Abhinīhāra kathā · Abhinīhāra kathā
Abhinīhāra kathā发愿说
§6
6. Tato dīpaṅkaro dasabalo bodhisattaṃ pasaṃsitvā aṭṭhahi puppha muṭṭhīhi pūjetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Tepi catūsata sahassa khīṇāsavā bodhisattaṃ pupphehi ca gaṇdhehi ca pūjetvā padapphaṇaṃ katvā pakkamiṃsu. Devamanussā ca tatheva pūjetvā vaṇditvā atha kho bodhisatto dasabalassa vyākaraṇaṃ sutvā buddhabhāvaṃ karatalagatamiva maññamāno pamudita hadayo sabbesu paṭikkantesu sayanā vuṭṭhāya puppharāsi matthake pallaṅkaṃ ābhujitvā nisinno buddhakārakadhamme upadhārento kahananu kho buddhakāraka dhammā, kiṃ uddhaṃ adho disāsu vīdīyāsūti anukkamena sakalaṃ dhammadhātuṃ vicinanto porāṇakabodhisattehi āsevita nisevita paṭhamaṃ dānapāramiṃ disvā tattha daḷabhisamādāna katvā evaṃ anukkamena sīla - nekkhamma - paññā - vīriya - khanti - sacca - adhiṭṭhāna - mettā - upekkhā pāramiyoca disvā tatthadaḷha samādānaṃ katvā devatāhi abhitthuto ākāsamababhugganatva hima himavantameva agamāsi.
6. 然后,光明广大拥有十万力量的菩萨敬礼后,用八十八朵花以拳握持供养,绕行一周后离去。那些精进断尽烦恼、四百多位菩萨亦以花与香供养,绕行后离去。天人和人间众生亦同样供养敬礼。菩萨听闻这十万力量的宣说,喜悦心生,仿佛成佛之相显现,起身一切方向环视,坐于花席之上,枕着花环,执持佛法事。如是观照佛法的因缘:何为佛法事?何见于上下四方?他细察诸法界,受诸古老菩萨熏修,见到第一布施波罗蜜,依此精进断取,继而如法观察戒、出离、慧、精进、忍辱、真实、决意、慈、舍等波罗蜜,皆成坚固三昧,被诸神拥护,腾空飞升,如同寒冷的喜马拉雅山而去。
Dīpaṅkaropi satthā catūhi khīṇāsava satasahassehi parivuto rammanagaravāsīhi pūjīyamāno devatāhi abhinaṇdiyamāno alaṅkata paṭiyattena maggena rammanagaraṃ pavisitvā paññattavarabuddhāsane nisīdi. Bhikkhusaṅghopi attano attano pattāsane nisīdi. Rammanagaravāsinopi upāsakā buddhapamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ datvā bhagavantaṃ bhuttāviṃ onīta pattapāṇiṃ mālāgaṇdhādīhi pūjetvā dānānumodanaṃ sotukāmā nisīdiṃsu. Bhagavāpi tesaṃ anumodanaṃ karonto dānakathaṃ sīlakathaṃ saggikathaṃ kāmānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṃkilesaṃ nekkhamme ānisaṃsañca pakāsetvā amata pariyosānaṃ dhammakathaṃ kathesi.
光明广大教主也身处在四百多已断烦恼的信众和日居福地城居民环绕中,受供养被天神赞叹,驾饰华庄严之道进入福地城,端坐于尊贵的佛座之上。出家众比库分别入座各自座位。福地城信众作为近事居士,供养佛陀所依的比库僧团,布施大物,供上鲜花等香饰,喜乐而坐,聆听赞叹布施、戒律、天界、欲望缺陷、污染、出离因缘等教义。世尊亦赞许其供养,讲述布施、戒律、天界、欲界病苦等,阐明出离因缘及无上涅槃完满的佛法。
Evaṃ tassa mahajanassa dhammaṃ desetvā ekacce saraṇesu ekacce pañcasu sīlesu ekacce sotāpattiphale ekacce sakadāgāmi phale ekacce anāgāmī phale ekacce catusupi phalesu ekacce tīsu vijjāsu ekacce chaḷabhiññāsu ekacce aṭṭhasu samāpattisu patiṭṭhāpetvā uṭṭhāyāsanā rammanagarato nikkhamitvā sudassana mahāvihārameva pāvisi.
世尊这样为广大众生宣说法义后,于不同皈依、不同戒律、不同得果阶段、不同定境界中,逐一设立教法,起身离开福地城,进入名为「殊胜」的宏伟大寺院。
Vuttañhetaṃ
(文中称说)
‘‘Tadā te bhojayitvāna - sasaṅghaṃ lokanāyakaṃ,
『那时,哀哉,诸佛之法教导众生,
Uphagachuññaṃ saraṇaṃ tassa - dīpaṅkarassa satthuno,
即皈依十方光明广大导师的优胜皈依者,』
Saraṇāgamane kañci - nivaseti tathāgato
在皈依中,有谁如如来安住于此?
Kañci pañcasu sīlesu - sīle dasavidhe paraṃ;
谁于五戒中,将十种戒法视为至高无上?
Kassaci deti sāmaññaṃ - caturo phalamuttame,
谁于禅定中,能给予四种至上果报?
Kassaci asathe dhamme - deti so paṭisambhidā;
谁于法义不乱者,能给予正断解?
Kassaci varasamāpattiyo - aṭṭha deti narāsabho,
谁在八种优胜的随喜中,如牛王般给予?
Tisso kassaci vijjāyo - chaḷabhiñña pavecchati;
谁有三种出离,且拥有六通通达观照?
Tena yogena janakāyaṃ - ovadeti mahāmuni,
借此力量,教诲众生——这就是大贤者的开示,
Tena vitthārikaṃ āsī - lokanāthassa sāsanaṃ;
这详细广博的教法——正是世尊的大主所宣说的法;
Mahāhanūsabhakkhaṇdho - dīpaṅkarasanāmako,
这称为大象鼻的尊者,名为提婆迦那,
Bahū jane tārayati - parimoceti duggatiṃ;
度化众多众生,解脱他们于恶趣苦难;
Bodhaneyyaṃ janaṃ disvā - satasahassepi yojane
观见该度化之众生,虽为数以百千里计,
Khaṇena upagantvāna - bodheti taṃ mahāmunī’’ti;
大贤者迅速亲近,向其宣说觉悟之法。」
Iti so dīpaṅkaro satthā vassasata sahassāni ṭhatvā sattānaṃ baṇdhanamokkhaṃ kurumāno sabbabuddhakiccāni niṭṭhāpetvā naṇdārāme anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyinaheva dhātuyo tassa - satthuno vikiriṃsu tā. Ṭhitā ekaghanā hutvā - suvaṇṇapaṭimā viya sakalajambudīpavāsino manussā ghanakoṭiṭimasuvaṇṇaṭṭhikāhi evaṃ chattiṃsa yojanikaṃ mahāthūpamakaṃsu nivedasi - keci.
