三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页藏外童子入门2. Nāmakaṇḍa

2. Nāmakaṇḍa · 2. Nāmakaṇḍa

433 段 · CSCD 巴利原典
2. Nāmakaṇḍa二、名词篇。
Pulliṅga
阳性。
§47
47. ‘‘Jinavacanayuttaṃ hī’’ti sabbatthādhikāro.
第47条:“含有胜利者教言者”此处为普遍掌故。
Liṅgañca nipaccate.
标志亦从属相接合而成。
Dhātuppaccayavibhattivajjitamatthayuttaṃ saddarūpaṃ liṅgaṃ nāma, jinavacanayoggaṃ liṅgaṃ idha ṭhapīyati nipphādīyati ca.
“标志”者,指依凭诸界因缘分解而无缺的义理相应之语词形态,称为标志;在此教法中,标志用于联系胜利者之言,表现其成立与消散。
§48
48. Buddhaiti ṭhite –
第48条“佛者”即此义—
Tato ca vibhattiyo.
继而为各种分解说明。
Tasmā liṅgā parā vibhattiyo honti. Cakārena tāsaṃ ekavacanādipaṭhamādisaññā ca.
因此,标志有多种分法。其中以词尾变化最为明显,第一人称单数等为主要标志。
‘‘Si yo aṃ yo nā hi sa naṃ smā hi sa naṃ smiṃ sū’’ ti vibhattiyo. Si yo iti paṭhamā, aṃ yo iti dutiyā, nā hi iti tatiyā, sa naṃ iti catutthī, smā hi iti pañcamī, sa naṃ iti chaṭṭhī, smiṃ su iti sattamī.
「诶 哟 昂 哟 那 嗨 萨 南 斯玛 嗨 萨 南 斯明 苏」,此乃格位表。「诶 哟」为第一格,「昂 哟」为第二格,「那 嗨」为第三格,「萨 南」为第四格,「斯玛 嗨」为第五格,「萨 南」为第六格,「斯明 苏」为第七格。
Liṅgatthe paṭhamā.
这是关于标志的第一项说明。
Yo kammakattādivattantaramappatto sassarūpaṭṭho suddho, so liṅgattho nāma, tassābhidhānamatte paṭhamāvibhatti hoti. Tassāpaniyame ekamhi vattabbe ekavacanaṃ si, vuccate nenetivacanaṃ, ekassatthassa vacanaṃ ekavacanaṃ. Evaṃ bahuvacanaṃ.
若行为、所作等在轮回众生中清净无染者,即谓标志的第一分法。此乃名称,仅指第一分法。在将其限定时,单数第一人称「si」用作指示词,谓只有一义。复数亦然。
Atotveva.
如上所述。
So.
Akārantā parassa sissa o hoti.
动词无主动作证词(不为他人所作)则为其后所有标志的附属。
Saralopo mādesappaccayādimhi saralope tu pakati.
关于根除之物与根除之因,根除之物称为根除,根除之物中称为半根除。
Aṃādīsu paresu sarassa lopo hoti, tasmiṃ kate tu kvacādinā asavaṇṇe patte pakati hoti.
在无明等诸因中,贪欲得以根除;但在此之中,偶尔因怀疑等而产生杂染,故称为半根除。
Naye paraṃ yutte. Evamupari saralopādi. Buddho.
有时称之为其他连结。如此分析根除等内容。此为世尊所说。
Bahumhi vattabbe bahuvacanaṃ yo.
在多数相关事项中,谓之复数形式者。
Ato vātveva.
由此应当如此理解。
Sabbayonīnamāe.
此乃诸有之母之所常有者。
Akārantā paresaṃ paṭhamadutiyāyonīnaṃ yathāsaṅkhyaṃ āe vā honti. Buddhā.
在他者的无为第一和第二生起中,数量众多如同群聚一般。有佛。
Vāti kiṃ. Aggayo.
对此有所疑问么?这是根本所在。
§49
49. Liṅgatthe paṭhamātveva.
第四十九条,关于性别的首要地位。
Ālapane ca.
所谓确认也在此内。
Abhimukhīkaraṇamālapanaṃ, tadadhike liṅgatthe paṭhamā hoti.
所谓面向,使对象转向的确认,在性别中首位。
‘‘Ālapane si gasañño’’ti sissa gasaññā. Geitveva.
『确认』即倾向、确认,是微妙的倾向。仅此而已。
Akārā pitādyantānamā.
「无形」是指「以父等为终结者」的状态。
Ge pare akāro pitusatthuattarājādīnamanto ca āttaṃ yāti.
于诸他类别中,无形一类属于父、畜生、帝王等之身心范围,且往往迷失于自我。
‘‘Ākāro vā’’ti ge pare ākārassa rasso vā.
所谓『无形』者,于诸他类中,无形即是形色的根本或所系之实体。
Sesato lopaṃ gasīpi.
既然有余,则有丧失,犹如诸根色法般亦然。
So siṃ syā ca sakhāto gassevātyādiniddiṭṭhehaññe avaṇṇivaṇṇuvaṇṇokārantā sesā, tehi pare gasī lupyante. He - buddha, buddhā. Yo - buddhā.
如同此理,若有根相(土气等)殆尽、或像草根类似的残余,终将被他者所消灭。此中包含世尊及诸佛意旨,彼等皆为佛,是为佛等所示。
§50
50.Kammatthe dutiyā.
第五十节:业处(业所缘)之第二条款。
Yaṃ karoti, taṃ kammaṃ nāma. Tattha dutiyā hoti. Aṃbuddhaṃ. Yossa e-buddhe.
所谓所作者,即行为(业)本身。其次义即不取自他者,称为非佛所作,即非如来所造。
§51
51. Tatiyātveva.
第五十一条。乃是第三义。
Kattari ca.
以及行为者。
Yo karoti, sa kattā nāma. Tattha tatiyā hoti. Nā.
行为者即行为者本人。此处第三义不成立。
Ato nena.
由此不能成立第三义。
Akārā paro nā enaṃ yāti. Buddhena.
非他造者不归于此,即非由佛所行。
Hi.
Suhisvakāro e.
在『苏』、『嗨』之后,『阿』变为『诶』。
Suhisu paresvakārassa e hoti.
在『苏』、『嗨』之后,『阿』变为『诶』。
Smāhisminnaṃ mhābhimhi vā.
对于 smā、hi、smiṃ 这些词尾,可分别任选改作 mhā、bhi、mhi。
Sabbasaddehi paresaṃ smāhisminnaṃ yathāsaṅkhyaṃ mhābhimhiiccete vā honti. Buddhebhi, buddhehi.
在一切词之后,『斯玛』、『嗨』、『斯明』依次或变为『姆哈』、『布嗨』、『姆嗨』。例:『布德诶布嗨』,『布德诶嗨』。
§52
52.Karaṇe tatiyā.
52. 工具格用第三格。
Yena vā kayirate, taṃ karaṇaṃ nāma. Tattha tatiyā hoti. Sabbaṃ kattusamaṃ.
『凡藉以造作之物,名为工具。』于彼处用第三格。一切规则与施动者格相同。
§53
53.Sampadāne catutthī.
(条文)第八:完成。
Yassa dātukāmo rocate, dhārayate vā, taṃ sampadānaṃ nāma. Tattha catutthī hoti. Sa.
所谓完成者,是指受施者喜悦并且承受所予之物,此即称为完成。其种类中第四种便是此。
Ato vātveva.
此为风(之义)。
Āya catutthekavacanassa tu.
此即第四类词义(所说)也。
Akārā parassa catutthekavacanassa āyo vā hoti. Buddhāya.
他人所言第四类词义中,指的是寿命或年数。此为对佛而言。
‘‘Sāgamo se’’ti se sakārāgamo. Buddhassa. Naṃ.
『聚会是』者,即为有形聚会。此针对佛而言。其名曰。
Dīghantveva.
名为『长久』。
Sunaṃhisu ca.
名为『听闻』。
Sunaṃhisu paresu sarādīnaṃ dīgho hoti. Casaddena kvaci na. Buddhānaṃ.
听闻他人诸法及其余类则称为『长久』,因其不断断续传承;然而有时也会暂时断绝,此谓诸佛的法。
§54
54.Apādāne pañcamī.
第四聚中称为『第五者,业障』。
Yasmādapeti, bhayamādatte vā, tadapādānaṃ nāma, tattha pañcamī hoti. Smā.
名为业障者,乃因由恐惧及恐惧生起之因缘所致,故称为业障,此法属于第五别类。
Ato āetveva.
以上便是针对该处的解释。
§55
55.Smāsminnaṃ vā.
第五十五 条。如是说。
Akārā paresaṃ smāsminnaṃ āe vā honti. Buddhā, buddhamhā, buddhasmā. Buddhebhi, buddhehi.
『阿』字尾词,其余诸格中,『由……格』与『于……格』的词尾可换为『阿』或『额』。如:『佛陀』(主格),『由佛陀』(由……格,有佛陀摩哈、佛陀斯玛三种形式),『诸佛由』(由诸佛格,有佛陀毕希、佛陀希两种形式)。
§56
56.Sāmismiṃ chaṭṭhī.
第五十六 条。关于「Sāmismiṃ」的第六种用法。
Yassa vā pariggaho, taṃ sāmī nāma. Tattha chaṭṭhī hoti. Buddhassa. Buddhānaṃ.
『凡属谁之所有,彼称为主人。』于彼处用第六格(所有格)。如:『佛陀之』(单数),『诸佛之』(复数)。
§57
57.Okāse sattamī.
第五十七 条。关于「Okāse」的第七种用法。
Yodhāro, tamokāsaṃ nāma. Tattha sattamī hoti. Smiṃ-buddhe, buddhamhi, buddhasmiṃ. Su-buddhesu.
『凡作为依托者,彼名为处所。』于彼处用第七格(处所格)。如:『于佛陀』(有斯明、佛陀摩希、佛陀斯明三种形式);『于诸佛』(复数,苏字头,佛陀苏形式)。
§58
58.
Buddho buddha sukhaṃ dadāti sarato buddhaṃ tato dukkaraṃ,
佛陀使人得乐,生于乐境中而成佛,当时成佛极其难得,
Kiṃ buddhena mahiddhayopi munayo buddhena jātāsukhī;
即便是心怀大力的圣人,也只有生于佛陀所现乐境才得安乐;
Buddhasseva manaṃ dade padamahaṃ buddhā labheyyāccutaṃ,
唯有佛者以心施予,若我得此佛心,则可无所动摇;
Buddhassiddhi na kiṃ kare bhavabhave bhattyatthu buddhe mama.
佛成就已定,我于生死轮回中无所希求,唯以佛为依止。
§59
59. Ito paraṃ tatiyāpañcamīnañca catutthīchaṭṭhīnañca sarūpattā pañcamīchaṭṭhiyo bhīyo upekkhante.
五十九、此后分别论及第三和第五、第四及第六法,皆形体相同,第五与第六则更为平等忽视之。
§60
60. Atta, si.
六十、是自我也。
Brahmattasakharājādito tveva.
