Ṭhāyībhāvaniddesa · Ṭhāyībhāvaniddesa
Ṭhāyībhāvaniddesa持久情态的说明
Ratiṭhāyībhāva喜爱之持久情态
§356
356.
三百五十六。
Rammadesakalākāla-vesādipaṭisevanā;
赏心悦目的美地、季节、服饰等的享受；
Yuvāna’ññoññarattānaṃ, pamodorati ruccate.
青年男女相互娱乐，其乐无穷。
§356
356. Siṅgārādayo vibhāgato dassetumāha ‘‘ramme’’ccādi. Tattha ‘‘rammadesa’’iccādinā uddīpanavibhāvā dassitā. ‘‘Yuvāna’’nti iminā ālambaṇavibhāvo. Itthī hi purisassa, puriso itthiyā ālambaṇavibhāvo. Pamodoti aññamaññābhiramaṇavasena āmodarūpo.
三百五十六。关于如“赏心悦目”等分类，称之为“娱乐”等。这里所谓“赏心悦目”诸词，表明由激发欢喜所现的状态。“青年”为依附说明，此处指男女之别。所谓“娱乐”，为彼此欢悦、怡然自乐之意。
§356
356. Idāni siṅgārādināmake teratyādike kamena niddisati ‘‘ramma’’iccādinā. Rammadesakalākālavesādipaṭisevanā ramaṇīyanirāvaraṇasucipavittavāsārahadeso rammagītikādikalā ratijanakavasantādianurūpakālo mālāgandhādi upasobhitakiriyādi manuññaveso, ādisaddena niddiṭṭhabhāsitamihitādiceti imesaṃ diṭṭhasutamutādīsu diṭṭhādimattamakatvā paññāya tena tenākārena punappunānubhavanena aññoññarattānaṃ aññamaññaṃ nimittānubyañjanasaṅkappavasenātirattānaṃ yuvānaṃ taruṇitthi purisānaṃ pamodo abhiramaṇavasena santoso pīti rati ruccate ruccanato ‘‘ratī’’ti vuccatīti. Imasmiṃ pakkhe rakāro sandhijo. Deso ca kalā ca kālo ca veso ceti ca, te ādayo yesamiti ca, rammā ca te desa…pe… vesādayo ceti ca, tesaṃ paṭi punappunaṃ sevanamiti ca, añño ca añño ceti ca, tesu rattāti ca vākyaṃ.
三百五十六。此处“娱乐”等称呼，乃由三种根本欲望——色欲、食欲和睡眠欲所引发。所谓“赏心悦目”是指赏心悦目之地、季节、服饰、装饰等，称为“美丽愉快之地”；又如“歌舞”等艺术称为娱乐；春夏之时及其兴盛的时间称为“季节”；花环、香气等装饰称为服饰；人们为了娱乐而进行的梳理衣着等仪式称为装饰；这些都是由根本欲望所产生的烦恼的对象。本文旨在说明这些因缘感官的欢喜、色欲的染着等。如是反复体验，缘起各种娱乐，各各不同，又以年轻男女之欢乐心为依托，因相互依顺而生欢欣和悦，生喜悦、受用、欢喜，故称“欢喜”。在本节中，针对“地方”“艺术”“时间”“服饰”诸项，分别指出其为上述之内容，称为“娱乐场所”等，然后指出反复施用及相互差异，且于词义中含有“夜晚”等意。
§357
357.
三百五十七。
Yutyā bhāvānubhāvā te,
契合是形态与感受相应，
Nibandhā posayanti naṃ;
束缚执着于它们的凝聚；
Sopyā’yogavippayoga-
正因契合与离散，
Sambhogānaṃ vasā tidhā.
三种结合各自主导。
§357
357.‘‘Yutyā’’iccādi. Te yathāvuttā bhāvānubhāvā yutyā ālasiyauggatājigucchāvajjitā ye saṅkāussukkādayo bhāvā taṃbyañjakā tadanurūpā anubhāvā ca ayogādike siṅgāre yathā yathā yuñjanti, tādisiyāva yuttiyā nibandhā naṃ ratiṃ samposayanti, soyevamevaṃ posito siṅgāro nāma raso sampajjate. Sopi tidhāti sambandho. Tattha ayogo nāma pubbe asaṅgatānaṃ anurāgena saṅgamamicchantānaṃ itthipurisānamasaṅgamo. Atisayaviruḷhapemānamubhinnampi sileso vippayogo. Balavakāmāvesavisesānaṃ kāmīnaṃ dassanādisamañjanaṃ sambhogo.
357.「契合」等义释：所说之形态与感受的契合乃是懒惰、迷乱、嫌恶等烦恼所生的种种状态，这些状态则为烦恼的标志和相应感受。而契合的感受，无论彼此不调和诸感受中，应如夫妻之间的男女之相和，彼此契合而执着，契合之束缚便镇守其乐。这里的三种则指三种结合。所谓结合，是指先前未结之恋爱所渴求结合，而男女之间未合之相会。所谓离散，是指因过激堕落之爱而分别，彼此隔离不合。所谓交会，是有力占有之欲望支配下之情欲者的相会见合。
§357
357. Idāni ratiyā puṭṭhakāraṇaṃ puṭṭhapayogañca dasseti ‘‘yutyā’’iccādinā. Te bhāvānubhāvā niddiṭṭhabyabhicārībhāvesu ratyānurūpabyabhicārībhāvo tappakāsako anubhāvo ceti ime dve yutyā hetubhūtāya ayogavippayogasambhogasaṅkhatānaṃ tiṇṇaṃ siṅgārānaṃ anukūlatthena ratiyā viruddhattā ālasiyauggajigucchādike parivajjetvā saṅkāussukkādīnaṃ ratyānukūlabhāvānaṃ vasena yathāyogaṃ nibandhā kavīhi bandhā naṃ ratiṃ posayanti yathā tappakāsanena pūrenti sajjenti, evaṃ sajjito ratisiṅgāro nāma raso hoti. Sopi sāmaññena niddiṭṭhasiṅgārarasopi ayogavippayogasambhogānaṃ siṅgārānaṃ vasā bhedena tidhā bhavatīti. Tattha ayogo nāma pubbe aññamaññasaṅgamarahitānaṃ abhinavānurāgabalena saṅgamaṃ patthentānaṃ thīpumānaṃ asaṅgamo. Vippayogo nāma saṅgamātisayena viruḷhapemānaṃ thīpumānaṃ aññamaññavisileso. Sambhogo nāma balavakāmataṇhāvisesavasena yuttānaṃ kāminikāmukānaṃ aññamaññaṃ dassanādiassādo. Bhāvo ca anubhāvo ceti ca, ayogo ca vippayogo ca sambhogo ceti ca vākyaṃ.
357.此处现今述说欢喜之因缘及欢喜之结合者即是「契合」等语。所说的是形态与感受，在不相应的变化状态中，契合是对应欢喜的变化感受仍是相反之感，这两种契合之因缘使三种因契合、离散、交会而成的欢爱相互对立；并且排除懒惰、迷乱等不相应因素，凭依于与欢喜相应之烦恼，依其适当契合诗人所作之拘束，令其维持并增长欢爱之乐。由于欢爱得以充盈滋养，因而生味。此欢喜亦依此义解，契合、离散和交会的三种欢爱分别以其结合之状态为基础而成立。所谓契合，是指先前未结合不同的相会因新生之爱力而结合的离合状态，即男女未相聚的隔离。所谓离散，是因过强堕落之爱而分离的隔离状态。所谓交会，是依赖强烈的占有欲望和情爱，彼此会合见面的状态。此处将「形态」与「感受」分别称为「状态」与「相应」，这就是契合、离散、交会的意译说明。
Imamalaṅkāraṃ karontena ācariyasaṅgharakkhitamahāsāmipādena pana paramamadhurasaddhammāmataluddhasuddhasantānānaṃ tapodhanānaṃ aññarasāvabodhane payojanābhāvepi lokiyesu tesu tesu vohāresu asammohatthaṃ siṅgārādinavavidharasānaṃ lakkhaṇamattasseva dassitattā tadanurūpalakkhiyapariggahe asati lakkhaṇāvabodhassa subyattābhāvato vuttalakkhaṇāvabodhatthaṃ taṃtaṃlakkhaṇakathanānantaraṃ tassa tassa lakkhiyassa mukhamattaṃ dassetabbaṃ hoti. Heṭṭhā ‘‘rāgānatabbhutasarojamukhaṃ dharāyā’’tiādinā niddiṭṭhasambhogasiṅgārarasābhāseneva hasābhāsādīnaṃ aṭṭhannaṃ rasābhāsarūpassa bhāvābhāsassa, vibhāvābhāsassa, anubhāvābhāsassa ca ñātabbattā siṅgārarasassa lakkhiyamevaṃ veditabbaṃ.
