4. Atthālaṅkārāvabodha-catutthapariccheda · 4. Atthālaṅkārāvabodha-catutthapariccheda
4. Atthālaṅkārāvabodha-catutthapariccheda4. 义庄严觉悟第四品
§164
164.
Atthālaṅkārasahitā, saguṇā bandhapaddhati;
含义着装品相俱全,具备善美的关系系统;
Accantakantā kantā va vuccante te tato’dhunā.
端正美好者称为美,继之称之为今时。
§165
165.
Sabhāva, vaṅkavuttīnaṃ, bhedā dvidhā alaṃkriyā;
本性与曲说言辞,虽有二种差异,亦为装饰;
Paṭhamā tattha vatthūnaṃ, nānāvatthā’vibhāvinī.
其一为诸事物之本体,表现为多种不同相状。
Yathā · 如
§166
166.
Līlā vikanti subhago, disā thira vilokano;
戏游宽展、吉祥美好,恒定观视四方;
Bodhisattaṅkuro bhāsaṃ, viroci vāca māsabhiṃ.
菩萨之根芽发光耀,言辞胜月般清朗。
§167
167.
Vutti vatthusabhāvassa, yā’ññathā sā’parā bhave;
行为现象之本性,余皆不同;
Tassā’nantavikappattā, hoti bījo’padassanaṃ.
因无量分散变化,故其种子显露示现。
Vaṅkavutti atthālaṅkāra
曲解为义之装饰、修饰。
Uddesa
说明、指出。
§168
168.
一百六十八。
Tatthā’tisaya, upamā, rūpakā, vutti, dīpakaṃ,;
此中有夸耀、比喻、形象、曲解、阐明;
Akkhepo, tthantaranyāso, byatireko, vibhāvanā.
排斥、对立、反覆、辨析。
§169
169.
一百六十九。
Hetu , kkamo, piyataraṃ, samāsa, parikappanā;
因、欲、所爱、合、结集的思维;
Samāhitaṃ, pariyāya, vutti, byājopavaṇṇanaṃ.
专注、反复思考、论说,以阐明说明;
§170
170.
Visesa, ruḷhāhaṅkārā, sileso, tulyayogitā;
特别、激烈的我执、烦恼,及类似的结合状态;
Nidassanaṃ, mahantattaṃ, vañcanā, ppakatatthuti,.
表现、广大,欺骗,以及错误的解说;
§171
171.
Ekāvali, aññamaññaṃ, sahavutti, virodhitā;
一行文,彼此相应,相依相合,且互相对立;
Parivutti, bbhamo, bhāvo, missa, māsī, rasī, iti.
彼此转动,变化,存在,合在一起,长久,柔软等。
§172
172.
Ete bhedā samuddiṭṭhā, bhāvo jīvita muccate;
此等分别,已现显现,种种现象使生命解脱;
Vaṅkavuttīsu posesi, sileso tu siriṃ paraṃ.
在弯曲的话语中增长,染污却逼近尊严荣耀。
Niddesa
【释义品】
§173
173.
Pakāsakā visesassa, siyā’tisayavutti yā;
为明了特殊之处者,应有甚深遍行;
Lokā’tikkantavisayā, lokiyā,ti ca sā dvidhā.
所超越世间之事,属世间者,此分二种。
§174
174.
Lokiyātisayasse’te,
从属世间之甚深者,
Bhedā ye jātiādayo;
其种类诸生起等皆有分别;
Paṭipādīyate tva’jja, lokātikkantagocarā.
行为应当践行者,是超越世间所限所及的。
§175
175.
一百七十五。
Pivanti dehakantī ye, nettañjalipuṭena te;
那些饮血肉为食者,嘴巴沾满血污;
Nā’laṃ hantuṃ jine’saṃ tvaṃ, taṇhaṃ taṇhāharopi kiṃ?
你既已战胜杀生的欲望,贪爱贪欲又有何用?
§176
176.
一百七十六。
Upamāno’pameyyānaṃ, sadhammattaṃ siyo’pamā;
譬喻是相对可比较的,圣法更甚于比较。
Sadda, tthagammā, vākyattha, visayā,ti ca sā bhidhā.
『声音』『音素』、『句意』、『对象』等,此皆为种类。
§177
177.
Samāsa, paccaye, vā’dī, saddā tesaṃ vasā tidhā;
合成语、条件关系与引受辩说者,其声音有三种种类;
Saddagammā samāsena, munindo candimā’nano.
声音的类别为合成语时,譬如圣者与月亮无穷无尽。
§178
178.
Āyādī paccayā tehi, vadanaṃ paṅkajāyate;
由于这些条件的条件,谓语如莲花般展开。
Munindanayana dvandaṃ, nīluppaladalīyati.
『Munindanayana』者,语指『目净处』,意为目光清净之处;『dvandaṃ』者,谓二别、对立。整体意即目光如莲叶般蓝色清净,远离二边对立。
§179
179.
Ivādī iva, vā, tulya, samāna, nibha, sannibhā;
「如」等词,即:如、或、相等、同等、相似、近似;
Yathā, saṅkāsa, tulita, ppakāsa, patirūpakā.
犹如、可比、相当、宛若、适当。
§180
180.
Sarī, sarikkha, saṃvādī, virodhi, sadisā, viya;
相似、相同、符合、相违、类同、仿佛;
Paṭipakkha, paccanīkā, sapakkho, pamito, pamā.
『对境』者,『对治』义;『相应』者,『相适合』义;『量度的』者,『度得清楚』义;『过量的』者,『超过限度』义。
§181
181.
一百八十一。
Paṭibimba, paṭicchanna, sarūpa, sama, samitā;
『影子』者,『遮蔽』义;『相似』者,『形状相同』义;『平等』者,『同等无异』义;『修饰过的』者,『经过调节的』义。
Savaṇṇā, bhā, paṭinidhi, sadhammā, di salakkhaṇā.
『颜色』者,『样态、色彩』义;『声音』者,『声响』义;『对应』者,『相向对应』义;『真实法』者,『正法』义;『相续统摄』者,『彼此相连的主要相征』义。
§182
182.
一百八十二。
Jayatya , kkosati, hasati, patigajjati, dūbhati;
『获胜』者,『获胜过』义;『咬嚼』者,『咀嚼』义;『笑声』者,『欢笑』义;『回转』者,『返转』义;『耕犁』者,『耕作』义;
Usūyatya, vajānāti, nindati, ssati, rundhati.
嫉妒、诽谤、毁谤、怨恨、拘缚。
§183
183.
一百八十三。
Tassa coreti sobhaggaṃ, tassa kantiṃ vilumpati;
因此称其为『盗贼』,其美德为之玷污,其光辉为之失去光泽;
Tena saddhiṃ vivadati, tulyaṃ tenā’dhirohati.
因此与之争斗,与其平等者乃相抗衡。
§184
184.
一百八十四。
Kacchaṃ vigāhate, tassa, ta manvetya, nubandhati;
某人破坏他物,若追随该物,则为其所拘束。
Taṃsīlaṃ, taṃnisedheti, tassa cā’nukaroti, me.
正行戒、正禁戒,谓随顺彼戒,我已遵行。
§185
185.
Upamāno’pameyyānaṃ, sadhammattaṃ vibhāvibhi;
譬如可比者与不可比者,正法之量由彼述显;
Imehi upamābhedā, keci niyyanti sampati.
以斯诸譬喻之别,有些因缘而成就。
§186
186.