唯有婆罗门、天帝、王等诸者。
Syā ca.
亦必然如此。
Brahmādito sissa ā hoti. Attā.
自婆罗门等起乃有奴婢。谓自有身者。
‘‘Yonamāno’’ti brahmādito yonaṃ ānottaṃ. Attāno.
自命为‘子女’者,即婆罗门等由其生育之子女。谓自主者。
§61
61. He - atta, attā. Yo, attāno.
六十一条文:《我》、《我者》。谓谁,即自主之我。
§62
62. ‘‘Brahmattasakharājādito amāna’’nti brahmādito aṃvacanassa ānaṃ vā hoti. Attānaṃ, attaṃ. Attāno.
六十二条文:谓婆罗门等不自视为有主者。婆罗门等谓无我、无主之说。谓其我,亦谓自主之我。
§63
63. Attena, attanā. Pakkhe-jinavacanānurodhena enābhāvo.
63. 『Attena』者,『attanā』者,同义皆指『以自身』。此处以记载诸胜者教诲之说辞作为依凭,显现该词之用法。
‘‘Attānto hismimanattaṃ’’ti himhi attantassa ano. Attanehi. Evaṃ karaṇe.
『以「阿」字尾,其「斯明」「阿南」二格,「阿」字尾变为「阿诺」。』即:于「斯明」「明希」二格中,「阿」字尾词之词尾变为「阿诺」。如:『以诸自身』(工具格复数)。工具格亦同此例。
§64
64. ‘‘Sassa no’’ti nokāro. Attano. Attānaṃ.
64. 「属于它」中的『no』字,是语助词。意指「属于自身」,即「自己的」(属格)。
§65
65. Amhatumhantu rājabrahmattasakha satthupitādīhi smā nāva.
65. 「我、你」等词,连同「王、梵天、自身、朋友、师、父」等词,其离格(从格)词尾与工具格(具格)词尾『nā』相同。
Amhādito smā nā iva hoti. Attanā.
「我」等词起,离格词尾与『nā』相当。故成「以自身」(工具格形式)。
§66
66. ‘‘Tato sminnī’’ti smino ni. Attani. ‘‘Anatta’’nti bhāvaniddesena sumhi ca ano. Attanesu.
66. 「从那里起,用『smin』与『nī』」,即「smin」变为「ni」。故成「在自身中」(处格)。「『无我』」——依表示意义的说明方式,于处格中又有『ano』之形式。故成「在诸自身中」(复数处格)。
§67
67. Rājā attāva. Nā.
67. 「王」的变化如同「自身」一词。其工具格为『nā』形式。
Savibhattissa rājassetveva.
确实是共同财产,正如属于国王一般。
Nāmhi raññā vā.
名字上是女人。
Nāmhi savibhattissa rājasaddassa raññā vā hoti. Raññā, rājena.
名字上属于共同财产的国姓女人。国姓女人,是指以王来称呼的女人。
Rājassa rāju sunaṃhisu ca.
国王的称谓,亦用于年轻国王。
Sunaṃ hisu paresu rājassa rāju hoti, cakārena kvaci na.
年轻国王之名适用于他人之王,不过某些情况下则非如此。
‘‘Sunaṃhisu ceti’’ dīghe - rājūbhi, rājūhi, rājebhi, rājehi.
关于「sunaṃhisu ce」规则,在长音情形下,可得:rājūbhi、rājūhi、rājebhi、rājehi。
§68
68. Savibhattissetyadhikāro.
68. 此节论述含格位标记的词形变化。
‘‘Rājassa rañño rājino se’’ti se rañño rājino honti. Rañño, rājino.
「『rājassa』的属格形式为『rañño』、『rājino』」者,即属格单数时,用『rañño』或『rājino』。例:rañño、rājino。
‘‘Raññaṃ namhi vā’’ti namhi raññaṃ vā. Raññaṃ, rājūnaṃ, rājānaṃ.
「『raññaṃ』在与格中可选用」者,即在与格(namhi)中,可用『raññaṃ』。例:raññaṃ、rājūnaṃ、rājānaṃ。
§69
69. Smāssanātulyattā-nāmhi raññā vā. Raññā, rājamhā, rājasmā.
69. 「因与从格、具格同形,故在与格中亦可用『raññā』」者,即在与格(nāmhi)中,亦可用『raññā』。例:raññā、rājamhā、rājasmā。
§70
70. ‘‘Smimhi raññe rājinī’’ti smimhi raññe rājini honti. Raññe, rājini. Rājūsu, rājesu.
70. 「于王之地,有王后」——在王的领土上,有王后存在。「王之地」(raññe)、「王后」(rājini)为单数处格形式。复数处格则为 rājūsu、rājesu 两种形式。
§71
71. Guṇavantu, si.
第七十一。具德者,谓之。
Savibhattissa ntussetveva.
对于具相分者,如同存在具德。
‘‘Ā simhī’’ti simhi savibhattissa ntussa ā. Guṇavā.
『此为狮』谓狮,谓具有相分且具德者。
Yomhi paṭhametveva.
于何时为第一者如是说。
Ntussa nto.
有相分者为具相分者。
Paṭhame yomhi savibhattissa ntussa ntokāro hoti. Guṇavanto.
第一于何时,具相分者之存在为具德者。
Sunaṃhisu attaṃtveva.
须那阿希徒者,谓自性也。
Ntussanto yosu ca.
不满足者,即不安者也。
Sunaṃhisu, yosu, cakārena aññesupi paresu ntussanto attaṃ yāti. Guṇavantā.
须那阿希徒、忠实者,依其行为,对他人不满足者,虽自性如此,但可称为有德者。
§72
72. Savibhattissetyadhikāro . Aṃitveva.
七十二。谓自部分者,职掌也。终究如此。
Avaṇṇo ca ge.
房舍亦无色。
Ge pare savibhattissa ntussa aṃaā honti. Heguṇavaṃ,guṇava, guṇavā. Yo - guṇavanto, guṇavantā.
房舍对他人自部分不满足者,即无有也。有品质、品格者,谓具德者。彼者——具德者也。
§73
73. Attaṃ – guṇavantaṃ. Guṇavante.
73. 『我』者,有德者也。有德者。
§74
74. ‘‘Totitā sasmiṃ nāsvī’’ti savibhattissa ntussa nāmhi tā, se tokāro, smimhi ti ca vā. Guṇavatā, guṇavantena. Guṇavantebhi, guṇavantehi.
74. 『在此教法中确实存在』者,于所分别者中名称所在,分成此处、他处两义。由德性,依德者的说法。以有德者们、以有德者们(复数)而言。
§75
75. Guṇavato, guṇavantassa.
75. 『有德者的,属于有德者』。
‘‘Namhi taṃ vā’’ti namhi ntussa taṃ vā. Guṇavataṃ, guṇavantānaṃ. Smā nāva.
『确实在那里』者,确实、所在、此也。以有德为体,以有德者们而说。未必如此。
§76
76. Guṇavati, guṇavante, guṇavantamhi, guṇavantasmiṃ, guṇavantesu.
76. 『具德者,具德者们,在具德者中,于具德者所在,属于具德者们』。
§77
77. Gacchanta, si.
77. 「gacchanta」(现在分词:正在走者)配「si」(第一格单数主格语尾)之变化。
‘‘Simhi gacchantādīnaṃ ntasaddo a’’nti ntasaddassa aṃvā, silopo. Gacchaṃ, sissa o – gacchanto.
「在第一格(主格)中,gacchanta 等词的 nt 词尾变为 a」——即 nt 词尾可换为 aṃ,或发生 si 格尾省略。如:gacchaṃ(nt 变 aṃ 之形式);又 si 格尾之 i 变为 o,得 gacchanto(nt 保留而格尾变 o 之形式)。
Gacchantādīnaṃ ntasaddotveva.
对「gacchantādīnaṃ」的解释为表示词根有「进行去动」的含义,即此为现在分词形式。
Sesesuntuva.
指的是剩余部分或剩余用法,即「gacchantādīnaṃ」之外的用法或变化。
Vuttaṃ hitvā sesesu gacchantādīnaṃ ntasaddo ntu iva daṭṭhabbo. Gacchanto, gacchantāiccādi.
原文言「抛弃已说内容,只看剩余部分中‘gacchantādīnaṃ’中的否定词根」,即应将重心放在否定词根中。gacchanto 和 gacchantāiccādi 均为「行走者」或「正在走的」表达方式,皆为现在分词。
Sesaṃ guṇavantusamaṃ.
指在剩余部分中应当视作具有属性或性质的同类,即属于有性质的词类。
§78
78. Gacchantādayo nāma antappaccayantā.
第78条:gacchantādī 等者,名为反对、否定。该句说明词根中带有反对否定意味的动作进行词(现在分词)。
§79
79. Aggi, silopo.
第七十九则。「aggi」(火),依省略规则略去格尾。
‘‘Ivaṇṇuvaṇṇā jhalā’’ti ivaṇṇuvaṇṇānaṃ yathāsaṅkhyaṃ jhalasaññā.
『如同颜色纷呈』者,谓颜色依其数目如实呈现发光。
Jhalato vātveva.
由炽烈而生风。
Ghapato ca yonaṃ lopo.
由炽烈风而亡失其具。
Ghapajhalato yonaṃ lopo vā hoti.
由炽烈风俱失其具者,或说亦然。
Yosu katanikāralopesu dīghaṃ.
其余因果关闭者较长。
Kato nikāro lopo ca yesaṃ tesu yosu sarānaṃ dīgho hoti. Aggī. Pakkhe-attantveva.
所说的部类以及其滅尽者,指的是诸部中那些声长者。火部即属于此类。火部存在于方位的最末端。
Yo svakatarasso jho.
那种自身有重量的,即为火部。
Yosu akatarasso jho attaṃ yāti. Aggayo. Tathālapane.
声音无自身重量者,为火部。其性质如同火焰中火焰。
§80
80.Aṃ mo niggahītaṃ jhalapehi.
八十。以火部经常束缚锁住诸法,用咒语限制。
Jhalapato aṃ mo ca binduṃ yanti. Aggiṃ. Aggī, aggayo.
咒语与火部同体,且归于点、端的性质。火部即火焰,因火而生,归于火焰。
§81
81. Agginā. Dīghe-aggībhi, aggīhi.
八十一。以火为原理,称为长火、聚合的火、具火之火。
§82
82. ‘‘Jhalato sassa no vā’’ti sassa nottaṃ vā. Aggino, aggissa. Aggīnaṃ.