由为此饰物施行的老师及僧团护持之伟大神圣，同时最柔美正法纯净法脉之修行者中，由于缺乏觉悟他人心性的利益，即使在世间不同诸般传播中，为断除迷惑而显现诸如装饰等非实在之种种相态，仅以其标志而见，依据所应归于之相相聚合，因缺乏对相的觉察，不能证悟相的实相，所说之觉知相之内涵，其各自相状只能现其粗略表面。以下如‘持有因贪爱所起之花颜面’等，从所示亲近乐趣之装饰乐音，视为八种乐光色之中，对其生、住、灭三相及影响反应均应知晓，唯应认识装饰乐光之特性即可。
Gītassarena upakaḍḍhiya nettarasmi-
如同歌谣被束缚而系于眉间。
Bandhaṃ karaṃva vivasañca karaggahena;
恰似系缚之绳索被紧握于手中。
Yā tādisepi viniyojayi dukkare maṃ,
即便如此，此般难以捆缚我。
Serandatī adhigatā vidhinā mayajjāti.
伊兰达蒂以某种法门终究使我为其所有。
Gītassarena hatthīnaṃ gītikāya piyattā gītikādhaninā upakaḍḍhiya attano samīpaṃ ākaḍḍhitvā nettarasmibandhaṃ nettasaṅkhātahatthācariyassa rajjunā bandhaṃ karaggahena hatthaggāhena soṇḍaggahaṇena vivasañca apagataicchācāraṃ paravasaṃ karaṃ iva hatthaṃ iva gītassarena attano līlopetagītikādhaninā upakaḍḍhiya attano samīpaṃ netvā nettarasmibandhaṃ attano nayanakantiyā paṭibandhaṃ karaggahena hatthaggāhena vivasañca apagatadhitiṃ mūḷhaṃ maṃ yā kantā tādisepi dukkare viniyojayi, sā irandatī irandatī nāma nāgamānavikā mayā ajja vidhinā bhāgyena adhigatā laddhāti.
伊兰达蒂以歌谣加持于大象，呵护其耳，挽留于近旁，紧束于眉间之绳索。以其系绳束缚大象之师，手执绳缚，抓住象毛之鬃，令象失去意志而成为俘虏，如同手中持绳。伊兰达蒂以其歌谣为武器，拉近自己，系缚眉间绳索，用手抓握，令我迷失，丧失明辨，难以挣脱。此伊兰达蒂者为人蛇形，名为伊兰达蒂，今日我因法缘所成而得其驯服。
Ettha gītassaranettarasmikaraggahasaṅkhatāhi imāhi padāvalīhi uddīpanavibhāvo dassito. Thiyā puriso ca, purisassa thī ca ālambaṇaṃ hotīti ‘‘sā irandatī mayā’’ti iminā ārammaṇavibhāvo dassito. ‘‘Upakaḍḍhiya bandhaṃ vivasa’’nti imehi kāmena uddīpitaṭhāyībhāvasaṅkhatā rati dassitā. ‘‘Tādisepi dukkare viniyojayī’’ti imehi ussāhādikā ca ‘‘vidhinā adhigatā mayajjā’’ti imehi harisādikā ca byabhicārībhāvā dassitā. Ratiyā viruddhe nibbedaālasiyauggatajigucchādike byabhicārībhāve vajjetvā vuttappakāravibhāvādike pakāsanto ‘‘gītassarene’’ccādikā ratippatītiyā anurūpaṃ payuttā kavippayogā idha anubhāvā nāma honti. Nāṭakādidassanīyasatthe abhinayo anubhāvo. Rammadesarammakālarammavesādayo tadabhāve ratiyā anuppajjanato sāmatthiyā gamyā bhavantīti evaṃ lakkhaṇānugatalakkhiyapariggāho sabbattha kātabbo. Evaṃ satibandhatthāvabodhakānaṃ sabbhānaṃ uppajjamānāyapītiyā kāraṇattā kāriyopacārena eso bandho raso nāma hotīti. Uparipi evameva.
此处用多首歌谣及类似之句，汇集以呈现兴起之激发义理。男女亦被比喻为相互依凭，称为“此乃我之伙伴”，以此显现缘起激发义理。以诸情欲激发之乐欲束缚之喻说“困于枷锁”，显此由欲所激之执着。又谓此执着难以自制，表达由此兴起之热忱等情态，且自喻为通过戒律所得之清净者，反映逸乐者之邪行为相。因对乐欲之逆反生起厌恶、懈怠及黑暗等邪行，依此正趣修行态度表露，依歌谣及相应音律形成契合，称为“歌谣之眷属”及相关之乐爱义理。此乃诸戏剧表演等所展现之身心感受。玩乐之地、玩乐之时、玩乐之衣饰诸缘失生，乐爱无由萌生，故应依此识别力量调伏。以此类似理，应普遍适用且无所不包。由此可知，正念所觉之乐爱所生之附带特质，依此得以成就而名为「乐爱」。以上理亦复如是。
Hassaṭhāyībhāva欢笑之持久情态
§358
358.
Vikārākatiādīhi,
由变异质等诸因所起者，
Attano’tha parassa vā;
或为自身，或为他者；
Hāso niddā samālasya-
由笑和睡态等
Mucchādibyabhicāribhi;
及迷醉等邪行为所生；
Paripose siyā hasso,
若能培养欢笑，
Bhiyyo’tthipabhutīna so.
即愈加多种多样遍布各处。
§358
358.‘‘Vikāre’’ccādi. Vikārākati desavayādīnaṃ viparīto kesabandhanādi, so ādi yesaṃ aññākatyādinaccanādīnaṃ, tehi vibhāvehi hāso cetovikāso, sopi attano sambandhī vā atha parassa sambandhī vā, tattha yo vibhāvasāmatthiyāyevābhibyattiṃ yāti, so attaṭṭho. Yo pana vibhāvadassanā uppannāpi purisassa gambhīrattādinā chādito samāno purisantare hasatyābhibyatto, so paraṭṭho. So hāso niddādīhi byabhicārīhiyeva, anubhāvapakkhe ādisaddena akkhiphandanādayo gahitā. Paripose sati hasso nāma raso siyā. So hasso bhiyyo itthipabhutīnaṃ siyāti sambandho. Ettha pabhutisaddena nīcapakatayo saṅgaṇhanti.
358.“由‘变化’及其余诸词而言：所谓变化，是指出现了与发丝纠缠等相反之事，如异迹等；此类现象称为变化。通过这些分别，欢笑即是心之展开，无论是自身相关者或他者相关者。若对此变化的观照仅停留于通常的外在理解而止步不前，此属自己所守护之境。若虽见其变化却被人的深刻理解等所遮蔽，仍被内心之欢笑激发，此即属于他者所守护的境界。欢笑表现为呵欠等睡眠之惯常行为，体验主观侧面表现为声音如打嗝等。若欢笑得以培养，即称之为味。此欢笑因多种多样而更加紧密相关。此中多样的所指即低贱粗俗者。
§358
358. Idāni hassarasassa posanākāraṃ dassetumāha ‘‘vikāra’’iccādi. Vikārākatiādīhi desavayoliṅgānaṃ viparītehi kesabandhagatiṭṭhitiādikehi, naccagītaādikehi ca duvidhehi ākatisaṅkhatehi hetubhūtehi attano vā atha parassa vā sambandhī so hāso ceto vikāsalakkhaṇo niddāsamālasyamucchādibyabhicāribhi niddāsamaālasyamucchāakkhiphandanādīhi anubhāvehi sutasambandhena teheva niddāsamālasyamucchāsaṅkhatabyabhicārīhi karaṇabhūtehi paripose sati hasso hasso nāma raso siyā, so hasso bhiyyo itthipabhutīnaṃ, nīcapakatīnañca siyāti. Vikārā ca sā ākati ceti ca, so ādi yesanti ca, niddā ca samo ca ālasyañca mucchā ceti ca, te ādi yesaṃ akkhiphandanādīnaṃ anubhāvānanti ca, te ca byabhicārino ceti ca, itthī pabhuti yesaṃ nīcapakatīnanti ca vākyaṃ.
