三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页藏外VinayapiṭakaVinayapiṭaka

Vinayapiṭaka

247 段 · CSCD 巴利原典
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa · 礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者
Vinayapiṭaka · 律藏
Saṃgāyanassa pucchā vissajjanā结集的问答
Okāsa dānakathā请求与布施之说
Suṇātu me bhante saṅgho, mahatī ayaṃ parisā, evarūpāya parisāya na sukarā sabbaso kathaṃ sāvetuṃ, tasmā āyasmato ca javanattherassa pakhukkūnagaravāsino āyasmato ca vicittasārābhivaṃsassa tipiṭakadhara dhammabhaṇḍāgārikassa vinayapucchanabhārañca vinayavissajjana bhārañca āvahituṃ okāsaṃ dammi, karotha tumhe āvuso chaṭṭhasaṃgītipubbaṅgamāni vinayapucchana vinayavissajjana kiccāni yathādhammaṃ yathāvinayaṃ.
听我说吧,尊者们,这个僧团是广大庄严的集会,如此庄严的集会,要完全守护起来并不容易。因此,我给尊者——年长比库的尊者雅瓦纳长老和尊者维奇塔萨拉普万萨——以托付三藏持者、法宝守护者的身份,承担律藏的诘问重担与律藏的保存重担之机缘。请你们,诸位尊者,务必依律依法,适当地履行向前六十次诵经前的律藏诘问和律藏保存的任务。
Aggamahāpaṇḍita bhadantajavana mahātherena · 由最上大班智达尊者迦瓦那大长老
Ṭhapitā
〔答〕已置定。
Pucchaka sammuti ñātti · 问者、约定、白
Suṇātu me bhante saṅgho, yadi saṅghassa pattakallaṃ, ahaṃ āyasmantaṃ vicittasārābhivaṃsaṃ tipiṭakadhara dhammabhaṇḍāgārikaṃ vinayaṃ puccheyyaṃ.
听我说吧,尊者们,若僧团中有人犯了过失,我就会向尊者维奇塔萨拉普万萨三藏持者、法宝守护者发出律藏的诘问。
Tipiṭakadhara dhammabhaṇḍāgārika · 持三藏者、法藏师
Bhadantavicittasārābhivaṃsena
尊者维奇塔萨拉普万萨
Ṭhapitā vissajjaka sammuti ñātti · 设立、解答者、共许、白
Suṇātu me bhante saṅgho, yadi saṅghassa pattakallaṃ, ahaṃ āyasmatā javanattherena saṅghanāyaka mahātherassa paṭinidhibhūtena vinayaṃ puṭṭho vissajjeyyaṃ.
听我说吧,尊者们,若僧团中有人犯了过失,我将由尊者雅瓦纳长老,作为僧团的领袖、大长老,直接发起律藏的诘问和废弃。
Paṭhama pārājika sikkhāpucchā第一巴拉基咖学处问
Pucchā – yaṃ tena āvuso bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena paṭhamaṃ pārājikaṃ kattha paññattaṃ.
问曰——由世尊所知所见,乃至阿拉汉、正自觉者之尊,初次犯下第一巴拉基咖戒,是在哪里有记载?
Vissajjanā – vesāliyaṃ bhante paññattaṃ.
释疑者答:舍卫城,尊者,已被规定为范围。
Pucchā – kaṃ āvuso ārabbha paññattaṃ.
问者问:尊者,贤友,何者开始被规定?
Vissajjanā – sudinnaṃ bhante kalandaputtaṃ ārabbha paññattaṃ.
释疑者答:尊者,宾多那帕拉德瓦迦,称为奸诈之子,开始被规定。
Pucchā – kismiṃ āvuso vatthusmiṃ paññattaṃ.
问者问:贤友,此规定针对何种事项?
Vissajjanā – sudindo bhante kalandaputto purāṇadutiyikāya methunaṃ dhammaṃ paṭisevi, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ paññattaṃ.
释疑者答:尊者,奸诈之子宾多那帕拉德瓦迦,行于旧二重犯之事,遵守此事,故此处为规定内容。
Pucchā – atthi āvuso tattha paññatti anupaññatti anuppannapaññatti.
问者问:贤友,此处是否存在规定、有违规定及无现行规定者?
Vissajjanā – ekā bhante paññatti dve anupaññattiyo, anuppannapaññatti tasmiṃ natthi.
“终结”一词,大德,是一个涵盖两种用法的术语,且不存在未经生成的用法。
Pucchā – sabbatthapaññattinukho āvuso padesapaññattinukho.
问曰:无处不在的用法与地域性的用法,哪一者是“大德”?
Vissajjanā – sabbatthapaññatti bhante.
答曰:无处不在的用法,大德。
Pucchā – sādhāraṇapaññattinukho āvuso asādhāraṇapaññattinukho.
问曰:普通用法与非普通用法,哪一者是“大德”?
Vissajjanā – sādhāraṇapaññatti bhante.
答曰:普通用法,大德。
Pucchā – ekatopaññattinukho āvuso ubhatopaññattinukho.
问曰:单一用法与双重用法,哪一者是“大德”?
Vissajjanā – ubhatopaññatti bhante.
答:尊者,两种制戒。
Pucchā – pañcannaṃ āvuso pātimokkhuddesānaṃ katthogadhaṃ kattha pariyāpannaṃ.
问曰:诸位尊者,五种巴帝摩卡戒文的目的所在,设立于何处,又周遍至何处?
Vissajjanā – nidānogadhaṃ bhante nidānapariyāpannaṃ.
答曰:设立因缘处,尊者,依因缘而周遍。
Pucchā – katamena āvuso uddesena uddesaṃ āgacchati.
问曰:敬爱的施主,以何种目的此戒文所指称的目的而来?
Vissajjanā – dutiyena bhante uddesena uddesaṃ āgacchati.
答曰:尊者,以第二意涵此目的而来。
Pucchā – catunnaṃ āvuso vipattīnaṃ katamā vipatti.
问曰:四种灾难中,诸位尊者何者为灾难?
Vissajjanā – sīlavipatti bhante.
破戒——是指戒法的违犯,尊者。
Pucchā – kā āvuso vipatti.
问曰——尊者,何谓违犯?
Vissajjanā – asaṃvaro bhante vipatti.
答曰——违犯是指无自制,尊者所说的违犯。
Pucchā – kā āvuso sampatti.
问曰——尊者,何谓持守?
Vissajjanā – saṃvaro bhante sammatti.
答曰——持守是指自制,尊者所说的持守。
Pucchā – kā āvuso paṭipatti.
问曰——尊者,何谓修行?
Vissajjanā – na evarūpaṃ karissāmīti yāvajīvaṃ āpāṇakoṭikaṃ samādāya sikkhati sikkhāpadesu, ayaṃ bhante paṭipatti.
『放弃』者,乃至取生命如手指之值者,虽持有,仍修习戒律,此即尊者所行之法。
Pucchā – kati āvuso atthavase paṭicca bhagavatā paṭhamaṃ pārājikaṃ paññattaṃ.
问曰:善友,依教法,世尊开示之第一巴拉基咖有几种?