82. 「以 jha 或 la 结尾的词,sa 属格词尾可选择变为 no」——即 sa 格尾换为 no,此为任择形式。例如:aggino、aggissa(均为「火」的属格单数,前者用 no,后者用 ssa)。复数属格为 aggīnaṃ。
§83
83. ‘‘Jhalato ce’’ti smāssa nā. Agginā.
83. 「若为『jh』等」——此规则论述第三格(具格)词尾『smā』变为『nā』。例词:Agginā(由火)。
§84
84. Aggimhi, aggismiṃ. Aggīsu.
84. 「Aggimhi,Aggismiṃ。Aggīsu。」——此处列出『aggi(火)』的第七格(处格)单数形式:Aggimhi、Aggismiṃ;以及第七格复数形式:Aggīsu。
§85
85. Ādi aggīva. Smiṃno pana ‘‘ādito o ce’’ti aṃ, o ca vā. Ādi, ādo, ādimhi, ādismiṃ. Ādīsu.
85. 『ādi(等)』一词的变格与『aggi』相同。但对于第七格(处格)词尾『smiṃ』,依据「若词根末为『ā』则可加『aṃ』并替换为『o』」之规则,可选择性地变为『aṃ』或『o』。因此有以下诸形:第一格Ādi、另一形Ādo;第七格单数Ādimhi、Ādismiṃ;第七格复数Ādīsu。
§86
86. Daṇḍī , si.
86. 持杖者,主格单数。
‘‘Agho rassa’’mādinā rasse sampatte ‘‘na sismimanapuṃsakānī’’ti simhi anapuṃsakānaṃ na rasso. Silopo, daṇḍī, yolope – daṇḍī. Pakkhe –
依「浊音作短音」等规则,当短音化条件具足时,依「阳性非中性词在主格单数词缀前不作短音」之规则,阳性非中性词在主格单数词缀(si)前不作短音。词缀(si)省略,得「持杖者」(主格单数);复数词缀(yo)省略,亦得「持杖者」(主格复数)。另一选择——
Agho rassamekavacanayosvapi ca.
「浊音在单数及复数词缀前亦作短音」。
Ekavacanayosu jhalapā rassaṃ yanti.
在单数字词中有『jhalapā』者,语音末端有辅音尾促发。
Jhato katarassātveva.
『Jhato』者谓此处语音末端有辅音尾。
Yonaṃ no.
谓此非属于其类。
Katassā jhato yonaṃ nottaṃ hoti. Daṇḍino.
属于其类的语音末端无辅音尾,有带杖者(形容其特性)『Daṇḍino』。
§87
87. ‘‘Jhalapā rassa’’nti ge pare jhalapānaṃ rasso. Hedaṇḍi. Daṇḍī, daṇḍino.
87. 依「在呼格词缀前,以『jh、l、p』等辅音结尾的词根作短音」之规则,在呼格(ge)词缀前,以『jh、l、p』等辅音结尾者作短音。呼格单数:「持杖者啊」。主格:「持杖者」(单数)、「持杖者们」(复数)。
§88
88. Vā aṃitveva.
八十八。确如其终。
‘‘Naṃ jhato katarassā’’ti aṃiccassa naṃ vā. Daṇḍinaṃ, daṇḍiṃ. Daṇḍī, daṇḍino.
依「已作短音的『jh』等辅音结尾词,其宾格词缀(aṃ)或作『naṃ』」之规则,宾格词缀(aṃ)可换为「naṃ」。宾格单数:「持杖者」(naṃ形式)或「持杖者」(aṃ形式)。主格:「持杖者」(单数)、「持杖者们」(复数)。
§89
89. Daṇḍinā. Daṇḍībhi, daṇḍīhi.
八十九。Daṇḍinā,为持杖者(单数工具格)。Daṇḍībhi,为女性持杖者复数工具格;daṇḍīhi,为女性持杖者复数工具格的别形式。
§90
90. Daṇḍino, daṇḍissa. Daṇḍīnaṃ.
90. 属格单数:「持杖者的」(ino形式)、「持杖者的」(issa形式)。属格复数:「诸持杖者的」。
§91
91. Jhato katarassātveva.
九十一。确如“灭”与“如何”二者之间的用法。
‘‘Sminnī’’ti smino ni. Daṇḍini. Daṇḍīsu.
『斯敏尼』者,乃「斯敏」加「尼」也。犹如「执杖者」(单数)之「执杖者们」(复数与格)。
§92
92. Bhikkhu, silopo.
92. 比库,戒法的事。
Vā yonaṃtveva.
或者仅限于那样。
‘‘Lato vo kāro ce’’ti lato yonaṃ vottaṃ vā.
『倘若你们有所依赖』,此或彼依赖之说。
Attaṃ akatarassotveva.
自身未被摄持者。
Vevosu lo ca.
如此亦然。
Vevosu akatarasso lo attaṃ yāti. Bhikkhavo, pakkhe – yolopa dīghā. Bhikkhū.
如此未被摄持,身自行之。比库们,偏侧相——是长的依赖。比库们。
§93
93. He-bhikkhu.
第九十三则。呼格,比库。
‘‘Akatarassā lato yvālapanassa vevo’’ti ālapane yossa vevokārā, attaṃ. Bhikkhave, bhikkhavo, bhikkhū.
『不作意者,如同雌牛之远离公牛』──此言谈论中所作之远离者,表明己身。比库们,诸比库们,比库们。
§94
94. Bhikkhuṃ. Bhikkhavo, bhikkhū. Sesaṃ aggīva.
94. 比库。比库们,诸比库们。整体如火焰般光明。
§95
95. Evaṃ jantu. Jantū, jantavo.
95. 如是众生。众生,众生们。
‘‘Lato vokāro ce’’tīha kāraggahaṇena yonaṃ nottaṃ, cakārena kvaci vononamabhāvova viseso. Jantuno, jantuyo.
『若有所作之行』——此处因动作所具不当而非,不作则不现,犹如某处无所作之动作妙不可言。众生的,众生的们。
§96
96. Satthu, si.
第九十六则。「师」,主格单数词尾。
‘‘Satthupitādīnamā sismiṃ silopo ce’’ti satthādyantassa ā, silopo ca. Satthā.
『师父等』者,是此法中称谓『师父等』之义,而『silopo』也是称谓之一。『师父』,
Satthupitādīnantyadhikāro.
此为『师父等』称谓的增益义。
Aññesvārattaṃ.
别义则为斜倾之义。
Sitoññesu satthādyantassa āro hoti.
在「师」等词尾之后,接「斯」及其余格词尾时,词尾变为「阿罗」。
Tato yonamo tu.
此后,「由」格词尾则变为「那摩」。
Tato ārato yonaṃ o hoti. Satthāro.
此后,「阿罗」之后,「由」格复数词尾变为「欧」。例:「诸师」。
§97
97. He-sattha, satthā. Satthāro.
『世尊』者,『师』也。师者。
§98
98. Satthāraṃ. Satthāre, satthāro.
98. 『导师』(宾格单数形)。『诸导师』(宾格复数形)、『诸导师』(主格复数形)。
§99
99. ‘‘Nā ā’’ti ārato nāssa ā. Satthārā. Satthārebhi, satthārehi.
『不来』者,『勤修』者不来。『师们』。『由诸师』,『由诸师们』者。
§100
100.U sasmiṃ salopo ca.
且在此,也有助音。
Se satthādyantassa u hoti salopo ca vā. Satthu, satthuno, satthussa.
是由『师』之终止词,亦有助音或。『师』,『师的』,『师之』。
‘‘Vā namhī’’ti namhi āro vā. Satthārānaṃ.
『或』亦作『名乎』,或作启始词。『诸师们之』。
‘‘Satthunāttañce’’ti namhi satthādyantassa attaṃ vā. Dīghesatthānaṃ.
『若属格则为「阿德」』——在属格中,以「导师」等为词尾者,可选择变为「阿德」。长音形则为『诸导师之』。
§101
101. ‘‘Tato smimī’’ti ārato smino i. ‘‘Āro rassamīkāre’’ti imhi ārassa rasso. Satthari. Satthāresu. Evaṃ nattādi.
101. 『由此于位格取「伊」』——由「阿拉」词尾,位格单数取「伊诺」中之「伊」。『于「伊」前,「阿拉」缩短』——在「伊」前,「阿拉」变为短音。故得『于导师』(位格单数)。『诸导师中』(位格复数)。「那德」等词类推。
§102
102. Pitā sattheva. ‘‘Pitādīnamasimhī’’ti sitoññesu ārassa rassova viseso. Pitaro.
102. 『父』字与『导师』相同。『「父」等诸词,除主格单数外』——除主格单数以外各格,「阿拉」仅缩为短音,此为其特殊之处。『诸父』(主格复数)。
Namhi – pitūnantipi hoti. Evaṃ bhātuppabhutayo.
在属格中——亦可作『诸父之』。「兄弟」等词依此类推。
§103
103. Abhibhū. Rasse-abhibhuvo. Yolopeabhibhū. Sesaṃ bhikkhūva, rassova viseso.
「Abhibhū」者,筋脉支配者。地上支配者。余者比库,如筋脉般特殊。
§104
104. Evaṃ sabbaññū. Pubbeva yonaṃ nokāro ca. Sabbaññuno, sabbaññū.
104. 『一切智者』亦同此法。前已述及,复数格「由」之变化及加「诺」字。故得『诸一切智者之』、『诸一切智者』。
§105
105. Go.
105. 牛(词形变化)。
Gāvaitveva.
即「母牛」之义。
‘‘Yosu ce’’ti gosaddokārassa āvo, ‘‘tato yonamo tu’’tīha tusaddena yonaṃ o. Gāvo. Tathālapane.
“那是谁?”——这是对于牛叫声的称呼。这里以“那之后的种类”为意,用柔和的声音称之为“种类”。即牛。这是对“那样”的说明。
§106
106.Avamhi ca.
106. 在这里辅助说明。
Amhi pare gosaddokārassa āvaavā honti, casaddena hinaṃvajjitesu sesesupi.
在别处,对于牛叫声的称呼仍然存在,在与声音有关的律令中也被保留。
§107
107. ‘‘Āvassu vā’’ti amhi āvantassa uttaṃ vā, gāhvaṃ, gāvaṃ, gavaṃ. Yo-gāvo. Gāvena, gavena. Gobhi, gohi.
107.“或称为’牛声’”——对于产生声音者,称呼有‘升起’或‘增长’之义,牛,或牛声之谓。牛的所有格形式有多种,如gāvena、gavena。也有复数形式如gobhi、gohi。
§108
108. ‘‘Gāva se’’ti se ossa āvo. Gāvassa, gavassa. ‘‘Tato na’’mādo cakārena naṃiccassa aṃ, ossa avo ca. Gavaṃ.
