparabhāge kākavaṇṇatissa mahārājā mahāgāme viharanto aññatarassa bhikkhussa gatte maṅkunā daṭṭhaṭṭhāne gaṇḍaṃ uṭṭhitaṃ disvā kimetaṃ ayyā’ti pucchi. Maṅkunā daṭṭhaṭṭhānaṃ mahārājāti. Taṃ sutvā saṃvegappatto, bhante maṅkunā kismiṃ na bhavanti’ti pucchi. Paṭṭasāṭake na bhavanti’ti. Ime pana bhaddantā paṭṭasāṭake kuto labhantī’ti cintetvā gato. Taṃ divasameva pānīyamāḷake nisinno tipiṭakatissatthero nāma rañño buddhasīhanādasuttaṃ nāma kathesi. So there pasanno; uttarāsaṅge dīyamāne’ekasāṭako bhavissāmi’ tasmā imameva dātuṃ na sakkā, kathaṃ karissāmī’ti cintento therena saddhiṃ kathayamāno tattha māḷakeyeva aṭṭhāsi. Tasmiṃ khaṇe eko kāko ambasākhantare nisīditvā
又先此时，善逝名大王，故其弟子阿弥陀王子独角美大王之王姊萨摩大神女，奉请赐福，聘请侍者。并赐予护王在山邑居住。此护王治国，成就大富，居住。后来独角美大王在大城间某比库处，目睹创伤，问何事。答曰，此伤因大王。闻之即惊，问大王何在。说不在宫殿。思若贤者谁得至宫。该日，有持戒比库，称听皇王释迦文佛狮子吼经。此比库欢喜，言：“护国乃我所当护之地”，思虑如何守护，心中与比库议论。此时，有一乌鸦枝间坐着，
Saddaṃ karonto evamācikkhi. Ayya kākavaṇṇatissamahārāja, tumhākaṃ kaṅkhā nāma natthī, pasādakkhaṇe dhammakathikassa uttarāsaṅgaṃ dehī’ti āha.
发声如是说：「尊敬的独角美大王，您无所疑惑，现授予您佛法讲说之后援。」
(Kāko so kākavaṇṇassa vadeti vacanakkhamo,
『乌鸦』者，谓乌鸦色者，此乃言语之称谓。
Pasādajāto therassa tuvaṃ saddhammadesane;
『由端正出』者，指长老发言正法之情形。
Dadāhi uttarāsaṅgaṃ mahātherassa bhūmipā’ti.)
请赐给上衣和下袈裟，作为长老之土地馈赠。
Mahārāja, ahaṃ tumhākaṃ pañcasāsanaṃ gahetvā āgato. Vihāradevi puttaṃ vijāyi. Idamekaṃ sāsanaṃ. Ekā kareṇukā suvīrahatthipotakaṃ titthasare vijāyī. Idaṃ dutiyaṃ sāsanaṃ. Goṭhasamuddamajjhena sattamattā nāvā paṭṭane paccuṭṭhitā, idaṃ tatiyaṃ sāsanaṃ uttara vaḍḍhamānapabbatapāde dvikarīsappamāṇe khette taruṇatālakkhandhappamāṇā suvaṇṇakkhandhā uggacchiṃsu, idaṃ catutthaṃ sāsanaṃ. Giripabbatapāde koṭa raṭṭhaka vihāre koṭaraṭṭhako nāma thero maggopasamaṃ vatvā giripabbatamatthake sattatālappamāṇaṃ uggantvā ākāse nisinno parinibbāyi, idaṃ pañcamaṃ sāsanaṃ.