Vikāsipadumaṃ’vā’ti, sundaraṃ sugatā’nanaṃ;
谓如盛开的莲花,美丽庄严佳妙佛颜;
Iti dhammopamā nāma, tulyadhammanidassanā.
此称为法喻,即对同类法之显现。
§187
187.
一百八十七。
Dhammahīnā ‘‘mukha’mbhoja, sadisaṃ munino’’iti;
谓无法者如同“口莲华,类似圣人之物”。
Viparīto’pamā ‘‘tulya, mānanena’mbujaṃ tava’’.
反说喻为“同等之物,汝以尊重对待莲花”,
§188
188.
一百八十八。
Tavā’nana’miva’mbhojaṃ, ambhoja’miva te mukhaṃ;
如同你的面孔,如同莲花之形;
Aññamaññopamā sā’yaṃ, aññamaññopamānato.
彼此相似,正如此处所示,彼此相仿佛相似者也。
§189
189.
一百八十九。
‘‘Yadi kiñci bhave’mbhojaṃ, locana’bbhamuvibbhamaṃ;
若有一处水池,清澈如镜子之眼,
Dhāretuṃ mukhasobhaṃ taṃ, tave’’ti abbhutopamā.
能承载面容之美,愈显耀亮,此即奇妙譬喻。
§190
190.
一百九十。
‘‘Sugandhi sobhā sambandhī, sisiraṃ’su virodhi ca;
香气、光泽相联结,凉爽之水相违逆,亦如是。
Mukhaṃ tava’mbujaṃve’ti’’, sā silesopamā matā.
如『你的脸犹若莲花』,此被认为是贴近比喻。
§191
191.
Sarūpasaddavāccattā, sā santānopamā yathā;
因以相同之词语指称同一事物,此即所谓「相续比喻」,例如:
Bālā’vu’yyānamālā’yaṃ, sā’lakā’nanasobhinī.
愚痴者游赏花鬘林苑,于娑罗树林中熠熠生辉。
§192
192.
Khayī cando, bahurajaṃ, padumaṃ, tehi te mukhaṃ;
月轮消融尘垢,莲花亦然——以此三者,汝之面容可得比拟;
Samānampi samukkaṃsi, tya’yaṃ nindopamā matā.
就连同类也一同动怒,因此这种心态被比喻为谤毁。
§193
193.
Asamattho mukheni’ndu, jina! Te paṭigajjituṃ;
唉,胜利者!无法克服闭塞和瞎盲;
Jaḷo kalaṅkī’ti ayaṃ, paṭisedhopamā siyā.
此即为被称为污秽的,因此应如谤责而加斥责。
§194
194.
‘‘Kacchaṃ candāravindānaṃ, atikkamma mukhaṃ tava;
你的面孔超越月光之眼;
Attanā’va samaṃ jāta’’, mitya’sādhāraṇopamā.
『自体同生』者,谓虚妄非常之比喻。
§195
195.
‘‘Sabba’mbhoja’ppabhāsāro, rāsibhūto’va katthaci;
『如湖水因盛满故光明,如某处依然色彩显现;』
Tavā’nanaṃ vibhātī’’ti, hotā’bhūtopamā ayaṃ.
谓『你的面貌显现』,此譬如本生未有时。
§196
196.
Patīyate’tthagammā tu, saddasāmatthiyā kvaci;
『然则义理流转,音声与意之相应,于某处行。』
Samāsa, ppaccaye, vādi, saddayogaṃ vinā api.
总合、依缘、说法,亦离开声音结合而成立。
§197
197.
Bhiṅgāne’mānicakkhūni, nā’mbujaṃ mukha’mevi’daṃ;
断碎时无仁眼,不取水盖,唯此如此;
Subyattasadisattena, sā sarūpopamā matā.
以清净相似者,此乃被视为色形相似。
§198
198.
‘‘Maye’va mukhasobhā’sse, tyala’mindu! Vikatthanā;
『我的面容光彩哉,秃颅之瞳!此为变异之说;』
Yato’mbujepi sā’tthīti’’, parikappopamā ayaṃ.
「由于莲中亦有茎」——此乃比拟之说也。
§199
199.
‘‘Kiṃ vā’mbuja’ntobhantāli, kiṃ lolanayanaṃ mukhaṃ;
「抑或莲中蜜蜂飞舞为何?流转游动之眼眸面容为何?」
Mama dolāyate citta’’, micca’yaṃ saṃsayopamā.
「吾心摇曳不安」——此乃错误之疑惑比拟也。
§200
200.
Kiñci vatthuṃ padassetvā, sadhammassā’bhidhānato;
若示现一切事物,当视为正法所称之义;
Sāmyappatītisabbhāvā, pativatthupamā yathā.
所有事物皆因共同的本质而果相似,犹如一阡衣的布料一般。
§201
201.
Janesu jāyamānesu, ne’kopi jinasādiso;
在人群中出生的人,没有一个能与胜者(如来)相等;
Dutiyo nanu natthe’va, pārijātassa pādapo.
其次无它,不过是世间如花开之树罢了。
§202
202.
Vākyatthene’va vākyattho, yadi kocū’pamīyate;
话语的意义即是话语本身,若某句被他人误解;
Ivayuttā, viyuttattā, sā vākyatthopamā dvidhā.
此句义有离结和解脱两种用法。
Ivayuttā
此为「离结」意。
§203
203.
二百零三。
Jino saṃklesatattānaṃ, āvibhūto janāna’yaṃ;
因为胜者已灭除众生烦恼。
Ghammasantāpatattānaṃ, ghammakāle’mbudo viya.
如同雨季酷热时的甘露。
Ivaviyuttā
如此解脱。
§204
204.
Munindānana mābhāti, vilāsekamanoharaṃ;
『圣者之子』憎恨妄想,散乱而迷人;
Uddhaṃ samuggatassā’pi, kiṃ te canda vijambhanā.
即使是心意奔逸之人,何以驱逐其怒气哉?
§205
205.
Samubbejeti dhīmantaṃ, bhinnaliṅgādikaṃ tu yaṃ;
他扰乱聪慧者,破坏其身心制度,
Upamādūsanāyā’la, metaṃ katthaci taṃ yathā.
因贪著而与之为敌,此等或以某种方式施行。
§206
206.
Haṃsī’vā’yaṃ sasī bhinna, liṅgā, kāsaṃ sarāni’va;
此如断裂之天鹅羽毛,形状如其羽脉,细若丝线;
Vijāti vacanā, hīnā, sā’va bhatto bhaṭo’dhipe.
语词虽有分别,却低下不足,高低宛如于国王之左右侍卫。
§207
207.
‘‘Khajjoto bhāṇumālī’va, vibhāti’’tyadhikopamā;
「如被破损之谷穗」者,即显于光芒,呈现闪烁,如此比喻;
Aphuṭṭhatthā ‘‘balambodhi, sāgaro viya saṃkhubhi.’’
未尽之意为「力量如海,波涛滚滚不息」。
§208
208.
‘‘Cande kalaṅko bhiṅgo’ve’, tyu’pamāpekkhinī ayaṃ;
『月亮上污点已破碎』,此谓无所执待者。
Khaṇḍitā keravā’kāro, sakalaṅko nisākaro.
如断裂之瓷器形状,断绝一切污点而消失。
§209
209.
