三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页藏外Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā.Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā.

Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā. · Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā.

1700 段 · CSCD 巴利原典
Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā.摩嘎剌那所说详解五注。
Vuttisametā. · 与释义相合。
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa · 礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者。
Saddhamiddhaguṇaṃ sādhu namassitvā tathāgataṃ,
敬礼真善教法者,顶礼如来世尊,
Sadhammasaṅghaṃ bhāsissaṃ māgadhaṃ saddalakkhaṇaṃ.
说正法僧团者,护持摩揭陀,有正妙相者。
Akārādayo niggahītantā tecattālīsakkharā vaṇṇā nāma honti, a ā i ī u ū e ऐ o औ ka kha ga gha ṅa ca cha ja jha ña ṭa ṭha ḍa ḍha ṇa ta tha da dha na pa pha ba bha ma ya ra la va sa ha ḷa aṃ; tena kvattho ‘‘ñonama vaṇṇe‘‘. titālīsāti vacanaṃ katthavi vaṇṇalopaṃ ñāpeti; tena-paṭisaṅkhāyoni soti-ādi siddhaṃ.
以『a』等字母为首、以随韵收尾,共四十三个字母,称为「字母」,即:a、ā、i、ī、u、ū、e、ai、o、au、ka、kha、ga、gha、ṅa、ca、cha、ja、jha、ña、ṭa、ṭha、ḍa、ḍha、ṇa、ta、tha、da、dha、na、pa、pha、ba、bha、ma、ya、ra、la、va、sa、ha、ḷa、aṃ。由此可知,『ño nama vaṇṇe』(此规则以「字母」一词为名)有何用处?而『四十三』之说在某处指示了字母的省略;由此,『paṭisaṅkhāyoni soti』等词形得以成立。
Dasādo sarā-.
十者始 -
Tatthādimhi dasa vaṇṇā sarā nāma honti; tena kvattho ‘‘saro lopo sare‘‘. ccādi.
其中,最初的十个字母称为『元音』;因此,『何用「元音在元音前脱落」』等规则之问便得解答。
Dvedve savaṇṇā-.
二者声音 -
Tesu dvedve sarā savaṇṇā nāma honti; tena kvattho ‘‘vaṇṇapareṇa savaṇṇopi‘‘
其中二者称为色相,即“以色相为别,亦称色相”。
§1
1.2.
第一章第二节。
Pubbo rasso-.
前者为短音。
Tesu dvīsu yo yo pubbo so so rassasañño hoti; tesu e o saṃyogato pubbāva dissanti; tena kvattho ‘‘rasso ve‘‘.ccādi.
在这两者中,凡是被称为前缘者,彼此因结合而显现前方的形相;因此谓之“缘者”。等文如是。
Paro dīgho-.
后者为长音。
Tesveva dvīsu yo yo paro so so dīghasañño hoti; tena kvattho’yolopanisu dīgho‘‘.ccādi.
在这两者中,凡是被称为后者,即后长者;因此谓之“长者”,等文如是。
Kādayo byajanā-.
「迦达」者,谓断音或脱音。
Kakārādayo vaṇṇā niggahītapariyantā byajanasaññā honti; tena kvattho ‘‘byajane dīgharassā‘‘.ccādi.
诸如「卡迦」起等音节,颜色完结之后皆为断音之识;故有«断音长者»之说等。
Pañca pañcakā vaggā-.
「五种五类」者,如是五类共五。
Kādayo pañcakā pañca vaggā nāma hontī; tena kvattho ‘‘vagge vagganto‘‘. ccādi.
所谓五种五类,即名为五类五种;故有«类中分类»之说等。
Bindu niggahītaṃ-.
「点」系完结音节之识。
Yvāyaṃ vaṇṇe bindumatto so niggahītasañño hoti; tena kvattho ‘‘niggahītami‘‘. ccādi; garusaññā karaṇaṃ anvatthasaññatthaṃ.
当此颜色仅为点摄时,即断音之识;故有«名曰断音»之说等;又指重识为显现无误之识也。
Iyuvaṇṇā jjhalā nāmassante-.
以 i、u 类音为结尾的名词,于词尾处称为『jhalā』。
Nāmaṃ pāṭipadikaṃ tassa ante vattamānā ivaṇṇuvaṇṇā jhalasaññā honti yathākkamaṃ; tena kvattho‘‘jhalā ve‘‘. Ccādi.
名词(即词干),处于该词干末尾的 i 类音与 u 类音,依次分别得名为『jhalā』;因此,『何用「jhalā 诸规则」』等规则之问便得解答。
Pitthiyaṃ-.
在背面(即词的后部)——
Itthiyaṃ vattamānassa nāmassante vattamānā ivaṇṇu vaṇṇā pasaññā honti; tena kvatthā ‘‘ye passivaṇṇassa‘‘. Iccādi.
处于女性变格中的名词词尾,现在时态的 i 类元音、u 类元音被称作「巴萨」[Pali: pasaññā];因此有「属于巴萨元音者」等诸规则。
Ghā-.
『Ghā』者,指气味或香气。
Itthiyaṃ vattamānassa nāmassante vattamāno ākāro ghasañeññā hoti; tena kvattho ‘‘ghabrahmādite‘‘.Ccādi.
处于女性变格中的名词词尾,现在时态的 ā 尾音被称作「嘎萨」[Pali: ghasaññā];因此有「嘎萨、梵天等词之后」等诸规则。
Gosyālapane-.
「牛、豺狼、赞叹」——
Ālapane si gasañño hoti; tena kvattho ‘‘ge ve‘‘.Ccādi.
Ālapane指的是气息的执持;因此其意义为“其气息也”。参见《小部杂藏》等。
Saññādhikāro.
此乃「名称」章节。
Vidhibbisesanantassa-.
「规则之特殊限定的末尾」——
Yaṃ visesanaṃ tadantassa vidhi ñātabbo; ‘‘ato yonaṃ ṭāṭe‘‘. Narā nare.
所谓此中特别之义,应当被知晓;如『此时当以手杖』等。在人中推知之。
Sattamiyaṃ pubbassa-.
第七格(位格)用于表示『前』之义。
Sattamīniddese pubbasseva kāriyaṃ ñatabbaṃ; ‘‘saro lopo sare‘‘. Veḷaggaṃ; tamahantīdha kasmā na hoti; saretopasilesikādhāro tatthetāva vuccate pubbasseva hoti na parassāti.
第七项中,前面已经说过应当了解其内容:『伤口消退,伤口消退』。此处指脓肿;此类疾患之所以未能消退,是因为处方或行为不当。此处说的「伤口消退乃是戒行的根本」,这如前所述,不能莫此为彼。
Pañcamiyaṃ parassa-.
第五项,涉及他法——
Pañcamīniddese parassa kāriyaṃ ñatabbaṃ; ‘‘ato yonaṃ ṭāṭe‘‘. Narā nare; idha na hoti jantuyo anantā; idha kasmā na hoti; osadhyo anantare katatthatāya na vyava hitassa kāriyaṃ.
第五项中,关于他法的内容应当了解:『由此去那处理』。人就是人;若此处没有众生,那么缘何此处不存?因为不存在可医治的物体,却又没能利益于真实的事,有病的状态便无所对应。
Ādissa-.
关于起始——
Parassa sissamānaṃ kāriyamādivaṇṇassa ñātabbaṃ; ‘‘ra saṅkhyāto vā‘‘. Rājinā.
他人在受教的事项中,应当明白起始内容:『如是,已被数数记载』。指君王。
Chaṭṭhiyantassa-.
关于六法——
Chaṭṭhiniddiṭṭhassa yaṃ kāriyaṃ tadantassa vaṇṇassa viññeyyaṃ ‘‘rājassi nāmhi‘‘. Rājinā.
第六种明了者所行之法,应知其义为「是王者名」。即曰「王」。
Ṅanubandho-.
字母ṅ作为连接字母。
Ṅakāro’nubandho yassa so’ntassa hoti; ‘‘gossāvaṅi‘‘. Gavāssaṃ.
助缘词,其为末尾,即人名「高萨哇」;为牛藏之名。
Ṭanubandhānekavaṇṇā sabbassa-.
助缘词,指多种色相集于一切者。
Ṭakāro’nubandho yassa so’nekakkharo cādeso sabbassa hoti; ‘‘imassānitthiyaṃ ṭe‘‘. Esu ‘‘nāmhanimi‘‘. Anena.
助缘末尾者,其为复合字,包含多音节,为「属于此不善之法」。于此「名号」义由此而来。
Ñakānubandhādyantā-.
终止于助缘词等。
Chaṭṭhiniddiṭṭhassa ñānubandhakānubandhā ādyantā honti; ‘‘bruto tissīña‘‘. Bravīti, ‘‘bhussa vuka‘‘. Babhuva.
第六种所见的知识,相关连带的因缘起始与终结,皆具显现;如同他言『三姓』。他语『族系、家族』,此即其意。
Manubandho sarānamantā paro-.
连带因缘则指的是依存关系的终极接续。
Makāro’nubandho yassa so sarānamantā sarā paro hotī; ‘‘mañca rudhādīnaṃ‘‘. Rundhati.
譬如缨索之连带,终末处即是终极依存点;譬言『缨索之始』。此缨索确实连结。
Vippaṭisedhe-.
此中隐含「相反、抵触」之意。
Dvinnaṃ tiṇṇaṃ vā purisānaṃ sahappattiyaṃ paro; so ca gacchati tvañca gacchasi, tumhe gacchatha; so ca gacchati tvañca gacchasi ahañca gacchāmi, mayaṃ gacchāma.
两人或三人同行,此谓同伴;彼行我行,汝行尔行,吾行我行,吾等共行。
Saṅketo’navayavo’nubandho-.
关联是象征,却非实质可分之部件的连带。
Yo’navayavabhuto saṅketo so’nubandhoti ñatabbo;latupitādīnamāsimhi. Kattā, saṅketaggahaṇaṃ kiṃ? Pakatīyādisamudāyassānubandhatā mā hotuti; anavayavo hi samudāyo samudāyarūpattāyeva; anavayavaggahaṇaṃ kiṃ?’Atena’. Janena; imināva lopassāvagatattā nānubandhalopāya vacanamāraddhaṃ.
谓“彼者为无部件之符号,彼者为连带,须知也”;又谓破碎、细分等为彼部件。问曰:『如何作符号部件之联合?』答曰:『非由明显等众合之连带;因无部件者,集合即为集合形态;问无部件之联合为何?』于是,众生由此失脱之性,缘此言无连带也。
Vaṇṇaparena savaṇṇo’pi-.
以颜色之先,共有颜色也。
Vaṇṇasaddo paro yasmā tena savaṇṇo’pi gayhati saṃva rūpaṃ; yuvaṇṇānamño luttā‘‘. Vāteritaṃ, samonā.
言色之声为他,因彼而色声亦感之此形;谓色声俱灭也。见风扰,心得合。
Ntu vantumanatvāvantutavantusambandhi-.
谓不是与风有关,而是和风相关连。
Vantvādisambandhiyeva ntu gayhati, ‘‘ntantunaṃ nto yomhi paṭhame‘‘. Guṇavanto; vantvādisambandhīti kiṃ; jantu tantu.
谓与风等相关连因而云“于彼初者有其等”;具善者,缘风等关联之义;谓有情、线维。
Paribhāsāyo.
此为定义也。
Saro lopo sare-.
湖泊消失时是消失了。
Sare saro lopanīyo hoti; tatrime, saddhindriyaṃ, no hetaṃ, bhikkhunovādo, sametāyasmā, abhibhāyatanaṃ, puttā matthi, asantettha.
湖泊是可以消失的;对此,有三种说法:第一是信心根(信根),第二是否定这一点的比库尼论告,第三是聚合具寿的加持。子孙存在时(湖泊)不消失。
Paro kvaci lopanīyo hoti; so’pi, sāva, yatodakaṃ, tatova; kvavīti kiṃ? Saddhinduyaṃ ayamadhikāro āparicchedāvasānā tena nātippasaṅgo.
另有地方也是可以消失的;即生命水也是如此。那么,何为何处?这是信根的作用范围,依其无间断终结,不与他处相接。
Nadvevā-.
有两条河流。
Pubbaparasarā dve’pi vā kvaci na lupyante; latā iva lateva latāva.
先前向外展开的两条河流,有时也不消失;就如蔓藤缠绕草丛般的相互缠绕。
Yuvaṇṇanamño luttā-.
它们年少时是嫩绿的,如同被折断的枝条。
Luttā sarā paresaṃ ivaṇṇuvaṇṇānaṃ ño honti vā yathākkamaṃ; tassedaṃ, vāteritaṃ, nopeti, vāmoru, ateva’ññe, vodakaṃ; kathaṃ paccorasmanti; yogavibhagā, vātveva tassidaṃ; lutteti kiṃ? Latā iva.
此处『萎靡的草蔓』似乎如他物般色彩斑斓而不是恰如其分;这是由于水分被风吹散,且无所依附,附着叶芽的水分也随之破散;故此风正是其主,称之为何物萎靡?如同草蔓一般。
Yavā sare-.
『藏芥草』。
Sare pare ivaṇṇuvaṇṇānaṃ yakāravakārā hontiva yathākkamaṃ; vyākato, iccassa, ajjhiṇamutto, svāgataṃ, bhavāpanalānīlaṃ; vāttheva-itissa; kvacītveva-yānīdha, sūpaṭṭhitaṃ.
此『藏芥草』如他物般色彩繁复,其形态变化多端;此义已明,此蔓草正当嫩芽初放,色泽呈蓝青青稚之状;正因风之关系,此草时有基础扎根处,又时无依所坚如是。
Ñonaṃ-.
「ña」之「o」。
Ñonaṃ yavā honti vā sare yathākkamaṃ; tyajja te’jja svāhaṃ so’haṃ,kvacitveva-puttāmatthi asantettha.
『尚有藏芥草』恰如其分;今吾弃尔,自言我兮,某处尚有子叶本体,然其亦无所属。
Gossāvaṅi-.
『葛萨旺基』——
Sare gossa avaṅi hoti; gavāssaṃ; yathariva tatharivetinipātāva; bhusāmiveti ivasaddo evattho.
「Sare」为「怒气」之意;此语用于牛等牲口之怒,如同稻禾类植物之冲断,恰如此般,俱有猛烈之声响。
Byañjane dīgharassā-.
于辅音上有长辅音之现象。
Rassadīghānaṃ kvaci dīgharassā honti byañjane; tatrāyaṃ, munīvare, sammadeva, mālahārī.
于某些辅音中,尤其长辅音为长之辅音;在此,贤者啊,正是令颈项如项链般庄严之长辅音。
Saramhā dve-
从元音起双——
Saramhā parassa byañjanassa kvaci dve rūpā honti; paggaho; saramhāti-kiṃ? Taṃkhaṇaṃ.
「Saramhā」于异种辅音中,有时出现两种形态;谓之结合;「Saramhāti」何以名之?此意即「尾翳」,即末端之飘带。
Catutthadutiyesveyaṃ tatiyapaṭhāmā-.
此为第四复第二,亦即第三朗诵版本之一。
Catutthadutiyesu paresvesaṃ catutthadutiyānaṃ tabbagge tatiyapaṭhamā honti paccāsattya; mahaddhano, yasa tthero, apphuṭaṃ, abbhuggato; esviti-kiṃ? Thero; esantikiṃ?Pattho.
在第四及第二例中,彼等第四与第二者之第一言为相反。伟富、知名的长老,以不动摇、达到最高之境界体现。此为何义?即所谓长老。其名为何?为帕多。
Vitisseve vā-.
或曰为苦行者。
Evasadde pare itissa vo hoti vā; ittheva icceva; eveti-kiṃ,iccāha.
用『苦行者』之词,或谓之为此地此物,正是如此;此为何义?谓作『欲』。
Ñonama vaṇṇe-.
色之一种。
Ñonaṃ vaṇṇe kvaci a hoti vā; disvā yācakamāgate, akarambhasate,esaattho, esadhammo, maggo aggamakkhāyati, svāyatanaṃ, hiyyattanaṃ, karassu; vātveva-yācake āgate, eso dhammo; vaṇṇeti kiṃ?So.
色之一,有时存有或不存在;见乞者来时,并未起意,此意义为此法,名为『道』及诸最胜道。此为自身根基,最下根基,需要修持。当乞者来时,此即法;此色为何义?即是『色』。
Niggahītaṃ-.
得到控制者。
Niggabhītamāgamo hoti vā kvaci; cakkhuṃ udapādi cakkhu udapādi, purimaṃjāti purimajāti, kattabbaṃ kusalaṃ bahuṃ. Avaṃ siroti-ādisu niccaṃ vavatthītavibhāsattā vādhikārassa; sāmatthī yenāgamova sa ca rassasarasseva hoti tassa rassānugatattā.
「Niggabhīta」者,意为『有所恐惧的到来』,有时亦作『无所恐惧的到来』。眼即产生,眼而生,前者即行为之先导;应当行诸善法甚多。此如头等部位等常被解释和阐述,属于有权威性的说明。能达所述境地者,其能力如同色彩的颜色,因色彩的缘故而呈现相应之理。
Lopo-.
(此处为“Lopo-”二字,意即“断绝”“灭失”,但原文自动断,故后续义文待续。)
Niggahītassa lopo hoti vā kvaci; kyāhaṃ kīmahaṃ, sā ratto saṃratto; sallekho-gattukāmo-gantumanotiādisu niccaṃ.
「Niggahīta」之断绝,有时亦称「断灭」;何以见之?例如对所爱所欲之境常生执著,如所希求、所渴望和所行之处等,此等诸处恒常存在。
Parasarassa-
『他人之声』——
Niggahītamhā parassa sarassa lopo hoti vā kvaci; tvaṃsi tvamasi.
鼻音(收声字)后,后字的元音有时可省略;例如『你是』(第二人称单数)有两种写法。
Vagge vagganto-
【句法体例继续段落交待】
Niggahītassa kho vagge vagganto vā hoti paccā satyā; taṅkaroti taṃ karoti, tañcarati taṃ carati, taṇṭhānaṃ taṃ ṭhānaṃ, tandhanaṃ taṃ dhanaṃ, tampāti taṃ pāti; niccaṃ pada majjhe, gantvā; kvacaññatrāpi, santiṭṭhati.
鼻音(收声字)在组词时,可依后接字的字组,变为该字组的末辅音,或保持不变;例如『做那件事』、『行走那处』、『那个地方』、『那笔财富』、『守护那』,均为常规用法,固定出现在词中;又如『走去之后』;偶尔亦见于其他场合,如『静立』。
Yevahisuñño-.
这里断句不全,『Yevahisuñño-』应为词根派生未尽,难以断定确切含义,可能与某种限定空无相关。
Yaevahisaddesu niggahītassa vā ño hoti; yayaññadeva, taññeva, tañbhi; vātveva-yaṃyadeva.
在『ya』、『eva』、『hi』等词前,鼻音(收声字)有时变为『ña』音;例如『那个』、『恰恰那个』、『那(双数)』;或保持不变——如『恰恰就是那个』。
Ye saṃssa-
此处属于未完形态,『Ye saṃssa-』断裂,语句不成,无法具体释义。
Saṃsaddassa yaṃ niggahītaṃ tassa vā ño hoti yakāre; saññamo saṃyamo.
在『saṃ』(前缀)中,收声字在『ya』之前有时变为『ña』音;例如『节制』一词有两种拼写形式。
Mayadā sare-.
此处出现『Mayadā sare-』为句断,字面意为『我所给予的……』,内容未全,难以全面释义。
Niggahītassa mayadā honti vā sare kvaci; tamahaṃ, tayidaṃ, tadalaṃ; vātveva-taṃ ahaṃ.
为受难者,我曾在某处有所给予;因此我说,此就是如此,这就是这样;我对此如风般看待。
Vanataragā cāgamā-.
如同丛林游兽般离去。
Ete mayadā cāgamā honti sare vā kvaci; tivaṅgīkaṃ, ito nāyati, cinitvā, tasmātiha, nirojaṃ, puthageva, idhamāhu, yathayidaṃ, attadatthaṃ; vātveva-attatthaṃ; atippago kho tāvāti-paṭhamanto pagasaddova.
他们为我曾在某处有所给予;三节肢体,从这里引导,经过思索,因此在此无尘清洁,如同年幼般,他们称之为,这是自身之意;如风般此乃自身之意;这超越先行者,初期如风声一般明显。
Chā ḷo-.
遮蔽四处。
Chasaddā parassa sarassa ḷakāro āgamo hoti vā; chaḷahaṃ, chaḷāyatanaṃ; vātveva-cha abhiññā.
六声、异声,全体声音出现或到来;我于六根之处,心如风般通达清净。
Tadaminādīni-
此等起源等诸事——
Tadaminādīni sādhūni bhavanti? Taṃ iminā tadaminā, sakiṃ āgāmī sakadāgāmī, ekaṃ idha ahaṃ ekamidāhaṃ, saṃvidhāya avahāro saṃvidāvahāro, vārino vāhako valāhako, jīvanassa mūto jīmūto, chavassa sayanaṃ susānaṃ, uddhaṃ khamassa udukkhalaṃ, pisi tāso pisāco, mahiyaṃ ravatīti mayūro; evamaññepi payoga to’nugantabbā; paresaṃ pisodarādivedaṃ daṭṭhabbaṃ.
什么是「此者」与「彼者」等善巧方便呢?用此即彼,如是彼亦如此,来往相因,无始无终,此处如我、今处如我,组织安排称为组织安排,河流承担水负荷,生命之根源生存与死亡,树叶之床安稳柔软,高处覆以苫盖草席,泥污或沙砾,如魔障、恶鬼,犹如孔雀在地面游行;诸如此类,应当追随其用;他人的污垢恶鬼之苦须敬见观察。
Tavaggavaraṇānaṃ ye cavaggabayañā-.
成分出入的轮替有种种分类。
Tavaggavaraṇānaṃ cavaggabayañā honti yathākkamaṃ yakāre; apūccaṇḍakāyaṃ, tacchaṃ, yajjevaṃ, ajjhattaṃ, thañaññaṃ, dibbaṃ, payyesanā, pokkharañño; kvacītveva-ratyā.
成分出入的轮替分类不尽相同,如起伏、膨胀、缩小、内部、彼此差异、神秘、本性、植被、池塘等;偶尔也相似。
Vaggalasehi te-
以节奏为结构的成分,
Vaggalasehi parassa yakārassa kvaci te vaggalasā honti; sakkate, paccate, aṭṭate, kuppate, phallate, assate, kvacī tveca-kyāhaṃ.
由节律构成的各处形态有时称为节拍,如有励起、反射、震动、波动、伸缩、收缩等成分,偶尔相互混杂。
Hassa vipallāso-
认识转变的错乱与偏差——
Hassa vipallāso hoti yakāre; guyhaṃ.
在『ya』之前,『ha』音发生位置互换(音位易位);例如『秘密的』(属格/宾格形)。
Ve vā-.
『ve vā-』此为语音或词尾未毕之断续,语意未全。
Hassa vipallāso hoti vā vakāre; bavhābādho bahvā bādho.
在『va』之前,『ha』音发生位置互换(音位易位),此为可选规则;例如『多病』一词有两种拼写形式。
Tathanarānaṃ ṭaṭhaṇalā-.
如是人等『ṭaṭhaṇalā-』此词未完,意指行为落差或苦难状态。
Tathanarānaṃ ṭaṭhaṇalā hontī vā; dukkaṭaṃ, aṭṭhakathā, gahaṇaṃ, paligho, palāyati, vātveca-dukkataṃ; kvacītveva-sugato.
如是人等确有『ṭaṭhaṇalā』,谓之恶劣、难解、疑难、障碍、逃避,风寒疼痛之苦;有时亦称至乐者。
Saṃyogādilopo-
连结等省略——
Saṃyogassa yo ādibhuto’vayavo tassa vā kvacī lopo hoti; pupphaṃsā, jāyate’gini.
联结之物中,若有最初生起的分子,其断灭之处亦或存在;如花朵般生起,火焰般毁灭。
Vicchābhikkhaññesu dve-
关于染污(浊污、染污)有两种——
Vīcchāyamābhikkhaññe ca yaṃ vattate tassa dve rūpāni honti, kriyāya guṇena dabbena vā bhinne atthe vyāpitu micchā vīcchā; rukkhaṃrukkhaṃ siñcati, gāmogāmo ramaṇīyo, gāme gāme pānīyaṃ, gehe gehe issaro, rasaṃ rasaṃ bhakkhayatī, kiriyaṃ kiriyamārahate.
在被称为采摘的染污中,存在两种形态:一种是功能上的,一种是性质上的,亦或如工具分工般划分的错误染污。如树木之水滋养,村落间游走,不同村庄中饮水,家庭里有主宰,滋味各异,行为有所连续。
Atthiyevānupubbiye’pi vīcchā, mūle thūlā, agge agge sukhumā; yadi hi ettha mūlaggabhedo na siyā ānupubbiyampi na bhaveyya, (jeṭṭhaṃ jeṭṭhamanuppavesaya) māsakaṃ māsakaṃ imamhā kahāpaṇā bhavantānaṃ dvinnaṃ dehīti- māsakaṃ māsakamiccetasmā vīcchāvagamyate saddantarato pana imamhā kahāpaṇāti avadhāraṇaṃ; pubbaṃ pubbaṃ pupphanti, paṭhamaṃ paṭhamaṃ paccantīti vīcchāva; ime ubho aḍḍhā katarā katarā esaṃ dvinnamaḍḍhatā, sabbe ime aḍḍhā katamā katamā imesaṃ aḍḍhatā, ihāpi vīcchāva; ābhikkhaññaṃ-ponopuññaṃ, pacati pacati papacati papacati, lunāhi lunāhitvevāyaṃ lunāti, bhutvā bhutvā gacchati, paṭapaṭā karoti, paṭapaṭāyati.
即使在渐次发生中亦有采摘之事,树根粗壮,树梢细巧;如果此处根部断裂,渐次发生亦不复存在。(如年长者坐于年长者之位)日复一日,贫富众生之二体,日复一日,其故因采摘而得见;语言间有所区别,其于此处视为贫贱;先先后后不同开花,首首尾尾相续,称之为采摘;两者部分相互作用,此种二分状况,皆为采摘之种类;在染污之中,有功德与不善,两者互现,熟透与未熟,涩滑与非涩,如此称为染污,生灭往复,来回辗转,反复反响。
Syādilopo pubbassekassa-.
如若断灭,则为先起之消失。
Vīcchāmekassa dvitte pubbassa syādilopo hoti, ekekassa, kathaṃ matthakamatthakenāti? Syādilopo pubbassāti yogavibhāgā; na cātippaṅgo yogavibhāgā iṭṭhappasiddhīti.
若一方采摘未断,则另一方先起之灭;对于每个为何不同、如何不同的疑问?即指先起之断灭,因业果的分别;而非全部一分的业果分别,即不成如意成功之理。
Sabbādīnaṃ vītihāre-.
诸所有盗取行为的净除。
Sabbādīnaṃ vītihāre dve bhavanti pubbassa syādilopo ca; aññamaññassa bhojakā, itarītarassa bhojakā.
诸所有盗取行为的净除具有两种:一为过去的所盗灭除;二为彼此分别成为食用者,彼此异异成为食用者。
Yāva bodhaṃ sambhame-.
至觉悟时止息。
Turitenāpāyahetupadassanaṃ sambhamo, tasmiṃ sati vattu yāvanteha saddehi so’ttho viññāyate tāvanto saddā payujjante; sappo sappo sappo, bujjhassu bujjhassu bujjhassu, bhinno bhikkhusaṅgho bhinno bhikkhusaṅgho.
迅速观察灭除之因缘之满足,若具此念,则在此声音中,当有意义被知;声音纷繁,觉者觉者觉者,僧团分裂,僧团分裂。
Bahulaṃ-.
频繁多见者。
Ayamadhikāro āsatthaparisamattiyā tena nātippasaṅgo iṭṭhasiddhi ca.
此权宜之义,凭借无上清净而无过度执着,成就所希求法。
Iti moggallānavyākaraṇe vuttīyaṃ paṭhamo kaṇḍo.
『如此说』,关于摩嘎剌那非解释部分,这是第一章。
Dvedvekānekesu nāmasmā siyoaṃyonābhisanaṃ smāhisanaṃsmiṃsu-.
在两者或多个名字中,又有一个共同的本源、依止及所依。
Etesaṃ dve dve honti ekānekatthesu vattamānato nāmasmā; muni munayo, muniṃ munayo, muninā munīhi, munissa munīnaṃ, munismā munīhi, munissa munīnaṃ, munismiṃ munīsu, evaṃ kumārī kumāriyo, kaññā kaññāyoti; etāni satta dukāni sattavibhattiyo; vibhāgo vibhattīti katvā-ettha siamitīkārā kārā ‘‘kimaṃsisū‘‘ti. Saṃketatthā.
这些当中两个两个有共同意义时为名字的复数形式:如『思虑者』之复数『思虑者们』,『思虑者和』,『思虑者与思虑者』,『思虑者的思虑者们』,『由思虑者而有的思虑者们』,『在思虑者中诸思虑者』,同理有『少女少女们』、『女儿女儿们』之类。这是七种复数,称为七分复数。这种分类被译者称为“此为何意”。作标记。
Kamme dutiyā-.
动词语法中第二变格。
Karīyati kattukriyāyābhīsambandhīyatīti kammaṃ, tasmiṃ dutiyā vibhatti hoti; kaṭaṃ karoti, odanaṃ pavati, ādiccaṃ passati, odano paccatīti-odanasaddato kammatā nappatīyate, kiṃ carahi? Ākhyātato; kaṭaṃ karoti vipulaṃ dassanīyanti- attheva guṇa yuttassa kammatā; icchite’pi kammattāva dutiyā siddha; gāvuṃ payo dohati, gomantaṃ gāvaṃ yāvati, gavamavarundhati vajaṃ, māṇavakaṃ maggaṃ pucchati, gomantaṃ gāvaṃ bhikkhate, rukkhamava cināti phalāni, sissaṃ dhammaṃ brūte, sissaṃ dhammamanusāsati.
谓之行为,是与动作者行为相关。此为第二变格。问“做何事?”即谓表述具体何事。意谓动作完整而明显,是实际存在的行为。即使是愿望,也可用第二变格表述之。例如:牛挤奶、牧牛人赶牛、牵牛、牛吃草、牛饮水、砍树果实、教诲弟子、引导弟子等。
Evamanicachite’pi; ahiṃ laṅghayati, vīsaṃ bhakkheti; yanne vicchitaṃ nāpi anicchitaṃ tatthāpi dutīyā siddhā; gāmaṃ gacchanto rukkhamūlamupasappati, pathaviṃ adhisessati, gāmamadhitiṭṭhati, rukkha majjhāsateti-adhisīṭhāsānaṃ payoge’dhikaraṇe kammavacanicchā.
即使不愿意,也能克服:不践踏蛇、不食毒药。即令非自愿之事,亦能由第二变格表现:如行至乡村、靠近树根、践踏土地、立于乡村中心、坐于树中央等。此是指行为词中接坐具、遵坐行为的用法。
Vatticchāto hi kārakāni honti; taṃ yathā- valāhakā vijjotate, valāhakassa vijjotate, valāhako vijjotate, valāhake vijjotate, valāhakena vijjotateti.
报应果报确实是因缘的作用,就如同雷声出现,雷声出现时,雷声自己显现,雷声显现于雷声之中,因雷声而显现。
Evamabhinavisassa vā, dhammamabhinivisate dhamme vā, tathā upanvajjhāvasassābhojananavutticanassa; gāmamupavasati, gāma manuvasati, pabbatamadhivasati, gharamāvasati; abhojananivuttivaca nassāti-kiṃ? Gāme upavasati-bhojananivuttiṃ karotīti attho. Tappānācāre’pi kammattāva dutiyā siddhā, nadimpivati, gāmaṃ carati; evaṃ sace maṃ nālapissatīti-ādisupi.
同样,若执着于法,或执着于法而生起,如同饮食的断尽;有人住于村落,居于村里,住于山中,居于家中;饮食断尽之说从何而起?意指在村中生活者,行饮食断尽之戒。即使有所过失,行为受限,仍在水边而动,行走于村中;若此说‘我作恶’等,也是如此说明。
Vihitāva paṭiyoge dutiyā, paṭibhantu taṃ cunda bojjhaṅgāti-taṃ paṭi bojjhaṅgā bhāsantūti attho; yadā tu dhātunā yutto pati tadā tenāyogā sambandhe chaṭṭhī ca tassa nappaṭi bhātīti? Akkhe dibbati, akkhehi dibbati, akkhesu dibbatītikammakaraṇādhikaraṇavacanicchā.
当预定之因果关系成立时,回应彼此者谓之密果觉支。此密果觉支说者,盖述密果觉支诸支之含义。然当与元素相应时,即对此联系,六根不再对立。所谓‘眼显现眼,诸眼中现’等,系依行为事由及许可因缘言说。
Kāladdhānamaccantasaṃyoge-.
时节限定及大小前后之结合。
Kriyāguṇadabbehi sākallena kāladdhānaṃ sambandho accantasaṃyoge, tasmiṃ viññāyamāne kālasaddehi addha saddehi ca dutiyā hoti; māsamadhīte, māsaṃ kalyāṇi. Māsaṃ guḷadhānā, kosamadhīte, kosaṃ kuṭilā nadī, kosaṃ pabbato; accantasaṃyegeti kiṃ? Māsassa dvīhamadhīte; kosasseka dese pabbato; pubbanhasamayaṃ nivāsetvā, ekaṃ samayaṃ bhagavā, imaṃ rattiṃ cattāro mahārājāti; evamādisu kālavācīhi accantasaṃyegattāva dutiyā siddhā, vibhattivipallāsena vā bahulaṃ vidhānā-
由行为性质及其差异,时节限定与大小连接成一整体,此时考察时令之声及次声为第二;在月中,称作吉月;月为砂糖谷仓;河为曲折流水;山为积聚之处。所谓‘积聚成为整体’,意指月之中旬,库之一区,日出时分。曾有一时,世尊与四大王会集于此夜。诸如此类时令词汇,时节限定与大小结合得很紧密,因其列别变异甚多。
Phalappattiyaṃ kriyāparisamattyapavaggo tasmiṃ viññāya māne kāladdhānaṃ kriyāyāccantasaṃyoge tatiyābhimatā sāpi karaṇattāva siddhā; māsenānuvāko’dhīto, kosenānuvā ko’dhītoti; anapavaggetu asādhakatamattā karaṇattābhave dutiyāva māsamadhīto’nuvāko, na cānena gahitoti.
《果得法门·行为知足品》中,考察时节限定于行为上,第三为意向成就;月中传授者即为月中导师,库中传授者为库中导师。若无渐次品类及行为性质,难达成作用,故第二于月中遂为渐次传授,非他法所能比及。
Kārakamajjhe ye kāladdhānavācino tato sattamīpapañcamiyo abhimatā; ajja bhutvā devadatto dvīhe bhuñjissati dvīhā bhuñjissati, atraṭṭho’yamissāso kose lakkhaṃ vijjhati, kosā lakkhaṃ vijjhatīti-tāpīha sakasakakārakavacanicchāyeva siddhā.
在动作者居中的时间限定里,七与五的组合被认同。举例说,今天成为现前者,得陀多可享受两倍;两倍享受将在此处有所记载,记载于库中,谓库中有所记录,如此被认为在动作者语句的省略中确立。
Gatibodhāhārasaddatthakammakahajjādīnaṃ payojje-.
迁移、知见、食物、声音及行动者的作用等构成动力。
Gamanatthānaṃ bodhatthānaṃ āhāratthānaṃ saddatthānamakammakānaṃ bhajjādīnañca payojje kattari dutiyā hoti, sāmatthiyā ca payojakavyāpārena kammatāvassa hotīti patīyate; gama yati māṇavakaṃ gāmaṃ, yāpayati māṇavakaṃ gāmaṃ, bodhayati māṇavakaṃ dhammaṃ, vedayati māṇavakaṃ dhammaṃ, bhojayati māṇavakamodanaṃ, āsayati māṇavakamodanaṃ, ajjhāpayati māṇavakaṃ vedaṃ pāṭhayati māṇavakaṃ vedaṃ, āsayati devadattaṃ, sāyayati deva dattaṃ, aññaṃ bhajjāpeti, aññaṃ koṭṭāpeti, añaññaṃ santharāpeti. Etesamevāti kiṃ?Pācayati odanaṃ devadattena yañaññadatto; paye ppoti kiṃ?Gacchati devadatto, yadā carahigamayati devadattaṃ yañña datto, tamaparo payojayati tadā gamayati devadattaṃ yaññadatteneti - bhavitabbaṃ gamayatissāgamanatthattā.
用于行走、觉知、饮食、声音、以及行动者的构成和分解等属于第二类动力。由于动力的多样性,行为体的表现也各有不同。例如:迁往某村落的是一位学童;领送某村落的是一位学童;使某学童对法有所觉知的是一位学童;使某学童感受的是一位学童;供养某学童快乐的是一位学童;使某学童高兴的是一位学童;教导某学童感受的是一位学童;传授某学童感受的是一位学童;安置、供养迦得陀的是一位学童;安顿迦得陀的是一位学童;让别人食用的是他人;使他人恼怒的是他人;调解他人的是他人。此中诸事,如何解释?例如,在迦得陀处煮粥,为某人煮粥,则彼人饮食。又如何说?迦得陀行走,当其导引、陪伴迦得陀至某处,彼人因此被动力,亦为导引迦得陀而行走、来往,由此可知迁移动作乃为导引迦得陀之后必成。
Harādīnaṃ vā-.
承担等事——
Harādīnaṃ payojje kattari dutiyā hoti vā; hāreti hāraṃ devadattaṃ devadatteneti vā, ajjhohāreti sattuṃ devadattaṃ devadatteneti vā, kāreti devadattaṃ devadatteneti vā, dassayate janaṃ rājā janeneti vā, abhivādayate guruṃ devadattaṃ devadatteneti vā.
承担等事此中亦属第二类动力:如夺去迦得陀之项链,或夺去迦得陀的食物,或夺去迦得陀的财物,或示现、遣使、使臣等由君王或民众发出,或向导师致敬,皆属迦得陀之动力。
Na khādādīnaṃ-.
不包含吃食等——
Khādādīnaṃ payojje kattari dutiyā na hoti; khādayati devadattena, ādayati devadattena, avhāpayati devadattena, saddāyati devadattena, kandayati devadattena, nāyayati devadattena.
饮食供养中,第二个施主不算是别人;这是指由天人所供养,天人给予食物,接纳食物,吩咐提供,发声呼唤,啼哭呼求,引导示现,均由天人进行。
Vahissāniyantuke-.()
(此句不完整,原文或有残缺,暂无法翻译。)
Vāhayati bhāraṃ devadattena; aniyantuketi-kiṃ?Vāhayati gāraṃ balivadde.
由天人承担负重;“承担负重”意指什么?意指用力量强壮的人来承担负担。
Bhakkhissāhiṃsāyaṃ-.()
(此句不完整,原文或有残缺,暂无法翻译。)
Bhakkhayati modake devadattena; ahiṃsāyanti kiṃ? Bhakkhayati balivadde sassaṃ.
天人以莫达果供养;为何称为无害?这是因为他以强壮之力供养蛇。
Dhyādīhi yuttā-.
与禅定等相应者有关——(句意未完,应接后文详释)。
Dhiādīhi yuttato dutiyā hoti? Dhiratthumaṃ pūtikāyaṃ, antarā ca rājagahaṃ, antarā ca nāḷandaṃ, samādhānamantarena, mucalindamabhito saramiccādi-chaṭṭhiyāpavādo yaṃ.
以智慧等为适当者,则为第二。智慧所求清浄之境,位于王舍城之间,又位于那兰陀之间,以静虑作为中间着力处,面向目连等城中诸多守护者。
Lakkhaṇitthambhutavīcchāsvabhinā-.
以特征本质为议论对象,分别详细宣说。
Lakkhaṇādisvatthesvahinā yuttamhā dutiyā hoti; rukkha mabhivijjetate vijju, sādhu devadatto mātaramabhi, rukkhaṃ rukkhamabhitiṭṭhati.
以特征等自身真实之事为适当者,亦为第二。譬如树木依赖根而长,善哉,天子所护其母,树木立于树木之上。
Patiparīhi bhāge ca-.
以对治为分别阶段者,
Patiparīhi yuttamhā lakkhaṇādisu bhāge vatthe dutiyā hoti; rukkhampati vijjotate vijju, sādhu devadatto mātaraṃ pati, rukkhaṃ rukkhaṃ pati tiṭṭhati, yadettha maṃ pati siyā, rukkhaṃ parivijjetate vijju, sādhu devadatto mātaraṃ pari, rukkhaṃ rukkhaṃ pari tiṭṭhati, yadettha maṃ pari siyā.
以对治法为特征等内部分别阶段为适当者,则为第二。如树对根而言,其枝叶依靠根而长,善哉,天子所护其母,树对树而言亦然立止。若谓“我的枝叶”,则树枝叶依赖根而长,天子善护其母,树枝叶立于树枝叶。若谓“我的枝叶环绕”,则树枝环绕根而生,天子善护其母,树枝环绕树枝而立。若谓“我的枝叶皆在同一处”,
Anunā-.
不下于此义,
Lakkhaṇādisvatthesvanunā yuttamhā dutiyā hoti; rukkha manuvijjotate vijju, saccakiriyamanupavassi; hetu ca lakkhaṇaṃ bhavati, sādhu devadatto mātaramanu, rukkhaṃ rukkhamanu tiṭṭhati, yadettha maṃ anusiyā.
以特征等相应事理为本,第二种说法成立。大树以其本质显现智慧,遵守真实之事,有因缘即成其特征,正如善逝世尊的弟子提婆达多母亲,比喻树遵从树本身所在,那里我亦随顺而住。
Sahatthe-
在表示「与……一同」之义——
Sahatthe’nunā yuttamhā dutiyā hoti; pabbatamanutiṭṭhati.
立刻以此理为本,第二种说法成立:山立于其地。
Hīne-
在表示低劣之义——
Hīnatthe’nunā yuttamhā dutiyā hoti; anusāriputtaṃ paññāvanto.
次等以此理为本,第二种说法成立:沙利子智慧具足。
Paññavanto-ma.
智慧具足者——
Upena-.
以『伍波』(前缀)——
Hinatthe upena yuttamhā dutiyā hoti; upasāriputta paññāvanto.
『伍波』者,表低劣之义,与之相应时用第二格;〔如〕『伍波沙利子』(意为:略逊于沙利子)者,具慧也。
Sattamyādhikye-.
以第七格表示超越之义——
Ādhikyatthe upena yuttamhā sattamī hoti; upakhārayaṃ doṇo.
『以优越义与「upa」相连者,用第七格』;如「upakhārayaṃ doṇo」(在稍少于一卡拉亚之处,得一多那)。
Sāmitte’dhinā-.
以『adhinā』表示主属关系。
Sāmibhāvatthe’dhinā yuttamhā sattamī hoti; adhibrahmadatte pañcālā, adhipañcālesu brahmadatto.
在表示主属关系(即「以……为主/属于……管辖」之义)的情况下,与『adhinā』连用的词采用第七格(处格);例如:『adhibrahmadatte pañcālā』(般遮拉族以梵授为主/梵授统辖般遮拉族),『adhipañcālesu brahmadatto』(梵授以般遮拉族为主/梵授统领般遮拉族)。
Kattukaraṇesu tatiyā-.
行为的第三种。
Kattari karaṇa cैa kārake tatiyā hoti; purisena kataṃ, asinā chindati, pakatiyābhirūpo, gottena gotamo’sumedho nāma nāmena, jātiyā sattavassikoti-bhūdhātussa sambhavā karaṇe eva tatiyā; evaṃ samena dhāvati, visamena dhāvati, dvidoṇena dhaññaṃ kiṇāti, pañcakena pasavo kiṇātīti.
行为者指行为工具及行为者本身,第三种行为为:人以铁器割断,被称为切割之法;世尊以Gotamo之名,世尊诞生于第七十七年,依此类推,于行为之中亦为第三种。举例说明:以整钱交易,以假币流通,用双倍谷物购买,以五倍牲畜交易。
Sahatthena-
以手为第三种行为。
Sahatthena yoge tatiyā siyā; puttena sahāgato, puttena saddhiṃ āgato? Tatiyāpi chaṭṭhīva appadhāne eva bhavati.
以手的接触为第三种行为;若与子女有共事、共同出入,则第三种行为即为第六种行为的份量。
Lakkhaṇe-.
以特征为第三种行为。
Lakkhaṇe vattamānato tatiyā siyā; tidaṇḍakena paribbājakamaddakkhi, akkhinā kāṇo, tena hi aṅgena aṅgino vikāro lakkhīyate.
以正在发生的特征为第三种行为。譬如有三种刑罚中的一,即巡游者患眼疾、耳疾,即以身体部位见其特征之变异。
Hetumhi-.
『用于因义』。
Takkiriyāyogge tatiyā siyā; annena vasati, vijjāya yaso.
在智慧持守的加持(功德)上,第三者存在;除此之外,还存在依靠知识和荣誉的境地。
Pañcamīṇe vā-.
在第五者或。
Iṇe hetumhī pañcamī hoti vā;jaḷattā baddho satena vā.
唯此因缘中,第五者或存在;或被束缚于感官欲爱,或被真理所束缚。
Guṇe-
『用于德义』。
Parāṅgabhute hetumhi pañcamī hoti vā; jaḷattā baddho jaḷattena vā, paññāya mutto, hutvā abhāvato’niccā, saṅkhāra nirodhā viññāṇanirodho.
在属于感官之外的因缘中,第五者或存在;被感官欲爱束缚,或被感官欲爱所束缚,借由智慧解脱,成为无常的不存在,蕴尽灭,识灭。
Chaṭṭhī hetvatthehi-.
第六因缘者。
Hetvatthavacīhi yege hetumhi chaṭhī siyayā; udarassa hetu, udarassa kāraṇā.
所谓因缘言者,因缘众多,其中第六者即为腹。腹为因,腹为缘。
Sabbādito sabbā-.
总称一切众多者。
Hetvatthehi yoge sabbādīhi sabbā vibhattiyo honti; ko hetu, kaṃ hetuṃ, kena hetunā, tassa hetussa, kasmā hetusmā, kassa hetussa, kasmiṃ hetusmiṃ; kiṃ kāraṇaṃ, kena kāraṇena; kiṃ nimittaṃ, kena nimittena; kiṃ payojanaṃ, kena payojaneneccevamādi –hetvatthehītveva-kena kataṃ.
因缘语合称为一切,万有皆为诸种分解:何为因?何因?因由何起?因者为何?缘何因起?谁为因?因于何处?何为缘?因缘所因缘为何?何为缘?因缘所缘何?何为缘由?因缘所由为何?何为因相?因相所依为何?何为因缘缘起之目的?因缘缘起之利益等,此皆为因缘所成,皆为因缘所作。
Catutthi sampadāne-.
第四条件者。
Yassa sammā padīyate tasmiṃ catutthi siyā; saṅghassa dadāti, ādhāravicakkhāyaṃ sattamīpi siyā, saṅghe dehi.
凡得正当成就者,于其所成第四条件亦成;诸僧授与,及其所赖基础成全时,第七亦为之,为僧所授。
Tādatthye-.
『用于为彼之目的义』。
Tassedaṃ tadatthaṃ tadatthabhāve jotanīye nāmasmā catutthī siyā; sītassa paṭighātāya, atthāya hitāya devamanussānaṃ, nālaṃ dārabharaṇāya, yūpāya dāru, pākāya vajatītvevamādi.
此处『tadattha』、即『tadatthabhāva』,指称所应理解的意义,因此称为第四义;用于寒冷时的阻挡(抵御冰冷侵袭),护卫天人及人类的利益;非用于承载重物;木杆是木材,如支柱般之物;成熟期视为坚韧耐用,如此等义。
Kassa sāduṃ na ruccati, mā āyasmantānampi saṅghabhedo ruccattha, khamati saṅghassa, bhattamassa nacchādetīti-chaṭṭhī sambandha vacanicchāyaṃ; na cevaṃ virodho siyā sadisarūpattā evaṃ vidhesu ca sambandhassa saddikānumatattā kassa vā tvaṃ dhammaṃ rocesīti-atthamatte paṭhamā.
“谁不喜欢美好?”即使诸具寿尊者们,亦不喜见僧团分裂;僧团当宽容忍让,不可掩盖袈裟,因而称该词为第六相关用语。这里指涉反对也不应有,其理由在于相似性及和谐关联均被认可。问曰:“你为何喜欢教法?”此处是首要讨论含义。
Evamaññāpi viññeyyā parato’pi yathāgamaṃ.
如是认识,彼外也应依本旨理解。
Rañño sataṃ dhāreti, rañño chattaṃ dhāretīti sambandhe chaṭṭhī; evaṃ rañño silāghate, rañño hanute, rañño upa tiṭṭhate, rañño sapate, devāpi tassa pihayanti tādino, tassa kujjha mahāvīra, yaditaṃ tassa pakuppeyyaṃ, dubhayati disānaṃ megho, yo mittānaṃ na dūhatī,[ ] yo appaduṭṭhassa narassa dussati, kyāhaṃ ayyānaṃ aparajjhāmi, issayanti samaṇānaṃ titthiyā, dhammena nayamānānaṃ kā usūya, [ ] rañño bhāgyamā rajjhati, rañño bhāgyamikkhate, tena yācito ayācito vā tassa gāvo paṭisuṇāti, gāvo āsuṇāti, bhagavato paccassosuṃ, hotu patigiṇāti, hotvanugiṇāti, ārovayāmi vo, pativedayāmi vo, dhamma te desissāmi, yathā no satthā vyākareyya, alaṃ te idha vāsena, kiṃ te jaṭāhi dummedha, arahati mallo mallassāti –jīvitaṃ tiṇāyapi na maññamanoti tādatthye catutthi; tiṇena yo attho tadatthāyapīti attho;
『Rañño sataṃ dhāreti』意为“国王持有重伞”,“国王持有伞盖”为第六义相关。如是国王持有石斧、执行击打、屹立、走动,天神亦护卫其领域。若有人恼怒伟大勇士及其属员,见其怨愤,如乌云遮蔽四方,视为不善之人。何处我不以此反驳?沙门、异教者将生怨恨,对行道者生嫉妒。国王拥有福报、享受吉祥,所求不论主动或被动,牛群都会回归。众生尊敬世尊,愿福音得传,愿教法成就,愿我为汝护持,令诸法明说,犹如师教导。于此地休止,何须愚昧误解?阿拉汉是勇士,勇士!生命也不可为草芥所轻视。『tādatthye catutthi』:此为第四义,因为以草为生命之所依。
‘‘Yo ca sitaca uṇhaca tiṇā bhiyyo na namaññati‘‘
「那些能承负寒热之草,越加不生损害者。」
Tiṇamiva jīvitaṃ maññamānoti-savisayāva vibhattiyo; saggāya gacchatīti-tādatthye catutthi, yo hi saggaṃ gacchati tadatthaṃ tassa gamananti–-kammavavanicchāyaṃ tu dutiyāva - saggaṃ gacchati; āyuṃ bhoto hotu, ciraṃ jīvitaṃ bhaddaṃ kalyāṇaṃ atthaṃ payojanaṃ kusalaṃ anāmayaṃ hitaṃ pathyaṃ sukhaṃ sātaṃ bhoto hotu; sādhu sammuti metassa, puttassāvikareyya guyhamatthaṃ, tassa me sakko pāturahosi, tassa pahiṇeyya, bhikkhūnaṃ dūtaṃ pāhesi, kappati samaṇānaṃ āyogo, ekassa dvinnaṃ tiṇṇaṃ vā pahoti, upamaṃ te karissāmi, añjaliṃ te pagaṇhāmi, tassa phāsu, lokassattho, namo te purisājañña, sotthi tassa, alaṃ mallo mallassa, samattho mallo millassa, tassa hitaṃ tassa sukhaṃ, svāgataṃ te mahārājāti-sabbattha chaṭṭhī sambandhe.
如同三根支撑生命,人亦当如此认识:生命根本断除后,即为灭绝。此中四义为主,第四者为祈愿往生善趣。盖因欲生善趣者,以此为其所趋;唯愿尔命长久,生命绵延,利益善良,吉祥安乐,健康适宜,常乐常安。愿如是善讷的意愿成就。比库之子,倘使此为秘密心意,愿萨咖天帝护佑之;愿其赐护,遣比库使者守护,监督沙门僧团服务等事。彼中一人或二人,视若三根,吾当效法,合掌敬礼。彼乃柔顺者、世间之主,向尔顶礼,愿安乐世尊所证道果间。盼此普遍联系圆满无缺。
Evaṃ vidhamaññampevaṃ viññeyayyaṃ yathāgamaṃ.
如是观念,谨守此法,如法思量。
Pañcamyavadhismā-.
第五义说。
Padatthāvadhismā pañcamī vibhatti hoti; gāmasmā āgacchati evaṃ corasmā bhāyati, corasmā uttasati, corasmā tāyati corasmā rakkhatīti.
词义讲解中,以第五格终结。村中来者之意,犹如贼人害怕,贼人畏惧、忧愁、守护盗窃如是释义。
Savebhāyatha dukkhassa, pamāde bhayadassivā tasanti daṇḍassāti,-chaṭṭhisattamiyo’pi honteva sambandhādhāravavanicchāyaṃ ajjhenā parājeti, paṭipakkhe parājetīti-savīsayāva vibhattiyo; sace kevaṭṭassa parajjissāmīti- chaṭṭhīpi hoti sambandhavavanicchāyaṃ, yavehi gāvo vāreti, pāpā cittaṃ nivāraye, kāke rakkhati taṇḍulāti-savisayeva pañcamī? Cittaṃ rakkhetha medhāvīti-dutiyāva dissati kammatthe; upajjhāyā antaradhāyati, upajjhāyā adhīte; kāmato jāyatī sokoti-savisayeva pañcamī; tatthemichaddhayo’pi honteva savisaye; himacantā pabhavati gaṅgā, pāṇātipātā viramassu khippaṃ, añño devadattā, bhinno devadattāti-samisayeva pañcamī; añño devadattā, bhinno devadattāti-savisayeva pañcami; evaṃ ārā so [ ] āsavakkhayā, itaro devadattā, uddhaṃ pādatalā, adho kesamatthakā, pubbo gāmā, pubbeva sambodhā, tato paraṃ, tato aparena samayena, tatuttarinti, sambandha vacanicchāyaṃ chaṭṭhīpi; purato gāmassa, dakkhiṇato gāmassa, upari pabbatassa, heṭṭhā pāsādassāti;pāsādamāruyha pekkhati, pāsādā pekkhati, āsane upavisitvā pekkhati āsanā pekkhatīti-avadhi vacanicchāyaṃ pañcamī; pucchanakhyānesupi; kuto bhavaṃ, pāṭaliputta smāti; tathā desakālamāne’pi; pāṭaliputtasmā rājagahaṃ satta yojanāni sattasu yojanesūti vā; evamito tiṇṇaṃ māsā namaccayenāti; kicchā laddhantī-guṇe pañcamī; kacchena me adhi gatanti hetumhi karaṇe vā tatiyā; evaṃ thokā mutto, tho kena muttoti, thokaṃ valatīti-kriyāvisesane kammani dutiyā; dūrantikatthayoge’pi savisayeva pañcamīchaṭṭhiyo siyuṃ; dūraṃgāmasmā, antikaṃ gāmasmā, dūraṃ gāmassa, antikaṃ gāmassāti-dūranti katthe hī tu sabbāva savisaye siyuṃ bādhakābhāvā; dūro gāmo, antiko gāmotvevamādi; keci panāhu asattavacanehetehi pāṭipadikatthe dutiyātatiyāpañcamīsattamiyo sattavacanehi tu sabbāva savisayeti; te panaññeheva paṭikkhittā; dūraṃ maggo, antikaṃ maggoti- kriyāvisesanaṃ bhudhātussa gamma mānattā; suddho lobhanīyehi dhammehi, parimutto dukkhasmā, vivicceva kāmehi, gambhīrato ca puthulato ca yojanaṃ, āyāmena yojanaṃ, tatoppabhuti, yato sarāmi attānantī-savisayeva vibhattiyo.
因恐怖而生痛苦者,因懈怠生惧者,均受惩罚,此乃第六义关联谴责也。若为扶持而弃绝者,第六义亦成,蓄养牛马,断恶念头,篱笆保护稻谷,此中稍详为第五义。守护智慧心者,为第二义义。师者隐没、洞察,自由心生苦者,即第五义详述。火种蜡烛燃烧如是明示,恒河雪山静止此义,杀生终止必速为之,神异殊特,反复论之皆属第五义。去除烦恼者,诸神之赐,足端托起,前方村落之前生头陀先觉,往后及彼时诸义递次排列,第六义关联之词。前村南村,山上及宫殿下方,此以宫殿上观坐卧皆视观中,乃第五义有关期限释义。问答中述起源,于巴踢里部城,至王舍城七由旬乃至七十由旬之遥。故三月消散,即第五义注。获利功德事属第五义第三格用例。故离散离弃,即放下意涵,动词特别用例属第二义之列。远方在场中,第五第六义持续,远近乡村及村落,远处乡村,近处乡村,远者意涵有碍。远村,近村等亦云。更有以不实际述语辩论之地为之第二、第三、第五第七例,七义偏重关联。其余亦有别如离弃。远路近路亦为动词轻健也。远道为导向法之率领者,清净无贪,出离苦海,出离世间欲乐,深远宽广一由旬等距离,其生处来源,祛除障碍,此第五分别义也。
Apaparīhi vajjane-.