358. 今欲说明欢笑之培养所依。所谓变化等，是指与诸示本、相性等不同的发丝缠结之状态等，及舞歌等事分二类。基于缘起因果，或自身相关，或他者相关，此欢笑为心欣展之标志，表现为呵欠、疲倦、昏睡等惯常活动，伴随声音、打嗝等表现，与感受处紧密关联。此种因呵欠、疲倦、昏睡等所集中产生之惯常行为，乃养育时的欢笑之本质。欢笑因此更属多样，且包含女性粗俗言行者。变化即彼“骤然”之义，呵欠等觉知与懈怠、昏睡等皆属此类，彼此声音打嗝等为其感受表现，且乃惯常行为。由女性粗俗行为所涵盖者，则以声响为标志。
Hassappabheda欢笑的类别
§359
359.
Sitamiha vikāsinayanaṃ,
此处说应如变化般驱使眼睛睁开，
Kiñcā’lakkhiyadijantu taṃ hasitaṃ;
亦有不知其名之生物，譬如嘲笑那生物者，
Madhurassaraṃ vihasitaṃ,
笑声甜美悦耳，
Saṃsasirokampamupahasitaṃ.
带有颤抖轻微讥嘲之意。
§360
360.
三百六十。
Apahasitaṃ sañjala’kkhi,
目光避开，不敢直视，
Vikkhittaṅgaṃ bhavatya’tihasitaṃ;
四肢松散散乱，状若极度嘲弄讥笑者。
Dve dve hassā kathitā ce’saṃ,
此处述说两两相对应的笑。
Jeṭṭhe majjhe’dhamepi ca kamaso.
欲望依次分为长、中、短三等。
§359-360
359-360. Hasse bhedamāha ‘‘sita’’miccādinā. Iha hasse vikāsīni nayanāni yassa taṃ sitaṃ, kiñci ālakkhiyā dijā dantā yassa taṃ hasitaṃ. Evaṃ madhuro saro saddo yassa taṃ vihasitaṃ. Aṃsasirokampena saha vattamānaṃ upahasitaṃ, saha jalena assunā vattamānāni akkhīni yassa taṃ apahasitaṃ. Vikkhittāni ito tato pasāritāni aṅgāni yassa taṃ atihasitaṃ nāma. Esañca sitādīnaṃ majjhe dve dve hassā ādito paṭṭhāya kamaso yathākkamena jeṭṭhe majjhe adhamepi ca kathitāti sambandho. Purātanehīti viññāyati.
第359-360节讲笑的种类称为“冷笑”等。在此论笑，指的是眼睛张开称为冷笑，某些瞪眼露齿称为笑。声音甜美的谓之微笑。伴随肩颈震动的称为嗤笑，因泪水流动而眨眼的称为斥笑。肢体张开伸展如手脚分开者称为大笑。这样由冷笑起首，两两分别叙述从长笑、中笑至短笑的情形称为欲望。此义由古人知晓。
§359-360
359-360. Idāni hassabhedaṃ dasseti ‘‘sita’’miccādinā. Iha imasmiṃ hassavisaye vikāsinayanaṃ vivaṭanayanaṃ sitaṃ nāma. Kiñci ālakkhiyadijaṃ tu kiñci dissamānadantaṃ, taṃ hasitaṃ nāma. Madhurassaraṃ madhuranādaṃ vihasitaṃ nāma. Saṃsasirokampaṃ aṃsasirokampasahitaṃ upahasitaṃ nāma. Sajalakkhi assuvilocanasahitaṃ apahasitaṃ nāma. Vikkhittaṅgaṃ aṭṭhāne pasāraṇavasena vikkhittahatthapādādiavayavavantaṃ atihasitaṃ nāma bhavati. Esaṃ channaṃ kamaso kamena dve dve jeṭṭhe majjhe adhamepi visaye kathitā purātanehi bhāsitāti. Vikāsīni nayanāni asseti ca, kiñci īsakaṃ ālakkhiyā dijā yasseti ca, madhuro saro asseti ca, aṃso ca siro ceti ca, aṃsasiraso kampoti ca, tena saha vattatīti ca, saha jalena vattamānāni akkhīni yasseti ca, anusvarāgamo. Vikkhittāni aṅgāni yasseti ca vākyaṃ. Sitahasitadvayaṃ uttame, vihasitaupahasitadvayaṃ majjhime, apahasitaatihasitadvayaṃ adhame vattate. Evaṃ sitādayo anurūpavibhāvādinā payuttā ime rasā’vatthaṃ pāpuṇantīti adhippāyo.
第359-360节现示笑的分类称为“冷笑”等。在笑的事上眼睛张开称为冷笑。某些怒目露齿的称为大笑。甜美声响谓为微笑。肩颈震动含颤音谓为嗤笑。泪眼清眸表示斥笑。张开的手脚肢体称为大笑。冷笑、微笑、嗤笑、斥笑、大笑，以上两两对应分别是长、中、短三等笑的分类，这是古人所说。眼睛张开即冷笑；怒目露齿即大笑；甜美声音是微笑；肩颈震动是嗤笑；泪水眨眼是斥笑；肢体张开是大笑。冷笑和大笑为上位，中间为嗤笑和微笑，底位为斥笑和大笑。如此依次相应相生构成此五种笑的分布，这是此文的旨意。
Hassarasassa evamudāharaṇaṃ ñātabbaṃ –
由此理解笑的形态应知如下示例——
Pūjesi kaṇṭhamaṇinā api yo pasanno,
『即便用宝石装饰喉咙，仍感欢喜者』，
Dhamme purā’samadhuraṃ vidhuraṃ sa hantuṃ;
于法中，过去不和悦而聪慧者应当除灭；
Gopentiyāpi vacanena thiyā sabhāvaṃ;
即使以守护者的言语，对其本性亦宜舍弃；
Bhattiṃ akāsi pharuse mayi nāgarājāti.
凶猛地向我施行食事，如同龙王一般。
Yo purā pubbe dhamme tassa dhammakathane pasanno kaṇṭhamaṇinā api attano anagghakaṇṭhamaṇināpi taṃ pūjesi, so nāgarājā sabhāvaṃ attano adhippāyaṃ gopentiyā api thiyā vacanena itthiyā vacanena asamadhuraṃ tulyarahitaṃ vidhuraṃ vidhurapaṇḍitaṃ hantuṃ vināsanatthaṃ pharuse caṇḍe mayi bhattiṃ akāsīti. Iha ekasmiṃyeva vatthuni nāgarājassa pasādavadhavidhānādiviparītappavatti ālambaṇavibhāvo, paṭhamaṃ anagghapiyavatthūhi pūjitabhāvo ca bodhisattassa atulyabhāvo ca itthivacanassa sampaṭicchanabhāvo ca tassādhippāyassa aññātabhāvo ca puṇṇakassa caṇḍabhāvo ceti imehi sabbavacanehi uddīpanavibhāvo dassito. Imehi uddīpitaṭhāyībhāvasaṅkhato hāso vākyasāmatthiyā pakāsito hāsavirodhinibbedādivajjitā samālasiyasantosaassuvepathādikā byabhicārībhāvā sāttikābhāvā ca evaṃ sāmatthiyena dīpitā. Tadanurūpavibhāvādipakāsakā yathāvuttakavippayogā anubhāvā nāma honti. Hassabhedena majjhime purise vattabbāpi hasitaupahasitā dve imā daṭṭhabbā.
昔日若有人对过去的法怀以欢喜，且于宣说法时用其喉宝，乃至以自护的无瑕喉宝敬礼此义者，此人虽如龙王般守护其本性，然其领导能力及守护者身分，于妇女言辞中乃至以不和悦、等无智慧、竟杀害毁灭等凶狠恶行，对我施以侵害食事者。此处于某一事物中显示龙王喜舍方式之逆转，借由依止与区分，显示：第一，具无瑕美善之所敬重、菩萨不可比拟之尊贵；第二，妇语中对法断绝之性质；第三，彼领导者之未曾知晓之性格；以及凶恶之全貌。诸相由以上诸语句为发扬，昭示当中具备引发者性质，或由喜笑、言语通达等所显露，避免喜笑相违，防止流露恶态，斥责与喜乐分离，皆由遵守正道善法而导致。依此相应之显相及不同变异，称为体验。笑别即为中等之人所应然：于笑与嘲笑之间，须辨别观察。
Karuṇāṭhāyībhāva悲悯之持久情态
§361
361.
