3. Sāmaññakaṇḍa · 3. Sāmaññakaṇḍa
3. Sāmaññakaṇḍa3. 通义品
1. Visesyādhīnavaggavaṇṇanā
第一节 特别义难品概论
§691
691.Iha vakkhamāne sāmaññakaṇḍe sāṅgopāṅgehi aṅgaupāṅgadvayasahitehi visesyādhīnehi visesyāyattehi visesanasaddehi sobhanādīhi saṃkiṇṇehi aññamaññavijātiyatthehi dabbakriyāguṇādīhi anekatthehi samayavaṇṇādīhi abyayehi cirassamādīhi ca kamā kamato vaggā kathyante, te ca pubbavaggasannissayā, tathā hi sobhanādayo devamanussādīsu visesanabhāvena sambandhā, kriyādayo tu tadādhāratāya, samayādayo vācakatāya, cirassamādayo taṃkriyāvisesanabhāvena, tatoyeva sādhāraṇattā sāmaññakaṇḍamidaṃ.
691. 此处论及通品中,随文句相依分节,并以词节、词根、复合语等相辅佐。就特别义难、特属义难、特义表达、庄严华美词汇、杂陈种种语意、不同分类性别、法能具足、时节因缘及其长时连续等诸多方面加以说明。就篇章分类而言,它们具有不同的成因及分类依据。比如,庄严华美诸词多因其在天人及人间的分别体悟而相关;动作名词多因其因缘及前后依存而形成;时间性表达则因其指示时间点的功能;长久持续性用语则因其彰显该行为特殊性而为区分。正因如此,此通品才被称为通品。
§692
692. Iha satthe bhiyyo rūpantarā liṅgavinicchayo, so atrāpi vagge bhiyyo rūpantarāyevāti vippaṭipattinirāsatthaṃ byāpakanyāyamāha ‘‘guṇi’’ccādinā. Tassattho – visesanabhūtā sabbe guṇasaddā, dabbasaddā, kriyāsaddā ca visesyādhīnabhāvena hetunāyeva, na bhiyyo rūpantarāpi visesanasaddena samaliṅgino siyunti, yathā – sobhanā itthī, sobhano puriso, sobhanaṃ cittaṃ.
692. 在此第七品中还加增了变化细节、性别判别等诸多变化,鉴于此,篇中以“优美”“善巧”等等词汇为代表进行详细说明。此处所说“具德”等词汇,是指所有有关特属义的词根、动作词及物体名称,均因特别属性而成为因缘。但这些“多变化”并非泛指同形词义,譬如“庄严”一词,女性称“庄严女”,男性称“庄严男”,心即称“庄严心”等,应从词尾和词根的差异进行区分。
§693-696
693-696.Subhantaṃ sobhane. Subha sobhane, yu. Ruca dittiyaṃ, iro. Sādha saṃsiddhiyaṃ, u. Manaṃ tosetīti manuññaṃ. Ñā parimāṇatosananisāmanesu, antassukāro, manaṃ ā bhuso tosetīti vā manuññaṃ, tadā ‘‘mano añña’’nti chedo, ālopo. Cara gatibhakkhanesu, ṇvu, carati cittametthāti cāru. Suṭṭhu darīyate sundaraṃ, dara dāraṇe . Vagga gamane, u, vaggu. Mano ramati asmiṃ. Kamu icchāyaṃ, to. Harati cittaṃ hārī, ṇī. Mana ñāṇe, ju, mano javati yasmiṃ vā mañju, nalopo. Piyasīlayuttatāya pesalaṃ, piyassa pe, īssattaṃ. Bhadi kalyāṇe, do. Vā gatiyaṃ, mo. Kala saṅkhyāne, yāṇo. Manaṃ appeti vaḍḍhetīti manāpaṃ, mano appoti yasminti vā manāpaṃ, āpa pāpuṇane, apādipubbo ca. Labhitabbanti laddhaṃ, to, sakatthe ko. Subhatīti subhaṃ, sundarena sabhāvena bhavatīti vā subhaṃ.
693-696. 关于“庄严”的不同词形与语义变化。如“庄严女”“庄严男”,或译为“美秀的”“光明的”等。第二词为“喜爱”“喜悦”,咸称“令人欣悦的”。亦有指“心神喜异”之义。于数量度量不均者,心生不安,即“心”生则以“心他”、“他心”等区分断绝。迂回流转之义,谓心活动自得其乐。质量良好时,称之为“美丽”,又于演变中称“飒飒动”,即微风使物摇动。于行进期间,说“心安然悦喜”。“欲念”之意亦由此生起。随智知增长,又有“明净心”“善心”等说。境界高尚,称具温和德性之美。或谓“善行应如是”,意为善行造就美德。
Puṅgavantaṃ uttame, ubbhuto atyatthaṃ uttamo, ubhasaddato ubbhutatthato visesatthe tamo, uggatatamattā vā uttamo. Vara patthanāyaṃ, pavaro. Iṭṭhapaccaye vuḍḍhassa jādeso, jeṭṭho. Pakaṭṭhaṃ mukhaṃ ārambho assa pamukho. Natthi uttaro uttamo yasmā anuttaro. Pamukho ca anuttaro cāti dvando. Apādipubbe varo. Mukhamiva mukhyo, ivatthe yo. Padadhātīti padhānaṃ, yu. Pamukhabhāve tiṭṭhatīti pāmokkho, ubhayatrāpi vuḍḍhi. Pakaṭṭhaṃ rātīti paraṃ, ṇo. ‘‘Agga’’nti jānitabbanti aggaññaṃ, ‘‘agga’’nti pamānitabbanti vā aggaññaṃ. Uttaro uttamasadiso. Padhānabhāvaṃ nītaṃ paṇītaṃ, nī naye, kammani ṇo. Paraṃ paccanīkaṃ māretīti paramaṃ, pakaṭṭhabhāve ramatītivā paramaṃ, ṇo. Iyiṭṭhesu pasatthassa, vuḍḍhassa ca so, seyyo, seṭṭho ca, ‘‘kvacāsavaṇṇaṃ lutte’’ti isse. Gāmaṃ netīti gāmaṇi, ‘‘tassīlādīsu ṇī tvāvī cā’’ti ṇī, rasso, gāmaṇi. Santatamatāya sattamo, santato tamo, santassa ca so. Visesīyateti visiṭṭho, sisa visesane, to. Ara gamane, ṇyo, ikārāgamo, ariyo. Natthi aggo yasmā nāgo, dīghādi, galopo ca. I gatiyaṃ, ṇvu, isse, alopo ca, eko, sadisarahitatāya vā ekībhāve tiṭṭhatīti eko, ko. Ussāpeti paccanīketi usabho, usa dāhe, abho . Aja gamane, a, jassa go, dvittaṃ, aggo. Muca mocane, hīnamajjhimabhāvehi muccatīti mokkho, to, tassa kho. Mokkha mocane vā, a. Padhānabhāvaṃ gacchatīti puṅgavo, yadādi, pukkhalopyatra, pusa vuḍḍhimhi, alo, sassa kho, asarūpadvittaṃ. Ete cuttamādayo samāsagāpi asamāsagāpi uttamatthavācakā. Amarakose pana nāgosabhapuṅgavānaṃ samāsagatteyeva uttamatthavācakatā vuttā, vuttañca –
关于“优秀”“上佳”等诸表达。由复合说法形成高尚意思,如“最上”“第一”等。以权势或辈分为标志,称为长者,诸如尊长或首领。修词法中,从“显著”“领头”之意出发,乃区分谁为第一、谁为超越。词尾趋向善良、尊贵,动作性质等表现不同。于数目标示时如“第一”“最熾”等。善行、品德修养为其主要标准。此类词汇多用于表现社会阶层、辈分、尊崇地位。按照阿摩罗阇释疏,所谓“长者”“首领”等均为指上位之代表。诸相关词汇诸如“先锋”“要点”等,皆体现该词根的优越地位,且多数皆为复合结构。
‘‘Uttarasmiṃ pade byaggha-puṅgavo’sabhakuñjarā;
“到了后位即是第一良长,如暴虎之首者非似野象。”此句意为,在顺序排列中,居于后方亦可称为首屈一指的优秀品级。例如“暴虎”列首,而非凶猛的象。其目的在于彰显名次差异与其相对性质。
Sīhasaddūlanāgādyā, pume seṭṭhatthagocarā’’ti .
狮子、象、龙等,谓之男子中最胜的对象。
Tassattho – byagghādayo kammadhārayasamāse sati uttarapadībhūtā seṭṭhatthavisayā pubbapadassa seṭṭhatthavācakā pulliṅgā ca bhavanti, yathā ‘‘purisabyaggho, munipuṅgavo’’iccādi. Sīhādayo, ādinā varāhapuṇḍarīkadhorayhasovīrādayo ca samāsagā kammadhārayasamāse uttarapadabhūtā seṭṭhatthavācakā pumeva bhavanti, yathā ‘‘sakyasīho, kavikuñjaro, purisasaddūlo, purisavarāho’’iccādi.
此处说明——诸如虎等作为行为承载之复合词时,其词尾为阳性,并表示上位者的对象,且前缀的词义亦为上位的品目,例如“男子虎”、“圣人中的雄狮”等。同理,以狮等为首的如野猪、孔雀、犀牛、虎、狮子、英雄等,也构成行为承载复合词,尾部为阳性,且意指男性,如“释迦王狮”、“诗人犀牛”、“男子象子”、“男人野猪”等。
§697
697. Cittassa, akkhino ca pītijanakaṃ vatthu abyāsekaṃ, asecanañca nāma, na byāsiñcanti nakkharanti nayanamanāni yasmāti abyāsekaṃ, asecanañca, na byāsiñcanti ca yasmiṃ āgantukabhūtāni aññarasānīti vā abyāsekaṃ, asecanañca. Ṇo, yu ca.
697. 关于心与眼睛,无染色之物称为‘阿别塞迦’,不染色质,故不起涂污之意。此处指出,因它是外来的他物,非本体,故称为‘阿别塞迦’。若不是,则称为‘有’。
Chakkaṃ iṭṭhe vatthumhi. Icchitabbaṃ, esitabbanti vā iṭṭhaṃ, isu icchāyaṃ, isa gavesane ca, to. Subhattaṃ gacchatīti subhagaṃ, kvi. Hadaye sādhu, hadayassa vā piyanti hajjaṃ, ṇo, dantassa lopo, dyassa jjo. Dayitabbaṃ ādātabbanti dayitaṃ, to. Valla saṃvaraṇe, kammani abho. Piyāyitabbanti piyaṃ,pī tappanakantīsu, ṇyo, rassādi.
眼在右边。应愿者,即所愿,有所谓“喜好”或“欲求”,意在寻找欲求之物。此中‘索’指刃状用物。‘去苏巴达’即向善,何在呢?心脏良好,或者心有所爱,利牙缺失,显日明亮。应给予、接受者谓“所爱”,此为规则。在护毛工作中,语气无碍。应爱者谓所爱,如饮用甘汁等。
§698
698. Tikaṃ tucche. Tuca vināse, cho. Rica viyojanasambajjhanesu, sambajjhanaṃ missanaṃ, to, sakatthe ko. Sunassa hitaṃ suññaṃ, yo, nyassa ñño, suna gatiyaṃ vā, yo. Dvayaṃ asāre. Phala nipphattiyaṃ, u, gu vā. Pubbatra gonto, asse, pheggu.
698. 疑义无益,疑义灭为‘苦’。疑义因破灭、分别断绝所致,适用何义?对空无的利益,谁得彼空?是否空之往往?二者皆无益。结果消失,有愚者亦然。此中‘古登多’、‘阿瑟’、‘佩格’依次为人名音译。
Tikaṃ pavitte. Medha hiṃsāsaṅgamesu, medhīyate saṅgamīyate mejjhaṃ, ṇyo, jhassa jho, asarūpadvittaṃ. Pu pavane, to, dīghādi. Vuḍḍhāvādeso, ikārāgamo ca. Dvayaṃ aviraddhe. Na virajjhatīti aviraddho, radha hiṃsāparādhāpagamanesu, to. ‘‘Dhaḍhabhahehi dhaḍhā ce’’ti tassa dho. Paṇa byavahārathutīsu, ṇvu, viraddhavohārena na paṇāmetīti apaṇṇako.
疑义清净。在伤害之战中,智者能清除其间诡诈,使之坚固。‘普瓦纳’指风,详述长久意义。老年之喧哗与‘业拂’即戒律缺失。二者未减轻。不退转者,即无减少,在伤害过失探究中,即‘坚固’。若无法破坏,即言‘坚固’。在财务运用上,言其未增加的收益,即非合格者。
§699-701
699-701. Dvayaṃ jātyācārādinā anindite. Upubbo, papubbo ca kasa vilekhane, hiṃsāyañca, to, ‘‘sādisantapucchabhanjahaṃsādīhi ṭṭho’’ti sahādibyañjanena tassa ṭṭho.
699-701. 由两种生起行为而无可指责。在开头、中间及末尾不清楚的记录中,以及涉及伤害的方面,此处用诸如“像火炬之梢折断的鹅等”之类的比喻表现其状态。
Gārayhantaṃ jātyācārādinā nindite. Nihīyateti nihīno, hā cāge, ino, dīgho. Apādipubbe hīno. Lama nindāyaṃ, ṇvu, lāmako. Kiṭa gatiyaṃ, pati nipubbo tu nindāyaṃ, ṭho, patikiṭṭhaṃ, nikiṭṭhañca. Ittarasaddo lāmakatthavācako pāṭipadiko, ‘‘jātyācārādīhi nihīnoya’’nti avaditabboti avajjo, tabbhāvattho cettha akāro. Vada viyattiyaṃ vācāyaṃ, ṇyo, dyassa jjo. Kucchā sañjātā assa kucchito. Adhobhāge jāto adhamo, ossattaṃ. Uma nindāyaṃ, kamme a, sakatthe ko, usso, omako. Garahitabboti gārayho, garaha nindāyaṃ, ṇyo, vaṇṇavipariyayo.
因以生起行为等而被非议者称为穷凶极恶之人。“穷”即为微弱,“穷凶极恶”者即为畜生、卑劣、粗俗、卑下者。恶语即为非议,说‘他是恶棍’,意指其行为真属于此类。若言辞散乱,譬如尖刺滋生;若生于低下地方者,谓其为地痞、粗鄙者。若以耻辱相非者,为恶人。粗鄙之语常涉及反转褒贬,因而应当斥责。
Dvayaṃ malayutte. Malayuttatāya malīno, ino, dīgho. Assatthyatthe ī, masapaccaye malīmaso, kaccaraṃ, maladūsitampi, kucchitaṃ caratīti kaccaraṃ.
由两种污浊而混合。混合即为污浊,指无常、短命。因业果报而污浊,有时甚为污秽,行持所染而污秽,称为恶劣。
Tipādaṃ vipule. Braha vuddhiyaṃ, rājādi, brahā. Maha pūjāyaṃ, anto. Pula mahatte, vipulaṃ. Sala gamane, visālaṃ, ṇo. Patha saṅkhyāne, ulo, assu, puthulaṃ, umhi puthu. Gara secane, u, garu. Ara gamane, u, assu, uru. Tanu vitthāre, to, iṇṇādeso, tassa tho, assi, asarūpadvittaṃ, vitthiṇṇaṃ.
三十众广阔。年长者、统治者被称为广阔者。以巨大供养为终点。地方庞大、广大,而道路又宽阔、广大。建筑物坚固、宏大。在身体细微扩展上,指多毛或毛发之处,形状粗糙不洁。
Vaṭharantaṃ thūle. Pī tappanakantīsu, ino. Thūla paribrūhane, a. Pīdhātuto īvaro, pīvaraṃ. Lapaccaye thullaṃ, rassādi. Vada viyattiyaṃ vācāyaṃ, vadatīti vaṭharaṃ, aro, dassa ṭho. Thūlamupacitamaṃsavipulāyatamaṃsādi.
由粗野而厚重。于皮肤层厚者为粗野者。粗野指粗糙笨重。受伤处覆盖肉厚且肥大。言辞尖锐则为猛烈之语,形象可见。极厚者为肥肉丰厚之类。
Dvayaṃ sannicite. Ānipubbo ci caye, kamme to, ācitaṃ, nicitañca.
由两种密集而成。在开头及内里,因行为而紧密,既有粘合也有坚固。
§702
702. Siloko sabbasmiṃ. Saratīti sabbaṃ, vo, rassa ca vo. Saṃpubbo asu khepane, to, samattaṃ, atha vā sama tima vekallabye, to, samattaṃ. Na khiyatīti akhilaṃ, lo, akhilaṃ, nikhilañca tathā. Saka sattiyaṃ, alo, kalābhi avayavehi saha vattateti vā sakalaṃ. Sesato avasiṭṭhato niggataṃ nissesaṃ. Kasa gamane, ino, ṇattaṃ, kasiṇaṃ. Na sesaṃ avasiṭṭhaṃ asesaṃ. Aggena sikharena saṅgataṃ samaggaṃ. Kate samāse pubbanipāto abhidhānā. Ūna parihāne, na ūnaṃ asmiṃ anūnakaṃ, ko.
702. 【偈颂·涵盖一切之词】
『萨拉』者,「一切」之义也;有「缩短母音」及「变换字母」等词形变化。以「桑」为前缀,接词根「阿苏」(表消除义),加后缀「多」,构成「萨玛达」;或以词根「萨玛·提玛」(表残缺义),加后缀「多」,同样构成「萨玛达」。『不被侵蚀』者,即「阿基拉」也,加后缀「罗」,成「阿基拉」,「尼基拉」亦同此理。词根「萨咖」(表具有能力义),加后缀「阿罗」,谓「与一切支分部件俱行」,故成「萨咖拉」。『从余剩者中出』,即从所剩余者中脱离,故名「尼谢萨」。词根「咖萨」(表行进义),加后缀「伊纳」,再鼻音转换,成「咖斯纳」[Pali: kasiṇa],即「遍」也。『无余剩』者,无所剩余,故名「阿谢萨」。『与最高顶峰相会』,故名「萨玛嘎」。在复合词中,以意义决定前置成分的顺序。词根「乌纳」(表减少、不足义),『此中无不足』,故名「阿努纳咖」,加后缀「咖」。
§703
703.Bahulantaṃ bahutte, bhāveti vaḍḍhetīti bhūri, bhū sattāyaṃ, ri, bhūri, dīghādi, rassanto, īmhi bhūrī, medhā. Pahu sattiyaṃ, to, ukārāgamo, papubbo hū sattāyaṃ vā, rasso. Paci vitthāre, uro, pacuraṃ. Bhī bhaye, bhāyati yasmāti bhiyyo, dvittaṃ. Sampahotīti sampahulaṃ, lo. Baha vuḍḍhiyaṃ, u, bahu. Yebhuyyasaddo bahulatthavācako pāṭipadiko. Bahū atthe lābhīti bahulaṃ.
703. 【后缀「巴胡拉」表多量之词】
『培育、增长』者,即「布利」也;词根「布」(表存在义),加后缀「利」,再经长音等变化,末音为短音;于阴性词形中接「伊」为「布利」,义为「慧」。词根「帕胡」(表能力义),加后缀「多」,再插入「乌」音,或以「帕」为前缀接词根「胡」(表存在义),取短音,构成此词。词根「帕吉」(表遍布、扩展义),加后缀「乌罗」,成「帕朱拉」[Pali: pacura],义为「丰多」。词根「比」(表恐惧义),『因其令人生畏』,故名「比由」,并重叠辅音。『能圆满充足』者,加后缀「罗」,成「萨帕胡拉」[Pali: sampahula]。词根「巴哈」(表增长义),加后缀「乌」,成「巴胡」,义为「多」。「叶布亚」[Pali: yebhuyya]一词,本是表示「多量义」的原始词。『于诸义中皆有所得』者,故名「巴胡拉」[Pali: bahula]。
Dvayaṃ bahigate. Bahi jātaṃ bāhiraṃ, iraṇa.
【「巴希拉」一词】
此为两个词条,义属「在外者」。『生于外部』者,即「巴希拉」也,加后缀「伊拉纳」[Pali: iraṇa]而成,义为「外部的、外在的」。
§704-706
704-706.Yesaṃ padatthānaṃ mattaṃ pamāṇaṃ satādito paraṃ adhikaṃ bhavati, te parosatādī. Ādinā parosahassādi. Satato paro parosataṃ. Sahassato paro parosahassaṃ, parassa pubbanipāto abhidhānā parasaddā okārāgamo. Pajjaṃ appe. Parito attaṃ khaṇḍitaṃ parittaṃ. Sukha takriyāyaṃ, takriyā sukhanaṃ, umo. Suca socane vā. Khuda pipāsāyaṃ, do, khuddaṃ. Thuca pasāde, ṇo. Ala bhūsanapariyattinivāraṇesu, po, lassa po, appaṃ. Kisa tanukaraṇe, ṇo. Tanu vitthāre. Ci caye, ulo, dvittaṃ, cullaṃ, nīce pana cullo. Mā māne, chadādīhi to. Rassādi, mattā, itthiyaṃ. Lisa appībhāve, a. Lū chedane, luyateti lavo, a. Aṇa gatyattho, u. Kaṇa sadde, a, kaṇo. Lavādīhi saha kaṇo pume, vuttañca amarakose ‘‘pume lavalesakaṇāṇavo’’ti .
704–706. 【超过若干数量之词及「小、少」等词】
凡某些词义所指的数量,超出百等数目者,即称为「超百」等。以「等」字类推,则有「超千」等词。『超出百』者,即「超百」也;『超出千』者,即「超千」也;其中「帕拉」[Pali: para]一词置于前位乃依意义而定,并插入「奥」音。「帕嘉」[Pali: pajja]用于表示「少、小」之义。『巴利达』者,「被削减、截短」之义也,加后缀而成「帕利达」[Pali: paritta],义为「少量」。词根「苏卡」(表乐事义),乐事即令人喜悦之行为,加后缀「乌莫」,构成此词;或来自词根「苏加」(表清净义)。词根「胡达」(表饥渴义),加后缀「达」,成「胡达」[Pali: khudda],义为「微小」。词根「图萨」(表满足、悦意义),加后缀「纳」,构成此词。词根「阿拉」(表庄饰、适足、遮止义),加后缀「帕」,「拉」转为「帕」,成「阿帕」[Pali: appa],义为「少」。词根「基萨」(表使消瘦义),加后缀「纳」,成「基萨」[Pali: kisa],义为「瘦小」。「达努」[Pali: tanu],来自词根(表扩展义)。词根「吉」(表积聚义),加后缀「乌罗」,再重叠辅音,成「朱拉」[Pali: culla],义为「小、幼」;然而用于表示「卑下」时,则用「朱罗」[Pali: cullo]。词根「玛」(表量度义),接「昌等」组后缀「多」,取短音等变化,阴性为「玛达」[Pali: mattā]。词根「利萨」(表减少义),加「阿」后缀,构成此词。词根「鲁」(表切断义),『因其被割断』,加后缀「阿」,成「拉瓦」[Pali: lava],义为「一点点」。词根「阿纳」(表行进义),加后缀「乌」,构成此词。词根「咖纳」(表声音义),加后缀「阿」,成「咖纳」[Pali: kaṇa],义为「碎屑、细粒」。「拉瓦」等词与「咖纳」同属阳性,《阿玛拉乔萨》[Pali: amarakosa]亦云:『「拉瓦」「勒萨」「咖纳」「阿纳瓦」属阳性词』。
Ñattantaṃ samīpe. Saṅgatā āpo yasmiṃ samīpaṃ, āssī. Pādito yadādinā kaṭo, nikaṭo, natthi kaṭo āvaraṇaṃ etassāti vā nikaṭo. Sadasmā to, āsanno. Kaṇṭhaṃ samīpaṃ upagataṃ upakaṭṭho. ‘‘Kaṇṭho gale sanniṭṭhāne, sadde madanapādape’’ti hi nānatthasaṅgaho, idha pana kaṇṭhassa kaṭṭhādeso, ṇalopo vā. Abhyāsīdatīti abhyāso. ‘‘Abhyāso tu samīpamhi, pumā abhyasanepi ce’’ti rabhaso. Saha antena santikaṃ, sakatthe iko. Vidūrapaṭipakkhattā avidūraṃ. Saṅgataṃ antaṃ sāmantaṃ, sasaddassa dīgho, niggahītassa mo, saṃ nipubbopi kaṭṭhasaddo samīpatthoyevāti dassanatthaṃ udāhaṭaṃ, kasa vilekhane vā, to, sannikaṭṭhaṃ. Antikabhāvaṃ upagataṃ upantikaṃ. Saha kāsena vattate sakāsaṃ, kāsa dittiyaṃ. Antayogā antikaṃ, iko. Ñāyateti ñattaṃ, to, sakāsasaddena saniḍasadesasavidhasamariyādasavesāpi gayhanti. Saha niḍena, saha desena, saha vidhāya, saha mariyādāya, saha vesena vattateti viggaho, byuppattinimittaṃ, rūḷhīsaddā pana ete.
【「近处」之词群】
凡「近处」之义,皆以下述诸词表之。『水流聚合之处』即「近处」也,加后缀「阿斯西」。从「巴达」等,以「亚达」等方式构成「咖达」[Pali: kaṭa],加前缀「尼」成「尼咖达」[Pali: nikaṭa];或谓「此中无障蔽遮拦」,故名「尼咖达」,义为「近处」。从「萨达」加后缀「多」,成「阿桑纳」[Pali: āsanna],义为「接近的」。『进入喉咙之近处』,即「伍帕咖达」[Pali: upakaṭṭha];按《名义集》[Pali: nānatthasaṅgaho]所载:「咖达」一词兼有「喉咙」「确定之处」「声音」「醉象之树」诸义;然于此处,「咖达」乃「咖达」之替代形式,或为省略「纳拉」[Pali: ṇa]后缀之结果。『趋近、靠拢』者,即「阿比阿萨」[Pali: abhyāsa]也;又据《拉巴萨》[Pali: rabhasa]所云:「阿比阿萨一词,阳性,兼有近处义与重复修习义。」『与末端相合』,加同义后缀「伊咖」,成「萨提咖」[Pali: santika],义为「近旁」。因与「远离」相对,故名「阿维杜拉」[Pali: avidūra],义为「不远」。『末端相会合』者,加「萨」之长音,以及收摄音转「莫」,成「萨曼达」[Pali: sāmanta],义为「周围、毗邻」;又举「桑尼咖达」[Pali: sannikaṭṭha]一词,以示「桑」前缀加「咖达」词,仍为表近处义,可从词根「咖萨」(表刮削义)加后缀「多」构成;或另解为「萨」前缀加词根而得。『达至近旁状态』者,即「伍潘提咖」[Pali: upantika],义为「极近处」。『与光亮俱行』者,即「萨咖萨」[Pali: sakāsa],词根「咖萨」表光明义。『因与末端相关联』,加后缀「伊咖」,成「安提咖」[Pali: antika],义为「近处」。『可被认知』者,成「纳达」[Pali: ñatta],加后缀「多」;「萨咖萨」一词并摄「萨尼达」「萨德萨」「萨维达」「萨玛利亚达」「萨韦萨」诸义。其各自词义为:『与巢穴俱行』『与地域俱行』『与规制俱行』『与界限俱行』『与形貌俱行』,此乃词形分析之示范;然此诸词,实为约定俗成之词。
Dvayaṃ dūramatte. Dukkhena arati yaṃ dūraṃ. Vipapubbo kaṭṭhasaddo dūre, sakatthe ko, vippakaṭṭhakaṃ.
【「远处」之词群】
此为两个词条,义属「远距」。『令人难以抵达、难以乐住』者,即「杜拉」[Pali: dūra],义为「远」。以「维帕」为前缀加「咖达」词,表「远处」义,再加同义后缀「咖」,成「维帕咖达咖」[Pali: vippakaṭṭhaka],义为「遥远的」。
§707
707. Tikaṃ ghane, natthi antaraṃ chiddaṃ yassa. Hanatismā a, hassa gho ca, ghanaṃ. Samu upasame, do, sandaṃ. Pādo viraḷe. Viramatīti viraḷaṃ, a, vaṇṇavikāro. Piyo lavo appo yasmiṃ pelavaṃ, piyassa pe, pili gamane vā, avo. Tanu appādīsupi.
707. 长的三分,实无间断者。刀锋状,利刃状,坚实厚重。沉着安定,双重稳固。足迹稀少。休止即是稀少,亦有色相变化。喜爱的残渣,在此类似泡沫,类似其消散移动。也有细薄形态。
Dvayaṃ dīghe. Yata āyatane, āyataṃ. I gamane vā, to, bhūvādi, isse, e aya, dīghādi. Di khaye, gho, dīghādi. Tikaṃ vaṭṭale. Niggataṃ talaṃ asmāti nittalaṃ. Vaṭṭa vaṭṭane, vaṭṭaṃ, latādi. Ulapaccaye vaṭṭulaṃ.
二者均为长形。所谓境界,即广阔范围。此可作行径之所,含地等诸元素,此即长及其类的。二裂状,坚实,长形的。三分状如圆盘。称为结实的叶片,又称无革之叶。以叶环绕,称为叶形,似藤蔓等。生长终止时为叶球。
§708
708.Ucchitantaṃ unnate. Ci caye, uccinotīti ucco, a. Unnamatīti unnato. Tuja hiṃsāyaṃ, phalane ca, a, tuṅgo. Uggataṃ aggaṃ assa udaggo. Uddhaṃ sito ucchito, si sevāyaṃ, to, sassa cho, asarūpadvittaṃ, ucchito. Paṃsupi, pakaṭṭho aṃsu ditti yassa paṃsu.
708. 延伸出之顶端,高起部分。即离开处,抬高状。升起者称高;升起。确实提升高度,坚固。到达顶部即高升。寒冷亦称高起。用于服务者,称为高升形状。存在“灰尘”,即在上露出细微颗粒。
Tikaṃ vāmane. Uddhaṃ na añcatīti nīco, añca gamane, ṇo, akārañakārānaṃ lopo, nisaddo atra nisedhe. Rasa sadde, so, rasso. Vā gamane, mano, vāmano.
三分为低下。上非抬起,低位。迁移时,止息者,此处之禁限。滋味如声,称甜韵。迁移中,意念如风,称为风动。
Tikaṃ ujumhi. Na jimhaṃ kuṭilaṃ ajimhaṃ. Tasmiṃ avaṅkatāya pakaṭṭho guṇo yassa paguṇo. Aja gamane, u, assu, uju.
三分为直者。非曲直,非旋转。此中伸展,显出其优秀特质与短处。行进时,向前,利直。
§709
709. Chakkaṃ vaṅke. Aladhātumhā aro, ḷattaṃ. Vela gamane, to, dvittādi, virūpena ilayatīti vā vellitaṃ, to, ila gamane. Vaṅka koṭilye, a. Kuṭa chedane, ilo, kuṭa koṭilye vā. Hā cāge, kattari mo, dvittaṃ, vaṇṇavipariyayādi, jimhaṃ. Kuñca koṭilye, to. Vakkampi, vakka gamane.
709. 六分弯曲状。非利器状,叶片状。行进时,呈两重形、丑陋形,似卷曲,或非利状。弯曲及曲折者。刃部切断时,曲折,或卷曲。断裂处,刀柄。二重形、色彩相反等,称利器。曲折形,类似钩状。另称拐杖形。
Pañcakaṃ dhuve. Dhu gatitheriyesu, a, uvādeso. Sassate nicce bhavo sassato. Nicco vutto . Sadā kāle bhavo sadātano. Sanasaddo niccattho sattamyanto nipāto, sanaṃsaddo vā , tatra bhavo sanantano, ubhayatrāpi bhavatthe tano, pubbe niggahītāgamo.
五法为常。于常行比长老中,是劝诫语。常住恒常的有,乃为恒常。恒常谓说。恒常之法,常存。常恒法名为常,恒常所自终止灭尽,恒常灭法。常住称为恒常,声音恒常,生处止息,声音灭时,即为恒常,二处皆有恒常,前经恒说。
§710
710. Ekeneva bhāvādirūpena kālassa byāpako nibbānākāsādikūṭaṭṭhoti pakāsito. Māyāniccalayantādīsu kūṭaṃ vakkhati . Niccalo tiṭṭhatīti kūṭaṭṭho, pabbato, kūṭaṭṭho viya sadā tiṭṭhatīti kūṭaṭṭho.
此处略释时间因五种恒住相的缘起,显示涅槃无所有之义。本有时无时之相,称其为峰峦。此峰如恒常之峰,即山峰恒常不动,故言恒常之峰。
Dvayaṃ lahuke. Laṅgha gati sosanesu, u, ghassa hattaṃ, niggahītalopo, lahu, laghupi. Saṃpubbe, satthikakapaccaye ca sallahukaṃ. Tikaṃ saṅkhyāte. Khyā kathane. Gaṇa saṅkhyāne. Mā parimāṇe, sabbatra to.
二义简释。短速之义,重于破坏、丧尽、拔除等。如简轻,轻便之义。又在世间法与仁者条件,俱为轻便。三数称之。示数意。群数含意。不可限定分量,此处普遍适用。
§711
711. Tikaṃ tikhiṇe. Tija nisāne, ho, vaṇṇavikāro, tiṇhaṃ. Tija nisāne, ino, jassa kho, ṇattaṃ, tikhiṇaṃ. Tijatoyeva vo, jassa vo, battaṃ, tibbaṃ. Tikaṃ caṇḍe. Caṇḍa kope, caṇḍaṃ. Ujja balapālanesu, a, jjassa ggo, uggaṃ. Khara vināse, a, kharaṃ.
三义猛利之义。三相风貌变化。三义猛利。如同三火驱遣困顿。以三义说,猛烈。于力量支保中,力强劲。破坏硬物,硬物消灭。
Catukkaṃ jaṅgame. Gamu gamane, dvittādi, jaṅgamaṃ. Cara gamane, a, caraṃ. Tasati calatīti tasaṃ, tasa ubbege, ubbego bhayaṃ, calanañca. Carabhismā caro, majjhe dīgho, carācaraṃ, abbhāsante vā rāgamo, carācaraṃ, sabbatra apaccayo. Iṅgampi, iṅgatīti iṅgo, iṅga gamane.
四义于流动中。行走进出,余数二三四,谓动所。行游行为谓动。数三七运动,三七生起,脱出恐怖。动与移动。行为所行长短中,行非行,有声无声,动之显现。动非动,遍除一切障碍。行也,行所去也。
§712-713
712-713. Dvayaṃ calanamatte. Kampa calane. Cala kampane, sabbatra kattari yu.
二义于移动之势。震动并移动。运动之势与震动,遍处产生力。
Dvayaṃ adhike. Atiriccatīti atiritto, rica viyojanasampaṭicchanagatīsu, to, bhujādi. Adhi eti gacchatīti adhiko, i gamane, ko.
『二者』者,超过。『超过』者,超过与一百五十由旬之间的距离,越过如肩膀等的多者也。『超过』者,前行中,多也,谁多者也。
Jaṅgamā pāṇito añño thāvaro nāma, tiṭṭhatīti thāvaro, ṭhā gatinivattiyaṃ, varo, vaṇṇavikāro, thāvaro, ṭhāvaropītyeke.
『动者』者,有肢体者。另一者名为『静者』,即屹立者。『屹立』者,停留、归于某处、不动、变化的对立,称为动者、或称静者。
Catukkaṃ lole. Lola ummādane. Cala kampane, dvittādi, cañcalaṃ. Tara plavanataraṇesu, taraṃ lātīti taralaṃ, ete calanamattepi.
『四种摇动』者。摇动意为激荡。动摇、摇晃、二态异名为『不定』。跃动、游泳中挣扎意为『摇晃』,这是运动的种类。
Catukkaṃ purāṇe. Pure bhavo purāṇo, yadādinā napaccayo, ṇattaṃ. Purā bhavo purātano, tanapaccayo. Sanaṃsaddo iha sattamyanto purāṇatthe nipāto. Tatra bhavo sanantano, pubbe viya sanaṃsaddo vā, tatrāpi pubbe viya niggahītāgamo. Ciraṃsaddo nipāto sattamyanto purāṇattho iha gayhate, tatra bhavo cirantano. Niggahītalopo cirakālādīsu.
『四种昔已』。昔已者,既往之生也。『既往』依时间而言,不以原因计。『昔已之生』谓由前生续故。此处声辞说明,当谈论昔已终结。『古老之生』谓生已久者。如前所述,亦称先前教法集合。久远之声终结于这昔已。是名『长远生』。教义终结久远诸时。
Catukkaṃ abhinave. Patito aggo yassa paccaggho, gassa gho, bahuko vā aggho yassa paccaggho, anekatthattā hi upasagganipātānaṃ bahukattho ettha patisaddo. Navasaddāsakatthe tano, navassa nubhāvo ca. Navo eva abhinavo, nu thutiyaṃ, a, navo.
『四种新生』。『下落首者』谓前生。『众多者』谓前生多种义。复言新声异色,异体现象,新即异于先前,是谓第二新者。
§714-715
714-715. Pañcakaṃ kakkhaḷe. Kantatīti kurūraṃ, ūro, kantassa ca kurādeso, kara hiṃsāyaṃ vā, ūro, assu. Kaṭha kicchajīvane, muddhajadutiyanto dhātu, ino, vaṇṇavipariyaye kathinantipi. Dala vidāraṇe, ho, ḷattaṃ, baha vuddhimhi vā, bassa do, ḷanto ca, daḷhaṃ daha bhasmīkaraṇe vā, a, ḷanto ca. Niṭṭhātīti niṭṭhuraṃ, ṭhā gatinivattiyaṃ, uro. Kakkha hasane, alo, ḷattaṃ. Kaṭhoraṃ, jaraṭhaṃ, muttimaṃ, muttampi, kaṭha kicchajīvane, oro. Jara jīraṇe, bhūvādi, ṭho. Mutti kathinyaṃ, taṃyogā muttimaṃ. Apaccaye muttaṃ.
『五者坚硬』。坚硬意指残酷。『腰部』及腰处名为坚硬,是因损伤恶动。『哪里』,艰辛生活中成第二坚硬之物。肤色相反为坚硬。开裂叶子称坚硬,因成长甚多。燃烧叶片以苦坚硬。坚硬意为不慈悲,停留而不动,形似腰部。坚硬如裂叶。残酷、枯老、终结等同坚硬。艰辛生活造成坚硬。老将至,尘土成堆,不易解脱,因之称为坚硬。故障终结处,亦坚硬也。
Sattakaṃ ante. Ama gamane, to, anto, anitthī. Paripubbo pariyanto. Papubbo panto. Pacchā bhavo pacchimo. Ante bhavo antimo, imo. Jaghane sādhu jighaññaṃ, yo, assi. Caratismā imo. Carimaṃ, carasaddā vā imo.
『末』者,(表)边际终结之意。『没有去处』者,末也。『前后环绕』者,四周环绕也。『不平坦之处』者,凹陷或阻碍也。『后面存在』者,最后之处也。『本末』即开始与结尾。『在生处』者,生之末也。若论欲望,则有善欲及不善欲。行者应知此『末』义,若足于此,乃称善欲。『行』与『声』亦是末也。
Catukkaṃ paṭhame. Pubba pūraṇe, a. Aggaṃ seṭṭhepi vuttaṃ. Paṭha viyattiyaṃ vācāyaṃ, amo, patha saṅkhyāne vā, amo, vaṇṇavikāro, paṭhamaṃ, pathamantipi. Ādīyate paṭhamaṃ gaṇhīyateti ādi, i, pume, sosaddo ādissa pulliṅgattajotako, purimaṃ, puratthāpi, bhavatthe imatthā.
『四』于首。『先满』者,首满也。即使首最上者亦如是说。本义为初、前首。『路径变异及数数』者,路径起始之变化及路径数目诸异义。本初者,首也。首之义,颜面发光的阳性之光也。
Dvayaṃ anucchavike. Paṭiggahito rūpo patirūpo. Chaviyā anurūpaṃ anucchavikaṃ, sakatthe ko.
