Mahāsenavaggo · Mahāsenavaggo
Mahāsenavaggo玛哈谢那品。
31. Mahāsenarañño vatthumhi ayamānupubbīkathā
31. 大臣沙摩那珂在这里所述逐渐展开的说法
Bhagavati parinibbute pāṭaliputtanagare mahāseno nāma rājā rajjaṃ kāresi dhammiko dhammarājā. So pana pitupitāmahādīnaṃ dhanarāsiṃ oloketvā ime imaṃ sāpateyyaṃ pahāya maccuno mukhamupagatā. Aho saṃsārikānaṃ aññāṇatā. Dhanaṃ ṭhapetvā attano vināsañca attānaṃ ṭhapetvā dhanavināsañca na jānantīti sampattiyā adhigamañca vināsaṃ cāti sabbaṃ cintetvā dhammañca sutvā paṭiladdhasaddho divase divase dasasahassānaṃ bhikkhūnaṃ madhurena annapānena santappento anekāni puññāni upacinanto ekadivasaṃ raho paṭisallino evaṃ cintesi. Evaṃ rājaniyogena janassa pīḷanaṃ katvā dinnadānato sahatthena kammaṃ katvā laddhena dinnadānaṃ mahapphalaṃ mahānisaṃsaṃ bhavissati, evaṃ mayā kātabbanti so suhadā maccassa rajjaṃ nīyyātetvā attano kaṇiṭṭhikaṃ ādāya kiñci ajānāpetvā aññataravesena nagarā nikkhamma uttaramadhuraṃ nāma nagaraṃ agamāsi, tattha mahāvibhavo eko seṭṭhi paṭivasati, te seṭṭhino samīpa mupagamma ṭhitā. Tena kimatthāyāgatāti vutte rājā tava gehe bhatiyā kammaṃ karissāmīti vatvā tenānuññāto tīṇi vassāni kamma makāsi, tato ekadivasaṃ seṭṭhi te disvā pakkositvā atīva tumhe sukhumālatarā. Tathāpi imasmiṃ gehe kammakaraṇena ciraṃ vasittha, ettakaṃ kālaṃ kismiñci kammepi kusītattaṃ na paññāyati. Pageva anācārampi, yāgubhattaṃ ṭhapetvā aññaṃ upakārampi mama santikā natthi, kenatthena kammaṃ karothāti pucchi. Rājā tassa vacanaṃ sutvā imasmiṃ janapade sālino manāpabhāvo bahuso sūyati. Tasmā sālīnamatthāya idhā gatamhāti āha, taṃ sutvā tesaṃ tuṭṭho seṭṭhi sālīnaṃ sakaṭasahassaṃ adāsi, rājā sāliṃlabhitvā seṭṭhino evamāha, bho imaṃ amhākaṃ nagaraṃ pāpethāti, taṃ sutvā seṭṭhi sādhūti vatvā sāliparipuṇṇasakaṭasahassaṃ rañño nagaraṃ pāpesi, rājā nagaraṃ gantvā seṭṭhissa nānāvaṇṇavatthahiraññasuvaṇṇādīhi sakaṭe pūretvā paṭipesetvā mettiṃ thiraṃ katvā ābhatavīhayo rājagehe sannicayamakāsi, atha rājā katipāhaccayena musalaṃ paggayha sahattheneva vīhiṃ koṭṭeti, koṭṭitakoṭṭitaṃ kaṇiṭṭhikā papphoṭeti. Evaṃ ubhopi taṇḍulānaṃ mahantaṃ rāsiṃ katvā dārūdakādayo āharitvā ambilabhattaṃ pacitvā rājagehe pañcasataāsanāni paññāpetvā kālaṃ ugghosesuṃ, āgacchantu ayyā anukampaṃ upādāya mama gehe bhuñjantūti. Taṃ sutvā pañcasatā bhikkhū ākāsena āgamiṃsu, rājā te yāvadatthaṃ parivisi, tato tesaṃ antare piyaṃgudīpavāsī eko mahāsivatthero nāma bhattaṃ gahetvā ete maṃ passantūti adhiṭṭhahitvā ākāsena piyaṃgudīpaṃ gantvā bhattaṃ pañcasatānaṃ bhikkhūnaṃ datvā paribhuñci. Taṃ tassānubhāvena sabbesaṃ yāvadatthaṃ ahosi. Evaṃ appakenāpi deyyadhammena sappurisā dāyakānaṃ manaṃ pasādetvā patiṭṭhaṃ karontīti. Vuttañhi.
世尊般涅槃以后，在巴达利城中，有一位名为大臣的国王，治国法德兼备，称为法王。此王虽拥有其父祖辈留下的大量财富，但见诸财富如毒药，放弃了贪恋，面对死亡的威迫，极觉世人无明。财富被置之不顾，自己也不自毁，既不执迷于财富，也不作自害，此为既得财富而导致毁灭的迷惑却不知晓。内心思虑周详，且听受教法，每日以甘美的饮食慰藉一万比库，多次积累功德，独自隐居思惟有益。由此以国王身份造福众生，消除民众苦厄，广施善财富行善业，所得的施与功德必是重大圆满之果。又有愉快心愿，欲引导亲族治理亡者之国，带领幼小子嗣，不告知他人，悄然离城，前往北方甘美之地。那里居住有世间繁华巨富一位巨商，诸富豪纷纷前往拜访。国王言曰：「既然抵达阁下府邸，我愿为贵府效劳」。其后遵奉宣说，行事三年，随后巨商有意挑唆言说你们实在太过细微微末，尽管在此家中长久劳作，却未觉能使任何事得增长。国王闻言，此地人民冷淡无礼，常生厌怨。因而发愿，今世昔事已如此，将离此而往。闻言后，富商欢喜，为国王提供一百辆载米之车。国王领受谷类，告知富商曰：「此地若为我们城镇所不利」。富商闻后即称善，并以满载谷类百辆车装载金银珠宝等珍宝回敬国王。国王至城，遣使以各种贵重物品填满车载，建立牢固的和平友好社交场所，之后国王拿起数十根木棍与富商一同击打谷糠，捣碎盛米的谷壳。如此，两人合力将大量谷物收集，备以水果入膳，烹制淀粉食物，安排国宫内设置五百坐席，定期举行盛大的招待会。国王邀请尊敬的大比库们来家中就餐，并允许他们自由取用。诸比库闻命，一百位从空中降临，在国王周围侍奉，彼时有一位来自比央那岛的高寿比库，带食来到此，照应诸僧。因此，国王在各方面如实如法，维持和平安乐。此乃短暂之法，依正法修行者曷不欣然，为善友者调伏诸施主的心，树立良好声誉，众圣人听闻此事乃成语云。
§1
1.
Appakenapi medhāvī, dāyakānaṃ manaṃ pati;
即使暂且如此，聪明者也应使施主心悦诚服；
Saddhaṃ vaḍḍhenti candova, raṃsinā khīrasāgaraṃ.
信心则如满盈之月，增长如牛乳与海洋一般。
§2
2.
Aṭṭhāne na niyojentā, karontā neva sannidhiṃ;
那些不合群、不往来接近的人，不与众同处，
Paribhoga makatvāna, neva nāsenti paccayaṃ.
远离他们的消费，却也不灭绝他们的因缘。
§3
3.
Na pāpentāca theyyassa, na karontā tatheviṇaṃ;
并非应当这样做，也不作如是的事；
Vibhajanti susīlesu, sayaṃ bhutvāna sīlavāti.
他们在善行者中分别，认为自己已持守戒律清净。
Atha rājā kaṇiṭṭhikāya saddhiṃ thattheva ṭhito piyaṃgudīpe paribhuñjante pañcasatabhikkhū disvā haṭṭho udaggo ahosi. Atha te aparabhāge attanā kataṃ dānavaraṃ anussarantā na cireneva ubhopi sotāpannā ahesuṃti.
然后国王与最年幼者同住，在彼爱国岛上享用生活，见有五百比库，所以得名上下无二。之后他们回忆自己所行的布施功德，不久便同成了两人皆为入流。
§4
4.
Na gaṇentāttano dukkhaṃ, vihāya mahatiṃ siriṃ;
不以自身之苦为累，舍弃伟大荣光；
Āyatiṃbhavamicchantā, sujanevaṃ subhe ratā.
不思未来生死，安乐于善友善境中。
§5
5.
Āyāsena kataṃ puññaṃ, mahantaphaladāyakaṃ;
由精勤所得之功德，能给予广大果报；
Iti mantvāna medhāvī, sahattheneva taṃ kareti.
因此，聪慧者在明白了此义后，便立即亲自执行。
Mahāsenarañño vatthuṃ pathamaṃ. · 玛哈谢那王的故事，第一。
32. Suvaṇṇatilakāya vatthumhi ayamānupubbīkathā
32. 关于金饰布料的逐步说法
Laṅkādīpe kira anurādhapuranagare eko mātugāmo saddhāsampannā niccaṃ abhayuttaracetiye pupphapūjaṃ karoti, athekadivasaṃ sā attano dhītuyā saddhiṃ tasmiṃ cetiye pupphapūjanatthāya gantvā pupphāsanasālāya udakaṃ apassantī dhītu hatthe pupphacaṅgoṭakaṃ ṭhapetvā ghaṭa mādāya pokkharaṇiṃ agamāsi, tato sā dārikā mātari anāgatāyayeva adhotāsane pupphamuṭṭhiṃgahetvā maṇḍalaṃ katvā pūjetvā evaṃ patthanamakāsi. Tathā hi.
据说在兰卡岛上，位于阿努拉德哈普拉城中，有一位妇女集团信心具足，每日恒常在无畏上方佛塔前供花敬礼。某日，她与女儿一同前往佛塔，为供花礼佛，瞻望花坛旁的水池。她的女儿手持花篓，取了一壶水，走到池边，随后这少女为母亲今后的安乐，在池边坐下，把花束结成团，供养佛塔，然后念诵经文。正是如此。
§1
1.
Mahāvīrassa dhīrassa, sayambhussa mahesino;
（称颂）伟大的勇士、智慧者，自觉觉他、伟大的圣者，
Tilokaggassa nāthassa, bhagavantassa satthuno.
三界之主、教师尊贵的世尊，
§2
2.
Ya mahaṃ pūjayiṃ pupphaṃ, tassa kammassa vāhasā;
若有人以花供养我，其功德增长之速如乘车奔驰一般；
Rūpīnaṃ pavarā hessaṃ, ārohapariṇāhavā.
色法中，我会成为最上者，具备上升和成熟的特质。
§3
3.
Maṃ disvā purisā sabbe, mucchantu kāmamucchitā;
当所有人见到我时，都能断除障碍与欲望而得解脱；
Niccharantu sarīrā me, raṃsimālīva raṃsiyo.
他们的身心如同断裂的羊线般支离破碎。
§4
4.
Hadayaṅgamā kaṇṇasukhā, mañjubhāṇī subhā mama;
如同心和耳朵的快乐，我的言辞则清朗美好；
Kinnarānaṃ yathā vāṇī, evameva pavattatūti.
正如金鸟的声音一样，自然流转传播。
Athassā mātā āgamma adhotāsane pūjitāni pupphāni disvā kasmā caṇḍālī adhotāsane bhagavato pupphāni pūjesi, ayuttaṃ tayā katanti āha, taṃ sutvā sā mātuyā kujjhitvā tvaṃ caṇḍālīti akkosi, sā ettakaṃ puññāpuññaṃ katvā aparabhāge tato cutā jambudīpe uttaramadhurāyaṃ ekassa caṇḍālagandhabbabrāhmaṇassa dhītā hutvā nibbatti, uttamarūpadharā ahosi, tassā sarīrato meghamukhato vijjullatāviya raṃsiyo niccharanti. Samantā catuhatthaṭṭhāne sarīrappabhāya andhakāre vidhamati. Mukhato uppalagandho vāyati, kāyato candanagandho, tassā dvinnaṃ thanāna mantare suvaṇṇavaṇṇaṃ ekaṃ tilakaṃ ahosi, tena bālasuriyassa viya pabhā niccharati. Diṭṭhadiṭṭhā yebhuyyena ummattā viya kāmamadena visaññino honti, aho kusalākusalānaṃ ānubhāvo. Tathā hi.
有一次，她的母亲来到佛陀座下，敬献了许多花朵。有人问：为何贱民女子敬献花朵于世尊？其母内心不悦，斥责她为贱民。那女子因累世功德，在此生早逝，转生于南瞻部洲北部一位贱民香师婆罗门的女儿，形貌美丽。其身上云气缭绕，犹如光网发散的断裂羊线，身体发出微光，遮蔽四周黑暗。口中飘荡着莲花香，身上散发檀香，她两颊之间有一金色朱痣，其光辉如同幼日初升。对诸善恶分别心狂乱如同疯者，体现出功德感应。事实即是如此。
§5
5.
Yena sā kodhasāmātu, caṇḍālī iti bhāsitā;
由此愤怒显现，她被称作刁悍女；
Tena sā āsi caṇḍālī, jegucchā hīnajātikā.
因此她成为刁悍女，出身低贱卑劣。
§6
6.
Sallakkhetvāna sambuddha, guṇaṃ pūjesi yaṃ tadā;
世尊言说后，赋以美称赞誉；
Tena puññānubhāvena, sā bhirūpī manoramā.
以善业感力，她变得可畏而令人心悦。
§7
7.
Yena yena pakārena, puññapāpāni yo kare;
无论以何种方式作善作恶，
Tassa tassānurūpena, morova labhate phalaṃ.
皆依行为相应，而如愚者获得果报。
§8
8.
Pāpena ca tiracchāne, jāyanti kusalena te;
罪业所致者，趋向三途恶趣；善业所致者，则生善道。
Vaṇṇapokkharatā hoti, morānaṃ kamma mīdisanti.
犹如荷花之美丽绽放，孔雀之业绣饰华彩。
Tato tassā mātāpitaro suvaṇṇatilakāti nāma makaṃsu. Tasmiṃkira nagare manussā tassā rupadassanenaca savaṇenaca sampattāpi caṇḍāladhītā ayanti paribhavabhayena āvāhaṃ na karonti. Atha tasmiṃ nagare jeṭṭhacaṇḍālabrāhmaṇassa putto etamatthāya tassā mātāpitunnaṃ santikaṃ vatthābharaṇagandhamālādayo pesesi suvaṇṇatilakaṃ amhākaṃ dadantūti, te taṃ pavattiṃ tassā ārocesuṃ. Sāssa jigucchantī parihāsa makāsi. Tato brāhmaṇassa putto lajjito rañño santikaṃ gantvā vīṇaṃ muñcetvā gāyamāno evamāha.
于是其父母以她为金色饰物之名，称为金饰。在彼城中，人虽观其形貌声闻具足，却为贱民之女所蔑视而恐惧，不敢亲近。后来城中最尊贵的贱民婆罗门之子，为此事故，遣使携带衣物饰物及香花串送其父母，谓：“这金饰请给予我们”，其父母闻讯。她因此感羞赧，作嘲讽状。彼婆罗门子羞愧，往见王处，弃琴而歌曰：
§9
9.
Lalanā nanānī calalocanānī,
其唇多姿，目光流转，
Taruṇā ruṇānī calitādharāṇī;
少年轻盈，满面青春；
Manujo hi yo nettapiyaṃ karoti,
人中谁能使目悦目，
Sa tu nīcajātiṃ api no jahāti.
但是，他也不舍弃低贱的出身。
Kimidanti raññā puṭṭho āha. · 当国王问他“这是什么？”时，他回答说。
§10
10.
Sameti kiṃ deva chamāya mattikā,
例如，何故泥土对天界众生如此亲近？
Kadāci cāmīkarajātikāya;
有时对于泥土主宰者的出生而言，
Sigāladhenu api nīcajātikā,
猎犬牛又岂不是低贱的出身，
Sameti kiṃsīhavarena devāti.
为何狮子王却被视为天人呢？
Evañca pana vatvā deva imasmiṃnagare suvaṇṇatilakā nāmekā caṇḍāladhītā atthi, sā samānajātikehi pesitapaṇṇākāraṃ na gaṇhāti, kulavanteyeva pattheti, kadā nāma kākī suvaṇṇahaṃsena samāgacchati devāti. Rājā taṃ sutvā tassā pitaraṃ pakkosāpetvā tamatthaṃ vatvā saccaṃ bhaṇeti pucchi, sopi saccaṃ deva, sā jātisampannameva kāmetīti āha. Rājā evaṃ sati bhaṇe pañcamadhuranagare uddāḷabrāhmaṇo nāma atthi, so jātisampanno mātitoca pititoca anupakkuṭṭho , jegucchā paṭikkūlā etāti mātugāmena saddhiṃ na saṃvasati. Attano gehato rājagehaṃ gacchantoca āgacchanto ca soḷasakhīrodakaghaṭehi magge siñcāpesi. Mātugāme disvā kālakaṇṇī mayā diṭṭhāti khīrodakena mukhaṃ dhovati. Tava dhītā sakkontī tena saddhiṃ saṃvasatu, etamatthaṃ tava dhītaraṃ kathehīti āha, sopi taṃ sutvā gehaṃ gantvā dhītaraṃ pakkositvā raññā vuttaniyāmeneva tassā kathesi. Tāya taṃ sutvā sakkontī ahaṃ uddāḷabrāhmaṇena saddhiṃ vasissāmi, mā tumhe cintetha, papañcampi mā karotha, pātova gamissāmīti vutte pitā panassā sādhūti sahassagghanakacittakambalakañcukena dhītu sarīraṃ pārupāpetvā vīṇādituriyabhaṇḍāni gāhāpetvā dhītuyā saddhiṃ addhānamaggaṃ paṭipajji. Gacchanto antarāmagge aññatarasmiṃ nagare rañño gandhabbaṃ karonto dhītaraṃ piṭṭhipasse nisīdāpetvā gandhabbamakāsi. Athassa piṭṭhipassanisinnā suvaṇṇatilakā nayanakoṭiyā diṭṭhiṃ pāpentī sarasena taṃ oloketvā pārutakañcukaṃ kiñci apanetvā sarīrappabhaṃ paññāpesi, rājā panassā sarīrappabhaṃca rūpasampadaṃca disvā kāmāturo vigatasañño sammūḷho hutvā muhuttena paṭiladdhassāso tassā sassāmikāssāmikabhāvaṃ pucchitvā caṇḍāladhītāti sutvā paribhavabhayena taṃ ānetu masakkonto evarūpaṃ vaṇṇapokkharasampannaṃ itthiratanaṃ alabhantassa me ko attho jīvitenāti socanto paridevanto kāmamucchito kattabbā kattabbaṃ ajānanto asiṃ gahetvā attano sīsaṃ sayameva chinditvā kāla makāsi. Evameva antarāmagge pañcarājāno tassā rūpasampattimadamattā asinā chinnasīsā jīvitakkhayaṃ pāpuṇiṃsu. Tathā hi sattā hiraññasuvaṇṇadāsidāsa puttadārādīsu piyaṃ nissāya kāmena mucchitā anayabyasanaṃ pāpuṇantīti. Vuttañhetaṃ bhagavatā.
依此来说，在此城中有一位名为金饰者的天人，他有一个贱民女儿，这女子不接受同生阶级人家赠予的纸伞装饰，偏走近贵族家庭的路。有人曾说：何时乌鸦能与金天鹅同来？王听闻此事，派使者召见其父，陈述原委并问：“你所说皆实吗？”他答：“也是实话，她是出生高贵者，实为情欲使然。”王念此，于第五甜美城中有一位名叫跋阇罗婆罗门者，虽血统显贵，然母亲和父亲不合，家庭不和睦，不与母族同住。当他从自家宫殿出入时，手持十六瓶乳酪沿路洒洒。途经母族村庄时，有人见其口含乳酪，便说：“你的女儿与她应同住，此事为何你要这样对待？”他闻言回家责备女儿，依照王所制定的规矩为其训诲。女子听后对跋阇罗婆罗门道：“我愿与你同住，愿你们不要忧虑，不要争斗，我们必将安然离去。”于是父亲携千片心意的破毯和披风及身躯，和女儿一同走上归路。行至城中某处，有人施放香水，且安排天人歌舞，令女子安坐。坐下后，金饰者以天眼观察女儿，见她安然梳饰，发光发色，与其身躯辉映。王见此华身与容貌，相貌端正，欲火消退，诸烦恼荡然无存，猛然得利乐。其妻子询问女子是贱民之女，闻此害怕受辱，便将其带走。金饰者为护女之名，伤心难忍，痛哭流涕，不知所措。由於欲念所迷，不明所当为，当下取刀斩首，插入自尸，断绝时命。如此在城中，五位诸王因美色荣华而生傲慢，截断自己头颅而断命。正如众生因倾慕黄金、金饰、妻子、子女等喜好，沉迷于情欲，因此堕入无间苦报，诸般厄难皆由此生起。此旨理世尊已明说。
§11
11.
Piyato jāyate soko,
因亲近而生忧愁，
Piyato jāyate bhayaṃ;
因亲近而生恐怖；
Piyato vippamuttassa,
对于解脱者，
Natthi soko kuto bhayaṃ.
无忧愁何来恐怖？
§12
12.
Pemato jāyate soko,
因爱恋而生忧愁，
Pemato jāyate bhayaṃ;
因爱恋而生恐怖；
Pemato vippamuttassa,
心解脱者，
Natthi soko kuto bhayaṃ.
无有悲伤，何来恐惧？
§13
13.
Ratiyā jāyate soko,
由爱生起悲伤，
Ratiyā jāyate bhayaṃ;
由爱生起恐惧；
Ratiyā vippamuttassa,
心解脱者，
Natthi soko kuto bhayaṃ.
无有悲伤，何来恐惧？
§14
14.
Kāmato jāyate soko,
由欲爱生出忧愁，
Kāmato jāyate bhayaṃ;
由欲爱生出惧怕；
Kāmato vippamuttassa,
对已得解脱者，
Natthi soko kuto bhayaṃ.