108. 「『牛』之属格」——规则指出:属格词尾 -ssa 变为 -āvo,得「gāvassa」;另又保留原式「gavassa」。接着,由「从彼起」之规则,以 -ca- 连接:属格复数词尾 -naṃ 中的 -aṃ,以及 -ssa 变为 -avo,合而得「gavaṃ」(牛之属格复数)。
§109
109. ‘‘Suhināsu ce’’tīha cakārena gossa gu ca. Dvitte-gunnaṃ, gonaṃ. Gāvā, gavā, gāvamhā, gavamhā, gāvasmā, gavasmā. Gobhi, gohi.
109. 「若『suhināsu ce』」——此处以连接词『ca』表示:『go』(牛)字也适用此规则,即『gu』也适用。双写并加『gu』变化,形成:『gonnaṃ』、『gonaṃ』(属格复数)。离格单数各形:『gāvā』、『gavā』、『gāvamhā』、『gavamhā』、『gāvasmā』、『gavasmā』。具格复数:『gobhi』、『gohi』。
§110
110. Gāve, gave, gāvamhi, gavamhi, gāvasmiṃ, gavasmiṃ. Gāvesu, gavesu, gosu.
110. 于格单数各形:『gāve』、『gave』、『gāvamhi』、『gavamhi』、『gāvasmiṃ』、『gavasmiṃ』。于格复数各形:『gāvesu』、『gavesu』、『gosu』。
Pulliṅgā. · 阳性名词。
Itthiliṅga
阴性。
§111
111. Kaññā . Silopo.
111. 『女性』词例。音节省略。
‘‘Ā gho’’ti itthiyaṃ ākārassa ghasaññā. Yo lope – kaññā. Pakkhe – kaññāyo.
『长元音「ā」与「gha」类』,指在女性名词中,「ā」被标记为「gha」类。在省略之处——『女孩』(单数)。另一形式——『女孩们』(复数)。
§112
112. ‘‘Ghate ce’’ti gassa e. He-kaññe. Kaññā, kaññāyo.
112. 『若「gha」之后』,即「g」变为「e」。如「he-kaññe」(呼格)。〔例词:〕kaññā(女),kaññāyo(女们)。
§113
113. Kaññaṃ. Kaññā, kaññāyo.
113. 受格单数『女孩』(宾格)。受格复数『女孩们』。
§114
114. Āya ekavacanassetveva.
114. 此处为单数形式的命题(独数形式)。
‘‘Ghato nādīna’’nti nādekavacanānamāyo. Kaññāya. Kaññābhi, kaññāhi.
『从「gha」类,非「ā」、「ī」等词尾』,即非「ā」、「ī」等结尾者,单数词尾取「āyo」。与格/属格单数『(给/属于)女孩』。具格复数『(由/与)女孩们』。
§115
115. Kaññāya. Kaññānaṃ.
115. 与格/属格单数『(给/属于)女孩』。属格复数『(属于)女孩们』。
§116
116.Ghapato smiṃ yaṃ vā.
116. 『从格』位及『于格』位,或以此类规则(处理相关词形变化)。
Ghapehi smino yaṃ vā hoti. Kaññāyaṃ, kaññāya. Kaññāsu.
「房舍中那能够存在的事物。少女,少女们。在少女们那里。」
§117
117. Ratti , silopo.
117. ratti(夜)〔变格〕,〔依规则〕「si」省略。
‘‘Te itthikhyā po’’ti itthiyamivaṇṇuvaṇṇānaṃ pasaññā. Yolopadīghā. Rattī. Pakkhe – rattiyo. Tathālapane.
「‘她们称为女子’——这是对女子多样名称的理解。长短不同的称呼。夜晚。季节——夜晚。依此照说。」
§118
118. Rattiṃ, rattī. Rattiyo.
118. rattiṃ(夜,宾格单数),rattī(夜,主格/呼格双数)。rattiyo(夜们,主格复数)。
§119
119. Ekavacanassa nādīnantveva.
119. 这是单数形式名词末尾的变化。
‘‘Pato yā’’ti nādekavacanānaṃ yā. Rattiyā. Rattībhi, rattīhi.
『聚落』单数形式的名词词尾‘yā’。夜晚的宾格形式。夜晚的多宾格与多工具格形式。
§120
120. Rattiyā. Rattīnaṃ.
120. 夜。夜的复数形式。
§121
121. Rattiyaṃ, rattiyā. Rattīsu.
121. 夜中,用夜。于多夜之中。
§122
122. Nadī . Sesaṃ rattīva. Aghattā rassova viseso.
122. 河流。整体如同夜一般。无遗漏者如细流一样清晰。
§123
123. Yāgu rattīva.
123. 宰杀,如同夜那样的宰杀。
§124
124. Mātu, dhītu, duhitvādayo piteva.
124. 母、女婿、女儿等如同父亲一般。
§125
125. Jambū nadīva.
125. 如玫瑰树的河流。
Kaññaiti ṭhite –
『女(Kaññā)』者,义已成立——
Itthiyamato āpaccayo.
因意指女性之意,故称为『女性性』。
Itthiyaṃ vattamānā akārantato āpaccayo hoti. Saralopapakalyādi. Kaññā.
以女性为主者,于不作动作时出现其增益。此属简单不复杂之语法。『Kaññā』即是所指。
‘‘Dhātuppaccayavibhatti vajjitamatthavaṃ liṅga’’nti vacanato paccayantassāliṅgattā taddhitādisutte cakārena nāmamiva kate – syādi. Evaṃ īinīsu.
谓『因界所生之分法,去除差别以为标志』之语句,因其作为条件之相,亦作派生词结尾用,此说因其本质,似是名称而成,如此用法存于此类语言形态中。
Evaṃ ajā, eḷakā, kokilā, assā, mūsikā, balākā, mandā, jarāiccādi.
同理,『母羊』、『母绵羊』、『杜鹃』、『母马』、『鼠』、『白鹭』、『迟钝者』、『老者』等字,皆依此类推。
§126
126. Itthiyantyadhikāro.
126、关于女性增益之法权。
Nadādito vā ī.
以『nadā』等字为首者,可加词尾『ī』。
Itthiyaṃ nadādito vā anadādito vā ī hoti. Nadī, nagarī, kumārī, brāhmaṇī, taruṇī, kukkuṭī, itthī iccādi.
此处『 ī 』指的是女性。女性既可以是有声音之始,如河流、城市、少女、婆罗门女、年轻女子、母鸡等,皆属此例。
‘‘Mātulādīnamānattamīkāre’’ti īmhi mātulādyantassa āno. Mātulānītyādi.
所谓『从母舅等起始及终止』,此处指从母舅诸亲属开始。母舅等诸亲属即为起止范畴。
Anadādito vā ī. Sakhī, hatthī.
或无声音之始者,如女性朋友和象亦属『 ī 』范畴。
Bhavato bhoto.
『具寿』者,即『尊者』也。
Īmhi bhavantassa bhoto hoti. Bhotī.
在『具寿』的第六格(属格)形式中,变为『尊者』;阴性形式为『尊女』。
§127
127. ‘‘Ṇa va ṇikaṇeyya ṇantūhī’’ti ī. Mānavī, nāvikī, venateyyī, gotamī.
127.依「ṇa、va、ṇika、ṇeyya、ṇantu等词尾后加长母音ī」之规则,构成阴性形式:学童女、船师之女、毗那德之女(维那底之女)、果德弥。
§128
128. ‘‘Ntussa tamīkāre’’ti ntussa to vā. Guṇavatī, guṇavantī. Dhitimatī, dhitimantī.
128.「『nt』词尾于『tam』替换为『ī』」者,即『nt』变为『t』或保持原形(加『ī』)。如:guṇavatī(具德女)、guṇavantī(具德女);dhitimatī(具忍女)、dhitimantī(具忍女)。
Ntassa ntubyapadeso. Mahatī, mahantī.
『nt』词尾以『ntu』替代。如:mahatī(大女)、mahantī(大女)。
§129
129.Patibhikkhurājīkārantehi inī.
129.在『比库、王』等词及以ī结尾的词干之后,加词缀inī以构成阴性形式。
Patyādīhi īkārantehi ca itthiyaṃ inī hoti.
以『pat』等字及以『ī』音结尾者,在表示女性时,加『inī』后缀。
‘‘Patissinīmhī’’ti patyantassa atte saralopādo tukārena lopābhāvo. ‘‘Vā paro asarūpā’’ti ilopo, dīgho ca. Gahapatānī, bhikkhunī, rājinī, medhāvinī, tapassinī, dhammacāriṇī, bhayadassāvinī, bhuttāvinītyādi.
『Patissinīmhī』意指「对配偶顺从」者,此词对本意有简化表述且未舍辞末音。『Vā paro asarūpā』意谓「或另种非顺从形态」,此种舍辞属于音变,词形较长。譬如,家妇、比库尼、女王、聪慧女、苦修女、行法女、显勇慈悲女、已受戒女等诸类女性称谓。
Itthiliṅgā. · 阴性名词。
Napuṃsakaliṅga
无根者,是指无男性标志之人。
§130
130. Citta , si.
130。此处「吉德」是其意。
Napuṃsakehi ato niccanteva.
意为远离无根者。
Siṃ.
此处是「狮子」之义。
Akāranteti napuṃsakehi sissa nicaṃ aṃ hoti. Cittaṃ.
谓「无行为」者,因无根者所受,即为消灭之义。所指即为「吉德」。
Yonaṃ ni napuṃsakehitveva.
曰某者即为无根之义。
Ato niccaṃ.
于此恒常。
Akārantehi na puṃsakehi yonaṃ niccaṃ ni hoti, nissa ā. Cittā. Pakkhe – yosvādinā dīghe – cittāni.
由无为的所作之物,恒有之生殖器非恒存,非有常。是心。相当者:例如长久积累的心。
§131
131. Galope – he – citta. Cittā, cittāni.
131. 『加罗佩』者、心得。心得,复数为心。
§132
132. Cittaṃ . Nissa e – citte, cittāni. Sesaṃ buddhova.
132. 心。相当于此心,心复数。余皆如佛。
§133
133. Mana, si, manaṃ.
133. 「意」字的单数变格:主格『mana』,呼格『si』(即『mana』),宾格『manaṃ』。
Nā vātveva.
不当作如是(见)。
§134
134.Manogaṇādito sminnānamiā.
134. 『心众』是指那些属于心的事物或类别。
Manādito sminnānaṃ iā vā honti.
所谓『属于心的事物』,有时候确实存在。
Sa sare vāgamo.
这是关于言说的教义。
Vibhatyādese sare pare manādito sāgamo vā hoti. Manasā.
在言说之中,若发生区别,则有另一种属于心的教义,即以心为本。
§135
135.Sassa co
135. 『sa』词尾亦然(与前规则同理,适用相同变格规则)。
Manādito sassa o hoti, casaddena smāssa ā ca. Manaso, manasā.