Vissajjanā – dasa bhante atthavase paṭicca bhagavatā paṭhamaṃ pārājikaṃ paññattaṃ, 1 - saṅghasuṭṭhutāya, 2 - saṅghaphāsutāya, 3 - dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, 4 - pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya, 5 - diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, 6 - samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya, 7 - appasannānaṃ pasādāya, 8 - pasannānaṃ bhiyyobhāvāya, 9 - saddhammaṭṭhitiyā, 10 - vinayānuggahāya.
答曰:善友,依教法,世尊开示之第一巴拉基咖共有十种:(1)为僧团清净之故,(2)为僧团和合之故,(3)为捆束恶人之故,(4)为远离邪僧不善行为之故,(5)为断除邪见之流伏藏之故,(6)为破坏邪属伏藏之故,(7)为不悦心中安宁之故,(8)为稳定乐悦加增之故,(9)为正法坚立之故,(10)为依律制持之故。
Pucchā – ke āvuso sikkhanti.
问曰:善友,何人修习此?
Vissajjanā – sekkhāca bhante puthujjanakalyāṇakāca sikkhanti.
答曰:善友,凡夫及具善根者皆修习是戒。
Pucchā – ke āvuso sikkhitasikkhā.
问曰:善友,何谓修已戒者?
Vissajjanā – arahanto bhante sikkhitasikkhā.
「释放」者,尊者,这乃阿拉汉所受持的戒律之教育。
Pucchā – kattha āvuso ṭhitaṃ.
问曰:「尊者,释迦敦尊者现在所止之处,何在?」
Vissajjanā – sikkhākāmesu bhante ṭhitaṃ.
「释放」答曰:「尊者,释迦敦尊者驻留于戒律愿求之处。」
Pucchā – ke āvuso dhārenti.
问曰:「尊者,何等人持守此戒律?」
Vissajjanā – yesaṃ bhante vattati te dhārenti.
「释放」答曰:「那些在尊者教法中生活的人们即持守此戒律。」
Pucchā – kassa āvuso vacanaṃ.
问曰:「尊者,此言是谁之语?」
Vissajjanā – bhagavato bhante vacanaṃ arahato sammāsambuddhassa.
「释疑」——世尊,尊者,阿拉汉,正自觉者的教诲。
Pucchā – kenāvuso ābhataṃ.
问曰——尊者,这是什么障碍?
Vissajjanā – paramparāya bhante ābhataṃ.
答曰——这是连续相传的障碍,尊者。
Saṃgāyanatthāya saṅghassa ñāpanaṃ · 为结集故向僧团告白
Suṇātu me bhante saṅgho ahaṃ bhante āyasmantaṃ vicitthasārābhivaṃsaṃ tipiṭakadhara dhammabhaṇḍāgārikaṃ paṭhamassa pārājikassa nidānampi pucchiṃ, puggalampi pucchiṃ, vatthumpi pucchiṃ, paññatti anupaññattiādīnipi pucchiṃ, puṭṭho puṭṭhoca so āyasmāvicittasārābhivaṃso vissajjesi, itihidaṃ bhante paṭhamaṃ pārājika sikkhāpadaṃ nimmalaṃ suparisuddhaṃ tasseva bhagavato vacanaṃ arahato sammāsambuddhassa, tasmā yathāpure mahākassapādayo mahātheravarā porāṇasaṃgītikārā brahmacariya saṅkhātassa buddhasāsanassa ciraṭṭhitiyā bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ dhammavinayaṃ saṅgāyiṃsuceva anusaṅgāyiṃsuca, evameva mayampi dāni sabbeva chaṭṭhasaṃgītimahādhammasabhāpariyāpannā idaṃ paṭhama pārājika sikkhāpadaṃ ekatosajjhāyanavasena saṃgāyeyyāma.
听我说,大众,我向尊者具寿长老、博学深慧、持三藏法藏的法库管理者,询问了第一巴拉基戒的起因,亦问人、问物、问象征与非象征等。尊者具寿长老,博学深慧者已答复:此第一巴拉基戒洁净无垢,极为清净,正如世尊,尊者,阿拉汉,正自觉者的教诲。因此,至过去大咖萨巴等长老们,作为古老传承,依佛陀教法,坚守久远,利益广大众生,广大的安乐及其利益,慈悲护持天人、人间之法与律。我们现在亦如是,遍围和合众多、传承森严、法会庄严,恭敬守护此第一巴拉基戒,并以统一诵念谨守。
Revatābhi paṇḍitadhaja sāsanavaṃsa mahādhammarājaguruno · 雷瓦达阿毗、贤幢、教法种姓、大法王导师之
Abhidhajamahāraṭṭhagurunoca saṅghanāyaka mahātherassa · 阿毗达摩大国师及僧伽导师大长老之
Okāsa dānakathā给予许可之说
Suṇātu me bhante saṅgho, mahatī ayaṃ parisā, evarūpāya parisāya na sukarā sabbaso kathaṃ sāvetuṃ, tasmā āyasmatoca sobhanassa sāsanari sārāmādhivāsino āyasmatoca vicittasārābhivaṃsassa tipiṭakadhara dhammabhaṇḍāgārikassa vinayapucchanabhārañca vinayavissajjanabhārañca āvahituṃ okāsaṃ dammi, karotha tumhe āvuso chaṭṭhasaṃgītipubbaṅgamāni vinayapucchana vinayavissajjana kiccāni yathādhammaṃ yathāvinayaṃ.
听我说,大众,这是一个伟大的法会,如此法会要全然守护不易。因此,作为庄严法义居所的尊者,以及博学深慧的具寿长老、持三藏法库的法库管理者,我给你们机会,请你们依佛法、依律法,如理行持,前昔六众之律问和释疑事宜。
Aggamahāpaṇḍita bhadanta sobhanattherena · 由首席大智者、尊者索巴纳长老所作
Ṭhapitā pucchaka sammuti ñātti · 已设立任命提问者的白
Suṇātu me bhante saṅgho, yadi saṅghassa pattakallaṃ, ahaṃ āyasmantaṃ vicittasārābhivaṃsaṃ tipiṭakadhara dhammabhaṇḍāgārikaṃ vinayaṃ puccheyyaṃ.
听我说,大众,若有人想询问法会,我则向具寿长老、博学深慧、持三藏法库的法库管理者询问律藏。
Tipiṭakadhara dhammabhaṇḍāgārika · 持三藏者、法藏库守护者
Bhadantavicittasārābhivaṃsena
尊者毗吉多萨拉阿毗梵森那
Ṭhapitā vissajjaka sammuti ñātti · 已设立任命答复者的白
Suṇātu me bhante saṅgho, yadisaṅghassa pattakallaṃ, ahaṃ āyasmatā sobhanattherena saṅghanāyaka mahātherassa paṭinidhibhūtena vinayaṃ puṭṭho vissajjeyyaṃ.
请听我说,尊者,众僧团中如有僧团领袖、年长出家比库、德望俱足者来询问律仪,其问及已由此年长者负责的律典释义,应使其获释遇。
Dutiya pārājika sikkhāpucchā第二巴拉基咖学处提问
Pucchā – yaṃ tena āvuso bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dutiyaṃ pārājikaṃ kattha paññattaṃ.
有人问曰:『尊者,那由世尊所知所见、证明清净之阿拉汉、正自觉者制定的第二条巴拉基法规是如何被规定的?』
Vissajjanā – rājagahe bhante paññattaṃ.
