Thūpāramha kathā · Thūpāramha kathā
Thūpāramha kathā图巴拉玛的故事
§21
21. Tato rājā bhikkhusaṅghaṃ vaṇditvā yāca mahācetiyaṃ niṭṭhātināva me bhikkhusaṅgho bhikkhaṃ gaṇhātūti āha. Bhikkhū nādhivāsesu, anupubbena yācanto upallabhikkhūnaṃ sattāhaṃ adhivāsanaṃ labhitvā thūpaṭṭhānassa samantato aṭṭhārasasu ṭhānesu maṇḍape kārayitvā bhikkhusaṅghaṃ nisīdāpetvā sattāhaṃ mahādānaṃ datvā sabbesaṃyeva tela-madhu-pāṇitādi bhesajjaṃ datvā bhikkhusaṅghaṃ vissajjesi tato nagare bheriṃcārāpetvā sabbe iṭṭhaka vaḍḍhaki santipātesi. Te pañcasatamattā ahesuṃ.
于是,国王向比库僧团顶礼,乞求建造大佛塔。僧团回答说:『在众比库未集聚的居处之地,若能够逐步乞求,积累七天的住宿,经由佛塔所在周围十八处地面上建造迦蓝,在其中设立礼堂,使比库们集聚而坐;待七天的大施结束后,向众人广泛施以油、蜜、酒水等药物,乃至种种供养;然后僧团才得以解散。』随后,城中吹起战鼓,所有工匠木匠都赶来参与,会集约五百人。
Tesu eko ahaṃ rañño cittaṃ ārādhetvā mahācetiyaṃ kātuṃ sakkomīti rājānaṃ passi rājā kathaṃ karosīti pucchi. Ahaṃ deva pesikānaṃ sataṃ gahetvā ekāhaṃ ekaṃ paṃsusakaṭaṃ khepetvā kammaṃ karomīti āha. Rājā evaṃ sati paṃsurāsikaṃ bhavissati. Tiṇarukkhādīni uppajjissanti addhānaṃ nappavattatīti taṃ paṭibāhi.
当中,有一位对国王说:『我发愿为国王尽力完成大佛塔建造。国王啊,我将收集一百个天人的细沙,每天携带一把,以此为业。』国王对他说:『如是,定会有沙尘的烦恼。』他说:『草木树木等将生长,沙尘不会动摇。』对此,国王表示赞同。
Añño ahaṃ purisasataṃ gahetvā ekāhaṃ ekaṃ paṃsugumbaṃ khepetvā kammaṃ karomīti āha.
另一位说:『我将收集一百个人的细沙,每天携带一把作为供养。』
Añño paṃsūnaṃ pañcammaṇāni khepetvā kammaṃ karomīti āha.
又一人说:『我将收集五千把沙,作为供养。』
Añño dve ammaṇāni khepetvā kammaṃ karomīti āha. Tepi rājā paṭibāhiyeva.
又有一人说:『我将收集两千把沙,作为供养。』国王也对此表示赞同。
Atha añño paṇḍito iṭṭhaka vaḍḍhakī ahaṃ deva udukkhale koṭṭetvā suppehi vaṭṭetvā nisadepiṃsitvā paṃsūnaṃ ekammaṇaṃ ekāheneva khepetvā pesikānaṃ sataṃ gahetvā kammaṃ karomīti āha.
接着,另一位智者说:『我这木匠长工,将收集天人细沙一百,把它一一用布包起,作为供养。我将围绕佛塔修筑园林,供应饮食,赞助安居。』
Rājā evaṃ sati mahācetiye tiṇādīni na bhavissanti ciraṭṭhitikañca bhavissatiti sampaṭicchitvā puna pucchi-kiṃ saṇṭhānaṃ pana karissasīti.
国王如此念诵,心中坚信大佛塔中不会长久存在稻草等物,确定如此之后,便再度问道:那还将设置什么供养呢?
Tasmiṃ khaṇe vissakamma devaputto vaḍḍhakissa sarīre adhimucci. Vaḍḍhakī suvaṇṇapātiṃ pūretvā udakamāharāpetvā pāṇinā udakaṃ gahetvā udakapiṭṭhiyaṃ āhani. Eḷikaghaṭa sadisaṃ mahantaṃ udakabubbulaṃ uṭhṭhāsi. Deva īdisaṃ karomīti āha.
就在此时,天子毗舍伽魔罗尸身中有神子降临。毗舍伽魔罗身穿金袍,取水来,手中执水,倒入水盆中。像大竹筒般巨大的水泡升起。天子说:我将施行此事。
Rājā sādhūti sampaṭicchitvā tassa sahassagghanakaṃ sāṭaka yugalaṃ, sahassagghanakaṃyeva puṇṇakaṃ nāma suvaṇṇālaṅkāraṃ sahassagghanakā pādukā, dvādasa kahāpana sahassāni ca datvā anurūpaṭṭhāne gehañca khettañca dāpesi.
国王欣然接受,并以一千沙缦、一对绢布,和一千块名为满金饰物的金饰,以及一千双金鞋,十二万咖哈帕纳币等供养合适的场所、宅地、田地。
Tato rājārattibhāge cintesi kathaṃ nāma manusse apīletvā iṭṭhakā āharāpeyyanti devatā rañño cittaṃ ñatvā cetiyassa catusu dvāresu ekekadivasappahoṇakaṃ katvā tassāyeva rattiyā iṭṭhakārāsiṃ akaṃsu vihātāya rattiyā manussā disvā rañño ārocesuṃ. Rājā tussitvā vaḍḍhakiṃ kamme paṭṭhapesi. Devatā eteneva nayena yāva mahācetiyassa niṭṭhānaṃ tāva ekekassa divasassa pahoṇakaṃ katvā iṭṭhakā āhariṃsu. Sakaladivasabhāge kammaṃ kataṭṭhāne mattikā iṭṭhaka cuṇṇaṃ vāpi na paññāyati. Rattiyaṃ devatā antaradhāpenti.
于是国王夜间思虑,如何令众人欢喜而来供养?诸天知晓国王的心意,在四门各日夜轮流保持一日一夜的供养,夜间用砖石砌成供养台,夜间人们能见天神,王得以观其盛况。国王欢喜,任令毗舍伽魔罗继续此功德。天神以此法维护此大佛塔直到落成,昼夜轮流供养。所有日昼各处所皆有盛事,泥砖瓦土为供养物非所知,夜间诸天隠没。
Atha rājā mahācetiyekammakārāyacatuparisāyahattha kammamūlatthaṃcatusu dvāresu ekekasmiṃ dvāre soḷasa kahāpana sahassāni vatthālaṅkāra-gaṇdha-māla-tela-madhu-pāṇita-pañcakaṭuka bhesajjāni nānāvidha sūpavyañjana saṃyuttaṃ bhattaṃ yāgukhajjakādīni aṭṭhavidha kappiyaya pānakāni pañcavidha mukhavāsa sahita tāmbūlāni ca ṭhapāpetvā mahācetiye kammaṃ karontāgahaṭṭhā vā pabbajitā vā yathājjhāsayaṃ gaṇhantu mulaṃ agahetvā kammaṃ karontānaṃ kātuṃ na dethāti āṇāpesi.