属于『色』的事物是指与色相伴随的,或与色相连结的。这里所说的心,是指以心作用的。
§136
136. Manasi . Sesaṃ cittaṃva.
136.『心意』者,如同余余之心识。
§137
137.
Manaṃ siraṃ uraṃ tejaṃ, rajaṃ ojaṃ vayaṃ payaṃ;
『心』者,头部,颈项,胸膺,光明,尘秽,力气,衰老,血液;
Yasaṃ tapaṃ vacaṃ cetaṃ, evamādi manogaṇo.
荣耀,苦行,言语,心意,诸如此类,即所谓心法集合。
§138
138. Guṇavantu , si.
138. 【具功德者】,主格单数。
‘‘Aṃ napuṃsake’’ti simhi savibhattissa ntussa aṃ. Guṇavaṃ. Ntussa tte – guṇavantāni.
「中性主格单数时,『ntu』词尾替换为『aṃ』」——故得「具功德者」(中性主格单数形)。『ntu』词尾遇『tte』——得「具功德者」(中性复数形)。
§139
139. Yotoññaṃ pumeva. Evaṃ gacchaṃ.
139.除上述情形以外的其余格,则同阳性变化。如此类推,得『gacchaṃ』等形式。
§140
140. Aṭṭhi.
140. 「骨」字(aṭṭhi,中性名词)的变格。
Vātveva.
如前所述。
‘‘Yonanni napuṃsakehī’’ti yonaṃ ni vā. Aṭṭīni. Jhattā yolope – aṭṭhī. Tathālapane.
「中性词复数格词尾,可用『ni』替换『yo』」——故『yo』词尾替换为『ni』,得「诸骨」。因字母缩短而省略『yo』词尾——得「诸骨」(长音形)。呼格亦同此例。
§141
141. Aṭṭhiṃ, aṭṭhīni, aṭṭhī. Sesaṃ aggīva.
141. 「骨」字的宾格单数为『aṭṭhiṃ』,宾格复数为『aṭṭhīni』,主格复数为『aṭṭhī』。其余变格形式与『aggī』(火,中性i词干)相同。
§142
142. Daṇḍī, si.
142. 「持杖者」字:主格单数形式。
Aghattā rasso, daṇḍi. Yotoññaṃ pumeva.
无鞭绳者,杖之。由此如人一般。
§143
143. Āyu aṭṭhīva.
143. 「寿命」字:格变化同「骨」字。
Napuṃsakaliṅgā. · 中性名词。
Pumitthiliṅga
男性特征。
§144
144. Pumitthiliṅgā – ghaṭa, kaṭa, yaṭṭhi, muṭṭhi, sindhu, reṇuppabhutayo dvipada catuppada jātivācino ca.
144。男性特征者,即罐、匣、杖、拳、水域、尘沙等两足四足的种类名称。
Yathā – ghaṭo, īpaccaye-ghaṭī. Eso yaṭṭhi, esā yaṭṭhiccādi.
如罐,侧向的罐。此为杖,如此杖等。
Dvipadajātivācino yathā – khattiyo. Āpaccaye- khattiyā, samaṇo, īmhi-samaṇīiccādi.
两足的种类名称如刀剑,侧向称为刀剑,出家人为刀剑等。
Catuppadajātivācino yathā – gajo, ā-gajā, byaggho, īmhi - byagghīiccādi.
四种种姓称谓,如象、母象、虎、这里的雌虎等。
Pumanapuṃsakaliṅga
男子的特质标志。
§145
145. Pumanapuṃsakaliṅgā – dhamma, kamma, brahma, kusuma saṅgama, paduma, assama, vihāra, sarīra, suvaṇṇa, vaṇṇa, kahāpaṇa, bhavana, bhuvana, yobbana, bhusana, āsana, sayana, odana, ākāsa, upavāsa, māsa, divasa, rasa, thala, phala, raṭṭha ambu, madhvādayo.
男子的特质标志有一百四十五种:法、业、梵、花的集合、莲花、同类、住处、身体、黄金、颜色、钱币、住处、世界、青春期、装饰、座位、卧具、食品、空间、禁食、月份、日子、味道、地方、果实、国土、水及其他。
Itthinapuṃsakaliṅga
女子的特质标志。
§146
146. Itthinapuṃsakaliṅgā – nagara, accippamukhā.
女子的特质标志有一百四十六种:城市、指趾尖方向等。
Sabbaliṅga
所有特质标志。
§147
147. Sabbaliṅgā – taṭa puṭa patta maṇḍala kalasā dayo, nāmīkatā, sabbanāmāni ca. Yathā – taṭo, īmhi – taṭī, taṭamiccādi.
147. 『所有标志』者,谓桥、渠、坛、界、盘、坛台、壶、坛座、柱以及名称诸物。如:『桥』,在此种说法中称为『桥梁』,又如『这桥』,以及『此桥』等。
Nāmīkatā yathā – devadatto, ā – devadattā devadattamiccādi.
『以阴性词尾构成者』,如:「迭瓦达德」(阳性),「迭瓦达德」加长音尾成阴性「迭瓦达德」,以及「迭瓦达德」(宾格)等。
Sabbanāma
名称总称。
§148
148. Sabba , katara, katama, ubhaya, itara, añña, aññatara, aññatama, pubba, para, apara, dakkhiṇa, uttara, eka, ya, ta, eta, ima, amu, kiṃ, tumha, amha-iti sabbanāmāni.
148. 以下为一切名代词:一切、哪一个、哪一个(从多中选)、两者、另一、其他、其中某一、其中某一(从多中选)、前、后、另一方、南、北、一、哪、彼、此、这、那、何、你、我——以上称为一切名代词。
Sabbo buddhova. Ayaṃ viseso.
『全部』如同佛陀。此为特指。
Yotveva.
仅仅是如此。
Sabbanāmakārate paṭhamo.
全部名称的造作是第一。
Sabbādīnamakārato paro paṭhamo yo ettaṃ yāti sabbe.
全部根本名称的造作者是先行者,即诸法中前往此者。
‘‘Tayo neva ca sabbanāmehī’’ti nisedhā sasmāsminnaṃ āya ā e na honti. Sabbassa.
『这三者绝非全部名称』,这是对此持的否定,但于此中,亦无有此三者。是谓全部者。
Sabbato naṃ saṃsānaṃ.
从全部处,生起流转。
Sabbādito naṃiccassa saṃsānaṃ honti.
从全部根处,是无常的流转。
Akāro eitveva.
谓无造作,唯此而已。
Sabbanāmānaṃ namhi ca.
『sabbanāmā』者,是指一切名称皆含摄于其中。
Namhi sabbādīnamakārassa e hoti. Sabbesaṃ, sabbesānaṃ.
在属格复数词尾中,以代词「一切」等为首诸词,词干末尾的「a」音变为「e」音。例如:「一切者之」(复数属格)、「一切者之」(复数属格另一形式)。
§149
149. Itthiyaṃ ā, sabbā kaññāva. Ayaṃ viseso. Vātveva.
第149条。此『itthiyaṃ ā』称谓女性,意为一切女儿皆如是,此为特殊用法。此处『vātveva』即为『似风』之比,说明特征。
Ghapato smiṃsānaṃ saṃsā.
属于「伽」类及「帕」类词,其「于……处」格(第七格)单数词尾「smiṃ」及复数属格词尾「sānaṃ」,分别变为「saṃ」与「sā」。
Ghapasaññāto sabbādito smiṃsānaṃ saṃsā vā honti.
经文解释:具有『ghapasaññā』(搅扰观念)者,通常为纷扰起始之缘,是故常处纷扰中。
‘‘Saṃsāsvekavacanesu ce’’ti sāgamo.
依「『saṃ』与『sā』诸词尾于单数格中……」此规则,增加「s」音介入。
Gho rassaṃ.
「伽」类词词干末尾长音变为短音。
Ekavacanasaṃsāsu gho rassaṃ yāti. Sabbassā, sabbāya. Sabbāsaṃ, sabbāsānaṃ. Sabbassaṃ, sabbāyaṃ. Sabbāsu.
在单数的关系格中,『gha』音变短。〔格变为〕:一切的(属格单数)、一切的(与格单数)。一切的(属格复数)、一切的(属格复数异形)。一切的(处格单数)、一切的(处格单数异形)。一切的(处格复数)。
Netāhi smimāyayā.
此处不可用『netāhi』(工具格)表示,因该词不适合作为工具格。
Ghapaññāhi sabbādīhi smino āya yā na honti.
凭借聪慧,能够超过一切者,即不存在于诸法之中的。
§150
150. Napuṃsake – sabbaṃ. Sabbāni. Evaṃ dutiyā.
150. 中性——一切(主格单数)。一切(主格复数)。第二格(宾格)亦同此变化。
Sabbādayo napuṃsake tatiyādīsu sakasakapumasamā. Evaṃ ya - saddantā.
『全部』一词用于『napuṃsake』等第三类词尾时,与『sakasa』合用,具有相同的阳性形式。因此,『ya』(关系代词)在词尾变化中依照发音规律处理。
§151
151. Pubbaparāparehi tu smino ‘‘yadanupapannā nipātanā sijjhantī’’ti anitthiyaṃ e vā. Pubbe, pubbasmiṃiccādi.
151. 关于前后文中所说的『由此而生的恶趣便灭』或『烦恼熄灭』等语,是表明其不善之义。以前,尤其是在最初之中,如此而说。
Ekasaddo saṅkhyātulyaññāsahāyattho. Yadā saṅkhyattho, tadekavacano, aññattha sabbavacano ca.
此句为单一语音,意义清晰,且不可再合并。若为数词,则为单一词语,否则即为整个词语。
Yādīnamālapanaṃ natthi.
没有所谓的成列称呼。
§152
152. Ta, si.
152. 〔指示代词阳性主格单数为〕:彼、彼。
Simhi saṃ anapuṃsakassetveva.
此义仅适用于雄性狮子。
Etatesaṃ to.
此即其义之引申。
Simhi anapuṃsakānaṃ etataiccetesaṃ takārassa sa hoti. So.
狮子在非男性者之中,唯有此类猛兽之王此义方能成立。是故如是。
Tassa vā nattaṃ sabbattha.
此义没有普遍适用之处。
Tiliṅgesu sabbādīnaṃ takārassa no vā hoti. Ne, te. Sesaṃ sabbasamaṃ, nattaṃva viseso.
于长毛兽类中,所有猛兽之王之义皆不成立。亦非如此。终归同样,无论何处,皆无区别。
§153
153. Itthiyaṃ – sā, nā, nāyo, tā, tāyoiccādi.
153. 阴性——彼(主格单数)、彼(主格单数异形)、彼等(主格复数)、彼(主格单数异形)、彼等(主格复数异形),如此等等。
Vātveva.
正如风一般。
Tato sassa ssāya.
于是便从中而出。
Tāetāimāhi sassa ssāyo vā hoti.
