3. Asubhabhāvanā niddesa · 3. Asubhabhāvanā niddesa
3. Asubhabhāvanā niddesa3. 不净修习的解说
§1
1.
Sirimaṃ gaṇikaṃ disvā, dametuṃ rattacetasaṃ;
见此贵丽妓女,欲使沉眠心平伏;
Dassetvā matasārīraṃ, tassā jino idaṃ bravi.
既见其形体,美妙如意,胜者因而说道:
§2
2.
Caraṃvā yadivā tiṭṭhaṃ, nisinno udavā sayaṃ;
欲行时日白昼立,坐卧皆自在;
Samañcheti pasāreti, esā kāyassa iñjanā.
决心欲欲宣展行,此为身内涂污之物。
§3
3.
Aṭṭhi nhārūhi saṃyutto, taca maṃsāva lepano;
骨头被筋肉连接,皮肤覆盖其上,
Chaviyā kāyo paṭicchanno, yathābhūtaṃ nadissati.
尸体枯腐败坏,如实显现其本来面目。
§4
4.
Antapūro darapūro, yakana peḷassa vatthino;
内壁浸湿,外壁亦湿,如同屋檐下的芦苇茎湿润;
Hadayassa papphāsassa, vakkassa pihakassaca.
心的中心打湿,舌头两侧皆湿润;
§5
5.
Siṅghānikāya kheḷassa, sedassaca medassaca;
狮子游乐处湿润,手与肢体亦湿;
Lohitassa lasikāya, pittassaca vasāyaca.
血液之肤湿润,胆汁与胃液亦有湿气;
§6
6.
Athassa navahi sotehi, asuci savati sabbadā;
其有九孔通道,常处污秽不净之状;
Akkhimhā akkhigūthako, kaṇṇamhā kaṇṇagūthako.
眼睛湿润有泪,耳朵湿润有耳垢。
§7
7.
Siṅghānikāca nāsato, mukhato vamati ekadā;
狮子穴中未曾磨灭,有一日自口中涌出;
Pittaṃ semhañca vamati, kāyamhā sedajallikā.
溢出热血,身体上流淌着湿污之水。
§8
8.
Athassa susiraṃ sīsaṃ,
其时头颅清晰响亮,
Matthaluṅgassa pūritaṃ;
充满了芫荽的气味;
Subhato naṃ maññati bālo,
贤者不以为愚昧之人,
Avijjāya purakkhato.
是由无明所引导先行。
§9
9.
Yadāca so mato seti,
当此人胜义断除,
Uddhumāto vinīlako;
其心刚强且坚定;
Apaviddho susānasmiṃ,
在清净觉悟之中坚定,
Anapekkhā honti ñātayo.
亲属对此不存依赖。
§10
10.
Khādanti naṃ suvānāca, siṅgālakāca kimiyo;
羚羊与麂鹿虽食其肉,
Kākā gijjhāca khādanti, yecaññe santi pāṇakā.
乌鸦与秃鹫亦食,且有些以爪掠食。
§11
11.
Sutvāna buddhavacanaṃ, bhikkhu paññāṇavā idha;
比库闻世尊所说语,於此具慧者也;
Sokho naṃ parijānāti, yathābhūtañhi passati.
忧思彼不解知,真实如实见;
§12
12.
Yathāidaṃ tathāetaṃ, yathāetaṃ tathāidaṃ;
如是此,如是彼,此如彼;
Ajjhattañca bahiddhāca, kāye chandaṃ virājaye.
内外色身中,欲念生起;
§13
13.
Chanda rāga viratto so, bhikkhu paññāṇavā idha;
欲爱远离者,是为此处比库智者;
Ajjhagā amataṃ santiṃ, nibbānaṃ pada maccutaṃ.
证得内在不灭安宁,涅槃之境死已止矣。
§14
14.
Dvipādako yaṃ asuci, duggandho parihārati;
两足行者若肮脏污秽,散发恶臭,令人避之。
Nānākuṇapa paripūro, vissavanto tatotato.
满身布满各类疮疥,处处有脓液流出。
§15
15.
Etādisena kāyena, yo maññe unnametave;
如此身躯者,若有人应当抬举其上,
Paraṃvā avajāneyya, kimaññatra adassanāti;
却反加以轻视,何以见彼不敬呢?
Kāya vicchandanīyasuttaṃ, vijayasuttantipi vattabbaṃ.
因其身可舍弃,应当废弃其身,这是关于摧毁身躯的重要论述。
§16
16.
Ra-akkharo siyāggimhi, rova aggiva āgato;
若有火焰如烈火般熊熊燃烧,
Tasmā rāgoti vattabbo, taṇhāva niccatāpikā.
因此应知『贪』,其为渴爱本质,本为燃烧之火。
§17
17.
Abhiṇhameva rāgaggi, dayhate subhasaññinaṃ;
此火迅疾燃烧,焚毁善趣之所乐者;
Kimikhajjavaṇo sāva, dukkhī rāgī sa sabbadā.
犹如疟疾之坏血一般,贪者恒常苦恼不安。
§18
18.
Dukkhī piya maladdhāna, laddhāpya paripuṇṇato;
苦恼之人虽得所爱而满足,
Natthi rāgaggikhandhassa, piyindhena hi puṇṇatā.
然贪火蕴聚之身,凭所爱仍无完全满足。
§19
19.
Natthi rāgasamo aggi,
无有如火般猛烈之贪焰,
Iti vuttaṃ mahesinā;
如是世尊所说;
Tena rāgagginā daḍḍho,
由贪欲火焚烧,
Sabbo loko tidukkhito.
众生皆为三苦所苦恼。
§20
20.
Ekassa pivitaṃ khīraṃ, catū dadhi jalā bahu;
一人饮牛乳,四人饮酪及水众多;
Rāgahetu bhave sandhi, ṭṭhānaṃ anamataggikaṃ.
贪欲乃生死原因,地位无始以来恒存。
§21
21.
Catūdami jalā bhiyyo, sīsacchedana lohitaṃ;
四人饮水更多,颈割断流血状;
Rāgahetu bhave macca, bhayaṃ anamataggikaṃ.
贪欲为生死之因,恐怖为无始之患。
§22
22.
Ekassa rudato assu, catū dadhi jalā bahu;
一人哭泣哀号,有四瓶多量乳汁;
Dukkhaṃ anamataggaṃva, taṃhetu paridevanaṃ.
苦恼如无始苦,缘此生怨哀伤。
§23
23.
Tattāyo guḷa gilita, vadhaggi dayhanā dikaṃ;
如此吞食冰糖,如断肢烧焦火边;
Asaṅkhyeyyaṃ mahādukkhaṃ, taṃhetu niraye labhi.
无量极苦痛故,因此堕入地狱界。
§24
24.
Eka dvitti catu pañca, buddhuppādepya mocitaṃ;
一二三四五数,佛陀开示已获解脱;
Khuppipāsita nijjhāmaṃ, labhi taṃhetu pettikaṃ.
易于饥饿者,必得此因果之报。
§25
25.