答言:『尊者,该规定在王舍城。』
Pucchā – kaṃ āvuso ārabbha paññattaṃ.
问曰:『尊者,何人为起始订立该规定?』
Vissajjanā – dhaniyaṃ bhante kumbhakāraputtaṃ ārabbha paññattaṃ.
答曰:『尊者,是由富饶隐匿器皿工之子开启订立。』
Pucchā – kismiṃ āvuso vatthusmiṃ paññattaṃ.
问曰:尊者,何种事项中有所规定?
Vissajjanā – dhaniyo bhante kumbhakāraputto rañño dārūni adinnaṃ ādiyi, tasmiṃ vatthusmiṃ paññattaṃ.
答曰:尊者,贵族,大户,陶工之子,国王的奴婢盗取木材,这种事项中有所规定。
Pucchā – atthi āvuso tattha paññatti anupaññatti anuppannapaññatti.
问曰:尊者,此处是否有规定、无规定、或未发生规定?
Vissajjanā – ekā bhante paññatti ekā anupaññatti anuppannapaññatti tasmiṃ natthi.
答曰:尊者,有一项是规定,有一项是无规定,未发生规定在此不存在。
Pucchā – kā āvuso tattha mūlapaññatti.
问曰:尊者,此处何为根本规定?
Vissajjanā – yo pana bhikkhu adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyeyya, yathārūpe adinnādāne rājāno coraṃ gahetvā haneyyuṃvā bandheyyuṃvā pabbājeyyuṃvā corosi bālosi muḷhosi thenosīti tathārūpaṃ bhikkhu adinnaṃ ādiyamāno ayampi pārājiko hoti asaṃvāsoti ayaṃ bhante tattha mūlapaññatti.
答曰:比库若盗取他人财物,其财物属性应符合盗窃罪的定性。如同君王对盗贼施以杀害、监禁或放逐的处理,此偷盗比库也当受失戒之罚,不能同住。尊者,此即此处之根本规定。
Pucchā – kā āvuso tattha anupaññatti.
问曰:『尊者,何为此处的不取?』
Vissajjanā – gāmāvā araññāvāti ayaṃ bhante tattha anupaññatti.
答曰:『从村落或森林中取物,即为尊者所称此处不取。』
Pucchā – kā āvuso tattha paripuṇṇapaññatti.
问曰:『尊者,何为此处的满取?』
Vissajjanā – yo pana bhikkhu gāmāvā araññāvā adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyeyya, kathārūpe adinnādāne rājāno coraṃ gahetvā haneyyuṃvā bandheyyuṃvā pabbājeyyuṃvā corosi bālosi mūḷhosi thenosīti tathārūpaṃ bhikkhu adinnaṃ ādiyamāno ayampi pārājiko hoti asaṃvāsoti ayaṃ bhante tattha paripuṇṇapaññatti.
答曰:『若比库自村落或森林中取未经允许的物品,若是语言上的盗取,诸国王捉拿贼人,杀之、囚之、逐出、放弃僧团,愚癡之辈,信他人执盗罪,则同样此比库取物时亦成巴拉基讫,非共住者,是为尊者所称此处完全的满取。』
Pucchā – sabbatthapaññatti nukho āvuso padesapaññattinukho.
问曰:『全处不取与地域不取有何分别,尊者?』
Vissajjanā – sabbatthapaññatti bhante.
答曰:『全处不取,尊者。』
Pucchā – sādhāraṇapaññattinukho āvuso asādhāraṇapaññatti nukho.
问者说——『普通的名词用法』与『非常用的名词用法』有何差别?
Vissajjanā – sādhāraṇapaññatti bhante.
答者说——『普通的名词用法』,尊者。
Pucchā – ekatopaññattinukho āvuso ubhatopaññattinukho.
问者说——『单一用法』和『双重用法』有何区别?
Vissajjanā – ubhatopaññatti bhante.
答者说——『双重用法』,尊者。
Pucchā – tasmiṃ āvuso dutiya pārājike adinnaṃ ādiyanto kati āpattiyo āpajjati vibhajitvā vissajjehi.
问者说——尊者,在此第二条犯三法出家人禁戒罪中,偷盗行为犯多少过失时,则应分别断罪赦免?
Vissajjanā – adinnaṃ bhante ādiyanto tisso āpattiyo āpajjati, pañca māsakaṃvā atireka pañca māsakaṃvā agghanakaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyati āpatti pārājikassa, ūnapañcamāsakaṃvā atirekamāsakaṃvā adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyati āpatti thullaccayassa, māsakaṃvā ūnamāsakavā agghanakaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyati āpatti dukkaṭassa, adinnaṃ bhante ādiyanto imā tisso āpattiyo āpajjati.
答者说——尊者,偷盗行为犯三种过失:一者,如五个月至多五个月半间,偷盗无量财物,应受犯戒罪;二者,如不足五个月至多五个月半,偷盗无量财物,应受犯恶说罪;三者,如五个月至不足五个月半间,偷盗无量财物,应受犯恶行罪。尊者,偷盗行为犯如是三种过失。
Pucchā – kesaṃ āvuso anāpatti.
问曰:尊者,何为不犯过?
Vissajjanā – dasannaṃ bhante puggalānaṃ anāpatti, sakasaññissa, vissāsaggāhena gaṇhantassa, tāvakālikaṃ gaṇhantassa, petapariggahaṃ gaṇhantassa, tiracchānagatapariggahaṃ gaṇhantassa, paṃsukūlasaññissa, ummattakassa, khittacittassa, vedanāṭṭassa, ādikammikassāti.
答曰:不犯过者,尊者,谓十种人不犯过:分别是有觉知者、信根坚固者、定时持戒者、护尸不伤者、护怨不伤者、持尘布衣者、疯狂者、意散者、无痛者及初学戒者。
Pucchā – pañcannaṃ āvuso pātimokkhuddesānaṃ katthogadhaṃ katthapariyāpannaṃ.
问曰:尊者,五种戒律目的何处起意何时成就?
Vissajjanā – nidānogadhaṃ bhante nidānapariyāpannaṃ.
答曰:尊者,起于睡眠时,成就于睡眠结束时。
Pucchā – katamena āvuso uddesena uddesaṃ āgacchati.
问曰:尊者,以何种目的达成此戒律?
Vissajjanā – dutiyena bhante uddesena uddesaṃ āgacchati.
答曰:尊者,以第二种目的达成此戒律。
Pucchā – catunnaṃ āvuso vipattīnaṃ katamā vipatti.
问曰:四种朋友中的过失,何为过失?
Vissajjanā – sīlavipatti bhante.
答曰:戒律过失,尊者。
Pucchā – sattannaṃ āvuso āpattikkhandhānaṃ katamo āpattikkhandho.
问曰:七种朋友中的犯戒蕴,何为犯戒蕴?
Vissajjanā – pārājikāpattikkhandho bhante.
答曰:巴拉基犯戒蕴,尊者。
Pucchā – channaṃ āvuso āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti.
问曰:三种朋友中所起的过失,出于哪些过失产生?