『二』于次。『被取及相应』者,摄受物及相应本体。『下降及相应』者,下降且相称者,二字之间有相应。任何情况下均然。
Dvayaṃ niratthake. Mūha vecitte, a, hassa gho. Natthi attho yassa, sakatthe ko.
『二』无用的。愚痴扰乱导致失效。无有义理者,任何情况均然。
§716
716. Dvayaṃ pākaṭe. Visiṭṭho attā yassa byattaṃ. Puṭa pakāsane, puṭa vikāsane vā.
七百十六。『二』明显者。显著者自我之别异。显露、发展或成熟也。
Tikaṃ mudumhi. Muda modane, u, muda saṃsagge vā. Sobhanaṃ kumāraṃ kanti yassa. Ku sadde, alo, manto ca.
『三』入闷。愉悦、喜乐及欢喜,或喜悦相合也。美丽少年之光辉。无声寂静,幽明也。
Dvayaṃ indriyaggayhe. Akkhaṃ indriyaṃ patigataṃ nissitaṃ, akkhena vā patigataṃ paccakkhaṃ, kate samāse patisaddassa pubbanipāto abhidhānato. Indriyaṃ cakkhādikaṃ, tena gayhaṃ indriyaggayhaṃ.
二者为根识聚。眼根属于识,依止于眼,或由眼而识缘对。合成时谓之先行音节的章节名称。识即眼等根,故称根识聚。
Dvayaṃ apaccakkhe. Paccakkhaviparītaṃ apaccakkhaṃ, paramāṇvādi. Indriyaṃ atikkantaṃ atindriyaṃ.
二者为缘境。逆缘即反缘,极微小等。识所超越者称为非根识。
§717
717. Catukkaṃ aññatthe. Itarasaddo pāṭipadiko aññatthavācako, idaṃsaddā vā taro aññatthe, daṃlopo ca . Aññasaddā sakatthe taro. Eko seṭṭhepi vutto. Aññasaddo pāṭipadiko bhinnattho, na ñāyateti vā añño.
717. 四种不同义。异音为异行指异,或有音为较次异义,他音在同境为较次。甚至有一音为最上者。异音为异行之异义,彼他音则不得解。
Tikaṃ nānappakāre. Bahavo vidhā pakārā assa bahuvidho. Vicittā vidhā yassa vividho.
三种多样。众多种类或采取方式众多。彼多样者称多样。也有奇异多样称为不同。
Dvayaṃ anivārite. Natthi bādho nisedho yassa abādhaṃ. Natthi aggaḷaṃ assa.
二者无碍。无障碍者无障碍。无阻碍者存在。
§718
718. Catukkaṃ asahāye. Asahāyatthe ekato ākī, cco, ko ca, ekākī, ekacco. Aññatthepi ekako vutto. Samā tulyatthā.
718. 四种无助。无助时有一者,彼、此、谁,独身、某者。彼他时亦称一者。义同等。
Anekasambandhini sādhāraṇādidvayaṃ. Saha ādhāraṇena vattatīti sādhāraṇaṃ, yadādi, thiyaṃ sādhāraṇī, sādhāraṇā ca. Samānameva sāmaññaṃ, yo, sāmaññā itthiyaṃ.
多种相连,通称有二种。与基础共存者谓之通称,谓所起之初、持续广大的通称,也叫通称。通称即普通者,谓其本质也就是普通。
Dvayaṃ appāvakāse. Sambādhate asmiṃ, ro. Saṃsaddā kaṭo, yadādi, saṅkaṭaṃ, saha āvaraṇena vattatīti vā saṅkaṭaṃ, sahattho saṃsaddo.
二者在不显露之处相互依存。如危险相依在其中,危险众多,如障碍共存,即障碍,如众障共存。
§719
719.Vāmaṃ kaḷevaraṃ vāmakāyo sabyaṃ nāma. ‘‘Sabyaṃ vāme ca dakkhiṇe’’ti hi ajayo, sava gatiyaṃ, yo. Dakkhiṇaṃ kaḷevaraṃ apasabyaṃ, sabyato apagataṃ apasabyaṃ.
左侧肢体称为左身,右侧称为右身。因生物运动左右俱有,无所偏废。右身是不适合的身,超出左边的身为不适身。
Dvayaṃ viparīte. Paṭikūlati āvaratīti paṭikūlaṃ, kūla āvaraṇe. Apasabyaṃ dakkhiṇepi vuttaṃ.
二者相反。排斥连结者为排斥,连结者为护卫。在此已述右为不适身。
Duradhigamanto pathaṃ gahanaṃ, yathā – gahanametaṃ satthaṃ, dubbivekamiccattho. Gacchantaṃ hantīti gahanaṃ, gahaṇampi, yadādi. Kala gamane, ilo, kaliṃ lātīti vā kalilaṃ.
难以通达的道路,谓路径深远,如此深远是有益的,避免二极恶意。前行即杀害谓深重,深重同义。峭壁间行走称为迦里,意即浊秽。
§720-721
720-721. Dvayaṃ bahuppakāre. Uccañca taṃ avacañceti uccāvacaṃ, kammadhārayo. Bahavo bhedā assa.
多重用法是二。向上和向下谓之高低,是行者之依止。不同分类繁多。
Tikaṃ janādinirantaragate. Saṅka saṅkāyaṃ, to. Kira pakkhepavikkhipanesu, to, iṇṇādeso. Saṅka saṅkāyaṃ, ulo, saṅkulaṃ, saṃpubbo kula santāne vā, ro.
注疏不断解释字句。对此有疑虑,者谓:或谓此为时空上分散散乱之义。又云:疑虑多重、纷乱纷扰,像乱世家族一般。此中疑虑称为忧患烦恼。
Siloko cheke. Kato abhyāsito hattho padattho yena katahattho. Kusa silesane, alo. Pakaṭṭhā vīṇā assa. Abhijānāti abhiñño. Sikkha vijjopādāne, to. Puṇa kammani subhe, ro. Paṭa gamane, u. Chidi dvidhākaraṇe, kattari a, dassa ko. Cata yācane, uro. Dala dittiyaṃ, kho, lassa ko, dakkha vuḍḍhiyaṃ vā, a, dakkha vuḍḍhihiṃsāgatisīghesu vā. Pisa hiṃsābaladānaniketanesu, alo, pesalo. Katamukho, katīpi, katasaddo abhyāsitattho, kataṃ abyāsitaṃ mukhaṃ upāyo anenāti katamukho. Kataṃ assatthīti katī.
涉及修炼功夫业已完成的手部、足部动作,所作之工夫犹若用芦草刷物,易见其效果。修习者了知通达。关于学习与智慧之造作,复次做善行时,行止谨慎。于斩断二分、做事者之表现,有人选择何者?于四方祈求时,如何表现?第二种行为者谓色欲、识知、不善于维持增长,甚或在恶行扰乱之地中,表现孤立无援。何为面容、何为诸多事声,皆为修习对象,面为表相。何谓行为,谓多种类。
Sattakaṃ bāle. Bala pāṇane, balatīti bālo, assāsitapassāsitamattena jīvati, na paññājīvitenātyattho. Dā kucchāyaṃ gatiyaṃ vā, tu, dvittaṃ, rassādi. Jala dhaññe, a, ḷattaṃ. Mūha vecitte, lo, vaṇṇavipariyayo, mūḷho. Manda jaḷatte. Bālyayogā bāliso, iso. Añño, yathājātopi, na jānātīti añño. Yādiso jāto viveko yathājāto.
于愚癡之类,乃愚人。愚者以生命感受粗浅,非智慧生命亦非高贵。此之去向,其二,一如流丝等。水、谷、叶等。愚痴处所者,色泽颠倒,愚钝。于浅薄水土则缓慢。愚癡之所连结即为愚痴本性。别者,即使出生亦不知;如出生般,自由或自在之义。
§722
722. Tikaṃ bhāgyasampanne. Puññaṃ, sukatañca yasmiṃ atthi puññavā, sukatī, vantu, ī ca. Dhanaṃ gahaṇaṃ laddhoti dhañño, yo. Dvayaṃ mahāvīriye. Mahādhiti mahāvīriyo. Dvayaṃ mahicche. Mahāsayopi.
722。此注解针对幸运之众多。功德、善行依所具足者为功德长者,为善命者。财富拥有者谓有福者。双种伟大勇气者,为伟大坚忍。双种邪劣者,亦为大败坏。大神通者亦复如是。
Dvayaṃ bahulahadaye, pasatthahadaye ca. Hadayaṃ bahulaṃ, pasatthañca yassa hadayī, hadayālu ca, tabbahule ī, ālu ca, suhadayopi.
双种多数之心,及心明亮之意。心为多数,心明亮者,皆心中之所执持。庆幸兼有,多而明亮之心,也包括愉悦之意。
§723
723. Dvayaṃ haṭṭhacitte. ‘‘Hāsamano vikubbāno, pamāno haṭṭhamānaso’’ti amarasīho. Dvayaṃ dummane. Duṭṭhaṃ, dukkhitaṃ vā mano yassa. Virūpaṃ mano yassa. Antamanopi.
723。双种愤怒之心。『恐怖如变异怒火,懈怠如怀疑愤恨』,此言不善之心。双种恶劣者,心恶劣或痛苦心。丑陋之心。亦为最下劣之心。
Catukkaṃ bahuppade. Yācakānaṃ vadaṃ vacanaṃ jānātīti vadāniyo, vadaññū ca, iyo, rū ca, pubbatraññassa nādeso, majjhadīgho ca. Dāne soṇḍo pasuto. Soṇḍasaddotra majjamadetyeke, thūlalakkhopyatra, dānatthaṃ thūlaṃ lakkhaṃ assa.
四重多种词。乞求者的言语称为“话语”,而能说话者称为“说话者”;“iyo”是指“形体”,是先前所述事物的代指,既包含中间也包括长远之意。给予者多指乳齿兽。乳齿兽声中,部分中间出现气息,有些粗浅特征,此处为赠与目的而用的粗浅声。
§724
724. Siloko pākaṭamatte. Khyā pakāsane, to. Patipubbo i gamane, to. Abhimukhaṃ etīti patīto. Ñā avabodhane, to, paññāto, abhiññāto ca. Patha khyāne. Su gatibuddhīsu, to, suto, vissuto ca, su savane vā, kamme to. Vida ñāṇe, vidito. Sidhu saṃrādhe, to, sidha saṃsiddhiyaṃ vā. Kaṭa gatiyaṃ, dassanaṃ kaṭatīti pākaṭo, upasaggassa dīgho.
724. 「清楚」指明了先后次序。「先前」意即「向前」,表示朝向正面。称为「落下」者为「向前倒伏」。认知称为「理解」、「智慧」、「超越知见」等。路径的明白。「善行智慧」指良好行动的洞察力,包括听闻与行为。知识的洞悉。成功达成或完成称「稳当完成」。运动轨迹和显现均属清晰,潜修的前缀具备深长含义。
§725
725. Tipādaṃ issare. Īsa issariye, īsatīti issaro, aro, rassādi, dvittaṃ. Nī naye, ṇvu, nāyako. Saṃ dhanaṃ assatthīti sāmī, dīghādi, rassante sāmipi. Pā rakkhaṇe,ti, rassādi, pati. Adhipubbe adhipati. Īsa issariye, a, īso. Pabhavatīti pabhu, u, pabhūpi. Aya gamane, yo, ayyo. Adhipātīti adhipo, ro. Adhibhavatīti adhibhū, kvi. Nī naye, ritu, netā.
725. 【主权者】三种词形。词根「伊萨」表示主权,「能主宰者」义为主权者,取「阿拉」词尾,元音缩短等变化,并作双写,得「伊萨拉」。词根「尼」表示引导,取「纽」词缀,得「领导者」(nāyako)。「拥有财富者」义为主人(sāmī),作长音等变化,词末缩短亦可作「sāmi」。词根「巴」表示守护,取「帝」词尾,元音缩短等变化,得「主」(pati)。前加「阿地」前缀,得「最高主」(adhipati)。词根「伊萨」表示主权,取「阿」词尾,得「伊萨」(īso)。「能显现者」义为「巴布」(pabhu),取「乌」词尾,亦可作「pabhū」。词根「阿亚」表示行走,取「约」词缀,得「高贵者」(ayyo)。「最高统治者」义为「阿地波」(adhipo),取「拉」词尾。「能胜出者」义为「阿地布」(adhibhū),取「卡维」词缀。词根「尼」表示引导,取「利图」词缀,得「引导者」(netā)。
Tikaṃ bahudhane. Ibhaṃ arahatīti ibbho, vo, vaṇṇavipariyayo. Jhe cintāyaṃ, a, ajjhāyati dhanaṃ aḍḍho, jhassa ḍho, asarūpadvittaṃ, rassādi ca. Dhanā atisaye ī, dhanī.
关于表示「富有者」的三个词。由『ibhaṃ』(象)加『arahatīti』(值得)合成,加『vo』词缀并经字母转换,得『ibbho』(富豪)。『jhe』词根含「思虑」义,加『a』词缀,由「思量财富」义引申,其中『jha』转变为『ḍha』,并经非同类辅音重叠及首音节短化等变化,得『aḍḍho』(富者)。以『dhanā』(财富)之「超胜」义加词缀『ī』,得『dhanī』(财主)。
§726
726. Dvayaṃ dakkhiṇeyye. Dānaṃ paṭiggaṇhituṃ arahatīti dānāraho, dakkha vuddhiyaṃ, sīghatthe ca, dakkhanti bhogasampadādīhi yāya, sā dakkhiṇā, iṇo, taṃ arahatīti dakkhiṇeyyo.
726. 「二种给予者」。能够接受布施者称“布施适合者”,亦即善行者,具备娴熟智慧,动作迅速,能掌控物质和财富等,成为施与者的受惠者,被称为“能接受布施者”。
Dvayaṃ snehavati. Siniha pītiyaṃ, dho, hassa do, siniddho, vaccho sineho yassatthi vacchalo, lo.
【亲爱者】两种词形。词根「锡尼哈」表示喜爱,取「达」词尾,「哈」音转为「达」音,得「锡尼达」(siniddho);「拥有慈爱之小牛(心)者」义为「瓦差洛」(vacchalo),取「拉」词尾,「锡内哈」(sineho)为其所属形式。
Pamāṇiko parikkhako, parikkhate avadhārayate pamāṇehi atthanti parikkhako, ikkha dassanaṅkesu, ṇvu. Kāraṇaṃ jānātīti kāraṇiko, iko.
『量』者,『测量者』也;测量时以量度为准则。测量者以尺度检验,谓其遵循量度而判别。『原因』者,谓知其理由、缘故者也。
Dvayaṃ āsatte. Sanja saṅge, to. Taṃ taṃ vatthu paraṃ padhānaṃ assa tapparo.
凡有二者:『聚集』与『融和』。各因其所缘事物而有不同偏重。
§727
727. Tikaṃ kāruṇike. Karuṇā sīlaṃ assa kāruṇiko. Dayā karuṇā yassatthi dayālu, ālu. Dukkhitesu suṭṭhu ramatīti sūrato, upasaggassa dīghatā.
七百二十七:三者具足者称为慈悲者。慈悲即是戒行。所谓慈悲,是有怜悯心者也。对苦者(苦难受者)能安住以慈悲,此为感官之以长久生起慈爱之基。
Iṭṭhatthe abhimatappayojane uyyuto puggalo ussuko nāma, uṭṭhānaṃ suṭṭhu kāyatīti ussuko, hasādyanuṭṭheyaṃ.
在正当之处,有意图所向往之人,即称为努力者。努力者谓能善起身行,甚至含笑等身心动作。
Yo ālasyāvasādīhi anutiṭṭhati, so dīghasutto, dīghañca taṃ suttañca, tamiva caratīti dīghasuttaṃ, dīghasuttapariyantikaṃ kāriyaṃ karotīti dīghasutto. Cirena kriyānuṭṭhānaṃ assa.
彼因懒惰和沮丧而不能起身者,名为久眠者。且彼对久眠身心与所依赖戒律至终不放弃,乃成久眠者。其行为久远而恒常。
§728
728. Dvayaṃ parāyatte, parasmiṃ, parena vā adhīno parādhīno, ajhantā sakatthe ino yadādinā. Paratanto, paravā, attavāpi , tantayatīti tanto, tanta kuṭumbadhāraṇe, a, paro tanto niyāmako yassa. Paro seṭṭho nāyako, attā ca atthīti paravā, attavā ca, vantu.
七百二十八:『二者』者,『服从』与『从属』。服从者为他人之主,下者为所从之人。此于聚集中相连时称『彼此束缚』。束缚即家族维系者。此有他主,且彼为最佳领导者,自身亦为其利益者。
Āyattatāmatte catukkaṃ. Yata payatane, āpubbo avasībhāve, to. Antena samīpena sahāti santako, sakatthe ko. Pariggayhate ‘‘saka’’nti karīyateti pariggaho. Adhigato ino pabhū yenāti adhīno.
「在此教法中」止于四种专注。谓在修习时,于先时之水域中,彼即此处近旁,由于自身与共伴而合一,乃谓俱体。以此归纳,名为『俱体』。『得受制于』意指受制者,故云能受制者。
Sena attanā īritaṃ sīlaṃ assāti serī, tasmiṃ serini ca sacchando vattati, sassa attano chando yassatthīti sacchando, a. Savaso, sayaṃvasī, niravaggahopi.
由自身自立,其持戒称为安立戒。于此安立戒中,存有随志流转,依彼自身之渴欲而生,此即随志。随志乃顺随自身所乐之心意。故曰,此为自在,乃自行,且无过失也。
§729
729. Guṇadose anisamma anupaparikkhitvā yo karoti, so jammo, jama adane, mo.
无先后分别,未审察善恶而作者,谓之业。业乃造作之根本,亦称为『造业』。
Dvayaṃ atitaṇhe. Lubha lobhe, a, dvittaṃ, bhassa po, lolupo, lolubhopi.
二者为贪欲之过。贪于欲乐,复有二重,犹豫不决者,谓为欲乐者,亦即贪。有贪得亦为贪。
Tikaṃ luddhe. Gidha abhikaṅkhāyaṃ, to. Lubha giddhiyaṃ, to. Lola ummādane, a, lolo. Atha mahātaṇhātitaṇhagiddhānaṃ ko bhedo? Mahātaṇho nānārammaṇaṃ icchati, atitaṇho ekasmimpi ārammaṇe anekavāraṃ, adhikañca tasati, giddho pana ubhayathāpīti ayametesaṃ viseso.
三者为贪之弊病。即痴迷于追求之妄想。贪亦含执着之意。痴迷妄想即为痴狂。至于何以区别大欲与痴狂之痴者?大欲希求于诸异境,大渴者专于一境多次流转,且更恒苦。痴则两者兼具,此乃其别也。
Yo kriyāsu mando, so kuṇṭho, kuṇṭha paṭighāte, ālasye ca, a.
行为迟缓者,谓热心不足。此为滞碍,滞碍于拒斥,也为懈怠之表现。
§730
730. Pañcakaṃ kāmake. Kamu icchāyaṃ, curādi, ritu, kāmayitā, kāritalope kamitā. Yumhi kāmano, kamanopi. Ṇīpaccaye kāmī, ṇukapaccaye kāmuko, anuko, abhikopyatra, anukāmayate anuko, kvi. Abhikāmayate abhiko, kvi. Atikopi.
730. 「五种与欲有关」的解释。欲望即「贪欲」,意指偷窃等不善之欲;「季节」则指时节,喻示欲望随时节变化而起;「欲求」表示发起追求行为;「已完成」指出欲望满足后的状态;「摧毁」则为对欲望的止息。在欲者(kāma)和欲行者(kama)之间,前者为欲念,后者为追求欲的行为。依赖于「ṅīpa」,称为「欲爱者」(kāmī);依赖于「ṇuka」,称为「欲求者」(kāmuko)。「anuko」含有逼近或追随之意;「abhikopya」则指激起之处,表「anukāmayate」为随顺欲望;疑问「kvi」意指何处欲望随顺?「abhikāmayate」表示责令或积极追随,亦质问其处所。「atikopi」意为「过度且加剧」之意。
Dvayaṃ matte. Suṇḍā surā, tatra kusalo soṇḍo, pānāgāraṃ vā suṇḍā, tatra bhavo, ṭhitaṃ vā soṇḍo. Mada ummāde , to. Ukkaṭo, khivopi, madena uddhato ukkaṭo, yadādinā uto kaṭo mattatthe . Khiva made, a.
「两个有关醉酒」的示例。酒、酒精,在此表示成瘾者其善巧之嗜好。说「苏达」即毒药,“苏拉”即酒精。当在饮酒场所(pānāgāra)时浮现此嗜好,或称之为「尸陀」(soṇḍo),意指依附或停留之处。醉酒则引起狂躁(madā、ummāda)、喧哗(ukkāṭa),其状态虽愚痴无知,仍生起狂妄(uddhato ukkaṭo)。当饮用过多时即成病态,故有「madena」指因醉酒而发作。
Tikaṃ vacanakārini. Pavattinivattīsu vidhātuṃ sakyo vidheyyo, iyyo. Ādesitaṃ, ādarena vā suṇotīti assavo, rassādi, a. Sundaraṃ vaco ācariyādīnaṃ etasmiṃ hetubhūteti subbaco. Vinayaggāhīpi, vinayaṃ vidhipaṭisedhavacanaṃ gahetuṃ sīlo vinayaggāhī.
关于表示「顺从言教者」的三个词。凡在奉行与止持方面可被教导者,称为『vidheyyo』(可调教者),词缀为『iyyo』。听从教示,或以恭敬心聆听者,经短化等变化加『a』词缀,得『assavo』(顺从者)。凡以诸如老师等之善言为因缘者,称为『subbaco』(善言受持者)。此词亦含摄奉持律法者之义:惯于受持律法——即关于行持与禁制之言教——者,称为持律者。
§731
731. Taṅkhaṇuppattiñāṇaṃ paṭibhā, tāya yutto pagabbho, sīghameva gabbhatīti pagabbho, gabbha dhāraṇe.
731. 有关「欲求产生知」的表述。连接(pagabbho)即迅速发生者,谓能即刻生起者。此「pagabbho」指子宫(gabbha)或孕育之意,意味着在欲望发起时能快速生起。
Tikaṃ bhīruke. Bhī bhayaṃ sīlo yassa bhīsīlo. Bhāyatīti bhīru, bhī bhaye, ru. Rukapaccaye bhīruko, sakatthe vā ko.
关于表示「胆怯者」的三个词。凡以恐惧为习性者,称为『bhīsīlo』(习于惧者)。由『bhī』词根(含「恐惧」义)加『ru』词缀,得『bhīru』(胆怯者);其上再加『ka』词缀,得『bhīruko』,或视为同义附加词缀『ko』。
Dvayaṃ asūre. Na vīro sūro avīro. Kucchitatarattā kātaro, kussa kādeso.
关于表示「懦弱者」的两个词。非勇者、非英雄,称为『avīro』(非勇者)。因其极为卑劣,故称『kātaro』(懦弱者),其中『ku』转变为『kā』。
Dvayaṃ hiṃsāsīle, hananasīlo hiṃsāsīlo, ghātuko, uko, hanassa ghāto. Sarāru, hiṃsopi.
两种行为为伤害行为,杀戮行为即为伤害行为,是杀害者、凶手,即伤害的行为。是残忍,是伤害。
§732
732. Tikaṃ kodhayutte. Kudha kope, kujjhanasīlo kodhano, yu. Dusa dose, dosano, paṭigho , yu. Kupa kope, kupatīti kopī, ṇī. Amarisanopi, natthi marisanaṃ khamā assa amarisano, marisa asahane.
732. 「愤怒」三法。忧恼激怒者,愤怒者,易怒之人即是愤怒者。恶毒之人便是怨恨,触怒即是怨恨。恼怒之人称为恼怒。即使不生瞋恚,也无宽恕,必然难忍瞋恚者,即无忍受。
Dvayaṃ adhikakodhayutte. Caṇḍateti caṇḍo, a, caṇḍa kope. Atirekaṃ kujjhatīti accantakodhano. Accantakopanopi, tadā kupato yu.
两种过度愤怒者。所谓凶暴者,即暴戾、嗔恚极重之人。加剧的愤怒即极端暴怒者。极端暴怒之人即为凶暴。
Pañcakaṃ khantiyutte. Saha khamane, yu. Khamu sahane, yu. Tumhi khantā, satthādi. Titikkhā yassatthīti titikkhavā. Mantumhi khantimā, savibhattissa ntussa ā.
五种忍耐。和忍,即有忍耐容忍。忍耐包括保持忍耐。你们是忍者,如阿难等。所谓忍辱即忍受。善于忍受者为忍耐者。
§733
733. Dvayaṃ saddhāyutte. Hi padapūraṇe. Saddhā yassatthīti saddhālu. Saddhā ratanattayādīsu pasādo, taṇhā, ādaro ca. Dvayaṃ dhajayutte. Cihane ca paṭākāyaṃ, dhajo sophe ca soṇḍike, sopho pulliṅgaṃ.
733. 两种信心者。在充满言辞时,信心即为信心者。信心对宝物等敬仰生敬信与渴望。两种旗帜者。以记号为旗帜,旗帜即是顶饰,其中阳物旗帜为阳性。
Dvayaṃ niddāsīle. Niddā eva sīlaṃ yassa so niddāsīlo. Dvayaṃ pabhāyutte. Bhā dittimhi, sarapaccayo, rassādi, dvittañca, bhassaro, bhāsā rati yassāti vā bhassaro, rassādi eva. Sassa dvittābhāve bhāsuro, assu, bhāsa dittiyaṃ vā, uro, atha vā dvayaṃ bahukathāyutte, bhāsāsu sabbāsu bahūsu kathāsu ramatīti bhassaro, kvi, bhāsatīti vā bhassaro, aro, rassādi, dvittañca, bhāsāsu ramatīti vā bhāsaro, kvi, majjharasso, bhāsatīti vā bhāsaro, aro, imasmiṃ pakkhe assuttābhāvo.
两种嗜睡者。嗜睡即为嗜睡行为者。两种光辉者。在光明中,是各种条件如味道等的缘起。两种声音者,即声音与语言。喜欢声音和语言,即为声音者。无低沉音时即平常声音。声音分两种,即较高或较低声音。亦有多言者,在各种言语多语中喜好。此处无声缺失之情形。
§734
734. Tikaṃ nagge. Na gacchatīti naggo, dvittaṃ, lagga saṅge vā, nattaṃ, naji laji bile vā, ṇo, jassa go, dvittaṃ. Disā eva ambaraṃ vatthaṃ etassa, na pakativatthanti digambaro. Sassa go. Natthi vatthaṃ etassa, atha vā digambarā vatthā, aññatitthiko avattho cāti ete dve naggo nāma, naggā nāmāti vā, ‘‘te itthikhyā po, satta pakaraṇāni abhidhammo nāmā’’tyādīsu viya saññāsaññīsaddānaṃ vacanabhedassāpi sambhavato. Naggo ca naggo ca naggā, purimasmiṃ pakkhe pana sāmaññatāya ekavacananiddeso.
734. 裸露者之义。裸露者谓不穿衣服者,此有二义:一者无缚无裹,二者衣服已脱落不着。无缚无裹者如未裹纱布,不持衣物之意。若其所有衣物不存,则称之为裸露。这里的方向即天空与衣物。天空为覆盖物,若无覆盖物,则非称为裸露。此处“裸露者”或“裸露者们”之称,乃谓此类在经律论中有“七种分别”,如《阿毗达摩法集论》等所述,有名称之分别存在。此裸露者与裸露者们,前者为单数用语,后一为复数用语,且此二名称在古时仅为普通之词义。
Dvayaṃ bhakkhake. Ghasa adane, maro, ghasmaro. Bhakkha adane, ṇvu.
『双词』属于「食者」类。词根『嘎萨』意为「吃、食」,加词缀『摩罗』,构成『嘎萨摩罗』(贪食者)。词根『帕卡』意为「吃、食」,加不定词缀『努』,构成相应派生词。
Vattuṃ sotuñca akusalo, vacane savane ca akusalo eḷamūgo nāma, eḷo badhiro, mūgo avacano, kammadhārayo, saṭhepi eḷamūgo.
『哑聋者』,即在言说与聆听两方面均不善巧之人——于言说不善巧、于听闻不善巧,故称『哑聋者』。『哑』者,聋也;『聋』者,不能言也。此为持业释复合词。即便是奸诈之人,亦可称『哑聋者』。
§735
735.Mukharādayo tayo appiyavādini. Vājhāvājhesu mukhaṃ assatthi, nindāyaṃ ro. Ninditaṃ mukhaṃ yassa dummukho. Abaddhaṃ anaggaḷaṃ mukhaṃ yassa abaddhamukho.
735. 三种恶口。恶口者即使对众人无礼,口业无辜曰恶口。恶口分三:无耻语、侮辱语、虚假语。无耻语多有争论,故称恶口。侮辱语如辱骂人时所发恶言,称为侮辱恶口。虚假语则言非实事者,称无真语。
Bahu ca gārayhañca vaco yassa so vācālo nāma. Kucchitā vācā assa santīti vācālo, nindāyaṃ lo.
又多作粗鄙词。语多恶劣且粗昧者,称为恶口。恶口者亦谓含有谤毁他人之义。此恶口多用负面词句而成。
Dvayaṃ suvacane. Vadatīti vattā, pasaṃsāyaṃ tu. Vadatīti vado. So padapūraṇe.
两种善言。一者谓称赞言语,谓之为说。另一谓日常言语,名为道。此二并存,且说者为词句之充实者。
§736
736. Tikaṃ attaniye. Netabboti niyo, niyo eva nijo, nī naye, ṇyo, yassa jo, samīpe jāyatīti vā nijo. Sassa attano ayaṃ sako, idamatthe ko, so eva vā sako, sassāyaṃ sako, ṇo. Attani jāto attaniyo, aniyo.
第三百三十六条。有关自己与他者。所谓不应念的是‘自己’,‘自己’即是自己,不应带入他人之内。‘自己’者,即自身所依附者,近于自身而生者即是‘自己’。此所指即自我,同理可说他者,但若在自己中则不是。生于自己者为自己,生于他者者为他者。
Tikaṃ acchariye. Vipubbo maha pūjāyaṃ, bhūvādi, ṇyo, mantalopo, vimhayo. Āpubbo cara gatibhakkhanesu, a, carassa cchariyo, rassādi ca, acchariyo. Na bhavitthāti abbhuto, asarūpadvittaṃ, rasso ca, abhūtopi .
第三百三十七条。关于不可思议的。此为极大的敬重,如天地等众生,亦为不可思议者。诸众生于迁流轮回之中,亦为迁流所转,诸种营营役役亦为不可思议。并非其本有而常住,彼此相续变化,虽为关系,却非恒常。
Sokādīhi itikattabbatāpaṭipattisuñño vihattho, byākulo ca. Vikkhitto hattho yassa vihattho. Kula saṅkhyāne viāpubbo.
关于悲苦等无所依止、不得依赖无著之物,故称空寂、无忧虑心、动荡不安。被扰乱者即为所动心。家族数目增长时为生动而扩展。
Katasannāho vadhudyato hantumudyato uyyuto ātatāyī nāma. ‘‘Vadhuyyutto’’tipi pāṭho. Āpubbo tā pālane, ṇī, dvittaṃ, ākārantānamāyo, ātatāyī.
所谓准备好杀害者,即有杀意,欲杀之人,称为‘杀意者’。三种文字有“欲杀者”一法。迁流中的企图者,居于欲杀状态,存在二种状态,或称不安者。
§737
737.Sīsacchejjamhi sīsacchedārahe vajjho. Hantabboti vajjho, hana hiṃsāyaṃ, ṇyo, hanassa vadho, jhassa jho. Asarūpadvittaṃ, vajjho.
第三百三十七条。关于斩首、断头者,称为斩首者。所谓应斩者者,即为应作害杀者。‘害杀’为杀害行为,有多义,为杀害、射杀、战争杀等。虽为关系,却非实体。
Tikaṃ vakkāsaye. Nikantatīti nikato, kanta chedane, a, nalopo. Saṭha ketave, a. Natthi ujutā yassa anuju.
第三百三十八条。关于言语毁灭者。所谓毁灭者者即毁坏、割断、生切意思。乃至无正义者而阴谋者。
Tikaṃ bhedakārake. Sūca pesuññe, ṇvu. Pisi sañcuṇṇane, pisi avayave vā, pisatīti pisuṇo, yadādinā uno, ṇattaṃ. Kaṇṇe japatīti, aluttasamāso, arucitabbarocakepi kaṇṇejapo.
“刺”是破坏者。此处指出猪蹄中之刺。凶恶的混杂物、肢体等,称为恶。开始则如“一根”,表示极微少。“耳中念诵”指的是由始新联合而成,亦适用于不悦耳的低劣念诵。
Dvayaṃ paharaṇasīle. Dhubbī hiṃsāyaṃ, to, bhujādi. Vañcayate vippalapateti vañcako, vañca gamane.
“二者”指伤害戒的两种形式。恶棒拆割等肢体伤害,属于伤害者。欺骗则扰乱妄言,扰乱行为称为欺骗,属于欺骗者。
§738
738. Ariyāsāmaññena ca bālapurisassa lakkhaṇamāha. Hi padapūraṇe. Yo puriso yo jano, janapariyāyo cettha purisasaddo ‘‘dve mahāpurisā abhinikkhantā’’tyādīsu viya, anisamma anupaparikkhitvā vadhabandhanādikiccaṃ karoti, so khalu ekantato ‘‘capalo’’ti viññeyyo, kasmā? Avinicchitakārittā sammā avinicchitassa kāriyassa karaṇasīlattā. Capa kakkaraṇe, capa santāne vā, alo, capalo.
738.圣人般教中也有称愚人之特征。在字句补充中:因古时人或族群、乡土等不同,其款称“二大人出家”等,依此研究者发现此处作不全面考察即行凶杀等行为者,当单纯称为“反复无常者”。何以故?因其无意所为,正如无意所作之业行,是反复不固之性。反复指反复变化、不定或继属而来。
§739
739. Catukkaṃ kadariye. Kucchitaṃ dadātīti khuddo, do, kassa kho, adānasīlatāya samparāyesu khuddaṃ bubhukkhissāmīti vā khuddo, khuda bubhukkhāyaṃ, do anāgatatthe. Parānupabhogena atthasañcayasīlattā kucchito ariyo atthapati kadariyo, adāyakattā kucchitaṃ ṭhānaṃ aratīti vā kadariyo, iyo. Dānādīsu namanābhāvena thaddhena maccherayuttacittena sahitatāya thaddhamaccharī, ī. Kucchito paṇo yassa kapaṇo, kipacāno, mitappacopi. Kucchitaṃ pacānoti dutiyāsamāso. Mitaṃ pacatīti mitappaco, ṇo.
739.四倍拒绝者。所谓“拒供微小”,即因无施戒心,甘于小施而成微小,或因未来之难,如微食饥渴故。因他人不幸为利益累积者,乃达人持家者。因拒给而构成拒绝场所,称为不乐之地亦是拒绝者。施予等敬礼轻慢,如被黄鳝缠绕之心,俱属被拒者。拒绝者亦指吝啬者、刻薄者或心量狭隘者。四倍者指第二倍的拒绝。吝啬施予谓吝啬,或称量施予为有限施者。
Addhaṃ dalidde. Natthi kiñcanaṃ appamattakampi dhanaṃ yassa akiñcano. Dalidda duggatiyaṃ, a, dala vidāraṇe vā, ido, dvittaṃ. Dīna duggatabhāve, dīno, di khaye vā, īno. Natthi dhanaṃ assa. Ninditaṃ gamanaṃ assa duggato.
分裂贫穷者。无量家产者贫穷即无无数财物。分裂者指入恶道,因破坏家庭等而分开,或者两倍之义。穷人属入恶道、贫穷之人,或称消灭者。无财富之人。恶名远扬,往恶地者。
§740
740. Yaṃ kammaṃ ‘‘idamahaṃ uppādessāmī’’ti asambhāvitaṃ acintitameva hutvā sampattaṃ, taṃ ‘‘kākatālīya’’ntyuccate. Tālassa idaṃ phalaṃ tālaṃ, kāko ca tālañca kākatālāni, tehi sadisaṃ kammaṃ kākatāliyaṃ, kākassa, tālaphalassa uḍḍanapatanasadisaṃ kammantyattho.
740.所谓的“我必生此业”,本来不可能、未思考即已发生之业,称为“鸦枣业”。鸦枣树之果实,鸦与枣皆属此名。此义乃指与鸦枣相似之业,即在鸦与枣果实如飞升落下般之业意。
Catukkaṃ yācake. Yācanaṃ karotīti yācanako, yācatīti vā, yāca yācane, yu. Sakatthe ko. Attha yācanāyaṃ, atthanaṃ attho, so assatthīti atthī. Ṇvu, yācako . ‘‘Mādisassa dhanaṃ datvā rājā saggaṃ gamissatī’’tyādinā dānaphalaṃ vaṇṇetvā vakati yācatīti vanibbako, vaṇṇassa vani, vaka ādāne, ādānamettha yācanameva.
四种乞求者。所谓乞求者,是行乞求的人,称为乞求者,乞求,乞求行为。于此用法中,乞求的意义是什么呢?乞求之义,在于追求利益,“利益”即意谓存在。乞求者曰:“不要给这个人财物,使其去往天空。”以此示诣施舍果报,称之为乞求者。乞求者名由“诵说”,言“接受”,在此特指乞求。
§741
741.Kiñcidūnakantaṃ patipādena nāmaṃ. Pakkhisappamacchādayo aṇḍato jātattā aṇḍajā. Narādayo pana gabbhāsayasaṅkhātajalābuto, tatra vā jātattā jalābujā. Kimi ca ḍaṃsā ca ādinā makasamaṅgurādayo ca sedajā, sedakāraṇattā usmā sedo, tato jātā sedajā. Devo ca ādinā brahmanerayikādayo ca opapātikā, upagantvā patatīti upapātī, ṇī, soḷasavassuddesikādiko attabhāvo, so yesamatthi, te opapātikā.
741.所谓某种卵生而生的鸟和鱼等,乃由卵自然生出。人则由胎中水液孕育而生,此谓胎生亦曰水生。又如昆虫等,因孳生作用发热生出,此谓孳生。天人及梵天等神,则称为非生,即自然现起者,乃超越生死之存在,常被称为生而非生者。此类被称作非生神。
§742
742.Jaṇṇumatte jaṇṇuppamāṇayutte udakādimhi jaṇṇutaggho, jaṇṇuppamāṇo jaṇṇutaggho, pamāṇatthe taggho, jaṇṇuppamāṇo jaṇṇumatto, pamāṇatthe matto , tasmiṃ.
742.对所有由种子量度而出于水中之事物,种子为子,量度为状况,则以种子为量度者即种子;状况为量度者即状况。
Kiñcidūnake appamattakayutte kappo , ūnassa appakatāya kappīyati ekādivasena paricchijjatīti kappo, kappa paricchedane.
某种稍显微小,但不完全之结合体,意谓当中未成形者,称为断裂,于某日被割离,此谓断裂之义。断裂即为割离。
Catukkaṃ pariyāpanne. Anto gacchatīti antaggataṃ, ‘‘lopañca tatrākāro’’ti olope aāgamo, dvittaṃ. Antogatampi. Paricchinditvā āpannaṃ gahitaṃ pariyāpannaṃ. Gādha patiṭṭhāyaṃ, anto ogādhatīti antogadhaṃ, rasso, ogādhatīti ogadhaṃ.
有四种包围。所谓进入内侧,即进入其内,称为“进入内侧形”,谓有两个方面,亦称进入两侧。被切断后所得之包围及所把握之包围均包括在内。稳固坚持者,称为稳固进入;绳索称为绳拘;绳拘即为绳索。
§743
743. Dvayaṃ sādhite. Rādha sādha siddhiyaṃ, kammani to.
743.有两种制约。所谓制约成功,意谓所得成就,或在业中取得成就。
Dvayaṃ kuthite. Paca pāke, atīte kattari to, tassa kko, calopo. Kutha nippakke, to.
