1. Dosāvabodha-paṭhamapariccheda · 1. Dosāvabodha-paṭhamapariccheda
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa · 礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者
Subodhālaṅkāro · 易解庄严论
1. Dosāvabodha-paṭhamapariccheda第一章:辨知过失
Ratanattayappaṇāma
宝物三宝称谓
§1
1.
Munindavadanambhoja, gabbhasambhavasundarī;
尊者圣者口若含宝,犹如美丽的胎儿初成
Saraṇaṃ pāṇinaṃ vāṇī, mayhaṃ pīṇayataṃ manaṃ.
愿护持众生的庇护,是我坚定不移的心愿
Nimitta
相
§2
2.
Rāma, sammā’dya’laṅkārā, santi santo purātanā;
善业之果,确有正当庄严,且圣者久远存在;
Tathāpi tu vaḷañjenti, suddhamāgadhikā na te.
然而仍然失去光华,因其非纯净摩揭陀境地
Abhidhānādikaṃ
名词及其相关事物
§3
3.
Tenā’pi nāma toseyya, mete laṅkāravajjite;
因此,此处所说的是妨碍装饰者,这些装饰不善其事;
Anurūpenā’laṅkāre, ne’sa meso parissamo.
以不相称的装饰来说,非为护卫者,非为防护者。
§4
4.
Yesaṃ na sañcitā paññā, nekasatthantaro’citā;
那些没有积聚智慧、对意义错用不当的,
Sammoha’bbhāhatā ve’te, nāvabujjhanti kiñcipi.
这样的众生被迷惑所遮蔽,根本不了解任何事。
§5
5.
Kiṃ tehi pādasussūsā, yesaṃ natthi garūni’ha;
这些足迹为何干涸,因为没有使之成重的因缘?
Ye tappādarajokiṇṇā, te’va sādhū vivekino.
诸热诚者,虽陷烦恼,彼等乃是明智善人。
§6
6.
Kabba, nāṭakanikkhitta, nettacittā kavijjanā;
词华辞藻,戏剧表演,意念纷乱,犹如多才诗人;
Yaṃkiñci racayante’taṃ, na vimhayakaraṃ paraṃ.
随心所作,非彼所真正畏惧的远大境界。
§7
7.
Teye’va paṭibhāvento, so’va bandho savimhayo;
唯有真正自觉者,如同牢固之枷锁;
Yena tosenti viññū ye, tattha pya’vihitā’darā.
能令明智者欢悦者,彼处不生蔑视恩敬之心。
§8
8.
Bandho ca nāma sadda,tthā, sahitā dosavajjitā;
枷锁者,乃声音与形色,其所依止,并带有弊病染污。
Pajja gajja vimissānaṃ, bhedenā’yaṃ tidhā bhave.
憎恨与怨恨的相对区分为三种存在状态。
§9
9.
Nibandho cā’nibandho ca, puna dvidhā niruppate;
束缚与非束缚两种,且复分为二,予以说明;
Taṃ tu pāpentya’laṅkārā, vindanīyatarattanaṃ.
而那犯过者之装饰物,应当以最胜之宝鉴别寻找。
§10
10.
Anavajjaṃ mukhambhoja , manavajjā ca bhāratī;
无过失者为面食者,智慧者为语言者;
Alaṅkatā’va sobhante, kiṃ nu te nira’laṅkatā?
犹如装饰物般显现光彩,何况那些无装饰者乎?
§11
11.
Vinā garūpadesaṃ taṃ, bālo’laṅkattu micchati;
若无正确相应,则愚者不应加以装饰。
Sampāpuṇe na viññūhi, hassabhāvaṃ kathaṃ nu so?
于具足圆满者不为智者等所堪称,其含蓄喜笑的本性又当如何呢?
§12
12.
Ganthopi kavivācāna, malaṅkāra’ppakāsako;
纵是诗人妙语所结之篇章,亦如污垢不足光彩之饰物;
Yāti tabbacanīyattaṃ, ta’bbohārū’pacārato.
虽可予以弃舍,然其因恣意濫用而为令人生厌。
§13
13.
Dvippakārā alaṅkārā, tattha sadda, tthabhedato;
饰物有二种类别,闻声之处亦各不同;
Saddatthā bandhanāmā’va, taṃsajjita tadāvali.
其声义如同羁绊束缚,犹如无数缠结之链而积聚。
§14
14.
Guṇālaṅkārasaṃyuttā, api dosalava’ṅkitā;
虽聚合美德与华饰,然仍标有恶相之记号。
Pasaṃsiyā na viññūhi, sā kaññā viya tādisī.