后来国王和四众比库聚集,手执供养之品,在四门各门设处,置放十六万咖哈帕纳币,以及衣缟香气、花环、油灯、蜜、酒、饮料等多种药物,合用不同美味饭食、牦牛肉、青蛙等八种食品,五类适饮饮料,五种口中供品和檀香,端正供养于大佛塔。任何前来者,无论出家在家,依愿接受后不得妨碍其事。
Atheko thero cetiyakamme sahāya bhāvaṃ icchanto kammakaraṇaṭṭhāne mattikā sadisaṃ katvā attānaṃ abhisaṅkhaṭaṃ mattikā piṇḍaṃ ekena hatthena gahetvā aññena mālā gahetvā mahācetiyaṅgaṇaṃ āruyha rājakammike vañcetvā vaḍḍhakissa adāsi. So gaṇhantova pakatimatti kā nā bhavatīti ñatvā therassa mukhaṃ olokesi tassākāraṃ ñatvā tattha kolāhala mahosi anukkamena rājā sutvā āgantvā vaḍḍhakiṃ pucchi-tuyhaṃ kira bhaṇe eko bhikkhu amūlaka mattikāpiṇḍaṃ adāsīti.
有一长老在造佛塔时欲助一臂之力,类比泥土般自制泥土供养,单手持泥土供养,另一手持花环,攀爬至佛塔园中,仿国王之事将供养授于毗舍伽魔罗。毗舍伽魔罗揣度其进度,得知无碍,长老面露喜色,察觉其形像,即产生喧哗骚动。国王闻讯而来,询问毗舍伽魔罗,是否有人言有比库献无根泥土供养。
So evamāha-yebhuyyena ayyā ekena hatthena pupphaṃ ekena mattikāpiṇḍe gahetvā āharitvā denti tenāhaṃ ajānitvā kamme upanesiṃ ‘‘ayaṃ pana āgantuko, ayaṃ nevāsikoti ettakaṃ jānāmīti.‘‘Tena hi taṃ theraṃ imassa dassehīti ekaṃ mahallaka balatthaṃ vaḍḍhakissa santike ṭhapesi vaḍḍhakī puna āgatakāle taṃ theraṃ balatthassa dassesi so taṃ sañjānitvā rañño ārocesi.
于是,有一位尊者说:有一位比库用一只手拿着一朵花,另一只手拿着一个泥团,端来奉献。那时我不知情,误以为他是外来者,不是本地人,因此心中想:此人果然是外人,不住在这里。后来那位年轻的长老把这事告诉了一位年长比库,并在年长比库面前陈述此事。长老在年长比库处看见这件事后,介绍给国王。
Rājā tassa saññaṃ adāsi. To tvaṃ tayo jātisumana makulakumbhe mahābodhi aṅgaṇe rāsiṃ katvā gaṇdhañca ṭhapetvā mahābodhi aṅgaṇaṃ gata kāle āgantukassa therassa pūjanatthāya rañño dāpitaṃ gaṇdhamālānti vatvā dehīti. Balattho rañño vuttanayeneva tassa bodhi aṅgaṇaṃ gata kāle taṃ gaṇdhamālaṃ adāsi.
国王得知此事,便吩咐:你去采集三株结满花朵的茶树枝条,摆放在大菩提树院落中,插上香来供养前来大菩提树院的那位长老。这三枝花可以视为国王赐予给长老的香花环。国王以此象征对长老及大菩提树院的敬重和礼赞。
Sopi somanassappatto hutvā selasaṇtharaṃ dhovitvā gaṇdhena paribhaṇḍaṃ katvā silāsaṇtharaṃ katvā pupphaṃ pūjetvā catusu ṭhānesu vaṇditvā pācīnadvāre añjaliṃ paggayha pītiṃ uppādetvā puppha pūjaṃ olokento aṭṭhāsi.
该长老感到欢喜安稳,沐浴更衣,摆设香品,置放石座,献上鲜花,礼敬四方。然后转向西门,合掌祈意,内心生起喜悦,凝视着花的礼敬,静立不动。
Balattho tasmiṃ kāle taṃ theraṃ upasaṅkamitvā vaṇditvā evamāha. Bhante tumhākaṃ cetiyakamme sahāyabhāvatthāya dinnassa amūlaka mattikāpiṇḍassa mūlaṃ dinnabhāvaṃ rājā jānāpeti attano vaṇdanena vaṇdāpetīti. Taṃ sutvā thero anattamano ahosi. Balattho tiṭṭhantu bhante tayo sumana makula kumbhātattakāneva suvaṇṇapupphānipi etaṃ mattikapiṇḍaṃ nāgghanti. Cittaṃ pasādetha bhanteti pakkāmi.
当时那位年轻的长老走近前礼敬他说:尊者,为了协助您在所供养的圣地修行,国王知晓您用心供养的泥团根基与供养之情,特此表示敬意。听到此言,长老不自满为乐,谦逊说道:请您站立,以茶树枝条比喻,正如那些黄金般绚丽的花朵不能污染这泥团,愿您的内心安稳自在,我告辞了。
Tadā koṭṭhivālajanapade piyaṅgalla vihāravāsī eko thero iṭṭhakavaḍḍhakissa ñātako ahosi. So āgantvā vaḍḍhakinā saddhiṃ mantetvā dīgha bahala kiriyato iṭṭhakappamāṇaṃ jānitvā gantvā sahattheneva sakkaccaṃ mattikaṃ madditvā iṭṭhakaṃ katvā pacitvā pattatthavikāya pakkhipitvā paccāgantvā ekena hatthena rañño iṭṭhakaṃ ekena pupphaṃ gahetvā attano iṭṭhakāsa saddhiṃ rañño iṭṭhakaṃ adāsi. Vaḍḍhakī gahetvā kamme upanesi.
那时,柯提瓦拉地区,有一位住在皮扬伽拉寺的长老,是老比库伊特塔卡瓦达卡的亲戚。他来到这里,与老比库商讨后,经过长时间正行,在伊特塔卡处见识知识,于是亲手拍打泥土制成伊特塔卡。随后他取回了礼帽,将其献给国王,再取一朵鲜花,带着自己的伊特塔卡来到国王面前,将伊特塔卡献给国王,老比库王便接受了供养。
Thero sañjāta pīti somanasso mahācetiye kammaṃ karonto iṭṭha kasālapariveṇe vasati tassa taṃ kammaṃ pākaṭaṃ ahosi. Rājā vaḍḍhakiṃ pucchi-bhaṇe ekena kira ayyena amūlika iṭṭhakā dinnāti. Saccaṃ deva, ekena ayyena dinna iṭṭhakā amhākaṃ iṭṭhakāya sadisāti kamme upanesinti āha. Puna taṃ iṭṭhakaṃ sañjānāsīti raññā vutte ñātakānuggahena na jānāmīti āha.
