1. Saggakaṇḍavaṇṇanā · 1. Saggakaṇḍavaṇṇanā

506 段 · CSCD 巴利原典

1. Saggakaṇḍavaṇṇanā1. 天品释

§1

1. Idāni yasmā abhidheyyattho nāma paññattiparamatthatthavasena duvidho, tesu yebhuyyena paññattatthato paramatthatthova seṭṭho, tesupi odhiso kilesānaṃ samucchedapaṭippassaddhikarattā yathākkamaṃ aṭṭha dhammā seṭṭhā, tatopi nibbānameva seṭṭhaṃ, tesaṃ sabbesampi dhammānaṃ sammāsambuddhova seṭṭho. Vuttañhi bhagavatā ‘‘virāgo seṭṭho dhammānaṃ, dvipadānañca cakkhumā’’ti . Ettha hi ‘‘yāvatā, bhikkhave, dhammā saṅkhatā vā asaṅkhatā vā, virāgo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyatī’’ti vacanato sabbesampi saṅkhatāsaṅkhatadhammānaṃ virāgasaṅkhāto nibbānameva seṭṭho, cakkhumā pana sammāsambuddho tesaṃ sabbesampi dhammānaṃ, devamanussādibhedānaṃ dvipadānañca paññattatthānaṃ seṭṭhoti ayamattho vutto bhagavatā, tasmā sabbatthaseṭṭhatthābhidhāyakābhidhānabhūtaṃ buddhātidhānameva paṭhamaṃ saggakaṇḍassa ādimhi patthiyavasena dassetumāha ‘‘buddho’’ccādi. Tattha jinasaddantaṃ sabbabuddhassa nāmaṃ. Sabbaṃ buddhavāti buddho, sakammakā kattari tapaccayo. Visiṭṭhā buddhi assatthīti buddho, pasaṃsāyaṃ yadādinā ṇapaccayo. Dānasīlakkhandhādayo ṭhānāṭṭhānañāṇādayo vā dasa balāni yasseti dasabalo. Sāsati vinayati satteti satthā. Sabbadhammajānanasīlatāya sabbaññū. Dvipadānaṃ, dvipadesu vā uttamo dvipaduttamo, buddhavaṃsavaṇṇanāyaṃ niddhāraṇalakkhaṇāya chaṭṭhiyā samāsassa paṭisiddhattā nedisī niddhāraṇalakkhaṇā chaṭṭhī gamyate. Kasmā pana so tattha paṭisiddhoti? Samāse yebhuyyena niddhāraṇalakkhaṇattayassa vikalābhāvato. Kiñcāpi hi tattha chaṭṭhiyāyeva paṭisiddho, sattamiyā pana niddhāraṇalakkhaṇāya vijjamānattā tassāpi so paṭisedhanīyoyeva. Munīnaṃ indo rājā munindo. Puññañāṇabhāgyādayo bhagaṃ nāma, taṃyogā bhagavā. Nāthati sattānaṃ hitaṃ yācati, kilese vā upatāpeti, sattesu vā issariyaṃ karoti, tesaṃ vā hitaṃ āsīsatīti nātho. Buddhadhammasamantañāṇadibbacakkhusaṅkhātehi pañcahi cakkhūhi samannāgatattā cakkhumā. Sabbadā byāmappabhāya kāyato niccharaṇavasena aṅgīraso. Sabbākārena sabbadhammānaṃ munanato muni, dhammavādesu vā monakaraṇato muni.

现在，关于“应当解释的对象”共有两种，一为概念上的最高对象。在这两者中，概念上的最高对象为首，其因能断除烦恼而得以证成立起来的八法为最高，终究还是以涅槃为最上，依此涅槃，为诸法中正自觉者所最上。世尊曾说：“清净无染是诸法中最上，诸天人中乃为慧眼。”此中“比库们，诸法无论是有余合成，还是无余无合，其无染之德为诸法最上”之说，表明诸法中无论是有余无余之法，其无染之德皆为涅槃，是正觉慧眼所证的最高法。诸天与人等所依止的，皆是诸法所建立、概念所成之最高。故世尊于此原理处，乃以“佛陀”等称号，显示佛超越一切的知识智慧。此处“佛”名为觉者，含有诸义：凡是具有成就善行、具足断法的教主，名为佛；具有殊胜智慧的觉者；得众赞叹的觉者。十种法门中，以布施戒为基，持有定慧力者，谓之十力；教化众生、守护众生者谓为师；对一切法具智慧且具德行者谓为一切知者；众天人中最尊者谓为天帝。此诸义合于佛名，由此故佛为证实最高法义者。此“佛”名敷演于佛传记所载之第六方便，故称为第六种确定标记。为何定名为确定？是因于总集文字中，第六法标定得无疑无缺。然虽第六标定极确切，第七标记却对该标记有所反对。谓最圣妙之人中，英明如帝王、诸先智为圣、具有功德智慧，犹如大地般真智慧者，能降伏五种烦恼魔，故得名为魔王伏者，称为胜者。

§2

2. Lokānaṃ, lokesu vā nātho lokanātho. Attano adhikassa kassacipi uttamapuggalassa abhāvato anadhivaro, sabbapariyantagatattabhāvattā vā natthi etassa ito añño adhiko patthetabbo attabhāvoti anadhivaro. Mahantānaṃ sīlakkhandhādīnaṃ esanato gavesanato mahesi, mahanto vā īso vibhūti etassāti mahesi. Hitaṃ vinayati anusāsatīti vināyako, visiṭṭhaṃ vā nibbānaṃ satte netīti vināyako. Sabbadhammadassanasīlatāya ‘‘samantacakkhū’ti laddhanāmena sabbaññutaññāṇena samannāgatattā samantacakkhu. Sobhanaṃ gataṃ ñāṇamassa, saṃsārā vā suṭṭhu apunarāvattiyā gatavāti sugato, saparasukhasiddhatthaṃ vā sammā gatavāti sugato. Bhūri bahukā paññā yassa, anantattā vā bhūrisamā paññā etassāti bhūripañño, anantāya mahāpathaviyā sadisapaññotyattho. Kilesādipañcavidhaṃ māraṃ jitavāti māraji.

此胜者即是诸众的主宰，世间与世间间的主宰。若无更胜者，世间亦无更胜人，因其周遍无遗，没有更胜者，故称为无上者。大德具足戒德等，能搜寻具足之处者谓为大主宰，抑或为此尊者即为主宰。能使众生得利益而向善者谓为导者，最胜者即涅槃导师。以一切法示现之德，号为“遍照眼”，具大智慧之普遍慧眼，是为遍照。此智慧圆满清净，谓为涅槃，无忧无复，故称为善逝；或为如法善逝，意为圆满成就觉悟的善逝。其智慧广大无边，称为广大慧，无边大地般智慧非凡者，谓为广大慧。克服五种烦恼及魔者，则谓为魔王降伏者。

§3

3. Narānaṃ sīho seṭṭho, parappavādamaddanasahanato vā naro ca so sīho cāti narasīho, sahatīti sīho, niruttinayena pubbavaṇṇākārassīkāro, sīhasadisattā vā naro ca so sīho cāti narasīho. Yathā hi sīho migarājā catūhi dāṭhāhi sabbasatte hiṃsati abhibhavati, tathā bhagavāpi sīlapaññāpuññiddhisaṅkhātehi catūhi dhammehi sabbaṃ lokaṃ hiṃsati abhibhavatīti opammasaṃsandanaṃ. Sabbapurisānaṃ seṭṭhattā naravaro, narānaṃ vā devamanussānaṃ seṭṭhattā naravaro, ‘‘sīle patiṭṭhāya naro sapañño’’ti ettha viya narasaddena sabbe devamanussā saṅgahitā. Dhammassa rājapavattakattā dhammarājā, dhammato vā sadevakassa lokassa rājā jāto, nādhammatoti dhammarājā, dhammena rājatīti vā dhammarājā, dhammapālako vā rājā dhammarājā. Munīnaṃ seṭṭhattā mahāmuni. Devānaṃ atidevoti devadevo, devānaṃ adhiko vā devo devadevo. Lokānaṃ garu ācariyo lokagaru, lokānaṃ garubhājanattā vā lokagaru. Dhammassa sāmi yathāvuttanayena dhammassāmī. Yathā purimakā sammāsambuddhā sabbaññubhāvaṃ gatā, tathā ayampi gatoti tathāgato, tathā vā sammā gataṃ ñāṇamassāti tathāgatotyādinā tathāgatasaddassa atthapapañco tattha tattha vuttanayena veditabbo.

人中如狮最为优胜，能忍受他人谤毁者，亦名人中之狮。狮者，能忍者之意，为言语引导与前者先述之义。若彼狮王以四爪破坏一切众生，世尊亦如是以戒慧福德之四法统治、制伏一切世界，是其喻义。所有众生中最尊者为人王，众天人中亦最尊者为人王。人中最立于戒者为智者。此处以“人”名号归纳全众天人。法王为应行法的至高执政者，乃天人所生之法王。非法而治者非法王，而以法治者即法王，保护法者亦为法王。众圣人之最尊者为大圣人，众天人中最尊者为天帝，众世间中亦最尊者为世间尊者。凡世间所尊重者为贤师，众生敬重者为尊教者。以法为主者称为法主。早期诸正觉皆得全知，故今亦同样如是。所谓“如来”，即是正已成佛者。此义应从多处语意中综合理解。

§4

4. Sayameva sammāsambuddho bhavati, anaññabodhitoti sayambhū. Sammā aviparītena sa’mattanāyeva sabbadhamme bujjhati abujjhi bujjhissatīti sammāsambuddho. Seṭṭhapaññāya samannāgatattā varapañño. Satte saṃsāraṇṇavato nibbānapāraṃ netīti nāyako. Jitapañcamārattā jino. Ettha ca samantabhadra, lokaji, chaḷabhiñña, advayavādī, sirīghana, akaniṭṭhaga , dhammacakka, rāgāsani , tisaraṇa, khasama , guṇākara, mahāsukha, vajira, mettābala, asama, jitāri, mahābodhi, dhammadhātu, setaketu, khaji, timutti , dasabhūmissara, pañcañāṇa, bahukkhama, sambuddha, sabbadassī, mahābala, sabbabodha , dhammakāya, saṃgutta, araha, dvādasakkha, vītarāgādīnipi anekāni buddhassa nāmāni . Samantato puññasambhārato ca ñāṇasambhārato ca bhadro seṭṭhoti samantabhadrotyādīni ca nibbacanāni veditabbāni. Vuttañca –

唯有自觉正觉者成佛，故称自觉者。因其自觉未得他起觉悟故名自觉。以正受正观，清净无逆之心，内外人生悉皆洞察，故称正觉。以殊胜智慧为资粮，广博智德兼备，故为最胜智者。能引领众生超脱生死轮回，证得涅槃至彼，故为导师。以破五毒、成就六通、通达真谛、具足六度等名号广泛称说佛，诸如普贤、八神通、六通、无上正真等。以普遍善根、智慧成就称为普遍善德者。世尊名号众多，皆表圆满德能。此总称为“普遍善德”，为尊贵佛陀之总称。经典中云：

‘‘Asaṅkhyeyyāni nāmāni, saguṇena mahesino;

“无量名号，德相俱备，对于尊者；

Guṇena nāmamuddheyyaṃ, api nāmasahassato’’ti .

有德者应当思念，诸千名称亦复如是。”

Tattha uddheyyanti uddharitabbaṃ. Api nāmasahassatoti anekehi nāmasahassehītyattho. Sabbabuddhanāmakathā.

此处所说“应当提出的”，意指应当被举起或提及的。又谓“有许多名字的”，乃指众多名字之意。此为诸佛名称之讲解。

Sakkādisattakaṃ amhākaṃ buddhassa nāmaṃ. Pañcamāre jetuṃ sakkotīti sakko, bhaginīhi saddhiṃ saṃvāsakaraṇato vā lokamariyādaṃ chindituṃ sakkuṇantīti sakkā, sākiyarājūnaṃ pubbarājāno, tesaṃ vaṃsabhūtattā bhagavā ‘‘sakko’’ti vuccati. Assa ca jātisamanantaraṃ nidhayo ratanāni ca uppannānīti siddhatthoti nāmaṃ kataṃ, sabbesaṃ vā lokānaṃ siddhā atthā etena hetubhūtenāti siddhattho. Suddhaṃ odanaṃ assāti suddhodano, tassa apaccaṃ suddhodani. Gotamavaṃsassa kapilassa munino sissatāya sakyā gotamā, bhagavā pana gotamavaṃse uppannattā gotamassa munino apaccaṃ gotamo.

“萨咖等七十众，谓吾等佛之名也”。第五者曰“萨咖”，谓萨咖与其姊妹们一同居住，使能断除世间尊敬者，即萨咖。此名由释迦族鲁前王及其先系祖之族谱而来，世尊即因此被称为“萨咖”。“悉皆生后产出宝藏者”，即成就果者之名，此名为诸世界成就之因缘故，名曰成就意。释迦族世尊之父为清洁米饭者（Sudhodana），故名清洁米饭；其母为清洁米饭女（Suddhodani）。果德玛世尊即出于释迦族清洁米饭太子，而世尊则由果德玛贤者之后生，故名果德玛世尊。

§5

5. Sakyavaṃsāvatiṇṇo sakyamuni yo buddho so sakyasīho, sakyānaṃ vā seṭṭhattā sakyasīho. Sakyakulato jāto muni sakyamuni. Sūriyadevaputtassa sotāpannattā bhagavā ādiccabandhūti vuccati, ādiccassa bandhu ñātīti nibbacanaṃ katvā. Etthapi māyādevīsuta, mahāsamaṇa, kalisāsanādīni gotamapariyāyāni veditabbāni.

第五、释迦族传承降生之释迦贤者是佛，即释迦狮子，为释迦族中最尊者、最胜者。佛出自释迦族贤人，乃太阳天子，具初果（初果为须陀洹），世尊亦称为最初亲属。这里应知摩耶夫人故事、大沙门故事及世尊在此时代恶法等内容。

§6

6.Mokkhādīni nibbutipariyantāni chacattālīsa nāmāni nibbānassa nāmāni. Muccanti ettha, etena vā rāgādīhīti mokkho. Nirujjhanti ettha rāgādayoti nirodho, rundhati vā nibbānanti rodho, kileso, so ettha natthīti nirodho. Vānasaṅkhātāya taṇhāya nikkhantattā, nibbāti vā etena rāgaggiādikoti nibbānaṃ. Yathā pakatidīpo nadīsotena vuyhamānānaṃ patiṭṭhā hoti, evamidampi nibbānaṃ saṃsāramahoghena vuyhamānānaṃ patiṭṭhāti dīpo viyāti dīpo, nikkilesānaṃ vā padīpasadisabhāvakaraṇato dīpo viyāti dīpo, ‘‘nibbanti dhīrā yathayaṃ padīpo’’ti hi vuttaṃ, dippati vā ariyānaṃ ñāṇacakkhusseva pakāsatīti dīpo. Taṇhānaṃ khayahetuttā taṇhakkhayo. Rāgādīnaṃ paṭipakkhattā, uttamaṭṭhena vā paraṃ. Tāyati rakkhati apāyāditoti tāṇaṃ. Nilīyanti ettha saṃsārabhayabhīrukāti leṇaṃ. Natthi dīgharassādikaṃ rūpaṃ saṇṭhānametassāti arūpaṃ, appaccayattā vā arūpaṃ. Rāgādīnaṃ santakaraṇattā santaṃ. Rāgakkhayahetubhāvena aviparītattā, catusaccapariyāpannattā vā saccaṃ. Natthi ālayo taṇhā etthāti anālayaṃ.