大王，我携带你们五部教法而来。为寺院女儿产子。此为第一法。用一只公河龟，拥有强壮象鼻和长鼻者，于市集产子，此为第二法。船只停于戈塔海中央七水之处，此为第三法。北方生长山脚土地上，年轻椰子树成群生长，金色果实升起，此为第四法。在山脚处，国土寺院，有名为拘陀者的长老，已证道得寂灭，登上山峰，七十椰子树数，升于空中而涅槃，此为第五法。
(Putto hatthī ca nāvā ca catutthaṃ hemakhandhakaṃ;
(子象与船皆为第四法之金色果实；
Therassa parinibbānaṃ pañcamaṃ sāsanaṃ idaṃ.
长老之涅槃即为第五法。)
Imaṃ gahetvāna ahaṃ āgato tava santikaṃ;
我携此文而来，至于汝侧；
Sāsanaṃ īdisaṃ sutvā puññakamme rato bhava.
闻此如是教法，应当欢喜于善业。
Vatthaṃ sahasā dāpehi kato sabbasamāgamo;
须臾之间施舍衣物，清净齐集何其众多；
Idaṃ niccaṃ jānanto kiṃ laggo uttarāsaṅge’ti.)
常识此义，当知谁宜镇于上衣？
Rājā kākassa vacanaṃ sutvā hasi. Thero? Kasmā mahārāja hasī’ti pucchi. Bhante, etasmiṃ ambasākhantare nisīditvā saddaṃ karontassa kākassa kathaṃ sutvā hasinti sabbaṃ ārocesi. Thero’pi raññā purimattabhāve katakammaṃ passitvā hasi. Rājā kasmā ayyo hasī’ti pucchi. Mahārāja, tumhākaṃ anantare attabhāve malayaraṭṭhe amaruppala nāma kāle katakammaṃ passitvā hasitti. Tena puṭṭho katakusalakammaṃ sabbaṃ vitthārena tassa ācikkhi. Rājā somanassappatto attano uttarāsaṅgaṃ datvā theraṃ vanditvā gehaṃ gato. Koṭaraṭṭhakavihāraṃ gantvā therassa sarīrajjhāpanaṃ kārāpetvā dhātuṃ ādāya cetiyaṃ kārāpetvā mahantaṃ pūjaṃ katvā mahāgāmaṃ gato. Suvaṇṇaṃ āharāpetvā rājaṅgaṇe ṭhapāpesi. Goṭhasamuddakucchiyaṃ patta nāvāto vatthāni āharāpetvā bhikkhusaṅghassa cīvaratthāya dāpetvā mahādānaṃ pavattetvā mahāgāmasamīpe vihāraṃ kārāpetvā viharanto attano puttaṃ duṭṭhagāmaṇiṃ pakkosāpetvā; tāta, tvaṃ gantvā girimhi nagare nisīdā’ti vatvā amaccañcassa pituṭṭhāne ṭhapetvā girinagaraṃ pāhesi. Taṃ disvā giriabhaya kumāro kumārena saddhiṃ āgatabaḷassa vatthāhārādīni dāpetvā mahantaṃ sammānaṃ akāsi. Rājakumāro giripabbatapāde vihāsi.