无忧愁何由生，何由起惧怕？
§15
15.
Taṇhāya jāyate soko,
由渴爱生出忧愁，
Taṇhāya jāyate bhayaṃ;
由渴爱生出惧怕；
Taṇhāya vippamuttassa,
渴爱已得解脱者，
Natthi soko kuto bhayaṃ.
无有忧伤，何来恐惧？
Tato so anukkamena pañcamadhuranagaraṃ gantvā attano āgatabhāvaṃ raññā kathāpetvā tena anuññāto gantvā rājānaṃ addasa. Tadā uddāḷabrāhmaṇo rañño avidūre kambalabhaddapīṭhe nisinno hoti, gandhabbabrāhmaṇopi dhītuyā saddhiṃ gandhabbaṃ kurumāno nisīdi. Tasmiṃkhaṇe pitu piṭṭhipasse nisinnā suvaṇṇatilakā uddāḷabrāhmaṇo katamoti pucchitvā etasmiṃ bhaddapīṭhe nisinnoṃ esoti sutvā nilāmalalocanehi taṃ olokanti dasanaraṃsinā sambhinnasurattādharena mandahasitaṃ karontī taṃ oloketvā pārutakañcukaṃ apanetvā sarīrappabhaṃ vissajjesi. Taṃ disvā brāhmaṇo ummatto sokena paridaḍḍhagatto uṇhavātena pūritamukhanāso assunā kilinnanetto visaññī ahosi. Tato so muhuttena laddhassāso rogīviya rañño sakāsā apasaranto attano gehaṃ gantvā suhade pakkositvā tesaṃ evamāha. Bhavantettha.
于是，彼人轻步前往五种美妙城市，宣说自己来历，未经允许而去，见到国王。彼时，名为乌达拉婆罗门者端坐于国王近旁铺着锦缎的座位上，与女儿共同作乐着天人，上有天人华饰。正当此时，有父亲胸怀愤恨端坐，乌达拉婆罗门似被询问其身份，于此锦缎座中，目若蓝宝石，肤色纯洁，鼻梁高挺，嘴角微勾，持观目光，身披细致衣物，光辉显现。见此，婆罗门狂乱愁苦，似吞咽枯燥之风，鼻似凋谢，神色憔悴不堪。旋即他如病人般心灰意冷地悄然退下，回归家中，幽居其中，朋友劝解时，言道：诸位，
§16
16.
Yo āpade samuppanne,
逢凶恶事临时，
Upatiṭṭhati santike;
若能临近而立，
Sukhadukkhe samo hoti,
安于安苦境界时自若，
So mitto soca ñātako.
如此这般，朋友是悲伤，亲属亦然。
§17
17.
Yo guṇaṃ bhāsate yassa, aguṇañca nigūhati;
那人若称扬他人优点，而隐藏自己的缺点；
Paṭisedhetya kattabbā, so mitto soca ñātako.
应当加以反对，这样的朋友与亲属是悲伤的根源。
§18
18.
Suvaṇṇatilakānāma, lalanā kāmalālayā;
黄金饰面，因情欲而求爱；
Nīlakkhicaṇḍakaṇḍehi, vikhaṇḍesi mano mama.
心被蓝色的小虫群所破坏，支离破碎。
§19
19.
Tassā mukhambuje sattā, mama nettamadhubbatā,
其面颊上满是苍白斑点，如同我的眼目被浓密的蜜蜂所包围。
Appampina sarantāmaṃ, tatthevā bhiramanti te.
他们无止境地趋向周围，正是在那里他们聚集拥挤。
§20
20.
Saheva tehi me cittaṃ, gataṃ ullaṃghiyuddhato;
我心与他们同在，越过战斗的纷扰；
Lajjāgambhīraparikhaṃ, dhitipākāramuggataṃ.
心如深渊般羞愧而谨慎，远离轻慢和不敬。
§21
21.
Sammuyhāmi pamuyhāmi, sabbā muyhanti me disā;
我迷惑我迷惑，我的方位都被混乱吞没；
Tassa me saraṇaṃ hotha, karotha mama saṅgahanti.
愿他成为我的依止，愿他维护我的团契。
Taṃ sutvā te evamāhaṃsu. · 他们听了那话后，这样说道。
§22
22.
Yaṃ tvamācariya patthesi, caṇḍālī sā asaṅgamā;
你所尊敬的老师中，那无团结的婆罗门女子；
Kinnu mīḷhena saṃyogo, candanassa kadā siyā.
何时如乳汁紧密结合，如檀香恰当生成？
§23
23.
Agammagamanā yāti, narānaṃ dūrato sirī;
往来不间断，人众自远方而来，显现富贵；
Kitticāyu balaṃ buddhi, ayasaṃca sa gacchatīti.
名声、寿命、力量、智慧、财富皆随之而行。
Atha tesaṃ brahmaṇo āha. · 于是，那婆罗门对他们说道。
§24
24.
Na pariccajati lokoyaṃ, amejjhe maṇimuttamaṃ;
此世人不舍弃这无上如宝之物，
Thīratanaṃ yuvāṇī ca, dukkulā api gāhiyāti.
既是希有之宝，亦为坚固之物，难以获取。
Evañca pana vatvā tassā sassāmikāssāmikabhāvaṃ ñatvā ānethāti āha, te tathā akaṃsu. Tato brāhmaṇo tāya gehaṃ āgatakālato paṭṭhāya cattāro māse rañño upaṭṭhānaṃ neva agamāsi. Tassa pana brahmaṇassa santike pañcasatarājakumārā nānāvidhāni sippāni uggaṇhanti. Te taṃ kāraṇaṃ ñatvā suvaṇṇatilakāya vijjamānāya amhākaṃ sippuggahaṇassa antarāyo bhavissati, yena kenaci upāyena etaṃ māretuṃ vaṭṭatīti, cintetvā te hatthā cariyaṃ pakkositvā lañjaṃ datvā evamāhaṃsu, hatthiṃ surāya mattaṃ katvā suvaṇṇatilakaṃ mārehīti. Tato te sabbe rājaṅgaṇe sannipatitvā dūtaṃ pāhesuṃ, ācariyaṃ daṭṭhukāmamhāti. Tato brāhmaṇena āgantvā nisinnena paṭisanthāraṃ katvā ācariya ācariyāniṃ passitukāmamhāti āhaṃsu. Atha so suvaṇṇatilakaṃ gahetvā āgacchathāti manusse pesesi. Te tathā kariṃsu, atha tassā vīthimajjhaṃ sampattakāle hatthiṃ vissajjāpesuṃ. So soṇḍāya bhūmiyaṃ paharanto gacchanto upadhāvitvā soṇḍena taṃ ukkhipitvā kumbhe nisīdāpesi. Tato rājāno tathā taṃ mārāpetu masakkontā puna divase manusse payojetvā rattiyaṃ mārāpesuṃ. Brāhmaṇopi evarūpaṃ itthiṃ alasitvā jīvanato matameva seyyoti socanto paridevanto rājaṅgaṇe dārucitakaṃ kārāpetvā aggiṃpavisitvā matoti. Evaṃ mātugāmavasaṅgatā mahantaṃ anayabyasanañca maraṇañca pāpuṇantīti. Vuttañhetaṃ bhagavatā.
如此说罢，知晓她及其主人间的主仆关系后，言道：他们果然如此。于是婆罗门主人往访其宅，守护四个月未曾离去。婆罗门身边有五百名王子，具多种手艺，他们知道这是因黄金饰物显现，必有阻碍我们捕获之法，若无特别手段，恐难除之。思虑间，持杖将象击辱，谓曰：象已醉，与酒同行，杀此黄金饰物吧。众皆聚会于宫中，派遣信使，欲觐见师父。婆罗门到达，坐定与师及师弟们会面，遂言。此后他携带黄金饰物前往使者处。使者照其吩咐行事，于街中遇险时弃象，击破长须，将其安置于罐中休息。王们遂也命令人击打此象，昼日如是，夜间亦然。婆罗门见此女子如此懒散，生前只图安乐，忧伤悲叹，在宫中设木柴堆火而自焚。如此妇村居民，造极大患难与死痛，业已承受。世尊已经说此事。
§25
25.
Māyāvesā marīcīva,
如同幻术与毒烟，
Soko rogo cupaddavo;
如忧愁、病痛及痛苦，
Kharāva bandhanā cesā,
如牢固的锁链般，
Maccupāso guhāsayo;
如死亡之网藏匿其中，
Tāsu yo vissase poso,
若有人信赖并依止于此，
So naresu narādhamoti.
则此人为诸人中最下劣者。
§26
26.
Ayoniso sā purimāya jātiyā,
此人不合宜地对前生的存在观念，
Puññaṃ karitvā alabhīdisaṃ gatiṃ;
虽然造作善业，却未能获得期望的归趣；
Dhīsampayuttaṃ kusalaṃ karontā,
具足精进，行善之事者，
Nibbāṇamevābhimukhaṃ karothāti.
正面趋向涅槃。
Suvaṇṇatilakāya vatthuṃ dutiyaṃ. · 苏瓦纳提拉咖的故事，第二。
33. Kapaṇāya vatthumhi ayamānupubbīkathā
三十三、关于吝啬者的场所，此为逐渐说法
Bhagavati parinibbute jambudīpe tattha tattha bhikkhubhikkhuṇiyo ca upāsakaupāsikāyo ca jayamahābodhiṃ vandissāmīti yebhuyyena gantvā vandanti. Athā parabhāge bahū bhikkhū saṅgamma mahābodhiṃ vandanatthāya gacchantā aññatarasmiṃ gāmake bhikkhāya caritvā āsanasālaṃ gantvā katabhattakiccā thokaṃ vissamiṃsu, tadā tattha ekā kapaṇā duggatitthī tathā nisinnabhikkhū disvā upasaṅkamitvā pañcapatiṭṭhitena vanditvā ekamante ṭhitā ayyā kuhiṃ gacchantīti pucchi. Bhikkhū taṃ sutvā jayamahābodhissa ānubhāvañca taṃ vandanatthāya attānaṃ gamanañca kathentā evamāhaṃsu.
世尊般涅槃后，在朱毗洲，各处皆有比库、比库尼及近事男、近事女等，前往伟大觉悟处礼敬。诸多比库会集于此，为了礼敬伟大觉悟，前往某村庄 ，有一比库住持布施处，进堂安坐，尽行炊事杂务，当时有一吝啬的恶劣外道，看见坐于旁处之比库，便前来近侍，以五种礼敬之相礼敬。问曰：「尊者欲往何处？」比库闻此，便以对伟大觉悟的恭敬与信心，议论自己欲行礼敬及旅途之事，如是说。
§1
1.
Yatthāsīno jino jesi, sasenaṃ makaraddhajaṃ;
胜者安坐于处，掌控鲸首巨蟒；
Hantvā kilesasenañca, buddho āsi niruttaro.
破除烦恼束缚，佛陀寂静无言。
§2
2.
Yaṃ pūjesi mahāvīro, ṭhito pada makopayaṃ;
众敬仰的英雄，立足如山稳固；
Sattarattindivaṃ netta, nīlanīrajaraṃsinā.
以七星如日引路，青黑闪耀光芒。
§3
3.
Surāsuranarādīnaṃ, nettāli pāḷipātanā;
诸天魔鬼诸恶众，众目如刀锋锐；
Mecakākārapattehi, sikhaṇḍīviya bhāti yo.
披着鹿皮披风者，宛如骑鞍弩般明亮。
§4
4.
Surapādapova sattānaṃ, yaṃ tiṭṭhati mahītale;
如同天人所立足之地，众生亦立于大地之上；
Iha loke paratte ca, dadanto icchiticchitaṃ.
在此世间及彼世间，随意给予所愿之物。
§5
5.
Yassa purāṇapaṇṇampi, patitaṃ yo naro idha;
凡此处有人，连古老之叶亦曾落于其处者；
Pūjeti tassa so deti, bhavabhogaṃ mahīruho.
彼人敬奉此地，因而现出荣耀之生命享受。
§6
6.
Gandhamālehi salilehi, yamupāsati sadā naro;
多以香花与清水礼敬，常恭敬礼拜于此；
Ajjhattañca bahiddhā ca, duritaṃ so nihaññati.
其内外之过恶，彼则能斩断摧毁。
§7
7.
Yo deti ihalokatthaṃ,
给予的是此间世界者，
Yo deti pāralokikaṃ,
给予的是彼岸世界者，
Sampadaṃ jayabodhiṃtaṃ,
财富、胜利、觉悟者，
Bhoti gacchāma vandituṃ.
我们当去顶礼敬拜。
Taṃ sutvā udaggā somanassajātā bhikkhūnaṃ evamāha. Ahaṃ bhante parakule bhatiyā kammaṃ karontī dukkhena kasirena jīvikaṃ kappemi. Svātanāya me taṇḍulanālipi natthi, pageva aññaṃ dhanaṃ, imaṃ vinā aññaṃ sāṭakampi natthi, kasmā pubbe akatapuññattā, tasmā imaṃ bhante sāṭakaṃ mamānuggahāya bodhimhi dhajaṃ bandhathāti yācitvā sāṭakaṃ dhovitvā tesaṃ adāsi. Bhikkhūpi tassānuggahāya taṃ gahetvā agamaṃsu. Sā sāṭakaṃ datvā pītipāmojjamānasā gehaṃ gantvā tadaheva rattiyā majjhimayāme satthakavātena upahatā kālaṃ katvā tesaṃ bhikkhūnaṃ gamanamagge ekasmiṃ ramaṇīye vanasaṇḍe bhummadevatā hutvā nibbattī, athassā puññānubhāvena tiyojanike ṭhāne dibbakapparukkhā pāturahaṃsu, tatta tatta nānāvirāgadhajapatākā olambanti. Devaputtā ca devadhītaro ca sabbābharaṇavibhūsitā tatheva dhajapatākādayo gahetvā kīḷanti. Naccagītādinekāni acchariyāni payojenti. Atha dutiyadivase tepi bhikkhū bodhimaṇḍalaṃ gacchantā sāyaṇhe taṃ ṭhānaṃ patvā ajja imasmiṃ vanasaṇḍe vasitvā gamissāmāti tattha vāsaṃ upagamiṃsu, tato te rattibhāge nānāvaṇṇadhaje ca devatāhi payojiyamānā gītavāditādayo ca tiyojanaṭṭhāne kapparukkhāni ca idaṃ sabbaṃ devissariyaṃ tassānubhāvena nibbattabhāvaṃ disvā vimhitamānasā devadhītaraṃ āmantetvā tvaṃ kena kammena idha nibbattāti pucchiṃsu. Sā bhikkhū vanditvā añjaliṃ paggayha ṭhitā bhante maṃ na sañjānitthāti āha. Bhikkhūhi na mayaṃ sañjānāma bhaginīti vutte sā attano sabhāvaṃ kathentī evamāha.
闻此后，兴高采烈、欢喜生起的比库们，如是说：尊者，昔日在他乡做苦役时，我以苦难换取谋生之资。我独自一人连一穗稻米也无，除此之外无他财物，无有别的二百文(货币)。因过去未曾作福，所以请求尊者以这二百文助我，于觉悟处系上旗帜。我洗净二百文，赠予众比库。比库们接受了他的供养后，满心欢喜，回到家中，当夜在半夜时分被风吹折了炭火，经过时辰后，他们前往某宁静森林聚居，成为那地护法神。因其福报，三里地内生起灵树守护他们，处处悬挂各式各样的净化旗帜。天子与诸天女众皆着饰华服，携持旗帜等玩耍。舞乐歌唱等奇妙胜事纷纷出现。次日，比库们第三次前往觉悟场地，傍晚抵达该处，入住在森林中，正当夜晚，众天众以异彩纷呈的旗帜为娱，歌舞乐奏于三里地内灵树之间。见此殊胜天道显现，心生惊叹，天女招呼问曰：“汝以何因缘得此地涅槃？”她顶礼合掌而立，说：“尊者，我不曾被认知。”对比库们说：“吾不为汝等所识，姐妹们！”当此，谈论自身本性，如是说。
§8
8.
Hīyyo āsanasālāya, nisīdittha samāgatā;
次日，他们在坐禅堂中聚集而坐；
Tumhakaṃ santikaṃ gamma, yā varākībhivādayi.
你到达他近旁，他便受你尊敬。
§9
9.
Yā bodhiṃ pūjanatthāya, vatthakaṃ paṭipādayi;
他为了敬礼觉悟，修持正法。
Sāhaṃ hīyyo cutā āsiṃ, rattiyaṃ byādhipīḷitā.
我曾年轻逝去，夜间饱受病苦折磨。
§10
10.
Nānāsampattisaṃyuttā, nānābhūsanabhūsitā;
他具多种成就，佩戴各种饰物；
Vimāne ratanā kiṇṇe, jātāhaṃ ettha kānane.
在宝塔和宝殿之间，我诞生于这林中。
§11
11.
Hīyyo passittha me gattaṃ, rajojallehi saṃkulaṃ;
我的身体你已见过，被血水浸湿摇荡。
Ajja passatha me gattaṃ, vaṇṇavantaṃ pabhassaraṃ.
今天观察我的身体，光明而有光泽。
§12
12.
Hīyyo passittha me bhante, nivatthaṃ malinambaraṃ;
观察我身体的方法退步了，比库啊，披着污秽而下垂。
Ajja passatha me bhante, dibbamambaramuttamaṃ.
今天请观察我的身体，比库啊，是布满光明的最佳光辉。
§13
13.
Vikiṇṇaphalitaggehi , kesehi viralā kulaṃ;
头发稀疏稠密不一，显现破败的家族状况；
Ūkāgūthapaṭikkūlaṃ, hīyyo āsisiraṃ mama.
头发零乱纠结，比库啊，是我所厌弃的肮脏处。
§14
14.
Ajja taṃ parivattitvā, mama puññānubhāvato;
今天由于我业力所感，身心转变如此；
Sunīlamududhammillaṃ, kusumā bharaṇabhūsitaṃ.
苍蓝色如泥之物体，饰以盛开的花朵。
§15
15.
Purā me sakasīsena, vahitaṃ dārū dakādikaṃ;
昔日我以木头等柴禾，由友人所载；
Puññenāhaṃ ajja mālā, bhāraṃ sīse samubbahe.
今日我以功德如花环，负担于头顶。
§16
16.
Dhajatthāya mayā hīyyo, padinnaṃ thūlasāṭakaṃ;
为旗帜之用，我制成较低矮的粗大挂布；
Ajja nibbatti me bhonto, mahantaṃ dibbasampadaṃ.
今日我的福德增长，成就广大的天上财富。
§17
17.
Jānamānena kattabbaṃ, dānādīsu mahapphalaṃ;
应当于生时行此功德，特别在布施等诸事中获大丰益；
Devaloke manussesu, sukhadaṃ dāna muttamanti.
天界之中，天人以施予为最为使人快乐之物。
Taṃ sutvā sabbe bhikkhū acchariyabbhutacittā ahesuṃ. Sā devatā tassā rattiyā accayena bhikkhū nimantetvā dibbehi khajjabhojjehi sahatthā santappetvā tehi saddhiṃ āgacchantī antarāmagge dānaṃ dadamānā mahābodhiṃ gantvā sabbehi dhajapatākā dīhi ca nānāvidhavaṇṇagandhasampannapupphehi ca dīpadhūpehi ca bodhiṃ pūjetvā bhikkhūnaṃ cīvaratthāya dibbavatthāni datvā āgamma tasmiṃyeva vanasaṇḍe vasantī nānāvidhāni puññāni katvā tāvatiṃsabhavane nibbatti. Bhikkhūpi taṃ acchariyaṃ tattha tattha pakāsentā bahūjane puññakamme niyojesuṃti.
比库们听闻此语后，心生惊异无比。那天人在一夜之间，邀请众比库，以天上甘美的果实同食款待；比库们一同前往中途施予，继而皆至大菩提树下，用各色各香且杂多之花、灯火、香料，恭敬礼敬菩提树；又为比库们的衣缯，用天界宝物施与。彼时，同住于此林间，行各种善事，终得生于忉利天界。比库们也此处处显扬此事，广泛教导大众行善。
§18
18.
Evaṃ vidhāpi kapaṇā jinasāsanamhi,
如是照此，佛陀教法中亦复如是巧妙安排，
Katvā pasāda matha thūlakucelakena;
建造殿宇，用巨石块坚实筑之；
Pūjetva dibbavibhavaṃ alabhīti ñatvā,
礼敬天上神力，明知其不可得，
Pūjāparā bhavatha vatthusu tīsu sammāti.
