三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页藏外SaṃyuttanikāyeSagāthāvaggapāḷi

Sagāthāvaggapāḷi · Sagāthāvaggapāḷi

587 段 · CSCD 巴利原典
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa · 礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者
Suttantapiṭaka · 经藏
Saṃyuttanikāye · 相应部中
Sagāthāvaggapāḷi有偈品圣典
Saṃgāyanassa pucchā vissajjanā结集的问答
Pucchā – paṭhamamahāsaṃgītikāle āvuso dhammasaṃgāhakā mahākassapādayo mahātheravarā porāṇasaṃgītikārā paṭhamaṃ vinayapiṭakaṃ saṃgāyitvā tadanantaraṃ suttantapiṭakaṃ saṃgāyantā dīghanikāyañca majjhimanikāyañca saṃgāyitvā tadanantaraṃ kiṃnāma pāvacanaṃ saṃgāyiṃsu.
问曰:在第一次大结集时,尊者们当中以大咖萨巴脚下的诸长老为最尊者,诸古老的结集人首先结集了律藏,继而结集了经藏,当中结集了长部和中部,然后紧接着,他们又集结了名为“净戒”的教诲。
Vissajjanā – paṭhamamahāsaṃgītikāle bhante dhammasaṃgāhakā mahākassapādayo porāṇatheravarā paṭhamaṃ vinayapiṭakaṃ saṃgāyitvā tadanantaraṃ suttantapiṭakaṃ saṃgāyantā dīghanikāyañca majjhimanikāyañca saṃgāyitvā tadanantaraṃ sattahi ca suttasahassehi sattahi ca suttasatehi dvāsaṭṭhiyā ca suttehi paṭimaṇḍitaṃ bhāṇavārasataparimāṇaṃ saṃyuttanikāyaṃ nāma pāvacanaṃ saṃgāyiṃsu.
答曰:在第一次大结集时,大咖萨巴脚下的尊者们,即古老的长老们,首先结集了律藏,继而结集了经藏,当中结集了长部和中部,紧接着,他们又集结了名为《净戒》的教诲,此教诲包含七千的各类经文、七百的各类经卷以及六十二部经,整齐排列的结集共计约有百卷之多,名为增支部。
Pucchā – saṃyuttanikāye ca āvuso sagāthāvaggo nidānavaggo khandhavaggo saḷāyatanavaggo mahāvaggoti pañcasaṃyuttappakaraṇāni, tesu paṭhamaṃ kataraṃ saṃyuttappakaraṇaṃ te saṃgāyiṃsu.
问曰:在增支部中,尊者们记结了五个相应的小结集章节,分别是:带偈节的小结集、因缘部、小部、六处部和大部。在这五个小结集章节中,最早记结的是哪一个?
Vissajjanā – pañcasu bhante saṃyuttappakaraṇesu paṭhamaṃ sagāthāvaggasaṃyuttappakaraṇaṃ saṃgāyiṃsu.
答曰:在五个增支部的小结集章节中,首先记结的是带偈节小结集章节。
Pucchā – sagāthāvaggepi āvuso devatāsaṃyuttādivasena ekādasasaṃyuttāni, tesu paṭhamaṃ kataraṃ saṃyuttaṃ te saṃgāyiṃsu.
问曰:在带偈节小结集中,诸尊者们以诸天联结等的形式所组成的十一部增支章节中,最早记结的是哪一部?
Vissajjanā – ekādasasu bhante saṃyuttesu paṭhamaṃ devatāsaṃyuttaṃ saṃgāyiṃsu.
答曰:在该十一部增支章节中,最早结集的是诸天结集。
Pucchā – devatāsaṃyuttepi āvuso naḷavaggādayo aṭṭha vaggā, oghataraṇasuttādīni ca ekāsīti suttāni, tesu paṭhamaṃ kataraṃ vaggaṃ katarañca suttaṃ sagāyiṃsu.
问:尊敬的比库们,关于天众相应经中,乃至那拉部等共八部,经名如渡洪水经等共一百零一部,其中第一部是哪一部,第一经是哪一经,彼等又如何被集结?
Vissajjanā – aṭṭhasu bhante vaggesu paṭhamaṃ naḷavaggaṃ ekāsītiyā ca suttesu paṭhamaṃ oghataraṇasuttaṃ saṃgāyiṃsu.
答:大德们,在这八部诸经中,第一部是那拉部,经文中第一经则是渡洪水经,彼等被如此集结。
Sādhu sādhu āvuso, mayampi dāni tatoyeva paṭṭhāya saṃgītipubbaṅgamāni pucchanavissajjanakiccāni āvahituṃ samārabhāra.
善哉善哉,尊敬比库们,今我亦从此基础出发,开示归纳前序逐问逐答之事。
Devatāsaṃyutta
天众相应经
Oghataraṇasutta渡瀑流经
Pucchā – tenāvuso bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena oghataraṇasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.
问:尊敬的世尊,已由阿拉汉、正遍知的世尊知见观察,渡洪水经从何处开始,于何主题中宣说,如何述说?
Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante aññataraṃ devataṃ ārabbha bhāsitaṃ, aññatarā bhante devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi, ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā bhagavantaṃ etadavoca ‘‘kathaṃ nu tvaṃ mārisa oghamatarī’’ti,
答:在舍卫城,大德,有一位天人开始讲说,某夜该天人因光明照耀竹林园,世尊由此来到天人所处之处,天人见到世尊,向世尊恭敬,立于一旁,对世尊说:「尊敬的世尊,你如何斩断魔之洪流?」
Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘apatiṭṭhaṃ khvāhaṃ āvuso anāyūhaṃ oghamatariṃ’’ti, evaṃ kho bhante bhagavatā bhāsitaṃ.
尊者,此处文句『我感其不安、非世间所聚、如波浪冲击之境』,正是世尊所说。
Accentisutta音经
Pucchā – accentisuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.
问曰:尊者,此所谓重音经文,世尊于何处、何因、何境起首所说,如何宣说?
Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante aññataraṃ devataṃ ārabbha bhāsitaṃ. Aññatarā bhante devatā bhagavantaṃ etadavoca–
答曰:尊者,此乃于沙瓦提,有一天神开始宣说。该天神对白尊言说:
‘‘Accenti kālā tarayanti rattiyo,
『重音乃是时节跨越之义,昼夜交替示现,
Vayoguṇā anupubbaṃ jahanti,
衰老之质渐次远离,
Etaṃ bhayaṃ maraṇe pekkhamāno,
此乃死亡临近之惧所显现,』
Puññāni kayirātha sukhāvahānī’’ti–
“应作功德事,带来安乐。”
Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ –
“尊者,这一事物中说,
‘‘Accenti kālā tarayanti rattiyo,
‘时辰流逝,昼夜交替,
Vayoguṇā anupubbaṃ jahanti,
以年长衰败的性质逐渐远离,
Etaṃ bhayaṃ maraṇe pekkhamāno,
此乃临终时观察到的恐惧,
Lokāmisaṃ pajahe santipekkho’’ti –
于宁静中放弃世间之欲。’
Evaṃ kho bhante bhagavatā bhāsitaṃ.
如是,尊者,此乃世尊所说。
Sattisutta矛经
Pucchā – sattisuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.
问曰:‘尊者,此三十诵经,尊敬的世尊从何处、从何主题开示,并以何种内容所述?’
Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante aññataraṃ devataṃ ārabbha bhāsitaṃ, aññatarā bhante devatā bhagavantaṃ etadavoca–
答曰:‘在舍卫城,尊者,世尊从某一天神起首开示,有一位天神对世尊如是言——』
‘‘Sattiyā viya omaṭṭho, ḍayhamānova matthake;
『如同期盼陶匠所雕的罐子,宛如燃烧着的炉火,
Kāmarāgappahānāya, sato bhikkhu paribbaje’’ti–
比库念觉断除欲火,便如行者于欲火中修行。』
Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ–
在此尊者,缘此主题,
Sattiyā viya omaṭṭho ḍayhamānova matthake;
如同正在燃烧的火焰处于供养木薪之中,
Sakkāyadiṭṭhippahānāya, sato bhikkhu paribbajeti;
为断除身见,具足正念的比库便修行出家;
Evaṃ kho bhante bhagavatā bhāsitaṃ.
以上即世尊所宣说。
Sattiyā viya omaṭṭho, ḍayhamānova matthake;
如同正在燃烧的火焰处于供养木薪之中,
Kāmarāgappahānāya, sato bhikkhu paribbaje –
为断除欲爱,具足正念的比库便修行出家——
Sattiyā viya omaṭṭho, ḍayhamānova matthake,
如同正在燃烧的火焰处于供养木薪之中,
Sakkāyadiṭṭhippamānāya, sato bhikkhu paribbaje –
执取我见之谓者,具足正念之比库应当修行游方—
Jaṭāsutta结发经
Pucchā – jaṭāsuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.
答问曰:尊者,关于辫子经,世尊起于何处?关于何事?讲说如何?
Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante aññataraṃ devataṃ ārabbha bhāsitaṃ, aññatarā bhante devatā bhavagantaṃ etadavoca–
答释曰:尊者,此经起于沙瓦提,有一天神起初讲说,另一天神对如来说道—
‘‘Anto jaṭā bahijaṭā, jaṭāya jaṭitā pajā;
『束缚如辫,繁复辫结,辫结所集众生;
Taṃ taṃ gotama pucchāmi, ko imaṃ vijaṭaye jaṭa’’nti–
我问彼如来,谁能解彼辫结?』—
Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ –
于此尊者此事中—
Sīle patiṭṭhāya naro sapañño, cittaṃ paññañca bhāvayaṃ;
以戒为根基的人,具足智慧,修持心念与智慧;
Ātāpī nipako bhikkhu, so imaṃ vijaṭaye jaṭaṃ.
此比库勤勉精进,因此能解脱烦恼重重的缠绕。
Yesaṃ rāgo ca doso ca, avijjā ca virājitā;
那些贪爱、嗔恨与无明净除的人;
Khīṇāsavā arahanto, tesaṃ vijaṭitā jaṭāti;
已断除烦恼毒害的阿拉汉们,正是这样的解脱烦恼的。
Evamādinā bhante bhagavatā bhāsitaṃ.
正如世尊尊者曾言。
Sīle patiṭṭhāya naro sapañño, cittaṃ paññañca bhāvayaṃ;
以戒为根基的人,具足智慧,修持心念与智慧;
Ātāpī nipako bhikkhu, so imaṃ vijaṭaye jaṭaṃ–
热诚精熟的比库,便剥除这纷乱缠结的疾苦,
Yesaṃ rāgo ca doso ca, avijjā ca virājitā;
其中所涵盖的贪欲、嗔恚和无明皆已消弭;
Khīṇāsavā arahanto, tesaṃ vijaṭitā jaṭā–
断尽烦恼痕迹的阿拉汉者,其身所缠疾苦亦被剥除;
Yattha nāmañca rūpañca, asesaṃ uparujjhati;
于彼处,名称与色相,皆被周尽舍弃;
Paṭighaṃ rūpasaññā ca, etthesā chijjate jaṭā.
诸多触难与色所引起的想受,也于此处被割断除去。
Accharāsutta天女经
Pucchā – accharāsuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.
问曰:尊者,大众所奉佛陀,究竟于何方何处,于何种主题开示而成文字?
Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante aññataraṃ devaputtaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Aññataro bhante devaputto bhagavantaṃ etadavoca–
关于消释者——在沙瓦提,尊者,有一位天子开始说法。另有一位天子对世尊说道:
‘‘Accharāgaṇasaṅghaṭṭhaṃ, pisāca gaṇasevitaṃ;
『由非定质众结集而成的、由魔鬼群拥护的,
Vanantaṃ mohanaṃ nāma, kathaṃ yātrā bhavissatī’’ti.
此即名为迷惑森林,问其何去何从?』
Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ–
在此,尊者,该事中说:
‘‘Ujuko nāma so maggo, abhayā nāma sā disā,
『此路名为正直,名为无畏之处方,
Ratho akūjano nāma, dhammacakkehi saṃyuto.
名为无倾斜之车,俱系于法轮。』
Hirī tassa apālambo, satyassa parivāraṇaṃ;
害羞是其依靠,真实是其保护;
Dhammāhaṃ sārathiṃ brūmi, sammādiṭṭhi purejavaṃ.
我称法为良师,引导正见的前行者。
Yassa etādisaṃ yānaṃ, itthiyā purisassa vā;
无论女性或男性,乘坐此种交通工具;
Sa ve etena yānena, nibbānasseva santike’’ti.
借此交通工具,能抵达涅槃的近处。
Evaṃ kho bhante bhagavatā bhāsitaṃ.
佛陀如此宣说。
Accharāgaṇasaṅghuṭṭhaṃ , pisācagaṇasevitaṃ;
被魔鬼群居住、鬼魅之众所侵扰;
Vanantaṃ mohanaṃ nāma, kathaṃ yātrā bhavissati–
「迷惑无尽」者为何物,请问将以何种方式出现?
Jarāsutta老经
Pucchā – jarāsuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.
询问说:尊者,此『老死经』由世尊何时何处开始,以何事为依,且如何宣说?
Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante aññataraṃ devataṃ ārabbha bhāsitaṃ. Aññatarā bhante devatā bhagavantaṃ etadavoca–
回答说:尊者,此经由舍卫城某一尊天人启讲。某一尊天人对世尊言说如下:
‘‘Kiṃ su yāva jarā sādhu, kiṃ su sādhu patiṭṭhitaṃ;
『老死到底为何为善?为了何事为善而立?
Kiṃ su narānaṃ ratanaṃ, kiṃ su corehi dūhara’’nti.