国王闻乌鸦语而笑。长老！国王为何欢笑？尊者，因两枝之间坐而言语者，闻乌鸦之声即发笑，尽释其意。长老亦见王之前情形，因故作何行动即笑。国王为何长者笑？陛下，曾于贵国马来尔王时，名为阿摩罗佩罗，见长者所作所为，因而欢笑。由此长者详尽宣说其所行善业全貌。国王欢喜，赐长者上衣，长者礼拜而归。往去寇塔城寺，安排安灵寝，取舍利，建造佛塔，奉行盛大供养，后至大城。献金黄金于皇宫中安置。又从戈塔水口航空舱船中运来衣物，施舍于比库僧众，以为袈裟之用。施大布施后，于大城附近建造寺庙，住于此地。遣自己的儿子杜达迦摩尼迎接恶乡村，嘱曰：父亲所赖请你往山城坐落。遂置于父亲之生地，将山城护卫。见之，山王子与他同来，供给衣食等，给予以盛大礼仪。王子于山脚安住。
Tato aparabhāge jātiṃ nissāya khattiyānaṃ vivādo ahosi. So abhayarājā kiṃ mevivādenā’ti attano bhariyāya somadeviyā saddhiṃ balavāhanaṃ gahetvā anukkamena gacchanto serunagare rajjaṃ kārentaṃ attasahāyaṃ sivarājaṃ sandhāya tassa santikaṃ āgañji. So’pi sivarājā giriabhayaraññā saddhiṃ āgatabaḷassa mahantaṃ sakkāraṃ kāretvā ahatavatthatilataṇḍulādīni āharāpetvā dāpesi. Katipāhaccaye; samma, kasmā āgatosi’ti pucchi. So āgatakāraṇaṃ sabbamassa ācikkhi. Bhaddakaṃ samma, te kataṃ āgantabbameva āgato. Ahaṃ te kattabbaṃ jānissāmi. Tvaṃ mā cintayī’ti vatvā tassa vasanatthāya nagarabhūmiṃ gavesanto sarakoṭiyaṃ atiramaṇīyabhūmiṃ passitvā tasmiṃ bhūmibhāge so nagaraṃ māpetvā deviyā ekasadisanāmaṃ karissāmī’ti somanagaranti nāmaṃ akāsi. Taṃ nagaraṃ susamiddhaṃ sampannadhanadhaññādīhi upakaraṇehi dvāraṭṭālakagopuraparikhāpokkhara-ṇiyādīhi sahitaṃ hatthiassarathapattiādīhi samākulaṃ saṅkhapaṇavabherisaddādīhi samākiṇṇaṃ nagaraṃ ahosi. So abhayo ciraṃ somanagare mahantaṃ issariyaṃ anubhavanto vihāsi.
其后，贵族因出生引发纷争。无畏王曰：我何以此争？偕妻索玛弟维，与权车持者同行，前往舍卢城治理国家，寻求协助，随同敌对者支拉王。支拉王与山王子偕行，供以盛礼，献上击破荞麦和其他贡品。稍事休整，问：真诚何故而来？奏明来意，称：我诚实，贵意当如是来。我将知当为汝所为。请勿忧虑。为此步行而来，寻觅此地，赏阅卓越阴宅。于是于此土地上建都城，定名为索玛城。此城庄严富饶，粮藏丰盈，有门楼阁、城垣、池塘等护卫，遍布象车马车和兵士声响。苏王长久政教盛行于索玛城，享大威德安住其中。
Athāparasmiṃ kāle somadevī raññā saddhiṃ kathesi; ayya amhākaṃ paṭisaraṇaṃ cetiyañca vihārañca kāretuṃ vaṭṭatī’ti. Bhaddakaṃ te kathitanti somanassappatto hutvā vihārabhūmiṃ gavesanto nagarato nātidure nāccāsanne mahantaṃ sālavanaṃ atthi. Taṃ passituṃ gato. Tadā tasmiṃ sālavane mahāariṭṭhattherassa vaṃse mahāmahindatthero nāma eko thero atthi. So saṭṭhimatte bhikkhū gahetvā viharati. Taṃ disvā iriyāpathe pasanno theraṃ evamāha; ‘ayya tumhākaṃ imasmiṃ sālavane vihāraṃ karissāmi’ti. Thero tassa vacanaṃ sutvā tuṇhīhāvena adhivāsesi. Rājā somanassappatto theraṃ vanditvā nagarameva gantvā somadeviṃ āmantetvā; bhaddesomadevi, amhākaṃ manoratho matthakaṃ patto. Vihārakaraṇatthāya manāpo bhūmibhāgo laddho. Tattha ca mahindo nāma thero samaṇānaṃ saṭṭhimattaṃ gahetvā viharati. Taṃ vanditvā viharaṇatthāya paṭiññaṃ gahetvā āgato. Tattha vihāraṃ karissāmī’ti āha. Sā taṃ sutvā somanassappattā sādhū’ti sampaṭicchi. Punadivase deviyā saddhiṃ therassa santikaṃ gantvā vanditvā ekamantaṃ nisīdi. Thero tesaṃ mahāsamayasuttaṃ kathesi. Te ubho’pi dhammaṃ sutvā somanassajātā ahesuṃ. Atha rājā ayya dhātuṃ kuto labhissāmā’ti theraṃ pucchi. Mā cintayi mahārāja, dhātuṃ amhe jānissāmā’ti ācikkhi.