Iccevamādirūpesu, bhavanti vigatā’darā;
于诸欲乐形态中,如此无欲者常得尊敬;
Karonti cā’daraṃ dhīrā, payoge kvaci de’va tu.
智者行于众中时,时而令众尊敬,时而令众敬弃。
§210
210.
Itthīyaṃ’vā’jano yāti, vadatye’sā pumā viya;
女人像年轻人那样去,男子好似在说;
Piyo pāṇā ivā’yaṃ me, vijjā dhana’miva’ccitā.
这个人像受喜爱的手足,我如同将智慧视为宝藏。
§211
211.
Bhavaṃviya mahīpāla, devarājā virocate;
如同国王统治大地,天王光辉显现;
Ala’maṃsumato kacchaṃ, tejasā rohituṃ ayaṃ.
我将如无尘埃的明镜,以光明映照照耀。
§212
212.
Upamāno’pameyyānaṃ, abhedassa nirūpanā;
对于无分别的对象,作类比的说明;
Upamā’va tirobhūta, bhedā rūpaka muccate.
如同遮蔽的类比,分别及形象得以解脱。
§213
213.
Asesa vatthu visayaṃ, ekadesa vivutti, ca;
整体事物及对象,单独释放;
Taṃ dvidhā puna paccekaṃ, samāsādivasā tidhā.
又分为二种个别,合起来如三种。
Asesavatthuvisayasamāsa
『无垢净土境界』者,指的是无有一切污秽烦恼所染污的清净境界。
§214
214.
二百一十四。
Aṅgulidala saṃsobhiṃ, nakhadīdhiti kesaraṃ;
指手指甲排列如花瓣相映成茂密,指甲洁白如山蜜般;
Sirasā na pilandhanti, ke muninda pada’mbujaṃ.
头顶处不生秃斑,胜过众生山莲花的足迹。
Asesavatthuvisayaasamāsa
『无垢净土境界』者,指无有任何玷污的清净世界。
§215
215.
二百一十五。
Ratanāni guṇā bhūrī, karuṇā sītalaṃ jalaṃ;
宝物诸多具德,慈悲如凉水;
Gambhīratta magādhattaṃ, paccakkho’yaṃ jino’mbudhi.
深沉如摩揭陀,正觉者如大海。
Asesavatthuvisayamissaka
无尽事物方界此为者,
§216
216.
(此处数目“216”应为章节或条目标记,无需翻译。)
Candikā mandahāsā te, muninda! Vadani’nduno;
月光般柔和微笑,圣贤之王!于唇间浅显言语;
Pabodhayatya’yaṃ sādhu, mano kumuda kānanaṃ.
此语善妙启发,心如荷花之林。
§217
217.
Asesavatthuvisaye, pabhedo rūpake ayaṃ;
此为无漏处分中的别异,是一种表现形态;
Ekadesavivuttimhi, bhedo dāni pavuccati.
在一境起灭中,现今分别已经说尽。
Ekadesavivuttisamāsa
一境起灭合所
§218
218.
Vilāsa hāsa kusumaṃ, rucirā’dhara pallavaṃ;
欢庆戏笑、花朵、鲜艳的口唇和嫩芽;
Sukhaṃ ke vā na vindanti, passantā munino mukhaṃ.
谁不愿意见到圣者面容所现的安乐?
Ekadesavivuttiasamāsa
一方不相聚的说法
§219
219.
二百一十九。
Pādadvandaṃ munindassa, dadātu vijayaṃ tava;
愿圣者君主的双足赐予你胜利,
Nakharaṃsī paraṃ kantā, yassa pāpajayaddhajā.
如同爪牙之剑锋,斩断一切由恶生起的痛苦。
Ekadesavivuttimissaka
一方不相聚的封结(比喻)
§220
220.
Sunimmalakapolassa, muninda vadani’nduno;
如同清净之床,尊者以此言说;
Sādhu’ppabuddha hadayaṃ, jātaṃ kerava kānanaṃ.
善哉,觉悟之心,生于泽国森林。
§221
221.
Rūpakāni bahūnye’va , yuttā, yuttādibhedato;
形色繁多,但依其配合和种类有所区分;
Visuṃ na tāni vuttāni, etthe’va’ntogadhāni’ti.
未曾全然述说,这正是内在深义。
§222
222.
二百二十二。
‘‘Candimā’kāsapaduma’’, miccetaṃ khaṇḍarūpakaṃ;
『月亮』、『天空』、『莲花』,这些皆为错误的片断形象;
Duṭṭha, ‘‘mamboruhavanaṃ, nettāni’ccā’’di sundaraṃ.
邪恶者,『我是高山,眼目甚低』等为美好者。
§223
223.
二百二十三。
Pariyanto vikappānaṃ, rūpakasso’pamāya ca;
周围无常变化的形象,由于形状的缺乏;
Natthi yaṃ tena viññeyyaṃ, avutta manumānato.
无任何凭此可认知的事物,这是由于思维的过度扭转。
§224
224.
二百二十四。
Punappuna muccāraṇaṃ , yamatthassa, padassa ca;
反复启示,为的是利益,也为了言语的目的;
Ubhayesañca viññeyyā, sā’ya’māvutti nāmato.
双方都应了解,这是一种‘来’与‘去’的名称。
Atthāvutti
意义表述。
§225
225.
二百二十五。
Mano harati sabbesaṃ, ādadāti disā dasa;
心摄取一切,授予十方。
Gaṇhāti nimmalattañca, yasorāsi jinassa’yaṃ.
『Gaṇhāti』者,『接受』、『摄取』也,此处指随顺清净境界者,是胜利者(即信奉世尊者)之所作。
Padāvutti
词语反复。
§226
226.
二百二十六。
Vibhāsenti disā sabbā, munino dehakantiyo;
牟尼之身光,照耀诸方所;
Vibhā senti ca sabbāpi, candādīnaṃ hatā viya.
犹如日月等,光明遍一切。
Ubhayāvutti
『Ubhayāvutti』者,『双重该行辞』,即兼收正说与反说之表达方式。
§227
227.
二百二十七。
Jitvā viharati klesa, ripuṃ loke jino ayaṃ;
此人已克服烦恼,于世间如敌者已得胜利;
Viharatya’rivaggo’yaṃ, rāsibhūto’va dujjane.
于修行中断绝烦敌,像毁灭恶劣荆棘丛的火焰一般。
§228
228.
二百二十八。
Ekattha vattamānampi, sabbavākyo’pakārakaṃ;
即便只言片语,也若全然无益;
Dīpakaṃ nāma taṃ cādi, majjha, ntavisayaṃ tidhā.
所谓火炬,居于中间,当使三方焕然明亮。
Ādi dīpaka
开头照显法。
§229
229.
二百二十九。
Akāsi buddho veneyya, bandhūna mamito’dayaṃ;
佛陀以宽广慈悲之心,除去束缚,消灭分别我彼之念,
Sabbapāpehi ca samaṃ, nekatitthiyamaddanaṃ.
使众生远离诸恶,平息一切罪业,斩断诸他方异流。
Majjhe dīpaka
中间照显法。
§230
230.
二百三十。
Dassanaṃ munino sādhu, janānaṃ jāyate’mataṃ;
见道是圣人之正见,由此众生生出无死之法;
Tada’ññesaṃ tu jantūnaṃ, visaṃ nicco’patāpanaṃ.
他类众生则生死轮转,受苦无已无终;
Antadīpaka
终极之灯;
§231
231.