Vissajjanā – tīhi bhante samuṭṭhānehi samuṭṭhāti, siyā kāyatoca cittatoca samuṭṭhāti, na vācāto, siyā vācātoca
答曰:包括三种过失,尊者。或身体上的,或心意上的,不是语言上的,或者是语言与身心俱起的。
Cittatoca samuṭṭhāti, na kāyato, siyā kāyatoca vācātoca cittatoca samuṭṭhāti.
心亦发起,不是身发起;若是身发起,也包含口语与心的发起。
Pucchā – catunnaṃ āvuso adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇaṃ.
问:四种律仪中,哪一种是律仪?
Vissajjanā – āpattādhikaraṇaṃ bhante.
答:驱除过犯的律仪,尊者。
Pucchā – sattannaṃ āvuso samathānaṃ katihi samathehi sammati.
问:十七种止息法,依哪几种止息法得以止息?
Vissajjanā – dvihi bhante samathehi sammati sammukhāvinayenaca paṭiññāta karaṇenaca.
答:二种止息法得以止息,即面对律仪与承认犯错。
Pucchā – ko āvuso tattha vinayo, ko tattha abhivinayo.
问:尊者,何者为律仪,何者为非违犯?
Vissajjanā – paññatti bhante vinayo vibhatti abhivinayo.
「Vissajjanā」者,尊者,此为「戒律」的称谓,依律法分为「违犯」与「犯罪」两类。
Pucchā – kiṃāvuso tattha pātimokkhaṃ kiṃ tattha adhipātimokkhaṃ.
问曰:尊者,此中何为「巴提摩卡」,何为「主要巴提摩卡」?
Vissajjanā – paññatti bhante pātimokkhaṃ, vibhatti adhipātimokkhaṃ.
「Vissajjanā」者,尊者,「巴提摩卡」为戒律,「主要巴提摩卡」为重大戒律。
Pucchā – kā āvuso vipatti.
问曰:尊者,何为「违犯」?
Vissajjanā – asaṃvaro bhante vipatti.
答:尊者,不防护是违犯。
Pucchā – kā āvuso sampatti.
问曰:尊者,何为「善行」?
Vissajjanā – saṃvaro bhante sampatti.
『离恶』者,尊者,制御之成就也。
Pucchā – kā āvuso paṭipatti.
问曰:施主,何谓修行?
Vissajjanā – na evarūpaṃ karissāmīti yāvajīvaṃ āpāṇakoṭikaṃ samādāya sikkhati sikkhāpadesu ayaṃ bhante tattha paṭipatti.
『离恶』者,施主,此教法中有一修习戒律者,终生不作如是恶事——此即尊者,此处所谓修行也。
Pucchā – kati āvuso atthavase paṭicca bhagavatā dutiyaṃ pārājikaṃ paññattaṃ.
问曰:尊者,以何缘故,世尊宣说第二巴拉基为教仪?
Vissajjanā – dasa bhante atthavase paṭicca bhagavatā dutiyaṃ pārājikaṃ paññattaṃ. Saṅghasuṭṭhutāya saṅghaphāsutāya dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya appasannānaṃ pasādāya pasannānaṃ bhiyyobhāvāya saddhammaṭṭhitiyā vinayānuggahāya.
『离恶』者,尊者,世尊因十缘故宣说第二巴拉基:为僧团之纯净、僧众之清净,为恶行众生之锁缚,为比库中清净止观示范,为见而相应之烦恼之制止,为世代烦恼之破坏,为不悦者之调伏,为悦者之悦乐,为更增长之正法坚固,及依持戒律之辅助。
Pucchā – ko āvuso sikkhanti.
问曰:施主,谁应当修行此戒?
Vissajjanā – sekkhāca bhante puthujjanakalyāṇakāca sikkhanti.
『放弃』者,尊者,此指在受戒期间,凡夫及善法之修习者所修习者。
Pucchā – ke āvuso sikkhitasikkhā.
问曰:尊者,何为所修习之戒?
Vissajjanā – arahanto bhante sikkhitasikkhā.
『放弃』者,尊者,阿拉汉所修习之戒。
Pucchā – kattha āvuso ṭhitaṃ.
问曰:尊者,放弃何处立?
Vissajjanā – sikkhākāmesu bhante ṭhitaṃ.
『放弃』者,尊者,立于戒嗜欲中。
Pucchā – ke āvuso dhārenti.
问曰:尊者,何人持守?
Vissajjanā – yesaṃ bhante vattati te dhārenti.
「放逸者」者,所依为众,尊者,此处谓之具体持守者。
Pucchā – kassa āvuso vacanaṃ.
问曰:「尊者,此言何人之语?」
Vissajjanā – bhagavatā bhante vacanaṃ arahato sammāsammuddhassa.
「放逸者」者,谓世尊所说,尊者即阿拉汉、正自觉者之言。
Pucchā – kenāvuso ābhataṃ.
问曰:「尊者,此言由何而起?」
Vissajjanā – paramparāya bhante ābhataṃ.
「放逸者」者,谓出于世代承传,尊者言。
Pucchā – atthi nu kho āvuso tattha upanetabbaṃ vā apanetabbaṃ vā akkharapadapaccābhaṭṭhaṃ vā viraddhapadabyañjanaṃ vā.
问曰:「尊者,但此处是否有当依或不当依之字词?或有正字与音义相违之符号?」
Vissajjanā – natthi bhante.
应当放弃——尊者,此事无有。
‘‘Saṃgāyanatthāya saṅghassa ñāpanaṃ’’ · 「为结集之故向僧团告白」
Suṇātu me bhante saṅgho ahaṃ bhante āyasmantaṃ vicittasārābhivaṃsa tipiṭakadharadhammabhaṇḍāgārikaṃ dutiyassa pārājikassa nidānampi pucchiṃ, puggalampi pucchiṃ, vatthumpi pucchiṃ, paññattimpi pucchiṃ, anupaññattimpi pucchiṃ, āpattimpi pucchiṃ, anāpattimpi pucchiṃ, aññānipi īdisāni pucchitabbaṭṭhānāni anekāni pucchiṃ, puṭṭho puṭṭhoca so āyasmā vicittasārābhivaṃso vissajjesi. Iti hidaṃ bhante idaṃ dutiyaṃ pārājika sikkhāpadaṃ nimmalaṃ, suparisuddhaṃ, tasseva bhagavato vacanaṃ arahato sammāsambuddhassa, tasmā yathā pure mahākassa pādayo mahātheravarā porāṇasaṃgītikārā brahmacariyasaṅkhātassa buddhasāsanassa ciraṭṭhitiyā, bahujanahitāya, bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya, hitāya, sukhāya, devamanussānaṃ dhammavinayaṃ saṅgāyiṃsuceva anusaṅgāyiṃsuca, evameva mayampi dāni sabbeva chaṭṭhasaṃgītimahādhammasabhāpariyāpannā idaṃ dutiya pārājika sikkhāpadaṃ ekato gaṇasajjhāyaṃ katvā samaggā sammodamānā hutvā saṅgāyeyyāma.