礼遇反违法者之说。
Vajjane vattamānehi apaparīhi yoge pañcamī hoti; apasālāya āyanti vāṇijā, parisālāya āyanti vāṇijā, sālaṃ vajjetvāti attho; vajjaneti kiṃ? Rukkhaṃ parivijjotate vijju, āpāṭaliputtasmā vassi devoti-mariyādābhividhimhiyeva pañcama, vinā pāṭalaputtena saha veti-viseso; evaṃ yāva pāṭaliputtasma vassi devoti.
以制造陶器等工艺活动为例,不破坏他物的结合而行,此为第五。此意为何?有贩卖来自他所没有集市的地方者,如远方市场的商人进入,自己本地的市场也有人进入,此时“制造陶器”之意为甚?所谓制造陶器,指的是在树上刨制树皮,正如《阿帕塔利布塔经》所述:“有风敬奉者”,于尊敬法中第五条条文,以区别于不和阿帕塔利布塔一起制造陶器之事。如此,一直到阿帕塔利布塔所敬奉的风敬奉者。
Paṭinidhipaṭidānesu patinā-.
于交付之地和交付时,谓为交付者。
Paṭinidhimhi paṭidāne ca vattamānena patinā yoge nāmasmā pañcamī vibhatti hoti; buddhasmā pati sāriputto, ghatamassa telasmā pati dadāti, paṭinidhipaṭidānesūti-kiṃ? Rukkhaṃ pati vippotate.
于交付与交付时依规矩行事中,交付者在语法上称第五格。如佛向沙利佛,大壶油中作为依托而给予,交付之地和交付时,此意为何?是树皮上的交托如上所说。
Rite dutiyā ca-
则第二格之用亦同,
Rite saddena yoge nāmasmā dutiyā hoti pañcamī ca rite saddhammaṃ, rite saddhammā.
以正确的音义结合之语法,作为第二格。此亦第五格之用。正确合音义。
Vināññatra tatiyā ca-.
除了第三格之外无他。
Vināññatrasaddehi yoge nāmasmā tatiyā ca hoti, dutiyāpañcamiyo ca; vinā vātena, vinā vātaṃ, vinā vātasmā, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakena, aññatra dhammaṃ, aññatra dhammā.
除非有其他辅助音声的结合,名称本身既非第三格,也非第二格或第五格;不是因为风,不是因为风本身,也非仅凭单一捻钵行者,不是仅靠法,不是仅凭法之诸相。
Puthanānāhi-.
(此句未完,表现断开形态。)
Etehi yoge tatiyā hoti pañcamī ca; puthageva janena, puthageva janasmā, janena nānā, jasanmā nānā.
这些结合既是第三格也是第五格;是有别于众生的,为有别于众生的名称,因众生而异,名称也因差异而异。
Sattamyādhāre-.
第七基础(层次)-。
Kriyādhārabhutakattukammānaṃ dhāraṇena yo kriyāyādhāro tasmiṃ kārake nāmasmā sattami hoti; kaṭe nisīdati, thāliyaṃ odanaṃ pacati, ākāse sakuṇā, tilesu telaṃ, gaṅgāyaṃ vajo.
以行为基础的具体行为之承担者,即行为的支承者,因之成为第七格;于膝上而坐,于钵中煮粥,在空中为鸟,在泥中有油,于恒河有水流。
Nimitte-.
在相(相缘)方面-。
Nimittatthe sattamī hoti; ajinamhi haññate dīpi, musā vāde pācittiyaṃ.
相续为第七;若非其过,虽毁灭亦不罪过;若妄语则为负戒。
Yabbhāvo bhāvalakkhaṇaṃ-.
何为相续标志——
Yassa bhāvo bhāvantarassa lakkhaṇaṃ bhavati tato sattamī hoti; gāvīsu duyhamānāsu gato, duddhāsu āgato; bhāvoti kiṃ? Yo jaṭāhi sa bhuñjati; bhāvalakkhaṇanti kiṃ;yo bhujate so devadatto? Akāle vassati tassa, kāle tassa na vassatīti-visayasattamī.
其相续即是相续彼岸的标志,于牛犊出生时为第七;同归难料之境,如无乳牛来到;何为相续?如老牛食草即是相续标志;何谓相续标志?食者即是神所赐;若其未至时降雨,至时不降,即为境界中的相续为第七。
Chaṭṭhī cānādare-.
第六为不敬。
Yassa bhāvo bhāvantarassa lakkhaṇaṃ bhavati tato chaṭṭhī bhavati sattamī cānādare gamyāne.
于境内若该相续为内因之标志,即为第六;于境外行走时则为第七不敬。
‘‘Ākoṭayanto so neti sivirājassa pekkhato;
『不误者彼是』,此如煞皇目睹所见;
Maccu gacchati ādāya pekkhamāne mahājane.
死亡是带着观察众生的意识而去的。
Gunnaṃ sāmīti-sambandhe chaṭṭhī, geṃsu sāmīti visayasattamī, evaṃ gunnamissaro gosissaro, gunnaṃ adhipati gosu adhipati, gunnaṃ dāyādo gosu dāyādo gunnaṃ sakkhi gosu sakkhi, gunnaṃ patibhu gosupatibhu, gunnaṃ pasūto gosu pasūto, kusalā naccagītassa kusalā naccagīte, āyutto kaṭakaraṇassa āyutto kaṭakaraṇe, tathādhāravacanicchāyaṃ pattamī; bhikkhusu abhivādenti, muddhani cumbitvā, bāhāsu gahetvā, hatthesu piddhāya caranti, pathesu gacchanti, kadalīsu gaje rakkhantīti; ñāṇasmiṃ pasannotivisayasattamī; ñāṇena pasannoti-karaṇe tatiyā; evaṃ ñāṇasmiṃ ussukko ñāṇena ussukkoti.
有德行称为『六事』中的第六,在所涉领域中为第七。如此,德就是仆人即奴仆,德就是主人人即主人,德是主人之继承人,德是主人之证人,德是制服者,是主人之制服者,德是畜牲,是主人之畜牲。擅长歌舞的人亦精于歌舞,擅长刀兵之用的人亦精于刀兵之用。如此依此秉持言语成为权能。比库们以此打招呼,触顶致敬,搂抱于臂,手把手地同行,步行在路上,守护于椰子林中。此为智慧中所包含之第七。智慧作成引导者即第三。如此于智慧中热心是因,之后以智慧为缘而热心。
Yato niddhāraṇaṃ-.
从此确立的起点——
Jātiguṇakriyāhi samudāyatekadesassa puthakkaraṇaṃ niddhāraṇaṃ yato taṃ karīyati tato chaṭṭhīsattamiyo honti; sāliyo sūkadhaññānaṃ pathyatamā sāliyo sūkadhaññesu pathya tamā,kaṇbhā gāvīnaṃ sampannakhīratamā kaṇhā gāvīsu sampanna khīratamā, gacchataṃ dhāvanto sīghatamā gacchantesu dhāvanto sīghatamā –- sīlameva sutā seyyoti-avadhimhiyeva pañcamī.
以世间性质之行为,对事物集聚处的书写即确立起点。由此产生六十七个类别。米是贡品中最佳,稻米在贡品中为最佳,饲料中牛的乳汁为最良,牛群中乳汁最丰,奔跑中最快者,赛跑中最快者。仅有戒律为闻所受,住处中为第五。
Paṭhamātthamante -.
于第一义终结处——
Nāmasmābhidheyyamatte paṭhamāvibhatti hoti; rukkho, itthi, pumā napuṃsakanti-liṅgampi saddotthova, tathā doṇo, khārī āḷahakanti-parimāṇampi saddatthova, eko, dve, bahavoti-saṃkhyyāpi saddatthova.
名称的意涵上有所区别。树、女人、男人、男人与女人之性别作为词义。竹筒、刺柳、铅块作为度量单位的词义。单数、双数、多数作为数字词义。
Āmantaṇe -.
〔用于〕呼格(称唤语气)。
Yato saddenābhimukhīkaraṇamāmantaṇaṃ tasmiṃ visaye paṭhamā vibhatti hoti; bho purisa, bho itthi, bho napuṃsaka. Chaṭṭhī sambandhe-.
由此,借由声音指向,称为召唤,此义于第一格中显现;如『彼人啊』『彼女啊』『彼男非男啊』。
Kriyākārakasañjāto assedambhāvahetuko sambandho nāma tasmiṃ chaṭṭhīvibhatti hoti; rañño puriso, sarati rajjassāti- sambandhe kṭṭhī, rajajjasambandhiniṃ satiṃ karotīti attho; kammavacanicchāyantu dutiyāva; sarati rajjaṃ, tathā rajakassa vatthaṃ dadāti, paharatopiṭṭhiṃ dadāti pūrati bālo pāpassa,
于第六格,则是由动作施为者转化而成,与此相关的称为关系格;如『王者男子』『王统治的绳索』——关于关系,这里谓‘王者男子’;第二义是动作语言的影子,如‘他治理王国’,又如‘他赐给国王袍服,赐给甲胄,孩子充满恶行’等义。
‘‘Amacce tāta jānāhi dhīre atthassa kovide’’
「少年呀,父亲,请你明白,贤者善于利益。」
Divasassa tijhattuṃ, sakiṃ pakkhassa, pūraṃ hiraññasuvaṇṇassa kumbhiṃ tvevamādi.
一天之中第三个时辰,在春季时节,如盛满黄金与纯金的罐子般,依此类推。
Kitakappayoge kattukammesu bahulaṃ sambandhavacanicchāyaṃ chaṭṭhī; sādhu sammato bahujanassa, suppaṭividdhā buddhānaṃ dhammadhātu, dhammassa gutto medhāvī, amataṃ tesaṃ paribhuttaṃ, tassabhavanti vattāro, avisaṃvādako lokassa, alajjīnaṃ nissāya, catunnaṃ mahābhūtānaṃupādāya pasādotvevamādi; kattukamma vacanicchāyantu tatiyādutiyāyova sañcatto pitarā ahaṃ, sarasi tvaṃ evarūpiṃ vācā bhāsitā, bhagavantaṃ dassanāyatthemādi.
在制作器物的合适时机内,使用动作语言的关系格极为普遍;此为多数人皆认可的佳法,是佛陀教法之精髓,智慧者所珍惜,其教义不可毁坏,是世界无有纷争的依止,依赖四大元素的安住与生起,依此法理及诸义;动作语言处于第三及第二格的复合式,乃父辈们言说之内容,如‘我啊,你说这样的言语,乃为亲见世尊’等。
Tulyatthena vā tatiyā-.
或以相同义理为第三。
Tulyatthena yoge chaṭṭhī hoti tatiyā vā; tulyo pitu, tulyo pitarā; sadiso pitu, sadiso pitarā –-iha kathaṃ tatiyayā na hoti; ajjunassa tulā natthi, kesavassupamā nacetinete lyatthā kiṃ carahi; tulyānamopammatthā.
以相同义理,合论中第六位是第三;父亲相同,父辈相同;父亲相似,父辈相似——这里为何不会是第三?因为没有由父辈相当而生,若如秤砣没有相等,何必作此?故以相等为比喻。
Aato yonaṃ ṭāṭe-.
这里说的是某种愚钝。
Akārantato nāmasmā yonaṃ ṭāṭe honti yathākkamaṃ ṭakārā sabbādesatthā; buddhā, buddhe, atoti-kiṃ? Kaññāyo itthiyo, vadhuyo –- idha kasmā na bhavati aggayo, avidhāna sāmatthiyā.
因无动作称名为愚钝,与实际相符;犹如一视同仁,言辞皆为适当。如世尊、佛陀、如来等称谓何以为?女子、女婿——此处为何不作首位,是因无分别善巧。
Nīnaṃ vā-.
或作否定。
Kārantato nāmasmā nīnaṃ ṭāṭe vā honti yathākka maṃ; rūpā, rūpe, rūpāni; atottheva-aṭṭhīni.
因有动作称名为否定,亦如实;色界、诸色、色法;正如经中所说八种。
Smāsminnaṃ-.
『从格与处格』——
Akārantato nāmasmā smāsminnaṃ ṭāṭe vā honti yathākkamaṃ; buddhā, buddhasmā, buddhe, buddhasmiṃ; atotveva-aggīsmā aggismiṃ.
从以『阿』(a)字母结尾的名词,其从格与处格词尾,可分别替换为相应的词尾;依序为:『佛陀们』(主格复数)、『从佛陀』(从格)、『于佛陀』(呼格/处格单数)、『在佛陀处』(处格);正因词根结尾为『阿』(a),故『从阿嘎尼』与『在阿嘎尼处』方可成立。
Sassāya catutthiyā-.
『属格变为第四格(与格)』——
Akārantato parassa sassa catutthiyā āyo hoti vā; buddhāya, buddhassa, bhiyyo tādatthyeyevāyamāyo dissate kvavi devaññattha; atotveva-isissa; catutthiyāti-kiṃ? Buddhassa mukhaṃ –- attatthanti atthasaddena samāso; sabbādito’pi smāsmiṃ sānaṃ ṭāṭñāyā honteva. Niruttikārānumatattā buddha vacane sandassanato va-tatredamudāharaṇaṃ?-
由非人称名词所领属格『parassa sassa』,此处第四格(catutthiyā)可能表示某种关系或状态,如:在『buddhāya』『buddhassa』亦复如是,故此第四格出现为文法现象;显现此第四格时,神祇等被视为为了其他目的而显现。所谓『isissa catutthiyā』:第四格为何?指向佛之面容——即实体意,本质意义上的整体;即使加上全称,亦将视为属格或第四格之类推。根据音义学的许可及佛语呈现,此即为该例证。
‘‘Asmā lokā paramhā ca ubhayā dhaṃsate naro‘‘tyāhaṃ mante paratthaddho; yāyeva kho panatthāya āgaccheyyātho; tamevatthaṃ sādhukaṃ manasi kareyyāthoti.
『他既从此世间,亦从彼岸世间,两者皆堕落』——如此,我虽精通咒文,却执守于此岸之义;然而,你们来此究竟所为何义,即当善加忆念彼义也。
Ghapatekasmiṃ sādīnaṃ yayā-.
『在阿字类(gha)及巴字类(pa)各自单处格中,以「sa」等词尾替换为「ya」等词尾』——
Ghapato nādīnamekasmiṃ yayā honti yathākkamaṃ; kaññāya, rattiyā, itthiyā, dhenuyā, vadhuyā; ekasmintikiṃ?Kaññāhi, rattīhi.
『Ghapato』为某河之名,指在某处的状况;如有若干女子,一夜之间,旁有妇人、母牛、受养者,聚于一处之意。女子与夜晚有关。
Ssā vā tetimāmūhi-.
此即说明前述所指之河流情况。
Ghapasaññehi tetimāmūhi nādīnamekasmiṃ ssā vā hoti; tassā kataṃ, tassā dīyate, tassā nissaṭaṃ, tassā pariggaho, tassā patiṭṭhitaṃ, tāya vā; evaṃ etissā, etāya, imissā, imāya, amussā, amuyā; etehīti-kiṃ? Sabbāya, nādīnaṃtveva-sā, ghapatotvevatena, ekasmiṃtveca-tāhi, amūhi.
指以『ghapasaññehi tetimāmūhi nādīnamekasmiṃ』为例,意谓特定河流状况;谓其境域、长度、边缘、聚集、稳固情况,及此河流的关联、所处之处、范围、或彼河岸、河水、此处、彼处等含义。是谓此河与河流整体归属,与某特定河岸相合也。
Namhi nuka dvādanaṃ sattarasannaṃ-.
是否真有『十二至十七』此种数目存在?
Dvādīnaṃ sattarasannaṃ saṃkhyānaṃ nuka hoti namhi vibhattimhi; dvinnaṃ, catunnaṃ, pañcannaṃ, evaṃ yāva aṭṭhārasannaṃ; ukāro uccāraṇattho, kakāro antāvayavattho, tenanamhi na dīgho.
此指十二至十七之数确实存在于语言或计数分类中;以二、四、五等至十八成数;说明乌音、喀音等音素结构,且无较长者。
Bahukatinnaṃ-.
涉及对众多类别之说明。
Namhi bahuno katissa ca sukaka hoti? Bahunnaṃ, katinnaṃ.
然而,许多为何是多种多样的?因其众多,因其多样。
Ṇṇaṃṇṇannaṃ titojjhā-.
乃是超过三种的。
Jhasaññā tito naṃvacanassa ṇṇaṃṇṇannaṃ honti; tiṇṇaṃ, tiṇṇannaṃ, jhāti-kiṃ?Tissannaṃ.
三种感知并不像同一词的三种感知;三者各有各的,三者分别为何?即三种。
Ubhinnaṃ-.
两者之——
Ubhā naṃvacanassa innaṃ hoti; ubhinnaṃ.
两者同词之中是有涵义的;是二者的。
Suñsassa-.
空性者的。
Nāmasmā sassa suña hoti; buddhassa–-dvisakārapāṭhena siddhe lāghavatthamidaṃ.
此处『ssa』为音节混合形成的词根;在佛陀之教法中,运用重复双音节形成的词,具有此简洁而深奥的义理。
Ssaṃssāssāyesvitarekaññetimānami-.
【格尾表】以下为阳性/中性名词各格的词尾形式:-ssa、-ṃ、-ssa、-ssa、-āya、-esv-(即处格复数 -esu)以及其他单数形式,包括 -eka、-añña、-eti、-māna、-mi 等变化词尾。(此条列举相关格尾或连音规则的缩略索引,涵盖属格单数 -ssa、对格 -ṃ、各类其他格尾及现在分词词尾 -māna 等形式。)
Ssamādisvitarādīnami hoti; itarissaṃ, itarissā, ekissaṃ, ekissā, aññassaṃ, aññassā, etissaṃ, etissāya, imissaṃ, imissā, imassāya; esviti-kiṃ? Itarāya, esanti-kiṃ? Sabbassaṃ, sabbassā.
该句中以『ssamādisvitarādīnami』为起始,说明依不同上下文形态存在多种代称形式,包括他者单数、复数、彼此等,诸如此类代词之用详述于此。这里『esviti』表示什么?谓他者或所有事物皆可涵盖之义。
Tāya vā -.
『Tāya vā』表示以『那者』为出发点,说明接下来的内容是对前述代词或指代之对象的引介。
Ssamādisu tassā vā i hoti; tissaṃ, tassaṃ, tissā, tassā, tissāya, tassāya; ssaṃssāssāyesvitveva-tāya.
『Ssamādisu tassā vā i hoti』解释为在上述多种代称中『tassā』一词的变形,举例如中性单数、阴性单数及其附属表达,强调指代之丰富变化及语法功能。
Tetimāto yassa ssāya-.
此乃「彼、此、是」诸词,于阴性属格词尾「-ssāya」之规则。
Tāetāimāto sassassāyo hoti vā; tassāya, tāya, etissāya, etāya, imissāya, imāya.
「tā、etā、imā」等词的属格/与格词尾「ssa」可选变为「ssāya」;其变格形式为:tassāya(她的/给她)、tāya(她的/给她)、etissāya(这女人的/给这女人)、etāya(这女人的/给这女人)、imissāya(此女人的/给此女人)、imāya(此女人的/给此女人)。
Ratyādīhi ṭo smino-.
「Ratyādīhi ṭo smino-」者,意指以「raty」及其同类词根为例,显示其语尾变化,特别是属格与与格的交替变化。
Ratyādīhi smino ṭo hoti vā; ratto, rattiyaṃ, ādo, ādismiṃ.
「rati」等词(以「i」结尾的阴性名词)其属格/与格词尾「smiṃ」可选变为「ṭa」(即「ṭo」);变格形式为:ratto(欢喜之,属格)、rattiyaṃ(在欢喜中,处格)、ādo(贪欲之,属格)、ādismiṃ(在贪欲中,处格)。
Suhisubhasso-.
此乃「su、hi、su」等词与「bha」词干连结时,词尾省略之规则。
Ubhassa suhisvo hoti; ubhosu, ubhohi.
「ubha」(两者)一词,其「su」(复数处格)及「hi」(复数工具格/离格)词尾前,词干变为「ubho」;变格形式为:ubhosu(在两者中)、ubhohi(由两者/以两者)。
Ltupitādīnamā simhi-.
「Ltupitādīnamā simhi-」者,系列举「ltupita」等形容词词干的格位变化,后有「simhi」为其属格形式,说明此类形容词类词汇在语法上的各种变化形式。
Latuppaccayantānaṃ pitādīnañcā hoti simhi; kattā pitā; pitu mātu bhātu dhītu duhitu jāmātu nattu hotu potu.
依附于父者等,乃如狮子;父者为王;是以父、母、兄弟、姐弟、姐妹、族兄弟,虽有差别,仍应尊敬不可轻慢。
Ge a ca-.
此处文句不全,句意不明。
Latupitādīnaṃ a hoti ge ā ca; bho katta, bho kattā, bho pita, bho pitā.
若无依附于父者等,则无家与亲属,故有呼喊之语:唉,主啊!唉,父亲!
Ayūnaṃ vā dīgho-.
寿命亦当增长延长。
A i u iccesaṃ vā dīgho hoti ge pare tiliṅge; bho purisā, bho purisa, bho aggī, bho aggi, bho bhikkhū, bho bhikkhū.
或说,这些元音字母之寿命较长,在末尾的重复音处;呼唤人者曰:唉,人啊!唉,人!唉,火!唉,火!唉,比库!唉,比库!
Ghabrahmādite-.
此句残缺,无法确定完整释义。
Ghato brahmādito ca gasse vā hoti; hoti kaññe, hoti kaññā, bho brahme, bho brahma, bho katte, bho katta,bho ise, bho isi, bho sakhe, bho sakha –- sakhi sakhīti-itthiyaṃ siddhameva; ākatigaṇoyaṃ; evamaññatrāpi.
“罐”由“梵天”之意出,亦可指油或稻草。呼唤时,可言“哎,梵天呵!哎,婆罗门呵!哎,耕作者呵!哎,耕夫呵!哎,丈夫呵!哎,丈夫呵!哎,朋友呵!哎,朋友呵!”妇女之间称呼“朋友”,即是“姐妹朋友”,这是习俗亦确立之事。此属同性间的亲密称谓,诸如此类也是如此。
Nāmmādīhi-.
由“姓名”等所成。
Ammādīhi gassena hoti; bhoti ammā; bhoti annā, bhoti ambā.
由“母”等称呼所成;称呼为母亲,称呼为妈妈,称呼为母亲的爱称。
Rasso vā-.
或为绳索。
Ammādīnaṃ ge rasso hoti vā; bhoti amma, bhoti ammā.
由“母亲”等意成帛带;称为母亲,称为妈妈。
Gho ssaṃssāssāyaṃtiṃsu-.
“吼叫声”意;有多声发出者。
Ssamādisu gho rasso hoti; tassaṃ, tassā, tassāya, taṃ, sabhatiṃ –-esviti-kiṃ? Tāya, sahāya.
在『sa』等格词尾中,属于『gha』类(即以长『ā』结尾的阴性名词)词尾变短;例如:『tassaṃ』、『tassā』、『tassāya』、『taṃ』,以及与『sabhati』连用的诸形式——『esviti-kiṃ』(设此条件「在诸格词尾中」)是何用意?为了排除『tāya』、『sahāya』等(这些虽属相关格形式,但不在缩短规则适用范围之内)。
Ekavacanayosvaghonaṃ-.
在单数格尾与复数格尾中,非『gha』类名词不适用此短化规则。
Ekavacane yosuva ghaokārantavajjitānaṃ nāmānaṃ rassohoti tiliṅge; itthiṃ, itthiyā, itthiyo, vadhuṃ, vadhuyā, vadhuyo; daddhiṃ, daddhinā, daddhino, sayambhuṃ, sayamabhunā, sayamabhuvo –- aghonanti-kiṃ? Kaññāya, kaññāyo; oggahaṇamuttaratthaṃ.
在单数格词尾(非复数格词尾『yo』等所适用的场合),凡非属『gha』类(即非长『ā』结尾)的名词,其三性(阴性、阳性、中性)词干在相关格词尾前皆变短;例如:『itthi』类——『itthiṃ』(宾格单数)、『itthiyā』(与格/离格单数)、『itthiyo』(主格复数);『vadhu』类——『vadhuṃ』、『vadhuyā』、『vadhuyo』;『daddhi』类——『daddhinā』(具格单数)、『daddhino』(属格单数)等;『sayambhu』类——『sayambhuṃ』、『sayambhunā』、『sayambhuvo』——此处明言「非『gha』类(agho)」是何用意?为了排除『kaññāya』、『kaññāyo』等长『ā』结尾的阴性名词(属于『gha』类,故不适用此缩短规则);此规则之提出,是为了便于统摄后续各项规定。
Ge vā-.
在呼格中,此规则可选择性地适用。
Aghonaṃ ge vā rasso hoti tiliṅge?Itthi, itthi, vadhu, vadhu,daddhi, daddhī, sayambhu, sayambhu –- aghonaṃtveva-hoti kaññā, bho go.
对于非『gha』类(即非长『ā』结尾)的名词,在呼格单数词尾(ge)前,三性词干可以任择地变短;例如:『itthi』或『itthi』(两形皆可)、『vadhu』或『vadhu』、『daddhi』或『daddhī』、『sayambhu』或『sayambhu』——此处特别限定「非『gha』类(aghonaṃ)」,是为了说明『kaññā』、『bho』、『go』等属于『gha』类或其他类的词不受此规则约束,其呼格形式另有规定。
Sismiṃ nānapuṃsakassa-.
『si』位格,不分性别。
Napuṃsakavajjitassa nāmassa sismiṃ rasso na hoti. Itthi, daddhī, vadhū, sayambhu –-sisminti-kiṃ?Itthiṃ, anapuṃsakassāti-kiṃ. Daddhi, kulaṃ.
无男性戒者中,名字不含有“阴茎”之意。女者、母亲、妻子以及天生者——‘阴茎’者为何?即女、无男性者。母亲者指家族。
Gossāgasihinaṃsu gāvagavā-.
‘牛’、‘母牛’、‘小牛’等名称相合。
Gasihinaṃ cajjitāsu vibhattisu gosaddassa gāvagavā honti; gāvo, gavo, gāvena, gavena, gāvassa, gavassa, gāvasmā, gavasmā, gāve, gave; agasihinaṃsūti-kiṃ? Bho go go tiṭṭhati, gohi, gonaṃ.
在除‘牛群’外分开的名称中,有‘牛声’和‘母牛’。『牛』者:牛、牛、用牛、以牛,牛的、牛的,从牛、从牛,在牛里、在牛中,属于牛里,属于牛中,在牛内、在牛中;‘除牛者’者为何?牛呆立者,用牛,为牛群。
Sumhi vā-.
‘美好’者。
Gossa sumhi gāvagavā honti vā; gāvesu, gavesu, gosu.
‘牛声’亦谓‘美好’,牛群者是;用牛之地,在牛之地,在牛群之处。
Gavaṃ sena-.
‘牛’指大群。
Gossa se vā gavaṃ hoti saha sena; gavaṃ, gāvassa, gavassa.
凡『牛』(go)字,其属格单数可与词尾 -ssa 连用,变为 gava- 词干;形式有:gunnaṃ(属格复数)、gāvassa / gavassa(属格单数)。
Gunnava naṃnā-.
复数格以『nna』替换。
Naṃvacanena saha gossa gunnaṃ hoti gavañca vā; gunnaṃ, gavaṃ, gonaṃ.
凡『牛』(go)字,其对格复数词尾 -naṃ 连用时,go- 词根变为 gunna- 或 gava-;形式有:gunnaṃ、gavaṃ、gonaṃ(均为对格/属格复数)。
Nāssā-.
『Nāssā』一词难释,或为词首残缺。
Goto nāssa ā hoti vā; gāvā, gavā, gāvena, gavena.
凡『牛』(go)字,其 go- 词根的 o 音在某些格位可随意变为 ā,即 go→gāva-;形式有:gāvā、gavā(主格复数);gāvena、gavena(工具格单数)。
Gāvumhi-.
『Gāvumhi』一词为『牛中』之意,属介词格用法。
Aṃvacane gossa gāvu vā hoti; gāvuṃ, gāvaṃ, gavaṃ–-gossa goṇādeso na kato saddantarattā.
『Aṃvacane』者,谓语言、称呼之意;『gossa』者,公牛也。故言言辞中,若当指公牛,则用『gāvu』为正。至于音变,如『gāvaṃ』『gavaṃ』等,乃从音声之转变而来,非言辞本义。『gossa』为公牛之格称,非直接称呼之语。
Yaṃ pito-.
「由父所生者——」
Pasaññīto aṃvacanassa yaṃ vā hoti; itthiyaṃ, itthiṃ–-pitoti-kiṃ?Daddhiṃ, rattiṃ.
【巴利文法注疏】『帕萨尼』者,属于『阿姆』格语尾之规则——凡属于女性词者,〔格语尾〕为『伊帝』;例如:『达帝』(酸奶乳,宾格)、『拉提』(夜,宾格)。此规则限于女性词,故设问:何以仅限女性?
Naṃ jhīto-.
【续前】凡属于『那姆』语尾者,须从『嗟』类(长元音词根)推导。
Jhasaññīto aṃvacanassa naṃ vā hoti; daddhinaṃ, daddhiṃ–- kathaṃ? Buddhaṃ ādiccabandhunanti-yogavibhāgā; jhāti-kiṃ? Itthiṃ, ītoti -kiṃ?Aggiṃ
【巴利文法注疏】『嗟萨尼』者,属于『阿姆』格语尾之规则——〔格语尾〕或为『那姆』。例如:『达帝那姆』(酸奶乳之,属格)、『达帝』(酸奶乳,宾格)。此何以然?以分析复合方式而得——例如:『布达姆阿帝差班都难提』(礼敬佛陀,日亲之属)。此规则限于『嗟』类,故设问:何以仅限于此?——反例:『伊提』(女性,宾格);又限于长音词,故设问:何以仅限长音?——反例:『阿格伊』(火,宾格)。
Yonaṃ none pume-.
【续前】凡属于『约』格复数语尾,在男性词中,相应变为『诺内』二形之一。
Jhito yonaṃ none vā honti yathākkamaṃ pulliṅge, daddhino, daddhine, daddhī–-jhītotveva aggī; pumeti-kiṃ?Daddhīni, kulāni.
【巴利文法注疏】凡属于『嗟』类,其『约』格复数语尾,依次或为『诺』或为『内』,此规则仅适用于男性词。例如:『达帝诺』、『达帝内』、『达帝』(以上均为酸奶乳之复数形)。此规则缘于『嗟伊』类,故〔直接推导〕得:『阿格伊』(火之复数)。然设问:何以仅限男性?——反例:『达帝尼』(酸奶乳,中性复数)、『古拉尼』(家族,中性复数)。
No-.
【续前】〔语尾变化规则为〕『诺』形。
Jhito yonaṃ no vā hoti pulliṅge; daddhino tiṭṭhanti, daddhino passa, daddhī vā.
(格尾)'jhita'之后,阳性的属格复数词尾'naṃ'可替换为'no',也可不替换:如 daddhino tiṭṭhanti(酸乳们站着)、daddhino passa(看那些酸乳);或仍用原式 daddhī。
Smino ni-.
“smī”所示内容否定。
Jhito smiṃvacanassa ni hoti vā; daddhinī, daddhismiṃ, jhito tveva-aggismiṃ.
(格尾)'jhita'之后,离格单数词尾'smiṃ'可替换为'ni',也可不替换:如 daddhinī、daddhismiṃ;然而同为'jhita'类的 aggismiṃ(从火/在火中)则仍维持原形不替换。
Ambavādīhi-.
“由恶语者说”之意。
Ambuādīhi smino ni hoti vā; phalaṃ patati ambuni,’padumaṃ yathā paṃsuni ātape kataṃ’, vātveva-ambumha, paṃsumhi.
『水与火』二者之间不能共存;果实落于水中,就如莲花在热土上,水如风一般,流动于泥土中。
Kammādito-.
以业为本。
Kammādito smino ni hoti vā; kammanī, kamme; kamma camma vesma bhasma brahma atta ātuma ghamma muddha–-kammāditoti-kiṃ? Buddhe.
业果不在水与火中;业即行为,行为、行为的实体、灰烬、梵、自己、本体、业的束缚——业为本者为何?是于佛而言。
Nāsseno-.
非无所有者。
Kammādito nāvavanassa eno vā hoti; kammena, kammanā, cammena, cammanā–-kammāditotveva-buddhena.
业果不在水火中;以行为、以行为者、以业、以行为者——业为本者,唯佛所说。
Jhalā sassa no-.
怠惰不是它的本质。
Jhalato sassa no vā hoti; aggino, aggissa, daddhino daddhissa, bhikkhuno, bhikkhussa, sayambhuno, sayambhussa–-kathaṃ?’Yo vā sisso mahāmune’ti.
『火焰燃烧时,火势之具亦不复存;火焰、火焰的具、持火者以及持火者之持者,出家众以及出家众之持守者,自现者以及自现者之伴侣——如此等关系何以成立?』问曰:『谁是贤者的大弟子?』
Ito kvavī sassa ṭānubandheti -()
『此处谓火之身相之缚系自何而起——』
Brahmādisu pāṭhā sassa e ṭānubandho.
『诸梵天等诸天位中亦有此身相之缚系。』
Nā smāssa-.
『非云此无缚系。』
Jhalato smāssa nā hoti vā; aagginā aggismā daddhinā, daddhismā, bhikkhunā, bhikkhusmā, sayambhunā, sayambhusmā.
『火焰燃烧时,亦非无火;由火焰、火焰之火、持火者、持火者之持者、出家众、出家众之持守者、自现者及其伴随者而成。』
Lā yonaṃ vo pume-.
『此身之所依,成就何者也?』
Lato yonaṃ vo hoti vā palliṅge; bhikkhavo, bhikkhū, sayambhuvo, sayambhu–-pumeti-kiṃ?Āyūni.
问曰:你们若居于村落之中,何谓比库、比库尼、自觉者、自觉者男性?答曰:寿命。
Janatvādito no ca-.
闻知此义者,则非此义。
Jantvādito yonaṃ no hoti vo ca vā pulliṅge; jantuno, jantavo, jantuyo, gotrabhuno, gotrabhuvo, gotrabhaa, sahabhuno, sahabhuvo, sahabhu.
若居于村落之外,何谓众生、众生众多、众生者、族缔者、族主、族女、同族者、同族主、同族女?
Kuto-.
此义从何而生?
Kuppaccayantato yonaṃ no vā hoti pulliṅge; viduno, vidū, viññuno, viñña, sabbaññuno, sabbañña.
若因不善而生,何谓智者、聪慧者、智慧者、智者、无所不知者?
Lopo’musmā-.
此谓灭尽者。
Amusaddato yonaṃ lopova hoti pulliṅge; amū pumetveva-amuyo,amūni; vo’pavādā’yaṃ.
『从〔amu〕词基,〔yo〕格的词尾可以省略』者,在阳性中;如:amū(彼等,复数主格),正如 amuyo(彼等,复数主格之另式)、amūni(彼等,中性复数主格);此乃对〔vo〕格等规则之例外说明。
Na no sassa-.
(规则)属格单数词尾'ssa'之前,不施行'no'的替换。
Amusmā sassa no na hoti; amussa, noti-kiṃ? Amuyā.
从〔amu〕词基,〔sa〕格的词尾不替换为〔no〕;故有:amussa(彼的,单数属格);〔为何特别说明〕「不」字?因为〔女性形式〕amuyā(彼她的,单数属格)亦存在,须加以区分。
Yolopanisu dīgho-.
「Yolopanisu dīgho-」意指『于阴茎包皮之内,彼为长者』,指包皮本身具有延长之义。
Yonaṃ lope nisuva dīgho hoti; aṭṭhi, aṭṭhīni; yolopa nisūti-kiṃ? Rattiyo.
〔yo〕格词尾省略时,〔ni〕词基〔及类似词基〕之〔末〕元音延长为长音;如:aṭṭhi(骨,单数主格)、aṭṭhīni(诸骨,复数主格);〔为何限定〕「yo格省略、ni词基」之条件?因为〔其他情形如〕rattiyo(诸夜,复数主格)〔词尾并未省略,故末音不延长〕。
Sunaṃhisu-.
「Sunaṃhisu-」为『听觉消失处』,即无声之地,指宁静与静默之境。
Esu nāmassa dīgho hoti; aggīsu, aggīnaṃ, aggīhani.
『Esu』者,名称是长的;其义有火、诸火、火者等。
Pañcādīnaṃ cuddasannama-.
『五』等十四数之规则。
Pañcādīnaṃ vaddasannaṃ sunaṃhisva hoti; pañcasu, pañcannaṃ, pañcahi, chasu, channa, chahi; evaṃ yāva aṭṭhārasā.
『五』等十四数,于『苏南希斯瓦』位时如下变化:『于五(处)』、『五者之』、『以五』、『于六(处)』、『六者之』、『以六』;如此直至十八。
Yavādo ntussa-.
从『亚瓦』等起,『恩图』的规则。
Yavādisu ntussa a hoti; guṇavantā, guṇavantaṃ, guṇavante, guṇavantena, iccādi–-yvādoti-kiṃ? Guṇavā tiṭṭhati. Amussā-ma.
从『亚瓦』等格位起,『恩图』(词尾)变为『阿』;如:『具德者(主格复数)』、『具德者(业格单数)』、『具德者(业格复数)』、『以具德者』,等等。——为何说『从亚瓦等』?因为:『具德者站立』(此处恩图词尾保持原形,不作变化)。『阿母萨』条——以『玛』代替。
Ntassa ca ṭa vaṃse-.
又,『恩塔』(词尾)于『塔瓦姆谢』位时的规则。
Aṃsesu ntappaccayayassa ṭa hoti vā ntussa ci;’ yaṃ yaṃ hirāja bhajati sataṃ vā yadi vā asaṃ’’ kiccāni kubbassa kareyya kiccaṃ’’himavaṃca pabbataṃ’,’sujāti manto’pi ajātimassa’ yogavibhāgenāññatrāpi’cakkhumā andhitā honti’’ vaggumudātīriyā pana bhikkhū vaṇṇavā honti.’
分支处无条件缘故,或有分别;诸如截断者,凡所作业,无论善恶,皆需承受。譬如冰山,冰未生时已有结缔,因缘所成,除智慧者外,皆为无明所蔽。持戒清净的比库,品相端正。
Yosujjhissa pume-.
于『约苏』格位,男性词『乌基提萨』的规则。
Jhasaññassa issa yosu vā ṭa hoti pulliṅge;aggaso aggī–-jhaggahaṇaṃ kiṃ? Ikārantasamudāyassa ṭo mā siyātirattiyo; iggahaṇaṃ kiṃ? Daṇḍino; puveti-kiṃ; aṭṭhi.
断恶断恶,男性中之盛者;领头火者者,喧闹究竟何意?如臂膀般的众集,第三者不可越过;扰乱者何意?以刑杖者,路径之骨也。
Vevosu lussa-.
『韦』、『伍』、『路萨』——(此三者为特殊格变词缀)。
Lasaññassa ussa dvevosu ṭa hoti; bhikkhave, bhikkhavo, vevosūti-kiṃ?Cantuyo; uggahaṇaṃ kiṃ; sayambhuvo.
火灭终结者二者;比库!比库们,何为终结者?四方;扶持者为何?自生者也。
Yomhi vā kvavi-.
何时或何处。
Yomhī kvaci lasaññassa vā ṭa hoti; hetayo,’nandanti taṃ kurayo dassanena ajjeva taṃ kurayo pāpayātu’ vāti-kiṃ hetuyo.
某时某处有举止轻薄之人;其因缘在于,彼等欢喜于当下所作之事,以目睹为凭,今日所作勿为恶业,因何致此因缘?
Pumālapane vevo-.
此如同枯萎之花。
Lasaññato uto yossālapane vevo honti vā pulliṅge; bhikkhave, bhikkhavo, bhikkhū–-pumeti-kiṃ; āyūni; ālapaneti-kiṃ?Cantuyo tiṭṭhanti; lutātvevै-dhenuyo,sayambhuvo.
有轻薄者,或若枯瘦之草木,或若枝叶稀疏之树;比库们,何为『人』?何为『生命』?何为『言说』?有四者并存;宛若摇摆之牛,或自生自现。
Smāhisminnaṃ mhābhimhi-.
关于此亦有多种大名。
Nāmasmā paresaṃ smāhisminnaṃ mhābhimhi vā honti yathā kkamaṃ; buddhamhā, buddhasmā, buddhehi, buddhamhi, buddhasmiṃ–-bahulādhikārāpavādavīsaye’pi; dasasahassimhi dhātuyā.
人名于他处或于此处有多种大名,如『佛名』、『从佛名来』、『与佛有关』、『在佛中』、『于佛中』,此等名称多达数百,广为各部所述。
Suhisvasse-.
于苏希瓦萨(天名)时。
Akārantassa suhisve hoti; buddhesu, buddhehi.
不作者为安稳者;于佛者、与佛同行者而言如此。
Sabbādīnaṃ namhi ca-.
诸事万物起于此根。
Akārantānaṃ sabbādīnaṃ e hoti namhi suhisuca; sabbesaṃ sabbesu, sabbehi–-sabbādīnanti-kiṃ?Buddhānaṃ; assetveva amūsaṃ.
非作者中,诸根万事皆是起于此而为安稳者;于一切一切万物中,诸根皆是其所起也——所谓诸根者何?即诸佛所具足,其亦真实不虚。
Sabba katara katama ubhaya itara añña aññatara aññatama;
诸事万物、彼此之间、相为两利者、各有不同、互为差异。
Pubbaparāparadakkhiṇuttarādharāni vavatthāyamasaññāyaṃ-().
先后东西南北诸方皆为所在,持此认识者谓之所在。
Yatya ta eta ima amu kiṃ eka tumha amha (iccete sabbādayo )
此乃彼,此意此义,此一者汝,我,共此诸根所集之意。
Saṃsānaṃ-.
『萨姆萨纳姆』——(此为一切等代词之属格复数词缀)。
Sabbādito naṃvacanassa saṃsānaṃ honti; sabbesaṃ, sabbesānaṃ.
一切等代词之纳姆格变,自『一切』等词首起,皆得用萨姆萨纳姆词缀;例如:『萨貝萨姆』、『萨貝萨纳姆』。
Ghapā sassa ssā vā-.
『嘎巴』类词之萨词缀,或变为萨萨——(此为格变规则)。
Sabbādīnaṃ ghapato sassa ssā vā hoti; sabbassā, sabbāya, paggahaṇamuttaratthaṃ.
一切等代词中,凡属『嘎巴』类者,其萨词缀或变为萨萨;例如:『萨巴萨萨』、『萨巴雅』。附注:此处括入上文,乃为说明后续之义。
Smino ssaṃ-.
『斯敏诺』变为『萨姆』——(此为格变规则)。
Sabbādīnaṃ ghapato smino ssaṃ vā hoti; sabbassaṃ, sabbāya; amussaṃ, amuyā.
一切(sabba)等词,以及「gha」类词,其离格(smā)、属格/处格(smiṃ)词尾,可改用「ssaṃ」或「vā」(即原词尾):如「sabbassaṃ」、「sabbāya」;「amussaṃ」、「amuyā」。
Yaṃ-.
『yaṃ』〔即关系代词词根,此处用作相关格变化说明〕。
Ghapato smino yaṃ vā hoti; kaññāyaṃ, daññāya, rattiyaṃ, rattiyā, vadhuyaṃ, vadhuyā, sabbāyaṃ, sabbāya, amuyaṃ, amuyā.
「在狭窄之处」者,或为:「在皈依女」、「在识女」、「在夜」、「由夜起」、「在新妇处」、「由新妇起」、「在一切处」、「由一切起」、「在某处」、「由某处起」。
Tiṃ sabhāparisāya-.
「三众会」者。
Sabhāparisāhi smino tiṃ vā hoti; sabhatiṃ, sahāya, parisatiṃ, parisāya.
「sabhā」(会堂)及「parisā」(众)等词,其离格(smā)、属格/处格(smiṃ)词尾,可改用「tiṃ」或原词尾:如「sabhatiṃ」、「sabhāya」;「parisatiṃ」、「parisāya」。
Padādīhi si-.
「自脚开始」者。
Ehi smino si hoti vā, padasi, padasmiṃ, bilasi, bilasmiṃ.
「在此」者,或为:「是、在足上、在足中、流连、流连于足中」。
Nāssa sā-.
此类词中,「nā」的词尾不变为「sā-」(即「nā」格词尾不替换为「sā」形式)。
Padādīhi nāssa sā hoti vā; padasā, padena, bilasā, bilena.
以『pada』等词为首,其『sā』后缀或有或无;例如:『padasā』(以足)、『padena』(以足)、『bilasā』(以洞穴)、『bilena』(以洞穴)。
Kodhādīhi-.
『忿』等词〔亦同此类变化规则,此条列举该类词的格尾变化适用范围〕。
Ehi nāssa sā hoti vā; kodhasā, kodhena, atthasā, atthena.
『悉』字不存在;以『瞋』字代之,以『义』字代之。
Atena-.
由此而作。
Akārantato parassa nāvavanassa enādeso hoti; buddhena; atoti-kiṃ?Agginā.
以『阿』韵结尾之词,其后续词中『那瓦』之位置,改以『以那』替代;例如『以佛陀』;为何限定『阿』字?因为『以火』不适用此规则。
Sisso-.
弟子(相关词)——
Akārantato nāmasmā sissa o hoti; buddho; ato tveva-aggi.
从词尾看来,『学童』不属于某类名词;世尊,故此称为烈火。
Kvace vā-.
或者有时。
Akārantato nāmasmā sissa e hoti vā kvaci;’vanappa gumbe yathā phussitagge’ apavādavisaye’pi bahulaṃ vidhānā, sukhe, dukkhe–-vāti-kiṃ? Vanappagumbo; kvacīti-kiṃ? Pakkhe sabbattha mā hotu.
从词尾来看,有时『学童』这个词使用;如森林中的果实、被踩踏的脚步、禁戒区域中,也常见此用法,无论是顺利或困难之时——这是什么意思?是指森林果实;『有时』,这是什么意思?应当无处不在。
Aṃ napuṃsake-.
『Aṃ』是不定性别名词。
Akārantato nāmasmā sassa aṃ hoti napuṃsakaliṅge rūpaṃ.
从词尾来看,『Aṃ』是名词,代表不定性别相。
Yonaṃ ni-.
【呼格复数】之词尾改为『尼』——
Akārantato nāmasmā yonaṃ ni hoti napuṃsake; sabbāni, rūpāni –-niccavidhāne phalamekaccādisabbādanaṃ paṭhamāya.
因不成形,不能称为『Yonaṃ ni』者,非男性;此谓一切色法之无常本质,诸果中第一。
Jhalā vā-.
【颚音、喉音】可选择变化——
Jhalato yonaṃ ni hoti vā napuṃsake; aṭṭhini, aṭṭhī, āyūni, āyū.
因烈热故称为『Yonaṃ ni』者,或非男性;指骨、骨髓、寿命、寿命慧分。
Lopo-.
省略(相关词)——
Jhalato yonaṃ lopo hoti; aṭṭhī, āyū, aggī, bhikkhū, jhalātveva-aggayo; pageva kasmā na hoti; antaraṅgattā ākarassa.
因烈热故称之为『Lopo』;骨髓、寿命、火焰、比库,因烈热亦成火焰;唯此因此不成立;内在为原因。
Jantutvīghepehi vā-.
或因有情的抵触。
Jantuhetūhi īkārantehi ghapasaññohiva paresaṃ yonaṃ vā lopo hoti; jantu jantuyo, hetu hetuyo, daddhī daddhīyo, kaññā kaññāyo, rattī rattiyo, itthī itthiyo, deṇū deṇuyā, vैdhū vadhuyo.
缘有情或缘因的结尾,如彼时将他者的胎芽断除;‘有情有情者’、‘因因者’、‘母母者’、‘女子女子者’、‘血血者’、‘女性女性者’、‘牛牛者’,皆是‘被宰杀者’。
Yepassivaṇṇassa-.
『耶巴西瓦纳萨』——
Pasaññassa ivaṇṇassa lopo hoti vā yakāre; ratyo ratyā ratyaṃ, pokkharañño pokkharañññā pokkharaññaṃ–-vātveva-rattiyo; passāti-kiṃ?Daddhiyo; ivaṇṇassāti-kiṃ? Dhenuyo vadhuyā; kैthaṃ; anuññāto ahaṃ matyāti?’ Ye passā’ti-yogavibhāgā.
视色如同色相的消失或破坏;‘男子男子者’、‘池塘池塘者’、‘池塘池塘女者’、‘池塘池塘色者’——风吹般的‘男子男子者’;‘看的是什么?是母亲的胎芽者;色相是什么?是母牛的被宰杀者;为何如此?因未被认识我是死’。此即‘那些看者’的分类。
Gasīnaṃ-.
『嘎西那南』——
Nāmasmā gasīnaṃ lopo hoti vijjhantarābhāve; bho purisa, ayaṃ daddhī.
牛的名称因内部被伤害而消失;‘哎男人,这是母亲的胎芽。’
Asaṃkhyehi sabbāsaṃ-.
无数一切分。
Avijjamānasaṅkhyehi parāsaṃ sabbāsaṃ vibhattīnaṃ lopohoti;va vā evaevaṃ. Etasmāyeva liṅgā [ ] asaṅkhyehi syāthuppattyanumīyate.
由无明数目诸分断灭他一切分离;或则确如是。因此此种缘象以无数而认为应生。
Ekatthatāyaṃ-.
一义体者——
Ekatthībhāve sabbāsaṃ vibhattīnaṃ lopo hoti bahulaṃ; puttīyati, rājapuriso, vāsiṭṭho–- kvavi na hoti bahulaṃ vidhānā; parantapo. Bhagandaro, parassapadaṃ, attanopadaṃ, gavampati, devānampiyatisso, antevāsī, janesuto, mamattaṃ, māmako.
于一义体时,诸分离一切灭失多;如长子、国王、公达、长者——何处不多法?——烈阳者、众水者、自身相者、畜主者、天神爱者、久住者、水边者、自害者、亲属者。
Pubbasmāmādito-.
从昔嘱我——
Amādekatthā pubbaṃ yadekatthaṃ tato parāsaṃ sabbāsaṃ vibhattīnaṃ lopo hoti; adhitthī–-idha na hoti bahulaṃ vidhānā, yathāpattiyā, yayathāparisāya; pubbasmāti-kiṃ?Gāmaṃ gato.
非一义先时者,由一义先次及诸分离皆灭失;长老者——此处无多法仪,依规则,依集体而尔。昔嘱我者为何?去村。
Nātomapañcamiyā-.
非五分者。
Amādekatthā pubbaṃ yadekatthamakārantaṃ tato parāsaṃ sabbāsaṃ vibhattīnaṃ lopo na hoti astu bhavatyapañcamyā; upakumbhaṃ, apañcamiyāti-kiṃ? Upakumbhā ānaya.
此处说「非五分」者,谓非以单义作先,而后余义俱灭,然则非五分;所谓「摹出」者,为何?谓摹出聚敛故。
Vā taniyāsattaminaṃ-
或者为三分之一或其他。
Amādekatthā pubbaṃ yadekatthamakārantaṃ tato parāsaṃ tatiyāsattaminaṃ vā aṃ hoti; upakumbhena kataṃ, upakumbhaṃ kataṃ, upakumbhe nidhehi, upakumbhaṃ nidhehi.
单义作先,次则余义或为第三分之一;此由摹出所作,依摹藏、依摹藏聚。
Rājassi nāmhi-.
名为王者。
Nāmhi rājassi vā hoti; sabbadattena rājinā; vātve varaññā.
或名为王者,皆为全体之王;于风乃为优胜者。
Sunaṃhisū-.
『苏南希苏』——
Rājassa ū hoti vā sunaṃhisu; rājūsu rājesu, rājūnaṃ raññaṃ, rājūbhi rājebhi.
『拉迦』字在『苏南希苏』〔复数位格〕中,其『阿』可替换为『乌』;故有『拉究苏』、『拉迦苏』,『拉究南』、『拉纳南』,『拉究比』、『拉迦比』等形式。
Imassānitthiyaṃ ṭe-.
『伊玛萨阿尼提扬帝』——
Imasaddassānitthiyaṃ ṭe hoti vā sunaṃhisu; esu imesu, esaṃ imesaṃ, ehi imehi–-anitthiyanti-kiṃ? Imāsu, imāyaṃ, imāhi.
『伊玛』词在非女性〔词类〕中,于『苏南希苏』〔复数位格〕,可替换为『帝』;故有『艾苏』、『伊玛苏』,『艾桑』、『伊玛桑』,『艾希』、『伊玛希』等形式。——为何说『非女性』?〔因为〕女性则为『伊玛苏』、『伊玛扬』、『伊玛希』等形式,〔不适用此替换规则〕。
Nāmbhanimi-.
「我不举起」——
Imasaddassānitthiyaṃ nāmhi anैmi iccādesā honti; anena, iminā; anitthiyaṃtveva-imāya.
「伊」字,在阴性名词格位中,有「阿你弥」等代换形式;由此而得「阿内那」(以此)、「伊弥那」(以此);若非阴性,则用「伊玛雅」。
Sīmbhanapuṃsakassāyaṃ-.
雄狮之于雄性众生者。
Imasaddassānapuṃsakassa ayaṃ hoti simhi; ayaṃ puriso, ayaṃ itthī; anapuṃsakassāti-kiṃ?Imaṃ.
此言「雄性众生」者,谓此为狮;此为男人,此为女人。何谓非雄性众生?谓此。
Tyatetānaṃ tassa so-
舍弃此类众生者,其为如是。
Tyatetānamanapuṃsakānaṃ tassa so hoti simhi; syo puriso, syā itthi; evaṃ so, sā, eso, esā –-anapuṃsaka ssetvैva-tyaṃ, taṃ, etaṃ.
舍弃此等非雄性众生者,其为狮;或为男人,或为女人;如是此、彼、此女、彼女——谓「非雄性众生」亦复如是,舍弃彼、此。
Massāmussa-.
群狮之。(复数名词)
Anapuṃsakassāmussa makārassa so hoti simhi; asu puriso, asu itthi.
非雄性众生之群体中者,谓其为狮子;虽为男人,虽为女人。
Ke vā-.
「ke」或「vā」。
Amussa massa ke vā so hoti; asuko amuko, asukā amukā, asukaṃ amukaṃ, asukāni amukāni.
『Amussa massa ke vā so hoti』者,或者说,那个人究竟是谁;有不善者,有善者,有不善者之复数,有善者之复数,有不善之众复数者,有善之众复数者。
Tatassa no sabbāsu-.
「达」字,其格尾于一切变格中代以「诺」——
Tasaddassa tassa no vā hoti sabbāsuvibhattīsu; ne, te, nāyo, tāyo, naṃ, taṃ, nāni, tāni iccādi.
「达」字的格尾,在一切变格中可选择代换为「诺」;由此得「内」「德」「那约」「达约」「南」「当」「那尼」「达尼」等诸形式。
Ṭa sasmāsmiṃssāyayassaṃssāsaṃmbhāmhisavimassa ca-.
「吒」[Pali: Ṭa]:于「萨斯玛」「斯明」格尾,以及「萨雅」「雅萨明」「萨桑」「婆弥」「萨维玛萨」等格尾,亦同此例——
Sādisvimassa tatassa ca ṭo vā hoti; assैmassa, asmā, imasmā, asmiṃ imasmiṃ,assāya imissāya, assaṃ imassaṃ, assā imissā, āsaṃ imāsaṃ, amhā imamhā, amhi imamhi; assa tassa, asmā tasmā, asmiṃ tasmiṃ, assāya tassāya, assaṃ tassaṃ, assā tassā, āsaṃ tāsaṃ, amhā tamhā, amhi tamhi. Ssāyādiggahaṇa mādesantare mā hotutī.
「萨迪斯维玛萨」及「塔萨」之后,可用「托」格替换;其变格形式为:阿萨/伊玛萨、阿斯玛/伊玛斯玛、阿斯明/伊玛斯明,阿萨雅/伊弥萨雅,阿萨姆/伊玛萨姆,阿萨/伊弥萨,阿萨姆/伊玛萨姆(复数属格),阿姆哈/伊玛姆哈,阿姆希/伊玛姆希;以及阿萨/塔萨,阿斯玛/塔斯玛,阿斯明/塔斯明,阿萨雅/塔萨雅,阿萨姆/塔萨姆,阿萨/塔萨,阿萨姆/塔萨姆(复数属格),阿姆哈/塔姆哈,阿姆希/塔姆希。取「萨雅」等词尾,是为了令其他「玛」结尾变化形式不适用此规则。
Ṭā sissisismā-.
『托、斯、斯、斯、玛』等词尾之规则——
Isismā sissa ṭe vā hoti;’ yonajja vinaye kaṅkhaṃ atthadhammavidū ise’ vātveva-isi.
『Isismā sissa ṭe vā hoti』者,意为『学徒或学生存在』;此处依照出家戒律,熟知义理者对此毫无疑问,因此称之为『isi』,即如理智者。
Dutiyassa yossa-.