于是,点燃灯火的导师在执掌世间数百千年期间,为众生断开束缚而得解脱,完成了一切如来的职责。于难陀园中,因无垢净尽之涅槃界之特质,而得成就般涅槃者的境界。世尊留下了这些遗迹。佛陀驻立坚定一心,宛如金像,令所有居于贾木提洲的人们以密集如数十亿黄金之柱,建造出如此宽广达三十三由旬的巨大宝塔,予以供养。其中数处宝塔举世闻名。
Tena vuttaṃ
因此有言:
‘‘Dīpaṅkaro jino satthā - naṇdārāmamhi nibbuto,
「点燃灯火的胜利者导师,于难陀园中涅槃,
Tattheva tassa jinathūpo - chattiṃsubbedha yojano‘‘;
其处即为胜利者的宝塔,宽广有三十三由旬;
‘‘Patta cīvara parikkhāra - paribhogañja satthuno,
宝塔周围为覆盖衣钵及供养品的场地,庄严洁净,
Bodhimūle tadā thūpo - tīṇi yojanamuggato’’ti;
菩提树根下的那座宝塔,直径达三由旬。」
§7
7. Dīpaṅkarassa pana bhagavato aparabhāgo ekaṃ asaṅkheyyaṃ atikkamitvā koṇḍañño nāma satthā udapādi. Tadā bodhisatto vijitāvi nāma cakkavatti hutvā koṭisatasahassa saṅkhassa buddha pamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ adāyi satthā bodhisattaṃ buddho bhavissatīti vyākaritvā dhammaṃ desesi so satthu dhammaṃkathaṃ sutvā rajji niyyādetvā pabbaji so tīṇi piṭakāni uggahetvā aṭṭha samāpattiyo pañcaabhiññāyoca uppādetvā aparihīnajjhāno brahmaloke nibbatti. Sopi buddho vassasatasahassāni ṭhatvā sabbabuddhakiccāni niṭṭhāpetvā caṇdārāme parinibbāyi tassāpi bhagavato dhātuyā na vikiriṃsu sakalajambudīpavāsino manussā samāgantvā sattayojanikāsattaratanamayaṃ haritālamanosilāyamattikākiccaṃ tela sappīhi udakakiccaṃ katvā cetiyaṃ niṭṭhāpesuṃ
第七节 迪班迦尊者之后,世尊的继承者中,有一位名为拘难缘的师出现在世间。那时,菩提萨埵成为了名为毗吉达毗的车王,带领着由千万亿计的众多弟子组成的僧团,向菩提萨埵布施了巨大的布施。这位导师宣说说:“导师即将成佛。”听闻导师的教法后,他剃发披袈裟,出家修道,受持三藏,修成八种禅那和五种神通,心神不散,往生梵天界。此后,即使这位佛陀在世侣经过百千年圆满一切佛事而入般涅槃,他的遗骨仍未崩散。居住在整个占婆洲的人们用绿青色的青砖、凿石、泥土、油脂、蜂蜜和水等作业,修筑了佛塔奉安于此。
Koṇḍaññe kira sambuddho - caṇdārāme manorame,
据说成佛的拘难缘,在占婆林园中极为优美,
Nibbāyi cetiyo tassa - sattayojaniko katoti;
这佛塔圆满灭尽时,其直径达七由旬;
Tassa aparabhāge ekaṃ asaṃṅkhayyaṃ atikkamitvā ekasmiṃyeva kappe cattāro buddhā uppajjiṃsu - maṅgalo sumano revato yohitoti. Maṅgalassa pana bhagavato kāle bodhisatto suruci nāma brāhmaṇo hutvā satthāraṃ nimantessāmīti upasaṅkamitvā madhura dhammaṃkataṃ sutvā svātanāya nimantetvā koṭisatasahassa saṅkhassa buddhapamukhassa saṅghassa sattāhaṃ gavapānaṃ nāma dānamadāsi satthā anumodanaṃ karonto mahāpurisaṃ āmantetvā tvaṃ kappasatasahassādhikānaṃ dvannaṃ asaṅkheyyānaṃ matthake gotamo nāma buddho bhavissasīti vyākāsi mahāpuriso vyākaraṇaṃ sutvā ahaṃ kira buddho bhavissāmi ko me gharāvāsena attho pabbajissamīti cintatvā tathārūpaṃ sampattiṃ keḷapiṇḍaṃ vīya pahāya satthu santike pabbajitvā buddhavacanaṃ uggaṇhitvā abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā āyupariyosāne brahmaloke nibbatti, tasmimpi buddhe parinibbute dhātuyo na vikiriṃsu, jambudīpavāsino pubbe viya tiṃsayojanakaṃ thūpamakaṃsu.
这一时期,继承者中有一位超越无数世的师者。过去某一劫,有四位佛陀—禀福、顺意、雷伐陀、迦饮。他们中顺意佛,曾作婆罗门姓,在成佛之际,亲至师处受出家礼。并向世尊献上了为期七日的供养及巨额布施,恳请蒙赐将来成佛之命。长者听此解释后,心想:“我将成佛,舍弃家业,出家从师,受持佛典,修证神通禅定,于命终之际往生梵天。”因此,当佛涅槃时,其舍利骨亦不坏。占婆大陆居士如前,建造直径三十由旬的宝塔,以示尊敬。
Tena vuttaṃ ‘‘uyyāne vasabho nāma - buddho nibbāyi maṅgalo, tattheva tassa jinathūpo - tiṃsayojanamuggito’’ti.
因此曾言:“在园中有寄生兽兽名取—成为佛陀的吉祥之物。当地亦树立该胜利佛塔,高达三十由旬。”
Tassa aparabhāge sumano nāma satthā udapādi tadā mahāsatto atulo nāma nāgarājā hutvā nibbatti-mahiddhiko mahānubhāvo so buddho uppannoti sutvā ñātisaṅghaparivuto nāgabhavanā nikkhamitvā koṭisatasahassa bhikkhuparivārassa tassa bhagavato dibbaturiyehi upahāraṃ kāretvā mahādānaṃ pavattetvā paccekaṃ dussayugāni datvā saraṇesu patiṭṭhāsi sopi naṃ satthā anāgate buddho bhavissasīti vyākāsi tasmimpi buddhe parinibbute dhātuyo na vikiriṃsu jambudīpavāsano pubbe viya catuyojanikaṃ thūpamakaṃsu.