这位长老感受到欢喜安乐,在大寺中布施,住在客舍里,因此他的布施行为被广泛认知。国王询问那位老比库说:听说有一位比库赠与一只无根基的伊特塔卡?长老答道:确实如此,这只伊特塔卡由一位比库赠与,我们也将此视为我等之物,故行布施。国王又说:这只伊特塔卡传闻属实,因着亲戚帮助并不知情。」
Rājā yadi evaṃ taṃ imassa dannehīti balatthaṃ ṭhapesi so taṃ pubbe viya balatthassa dassesi. Balattho pariveṇaṃ gantvā santike nisīditvā paṭisaṇthāraṃ katvā bhante tumhe āgantukā nevāsikāti pucchi. Āgantukomhī upāsakāti. Katara raṭṭhavāsiko bhanteti koṭṭhivālajanapade piyaṅgalla vihāravāsimhi upāsakāti idheva vasatha gacchathāti. Idha na vasāma asukadivase gacchāmāti āha. Balatthopi ahampi tumhehi saddhiṃ āgamissāmi. Mayhampi gāmo etasmiṃyeva janapade asuka gāmo nāmāti āha. Thero sādhūti sampaṭicchi. Balattho taṃ pavattiṃ rañño nivedesi.
国王若言‘我确实愿予施舍’,即赋予金盘,他便先前如实演示那金盘。该金盘绕行,来到近前坐下,敬礼之后问曰:‘尊者,你们是外来访客,不久暂住否?’答曰:‘我等是外来信士。敢问哪邦之居民,或于柯提迦罗邑之彼比央迦勒禅林内,是外来信士,今且常住否?’国王曰:‘这里我们不常居,若遇不适之日,必迁去。’又言:‘我将同你们一道前来。’国王复言:‘我乡亦在此邦境内,名不适乡。’长老以赞许闻之。国王将此事禀告王室。
Rājā balatthassa sahassagghanakaṃ vatthayugalaṃ mahagghaṃ rattakambalaṃ upāhanayugaṃ sugaṇdhatelanāḷiṃ aññca bahuṃ samaṇaparikkhāraṃ therassa dehīti dāpesi sopi parikkhāraṃ gahetvā pariveṇaṃ gantvā therena saddhiṃ rattiṃ vasitvā pāto saddhiṃyeva nikkhamitvā anupubbena gantvā piyaṅgalla vihārassa dissamāne ṭhāne sītacchāyāya theraṃ nisīdāpetvā pāde dhovitvā gaṇdhatelena makkhetvā guḷodakaṃ pāyetvā upāhanaṃ paṭimuñcitvā idaṃ me parikkhāraṃ kulūpagatherassatthāya gahitaṃ, idāni tumhākaṃ dammi, idaṃ pana sāṭakayugaṃ mama puttassa maṅgalatthāya gahitaṃ, tumhe cīvaraṃ katvā pārupathāti vatvā therassa pādamūle ṭhapesi.
国王赋予长老金盘一对,价值重万,夜用毯,披肩一对,香油管一支及众多出家人用品。长老取众宝物,绕行禅林,与长老同住一宵。晨起同出,徐步前往比央迦勒禅林树荫处,使长老坐下,洗涤双足,涂香油,饮蜜水,解开披肩。言曰:‘此等宝物专为主持僧团、护持佛法而备,今赐与你们,彼此共享。此盏器端庄之器为我子祝福所制,你们除衣裳披盖之外,望披于长老足根。’
Thero sāṭakayugaṃ pattatthavikāya pakkhipitvā sesaparikkhāraṃ bhaṇḍikaṃ katvā upāhanaṃ āruyhaṃ kattayaṭṭhiṃ gahetvā maggaṃ paṭpajji. Balattho tena saddhiṃ thokaṃ gantvā ‘‘tiṭṭhatha bhante, mayhaṃ ayaṃ maggo‘‘ti vatvā pubbe vuttanayeneva rañño sāsanaṃ therassa ārocesi
长老将此盏器轻轻服帖端庄悬挂,完备其他用物装入容器,提起披肩,顺路前往。国王随同一行,止步言:‘请止步,我当领您至此道。’如先所授之王法,向长老呈报此事。
Thero taṃ sutvā mahantena parakkamena katakammaṃ akataṃ viya jātanti domanassappatto hutvā assudhāraṃ pavattetvā’upāsaka tava parikkhāraṃ tvameva gaṇhāhī‘‘ti ṭhitakova sabbāparikkhāraṃ chaḍḍesi balattho kiṃ nāma bhante vadatha esa rājā tuyhaṃ bhavaggappamāṇaṃ katvā paccayaṃ dentopi tava iṭṭhakānurūpaṃ kātuṃ na sakkoti. Kevalaṃ pana mahācetiye kammaṃ aññesaṃ apattakaṃ katvā karomīti adhippāyena evaṃ kāreti tumhe pana bhante attanā laddhaparikkhāraṃ gahetvā cittaṃ pasādethāti vatvā theraṃ saññāpetvā pakkāmi. Imasmiṃ pana cetiye bhatiyā kammaṃ katvā cittaṃ pasādetvā sagge nibbatta sattānaṃ pamāṇaṃ natthi.
长老闻言,似已习大力作功德事,心生高兴,身体安康。即言:‘信士,请收受你之用物。’随即放弃所有他物。国王问曰:‘何名?尊者,请言我今为你用尽世间财力,又请予允为你成你欲事。’长老曰:‘我惟于大塔作功德,除此无犯事,故以主权自行此事。只愿诸尊安乐,为我持现得具物,心生欢喜。’遂表明意图,启程。此于大塔作功德,心安乐,升天众生受此殊胜福报,不能估量。
Tāvatiṃsa bhavane kira nibbatta devadhītaro attano sampattiṃ oloketvā kena nu ko kammena imaṃ sampattiṃ labhimhāti āvajjamānā mahācetiye bhatiyā kammaṃ katvā laddhabhāvaṃ ñatvā bhatiyā katakammassāpi phalaṃ īdisaṃ, attano santakena kammaphalaṃ saddahitvā katakammassa phalaṃ kīdisaṃ bhavissatīti cintetvā dibbagaṇdhamālaṃ ādāya rattibhāge āgantvā pūjetvā cetiyaṃ vaṇdanti.
天界三十三天宫中诸天子女,诸天观视己身财富,思量:凭何因缘得此福报?以大塔作功德,知其福报成就。揣察诸天作此功德果报所在,带来天香花环,于夜间来朝礼拜大塔。
Tasmiṃ khaṇe bhātivaṅkavāsī mahāsīvatthero nāma cetiyaṃ vaṇdanatthāya gato, tā vaṇdantiyo disvā mahāsattapaṇṇirukkhasamīpe ṭhito tāsaṃ yathāruciṃ vaṇditvā gamanakāle pucchi? Tumhākaṃ sarīrālokena sakalatambapaṇṇidipo ekāloko, kiṃ kammaṃ karitthāti bhante amhākaṃ santake katakammaṃ nāma natthi imasmiṃ cetiye manaṃ pasādetvā bhatiyā kammaṃ karimhāti āhaṃsu evaṃ buddhasāsane pasannacittena bhatiyā katakammampi mahapphalaṃ hoti. Tasmā-
其时,彼住彼处名大死长老者,前来礼拜大塔。见死长老来礼,皆欢喜,及至树影下,依各人意欢然礼拜。临别问曰:‘尊者,你身犹如满叶之莲灯一盏,是何功德所为?’在我族中无此功德,为令心舒安,发大欢喜,今正作此福德。于是彼等心怀欢喜奉献大塔。
‘‘Cittappasādamattena-sugate gati uttamā,
「唯有以心意的清净为因,世尊得大乘的安乐往生往也。」
Labbhatīti viditvāna-thūpapūjaṃ kare buddho’’ti;
「了知此义,觉者便以塔庙供养之礼奉行。」
Evaṃ rājā cetiyakammaṃ kārāpento pupphadhānattayaṃ niṭṭhāpesi. Taṃ khīṇāsava thirabhāvatthāya bhūmisamaṃ katvā osīdāpesuṃ, evaṃ navavāre citaṃ citaṃ osīdāpesuṃ. Rājā kāraṇaṃ ajānanto anattamano hutvā bhikkhusaṅghaṃ sannipātesi. Asīti bhikkhusahassāni sannipatiṃsu rājā bhikkhusaṅghaṃ gaṇdhamālādīhi pūjetvā vaṇditvā pucchi’bhante mahācetiye pupphadhānattayaṃ navavāre na jānāmī’ti bhikkhusaṅgho āha mahārāja tuyhaṃ kammassa vā jīvitassa vā antarāyo natthi. Anāgate thirabhāvatthāya iddhimantehi osīdāpitaṃ, ito paṭṭhāya na osīdāpessanti. Tvaṃ aññathattaṃ akatvā mahāthūpaṃ samāpehīti. Taṃ sutvā haṭṭho rājā thūpakammaṃ kāresi.