Sokarūpo tu karuṇo-
忧伤之形，而慈悲者——
Niṭṭhapattiṭṭhanāsato;
〔此等〕告终、到达、消失之念；
Tatthā’nubhāvā rudita-
于此，〔由彼〕威力〔而生〕哭泣——
Palayatthambhakādayo;
僵直、惊恐、颤抖等；
Visādālasyamaraṇa-
沮丧、懈怠、死亡——
Cintādī byabhicārino.
以及忧虑等，皆属违越〔正道〕之法。
§361
361.‘‘Soke’’ccādi. Aniṭṭhassa puttaviyogādino desanikkaḍḍhanādino patti ca iṭṭhassa dhammassa, dhanādino vā nāso ca tato vibhāvabhūtehi sampanno sokarūpo sokasabhāvo tu karuṇo raso nāma. Tattha uttamānaṃ soko puttaviyogādianiṭṭhuppattito, dhammādiiṭṭhanāsato ca jāyate. Nīcānaṃ tu desanikkaḍḍhanādianiṭṭhuppattito, dhanādiiṭṭhanāsato ca, paresaṃ dhanādināsato tu uttamasseva mahākāruṇikattā, sesaṃ subodhaṃ. Anubhāvo panettha yathocityaṃ nirūpayitabbo.
361、『Soke』及其前后词语，缘于不满足之中，如子别离等苦难，是说法之所缘；又谓所欲法、财物等之失去。依此，具悲哀之形态与悲悯之情。于此，上等者之忧伤，是由子别离等不满足生起；而对法及所欲之失则由不满足而起。下等者之忧伤，因说法等之所缘，及财物欲念不满之所生；他人财物失去，则属上等极大悲悯，此为余者之浅白解说。感受者，应依此正当分别理解。
§361
361. Idāni karuṇārasaposanakkamaṃ dasseti ‘‘soka’’iccādinā. Aniṭṭhappattiṭṭhanāsato puttaviyogādino, desacāgādino vā aniṭṭhassa uppatti ca sīlādino, dhanādino vā iṭṭhassa kantivatthuno vināso cāti imehi ālambaṇavibhāvehi karaṇabhūtehi uppanno sokarūpo tu sokasabhāvo pana karuṇo karuṇāraso nāma hoti. Tattha karuṇārase ruditapalayatthambhakādayo rudito palayo thambhotiādayo anubhāvā nāma bhavantīti. Thambhādīnaṃ sarūpo heṭṭhā vuttova. Visādaālasyamaraṇacintādayo byabhicārino tasmiṃyeva byabhicārino bhavanti. Iha puttaviyogādianiṭṭhappattiyā ca sīladhammādiiṭṭhanāsanena ca uttamānaṃ soko uppajjati, desacāgādianiṭṭhappattiyā ca dhanādiiṭṭhanāsanena ca nīcānaṃ. Aññesaṃ dhanādivināsanena pana mahākaruṇikattā uttamasseva uppajjati. Tasmiṃ visaye so soko sesānaṃ nuppajjati. Tasmā yathārahaṃ payogo kātabbo. Sokassa rūpo sabhāvoti ca, aniṭṭhassa pattīti ca, iṭṭhassa nāsoti ca, aniṭṭhappatti ca iṭṭhanāso ceti ca, ruditañca palayo ca thambhako ceti ca, te ādi yesamiti ca, visādo ca ālasyañca maraṇañca cintā ceti ca, tā ādi yesamiti ca vākyaṃ. Imassa karuṇārasassa lakkhiyamevaṃ daṭṭhabbaṃ –
如今以慈悲之意，将浇灭痛苦之行动显现为所谓的“忧愁”等。由于不善事的发生、不安立的存在，如子别离等，或因国土荒芜等劫难，以及不善行为产生等，或因财富破坏等，此种依止的差别现象所生，是为忧愁之形态；然而其本质状态乃为慈悲，名之为慈悲之心。其中慈悲之心包含哭泣、流泪、止息等诸种感受。止息者等，乃感受名称。如前所述，诸如忧郁、懒惰、死亡思虑等皆为散逸，是在此中散逸之相。此中因子别离等不善事、不安立，以及戒律法则等不善事所起的忧愁，为善良之忧愁；而因国土荒芜及财富等不善事所起则为卑劣之忧愁。又于他因如财富等破坏中生之则是大慈悲心，仅生于最佳境界。于此境界中，忧愁可产生剩余忧愁。由此故，应当谨慎正确地加以分辨。忧愁之形、生之不善、失之善、不善之发生等，及哭泣、流泪、止息等，忧郁、懒惰、死亡思虑等，诸如此类皆是本句所陈述。由此应看出此慈悲心的标志是如此。
Ākaḍḍhite’kasatarājapurakkhato yo,
“那被一百国王包围的人，
Dhammena āsanamalaṃkurute jinova;
他以法庄严座位，如胜者般，
So assavālamavalambiya dāni nīto,
如今被夹杂污秽之气息污染，
Yakkhena lokatilako kurute kimekoti.
成为世间之饰物的亚卡，如何能作所为？”
Yo ekasatarājapurakkhato rājūnaṃ ekasatena parivārito jino iva buddho iva dhammena madhuradhammakathanena āsanaṃ dhammāsanaṃ alaṃkurute sajjeti, lokatilako lokassa piyatāya tilakālaṅkārabhūto so vidhurapaṇḍito yakkhena puṇṇakena ākaḍḍhito hutvā nīto assavālaṃ avalambiya idāni eko kiṃ kuruteti. Ihānītoti dassitapiyavatthuviyogo sokassa ālambaṇavibhāvo hoti. ‘‘Ākaḍḍhitekasatarāje’’ccādinā sakalena vākyena uddīpanavibhāvo dassito, uddīpitasokasaṅkhātaṭhāyībhāvo ca visādālasyacintādiko byabhicārībhāvo ca ruditapalayathambhakādikā vibhāvādibodhakaanubhāvā ca vākyasāmatthiyena dīpitā honti.
有一人被一百国王包围，像胜者、如佛陀，以法之甘美言教装饰法座，立为法座之主，乃是世间最爱的装饰，智慧优越，像亚卡般被授予满盈之责，现因受污秽污染，此人究竟能作何为？此处“如是”所示，乃忧愁之依止差别现象。所谓“一百国王包围”，以整句彰显其激励之意。所激励的是忧愁的固有状态，其为散逸（忧郁、懒惰、死亡思虑）之性质及因哭泣、流泪、止息等而缘起的感受之觉知，因语句意义而被正确地激发。
Ruddaṭhāyībhāva忿怒之持久情态
§362
362.
三百六十二。
Kodho macchariyādīhi, pose tāsamadādibhi;
瞋恚由诸贪欲等生，染污由嗔恚等起；
Nayanāruṇatādīhi, ruddo nāma raso bhave.
由眼睛发红等故，名为苦楚之感。
§362
362.‘‘Kodho’’iccādi, subodhaṃ. Ettha paṭhamena ādisaddena avikkhepaupahāsādayo vibhāvā gahitā, dutiyena uggasambhamādayo byabhicārino, tatiyena bhūkuṭipuraṇaoṭṭhanippīḷanādayo anubhāvā.
三百六十二。关于「瞋恚」等词义，须明了解释。此处初句所示之语，分别表现不安与嘲笑等意；其次则表现愤怒等行为偏差；再其次则显现饥饿、充满及压迫等体验。
§362
362. Idāni ruddarasassa posanakkamaṃ dasseti ‘‘kodho’’iccādinā. Kodho macchariyādīhi macchariyaavikkhepaupahāsādīhi ālambaṇādīhi vibhāvehi ca hetubhūtehi tāsamadādīhi tāsamadauggatasambhamādīhi byabhicārībhāvehi ca nayanāruṇatādīhi nettarattasubhaṅgaoṭṭhapīḷanādīhi anubhāvehi ca karaṇabhūtehi pose sati ruddo nāma raso bhaveti. Macchariyaṃ ādi yesanti ca, tāso ca mado ceti ca, te ādi yesamiti ca, nayanāni ca tāni aruṇāni cāti ca, tesaṃ bhāvoti ca, sā ādi yesamiti ca vākyaṃ.