比库们于此三所屋舍皆应当身心恭敬奉持。
Kapaṇāya vatthuṃ tatiyaṃ. · 咖巴那的故事，第三。
34. Indaguttattherassa vatthumhi ayamānupubbīkathā
34. 关于长老因达古塔的事迹序言
Amhākaṃ bhagavato parinibbāṇato orabhāge jambudīpe kira pāṭaliputtaṃ nāma nagaraṃ ahosi. Tattha dhammāsoko nāma mahiddhiko mahānubhāvo āṇācakkavatti rājā rajjaṃ kāreti. Uddhaṃ ākāsato heṭṭhā pathaviyā yojanappamāṇe sakalajambūdīpe tassa āṇā pavattati, tadā sakalajambudīpavāsino ca caturāsīti nagarasahasse rājāno ca attano attano balavāhane gahetvā āgamma dhammāsokamahārañño upaṭṭhānaṃ karonti. Tasmiṃ samaye devaputtanagare devaputto nāma mahārājā attano balavāhanaṃ gahetvā rañño upaṭṭhānaṃ agamāsi. Dhammāsoko devaputtamahārājānaṃ disvā madhurapaṭisanthāraṃ katvā tumhākaṃ raṭṭhe bahussutā āgatāgamā mahāguṇavantā ayyā atthīti pucchi. Taṃ sutvā devaputtarājā atthi deva tasmiṃ nagare sīhakumbhakaṃ nāma mahāvihāraṃ. Tattha anekasahassabhikkhū viharanti sīlavantā appicchā santuṭṭhā vivekakāmino. Tesu sāṭṭhakathātipiṭakadharo indaguttatthero nāma tesaṃ pāmokkho ahosi. So anekapariyāyena sanarāmarānaṃ bhikkhūnaṃ dhammaṃvaṇṇeti. Guṇavā attano guṇaṃ nissāya loke pākaṭoti. Taṃ sutvā rājā tuṭṭhamānaso theraṃ passitukāmo hutvā samma tvameva gantvā theraṃ yācitvā idhā nehīti āha. Taṃ sutvā devaputtarājā attano hatthassabalavāhanā dimahā senaṅgaparivuto indaguttattherassa santikaṃ gantvā vanditvā ayya ayyaṃ dhammāsokamahārājā daṭṭhukāmoti āha. Therena sādhūti sampaṭicchite rājā therena sampaṭicchitabhāvaṃ dhammāsokamahārājino pesesi. Tato dhammāsokamahārājā somanassappatto attano āṇāpavattitaṭṭhāne rājūnaṃ sāsanaṃ pesesi. Sabbeva therāgamanamaggaṃ alaṅkarontūti. Atha te rājāno tuṭṭhapahaṭṭhā attano attano nagare bheriṃ carāpetvā devaputtanagarato yāva pāṭaliputtanagaraṃ etthantare pañcapaṇṇāsayojanikaṃ maggaṃ visamaṃ samaṃ karonto devatānaṃ dibbavīthimiva alaṅkaritvā dhammāsokamahānarindassa evaṃ sāsanaṃ pesesuṃ. Bhavantettha.
我们的世尊般涅槃后约在那罗部洲有一个名为巴塔利婆的城池。城中有一位名为法王的强大而威德宏大的阿阇世王，他统治国土。其势力自天空至大地，遍及整个那罗部洲。在那时，整个那罗部洲的居住者达到四万八千余城邦的诸王，各自驾乘座骑带领军队，聚集到法王尊前，恭敬侍奉这位法王长老。当时在天子城，有一位名为天子的大国王，驾乘强大的象车，前来侍奉法王。法王见到这位天子大国王，欢喜并以和悦言语询问说：你们国家有大智慧广闻闻达之具德比库么？听后，这位天子王回答说：在我城市中有一座名为狮象塔的大禅院，住有数千比库，具戒德心清净，满足无欲，爱独处静修。在这众比库中，有一位受持论述三藏之师，名为因达古塔长老，他是这些比库们自由之表率。此长老用多种方法，为爱法道的诸比库详细诠释佛法。他自己因具德而普照世间。王闻此甚为欢喜，意欲亲睹长老，遂亲自亲往拜见，并恳请长老在此停留。闻请，天子王便领着象驾车众护卫，前往因达古塔长老面前，顶礼称赞说：尊者尊者，法王长老，愿得见您。长老闻其称赞，心生欢喜，便应允天子王。随后，法王长老满意地来到众王制定的讲法场所，传授王们佛法教诲，所传内容装饰着诸长老的教行。接着各王满足欢喜地回各自城市，各自携带战鼓鼓乐，自天子城启程，沿着曲折平直的道路，历五十五由旬之遥，前往巴塔利婆城。以神众所成的圣道，庄严其程，在阿阇世法王之教法护持之下，开展此行——各位尊者当知此。
§1
1.
Indaguttamahāthera, sāmino gamanāya no;
因达古塔长老，请求您随我同往吧；
Maggaṃ alaṅkarontūti, mahārājena pesitaṃ.
依阿阇世大王之命，臣服奉行，为成圣道而作庄严。
§2
2.
Tato te apanetvāna, pāsāṇakaṇṭakādikaṃ;
随后他们带来带刺的石料、荆棘等材；
Visamaṃ samaṃ karitvāna, sammajjitvāna sādhukaṃ.
加以整平修饰，道路平坦，相互尊重，庄严完备。
§3
3.
Dhotamuttā samābhāsā, okiritvāna vālukā;
用洗净后的阿拉汉袈裟披覆盖，上面铺有细沙；
Ussāpitā tattha tattha, dussatoraṇapantiyo.
在那里处处燃起火焰，有不易越过的门楣栏杆；
§4
4.
Kaladhotahemarambhādi, nānātoraṇapantiyo;
以梵天所赐的犀角、象牙等多种木材制作各式门槛；
Tathā pupphamayā neka, toraṇūparitoraṇā.
其上装饰许多由花朵编织而成的门饰，环绕在门楣周围；
§5
5.
Tesu tesuca ṭhānesu, saṅkhatā kusumagghikā;
这些地方处处堆积花环；
Tatheva gandhatelehi, dīpitā dīpapantiyo.
同时以香油点燃的灯芯，照亮各处的灯台。
§6
6.
Padumuppalasannīra, pupphapallava laṅkatā;
莲花与莲叶相连，花叶交织成串；
Ṭhapitā ghaṭamālāyo, puṇṇā sogandhavārihi.
编成器皿形的花环，盛满芳香的水珠。
§7
7.
Nilapītā disambhinna, patākāhi dhajehi ca;
蓝黄相间，装饰有彩旗与旌旗；
Maggassa ubhato passe, vanamāsi samākulaṃ.
在道路两旁可见，丛林蓊郁繁盛。
§8
8.
Ketavo uggatā tattha, mandamandasamīraṇā;
旗帜高扬，微风轻拂徐徐；
Avhayantāva sobhanti, brahmoragasurādayo.
似乎随着风摇曳生姿，天、人、阿修罗等诸神共飨其美。
§9
9.
Nāgacampapunnāga, ketakīvakulādihi;
有蛇藤、香蒲、菰类，等诸类花；
Padumuppalā dijalajehi, mālatī kusumā dihi.
莲花、睡莲于水中，茉莉花与诸花；
§10
10.
Mālādāmehi nekehi, maggamāsi vicittakaṃ;
用花环等多种，以鲜艳繁茂装饰；
Pattharitvā pādapaṭe, sittasammattabhūmiyaṃ.
将其置于树叶上，坐在洁净庄严的地面。
§11
11.
Lājādipañcapupphāni, vikiriṃsu manoramaṃ;
以荚果花等五种花，展开美丽芳香；
Alaṅkaritvā hattassā, kusumā bharaṇādihi.
装饰于手中，盛载各色花瓣以供奉。
§12
12.
Maggālaṅkaraṇatthāya, ṭhapitāsuṃ tato tato;
为充实道的庄严，分别立于各处，
Tesu tesu ca ṭhānesu, bherimaṇḍalamajjhagā.
在那些各自安置之处，群峰环抱于周围。
§13
13.
Naccanti cāturā nārī, rasabhāvanirantarā;
四名女子舞蹈，持续展现感情之美；
Kaṃsavaṃsādipaggayha, vajjentānekatantiyo.
手执铜器等，挥舞着单线鼓。
§14
14.
Gāyanti madhuraṃ gītaṃ, gāyantettha layānvitaṃ;
歌唱甜美的歌曲，在此歌唱沉浸律动；
Maggoso sādhuvādehi, bheritantinadehica.
正当引导者以善言唱歌，彼此间敲击着杵臼。
§15
15.
Karīnaṃ koñcanādehi, hayānaṃ hesitehi ca;
以泥泞污秽的河流为比，及以骡马之类之载具为比，
Nekaviṭaṅkasaṅghehi, so karīhi samākulo.
以及鸟兽群集之像，应以此等比喻为喧揆纷扰者。
§16
16.
Maggassa ubhato passe, devakaññūpamā subhā;
回观正道两边，天女之美貌如花冠般明丽；
Mālākalāpe paggayha, tiṭṭhanti tuṭṭhamānasā.
携带着串珠手镯，欢欣自足地站立其间。
§17
17.
Tathā puṇṇaghaṭe gayha, padumuppalasaṃkule,
犹如盛满鲜花的瓷罐，堆满莲花丛中，
Aṭṭhamaṅgalamuggayha, tiṭṭhanti pamadā tahiṃ.
举起八种吉祥标记，警觉戒惕，断绝懈怠。
§18
18.
Sītalūdakasampanna, papāhi samalaṅkatā;
俱备清凉水池，整洁无瑕；
Sinānatthaṃ khatā āsuṃ, pokkharañño tahiṃtahiṃ.
池水清洁，无污浊，池塘间隔分明。
§19
19.
Tahiṃtahiṃkatā āsuṃ, dānasālā manoramā;
各池间隔分明，布施厅堂美好动人；
Nicitāsumanekāni, dānopakaraṇā tahiṃ.
此处多种精美花朵，是布施供养的具足法器。
§20
20.
Evaṃ nekavidhā pūjā, amhehi paṭipāditā;
如此多种礼敬，已由我们奉行实行；
Ṭhapetvāna mahāgaṅgaṃ, taṃ jānātu mahīpatīti.
建造宏伟水池，希望世尊世主悉知此功德。
Taṃ sutvā asokamahārājā gaṅgaṃ alaṅkarothāti soḷasayakkhe pesesi, te saparivārā tattha gantvā attano ānubhāvena gaṅgāya anto tigāvutaṭṭhāne udukkhalapāsāṇe ṭhapesuṃ. Ṭhapetvā thambhe ussāpetvā tulāsaṃghāṭe datvā himavantato rattacandanasāre āharitvā padare santharitvā anekehi pūjāvidhānehi alaṅkaritvā rañño evaṃ sāsanaṃ pesesuṃ. Bhavantettha.
闻此，阿育大王命人装饰恒河，遣遣使十六人，携同他们的随从前往。至彼处，他们凭自身力量，于恒河末端三谷之间的砾石处安置了水坝。建坝后推堤，并将沉香木捐赠于堂馆，来自喜马拉雅山的赤沉香提取精华，涂抹在石块上，经过多种供养仪轨修饰，最终将此教法安置于王中。以上即是事由。
§21
21.
Yamatthāya mayaṃ sabbe, mahārājena pesitā;
此处所述，即由大王所派遣为名义者。
Amhehi dāni taṃ sabbaṃ, katameva suṇotha taṃ.
现时我们对这一切事宜，务请听受此说。
§22
22.
Gāvutattayagambhīraṃ, gaṅgaṃ yojanavitthataṃ;
此河段深广，涵盖三谷，宽广达数由旬。
Thambhe patiṭṭhapetvāna, anagghaṃ rattacandanaṃ.
已在坝上安立无瑕的赤沉香。
§23
23.
Himavantato haritvāna, setuṃ tattha sumāpitaṃ;
自喜马拉雅山采摘运来后，此桥梁已妥善建成。
Toraṇā ca ubho passe, ratanehi sunimmitā.
于两侧门楣上，安置以宝石为装饰，形相鲜明美丽。
§24
24.
Puṇṇakumbhaddhajā ceva, padīpāvaliyo tathā;
又有以满盈水罐造型者，及灯罩状者。
Ubho passesu ratanāni, māpetvālambanānica.
二门两侧所见之宝石，皆不设为攀扶之缘，非以供握持。
§25
25.
Suvaṇṇamaṇimuttādi, dāmehi samalaṅkatā;
以黄金及宝玉等珍宝装饰其上；
Vālukatthāya okiṇṇā, dhotamuttā pabhassarā.
用细沙摊开作基底，取洁净白布覆之，光辉明朗。
§26
26.
Tesu tesu ca ṭhānesu, ṭhapitāsuṃ mahāmaṇī;
在各各相应之处，安置有甚大宝石。
Nānārāgavitānehi, sobhitā setuno pari.
众多不同的爱欲分别被排除，桥梁因此而光明美好。
§27
27.
Olambitāsuṃ tattheva, dibbādikusumādayo;
正如天上诸花香华遍及，亦是如此散布。
Niṭṭhitaṃ idha kātabba, yuttaṃ pūjāvidhiṃtu no;
在此已应完成适当的供养仪轨。
Devotaṃ paṭijānātu, iti vatvāna pesayuṃti.
众天若知而认，便会奉旨差遣。
Tampi sutvā asoko mahārājā tumheva theraṃ idhānethāti tesaṃyeva sāsanaṃ paṭipesesi, te sādhūti indaguttattherassa santikaṃ gantvā vanditvā bhante pāṭaliputtanagarassa gamanāya kāloti āhaṃsu, tato thero saṭṭhisahassamattehi bhikkhusaṅghehi parivuto pañcapaṇṇāsayojanamaggaṃ paṭipajji. Athāparaṃ devaputtanagaravāsino anekavidhamālāgandhavāsacuṇṇaddhajapatākādīhi anekehi tālāvacarehi naccagītavāditehi pūjetvā agamaṃsu. Atha thero mahantena pūjāvidhānena jambudīpavāsīhi pūjiyamāno anukkamena candabhāgāya gaṅgāya setuṃ patvā tattha mahantaṃ pūjāvidhānaṃ olokento evaṃ cintesi, evaṃ uḷāraṃ pūjāvidhānaṃ idāni jambudīpe nāññassa hoti, mayhamevetaṃ kataṃ. Ahamevetta uttamo appaṭimoti evaṃ seyyassa seyyohamasmīti mānaṃ uppādetvā aṭṭhāsi. Tasmiṃ khaṇe eko khīṇāsavatthero taṃ mānenupatthaddhacetasā ṭhitaṃ dibbacakkhunā disvā upasaṅkamitvā vanditvā therassa ovadanto evamāha. Tasmā.
闻此后，大王无忧，立誓就地迎请尊长，照此戒律修行，如是奉行。众人称善，遂奉劝尊者因达古塔，诣彼敬礼，继而启程前往巴达厘子城。尔时尊者被六万余比库围绕，沿五十五由旬长路而行。随后天子居民，呈多样花串、多种香气、彩色旗帜，伴以多曲乐舞，盛大供养迎接。尊者受此殊胜礼敬，随众宝岛人朝拜盛事，步移至恒河边桥。俯瞰广阔供养礼仪，感慨道：此般隆重礼仪，如今宝岛无有他处，唯我亲为此作。我实乃至上供养，无与伦比。因骄傲生起，遂起五夜安座。正当此时，一位忆尽阿拉汉专注止心者目睹此盛况，以天眼显现而来，向尊者顶礼后开示言：「勿使傲慢为主，尊者所生之慢应当降伏。」因而…
§28
28.
Mā mānassa vasī hotha, māno bhante vasaṃgataṃ ;
愿此傲慢被降服，尊者的傲慢得以解除；
Anatthado sadā hoti, pātetvāna bhavā vaṭe.
无益果常有，其生如枝蔓。虽经历转变，但终非善果。
§29
29.
Māno palālito satto, taṇhāpaṭighasaṅgato;
心中膨胀的众生，与渴爱敌对相缠绕；
Makkaṭoragasoṇādi, hutvā jāyati jātisu.
如同猿猴、蛇与蜥蜴等，生于世间不同种类。
§30
30.
Mā mānaṃ sāmi pūrehi, attānaṃ parisodhaya;
莫以傲慢充满心中，应当净化自身；
Aparisuddhā sayo bhikkhu, dāyakaṃ na paritosati.
未得清净的比库，不能称为布施者。
§31
31.
Dadantānaṃ sarantānaṃ, pūjentānaṃ sace tuvaṃ;
若你供养毁坏之物，或敬奉不净之物；
Mahapphalaṃ mahābhūtiṃ, kāmattha hotha nibbaṇāti .
大福德、大法力者，为欲得解脱涅槃，宜当作如是修习。
Taṃ sutvā thero saṃsāre nibbindo tattheva ṭhito tilakkhaṇaṃ paṭṭhapetvā karajakāyaṃ sammasanto sahapaṭi sambhidāhi arahattaṃ patvāva nikkhami. Tato dhammāsokamahārājā balavāhanaparivuto mahantena pūjāvidhānena paṭimaggaṃ āgamma vanditvā tato diguṇaṃ pūjāsakkāraṃ kurumāno mahābhikkhusaṅghena saddhiṃ theraṃ attano nagaraṃ netvā tassa dhammakathaṃ sutvā pasannamānaso pañcasīle patiṭṭhāya mahantaṃ vihāraṃ kāretvā therena sahāgatānaṃ saṭṭhisahassānaṃ bhikkhūnaṃ catupaccayehi upaṭṭhāna makāsi, atha thero sāṭṭhakathaṃ piṭakattayaṃ pakāsento tasmiṃ ciraṃ vasitvā tattheva parinibbāyi. Tato rājā sapariso tassa sarīranikkhepaṃ kāretvā dhātuyo gahetvā mahantaṃ cetiyaṃ kārāpesīti.
闻此后，长老对轮回生死生厌而厌离，立刻亲身坚住三相，正勤努力，具足三明，证得阿拉汉果而离世。然后，号为法的忧伤国王，随其强大的战车与众护卫，以庄严供养仪式迎接圣道，礼敬之后，与广大比库僧众共护长老，护送至其城中。长老听闻其法，心生欢喜，安立五戒，建造宽广的道场。护持的六万比库，相应四供养法侍奉。继而，长老宣说三藏教理，长时间停留于彼处，随即证得正法涅槃。国王及其僚属为其举行遗体火葬，收纳舍利，建立宏伟的塔庙。
§32
32.
Purātanānaṃ bhuvi puññakamminaṃ,
久远时代地上积集的福德善行，
Guṇānubhāvena mahenti evaṃ;
依其德行及其熏习而显广大；
Sadevakā naṃ manasīkarontā,
众天诸天意念专注于此，
Puññaṃ karothā yatane sadā darāti.
恒以精进而作功德，满怀敬畏。
Indaguttattherassa vatthuṃ catutthaṃ. · 因德古德长老的故事，第四。
35. Sākhamālapūjikāya vatthumhi ayamānupubbīkathā
三十五、在供养念珠一节中说。
Amhākaṃ bhagavā dasapāramiyo pūretvā anukkamena tusitabhavane nibbatto devehi ārādhito sakkarājakule paṭisandhiṃ gahetvā mātukucchito nikkhanto anukkamena paramābhisambodhiṃ patvā tato paṭṭhāya pañcacattālīsasaṃvaccharāni ṭhatvā caturāsītidhammakkhandhasahassāni desetvā gaṇanapathamatīte satte bhavakantārato santāretvā sabbabuddhakiccāni niṭṭhāpetvā kusinārāyaṃ upavattane mallānaṃ sālavane yamakasālāna mantare uttarasīsakaṃ paññatte mañcake vesākhapuṇṇadivase dakkhiṇena passena sato sampajāno anuṭṭhānaseyyāya nipanno pacchimayāme bhikkhū ovaditvā balavapaccū-sa samaye mahāpathaviṃkampento anupādisesāya nibbāṇadhātuyā parinibbāyi, nibbute pana bhagavati lokanāthe ānandatthero mallarājūnaṃ etaṃ pavattiṃ ārocesi. Tato kosinārakā ca devabrahmādayo ca sannipatitvā naccagītavāditehi mālāgandhādīhi ca sakkarontā garukarontā mānentā pūjentā celavitānādayo karontā bhagavato sarīraṃ nagaramajjhe yattha makuṭabandhanaṃ nāma mallānaṃ cetiyaṃ, tattha netvā cakkavattissa sarīraṃ viya ahatena vatthena veṭhetvā tato vihatena kappāsena veṭhetvāti evaṃ pañcadussayugasatehi veṭhetvā āyasāya teladoṇiyā pakkhipitvā aññissāya āyasāya doṇiyā paṭikujjitvā sabbagandhānaṃ citakaṃ karitvā bhagavato sarīraṃ citakaṃ āropesuṃ. Atha mahākassapattherena bhagavato pāde sirasā vandite devatānubhāvena citako samantā ekappahāreneva pajjali. Bhagavato pana sarīre daḍḍhe sumanamakuḷasadisā dhātuyo avasissiṃsu. Tasmiṃ kira samaye kosalarañño janapade aññatarā gāmavāsikā itthī bhagavati parinibbute sādhukīḷhaṃ āgacchamānā antarāmagge attano sarīre uppannavātarogena upaddutā sādhukīḷhaṃ sampāpuṇituṃ asakkontī satthu āḷāhanaṃ gantvā bhagavato dhātusarīre tīṇi sākhapupphāni pūjetvā pasannamānasā pañcapatiṭṭhitena vanditvā gatā tāya eva rattiyā majjhimayāme kālaṃ katvā tāvatiṃsabhavane tiṃsayojanike kanakavimāne nibbatti. Tassā pubbakammapakāsanatthaṃ cakkamattāni sākhapupphāni tatta tattha olambanti. Teheva sabbaṃ vimānaṃ ekobhāsī ahosi. Tato sugandhakaraṇḍakaṃ viya ca ahosi, sā pana attano sobhaggappattaṃ attabhāvañca vimānasampadañca parivārasampattiyo ca disvā vimhitamānasā pubbe katena kena me puññakammenā yaṃ laddhāti olokantī bhagavato dhātusarīrasmiṃ pūjitāni tīṇi sākhapupphāni disvā pasannamānasā mahācakkappamāṇaṃ sākhamālaṃ hatthena dhārentī dhātupūjanatthāya agamāsi. Tadā tattha sannipatitā manussā tassā rūpasampadañca hatte mahantaṃ sākhamālañca disvā vimhitamānasā amma tvaṃ kattha vāsikā. Kattha panimaṃ pupphaṃ paṭiladdhanti pucchiṃsu, taṃ sutvā devadhītā attanā bhagavato dhātusarīrassa pūjitasākhamālattayānubhāvena paṭiladdhasampattiyo ca dibbavimānañca pubbe matakalevaraṃ cāti sabbaṃ tesaṃ dassetvā dhammadesanāvasāne āha.