Accanta kanta lāvaṇya, candā’tapa manoharo;
极美之颜容,宛若明月与炽烈日,令人心悦神醉;
Jinā’nani’ndu indu ca, kassa nā’nandako bhave.
如同胜者之随从、明净之月,谁能不从此得乐?
Mālādīpaka
由马拉(Mālā)等引起的火光
§232
232.
第二百三十二条
Hotā’vippaṭisārāya, sīlaṃ, pāmojjahetu so;
为使火光不熄灭,道德戒律是其根本原因;
Taṃ pītihetu, sā cā’yaṃ, passaddhyā’di pasiddhiyā.
这道德戒律是愉悦的缘起,且由于内心平静等而成就。
§233
233.
第二百三十三条
Iccā’didīpakattepi, pubbaṃ pubba mapekkhinī;
即使在欲望等火光刚刚燃起之时,前次也反复加以观察等待;
Vākyamālā pavattāti, taṃ mālādīpakaṃ mataṃ.
言语串珠正在展开,称此为串珠的灯炬。
§234
234.
二百三十四。
Anene’va’ppakārena, sesāna mapi dīpake;
唯有这般微弱之灯,于残余部分亦为灯炬;
Vikappānaṃ vidhātabbā, nugati suddhabuddhibhi.
应当以纯净智慧为导正其曲解之处。
§235
235.
二百三十五。
Visesa vacani’cchāyaṃ, nisedhavacanaṃ tu yaṃ;
以特定语词之希求,谓为禁止之言者;
Akkhepo nāma soyañca, tidhā kālappabhedato.
「Akkhepo」者,意为「投掷」,又根据时间差异区分三种。
§236
236.
第二三六条。
Ekākī’ nekasenaṃ taṃ, māraṃ sa vijayī jino;
以孤独独行者之身,单凭自身力量,魔难不能胜其真征服者;
Kathaṃ ta mathavā tassa, pāramībala mīdisaṃ.
如何能抑止其至高的力量和荫护?
Atītakkhepo. · 过去投掷。
§237
237.
第二三七条。
Kiṃ citte’jāsamugghātaṃ, apatto’smīti khijjase;
若心中生起任何憎恨,认为我未犯过什么错误,则应予摒弃。
Paṇāmo nanu so ye’va, sakimpi sugate gato.
实是彼者,即便稍许,也确已入于善逝者所到境地。
Vattamānakkhepo. · 现在投掷。
§238
238.
二百三十八。
Saccaṃ na te gamissanti, sivaṃ sujanagocaraṃ;
真理不会离弃你,清净善行之所不舍;
Micchādiṭṭhi parikkanta , mānasā ye sudujjanā.
若意念受邪见污染,则心念为极恶人所染。
Anāgatakkhepo. · 未来投掷。
§239
239.
二百三十九。
Ñeyyo atthantaranyāso, yo, ññavākyatthasādhano;
应当舍弃的是,彼为出离之中介者,即解脱之语义之工具。
Sabbabyāpī visesaṭṭho, hivisiṭṭha’ssa bhedato.
遍及一切而具有差别者,因其区别而显著破坏。
Hi rahita sabbabyāpī
此谓无所附着而遍及一切者。
§240
240.
二百四十。
Tepi lokahitā sattā, sūriyo candimā api;
同样关怀世间的众生,乃至日月也如是;
Atthaṃ passa gamissanti, niyamo kena laṅghyate.
诸法之义将显现,某种规律为何被违反?
Hi sahita sabbabyāpī
此谓随顺相应且遍及一切者。
§241
241.
二百四十一。
Satthā devamanussānaṃ, vasī sopi munissaro;
导师是天人和人间之主,亦是聋盲世尊的统摄者;
Gato’va nibbutiṃ sabbe, saṅkhārā na hi sassatā.
一旦入灭,诸行悉尽无余,因为法无常不永恒。
Hi rahita visesaṭṭha
此诚无执无常之特异义。
§242
242.
二百四十二。
Jino saṃsārakantārā, janaṃ pāpeti nibbutiṃ;
胜者渡尽轮回苦海,引导众生至涅槃止息;
Nanu yuttā gati sā’yaṃ, vesārajja samaṅginaṃ.
难道说此时适当的去向,是衣着破烂、出家不整齐之人吗?
Hi sahita visesaṭṭha
确实,他伴随的有特别的随从。
§243
243.
二百四十三。
Surattaṃ te’dharaphuṭaṃ, jina! Rañjeti mānasaṃ;
你心念迷乱,世尊!你内心受扰;
Sayaṃ rāgaparītā hi, pare rañjenti saṅgate.
自己被贪欲所烦恼,反而因贪欲而对他人心生烦恼。
§244
244.
二百四十四。
Vācce gamme tha vatthūnaṃ, sadisatte pabhedanaṃ;
言辞、言语、语句与词汇,称为「语言」;在此教法中,语言依其性质而有所分别。
Byatireko’ya’mapye’ko, bhayabhedā catubbidho.
语言的分别又超越于此,此外还有一种恐怖的分别,分类为四种。
Vāccaekabyatireka
语言的分别与超越分别,
§245
245.
第二百四十五节,
Gambhīratta mahattādi, guṇā jaladhinā jina!;
深远广大等诸种性质,以如海主宰般的威仪驾驭,
Tulyo tva masi bhedo tu, sarīrene’disena te.
与你身体之上的分别相等;你们与身相之别亦同此理。
Vācca ubhayabyatireka
「语辞」谓言语双方相遣之事。
§246
246.
二百四十六。
Mahāsattā’tigambhīrā, sāgaro sugatopi ca;
「广大庄严者,深广无比者,如海一般,亦是善逝。」
Sāgaro’ñjanasaṅkāso, jino cāmīkarajjuti.
「如海者,颜色如墨者,胜者亦如其皎丽光辉。」
Gamma ekabyatireka
「音韵一方相遣」
§247
247.
二百四十七。
Na santāpāpahaṃ nevi, cchitadaṃ migalocanaṃ;
我非苦难消除者,无意杀生者,目如猎虎眼者;
Muninda! Nayanadvandaṃ, tava tagguṇa bhūsitaṃ.
尊敬的修行者!目之双重,因你的优良品性而庄严。
Gammaubhayabyatireka
两者超越之法,
§248
248.
第二百四十八。
Munindānana mambhoja, mesaṃ nānatta mīdisaṃ;
尊敬的修行者脸庞,似乎非凡土地的种子;
Suvuttā’matasandāyī, vadanaṃ ne’disa’mbujaṃ.
声如甘露洒落者,言辞非喻如莲花。
§249
249.
二百四十九。
Pasiddhaṃ kāraṇaṃ yattha, nivattetvā’ ñākāraṇaṃ;
谓所成就之缘因,当其既退,不复为缘;
Sābhāvikatta mathavā, vibhābyaṃ sā vibhāvanā.
此谓自然之性,分别此乃分别作意。
Kāraṇantaravibhāvanā
缘因之间之分别。
§250
250.
二百五十。
Anañjitā’sitaṃ nettaṃ, adharo rañjitā’ruṇo;
未得胜利之目,未得欢喜之唇,红润之下颚;
Samānatā bhamu cā’yaṃ, jinā’nāvañcitā tava.
同等感或平等心者,此处指心境对世尊所未希求的境界。
Sābhāvika vibhāvanā
生起于自性之分别观察。
§251
251.
