Tadatthadīpanatthaṃ ayamanupubbakathā · Tadatthadīpanatthaṃ ayamanupubbakathā
Tadatthadīpanatthaṃ ayamanupubbakathā为了阐明其义，此为次第说。
§15
15. Devānampiyatissa rañño kira dutiyabhātiko uparājā mahānāgo nāma ahosi. Atha rañño devī attano puttassa rajjaṃ icchanti taracchanāvā vāpiṃ karontassa uparājassavisena ambaṃ yojetvā ambamatthake ṭhapetvā pesesi deviyi putte, uparājena saddhiṃ gato bhājane vivaṭe sayameva amabaṃ gahetvā khāditvā kālamakāsi uparājā taṃ kāraṇaṃ ñatvā deviyā bhīto tatoyeva attano deviñca balavāhanañca gahetvā rohaṇaṃ agamāsi. Tassa aggamahesi antarāmagge yaṭṭālavihāre nāma puttaṃ vijāyi tassa tissoti bhātunāma’makaṃsi.
十五、据说有一位名为大那迦的王子，为天王皮耶提萨王的第二弟兄。后来国王的王后因心有所愿，欲让自己的儿子继承王位，于是便用祭祀升天用的酒酿，作为副品献给王子，并和王子一同进食。王子喝了酒后感到昏沉疲惫，因了解这一缘故，王子害怕王后，便即刻带着王后和他的战车上了罗汉。他前往的地方是位于安陀磨伽维哈罗的阿陀拉罗汉处，那里出生了一个儿子，名为帝萨，即弟兄。
So tato gantvā mahāgāme vasanto rohaṇe rajjaṃ kāresi tassa accayena tassa putto yaṭṭālatisso mahāgāmeyeva rajjaṃ kāresi. Tassa accayena tassāpi putto goṭhābhayo nāma tattheva rajjaṃ kāresi. Goṭhābhayassa putto kākavaṇṇatisso nāma tattheva rajjaṃ kāresi. Kākavaṇṇatissa rañño kira kalyāṇitissa rañño dhītā vihāramahādevī nāma aggamahesi ahosi sā rañño piyā ahosi manāpā. Rājā tāya saddhiṃ samaggavāsaṃ vasanto puññāni karonto vihāsi. Athekadivasaṃ devī rājageheyeva bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ datvā sāyaṇhasamaye gaṇdhamālādīni gāhāpetvā dhammaṃ sotuṃ vihāraṃgatā, tattha nipannaṃ bāḷhagilānaṃ āsannamaraṇaṃ sīlavantaṃ sāmaṇeraṃ disvā gaṇdhamālādīhi pūjetvā attano sampattiṃ vaṇṇetvā mama puttabhāvaṃ patthetha bhanteti yāci.
于是他来到大城居住，在罗汉那里治理国政。随后他的儿子阿陀拉帝萨也在那大城继承王位，其子名为戈陀婆吠，亦即继承王位。戈陀婆吠的儿子名为卡伐那帝萨，准备继承国王卡利安帝萨的王位。卡伐那帝萨王的女儿名为毗阇罗摩忒，是王所挚爱之人，深受喜悦。国王与她同住，一同修习善法。某一天，王后在王宫中对僧团施大赐，傍晚时分佩戴芳香花环前往听法居所，看到有一个即将死亡的年幼沙门，便以花环敬礼，赞叹其福德圆满，请求收她为母般的弟子。
So na icchi, yāpi punappuna yāciyeva. Sāmaṇeropi evaṃ sante sāsanānuggahaṃ kātuṃ sakkātisampaṭicchitvā gatinimittavasena upaṭṭhitampi devalokaṃ chaḍḍetvā nikantivasena suvaṇṇa sivikāya gacchantiyā deviyā kucchimhi paṭisaṇdhiṃ gaṇhi.
王后不愿意接受，但又屡次恳求。于是这名沙门也如此，于是决心坚定，依教奉行，离开天界，专心住于净金塔，肩负护法重任，与王后在边境处重重相会。
Sā dasamāsaccayena puttaṃ vijāyi. Tassa gāmaṇi abhayoti nāmaṃ kariṃsu. Aparabhāge aparampi tassa tissoti nāmaṃ kariṃsu. Gāmaṇi kumāro kamena vaḍḍhento soḷasa vassiko hutvā hatthassa tharā sippesu kovido tejobala parakkama sampanno ahosi. Atha kho kākavaṇṇatissa rājā naṇdhimitto-suranimmalo-mahāseno-goṭhayimbaro-theraputtābha- yo-bharaṇo-veḷusumano-khañcadevo-phussadevo-labhiyyavasabhoti ime dasāmahāyodhe puttassa santike ṭhapetvā vāsesi.