「二项所在」是指什么呢?「煮熟与烹煮」,过去时已完成的动作彼此比较,及其后续问题。这其中有「刀刃」,即锋利之物,指其锋利部分。那么「脚牢固处」和此有何关联呢?
Āpadaṃ byasanaṃ patto āpanno nāma, atipīḷanaṃ āpajjatīti āpanno, ‘‘ā tukodhamudāṭṭīsū’’ti hi ekakkharakoso. Pada gamane, ‘‘āpanno ca vipattimhi, patte ca vāccaliṅgiko’’ti nānatthasaṅgaho.
“困难、灾难”以『遭遇』之意解释。遭遇即遭受压迫之意,且如“一字句”所表达“ā tukodhamudāṭṭīsū”,意指某物已遭遇强烈痛苦。脚步移动时,“遭遇且属危难者”,此含多种意义集成。
Dvayaṃ paresamavasagate. Natthi vaso āyatto paresaṃ etasmiṃ serībhūteti vivaso, avaso ca.
「二项」在他者别处而存在。无所谓「归属」因而不受制于他者,故有“解脱”与“终止”二名分别。
§744
744. Chakkaṃ khitte. Nuda peraṇe, nuda khepe vā, to, tassa inno. Aninnādese bhujādi, nutto. Nutopi. Asu khepane, to, bhujādi, atto. Khipa peraṇe, to.
「六项折断」分述。或断于后端,或断于根部,均为他断。非自断处如臂等,谓之折断。亦有迅速之折断,或根折断,均为自身所为。迅速折断,则被视为后续动作。
Īra gatiyaṃ, kampane ca, ito, īrito. Āpubbo vidha peraṇe, to, āviddho.
「震动行进」和叩击行为,此处称之为「离开动作」。由于萌生者产生震颤,谓之扩散。故称为不同方法之折断,视其为除去。
Catukkaṃ kampite. Kampa calane, dhū vidhunane, kampane ca. Dhūto, ādhūto, cala kampane, calito. Vellito, pekhitopi. Vella calanattho. Pekha gatyattho, pekhito.
「四项震动」说:震动、摇动、吹拂、散布、震动皆含在内。清净震动与不清净震动皆属此。处于振动状态者,谓为振动。流动为运动之意。吹拂作用有其缘故,吹拂者名以。
Dvayaṃ nisite. Nisi nisāne. Tija nisāne, nisānaṃ tikkhakaraṇaṃ, ubhayatrāpi kammani to.
『双重』者,立于标志之上。『乘于标志』,于三种标志,标志者为三刺。此双重于两方皆为作业。
§745-746
745-746. Tikaṃ pattabbe. Pata gamane, tabbo. Gamu gatiyaṃ, ṇyo, myassa mmo vā, gammaṃ, gamyaṃ, dyassa jjo, āpajjaṃ.
七百四十五至七百四十六。『三』以待叶者,待叶即下降,须当如此。前往路径,对我或彼而言即为去向,去处,昨日至今,此亦生起。
Dvayaṃ pariṇate. Pacino anekatthattā iha pariṇatattho. Namu namane, bhūvādi, kattari to, samā dve tulyatthā.
『双重』于成熟。此处成熟有多种意义。称名者,及土地等诸事,行者若干,此二义相同等。
Pañcakaṃ veṭhite. Veṭha veṭhane. Valamiva valayaṃ, kuṇḍalākāraṃ valayaṃ kataṃ valayitaṃ, nāmadhātu, kāritantā to. Rudha āvaraṇe, ruddhaṃ. Saṃpubbo vu saṃvaraṇe, saṃvutaṃ. Samantato vutaṃ āvutaṃ, vu saṃvaraṇe, sabbatra kammani to.
『五重』于环绕,环绕于环绕。若环状环带,作环状环蛇形等,此称名称、元素、为作之物。『绑』者,缚,『受缚』,受约束。自周围环绕,受约束,处处作业。
Dvayaṃ parikhādinā parikkhitte. Pari samantato karīyateti parikkhittaṃ, parikkhatampi. Vu saṃvaraṇe, nivutaṃ.
『双重』于边界,周围。由全方而作,谓之周边,周边者亦是。『受约束』,约束,受禁。
Tikaṃ vitthate. Sara gatiyaṃ, to, tassa ṭo, ralopo, visaṭaṃ. Tanu vitthāre, to, tassa to, nalopo, vitthataṃ, tataṃ.
『三重』于展开。此为纤维路径,如螺旋旋转,散开。纤维展开处,即其处,渐渐展开,继而消散。
Dvayaṃ lepanīye. Lipa lepane, diha upalepane, ubhayatrāpi kammani to.
有二者为涂抹法。所谓涂抹者,是指此处施以涂抹,在这两者之中都属于行为范畴。
Dvayaṃ guḷhe. Guha saṃvaraṇe, ḷo, guḷho. Gupa gopane, gutto.
有二者为隐蔽法。所谓隐蔽者,是指隐藏、保护,如洞穴、藏匿之义。被隐藏、被保护者。
Dvayaṃ posanīye. Pusa posane, to, satānaṃ ṭṭho, ṭṭhābhāve posito.
有二者为滋养法。所谓滋养者,是指生长、养护,如上下或立处为滋养之所。
§747
747. Dvayaṃ salajje. Lajja pīḷe, pīḷo lajjāva. Hīḷa nindālajjāsu, hīḷito.
有二者为羞耻。所谓羞耻者,是害羞、羞愧之意。于羞耻者为羞,羞耻之心。对于无耻及恶舆论生起羞耻者,则为“羞愧”。
Dvayaṃ sadde. Sana dhana sadde, sanitaṃ, dhanitaṃ.
有二者为声。所谓声者,为声音、音响。誉为纯净或被净化之声。
Pañcakaṃ bandhanīye. Sandanaṃ bandhanaṃ, taṃyogā vantu. Sandānavantaṃ kataṃ sandānitaṃ, nāmadhātumhā to, vantulopo. Sandānaṃ sajjā, tamassāti vā, ito. Si bandhane, to. Bandha bandhane, baddho. Kīla bandhane. Yamu uparame, saṃpubbo bandhane, sabbatra kammani to. Mūtaṃ, udditaṃ, sadditampi. Mū bandhane. Dā avakhaṇḍane. U saṃpubbo bandhane. Vuttañca ‘‘uddānantu ca bandhana’’nti.
有五者为缚系法。所谓缚系者,是指结合、连接。此五者即为结合者、连接者、附着者。『结合』者,有名称和本质,若缺名称者即无连接。结合为身、其意,含义为此处。于缚系而言即为连结。于缚系中,即被束缚。以钉为缚。若置于肩上方,则为完全之缚,在各处皆属行为范畴。有举起、提升、绑扎等。举持于缚。且有言『举起也为缚』。
§748
748. Tikaṃ siddhe. Sidha saṃsiddhimhi. Pada gamane, nipubbo siddhiyaṃ. Vatta vattane, vattanaṃpyatra sijjhanaṃ nipubbattā.
第748条。关于成就。‘成就’意指已证成就之境。在言语表达时,此处指向成就的开端;在行为完成时,此处则表示行为的终结已然发生。
Tikaṃ vidārite. Dara bhida vidāraṇe, innādeso. Bhinnaṃ. Aninnādese tu bheditaṃ.
关于分离。‘分开’指解剖、劈断等分裂之事。‘分离’则包含非暴力的区分与划分之义。
Dvayaṃ tiṇādīhi chādanīye. Chada saṃvaraṇe, to, tassa sadhātvantassa annādeso.
二者有关割除草木等的覆盖物。‘覆盖’意指遮蔽、保护,是该类动作的本质涵义。
Tikaṃ chindite. Vidha vedhane. Chidda kaṇṇabhede, curādi. Vidha vedhane, sabbatra kamme to, aparadvaye ca sañjātatthe ito.
关于切断。意指施加切割、刺穿等伤害。划分耳朵、切断尾巴诸如切割之行乃是明显之犯戒;此外,行为若属其他伤害性质亦视为此类罪过。
§749
749. Tikaṃ ānīte. Hara haraṇe, bhara dhāraṇaposanesu, āpubbo nī naye.
第749条。关于夺取。‘夺取’包括夺走、持有、携带等所有获取行为,是对持有财物不正当行为的总称。
Dvayaṃ damayutte. Damu damane, kattari to. Pakkamādīhi nto. Antādese damito. Kammasādhanopyayaṃ.
二者关于驯服、征服。‘驯服’指对行为的控制、节制;‘征服’则包含压制、制伏之意。此处涵盖行为得以制止、止息的各种方法。
Dvayaṃ sante. Samu upasame, kattarito. Antādese samito, kammasādhanopyayaṃ.
有两种存在。安住于止息。被所作之事所决定。限定于终结处。于是业之成就途径。
Dvayaṃ puṇṇe. Pūra pūraṇe, tarādīhi iṇṇo, dvīsupi kattukammasādhanāni labbhanti.
有两种圆满。充满充盈。生死已尽而获得的。两者皆可作为贯彻作业的因缘。
§750
750. Tipādaṃ pūjite. Cāya pūjānisāmanesu. Maha pūjāyaṃ, pūja pūjane, araha pūjāyaṃ, arahito. Acca pūjāyaṃ. Māna pūjāyaṃ. Ci caye, apapubbo pūjane. Namassitopi, namassadhātu pūjāyaṃ.
七百五十。三足盛敬。称为盛敬者,喻示敬礼者。大盛敬,敬礼之事。阿拉汉盛敬,阿拉汉者。大盛敬。慢盛敬。常久盛敬,非初之敬礼。即便打招呼,也可说是敬礼的缘起。
Dvayaṃ tacchite dāruādimhi. Taccha tanukaraṇe, tanukarīyateti tanūkato, dīgho.
有两种坚实的木质等物。木材成形,谓之成形。如成形者,长久。
§751
751. Dvayaṃ aggiādīhi tatte. Tapa dhūpa santāpe.
七百五十一。有两种与火等相关。苦行、熏香、熄灭。
Dvayaṃ rājādīnaṃ santike bhajanādivasena upagate. Cara gatyattho, upacarito. Āsa upavesane, upāsito.
有两种来自国王等人在近处,诸供养等方式而到来。是行走往返的目的。上服务。坐卧进供,亲近侍奉者。
Addhaṃ cute. Bhasa adhopatane, to. Gaḷa secane, gaḷitaṃ. Pada gamane, pannaṃ. Cu cavane, cu gamane vā. Dhaṃsu avasaṃsane, gatiyañca. Kannampi, kanna gatisosanesu.
『陷落』属于「坠下」类。词根『帕萨』意为「向下坠落」,加词缀『多』。词根『嘎拉』意为「流淌、滴落」,派生词为『嘎利当』(已流落)。词根『巴达』意为「行走、移动」,派生词为『般纳』(已落下)。词根『朱』意为「离去、逝去」,或亦有「行走」之义。词根『当苏』意为「下沉、沉没」,亦有「行进」之义。词根『康纳』亦然,具「行进」与「枯干」二义。
§752
752.Tuṭṭhantaṃ pamudite, pī tappanakantīsu. Muda hāse. Hasa haṃsane, hasa alike vā. Mada hāse, matto. Tusa pītiyaṃ.
第七五二条,『欢喜』类共四词。词根『毕』含「满足、喜悦」二义。词根『穆达』意为「喜笑」。词根『哈萨』意为「大笑、欢喜」,或亦可解作「假笑、虚笑」。词根『玛达』意为「喜笑」,派生词为『玛多』(喜乐者)。词根『度萨』意为「喜悦、愉快」。
Catukkaṃ chinne. Kanta chedane. Chidi dvidhākaraṇe. Lū chedane, ṇo, yu vā. Dā lavane, tu, dā avakhaṇḍane vā. Chātampi. Cho chedane, ossākāro.
『切断』类共四词。词根『康达』意为「切割、截断」。词根『基帝』意为「一分为二、剖开」。词根『卢』意为「切割、截断」,加词缀『诺』或『尤』。词根『达』意为「割取、收割」,加词缀『都』;或亦有「折断、砍断」之义。『恰达』亦属此类。词根『曹』意为「切断」,末音变为『奥』。
Tikaṃ pasatthe. Saṭha thutiyaṃ, to. Vaṇṇa vaṇṇakriyāvitthāraguṇavacanesu. Thu abhitthave. Īḍito, paṇitopi, īḍa thutimhi. Paṇa byavahāre, thutimhi ca, paṇito.
『赞美』类共三词。词根『萨他』意为「称赞、赞颂」,加词缀『多』。词根『万纳』兼含「色彩」、「称赞之行为」、「广说」、「功德之言」诸义。词根『图』意为「赞叹、称颂」。『伊拉帝多』亦然;『巴尼多』亦属此类,词根『巴尼』兼有「交涉往来」与「称赞」二义,故派生词为『巴尼多』(被赞美者)。
§753
753. Pañcakaṃ alle, tima addabhāve niccalepi, pakkamādīhi nto. Alla kledane, lo, allaṃ. Adda gatimhi, yācane ca, āpubbo dā avakhaṇḍane vā, do, addaṃ. Kilida addabhāve, innādeso. Unda kledane, inno, unno vā, sāddampi. Addaguṇayuttaṃ addaṃ, tena saha vattate sāddaṃ.
753. 【湿润】五种词形,「提玛」亦表湿润义,即使不动亦然;由「巴咖玛」等词加「恩托」词尾。词根「阿拉」表示润湿,取「拉」词尾,得「阿拉」(allaṃ)。词根「阿达」表示行进或请求,前加「阿」前缀,亦可表示切断分裂义,取「达」词尾,得「阿达」(addaṃ)。词根「基利达」表示湿润,替换为「因纳」词尾;词根「伍达」表示润湿,取「因诺」或「乌诺」词尾,亦可连同「萨达」一词使用。「具有湿润性质者」义为「阿达」,与之并用者为「萨达」。
Catukkaṃ gavesite. Magga anvesane, curādi. Esa gatiyaṃ, bhūvādi. Gavesa maggane, curādi.
【四组词,义为「寻求」】
词根「magga」表示「追寻」义,属第十类(曲类)动词。词根「esa」表示「行进」义,属第一类(根类)动词。词根「gavesa」表示「寻路」义,属第十类(曲类)动词。
Dvayaṃ laddhe. Labha pattiyaṃ. Papubbo āpa byāpane, to, bhujādi, ālopo, pattaṃ. Bhāvitaṃ, āsāditaṃ, vibhūtañca.
二者已得。得为成就。先前的损坏者,谓肢体等的缺失、断裂、脱落。所培养的、所破坏的、所败坏的也是如此。
§754
754.Pālitantaṃ rakkhanīye, rakkha pālane. Gupa gopane, bhujādi. Tā pālane, tātaṃ. Āyāgame gopāyitaṃ. Ava rakkhaṇe, avitaṃ.
754. 染污边际应当保护,须加防护。隐匿守护,谓肢体等。于此防护,应当保持。于外出时当加以守护。于不护时则失之。
Catukkaṃ catte. Saja vissagge. Caja hāniyaṃ. Hā cāge, ino, dīghādi, hīno. Ujha ussagge, samujjhitaṃ. Dhūtampi, dhū kampane.
四者相合。合于自然消散。消之则损害。损害之中,尤其长者为劣。净正消散,谓清净断灭。亦是净化,谓清洗摇动。
§755
755. Pajjaṃ bhāsite. Bhāsa byattiyaṃ vācāyaṃ. Lapa byattiyaṃ vācāyaṃ, vaca bhāsane, vuttaṃ. Abhipubbo dhā dhāraṇe, to, dhātissa hi, hi gamane vā, abhihitaṃ. Khyā kathane. Jappa byattiyaṃ vācāyaṃ. Īra khepagativacanakampanesu, udīritaṃ. Katha vākyapabandhe. Gada viyattiyaṃ vācāyaṃ. Bhaṇa bhaṇane. Vada viyattiyaṃ vācāyaṃ, to, vassu, uditaṃ.
755. 言语时。口语发出。言语乱发,谓口语之说。以语言表达,为言说。言中之先先承载,谓持守本质。亦或传送,可称宣说。详说叙述。咏诵语言之发出。因飞行语词而摇动,谓呐喊高扬。语句成片。具扰乱之言语。言说话各式。说话之传布,谓雨季说法。
§756
756. Catukkaṃ avamānite. Ñā avabodhane. Gaṇa saṅkhyāne. Bhū sattāyaṃ. Māna pūjāyaṃ, mana ñāṇe vā, avaparipubbā ete paribhūte. Heṭṭhā katvā ñāyati, gaṇīyati, maññatīti avaññito, avagaṇito, avamānito ca. Paribhavīyati avamānaṃ karīyatīti paribhūto.
756. 四者被轻蔑。智者觉知。计数分类。有众生。慢心尊敬、心识为智皆已先行,不敬视之。先将其低置彼下而知、计数、认为低贱,故被轻视、忽视、轻慢。因而被轻视者当受侮辱。
Catukkaṃ chāte. Ghasa adane, cho, dvittaṃ. Jighacchā sañjātā yassa jighacchito. Khuda pipāsāyaṃ. Chāda bhakkhane. Bhuja pālanajjhohāresu, kho, dvittādi, bubhukkhā sañjātā yassa bubhukkhito.
四者失去。盗取粮食,谓食物失窃。妒恨现生者,所谓嫉妒者。饥渴。掩藏食物。肢体防护中之窃取,谓盗窃行为生者即有盗心。
§757
757. Chakkaṃ ñāte. Budha ñā avagamane. Pada gamane, to, tassa anno, paṭipannaṃ. Vida ñāṇe. Gati bujhattho. Avagataṃ. Mana ñāṇe, to, mataṃ.
757. 第六组:「知」类。【budha】根,意为「领会、理解」。【pada】根,意为「行进」,加【to】词缀,其【t】变为【n】,得「已趋向」之义(paṭipannaṃ)。【vida】根,意为「知晓」,其义通「趣向、觉了」,得「已了知」(avagataṃ)。【mana】根,意为「知悉」,加【to】词缀,得「已思量、已忆念」(mataṃ)。
Addhaṃ gilite. Gala adane, assi, gilito. Khāda bhakkhane. Bhuja pālanajjhohāresu. Bhakkha adane. Adhiavapubbo hara haraṇe, to, tassa ṭo, ralopo, ajjhohaṭo. Asa bhakkhane, asito. Jappito, gasitopi, jappa adane. Gasa adane.
「半吞」者:「吞」来自词根「咽下、吞入」,已吞下也。「咬」来自词根「咀嚼、食啖」。「享用」来自词根「保护、吞入」。「食」来自词根「吃食」。以「向下」为前缀加词根「携带、运送」,加词缀,词尾转为「ṭ」,「r」脱落,成「吞入」义。词根「吃食」,成「已食」。「已咀嚼」、「已嚼碎」,来自词根「咀嚼、食啖」。词根「嚼食」。
Visesyādhīnavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 所依差别品之解释已毕。
2. Saṃkiṇṇavaggavaṇṇanā
第二章节略解
§758
758. Pubbasmiṃ kaṇḍadvaye buddhādīni nāmāni samānatthāni pakaraṇena nibaddhāni, asmimpi kaṇḍe sobhanādīni visesananāmāni, samayādīnyanekatthāni, cirassamādīni ca abyayāni pakaraṇeneva nibaddhāni, idāni pana pubbavaggesu vitthārabhayā ye na nibaddhā, taṃsaṅgahatthaṃ, taṃsamayānupālanatthañca saṃkiṇṇamārabhate ‘‘ñe yya’’miccādinā. Tassattho – ihāpi saṃkiṇṇavaggepi kvāpi katthaci kriyādīsu paccayatthavasena āpaccayādīnaṃ itthiliṅgādibhāvajotakassa sabhāvassa vasena liṅgaṃ itthiliṅgādikaṃ ñeyyanti. Cakārena bhiyyo rūpantarādipariggahopi. Ihāti ca upalakkhaṇaṃ, vaggantaresupi paccayatthavasena liṅgādinicchayasambhavato.
第758条。前古时两部分(的经文)中,佛陀等名号多属同义,条目中相互结缀成册,盖因章节中诸如『庄严』等修饰名,及『时间』等种种义项,乃至远古久远及不变之意义,无不被条文紧密系联。现今而观,昔日各章节中未曾连缀详注的内容,皆依此类集合而略述称为简略章。又于简略章中诸处,凡涉及行为等内容,基于前后因缘、及与指示词『阳性』『女性』相应的属性,且依种种性状之本质,由女性阳性等词尾标志说明所指之性。更有类比,如恐与形态变化相关之表述。此处并标示特别符号,且因章末结尾时因缘所致,形成词性或词尾之变化。
Kattabbato kriyā, kara karaṇe, ṇyo, ikārāgamo, assi, vaṇṇavipariyaye kriyā, kriyampi, ririyapaccaye kiriyaṃ, kiriyāpi. Rammapaccaye kammaṃ.
「行为」来自「应当作」之义;词根「作、造作」,加「ṇya」词缀,插入「i」,转化完成;因元音转换而成「行为」,亦作「正在作」;加「rirīya」词缀则成「动作」,亦作此形。加「ramma」词缀则成「业」(所作之对象义)。
Tikaṃ cittopasame. Samu upasame,ti, santi. Thamhi samatho.Amhi samo.
「三法」归于心之寂止。词根「寂静、息止」,加词缀,成「寂止」义。于「tham」格中为「止」(寂止)。于「am」格中为「平等、寂止」。
Tikaṃ kāyopasame. Damu upasame. Thamhi damatho. Timhi danti. Cittopasamepyete.
此处讲解“止息”的三重含义。身体的止息,心念的止息,及其结合的止息。止息者,制御;制御者,驯伏;驯伏者,约束;而心的止息亦然。
Suddhakammani vattaṃ bhavati. Vatta vattane, vatta samādāne vā vattaṃ, asītimahāvattādi.
纯净的行为称为“行为”。行为之中,包括行为的实施、行为的获得等层面。此中包括最初如种种行为的大行为等。
Āsaṅgavacanaṃ āsattavacanaṃ saddasarūpaṃ parāyaṇaṃ nāma vuttaṃ, tañca tīsu. Paraṃ āyanaṃ āyatto tāṇaṃ parāyaṇaṃ, kammāsatto iccattho, sākalyavacane tu pārāyaṇaṃ, pāraṃ pariyantaṃ ayanti gacchanti kassaci anenāti pārāyaṇaṃ, yu, ṇattaṃ, yathā – nāmapārāyaṇaṃ, dhātupārāyaṇaṃ.
所谓“无我语”、“非我语”、“真语”等称为究竟语,是分为三种的。究竟语亦称为“离欲语”,或指“欲止语”。总而言之,这些均为究竟语。究竟语因依止不同,有“名称究竟语”、“界究竟语”等分别。
§759
759. Tikaṃ dvidhābhāve. Bhidi dvidhākaraṇe, ṇo. Dara vidāraṇe. Phuṭa vikasane, phuṭa bhedane vā, yu.
“三重”可指两种状态。在打开、分解、破裂、裂散等情形下,三者亦有所分别。
Dvayaṃ tappane. Tapa pīṇane, yu. Pī tappane, yu, kiyādi, nassa ṇattaṃ. Avanampi, ava pālane, dittiyañca anekatthattā.
两种痛苦:一为痛苦忍受,一为痛苦产生等。若无,则无痛苦。此亦存在不同含义。
Dvayaṃ sāpe. Kusa avhāne, bhedane ca, yu. Sanja saṅge, abhisaṅgo.
两种缠缚:一为恶业之缠缚,二为结缠及侵缠。
Tikaṃ yācanāyaṃ. Bhikkha yācane, yu. Yāca yācane. Attha yācane. Addanopyatra, adda gatimhi, yācane ca.
「乞求」之义。比库乞求,乞求之行为。乞求是乞求的意思。它与「达」有关,在达之境界中,以及乞求的行为上。
§760
760. Nimittarahitaṃ yadicchā nāma, yā yā icchā adhippāyo yadicchā nāma. Seritāpi.
760. 「无因」之名为无因,「意欲」之名为一切所欲为主宰。此二亦同于此理。
Tikaṃ āpucchane, āpucchanañca gamanāgamanādisamaye suhajja bandhavādīnamāliṅgana cumbanasvāgatapiyavacanārogyapucchanagamanānuññādinā ānandanaṃ. Puccha pucchane, āpucchanaṃ. Nanda samiddhiyaṃ, ānandanaṃ. Sabhāja pītidassanesu, sabhāja pītivacanesu vā, curādi, yu, sabhājanaṃ.
「询问」之义。询问包括往返之间,如手足亲属拥抱、亲吻、欢迎、慰问、安康问候、往来知情等时机所生之欢喜。问即是询问。无垢欢喜,即因询问而生的愉悦。在广大喜悦的示现及言语中,或以起欢喜之类出现,此即为「广大欢喜」。
Dvayaṃ naye. Ñāyanti yenāti ñāyo, ākārantānamāyo. Nyāyopi, nissesato ayati yena nyāyo. Nī naye, ayādeso, nayo.
二种「引导」之义。以「以何而生」称为依据、依存而生的法则。又「引导」指引导的方向,是引导之地。
Dvayaṃ vuddhimhi. Phā vuddhimhi, phāya vuddhiyaṃ vā, yalopo,ti, phāti, nāriyaṃ. Vaddha vaddhane,ti, dalopo, dhaḍhabhahehi dhaḍhā ca, assu, vuddhi, vuḍḍhipi.
二种增长之义。以「开」为增长,是开显或展开。以「增」为增长,是增长增大的意思,用坚固和支撑等比喻增长的势力。
§761
761.Kilama hāsakkhaye, tho, kilamatho. Yumhi kilamanaṃ. Sū pāṇipasave, pasavanaṃ pasavo, timhi pasūti.
761. 「障碍」于消亡,称为「障碍的」。「于此障碍中」表示在障碍之中。比喻如泔水般污秽,称为污秽,或在畜牲之中污秽。
Kasa gatiyaṃ hiṃsāyañca, niggahītāgamo, ukkaṃso, kasa vilekhane vā. Atisayo vutto. Bhusādayo pamāṇātisayavasena vuttā, ukkaṃso guṇātisayavasena vutto, atisayo pana ubhayavasenāti ubhayatra niddiṭṭhānaṃ bhedo. Tikaṃ jayane. Jayanaṃ jayo, yu, jayanaṃ. Timhi jiti, nārī.
何者为行止与加害?为禁止禁戒、约禁行为、辩别取舍。谓于量上称「极多」者,谓于优劣称「极善」者,谓于双方俱称「极」者,即于彼此断别不同。谓三击、胜利、胜利者,谓三胜、女人。
§762
762.Bandhanantāni dve dve nāmāni. Vasa kantiyaṃ. Kamu kantiyaṃ,ti. Vidha vedhane, byathane ca anekatthattā, a, ikārassa yādeso, byadho, vedho. Gaha upādāne nibandhane ca, gaho, gāho ca. Vara āvaraṇe, varo. Vu saṃvaraṇe,ti, vuti. Paca pāke, itthiyamatiyavo vā, a. Pacanaṃ pāko, ṇo.
束缚者有两名:一为行住时之束缚,名为欲束;二为技击、穿刺、痛苦等多义中「阿」字所指,病痛、穿刺。于取舍束缚中,有gaho与gāho。于选择遮挡中,有varo。於制止限制中,有vuti。熟食之谓,或表示妇人所识,亦或谓熟。
Dvayaṃ āhvāne. Hu dānādanahabyappadānesu, ṇo, havo. Timhi huti. Dvayaṃ anubhavane. Vida ñāṇe, ṇo, vedo . Vida vedanākhyānanivāsesu, curādi, yu, vedanaṃ, vākāro vedanāsaddassa napuṃsakattāpekkho.
所呼者有二:于布施与不布施中称为「若非」,名为havo。于三祭中称为huti。有两种相应:于知识表解中有vedo,于受苦表述中有vedana,即口语中所说的受及六入声响无性别差异等义。
§763
763. Dvayaṃ dhanādijāniyaṃ. Jara vayohānimhi, yu, jīraṇaṃ, assī. Hā cāge, yu, nadādi, rasso, hassa jo, jāni. Tā pālane, yu, ṇattaṃ. Dvayaṃ pamāṇe. Mā māne,ti, pamiti. Amhi pamā.
「763. 两者」属「财富等之减损」义。词根「衰老、体力衰减」,加「yu」词缀,成「老耄」,如此也。词根「舍离、失去」,加「yu」词缀,属「nada」等类,短化,「ha」转为「ja」,成「损减」义。词根「保护、守护」,加「yu」词缀,转为「ṇ」形。「两者」属「量度」义。词根「量度、测定」,加词缀,成「度量」;于「am」格中为「量度」。
Dvayaṃ saṃyoge. Silisa āliṅgane. Saṃpubbo dhā dhāraṇe, i, sandhanaṃ sandhi. Dvayaṃ khaye. Khi khaye, ṇo, isse, e aya, khayo. Ci caye, apapubbo khaye. Dvayaṃ sadde. Ru sadde, ṇo, vuddhyādeso. Raṇa sadde. A, raṇo.
两形并列,属「结合」义类。【silisa】根,意为「拥抱、联结」。以【saṃ】为前缀之【dhā】根,意为「持守、结合」,加【i】词缀,得「联结、接合」之义(sandhanaṃ),即「连声、合并」(sandhi)。两形并列,属「消耗」义类。【khi】根,意为「衰减、消尽」,加【ṇo】词缀,【i】变为【aya】,得「衰减、耗尽」(khayo)。【ci】根,意为「积聚」,以【apa】为前缀则转义为「消耗、减损」。两形并列,属「声音」义类。【ru】根,意为「发声」,加【ṇo】词缀,经元音增强等替换,得「声音」(ravo / ruto)。【raṇa】根,意为「鸣响」,去【a】词尾,得「鸣声」(raṇo)。
§764
764.Gada byattiyaṃ vācāyaṃ, ṇo, a ca, nigādo, nigado ca. Dvayaṃ made. Mada ummāde, mādo, mado ca. Si bandhane,ti, siti.
764. 【gada】根,意为「明晰地言说」,加【ṇo】词缀,并附【a】,得「宣说、陈述」,有「nigādo」与「nigado」两形并列。两形并列,属「陶醉」义类。【mada】根,意为「狂乱、痴迷」,得「醉乱、陶醉」,有「mādo」与「mado」两形并列。【si】根,意为「束缚、捆绑」,加【ti】词缀,得「束缚、拘系」(siti)。
Tikaṃ ākāre. Ākaraṇaṃ ākāro, anekatthattā mukhavaṅkādyaṅgavikāro vā, iṅgati jānātīti vā yena ākāro. Iṅga gamanattho, to, a ca, iṅgitaṃ, iṅgo ca. Atthassa dhanassa apagamo vināso byayo nāma. Byaya cittasamussagge.
「形状」者。无造作的形状,多种意义上意味着口唇、弯曲、四肢的不同变异,由此知晓其形状。指示的目的,即「他」「此」「那」「指示」与「指示物」。意义者,财富的离失即是破坏、灭亡的名。破灭即心的散乱集合。
§765
765. Dvayaṃ antarāye. Cutipaṭisandhīnamantare ayatīti antarāyo. Paṭipakkhavasena ūhati pavattatīti paccūho, atha vā kāriyasiddhi antaraṃ byavadhānaṃ ayati gamayatīti antarāyo. Paccūhanti vinihantīti paccūho.
「障碍」二种。时断的相续之间之障碍谓之障碍。对立关系下的阻碍称为障碍,由此阻止后续,或燃起后续。又或成就作用之间隔称为间断,由此使延迟,谓之障碍。对立者谓破坏,即阻止也。
Vikaraṇaṃ aññathā bhavananti vikāro, vikati ca, kara karaṇe, ṇo,ti ca.
「变化」谓以他者为基础而产生的转变,称为变化、毁坏、动摇,不同也。
Dvayaṃ sabhāvavigame. Silisa āliṅgane, pavipubbo taṃsabhāvavigame, vigato dhuro sadisabhāvo yasmāti vidhuro, ‘‘vidhuraṃ pavisilese, klivañca vikale tisū’’ti rabhaso. Vidha vidhāne vā, uro. Dvayaṃ āsane. Visa pavesane, upavesanaṃ. Āsa upavesane, āsanaṃ.
「相反」二种。束缚之系,紧握即为相反,意味着态度消失。清净如枯栎之色即谓相反。嫉恚有恶意称为破坏。毁坏、制造亦是相反。「坐具」二种。入坐与起坐。起坐谓坐具。
§766
766. Tipādaṃ adhippāye. Cittamadhyāgantvā sayatīti ajjhāsayo. Anamipubbe āsayo. Adhipayati citteti adhippāyo, ṇo, paya gamane. Citte abhisandhāyatīti abhisandhi, dvīsu. Bhavati citteti bhāvo, ṇo. Adhimuccanaṃ citte adhiṭṭhānaṃ adhimutti, nārī. Chando taṇhāyampi vutto.
「据点」三足。有意在心中心位谓之据点,即定处。未动之前为据点。「主宰」谓主宰心、乃有依止。依止时谓主宰。心之集中谓定。绝断心谓坚定、果断。意乐或渴爱亦有称说。
Dvayaṃ ādīnave. Doso paṭighe vutto. Ā bhuso dīnaṃ vāyati gamayatīti ādīnavo, dīna duggatabhāve, vo, vī gamane ca.
「危害」二种。怨恨谓障碍。或增加苦恼,造成逆境者谓危害。于苦恶境之入灭,即谓避行。
§767
767. Dvayaṃ ānisaṃse. Saṃsa hiṃsāthutīsu, ānisaṃso amukhyaphale, mukhyaphale ca, tathā guṇo. Guṇa pakāsane, pakāseti kāraṇanti guṇo, gaṇa saṅkhyāne vā, assu, guṇo. Dvayaṃ majjhe. Maja suddhiyaṃ, jho. Vipubbe vemajjhaṃ.
767. 两种因缘。因缘者,因于伤害与敌对等,因缘为某种主要果报,亦是主要果报,如其性质。性质于显现者,称为起因的性质,数量的集合,或称为因缘,性质也。两者在其中。主要者为清净,次则为不净。次前为中间。
Dvayaṃ taruṇasūriyaṭṭhāne. Ahassa majjho majjhaho, so eva majjhanhiko, hassa nho. Ahassa majjho majjhanho, majjhantopi. Dvayaṃ nānattāyaṃ. Vigatā mattā sadisappamāṇaṃ etena hetubhūtena vemattaṃ. Nānameva nānatā, nānasaddo punnapuṃsake, abyaye tu nānā.
两者如朝阳中。昼之中央,称为正中者,昼之南侧。昼之中央,亦为正中,即中央。两者于差别中。离迷醉,如同株连相似,以此缘故无迷醉。名字仅是差别,不同声响多生人,然永恒却是差别。
§768
768. Dvayaṃ niddāpaṭikkhepe. Jāgara niddakkhaye, jāgarameva jāgariyo. Dvayaṃ jalādīnamavicchannāyaṃ santatiyaṃ. Vahatismā ṇo, pavāho. Vatu āvattane,ti, pavatti.
768. 两种破除睡眠。觉醒时破除睡眠,觉醒即是觉醒。两种于水等不净流动。流动为水,流转为波动。
Tikaṃ vitthāre. Asu khepane, ṇo, byāso. Papubbo pañca vitthāre. Thara santharaṇe, pādipubbo ca vitthāre. Tikaṃ saṃyame. Yamu uparame, ṇo, yāmo. Itaresu a.
三种详细。快速抛掷,称为挠。先前五种详细。升降、跺踏也是详细。三者约束。上限称为约束。余者有别。
§769
769. Dvayaṃ gattānaṃ maddane. ‘‘Sambāhano’ṅgamaddako’’ti vopālito, saṃpubbo vāha payatane, maddane vā, yu. Madda maddane. Dvayaṃ nānārammaṇādīsu visappane. Sara gamane, ṇa. Sappa gamane, yu, visappanaṃ.
769. 两种使肌体松弛。所谓“握住四肢松弛”,抬动搬运松弛。松弛于松弛中。两种于各种显现上不安。净步时,非不安。急步时,有不安。
Dvayaṃ paricaye. Thu abhitthave. Ci caye. Tikaṃ saṅgame. Mila silesane, ṇo, sakatthe ko, melako. Sanja saṅge, ṇo. Saṃpubbā gamito a.
两种相遇。先于对待。止于积累。三者战斗。混杂于分解,不,是聚集。会合相交,非也。之前来到者是。
§770
770.Sannikaṭṭhamhi samīpe sannidhisaddo, sannidhānaṃ sannidhi, pume, ṭhapanepyayaṃ. Nasa adassane, ṇo. Disa pekkhane, yu, dissādeso, issattaṃ.
在接近、邻近之处,存在“同现声”;此“同现”为共在、同时并立,亦即“立设”。不可谓为未见。若以观察方位,“彼方”为方向所在,存在感知。
Tikaṃ dhaññādīnaṃ lavane. Lū chedane, a. Ṇamhi abhilāvo. Yumhi lavanaṃ. Dvayaṃ khaṇappattiyaṃ. Papubbo thu abhitthave. Sara gamane, avasaro. Samāti dve tulyatthā.
盐及谷类之类属于“三者”。割断或切除属于否定。于其中对贪欲有执著。盐属其中。此有双重限制。昔时归入对立。行进时机遇,相似处有二。
§771
771. Catukkaṃ pariyosāne. Sā tanukaraṇe, yu, osānaṃ. Paripubbo pariyosānaṃ. Ukkaṃsātisayā pakaṭṭhepyuttā.
四者分别为终结。此即“使之微小”。“終”之含义。先前称为“終之终点”,于灭除假现而表示。
Dvayaṃ saṇṭhāne. Visa pavesane, sanniveso. Ṭhā gatinivattiyaṃ, yu, saṇṭhānaṃ. Dvayaṃ abbhantaravācakaṃ pāṭipadikaṃ. Atha vā abhi bandhane, aro, dhātvatthānuvattako abhi, abbhantaraṃ. Abbhābhāve antaraṃ.
二者为结合。毒物进入即为围绕、安置。场所去归返,即“集合”。内在说话、行步即“进行”。或于束缚则为依止、着事、相续及内部。无有时为中隔。
§772
772. Tikaṃ pāṭihāriye. Hi gatimhi, paṭito hissa heraṇa hīraṇa, pāṭiheraṃ, pāṭihīraṃ. Yadādinā hāriyañca, pāṭihāriyaṃ, atha vā paṭipakkhe haratīti pāṭihīraṃ, ṇo, assī. Ekārādese pāṭiheraṃ. Ṇyamhi pāṭihāriyaṃ, vihatupakkilesena paccāharitabbaṃ pavattetabbanti pāṭihīrantiādipi kātabbaṃ.
三者用于抵御。处于去向时,因堕入而迷惑产生失误,称之为抵御、阉割或阻碍。起始称为“抵御”,反面夺取即为阻碍,无有则否认。单一场域即为抵御。于地点称“抵御”,失去或污损时应予取回,亦即“抵御”。
Dvayaṃ kattabbamatte. Karamhā ricca, kiccaṃ, avassaṃ kātabbepi. Anīyapaccaye karaṇīyaṃ.