二百五十一。
Na hoti khalu dujjanya, mapi dujjanasaṅgame;
诚然,不生恶业,亦不与恶人相聚;
Sabhāvanimmalatare, sādhujantūna cetasi.
此乃在纯正境界中,于善人之心上安住。
§252
252.
二百五十二。
Janako , ñāpako ceti, duvidhā hetavo siyuṃ;
「出生者」与「学习者」,这两者的缘故有二;
Paṭisaṅkharaṇaṃ tesaṃ, alaṅkāratāyo’ditaṃ.
这缘故即是他们的造作,以及对造作之装饰的执著。
§253
253.
Bhāvā’bhāva kiccavasā, cittahetuvasāpi ca;
由存在与非存在,由苦行的条件,又由心为条件所成;
Bhedā’nantā idaṃ tesaṃ, mukhamatta nidassanaṃ.
其差别无量无限,于此仅略为示现开端。
§254
254.
Paramatthapakāse’ka, rasā sabbamanoharā;
在终极真实的显现中,诸乐皆具吸引之性;
Munino desanā’yaṃ me, kāmaṃ toseti mānasaṃ.
此乃圣者之说,能令我心满意足远离情欲。
Bhāvakicco kārakahetu. · 存在作用为作者因。
§255
255.
Dhīrehi saha saṃvāsā, saddhammassā’bhiyogato;
与坚定者一同生活,立足正法的清净依归;
Niggaheni’ndriyānañca, dukkhassu’pasamo siyā.
摧伏诸根,令痛苦得以安息清除。
Abhāvakicco kārakahetu. · 造作因以成办未有之物为作用。
§256
256.
Muninda’canda saṃvādi, kantabhāvo’pasobhinā;
尊者尊贵如月,温和和悦,不显矫饰;
Mukhene’va subodhaṃ te, manaṃ pāpā’bhinissaṭaṃ.
仅以口语令你了达,护心不令恶念滋长。
Bhāvakicco ñāpakahetu. · 表知因以显示已有之物为作用。
§257
257.
二百五十七。
Sādhuhatthā’ravindāni, saṅkocayati te kathaṃ;
善巧的莲花之手,为何令你收缩?
Muninda! Caraṇadvanda, rāgabālā’tapo phusaṃ?
尊者啊,双足行进,烦恼如幼儿,烦劳苦行缠绕乎?
Ayuttakārī cittahetu. · 心因能促成不适当的作为。
§258
258.
二百五十八。
Saṅkocayanti jantūnaṃ, pāṇipaṅkeruhāni’ha;
「沙缚」者,是指使众生受苦受难的种种束缚。
Muninda! Caraṇadvanda, nakha candāna’ maṃsavo.
「足两重」者,指足部之甲如同弯月般堅牢柔软。
Yuttakārī cittahetu. · 心因能促成适当的作为。
§259
259.
二百五十九。
Uddiṭṭhānaṃ padatthānaṃ, anuddeso yathākkamaṃ;
谓起立之处及其所依,皆应如实说明,依教义所引合宜解释。
‘Saṅkhyāna’miti niddiṭṭhaṃ, yathāsaṅkhyaṃ kamopi ca.
所谓『数』已明示,即以数字所示,任何事物当依其数目而论。
§260
260.
二百六十。
Ālāpa hāsa līḷāhi, muninda! Vijayā tava;
大梵王!你的言谈欢笑游戏,必定胜利;
Kokilā kumudāni co, pasevante vanaṃ jalaṃ.
犹如杜鹃和睡莲侍立于森林与水边。
§261
261.
二百六十一。
Siyā piyataraṃ nāma, attharūpassa kassaci;
愿世间有某种更可爱的名号,能彰显法义的形态;
Piyassā’tisayene’taṃ, yaṃ hoti paṭipādanaṃ.
此法实为至爱至胜,正是应当修习奉行的。
§262
262.
二百六十二。
Pītiyā me samuppannā, santa! Sandassanā tava;
『喜』者,于吾等生起,圣者!汝之现前光显;
Kālenā’yaṃ bhave pīti, tave’va puna dassanā.
此喜随时成长,并复显示于汝;
§263
263.
二百六十三。
Vaṇṇiteno’pamānena, vutyā’dhippeta vatthuno;
以颜色及大小,对物之性质加以说示;
Samāsavutti nāmā’yaṃ, attha saṅkhepa rūpato.
称此『染污起』,意即其义简明扼要;
§264
264.
二百六十四。
Sā’yaṃ visesyamattena, bhinnā’bhinnavisesanā;
此处当以自体为别,谓有分别与非分别的分别。
Atthe’va aparā pya’tthi, bhinnā’bhinnavisesanā.
在义理上亦复有他,同样有分别与非分别的分别。
Abhinnavisesana
非分别的分别。
§265
265.
二百六十五。
Visuddhā’matasandāyī, pasattharatanā’layo;
清净之无漏,慈善之所依,
Gambhīro cā’ya’ mambodhi, puññenā’pādito mayā.
又深邃于此般若智慧,由善业所熏染者,是也。
Bhinnābhinnavisesana
分别与不分别的分别
§266
266.
二百六十六。
Icchita’tthapado sāro, phalapuppho’pasobhito;
所欲之义为本质,果实如花般绽放;
Sacchāyo’ya’mapubbova kapparukkho samuṭṭhito.
前面之根本如旧树重现。
§267
267.
二百六十七。
Sāgarattena saddhammo, rukkhatteno’dito jino;
胜者如大海般具足正法,胜者如古树般崇高。
Sabbe sādhāraṇā dhammā, pubbatrā’ññatra tu’ttayaṃ.
一切普通法,除了「倍数」外,皆属先行法。
§268
268.
二百六十八。
Vatthuno’ññappakārena, ṭhitā vutti tada’ññathā;
因缘无他资具而成立者,其现象则不同;
Parikappīyate yattha, sā hoti parikappanā.
于是被称为「周遍」者,即为周遍相。
§269
269.
二百六十九。
Upamā’bbhantarattena, kiriyādivasena ca;
以譬喻内涵、行为等方式成就者;
Kameno’dāharissāmi, vividhā parikappanā.
『由业』者,我将摄受此身,持有多种计划思想。
Upamābbhantaraparikappanā
『内在比拟之计划思想』。
§270
270.
二百七十。
Icchābhaṅgā’turā’sīnā, tā’tiniccala maccharā;
『欲』是可破坏之,『病』是痛苦之,『老』是衰弱之,『死』是不常之,『虫』是极不定之;
Vasaṃ nenti’va dhīraṃ taṃ, tadā yogā’bhiyogato.
如智者宁受困苦之住,于苦难之中专注修习。
Kriyāparikappanā
『行为之计划思想』。
§271
271.
二百七十一。
Gajaṃ māro samāruḷho, yuddhāya’ccanta’munnataṃ;
魔者大象暴躁,极为勇猛激烈作战;
Magga manvesatī nūna, jinabhīto palāyituṃ.
必然追求道路,惧怕胜者逃避而去。
Guṇaparikappanā
功德之思择(对功德的筹量分别)
§272
272.
二百七十二。
Muninda! Pādadvande te, cāru rājiva sundare;
尊师!你的脚趾两端,如美丽荷花娇艳鲜丽;
Maññe pāpā’bhi’sammadda, jātasoṇena soṇimā.
以生血染赤之足,彼似能摧伏众恶,吾意如是。
§273
273.