第六，解脱及涅槃共计四十八名，乃涅槃之名称。谓以此名释脱，谓以此名断除贪等烦恼为解脱。此处谓断除贪著即为灭尽，止息即涅槃。譬如灯焰受水流袭而立稳，其基矗立，灯光由灯覆无垢所发，灯光便显，无染灯光譬喻圣者智眼如灯照明。渴爱消灭因缘为渴爱灭；烦恼等之相反为上正；亦谓渴爱能苦恼障碍，若藏于心则为畏惧。无色界无长久之实质，故为非有，谓非依他而有。烦恼之断为静止；烦恼断除无逆转，四圣谛相续完备为真理。渴爱之无依即无贮藏。

§7

7. Paccayehi na saṅkarīyateti asaṅkhataṃ. Sivaṃ khemabhāvaṃ karotīti sivaṃ, saṃsārabhīrukehi sevitabbattā vā sivaṃ, yadādinā vapaccayo. Natthi ettha mataṃ maraṇaṃ, etasmiṃ vā adhigate puggalassa matanti amataṃ. Passituṃ sudukkaratāya sududdasaṃ. Parehi uttamehi ariyapuggalehi ayitabbaṃ gantabbanti parāyaṇaṃ, parato vā ayitabbaṃ gantabbanti parāyaṇaṃ, saṃsārasabhāvato aññasabhāvavasena bujjhitabbantyattho, paresaṃ vā ariyapuggalānaṃ patiṭṭhānattā parāyaṇaṃ. Yena cattāro maggā odhiso kilese saranti hiṃsanti taṃ dhammaṃ saraṇaṃ, ariyānaṃ vasitagehattā vā saraṇaṃ. Īti upaddavo pavāso ca te yattha na santi, taṃ anītikaṃ, satte saṃsāraṃ netīti ‘‘nītī’’ti laddhanāmāya taṇhāya abhāvato vā anītikaṃ. Āsavānaṃ anārammaṇatāya anāsavaṃ. Niccaṭṭhena dhuvaṃ, dhavati vā maggānamārammaṇabhāvaṃ gacchatīti dhuvaṃ, ‘‘dhu gatitheriyesū’’ti hi kātantadhātu. Daṭṭhabbasabhāvassa natthitāya anidassanaṃ. Paccayehi akatattā akataṃ. Sadā vijjamānattā apalujjanasabhāvaṃ gacchati, tena vā viññāyatīti apalokitaṃ. ‘‘Itaṃ gate ca viññāte’’ti hi nānatthasaṅgahe vuttaṃ. Lokasabhāvena vā viññāyatīti lokitaṃ, tabbhāvāpagamanato apalokitaṃ. Saṇhaṭṭhena nipuṇaṃ, yena vā cattāro maggā odhiso kilese nissesato punanti sodhenti, taṃ nipuṇaṃ. Na kadācipi yassa anto vināso atthi, taṃ anantaṃ. Kharanti vinassantīti kharā, saṅkhatā, te yattha na santi, taṃ akkharaṃ, kharasaṅkhātānaṃ vā saṅkhatānaṃ paṭipakkhattā akkharaṃ. Ettha ca asaṅkhatantyādikā gāthā rucirā nāma.

第七，谓于因缘下不生聚，故为无为。谓安稳保险状态，谓此保险由不生惑愚邪之众生为缘起。此处不认为死亡为终极实相，凡死之人皆谓永生。此境难以见闻。此理应由他人崇贵者到达彼岸，为世间因缘而有他岸观念，亦因令他圣者立场而作。由四圣谛断除烦恼，如流离者入住宿舍而安住，即闻法为依止，即为圣者之家。由此障碍净尽，舍离轮回之谓为“离”，名因渴爱故离，无染及断灭烦恼为无染。无常恒常，净行之法不断行者为恒，恒者之说称为恒亦如沙门所言。视所见起滅依缘无碍，故缘死灭，此理无遗漏。因无终而称无穷，故为无边。障碍如断灭，此理如字母，字母为有聚，若无则无字母，故为无为。此亦无为成就之美妙诗歌。

§8

8. Sabbadukkhānaṃ khayakāraṇattā dukkhakkhayo. Byābādhatīti byābādho, so eva byābādo, dukkhasaccaṃ, tassa bhāvo byābajjaṃ, dukkhassa pīḷanādyattho, taṃ yattha natthi, taṃ abyābajjaṃ, abyāpajjhantipi pāṭho, tattha byāpajjanti vinassantīti byāpādā, saṅkhatā, tesaṃ bhāvo byāpajjhaṃ, saṅkhatānaṃ vinassanabhāvo, taṃ yattha natthi, taṃ abyāpajjhanti evamattho veditabbo, niruttinayena ca dyassa jjhakāro. Kilesakammavipākavaṭṭānamabhāvato vivaṭṭaṃ. Nibbhayaṭṭhena khemaṃ, khayanti vā etena rāgaggiādayoti khemaṃ. Saṅkhārehi asammissatāya, visaṃyogatāya ca kevalaṃ. Apavajjanti saṅkhārā etasmāti apavaggo. Yasmā rāgo vigato, so virāgo. Padhānabhāvaṃ nītaṃ paṇītaṃ. Natthi etasmiṃ adhigate ariyānaṃ cutaṃ cavananti accutaṃ. Ariyehi pajjitabbattā gantabbattā padaṃ.

第八，谓诸苦灭除之因故称为苦灭。谓苦灭为灾害，苦谓苦谛，福坏即其所厌苦苦所得之集，又谓苦灭即止息苦，道理清晰。正由愤怒等烦恼业果循环故，此理已净除除之。安乐解脱之地谓无障碍，因烦恼断故名安乐。不断续以精神修习之为无间断。诸世间法真实本质如暂时罢止。分别断灭意志，故谓断灭。乃由四圣谛教导圣者断烦恼、去毒气，故谓精明。无有永尽为无尽。除诸苦恼及爱欲烦恼名苦灭。

§9

9. Cattāro yogā khayanti etenāti yogakkhemo. Pāreti sakkoti saṃsāradukkhasantāpaṃ sametunti pāraṃ, ‘‘saṃsāradukkhasantāpatattassā’laṃ sametave’’ti hi vuttaṃ. Pagatā saṃsāracakkassa arā etasmāti vā pāraṃ. Kilesehi muccanato mutti, nikāyantariyā pana ‘‘sarīrendriyehi attano muttattā muttī’’ti vadanti. Kilesasamanato santi. Visujjhanti sattā etāya rāgādimalehīti visuddhi. Sabbasaṅkhārā vimuccanato vimutti. Asaṅkhatameva nissattanijjīvaṭṭhena, santilakkhaṇadhāraṇato vā dhātūti asaṅkhatadhātu. Sujjhanti sattā etāya rāgādimalehīti suddhi. Āvuṇoti saṃsārato nikkhantumappadānavasenāti vuti, taṇhā, tato nikkhantattā nibbuti.

九、四种修习法因这被灭尽，故名为修习之安稳。从轮回之苦、痛恼中得以彼岸，谓能渡越苦痛之彼岸，「轮回之苦痛与此得渡其岸」是说法。涅槃断尽轮回之轮的实意，即涅槃为彼岸。有说断烦恼为解脱，但经中又言『由自心与根身之解脱方得解脱』。烦恼同时如影随形存在；众生因断除贪爱等污垢故得清净。诸行皆离束缚获解脱。以无为净土之生处，或依持平静之象为法界，称此为无为界。众生因断恶染而清净。『涅槃』谓由离轮回而得度脱之义。贪爱消尽，故具断离之意，随此生灭便是涅槃。

§10

10.Khīṇāsavādicatukkaṃ arahante. Khīṇā āsavā yassa so khīṇāsavo. Tato uttari karaṇīyābhāvato natthi sikkhā etassāti asekkho. Vigato rāgo yasmāti vītarāgo. Saṃsāracakkassa are hatavāti arahā, ‘‘araha’’ntipi pāṭho.

十、得灭尽漏的阿拉汉是曾灭尽一切贮藏染污者。『灭尽漏』即贮藏已断。由贮藏断故，无后续修学之事，谓修证已成。『断贪』者谓已无贪着。若能灭轮回之轮者称为阿拉汉，『阿拉汉』是经文之称。

Devalokādipañcakaṃ saggassa nāmaṃ. Devānaṃ loko bhavanaṃ devaloko. Dibbantyatra divo. Aja gatiyaṃ, anekatthattā ṭhitiyaṃ, ciraṃ ṭhiyate asminti aggo, ṭhānaṃ, sobhano aggo saggo, puññena vā suṭṭhu ajīyateti saggo. Tayo devā dibbantyatreti tidivo. Padhānato hi tīhi hariharabrahmehi byapadeso. Tidasānaṃ devānaṃ ālayo ṭhānanti tidasālayo. Keci pana ‘‘devalokādittayaṃ saggasāmaññassa nāmaṃ, tidivādidvayaṃ tāvatiṃsassā’’ti vadanti, taṃ amarakosādīsu sāmaññasmiṃyeva dvinnampi gahaṇato na sārato paccetabbaṃ. Etthāpi nāka, suraloka, tipiṭṭhapa , avaroha, phalodaya , mandara, serika, sakkabhavana, khaṃ, nabhādīni devalokasāmaññāni idhānāgatānipi gahetabbāni.

天界五部名为极乐天。天人所居之地谓之天界。诸天居于天空。所谓阿伽天，为多所处久住之天，曰首天，华丽光明；又称极乐天，福德甚盛故得名。天界分三部分，称为三天。三天之主分别为帝释天、梵天、湿婆（Harihara Brahma）等。三天地是三界所在。有人说极乐天含此三天乃普通天名，迦叶波词典等不采信此说。此天界中可得见诸如大力天、夜叉天、有乐、曼陀罗、细迦天、萨咖居住等天众及天空、云层之天体。

§11-12

11-12.Tidasādicatuddasakaṃ devatāsāmaññassa nāmaṃ. Jātīsu vuttāsu byattipi vuccatīti byattīnaṃ bahuttā bahuvacananiddeso. Jātisattāvināsasaṅkhātā tisso dasā parimāṇā etesanti tidasā. Ete hi manussādayo viya buddhivipariṇāmakhayehi na yujjanti, pañcavīsativassuddesiyā eva uppajjanti santi vinassanti ca. Maraṇaṃ maro, so yesaṃ natthi, te amarā. Dibbanti pañcakāmaguṇādīhi kīḷantīti devā. Vibujjhanti na supantīti vibudhā, atītānāgatajātiṃ vibujjhantīti vā vibudhā. Sudhābhojanabhuñjanasīlatāya sudhāsino. Samudduṭṭhā surā atthi yesaṃ, te surā, suranti vā kīḷantīti surā, sukhena ramantīti vā surā. Dīghāyukāpi samānā yathāparicchedaṃ sampattakāle maranti sīlenāti marū. Divo devaloko oko āsayo yesaṃ te divokā. Sudhāhārassa pātabbassapi sambhavato amataṃ pivantīti amatapā, amatosadhaṃ vā pivantīti amatapā. Sagge vasanasīlattā saggavāsino. Sadā pañcavīsativassuddesiyattā nirākatā jarā etesanti nijjarā. Na nimisantīti animisā, bhamukā niccalaṃ karontītyattho. Dive vasantīti dibbā. Devā eva devatā, sakatthe devasaddato tāpaccayo, devatā eva devatāni, sakatthe nipaccayo. ‘‘Apume’’ti ettha paṭhamasakatthikavasena itthiliṅgattaṃ, dutiyasakatthikavasena napuṃsakaliṅgattaṃ veditabbaṃ, dutiyasakatthikavaseneva vā dviliṅgattaṃ, tattha itthiliṅgapakkhe yadādinā nikārādeso. Amarakose pana ‘‘devatāni pume vā’’ti vuttaṃ. Tassattho – devatānisaddo vikappena pulliṅge, niccaṃ napuṃsaketi. Ṭīkāyañca ‘‘sakatthikā pakatito liṅgavacanāni ativattantīti punnapuṃsakatta’’nti vuttaṃ. Tattha sakatthikāti dutiyasakatthikaṃ vuttaṃ, pakatitoti paṭhamasakatthikaṃ. Tena vuttaṃ ‘‘punnapuṃsakatta’’nti, itarathā tāpaccayantassa niccaṃ itthiliṅgatāya itthiliṅgattameva vadeyya. Supabbā, sumanā, tidivesā, āditeyyā, divisadā, lekhā, aditinandanā, ādiccā, ribhavo asoppā, amaccā , amatāsanā, aggimukhā, havibhojanā, girabbāṇā, dānavārayo, bindārakā, pūjiyā, cirāyukā, saggino, nabhosadāiccādīnipi devatānaṃ sāmaññanāmāneva.

十一、十二、四部十四天名属天人系统。古经所传这些类别彼此分别，名号多而繁分。诸天与人类如同，因慧力衰退而难以和合，二十五年天命而降生或灭亡。头称死者即无此命者，谓之不死者。天人以五种感官快乐从事戏弄游戏。逍遥自在者谓天众无眠。醒明者者无过去未来生，谓心明性净。以洁净饮食修持命业，故称洁饮者。嗜饮酒者谓有酒天。寿命相等者，寿终时自然死去，称为命终。天界称天界、天空、居所等。饮仙露者谓不死饮者，或名仙露饮，或仙露饮料。天界天人以长寿善住为天众。二十五年寿命至，生理机能衰退，谓自然衰老非缺眠之类。常住在天谓天众。天人谓众神，依其名号区分。如“阿普美”词，分男女二义。阿摩囊辞云称神祇含男神。注疏言此为文法区分，故男称分明。此众分别有苏婆、素摩、提提维、阿提天女及其他诸天名号。

§13

13.Siddhādayo ime devayoniyo devappabhavā devavaṃsā etesamuppattiyaṃ devānameva ādikāraṇattā. Aṇimādiguṇopetattā sijjhanti etassa yathicchitā atthāti siddho. Yassa bhāsāya brūhati kathā, so bhūto , pisācappabhedo adhomukhādi. Vacanattho pana bhavanti brūhanti kathā etasmāti bhūtoti. Gandhaṃ abbati paribhuñjatīti gandhabbo, devagāyanā ‘‘hāhā hūhū’’ pabhutayo . Nidhayo guyhatīti guyhako, saññāyaṃ ko, maṇibhadrādiko kuverānucaro. Yakkha pūjāyaṃ, yakkhīyate pūjīyateti yakkho, kuverādiko. Rakkhanti attānaṃ etasmāti rakkhaso, vibhīsaṇādi. Kumbhappamāṇaṇḍatāya kumbhaṇḍo. Pisitaṃ maṃsaṃ asati bhakkhatīti pisāco, sakuni sakuntiādiko kuverānucaro, yadādinā pisitassa pibhāvo, asassa ca sācādesabhāvo . Ādisaddena vijjādhara, apasara, kinnare ca saṅgaṇhāti. Vijjaṃ guḷikāñjanamantādikaṃ dharatīti vijjādharo. Apasārayanti khalayantīti apasarā, ubbasyādikā suravesiyo , apasarasaddassa jātiyaṃ sayaṃ bahuttaṃ, byattiyantu tadavayavaṃ vā sayaṃ, tathā ca bahuttaṃva. Vanādisaddo kadāci jātiyaṃ payujjate, kadāci byattiyaṃ. Tatra yadā jātiyaṃ, tadā byattigataṃ saṅkhyamādāya pavattati. Yadā byattiyaṃ payujjate, tadā taṃbyattāvayavānaṃ pāṇipādādīnaṃ bahuttasaṅkhyamādāya pavattati. Vanasaddo tu jātigatekasaṅkhyāvisiṭṭhadabbābhidhānato dhavādibyattigatajātyābhidhānato vā ekavacananti apasarasaddo vāmanādimatena itthiyaṃ bahuvacane ca, tadaññesaṃ pana matena pumitthiyaṃ vacanadvaye ca daṭṭhabbo. Assamukhanarasarīrattā kucchito naro, kiñci vā naro, narasadisattā vā kinnaro. Etā devayoniyo. Gaṇadevatā pana –

十三、此乃神生种类之始，是由天人出生。凭神力及诸种特殊功德而随意灭绝，名为神所终。其所语言为说、谈，此为有生者。鬼神种类有说话者，谓言语或为言语存在。香气散发故名香神，天歌声号为天神。隐匿之神名隐神。幻象如夜叉王之属。侍奉鬼神者谓鬼神。保护己身者谓护卫。壶腹丑陋者称壶神。食人肉者谓鬼兽，禽兽族侍奉鬼王。传吸食血肉等，及其形态相似。有天界音乐声聚集称乐师，智慧持法者称智神。有水神能搅动水者称水神，有时出现有时消失。生物初起为生成，终结为消亡。此时由生成变为消失，反之亦然。如森林吼声，某时生成传播，某时消散终止。男女人类与其变化，雄性女性两性类别。以上即为神生色种类说明。诸团体神灵者……

‘‘Ādiccā visu vasavo, tusitā’bhassarā’nilā;

十四、『阿提天女、净波舍罗天、人间太初天等』

Mahārājikā sādhyā ca, ruddā ca gaṇadevatā’’ti .