我等世尊圆满了十种度，在连续安住时入灭于忉利天宫，受到诸天礼敬。世尊于萨咖族中安详出生，母亲护持下出世，继而逐次增长而至无上正觉。觉后依序讲说，历时四十五年，于世间宣说法藏，讲授四十八万法蕴。度脱了逾越数七的众生，从生死荒野解脱，圆满诸佛事功。世尊止息于拘尸那罗靠近摩罗罗伽树的双林中、盐亭、纵横殿内。于维萨吒满月之日，南侧安静正念入定卧卧床上。时比库受教诫，正当力量增长时，地大震动，世尊无余依止涅槃界而入般涅槃，然于涅槃中，世尊即现法王身。长老阿难于摩罗罗伽王处告诉此事。之后拘尸那罗与诸天、梵天、等众聚会，以舞乐赞唱，献花香，广施礼敬，供养世尊遗体于城中，那处名为「宝冠悬挂」之摩罗罗伽族圣地。众人守护，似护舍王身，施以白布围覆，又施以盖衣覆之，涂以香油，铺置香花，供养世尊遗体。大长老咖萨巴以顶礼脚拜之仪式，用天神神力供花普遍灌顶。一时，世尊遗体中涌现美玉宝石等妙质。彼时拘萨罗王辖境内一村女，闻世尊涅槃盛事，行至中道，因身风疾不能前至，见佛遗体而心欢喜，敬礼三枝花，归去。当夜中间时分，至三十由旬广大天宫诞生。先业之因缘，令三枝花常上升天空，围绕环拂。诸天妙宫共鸣一声，大地香气如溢满诸花。女见自身荣宠威德、宫殿众好，心中疑惑思惟：「先前何种功德，得此殊胜果报？」乃见佛遗体供养之三枝花，欣然持于手中以礼佛遗体。即时人间众生集会，见女身富贵威严且持大念珠，异彩耀眼，便疑问曰：「你住何处？何得此花？」女闻问，以天女仪态，因敬佛遗体三枝花，及天宫现报，都悉示现。法会终，佛告诸人曰：
§1
1.
Samāgatā bhavantā bho, passantu mama sampadaṃ;
「诸众集会，观我此功德；
Katamappena kārena, sammāsambuddhadhātuyā.
因何因缘，圆觉遗体成此？
§2
2.
Sākhamālāni tīṇeva, hīyyohaṃ munidhātuyā;
此三枝念珠，较我尊者果体还微贱；
Pūjayitvāna santuṭṭhā, nivattā tāya rattiyā.
礼敬而作意安，彼亦同于是夜回归。」
§3
3.
Marantī kharavātena, tamahaṃ sucaritaṃ sariṃ;
我因磨砺粗糙的砍刀，而行持正当行为。
Tenāhaṃ puññakammena, tāvatiṃsūpagāahuṃ.
因这善业，于天界众天中得以出生。
§4
4.
Tattha me āsi pāsādo, tiṃsayojanamuggato;
在那里我的宫殿，高达三十由旬；
Kūṭāgāravarākiṇṇo, sākhamālāti , vissuto.
建筑华丽广阔，装饰着花环，著名芬芳。
§5
5.
Yathā sabbasugandhehi, karaṇḍaṃ paribhāvitaṃ;
正如满载各种香料的罐子被包围；
Tathā dibbasugandhehi, gandhitaṃ bhavanaṃ mama.
我的宫殿亦被天界的芬芳气息所熏染。
§6
6.
Cakkamattā sākhapupphā, tattha tatthūpalambare ;
如目之若枝花，于各枝上生长；
Dibbagandhā pavāyanti, madhubbabhanisevitā.
散发天香流布，常被蜂鸟所依服。
§7
7.
Bhassanti ekapupphasmā, tumbamattā hi reṇavo;
独花相语声响，实因其似雷鸣；
Tehi piñjaritā devā, kīḷanti ca lalantica.
用此禁囚诸天，戏弄于花叶间。
§8
8.
Pīḷandhitvāna mālādhayā, sudibbā bharaṇānica;
摇动垂挂花串，载满鲜明光泽；
Sahaccharā devaputtā, naccagītādibyāvaṭā.
诸天子伴侣，翩翩起舞歌唱。
§9
9.
Passathemaṃ bhujaṅgā bho, sattā mohena pārutā;
诸众如同被迷惑所缠绕的毒蛇，受痴迷束缚；
Hīyyo mataṃ paviddhaṃ me, pūtibhūtaṃ kalevaraṃ.
我认为自己是卑劣者，身躯污秽坏败；
§10
10.
Puḷavehi samākiṇṇaṃ, makkhikāgaṇakīḷitaṃ;
身被蛆虫缠绕，遭蜂群侵扰；
Kākasoṇādisattāna, māhāraṃ kuṇapālayaṃ.
如同乌鸦等众生，聚集尽毁所居之所；
§11
11.
Patthenti purisā pubbe, anekopāyanena taṃ;
前世众生以种种方式追求此境；
Daṭṭhumpidāni nicchanti, taṇhāyaññāṇatā aho.
见得而惧惶，亦以贪欲和无明相系，嗟乎！
§12
12.
Lokapajjotakassāhaṃ, vimalassa yasassino;
我为世间之光明，为清净而著名者；
Dhātuṃ hīyyo mahiṃ sammā, ajja sagge patiṭṭhitā.
我今日安住于正当的土地之中，如同天界一般。
§13
13.
Hitvāne tādisaṃ kāyaṃ, laddhaṃdāni mamedisaṃ;
放弃了这样的身体，现已得到此处；
Dibbattabhāvaṃ sobhāhi, bhāsamāna mudikkhatha.
如同具足神通的本性光辉闪耀，当务必修习于此。
§14
14.
Bhāsamānāya me vācaṃ, suṇothettha samāgatā;
诸位来集，会中闻我所说言辞；
Natthevākatapuññassa, aṇumattaṃ bhave sukhaṃ.
若无一人善行之微少，便难于生有所安乐。
§15
15.
Bindumattampi yo puñña, bījaṃ ropeti sāsane;
即使只有一点善法，犹如种子于教法中播种；
Na hā natthaphalaṃ hoti, yāva nibbāṇapattiyāti.
此善种必有果报，直至证得涅槃为止。
Evaṃ sā devatā attanā paṭiladdhadibbavibhavaṃ dassetvā janakāyaṃ ovaditvā dibbasākhapupphehi jinadhātuṃ pūjetvā manussānaṃ passantānaṃyeva saddhiṃ vimānena devalokameva agamāsi. Taṃ disvā mahājano dānādīni puññāni katvā devalokaṃ pūresīti.
正因如此，诸天自身显现其所获得的神通威力，示现于人间，劝勉世人，以天界的花朵供养圣者舍利。人们亲眼见之，或观其美好，便携带花朵归往天宫。大众见此乃生恭敬，施行布施等善行，充满天界。
§16
16.
Evañhi sā pupphamattena dhātuṃ,
正以这一朵花舍利，
Pūjetva devesu alattha bhūtiṃ;
供养诸天便得长寿安乐；
Tumhepi bhonto tidivesu sātaṃ,
诸位尊者，你们也应三天供养，
Kāmattha ce kattha puññāni sādhuṃti.
如果在某处或某种情况下，善业能够成就福报，便说其为善业。
Sākhamālapūjikāya vatthuṃ pañcamaṃ. · 萨卡玛拉供养女的故事，第五。
36. Moriyabrahmaṇassa vatthumhi ayamānupubbīkathā
36. 关于摩梨耶婆罗门家的连续说法
Amhākaṃ bhagavati parinibbute magadharaṭṭhe macalaṃ nāma mahāgāmaṃ ahosi. Tattha moriyonāma brāhmaṇo paṭivasati saddho pasanno, tassa senānāme kā bhariyā atthi. Sāpi saddhā pasannā ratanattayesu. Te ubhopi samaggā sammodamānā bhikkhusaṅghaṃ nimantetvā niccaṃ dānaṃ pavattentā cīvarādicatupaccayehi upaṭṭhahantā sīlaṃ rakkhantā uposathakammaṃ karontā divasaṃ vītināmenti. Athassa gehe vibhavaṃ yebhuyyena dānādīsu parikkhayamagamāsi. Tato brāhmaṇī sāmi no gehe dhanaṃ parikkhīṇaṃ. Kathaṃ dānaṃ pavatteyyāmāti brāhmaṇassa ārocesi, tato brāhmaṇo mā bhadde cintesi. Yenakenaci upāyena dānaṃ patiṭṭhapessāmāti vatvā tasmiṃyeva attano saussāhataṃ pakāsonto āha.
我们世尊涅槃后，在摩揭陀国有一个名叫摩梨的著名大村。那里有一位名为摩梨的婆罗门生活在那里，心信清净欢喜，他的妻子萨摩亦心信欢喜，信心安稳在三宝上。他们两人同心欢喜，邀请比库僧团，经常布施施予，供给僧衣和四件法器，护持戒律，修行于守斋戒法，度过每天。后来家中财富因大量布施等断尽。婆罗门对其妻说：“我们家中财富已尽，如何能继续布施呢？”婆罗门妻说：“请不要担忧，我将用某种法门来重新建立布施。”如是他说，显露他自己坚定的决心。
§1
1.
Jānamāno hi lokasmiṃ, dānassedaṃ phalaṃ iti;
众生于世间生存，是依此布施的果报。
Na dajjā ko susīlesu, appampi divasampati.
于守戒者，若日暮无布施，虽为极少，亦为难得。
§2
2.
Saggalokanidānāni, dānāni matimā idha;
世间众生的诸多依止法中，布施乃一切智慧之基。
Kohināma naro loke, na dadeyya hite ratoti.
世间上的人，因何缘故，不予利益而乐于自利？
Evañca pana vatvā bhadde vanaṃ pavisitvā anekavidhāni paṇṇāni ca phalāni ca pacchipūraṃ āharitvā vikkiṇitvāpi dānaṃ na upacchindissāmāti vatvā tato paṭṭhāya vanaṃ gantvā paṇṇāni ca phalāni ca āharitvā vikkiṇitvā dānaṃ dento paṭivasati. Athekadivasaṃ brāhmaṇo vanaṃ paviṭṭho paṇṇehi ca phalehi ca pacchiṃ pūretvā sīsenā dāya gehaṃ āgacchanto pupphaphalapallavehi vinataṃ nekatarugaṇanicitaṃ sammattānekacātakacatuppadanisevitaṃ vippakiṇṇānantapupphapattakiñjakkhacchannavāḷukātalaṃ sandamānasītalā malajalappavāhaṃ akaddamāninnasupatittehi sundaraṃ kandaraṃ disvā pacchiṃ tīre ṭhapetvā otiṇṇo nahāyati, tasmiṃ khaṇe tattha ekasmiṃ rukkhe adhivattho devaputto taṃ tattha nahāyantaṃ disvā kinnu kho esa kalyāṇajjhāsayo vā udāhu pāpajjhāsayo sattoti dibbacakkhunā upadhāranto acchariyapuriso eso duggatopi hutvā attano dānappaveṇiyā upacchijjanabhayena vanaṃ gantvā paṇṇāni ca phalāni ca āharitvā dukkhena kasirena jīvikaṃ kappento dānadhammaṃ na upacchindatīti cintetvā tassa guṇādayo paṭicca pacchiyaṃ ṭhapitapaṇṇāni ca phalāni ca sabbāni suvaṇṇāni hontūti adhiṭṭhāsi. Athassānubhāvena sabbaṃ suvaṇṇaṃ ahobhi, atha so suvaṇṇapuṇṇapacchiyaṃ upari suvaṇṇarāsimatthake sabbakāmadadaṃ mahantaṃ maṇiratanaṃ ṭhapetvā antarahito paṭikkamma aṭṭhāsi, tato brāhmaṇo nahātvā uttiṇṇo pacchiyaṃ sampuṇṇasuvaṇṇavaṇṇaraṃsinā sambhinnavijjotamānamaṇiratanaṃ disvā kimetaṃti āsaṅkitaparisaṅkito pacchisamīpaṃ gantvā hatthaṃ pasāretuṃ avisahanto aṭṭhāsi. Taṃ disvā devaputto dissamānasarīrena ṭhatvā mā tvaṃ bhāyi brāhmaṇa. Mayā etāni nimmitāni, gahetvā gacchāhīti āha, atha brāhmaṇo devaputtassa kathaṃ sutvā ayaṃ devaputto imaṃ mayā nimmitaṃ, gahetvā gacchāti vadati. Kinnu kho so attano ānubhāvena deti, udāhu mayā katapuññenāti pucchissāmi taṃti pañjalikova devaputtaṃ pucchanto āha.
正如如此说，贤者入于林中，采集多种树叶及果实，采齐之后，出售后也不切断布施。如此思惟，随后又入林，采集叶果，出售后乐于布施。某日，有婆罗门进入林中，后采集满树叶果，负于头上，回自家中。其家设有用花果叶装饰、经多年饲养的鸡群，有多种野兔居住，经行于林中凉爽，泉水潺潺，有良好遮蔽的山洞。婆罗门于此岸沐浴后，见有天子化作人形，在树下沐浴。天子以神眼观察彼，心念善或恶，奇异人身。虽已堕恶趣，因自身布施果报，怀忧恐故入林，采叶果以艰苦谋生，布施法不曾断绝。思惟其善德，遂立志使未来所安置的叶果皆成黄金。因心愿力，所有叶果皆成金色。又于金叶果上置放众多宝物，隐藏行迹。婆罗门沐浴后，见闪耀金光宝石，疑惑不解，近前而立，伸手而不可及，遂驻足。天子以可见形体站立告之："婆罗门勿惧，我以此相为缘，汝可持去。"婆罗门闻言，谓此天子乃其因善行之报应，应持宝物而去。天子曰："汝何以自悉此为汝因果报？若问我，我将答汝。"婆罗门如是恭敬作揖而问。
§3
3.
Pucchāmi pañjalī dāni, devaputta mahiddhika;
今我问，天子尊者；
Dadāsi me suvaṇṇañca, kāmadaṃ maṇimuttamaṃ.
你赐我黄金宝珠，极尽愿求；
§4
4.
Nāpi ko no tuvaṃ ñāti,
岂非你我兄弟？
Na mitto nopakārako;
非朋友亦非助者；
Kiṃ tvaṃ atthavasaṃ disvā,
你见了众生的利乐，
Mama dajjāsimaṃ dhanaṃ.
教导我此财富。
§5
5.
Kena tapena sīlena, kenācāraguṇena ca;
以何等苦修与清净戒律，以何等行为品性，
Yena dajjāsi me deva, kiṃ me sucaritaṃ citaṃ.
令天人教导于我，我的善行得以昭然？
§6
6.
Kinnu purātanaṃ kammaṃ, kena kammena dassasi;
何为过往久远之业，凭何业显现于你？
Athavā taviddhiyā desi, taṃ me akkhāhi pucchitoti.
抑或以何深妙教法宣说，且为我说明并回答？
Tato devaputto na kho panāhaṃ brāhmaṇa devoti paresaṃ kiñci dātuṃ sakkomi, tayā pubbe katasucaritānubhāvena nibbattatīti vatvā dibbacakkhunā tassa pubbakammaṃ disvā tassa pakāsento āha.
彼时，天子子并非因有何种财物可赠与婆罗门，而是由于他先前善行的感应而发生此事。天眼观察他过去的业行，显现之后便说道。
§7
7.
Kassape lokapajjote, sambuddhe parinibbute;
于咖萨巴世尊于世间光明显现、完全涅槃之时；
Sabbattha patthaṭaṃ āsi, tassa buddhassa sāsanaṃ.
遍及诸处，遍布广阔，彼佛之教法普遍存在。
§8
8.
Tadā paccantime gāme, tvamāsi kuladārako;
那时，在东边村落，你是那个家族的少主；
Saddho āsi pasanno ca, dāyako kusale rato.
你深具信心而安乐，乐于行善，喜欢施与恩惠。
§9
9.
Tadā pabbajito eko, gacchanto antarāpathe;
那时，有一人已出家，行走于中道之途；
Corehi anubaddhosi, acchinnapattacīvaro.
你已缝合破损之衣，弃除破烂皱褶的袈裟。
§10
10.
Sākhābhaṅgaṃ nivāsetvā, pārupitvā tatheva taṃ;
你已除去断裂树枝，刮净如是那样；
Antogāmaṃ paviṭṭhosi, esamāno pilotike.
进入房内内部，象挑选器皿一般。
§11
11.
Tato tvaṃ caramānaṃ taṃ, disvā kampitamānaso;
于是你行走时，见之心生震动；
Vatthayugaṃ adāsi tvaṃ, saddahaṃ dānato phalaṃ.
你将布匹捆扎成束，正如我所见，布施树立果报。
§12
12.
Patthodanena taṃ bhikkhuṃ, parivisitvā yathābalaṃ;
用法衣布包裹那比库，环绕其身，竭力尽心。
Pesesi abhivādetvā, saddhāya suddhamānaso.
恭敬地敬礼后，以清净的信心心志。
§13
13.
Imaṃ tvaṃ akarī puññaṃ, tuyhetaṃ caritaṃ imaṃ;
你做了这善行，这就是你的所行；
Tassa te puññakammassa, amukhyaphala mīdisaṃti.
你那善业果报，必得不失。
Evañca pana vatvā idaṃ te brāhmaṇa dhanaṃ rājādīhi mayā anāharaṇīyaṃ kataṃ, tvaṃ aparisaṅkanto gahetvā yathādhippāyaṃ karohi, imaṃ kho pana maṇiratanaṃ icchiticchitaṃ pasavati, tenāpi ānubhāvena tava dānaṃ anupacchindanto puttadārādayo posehīti anusāsi, taṃ sutvā brāhmaṇo tena vuttaniyāmeneva bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ dadanto sīlaṃ rakkhanto ciraṃ vasitvā aparabhāge tato cuto devaloke nibbattīti.
如此说之后，婆罗门啊，我已为你使这财富与皇族等无可抢夺，不需怀疑地你应当接受，并依正当法，随意成就。此珍宝如意，奉献于他，子女眷属皆因你这施舍而不匮乏、愈加昌盛。听闻此语，婆罗门按照所说，向比库僧团布施这大财，持守戒律，长久居住；事毕后化生于天界。
§14
14.
Evaṃ nihīnāpī dhanena santo,
即使无有财富者，心满足，
Dānanvayaṃ neva pariccajanti;
也绝不舍弃施予之缘。如是也。
Tasmā hi bhonto sati deyyadhamme,
因此，尊者，须当守护布施法。
Mā kattha dānesu pamādabhāvaṃti.
不可在布施时生起粗心大意。
Moriyabrāhmaṇassa vatthuṃ chaṭṭhamaṃ. · 摩利亚婆罗门的故事，第六。
37. Puttavatthumhi ayamānupubbīkathā
三十七、在子嗣中的逐渐说法（缘起）
Ekasmiṃ kira samaye laṅkādīpavāsino saṭṭhimattā bhikkhū jayamahābodhiṃ vanditukāmā ekato mantetvā mahātitthena nāvaṃ āruyha jambudīpaṃ patvā tāmalittipaṭṭhene otaritvā anukkamena pāṭaliputtanagaraṃ pāpuṇiṃsu. Atha tasmiṃ nagare piṇḍāya carante te bhikkhū eko duggatamanusso disvā cirena mayā diṭṭhā buddhaputtāti somanasso bhariyaṃ pakkositvā bhadde imesaṃ ayyānaṃ dānaṃ dātukāmomhi, pubbe no akatapuññattā idāni duggatā jātā, imesu puññakkhettesu bījaṃ no ce ropessāma, punapi evameva bhavissāmāti vatvā kiṃ me gehe deyyadhammaṃ atthīti pucchi. Sā taṃ sutvā ghare no sāmi ayyānaṃ kiñci dātabbaṃ na passāmi. Api ca mama puttaṃ māretvā dānaṃ dātuṃ sakkāti. So tassā kathaṃ sutvā bhadde puttaṃ māretvā kiṃ dānaṃ demāti āha. Tāya taṃ sutvā sāmi kiṃ na jānāsi, putte no mate sandiṭṭhasambhattā ñātimittasuhajjā ca amhākaṃ santikaṃ āgacchāntā kiñci paṇṇākāraṃ gahetvā āgacchanti. Mayaṃ tena paṇṇākārena dānaṃ dassāmāti vutte upāsako sādhu tathā karohīti mātuyā eva bhāramakāsi, sā puttaṃ māretuṃ avisahantī āha. Tathā hi.
某一时期，有大约六十名比库居住在兰卡岛上，他们心愿前往觉悟者那儿顶礼拜拜。众人一同议论，于是同乘大船，跨越大海，抵达占城岛，沿岸而下，来到巴塔利普都市。在城中，他们为行乞布施时看见一个恶劣的人，经过长久观察，判断他是佛陀的子嗣，内心欢喜便怂恿其妻子说：『尊敬的，我们愿为这些圣者布施。我等以前未曾积集福报，如今退转为恶人，若不在此善地撒下善种，今后还会堕恶道。』他于是问妻子：『我家中还有什么可以布施的吗？』妻子闻言答道：『主人，我看无物可施，同时连我儿也不愿你杀生以进行布施。』他闻言说：『尊者，您怎么说杀子供布施呢？』妻闻此言答道：『主人，你不知悉，我们子嗣已经死去亲友都来了，带着五百文钱而来，以此施舍给我们。』听闻此言，在场的居士便劝妻子说：『善哉，应当如此行。』妻子负起这个责任，不肯杀儿，答道：『确实如此。』
§1
1.
Kicchā laddhaṃ piyaṃ puttaṃ, ammammāti piyaṃ vadaṃ;
难得心爱子，
Sunīlanettaṃ subhamuṃ, ko pakkamitumicchati.
母亲言亲爱；
§2
2.
Mātarā māriyantopi, mātarameva rodati;
即使母亲死去，仍是母亲自己哀哭；
Māretuṃ taṃ na sakkomi, hadayaṃ me pavedhatīti.
我不能使她死去，心已被撕裂。
Evañca pana vatvā ahaṃ sāmi na sakkomi puttaṃ māretuṃ. Tvaṃ mārehīti puttaṃ pitusantikaṃ pesesi. Atha sopi taṃ māretu masakkonto evamāha. Vuttañhi.