二者须办理适当事宜。于作业中,事物既贫乏,又需执行。条件未达时,须准备。
Dvayaṃ pupphādinā udakādīnaṃ paribhāvane. Sundaraṃ karīyate yenāti saṅkhāro, ṇo, kharādeso. Vasa nivāse, yu, vāsanā, kilesādīnaṃ sattivisesepi. Sā hi kusalāpi atthi akusalāpi abyākatāpi, tathā pahātabbāpi atthi appahātabbāpi. Tattha yā kusalābyākatā, na sā pahātabbā. Yā pana akusalā, sā sukhumataratāya bhagavatoyeva ariyamaggena pahātabbā, nāññesaṃ. Evaṃ sante ariyānampi apāyūpapatti siyāti? Na siyā, sabbesameva ariyānaṃ apāyūpapattihetukāya vāsanāya pahīnattā. Duvidhā hi akusalā vāsanā kāyavacīpayogahetubhūtā ca apāyūpapattihetubhūtā ca. Tattha purimā bhagavatoyeva ariyamaggena pahātabbā, itarā sabbesampi ariyamaggenāti, tasmā yaṃ vuttaṃ ‘‘buddhāva savāsane kilese pajahituṃ sakkonti, nāññe’’ti, taṃ kāyavacīpayogahetubhūtaṃ vāsanaṃ sandhāya vuttaṃ, netaranti niṭṭhametthāvagantabbaṃ.
以花及水等二者之污染为缘起之造作,此造作为美好之所成,非为粗陋之地也。此造作存在于住所、衣服、污垢等众生之特性中。盖此造作有善有不善亦有不定,如此当舍亦有宜舍与不宜舍之别。其所善不定者,不属应舍之列;不善者,则依佛陀觉道之殊胜境界,以更细微之法应当舍离,无他。若如是,则谓圣者亦当有堕落之时乎?不然,圣者之堕落因缘除无余者,唯因所染习气之灭除也。因不善习气有二,一为身语意业烦恼之根源,二为堕落之因缘。前者依佛陀觉道中已断除,后者乃一切圣者觉道所断除者,故云:「诸佛唯能断除烦恼,非他也。」此说即指以身语意业烦恼为根本之习气,尔时须明其非断不可处,不可放逸处。
§773
773. Tikaṃ dhaññādīnaṃ pūtakaraṇe. Pū pavane, yu. Apaccaye pavo. Ṇamhi nippāvo. Dvayaṃ tasare. Tasa ubbege, aro. Suttena veṭhanaṃ suttaveṭhanaṃ.
七百七十三节 关于谷物等谷种之净化。净化于风中,故曰净化。风消散,凝聚消失;聚合则成风。二者相拒为分离。依经典喻为衣服缝隙之分离。
Dvayaṃ duggasañcāre. Saṅkamyate yenāti saṅkamo. Sañcaranti anenāti sañcāro, duggassa sañcāro duggasañcāro. Dvayaṃ paṭhamārambhe. Paṭhamaṃ kamo pakkamo, upakkamo ca.
二者谓不善之游走。谓游走者即去往某处之行为。以此行为为流转,不善流转即为不善之游走。又二者为初发起。初为主动,亦为被动。
§774
774. Tikaṃ pāṭhe. Paṭha viyattiyaṃ vācāyaṃ, ṇo, pāṭho. Nipubbe nipāṭho, amhi nipaṭho. Dvayaṃ apaharitādino vatthuno anvesane. Ci caye, cayanamatra anvesanaṃ. Magga anvesane, curādi, yu, ete dve apume, saṃvikkhanaṃpyatra.
七百七十四节 关于诵读。诵读者为言语传播之动作。尼布编作诵读。此处有二,谓探求被剥夺牟守或囤积物。囤积则为寻求。寻求路途等事,此二皆属不善两端,亦称为速疾之家。
Catukkaṃ āliṅgane. Liṅga gatyattho. Sanja saṅge. Silisa āliṅgane. Guha saṃvaraṇe, yu, parirambhopyatra. Rambha sadde.
四者谓执持。执持即标志之义。形态执持。相依执持。隐蔽守护,亦为保护。声响之隐蔽。
§775
775. Catukkaṃ ālokane. Loka dassane. Jhe cintāyaṃ. Ikkha dassanaṅkesu. Disa pekkhane, sabbatra bhāve yu.
七百七十五节 四者指观照。观世。观想。观察之意。在念处中观察方位,处处皆有存在。
Catukkaṃ nirākaraṇe. Disa pekkhane. Asu khepane, nirasanaṃ. Pati āpubbo khākathane. Kara karaṇe, itthiyamatiyavo vā,ti.
四种否定。观察方向。去除不善。背向倒地时的掩盖。手的动作,或是男女的意思。
§776
776. Pañcakaṃ vipariyaye. Viparipubbo asu khepane, ṇo, vipallāso. Aññena pakārena bhavanaṃ aññathābhāvo. Viparipubbo aya gamane, vipariyayo. Asu khepane, vipariyāso.
七百七十六。五种反转。反向倒地属于去除不善,但不是反转。以别的方式,心境消失为别的形态。反向倒地、进入时,为反转。去除不善,为反失望。
Tikaṃ atikkame. Atikkamanaṃ atikkamo. Atikkamma patanaṃ atipāto. Aya gamane, upaccayo.
三种超越。超越即超越之意。超越后倒下即过度坠落。进入时为增益。
Saṃkiṇṇavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 杂品之解释已毕。
3. Anekatthavaggavaṇṇanā
三。多义分部说明
§777
777. Idāni saṃkiṇṇavaggato anantaraṃ gāthāto, gāthāya addhato, pādato cāti imehi tīhi pakārehi anekatthe nānatthe samayādike sadde kamā kamato pavakkhāmi. Ettha anekatthavagge ekassa bhūtasaddādikassa yā punaruttatā, sā thīpunnapuṃsakasaṅkhātaliṅgavisesatthaṃ katā.
七百七十七。现在对前一部分分部的诗句,逐句,从韵脚开始,以三种方式,按因缘所作的词义区别,以便表明多义。此多义分部,对某个词根的重复作为多义词标记的缘由已说明。
§778
778. Samavāyatthādivācake bahavo samayasadde jātiyā saṅgayha ‘‘samayo’’ti ekavacananiddeso kato. Tatra ‘‘kālañca samayañca upādāyā’’tyādīsu samavāye paccayasāmaggiyaṃ. ‘‘Mahāsamayo pavanasmiṃ, devakāyā samāgatā’’tyādīsu samūhe. ‘‘Samayopi kho te bhaddāli appaṭividdho’’tyādīsu kāraṇe. ‘‘Ekoyeva ca kho khaṇo ca samayo cā’’tyādīsu khaṇe okāse. ‘‘Abhisamayattho’’tyādīsu paṭivedhe. ‘‘Ekaṃ samayaṃ bhagavā’’tyādīsu kāle. ‘‘Sammā mānābhisamayā’’tyādīsu pahāne. ‘‘Atthābhisamayā dhīro’’tyādīsu lābhe . ‘‘Samayappavādake tindukācire’’tyādīsu diṭṭhiyaṃ.
七百七十八。关于同义词“时刻”等的多种用法,有许多复合词连接形成“时刻”一词或指示。比如“依时亦因”表示缘起;“大时聚风中,众天聚集”表示众合;“时刻你们善友所不违”表示因缘;“仅一刻时机”表示短暂时机;“相遇意”表示表示所述;“如是一时世尊”表示时间点;“正念相遇”表示放弃;“利益相遇智者”表示获得;“时刻传说微妙”表示视角和见解。
Tattha sahakārīkāraṇatāya sannijjhaṃ sameti samavetīti samayo, samavāyo. Samaṃ, saha vā avayavānaṃ ayanaṃ pavatti avaṭṭhānanti samayo, samūho, yathā – samudāyoti avayavasahāvatthānameva hi samūhoti. Avasesapaccayānaṃ samāgame eti phalaṃ etasmā uppajjati pavattati cāti samayo, kāraṇaṃ, yathā ‘‘samudāyo’’ti. Sametisamāgacchati ettha maggabrahmacariyaṃ tadādhārapuggalehīti samayo, khaṇo. Abhimukhaṃ ñāṇena sammā etabbo avagantabboti abhisamayo, dhammānaṃ aviparīto sabhāvo. Abhimukhabhāvena sammā eti gacchati bujjhatīti abhisamayo, dhammānaṃ aviparītasabhāvāvabodho. Sameti ettha, etena vā saṅgacchati satto, sabhāvadhammo vā sahajātādīhi, uppādādīhi vāti samayo, kālo, dhammappavattimattatāya atthato abhūtopi hi kālo dhammappavattiyā adhikaraṇaṃ viya, karaṇaṃ viya ca parikappanāmattasiddhena rūpena voharīyatīti. Samassa nirodhassa yānaṃ, sammā vā yānaṃ apagamoti samayo, pahānaṃ. Samiti saṅgati samodhānanti samayo, paṭilābho, sameti sambandho eti attano visaye pavattati, daḷhaggahaṇabhāvato vā sampayuttā ayanti pavattanti sattā yathābhinivesaṃ etenāti samayo, diṭṭhi. Diṭṭhisaṃyojanena hi sattā ativiya bajjhantīti, evaṃ tasmiṃ tasmiṃ atthe samayasaddassa pavatti veditabbā. Samayasaddassa atthuddhāre abhisamayasaddassa udāharaṇaṃ sopasaggo, anupasaggo ca samayasaddo samavāyādyatthavācako hotīti dassanatthaṃ. Evaṃ sabbatra udāharaṇaṃ taṃtadatthānurūpanibbacanādayo daṭṭhabbā.
『聚合因缘』者,但因种种因素的协同而聚集相会,谓之「时」、「会聚」。平等或相随而组成的部分体或往来流转等,称为「时」或「集」。如「集」者,乃部分体聚合的总称。结果缘起诸种条件的会合,由此而生、长、住、坏,故曰时、因由,如「集」是也。聚合即相聚、相合,如修持禁行者汇集,谓之时、刹那。正知觉知向前而当知解,谓之正逢;法的本质不变的自然属性,谓之法的真实相。以正觉之名、所往而行,谓之正逢,即觉知法性真实如常。此处「聚合」指众生因法性法相及其起缘而相随相聚,此为时、刻、法运转的意义。时虽非具体存在,却如法的发生环境,是因缘成合同士之间的根本。时亦为法发生之缘、练达之具故;故以时界为维系,进行因缘安排分界。聚合乃成就断尽止息的载体,亦即断灭之时。聚合亦为合和、和合,指获得、相续、联系等,主体于其所缘中出现,连缀及牢固缔结,依止等,犹如执著在于其物。依执著遮蔽,众生过度缠绕,故应于各境中分辨时与言辞的生成。聚合言辞之意领及产生示范,谓正逢言辞或聚合同义词或近义词,意指合、聚、汇合等。如此,无处不见众多示例,依其对象而说话辞标记等有所区别,应予观察理解。
§779
779.Saṇṭhānaṃ dīgharassādi. Rūpaṃ rūpāyatanaṃ, jāti khattiyādikulaṃ. Chavi bahicammaṃ, pamāṇaṃ mariyādo. Akkharaṃ akārādi , yaso parivāro, kitti ca. Guṇo sīlādi, tapaniyepi vaṇṇo.
779.「集合的起点」自「长者」始。色身为色根、色处,生于剎帝利等族。光明为外在表现,规模为庄严。文字从声称开始,荣誉为周围,一切名声如是。品质如戒法等,布施亦包括值得赞叹等。
§780
780.Pātimokkhassa bhikkhubhikkhunīnaṃ vasena duvidhassa pātimokkhassa uddese ‘‘saṅgho uposathaṃ kareyyā’’ti . Paṇṇattiyaṃ ‘‘uposatho nāma nāgarājā’’ti . Upavāso vutto. Aṭṭhaṅgo ‘‘pāṇātipātā veramaṇi’’ādi. Uposathadinaṃ ‘‘ajjuposatho pannaraso’’tyādīsu .
780.关于比库比库尼的巴帝摩卡律藏分两种用法,在此有言:「僧团应当举行伍波萨他节」。义比喻说「伍波萨他即城市之王」。斋戒是其中之一。八支戒有「不杀生等戒」开始。伍波萨他之日诸如「今伍波萨他为第十五」等。
§781-782
781-782.Rathaṅgaṃ cakkadvayaṃ. Lakkhaṇaṃ cakkalakkhaṇaṃ. ‘‘Mayā pavattitaṃ cakka’’ntyādīsu dhammacakke. Uracakkaṃ nāma khuracakkaṃ ‘‘cakkaṃ bhamati matthake’’ti . ‘‘Catucakkaṃ navadvāra’’ntyādīsu iriyāpathacakke. ‘‘Cattārimāni, bhikkhave, cakkāni, yehi samannāgatānaṃ devamanussānaṃ catucakkaṃ vattatī’’tyādīsu sampatticakke. ‘‘Pitarā pavattitaṃ cakkaṃ anuvattetī’’tyādīsu cakkaratane. Maṇḍalaṃ ‘‘alātacakka’’ntyādīsu ‘‘asanivicakka’’nti ca. Balaṃ thāmo. Kulālo kumbhakāro, tassa bhaṇḍe kulālacakkanti. Āṇāyaṃ ‘‘cakkaṃ vattayati pāṇīna’’nti . Āyudhe cakkākāre āyudhe. Dānaṃ deyyadhammo. Rāsi khandho. Saddhagāthāpi gāthāyeva.
781-782.车轮轴,二轮。车轮即轮轮之标志。诸如「我所转法轮」等论述。车轮又名金属轮,「轮回旋转于轴心」如是说。四轮九门之说,指四轮乘步行车。佛告诸比库:「天人众生具足之四轮」称为成就车轮。诸如「父祖流转车轮」的车轮宝。圈层称「殊胜车轮」、「不动之轮」等。力量即势能,陶匠及瓦工称其器皿为陶器轮。「以手转轮」的辅具说。武器中亦有轮形武器。布施应予赠与。堆积为多层。信赞歌亦是以歌形式。
‘‘Daṇḍakā caṇḍavuṭṭhyādi, pādehi chahi tīhi tu;
「鞭策、暴虐等事,足以为六足之源」。
Gāthāti ca paratthevaṃ, chandosaññā pakāsitā.
歌谣即如此,他方所示,韵律及声调表露无遗。
Anantaroditaṃ cañña-metaṃ sāmaññanāmato;
此间又名为后起三昧;
Gāthāicceva niddiṭṭhaṃ, munindavacane panā’’ti hi vuttaṃ.
正如偈语所示,在圣人语中亦如是称说。
§783
783.
七百八十三。
‘‘Kiṃ te vataṃ kiṃ pana brahmacariyaṃ,
“你真正的如实行是什么,
Kissa suciṇṇassa ayaṃ vipāko;
这果报属于何种清净者;
Iddhijutibalaviriyūpapatti,
乃由神通力、威力及精进修得」
Idañca te nāga mahāvimānaṃ.
这里有大威力的龙王宫殿。
Ahañca bhariyā ca manussaloke,
我和我的妻子生活在人间,
Saddhā ubho dānapatī ahumha;
我们二人皆有坚定的信心,是布施的主人;
Opānabhūtaṃ me gharaṃ tadāsi,
那时他显现出对我家的保护,
Santappitā samaṇabrāhmaṇā ca.
保护了我和修行的沙门婆罗门。
Taṃ me vataṃ taṃ pana brahmacariyaṃ,
这正是我的经历,同时也是关于出离行戒的内容,
Tassa suciṇṇassa ayaṃ vipāko;
这是他所积累的善果报;
Iddhijutibalaviriyūpapatti,
是由神通力、威力及精勤努力而得;
Idañca me dhīra mahāvimāna’’nti
这就是我,智者,大威神所说。
Imasmiṃ vidhurapaṇḍitajātake dānasmiṃ āgato.
此句出自贤智尊者本生经中,论及布施之事。
‘‘Taṃ kho pana pañcasikha brahmacariyaṃ neva nibbidāya na virāgāya yāvadeva brahmalokūpapattiyā’’ti imasmiṃ mahāgovindasutte appamaññāsu. ‘‘Tayidaṃ brahmacariyaṃ iddhañceva phītañca vitthārikaṃ bāhujaññaṃ puthubhūtaṃ yāvadeva manussesu suppakāsita’’nti pāsādikasutte sikkhattayasaṅgahe sakalasmiṃ sāsane. ‘‘Pare abrahmacārī bhavissanti, mayamettha brahmacārino bhavissāmā’’ti imasmiṃ sallekhasutte methunā viratiyaṃ.
“至于具五根的梵行,既非由厌离所致,更非因断欲成就,乃缘天界善趣之得。”此语载于本经摩诃迦毗那经中,称之为无上之法。又说“此梵行乃神通所充盈,广大,广博无边,深远广大,乃众生中最高贵善法。”述于清净经、修学集合集录之中。又云:“他人必成非梵行者,唯我等将成为真正梵行者。”此语见于完整经文中,谈及禁欲合和。
‘‘Kena pāṇi kāmadado, kena pāṇi madhussavo;
“为何手能生欲爱,为何手能生酣醉?”
Kena te brahmacariyena, puññaṃ pāṇimhi ijjhati.
何以由此持戒行而,使我在世间获善业之利乎?
Tena pāṇi kāmadado, tena pāṇi madhussavo;
由此持戒行而得,此手得欲爱;由此持戒行而得,此手得甘露饮;
Tena me brahmacariyena, puññaṃ pāṇimhi ijjhatī’’ti . –
由此持戒行而使我,在世间获善业之利,云云。
Imasmiṃ aṅkurapetavatthumhi veyyāvacce.
此乃于此萌芽植物之土,乃正应作之言。
‘‘Mayañca bhariyā nātikkamāma,
我与众妇不可越限,
Amhe ca bhariyā nātikkamanti;
我等与众妇不可越限,
Aññatra tā brahmacariyaṃ carāma,
除非我们持守梵行,
Tasmā hi amhaṃ daharā na miyyare’’ti . –
因此年少者们不会死去。
Mahādhammapālajātake sadāratuṭṭhiyaṃ.
这是《大法护生经》的常乐段。
‘‘Evaṃ kho taṃ, bhikkhave, tittiriyaṃ nāma brahmacariyaṃ ahosī’’ti imasmiṃ tittirajātake pañcasīle.
“诸比库,称为啼鹃的梵行正是如此,”此于《啼鹃本生经》第五戒处说。
‘‘Idaṃ kho pana pañcasikha brahmacariyaṃ ekantanibbidāya virāgāya…pe… ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo’’ti mahāgovindasutteyeva ariyamagge.
“这是五戒为首的梵行,专以厌离和离欲为根基……此乃圣者的八正道,”正如《大瞿梵经》中所说的圣道。
‘‘Hīnena brahmacariyena, khattiye upapajjati;
“贱劣的梵行只能生于刹帝利家;
Majjhimena ca devattaṃ, uttamena visujjhatī’’ti . –
又从中间则趋近于天道,从上方则趋向纯净。
Nimijātake attadamanavasena kate aṭṭhaṅguposathe.
《Nimijātaka》中,以自我克制为根基,依《八正道戒》而修持。
‘‘Abhijānāmi kho panāhaṃ, sāriputta, caturaṅgasamannāgataṃ brahmacariyaṃ caritvā tapassi sudaṃ homī’’ti lomahaṃsasutte dhitisaṅkhāte vīriye.
『我实已知,沙利拔,修持具四摄法的正法生活后,断除烦恼,得成就正果』——此语出《振奋天鹅经》,意在鼓励锐意精进。
§784
784.Sabhāvo aviparītattho. Pariyatti pariyāpuṇitabbā vinayābhidhammasuttantā. Ñāyo yutti, sappaṭipadā vā maggādayo. Ñeyye saṅkhāravikāralakkhaṇanibbānapaññattivasena pañcavidhe ñeyye. Nissattatā sattasabhāvassa abhāvatā. Āpattiyaṃ ‘‘pārājikaṃ dhamma’’nti. ‘‘Saha dhammena niggayhā’’tyādīsu kāraṇe. Ādinā samayaññūpamāhiṃsādīsupi dhammo.
784. 性质不变,意指应熟知并明辨戒律经典文本,理解戒律教义及经文。包括合理推理、和合道次第等。应知五种成见,包括行相变化与涅槃定义。由于无我(不自性),有七种性情缺失,令违犯行为称为“巴拉基咖戒律”。要求“与法同摄”等因缘下,首要恪守不杀生等根本戒律。
§785
785.Payojanaṃ phalaṃ. Saddābhidheyye saddatthe. Vuḍḍhiyaṃ vaḍḍhane. Vatthumhi dabbe. Nāse vināse. Pacchimapabbate atthagirimhi. Nivattivisayuppattisabhāvādīsupi.
785. 功用及结果。对于正法语词,理应准确理解。功德随积累而增长。作用包括资粮及灭除罪业。比如在后座山岩处修习。亦包括回归正业等性质。
§786
786.Yebhuyyatā bāhulyatā. Abyāmissaṃ asammissaṃ. Visaṃyoge vippayoge. Daḷhatthe daḷhasaddassa atthe. Anatireke atirekābhāve. Anavasesamhi sabbasmiṃ, taṃ kevalavacanaṃ tīsu liṅgesu.
786. 在数量或程度上的多寡、不一致或混杂,结合与分离,坚硬或坚固声响的意义,以及不独一、非单一状态,及无所遗漏。总而言之,以上均仅指三法中唯一言说部分的三种标记。
§787
787. Paṭalaṃ ‘‘diguṇaṃ saṅghāṭiṃ pārupitvā’’tyādīsu . ‘‘Vayoguṇā anupubbaṃ jahantī’’ti rāsimhi. ‘‘Sataguṇā dakkhiṇā pāṭikaṅkhitabbā’’ti ānisaṃse. Bandhanaṃ kāmaguṇaṃ. Appadhāne visesane. Jiyāya dhanuno.
第七百八十七章 论及“穿着双层桑伽缦”等说法。文谓:“以堕落性质渐次舍弃。”“南方诸善品应被期待”,此为预示。束缚者即欲性。紧急时有所分别。寿命者为坚韧。
§788-789
788-789.Rukkhādo dumādimhi. Vijjamāne bhūtaguṇe. Arahante ‘‘yo ca kālaghaso bhūto, sabhūtapaciniṃ pacī’’ti . Khandhapañcake ‘‘bhūtamidaṃ, sāriputta, samanupassathā’’ti . Satte pāṇimhi. Mahābhūte pathavādike. Amanusso devarakkhasādi. Vijjamānatthavajjite rukkhādo nāriyaṃ na bhavati, vijjamānatthe, pana atītādīsu ca vāccaliṅgo. Patte sampatte. Same tulyatthe.
第七百八十八至八百八十九章。论树木等荆棘类。当论存在之元素。于阿拉汉中有言:“一切生时即已朽坏,寻求生灭之理。”“五蕴中,应如实观此生法。”于众生身上,众元素依照地水火风顺序排列。非人等有天神护持。若存在未灭,荆棘等非女人;若存在已灭,及往昔诸时中为枯叶之类。叶子生成之时,同等以此类推。
§790
790.Sajjane sappurise.
第七百九十章。立于善知识及善士之中。
§791
791. Padapūraṇe ‘‘suttanta vanantā’’tyādīsu. Dehāvayave ‘‘antaṃ antaguṇa’’ntyādīsu . Deho ca avayavo cāti eke. Koṭṭhāse ‘‘ayameko anto’’tyādīsu . Lāmakaṃ nihīnakaṃ.
第七百九十一章。论词缀充填,如“经文林中人”等。身及身器谓“末端属末端性质”等。身与部分当视为一。骨节中有言:“此单为一端”等。纤细小者。
§792
792.Nikāyo sadhammīnaṃ gaṇo. Sandhi paṭisandhi. Sāmaññe visesādhāre. Pasūti mātukucchito nikkhamanaṃ, kulaṃ khattiyādikulaṃ. Bhavo bhavanakriyā. Visesyo upādhi, yassa vasena bhinnesu sabalādīsu abhinnā dhīsaddā vattante. Sumanāyaṃ mālatiyaṃ. Saṅkhatalakkhaṇe saṅkhatadhammānaṃ lakkhaṇe.
第七百九十二章。部类乃正法集会。连接及重新连接。常规中特殊及一般。畜生为母育生产,族属为族王等。存在及造作。差别谓之依假法,因众所依故异,譬如众器虽异,却因同一土质始终相依。香名Sumanā以马拉提为例。聚合标志即聚合法之特征。
§793
793.Bhavabhedo kāmabhavādi. Patiṭṭhāyaṃ nissaye. Niṭṭhā nipphatti. Ajjhāsayo adhippāyo. Buddhi ñāṇaṃ. Vāsaṭṭhānaṃ vasanaṭṭhānaṃ. Visarattaṃ visaraṇabhāvo. ‘‘Visadatthe’’tipi pāṭho, tadā sadadhātussa visaraṇatthatā daṭṭhabbā.
第七百九十三章。存在之差别,如欲界存在等。安立、依存、完成、消亡。心念、意向。智慧、知识。住所、衣着处。遗忘、遗漏之性。三种“显明”等读法,当现此显明之意方为正解。
§794
794.Phale sotāpattādike. Aniccādianupassanā vipassanā nāma. Magge sotāpattimaggādike.
794. 果位如初果等。由无常等法观照,为观慧所名。道者,从初果道等起始。
§795
795.Kammāruddhanaṃ kammārānaṃ uddhanaṃ, kammārānaṃ yathā ukkāti. Aṅgārakapallaṃ aṅgārānaṃ bhājanaṃ. Dīpikā nāma madhucchiṭṭhādimayā padīpakiccakārikā. Suvaṇṇakāramūsā mattikamayā ekā bhājanavikati. Vāyuno vege ca ukkāsaddo, yo ‘‘devadudrabhī’’ti vutto.
795. 业引为业众之引,业众如从火升。火炭堆为火炭所食。灯火由蜂巢等所成,称为照明之作物。金工用土制一类器皿为食。风之疾速发声,即所谓“天神余音”。
§796
796.Kesohāraṇaṃ kesānaṃ lavanaṃ. Jīvitavutti jīvitassa vattanaṃ. Vapanaṃ bījassa vapanaṃ. Vāpasamakaraṇaṃ vapitassa bījassa samakaraṇaṃ. Pavuttabhāvo bandhanā mutti.
796. 头发束之即束发。生命之持续即生命之生存。播种即种子之播种。籽播平整即籽之平整。果已现者即束缚与解脱。
§797-798
797-798.Suto vissute pākaṭe. Avadhārite upalakkhite. Upacite rāsīkate. Anuyogo pucchā. Kilinne tinte. Sotaviññeyyaṃ saddāyatanaṃ. Satthaṃ saddasatthādi, sutanāmako vā eko satthaviseso. Etesu dvīsu atthesu sutaṃ napuṃsakaṃ. Putte suto pulliṅgo, rājinipi suto.
797-798. 所闻者为所听之明显。所辨者为所断知。所熟者为所调达。续接者为后续。询问者。三类已尽。听觉之识。师长之声等,称为听名或师长所特。于此两义中,所闻无中性。子者所闻为阳性,女及王者亦是所闻。
§799
799.Yuge katādicatukke. Leso anumānañāṇavisayo. Paññattiyaṃ ‘‘kappatthero’’ti. Paramāyumhi ‘‘kappaṃ saggamhi modatī’’ti. Aññatra kappādīsu pulliṅge. Sadise pana tīsu liṅgesu. Samaṇavohāro vinayāgato samaṇānaṃ vohāro. Kappabindu cīvare katabindu. Samantatte samantabhāve. Antarakappo mahākappassa asītimo bhāgo. Ādisaddena asaṅkhyeyyamahākappe saṅgaṇhāti. Takke vitakke. Vidhi vidhānaṃ.
799. 时代于何之一四。色相乃推测所及。名号为“迦婆长老”。最高寿者称“迦婆于天中欢喜”。除时界等为阳性。相似者在三性中。出家生活为律中出家者行为。迦婆点于袈裟之点。总体与总现。中间时代为大时代之七十分。以初语为起点,无数大时代积算。思虑与思惟。法则法度。
§800
800.Virati viratittayaṃ. Sapatho akkoso. Tacche tathabhāve. Ariyasaccamhi dukkhasaccādike. Diṭṭhi micchādiṭṭhi.
800. 戒律戒断之类。誓言与责罚。此理此相。圣谛中以苦谛等起始。见解有邪见等。
§801
801.Sañjātideso ‘‘kambojo assāyatana’’nti. Vāsaṭṭhānaṃ nivāsaṭṭhānaṃ ‘‘devānaṃ devāyatana’’nti. Ākaroti yattha suvaṇṇarajatādayo uppajjanti. Samosaraṇaṭṭhānaṃ bahūnaṃ sannipātaṭṭhānaṃ. Padapūraṇe ‘‘kammāyatanaṃ, sippāyatana’’nti.
801.「生起之处」者,与「迦摩波阇为处」同义。住所处所,即谓「天众之天所」者。谓造作黄金、白银等宝物所生之处。所谓「归趣之处」者,乃众多和合之所。于足填处云:「业所处,工所处」等。
§802
802.Vatthaṃ ambaraṃ. Añño yo sako na hoti. Odhi mariyādo. Bhedo viseso. Manasipi cittepi.
802.「布」者,衣也。谓他人所不能胜任者。此谓尊崇礼节、特殊差别。亦犹心意也。
§803
803.Vipāke iṭṭhavipāke kusalo. Anavajjādīsu vāccaliṅgiko.
803.「果报」者,谓身所受之善果报。或不及净者,是为相应标记。
§804
804.Dravo madhvādi. Madhurādīsu chasu rasesu. Pārado sūto. Siṅgārādo nava nāṭyarase. Rasarattamaṃsamedaṭṭhisukkaṭṭhimiñjavasena satta dhātavo, tabbhede. Kicce phassādidhammānaṃ saṅghaṭṭanādikicce. Sampatti tesaṃyeva.
804.谓液体若蜜等甘美之味。于甘甜等六味。钝、涩味。乐、悦等新鲜广味。味中之最上,以肉、骨、髓、血相调和之七种元素区分。于触等法之功能。有结构等功用。功用即其丰饶。
§805
805.Bodhisaddo ñāṇadvaye nāriyaṃ, bodhirājakumārādipaññattiyaṃ pume. Assattharukkhe pumitthiyaṃ.
805.「觉音」者,二智也。谓女也,谓觉王子等所称呼之男子。依非金非木,谓男子之义。
§806
806.Yena kattubhūtena yo kammabhūto niccasevito, tatthāpi kammabhūte. Visayo anaññathābhāvo. Janapade kuruādike. Gocare tabbahulācāre.
806.谓由所作所业而成、习性之事。即便于业所成就。所缘别无他法。于诸国土如拘楼岛等。于活动境界行于繁多行为。
§807
807.Sattāyaṃ vijjamānatāyaṃ.
807. 对于存有而言,在存在的过程中。
§808
808. Bandhave so pume. Attani saṃ napuṃsake. Dhanasmiṃ so saṃ anitthiyaṃ. Sunakhe sā pume vutto. Attaniye so tiliṅgiko.
808. 对亲属而言,是男性。在自身中则是不男性者。在财富中,他是不利的。关于短尾犬的公犬,已经说过的。在他者中,他是有三种特征者。
§809
809.Chavisampattiyaṃ chaviyā sampattiyaṃ.
809. 有关财富的增长,即财富的增加。
§810
810.Jāmātā dhītusāmiko. Mandappiye appapiye varaṃ abyayaṃ.
810. 母亲与女儿的丈夫。是亲爱者,不亲爱者的优异恒常者。
§811
811.Makule avikāsasampatte. Nettiṃsādipidhāne khaggādīnaṃ gehe.
811. 家族中未开显的财富增长。在提供辅助物品如网等的房舍中有剑等。
§812
812.Pitāmaho brahmā. Pitūsu mātāpitūsu. Tathā pakkhantare. Tapasi sīle.
812. 祖父是梵天。父辈、母父辈亦然。在对翼处,遵守苦行与戒律者。
§813-814
813-814.Majjhabandhe urobandhane. Pakoṭṭho kapparassādhobhāgo. Kacchabandhanaṃ adhombarassa daḷhabandhanaṃ. Mekhalāyañcāti kacchā catūsvatthesu. Kaccho latādīsu. Kaccho bāhumūlamhi parūḷhakacchanakhalome, ‘‘kacchehi sedā muñcantī’’ti. Anūpo bahūdakadeso.
中部经卷中有关腰带与束缚。胸带者,为衣着束缚之部分。宽带者,为承载负重之绳索。护膝带即为外層束缚的坚固绑带。腰带则为衣物上的带子,包括四种布料制成的腰带,如蔓藤类所制。腰带用于覆盖上肢根部的粗糙布带,称之为“用腰带连接”。水域众多,指诸多水边之地。
§815
815.Mānaṃ tulāpatthaṅgulīhi. Pamātari pamāṇassa kattari.
度量衡,使用量秤、秤石与指头来测量大小。对于度量的大小作为衡量工具而言,主要由母亲负责。
§816
816.Dabbaṃ dhanaṃ. Attabhāvo pañcakkhandhasamūho. Pāṇo jīvitindriyaṃ. Dabbādīsu catūsu sattaṃ. Sattāyaṃ vijjamānatāyaṃ sattā. Jane satto. So sattasaddo, āsatte laggite tiliṅgiko.
器皿、财物。自身性质为五蕴的整体。手为生命根本。物品中有四类与七数相关。七即活体中所包含的七个因素。‘住者’即众生。该‘住者’乃是声响,声响中具有辨别真伪的特征。
§817
817.Semhādo tidose. Rasarattādi pubbevutto. Pabhādike rūpadhātumhi. Cakkhādike visayadhātumhi.
污秽即三垢(贪、瞋、痴)。赭色宝等曾被提及。现于色界法处。于眼根等识界境中出现。
§818
818. Amaccādikā satta pakatiyo vuttā. Sattādisāmyavatthā sattarajatamabhūtānaṃ tiṇṇaṃ guṇānaṃ sāmyavatthā. Paccayā ṇapaccayādito paṭhame paṭhamasaṇṭhite karotyādidhātumhi.
七种无所有及七种相同属性说。所谓七种为同质相称之三种属性。因缘及非因缘诸法首先在第一个整体中相互作用等诸法境位。
§819
819.Parittāṇaṃ rakkhaṇaṃ. Vatthumhi okāse. Tallañchanaṃ pādassa ṭhānaṃ.
防护、守护之意。处于场所之际遇中。脚踝等部位令人感觉区分明显。
§820
820.Lohamuggare lohamaye muggare. Tāḷādike sammatāḷakaṃsatāḷādike. Kaṭhine kakkhaḷe.
820.铁制的镛形物叫做铁镛。像肖树及其同类称为肖镛。坚硬而坚韧。
§821
821.Makkhikā nīlamakkhikādikā. Tāsaṃ bhedā savisā madhukatā piṅgalamakkhikā. Madhumhi khuddaṃ appakādīsu catūsvatthesu vattamānaṃ tīsu liṅgesu. Adhamo nihīno. Kapaṇo ekacārī.
821.蜂类中有蓝蜂等种类。按其差别分为美丽者、蜂群及赤蜂。蜂蜜中则含有少量及极少量等四种性质,存在于三种特征上。质低、卑劣。小偷一般只行动一次。
§822
822.Takke gorasavisese. Maraṇaliṅge maraṇañāpakalakkhaṇe. Asubhe, subhe cāti catūsvatthesu ariṭṭhaṃ. Āsavo majjaviseso. Pheṇiladdumo ‘‘baḍī-yौ-kho’’.
822.关于钱财特别指珍贵的钱币。死亡之相,死相无明之特征。在四种性质中,丑陋与美丽皆是假象。与烦恼相关,中等种类。泡沫与黏稠如“baḍī-yौ-kho”(注:词义未明)等形象。
§823
823. Gehānaṃ dārubandhappayojanaṃ pīṭhikā nāma. Pakkhandadvayassa, kaṇṇikādīnañca nissayabhūtā pīṭhikā.
823.房屋内木材用以固定支撑之物称为基座。依附于房梁双木及耳形等处的基座。
§824
824.Mittākāre amittassāpi mittasaṇṭhāne. Bale, rāsimhi, vipattiyañca, ‘‘balassa rāsī’’tipi eke.
824.在朋友类型中,有同非友者依附于朋友聚集处。在力量、积累、损失方面,有“力量累积”这三种情况。
§825
825.Khandhe rūpakkhandhe. Bhave rūpabhave. Nimittamhi kāraṇe. Vapu sarīraṃ.
825.于蕴中指色蕴。在存在中指色存在。作为前行的缘,由此具足形体。
§826
826.Vatthukilesakāmesūti vatthukāmakilesakāmesu. Madane māradevaputte. Rate methune. Nikāme icchārahite kāmaṃ napuṃsake. Anuññāyaṃ kāmamabyayaṃ bhave.
826.『烦恼与欲念』者,烦恼指根本的欲望及欲陷。所谓烦恼欲望,如欲爱、欲怒、欲痴等。此中“Madane”指爱欲天神,“Māra-devaputte”即魔及天子之意。爱欲谓欢喜适乐之事,性爱则指男女交合。无欲者则无烦恼。倘若不知断灭欲念,则烦恼之欲永无消灭。
§827
827.Vajjabhaṇḍamukhe vīṇādoṇimukhe. Mātaṅgassa hatthino karakoṭi hatthaggaṃ.
827.『武器之口与乐器之口』者,所谓兵器之口,如箭筒口。弦乐器之口,如琵琶之口。象之鼻为杖,亦可比喻其手足之劳作。
§828
828.Rambho saṭhyaṃ, ketavantyattho. Asaccaṃ musā. Ayoghanaṃ yena paharati. Girisiṅgamhi giragge. Sīraṅge phālaṅge. Yante kūṭayante.
828.『诳语、谎言』者,诳言、欺诈、虚假之言也。所谓『Rambho』为诈假、『Ketavantyattho』为虚妄证据,『Asaccaṃ musā』即妄语虚假。一切诈言害非真如实之言,犹如击打致伤。如象群中领头之狮,在山中奔走颤动于山林树木之间,群象尖叫,造成纷乱扰攘之状。
§830
830.Paṭivākye paṭivacane. Uttarāsaṅge uparivatthe. Seṭṭhādīsu uttaro tīsu, parasmiṃ uparismiñca īrito.
830.『句末与句中』者,句末谓语句之结尾,句中即句子之间。名词性上衣处或副词之前置,谓之置于上衣之上。于优胜等三范围中,或于彼处或彼处之上置入更高之说法。此属语法中句式修辞之规定。
§831
831.Vimutti arahattaphalaṃ magganibbānānipi.
831.『解脱阿拉汉果与道涅槃』者,谓彻底的解脱境界,包括阿拉汉果、圣道、涅槃。
§832
832.Saṅkhate paccayābhisaṅkhate dhamme. Puññābhisaṅkhāro, apuññābhisaṅkhāro, āneñjābhisaṅkhāroti puññābhisaṅkhārādi. Payogo ussāho. Kāyasaṅkhāro, vacīsaṅkhāro, cittasaṅkhāroti kāyasaṅkhārādi. Abhisaṅkharaṇaṃ abhisaṅkharaṇakriyā.
832.『依缘之所集意及其转变』者,有『集缘已集之法』。其中又分为三类:善业集缘、恶业集缘、中性(无记)集缘,是由善业等各类所种之善根基础。又有勤奋努力之推动。身集缘、语集缘、意集缘等三类则为身、语、意所发动之业行。此即所谓之积累、积累之行为过程也。
§833
833.Tabbhāve diṭṭhisahagataṃ.
833. 与本性相应的见解。
§834
834.Patirūpe yutte. Chādite tiṇādīhi. Raho suññaṭṭhānaṃ. Paññattiyaṃ channo bhikkhu, paññattiyaṃyeva pume.
834. 与主体连结的。被禾草等遮蔽。空处是秘密。比库只是约定俗成的遮蔽,这只是对男人的约定俗成。
§835
835.Buddhacakkhu buddhānaṃ cakkhu. Samantacakkhu sabbaññutañāṇaṃ. Dhammacakkhu heṭṭhāmaggattaye ñāṇaṃ.
835. 佛眼是佛的眼。普遍之眼是对一切所知的智慧。法眼是通往究竟之道的智慧。
§836
836.Abhikkamo abhikkamanīyo.