这女子如同那般,虽受好评,却不为智者所认,正是如此。
§15
15.
Tena dosanirāso’va, mahussāhena sādhiyo;
因此,诸恶之断绝,凭着大勇猛得成就;
Niddosā sabbathā sā’yaṃ, saguṇā na bhaveyya kiṃ?
此女子常无嗔恚,常无恶心,有德者岂能不是如此?
§16
16.
Sā’laṅkāraviyuttā’pi, guṇayuttā manoharā;
纵然配以华饰,携诸美德,令人神往;
Niddosā dosarahitā, guṇayuttā vadhū viya.
无嗔无怒,具德之女,如同贤妻。
§17
17.
Pade vākye tadatthe ca, dosā ye vividhā matā;
在语句词义与其义理中,各种所谓过失皆被不同地看待;
So’dāharaṇa metesaṃ, lakkhaṇaṃ kathayāmya’haṃ.
因此,我为诸种现前示范,宣说其标识特征。
Padadosa uddesa
言词过失的涵义
§18
18.
Viruddhatthantarā, jhattha, kiliṭṭhāni, virodhi ca;
谓意旨敌对相反,急促妄乱,污秽纷扰,彼此不合。
Neyyaṃ, visesanāpekkhaṃ, hīnatthaka manatthakaṃ.
应舍弃者,因依差别而生,卑劣无益且害心者也。
Vākyadosa uddesa
言语过失的涵义
§19
19.
Dosā padāna vākyāna, mekatthaṃ bhaggarītikaṃ;
言词之过失,乃指默然一意之怒恚言语。
Tathā byākiṇṇa gāmmāni, yatihīnaṃ kamaccutaṃ;
所谓被阐述的『邻村、乡镇』,指的是那些缺乏勤勉者的田地,初步解释为此。
Ativutta mapetatthaṃ, sabandhapharusaṃ tathā.
所谓过多描述和无益的语辞,也同样指那粗糙、纠缠不清的关系,广泛而言即此义。
Vākyatthadosauddesa
关于句义的过失与修饰,
§20
20.
Apakkamo’ , cityahīnaṃ, bhaggarīti, sasaṃsayaṃ;
『过度延伸』,即心行迟钝者的消极表现,这无疑是佛陀所说之义;
Gāmmaṃ duṭṭhālaṅkatīti, dosā vākyatthanissitā.
所谓『村落之恶穢饰』,因言辞缺乏正行而产生过失。
Padadosaniddesa
词义之过失所指,
§21
21.
Viruddhatthantaraṃ tañhi, yassa’ññattho virujjhati;
与其相反之义者,彼所缘义即与其相违;
Adhippete yathā megho, visado sukhaye janaṃ.
正如众人于晴朗而清净的云中喜悦;
§22
22.
Visesya madhikaṃ yenā, jhattha metaṃ bhave yathā;
由于此处所别出之事项,迅速消除如火燃烧之苦;
Obhāsitā’sesadiso, khajjoto’yaṃ virājate.
犹如众所共见之残缺物,此处光明熠熠闪耀;
§23
23.
Yassa’tthā’vagamo dukkho, pakatyā’divibhāgato;
由痛苦体认所至,区分诸苦之起源;
Kiliṭṭhaṃ taṃ yathā tāya, so’ya māliṅgyate piyā.
如被污秽所染,其亦受亲爱者所玷污。
§24
24.
Yaṃ kiliṭṭhapadaṃ mandā, bhidheyyaṃ yamakādikaṃ;
愚者所难解之晦涩句,及双句等【修辞法】;
Kiliṭṭhapadadose’va, tampi anto karīyati.
污秽足之病,亦于此终结制止。此处言污秽的词足本身即已构成其障碍,故该病自终而止。
§25
25.
Patītasaddaracitaṃ, siliṭṭhapadasandhikaṃ;
以自然音声构造,以流畅文句连缀;
Pasādaguṇasaṃyuttaṃ, yamakaṃ mata medisaṃ.
兼具清净功德,如是之双句,吾以为佳。
§26
26.
Abyapetaṃ byapeta’ñña, māvuttā’nekavaṇṇajaṃ;
无省略者、有省略者,另有未述及之多音节所生【字句】;
Yamakaṃ tañca pādāna, mādi, majjha, nta, gocaraṃ.
此双连乃此脚(词足)之所涉,包含前、中、后之范围与领域。言双连结构及其所及脚足之词,涵盖首、中、尾诸处矣。
Abyapeta paṭhamapādādi yamakaṃ · 无间隔的第一句分开头重言法
§27
27.