『Tā』与『tāi』之间存在等式关系,即『那(阴性单数)』与『那(阴性双数)』相通用。
Saṃsāsvekavacanesu iitveva.
在合说中,这种用法与前述同理,即『那』与『那(二者)』这个形式相似。
Tassā vā.
此处指『她、它』两者均是阴性指示代词,指称相同对象。
Ekavacanasaṃsāsu tāsaddassa ā ittaṃ vā yāti. Tissāya, tissā, tassā, tāya. Tāsaṃ, tāsānaṃ. Tissaṃ, tassaṃ, tāyaṃ. Tāsu.
在单数第三人称合说中,『tā』这个词根的变化形有以下几种:主格为tissā,第三格为tissā;属格为tassā;与格为tāya;宾格复数为tāsu。分别对应单数、复数等不同格位和数的阴性指示代词。
§154
154. Napuṃsake – taṃiccādi.
154. 中性——彼(宾格单数),如此等等。
§155
155. Eso. Sesaṃ sabbasamaṃ.
第155条,该条目说明这些词尾用法均属于共同常见的变化形式。
§156
156. Itthiyaṃ – esā.
156. 女性中——用『esā』。
Saṃsāsvekavacanesvetveva.
乃至如『Saṃsā』(复数)语料中亦复如是。
Etimāsami.
此乃『etimā』(阴性复数主格)之变化。
Ekavacanasaṃsāsu etāimānamantassa i hoti. Etissāya, etisā, etāya. Etāsaṃ, etāsānaṃ. Etissaṃ, etassaṃ, etāyaṃ. Etāsu. Sesaṃ sabbāva.
单数属格等格位中,『eta-』与『ima-』词干词尾的『a』变为『i』。〔格位变化如下:〕属格单数作『etissāya』、『etisā』、『etāya』;属格复数作『etāsaṃ』、『etāsānaṃ』;处格单数作『etissaṃ』、『etassaṃ』、『etāyaṃ』;处格复数作『etāsu』。其余各格与『sabbā』(一切)的变化相同。
§157
157. Napuṃsake – etaṃ iccādi.
第一五七条:中性变化——『etaṃ』等,依此类推。
§158
158. Ima, si.
第一五八条:『ima』词干,加主格单数格尾『si』。
‘‘Anapuṃsakassāyaṃ simhī’’ti imassa ayaṃ. Silopo. Ayaṃ, ime. Imaṃ, ime.
“非男子的狮子”此句谓此。此为造形词。此乃,如此。
‘‘Animi nāmhi ce’’ti imassa ano, imi ca. Anena, iminā.
“若无此者”谓此词由否定词与指示代词构成。借该词,借此者。
‘‘Sabbassimasse vā’’ti sunaṃhisu evā. Ehi, imehi. Vā smāsasmiṃsaṃsāsvattantveva.
“在一切此中或”言其于诸听者如此。来(复数)指此等。或者,则限定于此中诸事皆真。
Imasaddassa ca.
此为此语音。
Sasmāsmiṃsaṃsāsu imassa attaṃ vā hoti. Assa, imassa. Esaṃ, esānaṃ, imesaṃ, imesānaṃ. Asmā, imamhā, imasmā. Ehi, imehi. Asmiṃ, imamhi, imasmiṃ. Esu, imesu.
在诸此中,此词可作主语。彼的,此词。此者,此等,此为,彼众。如是者,在此处,于此时,于此中,在此间。复数形于此等。
Attapakkhe – ‘‘na timehi katākārehī’’ti smāsminnaṃ mhāmhi na sijjhante.
正面意思为“非此等所作”,意即于此处谓言不生。
§159
159. Itthiyaṃ – ayaṃ. Sesaṃ etāva, saṃsāsvattaṃva viseso.
159. 『Itthiyaṃ』者,此为男性之词。其余部分约如此,乃轮回现象之一种分别。
§160
160. Napuṃsake – savibhattissa vātveva.
第一六○条:中性变化——连同格尾一并适用前述『vā(或)』之规定。
‘‘Imassidamaṃsisu napuṃsake’’ti imassa idaṃ vā. Idaṃ, imaṃ ime, imāni. Evaṃ dutiyā.
『ima-』在中性中,主格单数为『idaṃ』或『imaṃ』。主格单数:『idaṃ』;宾格单数:『imaṃ』;主格/宾格复数:『ime』、『imāni』。第二格(宾格)的变化亦同此。
§161
161. Amu , si.
161.「彼」,阴性单数主格。
Vā anapuṃsakassa simhitveva.
亦为『vā』,示无性者如同刚硬之状。
‘‘Amussa mo saṃ’’ti massa so vā, silopo. Asu.
「彼」字:依规则『阿穆萨之莫换为萨』,即将「mo」替换为「so」,或省略「si」。变化为「asu」。
‘‘Sabbato ko’’ti sabbanāmato kāgamo. ‘‘So’’ti o, amuko, pakkhe – amu. Amū, amuyo.
『由一切名词(词基)加「ko」』者,从「sabba」一类代名词词基加词首「k」音。『「so」』者,即「o」音——如「amuko」(某人,阳性单数主格);另一形式为「amu」(同词异形)。复数形为「amū」、「amuyo」。
Pubbeva yonaṃ vokāro na. Amuṃ. Amū, amuyo. Sesaṃ bhikkhūva sabbādikāriyāññatra.
如前所述,「yo」格尾前的元音变为「o」之规则,此处不适用。宾格单数:「amuṃ」。复数宾格:「amū」、「amuyo」。其余格变化与比库词及「sabba」等代词相同,唯有别异者除外。
§162
162. Itthiyaṃ – asu. Sesaṃ yāgusamaṃ. Visesoyaṃ – amussā, amuyā. Amūsaṃ, amūsānaṃ. Amussaṃ, amuyaṃ. Amūsu.
162. 女性——「彼」(远指代词)。其余与「粥」格变相同。特殊之处如下:属格单数为『彼之』、『彼之』(两种形式);属格复数为『彼等之』、『彼等之』(两种形式);处格单数为『于彼』、『于彼』(两种形式);处格复数为『于彼等』。
§163
163. Napuṃsake – savibhattissa aṃsisu napuṃsaketveva.
163. 『Napuṃsake』指性别不全者,因体内肢体部分不具备完整性而为之。
‘‘Amussāduṃ’’ti aduṃ. Aduṃ. Amū, amūni. Evaṃ dutiyā.
『彼——彼』者,即『彼』也。『彼』(单数)。『彼等』、『彼等』(复数形式)。第二格(宾格)亦同此例。
§164
164. ‘‘Sesesu ce’’ti sabbattha kissa ko. Ko, kā, kaṃ iccādi. Liṅgattaye sabbasamo.
164.『其余诸格』者,一切处(皆用)疑问代词「谁」。(其变格形式为)谁(男性主格)、谁(女性主格)、谁(中性宾格)等等。三性(变格形式)皆相同。
§165
165. Tumha , si, amha, si.
你们,确实是我们。
Savibhattissa tumhamhānantyadhikāro.
关于共同分配,你们拥有最终的权利。
Tvamahaṃ simhi ca.
你和我,都属于狮子。
Simhi savibhattīnaṃ tumhamhānaṃ tvaṃ ahaṃ honti. Casaddena tumhassa tuvaṃ ca. Tvaṃ, tuvaṃ, ahaṃ. Yo – tumhe.
狮子是共同分配者中你们的,我的,而你和我都是。用‘你’来说,是你的,用‘你’来说,也是你的,用‘你’来说,是我的。所谓‘你们’,就是你们。
‘‘Mayaṃ yomhi paṭhame’’ti amhassa mayaṃ hoti. Mayaṃ.
『我们』在第一种意义上,是属于我们的。我们。
§166
166. ‘‘Taṃmamamhī’’ti amhi taṃ maṃ honti.
『那个是我的』这句话中,‘我是’是属于‘那个’的。
‘‘Tavaṃ mamañca navā’’ti amhi tavaṃ mamañca navā.
你是我的,这是我们二人共有。
‘‘Tumhassa tuvaṃ tvamamhī’’ti tumhassa tuvaṃ, tvañca. Taṃ, tavaṃ, tuvaṃ, tvaṃ, maṃ, mamaṃ.
你是你的,我是我的。你,我,你,我,我,我二者。
Ākantveva.
意为主动、迫切或渴望之义。
‘‘Vā yoppaṭhamo’’ti dutiyāyossa ākaṃ vā. Tumhākaṃ, tumhe. Amhākaṃ, amhe.
或初者,或次者,含有选择或对立之意。你们的,我们的。
§167
167. ‘‘Nāmhi tayā mayā’’ti nāmhi tayā mayā honti. ‘‘Tayātayīnaṃ takāro tvattaṃvā’’ti tassa tvo vā. Tvayā, tayā, mayā. Tumhehi, amhehi.
名字确实属于你我。关于他们,或是‘你的’或‘他的’。由你,由他,由我。由你们,由我们。
§168
168. ‘‘Tava mama se’’ti se tava mama honti.
确实是你的,也是我的。
‘‘Tuyhaṃ mayhaṃ ce’’ti se tuyhaṃ mayhañca.
『你』和『我』都是你和我。
‘‘Sassaṃ’’ti sassa aṃ vā.
『他自己的』指自己的或他的。
‘‘Amhassa mamaṃ savibhattissa se’’ti se amhassa mamaṃ ca. Tava, tuyhaṃ, tumhaṃ, mama, mayhaṃ, amhaṃ, mamaṃ.
『我们彼此的共同所有物』是指我们两者的共有物。『你的』『你的』『你的』『我的』『我的』『我们的』『我们的』。
‘‘Tumhamhehi namākaṃ’’ti naṃvacanassa ākaṃ. Tumhākaṃ, amhākaṃ. Smānāva.
『你们的母亲们』中『母亲』加上『你们的』。『你们的』『我们的』。这是尊称用法。
§169
169. ‘‘Tumhāmhānaṃ tayi mayī’’ti smimhi tayi mayi honti. Tve kate - tvayi, tayi, mayi, tumhesu, amhesu. Liṅgattaye samaṃ.
169. 『你们两人』中,在此二人称代词中,三个单数形式均指二者。例:对你说——在你那里、那儿、我这里、你们处、我们处。性别数与二者相同。
§170
170. Navātveva.
170. 仅限于「九」(即以下规则专属于数词『九』)。
Padato dutiyā catutthī chaṭṭhīsu vono.
‘脚’在第二、第四、第六格中。
Atthajjotakā vaṇṇā padaṃ, dutiyā catutthī chaṭṭhī bahuvacanesu paresu padasmā paresaṃ savibhattīnaṃ tumhāmhānaṃ vonokārā navā honti.