836. 不宜越界的,不可违犯的。
§837
837.Vevacanaṃ abhinnattho saddo. Pakārasmiṃ bhede. Avasaro avakāso.
837. 同义词是意义相同的声音。在暗示中是别义。机会是机缘。
§838
838.Cittakammaṃ cittakārānaṃ kammaṃ. Vicitte nānāvidhe. Paññattiyaṃ citto dhanudharoyeva. Cittamāso puṇṇenduyuttena cittena nakkhattena lakkhito māso. Tārantare cittanakkhatte. Thiyaṃ nāriyaṃ.
838. 心的作用是心所为。种类繁多。约定俗成的心如拉弓射箭。心为月份标志,如满月、银河和星辰。通过星辰辨别月份。妇女怀孕。
§839
839.Sāmale nīle. Sayamatthe sayaṃsaddassa atthe. Sārivā upāsakā.
839.蓝色的萨马蕾。『自我』这个词在『自身』和『自语』的意义上。沙利梵是近事男。
§840
840.‘‘Pume’’tyādinā pubbaddhena gurusaddassa atthā vuttā, aparaddhena garusaddassa, ‘‘ekadesekattamanaññaṃve’’ti nyāyena dvinnampi ekattamaññamānena gāthānekatthavagge kathitā. Mahante bahutte. Dujjare jīrāpetumasakkuṇeyye, dukkare vā.
840.以『pume』等词为先前师师之语的意义所述,以后次师师之语,依『有一与众不同』的理,据公允原则,以两个中一种为一体,分别于诗句、单义等章节中讲说。适用于多数重大事。难以轻易耗损,也很难老化,十分困难。
§841
841.Accite pūjite. Khinne kilamathappatte. Samite upasamite.
841.不被激怒者受敬重。已灭菲愚者。安静平和者。
Gāthānekatthavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 偈多义品之解释已毕。
§842
842. Visuddhidevo, sammutidevo, upapattidevo cāti visuddhidevādi. Nabhaṃ ākāso.
842.所谓纯净天、赞同天、降生天等,即『纯净天』等。指天空、虚空。
Taruṇādīsu tīsvatthesu māṇavo.
幼年等三种的是学童。
§843
843. Ādyatthādīsu aggaṃ. Vare seṭṭhe tīsu.
843.初始意义上的第一等者。在三种中选择最优者。
Paccanīko sattu. Aññe aññatthe. Pacchābhāge ‘‘dhātuliṅgehi parā paccayā’’ti.
缘起为对立之因。其于他处别有不同。于后方说为“由五蕴之相而有别人之因”。
§844
844.Yoni itthīnaṃ yonimaggo. Kāmo icchā. Sirī paññā, puñño ca. Issaraṃ pabhutā. Dhammo sīlādi. Uyyāmo vīriyaṃ. Yaso parivāro, kitti ca.
844.根源为女人之生路。欲为所欲。威仪智慧与善业。统领主宰。法为戒等。努力精进。荣耀伴随,名声相随。
§845
845.Samaṅgini samannāgate.
845.具备齐全之功德。
§846
846.Ṭhiti ṭhānakriyā.
846.立止及其操作。
§848
848.Khandhakoṭṭhāso aṇḍajādicatukkaṃ. Passāvamaggo itthīnaṃ yoni. So pulliṅgo. Kūle tīre.
848.蕴集四种蛋生。通路为女性之根源。对应男性之根本。在家族中及其岸上。
§849
849.Nāgotunāgasaddo tu. Urage sappe, hatthini ca.
849.以龙为龙鸣。蛇为蛇形,象亦然。
§850
850.Saṅkhyā gaṇanā. ‘‘Aññatthe’’tyeke vadanti.
850.数目,计算。有些人说是“其他情况”。
§851
851.Bhe nakkhattavisese. Santike samīpe. Mūlamūle lobhādike. Pābhate mūladhane. Aṃso sarīrāvayavo. Pakaṇḍe rukkhādīnaṃ sarīre.
851.『bhe』指星宿的特殊种类;『santike』指附近,邻近;『samīpe』同样指靠近。『mūlamūle』指根本、根基。因贪欲等所坏,损害根基之财物。『aṃso』指身体的部分和肢体。像树木等的身体。
§852
852.Kamme kriyāyaṃ. Vikopanaṃ viddhaṃsanaṃ.
852.指作用与行为。包括激起、破坏与毁灭。
§853
853.Pacchātāpo vippaṭisāro. Anubandho punappunaṃ pavattanaṃ. Rāgādo sattake. Mātaṅgassa muddhani piṇḍadvaye kumbho.
853. 『追悔』即懊悔。『相续』即一再生起流转。关于贪等七法。『摩登伽之顶上,两团饭食之处,有钵』。
§854
854.Khaggakose khaggapidhāne. Paṭicchade samantato chādane. Sārambhe kolāhale.
854.象牙盒,象牙盒的盖子。四周包覆遮盖。热闹的开端。
§855
855.Kālaviseso dasaccharakālo. Nibyāpāraṭṭhiti aciraṭṭhiti, aciraṭṭhitīti dasaccharatopi ūnaṭṭhiti.
855.时间特征,指十轮时 (=十方转轮、十时)。兴衰停留,持续与不久停留,不久停留即为少于十轮的时间。
Uppattibhūmi jātibhūmi.
生起之地,即出生之地。
§856
856.Kabaḷīkārāhārādīsu catūsu.
第八百五十六条,于『坚硬饮食』等四种中。
§857
857. Saddhāya aparappaccaye. Cīvarādīsu catūsu. Ādhāro nissayo.
第八百五十七条,『信』于非依赖上;于袈裟等四种中。『Ādhāra』即依托、依赖。
Dibbavihāro, ariyavihāro, brahmavihāro cāti dibbavihārādi. Sugatālaye bhikkhūnamāvāse.
所谓『天上生活』、『圣者生活』、『梵天生活』,即天上生活等;为善逝比库们的住处。
§858
858.Samattane niṭṭhāyaṃ. Cakārena niyamādike saṅgaṇhāti.
第八百五十八条,于共修已毕之时,于戒律等规章而作抓护维持。
Saṅge lagge. Kāmādo catukke.
随僧团而,深入依附。欲望,取向于四种。
§859
859.Sappaphaṇaṅgesūti sappassa phaṇe, aṅge ca sarīre. Koṭille kuṭilatāya. Bhuñjanaṃ bhojanakriyā.
859. 『于蛇之蛇冠及身体部位』,即蛇的蛇冠(肉冠)以及其身体。『弯曲性』即弯曲之状。『受用』即进食之行为。
Bhūmibhāge rājaṅgaṇādimhi. Kilese saṃkilese. Male rāgādike.
『地域』者,王廷广场等地也。『烦恼』者,垢染也。『垢』者,贪等也。
§860
860.Dhanādidappeti dhanādike paṭicca uppanne dappe.
『以财等生慢』者,依仗财富等而生起之慢也。
Nimitte kāraṇe. Chale saṭhye.
『相』者,因由也。『狡诈』者,奸诈也。
§861
861.So pulliṅgo. Paramattani diṭṭhīnaṃ gāhaladdhe attani. Thambhasmiṃ gehādīnaṃ thambhe. Balasajjanaṃ yuddhakāle balassa sajjanaṃ.
此为男性词。『于胜义中所执之自我』者,诸见所把持之自我也。『柱』者,房屋等之柱也。『军队整备』者,战时军力之整备也。
§862
862.Kusūlo dhaññādīnaṃ gehaṃ.
『谷仓』者,储藏谷物等之库房也。
Sopānaṅgamhi sopānasīse.
在阶梯的阶头上。
§863
863.Niyyāse silese. Sekhare sīse. Nāgadantake bhittiādīsu pavesite nāgadantākāre daṇḍe.
第863条。涂饰施柔上衣的末端。在山峰的顶端。在象牙柱等墙壁处进入时,施柔衣呈象牙形状,系于杖上。
Sikhaṇḍo piñchaṃ. Tūṇīre usunidhimhi. Nikare samūhe.
肩部饰羽毛。在竹筒的穗部。在村落或聚落中。
§864
864.Saṃyatakesesu bandhitakesesu.
第864条。在束缚或绳系之处。
Kambu jalajantuviseso. Nalāṭaṭṭhi nalāṭe jātaṭṭhi. Gopphake pādagaṇṭhimhi.
芦苇类水生植物的特殊品种。额部正中央生的毛。覆盖足踝部的褶皱。
§865
865.Kāle pañcadasīdivasaparimāṇe. Sādhye pattasādhanīye. Sakhī sahāyo. Vājo pattaṃ. Paṅguḷo pīṭhasampī.
第865条。时间大约为十五天左右。可以达成的事物。朋友与助手。象牙装饰的饰物。足底部踩具。
Dese desavisese. Aṇṇave samudde, ete pume. So sindhusaddo saritāyaṃ nadiyaṃ bhave.
地域称为洲。水聚集成海洋,这些就是人类。海之声即为江河之音。
§866
866.Kareṇusaddo gaje hatthimhi, purise pulliṅge vattati. Hatthiniyaṃ tu itthiyaṃ.
象的叫声如瓮中之器,在有男性生殖器的男人身上发生。象妻则为女性。
Ratane ratanavisese. Maṇivedho nāma yaṃ loke ‘‘cina’’ iti vuccati. Indaheti indāvudho.
宝石为宝石的特种。所谓宝石中的‘秦国珠’即名为玛尼维多。‘因陀’即银河。
§867
867.Koṭiyaṃ ante. Vādittavādane vīṇādivādittavādanopāye.
末端称为棱角。论辩时用弦乐器等作为论辩的辅助手段。
‘‘Koṇo vajjappabhede ca,
‘棱角’此处指戒律的部别,
Koṇo selaguḷe ije;
‘棱角’指在盐污地的居住处;
Vīṇādivādanopāye,
乐器中弦琴等演奏的手法,
Ekadese gatassa ce’’ti. –
或谓‘若有人前往某处’等说法。——
Tikaṇḍaseso.
三分法说。
§868
868.Vaṇippathe vāṇijānaṃ vohārakammapathe. Vede vedavisese, vāṇijepi nigamo.
868.贸易之路即商人交易之道。‘Veda’指知识与专门知识,商人亦称为‘贵族’。
Vivādādo ‘‘vivādādhikaraṇa’’ ntyādīsu. Ādhāro kārakaviseso, nissayo ca. Kāraṇe ‘‘yatvādhikaraṇamena’’nti .
争论等«争论主题»等名词。包括基础、作因之特别与依止。因缘中称为‘此般以争论场所为缘’。
§869
869.Pasumhi goṇe. Vasudhā pathavī. Vācā vacanaṃ. Ādinā saggaraṃsivajiracandajalādayo gahitā.
869.土地中的牛群。大地即土地。言语即话语。起初所包括者为海洋、河流、山峰、月亮和水等。
Harite sukapattasadise vaṇṇavisese. Vāsudeve kaṇhe.
在哈利特村附近的优伽帕塔处,有颜色的差别。处于瓦苏德瓦之中。
§870
870.Āyatte nissaye.
第八百七十条关于依止关系。
Kaṇṇapūro kaṇṇālaṅkāro. Sekhare agge. Ete dvinnampi atthā.
眼前是眼饰物。位于头顶。此二者皆有其义。
§871
871.Vijjuyaṃ cañcalāyaṃ. Itthipurise purisitthiyaṃ.
第八百七十一条关于明亮而变化无常的。女性体中为女性,男性体中为男性。
Koṇe asse. Saṅkhyāviseso ‘‘koṭipakoṭī’’tyādīsu. Ukkaṃse pariyosāne.
位于角落。数字的差别例如“千万亿”等,在最后的结尾处。
§872
872.Jālā aggijālā. Aggaṃ koṭi.
第八百七十二条关于网与火网。前端为头,头为角。
Nārī āsīsaddo sappadāṭhāyaṃ. Iṭṭhassa vatthuno āsīsanāyaṃ patthanāyampi itthī eva.
『女性』者,音声柔和,言语通达清晰。对于所喜欢的物件,设定其用处专指女性。
§873
873.Vilīnatele visaraṇatele. Vasagā vasaṃ gacchantī nārī. Vañcyagāvī anavacchā sorabheyī.
第八百七十三章。指称涂抹膏油及洒洒香水的行为。女性常居室中游移往来,口齿伶俐,言语无所隐瞒而清晰响亮。
Abhilāse icchāyaṃ. Kiraṇe raṃsimhi. Abhisaṅge laggane.
指渴望和期盼。于光线照耀之处,亦于亲近依附之境界。
§874
874.Aṃse koṭṭhāse. Sippe nāṭakasatthāgate. Candassa soḷasame bhāge ca kalā.
第八百七十四章。指肢体构造诸部位。服饰装束,舞蹈戏剧的用途。以月亮分为十六等份的艺术。
§875
875.Bījakose varāṭake. Kaṇṇabhūsāyaṃ kaṇṇālaṅkāre.
第八百七十五章。以种子、谷仓等比喻。耳饰之美饰,为耳而设的装饰。
Āgāmikāle anāgatakāle. Pabhāvo daṇḍatejo. Saṃyamepi āyati bhave.
论述未来及未至之时。光辉明亮如铁杖之火。于修持调御之时,亦适用于未来世间。
§876
876.Mesādilome eḷakādīnaṃ lome. Bhūmajjhe dvinnaṃ bhūnaṃ majjhe jātāyaṃ romadhātuyaṃ lome.
876.毛发等物按生长方向称为「上向毛(mesādi lome)」。毛发生于身体中部的两处之间,即身中央生起的毛根所在的皮肤部分(romadhātu)称为毛。
Naṭṭakī nāṭakitthī. Madirā surā.
『女舞者』者,戏剧中之女演员也。『醇酒』者,烈酒也。
§877
877.Kriyacitte vīsatividhe kriyacitte. Karaṇe karaṇakriyāyaṃ, etesu dvīsu atthesu kriyaṃ. Kammani kattabbe kriyā nārī.
877.『二十种唯作心』者,即二十种唯作心也。『作』有二义:一为工具义(即所依之作用),二为行为义(即作业之动作),『作』字通摄此二义。至于业格之义,『作』为阴性名词,表应作之事。
Suṇisāyaṃ puttassa bhariyāyaṃ. Kaññāyaṃ anibbiddhāyaṃ. Jāyāyaṃ bhariyāsāmaññe.
『儿媳』者,儿子之妻也。『少女』者,未经穿耳之女也。『妻』者,妻室之通称也。
§878
878.Issariyaṃ pabhutā. Akkharāvayave garuakkharānaṃ avayave.
878.『自在』者,统领、主权也。『字母之支分』者,重音字母之组成部分也。
Pāvacane buddhavacane. Siddhe siddhante. Tante suttamaye. Supite niddāsīle.
『教法』者,佛陀之言教也。『成就』者,成立之义理也。『论典』者,以经文体裁所成者也。『熟睡』者,有惯眠之性也。
§879
879.Rājaliṅgaṃ khaggādi. Usabhaṅgo usabhāvayavo. Rukkhe rukkhavisese. Nimittaṃ guyhaṅgaṃ. Cihane lakkhaṇe. Pade vibhatyante.
879.『王者之相』者,如剑等也。『公牛之部分』者,公牛身体之一分也。『树木』者,特定之树种也。『标志』者,隐秘之部位也。『记号』者,识别之特征也。『词位』者,附有格尾变化之词也。
§880
880.Vohāre vāṇijakamme. Kīḷādo kīḷādimhi. Ādinā jutithutigatyādayo saṅgahitā.
880.在「Vohāra」贸易活动或交易中,「Vāṇijakamme」指商业工作。Kīḷādo涉及游戏、娱乐活动。Ādinā指根本、开始,jutithutigatyādayo意指起始、赞美、进展等多种状态集合。此句表达不同场合如商业、娱乐中,所有起始及发展变化等因素均被综合考量。
Sarīre sarīrādhideve.
Sarīre sarīrādhideve意指身体上和身体外的诸天,暗示存在于肉身内外的神灵或护法力量。
§881
881.Sussūsāyaṃ sotumicchāyaṃ. Issātyāse sarābhyāse. Hiṃsanepi upāsanaṃ.
881.此句聚焦欲望与负面心态:Sussūsāyaṃ指渴求听闻。Issā指妒嫉。Āse指渴望、贪求。Sarābhyāse指对饮酒的嗜好。Hiṃsanepi意指伤害,upāsanaṃ是指修习、信仰。整体意为上述诸如贪求、妒嫉、饮酒嗜好及伤害心等,皆构成不良的修行障碍。
Hetibhede āvudhabhede. Saṅku khāṇuviseso.
依因缘而生的差别称为「Hetibhede」,而根据起因、由来不同则称为「Āvudhabhede」。Saṅku指箭,Khāṇu指枪,这里形容特殊具锐利、尖刺性质的兵器或工具。
§882
882.Vīṇāguṇo vīṇāyajiyā. Tantaṃ tantasaddo. Mukhyaṃ padhānaṃ. Siddhantaṃ udāharaṇaṃ. Tantu suttaṃ.
882.『琴弦』者,琴之丝线也。『线』者,线之声称也。『主要』者,主导、首要也。『成立之义』者,所举之例证也。『细线』者,缝纫之线也。
Rathanaṅgalādīnaṃ aṅge rathādyaṅge. Kappamhi katādike.
宝珠等器物的部分,属于宝车的部分。在工艺制作等类别中。
§883
883.Itthipupphaṃ itthīnaṃ utu. Reṇu dhūlī. Pakatije guṇe tiṇṇaṃ guṇānaṃ dutiye guṇe.
883. 女性花是女性的夏季。尘埃是尘土。在种子成熟时属三种特性的第二种特性。
Nyāsappaṇe ṭhapitassa dhanassa dāne. Dānamhi tadaññassa dāne.
施舍中投资的财物给予。施舍中给予该知的施舍。
§884
884.Guru ācariyādi. Upāyo hetu. Avatāro otaraṇaṭṭhānaṃ. Pūtambu pavittajalaṃ. Diṭṭhi buddhadassanā aññadassanaṃ. Āgamepi titthaṃ.
884. 大师等是老师。方法是缘起。降世是渡脱之所。净衣净水。见解是佛陀显现,非他显现。于经中及外道亦然。
Jotisaddo nakkhattaraṃsīsu paṇḍake napuṃsake. Aggimhi tu so pumā.
光明的声音在星辰、河流中兼有阴阳。火中则是男子。
§885
885. ‘‘Iti sandhikappe paṭhamo kaṇḍo’’tyādīsu vagge. Avasarepi, avasaro avakāso.
885.“此即系会第一节”等章节。时机、方便、机会皆是时机。
Atha bāhudvayassa uddhaṃ māne. Sūratte sūrabhāve.
然后言及双重的高耸隆起,在脊梁处呈现芬芳的气息。
§886
886.Porisaṃ purisakāro. Īhā vīriyaṃ. Nisinnādyuggamo nisinnādiko uggamo ṭhānaṃ.
886.男士即男性的形貌。在此意指勇毅。坐时起动称为起动,起时坐称为立地。
Anissayamahībhāge lokanissayabhūtānaṃ tarupabbatanagarādīnaṃ abhāvato anissayasaṅkhāte suññamahīkoṭṭhāse. ‘‘Irīṇaṃ ūsare suññe’’ti hi tikaṇḍaseso. Ūsare ūsavati ṭhāne.
因无依赖大地的存在,属于世间无依赖者,树木、山岳、城邑等皆无,乃无依赖缘起的虚空地界。所谓“荒地无草”即此三节残余。荒地即荒废的所在。
§887
887. Sādhanatthādīsu ārādhanaṃ. Rādhanaṃpyatra. ‘‘Pattiyaṃ sādhane vuttaṃ, rādhanaṃ tosanepi ce’’ti tikaṇḍaseso.
887.于修行之目的等诸事中有『努力』。此处亦称为「愿求」。谓所谓「努力」为达修行目的之所述,倘若为满足,则称为愿望,此乃三节残余。
Sānumhi pabbatassa same bhūbhāge. Visāṇe mātaṅgadante, pasūnaṃ siṅge ca.
在此处为山体相同的地面部位。为诸如房屋之门框、牛羊的角等。
§888
888.Diṭṭhaṃ rūpārammaṇaṃ. Ādimaggo sotāpattimaggo. Ñāṇaṃ sāmaññaṃ. Akkhi cakkhu. Ikkhanaṃ olokanaṃ. Laddhi gāho.
888.所见的相貌之对象。初道即入流圣道。智慧是共通的。眼即视觉。观看即视察。识得即把握。
Suvaṇṇo pañcadharaṇaṃ. Pañcasuvaṇṇo nikkho. Pasādhanaṃ alaṅkāraviseso.
『黄金』者,重五达纳那也。重五达纳那之黄金,即一尼卡货币。『装饰品』者,庄严之特别器物也。
§889
889.Tithibhede horasatthāgate aniṭṭhasammate tithimhi. Sākhādiphaḷumhi rukkhasākhādīnaṃ gaṇṭhimhi. Pūraṇepi pabbaṃ.
第八百八十九条。关于时辰差别,谓于时辰节气中,正时非认准时辰。于枝及果子、树枝等结节处。以及满盈亦称「斑点」。
Balavāmukho yatra plavādayo sīghasotena ākaḍḍhitvā pavesiyanti.
谓力度所在,树皮等以速流之音震动后进入。
§890
890.Kāmaje taṇhāje surāpānādike. Dose aparādhe. Kopaje daṇḍapharusādike ca. Vipattiyaṃ vināse.
第八百九十条。关于贪欲之渴,酒饮等;过失罪业;嗔怒之杖责与恶言等。谓为殃祸及毁灭。
Upakaraṇaṃ kulālādīnaṃ daṇḍacakkādi. Siddhi nipphatti. Kārako kattādisattavidho.
工具者,如制瓦工等,其作业种类有六。成就与失败,因作者及制作者各异。
§891
891.Dānasīle dānapakatike ca. Vagguvādini madhuravādini ca vadaññū bhave. Ito paṭṭhāya ussitapariyanto tīsu vutto. Abhisitte muddhābhisitte rājini.
第八百九十一条。论施戒中施舍与施舍惠施者。言辞柔和善说者乃称为善知者。由此而立下三种戒,分别为施戒、受戒、王命戒。
§892
892.Bhāgyavihīne apuññe. Appake abahuke. Mūḷhe bāle. Apaṭu acheko. Khale, jagatiyañca mando. Vuddhiyutte vaḍḍhanayutte. Samunnaddhe anīce ussitaṃ tīsu bhave, ‘‘bhāsita’’ntipi pāṭho.
不幸者丧失功德,无福者身患疾病,愚昧且无知者,品行不端、心念杂乱、行为恶劣者,愚钝迟钝于世间,对增长智慧与提升觉悟无益,三界中盛行无常、痛苦、无我之法,称之为『所说』者,此即训诂。
§893
893.Rathaṅge rathāvayave. Suvaṇṇasmiṃ palassa catutthabhāge. Pāsake catuvīsatippamāṇe, tiṃsappamāṇe vā . Hatthidantādivikatiyaṃ tīsu akkho. Cakkhādindriye akkhaṃ.
车轮之上,车轮部件,四分之一为黄金,绳索约二十四至三十单位,象牙等三件为牙,眼根中即为眼。
Sassate nicce. Takke vitakke. Nicchite vinicchite.
一再、不断;念虑纠结;已决断而又再决断。
§894
894.Hare mahissare sivo, bhadde kalyāṇe. Mokkhe nibbāne ca sivaṃ. Jambuke siṅgāle sivā.
在野兽之王野牛处,庄严吉祥之地,解脱涅槃是吉祥,坚果野山羊为吉祥,
Sattiyaṃ thāme. Thūlatte thūlabhāve.
十七根初住处,于高级境界之中。
§895
895.Saṅkhyābhedo uppalapuṇḍarīkānaṃ majjhe gaṇanā. Narakabhede ‘‘padumaniraye nibbatto’’tyādīsu. Vārije kakkasanāḷe kamale.
数的区别在于莲花中心的计数;地狱之处称为“朴多摩泥罗耶现前”等;藕类水草之地名为睡莲。
Devabhedeti
天人差别者,
‘‘Āpo dhuvo ca somo ca,
『水为常,[心]月亦常,
Dhavo cevā’nilo’nalo;
风常,火常,
Paccūso ca pabhāso ca,
东方光明亦常,
Aṭṭhete vasavo matā’’ti . –
风主诸天』──
Kathite devavisese. Ratane ratanasāmaññe, dhane ca, paṇḍakaṃ napuṃsakaṃ.
说此处天人种类。宝中普通宝,财富中,阉人非男子者。
§896
896.Atthagamane vināsagamane. Apavagge sabbakilesānaṃ khayahetubhūte virāgadhamme.
896.「灭尽」与「遣灭」二词,皆为一切烦恼灭尽之因,是无爱之法。
Setambuje setakamale. Rukkhantare ‘‘puṇḍarīka’’iti khyāte dumavisese, dvīsvatthesu pume.
在黄白莲花与白莲花中,于树丛中称作『莲华』,属特例,有二叶,生于雄蕊上。
‘‘Puṇḍarīkaṃ sitamboje, setacchatte ca bhesajje;
『莲华在黄白莲花上,且生于白盖之上,亦用作药材;
Kosakārantare byagghe, so disāvāraṇaggisū’’ti. –
在开花时节,有毒蛇藏匿,如同遮蔽方向的火焰』——
Nānatthasaṅgaho.
这是多义汇集说明。
§897
897.Upahāre pūjādyatthaṃ ābhate vatthumhi. Karasmiṃ khettādisambhave rājabhāge. Asurantare balināmake asure.
897.礼物等用来供养,适于收纳于器皿之中。于手中、田内等所出物,以及王城部分。在阿修罗界,有名为强力者者存在。
Sambhave itthipurisasambhave asucimhi sukkaṃ. Dhavale sete sukko, kusale puññe tīsu, ‘‘puññaṃ dhammamanitthiya’’nti ettha dhammasaddassa anitthibhāvassa vuttattā sukkasaddo tīsu vutto.
此处讲及女性及男性的发生。清净与污秽,干净洁白。白净洁白者纯净,善者为福德。三者言“福德法乃非有利”,这是论说法语词中“非有利”之意,故言“纯净”三字。
§898
898.Vibhattabbadhane vibhajitabbadhane. Pitūnaṃ dhane petānaṃ mātāpitūnaṃ puttehi vibhajitabbadhane ca.
898. 关于应当分配和应当区别的事。父亲财富、饿鬼、父母、儿子皆应分别分配。
Pabhuno puggalassa bhāvo pabhuttaṃ, tathā āyattassa bhāvo āyattatā. Āyatto puggalo. Abhilāso icchā.
尊贵者之身心状态谓为尊贵,隶属状态谓为隶属。隶属者即是所隶属之人。欲望即为渴求。
§899
899.Dhanimhi saddamatte. Yodhasīhanādamhi yodhānaṃ abhītanāde ca seḷanaṃ.
899. 财富中言音声之数量。于勇士狮吼之中勇士之恐怖吼声即是颤声。
§900
900.Ādyupaladdhiyaṃ paṭhamasañjāte vatthumhi.
900. 初起污秽称为首要污染。所起初始称为第一。
§901
901.Sādhakatame kattuto aññesaṃ kriyāsādhakatame karaṇakārake, kriyāyaṃ, gatte sarīre ca. Indriye cakkhādike.
901. 成就诸事中最能成就者为首,之后次于他者者;行为之所成就者、以行为作因者。行为、身体及根器中以眼等感官为例。
Kuñcikāyaṃ apāpuraṇe. Tūriyaṅge sammatāḷādike.
『钥匙』者,开锁之器也。『乐器部件』者,包括锣鼓等打击器物也。
§902
902.Uppāde janane. Gabbhamocane puttavijāyane.
第九百零二條。生起與生育。有關胎兒退出及子女出生之事。
Asse assamatte.
『马』者,指马之数量单位也。
§903
903. Pupphaṃvinā phalaggāhirukkhe assatthādo, rukkhamatte ca vanappatisaddo. Āhate upaṭṭhāpite varāhapurisādirūpe ca, rajatamatte ca rūpiyaṃ.
第九百零三條。花非有果實之適合於果樹、林木中之樹,乃木材所在之樹。於被害或受照顧者,如野豬等形態及銀色相者。
§904
904.Kesasaddo pubbo yassa pāsasaddassa so kesapubbo. Caye samūhe vattati, yathā ‘‘kesapāso’’ti, kesakalāpotyattho.
第九百零四條。「Kesasaddo」者,若先有繩索聲,則為繩索之繩頭。於損毀群中流行,如「繩索」言,即為繩頭及繩索之末端也。
Akkhimajjhe yā ‘‘sūlā’’ti vuttā. Nakkhatte sattavīsatividhe, tadaññesu ca tārā itthī. Uccatarassare uccatare sadde tāro.
眼中央所谓『针』者是也。『星宿』者,共二十七种;除此之外,其余诸星,皆为女性词。音调高亢者,谓之高音;高亢之声,名曰高调。
§905
905.Patte bhājanasāmaññe, bhuñjanapatte ca. Lohabhedasmiṃ ayotambādimaye bhājanavisese. Dehamajjhaṃ udaraṃ.
在使用饮食器具时,通常称为饭器,也称为食器。铁制品中含有锈蚀等的特殊饮食用具。位于身体中央,正中腹部。
§906
906.Vese saṇṭhāne. Sippasālā sippīnaṃ sālā.
披覆之处。工匠房间是工匠们的屋舍。
Sampatti dhanādisampatti tivaggasampatti ca. Lakkhiyā katapuññehi seviyati. Itthī itthiviseso. Devatā sirīnāmikā ekā devadhītā.
财富包括物质财富与乐器等三种财富。以特定吉祥征兆及善业所产生为特征。女性特有。天人之中,尊称为吉祥名号者,是一位天神之女。
§907
907.Yuvarājā pitari devaṅgate rājabhāvāraho rājaputto. Khande harassa putte. Susu taruṇo.
太子是父亲的天上宫殿的宫主,国王的儿子。是王族中至高的儿子,年轻而英俊。
Maṇibhede yo loke ‘‘santā’’ti vuccati. Aṅkure rukkhādīnaṃ aṅkure.
在宝石类别中,世间所称的“珊瑚”,指的是树木等的芽苗,“芽”字亦是如此。
§908
908.Vetanaṃ kammakārehi labhitabbadhanaṃ. Mūlaṃ mūladhanaṃ. Vohāre vāṇijakamme.
薪酬应由作业者取得,属于必得之物。根本资本,即根本金。流通则是商业之业。
Bhājanantaraṃ yena kheḷādyasuciṃ paṭiggaṇhāti.
在供养期间,因游戏等而生的清净心所依。
§909
909. Asubhe ca kamme subhe ca kamme dvayepi kamme cāti tīsvatthesu bhāgyaṃ vuttaṃ.
第九百零九:不净业与净业,两者皆为业,在三义中被称为福分。
Tarubhede assatthe.
树种之差,即种类不同。
§910
910.Vimuttiyaṃ nibbāne.
第九百一十:涅槃即解脱。
‘‘Ayaṃ pumā’’ti jānanassa kāraṇabhāvo pumattaṃ, tadādimhi.
‘‘此人’’为知见的因缘,在愚痴人之初始。
§911
911.Ajjhāye paricchede. Dive devaloke.
第九百一十一:于正中切割,在白昼时于天界。
§912
912.Sapattasmiṃ amitte. Rukkhaṅge rukkhāvayave.
第九百一十二条 薩巴塔中无友者。树枝诸树之部件。
§913
913.Mukhye padhāne. Upāye hetumhi. Vadane lapane. Ādismiṃ paṭhame.
第九百一十三条 头目支柱。方法缘起。口语言说。开始之处,在最初。
Bhabbe vimuttārahe, bhavitabbe ca. Guṇādhāre guṇassa nissaye. Vitte dhane. Budhe paṇḍite. Dāru dārukkhandho.
当存在时解脱时,应当存在时。品质承载者,品质之所依。财富钱财。智者贤人。木材木块。
§914
914.Patthādo pattho, tulā, aṅgulīti patthādi. Vidhāya unnatiyaṃ. Parissame khede.
第九百一十四条 砍伐者,砍伐地,秤,指尺,名为砍伐者等。测定提升。谨慎消除。
§915
915.Saroruhe kamale. Khagantare rukkhakimikhādakasakuṇe. Tūriyantare vaṃsasaṅkhādike.
第九百一十五条 沙罗树上之莲。有鸟巢旁树木昆虫鸟类。第三位之间竹节等。
§916
916.Saṃvege ubbege, vimhaye ca.
第九百一十六条 在急迫中,在不安中,以及在畏惧中。
§917
917.Tadupetanisāya candappabhāya yuttarattiyaṃ.
917. 此句意谓「因月光所生的渴念而产生的更高的乐趣」。
§918
918.Māse tatiyamāse. Ativuddhe ca atipasatthe ca.
918. 「月、三月」。亦包含「极年老与极年幼」的含义。
§919
919.Nibandhe balakkāre ‘‘balaggaho’’tyādīsu.
919. 在律藏约束中「力量的保护」等称谓中出现。
Mattikābhedo nīlādivaṇṇayuttakittimamattikā. Sikkāyaṃ udakakumbhādivāhike. Nayanāmaye cakkhurogavisese.
「陶器的种类」如青色等色彩混合的陶土器。比喻为盛水容器等器皿。眼科疾病中视力的特异病症。
§920
920.Maṇḍale parimaṇḍale. Bimbikā latājāti, tassā phale ca bimbaṃ.
920. 「圆环、边围」。以「小叶状的植物如藤蔓类」及其果实状似小圆球体。
§921
921.Pathe añjase.
第九二一则:『道路』者,正道也。
§922
922.Santi nibbānaṃ. Nibhe sadise.
922.涅槃即安乐。使于恐怖中异于世间称境。
Cāpe dhanumhi issāsaṃ. Usuno sarassa khepakamhi perake issāso.
如弓中之弦,似矢中之射,犹如肉筐中之矢使,欲念生焉。
§923
923.Bālasaddo tīsu. Kutratthesu? Ādivayasā paṭhamavayena samaṅgini samannāgate ca. Apaṇḍite mūḷhe ca.
923.愚人之声有三:何处处所?依始灭之初故实合具者;亦愚痴糊涂者。
Soṇite lohite. Tambaṃ udumbaraṃ. Anuratto anurāgayutto puggalo. Rañjitaṃ raṅgarañjitaṃ.
如胆灰色之红,如铜色之无花果树,不恋无爱之人。染以赭红色,亦染色所染。
§924
924.Viraḷe nirantare. Kise athūle. Hime tuhine.
924.罕见且不间断,瘦弱粗粗,寒雪冰霜之状。
§925
925.Guḷabhedo yo loke ‘‘sakkharā’’ti vuccati. Kaṭhale silākhaṇḍe.
925.世间所谓“结晶”为蔗糖,是甘蔗叶与石块之别。
§926
926.Tikhiṇe tikkhe. Byatte cheke. Rogamutte niroge.
迅捷者意为迅速而锋利。冷酷者则指分明分裂。发病者显现病苦,康复者则无疾病。
Khattiye muddhābhisitte. Naranāthe tadaññasmiṃ. Pabhumhi issare.
在贵族阶层中,纯洁持守戒律。于世人之中独尊无上。在土地上为尊长。
§927
927.Dhaññakaraṇaṃ dhaññamaddanaṭṭhānaṃ. Kakke nahānacuṇṇe. Nīce adhame. Setepi khalo.
制粮即为粮食生产之处。辛辣调味即用辣椒或盐之类。低下者意指下贱卑劣。白色者亦可为洁净。
§928
928. Brahmacārī ca gahaṭṭho ca vānappattho ca bhikkhu cāti brahmacārīgahaṭṭhādi, tapodhane piyasīle.
出家比库与在家人及国王皆属持戒者。清净禁欲,热爱善法。
Kaṭhine kakkhaḷe. Niddaye nikkaruṇe.
刚硬则指坚硬难折。恶恶意则无慈悲。
§929
929. Kaniṭṭho ca kaniyo cāti ete tīsu. Kutratthesu? Atyappe, atiyuvepi.
最小者与最低者者指三者中的两者。何处使用?于极少数及极年轻者中施行。
Iṭṭhe, nissāre ca agarumhi cāti etesvatthesu tīsu.
『Iṭṭha』者,适当的,『nissāra』者,离开、出离。此三义词于此三种释义中,即为「适当」与「离开」之义。
§930
930. Adhobhāge ca hīne ca. Dantacchade dantāvaraṇe.
第九三〇则:『下方』义,兼指低劣之义也。『齿鞘』者,覆盖牙齿之物也。
Pāricariyāyaṃ upaṭṭhāke.
此指服侍职事,谓照料、侍奉义也。
§931
931.Ratane dvividatthike. Gaṇe samūhe yathā ‘‘kesahattho’’ti. Soṇḍāya karikare. Bhantaraṃ terasamanakkhattaṃ.
931.『宝』字有两种含义:一指群体、集合,如『发束』之用法;一指象鼻、木槿花。『婆那拉』[Pali: Bhantara]指第十三星宿。
Āvāṭe kāsuyaṃ. Udapānaṃ andhu, yatra jalaṃ ghaṭiyantena uddharitvā pivanti.
『坑穴』即土坑、地窖。『水井』[Pali: andhu],即用汲水罐将水提起供人饮用之处。
§932
932. Paṭhamaṃ pamukhañcāti idaṃ abhidhānadvayaṃ ādimhi padhāne vattati.
932.『第一』与『首要』这两个词,皆用于表示『在最初』、『居于主要地位』之义。
Vajjabhedo ubhayatalaṃ tūriyaṃ.
破裂者即为上下二层的第三种。
§933
933.Thiraṃso thirakoṭṭhāso.
933. 稳固者,坚牢坚固者。
Khandhabhāro khandhena vahitabbo bhāro. Ādinā kaṭibhārādayo gahitā. Yasmā palasataṃ tulā, vīsatitulā bhāro, tasmā ‘‘dvisahassapale’’ti vuttaṃ.
蕴负担应由蕴承载。开始时以体重之负担诸如体重压在腰部等。由于使用棕榈叶称量,以二十为标准的称量单位,因此称为“二千棕榈叶”。
§934
934.Mandire gehe. Rogabhede khayaroge. Apacayamhi viddhaṃsane, vināse ca.
934. 在房屋中。在疾病的种类中,指难治之疾。在损坏、毁灭或灭坏之中。
Sāpade byagghādike duṭṭhamige. Sappe urage. Kurūre kakkhaḷe.
伴随着野猪、虎等不善邻里之兽。伴随着毒蛇。在粗暴凶狠中。
§935
935.Sajjadume assakaṇṇarukkhe. Rukkhe rukkhamatte.
935. 在床褥、椅子、树木之中。于树木、树木之质中。
Sote kaṇṇe. Yajane pūjane. Sutiyaṃ savanakriyāyaṃ.
聆听于耳。供养于祭祀。听闻作法。
§936
936. Peto ca paretocāti ime mate kālaṅkate ca petayonije petayonisambhave siyuṃ.
936. 饿鬼及他域生者,依此之说,乃为恶趣及饿鬼母者因缘而生。
Khyāte pākaṭe. Haṭṭhe pahaṭṭhe.
明白显著。广大阐明。
§937
937.Adhippāye ajjhāsaye.
937. 于主宰处、中心处。
Pakkhe sakuṇādīnaṃ pakkhe. Dale rukkhādīnaṃ chade. Bhājane lohamayādike. ‘‘Sogate’’ti idaṃ ‘‘bhājane’’ti imassa visesanaṃ. Sogate sugatassa santake bhājanetyattho.
翅膀侧,如鸟类般翅膀侧。枝干侧,如树木般枝干侧。食用时如铁类等。“搅动”一词为“食用”之特别说明。搅动意指于善逝所居之处供养。
§938
938.Suṭṭhukate sammā kate kammani.
938. 正确表达,正当实行业法。
Anukampāyārahe dukkhitasatte.