大王天亦可被征服，亦被镇压，乃群天之属。

Amarakose kathitā.

此说见于《阿摩罗诃》词典。

Tatrādiccā dvādasakā, visudevā dasa ṭhitā;

其中最初有十二位地祇，纯净天众有十位常住；

Vasavo aṭṭhasaṅkhyātā, chattiṃsa tusitā matā.

此外有八位风神，欲界天的忉利天众认为有三十三位。

Ābhassarā catusaṭṭhi, vātā paṇṇāsekūnakā;

光明天有四十六位，风神约有四十五位余数；

Mahārājikanāmāyo, dvisataṃ vīsatādhikā.

大王天名号总计有二百二十余位。

Sādhyā dvādasa vikhyātā, ruddā cekādasa ṭhitā;

十二者已被确定为得度者，其余十六者仍然存在；

Samayantarato etā, viññeyyā gaṇadevatā.

这些存在于时限之中，应当被识别为诸族天众。

§14

14.Pubbadevādicatukkaṃ asure. Pubbaṃ devā pubbadevā, dutiyāsamāso, pubbe vā devā pubbadevā, pubbe hyete devapure ṭhitā, anantaraṃ sakkādīhi tato cālitā. Surānaṃ ripū sattavo suraripū. Surānaṃ paṭipakkhabhāvato asurā, devā viya na suranti na kīḷantīti vā asurā, samudduṭṭhā vā surā devehi abhyupagatā, nāsurehīti natthi surā etesanti asurāti nikāyantariyā. Danunāmāya mātuyā apaccaṃ dānavā. Danu nāma terasasu rakkhasaduhitīsu ekissā duhitu nāmaṃ. Ete pubbadevādayo sadā pume pulliṅge vattanti. Deccā, deteyyā, danujā, indārī, suradisā, sukkasissā, ditisutā, pubbajāiccādīnipi asurassa sāmaññanāmāni.

十四、前行诸天与阿修罗。前行诸天，谓过去诸天，第二类，谓过去、现在诸天，过去时这些天众居于天界，继而被萨咖等众所驱逐。天众之敌有七，谓为天众之敌者即阿修罗。因为阿修罗与天众立场对立，阿修罗本非天，亦非游戏嬉戏，如同天众；他们生于波涛之间，常与天众为敌，故称为阿修罗。谓为Dana之母者，称赠与；Dana名为拥有十三名恶女之一之女名。此等前行诸天等常居男子身形。其通名有：Deccā、Deteyyā、Danujā、Indārī、Suradisā、Sukkasissā、Ditisutā及先前诸前行名称，皆为阿修罗通常之名。

Tabbisesā asurappabhedā. Surehi saddhiṃ saṅgāmatthaṃ attano balakāyānaṃ pahāraṃ āyudhaṃ dadātīti pahārado, so eva pahārādo. Saṃ pasattho varo jāmātā yassa so sambaro, tassa hi sakko jāmātā , puññāharīsu vā indriyāni saṃvuṇotīti sambaro. Balametassatthīti balī, atisayabalakāyattā vā balī, so eva bali, ‘‘baliādayo’’ti iminā samāsepi sandhi natthīti dīpeti. Ādinā macchasakuṇādikepi kuñcādikepi asurabhede saṅgaṇhāti.

阿修罗类别特例。与天众联军作战时，阿修罗给予其自身力体的攻击，谓攻击者即攻击者本身。Saṃ Pasattho Varojāmātā者，即萨咖的母亲，谓萨咖孕育，能增长众善根及根所集合，故称孕育者。以力为目的谓为强者，由于拥有极大力量，故称强者，此『强者等』合成词无连音变化即是此意。最初以鱼、鸟类等及昆虫为阿修罗类别的聚合体。

§15

15.Pitāmahādyaṭṭhakaṃ brahmani. Pitūnaṃ pajāpatīnaṃ lokapitūnampi pitā pitāmaho, āmahapaccayo . Sabbalokānaṃ pituṭṭhāniyattā pitā, sabbalokaṃ vā pāti rakkhatīti pitā, ritupaccayo. Mahantasarīratāya brahmā, braha vuḍḍhiyaṃ mapaccayo. Lokānaṃ īso indo lokeso. Kamalasambhavattā kamalaṃ, padmaṃ. Taṃ āsanamuppattiṭṭhānamassa kamalāsano. Hiraññaṃ suvaṇṇamayaṃ aṇḍaṃ hiraññaṃ, tassa gabbho bhūṇo hiraññagabbho. Jhānādiguṇehi surānaṃ jeṭṭhattā surajeṭṭho. Pajānaṃ sattānaṃ pati sāmibhūto pajāpati, pajaṃ pāletīti vā pajāpati. Attabhū, parameṭṭhi, sayambhū, caturānano, dhātā, kamalayoni, duhiṇo, viriñci, sajitā, vedhā, vidhātā, vidhi, haṃsaratho, viriñco, papitāmaho iccādayopi brahmanāmāni.

十五、祖父与婆罗门。谓父母、祖父母、世界之父等父，是祖父，谓此是基础。众生之父，皆可谓父，谓护持一切世界者即父者，谓为时令基础。谓婆罗门者谓具大身躯之梵天，谓寿命长者之基础。谓世间主者为帝释，谓世间主宰。有莲生者称莲，莲为坐处，谓坐位生莲座。金色蛋，谓其胎为金胎。禅定等功德为诸天之长者，谓天长者。谓众生之主，谓主众，守护众生者谓主。谓自生、自成、一切优胜、四面、造世者、莲生、双角者、威力者、战胜者、破开者、支配者、执法者、尺、天鹅之驾者、威力者等名称及先祖姓名均为婆罗门名。

§16-17

16-17.Vāsudevādipañcakaṃ kaṇhe. Vasudevassa apaccaṃ vāsudevo. Maccānaṃ jīvitaṃ harati sīlenāti hari. Kaṇhaguṇayogato kaṇho. Kesiṃ nāma asuraṃ hatavāti kesavo, īkārassa akāro, hanassa ca vo. Vuttañca –

十六至十七、Vāsudeva及其五众。谓到达Vāsudeva者为Vāsudeva。谓此者能夺取众生生命，谓具品德者为Hari。Kaṇha指黑，谓与黑德俱。Kesi名阿修罗被杀者，Kesi意为声音之字母 īkār之音，加上打击之意。传说如是—

‘‘Yasmā tayā hato kesī,

『因为你杀了那头狮子，』

Tasmā me sāsanaṃ suṇa;

『所以请听我此处的教法；』

Kesavo nāma nāmena,

『名为“狮子”的尊者，』

Seyyo loke bhavissasī’’ti .

『你将成为世间最尊胜者。』

Cakkaṃ pāṇimhi assa cakkapāṇi. Visaṇu , nārāyano, vekuṇṭho, dāmodaro, mādhavo, sambhū, deccāri, puṇḍarīkakkho, govindo, garuḷaddhajo, pītambaro, accuto, maṅgalo, siṅgī, janāddano, upendo, indāvarajo, catubhujo, padmanābho, madhuripu, tivikkamo, devakīnandano, sorī, sirīpati, purisottamo, vanamālī, balidhaṃsī, kaṃsārāti, adhokkhajo, sabbambharo, keṭabhaji , vidhu, sasabindu, sirīkaro, sirīvarāho, ajito, parapuriso, sirīgabbho, chabindu, ananto, narakaji, kesaro, jātikīlo, narasīho, purāṇapuriso, nalinesayo, vāsu, narāyano, punabbasu, sabbarūpo, dharaṇīdharo, vāmano, ekasiṅgo, somagabbho, ādidevo, ādivarāho, suvaṇṇabindu, sadāyogī, sanātano, rāhumuddhabhido , kāḷanemi, paṇḍavo, vaḍḍhamāno, satānando, pajānātho, suyāmunoiccādīni visaṇunāmāni. Assa pana pitu nāmāni vasudevo, ānakadundubhi iccādīni. Rathavāho panassa dāruko nāma . Mantī pana pavanabyādhi nāma .

眼睛在手中者是眼手人。维萨努、那罗延、跋坤陀、陀摩陀罗、摩陀婆、三宝、帝查利、莲眼、俱因陀、迦留陀子、黄袈裟者、阿楚陀、吉祥、狮吼、世间施主、耆那婆头、四臂、莲华肚、甘甜敌、跋折迦摩、天子之友、苏梨、舍梨波底、人中之最、林花、力破坏者、坚硬者、阿闍世罗、多市之子、狮子皮、苦众、虎狮、古代圣人、波利尼沙叶、宝库、那罗延、再生者、各种形相、地持者、矮人、独角兽、月兽胎、最初天神、最初野猪、金点、恒常者、罗胡目击者、黑尼美、刹帝利、氏族壮大、贵族之最、净月者等，这些都是维萨努名称。其父名为毗湿奴，母名阿纳迦敦都比，旃陀子等。战车夫则名为檀陀。谋士名为风疾。

Mahissarādichakkaṃ hare. Mahanto issaro vibhūti etassāti mahissaro. Guṇāvatthārahito sampati paramānandarūpattā nibbikāro samati bhavatīti sivo, niruttinayena akārassa ittaṃ, massa vo ca. Evaṃ sabbattha yadādinā vā niruttinayena vā saddasiddhi veditabbāti. Sūlapāṇittā sūlī. Iṭṭhe pabhavatīti issaro, issati abhibhavatīti vā issaro. Pasūnaṃ pamathānaṃ pati pasupati. ‘‘Pasu migādo chagale, pamathepi pasu pume’’ti ruddo . ( ) Visiṭṭhatamoguṇattā sabbaṃ haratīti haro. Vuttoti kriyāpadaṃ. Sambhu, īso, sabbo, īsāno, saṅkaro, candasekharo, bhūteso, khaṇḍaparasu, girīso, maccuñjayo, pinākī, pamathādhipo, uggo, kapaddi, sirīkaṇṭho, kāḷakaṇṭho, kapālabharo, vāmadevo, mahādevo, virūpakkho, tilocano, sabbaññū, nīlalohito, māraharo, bhaggo, tyambako, tipurantako, gaṅgādharo, andhakaripu, byomakeso, bhavo, bhīmo, ruddo, umāpati, bhagālī, kapisañjano, hīro, pañcānano, khakuntalo, gopālako, piṅgakkho , kūṭakaro, candāpīḷo, mahānaṭo, samīro, ho, nandivaḍḍhano, guḷākeso , mihirāṇo, meghavāhano, suppatāpo , u, thāṇu , sipiviṭṭho, kīlo, dhammavāhanoiccādīnipi haranāmāni.

麋鹿之王，最初四眼者名为恒河神。“恒河神”意谓伟大主宰、尊贵者。此名表德性丰富、富裕、至极欢乐与平和。因此“恒河神”之称为无量欢喜之义。按文法和释义此为尽称，当一切语音起始时或文义显现于语法时，全体当知。“持枪人”即持矛者。“吠陀”即主宰，此谓统治或掌控。众兽之主为兽主。《佛集经》云：“野物、雄兽与野猪皆为兽类，放逸之者亦属野兽。”[经文略]。以品德最崇高者摄众一切，故称“摄者”。“说”即动词。三宝、主宰、万有、主宰、群魔、月光、生灵主、破碎斧、山王、猛兽猎人、持弓者、射箭者、尊者、持臂、黑颈者、黑头者、持颅者、巴摩帝、大神、恶虎、三目者、万智能者、蓝血者、魔王敌、福主、忿怒者、三城灭者、冈达水主、黑暗王、天发之发、生死、有力者、恐怖者、猛兽、苏达婆提、婆罗门、猴王、多面者、沙丘者、牧者、赤颈者、峰峰制作者、月火者、大刹者、微风者、森林生长者、蔗虎、皇阳、云乘者、烈阳、烈火者、天气、执法者、斥候、僵尸、恶鬼、神灵、法持者等均为“摄者”之名称。

Kumārādittayaṃ harassa putte. Kumāra kīḷāyaṃ, kumāreti kīḷatīti kumāro, soḷasavassiko, ayañca soḷasavassiko. ‘‘Bālo ca soḷasa bhave’’ti hi vuttaṃ. Khaṇḍati dānavabalanti khando, ṇḍassa ndo. Sattiṃpaharaṇavisesaṃ dharatīti sattidharo, pabhāvussāhamantasaṅkhātaṃ vā sattittayaṃ dharatīti sattidharo. Amarakose pana –

此处谓「库玛拉阿迦底」为哈拉之子。『库玛拉』即少年、少男，称此人为少男者。此人为十六岁，这是他的年龄。又有云：“人于十六岁时愚昧。”其中「khando」拆为「dāna」与「bala」意指“力量”，khando为力之支节断裂义。所谓“三支承载”犹如承载三十种抢夺事物者，意即以三力支撑之力承载。又有亚马罗辞典云—

‘‘Kattikeyyo mahāseno,

『卡提凯约，伟大军人，

Sarajāto chaḷānano;

生来有六牙，

Pabbatīnandano khando,

喜爱山峦，

Senānī aggibhū guho.

军队首领，火焰之山穴。

Bāhuleyyo tārakaji,

巴胡雷约，星辰之子。」

Visākho sikhivāhano;

维萨卡者，驮犊行者；

Chamāturo sattidharo,

年老，寿持者，

Kumāro koñcadāraṇo’’ti vuttaṃ.

少年，长头发者，斯言已成。

§18-21

18-21.Sakkādīni vīsati sakkassa nāmāni. Asure jetuṃ sakkuṇātīti sakko. Pure, puraṃ vā dadātīti purindado. Devānaṃ rājā devarājā. Vajiraṃ pāṇimhi assa vajirapāṇi. Sujāya asurakaññāya pati sujampati. Bahūnaṃ devamanussānaṃ cintitatthassa dassanasamatthatāya sahassakkho. Mahataṃ devānaṃ indo rājā mahindo, devehi mahitabbo vā indo rājā mahindo, mahanto ca so indo cāti vā mahindo. Vajiraṃ āvudhaṃ yassa vajirāvudho, ‘‘vajirāyudho’’tipi pāṭho. Vasūni ratanāni santyasseti vāsavo. Dasasatāni nayanāni yassa so dasasatanayano. Dvinnaṃ devalokānaṃ adhipatibhūtattā tidivādhibhū. Surānaṃ nātho suranātho. Vajiraṃ hatthe yassa so vajirahattho. Bhūtānaṃ sattānaṃ pati bhūtapati. Mahitabbattā maghavā. Maha pūjāyaṃ, hassa ghavo. Kosasaṅkhātāni dhanāni santi yassa, so kosiyo, ‘‘kosiyagottatāya kosiyo’’ti ca vadanti. Indati paramissariyena yujjateti indo. Vatraṃ nāma asuraṃ abhibhavatīti vatrabhū. Pāko nāmavatrāsurassa bhātā, tassa sāsanato niggahato pākasāsano. Viḍaṃ byāpakaṃ ojo etassa viḍojo. Sunāsīro, purandaro, lekhāsabho , divapati, surapati, balārāti, sacīpati, jambhabhedī, harihayo, namucisūdano, saṃkandano, meghavāhano, ākhaṇḍalo , kosiko, suragāmaṇī, nākanātho, harī iccādīnipi sakkassa nāmāni.