当时，王后索摩得维与众人一同商议，说：‘尊者啊，宜为我们建施舍所和寺院。’汪达迦等说：“索摩那萨巴徒等出外寻找住所，城郊不远处依山居住，有一片广大的大树林。于是前去探看。彼时，大树林中有一位长寿比库，名为大摩诃毗婆多尊者，率领六十名比库修行。见此情景，随行的尊者欢喜说：‘尊者，我将为你们在此树林中建寺院。’尊者闻言便默然住持。王索摩那萨巴徒敬礼该尊者，立即入城召见王后索摩得维，说：“慈悲的索摩得维，我们的愿望已达成，得到了合适的建寺用地。此处有名为摩诃毗婆多的尊者，率领六十名沙门修行。”王后敬礼该尊者，允诺协助建寺，说：“我愿为建造寺院助力。”得知此语，索摩得维欢喜说：“善哉！”翌日，与尊者一同前来，敬礼后坐于一隅。尊者对他们讲述了梵天会大经，两者听闻佛法，皆成索摩那萨巴徒。随后王问尊者：“尊者，圣物应当从何处获取呢？”尊者答曰：“大王勿忧，我们自会得圣物。”
So tato paṭṭhāya vihārabhumiṃ sodhāpetvā khāṇukaṇṭakādayo nīharitvā bheritalamiva ramaṇīyaṃ samaṃ kārāpetvā iṭṭhakavaḍḍhakiṃ pakkosāpetvā iṭṭhacitaṃ kārāpetvā cetiyakammaṃ paṭṭhapesi. Vaḍḍhakī cetiyaṃ cinanto katipāhena pupphādhānattayaṃ niṭṭhapetvā dhātugabbhe sabbaṃ kattabbaṃ kammaṃ niṭṭhapetvā rañño paṭivedesi. Rājā, āgantvā therassa ārocesi. Niṭṭhāpito ayya dhātu gabbho’ti. Thero rañño vacanaṃ sutvā attanā pariharitaṃ tathāgatassa dakkhiṇadāṭhādhātuṃ tassa adāsi. Rājā dhātuṃ gahetvā sunakkhattena sumuhuttena mahatā parivārena dhātugabbhe nidahitvā atimanoramaṃ udakabubbuḷakelāsakuṭapaṭibhāgaṃ cetiyaṃ kārāpesi.
于是他开始清理施舍地，剔除荆棘刺藤，整治如水池般清秀平坦的地面。修筑木桩搭架，造木制房舍，安置佛塔工程。女主建造佛塔时，布置鲜花供养，完毕塔中圣物及一切净物并告知国王。国王至于尊者处问讯：“圣物已安置完毕否？”尊者闻言，亲手将如来右臂圣物交予国王。国王接过圣物，以赤绳结网牢固束缚，置于圣物塔中，筑成极美浮华津沼泡沫等形状的佛塔。
Saddhādiguṇasampanno lokasāsanarakkhako;
此人信心坚定，具足诸种功德，为护卫佛法之士。
Sacetiyaṃ mahārājā kārāpesi vihārakaṃ.