此后,有一位名为顺意的导师降生。当时有一位伟大的龙神王,名为无比伟大、威力宏大,亦成佛陀。曾听闻其偈语,乃率族龙人千百众出龙宫,为世尊献上天界供养,施以大布施。并赠与多载作为供养,广设护持。亦曾预示此龙神将来成佛。当此佛涅槃之时,其舍利骨同样不坏。占婆大陆众生如昔,建造直径四由旬的佛塔以敬奉。
Tena vuttaṃ
因此有言说,
‘‘Sumano yasadharo - buddho aggārāmamha nibbuto,
『顺利和秉正者——佛陀于初住林中已涅槃,
Tattheva tassa jinathūpo - catuyojanamuggato’’ti;
即在彼处,胜利者之塔——高约十丈』,
Tassa aparabhāge revato nāma satthā udapādi tadā bodhisatto atidevo nāma brāhmaṇo hutvā satthu dhammadesana sutvā saraṇesu patiṭṭhāya sirasi añjaliṃ paggahetvā tassa satthuno kilesappahāne vaṇṇaṃ vatvā uttarāsaṅghena pūjamakāsi. Sopi naṃ satthā buddho bhavissatiti vyākāsi tasmiṃ pana buddhe parinibbute dhātuyo vikiriṃsu.
其后段中,有名为雷瓦达的师出世。彼时,未来佛名为广大神者者化为婆罗门,在闻佛陀教诲,依止三宝,双手合十顶礼,并为此师调伏烦恼而称赞,以上衣庄严,作礼敬之礼。彼亦说明此师非未来佛。此时佛涅槃,诸界散开。
Tena vuttaṃ
因此有言说,
‘‘Revato pavaro buddho - nibbuto so mahāpure,
『雷瓦达清净者——佛陀已涅槃,于大城中,』
Dhātu vitthārikaṃ āsī - tesu tesu padesato’’ti;
「元素展开者」者,谓彼诸处也。
Tassa aparabhāge sobhito nāma satthā udapādi tadā bodhisatto ajito nāma brāhmaṇo hutvā satthu dhammadesanaṃ sutvā saraṇesu patiṭṭāya buddhapamukhassa saṅghassa mahādānaṃ adāsi. Sopi naṃ satthā buddho bhavissasīti vyākāsi tassāpi bhagavato dhātuyo vikiriṃsu.
彼时其后部分有一比库名为索毗陀,是菩萨时代名为阿基多之婆罗门,闻佛陀教法,皈依三宝,向佛陀和僧团献上大布施。彼时世尊亦曾预言此人未来必为佛,故诸元素亦示现其义理。
Tena vuttaṃ
因而有言:
‘‘Sobhito varasambuddho - sīharāmamhi nibbuto,
『索毗陀,未来正觉——在狮子林中入灭,
Dhātuvitthārikaṃ āsī - tesu tesu padesato’’ti;
「元素展开者」者,谓彼诸处也。』
Tassa aparabhāge ekamasaṅkheyyaṃ atikkamitvā ekasmiṃyeva kappe tayo buddhā nibbattiṃsu - anomadassi padumo nāradoti. Anomadassissa bhagavato kāle bodhisatto eko
彼时其后部分超过一无数,即在某一劫中,三名佛陀相继出世——分别是阿诺摩达士、巴都摩、那罗陀。阿诺摩达士世尊成佛时,正值菩萨独自一人。
§1
1. Yasavaro dhīro - keci.
1. 有些人称赞智者——有几位。
Yakkha senāpati ahosi mahiddhiko mahānubhāvo aneka koṭisatasahassānaṃ yakkhānaṃ adhipati. So buddho uppannoti sutvā āgantvā buddhapamukhassa saṅghassa mahādānamadāsi satthāpi taṃ anāgate buddho bhavissasīti vyākāsi. Anomadassimhi pana bhagavati parinibbute dhātuyo na vikiriṃsu jambudīpavāsino pañcavīsayojanakaṃ thūpaṃ kariṃsu
有一位名为夜叉的军帅,威力巨大,威望远扬,是许多千万夜叉的统领。世尊成道之后,他听闻消息,前来佛陀僧团布施大恩。佛陀亦预言他未来将成佛。世尊涅槃后,阿诺摩达西圣贤的舍利分没有散落,反而由住在珍宝大陆(赞称爪哇)的五个地区共建高塔安置。
Tena vuttaṃ
由此而说:
‘‘Anomadassi jino satthā - dhammārāmamhi nibbuto,
“阿诺摩达西正觉圣者已于法园中涅槃,
Tattheva tassa jinathūpo - ubbedhā paṇṇuvīsatī’ti;
其处便是圣者宝塔,二百余丈高”。
Tassa aparabhāge padumo nāma satthā udapādi tathāgate agāmakāraññe viharentā bodhisatto sīho hutvā satthāraṃ nirodhasamāpattiyā samāpannaṃ disvā pasannacitto vaṇditvā padakkhiṇaṃ katvā pītisomanassajāto tikkhattuṃ sīhanādaṃ naditvā sattāhaṃ buddhārammaṇaṃ pītiṃ avijahitvā pītisukheneva gocarāya apakkamitvā jivitapariccāgaṃ katvā payirupāsamāno aṭṭhāsi satthā sattāhaccayena nirodhā vuṭṭhito sīhaṃ oloketvā bhikkhusaṅghepi cittaṃ pasādetvā saṅghaṃ vaṇdissatī‘‘ti bhikkhusaṅgho āgacchatūti cintesi bhikkhu tāvadeva āgamiṃsu sīho saṅghe cittaṃ pasādesi. Satthā tassa manaṃ oloketvā anāgate buddho bhavissatīti vyākāsi tassa pana bhagavato dhātuyo vikiriṃsu.
后来,又有另一位圣者名为波头摩,他成为正觉者,终身隐居木林,入灭寂灭境界。曾化身狮子,为教导众生,见证导师已于涅槃中止息苦难,满心欢喜礼敬,绕塔三周,发出清晰狮吼,欢喜生起,经历七天对佛塔之乐不舍,最终从塔前远去,断绝对乐乃至生命的执着,潜心住定七周后,见狮子,复振作心,心生安慰,并愿供养僧团。比库们思维此事,认为只有他来到,狮子才令僧团心悦诚服。导师观其心,预示他将为未来佛。于是圣者舍利再被安置。
Tena vuttaṃ
由此而说:
‘‘Padumo jinavaro satthā - dhammārāmamhi nibbuto,
「莲花王者胜者世尊,在法的安住境中涅槃,
Dhātu vitthārikaṃ āsi - tesu tesu padesato’’ti;
具足了根本义理的详尽展开,遍布各个方面。」
Tassa aparabhāge nārado nāma satthā ahosi tadā bodhisatto, isipabbajjaṃ pabbajitvā pañcasu abhiññāsu aṭṭhasuca samāpattisuciṇṇavasī hutvā buddhapamukhassa saṅghassa mahādānaṃ datvā lohita caṇdanena pūjamakāsi sopi naṃ anāgato buddho bhavissatīti vyākāsi nārada pana bhagavato dhātuyo ekaghanā ahesuṃ. Sabbe deva manussā sannipatitvā catuyojanikaṃ thūpaṃ kariṃsu.