Tiracchāne asūreca, dukkhaṃ nānāvidhaṃ labhi;
在畜生及阿修罗道中,获得各种不同的苦难;
Namataggika saṃsāre, sabbantaṃ rāgahetukaṃ.
对于无始以来的轮回,其根本原因皆为贪欲。
§26
26.
Ekassekena kappena, puggalassaṭṭhi sañcayo;
以一百年为一劫,积累众生生命之长;
Sace saṃhārito assa, vepulla pabbatādhiko.
若能尽数毁灭,则可积累出高大山岳般之多。
§27
27.
Eka kappe idaṃ dukkhaṃ, nādikappesu kākathā;
此苦于一劫之中存在,非初劫或前劫可言及。
Rāgo nanu mahāverī, bālo jano ta micchati.
无疑,恶欲者大勇者,愚人乃堕于此恶欲。
§28
28.
Rāgasuddhi asokoca, niddukkho ñāyapattica;
恶欲清净则无悲伤,亦无痛苦,乃智者之具备也;
Nibbānaṃ pañca paccakkhā, asubhāya phalā matā.
涅槃有五种条件,皆被视为不美之果实。
§29
29.
Asubhaggahaṇaṃ jhāyī, mitā sindriya saṃvaro;
专修于不美之境,保持适度根门的约束;
Somitya mukkaṭṭhāvācā, chaḷime rāga suddhiyā.
此如月夜禁语,乃因恶欲清净而得解脱;
§30
30.
Niccuggarāga rogīnaṃ, asubhā vātulosadhā;
恒常愤恨的病人,似不美风药般苦厄;
Rāgayakkhābhi gayhānaṃ, asubhā manta muttaraṃ.
贪欲之魔,密藏于欲境之中,乃无净之心之根源。
§31
31.
Sajīvakāca nijjīvā, asubhā duvidhā matā;
生命者有真与伪两种,谓之不净有二种说法;
Sajīvā kesalomādi, dasevime ajīvakā.
真生命者如发毛等体,伪生命者如虫蚁等类。
§32
32.
Uddhumātaka vīnīlaṃ, vipubbakaṃ vichiddakaṃ;
爬上之虫,黑紫色者,且有破坏之性;
Vikkhāyitaka vikkhittaṃ, hativikkhitta lohitaṃ.
破坏分散,扩散纷乱,如牛破草,流血显红。
§33
33.
Puḷuva ṭṭhika miccesu, laddhā aññataraṃ sato;
荳粟类植物立于杂草中,虽得他力,仍属杂草。
Ratana vānapasseyya, yathā cetasi pākaṭaṃ.
如果见到宝石般宝贵之物,便如心中显明一般。
§34
34.
Mataṃ khajjaṃ sa maṃsañca, nilohitaṃ nimaṃsakaṃ;
看见碎肉与生肉,乌黑鲜红、带血污的肉块;
Vikkhittaṃ seta puñjaṭṭhiṃ, navadhā putimikkhaye.
还见散乱的白色筋膜,新分离的九重肌肉。
§35
35.
Maccuto parimuccāmi, paṭivatti yimā yiti;
我斩断杀生业障,要断除此恶习;
Payojana samāvajja, moditabbaṃ jigucchake.
除去杀生业障后,应当欢喜,远离厌恶之心。
§36
36.
Sajīvake jigucchatthaṃ, nijjīvā subha mīritaṃ;
生者当远离杀生,活者当守护生命,保持清净。
Tathūpamo ayaṃkāyo, evameva bhavissati.
此有病者,如此之状,亦当如是发生。
§37
37.
Evaṃdhammo ayaṃkāyo, evaṃbhāvī natikkamo;
此法亦如病之本,未来将如是超越;
Iccupa saṃhare disvā, ekadviha matādikaṃ.
见若此病之消灭,亦一时如母子相继般。
§38
38.
Yathā idaṃ tathāetaṃ, yathāetaṃ tathā idaṃ;
犹如此境而生彼境,如彼境而生此境;
Jegucchaṃ paṭikūlyañca, kāye iccupa saṃhare.
恶苦丑陋俱显现,身处于此消灭中。
§39
39.
Uddhumāta vinīlādi,
蓬草及紫藤等。
Paṭikūlyo jigucchito;
令人憎恶且令人厌弃;
Tathevāyampi me kāyo,
我的身躯亦如是,
Viseso nāyu-sāyuva.
特别无常如流水之状。
§40
40.
Uddhumāta vinīlādo, sobhaṇaṃ natthi kiñcipi;
头发杂乱污秽,毫无光泽;
Imasmiṃpi me kāye, gavesantopi sabbaso.
身上亦如是,整个都在被观察。
§41
41.
Paṭikūlavasā dhātu, vasāca dvippakārato;
居住于恶臭脏秽的身质中,此湿度又自两种方向而生;
Paccavekkheyyimaṃ kāyaṃ, icchaṃ virāga mattani.
应当反观此身,内无贪欲,无离弃之心,则心自在安然。
§42
42.
Vaṇṇa saṇṭhāna gandhehi, āsayo kāsatopica;
形色集合于众色,嗅觉系于各种香气,贮藏舍处杂糅污秽;
Jeguccha paṭikūlyāca, kesā na tuṭṭhamānitā.
污秽秽秽尤甚,毛发却不由其心意所悦纳。
§43
43.
Iti kesesu ikkheyya,
对此毛发应当吐弃,
Lomā dīsupyayaṃ nayo;
毛发如同肢体之细末,
Dvattiṃsevañhi koṭṭhāse,
若数于二十三节中者,
Paccavekkhe visuṃvisuṃ.
分别审视各种杂乱不洁之物。
§44
44.
Kāyato bahinikkhantaṃ, paṭikūlyaṃ jigucchitaṃ;
身上分泌出的肮脏污秽,令人厌恶憎恶;
Anikkhantampi jegucchaṃ, paṭikūlyaṃva tassamaṃ.
即使未流出,也令人生厌,宛如恶臭一样令人憎恶。
§45
45.
Saṅkhatampi yathā vaccaṃ, manuññataṃ na pāpuṇe;
即使是有形之物,如言语所述,也难以获得纯净清净;
Upakkama sahassehi, evaṃ kesādikampica.
数以千计的不洁杂质,不论是毛发等,亦复如是。
§46
46.
Sabhāva paṭikūlyaṃva, ekampi vacca puñjakaṃ;
其本性如恶臭一般令人厌弃,即使是一小团集合物,也令人生厌。
Nanu jegucchitā bhiyyo, dvattiṃsa vaccapuñjakā.
岂非更堆积成垢,二十三种聚集成者?
§47
47.
Paccekampi paṭikūlyaṃ, kesādikaṃ sabhāvato;
独觉者本性嫌恶头发等,
Kesādidvattiṃsa puñjo, bhiyyo jegucchito nanu.
发等二十三种聚积者,岂非更为污秽?
§48
48.
Puñjitesveva kantesu, kantohoti sa puñjako;
聚集者,于聚集之物为聚物者;
Puñjitesu akantesa, akantova sa puñjako.
聚集者中无聚者,如无聚者为聚物,
§49
49.
Paccekaṃ vinibhuttesa, kesa loma nakhādisu;
独觉者于毛发、鬃毛、爪甲等已割除者;
Natthi taññā kumārīvā, mukhahatthādikānivā.