『值得怜悯者』,即处于苦难中、应受慈悲对待之众生。
§939
939.Dhanimhi sadde.
939.『dhana』用于声音义。
§940
940.Vihite vidhātabbe.
940.『已被安排者』,即应当被处置、被规定者。
Añjase magge. Visikhā racchā. Pantiyaṃ pāḷiyaṃ.
『小径』者,街道也;『街巷』者,里弄也;『侧旁』者,行列也。
§941
941.Gagane ākāse. Byasane vipattiyaṃ.
941.『虚空』者,天空也。『灾祸』者,败亡也。
Nettaroge cakkhurogavisese. Chadimhi gehādīnaṃ chadane.
『眼病』者,眼疾之特种也。『屋盖』者,房舍等之遮蔽物也。
§942
942.Saṅghaṭṭane dvinnaṃ antarabhūte. Puna sandhīti padapūraṇatthaṃ vuttaṃ. Atisante atisamite.
942.『桑伽塔那』为二种中间现象。此外,为填足语句尾部词义而说,从过度到极度。
§943
943.Yāpanā yāpanakārako kabaḷīkārāhāraraso. Ditti jalanaṃ. Balaṃ thāmo.
943.『耶波那』者,耶波那之事因。『迦巴利迦拉哈阿拉』者,意指强韧强力之意。『罗索』为味。『见地』为火焰。『力』为沉重。
§944
944.Kucchi udaraṃ. Ovarako gehaviseso.
944.『库驰』为肋骨;『乌达拉』为腹部。『欧伐罗』为家中特殊之物。
Khaṇḍane chedane. Itivutte ca kammanīti ‘‘iti evaṃ mayā pubbe carita’’nti vattabbe subhāsubhakamme. ‘‘Ativatte ca kammanī’’tipi pāṭho, atītakāle pavattakammanītyattho.
『坎陀内』『车陀内』者,毁坏切割之义。按说『业』时,谓 ‘‘此前我如是行持’’,论善恶业事。『极作』者,亦作 ‘‘此业曾在过去时作顶住业’’之义。
§945
945.Cittake nalāṭe katakāḷādibindumhi rukkhabhede marīcappamāṇambilarukkhe, yassa phalena ambilasūpaṃ pacanti. Tilakāḷake taṃtaṃsarīrāvayave sañjātatilasaṇṭhāne kāḷake.
945.『吉塔克』即心。『纳拉塔』为额头。『卡塔迦拉』及诸点,如树叶上之胡椒大小之蚂蚁,为蚂蚁住之树,其果实可用蚂蚁酸味调味。『提拉卡拉迦』为纤细体干部所生之煤块。
Bodhe bujjhane. Patti lābho, pāpuṇañca.
于觉悟开悟时,『布吉哈涅』者。获得所有机会与达成皆属其意。
§946
946.Āyumhi jīvite. Hadayaṅgānile urogamavāte.
946. 在寿命中,在生命之中。即心脏及诸脏腑之内在疾病与风病中。
Vase āyattatāyaṃ. Vede catubbidhavede. Icchā ārammaṇicchā.
因季节变化而生的,谓此受四种知觉之缘起,即欲、着等。
§947
947.Sirasaṭṭhimhi siraso aṭṭhimhi. Ghaṭādisakale ghaṭādikhaṇḍe.
947. 在头部之六十处及头部之八处,诸囊状器官及其切断处。
§948
948.Veṇvādisākhājālasminti veṇuādīnañca aññamaññasaṃsagge sākhāsamūhe. Laggakese tāpasādīnaṃ laggakese. Ālaye taṇhāyaṃ.
948. 如竹节等枝杈网状相,谓竹等枝条之间相互缠绕聚集于枝群中。依附于毛发如热病等;依附于住处的贪渴。
Vadhe māraṇe. Rakkhitasmiṃ kammani, kattari ca.
于杀害与死亡中,或在业遣使者与执事中受护持。
§949
949.Thiyaṃ itthiyaṃ. Piye sāmike. Manuññe manaso tosanajanake. Gavakkhe sīhapañjare.
949. 有此处处,彼彼者彼。尊夫与尊妻之间。令心得到满意之众生。犹如监牢中的狮笼。
§950
950.Kiṃ saddo pucchanatthādīsu saliṅgo. Vikappatthādīsu tu abyayaṃ.
950.「音声」一词,于「询问」等语义中为附属词素;于「变化」等语义中为不可变式。
Sasaddhe saddhāya sahite. Nivāpe petādīnaṃ kattabbapūjādāne. Paccaye saddahane saddhā.
怀有信心者与音声同在。应于灭除饿鬼等时,行持供养与布施。信心为条件,生起持守信心。
§951
951.Aṭṭhismiṃ ‘‘panasabījaṃ tālabīja’’ntyādīsu. Sukke ca bijaṃ.
951.在八种情形中,如「香蕉种子」「棕榈种子」等;又包括干燥种子。
Pūye pakkavaṇasañjāte. Aggato purato. Disādo sūriyuggamanadisāyaṃ. Sā hi disānaṃ ādibhūtā, ‘‘disā’’ti vā disāviseso. Ādinā pubbajādīnaṃ gahaṇaṃ.
湿润时生发生长,火从前面燃起。方位如太阳升起之处,此即诸方位之根本,被称为「方位」或「方位差别」。此根基为起始等密集所在。
§952
952.Āgamane asantuppattikriyāyaṃ. Dīghādinikāyasmiṃ dīghanikāyamajjhimanikāyādike.
952.于到来时表示不随愿而生之义。在长部经藏中包括长部中部部等经藏。
§953
953.Devarukkho sirīso. Santatiyaṃ vaṃse.
953.天树的顶端。在世代传承中。
Uttaraviparīte aseṭṭhe, imasmiṃ atthe nakāro paṭisedhattho. Seṭṭhe uttame. Imasmiṃ atthe paṭisedhatthova nakāro. ‘‘Anu uttara’’nti chedo ca viññeyyo.
在「反向」与「优越」相违背的意义上,这一义项中否定「优越」的用法。优越是最佳。在本义中否定用法即非也。所谓“非优越”之意,亦须斟酌断定。
§954
954.Sattisampattiyaṃ pabhāvādīhi sattīhi sampattiyaṃ. Kantimatte kamanīyamatte. Sūravīriyesupi vikkamo.
954. 七种功德,凭借光辉等七者构成功德。在光彩程度上、在可爱程度上、在英勇威猛上,皆有所差别。
Paṭibimbe patirūpake. Pabhāyaṃ āloke.
在反映倒影的形态上,是精确对应的形状。以光明及光线为缘起。
§955
955. Ghammo nidāgho cāti dve abhidhānāni. Sedajale kāyato mutte.
955. 「膏」与「炽热」为两种名称。它是由皮肤中的湿液所激发而出。
Kantane chedane. Vikappe vitakke. Sajjane hatthādīnaṃ sajjane.
涉及分断切割,在专注思惟上有所变化。手等诸根在镇静安住中归于调伏。
§956
956.Deso desaviseso. Aṅgasaddo puṃbahutte. ‘‘Bahumhī’’tipi pāṭho. Aṅgasaddo bahutte desetyattho. Vapumhi sarīre aṅgaṃ. Avayave hetumhi ca aṅgaṃ.
956. 场所,即地域之别种。肢体音声名为人众。经典中又有「多众」等诵本句式。肢体音声指众多。身体中各肢体,以及构成缘起的部分皆称为肢体。
‘‘Aṅgaṃ gattantikopāya-patikesva’ppadhānake;
『身』『体』、『行』、『受』三阴之助成聚合,在身之界特有;诸处中,以诸处安立称身。
Aṅgadesavisesamhi, aṅgā sambodhane’byaya’’nti. –
此谓诸阴特征,集在身觉知之中,不生灭不坏。
Nānatthasaṅgahe.
各种义理聚集汇总。
Cetiyadume pūjetabbabhūte rukkhe assatthādo.
在敬奉圣地者,树木亦应彼处敬重,谓树干。
§957
957.Sādhupurise sappurise. Kappane hatthādīnaṃ kappane. ‘‘Sajjane sajjanā kappanāya’’nti nānatthasaṅgaho.
『善人善行,犹如象及其种』暗喻,在各处说善友为善因的义理集成。
Supane niddāyaṃ. Sutte ajāgarite. Viññāṇe suttassa viññāṇe citte taṃ supinavacanaṃ. Dassane ca supinaṃ.
睡眠中称为安睡,经典中谓“不醒”;识中有此识,心中此谓安睡;见闻时称为睡眠。
§958
958.Paccakkhe sammukhe. Sannidhāne payoge, vidhāne ca. Bhiyyosaddo pahūtaratthe so pumā.
958.『现前』者,面对面也。『备置』者,谓置于近处、运用,以及安排也。『更多』一词,表示增多之义,其性为阳性。
§959
959.Visalittasare visena lepitasare diddho pumā. Litte lepitabbasāmaññe.
959.于宽阔场所、宽大布施中有污迹之处,此人如同被污垢覆盖;然众中所须之洁净者,必当被覆盖。
Vāse vasane. Dhūmādisaṅkhāre gandhacuṇṇadhūmādinā abhisaṅkhāre. Sampaṭicchane paṭiggahaṇe.
于衣帛之事,谓干燥衣物与穿着。因烟尘等诸因累积气味及灰尘之聚集,谓以熏熏之,或以指取拿取。
§960
960.Suppagabbhe vacanasūre.
960.于精妙所生者,谓声辞之流布。
Madhucchiṭṭhe madane, yena dīpampi jālenti. Odanasambhave bhuttodanato patite lāmakasammate odanabindumhi.
于蜜蜡所铸造者,谓如火炬之光明焕耀。于饭食品中,谓蒸饭所生,因饭落于沸水中而形成米粒之粘稠会员性液体。
§961
961.Surabhimhi sugandhe.
961.于芬芳之处,谓香气浓郁、宜人。
Uppattiyaṃ uddhaṅgamane ca uggamanaṃ.
起生与上升皆为上升。
§962
962.Lūkhe samale, kakkhaḷe ca. Niṭṭhuravācāyaṃ akaṇṇasukhavacane.
在污秽、肮脏中。言辞凶狠,拒人于欢乐语句之外。
Ambuvege ambuno udakassa vege sote.
如水流之急,如水之速,于波涛中。
§963
963.Tappare tappadhāne. Kavace uracchade. Vāravāṇe cammamaye yuddhālaṅkāre ca. Nimmoke sappānaṃ jiṇṇacammani.
在斧斫处、斧柄上,铠甲与护胸之间,箭矢与皮革制品,战争装饰中。卸下时声响如破旧皮革。
§965
965.Padāne dāne. Sele pabbate.
在脚步之处、施舍之处,岩石山中。
§966
966.Lohe kāḷāyase satthaṃ. Sañcaye samūhe sattho. Yathā ‘‘sakaṭasattho’’tyādi. Vattane pavattane.
铁、铁矿为中枢,聚集于集会。犹如『车轮集会』等。行进时、运转时。
§967
967.Valaye kaṭake.
967.『valaya』用于手镯、臂环义。
§968
968.Kaṇḍe vāṇe. Vāpimhi dīghikādikāyaṃ. Dupphasse dukkhasamphasse. Kakace kharapatte.
968. 树枝林间。在湖泊中及长杆等处。稀少难得之处。骆驼蹄形地带。
§969
969.Surāya kādambariyaṃ, yāya pītāya mattā sattā anāgamanīyavatthūsupi gacchanti. Rathaṅge cakke. Kāmupadhiādīsu catūsu upadhīsu ca upadhi, anitthī.
969. 酒醉者所聚之处,彼处饮酒者如醉者,众生如是往来,亦如不可入之地。同轮辐之轮柄。欲尘等四种尘埃中不良处。
§970
970.Dabbe dhanādike. Bhūbhedo vatthādi. Mahārāje catūsu mahārājesu ekasmiṃ mahārāje. Nare satte.
970. 箱储财物等处。地理分割及境域等。大王四处之一大王境内。人间众生。
§971
971.Āpaṇe kayavikkayaṭṭhāne. Sambhāre upakaraṇe. ‘‘Ratho sīlaparikkhāro, jhānakkho cakkavīriyo’’ti ettha alaṅkāro ‘‘parikkhāro’’ti vutto.
971. 手掌身躯衰败处。聚合体中的辅助器具。『车』为戒律伴侣之一,『支具』亦称为伴侣。这里饰物称为『伴侣』者即此义。
§972
972.Vohārasmiṃ rathasakaṭādivohāre. Upaṭṭhitagirā saddato atthato ca pākaṭagirā.
972. 用于出入处之车、车轮等出入事物。语义明确、意义清楚者在此为适当释义。
§973
973.Vacanāvayaveti vākyāvayave. Hetudāharaṇādiyuttassa sambandhatthassa vacanasamūhassa avayave. Mūle lobhādike. Kāraṇe lobhādito aññasmiṃ kāraṇe. Pācānalasmiṃ udaraṭṭhe bhuttapācane kammajatejasmiṃ. Rogabhedepi gahaṇī.
973.「言」者,谓句子之组成部分。此言乃因缘举例等所结合之相关词句整体中的组成部分。根本者,如贪欲等。原因处者,则贪欲等在他因中之原因。于行为作用处,如进食与饮食时之业力热势。于病症差别中,则为复杂细密者。
§974
974.Saṃyame cakkhādindriyasaṃyame.
974.于眼根及其它根之摄持中,作调伏。
§975
975.Muddikassa rukkhassa rase ca. Pupphassa sabbassa pupphassa rase ca. Khudde makkhikākate ca madhu punnapuṃsakaṃ.
975.于蜂蜜、树之汁液亦然;于花朵乃至全部花朵之汁液亦是如此;于饥饿时被蜜蜂采食之蜜,乃为甘蜜优良者。
‘‘Madhu khudde jale khīre, majje puppharase madhu;
『蜂蜜在饥饿时于水、乳汁、油脂、花汁中为蜜;蜂群于意乐时聚集于生活树上,乃采集甘露蜜。』——
Racche citte vasante ca, jīvasāke madhuddume’’ti. –
此为多种意涵的总结。
Nānatthasaṅgahe.
「多种义汇集」也。
Ulloceti seyyādīnaṃ uparibhāge rajopātanivāraṇatthaṃ ṭhapite dussamayādike.
“『乌洛切提』及其余诸词置于上部,意为遮止水面尘垢等不净现象。”
§976
976.Apavagge nibbāne. Sudhāyaṃ devatānaṃ bhojane.
第九百七十六章,第九品《灭度》。内容为天众饮食甘露清洁。
‘‘Amataṃ yaññasesasmiṃ, pīyūse salile ghate;
『无生之无上祭品,在甘露清水中炼制』
Ayācite ca mokkhe ca, dhanvantarisudhāsisu;
『非乞求之品亦非富商所有,宛如甘露清水般纯净』
Amato amatā sivā-gaḷo jhāmalakīsu ce’’ti .
『生死之外无生死,寄托于丝茶麻织品』等物。」
Nānatthasaṅgahe vuttaṃ. Mohe avijjāyaṃ. Timire andhakāre. Saṅkhyā gaṇanaviseso. Guṇe tatiye guṇe.
结集多种义理而说。迷惑者由无明所致。处于黑暗昏暗之中。含计数、计算特殊条目,第三种属性亦列入其中。
§977
977.Khare pharuse. Akāriye akattabbe. Purise pulliṅge. Sukate kusale dhamme puññaṃ paṇḍake napuṃsake. Pavane pūte.
977. 粗糙而粗暴。不可从事且不可结合。用于男子阴茎。指善法中的福德、贤慧者但非阴阳人。指风中的净洁。
§978
978.Asiniddho sukkho. Saṅge lagge.
978. 安静、干燥。紧邻联合。
§979
979.Lañchane paṭibimbe. Sīmā mariyādo. Pakāro tulyo.
979. 标志、映象。界限、节制。形态相类。
§980
980.Mantane catukkaṇṇādike. Byasane bhogabyasanādike. Vipattiyaṃ anatthe.
980. 谋虑包括四意等。广泛涉及享乐之习等。恶事中无益之处。
§981
981.Raṃsibhedo pubbe udayato sūriyassa raṃsiviseso. Abyattarāge kiñciratte. Lohite ratte.
981. 破裂指阳光初升时的裂痕特殊。无高于此的热。红色之物。
Pakatānivatte pakatito anivattane. ‘‘Pakatiyañca anivattane cā’’tipi attho. Nassanakkhareti vināsanakkhare. Nassa adassane akkhare.
显现与消失,显现即消失之反转意。消灭破坏。字母中无消灭之义。
‘‘Anubandho pakatyādo, dosuppāde vinassare;
「继发因缘,伤害产生者,恶行萌生时而消灭;
Susumukhyānusāresu, pakatassā’nuvattane’’ti . –
于顺随良善方面,依因缘之开展而坚守如是。」
Nānatthasaṅgahe.
此为多义汇集。
§982
982.Avataraṇe otaraṇe. Titthasmiṃ nadyādīnaṃ titthe. Vivare vivaraṇe. Iṅgite sīsacalanādike.
982.『降入与升出』:即河流等的流入流出;『界限』指空间上的边界;『标志』指颅骨移动等明显特征。
§983
983.Khattā khattiyato sañjāte sudditthitanaye sudditthiyā putte ca. Tibbamhi adhimatte ca. So uggo. Aggo seṭṭho. Dhiti vīriyaṃ.
983.『贵族出贵族』:即贵族阶层所生;『正统祖先之子』:指正统出身的后代;『三种中最强』者,此谓领袖、首领及最优秀者,具坚忍与勇力。
§984
984.Pabhāte paccūse. Niroge rogamutte. Sajje saṅgate, ādhārepi ca. ‘‘Sajjutto sannaddhe saṅgatepi ce’’ti nānatthasaṅgahe. Dakkho cheko. Yuttepi kallaṃ. Kūṭacariyāyaṃ saṭhacariyāyaṃ.
984.『晨光升起』,身体健康无病痛;『与众相聚』,亦在赖以支撑之处;『正集之时,于聚会中或兵势中』;此为多义汇集。善于观察,熟知究竟。即使共谋,也巧妙运用。指假作恶行与真行善行之间的对待。
§985
985.Pakkhibhedo pārāvatappamāṇo pakkhī. Yasmiṃ gehe palinā patite asubhanimittaṃ karonti. Pārāvate kalarave.
985.鸟类种别数法如飞鸟一般。在某一房屋中,若坠落污秽之相,便会引起刺耳乱响。
Saradabbhūte saradakāle sambhūte. Appagabbhe kātaravacane.
季节转换,雨季终了,旱季来临。在季节未定时,应当谨慎言语。
§986
986.Kaṭhine kakkhaḷe. Sāhaso balakkāro. Appiye amanāpe. Cīre nantake, vāke ca cīraṃ.
986.于坚硬刚烈处,须具勇猛强力。对不喜爱者当不亲近无理,语言上不可长久恶语难忍。
§987
987.Migabhede kukkurappamāṇe mige. Paṭākāyaṃ dhaje. Mocaṃ pasiddhaṃ, kadalī īkāranto. Dakkhiṇā kammaphalaṃ saddahitvā dātabbaṃ dānaṃ.
987.如狩猎中捕获犬类的野兽。应披挂旗帜,在公开场合中扬声,配以恰当的仪式。承受南方善业的报应,应当布施施与。
§988
988.Uppāte bhūtavikatiyaṃ. Vessānare aggimhi.
988.生起灾害时,如烈焰火焰般猛烈。
§989
989.Potavāhe talakavāhe. Niyantari pājitari.
989.受船只搬运,或担负运送者,应当谨慎遵守规定与饮食。
§990
990.Rodhane āvaraṇe.
第九百九十条 遮止与障碍。
§991
991.Bhājane vilīvamayādike. Pariyatti pariyāpuṇanaṃ sikkhanaṃ, pariyāpuṇitabbā vā sikkhitabbā. Jarāsithilacammasmiṃ jarāya kāraṇabhūtāya sithilacammani. Udaraṅge udaracammarājiyaṃ.
第九百九十一条 饮食、混合饮料等。学习经典、研习、以及训练,应当完整且反复精进学习。随年龄增长导致身体松弛者,为年老之故而身心松弛。腹部松弛即腹皮松驰。
§992
992. Vidāritādīsu tīsupi vāccaliṅgikaṃ. Upajāpe catutthopāye.
第九百九十二条 在破裂等处及三处标志中属于言语特征。生起于第四种方便。
§993
993.Gāmasandohe gāmasamūhe. Paridhi pariveso sūriyādigehaṃ. Āgame buddhavacane. Lekhe vācitalekhe.
第九百九十三条 村寨的围墙,或者村庄整体。界线、围栏,日入之所等。到来时如佛言。书写与非书写场合。
§994
994.Ayomayavijjhanakaṇṭako sūjhādivijjhanaṃ. Guṇukkaṃse guṇātisaye. Vibhave bhoge. Sampatti, sampadāti ca abhidhānadvayaṃ.
第九百九十四条 含铁的划痕、刺伤、溃疡等称为开裂伤。突出的缺点。于品质的过度。于位阶财富。财富与资财乃为辞义二项。
§995
995.Bhū pathavī. Yogyādīsu tīsvatthesu tīsu. Yogye anucchavike. Yutte saṅgate. Addho addhasaddo bhāge samabhāge, asamabhāge ca. Tatra same addhaṃ. Itaratra addho addhampi, pathe magge addhā pume. Kālepi addhā pume. Ekaṃse nicchaye. Caturambaṇe karīsaṃ vuttaṃ.
第九百九十五条 地土土地。在适当条件中的三种布施物。适当的无缺落。相合聚合。下中下分部与均分部及不均分部。其中同类为下。另外处或下或下乃路径途径。时间也为下。单数结集。谓四边形脊柱。
§996
996.Usabhe gavasatajeṭṭhake gave. Seṭṭhesu ca usabho. Vīsayaṭṭhiyaṃ usabhaṃ. Tanti buddhavacanaṃ. Panti āḷi.
996. 在牛中,指代母牛群首领的那牛;在首领中,有名为乌萨博的牛。在领域中,称之为乌萨博。此为佛陀言教。此为诗句(绳歌)。
§997
997.Itthinimitte itthiyā aṅgajāte. Kilañje vilīvamaye. So kaṭasaddo kate tīsu.
997. 指女性特征即女性所生的部位。在隐私处,被称为阴裂之处。这里有三种崎岖之声。
‘‘Kaṭo soṇikriyākāre,
『有声响如梳理声,','577':'以及阴裂处极其细微的声音;','578':'在适当时刻及象牙部位,','579':'这些声响被视为变化的声音』等说法。
Kilañje’tisaye sive;
『草席』者,吉祥之极也。
Samaye gajagaṇḍe ca,
「时」见于象痘疮,
Kaṭā vippaliyaṃ matā’’ti . –
「卡打」被认为是错乱之义。
Vopālito. ‘‘Samaye ca kriyākāre, kilañje ca sare kaṭo’’ti tikaṇḍaseso. Mandirālindavatthuni gehassa ālindabhāge vatthumhi.
被依靠的。『时间』和『行动的发生』,在坚硬之处、石头块上是坚固的,这些都是钉子之义。屋檐下的墙壁,依靠着屋舍的一侧的墙上。
§998
998.Mathite gorasavisese. Sūciphale ambilapattaphale. Duddasetare passituṃ adukkare.
998。泥土中含有细沙和砂砾。像针果和菩提叶果实。在水沾染之处,不易辨视,难以被察觉。
§999
999.Antarīpaṃ jalamajjhathalaṃ. Pajjoto padīpo. Bandho sambandho. Mihite īsaṃhasite.
999。中间是水中之盖。灯火、火炬。束缚、联系。山间为耙地,有一觞相适宜。
§1000
1000.Thiyaṃ itthisāmaññe. Itthiliṅgeti vā attho. Dāre bhariyāyaṃ. Sure devatāyaṃ, devatāvisese vā. Vāsudeve nārāyane. Antake vasavattini. Asite kāḷavaṇṇe.
1000。这里是女性沙门处。『女性标志』或是其意。丈夫之妻。守护神或天神,或特指某位天神。瓦苏德瓦和那罗延。东边的主宰者。黑色中的黑色。
§1001
1001.Upaṭṭhāne pāricariyāyaṃ, sevane ca. Aññaropane abhaṃsabhāvassa aññassa taṃsabhāvaropane. Sakko sakkasaddo. Inde devarāje sakko. Janapade sakkā. Sākiye ca khame tīsu.
1001。侍奉、随从、服侍的行为。其他方面消极的性质,给别人则是积极的性质。萨咖是天帝。印度天王萨咖。地区之主萨咖。在释迦族中有三位萨咖。
§1002
1002. Vajjanatthādīsu tīsu parihāro. Pañhavissajjanepi parihāro. Dvije brāhmaṇe. Vessepi ariyo.
1002。用于穷乏之处的三种规避法。净饭王的三种规避法。对婆罗门中的两类对治。对外族中的尊者亦如是。
§1003
1003.Suṃsumāre nakke. Ulūpini caṇḍamacchavisese. Uddālapādape selurukkhe, yassa phalāni atipicchalāni.
1003.大约在荆棘林中。生长有乌榄树、凶猛鱼类分别聚居之地。并有生长在高处枝干上的塞卢卢树,此树结出的果实极其稠密。
§1004
1004.Piyake pītasāle. Kaṇḍe sare. Khipane asanaṃ. Asu khepane. Yuge rathayugādo. Vikāro vikati. Antike samīpe.
1004.有喜爱的黄色染色物。枝条形态。迅速可作坐处。易于快速丢弃。时间成对如战车相联出现。变形、污秽之状。临近、邻近之处皆有。
§1005
1005.Lavitte dātte. Ajjhesanā sakkārapubbikā āyācanā.
1005.曾被给予或献赐。初步请求或请求准时得以实现。
§1006
1006.Makacivatthe yaṃ loke ‘‘cakkū’’ti vuccati, ‘‘sāṇavattha’’ntipi eke. Ganthe saddasatthādike. Lepyādikammani cittakārādīhi katarūpe.
1006.在猕猴栖息地,此处俗称“眼睛”,又有称为“杖长”的。此外还有结头、声音和形状等多种名称。用于涂抹、染色等行业,多种意趣由心念造作而成。
§1007
1007.Puññavati puggale. Bhūsaṇhakaraṇiyaṃ sudhālepakānaṃ dārumayahatthe.
1007.具备福报之人。应受装饰之品乃由精制涂料制成的木质器具。
§1008
1008.Pāyite pātabbe, ‘‘vāyite’’tipi pāṭho. ‘‘Dayite’’tipi kvaci dissati.
1008.适于守护与饮用之器具,也有读作“通风”或“给予”的用法,有时也可以见到为“予以”的变体。
§1009
1009.Lohitādimhi vaṇṇavisese. Rañjane ‘‘mukharāgo’’tyādīsu. Pavuddhadariyaṃ mahādariyaṃ.
在红色等色彩的不同表现上,染色时如「口渴欲」等,表示成熟的海洋、广大无边的大海。
§1010
1010.Kaserussa phale sakaṇṭakassa phale. Maggasamāgame caccare. Bahulāyaṃ ‘‘phālātī’’iti khyāte. Dose tu eḷamīritaṃ.
就果实而言,带刺果和无刺果,及于道的相遇时的枣果,广泛被称为『果多』。其缺点在于如甜蜜的蜜汁。
§1011
1011.Adhikaraṇe adhikaraṇakārake. Pattādhāro bhājanassa ādhāro. Ālavālake tarusekatthaṃ tarumūlavicite sobbhajalādhāre. Agabhedo rukkhabhedo, so ca mahāsattena temiyarājakumārakāle bhuttarukkho. Tatra kārā itthī. Kāropi sakkāre, dvīsu. Bandhanālaye pana kārāyeva.
关于法则(事端)的起因者,是获得果实的依托、供养的依托。在树冠的边缘、树枝处、树根附近的湿润树叶上,有无孔洞的树与有孔树,这就是大王子时代的古树。在那里,有女性。女性也可以是雄性的,有两株,但在束缚之处仅限女性。
§1012
1012.Meghapāsāṇe ghanopale. Kuṇḍikāyaṃ bhiṅgāre. Padātismiṃ catutthasenaṅge.
在云中石、坚实的岩石、小池中破裂的钵,脚部第四节处。
§1013
1013.Chiddādīni tīṇi abhidhānāni susire ca dūsane aparādhe ca tīsu siyuṃ. Muccite muccitabbe.
割断等三种名称,有恶臭、污秽、过失三种,均应放弃、远离。
§1014
1014.Hatthiliṅge hatthisaṇṭhānasakuṇe. Made nāgamade.
在手腕、象骨关节与翅膀骨,玉石如龙玉。
§1015
1015.Atthaṅgame vināse. Nigamubbhūte nigamesañjātavatthumhi. Āpaṇopajīvini āpaṇena jīvitavuttiyaṃ kattari.
1015.『起步行为的毁灭』者,谓于语义已生之句中,及于由语义而生之语句意义中,关系以生存为业维持者,以生存之法为业所摄者也。
§1016
1016.Haritasmiṃ sukapattavaṇṇe. Paṇṇe chadamatte.
1016.『青绿中带黄色』者,于叶片之色,仅具黄色遮覆而已。
§1017
1017.Phalamhi rukkhādīnaṃ phalamatte. Taṃ pakkavacanaṃ. Nāsamukhe nāsābhimukhe ca pariṇate ca tīsu.
1017.『果实中之属于树木等的果实部分』者,此为称谓。于果实之鼻端、鼻的前端及完熟者,三者皆属于其范畴。
Ājīvane jīvitavuttiyaṃ. Piṇḍane rāsikaraṇe. Goḷake vaṭṭale.
『以生计为业维持者』、『以施舍为集聚者』、『于聚集之处』者,是也。
§1018
1018.Paribbaye vetane. Kammādike kammavaṭṭavipākavaṭṭakilesavaṭṭe. Vaṭṭale bubbuḷasaṇṭhāne. Paccāhāre paṭivacanāhāre.
1018.『周游中之报酬』者,功能等为业之循环、业果之循环、烦恼之循环所在。于循环之类泡沫集中处、于对食与逆食之间,皆为循环之所聚也。
§1019
1019.Vikate vikatiyaṃ, virūpe vā.
1019.『毁坏』者,谓其为败坏不净、或丑陋形态者也。
§1020
1020.Sabyamhi adakkhiṇe. Cāru manuññaṃ. Sarabye sarena vijjhitabbe phalakādo. Cihane lakkhaṇe.
第一〇二〇条:『萨比亚』者,不顺适也;『美妙』者,悦意也。『萨拉贝』者,以箭当射穿之盾牌等物也。『标志』者,特征也。
§1021
1021.Samasippīnaṃ samānasippīnaṃ gaṇe seṇī itthī. Āvaḷiyaṃ pantiyaṃ. Sudhāyaṃ lepe. Dhūliyaṃ rajasi. Vāsacuṇṇake vāsayoggacuṇṇe.
第一〇二一条:『同业者』者,相同技艺者之群体,『行列』为阴性词。『列次』者,行列也。『灰泥』者,涂料也。『尘末』者,尘垢也。『香粉』者,适用于薰香之粉末也。
§1022
1022.Atipasatthe pasatthassa jo, ativuḍḍhe vuḍḍhassa. Takke gorasavisese. Hotīti kriyāpadaṃ.
第一〇二二条:极受称赞者,乃受称赞者之[程度]更甚;极年长者,乃年长者之[程度]更甚。『乳酪』者,乳制品之一种也。『是』者,动词词项也。
§1023
1023.Paṇe jūtakārādīnaṃ kammani. Kaṇhe kāḷe.
第一〇二三条:『赌注』者,赌博者等之行为对境也。『黑色』者,深黑色也。
§1024
1024.Sambhave sukke. Amejjhe apavitte.
1024.『适宜于生起』者,精液也。『不净』者,污秽不洁也。
§1025
1025.Ikke bahulome kāḷamige. Baḷise macchavedhane. Selabhede vaṅkanāmake pabbate.
1025.『多毛』者,体毛浓密之黑鹿也。『鱼钩』者,刺鱼之钩也。『岩石破裂处』者,名为弯曲之山岳也。
§1026
1026.Kuṇapamhi matakāye. Addhamhi samaddhabhāge, tenāha ‘‘purise’’ti, ‘‘purise’’ti ca yebhuyyappavattiṃ sandhāya vuttaṃ, tenāha ‘‘vā khaṇḍaṃ sakalaṃ pume’’ti.
1026.在肘窝处的关节上。在身体的中间部位,为此说『人』,又说『人』,这些都是针对各种烦恼现起而说,因而说『或者是全体的男子』。
§1027
1027.Saṃvarīmukhe rattiyā ādimhi.
1027.在门口,属于防护闭锁之处,亦指从夜间伊始。
§1030
1030.Devabhedo kumbhaṇḍo nāma yakkho. Vallijātiyaṃ yassā phalāni ukkhalippamāṇāni honti. Catutthaṃse catutthabhūte koṭṭhāse. Pade caraṇe. Paccantasele pabbatapāde.
1030.天部之别为一种名为“坩蛆”(kumbhaṇḍo)的夜叉。其出自大秃金种族,所结之果实多为已经剥落损坏者。分为第四界中第四层的界部。足下步行。位于东方界的山脚处。
§1031
1031.Lohantare setalohe. Bahumhi bahuvacane. Kammārabhaṇḍabhede ‘‘tū’’iti khyāte. Khaṭake kuñcikapāṇimhi.
1031.铁类之不同为赤铁、白铁。多为复数形式。关于工匠所用工具中的断裂现象以‘tū’为称呼。在铁伞钩握柄处。
§1032
1032.Doṇiyaṃ kaṭṭhamaye dhaññamānike. Adhiṭṭhitiyaṃ upariṭṭhāne. Ṭhāne ṭhānamatte.
1032.载粮的器具属木制,谷物陈存之处。安置于建筑物的上层屋面。在各个地点或各处依其不同度量。
§1034
1034. Koṭṭhāsabhedasmiṃ ‘‘vakkaṃ hadaya’’ntyādīsu . Vaṅke kuṭilye. Dibbacakkhupubbenivāsānussatiāsavakkhayasaṅkhātā tisso vijjā, ādinā aṭṭha vijjā gahitā. Buddhiyaṃ ñāṇe.
1034.在界层划分上,有“腹心”等类别。指弯曲扭曲之处。三种根本智慧由天眼前世回忆、断除烦恼所成,即起始的八种智慧。此为佛智之慧识。
§1035
1035.Anākule ākularahite. Siloke anuṭṭhubhādo. Addhe bhāge. Tīsu pajjo pajjasaddo.
1035.『无乱』者,离散乱也。『偈颂』者,阿努图巴格律之诗偈也。『份』者,部分也。『三义中』,『偈』字与『偈』声通用也。
§1036
1036.Rukkhabhedasmiṃ udakappasādanaphale. Kittime karaṇena nipphatte. Vidheyye vacanaggāhini. Pubbamhi pūye.
1036.『树木劈裂处』者,净化水质之果实也。『人工制造』者,以造作手段而成就也。『应驯服者』者,受言教摄取之物也。『前者』者,脓液也。
§1037
1037.Laddhattharakkhaṇe laddhassa dhanādikassa atthassa rakkhaṇe. Niyojane pesane. Kāriye phale.
1037.『所得义之守护』者,所获得之财富等利益之守护也。『委任』者,差遣派送也。『所作之事』者,成办之果也。
§1038
1038.Assāsappatte laddhassāse. Bodhidume amhākaṃ bhagavato bodhirukkhe. Kurūre kakkhaḷakārake. Nesādamhi migamacchādiludde.
1038.『获得喘息』者,已得安慰者也。『菩提树』者,我等世尊之觉悟之树也。『凶暴』者,粗鲁严苛之造作者也。『猎师』者,猎取鹿、鱼等之捕猎者也。
§1039
1039.Laggasmiṃ saṅge. Majjhamhi udare. Bhāge asamaddhabhāge. Dhanimhi mahaddhane.
『粘附』者,乃相执之义。『中』者,腹部也。『分』者,不均等之分也。『财』者,大富之财也。
§1040
1040.Gahane saṅkare. Sasantāne attano niyakajjhattasantāne. Visayagocarānaṃ viseso vutto.
『丛』者,杂乱也。『自相续』者,自身内在之相续也。此处所说乃诸境界行处之差别。
Gāthāddhavaṇṇanā niṭṭhitā. · 偈半品之解释已毕。
§1041
1041.Bhuvane kāmabhavādike. Jane pāṇimhi. Yase kittiyaṃ. Pajje anuṭṭhubhādo. Rukkhe rukkhabhede.
1041. 关于众生的欲界等。在众生之中,意指众生的手中。‘和誉’指声誉,在此作称誉。‘跋折奴多波’指掌状的枝叶。‘树’指树木,‘树种类’指不同树木的分类。
§1042
1042.Vaṭo vaṭarukkho. Vāyase kāke. Bake setapatte. Avasaro avakāso. Ahaṃ dinaṃ. Kuce nārithane. Abbhe meghe.
1042. 佛说菩提树、菩提树木。‘风’指风神,‘秃鹫’。‘秃鹫’为‘白羽’之意。‘机会’指良机、时机。‘我’、‘一天’。‘有些’指某些,‘不到女人’。‘云’与‘云层’。
§1043
1043.Ucchaṅge pallaṅkoparibhāge. Lakkhaṇe ñāpake.
1043. 在头顶、床铺四周。‘标志’为特征,‘湿印’指潮湿的痕迹。
Diṭṭhobhāsesu dassane, obhāse cāti atthesu.
在所见现象中,显现为形象及其光辉,于义理中亦是如此。
§1044
1044.Sūraṃsūsu sūriye, kiraṇe ca. Dame damane. Mānaṃ mānaviseso. Sānu pabbatasānu.
1044. 在烈日炽阳之中,以及阳光中。‘抑制’与‘驯服’。人的尊贵差别。‘山谷’亦称‘小山’。
§1045
1045.Tāpo sūriyasantāpo. Sapace caṇḍāle, saṃ sunakhaṃ pacatīti sapaco. Pasu catuppado. Kuruṅgo ajinayoni. Ulūko koṭarasakuṇo. Indo sakko. ‘‘Mahinde guggululūka-palaggāhesu kosiyo’’ti amarasīho.
1045. 炎热,阳光的热。‘恶行者’和‘贱民’。烧毁沙子意谓锻炼。‘牲畜四足’。猿猴为无主之生。猫头鹰,亦称黑树枭。印主及天帝。“‘摩诃因陀罗’与‘萨咖’,‘摩诃因陀罗中边界山谷中的猫头鹰’”如不死狮子所示。
§1046
1046.Māṇavo macco. Attā sarīrādhipatidevatā. Sire uttamaṅge. Tipumhi kāḷalohe.
1046.学童之死。自身为身主神。头顶是顶骨。由三层黑铁组成。
§1047
1047.Bali bhāgadeyyo. Hattho pāṇi. Aṃsu bhā. Dante rade. Vippe brāhmaṇe. Aṇḍaje aṇḍasañjāte. Pajje anuṭṭhubhādo. Ānanaṃ mukhaṃ. Ācāro asītimahāvattādi. Dhaññaṅge bhinnataṇḍule. Sukhume aṇumhi. ‘‘Lavalesakaṇāṇavo’’ti hi amarasīhena sukhumapariyāyo kaṇo vutto.
1047.烙印者巴嘎弟呦。手持杖。肘部带环。牙齿有裂纹。与婆罗门相异。生于蛋,因蛋结合。目如安详之天女。鼻口为面部。形态如长剑、巨轮等。五谷形状之躯干上,断裂的棕色稻穗。细微至极微粒。‘Lavalesakaṇāṇavo’这一词,乃不死狮子以极细微义表达。
§1048
1048.Thūṇā gehādīnaṃ padhānadāru. Jaḷattaṃ mūḷhattaṃ. Kummāso māsavikati. Byañjanaṃ tadaññabyañjanaṃ. Phoṭo nāma yasmiṃ pūye viparīte dukkhavedanā natthi. Kapolo nāma mukhacūḷikānaṃ antaraṭṭhānaṃ. Mūlye mūladhane.