十个月后诞下儿子，名为阿巴约。后来又有人给他起名为帝萨。阿巴约在成长过程中随爱乐之心而生，十六岁时，手巧而技艺精湛，在力量和勇猛上表现突出。于是卡伐那帝萨王将十大英勇战士放在儿子附近辅佐。
Tesaṃ uppattikathā mahāvaṃsato gahetabbā rājā dasamahāyodhānaṃ puttassa sakkārasamaṃsakkāraṃ kāresi tissakumāraṃ janapada rakkhanatthāya dīghavāpiyaṃ ṭhapesi athekadivasaṃ gāmiṇī kumāro attano balavāhana sampattiṃ disvā damiḷehi saddhiṃ yujjhassāmīti rañño kathāpesi. Rājā puttaṃ anurakkhanto alaṃ oragaṅganti nivāresi. So yāva tatiyaṃ kathāpesi rājā kujjhitvā hemasaṅkhalikaṃ karotha baṇdhitvā rakkhissāmīti. Abhayo pitu rañño kujjhitvā palāyitvā malayaṃ agamāsi tato paṭṭhāya pitari duṭṭhattā duṭṭhagāmaṇīti paññāto rājā puttānaṃ kalahaṭṭhānaṃ āgamanatthāya yodhehi sapathaṃ kāresi.
有关这十名英雄的由来可从《大史》引述，国王对这十大英雄极其尊敬。为了保护帝萨王子，还为他建造了牢固长久的住所。有一天，阿巴约向国王述说要与达米利人战斗，王允诺全力支持他。国王保护王子，阻止了蛇流之祸。直到第三次谈话，国王给他戴上铁链，发誓要守护他。阿巴约的父亲因国王不悦而逃往麻喇，国王怀着恶意，与士兵起誓，为征讨这些王子制造了战争的爆发点。
Atha kākavaṇṇatissa rājā catusaṭṭhivihāre kāretvā catusaṭṭhi saṃvaccharāneva ṭhatvā kālamakāsi tissakumāro pitukālakatabhāvaṃ sutvā dīghavāpito āgantvā pitu sarīrakiccaṃ kāretvā mātaraṃ - kaṇḍula hatthiñca gahetvā bhātu bhayā dīghavāpiṃ agamāsi. Amaccā sannipatitvā taṃ pavattiṃ vatvā duṭṭhagāmaṇitissa santikaṃ pesesuṃ. So taṃ sāsanaṃ sutvā bhuttasālaṃ āgamma bhātu santikaṃ dūte pesetvā tato mahāgāmaṃ āgantvā abhisekaṃ patvā mātaraṃ kaṇḍulahatthiñca pesetūti yāva tatiyaṃ bhātu santikaṃ lekhā pesetvā apesana bhāvaṃ ñatvā yuddhāya nikkhami. Kumāropi yuddhasajjohutvānikkhami. Cuḷaṅgaṇiya piṭṭhiyaṃ dvinnaṃ bhātūnaṃ mahāyuddhaṃ ahosi.
后来卡伐那帝萨王创建了六十座寺院，并于六十年间常住其中。帝萨王子听闻父亲去世，经过漫长的哀悼期返回，并替父亲办理了后事，亲自带着母亲与象杖从家到亲戚那里，母亲与众长老告别，将象杖交付前去征伐的兄弟们。知道对方想战斗，双方兄弟准备战争。两兄弟间展开了殊死搏斗。
Te kira yodhā sapathassa katattā tesaṃ yuddhe sahāyā na bhaviṃsu. Tadā rañño anekasahassa manussā mariṃsu. Rājā parajjitvā tissāmaccaṃ dighatuṇikaṃ vaḷavañca gahetvā palāyi. Kumāro pacchato pacchato anubaṇdhi. Antare bhikkhu pabbataṃ māpesuṃ. Taṃ disvā kumāro bhikkhusaṅghassa kammanti ñatvā nivatti rājā palāyitvā kappaṇdakara nadiyā jalamālatitthaṃ nāma gantvaṃ chātomhiti āha. Amacco suvaṇṇasarake pakkhittabhattā niharitvā adāsi.
这些战士因曾发过誓约作战，故不成为彼等战争中的助力。于是国王与众多千人类人共同战死。国王一败涂地，携长袍与战杖逃走。诸太子随后尾随。中间有比库前往山中避难。太子见状，知晓比库僧团的活动，便返回去，王逃逸后，到了称为迦帕诃那迦达水边的马拉鹿场，便说「安静下来吧」。国王以金条送给僧团以示供养。
Rājā kālaṃ sallakkhetvā saṅghassa datvā bhuñjāmiti saṅghassa-amaccassa-vaḷavāya-attano cāti catubhāgaṃ katvā kālā ghosāpesi tadā piyaṅgudipato kuṭumbiyatissatthero nāma āgantvā purato aṭṭhāsi. Rājā theraṃ disvā pasannamānaso saṅghassa ṭhapitabhāgaṃ attano bhāgañca therassa patte pakkhipiṃ amaccopi attano bhāgaṃ pakkhipi vaḷavāpi dātukāmā ahosi. Tassābhippāyaṃ ñatvā amacco tassāpi bhāgaṃ patte pakkhipi.