第二格(宾格)之「yo」词尾的规则——
Isismā parassa duyāyossa ṭe vā hoti;’ samaṇe brāhmaṇe vande sampannacaraṇe ise’ vātveva-isayo passa; dutiyassāti-kiṃ?Isayo tiṭṭhanti.
『Isismā parassa duyāyossa ṭe vā hoti』者,谓『他人之学徒及另一者是否存在』;此语中谓『比库沙门或婆罗门,具足礼敬行为,皆被视为此类学徒』。问『何为第二者?』答曰『他们仍然存在』。
Ekaccādigato-.
进入「某些」等词之规则——
Akārantehi ekaccādīhi yonaṃ ṭe hoti; ekacce tiṭṭhanti, ekacce passa–-atoti-kiṃ? Ekaccāyo; evaṃ esasa paṭhama.
『Akārantehi ekaccādīhi yonaṃ ṭe hoti』者,谓『未完成行为者中,有一部分等是存在的』;此处说『一部分者存在,一部分者消失』,问『何以如此?』答曰『仅有一部分如此』;此即为上文第一例之训诂。
Na nissa ṭā-.
不可依止。
Ekaccādīhi parassa nissa ṭā na hoti; ekaccāni.
依止他者,不是凭一两种力量;是凭某些力量。
Sabbādīhi parassa nissa ṭā na hoti; sabbāni.
依止他者,不是凭全部力量;是凭全部的诸种力量。
Yeyānameṭa-.
(此句不全,疑为)依止于诸根。
Akārantehi sabbādīhi yonameṭa hoti; sabbe tiṭṭhanti sabbe passa; atotveva-sabbāyo.
无活动者凭全部诸根依止;诸根皆住,诸根皆观察;正如全部的。
Nāññañca nāmappadhānā-.
无他也无名称之差别。
Nāmabhutehi appadhānehi ca sabbādīhi yaṃ vuttaṃ yaṃ caññaṃ sabbādikāriyantaṃ na hoti; te sabbā, te piyasabbā, te ati sabbā.
以名称及非名称的根本要素来说,无论所说何事,无论何物,一切根本造作法皆不可得;这些都是一切,一切中最为可爱,最胜一切者。
Tatiyatthayoge-.
第三格(具格)语义连用之规则——
Tatiyatthena yoge sabbādīhi yaṃ vuttaṃ yaṃ caññaṃ sabbādi kāriyantaṃ na hoti; māsenapubbānaṃ māsapubbānaṃ.
依三义集者,凡所有言说及一切根本造作之法,皆不可得;此谓为前月及本月。
Catthasamāse-.
在「ca」字复合词中之规则——
Catthasamāsavisaye sabbādīhi yaṃ vuttaṃ yaṃ caññaṃ sabbādi kāriyantaṃ na hoti; dakkhiṇuttarapubbānaṃ–-samāseti-kiṃ?Amusañca tesañca dehi.
依四集之境界,凡所有言说及一切根本造作法,皆不可得;南北前者——此所谓四集者,何也?在于此二者之所在。
Veṭa-.
「韦德」——〔以下说明韦德词〕。
Catthasamāsavisaye sabbādīhi yasseṭa vutto tassa vā hoti; pubbuttare, pubbuttarā.
关于第四四总论,如果以诸种起头语作开头,则以该语作为本段的记说;若前面有先前的记说,则以前者作为本段先说,当后者作为下文。
Pubbādīhi jahi-
以先头语为先,舍弃后续的。
Etehi pubbādīhi chahi savisaye eṭa vā hoti?Pubbe pubbā, pare parā, apare aparā,dakkhiṇe dakkhiṇā, uttare uttarā, adhare adharā–-chahīti-kiṃ?Ye.[ ]
用这些先头语的六种四总论中是否存在此语?先者为先类,后者为后来类,不可改者为不可改者,南方为南类,北方为北类,下方为下类——六者之意为何?即是六种。
Manādīhi smiṃsaṃnāsmānaṃ sisoosāsā-.
以心为根,在此自我名为头发等,服从其意。
Manādīhi samīmādīnaṃ sisoosāsā vā honti yathākkaṃ; manasi manasmiṃ, manaso manassa, mano manaṃ, manasā manena, manasā manasmā–-kathaṃ? Putto jāto avetaso, hitvā yāti sumedhaso; suddhuttaravāsasā, hemakapakpaṇavāsaseti-sakatthe ṇantā.
以心为根,诸根心所亦服从其意,如同:心在心中,意在意中,意识在心上,念起意乐兴,心随其心——如何?如同:子生后远离无知,利益聪慧者,居于纯净高处,穿着金色绸袍之义。
Mana tama tapa teja sira ura vaca oja raja yasa paya
心为暗黑,热情,光明,头部,胸部,语言,力量,血液,荣光,水分。
Saravayayāyavāsacetā jalāsayākkhayalohapaṭamanesu-().
『Saravayayāyavāsacetā』者,指所有及部分的恶念皆灭尽,如同水源尽断、铁熔入炉中而消退。
Sato sabbhe-.
『Sato sabbhe-』者,意为“在一切中具念”,即于诸法中恒常具足正念。
Santasaddassa saba bhavati bhakāre; sabbhi.
「桑德」词中,于「帕」声前,「巴」替换为「帕」;〔例如〕「萨毕」。
Bhavato vā honto gayonāse-.
「帕瓦托」或「汉托」——于「嘎」声与「约」声前省略〔相关音〕。
Bhavantasaddassa bhontādeso vā hoti gayonāse; bhonta, bhavaṃ, bhonto, bhavanto, bhotā, bhavatā, bhoto, bhavato–-bho iti-āmantaṇe nipāto’kutonu āgacchatha bho tayo janā’evaṃ bhanteti-bhaddeti-saddantarena siddhaṃ;bhaddanta iti-dassa dvibhāvena.
「帕瓦昂德」词之替换形为「汉托」等,可选用,出现于「嘎」声与「约」声前省略之情形;〔其变化形有〕:「汉达」、「帕瓦昂」、「汉托」、「帕瓦昂托」、「汉达」(具格)、「帕瓦达」(具格)、「汉托」(属格)、「帕瓦托」(属格)——「帕」作为呼格语气词,是一个不变化语词,〔如经中所见〕:「帕,汝三人从何处来?」——此亦可由「汉代」、「帕德」等别词而成立;「帕德昂达」一词,则由「达」字母重叠而成。
Sissāggito ni-.
「息」之后接「嘎」时,省略为「尼」——〔以下说明此规则〕。
Aggismā sissa ni hoti vā; agginī,aggi.
燃烧者并非来自弟子;火焰属于火。
Ntassaṃ-.
「昂德」之前接「恩达」时——〔以下说明此规则〕。
Simhi ntappaccayassa aṃ hoti vā; gacchaṃ, gacchanto.
狮子并非缘于狩猎者;去、去往之意。
Bhuto-.
「布托」——(此为格尾变化截断标记,表示接续前项规则)
Bhudhātuto ntassa aṃ hoti simhi niccaṃ punabbidhānā; bhavaṃ.
「Bhudhātu」非狮子之缘,永恒反复现起;谓存在。
Mahantarahattānaṃ ṭā vā-.
大赫摩那的栅栏或禁制。
Simhi mahantārahantānaṃ ntassa ṭā vā hoti; mahā, mahaṃ, arahā, arahaṃ.
『Simhi』者,大阿拉汉之所无有鞭挞;此词含大、广大、阿拉汉、无所染著之意。
Ntussa-.
『具有』(-nt)词干的变化规则。
Simhi ntussaṭā hoti; guṇavā.
在主格单数中,『具有』(-nt)词干变为长音形式;例如:『具有功德者』(guṇavā)。
Aṃṅaṃ napuṃsake-.
在中性词中,主格单数后缀为『aṃ』或『naṃ』的变化规则。
Ntussa aṃṅaṃ honti simhi napuṃsake; guṇavaṃ kulaṃ, guṇañca ntaṃ kulaṃ–-napuṃsaketi kiṃ? Sīlavā bhikkhu.
在主格单数中性词里,『具有』(-nt)词干采用『aṃ』或『naṃ』两种形式;例如:『具有功德的家族』——中性形式为『guṇavaṃ kulaṃ』,以及带有『-nt』的中性形式『guṇañca ntaṃ kulaṃ』。此处说明『中性』的条件是为何?因为若非中性,则作阳性形式,例如:『具戒的比库』(sīlavā bhikkhu)。
Himavato vā o-.
『喜马拉雅山』(Himavat)一词,亦可选用长音尾形式『o』作为变格结尾。
Himavato simhi ntussa o vā hoti; himavanto, himavā.
冰山上没有狮子,冰山确实寒冷。
Rājādiyuvāditvā -.
以诸王等称谓而言——。
Rājādīhi yayuvādīhi ca sissa ā hoti; rājā, yayuvā–-rāja brahma sakha atta ātuma.
以国王等诸称谓而言,皆表示父亲;国王、青年——其义为王者、梵天、友人、自身、内在。
Dhammo vāññatthe-().
法为语之所达义者——(此处略)。
Daḷhadhammā; (daḷhadhammo) asmā.
坚固法;(坚固法)是我。
Imo bhāve-().
此在本性上——(此处略)。
Aṇimā, laghimā–-yuva sā suvā maghava puma vattaha.
「无形」者,即无形相;「轻妙」者,轻细敏捷。《优婆苏摩经》中谓人具此二种德行为殊胜。
Vāmbhānaddha -.
「轮圈音」者,指车轮辐条碰撞之声。
Rājādīnaṃ yuvādīnaṃ cānaṅi hoti vāmhi; [ ] rājānaṃ, rājaṃ, yuvānaṃ, yuvaṃ.
如王及其子孙,皆有此轮圈音;又如王者、王位,青年、少年之义。
Yonamāno-.
「缘生」者,依他而生起的状态。
Rājādīhi yuvādīhi ca yonamāno vā hoti; rājāno, yuvāno–-vātveva-rājā,rāje, yuvā, yuve.
此义谓依王辈及青年辈而生,如王众、青年众,谓其风声相同,如「在王处、在王中」、「在少年处、在少年中」。
Āyo no ca sakhā-.
「吾辈无二」者,谓友情深厚互相无别。
Sakhato yonamāyono honti vā āno ca; sakhāyo, sakhino, sakhāno?Vātveva-sakhā, sakhe.
朋友之间可以互为情人或伴侣吗?朋友、伙伴、同伴,这三者有何分别?朋友就是像风那样的朋友,朋友啊。
Ṭe smino-.
是你们之间的。
Sakhato smino ṭe hoti; sakhe niccattho’yamārambho.
你就是朋友中的那个;朋友啊,这正是缘起的本意。
Nonāsesvi-.
不是这样的,不适合这么说。
Sakhassa i hoti nonāsesu; sakhino, sakhinā, sakhissa.
对于朋友来说,非朋友是不成立的;朋友、同伴、朋友当中。
Smānaṃsu vā-.
是在彼此间的朋友或者……
Sakhassa vā i hotī smānaṃsu; sakhismā, sakhasmā, sakhīnaṃ, sakhānaṃ.
『萨咖』者,意为同伴。其复数形式有『萨咖斯玛』、『萨咖斯妙』、『萨咖因』、『萨咖那』等。
Yosvaṃhisu cāraṅi-.
『瑜伐姆希素』为相关词根,表示某种行为状态。
Sakhassa vā āraṅi hoti yosvaṃhisusmānaṃsu ca; sakhāro sakhāyo, sakhāresu, sakhesu,sakhāraṃ, sakhaṃ, sakhārehi, sakhehi, sakhārā, sakhārasmā, sakhārānaṃ, sakhānaṃ.
『萨咖』一词另有多种格变:『阿然尼』为『瑜伐姆希素』及复数形式『萨咖罗』、『萨咖耀』、『萨咖雷苏』、『萨克西』、『萨咖兰』、『萨咖雷乎』、『萨克黑乎』、『萨咖拉』、『萨咖拉斯妙』、『萨咖拉那姆』、『萨咖那姆』等。
Latupitādinamase-.
『拉特匹塔』等名词引导的行为形态称谓。
Latuppaccayantānaṃ pitādīnaṃ cāraṅi bhoti sato’ññatra; kattāro, pitaro, kattāraṃ, pitaraṃ, kattārā, pitarā, kattari, pitari–-aseti-kiṃ?Kattuno, pituno.
有关『拉特匹恰扬塔』所指的父亲等亲属的行为形态:其中仅限『萨托』外,包括『卡塔罗』、『披陀罗』、『卡塔兰』、『披陀拉』、『卡塔里』、『披陀里』等变形——其意义为何?分别对应『卡图诺』、『披图诺』二格。
Namhi vā-.
『那姆希』语气助词,表示肯定或强调。
Namhi latupitādīnamāraṅi vā hoti; kattārānaṃ, kattunaṃ, pitarānaṃ, pitunnaṃ.
确实,有时会发生折断、折坏等状况;这适用于刀者、刀具、父者、父亲等。
Ā-1
.
Namhi latupitādīnamā vā hoti; kattānaṃ, kattūnaṃ, pitānaṃ, pitunnaṃ.
确实,有时会发生折坏等状况;这适用于刀者、刀具、父者、父亲等。
Salopo-.
『薩』接於複數詞尾。
Latupitādīhi sassa lopo vā hoti; kattu, kattuno, sakamandhātu, sakamandhātuno, pitu, pituno.
对折断等而言,确实会有缺失的情况;相应的是刀、刀具、刀者,以及父、父亲等。
Suhisvāraṅi-.
容易折断……
Suhisu latupitādīnamaraṅi vā hoti; kattāresu, kattusu, pitaresu, pitusu, kattārehi, kattuhi, pitarehi, pituhi.
确实存在容易折断的情况,适用于刀者、刀具、父者、父亲等,且涉及刀者、刀具、父者、父亲各方面。
Najjāyosvāma-.
『河流』語之複數詞尾,可用『āmi』或保留原形。
Yosu nadīsaddassa āmi vā hoti; najjāyo, nadiyo.
『优苏』(复数主格)位置上,『那迪』词的词尾可改为『阿米』;故得『纳佐』或『纳迪约』两种形式。
Ṭi katimhā-.
『ṭi』詞尾接於疑問詞『幾何』之後。
Katimhā yonaṃ ṭi hoti; kati tiṭṭhanti, kati passa.
疑問詞『幾何』之複數詞尾替換為『ṭi』;例如『幾人立』、『視幾人』。
Ṭa pañcādihi cuddasahi-.
『ṭa』詞尾接於『五』等十四個數詞之後。
Pañcādīhi cuddasahi saṃkhyāhi yonaṃ ṭo hoti; pañca pañca, evaṃ yāva aṭṭhārasā–-pañcādīhīki-kiṃ? Dve tayo cattāro; cuddasabhīti-kiṃ? Dvevīsatiyo.
从五开始,直至十八,共十四个数词,与此等数词结合时,阳性复数格词尾(yo)变为「ṭo」;即「五」「五」……乃至「十八」皆如此。——何以说「从五开始」?因为「二、三、四」不适用此规则。——何以说「共十四个」?因为「二十二」(亦不适用)。
Ubhagohi ṭo-.
『伍巴戈希』之后,接『托』格——(表示前述两类词后均可用此格尾,规则截断于此)
Ubhagohi yonaṃ ṭo hoti; ubho, ubho, gāvo, gāvo–-kathaṃ? Imekarattiṃ ubhayo vasāmāti- ṭomhi yakārāgamo.
『ubha』与『go』两词之后,『yo』格尾变为『ṭo』;例如:『ubho』(两者)、『ubho』(两者)、『gāvo』(诸牛)、『gāvo』(诸牛)——如何理解?如句『imekarattiṃ ubhayo vasāma』(今夜我们两者同住)中,在『ṭo』格尾之前插入『ya』音。
Āraṅismā-.
由「āraṅ」一词之后,词尾发生变化。
Āraṅādesato paresaṃ yonaṃ ṭo hoti; sakhāro, kattāro, pataro.
从「āra」等词尾,(阳性)复数主格词尾「yona」变为「ṭo」;例词:sakhāro(友人们)、kattāro(作者们)、pataro(彼等)。
Ṭoṭe vā-.
或用「ṭo」、「ṭe」两者。
Āraṅādesamhā yonaṃ ṭoṭe vā honti yathākkamaṃ; sakhāro, sakhāre, sakhāro–-ṭoggahaṇaṃ lāghavatthaṃ.
从「āra」等词尾,复数主格词尾「yona」可依次变为「ṭo」或「ṭe」;例词:sakhāro(友人们)、sakhāre(友人们)、sakhāro——此处特别标出「ṭo」,是为了表述的简洁。
Ṭā nāsmānaṃ-.
『ṭā』者,代替『nas』及『āsma』(第一人称复数属格/与格)之词尾也。
Āraṅādesamhā nāsmānaṃ ṭā hoti; kattārā, kattārā, kvaci vā hoti bahakulādhikārā; etādisā sakhārasmā
从『āra』等词基替换处,『nāsma』两格(工具格与离格)的词尾换作『ṭā』;例如『kattārā』(工具格单数)、『kattārā』(离格单数);有时因涵盖复数等更广用法,尾音亦作『ā』;像这样,从『sa』词基亦有同类变化。
Ṭi smino-.
『ṭi』者,代替『smin』(第七格单数)之词尾也。
Āraṅādesamhā smino ṭi hoti; kattari, pitari.
『ā』、『ra』、『ṅa』等词根末音之后,『smin』(第七格单数)换为『ṭi』;例如:『kattari』(在做者中)、『pitari』(在父亲中)。
Divādito-.
从「白天」等词开始。
Divādīhi nāmehi smino ṭi hoti; divi, bhuvi–-niccaṃ vakārāgamo.
『天』等名称,其后加『斯』格尾;『天界』、『地界』——此二形式常规插入『v』音。
Rassāraṅi-.
短音与『ṅ』音的变化规则。
Smimhi āro rasso hoti; kattari, nattari.
在这里,丝线意味着线,有一根或多根。
Pitādīnamanattvādīnaṃ-.
如父者等缺失性等。
Nattvādivajjitānaṃ pitādīnamāro rasso hoti sabbāsu vibhattisu; pitaro, pitaraṃ–-anattvādīnanti kiṃ? Nattāro.
因缺失等而戒除的如父者等在线中于所有分支中皆为病苦;父者即父者,缺失性之等为何?为缺失者也。
Yuvādīnaṃ suhisvānaṅi-.
青年等善织者。
Suhisu yuvādīnaṃ ānaṅi hoti; yayuvānesu, yuvānehi.
善织青年者为织线;关于青年们、青年们。
Nonānesvā-.
「诸名」格变化——
Esu yuvādīnamā hoti; yuvāno, yuvānā, yuvāne.
此处指青年的一类称谓;『青年』者,青年的单数对格、属格及具格形式分别为yuvāna、yuvānā、yuvāne。
Smāsminnaṃ nāne-.
有关此词的来源说法。
Yuvādīhiṃ smāsminnaṃ nāne honti yathākkamaṃ; yuvānā, yuvāne.
关于青年一词的来源有不同说法,依般配方式有青年复数的属格和具格形式为yuvānā、yuvāne。
Yonaṃ none vā-.
指非特定性别的某一者。
Yuvādīhi yonaṃ none vā honti yathākkamiṃ; yuvāno yuvāne–-vāti-kiṃ?Yuve passa;noggahaṇaṃ lāghavatthaṃ.
关于青年一词非特定性别称谓的说法,依般配方式有青年单数的主格和具格形式为yuvāna、yuvāne。此处『为何?』之问意在,青年应被视为相对易于掌握的对象。
Ito’ññatthe pume-.
此处谈及他义的人。
Aññapadatthe vattamānā ikārantato nāmasmā yonaṃ none vā honti yathākkamaṃ pulliṅge, tomaraṃkusa pāṇino, tomaraṃkusapāṇine, vātveva-tomaraṃkusapāṇayo; aññattheti-kiṃ?Pāṇayo.
在他义中,对于‘名字’的用法,不因作‘是’而有‘性别’或‘种类’存在,如‘公’与‘母’、‘有掌’与‘无掌’,或风中之掌;他义指的为何?即‘有掌者’。
Ne smino kvavi-.
这不是此处的用法,所以不适用。
Aññapadatthe vattamānā ikārantato nāmasmā smino ne hoti vā kvaci;’ kataññumhi ca posamhi sīlavante ariyavuttine’ vātveva-ariyavuttimhi; pumetveva-ariyayavuttiyā.
在他义中,对于‘名字’的用法,不存在‘性’之区分,无论何处;如于清净善行的圣贤中无风的圣贤;对‘人’的圣贤是有‘人’之圣贤。
Pumā-.
“男性”之义。
Pumasaddato smino yaṃ vuttaṃ taṃ vā hoti; pumānepume.
‘puma’一词,本处所言意即如此:男性属于雄性,女性属于雌性。
Nāmhi-.
「于名」格变化——
Pumassa nāmhi yaṃ vuttaṃ taṃ vā hoti; pumānā pumena.
男性的名称者,如所说即是;男性,是指男性自身。
Sumhā ca-.
「苏」字之后——
Pumassa sumhi yaṃ vuttaṃ taṃ ā ca vā hoti; pumānesu, pumesu, pumāsu.
男性的『Sumhi』,如所说即是;用于男性众、男性群体、男性族类。
Gassaṃ-.
「伽」字变为「昂」——
Pumasaddato gassa aṃ vā hoti; bho pumaṃ, bho puma, bho itthipumaṃ, bho itthipuma.
以男性称呼时用『gassa』,例如叫『哦,男子』、『哦,男子』、『哦,女中男子』、『哦,女中男子』等。
Sāssaṃse cānaṅi-.
「『萨』字之『阿纳昂基』变格」——
Sāsaddassa ānaṅi hoti aṃse ge ca; sānaṃ, sānassa, bho sāna.
『萨』字在『阿姆塞』与『格』两种场合,发生『阿纳昂基』变化;例如:『萨南』、『萨纳萨』,称呼格为『婆 萨纳』。
Vattahā sanannaṃ nonānaṃ-.
「『瓦德哈』字,『萨纳纳』取代『诺纳纳』」——
Vattahā sanannaṃ nonānaṃ honti yathākkama; vattahā no, vattahānānaṃ.
『瓦德哈』字在相应场合,依次以『萨纳纳』诸形替代『诺纳纳』诸形;例如:称呼格『瓦德哈 诺』、复数属格『瓦德哈纳南』。
Brahmassu vā-.
或者用于「梵天」等词。
Brahmassu vā hoti sanaṃsu; brahmuno, brahmassa, brahmūnaṃ brahmānaṃ.
『梵天』字在『萨纳姆苏』场合,或作『苏』形变化;例如:属格单数『梵天诺』、『梵天萨』,复数属格『梵天纳南』或『梵天阿纳南』。
Nāmhi-.
在「-nā」格(具格)中。
Brahmassu hoti nāmhi; brahmunā,
在名格中,『梵天』变格为:梵天(与格/属格);
Pumakammathāmaddhānaṃ vā sasmāsu ca-.
或因男子之业所由生起。
Pudīnamu hoti vā sasmāsu nāmhi ca; pumuno, pumassa; pumunā, pumānā, pumunā, pumānā; kammuno, kammassa; kammunā kammasmā; kammunā, kammanā; ṭhāmuno, ṭhāmassa;ṭhāmunā, ṭhāmasmā; ṭhāmunā, ṭhāmena; addhuno, addhassa; addhunā, addhasmā;addhunā, addhanā.
在属格与工具格中,可用『u』形式或其他形式。例如:『pumu』(男人)的属格为『pumuno』或『pumassa』;工具格/离格为『pumunā』或『pumānā』。『kamma』(业)的属格为『kammuno』或『kammassa』;工具格/离格为『kammunā』或『kammasmā』;工具格亦可作『kammunā』或『kammanā』。『ṭhāma』(力量)的属格为『ṭhāmuno』或『ṭhāmassa』;工具格/离格为『ṭhāmunā』或『ṭhāmasmā』;工具格亦可作『ṭhāmunā』或『ṭhāmena』。『addha』(道路/半)的属格为『addhuno』或『addhassa』;工具格/离格为『addhunā』或『addhasmā』;工具格亦可作『addhunā』或『addhanā』。
Yuvā sassano-.
【关于『yuvā』的属格变化规则】
Yuvā sassavā ino hoti, yuvino, yuvassa.
『yuvan』(青年)字在属格中得『ino』词尾,故属格形式为『yuvino』或『yuvassa』。
Nottātumā-.
不为自己所起。
Attātumehi sassa no hoti vā; attano, attassa; ātumano, ātumassa.
自己起者,无论有无;是自我,是自身;是起者,是起身。
Suhisu naka-.
忿恨之念亦不为诸恶念所起。
Attaātumānaṃ suhisu vā naka hoti; attanesu, attesu, ātumanesu, ātumesu; attanehi, attehi; ātumanehi, ātumehi–-kathaṃ?Verinesūti-naka iti yogavibhāgā.
自己起者,忿恨或非忿恨;在自身内、在自身中、在起者之中、在起身之中;依自身、依自身所有;依起者、依起身所有——如何区分?谓之敌人,或称忿恨,此即心法差别之说。
Smāssanā brahmā ca-.
梵天及其忿恨念亦不为自己所起。
Brahma attaātumehi ca smāssa nā hoti; brahmunā, attanā, ātumanā.
梵天无自我所起之忿恨及恚怒;由梵天自身,由自身,由起者自身起。
Imetānamenāṇvādese dutiyāyaṃ-.
依此含义,指第二种用法。
Imaetasaddānaṃ kathitānukathanavisaye dutiyāyamenādeso hoti; imaṃ bhikkhuṃ vinayamajjhāpayaatho enaṃ dhammamajjhāpaya, ime bhikkhū vinayamajjhāpaya atho ene dhammamajjhāpaya; evame tassa ca yojanīyaṃ.
此语词在谈及被说出和被重述的事项时,指第二种用法。若此比库传播律藏,即宣说此法;或彼比库传播律藏,或彼传播法藏,如此即与其对应。
Kissa ko sabbāsu-.
何者?即全部之中?
Sabbāsu vibhattisukissako hoti; ko, ke, kā, kāyo, kaṃ, kāni, keneccādi.
指全部词缀之中;如疑问代词“谁”、“何时”、“何处”、“何人”、“何方”、“何物”、“从何处”等。
Ki sasmiṃsuvānitthiyaṃ-.
对此处所现用法,有何不利?
Anitthiyaṃ kissa ki vā hoti sasmiṃsu; kissa, kassa, kismiṃ, kasmiṃ; anitthiyanti-kiṃ? Ko, kaṃ.
尔时,无利何在?或何物于其中?如“何者”、“谁者”、“何处”、“何方”,此谓无利者为何?何者?何物?
Imassidaṃ vā-.
关于『在此』,有两种用法。
Aṃsisu saha tehiimassidaṃ hoti vā napuṃsake; idaṃ, imaṃ; idaṃ,imaṃ.
『在此』与『这些』连用时,既可用于阳性,也可用于阴性;『idaṃ』、『imaṃ』均指示此物或此事。
Amussāduṃ-.
关于否定形式『不是此』,亦有说明。
Aṃsisu saha tehi amussa aduṃ hoti vā napuṃsake; aduṃ, amuṃ; aduṃ, amuṃ.
『不是此』与『这些』连用时,既可用于阳性,也可用于阴性;『aduṃ』、『amuṃ』亦指示非此物或非此事。
Sumbhāmbhassāsmā-
『来自根茎』语义阐释。
Ahmassa asmā hoti vā sumhi; bhattīrasmāsu sā tava; vātveva-amhesu.
此处『来自根茎』含义为:『属于这里』、『在某处』,例如你所有的人的食物,以及风亦在我们中间。
Namhi ticatuntamitthiyaṃ tissacatassā-.
确实,三个或四个是指三、四者。
Namhi ticatunnaṃ tissavatassā hontitthiyaṃ yathākkamaṃ; tissannaṃ, vatassannaṃ; itthiyanti-kiṃ? Tiṇṇaṃ, catunnaṃ.
实际上,三个和四个,依次有女性;三个,四个;女性者为何?是三、是四。
Tissocatasso yomhi savibhattīnaṃ-. Vibhattisahitānaṃ tivatunnaṃ yomhi tisso catasso hontitthiyaṃ yathākkamaṃ; tisso,catasso
在三个和四个的区别中,依照词根变化,有三个或四个是女性,具体为三个、四个。
Tīṇicattāri napuṃsake-.
三个或四个是指无性。
Yomhisavibhattīnaṃ ticatunnaṃ yathākkamaṃtīṇi cattāri honti napuṃsake; tīṇi, cattāri.
在词根变化中,三个和四个依次是三个或四个无性者,三个,四个。
Pume tayocattāro-.
男性者是二个或四个。
Yomhi savibhattīnaṃ ticatunnaṃ tayocattāro honti yathākkamaṃ pulliṅge; tayo, cattāro.
就如在所有眷属中,男女三人或二人或四人,随其适当性别组成;是三人或四人。
Caturovā catussa-.
四出之中,为四。
Catusaddassa savibhattissa yombhi caturo vā hoti pulliṅge; caturo janā saṃvidhāya; kathaṃ? Caturo nimittenāddasāsinti liṅgavipallāsā.
关于四音节的所有眷属中,若男女为四人,则四人集合;如何?四人在标记上现前者,即是字音的转变。
Mayamasmāmhassa-.
如我等众生中——
Yeyāsvamhassa savibhattissaasmākaṃmamaṃ honti vā yathākkamaṃ; asmākaṃ, amhākaṃ; mamaṃ, mama.
在你我等所有眷属中,如适当者,是我们,是我们的;是我的,是我的。
Simbhahaṃ-.
【「si」前置词规则】
Simhi amhassa savibhattissa ahaṃ hoti; ahaṃ.
「我是狮子中的狮王;我自己是狮子。」
Tumhassa tuvaṃtvamamhi ca-.
「你是属于你的,你与我也同样如此。」
Amhī simhi ca tuhmassa savibhattissa tuvaṃtvaṃ honti yathākkamaṃ; tuvaṃ, tvaṃ.
「我是狮子中的狮王,你所属的则是你,你我的关系正合如理;你即是你。」
Tayātayīnaṃ tvaṃ vā tassa-.
「这些各自为伴的关系中,你也是彼者。」
Tumhassatayātayīnaṃ takārassatva hoti vā; tvayā, tayā; tvayi, tayi.
「对于属于你的伴侣关系,存在你我之分;你由你,我由我。」
Smāmhi tvamhā-.
「在我这里,你是由你而来。」
Smāmhi tumhassa savibhattissa tvamhā hoti vā; pattā nissaṃsayaṃ [ ] tvamhā–-vātveva-tvayā.
在自身之中,与你同分者必然是你;毫无疑问,汝即是彼此相属者。
Ntantunaṃ nto yomhi paṭhame-.
诚然,于初有曰。
Paṭhame yomhi ntantunaṃ savibhattinaṃ nto iccādeso vā hoti; gacchanto, gacchantā; guṇavanto, guṇavantā.
在初日,彼此同分者或有此意,行者为行,具德者为具德。
Taṃ namhi-.
此即为是。
Namhi ntantunaṃ savibhattinaṃ taṃ vā hoti; gacchataṃ, gacchantānaṃ; guṇavataṃ, guṇavantānaṃ.
此时彼此同分者即为此,为行者或行者之众,为具德者或具德者之众。
Totātitā sasmāsmiṃnāsu-.
超越极限,存于此事之中。
Sādisuntantunaṃ savibhattinaṃ totātitā honti vā yathākkamaṃ; gacchato, gacchantassa; guṇavato, guṇavantassa; gacchatā, gacchantamhā; guṇavatā, guṇavantamhā; gacchati, gacchante;guṇavati, guṇavante; gacchatā, gacchantena; guṇavatā, guṇavantena.
随顺相应的连接词用法,对于共言性的事物既有复数又有单数用法:例如‘去’的用法,有去(复数)和去(单数);‘具足品质的’亦复数与单数分明;‘去’与‘去者’的词形皆见,以配合它的对象。整体而言,此类形态依其语法角色及数量,分别表现为去者、去者们、去、去中、去着、去时等不同形式,其旨在说明言语的多样变格与数的协同。
Ṭaṭāaṃ ge-.
此处为助词,指示特定语气或词形变化,意为‘……之处’。
Ge pare ntantunaṃ savibhattīnaṃ ṭaṭāaṃ iccādesā honti; bho gaccha, bho gacchā, bhoka gacchaṃ; bho guṇava, bho guṇavā, bho guṇavaṃ.
在变化的连接词中,复数后的宾语与单数后的宾语分别有特定的表达:例如‘嗬,去吧!嗬,去者们!’以及‘嗬,具足者!嗬,具足者们!’等形式。此类用法表达祈使或呼唤,语气柔和恭敬。
Yomhi dvinnaṃ duveñce-.
就两个词并存而言……
Yomhi dvissa savibhattissa duvedve honti paccekaṃ; duve, dve.
在两个共同行使助词的词中,分别独立应用:表现为两个‘两个’的各别用法;形式有复数‘两个’与双数‘两’。
Duvinnaṃ namhi vā-.
当两个词中存在……
Namhi dvissa savibhattissa duvinnaṃ hoti vā; duvinnaṃ, dvinnaṃ.
确实,在双数的分配中,有时是两者共有;所谓两者共有,即为双重共有。
Rājassa raññaṃ-.
国王的相关事项。
Namhi rājasaddassasavibhattissaraññaṃ hoti vā; raññaṃ, rajānaṃ
确实,在国王的言语中,有时属于分配的共同部分;所谓的言语,即属于国王。
Nāsmāsu raññā-.
不存在属于国王的。
Nāsmāsu rājassa savibhattissaraññā hoti, raññā kataṃ, raññānissaṭaṃ.
不存在属于国王的分配共同部分,所谓国王的言语,应视为国王的附属物。
Raññoraññassarājino se-.
国王之间、国王中的共同部分者,
Se rājassa savibhattissa raññoraññassarājino hontī; rañño, raññassa, rājino.
在属格单数中,带格尾的『rāja』(王)一词可变化为『rañño』、『raññassa』或『rājino』三种形式。
Smimhi raññerājini-.
于此处,「raññerājini」表示「国王之王者」,即指王中之王的称谓。
Smimhi rājassa savibhattissa raññerājini honti; raññe,rājini.
在『国王』(rājā)的处格形式中,带有格词尾的形式为:『raññe』(于国王)、『rājini』(于国王)。
Samāse vā-.
「Samāse vā」意为「在合成词中亦然」,指前述词汇义理在复合语中同样适用。
Samāsavisaye ete ādesā rājassavā honti; kāsiraññā, kāsirājena; kāsiraññā, kāsirājasmā; kāsirañño, kāsirājassa; kāsiraññe, kāsirāje.
在复合词的范围内,这些替代形式适用于『国王』(rājā);例如:『迦尸国王的』(kāsiraññā)、『由迦尸国王』(kāsirājena);『从迦尸国王』(kāsiraññā)、『从迦尸国王』(kāsirājasmā);『迦尸国王的』(kāsirañño)、『迦尸国王的』(kāsirājassa);『在迦尸国王处』(kāsiraññe)、『在迦尸国王处』(kāsirāje)。
Smimhi tumhāmhānaṃtayimayi-.
『斯密姆希』乃属『你们、我们』诸词之格位语尾变化(属格、位格等)。
Smimhi tumhaamhasaddānaṃ savibhattīnaṃ tayimayi honti yathākkamaṃ; tayi,mayayi.
在此,你们连带的称谓有三种,依其适当用法,这三种分别是:『你』、『我』、『他』。
Amhi taṃmaṃtavaṃmamaṃ-.
我们即是这三种称谓的范畴。
Amhi tumhaamhasaddānaṃ savibhattīnaṃ taṃmaṃtavaṃmamaṃ honti yathākkamaṃ; taṃ, maṃ, tavaṃ, mamaṃ.
在此,你们连带的称谓为三种按其适当用法,这三种分别是:『他』、『我』、『你』。
Nāsmāsutayāmayā-.
我们此处并非指这三种范畴。
Nāsmāsu tumhaamhasaddānaṃ savibhattīnaṃ tayāmayā honti yathākkamaṃ; tayā kataṃ, mayā kataṃ; tayā nissaṭaṃ, mayā nissaṭaṃ.
我们连带的称谓并非由你们所造作,也非由我们所造作;你所屏弃的,我亦屏弃。
Tavamamatuyhaṃmayhaṃ se-.
你的、我的、你的、我的,皆如此。
Setumhaamhasaddānaṃ savibhattīnaṃ tavamamatuyhaṃmayhaṃ honti yathākkamaṃ; tava, tuyhaṃ; mama,mayhaṃ.
『门槛』者,指说话时各人所用之代词,有我、你、我之所有、你之所有之分,意谓它们互相区别,依其用法分属不同人称。
Ṅaṃṅakaṃ namhi-.
『我称代词』者,指语言中第一人称代词,即自称之词。
Namhi tumhaamhasaddānaṃ savibhattīnaṃ ṅaṃṅākaṃ honti paccekaṃ; tumhaṃ, tumhākaṃ, amhaṃ, amhākaṃ–-yathāsaṅkhyamatra na vivacchate.
言『你称代词』时,谓语言中第二人称代词及相应所有格代词分别属于你及你之所有,言『我称代词』时,则指我及我之所有;此处不作细数,任其数量多少,总不相开别。
Dutiye yomhi vā-.
此言『第二格』者,指第二格格位,即属格或与格格位用法。
Tumhaamhasaddānaṃ savibhattīnaṃ paccekaṃ ṅaṃṅākaṃ vā honti yomhi dutiye; tumhaṃ’tumhākaṃ, tumhe; amhaṃ,amhākaṃ,amhe.
言你称代词时,第二格格位亦有其相应之形式,即你及你所有者,亦即你、你的,及我和我的诸形式。
Apādādo padatekavākye-.
『附加语』者,指单句中附加于主句的句子成分,可用以补充说明或拓展意义。
Idamadhikataṃ veditabbaṃ; pajjate’nenatthoti-padaṃ, syādyantaṃ tyādyāntañca; padasamūho vākyaṃ.
此处应当了解,关于「得此效用之词」的定义,是涵盖终结、放弃及终止等意义的词。词群构成句子。
Yonaṃhisvapañcamyā vono-.
在复数主格(yo)及复数与格/属格(naṃ)之中,以及在第五格(离格)词尾之前,『vo』可替代『no』出现。
Apañcamiyā yonaṃhisvapādādo vattamānānaṃ padasmā paresaṃ ekavākye ṭhitānaṃ tumhaamhasaddānaṃ savibhattīnaṃ vo no honti vā yathākkamaṃ; tiṭṭhatha vo, tiṭṭhatha tumhe; tiṭṭhāma no, tiṭṭhāma mayaṃ; passati vo, passati tumhe; passati no, passatiamhe; dīyate vo, dīyate tumhaṃ; dīyate no,
带有五种终结意义的「yonaṃhisva」所构成的词句,对于他人所说的单句话语中发出的你我声音,是不相合或未相应的。你们存在,你们独立同在;我们存在,我们同在;你见,你们见;我们见,我们见;给予你,你给予我;给予他——
Dīyate amhaṃ; dhanaṃ vo, dhanaṃ tumhaṃ; dhanaṃ no, dhanaṃ amhaṃ; kataṃ vo, kataṃ tumhehi; kataṃ no, kataṃ amhehi–-apañcamyāti-kiṃ?Nissaṭaṃ tumhehi, nissaṭaṃ amhehi; apādādotveva
给予我;你的财富,你们的财富;他的财富,我的财富;你们所作,你们所作的;他的所作,我的所作——『带有五终结』何义?是指你们之间的分离,是你我之间的隔阂,确为终结。
‘‘Balañca bhikkhūnamanuppadinnaṃ,
「行力比库未生」——此为句义。
Tumhehi puññaṃ pasutaṃ anappakaṃ’’;
你们所得之功德已成熟而无妨碍。
Padatotveva- tumhe tiṭṭhatha; ekavākyetveva- devadatto tiṭṭhati gāme, tumhe tiṭṭhathanagare; savibhattīnaṃtveva- arahati dhammo tumhādinaṃ; arahati dhammo amhādisānaṃ.
你们正站在脚根地基上;在村庄中只有天人达多独自站立,但你们却站立于城市中;对于分别众多者,法是属于你们;法属于我们等类似者。
Teme nāse-.
这些都不存在。
Nāmhi se ca apādādo vattamānānaṃ padasmā paresaṃ eka vākye ṭhitānaṃ tumhaambhasaddānaṃ savibhattīnaṃ teme vā honti yathākkamaṃ; kataṃ te, kataṃ tayā; kataṃme, kataṃ mayā; dīyate te, dīyate tava; dīyate me, dīyayate mama; dhanaṃ te, dhanaṃme, dhanaṃ mama.
名字方面就是关于正在发生的争执,彼此脚根基立于同一句话上的你们声音,其分别各异的这些,或者是存在的,依合宜(如法)而然;说法你有,说法你作;说法这些,说法为我;给予你,给予你的;给予我,给予我的;财富你所有,财富我所有,财富属于我。
Anvādese-.
连贯解说。
Kathitānukathanavisaye tumhaamhasaddānamādesā niccaṃ bhavanti punabbidhānā; gāmo tumhaṃ pariggaho, atho janapado vo pariggaho.
论及所说与所述之事,有关你们声音的指示永远存在不断的重复;村庄是你们的保护,或者境地为你们的保护。
Sapubbā paṭhamantā vā-.
最初或者首先的。
Vijjamānapubbasmā paṭhamantā paresaṃ tumhaamhasaddānamā desā vā honti anvādese’pi; gāme paṭo tumhākaṃ, atho nagare kambalo vo; atho nagare kambalo tumhākaṃ; sapubbāti-kiṃ? Paṭo tumhākaṃ, atho kambalo vo; paṭha mantāti-kiṃ-paṭo nagare tumhākaṃ, atho kambalo gāme vo.
「Vijjamānapubbasmā」者,意为「先前为了知识」;「paṭhamantā」为「初次称呼」;「paresaṃ tumhāhassa ddānamā desā vā honti」即「对于他人,对你们或我发出的声音与方位是否存在」。此处问:在村落中,你们的声响显现于众,还是城镇中你们的声响占据主导?或者在城镇中,你们的声响为主?何谓「sapubbāti」?即先前者。曰:在人群中你们的声音为主,或是你们方言占领城镇?问:「paṭhamantāti」为何?即初称谓:在人群中你们的声音居先,或是城镇中你们的声响为主。
Na vavāhāhevayoge-.
在涉及『va』、『vā』、『hā』、『he』等语气助词连用时,此替代规则不适用。
Cādīhi yoge tumhaamhasaddānamādesā na honti; gāmo tava ca pariggaho, mama ca pariggaho; gāmo tava vā pariggaho, mama vā pariggaho; gāmo tavaha pariggaho, mamaha pariggaho; gāmo tavāha pariggaho, mamāha parigga ho; gāmā taveva pariggaho, mameva pariggaho; evaṃ sabbattha udāhararitabbaṃ–-yogeti kiṃ? Gāmoca te pariggaho, nagarañca me pariggaho.
「Cādīhi yoge」指「此处结合」:「你们的声音与方向不可分割;村落是你的领地,我的领地;或村落归你,或村落归我;或我的村落归你,或你的村落归我;此类事例皆应一一说明」。其中「yogeti kiṃ」为「何谓结合」?答曰:「村落是你的领地,城镇是我的领地。」
Dassanatthenālocane-.
『见义』者,乃就观照而言也。
Dassanatthesu ālocanavajjitesu payujjamānesu tumha amhasaddānamādesā na honti; gāmo tumhe uddissāgato, gāmo amhe uddissāgato–-anālocaneti-kiṃ? Gāmo vo āloveti, gāmo no āloceti.
凡于见义诸词、除观照义之外所用者,『汝』、『我』二字不作代换;例如『村落为汝等之故而来』、『村落为我等之故而来』——此乃『非观照』之义。何谓如此?如『村落向汝等致意』、『村落向我等致意』之类是也。
Āmantaṇaṃ pubbamasantaṃva-.
『呼格居前,且须现存』——
Āmantaṇaṃ pubbamavijjamānaṃ viya hoti tumhaamhasaddāna mādesavisaye; devadatta tava pariggaho–-āmantaṇantikiṃ? Kambalo te pariggaho; pubbanti-kiṃ?’Mayetaṃ sabba makkhātaṃ tumhākaṃ dvijapuṅgavā’ parassa hi [ ] avijjamānantā apādādoti-paṭisedhona siyā? Ivāti-kiṃ? Savanaṃ[ ] yathā siyā.
‘预先劝告’如同先有所不知一般,若你听闻此语,意欲令你忧愁;提到天人迭瓦达德是你的所有物——‘劝告’为何?这覆盖毯是你的所有物;‘预先’为何?‘如此一切皆虚妄,唯有你为世间具仁者’别人若不知晓,则属漠视否定?此‘如此’为何?听闻之意若是如此。
Na sāmaññavacanamekatthe-.
非同一语句整体而言。
Samānādhikaraṇe parato sāmaññavacanamāmantaṇamasantaṃ viya na hoti; māṇavaka jaṭilaka tepariggaho–-parassā vijjamānatte’pi pubbarūpamupādāyādeso hoti; sāmañña vacananti-kiṃ? Devadatta māṇavaka tava pariggaho; ekatthetikiṃ? Devadatta yaññadatta tumhaṃ pariggaho.
在共同话题中,别人对‘劝告’并不和谐;年轻粗俗者若你所有物复杂——但即使对别人不知情者,也先取形态施与;‘共同话语为何?’天人迭瓦达德乃你所有物;‘同一事为何?’迭瓦达德赐予你所有物。
Bahusu vā-.
或许多者。
Bahusu vattamānamāmantaṇaṃ sāmaññavacanamekatthe avijjamānaṃ viya vā na hoti; brāhmaṇā guṇavanto tumhākaṃ pariggaho; brāhmaṇā guṇavanto vo pariggaho.
‘劝告’多重时,‘共同话语’非同一,或如未知;婆罗门贤能,是你的所有物;婆罗门贤能是你们共同所有物。
Iti moggallāne vyākaraṇe vuttiyaṃ syādikaṇḍo dutiyo.
此为摩嘎剌那的讲解释义,分第二章节。
Syādi syādinekatthaṃ-.
『格词与格词同义』——
Syādyantaṃ syādyāntena sahekatthaṃ hotīti-idamadhikataṃ veditabbaṃ; so ca bhinnatthānamekatthibhāvo samāsoti vuccate.
凡格词尾之词与另一格词尾之词同处一义者,此即所附加之要义,应当了知;而此诸义各异之词合为同义一体者,即称为复合词。
Asaṃkhyaṃ vibhattisampattisamīpasākalyābhāvayathā pacchāyugapadatthe-.
如无数分割形态、共现缘及相近,彼处如复合叠加一般。
Asaṃkhyaṃ syyādyantaṃ vibhatyādīnamatthe vattamānaṃ syādyantena sahekatthaṃ bhavati; tattha vibhatyatthe tāva-itthisu kathā pavattā adhitthi–-sampatti dvidhā attasampatti samiddhi casampannaṃ brahmaṃ sabrahmaṃ, licchavīnaṃ; samiddhi bhikkhānaṃ subhikkhaṃ. Samīpe-kumbhassa samīpamupakumbhaṃ–-sākalye-satiṇamajjho harati; sāggyadhīte–-abhāvo sambandhibhedā bahuvidho; tatra iddhābhāve-vigatā iddhi saddikānaṃ dussaddikaṃ; atthābhāve-abhāvo makkhikānaṃ nimmakkhikaṃ; atikkamābhāve-atigatāni tiṇāni nittiṇaṃ; sampatābhāve-atigataṃ lahupāpuraṇaṃ ati lahupāpuraṇaṃ; lahupāpuraṇassa nāyamupabhogakāloti attho. Yayathāttho’nekavidho; tatra yoggatāyaṃ-anurūpaṃ surūpo vahati; vicchāyaṃ -anvaddhamāsaṃ; atthānativattiyaṃ- yathāsatti; sadisatte- sadiso kikhiyā[ ] sakikhi; ānupubbiyaṃ- anujeṭṭhaṃ; pacchātthe [ -]anurathaṃ; yugapadatthe-sacakkaṃ nidhi.
无数或有终之形态表现于其分割及相邻部分,而与或有终同处;在该分割义中,女众中有争论往往起于此——功德有二种:自功德、火功德俱足,即梵及众梵;火功德亦即比库之丰富。邻近瓮有邻近小瓮,时存整体;成后所产生诸多关系、无常破碎多样;于神通缺乏时,则失去信仰者不信;于意义缺乏时,则生厌恶者厌弃;于超越缺乏时,禾草枯萎;于成就缺乏时,良善之量不足也;不足之良善无以为享用期。诸义多样,于适合境界渐现其形;于区别观察能合理融通;超出义趣则显真相;相等则等于耳语;循次而来而不先后;后法亦依顺而为出;与同时并起正合义同理。
Yathā na tulye-.
如不相等者。
Yathāsaddotulyatthe vattamāno syādyantena sahekattho na bhavati; yathā devadatto tathā yaññadatto.
如声学上相等者,现行与或有终同一处则不可得;如天人达脱与牺牲达脱等同。
Yāvāvadhāraṇe-.
关于‘持续’。
Yāvasaddo’vadhāraṇe vattamāno syādyantena sahekattho bhavati; avadhāraṇamettakatā paricchedo; yāvāmattaṃ brāhmaṇe āmantaya; yāvajīvaṃ–-avadhāraṇeti-kiṃ, yāva dinnaṃtāva bhuttaṃ nāvadhārayāmi kittakaṃ mayā bhuttanti.
‘持续’指当某事正在继续时,其终结有一定的范围或对象;‘持续’是一种普遍性质的划分;例如在对婆罗门的呼唤中,‘只要活着’所指即为‘持续’,即:‘只要你吃了给的饭,我就不会停止叫唤’——‘持续’即此义。
Payyapābahitiropurepacchāvā pañcamyā-.
关于‘先行、后行、上下之别’五种。
Pariādayo vañcamyantena sahekatthā honti vā; pari pabbataṃ vassi devo, paripabbatā; apapabbataṃ vassi devo, apa pabbatā; āpāṭaliputtaṃ vassidevo, āpāṭaliputtā; bahigāmaṃ, bahigāmā; tiropabbataṃ, tiropabbatā; purebhattaṃ, purebhattā; pacchābhattaṃ, pacchābhattā–-vetādhikāro
‘前行’和‘后行’有所分别,二者有各自意义;‘前行山’称为‘山上’,‘后行山’称为‘山下’;‘阿巴塔利浦塔’是一地名,称为‘阿巴塔利浦塔地’;‘外乡’称为‘外乡人’;‘山之顶’称为‘山顶行’;‘前面附近’称为‘前附近的’;‘后面附近’称为‘后附近的’——这称为‘支配变格’。
Samīpāyāmesvanu-.
关于‘附近和延度’。
Anusaddo sāmīpye āyāme ca vattamāno syādyantena sahekattho hotī vā; anuvanamasani gatā; anugaṅgaṃ bārāṇasī–-samīpāyāmesviti-kiṃ, rukkhamanuvijjotate vijju.
‘连接’在附近和延度中起作用,比如:‘跟随领路的;伴随的’;‘前后相应’等等,此处说‘附近和延度’之义是‘树木彼此连结’的形象。
Tiṭṭhagvādini-.
『提踏古』等词群——
Tiṭṭhaguppabhutīni, ekatthibhāvavisaye nipātīyante;’tiṭṭhantī gāvo yasmiṃ kāle’tiṭṭhagu, kālo; vahaggu, kālo; āyatigavaṃ, khaleyavaṃ, lūnayavaṃ, lūyamānayavamiccādi–-vyanto’pettha; kesākesi; daṇḍādaṇḍi–-tathā velāppabhāvanattho’pi; pāto nahānaṃ pātanahānaṃ; sāyaṃ nahānaṃ sāyanahānaṃ; pātakālaṃ, sāyakālaṃ; pātameghaṃ, sāyameghaṃ; pātamaggaṃ, sāyamaggaṃ.
『tiṭṭhagu』等词,在表示单一义的范围内,以约定形式构成复合词:如『牛所立之时』即『tiṭṭhagu』,意为「时节」;『vahaggu』,意为「时节」;又如『āyatigavaṃ』(未来的牛群)、『khaleyavaṃ』(谷场上的大麦)、『lūnayavaṃ』(已割的大麦)、『lūyamānayavaṃ』(正在割的大麦)等——此处末音节亦有脱落;又如『kesākesi』(发对发,即揪发相斗)、『daṇḍādaṇḍi』(棒对棒,即持棒相斗)——同样地,亦有表示时间先后义的用法;如『清晨沐浴』合为『pātanahānaṃ』,『傍晚沐浴』合为『sāyanahānaṃ』;又如『pātakālaṃ』(清晨时分)、『sāyakālaṃ』(傍晚时分);『pātameghaṃ』(清晨之云)、『sāyameghaṃ』(傍晚之云);『pātamaggaṃ』(清晨之路)、『sāyamaggaṃ』(傍晚之路)。
Oreparipaṭipāremajjheheṭhuddhādhonto vā chaṭṭhīyā-.
『此岸、遍布、彼岸、中间、下、上』等词,连同『阿陀』,或可替代第六格(属格)。
Orādayo saddā chaṭṭhiyantena sahekatthā vā honti; ekārantattaṃ nipātanato–-oregaṅgaṃ; uparisikharaṃ; paṭi sotaṃ; pāreyamunaṃ; majjhegaṅgaṃ; heṭṭhāpāsādaṃ; uddhagaṅgaṃ; adhogaṅgaṃ; antopāsādaṃ–-puna vāvidhānā gaṅgāoramiccā dipi hoti.
『奥拉』等词与第六格(属格)词配合,共同表达同一意义;由于规则强制末尾为长元音『a』,故无变化——此类例子有:此岸之恒河、峰顶之上、逆流、彼岸之耶穆那河、恒河中段、殿堂之下、恒河上游、恒河下游、殿堂之内——又因另有规定,『恒河此岸』等亦可出现双重形式。
Taṃ napuṃsakaṃ-.
此类(复合词)为中性。
Yadetamatakkantamekatthaṃ taṃ napuṃsakaliṅgaṃ veditabbaṃ; tathā vevodāhaṭaṃ; vā kvaci bahulādhikārā–-yathāparisaṃ, yathā parisāya; sakāya sakāya parisāyāti attho.
凡超越分析、具有单一意义者,应知其为中性;所举之例亦如是;「或」字及「诸处广说」之规定,于某些场合亦适用——如『yathāparisaṃ』,义为「随其众」,即「随各自之众」之意。
Amādi-.
以『ama』等开头(的词,另作说明)。
Amādisyādyantaṃ syādyāntena saha bahulamekatthaṃ hoti;’gāmaṃ gato’ gāmagato;’muhuttaṃ sukhaṃ’ muhuttasukhaṃ. Vuttiye vopapadasamāse-kumbhakāro; sapāko; tantavāyo; carā haro–-ntamānaktavantuhi vākyameva; dhammaṃ suṇanto; dhammaṃ suṇamāno; odanaṃ bhuttavā.’
『阿玛』等词首,与『思雅』等词尾,多数情况下合为一义;如『至村』合为「至村」;『片刻之乐』合为「片刻乐」。依文法,在限定复合词中:「瓮师」、「烹狗者」、「纺织师」、「行乞者」——凡以『-nt』、『-māna』、『-kt』、『-vantu』等词尾构成者,仍保持句式;如「正听法者」、「正在听法者」、「已食粥者」。
Raññā hato’ rājahato;’asinā chinno’ asicchinno; pitusadiso; pitusamo; sukhasahagataṃ;’dadhinā upasittaṃ bhojanaṃ’dadhibhojanaṃ;’guḷena misso odano’ guḷodano. Vutti padenevopasittādikriyāyākhyāpanato natthāyuttatthatā.
『被王所杀』合为「王杀」;『被剑所斩』合为「剑斩」;「似父」;「如父」;「伴随乐」;『以酪浇淋之食』合为「酪食」;『以糖块混合之粥』合为「糖粥」。依文法,以词素本身即可表达浇淋等动作之意,故无义不相应之失。
Kvavi vuttiyeva; urago pādapo–-kvavi vākyameva; pharasunā chinnavā; dassanena pahātabbā.’
某些情况下,依文法即可:「腹行者」、「立足者」——某些情况下,仍保持句式:「以斧所斫者」;「应以见断除者」。
Buddhassadeyyaṃ’ buddhadeyyaṃ;’yūpāya dāru’ yūpadāru;’rajanāya doṇi’ rajanadoṇi; idha na hoti-saṅghassa dātabbaṃ–-kathaṃ, etadattho etadatthanti-aññapadatthe bhavissati.’
『应施予佛者』合为「佛应施」;『柱用之木』合为「柱木」;『染用之槽』合为「染槽」;此处不成立者:「应施予僧团」——为何?此义即彼义——将属于他词之义而成立。
Savarehi bhayaṃ’ savarabhayaṃ; gāmaniggato, methunāpeto. Kvaci vuttiyeva; kammajaṃ, cittajaṃ–-idha na hoti-rukkhā patito.’