于此之后,有一位名为那洛陀的世尊,当时正为觉者,出家修行,得五种超智,成就八正净,住于清净界,曾为佛陀正法僧团布施大财,奉献红色檀香而供养他。与此同时,那位未来世尊宣说他将成为不退转阿拉汉。那洛陀却告知世尊,此三宝法界坚固如一,诸天、人皆汇聚,建造四由旬高的佛塔。
Tena vuttaṃ
由此而说:
‘‘Nārado jinavasabho - nibbuto sudassane pure,
「那洛陀胜者,涅槃于净光城中,
Tattheva tassa thūpavaro - catuyojanamuggato’’ti;
在那个地方,佛塔的基座高达四由旬。
Tassa aparabhāge ekamasaṅkheyyamatikkamitvā ito kappasatasahassa matthake ekasmiṃ kappe padumuttaro nāma satthā udapādi. Tadā bodhisatto jaṭilo nāma mahāraṭṭhiko hutvā buddhapamukhassa saṅghassa civaradānamadāsi. Sopi taṃ anāgato buddho bhavissatīti vyākāsi. Padumuttarassāpi bhagavato dhātuyo ekaghanā ahesuṃ. Sabbe devamanussā sannipatitvā dvādasa yojanikaṃ mahāthūpamakaṃsu.
在塔的另一侧,经过一段不可数的时间后,在一千万劫的期中,有一位名为波杜摩多罗的师长出现。当时的菩萨名为迦提罗,是一位大国王,他向佛陀弟子们的僧团献上袈裟。那位未成佛者也被预示将来会成佛。波杜摩多罗佛的法身十分专一集中。所有天人及人众汇聚在一起,共同建造了高达十二由旬的巨大佛塔。
Tena vuttaṃ
据此记载,
‘‘Padumuttaro jino buddho - naṇdārāmamhi nibbuto,
『波杜摩多罗定为胜者佛,涅槃于那难陀园中,
Tattheva tassa thūpavaro - dvādasubbedhayojano’’ti;
在那佛塔基座高达十二由旬。』
Tassa aparabhāge tiṃsakappa sahassāni atikkamitvā sumedho sujāto cāti ekasmiṃ kappe dve buddhā nibbattiṃsu sumedhassa pana bhagavato kāle bodhisatto uttaro nāma mānavo hutvā nidahitvā ṭhapitaṃyeva asītikoṭidhanaṃ vissajjetvā buddhapamukhassa saṅghassa mahādānaṃ datvā dhammaṃ sutvā saraṇesu patiṭṭhāya nikkhamitvā pabbaji sopi naṃ anāgate buddho bhavissatīti vyākāsi. Sumdhessa pana bhagavato dhātuyo vikiriṃsu
塔另一侧,超过三千千劫之后,名为苏梅陀·须迦陀的一位圣者出世。在一个劫内,有两位佛陀先后涅槃,称苏梅陀佛为时代末佛。那时的菩萨名为乌塔罗,生于人间,积累了八十亿财富,供养佛陀弟子的大众,学习佛法,皈依三宝,出家修行。那位未成佛者也被预言将来会成佛。苏梅陀佛的法身开始扩展发扬。
Tena vuttaṃ
如是所说,
‘‘Sumedho jinavaro buddho - medhārāmamhi nibbuto,
『聪慧胜者世尊果德玛佛,住于智慧之林而入灭,
Dhātuvitthārikaṃ āsi - tesu tesu padesato’’ti;
诸根界维广大,从各处分别展开。』
Tassa aparabhāge sujāto nāma satthā udapādi. Tadā bodhisattocakkavattirājā hutvā buddho uppannoti sutvā upasaṃkamitvā dhammaṃ sutvā buddhapamukhassa saṅghassa saddhiṃ sattahi ratanehi catumahādīpaṃ rajjaṃ datvā satthu santike pabbaji sakalaraṭṭhavāsino raṭṭhuppādaṃ gahetvā ārāmika kiccaṃ sādhentā buddhapamukhassa saṅghassa niccaṃ mahādānamadaṃsu. Sopi naṃ satthā anāgate buddhobhavissatīti vyākāsi sujātassa pana bhagavato dhātuyo ekaghanā ahesuṃ jambudīpavāsino tigāvutaṃ thūpamakaṃsu
在此之后,有一位名为苏迦陀的师长出世。彼时,菩萨转轮圣王成就,成佛后,有人听闻即前来,闻法拜佛,随佛教法,随佛僧四众与七宝,布施诸大洲之国。国中居民悉数出家、护持国土,勤修林园事,常行大布施于佛僧众。佛于未来有佛当现,如来菩提将生,苏迦陀尊者的根本坚固,住于珍宝大陆的三千座舍利塔。
Tena vuttaṃ
如是所说,
‘‘Sujāto jinavaro buddho sīlārāmamhi nibbuto,
『苏迦陀胜者世尊果德玛佛,住于戒林而入灭,』
Tattheva cetiyo tassa - tīṇi gāvutamuggato’’ti;
正是在那里建造了佛塔——超过三由旬之地;
Tassa aparabhāge aṭṭhārasa kappasatamatthake ekasmiṃ kappe piyadassi atthadassi dhammadassiti tayo buddhā nibbattiṃsu piyadassi buddhakāle bodhisatto kassapo nāma māṇavo tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragato hutvā satthu dhammadesanaṃ sutvā koṭisatasahassa dhana pariccāgena saṅghārāmaṃ kāretvā saraṇesu ca sīlesu ca patiṭṭhāsi atha naṃ satthā aṭṭhārasa kappa sataccayena buddho bhavissatīti vyākāsi piyadassissa bhagavatopi dhātuyo ekaghanāva ahesuṃ jambudīpavāsino sannipatitvā tiyojanikaṃ mahāthūpamakaṃsu.
当时在其后期第十八劫末期,有一劫中,名为慈见、义见、法见的三位佛陀先后出世,慈见佛成佛时,菩萨名叫迦颇,是一位学生,已超越三种感受,听闻世尊的法义,舍弃无量财富,营建僧院,并奉行皈依及戒律。随后那位师尊宣告,在第十八劫末,菩萨将成佛。世尊的诸法身恰如一座坚固的铜钟,居住在犍陀罗洲的众众生族群中,建造了三由旬高大的佛塔。
Tena vuttaṃ
于是说道:
‘‘Piyadassi munivaro - salalārāmamhi nibbuto,
“慈见圣者灭度于沙拉林园,
Tattheva tassa jinathūpo - tīṇi yojanamuggato’’ti;
正是在那里他的胜利塔,超越三由旬的范围。”
Tassa aparabhāge atthadassi nāma bhagavā udapādi tadā bodhisatto mahiddhiko mahānubhāvo susimo nāma tāpaso hutvā bhagavato santike dhammaṃ sutvā pasīditvā dibbāni maṇdārava padumapāricchattakādīni pupphāni āharitvā cātudvīpika mahāmegho viya pupphavassaṃ vassetvā samantato pupphamaṇḍapa pupphaagaghiya toraṇādīni katvā maṇdārava pupphacchattena dasabalaṃ pūjesi sopi naṃ bhagavā anāgato gotamo nāma buddho bhavissatīti vākāsi. Tassa pana bhagavato dhātuyo vikiriṃsu.