如是,国王完成礼佛塔的功德,布施鲜花庄严其地。为使无漏得坚固的修行之地,他将地平整如同大地般服贴安置,连续九日排列整齐。王虽不知其因而无我无欲,召集比库僧团。八千余比库聚集一处,王以芳香花环等敬奉礼拜,启问尊者大塔的完工日期。僧团告曰:「大王啊,你的功德和生命无碍。未来时代,坚固之地将由具有神通者安置,你们此处之处铺设,将无灭失。你不可有异心,当完成这大塔。」闻此语,王心欢喜,遂行建塔功业。
Dasapupphadhānāni dasahi iṭṭhakākoṭīhi niṭṭhanaṃ gamiṃsu puna pupphadhānattaye niṭṭhite bhikkhusaṅgho uttara-sumana nāmake dve khīṇāsava sāmaṇere āṇāpesi. Tumhe samacaturassaṃ aṭṭharatana bahalaṃ ekeka passato asīti asiti hatthappamāṇaṃ chamedaka vaṇṇapāsāṇe āharathāti. Te sādhūti sampaṭicchitvā uttarakuruṃ gantvā cuttappakārappamāṇe bhaṇḍipupphanihecha medavaṇṇapāsāṇe āharitvā ekaṃ pāsāṇaṃ dhātugabbhassa bhūmiyaṃ attharitvā cattāro pāsāṇe catusu passesu saṃvidhāya aparaṃ dhātugabbhaṃ pidahanatthāya pācīna disābhāge vāluka pākāra samīpe adissamānaṃ katvā ṭhapesuṃ.
十日花供礼成,十日的愿已了。比库僧团安置两位无漏学生,名曰乌田南和须摩难。你们须取四方八宝,形状如大象,大小约一手掌,色泽似红宝石,将之供养。众师遂依其愿以小柄盛花之器携带宝石,上至北境,取去陶器色如油脂之宝石一块,以安置于塔基中心,并依次安置四块宝石于四方。然后于东面建沙堆围墙,围绕摄持另一佛塔基底。
§22
22. Tato rājā dhātugabbhassa majjhe sabbaratanamayaṃ sabbākārasampannaṃ manoharaṃ bodhirukkhaṃ kāresi so hi iṇdanīlamaṇibhūmiyaṃ patiṭṭhito, tassamūlāni pacāḷamayāni, khaṇdho sirivacchādīhi aṭṭhamaṅgalikehi pupphapanti latāpanti catuppada haṃsapantihi ca vicitto aṭṭhārasa hatthubbedho rajatamayo ahosi.
22. 之后,国王在塔基中心栽种一棵满布宝石、形态完备、美妙非凡的菩提树。此树生于供养宝地之上,树根覆满布满被霜染色的叶子,枝梢繁花盛放,有四对天鹅非常分明穿梭其间。树深约十八手掌,满布银色光辉。
Pañcamahāsākhāpi aṭṭhārasahatthāca, pattāpi maṇimayāni, paṇḍupattāni, hemamayāni, phalā pavāḷamayāni. Tathā aṅkuropari celavitānaṃ baṇdhāpesi. Tassa ante samannato muttamaya kiṅkiṇikajālaṃ olambati. Svaṇṇaghaṇṭāpanti ca suvaṇṇadāmāni ca tahiṃ tahiṃ olambanti vitānassa catusu kaṇṇesu navasatasahassagghanako ekeko muttākalāpo olambati. Tattha yathānurūpaṃ nānāratana katāneva caṇda-sūriya-tārakārūpāni padumāni ca appitāni ahesuṃ. Mahagghāni anekavaṇṇāni aṭṭhuttara sahassāni vatthāni olambiṃsu.
又植五大主枝,各长十八手掌,叶子晶莹剔透,呈白色和金色,结出红果。枝条上绑以缠绕的藤蔓,树顶悬挂着由珍珠和链铃编织而成的装饰。金钟声鸣响不绝,金玉饰品在枝叶上垂挂四面八方。树上悬挂无数珍贵宝石,形状如月、日、星光,亦有莲花般洁白鲜艳者。无数华盖,色彩斑斓,数以八万计,挂满枝头。
Tato bodhirukkhassa samantato satta ratanamaya vedikā kāretvā mahāmalaka muttā attharāpesi muttā vedikānaṃ antare gaṇdhodaka puṇṇa sattaratanamaya puṇṇaghaṭa pantiyo ṭhapāpesi. Tāsu suvaṇṇaghaṭe pavāḷamayāni pupphāni ahesuṃ. Pavāḷaghaṭe suvaṇṇamayāni pupphāni. Maṇighaṭe rajatamayāni pupphāni rajataghaṭe maṇimayānipupphāti. Sattaratanaghaṭe sattaratanamayāni pupphāni ahesuṃ.
于是,在菩提树周围筑起七座宝石台座,又用巨大的宝珠装饰台座的四周。在这些宝石台座之间安放香水,置放满载七种宝石的盛宝瓶行列。在这些宝瓶中,金瓶内盛有珊瑚色的花朵,珊瑚瓶内盛有金色的花朵,玉瓶中盛有银白色的花朵,银瓶里盛放宝玉色花朵,七宝瓶内盛有七色宝石的花朵。
Bodhirukkhassa pācīna disābhāge ratanamaye koṭiagghanake pallaṅke ghanakoṭṭima suvaṇṇamayaṃ buddhapaṭimaṃ nisīdāpesi. Tassā paṭimāya vīsati nakhā akkhinaṃ setaṭṭhānāni ca phaḷakamayāni. Hatthatala pādatala dantāvaraṇāni akkhīnaṃ rattaṭṭhātāni ca pavāḷamayāni kesa bhamukāni akkhinaṃ kāḷakaṭṭhānāni ca iṇdanīla maṇimayāni uṇṇālomaṃ panaṃ rajatamayaṃ ahosi. Tato sahampati mahā brahmānaṃ rajatacchattaṃ dhāretvā ṭhinaṃ kāresi. Tatā dvīsu devalokesu devatāhi saddhiṃ vijayuttarasaṅkhaṃ gahetvā abhisekaṃ dadamānaṃ sakkaṃ devarājānaṃ pañcasikha devaputtaṃ beḷuva paṇḍu vīṇamādāya gaṇdhabbaṃ kurumānaṃ. Mahākāḷa nāgarājānaṃ nāgakaññāparivutaṃ nānāvidhenathutighosena tathāgataṃ vaṇṇentaṃ kāresi.