国王按时举杖示令，将供养交付给僧团，分食共食。他自己亦按四分之一分量分作部分，向僧团宣布时限。此时，名为布朗古提媳达长老前来站在国王面前。国王见此长老，心生欢喜，将供养中为僧团部分和为长老部分分出，也将自己的部分分出，并欲赠予那金条。国王之意志已明，金条也随之归入了那长老的部分。
Iti so rājā therassa paripuṇṇa bhattapattaṃ adāsi. Thero pattaṃ gahetvā gantvā gotamattherassa nāma adāsi. So pañcasata bhikkhu bhojetvā puna tato laddhehi bhāgehi pattapūretvā ākāse khipi patto gantvā rañño purato aṭṭhāsi tisso pattaṃ gahetvā rājānaṃ bhojetvā tato sayaṃ bhuñjitvā vaḷavaṃ bhojesi. Tato rājā sannāhaṃ cumbaṭakaṃ katvā pattaṃ vissajjesi. Tato gantvā therassa hatthe patiṭṭhāsi, rājā puna mahāgāmaṃ āgantvā senaṃ saṅkaḍḍivo saṭṭhisahassabalā gahetvā puna bhātarā saddhiṃ yujjhi tadā kumārassa aneka sahassaṃ manussā patiṃsu.
于是国王将那长老充分的供养佛缎交予。长老领受缎帛，前往后将它交给名果德摩长老。该长老以供养五百比库，随后又用复得的部分再次填满缎帛，将缎帛掷向空中，站立于国王前。又取三缎，饲养国王，自己也食用，再食用彼金条。国王于是召集军兵结阵。长老将缎帛放下，随后亲手安置。国王再次来至大城，率军六万余人重整队伍，并与军吏共战。彼时诸多千人协助太子击败人类。
Kumāro palāyitvā vihāraṃ pavisitvā mahātherassa gehaṃ pāvisi.
太子逃离后，进入佛寺，进入大长老的住所。
Rājā pacchato pacchato anubaṇdhanto vihāraṃ paviṭṭhabhāvaṃ ñatvā nivatti pacchā therā te ubho bhātaro aññamaññaṃ khamāpesuṃ. Tadā rājā sassakammāni kāretuṃ tissakumāraṃ dīghavāpimeva pahiṇitvā sayampi bheraṃ carāpetvā sassakammāni kāresi. Atha mahājanassa saṅgahaṃkatvā kunte dhātuṃ nidhāpetvā balavāhana parivuto tissārāmaṃ gantvā saṅghaṃ vaṇditvā bhante sāsanaṃ jotetuṃ pāragaṅgaṃ gamissāmi sakkāretuṃ amhehi sahagāmino bhikkhu dethāti āha.
国王尾随不断，见所进入的佛寺形势已明，便回转。随后二位长老兄弟互相请安，互相许可宽恕。国王即遣使执行法事，将太子远放彼岸，自己亦亲自耕作田地而行法事。又召集广大众类，隔离遗物并藏匿，绕乘坚牢战车，赴释迦园，礼敬僧团，并言：「愿随从尊者往彼导引教法，誓愿披露教法。」
Saṅgho pañcasatabhikkhu adāsi. Rājā bhikkhusaṅghaṃ gahetvā kaṇḍulahatthimāruyha yodhehi parivuto mahatā balakāyena yuddhāya nikkhamitvā mahiyaṅgaṇaṃ āganantvā tattha damiḷehi saddhiṃ yujjhanto mahiyaṅgaṇe kañcuka thūpaṃ kāresi. Tassa thūpassa vibhāvanatthaṃ ayamānupubbakathā.
僧团接纳五百比库。国王率僧团骑上象，出战士护卫，挥师远离，以强大力量进军田间场地，至彼与达米拉战斗。与达米拉共战间，于田间筑立衣塔。为供养衣塔，作如下初步说明。
§16
16. Bhagavā kira bodhite navame māse imaṃ dīpamāgantvā gaṅgātīre tiyojanāyate yojanavitthate mahānāgavanuyyāne yakkhasamāgamaṃ āgantvā tesaṃ yakkhānaṃ uparibhāge mahiyaṅgaṇa thūpassa ṭhāne vehāsayaṃ ṭhito vuṭṭhi vātaṇdhakārādīhi yakkhe santāsetvā tehi abhayaṃ yācito tumhākaṃ abhayaṃ dassāmi tumhe samaggā mayhaṃ nisīdanaṭṭhānaṃ dethāti āha.