在此教法中,没有所谓的儿童寡少、口鼻手足等诸根缺失之人。
§50
50.
Sampiṇḍi tesu tesveva,
应当分别观察彼等之中每一个个体,唯此为要。
Kuto tā tāni āgatā;
这些缺失之物究竟从何而来?
Paññatti matta mevesā,
它们不过只是概念上的名称罢了。
Jigucchaññā na kācipi.
对于这等名称,今者我心生厌恶,绝无喜好。
§51
51.
Santaṃ cinteyya nāsantaṃ, santa cintayato sukhaṃ;
应当正念观照身心平静者,勿念不静,因思虑静故得安。
Asantaṃ parikappento, nānādukkhehi tappati.
反复无常地烦恼着,因各种苦难而疲惫。
§52
52.
Nāvajja santajegucchaṃ, saññaṃ asati kātuna;
无有正当的安乐与欢喜,识见不具善意;
Subhā itthīti gāraggi, uppajji subhasaññino.
良善谓之美好,贪恋之意由此生起。
§53
53.
Asantaṃva abhūtaṃva, passe rāgaggijotiyā;
如不安与不存在般,见之如被贪欲之火所焚;
Tāya santañca bhūtañca, na passati kadācipi.
因之,无论何时,既不见安乐,也不见存在。
§54
54.
Ekassa pivitaṃ khīraṃ, sīsacchedana lohitaṃ;
一人所饮牛奶,喉咙被割,流出血液;
Rudato assu taṃhetu, catūdadhi jalā bahu.
因哭泣而生的泪水,因其缘故,常聚集了许多水滴。
§55
55.
Āyatimpi atīteva, saṃsarantassa hessati;
过度延长它,即是轮回者的苦难所在;
Rāgaṃ hantu manīhoce, khīraṃ assuca lohitaṃ.
贪欲应被断除,心如牛奶、污秽和血液一样应破灭。
§56
56.
Subhasaññāya so vaḍḍho,
有清净见的人便得增长,
Tadabhāve sa nassati;
而随其本性则灭失;
Thiraṃ hantuṃ na taṃsaññaṃ,
不应怀有执着去断除此见,
Sakkā sithila vīriyo.
精进懈怠懒惰。
§57
57.
Ussoḷhi vīriyo hutvā, brūheyyāsubha bhāvanaṃ;
若具足十四分勤奋,应当放弃一切不善的修习;
Subhasaññāppa hānāya, pariccajjāpi jīvitaṃ.
放弃不善修习乃为斩断恶见,乃至舍弃生命。
§58
58.
Aññakicca mupekkhāya, brūheyyāsubha bhāvanaṃ;
若于他事保持平等心,应当放弃一切不善的修习;
Mandi hutveha rāgaggi, nibbāyissati āyatiṃ.
若心怠惰,贪欲增长,则今生将堕于灭尽。
§59
59.
Kiccaṃ me idameveti, brūheyyāsubha bhāvanaṃ;
此事正是我当行者,应当断除一切不善的修习;
Dāni mandaggi hutvāna, pāmojjaṃ ve labhissati.
如今若心懈怠放逸,则得不到欢喜。
§60
60.
Kāye daṭṭhabba jegucchaṃ, apassanto pamādavā;
对身应当观察应戒慎,不观察而妄放逸。
Aladdhā kiñci pāmojjaṃ, pabbajjampi na modati.
未得任何欢喜,连出家道亦不欢喜。
§61
61.
Pure marāmi kāye smiṃ, passā mi passitabbakaṃ;
过去我死于此身,今应观察此应观察之法;
Iccā raddho vītiṃladdhā, pabbajjaṃ atimodati.
一旦得死度至彼岸,即极大欢喜而出家。
§62
62.
Kāye daṭṭhabba jegucchaṃ, apassanto pamāda vā;
对身应当观察应戒慎,不观察而放逸或妄放逸。
Moghaṃva dullabhātīto, mahājānīyataṃ gato.
如同空虚而难得逾越,通达广博的知识获得了扩展。
§63
63.
Santaṃ bhūtañca jegucchaṃ, rāgagginā apassiyaṃ;
他远离烦恼,了知内心的清净,不被欲火所侵染;
Paññāpadīpajotena, samikkheyya abhiṇhaso.
以智慧之灯明照耀自己,常常观察彻底了然。
§64
64.
Santaṃ bhūtañca kāye smiṃ, daṭṭhukāmo sadāsato;
他常怀观照之心,欲见内身清净恒常;
Paññāpadīpakeneva, dakkhe na rāgīsīkhinā.
仿佛智慧之灯,能够识别而非为欲火所动摇。
§65
65.
Jegucchitena kāyena, nikkhantena jigucchato;
净除烦恼之身,心解脱并清净无染。
Ajja svevā vinaṭṭhena, nāla munnamituṃ sato.
如今由于自身业力未获消除,因而无法先发善心持守正念。
§66
66.
Kīdisaṃ maṃ tuvaṃ maññi, ahaṃ sabba jegucchako;
你为何对我如此看待,认为我是满怀憎恨之人?
Jegucchatoca nikkhanto, icceva vattu marahati.
我虽发出憎恨之语,内心却已悲悯欲令其断除。
§67
67.
Kāye jegucchasaññaṃva, kare sabbiriyā pathe;
我用全部的勤力,像对待身上的憎恨感一样努力;
Tasmiṃ tuṭṭhabbakaṃ natthi, piyāyitaṃ mamāyitaṃ.
但其中无令人满足、喜悦或令我欢喜的缘由。
§68
68.
Subhāya nava mattānaṃ, asubhā paripācaye;
如新生之美好物得以成熟,同样也有不美之物随之滋长;
Santo pakkassa saṃsāro, nanto navassa rāgino.
圣者断除轮回,破除新起爱欲。
§69
69.
Kāye asubha saññāya, paripakka sabhāvino;
于身生起不净观,成熟其本性;
Ālambesu acāpallā, thirā sambuddha sāsane.
于境界不起疑惑,于如来教法坚定。
§70
70.
Anto gocarikā pakkā, bahi gocarikā navā;
断恶道者确定,生于善道者新起;
Pakkā nāsāya uccā te, nīcāyeva navā sino.
确定者向上升,贪求低劣者新生于堕落。
§71
71.
Navānavā subhābhogī, nīcānīcā bhigāmino;
新新离欲享乐者,堕下堕落者得其果。
Pakkā pakkāva dhījhāyī, santāsantā virāgino.
一切诸法,渐次而来,智者专注于此,内心安静寂灭,远离染著。
§72
72.
Sakkā sakkā na dassetuṃ, subhaṃsubhaṃ sataṃsataṃ;
于诸善法及不善法中,常能见闻分明,知其殊胜与微妙。
Dhīrādhīrāga mujjhanti, kāye kāye kriyekriye.
智者与愚者因此而迷乱,各于身心间,分别行其所为。
§73
73.
Sakkā sakkāpi taṃ kātuṃ, subhaṃsubhaṃ na dhīmayaṃ;
虽能于诸善法起用,然非智者之所行所能。
Santosantojigucchaññū, na vānavā subhesako.