于是我这样说，主人，我不能使儿子死去。你就派遣父亲来杀他。于是他也竭力要杀那人，说了这样的话。传说如此。
§3
3.
Tāyanti pituno dukkhaṃ, puttā puttāti kittitā;
儿子称父为『父亲』时，痛苦也随之；
Pitu dukkhaṃ sukhaṃ puttā, dāyādā honti sabbadā.
父亲痛苦而儿子快乐，他们始终是亲属。
§4
4.
Tasmā me sadisaṃ puttaṃ, pillakaṃ mañjubhāsanaṃ;
因此我有一儿，纯真清丽，善于言辞；
Na sakkomi ahaṃ bhadde, jīvitā taṃ viyojituṃ.
我不能啊，贤者，我活着离别那个（人）。
§5
5.
Ayasañca akittiñca, pappoti puttaghātako;
杀父之人会获得铁刑和恶名；
Pāṇātipātakammampi, kāmaṃ so phusate naroti.
杀生的业行他也触犯欲望，与人行淫。
Evañca pana vatvā so tvameva tava puttaṃ mārehīti pesesi, evaṃ tena vutte putthassa mārapāṇūpāyaṃ pariyesantā evamāhaṃsu, amhe panimaṃ māretuṃ na sakkomi, amhākaṃ pacchāgehe mahanto vammiko atthi, tasmiṃ eko nāgarājā paṭivasati. Kumāraṃ tattha pesessāma, so taṃ ḍasitvā māressatīti. Iccete eso kho upāyo evāti cintetvā kumāraṃ pakkositvā añcanā valivalayādīhi maṇḍetvā tassa hatthe geṇḍuṃ ṭhapetvā tāta pacchāgehe vammikasamīpaṃ gantvā kīḷāti pesesuṃ. Tato dārako gantvā geṇḍukena kīḷanto vammikabile geṇḍukaṃ pātesi. Atha so geṇḍukaṃ gaṇhissāmīti vammikasusire hatthaṃ pavesesi. Tato sappo kujjhitvā susūtisaddaṃ karonto mahantaṃ phaṇaṃ katvā bilato sīsaṃ ukkhipitvā olokento aṭṭhāsi kumārassa hatthato parigalitapāsaṃviya. Athassa kumāro kiñci ajānanto sappassa gīvaṃ daḷhaṃ gaṇhi. Athassa mātāpitunnaṃ saddhābalena nāgarājā kumārassa karatale aṭṭhaṃsaṃ icchādāyakaṃ kaṇṭhamaṇiratanaṃ pātesi. Kumārassa mātāpitaro dvāraṃ nissāya ṭhitā tassa kiriyaṃ olokento taṃ maṇiratanaṃ disvā sīghaṃ gantvā puttaṃ ukkhipitvā hatthato maṇiratanaṃ gaṇhiṃsu. Tato te taṃ maṇiratanaṃ parisuddhāsane ṭhapetvā upacāraṃ katvā amhākaṃ idañcidañca dethāti abbhukkiriṃsu. Atha te maṇiratanānubhāvena gehadvāre mahantaṃ maṇḍapaṃ kāretvā vitānādinā maṇḍapaṃ alaṅkaritvā bhikkhūnaṃ āsanāni paññāpetvā te saṭṭhimatte bhikkhū nisīdāpetvā mahādānaṃ adaṃsu. Tato nagaravāsino maṇiratanānubhāvaṃ sutvā sannipatiṃsu. Atha te tesaṃ majjhe attano saddhābalena maṇiratanassa lābhaṃ pakāsetvā imañhi dānatthāyeva pariccajjāmāti ekasmiṃ ṭhāne patiṭṭhāpetvā tenānubhāvena yāvajīvaṃ dānaṃ dadantā sīlaṃ rakkhantā āyupariyosāne devaloke nibbattiṃsūti.
然而，既然如此，他派人告诉你，『你务必杀你的儿子』。这样说完，儿子寻找魔的手段。他们说：『我们无法杀他，他背后住着一条大毒蛇，有一条那地方的龙王居住。我们要派王子去，他抓住他便能杀他。』心中想到此计策后，派王子去，用绳索和缰绳等拘束他，在他手上放杆子，亲自来到毒蛇附近玩耍，便托词叫他去。后来孩子去玩耍时，抓住杆子，在毒蛇窝里，用杆子插住了蛇。随后大蛇愤怒地发出凄厉声响，张开大嘴，启口露出带刺的头，审视着，用手围住王子套索。王子不知情，用力抓住头颈。因母父的信力，龙王将给王子手中一块珍贵的颈饰宝。王子的父母站在门口，看着这行为，见到珍宝，马上去，拔出孩子，手中拿着这宝。之后他们把宝安置于洁净的座位上，施以礼敬，向我们供献此物，体恤着我们。于是，以这宝的福报为缘，在家门口建造了宏伟的凉亭，铺设地毯并装饰凉亭，为比库们摆设座位，招待了六十余名比库，行了大施。后来城中居民闻此宝的福报，聚集起来。此时，他们中间凭信力展示得到此宝的利益，建造了这个地方，仅为施舍之故，以此福报终身施舍，护持戒律，寿命终结后往生天界。
§6
6.
Chetvāna pemaṃ api atrajesu,
即使割断亲情之爱，
Dadanti dānaṃ idha mānusevaṃ;
人们在此也像对待亲属般施舍。
Na dadāti ko nāma naro samiddho,
没有哪个人名叫做布施者，
Dānañhi dānassa phalaṃ sarantoti.
因为施舍确实能成就施舍的果报。
Puttavatthuṃ sattamaṃ. · 儿子的故事，第七。
38. Tebhātikamadhuvāṇijakānaṃ vatthumhi ayamānupubbīkathā
三十八、关于蜂蜜商人在货物中的渐次叙述
Atīte kira bārāṇasiyaṃ te bhātikā ekato hutvā madhuṃ vikkiṇantā puttadāre posenti. Tato tesu eko paccantaṃ gantvā malayavāsīnaṃ hatthato madhuṃ kiṇitvā gaṇhāti, eko gahitagahitamadhuṃ nagaraṃ āharati. Eko tena āhaṭāhaṭamadhūni bārāṇasiyaṃ nisīditvā vikkiṇāti. Tasmiṃ samaye gandhamādanapabbate eko paccekabuddho vaṇarogenā turo ahosi. Athaññataro paccekabuddho tassa madhunā phāsu bhavissatīti ñatvā gandhamādanapabbateyeva ṭhito cīvaraṃ pārupitvā ākāsenā gantvā nagaradvāre otaritvā kattha madhuṃ labhāmīti olokento aṭṭhāsī, tadā tasmiṃparakule bhatiṃ katvā jīvamānā ekā ceṭikā ghaṭamādāya udakatthaṃ titthaṃ gacchantī maggā okkamma ghaṭaṃ ṭhapetvā vanditvā ekamantaṃ aṭṭhāsi, tadā paccekabuddho bhaginī ettha bhikkhāya carantānaṃ katarasmiṃ ṭhāne madhu labbhatīti pucchi. Sā tassa kathaṃ sutvā madhuāpaṇassa paññāyanaṭṭhāne ṭhatvā hatthaṃ pasāretvā esa bhante madhuāpaṇoti dassetvā yajjāyaṃ paccekabuddho āpaṇato madhuṃ na labhati. Mama nivatthavatthakaṃ datvāpi madhuṃ dassāmīti cintetvā olokentī tattheva aṭṭhāsi, atha paccekabuddho anupubbena vicaranto madhuāpaṇaṃ sampāpuṇi, tato kuṭimbiko taṃ disvā hatthato pattaṃ gahetvā ādhārake ṭhapetvā madhughaṭaṃ ādāya pattassa upanāmento sahasā nikkujji. Tato madhu pattaṃ pūretvā uttaranto puna bhūmiyaṃ pagghari. Taṃ disvā somanasso vāṇijo evaṃ patthanamakāsi.
过去在巴拉那西，有蜂蜜商人们聚集在一处出售蜂蜜，抚养着儿女。然后其中有一人去幕后，向马来族人用手购买蜂蜜，携带回来；另一人收集了大量的蜂蜜，带到城里去卖。其时在香山上，有一位分别觉者因伤风而患病。有一位分别觉者知道他将因蜂蜜而强壮，于是在香山上披着袈裟，飞行到城门下，观察哪里能买到蜂蜜。八十一岁时，在那危难时刻，一名持香者提着水罐，踏上渡口小路，行进过道路，放下水罐，跪拜于一旁。当时分别觉者问这位持香者：『在这附近出家人行乞的某处能得到蜂蜜吗？』她听闻后，站在蜂蜜行者所在处，伸手示意：『尊者，这里没有蜂蜜可施。』她想着：『即使我布施会念住处也会展示蜂蜜。』正想着，她就站在那里。随后分别觉者逐步巡视，恰巧遇见蜂蜜行者，行者见状手持叶盘，将蜂蜜罐置于托盘，正要前行时忽然摇晃。蜂蜜装满托盘，随后向北端扔向地面。见此情景，商人欢喜称赞道，正因如此，蜂蜜才由此散落。
Vuttañhi mahāvaṃse. · 于《大史》中已说。
§1
1.
Tattha pattassa buddhassa, vāṇijo so pasādavā;
那时佛陀手中有一托盘，商人对此领情悦意；
Vissandayanto mukhato, pattapūraṃ madhuṃ adā.
商人张嘴信任地，将满盘蜂蜜递上。
§2
2.
Puṇṇañca uppatītañca, patitañca mahītale;
满盈者和消逝者，跌落者皆于大地；
Disvā madhuṃ pasanno so, evaṃ paṇidahī tadā.
看见甘露欢喜，他当时即如此燃烧善法。
§3
3.
Jambudīpe ekarajjaṃ, dānenānena hotu me;
愿在红莲洲统一王国，以各种布施惠我；
Ākāse yojane āṇā, bhūmiyaṃ yojanepiti.
空中以由旬为线，土地以由旬为限。
Evañca pana vatvā pattaṃ adāsi, paccekabuddho pattaṃ paṭiggahetvā tattheva ṭhito.
如此说毕，授予旗帜，独觉者接取旗帜，立于其地。
§4
4.
Icchitaṃ patthitaṃ tuyhaṃ, khippameva samijjhatu;
汝所愿所依，愿速速令其升起；
Pūrentu citthasaṃkappā, cando paṇṇaraso yathā.
愿心念充满，如同月光充满了花瓣的芳香。
§5
5.
Icchitaṃ patthitaṃ tuyhaṃ, sabbameva samijjhatu;
愿所望所受之事尽皆如意，普遍悉皆令汝欢喜；
Pūrentu cittasaṃkappā, maṇijotiraso yathāti.
愿心念充满，如同宝石光辉普遍照耀。
Vatvā maṅgalaṃ vaḍḍhetvā agamāsi. Athantarāmagge ṭhitā ghaṭaceṭikā paccekabuddhābhimukhaṃ gantvā madhuṃ labhittha bhanteti pucchi. Tena laddhaṃ bhaginīti vutte kiṃ vatvā so adāsīti pucchi. Paccekabuddho sabbaṃ kathesi. Sā taṃ sutvā thokaṃ bhante idheva hotha dāsiyā anuggahatthāyāti sīghaṃ gehaṃ gantvā nivatthapiḷotikā attano sāṭakaṃ dhovitvā āharitvā cumbaṭakaṃ katvā paccekabuddhassa adāsi, yadā so bhante madhudāyako sakalajambudīpe ekarajjaṃ kāreti. Tadāhaṃ tassa aggamahesī bhaveyyaṃti vatvā patthanaṃ karontīevamāha.
他诵说：说完祝祷而增长吉祥，遂前往。中途于林边有只罐子，独觉佛向，前去取甘露。于是取得甘露，称为姐妹。被问及汝所言为何，即悉向独觉佛陈说。彼女闻之言曰：愿此地即为沙弥女居处，加以护持。遂速归家，洗净寝室之垢，带来骠衣，制成饼献与独觉佛，言：世尊，尔将成为全印度之至尊女王。遂起行主动供养。
§6
6.
Yadā te madhudo bhante, bhūbhujo hoti bhūtale;
世尊，当甘露润泽大地时；
Tassa hessaṃ tadā bhante, piyā aggamahesikā.
那时我必为尔最亲爱、至尊女王也。
§7
7.
Surūpāca suvāṇīca, suyasā subbatā subhā;
容貌端正，声音悦耳，身体健壮，姿态端庄；
Assaṃ tassa piyācātha, manāpā icchadā sadāti.
对他的喜爱和欢迎，使他心中生起欢喜，长期保持愉悦。
Tassāpi tadā paccekabuddho tatheva hotūti maṅgalaṃ vatvā ākāsena gandhamādanameva agamāsi, athāparabhāge te tayopi ekato hutvā madhulokanaṃ karontā taṃ madhughaṭaṃ kuhiṃti pucchiṃsu, so tenattanā katakammaṃ vatvā sace tumhe tasmiṃ pattiṃ anumodeyyātha, taṃ sādhu. No ce. Madhuagghanakaṃ mama hatthato gaṇhathāti vatvā tehi tato na no attho madhunā, kīdisassetaṃ adāsīti vutte taṃ sutvā itaro paccekabuddhā nāme te gandhamādane vasanti kāsāvaṃ pārupitvā kule kule bhikkhaṃ caranti, santo ete sīlavantāti kathesi, atha tesu jeṭṭho brāhmaṇacaṇḍālakāpi kāsāvaṃ paridahitvā caranti. Nūnāyaṃ caṇḍālakoti maññāmīti āha, majjhimo kujjhitvā tava paccekabuddhaṃ parasamudde khipāhīti avoca, atha tesaṃ kathaṃ sutvā madhudāyako mā bho tumhe ariyānaṃ mahesakkhānaṃ mahānubhāvānaṃ paccekabuddhānaṃ pharusaṃ kathetha. Nirayadukkhā na bhāyathātiādinā anekā kārena nivāretvā tesaṃ guṇaṃ pakāsesi, taṃ sutvā te ubhopi sādhūti pasannācittā anumodiṃsu, aparabhāge te kālaṃ katvā devamanussesu saṃsarantā tattha tattha mahāsampattiyo anubhavitvā amhākaṃ satthu parinibbāṇato dvinnaṃ vassasatānaṃ accayena attano attano sampattaṭṭhāne nibbattiṃsu. Tena vuttaṃ.
当时那位独觉佛也是如此，祝愿此为吉祥后便从空中散布香气。随后，两位同样在场的人聚集一处，互相接触蜜罐，询问蜜罐在哪里。他便恰当地作了回应，说若你们能接触到此物，就当赞许，说这好。若没有，则表示这蜜罐不是我的手持物。言毕，他走开了。听闻此事，其他独觉佛就住持散布香气，身着袈裟，往各家托钵乞食，人们说这些都是持戒高僧。又有年长婆罗门徒众亦披袈裟行走，传说他们是沙门。中间者忿恨你这独觉佛，将你掷入另一海里。他们听说这些话后，施献蜜者不应对世尊、诸阿拉汉及诸独觉佛等圣者轻慢。又说他们因多种原因除却地狱之苦，显现其德行。听后双方皆欢喜称善并同意。后来这些人还历时期间，轮回在人天间，处处享有丰厚财物，终于在我们的师尊涅槃后轮回无复二百年，然终究归于本位而灭尽。此义如此传述。
§8
8.
Asoko madhudo sandhi, mittādevī tu ceṭikā;
阿索迦是甜蜜，桑提是伴侣，
Caṇḍālavādī nigrodho, tisso so pāravādikoti.
旃陀罗婆是乞丐，阴树是三名恶行者之一。
Tesu caṇḍālavādī jeṭṭhavāṇijo bindusārarañño jeṭṭhaputtassa sumanarājakumārassa putto hutvā nibbatti. Tassāyamānupubbīkathā. Bindusārarañño kira dubbalakāleyeva asokakumāro attanā laddhaṃ ujjeniyā rajjaṃ pahāya āgantvā sabbanagaraṃ attano hatthagataṃ katvā sumanarājakumāraṃ aggahesi. Taṃ divasameva sumanassa rājakumārassa sumanā nāma devī paripuṇṇagabbhā ahosi. Sā aññātakavesena nikkhamitvā avidūre aññataraṃ caṇḍālagāmaṃ sandhāya gacchantī jeṭṭhakacaṇḍālassa gehato avidūre nigrodho atthi, tasmiṃ rukkhe adhivatthāya devatāya ito ehi sumaneti vadantiyā saddaṃ sutvā tassā samīpaṃ gatā, devatā attano ānubhāvena ekaṃ sālaṃ nimmiṇitvā ettha vasāhīti pādāsi. Sā taṃ sālaṃ pāvisi, gatadivaseyeva sā puttaṃ vijāyi. Sā tassa nigrodhadevatāya pariggahitattā nigrodhotveva nāmaṃ akāsi. Jeṭṭhakacaṇḍālo diṭṭhadivasatoppabhuti taṃ attano sāmidhītaraṃ viya maññamāno nibaddhavattaṃ paṭṭhapesi. Rājadhītā tattha sattavassāni vasi, nigrodhakumāropi sattavassiko jāto, tadā mahāvaruṇatthero nāma eko arahā dārakassa hetusampadaṃ disvā viharamāno sattavassiko dāni dārako. Kālo naṃ pabbājetuṃti cintetvā rājadhītāya ārocāpetvā nigrodhakumāraṃ pabbājesi, kumāro khuraggeyeva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ mahāvaṃse.
其中旃陀罗婆中最年长的商人是宾多萨拉兰那，他是大公子苏摩那王子之子，故事由此开始。传说宾多萨拉兰那青年时正处困厄，抛弃原国来到乌迦尼亚城，将所有国土置于手中，收养苏摩那王子。第二天苏摩那王后怀孕满月。她着粗布衣，离家不远往某旃陀罗村探访，见树下有名为尼格罗多的卫护神。神以殊胜方便造一沙拉树令她居住。她进入沙拉树屋，翌日得子。她自称尼格罗多之女。年长旃陀罗婆如其自认为是柴主，该人与他人敌对，好像被束缚沉重。王子俸禄在此处七年居住。尼格罗多王子亦生七年，时一阿拉汉名大伽罗那长者，见童子德行具足，既得七岁便抛弃宫阙入沙门道，青年犹如猛虎般至阿拉汉果位。此故事记载于大史诗。
§9
9.
Taṃ mahāvaruṇo thero, tadā disvā kumārakaṃ;
那位长老大婆卢那，彼时见到那王子；
Upanissayasampannaṃ, arahā pucchi mātaraṃ;
具备依止之缘，圣者询问其母亲；
Pabbājesi khuragge so, arahattamapāpuṇīti.
他在库拉迦树下出家，证得阿拉汉果。
So kira ekadivasaṃ pātova sarīraṃ paṭijaggitvā ācariyupajjhāyavattaṃ katvā pattacīvara mādāya mātuupāsikāya gehadvāraṃ gacchāmīti nikkhami. Mātunivāsaṭṭhānañcassa dakkhiṇadvārena nagaraṃ pavisitvā nagaramajjhena gantvā pācīnadvārena nikkhamitvā gantabbaṃ hoti. Tena ca samayena asoko dhammarājā pācīnadisābhimukho sīhapañjare caṅkamati. Taṃ khaṇaṃyeva nigrodho rājaṅgaṇaṃ sampāpuṇi santindriyo santamānaso yugamattaṃ pekkhamāno, tena vuttaṃ ekadivasaṃ sīhapañjare ṭhito addasa nigrodhaṃ sāmaṇeraṃ rājaṅgaṇena gacchantaṃ dantaṃ guttaṃ santindriyaṃ iriyāpathasampannanti. Disvā panassa etadahosi. Ayaṃ jano sabbopi vikkhittacitto bhantamigapaṭibhāgo. Ayaṃ pana daharako avikkhitto ativiyassa ālokitavilokitaṃ sammiñjanapasāraṇañca sobhati. Addhā etassabbhantare lokuttaradhammo bhavissatīti rañño saha dassaneneva sāmaṇere cittaṃ pasīdi, pemaṃ saṇṭhahi, kasmā. Pubbe kira puññakaraṇakāle rañño jeṭṭhakabhātā vāṇijakoyaṃ.
他当天放捨尸体，完成戒师导师的嘱托，取了缁衣布施品，向母亲家门出发。母亲住所立于南门，他入城后，顺着城中心去，最终从东门出城。此时无忧王面向东面，在狮笼内踱步。那一刻，甫达罗树来到王宫，心神安稳，念头柔和，沉静地端详着。他听说：一天之内，有位沙玛内拉站于狮笼内，走过王宫走廊，牙齿紧闭，身心安稳，步态端正。见此，他意识到：此人心志宁静豁达，是猎户族的清高子弟；而这少年心怀明澈敞亮，自在和悦，举止称意。他坚信：这少年今生必具超凡出世法，则与王一同目睹，心悦意生，生起浓厚爱意与亲近，皆因以往行善善缘，成为了王的长兄及商人之亲属。
§10
10.
Pubbeva sannivāsena, paccuppannahitena vā;
过去恰逢雅致的聚会，或由远方送来赐予；
Evaṃ taṃ jāyate pemaṃ, uppalaṃva yathodaketi.