在菩提树的正南方向,安置了宝石璀璨的宝座,上面坐着纯金打造的佛像。该佛像呈现二十只手指和脚趾,眼眶为叶形。双手掌和足底有象牙般的覆盖,眼珠呈红宝石色,眼球光彩鲜明,头发如蜂巢般整齐,眼睛周围布满深色斑点,头发呈宝蓝色的珠宝质感,鬓发则是银白色。随后,梵天大自在天持着银伞,安置于地上。在两大天地间,天众齐聚,持胜利号角,封顶加冕。天帝萨咖带领五位天子,手持苍白琵琶,奏响天乐。大黑鬼龙王带领其女儿,环绕着如来,以各种异声歌颂赞叹。
Vasavattimārampana bāhusahassaṃ māpetvā tisūla muggarādi nānāvudhāni gahetvā sahassakumbhaṃ girimekhala hatthikkhaṇdha māruyha mārabalaṃ parivāretvā bodhimaṇḍaṃ āgantvā aneka bhiṃsanakaṃ kurumānaṃ kāresi. Sesāsu disāsu pācīna disābhāge pallaṅkasadise koṭi koṭi agghanake tayo pallaṅke attharāpetvā dantamayaṃ daṇḍaṃ pavāḷavījaniṃ ṭhapāpesi. Bodhikkhaṇdhaṃ ussīsake katvā nānāratanaṃ maṇḍitaṃ koṭiagghanakaṃ rajata sayanaṃ attharāpesi.
风神手持千臂弯弓,携带三叉戟、锤等各式武器,护卫着千箩盛满山寨般大的武器,围绕魔王势力护持菩提道场,施行许多严酷惩戒。四方也设有无数宝座,南方更是安置了千万宝石装饰的三座宝座,配有象牙制权杖及珊瑚色权杖。为菩提座制作金刚臂带,装饰各色宝石,安放有千万珍珠及银色床榻。
Dasabalassa abhisambodhimpatvā animisena cakkhunā bodhipallaṅkaṃ olokitaṭṭhānaṃ sattāhameva ratanacaṅkame caṅkamitaṭṭhānaṃ olokitaṭṭhānaṃ sattāhameva ratanacaṅkame caṅkamitaṭṭhānaṃ ratanagharaṃ pavisitvā dhammasammasitaṭṭhānaṃ mucaliṇdamūlaṃ gantvā nisinnassa mucaliṇdena nāgena sattakkhattuṃ bhogehi parikkhipitvā upari phaṇaṃ katvā ṭhitaṭṭhānaṃ, tato ajapāla nigrodha mūlaṃ gantvā nisinnaṭṭhānaṃ, tato rājāyatanaṃ bhojane upanīte catumahārājehi upanīta pattapaṭiggahaṇaṃ kāresi.
佛刚成正觉时,拥有十力,目光如莲花般明净,环顾菩提宝座。七日内,行走于宝轮之上,进入宝殿,察看已通达法义的僧众及根基处,坐于螺旋蛇与七十种宝物围绕位置,展开伞盖安住之地。随后前往阿阇梨无忧树根处的座位,又往王舍城的食处,并与四位大王,制定饮食护持协议。
Tato brahmāyācanaṃ dhammacakkappavattanaṃ sasapabbajjaṃ, bhaddavaggiya pabbajjaṃ, tebhātika jaṭila damanaṃ, laṭṭhivanuyyāne bimbisāropagamaṇaṃ, rājagahappavesanaṃ, veḷuvana paṭiggahaṇaṃ asīti mahāsāvake ca kāresi tato kapilavatthugamanaṃ ratanacaṅkame ṭhataṭṭhānaṃ, rāhulapabbajjaṃ, naṇdrapabbajjaṃ jetavanapaṭiggahaṇaṃ, gaṇḍambamūle yamaka pāṭihārikaṃ devaloke.
随后,发生了梵天请求佛陀出世演说法轮,弟子们先后出家。祇陀长老严厉驯伏骆驼丛林,主宰宾比萨拉进城,护持祇园精舍。圣众在这时完成各项重要活动,包括到咖毕拉出生地等。同时,欢庆沙利子、难提、戒坛、筏叶间诸多善行,护持天界。
‘‘Nisinne’’ti katthaci.
“所言之地”究竟指何处?有此疑问。
Abhidhamma desanā devorohaṇa pāṭīhīraṃ therapañha samāgamañca kāresi.
讲解阿毗达摩的法义,进行论议,与长老们探讨问题。
Tathā mahāsamayasutta-rāhulovāda sutta-maṅgasuttapārāyana sutta samāgamaṃ dhanapāla-āḷavaka-aṅgulimāla-apalāla damanaṃ āyusaṅkhāra vossajjanaṃ sūkaramaddava pariggahaṇaṃ siṅgivaṇṇa vatthayuga paṭiggahaṇaṃ pasannodakapānaṃ parinibbānaṃ devamanussa paridevanaṃ mahākassapattherassabhagavatopādavaṇdanaṃ sarīra ṅahanaṃ agginibbānaṃ āḷāhanasakkāraṃ deṇena brāhmaṇena katadhātu vibhāgañca kāresi.
又举办大集会,宣讲大法会经典、罗睺罗教言经和《莽伽经》等经典,诵读持念。在此集会上,进行了阐述贪欲消除、寿命造作放舍、猪麂柔顺的驯养,以及象牙、色彩、衣物、帷幔的供养,还有清净净水的供饮,并讲述涅槃、天人悲悯,以及尊敬大咖萨巴长老和世尊遗体,行火葬,礼敬火坑,接受婆罗门所献舍利,并分发舍利。
Tathā addhacchaṭṭhāni jātakasatāni kāresi. Vessantarajātakaṃ pana kārento sañjaya mahārājaṃ phusatīdeviṃ maddideviṃ jāliya kumāraṃ kaṇhājinañca kāresi. Tato paṇḍava hatthidānaṃ satta sataka mahādānaṃ nagara vilokanaṃ siṇdhavadānaṃ devatāhi rohitatha vaṇṇena rathassa vahanaṃ rathadānaṃ sayamevoṇata dumato phalaṃ gahetvā dārakānaṃ madhumaṃsa dinna nesādassa suvaṇṇa sūcidānaṃ vaṅkapabbatakucchimhi pabbajjāvesena vasitaṭṭhānaṃ pūjakassa dārakadānaṃ sakkabrāhmaṇassa bhariyaṃdānaṃ pūjakassa devatānubhāveka dārake gahetvā gantvā sañjaya nariṇdassa purato gataṭṭhānaṃ tato vaṅkapabbatakucchiyaṃ channaṃ khattiyānaṃ samāgamaṃ vessantarassa maddiyā ca abhisekaṃ pattaṭṭhānaṃ nakarampaviṭṭhe sattaratanavassaṃ vassitaṭṭhānaṃ tato cavitvā tusitapure nibbattaṭṭhānañca sabbaṃ vitthārena kāresi.