满足者慧目明察,非流俗色相所能蒙蔽。
§74
74.
Dukāyaṃ suti cintetvā, mamāyantā mahātapā;
苦者闻此而思惟,见此而起大热无量之心。
Tapaṃ nibbāyituṃ icchaṃ, dukāyaṃ duti cintaye.
欲望熄灭苦,便心向二种思惟,即忧思与恼思。
§75
75.
Yvāsubhaṃ subhato maññi, konubālotaduttari;
犹如伪善者自以为纯善,犹如持柯奴果的赤子;
Andho ummattakovā so, nattānaṃ maññate tathā.
如同盲者妄认为光明,瞎眼者执为真理一般。
§76
76.
Saritabbaka mevetaṃ, kāye jeguccha puñjataṃ;
当诵持戒终身,勤修福业庄严身心;
Mandarāgo manosītaṃ, labheyya tamanussanaṃ.
温和且真心,于此得大安乐而能回忆无遗。
§77
77.
Gihibhāve apāyeca, rāgayakkhandha ninnitā;
若在在家之身,沉溺苦趣贪爱束缚之中,犹为倒足。
Maṃpi nessati soyakkho, sādemice tadāgataṃ.
连我也恐惧那个世间的魔鬼,正如当时恐惧那个已来者一般。
§78
78.
Abhiṇha gāhinaṃ rāga, yakkhaṃ ananta dukkha daṃ;
强烈而深刻的贪欲像恶鬼一般,给众生带来无穷的痛苦;
Asubhā tula mantena, vārehi taṃ sa bhāyati.
用不净的称量与衡量之法,它用严重的恐惧使人心畏惧。
§79
79.
Rāgayakkho bahumāyo, saddhāmettā divesavā;
贪欲鬼具有浓厚的色彩,信心与慈爱在其日中闪现;
Rāgampi kusalaṃ maññi, jano teneva vañcito.
我认为贪欲也是善法,众生因此深受迷惑。
§80
80.
Āturaṃ asuciṃ putiṃ, passa nande samussayaṃ;
请观察病苦、不净及腐败,勿生随顺和执著之心。
Uggharantaṃ paggharantaṃ, bālānaṃ abhipatthitaṃ.
刺伤者与打击者,皆为愚人所行之事。
§81
81.
Subhato naṃ maññati bālo, avijjāya purakkhato;
智慧者不以愚人自居,因无明而被前导;
Iccāha bhagavā nindi, bāloti subhasaññinaṃ.
世尊说,称愚人为善见者者,是谬误责难。
§82
82.
Nhāruṭṭhi taca maṃsāni, saraṃ sataṃ na nindito;
皮肤、血肉虽受伤害,质量优良不算被辱;
Buddhanindāya mocetuṃ, tānārabbha anussare.
欲免佛陀受辱,须从此处开始忆持说教。
§83
83.
Maññitvā attano bālyaṃ, asubhe subhadassino;
自以为智慧者,竟误其自愚之本性。
Vāyāmeyya abālāya, kāyaṃ asubhato saraṃ.
应当用精进努力,解除身体的不善烦恼。
§84
84.
Attānaṃ garahitvāna, bālaṃ viparidassinaṃ;
摒弃自身,唾弃愚昧无知之人;
Subhasaññaṃ pahinneyya, kareyyāsubha saññitaṃ.
舍弃不善见解,弃绝习染之不善想。
§85
85.
Visa bhesajjarukkhaṭṭho, ahi ḍaṃseyyasosato;
毒物、毒药、疮疖,乃至毒蛇猛兽之咬伤;
Yathā tasseva paṇṇādiṃ, khādetvā visa mujjahe.
如同吞食其叶,随之身中毒势渐增。
§86
86.
Evaṃ rāgo samuppajje, kāye gandhādi vāsite;
如是欲爱生起时,身中即生恶臭之秽。
Anto tasseva jegucchaṃ, cintetvā rāga mujjahe.
内心由此而生起厌恶,思惟之后断除爱欲而沉沦。
§87
87.
Jigucchitena kāyena, apassanto jigucchataṃ;
以厌恶之身,不见厌恶而生起厌恶;
Unnameti avaññāti, avijjāya purakkhato.
愚痴因此增长,愚痴为其先导。
§88
88.
Āyatiṃ maggalābhāya, bījaṃ kareyya bhāvanaṃ;
愿自修习作为获得道果的因种;
Bījā bhāve kuto maggo, maggabījā hi bhāvanā.
若有因种则生道果,修习即是道果之因种也。
§89
89.
Maggabījo apāyepi, nimmuggo samaye gate;
道果之因种若失,时至堕入无间地狱。
Ummujjitvāva buddhānaṃ, maggaṃ labheyya santike.
已证得诸佛之果,必能亲近见得正道。
§90
90.
Ajījassa tu saṃsāro, dīghoyeva anantiko;
然而无明苦海轮回,长久而无尽头;
Tasmāhi bhāvanābījaṃ, kareyya mocanatthiko.
因此当行修习之法,种下解脱的因种。
§91
91.
Abhiṇha pīḷitaṃ rāgaṃ, asubhāya nivāraye;
常当勤勉制伏内心之贪欲,远离恶不美之境;
Mandīhutvā pahīyeyya, rāgo asubha bhīruko.
当渐渐减轻弃舍,如此则贪欲如恶怖之徒远离。
§92
92.
Mājegucchaṃ mamāyetha, sāva jegucchamāmako;
忧愁烦恼如同污秽之水,亲近我者如同污秽本家;
Ananta dukkha māpādi, jegucchita mamāyanā.
无尽的苦恼出现,厌恶我谓我所有。
§93
93.
Maṃsalaggo tacacchanno,
肉体缠绕且覆盖不断,
Nhārubandho ṭṭhipuñjako;
皮肤紧束像树皮层,
Moheti chaviyā lokaṃ,
因无明而被世界所迷惑,
Mahādukkho sa mohito.
无明者承受极重之苦。
§94
94.
Nhāruṭṭhi taca maṃsehi, rāgavaḍḍhaki saṅkhate;
紧束皮肤与肉体连结,被称为欲爱增长之因。
Gehe rogā putī pāpā, vasanti kucchitā sadā.
似恶母所生的病患,常常潜伏于体内。
§95
95.
Luṅgantā vīsa bhūdhātū, pittādī dvādasambuva;
体内充满了毒药般的腐朽物质,及十二种由胆汁等起的病理变化;
Tāpaṃ jiraṃ dahaṃ pakkaṃ, caturaggi chavāyukā.
烧灼着旧有的热病和成熟的痛苦,四种火焰般的气流交织;
§96
96.
Adhoddhaṃ kucchi koṭṭhāsā,
肋骨与脊椎骨处皆瘀滞,
Aṅgacārīca pāṇakā;
手脚运行亦受拘束;
Dhātuyoyeva kāyesmiṃ,
若论此身,如金属铸造般坚固。
Dvitālīsa anaññakā.
二十四不相。
§97
97.