如此对这少年产生情爱，正如莲花之于水一般。
Atha rājā sañjātapemo sabahumāno sāmaṇeraṃ pakkosathāti amacce pesesi, te aticirāyantīti puna dve tayo pesesi turitaṃ āgacchatūti. Sāmaṇero attano pakatiyā eva agamāsi. Rājā patirūpāsanaṃ ñatvā nisīdathāti āha. So itocito ca viloketvā natthi dāni añño bhikkhūti samussitasetacchattaṃ rājapallaṅkaṃ upasaṅkamitvā pattaṃ gaṇhanatthāya rañño ākāraṃ dassesi. Rājā taṃ pallaṅkasamīpaṃ gacchantaṃ eva disvā cintesi ajjeva dāni ayaṃ sāmaṇero imassa gehassa sāmiko bhavissatīti, sāmaṇero rañño hatthe pattaṃ datvā pallaṅkaṃ abhiruhitvā nisīdi. Rājā attano atthāya sampāditaṃ sabbaṃ yāgukhajjakabhattavikatiṃ upanāmesi. Sāmaṇero attano yāpanamattameva sampaṭicchi. Bhattakiccāvasāne rājā āha satthārā tumhākaṃ dinnaovādaṃ jānāthāti. Jānāmi mahārāja ekadesenāti. Tāta mayhampī naṃ kathehīti. Sādhu mahārājāti rañño anurūpaṃ dhammapaeda appamādavaggaṃ anumodanatthāya abhāsi. Rājā pana appamādo amatapadaṃ, pamādo maccuno padaṃti sutvāva aññātaṃ tāta, pariyosāpehīti āha. Sāmaṇero anumodanā vasāne dvattiṃsadhuvabhattāni labhitvā puna divase dvattiṃsabhikkhū gahetvā rājantopuraṃ pavisitvā bhattakicca makāsi. Rājā aññepi dvattiṃsabhikkhū tumhehi saddhiṃsve bhikkhaṃ gaṇhantūti eteneva upāyena divase divase vaḍḍhāpento saṭṭhisahassānaṃ brāhmaṇaparibbājakānaṃ bhattaṃ upacchinditvā antonivesane saṭṭhisahassānaṃ bhikkhūnaṃ niccabhattaṃ paṭṭhapesi nigrodhattheragateneva pasādena. Nigrodhattheropi rājānaṃ saparisaṃ tīsu saraṇesu pañcasu sīlesu patiṭṭhāpetvā buddhasāsane pothujjanikena pasādena acalappasādaṃ katvā patiṭṭhāpesi. Rājāpi asokārāmaṃ nāma mahāvihāraṃ kārāpetvā saṭṭhisahassānaṃ bhikkhūnaṃ niccabhattaṃ paṭṭhapesi. Sakalajambudīpe caturāsītiyā nagarasahassesu caturāsītivihārasahassāni kārāpesi. Tena vuttaṃ.
于是王以情意相投、心怀尊重，派遣少年沙玛内拉前往托付；诸人因他长期停留，遂又派遣二三人监督，嘱其速速归来。沙玛内拉以自身中间之身而来。王知悉其亲近恭敬，便叫其入座。王观察其端庄姿态，心无他念，即以干净的青布帐幔，携入王寝宫示之以供王使用。王见沙玛内拉朝着床榻走来，心中思忖：今日此沙玛内拉定会成为此家的主人大人。沙玛内拉接过王手上的布幔，登床而坐。王以自利之心，为他献上以耕牛肉烹制的饮食。沙玛内拉仅以此为生活所需而满足。饭食功课结束，王说：“师父，我知道你们所传教诲。”他答：“是的，伟大的国王，在诸地皆知此义。”王问“父亲，您为何不告诉我？”他说“很好，伟大的国王。”王为赞许佛法无上戒律开示，表达喜悦。王闻“精进不懈乃无上之道，懈怠则堕入死亡”，感到虽不明白但生厌弃，遂说悔过。沙玛内拉得王允诺后，获得二十二碗食，第二日以二十二众比库随行入王宫奉用饭食。王又命令其他二十二众比库同样与其合持布施。如此教化推广，每日增加，断割掉六万名婆罗门游方者的食供。于内室供养六万比库，犹如那树长老教化。那树长老亦与王及其众共处，护持三宝，立五戒，安住佛法，使大众信敬坚定如磐石。王亦创建名为阿育园的宏伟大寺，供养六万比库。遍及整个犍陀利洲，建立了四万二千城，及四万八千寺院。如此传说曰：
§11
11.
Caṇḍālavādidosena,
（无情的话语）
Jāto caṇḍālagāmake;
彼生为残暴恶辈；
Pattānumodanā pākā,
听其同意即能成熟，
Āse so hi anāsavoti.
是以无漏之友也。
Ayaṃ nigrodhattherassa kathānayo. · 这是尼拘律陀长老的叙述方式。
Madhudāyako pana vāṇijo devalokato cavitvā pupphapure rājakule uppajjitvā piyadāso nāma kumāro hutvā chattaṃ ussāpetvā sakalajambudīpe ekarajjaṃ akāsi. Kathaṃ.
转而言，近乡商人自天界归来，生于花塔王室，名曰辟耶多婴儿，撑伞君临，成就全犍陀利一国。详述如下。
Bindusārarājassa ekasataputtā ahesuṃ. Te sabbe asoko attanā saddhiṃ ekamātikaṃ tissakumāraṃ ṭhapetvā ghātesi. Ghātento cattāri vassāni anabhisittova rajjaṃ kāretvā catunnaṃ vassānaṃ accayena tathāgatassa parinibbāṇato dvinnaṃ vassasatanaṃ upari aṭṭhārasame vasse sakalajambudīpe ekarajjābhisekaṃ pāpuṇi. Atha taṃ sakalajambudīpe caturāsītinagarasahasse rājāno āgantvā upaṭṭhahissanti. Tiṇṇaṃ utūnaṃ anucchavikā tayo pāsādā ahesuṃ. Eko mahāsappiko , eko moragīvo, eko maṅgalo nāma, tesu nekanāṭakasahassaparivuto paṭivasati. Yāssa madhuāpaṇaṃ dassesi, sā asandhimittā nāma devaccharaparibhāgā rājadhītā hutvā saṭṭhisahassānaṃ itthīnaṃ jeṭṭhikā dhammāsokarañño aggamahesī ahosi. Abhisekānantaraṃ tassa imā rājiddhiyo āgatā, pathaviyā ca heṭṭhā yojanappamāṇe āṇā pavattati. Tathā upari ākāse. Anotattadahato aṭṭhahi kājehi soḷasapānīyaghaṭe divase divase devatā āharanti. Yato sāsane uppannasaddho hutvā aṭṭhaghaṭe bhikkhusaṅghassa adāsi. Dve ghaṭe saṭṭhimattānaṃ tepiṭakabhikkhūnaṃ dve ghaṭe aggamahesiyā asandhimittāya. Cattāro ghaṭe attanā paribhuñci devatā , eva himavantato nāgalatādantakaṭṭhaṃ siniddhaṃ mudukaṃ rasavantaṃ divase divase āharanti, tena rañño ca mahesiyā ca soḷasannaṃ nāṭakasahassānañca saṭṭhimattānañca bhikkhusahassānaṃ devasikaṃ dantapoṇakiccaṃ nipphajjati. Devasikamevassa devatā agadāmalakaṃ agadaharīṭakaṃ suvaṇṇavaṇṇañca gandharasasampannaṃ ambapakkaṃ āharanti. Chaddantadahato pañcavaṇṇaṃ nivāsanapārupanaṃ pītakavaṇṇaṃ hatthapuñchanakapaṭaṃ dibbañca pānaṃ āharanti. Devasikamevassa anulepanagandhaṃ pārupanatthāya asuttamayikaṃ sumanapupphapaṭaṃ mahārahañja añjanaṃ nāgabhavanato nāgarājāno āharanti. Chaddantadahatoyeva uṭṭhitassa sālino navavāhasahassani divase divase suvā āharanti. Te mūsikā nitthusakāni karonti. Ekopi khaṇḍataṇḍulo nāhosi. Rañño sabbaṭṭhānesu ayameva taṇḍulo paribhogaṃ gacchati. Madhumakkhikā madhuṃ karonti. Kammārasālāsu acchā kūṭaṃ paharanti. Karavīkasakuṇā āgantvā madhurassaraṃ vikūjentā rañño balikammaṃ karonti. Imāhi iddhīhi samannāgato rājā ekadivasaṃ suvaṇṇasaṅkhalikabandhanaṃ pesetvā catunnaṃ buddhānaṃ adhigatarūpadassanaṃ kappā yukaṃ mahākālanāgarājānaṃ ānayitvā setacchattassa heṭṭhā mahārahe pallaṅke nisīdāpetvā anekasata vaṇṇehi jalajathalajapupphehi suvaṇṇapupphehi ca pūjaṃ katvā sabbā laṅkārapatimaṇḍitehi soḷasahi nāṭakasahassehi samantato parikkhipitvā anantañāṇassa tāva me saddhammavaracakkavattino sammāsambuddhassa rūpaṃ imesaṃ akkhīnaṃ āpāthaṃ karohīti vatvā tena nimmitaṃ sakalasarīre vippakiṇṇapuññappabhāvanibbattāsīti anubyañjanapatimaṇḍita dvattiṃsa mahāpurisalakkhaṇa sassirīkatāya vikacakamaluppalapuṇḍarīkapatimaṇḍitamiva salilatalaṃ tārāgaṇaraṃsijālavisaravipphuritasobhāsamujjalamiva gaganatalaṃ nīlapītalohitā dibhedaṃ vicittavaṇṇaraṃsivinaddhabyāmappabhāparikkhepavilāsitāya sañcyāppabhānurāgaindadhanuvijjullatāparikkhittamiva kaṇakagirisikharaṃ nānāvirāgavimalaketumālāsamujjalitacārumatthakasobhanaṃ nayanarasāyanamiva ca brahmadevamanujanāgayakkhagaṇānaṃ buddharūpaṃ passanto sattadivasāni akkhipūjaṃ nāma akāsi. Rājā kira abhisekaṃ pāpuṇitvā tīṇiyeva saṃvaccharāni bāhirakapāsaṇḍaṃ parigaṇhi, catutthe saṃvacchare buddhasāsane pasīdi, tassa pana pitā bindusāro brāhmaṇabhatto ahosi. So brāhmaṇānañca brāhmaṇajātipāsaṇḍānaṃ paṇḍaraṅgaparibbājakānañca saṭṭhisahassamattānaṃ niccabhattaṃ paṭṭhapesi. Asokopi pitarā pavattitaṃ dānaṃ attano antopure tatheva dadamāno ekadivasaṃ sīhapañjare ṭhito te upasamaparibāhirena ācārena bhuñjamāne asaṃyatindriye avinītairiyāpathe disvā cintesi, īdisaṃ dānaṃ upaparikkhitvā yuttaṭṭhāne dātuṃ vaṭṭatīti. Evaṃ cintetvā amacce āha, gacchatha bhaṇe attano attano sādhusammate samaṇabrāhmaṇe antopuraṃ abhiharatha dānaṃ dassāmīti, amaccā sādhu devāti rañño paṭissutvā te te paṇḍaraṅgaparibbājakā jīvaka nigaṇṭhādayo ānetvā ime mahārāja amhākaṃ arahantoti āhaṃsu, atha rājā antopure uccāvacāni āsanāni paññāpetvā āgacchantūti vatvā āgatāgate āha attano anurūpe āsane nisīdathāti, ekacce bhaddapīṭhakesu ekacce phalakapīṭhakesu nisīdiṃsu, taṃ disvā rājā natthi etesaṃ anto sāroti ñatvā tesaṃ anurūpaṃ khādanīyabhojanīyaṃ datvā uyyojesi. Evaṃ gacchante kāle ekadivasaṃ sīhapañjare ṭhito nigrodhasāmaṇeraṃ disvā tasmiṃ gatena pasādena buddhasāsane pasanno saṭṭhisahassamatte pāsaṇḍiye apanetvā saṭṭhisahassamatte bhikkhū bhojento buddhasāsane pasīditvā asokārāmaṃ kāretvā tattha te vasāpento ekadivasaṃ asokārāme saṭṭhisahassabhikkhūnaṃ dānaṃ datvā tesaṃ majjhe nisajja saṅghaṃ catūhi paccayehi pavāretvā imaṃ pañhaṃ pucchi, bhante bhagavatā desitadhammo nāma kittako hotīti, mahārāja nava aṅgāni, khandhato caturāsītidhammakkhandhasahassānīti. Rājā dhamme pasīditvā ekekaṃ dhammakkhandhaṃ ekekavihārena pūjessāmīti ekadivasameva channavutikoṭikhanaṃ vissajjetvā amacce āṇāpesi, ekamekasmiṃ nagare ekamekaṃ vihāraṃ kārentā caturāsītiyā nagarasahassesu caturāsītivihārasahassāni kārāpethāti, sayañca asokārāme asokamahāvihāratthāya kammaṃ paṭṭhapesi, saṅgho indaguttattheraṃ nāma mahiddhikaṃ mahānubhāvaṃ khīṇāsavaṃ navakammādhiṭṭhāyakaṃ adāsi, thero yaṃ yaṃ na niṭṭhāti, taṃ taṃ attano ānubhāvena niṭṭhāpesi, evaṃpitīhi saṃvaccharehi vihārakammaṃ niṭṭhāpesi, ekadivasameva sabbanagarehi paṇṇāni āgamiṃsu, amaccā rañño ārocesuṃ niṭṭhitāni deva caturāsītimahāvihārasahassānīti. Atha rājā bhikkhusaṅghaṃ upasaṅkamitvā bhante mayā caturāsītivihārasahassāni kāritāni, dhātuyo kuto lacchāmīti pucchi, mahārāja dhātunidhānaṃ nāma atthīti suṇoma, na pana paññāyati asukaṭṭhāneti. Rājā rājagahe cetiyaṃ bhindāpetvā dhātuṃ apassanto paṭipākatikaṃ kārāpetvā bhikkhubhikkhuṇiyo upāsakaupāsikāyoti catasso parisā gahetvā vesāliyaṃ gato. Tatrāpi alabhitvā kapilavatthuṃ gato, tatrāpi alabhitvā rāmagāmaṃ gato, rāmagāme nāgā cetiyaṃ bhindituṃ nādaṃsu. Cetiye nipatitakuddālo khaṇḍāvaṇḍaṃ hoti, evaṃ tatrāpi alabhitvā allakappaṃ pāvaṃ kusināraṃti sabbacetiyāni bhinditvā dhātuṃ alabhitvā paṭipākatikāni katvā rājagahaṃ gantvā catasso parisā sannipātāpetvā atthi kenaci sutapubbaṃ asukaṭṭhāne dhātunidhānaṃti pucchi. Tattheko vīsaṃvassa satiko thero asukaṭṭhāne dhātunidhānaṃti na jānāmi, mayhaṃ pana pitāmahatthero mayi sattavassikāle mālācaṅgoṭakaṃ gāhāpetvā ehi sāmaṇera asukagacchantare pāsāṇathūpo atthi. Tattha gacchāmāti gantvā pūjetvā imaṃ ṭhānaṃ upadhāretuṃ vaṭṭati sāmaṇerāti āha. Ahaṃ etameva jānāmi mahārājāti āha. Rājā etadeva ṭhānaṃti vatvā gacche harāpetvā pāsāṇathūpaṃ paṃsuṃca apanetvā heṭṭhā sudhābhūmiṃ addasa, tato sudhā ca iṭṭhakāyo ca harāpetvā anupubbena pariveṇaṃ oruyha sattaratanavālikaṃ asihatthāni ca kaṭṭharūpakāni samparivattantāni addasa, so yakkhadāsake pakkosāpetvā balikammaṃ kārāpetvāpi neva antaṃ passanto devatā namassamāno ahaṃ imā dhātuyo gahetvā caturāsītivihārasahasse nidahitvā sakkāraṃ karomi. Mā me devatā antarāyaṃ karontūti āha, sakko devarājā cārikaṃ caranto taṃ disvā vissakammaṃ āmantetvā tāta asokadhammarājā dhātuyo nīharissāmīti pariveṇaṃ otiṇṇo. Gantvā kaṭṭharūpāni nīharāpehīti. So pañcacūlakagāmadārakavesena gantvā rañño purato dhanukahattho ṭhatvā hāremi mahārājāti āha, hara tātāti saraṃ gahetvā sandhimhiyeva vijjhi, sabbaṃ vippakirīyittha, atha rājā āviñjane bandhakuñcikamuddikaṃ gaṇhi, maṇikkhandhaṃ passitvā anāgate daḷiddarājāno imaṃ maṇiṃ gahetvā dhātūnaṃ sakkāraṃ karontūti paṇṇe akkharāni disvā kujjhitvā mādisānaṃ pana rājūnaṃ daḷiddarājāti vattuṃ ayuttaṃti punappunaṃ ghaṭetvā dvāraṃ vivaritvā antogehaṃ paviṭṭho aṭṭhārasavassādhikānaṃ dvinnaṃ vassasatānaṃ upari āropitadīpā tatheva pajjalanti, nīluppalapupphāni taṃkhaṇaṃyeva āharitvā āropitāni viya pupphasanthāro taṃ khaṇaṃ santhato viya gandhā taṃ muhuttaṃ piṃsitvā ṭhapitā viya ahesuṃ. Rājā suvaṇṇapaṭṭaṃ gahetvā anāgate piyadāso nāma kumāro chattaṃ ussāpetvā asoko nāma dhammarājā bhavissati, so imā dhātuyo vitthāritā karissatīti vācetvā diṭṭhohaṃ ayyena mahākassapattherenāti vatvā vāmahatthaṃ ābhujitvā dakkhiṇahatthena apphoṭesi. So tasmiṃ ṭhāne paricaraṇakadhātumattameva ṭhapetvā sesadhātuyo sabbā gahetvā dhātugharaṃ pubbe pihitanayeneva pidahitvā sabbā yathā pakatiyāyeva kāretvā uparipāsāṇacetiyaṃ patiṭṭhāpetvā caturāsītiyā vihārasahassesu dhātuyo patiṭṭhāpesi. Athekadivasaṃ rājā vihāraṃ gantvā bhikkhusaṃghaṃ vanditvā ekamante nisinno yadi bhante channavutikoṭidhanaṃ vissajjetvā caturāsītivihārasahassānisacetiyāni kārāpetvāpi ahaṃ na dāyādo. Añño ko dāyādoti, paccayadāyako nāma tvaṃ mahārāja, yo pana attano puttañca dhītarañca pabbājeti, ayaṃ sāsane dāyādo nāmāti evaṃ vutte asoko rājā sāsane dāyādabhāvaṃ patthayamāno avidūre ṭhitaṃ mahindakumāraṃ disvā sakkhissasi tāta tvaṃ pabbajituṃti āha. Kumāro pakatiyā pabbajitukāmo rañño vacanaṃ sutvā ativiya pāmojjajāto pubbajāmi deva. Maṃ pabbājetvā sāsane dāyādo hothāti āha. Tena ca samayena rājadhītā saṃghamittāpi tasmiṃ ṭhāne ṭhitā hoti. Taṃ disvā āha tvampi amma pabbajituṃ sakkhissasīti, sādhu tātāti sampaṭicchi. Rājā puttānaṃ manaṃ labhitvā pahaṭṭhacitto bhikkhusaṃghaṃ upasaṅkamitvā bhante ime dārake pabbājetvā maṃ sāsane dāyādaṃ karothāti. Saṅgho rañño vacanaṃ sampaṭicchitvā kumāraṃ moggaliputtatissattherena upajjhāyena mahādevattherena ācariyena pabbajāpesi . Majjhantikattherena ācariyena upasampādesi, so upasampadāmālakeyeva saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi. Saṅghamittāyapi rājadhītāya ācariyāṇī āyupālattherī nāma . Upajjhāyā dhammapālattherī nāma ahosi. Rājā pana anekākārena buddhasāsanaṃ sobhetvā moggaliputtatissattherassa sahāyena saṭṭhisahassamatte dussīle titthiye buddhasāsanā uppabbājetvā tatiyadhammasaṃgītiṃ niṭṭhāpesi. Tasmiṃ kira samāgame bhikkhubhikkhuṇiyo kittakāti , vuttañhi.