1048.桅杆及房屋等的主体木材。树皮和根部坚硬之处。粪便旧物。辅音及元音。名为‘Phoṭo’的,在脓液反转时无痛感。额头是脸颊间的发髻之所。价值即基础资本。
§1049
1049. Bhāsapakkhī ca pakkhī ca bhāsapakkhino, tesu, ‘‘sakunto pakkhibhedepi, bhāsapakkhi vihaṅgame’’ti hi ‘‘bhāsantaṃ sundarākāre, bhāsanto bhāsapakkhinī’’ti ca vopālito. ‘‘Sakunto bhāsapakkhinī’’tipi pāṭho. Bhāgye subhāsubhāvahe kammani. Vidhāne karaṇe.
1049.语言之鸟及一般鸟类中,有言语的鸟。于它们中有说:『无论鸟类如何区别,语言鸟皆被称为鸟类』。又称为『言辞优美形态美丽之鸟,语言之鸟母鸟』。亦有『语言鸟母鸟』三种读法。在业报与行为中,有善与不善性质。于规则与行为方法所施。
§1050
1050. Yo ākāsaṃ abbhuggantvā puna otaritvā udakabbhantare macche gaṇhāti, so nīlasakuṇo cātako nāma. Eṇe eṇīmigakhyāte. Saro kaṇḍo. Sede sedane, sida pāke. Pāko pacanaṃ. Bhikkhubhede ‘‘gaṇapūrako’’tyādīsu. Caye samūhe.
1050.有一种鸟名为蓝鹊,能穿越天空再潜水于水中捕食,称为鹭鸶。又有称为鹭鸶的。湖泊是淤泥之处。栖息处是栖息地,成熟指果实成熟。成熟亦谓烹熟。在比库的分类中,被归为“群聚者”等类别。成群出现。
§1051
1051.Puñje piṇḍe. Meso usabho methunaṃ kakkaṭo sīho kaññā tulā vicchiko dhanu makaro kumbho mīnoti mesādi. Loṇe lavaṇuttame. Saṃvaṭṭe vināsakappe. Kamuke tambūlaphalarukkhe.
1051.一群、一团。羊、野牛、交配的羚羊、猕猴、狮子、雌鹿、秤、蜘蛛、弓、水怪、瓶形、海牛等等,均属群聚。盐中含有优质盐分。年轮为岁数。喜爱树如槟榔果树。
§1052
1052.Amate devatābhojane. Lepe suddhasakkharacuṇṇādimaye. Satthe dīghadaṇḍe satthavisese. Najjantareti gaṅgā yamunā aciravatī sarabhū mahīti pañcasu mahānadīsu pañcamāya mahānadiyaṃ. Bhuvi pathaviyaṃ. Kriyā nārīsiṅgārabhāvajā kriyā. Vilāso pana tadaññajo. Atraje putte.
1052. 关于天神供养之食。用洁净的砂糖、盐、灰等涂抹。此为针对长杖的特殊保护。所谓不间断,如恒河、亚穆纳、阿其罗瓦帝、萨拉富等大河,五大江河中排行第五。其地为地球表面。为女性打扮所产生的行为。奢华享乐则为众生所生。子嗣属于根本。
§1053
1053.Kutho hatthipiṭṭhattharaṇaṃ. Veṇī nārīnaṃ kesakalāpo. ‘‘Paveṇī veṇī kuthayo’’ti hi vopālito. ‘‘Paveṇī kulaveṇīsū’’tipi kvaci pāṭho. Vutti bhavanaṃ . Vuttā vuttanto. Vetane kammena laddhabbe. Bharaṇe posane, dhāraṇe ca.
1053. 大象或马毛制成的盾牌。女人的发绺。 ‘‘发绺盾牌从何而来’’,此说明过。 ‘‘发绺出自家族的盾牌’’,此处有别本。传说为宫殿。所言皆传说。凭劳动所得。在承载、养护、支撑上。
§1054
1054.Mariyādasaddo dvīsu. Sattā vijjamānatā. Samiddhi sampatti. Soppe niddāyaṃ. Vutti jīvitavutti.
1054. 尊敬的名称有两种。存在的生命。成就与财富。或曰睡眠。传说即生命的传说。
§1055
1055.Kucchā garahā. Apavādo avaṇṇavādo, abhūtākkhānampi. Dhaññe dhaññavisese, yassa sīsaṃ aṅguṭṭhappamāṇaṃ dīghañca. Piyaṅgu gandhadabbaṃ. Mokkhe nibbāne. Sive kalyāṇe.
1055. 座垫或坐具。非谤、人身攻击、非真实的言辞。有关粮食,特指那种顶端像大拇指一般长的。香气芬芳的食物。解脱涅槃。祈愿吉祥美好。
§1056
1056.Rañjane kāsāyādirañjane. Sūrate methune. Vāse vasanakriyāyaṃ.
1056. 染色剂如赭色的染料。用于性结合的仪式。为穿着衣饰之缘由。
§1057
1057.Patthe mānatumbe. Nāḷe uppalādīnaṃ nāḷe. Pipāsāyaṃ pātumicchāyaṃ. Vutti bhavanaṃ.
1057. 在草地上的空间。管中有莲花等。为解决口渴和食欲。传说为宫殿。
§1058
1058.Pāṇyaṅge saṅkhanābhiyaṃ. Cakkante cakkassa ante.
1058.于车轮辐条之间。即在轮子的边缘之内。
‘‘Nābhi pāṇyaṅgaṅge khette, cakkantacakkavattisu;
『不在脐、辐条之间,不在田地、四轮转动处;
Nābhi padhāne katthūri-maṃse ca kvaci kittito’’ti. –
不在脐、边缘中,也未曾在泥土或肉块中被记录』——
Vopālito.
此等说已护持。
§1059
1059.Antareti dvinnaṃ antare. ‘‘Vīci sukhataraṅgesū’’ti vopālito. Thiratte thirabhāve. ‘‘Dhīratte’’tipi pāṭho, soyevattho. Save savane.
1059.『之间』指两者的间隔。说为『在路上,舒适的边缘』,此为护持说法。『相对』指相对存在。读作『沉思』,亦适用。于文件中悉皆如此。
§1060
1060.Nissaye ādhāre.
『依止』者,乃所依之处也。
§1061
1061.Vitte dhane. Aṅko lakkhaṇaṃ. Buddhi ñāṇaṃ. Khe ākāse.
1061. 财富是财产。数字是记号。智慧是知识。空间是虚空。
§1062
1062.Vate titthiyasamācāre. Āgumhi aparādhe. Maṇi silāvikati, maṇisaṅkhāto vā ratanaviseso idha maṇi nāma. Hāyane saṃvacchare. Vuṭṭhi vassanaṃ.
1062. 由于行止异端和过失,称为宝石、宝石特异或名为宝石的东西,有时是石头或珊瑚。在车中称为车轮,在房屋中称为屋顶。
§1063
1063.Lipi akārādīnaṃ sannivesaviseso. Mokkho nibbānaṃ. Rate sūrate.
1063. 文字及其造型属于表记特异。圆满者即涅槃。光彩则是色相。
§1064
1064. Pāpe ca asubhe ca riṭṭhaṃ. Ariṭṭhaṃpyatra, tabbhāve tatra akāro. Aparādho ādīnavo. Ketumhi paṭākāyaṃ. Cihane lakkhaṇe. ‘‘Dhajo soṇḍikalesesu, paṭākāyañca cihane’’ti vopālito.
1064. 坏的和不净的为空的,非正法亦复如是,其中的形体是本质上的。过失是不利。旗帜为标志。在记号中体现。『旗帜者,于色彩杂乱如绵毛间,是为旗帜与记号』如是阐述。
§1065
1065.Dvāramattepi bahidvārepi. Ito paraṃ ye anekatthā vuccante, te vāccaliṅgā. Phuṭe pākaṭe.
1065. 门道两端皆是外门。此处与彼处有多种称呼者,谓之语义标志。明白明显。
§1066
1066.Ajjhakkhe adhikate. Jaḷe aññāṇe. Lolupe atitaṇhe. Cale kampite.
1066. 位于中央略高处。水中为知觉。湿润者则为润滑处。摇晃摇动者则为摆动。
§1067
1067.Vikate virūpe. Komalaṃ akaṭhinaṃ. Atikhiṇo kuṇṭho.
1067. 破裂失正形,柔软而不坚固,快速而拘泥。
§1068
1068.Site sete. Sūcako pesuññakārako. Ahi sappo. Sakke khame. ‘‘Satte’’ti pāṭhe pana sattiyuttetyattho. Sambandhe avippayoge. Akhile sakale.
1068. 寒冷而湿润,宛如针刺,能引起痛苦。蛇与蝎。能夷灭。尽管文中作『诸众生』,实指『含生』,在关系或无关系时,皆通用,整体上就是全部。
§1069
1069.Kevalaṃ asammissaṃ. Anto avasānaṃ. Adhamo nihīno. Paṇato buddhādīsu ninno. Ninno thalapaṭipakkho.
1069. 纯净而不掺杂,终极的结尾,低下而贫贱,向佛等谦卑敬拜。敬拜于佛座前。
§1070
1070.Suddhe aññena asammissite. Pūte mejjhe.
1070. 清净而不混杂,腐坏却中间。
§1071
1071.Byāpe byāpite. Bhāvini anāgate vatthumhi. There jiṇṇe.
1071. 扩散散布,作作用,用以成就未来事物。长老已老。
§1072
1072.Bahusaddo ‘‘ekasmiṃ, dvīsu ca na pavattatī’’tyādīsuyeva pavattatīti maññamāno ‘‘tyādo’’ti vadati. ‘‘Ekavacanaṃ, bahuvacana’’nti vuttattā pana dvīsupi bahusaddo vattateva. Ācariyena vā parasamayavacanāni manasi katvā ‘‘tyādo’’ti vuttaṃ. Tividhañhi tattha vacanaṃ ekavacanaṃ dvivacanaṃ bahuvacananti. Sabbapārisadattā hi byākaraṇassa sabbesaṃ vādā katthaci kathīyante.
1072. 有多种声音,「仅一处存在,在两处不出现」等,认为此类为“停止”,称为「停止」;就单复数而言,虽然单数复数有别,但即使说两处也可属复数。老师或同伴口中思量诸种说法,即说“停止”一词。此词有三种说法:单数、双数、复数。语法派在大会中对所有论法进行不同讨论。
Dhī vuccati paññā, sā yassa atthi, sa dhīro, budho. Dhānaṃ vā dhī, sā yassatthīti sa dhīro, dhitimanto. Dhute cale.
智慧称为聪慧者,谓有所智慧者彼即为聪慧,觉悟者也是。财物亦是聪慧,谓财有真实利益者,则为聪慧,有智慧者称智慧所具足者。持久不动摇者为智者。
§1073
1073.Yāne hatthādiyāne yoggaṃ. Khame pana yoggo.
1073.坐骑如象等车具称为适宜坐骑,而驼兽为更适宜者。
§1074
1074.Vuḍḍhe āyuvuḍḍhe. Kulaje kulīne. Vuddho āyuvuḍḍho. Uru pamāṇato mahanto.
1074.年老者谓年岁增者,族中贵族者谓生于贵族族群。老年者谓年龄增长者,身形宏大者谓体型魁梧者。
§1075
1075.Vutte vattabbe. Uggate uddhaṃgate. Āditte agyādīhi, gabbite sañjātamāne.
1075.已约定者谓已成昔日例事,向上生者谓向上高升者。发生于诸寒气、无知等原因,生于胎中时之情形。
§1076
1076.Vigate vigatarāge. Vāyane vīte paṭe. Bhajjite dhaññādike. Bhajja pāke.
1076.除去已除去欲爱者,风中已断者。分解于谷物诸物者,分食熟成物者也。
§1077
1077.Caye samūhe. Samo tulyo. Ari sattu. ‘‘Samādisū’’tipi pāṭho. Vīre akātare sūre. Ravisūroti ravisūriyo ‘‘sūro’’ti vutto. Kuddhe kodhasahite. Dūsite appiye.
1077.毁坏于群体者,平等相同者,为诸敌对者。『三种等正法』之一类读法。勇士不懈怠为勇士。太阳之勇者称为光明勇士。愤怒者带有怨恨,污秽者难于亲近。
§1078
1078.Arimhi sattumhi diṭṭho. Ikkhitepi diṭṭho. Pote bālake. Vate ekantasādhane vatakamme.
1078. 用于敌人的三样东西已被见知。用眼所见亦已见知。关于旅行者及孩童。有确实的单一行法与行为。
§1079
1079.Salākāyaṃ kusāvahāre. Dabbe varahisatiṇe. Khaye udayabbayānupassīti. Sakuṇepi vayo ‘‘visayuttannabhuttānaṃ, vayānaṃ maraṇaṃ bhave’’tyādīsu. Gabbo abhimāno.
1079. 就如枯枝堆聚集在一起。放入盒子中。观察它们的灭亡、生成与消逝。鸟类的衰老情况亦同,如“对有蛇毒的物体受害者,衰老死亡当生”的等观念。又含有自大之心。
§1080
1080.Biḷāle majjāre. Nakule ahisattumhi. Manthano khīramanthanadaṇḍo. Sattu taṇḍulavikatikhajjaviseso. Assādilome assādīnaṃ lome. Ghāto maraṇaṃ. Rāsi puñjo.
1080. 像泥泞中的稻壳。像在毒蛇威胁中的幼蛇。搅拌所用的奶棍。敌人如破碎的谷粒和被啃食的谷粒般。毛发出离与毛发退落。杀害即死亡。犹如堆积的穗状稻束。
§1081
1081.Gopagāme gopālānaṃ gāme. Rave sadde. Sārathi pājitā. Vandī thutipāṭhako.
1081. 在牧牛村落中牧羊人的村庄。风声震响。车夫备膳。礼敬者宣读赞颂。
‘‘Sārathimhi ticchake ca, pasute veditepi ca;
「在车夫及蔽眼者中,及被羊认知者中;
Khattiyā brāhmaṇiyā jepi, visūto pādavandisū’’ti. –
无论是刹帝利或婆罗门,皆已被清除且足以顶礼。」
Vopālito. Pupphe suttādinā asaṅkhate. Taddāme pupphadāme suttādinā saṅkhate. Sakaṭe ane. Haye asse.
生花器。用花、佛经等未成数。那时这花器用花、佛经等成数。在车轮中。这样啊。
§1082
1082.Accane pūjāyaṃ. Bhe nakkhatte. Nettamajjhe ‘‘sūlā’’ti khyāte. Odhi mariyādo.
1082.在角头敬礼。天集会中。在鼻尖被称为『尖刺』。秩序规矩严格。
§1083
1083.Puṇṇatā paripuṇṇatā. Avajjaṃ doso. Manakkārepi ābhogo. Āḷisaddo itthī. Sakhī vayasā. Setu jalavāraṇo, nadyādimaggo ca. Satte sattiyutte, thiretyattho. ‘‘Daḷho thūle bhuse satte, pagāḷhepi daḷhe mato’’ti vopālito.
1083.圆满、完全。无缺点。即使心怀怒恨也不成害。称为女性的禽声。伴侣的年龄。桥梁与水障碍、河流等路径。以『有众多、常在』为本义。『高大全的谷物,发疯者也被视为坚固』,如此喻示。
§1084
1084.Mokkhe nibbāne, arahattaphalepi. Sāmini patimhi. Dhāraketi dhāretīti dhārako, tattha. Posakepi bhattā.
1084.于解脱涅槃、阿拉汉果中。在主人之妻中。称为持守者者,即持守者。这里,食物与饭是供养者。
§1085
1085.Sikhā cūḷā. Piñchaṃ pucchaṃ. Attani ‘‘saṅghikaṃ puggalika’’ntyādīsu. Khepe nindāyaṃ.
1085.发髻、小发髻。扇子、尾巴。自身称『僧伽众的个人』等。这被视为愚昧的责难。
§1086
1086.Rūpe vaṇṇe. Karīse gūthe.
1086.色与貌。形体覆盖衣服。
§1087
1087.Khaṇḍe sakale. Paṇṇe rukkhādīnaṃ paṇṇe. Kaṇḍe sare. Salākā vaṇopayuttā. Sucino bhāvo sucittaṃ, tasmiṃ. Gate gamanakriyāyaṃ. ‘‘Dhāva gatisuddhiya’’nti hi dhātupāṭho. Hāvo itthīnaṃ siṅgārabhāvajakriyā. Avijjāya aññāṇe. Mucchane visaññibhāve.
1087.在整体的部分中为「断片」。叶子等称为「叶子」。在部分之间为「枝条」。木棍结合起来称为「木枝」。清洁、洁净的状态称为「清净」,指的是其中。当行动(如往来走动)已完成时,此谓「奔走行为的清净」,即根本元素序列(dhātupāṭha)中谓之「奔跑状态的清净」。宣说女人的妆饰行为「显扬美丽」,与无明与愚痴相联系。由愚痴而生无知,导致迷乱无智的状态。
§1088
1088.Ghammajalaṃ kāye uṇhena sañjātajalaṃ. Pāke paccane. Goḷe ‘‘mu-yī’’iti khyāte mattikāguḷake. Ucchumaye ucchurasasañjāte. Mitte piyamitte, mittamatte vā. Sahāye atthacare. Pabhū adhipati. So pulliṅgo.
1088.以汗水湿润的身体上出现的水滴称为「汗珠」。水滴因沸腾而成称「沸水」。土块中的小泥丸俗称「土丸母」(mu-yī)。在发炎部位产生的瘤状肿块称为「脓肿」。友情称为「友伴」,或亲友称为「亲友好友」。在伴侣间互助称「协助」。诸主宰被称为「主宰」。这里特指阳性。
§1089
1089.Kurūre kakkhaḷakammante. Parasmiṃ paraṭṭhāne, paraloke vā. Atra ṭhāne, loke vā. Aṅko cihanaṃ. Aparādhe nāṭakaparicchedepi aṅko. Apavādo lokagarahā. Dese desavisese. ‘‘Bhave janapado dese, jane janapadepi ce’’ti vopālito.
1089.粗恶恶行被称「粗恶之行」。存在他处或他方地域,或他生之界称「他处」。在此处或此世则称「此处」。符号称为「记号」。犯罪时的戏剧性处置也视符号。谴责视为社会排斥。地域差异称为「地方特征」。说『城邦是国土,国土亦是民族』,表达地域与民族之间的兼有联系。
§1090
1090.Pajje siloke. Vacībhede byattavācāyaṃ. Anvaye santāne. Sarūpasmiṃ samānabhāve. Adhobhāge ca talaṃ.
1090.在林中石头称「石块」。语句的区别即「言语别」。谓信息交流中的「教导」。语句上下逻辑连贯称「上下文」。事物间本质上的同一状态称「同体」。底部或下边称「底端」。
§1091
1091.Vilagge kāyamajjhe. Vemajjhe majjhasāmaññe. Kusumaṃ pasavaṃ. Utu itthipupphaṃ. Subbate sundare vate.
1091.独立或分离称「分隔」。身体中央称「体中部」。脾脏处称「脾脏中间」。花朵称「花」。夏天的母花称「夏季雌花」。好好的美丽的称为「健康且美丽」。树枝称「树枝」。
§1092
1092.Kose liṅgapasibbake. Gabbhare guhāyaṃ. Bile kipillikādīnaṃ āvāse. Gaṇḍake khaggavisāṇe. Kadambe ‘‘thina’’iti khyāte. Dume rukkhe. Caye samūhe.
1092.盒形染料称「盒子中的颜色」。肚子或子宫称「腹中」。洞穴中的住所称「洞穴」。寄居昆虫如秃蜜蜂之类的住所称「巢穴」。猪笼草之类的窝称「窝棚」。榕树称「泰娜树」。袋或群聚称「集体群体」。
§1093
1093.Bhe nakkhattabhede. Dhenuyaṃ siṅginiyaṃ. Yoniyaṃ itthīnaṃ aṅgajāte. Sire sīse.
1093.关于“bhe”字,有如天空中星辰、牛、母牛、女性等众生的种类,以及头顶和头部的含义。
§1094
1094.Bhogīsaddo bhogavati puggale, urage ca. Sivo mahissaro. Bale thāme. Pabhāve tejasi. ‘‘Vīriyaṃ sukke pabhāve, tejo sāmatthiyesvapī’’ti vopālito. Tejasaddo pana tesu ca yathāvuttesupi dvīsvatthesu, dittiyañca vattati.
『婆伽』一词,用于具财富之人,亦用于蛇类。『湿婆』者,大自在天也。『力』者,气力也。『威』者,光辉、威势也。伍巴离论师云:『精进于白净法中为威,威为效能义』。然『威』一词,除上述诸义外,亦通于光耀及彼二义之场合。
§1095
1095.Santati ādhāro. Khaggaṅge khaggassa tikhiṇāvayave. Sūte sārathimhi. Paṭihāre vacanahāre. ‘‘Vida lābhe’’ti dhātvatthato vitti. Pīḷā vibādhā.
『相续』者,乃所依也。『剑分』者,剑之锋利部分也。『御者』者,驾驭者也。『持言』者,传达话语者也。依『知』之语根义,『维提』者,乃获得义也。『逼迫』者,苦恼、障碍也。
§1096
1096.Rave sadde. Palāse nittaṇḍulavīhimhi.
1096.『rava』用于声音义。『palāsa』用于去壳米(即去除谷壳之稻)义。
§1097
1097.Rukkhe ambaṭṭharukkhe. Parasamaye pana bādhā. Adhikappeme atisayapeme.
1097.在树木如桃树等中,“rukkhē ambaṭṭha-rukkhe”是指在特定树木上的事物,但在不同季节会有妨碍。妨碍有多有少之分。
§1098
1098.Ketumhi dhaje. Lekhye likhitabbe lekhe. Rājiyaṃ tu lekhā.
1098.『旗帜』者,旗也。『书写』者,应书写之文字也。至于『线条』,则指所画之线。
§1099
1099.Satthe āvudhabhede. Satte pāṇimhi. Caye samūhe.
1099.『武器』者,于兵器之义。『众生』者,于有情、手之义。『堆积』者,于聚集之义。
§1100
1100.Āḷiyaṃ nadīmagge, jaladhāraṇe ca.
1100.『道路』者,用于河道与水流承载之义。
§1101
1101.Saṃsade sabhāye. Ayanasaddo gamane, pathe ca vattati.
1101.『集会』者,于议事会之义。『行进』一词,通用于行走与道路两义。
§1102
1102.Rukkhantare gaṇadume. Sūre sūriye. Koṇe vidisāyaṃ. Haye turaṅge ca asso. Khandhe bhujasire. Accisaddo jālāyaṃ aggijālāyaṃ. Aṃsumhi tassa, aññesañca aṃsumhi vattati. So ca no pume pulliṅge na vattati.
1102.『树木间隙』者,于丛林之义。『英雄』者,于太阳之义。『角隅』者,于隅方之义。『马』者,于骏马,亦即坐骑之义。『肩部』者,于臂膀顶端之义。『火焰』一词,用于火苗、烈焰之义。『光芒』者,用于彼光之义,亦通用于其余光芒之义;然此词于男性阳性中不用。
§1103
1103.Abhāvasaddo nāse vijjamānassa nāse. Asattasaddo avijjamānatthe vattati. Bhutti bhuñjanakriyā. Pāṇe āyumhi jīvaṃ. Jane pāṇavati jīvo.
1103.『无有』一词,用于现存之物消亡之义。『不存在』一词,用于不存在之义。『受用』者,享食之行为也。『命』者,于寿命、生命之义。『人』者,于有气息之有情、生命之义。
§1104
1104.Chadane gahādīnaṃ chadane. Rāsi puñjo, sahadhammīnaṃ gaṇo ca.
1104. 「遮蔽」,用于房屋等之遮蔽义。「聚」者,堆积之义;亦有同法者之群聚义。
‘‘Nikāyo nilaye lakkhye, saṃhatānaṃ samuccaye;
「尼迦耶」指基础;「尼拉耶」指标的;「拉迦耶」指集合体之总和;此三义合成时,即谓集成之处也。
Ekattha bhājini vase, paramattani vuccate’’ti. –
同处而居,即名为统一;在最高实相中称为终极。
Vopālito. Yajane devapūjāyaṃ. Accane pūjāmatte. Dikkha muṇḍiyopanayananiyamabbatādesesu.
此谓祭祀、天神礼拜,依仪式奉献;于仪式场所供奉;及剃度新人之规制中所摄持者也。
§1105
1105. Karaṇaṃ kāro, so eva kārikā, kriyā, sakatthe ṇiko. Pajjepi soyevattho. Cihane lakkhaṇe. Thīraje itthīnaṃ utumhi. Pupphe sumane. Vānare makkaṭe.
「行事者」即行为者,谓词、行为、及其对应之事物;亦可谓与之相关或从之发出的;在标志与记号中体现;于女子发髻饰物间;花束与花冠中;或在猿猴及狒狒形态中有所显现。
§1106
1106.Adhare dantāvaraṇe. Kharabhe ‘‘ka-la-au’’iti khyāte. Lobhapuggalepi luddho. Āvile anacche.
位于唇齿之间,名为「卡拉奥」;在贫贱之人中显现;污秽无光者亦同此称。
§1107
1107.Caramhi guttapurise.
位于行走者之腹部内侧。
§1108
1108. Hāso ca gandho ca hāsagandhā, tesu. Gandhotra dūragāmī. Kalyāṇepi cāru. Khala calane, sañcaye ca, to, khalito.
笑和香气,即笑香。其间香气远散。美好者亦为佳。液态流动,积聚时即为液态。
§1109
1109.Vakkale rukkhattace. Adhirohe ārohanakriyāyaṃ. Vatthantaraṃ vicittarūpaṃ vatthaṃ, yaṃ cīnadese sañjātaṃ.
树木叶片间。登高行走之所。其下部形状不一之树,其生于贫瘠之地。
§1110
1110.Paṭihāre ‘‘ḍa-gā’’iti khyāte. Mukhe bhattādīnaṃ pavesanaṭṭhāne. Pete paralokaṃ gate. Aparaṇṇaṃ muggādi. Kālo tiṃsarattidivaparicchinno.
返回时称为“ḍa-gā”。口中食物等入口处。饿时往他方境。午后至傍晚林中行走。时为三十天或三十昼夜。
§1111
1111.Dose kodhe. Ghāte māraṇe. Migādo catuppade. Chagale aje. Arūpe phassādike. Avhaye saññāyaṃ. Darathe kāyacittasambhūte santāpe. Bhīti bhayaṃ.
于嗔怒中。于杀害之时。野兽出没处四项。五贼未生之时。无形触等。灭除于心识。树上身心所生之忧恼。恐惧惊怖。
§1112
1112.Bhāre khandhabhārādike. Sujāsaddo dabbiyaṃ kaṭacchuyaṃ, indajāyāyaṃ sakkassa bhariyāyañca. Vihāyase ākāse.
负担诸重担。善音响起、敲击竹器。伴随出生产,及萨咖之妻。天界中享乐之处。
§1113
1113.Maṇike mahati udakabhājane. Ratane asmavikāre ratanasāmaññe. Selo candanapabbato. Ārāme pupphārāmādiārāme.
大宝玉与清水器皿。宝石与自我变化之宝石同类。砂砾如檀香山。花园及花盛开之园林。
‘‘Malayo dese selaṅgapabbatantare, malayātivutāyañcā’’ti vopālito. Aṅko cihanaṃ.
「马来地中位于瑟朗甘山脉之间,以及超过马来之地」如是被阐明。『Aṅka』为记号之意。
§1114
1114.Sappimhi ghate, tadaññe hotabbe ca havi.
1114.「于瓷器中,此时另有供品可用」之意。
‘‘Rahasi ca vicāre ca, viveko jaladoṇiya’’nti vopālito.
「在秘密及思惟中,分别是水王」如是被阐明。
§1115
1115.Pavāhe jalappavāhe.
1115.「在流水之中,如流水般流动」之意。
‘‘Vego jave pavāhe ca, mahākālaphalepi ce’’ti vopālito. Khile aṇukhāṇumhi. Kaṇe appe.
「流速迅疾且在流水中,亦或是大时果报」如是被阐明。此言于破坏的细小部分中。多为小部分。
§1116
1116.Nettante cakkhukoṇe. Cittake tilake.
1116.「在眼目端、眼角;在心念的标记上」
‘‘Apāṅgaṃ aṅgahīne ca, nettante tilakepi ce’’ti vopālito. Muttāguṇe suttabandhamuttāyaṃ. Gahaṇaṃ gāho, tasmiṃ. Makuḷe apupphite. Rase loṇarase.
“又如断臂者与失去手足者,以及额头上有明显痕迹者”,此语为静说。这里所说的断臂,指的是断臂的特性连系如丝。深厚、紧密,在此。山茱萸花未开放。味如盐味。
§1117
1117. Ago, nago cāti dve abhidhānāni selarukkhesu vattanti. Svappe suṭṭhu appe, appataretyattho. Avadhāraṇe ‘‘namanamatta’’ntyādīsu. Accane pūjāyaṃ.
1117. “Ago”和“nago”这两个词在灰树名词中有两种不同含义。较少用时是“轩然”,较多用时意指“相异少许”。在解释时,有“略微屈膝”等词。意指供养。
§1118
1118.Chidde dose. Otaraṇaṃ jalatitthādīsu avataraṇaṃ. Ayyake pitupitari.
1118. “Chidde dose”为“有缺点”的意思。用法如“渡过(水岸等处)”和“下降”等意义。形容父亲的敬礼之类。
§1119
1119.Rukkhe khaggaphale. Sune sunakhe. Gandhe adhivāsanagandhe.
1119. 「木」,用于剑果树之义。「犬」,用于狗之义。「香」,用于薰染之香气义。
§1120
1120.Koṇe asse. Savane sote. Pantiyaṃ vīthiyaṃ. Bhāgyaṃ puññaṃ. Ekadeso tatiyabhāgādi. Ajapālake pokkhare. ‘‘Kuṭṭhaṃ roge sugandhe cā’’ti vopālito.
1120. 指角落、树枝、道路、街巷、命运、功德。亦有“一处”、“第三部分”等含义。如“未喷洒的荷花”、“肤病、疾病、香气”等解释出现。
§1121
1121.Senāsane vihārādike. Sene pīṭhādike. Cundabhaṇḍamhi cundānaṃ upakaraṇe. ‘‘Bhamo’mbuniggame bhaṇḍi, cundākhye sippiyantake’’ti nānatthasaṅgahe vopālito. Aṃsusaddo vatthādīnaṃ lome, kare kiraṇamatte ca. Abyaye pakārādike.
1121. 指军营、住所等。军座等处。指头发商器具中“小刀”等用具。此为各种含义的汇总。也有“雨声”、布料等毛发及手指头的意义。还有无常、变化的类型。
§1122
1122.Khajjantare sūkaravaccasaṇṭhāne dhaññavikāre. Dise ripumhi. Pati dhavo. Ariyo adhipati.
1122.在猪舍的食槽处,谷物发生品质变化。方向上是敌对。在地面上是清扫。此为圣者的控制主宰。
§1123
1123.Rāge kasāyādike rāge.
1123.“爱欲、嗔恚等染污中存在着爱欲。”
‘‘Raṅgo dāne khale rāge, tacche raṅgaṃ tipumhi ce’’ti vopālito. Peyye udakādike. Pītiyaṃ pivanakriyāyaṃ. ‘‘Rakkhaṇe pītiyaṃ pāna’’nti vopālito. Iṇe, ukkhepane ca uddhāro. Ummāre dvārummāre. Eḷakasaddassa ajassāpi vācakattā ‘‘eḷako aje’’ti vuttaṃ.
“颜色用于施舍、饮食、爱欲。若色彩具有三重属性”,这是其解释。包括饮用的水等。喜悦是饮用行为之意。有言“守护时喜悦为饮用”。还有放射、发出与举起。对门的破坏者。关于“杖声即杖”的称呼亦有说法。
§1124
1124. Paharaṇaṃ pahāro, pothanaṃ. Paharati etthāti pahāro, yāmo, hāyano saṃvaccharo. Kuṇḍikāyaṃ ‘‘kayā’’iti khyātāyaṃ. Āḷhake catupatthappamāṇe. Bhusamhi taṇḍulattace.
1124.捆绑即是扎捆,是绑缚。此处“绑缚”指束缚、保持或拉紧。称为容器中“身体”。用于长度约四肘的竹条。于草地中犁过的稻秆处。
§1125
1125.Āvāṭe kūpe. Caye samūhe ca. Kāsu sā, kāraṇe, rahasi ca upanisā.
1125.在弯曲处、在水井中、以及遗弃之群体中。有“因、缘、秘密”等含义。
‘‘Bhave upanisā dhamme, vedantepi rahasyampī’’ti vopālito. Poṭagale ‘‘pho-khā’’iti khyāte. Guṇetare avajje.
“存在即是条件,真谛中亦有秘密”,这是其解释。称为“phoka”的瓮。其他品质则为轻视。
§1126
1126.Yutte ‘‘aṭṭaṃ vinicchinātī’’tyādīsu. Aṭṭāle ‘‘gopuraṭṭehi saṃyutta’’miccādīsu. Aṭṭite ‘‘aṭṭassaraṃkarotī’’tyādīsu. Aṭṭa abhiyoge, aṭṭa atikkamahiṃsāsūti dhātvattho. Kānane vane. Uppattiyaṃ janane, vihāyasāgamane ca.
1126. 「裁决」,见于『裁断案件』等句中。「望楼」,见于『与城门楼相连』等句中。「受逼」,见于『发出苦呼之声』等句中。就词根义而言,『裁决』含诉讼控告之义,『受逼』含超越、损害之义。「林」,即森林之义。「生起」,含出生、产生之义,亦含从虚空而来之义。
§1127
1127.Lāmake nihīne. Khandhe rūpādike. Mūlaṃ mūladhanaṃ. Upadā paheṇakaṃ. Avatthāyaṃ, paṭassa ante ca dasā. Ghāto māraṇaṃ.
《优帖》中所用“Lāmake”字眼的解剖,揭示了对于粗大和愚钝的辨析。阐述与蕴的诸多相,包括色受的根本和财产。对“upadā”的解释同样重要,涉及以此为依归。特别是对于十种形成的各方面,涉及到伤害与死亡的问题。
§1128
1128.Gabbe māne. Ghaṭanaṃ silesakaraṇaṃ. Rāsi puñjo, etesu ghaṭasaddo. Abhihāre pūjāyaṃ. Bandhane ‘‘pākāracayo’’tyādīsu.
1128. 「骄」,即慢心之义。「聚合」者,即使物相接之行为。「聚」者,堆积之义;此等义中皆用此词。「奉献」,即供养之义。「束缚」,见于『城墙之积砌』等句中。
§1129
1129.Thoke appake. Dāne, hāniyañca cāgo. Gīvā, galo cāti dve abhidhānāni iṇe siyuṃ. ‘‘Iṇe gīvā galepi cā’’tipi pāṭho. Gale kaṇṭhe.
对“thoke appake”与其相对概念的解读,例如给予与放弃的关系。“gīvā”与“galo”的对比,展现其在定义上所表述的两种状态。这里还有一种读法为“iṇe gīvā galepi cā”,其主要描述的是喉咙部分的含义。
§1130
1130. Daṇḍepi sāhasaṃ. Paṭe vatthavisese bhaṅgaṃ. Sāṇādike missitvā katañhi vatthaṃ ‘‘bhaṅga’’nti vuttaṃ. Chavake kaḷevare.
1130. 「杖」,亦含强行粗暴之义。「布」,用于某种特殊织物,含褶纹之义。凡以麻等混纺而成之布,称为『褶纹布』。「尸」,即遗体之义。
§1131
1131.Anaṅge māre. Dume karahāṭake.
对于“anaṅge māre”的探讨,涉及到出于某种原因的死亡,特别体现在恶行方面。更深入地分析其所涉及的各类行为及其定义,如“dume karahāṭake”的使用情境。
‘‘Madano māradhuttara-vasantadumasitthake’’ti vopālito. Pamātari mātumātari. Veṭhe uṇhīse ca veṭhanaṃ.
『迷欲』者,即『魔王之子、春、夏、秋三季无暑之时』。此谓疲倦无力之人。『搅扰』指灸热及搅扰之苦。
§1132
1132.Taṇḍuleyye tilaphalasāke. Ayye sāmini. Mutti muccanaṃ.
1132.『稻秆束、菱角枝条』。尊者、师母之称。『解脱』与『释放』。
§1133
1133.Aṅke lakkhaṇe. Ākāre sīsacalanādike. Vappe vappanīyabīje. Taṭe tīre ca vappo, pākāramūle, nettajale, usume ca vappo. Anuññāyaṃ, vohāre ca sammutisaddo. Akkhatasaddo lājāsu dhaññavikatīsu napuṃsake.
1133.『躯干及特征』。形状、头部动作等。『谷种』随季节而种植。『池水边、堤岸、田埂、芦苇丛中』出现稻种。此为共通约定之名。声响微弱,羞怯于禾谷场地,无男子气概者。
§1134
1134.Yāge devapūjāyaṃ, sadādāne ca satraṃ. Sasu hiṃsāyaṃ, traṇa, satraṃ. Osadhimhi, cande ca somo.
1134.祭祀、天神供养、每日布施与集会。为免禽兽暴害的草料、集会。药物中日、月与月亮。
‘‘Somo kuvere pitudevatāyaṃ,
『月亮、库维拉、地主神』。
Vasuppabhede vasudhākare ca;
『芦苇地、土地之役使者』。
Dibbosadhisāmalatāsamīra-
天界甘露、荫凉、微风,
Kappūranīresu ca vānare cā’’ti. –
以及蜜蜂群和猴子等。——
Vopālito . Yugagehaṅgeti pubbāparāyāmavasena thambhānaṃ upari ṭhapite yugabhūte gehāvayave. Dakkhiṇuttarāyāmavasena ṭhapite gehaṅge saṅghāṭo.
带盖的杠杆,前后两端分别作为房屋构件而架设在柱子上。顺南北方向立置,称为房屋的包衣。
Gāthāpādavaṇṇanā niṭṭhitā. · 偈句品之解释已毕。
Anekatthavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 多义品释毕。
4. Abyayavaggavaṇṇanā
四、不坏分部的说明
§1136-1137
1136-1137.Cirassādayo cattāro ciratthakā. Cirāya, cirā cātra. Sahādayopi cattāro sahatthā. Punappunamādayo pañca punappunatthā. Vinādayo pañca vajjanatthā.
1136-1137。长久开始的有四种,亦即长久。这里指长久的意义。伴随开始亦有四种,称为伴随。再次开始有五种,称为再次之意。结束有五种,表示终止之义。
§1138
1138. Balavaṃ suṭṭhu atīva kimuta su ati ete cha atisayatthe. Pasaṃsāyañca suṭṭhu. Pañhepi kimuta. Āho kiṃ kimu udāhu kimuta uda ete cha vikappe vitakke. Tatra āhosaddo dīghādi. ‘‘Diṭṭho āho udāhu ca, vikappatthe vibhāvane’’ti hi bhāguri. Khāṇurayamāho puriso. Ruddo tu rassādimāha ‘‘issarepyadhikepi ca, vikappevimhayepyaho’’ti. Kimusaddo rassanto. Kimāyaṃ khāṇu, kimu puriso. Udasaddo rassādi. Dhūmoyamoda kāpotaṃ, samūhatthe ṇo. Kiñcasaddopi vikappe. Kimutasaddo atisayeti vutto.