又举办六次特别的百部本生故事诵讲。制作《维桑塔拉本生》时,请来散杰大王、富饶女、木女、少年、黑襁褓的婴儿赞助。然后组织宾头目信奉七百大布施、城池视察和赠送恒河水,天神以各种色彩装饰车马,授予战车,命令亲自驾车,给孩童们供献蜂蜜肉和茶果,赠献黄金针,住在弯曲山脊的出家地,敬奉供养孩童,赐予尊贵婆罗门的妻子赐予,供养得到天神的感应。携孩童前往散杰王宫外,莅临弯曲山脊,隐藏着贵族的聚会,维桑塔拉受封加冕,赋予府邸,住一年七个月。然后前往他方,抵达托室天城,详细举行诸多礼仪。
Tato dasa sahassa cakkavāḷadevatāhi buddha bhāvāya āyācitaṭṭhānaṃ apunarāvattanaṃ mātukucchiokkamanaṃ mahāmāyādeviṃ suddhodana mahārājaṃ lumbinīvane jātaṭṭhānaṃ antalikkhato dvinnaṃ udakadhārānaṃ patanaṃ uttarābhimukhaṃ sattapadavītihāra gamanaṃ kāḷadevaḷassa jaṭāmatthake mahāpurisassa pādapatiṭṭhāna anativattamānāya jambucchāyāya dhātīnaṃ pamādaṃ disvā sirisayane pallaṅke nisīditvā jhānasamāpannaṭṭhānañca kāresi.
此后以一万天界王神诸天奉请,设立佛陀形象的供养地点,不复返回。母亲大摩耶天和恒河大王苏迦跋提、皇室末底利在鲁滨尼诞生处,降临空中两股水流,朝北方步行七步。现身黑色卷发之尊者足迹时,不违越碧影树下众生的惰慢,于草席坐下,举行禅定聚会。
Tato rāhula mātaraṃ rāhula bhaddakañca kāresi tato ekūna tiṃsavassakāle uyyāne kīḷatatthāya gamana samaye jiṇṇa vyādhita mata saṅkhyāte tayo devadūte disvā nivattanaṭṭhānaṃ catutthavāre pabbajitarūpaṃ disvā sādhupabbajjāti cittaṃ uppādetvā uyyānaṃ gantvā uyyānasiriṃ anubhavitvā sāyaṇha samaye nahātvā maṅgala silāpaṭṭe nisinnamatta vissakaṭṭhānā alaṅkaraṇaṭṭhāṇaṃ tato majjhimarattiyaṃ nāṭakānaṃ vippakāraṃ disvā kaṇthaka haya varamāruyha) mahābhinikkhamaṇaṃ nikkhamitaṭṭhānaṃ dasa sahassa) cakkavāḷa devatāhi kata pūjāvidhiṃ kaṇthakanivattana cetiyaṭṭhānaṃ anomā nadītīre pabbajjaṃ rājagahappavesanaṃ paṇḍava pabbataccha yāya rañño bimbisāramma rajjakaraṇatthāya āyācanaṃ sujātāya dinna khīrapāyāsa paṭiggahaṇaṃ nerañjarāya nadiyā tīre pāyāsa paribhogaṃ nadiyā pātivissaṭṭhaṃ pāṭihāriyaṃ sālavane divāvihāra gataṭṭhānaṃ sotthiyena dinna kusatiṇapaṭiggahaṇaṃ bodhimaṇḍaṃ āruyha nisinnaṭṭhānañca sabbaṃ vitthārena kāresi.
于是为罗睺罗制作其母和幼儿罗睺罗的形像。在二十九岁时,为园中游乐之地,见病垂老,见到三个天神,见到第四天后住处,见到出家姿态,生清净出家心,来到园中,感受园林美景。傍晚沐浴后坐于吉祥石柱,欣赏织装装饰,观赏中场喜剧演变。乘坐马匹离开重大入教地点,受到万天诸天的供养礼仪。驾马回归圣地,以入出家仪式并入王舍城,为宾头悉摩王治理法政奉请,赐予优婆尸羯罗的奶浆,接受玩乐用乳品,在涂泥芳香之河边供奉乳品,是奇异之事。日间在沙罗林中游乐,接受僧院首领赠送的苦蒂纳等供养,上升觉树,稳坐其下,详细举行全套仪式。
Tato mahiṇdatthera pamukhe satta saha āgate ca kārāpesi. Catusu disāsu khaggahatthe cattāro mahārājāno kāresi tato dvattiṃsa devaputte tato suvaṇṇa daṇḍa dīpakadhārā dvattiṃsa devakumāriyo tato aṭṭhavīsati yakkhasenāpatino tato añjaliṃ paggayha ṭhita devatāyo tato ratanamaya puppakalāpe gahetvā ṭhita devatāyo tato suvaṇṇaghaṭe gahetvā ṭhiti devatāyo tato naccanaka devatāyo tato turiyavādaka devatāyo tato pacceka satasahassagghanake dasahatthappamāṇe ādāse gahetvā ṭhita devatāyo tato tatheva satasahassagghanaka puppha sākhāyo gahetvā ṭhitadevatāyo tato caṇdamaṇḍale gahetvā ṭhitadevatāyo sūriyamaṇḍale gahetvā ṭhitadevatāyo tato padumāni gahetvā ṭhita devatāyo tato chattāni gahetvā ṭhitadevatāyo tato vicittavesadhare malladevaputte tato dussapoṭhana devatāyo tato ratanagghike gahetvā ṭhitadevatāyo tato dhammacakkāki gahetvā ṭhitadevatāyo tato khaggadharā devatāyo tato pañcahatthappamāṇa gaṇdhitelapūritā dukūlavaṭṭiyaṃ pajjalita dīpakañcanana pātiyo sīsehi dhāretvā ṭhitadevatāyo ca kārāpesi.
然后在摩欣陀长老面前,连同七人一同举行仪式。四方各有执剑者,四大皇王主持,二十二天子与诸位天女担任仪式。八位夜叉将军参与礼拜,天神手持宝珠花束供养,天神持金甁稳立供养,天神奏乐演唱。又有持筚篥的天神,手持独立千群之伞,这些供养天神举着成千成万朵花枝,端坐于月轮、日轮、莲花供养处。伞盖由天神们持护。又有长有盾的天神,天神们持香油满溢的美瓶,还有身披金光的火炬,置于头上,将供养礼仪庄严进行。
Tato catusukaṇṇesuphaḷikamayaagghiya matthake cattāromahāmaṇa ṭhapāpesi catusu kaṇṇesu suvaṇṇa-maṇi-mutta-vajirānaṃ cattāro rāsiyo kāresi tato meghavaṇṇa pāsāṇabhittiyaṃ vijjullatā kāresi tato ratana latāyo tato cāḷavijatiyo tato niluppale gahetvā ṭhita nāgamaṇavikāyo kāresi.
