Saḷāyatanavaggasaṃyuttapāḷi · Saḷāyatanavaggasaṃyuttapāḷi
Saḷāyatanavaggasaṃyuttapāḷi六处品相应巴利
Ajjhattāniccasutta, bāhirasutta内无常经、外经
Pucchā – tenāvuso bhagavatā…pe… sammāsambuddhena saḷāyatanavaggasaṃyutte paṭhamaṃ ajjhattāniccasuttañca catutthaṃ bāhirāniccasuttañca kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.
问答:尊者!世尊所说……正自觉者所宣说,涉及六处章节所合的第一部内无常经以及第四部外无常经,是从何处起头并怎样宣说的?
Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘cakkhuṃ bhikkhave aniccaṃ, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabba’’nti evamādināca. ‘‘Rūpā bhikkhave aniccā. Yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’’ti ca evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.
释疑答言:尊者!在舍卫城,许多比库开始宣说:『诸比库!眼根无常、无常者则生苦;苦者则非我;非我者,则非我所有,非我所成就』,如此以真实正慧当观。世尊亦以此初次开示:『诸比库!色皆无常,无常则苦,苦为非我,非我者非我所有,非我所成就』。
Sabbavagga
《一切章节》
Ādittasutta燃烧经
Pucchā – tatthāvuso sabbavagge chaṭṭhaṃ ādittasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.
问答:尊者!《一切章节》中第六所烧经,世尊是从何处起头并如何宣说的?
Vissajjanā – gayāyaṃ bhante gayāsīse purāṇajaṭilaṃ bhikkhusahassaṃ ārabbha ‘‘sabbaṃ bhikkhave ādittaṃ, kiñca bhikkhave sabbaṃ ādittaṃ. Cakkhu bhikkhave ādittaṃ, rūpā ādittā, cakkhuviññāṇaṃ ādittaṃ, cakkhusamphasso āditto, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati, vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃvā, tampi ādittaṃ. Kena ādittaṃ. Rāgagginā dosagginā mohagginā ādittaṃ, jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi ādittanti vadāmī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.
释疑答言:尊者!祇耶城旧舍地,有千比库结集,开示说:『一切皆被烧,诸比库!诸法皆被烧,眼根被烧,色被烧,眼识被烧,眼触被烧,于所缘眼触生起的受乐、苦、不乐不苦受亦被烧。何以故被烧?因贪焰、愤焰、痴焰被烧,因生、老、死、忧、悲、苦恼所烧。』如此,世尊即开示此义。
Migajālavagga
《鹿网章节》
Paṭhama migajālasutta第一鹿网经
Pucchā – migajālavagge āvuso paṭhamamigajālasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.
询问说:在《兽网品》中,善友,请问世尊最初在何处、于何事上开示讲说?又是如何开示的?
Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante āyasmantaṃ migajālattheraṃ ārabbha bhāsitaṃ. Āyasmā bhante migajālatthero bhagavantaṃ etadavoca ‘‘ekavihārī ekavihārīti bhante vuccati, kittāvatānukho bhante ekavihārī hoti, kittāvatāca pana sadutiyavihārī hotī’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘santi kho migajāla cakkhuviññeyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandī, nandiyā sati sārāgo hoti, sārāge sati saṃyogo hoti, nandisaṃyojanasaṃyutto kho migajāla bhikkhu sadutiyavihārīti vuccatī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.
解说说:在舍卫城,尊敬的长老兽网长老面前,开始开示讲说。长老对世尊说道:“尊敬的世尊,‘独处’被称为‘独处’,为什么被称为如此?因为有多少种‘随行’时,是独处,多种随行则是相对共处。”在此事上,世尊言曰:“正如兽网般,有眼根可以分别所有色相,有合意者、悦爱者、心爱者、美色群聚、有吸引力、有魅力,僧众因此欢喜、敬礼、停止于此。对这欢喜、敬礼、停止者,便生欢喜,存欢喜时便有贪着,存贪着则与欢喜结缔相联结,持欢喜结缔之僧众,所以称为‘相对共处’的僧众。”诸如此类,世尊如是讲说。
Paṭhama chaphassāyatanasutta第一六触处经
Pucchā – tattheva navamaṃ saṃgītaṃ paṭhamachaphassāyatanasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.
询问说:就在该处,第九首歌《第一触根相经》中,世尊最初于何处、于何事上开示讲说?又是如何开示的?
Vissajjanā – rājagahe bhante sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘yo hi koci vikkhave bhikkhu channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānāti, avusitaṃ tena brahmacariyaṃ, ārakā so imasmā dhammavinayā’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.
解说说:在王舍城,尊敬的多僧众中,世尊开示:“如果有比库未广知被遮蔽的触处的起因、灭尽、满足、利害及解脱真相,便不如实修行出家生活,不应亲近此法律。”诸如此类,世尊如是讲说。
Ahaṃ hi bhante channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānāmi.
我实则未如实知晓被遮蔽的触根的起因、灭尽、满足、利害及解脱真相。
Cakkhuṃ etaṃ mama, esohamasmi, eso me attāti samanupassasi.
请观察:这是我的眼,这正是我,这即是我的自体。
No hetaṃ bhante.
不是这样,尊者。
Ettha ca te bhikkhu cakkhu netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attāti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhaṃ bhavissati, esevanto dukkhassa.
尊者,这里有位比库,自谓眼见之力属于我,我非彼,我不是那个,这样的见解,倘若不能以正智如实洞察,便成了执着,便成为自己的痛苦。
Gilānavagga
病品
Paṭhama gilānasutta第一病经
Pucchā – gilānavagge panāvuso paṭhamaṃ gilānasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.
问曰——病比库品中,尊者,此处世尊开始讲述第一段关于病比库的经文,起于何地,论及何事,如何说法?
Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante aññataraṃ navaṃ bhikkhuṃ gilānaṃ ābādhitaṃ dukkhitaṃ bāḷhagilānaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Aññataro bhante bhikkhu gilāno ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno bhagavantaṃ etadavoca ‘‘nakhvāhaṃ bhante sīlavisuddhatthaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmī’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ taṃ bhikkhuṃ paṭipucchitvā tassa ca vacanaṃ sādhukāraṃ datvā ‘‘rāgavirāgattho hi bhikkhu mayā dhammo desito, taṃ kiṃ maññasi bhikkhu, cakkhu niccaṃ vā aniccaṃ vāti. Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti, dukkhaṃ bhante’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.
答曰——尊者,在舍卫城,有一位新来比库,病患苦痛,为严重的病比库,世尊为其开示。某位比库病重痛苦,向世尊言:“尊者,我志愿于世尊所说的清净戒法修习。”对此世尊展开教导,赞叹其善行,说:“比库,当我所说之法,令你远离贪执恶意,你如何看?眼乃恒常还是无常?”答曰:“无常,尊者。何者为无常,即为苦,何者为苦,则无乐,尊者。”世尊便如此开示。
Na me bhante khamanīyaṃ.
尊者,我无法原谅。
Sādhu kho tvaṃ bhikkhu rāgavirāgatthaṃ mayā dhammaṃ desitaṃ ājānāsi,
善哉,比库!你已领悟我所宣说的离欲爱法。
Channavagga
阐那品
Puṇṇasutta富那经
Pucchā – channavagge panāvuso pañcamaṃ saṃgītaṃ puṇṇasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.
问曰:在被覆品中,尊者,请问第五讲是由世尊于何地何时开始,以及以何主题所说?
Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante āyasmantaṃ puṇṇattheraṃ ārabbha bhāsitaṃ, āyasmā bhante puṇṇatthero bhagavantaṃ etadavoca ‘‘sādhu me bhante bhagavā saṃkhittena dhammaṃ desetu, yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyya’’nti. Tasmiṃ vatthusmiṃ ‘‘santi kho puṇṇa cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandī, nandī samudayo dukkhasamudayo puṇṇāti vadāmī’’ti evamādinā bhante bhagavatā bhāsitaṃ.