何者为人之宝?何者为盗贼所弃?』
Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ–
于此尊者所问事中——
‘‘Sīlaṃ yāva jarā sādhu, saddhā sādhu patiṭṭhitā;
「戒律」者,直到老死期间为善法;「信心」者,是已坚固不动摇。
Paññā narānaṃ ratanaṃ, puññaṃ corehi dūhara’’nti.
「智慧」者,是众生之宝;「功德」者,只有强盗才敢偷盗。」
Evaṃ kho bhante bhagavatā bhāsitaṃ.
以上正是尊者世尊所说。
Kiṃ su yāva jarā sādhu.
何为直到老死期间之善法?
Kiṃ su sādhu patiṭṭhitaṃ.
何为已坚固不动摇之信心?
Kiṃ su narānaṃ ratanaṃ.
何为众生之宝?
Kiṃ su corehi dūharaṃ.
盗贼为何要去偷盗呢?
Devaputtasaṃyutta
天子部属(天子相应篇)
Subrahmasutta善梵天经
Pucchā – tenāvuso bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena subrahmasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ katañca bhāsitaṃ. Kīdiso ca tattha dhammapaṭiggāhakassa dhammassavanānisaṃso adhigato.
有人问道:尊者!请问由世尊所知、所见、阿拉汉、正自觉者所宣说的『梵天神子经』,是在哪里、对什么人、以何种内容开始而展开的?在那里,领受佛法听闻者如何对法产生信受?
Vissajjanā – rājagahe bhante subrahmadevaputtaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Subrahmā bhante devaputto maraṇabhayabhīto bhagavantaṃ upasaṅkamitvā etadavoca–
释答道:尊者!此经于王舍城由梵天神子开始讲说。那梵天神子因惧怕死亡,至世尊所前,言说如下:
‘‘Niccaṃ utrastamidaṃ cittaṃ, niccaṃ ubbiggamidaṃ mano;
『我心恒处于恐怖之中,心意常处于困惑之境;
Anuppannesu kicchesu, atho uppatitesu ca;
既非从未发生之烦恼,亦非新起之烦恼;
Sace atthi anutrastaṃ, taṃ me akkhāhi pucchito’’ti–
若有所不安恐惧者,请告诉我,已受教诲者。
Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ.
尊者,这正是此事所指。
‘‘Nāññatra bojjā tapasā, nāññatrindriyasaṃvarā;
“惟有觉悟,无有炽热,惟有根制,无他等也;
Nāññatra sabbanissaggā, sotthiṃ passāmi pāṇina’’nti.
惟有全然舍弃,无他依凭,唯此见得众生安乐。”
Evaṃ kho bhante bhagavatā bhāsitaṃ. Desanāpariyosāne ca bhante subrahmassa devaputtassa tasmiṃyeva āsane virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi, ‘‘yaṃkiñci samudayadhammaṃ, sabbaṃ taṃ nirodhadhamma’’nti.
世尊如是说。说法结束时,尊者时,随天子梵天子在彼端座上,清净无垢,法眼自显,言:“一切有生起法,悉为灭法。”
Niccaṃ utrastamidaṃ cittaṃ, niccaṃ ubbiggamidaṃ mano;
此心恒不安,心念恒不净;
Anuppannesu kicchesu, atho uppatitesu ca;
在未发生的业中,或者在已经生起的业中;
Sace atthi anutrasta, taṃ me akkhāhi pucchito-hu–
若有未被灭绝者,请告知我,我已问过你——
Nāññatra bojjā tapasā, nāññatrindriyasaṃvarā;
在这里没有通过苦行而成就的觉悟;在这里没有通过根不断制而成就的觉悟;
Nāññatra sabbanissaggā, sotthiṃ passāmi pāṇinaṃ–
在这里没有完全舍弃一切的觉悟,我为人们见得安乐——
Rohitassasutta罗希德萨经
Pucchā – rohitassasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.
问:尊者!请问《罗呼塔经》是世尊在何处、何时起讲、讲了什么?
Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante rohitassaṃ devaputtaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Rohitasso bhante devaputto bhagavantaṃ etadavoca ‘‘yattha nu kho bhante na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjati, sakkā nu kho so bhante gamanena lokassa anto ñātuṃ vā daṭṭhuṃ vā pāpuṇituṃ vā’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘yattha kho āvuso na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjati, nāhaṃ taṃ gamanena lokassa antaṃ ñāteyyaṃ aṭṭheyyaṃ patteyyanti vadāmī’’ti evamādinā bhante bhagavatā bhāsitaṃ.
答:这是发自萨瓦提的,世尊为罗呼塔天子所说。罗呼塔天子对世尊说:‘世尊!那里不生、不存、不灭、不去、不再生,是否可以通过往返亲见或认识那里的境界呢?’世尊对此说:‘朋友!既然那处无生无灭,我不会通过往返亲见、认识或藏得那处境界。’世尊就是这样说的。
Kosalasaṃyutta
迦毗罗卫相应篇
Daharasutta少年经
Pucchā – daharasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.
问曰——尊者,少壮弟子请问世尊,此经从何处开始,述说何事,怎样阐说?
Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante rājānaṃ pasenadiṃ kosalaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Rājā bhante pasenadi kosalo yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi, ekamantaṃ nisinno kho bhante rājā pasenadi kosalo bhagavantaṃ etadavoca ‘‘bhavampi no gotamo ‘anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho’ti paṭijānātī’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘yañhi taṃ mahārāja sammā vadamānovadeyya ‘anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho’ti , mameva taṃ sammā vadamāno vadeyyā’’ti evamādinā bhante bhagavatā bhāsitaṃ.
答曰——沙瓦提城,诸王中之王巴谢那帝所统治的迦毗罗卫国,世尊从此地着手讲述。尊者,巴谢那帝王曾亲自到世尊面前,世尊迎接而坐。巴谢那帝王对世尊说:‘果德玛啊,你被称为无上正觉者,众生中至高无上的觉悟者。’世尊闻后言道:‘愿大王诚实正言,如实称呼“无上正觉者”,勿令人误解。’世尊即以此种言辞而说法。
Tasmā hi paṇḍito poso, sampassaṃ atthamattano;
因此,有智慧者应当善于养护和维护自身利益;
Bhujaṅgamaṃ pāvakañca, khattiyañca yasassinaṃ;
如善用蛇毒与火焰的护持者,及尊贵勇武的刹帝利;
Bhikkhuñca sīlasampannaṃ, sammadeva samācare–
又如道德具足的比库,应当正当行为、严持戒律。
Attarakkhitasutta自护经
Pucchā – attarakkhitasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.
问曰:若有人问世尊,『尊者,请问您从何处开始,于何种主题中而以何种方式展开说法?』
Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante rājānaṃyeva pasenadiṃ kosalaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Rājā bhante pasenadi kosalo bhagavantaṃ upasaṅkamitvā ‘‘idha mayhaṃ bhante rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādī’’ti evamādikaṃ vacanaṃ avoca. Bhagavā ca bhante evametaṃ mahārāja evametaṃ mahārājāti evamādinā vibhajitvā bhāsitaṃ.
答曰:世尊曾在舍卫城,于国王巴舍那弟王统治的萨耶卫国开始说法。尊者,当时国王巴舍那弟向世尊恭敬亲近,说:『世尊,我心深具远离烦恼之志,志求身心安隐离静。』如此起意而语。世尊则据此,依次明辨阐述,此乃大国王之所由,如是分明而说。
Kāyena saṃvaro sādhu, sādhu vācāya saṃvaro;
身的自制是善,自制良好;言语的自制也是善,自制良好;
Manasā saṃvaro sādhu, sādhu, sabbattha saṃvaro;
心的自制是善,是善,处处自制;
Sabbattha saṃvuto lajjī, rakkhitoti pavuccati.
处处自制者,必庄重,必守护,如此说。
Appakasutta少经
Pucchā – appakasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.
问曰:若有人问世尊,『尊者,请问您从何处开始,于何种主题中而以何种方式展开简略说法?』
Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante rājānaṃyeva pasenadiṃ kosalaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Rājā bhante pasenadi kosalo bhagavantaṃ upasaṅkamitvā ‘‘idha mayhaṃ bhante rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi appakā te sattā lokasmiṃ, ye uḷāre uḷāre bhoge labhitvā na ceva majjanti na ca pamajjanti, na ca kāmesu gedhaṃ āpajjantī’’ti evamādikaṃ vacanaṃ avoca. Bhagavā ca bhante ‘‘evametaṃ mahārāja evametaṃ mahārājā’’ti evamādinā appakasuttaṃ bhāsitaṃ.
解析 —— 此为舍卫城,尊者,国王乃是巴谢那帝,属于舍卫国,开始宣说的内容。国王,尊者巴谢那帝,于世尊面前恭敬来到,说道:『舍卫城中,如是隐遁独处之人,心专一恭敬诸佛所说;世间众生虽得极丰盛享乐,却不沉湎、不懈怠,亦不陷于贪欲之渊』。诸如此类语,国王言毕。世尊亦言:『正如是,尊贵的国王,正如是,尊贵的国王』,如是开示少欲清净的法义。
Mallikāsutta玛丽嘉经
Pucchā – mallikāsuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.
提问 —— 大家,请问,布满花饰的经文,是尊者世尊从何处开始,于何种主题讲说的呢?
Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante rājānaṃyeva pasenadiṃ kosalaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Rājā bhante pasenadi kosalo mallikaṃ deviṃ etadavoca ‘‘atthi nu kho te mallike kocañño attanā piyataro’’ti. Tasmiṃ vatthusmiṃ sabbādisā anuparigamma cetasāti evamādinā bhante bhagavatā bhāsitaṃ.
解析 —— 在舍卫城,尊者,国王巴谢那帝开始讲说。国王巴谢那帝对花饰女说:『花饰女,你有别人比自己更亲爱的吗?』基于此主题,世尊环绕一切方面、以心念相应,如是开示。
Sabbā disā anuparigamma cetasā, nevajjhagā piyataramattanā kvaci. Evaṃ piyo puthu attā paresaṃ, tasmā na hiṃse paramattakāmo–
从各方面环绕心念,以不误伤为限,仅以亲爱为度。如此深爱自己及他人,故不伤害众生而贪求最为极致之物。——
Sattajaṭilasutta七结发行者经
Pucchā – tenāvuso bhagavatā…pe… sammāsambuddhena sattajaṭilasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.
提问 —— 因此,诸位请问,正觉者于有情蔽塞经是从何处开始,于何主题讲说的呢?
Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante rājānaṃ pasenadiṃ kosalaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Rājā bhante pasenadi kosalo acirapakkantesu sattasu ca jaṭilesu sattasu ca nigaṇṭhesu sattasu ca acelakesu sattasu ca ekasāṭakesu sattasu ca paribbājakesu yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinno kho bhante rājā pasenadi kosalo bhagavantaṃ etadavoca ‘‘ye te bhante loke arahanto vā arahattamaggaṃ vā samāpannā, ete tesaṃ aññatarā’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘dujjānaṃ kho etaṃ mahārāja tayā gihinā kāmabhoginā puttasambādhasayanaṃ ajjhāvasantena kāsiṇacandanaṃ paccanubhontena mālāgandhavilepanaṃ dhārayantena jātarūparajataṃ sādiyantena ‘‘ime vā arahanto, ime vā arahattamaggaṃ samāpannā’’ti evamādinā bhante bhagavatā bhāsitaṃ.
解析 —— 舍卫城,尊者,国王巴谢那帝开始说法。国王巴谢那帝世尊面前至,坐一隅恭敬,说:『这些尊者,尊者们,世间或是阿拉汉,或已成就阿拉汉之道,诸中有人。』基于此主题,世尊说道:『尊贵国王,这些愚痴者,因家庭享有欲乐,卧于子床,身披香木,佩戴花环及香膏,面施粉饰,观色如生者,妄言:「此为阿拉汉,彼已成就阿拉汉道」』。诸如此类语,世尊如是教诲。
Na vaṇṇarūpena naro sujāno, na vissase ittaradassanena;
人不因其美色而善良,也不因外显的相貌而值得信赖,
Susaññatānañhi viyañjanena, asaññatā lokamimaṃ caranti.
正如有形者像受过教诲的信号那样,未受教诲者则流转于此世,
Patirūpako mattikākuṇḍalova, lohaḍḍhamāsova suvaṇṇachanno;
他们好比是泥制的耳环,铁制的环,或镀金的环,
Caranti loke parivārachannā, anto asuddhā bahisobhamānā-hū
漂泊于世间,外表虽被遮蔽,内心却是不清净,且向外显露污秽。
Pañcarājasutta五王经
Pucchā – pañcarājasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.
问曰:五戒王经大弟子,请问世尊此经起于何处,以何事为缘起述说?
Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante rājānaṃyeva pasenadiṃ kosalaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Rājā bhante pasenadi kosalo bhagavantaṃ etadavoca ‘‘kiṃ nu kho bhante kāmānaṃ agga’’nti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘manāpapariyantaṃ khvāhaṃ mahārāja pañcasu kāmaguṇesu agganti vadāmī’’ti evamādinā bhante bhagavatā bhāsitaṃ.
答曰:在沙瓦提,世尊对国王婆舍那的事迹开示此经。国王婆舍那对世尊说:“世尊,欲乐中何者为最?”在此境缘中,世尊言:“大王,我说欲望中无量的五种欲乐为最”,诸如此类宣说。
Idha bhante amhākaṃ pañcannaṃ rājūnaṃ pañcahi kāmaguṇehi samappitānaṃ samaṅgībhūtānaṃ paricārayamānānaṃ ayamantarākathā udapādiṃ ‘kiṃ nu kho kāmānaṃ agga’nti–
世尊,在此,我们五位国王因五种欲乐功德而互相亲合,彼此和合地侍奉他人,此间发生了内在讲述,即‘何者为诸欲之首’?