大王建此佛塔及施舍所。
Tato therassa santike saṭṭhimattānaṃ bhikkhunaṃ atthāya saṭṭhimattāni pariveṇāni kārāpetvā dvāraṭṭālakapākārehi sobhitaṃ vihāraṃ niṭṭhapetvā attano deviyā ekanāmaṃ katvā mahindattherassa dakkhiṇodakaṃ datvā gandhamālādhūpadhajehi pūjaṃ karonto divasassa tikkhattuṃ dhātupaṭṭhānaṃ gantvā dānādīni puññāni kurumāno giriabhayarājā mahantaṃ sampattiṃ anubhavamāno somanagaraṃ paṭivasati.
继而该尊者为方便诸多比库，创建六十个供养房舍，并修建门楼篱笆装饰宏伟的寺院。尊者独自守护他的王后，吩咐分配南面圣水，施以香花、香炉、旗帜等供养。三日一度往圣物塔供养及布施等善行。山王感得极大福报，安住于索摩城。
(Nagare somanāmamhi ramaṇīye manorame;
（于索摩之城，风景美丽雅致；）
Deviyā saha modanto rajjaṃ kāresi nāyako.)
女神们欢喜共乐，治理王国，君王为首。
Tato vihāradeviyā bhātā cullapiṇḍapātiyatissatthero nāma ekadivasaṃ kākavaṇṇatissamahārañño āyusaṅkhāramolokento na cirappavattanabhāvaṃ ñatvā punadivase rañño santikaṃ gantvā tena saddhiṃ kathesi. Mahārāja tumhākaṃ nalāṭadhātuyā satthārā byākaraṇaṃ dinnaṃ;’mahāvālukagaṅgāya dakkhiṇabhāge seru nāma dahassa ante varāha nāma soṇḍiyā matthake anāgate kākavaṇṇatisso nāma mahārājā mayhaṃ nalāṭadhātuṃ patiṭṭhapessatī’ti vatvā taṃ sandhāya bhagavā samāpattiṃ samāpajjitvā gato. Tassa vacanaṃ manasikarohī’ti āha. Tassa kathaṃ sutvā amhākaṃ kusalasampattiṃ avināsetvā ayyassa vacanamuddissa cetiyaṃ kārāpanatthāya gantabbanti mantvā bhaddakaṃ ayyā’ti therassa vacanaṃ sampaṭicchitvā attano puttaṃ duṭṭhagāmaṇiṃ girinagarato pakkosāpetvā mahāgāme nisīdāpetvā nagare bheriṃ carāpesi; ahaṃ mahāvālukāya gaṅgāya samīpe seru nāma dahassa ante varāha nāma soṇḍiyā matthake cetiyaṃ kārāpanatthāya gamissāmi, sabbaseniyo ca mahā jano ca mayā saddhiṃ āgacchantu’ti vatvā rājā culapiṇḍapātiyatissattherassa tissamahāvihāre sāgalattherassa ca santikaṃ gantvā bhante tumhākaṃ parivāre pañcasatamatte bhikkhu gahetvā dhātuṃ upaṭṭhahantā mayā saddhiṃyeva āgacchathā’ti vatvā bhaddamāse bhaddadivase sunakkhatte sumuhutte bandhāvāraṃ sajjetvā dhātugharato dhātukaraṇḍakaṃ nīharitvā susajjitarathe ṭhapetvā upari setacchattañca katvā purato purato ratanamaṇaḍape kārāpetvā puretaramakāsi.