答曰:世尊于舍卫城,从尊者尊满长老开始宣说此义。尊者尊满对世尊言:「善哉世尊!请您略说法,我听佛所说法后,能独自精进勤修,不懈怠而修行。」关于此事,世尊说:『这里确实存在尊满的内心眼识所能觉知之色法,是称心、爱喜、悦乐、受乐之欲色,适宜夜间观察的。比库对之欢喜、敬重、赞叹而久住。由此欢喜敬重而久住,生起喜悦。喜悦之起,即苦之生起,我言为「满」。』世尊即以此类义说法。
Pucchā – evañcāvuso bhagavā āyasmato puṇṇattherassa saṃkhittena ovādaṃ datvā kathañca naṃ paṭipucchi, kathañca so bhagavato ārocesi, kathañcassāyasmato puṇṇattherassa abhisamparāyo ahosi.
问曰:如此,世尊向尊满长老简略开示后,如何不再追问?又如何对世尊陈说?对尊满长老的最终归依为何?
Vissajjanā – evaṃ kho bhante bhagavā āyasmato puṇṇattherassa saṃkhittena ovādaṃ datvā ‘‘iminā tvaṃ puṇṇa mayā saṃkhittena ovādena ovadito katamasmiṃ janapade viharissasī’’ti taṃ āyasmantaṃ puṇṇattheraṃ paṭipucchi. So ca bhante āyasmā ‘‘atthi bhante sunāparanto nāma janapado, tatthāhaṃ viharissāmī’’ti evamādinā bhagavato ārocesi. So hi bhante āyasmā sunāparante janapade vasitvā teneva antaravassena tisso vijjā sacchākāsi. Teneva antaravassena parinibbāyi. Evaṃ kho bhante tassa āyasmato abhisamparāyo ahosi.
答曰:世尊向尊满长老简略开示后,问其『你因我此简略开示,将于何国中修行?』尊满对世尊言:『有名为苏纳般陀的国,我将住于彼。』如是,尊满住于苏纳般陀国,三年证得三明,三年后证得般涅槃。尊满即于此为最终归依。
Santi kho tassa bhagavato sāvakā kāyena ca jīvitena ca aṭṭīyamānā harāyamānā jigucchamānā satthahārakaṃ pariyesanti.
确实,世尊的弟子们,包括他们的身体和生命,在面临疾病、衰弱和厌弃时,都在寻求导师的救护。
Sakkhissasi kho tvaṃ puṇṇa iminā damūpasamena samannāgato sunāparasantasmiṃ janapade vatthuṃ.
你将见到,一位具足驯服心志、善于耐心与忍辱、居于柔顺平静乡村的人。
Saḷavagga
六品
Mālukyaputtasutta马鲁恰子经
Pucchā – tenāvuso bhagavatā…pe… sammāsambuddhena saḷavagge dutiyaṃ mālukyaputtasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.
问曰:尊者,请问正觉如来的第二部《玛噜迦子经》(Mālukyaputta Sutta)在哪里开始?内容包含什么?讲述了什么?
Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante āyasmantaṃ mālukyaputtattheraṃ ārabbha bhāsitaṃ. Āyasmā bhante mālukyaputtatthero bhagavantaṃ etadavoca ‘‘sādhu me bhante bhagavā saṃkhittena dhammaṃ desetu, yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyya’’nti. Tasmiṃ vatthusmiṃ ‘‘ettha dāni mālukyaputta kiṃ dahare bhikkhū vakkhāmāti’’ādinā theraṃ apasādetvā ceva ussādetvā ca ‘‘taṃ kiṃ maññasi mālukyaputta, ye te cakkhuviññeyyā rūpā adiṭṭhā adiṭṭhapubbā, na ca passasi, na ca te hoti passeyyanti, atthi te tattha chando vā rāgo vā evamādinā bhante bhagavatā bhāsitaṃ.
答曰:尊者,这部经是世尊于舍卫城开始讲说给尊者玛噜迦子长老的。那时长老对世尊说:“善哉世尊!请您简明地开示法义,如此我听闻后,能独自专心、勤勉、精进、弃恶修善地修行。”在此情形中,有人以“现在玛噜迦子比库在厉害之处说什么”为由对长老有所不满,也有支持,但长老认为:“这当如何呢,玛噜迦子?你所见所闻眼识能见的诸色各异,但既不能真正看到真相,也没有能够断见,是否此中存在欲望或贪嗔痴等,正如世尊所说?”
Pucchā – imasmiṃ ca kho panāvuso bhagavatā ovāde saṃkhittena bhāsite so āyasmā mālukyaputtatthero bhagavantaṃ kiṃ avoca kathañcassa bhagavā anuññāsi. Kīdiso cassāyasmato mālukyaputtattherassa dhammābhisamayo ahosi.
问曰:在这里,尊者世尊简明开示的教诲中,这位尊者玛噜迦子长老对世尊说了什么?世尊怎样授记他?尊者玛噜迦子的禅定入定状态如何?
Vissajjanā – imasmiṃ kho bhante ovāde bhagavatā saṃkhittena bhāsite āyasmā mālukyaputtatthero bhagavantaṃ etadavoca ‘‘imassa khvāhaṃ bhante bhagavatā saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ ājānāmi.
『散逸』者,尊者,正如世尊在此简略教示中所宣说,尊者马卢迦子长老对世尊如是称说:『对于此处,尊者,我因世尊简略教说而知其详尽义。』
Rūpaṃ disvā muṭṭhā, piyaṃ nimittaṃ manasi karoto;
见色时,手握拳头,心中念作所爱之相;
Sārattacitto vedeti, tañca ajjhosa tiṭṭhati.
心迅速且热切地感触,随即便放开不执著,保持静立。
Tassa vaḍḍhanti vedanā, anekā rūpasambhavā;
随之而起的是感受,繁多,由色生;
Abhijjhā ca vihesā ca, cittamassūpahaññati;
贪欲与嗔恚损害心识,
Evaṃ ācinato dukkhaṃ, ārā nibbāna vuccati;
如是习得苦,入此流转名为涅槃。
Peyyāla复说
Na so rajjati dhammesu, dhammaṃ ñatvā paṭissato;
他不放逸于法中,了知法而依止之,
Virattacitto vedeti, tañca nājjhosa tiṭṭhati.
内心离欲,觉知法,且不轻慢坚立,
Yathāssa jānato dhammaṃ, sevato cāpi vedanaṃ;
正如其知法,服行且觉维持,
Khīyati nopacīyati, evaṃ so caratī sato;
法虽耗减,不生怠惰,念住如此而行;
Evaṃ apacinato dukkhaṃ, santike nibbāna vuccatīti.
如此不退失苦,因近涅槃得称之。
Imassa khvāhaṃ bhante bhagavatā saṃkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāmīti. Bhagavā ca bhante ‘‘sādhu sādhu mālukyaputta, sādhu kho tvaṃ mālukyaputta mayā saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ ājānāsī’’ti sādhukāraṃ datvā–
此义吾闻尊者以简略言辞而广细说明,世尊称曰:“善哉,善哉,穆卢迦子,尔已广细通达我以简言说法之义”,于是以赞嘉之辞。
‘‘Rūpaṃ disvā sati muṭṭho, piyaṃ nimittaṃ manasi karoto;
『见色时,念住于心,起于喜悦之相;
Sārattacitto vedeti, tañca ajjhosa tiṭṭhatī’’ti–
心神专一,感受乃生,且不断持续』——
Ādinā
以『ādi』(等)开头的……
Therassa vacanaṃ samanuññāsi. So ca bhante āyasmā mālukyaputtatthero eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi, ‘‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’’ti abbhaññāsi. Aññataroca panāyasmā mālukyaputto arahataṃ ahosi. Evaṃ kho bhante tassa āyasmato abhisamparāyo ahosi.