Yathā bahi tathā ajjhattaṃ, dhātū bhvāpā nalānilā;
如同外在如此,内在诸界亦然,水、火、风等元素无有分别;
Name nāhaṃ naattāti, saṃmaseyya punappunanti.
名为‘无我’,复复不住于此界。
4. Mettābhāvanāniddesa4. 慈修习的解说
§1
1.
Mettā bhāvana micchampi, suṇa buddhavaco yidaṃ;
慈心修习若有非正之处,若闻佛语当知,
Dosa niggahaṇatthāya, doso mettāyaverihi.
恶意为断除瞋恚,而瞋恚却反为慈心之障碍。
§2
2.
Akkocchimaṃ avadhimaṃ, ajinimaṃ ahāsime;
不应怒恚,不应杀生,不应偷盗,不应妄语。
Yeca taṃ upanayhanti, veraṃ tesaṃ nasammati.
那些使彼此产生敌意之人,彼等的怨恨难以消弭。
§3
3.
Akkocchimaṃ avadhimaṃ, ajinimaṃ ahāsime;
我不曾发怒杀害人,也未曾侵夺他物,亦未嘲笑他人。
Yecataṃ nupanayhanti, veraṃ tesaṃ upasammati.
那些激起敌意之人,其怨恨反而得到平息。
§4
4.
Nahiverena verāni, sammantidha kudācana;
果真憎恨必定生起愤恨,这理从未成立于何处何时。
Averenaca sammanti, esadhammo sanantano.
无怨恨者得以和睦,此乃永恒不变的法则。
§5
5.
Pareca navijānanti, maya mettha yamāmase;
他人不理解我,我反而理解自己,这是我所持有的时刻。
Yeca tattha vijānanti, tato sammanti medhagā.
那些在此确实了知者,故此聪慧者相应。
§6
6.
Kuddho atthaṃ najānāti, kuddho dhammaṃ napassati;
愤怒者不能了解事务,愤怒者不见法义;
Sadā andhatamaṃ hoti, yaṃkodho sahatenaraṃ.
总是处于最黑暗之中,怀持愤怒之人如其奴仆。
§7
7.
Ubhinna matthaṃ carati, attanoca parassaca;
二者皆行其本义,一者对自身,一者对他者;
Paraṃ saṃkuppitaṃ ñatvā, yo sato upasammati.
知晓他人心意受挫者,是有觉知者而能安住者。
§8
8.
Tasseva tena pāpiyyo, yo kuddhaṃ paṭikujjhati;
为此而恶劣者,是愤怒时生起怨恨者。
Kuddhaṃ apaṭikujjhanto, saṅgāmaṃ jeti dujjayaṃ.
不生嗔恚而胜过对境,能在恶战中取胜难敌的敌手。
§9
9.
Khantī paramaṃ tapo titikkhā,
忍辱是至高的苦行与随顺。
Nibbānaṃ paramaṃ vadanti buddhā;
佛陀称涅槃为至高无上境界。
Nahi pabbajito parūpaghātī,
出家人绝不加害他人,不堕于恶行。
Nasamaṇo hoti paraṃ viheṭhayanto.
修行者若能远离恶事,即成真正的沙门。
§10
10.
Akodhena jine kodhaṃ, asādhuṃ sādhunā jine;
以无嗔胜过嗔气,以善胜过恶行;
Jine kadariyaṃ dānena, saccenā likavādinaṃ.
以能够胜利者之布施真实无虚夸者为施主。
§11
11.
Yo ve uppatitaṃ kodhaṃ, rathaṃ bhantaṃva vāraye;
那生起愤怒的人,如同车夫止住车轮一般;
Ta mahaṃ sārathī brūmi, rasmiggāho itarojano.
我称此为大车夫,如同猛虎捕猎其他野兽。
§12
12.
Purisassa hi jātassa, kudhārī jāyate mukhe;
人之初生,其口生锋利之斧;
Yāya chindati attānaṃ, bālo dubbhāsitaṃbhaṇaṃ.
用以伤害自己者,乃是一名言语不善之愚人。
§13
13.
Selo yathā ekagghano, vātena nasamīrati;
坚固如同一块巨石,不被风吹动;
Evaṃ nindā pasaṃsāsu, nasamiñjanti paṇḍitā.
诸贤智者于毁谤与称赞之中,不为沉溺动摇。
§14
14.
Samānabhāgaṃ krubbetha, gāme akkuṭṭha vanditaṃ;
当以平等心懊恼,勿对乡里所敬者怀怨恨;
Manopadosaṃ rakkheyya, santo anuṇṇato siyā.
须护意中瞋恨,使内心清净安稳。
§15
15.
Naparo paraṃ nikuppetha, nātimaññetha katthaci nakiñci;
不可对他人发怒相怨,亦不可过度轻视任何人;
Byārosanā paṭighasaññā, naññamaññassa dukkha miccheyya.
应当除去猜忌怨恨之心,勿使众生间苦痛生起妄碍。
§16
16.
Mātā yathā niyaṃ putta,
如同母亲爱护其子,
Māyusā ekaputta manurakkhe;
以一子生命护持父亲;
Evampi sabba bhūtesu,
如此于一切众生,
Mānasaṃ bhāvaye aparimāṇaṃ.
心中生发无限的关爱。
§17
17.
Sutvāna dusito bahuṃ vācaṃ,
闻得污秽多言,
Samaṇānaṃvā puthujanānaṃ;
无论是沙门或外道众;
Pharusena hi na paṭivajjā,
因其粗暴而不可回避,
Na hi santo paṭiseniṃ karonti.
圣者绝不反悔自己所起的善行。
§18
18.
Saccaṃ bhaṇe nakujjheyya, dajjā appampi yācito;
若言真实,决不悔弃,即便只获得一毛之利;
Etehi tīhi ṭhānehi, gacche devāna santike.
诸天常伴其侧,于此三处而行。
§19
19.
Na paresaṃ vilomāni, na paresaṃ katākataṃ;
不逆他人所为,亦不违背他人所作;
Attanova avekkheyya, katāni akatānica.
以自身之眼审察,分明已办与未办者。
§20
20.
Su dasaṃ vajjamaññesaṃ, attano pana duddasaṃ;
诸恶十项皆易见,唯独自身所犯难以洞察;
Paresañhi so vajjāni, ophunāti yathā bhusaṃ;
他借助他人的过失,如同用牛粪覆盖一般;
Attano pana chādeti, kaliṃva kitavā saṭṭho.
自己却遮盖不露,像污秽的黑炭一样无显现。
§21
21.
Nidhīnaṃva pavattānaṃ, yaṃ passe vajjadassinaṃ;
就像看到流转的财富,能够辨识的人;
Niggayhavādiṃ medhāviṃ, tādisaṃ paṇḍitaṃ bhaje.
智慧充足,善于归纳总结的智者,尊重这般的贤人。
§22
22.
Tādisaṃ bhajamānassa,
尊敬这般贤者,
Seyyohoti napāpiyo;
他便成为更优越、无恶的存在;
Iti vuttaṃ munindena,
如是世尊所说,
Tilokaggena satthunā.
此乃三界之顶导师所宣说。
§23
23.