意灯是对‘脚’在第二、第四、第六格的复数形式的释义,因为它们之间有差别,因此你们的脚的用法各自不同,新的用法产生了。
Rakkhatu vo, passatu no, dadāti vo, dadāhi no, saddhā vo, satthā no.
愿护持你们,愿你们观察,能给予你们,愿你接受,信任你们,愿你听从。
Navāti kiṃ, eso amhākaṃ satthā.
‘九十’为何?他是我们的师父。
§171
171. Padatotyadhikāro.
171. 此为「词末」章节之统领规则。
‘‘Temekavacanesu ce’’ti catutthīchaṭṭhekavacanesu te me honti. Dadāmi te, dadāhi me, idaṃ te, ayaṃ me.
“如果是单数”的话,在第四和第六格的单数形式就是它们。我给予你,你也要给予我,这是给你的,这是我的。
‘‘Naamhī’’ti amhi nisedho. Passetha taṃ, ajini maṃ.
『不用于「我」格』者,即遮止「我」格(第一人称单数宾格形式)之使用。(例如):「你应见彼」、「他征服了我」。
‘‘Vā tatiye ce’’ti tatiyekavacane te me vā honti. Kataṃ te tayā vā. Kataṃ me mayā vā.
『Vā tatiye ce』者,第三人称单数中有复数意也。尔等之『te』,与我之『vā』义同。尔何所作,由彼亦然;我何所作,由我亦然。
‘‘Bahuvacanesu vono’’ti tatiyābahuvacanesu vo no honti. Bahuvacane paṭhame yomhi ca. Kataṃ vo, kataṃ no, gāmaṃ vo gaccheyyātha, gāmaṃ no gaccheyyāma.
『Bahuvacanesu vono』者,第三人称复数中有复数意也。复数第一人称亦是然。尔宜作何,我亦作何。愿尔等往村,愿我往村。
Saṅkhyā
数词。
§172
172. Saṅkhyā vuccate.
号曰:计数法。
Ekasaddo sabbanāmesu vutto.
一语者,谓于诸名称中所言也。
§173
173. Dvādayo aṭṭhārasantā bahuvacanantā.
173. 「二」等(数词)直至「十八」,皆以复数形式作结。
Savibhattissa, itthipumanapuṃsakasaṅkhyanti cādhikāro.
关于可分数,指男性与女性的数量,称为属格。
‘‘Yosu dvinnaṃ dve ce’’ti dvissa dve hoti. Dve, dve, dvībhi, dvīhi.
“二者”如说“两个中的两个”,则分别有两、两个、双、双、两个四种形式。
No ca dvādito namhi.
但不是“第二”等词。
Namhi dvādito nakārāgamo hoti. Dvinnaṃ, dvīsu, liṅgattaye samaṃ.
“第二”是以“na”为首的中缀形式。对于两个者,在三个性别中形式一致,如二者、两者。
§174
174.Ticatunnaṃ tisso catasso tayo cattāro tīṇi cattāri.
174.「三」与「四」:阴性三形、四形;中性三形、四形。
Yosu itthipumanapuṃsakesu savibhattīnaṃ ticatunnaṃ tisso catasso ādayo honti. Tayo, tayo, tībhi, tīhi, tinnaṃ.
在女性、男性和不确定性别者这三类各自的名词中,有三姓分别为男子性、女子性和不定性。它们为三种:三者(多指词),借助三格,以三者或三格用法出现。
‘‘Iṇṇamiṇṇannaṃ tīhi saṅkhyāhī’’ti tisaddato naṃiccassa iṇṇaṃ iṇṇannaṃ ca. Tiṇṇaṃ, tiṇṇannaṃ, tīsu.
庄严语中『三』(tīhi)意为『三的、三倍的』,与『已然、完成』含义相关。此处分作三种数目用法,分别是三、三者和三的形式。
§175
175. Itthiyaṃ-tisso , tisso, tībhi, tīhi.
女性类名词以三格形式出现,有‘三’、‘三者’和‘以三计数’的用法。
‘‘No cā’’do cakārena namhi ssaṃāgamo, vaggantetissanaṃ, tīsu.
若非由语法规则所致,则某些语汇不形成归类所谓“三姓”,但在章节论述时以三者统称。
§176
176. Napuṃsake-tīṇi, tīṇi, tīhi.
男性名词有三种形式,即三者、三个以及取三格形式。
§177
177. Cattāro.
四种,指四格格位的概念。
‘‘Osare ce’’tīha cakārena yosu ussa uro. ‘‘Tato yonamotū’’tīha tukārena yonaṃ o. Caturo. Evaṃ dutiyā. Catūhi, catunnaṃ, catūsu.
『若进入「osare」』——此句中「ca」字兼表:在「yo」格尾时,「u」变为「uro」。『再由「tato yonamotu」』——此句中「tu」字兼表:「yo」格尾变为「o」,故得「caturo」(四,宾格复数)。第二格(宾格)同理。其余格形为:「catūhi」(具格/离格复数)、「catunnaṃ」(属格/与格复数)、「catūsu」(处格复数)。
§178
178. Itthiyaṃ , catasso, catasso, catūhi. Pubbeva ssaṃāgamo. Yadādinā ussa attaṃ. Catassannaṃ, catūsu.
178. 阴性中:〔主格〕「四」(catasso),〔宾格〕「四」(catasso),〔具格〕「以四」(catūhi)。〔具格〕先已发生 ss 与 ā 的合并变化。依照「ya」等规则,「u」变为「a」。〔属格/与格〕「四者之」(catassannaṃ),〔处格〕「在四中」(catūsu)。
§179
179. Napuṃsake, cattāri, cattāri.
179. 中性中:〔主格〕「四」(cattāri),〔宾格〕「四」(cattāri)。
§180
180. ‘‘Pañcādīna makāro’’ti yosu savibhattissa pañcādyantassa attaṃ. Pañca, pañca.
180.「『五』等词中末尾变为『a』」——此规则指:在「yo」格中,以「五」为首诸词的词尾连同格尾一并变为「a」。故得「pañca」(五,主格复数)、「pañca」(五,宾格复数)。
‘‘Pañcādīna mattaṃ’’ti sunaṃhisu pañcādyantassa attaṃ. Edīghānamapavādoyaṃ. Pañcahi, pañcannaṃ, pañcasu. Liṅgattaye samaṃ.
依「『pañca』等词末尾变为短 a」之规则,「pañca」等词词尾的长元音变为短 a 形式。此乃对 e、长 ī 等规则的例外说明。〔具格〕「以五」(pañcahi),〔属格/与格〕「五者之」(pañcannaṃ),〔处格〕「在五中」(pañcasu)。三性变化相同。
§181
181. Evaṃ cha satta aṭṭha nava dasādayo aṭṭhārasantā.
181. 如此,六、七、八、九、十等,直至十八,皆属此类。
§182
182. Vīsatyādayo ānavutiyā itthiliṅgā ekavacanantā, vīsati rattīva. Evaṃ tiṃsati.
182. 从二十开始至八十,女性单数形式的词尾,像二十这个词一样。这样三十也是如此。
Cattālīsaṃ paññāsaṃ saddehi parāsaṃ sabbāsaṃ vibhattīnaṃ ‘‘sabbāsamā’’dotīha ādisaddena lopo, saṭṭhi vīsatī va. Evaṃ sattati asīti navuti.
用十四、五十、六十等词,这些词都属于由各种分解音节组成的“全部类似”一类,且带有以‘‘全部’’为首的词根,如此列举有六十、二十等。这样还有七十、八十、九十。
Sataṃ napuṃsakamekavacanantaṃ. Evaṃ sahassādi.
一百,男性单数形式的词。如此千等也是如此。
Koṭi vīsatīva.
亿,像二十一样。
§183
183. Rāsibhede tu sabbattha bahuvacanampi. Yathā-dvevīsatiyo buddhadantā. Tisso vīsatiyo dinaghaṭikā. Evamaññatra.
183. 而在数目的分类上,各处都用复数形式。例如二十一称为佛牙数,三十二称为日罐数。类似如此。
Eseso etantippasiddhi, lokassa hoti yatthatthesu.
这是这些词的特别被认知之处,对于世间存在的情况乃至实相,都属如此。
Thīpumanapuṃsakānityuccante, tānimāni lokenātthā.
有情之身终必无常,故此等诸法于世间无益。
Aliṅga
无性词。
§184
184. Aliṅgā vuccante.
第184条。谓之别相。
Kvaci to pañcamyatthe.
于某处,为第五因相。
Liṅgato pañcamyatthe kvaci toppaccayo hoti.
因别相,于第五因相处有上加成。
‘‘Tvādayo vibhattisaññāyo’’ti toppabhutidānyantānaṃ vibhattisaññā. Tasmā tadantānampi vibhatyantattā padattaṃ siddhanti na puna vibhatti. Corasmā corato. Evaṃ pitito, ettha ‘‘pitādīna masimhi’’ tyatrāsimhiggahaṇena tomhi pitādīnaṃ ussa i.
所谓『汝等为差别识』者,是为他差别识。故他差别识亦遂分别为相,复不再为差别。盗者亦从盗所生。如此父子亦然,此中『于父等月中』是指父等之尿液,故以猫攫取之,即父等之尿也。
Imassi thandānihatodhesu ca.
在此处,指的是懈怠与贪欲等之内心的过失。
Thaṃādīsu paresu imassa i hoti. Ito.
在这些起初等他方,正有此过失存在。此处为指示。
‘‘Sabbassetassākāro vā’’ti tothesvetassa attaṃ vā, ato, etto. Pakkhe- ‘‘saralopā’’dinā akāralopo.
『或谓为其全貌』,即为该对象本体(自性)、由此、由彼。旁注曰:“以‘简单消失’为对治,谓为能力消失。”
‘‘Tratothesu ce’’ti kissa ku. Kuto.
『若论三种过失』,则问其缘由为何?来源何处?
‘‘Kvaci to’’ti suttadvidhākaraṇena sattamyatthe ca to hoti, ādismiṃ, ādito.
『何处有之』,依经文的双重学说体例,该词居于第七义项,始于初义,最初的含义。
§185
185. ‘‘Tratha sattamiyā sabbanāmehī’’ti sattamyatthe trathappaccayā honti. Sabbasmiṃ, sabbatra, sabbattha, dvittaṃ. Evaṃ atra, attha. Ettha ‘‘tre nicca’’nti pubbe etassa a. Kutra, kuttha.
第185条:“三时七义乃普遍名称”,于第七义项,还有三种条件。‘在一切处’,‘始终处处’,‘全部场所’,共二义。此之义亦如‘此处’一词。此亦『三处恒常』之初文,意为‘何地,何所’。
‘‘Sesesu ce’’ti kādese-kattha.
『诸余处』者,谓何处、何方也。
§186
186. ‘‘Kismā vo ce’’ti vappaccayo. ‘‘Kissa ka vece’’ti ko, kakārākāralopo. Kva.