二百七十三。
Maññe, saṅke, dhuvaṃ, nūna, miva, micceva mādihi;
『我以为』者,是疑惑,是必然,是如同,是虚假,是虚无也,『许当』。
Sā’yaṃ byañjīyate kvā’pi, kvā’pi vākyena gamyate.
『于是』指示表达,至于何处何时,以言语说明。
Gammaparikappanā
业的意向。
§274
274.
二百七十四。
Dayā sañjāta sarasā, dehā nikkhantakantiyo;
慈悲已生而温润,身体具足柔软通达;
Pīṇentā jina! Te sādhu, janaṃ sarasataṃ nayuṃ.
胜者降伏者!善哉,愿善人引导众生走向温润安详。
§275
275.
二百七十五。
Ārabbhantassa yaṃkiñci, kattuṃ puññavasā puna;
由开始者持守之,善业累积复增;
Sādhana’ntaralābho yo, taṃ vadanti samāhitaṃ.
成就善法中间所得者,此谓内心专注。
§276
276.
二百七十六。
Mārā’ribhaṅgā’bhimukha, mānaso tassa satthuno;
魔军破坏之敌,专注于彼教师的心智;
Mahāmahī mahāravaṃ, ravī’ya’mupakārikā.
如同大地发出伟大回声,如同太阳为其助威。
§277
277.
Avatvā’bhimataṃ tassa, siddhiyā dassana’ññathā;
对其志向的转动,即成就之相别;
Vadanti taṃ ‘pariyāya, vuttī’ti sucibuddhayo.
贤觉者称此为『可能的变化』之义。
§278
278.
Vivaṭa’ṅgaṇanikkhittaṃ, dhana’mārakkha vajjitaṃ;
居于宽阔院落之中,守护财富以防贼盗;
Dhanakāma! Yathākāmaṃ, tuvaṃ gaccha yadicchasi.
贪图财富者!如你所愿,便可随意去行。
§279
279.
二百七十九。
Thutiṃ karoti nindanto, viya taṃ byājavaṇṇanaṃ;
诽谤者言语恰如赞扬之辞;
Dosā’bhāsā guṇā eva, yanti sannidhi matra hi.
其所现诸能者,实为人近侍之所起。
§280
280.
二百八十。
Sañcāletu malaṃ tvaṃ’si, bhusaṃ kuvalayā’khilaṃ;
愿尔荡涤污垢,除净诸恶如稻草与禾秆般皆不可用之物;
Visesaṃ tāvatā nātha!, Guṇānaṃ te vadāma kiṃ?
尊敬的主人啊,请说说你诸德中有何特别之处?
§281
281.
二百八十一。
Visesi’cchāyaṃ dabbassa, kriyā, jāti, guṇassa ca;
所谓差别者,即指饮食、行为、出生与属性诸方面;
Vekalladassanaṃ yatra, viseso nāma yaṃ bhave.
及其殊胜见解,此谓所谓于世间所生的特异之相。
§282
282.
二百八十二。
Na rathā, na ca mātaṅgā, na hayā, na padātayo;
既不是战车,也不是象,也不是骡,也不是步兵;
Jito mārāri muninā, sambhārāvajjanena hi.
这是圣者以战胜魔王的果敢决断力所胜。
Dabbavisesavutti. · 表示实体差别的用法。
§283
283.
二百八十三。
Na baddhā bhūkuṭi, neva, phurito dasanacchado;
既不受缚于围墙,也不携带弹弓;
Mārāribhaṅgaṃ cā’kāsi, muni vīro varo sayaṃ.
圣雄自己显现破魔者的英勇伟大。
Kriyāvisesavutti. · 表示动作差别的用法。
§284
284.
二百八十四。
Na disāsu byāttā raṃsi,
诸方无有扩展,
Nā’loko lokapatthaṭo;
亦无诸天下之光;
Tathāpya’ndhatamaharaṃ, paraṃ sādhusubhāsitaṃ.
如是幽暗极沉,唯有善言明朗。
Jātivisesavutti. · 生类差别之运用。
§285
285.
二百八十五。
Na kharaṃ, na hi vā thaddhaṃ, muninda! Vacanaṃ tava;
非刚硬,亦非死板,尊者!是汝之语;
Tathāpi gāḷhaṃ khaṇati, nimmūlaṃ janatāmadaṃ.
然则锐利能破坏,令众生根基动摇。
Guṇavisesavutti · 功德差别之运用
§286
286.
二百八十六。
Dassīyate’tirittaṃ tu, sūravīrattanaṃ yahiṃ;
此处所示超越常限者,是指勇猛与退避之分别;
Vadanti viññūvacanaṃ, ruḷhāhaṅkāra mīdisaṃ.
智者称之为言语,谓其为强暴的自尊和我慢。
§287
287.
二百八十七。
Dame nandopanandassa, kiṃ me byāpāradassanā?
约束及爱欲之惑,令我何等忧恼显现?
Puttā me pādasambhattā, sajjā sante’va tādise.
如儿贴足般的亲近,唯在此时方可现成。
§288
288.
二百八十八。
Sileso vacanā’nekā, bhidheyye’kapadāyutaṃ;
戒律语句多样,能破除一切谬误;
Abhinnapadavākyādi, vasā tedhā’ya mīrito.
同义句与相应语辞等,因而此处被如此称名。
§289
289.
二百八十九。
Andhatamaharo hārī, samāruḷho mahodayaṃ;
如同无明深渊的大网,将大日初升缠绕;
Rājate raṃsimālī’yaṃ, bhagavā bodhayaṃ jane.
在此如同光辉的链条,世尊为众生而觉悟。
Abhinnapadavākyasileso. · 不异词句之连结。
§290
290.
二百九十。
Sāradā’malakā’bhāso, samānīta parikkhayo;
如秋天无瑕的清凉明朗,表显安静无为的消散;
Kumudā’karasambodho, pīṇeti janataṃ sudhī.
如莲花初放之际般觉醒,令贤聪众生平息烦恼。
Bhinnapadavākyasileso. · 异词句之连结。
§291
291.
二百九十一。
Samāhita’ttavinayo, ahīna mada maddano;
专注恭敬而守本心,远离自慢及狂妄;
Sugato visadaṃ pātu, pāṇinaṃ so vināyako.
善逝哀护清净者,众生之领袖护持者也。
Bhinnābhinnapadavākyasileso. · 异与不异词句之连结。
§292
292.
Viruddhā, viruddhā, bhinna, kammā, niyamavā, paro;
相违、不相合、断别的行为、依止法制、彼方的行为;
Niyama’kkhepavacano, avirodhi, virodhya’pi.
法制拘束的名词,不阻碍者,即使有冲突也不违背者。
§293
293.
Ocitya samposakādi, sileso, padajā’di pi;
适当的、圆满的戒律等,戒法及其所生,比如言语;
Esaṃ nidassanesve’va, rūpa māvi bhavissati.
仅限于这个显示(所说)的范围内,形相不会产生。
Viruddhakammasilesa
相违业的黏附
§294
294.
二百九十四。
Savase vattayaṃ lokaṃ, akhilaṃ kallaviggaho;
众生普遍流转于世间,整体上承载邪恶业果;
Parābhavati mārāri, dhammarājā vijambhate.
于是魔与诸恶便得胜利,法之王者因此失势。
Aviruddhakammasilesa
不相违业的黏附
§295
295.
二百九十五。
Sabhāvamadhuraṃ puñña viseso’daya sambhavaṃ;
由天性甘美、功德殊胜等诸因缘而生起;
Suṇanti vācaṃ munino, janā passanti cā’mataṃ.