18至21节。萨咖及其相关名称共二十。萨咖称为“魔之敌”，意为‘击败魔者’。古时有‘城’或‘城主’，名为‘城主者’。谓为诸天王，天神之王也。 ‘持金刚杵于手者’，乃‘金刚杵手持者’。苏贾者，魔女之夫，名为苏贾玛提。广大众多诸天人及人类顾念之意，称为千萨咖。广大诸天之帝王称‘大帝王’、‘大天王’，亦称‘天帝王’，即伟大的天帝。持有坚铁器物者，谓之‘金刚兵器者’、‘金刚武器者’。‘财富宝物具足者’，即‘威德’。其眼目有百只者，谓‘百眼者’。统领两界三天，谓三界主宰。天众之主，谓‘天主’、‘诸天之主’。持有金刚杵于手，谓‘金刚手’。众生之主，谓‘众生之王’。称其广有威德者。是敬仰之最广大者，犹如供养众生者。拥有无量财富，谓‘藏主’，亦称‘藏族者’。‘印度者’，因能极高以驾驭万象也。‘瓦特罗’，意谓胜于魔者。‘魔兄’之意即‘瓦特罗’。‘魔法’意谓‘魔法令行者’。‘无限活力者’，此谓其无限神力。其名诸如‘窣拿悉罗’、‘波兰达罗’、‘勒迦薩波’、‘天主’、‘天主’、‘力量王’、‘圣女配偶主人’、‘金刚击破者’、‘雷雹驱使者’、‘不破者’、‘片山’等名，即萨咖之多样称谓。

Assa sakkassa bhariyā sujātā nāma. Sukhena jātā, sundarā vā jāti yassā sā sujātā. Pulomajā, sacī, indānī iccādīnipi sakkabhariyāya nāmāni.

萨咖之妻曰苏迦陀者，名意为‘安乐所生’，或谓‘美丽诞生者’，女名苏迦陀。普罗摩迦、杀迦、因迦达、及其它诸名，皆为萨咖妻之名称。

Assa sakkassa puraṃ masakkasārādayo tayo bhave. Mo ca sakko ca masakkā, te saranti gacchanti ettha kīḷāvasenāti masakkasārā, mahissarādīnaṃ parisānaṃ, sakkassa ca kīḷānubhavanaṭṭhānantyatthoti cintāmaṇithutiṭīkāyaṃ vuttaṃ. Saṅgahaṭīkāyaṃ pana ‘‘masakkanti vā vasokanti vā asurapurassa nāmaṃ, idaṃ pana tesaṃ uttamattā masakkasāro, vasokasāroti ca vutta’’nti vuttaṃ. Amarā etissaṃ santi amaravatī, sā eva amarāvatī, rassassa dīghatā .

萨咖之城有三，名曰马萨迦、萨拉等。魔王与萨咖皆名马萨迦，二者同在，称‘马萨迦众’。此乃象征，意指其所统辖之魔众团体，此为探讨萨咖游戏之端。更有注解曰‘马萨迦或称瓦索迦，是魔族城邑名，此乃三者中最优者也’。亦有阿摩罗城，乃不灭之城，亦称阿摩罗胜地，以其华美长存。

Assa sakkassa pāsādo vejayanto nāma. Vejayantī paṭākā pasatthā, bhūtā vā assa atthīti vejayanto.

此乃萨咖宫殿名为「威加扬陀」。所谓威加扬陀，是象征旗帜、标志、存在之意，谓此宫殿具其意义故称威加扬陀。

Assa sakkassa sabhā sudhammā matā. Sobhano dhammo assāti sudhammā, devamaṇḍapo.

此乃萨咖议会，被视为纯正法会。纯正意谓美好法义，犹如天宫之庄严。

§22

22.Tassa sakkassa ratho vejayanto nāma. Vejayantīnāmāya paṭākāya yogato vejayanto. Tassa sakkassa sārathi sūto mātalināma. Matalassa apaccaṃ mātali, tassa sakkassa gajo erāvaṇo nāma, irāvaṇo samuddo, tatrajāto erāvaṇo. Tassa sakkassa silāsanaṃ paṇḍukambalo nāma. Paṇḍuvaṇṇakambalasadisattā paṇḍukambalo. Silā pāsāṇo eva āsanaṃ silāsanaṃ.

22. 此乃萨咖车驾名为威加扬陀。其名为威加扬陀的旌旗与联合之标志。此萨咖御者名为苏陀·摩多利，以摩多利为父。此萨咖象名为艾拉梵，艾拉梵又称为海洋，海中所生即为艾拉梵。此萨咖石座名为班杜迦姆巴罗，其色为班杜（绿黄色），班杜迦姆巴罗者即石头与座椅，即石头所制座具，名为石座。

§23

23.Tassa sakkassa puttā suvīra, jayantaiccādayo. Atisayena sūrattā suvīro. Asure jayatīti jayanto. Tassa sakkassa pokkharaṇī nandā nāma bhave. Nandīyatīti nandā. Pokkharaṃ vuccati padumaṃ, salilañca, tehi sattānaṃ manaṃ attānaṃ nayatīti pokkharaṇī, pokkharena vā sundarena aṇṇena jalena sahitattā pokkharaṇṇī, sā eva pokkharaṇī. Tassa sakkassa vanāni uyyānāni nandanādīni cattāri. Nandayatīti nandanaṃ. Nānādibbarukkhehi missakattā missakaṃ. Nānālatāhi vallīhi cittattā cittalatā, nānāvirāgavaṇṇavicittāya vā latāya samannāgatattā cittalatā, devatānaṃ vā cittāsā ettha atthīti cittā, āsāvatī nāma latā, sā yassa atthi, taṃ cittalatā. Devatānaṃ vā cittaṃ lanti gaṇhantīti cittalā, dibbarukkhā, tesaṃ samūho cittalatā, itthiliṅgena tassa vanassa nāmaṃ, yathā ‘‘khuddasikkhā’’ti. Phārusakāni yattha santi, taṃ phārusakaṃ.

23. 此萨咖之子名为苏维罗及其弟子群。苏维罗意为勇猛者。恶魔胜利之意谓胜利者。此萨咖之池塘名为南达，名谓「令喜悦者」。池水如莲花，水乃生命之源，寓意诸众生心导自身，水池或美景及粮食同在而得名之。此萨咖之林园名为南达及其他共四处。南达谓乐园。由各种神木枝叶相合所成的林园。由各种蔓藤缠绕，使其繁茂，因具众神之心意称为心莲蔓。此皆属诸神所乐之处，名为心莲蔓，乃为心愿所在。众神寄情其中，故名为「心莲蔓」。此林园之别名如称「小教学」。粗糙之处若存在，称为粗糙者。

§24

24.Asanyādittayaṃ tassa sakkassa āyudhaṃ. Assate bhujjate lokadhātukamanenāyudhenāti asani, ayaṃ asanisaddo dvīsu pumitthiliṅgesu vattati. Kulimhi sakkassa hatthe seti tiṭṭhatīti kulisaṃ, kuli hattho bhujādaloti hi tikaṇḍaseso. Kuyaṃ vā pathaviyaṃ lisati tanu bhavatīti kulisaṃ. Vaja gatiyaṃ, vajateva na paṭihaññate yassa gamanaṃ kenacīti vajiraṃ, irapaccayo. Vajirasahacaraṇato kulisasaddopi punnapuṃsake. Bhiduraṃ, pavi, satakoṭi, suru, sambo, dambholiiccādīnipi vajirassa nāmāni. Tatra bhiduraṃ punnapuṃsake, paviādayo pume.

24. 此萨咖之兵器名为雷击器。所谓雷击，因其兵器类似雷电之声气象，故名雷击。雷击器形似手握长杆之矛。矛即杆状兵器，长杆如细树枝。亦有能刺地之细杆。雷击者指其运动之疾速，如雷霆掣电，迅速无反转之理。锋利之雷击器以陪伴使用者。雷击名之一作毕杜拉、帕维、萨陀阇提、苏鲁、三宝、伐婆离等，此皆雷击之异名。帕维传说为壮健之人。

Rambhā ca alambusā ca iccādikā devitthiyo accharāyo nāmāti vuttā. Accharāvisesā hi etā. Accho nimmalavaṇṇo etāsamatthīti accharāyo. ‘‘Apasarā’’tipi etāsameva sāmaññasaññā. Devaputtānaṃ ratiṃ bhāventi vaḍḍhentīti rambhā, raṃ kāmaggiṃ bhanti dīpayanti jālentīti vā rambhā, niggahītāgamo. Kāmarativasena devaputte attani vasāpetuṃ alaṃ samatthāti alambusā, assukāro. Devānaṃ devaputtānaṃ, devībhūtā vā itthiyo devitthiyo.

兰婆与阿蓝布萨名女神，尔时称为阿察拉女神为特殊者。有言阿察拉者，为明净色者，属此类。阿帕沙拉亦是同类中常见之名，泛指普通之知觉。天子喜乐之为兰婆，意为热爱欲乐，发光耀目，光明灿烂，故名兰婆。欲爱众天子，兴欢俱乐部，故阿蓝布萨由此而得名，谓能令人喜乐而不令则苦也。天众女神被称为女神，众天子之女则称女神。

‘‘Pañcasikho, hāhā, hūhū’’iccādayo gandhabbā nāma. Pañca sikhā cūḷā yassa so pañcasikho. ‘‘Hā’’ti ananditaṃ dhaniṃ jahatīti hāhā. ‘‘Hū’’ti gītavisesasaddaṃ hūyateti hūhū. Gandhaṃ abbanti bhuñjantīti gandhabbā, gāyanaṃ vā dhammo etesaṃ gandhabbā, mmassa bbo.

“‘五鸣声，呵呵，呼呼’诸声，此类名为散伽婆。五鸣声者，谓五小鸣，因其为五小鸣名也。‘呵’者，表示喜悦而放弃财物，即呵呵。‘呼’者，谓特殊歌声，呼呼以示。散伽婆者，香气之外，指享用香气者，或其歌唱乃其特点，此为散伽婆，谓其性质也。

§25

25.Vimānādidvayaṃ vimāne. Devānamākāse gamanaṃ yena taṃ vimānaṃ, vigataṃ mānaṃ upamānamassa vimānaṃ. Vihe ākāse gacchatīti byamhaṃ, hakārato pubbe amapaccayo. Ettha ca vimānabyamhasaddā dvepi anitthiyaṃ punnapuṃsake vattanti.

二十五、从飞行器（天车）开始。谓天人于空中驰行之物，则此谓飞行器。去除傲慢观念的相似，是谓飞行器。于虚空中行走，谓乾闼婆，是古代怨仇之先因。于此，飞行器及乾闼婆之音有二种，凡人有不适用者言。

Pīyusādittayaṃ amate. Pīyateti pīyusaṃ, ‘‘amatapā’’ti hi vuttaṃ, usapaccayo . ‘‘Peyuso’’tipi nāmamassa. Na mataṃ maraṇamanena amataṃ. Sukhena dhayanti pivanti taṃ iti sudhā. Ettha ca amatasaddo yaññasesapīyusasalilaghatādīsu napuṃsake , dhanvantaridevādīsu pulliṅge, gaḷojhābhayāmalakyādīsu itthiliṅgeti tīsu vattati , taṃsahacaraṇato pīyusasaddopi tīsu liṅgesu. Sudhāsaddo pana amatanuhīlepādīsupi niccamitthiliṅgova .

甘露雨者，不死甘露也。‘甘露’谓甘露水，‘不死药’之名已传，谓其为根本原因。‘甘露’名虽然有，不应以死亡之眼观不死。因其令人身受安乐而饮之，是谓甘露。此处‘不死’之声，谓祭祀甘露与水的混合物，男性有，诸神如旃檀多大神等亦有男性名号，医药之类有疾病名彼此观点不同，女性名号有三，此因其群体伴随甘露声亦有三声。甘露声则多以女性名号为常用。

Sineruādipañcakaṃ pabbatarāje. Sinā soceyye, sināti soceti deveti sineru, erupaccayo. Mī hiṃsāyaṃ, mināti hiṃsati sabbe pabbate attano uccataraṭṭhenāti meru, rupaccayo. Tidivānaṃ dvinnaṃ devalokānaṃ ādhāro patiṭṭhāti tidivādhāro. Deve nayatīti neru. Sumerūti upasaggena nāmaṃ vaḍḍhitaṃ. Hemaddi, ratanasānu, surālayādīnipi pabbatarājassa nāmāni.

曼纽山诸峰王。曼纽谓神灵所居，初名此称。曼纽即忧伤，谓因忧伤而称名，乃神之前身。其意为伤害众生，故名曼纽，其山称之，称为高山之王曰拘楼坛山，为三天界天王所依，三层天之基础也。人以‘诸天之主’称之，此又名须弥山，古称增进之处。金山、宝石山、天宫等，亦是山王之名。

§26

26.Yugandharādīni sinerussa parivārabhūtānaṃ sattannaṃ paribhaṇḍapabbatānaṃ nāmāni. Candasūriyasaṅkhātaṃ yugaṃ dhāreti tadubbedhamaggacārittāti yugandharo. Īsaṃ mahissaraṃ dhāreti tassa nivāsaṭṭhānattāti īsadharo. Karavīrā assamārakā bahavo ettha santīti karavīro, ke vā mayūrā ravanti etthāti karavīro, ‘‘karavīko’’tipi pāṭho, idhāpi pacchimoyevattho, karavīkasakuṇā vā bahavo ettha santīti karavīko. Sudassanā osadhivisesā bahukā ettha santīti sudassano, sukhena passitabbattā vā sudassano, sundaraṃ vā dassanaṃ etthāti sudassano. Pañcannaṃ pabbatacakkānaṃ nemisadisaṃ katvā attānaṃ dhāretīti nemindharo, nemibhāvena vā dhāretabbo upalakkhetabboti nemindharo, nemiṃvā rathaddumaṃ dhāreti yebhuyyenāti nemindharo. Vinatā nāma supaṇṇamātā, tassā nivāsaṭṭhānattā vinatakoti cintāmaṇiṭīkā. Vitthiṇṇā vā natā nadiyo etthāti vinatako. Assakaṇṇā sajjadumā bahavo ettha santīti assakaṇṇo, assakaṇṇasadisakūṭattā vā assakaṇṇo. Kulācalāti ete sineruādayo aṭṭha pabbatā acalasaṅkhātānaṃ pabbatānaṃ kulāni yoniyo pabhavā, ete ca sineruādayo anupubbasamuggatā, sabbabāhiro cettha assakaṇṇo. Nimijātake pana –

二十六、由曼纽之属所环绕七山名。谓日月所计算诸年代为年，谓其不坏之法，则称年。以‘权杖山’名居住地，谓权杖主人之所住也。马雉或战马众多，故称为‘马雉’，或孔雀称作马雉，此意‘马雉’之称。‘妙药’名有众多者，谓其能令众生易于见之，为美妙之显现。五山轮者，以轮形界定，谓自视己名‘轮’，称为‘轮主’即轮者。凤凰母称为‘飞鸟母’，其住所则为‘飞鸟’，宝石所附流经之河，谓为凤凰之河。驴耳众多以为名，谓彼处存在众多驴耳兽。族名谓曼纽诸山属，称为八山，指名为不动诸山之族及源泉。彼等曼纽与诸属非连续而成，全部外部者乃为驴耳者。今举例念诵者——

‘‘Sudassano karavīko, īsadharo yugandharo;

‘妙药者，马雉，权杖主，年主也；

Nemindharo vinatako, assakaṇṇo giri brahā’’ti .