Sujanā’sujanā sabbe, guṇenāpi vivekino;
善人恶人皆共存,且性品德自殊异;
Vivekaṃ na samāyanti, avivekijanantike.
觉悟者宁静内守,不觉者近惑迷途。
Abyapeta paṭhama dutiya pādādi yamakaṃ · 无间隔的第一、第二句分开头重言法
§28
28.
Kusalā’kusalā sabbe, pabalā’pabalā thavā;
善者恶者皆可见,强者弱者亦常在;
No yātā yāva’hosittaṃ, sukhadukkhappadā siyuṃ;
唯愿无论何时节,乐苦交织常相随;
Abyapeta paṭhama dutiya tatiyapādādi yamakaṃ.
无遗留前三末节句之复句法。
§29
29.
Sādaraṃ sā daraṃ hantu, vihitā vihitā mayā;
恭敬诚心愿相护,遵循教诫我所立;
Vandanā vandanāmāna, bhājane ratanattaye.
以顶礼顶礼之心,恭敬奉持法宝。
Abyapeta catukkapādādi yamakaṃ · 无间隔的四句分开头重言法
§30
30.
Kamalaṃ ka’malaṃ kattuṃ, vanado vanado’mbaraṃ;
莲花高洁非污浊,天穹广大如须弥;
Sugato sugato lokaṃ, sahitaṃ sa hitaṃ karaṃ.
善逝究竟究竟,以正法化度世人,既善且利众生。
§31
31.
Abyapetādiyamaka , sseso leso nidassito;
示示无余无余之残余,及诸染污等残余,尽皆消除;
Ñeyyāni’māyeva disā, ya’ññāni yamakānipi.
应当弃除者,犹如幻术虚妄,且诸二元对立亦应舍弃;
§32
32.
Accantabahavo tesaṃ, bhedā sambhedayoniyo;
其种类极为繁多,彼等分别由差别而生。
Tathāpi keci sukarā, keci accantadukkarā.
然而,有些事情是容易的,有些事情则极为困难。
§33
33.
Yamakaṃ taṃ pahelī ca, nekantamadhurāni’ti;
这是一则双重谜语,说的是『许多方面皆甜美』。
Upekkhiyanti sabbāni, sissakhedabhayā mayā.
诸般事物都被我无分别心所超越,不畏学舍之恐惧。
§34
34.
Desakālakalāloka, ñāyāgamavirodhi yaṃ;
讲说时间与时期之眼识,所理解的义理若有抵触;
Taṃ virodhipadaṃ ce’ta, mudāharaṇato phuṭaṃ.
若此便成了对立的一方,就因欢喜呈现而清楚明显。
§35
35.
Ya dappatīta mānīya, vattabbaṃ neyya māhu taṃ;
所观察者被视为应当为之所为者,或应当避免者;
Yathā sabbāpi dhavalā, disā rocanti rattiyaṃ.
正如所有白色物体,在夜间也能显现其光辉。
§36
36.
Nedisaṃ bahu maññanti, sabbe sabbattha viññuno;
贤者们在任何处所皆不把它视为多样或分别,他人却误以为多而纷杂;
Dullabhā’vagatī sadda, sāmatthiyavilaṅghinī.
罕见的觉知之声,能够通达一切障碍,不被阻碍。
§37
37.
Siyā visesanāpekkhaṃ, yaṃ taṃ patvā visesanaṃ;
必有依赖区别的选择,那落于何处,便有何种区别可辨;
Sātthakaṃ taṃ yathā taṃ so, bhiyyo passati cakkhunā.
如其本义切实,可见者以眼复增其明悉;
§38
38.
Hīnaṃ kare visesyaṃ yaṃ, taṃ hīnatthaṃ bhave yathā;
若对低劣之物专注于其区别,则将为低下之利所碍。
Nippabhī kata khajjoto, samudeti divākaro.
谷壳已破,日出而升。
§39
39.
Pādapūraṇamattaṃ yaṃ, anatthamiti taṃ mataṃ;
只满于脚,谓之无益;
Yathā hi vande buddhassa, pādapaṅkeruhaṃ pi ca.
如同礼敬佛陀,连脚上的泥垢亦如此。
Vākyadosa niddesa
言语之过,释义也。
§40
40.
Saddato atthato vuttaṃ, yattha bhiyyopi vuccati;
于声音与义理所表达处,更仍可细言;
Ta mekatthaṃ yathā’bhāti, vārido vārido ayaṃ.
其义唯一而显现,此乃一再强调之义。
Yathā ca · 如
§41
41.