Padumaṃ yathā kokanadaṃ sugandhaṃ, pāto siyā phullamavītagandhaṃ. Aṅgīrasaṃ passa virocamānaṃ, tapantamādiccamivantalikkhe–
就如莲花如同河面香气飘散,虽沾水却无污秽之气;请看那熊熊烈焰,仿佛初生的火焰在空中燃烧;
Dutiyaaputtakasutta第二无子经
Pucchā – dutiyaaputtakasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.
请问——尊者,此《次子经》是从何处开头,于何事上讲述,又如何言说的?
Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante rājānaṃyeva pasenadiṃ kosalaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Rājā bhante pasenadi kosalo bhagavantaṃ upasaṅkamitvā ‘‘idha bhante sāvatthiyaṃ seṭṭhi gahapati kālaṅkato, tamahaṃ aputtakaṃ sāpateyyaṃ rājantepuraṃ atiharitvā āgacchāmī’’ti evamādikaṃ vacanaṃ avoca. Bhagavā ca bhante ‘‘evametaṃ mahārāja, evametaṃ mahārāja, bhūtapubbaṃ so mahārāja seṭṭhi gahapati taggarasikhiṃ nāma paccekasambuddhaṃ piṇḍapātena paṭipādesī’’ti evamādinā tassa seṭṭhissa gahapatissa atītaṃ vatthuṃ āharitvā pariyosāne catūhi gāthāhi bhāsitaṃ.
答曰——世尊,此经是于舍卫城,乃谈论国王即巴谢那帝王者。巴谢那帝王曾往见世尊,并说:“世尊,此处舍卫城有一富豪名为贪戒,我打算趁国王不在时盗入其宅。”如是说。世尊说:“皇帝,此乃往昔因缘,前世此富豪名叫塔迦罗思吉,为一独觉者,曾依乞食而修行。”于是世尊述说该富豪前世之事,于结尾用四句偈言语警示。
Dhaññaṃ dhanaṃ rajataṃ jātarūpaṃ, pariggahaṃ vāpi yadatthi kiñci,
粮食、财富、银器、牲畜,无不属于财富所有,
Dāsā kammakarā pessā, ye cassa anujīvino.
仆人、工匠、兽役,皆为其生计从属者。
Sabbaṃ nādāya gantabbaṃ, sabbaṃ nikkhippagāminaṃ;
一切无所依止,一切皆当舍弃远离;
Yañca karoti kāyena, vācāya udacetasā.
身口意所行所造,皆以清净纯明为用。
Tañhi tassa sakaṃ hoti, taṃva ādāya gacchati;
因于此中,所有作业,俱随其主,循因而去;
Taṃvassa anugaṃ hoti, chāyāva anapāyinī.
随其主行,常如影随形,绝无间断。
Tasmā kareyya kalyāṇaṃ, nicayaṃ samparāyikaṃ;
故当行善,恒以坚定为业;
Puññāni paralokasmiṃ, patiṭṭhā honti pāṇinaṃ –
因功德故,彼于他方世界,得有立足安住。
Mārasaṃyutta
魔相应
Tapokammasutta苦行业经
Pucchā – tapokammasuttaṃ panāvuso bhagavatā jinena kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.
问曰——‘苦行之法经’者尊者,应世尊胜士所作,起于何时何处,就何缘起,如何说说?
Vissajjanā – uruvelāyaṃ bhante māraṃ pāpimantaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Māro bhante pāpimā bhagavantaṃ upasaṅkamitvā gāthāya ajjhabhāsi.
释疑曰——尊者,当世尊曾在乌鲁维拉,为魔,恶者,开始说法。魔者,恶者,近至世尊,作诗歌而说:
‘‘Tapokammā apakkamma, yena sujjhanti māṇavā;
‘苦行法当断除,依此以致人们觉醒;
Asuddho maññasi suddho, suddhimaggā aparaddho’’ti.
污者自以清净,清净法道却无所犯’。”
Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ–
复次,尊者,于此话中——
‘‘Anattasaṃhitaṃ ñatvā, yaṃ kiñci amaraṃ tapaṃ;
『无我集聚』者,了知任何不死之苦行(修持);
Sabbaṃ natthāvahaṃ hoti, phiyārittaṃva dhammani;
诸法皆无所依托,如如执着于法中之妄想(痛苦所缚);
Sīlaṃ samādhi paññañca, maggaṃ bodhāya bhāvayaṃ;
守持戒律、修习定慧二学,彼时当勤修道,成就觉悟;
Pattosmi paramaṃ suddhiṃ, nihato tvamasi antakā’’ti.
至彼时得至上清净,你已被灭者(死亡)所杀矣。」
Evaṃ kho bhante bhagavatā jinena bhāsitaṃ.
如是,世尊尊者如来如实所说。
Tapokammā apakkamma, ye na sujjhanti māṇavā;
非有明了之人不开始苦行者
Asuddho maññasi suddho, suddhimaggā aparaddho–
『污秽』者,谓认为自己是清净;『清净的道』者,谓不犯戒律的清净之道。
Anatthasaṃhitaṃ utvā, yaṃkiñci amaraṃ tapaṃ;
割舍一切没有益处者,以及一切不死的苦修;
Sabbaṃ natthāvahaṃ hoti, phiyārittaṃva dhammani;
一切皆无所依止,如同覆没之物在法中受弃捨;
Hatthirājavaṇṇasutta象王色经
Pucchā – hatthirājavaṇṇasuttaṃ panāvuso bhavagatā jinena kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.
问曰:请问尊者,世尊以象王毛色出家的法,于何处、何因、如何所说?
Vissajjanā – uruvelāyaṃ bhante mārakaṃyeva pāpimantaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Māro bhante pāpimā bhagavato bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃsaṃ uppādetukāmo mahantaṃ hatthirājavaṇṇaṃ abhinimminitvā yena bhagavā tenupasaṅkami.
答曰:尊者,世尊于乌鲁维拉地,正如魔王,开始说此法。魔,尊者,乃邪恶,欲以恐怖战栗恐吓世尊,化显为伟大象王毛色,并由此象王毛色前来接近世尊;
Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ–
该事,尊者,在此事因中——
‘‘Saṃsaraṃ dīghamaddhānaṃ, vaṇṇaṃ katvā subhāsubhaṃ;
『轮回』者,谓轮回苦长久绵延;『描写』者,述其好恶殊异之相;
Alaṃ te tena pāpima, nihato tvamasi antakā’’ti.
用此形象形容你,罪业深重,已堕死神手中,已被终结了。
Evaṃ kho bhante bhagavatā jinena bhāsitaṃ.
如是,世尊悉达多胜者如是说。
Saṃsaraṃ dīghamaddhānaṃ, vaṇṇaṃ katvā subhāsubhaṃ,
『轮回』者,谓轮回苦长久绵延;『描写』者,述其好恶殊异之相,
Alaṃ te tena pāpima, nihato tvamasi antaka –
以此形象喻尔,罪重难担,汝已被死亡终结。
Bhikkhunīsaṃyutta
比库尼集分。
Āḷavikāsutta阿拉维咖经
Pucchā – idāni āvuso bhikkhunī saṃyuttaṃ pucchāmi, yaṃ tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa sāvikāhi therīhi attano
问曰——现在尊者,我欲问比库尼问答节中,世尊、阿拉汉、正自觉者及其长老女比库尼们说法的内容。
Ca buddhasāsanassa ca yathābhūtaṃ guṇaṃ pakāsetvā bhāsitaṃ. Tatthāvuso paṭhamaṃ porāṇakehi mahākassapādīhi dhammasaṃgāhakehi theravarehi saṃgītaṃ āḷavikāsuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena kathañca bhāsitaṃ.
又问——世尊教法中,如实揭示的品质及所说的话。尊者,首先是古时由大咖萨巴等,作为法的收藏者的长老们所和唱的阿拉维迦经文,从何处起,关于何事,以何种方式说的?
Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante māraṃ pāpimantaṃ ārabbha āḷavikāya bhikkhuniyā bhāsitaṃ. Māro bhante pāpimā āḷavikāya bhikkhuniyā bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃsaṃ uppādetukāmo vivekamhā cāvetukāmo āḷavikaṃ bhikkhuniṃ gāthāya ajjhabhāsi–
答曰——尊者,在舍卫城有位阿拉维迦比库尼,起头说了魔王这一恶者。魔王是那恶者,欲通过恐怖、寒毛竖起来,使阿拉维迦比库尼离群散修出家人起瞋恨,故用颂钞说道——
‘‘Natthi nissaraṇaṃ loke, kiṃ vivekena kāhasi;
「这个世间没有出离,凭什么用离欲呢?
Bhuñjassa kāmaratiyo, māhu pacchānutāpinī’’ti.
纵情享乐的众生啊,别说后来悔过。」
Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ–
尊者,这段经文中——
‘‘Atthi nissaraṇaṃ loke, paññāya me suphussitaṃ;
「世间有解脱吗?我以智慧彻悟此事;
Pamattabandhu pāpima, na tvaṃ jānāsi taṃ padaṃ;
愚迷恶友啊,你不知此境界;
Sattisūlūpamā kāmā, khandhāsaṃ adhikuṭṭanā;
贪欲如含刺之物,五蕴如同堆积之物;
Yaṃ tvaṃ kāmaratiṃ brūsi, arahi mayha sā ahū’’ti.
你称呼为欲乐者,但我对此已无所染着。」
Evaṃ kho bhante āḷavikāya bhikkhuniyā bhāsitaṃ.
以上是长者尊者沙盖德的比库尼如此所说。
Natthi nissaraṇaṃ loke, kiṃ vivekena kāhasi;
世间无解脱,你以何由而行离欲独处?
Bhuñjassu kāmaratiyo, māhu pacchānutāpinī-hu–
愿你享受欲爱,不生后悔之苦,
Atthi nissaraṇaṃ loke, paññāya me suphussitaṃ;
世间有解脱之法,智慧令我明了,
Pamattabandhu pāpima, na tvaṃ jānāsi taṃ padaṃ.
愚昧的恶友,你不识此处,
Sattisūlūpamā kāmā, khandhāsaṃ adhikuṭṭanā;
欲望如刺,根蕴如土堆积,
Yaṃ tvaṃ kāmaratiṃ brūsi, arati mayha sā ahu–
你所称的欲爱,令我生不安——
Somāsutta索玛经
Pucchā – somāsuttaṃ panāvuso kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena kathañca bhāsitaṃ.
问曰:『友人,所说的“苏摩经”从何起首,讲述何事,如何说法?』
Vissajjanā – sāvatthiyaṃyeva bhante andhavane māraṃ pāpimantaṃ ārabbha somāya bhikkhuniyā bhāsitaṃ. Māro bhante pāpimā somāya bhikkhuniyā bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃsaṃ uppādetukāmo samādhimhā cāvetukāmo somaṃ bhikkhuniṃ gāthāya ajjhabhāsi.
引导解脱者——世尊曾在舍卫城的密林中,针对魔王这位恶者,借助比库尼索玛所说的言辞进行说法。魔王欲以恐怖、惊骇和鸡皮疙瘩之感,用禅定摧毁索玛比库尼的心志,却令索玛比库尼以诗句坚定地回击。
‘‘Yaṃ taṃ isīhi pattabbaṃ, ṭhānaṃ durabhisambhavaṃ;
『那个应当依止的、难以得到的场所,
Na taṃ dvaṅgulapaññāya, sakkā pappotumitthiyā’’ti.
并非凭借两寸许的智慧所能触及的。』
Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ–
对此事世尊说:
‘‘Itthibhāvo kiṃ kayirā, cittamhi susamāhite;
『女人之相应行为何,心神专注时如何,
Ñāṇamhi vattamānamhi, sammā dhammaṃ vipassato;
在智识实践、正确观察法义的过程中,』
Yassa nūna siyā evaṃ, itthāhaṃ purisoti vā;
倘若确有此事,即此女子或此男子,
Kiñci vā pana aññasmi, taṃ māro vattumarahatī’’ti.
或者还有他种情形,魔王不应作祟。
Evaṃ kho bhante somāya bhikkhuniyā ariyasāvikāya bhāsitaṃ.
如是,尊者,这句话正是由贤圣比库尼修习圣道的智慧所宣说。
Yaṃ taṃ isīhi pattabbaṃ, ṭhānaṃ durabhisambhavaṃ;
那个必须由圣人亲证,因其殊胜难现之境地;
Na taṃ dvaṅgulapaññāya, sakkā pappotumitthiyā–
仅凭二尺见识,不可能被女人所获得——
Itthi bhāvo kiṃ kayirā, cittamhi susamāhite;
女子之心当如何为善?须于心中安住精进专注;
Ñāṇamhi vatta mānamhi, sammā dhammaṃ vipassato.
于智慧中运转,于道理中正观照。
Yassa nūna siyā evaṃ, itthāhaṃ purisoti vā;
若确有此义,是谓无论男女;
Kiñci vā pana aññasmi, taṃ māro vattumarahati.
但若有其他,魔王为之反对。
Kisāgotamīsutta吉萨果德弥经
Pucchā – tatthāvuso kisāgotamīsuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena kathañca bhāsitaṃ.
问曰:尊者,此者为何所说的迦萨迦多米经,起于何处,述于何境,因何事由以何言辞所讲?
Vissajjanā – sāvatthiyaṃyeva bhante andhavane māraṃ pāpimantaṃ ārabbha kisāgotamiyā bhikkhuniyā theriyā bhāsitaṃ. Māro bhante pāpimā kisāgotamiyā bhikkhuniyā bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃsaṃ uppādetukāmo samādhimhā cāvetukāmo kisāgotamiṃ bhikkhuniṃ gāthāya ajjhabhāsi–
解答曰:尊者,乃在舍卫城近林中,迦萨迦多米比库尼长老开始宣说魔为恶劣者。魔王意欲从定中唤起恐惧、忧惧与震震惧栗,故对迦萨迦多米比库尼以偈颂进行诘问曰——
‘‘Kiṃ nu tvaṃ mataputtāva, ekamāsi rudammukhī;
『你这母子般若,面带哀泪独自一人;
Vanamajjhagatā ekā, purisaṃ nu gavesasī’’ti.