『内弥陀罗、维那德咖、阿萨咖纳』者，皆高大之山也。

Vatvā sineruṃ parikkhipitvā assakaṇṇo nāma pabbato patiṭṭhito, taṃ parikkhipitvā vinatako nāma pabbatoti evamaññoyevānukkamo kathito. Kiñcāpi kathito, nāmabhedamattakatoyeva panettha bhedo, nātthabhedakatoti daṭṭhabbaṃ.

据说，有一座名为Assakaṇṇo的山，因被覆以树林而得名Vinata山。此因缘乃以覆被（投布）而得此名，所谓Vinata是覆被之意。此说虽称不同名称实则意义相近，名别仅属文字异，而非实质区别，故令人明了无差别。

§27

27. Ākāsavāhīgaṅgāyaṃ merusiṅgobbhavāyaṃ mandākinyādināmattayaṃ. Mandaṃ akituṃ sīlamassāti mandākinī. Ākāse sandamānā gaṅgā ākāsagaṅgā. Surānaṃ devānaṃ nadī suranadī. Suradīghikātipi etissā nāmaṃ.

二十七、关于称为天空所载之恒河及其发源于Merus峰等水域。曰：Mandākinī等名为水源之一。Mandākinī意为缓慢流动之水，Sīla则为道德品行之意。恒河在天空流行因而称为空中恒河。诸天之水流名为「Surā」，故又名Suranadī。Suradīghika等亦是此名之意。

§28

28.Koviḷārādittayaṃ ‘‘phalaharo’’tikhyāte pāricchattake. Kuṃ pathaviṃ vidārayati mūlenāti koviḷāro,dassa ḷo. Pari samantato chattaṃ viya tiṭṭhatīti pāricchattako. Pārino samuddassa jāto apaccaṃ pārijātako, sakatthe ko. Pāribhaddo, nimbataru, mandāroiccādīnipi pāricchattakassa nāmāni.

第二十八节，「珂毗罗」等三词，乃「结实之树」义中所称之「天界珊瑚树」之异名。「珂毗罗」者，以其根劈裂大地也，字中以「ḷ」替「d」。「天界珊瑚树」者，四面环绕如伞盖而立也。「巴利阇德咖」者，生于大海彼岸之后裔也，语尾加「咖」表同义。「巴利跋陀」、「楝树」、「曼陀罗」等，亦皆天界珊瑚树之异名。

Kapparukkho ca santāno ca ādinā mandāro pārijātako ca haricandanañca ete pañca devaddumā devataravo devabhūmīsveva sambhavato. Kappo saṅkappito attho, tassa rukkho jaññajanakabhāvena sambandho, kappaṃ vā ṭhito rukkho kapparukkho. Tananaṃ tāno, bhāve ṇo. Gandhassa sammā tāno asseti santāno, sirīsarukkho. Mandante modante devā anenāti mandāro, ārapaccayo. Harimindaṃ cadayati sukhayatīti haricandanaṃ. Ete pañca devataravo amarakosanayena vuttā, sogatanayena pana satta devataravo. Vuttañca –

「劫树」、「珊达那」等，以及「曼陀罗」、「巴利阇德咖」、「黄旃檀」，此五者为天界之树，因唯生于天界之地故。「劫树」者，能满足所思之义，此树与之相应而能生施，或住一劫之树，故名「劫树」。「珊达那」者，由「tāna」义为延展，以情态接尾成词；此树能正当延散香气，故名「珊达那」，即合欢树也。「曼陀罗」者，天人藉此而欢喜愉悦也，加「āra」接尾词。「黄旃檀」者，令胜妙之主欢喜愉悦也。此五天界之树，依《阿玛拉珂萨》之说而述；然依佛法之说，则天界之树有七。经中曾言：

‘‘Pāṭalī simbalī jambū, devānaṃ pārichattako;

“帕提莉、桑伐莉、占缚，天众伞盖护持。”（意指上述树木如天众之伞盖般保护）

Kadambo kapparukkho ca, sirīsena bhavati sattama’’nti .

『卡丹波』与『卡帕鲁树』都是第七种树木。

Tattha pāṭalīti citrapāṭalī, sā asuraloke tiṭṭhati. Tathā simbalī garuḷesu, jambū jambudīpe, pāricchattako tāvatiṃse, kadambo aparagoyāne. Kapparukkho uttarakurūsu , sirīso pubbavideheti. Ete satta devānameva patiṭṭhānabhūmīsu sambhavato devataravotveva vuccanti.

此中『帕塔利』是指美丽的帕塔利树，生长于阿修罗界。『席姆比丽』为迦卢天中的树木，『阇摩』生于阇摩洲，『帕利查塔迦』生于滔湿斯伊人境内，『卡丹波』生于阿婆罗耶那。『卡帕鲁树』生于北俱卢洲，『席里树』生于过去世。诸此七种皆为诸天之所在与依托之地故称天树。

Saggavaṇṇanā samattā. · 天品释已完。

§29

29. Pubbapacchimauttarā disā yathākkamaṃ pācī patīcī udīcī nāma bhavanti. Paṭhamaṃ pāto ancati ravi yassaṃ sā pācī, nakāralopo. Pacchā divāvasāne ancati ravi yassaṃ sā patīcī. Uddhaṃ ancati ravi yassaṃ sā udīcī, yassaṃ vā sītaviyogaṃ datvā ancati sā udīcī, viyogatthavācako hettha ukāro, dasaddo dānattho. Atha vā pancati pubbabhāvamāpajjateti pācī. Patincati pacchābhāvamāpajjateti patīcī. Udañcati sītaviyogadānattamāpajjateti udīcī. Ettha ca udīcīsahacaraṇato patīcī itthiyaṃ, patīcīsahacaraṇato pācī itthiyaṃ vattatīti daṭṭhabbaṃ. Evaṃ taṃtaṃsahacaraṇabhāvena tassa tassa taṃtaṃliṅgattamupaneyyuṃ. Pubbapacchimauttarāti sabbanāmassa vuttamatte pumbhāvo.

二十九、东、西、北三方各有其名称为帕骈、帕提骈与乌提骈。日初升者谓之东（帕骈），此时日为缺月。日落者谓之西（帕提骈）。日中高升者谓之北（乌提骈），北方日出时与冬日分别体现北方名意，含有缺分与十义。又或五十存在以示东方，帕提骈显辞示西方，乌提骈示冬季分别等。由此北方邻近者为西方，西方邻近者为东方，此理应了。由此而知，同类关系的三向名皆来源于方位标记。总称东西北者，称为“方”。

Dakkhiṇādidvayaṃ dakkhiṇadisāyaṃ. Majjhe apāyaṃ añcati yassaṃ ravi, sā apācī. Majjhatthoyaṃ apasaddo, yathā ‘‘apadisa’’nti, ‘‘avācī’’tipi pāṭho, avapubbo añca adhomukhībhāve. Avañcati adhomukhī bhavati yassaṃ ravi, sā avācī. Uṇhādike vā tabbiyoge karonto yassaṃ ravi añcati, sā avācī. Vidisādidvayaṃ disāmajjhe. Disāhi viniggatā vidisā. Disānamanurūpā, anuvattakā vā disā anudisā. Apadisantipi vidisāya nāmaṃ .

南方与二及其南方之处，日中偏离者谓之阿帕骈。中者谓之阿帕齐。此中对阿帕骈有负面称谓如“阿帕迪萨”、“阿瓦齐”等，意指其向下或逆向。若日于炎热冬季偏向者，即谓之阿瓦齐。因而维持南面之分中西方。维底萨即中间之二方。中间与诸方所引发行皆成维底萨。称之为阿帕迪萨的维底萨。

§30

30.Erāvatādayo aṭṭha gajā pubbādīnaṃ disānaṃ rakkhaṇato disāgajā nāma, puṇḍarīkaṃ nāma sitambojaṃ, taṃsadisavaṇṇatāya puṇḍarīko. Rassasarīratāya vāmano. Kuyaṃ pathaviyaṃ modate kumudo. Añjanavaṇṇatāya añjano. Pupphā pakāsamānā dantā assa pupphadanto. Sabbabhūmiyaṃ caratīti sabbabhummo, sabbabhummo vā cakkavattī tassānurūpattā sabbabhummo. Sobhanadantāvayavattā suppatīko. ‘‘Suppatīko sobhanaṅge, bhave īsānadisāgaje’’ti hi nānatthasaṅgahe vuttaṃ. Erāvatādīnaṃ disānaṃ sambandhakathanaṃ pācīvāraṇādināmasūcanatthaṃ, esaṃ kareṇuyo pana –

三十、以鹅罗瓦塔等八象为东方起始八方守护神，称为“方象”。荷叶似莲的色彩称为“莲花色”，其意名莲花。实为丝质身体特征之会合。地面盛开之“库摩”称为“莲花”。“安迦那”色为暗赭色。开花透光者为花牙。诸方象遍行诸大地，称为诸地象。诸地象乃轮转世主所分别依止。花牙与美丽牙为其特征。有论集中言“美丽牙为欧南方象”。论述方象相关甚悉，帕西瓦连等名称自此而起。

Abbhamu kapilā ceva, piṅgalā nupamā matā;

又如『阿婆摩』与『迦毗罗』或『评伽拉』等，彼等为相似者。

Tambakaṇṇī subhadantī, aṅganā añjanāvatī .

「担巴咖纳」、「苏跋陀提」、「昂伽纳」、「安阇那瓦提」。

§31

31.Dhataraṭṭhādidvayaṃ pubbadisādhipatideve. Dhāritaṃ raṭṭhamanenāti dhataraṭṭho, rassa to. Pañcasikhādīnaṃ gandhabbānaṃ adhipo nāyako gandhabbādhipo. Kumbhaṇḍasāmyādidvayaṃ dakkhiṇadisādhipatideve. Kumbhaṇḍānaṃ sāmi nāyako kumbhaṇḍasāmi. Viruhanti vuḍḍhiṃ virūḷhimāpajjanti etasmiṃ kumbhaṇḍāti virūḷhako. Virūḷhaṃ vuḍḍhippattaṃ vā kaṃ sukhametassāti virūḷhako. Virūpakkhādidvayaṃ pacchimadisādhipatideve. Virūpāni akkhīni yassa virūpakkho, vividhasaṇṭhānāni akkhīni yassa vā virūpakkho. Nāgānaṃ adhipati nāgādhipati.

第三十一节，「陀罗吒」等二词，乃东方守护天之名。「陀罗吒」者，以此护持国土也，字中以「t」替「r」。「犍达巴之主」者，五髻等犍达巴众之领袖、统率者也。「鸠槃荼之主」等二词，乃南方守护天之名。「鸠槃荼之主」者，鸠槃荼众之君主、统率者也。「毗楼勒咖」者，鸠槃荼众于其处生长、得增盛也；或者，已生长增盛者得乐于此，故名「毗楼勒咖」。「毗楼博叉」等二词，乃西方守护天之名。「毗楼博叉」者，具有奇异之眼者，或具有种种形状之眼者也。「龙众之主」者，龙众之统领也。

§32

32.Yakkhādhipādicatukkaṃ kuvere. Āḷavakādiyakkhānaṃ adhipo yakkhādhipo. Vissavaṇassa apaccaṃ vessavaṇo. Ticaraṇāṭṭhadāṭhābhayānakamatthitāya kucchitaṃ vero sarīramassa kuvero. Khuddenāssa narayuttā sivikāratheti naro vāhanamassa naravāhano. Tyambakasakho, yakkharājo, guyhakesaro, manussadhammā, dhanado, rājarājo, dhanādhipo, kinnareso, yakkho, ekapiṅgalo, sirido, puññajanessaroiccādīnipi kuverassa nāmāni.

第三十二节，「亚卡之主」等四词，乃多闻天王之名。「亚卡之主」者，阿拉瓦咖等亚卡众之统领也。「韦萨瓦纳」者，毗湿婆那之后裔也。「俱吠罗」者，其身体可厌，具三足、八牙，令人怖畏而形貌丑陋也。「人为其乘」者，有以人夫拉驾之轿车为坐乘，故名「以人为乘」。「提庵巴咖沙咖」、「亚卡之王」、「姑雅咖萨拉」、「具人法者」、「施财者」、「王中之王」、「财富之主」、「紧那罗之主」、「亚卡」、「独黄者」、「吉祥施者」、「福德众之主」等，亦皆多闻天王之异名。

Assa kuverassa purī ‘‘aḷakā, aḷakamandā’’ti ca vuccati. Alaṃ vibhūsane, alaṃ vibhūsanaṃ karotīti alakā, sā eva aḷakā. Aḷakā eva modakaraṇato aḷakamandā, ukārassa akāro, nāgamo ca. Kelāsotipi tassa nāmaṃ, keli payojanaṃ assa kelo, āsate asminti āso, kelo ca so āso ceti kelāso, kaṇhasappādi viya niccaṃ kammadhārayo. Assa kuverassa paharaṇaṃ āyudhaṃ gadā, gaṃ vuccati vajiraṃ, taṃ viya dukkhaṃ dadātīti gadā. Ime cattāro yathāvuttā dhataraṭṭhādayo devā kamato pubbādīnaṃ catuddisānaṃ adhipā adhipatayo nāma. Amarakose pana –

库贝拉之城，亦名「阿拉咖」、「阿拉咖曼达」。『具足』义为庄严，能成就庄严者为「阿拉咖」，此即「阿拉咖」之义。「阿拉咖」能生喜乐，故名「阿拉咖曼达」，此中以「阿」代「乌」，并添加鼻音。又名「格拉萨」——「格拉」者，游戏之义；有游戏可资受用者为「格拉」；「坐于其中」义为「阿萨」；游戏之处而可坐居，合为「格拉萨」，犹如「咖纳萨帕」等词，恒为持业释复合词。库贝拉之武器名「嘎达」——「嘎」者，金刚杵也；如金刚杵般予人苦痛者，是为「嘎达」。上述陀罗叱等四位天人，依次分别为东方等四方之主、统领。然《阿玛拉词典》则云：

‘‘Indo aggi pitupati, nerito varuṇo’nilo;

「因陀罗、火神、祖父之主，涅哩多、伐楼拿、风神……」

Kuvero īso patayo, pubbādīnaṃ ime kamā.

Kuvera即阇楼天王，是诸东方诸神的主宰，掌握这些力量。

Ravi sukko mahīsūnu, tamo ca bhānujo vidhu;

太阳是干燥的、土地的子孙，黑暗者也是太阳的种子；

Budho suraguru ceti, disādhipā tathā gahā’’ti .

智慧者称为诸天导师，主宰诸方的亦称为诸天王。

Aññeyeva disādhipatayo kathitā, indaravimādīnañca disādhipaccakathanaṃ pājhādīnaṃ indadisāravidisādināmasūcanaphalaṃ.

其他诸天王已被说明，如因陀罗等诸天主的论说，取于诸天之主、风诸天等名号及其义旨的证明结果。

§33-34

33-34.Jātavedādyaṭṭhārasakaṃ aggimhi. Jāte uppanne vindati ghātayatīti jātavedo. Andhakāre jātaṃ vijjamānaṃ vindati labhati, vidati jānāti etenāti vā jātavedo, jananaṃ jātaṃ vedo pākaṭo yassa vā so jātavedo. Sikhā vuccati jālā, tāya yogato sikhī. Jotati dippatīti joti. Punātīti pāvako, ṇvu. Dahatīti dahano. Ananti pālentyaneneti analo, alapaccayo. Vede hutaṃ vahati pāpayati, sayaṃ vā labhateti hutāvaho. Acci vuccati jālā, tāya yogato accimā. Dhūmo ketu dhajo yassāti dhūmaketu. Ajati jalamāno kuṭilaṃ gacchatīti aggi, i. Go raṃsi etassatthīti gini, assatthyatthe ini, agginītipi pāṭho, so aggisadiso. Bhānu pabhā yassatthi, so bhānumā. Tejeti sesabhūtopādārūpānīti tejo. Dhūmo sikhā cūḷā yassa dhūmasikho. Vāyu sakhā assa vāyusakho. Dahitvā gacchato kaṇhā vattanī maggo yassa kaṇhavattanī. Vissānarassa isino apaccaṃ vessānaro. Hutaṃ haviṃ asati bhuñjatīti hutāso. Dhanañjayo, jalano, āsayāso, rohitasso, sattācci, sukko, citrabhānu, vibhāvasu, suciiccādīnipi aggissa nāmāni.