慈悲听我言,尊者。僧团问我尊者具寿比库维奇塔萨拉,掌持三藏法宝者,关于第二巴拉基的起因,亦问及人众,亦问及戒条,亦问及约定,亦问及非约,亦问及所犯,亦问及未犯,亦问及诸如此类种种必须询问之事。此后,比库维奇塔萨拉皆一一回答。尊者,第二巴拉基戒清净无垢,极为清净,即世尊、阿拉汉、正自觉者之教言。故如当年大咖萨巴诸大长老,及古老和合者、因传承佛教长期久远,为利益众生,安乐众生,慈愍二乘天人,护持、随顺正法戒律。如今我们亦当共同合会,圆满和合,调摄此第二巴拉基戒,以供僧团集合,同心欢喜,令其持守。
Tatiya pārājika sikkhāpucchā第三巴拉基咖学处之问
Pucchā – yaṃ tena āvuso bhagavatā (pa) sammāsambuddhena tatiyaṃ pārājikaṃ kattha paññattaṃ.
问曰——尊者,为彼世尊正觉所立第三巴拉基戒何处定立?
Vissajjanā – vesāliyaṃ bhante paññattaṃ.
应答——维萨离设立。
Pucchā – kaṃ āvuso ārabbha paññattaṃ.
问曰——从何比库开始而立?
Vissajjanā – sambahule bhante bhikkhū ārabbha paññattaṃ.
应答——由众多比库起立。
Pucchā – kismiṃ āvuso vatthusmiṃ paññattaṃ.
问:尊者,『物』在什么范畴中被规定?
Vissajjanā – sambahulā bhante bhikkhu aññamaññaṃ jīvitā voropesuṃ, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ paññattaṃ.
答:归于断灭,尊者,诸多比库彼此共相残杀生命,于此范畴中『物』受到规定。
Pucchā – atthi nukho āvuso tattha paññatti anupaññatti anuppannapaññatti.
问:尊者,那里是否存在『包括』、『不包括』及『未产生的包括』?
Vissajjanā – ekā bhante paññatti, ekā anupaññatti, anuppannapaññatti tasmiṃ natthi.
答:尊者,有『包括』一类,也有『不包括』一类,但无『未产生的包括』于此范畴。
Pucchā – kā āvuso tattha mūlapaññatti.
问:尊者,何谓此处的根本规定?
Vissajjanā – yopana bhikkhu sañcicca manussaviggahaṃ jīvitā voropeyya, satthahārakaṃvāssa pariyeseyya ayampi pārājiko hoti asaṃvāsoti ayaṃ bhante tattha mūlapaññatti.
答:尊者,比库若聚集,残杀人间生物,寻求供养,如同犯巴拉基罪者,此即为根本规定。
Pucchā – kā āvuso tattha anupaññatti.
问:尊者,请问何为此处之不以智慧为障碍?
Vissajjanā – maraṇavaṇṇaṃ vā saṃvaṇṇeyya maraṇāya vā samādapeyya ambhopurisa kiṃ tuyhiminā pāpakena dujjīvitena matante jīvitā
答:断灭者,谓若有人以恶行堕于恶趣之中,或应受死亡之苦,彼当以何恶德、受苦之念而思其生命终结?
Seyyāti iti cittamano cittasaṅkappo anekapariyāyena maraṇavaṇṇaṃ vā saṃvaṇṇeyya maraṇāya vā samādapeyyāti ayaṃ bhante tattha anupaññatti.
所谓「灭亡」者,是心识与意念之转变,或多种说法,谓思维断灭之苦,或观死亡之苦,或以死亡为终,此即尊者所说不以智慧为障碍。
Pucchā – kā āvuso tattha paripuṇṇapaññatti.
问:尊者,请问何为此处之具足智慧?
Vissajjanā – yo pana bhikkhu sañcicca manussaviggahaṃ jīvitā voropeyya, satthahārakaṃvāssa pariyeseyya, maraṇavaṇṇaṃ vā saṃvaṇṇeyya, maraṇāya vā samādapeyya, ambho purisa kiṃ tuyhiminā pāpakena dujjīvitena matante jīvitā seyyoti iti cittamano cittasaṅkappo anekapariyāyena maraṇavaṇṇaṃvā saṃvaṇṇeyya, maraṇāya vā samādapeyya, ayampi pārājiko hoti asaṃvāsoti ayaṃ bhante tattha paripuṇṇapaññatti.
答:具足者,若有比库积累人间所学悉皆熟习,以此活命,广求师法,或思死亡苦,或观死亡之苦,或以死亡为终,如此以恶行、苦命而思生如是即谓具足智慧,是此尊者所谓于此处完备智慧,即不和他人同住者,此为具足智慧。
Pucchā – sabbatthapaññatti nukho āvusopadesapaññatti nukho.
问:请问何为普遍智慧、何为尊者教示智慧?
Vissajjanā – sabbatthapaññatti bhante.
释疑——尊者,普遍的定义皆可称为释疑。
Pucchā – sādhāraṇapaññattinukho āvuso asādhāraṇapaññatti nukho.
发问——朋友,何为普通定义?何为非普通定义?
Vissajjanā – sādhāraṇapaññatti bhante.
释疑——尊者,普通定义是也。
Pucchā – ekatopaññatti nukho āvuso ubhatopaññatti nukho.
发问——单一本义之定义为否,朋友?两者本义之定义为否?
Vissajjanā – ubhatopaññatti bhante.
释疑——两者本义之定义是也,尊者。
Pucchā – tasmiṃ āvuso tatiya pārājike sañcicca manussaviggahaṃ jīvitā voropento kati āpattiyo āpajjati.
发问——在那处,朋友,第三巴拉基咖罪行既完备成就,又残害人命者,究竟生起多少罪过?
Vissajjanā – sañcissa bhante manussaviggahaṃ jīvitā voropento tisso āpattiyo āpajjati, manussaṃ odissa papātaṃ khaṇati papatitvā marissatīti āpatti dukkaṭassa, papatite dukkhā vedanā uppajjati āpatti thullaccayassa, marati āpatti pārājikassa, sañcicca bhante manussaviggahaṃ jīvitā voropento imā tisso āpattiyo āpajjati.
以杀生犯戒者,尊者,意欲了结人身,故生三种罪过。此三罪过者:一者作恶罪故,堕落三恶道之一;二者致生苦受之罪过,谓因堕落而生苦受;三者死犯巴拉基耶罪。意欲了结人身,故生此三罪过。
Pucchā – kesaṃ āvuso anāpatti.
问曰:尊者,无罪者为何?
Vissajjanā – sattannaṃ bhante puggalānaṃ anāpatti, asañcicca mārentassa, ajānantassa, na maraṇādhippāyassa, ummattakassa, khittacittassa, vedanāṭṭassa, ādikammikassa.
答曰:尊者,有七种人无罪者:一者无杀生心者,二者无无知者,三者无生死支配者,四者疯疯癫癫者,五者心迷惑者,六者痛苦缺者,七者先行恶业者。
Pucchā – pañcannaṃ āvuso pātimokkhuddesānaṃ katthogadhaṃ kattha pariyāpannaṃ.
问曰:尊者,五种巴帝摩卡戒条为何所执?何处遍持?
Vissajjanā – nidānogadhaṃ bhante nidānapariyāpannaṃ.
答曰:尊者,戒本所执,戒本周遍。
Pucchā – katamena āvuso uddesena uddesaṃ āgacchati.
问曰:尊者,由何意旨,意旨来至?
Vissajjanā – dutiyena bhante uddesena uddesaṃ āgacchati.
解除罪责——尊者第二个所指的意思而来的说明。
Pucchā – catunnaṃ āvuso vipattīnaṃ katamā vipatti.