在森林中央行走的有一人,问曰:『男士啊,你可曾探求过吗?』
Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ–
彼处,尊者,于此林中说:
Accantaṃ mataputtāmhi, purisā ekadantikā;
我内心极其坚定,只依凭一人不动摇;
Na socāmi na rodāmi, na taṃ bhāyāmi āvuso.
不悲伤,不哭泣,不畏惧,朋友啊。
Sabbattha vihatā nandī, tamokkhandho padālito;
所有的欢喜都已远离,我已打破烦恼之块;
Jetvāna maccuno senaṃ, viharāmi anāsavā’’ti.
超越死亡的军队,我无染无垢地安住于此。」
Evaṃ kho bhante kisāgotamiyā bhikkhuniyā bhāsitaṃ.
如此,尊者,这乃由等觉比库尼吉萨卡娑陀密所说。
Kiṃ nu tvaṃ mataputtāva, ekamāsi rudammukhī;
你这似我子者,面容愁苦浓重,究竟为何?
Vanamajjhagatā ekā, purisaṃ nu gasesasi-hu–
独自深入丛林,难道你欲往迎接男子乎?
Accantaṃ mataputtāmhi, purisā etadantikā;
亲近我的似我子者,这些男子皆是对立。
Na socāmi na rodāmi, na taṃ bhāyāmi āvuso.
我既不忧伤,也不哭泣,更不因之畏惧,善知识。
Sabbattha vihatā nandī, tamokkhandho padālito;
一切处所皆为废弃,欢喜俱已毁坏,昏沉烦恼支散乱。
Jetvāna maccuno senaṃ, viharāmi anāsavā.
离弃死者的军队,我无染着地安住。
Uppalavaṇṇāsutta伍巴喇瓦纳经
Pucchā – tatthāvuso porāṇehi saṃgītikāramahātheravarehi saṃgītaṃ uppalavaṇṇasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena kathañca bhāsitaṃ.
有人问:「尊者,在古时长老们行唱之歌中,花色经(uppalavaṇṇasutta)是从何处、起于何事、于何章节、以何内容讲说的?」
Vissajjanā – sāvatthiyaṃyeva bhante andhavane māraṃ pāpimantaṃ ārabbha uppalavaṇṇāya bhikkhuniyā bhāsitaṃ. Māro bhante pāpimā uppalavaṇṇāya bhikkhuniyā bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃsaṃ uppādetukāmo samādhimhā cāvetukāmo uppalavaṇṇaṃ bhikkhuniṃ gāthāya ajjhabhāsi–
答者说明:「尊者,此经是在舍卫城的一处丛林中,对魔王这恶者而讲的,是由一位名为花色的比库尼说出的。魔王欲以恐惧、战栗、起鸡皮疙瘩的精神所感安住定力,激励自己,故这位花色比库尼以咏歌之形式当面对魔王诵说此经。」
‘‘Supupphitaggaṃ upagamma bhikkhuni, ekā tuvaṃ tiṭṭhasi sālamūle. Na catthi te dutiyā vaṇṇadhātu, bāle na tvaṃ bhāyasi dhuttakāna’’nti.
经文内容为:『得已正盛之根基,比库尼啊,你独自立于沙拉树下。你无第二种色相的根本,愚人啊你不惧恶鬼。』
Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ–
尊者,此为该经的内容。
‘‘Sataṃ sahassānipi dhuttakānaṃ,
『即使有一百千恶鬼,』
Idhāgatā tādisakā bhaveyyuṃ;
此说诸类应当如是发生;
Lomaṃ na iñjāmi na santasāmi,
我不牵引毛发,也不安适,
Na māra bhāyāmi tamekikāpi.
也绝不畏惧魔王的任何一点威吓。
Esā antaradhāyāmi, kucchiṃ vā pavisāmi te;
我于其中隐匿,或进入洞穴;
Pakhumantarikāyampi, tiṭṭhantiṃ maṃ na dakkhasi.
即便是微细如尘埃的存在,你也看不见我。
Cittasmiṃ vasībhūtāmhi, iddhipādā subhāvitā;
我已安住于心中,依据威力根基而得以庄严庄重;
Sabbabandhanamuttāmhi, na taṃ bhāyāmi āvuso’’ti.
在断除一切束缚之后,我不害怕此事,朋友。
Evaṃ kho bhante uppalavaṇṇāya bhikkhuniyā bhāsitaṃ.
这是尊者所说的话,尊敬的比库尼乌帕拉瓦纳所述。
Cālāsutta吒喇经
Pucchā – tatthāvuso cālāsuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena kathañca bhāsitaṃ.
问道——在那里,朋友,所谓四重谤语经是哪一部?由谁开始?讲述了什么内容?
Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante andhavane māraṃyeva pāpimantaṃ ārabbha cālāya bhikkhuniyā ariyasāvikāya bhāsitaṃ. Māro bhante pāpimā cālaṃ bhikkhuniṃ upasaṅkamitvā etadavoca ‘‘kiṃ nu tvaṃ bhikkhuni na rocesī’’ti. Jātiṃ khvāhaṃ āvuso na rocemī’’ti.
解说——这是在萨瓦提,朋友,在暗林中,由富有魔害之恶魔侵扰的比库尼,圣洁清净者,所讲述的四重谤语。魔,朋友,是恶的,他接近这位比库尼,说:『你难道不恼怒吗?』她回答说:『朋友,我不恼怒。』
Kiṃ nu jātiṃ na rocesi, jāto kāmāni bhuñjati;
为什么不恼怒呢?因为生起者享用欲乐;
Ko nu taṃ idamādapayi, jātiṃ mā roca bhikkhunīti.
是谁使你如此?不要怨恨这生起,朋友。
Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ–
尊者,此处所论事理——
Jātassa maraṇaṃ hoti, jāto dukkhāni phussati;
生者必有死,生者触受诸苦;
Bandhaṃ vadhaṃ pariklesaṃ, tasmā jātiṃ na rocaye.
为结缚、杀戮、烦恼所缠,因此不喜爱生;
Buddho dhammamadesesi, jātiyā samatikkamaṃ;
佛陀宣说法,教导超越生死;
Sabbadukkhappahānāya, so maṃ sacce nivesayi.
以断除一切苦为目的,佛真实示现于我;
Ye ca rūpūpagā sattā, ye ca arūpaṭṭhāyino;
那些具形色的众生,以及那些无色界所住者;
Nirodhaṃ appajānantā, āgantāro punabbhavanti.
不知止灭者,来者复生也。
Evaṃ kho bhante cālāya bhikkhuniyā bhāsitaṃ.
尊者,此乃对懒怠比库尼所说。
Kiṃ nu jātiṃ na rocesi, jāto kāmāni bhuñjati;
你岂不厌弃生死,生时而享欲乐乎?
Ko nu taṃ idamādapayi, jātiṃ mā roca bhikkhunī.
何人能摧毁此计?比库尼莫爱生死。
Jātassa maraṇaṃ hoti, jāto dukkhāni phussati;
生时必有死,既生遭苦受触;
Bandhaṃ vadhaṃ pariklesaṃ, tasmā jātiṃ na rocaye.
是故生受缚、杀、恼,故不爱生死。
Buddho dhammamadesesi, jātiyā samatikkamaṃ,
佛陀宣说法义,超越生死之境,
Sabbadukkhappahānāya, so maṃ sacce nivesayi.
以断除一切苦难,真实住我心中。
Selāsutta谢喇经
Pucchā – tatthāvuso selāsuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena kathañca bhāsitaṃ.
问曰——尊者,此处名为坚固者经,缘何处、由何缘起,内容为何,如何解说?
Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante māraṃyeva pāpimantaṃ ārabbbha selāya bhikkhuniyā ariyasāvikāya bhāsitaṃ. Māro bhante pāpimā selāya bhikkhuniyā bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃsaṃ uppādetukāmo samādhimhā cāvetukāmo selaṃ bhikkhuniṃ gāthāya ajjhabhāsi–
答曰——尊者,此经于萨瓦提,由一位圣慧比库尼,对恶魔魔王而作。魔王,即是恶劣之魔,欲以恐惧、怀疑、毛发竖立生起,欲以禅定驱遣坚固比库尼,于偈颂中发出挑战——
Kenidaṃ pakataṃ bimbaṃ, kvanu bimbassa kārako;
“此坚固标识为何显现?标识之造作者又是谁?
Kvanu bimbaṃ samuppannaṃ, kvanu bimbaṃ nirujjhatīti.
标识何时生起?何时灭尽消亡?”
Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ–
尊者,在此品中——
Nayidaṃ attakataṃ bimbaṃ, nayidaṃ parakataṃ aghaṃ;
此非自作之影,亦非他作之过;
Hetuṃ paṭicca sambhūtaṃ, hetubhaṅgā nirujjhatīti.
缘因缘生,因缘断灭故,则因断灭,影亦消失。
Evamādinā bhante selāya bhikkhuniyā bhāsitaṃ.
如此,尊者,婆罗门女沙玛尼言。
Kenidaṃ pakataṃ bimbaṃ, kvanu bimbassa kārako;
何者为此显现之影?影的造作者何所依?
Kvanu bimbaṃ samuppannaṃ, kvanu bimbaṃ nirujjhati-hu–
影何时生起?影何时断灭?
Nayidaṃ attakataṃ bimbaṃ, nayidaṃ parakataṃ aghaṃ;
这非自造之影像,此亦非他作之恶业;
Hetuṃ paṭicca sambhūtaṃ, hetubhaṅgā nirujjhati.
缘因缘生起,破因者则止息。
Vajirāsutta瓦基拉经
Pucchā – tatthāvuso porāṇakehi mahākassapādīhi dhammasaṃgāhakatheravarehi saṃgītaṃ vajirāsuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kena kathañca bhāsitaṃ.
问曰:尊者,此前由大咖萨巴等诸法集持长老所唱,剑章经,于何处何人起首,何故何法而说?
Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante māraṃ pāpimantaṃ ārabbha vajirāya theriyā bhikkhuniyā bhāsitaṃ. Māro bhante pāpimā purimanayeneva vajiraṃ bhikkhuniṃ gāthāya ajjhabhāsi–
解答曰:在沙瓦提,有比库尼长老名曰剑章,起首说魔王恶者;魔王者,恶恶之者,专向剑章比库尼,歌颂赞扬云:
Kenāyaṃ pakato satto, kuvaṃ sattassa kārako,
此是何等有情?何处为此有情之所起因?
Kuvaṃ satto samuppanno, kuvaṃ satto nirujjhatīti.
何处有情生起?何处有情灭尽?
Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ–
尊者,此物中——
Kiṃ nu sattoti paccesi, māradiṭṭhigataṃ nu te;
你说什么是有?难道这正是魔见所执吗?
Suddhasaṅkhārapuñjoyaṃ, nayidha sattupalabbhati.
以净行积聚而成的,有在此处得名为“有”。
Yathā hi aṅgasambhārā, hoti saddo ratho iti;
正如肢体的组合,称为“车身”一般,
Evaṃ khandhesu santesu, hoti sattoti sammuti.
如此集合于蕴中,惯常称为“有”。
Dukkhameva hi sambhoti, dukkhaṃ tiṭṭhati veti ca,
实则有是苦生,亦即“苦现存”的意思。
Nāññatra dukkhā sambhoti, nāññaṃ dukkhā nirujjhatīti.
并无他苦生起,也无他苦止息。
Evaṃ kho bhante vajirāya bhikkhuniyā bhāsitaṃ.
如是,尊者,这正是由比库尼瓦吉拉所说。
Kenāyaṃ pakato satto, kuvaṃ sattassakārako;
何者是所谓有情?有情是如何成立的?
Kuvaṃ satto samuppanno, kuvaṃ satto nirujjhati-hu–
有情从何而生?有情如何消灭?
Kiṃ nu sattoti paccesi, māra diṭṭhigataṃ nu te;
你说什么是有情?莫非你的见解偏入魔道?
Suddhasaṅkhārapuñjoyaṃ, nayidha sattupalabbhati.
纯净行蕴所聚集之处,有情由此得见。
Brahmasaṃyutta
梵行相应部
Gāravasutta伽拉瓦经
Pucchā – brahmasaṃyutte āvuso porāṇehi mahākassapatherādīhi dhammasaṃgāhakatheravarehi dutiyaṃ saṃgītaṃ gāravasuttaṃ kattha kathañca samuppannaṃ.
问答——在梵行相应部中,尊者大咖萨巴等禅师中的德高比库们,于第二次唱诵时所作的庄严经,记载其发生的地点与由来。
Vissajjanā – uruvelāyaṃ bhante samuppannaṃ. Bhagavā bhante uruvelāyaṃ viharati najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhamūle paṭhamābhisambuddho. Atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi ‘‘dukkhaṃ kho agāravo viharati appatisso, kaṃ nu khvāhaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyya’’nti.
发生——尊者,发生于乌鲁维拉地区。世尊当时住于乌鲁维拉,处在泥泞的涅兰迦罗河边,阿陀波罗那荫树根下,是他初次觉悟之所。于是,世尊这位隐居者在静处心中默观,生起念头说:“苦果真是无庄严可言的、无可喜悦的,那末我若作为沙门或婆罗门,应当以庄严为凭依而住下。”
Atha kho bhante bhagavato etadahosi ‘‘aparipuṇṇassa kho sīlakkhandhassa pāripūriyā aññaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyuṃ, na kho panāhaṃ passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya attanā sīlasampannataraṃ aññaṃ samaṇaṃ vā
接着,尊者心中生起此念:“若戒法蕴不圆满,我便依止他沙门或婆罗门而庄严而住;然而我未见当前诸天、人类及诸沙门婆罗门中,有谁以其自身戒法圆满而庄严依止的。
Brāhmaṇaṃ vā, yamahaṃ sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyuṃ.