33-34.“出生火”的十八者谓火中火。“出生”指火已生现，能发现（燃物），“杀害”是指火的作用；“出生火”是指由暗处生出的、能见得、获取、知晓的火，故称“出生火”；“出生火”是已显现的火或其别名。火苗称为“火舌”，火苗附着于根火而生；“燃烧”意谓发光；“净化”乃火之净化作用；“烧毁”即焚烧；“无尽、不灭”称为火，意指火无始无终，亦无根本；火知燃烧，能行毁坏，自身亦能获得“焚烧职能”。火被称为“火舌”，因其附着火苗；烟称为火的旗帜，称烟旗。火若流动如水波曲折行走，亦是火。牛、马等皆以火为象征，火亦称为火种，亦有烧焦意味；“火”的其他释义同样存在。日光者，即发光之物，称为“光”。光为产生诸色之本。“烟”为火苗中的小烟。“风”为火的伴侣，称风伴。火烧毁时，黑暗之道即为火的黑暗轨迹。火是拂散如膻味者的利刃，火经供养时乃盛事。火的别名有：财富得者、水之主、果报之主、红色者、生命者、干燥者、彩光者、明亮风暴者、清净者等。

Sikhādittayaṃ aggijālāyaṃ. Sinoti nisānī bhavatīti sikhā, ‘‘si nisāne’’ti kātanta dhātu, khapaccayo. Jalatīti jālā. Accate pujjate aneneti acci. Sikhā jālā bhiyyo rūpantarā itthiyaṃ, acci pana apume.

火苗即为火之网。火苗有凝聚之意，故曰“火苗”，又因火苗系于火根，故称火之增长处。水被称为火之网。火则被崇敬，故曰火。此外，火苗变化愈加多样，火却各自独立且不相混。

§35

35. Dvayaṃ aggikaṇe . Vividhāsu disāsu phullaṃ gacchatīti vipphuliṅgaṃ. Tathā phuliṅgaṃ. Sabbadharakate pana ‘‘phuliṃ gacchatīti phuliṅgo’’ti vuttaṃ. Tikaṃ chārikāyaṃ. Malīnakaṃsavatthādīnaṃ taṃ dittiṃ seti pavattetīti bhasmaṃ, mapaccayo, bhasati vā adho patati vatthādīnaṃ malametenāti bhasmaṃ. Kaṃsādīnaṃ sukkabhāvatthaṃ icchitabbattā iṭṭhi abhilāso sobhanaṃ etassā atthīti seṭṭhi, ‘‘sapakkhako salomako’’tyādīsu viya sasaddassa vijjamānatthattā. Malassa saraṇaṃ karotīti sārikā, sā eva chārikā, yathā ‘‘saḷāyatana’’ntyādīsu.

35. “二者”为火之义。火在诸处皆盛，故称“盛满之火”。火之盛满意亦可称为“火盛满”。但常为“火盛满”之义；三种“火”的小字母变化，即为薄灰、煤屑等不洁物堆积之义，意谓焚烧使之灰飞扬；“煤灰”因堆积于物体下方故称灰，意谓煤灰。渴求干燥之物，期望获得可用之砖块美好形状，即有“置砖者”的含义，如“散布侧枝”等，乃因声音响动之意。保护脏物则为“层”，此亦为侧枝，类似“六处”等解说。

§36

36. Dvayaṃ uṇhachārikāyaṃ. Uṇhattā kukkuṃ kucchitaṃ lātīti kukkulo, ‘‘kukku vidatthiyaṃ hatthe, pakoṭṭhe kucchitepi ce’’ti hi nānatthasaṅgahe vuttaṃ. Kukkuṃ vā hatthaṃ lunāti chindati dahatīti kukkulo, so eva kukkuḷo. Uṇhameva bhasmaṃ uṇhabhasmaṃ, tasmiṃ. Tikaṃ dittakaṭṭhādindhane. Aṅgati hāniṃ gacchatīti aṅgāro, ārapaccayo, punnapuṃsakoyaṃ. ‘‘Alāte’nitthi kuje’ṅgāro’’ti hi tikaṇḍasese vuttaṃ. Hānimeva lāti, na ṭhitiṃ visesañcāti alātaṃ. Uddhaṃ dhūmaṃ muñcatīti ummutaṃ, tadeva ummukaṃ. Pañcakaṃ kaṭṭhādindhane. Santamaggiṃ edhayati vaḍḍhayatīti samidhā. Edhayatīti idhumaṃ, umo. Edhayatīti idho. Upādiyate aggineti upādānaṃ. Edhayatīti indhanaṃ.

三十六、关于“火种”二义。在“火”的“炽热燃烧”和“绵延不绝”二义上，“火”者，意指“伤害、酷烈”，例如“烤炙、灼烧、吞噬”等。火因“炙烤”而显著，被比喻为“火盆”“炭火”和“燃烧的木炭”。所谓“在这里的教法中”，三种火的表现，譬如“用木炭点火”等。因此，“火种”指点燃木材以生火。木炭为原料，是火的本源。在“三种火的形态”中，“火星”为引燃之初，因燃烧而产生；“火焰”是火的表现；“烟气”为火的上升汽，火的迹象。所谓“火苗不坚持原位变化”意味着火苗不停地移动，不是静止不变。烟气向上升腾被称为“烟散上升”，这就是“火气上升”。五种木柴为燃料中常见的材料。木柴随着燃烧而增长火焰，这种表现称为“火焰增长”。“燃烧”即火的产生；其因即为火种。燃烧生火即为着火过程。以上是对火种及燃烧现象的训诂与理趣说明。

§37

37. Pañcakaṃ āloke. Obhāsati dippatīti obhāso. Pakāsati dippatīti pakāso. Ālocayati passati etenāti āloko, āloketi vā etenāti āloko, ‘‘loka, loca dassane’’ti dhātudvayapāṭhato. Ujjotatīti ujjoto, andhakāraṃ viddhaṃsento jotatīti vā ujjoto. Ā samantato tapati dippatīti ātapo. Samāti ete pañca tulyatthāti bhāvo.

三十七、关于“五光现象”。所谓“五光”即反映光明、明亮的状态。所谓“光照”即光显露。所谓“光明闪现”即光芒扩散。所谓“光震震”即观看能见称为光。光即“可视之法”，因“显现”和“观看”而称“光”。“明亮”表示通彻，驱散黑暗，谓之“闪亮”。“从四面八方照耀”的光称为“热力”；热能使光明显现。这五者各有独特性质，却互相关联相似。

Dasakaṃ vāte. Āhāro viya pāṇabhūtopi kadāci satte māretīti māruto, sova māluto. Punāti saṅkārādikanti pavano. Vāyati gacchatīti vāyu, vāyati vā pupphādīnaṃ gandho yena so vāyu. Tathā vāto. Ananti pāṇantyaneneti anilo, ilo. Santaṃ niccalaṃ īrayati kampetīti samīraṇo, samīrituṃ kampituṃ sīlamassāti vā samīraṇo. Gandhaṃ vahatīti gandhavāho, ṇo. Vāyo vāyusadiso, ubhayatrāpi yāgamo. Samantato īrati khipati rukkhādayoti samīro. Sadā sabbadā gati yassa sadāgati. Sasano, gandhavaho, āsugo, maruto, jagatipāṇo, pavamāno, pabhañjano iccādīnipi vātanāmāni.

三十八、关于“风”的十种形态。风有时因呼吸之类杀害生灵，故称“风”亦名“杀风”。风亦指由种种造作产生。风即“吹动流动”。风能吹拂花香等气味，称风。风即空气，亦是“风之特性”。风能平静、静止，如吹拂；亦能震动震颤，诸如吹拂。风被称为“运香者”或“载香者”。风类似“气”而具两重属性。风从四面吹动，吹动树木等，即为“风吹拂”。风常动不息，是常动气流。诸多含义，诸如“军队”“香风”“马车”“吹动声音”“吹散者”等，皆是同一“风”的各种名字。

§38

38. Ime cha vakkhamānā vāyubhedā vāyuvisesā, uddhaṃ gacchatīti uddhaṅgamo, uccārapassāvādīnaṃ nīharaṇavasena adhobhāgaṃ gacchatīti adhogamo. Kucchimhi udare tiṭṭhatīti kucchiṭṭho. Koṭṭhe ante seti tiṭṭhatīti koṭṭhāsayo. Punappunaṃ sasanti yena assāso, bahinikkhantavāto. Passāsoti antopavisanakavātopi ‘‘assāso’’ti etena saṅgayhate sahacāritattā. Sabbaṅgesu anusarati sīlena sedalohitādisampādanatoti aṅgānusārī. Amarakose panāyaṃ vāto ṭhānabyāpārabhedena pañcadhā kathito , ṭīkāyañcassa –

三十九、以上称为风的各别种类及风的特征。向上流动称为“上升风”；向下流动称“下降风”，如发出声响时从上到下流。尾部位于腹部者谓之“尾风”。躯体末端者谓之“躯尾风”。风反复流动，有时为聚集离散之风。所谓“呼吸”为内出入的风，“吸气”亦是。风随身体诸处流行，称为“随身风”。根据《阿摩罗阇》中所述，风按功能分五类，详见注疏。

‘‘Hadaye pāṇo gude’pāno, samāno nābhimajjhaṭṭho;

〈一曰〉“心中风：气在心脏处相应；腹中风：气均匀遍布脐部。”

Udāno kaṇṭhadese tu, byāno sabbaṅgasandhisu .

〈二曰〉“胸中风在喉咙部位；散布风遍布身体关节处。”

Tatrapāṇoannappavesādikaro . Apāno muttakarīsasukkavisaṭṭhikaro. Samāno majjhe annapacanādikaro. Udāno bhāsitagītādikaro. Byāno sedarattasavanummesanimesagatyādikaro . Pakaṭṭhena anantyanena bhattādippavesanatoti pāṇo. Muttādikaṃ apanetvā anantyanenāti apāno. Sammā ananti anena bhuttaparipācanatoti samāno. Uddhamanantyanena bhāsitādo sāmatthiyajananatoti udāno. Visesena anantyanena sedarattasemhādi sampādanatoti byāno’’ti vuttaṃ.

『手触』者，令粮食入口。『呼吸』者，令气息顺畅、消除烦闷痛苦。『中立』者，居中调和，使粮食易于消化。『发声』者，发出言语歌唱等声。『传送』者，使口鼻中气息流通如水流夜晚之声等。这些皆为『手触』。摒弃气息等称为『呼吸』。正因其中调和正令食物顺利消化称为『中立』。向上送气使发言、听闻顺畅称为『发声』。特别以气息调和使水流、夜间声响等顺畅称为『传送』。此乃经典所说。

§39

39. Dvayaṃ antopavisanakavāte. Ānaṃ vuccati bahinikkhamanavāto, tato apagataṃ apānaṃ. Assāsato apagato passāso. Dvayaṃ bahinikkhamanavāte. Ādimhi pavatto sāso assāso. Ananti pāṇantyaneneti ānaṃ, ādimhi pavattaṃ ānaṃ ānaṃ, ekassākārassa lopo.

三十九、内外呼吸。『内吸气』谓吸入外气风，『呼出气』谓吐出体内气。呼吸有二类，内吸气为外出气风之作用，呼出气为气息流出。呼吸分二，起头为风，结尾为气。气息接续不断者，谓之吸气；起首为风的吸气为始点，此为一体无间断的气息。

§40

40.Vegakhippādayo vātadhammattena niccappavattikā iti tappakkame uccante. Tatra rayantaṃ vege. Sabbatra karaṇasādhanaṃ. Icchitaṭṭhānaṃ vajanti pāpuṇanti etenāti vego.

四十、速度轻快者，则是由气风性质，常不断流动而形成。速度谓其流动如射线。无处不为因缘资具。欲得到适当之处，且持续不断，这谓速度。

‘‘Kriyāvācittamākhyātuṃ , ekekattho nidassito;

『各法作用的说解』，各有所指明。

Payogatonugantabbā, anekatthā hi dhātavo’’ti .

应依实用而跟随，因法有多方多义。

Vuttattā vajadhātu pāpuṇanepi pavattati, evaṃ sabbatra, akārassa e. Javanti etenāti javo, rayanti gacchanti etenāti rayo.

据所说，风元素虽产生而仍存，处处同理，音调为『生起』，射线为『展开运行』。

Khippādinavakaṃ sīghe. Atha javasīghānaṃ ko bhedo? Savegagativacanā javādayo, sīghādayo tu dhammavacanā, tathā ca ‘‘sīghaṃ pacati , sīghaṃ gacchatī’’ti payogo, na tu ‘‘javaṃ pacati, javaṃgacchatī’’ti pana payogo. ‘‘Vegena gacchati, javena gacchatī’’tyādīsu kathaṃ? Tatra bhedassa vattumicchitattā na doso. Khippati peratīti khippaṃ, khipa peraṇe. Sayatīti sīghaṃ, sī saye, ghapaccayo. Byuppatti hi yathā kathañcipi bhavati, saññā tu lokatovāvagantabbā, sabbatrevaṃ. Taratīti turitaṃ. Laṅghatīti lahu, laṅgha gatisosanesu, ghassa ho, niggahītalopo, upaccayo ca, lahupariyāyo laghusaddopyatthi. Asati khepatīti āsu, u. Taratīti tuṇṇaṃ, rassa ṇo. Arati gacchatīti araṃ. Na vilambīyati na ohīyatīti avilambitaṃ, labi avasaṃsane. Tuvaṭṭati sayatīti tuvaṭṭaṃ, turitabhāvena vattatīti vā tuvaṭṭaṃ, ritalopo.

「迅速」与「敏捷」的区别。何为「迅速」「敏捷」不同？「迅速」「敏捷」等是表示速度的词，「迅速」属于表示事理的词语，因此例如说「迅速煮熟，迅速行走」的用法，而不会说「敏捷煮熟，敏捷行走」。又如「快速行走，敏捷行走」等用法如何？其中的区别不应以错误论断。"迅速"是迅速、短促之意，迅速即快速完成之义。"敏捷"则是迅敏轻巧，具备短促属性。比方说，事物的生成以某种方式自然发生，大家社会习惯应当了解，一切皆如此称之。"超越"是迅疾前行。"掠过"指轻微，掠过之行在短暂迅速之中，且有粗略、粘附的附带，也称为轻微延续的意声。"愈速"是迅捷、快睿。"不安"指不安和不喜。"嗜行"即喜欢行走。"不延缓、不迟缓"即不拖沓、不下滑的意思。"缓慢"是指停滞不前的状态，称之为迟缓。

§41

41. Ariyāsāmaññassa pubbaḍḍhaṃ santate. Ettha ca aṭṭhasu gaṇesu chaṭṭho sabbalahuko, tatopare chaggaṇā sa , bha, sa, bha, bha, bhā, aṭṭhamo go. Samantato tanotīti satataṃ. Nāsabhāvena na iccaṃ na gantabbaṃ niccaṃ, nāsaṃ vā na gacchatīti niccaṃ. ‘‘Nāgo’’tyādīsu viyāti etthāpi na doso, tassa co. Na viramatīti avirataṃ. Na āramatīti anārataṃ. Samantato, punappunaṃ vā tanotīti santataṃ. Na avaramatīti anavarataṃ. Sadā dhavati gacchatīti dhuvaṃ. ‘‘Dhu gatitheriyesū’’ti kātantadhātu.