三百六十二。现今以「苦楚」名义指示染污之行，谓「瞋恚」等由贪欲与不安等为因缘，由恼怒等行为偏差所生，由眼睛发红及头颅肿痛等体验所成，具造成作用故称名为苦楚感受。贪欲之类即为其意，嗔恚也为其意，眼目即指发红等，言为其状况，故合成该句。
Ruddarasassa udāharaṇamevaṃ daṭṭhabbaṃ –
关于苦楚感受者，举例说明如下——
Yakkhena bho adhigatosi manussabhakkhe,
『你』者，尊敬的天怪，已在人类领域获得何种境遇，
Nā’ssassa vāla’mavalamba puraṃ avekkha;
不可依赖他人之短处，必须亲自向前探视；
Verambhavātamukhacuṇṇitasabbagatto,
遍布于岸边与河口的群鱼群虾，纷纷聚集，
Macco kathaṃ punapi passati jīvalokanti.
死者又怎能再观见生者众生的现象呢？
Bho manussabhakkhena yakkhena adhigatosi gahito asi, assassa vālamavalamba vāladhiṃ gahetvā idāneva puraṃ avekkha tuyhaṃ nagaraṃ olokehi, tatheva hi verambhavātamukhacuṇṇitasabbagatto verambhavātassa abhimukhicuṇṇitasakalasarīro macco manusso jīvalokaṃ sattalokaṃ punapi kathaṃ passatīti. Iha macchariyādivibhāvā ca kodhādisaṅkhāto ṭhāyībhāvo ca vākyasāmatthiyā dīpitā honti, aparaddhena tāsamadauggatādibyabhicārībhāvā vibhāvitā honti. Samudāyena nayanāruṇatādayo anubhāvā sūcitā honti.
尊敬的人类领域的天怪，你获得的境界已深厚牢固，现今亲自执持他人之短处，亲身往前察看你所居之城市。正如遍布岸边与河口的群鱼群虾，均集于江岸河口，众多群鱼虾聚集于岸边之畔之处。而死者，无论是人还是众生，如何能再见生存世界众生诸界呢？此处有关鱼类及其它生物的状态，因愤怒等烦恼而生，具有本质的稳定存在，且通过语句的合理性而得以显现；因前生的过失等原因，这等状态表现如堕落与背叛的性质也被显现出来。由其聚集的情状，诸如眼红等感官体验亦得以指示。
Vīraṭhāyībhāva勇健义
§363
363.
Patāpavikkamādīhu-ssāho viroti saññito;
由热诚及振作等心生起的精进，名为专注（saññito）。
Raṇadānadayāyogā, vīro’yaṃ tividho bhave;
勇士们于战斗、施舍与慈悲这三者皆具备，故称勇士具有三种状态。
Tevā’nubhāvā dhitima-tyādayo byabhicārino.
他们的这些状态，因丧失理智与心志等而背离正道。
§363
363.‘‘Patāpi’’ccādi. Patāpo sattusantāpakārī tejo, vikkamo paramaṇḍalakkamantaṃ, te ādayo yesaṃ balāvikkhepādīnaṃ paṭipuggalagatānaṃ vibhāvānaṃ, tehi jāto ussāho rasattamāpanno vīro rasoti saññito, ayaṃ vīro raṇadānadayāyogā tividho bhave yuddhavīro dānavīro dayāvīroti, te yuddhakaraṇādayo eva tattha anubhāvā bhavanti. Dhitimatiuggatādayo byabhicārino bhavantīti.
363.“Patāpi”等词，意指激怒众敌的烈焰，振作乃极大的意志表现。此等来源于那些能排除他力的修行者的各种觉知，由此生起的热诚，是感官上享受的；这热诚即称为专注。此勇士的三种状态，为：战斗的勇士、布施的勇士和慈悲的勇士；这些皆是战斗相关的体验。同时，因理智与心志滋长而背离正道者也存在。
§363
363. Idāni vīrarasabhedaṃ, posanakkamañca dasseti ‘‘patāpa’’iccādinā. Patāpavikkamādīhi aññarājūnaṃ daṇḍajatejasaṅkhatapatāpo, tesameva paramaṇḍalakkamanasaṅkhātavikkamo phalabhedo cetiādīhi uppanno ussāho vīroti vīrarasoti saññito kavīhi ñāto, ayaṃ vīraraso raṇadānadayāyogā yuddhacāgakaruṇāyogena hetubhūtena tividho bhave. Te eva raṇadānadayā eva imā anubhāvā nāma honti. Dhitimatyādayo dhitimatiuggatagabbādayo byabhicārino bhāvā hontīti. Yuddhavīradānavīradayāvīravasena vīraraso tividho hoti. Patāpo ca vikkamo ceti ca, te ādi yesamiti ca, raṇo ca dānañca dayā ceti ca, tāhi yogoti ca, tayo vidhā pakārā assāti ca, dhiti ca mati ceti ca, tā ādi yesamiti ca vākyaṃ.
363.现今从“勇士的烈焰”等词，显现勇士特色及修习状况。激怒敌人的烈焰如同国王之刑罚烈火，振作者即是极端觉知力所生之心态，且由此产出功德差别等，称为热诚勇士；此意由诗人传知。此冒险热诚因涉战斗、施舍及慈悲而三重存在。相关之体验来自理智及心志增强的出生群体而成背离者。故此勇士状态因战斗、施舍及慈悲之属性而三种。激怒与振作二者为勇士之基本表现，故由战斗、施舍、慈悲三种因素相联结而成各自对应之三种勇士状态。理智与心志亦含于此也是经文之本义。
Vīrarasassa udāharaṇamevaṃ daṭṭhabbaṃ –
勇士的心情状态，以实例说明应被观察理解——
Viññāpetvā kuveraṃ sumahati-
唤来大富天库毗罗（即多闻天），
Mapi ce’kovakumbhaṇḍasenaṃ,
若是某一独角灵怪军队，
Uttāsetvā gahetvā maṇiratanavaraṃ
奔出，佩戴着宝珠宝饰，
Lakkhamādhāya jūte;
悬挂标记，统率军旗；
Jetvā korabyarājaṃ sacivaratana-
打败迦梨婆罗王及其护卫宝物，
Muddhacca raññaṃ satamhā,
杀害国王等众，
Etthānetvā’diyissaṃ suyuvatiratanaṃ
从此处起，我将举出善妥犀利塔宝珠，
Ko mame’ttha’tthi bhāroti.
询问说：『我身上有何重担？』
Kuveraṃ vessavaṇamahārājaṃ viññāpetvā bodhetvā sumahatimapi kumbhaṇḍasenaṃ atimahantiṃ kumbhaṇḍasenaṃ ekova uttāsetvā bhayaṃ janetvā maṇiratanavaraṃ gahetvā jūte akkhakīḷāyaṃ lakkhaṃ ādhāya ṭhapetvā korabyarājaṃ jetvā raññaṃ satamhā rājasambandhinā satena sacivaratanaṃ amaccaratanaṃ uddhacca uddharitvā etthānetvā suyuvatiratanaṃ sobhanaitthiratanaṃ ādiyissaṃ gaṇhissāmi, ettha yathāvuttesu mama ko bhāro atthīti. Ettha ‘‘ko mametthatthi bhāro’’ti iminā ussāhasaṅkhāto ṭhāyībhāvo pakāsito. Etassa uppattiuddīpanesu kāraṇabhūtassa itthiratanassa ādānakhyātanāgarājagatapatāpavikkamādivibhāvo ca, taṃtaṃrūpappakāsakakavivacanasaṅkhātānubhāvo ca ‘‘viññāpetvā’’iccādinā vākyasāmatthiyena paṭipādanīyā honti. ‘‘Sumahatimapi kumbhaṇḍasenaṃ eko’’ti ca, ‘‘raññaṃ satamhā sacivaratanamuddhaccā’’ti ca imehi dhitiuggatagabbādayo ca, ‘‘viññāpetvā kuvera’’nti ca, ‘‘uttāsetvā korabyarāja’’nti ca, ‘‘etthānetvā iccādayo’’ti ca imehi matyādayo ca byabhicārino bhāvā vibhāvitā honti. Imehi vibhāvānubhāvabyabhicārībhāvehi yuddhavīraraso positoti daṭṭhabbo. Imināyeva nayena dānavīrādayo viññātabbā.