述说长老教诲者。尊者,名曰玛卢吉阿婆脱长老,勤精严谨,勤奋努力,常护持正法;他以修行正道,脱离世俗之家,出家为不住家士。随后见证修行结果,证得正法,自证自解,得遂具足梵行完成,遂受比库戒住于僧伽中,心说:『生已断、修行已成、所当作已作、不复有于此女身』。其中一位尊者玛卢吉即成阿拉汉。如此因缘,尊者受得究竟禅果。
Rūpaṃ disvā sati muṭṭhā, piyaṃ nimittaṃ manasi karoto;
见色时,念住于心,起于喜悦之相;
Sārattacitto vedeti, tañca ajjhosa tiṭṭhati.
心神专一,感受乃生,且不断持续。
Pamādavihārīsutta放逸住经
Pucchā – tattheva āvuso catutthaṃ pamādavihārīsuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha bhāsitaṃ.
问曰:尊者,正如所言,世尊当时在何处开始宣说第四篇《放逸行者经》?
Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘pamādavihāriñca vo bhikkhave desessāmi appamādavihāriñca, taṃ suṇātha. Kathañca bhikkhave pamādavihārī hoti. Cakkhundriyaṃ asaṃvutassa bhikkhave viharato cittaṃ byāsiñcati cakkhuviññeyyesu rūpesu, tassa byāsittacittassa pāmojjaṃ na hoti, pāmojje asati pīti na hoti, pītiyā passaddhi na hoti, passaddhiyā asati dukkhaṃ hoti, dukkhino cittaṃ na samādhiyati, asamāhi te citte dhammā na pātubhavanti, dhammānaṃ apātubhāvā pamādavihārītveva saṅkhaṃ gacchatī’’ti evamādinā bhante bhagavatā bhāsitaṃ.
答曰:尊者,世尊当时住在舍卫城,众多比库集会之处,开示说:『比库们,我今要为汝等说放逸行者及不放逸行者,请听受。何以故,诸比库为放逸行者?比库若眼根不调伏时,心意散乱于眼所识色境中,此散乱心无喜悦,喜悦无安静,安静则有苦,苦者心不集定,心不集定则诸法不现于心;法不现于心,即为放逸行者。』世尊即以如是教诲开始开示。
Lokakāmaguṇavagga
《世欲品》
Rāhulovādasutta教诫拉胡喇经
Pucchā – lokakāmaguṇavagge āvuso aṭṭhamaṃ rāhulovādasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.
问曰:尊者,《世欲品》中,世尊当时于何处何时开始讲述第八篇《拉胡罗谏诤经》,如何宣说?
Vissajjanā – sāvatthiyaṃyeva bhante āyasmantaṃ rāhulaṃ ārabbha ‘‘taṃ kiṃ maññasi rāhula, cakkhu niccaṃ vā aniccaṃ vāti. Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃvāti. Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’ti. No hetaṃ bhante’’ti evamādinā bhante bhagavatā bhāsitaṃ.
答曰:尊者,世尊当时亦在舍卫城,向尊者拉胡罗说:『拉胡罗,汝何以观眼为恒常或无常?』答曰:『无常,世尊。』世尊复问:『若此无常者,为苦或为乐?』答曰:『苦,世尊。』世尊复问:『既然无常苦恶变者,汝能否如实观察作如“此为我,此是我所有,此是我自性”?』答曰:『不能,世尊。』世尊即以此教诲开启开示。
Yaṃnūnāhaṃ rāhulaṃ uttariṃ āsavānaṃ khaye vineyyaṃ.
「我今日谓拉胡罗,若使后更余染得灭,必得杜绝。」
Gaṇhāhi rāhula nisīdanaṃ.
请接待拉胡拉就座。
Gahapativagga
居士品
Bhāradvājasutta帕拉德瓦迦经
Pucchā – gahapativagge āvuso porāṇakehi dhammasaṃgāhakamahātherehi catutthaṃ saṃgītaṃ bhāradvājasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena kathañca bhāsitaṃ.
问曰——在宅主品中,尊敬的老比库们曾集结的法集里,第四个歌谣《帕拉德瓦迦经》起于何处?讲论哪个事相?借何法句?以何因缘?以何种方式阐说?
Vissajjanā – kosambiyaṃ bhante rājānaṃ udenaṃ ārabbha āyasmatā piṇḍolabhāradvājattherena bhāsitaṃ. Rājā bhante udeno āyasmantaṃ piṇḍolabhāradvājaṃ etadavoca ‘‘ko nu kho bho bhāradvāja hetu ko paccayo, yenime daharā bhikkhū susū kāḷakesā bhadrena yobbanena samannāgatā paṭhamena vayasā anikīḷitāvino kāmesu yāvajīvaṃ paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ caranti, addhānañca āpādentī’’ti. Tasmiṃ vatthusmiṃ ‘‘vuttaṃ kho
答曰——尊敬的比库们,开始于国桑比国王乌得那王,尊贵的比库长老宾多纳帕拉德瓦迦所宣说。国王乌得那对尊贵的宾多纳帕拉德瓦迦长老说:『帕拉德瓦迦,何为原因?何为缘起?这些年轻比库们初出家时头发黑亮无杂,以吉祥年少精神生活,修行清净持戒直至终身圆满,专注苦修吗?』此经中曾说:
Etaṃ mahārāja tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena etha tumhe bhikkhave mātumattīsu mātucittaṃ upaṭṭhapetha. Bhaganimattīsu bhaginicittaṃ upaṭṭhapetha, dhītumattīsu dhītucittaṃ upaṭṭhapethā’’ti evamādinā bhante āyasmatā piṇḍola bhāradvājattherena bhāsitaṃ.
『伟大的国王啊,由世尊、阿拉汉、正觉者所知所见,在此你们比库当对母亲恭敬慈心,对姑姑当有亲切慈心,对女儿当怀育护慈心』,如此由尊贵的宾多纳帕拉德瓦迦长老宣说。
Verahaccānisutta维拉哈恰尼经
Pucchā – tattheva āvuso porāṇakehi dhammasaṃgāhakamahātherehi dasamaṃ saṃgītaṃ verahaccānisuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena kathañca bhāsitaṃ.
问曰——恭敬的老比库们聚集成法集中的第十支歌谣《戒心经》,此经起于何处?讲述何事?借用何词?如何述说?
Vissajjanā – kāmaṇḍāyaṃ bhante verahaccānigottaṃ brāhmaṇiṃ ārabbha āyasmatā udāyittherena bhāsitaṃ. Verahaccānīgottā bhante brāhmaṇī āyasmantaṃ udāyittheraṃ etadavoca ‘‘kismiṃ nu kho bhante sati arahanto sukhadukkhaṃ paññapenti, kismiṃ asati arahanto sukhadukkhaṃ na paññapentī’’ti. Tasmiṃ vatthusmiṃ ‘‘cakkhusmiṃ kho bhagini sati arahanto sukhadukkhaṃ paññapenti, cakkhusmiṃ asati arahanto sukhadukkhaṃ na paññapentī’’ti evamādinā bhante āyasmatā udāyittherena bhāsitaṃ.
释疑——尊者,那婆罗门女属于韦拉哈查尼族,曾被具寿乌答尊者开示。此韦拉哈查尼族婆罗门女对具寿乌答尊者说:『请问尊者,阿拉汉是否认识苦与乐?如果认识,如何认识;如果不认识,又是如何呢?』对此问题,具寿乌答尊者答曰:『在此事理中,阿拉汉若有眼识,则知苦乐;若无眼识,则不识苦乐。』如此诸义,尊者具寿乌答即此为喻而发表讲说。
Devadahavagga
迭瓦达哈品
Khaṇasutta时机经
Pucchā – devadahavagge āvuso khaṇasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.
问曰——天王品中,尊者,请问尊者释迦牟尼世尊是自何处起始,在何地何处开示此经?
Vissajjanā – sakkesu bhante devadahe nāma sakyānaṃ nigame sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘lābhā vo bhikkhave, suladdhaṃ vo bhikkhave, khaṇo vo paṭiladdho brahmacariyavāsāyā’’ti evamādinā bhante bhagavatā bhāsitaṃ.