第41节。高贵人的普遍传承。此处八类中第六类为轻微坚固，其上六类分为细微，其次是轻微、重、变，依次排列，其次第八类为牛。连续不断持续进行。"不应起念、也不可去念"，即不可起念不可去念是恒常的。以"牛"等词作例亦无过错。意为不间断、不停歇。不断发生、重复、持续。不是时断时续，而是不间断的。常行不断前进，恒久稳定。这里用到“完成词尾”，表示完成和持续的意思。

Vipulāḍḍhaṃ atisaye. Ettha hi ayugapāde dvādasamattā, yuge aṭṭhārasamattā, sabbāsu ariyāsu paṭhame pāde dvādasamattā, dutiye aṭṭhārasa, tatiye dvādasa, catutthe pañcadasa. Yadā pana paṭhamatatiyesu parihāyanti, tadā yuge adhikā honti, idaṃ vipulālakkhaṇaṃ. Atha satatātisayānaṃ ko bhedo? Satataṃ santati avicchedokriyantarehi abyavadhānaṃ, atisayo tu ponopuññaṃ, pakaṭṭho ca. Tesu ponopuññaṃ kriyābyāvutti, pakaṭṭho tu kriyāvayavānaṃ ukkaṃsatā. Bhāsati sabbesanti bhusaṃ, āssa u. Bhassati adho patatīti vā bhusaṃ. Bhasa adhopatane, assa u. Atisayanaṃ atisayo, atikkamitvā vāsayanaṃ pavattanaṃ atisayo. Dahati sabbanti daḷhaṃ, hato pubbe ḷo, dalati vidārayatīti vā daḷhaṃ, hapaccayo, dahanto lātīti vā daḷhaṃ, vaṇṇavipariyayo, abhisayo ca daḷhañca atisayadaḷhā. Tarati atikkamatīti tibbaṃ, rassa vo, assa i. Eti gacchatīti eko, so eva ekantaṃ, ekaṃ tarati atikkamatīti vā ekantaṃ. Mattato atikkantaṃ atimattaṃ. Bahuṃ lātīti bāḷhaṃ, ulopo, vaṇṇavipariyayo ca hasaddo. Ativelaṃ, accatthaṃ, nibbharaṃ, nitantaṃ, gāḷhaṃiccādīnipi atisaye.

「广大辽阔」与「极端」之义。此处数度以十二为基数乘以二、三、四，诸有圣人等，第一时十二倍，第二十八倍，第三十二倍，第四十五倍。某些情况下第一至第三者消散时，所在时段的倍数更大，此为广大之标志。那么，持续极端者有何区别？持续不断、无间断、不中断，极端者更有显明实质。其间无穷无尽、有作有灭之状。善说一切乃是草芥。像落下的草芥那样。极端者意谓越过界限，在行为上的极端持续进展。猛烈烧毁的威力，前已焚毁，驱散、破坏之意，燃烧之力强烈无比。跨越和超越的意思甚明，可称为猛烈。行为连贯唯一，是单纯的超越。根本来说就是超出过度。过多则强烈，如坚固、扰乱颜色之类。若甚过浓、极量、饱满和极致等，亦归入极端之内。

Dabbaṃ satvaṃ, taṃviparīte dhammamatte vattamānā bāḷhapariyantā khippādayo atisayaṃ vinā paṇḍake napuṃsake vattanti . Khippaṃ bhavati , atisayo pulliṅgo, assa guṇassātisayo, assa dabbassātisayo iti. ‘‘Khippaṃ bhuñjati, satataṃ juhoti, satataṃ ramaṇīyo’’iccatra tu kriyāvisesanattāyeva paṇḍakattaṃ. Tesu khippādīsu ye dabbagā dabbābhidhāyino, te tīsu liṅgesu. ‘‘Dabbadhammo liṅga’’nti dassanantaraṃ. Yathā khippā jarā, khippo maccu, khippaṃ gamanaṃ. Santatā taṇhā, santataṃ dukkhaṃ, santato ākāso. Atimattā kriyā, atimatto naro, atimattaṃ padaṃ iccādi.

迅速之物，反之而言为低劣性质者亦称之为极端「迅速」。无智慧者、无阳具者即被视为迅速之物。迅速者，即男性，性情异常，强烈之物即迅速强烈之物。说「迅速享用，常常献供，常常喜悦」仅因为特殊行为而认同其迅速性。被称作迅速等的奴仆，在三种性别中有所差别。「奴仆特质」为特征。譬如迅猛之老年、迅速死亡、迅速行动。持续渴望、持续痛苦、持续空虚。极端行为，极端的人，过度的肢体欲求等。

§42-43

42-43. Dvādasakaṃ māre. Haranayanaggidaḍḍhattā natthi viggaho sarīrametassa aviggaho. Kāmayati raticchaṃ uppādayatīti kāmo, kāritantā apaccayo. Siṅgārarūpena pāṇīnaṃ manasi bhavatīti manobhū. Pañcakāmaguṇesu madayatīti madano. Lokānaṃ antaṃ vināsaṃ karotīti antako. Vase vatteti sīlenāti vasavattī. Pāpaṃ icchati karoti, tena yuttoti vā pāpimā. Parato jāyatīti pajā, acchandikā, tāsaṃ pati pajāpati. Ye kusaladhammesu pamattā, tesameva bandhu pamattabandhu. Kaṇhadhammayuttatāya kaṇho. Kusaladhamme māretīti māro. Akusaladhamme na muñcatīti namuci. Mīnaketano, kandappo, dappako, anaṅgo, pañcasaro, sambarāri, manasijo, kusumesu , anaññajo, pupphadhanvā, ratipati, makaraddhajoiccādīnipi viṇhusutassa kāmassa nāmāni.

第42至43节。十二相关死亡。由掠夺者与马队攻击而缺乏战斗精神，身体无力应战。渴望男女之欲欲称为「欲」，引发生殖行为即「欲发具备」。以装饰形态荣贞于手中称为心生器皿。五欲具备称为迷醉。毁灭世间者称为死亡。称为施恩者即具施恩德行者。恶欲者即恶行者。生彼处即生育，称为生者，生殖多产者。恶德所累者即恶缘所聚者。与苦行阿修罗同等之称谓。善行者杀害即魔。不能解脱者即被缠缚者。鱼标志者、咆哮者、放荡者、无性者、五声者、发怒者、意生者、花饰者、不互通者、持花者、欲乐之主、恶龙子等等，皆为恶缘魔之名称。

Taṇhā aratī ragā ceti etā tisso tassa mārassa dhītaro. Yo taṃ passati, taṃ tasitaṃ karotīti taṇhā, salopo, ṇhā ca. Paresaṃ kusaladhammesu aratiṃ karotīti aratī. Rajjanti etthāti ragā. Tassa mārassa hatthī girimekhalo nāma. Sarīramahantabhāvena girisadisattā giri viyāti giri. Mārena mamāyanavasena ‘‘ayaṃ me hatthī mekhalo nāma hotū’’ti katanāmattā mekhalā viyāti mekhaloti samuditanāmadvayena ekameva hatthiṃ vadati, yathā ‘‘vajirāsani, sītuṇha’’nti.

渴爱、不满及憎恨，乃魔的三子。见此者生感动为渴爱，因而产生渴望、厌恶及绿色（欲念）等反应。为他人善行引起不满者即为不满。憎恨即愤怒。魔有象鼻，名为“象环”。身体广大如山林众兽，散布于山中。魔以威吓手段宣称“此为我的象环”，以此双重名称彰显象环，称其为象，如同「金刚座」和「西图娜」之类名称。

§44

44. Tikaṃ yame. Pajāsaṃyamanato yamā, maccuppabhutayo assa kiṅkārā, tesu rājateti yamarājā. Tedhātukesupi āṇāpavattakattā mahanto visayo etassa visayī, ṇī, so eva vesāyī. Yattha lakkhaṇena na sijjhati, tattha sabbatra ‘‘yadādinā vā niruttinayena vā saddasiddhi veditabbā’’ti hi pubbe vuttaṃ, dukkhajanakattā vā visadisaṭṭhānaṃ gacchantīti vesā, nerayikā, tesaṃ adhipatibhāvena ayati pavattatīti vesāyī, ī. Yamānaṃ rājā yamo. Dhammarājo, katanto, samavattī, kālo, daṇḍadharo, antakoiccādīnipi yamassa nāmāni. Assa yamassa āvudhaṃ nayanameva. Tena kira kodhacittena olokitamattena sattānaṃ sarīrāni ātape khittaghatapiṇḍāni viya vilīyantīti.

第44章。阴间。对众生控制的阴间，称为阴府，其中掌管生死者为阴司王。要知，阴司之所以成为巨大领域的主宰者，乃由阴间的地域。阴司主的位置不可动摇，凡此皆因先已言教中说：「应当以起始语或语言表达证实」；又言：「苦生之处的六十六道中常流转」之故。阴界者即地狱，此地狱因阴司对众生的统治而成。阴司也称为阴王、法王、治理者、时令、持杖者、终结者等。阴司的武器仅为目光。因其愤怒内心的观照，众生之身如同酷热炙烤的肉丸逐渐熔化消散。

Dvayaṃ asurabhede. Etesañhi satipi devabhāve heṭṭhā nivāsitabhāvasāmaññato ettha vacanaṃ, mārassa pana sattānamanatthakārakatāsāmaññena yamena saddhiṃ vacanaṃ takkarattā. Yuddhādīsu vepitaṃ kampitaṃ cittametassa vepacitti. Puṇṇaṃ lomaṃ yassa so pulomo, pulāmahatī umā kitti, kanti vā yassāti pulomo. ‘‘Umātasīhemavati-haliddākittikantisū’’ti hi nānatthasaṅgahe vuttaṃ. Ayaṃ pana sakkassa bhariyāya sujātāya pitā. Dvayaṃ kinnare. Assamukhanarasarīratāya kucchito puriso, kiñci vā puriso, purisasadisoti vā kimpuriso. Evaṃ kinnaro. Turaṅgavadana, assamukhādīnipi kinnarassa nāmāni.

区分两类非天。此中有一类众生虽位居天上，但下面有下界的存在，因此有所谓居于天上的名义；而另一类则是真正与魔鬼同类的众生，同阴司共同统治。此时心意因战争而惊怖颤抖，即心生惧怕。关于毛发充盈者称为“脊毛”，毛量过多为“鬣毛”，光亮者则为“辉毛”。《乌玛塔狮吼海比利达雾岛》说了各种含义。此处所说的乃天帝萨咖的妻子苏迦陀的父亲的名称。奇那罗是半人半鸟，具有马头和象面等形状，称之为琴谱罗。像马头和驴脸等皆为奇那罗的别称。

§45-46

45-46. Addhapajjena ākāsassa nāmāni. Tesaṃ tesaṃ vatthūnaṃ antaraṃ nānattaṃ ikkhate loko ettha, anenāti vā antalikkhaṃ, rassa lo. Ikkhanaṃ vā dassanaṃ ikkhā, tassa antaraṃ kāraṇaṃ antalikkhaṃ. Khanati byavadhānanti khaṃ, kvi. Sabbagahagāmaṇino ādiccassa patho maggo ādiccapatho. Na bhavatīti abbhaṃ. Gacchantyanena devāti gaganaṃ, yu, massa go. Ambate saddāyate atrāti ambaraṃ, ro. Haya gatimhi, visesena hayati gacchati sabbatrāti vehāso, yassa so, vigato vā hāso cittassa etthārammaṇālābhatoti vehāso. Anilassa vātassa patho anilapatho. Bhusaṃ kāsante dippante padatthā etenāti ākāso, na kassati na vilekhīyatīti vā ākāso. Na bhavati ettha kiñcipi vatthūti nabhaṃ, natthi bhūmi etthāti vā nabhaṃ, na bhāyanti pakkhino anena, etthāti vā nabhaṃ. Vino pakkhino hayanti gacchanti etthāti vehāyasaṃ, aso. Tārā vuccanti nakkhattādayo, tesaṃ patho tārāpatho. Surānaṃ devānaṃ patho surapatho. Na haññateti aghaṃ, hanassa gho. Anantaṃ, visaṇupadaṃiccādīnipi ākāsassa nāmāni.

第45至46章。天空内的名目分列。各物间分离差别之意称为“间”，此间即天空。称天空为“安内利恰”，意为空间。又有观照之意称“忆乞哈”，意指空间的缘故。空间又称为“坎纳提”，意为分隔。称“萨巴迦哈嘎玛尼”，意为一切覆盖遍布之所，且被视作最初的道路或道途，所谓“阿迪恰跋陀”，即最初道路。蓝色无形不可捉摸，称为“阿布哈”。往外转动的天体称“耶”，意为蓝天。风声谓之“安巴罗”，亦称“罗”。马行之意象征风的运动，称“维哈萨”，意为风。断离风流称“阿尼拉”，谓风道。草木刺人而闪耀脚步之处即天空，无形无迹称为空。此非实物，天空即无地无水，其地表无拂翼之物住处。称星辰为“塔拉”，星道为“塔拉帕陀”。诸天之路为“苏拉帕陀”，此苍穹之道。称无限、遍布诸下降宇宙等为天空的名称。

§47-48

47-48.Meghādyekādasakaṃ meghe. Mehati gharati secatīti megho. Vāriṃ vahatīti valāhako, vārisaddassa vo, vassa lo. Dibbanti vuḍḍhiṃ virūḷhiṃ gacchanti lokā anenāti devo. Pajānaṃ lokānaṃ annaṃ bhojanaṃ bhavati etenāti pajjunno, akārassukāro. Ambuṃ udakaṃ dhāretīti ambudharo. Lokānaṃ santāpaṃ hantīti ghano, hassa gho. Jaladhāraṃ dhāretīti dhārādharo. Jīvanaṃ jalaṃ mūtaṃ bandhamaneneti jīmūto, vanasaddalopo, lokānaṃ vā jīvitaṃ munāti bandhatīti jīmūto, vitalopo, jīvitassa jī ādeso vā . Evaṃ aññatra. Vāriṃ vahatīti vārivāho. Ambuṃ dadātīti ambudo. Āpaṃ bharatīti abbhaṃ, kvi, passa bo.

第47至48章。十一云。云含润濡、流泻之义称为“墨歌”。水流带动称“伐萝呵”，由水音产生，亦作“瓦萨”。众生及天界因云而得增益，谓之“帝婆”。众生食粮供养借此即称“婆伽那”，意为食物酿造。水或河流之意谓“安布”，简称水体。云雾挥散并引来雨水称“哈沙”。水降集中谓“达罗”，即瀑布。生命之水与污泥、束缚称为“阇缪陀”，或“瓦那萨”，此言生命与联系，也可称“维塔罗”，意有生命之命令。云之别名诸如此类。流动水称为“伐利瓦罗”，意指流水。水的赐予者称为“安布多”，意为水主。水体仍谓“阿布哈”，意青色、清澈。此是各种云雨水名。

Tikaṃ vuṭṭhiyaṃ. Vassati siñcatīti vassaṃ, vassa secane. Evaṃ vassanavuṭṭhiyo.

注释解说。云雨浸润称为“瓦萨”，意为滴洒。诸如此类为云雨相关注释。

Pañcakaṃ vijjuyaṃ. Satataṃ īrati kampatīti satero, talopo, so eva sateritā. Khaṇamattampi na tiṭṭhatīti akkhaṇā. Kuṭilaṃ aciraṭṭhāyitattā virūpaṃ hutvā javatīti vijju. Vijjotatīti vijjutā. Aciraṃ pabhā yassa acirappabhā.