Mettā gandhena vāsento,
以慈爱之香熏染,
Dosaṃ dūrekare budho;
智者远离嗔恨;
Dūrāsannesu sabbesu,
在远离之境,
Attano verikesupi.
即便于自身之烦恼亦远离。
§24
24.
Hane dosū panāhāni, anattha kārakāni hi;
损害怨敌的言辞,确是无益的因缘。
Tesva santesu sabbesu, mettāhoti sunimmalā.
在诸众生和合的境界中,慈心乃是最为纯净。
§25
25.
Sataṃ dujjana vākyehi, namano yāti vikriyaṃ;
以百种恶人的言语,比喻为跛脚瘸行之人。
Nahitāpayituṃ sakkā, gaṅgānadiṃ tiṇukkayā.
他们无法以此言语,去搅扰江河和溪流。
§26
26.
Nahi nindā pasaṃsāhi, sataṃ manovikāratā;
心虽百般变动,无论毁谤或称赞,
Na kadācipi kampeyya, vātehi selapabbato.
却不会像风暴动摇岩石高山一般动摇。
§27
27.
Nadiyaṃ khuddakā nāvā, vicīhi unnatonatā;
小船在小河里来回摆动,船桨划动时上下起伏;
Mahānāvā nakampanti, mahantīhi vicīhipi.
大船在大河中摇晃,连大的船桨也随之上下波动。
§28
28.
Loke pasaṃsa nindāhi, dujjanovunnatonato;
世间常因赞美与责难而动摇,因为恶人争先恐后地赞美与责难;
Santopañño nacalati, mahānindā thutīhipi.
智慧者心如止水不动摇,即使受到极大的责难和称赞亦安然无恙。
§29
29.
Seloselo nileheva,
色彩斑斓的宝石塔静止不动,
Vaṇṇāvaṇṇā asassatā;
种种颜色一闪一闪,光华显现不断。
Lābhālābhā sukhādukkhā,
利得与失落、快乐与痛苦,
Yasāyasā nakampati.
荣耀与耻辱皆不摇动坚定之心。
§30
30.
Khamādhagga karetassa, dujjano kiṃ karissati;
宽容为所行之上首,恶人又能奈何?
Atiṇe patito aggi, sayameva pasambhati.
烈火虽猛烈燃烧,却终因风息而扑灭。
§31
31.
Sayameva sakattānaṃ, maccubbhayena tacchatu;
正如死怖之于自身,亦应如此心存敬畏;
Māññe tacchatu dosena, kimatthaṃ aññatacchanaṃ.
若以忿怒相待,其理何在又为何苛责他人?
§32
32.
Māññe taccha tudosena, naseyyo aññatacchanaṃ;
「莫以轻微的怨恨相恼,勿灭他人佛法的种子;
Māñño taṃ ahibyaggheva, domanassena bhāyatu.
不要因轻微的不悦而恐惧忧伤。」
§33
33.
Nissāya garukātabbaṃ, bahūnaṃ pāpamocanaṃ;
依止应敬事,能解脱众多不善业;
Acāpallena santena, garukātabbataṃ vaje.
当以心无恐惧者,放弃不应敬事之行为。
§34
34.
Nissāya garukātabbaṃ, bahūnaṃ puññavaḍḍhanaṃ;
依止应敬事,能增长众多善业;
Garukātabbataṃ gacche, dhītiyā sīla guttiyā.
当以忍耐和持戒为依止,行于应敬事之路。
§35
35.
Santaṃ hi sīlavaṃ dhītiṃ, hirottappena bhāyati;
清净者确由持守戒律而安住,因对傲慢与悔恨心生畏惧。
Dujjanaṃ domanassena, ahibyaggheva bhāyati.
对恶人则因其苦恼与忧愁,好似遇虎豹般心生惧怕。
§36
36.
Napharusāya vācāya, aññe dameyya paṇḍito;
不应对粗恶言语任由放纵,智者应当加以约束;
Attānaṃva dametvāna, aññe saṇhena ovade.
如同收敛自身一般,智者亦应劝导他人修正。
§37
37.
Citte saṇhe asaṇhāpi, navācāpharusā bhave;
内心或顺服或不顺服,皆可因不良言语而起烦恼;
Tasmā ovā danādīsu, rakkheyya thaddhacittato.
因此在施舍等善行中,应以平静安稳的心意加以守护。
§38
38.
Attāna movadatthāya, sikkheyya buddhabhāsitaṃ;
为了自我劝勉,必须学习佛陀所宣说的教义;
Parampi anukampāya, icchanto anusāsaye.
为了对他人慈悲,心怀愿望而加以教诲。
§39
39.
Aññaṃ naniggahe kiñci, sutena paṭipattiyā;
对于他人的戒律和行为方式,没有什么可依止的;
Attaniggahaṇaṃ seyyo, nunnameyya jinoraso.
自己内心的约束是最上之法,正如圣者的甘露味道。
§40
40.
Nāvīkareyya dosaṃvā, lobhaṃ mānaṃ sakaṃmalaṃ;
不可随易动怒、贪欲、傲慢及自我沾染;
Māññe maññantu taṃ disvā, cirappabba jito nuti.
若见他人如此为恶,应当长久地加以克制与练习。
§41
41.
Kakacena ttachedente, verikepinadosaye;
某些禽鸟等,在形状上如同饲鸡类,品性好战厌恶仇敌;
Iccovādaṃ munindassa, sampaṭiccha jinoraso.
这些正如圣人之说,是正觉者所愿意之味。
§42
42.
Verī accupanāhīpi, rūpeva dukkhakārako;
仇敌确实不能互相容忍,形色本为苦恼之因;
Na tva tabbisaye nāme, dukkhaṃ mākari cetasi.
非由名称生,而是由心中所造之苦报。
§43
43.
Verī tibandha veropi, iheva dukkhakārako;
仇敌之间牵制相害,彼此即成苦患因缘;
Bhavantaraṃ naanveti, sakammunā gato hiso.
相互不随从随行,故此虽同处一室,仍各持强敌。
§44
44.
Dosotu iha pīḷetvā,
在此受辱遭忿怒,
Dukkhāvaho bhavebhave;
历经苦难生死中;
Mahānattha karaṃ dosaṃ,
忿怒产生巨大害处,
Kasmā vaḍḍheti cetasi.
何以心中增长此恨?
§45
45.
Mettāsītambusekena, jinovāda manussaraṃ;
以慈心如甘露水,劝导人心灭魔说;
Mahā nattha karaṃ dosaṃ, nibbāyatu sa cetasi.
忿怒致大害处者,愿此心中得涅槃。
§46
46.
Chaddanto luddakaṃ pāpaṃ, bhūridattohi tuṇḍikaṃ;
遮蔽着毒龙般的恶业,广布如大象般的唇舌之恶;
Dhammapālo khami tātaṃ, kapindo kandaro pataṃ.
法护者啊,请宽恕我,猿猴般跳跃的心性已经跌落。
§47
47.
Asaṅkhyeyya ttabhāvesu, paravajjaṃ titikkhato;
在无数世的存在中,忍受着众多的被禁戒事;
Nāthassa pāramiṃ khantiṃ, saraṃ dhīro titikkhatu.