然后，居住于寺院的女神和她兄弟，即小供养长老比库提亚萨多长老，有一天观察一位名为鸦栗提索大国王的长寿者，已洞察不久将消逝的本质。次日，他到国王处，与其交谈。大王说：「你们这位富贵庄严的尊者，施恩赐予我额头之骨；在伟大的瓦卢卡河南侧，有名为赛鲁之地，千末处有名为猪鼻子的土地上，未来将有一位名为鸦栗提索的大王，他将为我建立额骨安置处。」说毕，世尊专心入定前往。注意此语。我们听闻后，为了保全善法，决定为尊者建造纪念塔。长老称赞此语，遂遣其子恶地比库身处山城，安排居住大城中，并巡行城镇。说：「我将前往伟大的瓦卢卡河畔，名为赛鲁千末处的猪鼻子地建塔，诸将军及众人皆同我来。」国王赴小供养长老比库提亚萨多寺院及加勒长老处，到达后称：「尊敬的众人，我将携带额骨舍利，同来。」于是，良辰吉日，月满之夜，筑建围栏，取舍利宝箱安放整齐，在宝盖下举网盖，并于前后建宝石宝座。
Tato rājā puttaṃ duṭṭhagāmaṇiṃ pakkosāpetvā anusāsitvā puttaṃ saddhātissakumārañca vihāradeviñca gahetvā sīghaṃ nikkhami. Cūḷapiṇḍapātiyatissatthero ca attano parivāre pañcasatabhikkhū gahetvā dhātuṃ upaṭṭhahanto pacchato āgañchi. Sabbaseniyo ca rājā ca bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ datvā bhikkhu saṅghena saddhiṃ gantvā dīghavāpiṃ pāpuṇiṃsu. Tasmiṃ saddhātissakumāraṃ nisīdāpetvā anukkamena āgantvā sumanamālāpiṭṭhiyaṃ khandhavāraṃ bandhitvā nisīdi. Kasmā pana taṃ ṭhānaṃ evaṃ nāmakaṃ jātanti. Sumananāgarājā sattadivasāni nāgasampattiṃ abhiramamāno (nalāṭadhātuṃ vissari.) Sattāhaccayena nalāṭadhātuṃ anussaritvā pacchā āvajjamāno rañño dhātuṃ gahetvā āgatabhāvaṃ ñatvā mahantaṃ somanassaṃ patto mahantajjhāsayo attano parivāre chakoṭimatte nāge gahetvā dhātupaṭipathaṃ gantvā dhātupatiṭṭhitaṭṭhāneva pathaviyaṃ nābhippamāṇato sumanamālāvassaṃ vassesi. Tasmā taṃ ṭhānaṃ sumanamālāpiṭṭhiti jātaṃ. Punadivase rājā dhātuṃ gahetvā varāha nāma soṇḍiṃ pāpuṇi. Sampattāya dhātuyā tasmiṃ ṭhāne sumananāgarājā rathacakke yāva nābhiṃ tāva osīdāpetvā aparivattanaṃ akāsi. Taṃ disvā rājā saṃvegappatto theraṃ pucchi. Mā bhāyi mahārāja, dhātu patiṭṭhānaṭṭhānaṃ āgato. Imasmiṃ ṭhāne patiṭṭhahissatī’ti āha.
然后，国王派遣其子恶地比库，照管儿子鸦栗提索王子及居住女神，迅速启程。小供养长老亦携其五百比库随从护持舍利后前来。诸将军及国王向比库僧团献上大布施，和比库僧团一同前往，达到长久之胜处。安置鸦栗提索王子后，请其入座，随后绕行并在苏玛那宝石丘周围缚以围栏安置。何因此地得名为此？因七日中，苏玛那龙王兴起对龙产物的热爱（额头之骨回忆）。数周后，观察并记录额骨舍利，王知其至，极大欢喜，召集其家族六十万龙众，以遵循舍利安置仪轨，望地面不越越苏玛那宝石周围居住。因此此地名为苏玛那宝石丘。次日，国王携舍利至此，得千末处名为猪鼻子的龙坟墓。拥有舍利的此地，苏玛那龙王骑战车，于足脐处停留不动，表现无上尊敬。国王见之甚感激，问长老。长老答：「请勿害怕，大王，此地是舍利安置处。舍利将永住于此。」