1138。力量很大、言语通顺、甚为精妙、又极强盛,这些皆属极为显著的称赞之词。问题为何?啊,说什么呢?在不同变异思维的解释中,说法各异。众人说“看见了啊,说出来了,在辩论中得以彰显”,这是真实之辞。人们冤枉说,‘即使在权威之上辩论也相关’,又有人说‘争论反而使之复杂’。这声音究竟为何?为何有此指责?话语为什么如此坚硬?嘈杂声为何如此?像烟雾遮蔽鸽群聚集,对变异之音稍作说明。什么声音是极为显著的呢?
§1139
1139. Bho are ambho hambho re je aṅga āvuso he hare ete dasa avhāne. Haṃ hosaddāpyatra. Kathaṃ kiṃsu nanu kacci nu kiṃ ete cha samā samānatthā.
1139。婆呵,水啊,呵婆呵,呵,阿揵迦,阿梵苏呵,呵,呵勒,这些是十个坏车。即使这里有声音,怎么办呢?难道它们的意义相同或相等吗?
§1140
1140. Adhunā, etarahi, idāni, sampati cāti cattāro idānītyatthe. Aññadatthu taggha sasakkaṃ addhā kāmaṃ jātu ve have ete aṭṭha ekaṃse ekaṃsatthe.
1140。现在,如此,此时,所谓完备是四,这里为时。另一方面,萨咖曾摄欲,八个是一对一的关系,成为八。
§1141
1141.Yāvatādayo satta paricchedavācakā. Tatra yāvatā, yāvāti dve aniyamaparicchedatthavācakā. Tāvatā, tāva, ettāvatāti niyamaparicchedatthavācakā. Kittāvatā, kīveti paricchedapucchanatthavācakā.
1141. 『乃至』等七词,皆表分限之词。其中『乃至(不定式一)』与『乃至(不定式二)』二词,表不定分限之义。『如是之量(定式一)』、『如是之量(定式二)』与『如此之量』三词,表确定分限之义。『至何限』与『几许』二词,则表询问分限之义。
§1142-1143
1142-1143. Yathā tathā yatheva evaṃ yathānāma yathāhi seyyathāpi evamevaṃ vā tatheva yathāpi evampi seyyathāpi nāma yathariva yathā ca viya tathariva iccete sattarasa paṭibhāgatthe sadisatthe bhavanti.
1142-1143. 「如同」、「如此」、「正如」、「就这样」、「比如说」、「好比」、「譬如」、「也正是这样」、「如……一般」、「也是如此」、「譬如说」、「正犹如」、「如……」、「又好比」、「就像」、「亦如是」——此十七词,皆用于「比较义」(类比之义)及「相似义」。
§1144
1144. Saṃ, sāmaṃ, sayañceti tayo sayamiccatthe. Āma sāhu lahu opāyikaṃ patirūpaṃ sādhu evaṃ ete satta sampaṭicchanatthe. Āmantāpyatra.
1144. 「由自身」、「亲自」、「自己」——此三词,皆表「自作之义」(亲自之义)。「好的」、「善哉」、「易哉」、「合宜」、「适当」、「善」、「如是」——此七词,皆表「应诺之义」(表示接受、承应之义)。于呼格中亦然。
§1145
1145.Yamādayo cha kāraṇatthesiyuṃ. Canasaddo, cisaddo cāti dve asākalye asakalatthe. Kadācanaṃ, kadācītyādi payogo. Mudhāsaddo nipphale phalarahite, nippayojanetyattho. Amūlepi ca mudhā.
1145. 『yam』等六词,用于表达『原因』之义。『ca』一词与『ci』一词,此二词表达『非全体』、『非完全』之义,如『kadācanaṃ』(有时)、『kadācī』(某时)等用法即是。『mudhā』一词,意为『无果』、『无有利益』、『无有目的』;凡无根据之事,亦以此词表达。
§1146
1146.Jātusaddo ekaṃsepi. Sabbato, samantato, parito, samantā cāti cattāro tulyatthā.
1146. 生声即为独声。无论从四面八方环绕,皆为同一意味,谓之四方相同。
§1147
1147. Na a no mā alaṃ nahi iccete cha nisedhe. Ce, sace, yadīti tayo yadyatthe. Saddhaṃsaddo anukūlatthe. Nattaṃ doso ca rajanīyamiccatthe. Divāsaddo ahe ahanītyatthe.
1147. 若非彼所愿,决不可随意否定。若是如此,则三者亦如是,各有各义。赞声为顺利,非是恶意,也非可憎的。晝声谓白昼,夜声谓黑夜。
§1148
1148. Īsaṃ , kiñci, manaṃ iccete appatthe. Atakkite avitakkite. Balakkāre tu sāhasaṃ. Aggato, purato ca pureiccatthe. Pecca amutrasaddā bhavantare.
1148. 甚至妒恨之心亦有所欲,虽少难得。或是无意,或是有意。于力量之生发时,出乎勇猛,进而先行,居于前方。随后他者,其声异于此。
§1149
1149. Aho ca hi cāti ete vimhaye. Vikappepi aho. Sammodepi hi. Tuṇhīsaddo mone abhāsane. Āvi, pātu ca pākaṭatthe. Sajju sapadisaddā taṅkhaṇetyatthe.
1149. 哎呀,确实如此,谓此为惊疑。稍许变化时,亦叹为惊异。聚合时,实为确然。寂静之声乃无言默示。又有疾速、畅达之义。正直匹配之声,则谓高亢清晰。
§1150
1150. Sudaṃ kho assu yagghe ve hādayo hakārādayo ca padapūraṇe siyuṃ. Antarena, antarā, anto cāti ete abbhantareiccatthe. Avassaṃ, nūna ca nicchayatthe.
1150. 昔有犬吠,如同心声,包括呼唤声,且充满足音。又有内在、内部、边缘,皆指示内部之意。必定存在,确实无疑。
§1151
1151.Saṃsaddo diṭṭhāsaddo ānandatthe. Samupajo, saṃpyatra. Kāmappavedane icchāya akkhāne kacci jīvati te mātā , mamedamabhimatamiccatthe. Usūyopagame usūyāpubbake upagame.
1151. 声响乃外观之音,令人欢悦。恰如相聚,彼此近前。于欲望表露中,存有希望,如若谁仍活着,其母亲即愿此声为其所欣喜。嫉妒随之而生,嫉妒之前身乃是接近。
‘‘Kāmānumatiyaṃ kāmo,
『欲』者,谓许可欲望,意谓容许欲望。
Usūyopagamepi cā’’ti ruddo.
又言『甚至于嫉妒的产生亦然』,如此斥退之。
Usūyopagamānuññāṇepicāyaṃ attho dissate.
此处『嫉妒的产生与知见』也是此意。
§1152-1153
1152-1153.Yathāttanti saccaṃ. Tathassa anatikkamo yathātathaṃ, yathātthe abyayībhāvo. Tathasaddoyaṃ bhūtapariyāyo. Sadāsaddo, sanaṃsaddo cāti nicce. Sanasaddopyatra. Pāyo, bāhulyañca samā. Pañcakaṃ bāhye. Saṇikaṃsaddo asīghe.
1152-1153 如实是真理。对于真理,无法越过(即不可违背),恰如实相;如实而不坏灭之义。此则是真理之涵意。永恒不变的真理,常在真理之相中。此处亦谓常在的真理。亦称根源、丰盛如普遍论说。外有五,内有一稍微之声。
§1154
1154. Sammā, suṭṭhūti dve abhidhānāni.
1154 『正确』与『清楚』有两种涵义。
§1155
1155.Sāyaṃ sāye sāyanhe. Atrāheti imasmiṃ ahani ajjasaddo.
1155 『傍晚时』、『日暮时』、『正午时』,此处谓当天的今日日声。
§1156
1156.Yatthādayo tayo aniyamaṭṭhānādivācakā. Tatthādayo niyamaṭṭhānādivācakā.
1156. 『yattha』等三词,表达『不确定的处所』等义。『tattha』等词,则表达『确定的处所』等义。
§1157
1157. Sammukhā, āvi, pātu ca samānatthā.
1157. 「当面」、「公开地」、「显现地」——此三词,义相同。
§1158
1158.Appevādayo tayo saṃsayatthamhi. Iti itthaṃ evaṃsaddā nidassane vattanti. Kathañcisaddo kicchatthe.
1158. 「希望」等三词用于表达疑惑之义。「如是」「如此」「以此方式」等词用于表示说明。「怎样」一词用于表达应当做之义。
§1159
1159.Khedo khinnatā. Paccakkhe sacchisaddo. Thire, avadhāraṇe ca dhuvaṃ. Tiro tiriyaṃsaddā samā. Duṭṭhukusaddā kucchāyaṃ.
1159. 『疲惫』者,衰竭也。『亲证』乃现观之语。『确定』与『决定』,皆表坚固、强调之义。『横越』与『横渡』二词义同。『恶劣』等词用于表厌嫌之义。
§1160
1160. Āsiṭṭhatthamhi suvatthi. Dhisaddo nindāyaṃ. Kuhiñcanādayo satta ṭhānādipucchanatthā.
1160. 表祝愿之义时,用『吉祥』。『呸』字用于表责骂之义。『何处』等七词,用于询问处所等。
§1161
1161. Iha idha atra ettha attha ete okāsatthādivācakā. Sabbasmiṃ kālādike sabbatrādidvayaṃ. Kismiṃ kāle kadā. Kasmiṃ kāle kudācanaṃ.
1161. 『此处』、『这里』、『于此』、『此地』、『在此』、『在这』等词,皆表处所等义。表一切时间等义时,用『随处』等二词。表询问何时,用『何时』。表某一时刻,用『偶尔』。
§1162-1163
1162-1163. Vibhatyantanāmasarākhyātapatirūpake abyaye dassetvā tadaññabhāve abyaye dassetumāha ‘‘ādikamme’’iccādi. Tatra vibhatyantapatirūpakaṃ yathā – ‘‘cirassaṃ, ciraṃ , cireni’’ccādi. Nāmapatirūpakaṃ yathā – ‘‘āma, sāhu, lahu, opāyika’’miccādi. Sarapatirūpakaṃ yathā – ‘‘a’’iccādi. Ākhyātapatirūpakaṃ yathā – ‘‘atthi’’iccādi.
1162-1163. 在列举形似格尾名词、形似名词、形似元音、形似动词等不变词之后,为进一步展示其他类型的不变词,故说『在开始行作』等语。其中,形似格尾词者,如『已久』、『长久』、『以长时』等。形似名词者,如『是』、『善哉』、『迅速』、『适宜』等。形似元音者,如『啊』等。形似动词者,如『存在』等。
Sambhavo pabhavo. Udiṇṇe pavuddhe vaḍḍhane. Tisa pīṇane,ti, titti. Niyoge niyojane. Agge uttame. Tappare tappadhāne. Saṅge laggane. Pakāre sadise, bhede vā. Antobhāve pakkhitte. Viyoge pavāse. Avayave padese. Dhitiyaṃ vīriye padhāne. Ete catthā dhātusaṃyogatthā vā nāmasaṃyogatthā vā bhavanti. Asaṃyogassa pana nāmapadassa attho ‘‘po siyā paramatthasmiṃ, pātu vātesu pā bhave’’ti ekakkharakose vutto.
生成、出生。起立、增长。损害、伤害。联系、任用。首位、高尚。后面、在后。聚集、伴随。方式、同类,或者差别。内在、分散。分别、分离。部分、区域。第二于力量、重要性。这些有四种功能:作为法的结合或名字的结合而成。关于无结合的名字词义,有言说“一元词典”中指示“可作终极意义,或于风中可作守护”之意。
§1164
1164.Vikkamo padhānaṃ.
1164.『勇进』者,即精进努力也。
§1165-1167
1165-1167.Sanyāse nikkhitte. Mokkho nibbānaṃ. Rāsi nikaro. Gehe nilaye. Ādeso ācikkhanaṃ. Upamāya sannibhe. Accayo atikkamo. Sāmīpye samīpabhāve . Uparati upasamo. Nīharaṇaṃ apanayanaṃ. Āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ .
1165-1167. 放弃、离开。解脱、灭度。聚集、集合。住家、安宅。命令、指令。比喻、近似。堆积、超越。邻近、在近之状态。止息、平静。收取、带领。遮蔽、阻挡。
§1168
1168.Uddhakamme uyyāne. Viyoge uppāsite. Atthalābho uppatti. Pabalatte mahābahalatte. Dakkhaggatāsūti dakkhabhāve, aggabhāve ca. Sattiyaṃ, mokkhe nibbāne ca.
1168. 提升、提高。脱离、远离。得到、产生。微弱、衰弱。熟练的于能力、能场及领头地位。存在于现实及解脱、涅槃中。
§1169
1169. Du ca abhāve dussīlo, duppañño. Asamiddhiyaṃ dubbhikkhaṃ. Anandanaṃ amodanaṃ.
1169. 有两种缺失,品行恶劣、愚昧。未成人、不饱足。无喜悦、无欢愉。
§1170
1170.Samantattasamiddhīsūti samantabhāve, samiddhiyañca. Saṅgate sahite. Vidhāne karaṇe. Pabhavo sambhavo. Punappunakriyā punappunakaraṇaṃ.
1170. 『圆满』与『成就』等词,用于表周遍之义及成就之义。『会合』表聚集、和合之义。『安排』表处置、作为之义。『根源』者,生起也。『再三之业』者,一再重复所作之行为也。
§1171-1172
1171-1172.Atisayo atra adhimattaṃ. Bhusattho samantattho, tena samanta pariyāyopi bhusasaddo atthīti veditabbo. Issariyo pabhūti. Accaye atikkame. Kalahe viggahe. Bhāse kathane, ‘‘bhāsāyā’’tipi pāṭho. Kucchane kucchāyaṃ. Anabhimukhatthe vimukho. Moho vimati. Padhāne visiṭṭhe. Dakkhatā chekatā. Khede parissame.
1171-1172.『过量』者,极多也。『遍』义与『极』义相通,故知『遍』字亦有极多之义。『自在』者,卓越也。『过』者,超越也。『诤』者,争斗也。『说』者,言谈也,亦有读作『言说』者。『嫌』者,厌恶也。『背向』义者,乃无面向之义。『痴』者,疑惑也。『胜』者,殊胜也。『巧』者,善巧也。『苦』者,疲劳也。
§1173
1173.Jānane avagate. Adhobhāge avaṃsire. Anicchaye aniṇṇaye. Paribhave avaññāte. Deso ca byāpanañca hāni cāti dvando. Vacokriyāya vacanakriyāyaṃ. Theyye coriye. Aññāṇe ca pattiādike ca.
1173.『知』者,了知也。『下方』者,头朝下也。『不决』者,未定也。『轻蔑』者,被藐视也。『损』、『遍满』、『失』,此三并列。『言语作用』者,言说之行为也。『盗』者,偷窃也。『无知』及『[所]得』等。
§1174
1174. Pacchātthe anucaro. Bhusatthe anuggato. Sadise anurūpo. Anuvattiyaṃ anveti. Hīne anu sāriputtaṃ paññavanto. Tatiyatthe nadimanvavasitā bārāṇasī. Dese, lakkhaṇe, vicchāyaṃ, itthambhūte, bhāgādike ca anu. Lakkhaṇe rukkha’manu vijjotate cando. Vicchāyaṃ rukkhaṃ rukkhamanu tiṭṭhati. Itthambhūte sādhu devadatto mātara’manu. Bhāge yadettha maṃ anu siyā.
1174.『随后』义者,跟随行也。『极多』义者,随顺也。『相似』义者,相应也。『随顺』义中,随行也。『劣』义中,〔例如〕逊于沙利子之有慧者。第三格义中,〔例如〕巴拉纳西城沿河而居。另有『处所』、『相』、『分布』、『如是状』、『份分』等义。『相』义中,〔例如〕月光随树而照耀。『分布』义中,〔例如〕依树又依树而立。『如是状』义中,〔例如〕迭瓦达德善事奉其母。『份分』义中,〔例如〕此中属于我之份分。
§1175
1175. Āliṅgane parissajati. Dosakkhāne paribhāsetvā. Nivāsane vatthaṃ paridahitvā. Avañño paribhavo. Ādhāre bhojane soke byāpane. Tatve sabhāve. Lakkhaṇādo lakkhaṇavicchāitthambhūtabhāge.
1175.『拥抱』义者,环绕抱持也。『呵责』义者,斥责之后也。『穿着』义者,着衣之后也。『不轻视』者,不受轻蔑也。『所依』义中,食物、悲愁、遍满也。『实义』者,自性也。『相』等者,即相、分布、如是状、份分,共四种。
§1176
1176. Visiṭṭhe abhidhammo. Uddhakamme sāruppe vuddhiyaṃ pūjāyaṃ adhike. Kule abhijano. Asacce lakkhaṇādimhi catubbidhe .
1176.『殊胜』义者,〔如〕阿毗达摩也。『向上之业』义中,〔表〕适宜、增长、供养、超越。『族』义者,名门出身也。『非实』义中,亦有相等四种。
§1177
1177. Adhike issare pāṭhe uccāraṇe, adhiṭṭhāne pāpuṇane nicchaye uparibhāgādike bhaṭane bhattiyaṃ visesane ca adhi.
1177. 关于“adhi”的用法,在权势、统治时译为“上”,在朗诵时译为“高声”,在决心、达到时译为“坚定”,在确定的事物之上等译为“上方”,在攻击中译为“上”,在特殊食物中亦译为“上”。
§1178-1179
1178-1179.Vāmādāne iti pāṭhe vāme paṭilome, ādāne gahaṇe. Vācādāne paccassosi. Paṭinidhimhi mukhyasadise buddhasmā pati. Paṭibādhe nivattane. Paṭiccatthe ‘‘paṭiccā’’ti padassa atthe. Lakkhaṇādike catubbidhe.
1178-1179.『取左』之读法中,『左』者逆也,『取』者执取也。『取话』义者,听从也。『代替』义中,〔如〕与佛陀相似者为其代替。『阻止』义者,折返也。『缘故』义者,即『缘……』一词之义。另有相等四种义。
§1180-1181
1180-1181. Samīpe ādikammani mariyāde uddhakammani icchāyaṃ bandhane abhividhimhi ca ā. Kicche īsatthe nivattiyañca appasāde āsīsane saraṇe vākyasaraṇe ā evaṃ anussaraṃ. Patiṭṭhāyaṃ, vimhayādīsu ca ā.
一一八○至一一八一。『ā』(前置词)之用法如下:表邻近,表初业(始行),表界限,表向上之业,表欲求,表系缚,表强调(遍及义),表困难,表少许义,表回转,表不满,表祈愿,表归依,表句子之归依——如此随念。又用于表安住(根基)义,以及惊奇等诸义。
§1182
1182.Bhūtabhāve atīto.
一一八二。『过去』者,用于表已发生之状态(已然之义)也。
§1183
1183.Sambhāvane api dibbesu kāmesu, ratiṃ so nādhigacchati . Sambhāvanamadhikatthavacanena aññatra sattiyā avighāto. Saṃvaraṇe apidhānaṃ.
一一八三。『api』用于表推测(允许)义——如『彼于天界诸欲乐中,亦不能获得喜乐』。以推测义带有强调最胜之意,故于能力所及之处不成障碍。又『api』用于遮覆(封闭)义,则表遮拦之意。
§1184-1185
1184-1185.Apagato apeto. Upapattiyaṃ yuttiyaṃ upekkhā. Ādhikye upakhāriyaṃ doṇo. Pubbakammani buddhopakkamaṃ kilesacchedo. Gayhākāre paccupaṭṭhānaṃ. Uparitte uparibhāve upapanno. Anasane upavāso.
一一八四至一一八五。『离去』、『远离』——此二者表脱离之义。『于生起时、于相应时』——表平等舍。『于增盛义』——如『一桶相当于一斛』(以小喻大,表超量)。『于前业』——如佛陀所行之事乃烦恼之断除。『于被执取之行相(显现方式)』——此为现前显现之义。『于在上者、于处于上位者』——如『生于上方』。『于不食』——此为斋戒禁食之义。
§1186
1186.Upadese evaṃ te abhikkamitabbaṃ, evaṃ te paṭikkamitabbaṃ. Vacanapaṭiggāhe evaṃ hotu. Idamatthe idaṃsaddassa atthe.
1186.「要如此教诲你,应如此令你摒弃。愿在语义的承受上成就如此。此乃就此义理而言,此为此字之义。」
§1187
1187.Samuccaye kevalasamuccaye –
1187.「在总别聚中,唯有总聚为最——」
Cīvaraṃ piṇḍapātañca, paccayaṃ sayanāsanaṃ;
「袈裟、布施食饭,依具睡具;」
Adāsi ujubhūtesu, vippasannena cetasā .
「于直正众生给予,心清净无染;」
Samāhāre cakkhu ca sotañca cakkhusotaṃ. Anvācayo ekaṃ padhānabhāvena vatvā itarassa appadhānabhāvena vacanaṃ, tasmiṃ. Sīlaṃ rakkhāhi, dānañca dehi. Itarītare samaṇo ca brāhmaṇo ca samaṇabrāhmaṇā. Tatra kevalasamuccayo ca anvācayo ca samāse natthi, itaradvayaṃ samāseyeva.
「集合诸眼根与耳根,眼根与耳根合一。合称谓为‘一’,分别称谓为‘他’,于其中护持戒德,布施施舍。分别谓比库与婆罗门、比库与婆罗门。于此处唯有总聚与合称,分散与二者的差别不存在,仅在彼处的合称中显现。」
§1188
1188.Pakāro tulyo, bhedo ca. Padatthassa vipallāse goti ayamāheti. Samāpane icchitassa padassa pariniṭṭhāpane.
1188.「方式相等,差别亦存。谓此为词义偏差。于完成时,欲求词义的圆满成就。」
§1189
1189. Pajjaṃ vāsaddassatthe. Vavatthitavibhāsāyaṃ vā paro asarūpā. Viavapubbo ṭhā gatinivattiyaṃ, to, ṭhātissa tho, asarūpadvittañca. Vavatthitā niyamitā vibhāsā vavatthitavibhāsā. Avassaggeti avapubbo saja vissajjanāliṅgananimmānesu.
1189. 起步、居住、存在之意。或谓为详细解释之文,或为他者不定形。先前之去、立止与回转,谓于所立处,亦谓无固定形状之四。详细解释谓规范之解释即详细解释。‘缺失’谓先前伴随、生起、滅尽、依附之造作中之不全。
§1190
1190.Bhūsane alaṅkāre. Vāraṇe nivāraṇe. Pariyatti pariyāpuṇanatā, yuttatthepi alaṃ. Atho athasaddā anantarādīsu catūsu atthesu siyuṃ.
1190. 装饰及佩饰。遮蔽物及障碍。传播、周延、成熟,即使相称亦为美。又或言声响,于无间断之四义中存在。
§1191
1191. Pasaṃsādīsu tīsu. Svīkāre paṭiññāṇe. Ādinā pakāsatthasambhābyākodhādike catthe nāmasaddo. Avadhāraṇamevattho.
1191. 于称赞之处、同意与答覆。始于开示意图、根本上明白与叙说等四义中,名称为词。语义仅为涵摄用。
§1192
1192.Anuññā anumati. Santānaṃ anunayo. Ālapanaṃ sambodhanaṃ. Vatasaddo ekaṃse dayāyaṃ karuṇāyaṃ hāse pahāse khede parissame ālapane vimhaye acchariye ca siyā.
1192. 允许与许可。连续之继承。交谈与唤醒。具足单一词义者,涵有慈悲、悲愍、笑、开心、调和、约束、交谈、惊叹等义。
§1193
1193.Vākyārambhe ‘‘handa vadāmi te’’ti. Visāde khede. Yāva tāva tūti yāvatāvasaddā sākalye niravasese. Yāvadatthaṃ tāva gahitaṃ. Māne pamāṇe. ‘‘Yāva pamāṇamariyādā-vadhāraṇatthakaṃ mata’’miti bhāguri. Avadhimhi paricchinne.
1193. 句首语如「请听我说」。悲伤与哀痛。语词递进细分至完全无遗漏。至意义处则深藏。是量度与规范。谓“至适当量度、尊敬及含义维持”为尊重语句。长度中断处,分割说明。
§1194
1194.Puratthāsaddo pāciyaṃ disāyaṃ iccatthe, puratthe vakkhamāne, aggato samuddhe iccatthe ca paṭhamepi ādimhi vattati. Pabandhe vākyaracanāyaṃ vākyapabandhe purāṇādike. Cirantare atītabhūte. Nikaṭe sannihite. Āgāmike anāgate.
1194. 东方称呼“东”之始,意为“朝向”。东方所言,置于首位,位于主要海洋,于初始原点之始。于句首开头或句中开合,旧时旧事,久远过去,邻近接近,未来将来。
§1195
1195.Khalusaddo nisedhe vākyālaṅkāre vākyabhūsāyaṃ avadhāraṇe evatthe, pasiddhiyañca vattati. Abhitosaddo āsanne abhimukhe ubhayato iccatthe , ādinā sīghe, sākalye ca atthe vattati. Āsanne abhitoyaṃ nadī. Abhimukhe abhitova tātā. Ubhayatoiccatthe abhito maggassa. Sīghe abhito adhīyitvā. Sākalye abhito vanaṃ daḍḍhaṃ.
1195. 对于清晰明了的词声,或否定的话语的修饰作用,乃是作为语言整体的基础和支撑,在理解时即依此而行,因此得以广为流传。邻近之声在座位处,面对之声在正前方,二者皆依欲求而有不同位置,近者如箭矢般迅速,处于连续互动中均具意义。座位处的邻近声如河流般流动,面对的对立声如树木般坚固。二者皆因邻近对路径有所影响。迅速者邻近行持学习。连续互动者邻近森林般紧密结合。
§1196
1196.Yadyapisaddatthe anuggahaṇagarahatthe. Ekaṃsatthe avitathatthe. Atho panasaddo visesasmiṃ atthe, padapūraṇatthe ca siyā.
1196. 尽管对声音的理顺与承接存在借助限制,在某一方面则有现实不虚之处。或者声相亦有特别意义,且可作词句填充之用。
§1197
1197.Hisaddo kāraṇādīsu catūsu atthesu vattati. Tusaddo pana tattha catūsu atthesu majjhe hetuvajje tike atthe vattati. Kusaddo pāpe īsatthe kucchane jigucchāyañca.
1197. 扰乱之声主要在因缘等四种用法中发挥作用。长音之声则在此四种功能中,尤其在中间因缘与理由时起三重意义。短音之声则与恶以及吝惜、厌恶等情感相关联。
§1198
1198. Nukāro saṃsaye, pañhe ca. Nānāsaddo anekatthe, vajjane ca. Kiṃsaddo pucchāyaṃ, jigucchāyañca, abyayo. Tiliṅgo ca, niyame tu tiliṅgova. Vārimhi udake. Muddhani sīse ca, kaṃ sukhepi, vuttañca nānatthasaṅgahe –
1198. 木音于疑问、辩难时用。多音则于多义及指责时用。疑问声则用于询问、厌弃和不变之意。三重标记则依据规章仅限于三重标记。水之中、头部轻触中、任何他处亦有所述且含义多样聚合——
‘‘Ko brahmattānīlakkesu, samāne sabbanāmike;
“谁在梵天界的标记中,普遍存在于所有名称中;
Pāvake ca mayūre ca, sukhasīsajalesu ka’’nti.
火焰与孔雀的羽毛中,及愉快水面之上?”
§1199
1199.Amāsaddo sahatthe, samīpatthe ca, amāvāsī, amāgato ca. Punasaddo bhede visese. Apaṭhame puna dadāti. Kirasaddo anussave anukkamena savane, aruciyañca. Udasaddo apyatthe pañhe. Vikappane atthantarassa vikappane ca.
不生声者同时、近处,诸无月者,未至者。异声分专,第一者复给予。类声依回忆顺次听受,及不美。落声亦不还于问。变化者是终极之变化。
§1200
1200.Pacchāsaddo patīciyaṃ disāyaṃ. Carime anāgate kāle. Sāmisaddo tu addhe bhāge, jigucchane nindāyañca. Addhe bhāge sāmi vuttaṃ, jigucchanepi tadeva. Pātu pakāse pakāsanīye, sambhave uppattiyañca. Mithosaddo aññoññeiccatthe, rahoiccatthe ca.
后声向后方,末端,不来之时。相同声在中部,嫌恶与非难。中部之声为相同,嫌恶亦同。护持、显现、出现之间。谬声互异,亦亦秘也。
§1201
1201.Hāsaddo khede, soke, dukkhe ca. Ahahasaddo khede, vimhaye abbhute ca. Dhisaddo hiṃsāpane, nindāyañca. Tiriyaṃ tirosaddā pidhāne vattanti. Tiriyaṃ katvā kaṇḍaṅgato, tirokatvā vā.
笑声为破坏、悲伤、苦恼之时。嚎声于破坏、恐惧、奇异之时。智声为害恼、非难。反向声在关闭中生。反转且刻意隐藏,或反转而过。
§1202-1203
1202-1203. Saṅkhyātāsaṅkhyātatthānaṃ upasagganipātasaṅkhyātānaṃ abyayānaṃ pasiddhe pacurappayoge ekacce vā dassetvā tadaññepi saṅkhepanayena dassetumāha ‘‘tuni’’ccādi. Ettha ca tunādisaddehi jjupariyantehi tadantāva gahitā, na hi kevalānaṃ etesaṃ abyayabhāvo sambhavati. Tassattho – tunapaccayanto ca tathā tvāna tave tvā tuṃ dhā so thā kkhattuṃ to tha tra hiñcanaṃ hiṃ haṃ dhi ha yakārato hiṃdha dhunā rahi dāni, kiṃsmā vo dācanaṃ dājjathaṃ thattaṃ jjhajjupaccayanto ca abyayībhāvasamāso ca tunādīnaṃ yādesanto ca abyayaṃ nāma bhaveti. Payogo yathā – ‘‘kātuna, katvāna, kātave, katvā, kātuṃ, sabbadhā, sabbaso, sabbathā, catukkhattuṃ, sabbato, sabbattha, sabbatra, kuhiñcanaṃ, kuhiṃ, kuhaṃ, sabbadhi, iha, yahiṃ, idha, adhunā, etarahi, idāni, kva, kudācanaṃ, kadā, ajja, kathaṃ, aññathattaṃ, ekajjhaṃ, sajju, upanagaraṃ, antopāsādaṃ, abhivandiya’’iccādi. Idaṃ pana sabbesampi abyayānaṃ saṅkhepalakkhaṇaṃ.
数与非数义,前缀接头词数目,永恒不灭,著名经用,一者显或以缩约法示,谓称「三」等始音。此诸始音以长字尾咒缀合,非一切无变性。故云:乃因「三」之属,汝、我等如是,彼以长音持续,因而成永恒不灭。示类例如「已做、正在做、即将做、已做、欲做、常常、全部、随处、四方、普遍、处处、某处、此地、彼地、现在、此时、何处、何时、今日、如何、不同、单独、刚刚、近城、宫殿内、致敬」等。此为诸不生词之缩约标记。
‘‘Sadisaṃ tīsu liṅgesu, sabbāsu ca vibhattisu;
「在三种性别、所有变格中同样如此;
Vacanesu ca sabbesu, yaṃ na byeti tadabyaya’’nti.
在一切句型内,凡不缺失者,即谓不生词。」
Abyayavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 不变词品释毕。
Iti sakalabyākaraṇamahāvanāsaṅgañāṇacārinā kavikuñjarakesarinā dhīmatā sirimahācaturaṅgabalena mahāmaccena viracitāyaṃ abhidhānappadīpikāvaṇṇanāyaṃ sāmaññakaṇḍavaṇṇanā samattā.
此为一部由具足言说广博能力与精深智慧、如诗般优美、雄壮如象似狮、极为聪明、有大四力、且具高明勇猛力量之大明哲者所作的《辞典光明注释》,属于通论篇章,业已圆熟详尽。
Nigamanavaṇṇanā结论释
§1
1.‘‘Saggakaṇḍo cā’’tyādinā abhidhānappadīpikāyaṃ kapālatelavaṭṭisadisena kaṇḍattayena samaṅgitā dīpitā.
第一章《天界篇》等篇章,依照施以蓄须油轮廓的章目体系而编排,整齐划一,清晰明朗。
§2
2.‘‘Tidive’’tyādinā toṭakena tassā payojanaṃ kathitaṃ. Tassattho – yo naro kattubhūto tidive devaloke, brahmaloke ca mahiyaṃ manussaloke, bhujagāvasathe nāgaloke cāti etesu tīsu ṭhānesu sannihitānaṃ sakalatthānaṃ sabbesaṃ abhidheyyānaṃ samavhayassa abhidhānassa dīpaniyaṃ pakāsaniyaṃ iha abhidhānappadīpikāyaṃ savanadhāraṇādinā kusalo cheko hoti, sa naro mahāmunino sammāsambuddhassa vacane suttābhidhammavinayasaṅkhāte vacane paṭu cheko hoti, paṭuttāyeva matimā nāma hotīti.
第二节起始用“天界中”等语,指出其目的。此之义者:有一人他成为家族领袖,居于三界之中,即天界、梵天界及优胜人间界,亦即在诸龙居所与亚龙处所等三处。于此三处俱存一切意义与所有词义,使语义广泛燃亮。于此《辞典光明》中,善于听闻及记忆者,即能通晓,且此人乃释迦牟尼大圣正觉者之语,通晓经律论三藏言论,为名理性者。
§3-9
3-9. Idāni yassa rañño vihāre vasitvā ayaṃ gantho viracito, tassa nāmaguṇanivāsakaraṇappakāravihāraguṇanāmādīni dassetvā attano ca nāmaguṇe dassetuṃ satta gāthā vuttā.
第三至九节记载:某王舍城王宫中所居之处,刻写成此经卷。为显扬其名号、功德及居所名号等,乃至为彰显自身名号,特述七偈。
Tatra dutiyā bhujaṅgappayātaṃ nāma. Tāsaṃ ayaṃ sambandhādhippāyā atthavaṇṇanā – yo parakkamabhujo nāma bhūpālo rājā kāresi, rakkhesīti ca iminā sambandho. Kiṃguṇo so rājā? Guṇabhūsano saddhādiguṇālaṅkāradharo. Tejassī tejoyutto. Jayī arijayena yutto. Kesarivikkamo kesarasīho viya sūraguṇayutto, vīriyavā ca. Sa kattha nivāsī? So rājā laṅkāyamāsi laṅkānāmake dīpe nivāsanasīlo. Ciraṃ cirakālaṃ vibhinnaṃ tidhā vibhinnaṃ nikāyattayasmiṃ nikāyattayaṃ bhikkhusaṅghaṃ sammā nayena hetunā samagge samaggaṃ kāresi, kāritantoyaṃ karotīti kammiko, tathā sadehaṃva attano kāyaṃ iva niccādaro hutvā dīghakālaṃ mahagghehi ca paccayehi taṃ nikāyattayaṃ rakkhesi.
其中第二偈称为『巨蟒般若』。此偈所述为连接前后之大旨,即一名为大勇猛手臂者者,为国王与护持者之意。此王具众多优点,有信仰等美德加持,光明威猛而具力量,常取大胜利者。其如雄狮展步,具猛虎之力,勇猛不凡。此王常居斯里兰卡岛,斯地称为兰卡,有居止习气。长久时代中,摄持并领导众多有不同系统教团之比库僧,随正法正行,稳固整齐,亦自视如己身,历尽长时得大缘助而守护此三僧系。
Tathā yena raññā yathā kittiyā attano saddhādikittiyā karaṇabhūtāya laṅkā attano nivāsanaṭṭhānabhūtā kammabhūtā sambādhīkatā saṅkaṭīkatā anokāsīkatā, tathā vihārehi gāmehi ārāmehi khettehi vāpīhi ca laṅkā sambādhīkatā.
如同此王借以名誉及信仰种种名号而作为因缘,斯里兰卡国土得以维系、守护、宽广广布、障碍消除,诸寺院、村落、庄园、田地、水池等也因缘结联,同样得以维持与连系。
Tathā yassa rañño sabbakāmadadaṃ aññehi asādhāraṇaṃ anuggahaṃ patvā pāpuṇanahetu ahaṃ vibudhagocaraṃ paṇḍitavisayaṃ ganthakārattaṃ patto, tena raññā kārite pāsādagopurādivibhūsite, saggakaṇḍe devalokassa kaṇḍasadise, satoyāsayasmiṃ sādusalilāsayasamannāgate, paṭibimbite bhagavato nivāsanaṭṭhānajetavanamahāvihārassa paṭibimbabhūte, sādhusammate sādhuvihāroti sammate, sādhūhi vā sammate sarogāmasamūhamhi salilāsayabhikkhācārayuttagāmasamūhasamannāgate mahājetavanākhyamhi vihāre vasatā nivāsaṃ kubbatā santavuttinā santacārinā saddhammaṭṭhitikāmena dhīmatā atisayañāṇayuttena moggallānena sammāsambuddhassa dutiyaaggasāvakabhūtassa āyasmato iddhimato mahāmoggallānassa nāmadheyyena therena esā abhidhānappadīpikā racitāti.
如是者,因国王能成就一切欲求,施予他人殊胜特别的资助,故我得以潜心于众智士辟支佛行境、学问法门,专心著述。于是由国王修缮建造宫殿城门等庄严之处,天界宫殿相邻,清澈纯净的泉水所在,水质良善清净,映照世尊住所——揭树林大寺之处,因映照产生,谓之共赞的善修道场,得到善友们的认可同意;与同善道友聚集于泉水边清净道场、僧众聚居处,相依共处,称为大揭树林名寺安住;生活和善端正,行止安静,依正法立身,以智慧力清净难逢的长老比库摩夹罗那,作为正觉佛的第二弟子,具神通者,以其名义写成此分名词解释之光明书卷。
Nigamanakathā结论说
Yadyatra dosoṇupamāṇasambhavo,
如其有显现堪比罪恶的过患,
Guṇīsu vīdhimpi tathā vigāhate;
又犹在品性缺失中逐渐暗淡消退;
Yathā jalaṃ bhojanampi jantuvā,
如同置水为饮于生灵,
Catuppado vāpyacaro kaṇaṇyapi.
或为四足或行走细微之虫。
Asampavedidassanāya bhāsite,
虽无所察觉之见相然被说出者,
Guṇo ca doso ca sadā vivijjare;
善与恼常常对立、相互分离;
Tato budhā me navadhānatā bhavaṃ,
由此我的觉者具足新颖之境,
Khamantu dosaṃ guṇataṃ nayantu vā.
他们既能容忍恼怒,也能运用善德来引导。
Yo sīhasūro sitakuñjarindo,
如狮猛虎威、白象之王,
Rājādhirājā ahu tambadīpe;
是铜岛之国王中,诸王之王;
Dubbāranāgādijito narindo,
虽被恶龙等所击败,但仍为人间君王,
Sukantabhīmādiguṇopapanno.
性善难怖为先的品性所生。
Tannāmadheyyo tadanubbādajāto,
于此基础所增长生起,
Saddhādiyutto catusetibhindo;
具信及其他四根所摄持;
Nāgādithāmo atiduppasayho,
有如巨龙,极为刚猛难测,
Uḷārapañño dhitimā yasassī.
具慧敏达力坚忍且名显。
Tenāhamaccantamanuggahīto,
因此我随顺此念,
Anaññasādhāraṇasaṅgahena;
依赖他法不可得到的集聚;
Saṅkhepatokāsimimaṃ visuddhi-
略说此清净,
Saṃvaṇṇanaṃ sotuhitaṃ subodhaṃ.
阐述清楚利于听闻明了。
Rājā pajaṃ rakkhatu sappajaṃva,
愿王护卫其民如护自民一般,
Dhammañca lokāpi samācarantu;
愿众生亦随顺法行;
Pūrentu atthā supakappitā ca,
愿众生满足利益,策划美善,
Kālena devopi pavassatūti.
『时间』者,即时间流转、时节变迁之义。『诸天亦随时灭亡』,此意指天界诸天因时间流逝,亦如人间万物般有其终结之期。
Abhidhānappadīpikāṭīkā niṭṭhitā. · 《名称明灯》复注毕。