其后期,义见佛出现在世间时,菩萨当时是伟力宏大、极具威德的修行者,名为苏斯摩,作为苦行者,亲近佛陀,听闻法教而悦服,采集神异的曼陀罗、莲花等鲜花,像遍布四洲的大云一般,铺满花毯、建造花盖、花门,供养十方诸佛。义见佛说:他将成为未来佛的那位,无上净士,名为迦塔摩佛。其时见证佛的诸法身现现于世。
Tena vuttaṃ
如是所说,
‘‘Atthadassi jinavaro - anomārāmamhi nibbuto,
『慧眼胜者世尊已在阿诺摩林园涅槃,
Dhātuvitthārikaṃ āsi - tesu tesu ca raṭṭhato’’ti;
有法界广布之相,遍及各国。』
Tassa aparabhāge dhammadassi nāma satthā udapādi. Tadā bodhisatto sakkā devarājā dibbagaṇdhapupphehi ca dibbaturiyehi ca pūjaṃ akāsi sopi naṃ buddho bhavissatīti vyākāsi. Dhammadassissa pana bhagavato dhātuyo ekaghanā ahesuṃ. Jambudīpavāsino tiyojanikaṃ thūpamakaṃsu.
其后,称为法眼的圣者觉者出现。当时,菩萨曾受萨咖天帝及天人、辟支佛的神香与花果的供养,而示意此人将非佛说。法眼世尊的法界则是一元的。住于迦毗罗卫洲,如三由旬高的大塔。
Tena vuttaṃ
如是所说,
‘‘Dhammadassi mahāvīro-kelāsāramamhi nibbuto,
『法眼大勇士已在持戒精进林涅槃,』
Tattheva thūpavaro tassa-tīṇi yojanamuggato’’ti;
确如所说,宝塔高耸,超出三由旬。
Tassa aparabhāge catunavutikappa matthake ekasmiṃ kappe ekova siddhattho nāma satthā udapādi. Tadā bodhisatto uggatejo abhiññābala sampanno maṅgalo nāma tāpaso hutvā mahājambuphalaṃ āharitvā tathāgassa adāsi satthā taṃ phalaṃ paribhuñjitvā catunavuti kappamatthake buddho bhavissatīti vyākāsi tassāpi bhagavato dhātuyo na vikiriṃsu, catuyojanikaṃ ratanamayaṃ thūpamakaṃsu.
其另一端,距今四十劫末,有一时代中唯一成道者名为悉达多。彼时,未来佛发出炽盛光明,具足神通威力,成就苦行者名为吉祥,于大赞婆果园取果献与如来。佛受用此果,宣言:‘四十劫末我将成佛。’因此,彼世尊之舍利未曾消散,形成四由旬之宝晶塔。
Tena vuttaṃ
于是有言:
‘‘Siddhatto munivaro buddho anomāramamhi nibbuto,
‘悉达多圣者,贤圣佛陀,在阿诺摩罗摩山灭度,
Tattheva tassa thūpavaro-catuyojanamuggato’’ti;
正是其宝塔高耸,超出四由旬。’
Tassa aparabhāge ito dvānavuti kappamatthake tisso phussoti ekasmiṃ kappe deva buddhā nibbattiṃsu tissassa bhagavato kāle bodhisattā mahābhogo mahāyaso sujāto nāma khattiyo hutvā isipabbajjaṃ pabbajitvā mahiddhikabhāvaṃ patvā buddho uppannoti sutvā dibbamaṇdārava paduma pāricchatta pupphāni ādāya catuparisamajjhe gacchantaṃ tathāgataṃ pūjesi. Ākāse pupphavitānamiva aṭṭhāsi sopi naṃ satthā ito dvānavuti kappamatthake buddho bhavissatīti vyākāsi. Tassāpi bhagavato dhātuyo na vikiriṃsu dhātuyo gahetvā tiyojanikaṃ thūpamakaṃsu.
其另一端,从此起二十八劫末,有三十三位天佛成道。三世佛时,菩萨名为大富贵大荣耀,由王族出生,出家寻求至高神通成佛。闻得神圣莲花树下如来,献花致敬。如同空中飘舞的花瓣,天佛皆以此告知:‘二十八劫末当有佛成道。’彼世尊舍利亦未消散,取舍利建造三由旬宝塔。
Tena vuttaṃ
于是宣说:
‘‘Tisso jinavaro buddho-naṇdārāmamhi nibbuto
『三尊胜者世尊于纳兰陀园内涅槃,
Tattheva tassa thūpavaro-tīṇi yojanamussito’’ti;
彼处其舍利塔高耸,绕径三由旬』;
Tassa aparabhāge phusso nāma buddho udapādi tadā bodhisatto vijitāvi nāma khattiyo hutvā mahārajjaṃ pahāya satthu santike pabbajitvā tīṇi piṭakāni uggahetvā mahājanassa dhammakathaṃ kathetvā sīlapāramiñca pūresi. Sopi naṃ buddho tatheva vyākāsi tassa pana bhagavato dhātuyo vikiriṃsu.
在其后世,名普苏之佛出现,彼时正自觉者为耶族名为维吉塔维,乃舍大王国,舍世尊左右而出家,承受三藏,向大众宣说法义,完善戒德。彼亦如前佛般宣说,然世尊之法身广弘无量。
Tena vuttaṃ
于是宣说:
‘‘Phusso jinavaro satthā-sunaṇdārāmamhi nibbuto
『普苏胜者世尊于苏那兰陀园内涅槃,
Dhātuvitthārikaṃ āsi-tesu tesu padesato’’ti;
『界』广开,即从地、界处分开说。
Tassa aparabhāge ito ekanavuti kappamatthake vipassi nāma buddho udapādi tadā bodhisatto mahiddhiko mahānubhāvo atulo nāma nāgarājā hutvā sattaratana khacitaṃ sovaṇṇamahāpīṭhaṃ bhagavato adāsi sopi naṃ ito ekanavutikappamatthake buddho bhavissatīti vyākāsi tassa pana bhagavato dhātuyo na vikiriṃsu sabbe devamanussā santipatitvā dhātuyo gahetvā sattayojanikaṃ thūpamakaṃsu.