释疑——尊者,在迦毗罗卫城萨迦族众多比库中,世尊曾开示此句:『比库们,获得你们了,修行顺利了,你们已获得了入出息正念住行。』世尊即以如是语而开示。
Samuddavagga
海品
Bāḷisikopamasutta钓鱼者譬喻经
Pucchā – samuddavagge panāvuso tatiyaṃ bāḷisikopamasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha bhāsitaṃ.
问曰——海品中,请问尊者,尊者释迦牟尼世尊是自何处起始,在何地何处开示第三部婴儿比喻经?
Vissajjanā – rājagahe bhante jīvakambavane sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘seyyathāpi bhikkhave bāḷisiko āmisagatabaḷisaṃ gambhīre udakarahade pakkhipeyyā’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.
释疑者说——王舍城,基瓦迦园中众多比库中,开始有人说:「譬如啊,比库们,鹞鹰衔持田鼠,于水深泓的湖泊投掷。」此乃如是世尊所说。
Ādittapariyāyasutta燃烧法门经
Pucchā – saḷāyatanavaggasaṃyutte samuddavagge panāvuso porāṇakehi dhammasaṃgāhakamahātherehi saṃgītaṃ aṭṭhamaṃ ādittapariyāyasuttaṃ bhagavatā kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.
问曰——在六处品相连中的海岛品中,尊敬的长老们、古老的法集持者们,世尊宣说的第八支经(燃烧法结经)为何法开始,如何所说?
Vissajjanā – sambahule bhante bhikkhū ārabbha ‘‘ādittapariyāyaṃ vo bhikkhave dhammapariyāyaṃ desessāmi, taṃ suṇātha. Katamo ca bhikkhave ādittapariyāyo dhammapariyāyo. Varaṃ bhikkhave tattāya ayosalākāya ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya cakkhundriyaṃ sampalimaṭṭhaṃ, natveva cakkhuviññeyyesu rūpesu anubyañjanaso nimittaggāho’’tiādinā bhagavatā bhāsitaṃ.
释疑者说——王舍城众多比库中开始说:「我为汝等宣说燃烧法结,即此法结,汝等听之。何为燃烧法结?优良者啊,即燃烧之荆棘,点燃并发光火焰,照亮眼根等诸根器官;若无此火光,则眼识诸色无从辨别。」此乃如是世尊所说。
Āsīvisavagga
毒蛇品
Paṭhamadārukkhandhopamasutta第一木块譬喻经
Pucchā – āsīvisavagge āvuso porāṇakehi dhammasaṃgāhakamahātherehi catutthaṃ saṃgītaṃ paṭhamadārukkhandhopamasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.
问曰——火伴品中,尊敬的古老法集持长老们,世尊讲说第四则歌辞,是以木枯枝喻,世尊于何处,如何起讲?
Vissajjanā – kosambiyaṃ bhante gaṅgāya nadiyā tīre sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘passatha no tumhe bhikkhave amhaṃ mahantaṃ dārukkhandhaṃ gaṅgāya nadiyā sotena vuyhamāna’’nti evamādinā bhagavatā bhāsitā.
释疑者说——尊敬的国桑比,人们于恒河河畔,众多比库开始说:「汝等看,在恒河流水波涛中,我等大捆木枯枝漂浮。」如是世尊所说。
Upacāravacanaṃ近行用语
Pucchā – kathañcāvuso tattha bhagavatā orimatīrādīnaṃ upacāravacanānaṃ attho vitthārena vibhajitvā pakāsito.
问曰:尊者,您于此处对边界等词的称呼义理,作了详尽的分别说明,请详加说明。
Vissajjanā – orimaṃ tīranti kho bhikkhu channetaṃ ajjhattikānaṃ āyatanānaṃ adhivacanaṃ. Pārimaṃ tīranti kho bhikkhu channetaṃ bāhirānaṃ āyatanānaṃ adhivacanaṃ. Majjhe saṃsīdoti kho bhikkhu nandirāgassetaṃ adhivacanaṃ. Thale ussādoti kho bhikkhu asmimānassetaṃ adhivacananti evamādinā bhante bhagavatā tattha orimatīrādīnaṃ upacāravacanānaṃ attho vitthārena vibhajitvā pakāsito.
答曰:所谓内边界者,是比库们称谓自己身体内六处的总称;所谓外边界者,是比库们称谓外境六处的总称;所谓中间者,是比库们称谓欢喜之处;所谓下方者,是比库们称谓我执之所。因此,世尊以此诸词为起点,对边界等称谓义理作了详尽的分别说明。
Pucchā – imasmiṃ kho pana āvuso sutte bhagavatā bhāsite visesato kassa kīdiso attho kathañca paṭiladdho.
问曰:尊者,于此经中,世尊所说特殊义理,针对何人,含义为何,如何获得,请详说。
Vissajjanā – imasmiṃ bhante sutte bhagavatā bhāsite visesato nandassa gopālakassa pabbajjā ca upasampadā ca yāva arahattāca visesato attho adhigato.
答曰:尊者,于此经中,世尊特别论说了比库难达——牧牛者——之出家和具足上座比库戒至阿拉汉果位的特殊意义。
Labheyyāhaṃ bhante bhagavato santike pabbajjaṃ, labheyyaṃ upasampadaṃ.
比库难达言:尊敬世尊,愿得出家;愿得具足上座戒。
Tena hi tvaṃ nanda sāmikānaṃ gāvo niyyātehi.
世尊言:若尔,难达,应将牛群赶出牧场。
Gamissanti bhante gāvo vacchagiddhiniyo.
世尊,比库们将去牛犊牧牛。
Kiṃsukopamasutta《吉姆苏咖譬喻经》
Pucchā – tattheva āvuso porāṇakehi dhammasaṃgāhakamahātherehi aṭṭhamaṃ saṃgītaṃ kiṃsukopamasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.
问曰:在此,尊者,古时诸法集合的长老们那里,世尊自何处起讲,第八支赞歌《棘树比喻经》于何处、何事上如是开示?
Vissajjanā – sakkesu bhante kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme aññataraṃ kārakaṃ bhikkhuṃ ārabbha bhāsitaṃ. Aññataro bhante kārako bhikkhu cattāro khāṇāsave bhikkhū ñāṇadassanavisuddhaṃ pucchitvā asantuṭṭho tesaṃ bhikkhūnaṃ pañhāveyyākaraṇena yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca ‘‘kittāvatā nu kho bhante bhikkhuno dassanaṃ suvisuddhaṃ hotī’’ti. Tasmiṃ vatthusmiṃ ‘‘seyyathāpi bhikkhu purisassa kiṃsuko adiṭṭhapubbo assa, so yenaññataro puriso kiṃsukassa dassāvī tenupasaṅkameyyā’’ti evamādinā bhante bhagavatā bhāsitaṃ.
答曰:在萨咖,世尊曾于咖毕拉树所在的无花果树园中,开示了某位比库。有位比库,曾广问四毒身比库,关于智慧、见解及净化,心中不悦,由于他们的问难而扰乱,世尊即前往而说:『比库之智慧甚纯净乎?』世尊于是论说道:『譬如一人先见牛犊,后有他人见牛犊,则彼人当往问听。』如是由此,世尊说道。
Chappāṇakopamasutta《六畜譬喻经》
Pucchā – tattheva āvuso porāṇakehi dhammasaṃgāhakamahātherehi dasamaṃ saṃgītaṃ chappāṇakopamasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.
问曰:在此,尊者,古时诸法集合的长老们那里,世尊自何处起讲,第十支赞歌《伞树比喻经》于何处、何事上如是开示?
Vissajjanā – sakkesuyeva bhante sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘seyyathāpi, bhikkhave puriso arugatto pakkagatto saravanaṃ paviseyyā’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.
答曰:在萨咖,世尊曾对多位比库言说:『譬如,众比库,若有人未病却已向外转游,进入树林。』如是世尊说道。
Pucchā – kathañcāvuso tattha bhagavatā asaṃvaro vitthārena vibhajitvā desito.
问曰:尊者,世尊于此,如何将守戒者广泛详细地分别宣说?