『因野兽而生恐』合为「野兽恐」;「出村」;「离欲」。某些情况下依文法即可:「业生」、「心生」——此处不成立者:「从树而堕」。
Rañño puriso’ rājapuriso–-bahulādhikārā ntamāna niddhāriyapūraṇabhāvatittatthehi na hoti; mamānukubbaṃ; mamānu kurumāno; gunnaṃ kaṇhā sampannakhīratamā; sissānaṃ pañcamo; paṭassa sukkatā–-kvaci hoteva; vattamānasāmīpyaṃ–-kathaṃ brāhmaṇassa sukkā dantāti-sāpekkhatāya na hoti–-idha panahoteva candanagandho; nadīghoso; kaññārūpaṃ; kāyasamphasso?Phalarasoti [ –-]phalānaṃtitto; phalānamāsito[ ] phalānaṃ suhito; brāhmaṇassौccaṃ gehanti; sāpekkha tāya na hoti–-raññopāṭaliputtakassadhananti–-dhana sambandhe chaṭṭhīti pāṭaliputtakैnasambandhābhāvā nahessati; rañño’gova asso ca puriso cā’ti bhīnnatthatāyaṃ [ ] vākya meva–-’rañño gavāssapurisā rājagavāssapurisāti vutti hotevekatthibhāve.’Dānesoṇḍo’ dānasoṇḍo; dhammarato; dānabhirato–-kvacivuttiyeva; kucchisayo; thalaṭṭho; paṅkajaṃ; saroruhaṃ idha na hoti bhojane mattaññutā; indriyesu guttadvāratā; āsane nisinno āsane nisīditabbaṃ.
国王之人,即王国之人,多数执有权柄者,不以唯我独尊、执着满盈之意态为本质;是须顺从我、依我的意志而行,性质黝黑且成熟稳重,学生中居第五位,身体状况良好——有时确实存在;当前同伴关系——为何对婆罗门没有身体洁净这方面之要求?此地却有檀香气、河流声、水嫩貌、身体接触?果实之味,或有不同;果实之味为成熟或鲜嫩;对婆罗门纯洁之道无特殊要求。此谓是王族之巴达利布特卡,按财富相互关系第六位,说是巴达利布特卡无关联;王者亦有人有牛之别——此话语乃断别之理——即王者是有牛亦有人之说,为一义解。捐赠之泉,喜爱法,喜好布施者——于某处亦有传说,如草丛、池塘、莲花、树枝,此处无饮食节制、感官之关闭,坐席上应坐定。
Visesanamekatthena-.
特别意义,单一义项——
Visesanaṃ syādyantaṃ visessena syādyāntena samānādhikaraṇenasahekatthaṃ hoti;’nīlañca taṃ uppalañce’ti niluppalaṃ,’chinnañca taṃ parūḷhañce’ti chinnaparūḷhaṃ; satthiva satthī,’satthī ca sāsāmā ce’ti satthisāmā; sīhova sīho,’muni ca sosīho vā’timunisīho;’sīlameva dhanaṃ’ sīladhanaṃ–-kci vākyameva, puṇṇo mantāṇiputto; citto gahapati.–-Kvaci vuttiyeva; kaṇhasappo; lohitasāli. Visesananti-kiṃ? Tacchako sappo. Ekattheneti-kiṃ? Kāḷamhā añño–-kathaṃ, patta jīviko āpannajīviko[ ] māsajātoti-aññapadatthe bhavissati.
释义是特定的,末尾特别一致;如青色的那是莲花,称之为青莲;如断的那是断草,称为断草;教师和教师,教师为众多,如果说是教师同等,则为多名教师;如狮子般狮子;或如圣者亦如狮子,谓极圣狮子;“戒乃财富”,戒即财富——这是语句,完全是如是说,云满珠子儿子,吉祥富户。亦有些地方传说如黑蛇,血饭。释义何为?即真实蛇。何谓单一?即一个毡帽——若有他者,如何?生者是携生者,再有月生者,此为异义,应如是说。
Naña-.
否定前缀。
Nañiccetaṃ syādyantaṃ syādyantena sahekatthaṃ hoti; na brāhmaṇo abrāhmaṇo–-bahulādhikārato asamatthehipi kehici hoti; apunageyyā, gāthā–-anokāsaṃ kāretvā amūlāmūlaṃ gantvā–-īsakaḷāro īsapiṅgaloti-syādi syādinekatthanti samāso; vākyameva vātippasaṅgābhāvā.
否定说法,末尾相同,归于同一;婆罗门与非婆罗门——多数有权柄者虽无能力,仍有人;重申诗歌称作——不必匆忙行动,徒劳无益,必究根本,伊萨卡拉罗、伊萨品伽罗等,此乃单一义项合成;语句本身无外道牵连。
Kupādayo niccamasyādividhimhi-.
诸起源于永恒法则等类型——
Kusaddo pādayo ca syādyantena sahekatthā honti niccaṃ syadividhivisayato’ññattha;’kucchito brāhmaṇo’ kubrāhmaṇo,’īsakaṃ uṇhaṃ’ kaduṇhaṃ; panāyako, abhiseko, pakarittvā, pakataṃ, duppuriso, dukkataṃ, supuriso, sukataṃ, abhitthutaṃ, atitthutaṃ, ākaḷāro, ābaddho. Pādayo gatādyatthe paṭhamāya()’ pagato ācariyo’ pācariyo; pantevāsī–-accādayo kantādyatthe dutiyāya;()’atikkanto maca’matimañco; atimālo. Avādayo kuṭṭhādyatthe tatiyāya;()’avakuṭṭhaṃ kokilāya vana’mavakokilaṃ; avamayayūraṃ. Pariyādayo gilānādyatthe catutthiyā; ()’parigila no’jjhenāya’ pariyajjheno–-nyādayo kannādyatthe pañcamiyā()’nikkhantokosambiyā’ nikkosambi–-asyādividhimhīti kiṃrukkhampati vijjotate.
肮脏者及末端者若相连则有共同之义,常常因依不同法而有别义。『肮脏婆罗门』与『非肮脏婆罗门』、『乞丐』与『富有者』、『统领』、『加冕者』,以及『抓取』、『显现』、『恶人』、『恶行者』、『善人』、『善行者』、『被煞者』、『非彼者』、『未及时者』、『被缚者』、『未缚者』等。末端依其去向可分为:初者如『前去者』、『教师』、『追随者』;在边际则是第二者如『破坏者』、『吻者』;超过者如鱼及厚席;极淤污者。伤害者曰疥癞等为第三类,如『无疥』,『杜鹃』,『森林』及『无杜鹃』、『无叶』等。环绕者如『病者』等为第四类,如『圃』、『围绕』、『损害』。流泻者如『小孔』等为第五类,如『排出』、『疏导』等。此等各类之属性,即如树叶之繁茂,随光明显现。
Cī kriyatthehi-.
『色』以行为性产生。
Cīppaccayanto kriyatthehi syadyantehi sahekattho hoti; malinī kariya.
因爱染质及行为性若相连则有共同之义,表示污秽现象。
Bhusanādarānādaresvalaṃsāsā-.
饰物、吝啬、贪恋、牵挂。
Bhusanādisvatthesvalamādayo saddā kriyātthehi syādyantehi sahekatthā honti; alaṃkariya; sakkacca; asakkacca–-bhusanādīsūti-kiṃ? Alaṃ bhutvā gato; sakkatvā gato; asakkatvā gato; pariyattaṃ sobhanamasobhananti attho.
饰物及其自性为吝啬、贪恋、牵挂,因声音及行为性若相连则有共同之义;此即『装饰』,有时做得到,有时做不到。关于饰物,含义为:已装饰者,已持有者,未持有者,包围者,显美与不显美之义。
Aññe ca-.
还有其他。
Aññe ca saddā kriyatthehi syādyantehi saha bahulamekatthā bhavanti; purobhuya; tirobhuya;tirokariya; urasikariya; manasikariya; majjhekariya; tuṇhibhuya.
其他的言辞若与动作共同发生时,往往出现多重意义:可以是先于行动之前,也可以是与行动同时,或者是发出声音,或用胸部发声,或用心念发声,或位于中间发声,或者是比较低沉地发出声音。
Vānekaññatthe-.
关于多重种类的意义——
Anekaṃ syādyantamaññassa padassatthe ekatthaṃ vā hoti; bahūni dhanāni yassaso’bahudhano;’lambā kaṇṇā yassa so’ lambakaṇṇo;’vajiraṃ pāṇimhi yassaso’yaṃ’ vajirapāṇi;’mattābahavo mātaṅgā ettha’ mattabahumātaṅgaṃ, vanaṃ;’ārūḷho vānaroyaṃ rukkhaṃ so’ ārūḷhavānaro;’jitāni indriyāni yenaso’ jitindriyo;’dinnaṃ bhojanaṃ yassaso’ dinnabhojano;’apagataṃ kāḷakaṃ yasmā paṭā so’ya’ mapagatakāḷako;’upagatādasa yesaṃ te’ upadasā; āsannadasā; adūradasā? Adhika dasā;’tayo dasa parimāṇamesaṃ) tidasā–-kathaṃ, dasasaddosaṃ khyāne vattate parimāṇasaddasannidhānā, yathā-pañcaparimāṇa mesaṃ’ pañcakā sakuṇāti; dve vā tayo vāparimāṇamesa’dvattayo;vāsaddatthe vā-’ve vā tayo vā’ dvattayo–-’dakkhiṇassā ca pubbassā ca disāya yadantarāḷaṃ’ dakkhiṇapubbā, dinā;’dakkhiṇā vasā pubbā cā’ti vā;’saha puttenāgato’ saputto salomako, vijjamānalomakoti attho evaṃ sapakkhako; atthikhīrā, brāhmaṇiti-atthisaddo vijjamānatthe nipāto–-kvaci gatatthatāya padantarānamappayogo, kaṇṭhaṭṭhā kāḷā assa kaṇṭhekāḷo; [ ] oṭṭhamukhamica mukhamassaoṭṭhamukho; kesasaṅghāto cūḷā assa kesacūḷo; suvaṇṇavikāro alaṅkāro assasuvaṇṇālaṅkāro;’ papatitaṃ paṇṇamassa’ papatitapaṇṇo, papaṇṇo;’avijjamānā puttā assa’ avijjamānaputto;’na santi puttā assa’ aputto–-kvaci na hotipañcabhuttavanto assa, bhātuno putto assa atthiti bahulādhikārato.
当事物众多时,对另一个词语而言,有时会合为一个意义;有时则有许多财物或财富,有名誉或无名誉。若说“小耳”是对“长耳”的对应,“金刚手”是对“金刚手”的对应;有多数大象者,则称为“大象”;森林中居住的是猴子,则称为“树上猴”;通过其控制的感官称为“感官胜”;接受食物者就是“受食者”;黑暗过去者称为“已过去黑暗”;临近光明者称为“临近光明”。光明的距离有远近之别,有多种程度。多种程度中有十种,这是如何?对于十种言语的频率而言,称为大小数量的集聚存在,如五种大小对应五种声音;有两个或三个大小对应两个。对于处所方向而言,南方与北方之间的深密区域称为南北之间。白天称为“南方”“北方”,在这些词中,还有“相伴子嗣”“有子”“生发须毛”之义。词语“梵师”,在词义中是一种知识术语。某些词在表达时缺少所应有的关系,如喉部为黑色,则称为“喉黑”,有时无,称为“无子”,指无子者。某些词汇具有多重义项,且这些义项之间往往有繁复关系。
Tattha gahetvā tena paharitvā yuddhe sarūpaṃ-.
在此,执取某物用来击打,在战争中发挥作用——
Sattamyantaṃ tatiyantañca sarūpamanekaṃ tattha gahetvā tena paharitvā yuddhe’ññapadatthe ekatthaṃ vā hoti;’kesesu ca kesesu ca gahetvā yuddhampavattaṃ’ kesākesi;’daṇḍehi ca daṇḍehi ca paharitvā yuddhampavattaṃ’ daṇḍādaṇḍi; muṭṭhāmuṭṭhi ‘‘ci vīti hāre’ti. Ci samāsanto [’]cismi. Ntyākāro–-tattha teneti-kiṃ? Kāyadva kāyadva [ ] gahetvā yuddhaṃ pavattaṃ; gahetvā paharitvāti- kiṃ? Rathe ca rathe ca ṭhatvā yuddhaṃpavattaṃ; yuddhetikiṃ? Hatthe ca hatthe ca gahetvā sakhyaṃ pacattaṃ; sarūpantikiṃ? Daṇḍehi ca musalehica paharitvā yuddhaṃ pavattaṃ.
第三者或第七者等具有相同形状者,执取后用以击打,在战争中出现另有所指。有时在头发之间或发际之间生发争斗,因此称为“头发中之头发”,执棍棒击打,也称“棍棒之间之棍棒”,两拳相击,也称“两个紧握相合”。这里“ci”连结词用法,是将事物分别携带、抓取后发动战斗。执取战车而立于战斗中;抓持武器而开展战斗。此中“战斗”意指武器击打之斗争。用棍棒、锤杵之类武器进行攻击,是指战斗的进行。
Catthe-.
第四者——
Anekaṃ syādyantaṃ catthe ekatthaṃ vā bhavati–-samuccayo’ṇvācayo itarītarayogo samāhāro ca casaddatthā, tattha samuccayāṇvācayesu nekatthibhāvo sambhavati- tesu hi samuccayo aññamaññanirapekkhānamattappadhānānaṃ katthaci kriyāvisese cīyamānatā-yathā-dhave ca khadire ca palāse ca chindāti; anvācayova yattheko padhānabhāvena vidhiyate aparo caguṇabhāvena-yathā-bhikkhaṃ cara gāvo vānayeti–-itarañcayaya tu sambhavati, tesu hi aññamaññasāpekkhānamava yavabhedānugato itarītarayogo- yathā- sāriputtamoggallānātiassāvayavappadhānattā bahuvacanameva; aññamañña sāpekkhānameva tirohitāvayavabhedo samudāyappadhāno samāhāro-yathā-chattupāhananti-assa pana samudāyappadhānattā ekavacanameva; te ca samāhārītarītarayogā bahulaṃ vidhānā niyatavisayāyeva honti, tatrāyaṃ visayavibhāgo nirutti piṭakāgato.
多种多样的事物在数量上可能是多或少,也可以是一处或多处。所谓集合、拆散、各种搭配与组合,以及聚集,都有诸多含义。其中文义中,集合与拆散等处存在统一义。在这些中,集合指的是彼此无关、专注各自不同功能的行为差别,如在帕拉瑟树、达维树等处分别砍断的动作;拆散则指某一功能作为单一基础而施行,另一则兼有双重功能,如比库迁坐时牵牛的行为。其他则为各种依赖关系存在,彼此间的拆散顺序相继而成不同组合,如沙利子、摩嘎剌那等名词的复数形式,是基于多数部分;不同的依赖则是复合结构,其发生作为集合的依据,如伞盖物的分布。而这些聚合与分离的组合多为严格限定的对象分类,其内容在文法释义中被收入各藏部。
Pāṇituriyayoggasenaṅgānaṃ; niccaverīnaṃ; saṃkhyāpari māṇasaññānaṃ; khuddajantukānaṃ; pacanavaddhālānaṃ; caraṇasādhāraṇānaṃ; ekjhāyanapāvacanānaṃ; liṅgavisesānaṃ; vividhaviruddhānaṃ; disānaṃ; nadīnañca; niccaṃ samāhārekatthaṃ bhavati.
借助手部三类组合,贪欲者,数字计量、意识形象,微小动物,食物增长者,脚部常见者,持戒忏悔者,标记特殊者,众多对立事物,方位,河流等,均为常见的聚集于一处。
Tiṇarukkhapasusakuṇadhanadhaññavyañjanajanapadānaṃvā aññe samitarītarayogova.
如草、树、家畜、禽鸟、粮食以及种种由人聚居之地等,皆为多种集合方式中的一种。
Pāṇyaṅgānaṃ–-cakkhusotaṃ; mukhanāsika; hanugīvaṃ; chavi maṃsalohitaṃ; nāmarūpaṃ; jarāmaraṇaṃ;–-turiyaṅgānaṃ–-alasatāḷambaraṃ;murajagomukhaṃ; saṃkhadeddhimaṃ; [ ] maddavikapāṇavikaṃ; gītavādataṃ?Sammatāḷaṃ–-yoggaṅgānaṃ–-phālapācanaṃ; yuganaṅgalaṃ–-senaṅgānaṃ–-asisattitomarapiṇḍaṃ;[ ] asicammaṃ; bīḷāramūsikaṃ; kākolūkaṃ; nāgasupaṇṇaṃ–-saṃkhyāparimāṇa saññānaṃ–-ekakadukaṃ, dukatikaṃ; tikacatukkaṃ, catukkapañcakaṃ; dasekādasakaṃ –- khuddajantukānaṃ–-kīṭapaṭaṅgaṃ; kutthakipillikaṃ; ḍaṃsamakasaṃ; makkhikakipillikaṃ–-pavanavaddhālānaṃ–-orarabgikasukarikaṃ; sākuntikamāgavikaṃ;sapākavaddhālaṃ;vena
身体部位包括眼、耳、口、鼻、牙齿、舌头、肉体、血液、名字与形色、老死;第四类身体包括懒惰的衣服,泥巴、海龟、像帽子一样的贝壳;软弱无力的手脚;歌唱的器官;合适的土壤;连接部位;敌对事物;四方;河流等;无数数量感知及称呼方法,如一单、两双、三四、四五、十和一十二等;小动物如昆虫、蝗虫、蒼蝇、蚊子等;风力增长器;天鹅类的小鸟;各种食物增长者等。
Rathakāraṃ; pukkusachavaḍāhakaṃ–-caraṇasādhāraṇānaṃ–-atisabhāradvājaṃ; kaṭhakālāpaṃ; sīlapaññāṇaṃ; samathavipassanaṃ; vijjācaraṇaṃ–-ekajjhāyanapāvacanānaṃ–-dīghamajjhimaṃ; ekuttarasaṃyuttakaṃ; khandhakavibhaṅgaṃ–-liṅgavisesānaṃ–-itthipumaṃ; dāsidāsaṃ; cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjapararikkhāraṃ; tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṃ; ‘‘lābhī hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārāna‘‘ntipi dissati–-vividhaviruddhānaṃ–-kusalākusalaṃ; sāvajjānavajjaṃ; hīnappaṇitaṃ; kaṇbhasukkaṃ; chekapāpakaṃ; adharuttaraṃ–-disānaṃ–-pubbāparaṃ; dakkhiṇuttaraṃ; pubbadakkhiṇaṃ; pubbuttaraṃ; apara dakkhiṇaṃ; aparuttaraṃ–-nadīnaṃ–-gaṅgāyamunaṃ, mahīsarabhu.
战车制造者,驾车者,脚部常见生物,重负载者,收获者,持戒智慧者,止观修习者,知识经营者,持一念忏悔者,长、中、短经文者,单一或复合集合之描述,戒律分章,青壮年男女,奴隶,衣钵、饭食、座具、舍宅、老人生病、医药、药物、防护器具以及树枝、稻草、竹子等均为多样复杂的集合。文中示有“衣钵、饭食、舍宅、老人疾病医疗等器具是集合内容”的说法,诸多对立不合事物,善恶、罪责、轻重不等,各方四向,河流名称——恒河、亚穆纳河、大象河等。
Tiṇavisesānaṃ–-kāsakusaṃ, kāsakusā; usīrabīraṇaṃ, usī rabīraṇā; mujababbajaṃ, muñjababbajā–-rukkhavasesānaṃ–-khadirapalāsaṃ, khadirapalāsā; dhavāssakaṇṇaṃ, dhavāssakaṇṇā; pilakkhanigrodhaṃ, pilakkhanagrodhā; assatthakapitthanaṃ, assattha kapitthanā; sākasālaṃ, sākasālā–-pasuvisesānaṃ–-gaja gavajaṃ,gajagavajā; govahisaṃ, gomahisā;eṇeyyagomahisaṃ, eṇeyyagomahisā; eṇeyyavarāhaṃ, eṇeyyavarāhā; aje
特定草类如葛藤草、胡椒草;树类如帕拉瑟树,达维树,镰叶树,混合树;动物类如大象、野牛,家牛,家牧牛,野猪等等。
Ḷakaṃ, ajeḷakā; kukkurasūkaraṃ, kukkurasūkarā; hatthigavāssa vaḷavaṃ, hatthigavāssavaḷavā–-sakuṇavisesānaṃ–-haṃsabalāvaṃ, haṃsabalāvā; kāraṇḍavavakkavākaṃ, kāraṇḍavavakkavākā; bakabalākaṃ, bakabalākā–-dhanānaṃ–-hiraññasuvaṇṇaṃ, hirañña suvaṇṇā;maṇisaṃkhamuttāvephaphariyaṃ, maṇisaṃkhamuttāveḷuriyā; jātarūparajataṃ, jātarūparajatā–-dhaññānaṃ–-sāliyavakaṃ, sāliyavakā; tilamuggamāsaṃ, tilamaggamāsā; nipphāvakulatthaṃ, nipphāvakulatthā–-byañjanānaṃ–-sākasuvaṃ, sākasuvā; gabyamāhisaṃ, gabyamāhisā; eṇeyyavārāhaṃ, eṇeyyavārāhā; migamāyūraṃ, migamāyūrā–-janapadānaṃ–kāsikosalaṃ, kāsikosalā; vajjimallaṃ, vajjimallā; cetivīsaṃ, cetivīsā; macchasurasenaṃ, macchasūrasenā; kurupañcālaṃ, kurupañcālā.
鸟类之中,有鹨鸟;狗猪类,有狗猪;象鹿之属,有象鹿;具有鸟类特征者,有天鹅群;鹭鸶类,有鹭鸶;鹳鹭类,有鹳鹭;鹭鸟属,有鹭鸟;财物类中,有金币、黄金;宝石类中,有无数宝石;铜铁类,有铜铁;谷物类中,有小米;芝麻谷类,有芝麻谷;调味品类中,有盐巴;猪类中,有家猪;水牛类,有水牛;猪野猪类,有野猪;鹿孔雀类,有鹿孔雀;民众居住区中,有迦尸国、萨拉国;拳击者,有拳击者;二十三,有二十三;鱼类军队,有鱼类军队;苦行者,在吠舍国之信众,有苦行者。
Itarītarayogo-yathā-vandimasūriyā, samaṇabrāhmaṇā, mātāpitaro, iccādi, etasmiṃ ekatthibhāvakaṇḍe yaṃ vuttaṃ pubbaṃ tadeva pubbaṃ nipatati kamātikkame payojanābhāvā kvavi vipallāso’pi hoti bahulādhikārato.’ Dantānaṃ rājā’ rājadanto. Katthaci kamampaccanādarā pubbakālassāpi paranipāto. Littavāsito, naggamusito, sittasammaṭṭho, bhaṭṭhaluñcito–-catthe yadekatthaṃ tattha keci pubbapadaṃ bahudhā niyamenti tadiha vyabhivāradassanā na vuttanti daṭṭhabbaṃ.
不同事物的结合,如同礼敬的太阳、沙门婆罗门、父母、欲望等等,在此统一章节中,前面所说的与今所说的完全相同,若超过欲望则无用,虽有颠倒错误,却多且权威。牙齿之王称牙王,某时某事,闲谈之语乃前世今世之报告。被缠绕、半裸、坐卧自然的粗俗农夫,有时于同一处地方,或有不同的前因,彼此因此互相阻碍而未被言说,须观察验证。
Samāhāre sapuṃsakaṃ-.
归纳之中包含男性。
Vatthe samāhāre yadekatthaṃ tannapuṃsakaliṅgamhavati; tathā vevodāhaṭaṃ–-katthaci na hoti sabhāparisāyāti ñāpakā; ādhi paccaparivāro; chandapārisuddhi; paṭisandhippavattiyaṃ.
就事物归纳而言,有一处显现男性之标志;亦如火焰燃烧,有时不适于法会聚集;存在附属包围;欲求清净;往返常行。
Saṃkhyādi-.
数词等(复合词类)。
Ekatthe samāhāre saṃkhyādi napuṃsakaliṅgambhavati; pañcagavaṃ; catuppathaṃ–-samāhārassekattā ekavacanameva hoti; samāhāretveva-pañcakapālo, pūvo; tiputto.
就统一事物归纳而言,数字等无男性之标志;如五牛;四路。于归纳统一中,单数形式出现;因归纳属性,五个部分为先;三为终结。
Kvacekattañca chaṭṭhiyā-.
或有一者为刹帝利。
Chaṭṭhiyekatthe kvaci napuṃsakattaṃ hotekattañca;’salabhānaṃ chāyā’ salahacchāyaṃ; evaṃ’sakuntānaṃ chāyā’ sakuntacchāyaṃ;
于刹帝利中,或有无男性者,有一者;所谓无鹰影者,是影翅影;同样,无鹊影者,是鹊翅影。
Pāsādacchāyayaṃ, pāsādacchāyayā; gharacchāyayaṃ, gharacchāyā. Amanussā sabhāya napuṃsakekattambhavati; brahmasabhaṃ; devasabhaṃ; indasabhaṃ; yakkhasabhaṃ; sarabhasabhaṃ–-manussasabhāyaṃ–-khattiyasabhā, rājasabhā iccevamādi–-kvacīti kiṃ?Rājapuriso.
所谓宫殿影者,由宫殿之影,以宅邸影者,由宅邸之影。非人众会中,有无男性者:婆罗门众会、天众会、帝释众会、夜叉众会、蛇众会、人众会、刹帝利众会、王众会等等。此谓何?即王公士族。
Syādisu rasso-.
如欲求之,便有罗索。
Napuṃsake vattamānassa rasso hoti syādisu; salabhacchāyaṃ–-syādisūti-kiṃ?Salabhacchāye.
为行无男之者,当有罗索;于鹊翅影中即为求罗索,此所谓鹊翅影中。
Ghapassāntassāppadhānassa-.
忍耐极者,守护者。
Antabhutassāppadhānassaghapassasyādisurassohoti; bahumālo, poso; nikkosambi; ativāmoru–-antassāti-kiṃ? Kaññāpiyo; appadhānassāti-kiṃ? Rājakumārī; brahmabandhū.
内护之人勤谨少犯过失等,乃至如恶狼,一切污秽杂乱,滋长作恶;至于越度淫欲,内护者为何?谓为少女;勤谨者为何?谓为王女;与梵族有亲属关系。
Gossu-.
牛的说法。
Antabhutassāppadhānassa gossa syādisu u hoti; cittagu–-appadhānassātveva - sugo;antassātvecagokulaṃ.
内护之人勤谨者如牛之类,亦有善心;心勤谨者独有善处;内护者心如牛群。
Itthiyamatvā-.
谓为女性之义。
Itthiyaṃ vattamānato akārantato nāmasmā āppaccayo hoti, dhammadinnā.
称为女性时,因行无为故,得此名,受法恩惠。
Nadādito ṇḍī-.
起首者谛听。
Nadādīhi itthiyaṃ ṇḍīppaccayo hoti; nadī, mahī, kumārī, taruṇī, vāruṇī, gotamī.
由『那达』等词,在阴性中加『ṇḍī』后缀;例如:河流、大地、少女、年轻女子、瓦鲁尼女、果德弥女。
Goto vā().
『Goto』有多种用法和解释。
Gāvī, go; ākatigaṇo’yaṃ–-ṅakāro ‘‘ntantunaṃ ṅimhi to vā‘‘ti. Visesanattho.
『Gāvī』与『go』相关,此处属重合组词——『ṅakāro』为"ŋ"音的用法,含义为“垂下的线”或“绳索”的意思。此乃特殊义项。
Yakkhādittvitī ca-.
『亚卡』等词,并且阴性——
Yakkhādito itthiyaminī hoti ṅī ca; yakkhinī, yakkhi; nāginī, nāgī; sīhinī, sīhī.
由『亚卡』等词,在阴性中加『inī』后缀,亦可加『ī』后缀;例如:女亚卡、女亚卡;女龙、女龙;母狮、母狮。
Ārāmikādīhi-.
由居园处等相关词类形成的名词。
Ārāmikādito inī hotitthiyaṃ; ārāmikinī; anantarāsikinī; rājinī.
从女林女等起头:指有居林野者(女林女)、无住不安者,以及属王室者。
Saññāyaṃ mānuso().
由想受为人(的特质)者。
Mānusinī; aññatra mānusī.
意谓是女性,唯非男性者。
Yuvaṇṇohi nī-.
年轻的女性。
Itthiyamivaṇṇuvaṇṇantehi nī hoti bahulaṃ; sadāpayata pāṇinī; daṇḍinī; khattabandhunī; paracittavidunī–-mātu ādito kasmā na hoti? Itthippaccayaṃ vināpi itthattāhi dhānato.
如女性外貌与色相者多,常持戒行于手持杖有勇武之族,能识别人心者,母亲起首为何不成为此列?无女性条件亦不凭女性本性所成。
Ktimhāññatthe-.
对于诸他者亦是如此。
Ktimhāññattheyeva itthiyaṃ nī hoti bahulaṃ; sāhaṃ ahiṃsāratinī; tassā muṭṭhassatiniyā; sā vacchagiddhinī–-aññattheti-kiṃ? Dhammarati.
在某一器物的所有方面,女性的特性多表现为:她忍辱不害生;她拥有解脱之正律;她有像小牛吠叫的声音——所谓的“其他特性”为何?是对法的喜爱。
Gharaṇyādayo-.
指的是家庭主妇等类别。
Gharaṇīppabhutayo nīppaccayantā sādhavo bhavanti; gharaṇī; pokkharaṇī; īssattaṃ nipātanā.
善人因为回归于家庭主妇的一类而成就:家庭主妇、池塘女主以及对恶意的镇压者。
Ācariyā vā yalopo ca(); ācarinī; ācariyā.
无论是老师还是他的伴侣,女性就有教导者之称,分别称为教导者的女性及老师本人。
Mātulāditvānī bhariyāyaṃ-.
她被称为从岳母家族起始的妻子。
Mātulādito bhariyāyamānī hoti; mātulānī; varuṇānī; gahapatānī; ācariyānī.
被称为从岳母家族起始的妻子,其身份属于岳母彼方、保护者、家主、教导者等女性。
Abhariyāyaṃ khattiyā vā() khattiyānī; khattiyā –-nadā dīpāṭhā bhariyāyantu khattiyī.
不用于妻子义时,『刹帝利』可作『刹帝利女』或『刹帝利尼』;『刹帝利女』——依『那达』等词之规则,若用于妻子义,则为『刹帝利妻』。
Upamāsaṃhitasahitasaññatasahasaphavāmalakkhaṇāditurutu-.
本句为复合语,含有比喻、结合、限定等意,其字面义聚合为先行特征与负载等众多属性的总称。
Ūrusaddā upamānādipubbā itthiyamū hoti; karahorū; saṃhitorū; sahitorū; saññatorū; sahorū; saphorū; vāmo rū; lakkhaṇorū–-’ū’ti-yogavibhāgā ū; brahmabandhu.
『Ūrusaddā』即女性名称,源于比喻及其先驱,女性之本质所在;包含动词根与形容词如结缔、同伴、意识等意;包含左侧形态、特征等义;『ū』之合成构成多个义项;属于梵天亲属关系。
Yuvāti -.
『Yuvāti』一词,意为年轻女子或少女。
Yuvasaddatoti hotitthiyaṃ; yuvati.
『青年』一词,在阴性中成立;例如:少女。
Ntantunaṃ ṅīmhi to vā-.
本句残缺,含有限定语『ñīṃhi』及或语尾『vā』,整体义不完全,但意在指某种限定或选择。
Ṅīmhi ntantunaṃ to vā hoti; gacchatī, gacchantī; sīlavatī, sīlavantī.
『Ṅīmhi』者,有三种用法:其一谓趋行,如『行行』;其二谓持戒,如『具戒女』;其三谓具足德行。
Bhavato bhoto-.
『具寿』者,『尊者』也。
Ṅīmhi bhavato bhotādeso hoti vā; bhotī; bhavantī.
在阴性词尾时,『具寿』可选择替换为『尊者』;〔阴性形式为〕『女尊者』;『具寿者』〔阴性〕。
Gossāvaṅi-.
『牛』字加阴性词尾变化规则。
Gosaddassa ṅīmhāvaṅi hoti; gāvī.
『牛』字在加阴性词尾时,变为〔长音形式〕;〔阴性形式为〕『母牛』。
Puthussapathavaputhavā-.
『大地』一词的多种替代形式。
Ṅīmhi puthussa pathavaputhavā honti; pathavī; puthavī.–-Ṭhe pathavī.
在加阴性词尾时,『大地』可变为〔短音〕或〔另一短音〕形式;〔阴性形式为〕『大地』;『大地』。——注疏云:『大地』〔即此义〕。
Samāsantva-
【复合词末尾变为『a』——】
Samāsanto a iti vādhikarīyanti.
『复合词末尾』者,复合词末尾之『a』,乃附加于此也。
Pāpādīhi bhumiyā-.
【『恶』等词与『地』之复合——】
Pāpādīhi parā yā bhumi tassā samāsanto a hoti; pāpa bhumiṃ; jātibhumaṃ.
『恶』等词之后所接之『地』字,其复合词末尾变为『a』;例如:『恶地』、『生地』。
Saṃkhyāhi-.
【数词之后——】
Saṃkhyāhi parā yā bhumi tassā samāsanto a hoti; dvibhumaṃ; tibhumaṃ
以数目而言,超过该地界(一境)的,加为二境;如再超过,则为三境。
Nadīgodāvarīnaṃ-.
指河流、沟渠、水渠等。
Saṃkhyāhi parāsaṃ nadīgodāvarīnaṃ samāsanto a hoti; pañcanadaṃ, sattagodāvaraṃ.
以数目而言,超过上述的河流、沟渠、水渠,加为五河;超过五河者,为七水渠。
Asaṃkhyehi cāṅgulyānaññāsaṃkhyatthesu-.
非用数目表示者,如以寸指为单位不定数等。
Asaṃkhyehi saṃkhyāhi ca parāya aṅgulyā samāsanto ahoti no ce aññapadatthe asaṃkhyattheva samāso vattite.’Niggatamaṅgulīhi’ niraṅgulaṃ; accaṅgulaṃ; dve aṅguliyo samāhaṭā’dvaṅgulaṃ–-anaññāsaṃkhyatthesūti-kiṃ? Pañcaṅgulihattho; upaṅguli–-kathaṃ, dvñaṅgulī pamāṇamassāti dvaṅgulanti-nātu samāso’ññapadatthe vihito mattādīnaṃ lope kate tatthavattate; aṅgulasaddovā pamāṇavācīsaddantaraṃ–-yathāsenāṅgulappamāṇena aṅgulānaṃ sataṃ puṇṇaṃ catuddasa vā aṅgulānīti.
以数目和非数目两者以上,指以寸指相加,不然则按他法非数目加总为准。所谓『有限寸指』者,如无寸指、实寸指;二寸合称『二寸』。何谓非数目?举例为五指之掌,外指——若论二寸标准,则称为两寸。以实用为准,非如数学中丧失其意。因此『寸指』一词既表量,也指称单位音义,譬如一寸指尺度为百寸半十四寸等。
Dīghāhovassekadesehi ca ratyā-.
长短尺度亦如一年、一月、国家等的时间与地域。
Dīghādīhi asaṃkhyehi saṃkhyāhi ca parāya rattiyā samāsanto a hoti; dīgharattaṃ; ahorattaṃ; vassārattaṃ; pubbarattaṃ; apararattaṃ; aḍḍharattaṃ;’atikkanto rattiṃ’ atiratto;’dve rattī samāhaṭā’ dvirattaṃ–-vā kvaci bahulādhikārāekarattaṃ; ekaratti–-anaññāsaṃkhyatthesutveva-dīgharatti, hemanto; uparatti–-kvaci hoteva bahulaṃ vidhānā;yathārattaṃ.
长夜等无数时数,夜与夜相续相连者;有长久之夜,昼夜相继之夜,一年之夜,昔夜,今夜,半夜;或越过夜之界限,过于夜者;两夜相接称为双夜;二夜者,有时为多多,一夜多时者多重过时;一夜、非数可计之意长夜,寒冬时节;上夜,有时存在诸多种类,如常夜。
Gotvacatthe cālope-.
「果法」亦但短小。
Gosaddā alopavisayā samāsanto ahoti na ve vatthe samāso aññapadatthe asaṃkhyyatthe ca; rājagavo; paramagavora pañcagavadhano; dasagavaṃ–-alopeti-kiṃ?Pañcahi gohi kīto pañcagu; acattheti-kiṃ? Ajassagāvo –-anaññāsaṃkhyatthesutveva-cittagu;upagu.
牛声少数区域相继,而非节时相续,非数可计;如王牛、极牛与五牛群,十牛也称少牛何意?五牛聚五群谓五群牛;十牛群群也为何?无杂牛为非数可计,牛聚牛群。
Rattindivadāragavacaturassā-.
如夜牛之四分之一。
Ete saddā a antā nipaccante;’ratto ca divā ca’ rattindivaṃ;’ ratti ca divā ca’rattindivaṃ;’dārā ca gāvo ca’ dāragavaṃ;’ vatasso assiyo assa’ caturasso.
此等声末端连结;“夜也昼也”、夜昼并存,“昼也夜也”、夜昼共存;“乳牛与牛”、乳牛牛群,“诸常、马与驴”、四类。
Āyāme’nugavaṃ-.
此处谓追随牛群。
Anugavanti nipaccate āyāme gamyamāne; anugavaṃ, sakaṭaṃ–-āyāmeti-kiṃ? Gunnaṃ pacchā anugu.
『随牛』乃就纵向延伸之义而约定俗成;例如:『随牛』(纵向延伸之牛列)、『车』——【为何限定『延伸』?】盖『牛群之后随行』一语,并非延伸之义,故不适用此规则也。
Akkhismāññatthe-.
「于眼等义」——
Akkhismā samāsanto a hoti aññatthe ce samāso; visālakkho.
「Akkhismā」若联合时则谓一事,若分开则谓广大之幅度。
Dārumbhyaṅgulyā-.
以木材的指节(量度)。
Aṅgulantā aññapadatthe dārumhi samāsanto a hoti; dvaṅgulaṃ, dāru; pañcaṅgulaṃ–-aṅgulisadisāvayavaṃ dhaññādīnaṃ vīkkhepakaṃ dārūti vuccate–-pamāṇe tu pubbe viya siddhaṃ; sakharājasaddāakārantāva, sisso’pi na dissati–-gāṇḍīvadhatvāti pakatantarenasiddhaṃ.
「Aṅgulantā」于他义下若与木相合,谓双指之木;双指、木;五指类者——指节之合成部分也,稻米等物散布所用称为「dāru」木,尺寸上以往时成定;虽似甘蔗形,然无丝状,仅实用之标也,谓有弓形坚实者已于讨论中证成。
Dvi vītihāre-.
「两次越过」——
Kriyāvyatihāre gamyamāne aññapadatthe vattamānato ci hoti; kesākesi; daṇḍādaṇḍi–-cakāro’cismi’nti. visesanattho; sugandhi duggandhīti-payogo nadissate.
行为的中断,在往来之间,在另一词义所用时,的确存在;“kesākesi(头发与头皮)”、“daṇḍādaṇḍi(杖棒与鞭子)”等,这是一种区别意义的用法;如『香』与『臭』的分别,是通过这种用法表现出来的。
Latvitthiyūhi ko-.
与『蔓枝细茎』有关的用例见何处?
Latuppaccayantehi itthiyamīkārūkārantehi cabahulaṃ kappaccayo hoti aññapadatthe; bahukattuko; bahukumāriko; bahubrahmabandhuko, bahulaṃtveva-subbhu.
在枝条与茎干的依赖关系中,女性的山羊类哺乳动物多因这产生许多依赖于他者的词义,如『多叶的』、『多未成年的』、『多阴界所属』,因其多数而显得柔软。
Vāññato-.
关于『言语清楚』一词。
Aññehi aññapadatthe ko vā bahulaṃ hoti; bahu mālako; bahumālo.
对于其他词义来说,谁是表示“多”的?如『多花环』,『多数的环』。
Uttarapade-.
在词尾或末位的用法。
Etamadhikataṃ veditabbaṃ.
当知此义以上。
Imassidaṃ-.
此为指示此处之意。
Uttarapade parato imassa idaṃ hoti; idamaṭṭhitā; idappaccayā; niggahītalopo passa ca dvibhāvo.
在后部,事情便显现为此;此为基础;此为条件所生;且观察到此有断绝之义,故有二种情况。
Puṃ pumassa vā-.
或以『男性』为说。
Pumassa puṃhotuttarapade vibhāsā; pulliṅgaṃ; puṃliṅgaṃ.
『男性』于男性之后得以明示;谓阳性;男性性。
Ṭa nnantunaṃ-.
『终止』之义。
Esaṃ ṭa hotuttarapadekvaci vā; bhavampatiṭṭhā mayaṃ; bhāgavamamūlakā no dhammā–-bahulādhikārā tarādisu ca; pageva mahattarī; rattaññumahattaṃ.
此为“三更”之上、独言,为“有身立”,吾等是世尊所依,法非多量权属诸界,唯于三更最大,亦为日月最广大。
A-5
.
Esaṃ a hotuttarapade; guṇavantapatiṭṭho’smi.
此为“阿”之上位,具德之有身立我。
[Hhva page ]
[此处为页码标记]
Manādyāpādīnamo maye ca-.
谓我名称从心开始者。
Manādīnamāpādīnañca o hotuttarapade maye ca; mano seṭṭhā; manomayā; rajojallaṃ; rajomayaṃ; āpogataṃ; āpomayaṃ; anuyanti disodisaṃ.
从心为初以至足,从心为先从我,以心为最,上承心制,血液流通,血液所载,水亦由血生,遵循天际广大恒行。
Parassasaṃkhyāsu-.
于诸他处数中。
Saṃkhyāsuttarapadesu parassa o hoti; parosataṃ, parosahassaṃ–-saṃkhyāsūti-kiṃ?Paradattupajīvino.
关于数目的词尾部分,属于第三人称;带有第三人称之意的词尾有 parosataṃ、parosahassaṃ,这些属于数目词尾。所谓数目者,是指受他人供养而生存者。
Jane uttarapade phuthassa u hoti; ariyehi puthagevāyaṃ janoti puthujjano.
若在人之后面有“pudha”之词尾者,即作用为第三人称;对于圣者们,称此人为“pudage”(佛教译作“普通人”);而一般世俗凡夫则称为“puthu-jjano”(普通大众)。
So chassāhāyatane vā-.
该词尾属于所有格用法,意即“他的”。
Ahe āyatane vuttarapade chassa so vā hoti; sāhaṃ, chāhaṃ; saḷāyatanaṃ, chaḷāyatanaṃ.
在表示『处所』意义、且后词已经说明的情况下,『cha』的『ch』音可以变为『s』,或保持原形;例如:『sāhaṃ』(六日)与『chāhaṃ』(六日);『saḷāyatanaṃ』(六处)与『chaḷāyatanaṃ』(六处)。
Ltupitādīnamāraṅaraṅi-.
关于“latuppi”等词,指示诸如父母等亲属之间的恩情、关系,与诸多依存条件关联。
Latuppaccayantānaṃ pitādīnañca yathākkamamāraṅaraṅi vā hontuttarapade; satthāradassanaṃ; kattāraniddeso; mārata pitaro–-vātveva-satthudassanaṃ; mātāpitaro.
以『拉』(lat-)为后缀的词以及『父』等词,在复合词后分时,依次可以是『阿拉』(araṃ)或『阿兰基』(araṅi)之一;『见导师』;『施作者之说明』;『魔罗、父亲们』——仅说『瓦德』(vāt-)——『见导师』;『母亲与父亲』(mātāpitaro)。
Vijjāyonisambāndhanamā tatra catthe-.
「智慧缘起」者,在此语境中为缘起的缘头。
Latupitādīnaṃ vijjāsambandhīnaṃ yonisambandhīnañca tesveva latupitādisu vijjāyonisambandhisuttarapadesu catthavisaye ā hoti; hotāpotāro; mātāpitaro–-latupitādīnantvevaputtabhātaro; tatreti-kiṃ? Pitupitāmahā; cattheti-kiṃ; mātu bhātā; vijjāyonisambandhānanti-kiṃ?Dātubhātaro.
此中「藤蔓及其类」等与智慧相关的缘起,称为「智慧缘起」。在上述「藤蔓及其类」中,迷惑对应「智慧缘起」中的「根本缘」;又「父母」为「藤蔓及其类」中的亲属,具体为「父」「母」「兄弟」——此中「父」即「祖父母」,「藤蔓及其类」指其亲属类别。
Putte-.
【子等词条】
Putte uttarapade vatthavisaye latupitādīnaṃvijjāyoni sambandhānamā hoti; pitāputtā; mātāputtā.
在「子」的语境中,根本缘于「子」于父母的亲属关系,谓「父与子」、「母与子」。
Cismiṃ-.
「此中」者。
Cippaccayante uttarapade ā hoti; kesākesi; muṭṭhāmuṭṭhi.
在条件具足时,位于上位的为「梳理者对梳理者」、「拳头对拳头」之类的相对关系。
Itthiyamhāsitapumitthi pumevekatthe-.
此语乃指女性与男性相对而言,专指为一种性别分别。
Itthiyaṃ vattamāne ekatthe samānādhikaraṇe uttarapade pare bhāsitapumā itthi pumeva hoti; kurabhariyo; dīgha
论及女性时说,当男女在同一场所,同一相应根基上,位居前后时,被称为女性,男性则应名为男子;此语出于《长部》。
Jaṅgho; yuvajāyo–-itthiyanti-kiṃ?’Kalyāṇī padhānamesaṃ’ kalyyāṇippadhānā; bhāsitapumeti- kiṃ? Kaññābhariyo; itthiti-kiṃ? Gāmaṇikulaṃ diṭṭhi assa’ gāmaṇidiṭṭhi; ekattheti-kiṃ?’Kalyāṇiyā mātā’ kalyāṇīmātā.
若言『女性』『小腿』『青春』等——何谓『女性』?此乃『美好』之初名,称为美好之根本;所谓称呼男性,为何?乃指未婚男子;何谓『女性』?谓居于村落婆罗门家族之见,号称村落之观;何谓『同一』?谓称『美好之母』,即美好之母亲。
Kvacippaccaye-.
有时依据特定条件。
Bhāsitapumitthi paccaye kvaci pumeva hoti; vyattatarā, vyyattatamā.
谈及女性观念之条件,有时实为男性、稍微异,亦或最异。
Sabbādayo vuttimatte-.
依各个不同起始所说。
Itthivācakā sabbādayo vuttimatte pumeva honti; tassā mukhaṃ’ tammukhaṃ; tassaṃ tatra; tāya tato; tassaṃvelāyaṃ tadā.
女性的称谓在所有起头语中,如同仅指男性;以此理,则为其面容,即其面貌,为此处、彼处、那时这刻。
Chāyāya jayaṃ patimhi-.
【妻之后,『胜』字前置于『夫』。】
Patimhi pare jāyāya jayaṃ hoti; jayampatī–-jānipatītipakatantarena siddhaṃ; tathā dampatī jampatīti.
当『妻』(jāyā)之后跟着表示『丈夫』(pati)的词时,『jāyā』变为『jaya』;『jayampatī』(夫妻)——此乃依通例『jānipatī』之形式而成立;同理,『dampatī』、『jampatī』(皆为夫妻之义)亦如此。
Saññāyamudodakassa-.
【于『水』之专称中,前置词『ud』之替换。】
Saññāyamudakassuttarapade udādeso hoti; udadhī; udapānaṃ.
在专名中,当『水』(udaka)为复合词后分时,以『uda』代替原词首;『udadhī』(海洋,即『水之容器』);『udapānaṃ』(井,即『水之饮处』)。
Kumbhādisuvā-.
「罐等」后续词规则。
Kumbhādasuttarapadesu udakassa udādeso vā hoti; udakumbho, udakakumbho; udapatto, udakapatto; udabindu, ukabindu–-ākatigaṇo’yaṃ.
在「罐」等后续词中,「水」(udaka)可替换为「uda」;如:水罐(udakumbho)、水罐(udakakumbho);水钵(udapatto)、水钵(udakapatto);水滴(udabindu)、水滴(ukabindu)——此为不规则类别。
Sotādisūlopo-.
如「sota」一类词的构成成分及其意义。
Sotādisuttarapadesuudakassa ussalopo hoti; dakasotaṃ; dakarakkhaso.
在「流」等后续词中,「水」(udaka)省略「us」音节;如:水流(dakasotaṃ);水罗刹(dakarakkhaso)。
Ṭa nañssa-.
无该字母(ṭa)开头的词汇。
Uttarapadenañsaddassa ṭa hoti; abrāhmaṇo –-ñakāro kiṃ, kevalassamā hotu; pāmanaputto.
非婆罗门阶级的族姓词尾常用字为「ṭa」,该字在遣词用法上限制为此,其含义涉及阶级划分。
Ana sare-.
此处文字不完整,无法确切释义。
Sarādo uttarapade nañsaddassaana hoti; anakkhātaṃ.
尻部于上侧无声音,谓之不显著。
§2
2 Ñakāroti-sabbattha.
2 此为『牙』一词,意义广泛。
Nakhādayo-.
爪类等者。
Nakhādayo saddā akataṭādesā nipaccante;’nāssa khamatthiti’ nakho; akhamaññaṃ–-saññāsaddesu ca nipphattimattaṃ yathākathaci kattabbaṃ.’
爪类之音,因无固定音调而消散;『无声音为目的』谓之爪;意为无法听声——在意识所生之想念声内,依其消散程度,应当如此说明。
Nāssa kulamatthi’ti nakulo; akulamaññaṃ; nakha nakula napuṃsaka nakkhatta nāka evamādi.
谓无族类之利称为「无族之爪」;与之相对者则为「有族之爪」;爪亦如叉之形,非男性,星辰等皆如是。
Nago vāppāṇini-.
谓裸手或赤手。
Nagैccappāṇini vā nipaccate; nagā, rukkhā; nagā, pabbatā; agā, rukkhā; agā pabbatā–-appāṇinīti -kiṃ? Ago vasalo sītena.
『山』字,在无生命词之后,任择形式出现:nagā意为『树木』;nagā意为『山岳』;agā意为『树木』;agā意为『山岳』——为何须限定『无生命词』?因为『Ago vasalo sītena』(此卑贱者因寒冷而行)中,ago指有生命之物,故不适用此规则。
Sahassa so’ññatthe-.
『与』(saha)字,在表示其他意义时,末音变为so。
Aññapadatthavuttimhi samāse uttarapade pare sahassa so vā hoti; saputto, sahaputto; aññattheti-kiṃ? Sahakatvā sahayujjhitvā.
在复合词中,当后分表达附带义之意涵时,『与』(saha)字的末音可任择变为so:如『连同儿子』可写作saputto或sahaputto。为何须限定『其他意义』?因为『共同地做』(sahakatvā)、『共同战斗』(sahayujjhitvā)等,saha保留其本义,故不发生此音变。
Saññāyaṃ-.
于此处,此语涉及「saññā」之意。
Sahassuttarapade so heti saññāyaṃ; sāssatthaṃ; sapalāsaṃ.
在以『千』(sahassa)为上增成分的词中,『so』变为『he』,用于称谓;其义为『具有』;附有枝叶。
Apaccakkhe-.
非现见——
Apaccakkhe gamyamāne sahassa so hotuttarapade; sāggi, kapoto; sapisāvā, vātamaṇḍalikā.
在千人行进时,他在前方;像飞翔的鸽子,像微风中的羽毛。
Akāle sakatthe-.
不合时宜地行事。
Sakatthappadhānassa sahasaddassa akāle uttarapade so hoti; sampannaṃ brahmaṃ sabrahmaṃ; sacakkaṃ nidhehi, sadhuraṃ–-akāleti-kiṃ? Sahapubbanahaṃ, sahāparanhaṃ.
在千人的合适位置上,他不合时宜地处于前方;具足梵行,彻悟梵世;在宝藏中具有真智慧,如甘露——何谓不合时宜?同时拥有前世与来生。
Ganthāntādhikye-.
在结尾处的优越。
Ganthānte ādhikya cैa vattamānassa sahassa so hotuttarapade; sakalaṃ jotimadhīte; samuhuttaṃ–-kālattho ārambho; ādhikye-sadoṇā khārī; samāsako kahāpaṇo; niccattho’yamāramho.
在结尾处优越而对当前的千人,他在前方;处于全光中心;被汇聚——时间是开始;优越的是声音如盐碱;集合体是铜钱;此为固定的起点。
Samānassa pakkhādisu vā-.
在同类翼膀之中或
Pakkhādisuttarapadesu samānassaso hoti vā; sapakkho, samānapakkho; sajoti, samānajoti–-pakkhādisūti-kiṃ? Samānasīlo; pakkha joti janapada ratti pattinī pattī nābhī bandhu brahmacārī nāma gotta rūpa ṭhānavaṇṇa vayo vacana dhamma jātiya ghacca.
关于带翼字首的说法,是否含有『相同』之意;例如:sapakkho(伴翼),samānapakkho(同翼);sajoti(共光),samānajoti(同光)——何谓翼字首?即『同样的德行』;翼是指翅膀、出生地、夜晚、妻子、子女、亲族、出家人、族姓、形体、居所、颜色、年龄、言语、法、族属、类别、衣服等。
Udare iye-.
腹部这里——
Udare iyapare parato samānassa so vā hoti; sodariyo; samānodariyo–-iyeti-kiṃ? Samānodarataṃ.
从腹部另一侧朝旁边也是『相同』的意思;如同姐妹,或同母亲的弟妹——何谓iyetti?是指『相同的腹部』。
Rīrikkhakesu-.
在树枝处——
Etesusamānassa so hoti; sarī; sarikkho; sariso.
这些都是同样的意思;身体、躯干、肢体。
Sabbādinamā-.
所有起始的名称——
Rīrikkhakesusabbādīnamā hoti; yādī, yādikkho, yādiso.
在 rīrikkhaka 等一切词中用 ā;例如:yādī、yādikkho、yādiso。
Ntakimimānaṃ ṭākīṭī-.
「Nta、kimi、māna」等词后接「ṭa、kī、ṭī」等后缀。
Rīrikkhakesu ntasaddakiṃsaddैmasaddānaṃ ṭākīṭī honti yathākkamaṃ; bhavādī, bhavādikkho, bhavādiso; kīdī, kīdikkho, kīdiso; īdī, īdikkho, īdiso.
在『rīrikkhaka』(相似词)诸词中,『nt』音词、『kiṃ』音词、『ima』音词,依次以『ṭā』、『kī』、『ṭī』替换;例如:『bhavādī』、『bhavādikkho』、『bhavādiso』;『kīdī』、『kīdikkho』、『kīdiso』;『īdī』、『īdikkho』、『īdiso』。
Tumhāmbhānaṃ tāmekasmiṃ-.
有关你们二人的词是单数形式——
Rīrikkhakesu tumhāmhānaṃ tāmā hontekasmiṃ yathākkamaṃ; tādī, tādikkho, tādiso;mādī, mādikkho, mādiso; –-ekasminti-kiṃ? Tumhādī, amhādī, tumhādikkho, amhādikkho, tumhādiso, amhādiso.
在『rīrikkhaka』(相似词)诸词中,『tumha』(汝)与『amha』(我)在单数情形下,依次以『tā』和『mā』替换;例如:『tādī』、『tādikkho』、『tādiso』;『mādī』、『mādikkho』、『mādiso』。——为何限定「单数」?因为复数形式仍保留原词,如:『tumhādī』、『amhādī』、『tumhādikkho』、『amhādikkho』、『tumhādiso』、『amhādiso』。
Taṃmamaññatra-.
除此之外,只有这些词。
Rīrikkhakantato’ññasmiṃ uttarapade tumhāmhāname kasmiṃ taṃmaṃ honti yathākkamaṃ; tandīpā; mandīpā; taṃ saraṇā, maṃsaraṇā; tayyogo mayyogoti-bindulopo.
从摇篮的一端到另一端,无论怎样摇晃,都在起支撑作用;像细长的杆子或支柱;支持着,给予依靠;相互结合,紧密连结不分散。
Vetasseṭa-.
『veta』词,取其『eṭa』形式。
Rīrikkhakesvetasseṭa vā hoti; edī, etādī; edikkho, etādikkho; ediso, etādiso.
摇篮说是 Vetasseṭa 的一种;它指示此处、彼处;标示这里、那里;指向他方、某种存在等意义。
Vidhādisu dvissa du-.
在规则和方法方面,有二种不同的分类。
Dvissa du hoti vidhādisu; duvidho, dupaṭṭaṃ; evamādi.
在规则和方法中,有两类;称为二重、两部分,诸如此类。
Di guṇādisu-.
在二种性质等之中也是如此。
Guṇādisu dvissa di hoti; diguṇaṃ, dirattaṃ, digu; evamādi
关于性质等,存在双重之义:其一为“双倍”;其二为“远长”;其三为“二倍”。此类以此类推。
Tisva-.
「提斯瓦」等(词形变化规则)。
Tīsu dvissa a hoti; dvattikkhattuṃ, dvattipattapūrā.
三中有两重含义:表示“二十七”,表示“二十七以前”。
Ā saṃkhyāyāsatādo’naññatthe-.