报告称，告知大富饶天魔王库维拉，警醒他，连同大群法师鬼怪的手下，赶走邪恶法鬼军队，唯独调动这唯一手下，生起恐怖之心，握取宝石、宝塔、宝冠，带着结绳标记，襻上印记，进攻国王，捕获王宫中的王族与官员、臣子之宝冠，激起叛乱、骚动，紧接着从此处起，我将接受这善妥犀利塔宝珠，华丽无比之宝珠，询问自己：『在这应有之处，我身上有什么重担？』此中“我身上有什么负担”者，指此坚固执著状态经由努力而显现之情状。这里指出该宝珠由因缘生起，属于母宝珠，引发国王、王城、战争、灾难等诸多纷争之果，及一切有关因缘的详解说明，均可借助“报告、告知”等词义得以表达。又“调动大群法师鬼怪的手下唯独一员”，以及“进攻国王宫内官员宝冠之叛乱骚动”等词句，当视为错乱变异之语。凡此变异之状态及其情状，可以表现出战争英雄气概。借由此引导法，可识别出施舍英雄的品德。
Bhayaṭhāyībhāva怖畏义
§364
364.
Vikārisanasattādi-
变化之众生——
Bhayukkaṃso bhayānako;
怖畏虫，令人恐惧；
Sedādayo’nubhāve’ttha,
此处说‘感觉等之体验’。
Tāsādī byabhicārino.
由此生起的便是变异的（感觉等）。
§364
364.‘‘Vikāri’’ccādi. Vikāri asabhāvappavatto viruddho sano saddo satto ca, te ādayo yesaṃ suññāraññādīnaṃ itthinīcappakatisambhavantānaṃ, vibhāvānaṃ, guruādīnaṃ vā uttamānaṃ, tehi jātassa bhayassa, kittimassa vā ukkaṃso bhayānako nāma raso. Ettha sedakampanapādacalanādayo anubhāvā, tāsādayo byabhicārino.
364.“变异”等章句。‘变异’即“不自然者”，表示相对、对立的存在、声音、实体。这等是由诸如空寂、黑暗等无实体状态因缘而生，或女性腋下的污秽，又或由肿胀等他者所增大者。这些都是种种痛苦和恐怖的本质和根源，名为‘恐怖苦味’。这里的‘感觉’‘震动’‘脚步’等为具体的体验，‘这等’则为诡谲变异的现象。
§364
364. Idāni bhayānakarasassa posanakkamaṃ dasseti ‘‘vikāri’’ccādinā. Vikārisanasattādibhayukkaṃso pakativirahena vikāravantehi viruddhehi asanisaddādisaddehi, rakkhasādisattehi vā vibhāvehi hetubhūtehi sañjāto sābhāviko, kittimo vā bhayapaṭibandho ukkaṃso bhayānakaraso nāma hoti. Ettha bhayānakarasavisaye sedādayo dāhasarīrakampanādayo anubhāvā kāyikavācasikappayogasaṅkhatā anubhāvā honti. Tāsādī byabhicārino tāsasaṅkādayo iha byabhicārībhāvā hontīti. Sano ca satto ceti ca, vikāro etesaṃ atthīti ca, vikārino ca te sanasattā ceti ca, te ādayo yesaṃ suññāraññādīnamiti ca, tehi jātaṃ bhayamiti ca, majjhe padalopo, tassa ukkaṃsoti ca, sedo ādi yesaṃ kampanādīnamiti ca, tāso ādi yesaṃ saṅkādīnamiti ca vākyaṃ. Itthinīcappakatikānaṃ bhayahetu vikārisanasattādi, uttamānaṃ guruādi.
364。现今呈现出引发恐怖的根源，谓之‘变异’等。由‘变异’‘声恶’等引生的恐怖肿胀，是与一般正常情形相反的、不合常规的声音及实体（非自然）所导致。亦或由护法类实有因缘构成的现象，一并发生不自然现象，甚或恐怖紧束的肿胀，称为恐怖苦味。这里，关于恐怖苦味，指感觉、身体震动等现象，是身体语言等多种因缘和合而成的体验。由此产生的种种现象，称为“变异”的样相。‘肿胀’与‘实体’指称‘变异’的含义，这些“感觉”等因震动等令人生畏的现象，谓之‘恐怖苦味’。此中‘女性腋下污秽之类’及“声恶”之恐怖因缘，乃诸高级等异类的缘故。
Ettha lakkhiyamevaṃ veditabbaṃ –
此处应当重点辨识－
Yaṃ diṭṭhisatthapatanena paripphurantī,
被教法坚定反复包围者，
Kumbhaṇḍarakkhasacamū gamitā samantā;
鬼神护卫的军队遍布四方。
Ācakkavāḷanaga’massagataṃ purīva,
来到车轮谷城池。
Bhoto muhuṃ muhu’mapassi sa puṇṇako’hanti.
你反复观察，说‘这正是满月’。
Diṭṭhisatthapatanena diṭṭhisallasampātanena paripphurantī kampamānā samantā parisamantato ācakkavāḷanagaṃ cakkavāḷapabbatāvadhi gamitā palāpitā kumbhaṇḍarakkhasacamū kumbhaṇḍarakkhasānaṃ senā yaṃ assagataṃ assapiṭṭhe nisinnakaṃ bhoto bhavataṃ tumhākaṃ purī iva puriyā dassanamiva muhuṃ muhuṃ apassi khaṇe khaṇe apassittha, so ahaṃ puṇṇako nāma yakkhoti. Ettha ‘‘diṭṭhisatthapatanenā’’ti diṭṭhisatthāropanena ca ‘‘sa puṇṇako aha’’nti iminā ca bhayajananassa hetubhūtaviruddhasattasaṅkhātā vibhāvā niddiṭṭhā, ‘‘muhuṃ muhu’mapassī’’ti rasāvatthasampattabhayukkaṃsasaṅkhato ṭhāyībhāvo vibhāvito, ‘‘kumbhaṇḍarakkhasacamū gamitā samantā ācakkavāḷanaga’’nti tāsasaṅkādikā byabhicārino bhāvā jotitā. ‘‘Paripphurantī’’ti sedakampādayo anubhāvā dassitā honti.
因视尘风，视果的接触，被四周所环绕，震动遍及各处，车轮谷及车轮山脉之间徘徊；你所见是一支鬼神护卫的军队，坐于谷中低地；你如观城市，反复察看，时刻凝视，我名为满月的夜叉即是此军。这里“因视尘风”是指视因所起，“他是满月”的说法，乃对此可怖诸因不合法而被摧破的生起进行展示；“反复观察”揭示其因极浓厚而常存；“鬼神护卫的军队遍布车轮谷车轮山之中”的说法，是对彼诸聚集的异相进行的表达；“环绕”即为表现引发发抖等感受的状态。
Jigucchāṭhāyībhāva厌恶义
§365
365.
三百六十五。
Jigucchā rudhirādīhi,
因厌恶、因血等。
Pūtyādīhi virāgato;
由脏秽等而生的厌离；
Bībhaccho khobhanu’bbegī,
感到害怕、愤怒和激昂；
Kamena karuṇāyuto;
由欲乐与慈悲所具；
Nāsāvikunanādīhi,
由鼻孔的掩蔽等现象产生；
Saṅkādīhi’ssa posanaṃ.
由疑惑和激动等心态滋养；
§365
365.‘‘Jigucchā’’iccādi. Rudhirantādīhi pūtikimiādīhi virāgato ca jātā jigucchā garahā kamena khobhano ubbegī karuṇāyuto ca bībhaccho bhavati, nāsāvikunanamukhacchadanādīhi anubhāvehi, saṅkāvegādīhi byabhicārīhi ca assa posanaṃ bhavatīti.
第365节：“称为‘厌恶’”等。由血污等脏秽现象产生的厌恶称为厌离，由欲乐而生的害怕，则是愤怒和激昂；由慈悲结合而成的害怕被称为畏惧。再由鼻孔被掩盖等感受体验，以及由疑惑和心绪激荡等妄乱所滋养的，构成其滋养之因。
§365
365. Idāni bībhaccharasassa posanakkamaṃ dasseti ‘‘jigucchā’’iccādinā. Rudhirādīhi rattantaguṇādīhi ca, pūtyādīhi pūtikimiādīhi ca, virāgato virattabhāvena cāti imehi tīhi vibhāvehi hetubhūtehi uppajjamānā jigucchā kamena rudhirādīnaṃ tiṇṇaṃ vibhāvānaṃ paṭipāṭiyā khobhano anavaṭṭhāno asamāhito ubbegī ubbegavā karuṇāyuto sokarūpena sahito cāti evaṃ bībhaccho raso nāma hoti. Nāsāvikunanādīhi nāsasaṅkocanamukhapidahanādīhi anubhāvehi ca saṅkādīhi ca saṅkāāvegādīhi byabhicārībhāvehi ca karaṇabhūtehi assa bībhaccharasassa posanaṃ hotīti. Rudhirādīsu tīsu padesu, khobhanādīsu tīsu ca gamyamānattā avuttopi casaddo yojetabbo, tasmā khobhanādīhi tīhi yuttova bībhaccharaso nāmāti daṭṭhabbo. Rudhiraṃ ādi yesaṃ antādīnamiti ca, pūtiādi yesaṃ kimiādīnamiti ca, ubbego assa bībhacchassa atthīti ca, karuṇena āyutoti ca, nāsāya vikunanaṃ saṅkocanamiti ca, taṃ ādi yesaṃ mukhacchādanādīnamiti ca, saṅkā ādi yesaṃ āvegādīnamiti ca vākyaṃ.