于是,在花果芳香聚集的乳香糊剂的基底上,立起了四根宏伟的柱子,每柱上镶嵌着四耳饰,饰以黄金、宝石、珍珠、金刚石等四种宝珠,形成了四座宝城。然后筑起雨云色的石墙,装饰以闪耀的光芒。继而,又树立了宝蔓,随后有彩色丝织华盖,又有蓝莲花,凭借着巨蛇宝珠,形成了华盖装饰。
Rājā ektikāni rūpakāni ghanakoṭṭima suvaṇṇeheva kāresi. Avasesampi pūjāvidhiṃ sattarataneheva kāresīti. Ettha ca vuttappakārampana pūjanīyabhaṇḍaṃ anantamaparimāṇaṃ hoti tathā hi ambapāsānavāsī cittaguttattheronāma heṭṭhā lohapāsāde sannipatitānaṃ dvādasannaṃ bhikkhusahassānaṃ dhammaṃ kathento rathavinītasuttaṃ ārabhitvā mahā dhātunidhānaṃ vaṇṇento ekacce na saddahissantīti maññamāno osakkitvā kathesi. Tasmiṃ khaṇe koṭapabbatavāsī mahātissatthero nāma khīṇāsavo avidūre nisīditvā dhammaṃ suṇanto āvuso dhammakathika tava kathāto parihīnampi atthi. Apacco sakakitvā vitthārena kathehīti āha. Atha imasmiṃyeva dīpe bhātiya mahārājā nāma saddo pasanno ahosi so sāyaṃ pātaṃ mahacetiyaṃ vaṇditvāva bhuñjati. Ekadivasaṃ vinicchaye nisīditva dubbīnicchitaṃ aṭṭaṃ vinicchinanto atisāyaṃ vuṭṭhito thūpavaṇdanaṃ vissaritvā bhojane upanīte hatthaṃ otāretvā manusse pucchiajja mayā ayyako vaṇdito na vaṇditoti. Porāṇaka rājāno hi satthāraṃ ayyakoti vadanti. Manussā na vaṇdito devāti āhaṃsu.
国王用极厚的黄金制作了一些独特的形象。最后,他用七宝完成了供养仪式。在这里,所准备的供养用具数量无边无际。果真,在水边桥塔的底下,有一位名为吉达塔比罗的长老,和十二万众比库聚集一处,开始讲说佛法经文《战车骑士经》,歌颂着宝藏大法藏。有人以为他不信之心已去,便轻视而出言破坏。这时,从山那边有一位名叫大持长老的无漏圣者,不远而坐,听法后说:「法师朋友,你的讲说已被毁谤。」他恳请道:「请详细说明发生了什么事情。」与此同时,这个岛上光明王国王名字令人心悦,他傍晚既拜礼大塔,又安坐用餐。一日结束后,国王专注端坐检视西方供养物,起身下拜法师,询问说:「夫子,我所敬礼的供养是否未被礼敬?」昔日帝王皆称导师为尊神,但人间却说“非神也”,这话令人困惑。
Tasmiṃ khaṇe rājā hatthena gahita bhattapiṇḍaṃ pātiyaṃ pātetvā uṭṭhāya dakkhiṇadvāraṃ vivarāpetvā āgantvā pācīna dvārena mahācetiyaṅgaṇaṃ āruyha vaṇdanto anto dhātugabbhe khīṇāsavānaṃ dhammaṃ osāraṇasaddaṃ sutvā dakkhiṇadvāreti maññamāno tattha gantvā adisvā eteneva nayena itarānipi dvārāni gantvā tatthāpi adisvā ayyā dhammaṃ osārento vicarantīti maññamāno olokanatthāya catusu dvāresu manusse ṭhapetvā sayaṃ puna vicaritvā apassanto manusse pucchitvā bahiddhā natthi bhāvaṃ ñatvā anto dhātugabbhe bhavissatiti sanniṭṭhānaṃ katvā pācīnadvāre āsannatare mahā cetiyābhimukho hatthapāde pasāretvā jīvituṃ pariccajitvā daḷhasamādānaṃ katvā nipajji. Sace mā ayyā dhātugabbhaṃ na olokāpenti-sattāhaṃ nirāhāro hutvā sussamāno bhūsamuṭṭhi viya vippakiriyamānopi na uṭṭhahissāmīti. Tassa guṇānubhāvena sakkassa bhavanaṃ uṇhākāraṃ dassesi.
这时国王用手执食子,供养比库,起身打开南门,前往大塔庭园,顶礼供养,进入塔内,听圣者传法声,来到南门,以为那里是出入之路,便巡视其它大门,也都认为是出入口,且观察法音传播状况。于是他在四门设立了人形守卫,再自己从新巡察,看见并未有人询问。觉知外边并无阻碍,便确定将居于塔内。于南门附近,面向大塔手足伸展,舍弃生死,以坚固的定力低头静坐。如果国王看不到塔内,则七周无食将成枯槁,像埋于地微弱气息尚余,也无法起身。因其德能,国王的宅邸呈现温热之象。
Sakko āvajjanto taṃ kāraṇaṃ ñatvā agantvā dhammaṃ osārentānaṃ therānaṃ evamāha. Ayaṃ bhante rājā dhammiko buddhasāsane pasanno imasmiṃ ṭhāne sajjhāyana saddaṃ sutvā dhātugabbhaṃ apassitvā na uṭṭhahissāmīti daḷhasamādānaṃ katvā nipanno sace dhātugabbhaṃ na passati tattheva marissati. Taṃ pavesetvā dhātu gabbhaṃ olokāpethāti. Therāpi tassa anukampāya dhātugabbhaṃ dassetuṃ ekaṃ theraṃ āṇāpesuṃ rājānaṃ ānetvā dhātugabbhā olokāpetvā pesehīti. So rañño hatthe gahetvā dhātugabbhaṃ pavesetvā yathāruciṃ vaṇdāpetvā sabbaṃ sallakkhitakāle pesesi rājā nagaraṃ gantvā aparena samayena dhātugabbhe attanā diṭṭharūpakesu ekadesāni suvaṇṇakhacitāni kāretvā rājaṅgaṇe mahantaṃ maṇḍapaṃ kāretvā tasmiṃ maṇḍape tāni rūpakāni saṃvidahāpetvā nagare sannipātetvā dhātugabbhe mayā diṭṭhāni suvaṇṇarūpakāni īdisāni āha. Tesaṃ rūpakānaṃ niyāmena katattā niyāmaka rūpakāni nāma jātāni.
天帝知道此事起因,来到传法长老们处,说:「圣者们,国王善持佛法,喜悦于正法,在此地听闻佛法声,见到宝塔内藏,却不能起身,已坚固禅定。如果到了塔内而未能见宝塔,必当于彼而死。」天帝前往宝塔,进入宝藏宫殿察看。比库们因怜悯国王,为使国王看见宝藏,便派出一位长老,带着宝藏至国王面前呈现。此长老手执宝藏入塔,依照国王意愿顶礼供养,待国王出城时,另择良辰,再于宝塔内制造十一处以金装饰的形象,在王宫中建造巨大圣所,并安置这些形象,将我先前所见的黄金像如此陈设。因供像形态庄严,由人工精妙安排,称为规则宝像。
Rājā saṃvacchare saṃvacchare tāni rūpakāni nīharāpetvā nāgarānaṃ dassesi paṭhamaṃ dassitakāle nāgarā pasīditvā ekeka kulato ekekaṃ dārakaṃ nīharitvā pabbājesuṃ. Puna rājā ayyā etaṃ pakāraṃ ajānanakā bahū tesampi ārocessāmīti vihāraṃ gantvā heṭṭhā lohapāsāde bhikkhusaṅghaṃ sannipātetvā sayaṃ dhammāsanagato tiyāma rattiṃ dhātugabbhe adhikāraṃ kathetvā pariyosāpetumasakkāntoseva uṭṭhāsi. Tattheko bhikkhu rājānaṃ pucchi-mahārāja tvaṃ pātarāsabhattaṃ bhūtvā āgatosi. Tiyāma rattiṃ vaṇṇento dhātugabbhe pūjāvidhimpi pariyosāpetuṃ nāsakkhi aññampi bahuṃ atthiti.