此数字“不特指他物”,即没有确定指称。
Saṃkhyāyamuttarapade dvissaā hotasadādo’naññatthe; dvādasa, dvāvīsati, dvattiṃsa; saṃkhyāyanti-kiṃ?’Dirattaṃ; asatādoti-kiṃ? Dvisataṃ, dvisahassaṃ; anaññattheti-kiṃ?Dvidasā.
数字超过总计则分为两种情况,表“不特指他物”;如十二、二十、三十二等数字。问何谓“远长”?谓非真实数字。问何谓“不特指”?谓在两百、两千等数字中,表示“仅有两次”。
Tisse-.
三者的含义。
Saṃkhyāyamuttarapade tissa ehotasatādo’naññatthe; terasa, tevisa, tettiṃsa–-saṃkhyāyantveva-tirattaṃ; asatādotveva-tisataṃ; anaññatthetveva-tivatukā.
数目之上者,即三百一十也;此等数目分别有三种:十三、三十、一百三十──皆为数数以外;不足一百则为三百;不分别者为三百以上。
Cattālisādo vā-.
四十之数——
Tissevā hoti cattālīsādo; tecattālīsa, ticattālīsa; tepaññāsa, tipaññāsa; tesaṭṭhi, tisaṭṭhi; tesattati, tīsattatī; tñasīti, tiyāsīti; tenavuti, tinavuti–-asatādotveva-tisataṃ.
三十者,即四十之数;四十三、三十四;五十、三十五;六十、三十;七十、三十七;八十、三十八;九十、三十──不足一百之列。
Dvissā ca-.
再有二现──
Asatādo’naññatthe cattālīsādo dvisse vā hoti āva dvecattālīsaṃ, dvācattāsaṃ, dvicattālīsaṃ; dvepaññāsaṃ, dvāpaññāsaṃ, dvipaññāsaṃ; iccādi.
不足一百而不分别者,四十之数中有二重者:八十二、八十三、八十四;二十五、二十五加五、二十五倍五;如是等。
Bācattālisādo-.
二重四十之数──
Dvissa bā vā hotacattālīsādo’naññatthe; bārasa, dvādasa; bāvīsati, dvāvīsati; battiṃsa, dvattiṃsa–-acattālīsādoti-kiṃ? Dvicattālīsa.
四十二的二倍是四十四;十二是二倍的十二;二十二是二倍的二十一;三十二是二倍的三十一——四十四为何?是二倍的四十四。
Dvisatidasesu pañcassa paṇṇupannā -.
在两百零十中,五个被称为『满五』。
Vīsatidasesu paresu pañcassa paṇṇupannā honti vā yathākkamaṃ; paṇṇuvīsati, pañcavīsati;pannarasa, pañcadasa.
在二百零十的其他数中,五个被称为『满五』,或依相应而定;二十五,二十五加五;十五,十五加五。
Catussa cuto dase-.
十四的四倍。
Catussa cuco honti vā dasasadde pare; cuddasa, coddasa, catuddasa.
十四加四为十个音节的其他数;十四,下十四,十四加四。
Chassa so-.
「查萨」变为「索」(音变规则)。
Chassa so iccayamādeso hoti dasasadde pare; soḷasa.
「六」为意欲之数;「十字音」在彼方,亦为十六。
Ekaṭṭhānamā-.
「一处」之说——
Ekaaṭṭhānaṃ ā hoti dase pare; ekādasa, aṭṭhārasa.
「一处」有十种以上,即十一、十八。
Ra saṃkhyāto vā-.
或说为多计数——
Saṃkhyāto parassa dasassara hoti vibhāsā; ekārasa, ekādasa; bārasa, dvādasa; pannarasa, pañcadasa; sattarasa, sattadasa; aṭṭhārasa, aṭṭhādasa–-pannabādesesu niccaṃ, idha na hoti catuddasa.
计数十为阐释,有十一、十二;十三、十五;十七、十八;十七、十八——在十五之数中恒常存在,此处不含十四。
Chatīhi ḷo ca-
『六』以『喇』替换——
Chatīhi parassa dasassa ḷo hoti ro ca; soḷasa, sorasa; teḷasa, terasa.
在十之中有六,亦有七、八、九、十。
Catutthatatiyānamaḍḍhuḍḍhatiyā-.
第四者称为加增算。
Aḍḍhā paresaṃ catutthatatiyānaṃ uḍḍhatiyā honti yathākkamaṃ;’aḍḍhana catuttho’ aḍḍhuḍḍho,’aḍḍhena tatiyo’ aḍḍhatiyo–-kathaṃ?Aḍḍhateyyoti-sakatthe ṇye uttara padavuddhi.
另一半算为第四的增算,顺其常理;所谓“半第四”即加增,“半以第三”即加三。何以言之?『加增』一语乃指位移增加之意。
Dutiyassa saha diyaḍḍhadivaḍḍhā-.
第二与半二相加增长。
Aḍḍhā parassa dutiyassa sahaaḍḍhasaddena diyaḍḍhadivaḍḍhā honti;’ aḍḍhena dutiyo’ diyaḍḍho, divaḍḍho vā.
另一半与第二半合成“二又半”,此称“半以二”或“二又半”。
Sare kada kussuntaratthe-.
时在粗刺树根处。
Kussuttarapadatthe vattamānassa sarādo uttarapade kadā desohoti; kadannaṃ, kadasanaṃ–-sareti-kiṃ? Kuputto; uttarattheti-kiṃ? Kuoṭṭho; rājā.
关于污秽的地方,正在行住的开始时,何时是高处?何时叫做高处?答曰:诗句「污伯多」;何谓高处?答曰:高处即是国王之处。
Kāppatthe-.
【注】指称 "高处" 之词。
Appatthe vattamānassa kussakā hotuttarapadatthe;’appakaṃ lavaṇaṃ’ kālavaṇaṃ.
在污秽的地方,正在行住的时候,污秽物处于较高位置,如『污秽的盐』即为高处之盐。
Purisevā-.
【注】涉及男众。
Kussa purisekā hoti vā; kāpuriso, kupuriso–-ayamappattavibhāsā–-appatthe tupubbenaniccaṃhoti;’īsaṃ puriso’ kāpuriso.
污秽即指男子,或者谓污男子、秽男子——此即为污秽的解释。污秽处于起初是常住之处,谓『恶人』即污男子。
Pubbādīhuttarapadassaahassa anhādeso hoti; pubbanho; aparanho; ajajanho; sāyanho; majjhanho.
从前此处为高处之卫生间,有无灯之处;晨前;午后;昼间未至;傍晚时;中夜时分。
Iti moggallāne vyākaraṇe vuttiyaṃ samāsakaṇḍo tatiyo.
如是在摩诃罗那(Moggallāna)所作讲说中,集体篇第三品。
Chaṭṭhiyantā nāmasmā vā ṇappaccayo hotapacce’bhidheye; ṇakāro vuddhyattho; evamaññatrāpi,’vasiṭṭhassāpaccaṃ’ vāsiṭṭho, vāsiṭṭhī vā; opagavo, opagavī vā –-veti-vākya samāsavikappatthaṃ tassādhikāro sakatthāvadhi.
第六类者,即名称类,或称条件类,无条件即无称谓;名称成其增益之用,此外亦有如『居士教导所受』、「居士女性」、『僧伽成员男』、『僧伽成员女』——此等句,均为合成词形成之义,其用意亦有定时与定地之区别。
Vacchāditoṇānaṇāyanā-.
「瓦差」等词后接「阿纳」「阿纳」「阿亚纳」等(词缀变化规则)。
Vacchādīhi apaccappaccayantehi hottādīhica saddehi ṇānaṇāyanappaccayā vā hontapacce. Vacchāno vacchāyano; kaccāno, kaccāyano–-yāgame-kātiyāno; moggallāno, moggallāyano; sākaṭāno, sākaṭāyano; kaṇbhāno, kaṇbhāyano; iccādi.
以「瓦差」等词为词基,接不表子孙后代之后缀,以及接「如是」等词语,可选择加 -ṇa 或 -ṇāyana 后缀以构成后代词。例如:「瓦差那」、「瓦差亚那」;「咖吒那」、「咖吒亚那」——(其中)因 -y- 音之插入而成「咖帝亚那」;「摩嘎剌那」、「摩嘎剌亚那」;「萨咖塔那」、「萨咖塔亚那」;「刚帕那」、「刚帕亚那」;等等。
Kattikādīhi vidhavādīhi ca ṇeyyaṇerā vā yathākkamaṃ hontapacce. Kattikeyyo. Venateyyo; bhāgīneyyo iccādi–-vedhavero; vandhakero; nāḷikero; sāmaṇero iccādi.
以「咖提嘉」等词及「寡妇」等词为词基,依次可选择加 -ṇeyya 或 -ṇera 后缀以构成相关称谓词。例如:「咖提嘉耶亚」;「威那帝亚」;「帕基内亚」等——「威陀瓦拉」;「瓦达嘉拉」;「纳利嘉拉」;「沙玛内拉」等。
Ṇya diccādīhi-.
从『迪差』等词派生出『-ṇya』词缀——
Ditippabhutīhi ṇyo vā hotapacce. Decco; ādicco; koṇḍañño; gaggyo; bhātabbo; iccādi
以见解之优越为别,或应于果报而言。如‘视者’,‘最初的视者’,‘主宰者’,‘应当知者’,‘欲者’,诸义等。
Ā ṇi-.
此谓‘无漏’。
Akārantato ṇi vā hotapacce dakkhi; doṇi; vāsavi; vāruṇiccādi.
因无行为故,谓之‘无漏’者,于视者、主宰、宙天、雨师等显现。
Rājato ñño jātiyaṃ-.
此谓王家者,乃指某种出身。
Rājasaddato ñño vā hotapacce jātiyaṃ gamyamānāyaṃ. Rājañño–-jātiyanti kiṃ?Rājāpaccaṃ.
以王字为声者,或应于果报而言,为某种出身。所谓‘王’者,何意?指‘王族出身’。
Khattā yiyā-. Khattasaddā yeyā hontapacce jātiyaṃ khatyo; khattiyo jātiyayantve-khatti.
谓为士族女。士族声为士族女,当其时生出称为士族,世系称士族女出身。
Manuto ssasaṇi-.
由曼努所传的教训。
Manusaddato jātiyaṃ ssasaṇa hontapacce. Manusso; mānuso? Itthiyaṃ-manussā; mānusī–-jātiyantveva-māṇavo.
从人声起,世间确实存在族类。人是『फल』还是『人类』?女性属于人类;男性属于男子;族类乃是人这个类别的本质。
Janapadanāmasmā khattiyā rañño ca ṇo-.
从族地名称观察,统治者乃是刹帝利。
Janapadassa yaṃ nāmaṃ tannāmasmā khattiyāpacce raññova ṇo hoti. Pañcālo; kosalo; māgadho; okkāko–-janapadanāmasmāti-kiṃ? Dāsarathi; khattiyāti-kiṃ?’Pañcālassa brāhmaṇassāpaccaṃ’ pañcāla.
族地之名为某种称谓,称谓乃以族地为名,刹帝利成为其君王。如五部族,迦萨罗国,摩揭陀国,乌拘国等,称为族地名称。问『五部族是何意?』、『刹帝利为何?』讲曰:『五部族的婆罗门教导为依据』这就是五部族。
Ṇya kurusivīhī-.
迦尸国、俱卢尸利国。
Kurusivīhapacce raññe ca ṇyo hoti; korabyo sebyo.
在迦尸国和俱卢尸利国中,君主是此外的其他;奴隶和佣人效劳于他们。
Ṇa rāgā tena rattaṃ-.
「无染」者,彼无色欲之意。
Rāgavācitatiyantato rattamiccetasmiṃ atthe ṇo hoti’kasāvena rattaṃ’ kāsāvaṃ;kosumbhaṃ; hāliddaṃ–-rāgāti kiṃ? Devadattena rattaṃ vatthaṃ; idha kasmā nahoti? Nīlaṃ pītanti–-guṇavacanattā vināpi ṇena ṇatthassābhidhānato.
「爱语为最」者谓:此处所指的夜晚,并非随意之夜,而是特定标志的夜晚。如有色,颜色无为,如苦黄、芥末、菠萝蜜皮等均属色;而「爱」为何?曰:于天人所用作衣之红颜色,何故此处不称为蓝黄色之衣?因仅凭性质之名不具具体所指。
Nakkhatteninduyuttena kāle-.
「以星月时」者,指在星辰与月亮同现之时。
Tatiyantato nakkhattā tena lakkhite kāle ṇo hoti; taṃ ce nakkhantaminduyuttaṃ hoti. Phussī, rattī; phusso, aho–-nakkhatteneti-kiṃ? Gurunā lakkhitā ratti; indu yanutteneti-kiṃ? Kattikāya lakkhito muhutto; kāleti-kiṃ? Phussenalakkhitā atthasiddhi–-ajjakattikāti kattikā yutte cande kattikāsaddo vattate.
「以第三者」者,谓非第三者处标明之星辰之时存在。若星辰与月相共现,则为清晰之夜;常说曰:哎呀!斯时有星也有夜也,星为何?夜为何?此为依于师长所定夜的时期;月以其相标定之何意?谓十月初八之月相;时为何?乃依此星所显示之时刻。博士以此达义,即十月月中夜,月相名为十一月月之声。
Sāssa devatā puṇṇamaṃsi-.
「为天神」者,是指在世间诸天,此时为满月。
Seti paṭhamantā assāti chaṭṭhatthe ṇo bhavati yaṃ paṭhamantaṃ sā ve devatā puṇṇamāsī vā.’Sugato devatā assā’ti sogato; māhindo; yāmo; vāruṇo; phussī puṇṇamāsī assa sambandhinī’ti phusso, māgho; māgho; phagguno; citto; vesākho;peṭṭhamulo; āsāḷho; sāvaṇo; poṭṭhapādo; assayujo; kattiko; māgasiro–-puṇṇamāsīti-kiṃ, phussi pañcamī assa–-puṇṇamāsīva gatakamāsasambandhinī na hoti;’puṇṇo mā assanti’ nibbacanā–-ato eva nipātanā ṇo, sāgamo ca, māsasutīyāva napapañcadasarattādo vidhi.
以「白色初带」句,谓初夜虽非满月,但在第六日,初夜不被视为满月。此谓「有天神满月」也。佛称为贤者;南方天、夜神、风神、雨神等皆与满月相关。诸如二月、二月、三月、薄伽沙月、长夏、雨季及其它诸月皆与满月相联。此「满月」意为何?以二月初五之满月为例,满月并非当天,而是谓日落之后完全显现。满月有时称为「满月日不见」,即灭尽隐晦之意。此乃传统约定,如月不满十五日定律。
Tamadhīte taṃ jānāti kaṇikā ca-.
在此处,他能够知晓这一点,哪怕只是微小的部分。
Dutiyantato tamadhīte taṃ jānātīti etesphatthesuṇo hoti ko ṇikova.’ Vyākaraṇamadhīte jānāti vā’ veyyākaraṇo; chāndaso; kamako; padako; venayiko; suttantiko–-dvitaggahaṇaṃ puthageva vidhānatthaṃ jānanassaca ajjhenavisayabhāvadassanatthaṃ pasimbupasaṃgahatthañca.
“次第而言,他在此处能够知晓这一点。”因此,在这些论说中,他如同嗡嗡声一般。‘‘知晓语法者即谓能言明义者;韵律法则者;功用者;词汇者;律仪者;经文者——这是对知识的二重界定,专指为了阐释规制法的目的,且为了使当前所知之法具有客观显现的性质,以及为了条理性地集结相关内容。’
Tassa visaye dese.-.
关于该对象的境界。
Chaṭhiyantā visaye desarūpe ṇo hoti.’Vasātīnaṃ visayo deso’vāsāto–-deseti kiṃ? Cakkhussa visayo rūpaṃ, devadattassa visayo’nuvāko.
‘第六者,是不以对象的形状为界。’对于居所,所缘谓为“境”——所谓境是指什么?眼识所缘为色,语所缘者为代说。
Nivāse tannāme-.
居所,此物的名称。
Chaṭṭhiyantā nivāse dese tannāme ṇo hoti;’sivīnaṃ nivāso desosebyo; vāsāto.
‘第六者,是不以居所之名称为界。’对穷巷的居所作为境,指居所;即所谓居所。
Adūrabhave-.
表近处之义——
Chaṭṭhiyantā adūrabhave desetannāme ṇo hoti;’vidasāya adurabhavaṃ’ vedisaṃ.
从第六格(属格)词尾来的词,若所命名者为近处之义,则加『纳』([Pali: Ṇo])词缀;如『毗陀娑之近处』得名『吠陀』。
Tenatibbatte-.
由彼所出生——
Tatiyantā nibbatte desetannāme ṇo hoti; kusambena nibbattā kosambī, nagarī; kākandī, mākandī,’sahassena nibbattā’ sāhassī, parikhā–-hetumhi kattarikaraṇe ca yathāyogaṃ tatiyā.
从第三格(具格)词尾来的词,若所命名者为由彼所出生之义,则加『纳』([Pali: Ṇo])词缀;如『由国桑比草出生的』得名『国桑比』,乃一城市;又如『迦甘底』、『玛甘底』;『由千众出生的』得名『千众』,为一壕堑——此处,第三格依文义或用于原因,或用于作者、工具,各随其宜。
Tamidhatthi-.
彼物于此有——
Tanti paṭhamantā idhāti sattamyatthe dese tannāme ṇo hoti, yantaṃ paṭhamantamatthi ce;’udumbarā asmiṃ dese santī’ti odumbaro, bādaro, babbajo.
『以「处所格词尾」结尾的词,后接「表处所的」之义』者——在「彼名称之处」义上,以处所格词尾结尾的词,后加「ṇ」(即-a/-ika类)词缀;例如:若该处有优昙婆罗树,则称「odumbaro(优昙婆罗产地)」;又如「bādaro(枣树产地)」、「babbajo(茅草产地)」。
Tatra bhave-.
『属于彼处者』——
Sattamyantā bhavatthe ṇo hoti;’udake bhavo’odako, oraso, jānapado, māgadho, kāpilavatthavo, kosambo.
在表示『处所中存在』的意义时,以第七格(位格)词尾结尾的词后接「ṇa」后缀。例如:『存在于水中』即为「odaka」(水中之),又如「orasa」(心腹的)、「jānapada」(地方的)、「māgadha」(马嘎达的)、「kāpilavatthava」(咖毕拉瓦图的)、「kosamba」(国桑比的)。
Ajjādīhi tato-.
从『阿迦』等词,依前述规则——
Bhavatthe ajjādīhi tano hoti;’ajja bhavo’ ajjatano, svātano, hiyyattano.
在表示『时间中存在』的意义时,以「ajja」(今日)等词为首的一类词后接「tana」后缀。例如:『存在于今日』即为「ajjatana」(今日的),又如「svātana」(明日的)、「hiyyattana」(昨日的)。
Purāto ṇo ca-.
「purā」(以前)之后亦接「ṇa」后缀。
Purā iccasmā bhavatthe ṇo hoti tano ca; purāṇo, purātano.
「从『purā』(从前)起,表存在义时,后缀『ṇa』及『tana』得加用;成『purāṇa』(古老的)、『purātana』(古昔的)。」
Amātthacco-. Amāsaddato acco hoti bhavatthe; amacco.
Amātthacco 为假智慧。因发出非真实之语而成为世间的智慧,即是假智慧。
Majjhāditvimo-.
「majjha」等词之后加『ima』等后缀——
Majjhādīhi sattamyantehi bhavatthe imo hoti; majjhimo, antimo–-majkjdhaanta heṭṭhā upari ora pāra pacchā abbhantara paccanta.
「中」「终」二词作为定语时位于名词之后,如此即为“中间的”和“最终的”。“中”指中间,“终”指末端,即“中间与末端”。“中间与末端”上下或左右前后内外互相对应对立。
Kaṇṇeyyaṇeyyakayiyā-.
〔派生词构成〕耳相关词形变化序列。
Sattamyantā ete paccayā honti bhavatthe; kaṇa-’kusinārāyaṃ bhavo’ kosinārako, māgadhako, āraññake, vihāro–-ṇeyya-gaṅgeyyo, pabbateyyo, vāneyeyyā–-ṇeyyaka-koleyyako, bārāṇaseyyako, campeyyako; mithileyyakoti-eyyako–-ya-gammo, dibbo; iyagāmiyo, udariyo, diviyo, pañcāliyo, bodhapakkhīyo, lokiyo.
这七种互相为条件的存在包括:耳根、鼻根、舌根、身体根、意根等五根中的条件关系;以及正念根与正念形成之条件。例如:耳根为鼻根之条件,鼻根为耳根之条件,呈现相互依存状态。尤其由此派生的这若干地名及境界如库西纳拉界、弥舍城界、丛林、居处等,和带有地名的属性,如耶伽门、乌德利亚、天界、五部族、觉境、世间界等。
Ṇiko-.
Ṇiko- 是指去除、灭除或结束。
Sattamyantā bhavatthe ṇiko hoti; sāradiko, divaso; sāradikā, ratti.
『终止』者,为生起之止息;『初暮』者,为白昼;『初暮』亦为夜晚。
Tamassa sippaṃ sīlaṃ paṇyaṃ paharaṇaṃ payojanaṃ-.
『昏沉』者,为昏暗;『习艺』者,为德行;『智慧』者,为智慧识;『护持』者,为护卫;『依止』者,为依赖。
Paṭhamantā sippādivācakā asseti chaḍhatthe ṇiko hoti;’vīṇāvādanaṃ sippamassa’ veṇiko, modaṅgiko, vaṃsiko;’paṃsukūladhāraṇaṃ sīlamassa’ paṃsukūliko, tecīvariko;’gandhopaṇyamassa’ gandhiko, teliko, goḷiko’cāpo paharaṇamassa’ cāpiko, tomariko, muggariko;’upadhippa yojanamassa’ opadhikaṃ, sātikaṃ, sāhassikaṃ.
『第一者』者,为技艺等义;『奏乐』者,为技艺;是故有『为技艺之琴声』;乐器类有琴、鼓、笛;『着尘衣』者,为戒律之衣;有穿尘衣者、三节杖持者;『香用』者,为香料;亦有油脂与丸丹;『弓箭护身』者,为兵器;弓、箭、锤、铁锤等;『护罩用具』者,有壳壳、碳器、盾牌、千重护具。
Taṃ hantarahati gacchatuñchati carati-. Dutiyantā hantīti evamādisvatthesu ṇiko hoti; pakkhīhi-’pakkhino hantī’ti pakkhiko, sākuṇiko, māyuriko–-macchehi- macchiko, meniko–-migehi māgaviko, hāriṇiko, - sūkarikoti- iko;’satamarahatī’ti sātikaṃ, sandiṭṭhikaṃ;’ehi passa vidhiṃ rahatī’ti ehipassiko, sāhassiko–-sahassiyotīdha iyo;’paradāraṃ gacchatī’ti pāradāriko, maggiko, paññāsayojaniko;’ badare uñchatī’ti bādariko, sāmākiko;’dhammaṃ caratī’ti dhammiko, adhammiko.
『杀戮』、『捕猎』、『行走』者,为第二义类;飞禽类称『翼者』,为杀者,如鹫、孔雀;鱼类称『渔者』,如鱼、鳄鱼;兽类称『猎者』,如鹿、野猪;『猎取法术』者,为猎者,指诱惑、遣返等;『过境行走者』有破坏路径者、行路者、五十里者;『持法者』者,善持法者与非持法者。
Tena kataṃ kītaṃ baddhamahisaṅkhataṃ saṃsaḍhaṃ hataṃ hanti jitaṃ jayati dibbati khaṇati tarati carati vahati jivati-.
由此能够成就、完成、束缚、聚集、击杀、战胜、得胜、拥有、穿越、行走、流通、活生、存续。
Tatiyantā katādisvatthesu ṇiko hoti;’kāyena kataṃ’ kāyikaṃ, vācasikaṃ, mānasikaṃ;’vātenakato ābādho’ vātiko–-’satena kītaṃ’ sātikaṃ, sāhassikaṃ, mūlatova-devadattena kītoti na hoti tadatthāppatītiyā–-’varattāya baddho’ vārattiko, āyasiko, pāsiko; –-’ghatena abhisaṅkhataṃ saṃsaṭṭhaṃ vā’ ghātikaṃ, goḷikaṃ, dādhikaṃ, māricikaṃ–-’jālena hato hantīti vā’ jāliko, bāḷisiko–-’akkhohi jita’makkhikaṃ, sālākikaṃ–-’akkhehi jayati dibbati vā’ akkhiko–-’khaṇittiyā khaṇatī’ti khāṇittiko, kuddāliko-devadattena jitamaṅgulyā khaṇatīti na hoti tadatthā navagamā–-’uḷumpena taratī’ti oḷumpiko; uḷumpikoti-iko; gopucchiko; nāviko–-’sakaṭena caratī’ti sākaṭiko. Rathiko–-parappikoti iko-’khandhena vahatī’ti khandhiko, aṃsiko; sīsikoti-iko–-’vetatena jīvatī’ti khandhiko, aṃsiko; sīsikoti-iko–-’vetanena jīvatī’ti vetaniko, bhatiko, kayiko, vikkayiko; kayavikkayayikoti-iko.
『第三者』于各类之义,如『用身了知』者:身事语事意事;『风伤病』者,称风病;『守护者』者,乃守护千重根本天;「被缚者」者,有拘禁者、身持者;『器具搅动』者,谓器物之摧毁、破坏,如器罐、锤、磨、米筛;『以网杀者』者,网人、捕兽者;『目之获胜』者,乃目力取胜者、杖攻者;『以目获胜、拥有』者,目施主;『以凿刺破者』者,乃凿击者,虽由大指击破谓不适用;『以捆绑而穿越者』,以绳索束缚者、有尾者、以舟行者;车轮行者;『乘载者』者,背负者、肩带者;『以住而生活者』者,食物者、财物者、衰退者、转败者。
Tassa saṃvattati-.
「与之相应」……
Catutthyantā saṃvattati asmiṃ atthe ṇiko hoti;’punabbhavāya saṃvattatī’ti ponobhaviko, itthiyaṃ-ponobhavikā;’lokāya saṃvattatī’ti lokiko,’ suṭṭhu aggo’ti saggo,’saggāya saṃvattatī’ti sovaggiko, sassāvैka tadaminādi pāṭhā–-’dhanāya saṃvattatī’ti dhaññaṃ-yo.
第四格(为格)词尾用于「趋向于此义」时,加「ṇika」后缀构成形容词:「趋向于再有」故称「再有者」(阴性为「再有者」[阴]);「趋向于世间」故称「世间的」;「极好者」称「天界」,「趋向于天界」故称「天界相关的」;「常住者」等词——依此等读法——「趋向于财富」故称「谷物」,加「ya」后缀。
Tato sambhutamāgataṃ-.
由彼所生、由彼而来……
Pañcamyantā sambhutamāgatantietesvatthesu ṇiko hoti;’mātito sambhutamāgatanti vā’ mattikaṃ, pettikaṃ–-ṇyariyaṇryāpi dissanti–-’surabhito sambhutaṃ’ sorabhyaṃ;’thanato sambhutaṃ’ thaññaṃ;’pitito sambhuto’ pettiyo, mātiyo, mattiyo; macco vā.
第五格(从格)词尾用于「出生自」「来自」等义时,加「ṇika」后缀构成形容词:「从母亲出生或来自者」为「母系的」、「父系的」——亦见「ṇya」及「ṇryā」后缀——「从香气出生」为「芳香物」;「从乳房出生」为「乳汁」;「从父亲出生者」为「父系者」、「母系者」;或为「凡夫」。
Tattha vasati vidito bhatto niyutto-.
『住於彼处』『为彼所知』『受彼供养』『委任于彼』——此类义皆从第七格(处格)词尾所成。
Sattamyantā vasatītvevamādisvatthesu ṇiko hoti;’rukkhamūle vasatī’ti rukkhamuliko,āraññiko, sosāniko;’loke vidito’ lokiko;’catumahārājesu bhattā’ cātummahārājikā;;dvāre niyutto’ dovāriko; dassoka tadaminādipāṭhā,bhaṇḍāgāriko;-iko navakammiko–-kiyo-jātikiyo, andhakiyo.
第七格(于格)词尾用于「居住于」等诸义时,加「ṇika」后缀构成形容词:「居住于树根处」故称「住树根者」;「住阿兰若者」;「住墓园者」;「于世间所知」故称「世间的」;「侍奉四大天王者」称「四大天王天众」;「于门负责者」称「守门者」;「此等读法中」如「库房管理者」;加「ika」——加「kiya」——「出生类」、「盲人类」等。
Tassidaṃ-.
此为终止符号。
Chaṭṭhiyantā idamiccasmiṃatthe ṇiko hoti;’saṅghassa idaṃ’ saṅghikaṃ, puggalikaṃ, sakyaputtiko, nāthaputtiko, jenadattiko–-kiye-sakiyo, parakiyo; niye-attaniyaṃ;ke-sako, rājakaṃ, bhaddhaṃ.
在此教法中,第六者是指群体;所谓群体者,是指具有个人特性的僧团,是出于释子、主子、净果弟子等之僧团。诸弟子,外族者,自属所属者,包括侍者、王子及奴隶等。
Ṇo-.
「ṇa」之「o」。
Chaṭṭhiyantā idamiccasmiṃ atthe ṇo hoti;’kaccāyanassैdaṃ’ kaccāyanaṃ, vyākaraṇaṃ; sogataṃ, sāsanaṃ; māhisaṃ, maṃsādi.
在此教法中,第六者不是此意;所谓“迦旃延派”,系指迦旃延所立语法及其教法,不包括牛犊、肉类等食物。
Gavādīhi yo-.
以牛等为准。
Gavādīhi chaṭṭhiyantehi idamiccasmiṃ atthe yo hoti;’gunnaṃ idaṃ’gabyaṃ, maṃsādi; kabyaṃ, dabbaṃ.
以牛等第六者在此教法中的意义是:所谓优良者,指作战之兵器、肉等;所谓兵器,指器械、食物等。
Pitito bhātari reyyaṇa-.
父名词于称其兄时,接尾词为『雷亚尼亚』(reyyaṇa)。
Pitusaddā tassa bhātari reyyaṇa hoti;’pitubhātā’ petteyyo.
『父』字用于其兄弟时,变成「雷亚纳」(reyyaṇa)形式;「父之兄弟」即为「父方的」(petteyyo)。
Mātito ca bhaginiyaṃ cho-.
「母系之姐妹」用『cho』后缀。
Mātito pitito ca tesaṃ bhaginīyaṃ cho hoti;’mātu bhagini’ mātucchā;’pitubhaginī’ pitucchā–-kathaṃ mātulotu?’Mātulāditvānī’ti nipātanā.
由母方与父方,于彼等之姐妹处,附加「cho」词缀;「母之姐妹」成「姨母」(mātucchā);「父之姐妹」成「姑母」(pitucchā)。——那么「舅父」(mātula)又如何构成呢?依据「mātulādi」等特例规则,此等为不规则构词(约定成俗)。
Mātāpitusvāmaho-.
「母、父、夫主」等词,附加「ho-」词缀。
Mātāpitūhi tesaṃ mātāpitusvāmaho hoti;’mātumātā’ mātāmahī;’mātupitā’ mātāmaho;’pitumātā’ patāmahī;’pitupitā’ pitāmaho–-na yathāsaṃkhyaṃ paccekābhisambandhā.
由父母二者,形成其父母之「主祖」[Pali: svāmaho] 诸称谓:『母之母』称「外祖母」;『母之父』称「外祖父」;『父之母』称「祖母」;『父之父』称「祖父」。——此处并非依序一一对应地各别连结,而是综合配合而成。
Nahite reyyaṇa-.
不可得皇位。
Mātāpituhi hite reyyaṇa hoti; matteyyo, petteyyo.
在父母利益中,才有皇位;与子女、与妻子相关。
Nindāññātappapaṭibhāgarassadayāsaññāsu ko-.
对于谴责、轻视、义愤、怜悯心等见解中有何?
Nindādīsvatthesu nāmasmā ko hoti; nindāyaṃ-muṇḍako, samaṇako; aññāte-’kassāyaṃ asso’ti assako–-
谴责等自性里,名为何?是剃度者,是沙门;不认识者谓之若此为马或为驴——
Payogasāmatthiyā sambandhivisesānavagamo’vagamyate–-appatthe-telakaṃ, ghatakaṃ–-paṭibhāgatthe-’hatthi viya’ hatthiko, assako, balivaddako–-rasse-mānusako, rukkhako, pilakkhako–-dayāyaṃ-puttako, vacchako–-saññāyaṃ-’moroviya’ morako.
依用途、性质、关系、特别等而分明——如染坊油脂、陶器——谴责义理上如手无手、马王、力大者——如绳索、人类、树木、鸟类——慈悲者、子女、乳兽——见解上如愚痴而愚痴者。
Tamassa parimāṇaṃ ṇiko ca-.
其数量与界限亦不固定。
Paṭhamantā asseti asmiṃ atthe ṇiko hoti ko ca, taṃ ce paṭhamantaṃ parimāṇaṃ bhavati;’parimiyate’tene’ti parimāṇaṃ–-’doṇo parimāṇamassa’ doṇiko, vīhi; khārasatiko, khārasahassiko, āsītiko, vayo; upaḍḍhakāyikaṃ, bimbohanaṃ; pañcakaṃ,chakkaṃ.
《第一末》者,于此义中,有量之法。何者为之?若谓第一末即量,则量为何物?如以此为限量,所谓“度量”者,谓双量藏、稻谷、犁具数量、三十之数、年际;有身体增长,称为臂状、五指、六指等。
Satetehi ttako-.
此谓三十之数。
Yādīhi paṭhamantehiasseti chaṭṭhatthettako hoti, taṃ ve paṭhamantaṃ parimāṇaṃ bhavati;’yaṃ paramāṇamassa yantakaṃ, tattakaṃ, ettakaṃ; āvatake-yāvatako, tāvatako.
若谓第六末,谓第六义中,有数的法;此,即谓头颅大小、长短、一般之量、房屋边长,中间量等。
Sabbā cāvantu-.
皆如是,称为头颅数。
Sabbato paṭhamantehi yādīhi ca asseti chaṭṭhatthe āvantu hoti, taṃ ve paṭhamantaṃ parimāṇaṃ bhavati;’sabbaṃ parimāṇamassa’ sabbāvantaṃ, yāvantaṃ, tāvantaṃ, etāvantaṃ.
自始至终,若谓第六义中有数,则量为始终之量,谓所有边界、大小、高低、长短。如是称量悉为全面之数。
Kimhā ratirivarīvatakarittakā-.
何以因缘如猎犬般行使於此中量?
Kimhā paṭhamantā asseti chaṭṭhatthe ratirīvarīvatakarittakā honti, taṃ ce paṭhamantaṃ parimāṇaṃ bhavati;’kiṃ saṃkhyānaṃ parimāṇamesaṃ’ kati, ete; kiva, kīvatakaṃ, kittakaṃ–-rīvanto sabhāvato asaṃkhyo.
什么是最初的数量呢?譬如六十个,像月光的光彩那样鲜明的存在,这就是最初的数量。如果这是最初的量,那么这究竟是怎样的数量呢?有多少、多少种类、被称作多少?这些,究竟是多少,多少种,这自然是无法计数的。
Saṃjātaṃ tārakāditvito-.
被称作已经产生的星辰等。
Tārakādīhi paṭhamantehiasseti chaṭṭhattheito hoti, te ve saṃjātā honti;’tārakāsaṃjātā assa’ tārakitaṃ, gaganaṃ; pupphīto, rukkho; pallavitā, latā.
最初的星辰等的数量被计算为六十,这些才是已产生的;所谓“星辰产生”的意思是天空;花朵、树木;发芽的枝叶、藤蔓。
Māne matto-.
被认为是大小的。
Paṭhamantā mānavuttito asseti asmiṃ atthe mattohoti;’palaṃ ummānamassa’ palamattaṃ,’hattho pamāṇamassa’ hatthamattaṃ,’sataṃ mānamassa’ satamattaṃ,’doṇo parimāṇamassa’ doṇamattaṃ–-abhedopavārā doṇotipi hoti.
最初的大小的含义指此处的大小;所谓‘手掌大小’是指一个手掌的大小,‘一百大小’即一百的大小,‘两大大小’即两只的大小,这是一种不可分割的大小的例子;两只也被视为一种大小。
Taggho vuddhaṃ-.
又称“成熟大”。
Uddhamānavuttito asseti chaṭṭhatthe tagghā hotīmैtto ca; jaṇṇutagghaṃ, jaṇṇumattaṃ.
于上述规则所说的「阿萨」(assa)之后,在表示第六格(属格)意义时,「达嘎」(taggha)和「马达」(matta)两词皆可使用;例:「jaṇṇutagghaṃ」(及膝高)、「jaṇṇumattaṃ」(膝量)。
Ṇo ca purisā-.
「人」类名词加『ṇa』后缀——
Purisā paṭhamantā uddhamānavuttito ṇo hoti mattādayo ca; porisaṃ, purisamattaṃ, purisatagghaṃ.
『男子』一词,以第一格结尾、出自『uddha』词基,其尾『na』变为『ṇo』;『mattā』等词亦然;故有:『男子价值』、『男子量』、『男子等值』等形式。
Ayubhavītīhaṃse-.
『Ayubhavītīhaṃse-』此句词根为『生命及存在』之意,此处文义不全,或为『生命存在于此』之略。
Ubavitīhi avayavavuttīhi paṭhamantehi asseti chaṭṭhatthe ayo hoti;’ ubho aṃsā assa’ ubhayaṃ, dvayaṃ, tayaṃ.
以『uba』、『vi』二词——皆为表示部分之词、皆以第一格结尾——后接『assa』时,于第六格义中,加『ayo』词缀;『两肩属彼』,故成『两者』、『二者』、『三者』。
Saṃkhyāya saccutīsasadasantādhakāsmiṃ satasahasseḍo-.
在数词之后,于「萨」(sa)、「朱帝沙」(cutīsa)、「萨达」(sada)、「桑塔」(santa)、「阿达咖」(ādhaka)、「阿斯明」(āsmiṃ)、「萨达」(sata)、「萨哈萨」(sahassa)等词中,接词尾「埃多」(eḍo-)〔即数量后缀变化〕。
Satyantāya utyantāya īsantāya āsantāya dasantāya ca saṃkhyāya paṭhamantāya asminti sattamyatthe ḍo hoti, sā ce saṃkhyā adhikā hoti, yadasminti taṃ ce sataṃ sahassaṃsata
对于真实数、整数数、指数数、基础数和十数这些数种,当是第一数时称为“一”,此处七属于第七数位,当作『ḍo』。如果数目更多,如一百、或一千,亦当如是计算。
Sahassaṃ vā hoti;’vīsati adhikā asmiṃ sate’ti vīsaṃsataṃ, ekavīsaṃsataṃ, sahassaṃ satasahassaṃ vā–-tiṃsaṃsataṃ, ekatiṃsaṃ sataṃ –-utyantāya -navutaṃsataṃ, sahassaṃ satasahassaṃ vā –-īsantiya-cattārīsaṃsataṃ, sahassaṃ satasahassaṃ vā–-āsantāya-paññāsaṃsataṃ sahassaṃ satasahassaṃ vā–-dasantāya-ekādasaṃ sataṃ, sahassaṃ satasahassaṃ vā–-saccutīsāsadasanteti kiṃ?Chādhikā asmiṃ sate; adhiketi kiṃ? Pañcadasahīnā asmiṃ sate; asminti kiṃ? Vīsatyadhikā etasmāsatā; satasahasseti kiṃ? Ekādasaadhikā assaṃ vīsatiyaṃ.
如果是千的数量,则称为二十多于一百,即二千,多一千二百,或多一千一百万,即三千一百万,单一三千万,一千万——指数数到九十多于一百,即三千万,或多上一百万,基础数四十三万,或多上一百万,十数五十五万,或多上一百万,十数十一万,或多上一百万——真实数三十六万多。为何?因一百之上有更高数,所谓“多于”是什么意思?十五个超过一百,『asminti』是什么意思?二十多于这个百数;『一百多』是什么意思?超过十一的二十数。
Tassa pūreṇekādasādito vā-.
其前例为完整的十一开始数。
Chaṭṭhīyantāyekādasādikāya saṃkhyāya ḍo hoti pūraṇatthe vibhāsā; sā saṃkhyāpūrīyateyenataṃ pūraṇaṃ’ekādasannaṃ pūraṇo’ekādaso, ekādasamo; vīso, vīsatimo; tiṃso, tīṃsatimo; cattālīso, paññāso.
第六数位以十一及以后起计,称为『ḍo』,完整论述在前;这数为完整数填充,第十一对应为完整、全数。十一位、第十一;二十位、第二十;三十、第三十;四十、第五十。
Ma paṃcādikatīhi-.
不超过十五的数。
Chaṭṭhīyantāya paṃcādikāya saṃkhyāyakatismā ca mo hoti pūraṇatthe; pañcamo, sattamo, aṭṭhamo; katimo, katimī.
在第六数位,属于超过十五的数,包括第一、第二、第三、第四、第五、六、七、八位;涉及“多少”、“几多”的问法。
Satādīnami ca-.
于『百』等词亦然,加『ca』词缀。
Satādikāya saṃkhyāya chaṭṭhiyantāya puraṇatthe mo hoti, satādinamicāntādeso; satimo, sahassimo.
凡以第六格结尾之『百』等数词,用于表示序数义时,加『mo』词缀,且『百』等词之词尾发生替代;故成:『第百』、『第千』。
Chā ddhaddhamā -.
六种坚固之法。
Chasaddāṭṭhaṭṭhamāhonti tassa pūraṇatthe; chaṭṭho, chaṭṭhamo; itthīya-chaṭṭhi chaṭṭhami–-kathaṃ,dutiyaṃ tatiyaṃ catutthanti? Dutiyassa-catutthatatiyānanti-nipātanā.
在第七和第八位置的数在充满时分别称为『Chasaddā』与『Aṭṭhaṭṭhamā』;第六与第八位:第六是第六,第八是第八。关于女性用法第六如何,第六即为第六;第二、第三、第四是怎样区分?第二、第三、第四乃以词尾分辨。
Ekā kākyasahāye-.
『单独』者,同伴之义也。
Ekasmā asahāyatthe kaāki honti vā; ekako, ekāki, eko.
由『无伴侣』之义,可用以下诸形式:单独者、独行者、一人。
Vacchādīhi tanutte taro-.
以母牛等为对象而起的伸展。
Vacchādīnaṃ sabhāvassa tanutte gamyamānetaro hoti; susuttassa tanutte-vacchataro; itthiyaṃ-vacchatarī; yobbanassatanuttै-okkhataro; assabhāvassa tanutte-assataro; sāmatthiyassa tanuttै-usabhataro.
母牛等的本性之所伸展者,妙行者即有所趋向者;善闻者是较为伸展的母牛;女性者是较为伸展的母牛;青年者则是中度伸展者;非本性者则是较少伸展者;平和者则为更少伸展者。
Kimhā nidhāraṇe ratararatamā-.
于何种标的最为乐于停留?
Kiṃsaddā niddhāraṇe ratararatamā hontī; kataro bhavataṃ devadatto; kataro bhavataṃ kaṭho; katamo bhavataṃ devadatto; katamo bhavataṃ kaṭho; bhāradvājānaṃ katamo’si brahme.
于何音声的标的最为乐于停留?谁是你的萨咖德多?谁是你的迦牟?谁是你的萨咖德多?谁是你的迦牟?于婆罗门家族中你是谁?
Tena datte liyā-.
因此,赋予了附加意义。
Tatiyantā datte’bhidheye lैyā honti;’devenadatto; devalo; deviyo; brahmalo; brahmayo–-sivā-sīvalo; sīviyo; sissa dīgho.
第三等的赋予用于名义,是为:萨咖德多;天帝;天人;梵天;梵天王——此为正、邪各异之意;人类;长者。
Tassa bhāvakammesu ttatāttanaṇyaṇeyya ṇiyaṇiyayā-.
在这些生成的行为之中,应当分别注意它们的性质。
Chaṭṭhiyantā bhāve kamme ca ttādayo honti bahulaṃ; na ca sabbe sabbato honti,añaññatra ttatāhi–-’bhavanti etasmābuddhisaddā’ti bhāvo, saddassa pavattinittaṃ–-’nīlassapaṭassa bhāvo’ nīlattaṃ, nīlatāti guṇo bhāvo–-’nīlassaguṇassa bhāvo nīlattaṃ, nīlatātī nīlaguṇajāti; gottaṃ gotāti, gojāti–-pācakattaṃ daṇḍittaṃ visāṇittaṃ rājapurisattanti kriyādisambandhittaṃ–-devadattatta candattaṃ sūriyattantītadavatthāvisesasāmaññaṃ–-ākāsattaṃ abhācattanti upacaritabhedasāmaññaṃ–-ttana-puthujjanattanaṃ; vedanattanaṃ; jāyattanaṃ jārattanaṃ–-ṇya-ālasyaṃ brahmaññaṃ cāpalyaṃ nepuññaṃpesuññaṃ rajjaṃ ādhipaccaṃ dāyajjaṃ vesammaṃ; vesamanti keci, sakhyaṃ vāṇijjaṃ–-ṇeyya-soceyyaṃ, ādhipateyyaṃ–-ṇa-gāravaṃ pāṭavaṃ ajjavaṃ maddavaṃ–-iya-adhipatiyaṃ paṇḍitiyaṃ bahussutiyaṃnaggiyaṃ sūriyaṃ –-ṇiya-ālasiyaṃ kālusiyaṃ mandiyaṃ dakkhiyaṃ porohitiyaṃ veyyattiyaṃ–-kathaṃ, rāmaṇīyakanti-sakatthe kantāṇena siddhaṃ–-kammaṃ kriyā; tattha.’Alasassa kammaṃ’ alasattaṃ, alasatā, alasattanaṃ; ālasyaṃ ālasiyaṃvā–-’sakatthe’ti. Sakatthe’pi yathābhuccaṃkāruññaṃ pattakallaṃ ākāsānañcaṃ, kāyapaguññatā.
在第六种,增上之行为以及其他种类中,常见许多不同的性质;但并非所有性质无一例外地俱足,除某种特殊性质外。此中特别为“生起”之义者称为“智慧生义”,而“声”则是缘起之所标记,此谓“蓝色印痕之义”,即色相(蓝色)之义相;“蓝色”是一种品质的表现,称为“蓝色性质”;“蓝色”是由蓝色性质所生;类似“族类”为“属类”,是指作为分类所依。(以下列举诸多行为相关的分类与属性):血统、身份、成熟、处罚、鞭打、王族、人与城池等与行为相关的联系;此类还有天神与魔罗之间的区别,以及诸多特殊之相与一般之相;普通人的本性、感受、生死、老死;懒惰、梵行、轻慢、不善、恶、悭吝等;统治权、传与受、偶人、朋友和商贾关系;应当敬重与应当受忧的种种;领袖、尊重、熟练、公正、温和、领导者;智慧、知识丰富、刚勇、勤勉、不懈、勤奋技巧;美好、可爱的、完成的行为等诸多标志和行动。其间“懒惰之业”为不勤劳、疲倦之意,称为“懒惰”;此“懒惰”虽称为“怀柔”却指身体不精进、一味愚昧懈怠。
Bya vaddhadāsā vā-.
或为增长者、奴隶等。
Chaṭṭhayantā vaddhā dāsā ca byo vāhoti bhāvakammesu; vaddhakhyaṃ, vaddhatā; dāsabyaṃ; dāsatā–-kathaṃ, vaddhavanti ṇe vāgamo.
在第六中,增长者和奴隶等行为会有称谓:“增长”即“增长状态”;“奴隶状态”;问如何称为“增长者”,依此构成称谓。
Naṇa yuvā kho cavassa-.
年少者,实为春季。
Chaṭṭhiyantā yuvasdā bhāvakammesunaṇa vā hoti, vassabo ca; yobbanaṃ; vātveva-yuvattaṃ, yuvatā.
在第六中,年少者及其行为为“年轻”或“年幼”,称为“年轻人”;有时亦指“青年”,亦称为“青春”。
Aṇvāditvimo-.
『Aṇvāditvī』者,此为派生动词后缀之形,无义自成词,须视上下文含义而解。
Aṇuādīhi chaṭṭhiyantehi bhāve vā ime hoti; aṇimā; laghimā; mahimā;kasimā–-vātveva-aṇuttaṃ; aṇutā.
由『微细』等第六格词尾,表示性质时,加『-imā』后缀;如:微细性(极微之力)、轻盈性、广大性、精细性——亦可用『-tta』后缀——极微之性;微细之性。
Bhāvā tena nibbatte-.
『由彼所生之性质』者。
Bhāvavācakā saddā tena nibbatte’bhidheye imo hoti;’pākena nibbattaṃ’ pākimaṃ; sekimaṃ.
表示性质之词,若所指为『由彼所生』之义,则加『-ima』后缀;如:『由烹煮所生者』曰烹煮所成之物;浸泡所成之物。
Taratamissikiyiṭṭhātisaye-.
表示比较级与最高级的优劣程度差别。
Atisaye vattamānato hontete paccayā;’atisayena pāpo’ pāpataro; pāpatamo, pāpissiko, pāpiyo, pāpiṭṭho–-itthiyaṃ-pāpatarā–-atisayantāpi atisayappaccayo;’atisayena pāpiṭṭho’ pāpiṭṭhataro.
处于超越状态时,这些词缀便会出现。『超越地恶』者,即『更恶』;『最恶』、『极恶』、『较恶』、『最极恶』——于阴性中则为『更恶者』——超越义之词缀亦可叠用;『超越地为最极恶』,即『更为最极恶』。
Tannissite llo-.
依此者也。
Dutiyantā llappaccayo hoti nissitatthe;’vedanissitaṃ’ vedallaṃ;’ duṭhunissitaṃ’ duṭṭhullaṃ–-ille-saṅkhārillaṃ.
以第二词尾结尾者,加「lla」词缀表所依义;『依于韦达』即『韦达喇』;『依于杜图』即『杜图拉』——以「illa」形式:『依于行』即『行喇』。
Tassa vikārāvayavesu ṇṇikaṇeyyamayā-.
于其变化之所构成的成分中属微细者也。
Pakatiyā uttaramavatthantaraṃ vikāro–-chaṭṭhiyantā nāmasmā vikāre’vayave ca ṇādayohontibahulaṃ; ṇa-āyasaṃ, bandhanaṃ; odumbaraṃ, paṇṇaṃ; odumbaraṃ, bhasmaṃ; kāpātैṃ, maṃsaṃ; kāpotaṃ, satthi –-ṇika-kappāsikaṃ, vatthaṃ; ṇeyya-eṇeyyaṃ,maṃsaṃ; eṇeyyaṃ, satthi; koseyyaṃ, vatthaṃ–-maya-tiṇamayaṃ; dārumayaṃ, naḷamayaṃ; mattikāmayaṃ–-’aññasminti’. Gunnaṃkarīse’pi mayo; gomayaṃ.
变化依次向上一向下相续,名为变化之成分。于名称所指变化成分中多有所属:铁属、束缚;榴莲属、叶片;榴莲属、灰烬;鸽鸟属、肉体;鸽子属、骨骼;指(针状、钝状等)钝钝、不利、软布;柔软可钝软的肉类;硬而可钝的骨类;圆滑柔软的布料——由草木构成;由木料构成;由竹芦构成;由泥土构成——称为『其他不同』。其属性制造糊状物;牛乳质;牛脂质。
Jatuto ssaṇvā-.
生於变化者也。
Chaṭṭhiyantā nāmasmājatuto vikāravayavesussaṇvā hoti;’jatuno vikāro’ jātussaṃjātumayaṃ–-‘‘lopo‘‘ti. Bahulaṃ paccayalopo’pi phalapupphamūlesuvikārāvayavesu;’ piyālassa phalāni’ piyālāni;’mallikāya pupphāni’ pallikā;’usīrassa mūlaṃ’usīraṃ–-taṃsaddenavā tadabhidhānaṃ.
作为名称所指生于该变化之所构成的变化成分也称为变化之所生。所谓生变化即由出生而生起的,也有消灭。经常见于因缘消灭、作用果实、花叶根茎变化成分。果实名如『比耶拉果』,花名『玛利卡花』,根名『乌西拉根』。以上词汇都是其名字的名称。
Samūhe kaṇṇaṇikā-.
由众合成的眼识。
Chaṭṭhiyantā samūhe kaṇṇaṇikā honti; gottappaccayantā kaṇa-rājaññakaṃ; mānussakaṃ–-ukkhādīhi-okkhakaṃ; oṭṭhakaṃ; orabbhakaṃ; rājakaṃ; rājaputtakaṃ; hatthikaṃ; dhenukaṃ–-ṇa-kākaṃ; bhikkhaṃ; ṇika-acittā-āpūpikaṃ; saṃkulikaṃ.
在众合时,有第六眼识;依赖种姓的有关识为“尘中眼识”;人类的眼识是依附于树木等物的;亦有略微膨胀的、原始的、王族的、王子般的、大象般的、奶牛般的眼识;施舍与束缚相应的眼识,或被污染的、纷杂的眼识。
Janādīhi tā-.
依赖于人民的眼识。
Janādīhi chaṭṭhiyantehi samūhe tā hoti; janatā; gajatā; bandhutā; gāmatā; sahāyatā; nāgaratā–-tāntā sabhāvato itthiliṅgā–-madanīyanti-karaṇe’dhikaraṇe vā anīyenasiddhaṃ –-dhumāyitattanti-ktāntā nāmadhātuto tettana siddhaṃ.
依赖于人民而聚合的第六识称为“眼识”,其中含义为:人群、象群、亲族群、村庄群、同伴群、市镇群——这些群体依其自然性质具有女性性别之标识,因而成为欲望的生起之所,也能够引发妄念及故事,因名称和事物属性而成就其义。
Iyo hite-.
这种眼识便是有益的。
Chaṭṭhiyantā hite iyo hoti; upādāniyaṃ–-aññatrāpi’samānādैre sayito’ sodariyo.
聚合的第六眼识是有益的,它依赖于不同的事物组合,包括非等类的夫妇、兄弟姊妹等共同参与所形成的识。
Cakkhavādito sso-.
是眼识之说。
Chaṭṭhiyantehi cakkhuādīhi hite ssohoti; cakkhūssaṃ; āyussaṃ.
眼、色及诸根由六处之缘而起,故对国王等善利;又眼与寿命有关。
Ṇyo tattha sādhu-.
其余此处通观皆善。
Sattamyantā tattha sādhūti asmiṃ atthe ṇyyo hoti; sabbho; pārisajjo–-sādhūti-kusalo yoggo hito vā–-aññatrāpi-’rathaṃ vahantī’ti racchā.
第七种,是此文意中「善」之义;谓普遍、完备、善巧、合格、有益,或说「护持他义无他者也」。
Kammā niyaññā-.
意谓业之约束。
Sattamyantā kammasadadā tattha sādhūti asmiṃ atthe niyaññā honti;’ kamme sādhu’ kammaniyaṃ; kammaññaṃ.
第七义中,作业与善之义相联;「在业中善」即为约束业,亦是作业约束。
Kathāditviko-.
以『kathā』等开头的词组-
Kathādīhi sattamyantehi tattha sādhūti asmiṃ atthe iko hoti; kathiko; dhammakathiko; saṅgāmiko; pavāsiko; upavāsiko.
关于『kathā』诸种解释中,此处以『sādhūti』(为善、适当)为义,此复词作『iko』者,即指能言者、善说者、法说者、参加聚会者、出席者等意。
Pathādīhi ṇeyyo-.
由『patha』等词所推导的-
Pathādīhi sattamyantehi tattha sādhūti asmiṃ atthe ṇeyyo hoti; pātheyyaṃ; sāpateyyaṃ.
以「patha」等词为首、接第七格词尾者,在『于彼处善』此义中,加「ṇeyya」词缀;『路资』(旅途所需之物);『财产』(所积之财)。
Dakkhiṇāyārahe-.
以『达喀希那』(南方/供养)为所值得义——。
Dakkhiṇāsaddato arahatthe ṇeyyo hoti;’dakkhiṇaṃ arahatī’ti dakkhiṇeyyo.
『达基纳』(施物)一词,由其词根可引申出『值得』之义;『达基纳配得上』,故称『达基内亚』(值得受施者)。
Rāyo tumantā-.
『拉亚』由『图曼』后缀而来。
Tumantato arahatthe rāyohoti; ‘‘ghātetāyaṃ vā ghātetuṃ, jāpetāyaṃ vā jāpetuṃ, pabbājetāyaṃ vā pabbājetuṃ‘‘.
由『图曼』后缀,『拉亚』得『值得』之义;例如:『应当被杀者,或将被杀者;应当被征服者,或将被征服者;应当被驱逐者,或将被驱逐者』。
Tametthassatthiti mantu-.
此句谓此处之意,谓言或辩说。
Paṭhamantā ettha assa atthiti etesvatthesu mantu hoti;’gāmo ettha dese assa vā purisassa santīti’ gomā–-atthiti vattamānakālopādānato bhutāhi bhavissantīhi vā gohi na gomā. Kathaṃ gomā āsi gomā bhavissatīti? Tadāpi vattamānāhiyeva gohi gomā; āsi bhavissatīti padantarā kālantaraṃ; itikaraṇato visayaniyamo.