Vissajjanā – kathañca bhikkhave asaṃvaro hoti, idha bhikkhave bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā piyarūpe rūpe adhimuccati, appiyarūpe rūpe byāpajjati, anupaṭṭhitakāyassati ca viharati parittacetaso. Tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ nappajānāti, yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhantīti evamādinā bhante bhagavatā tattha asaṃvaro vitthārena vibhajitvā desito.
放逸者——比库们,当放逸者如何不节制?在这里,比库们,有比库见颜色时,见悦目之色生起迷恋,见不悦目之色则心生散乱,不守护身心,心意散乱薄弱。不明了心意解脱、智慧解脱,如实应当断尽,因而他们不了解,故恶劣不善法完全无法断绝。如此,世尊便详细地将放逸之不节制加以分类广说。
Pucchā – kathañcāvuso tattha bhagavatā saṃvaro vibhajitvā vitthārena desito.
问——尊者,世尊于此如何详细划分讲说不节制?
Vissajjanā – kathañca bhikkhave saṃvaro hoti, idha bhikkhave bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā piyarūpe rūpe nādhimuccati, appiyarūpe rūpe na byāpajjatīti, evamādinā bhante bhagavatā tattha saṃvaro vibhajitvā vitthārena desito.
放逸者——比库们,当节制者如何?在这里,比库们,比库见颜色时,见悦目之色不迷恋,见不悦目之色不心生散乱。世尊便如是详细地将节制加以分类开说。
Vedanāsaṃyutta
受相应
Daṭṭhabbasutta《应见经》
Pucchā – tenāvuso bhagavatā…pe… sammāsambuddhena vedanāsaṃyutte pañcamaṃ daṭṭhabbasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.
问——尊者,世尊在受相关经中,所论第五应见经,起于何处,如何说?
Vissajjanā – sakkesu bhante kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘tisso imā bhikkhave vedanā. Katamā tisso, sukhā vedanā dukkhāvedanā adukkhamasukhā vedanā. Sukhā bhikkhave vedanā dukkhato daṭṭhabbā, dukkhā vedanā sallato daṭṭhabbā, adukkhamasukhā vedanā aniccato daṭṭhabbā’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.
放逸者——尊者,于迦毗罗卫城尼拘楼院繁多比库中开示,『三种受,比库们,何等三?乐受、苦受、不苦不乐受。比库们,应见乐受为苦,苦受为痛,非苦非乐受为无常』。世尊即如是开示。
Sukhā bhikkhave vedanā dukkhato daṭṭhabbā.
比库们,快乐的受应当从苦受中观察。
Yo sukhaṃ dukkhato addasa, dukkhamaddakkhi sallato;
若有人从快乐中观察苦受,从苦受中观察欢乐;
Adukkhamasukhaṃ santaṃ, addakkhinaṃ aniccato.
观察无苦无乐的安静境界,观察无常境界。
Sa ve sammaddaso bhikkhu, parijānāti vedanā;
这位正见的比库便是如此观察,彻知受的真实本性;
So vedanā pariññāya, diṭṭhe dhamme anāsavo;
他洞察受的真理后,对见到的法不生烦恼;
Kāyassa bhedā dhammaṭṭho, saṅkhyaṃ nopeti vedagū.
对身心分解之法洞悉,数算不住此感受之流。
Sallasutta《箭经》
Pucchā – tattheva āvuso chaṭṭhaṃ sallasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.
问曰:尊者啊,在此,世尊所说的第六段法语是从何处开始,怎样被宣说的?
Vissajjanā – sakkesu bhante kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘assutavā bhikkhave puthujjano sukhampi vedanaṃ vedayati, dukkhampi vedanaṃ vedayati, adukkhamasukhampi vedanaṃ vedayati. Sutavā bhikkhave ariyasāvako sukhampi vedanaṃ vedayati, dukkhampi vedanaṃ vedayati, adukkhamasukhampi vedanaṃ vedayati. Tatra bhikkhave ko viseso, ko adhippayāso, kiṃ nānākaraṇaṃ sutavato ariyabhāvakassa assutavatā puthujjanenā’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.
答曰:尊者们,在咖毕拉瓦图城中的无花果园,许多比库聚集时,世尊开始说法:『比库们,未闻佛法的外道人虽会感受快乐,却也感受痛苦,且对非苦非乐亦有感受;闻法的圣弟子亦感受快乐、痛苦与非苦非乐,但其中有什么特别之处,有何过人之处?又为何闻法的圣弟子与未闻佛法的外道人不同呢?』世尊即如是宣说。
Jambukhādakasaṃyutta
题曰:赞普卡达迦经集。
Nibbānapañhāsutta《涅槃问经》
Pucchā – jambukhādakasaṃyutte āvuso paṭhamaṃ nibbānapañhāsuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena kathañca bhāsitaṃ.
问曰:尊者啊,在赞普卡达迦经集中,第一则涅槃问答经是从何说起,属于什么内容,又以何种方式说法?
Vissajjanā – magadhesu bhante nālakagāmake jambukhādakaṃ paribbājakaṃ ārabbha āyasmatā sāriputtattherena dhammasenāpatinā bhāsitaṃ. Jambukhādako bhante paribbājako āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca ‘‘nibbānaṃ nibbānanti āvuso sāriputta vuccati, katamaṃ nukho āvuso nibbāna’’nti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘yo kho āvuso rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo, idaṃ vuccati nibbāna’’nti evamādinā āyasmatā sāriputtattherena dhammasenāpatinā bhāsitaṃ.
答曰:尊者们,在摩揭陀国的那拉伽城,赞普卡达迦游方者由长老椎普达尊者──被尊称为法军统帅──开始讲述。游方者赞普卡达迦问椎普达尊者说:『赞普卡达迦,尊者,人们说涅槃即是涅槃,那什么是真正的涅槃?』在这个场合,长老椎普达尊者如此答曰:『朋友,所谓涅槃者,乃是贪欲灭尽、嗔恚消失、痴迷止灭,称之为涅槃。』以上是长老椎普达尊者作为法军统帅时所说。
Dhammavādīpañhāsutta《说法者问经》
Pucchā – tattheva āvuso porāṇakehi dhammasaṃgāhakamahātherehi tatiyaṃ saṃgītaṃ dhammavādīpañhāsuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena kathañca bhāsitaṃ.
问曰:尊者啊,在古老诸法集大长老们所集成的第三首法谣──法语辨疑歌──是从何起说,属于什么内容,且如何宣说?
Vissajjanā – magadhesuyeva bhante nālakagāme jambukhādakaṃ paribbājakaṃ ārabbha āyasmatā sāriputtattherena dhammasenāpatinā bhāsitaṃ. Jambukhādako bhante paribbājako āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca ‘‘ke nu kho āvuso sāriputta loke dhammavādino, ke loke suppaṭipannā, ke loke sugatā’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘ye kho āvuso rāgappahānāya dhammaṃ desenti, dosappahānāya dhammaṃ desenti, mohappahānāya dhammaṃ desenti. Te loke dhammavādino’’ti evamādinā āyasmatā sāriputtattherena dhammasenāpatinā bhāsitaṃ.
释义——在摩揭陀乡的那罗迦村,曾有一位名为阇摩拘吒迦的游方比库,由具寿长老沙利utta所领导的法军中所宣说。阇摩拘吒迦比库对具寿长老沙利utta说:「沙利utta尊者,世间所称说法的人究竟是谁?世间所谓行为修善者究竟是谁?世间被称为善逝者究竟是谁?」对此具寿长老在此教法中答言:「诸位啊,所谓在世界上为舍离贪婪而宣说法者、舍离嗔恚而宣说法者、舍离愚癡而宣说法者,即是世间称法者。」以上即为具寿长老领导的法军所讲述。
Ke loke suppaṭipannā.
世间所称行为修善者是谁?
Ke loke sugatā.
世间所称善逝者是谁?