国王年年将这些供像收起,展示给民众观看。初次观赏时,民众欢喜,每家各送一孩童入道。在此之后,国王及尊者们多次往返,来到水边桥塔,见到聚集的比库僧团,自己坐在佛法座下,连续三夜主讲宝藏经文的供养仪轨。比库中一人询问国王说:「尊贵的国王,你今昔是如何成为尊者?你来此是为了宝藏经文供养的完整否?还是有其它用意?」
Rājā kiṃ katheta bhante, tumhākaṃ mayā kathitaṃ dasabhāgesu ekabhāgampi nappahoti. Ahampana mayā sallakkhita mattameva kathesiṃ. Anantaṃ bhante dhātugabbhe pūjāvidhānanti āha evaṃ anantaṃ pūjanīyabhaṇḍaṃ samacaturasse ekeka passato asīti asīti hatthappamāṇe dhātugabbhe nirantaraṃ katvā puretumpi na sukaraṃ, pageva yathārahaṃ saṃvidhātu tiṭṭhatu tāva dhātugabbho yāva mahācetiye vāluka pākāra paricchedā nirantaraṃ puretumpi na sakkā. Tasmā taṃ sabbaṃ pūjanīyabhaṇḍaṃ tattha kathaṃ gaṇhīti yadettha vattabbaṃ porāṇehi vuttameva.
国王答曰:「尊者,为何说我未能完美讲述十个部分之一?我只是依照所记逐段详述。尊者,关于宝藏的供养仪轨甚多。这样无边无际的供养工具,在四方每处都可以看到。以前曾多次手持这些供养物,始终不易堆置,就如宝藏应当严谨安排才能安置得当。故此所有的供奉用具,皆依昔日经文教导,循序安排而成。」
Nigro dhapiṭṭhi tepiṭaka mahāsīvatthero kira rājagehe nisiditvā rañño dasabala sīhanādasutataṃ kathento dhātunidhānaṃ vaṇṇetvā suttantaṃ vinivaṭṭesi. Rājā therassa evamāha-ayaṃ bhante dhātugabbhā samacaturasso, ekekapassato asīti asīti hatthappamāṇe ettakāni pūjanīya bhaṇḍāni ettha ṭṭhitānīti ko saddahessatiti. Thero āha. Iṇdasālaguhākittakappamāṇāti tayā sutapubbāti. Rājā khuddaka mañcakappamāṇā bhanteti āha. Tato thero āha, mahārāja amhākaṃ satthārā sakkasasa sakka pañhasuttantaṃ kathanadivase guhāya kittakā parisā osaṭāti sutapubbāti. Rājā dvīsu bhante devalokesu devatāti āha. Evaṃ sante tampi asaddaheyyaṃ nu mahārājāti therena vutte rājā taṃ pana devānaṃ deviddhiyā ahosi deviddhi nāma acinteyyā bhanteti āha.
犹如盖然,尼古罗比提洹、提皮达迦长老,传闻曾于王宫中端坐,为王讲说十力雄狮吼功德,述说根本藏处,解释经文义理,作结藏息。国王对长老说:「尊者,此处所说的藏处藏胎有四层,各按一一所见,约如八十象鼻那么多,都是值得供养的宝物,均立于此。谁能对此深信呢?」长老答曰:「象鼻洞穴般的数量,是您先闻所知。国王又言:『数量虽小,却珍贵。』」然后长老言:「陛下,我等师长中有萨咖如来,曾于问答经日,为洞穴众会宣说法义,先闻此理。国王又言:『那便是两处天界诸天?』」当如此时,也不能忽视法音。此言出自长老,国王却称这是天界天众之闻,谓此不可思议因缘。他说:「陛下此处指两处不同天界,其名为‘不可思议’。」
Tato thero mahārāja taṃ ekāyayeva deviddhiyā ahosi. Idaṃ pana rañño rājiddhiyā devānaṃ deviddhiyā ariyānaṃ ariyiddhiyāti imāhi tīhi iddhīhi jātanti avoca. Rājā therassa vacanaṃ sādhūti sampaṭicchitvā theraṃ setacchattena pūjetvā matthake chattaṃ dhārento mahā vihāraṃ ānetvā puna mahācetiyassa sattāhaṃ chattaṃ datvā jāti sumanapuppha pūjaṃ akāsīti. Etassatthassa sādhanatthameva aññānipi bahūni vatthūni dassitāni tāni kintehīti amhe upekkhitāni ettha ca rājā mahesakkho mahānubhāvo pūritapārami katābhinīhāroti tassavasena rājiddhiveditabbā sakkena āṇattena vissakammunā devaputtena ādito paṭṭhāya āvisitvā katattā tassa vasena devidadhi veditabbā, kammādhiṭṭhāyaka iṇdaguttatthero khuddānukhuddakaṃ kammaṃ anuvidhāyanto kāresi na kevalaṃtheroyeva, sabbepi ariyā attanā attanā kattabba kiccesu ussukkamāpannāyeva ahesunti imāhi tīhi iddhīhi katanti veditabbaṃ.
于是长老对国王说,在一次集会中,即取得不可思议之力。国王以王威、天威、圣者威,这三威显现,因而诞生此三卓越神通。国王称长老语甚善,满足心愿,便用白车盖敬礼尊长,怀抱车盖,迎接至大寺,复于大塔处给予七日顶盖,供献鲜花香果礼敬。为此成就之缘故,还有许多法门显现,那些并非皆为小者!国王在此充为大德、大有声望者,并修尽诸波罗蜜,言尽称赞。于是此王威应受宣知,由萨咖天帝借无人所知之天子指示,起始亲临清净之处,降临其处住持。担任业主之因由者,象鼻洞长老适度修习,作业虽小但不唯一于长老本人,且于一切已受圣者自所应行之事,皆届热衷,不懈努力地具足此三神通者,是故应当宣明其理。
Vuttañhetaṃ mahāvaṃso.
如是说,出自大史。
Iṇdagutta mahāthero-chaḷabhiñño mahāmati,
象鼻洞大长老,具足六通,广大智慧,
Kammādhiṭṭhāyako ettha-sabbaṃ saṃvidahi imaṃ;
业作为主,于此皆悉称彰,
Sabbaṃ rājiddhiyā etaṃ devatānañca iddhiyā;
此皆由王威、天众神通而起。
Iddhiyā ariyānañca-asambādhā patiṭṭhita’’nti;
『Iddhiyā』者,指圣者的神通能力,『ariyānañca-asambādhā』意为圣者不可破坏的稳固之力;合义为「神通是圣者所坚立不动之能力」也。