Taṃ sutvā rājā dhātupatiṭṭhāna bhūmibhāgaṃ bhavissatī’ti cintetvā tattheva senaṃnivesetvā idaṃ ṭhānaṃ samantato sakaṇṭakaṃ vanaṃ nīharāpetvā bhūmibhāgaṃ atiramaṇīyaṃ bheritalamiva samaṃ kārāpetvā seniyapāmokkhaṃ āmantetvā tumhe dhātuṃ ṭhapanatthāya paṭhamaṃ dhātugharaṃ kārāpetvā dhātu gabbhaṃ patiṭṭhāpetvā nivedesi. Rājā anto dhātughare tasmiṃ dhātugabbhe dhātukaraṇḍakaṃ patiṭṭhapetvā bahi ārakkhaṃ saṃvidhāya tattha mahantaṃ pūjāvidhānaṃ kārāpetvā dhātugharaṃ catujātiyagandhena vilimpāpesi. Tadupādāya taṃ gehaṃ gandhamūlaṃ nāma jātaṃ. Tasmiṃ ṭhāne bahū sannipatiṃsu. Tattha mahindo nāma thero āgantuka bhikkhūnaṃ vattapaṭivattaṃ akāsi. Punadivase rājā vihāraṃ gantvā sukhena vasittha ayyā’ti pucchitvā sabbe bhikkhu nimantetvā rājagehe nisīdāpetvā yāgubhattaṃ sakkaccaṃ datvā pacchā bhattaṃ anumodanaṃ sutvā nisinnakāle thero ovadanto mahārāja, pamādena vasituṃ na vaṭṭati jīvitaṃ nāma na ciraṭṭhitikaṃ, dhātupatiṭṭhāpanaṃ papañcaṃ akatvā kārehī’ti vatvā gāthamāha?
闻此，国王心念舍利安置之地应庄严华美，遂当日布置军队，清理周围荆棘林，拓展美丽的地段，筑造坚固的堡垒，邀请军官解散，并传令诸位：「尔等为安置舍利，应先建首座舍利殿，立舍利宝龛，完工后禀告。」国王在舍利殿内设立宝龛，安放宝箱，安排侍卫守护，筹备隆重礼仪，乃以四种香气涂抹舍利殿。遂以此为缘起，名此宅为「香根宅」。此处诸众集会，长老名为摩诃因多，为来访比库指导礼仪。次日，国王往寺院，安乐居住。有人问女神：「尊者安好否？」并邀诸比库入宫共坐，奉献饭食及水果，俱饮食毕，长老教言国王：「大王，懈怠而居于此，不合长久，生命暂促。应务求舍利安置而无纷扰，宜建舍利塔。」及歌谣曰：
Yasmā hi jīvitaṃ nāma appaṃ bubbulakupamaṃ;
「生命甚微，犹如水泡之虚幻，
Tasmā hi paṇḍito poso kareyya kusalaṃ sadā’ti.
故智者常护持善行不懈。」
Iminā nayena dhammaṃ kathetvā cūḷapiṇḍapātiyatissa tthero ca sāgalatthero ca mahindatthero cā’ti tayo therā attano attano parivāre bhikkhū gahetvā dhātu pariharaṇatthāya āgacchiṃsu.
在此引导下宣说法义后，小布吠陀婆提耶多长老、萨迦拉长老以及摩兴陀长老三位长老，各自带领他们的比库弟子，为保护法宝而来到。
Vipulayaso parahitāvahanto,
他们胸襟宽广，心怀利他之志，
Sujanahito dhitimā avītasaddho;
贤德善行，稳重精明，诚实无妄；
Suparivuto mahatiyā hi parisā,
并且带领一众贤者，形成广大僧团，
Rājaseṭṭho pavarathūpamārabhī’ti.
正如大王首领般，开始庄严庄重的活动。
Iti ariyajanappasādanatthāya kate dhātuvaṃse · 如是为令圣者欢喜而作界论中
Pakiṇṇako nāma · 名为杂品
Catuttho paricchedo. · 第四章。