Dukkarapañhāsutta难作问经
Pucchā – tattheva porāṇakehi dhammasaṃgāhaka mahātherehi pariyosānasuttabhāvena saṃgītaṃ dukkarapañhāsuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena kathañca bhāsitaṃ.
问——当时由古老的集法长老们以结集经典为主旨,歌咏难解问题经时,基于何处、何事、以何种内容而展开阐述?
Vissajjanā – magadhesuyeva nālakagāme jambukhādakaṃ paribbājakaṃ ārabbha āyasmatā sāriputtattherena dhammasenāpatinā bhāsitaṃ. Jambukhādako bhante paribbājako āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca ‘‘kiṃ nu kho āvuso sāriputta imasmiṃ dhammavinaye dukkara’’nti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘pabbajjā kho āvuso imasmiṃ dhammavinaye dukkarā’’ti evamādinā āyasmatā sāriputtattherena dhammasenāpatinā bhāsitaṃ.
释义——在摩揭陀乡的那罗迦村,开始时由具寿长老沙利utta为游方者阇摩拘吒迦宣说。阇摩拘吒迦比库对具寿长老沙利utta说:「沙利utta尊者,在此法律中何者为难?」对此具寿长老回答:「在此法律中,出家是难事。」以上即为具寿长老所宣说。
Moggallānasaṃyutta
摩嘎剌那所结聚(经集)
Sakkasutta萨咖经
Pucchā – moggallānasaṃyutte āvuso dasamaṃ saṃgītaṃ sakkasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kena kathañca bhāsitaṃ.
问答——在摩诃迦叶尊者相应经中,尊敬的比友,第十首赞歌《萨咖经》是从何处开始、以何种事由及何种方式讲述的?
Vissajjanā – devesu bhante tāvatiṃsesu sakkaṃ devānamindaṃ ārabbha ‘‘sādhu kho devānaminda buddhasaraṇagamanaṃ hoti, buddhasaraṇagamanahetu kho devānaminda evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjantī’’ti evamādinā bhante āyasmatā mahāmoggallānattherena bhāsitaṃ.
回答——尊者,关于诸天中最高天萨咖天帝,佛陀弟子摩诃迦叶尊者如是称说:诸天众生中有些因缘,会出现身躯分离、死亡之时,但能往生善趣天、天上极乐之地。此外,这即是诸天天帝萨咖天开始讲说此事的缘由和内容。
Cittasaṃyutta
心相应
Nigaṇṭhanāṭaputtasutta尼干陀纳德子经
Pucchā – cittasaṃyutte āvuso porāṇakehi dhammasaṃgāhakamahātherehi aṭṭhamaṃ saṃgītaṃ nigaṇṭhanāṭaputtasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena kathañca bhāsitaṃ.
问答——在心意相应经中,尊敬的比友,关于古代大师们所集法的第八首赞歌《尼迦陀那提婆子经》是从何处开始、以何种主题及何种方式讲述的?
Vissajjanā – macchikāsaṇḍe bhante nigaṇṭhaṃ nāṭaputtaṃ ārabbha cittena gahapatinā bhāsitaṃ. Nigaṇṭho bhante nāṭaputto cittaṃ gahapatiṃ etadavoca ‘‘saddahasi tvaṃ gahapati samaṇassa gotamassa atthi avitakko avicāro samādhi, atthi vitakkavicārānaṃ nirodho’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘na khvāhaṃ ettha bhante bhagavato saddhāya gacchāmi, atthi avitakko avicāro samādhi, atthi vitakkavicārānaṃ nirodho’’ti evamādinā cittena gahapatinā bhāsitaṃ.
回答——尊敬的比友,此经以渔夫之地开始讲述尼迦陀那提婆子。提婆子对渔夫说道:「你应信仰尊者释迦牟尼出家人,他具无念、无分别的定,且令有分别与无分别的念得以止息。」对于此事,渔夫心中思惟:「我不以此处对世尊有信,然其具无念无分别的定,确有分别与无分别念之止息。」如是以心说法。
Idaṃ bhavanto passantu.
请各位现在观听。
Yāva ujuko cāyaṃ citto gahapati.
只要这个心是正直的,家主。
‘‘Ahaṃ kho bhante yāvadeva ākaṅkhāmi, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharāmi’’ –
『尊者,我只是期望如实如此,离欲、离不善法,正思维正观察,生于宁静,生于喜乐的最初禅那,入定而住。』——
Idaṃ bhavanto passantu.
这是请各位观看。
Acelakassapasutta裸行咖萨巴经
Pucchā – tattheva āvuso porāṇakehi dhammasaṃgāhakamahātherehi navamaṃ saṃgītaṃ acelakassapasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena kathañca bhāsitaṃ.
问道:『就在那处,尊者,与古时诸法集者大长老们共处时,九部音乐《阿舍罗迦伽萨婆经》在哪里,起于何处,涵盖何事,以何种说法来述说?』
Vissajjanā – tattheva bhante macchikāsaṇḍe acelaṃ kassapaṃ ārabbha cittena gahapatinā bhāsitaṃ. Acelo bhante kassapo cittaṃ gahapatiṃ etadavoca ‘‘imehi pana te gahapati tiṃsamattehi vassehi atthi koci uttarimanussadhammo alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘gihinopi siyā bhante ahañhi bhante yāvadeva ākaṅkhāmi, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharāmī’’ti evamādinā cittena gahapatinā bhāsitaṃ.
答曰:『就在那处,尊者,在渔村萨悉处,由阿舍罗迦伽萨婆开始,由心行家主所说。这阿舍罗迦迦萨婆对家主心行说:“在你这里,有一法存在三十载无间断,属于上人所达,具有不动心智与证见特征的胜妙修行。” 在这段经文中:“即使是在家者,尊者,我只期望如实如此,离欲、离不善法,正思维正观察,生于宁静,生于喜乐的最初禅那,入定而住。” 就是这样,家主心行说的。』
Gāmaṇisaṃyutta
村长相应
Caṇḍasutta凶暴经
Pucchā – tenāvuso bhagavatā…pe… sammāsambuddhena gāmaṇisaṃyutte paṭhamaṃ caṇḍasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.
问曰:尊者,当时世尊——正自觉者——在比库聚集处,最初说起凶恶经,这经起自何处,谈论何事,内容如何?
Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante caṇḍaṃ gāmaṇiṃ ārabbha bhāsitaṃ. Caṇḍo bhante gāmaṇi bhagavantaṃ etadavoca ‘‘ko nu kho bhante hetu ko paccayo, yena midhekacco caṇḍo caṇḍotveva saṅkhaṃ gacchati. Ko pana bhante hetu ko paccayo, yena midhekacco sorato soratotveva saṅkhaṃ gacchatī’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘idha gāmaṇi ekaccassa rāgo appahīno hoti, rāgassa appahīnattā pare kopenti, parehi kopiyamāno kopaṃ pātukaroti, so caṇḍotveva saṅkhaṃ gacchatī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.
答曰:尊者,世尊在舍卫城开始讲述有关凶恶比库的经。比库凶恶地对世尊说:“请问尊者,何因何缘,使某位比库变得凶恶,好像凶恶者聚集一样?又因何因缘,使某位比库变得善良,好如善良者聚集一样?”其境由此:“这里,比库中有一人未断除贪爱,其贪爱未息,因而他人对他起恼怒,他又以恼怒还击,故而彼人显露凶恶,恰如凶恶者聚集”。佛于是如此宣说。
Khettūpamasutta田喻经
Pucchā – tattheva āvuso porāṇakehi dhammasaṃgāhakamahātherehi sattamaṃ saṃgītaṃ khettūpamasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.
问曰:尊者,以古经文集诸比库长老之集体,世尊讲述第七首曲调田园比喻经时,此经起自何处,谈论何事,内容如何?