现在为恐怖者的护养行为，示现出“厌恶”等欲望。因血液等呈夜色特性，腐臭等呈腐败特性，厌离而带有无欲状态，这三种不同感觉的缘起所生的厌恶之欲，因血液等三种感触顺序不乱于心而产生怒恨，且心不专注，烦乱，伴随慈悲心而含有忧伤的形态。如是，这种恐怖所生的感受被称为“味觉”。又因鼻部出现像发出吱吱声的感觉、鼻孔收缩如火烧灼的感受，以及空虚感等障碍感受，和因怀疑等机动变化所造成的不正常状态，成为此恐怖者的护养。血液集中的三处部位及怒恨所集中的三处部位，即使暂时未登场，亦应以声音加以调合，因此怒恨结合这三处，同时也应名为恐怖者之“味觉”。血液的起末部，腐臭等的何处末部，烦乱为恐怖者之义；慈悲心为其辅助；鼻端之憔悴收缩和口盖等为其起因；怀疑等为其激烈因素，此为阐述文字。
Imassa bībhacchassodāharaṇamevaṃ veditabbaṃ –
关于此恐怖者之例，据以观知如下：
Yakkhā maccakaraṅkakaṅkanadharā ye nimmitā puṇṇake-
是夜叉腹挂鱼骨的饰品，
Nu’ttaṃsīkatapāṇipallavadharā hārīkatantoragā;
左手佩戴芦苇叶的装饰，项上系细竹丝，
Littā lohitakuṅkumehi vidhurene’te pivantā vasā-
以脑血染红的细丝，因明智者饮用此酒，
Majjaṃ sīsakapālapātihi pure dhuttā viyo’pekkhitāti.
以脑髓和头盖骨之触感，先于体内摇动其血脉，放任不顾。
Puṇṇakena yakkhena nimmitā maccakaraṅkakaṅkanadharā manussaṭṭhisaṅkhātakarabhūsanadhārino uttaṃsīkatapāṇipallavadharā matthakamālikatahatthatalasaṅkhatapallavadhārino hārīkatantoragā muttāhārīkatamanussantasaṅkhātauragasampayuttā lohitakuṅkumehi rudhirasaṅkhātakuṅkumakakkehi littā sīsakapālapātihi sīsakapālasaṅkhātehi sarāvehi vasāmajjaṃ vasāsaṅkhātasuraṃ pure abhimukhe pivantā ye yakkhā siyuṃ, ete yakkhā vidhurena paṇḍitena dhuttā viya nagare surādhuttā viya upekkhitā hontīti. Iha ‘‘littā lohitakuṅkumehī’’ti ca ‘‘uttaṃsīkatapāṇipallavadharā’’ti ca ‘‘hārīkatantoragā’’ti ca imehi cittakkhobhakāraṇabhūto rudhirādivibhāvo ca, ‘‘maccakaraṅkakaṅkanaro’’ti ca ‘‘sīsakapālapātihi vasāmajjaṃ pivantā’’ti ca imehi ubbegavantasabhāvassa hetubhūto pūtyādivibhāvo ca pakāsito. Karuṇāyutasabhāvassa kāraṇabhūtavirajjanavibhāvo ca nāsāvikunanādianubhāvo ca saṅkāvegādibyabhicārībhāvo ca bībhacchasaṅkhātaṭhāyībhāvo cāti ime sabbe vākyasāmatthiyena gammāti veditabbā.
由鬼神普那迦所作的鬼神所佩戴，呈现人类形象的装饰品，包括以鱼形、螃蟹形、甲壳虫形为纹饰的瑰丽装饰，手臂上有乌木色的叶子图案，头顶戴着由花环和手杖捆扎的叶饰，佩戴各种美丽的宝石项链，项链中又有龙形和珠宝组成。鬼神与人类所造之蛇相连接，身上涂以含血色的红色染料，头骨上的骨片染成血色，头骨累累，鲜血淋漓。鬼神群居住于城墙之内，面向城墙饮酒服食。此等鬼神被聪慧有德之人如同喝醉酒者般驱逐，在城中被如同糟醉女子般遗弃，尽显萧条冷淡。此中「涂抹血色染料」以及「佩戴乌木叶手臂装饰」、「美丽宝石项链」等，都是内心忿怒所生之外相；「鱼形、螃蟹形、甲壳虫形装饰」与「头骨染血饮酒」等，是沮丧萎靡本性的外相展现。以悲悯心性所清净的净化相反而被摧毁，鼻部如破裂样的感触、骚扰之相和扰乱社群的表现，都显现于此。故此诸句之整体义理，理应依此理解。
Vimhayaṭhāyībhāva惊愕义
§366
366.
三百六十六。
Atilokapadatthehi,
关于超世间的事物，
Vimhayo’yaṃ raso’bbhuto;
此感触乃是奇妙不可思议之味；
Tassā’nubhāvā sedassu-
你当见其感受，
Sādhuvādādayo siyuṃ;
如同善言赞美之声等般存在；
Tāsāvegadhitippaññā,
「速度、顿悟、智慧」
Honte’ttha byabhicārino.
在此处谓之偏离正道者。
§366
366.‘‘Ati’’ccādi. Atilokehi lokātivuttīhi māyādibbagehārāmādīhi padatthehi jāto ayaṃ vimhayo cittavikārasaṅkhāto ṭhāyībhāvo abbhuto raso nāma. Sedaassusādhuvādaromañcādayo tassa anubhāvā siyuṃ, tāsādayo byabhicārino hontīti.
第366节。「过度」等词起首。因溢入他方世界、超越世间、幻术诸类、魔域别墅等名目所称，此谓经过心念变易所成的惊异变化之恒定存在，名为极致悦味。其感受如毛发竖立等反应存在，谓此类皆为偏离正道者。
§366
366. Idāni vimhayarasassa posanakkamaṃ dasseti ‘‘ati’’iccādinā. Atilokapadatthehi lokaṭṭhitimatikkamma pavattehi māyādibbabhavanaārāmavimānādipadatthehi hetubhūtehi uppajjamāno ayaṃ vimhayo cittabyāpanasaṅkhāto ṭhāyībhāvo abbhuto raso abbhutaraso nāma bhave, sedassusādhuvādādayo tassa abbhutarasassa anubhāvā siyuṃ, tāsāvegadhitippaññā ettha abbhutarasavisaye byabhicārino bhāvā hontīti. Atikkantā lokamiti ca, te ca te padatthā ceti ca, sādhuiti vādoti ca, sedo ca assu ca sādhuvādo ceti ca, te ādi yesaṃ romañcādīnamiti ca, tāso ca āvego ca dhiti ca paññā ceti ca vākyaṃ.
第366节。今应展现此惊异悦味的滋养因缘，即以「过度」等之名。此乃由超世间之词汇，具备超越俗世之意义，及幻术魔界别墅飞天宫殿等名目，作为其起因而产生。此惊异为心所扩散之恒定存在，是非凡味，谓之非凡之味。而其感受包含毛发竖立、赞叹、赞美等，属于非凡味的体验。由是，速度、顿悟及智慧于此非凡味境界中则为偏离正道之状态。所谓超越世界者，以及彼等种种词义，皆为理智上的正道论者而言。赞叹包括好奇、称赞、议论及正论等，毛发竖立等是诸感官反应「速度、顿悟、智慧」之表现。
Imassa abbhutarasassodāharaṇamevaṃ daṭṭhabbaṃ –
关于此非凡味现象实例，应如此观其一例——
Sa puṇṇakenā’haṭanekabhiṃsane-
此云：由满器所盛，断于许多无熟见者……（下文未尽）
Sva’ho naṭeneva suniccalo’calā;
正如舞蹈者本身既轻盈又坚固，
Nipātito tena avaṃsiropataṃ,
如落下之物，跌落于枝干间，
Asantasaṃ taṃ mini diṭṭhiyaṭṭhiyāti.