其后部分说:在一百九十劫的末期,有一位名为毗婆尸的佛出世,当时的菩萨具有广大神通、广大威德且无比,被称为阿逾罗(那伽王)。世纪宝石镶嵌的金顶大宝座,世尊赐予了他。毗婆尸也是一百九十劫后当佛。对此世尊的宝界未曾扩散,诸天与人皆归依宝界,护持宝界,建造了一座高七由旬的佛塔。
Tena vuttaṃ
据此记载,
‘‘Vipassi jinavaro vīro-sumittārāmamhi nibbuto,
『毗婆尸是胜利的领主,在须弥园中般涅槃,』
Tattheva so thūpavaro-sattayojaniko kato’’ti;
『就在当时这座终极佛塔,作七由旬高』。
Tassa aparabhāge ito ekatiṃsa kappamatthake sikhī vessabhūti dve buddhā nibbattiṃsu sikhissa bhagavato kāle bodhisatto ariṇdamo nāma rājā hutvā buddhapamukhassa saṅghassa sacivaraṃ mahādānaṃ pavattetvā sattaratana patimaṇḍitaṃ hatthiratanaṃ datvā hatthippamāṇaṃ katvā kappiya bhaṇḍamadāsi sopi naṃ ito ekatiṃsa kappe buddho bhavissatīti vyākāsi, sikhissa bhagavato dhātuyo ekaghanā hutvā aṭṭhaṃsu, sakala jambudīpavāsino pana manussā dhātuyo gahetvā tiyojanubbedhaṃ sattaratanamayaṃ himagiri sadisa sobhaṃ thūpamakaṃsu.
其后来部分说:在一百三十劫末期,有两位佛降生,名为锡姬与毗舍浮提。在锡姬佛出世时,有一位名为阿林达摩的国王成为佛弟子,捐施大施并庄严佛教萨迦披罗,送出一座覆以七宝的宝篋印象,并赠与象量的财富,施舍法器妥善而合宜。据称他也是一百三十劫后当佛。锡姬世尊的宝界坚固不动,达到八由旬,遍及整个真珠洲的人类拥护宝界,修筑一座长三由旬、由七宝组成、明如雪山般辉煌的佛塔。
Sikhī munivaro buddho-dussārāmamhi nibbuto,
修行人为尊者,彼比库于佛陀寓所安住之处熄灭了欲火,究竟涅槃,
Tattheva tassa thūpavaro-tīṇi yojanamuggato’’ti;
正是在彼地,其宝塔卓然超出于三由旬之外;
Tassa aparabhāge vessabhū nāma satthā udapādi. Tadā bodhisatto sudassano nāma rājā hutvā buddhapamukhassa saṅghassa sacīvaramahādānaṃ datvā tassa santike pabbajitvā ācāraguṇasampanno buddharatane citatīkāra pīti bahulo ahosi sepi naṃ satthā ito ekatiṃsakappe buddho bhavissatīti vyākāsi vessabhussa pana bhagavato dhātuyo vikiriṃsu.
彼处之后,在另一时期,有名为婆娑补的佛陀出现。那时菩萨名曰须达善,成为国王,他以佛陀之教团为中心,施舍了宝衣,随后于其左右出家,具备清净行德,勤作佛宝注疏,甚为欢喜。佛陀曾预言,须达善将成为三十三劫之后的佛陀。婆娑补佛则广传佛陀的法身。
Tena vuttaṃ
因此如是说道
‘‘Vessabhū jinavaro satthā-khemārāmamhi nibbuto;
『婆娑补,胜尊圣者,佛陀于净土涅槃,
Dhātuvitthārikaṃ āsi-tesu tesu padesato’’ti;
遍述法身,落于其所境域。』
Tassa aparabhāge imasmiṃ kappe cattāro buddhā nibbattiṃsu kakusaṇdho konāgamano kassapo amhākaṃ bhagavāti katusaṇdhassa pana bhagavato kālo bodhisatto khemo nāma rājā hutvā buddhapamukhassa saṅghassa sapattacīvaraṃ dānañceva añjanādi bhesajjāni ca datvā satthu dhammadesanaṃ sutvā pabbaji sopi naṃ satthā vyākāsi tassa pana bhagavato dhātuyo na vikiriṃsu sabbe sannipatitvā dhātuyo gahetvā gāvutubbedhaṃ thūpamakaṃsu.
在该时期后半段,世尊于这一劫中有四位佛陀出现,分别是迦俱萨陀、拘那含陀、咖萨波,这三位被称为吾等的世尊。而第四位世尊,则是菩萨时期为迦摩那王,他名为迦摩纳,任王时号为迦摩那王。菩萨阶段,祂化身为有保障、安稳的国王,向佛陀的僧团施舍七套袈裟,以及眼药等诸般药剂。闻听尊者所说的法义后,菩萨出家修行。世尊则当时为他们分别讲说佛的舍利(遗骨),诸舍利汇聚一处,由僧众接受后,置于牛头形的舍利塔内保存。
Tena vuttaṃ
因此如是说道
‘‘Kakusaṇdho jinavaro - khemārāmamhi nibbuto,
「迦俱萨陀,胜圣者,于安全的园林中涅槃,
Tattheva tassa thūpavaro-gāvutaṃ nabhamuggato’’ti;
就在此地,其舍利塔似牛头般升入云际。」
Tassa aparabhāge konāgamano nāma satthā udapādi tadā bodhisatto pabbato nāma rajā hutvā amaccagaṇa parivuto satthu santike gantvā dhammadesanaṃ sutvā buddhapamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ nimantetvā mahādānaṃ pavattetvā pattuṇṇacīnapaṭṭa koseyya kambala dukulāni ceva suvaṇṇapaṭṭakañca datvā satthu santike pabbaji. Sopi naṃ satthā vyākāsi tassa bhagavato dhātuyo vikiriṃsu
其后半段,有名拘那含陀的世尊出现,当时菩萨为新人君,名为山王,成为有国王之位,环绕许多官员臣属,至世尊处听闻法义,受佛陀率领的比库僧团邀请,行大布施,赐予绳索织带、羊毛毯子与黄金绣带等施物,随即于世尊前出家修行。世尊亦对他分别说舍利,并汇聚佛舍利。
Tena vuttaṃ
因此如是说道
‘‘Konāgamano sambuddho pabbatārāmamhi nibbuto,
『迦叶摩那』正觉,于山林庄严处入涅槃,
Dhātu vitthārikaṃ āsi-tesu tesu padesato’’ti;
其处被称为『根本界分』,即地之广大范围。
Tassa aparabhāge kassapo nāma satthā udapādi. Tadā bodhisatto jotipālo nāma māṇavo hutvā tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragubhūmiyañceva antalikkheva pākaṭo ghaṭīkārassa kumbhakārassa mitto ahosi. So tena saddhiṃ satthāraṃ upasaṅkamitvā dhamma
此时世尊之后,有一名为咖萨巴之师出现。当时菩萨名为炬光,是为学童,曾于三种知觉出离境界,如同天地间显现的釜匠和器皿匠的朋友。彼与师同住,听法,
Kathaṃ sutvā pabbajitvā āraddhavīriyo tīṇi piṭakāni uggahetvā vattā vattasampattiyā buddhasāsanaṃ sobhesi. Sopi naṃ satthā vyākāsi. Kassapassa pana satthuno dhātuyo na vikiriṃsu sakala jambudīpavāsino manussā sannipatitvā ekekaṃ suvaṇṇaṭṭhikaṃ koṭi agghanakaṃ ratanavicittaṃ bahi racanatthaṃ ekekaṃ aḍḍhakoṭi agghanakaṃ abbhantara pūraṇatthaṃ manosilāya mattikākiccaṃ telena udakakiccaṃ karontā yojanubbedhaṃ thupamakaṃsu.