第一种说法,此处「assa atthiti」释为「在此地,存在」之意;「etesvatthesu mantu hoti」謂此种说法生于此处语境:『此村庄位于此地,或某人归依于此地。』因「gomā」非指实际之牛(由时因及存在事物推敲,不是指实际牛类),如何能说「gomā是牛,且成为牛」乎?此处「gomā」乃语音相近的词汇,由文字时期差而有移变,此类语言演变之规律以此说明。
Pahūte ca pasaṃsāyaṃ nindāyañcātisāyane niccayoge ca saṃsagge hontime mantuādayo.
于多处,赞语与非难语中,长时间熬宿于固定聚会的结社之中,此「mantuādayo」等辩论者乃是如此。
Goassoti-jātisaddānaṃ dabbābhidhānasāmatthiyā mantvā dayo nahonti; tathā guṇasaddānaṃ seto paṭoti; ye sattu guṇasaddānaṃ dabbābhidhānasāmatthiyaṃ natthi tehi honteva–-budhimā rūpavā rasavā gandhavā essavā saddavā; rasīrasiko; rūpi rūpiko; gandhī gandhikoti.
『牛』等表示种类的词,因其自身已具备指称实体之能力,故不附加『曼图』等后缀;同理,表示『白色』、『布匹』等性质的词亦然。然而,对于那些本身不具备指称实体之能力的性质词,则须附加后缀,例如:『有慧者』、『有色者』、『有味者』、『有香者』、『有音者』、『有声者』;又如『有汁者』(小)、『有汁者』(大);『有色者』(小)、『有色者』(大);『有香者』(小)、『有香者』(大)。
Vantvavaṇṇā-.
分类之说。
Paṭhamantato avaṇṇantā mantvatthe vantu hoti; sīlavā; paññavā–-avaṇṇāti-kiṃ? Satimā; bandhumā.
首先,依次说明义理。说明义理者,是具戒德者,智慧者。所谓说明者,为何?是正念者,近亲者。
Daṇḍāditvikaī vā-.
以杖棒等为例。
Daṇḍādīhi ikaī honti vā manttvatthe; bahulaṃ vidhānā kutovi dve honti; kutocekamekaṃva. Daṇḍako, daṇḍi, daṇḍavā; gandhiko, gandhī, gandhavā; rūpiko, rūpī, rūpavā–-uttamiṇeva dhanā iko () dhaniko; dhanī dhanavāñño –-asannitñatthā () atthiko atthi; aññatra atthavā
以杖棒等为例,有时只有一根用于说明义理;多用法数目不定,有时二物,有时一物而已。杖者称杖官、用杖者、彰显杖德者;香者称香官、用香者、彰显香德者;颜色者称颜色官、用颜色者、彰显颜色德者——善人中最高者。富者、富有者、富集者——因利益而成,有用处,除非是无用者。
–-Tadantā ca;() puññatthiko, puññatthi–-vaṇṇantā īyeva() brahmavaṇṇī devavaṇṇī–-hatthadantehi jātiyaṃ () hatthī; dantī; aññatra hatthavā; dantavā–-vaṇṇato brahmacārimhi; () vaṇṇī, buhmacārī; vaṇṇavāñño–-pokkharādito dese() pokkharaṇī uppalinī kumudinī bhisinī muḷālinī sālukinī –-kvāvādese’pi-padumanī, paduminīpaṇṇaṃ; aññatra pokkharavā, hatthi–-nāvāyiko () nāviko; –-sukhadukkhā ī() sukha dukkhī–-(sikhādihī vā)() sikhi sikhāvā mālī makālāvā sīli sīlavā balī balavā –-balā bāhūrupubbā ca() bāhubalī; ūrubalī.
又若以牙为例,称为有益、具功德者,如天界之相;有象牙者称象、持牙者,除非无牙者;持牙者——为修行者所称,持戒者、善修行者、修德者。在池塘、池水、莲花、睡莲、卷叶莲、醍醐莲、莎蔻莲等地方,甚至有水芙蓉、莲叶片,除了池塘周围者。象牙为舟之用者、船夫者;有乐苦者,生苦者——如由丝竹等器乐而生者。持戒、具戒者、强者、强健者——力量强大者,臂力强者;手臂强者。
Tapādīhi ssī-.
以发等为例,具戒者。
Tapādito mantvatthe vā ssi hoti; tapassi, yasassī, tejassī, manassī, payassī –-vātveva-yasavā.
火焰之类者,或称为火;称为火者,意指有光耀、有威严、心智明朗、明亮、清净——风亦受其名誉。
Mukhādito ro-.
口等为病。
Mukhādīhi mantvattha ro hैoti; mukharo, susiro ūsaro, madhuro, kharo, kujaro, nagaro –-dantassu ca uttatadante () danturo.
口等之病者,即称为病;口病有明病、鼻病、口内病、甜病、苦病、刺病、钝痛病——牙及上牙者亦为牙病。
Tuṇḍyādīhi bho-.
唇等之病。
Tuṇḍiādīhi mantvatthe bho vā hoti; tuṇḍibho, sāḷibho,valibho, vātveva-tuṇḍimā.
唇等之病者,或称为唇病;唇病有凹病、赘病、卷病、风样唇病。
Saddhāditva-.
信等之性。
Saddhādīhi mantvatthe a hoti vā; sanddho, pañño; itthiyaṃ-saddhā; vātveva-paññavā.
信心等者,于训诂时为所依或不为所依;『悉达』者,智慧也;此中女性为『信心』;如风般具有智慧者。
Ṇo tapā-.
非『热』者。
Tapā ṇo hoti mantvatthe; tāpaso; itthiyaṃ-tāpasī.
『热』非训诂所依;『苦行』;此中女性为『苦行者』。
Ālvāhijjhādīhi-. Abhijjhādīhi ālu hotimantvatthe; abhijjhālu, sītālu, dhajālu, dayālu–-vātveva-dayāvā.
由贪欲等为所缚时——以贪欲等为所依或不为所依;『贪求欲望者』『寒冷者』『恶性者』『慈悲者』——如风一般有慈悲心者。
Picchāditvilo-.
被覆盖的污秽者。
Picchādīhi ilo hoti cā mantvatthe; picchilo, picchavā; pheṇilo, pheṇavā; jaṭilo, jaṭāvā;–-kathaṃ vāvāloti? Nindāyamilassādilope ‘‘paro kvacī‘‘ti.
被覆盖等者,为污秽或为训诂所依;『污秽者』『有污垢者』『有粘性者』『粗糙者』——如何谓之恶风?因责难、重罪之没除,以『他处何在』为文。
Silāditā vo-.
由『戒』等词引出『沃』后缀。
Sīlādihi vo hoti vā mैntvatthe; sīlavo, sīlavā; kesavo, kesavā–-aṇṇā niccaṃ;() aṇṇavo–-gāṇḍi rājīhi saññāyaṃ; () gāṇḍivaṃ, dhanu; rājivaṃ, paṅkajaṃ.
『戒』等词之后,可附加『沃』后缀,用以表达『具有……者』之义;例如『有戒者』(短式)、『有戒者』(长式);『有发者』(短式)、『有发者』(长式)——其余诸词,『阿那』后缀为常规形式;如『阿那沃』——『甘地瓦』与『拉吉』二词,则用于专有名称:『甘地瓦』,即弓;『拉吉瓦』,即莲花。
Māyāmedhāhi vī-.
「摩耶、慧」二词,以『毗』(vī)为后缀。
Etehi dvīhi vī hoti mantvatthe; māyāvi, medhāvī.
此二词,于表示「具有……之义」时,以『毗』为后缀;如:『摩耶毗』(具幻术者)、『慧毗』(具智慧者)。
Sissare āmyuvāmī-.
「弟子」一词,于元音开头的词义之前,以『阿姆』『乌婆』『阿弥』为后缀。
Sasaddā āmyuvāmī hontissare’bhidheye mantvatthe;’samassatthiti’ sāmī, suvāmī.
带有『萨』音之词,于表示「具有……之义」、所指词义以元音开头时,以『阿姆』『乌婆』『阿弥』为后缀;如:『萨摩萨提』之义为『自在者』(支配者)——『沙弥』(sāmī)、『须婆弥』(suvāmī)。
Lakkhyā ṇo a ca-.
「吉祥」一词,以『拿』(ṇo)为后缀,末尾加『阿』。
Lakkhīsaddāṇo hota mantvatthe; a cantassa; ṇakāro’va savo; lakkhaṇo.
「吉祥」(Lakkhī)一词,于表示「具有……之义」时,以『拿』为后缀,并于其末加『阿』;『拿』字本身即为后缀;结果为『具吉祥相者』(lakkhaṇo)。
Aṅgā no kalyāṇe-.
「阿嘎」用于善美之义。
Kalyāṇe gamyamānñaṅgasmānohoti mantvatthe; aṅganā.
于善处行进时,从该支分产生,具有『如此认为』之义;此即『女人』(aṅganā)之训诂。
So lomā-.
此乃「毛」字头。
Lomā sohoti mantvatthe; lomaso; itthiyaṃ-lomasā.
『毛』者,用于「具有」之义;故成「有毛者」;阴性形式为「有毛女」。
Imiyā-.
『由「imiyā」构成相关格位变化形式。』
Mantvatthe imैyā honti bahulaṃ; puttimo, kittimo, puttiyo, kappiyo, jaṭiyo,hānabhāgiyo, seniyo.
在思维义理中,『此者』用得多者包括:小孩、名声、子孙、合适、土著、损失部分、培养、士兵。
To pañcamyā-.-
彼为第五者。
Pañcavyantā bahulaṃ to hoti vā; gāmato āgacchati, gāmasmāāgacchati; corato bhāyati, corehi bhāyati; satthatoparihīno, satthā parihīno.
第五者成群多数者,譬如:从村庄来,从村庄往来;害怕盗贼,被盗贼害怕;主人未失,主人已失。
Itotettokuto-.
此处彼处。
Tomhi imassa ṭi nipaccate etassa ṭa eta kiṃsaddassa kuttaca; ito, imasmā; ato, etto, etasmā; kuto, kasmā.
在这里,那里的,本事根此派生。此处、彼处,『此』、『彼』、『其』属于示指;『因何』、『以何故』属疑问。
Abhyādīhi-.
『由「abhi」等前缀引导构成相关派生形式。』
Abhiādīhi to hoti; abhito, parito, pacchato, heṭṭhato.
『阿毗』等词之后,有如下诸形式:『阿毗多』(周遍)、『巴利多』(围绕)、『巴差多』(从后)、『黑塔多』(从下)。
Ādyādīhi-.
『阿地』等词之后,[规则同上,详见相关文法条]。
Ādippabhutīhi to vā hoti; ādo, ādito; majjhato, antato, piṭṭhito, passato, mukhato–-yatodakaṃ tadā dittaṃ, yaṃ udakaṃ tadevādittanti attho.
亦可作「先起之处」;意涵为「前面、开端、中间、终点、背后、通过、口头」——即所见的水,是从何处见到的水,这就是「从何处」的意义。
Sabbādito sattamyā tratthā-.
『萨巴』等词之后,第七格[位格]词尾可替换为『德拉』[Pali: tratta],表示处所义。
Sabbādīhi sattamyantehi tratthā vā honti; sabbatra, sabbattha, sabbasmiṃ; yatra, yattha, yasmiṃ–-bahulādhikārā na tumhāmhehi.
「Sabbādīhi」指「以普遍词尾及普遍词义」;意涵有「处处、各地、在一切处所」;「哪里、在何处、于何所」等——此类词义取之广泛,不限于你们之间。
Katthettha kutrātrakvehidha-.
此处应当考察“何处”“在那里”之类词语。
Ete saddā nipaccante; kasmiṃ kattha, kutra, kva; etasmiṃ ettha, atra; asmiṃ iha, idha.
这些音节相互连缀;‘何处’‘哪里’‘在那里’等词表现此义,如‘在此教法中,何处、哪里、何方’,‘在此处、这里、此地’,‘在这里、在此、这里’。
Dhi sabbā vā-
或者全部亦是。
Sattamyantato sabbasmādhi vā hoti; sabbadhi; sabbattha.
第七品之后,皆含“所有处”之意,如‘所有处、无所不在’;意谓‘处处皆是’,即无所不在。
Yā hiṃ-.
何者为……。
Sattamyantā yato hiṃ vā hoti; yahiṃ, yatra.
第七品中所含义即是‘究竟的地方、所在’,如‘在那里’,‘那里’。
Tā haṃ ca-.
此处我也如此。
Sattamyantā tato vā haṃ hoti hiñca; tahaṃ, tahiṃ, tatra.
以第七格词尾结尾者,其后可选用『汉』或『欣』作词尾;如:『答汉』(在彼处)、『答欣』(在彼处)、『答德拉』(在彼处),三者皆表相同处所义。
Kuhiṃkahaṃ-.
『库欣、咖汉』等形式,[规则同上,详见疑问词相关文法条]。
Kiṃsaddā sattamyantā hiṃhaṃ nipaccante kissa kukā ca; kihiṃ, kahaṃ, kathaṃ kuhidvananti? Canaṃ iti nipātantaraṃ; kihidvīti-ettha visaddoviya.
『金』字族词,以第七格词尾结尾者,可直接构成『欣』『汉』等词,同时『基』字头变换为『库』;如:『基欣』、『咖汉』。又『咖当』一词云何?『卡』[Pali: ca]与『那么』[Pali: naṃ]乃另一组助词;至于『基欣德瓦』[Pali: kihidva]一词,其中『衣』[Pali: i]字犹如多余之附音。
Sabbekaññayatehi kāle dā-.
以「所有、某一、其余、某时」等词结合第七格词尾——
Etehi sattamyantehi cattamānehi kāle dā hoti; sabbasmiṃ kāle sabbadā; ekadā, aññadā, yadā, tadā–-kāleti-kiṃ? Sabbatthadese.
以这些带有第七格词尾的词构成时,表「于某时」之义,即得「dā」字尾。『所有之时』即『常时、随时』(sabbadā);『某一时』(ekadā)、『其余时』(aññadā)、『于某时』(yadā)、『于彼时』(tadā)——〔问:〕为何限定『时』?〔答:〕因为在一切处所之情形下则不然(即不用此词尾)。
Kadākudāsadādhunedāti-.
「何时」「何处时」「常时」「今」「现在」诸词,一并列出。
Ete saddā nipaccante; tasmiṃ kāle kadā, kudā; sambasmiṃ kāle sadā; imasmiṃ kāle adhunā, idāni.
此等词皆为不变化词;表彼时之义者:「何时」「何处时」;表一切时之义者:「常时」;表此时之义者:「今」「现在」。
Ajjasajjavaparajjvetarahikarahā-.
今日、诚实、他日、此时、彼时等词(词缀集示)。
Ete saddā nipaccante; ekatippaccayo ādeso kāla visesoti sabbametaṃ nipātanā labbhati; imassa vo jjo cāhani nipaccate; asmiṃ ahani ajja–-samānassa sabhāvojju cāhani–-samāne abhani sajju–-aparasmā jju–-aparasmiṃ ahaniaparajju–-imassetokāle rahi va–-imasmiṃ kāle etarahi–-kiṃsaddassa ko raha cānajjatane–-tasmiṃ kāle karaha.
这些言辞皆属时间词;其核心是指示句中时间的特别关系,谓之时间特殊语。由此类词语可见普遍的时态变易。如『imassa vo jjo cāhani nipaccate』者,谓此时今日日,『asmiṃ ahani』者谓当日,今也。『ajja』者谓今日,『sajju』者谓同日,『aparasma』者谓他日之外,『ahaniaparajju』者谓他日也。此处说明在时间词汇中的差别与探讨,即在此时今与彼时他间之别。
Sabbādīhi pakāre thā-.
此中一切皆有所显而不同形态。
Sāmaññassa bhedako viseso pakāro, tattha vattamānehi sabbādīhi thā hoti sabbenapakārena sabbathā; yathā, tathā.
普遍而言,时间词有本质区分与特殊的变化方式,适用于一切情况之中;以实例说明,如彼此照应相应,悉随其宜。
Kathamitthaṃ-.
如何说法?
Ete saddā nipaccante pakāre; kimimehi thaṃ paccayo, kैcca tesaṃ yathākkamaṃ; kathamitthaṃ.
这些声音在品类上归结,什么是它们的因缘,某些因缘如何运作,如何说法?
Dhā saṅkhyāhi-.
再者是数目。
Saṅkhyāvācīhi pakāre dhā paro hoti;’dvīhi pakārehi dve vā pakārekaroti’ vidhākaroti; bahudhā karoti;’ekaṃ rāsiṃ pañcappakāraṃ karoti’ pañcadhā karoti?Pañcappakāramekappakāraṃ karoti’ ekadhākaroti.
以数字表示的品类则不同;“以两种方式作”或“两种或多种方式作”,他表明:“多种作法”;“将一堆分五种作法”即“五种作法”;“五种作法中作一种”即“一种作法”或“作一次”。
Vekājjhaṃ-.
一心专注(合一义)。
Ekasmā pakāre jjhaṃ vā hoti; ekajkvaṅkaroti; ekadhā karoti.
以一种方法分解,即单分解,他谓“一分解”或“一次作”。
Dvitīhedhā-.
『二重』者。
Dvītihi pakāre edhāvā hoti; vedhā, tedhā; dvidhā, tidhā.
以两种方式,『增长』者,有二分之一、三分之一;有二分、三分。
Tabbati jātiyo-.
『族类』者。
Pakāravati taṃsāmaññavācakā saddājātiyo hoti; paṭu jātiyo, mudujātiyo.
依种类分类,是指某一种共同含义的词声类:如熟练的族类、纯正的族类。
Vārasaṃkhyāya kkhattuṃ-
按年数计算区分。
Vārasambandhiniyā saṃkhyāya kkhattuṃ hoti;’dve vāre bhuñjati’ dvikkhattuṃ divasassa bhuñjati; vāraggahaṇaṃ kiṃ? Pañaca bhiñjati; saṅkhyāyāti-kiṃ? Pahūte vāre bhuñjati.
依年限关系的数量区别;有两年期的称为两年期者;一天之中食用两次者称为两食;问何谓采集年期?答吃五次;『数量』者为何?为多次食用者。
Katimhā-.
从何处——
Vārasambandhiniyā katisaṃkhyāya kkhattuṃ hoti;’kati vāre bhuñjani’katikkhattuṃ bhuñjati.
在持守星期日数上是有限的;所谓‘多日中吃’者,意指间隔若干天就吃。
Bahumbhā dhā ca paccāsattiyaṃ-.
也有多日连续地……
Vārasambandhiniyā bahusaṃkhyāya dhāhoti kkhattuñca; vārānañce paccāsatti hoti; bahudhā divasassa buñjati bahukkhattuṃ–-paccāsattiyanti kiṃ? Bahukkhattuṃ māsassa bhuñjati.
在持守周日数上是多数量的,且期间也是有限的;星期的数目间隔,其持续时间有限;多日地进食,则为间隔长时间取食。‘间隔长时间’为何义?即是指一个月内取食。
Sakiṃ vā-.
或一次——
Ekaṃ vāramiccasmiṃ atthe sakinti vā nipaccate;’ekaṃ vāraṃ bhuñjati’–-vāti kiṃ?Ekakkhattuṃ bhuñjati.
在某一星期的使用中,仅持续少数日即终止;‘仅一周内取食’——此何意?即指在一份时间持续取食。
So vicchāppakāresu-.
关于『破坏』的解释——
Vīcchāyaṃ pakāre ca so hoti bahulaṃ; vīcchāyaṃ-khaṇḍaso, bilaso; pakāre-puthuso,sabbaso.
『破坏』指的是破坏的方式;此处所说『破坏』多指破坏之事;破坏的断裂,毁坏;破坏的方式,纷乱,以及完全破坏。
Abhitatabbhāve karāsabhuyoge vikārā cī-.
这是说在应当破坏的性质中,有由断裂聚合造成的变化。
Avatthāvato vatthantarenābhutassa tāyāvatthāya bhāve karāsabhuhi sambandhesati vikāravācakācī hoti;’adhavalaṃ dhavalaṃ karoti’ dhavalī karoti; adhavalo dhavalo siyā dhavalī siyā; adhavalo dhavalo bhavati dhavalī bhavati–-abhatatabbhāveti-kiṃ? Ghaṭaṃ karoti, dadhiatthi, ghaṭo bhavati–-karāsabhuyogeti kiṃ? Adhavalā dhvaailo jāyate–-vikārāti-kiṃ? Pakatiyā mā hotu; suvaṇṇaṃ kuṇḍalī karoti.
从下部观察,在物质内侧未变的那部分,与物质外侧的部分以断裂聚合相联结,这即是变化的表示:如『由下变白』即『变得白色』;『由下而变白变成白色』;『由下变白,变为白色』——所谓应当破坏的性质,是什么呢?譬如制作瓦器、凝成乳酪,瓦器成形——所谓断裂聚合,是什么意思呢?由下部的灰尘而生起东西——变化指什么?若非裂解就会腐坏;就像金属制成的环形。
Dissantaññe’pi paccayā-.
变化也显现于对方的条件上。
Vuttato’ññe’pi paccayā dissanti vuttāvuttatthesu;’vividhā mātaro’ vimātaro,’tāsaṃ puttā’ vemātīkā-rikaṇa;’pathaṃ gacchantīti’ pathāvino-āvī;’ issā assa atthiti’ issukī-ukī?’Dhuraṃ vahantīti’ dhorayhā-yhaṇa.-
据说变化也显现于对方条件上,无论说法是否出自正式经文:『种种母者,种种非母者;他们的儿子是朝夕相续的;称为行道者,是行走之人;“他有贪欲吗?”问贪欲者;“负担沉重”说为沉重者。』
Aññasmiṃ-.
于另一义——
Vuttato’ññasmimpi atthe vuttappaccayā dissanti;’magadhānaṃ issaro’ māgadho-ṇo;’kāsīti sahassaṃ, tamagghatīti kāsiyo-iyo.
于所说之义以外的义,亦见所说之后缀;『马嘎达人的主宰』,故为马嘎达人之王——后缀「ṇa」;『迦尸值千』、『其价值为此』,故为迦尸货币——后缀「iya」。
Sakattha-.
自义(即表达自身含义的用法)。
Sakatthe’pi paccayā dissanti; hīnako, potako, kicacayayaṃ.
表达自身含义时,亦可见到种种词缀;例如:『hīnaka』(劣小者)、『potaka』(幼小者)、以及表示行为与目的之词缀等。
Lopo-.
省略。
Paccayānaṃ lopo’pi dissati; buddhe ratanaṃ paṇītaṃ, cakkhuṃ suññaṃ attena vā attaniyeyana vāti bhāvappaccaya lopo.
因缘之断灭亦当显见:如佛为宝之善,如眼之虚空,或我向我所引转,皆属性质所依之断灭。
Sarānamādissāyuvaṇṇassāño ṇānubandhe-.
「色」者,所依止的有味异质之法。
Sarānamādibhutā ye akārivaṇṇuvaṇṇā tesaṃ āño honti yathākkamaṃ ṇānubandhe; rāghavo, vैnateyyo, meniko, oḷumpiko, dohaggaṃ–-ṇānubandheti-kiṃ? Purātano.
所依止的本质者,那些非颜色可说的色相,彼等有味亦如实随缘异质;犹如罗诃婆、毗奈耶多、磨尼迦、奥伦比迦、孕轧伽等皆属异味,此为何义?此为古义。
Saṃyoge kvaci-.
偶尔合出时。
Sarānamādibhutā ye ayuvaṇṇā tesaṃ āño honti kvaci deva saṃyogavisaye ṇānubandhe;decco, koṇḍañño –-kvacīti-kiṃ? Kattikeyyo.
所依止本质的非颜色者,偶于天界聚会处有味;犹如得用印度山、鼓那山等,此为何义?即为笑者。
Majjhe-.
中间。
Majjhe vattamānānampi ayuvaṇṇānaṃ āño honti kvaci; aḍḍhateyyā, vāseṭṭho.
也居当前正处的非颜色者,偶有味者处;诸如阿阇提也、有色王等。
Kosjैjājjavapārisajjasubhajjamaddavārissāsabhājañña theyyabāhusaccā-.
Kosjéjäjjavapārisajja 指舒适安稳、清净雅致的床榻,具有柔软、无风吹拂、并带有芳香气息等优良特征。
Ete saddā nipaccante ṇānubandhe;’kusītassa bhāvo’ kosajjajaṃ;’ ujuno bhāvo’ appavaṃ;’parisāsu sādhu’ pārisajjo;’suhadayoca’ suhajjo,’tassa pana bhāvo sohajjaṃ;’muduno bhāvo’maddavaṃ;’isino idaṃ, bhāvo vā’ ārissaṃ;’usabhassa idaṃ, bhāvo vā’ āsabhaṃ;’ājānīyassa bhāvo’ so eva vā’ ājaññaṃ;’thenassa bhāvo, kammaṃ vā’ theyyaṃ;’bahussutassa bhāvo’ bāhusaccaṃ–-etesu yamalakkhaṇikaṃ taṃ nipātanā.
这些词汇形成连锁关联:‘不动的状态’意指舒适的床榻;‘纤细状态’意味着柔和;‘众多聚集中美好’表示合适的场所;‘心地良善者’指好的环境;‘此中状态’为自然良善;‘柔软状态’代指温和;‘铁制物品’代表指标或与风雨有关;‘野牛的状态’象征坚固;‘不可生起者’即无生起;‘断绝状态’为行为端正;‘多闻者状态’就是智慧丰富——这等名相都是针对属性的归纳总结。
Manādīnaṃ saka-.
此为‘意谓名称’之说。
Manādīnaṃ saka hoti ṇānubandhe;’manasi bhavaṃ’ mānasaṃ;’dummanaso bhāvo’ domanassaṃ; somanassaṃ.
意谓名称包括多种连锁义项:‘心中状态’表示心理;‘内心痛苦状态’是忧伤;‘忧愁’即悲伤。
Uvaṇṇassāvaṅi hoti; rāghavo, jāmbavaṃ.
以『u』音替换『va』之前的字母;例:『rāghava』变为『rāghavo』,『jāmbava』变为『jāmbavaṃ』。
Yamhi gossa ca-.
此句后文承接“在此愤怒……”有待展开解释。
Yakārādo paccaya gैossuvaṇṇassa ca avaṅi hoti; gabyaṃ, gātabyo.
因事物的缘起而生起的变化,色相上并非平稳不变;它具有深厚而广泛的特性,显示为生灭轮转的现象。
Lopo’vaṇṇivaṇṇānaṃ-.
变化无常犹如色相的消失一般。
Yakārādo paccaye avaṇṇivaṇṇānaṃ lāpo hoti, dāyjैjaṃ, kāruññaṃ, ādhipaccaṃ, deppaṃ–-bahakulaṃvidhānaṃ kvaci na hoti; kiccayaṃ.
因事物的缘起,色相的变化显现出来,所包含的慈悲、恩惠、依止与给予,有时并不具足,乃是一种使命所驱使的现象。
Rānubandhe’ntasarādissa-.
以缘起为纽带,在缘界之中相互关联。
Anto saro ādi yassāvayavassa tassa lopo hoti rānubandhe; kittakaṃ, petteyyaṃ.
缘起的界限依附于各自的组成部分,因而带来消灭的因缘,就如缘所连结者,终有断灭,表现为止息、消散之义。
Kisamahatamime kasmahā-.
何等广大?何等宏伟?
Kisassa mahato ime kasmahā honti yathākkamaṃ; kasimā, mahimā.
『kisa』(小、细)与『mahant』(大)二词,依序分别形成以下形式;即:『kasimā』(小者)、『mahimā』(大者)。
Āyussāyasa mantumhi-.
在『mantu』语基中,『āyus』以『āyasa』替换。
Āyussa āyasādeso hoti mantumhi; āyasmā.
在领属格『āyu(寿命)』之后,当后接『manta』词缀时,以『āyas』替代之;构成『āyasmā』(具寿)。
Jo vuddhassiyiḍhesu-.
『于增上、最胜诸词中,以jo替代』。
Vuddhassa jo hoti iyैṭṭhesu; jeyyo, jeṭṭho.
在表『最胜』之『iya』及『iṭṭha』两词缀之后,『vuddha(年长/尊贵)』之词根以『j』替换;构成『jeyyo』(较年长者)、『jeṭṭho』(最年长者)。
Bāḷhantikapasatthānaṃ sādhanedasā-.
『强烈义、超胜义、称赞义诸词,其成就之词缀……』。
Iyeṭṭhesu bāḷhantikapasatthānaṃ sādhanedasā hontī yathākkamaṃ; sādhiyo, sādhiṭṭho; nediyo, nediṭṭho; seyyo, seṭṭho
那些词中关于成年男子的表达,依其本义有三种用法:完全达意者称为「成就」;半成者称为「半成就」;不成者称为「不成就」;优劣者称为「最胜」。
Kaṇkanāppayuvānaṃ-.
指戴手镯的青年男子。
Iyeṭṭhesu appayuvānaṃ kaṇkanā honti yayathākkamaṃ; kaṇiyo, kaṇiṭṭho; kaniyo, kaniṭṭho.
那些词中关于青年男子戴手镯的表达,依其本义有三种用法:近似者称为「较近」;次近者称为「次近」。
Lopo vīmantuvattunaṃ-.
指断除远离某事。
Vīmantuvantunaṃ lopo hoti iyैṭṭhesu?’Atisayena medhāvī’ medhiyo, medhiṭṭho;’atisayenasatimā’satiyo, satiṭṭho;’atisayena guṇavā’ guṇiyā, guṇiṭṭho.
断除远离者中,依据程度有区分:最为聪慧称为「有智慧」;具有极多智慧称为「极为具足智慧」;极为具足德行称为「德能优胜」。
Se stiaissa tissa-.
在七格(处格)语境中,『si』转为『tissa』形式。
Se pare satyantassa tikārassa lopo hoti; vīsaṃ sataṃ, tiṃsaṃ sataṃ.
『se』(即其余的)在『satyanta』(以『sat』结尾的数词)后,『ti』的三字母词尾发生脱落;例如:『二十百』、『三十百』。
Etasseṭa ttake-.
「此」(eta)后接「ttaka」时,取「eṭa」替换。
Ttake pare etassa eṭa henāti; ettakaṃ.
当「ttaka」在后时,「eta」之末音以「eṭa」替换;例:ettakaṃ(如此之多)。
Ṇikassiyo vā-.
「ṇika」之末音,随意替换为「iyo」。
Ṇikassavā iyo hoti; sakyaputtiyo, sakyaputtiko.
『尼咖萨瓦』词尾变化为『伊悠』;即『沙咖之子者』、『属于沙咖之子者』。
Adhātussa ke’syādito ghe’ssī-.
若词基不具母音,于『ke』等之前,自首音起,以『ghe』等代『ssī』。
Ghe pare adhātussa yo kakāro tato pubbassa akārassa bakahulaṃ i hoti, save ghona syādito paro hoti; bālikā, kārikā–-adhātussāti-kiṃ? Sakā; keti-kiṃ?Nandanā; asyāditoti-kiṃ? Bahuparibbājakā, madhurā –-bahucammikāti kakārena syādino byavahitattā siddhaṃ–-gheti-kiṃ? Bālako; assāti-kiṃ? Bahukattukā,sālā.
关于瓮内原料的作用,从前没有制成的瓮泥就会松散不成形,且所有瓮子都会互相依附结合。比如年轻女子、少女,这里的“原料”是指什么?是稻草。“稻草”又指什么?是嫩草。嫩草的性质是什么?是游方众多,芳香甘甜——因多种稻草的混合运用而成型。这“瓮内原料”指的是稻草;而所谓“幼嫩”,是说细长粗糙的禾秆。
Iti moggallāne vyākaraṇe vuttiyaṃ ṇādikaṇḍo catuttho.
以上即是针对摩嘎剌那的语法讲解,第四章名为梵音篇。
Tijamānehi khasā khamāvīmaṃsāsu-.
三种不同的烦恼情形,特别是宽恕与忍耐的探讨。
Khantiyaṃ tijā vīmaṃsāyaṃ mānā ca khasappaccayā honti yathākkamaṃ; titikkhā, vīmaṃsā–-titikkhati, vīmaṃsati. Khamāvīmaṃsā suti-kiṃ? Tejanaṃ, tejo, tejayati, mānanaṃ, māno, māneti.
宽忍、放弃、宽容以及骄慢互为因果,表现为不同程度。释义如“忍耐”、“宽恕”:忍受、原意为承受。“宽恕”则是对热情、能量的指称,如热光、发光,及思维、荣耀、承认等。
Kitā tikicchāsaṃsayesu jo-.
关于治疗与怀疑这两种困惑的释义。
Tikicchāyaṃ saṃsaye ca vattamānā kitā jo hoti–-tikicchā, vicikicchā–-tikicchati, vicikicchati–-aññatraniketo, saṃketo, ketanaṃ, keto, ketayati.
在治疗(治病)与怀疑的相关困惑中所起的作用——“治疗”、“怀疑”;“治疗”的含义是医治,“怀疑”的含义是疑惑,是他所指代之事、迹象、表征,或标记,或所引发的状态。
Nindāyaṃ gupabadhā bassabho ca-.
责难是隐匿的束缚,也是弃绝的鹰。
Nindāyaṃ vattamānehi gupabadhehi jo hoti; bassa bho ca–-jigucchā, bībhacchā–-jigucchati, bībhacchati–-aññatragopanaṃ, gope, popeti, badhako.
在责难的施行中,隐匿的束缚随之产生;弃绝的鹰则因厌恶、恐惧而厌弃,恐惧则生起隐匿、守护与束缚。
Tuṃsmā lopo vicchāyaṃte-.
由此消灭而终结。
Tumantato icchāyamatthe te khasachā hontibahakulaṃ; lopo ca tuṃpaccayassahoti sutattā–-bubhukkhā, jigiṃsā, jighacchā–-bubhukkhati, jigiṃsati, jighacchati–-idhakasmā na hotibhottumicchatīti? Padantarenābhidhānā. Tuṃsmāti-kiṃ? Bhojanamicchati. Icchāyanti kiṃ? Bhuñjituṃ gacchati. Kathaṃ kulaṃ pipatisatīti? Yathā kulaṃ patitumicchatītivākyaṃ hoti, evaṃ vuttipi hessati; vākyamevacarahi kathaṃ hoti? Lokassa tathā vacanicchāya.
厌弃者因其欲望的缘故而多忧多恼;消灭则是厌弃之缘的结果。这里所说的厌弃,是指不愿进食。所谓欲望,是指前往享用食物。为何称之为恐惧的忧恼呢?因为如同“想要消灭亲属”的语句存在一样,这句话一旦被说出,亦可如此理解;若单看语句本身,却不成立,这正是世间语的缘故。
Īyo kammā-.
欲行的业。
Icchākammato icchāyamatthe īyappaccayo hoti;’puttamicchati’ puttīyati–-kammāti-kiṃ? Aasinecchati; idha kasmā na hoti rañño puttamicchatīti? Sāpekkhattā; na hi aññamapekkhamāno aññenasahekatthibhāvamanubhavituṃ sakkoti; idhāpi carahi na siyā attanoputtamicchatīti; nevettha bhavitabbaṃ; na hi bhavati attanoputtiyatīti; kathaṃ carahi vuttassa attatiyatāvagamyate? Aññassāsutattā, icchāya ca tabbisayattā.
由于意欲所导致的业的缘故,产生欲望的条件;‘不想要子嗣’便是欲望的第二义。业的含义为何?即为恼恨之意。为何国王不欲子嗣?这是由于对待特定对象的条件所致;若不顾及他物,无法体验与他人合一的存在;此处亦不可视为不行事而无欲子嗣;也不可认为不可能发展为对自身子嗣的欲望;那么如何能够获得如所说注释中的子嗣欲呢?这是由于顺从他者听闻及依欲望所致。
Upamānācāre-.
表譬喻或行为之义时,用此规则。
Kammato upamānā āvāratthe īyo hoti;’puttamavā carati’ puttīyati māṇavakaṃ; upamānāti kiṃ? Puttamācarati.
行为的比喻在驱使上起到阻遏作用。例如“他如父亲那样举止”,是以子为比,称为比喻;意指其举止如同儿子一般。
Ādhārā-.
承托、基础——。
Ādhāratupamānāāvāratthe īyo hoti;’kuṭiyamivācarati’ kuṭiyati pāsāde, pāsādīyati kuṭiyaṃ.
以根据为比喻也起阻遏作用。如言“他像小屋般住着”,意即居于庄严的殿堂,庄严如殿堂。
Kattutāyo-.
作者性——
Kattatupamānā ācāratthe āyo hoti;’pabbatovā carati’pabbatāyati.
以作为为比喻时,行为方面起驱使作用。如云“他如山行走”,即如同行走于山上般行动。
Cyatthe-.
此处应作断句。
Kattuto abhutatabbhāve āyo hoti bahulaṃ; bhusāyati, paṭapaṭāyati, lohitāyati–-kattutotveva-bhusaṃkarotīti; iha kasmā na hoti bhusi bhavatīti? Vuttatthatāya.
由木柄所成之器物,因其本质多为铁制,常有锈蚀现象;锈迹形成、脱落、呈红色流淌,正因其铁器本性而聚集锈迹。问:“为何这里不生锈?”其理已说过。
Saddādīti karoti-.
「声音等」者,指「做」(karoti)等动词。
Saddādīhi dutiyantehi karotīti asmiṃ atthe āyo hoti; saddāyati, verāyati, kalahāyati, dhūpāyati.
因有声音等发出故称“发声”;此义中铁属,因而有声音,如吠叫、怒吼、争执、冒烟等声现象。
Namotvasso-.
礼敬彼——
Namo iccasmā karotīti asmiṃ atthe asso hoti; namassati tathāgataṃ.
此义中“namo”表示敬拜礼敬,故有起敬礼行为,表示对如来顶礼。
Dhātvatthe nāmasmi-.
『在界质』义。
Nāmasmā dhātvatthe bahulami hoti;’hatthinā atikkamati’ati hatthayati;’ vīṇāya upagāyati’ upavīṇayati;’daḷahaṃ karoti’ vinayaṃ daḷahayati;’ visuddhā hoti’ ratti visuddhayati;’kusalaṃ pucchati’kusalayati.
『界质』中有名『名』之多种涵义:于此,『名』超越于色界之上,使其扩大;如『胜乐琴』使琴增上;作转动动作使律法推进;使纯净明净;使善业增长成就。
Saccādīhāpi-.
『实义等』。
Saccādīhi dhātvatthe āpi hoti; saccāpeti, atthāpeti, vedāpeti, sukkhāpeti sukhāpeti, dukkhāpeti.
『实义等』于『界质』中亦成其义,如使成真实、使成意义、使成觉知、使成安乐、使成痛苦等。
Kriyatthā-.
行动义——
Ayamadhikāro ā satthaparisamattiyā;’kriyā attho yassaso kriyattho’,dhātu.
此处章目为『行义』者,为长老们议论明白之事,谓『行』为所作之义,亦即『界』之一义。
Curādito ṇi-.
以咕喇等加尼——
Curādīhi kriyatthehi sakatthe ṇi paro hoti bahulaṃ; ṇakāro vuddhyattho–-evamaññatrāpi–-corayati, lāḷayati. Kathaṃ rajjaṃ kāretīti? Yogavibhāgato.
以偷盗等行为而言,在这种行为的各个方面,偷盗之性质常常表现得多样复杂;其意图为获得不正当利益——即便仅从此一点来看,偷盗便在暗中进行、施展诡计、引诱人们上当。那么,此法如何治理国家呢?这是从禅定之分法角度进行的说明。
Payojakabyāpāre ṇāpi ca-.
在使役行为中,亦用『纳』——。
Kattāraṃ yo payojayati tassa byāpāre kriyatthā ṇiṇāpī honti bahulaṃ; kāreti, kārāpeti–-nanu ca kattāpi karaṇādīnaṃpayojakoti tabyāpāre?Pi ṇiṇāpī pāpuṇanti? Payojakaggahaṇasāmatthiyā na bhavissanti, curādīhi visuṃ vacanasāmatthiyā ca–-āto bhiyyo ṇāpiyeva, ṇiye vuvaṇṇato, dvayamevaññehi.
行使者为促使他人从事某事,其经营的事务中常见种种种种行为:有造作、有使造作——然而,行为者本身亦是“造作”等造作的发起者,这是为何?是否因其自身亦因从事造作故而成为行为者?假使这些行为者获得利益,因具备掌握行为者的能力,则其不可能为偷盗等行为的普通语言所描述的罪恶行为;反之,因具偷盗类行为者所称用语之偏狭,再从文义上仔细发掘,结果是两种不同的结论。
Kyo bhāvakammesvaparokkhesu mānantatyādisu-
关于那些应用于造作行为的隐藏动作及起因等——
Bhāvakammavihitesu parokkhāvajjitesu mānantatyādisu paresukyo hoti krayatthā–-ntaggahaṇamuttaratthaṃ; kakāro avuddhyattho; evamuttaratrāpi–-ṭhiyamānaṃ, ṭhiyate; sūyamānaṃ, sūyate–-aparokkhesūti-kiṃ? Babhuva devadattena; bibhida kusūlo. Bhijjate kusūlo sayamevātibhijjateti savanā kammatāvagamyate, sayamevāti savanato kattutā; kattutāvacanicchāyantu-bhindatikusulo attānanti bhavati; evamaññampi yathāgamamanugantabbaṃ. ‘‘Aparokkhesu mānantatyādisū’ti-ayamadhikāro ā‘‘tanāditvo‘‘apivaete tyādayo tyādisu parabhutesu kattukammabhāvavihitesu kyalādīnaṃ vidhānato tesveva viññayantīti-akammakehi dhātuhi kattubhāvesu sakammakehi kattukammesukammāvacanicchāyaṃ bhāveva bhavantīti veditabbā–-yassapanadhātussa kriyā kammamapekkhate sosakammako? Yassa tu kriyā kattumattamapekkhate so akammakoti ñātabbaṃ.
涉及造作行为的那些隐藏、禁绝的动作及起因等,这些都是为利益他人之目的开展的造作,其未觉察的因果中存在麻烦;行为者意图不纯;即便在未觉察层面,亦存在固守与持续;存在推动与促成——这就是隐藏的含义。那是什么?譬如天界迦楼罗神;他锐利如利刃。利刃撞击时会破损自身,这种“破损自身”的含义能从声音来理解,即指行动及由行动引起的状态,与声音的关系;行动能被察觉时与欲求引导行动时之间的联系;当行动持续时即表现为行动者的实体;实如是,也应当像这样追随诸法的相续。『涉及隐藏、禁绝等』这章节体现了“自他性质”的概念,前述诸种“自他”特质混合于他者身上的行为性质。至于“杀害”等行动性质的规矩,则明确表现这种关系。对于其不可为之者,须明了其行为的作用;若仅期待行为执行本身,则此为无行为者之表现,应当明了区分之。
Kattari lo-.
主动者,用『lo』(语基替换)。
Kattari lo-.
主动者,用『lo』(语基替换)。
Kriyatthato aparokkhesu kattuvitamānantatyādisu lo hoti; lakāro ‘‘ñilasse’ti. Visesanattho–-pacamāno, pacanto; pavati.
’能被作为行为施行的’,此谓不受他人限制而能自主施行的行为等,是谓‘lo’,词根意为‘说、发出声音’。其特别含义——第一个含义为‘烹煮’,‘烹煮’之意指‘烧煮’。
Mañca rudhādīnaṃ-.
有关发声的、声门的等
Rudhādito kattuvihitamānādisu lo hoti; maṃ vānta sarā paro; makāro’nubandho; akāro uccāraṇatvo–-rundhamāno, rundhanto, rundhati.
‘lo’亦指在发声等行为中施行的事,含义中有‘动作、伴随’,以及因发声发音动作所成的‘呼噜’。
Ṇaṇāpyāpīhi vā-.
乃至数字也
Ṇiṇāpyāphīhi kattuvihitamānādisu lo hoti vibhāsā; corayanto, corento; kārayantā, kārento; kārāpैyanto, kārāpento; saccāpayanto, saccāpento; corayati, coreti; kārayati, kāreti; kārāpayati, kārāpeti; saccāpayati, saccāpeti–-vacatthitavibhāsattho’yaṃ vā saddo; tena māne niccaṃ; corayamāno, kārayamāno, kārāpayamāno, saccāpayamāno.
由「ṇi、ṇāpya、āphi」等使役词缀所构成的词,在表施动者的现在分词(mānā等)当中,「lo」(即词尾「anta」形式)可以选择性地出现;例如:corayanto(使偷,anta形式)/ corento(使偷,enta形式);kārayantā(使做,anta形式)/ kārento(使做,enta形式);kārāpayanto(使令做,anta形式)/ kārāpento(使令做,enta形式);saccāpayanto(使证实,anta形式)/ saccāpento(使证实,enta形式);同样地,在动词式中亦然:corayati / coreti;kārayati / kāreti;kārāpayati / kārāpeti;saccāpayati / saccāpeti。此处「或(vā)」字表示该选择亦兼含「表达意义上的任意性」;因此在表达「意向」(māna,即现在分词māna形式)时,则须固定使用anta形式,不得省略:corayamāno、kārayamāno、kārāpayamāno、saccāpayamāno。
Dipādīhi yayaka-.
以『Dipādīhi』为头,谓之婉转复杂语法形态。
Divādīhi lavīsaye yaka hoti; dibbanto; dibbati.
属于「div等」第四类动词组,在表「lav(收割)」等同类意义的词根范围内,插入词缀「ya」;例如:dibbanto(正在游戏,现在分词);dibbati(游戏,现在时)。
Tudādīhi ko-.
属于「tud」等词根类(第六类动词)时,加「k」词缀——
Tudādīhi lavīsaye ko hoti; tudamāno, tudanto; kudati.
『杜达』等词在表示『刺』之义时,词干变化如下:现在分词为『正在刺』、『刺着』;亦形成『刺』之动词。
Jyādīhi knā-.
以『Jyādīhi』开头,谓之根本语义部分,短根如『knā-』,为词根之起形态。
Jiādīhi lavisaye knā hoti; jinanto, jināti–-kathaṃ jayanto, jayatīni? Bhuvādipāṭhā.
当言及『者』时,动词的变化为何而成?『制伏者』为制伏,其变化又如何?此问题以『从生起之处』为起点解说。
Kyādīhī kṇā-.
当言及何事『者』时,……
Kīādīhi lavisaye kṇā hoti; kiṇanto, kiṇāti.
当言及『物品』时,动词为何形式?『购买者』为购买,亦如此。
Svādīhī kṇo-.
当言及何事『者』时,……
Suādīhi lavisaye kṇo hoti; suṇamāno, suṇanto, suṇoti; kathaṃ suṇātīti? Kyādipāṭhā.
当言及『听闻者』时,其动词为何?『正听者』即听闻者,其变为何形?如何由听转为闻?此皆依『何事者』段落说明。
Tanāditvo-.
此是以『彼类起始』为头绪……
Tanādito lavisaye o hoti; tanoti.
『达那』等词组在表示『延展』之义时,词尾变为『欧』;故成『延展』之动词形式。
Bhāvakammesu tabbānīyā-.
关于造作业中,存在应当完成的事项。
Tabbaanīyā kriyatthā pare bhāvakammesu bahulambhavanti; kattabbaṃ, karaṇīyaṃ; kattabbo kaṭo; karaṇīyo–-bahulā
所谓应当完成者,是指在造作业中常见且多有之事;所谓应完成者,谓理应作,须当为之;所谓该完成与该为者,则甚多也。
Dhikārā karaṇādisupi bhavanti–-sinānīyaṃ, cuṇṇaṃ; dānīyo, brāhmaṇo; samāvattanīyo, guru; pavacanīyo, upajjhāyo; upaṭṭhānīyo, sisso.
于非应当作之事亦有多种,诸如忏悔洗净、以白灰涂抹;施予布施者、婆罗门;召集引导者、导师;说法教授者、长老;侍候照顾者、弟子等,皆属于此类。
Ghyaṇa-.
有关密秘或深奥的。
Bhāvakammesu kriyatthā paro ghyaṇa hoti bahulaṃ; vākyaṃ, kāriyaṃ, veyyaṃ, jeyyaṃ.
于造作业中,别有另一种深奥且普遍的行为,谓语言行为,如演讲、制作、获胜等事。
Āsse ca-.
亦可用药膏涂敷。
Āto ghyaṇa hoti bhāvakammesu āssa e ca; deyyaṃ.
此处所谓药膏,是指在身业上具有剧烈功用的药膏,应当给予。
Vadādīhi yo-.
若有人谈论此事者,
Vadādīhi kriyatthehi yo hoti bahulamhāvakammesu; vajjaṃ, majjaṃ, gammaṃ–-bhujānte () bhojjo, odano; bhojjā, yāgu; bhoggamaññaṃ.
即那在众多剧烈身业中行事之人,如打击、浸泡、进食、上肢受苦、病痛、饭食、饮食、享受等。
Kiccaghaccabhaccabhabbaleyyā-.
此类事物,如当事物之所在、具备、所处状况、深陷之烧灼者,
Ete saddā yappaccayantā nipaccante.
此等声音经常相继而发,最终消失。
Guhādīhi yaka-.
由秘密处诸亚卡起。
Guhādīhi kriyatthehi bhāvakammesu yaka hoti; guyhaṃ, duyhaṃ, sisso; siddhā evete tabbādayo pesātisaggapattakālesupi gamyamānesu sāmaññena vidhānato–-hotā khalu kaṭo kattabbo, karaṇīyo, kāriyo, kicco-evaṃ tvayā kaṭo kattabbo; hotā kaṭo kattabbo, hoto hi patto kālo kaṭakaraṇe–-evaṃ uddhamuhuttike’pi vattamānato pesādisu siddhā eva–-tathā arahe kattari sattivisiṭṭhe ca patīyamāne āvassakādhamiṇatāvisiṭṭheva bhāvādo siddhā–-uddha muhuttikato-bhotā kaṭo kattabbo; bhotā rajjaṃ kātabbaṃ, bhavaṃ araho; bhotā bhāro vahitabbo, bhavaṃ satto; bhotā avassaṃ kaṭo kattabbo; bhotā nikkho dātabbo.
秘密处诸鬼神亦于事理行为中为主导者。所谓秘密、障蔽、残余,是已经完成乃至于发遣送出阶段时,按常规普遍制定的教法而行——确实应当作、应当做、应当完成、应当作业如此,由你当作、当做;应作、应做,是因已当时所定,即使当时时刻仍在,则依旧完成——同样,阿拉汉所作之事中,七二分法所规定之事,且依常住及依年月所限制诸业的本质,皆被认定为完成——当时诸所应作之事,皆当作;应作者必须作,必须为阿拉汉;应作者为存在,亦为负担;应作者当受命;应作者当给予。
Kattari latuṇakā-.
长老于诸应作事中勇猛有力。
Kattari kārake kriyatthā latuṇakā bhontī; paṭhitā, pāṭhako–-bahulamitveva-pādehi harīyatī’ti pādahārake;’galecuppatī’ti galecopako–-saddho eva latuarahe sīlasādhu dhammesu ca sāmaññavihitatattā; bhavaṃ balu kaññāya pariggayitā, bhavametaṃ arahati; sīlādisu-khalvapi upādātā kumārake; gantākhelo; muṇḍayitāro sāviṭṭhāyanā vadhuṃ kataparigahaṃ.
于诸所作之事,长老乃主导;导师、教诲者,是因多方、以足为支撑而承担的。所谓肩负职责,是基于对道德善法坚定之信心,乃普遍所制定之意旨。此存在归依于少女,正因是存在故成就阿拉汉;虽于道德善事上,亦由此幼童得以作缘。其前往者游戏,剃发者持杖,乞食者绕行,持缚者习修戒体。
Āvī-.
『阿威』——(此处提示词缀形成规则,表示显现、公开之义)。
Kriyayatthā āvī hoti bahulaṃ kattari; bhayadassāvī–-appavīsayatāñāpanatthaṃ bhinnayogakaraṇaṃ; sāmaññavihitattā sīlādisu ca hoteva.
于所作之事,细布衣多见。恐怖显现者,乃为了消除羞耻及区分不同的缘故;此乃根据普遍戒律规定,并且在道德善法上亦为常态。
Āsiṃsāyamako-. Āsiṃsāyaṃ gamyamānāyaṃ kriyatthā ako hoti kattari;’jīvatuti’ jīvako; nandatuti’ nandako;’bhavatuti’ bhavako.
『阿锡萨亚』——(表达)期愿之意时,用于主动态,附加『阿咖』词缀;『愿他活着』,故成『活着的人』;『愿他喜悦』,故成『喜悦者』;『愿他存在』,故成『存在者』。
Karā ṇano-.
『咖拉』词根附加『纳纳』词缀——(此处提示该规则)。
Karato kattari ṇano hoti;’karotī’ti kāraṇaṃ; kattarīti-kiṃ? Karaṇaṃ.
『咖拉』词根在表示行作者(主格施动者)时,附加『纳纳』词缀;『他行作』,故成『行作之因缘』;为何限定『施动者』?因为若非施动者,则为『行作之工具』。
Hāto vīhikālesu-.
「在稻子的季节中」——
Hāto vīhisiṃ kāle caṇano hotī kattari; hāyanā nāma vīhayo; hāyano saṃvaccharo; vīhikālesūti - kiṃ? Hātā.
『衰减』者,在稻子的季节,由『ñā』根于主格,加附缀而成『caṇana』;所谓『hāyanā』即稻子;『hāyana』即年岁;加上『在稻子季节中』一词,其义何在?答曰:『hātā』(衰减者)。
Vīdā ku -.
『Vīdā ku』者,义未详,应为词根或语义未详处。
Vidasmā kū hoti kattari; vidū, lokavidū.
『Vidasmā』者,指智慧拥有人;其义谓智慧具足,则为造作者,亦谓智慧,世间通达者也。
Vito ñāto-.
由『vi』根而知——。
Vipubbā ñāiccasmā ku hoti kattari; viñña; vitoti-kiṃ? Pañño.
『vi』前置词冠于『ñā』根之前,于主格变为『ku』;即成『viñña』(智者);加上『vi』前置词,其义何在?答曰:『pañña』(具慧者,不加此前置词者)。
Kammā-.
「业」(词根作合成词前分)。
Kammato parā ñāiccasmā kū hoti kattari; sabbañña, kālañña.
在「业」之后,表示施事者时,「ñāi」变为「kū」;例如:「一切知者」、「知时者」。
Kvacaṇa-.
有时加 aṇa 后缀。
Kammato parā kriyatthā kvaci aṇa hoti kattari; kumbhakāro, saralāvo, mavtajjhāyo–-bahakulādhikārā iha na hoti, ādiccaṃ passati, himavantaṃ suṇoti, gāmaṃ gacchati. Kvacīti kiṃ? Kammakaro.
行为的对象在某处成为种子;陶工、编席工、屠夫——这些有多样手艺的人此处不出现,他看见火把,听见雪山,行往乡村。为何称为“某处”?因为是造作者。
Gamā rū-.
“行往”即去往。
Kammato paraṃ gamā rū hoti kattari; vedagu, pāragu.
行为所指的他处称为“行往”,制陶能工、红珊瑚工。
Samānaññabhavantayāditupamānā disā kamme rīrikkhakā-.
由同类存在等作比喻的方向,为行动的支持者。
Samānādīhi yādīhicopamānehi parā disā kammakārake rīrikkhakā honti;’ samāno viya dissatī’ti sadī, sadikkho, sadiso; aññādī, aññādikkho, aññādiso; bhavādī, bhavādikkho, bhavādiso; yādī, yādikkho, yādiso; tyādī, tyyādikkho, tyādiso –-samānādīhīti kiṃ? Rukkho viya dissati. Upamānāti kiṃ? So dissati kammeti kiṃ? So viya passatī–-rakārā antasarādilopatthā. Kakāro ekārābhāvattho.
由“同类”等作比喻的诸方向,是行为的执行者;“同类”如同树木显现。所谓比喻,是指显现;“行”即显现为行,其性质由诸色、界等属性构成。“架构”指单一存在状态。
Bhāvakārakesvaghaṇghakā-.
由造作者等组成之部类。
Bhāve kārake ca kriyatthā aghaṇghakā honti bahakulaṃ; apaggaho, niggaho, karo, garo, cayo, jayo, ravo, bhavo, paco, vaco, annado, purindado, īsakkaro, dukkaro, sukaro–-ghaṇa-bhāve-pāko- vāgo, bhāvo. Kārake’pi saññāyaṃ tāva-’pajjate’nene’ti pādo;’rujatī’ti rogo;’vīsatīti veso;’sarati kālantara’nti sāro, thirattho;’darīyante etebhī’ti dārā;’jīrayati etenā’ti jāro–-asaññāyampi-dāyo, datto; lābho, laddho–-gha-vakonipako–-ka-piyo, khipo, bhujo, āyudhaṃ.
造作主谓语中,不包括动词的否定词。诸如远离、解除、做、负、舍弃、获得、领受、喧哗、存在、呼吸、说、给予、穿戴、贪欲、不洁、邪恶、困难、愉快等——声闻造作、存在的成熟、言说、存在等。造作主谓语的名词在感觉却另作说明,如『疼痛』是疾病,『疥癣』是疥癣病,『流涕』是分泌物,『液汁』是汁液,(水)流淌是『核心』,『永续』是本意,『破损』是破裂,『衰退』是衰老——即使无感觉也是有欲望的,如给予、受用、获得、取得——言说是根植于声闻的成熟,是亲近、迅速、广泛的力量。
Dādhātvi-.