186. 『你们何所』者,是助词性依止语,『何者』、『何因』之意。『何故』者,疑问代词,意为『谁』,谓因果缘起行之所在。『何处』者,方位疑问,问行为所起,谓何地。
§187
187. ‘‘Hiṃ haṃ hiñcana’’nti kasmā hiṃ ādipaccayā. ‘‘Ku hiṃ haṃsu ce’’ti kissa ku. Cakārena hiñcanaṃ dācanaṃsu ca. Kuhiṃ, kuhaṃ, kuhiñcanaṃ.
187. 『伤害我之』者,伤害乃起因、缘也。『何人曾伤害我』者,问伤害之人。伤害与给予并行,乃行为之两侧,故问何人、何时、何处、何由伤害也。
§188
188. ‘‘Tamhā ce’’ti hiṃhaṃ. Tahiṃ, tahaṃ.
188. 『彼处』者,此处方位之指称。『彼今』与『此今』义相与。
§189
189. ‘‘Yato hiṃ’’ti hiṃ. Yahiṃ.
189. 『从何』者,起因之所在。『依何方』者,缘起之所依。
§190
190. ‘‘Imasmā hadhā ce’’ti hadhā. Iha, idha.
190. 『在此时』者,『此地』之时分。『此』与『这里』同义也。
§191
191. ‘‘Sabbato dhī’’ti dhi. Sabbadhi.
191. 「从一切处〔加〕『dhī』」——即得『dhi』。〔如〕『sabbadhi』(一切处)。
§192
192. Kāletyadhikāro.
192. 『kāle』(时间)一词统领以下诸规则。
‘‘Kiṃsabbaññekayakuhi dādācana’’nti kiṃ ādito dā, dācanaṃ ca. Kasmiṃ kāle kadā, kudācanaṃ.
『「kiṃsabbaññekayakuhi dādācana」』者,谓「dā」置于词首,以及「dācana」词缀。表示「何时」之义,有「kadā」(何时)、「kudācana」(任何时候)诸形。
‘‘Sabbassa so dāmhi vā’’ti sabbassa so vā. Sadā, sabbadā.
『「sabbassa so dāmhi vā」』者,谓「sabba」之末音替换为「so」,此为任选规则。由此得「sadā」(常时)、「sabbadā」(一切时)诸形。
§193
193. ‘‘Tamhā dāni ce’’ti dāni, dā ca. Tadāni, tadā.
193.『「tamhā dāni ce」』者,谓由「ta」语基派生「dāni」及「dā」二词缀。由此得「tadāni」(此时)、「tadā」(那时)诸形。
§194
194. Yadādinā imasaddā, samānāparehi ca yathāsaṅkhyaṃ jja jjuppaccayā, ima, samānānaṃ a, sā ca. Ajja, sajju, aparajju.
194. 以『yadā』等词起首的『ima』等词,与『samāna』、『apara』等词,依次各自附加『jja』、『jju』等词缀。其中,『ima』及『samāna』的词基变为『a』,而该词缀亦随之附着。由此得:『ajja』(今日)、『sajju』(即时)、『aparajju』(后日)。
§195
195. ‘‘Imasmā rahidhunādāni ce’’ti rahyādippaccayā. ‘‘Eta rahimhī’’ti imassa eto. Etarahi.
195. 『从ima格附加rahi、dhunā等词缀』——即附加以『rahi』为首的诸词缀。又规则『eta用于rahi之前,替换ima』——即以『eto』替换『ima』的词基。由此得:『etarahi』(如今)。
‘‘A dhunāmhi ce’’ti imassa a. Adhunā, idāni.
『当接dhunā词缀时,ima替换为a』——即以『a』替换『ima』的词基。由此得:『adhunā』(近来)、『idāni』(现在)。
§196
196. Lopaṃ itveva.
196. 此处同样须作省略。
Sabbāsamāvusopasagganipātādīhi ca.
一切【上述诸词之末尾音节】,于「āvuso」(道友)一词、前缀及不变化词等之后,亦皆省略。
Etehi parā sabbā vibhattī lupyante. Tvaṃ āvuso, tumhe āvuso.
依此,诸种皆分别消灭。你们啊,朋友们,你们啊。
Upasagganipāta
【前置词集】
§197
197. Upasagganipātā vuccante.
197. 诸附着词类称为“附着类”。
Pa parā ni nī u du saṃ vi ava anu pari adhi abhi pati su ā ati api apa upa ete vīsatyupasaggā.
所谓附着,即加于他词之前、之中或之后,具有辅佐意义的词语,称为二十种附着词。
Ca na va vā mā hi dhi ci ku tu nu ce re he sve ve vo kho no to yaṃ naṃ taṃ kiṃ handa kira eva kīva yāva tāva vata vatha atha aṅga iṅgha taggha āma nāma nūna puna pana āha saha sakkā labbhā heṭṭhā ārā dūrā divā navā vinā nānā addhā mudhā micchā pacchā āvi sakkhi sacci sacchi bahi yadi iti kinti atthi sotthi khalu nanu kimu assu yagghe sace have suve are pure namo tiro adho atho aho raho hīyo bhīyo anto pāto sudaṃ kallaṃ evaṃ dhuvaṃ alaṃ halaṃ sayaṃ sāyaṃ samaṃ sāmaṃ kāmaṃ pāraṃ oraṃ ciraṃ huraṃ ahaṃ sahaṃ uccaṃ nīcaṃ sakiṃ saddhiṃ, athavā antarā ārakā bāhirā bahiddhā yāvatā tāvatā samantā sāmantā āmantā sammukhā carahi tarahi sampati āyati upari yāvade tāvade tiriyaṃ sanikaṃ sasakkaṃ ettāvatā parammukhā kittāvatā etarahi aññadatthu seyyathidaṃ appevanāma bhīyosomattāya iccādayo nipātā.
以及『ca』、『na』、『va』、『vā』、『mā』、『hi』、『dhi』、『ci』、『ku』、『tu』、『nu』、『ce』、『re』、『he』、『sve』、『ve』、『vo』、『kho』、『no』、『to』、『yaṃ』、『naṃ』、『taṃ』、『kiṃ』、『handa』、『kira』、『eva』、『kīva』、『yāva』、『tāva』、『vata』、『vatha』、『atha』、『aṅga』、『iṅgha』、『taggha』、『āma』、『nāma』、『nūna』、『puna』、『pana』、『āha』、『saha』、『sakkā』、『labbhā』、『heṭṭhā』、『ārā』、『dūrā』、『divā』、『navā』、『vinā』、『nānā』、『addhā』、『mudhā』、『micchā』、『pacchā』、『āvi』、『sakkhi』、『sacci』、『sacchi』、『bahi』、『yadi』、『iti』、『kinti』、『atthi』、『sotthi』、『khalu』、『nanu』、『kimu』、『assu』、『yagghe』、『sace』、『have』、『suve』、『are』、『pure』、『namo』、『tiro』、『adho』、『atho』、『aho』、『raho』、『hīyo』、『bhīyo』、『anto』、『pāto』、『sudaṃ』、『kallaṃ』、『evaṃ』、『dhuvaṃ』、『alaṃ』、『halaṃ』、『sayaṃ』、『sāyaṃ』、『samaṃ』、『sāmaṃ』、『kāmaṃ』、『pāraṃ』、『oraṃ』、『ciraṃ』、『huraṃ』、『ahaṃ』、『sahaṃ』、『uccaṃ』、『nīcaṃ』、『sakiṃ』、『saddhiṃ』;或者『antarā』、『ārakā』、『bāhirā』、『bahiddhā』、『yāvatā』、『tāvatā』、『samantā』、『sāmantā』、『āmantā』、『sammukhā』、『carahi』、『tarahi』、『sampati』、『āyati』、『upari』、『yāvade』、『tāvade』、『tiriyaṃ』、『sanikaṃ』、『sasakkaṃ』、『ettāvatā』、『parammukhā』、『kittāvatā』、『etarahi』、『aññadatthu』、『seyyathidaṃ』、『appevanāma』、『bhīyosomattāya』等,以上皆为不变化词(助词/语气词)之列。
§198
198. Sadisā ye tiliṅgesu, sabbāsu ca vibhattīsu.
198. 同类的词与复合词、所有格等种类,皆属附着类。
Vacanesu ca sabbesu, te nipātāti kittitā.
在句中所有语词中,这些附着词皆被称作附着类。
Yathā – uccaṃ rukkho, latā, gharaṃ vā, uccaṃ rukkho. He rukkha, rukkhaṃ, rukkhena, rukkhassa, rukkhasmā, rukkhe vā iccādi. Uccaṃ rukkho, rukkhā vā iccādi. Evaṃ latā, gharāni.
例如:高高的树、藤蔓、房屋。树的各格变化有:树、树的、从树、以树、因为树、在树中等。藤蔓、房屋等亦然。
§199
199.
Ubhayesu vibhatyatta -
在两者中区分,
Kriyadesa samaya disāguṇatthehi;
以行为所缘、时节、方位、性质等分别;
Sabbāpi yathāyogaṃ,
一切皆依其相应,
Vibhattiyoññehi tuppaṭhamā.
而对异类对象,则依次序进行划分。
Taṃ yathā – adhiantosaddehi sattamī. Sayaṃsaddā tatiyā, chaṭṭhī ca. Namosaddā paṭhamā, dutiyā ca. Pāraṃsaddā sattamī. Divāsaddā paṭhamā, dutiyā, sattamī ca. Heṭṭhāsaddā sattamī. Uccaṃsaddā sabbāpi. Pasaddā ca casaddā ca paṭhamā, hesaddā ālapane paṭhamā. Tathāññehipi.
如是说——声之上界者为第七;自主之声为第三;第六者为;入声为第一,第二也。极向之声为第七。日间之声为第一,第二、亦为第七。下方之声为第七。上方之声皆在其中。寂静和嗔恚之声为第一,辩论中的激扬之声为第一。对他者亦复如是。
§200
200. Upasaggā sabbepi saddantarena saha payujjante. Nipātā tu keci visumpi. Yathā – pahāro, paharati, sā ca so ca bhāsati vā karoti vā, sotthityādi.
200. 所有的附加成分,皆随着词根一同结合为词。确实,其中有些词或短语会发生混合变体。例如:‘pahāro’(抛弃的行为)与‘paharati’(抛弃)、‘sā’与‘so’说话或行持,以及‘sotthityādi’(如‘护持’等)这种情况。
§201
201. Ekekaliṅgaṃ dviliṅgaṃ, tiliṅgaṃ cāpyaliṅgikaṃ.
201. 有单标记、双标记、三标记以及多标记的分类。
Catudheti nāmaṃ nāmaṃ, namatyatthanti kittitaṃ.
‘Catudheti’一词是名称,意指不同的名类,名称即其称呼内容。
Nāmikaṃ.
【名词篇终】