Vissajjanā – nāḷandāyaṃ bhante pāvārikambavane asibandhakaputtaṃ gāmaṇiṃ ārabbha bhāsitaṃ. Asibandhakaputto bhante gāmaṇi bhagavantaṃ etadavoca ‘‘nanu bhante bhagavā sabbapāṇabhūtahitānukampī viharatīti. Evaṃ gāmaṇi tathāgato sabbapāṇabhūtahitānukampī viharatīti. Atha kiñcarahi bhante bhagavā ekaccānaṃ sakkaccaṃ dhammaṃ deseti, ekaccānaṃ no tathā sakkaccaṃ dhammaṃ desetī’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘tena hi gāmaṇi taññevettha paṭipucchissāmi, yathā te khameyya, tathā naṃ byākareyyāsī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.
答曰:尊者,此经是在那兰陀婆伐梨树林内,对农夫儿子阿悉班达开始说的。阿悉班达尊者对世尊说:“难道世尊是真正慈悲一切众生者么?如此,正如如来是慈悲一切众生者一般。那么,尊者,有时世尊为某些人说明确法,有时又不为某些人说明确法?”此时此地,世尊答曰:“农夫子啊,我将就此向你发问,如你能宽恕,亦当洒脱回答。”世尊于是如此宣说。
Saṅkhadhamasutta螺声经
Pucchā – tattheva āvuso porāṇakehi dhammasaṃgāhaka mahātherehi aṭṭhamaṃ saṃgītaṃ saṅkhadhamasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.
问曰:尊者,以古经文集诸比库长老之集体,世尊讲述第八首曲调集体法界经时,此经起自何处,谈论何事,内容如何?
Vissajjanā – nāḷandāyaṃyeva bhante pāvārikambavane asibandhakaputtaṃ gāmaṇiṃ nigaṇṭhasāvakaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Bhagavā bhante asibandhakaputtaṃ gāmaṇiṃ nigaṇṭhasāvakaṃ etadavoca ‘‘kathaṃ nu kho gāmaṇi nigaṇṭho nāṭaputto sāvakānaṃ dhammaṃ desetī’’ti. Evaṃ kho bhante nigaṇṭho nāṭaputto sāvakānaṃ dhammaṃ deseti ‘‘yo koci pāṇaṃ atipāteti, sabbo so āpāyiko nerayiko. (Peyyāla) yaṃbahulaṃ yaṃbahulaṃ viharati, tena tena nīyatī’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘yaṃbahulaṃ yaṃbahulañca gāmaṇi viharati, tena tena nīyati, evaṃ sante na koci āpāyiko nerayiko bhavissati, yathā nigaṇṭhassa nāṭaputtassa vacana’’nti evaṃ kho bhagavatā saṃkhittena bhāsitaṃ.
答曰:尊者,此经正于那兰陀婆伐梨树林内,对农夫儿子阿悉班达开始讲述尼干陀沙门弟子的法义。世尊告农夫儿阿悉班达尼干陀沙门:“请问农夫,尼干陀沙门徒乃阇多弟子如何为弟子们宣说法义?”此尼干陀沙门徒如是说:“凡有生命者若杀生,皆堕地狱恶趣。凡常习此者,必以此道被引导。”由此境缘,世尊简要阐述:“农夫若常习彼法,则由彼法引导,于今世无一众生入地狱恶趣,正如尼干陀沙门徒阇多所言。”
Yaṃ bahulavāda多说
Pucchā – kathañcāvuso tattha bhagavatā yaṃbahulavāde doso pakāsito.
问曰:「尊者,请问那里世尊对多种说法中何种过失予以说明?」
Vissajjanā – taṃ kiṃ maññasi gāmaṇi, yo so puriso pāṇātipātī rattiyā vā divasassa vā samayāsamayaṃ upādāya katamo bahutaro samayo yaṃ vāso pāṇamatipāteti. Yaṃ vā so pāṇaṃ nātipātetīti evamādinā bhante tattha bhagavatā asibandhakaṃ nigaṇṭhanāṭaputtassa sāvakaṃ gāmaṇiṃ pucchitvā pucchitvā yaṃbahulavāde doso pakāsito.
答曰:「你认为如何,长老?那个人是杀生者,无论昼夜,在适当时间以合适方式制造或导致杀生,哪种时间更多,即多杀生时间。若某人不杀生,亦是如此。就此长老,世尊曾多次询问阿斯班达卡、尼干脱那·那答迦的弟子——杀生者——其犯错之多,被指出其多种过失。」
Pucchā – kathañcāvuso tattha bhagavatā anekaṃsa vipākakammassa ekaṃ savipākavāde doso pakāsito.
问曰:「尊者,世尊在那里对多种果报业中某一种成熟果报说法是如何说明的?」
Vissajjanā – idha gāmaṇi ekacco satthā evaṃvādī hoti evaṃdiṭṭhi yo koci pāṇamatipāteti, sabbo so āpāyiko nerayikoti evamādinā bhante tattha bhagavatā anekaṃsa kammavipākassa ekaṃsavipākavāde doso vitthāretvā pakāsito.
答曰:「这里长老,有些老师持此论见,认为任何杀生者皆堕恶趣、地狱。长老,世尊在此广泛分析诸多果报胎熟者,仅指出且说明恶趣果报之一果。」
Pucchā – kathañcāvuso tattha bhagavatā yathādhammasāsane guṇovibhajitvā pakāsito.
问曰:「尊者,世尊在那里怎样根据真法教义展开优劣分别说明的?」
Vissajjanā – idha pana gāmaṇi tathāgato loke uppajjati arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaropurisa dammasārathi satthādevamanussānaṃ buddho bhagavā, so anekapariyāyena pāṇātipātaṃ garahati vigarahati. ‘‘Pāṇātipātā viramathā’’ti cāhāti evamādinā bhante bhagavatā tattha yathādhammasāsane guṇo vitthāretvā pakāsito.
答曰:「这里长老,世尊如来世间出现,阿拉汉、正觉者、具足智慧德行、善逝、世间观察者、无上人师,《佛》者,是众生导师、世尊,曾多方宣说、憎恶杀生。称说说‘应当断绝杀生行为’。长老,世尊在那里根据真法教法详细展开区分德行给予说明。」
Bhadrakasutta跋德拉咖经
Pucchā – tattheva āvuso porāṇakehi dhammasaṃgāhakamahātherehi ekādasamaṃ saṃgītaṃ bhadrakasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.
问曰:在此,尊者们,古老的法藏长老们聚集起来,共唱第十一首赞歌《美善颂》时,为何由世尊开始?在什么题材上,如何所说?
Vissajjanā – mallesu bhante uruvelakappenāma mallānaṃ nigame bhadrakaṃ gāmaṇiṃ ārabbha bhāsitaṃ. Bhadrako bhante gāmaṇi bhagavantaṃ etadavoca ‘‘sādhu me bhante bhagavā dukkhassa samudayañca atthaṅgamañca desetū’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘ahañce te gāmaṇi atītamaddhānaṃ ārabbha dukkhassa samudayañca atthaṅgamañca deseyyaṃ ‘evaṃ ahosi atītamaddhāna’nti. Tatra te siyā kaṅkhā siyā vimatī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.
释曰:在玛勒族,尊者,于乌鲁维拉村落,称为玛勒族的聚居地,世尊说法。尊者玛勒族人在此对世尊说:“善哉,世尊!愿世尊宣说痛苦的起因与消灭。”在此题材中,世尊答言:“我也当向你们玛勒族人,从过去中说起,宣说痛苦的起因与消灭——‘过去乃如是’。因此你们或有疑虑或无疑虑。”世尊以此如此讲述。
Sādhu me bhante bhagavā dukkhassa
“善哉,世尊!愿世尊宣说痛苦的
Samudayañca atthaṅgamañca desetu–
起因与消灭。”
‘‘Taṃ kiṃ maññasi gāmaṇi, atthi uruvelakappe manussā’’ –
“你认为如何,玛勒族人?乌鲁维拉村庄有人类。”
Rāsiyasutta聚经
Pucchā – tenāvuso bhagavatā…pe… sammāsambuddhena gāmaṇisaṃyutte dvādasamaṃ saṃgītaṃ rāsiyasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.