圣者之言语闻者乐受,众生亦见此语为妙甘露。
Abhinnakammasilesa
行为纯净无染者,
§296
296.
Andhakārā’pahārāya , sabhāva madhurāya ca;
以破除黑暗之苦,且因其天性甘美;
Mano pīṇeti jantūnaṃ, jino vācāya bhāya ca.
此语令众生意心安宁,胜利者言语具威严。
Niyamavantasilesa
持戒之坚固
§297
297.
Kesa’kkhīnaṃ’va kaṇhattaṃ, bhamūnaṃyeva vaṅkatā;
如同头发黑色之细微、蚌壳曲折之弯曲;
Pāṇipādā’dharānaṃ’va, munindassā’bhirattatā.
如同手足所执持之物、圣者安住其中之精进。
Niyamakkhepasilesa
戒法的坚固专注
§298
298.
Pāṇipādā’dharesve’va, sārāgo tava dissati;
「Pāṇipādā」者,指手足;「adhare」者,指下部,合义为「手足之下」,意即身体。此处谓:执着于身体上凡尘欲爱之流,显现于汝眼前。
Dissate so’ya mathavā, nātha! Sādhuguṇesva’pi.
此执着所显现者,犹如朋友亦如主人。即便是良善美德者,也同样显现于汝前。
Avirodhisilesa
「Avirodhisilesa」者,不违背戒法之义,此为戒法纯净无染之特征也。
§299
299.
299为篇章序号,标示本节文贯。
Salakkhaṇo’tisubhago, tejassī niyato’dayo;
自具特相而极为殊妙,具威光、决定、慈悲;
Lokeso jitasaṃkleso,
世间主,已征服诸烦恼垢;
Vibhāti samaṇissaro.
显现为游方修行者的风范。
Virodhisilesa
反对之习气。
§300
300.
Asamopi samo loke,
即便不平等,却同于世间,
Lokesopi naruttamo;
在世间中,人人称为至上;
Sadayo pya’dayo pāpe, cittā’yaṃ munino gati.
诸恶虽发生,然而心志是圣人所归。
Ocityasamposakapadasilesa
放弃贪染之心,戒也失去浊染。
§301
301.
三百零一。
Saṃsāradukkho’pahatā, vanatā janatā tvayi;
轮回之苦已被灭除,群众皆通达于此;
Sukha micchita maccantaṃ, amatandada! Vindati.
所求之乐非世间生命的终结者,胜于死者,得于无死。
§302
302.
三百零二。
Guṇayuttehi vatthūhi, samaṃ katvāna kassaci;
具诸善法的实体,平等对待于一切,无所偏私;
Saṃkittanaṃ bhavati yaṃ, sā matā tulyayogitā.
名号者,谓之与世尊法相应者。
§303
303.
三百零三。
Sampattasammado loko, sampattā’lokasampado;
现今世间为美善,世间财富极盛;
Ubhohi raṃsimālī ca, bhagavā ca tamonudo.
犹如二线美好花环,世尊亦为破暗者。
§304
304.
三百零四。
Atthantaraṃ sādhayatā, kiñci taṃ sadisaṃ phalaṃ;
为成就目的,一切皆有此相似之果实;
Dassīyate asantaṃ vā, santaṃ vā taṃ nidassanaṃ.
所谓“所见者”,或是非圣,或是圣的显现。
Asantaphalanidassana
非圣果显现
§305
305.
第三百零五
Udayā samaṇindassa, yanti pāpā parābhavaṃ;
好的沙门之兴起,导致恶人堕入恶报的败坏,
Dhammarājaviruddhānaṃ, sūcayantā dura’ntataṃ.
违背法王者,指示遥远的终结之处。
Santaphalanidassana
寂静果之示现
§306
306.
Siro nikkhitta caraṇo, cchariyāna’mbujāna’yaṃ;
头部低垂,脚步轻盈,如同莲花般洁净;
Parama’bbhutataṃ loke, viññāpeta’ttano jino.
在世间彰显出无上殊胜,这正是自觉的胜利者。
§307
307.
Vibhūtiyā mahantattaṃ, adhippāyassa vā siyā;
因具盛大威力,能够镇摄诸方;
Paramukkaṃsataṃ yātaṃ, taṃ mahantatta mīritaṃ.
所能到达之极远之地,被称为广大威严。
Vibhūtimahantatta
威严广大之性
§308
308.
三百零八。
Kirīṭa ratana’cchāyā, nuviddhā’tapa vāraṇo;
头饰珠宝之影,护阳之伞;
Purā paraṃ siriṃ vindi, bodhisatto’ bhinikkhamā.
先得荣耀,菩萨遂出家。
Adhippāyamahantatta
威力广大之性
§309
309.
三百零九。
Satto sambodhiyaṃ bodhi, satto sattahitāya so;
此众生为觉悟者所觉,众生为利益众生而存在;
Hitvā sneharasābandha, mapi rāhulamātaraṃ.
摈弃情爱之系,犹如舍弃拉胡拉之母;
§310
310.
三百一十。
Gopetvā vaṇṇanīyaṃ yaṃ, kiñci dassīyate paraṃ;
隐匿所应称扬之事,或示现他人所见;
Asamaṃ vā samaṃ tassa, yadi sā vañcanā matā.
若其为欺诈,有无差别,若此为虚妄欺诳之意;
Asamavañcanā
无相欺诈。
§311
311.
三百一十一。
Purato na sahassesu, na pañcesu ca tādino;
先前并非有千,也非有五百如是;
Māro paresu tasse’saṃ, sahassaṃ dasavaḍḍhitaṃ.
魔者在众生中,千倍增至十方之中。
Samavañcanā
平等欺诳(以相等之物行欺骗)
§312
312.
三百一十二。
Vivāda manuyuñjanto, munindavadani’ndunā;
参与争辩者,以盲目之语,如罗睺尊者般。
Sampuṇṇo candimā nā’yaṃ, chatta metaṃ manobhuno.
这月亮虽圆满,却非心主的遮盖物。
§313
313.
三百一十三。
Parānuvattanādīhi, nibbindeni’ha yā katā;
因随顺他人等故,生厌离已成;
Thuti ra’ppakate sā’yaṃ, siyā appakatatthuti.
赞叹于今日完全,这称为不完全的称赞。
§314
314.
三百一十四。
Sukhaṃ jīvanti hariṇā, vanesva’parasevino;
鹿群在林中安乐生活,彼此不相侵扰;
Anāyāso palābhehi, jaladabbhaṅkurādibhi.
无障碍者为顺畅通达之义,如同流水之平顺无阻。
§315
315.
三百一十五。
Uttaraṃ uttaraṃ yattha, pubbapubbavisesanaṃ;
向前逐渐增长,昔日旧事具有特别之分。
Siyā ekāvali sā’yaṃ, dvidhā vidhi, nisedhato.
此处仅一列,此日有二法,一为许可,一为禁止。
Vidhiekāvali
法之一列。
§316
316.
三百一十六。
Pādā nakhāli rucirā, nakhāli raṃsi bhāsurā;
脚趾甲美丽光洁,指甲纤细光华灿烂;
Raṃsītamopahāne’ka, rasā sobhanti satthuno.
因去除脏污,使得尊者的身形更加光彩熠熠。
Nisedhaekāvali
禁戒律藏选辑
§317
317.