Titthiyaṅkurabījāni, jahaṃ diṭṭhigatāni’ha;
有执见如同恶劣的种子,在心中生根,根深蒂固不可轻易除灭。
Pasādeti pasanne’so, mahāmuni mahājane.
唯有大圣人、大群贤能以欢喜之心,令此执见生起欢悦,从而消除。
§42
42.
Āraddhakkamavicchedā, bhaggarīti bhave yathā;
如同疾病若未断绝,则常在;世尊教法若无斩断烦恼,难成安乐。
Kāpi paññā, kopi paguṇo, pakatīpi aho tava.
智慧虽有,品质虽纯,若无真实明露,则无益于修行。
§43
43.
Padānaṃ dubbinikkhepā, byāmoho yattha jāyati;
足以摧毁根本之恶见,乃是生起烦乱的无明和迷惑。
Taṃ byākiṇṇanti viññeyyaṃ, tadudāharaṇaṃ yathā.
对此应当明察辨识,并以实际例证加以解释,使人了然。
§44
44.
Bahuguṇe paṇamati, dujjanānaṃ pyayaṃ jano;
多才德者受人敬礼,恶人所恶者众多民众远离;
Hitaṃ pamudito niccaṃ, sugataṃ samanussaraṃ.
永远欢喜利益善行,常忆如来圣教。
§45
45.
Visiṭṭhavacanā’petaṃ, gāmmaṃ’tya’bhimataṃ yathā;
如同不出众的言语,众人所轻视的乡村;
Kaññe kāmayamānaṃ maṃ, na kāmayasi kiṃnvi’daṃ?
有人渴望我时,我为何不渴望此?
§46
46.
Padasandhānato kiñci, duppatītikaraṃ bhave;
唯以脚步追寻些许,成就艰难之事;
Tampi gāmmaṃ tya’bhimataṃ, yathā yābhavato piyā.
此亦乡村所轻视,如同善意所亲爱者。
§47
47.
Vuttesu sūcite ṭṭhāne, padacchedo bhave yati;
根据前文所述之所在处,字义的断开应当如是;
Yaṃ tāya hīnaṃ taṃ vuttaṃ, yatihīnanti sā pana.
被称为较差者者,是指缺乏修行者,而此“缺乏修行”者则称为是彼。
§48
48.
Yati sabbatthapādante, vuttaḍḍhe ca visesato;
修行者于各句终结处,经常有不同的说法;
Pubbāparānekavaṇṇa, padamajjhepi katthaci.
有时于句首,有时于句中,时序前后各不相同。
Tatthodāharaṇapaccudāharaṇāni yathā · 其中举例与反例如
§49
49.
Taṃ name sirasā cāmi, karavaṇṇaṃ tathāgataṃ;
对其名称,我以头部敬礼,也对如来所称的颜色礼敬;
Sakalāpi disā siñca, tiva soṇṇarasehi yo.
此如来所示之名,无论诸方位,皆以三倍金色光辉洒布。
§50
50.
Saro sandhimhi pubbanto, viya lope vibhattiyā;
水流在诸河口相会之处,恰似因消散而分离;
Aññathā tva’ññathā tattha, yā’desādi parā’di’va.
然而彼处的情况却各不相同,犹如起始与终结各有异体。
§51
51.
Cādī pubbapadantā’va, niccaṃ pubbapadassitā;
如同众河汇聚之前,恒常处于汇聚之前;
Pādayo niccasambandhā, parādīva parena tu.
河流之处彼此相关,但其起始常由他流而别异。
Sabbatthodāharaṇāni yathā · 一切举例如
§52
52.
Name taṃ sirasā sabbo, pamā’tītaṃ tathāgataṃ;
世尊非是凡夫,彼者已超越量度;
Yassa lokaggataṃ patta, sso’pamā na hi yujjati.
其得天下之至高至大,非凡人所能相比。
§53
53.
Munindaṃ taṃ sadā vandā, mya’nantamati muttamaṃ;
恒常顶礼那尊圣者,堪称无限至高无上;
Yassa paññā ca mettā ca, nissīmāti vijambhati.
因其智慧与慈心,普遍无碍地遍洒四方。
Cādipādīsu paccudāharaṇāni yathā · 在「ca」等词中的反例如
§54
54.
Mahāmettā mahāpaññā, ca yattha paramodayā;
那伟大的慈心与智慧,乃至极致欢喜所在;
Paṇamāmi jinaṃ taṃ pa, varaṃ varaguṇā’layaṃ.
我顶礼那尊胜者,诸优胜美德汇聚之所。
§55
55.