我何曾依止他沙门或婆罗门而庄严而住呢?”
Aparipuṇṇassa kho samādhikkhandhassa;
亦若禅定蕴不圆满;
Aparipuṇṇassa kho paññākkhandhassa;
智慧蕴未圆满者,
Aparipuṇṇassa kho vimuttikkhandhassa.
解脱蕴未圆满者,
Aparipuṇṇassa kho vimuttiñāṇadassanakkhandhassa pāripūriyā aññaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā sakkatvā garuṃ katvā upaninissāya vihareyyaṃ. Na kho panāhaṃ passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya attanā vimuttiñāṇadassanasampannataraṃ aññaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā, yamahaṃ sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyaṃ. Yaṃnūnāhaṃ yvāyaṃ dhammo mayā abhisambuddho, tameva dhammaṃ sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyya’’nti. Evaṃ kho bhante bhagavato cetaso parivitakkavasena uppannaṃ.
解脱智见蕴未圆满者,若无圆满,则不可于他沙利子、婆罗门、天帝所敬重之处安住。我不见于世间诸天、魔、众梵天、沙门婆罗门及众生中,自身具足解脱智见而较彼为胜者,若有,则我当敬重之安住。此即世尊心中反复思量所生之念。
Ye ca atītā sambuddhā, ye ca buddhā anāgatā;
已过去之诸觉者及未来之觉者,
Yo cetarahi sambuddho, bahūnaṃ sokanāsano;
今现正觉者,能灭多种忧愁,
Sabbe saddhammagaruno, vihaṃsu viharanti ca;
诸行正法之尊者,或已寂灭或尚安住。
Tathāpi viharissanti, esā buddhāna dhammatā.
尽管如此,他们仍将精进修行,这是佛陀教法的特质所在。
Tasmā hi attakāmena, mahattamabhikaṅkhatā;
因此,因为自我其乐的缘故,志向宏大广大;
Saddhammo garukātabbo, saraṃ buddhāna sāsanaṃ.
正法应当被尊重重视,应当恭敬保护佛陀的教法。
Aññaratabrahmasutta某梵天经
Pucchā- tatthāvuso porāṇakehi mahākassapādīhi dhammasaṃgāhakatheravarehi paṭhamaṃ saṃgītaṃ aññatarabrahmasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena kathañca bhāsitaṃ.
请问尊者,在古时由大咖萨巴等诸位法集持比库长老所唱诵的,第一首梵天经的歌谣中,起于何处,缘起于何事,以何种内容讲说?
Vissajjanā – brahmaloke bhante aññataraṃ brahmānaṃ ārabbha āyasmatā mahāmoggallānattherena bhāsitaṃ. Aññatarassa bhante brahmuno evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ hoti ‘‘natthi so samaṇo vā brāhmaṇo vā, yo idha āgaccheyyā’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ–
答复是:大德,在梵天界,一位梵天启动了这篇经文,是由具寿大摩嘎剌那长老所讲。某位梵天因生起这样的恶见,谓『此处无人是沙玛纳也非婆罗门,谁会到这里来呢?』此为文中所记之理。
Ajjāpi te āvuso sā diṭṭhi, yā te diṭṭhi pure ahu;
现今,尊者,这正是你本来所持的见解;
Passasi vītivattantaṃ, brahmaloke pabhassaranti;
你看见了极其辽阔无边,遍满梵天世界,光明照耀万物;
Evaṃ kho bhante āyasmatā mahāmoggallānattherena bhāsitaṃ.
以上所述,即是尊者大摩嘎剌那长老所说。
Ajjāpi te āvuso sā diṭṭhi, yā te diṭṭhi pure ahu;
朋友啊,如今你所持有的见解,正是你从前所拥有的;
Passasi vītivattanta, brahmaloke pabhassaraṃ-hu–
你观见那无边无际,光照梵天界境界;
Na me mārisa sā diṭṭhi, yā me diṭṭhi pure ahu;
魔王,我没有那样的见解,这是我从前不曾拥有的;
Passāmi vītivattantaṃ, brahmaloke pabhassaraṃ;
我见那辽阔广大无垠,遍照梵天光明世界。
Svāhaṃ ajja kathaṃ vajjaṃ, ahaṃ niccomhi sassato hu–
我今日当如何说才合适?我常自觉处于恒常之中──
Tevijjā iddhipattā ca, cetopariyāya kovidā;
是多闻通,亦得神通,精通心意转变者;
Khīṇāsavā arahanto, bahū buddhassa sāvakā-hu–
已断尽诸漏的阿拉汉,众多成为佛陀的弟子──
Aruṇavatīsutta阿儒那瓦帝经
Pucchā – tatthāvuso aruṇavatīsuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.
问曰:“尊者,那时世尊从何处起讲,如何宣说《阿卢那瓦提经》?”
Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘bhūtapubbaṃ bhikkhave rājā ahosi aruṇavā nāma. Rañño kho pana bhikkhave aruṇavato aruṇavatī nāma rājadhānī ahosī’’ti evamādinā bhante bhagavatā aruṇavatī suttaṃ bhāsitaṃ.
答曰:“尊者,在萨瓦底城,众多比库聚集,世尊如是开示:‘比库们,过去有一位名为阿卢那维的王。王国都名为阿卢那瓦提。’以此类推,世尊宣讲《阿卢那瓦提经》。
Ārambhatha nikkamatha, yuñjatha buddhasāsane;
诸比库们,当应开始行持,应当精进从事佛法的修习;
Dhunātha maccuno senaṃ, naḷāgāraṃva kuñjaro;
应当赞叹这世间的军队,如同大象之于竹林一样牢不可破;
Yo imasmiṃ dhammavinaye, appamatto vihassati;
于此法律中,勤勉不懈守护自己者;
Pahāya jāti saṃsāraṃ, dukkhassantaṃ karissati-hu–
断然离弃生死流转,必将成就苦的终止——
Brāhmaṇasaṃyutta
婆罗门相应部
Dhanañjānīsutta达难迦尼经
Pucchā – brāhmaṇasaṃyutte āvuso paṭhamaṃ saṃgītaṃ dhanañjānīsuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.
问曰——在婆罗门相应部中,尊者,请问第一首歌颂——《财主经》,是世尊从何处开始,于何事中,以何种语调而说?
Vissajjanā – rājagahe bhante bhāradvājagottaṃ brāhmaṇaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Bhāradvājagotto bhante brāhmaṇo bhagavantaṃ upasaṅkamitvā gāthāya ajjhabhāsi.
答曰——在王舍城,世尊对婆罗门族财主开始宣说。婆罗门财主 Bhagavadatta 前来近侍于世尊,作偈讽诵。
‘‘Kiṃ su chetvā sukhaṃ seti,
『何者若除,便得安乐?』
Kiṃ su chetvā na socati;
『何者若除,便不忧伤?』
Kissassu ekadhammassa,
『彼一法何者,果报获致?』
Vadhaṃ rocesi gotamā’’ti–
『果德玛为何承受此杀业?』
Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ–
关于此事,长老尊者说:
‘‘Kodhaṃ chetvā sukhaṃ seti;
『除去愤怒,则得安乐。』
Kodhaṃ chetvā na socati;
摒弃瞋恚者不生怨恨之心,亦不忧伤;
Kodhassa visamūlassa,
此因瞋恚乃其根本所起,
Madhuraggassa brāhmaṇa;
如同婆罗门的甜蜜怒气;
Vadhaṃ ariyā pasaṃsanti,
圣者赞叹断绝此瞋恚者,
Tañhi chetvā na socatī’’ti;
摒弃之后不生忧伤悲痛;
Evaṃ kho bhante bhagavatā bhāsitaṃ.
世尊即以如是言说。
Kiṃ su chetvā sukhaṃseti, kiṃ su chetvā na socati;
何者为破除而安乐增长,何者为破除而不忧恼;
Kissassu ekadhammassa, vadhaṃ rocesi gotama–
对于某一法,果德玛为何而恼怒呵斥?
Pucchā – imañca panāvuso dhammadesanaṃ sutvā bhāradvājagotto brāhmaṇo imasmiṃ dhammavinaye pasanno kīdisaṃ pasannākāramakāsi, kīvattakañca atthaṃ sampādesi.
问曰:尊者,此番听闻法教,婆罗门巴喇德瓦迦果多心悦诚服于此法律之教,何以示现欢喜容貌?何者成就何种利益?
Vissajjanā – imañca pana bhante dhammadesanaṃ sutvā bhāradvājagotto brāhmaṇo ‘‘abhikkantaṃ bho gotama, abhikkantaṃ bho gotama, seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhantī’’ti evamādinā bhante imasmiṃ dhammavinaye pasanno pasannākāramakāsi. Imañca pana bhante dhammadesanaṃ sutvā bhāradvājagotto brāhmaṇo bhagavato santike pabbajjaṃ upasampadaṃ yācitvā acirūpasampanno yāva arahattaṃ sampādesi.
答曰:尊者,此婆罗门巴喇德瓦迦果多听闻此法教后说道:『甚广广大,世尊甚广广大,如同世尊可令凹陷隆起,令隐蔽展示,如同可示莫愚人之道,亦如持油灯于黑暗中明照,诸具眼者可见种种色相』。如是,尊者,婆罗门于此法律教中心悦诚服,示现欢喜容貌。此婆罗门巴喇德瓦迦果多于世尊面前乞请出家及受具足戒,不久证得阿拉汉果。
Akkosasutta辱骂经
Pucchā – akkosakabhāradvājasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.
答曰:尊者,此婆罗门巴喇德瓦迦之呵斥者经于王舍城宣说。婆罗门呵斥者巴喇德瓦迦趋向世尊,以粗恶恶语呵叱辱骂世尊。在此题材中,世尊以此语曰:『婆罗门!尔意如何?难道尔尚有弟兄亲属入邪道、违法背教、愚痴过失否?』以此语而宣说。
Vissajjanā – rājagahe bhante akkosakabhāradvājaṃ brāhmaṇaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Akkosakabhāradvājo bhante brāhmaṇo bhagavantaṃ upasaṅkamitvā asabbhāhi pharusāhi vācāhi bhagavantaṃ akkosati paribhāsati. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘taṃ kiṃ maññasi brāhmaṇa, api nukho te āgacchanti mittāmaccā ñātisālohitā atitiyo’’ti evamādinā bhante bhagavatā bhāsitaṃ.
解答——此乃世尊在王舍城,针对骂詈婆罗门帕拉德瓦迦所说之法。具寿,彼骂詈婆罗门帕拉德瓦迦前往拜见世尊,以粗鄙恶语骂詈、呵斥世尊。具寿,于彼因缘之中,世尊如此说道:『婆罗门,汝意云何?汝之亲友、同僚、亲属血亲,可有时来访汝否?』等等。
Akkodhassa kuto kodho,
不生嗔恚者,何有嗔恚?
Dantassa samajīvino;
驯服者得长活,
Sammadaññā vimuttassa,
明智者得解脱,
Upasantassa tādino.
内心安止者得平静;
Tasseva tena pāpiyo,
实则恶行者,
Yo kuddhaṃ paṭikujjhati;
乃是对于忿怒生嫌怨者也。
Kuddhaṃ appaṭikujjhanto,
内心平和且不起恼怒,
Saṅgāmaṃ jeti dujjayaṃ.
能够战胜难以克服的斗争。
Ubhinnamatthaṃ carati,
行持双重的义理,
Attano ca parassa ca;
既为自己,亦为他人;
Paraṃ saṅkupitaṃ ñatvā,
晓知他人所忧虑,
Yo sato upasammati.
是为正念而安住者。
Ubhinnaṃ tikicchantānaṃ,
二者皆治,
Attano ca parassa ca;
自己与他人也同治;
Janā maññanti bāloti,
众人以为愚昧,
Ye dhammassa akovidā.
是无学于法者也。
Pucchā – imañca panāvuso dhammadesanaṃ sutvā akkosakabhāradvājo brāhmaṇo imasmiṃ dhammavinaye pasanno kīdisaṃ pasannākāramakāsi. Kīvattakañca atthaṃ sampādesi.
问曰:这位婆罗门,听闻这教法宣说后,便如怒斥宾多纳帕拉德瓦迦般地表示满意,其面显神色安详,此处所指为何?又其解释内容为何?
Vissajjanā – imañca pana bhante dhammadesanaṃ sutvā akkosakabhāradvājo brāhmaṇo ‘‘abhikkantaṃ bho gotama, abhikkantaṃ bho gotamā’’ti evamādinā imasmiṃ dhammavinaye pasanno pasannākāramakāsi. Yāva arahattā ca pana mahantaṃ atthaṃ sampādesi.
答曰:这位尊者,听闻教法宣说后,犹如怒斥宾多纳帕拉德瓦迦婆罗门那样,以‘甚为过甚啊,果德玛!甚为过甚啊,果德玛!’等语激烈表示喜悦,其面显安详。直至成阿拉汉果时,终于成就了广大义理。
Bahudhītarasutta多女经
Pucchā – tenāvuso bhagavatā jānatā…pe… sammāsambuddhena brāhmaṇasaṃyutte bahudhītarasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.