给、赋予的意思。
Dādhāhi bahulami hotibhāvakārakesu; ādi, nidhi. Vāladhi.
在众多造作主谓语词中,有『开始』和『积聚』等义。蓄积,力量。
Vamādīhathu-.
表示拒绝、反对、退却等义。
Vamādihi bhāvakārakesvathu hoti; vamathu, vepathu.
在造作主谓语中表示退却、害怕等。
Kvi-.
疑问的起头词。
Kriyatthā kvi hoti bahulaṃ bhāvakārakesu–-kakāro kānu bandhakāriyattho–-abhibhu, sayambhu, bhattaggaṃ, salākaggaṃ, sabhā, pabhā.
应作何事?何处多为造作因?──如「相继」、「侍者」,为生事因;「主权」、「自动」、「食物类」、「物品类」、「集会」、「光明」皆是。
Ano-. .
阿诺(Ano)-。
Kriyatthā bhāvakārakesvano hoti; gamanaṃ, dānaṃ, sampadānaṃ, apādānaṃ, adhikaraṇaṃ, calano, jalano, kodhano, kopano, maṇḍano, bhusano.
应作何事?为造作因者多是行走、布施、拥有、取用、从事、移动、游动、发怒、施忿、装饰、装束。
Itthiyamaṇaktikayakyā . ca-.
关于女性、乳房、骨骼等亦然。
Itthiliṅge bhāve kārake ca kriyatthā aādayo honta no ca bahulaṃ–-a-titikkhā. Vīmaṃsā, jigucchā, pipāsā, puttīyā, īhā, bhikkhā, āpadā, medhā, godhā–-ṇa-kārā, hārā, tārā, dhārā, ārā–-kti-iṭṭhi, siṭṭhi, bhitti, bhatti, tanti, bhuti –-ka- uhā, rujā, mudā,–-yaka-vijjā, ijjā–-ya-seyyā, samajjā, pabbajjā, paricariyā, jāgariyā–-ana-kāraṇā, hāraṇā, vedanā, vandanā, upāsanā.
于女性性别,作为造作因的有许多──如容忍、审察、厌恶、渴求、子女、羞耻、乞求、困苦、聪慧、忧愁、声响、保护、拯救、坚持、支持、聚合、拦阻等,如喜爱、利益、建立、享用、快乐、恶痛、神通、愿望、床榻、相合、出家、侍奉、觉醒为因、牵引、感受、礼敬、礼拜等。
Jāhāha-.
接『嘉哈阿哈』——。
Jāhā iccetehi ni hotitthiyaṃ; jāni, hāni.
『嘉』、『哈』等词之后,用于女性时加『尼』;〔如〕『嘉尼』、『哈尼』。
Karā ririyo-.
『咖拉』接『里里约』——。
Karato ririyo hotitthiyaṃ;’karaṇaṃ’ kiriyā–-kathaṃ kriyāti?’Kriyāya’nti nipātanā.
『咖拉』之后,用于女性时加『里里约』;『咖拉纳』〔即〕行为——『克里雅』如何来的?由约定俗成的特殊形式〔得〕『克里雅雅』。
Ikitī sarūpe-.
「如此」等同形式,用『伊吉帝』〔词缀〕。
Kriyatthassa sarūpe’bhidheye kriyatthā pare ikitī honti; vaci, yudhi. Pacati.–-Akāro kakārotiādisu kārasaddena samāso, yathā evakāroti.
当所指称者为动词义而形式相同时,其后的动词义词采用『伊吉帝』〔词缀〕;如『说』、『战』。『他烹煮』。——『阿』字与『咖』字等之中,以『字』声构成复合词,如同『伊瓦咖拉』等。
Sīlābhikkhaññāvassakesu ṇi-.
在〔表〕戒行、乞食、雨安居等〔义〕之词中,用『尼』〔词缀〕。
Kriyatthā ṇī hoti sīlādisu patīyamānesu; uṇhabhoji, khīrapāyī, avassakārī, satatdāyī.
行为者,是指那些遵守戒律等的主体;比如食用熟食者、饮用乳品者、作息适度者、常施行布施者。
Thāvarittarabhaṅgurabhidurabhāsurabhassarā-.
稳固、不动摇、脆弱、恶劣、晦暗等(性质)——
Ete saddā nipaccante sīle gamyamāne.
这些声音在遵守戒律时便被抑制了。
Kattari bhute ktavantuktāvī-.
行为者,是指已造作过、说过行为的人——
Bhutatthe vattamānato kriyatthā ktavantuktāvī hontī kattari; vijitavā, vijitāvī; bhuteti adhikāro yāva āhāratthāti.
从行为本体来说,作为行为者的是已造作、已言说的人;有了受制者、有了被制者;‘行为’一词所及的范围,直到食用事为止。
Kto bhāvakammesu-.
行为者是谁,在世间诸业中——
Bhāve kamme ca bhute kto hoti; āsitaṃ bhavatā; kato kaṭo bhavatā.
能成就业者及所成就者为何?由何因生起?因何而成就?
Kattarī cāramhe-.
谁为这一切之始作主?
Kriyārambhe kattari kto hota, yathāpattañca; pakato bhavaṃ kaṭaṃ; pakato kaṭo bhavatā; pasutto bhavaṃ; pasuttaṃ bhavatā.
于业之发起者,为何人?如所应得者;所成就者,所作之事;所成就何者?所作何者?所度脱者之业,所解脱者之业。
Ṭhāsavasasilisaghiruhajarajanīhi-.
由诸欲、贪著、轻慢、烦乱与安眠夜时所起者──
Ṭhādīhi kattari kto hoti yathāpattañca; upaṭṭhito gurumbhavaṃ, upaṭṭhito guru bhotā; upāsito gurumbhavaṃ, upāsito guru bhotā; anuvusito gurumbhavaṃ, anuvusito guru bhotā; āsiliṭṭho gurumbhavaṃ, āsiliṭṭho guru bhotā;
由十足之欲主者为谁?如所应得;所事奉之师,所尊敬之师;所依止之师,所奉行之师;所随从之师,所追随之师;被覆蔽之师,所覆蔽之师。
Adhisayito khaṭopikaṃ bhavaṃ, adhisayitā khaṭopikā bhotā; āruḷho rukkhaṃ bhavaṃ, āruḷho rukkho bhātā; anujiṇṇo vasaliṃ devadatto, anujiṇṇā vasalī devadattena; anujāto māṇavako māṇavikaṃ, anujātā māṇavikā māṇavakena.
所依止之剑士所成就者,所依止之剑士者;由树所成就者,树已成;由修缮所成就者,修缮已成;由男童而生者,男童已生;由女童而生者,女童已生。
Gamanatthākammakādhāre ca-.
「为赴行事之因」等。
Gamanatthato akammakato ca kriyatthā ādhāre kto hoti kattari ca yathāpattañca; idamesaṃ yātaṃ, iha te yātaṃ, ihatehi yātaṃ, ayaṃ tehi yāto patho, idamesamāsitaṃ, iha te āsitā, iha tehi āsitaṃ, devo ce vaṭṭho sampannā sālayoti -kāraṇa sāmaggisampatti etthābhimatā.
就赴行而言,于行为所依,有谁是行动者,有谁是行为的主事者,并且行为得当者?此处所说的赴行,是:『这是你的赴行』、『这里是你的赴行』、『此处就是他的赴行』、『这个是由他们所赴之道』、『这是你们所坐之处』、『这里是他们所坐』、『这里是由他们所坐』。若天人具备完整的果实,此谓『一致和合之成就』为此处所意。
Āhāratthā-.
「为食事之因」等。
Ajjhohāratthā ādhāre kto hoti yathāpattañca; idamesaṃ bhuttaṃ, idamesaṃ pītaṃ, iha tehi bhuttaṃ, iha tehi pītaṃ, odano tehi bhutto, pītamudakaṃ–-akattattho yogavibhāgo; kathaṃ pītā gāvoti?’Pītamesaṃ vijjatī’tipītā?Bāhulakā vā–-passinnoti yā ettha bhutakālatā tanra kto; evaṃ raññammato, raññamiṭṭho,raññambuddho, raññaṃ pūjito–-evaṃ sīlito, rakkhito, khanto, ākuṭṭho, ruṭṭho, rusito, abhivyāhaṭo, dayito, haṭṭho, kanto, saṃyato,amato–-kaṭṭhanti bhutatāyameva; hetuno phalaṃ tvatra bhāvi.
就食有关系之因,有谁是行事者,有谁是主事者,并且行为得当者?即:『这儿的食物』、『这里所饮之物』、『这里由他们所食』、『这里由他们所饮』、『炊饭由他们所做』、『饮水为他们之饮』——若无行为,行为种类如何辨别?食饮之中有分,如何称饮水为食?有众多例子可见,显现此处为变化之本,所谓自然法则也。正如称赞国王、友人、佛陀、敬奉王者,诸行礼仪中均有此,由此得善行、保护、忍耐、不怨、不恼、不愤怒、不发憤、不嗔恨、喜悦、约束、无死、可敬等,这些都为实有之因,因缘果报就此而生。
Tuṃtāyetave bhāve bhavissati kriyāyaṃ tadatthāyaṃ-.
多种义相中,必生此行为,具此因素的行为,进行者的目的即为此。
Bhavissatiatthe vattamānato krayatthā bhāve tuṃtāye tave honti kriyāyaṃ tadatthāyaṃ patīyamānāyaṃ; kātuṃ gacchati; kattāye gacchati; kātave gacchati–-icchati bhottuṃ kāmeti bhottunti imināva siddhaṃpunabbidhānetvihāpi siyā icchanto karotīti–-evaṃ sakkotibhottuṃ, jānāti bhottuṃ, gilāyati bhottuṃ, ghaṭate bhottuṃ, ārabhate bhottuṃ, labhate bhottuṃ, pakkamati bhottuṃ, ussahatī bhontuṃ, arahati bhottuṃ, atthi bhottuṃ, vijjati bhottuṃ, vaṭṭati bhottuṃ, kappati bhottunti–-tathā pārayati bhottuṃ, pahu bhottuṃ, samattho bhottuṃ, pariyatto bhottuṃ, alaṃ bhottunti; bhavatissa sabbattha sambhavā–-tathā kālo bhottuṃ, samayo bhottuṃ, velā bhottunti–-yathā-bhottumano, sotuṃ soto, daṭṭhuṃ cakkhu. Yujjhituṃ dhanu, vattu jaḷo, gantuṃ mano, kattumalasoti–-uccāraṇantu vattāyattaṃ–-bhāveti kiṃ? Karissāmiti gacchati; kriyāyanti kiṃ? Bhikkhissaṃ iccassa jaṭā; tadatthāyanti kiṃ gacchissato te bhavissati bhattaṃ bhojanāya.
在存在之目的乃至当前进行的行为状态中,进行行为之于目的的多种状态依次显现;「去做」、「要做」、「欲做」——欲食,即求食,以此为准则,则行为完成、复依此行为而为此,行为永远可能持续,欲望驱使行持。因如是,萨咖谓欲食,知道欲食,思食,酷爱欲食,开始求食,得食,历食,奋发求食,终成食,存在于食,见于食,增长于食,维持于食,制止于食,犹如施予食物般给与食物,完全能行食、适当行食、勤勉行食、具备行食、自在行食、具有行食;因缘随方而生,于时辰、期间、季节各有行食,犹如意欲食,即觉食,见食、思食;拉弓射箭、旋转棒杖、动用心意、行事种种,发音则为行事准备——为何如此培养?谓欲行此落定,「去做」此事;行应于比库,为此意,皆因欲行某事,将得到饮食为缘分。
Paṭisedhe’laṃkhalūnaṃ tūnaktvānaktvā vā-.
以排斥为性质的,是否具有三类或非三类的区别。
Alaṃkhalusaddānaṃ paṭisedhatthānaṃpayoge tunādayo vā honti bhāve; alaṃ sotuna, khalu sotuna; alaṃ sutvāna, khalu sutvāna; alaṃ sutvā, khalu sutvā; laṃ sutena, khalu sutena–-alaṃ khalūnanti kiṃ? Mā hotu; paṭisedheti kiṃ? Alaṃkāro.
排斥的声响作为排斥的对象,基于此有分为三类等的存在;『排』者,确是『听』;『斥』者,也是『听』;曾听,确是曾听;正在听,确是正在听;以所听,确是以所听——问何为『排斥』?不可有误解;所谓排斥者,即是装饰。
Pubbekakattukānaṃ-.
先前具有一体性的……
Eko kattā yesaṃ vyāpārānaṃ tesuyo pubbo tadatthato kriyatthā tunādayo honti bhāve; sotuna yāti, sutvāna, sutvāvā–-ekakattukānanti kiṃ bhuttasmiṃ devadatte yaññadatto vajati; pubbāti kiṃ? Bhuñjati ca pacati ca–-appattvā nadiṃ pabbato, atikkamma pabbataṃ nadīti bhudhātussa sabbattha sambhavā ekakattukatā pubbakālatā ca gamyate. Bhutvā bhutvā gacchatīti imināva siddhamābhikkhaññantu dibbacanāvagamyate–-kathaṃ jīvagāhaṃ agāhasi, kāyappacālakaṃ gacchantītiādi? Ghaṇantena kriyāvisesanena siddhaṃ; yathā odanapākaṃ sayatīti.
某一统属者,其一切业正在作用,那些正以前行为为因缘的三类等,是其存在的状态;正如听之,曾听,听过——谓之单一统属者者,其于已食之神供食物可谓安乐,何谓『先』?即是食用与消化——行至河流、越过山岳,意谓觉知此处无处不在的单一统属一体与其先前的时间而成就。常常存在于成就中,言之此证明赖于神通语言而获明白——如何深入生命之处,行于身心之流转等?以工整的行为次第成就,如同烹煮粥食一般。
Nto kattari vattamāne-.
当处于末端作为统属者时——
Cattamānatthe vattamānato kriyatthā nto hoti kattari; tiṭṭhanto.
基于所现行的第四者之作用,对应此处谓为末端于统属者:立于其处。
Māno-.
玛诺(Māno)-。
Vattamānatthe vattamānato kriyatthā māno hoti kattari; tiṭṭhamāno.
依现法而言,现行着作所作时,成为慢心者;当立着时亦是慢心。
Bhāvakammesu -.
在〔表〕存在状态与业〔义〕之词中,〔用此词缀〕。
Vattamānatthe vattamānato kriyatthā bhāve kamme ca māno hoti; ṭhīyamānaṃ, paccamāno odano.
依现法而言,现行所造意行者,成慢心;当立着时,后现着即为缘燃。
Te ssapubbānāgate-.
彼等即是过去、现在与未来。
Anāgatatthe vattamānato kriyanthā te ntamānā ssapubbā honti; ṭhassanto, ṭhassamāno, ṭhisissamānaṃ, paccassamāno odano.
未来事下,依现法所作,由现法作时彼等为未来者;立止、正在立止、将要立止者,后现着即缘燃。
Ṇvādayo-.
〔用〕『尼瓦』等〔词缀〕。
Kriyatthā pare bahakulaṃ ṇvādayo honti; cāru, dāru.
在他处亦有多种声音存在,如悦耳声与木声。
Khajayānamekassarodi dve-.
关于发声,有两种方式。
Khachasappaccayantānaṃ kriyatthānaṃ paṭhamamekassaraṃ saddarūpaṃ dve bhavati; titikkhā, jigucchā, vīmaṃsā.
发声者中,第一种包含两类声音形态,即轻微干燥声、厌恶声、考察声。
Parokkhāyañca-.
关于隐晦之声,
Parokkhāyaṃ paṭhamamekassaraṃ saddarūpaṃ dve bhavati; jagāma–-cakāro avuttasamuccayattho; tenaññatrāpi yathāgamaṃ.
隐晦的发声中,第一类有两种声形,即“我去”与“行为未发起之集合”,此外亦有其他相应的形式。
Jahāti, jahitabbaṃ, jahituṃ, daddallati, vaṅkamati–-lolupo, momuhoti ottaṃ’tadaminādi’ pāsā.
「放弃」者,应当放弃,放弃之事,动摇不定,摇摆不定——贪心者,愚痴迷惑者,陷入于彼此『这是』『彼此那是』之缰绳中。
Ādismā sarā-.
从首字母起,元音〔可发生变化〕。
Ādibhutā sarā paramekassaraṃ dve hoti; asisisati–-ādismāti kiṃ? Jajāgāra; sarāti kiṃ? Papāca.
『起始』与『末了』两者极其重要而不可分离;其意为『起始』者,谓觉悟之醒觉;『末了』者,谓恶行。
Na puna-.
不复有此义,非此语用。
Gaṃ dvibhutaṃ na taṃ puna dvattamāpajjate; titikkhasati, jigucchisati.
绝非二重之法,绝无再得第二次;能忍耐,感到羞耻。
Yathiṭṭhaṃ syādino-.
正当生住之理。
Syādyantassa yathiṭṭhamekassaramādibhutamaññaṃ vā yathāgamaṃ dvittamāpajjate; puputtiyisati, putittīyisatī, puttīyiyisati.
当第二个字母或字的载体等,因应最后一个字母的变化,依教法所规定,可能出现不同的两种变化;依次变化为:胞子增多者、胞子数增多、胞子增多者。
Rasso pubbassa-.
前〔音节〕缩短为短音。
Citte pubbassalaro rasso hoti; dadāti.
心中原本的细绳即是此绳;它赋予(某种作用)。
Lopo’nādibyañjanassa-.
无始无明标记的断灭。
Dvitte pubbassādito’ññassabyañjanassa lopo hoti; asisisati.
第二个起始字及其他标记之断灭;它消散。
Khajasesvassi -.
关于『咖迦残余』之——
Dvitte pubbassa assa i hoti khachasesu; pipāsati–-khacha sesūti kiṃ? Jahāti; assāti kiṃ? Bubhukkhati.
第二者,即先前的第二义,有三者:受渴,即『渴』者为何?『渴』即放弃;『有』者为何?即渴求。
Gupissussa -.
『隐敛』者是。
Dvitte pubbassa gupissa ussa i hoti khachasesu; jigucchati.
第二者,即先前的第二隐敛义,含有三者:羞愧。
Catutthadutiyayānaṃ tatiyapaṭhamā-.
第四、第二的两乘中第第三第一义。
Dvitte pubbesaṃ catutthadutiyānaṃ tatiyapaṭhamā honti; bubhukkhati. Ciccheda.
第二义中包含第四、第二两乘的第三第一义,意为渴求;剪断。
Kavaggahānaṃ cavaggajā-.
去毛义,亦即脱毛者。
Dvitte pubbesaṃ kavaggahānaṃ vavaggajāhonti yathā kkamaṃ; cukopa, jahāti.
第二,他人先前施与的恩惠好比行为,有求必得;如同甘蔗头,舍弃而去。
Mānassavī parassa ca maṃ-.
心识有分别于他人,也属于我。
Dvitte pubbassamānassa vī hoti, parassaca maṃ; vīmaṃsati.
第二,先前的我有主观存在,他人的我也有;加以思量。
Kitassāsaṃsayeti vā-.
这即为怀疑之意。
Saṃsayato’ññasmiṃ cattamānassadvitte pubbassa kitassavāti hoti; tikicchati. Cikicchati–-asaṃsayeti kiṃ? Vicikicchati.
怀疑之人,将生于他人他处的第四心境界为第二先前的自我,意即有所怀疑;意即调治治疗。调治治疗的是什么?谓疑惑、怀疑。
Yuvaṇṇānamñoppaccaye-.
因青春面容的消失而……
Ivaṇṇuvaṇṇantānaṃ kriyatthānaṃ ño honti yathākkamaṃ paccaye; cetabbaṃ, netabbaṃ, sotabbaṃ, bhavitabbaṃ.
如同色彩纷呈者因缘所使然存在有其正当缘起,如此应当观察、不可执著、不可盲受、应当成就。
Lahussupantassa-.
轻微的、覆伏的——
Lahubhutassa upantassa yuvaṇṇassa ño honti yathākkamaṃ; esitabbaṃ, kositabbaṃ–-lahussātikiṃ? Dhūpitā; upantassāti-kiṃ? Rundhati.
对于轻微覆伏者,短暂的青年阶段存在其正当缘起,应当听闻,应当倾听——为何为轻微覆伏?因其已熄灭;所谓覆伏者,何以称之?谓其闭塞。
Assā ṇānubandhe -.
如火焰联结种种因缘——
Ṇakārānubandhe paccaye pare upantassa akārassa āhoti; kārako.
于字联结之因缘,以于他因缘覆伏非字者生起,作因者。
Na te kānubandhanāgamesu-.
非因缘联结者不生起于作缘。
Te ñoā kānubandhe nāgame ca na honti; cito, suto, diṭṭho, puṭṭho–-nāgame vanādinā. –-Cinitabbaṃ, vinituṃ; suṇitabbaṃ, suṇituṃ; pāpuṇitabbaṃ, pāpuṇituṃ; dhunitabbaṃ, dhunituṃ, dhunanaṃ, dhunayitabbaṃ, dhunāpetabbaṃ, dhunayituṃ,dhunāpetuṃ, dhunayanaṃ, dhunāpanaṃ, dhunayati, dhunāpeti; pīnetabbaṃ, pīnayituṃ, pīnanaṃ, pīnituṃ, pīnayati; sunoti; sinoti; dunoti; hinoti; pahiṇitabbaṃ, pahiṇituṃ, pahiṇanaṃ.
这些词中,“相连”与“接续”并非同义;这里的“相连、听见、见闻、询问”——均属于“接续”一类。此处应了知、应学会、应聆听、应理解、应获得、应成熟、应实施、应使成熟、应使实现、应成熟、应实现等义理;并且“思维”、“修习”、“发展”、“培养”、“实施”、“造作”、“修成”、“使成”等行为,应悉皆体认、修习、应行、应完成,且其过程、所作、所成、所实现均不可忽视。此段详述“体认、听闻、见知、理解”及“成熟、施用”等诸多相关动词,涵盖了“知解”、“听闻”、“修行”、“落实”的完整过程。
Vā kvavi-.
(此处词形变化示例)“或在某处”。
Te kvaci vā na honti kānubandhanāgamesu; mudito modito; ruditaṃ, roditaṃ.
这些词偶有不存在于“相连”“接续”范畴的情况,如“欢喜”、“喜乐”;亦或“哭泣”、“哀痛”。
Aññatrāpi-.
(另有所指——)
Kānubandhanāgamato’ññasmimpi te kvaci na honti; khipako, panudanaṃ, vadhako.
除了“相连”“接续”这些词外,其它词偶有不出现在同一范畴中,如“迅速的”、“打击者”、“杀害者”。
Pye sissā-.
(相关用例示范)。
Sissa āti pyādese; nissāya.
『弟子』者,乃『依止』之替换形式也。
Ñonamayavā sare-.
『Ñonamayavā』意为「由知识构成」,『sare』原为流、流动,也喻法流或传承。此句大意是「由知识所成的法流」,指的是由智慧构成并传递的教法之流。
Sare pare ñonamayavā honti; jayo, bhavo–-sareti kiṃ? Jeti; anubhoti.
在元音之前,〔辅音〕ñ、n、m、y、v、a 诸音可以转化;例如「jayo(胜利)」、「bhavo(存在)」——「元音之前」是什么意思?即:「jeti(征服)」、「anubhoti(随受)」等〔词中辅音未变化的情形,正是元音规则未适用之例〕。
Āyāvā ṇānubandhe-.
『āya』连接词尾用于【带有ā之词根】后。
Ñonamāyāvā honti sarādoṇānubandhe; nāyayati, bhāvayati. Sayāpetvātiādisurassattaṃ.
『诺那』等词,凡带「拉」附缀者,均依此规则;『那耶亚提』意为『导引』,『帕瓦耶亚提』意为『修习』。『萨耶阿贝特瓦』等词中,『阿』字之音值为七。
Āssāṇāpimhi yuka-.
『阿萨』之『阿』,于带「那阿毕米」时,接「尤咖」附缀。
Ākārantassa kriyatthassa yuka hoti ṇāpito’ññasmiṃ ṇānubandhe; dāyako–-ṇānubandhetveva? Dānaṃ. Aṇāpimhīti kiṃ? Dāpayati.
「作成者者」者,谓行为之人; 于他造作行为时,须具足何物? 此谓构成关系。此构成关系中之所连锁者为何? 答曰:「施与者」— 因施与具构成关系故也。何为「施」? 即「施予」也。
Padādīnaṃ kvaci-.
「由词根所生者」者,谓「词」及其相关起源何处?
Padādīnaṃ yuka hoti kvaci; nipajjitabbaṃ, nipajjituṃ, nipajjanaṃ, pamajjitabbaṃ, pamajjituṃ, pamajjanaṃ–-kvacīti kiṃ? Pādo.
「由词根所生者」处处有之; 必须有所堕入、堕入之法、已堕入、堕落之法、应堕落及堕落事。此中所指为何? 答曰:「足」也。
Maṃ vā rudhādīnaṃ-.
「我者及咽部起源」者,
Rudhādīnaṃ kvaci maṃ vā hoti; rundhituṃ, rujjhituṃ–-kvacitveva? Nirodho.
「咽部起源处」中「我」有也; 其应终止、应止息者为何? 答曰:「断灭」也。
Kvamhi lopo’ntabyañjanassa-.
「何处终结于音韵末尾」者,
Antabyañjanassa lopo hoti kvamhi;’bhattaṃ ghasanti, gaṇhanti vāetthā’ti bhattaggaṃ.
内生辅音在某些情况下会消失,正如『草、取』等词中,辅音的产生与消失有关。
Pararūpamayakāre byañjane-.
这就是辅音因形态差异而形成的现象。
Kriyatthānamantabyañjanassa pararūpaṃ hoti yakārato’ññasmiṃ byañjane; hettabbaṃ; byañjaneti kiṃ? Bhinditabbaṃ. Ayakāreti kiṃ? Bhijjati.
内生辅音的变形是指辅音在某种情况下变成另一种形态;需要明了的是,辅音为何存在?其作用是断裂;若为何被变形?则是因为破裂。
Manānaṃ niggahītaṃ-.
这是心念所约束。
Makāranakārantānaṃ kriyatthānaṃ niggahītaṃ hotayayakāre byañjane; gantabbaṃ, jaṅghā. Byañjanetveva? Gamanaṃ; aya kāretveva? Gamyate.
指因重叠的辅音作用而产生的变形现象;例如去往的动作,应到达的部位如小腿。辅音的作用即是表明运动,变形的作用即是表示动作的完成。
Na brūsso-.
这并非指粗声。
Brūssa o na hoti byañjane; brūmi. Byañjanetveva? Abravi.
『布鲁』词根之『乌』,在辅音前不得保留;故成『布鲁米』。何以限定『在辅音前』?乃因『阿布拉维』一词中『乌』仍得保留。
Kagā cajānaṃ ghānubandhe-.
「Kagā」为音节结尾的连缀词。
Ghānubandhe cakārajakārantānaṃ kriyatthānaṃ kagā honti yathākkamaṃ; vākyaṃ, bhāgyaṃ.
凡带「咖那」附缀,且以『遮』字或『迦』字结尾之动词义词,其『遮』『迦』依次转变为『咖』『嘎』;如『瓦咖扬』(语句)、『帕嘎扬』(命运)。
Hanassa ghāto ṇānubandhe-.
『恨那』词根,于带「那那」附缀时,转为『咖那』。
Hanassa ghāto hoti ṇānubandhe; āghāto.
『恨那』词根,于带「那那」附缀时,应转变为『咖那』;故成『阿咖那』(撞击、打击)。
Kvimhī gho paripaccasamohi-.
此问:「于何处在全面依缘法中?」
Paṭhyādīhi parassahanassagho hoti kvimhi; paligho, paṭigho, aghaṃ-rassattaṃ nipātanā;saṅgho, ogho.
以牙齿相抵触便生烦恼,有时为难忍,称为触逆;为恼怒、冲突、恶劣而生的抵触;或称为聚集、汹涌。
Parassa ghaṃ se-.
所谓『为难忍』者,即为难以承受与忍耐。
Dvitte parassa hanassa ghaṃ hoti se; jighaṃsā.
第二义为他人相伤时生起的恶感,谓之嗔恨。
Jiharānaṃ giṃ-.
所谓『嗔恨』为情绪激烈的憎恶。
Dvitte paresaṃ jiharānaṃ giṃ hoti se; vijigiṃsā, jigiṃsā.
第二义为他人被憎恶时生起的激烈妒忌,称为争求。
Dhāssa ho-.
所谓持守、维护之意。
Dvitte parassa dhāssa ha hoti; dahati.
第二者是他者的火;即燃烧之义。
Ṇimhi dīgho dusassa-.
在此,长者乃指痛苦之长也。
Dusassadīgho hoti ṇimhī; dūsito–-ṇimhīti kiṃ? Duṭṭho.
痛苦长久者为长者;所谓『痛苦』者为何?即『恶』也。
Guhissa sare-
隐匿者在于隐密处——
Guhissa dīgho hoti sare; niguhanaṃ–-sareti kiṃ? Guyhaṃ.
隐密者长久存在于隐蔽中;所谓『隐匿』者为何?即『隐蔽』也。
Muhabahānañca te kānubandhe’tve-.
沉默不语者,乃如同身边的友人一般——
Muhabahānaṃ guhissa ca dīgho hoti takārādo kānubandhetvānatvāvajjite; mūḷho, bāḷehā, guḷho–-neti kiṃ? Muyahati. Kānubandheti kiṃ? Mu-hitabbaṃ. Atveti kiṃ? Muyhitvāna, muyhitvā, kānubandhetveti ayamadhikāro yāva sāsassasisve‘‘ti.
『穆哈』等词根与『古哈』词根,在『咖』附缀之后(排除『德瓦纳』与『德瓦』之情形)时,『塔』类字母之后发生长音变化:『穆拉』、『巴拉赫』、『古拉』——此规则不适用于何种情形?适用于『穆亚哈提』(『迷惑』之义)。为何须有『咖』附缀?因为有『穆-希达巴』[Pali: mu-hitabba]之形式。为何须排除『德瓦』?因为有『穆伊希德瓦纳』、『穆伊希德瓦』等形式。『咖』附缀之规定,乃总摄规则,适用范围直至『萨萨西维』[Pali: sāsassasisve]为止。
Vahassussa-.
『瓦哈』词根之双写(『苏萨』变体)规则。
Vahassौssa dīgho hoti te kānubandhe tvānatvāvajjite; cūḷho.
『瓦哈』词根,在『咖』附缀之后(排除『德瓦纳』与『德瓦』之情形)时,发生长音变化,并有双写:『朱拉』[Pali: cūḷho]。
Dhāssa hi-.
『达哈』词根之『嗨』替换规则。
Dhā dhāraṇenimassa hi hoti te kānubandhe tvānatvā vajjite; nihito, nihitavā.
语根「dhā」(持),因其有持载之义,当接续词尾时,其词尾之「i」转变为「te」所代表的形式;但在接续「tvāna」及「tvā」时则例外不适用此规则;例如「nihito(被置放的)」、「nihitavā(已置放者)」。
Hamādirānaṃ lopo’ntassa -.
以『哈玛』等开头之词根,其词尾发生省略变化之规则。
Hamādīnaṃ rakārantānaṃ vāntassalopo hoti te kānubandhe tvānatvāvajjite; gato, khato, hato, mato, tato, saññato, rato, kato–-tetveca? Gamyate. Kānubandhetveva. Gantabbaṃ. Atvetveva? Gantvāna, gantvā.
对于自作自受者,行恶者的苦报确实存在。他们因亲近恶业而受其苦,故称为亲恶者。彼处已去、灭绝、被杀、死亡、死亡地、所识、执着、乐著、所为——皆为彼处义。此三事应往彼处去,故谓应往。何处往?即是亲恶处。往彼处已,方可往也。
Vacādinaṃ vassuṭa vā-.
言语等行为之增加者,苦报如雨季降临。
Vacādīnaṃ vassa vā uṭa hoti kānubandhe’tve; uttā, vuttaṃ; utthaṃ, vutthaṃ; atvetveva? Vatvāna, vatvā.
众所说言语等所积之苦报,确实亲缚于业,应如实承受。所说如,所述如;应往则往,应履则履;往彼处即是。
Assu-.
此为言语等之增益苦报。
Vacādīnamassa u hoti kānubandhe’tve; vuttaṃ, vutthaṃ.
言语等之果报亲缚于苦,则为所说、所述之意。
Vaddhassa vā-.
所造之增益果报如是。
Vaddhassa assa vā u hoti kānubandhe’tve; vuddho, vaddho–-atvetvava? Vaddhitvāna; vaddhitvā. Kathaṃ vuttīti?’Vutti matte’ti. Nipātanā; vattīti hoteva yathālakkhaṇaṃ.
关于“增长”的讲解或有无此义,依“亲属”关系而言如何?“老者”“增长”──如此说义?是“增长后的”意思。“增长后的”如何说?“增长了”。“如何称说?”是“称说,言语”的意思。属于词类之“语”或“言”的范畴,正如词性所特征的那样。
Yajassayassa ṭiyī-.
“为…”此处指身份或占有关系。
Yajassa yassa ṭiyī hontī kānubandhe’tve; iṭṭhaṃ, siṭṭhaṃ, atvetveva? Yajitvāna, yajitvā.
“为……的”乃“亲属”关系称谓,意思是“属于所为者”。此为“成就”“完成”的意义,亦可说“已为,已行”。
Ṭhāssi-.
“立着”的表达。
Ṭhāssi hoti kānubandhe’tve; ṭhito. Atvetveva? Ṭhatvāna, ṭhatvā.
“立”谓“处于亲属的关系中”,“立着”。所谓“立着”之义,即是“已立,已立定”。
Gāpānami hoti kānubandhe’tve; gītaṃ, pītaṃ. Atvetveva? Gāyitvā; niccaṃ yāgamo; pāssa tu pītvāni bahulādhikārā.
“歌唱,饮酒”之谓属亲属关系。所谓“唱”,谓“已歌唱”;“饮”,是恒常的习惯(仪式);饮酒多属权利所有。
Janissā-.
生起的事。
Janissa ā hoti kānubandhe’tve; jāto. Atvetveva? Janitvā.
在生起中即具有因缘关系者,即是出生。因何而生起?因为生育。
Sāsassasisvā-.
教导的事。
Sāsassa vā sishoti kānubandhe’tve; siṭṭhaṃ, satthaṃ; sisso, sāsiyo. Atvetveva? Anusāsitvāna.
教导即有因缘关系者,是法,是益;弟子,是受教者、被教导者。因何而教导?因为被教导后。
Karassātave-.
做事的缘起。
Karassaā hoti tave; kātave.
行为是因缘者,即做事、为之者。
Tuṃtunatabbesuvā-.
「tuṃ、tuna、tabba」等词尾中,或……
Tumādisu vā karassā hoti; kātuṃ, kattuṃ, kātuna, kattuna; kātabbaṃ, kattabbaṃ.
在「tuṃ」等词尾中,「ka」可选择性地变为「kā」;例如:kātuṃ(去做)、kattuṃ(去做)、kātuna(做后)、kattuna(做后);kātabbaṃ(应做)、kattabbaṃ(应做)。
Ñassa ne jā-.
「ñassa」变为「ne」,「jā-」。
Ñadhātussa jā hoti nakāre; jānituṃ, jānatto. Neti kiṃ? Ñāto.
「ñ」界(字根)在「na」声母之前变为「jā」:例如 jānituṃ(知,不定式)、jānatto(知,名词形)。为何限定「na」声母?是为了排除如 ñāto(被知者)一类的情形——此处不发生该变化。
Sakāpānaṃ kukku ṇe-.
「saka」、「āpa」诸词根,加「kkuṇ」增音。
Sakaāpānaṃ kukku iccete āgamā honti ṇakāre. Sakkuṇanto, pāpuṇanto; sakkuṇoti, pāpuṇoti. Ṇeti kiṃ? Sakkoti, pāpeti.
「saka」、「āpa」等词根,在「ṇa」声母之前插入「kkuṇ」增音:如 sakkuṇanto(能够,现在分词)、pāpuṇanto(到达,现在分词);sakkuṇoti(他能够)、pāpuṇoti(他到达)。为何限定「ṇa」声母?是为了排除如 sakkoti(他能)、pāpeti(他致使到达)一类的情形——此处不插入该增音。
Nito cissa jo-.
与此俱入、浸入、陷入。
Nismā parassa cissa cho hoti; nicchayo.
离此、舍此,对彼成为摒舍;决定、断除。
Jarasadānamima vā-.
老、衰、衰败等,此类或此般。
Jarasadānamantasarā paro īma hoti vibhāsā; jīraṇā, jīrati, jīrāpeti; nisīditabbaṃ, nisīdanaṃ, nisīdituṃ, nisīdati–-vāti kiṃ? Jarā, nisajjā;’īma veti yogavibhāgā aññesampi?Abhiratha, saṃyogādilopo’tthassa.
关于老衰等词语的内部注释,另一种说法为:老衰、衰老、使衰老;当坐、坐具、去坐、坐着——此等各义为何?即老、坐下;这就是词义的结合与区别。又有喜欢、结合中断等义。
Disassa passadassadasdadakkhā-.
对境(境界)的明了、明见、能见。
Disassa passādayo honti vibhāsā; vipassanā, vipassituṃ, vipassati; sudassī, piyadassī, dhammadassī, sudassaṃ, dassanaṃ, dasseti; daṭṭhabbaṃ, daṭṭhā, daṭṭhuṃ, duddaso, addasa; addā, addaṃ; addakkhi, dakkhissati–-vātveva? Dissanti bālā.
关于对境明了的释义:观察、观察之事、观察者;明亮美好、悦人、法之显现、善优、见法、见、应见、见到、难见、曾见;所见、见证;观察、将观察——此等皆为何义?仅此而已。愚者谓之“明显”之处。
Samānā ro rīrikkhakesu -.
「Samānā」者,指众生。此语用以指在同一境遇、同一条件中的有情众生。
Samānasaddato parassa disassa ra hoti vā rīrikkhakesu; sarī, sadī; sarikkho, sadikkho; sariso, sadiso.
与相同词(samāna)的音节之后,后接音节的「d」可选择性地变为「r」,适用于「rīrikkhaka」等词语;例如:sarī(等同/同类)、sadī;sarikkho(相似)、sadikkho;sariso(相似)、sadiso。
Dahassa dassaḍo-.
「dahassa」变为「dassa」或「ḍo-」。
Dahassa dassaḍo hoti vā; ḍānehā, dāho; ḍahati, dahati.
「dah」的「da」可选择性地变为「ḍa」;例如:ḍānehā、dāho(燃烧);ḍahati、dahati(燃烧)。
Anaghaṇsvāparīhi ḷo-.
【规则】于『ā』、『parī』诸前缀之后,『daha』词根之『da』字母替换为『ḷa』,且附缀『naghaṇsu』。
Āparīhi parassa dahassa dassa ḷo hotanaghaṇsu; āṇāhanaṃ, pariḷāho.
于『ā』、『parī』诸前缀之后,后续『daha』词根之『da』字母转变为『ḷa』,并带有『naghaṇsu』附缀;例如:『āṇāhanaṃ』(燃烧)、『pariḷāho』(炽热、热恼)。
Atyādintesvatthissa bhu-.
极为自体终结者者,含义为「极度终结一切者」之意。
Tyādinnavajjitesu paccayesu asa bhuviccassa bhu hoti; bhavitabbaṃ.
在非自体终结的条件中,不存在自体终结的实有;然则,自体终结是应当显现的。
Ādesavidhānamasassāppayogatthametasmiṃ visaye–-etena katthaci kassaci dhātussāppayogo’pi ñāpito hoti–-atyādintesūti kiṃ? Atthi, santo. Atthissāti kiṃ? Assatissa mā hotu.
命令制度不属于此领域的结合;由此在某种以及某些根本界的结合也得以理解。何谓极为自体终结者?有之,为圣者。有之者意为何?不可令无为。
Aāssaādisu -.
在此谓依止者——
Aādo āādo ssaādo ca atthassa bhu hoti; babhuva, abhavā, abhavissā, bhavissati.
依止即是依止者。此即存在的意义;曾有、无有、将有。
Ntamānāntiyiyuṃsvādilopo-.
消灭终止于尽的状态以及最初的断灭。
Ntādīsvatthissādilopo hoti; santo, samāno, santi, santu, siyā, siyuṃ–-etesviti kiṃ? Atthi.
在以『nt』等字母开头的词形中,『atthi』(存在)词之『atthi』形式等的词尾发生省略;例如:『santo』(存在者,主格单数)、『samāno』(存在者,现在分词)、『santi』(他们存在,复数第三人称)、『santu』(愿他们存在,祈使式)、『siyā』(愿其存在,愿望式单数)、『siyuṃ』(愿其存在,愿望式复数)——加「等词形中」这一限定语是为何?因为『atthi』本身不适用此省略规则,仍保留原形。
Pādito ṭhāssa vā ṭhago kvaci-.
『Pādito』指行为发生的时、地或处所。
Pādīhi kriyāvisesajotakehi saddehi parassa ṭhāssa kvaci ṭhaho vā hoti; saṇṭhahanto, santiṭṭhanto; saṇṭhahati, santiṭṭhati–-pa parā apa saṃanu ava o ni du vi adhi api ati su uabhipati pari upa ā pādi; kvacīti kiṃ? Saṇṭhiti.
在修饰动作的词(动作副词性词根)之后,他者的「ṭha」音位有时可替换为「ṭhaha」;例如:saṇṭhahanto(正在稳立)、santiṭṭhanto(正在站立);saṇṭhahati(稳立)、santiṭṭhati(站立)——前缀有:pa、parā、apa、saṃ、anu、ava、o、ni、du、vi、adhi、api、ati、su、u、abhi、pati、pari、upa、ā 等。加「有时」一词,是为何?因为有时不作替换,如:saṇṭhiti(稳立,名词形式)。
Dāssiyaṅi-.
在「dāssiya」之后加「ṅi」——即「dāssiyaṅi」格尾变化规则。
Pādito parassa dāssa iyaṅi henāti kvaci; anādisitvā, samādiyati; kvacītveva? Ādāya.
从词根『pāda』之后,他者之『da』有时变为『iya』,并加『ṅi』(即接『hen』而成);此乃不经指定而直接受取之意;何处有此『有时』之例?即如『ādāya(取了)』。
Pādito parassakarassa kvacikha hoti; saṅkhāro, saṅkharī yati –-karassāti avatvā karotissāti vacanaṃ timhi ca vikaraṇuppatti ñāpetuṃ.
在词根「pā」等之后,他者的「ka」音位有时可替换为「kha」;例如:saṅkhāro(行、有为法)、saṅkharīyati(被制作)——之所以说「ka 之」而不说「karoti 之」,是为了同时说明在第三人称单数(timhi)语境中时态助词(vikaraṇa)的生起。
Purasmā-.
【规则标题】关于『pura』之后的变化。
Pura iccasmā nipātā parassa karassakha hoti; purakkhatvā, purekkhāro, ettaṃ tadaminādipāṭhā.
由不变词『pura』(前、先),其后跟随的他动词词根『kara』(作)有时变为『kha』;如『purakkhatvā』(置于前方,副动词形)、『purekkhāro』(前行、推崇,名词形),此等即依『tadam-』等读法之例。
Tito kamassa-.
【从『底』位(ti)看,关于业的规则——】
Nismā parassa kamassa kvaci kha hoti; purakkhatvā, purekkhāro, ettaṃ tadaminādipāṭhā.
由格助词『ni』(离格),其后跟随的动词词根『kama』(步、进)有时变为『kha』;如『purakkhatvā』(置于前方,副动词形)、『purekkhāro』(前行、推崇,名词形),此等即依『tadam-』等读法之例。
Nito kamassa-.
【从『尼』位(ni)看,关于业的规则——】
Nismā parassa kamassa kvaci kha hoti; nikkhamati; kvacitveva? Nikkamo.
从『尼』(ni)位之后,在某些情况下,其后的业字头辅音变为「卡」(kha);例如:「nikkhamati」(出去);「某些情况下」是什么意思呢?——是指并非一律如此,例如「nikkamo」(出离)即为例外。
Yuvaṇṇānamiyaṅuvaṅi sare-.
【以「伊」类元音或「乌」类元音结尾的词,在元音前变为「伊扬」或「乌旺」——】
Ivaṇṇuvaṇṇantānaṃ kriyatthānamiyaṅuvaṅi honti sare kvavi;vediyati, bruvanti; sareti kiṃ? Nivedeti, brūti; kvacītveva? Jayati, bhavati.
以「伊」类元音(i-vaṇṇa)或「乌」类元音(u-vaṇṇa)结尾的动词词根,在其后接元音时,在某些情况下分别变为「伊扬」(iyaṅ)或「乌旺」(uvaṅ);例如:「vediyati」(感受)、「bruvanti」(他们说);为何要规定「在元音前」呢?——是为了排除「nivedeti」(通知)、「brūti」(他说)等不发生此变化的情形;「某些情况下」又是什么意思呢?——是指并非一律如此,例如「jayati」(胜)、「bhavati」(是/存在)即不发生此变化。
Aññādissāssī kye-.
以『阿』开头的动词词根,于『kye』后缀前——
Ñādito’ññassa ākārantassa kriyatthassa ī hoti kye; diyati; aññādissāti kiṃ? Ñāyati, tāyati.
『以〔字母〕阿开头〔的动词词根〕』者,谓从以『阿』开头的动词词根而来的以长『阿』元音结尾的动作义词根,于『kye』后缀前得『ī』;如:『diyati(被给予)』。〔规则中〕为何说『以阿开头』?〔以排除〕『ñāyati(被了知)』、『tāyati(被守护)』等词。
Tanassā vā-.
「塔那萨」或有「瓦」(可选)。
Tanassa ā hoti vā kye; tāyate, taññate.
「塔那萨」之「阿」,在「咖耶」(後綴)前可變為「阿」;〔由此〕得「塔亞德」、「塔那德」諸形。
Dīgho sarassa-.
元音延长——
Sarantassa kriyatthassadīgho hoti kye; cīyate, sūyate. Sānantarassa tassa ṭho-.
以元音结尾的动作义词根,于『kye』后缀前其元音延长;如:『cīyate(被积集)』、『sūyate(被听闻)』。〔此规则〕紧接其后关于该〔延长元音〕之『ṭha』替换——
Sakārantato kriyatthā parassānantarassatakārassa ṭha hoti; kuṭṭho, tuṭṭhavā, tuṭṭhabbaṃ, tuṭṭhī; ananatarasāti kiṃ? Tussitvā.
『包含自身字母在内、属于(词根末尾)字母之后』,(此规则谓):动词义词根之后、紧接其(末尾)字母的他动缀『ta』变为『ṭha』;例如:『kuṭṭho』(被捣碎)、『tuṭṭhavā』(已欢喜者)、『tuṭṭhabbaṃ』(应欢喜)、『tuṭṭhī』(欢喜)。为何加限定语『紧接其字母之后』?(是为了排除)『tussitvā』(欢喜已)这类情形——此处『ta』并非紧接词根末尾字母之后,故不适用本规则。
Kasassima ca vā-.
「咖薩」之末音,加「伊瑪」,且可選加「瓦」。
Kasasmā parassānantarassa tassa ṭha hoti, kasassa vā ima ca; kiṭṭhaṃ, kaṭṭhaṃ–-anantarassātveva? Kasitabbaṃ.
(此规则谓):在词根『kas』(耕犁)之后,紧接其末尾字母的他动缀『ta』变为『ṭha』,而且『kas』的字母也可选择性地变为『ima』;结果得到『kiṭṭhaṃ』(已耕之地)、『kaṭṭhaṃ』(已耕之地)。为何仍须限定语『紧接末尾字母之后』?(是为了排除)『kasitabbaṃ』(应耕犁)——此处并不紧接末尾字母,故不发生替换。
Dhastotrastā -.
「達斯托德拉斯塔」〔規則〕(略)。
Ete saddā nipaccante.
这些声响随之熄灭。
Pucchādito-.
以问句开头。
Pucchādīhi kriyatthehi parassānantarassa takārassaṭha hoti; puṭṭho, bhaṭṭho, yiṭṭho–-anantarassātveva? Pucchitvā.
以问句或命令句结束时,后紧接着另有所指的词加在句尾,例如『puṭṭho』『bhaṭṭho』『yiṭṭho』等,这些是否紧接在句尾之后?确实如此,已经被问过了。
Sāsavasasaṃsasasā tho-.
在此教法中,有染著集缚缠绕之意。
Etehi parassānantarassa tassa tha hoti; satthaṃ, vutthaṃ, pasatthaṃ, satthaṃ–-kathamanusiṭṭhoti? ‘‘Kathanarānaṃ ṭaṭhaṇalā‘‘ti. Ṭho. Anantarassātveva? Sāsatuṃ.
依此,这些词的后面紧接着『satthaṃ』『vutthaṃ』『pasatthaṃ』等词句——表示教说、论述、解说等,意指『如何施行说法呢?』的含义。答曰:『如何使众生忍耐坚定』。确实是在紧接之后,为了完成使众生安忍的目的。
Dho dahabhehi-.
加以提升、点燃的具体例子。
Dhakārahakārabhakārantehi kriyatthehi parassānantarassa tassa dha hoti; vuddho, duddhaṃ,laddhaṃ.
凡以『-dha』、『-ha』、『-bha』音结尾、具有行为义的词根,其后紧接之『ta』(过去分词后缀)变为『dha』;如『vuddho』(已增长者)、『duddhaṃ』(已挤乳)、『laddhaṃ』(已得)。
Dahā ḍho-.
以『达哈』置换为『ḍha』。
Dahā parassānantarassa tassa ḍha hoti; daṅḍho.
『达哈』之后,紧接其后之辅音『ta』变为『ḍha』;例词:daṅḍho(棍棒)。
Bahassuma ca-.
「bahassa」变为「uma」或「ca-」。
Bahā parassānantarassa tassa so hoti, bahassuma ca sasantayogena; buḍḍho.
「巴哈」(bahā)之后,若接续他称(第三人称)单数词尾,则该词尾变为「so」;而「巴哈」(bahā)与复数词尾连用时,则依「sa」音连结规则(sasantayoga)。例词:buḍḍho(觉悟者)。
Ruhādīhi ho ḷa ca -.
「如哈」(ruha)等词根之后,词尾中的「h」替换为「ḷ」。
Ruhādīhi parassānantarassatassa ha hoti, ḷo cāntassa; āruḷho, guḷho, vuḷho, bāḷho; anantarassātveva? Ārogatuṃ.
如瘟疫般紧随他者者,是病痛的象征;被包扎的、被缠绕的、被包裹的、布满刺的;这乃因紧随而生。目的是为了治愈。
Muhā vā-.
愚痴者说——
Muhā parassānantarassa tassa ha hoti vā, ḷo cāntassa hasantiyogena; muḷho, muddho.
愚痴地紧随他者者,是病痛的象征,且因欢喜而得欢笑;愚昧,昏沉。
Bhidādito no ktakkavantunaṃ-. Bhidādito paresaṃ ktaktavantunaṃ tassano hoti; bhinno, bhinnavā, chinno, chinnavā, channo, channavā, khinno, khinnavā, uppanno, uppananavā, sinno, sinnavā, sanenā, sannavā, pīno, pīnavā, sūno, sūnavā, dīno, dīnavā, ḍīno, ḍīnavā, līno, līnavā, lūno, lūnavā–-ktaktavantunatti kiṃ? Bhitti; chitti, bhottuṃ, chettuṃ.
被封闭的并非没有接触者。被封闭者乃是他者接触者;被分离的、被断开的、被切断的、被遮盖的、被毁灭的、被产生的、被破坏的、被合成的、被废弃的、被空寂的、被吞没的、被消灭的、被断绝的、被漏失的——这般接触者称为何?称为障碍;其意为阻隔、损害、断绝。
Dātthīnno-.
被给予的不——
Dāto paresaṃ ktaktavantunaṃ tassa inno hoti; dinno, dinnavā.
被给予者乃是他者接触者;被给予的、被授予的。
Kirādīhi ṇo-.
「基拉」(kira)等词根之后,加接词缀「ṇa」。
Kirādīhi paresaṃ ktaktavantunaṃ tassānantarassa ṇa hoti; kiṇṇo, kiṇṇavā, puṇṇo, puṇṇavā, khīṇo, khīṇavā.
在『kira』等词根之后,紧接其后的他人(即第三人称)所用的『kta』、『ktavant』两类过去分词词尾中的『ta』,变为『ṇa』;例如:kiṇṇo(已散布者)、kiṇṇavā(具散布者)、puṇṇo(已满者)、puṇṇavā(具满者)、khīṇo(已尽者)、khīṇavā(具已尽者)。
Tarādīha riṇṇo-.
「以『渡』等词根为首」——
Tarādīhi paresaṃ ktaktavantunaṃ tassaraṇṇo hoti; tiṇṇo, tiṇṇavā, jiṇṇo, jiṇṇavā, ciṇṇo, ciṇṇavā.
「以『渡』等词根为首」者:于其后接『过去分词』及『具过去分词』词缀时,彼词根之双写辅音发生脱落变化;如:『已渡』、『曾渡者』、『已老』、『曾老者』、『已行』、『曾行者』。
Go bhañjādīhi-.
「以『牛』字及『破』等词根为首」——
Bhañjādīhi paresaṃktaktavantunaṃ tassānantarassaga hoti; bhaggo, bhaggavā, laggo, laggavā, nimuggo, nimuggavā, saṃviggo, saṃviggavā.
「以『破』等词根为首」者:于其后接『过去分词』及『具过去分词』词缀时,彼词根末尾辅音之前插入字母『咖』[Pali: ga];如:『已破』、『曾破者』、『已附着』、『曾附着者』、『已沉没』、『曾沉没者』、『已震惊』、『曾震惊者』。
Susā kho-.
何为『苏萨』?
Susā paresaṃ ktaktavantunaṃ tassa kho hoti; sukkheṃ, sukkhavā.
『苏萨』是指他人所作之事的特性;意谓安乐、乐住。
Pacā ko-.
何为『帕察』?
Pacā paresaṃ ktakkavantunaṃ tassa ko hoti; pakko, pakkavā.
『帕察』是指他人所作之事的状态;意谓成熟、完备。
Mucā vā-.
何为『穆察』?
Mucā paresaṃktaktavantunaṃ tassa ko vā hoti; mukko, mutto; mukkavā, muttavā–-sakkoti ṇvādisu siddhaṃ–-ktaktavantusu satto sattavātveva hoti.
『穆察』是指他人所作之事的解脱状态;意谓解脱、自在,解脱者,常被称为六根乃至六触上已获完全解脱者,其本质是存在的根本解脱之体。
Lopo vaḍḍhā ktissa-.
「『过去分词』词缀在『增长』词根之后脱落」——
Vaḍḍhā parassaktissa tassa lopo hoti; vaḍḍhi.
「在『增长』词根之后,『过去分词』词缀脱落」者:即彼词缀整体消失;如:『已增长』。
Kvissa-.
【'何处'附缀省略】
Kriyatthā parassa kvissa lopo hoti; abhibhu.
为他动之义,'何处'附缀省略;如『abhibhu』(克服者)。
Ṇiṇāpīnaṃ tesu-.
【使役附缀于彼等情形下省略】
Ṇiṇāpīnaṃ lopo hoti tesu ṇiṇāpīsu;’kārentaṃ payojayayati’kāreti, kārāpeti.
使役附缀于彼等使役附缀之情形下省略;如『令他使做』用『kāreti』(使做)、『kārāpeti』(令他使做)。
Kvacī vikaraṇānaṃ-.
【变化词缀有时省略】
Vikaraṇānaṃ kvaci lopo hota; udapādi, hanti.
动词变化标记(vikaraṇa)有时发生省略;例如:udapādi(生起了)、hanti(他杀)。
Mānassa massa-.
「mānassa」变为「massa-」。
Kriyatthā parassa mānassa makārassa lopo hoti kvaci; karāṇo; kvacati kiṃ? Kurumāno.
他动词(即作用于他者之动词)的现在分词语基 '-māna' 中,『ma』字有时脱落;例如:『karāṇo』(正在做者)。『有时』之限制为何?——若非此例,则保留,如:『kurumāno』(正在做者)。
Eilasse-.
「eilasse-」(词尾变化省略标记)。
Eilāname hota kvacī; gahetvā, adenti; kvacītveva? Vapitvā.
「'-lla-'」这一名称,有时以之替换相应形式;例如:『gahetvā』(取了之后)、『adenti』(他们给予)。『有时』之限制为何?——若非此例,则不替换,如:『vapitvā』(播种了之后)。
Pyo vā tvāssa samāse-.
在复合词中,『tva』之词缀或变为『pyo』。
Tvāssavā pyo hota samāse; pakāro’pye sassā’ti. Visesanatthā; abhibhūya, abhibhavitvā–-samāseti kiṃ? Patvā; kvavāsamāse’pi bahakulādhikārā?Lataṃ dantehi chindiya.
在复合词中,「tvā」后接「ssavā」时,其中的「p」音转变为「py」,「s」则属于「sassā」的范畴。此为表示特殊区别之意;例如「abhibhūya」(已征服)、「abhibhavitvā」(征服之后)——为何要限定在复合词中?因为「patvā」(到达之后)并不在复合词中;那么在复合词中,凡属「bahukulādhikāra」(多类统摄)的情况又当如何?例如「用牙咬断藤蔓」(lataṃ dantehi chindiya)即为其例。
Tuṃyānā-.