智者具足忍耐不能护持彼岸,执志坚固地忍受。
§48
48.
Sāsane ciravāsena, evaṃ niddosakā iti;
因长久住于此教法中,是故称为不生气者;
Tuvaṃ paṭicca maññantu, sāsane sappayojanaṃ.
你当依此观念,了知在教法中结缔的众多纽带。
§49
49.
Sāsane cira vāsāpi, mādisāva ime iti;
在此教法中,长期停留不离去,谓之『此等』。
Tamāgamma namaññantu, sāsane nippayojanaṃ.
如能断除此,则不被他异所侵,教法得以圆满。
§50
50.
Dve usetīti doso so, saparaṃ dayhate dvayaṃ;
这二者即二种过失,一者常发,二者双重;
Pahātabbo sa sabbesu, parattha sattha micchatā.
应当放弃于一切,彼处受用乃诸邪异。
§51
51.
Paradinnehi noāyu, tiṭṭhate nāttano vasā;
不与他人同住,即不在等同所处之处;
Paravajjaṃ khametabbaṃ, nasādhu aññavirodhito.
应当容许他人过失,不可以恶相相违互抗。
§52
52.
Jeguccha kkosa nindāni, bālo gaṇhāti akkhamo;
轻慢易怒、责难侮辱之言,愚人即取而不容忍,感不起忍耐之心;
Khamantotu nagaṇhāti, jānaṃ jegucchitāniti.
唯有能够忍耐者,智慧而持,是故谓之有忍也。
§53
53.
Paradinnāni vaccāni, pābhatanti nakocipi;
他人所受之轻薄恶语,未曾有谁不生起怨恨;
Gaṇheyyevaṃ duruttāni, agaṇhanto khame sato.
唯有忍辱者,恒于常中忍而不计较。
§54
54.
Nadi kallola viciyo, tīraṃ patvā samantidha;
如江水之波浪,倾落岸边四周;
Sabbe uppatitā dosā, khantipatvā samanti te.
众多烦恼亦复如是,能忍则定而安。
§55
55.
Dosummattaka vācāya, nummatto kiṃkarissati;
醉狂者以醉言语行为,醉后将作何事?
Bhave yyummattako sova, tādisaṃ vacanaṃ bhaṇaṃ.
如醉者之状,亦如其言语所示。
§56
56.
Kodhano akkhamo añña, duṭṭhasaññī bhayāluko;
易怒者无耐性,怀恶见而多忧惧;
Gāmamajjhe aḷakkova, tathā māhohi taṃ jaha.
如村中猛虎,须当摒弃远离。
§57
57.
Mettāluko khamāsīlo,
慈心者多宽忍持戒,
Sabbaṭṭhānesunibbhayo;
于一切处无有恐惧。
Parattha sattha micchanto,
若违背他人利益,便属错误。
Khanti mettañca bhāvaye.
应修忍耐与慈爱。
§58
58.
Parakkosāni nindāni, taṃva paccenti nāññagū;
对他人的指责与毁谤,无明的人便生嗔恨;
Khittaṃpaṃsuva vātuddhaṃ, garukaṃ kiṃ khamāyate.
如同被风吹碎的细粟,何以承受沉重?忍辱能够宽恕此种重负。
§59
59.
Akkosantoca nindīca, pīḷito saka kammunā;
发怒者与毁谤者,因己业受苦;
Idha peccaca nīceyyo, naṃnayaṃ gaṇhi akkhamo.
此处若犯错误,应当谦恭忏悔,切勿抱持怨恨不放。
§60
60.
Akkoso maṃ naāgacchi,
不要来责骂我,
Tassevā natthakārako;
他本无此作为;
Iti ñatvāva sappañño,
智慧明了此理之后,
Akkosaṃ na garuṃ kare.
便不会轻易发怒。
§61
61.
Vikārāpatti micchanto, verī bahu mupakkami;
烦恼的起因是错误,强烈愤怒生于内心;
Māmittavasa manvehi, nibbikāro tuvaṃbhava.
要像自己一样持守远离它,你应当断除憎恨。
§62
62.
Mettambunā saddosoca, paradosoca sammati;
以慈心为助,报怨则起忧愁;
Mettāsekena sabbesu, sabbatoggiṃ nipāraye.
以慈爱同等对待一切,断除一切的侵扰。
§63
63.
Sadosa paradosaggiṃ, sabbato disato ṭṭhitaṃ;
忧恨于外方侵袭,从各方观察已立;
Mettā toyena vāreyya, siyā nibbuti sabbadhi.
当以慈爱之水浇灭,方能于一切处息灭。
§64
64.
Nagame attano aggiṃ, paraggiṃvāpi nāgame;
若身于自己之火,在外者亦于外火;
Mettambunāva nibbātu, saparaggi dvayaṃ bhusaṃ.
宜由慈心熄灭,令内外两火俱息。
§65
65.
Guṇī guṇī nandindāya, pasaṃsāya guṇī guṇī;
赞美当以赞美回应,自赞自乐;
Nindaṃnindaṃ nakuppeyya, nasādiye thutiṃ thutiṃ.
责难当以责难回避,切勿生恶意,用赞美以增进善意。
§66
66.
Guṇaṃ nindāya nāsetuṃ, nasakkā koci kussako;
对于恶言责难,切不可加以否定,亦无人能以嗔怒相应;
Vaḍḍhetuṃvā pasaṃsāya, garuṃkare na taṃdvayaṃ.
对于赞美则应增长,因其能生殊胜庄严二德。
§67
67.
Dosabbhā mala sañchanno, mettācando na rocati;
烦恼为污秽所遮蔽,慈悲之光因而不现;
Taṃmuttassa tu etassa, atissaya pabhāvato.
但彼慈悲光中自有明耀,超越一切常明殊胜光辉。
§68
68.
Su sutta buddha supinā, dvepiyā gutti nākkamo;
如来安卧于床,消除两症困扰;
Samādhi sumukhā muḷhā, brahmā tyekā dasa gguṇā.
禅定庄严明净,梵天唯有十德。
§69
69.
Sītaṃ karotu mettāya, cakkhuṃ lābhetu paññāya;
愿以慈爱使人凉爽,智慧使眼光明;
Mākāsinippabhe caññe, cando hohi gategate.
莫使他人亲近中生嗔恨,愿月常照往来行。
§70
70.
Dūrāsannesu sabbesu, mettaṃ pesetu pābhataṃ;
愿在远近众生中散布慈爱光明;
Dhammaṃ desetu pattānaṃ, cando hohi gategate.
愿为众生广传法音,月光常伴往来行。
§71
71.
Sampattānaṃ malaṃ dhova, sītaṃkare sadādayo;
当现有之物的污垢被洗净时,如寒凉之水的滋润一般;
Uccanīce navisese, jalassamo gategate.
无论高低、大小,皆如流水般不断流逝。
§72
72.
Asaassatesu phuṭṭhesu, lokadhammesu aṭṭhasu;
在无常所触之物和世间八法之内,
Patiṭṭho nibbikāro tvaṃ, pathavīsadiso bhava.
你应当坚定不移、内心清凉,成为大地那样稳固之存在。
§73
73.