询问者说:『尊者,世尊知晓之后……有关正觉者在婆罗门聚集中多样宣说的经,究竟是从何处开始,论述何种主题,如何陈述的?』
Vissajjanā – kosalesu bhante aññatarasmiṃ vanasaṇḍe aññataraṃ bhāradvājagottaṃ brāhmaṇaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Aññataro bhante bhāradvājagotto brāhmaṇo goṇe naṭṭhe pariyesanto bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi.
回答者说:『尊者,在拘萨罗国某处森林地带,曾有一位属于婆罗门宾多纳族的婆罗门开始被阐述。尊者,有一名婆罗门宾多纳族的男子,在村镇中行走寻找,一直来到世尊面前,说出下列偈语:』
‘‘Na hi nūnimassa samaṇassa, balībaddā catuddasa;
『事实上,这位沙门(即修行者)的力量并不强大,只有十四岁;
Ajjasaṭṭhiṃ na dissanti, tenāyaṃ samaṇo sukhī;
现年六十岁时,仍见其安乐自在;
Na hi nūnimassa samaṇassa, tilākhettasmi pāpakā;
事实上,此沙门身处罪恶如芦苇田一般之地;
Ekapaṇṇā dupaṇṇā ca, tenāyaṃ samaṇo sukhī.
无论是断指或指余段,此沙门依然安乐自在。』
(Peyyāla)
(伐耶揭罗)
Na hi nūnimassa samaṇassa, paccūsamhi iṇāyikā;
实非如此,世尊!这游方比库无有怜悯心;
Detha dethāti codenti, tenāyaṃ samaṇo sukhī’’ti.
他们赐予便索取,呼唤命令,所以此比库安乐无有;
Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ–
世尊,在此经文中说——
Na hi mayhaṃ brāhmaṇa, balībaddā catuddasa;
世尊!我辈婆罗门不是愚钝无知的十四人,
Ajjasaṭṭhiṃ na dissanti, tenāhaṃ brāhmaṇā sukhī;
如今也不见其六十有二人,因此我等婆罗门得安乐。
Na hi mayhaṃ brāhmaṇa, tilākhettasmi pāpakā;
我等非是婆罗门中那些污秽不善者,
Ekapaṇṇā dupaṇṇā ca, tenāhaṃ brāhmaṇā sukhī.
不论是单厚叶或双厚叶者,由此我称婆罗门为安乐者。
(Peyyāla)
(佩耶拉篇)
Na hi mayhaṃ brāhmaṇa, paccūsamhi iṇāyikā;
我等非是婆罗门中逆怨仇恨者,
Detha dethāti codenti, tenāhaṃ brāhmaṇā sukhīti.
彼此彼此相激使之动摇,因此我称婆罗门为安乐者。
Evaṃ kho bhante bhagavatā bhāsitaṃ.
如此弘长者世尊所说。
(1)
Na hi nūnimassa samaṇassa, balībaddā catuddasa;
更不必说此沙门,愚笨之人十四。
Ajjasaṭṭhiṃ na dissanti, tenāhaṃ samaṇo sukhī.
现今六十岁的,故称此沙门快乐。
(2)
Na hi nūnimassa samaṇassa, tilākhettasmi pāpakā;
更不必说此沙门,污秽之地有恶。
Ekapaṇṇā dupaṇṇā ca, tenāyaṃ samaṇo sukhī.
孤叶与双叶草,故此沙门快乐。
(3)
Na hi nūnimassa samaṇassa, tucchakoṭṭhasmi mūsikā;
更不必说此沙门,鼠群小洞穴里。
Ussoḷhikāya naccanti, tenāyaṃ samaṇo sukhī.
十五只在跳舞,故此沙门快乐。
(4)
Na hi nūnimassa samaṇassa, santhāro sattamāsiko;
确实,这位沙门没有七个月的围困束缚;
Uppāṭakehi sañchanno, tenāyaṃ samaṇo sukhī.
被网罗缠绕的,他因而这位沙门得以安乐。
(5)
Na hi nūnimassa samaṇassa, vidhavā satta dhītaro;
确实,这位沙门没有妻子,也无七个女儿;
Ekaputtā duputtā ca, tenāyaṃ samaṇo sukhī.
但有一个儿子或两个儿子,因而这位沙门得以安乐。
(6)
Na hi nūnimassa samaṇassa, piṅgalā tilakāhatā;
确实,这位沙门未以斑驳污秽的面相示人;
Sottaṃ pādena bodheti, tenāyaṃ samaṇo sukhī.
脚底能听法音觉悟,因而这位沙门得以安乐。
(7)
Na hi nūnimassa samaṇassa, paccūsami iṇāyikā;
实则此沙门绝无后悔之意,彼众并不生怨恨。
Detha dethāti codenti, tenāyaṃ samaṇo sukhī.
因他人赐予,我方得以回报辅导,故此沙门因此而安乐。
(1)
Na hi mayhaṃ brāhmaṇa, balībaddā catuddasa;
实则我与婆罗门毫无亲属关系,俱无所依恃之根基。
Ajjasaṭṭhiṃ na dissanti, tenāhaṃ brāhmaṇā sukhī.
至今日六十年间未见有能与我匹敌者,由此婆罗门自得其乐。
(2)
Na hi mayhaṃ brāhmaṇa, tilākhettasmi pāpakā;
实则我非恶劣之婆罗门,不过是在痣秃地中,略有缺憾。
Ekapaṇṇā dupaṇṇā ca, tenāhaṃ brāhmaṇā sukhī.
一枚铜币与两枚铜币而已,故婆罗门因之而安乐。
(3)
Na hi mayhaṃ brāhmaṇa, tucchakoṭṭhasmi mūsikā;
我非婆罗门,乃是无足轻重之鼠;
Ussoḷhīkāya naccanti, tenāhaṃ brāhmaṇā sukhī.
因而婆罗门歌舞欢娱,我因之而欢喜。
(4)
Na hi mayhaṃ brāhmaṇa, santhāro sattamāsiko;
我非婆罗门,乃是七个月之胎儿;
Uppāṭakehi sañchanno, tenāhaṃ brāhmaṇā sukhī.
被双层布帛所裹,因而婆罗门歌舞欢喜。
(5)
Na hi mayhaṃ brāhmaṇa, vidhavā satta dhītaro;
我非婆罗门,乃是寡居有七女者;
Ekaputtā duputtā ca, tenāhaṃ brāhmaṇā sukhī.
亦有独子及二子,因而婆罗门歌舞欢喜。
(6)
Na hi mayhaṃ brāhmaṇa, piṅgalā tilakāhatā;
不然,我这婆罗门,没有黄褐色的额印。
Sottaṃ pādena bodheti, tenāhaṃ brāhmaṇā sukhī.
听闻教法于脚下,故我作为婆罗门得安乐。
(7)
Na hi mayhaṃ brāhmaṇa, paccūsamhi iṇāyikā;
不然,我这婆罗门,没有背上有赤条纹牙饰。
Detha dethāti codenti, tenāhaṃ brāhmaṇā sukhī.
给与报答,彼此促使,故我作为婆罗门得安乐。
Pucchā – imañca panāvuso dhammadesanaṃ sutvā so bhāradvājagotto brāhmaṇo imasmiṃ dhammavinaye pasanno kīdisaṃ pasannākāramakāsi. Kīva mahantañca imasmiṃ dhammavinaye atthaṃ sampādesi.
问曰——这位婆罗门嘉布拉德瓦迦子听闻此处法律教导后,对于此法律清净律之教导心生欢喜,面露欢喜之色。他如何造就此律典中伟大的义理呢?
Vissajjanā – imañca pana bhante dhammadesanaṃ sutvā so bhāradvājagotto brāhmaṇo ‘‘abhikkantaṃ bho gotama abhikkantaṃ bho gotama, seyyathāpi bhogotama, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya, cakkhumanto rūpāni dukkhantī’’ti evamādinā imasmi dhammavinaye pasanno pasannākāramakāsi. Bhagavato ca santike ‘‘labheyyāhaṃ bhoto gotamassa santike pabbajaṃ, labheyyaṃ upasampada’’nti evamādinā pabbajjaṃ upasampadaṃ yācitvā acirūpasampanno yāva arahattā mahantaṃ visesaṃ sampādesi.
答曰——这位婆罗门嘉布拉德瓦迦子听闻尊者的佛法教说后,心生欢喜,面露欢喜之色。其以诸如“哎呀,尊者果德玛,哎呀尊者果德玛,犹如盛满之器,既可倒空又能充盈,既可遮蔽又能揭露,愚痴者难于显示其道,犹如暗中持灯,虽有明眼者亦觉苦楚”等语,表达心中赞叹。其后于世尊面前说:“愿为尊者果德玛,于尊者前得度出家,愿得具足戒律。”遂请于世尊面前得出家与受具戒,渐次证得阿拉汉果,成就伟大殊胜功德。
Kasibhāradvājasutta耕者帕拉德瓦迦经
Pucchā – tatthāvuso ekādasamaṃ mahākassapādīhi porāṇadhammasaṃgāhakatherehi saṃgītaṃ kasibhāradvājasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.
询问曰:尊者,在南迦梨城,有一篇由长老们如大咖萨巴等早期佛法守护者们合诵的《迦毗罗陀瓦阇经》,请问世尊这部经是自何时开始,于何处及以何主题宣说的?
Vissajjanā – magadhesu bhante dakkhiṇāgirismiṃ ekanāḷāyaṃ brāhmaṇagāme kasibhāradvājaṃ brāhmaṇaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Kasibhāradvājo bhante brāhmaṇo bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi.
答曰:尊者,此经乃世尊在摩揭陀国南城附近一名为婆罗门村的地方,为婆罗门迦毗罗陀瓦阇宣说的。迦毗罗陀瓦阇婆罗门向世尊以颂歌开始了说法。
‘‘Kassako paṭijānāsi, na ca passāmi te kasiṃ. Kassako pucchito brūhi, kathaṃ jānemu taṃ kasi’’nti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ–
颂曰:『迦萨迦啊,你可认得我乎?我却未见你面容。你既问我,便告知我如何得知你?』以上即为经中内容。
‘‘Saddhā bījaṃ tapo vuṭṭhi, paññā me yuganaṅgalaṃ;
『信心是种子,苦行是滋养,我的智慧犹如双重分别的田地,
Hirī īsā mano yottaṃ, sati me phālapācanaṃ.
羞耻与自尊心是我的战车,正念则是斩断恶果的利刀。
Kāyagutto vacīgutto, āhāre udare yato;
身口收敛为守护,饱食与饥饿调和者,……』
Saccaṃ karomi niddānaṃ, soraccaṃ me pamocanaṃ.
我确实说明了缘起,这缘起是我的真实解脱之因。
Vīriyaṃ me dhuradhorayhaṃ, yogakkhemādhivāhanaṃ;
我的精进如同坚牢的船只,承载着安全的护持;
Gacchati anivattantaṃ, yattha gantvā na socati.
它不断前进,直至抵达不令人生忧之处。
Evamesā kasī kaṭṭhā, sā hoti amatapphalā;
如此的因缘如同木柴,能结出无死的果实;
Etaṃ kasiṃ kasitvāna, sabbadukkhā pamuccatī’’ti.
依止此因,一切苦难皆得解脱。
Evaṃ kho bhante bhagavatā bhāsitaṃ.
以上即如尊者世尊所说。
Kassako paṭijānāsi, na ca passāmi te kasiṃ;
你认得咖萨巴吗?我却不见他在哪里;
Kassako pucchito brūhi, kathaṃ jānemu taṃ kasiṃ.
咖萨巴呀,若你问我说,如何能认识那人呢?
Saddhā bījaṃ tapo vuṭṭhi, paññā me yuganaṅgalaṃ;
信心是种子,精进是火苗,我的智慧是俱足的雨水;
Hirī īsā mano yottaṃ, sati me phālapācanaṃ.
羞愧与自敬为心中兵器,正念为我结果的成熟,
Pucchā – imañca panāvuso dhammadesanaṃ sutvā so kasibhāradvājo brāhmaṇo imasmiṃ dhammavinaye pasanno kīdisaṃ pasannākāramakāsi.
问曰:这位尊者,近侍听闻此法教诲后,婆罗门萨咖巴喇德瓦迦对此法律深悦,作何所愿?呈现何种善意色相?
Vissajjanā – imañca pana bhante dhammadesanaṃ sutvā kasibhāradvājo brāhmaṇo ‘‘abhikkantaṃ bho gotama, abhikkantaṃ bho gotamā’’tievamādinā imasmiṃ dhammavinaye pasanno pasannākāramakāsi.
答曰:这位尊者,近侍听闻此法教诲后,婆罗门萨咖巴喇德瓦迦称赞:『世尊果德玛极为周全,极为周全』,由此心悦诚服,显现了喜悦的色相。
Seyyathāpi bho gotama ukkujjitaṃ vā nikkujjeyya.
譬如说,世尊果德玛可能兴起,也可能消退。
Udayasutta伍达亚经
Pucchā – udayasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.
有人问曰:尊者,佛陀于此地何时起始,何事之上,以何种方式说法?
Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante udayaṃ brāhmaṇaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Udayo bhante brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca ‘‘pakaṭṭhakoyaṃ samaṇo gotamo punappunaṃ āgacchatī’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ–
答曰:尊者,佛陀在舍卫城,为婆罗门乌达耶说法。乌达耶婆罗门对佛陀说:“这位沙门果德玛屡次来来去去。”关于此事,有以下内容:
Punappunañceva vapanti bījaṃ, punappunaṃ vassati devarājā;
种子种种反复萌发,天王亦复如是屡次降临;
Punappunaṃ khettaṃ kasanti kassakā, punappunaṃ dhaññamupeti raṭṭhaṃ.
田地屡次有人耕作,农夫屡次收获庄稼,国家亦复如是反复兴盛;
Evamādinā bhante bhagavatā bhāsitaṃ.