问道:「如何听闻后出家,精进奋发,受持三藏,凭修行圆满使佛法鲜明?师亦曾为此宣说。」然咖萨巴师之法界未曾散布,满覆整个袈裟洲,众生人类聚集,各献六千万金银宝物外饰,增添六千万金银以填充内部,使用心石、陶坯、油水等工艺,筑造相当于数里之佛塔。
Tena vuttaṃ
因此说
‘‘Mahākassapo jino satthā-setavyāyañhi nibbuto,
「大咖萨巴,正觉诸师之涅槃,为应供戒行处,」
Tattheva tassa jinathupo-yojanubbedhamuggato’’ti;
正是在此,胜利者的道迹已彻底断绝了。
Ettha ca
这里讲的是,
Dīpaṅkaro ca koṇḍañño-maṅgalo sumano tathā,
荧燎者、鹿目犍多、吉祥天、善心天,
Anomadassī buddho ca-nārado padumuttaro;
无上视者佛陀、那罗陀、蓮华上师,
Sujāto piyadassī ca-dhammadassi naruttamo,
苏迦陀、爱护视者、法眼尊长,
Siddhatthabuddho tisso ca-vipassi ca sikhī tathā;
悉达多佛陀三位、毗跋尸佛陀与锡奇佛陀也如此。
Kakusaṇdho kassapo cāti-soḷasete mahesayo,
迦拘萨那、咖萨巴及十六位大神,
Thupappamāṇametesaṃ pāliyaṃyeva dassitaṃ;
其数目如宝塔一样悉已显示;
Yasmā tasmā mayā sādhū-te sabbepi pakāsitā,
因此我已如法为诸人明了宣说,
Thūpā saddhā janā sādhū-te vaṇdeyyatha sādaraṃ;
诸人应以诚敬崇敬礼赞信解;
Yesānaṃ pana aṭṭhannaṃ - sugatānaṃ hitesinaṃ
其中有八十九位——善逝者利益者,
Dhātu vitthārikā āsuṃ - tesu tesu padesatoti;
其教义广被阐述——于各自不同地区流传。
Sādhujana manopasādanatthāya kate thūpavaṃse vijjamānathūpānaṃ buddhānaṃ thūpakathā ceva sabbesaṃ santike abhinihārakatāce. Samattā.
为了使善法之人心生欢喜,已成就的佛塔世系中,广为流传那些佛陀塔的记载,并将所有佛塔所在之处亲自观察查验,皆获圆满。
Kassapassa pana bhagavato aparabhāge ṭhapetvā imaṃ sammā sambuddhaṃ añño buddho nāma natthi. Evaṃ dīpaṅkarādīnaṃ catuvīsatiyā buddhānaṃ santike laddhavyākaraṇo bodhisatto pāramiyo pūretvā vessantarattabhāve ṭhito-
且在世尊咖萨巴之后已确定,这正是完全正觉者;除此之外无别佛可名。如此,迦叶如来也内,二十四位佛陀之中,菩萨圆满诸波罗蜜后,现于毳山时如是住持——
‘‘Acetanāyaṃ pathavī-aviññāya sukhaṃ dukhaṃ,
“因无意识之地,即是无心之地,存在着苦乐,
Sāpi dānabalo mayhaṃ-sattakkattuṃ pakampathā’’ti;
我亦有布施之力,可使众生动摇。”
Evaṃ mahāpathavi kampanāni puññāni katvā āyupariyosāne tato cuto tusitabhavane nibbatti tattha aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhitvā yāvatāyukaṃ dibbasampattiṃ anubhavanto manussagaṇanāya sattahi divasehi āyukkhayaṃ pāpuṇissatiti vatthāni kiḷissanti, mālā milāyanti, kacchehi sedā muccanti, kāyeceva dubbaṇṇiyaṃ okkamati. Devo devāsane nābhiramatīti imesu pañcasu pubbanimittesu uppannesu tāni disvāsuññāvata no saggā bhavissantiti saṃvegajātāhi devatāhi mahāsattassa pāraminaṃ pūritabhāvaṃ ñatvā imasmiṃ idāni aññaṃ devalokaṃ anupagantvā manussaloke uppajjitvā buddhabhāvaṃ patte puññāni katvā cuta cutā devalokaṃ pūressantīti cintetvā.