Padatthakkamato muttaṃ, kamaccuta midaṃ yathā;
依教法而得解脱,如耕作无过之田;
Khettaṃ vā dehi gāmaṃ vā, desaṃ vā mama sobhanaṃ.
愿赐予我田或村庄,或此美好之所在。
§56
56.
Lokiyattha matikkantaṃ, ativuttaṃ mataṃ yathā;
世俗之中被超越者,是超越之见,正如所见;
Atisambādha mākāsa, metissā thanajambhane.
因过度纠缠于无形如空间者,恰如心智陷入沉静之境。
§57
57.
Samudāyatthato’petaṃ, taṃ apetatthakaṃ yathā;
从集聚生起而生的,亦如由生起而灭的;
Gāviputto balibaddho, tiṇaṃ khādī pivī jalaṃ.
犊牛被笼束,吃草饮水,如此受缚。
§58
58.
Bandhe pharusatā yattha, taṃ bandhapharusaṃ yathā;
拘束之处刚硬如铁石,那即为拘束之刚硬;
Kharā khilā parikkhīṇā, khette khittaṃ phalatya’laṃ.
坚硬、腐朽尽绝,如同田中被践踏的果实,此理不二。
Vākyatthadosa niddesa
语句义理的误谬之指示
§59
59.
Ñeyyaṃ lakkhaṇa manvattha, vasenā’pakkamādinaṃ;
应当知晓的标记特征,乃因有聚集退散等缘故
Udāharaṇa metesaṃ, dāni sandassayāmya’haṃ.
以上所示为例,如今我将呈示
Tatthā’pakkamaṃ yathā · 其中离去如
§60
60.
Bhāvanā, dāna, sīlāni, sammā sampāditāni’ha;
修习、布施、戒律,皆是正当成就
Bhoga, saggādi, nibbāna, sādhanāni na saṃsayo.
享用、天堂等及涅槃,毫无疑义皆为修行之事
Ocityahīnaṃ yathā · 缺少「o」如
§61
61.
Pūjanīyataro loke, aha meko nirantaraṃ;
世间最为应敬者,此为我时时持念者
Mayekasmiṃ guṇā sabbe, yato samuditā ahuṃ.
一切品质中有一切,共同从其生起而现。
Yathā ca · 如同
§62
62.
Yācito’haṃ kathaṃ nāma, na dajjāmya’pi jīvitaṃ;
我如何乞求其名,虽不贪恋生命;
Tathāpi puttadānena, vedhate hadayaṃ mama.
然而以施子之恩,吾心也常感乐。
Bhaggarīti yathā · 「跋嘎梨」者,如同
§63
63.
Itthīnaṃ dujjanānañca, vissāso nopapajjate;
女子与恶人中,信任不能生起;
Vise siṅgimhi nadiyaṃ, roge rājakulamhi ca.
毒蛇流域之中,病患皇族中亦然。
Sasaṃsayaṃ yathā · 「有疑」者,如同
§64
64.
Munindacandimā loka, saralolavilocano;
圣者如月光耀世,清澈流动似活水,目光澄明无碍。
Jano’ vakkantapantho’va, gopadassanapīṇito.
人在言辞上就如同废弃的道路,失去了守护者的明示。
§65
65.
Vākyatthato duppatīti, karaṃ gāmmaṃ mataṃ yathā;
从句义上来说是难以掌握的,正如我们看待村庄的边界那样;
Poso vīriyavā so’yaṃ, paraṃ hantvā na vissamī.
此人有力量且勇猛,虽杀他人却不为所震慑。
§66
66.
Duṭṭhālaṅkaraṇaṃ tetaṃ , yatthā’laṅkāradūsanaṃ;
这是恶劣的装饰,正如装饰上的污秽;
Tassā’laṅkāraniddese, rūpa māvi bhavissati.
在其装饰的说明中,形象不会美好。
§67
67.
Kato’tra saṅkhepanayā mayā’yaṃ,
在此,我通过简略的表达已经完成了(说明)。
Dosāna mesaṃ pavaro vibhāgo;
烦恼之中,瞋恚为最稀有的分别;
Eso’va’laṃ bodhayituṃ kavīnaṃ,
这正是诸贤诗人所欲启发的,
Tamatthi ce khedakaraṃ parampi.
若是没有令苦恼增深的对象存在。
Iti saṅgharakkhitamahāsāmiviracite subodhālaṅkāre · 如是,于僧护大师所造《善觉庄严》中
Dosāvabodho nāma · 名为「过失之觉知」
Paṭhamo paricchedo. · 第一品。