诸如此类,尊者,正如世尊所说。
Punappunaṃ ceva vapanti bījaṃ, punappunaṃ vassati deva rājā;
种子反复生长,天王反复降雨;
Punappunaṃ khettaṃ kasanti kassakā, punappunaṃ dhaññamupeti raṭṭhaṃ.
农夫反复耕耘庄稼,国土反复收获粮食。
Punappunaṃ yācakā yācayanti, punappunaṃ dānapatī dadanti;
乞丐反复乞求,施主反复施与;
Punappunaṃ dānapatī daditvā, punappunaṃ saggamupeti ṭhānaṃ.
施主施与之后,反复往生天界。
Punappunaṃ khīranikā duhanti, punappunaṃ vaccho upeti mātaraṃ;
乳牛反复挤奶,小牛反复跟随母亲;
Punappunaṃ kilamati phandati ca, punappunaṃ gabbhamupeti mando.
反复踱步、不断探索,迟钝者反复怀有胎儿。
Punappunaṃ jāyati mīyati ca, punappunaṃ sivathikaṃ haranti;
生死轮回反复发生,生灭不息;反复被覆灭之蛇所夺去。
Maggañca laddhā apunabbhavāya, na punappunaṃ jāyati bhūripañño-hu–
若得道而不复受生,博学多智者便不再生。
Mātuposakasutta奉养母亲经
Pucchā – mātuposakasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.
问曰——贤者,世尊所说护持父母经,何处何事起首,又在何事中,如何宣说?
Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante mātuposakaṃ brāhmaṇaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Mātuposako bhante brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca ‘‘ahañhi bho gotama dhammena bhikkhaṃ pariyesāmi, dhammena bhikkhaṃ pariyesitvā mātāpitaro posemi, kaccāhaṃ bho gotama evaṃkārī kiccakārī homī’’ti, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘taggha tvaṃ brāhmaṇa evaṃkārī kiccakārī hosi, yo kho brāhmaṇa dhammena bhikkhaṃ pariyesati, dhammena bhikkhaṃ pariyesitvā mātāpitaro poseti, bahuṃ so puññaṃ pasavatī’’ti evamādinā bhante bhagavatā bhāsitā.
答曰——尊者,世尊在舍卫城宣说护持父母经。有婆罗门护持父母,如是对世尊言:“我欲依教法求比库,依教法求比库以养父母。假使我如是行持,常作此事乎?”对此事,世尊告言:“正当如此,婆罗门!欲依教法求比库者,如是行持者,常作此事”——此理是也。
Yo mātaraṃ vā pitaraṃ vā, macco dhammena posati;
护养母者、护养父者,依教法而行;
Tāya naṃ pāricariyāya, mātāpitūsu paṇḍitā;
因慈以此精进,尊敬父母为贤者。
Idheva naṃ pasaṃsanti, pecca sagge pamodati–
正是在此,彼等赞叹之后,往生天上而欢喜——
Khomadussasutta科玛杜萨经
Pucchā – tenāvuso bhagavatā…pe… sammāsambuddhena brāhmaṇasaṃyutte khomadussasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.
问曰:『彼时尊者,请问世尊……正遍觉者与婆罗门共集的《Khoma恶士经》从何而起,以何为主题,于何处说出,如何开示?』
Vissajjanā – sakkesu bhante khomadusse nāma sakyānaṃ nigame khomadussake brāhmaṇagahapatike ārabbha bhāsita, khomadussakā bhante brāhmaṇagahapatikā bhagavantaṃ etadavocuṃ ‘‘ke ca muṇḍakā samaṇakā, ke ca sabhādhammaṃ jānissantī’’ti.
答曰:『尊者,此经诵于萨迦族之集市,称为“Khoma恶士”,起于婆罗门住宅区。Khoma恶士是婆罗门居士,曾对世尊言:“何者是剃发出家人,何者是真知法者呢?”』
Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ–
尊者,此主题为——
‘‘Nesā sabhā yattha na santi santo,
『此会中,哪没有圣者,
Santo na te ye na vadanti dhammaṃ;
那些不言法的人,非为圣者;'}
Rāgañca dosañca pahāya mohaṃ,
舍弃贪欲与嗔恚以及痴迷,
Dhammaṃ vadantā ca bhavanti santo’’ti.
说法者便得为圣人。」
Evaṃ kho bhante bhagavatā bhāsitaṃ.
如此,尊者,此为世尊所说。
Nesā sabhā yattha nasanti santo,
非所有议会中之人皆为圣人,
Santo na te ye na vadanti dhammaṃ;
圣人并非那些不说法者;
Rāgañca dosañca pahāya mohaṃ,
舍弃贪欲与嗔恚以及痴迷,
Dhammaṃ vadantā ca bhavanti santo–
称说教法者是圣贤,称之为圣人。
Vaṅgīsasaṃyutta
《梵吉沙相应》
Ānandasutta阿难经
Pucchā – vaṅgīsasaṃyutte panāvuso catutthaṃ saṃṅgītaṃ ānandasuttaṃ katthakaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena kathañca bhāsitaṃ.
问曰:『梵吉沙相应中,有人问尊者,此乃第四唱歌、名为《憨那陀经》(安忍经),其起于何处?在何事上、以何义理而被宣说?』
Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante āyasmantaṃ vaṅgīsattheraṃ ārabbha āyasmatā ānandattherena dhammabhaṇḍāgārikena bhāsitaṃ. Āyasmatā bhante vaṅgīso āyasmantaṃ ānandaṃ gāthāya ajjhabhāsi–
答曰:『世尊在舍卫国时,于尊者梵吉沙长老处开始,尊长阿难长老以法的庄严持有者身份而宣说。尊长梵吉沙即对尊者阿难长老作歌颂称道,现今歌颂曰——』
‘‘Kāmarāgena ḍayhāmi, cittaṃ me pariḍayhati;
『我因欲贪而燃烧心火,心中炽热焚烧,
Sādhu nibbāpanaṃ brūhi, anukampāya gotamā’’ti.
善哉,请说明消尽之法,愿世尊出于慈悲称说。』
Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ–
尊者,论及此法具时──
‘‘Saññāya vipariyesā, cittaṃ te pariḍayhati;
「若心识被执着所颠倒,心意为汝所缠绕;
Nimittaṃ parivajjehi, subhaṃ rāgūpasaṃhitaṃ;
当远离所执相,离欲之美善具结;
Saṅkhāre parato passa, dukkhato mā ca attato;
当观彼行法他起,勿以我见转苦处;
Nibbāpehi mahārāgaṃ, mā ḍayhittho punappunaṃ;
当灭彼贪大焰,勿复复燃烧;
Asubhāya cittaṃ bhāvehi, ekaggaṃ susamāhitaṃ;
当以心念修不善,专一而安住澄明;
Sati kāyagatā tyatthu, nibbidābahulo bhava;
念身处行者,必生厌离之心众多;
Animittañca bhāvehi, mānānusayamujjaha;
且当修习无相境界,断除自我执著之苦;
Tato mānābhisamayā, upasanto carissasī’’ti.
由此断除我慢,安然自在而行也。
Evaṃ kho bhante āyasmatā ānandattherena dhammabhaṇḍāgārikena bhāsitaṃ.
如是,尊者阿难长老如法师宣说是教。
Kāmarāgena ḍayhāmi, cittaṃ me pariḍayhati;
我心为欲贪所烧,心念焦灼难安宁;
Sādhu nibbāpanaṃ brūhi, anukampāya gotama–
愿世尊慈悲开示,如何令彼欲火灭尽。
Saññāya vipariyesā, cittaṃ te pariḍayhati;
由知觉的颠倒,心识随之动摇不定,
Nimittaṃ parivajjehi, subhaṃ rāgūpasaṃhitaṃ.
应当舍弃所缘相,亲近美好的、没有贪染的境界。
Saṅkhāre paratopassa, dukkhato mā ca attato;
对他方烦恼的造作应远离,且勿由自身造作而起苦恼;
Nibbāpehi mahārāgaṃ, mā ḍayhittho punappunaṃ.
当消灭强烈的贪欲,不要反复放纵它重燃。
Asubhāya cittaṃ bhāvehi, ekaggaṃ susamāhitaṃ;
应培植心向不美善境界之念,使心专注、一心不散,
Sati kāyagatā tyatthu, nibbidābahulo bhava.
念身法于此,勤修厌离之心多生。
Animittañca bhāvehi, mānānusayamujjaha;
应当修行无相禅观,断除我慢之习。
Tato mānābhisamayā, upasanto carissasi.
从此我慢心消灭,便能安住持行。
Vaṅgīsasutta旺吉萨经
Pucchā – tattha āvuso dvādasamaṃ vaṅgīsasuttaṃ kattha kena kathañca bhāsitaṃ.
问道:应友,此《十二支缘起经》何处、何人、何以而说?
Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante āyasmatā vaṅgīsattherena acira arahattappattena vimuttisukhapaṭisaṃvedinā–
答言:此经由舍卫城的具寿长老《缘起经》不久证得阿拉汉,得解脱乐真知而宣说,
‘‘Kāveyyamattā vicarimha pubbe, gāmāgāmaṃ purāpuraṃ,
『过去世间我曾徘徊游行于乡村城镇之间,
Athaddasāma sambuddhaṃ, saddhā no upapajjatha;
见过诸多如来,应当生起信心。』
So me dhamma madesesi, khandhāyatana dhātuyo;
如是,有人说:法是五蕴、六入处、十八界;
Tassāhaṃ dhammaṃ sutvāna, pabbajiṃ anagāriyaṃ;
我闻此法之后,出家为无家行者;
Bahunnaṃ vata atthāya, bodhiṃ ajjhagamā muni;
为广大利益,觉者成道,圣者示现;
Bhikkhūnaṃ bhikkhūnīnañca, ye niyāmagataddasā;
于比库与比库尼中,已降伏者我所见;
Svāgataṃ vata me āsi, mama buddhassa santike;
我于世尊近前,心得欢喜欢迎;
Tisso vijjā anuppattā, kataṃ buddhassa sāsanaṃ;
三明已具足,世尊教法已成就。
Pubbe nivāsaṃ jānāmi, dibbacakkhuṃ visodhitaṃ;
我知昔日所住之所,天眼已得净明显现;
Tevijjo iddhipattomhi, cetopariyāya kovido.
我于三明功德中精熟,善于心理转变之巧慧。
Evaṃ kho bhante udānavasena bhāsitaṃ.
以上偈语,尊者如是以语调般若宣说。
Kāveyya mattā vicarimha pubbe; Gāmāgāmaṃpurāpuraṃ,
我曾于迦毗罗卫等地游行,村落城邑遍历无数,
Athaddasāma sambuddhaṃ, saddhā no upapajjatha.
见证正觉世尊,信心由此而生。
So me dhammamadesesi, khandhāyatana dhātuyo;
彼为我宣说法,诸蕴、六处及十八界。
Tassāhaṃ dhammaṃ sutvāna, pabbajiṃ anagāriyaṃ.
我闻世尊所说教法后,即弃家出家,不复居家生活。
Bahunnaṃ vata atthāya, bodhiṃ ajjhagamā muni;
这圣者为众生利益,亲自成就觉悟,是如来的圣者;
Bhikkhūnaṃ bhikkhunī nañca, ye niyāmagataddasā.
诸比库及比库尼,以及那些僧团中降伏己心者皆如是。
Svāgataṃ vata me āsi, mama buddhassa santike;
在世尊近前,我曾蒙受欢迎,心中欢喜悦服;
Tasso vijjā anuppattā, kataṃ buddhassa sāsanaṃ.
因获殊胜智慧,已圆满成就佛陀之教法事业。
Pubbenivāsaṃ jānāmi; Dibbacakkhu visodhitaṃ;
知晓前世诸行,天眼亦得净明明彻;
Tevijjo iddhipattomhi, cetopariyāyakovido.
三明者,谓善于依止法能力而成就,且通达心意环绕之义。
Vanasaṃyutta
相应林部。
Ānandasutta阿难经
Pucchā – vanasaṃyutte panāvuso pañcamaṃ saṃgītaṃ ānandasuttaṃ kadā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena kathañca bhāsitaṃ.
问曰:在相应林部中,尊者,是否有人曾经开说过第五首歌唱——快乐经?若有,请问于何时何地,于何主题中,以何方式述说?
Vissajjanā – kosalesu bhante aññatarasmiṃ vanasaṇḍe aciraparinibbute bhagavati āyasmantaṃ ānandaṃ ārabbha tasmiṃ vanasaṇḍe adhivatthāya devatāya bhāsitaṃ. Āyasmā bhante ānando aciraparinibbute bhagavati ativelaṃ gihisaññattibahulo viharati, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ–
答曰:在拘萨罗国,有一次,世尊不久入般涅槃时,于某片树林中启开说法,着重为天众宣说。尊者啊,阿难尊者,于世尊不久入般涅槃时,经常游居于乡间住所,众多家园遍布,因此于此场所——
‘‘Rukkhamūlagahanaṃ pasakkiya,
『紧贴树根之厚密阴蔽,
Nibbānaṃ hadayasmiṃ opiya;
涅槃入心而安住;』
Jhāya gotama mā pamādo,
『禅那』者,『果德玛』也,谨勿懈怠,
Kiṃ te biḷibiḷikā karissatī’’ti.
汝之疥癣何所为乎?
Evaṃ kho bhante vanasaṇḍe adhivatthāya devatāya āyasmato ānandattherassa anukampikāya atthakāmāya bhāsitaṃ.
如是,尊者,此语于林中石穴处,为天神因慈悲尊者阿难长老而为利益所说。
Rukkhamūla gahanaṃ pasakkiya, nibbānaṃ hadayasmiṃ opiya;
依树根深处,入涅槃于心中;
Jhāya gotama mā pamādo, kiṃ te biḷibiḷikā karissati-hu–
禅那果德玛,谨勿懈怠,疥癣将为汝所为乎?