宾多萨拉王有一百子。他们都无烦恼，同心协力立了亲族中的第三王子，杀害了他。杀害者四年间没有称王，如同无人治理国家一般。于四年结束时，正如如来涅槃过了两百多两年，满十八年期间，整个南瞻部洲统一于一王之下。然后，整个南瞻部洲有八万四千国王前来护持。三条主街道上各有三座宏伟宫殿。其中有一座名为大蛇王，另一座名为摩罗犁吒，第三座名为吉祥者，三座宫殿被一千近于隐士者环绕居住。大蛇王曾饮酒，因而他的妻子阿桑迪密塔乃天辈眷属，是王妃，统领六万妇女，为大法护持者及首席尊者。加冕后，诸种王权临至，地面以下有四方丈长的辇车行驶，天空之上亦然。有神祇每日劳动，八十八人为十八乘辇车携送。如是因信教法而生隆盛，八乘辇车供养比库僧团。两乘辇车供养六十名三藏比库，另两乘供养首席大臣与阿桑迪密塔。每日有神祇以自身供养，来自喜马拉雅山、龙宫及象树，带来甘甜果实。又有神祇献上五彩华盖，及神圣饮水。还有神祇从龙居带来朱砂、长须大眼黑膏、花蜜、护目粉等。礼仪庄严，摆设如莲叶般华贵繁丽，各色云彩奇光异彩悬挂空中。诸天、龙、梵天及亚卡众，七日七夜观礼，演昂然之尊如来佛像，这便是皈依正法光明的福德所成就。王加冕后三年，他对外敌毫不容忍，第四年对佛法好转；其父宾多萨拉乃婆罗门长者。他以婆罗门身份统领婆罗门与婆罗门教徒，六万之众，日常受供养。无忧王亦如是，于王宫中施舍，每日在狮笼前统领下，看到有贪婪违戒行为便深思熟虑，考虑如何善用供养。他召集近臣说：去王宫向师长传达布施法门。我看你们都是学习佛法的善知识，带领婆罗门与耆那众共六万众，迁入王室。王宫中席位已备，来者可坐。我看到有些善知识在座椅之上，认为席位不足，便于他们供养相称食资。如此行进时，我见狮笼中住着无忧沙玛内拉，因其信佛法而护持六万疑逆众，供养六万比库。无忧寺建成后，一日布施六万比库中选定中席，分四处住宿，放行修学。问：“世尊所说法门名为何？”王答：“九成、八十四千法蕴。”王喜受法，逐一供养礼敬，决意一日内建八十四千寺庙。一日完成后，召集近臣说：在众城中各建一寺，八十四千寺在八十四千城中兴建。他亲自策划无忧寺及大寺事宜。僧团授予长老印度多长老，大德持律成就断尽烦恼，具新行住持法。长老以身教示范，逐年完成寺务。一日蜂拥而至八十四千寺庙布施传入。近臣告诉王北方多建八十四千大寺。王于是拜访比库僧团，说：“我建了八十四千寺庙，如能建寺地若何获得？”王听闻“他名为佛骨宝藏”，不明其处。王前去破除一塔展地，请请僧尼与近事信众共四众会至韦舍离。未得骨舍，前往迦毗罗卫、罗摩村。罗摩村中欲破龙塔未成，骨亦未得。破所有塔未得宝藏。返至王舍城，四众筹会询问谁知宝藏之处。一位二十岁长老说：“我不知宝藏何处，惟我祖师七十岁时佩带帽箍，去往有石台的山顶，称此处有宝藏。”王听后前往，拜献以愿请托托儿，遂赞叹说我知此处，令尊赐法，遂得宝藏。王得宝后，毁塔埋藏，石塔庙宇前供奉宝藏，遍建八十四千寺庙。一天，王赠予一金环，称将来有一子名为碧达多王子，会继承法王位。王演说骨使广布。长老大咖萨巴见，右举手断指，诸法皆证成。长者于此立宝塔，宝塔四周以莲花宝带串联，装饰如莲台、清澈如水般光洁透亮，天地彩霞装点，其华光蔚蓝、红色、碧色交织如天幕，装饰光辉照耀十方，有如金山峰顶，众色并列，饰以玛瑙、丝带花环等美饰，犹如药王天及诸天子目睹佛影七日七夜遥拜。王宣称已加冕三年，对外敌应当戒除，第四年对佛法兴盛加持。其父宾多萨拉为婆罗门，统摄婆罗门及六万善知识巡游者，常受食供养。无忧王亦依此行。王宫内，护持佛法贤人云集，其众乃六万，被斥逐魔障。无忧道场成立，诸比库长老供养。王著梵文宝书，建寺洞穴各具规模，四处兴建佛寺八十四千，并派国师督建。王请大长老印度多为法师长教师，护持正法，长老以身授业，修正法义，促进佛法发展，终使纲常稳固。一天，王访比库僧团表达敬意，愿以累积宝藏建八十四千寺庙，僧尼皆欢喜称赞。传说如此，无忧佛法大兴。
§12
12.
Tasmiṃ samāgame āsuṃ, asītibhikkhukoṭiyo;
那次大会有八十万比库参加。
Ahesuṃ satasahassāni, tesu khīṇāsavā yatī.
有十万阿拉汉于其中。
§13
13.
Navutisatasahassāni, ahū bhikkhuṇiyo tahiṃ;
有九十万比库尼聚集。
Khīṇāsavā sikkhuṇiyo, sahassaṃ āsu tāsu cāti.
其中有千名已断尽烦恼的受戒者。
Evaṃ so asoko dhammarājā sakalajambudīpe aggarājā hutvā buddhasāsanaṃ sobhento vihāsi. Ayaṃ panettha saṅkhepo, vitthāro pana mahāvaṃse vuttoti. Vuttañhi.
如此，无忧法王成为整个南瞻部洲霸主，弘扬佛法住世。此乃略述，详细记载见《大史》。传说已毕。
§14
14.
Sampuṇṇattā ayaṃ tisso, cetanāyo madhuppado;
圆满者此有三种，即意念生起成熟；
Sabbattha sabbadā sabba, sampattimabhisambhuṇīti.
此三者普遍于一切时一切处，充满所有圆满之故。
Majjhimo pana vāṇijo attano pāravādidosena parasamudde laṅkāyaṃ nibbatti. Tassevaṃ kathāpaṭipāṭi veditabbā. Tambapaṇṇidīpe kira muṭasīvo nāma rājā saṭṭhivassāni rajjaṃ kāresi, tassa puññapaññāguṇopetā aññamaññaṃ hitesino dasa puttā ahesuṃ. Dve ca dhītaro. Sabbe te samaggā sammodamānā vasanti. Athāparasmiṃ samaye amaccā muṭasīvaraññe kālakate devānaṃpiyatissakumāraṃ abhisiñciṃsu, abhisekasamakālamevassa anekāni acchariyāni ahesuṃ. Tāni pakāsentā mahāvaṃsakathācariyā āhaṃsu.
中间者如商人，因自我越过彼岸而入海岛之境。此事应依此论述领会。据说铜叶岛上，有一王名为穆塔斯伊，统治王国六十年，具备功德智慧，彼此相亲相助育有十子，其中有两女儿。众人和睦欢喜而居。后来某时，有国王之母对穆塔斯伊王的另一夫人行持赞叹，浇敷祈祝。于加冕之时，立见诸多奇异现象。诸奇异事被《大树灾难故事师》述及显现。
§15
15.
Devānaṃpiyatissoti, vissuto dutiyo suto;
此诸兄弟所有，皆具福慧高胜。
Tesu bhātusu sabbesu, puññapaññādhiko ahu.
“天人所爱提斯”，此王为父族衰亡之时。
§16
16.
Devānaṃpiyatisso so, rājāsi pituaccaye;
天爱帝须者，父后即位为王；
Tassābhisekena samaṃ, bahūnacchariyānahū.
凭借那加之水的涌溢，众多的珍宝都沉没了。
§17
17.
Laṅkādīpamhi sakale, nidhayo ratanānica;
在兰卡岛及其周边，财富宝藏层积如山。
Antoṭhitāni uggantvā, pathavītalamāruhuṃ.
那些被掘起的宝藏一旦露出地面，即爬升而起。
§18
18.
Laṅkādīpasamīpamhi, bhinnanāvā gatāni ca;
兰卡岛附近，有断绝了水脉的河流；
Tatra jātāni ca thalaṃ, ratanāni samāruhuṃ.
在那里，诞生的地基上堆积着宝玉。
§19
19.
Chātapabbatapādamhi, tisso ca veḷuyaṭṭhiyo;
在遮塔山脚下，有三处大菩提树。
Jātā rathapatodena, samānā parimāṇato.
如同同样大小的战车之轮，彼此尺寸相等。
§20
20.
Tāsu ekā latāyaṭṭhi, rajatābhā tahiṃ latā;
其中一者为藤蔓根，叶色银白，彼藤蔓上有叶。
Suvaṇṇavaṇṇā rucirā; Dissantetā manoramā.
其色金黄辉煌，令人心旷神怡，美观可爱。
§21
21.
Ekā kusumayaṭṭhītu; Kusumāni tahiṃpana;
其上有一朵花，花上有花朵，
Nānāni nānāvaṇṇāni; Dissantetiphuṭāni ca.
形状色彩各异，且开放绽放。
§22
22.
Ekā sakuṇayaṭṭhī tu, tahiṃpakkhimigā bahū;
又有一鸟类，其上有众多飞禽走兽。
Nānā ca nānāvaṇṇā ca, sajīvāviya dissare.
形状多样，色彩各异，如同活物般鲜活显现。
§23
23.
Hayagajarathā malakyā, valayaṅguliveṭhakā ceva;
有马、象、车、狮子等形象，还有环状带指的装饰；
Kakudhaphalā pākatikā, icce tā aṭṭha jātiyā.
如喙状果实熟成，这些即为八种种类。
§24
24.
Muttā samuddā uggantvā; Tīre vaṭṭiviyaṭṭhitā;
珠除去海水而浮起，立于岸边如圈环一般；
Devānaṃpiyatissassa; Sabbaṃ puññavijambhitaṃ.
这是天众所喜爱的，是充满一切善根的法相。
§25
25.
Indanīlaṃ veḷuriyaṃ, lohitaṅkamaṇī ci me;
犹如蓝靛色的绿玉，和血红色的宝石汇聚于吾身；
Ratanāni pane tāni, muttā tā tāca yaṭṭhiyo;
宝珠是那些宝物中的珍珠，都是来自宝藏中的珍宝；
Sattāhabbhantareyeva, rañño santikamāharuṃti.
仅在七天之内，便从国王近前取来。
Tena ca samayena devānaṃpiyatissamahārājā ca asoko dhammarājā ca addiṭṭhasahāyā honti. Tasmā so etāni ratanāni ca aññāni bahūni upāyanāni mama sahāyassa dethāti dhammāsokamahānarindassa paṇṇākāratthāya pesesi. Sopi taṃ disvā pasīditvā pañcarājakakudhabhaṇḍāni ca aññañca bahupaṇṇākārañca abhisekatthāya pesesi. Mayhaṃ sahāyaṃ abhisekaṃ karontūti. Na kevalañcetaṃ āmisapaṇṇākāraṃ. Imaṃ kira dhammapaṇṇākārampi pesesi.
当时，诸天的主宰及大帝悲无忧、弘法王等诸大王是与世间诸神同在的。他于是将这些宝珠和许多其他宝物，作为教化之资赠予我的随从德摩忧多大国王。看到这一点，他欢喜，于是又送来了五王印宝箱和许多多宝材料，为我随从的加冕典礼所用，说：“请为我的随从施行加冕。”这不仅仅是单单的布施金银等宝物，确实连佛法的宝物也一并赐与。
§26
26.
Ahaṃ buddhaṃca dhammaṃca; Saṃghaṃca saraṇaṃ gato;
我皈依佛、法及僧，归依三宝；
Upasakattaṃ vedesiṃ; Sakyaputtassa sāsane.
我在释迦族子如来的教法中，奉行居士行。
§27
27.
Imesu tīsu vatthūsu; Uttamesu naruttama;
在这三种材料中，是最上等的，最尊贵的人间之最。
Cittaṃ pasādayitvāna, saddhāya saraṇaṃ vajāti.
安抚心意后，凭信心投向护持。
Amaccā puna laṅkamāgamma rājānaṃ abhisiñciṃsu, tena kho pana samayena moggaliputtatissatthero kattha nukho anāgate sāsanaṃ suppatiṭṭhitaṃ bhaveyyāti upaparikkhanto paccantime suppatiṭṭhitaṃ bhavissatīti ñatvā te te there tattha tattha pesetvā mahāmahindattheraṃ gantvā tambapaṇṇidīpaṃ pasādehīti niyojesi, sakko ca devānamindo mahāmahindattheraṃ upasaṃkamitvā kālakato bhante muṭasīvo rājā. Idāni devānaṃpiyatissamahārājā rajjaṃ kāreti. Sammāsambuddhena ca tumhe byākatā anāgate mahindo nāma bhikkhu tambapaṇṇidīpaṃ pasādessatīti. Tasmā tiha kho bhante kālo dīpavaraṃ gamanāya, ahampi sahāyo bhavissāmīti, thero tassa vacanaṃ sampaṭicchitvā attasattamo cetiyapabbatavihārato vehāsaṃ uppatitvā anurādhapurassa puratthimadisāya missakapabbate patiṭṭhahi, imaṃ etarahi cetiyapabbatotipi sañjānanti. Tadā tambapaṇṇiyaṃ ussavadivaso hoti, rājā chaṇaṃ karothāti amacce āṇāpetvā cattāḷīsasahassapurisehi parivārito nagaramhā nikkhamitvā missakapabbataṃ pāyāsi migavaṃ kīḷitukāmo. Atha tasmiṃ pabbate adhivatthā ekā devatā rañño there dassessāmīti rohitamīgavaṇṇena avidūre tiṇapaṇṇāni khādamānā viya carati, rājā ayuttaṃ dāni pamattaṃ vijjhituṃti jiyaṃ poṭhesi, migo ambatthalamaggaṃ gahetvā palāyituṃ ārabhi, rājā taṃ anubandhanto ambatthalameva abhiruhi, migopi therānaṃ avidūre antaradhāyi, mahindatthero rājānaṃ avidūre āgacchanta maṃyeva rājā passatu, mā itareti adhiṭṭhahitvā tissa tissa ito ehīti āha, rājā taṃ sutvā cintesi. Imasmiṃ tambapaṇṇidīpe jāto maṃ tissoti nāmaṃ gahetvā ālapituṃ samattho nāma natthi. Ayaṃ pana chinnabhinnapaṭadharo bhaṇḍukāsāva vasano maṃ nāmenā lapati, ko nukho yaṃ bhavissati manusso amanusso vāti. Thero āha.
那时外族人入侵兰卡，涂污了国王。正值此际，魔嘎剌那长老远在他方，思虑未来教法当能坚立时，反复检验确定后，知道必将稳固。于是他们各派遣长老，先往摩诃摩兴长老处，命其赴塔姆巴帕尼岛。天帝萨咖也前来拜访摩诃摩兴长老，时轮至，尊者穆陀斯微国王现在统治诸天。世尊曾预言，未来名曰摩兴的比库将于塔姆巴帕尼岛建造佛殿。次此时机已到，我亦将成为助力。长老闻言，踊跃起身，从长老之山的寺院出发，向安那拉陀波罗城东边的密萨卡山走去。后来该处亦被称为长老山。那时恰逢塔姆巴帕尼的收获节，国王带着四万余人，骑着大象从城中出来，欲游猎密萨卡山。忽有一位天神居于山顶，将向王与长老显现；此天神毛色似赤鹿，靠近食草如同啃食稻叶。国王并不警觉，还憨憨地欲去刺杀，兵装弓箭，欲起身逃脱。国王遂追赶天神，攀乘密林之顶，山中的野鹿却忽隐去。摩兴长老迎来国王，近在咫尺，劝诫国王说：莫要误会我是一人，请勿随意起意。国王听毕，深思良久。正值此时，塔姆巴帕尼生有一个名为“我体舍”的比库，他能与人畅叙。此人斩断衣钵残破如袈裟的破旧衣服，以我体舍之名自称，谓人不知未来此人与非人之别。摩兴长老于是说：
§28
28.
Samaṇā mayaṃ mahārāja, dhammarājassa sāvakā;
我们这群沙弥，乃正法王的弟子。
Taveva anukampāya, jambudīpā idhāgatāti.
因是您的慈悲，来自此南赡部洲。
Rājā dhammāsokanarindena pesitasāsanānusārena anussaramāno ayyā nukho āgatāti tāvadeva āyudhaṃ nikkhipitvā ekamantaṃ nisīdi sammodanīyaṃ kathaṃ kathayamāno sāraṇīyaṃ kathaṃ kurumāno. Tasmiṃ tānipi cattāḷīsapurisasahassāni āgantvā taṃ parivāresuṃ, tadā thero itarepi jane dassesi, rājā disvā ime kadā āgatāti pucchi, mayā saddhiṃyeva mahārājāti. Idāni pana jambudīpe aññepi evarūpā samaṇā santīti. Mahārāja etarahi jambudīpo kāsāvapajjoto isivātapaṭivāto, tasmiṃ.
国王因觉法的愁苦而差遣使者，遵循教法而兴起思念，问道：尊者可曾来到此地？正因此，国王卸下戎装，独坐一隅，讲述令人欢喜的说话，筹划建立讲堂。此时已有四万余兵士来到，将他包围。长老又向其他众人示现，国王见此，询问：他们何时抵达？我一同前来。长老答言：如今南赡部洲亦有同样的沙弥。那时南赡部洲气候晴朗，风暖适人。
§29
29.
Tevijjā iddhippattā ca, cetopariññakovidā;
彼等具足神通变化之力，通晓心意调御之道。
Khīṇāsavā arahanto, bahū buddhassa sāvakāti.
众多漏尽阿拉汉，乃佛陀之声闻弟子。
Rājā taṃ sutvā pasanno ahosi, atha thero rukkhopamādinā tassa paññāveyyattiyaṃ ñatvā dhammaṃ desesi sanarāmarehi sādhukāraṃ kārayamāno. Tena vutthaṃ.
国王闻此心悦诚服，随后比库长老以树木为喻，了知其智慧所及，便结伴萨拉玛人说法，行诸善事。由此言论而起。
§30
30.
Paṇḍitoti viditvāna, cullahatthipadopamaṃ;
所谓『智慧者』，是指通晓的，譬如幼象般的小象比喻。
Suttantaṃ desayī thero, mahīpassa mahāmati .
长老所传诵的正法，是王者心胸宽广者所传承。
Desanāpariyosāne so saddhiṃ tehi narehi cattāḷīsasahassehi saraṇesu patiṭṭhahīti. Athassa rājā sve bhante mama gehe bhikkhaṃ gaṇhāthāti yācitvā gantvā nagarañca rājagehañca alaṅkaritvā there nisīdāpetvā paṇītenāhārena parivisitvā anuḷādevippamukhāhi pañcasataitthīhi saddhiṃ ekamantaṃ nisīdi. Atha thero dhammaratana vassaṃ vassāpesi. Tato tā pañcasataitthiyo sotāpattiphalaṃ pāpuṇiṃsu. Tato hatthisālāyaṃ sahassaṃ, nandanavane sahassaṃti evaṃ dutiyadivase aḍḍhateyyāni pāṇasahassāni sotāpattiphale patiṭṭhāpesi. Tatiyadivase aḍḍhanavappamāṇaṃ pāṇasahassaṃti evaṃ anekasatānaṃ anekasahassānaṃ anekasata sahassānaṃ dhammā mataṃ pāyesi. Vuttañhi.
讲经结束后，他与四万四千名男众一同皈依。国王称曰：「尊者请入我家为比库」，遂恳请后往，饰以华丽，安坐其旁，且以美食围绕，用华盖之女五百人伴随，一同聚居。长老便于法宝树下住一夏，那五百女众得得初果。翌日于象舍千名，于花园千名，复于第三天达二千名初果。如此，众多数千、万，数百万，或数亿者受法而得。记述如是。
§31
31.
Mahāmahindasuriyo, laṅkāvehāsamajjhago;
伟大的摩诃摩诃因陀日出者，为昔日兰卡边地的统帅。
Bodhaneyyambuje kāsi, vikāsaṃ dhammaraṃsinā.
应当在沐浴佛教之水的迦尸国，以法的光辉开显盛开。
§32
32.
Mahāmahindacando so, laṅkāvehāsamajjhago;
那位乃是大摩诃毗闍那月，在斯里兰卡岛中心发光；
Bodhesi dhammaraṃsīhi, veneyyakumudākare.
他在那里以法的光辉启迪，在莲花水岸修成觉悟。
§33
33.
Mahāmahindamegho so, vassaṃ dhammambuvuṭṭhiyā;
那乃大摩诃毗闍那云，因持法之雨滋养出丰盛；
Sādhūnaṃ cittabījesu, janesi kusalaṅkureti.
在善人心田播下种子，生长出善妙的芽苗。
Atha rājā sumanasāmaṇerena dhammāsokassa hatthato sammāsambuddhaparibhuttapattapūradhātuyo ca sakkassa santikā dakkhiṇakkhakadhātuṃca āharāpetvā cetiyapabbate thūpaṃ ādiṃkatvā sakalalaṅkādīpe yojane yojane thūpāni kāretvā dakkhiṇakadhātuṃ nidahitvā thūpārāmathūpañca patiṭṭhāpesi. Atha saṅghamittāya theriyā ānītaṃ jayamahābodhino dakkhiṇamahāsākhaṃ patiṭṭhāpetvā pūjaṃ kāresi. Sabbo panettha kathāvittharo mahāvaṃsato veditabbo.
然后国王苏曼沙，以沙玛内拉之身，亲手带来正觉如来、魔王以及魔王女儿降伏者萨咖天帝的圣骨和南方的舍利分子，安置于舍利山顶，初建佛塔；又在整个斯里兰卡群岛按一定距离修建许多佛塔，将南方舍利尊置于其中，奠立众多佛塔基座。随后他为僧侣同伴，即年长比库，请来大觉胜利者尊像，安置于南方大法脉，庄严供养。此间所有情况之详细记载，皆当由《大史》予以知悉。
§34
34.
Pāravādikadosena, jātevaṃ parasāgare;
由违犯戒律的过失，事情乃至于彼岸大海；
Pattānumodanā evaṃ, laṅkāyaṃ āsi issaro.
承受此利乐，斯里兰卡岛上成为统治者。
§35
35.
Pāpampi evaṃ phalatīti mantvā,
思维恶果亦如是，
Ñatvāna puññassa phalaṃ idanti;
了知善业的果报正是如此；
Bho yoniso kubbatha puññakamme,
应当精勤行持善业，
Gantvāna ye yattha na socayantīti.
去往彼处，不生忧愁。
Tebhātikamadhuvāṇijakānaṃ vatthuṃ aṭṭhamaṃ. · 三兄弟蜜商的事，第八。
39. Bodhirājadhītuyā vatthumhi ayamānupubbīkathā
三十九、在王宫中译述佛智之事
Bhagavati parinibbute laṅkāyaṃ sāsane suppatiṭṭhite tattha hakureḷīti eko gāmo ahosi, tatthekā dārikā gāmādārikāhi saddhiṃ tattha tattha kīḷantī viharati, tadā gāmasamīpe mahāsobbhaṃ hoti. Tattheko maruttharukkho sabbadā pāḷiphullova tiṭṭhati. Manussā buddhapūjanatthaṃ pupphāni viciṇantā udakaṃ ogahetvā rukkhamabhiruyha pupphāni ociṇanti, kumārikā te disvā manussā sukhena gantvā pupphāni ociṇantūti ekaṃ sukkhapālibhaddadaṇḍakaṃ āharitvā setuṃ katvā ṭhapesi, tato paṭṭhāya manussā tenagantvā pupphāni ociṇanti. Atha sā tato cutā teneva kusalakammena jambudīpe pāṭaliputtanagare somadattarañño dhītā hutvā nibbatti, uttamarūpadharā devaccharapaṭibhāgā ahosi. Mātāpitaro panassā bodhirājakumārikāti vohariṃsu. Pubbe katasetuānubhāvena tassā suvīrako nāmeko ākāsagāmī sindhavapotako nibbatti. Rājadhītuyā pana pitā buddhamāmako dhammamāmako saṅghamāmako hutvā mahantaṃ puññaṃ pasavanto sindhavapotakaṃ disvā puññakaraṇassa me sahāyo laddhoti tuṭṭhamānaso assaṃ abhiruhitvā divasassa tikkhattuṃ gantvā mahābodhiṃ vandati. Rājadhītā naṃ disvā pitusantikaṃ gantvā abhiṇhaṃ tāta kuhiṃ gacchasīti pucchi. Rājā na kiñci kathesi, atha sā punappunaṃ pitaraṃ nibandhantī pucchi. Tato rājā tassāvi karonto evamāha.