Asantuṭṭho yati neva,
不满足者恒常勤修,
Santoso nā’layāhato;
满足者却无所着、无所依。
Nā’layo yo sa jantūnaṃ, nā’nanta byasanā vaho.
没有永恒者于众生,亦无无尽之灭尽。
§318
318.
Yahiṃ bhūsiya bhūsattaṃ, aññamaññaṃ tu vatthunaṃ;
这里土地为众物之基础,互为依附,如各异之根基;
Vinā’va sadisattaṃ taṃ, aññamaññavibhūsanaṃ.
若无相似,则无法共生,相互为装饰。
§319
319.
Byāmaṃ’su maṇḍalaṃ tena, muninā lokabandhunā;
以此布满世界之圆域,圣人俱带众之福祉;
Mahantiṃ vindatī kantiṃ, sopi teneva tādisiṃ.
她得大光辉,且那也是同样的样子。
§320
320.
三百二十。
Kathanaṃ sahabhāvassa, kriyāya ca, guṇassa ca;
如何理解共性的存在、行为以及性质?
‘Sahavuttī’ti viññeyyaṃ, ta’dudāharaṇaṃ yathā.
应知其名为『共具性』,如其所举之例。
Kriyāsahavutti
行为共具性。
§321
321.
三百二十一。
Jalanti candaraṃsīhi, samaṃ satthu nakhaṃ savo;
月光如流水般照耀,恰如尊者的指甲光洁。
Vijambhati ca candena, samaṃ tammukhacandimā.
月光映照,犹如满面皎洁的月亮。
Guṇasahavutti
(此乃)德行共存之义
§322
322.
第三二二条文
Jino’dayena malīnaṃ, saha dujjana cetasā;
圣者的起始如污浊者一般,伴随恶人的心志;
Pāpaṃ disā suvimalā, saha sajjana cetasā.
恶业现显却清净,如善人的心志相随。
§323
323.
三百二十三。
Virodhīnaṃ pada’tthānaṃ, yattha saṃsaggadassanaṃ;
谓抵触之词句,指有障碍相续之处;
Samukkaṃsā’bhidhānatthaṃ, matā sā’yaṃ virodhitā.
此处言辞意义相合乃名抵触,故此种称谓抵触。
§324
324.
三百二十四。
Guṇā sabhāva madhurā, api loke’ka bandhuno;
性质纯良温和者,虽于世间仅有一人,
Sevitā pāpa sevīnaṃ, sampadūsenti mānasaṃ.
若与恶人亲近交往,必令心志染污肮脏。
§325
325.
三百二十五。
Yassa kassa ci dānena, yassa kassa ci vatthuno;
无论谁所惠施,无论谁所献供,
Visiṭṭhassa ya mādānaṃ, ‘parivuttī’ti sā matā.
据说这就是最杰出的施与,称之为「回向」。
§326
326.
三百二十六。
Purā paresaṃ datvāna, manuññaṃ nayanādikaṃ;
从前曾予他人,以眼等人身为赠,
Muninā samanuppattā, dāni sabbaññutāsirī.
现今由圣者所生,成就圆满的威仪。
§327
327.
三百二十七。
Kiñci disvāna viññātā, paṭipajjati taṃsamaṃ;
见闻种种,彼即如实了知,随之依行,已达无惑境。
Saṃsayā’pagataṃ vatthuṃ, yattha so’yaṃ bhamo mato.
彼无疑惑之所缘亦如是,即其师所坚信者。
§328
328.
三百二十八。
Samaṃ disāsu’jjalāsu, jina pāda nakhaṃ’sunā;
众人目睹四方光洁,如胜利者之足、爪、掌;
Passantā abhinandanti, candā’tapa manā janā.
见此欢喜者,乃月光与日光之众生也。
§329
329.
三百二十九。
Pavuccate yaṃ nāmādi, kavīnaṃ bhāvabodhanaṃ;
所谓名称起始所表之义,是诗人启发众生内心本性的依凭;
Yena kenaci vaṇṇena, bhāvo nāmā’ya mīrito.
缘何以任何名称相称,皆非性质和名称真义所混淆者。
§330
330.
三百三十。
Nanu teye’va santāno, sāgarā na kulācalā;
岂非众生如浪涛,犹如大海不动其族群;
Manampi mariyādaṃ ye, saṃvaṭṭepi jahanti no.
若心中怀敬重者,虽受阻碍亦不放弃尊严。
§331
331.
Aṅgaṅgi bhāvā sadisa, balabhāvā ca bandhane;
器体状态相似,力量的性质也在束缚中;
Saṃsaggo’laṅkatīnaṃ yo, taṃ ‘missa’nti pavuccati.
把彼此缠连之物相应连缀者,称为『相系』。
Aṅgaṅgībhāvamissa
相系之状态
§332
332.
Pasatthā munino pāda, nakha raṃsi mahānadī;
贤者的足部,其形状如彼岸的锋刃、大河般广大;
Aho! Gāḷhaṃ nimuggepi, sukhayatye’va te jane.
唉!即使沉沦于愚痴狂乱之中,他等人也永远受苦难逃脱。
Sadisa bala bhāva missa
此处指的是类似的强烈状态或性质相聚,
§333
333.
三百三十四乃是章节编号或经文序号。
Veso sabhāva madhuro, rūpaṃ netta rasāyanaṃ;
形体本性如衣般甜美,容貌则是官长的妙香剂;
Madhū’va munino vācā, na sampīṇeti kaṃ janaṃ.
圣者的言语如蜜一样甘美,没有人能抵挡得住。
§334
334.
三百三十五乃是章节编号或经文序号。
Āsī nāma siyā’tthassa, iṭṭhassā’sīsanaṃ yathā;
『Āsī』者,名称所在,意指所愿之所;如同所欲望的座位一般。
Tiloke’kagati nātho,
三界独一之怙主,
Pātu loka mapāyato.
救护世间脱离恶趣。
§335
335.
Rasa’ppatīti janakaṃ, jāyate yaṃ vibhūsanaṃ;
『味之所得』者,谓能生起庄严之法也;
‘Rasavanta’nti taṃ ñeyyaṃ, rasavanta vidhānato.
『Rasavanta』者,此当知为有滋味者,由其滋味法所作。
§336
336.
Rāgā’nata’bbhuta saroja mukhaṃ dharāya,
持有染污不断地汲取如莲花一般娇嫩的面容,
Pādā tilokagaruno’dhika bandharāgā;
双脚比三界的重担更为沉重而紧执染污之爱;
Ādāya niccasarasena karena gāḷhaṃ,
如常流水般回归,坚固如坚硬的岩石,
Sañcumbayanti satatā’hita sambhamena.
不断亲吻相互缠缚的不善之果报。
§337
337.
Iccā’nugamma purimācariyā’nubhāvaṃ,
依此观照前代导师之所行为与经验,
Saṅkhepato nigadito’ya malaṅkatīnaṃ;
简要宣说其无玷不垢的本质;
Bhedo’parūpari kavīhi vikappiyānaṃ,
因诗人相互诠释而见差异,
Ko nāma passitu malaṃ khalu tāsa mantaṃ.
究竟谁能见其内在之垢秽呢?
Iti saṅgharakkhitamahāsāmi viracite subodhālaṅkāre · 如是僧伽罗吉德大师所造《善觉庄严》中
Atthālaṅkārāvabodho nāma · 名为「义庄严之了知」。
Catuttho paricchedo. · 第四章。