Yakkhasaṃyutta
亚卡相应
Indakasutta因德咖经
Pucchā – yakkhasaṃyutte panāvuso paṭhamaṃ saṃgītaṃ indakasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.
问曰——在夜叉相会处,尊者初次宣说引子经的歌辩述,是由世尊从何处起始,于何事上,怎样说出的?
Vissajjanā – rājagahe bhante indakūṭe pabbate indakassa yakkhassa bhavane indakaṃ yakkhaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Indako bhante yakkho attavādo bhagavantaṃ upasaṅkamitvā gāthāya ajjhabhāsi–
回答——尊者,在王舍城引子山,夜叉引子的住所里,世尊从引子夜叉开始说法。引子夜叉亲近世尊,以上韵诗歌宣说如下:
‘‘Rūpaṃ na jīvanti vadanti buddhā,
“色身不具生命,佛陀宣说如是,
Kathaṃ nvayaṃ vindatimaṃ sarīraṃ;
此身何以能得此续?
Kutassa aṭṭhīyakapiṇḍamebhi,
由何处骨块聚合,
Kathaṃ nvayaṃ sajjati gabbharasmi’’nti.
何以作用形成胎儿?”
Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ–
尊者,这里所说的事物――
‘‘Paṭhamaṃ kalalaṃ hoti, kalalā hoti abbudaṃ,
『最初是一团泥浆,称作泥浆或稠泥,
Abbudā jāyate pesi, pesi nibbattatī ghano;
泥浆发生后形成液体,液体又产生稠密;
Ghanā pasākhā jāyanti, kesā lomā nakhāpica;
由稠密产生枝干,发毛,毛发,指甲,
Yañcassa bhuñjatī mātā, annaṃ pānañca bhojanaṃ;
母亲以此滋养,供给饮食粮食;
Tena so tattha yāpeti, mātukucchigatonaro’’ti.
因此,他于此处成长,称为胎在腹中之子』。
Evaṃ kho bhante bhagavatā bhāsitaṃ.
如是,比库,世尊所说的。
Āḷavakasutta阿拉瓦咖经
Pucchā – tenāvuso bhagavatā…pe… sammāsambuddhena yakkhasaṃyutte āḷavakasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.
询问道:『尊者,世尊与夜叉结集所说的阿拉维迦经,是在何处?以何因缘为起始?用何种主题而讲述?』
Vissajjanā – āḷaviyaṃ bhante āḷavakassa yakkhassa bhavane āḷavakaṃ yakkhaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Āḷavako bhante yakkho bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi–
回答说:『尊者,阿拉维迦夜叉的住所——阿拉维迦夜叉的宅邸,是那个讲说阿拉维迦经的地方。阿拉维迦,尊者,是夜叉,他以如来的诗偈作序,开示说——』
Kiṃ sūdhavittaṃ purisassa seṭṭhaṃ,
『什么是有智慧者为人之最佳?
Kiṃ su suciṇṇaṃ sukhamāvahāti;
什么是清净纯洁、能带来愉悦?
Kiṃ su have sādutaraṃ rasānaṃ,
什么是甘美醇厚、令人最喜爱的滋味?』
Kathaṃ jīviṃ jīvitāmāhu seṭṭhanti.
如何称说生命为最胜?
Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ–
尊者,此处中说着——
Saddhīca vittaṃ purisassa seṭṭhaṃ,
信心与财富乃人之最胜,
Dhammo suciṇṇo sukhamāvahāti;
法洁净宜人,带来安乐;
Saccaṃ have sādutaraṃ rasānaṃ,
真理如同美味佳肴,令人欢喜,
Paññājīviṃ jīvitamāhu seṭṭhanti.
智慧的生命,谓之最胜生命。
Evamādinā bhante bhagavatā bhāsitaṃ.
尊者,如是,世尊所说者。
Na khvāhaṃ taṃ āvuso nikkhamissāmi, yaṃ te karaṇīyaṃ, taṃ karohi,
我决不,朋友,要离去,你当作的是那件事,便作之。
Pañhaṃ taṃ samaṇa pucchissāmi, sace me na byākarissasi, cittaṃ vā te khipissāmi, hadayaṃ vā te phālessāmi, pādesu vā gahetvā pāragaṅgāya khipissāmi–
我将向沙门问此问题,若你不答,我便要毁你心智,损你心怀,或者挟你脚,投于远丛林。
Kiṃ sūkha vittaṃ purisassa seṭṭhaṃ, kiṃ su suciṇṇaṃ sukhamāvahāti;
什么财产对人是至乐的?什么纯净之物带来安乐?
Kiṃ su have sādubharaṃ rasānaṃ, kathaṃ jīviṃ jīvitamāhu seṭṭhaṃ–
什么食物是美味可口的?生命如何被称为最上?
Saddhīdha vittaṃ purisassa seṭṭhaṃ, dhammo suciṇṇo sukhamāvahāti;
信心之财为人至乐;法纯净布施安乐。
Saccaṃ have sādutaraṃ rasānaṃ, paññājīviṃ jīvitamāhu seṭṭhaṃ;
真实性确实比各种美味更可喜,智慧和生命被称为最为珍贵;
Kathaṃsu tarati oghaṃ, kathaṃsu tarati aṇṇavaṃ;
人们怎样渡过汹涌的洪水,怎样渡过裂缝;
Kathaṃsu dukkha macceti, kathaṃsu parisujjhati.
怎样克服痛苦,怎样获得安乐;
Saddhāya tarati oghaṃ, appamādena aṇṇavaṃ;
凭借信心渡过洪流,凭借精进渡过裂缝;
Vīriyena dukkha macceti, paññāya parisujjhati–
凭借努力克服痛苦,凭借智慧获得安乐——
Kathaṃsu labhate paññaṃ, kathaṃsu vindate dhanaṃ;
怎样获得智慧,怎样得到财富;
Kathaṃsu kittiṃ pappoti, kathaṃ mittāni ganthati;
如何才能获得声誉,如何结交朋友;
Asmā lokā paraṃ lokaṃ, kathaṃ pecca na socati–
我们这个世间,而后彼世间,怎样修行却不忧愁——
Saddahāno arahataṃ, dhammaṃ nibbānapattiyā;
对阿拉汉生起信心,依止教法以达涅槃;
Sussūsaṃ labhate paññaṃ, appamatto vicakkhaṇo;
得清凉而具智慧,谨慎且善巧;
Patirūpakārī dhuravā, uṭṭhātā vindate dhanaṃ;
具坚忍守护之心,起而获取财富;
Saccena kittiṃ pappoti, dadaṃ mittāni ganthati;
以真实得名声,施予而结交朋友;
Asmā lokā paraṃ lokaṃ, evaṃ pecca na socati;
我等世界乃彼彼岸世界,转生往彼,不生忧伤。
Yassete caturo dhammā, saddhassa gharamesino;
有四种法,持守信心者心所依。
Saccaṃ dhammo dhiti cāgo, sa ve peccana socati–
真理、法、坚定、舍弃,彼等正是转生不忧之由。
Sakkasaṃyutta
有关萨咖连结的篇章。
Vatapadasutta誓言足经
Pucchā – sakkasaṃyutte panāvuso vatapadasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.
问曰——在萨咖连结中,尊者您曾于《瓦塔巴达经》中何处、从何处起讲说?
Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha sakkassa bhikkhave devānamindassa pubbe manussabhūtassa satta vatapadāni samattāni samādinnāni ahesuṃ, yesaṃ samādinnattā sakko sakkattaṃ ajjhagāti evamādinā bhante bhagavatā bhāsitaṃ.
答曰——尊者,此事发生於沙瓦提城,众多比库曾共集,持守信心的萨咖天帝,前生为人时,得七句圆满言语,因其圆满,天帝萨咖自认为有王权,如是因缘,世尊付诸宣说。
Sakkassa bhikkhave devānamindassa pubbe manussabhūtassa imāni satta vatapadāni samattāni samādinnāni ahesuṃ.
沙利子诸比库!萨咖天帝曾经是人时,已度过七个十年寿命,生命圆满而具足。
Mātāpettibharaṃ jantuṃ, kule jeṭṭhāpacāyinaṃ;
他是父母之属、族中长者和尊敬的长辈。
Saṇhaṃ sakhilasambhāsaṃ, pesuṇeyyappahāyinaṃ;
性情严厉,不容妄语,放弃谩骂的不善言语,
Maccheravinaye yuttaṃ, saccaṃ kodhābhibhuṃ naraṃ;
勤修杀戒,持守诚实,能制御忿怒之心。
Taṃ ve devā tāvatiṃsā, āhu ‘‘sappuriso’’iti.
这便是那位萨咖天王,众天在此称他为『善人』。
Daliddasutta贫穷经
Pucchā – daliddasuttaṃ panāvuso kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ. Vissajjanā. Rājagahe bhante sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘bhūtapubbaṃ bhikkhave aññataro puriso imasmiṃyeva rājagahe manussadaliddo ahosi manussakapaṇo manussavarāko, so tathāgatappavedite dhammavinaye saddhaṃ samādiyi, sīlaṃ, sutaṃ, cāgaṃ, paññaṃ samādiyī’’ti evamādinā bhante bhagavatā bhāsitaṃ.
问曰:贫穷经所说的对,尊者,此经究竟从何处开始,如何言说?答曰:在王舍城,大众比库中,有一比库过去曾为人时,在此世间王舍城中为人间贫穷、粗鄙之人,也是同类中世俗名声最差者。然他悉从如来所宣说之法及律中,信解戒律、听受教诲、慷慨布施、证得智慧。尊者世尊就以此开示该事。
Yassa saddhā tathāgate, acalā suppatiṭṭhitā;
『信』者,谓于如来处,坚固不动,安住不移者。
Sīlañca yassa kalyāṇaṃ, ariyakantaṃ pasaṃsitaṃ.
『戒』者,其善美法,于圣者中所赞叹者。
Yajamānasutta祭主经
Pucchā – yajamānasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.
问曰:世尊所说的供养主经,于何处、何物、如何所说,请问。
Vissajjanā – rājagahe bhante sakkaṃ devānamindaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Sakko bhante devānamindo bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi–
答曰:尊者,世尊于王舍城起说萨咖天帝。萨咖天帝依佛偈现说曰:
‘‘Yajamānānaṃ manussānaṃ, puññapekkhāna pāṇinaṃ;
「供养人中有情,于诸有德者,
Karotaṃ opadhikaṃ puññaṃ, kattha dinnaṃ mahapphala’’nti.
所行如上功德,为何处所付最胜果。」
Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ–
尊者,此处经文内容乃是——
‘‘Cattāro ca paṭipannā, cattāroca phale ṭhitā;
『修行者有四,成就者亦有四;』
Esa saṅgho ujubhūto, paññāsīlasamāhito;
『此僧团正直,总摄五十戒,严持戒律;』
Yajamānānaṃ manussānaṃ, puññapekkhāna pāṇinaṃ;
『是为供养诸人,为有福之人,俱以布施僧团;』
Karotaṃ opadhikaṃ puññaṃ, saṅghe dinnaṃ mahapphalaṃ’’nti.
『所作功德超过所期待者,乃僧团所受之大利利益。』
Evaṃ kho bhante bhagavatā bhāsitaṃ.
如是,尊者,此为世尊所说之义。
Yajamānānaṃ manussānaṃ, puññapekkhāna pāṇinaṃ,
「受施人」者,即人在世间为愿望功德利益而行善之人。
Karotaṃ opadhitaṃ puññaṃ, kattha dinnaṃ mahapphalaṃ–
所作之功德增益,乃付于何处可得殊胜果报?
Cattāro ca paṭipannā, cattāro ca phale ṭhitā;
四种行者已践行,四种果报已立定;
Esa saṅgho ujubhūto, paññāsīlasamāhito;
此僧团正直端庄,具足五戒清净安住;
Yajamānānaṃ manussānaṃ, puññapekkhāna pāṇinaṃ;
正因受施人乃期望功德利益之人,
Karotaṃ opadhikaṃ puññaṃ, saṅghe dinnaṃ mahapphalaṃ–
故所作功德甚高显著,将惠于此僧团,故得大果报。
Gahaṭṭhavandanāsutta居士礼敬经
Pucchā – gahaṭṭhavandanāsuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.
问曰——家主敬礼经中,尊者,请问世尊从何处何时开始说法,如何而说?
Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘bhūtapubbaṃ bhikkhave sakko devānamindo mātaliṃ saṅgāhakaṃ āmantesī’’ti evamādinā bhante bhagavatā bhāsitaṃ.
回答——尊者,世尊住在沙瓦提,有众多比库集会,便开示说:『比库们,以前曾有天帝萨咖对魔母马塔利发出邀请』,世尊即以此开端而说。
Taṃ namassanti tevijjā, sabbe bhummāca khattiyā;
三明者对其顶礼,诸族皆为刹帝利;
Cattāro ca mahārājā, tidasāca yasassino;
四大国王皆显赫于彼天地;
Athako nāma so yakkho, yaṃ tvaṃ sakka namassasi–
名曰阿塔祇,乃亚卡,正是汝顶礼者;
Ahañca sīlasampanne, cirarattasamāhite;
吾亦具持戒律,长夜禅定专注者;
Sammāpabbajite vande, brahmacariyaparāyane.
礼敬正出家者,精进于梵行守护者。
Ye gahaṭṭhā puññakarā, sīlavanto upāsakā;
那些在家行善,持守戒律的近事男;
Dhammena dāraṃ posenti, te namassāmi mātali.
以法养护其眷属者,彼等我顶礼敬拜。