问曰:四种尊者,你说的过失中,何者为过失?
Vissajjanā – sīlavipatti bhante.
解除罪责答曰:是戒失过失,尊者。
Pucchā – sattannaṃ āvuso āpattikkhandhānaṃ katamo āpattikkhandho.
问曰:七种尊者,过失蕴中,何者为过失蕴?
Vissajjanā – pārājikāpattikkhandho bhante.
解除罪责答曰:是巴拉基咖过失蕴,尊者。
Pucchā – channaṃ āvuso āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti.
问曰:隐匿尊者,过失所起之中,有哪几种所起而成所起?
Vissajjanā – channaṃ bhante āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti, siyā kāyatoca cittatoca samuṭṭhāti, na vācato , siyā vācatoca cittatoca samuṭṭhāti, na kāyato, siyā kāyatoca vācatoca cittatoca samuṭṭhāti.
「Vissajjanā」者,尊者,此词指因过失出现而生起的三种缘起。如身体方面的缘起,也心方面的缘起,但不是言语方面的缘起;如言语方面的缘起,也心方面的缘起,但不是身体方面的缘起;又可指身体、言语、心三者皆生起的缘起。
Pucchā – catunnaṃ āvuso adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇaṃ.
问曰:尊者,四种事项中,何者为事项?
Vissajjanā – āpattādhikaraṇaṃ bhante.
答:尊者,犯罪事。
Pucchā – sattannaṃ āvuso samathānaṃ katihi samathehi sammati.
问曰:尊者,十七种调伏方法中,哪几种调伏被接受?
Vissajjanā – sattānaṃ bhante samathānaṃ dvīhi samathehi sammati, sammukhā vinayenaca paṭiññātakaraṇenaca.
答曰:尊者,十七种调伏中,有二种调伏被接受,为现前调伏及应悔过调伏。
Pucchā – ko tattha āvuso vinayo ko tattha abhivinayo.
问曰:在此,何为戒法,何为修纳戒?
Vissajjanā – paññatti bhante vinayo vibhatti abhivinayo.
答:尊者,制戒;律是分别;胜律。
Pucchā – kiṃ āvuso tattha pātimokkhaṃ kiṃ adhipātimokkhaṃ.
问曰:「友人,请问那里何为巴帝摩卡?何为上巴帝摩卡?」
Vissajjanā – paññatti bhante pātimokkhaṃ vibhatti adhipātimokkhaṃ.
「Vissajjanā」者,尊者,是巴帝摩卡的分支,是上巴帝摩卡的分支。
Pucchā – kā āvuso vipatti.
问曰:「友人,何为祸患?」
Vissajjanā – asaṃvaro bhante vipatti.
答:尊者,不防护是违犯。
Pucchā – kā āvuso sampatti.
问曰:「友人,何为福德?」
Vissajjanā – saṃvaro bhante sampatti.
毗沙坚那─尊者,节制即具足。
Pucchā – kā āvuso tattha paṭipatti.
提问─尊友,此处于修行法中如何修持?
Vissajjanā – na evarūpaṃ karissāmīti yāvajīvaṃ āpāṇakoṭikaṃ samādāya sikkhati sikkhāpadesu ayaṃ bhante tattha paṭipatti.
毗沙坚那─尊者,所谓此类行为,终生持守不为之者,谓随身携持铁器类之器物,乃在修习戒律中,此亦尊者于此处所守护之修行。
Pucchā – kati āvuso atthavase paṭicca bhagavatā tatiyaṃ pārājikaṃ paññattaṃ.
提问─尊友,尊者依何理由宣说世尊第三条巴拉基咖戒律?
Vissajjanā – dasa bhante atthavase paṭicca bhagavatā tatiyaṃ pārājikaṃ paññattaṃ saṅghasuṭṭhutāya saṅghaphāsutāya (pa) vinayānuggahāya.
毗沙坚那─尊者,因缘是十,由世尊宣说第三巴拉基咖戒,乃为僧团纯净、僧团和悦及戒律守护之故。
Pucchā – ke āvuso sikkhanti.
提问─尊友,谁等而修习此戒?
Vissajjanā – sekkhāca bhante puthujjanakalyāṇakāca sikkhanti.
「Vissajjanā」者,施教也。释曰:施教是指比库们以及外道善知识们的修习方式。
Pucchā – ke āvuso sikkhitasikkhā.
问曰:尊者,施教为何人所修习?
Vissajjanā – arahanto bhante sikkhitasikkhā.
答曰:阿拉汉们,尊者,修习施教之法。
Pucchā – kattha āvuso ṭhitaṃ.
问曰:施教立于何处,尊者?
Vissajjanā – sikkhākāmesu bhante ṭhitaṃ.
答曰:施教立于修习欲中,尊者。
Pucchā – ke āvuso dhārenti.
问曰:尊者,何人为之持守?
Vissajjanā – yesaṃ bhante vattati te dhārenti.
『Vissajjanā』者,谓对尊者所行之事业加以承受者也。
Pucchā – kassa āvuso vacanaṃ.
『Pucchā』者,谓问曰:尊者阁下此言何人之语乎?
Vissajjanā – bhagavato bhante vacanaṃ arahato sammāsambuddhassa.
『Vissajjanā』者,谓世尊尊者阿拉汉正自觉者之言语也。
Pucchā – kenāvuso ābhataṃ.
『Pucchā』者,谓问曰:尊者阁下此言由何而起乎?
Vissajjanā – paramparāya bhante ābhataṃ.
『Vissajjanā』者,谓由世代相续由来已久而起也。
Pucchā – atthinukho āvuso tattha kiñci upanetabbaṃ vā apanetabbaṃ vā akkharapadapaccābhaṭṭhaṃ vā viraddhapadabyañjanaṃ vā.
『Pucchā』者,谓问曰:尊者阁下,于此当否取用字句词语之旁白、附加或增减之标志乎?
Vissajjanā – natthi bhante.
“殊胜者,没有此物,尊者。”
Saṃgāyanatthāya saṅghassa ñāpanaṃ · 为结集之故向僧团告白
Suṇātu me bhante saṅgho, ahaṃ bhante āyasmantaṃ vicittasārābhivaṃsaṃ tipiṭakadhara dhammabhaṇḍāgārikaṃ tatiyassa pārājikassa nidānampi pucchiṃ, puggalampi pucchiṃ, vatthumpi pucchiṃ, paññattimpi pucchiṃ, anupaññattimpi pucchiṃ, āpattimpi pucchiṃ, anāpattimpi pucchiṃ, aññānipi evarūpāni pucchitabbaṭṭhānāni anekāni pucchiṃ, puṭṭho puṭṭhoca so āyasmā vicittasārābhivaṃso vissajjesi, itihidaṃ bhante tatiyapārājikasikkhāpadaṃ nimmalaṃ suparisuddhaṃ tasseva bhagavato vacanaṃ arahato sammāsammuddhassa, tasmā yathā pure mahākassapādayo mahātheravarā porāṇasaṃgītikārā brahmacariyasaṅkhātassa buddhasāsanassa ciraṭṭhitiyā bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ dhammavinayaṃ saṅgāyiṃsuceva anusaṅgāyiṃsuca, evameva mayampi dāni sabbeva chaṭṭhasaṃgītimahādhammasabhāpariyāpannā idaṃ tatiyapārājikasikkhāpadaṃ ekato gaṇasajjhāyaṃ katvā samaggā sammodamānā hutvā saṃgāyeyyāma.