问曰:因而尊者,世尊在《正自觉者合集》中所说第十二首赞歌《景象颂》,为何由世尊开始?在什么题材上,如何所说?
Vissajjanā – mallesu bhante uruvelakappenāma mallānaṃ nigame rāsiyaṃ gāmaṇiṃ ārabbha bhāsitaṃ. Rāsiyo bhante gāmaṇi bhagavantaṃ upasaṅkamitvā etadadoca ‘‘sutaṃ me bhante ‘samaṇo gotamo sabbaṃ tapaṃ garahati, sabbaṃ tamassiṃ lūkhajīviṃ ekaṃsena upavadati upakkosatī’’ti. Ye te bhante evamāhaṃsu ‘samaṇo gotamo sabbaṃ tapaṃ garahati, sabbaṃ tapassiṃ lūkhajīviṃ ekaṃsena upavadati upakkosatī’’ti. Kacci te bhante bhagavato vuttavādino, na ca bhagavantaṃ abhūtena abbhācikkhanti, dhammassa cānudhammaṃ byākarontī’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ye te gāmaṇi evamāhaṃsu ‘‘samaṇo gotamo sabbaṃ tapaṃ garahati, sabbaṃ tapassiṃ lūkhajīviṃ ekaṃsena upavadati upakkosatī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.
譬如在迦罗尼村落,婆罗门众聚集之处,有一名为乌鲁维拉迦的马拉族,在这里说法。那族诸婆罗门趋近世尊,向世尊说:“世尊,我闻世尊比库果德玛憎恶一切苦行,憎恶一切苦修,他们自己用单独方式以愚丑的生活自苦自虐。”这些婆罗门对世尊如是言:“世尊,比库果德玛憎恶一切苦行,憎恶一切苦修,自身用单独方式以愚丑的生活自苦自虐。或许他们是世尊所说之人,且非妄语加以污蔑,实则如法述说法义。”就此事,这些村中婆罗门众皆如是道:“比库果德玛憎恶一切苦行,憎恶一切苦修,自身用单独方式以愚丑的生活自苦自虐。”此乃世尊所说。
Pucchā – kathañcāvuso tattha bhagavatā garahitabbāgarahitabbā kāmabhogino vitthārena vibhajitvā pakāsitā.
有人问曰:“尊者,此中世尊将应当憎恶与不应憎恶之欲乐,如何详加分别而明示?”
Vissajjanā – tayo kho me gāmaṇi kāmabhogino santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame tayo. Idha gāmaṇi ekacco kāmabhogī adhammena bhoge pariyesati sāhasena, adhammena bhoge pariyesitvā sāhasena na attānaṃ sukheti na pīṇeti, na saṃvibhajati na puññāni karotīti evamādinā bhante tattha bhagavatā garahitabbāgarahitabbā kāmabhogino vitthārena vibhajitvā pakāsitā.
释答曰:“乡村中的三种人享受欲乐之果,常在世间。彼三为何?有些乡村之人,喜好以不当方式寻求欲乐,且强求此途,虽以不当方式求得欲乐,却非自令欢乐非令痛苦,亦不分享他者,亦不积善业。”如是,世尊详尽分别、阐明应憎恶与不应憎恶之欲乐。
Pucchā – kathañcāvuso tattha bhagavatā garahitabbāgarahitabbā tapassino lūkhajīvino vitthārena vibhajitvā pakāsitā.
有人问曰:“尊者,世尊于此怎样分别并阐明应憎恶与不应憎恶之苦行与愚丑生活?”
Vissajjanā – tayo me gāmaṇi tapassino lūkhajīvino santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame tayo. Idha gāmaṇī ekacco tapassī lūkhajīvī saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti ‘‘appeva nāma kusalaṃ dhammaṃ adhigaccheyyaṃ, appeva nāma uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ sacchikareyya’’nti, so attānaṃ ātāpeti paritāpeti, kusalañca dhammaṃ nādhigacchati, uttari ca manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ na sacchikarotīti evamādinā bhante tattha bhagavatā garahitabbāgarahitabbā tapassino lūkhajīvino vitthārena vibhajitvā pakāsitā.
释答曰:“乡村中的三种修行苦行者、愚陋生活者,常在世间。彼三为何?有些人以信心出离家庭,出家不入家门,常怀念:‘但愿早证善法,早得究竟智慧与特殊之觉知。’然而,此人自扰自苦,不能得善法,不能证究竟智慧与特殊觉知。”如是,世尊详细分别阐明应憎恶与不应憎恶之苦行与愚丑生活。
Abyākatasaṃyutta
无分别系列(未决结集)
Khemāsutta克玛经
Pucchā – abyākatasaṃyutte panāvuso porāṇakehi dhammasaṃgāhaka mahātherehi paṭhamaṃ saṃgītaṃ khemāsuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena kathañca bhāsitaṃ. Kathañca taṃ bhagavatāpi puna bhāsitaṃ.
问询说:朋友,这首未被明确指明归属的诗偈,是由资深且善于诠释戒律的大长老们先前集结的法门集——第一首《安稳经》始自何处?涉于何事?以何种内容宣说?又世尊当时如何复说此偈?
Vissajjanā – antarā ca bhante sāvatthiṃ antarā ca sāketaṃ toraṇavatthusmiṃ padese rājānaṃ pasenadiṃ kosalaṃ ārabbha khemāya bhikkhuniyā bhāsitaṃ. Rājā bhante pasenadi kosalo yena khemā bhikkhunī tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinno kho bhante rājā pasenadikosalo khemaṃ bhikkhuniṃ etadavoca ‘‘kiṃ nukho ayye hoti tathāgato paraṃmaraṇā’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘abyākataṃ kho etaṃ mahārāja bhagavatā hoti tathāgato paraṃ maraṇā’’ti evamādinā khemāya bhikkhuniyā bhāsitaṃ. Bhagavatā ca bhante aparena samayena raññā pasenadikosalena puṭṭhena evameva puna bhāsitaṃ.
解答说:尊者,这其间地在沙瓦提与沙盖德二地之间的城门柱所在之地,国王巴谢那帝统治着国萨拉,其后由比库尼Khemā宣说此偈。巴谢那帝国萨拉王,当时亲自前往见比库尼Khemā,至座后一面敬礼,一面问曰:“尊敬的比库尼,此如来(世尊)之后入涅槃之际果如何?”该诗偈即由比库尼Khemā以此语境宣说,如来于此的入灭,尚未明了。世尊亦在别时被该国王巴谢那帝询问,对此诗偈同样予以说明。
Kiṃ panayye nahoti tathāgato paraṃ maraṇā.
却问曰:究竟为何,如来所说之后的入灭并未成就?
Kutūhalasālāsutta好奇堂经
Pucchā – tattheva āvuso porāṇakehi dhammasaṃgāhakamahātherehi navamaṃ saṃgītaṃ kutūhalasālāsuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.
问询说:朋友,正是在此前掌握戒律的资深大长老们,坛上的第九首诗偈《疑惑圣所经》,世尊当时从何处、关于何事、以何语句启讲?
Vissajjanā – vesāliyaṃ bhante vacchagottaṃ paribbājakaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Vacchagotto bhante paribbājako bhagavantaṃ upasaṅkamitvā ‘‘purimāni bho gotama divasāni purimatarāni sambahulānaṃ nānātitthiyānaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ paribbājakānaṃ kutūhalasālāyaṃ sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ayamantarakathā udapādī’’ti evamādikaṃ vacanaṃ avoca. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘alañhi te vaccha kaṅkhituṃ, alaṃ vicikicchituṃ. Kaṅkhanīye ca pana te ṭhāne vicikicchā uppannā’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.
解答说:尊者,此偈在韦萨离,由游方修行者Vacchagotta发起宣讲。游方修行者Vacchagotta前往世尊处,言称:“过去许多日子以来,众多不同外道婆罗门与行者们聚集在疑惑所在的讲堂中,私下议论纷纷。”对此语境,世尊回应说:“Vacchagotta,此处不适于怀疑,也不适于动摇,但在此处你生起了该怀疑。”