Nākāsi kalahaṃ silā, sadā kenaci niccalā;
你不应如磐石般生起纷争,磐石恒久不动,
Mettāyanto khamāyanto, mahāsilaṃ guruṃkare.
应当生起慈爱与宽容,恭敬如对大磐石般庄严。
§74
74.
Silāva sīlavā hotu, duruttāni titikkhatu;
愿众生持守善根善行,忍受恶行不堕于恶;
Paccutte dosasaṃvaḍḍho, anuttova pasambhati.
烦恼因缘增长时,虽甚苦痛亦当镇静;
§75
75.
Sabbe ahaṃva icchanti, sattā sukhanti ñātuna;
一切众生皆有自我欲求,亲属之间求安乐;
Bhāveyya kamato mettaṃ, piya majjhatta verike.
应从心怀慈悲友爱,恨逆中谦让宽和相待;
§76
76.
Sabbe tasanti daṇḍassa, sabbe bhāyanti maccuno;
人人皆惧惩罚威吓,人人皆畏死亡无常;
Attānaṃ upamaṃ katvā, nahaneyya naghātaye.
应以自身为示范,抑制内心的恶劣暴怒。
§77
77.
Sukha kāmāni bhūtāni,
诸有情众生追求快乐,
Yodaṇḍena vihiṃsati;
却以武力伤害他人;
Attano sukha mesāno,
自己之快乐,虽有所记,却难以长久拥有,
Pecca so nalabhesukhaṃ.
死后便得不到安乐。
§78
78.
Averā byāpajjā nīgho, sukhī cassaṃ ahaṃva me;
远离嗔恨与坏心,安静清净,我以此为乐;
Hitakāmā tathā assu, majjhattā verinopica.
心怀慈善应行此道,中道而行不结怨恨。
§79
79.
Mātaro bhātaro ñātī, dāyako pāsakāpica;
父母、兄弟、亲属以及施主、亲近的朋友,
Sukhīhontūti bhāveyya, caje tesuca lagganaṃ.
应观想他们皆安乐幸福,由此舍弃依附于他们的执著。
§80
80.
Doso mettāya dūrāri, taṇhā āsanna verikā;
嗔恨是在慈爱中的大敌,渴爱如同近身的凶恶刀剑;
Taṇhaṃ piyesu vāreyya, dosaṃ verīsu mettiko.
应当舍弃对亲近之人的渴爱,远离对仇敌的嗔恨与怒气。
§81
81.
Ekuddese kakammāca, sissā ācariyā sukhī;
若在一处行持正法,师长与弟子皆安乐;
Hontu sabrahmacārīca, teca ññoñña hitāvahā.
出家人也当彼此和睦共处,彼此皆为利益福祉。
§82
82.
Rājānoca amaccāca, gāme issariyā sukhī;
此处所说王及其臣民,在村落中诸君主安乐自在;
Bhavantu devatāyoca, tehi surakkhito sukho.
亦愿诸天众护持他们,使其受具安乐无忧;
§83
83.
Mayaṃ yena suguttāva,
我们如蜜语般妙善互谐,
Sukhitā raṭṭhavāsino;
使国中居民皆得安乐;
Sukhī kalla tthu sorājā,
国王安乐,确为良君,
Tejavanto cirāyuko.
贤明有德者,寿命长久而显耀无比。
§84
84.
Raṭṭha piṇḍena jīvāma, raṭṭhavāsī sukhantuti;
『国家』者,以国家所供养之财食而生活,生活于国家之人因此而安乐。
Bhāveyyevaṃ amoghaṃva, raṭṭhapiṇḍaṃ subhuñjati.
此生活之法当修持,犹如不断不失之法而善自享用国家之财食。
§85
85.
Āpāyikā bahū santi, mātāpitādi pubbakā;
有许多危险者存在,先于出生者即父母等;
Tecaññeca sukhīnīghā, ssva byāpajjā averino.
其众为安乐希求者,不犯罪者而无烦恼者。
§86
86.
Sattā bhūtāca pāṇāca, puggalā attabhāvikā;
有生命、生物、有生命个体者,以自我为本,
Thī pū riyā nariyāca, devānarā nipātikā.
或为男子、女子,或为天人、凡人等类别。
§87
87.
Averā hontu byāpajjā, anīghāca sukhī ime;
愿他们无杀生,无偷盗,生活安乐无灾害;
Attānaṃ parihārantu, catudhā iti bhāvaye.
当观其自护之法有四种如是思惟。
§88
88.
Puratthimāya disāya, sabbesattā averino;
东方诸有情皆无杀生;
Abyāpajjā sukhīnīghā, hontūti tāva bhāvaye.
无偷盗者生活安乐无灾害,愿令如是。
§89
89.
Puratthimāya disāya, sabbepāṇātiādinā;
东方以诸根门遍满众生;
Dvādasakkhattuṃ bhāveyya, sesāsupi ayaṃnayo.
当成十二缘起,此亦同理如此思惟。
§90
90.
Catuddisā nudisā dho, uddhaṃ sattāca pāṇino;
四方上下,众生及众人皆是如此;
Bhūtāca puggalā atta, bhāvī sabbe thi pūrisā.
以诸法实为有者皆是人,既是未来犹如婴孩。
§91
91.
Ariyā ariyā devā, narāca vinipātikā;
圣贤、诸圣众天人及人类,皆为其弟子;
Averā byāpajjā nīghā, sukhattāca bhavantu te.
无瞋无讼,安乐绵长,愿诸众生皆得安乐。
§92
92.
Catuddisā nudisā dho, uddhanti dasakedisi;
四方显现,诸众生自现,十方众生皆由此生起;
Dvādase te paricchijja, bhāveyya puggale budho.
于十二支间内,应当修习,令圣众真人觉悟。
§93
93.
Mettā vassena temetu, pajjuntoviya sabbadhi;
慈心之法如雨水一般普施,应当全面遍洒无遗漏;
Mākiñci parivajjehi, evaṃ mettā subhāvitā.
勿对任何众生轻视排斥,如此慈心乃称为美善而周到。
§94
94.
Pañcā nodhi sattodhisā, siyuṃ dvādasapuggalā;
共有五种水域或河流,十二种众生;
Ntu catūhesu bhāvetvā, aṭṭhatālīsakā siyuṃ.
在四处境中修习,成为三十八种众生。
§95
95.
Dasakedisi tāmettā, catussata asītiyo;
十方国土的慈心者,数目为四百八十;
Aṭṭhatālīsāhi pañca, satā ṭṭhavīsa sādhikā.
三十八加五共四十三,百二十七者亦得成就。
§96
96.
Dukkhite karuṇaṃ brūhe, muditaṃ sukhite jane;
在苦难者中应起慈悲心,在快乐者中当生欢喜心;
Mettāceva upekkhāca, ubho ubhosu bhāvitā.
又应在二者中均修习慈爱与舍心。
§97
97.
Brahmavāsīti vattabbo, tesvaññatara vāsito;
应当称为梵居士者,为诸梵居士中的一支;
Gandhabhūtesu so loke, brahmāviya virocati.
此人在此世诸天中,如同梵天般显现光辉。