“愿僧团听我,尊者。吾今向尊者具寿维奇萨萨拉般伐萨,三藏持有者、法库、以及第三犯巴拉基的根本事项,询问人、衣物、规定事、非规定事、犯戒事、非犯戒事,以及其他许多应问处。对所问者,具寿维奇萨萨拉般伐萨回答。尊者,此处的第三犯巴拉基戒法清净纯洁,正是世尊、阿拉汉、正自觉者的教敕。因此,如昔日大咖萨巴尊者长老们—昔日长老僧伽组及修行优良、佛法名闻于世的僧团为广大利益、多众安乐、慈哀护世而整持律法,而我今亦如是,与全体六十众僧—伟大法会围绕下,和合庆喜,护持这第三犯巴拉基戒法。”
Catuttha pārājika sikkhāpucchā第四巴拉基咖学处之问
Pucchā – yaṃ tena āvuso bhagavatā jānatā passatā…pe… sammāsambuddhena catutthaṃ pārājikaṃ kattha paññattaṃ.
“问者说:尊敬的朋友,世尊所知所见……由正觉世尊所制第四巴拉基戒何处规定?”
Vissajjanā – vesāliyaṃ bhante.
“殊胜者,在迦尸城。”
Pucchā – kaṃ āvuso ārabbha paññattaṃ.
“问者说:尊敬的朋友,从何处开始规定?”
Vissajjanā – vaggumudātīriye bhante bhikkhū ārabbha paññattaṃ.
“殊胜者,由婆俱牟多迭利耶处,比库们从此开始规定。”
Pucchā – kismiṃ āvuso vatthusmiṃ paññattaṃ.
问曰:善友,所指的内容限于何处?
Vissajjanā – vaggumudātīriyā bhante bhikkhū gihīnaṃ aññamaññassa uttarimanussadhammassa vaṇṇaṃ bhāsiṃsu, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ paññattaṃ.
答曰:尊者,外出乞食时,外家比库们彼此之间谈论人间行法的种种情形,如此所指的内容即指此处。
Pucchā – atthi āvuso tattha paññatti anupaññatti anuppannapaññatti.
问曰:善友,那里是否存在所谓的限定、非限定以及未出现的限定?
Vissajjanā – ekā bhante paññatti ekā anupaññatti anuppannapaññatti tasmiṃ natthi.
答曰:尊者,有限定一项,但无非限定及未出现的限定。
Pucchā – katamā āvuso tattha mūlapaññatti.
问曰:善友,此处何为根本限定?
Vissajjanā – yo pana bhikkhu anabhijānaṃ uttarimanussadhammaṃ uttarimanussadhammaṃ attupanāyikaṃ alamariyañāṇadassanaṃ samudācareyya, itijānāmi itipassāmīti, tato aparena samayena samanuggāhīya mānovā asamanuggāhīya mānovā āpanno visuddhāpekkho evaṃ vadeyya ajānamevaṃ āvuso avacaṃ jānāmi apassaṃ passāmi tucchaṃ musāvilapinti ayampi pārājiko hoti asaṃvāsoti ayaṃ bhante tattha mūlapaññatti.
答曰:比库若无知人间行法,且对人间行法无知,行为无主张,无邪见的智慧观察,依此所知所见;此乃闻知之时,后来便有所随顺,或不随顺的人间,也有观净的凭依者,如此当说:“我未知,善友,如此无知、无见、无益,空虚、妄语的评论,此亦堕入败罪,是非法出离”,此即此处根本限定。
Pucchā – katamā āvuso tattha anupaññatti.
问:在这里,什么是非定义的?
Vissajjanā – aññatra adhimānāti ayaṃ bhante tattha anupaññatti.
回答:除了意志力之外,尊者,这里的确是非定义的。
Honti ye te ānanda bhikkhū adiṭṭhe diṭṭhasaññino apatte pattasaññino anadhigate adhigatasaññino asacchikate sacchikatasaññano adhimānena aññaṃ byākaronti, tañca kho etaṃ abbohārikaṃ.
那些,不曾见、不见过的比库们,若在他们的认识中,未曾获得已获得的认识,未曾理解已理解的认识,未曾真实地认识真实的认识,他们会根据意志力而进行别的阐述,而这确实是显而易见的。
Pucchā – katamā āvuso tattha paripuṇṇapaññatti.
问:在这里,什么是完全定义的?
Vissajjanā – yopana bhikkhu anabhijānaṃ uttarimanussadhammaṃ attupanāyikaṃ alamariyañāṇadassanaṃ samudācareyya, iti jānāmi iti passāmīti, tato aparena samayena samanuggāhīyamānovā asamanuggāhīyamānovā āpanno visuddhāpekkho evaṃ vadeyya ajānamevaṃ āvuso avacaṃjānāmi apassaṃ passāmi tucchaṃ musā vilapinti, aññatra adhimānā ayampi pārājiko hoti asaṃvāsoti ayaṃ bhante tattha paripuṇṇa paññatti.
回答:如果有比库不知道更高的人的法,而能依据清净的看见进行修行,我知道,我看到,那么在后来的一段时间里,帮助者或者不是帮助者会说:“我不知道,我不会见到!”这种空洞的流言,不仅是意志力的缺失,也会导致他成为布施的犯规者,这确实是尊者,这里是完全定义的。
Pucchā – sabbatthapaññatti nukho āvuso padesapaññatti nukho.
问:到底是普遍的定义,还是局部的定义?
Vissajjanā – sabbatthapaññatti bhante.
答:尊者,乃遍一切处之施设也。
Pucchā – sādhāraṇapaññatti nukho āvuso asādhāraṇapaññattinukho.
问曰:『普通概念为何?非普通概念为何?』
Vissajjanā – sādhāraṇapaññatti bhante.
答曰:『普通概念,长老。』
Pucchā – ekatopaññatti nukho āvuso ubhato paññatti nukho.
问曰:『单一概念为何?双重概念为何?』
Vissajjanā – ubhatopaññatti bhante.
答曰:『双重概念,长老。』
Pucchā – tasmiṃ āvuso catuttha pārājike asantaṃ abhūtaṃ uttarimanussadhammaṃ ullapanto kati āpattiyo āpajjati, vibhajitvā vissajjehi.
问曰:『在此,长老,第四种巴拉基未成、不甚人道之重罪,共有几种过失?请分别说明。』
Vissajjanā – tasmiṃ bhante catutthapārājike asantaṃ abhūtaṃ uttarimanussadhammaṃ ullapanto tisso āpattiyo āpajjati, asantaṃ abhūtaṃ uttarimanussadhammaṃ ullapati āpattipārājikassa, yo te vihāre vasati so bhikkhu arahāti bhaṇati paṭivijānantassa āpatti thullaccayassa, appaṭivijānantassa āpatti dukkaṭassa, uttarimanussadhammaṃ bhante ullapanto imā tisso āpattiyo āpajjati.