世尊涅槃后，僧团法教于兰卡安稳立行。彼时有一村落名为哈库雷，一位村中少女常与村中少女们同游嬉戏。村落附近树木繁茂美丽，其间有一棵长满叶子的风树常绿不凋。人们为供养佛陀，采集鲜花，取水浇灌，攀爬树木采花。少女们见此欢喜，人们也乐于采摘鲜花。少女取来细小的棕榈枝，编织成桥放置，令众人可攀爬采花。及少女随缘而逝，其善业使她在须弥山底的巴塔利城转生为索摩达迦太王的女儿，得诸天神光相相随，姿容端丽。父母称她为佛智王的公主。她因昔日造桥善业而转生为善勇士，其名为苏毗罗，能行空行，乘坐海兽。佛智王之女之父即其父，佛为其母，僧团为其师。见善业盛大的海兽，感叹此乃自己善友，心甚欢喜，登上高处朝拜伟大菩提树。佛智王见之，问父亲曰：『孩子将去何方？』父亲未答，公主屡次追问，佛智王遂从容答之。
§1
1.
Amhākaṃ bhagavā pubbe, pūrento dasapāramī;
『我们世尊过去，圆满十度功德；
Adāsi sīsarattakkhi, maṃsaṃ jīvitameva ca.
曾舍头颅、眼目、肉体及生命。
§2
2.
Puttadāre ca rajje ca, patvā pāramimatthakaṃ;
为儿子、为夫君、为国王，承受超越之功德；
Anappakappakoṭīnaṃ, khepetvā kapilavuye.
曾度无数劫，历尽艰难困苦，穿越咖毕拉山谷。』
§3
3.
Sakkarājakule jāto, loke appaṭipuggalo;
生于萨咖王族，世间罕有的杰出人物；
Sampattacakkavattittaṃ, pahantvāna narādhipo.
超越具足之王权，断除了凡夫俗子之忧患。
§4
4.
Disvā nimitte caturo, nikkhamma abhinikkhamaṃ;
见到四种预兆后，离开宫廷深入丛林；
Bodhimūlamupāgamma, nisinno vajirāsane.
来到觉树下，端坐于坚固如金刚座上。
§5
5.
Sahassabāhuṃ māpetvā, nānāyudhasamākulaṃ ;
抬起千只手臂，兵器纷杂如战场；
Mahābhītikaraṃ vesaṃ, kāḷapabbatasādisaṃ.
披戴令人生畏的甲胄，宛如黑色山峦。
§6
6.
Māpetvāna samāruyha, girimekhalavāraṇaṃ;
舍弃并远离之后，环绕于山隘之地；
Mārasenaṃ samānetvā, āgataṃ makaraddhajaṃ.
制服魔王，迎接了那翡翠色皮肤者的降临。
§7
7.
Pāramitābalena taṃ, mārasenaṃ palāpiya;
依靠波罗蜜力量，使魔王生惧；
Yatthāsīno kilesāri, sahassaṃ ghātayī jino.
彼时坐于苦恼源头上的，乃是屠灭千苦的胜者。
§8
8.
Nayanaṃ sujalasekehi, sattāhaṃ jinasevitaṃ;
目光晶莹如露珠，七天受胜者所敬奉；
Pūjitaṃ devabrahmehi, siddhoraganarādihi;
为天龙梵天等诸圣所礼敬，乃成就圣者及诸神护卫。
Vandituṃ jayabodhiṃtaṃ, gacchāmi satataṃ ahaṃ.
我恒常前往礼敬那胜利觉者。
§9
9.
Upāsati sadā gantvā, yo naro bodhipādapaṃ;
人若常往礼敬觉树，
Gandhodadīpadhūpādi, nānāpūjāhi sādhukaṃ.
以香、灯、熏香等多种供养，恭敬正当，
§10
10.
Sa naro nirāmayo hoti, paccatte ca parattha ca;
此人便远离病苦，无论今世来世皆然；
Pūjito mānito hoti, dīghāyu balavā sukhī.
受到敬重被尊敬，寿命延长，强健安乐。
§11
11.
Tadatthaṃ patthayantena, atthakāmena jantunā;
见此义理者，彼世间众生出于利益而行。
Upāsanīyaṃ saddhāya, niccaṃ taṃ bodhipādapaṃti.
应当恭敬信奉，恒常如观菩提树般恒久不变。
Taṃ sutvā kumārikā pītiyā phuṭasarīrā pitaraṃ vanditvā ahampi tāta gacchāmīti āha. Rājā panassā upaddavabhayena gamanaṃ na icchi. Tato sā yāvatatiyaṃ pitaraṃ yācitvā raññā anuññātā. Tato paṭṭhāya pitarā saddhiṃ sindhavamāruyha bodhiṃ vandituṃ satataṃ gacchati. Athāparabhāge rājā maraṇamañce nipanno cintesi. Dhītā me nirantaraṃ bodhiupaṭṭhānaṃgacchati, etissā anāgate yaṃkiñci bhayaṃ uppajjamānaṃ tato uppajjati. Tattha me kiṃ kātabbanti. Tato sindhavaṃ pakkosāpetvā tassa kaṇṇamūle mantento evamāha, tāta mama dhītā abhiṇhaṃ tava sahāyaṃ katvā bodhiṃ vandituṃ gacchati. Tatthassā yaṃkiñci bhayaṃ bhaveyya. Taṃ nappatirūpaṃ. Tattha gamanāgamane mama dhītaraṃ rakkheyyāsīti tassa dhītaraṃ paṭipādetvā kālamakāsi. Tato rājadhītā pitusarīrakiccaṃ kāretvā divasassa tikkhattuṃ assamabhiruyha bodhiupaṭṭhānaṃ gacchati. Manussā panassā rūpasampattiṃ disvā vimhitamānasā rājārahaṃ vata no idaṃ paṇṇākāraṃ diṭṭhaṃ. Gantvā rañño ācikkhissāma. Appeva nāma rājā so kiñci no dadeyyāti cintetvā rañño santikaṃ gantvā vanditvā ṭhitā evamāhaṃsu.
闻此，少女满怀欢喜身心欢悦，礼敬父亲，自己亦言：父亲，我也要去。国王因怕惊扰而不欲出行。于是少女向父亲再三请求，于国王许可后。起身后，父亲与她一道渡过印度河，日日前往菩提树礼敬护持。翌日，国王卧于病榻，忧心忡忡念道：女儿日复一日侍奉菩提树，将来若有灾祸发生，则必由此而起，我应如何是好？遂召使者遣往境侧，言道：父亲女儿日夜真心护持菩提树，若有何恐怖发生，不足为惧。我已吩咐使者守护女儿进出安然无碍。国王令女儿办理父亲之事，三天后亲往菩提树护持。国王见人间色相繁荣，心甚惊异，感叹道：我这几十年从未见此景象。前往国王处，将稽首礼拜后恭敬而立，如是言说。
§12
12.
Bodhimaṇḍaṃ samāgamma, abhiṇhaṃ tuṭṭhamānasā;
抵达菩提座，心意立现欢喜满足；
Vandantī yāti kaññekā, vijjūva siriyā jalaṃ.
前往礼拜者多为少女，如饥似渴饮取智慧甘露。
§13
13.
Nīladhampillabhārā sā, visālāyatalocanā;
身如蓝宝石光辉沉稳，眼目广大明亮；
Soṇṇadolābhasavaṇā, sāmā subhapayodharā.
金色外衣华丽闪耀，容貌端庄秀美光洁。
§14
14.
Sataraṃsīhi sammissa, sañcyāmbudasamādharā;
用刺扎的箭矢射击，如同依托满溢的波涛；
Tuṅganāsā nīlabhamu, hāsabhāsā manoramā.
利嘴锋利蓝色炯炯，言语清丽令人心悦。
§15
15.
Īdisaṃ no mahārājā , diṭṭhapubbaṃ kudācanaṃ;
大王啊，这位王妃从未显现过；
Ehi tassā siriṃdeva, bodhimaṇḍamhi dakkhasīti.
快来这光荣之地，正是在觉悟台上。
Taṃ sutvā rājā savaṇasaṃsaggeneva tāya paṭibaddhacitto caturaṅginiṃsenaṃ gahetvā rājadhītaraṃ bodhivandanatthāya āgatakāle bahipākāre senaṃ parikkhipāpetvā gaṇhathetanti manusse niyojesi. Tato senāpi taṃ gahaṇasajjā aṭṭhāsi. Rājadhītā te disvā sīghaṃ sindhavaṃ upasaṅkamitvā tassa piṭṭhiyaṃ nisinnā paṇhiyā saññaṃ adāsi. So taṃ gahetvā vegena ākāsaṃ pakkhandi. Sā pana dunnisinnabhāvena assassa vegaṃ sandhāretumasakkontī assapiṭṭhito parigali. Sindhavo rājadhītaraṃ patamānaṃ disvā rājovādaṃ saramāno vegenāgantvā tassā kese ḍaṃsitvā ukkhipitvā patamānāya tassā piṭṭhiṃdatvā nisīdāpetvā ākāsena taṃ netvā pāṭaliputtanagareyeva patiṭṭhāpesi .
闻此，王便随即如听命般，带着四方军队拥护，护送王妃来拜谒觉悟之地。到达后，将军队布置守备，指派人马把守。军队亦即整装待命。王妃见此，迅速前往江边，坐于岸边，浸入思考之中。她虽无法久坐，仍努力忍受不适，身影依水而立。江的守卫见王妃跌落江中，急忙奔至，抓住她发髻将其拉起，扶她安置江岸。随后用空中之力带她回到巴特利布达城安置妥当。
§16
16.
Tiracchānagatāpevaṃ, sarantā upakārakaṃ;
如同倒置之屋，匍匐前行辅助者一般；
Na jahantīti mantvāna, kataññū hontu pāṇinoti.
念诵「不应忘恩」，愿手足常怀感恩之心。
Tato paṭṭhāya sā puññakammaṃ katvā saggaparāyanā ahosīti.
继而遵循此理，行此善功，终得生天之果。
§17
17.
Yo yaṃ dumindaṃyatinandanena;
对于一切愚昧败坏者，
Sampūjitaṃ pūjayate sa pañño;
以恭敬礼拜者，是智者；
Sa bhogavā hoti anītiko ca,
彼斯人具足享受，慧眼清明；
Sabbattha so hoti pasattharūpo.
处处皆为善友所喜爱。
Bodhirājadhītuyā vatthuṃ navamaṃ. · 菩提王之女的事，第九。
40. Kuṇḍaliyā vatthumhi ayamānupubbīkathā
第四十章 钟萦织物中的逐渐说法
Laṅkādīpe rohaṇajapade mahāgāmo nāma ahosi, tattha tissavihāraṃ nāma anekasatabhikkhūhi samākiṇṇaṃ anekapariveṇapatimaṇḍitaṃ vihāraṃ ahosi. Tattheko tisso nāma sāmaṇero paṭivasati. So ekasmiṃsamaye janapadacārikaṃ caranto pāsāṇavāpigāme bhikkhaṃ caritvā yāpanamattaṃ bhattaṃ sappinā saddhiṃ labhitvā nikkhamma gāmadvāraṃ patvā mahāgāmābhimukho gacchanto manusse udakaphāsukaṭṭhānaṃ pucchi. Tehi bhante tumhākaṃ abhimukhe avidūraṭṭhāne kakubandakandaraṃ nāma sandamānasītalodakaṃ dhavalavālukātalaṃ tattha tumhe gantvā nahātvā sītalacchāyāya vālukātale nisinno bhattakiccaṃ katvā gacchathāti vutte sāmaṇero sādhūti vatvā tattha gantvā phāsukaṭṭhāne nisinno bhattaṃ bhuñjitumārabhi. Tadā ekena vanakammikena saddhiṃaraññaṃ gatā ekā sunakhī tasmiṃ kandare ekasmiṃ pabbhāraṭṭhāne dārake vijāyitvā chātajjhattā pavedhamānagattā dārakānaṃ samīpenipannā sāmaṇerassa patte āhāragandhaṃ ghāyitvā nipannaṭṭhānato vuṭṭhāya pavedhamānā tassa samīpaṃ āgamma naṅguṭṭhaṃ cālentī aṭṭhāsi, sāmaṇero taṃ disvā kampitamānaso attano bhojanatthāya vaṭṭitaṃ pathamālopaṃ tassā purato ṭhapesi, tato sā somanassā taṃ bhuñji. Taṃ disvā tuṭṭho punappunaṃ ālopaṃ karonto tassā bhattaṃ datvā pattaṃ dhovitvā thavikāya pakkhipitvā agamāsi. Tato sā sunakhī sāmaṇeragatena pasādena tato cutā jambudīpe devaputtanagare rājānaṃ paṭicca tassa mahesiyā kucchimhi paṭisandhiṃ gaṇhitvā dasamāsaccayena mātukucchito nikkhami, athassā sikhāmaṅgaladivase sampatte mātāpitaro panassā kuṇḍalāvaṭṭakesattā kuṇḍalāti nāma makaṃsu. Sā anukkamena soḷasavassuddesikā ahosi, tasmiṃ kira samaye tisso sāmaṇero mahābodhiṃ vandissāmīti nāvaṃ abhiruyha jambudīpaṃ gantvā anupubbena devaputtanagaraṃ patvā sunivattho supāruto yugamattadaso bhikkhāya caranto mahāvīthiṃ sampāpuṇi. Rājadhītā sīhapañjaraṃ ugghāṭetvā antaravīthiṃ olokentī bhikkhantaṃ sāmaṇeraṃ disvā pubbasinehaṃ paṭilabhi, tasmiṃkhaṇe tassā jātissarañāṇaṃ ahosi. Sā kira pubbe bhikkhuṇī hutvā paṇṇasūciyā saddhiṃ potthakañca padīpiyatelañca datvā jātissarā bhaveyyaṃti patthanaṃ ṭhapesi, tato sājātiṃ anussarantī sāmaṇerena attano katūpakāraṃ ditvā somanassā naṃ pakkosāpetvā rājagehe āsanaṃ paññāpetvā tattha nisinnaṃ nānaggarasa bhojanena parivisitvā onītapattapāṇiṃ sāmaṇeraṃ upasaṅkamitvā vanditvā ekamantaṃ nisinnā tena saddhiṃ sallapantī evamāha.
在兰伽诸岛的罗阇那之地，有一座名为大村的村庄，那里建立了名为提舍精舍的寺院，聚集了数百名比库，环绕着多重围墙极为庄严。当地有一名名为提索的沙玛内儿住持。某时，他在行脚游历乡间时，经过石屋村，从食物角度修行，得到了充足的饮食与清净的报酬，便出村朝向大村前进。途中他见到一些人正在水边清洗凉水，大致是将白色沙地上的污垢清除。那里有人说：大师，你们在离此地不远的角落，有一处名为钟萦山谷的白沙之地，那里你们过去洗浴、在凉荫下坐卧，并用餐。沙玛内儿听闻此言，称善，遂前往那处水木所，坐下开始进食。此时，有一位林间伐木工与他同去，进入森林，来到一处山谷，那里有个小孩突然跳出，紧紧追逐并缠绕他，与其同伴孩童在一旁观看，却闻到食物的香气，离散处忽起，向小孩靠近，挑弄拽扯他脚踝。沙玛内儿见状，心怀畏惧，于是将饭食备好，先将布帛蒙于前方，令她喜悦，他方才进食。沙玛内儿心中满足，屡次为她遮掩，施以食物，还将布帛洗净，投入水中后离去。该女小儿因沙玛内儿的慈心悦意，遂在恒河岛的天子之城，奉王命于王后宫内守护其耳朵十个月。于发吉日时，她的父母均获善报，耳朵环形的附属金饰被称为“钟萦”，岁月过去她年满十六。彼时沙玛内儿将敬礼前往大菩提树，途经天子宫城，行至偏僻处，恭敬侍奉同行的十多位比库，步入大道。王女打开狮笼，察看庭间大道，见比库沙玛内儿心生早期好感，顿时出现前世记忆。传说她过去为比库尼，曾施送五支香、经卷与灯油，立志化身为连续受生之护法。有感念其恭敬之恩惠，沙玛内儿心生喜悦，款待接纳，为其在宫中设座，于座上进食用饭，净手作礼，端坐一旁，与之相谈如是。
§1
1.
Na sañjānāsi maṃ dhīra, pubbehaṃ tava dāsikā;
“贤者，我不曾认识你，我以前并非你的侍女；”
Tenāhaṃ sukhitā āsiṃ, tasmā tvamasi issaroti.
“她告诉我她安乐自在，因此你说自己是主宰者。”
Taṃ sutvā sāmaṇero āha. · 听了那话，沙玛内拉说：
§2
2.
Natthi me tādisī dāsī, na sañjānāmi taṃ ahaṃ;
“我没有那样的侍女，我不认识那人；”
Kāsi tvaṃ kassa vā dhītā, taṃ me akkhāhi pucchitāti.
“你究竟是属谁之女？告诉我，回答我的疑问。”
Tato sā taṃ sārāpentī āha. · 随后，她提醒他那件事而说：
§3
3.
Sārāpemi tuvaṃ ajja, yathā jānāsimaṃ ise;
我今悉数陈说汝，如吾知悉者；
Bujjhassu bodhito dāni, mayā jātiṃsarantiyā.
当今汝应觉悟明了，随我于生死流转中。
§4
4.
Pāsāṇavāpigāmamhi, tambapaṇṇimhi rohaṇe;
于石头泉处，赤铁树上岩石间，
Bhikkhitvāna tuvaṃ bhante, yadā kakubandakandare.
汝曾的时，尊者，在鳖穴中挖掘；
§5
5.
Nisīditvāna tvaṃ bhattaṃ, bhuttakālaṃ sarissasi;
汝坐于饮食时，正当取食之际，
Tadāhaṃ sunakhī āsiṃ, vijātā laddhagocarā.
彼时我为野狗，未曾出生于典籍所载之地。
§6
6.
Dārake khādituṃ mayha, māsannā khudapīḷitā;
孩子们饥饿，因多日未得食物而受苦难，
Pavedhamānasabbaṅgā, aṭṭhāsiṃ tava santike.
身心俱疲乏，呻吟不止，我在你身边守护。
§7
7.
Disvā taṃ maṃ tadā bhante, vedhamānaṃ bubhukkhitaṃ;
那时，尊者啊，我见你痛苦呻吟，饥饿难耐；
Chinnabhatto tuvaṃ hutvā, mamaṃ bhattena tosayī.
你已断粮，我却以自身食粮供养你，使你得安。
§8
8.
Tadāhaṃ muducittena, cittaṃ tayi pasādayiṃ;
那时，我心欢喜，心中平伏安稳，
Tenāhaṃ puññakammena, dutiye attasambhave.
因我曾行善业，此为第二次自我获得如此果报。
§9
9.
Idha rājakule jātā, sabbakāmasamiddhinī;
在那王族中出生，具足一切欲望满足的能力；
Cittappasādamattena, lokanāthassa sāsane.
仅以心意宁静为根本，适于世尊教法实行。
§10
10.
Tadahupabbajitassāpi, īdisā honti sampadā;
即便已出家修行，亦具此等庄严；
Kīdisaṃ hoti sambuddhe, pasādena phalaṃ aho.
成就如来者此种庄严，令人欢喜实得其果。
§11
11.
Aññāni pana kiccāni, pahāyāttahite rato;
舍弃其他事务，仅乐于无私利之事；
Atandito divārattiṃ, sarātu ratanattayaṃti.
日夜不懈，遍行三宝庄严。
Evaṃ sāmaṇerena katūpakāraṃ sārāpetvā bhante tava dāsiyā anuggahaṃ paṭicca idheva vasathāti nimantitvā tena sampaṭicchite mahantaṃ vihāraṃ kārāpetvā sāmaṇeraṃ ādiṃ katvā anekabhikkhusate nimantetvā vihāre vasāpetvā sulabhaṃ katvā catupaccayehi upaṭṭhāsi. Sāmaṇeropi sunakhiyā dinnadānaṃ anussaritvā tuṭṭho buddhānussatiṃ manasikaronto na cirenava arahattaṃ patvā tasmiṃyeva vihāre vasanto āyupariyosāne tattheva parinibbāyīti.
如此，这位沙玛内拉完成了所应做的善行之后，便以您的仆人之托付作为凭依，当下便安住于此。受其邀请之后，造起了宏大清净的僧院，开始以沙玛内拉为首，并邀请许多比库共住于僧院中，方便修学。他也谨守四种条件（即戒律的四项规约）而进行侍奉。同时，这位沙玛内拉因为牢记布施之恩而欢喜，对佛陀的忆念甚为满足。不久之后，他于同一僧院证得阿拉汉果，住于此地，至命终时即时般涅槃。
§12
12.
Tiyaddhesu tilokasmiṃ, natthi vatthuttayaṃ vinā;
三界中，对于财物的贪取，没有施舍便难以建立起生存之基，
Sattāna mañña micchattha, dāyakaṃ surapādapaṃ.
众生因为以错误目的看待施主，乃昏迷如醉酒之人般，
Kuṇḍaliyā vatthuṃ dasamaṃ. · 坤达莉的事，第十。
Mahāsenavaggo catuttho. · 大军品第四。
Ettāvatā jambudīpuppattikathā samattā. · 至此，阎浮提生起之论已完结。