在被目光所摄之处保持着不安定。
So vidhurapaṇḍito puṇṇakena yakkhena naṭena iva anekavikāradassanakena nāṭakena viya āhaṭanekabhiṃsanesu bhayattamānītānekavidhabhiṃsanesu vattamānesu suniccalo tena puṇṇakena acalā saṭṭhiyojanubbedhakāḷāgiripabbatamatthakato nipātito avaṃsiropataṃ adhosīsaṃ patanto asantasaṃ evaṃ appatiṭṭhepi anuttasanto taṃ pabbataṃ diṭṭhiyaṭṭhiyā mini pamāṇamakāsi, aho acchariyanti. Ettha bhayahetumhi sati bhītiyā ca tattha parijānanābhāvassa ca lokasabhāvattā tamatikkamma bhayakaraṇe asantāsassa ca diṭṭhiyā pabbataminanassa ca pavattabhāvakathanena lokātikkantapadatthasaṅkhāto vibhāvo ‘‘asantasaṃ taṃ mini diṭṭhiyaṭṭhiyā’’ti iminā pakāsito. ‘‘Aho’’ti vacanena, tassa sāmatthiyena ca sādhuvādasedaassuādayo anubhāvā vibhāvitā. Tāsaāvegadhiticcādibyabhicārībhāvā, vimhayasaṅkhātaṭhāyībhāvo ca samuditavākyasāmatthiyena jotito.
那位明智且博学者如同完全觉悟的天神舞者，凭借多样变化之观相，犹如戏剧演员应对诸多毁坏之险惧，面对种种可怖之毁坏，心不动摇；以完全圆满且坚定不移的状态，像是经历了六十由旬之漫长时日，历经山峰坠落、枝干折断，心依然不安，虽未安住，然能测量这座山峦，令人惊叹。这里，因恐惧和忧慌，但亦因迷惑未明，众生会超越世间障碍，且在恐怖与不安的目光中，山岳的挽留与动摇间，展现出超越世间的意义。故作“在被目光所摄之处保持着不安定”之释，借“啊”字及其力量，用以显明赞叹，此等所显现的适切事迹。其纷乱忿怒、令人生厌之状，以及由厌恶所生的反抗情绪，借着明晰的话语，得以彰显其适宜的含义。
Samaṭhāyībhāva平等义
§367
367.
三百六十七。
Ṭhāyībhāvo samo mettā-
立止状态即如慈心般
Dayāmodādisambhavo;
慈悲、喜悦等的生起；
Bhāvādīhi tadu’kkaṃso,
由此诸心所构成其一部分，
Santo santanisevito.
为圣者所常行持。
Iti saṅgharakkhitamahāsāmipādaviracite · 如是僧护大师足所造
Subodhālaṅkāre · 《善解庄严》中
Rasabhāvāvabodho nāma pañcamo paricchedo. · 名为「味性觉悟」的第五品。
Subodhālaṅkāro samatto. · 《善解庄严》完结。
§367
367.‘‘Ṭhāyi’’ccādi. Mettādisambhavo samo upasamasaṅkhāto ṭhāyībhāvo bhavati, tadanurūpehi bhāvānubhāvehi tassa ukkaṃso yassa, so santo nāma raso bhavati, so ca santanisevitoti.
367. 关于“依止”等词。基于慈心等缘起，心与身的安静同等并称为依止之相。依此相应的诸法变化，则为其部分，此即为圣者所称的味，又为圣流所依止。
Iti subodhālaṅkāre mahāsāmināmikāyaṃ ṭīkāyaṃ · 如是《善解庄严》大萨弥那弥咖复注中
Rasabhāvāvabodho pañcamo paricchedo. · 「味性觉悟」第五品。
§367
367. Idāni santarasassa posanakkamaṃ dasseti ‘‘ṭhāyi’’ccādinā. Mettādayāmodādisambhavo mettākaruṇāpītiādivibhāvehi sambhūto samo kāyacittopasamo ṭhāyībhāvo nāma hoti, bhāvādīhi byabhicārībhāvādīhi karaṇabhūtehi, apica tassa samassa anurūpehi byabhicārībhāvānubhāvehi tadukkaṃso tassa ṭhāyībhāvassa ukkaṃsayutto santanisevito sādhūhi sevito santo santaraso nāma hotīti. Mettā ca dayā ca modo ceti ca, te ādayo yesamiti ca, tehi sambhavo yasseti ca, tassa ukkaṃso assa santasseti ca, sataṃ nisevitoti ca vākyaṃ.
367. 现在显示为卫生养护之业称为“依止”等。基于慈、悲、喜等生起，且以慈悲等显现，心与身的同等安住称作依止之相。由种种生起及其变异缘起、且与作用相应的次级变化，此依止之相的部分具足次第变化，连结于依止相而由圣者所修行，此名为圣流依止的味道。慈及悲及喜等为发端者，其生起乃因缘，部分即为圣者的味，且为圣流所常依止，此即言语所指。
Assa santarasassodāharaṇamevaṃ daṭṭhabbaṃ –
例如以其圣流为例，宜如是观察——
Entesu kesarikarīsva’pi veṭhayante,
即便在蚕中也有抓挠的情况，
Nāge nagaṃ madagaje viya veḷugumbaṃ;
如同龙在龙中，象在象中彼此争执，
Yakkhe vicālayati nocali īsakampi,
夜叉搅动水潭，连水里的鹬也会搅动，
Santiṃ gatova vidhuro madhurāpi bhāvoti.
但智者安住其中，内心和悦如蜜一般。
Kesarikarīsu sīhahatthīsu entesu api bhiṃsanākārena samīpamāgacchantesupi nāge veṭhayantepi nāgesu sarīraṃ veṭhayantesupi. Jātyāpekkhāyekavacanaṃ, veḷugumbaṃ madagaje viya vicālayati madagaḷitahatthimhi cālente iva yakkhe puṇṇake nagaṃ kāḷāgiripabbataṃ vicālayatipi anekappakāre cālentepi vidhuro paṇḍito santiṃ gatova nibbānaṃ ālambaṇakaraṇavasena sampatto viya phalasamāpattisamāpanno iva atha vā diṭṭhadhammanibbānasaṅkhatanirodhasamāpattisamāpanno viya īsakampi appakampi madhurā bhāvā api madhurasabhāvatopi no cali, nisinnaṭṭhānato pagevāti adhippāyo. Ettha dhāvanarodanakampanādīnaṃ karaṇabhūtaṃ sīhādīnamāgamanaṃ nāgaveṭhanaṃ pabbatakampanantiādīsu vattamānesupi nibbikārattena santiṃ gatoti iminā santarasassa pakatibhūte uddese dassito navamo ṭhāyībhāvo dassito hoti, etassa uppattiuddīpanānaṃ kāraṇabhūtā mettādayāmodādivibhāvā sāmatthiyā dassitā hontīti. Dhitimatisatiādayo tadanurūpabyabhicārībhāvā ca tādisānubhāvā ca ‘‘entesu veṭhayante vicālayatī’’ti iminā, sakalavākyasāmatthiyena ca pakāsitāti daṭṭhabbā.
在蚕、狮象等中，即便带有粗猛之相趋近，龙之间的争斗以及象中争执，都是从种类区别而论。蚕如象体内攀动，夜叉如暴雨搅动波涛，龙如黑山大树般搅动，均以多种形态摇动。智者如安住涅槃中，依止涅槃止灭真谛般，果实已聚成熟，虽偶尔略微有搅动，但本质和悦甘甜如蜂蜜，和悦之性不起动摇，不从坐处移位，这是本意。此中并非狮等粗猛因奔跑震动，而是定静安住所现安乐。此夜叉等搅动如狮于山林来临、龙争斗、山崩震动等现象，其静定安住之相正如此处所示。如是众生安住涅槃，慈悲喜悦等神通心地所显。由此可知「蚕中抓挠而搅动」等语中所含智者安住真理之意，符合句义，乃全句义理之体现，理应了知。
Iti subodhālaṅkāranissaye · 如是《善解庄严》所依中
Rasabhāvāvabodho nāma pañcamo paricchedo. · 名为「味性觉悟」的第五品。
Subodhālaṅkāraṭīkā samattā. · 《善觉庄严疏》完毕。