毁坏者——尊者,在第四重巴拉基戒中,如果未觉知却生起不正的高慢心,以至于妄言上人间法而生三种过失,这三种过失是产生重戒过失的根本。居于此僧院的比库,若是阿拉汉,称为有过失者;若知晓实情则为重大过失,若不知晓则为恶劣过失。尊者,因妄言上人间法而生起这三种过失。
Pucchā – kesaṃ āvuso anāpatti.
问曰——师尊,何种行为无过失?
Vissajjanā – channaṃ bhante puggalānaṃ anāpatti adhimānena bhaṇantassa anullapanādhippāyassa ummattakassa khittacittassa vedanāṭṭassa ādikammikassa.
答曰——尊者,隐匿他人之过失而不露者,无过失;此外,对于妄言而起高慢心、心意失控、心意动摇及烦恼烦扰等开端行为者,亦无过失。
Pucchā – pañcannaṃ āvuso pātimokkhuddesānaṃ katthogadhaṃ kattha pariyāpannaṃ.
问曰——师尊,五因巴帝摩卡根本戒文的出处何在?
Vissajjanā – nidānogadhaṃ bhante nidānapariyāpannaṃ.
答曰——尊者,五因根本戒文出处在根本戒文展开全文之中。
Pucchā – katamena āvuso uddesena uddesaṃ āgacchati.
问曰——尊者,此根本戒文所指之义由何种目的而来?
Vissajjanā – dutiyena bhante uddesena uddesaṃ āgacchati.
『Vissajjanā』者,意指以第二义,阿难,此处所说的目的而说的言辞而来。
Pucchā – catunnaṃ āvuso vipattīnaṃ katamā vipatti.
『Pucchā』者,问四种亲近者之过失中,何者为过失?
Vissajjanā – sīlavipatti bhante.
答:尊者,乃戒之毁犯也。
Pucchā – sattannaṃ āvuso āpattikkhandhānaṃ katamo āpattikkhandho.
『Pucchā』继续问,七种错误蕴中,何者为错误蕴?
Vissajjanā – pārājikāpattikkhandho bhante.
答:尊者,乃巴拉基咖罪聚也。
Pucchā – channaṃ āvuso āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti.
『Pucchā』复问,遮蔽过失起集于何种起集,阿难?
Vissajjanā – channaṃ bhante āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti, siyā kāyatoca cittatoca samuṭṭhāti, na vācato, siyā vācatoca cittatoca samuṭṭhāti, na kāyato, siyā kāyatoca vācatoca cittatoca samuṭṭhāti.
「Vissajjanā」者,尊者,谓由三种起因而生之覆蔽。或生于身与心,非由语而生;或生于语与心,非由身而生;亦或生于身、语、心三者俱生。
Pucchā – catunnaṃ āvuso adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇaṃ.
问曰:「四种处所中,尊者,何处为处所?」
Vissajjanā – āpattādhikaraṇaṃ bhante.
答曰:「是谓罪过之处所,尊者。」
Pucchā – sattannaṃ āvuso samathānaṃ katihi samathehi sammati.
问曰:「尊者,十七种止息法中,合于几种止息法?」
Vissajjanā – sattannaṃ bhante samathānaṃ dvīhi samathehi sammati, sammukhāvinayenaca paṭiññātakaraṇenaca.
答曰:「十七种止息法,尊者,合于二种止息法,既依现前律仪,亦依回向实行。」
Pucchā – ko tattha āvuso vinayo, ko tattha abhivinayo.
问曰:「何者为律仪,何者为回向?」
Vissajjanā – paññatti bhante vinayo, vibhatti abhivinayo.
『解除』者,长老,此为戒律之称谓,亦是戒律之别解。
Pucchā – kiṃ āvuso tattha pātimokkhaṃ, kiṃ adhipātimokkhaṃ.
问曰:善男子,此处何者为巴帝摩卡?何者为上巴帝摩卡?
Vissajjanā – paññatti bhante pātimokkhaṃ, vibhatti adhipātimokkhaṃ.
『解除』者,长老,谓巴帝摩卡之称谓,『别解』者,谓上巴帝摩卡之别名。
Pucchā – kā āvuso vipatti.
问曰:善男子,何者为违犯?
Vissajjanā – asaṃvaro bhante vipatti.
『解除』者,长老,谓无自制为违犯。
Pucchā – kā āvuso sampatti.
问曰:善男子,何者为犯过?
Vissajjanā – saṃvaro bhante sampatti.
维沙伽那──尊者,调摄是善法的圆满。
Pucchā – kā āvuso tattha paṭipatti.
提问──阿阇世,在此当下如何行持?
Vissajjanā – na evarūpaṃ karissāmīti yāvajīvaṃ āpāṇakoṭikaṃ samādāya sikkhati sikkhāpadesu ayaṃ bhante tattha paṭipatti.
维沙伽那──以此为依止,尊者终生持守不为此行;此约制即是修学戒律时所应用的行持。
Pucchā – kati āvuso atthavase paṭicca bhagavatā catutthaṃ pārājikaṃ paññattaṃ.
提问──阿阇世,世尊基于何种缘故制定第四巴拉基?
Vissajjanā – dasa bhante atthavase paṭicca bhagavatā catutthaṃ pārājikaṃ paññattaṃ, saṅghasuṭṭhutāya saṅghaphāsutāya…pe… vinayānuggahāya.
维沙伽那──尊者,基于十种缘故,世尊制定了第四巴拉基,旨在护持戒律纯正,令戒法周密,并依止律藏。
Pucchā – ke āvuso sikkhanti.
提问──阿阇世,何人受此戒学?
Vissajjanā – sekkhāca bhante puthujjanakalyāṇakāca sikkhanti.
『放弃』者,尊者,凡夫善法也于此修习。
Pucchā – ke āvuso sikkhitasikkhā.
问曰:『尊者,何者为已修所修?』
Vissajjanā – arahanto bhante sikkhitasikkhā.
『放弃』者,尊者,阿拉汉为已修所修。
Pucchā – kattha āvuso ṭhitaṃ.
问曰:『尊者,立于何处耶?』
Vissajjanā – sikkhākāmesu bhante ṭhitaṃ.
『放弃』者,尊者,立于修习之欲上。
Pucchā – ke āvuso dhārenti.
问曰:『尊者,何者持守?』
Vissajjanā – yesaṃ bhante vattati te dhārenti.
答:尊者,凡适用者,彼等即持守之。
Pucchā – kassa āvuso vacanaṃ.
Pucchā者,谓之「问询」者,彼问曰:『尊者,此言属于谁?』
Vissajjanā – bhagavato bhante vacanaṃ arahato sammāsambuddhassa.
Vissajjanā者,谓佛陀尊者之言,即阿拉汉正自觉者世尊之教诲。
Pucchā – kenāvuso ābhataṃ.
问:具寿,此由何人提出?
Vissajjanā – paramparāya bhante ābhataṃ.
Vissajjanā者,谓之「传承」也,即因传承故而现起焉。
Pucchā – atthi nukho āvuso tattha kiñci upanetabbaṃ vā apanetabbaṃ vā akkharapadapaccābhaṭṭhaṃ vā viraddhapadabyañjanaṃ vā.
Pucchā者,彼问曰:『是否有若此处,有何事应被接聚或不应接聚,有若字语、声调以及附加符号者?』
Vissajjanā – natthi bhante.
答:尊者,无也。