世尊在第九个月成道后，来到这座岛屿，位于恒河岸边，长约三十由旬，宽广延展。彼处为大龙林的相似之处，集结了许多夜叉。夜叉们聚集在岛的上方，有较大的广场，存在着供奉佛塔的地点，广场上立着耸起的柱子，建有供奉之所。夜叉们在那里欢悦，教化他们的众夜叉。世尊请他们无畏，言道：「我赐予你们无畏，你们与我同坐之处我赐予。」
Yakkhā, mārisa te imaṃ sakaladīpaṃ demi. Abhayaṃ no dehīti āhaṃsu. Tato bhagavā tesaṃ bhayaṃ apanuditvā tehi dinnabhabhūmiyaṃ cammakhaṇḍaṃ pattharitvā tattha nisinno tejokasiṇaṃ samāpajjitvā cammakhaṇḍaṃ samantato jāletvā vaḍḍhesi. Te cammakhaṇḍena abhibhūnā samantato sāgara pariyante rāsibhūtā ahesuṃ bhagavā iddhibalena giridīpaṃ nāma idhānetvā tattha yakkhe pavesetvā dīpaṃ yathāṭṭhāne ṭhapetvā cammakhaṇḍaṃ saṅkhipi tadā devatā samāgamo ahosi. Tasmiṃ samāgame bhagavā dhammaṃ desesi-tadā.
夜叉们及魔王告言：「我等赠与你此整座岛屿，你不必担忧无畏。」世尊遣散了他们的恐惧，收受了由他们赠与的土地——此地名为卡姆卡段。他端坐其上，入于光明禅定，将卡姆卡段周围围以围网，将之增加扩大。以此卡姆卡段环绕四周，形成环海岛屿状。世尊以神通将此名为吉里迪巴的山岛挪置此处，并进入夜叉聚处，将岛安置原地，将卡姆卡段收缩。当时天众集会，世尊在会上宣说法义。
‘‘Nekesaṃ pāṇakoṭīnaṃ-dhammābhisamayo ahū,
『众多无量无边的众生已成法之所依，
Saraṇesu ca sīlesu-ṭhitā āsuṃ asaṅkhiyā;
守护三宝戒律者，更是不可计数；
Sotāpattiphalaṃ patvā-sele sumanakūṭake,
他们已得流果，住于善美之峰，
Mahāsumana deviṇdo-pūjiyaṃ yāci pūchiyaṃ;
受到大善天王的敬奉，受请问讯。』
Siraṃ parāmasitvāna-nilāmalasiroruhe,
头颅涂抹以昂首的青黑色烧灰，
Pāṇimatte adā kese tassa pāṇihito jino;
手臂及其毛发也被用手遮盖，造就了胜者；
So taṃ suvaṇṇicaṅgoṭaṃ-carenādāya satthuno, nisinnaṭṭhāna racite-nānāratanasañcaye.
他承受着那金铸铁制的宝冠，安置于师长座位上，聚集了各种宝物珍宝。
Uccato sattaratane-ṭhapetvāna siroruhe,
高耸于七宝之塔置于头颅上，
Taṃ iṇdanīla thūpena-pidahesi namassi ca’’;
以靛蓝色瓷瓶覆护，礼敬致意；
Parinibbute pana bhagavati dhammasenāpati sāri puttattherassa antevāsiko sarabhū nāmeko thero citakato gīvaṭṭhidhātu gahetvā bhikkhu saṅghaparivuto āgantvā tasmiṃyeva cetiye patiṭṭhāpetvā meghavaṇṇapāsāṇehi chādetvā dvādasa hatthubbedhaṃ thūpaṃ kāretvā pakkāmi. Atha devānampiyatissa rañño bhātā cūḷābhayo nāma taṃ abbhutaṃ cetiyaṃ disvā tiṃsahatthubbedhaṃ cetiyaṃ kāresi. Idāni duṭṭhagāmaṇīpi abhayarājā mahiyaṅgaṇaṃ āgantvā tattha damiḷe maddanto asitihatthubbedhaṃ kañcukacetiyaṃ kāretvā pūjamakāsi.
至灭度的世尊，那法军总领，舍利佛长老安住之处，名为萨拉婆，懿德显著，率众比库环绕而至，在彼佛塔建立之所安放，覆以云色岩石，用十二手刀构筑塔基而成。后来，天帝己亚提萨国王的弟弟小无畏见此奇特佛塔，重建了一个三十手刀佛塔。至今，杜打伽玛尼及无畏王到大宫殿造访时，亦建造一座四十四手刀的笠形佛塔，凭此供养礼敬。
Evamaccāyikaṃ kammaṃ-karontāpi guṇākarā, karonti puññaṃ sappaññā-saṃsārabhasa bhīrukāti.
即使如是从事出家人的业行者，若为品德高尚之人，仍然造作功德。他们因具足智慧而敬畏轮回之苦。