『tuṃ』类语尾(目的格不定式词尾)及其相关形式。
Tvāssa vā tuṃyānā honti samāse kvaci; abhihaṭhūṃ, abhiharitvā; anumodiyāna, anumoditvā–-asamāse-pi bahulādhikārā? Daṭhuṃ; disvā–-esamappavisayatāñāpanattho yogavibhāgo.
『tvā』可以替换为『ssa』、『tuṃ』、『yāna』等形式,用于复合词中的某些情形;如「abhihaṭhūṃ」、「abhiharitvā」(皆义为「携取、运送之后」);又如「anumodiyāna」、「anumoditvā」(皆义为「随喜之后」)。——言「非复合词中亦然」者,依多样通用规则亦可适用?如「daṭhuṃ」、「disvā」(皆义为「见」)。——此处将语法分拆分项说明,目的在于告知这些形式并非无限制通用,其适用范围有所限定。
Hanā racco-.
「han」(打、杀)词根后接「racco-」(词尾屈折形式)。
Hanasmā parassa tvāssa racco vā hoti samāse; ahacca, ahanitvā.
在复合词中,『杀』(hana)词根之前,〔该词根的〕后缀变为『rа』(rа)或〔保持原形〕;例如:『ahacca』(击打后)、『ahanitvā』(击打后)。
Sāsādhikarā cacariccā-.
由行为上的势力所推动。
Sāsādhīhi parā karā parassa tvāssa cacariccā vā honti yathākkamaṃ; sakkacca, sakkaritvā, asakkacca, asakkaritvā, adhikicca, adhikaritvā,
有如依靠势力,一方面自己加力,另一方面也为他加力,即按应有的方式:力量强盛时,已增强;力量弱小时,已减弱;力量增强,已施行。
Ito cco-.
此为所说。
Iiccasmā parassa tvāssa cco vā hoti; adhicca, adhiyitvā, samecca, sametvā.
从此可知,为他加力或为己加力即是如此:已增长,已增长后持守,一致,已合一。
Disā vānavā sa ca-.
对于方位也是如此。
Disato tvāssa vānavā honti vā, disassa ca sakāro taṃ santiyogena; sassa savidhānaṃ pararūpabādhanatthaṃ; disvāna, disvā, passitvā–-kathaṃ nādaṭṭhā parato dosanti? Ñāpakātvāssa valopo; evaṃ laddhā(na) dhanantiādisu.
方位力亦或存在,与方位的联系即在此;方位的结构为破坏对他相似之形态之用;见到、已见、已察——如何能错谬他方?因不闻不知,遂积累于财物等中。
Ei byañjanassa-.
此由音义之故,
Kriyatthā parassa byañjanādippaccayassa ñi vā hoti; bhuñjituṃ, hottu; byañjanassāti kiṃ? Pācako.
在表达行为义的词之后,辅音开头的后缀可选择性地替换为『ñi』;例如:『bhuñjituṃ』(为了食)、『hottu』(愿其成)。——『辅音开头』是何意?例如『pācako』(厨者)则不适用此规则。
Rā nassa ṇo-.
「词根中『na』之处,替换为『ṇa』」——释鼻音变换规则。
Rāntato kriyatthā parassa paccayanakārassa ṇo hoti; araṇaṃ, saraṇaṃ.
谓‘Rānta’作动词用时,非他之因,意为避难所、庇护所。
Na ntamānatyyādinaṃ-.
【規則】「對於含有『現在分詞主動格』及『現在分詞中間態』等詞尾而言,不作〔某替換〕」——
Rāntato paresaṃ ntamānatyādīnaṃ nassa ṇo na hoti; karonto, kurumāno; karonti.
「-r-」音之後,對於其餘詞根含有現在分詞主動格及現在分詞中間態等詞尾者,詞根末尾之『n』不替換為『ṇ』;例如:『karonto(正在做,主動分詞)』、『kurumāno(正在做,中間態分詞)』;『karonti(他們做)』。
Gamayamisāsadisānaṃ vā cchaṅi-.
【規則】「詞根『gam』(去)、『yam』(給予)、『is』(欲)、『ās』(坐)、『dis』(見)等類似詞根,於現在分詞主動格及現在分詞中間態等詞尾前,可選擇添加『ccha』增音」——
Etesaṃ vā cchaṅi hoti ntamānatyādisu; gacchanto, gacchamāno, gacchati; yacchanto, yacchamāno, yacchati; icchanto, icchamāno, icchati; acchanto, acchamāno, acchati; dicchanto, dicchamāno, dicchati. Vāti kiṃ? Gamissati; vavatthita vihāsattenaññesu ca kvaci? Icchitabbaṃ, icchā, icchituṃ; acchitabbaṃ, acchatuṃ; aññesañca yogavibhāgā? Pavecchati.
这些〔词根〕在『nta』、『māna』、『tya』等词缀之前,可选择替换为『ccha』;例如:『gacchanto』(正在去者)、『gacchamāno』(正在去者)、『gacchati』(他去);『yacchanto』(正在给予者)、『yacchamāno』(正在给予者)、『yacchati』(他给予);『icchanto』(正在欲求者)、『icchamāno』(正在欲求者)、『icchati』(他欲求);『acchanto』(正在坐者)、『acchamāno』(正在坐者)、『acchati』(他坐);『dicchanto』(正在看者)、『dicchamāno』(正在看者)、『dicchati』(他看)。所谓『可选』是何义?〔意即并非必然,例如〕『gamissati』(他将去)〔即未替换〕。此外,就固定用法与其他场合而言,有时〔亦可见於〕『icchitabbaṃ』(应被欲求)、『icchā』(欲求)、『icchituṃ』(为了欲求);『acchitabbaṃ』(应被坐)、『acchatuṃ』(为了坐);至於其他词根,则依据词项分析〔规则〕,有〔如〕『pavecchati』(他施予)。
Jaramarānamīyaṅi-.
【規則】「詞根『jar』(衰老)、『mar』(死)等,於現在分詞主動格及現在分詞中間態等詞尾前,可替換為『īya』增音」——
Etesamīyaṅi vā hoti ntamānatyādisu; jīyanto, jīranto; jīyamāno, jīramāno; jīyati, jīrati; mīyanto, maranto; mīyamāno, maramāno; mīyati, marati.
这些〔词根〕在『nta』、『māna』、『tya』等词缀之前,可选择插入『īya』〔变化形〕;例如:『jīyanto』(正在衰老者)、『jīranto』(正在衰老者);『jīyamāno』(正在衰老者)、『jīramāno』(正在衰老者);『jīyati』(它衰老)、『jīrati』(它衰老);『mīyanto』(正在死亡者)、『maranto』(正在死亡者);『mīyamāno』(正在死亡者)、『maramāno』(正在死亡者);『mīyati』(它死亡)、『marati』(它死亡)。
Ṭhāpānaṃ tiṭṭhapivā-.
『安置』者,即『tiṭṭhapi』(使立、使住)之义。
Ṭhapānaṃ tiṭṭhapivā honti vā ntamānatyādisu; tiṭṭhanto, tiṭṭhamāno, tiṭṭhati; pivanto, pivati; vātveva? Ṭhāti, pāti.
『安置』等词,其词根为「立」或「饮」,或作现在分词等形式:「正站立者」、「正站立者」(两种现在分词形式)、「他站立」;「正饮者」、「他饮」;然而加「或」字者何?即:「他立」、「他饮」(短式动词形式)。
Gamavadadānaṃ ghammavajjadajjā-.
「往村落」者,指往村庄行进。
Gamādīnaṃ ghammādayo vā honti ntamānatyyādisu; ghammanto, gacchanto; vajjanto, vadanto; dajjanto, dadanto.
「往村者」乃指往村落及诸类似字眼之义;『往』者,行走也;『往来』者,去往也;『议论』者,言说也;『给予』者,赠与也。
Karassa sossa kubbakurukayirā-.
「手作」者,指用手作业。
Karassa saokārassa kubbādayo vā honti ntamānatyādisu; kubbanto, kayiranto, karonto; kubbamāno, kurumāno, kayiramāno, karāṇo; kubbati, kayirati, karoti; kubbate, kurute, kayirate–-vacatthitavibhāsattā vādhikārassa bhiyyo mānaparacchakkesukuru, kvavideva pubbacchakke? Agghaṃ kurutu no bhavaṃ; sossāti vuttattā kattari yevime.
『手作』及类似诸义依『做、作、掌握』等含义解说;如『作』、『弄』、『为』;现分作主动作事、进行作业之形式及动作进行时态;针对言语及行为之不同表达,以词义分明解释,且对词语之境界及语用差别详加辨析。其义为:不要作恶,不应讲妄语;鉴于言词所彰显的权威与意图,应慎重斟酌先前行为。
Gahassa gheppo-.
「抓住」者,指拿取、抓握。
Gahassa vā gheppoti ntamānatyādisu; gheppanto, gheppamāno, gheppati–-vātveva? Gaṇhāti.
『抓』及其相关语义在不同上下文中分别指抓取、拿取、持守;词态区分主动抓取者、实行抓取动作之人或时态,均表达「抓取」之意,类似于用手把持之境。
Ṇo niggahitassa-.
非谓持有者之谓。
Gahassa niggahatassa ṇo hoti; gaṇhitabbaṃ, gaṇhituṃ, gaṇhanto.
若无持有,则无所能持;应当持有、能持、正在持有。
Iti moggallāne vyākaraṇe vuttiyaṃ khādikaṇḍo pañcamo.
如是,于摩嘎剌那的讲解中,食物章为第五。
Vattamāne tiantisithamimatñante sevhñemhe-.
现行时为第三人称单数末尾,与此相似者皆然。
Vattamānñāraddhāparisamatte atthe vattamānato kriyatthā tyādayo hontī; gacchati, gacchanti, gacchasi, gacchatha, gacchāmi, gacchāma; gacchate, gacchante, gacchase, gacchavhe, gacche, gacchamhe –-kathaṃ pure adhammo dippati, purā marāmiti? Vattamānasseva vattumiṭṭhattā, taṃsamīpassataggahaṇena gahaṇā; purepurāsaddehi vā anāgatattāvagamyate, tadā tassa vattamānattā; kālavyattayo vā eso; bhavanteva hi kālantare’pi tyādayo bāhulakā?‘‘Santesu pariguhāmi mā ca kiñci ito adaṃ, kāyayassa bhedā abhisamparāyaṃ sahavyataṃ gacchati vāsavassa, anekajātisaṃsāraṃ sandhāvissaṃ, ativelaṃ namassissanti‘‘.
现行和未完成时至适当处,其现行意当如此;例如动词“去”:以不同人称变形“去”、“去”等。何以旧时法不显?昔时因由如何?现行即适用于现行时,其借助紧随之前之音节而成持有;过去、现在、未来实有其理,则当以现行对待。如诸时之间亦有变异,尔等难道未察此诸变易乎?善哉,诸世间我守护此理,无他从此生;身体之破坏,因共行故,前行于风神处,经历众生转生,迟早必致礼敬。
Bhavassati ssatissantissasissathassāmissāmassatessante ssasessavhessaṃssāmhe-.
生命存者,灭者,尚存者,尚未灭者,寿者,诸所能守护者,如是诸相皆存在。
Bhavissati anāraddhe atthe vattamānato kriyatthā ssatyādayo honti; gamissati, gamissanti, gamissasi, gamissatha, gamissāmi, gamissāma; gamissate, gamissante, gamissase, gamissavhe, gamissaṃ, gamissāmhe.
将来时中,表示动作尚未开始的语形是:真实语气及其他时态的词形,如“将要”、“将会”等。具体动词形式包括:将前往(单数与复数诸人称)——我将去、你将去、他(她、它)将去、我们将去、你们将去、他们将去。
Nāme garahāvimbhayesu-.
名称处于轻蔑或恐惧意涵的字尾。
Nāmasadde nipāte sati garahāyaṃ vimbhaye ca gamyamānessatyādayo honti; ime hi nāma kalyāṇadhammā paṭijānissanti; na hi nāma bhikkhave tassa moghapurisassapāṇesu anuddayā bhavissati; kathañhi nāma so bhikkhave moghapuriso sabbamattikāmayaṃ kuṭikaṃ karissati; tattha nāma tvaṃ moghapurisamayā virāgāya dhamme desite sarāgāya vetessasi, atthi nāmatāta sudinna ābhidosikaṃ kummāsaṃ paribhuñjissasi, atthiyevihāpi nindāvagamo. Vimbhaye?- Acchariyaṃ vata bho abbhūtaṃ vata bho santena vata bho pabbajitā vihārenaviranti, yatra hi nāma saññī samāno jāgaro pañcamattānī sakaṭasatāni nissāya nissāya atikkantāni neva dakkhiti, na pana saddaṃ sossati; acchariyaṃ andho nāma pabbatamārohissati; badhiro nāma saddaṃ sossati.
当名称词语处于语尾时,会因轻蔑和恐惧而产生将来时态词形,如“将是”等;这些实际上指的是好的德行将被宣说。因为,诸比库啊,不会有那个愚痴之人在手中持有(世间)讨厌的事物。他怎么可能这愚痴之人制作出完全夸张的无稽之言?这里正是你,愚痴人,与无欲之法相应,被教化为对欲爱有离厌者,识别出相应的好处;和你该知道的那个坏小子正享受讨厌的话语,当中甚至出现了诽谤与造谣。恐惧这事——真令人惊奇,实属奇异,一位出家人处在修行之处,却不觉察;那执著的意识清醒时,已经过了五十年,像越过山岗,无所觉察、不听声音;真令人惊异,盲者攀登山峰,聋者却能听见声音。
Bhute īuṃotthembhāāūsevhaṃambhe-.
过去时示意,如“一切已成”、“一切存在”等表达。
Bhute parisamattñatthe vattamānato kriyatthā īādayo honti; agamī, agamuṃ, agamo, agamittha, agamiṃ, agamimhā; agamā, agamū, agamise, agamivhaṃ, agama, agamimhe–-bhuta sāmaññavacanicchāyamanajjatanepi? Suvo ahosi ānando.
过去完成时及相关时态的词形有:我未去、我已去、去过了、你们没有去、我们曾去、他们已去等等——是过去具体事例的说明?阿难是幸福的。
Anajjatane āūotthaamhātthatthuṃsevhaṃiṃmbhase-.
未被打断的动作,行为尚未完成的样态表达。
Avijjamānajjatane bhute’tthe vattamānato kriyatthā āādayo honti.
无明者,谓对现存之法及其本质不明了,故造作活动遂行。
Āñāyyā ca uṭṭhānā āñāyyā ca saṃvesanā,
所谓升起与回溯,指无明生起时的起始与其迁流。
Esajjatano kālo aharūbhayataḍḍharattaṃ vā;
此无明之时,或昼夜昼夜互相交替,或持续不断。
Agamā, agamū, agamo, agamattha, agama, agamamhā; agamittha, agamatthuṃ, agamase, agamavhaṃ, gamiṃ, agamamhase; aññapadattho kiṃ? Ajja hiyyo vā agamāsi.
说“未来、不来、不可来、未来之意、未至、未至地、不可至、不可至地、未在、未在人、何义他义?今日昨日或曾至。”此为对“未至”等词之细释。
Parokkhe oetthaambhattharetthovhoimhe-.
“于彼他处、此处或彼方”等,谓示空间方位。
Apaccakkhe bhutānajjatane’tthe cattamānato kriyatthā aādayo honti; jagāma, jagamu, jagame, jagamittha, jagama, jagamimha; jagamittha, jagamire, jagamittho, jagamivho, jagami, jagamimhe. –––––––––––––––––––-
他方的无明亦是现存之法及其本质不明,并随彼创建行为;列举词形变化如我去、往、未至等,以示词意时态变化。
Mūḷhavikkhittabyāsattacittonattanāpi kriyā katābhinibbattikāle’nupaladdhā samānā elenānumīyamānā parokkhāca vatthuto; tenuttamavsaye’pi payogasambhavo.
根本分散的心,因未察觉行为于果成时并未生成,虽同类事物之弱体由类推得知,亦可断定其潜在存在;于是于最终心得中亦有作用之生起。
Eyyādo vātipattiyayaṃ ssāssaṃsussessathassaṃssamhāssatha ssiṃsussasessavhessiṃssāma ase-.
如此,便是轮回的法则、烦恼、生死之流水,乃是使人沉溺于轮回的强劲束缚。
Eyyādo visaye kriyātipattiyaṃ ssādayo honti vibhāsā; vidhurappaccayopanipātato kāraṇavekallato vā kriyāyāti patanamanipphatti kriyātipatti; ete ca ssādayo sāmatthiyātītānāgatesveva honti, na vattamāne, tatra kriyātipattya sambhavā.
轮回法则的违犯即称为行为的过错;或因智者的条件结合或因原因之区别而生出过错;这些过错非现时之行为过错,而是超越能力之未来过错,因此不能由现时行为而产生。
Sace paṭhamavaye pabbajjaṃ alabhissā, arahā abhavissā; dakkhiṇena ce agamissā, na sakaṭaṃ pariyābhavissā- dakkhiṇena ce agamissaṃsu, agamisse, agamissatha, agamissaṃ, agamissamhā, agamissatha, agamissiṃsu, agamissase, agamissavhe,agamissiṃ, agamissāma ase- na sakaṭaṃ pariyābhavissā. Vāti kiṃ? Dakkhiṇena ce gamissati, na sakaṭaṃ pariyābhavissati.
若于初次受戒时未获出家,必不能成为阿拉汉;若向南方去,车轮不会向后旋转——即使以各种变体表达“去”字,如“将去、即将去、去吧”等,车轮仍不会向后转。何以故?因为若向南去,车轮绝不会倒转。
Hetuphalesveyyaeyyuṃeyyāsaeyyāthaeyyāmieyyāmaetha eraṃethoeyyavhoeyyaṃeyyāmhe-.
因、果、条件、种种存在、此处、彼处、如是、彼像、此名、彼法、此在、彼时。
Hetubhutāyaṃ phalabhutāyañca kriyāyaṃ vattamānato kriyatthāeyyādayo vā honti.
作为原因与果报的行为,此刻存在的行为,以及诸如此类的行为,均在现行之列。
Sace saṃkhārā niccā bhaveyyuṃ, na nirujjheyyuṃ; dakkhineṇana ce gaccheyya, na sakaṭaṃ pariyābhaveyya-dakkhiṇena ce gaccheyyuṃ, gaccheyyāsi, gaccheyyātha, gaccheyyāmi, gaccheyayyāma; gacchetha, gaccheraṃ, gacchetho, gaccheyyavho, gaccheyyaṃ, gaccheyyāmhe- na sakaṭaṃ pariyābhaveyya; bhavanaṃ gamanañca hetu, anirujjhanaṃ pariyābhavanañca phalaṃ–-iha kasmā na hoti?- Hantīti palāyati, vassatīti dhāvati, hanissatīti palāyissatīti? Itisaddeneva hetuhetumantatāyaya jotitattā vāti kiṃ dakkhiṇena ce gamissati, na sakaṭaṃ pariyā bhavissati.
如果行有为法本为常恒,便不会灭尽;倘若向右转,则不会偏离车辙;若向右转,便应前行、行去、行住、行向我行、我等行——向右转则无车辙破坏。行走成就与止息无偏离均为因果,则此地何故不成立?是杀害即逃避,是生存即奔跑,杀害即逃避吗?用语本无他义,只是为了指明因果关系。既然如此,若向右转行走,则不会有车辙破坏。
Pañhapatthanāvidhisū-.
关于提问的规制法。
Pañho-sampucchanaṃ sampadhāraṇā nirūpanā kāriyanicchayanaṃ; patthanā-yāvanamiṭṭhāsiṃsanañca; vidhānaṃ vidhi niyojanaṃ kriyāsu vyāpāraṇā; sā ca duvidhāva?- Sādarānādaravasena, visayabhedena bhinnāyapi tadubhayānativattanato.
提问、发问、引出意涵、规定、选择、限定、结论、请求、结束等程序;其规章方式,分为两种:一为礼貌或非礼貌,二为根据题材差异而异,但二者虽有不同却皆互不违背。
Etesu pañhādisu kriyatthato eyyādayo honti; pañhe?-Kimāyasmā vinayampariyāpuṇeyya,udāhu dhammaṃ?; Gaccheyyaṃ vāhaṃ uposathaṃ, na vā gaccheyyaṃ?, Patthanāyaṃ?- Labheyyāhakakambhante bhagavato santike pabbajjaṃ, labheyyaṃ upasampadaṃ; passeyyaṃ taṃ vassasataṃ arogaṃ. Vidhimhi?-Bhavaṃ pattaṃ paceyya, bhavaṃ puññaṃ kareyya, iha bhavaṃ bhuñjeyya, iha bhavaṃ nisīdeyya, māṇavakaṃ bhavaṃ ajjhāpeyya–-anuññāpattakālesupi siddhāva, tatthāpi vidhippatītito; anuññāyaṃ?Evaṃkareyyāsi. Pattakāle?- Kaṭaṃ kareyyāsi, patto te kālo kaṭakaraṇe; yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho uposathaṃ kareyya; etassa bhagavā kālo, etassa sugata kālo, yambhagavā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññapeyya–-pesane’picchanti?- Gāmaṃ tvaṃ bhaṇe gaccheyyāsi.
以上所说诸问形式,皆作为行为目的;问者为何?譬如:贤者应当修学戒律、如何?应到上食日持斋,或不去?入学准备为何?应在佛前受具足戒,后来得到优良的僧伽;目睹此法久远清净安乐。关于法的规定?应取得人生,努力造善业,此人生中享受世间,安坐不懈,为学龄幼童传授;即使在未被许可时亦须作此,仍不违法律;被许可时方可如是行为。许可时间为何?已行何事,时间正是行事之时;若僧团许可,即可干持上食日。此为佛陀所定时间,佛陀为弟子制定戒律。请求命令是否可行?示范道理,宜往村庄。
Tuattuhithamimataṃantaṃssuvhoñāmase-.
此等最终所求,皆为完善。
Pañhādisvete honti kriyatthato; kriyatthato; yacchatu, gacchantu, gacchāhi, gacchatha, gacchāmi, gacchāma, gacchataṃ, gacchantaṃ, gacchassu, gacchavho, gacche, gacchāmase–-pañhe?- Kinnu balu ho vyākaraṇamadhiyassu?. Patthanāyaṃ?- Dadāhi me, jivatu bhavaṃ. Visimhi?-Kaṭaṃ karotu bhavaṃ, puññaṃ karotu bhavaṃ, iha bhavaṃ bhuñjatu, ihabhavaṃ nisīdatu, uddisatu bhante bhagavā pātimokkhā. Pesane?- Gaccha bhaṇe gāmaṃ. Anumatiyaṃ?Evaṃ karohi. Pattakāle?-Kālo’yaṃ te mahāvīra uppajja mātukucchiyaṃ.
关于提问等诸事,皆为行为之目;如:你愿意做某事吗?去往、去做、去吧、去啊、我要去、我们去、要去吧、愿去吧、让去吧、去啦、请去吧——问者为何?你以为语法里是何意?入学请求为何?请赐我生命长久。目的是?愿造善业,愿享此生,愿安立禅坐,愿听持律戒。请求命令?请往乡镇。许可吗?如是行动。许可时间为何?此时正是大勇士出世、母胎时期。
Sattyarahesveyyādi-.
『于能、应、愿等义用『eyya』等词缀』——
Sattiyaṃ arahatthe ca kriyatthā. Eyyādayo honti; bhavaṃ khalu rajjaṃ kareyya, bhavaṃ satto; arabho.
在『能力』义与『应当』义中,均用于表达动词义;接尾词「应」等随之而来:「尊者确实应治国」、「尊者能(治国)」;「值得(做)的」。
Sambhāvane vā-.
『于可能义亦然』——
Sambhāvane gamyamāne dhātunā vuccamāne ca eyyādayohonti vibhāsā; api pabbataṃ sirasā bhindeyya. Kriyātipattiyantussādi?- Asaniyāpi hato nāpatissā sambhāvemi saddahāmiavakappemi bhuñjeyya bhavaṃ; bhujissati bhavaṃ, abhuñji bhavaṃ. Krayātipattiyantussādi-sambhāvemi nābhujissaṃ bhavaṃ.
「Sambhāvane gamyamāne dhātunā vuccamāne ca eyyādayohonti vibhāsā」者,此类词于生成过程中及被称为“根”的情况下称为类似「eyyā」的词。尽管此处如山的顶端被劈开,已发生功能变化,诸如杀害并无效用,我知其可生存、可食用、存在、将存在、未食状态存在。关于功能损失等说法,是谓生存,但并非所有存在均被食用。
Māyoge īāādi-.
在与『莫』连用时,接尾词「伊」、「阿」等随之而来。
Māyoge sati īādayo āādayo ca vā honti; māssupunapi evarūpamakāsi, mā bhavaṃ agamā vanaṃ; vāti kiṃ? Mā tekāmaguṇe bhamassu cittaṃ, mā tvaṃ karissasi, mā tvaṃ kareyyāsi–-asakakālattho’yamārambho; buddho’bhavissatīti padantara sambandhena anāgatakālatā patiyate, evaṃ kato kaṭo svebhavissati, bhāvi kaccamāsīti; lunāhi lunāhitvevāyaṃ lunāti, lunassu lunassutvevāyaṃ lunātīti tvādīnamevetaṃ majjhimapuri sekavacanānamābhikkhaññe vibbavanaṃ; idaṃ vuttaṃ hoti?-Evamesa turito aññe’pi niyojento viya kiriyaṃ karotīti; evaṃ lunātha lunāthātvevāyaṃ lunāti, lunavho lunavho tvevāyaṃ lunāti; tathā kālattaresupi lunāhi lunāhitvevāyaṃ aluni, alunā, lulāva, lunissatīti; evaṃ ssumhi ca yojanīyaṃ–-tathā samuccaye’pi maṭhamaṭa, vihāramaṭetvevāyamaṭati; maṭhamaṭassu, vihāramaṭassutvevāyamaṭati–-byāpārabhede tu sāmaññavacanasseva byāpakattā anuppayogo bhavati? Odanaṃ bhuñja, yāgumpiva, dhānā khādetvāvāyamajjhoharati.
「Māyoge sati īādayo āādayo ca vā honti」者,指于缘起和时机存在时,诸词如āādayo亦是存在。其犹如重新展现之月,不使生命陷入复归森林之中。何故?不可使心为单一性所扰乱,不可使汝行不为所为,不可起始不可为之活动——此乃无适时起始。与佛陀未来之关系依此表达未来时态,如此则何者为自然?未来必然如此也。重音于重音处发音,月以此月性而称之,中城地之俗语中有相似无尽变化,此乃所述之事。由此速疾之如他者执业,切实行之。如重音从重音所生,月如月者。年复年也,如此速变不息,有如日、月,非无生灭。又云,此与结合相关,亦如积合之流动,居所之变换。如同居所及活动之变动。于事业所别离,通用以般若语法则无失用。食粥,犹如祭献,饭食摄取此间焉。
Pubbaparacchakkānamekānekesu tumhāmhasesesu dvedve majjhimuttamapaṭhamā-.
在多种多样的第二人称称呼中,有两种处于中间而较优先的形式。
Ekanekesutumhāmhasaddavacanīyesu tadaññasaddavacanīyesu ca kārakesupubbacchakkānaṃ paracchakkānaṃ majjhimuttamapaṭhamā dve dve honti yathākkamaṃ kriyatthā; uttamasaddo’yaṃ sabhāvato tatiyaduke ruḷho–-tvaṃ gacchasi, tumhe gacchatha, tvaṃ gacchase, tumhe gacchavhe; tvaṃgacchasi, tumhe gacchatha, tvaṃ gacchase, tumhe gacchavhe; ahaṃgacchāmi, mayaṃ gacchāma,ahaṃ gacche, mayaṃ gacchāmhe; so gacchati, te gacchanti, so gacchate, te gacchante.
在多种第二人称称呼及相应语句中,作主语或宾语时,中间而较优先的形式各有两种,依照合适的情境使用;最高级的表达为第三人称单复数,如“你去”、“你们去”、“你去”、“你们去”、“你去”、“你们去”、“我去”、“我们去”、“我去”、“我们去”;又如“他去”、“他们去”、“他去”、“他们去”。
Sāmatthiyā laddhantā appaṭhujjamānesupi tumhāmhasesesu bhavanti–-gacchasī, gacchatha, gacchase, gacchavhe; gacchāmi, gacchāma, gacche, gacchāmhe; gacchati,gacchanti, gacchate, gacchante.
获得平衡能力者,即使不常见语句,也有第二人称的称呼表现,如“你去(祈使)”、“你去(祈使)”、“你去(祈使)”、“你们去(祈使)”;“我去”、“我们去”、“我去”、“我们去”;“他去”、“他们去”、“他去”、“他们去”。
Āīssādisvaña vā-.
这是自发性发声的法则。
Āādo īādo ssāādo ca kriyatthassa vā aña hoti, ñakāro’nubandho–-agamā, gamā; agamī, gamī; agamissā, gamissā.
「阿」系列、「伊」系列、「阿萨」系列等,或用于表达动词义,可替换为「阿尼亚」词缀,其中「尼亚」为附缀标志——「他来了」(过去时)、「来」(词根形式);「他来了」(另一过去时形式)、「来」;「他将来」(将来时形式)、「将来」。
Aādisvāho brūssa-. Brūssa āho hoti aādisu; āha, āhu.
以开头音节为“ā”的词,如“说”(brū),“说吧”(brūssā),“说吧”(āho)等,这些用于引导语句或呼唤时会发生变化;包括“说”、“说吧”以及“说了”。
Bhussa cuka-.
「布萨」替代词缀「朱咖」。
Aādisu bhussa cuka hoti; kakāro’nubandho; ukāro uccāraṇattho; babhuva.
在「阿」等词首,「布萨」变为「朱咖」;其中「咖」字为附缀辅音;「乌」字为辅助发音元音;例:『曾经存在』(babhuva)。
Pubbassa a-.
前置音节替换为「a」。
Aādisu dvitte pubbassa bhussaa hoti; babhuva.
在「āā」等词尾之情形下,重叠时前置音节之「bhu」替换为「a」;如「babhuva」。
Ussaṃsvāhā vā-.
或变为「乌桑斯瓦哈」。
Āhādesā parassौssaaṃsuvā hoti; āhaṃsu āhu.
「阿哈」之替代形式,作第三人称复数过去时,变为「乌桑斯」或「瓦」;例:『他们说』(āhaṃsu)、『他们说』(āhu)。
Tyantīnaṃ ṭaṭū-.
彼等〔字根〕之语尾,接「替代第三人称复数」之替换词缀。
Āhā paresaṃ tiantīnaṃ ṭaṭū honti; ṭakārā sabbādesatthā; āha, āhu. Atoyeva ca ñāpakā tiantisu ca brūssāho.
「āha」(他说)诸第三人称复数形式,以「ṭaṭū」为替换词缀;其中「ṭa」字母作为全替换之标志。由此可见「āha」「āhu」两形式,以及「ñāpaka」标志字在第三人称复数与「brū」「ssā」「aho」诸词中之用法,均源于此规则。
Īādovacassoma-.
以「ī」元音收尾者,接第一人称单数词缀之规则。
Īādisuvacassa oma hoti; makāro’nubandhā; avoca; īādoti kiṃ? Avaca.
凡以「ī」等元音开头之『vaca』语根,其词尾替换为「oma」;「m」字母为连缀标志;由此得『avoca』。何以言「以ī等开头」?——若非此条件,则得『avaca』(而非「oma」替代形)。
Dāssa daṃ vā mamesvadvitte-.
『dā』语根之「a」,在属于自身财物之词后,可替换为「aṃ」。
Advitte vattamānassa dāssa daṃ vā hoti mimesu; dammi,demi; damma, dema. Añcitteti kiṃ? Dadāmi. Dadāma.
凡「da」(给予)一词根,于现在时而非表意愿之语境中,在第一人称单复数词缀前,可以「dā」替换为「da」或「daṃ」;由此得「dammi」「demi」(单数:我给);「damma」「dema」(复数:我们给)。问:为何限定「非表意愿」之条件?答:因为「dadāmi」「dadāma」等形式属于表意愿语境,不适用本规则,故须排除在外。
Karassa sossakuṃ-.
「咖拉」(kar-)词根之「阿」(a)字母,可代换为「乌」(u)字母——关于此规则。
Karassa saokārassa kuṃ vā hoti mimesu; kummi, kumma; karomi, karoma.
动词词根『kar』(做)之『o』音,在『mi』『me』等词尾之前,可替换为『ku』;例如:『kummi』、『kumma』(即『karomi』之变体、『karoma』之变体)。
Kā īādisu-.
『词根 kā,用于以 ī 等开头的(语境)』。
Karassa saokārassakā hoti vā īādisu; akāsi, akari; akaṃsu, akariṃsu; akā, akarā.
动词词根『kar』之『o』音,在以『ā』等母音开头的词尾之前,可替换为『kā』;例如:过去式『akāsi』(亦可作『akari』)、『akaṃsu』(亦可作『akariṃsu』)、『akā』(亦可作『akarā』)。
Hāssacāhaṅi ssena-.
以『hāssa』等替换『iṇ』字尾。
Karassasossahāssaca āhaṅi vā hoti ssena saha; kāhati, karissati; akāhā, akarissā;hāhatī, hāyissati; āhāhā, ahāyissā.
「咖拉」等词及「哈」等词,未来时可用「-ssa」附缀,亦或替换为「-ss」:如「咖哈提」即「咖里萨提」;「阿咖哈」即「阿咖里萨」;「哈哈提」即「哈依萨提」;「阿哈哈」即「阿哈依萨」。
Labhavasacchidabhidarudānaṃ cchaṅi-.
获取、接受、用手抓取的动作的词根【cchaṅi-】。
Labhādīnaṃ cchaṅi vā hoti ssena saha; alacchā, alabhissā, lacchati, labhissati; avacchā, avasissā; vacchati, vasissati; cchecchā, acchindissā; checchati. Chindissati; hecchā, bhindissā; bhecchati,bhindissati; arucchā, arodissā; rucchati, rodissati. Aññasmimpi chidassa vā cchaṅi yogavibhāgā?- Acchecchuṃ, acchindiṃsu. Aññesaṃ va?-Gacchaṃ, gacchissaṃ.
「拉跋」等词,未来时可用「-ccha」替换「-ssa」附缀:如「阿拉差」即「阿拉比萨」,「拉差提」即「拉比萨提」;「阿瓦差」即「阿瓦西萨」,「瓦差提」即「瓦西萨提」;「差差」即「阿亲迪萨」,「查差提」即「亲迪萨提」;「黑差」即「宾迪萨」,「黑差提」即「宾迪萨提」;「阿鲁差」即「阿罗迪萨」,「鲁差提」即「罗迪萨提」。其他词中,「差」字根亦可依文法组合之分析而用「-ccha」替换:如「阿差确」与「阿亲迪苏」。其余词亦同理:如「嘎差」与「嘎差萨」。
Bhujamucavacavisānaṃ kkhaṅi-.
涉及用手臂、手臂相关动作的词根【kkhaṅi-】。
Bhujādīnaṃ kkhaṅi vā hoti ssena saha; abhokkhā, abhuñjissā; bhokkhati, bhujissati; amokkhā, amuñcissā; mokkhatiṃ muñcissati; acakkhā, avacissā; cakkhati. Vacissati; pāvekkhā, pāvisissā; pavekkhati, pavisissati. Visassāññasmimpi vā kkhaṅi yogavibhāgā?-Pāvekkhi, pāvisi.
「部迦」等词,未来时可用「-kkha」替换「-ssa」附缀:如「阿博卡」即「阿本基萨」,「博卡提」即「部基萨提」;「阿莫卡」即「阿蒙基萨」,「莫卡提」即「蒙基萨提」;「阿咖卡」即「阿瓦基萨」,「咖卡提」即「瓦基萨提」;「巴维卡」即「巴维基萨」,「巴维卡提」即「巴维基萨提」。「维萨」等词在其他情形下,亦可依文法组合之分析而用「-kkha」替换:如「巴维基」即「巴维西」。
Āīādisu harassā-.
词根『harassā-』意指抢夺、夺取、拿取的动作,在词首带长元音 ā 的变形。
Āādoīādo ca harassaā hoticā; ahā, aharā; abhāsi, abhari.
「阿」字头词中,「哈拉」词根之「阿」字可替换为「阿」字,并带有延长音变化:如「阿哈」即「阿哈拉」;「阿巴西」即「阿巴里」。
Gamissa-.
此为「行走」(『gamu』)语根之变化规则——(原文残略,余文付阙)。
Āādoīādo ca gamissā hoti vā; agā, agamā; agā,agami. Saṃsassa ca chaṅi-.
于『去』的起始部分,有多种形式:如『去』、『未去』、『去过』和『去了』等。此中包含了动词的不同变体形式。
Saṃsassa ca gamissa ca chaṅi vā hoti āīādisu; aḍañchā, aḍaṃsā; aḍañchi,aḍaṃsi; agañchā, agacchā, agañchi, agacchi.
于『去』和『来』的词根上,存在多种变体形式:包括了『过去』、『过去了』、『去』、『来』等变化,表达动作的不同时间或状态。
Hūssahehehihohī ssaccādo-.
以词尾变化的形式,表达‘是确实的’的状态。
Hūssa hñādayo honti ssaccādo; hessati, hehissati, hohissati.
于心识相关的词中,‘是确实的’体现为感知、知见的状态:‘将是、将成为、将发生’等。
Ṇānāsu rasso-.
在多种纤细的情状中存在,涉及各种感知、体验的细微差别。
Kaṇakanāsu kriyatthassarasso hoti; kiṇāti, dhunāti.
在『kaṇa』、『ka』、『nā』等词缀中,动词意义的元音变为短音;如:『kiṇāti』(购买)、『dhunāti』(振动)。
Āīūmhāssāssamhānaṃ vā-.
『ā』、『ī』、『ū』、『mhā』、『ssa』、『smhā』、『naṃ』等词尾,可选择性地替换。
Esaṃ vā rasso hoti; gama, gamā; gami, gamī; gamu; gamimha, gamimhā; gamissa, gamissā; gamissamha, gamissamhā.
此类(词尾)亦可取短音形式;其变化如下:gama、gamā;gami、gamī;gamu;gamimha、gamimhā;gamissa、gamissā;gamissamha、gamissamhā。
Kusaruhehissa chi-.
在「kusā」与「ruha」之后,(续接他人称词尾)「ī」替换为「chi」。
Kusā ruhā ca parassa īssa chi vā hoti; akkocchi, akkosi; abhirucchi, abhiruhi.
在「kusā」与「ruha」之后,续接他人称词尾时,「ī」可选择性地替换为「chi」;例如:akkocchi(亦作 akkosi,意为「他骂了」);abhirucchi(亦作 abhiruhi,意为「他喜爱了」)。
Aīssaādīnaṃ byañjanassiña-.
『aīssa』等词根之辅音,变为『iña』(即辅音替换规则)。
Kriyatthā paresaṃ aādīnaṃ īādinaṃ ssaādīnava byañjanassैña hoti vibhāsā; babhuvittha,abhavittha, abhavissā, anubhavissā, anubhavissati, anubhossati, (harissati) hassati. Etesanti kiṃ? Bhavati; byañjanassāti kiṃ? Babhuva.
『存在』者为他人所有的现在时、过去时和未来时动词标记,其意具有区分功能;如『将现有』『将无』『将不在』『将体验』『将感受』『将有』『将笑』等动词。这些动词指的是什么?是『存在』者;『动词标记』所谓为何?即『将现有』。
Brūto tissīña-.
『说话』者属于第三人称。
Brūto parassa tissa īña vā hoti; bravīti, brūti.
『说话』指他人第三人称的将时,谓『他将说』,也即『他言』,『他说』。
Kyassa-.
『kya』之(辅音)变化规则。
Kriyatthā parassakyassa īñvā hoti; pacīyati paccati.
『行为』者属于他人的现在将来时,谓『驱使』,『管理』。
Eyyāthassñaāīthānaṃ oaaṃtthatthovhoka-.
此处为动词根形态用语,表示动作的术语说明。
Eyyāthādīnaṃ oādayo vā honti yathākkamaṃ; tumhe bhaveyyātho, bhaveyyātha; tvaṃ abhavissa, abhavisse; ahaṃ abhavaṃ, abhava; so abhavittha, abhavā; so abhavittho, abhavī; tumhe bhavathavho, bhavatha–-āsahavaritova akāro gayhate–-tho panante niddesā tvādisambandhīyeva, tasseva vā nissītattā; nissayayakaraṇampi hi suttakārāviṇṇaṃ.
此类词尾变化有多种形式,皆依句法与意义而定。如「你们应当生、你们生吧」;「你将会不存在、你将不在」;「我不存在」;「他不存在」;「他已不存在」;「你们当生吧、你们生了吧」——此类表达虽有如风声吟唱般的语气变化,但最终均属语法指示、关系代词等内在联系;而且正是因为这些表达方式是根据正统经典宣说者的意图所精确立定,故而无误。
Uṃssiṃsvaṃsu -.
「乌姆」之替换形式:-iṃsu、-vaṃsu。
Umiccassa iṃsuaṃsu vā honti; agamiṃsu, agamaṃsu, agamuṃ.
「乌姆」(um)的替换形式为 -iṃsu 或 -aṃsu;例词:agamiṃsu(他们去了)、agamaṃsu(他们去了)、agamuṃ(他们去了)。
Emantā suṃ-.
以『埃曼达』结尾者,接『苏母』字缀。
Ñādesato oādesato ca parassa umiccassa suṃ vā hoti; nesuṃ, nayiṃsu; assosuṃ, assuṃ–-ādesattākhyā panatthaṃ ttaggahaṇaṃ.
于『那』字替换及『哦』字替换之后,后接之『乌米差』可变换为『苏母』;如:nesuṃ(彼等引导)、nayiṃsu(彼等导引);assosuṃ、assuṃ——此处言『阿底沙』替换之名,乃为摄取『达』字之义而设。
Hūto resuṃ-.
从『胡托』形而言,接『雷苏母』字缀。
Hūto parassa umiccassa resuṃ vā hoti; ahesuṃ, ahavuṃ.
被他人所唤者,在此[教法中]的情况是这样:我曾存在、我曾拥有。
Ossa ऐtthattho-.
在这里的意思是。
Ossa aādayo vā honti; tvaṃ abhava, abhavi, abhavittha, abhavittho, abhavo.
在这里也有被提及的情况;你曾存在、曾拥有、曾处于、曾处于,曾存在。
Si-.
「西」字头。
Ossa si vā hoti; ahosi tvaṃ ahuvo.
在这里也是这样存在;你曾是、曾拥有。
Dīghā īssa-.
长久的意义是。
Dīghato parassa īssa si vā hoti; akāsi, akā; adāsi, adā.
长时过后,常常有主宰存在;作了即作,不作即不作;给予便给予,不给予便不予。
Mhātthānamuña-.
于众人之中——
Mhātthānamuñdvā hoti; agamumhā, agamimhā; agamuttha, agamittha.
于众人之中,有主宰存在;未到来者,未到来;已离去者,已离去。
Iṃssa ca siña-.
此处有主与从——
Imiccassa siña vā hoti mhātthānañca bahulaṃ; akāsiṃ, akariṃ; aakāsimhā, akarimhā;akāsittha, akarittha.
此境中常有主宰及众多从属;作了便作,不作便不作;作过的已作,不作过的未作。
Eyyuṃssuṃ-.
当时他们——
Eyyumiccassa uṃ vā hoti; gacchuṃ, gaccheyyuṃ.
「伊」字尾「乌穆」的替代式,可用「乌姆」;例如:「嘎吹乌穆」(他们去了)、「嘎吹耶乌穆」(他们应去)。
Hissato lopo-.
『hi』之末音省略——
Ato parassa hissa lopo vā hoti; gaccha, gacchāhi–-atoti kiṃ? Karohi.
因此,『他人的部分』或『部分的消失』亦可说;『去吧,去做吧——为何如此?』回答曰:『去做罢』。
Kyassa sse-.
「咔亚」变为「谢」字尾。
Kyassa vā lopo hoti sse; andhabhavissā, anvabhuyissā, anubhavissati, anubhuyissati.
『Kyassa』或部分消失时,『他者将成为无明,不得具足,体验不到,未能体验』。
Atthiteyyādicchantaṃ ssusasathasaṃsāma -.
如意与心意相续,将全然消失。
Asa-bhuvīccasmā paresaṃeyyādicchannaṃ sādayo honti yathākkamaṃ; assa, assu, assa, assatha, assaṃ, assāma.
由于非现行态的原因,动词『存在』对他人来说在意愿形上有使役的作用,表现为依情况变化的词尾形式,有如下分别:assa(当令下令时), assu(意愿), assatha(祈使), assaṃ(第一人称复数愿语气), assāma(第一人称复数意愿形)。
Ādidvīnnamiyāiyuṃ-.
这是开头二字的形状(前两字的组合形式)-
Atthiteyyādicchannaṃ ādibhūtānaṃ dvinnaṃ iyāisuṃ honti yathākkamaṃ; siyā, siyuṃ.
对于被愿望的主语存在另一种时态,即过去完成态,被愿望的本质是两个性质的复合词,其意愿形也对应变化,分别为:siyā(单数直陈式虚拟),siyuṃ(复数虚拟)。
Tassatho-.
其后续部分为-
Atthito parassa takārassa tho hoti; attha, atthu.
存在语用于他人请求或愿望句时,形态表现为第三人称单数形态,存在的变体形式有:attha,atthu。
Sihisvaṭa-.
「西希斯瓦达」字头。
Atthissa aṭa hoti sihisu; ṭo sabbādesattho; asi, ahi.
「attha」(as 语根的过去时形式)之替换形式,在「sihisu」等场合变为 -aṭa;其中「ṭo」代替一切相关词尾;例词:asi(他是)、ahi(他是)。
Mimānaṃ vā mhimhā ca-.
「mimānaṃ」或从「mhimhā」而来。
Atthismā paresaṃ mimānaṃ mhimhā vā honti, taṃsantiyo gena tthissa aṭa ca; amhi,asmi; amha, asma.
在「atthi」(存在)之后,其余(诸词尾)可用「mimānaṃ」或「mhimhā」替换;与此相关,「ge」替换「na」,「ttha」之「i」替换为「aṭa」。例如:amhi、asmi;amha、asma。
Esu sa-.
于此等形式中,用「sa-」。
Esu mimesuatthissa sakāro hoti; asmi, asma; pararūpabādhanatthaṃ.
于此等形式(即上述诸形)中,「有」(as-词根)之词干字母替换为「sa-」;如:asmi、asma;此规则之目的在于排除其他异体形式(以防止后来规则之干扰)。
Īādo dīgho-.
「ī」等词尾后,元音延长。
Atthissa dīgho hoti īādimhi; āsi, āsuṃ, āsi, āsittha, āsiṃ, āsimhā.
『Āti』者,『长』也;『īādi』诸语中依此。『āsi』为过去时单数第一人称,『āsuṃ』为过去时复数第一人称,『āsi』为过去时单数第三人称,『āsittha』为过去时双数第三人称,『āsiṃ』为过去时单数第二人称,『āsimhā』为过去时复数第二人称。
Himimesvassa-. Akārassa dīgho hoti himimesu; pavāhi, pavāmi, pavāma; muyhāmi.
「hi」、「mi」、「me」诸词尾中「a」的长音化——在「hi」、「mi」、「me」等词尾中,「a」变为长音。例如:pavāhi、pavāmi、pavāma;muyhāmi。
Sakā ṇāssa kha īādo-.
「sakā」者,就其自身而言。此规则中,「ṇā」之「ssa」(第二人称单数词尾)被「kha」所取代,且须从「ī」、「ā」等(词尾形式)而来。
Sakasmā kaṇāssa kho hoti ī ādisu; asakkhi, asakkhiṃsu.
于「自」(即词根 sak)之情形,「ṇa」替换为「kh」,适用于「ī」等词缀;例如:「他能够了」、「他们能够了」。
Sse vā-.
『Sse vā』者,表示选择或假设连词,意为『或者』。
Sakasmā kaṇāssa kho vā bhoti sse; sakkhissā, sakkuṇissā; sakkhissati, sakkuṇissati.
于「自」(即词根 sak)之情形,「ṇa」替换为「kh」,或于「sse」词缀前替换为「bh」;例如:「她将能够」、「她将能够」(两种形式);「他将能够」、「他将能够」(两种形式)。
Tesu suto keṇākaṇānaṃ roṭa-.
其中『听』为感官之一种,对应于耳根。
Tesu īādissesu suto paresaṃ keṇākaṇānaṃ roṭa hoti; assosi, asuṇi; assossā, asuṇissā; sossati, suṇissati.
于上述「ī」等及「sse」等词缀中,词根「su」(听闻)在其余情形下,「ke」、「ṇa」、「ka」、「ṇa」诸词缀替换为「ro」及「ṭa」;例如:「他听到了」、「他听到了」(两种形式);「她将听到」、「她将听到」(两种形式);「他将听到」、「他将听到」(两种形式)。
Ñāssa sanāssa nāyo timhi-.
『知道』与『知道者』皆用此词一体。
Sanāssa ñāssa nāyo vā hoti timhi; nāyati. Jānāti.
『知道』与『知道者』二者,在此语境下二种含义皆存;『知道』表示引导、指引,意为认识或明了。
Ñamhi jaṃ-.
于『称说』方面……
Ñādese sanāssa ñāssa jaṃ vā hoti; jaññā, jāneyya.
在「ñā」(知晓)词根之替代形式中,「na」之「ssa」(即愿望式词尾「ssa」)有时变为「jaṃ」;例如:jaññā(愿他知)、jāneyya(他应知)。
Eyyassiyāñā vā-.
欲望者或如是。
Ñāto eyyassa iyāñā honti vā; jāniyā, jaññā, jāneyya.
知者为欲望者;所知、能知者、应知者也。
Īssaccādisu kanā lopo-.
从嫉妒等生去。
Īādo ssaccādo ca ñāto kanā lopo vā hoti; aññasi, ajāni; ñassati, jānissati.
欲望、真实者、知者从何生去;或他者、不知者;所知、将知者。
Ssassa hi kamme-.
行为者确实如此。
Ñāto parassassassa hi vā hoti kamme; paññāyihiti, paññāyissatī,
知他者确实为行为者;将知、将了解者也。
Etismā-.
从此『eti』〔即指示代词词干〕——
Etismā parassassassahi hoti vā; ehiti, essati.
从此(词根「i」去)起,属于他称(第三人称)的「ssa」词尾,有时变为「hi」;例如:ehiti(他将来)、essati(他将去/将来)。
Hanā chekhā-.
『ha』词根的未来时词缀为『kkha』。
Hanā ssassa chekhā vā honti; hañchema, hanissāma; paṭihaṃkhāmi, paṭihanissāmi.
『han』词根,其字母可换为『ss』或『cch』;例如:『hañchema』(我们将打击)、『hanissāma』(我们将打击);『paṭihaṃkhāmi』(我将反击)、『paṭihanissāmi』(我将反击)。
Hāto ha-.
『hā』是由『ha-』变化而来。
Hāto parassa ssassa ha hoti vā; hāhati, chahissati.
以『哈』替代他称词尾时,『萨萨』之『哈』可用,亦可选用;如:『哈哈提』、『恰希萨提』。
Dakkhakhahehihohīhi lopo-.
接『dakkha』等替换形式时,省略他称词缀『ssa』。
Dakkhādīhi ādesehi parassassassa lopo vā hoti; dakkhati. Dakkhissati; sakkhati, sakkhissati; hehiti, hehissati; hohiti, hohissati.
由『达卡』等替代词,他称词尾可省略;如:『达卡提』、『达卡希萨提』;『萨卡提』、『萨卡希萨提』;『黑希提』、『黑希萨提』;『霍希提』、『霍希萨提』。
Kayireyyasseyyumādīnaṃ-.
『应作』等词条——
Kayirā parasseyyumādīnameyyassa lopo hoti; kayiruṃ, kayirāsi, kayirātha, kayirāmi, kayirāma.
『咖依拉』等词中,属于他称语尾『艾雅』一类,其『艾雅』可省略;如:『咖依鲁姆』、『咖依拉西』、『咖依拉他』、『咖依拉米』、『咖依拉玛』。
Ṭā-.
『Ṭā』为动词的命令式词尾。
Kayirā parassa eyyassaṭā hoti; sokayirā.
『Kayirā』用来指示对他人或第三者的命令,词尾『ṭā』用以构成命令形态,如『sokayirā』表示“停止”。
Ethassā-.
『依他萨萨』——(此为词缀连接标记,指『伊他』之『萨萨』形式)。
Kayirā parassethassa ā hoti; kayirātha.
其意谓:对彼他者有所为;亦可言为有所为者。
Labhā iṃīnaṃ thaṃthā vā-.
获得此种状态或境界者,
Labhasmā iṃīiccesaṃ thaṃthā honti vā; alatthaṃ, alabhiṃ; alattha, alabhi.
若从所获得者而言,此等欲得之状态或境界者;对彼不可得者,不可获者。
Gurupubbā rassā re ntentīnaṃ-.
先前之重者或之前之烦恼,
Gurupubbasmā rassā paresaṃ ntentīnaṃ re vā hoti; gacchare, gacchanti; gacchare, gacchante; gamissare, gamissanti; gamissare, gamissante–-gurupubbāti kiṃ? Pacanti. Rassāti kiṃ? Honti
从先前而言,烦恼或重者对他人而言,或发生;行于,行者;当行,行者;将行,行者——“先前之重”者何?应为前所熬;“烦恼”者为存在。
Eyyeyyāseyyantaṃ ṭe-.
『eyya』等词尾可替换为『te』等形式。
Eyyādīnaṃ ṭe vā hoti; so kare, so kareyya; tvaṃ, kare, tvaṃ kareyyāsi; ahaṃ kare, ahaṃ kareyyaṃ.
『eyya』等词尾可替换为『e』;例如:『so kare』相当于『so kareyya』(他应做);『tvaṃ kare』相当于『tvaṃ kareyyāsi』(你应做);『ahaṃ kare』相当于『ahaṃ kareyyaṃ』(我应做)。
Ovikaraṇassu paracchakke-.
『o』类造作词缀于他人行为范畴中——
Ovikaraṇassa u hoti paracchakkavisaye; tanute.
「Ovikaraṇassa u hoti paracchakkavisaye」意指「在不定词性的情况下,也存在于他称专有前行相的范围内」;「tanute」意为「说,叙述」。此句说明不定词某态在他称专有前行相范围中确有用法,如所述。
Pubbacchakke vā kvaci-.
于前轮中,或于某处——
Ovikaraṇassa u hoti vā kvaci pubbacchakke; vanuti, vanoti.
在某些情况下,『o』类变化词尾前的母音有时可替换为『u』;例如:『vanuti』、『vanoti』(均为『他爱/他渴望』之意)。
Eyyāmassemu ca-.
「eyyā」可替换为「emu」,并附加「u」。
Eyyāmassemu vā hoti, u ca; bhavemu, bhaveyyāmu, bhaveyyāma.
「eyyā」可替换为「emu」,或附加「u」;例如:bhavemu(我们应存在)、bhaveyyāmu(我们应存在)、bhaveyyāma(我们应存在)。
Iti moggallāne vyākaraṇe vuttiyaṃ tyādikaṇḍo chaṭṭho.
此为摩嘎剌那语法讲解第六章,名为「tyādikaṇḍo」的讲义。
Samattā cāyaṃ moggallānavutti chahi bhāṇavārehi.
摩嘎剌那的讲疏共分六个章节,语句详尽圆满。
Yassa rañño pabhāvena bhāvitattasamākulaṃ,
谓受王权光辉影响而内心明净清澈之者,言其受王威德浸润而纯净无染。
Anākulaṃ duladdhīhi pāpabhikkhūhi sabbaso;
不为恶行难得之恶比库所烦恼,言其远离恶比库群体扰乱,得以安稳清净。
Laṅkāya munirājassa sāsanaṃ sādhu saṇṭhitaṃ,
在兰卡岛,尊贵圣人之教法圆满具足,
Puṇṇavandasamāyogā vāridhīca vivaddhate;
犹如潮水汇集河流,广布无量,
Parakkamabhuje tasmiṃ saddhābuddhiguṇodite,
在那里坚享勇猛者,以信心、觉悟与德行生起,
Manuvaṃsaddhajākāre laṅkādīpaṃ pasāsati;
以信念为根本,将兰卡之岛驯服引导;
Māggallānena therena dhīmatā sucivuttinaṃ,
由长老摩嘎剌那尊者,智慧深广且言辞清晰,
Racitaṃ yaṃ suviññeyyamasandiddhamanākulaṃ;
所编撰教法,明了易知,无有错误,值得尊崇。
Asesavisayavyāpi jinavyappathanissayaṃ,
无染心境所遍及,依正觉者之得解脱道,
Saddasatthamanāyāsasādhiyaṃ buddhivaddhanaṃ;
具足心意与所求,大智增长而无难,
Tassa vutti samāsena vipulatthappakāsanī,
其行为概括广义而彰显,
Racitā puna teneva sāsanujjotakārināti;
此教法光明再度由彼建立所制。