如是,大地之大震动,因造福之因缘而起,寿命将尽时,继起忉利天中,或于他十处天界获得神通,能感现象遍及长生。人间界中寿七日后必死,衣物破旧,花环凋谢,蒲团撕裂,身体变得丑陋。天神虽在天宫安乐,却不满足。见此五类前行相(先兆)起时,即知此处不再有天上之乐,因而有天神震动心意。彼大圣者已成就彼岸,知今不得往他天界,故留世上人生,成佛果位,积累功德。圆寂后,往返天界,享受天福,意念如此。
‘‘Yatohaṃ tusite kāye-santusito nāmahaṃ tadā,
“当时我在忉利天具足身心欢喜,名为满足时,吾当如是。”
Dasasahassi samāgantvā-yācanti pañjalī mamaṃ;
十万众齐聚一处,合掌请求我。
Kāloyaṃte mahāvīra-uppajja mātukucchiyaṃ,
此时大勇者诞生,断母乳之期已至,
Sadevakaṃ tārayanto-bujjhassu amataṃ padanti’’;
救护一切侍者,令其觉悟至不死正处;
Evaṃ buddhabhāvatthāya āyācito kālaṃ-dīpaṃ-desaṃ kulaṃ-janettiyā āyuppamāṇanti imāni pañca mahāvilokanāni viloketvā katasanniṭṭhāno tato cuto sakyarājakule paṭisaṇdhiṃgahetvā tattha mahāsampattiyā parihariyamāno anukkamena bhaddaṃ yobbanaṃ anupāpuṇitvā tiṇṇaṃ utūnaṃ anucchavikesu tīsu pāsādesu devalokasiriṃ viya rajjasiriṃ anubhavamāno uyyānakīḷāya gamanasamaye anukkamena jiṇṇa - vyādhi - matasaṅkhāte tayo devadūte disvā saṃjāta saṃvegā nivattitvā catutthe vāre pabbajitaṃ disvā sādhu pabbajjāti pabbajjāya ruciṃ uppādetvā uyyānaṃ gantvā tattha divasaṃ khepetvā maṅgala pokkharaṇitīre nisinno kappaka vesaṃ gahetvā āgatena vissakamma devaputtena alaṅkata paṭiyatto rāhulakumārassa pātasāsanaṃ sutvā puttasinehassa balavabhāvaṃ ñatvā yāva imaṃ baṇdhanaṃ na vaḍḍhati tāvadevanaṃ chiṇdissāmīti cintetvā sāyaṃ nagaraṃ pavisanto-
为资助如来的事业,向时光之灯处敬请。此地称为族姓出生之所、寿命测量地,观五种壮观,察其成就。之后仕于世族王室,承王室联系,秉持大富饶,周巡守护。因未达盛年,屡次未及成熟,居于三季雨季间三座楼阁如天上宫殿,如国家之荣光。游园嬉戏之时,步履轻快。见年迈、病疾、忧愁三天神使,心生感触,归返忏悔。第四日见比库出家,感发出家欲趣。入园度日,于吉祥莲池畔坐,着袈裟。来访之天子仆役以宝饰饰身,听闻罗睺罗比库之尊教,了解父子之情强盛。意谓因此束缚若不增长,则必割断束缚。入夜归城,
‘‘Nibbutā nūna sā mātā - nibbuto nūna so pitā,
“母亲必净尽,父亲亦然,
Nibbutā nūna sā nārī - yassāyaṃ īdiso pati’’ti;
妇人及其夫亦尽净。”
Kisāgotamiyā nāma pitucchā dhītāya bhāsitaṃ imaṃ gāthā sutvā ihaṃ imāya nibbutapadaṃ sāvitoti gīvato satasahassagghanakaṃ muttāhāraṃ omuñcitvā tassā pesetvā attano bhavanaṃ pavisitvā sirīsayane nipanno niddāvasa gatānaṃ nāṭakānaṃ vippakāraṃ disvā nibbinnahadayo channaṃ uṭṭhāpetvā kaṇthakaṃ āhārāpetvā taṃ āruyha channasahāyo dasasahassa cakkavāḷa devatāhi kata parivāro mahābhinikkhamanā nikkhamitvā teneva rattāvasesena tīṇi rajjāni atikkamma anomāya nadiyā paratīraṃ patvā assāpiṭṭhito oruyha muttarāsi sadise cālikāpuliṇe ṭhatvā channatvaṃ mayhaṃ ābharaṇāni ceva kaṇthakañca ādāya gacchāhi ābharaṇāni ca kaṇthakañca paṭicchāpetvā dakkhiṇa hatthena maṅgalakhaggamādāya vāmahatthena moliyā saddhiṃ cūḷaṃ chiṇditvā sace ahaṃ buddho bhavissāmi ākāse tiṭṭhatu no ce bhūmiyaṃ patatūti ākāse khipi cuḷāmaṇī baṇdhanaṃ yojanappamāṇaṃ ṭhānaṃgantvā ākāse aṭṭhāsi atha sakko devarājā yojanikena ratanacaṅgoṭakena paṭiggahesi.
听闻名为基莎果多米娅的父亲之女所说此诗后,这里即使得涅槃之境,遂自称已知足。她离弃了世间生死的束缚,放下缠绕,遣使者遣送自己入室,卧于华丽床榻上。目睹诸戏剧演出已经结束,心沉寂于涅槃,揭起衣襟,置放颈环。册载一万盖世随从与遮蔽弟子同伴,执掌十万周天诸天的护卫大军,偕行游出。于当夜,跨越三条绳索,渡越安摩纳河,登岸临近村落,在苍翠之树上林立之草丛旁站立,携带衣饰与颈环同行。归还衣饰与颈环,伸右手取吉祥之剑,左手执杖。若我将化为佛,愿立于空中,若不然则愿跌落于地。随即造作一条细小金链,长达数由旬,行至空中,立定其处。此时萨咖天王以其如意宝杖接住。
Yathāha
如所说
Chetvāna moliṃ varagaṇdhavāsitaṃ
斩断细长的杖,涂上檀香染料,
Vehāsayaṃ ukkhipi sakyapuṅgayavo,
扬起,威严地悬挂在释迦族人之上,
Sahassanetto sirasā paṭiggahi
头戴千重丝带,
Suvaṇṇa vaṅgoṭavarena vāsavo’ti;
如金织领带般华美,天帝确为此证也;
Paṭiggahetvā ca pana devalokaṃ netvā suneru muddhani tiyojanappamāṇaṃ iṇdanīlamaṇimayaṃ cuḷāmaṇi cetiyaṃ nāma akāsi atha kassapa buddhakāle porāṇa sahāyako ghaṭikāra mahābrahmā ekaṃ buddhantaraṃ vināvāsabhāvappattena mattabhāvo cittesi. Ajja me sahāyako mahābhinikkhamanaṃ nikkhanto samaṇa parikkhāramassa gahetvā gacchāmīti-
接受后,携带着三寻尼泥土,跨越十由旬,前往天界,建立了一座名为“青玉小宝塔”的圣地。此后,在咖萨巴佛的时代,古时有一位随侍者,他本是大梵天,一位钟表匠,经历过一次佛世时的变迁,表现出自我意识。如今这位随侍者准备大出世,带上沙门的修行器具,前往而去,说:“我已得三衣、袈裟、钵和束带,配有护卫的比库应该出家。”
‘‘Ticīvarañca patto ca vāsi sūci ca baṇdhanaṃ,
三衣已得,钵和束带也已有,
Parissāvana aṭṭhetena-yuttayogassa bhikkhuno’’ti;
且配备了护卫,此比库具有护卫和去污的功德。
Ime samaṇaparikkhāre āharitvā adāsi mahāpuriso arahaddhajaṃ nivāsetvā uttamaṃ pabbajjāvesaṃ gaṇhitvā sāṭakayugalaṃ ākāse khipi taṃ brahmā paṭiggahetvā brahmaloke dvādasayojanikaṃ sabbaratanamayaṃ dussacetiyamakāsi.
将这些沙门的器具送达后,大人将阿拉汉子弟安住,获得最高的出家衣服,并铠甲成对地抛向空中,随后那大梵天便接受,造起十二由旬大的全宝贵的恶塔于梵天界。
‘‘Kilesa appahīṇepi=mahāsattassa taṃ khaṇe,
恶念虽稍减,却为伟大之人之时,
Yassānubhāvato evaṃ dussacūḷā hi pūjitā
因其功德体验而成为这座恶小宝塔所敬奉。
Tasmā tamma mahābodhi-sattānaṃ paṭipattiyaṃ,
因此,对于大觉者们的修行法门,
Na kareyya mahussāhaṃva-ko hi nāma budho jano’’ti;
不应妄作自大,自以为是,因为世尊乃是真智之人。