五种风动之音。连续颤动摇摆称为“萨特罗”，亦作“塔罗”，意为连续震颤。短时无法停留称“阿卡那”，意指瞬间。弯曲不平衡而丑陋称“维朱”，意谓不整。明亮短暂为“维朱塔”，意为迅速光明。

§49

49. Catukkaṃ meghanāde. Meghānaṃ nādo meghanādo. Dhanīyate dhanitaṃ, dhana sadde. Gajjanaṃ gajjitaṃ, gajja sadde. Rasīyate rasitaṃ. Ādinā harādādi . Dvayaṃ sakkadhanumhi. Indassa āvudhaṃ dhanu ca indāvudhaṃ, indadhanu ca. Vātena khittamambu vātakkhittambu, bindu. Sītaṃ karotīti sīkaro, siñcatīti vā sīkaro, cassa ko, aro ca, vātavasena vā tato tato saratīti sīkaro, assa ī, majjhe kāgamo ca.

第四十九节天雷之声。雷声谓为天雷声。雷击者，击声也。雷鸣者，轰鸣声也。它被激发，受到激荡。始自风的推动，像为两重的萨咖弓弩。印德天所用武器弓，也称为印弓。风所击打的水滴，成为飞溅之水滴。因寒气故称为寒者，洒落之意也。水滴之所到，有水流溢出，各处流散，谓之释流。它从中心所激起，聚集成河流状。此处所称即为水流的形成与运动。

§50

50. Tikaṃ jaladhārāyaṃ. Vegato jaladhārānaṃ saṃ bhusaṃ patanaṃ āsāro, punappunaṃ saratīti āsāro. Vegaṃ dhāretīti dhārā. Adho patatīti sampāto, saṃsaddo adhobhāge . Dvayaṃ vassopale. Karena hatthena gayhupagattā karakā, jalaṃ piṇḍaṃ karotīti vā karakā, ‘‘vassopale tu karakā, karakopi ca dissate’’ti ruddo, karasaddotra. ‘‘Karo vassopale pāṇi-soṇḍāpaccāyaraṃsisū’’ti nānatthasaṅgahe vuttaṃ. Ghanato, ghanakāle vā sañjātaṃ upalaṃ silā ghanopalaṃ. Duṭṭhu dinaṃ duddinaṃ, ayaṃ duddinasaddo meghacchannāhe vattati, asobhanatthopyatthi duddinasaddo, aguṇavacanatāyaṃ vāccaliṅgo.

第五十节水流之急。水流急速涌动，伴随流水坠落之声，往复流动谓之流动。持之为流动流。向下坠落者即为跌落，在下部发出响声，为跌落声。此乃雨季两种音声。用手掌击打水面所发之声称为‘卡拉’，水团击打时产生的声响也谓之‘卡拉’。有说‘在雨季此卡拉声皆可见也’，此为传说中名。豪雨时，极重的水滴形成硬如石块的雨点。恶劣天气谓为恶劣声音，尤指阴云密布时。恶声亦指话语不中听，言辞不良之意。

§51-52

51-52. Chakkaṃ tirodhāne. Dhara āvaraṇe, apādipubbo. Apidharati āvuṇotīti pidhānaṃ, alopo. Apadharatīti apadhāraṇaṃ. Tiro dharati pidahatīti tirodhānaṃ. Antaraṃ dharatīti antaradhānaṃ, niggahītalopo. Apidharatīti apidhānaṃ. Ettha ca apādiupasaggā dhātuno āvaraṇatthajotakā. Chādayatīti chādanaṃ. Byavadhā, antaradhiiccādayopi tirodhāne.

第五十一至五十二节遮盖与隐藏。罩盖隐藏谓为遮蔽，是遮挡形式，亦称为遮盖。遮挡即为限制之意。遮挡物即为覆盖之物。遮盖即为遮挡隐藏之意。此处‘阿匹’为前缀，与主词合用以强化涵义。如‘遮盖’、‘遮断’等。亦有相对隐藏、遮蔽的过程。此类动词前缀‘阿匹’表示遮蔽与隐藏的不同层次和状态。遮蔽是对事物的遮挡，令其不显露。‘遮盖’与‘隐藏’是前后义，扰乱者此处指遮挡过程。

Sāddhapajjena candassa nāmāni. Indati nakkhattānaṃ paramissariyaṃ karotīti indu. Candati hilādayati sukhayati pajanti cando. Nakkhattānaṃ rājā nakkhattarājā. Umā kanti, tāya saha vijjatīti somo, sukhaṃ abhissavatīti vā somo, mapaccayo. Nisaṃ rattiṃ karoti, tattha vā karo raṃsi etassa nisākaro. Andhakāraṃ usenti dahanti vināsentīti osā, raṃsayo, te ettha dhiyanti patiṭṭhahantīti osadhi, tārāviseso, tassa īso pati osadhīso. Himo sītalo raṃsi yassa himaraṃsi. Saso aṅko lakkhaṇaṃ yassa sasaṅko. Candaṃ kappūraṃ māti sadisaṃ nayatīti candimā. Ikārādeso. Sasalakkhaṇamettha atthi sasī. Sasati vā hiṃsati uṇhaguṇanti sasī, īpaccayo tadupalakkhite tadupacāraṃ. Sītā raṃsayo yassatthīti sītaraṃsi. Nisāya rattiyā nātho tadālaṅkārabhāvatoti nisānātho. Uḷūnaṃ tārānaṃ rājā uḷurājā. Māti attānaṃ kappūrena sadisaṃ karotīti mā, māsaddoyaṃ pume, taṃsahacaraṇato uḷurājādayopi. Himaṃsu, kumudabandhu, vidhu, sudhaṃsu, subbhaṃsu, nisāpati, migaṅko, kalānidhi, dvijarājo, sasadharo, nakkhattesoiccādīnipi candassa nāmāni.

月亮名号之义。‘因都’即月也，意为推移星辰之中居首者。‘关达’意指月亮发光、照耀、实现安乐。诸星之王，被称为星王。‘乌摩’意为光辉，与‘沙摩’即月有关，意指安乐光明之源。月夜时出现，故曰‘夜王’。一说月中有光线所发，调节黑暗，具消灭与毁灭作用。‘吠舍’者，药草也，月亮与药草互为关联，药草具治疗及庇护之力，此为‘药王’意象。‘冰雪’意为寒冷，因月令寒气生起，有寒凉之象征。‘兔形’是月中的标志形象。‘月神’即月亮，人将其形象化为其象征。此处包括冰、莲瓣、露珠等各种象征名号，均是月亮不同特征的比喻表达，指示月亮的性质与境遇。

§53-54

53-54. Soḷasannaṃ bhāgānaṃ pūraṇo soḷasamo bhāgo candassa kalā, kala saṅkhyāne, kalīyate ekādinā saṅkhyāyateti kalā. Dvayaṃ candassa sarīre. Maññate ñāyate aneneti bimbaṃ. Manato vapaccayo, nipātanā massa bo, assi, nassa mo, vassa bo, bimbasaddo anitthiyaṃ. Maṇḍayateti maṇḍalaṃ, alo, itthiyaṃ maṇḍalī, ayaṃ tīsvapi .

第五十三至五十四节十六分之一满盈。月分为十六等分，称为月刻。在加减计数法中，以一日等分计。月亮体中分为两大部分。通过此意可推测其影像的意义，是内心观念的显现。‘曼尼’意为环形，月亮圆形如同环状。此处所述月的十六分之一及三分之一形态，是对月相变化的细致描述，象征光明与暗影的交替。

Pādahīnapajjena addhabhāgo. Asati khepeti samudāyanti aḍḍho, to. Tathā addho. Upaḍḍhoti upasaggena padaṃ vaḍḍhitaṃ, ete tayo pume. Khaṇḍayati samudāyanti khaṇḍaṃ. Sakyate ubbāhanādīsu thokattāti sakalaṃ, alo, khaṇḍasakalā vā pume, satthe rūpabhedato napuṃsake. Ete ca aḍḍhādayo tayo asame bhāge pume, same tu napuṃsaketi rūpabhedenāha ‘‘addhaṃ vuttaṃ same bhāge’’ti. Khaṇḍādidvayaṃ pana asamepi vattamānaṃ punnapuṃsake vattati, tasmā ‘‘addhaṃ vuttaṃ same bhāge’’ti ettha ‘‘aḍḍhaṃ, upaḍḍha’’nti idaṃ dvayampi saṅgahitaṃ .

以脚蹬画分为半部。无之谓替代，无所产生，谓为无下半部分。如‘后起’。‘增加’谓词尾添加，使之意义加深，此处指三个人。‘破裂’谓产生碎片或者断裂。‘削减’、‘分断’等，皆为整体分割行为。文字上称‘撒迦’是集合体，表示统合而非单纯分割。三种半部并非等份之分，而特指无性的人缘由，此谓‘同半部’。虽然‘半部’与‘副半部’结合为整体，但在无性的区别下，称之‘半部’。断片与半部两项合并，称为‘半、附半’二者，是统称的集合表达。

Pasādādayo cande avassambhāvino, aññatra tu pāsaṅgikā iti candapakkame uccante. Visesena sādayati pasādayatīti pasādo. Evaṃ pasanno, so eva pasannatā.

「坚固」谓夺取月光时必具之条件，不包括拘缚者，此谓月梯步上即达高处。特别称为「坚固」，盖因其具坚固义。故「坚固者」，即坚固性也。

Tikaṃ candappabhāyaṃ. Kumudassāyaṃ vikāso komudī. Candaṃ ācikkhati paṭipādayatīti candikā. Juti assātthīti juṇhā. Tassa ṇo, hapaccayo ca, candassa vā jutiṃ sobhaṃ nayhati bandhatīti juṇhā.

三字指月光、水蓮花的开放、睡莲。水莲花称为「莲」，月曰「月亮」谓指月光。光辉即聚合，月光照耀显现为光。谓光为诱人、美丽之象，故曰月。

Catukkaṃ sobhanamatte. Kanati dippatīti kanti, kana dittiyaṃ, kāmīyatīti vā kanti. Sundaraṃ bhāti dippatīti sobhā. Jotayatīti juti. Chādayatīti chavi. Chada saṃvaraṇe, vipaccayo, dalopo.

「四」为辉煌度量。谓光芒照亮，光亮，令眼见计其辉。谓「辉煌」即光明辉映。谓光明为映照。谓遮蔽为掩盖、遮护之义，也谓为保护、遮挡、反映也。

§55

55. Sattakaṃ lakkhaṇe. Kaṃ attānaṃ laṅkayati hīnaṃ karotīti kalaṅko. Lañchate lakkhate aneneti lañchanaṃ. Lakkhyate aneneti lakkhaṃ. Tathā lakkhaṇaṃ. Aṅkīyate lakkhyate aneneti aṅko. Abhi visesaṃ jānāti etenāti abhiññāṇaṃ. Cihīyati lakkhīyati aneneti cihanaṃ. Ciha lakkhaṇe.

第五十五，七为特征。谓污损自身、使自己变坏者即污点。污点，是指出、标示、特征。谓能识别人称之为印记。令人识知为权威。曰标记、称为标志。指示物谓之符号，为其特征。

Sabbāsaṃ sobhānaṃ majjhe paramā sobhā susamā nāma, sobhanaṃ samaṃ sabbaṃ assaṃ susamā, seṭṭhā sobhā.

所有光亮美好之中，最高光辉名为清净光辉。谓美者平等，极为周全完备，为最胜之光辉。

§56

56. Guṇe phoṭṭhabbavisese sītanti napuṃsakaṃ bhavati. Devadattassa sītaṃ vattati. Sītādayo tayo guṇīliṅgā guṇino liṅgaṃ gaṇhanti, taṃ yathā – sītalā bhūmi, sītalaṃ jalaṃ, sītalo vāto. Uṇhābhitattehi sevīyatīti sītaṃ, tena yutto sīto. Sasa gatiyaṃ, iro, ittañca, sītatthikena sarīyatīti vā sisiraṃ. Sītaṃ guṇaṃ lātīti sītalo.

第五十六，谈特质。谓寒为无性者。谓天神迦叶所说寒。三种寒性表现，分别取其寒凉作用，举例：寒凉土壤、寒水、寒风。热及其对立伴随者谓寒，即寒与之相合。谓寒凉期，干燥寒凉及寒凉细微流通谓为冷。谓寒为性质，谓寒凉者。

Mahikāntaṃ hime. Hiṃsatīti himaṃ, sassa mo,niggahītalopo ca. Tuha adane, tohati hiṃsatīti tuhinaṃ, ino. Uparito savatīti ussāvo. Nīharanti nissasantyaneneti nīhāro, natthi īhā vā etasmā hetubhūtāti nīhāro, āro. Mahīyate rāgīhīti mahikā, ṇvu.

汉译：冰山。‘冰’者，冰冷也。‘伤害’即“冰”，因缺少抓握而形之。积聚坚硬，碎裂就称为‘冰’，如同上覆之热气为‘蒸气’。‘蒸气’者，因无依附无所停驻而称‘消散’，非此则无此缘由，故名‘消散’。因强烈贪爱而增厚者为‘大地’。

§57

57. Chakkaṃ nakkhatte. Punappunaṃ udayattā na khīyate nakkhattaṃ, attano gamanaṭṭhānaṃ na kharati na vināsetīti vā nakkhattaṃ, atha vā nakkha gatiyaṃ, nakkhatīti nakkhattaṃ. Jotati subhāsubhanimittaṃ pakāsetīti joti, nakkhatta bhaṃsaddehi sahacaraṇato napuṃsake. Yathāvuttaṃ nimittaṃ bhāti pakāsetīti bhaṃ. Kattabbaṃ taranti lokā etāyāti tārā, attano vīthiṃ tāyati arati gacchatīti vā tārā, tāreti vā loke ahitatoti tārā, ayañca tārakā, uḷu ca ete tayo apume. Tarā eva ṇvu, tārakā. Uccaṃ lavati gacchatīti ulu. So eva uḷu. Na kevalaṃ tārakā eva apume, atha kho uḷu cāti casaddattho. Uḷusahacariyato pakkhe napuṃsake ca.

第57章星辰。星辰反复升起永不消逝，因自身之运行方位常存不灭，故称‘星辰’。此或谓星之行迹即‘星’。其光明照显美恶诸相，称此光为‘光’。星与光音相伴，非男性也。依所呈显之相有发光，谓之‘光’。应当渡越此世者为星，亦谓星‘渡行’，若若前进不休，谓之‘星’。星为渡越世间有害，故名‘星’。彼亦称星，但又称‘乌鲁’（高声）。“乌鲁”者，盛大之意。非独星辰为乌鲁，亦因发声之意。由乌鲁伴随而非男性也。

§58-60

58-60.Assayujādayo revatyantā sattādhikavīsatārakā nakkhattā nāma honti. Tāni ca nakkhattāni ākāse yathāṭhitāni kamatoyeva ettha kathitāni, na uppaṭipāṭiyā. Vakkhati ca ‘‘kamato sattādhikavīsati nakkhattā’’ti. Assarūpayogato assayujo. Yamasadisattāsabbatra bharatīti bharaṇī. Yu, ī. Aggisadisattā kantati chindatīti kattikā, karoti tasmā vā katthikā, kattikāya sahitā sakattikā. Bharaṇī, rohiṇī vā. Kamalasambhavattā kamale ruhati vaḍḍhatīti rohiṇī. Migasīsaṇṭhānattā tārāpuñjo migasiraṃ, chaṭṭhīsamāso uttarappadhānattā napuṃsakattaṃ. Ruddarasāvaṭṭhitakodharuddasadisattā kadāci adati ghasatīti addā. Punappunaṃ sattesu hitaṃ vassatīti punabbasu, vassa secane. Poseti kriyāni, posentyasminti vā pusso. Bhujagasadisattā na silisyate nāliṅgyateti asileso.

第58至60章起始之星等。由起点算起共二十一众星名为星辰。诸星如实居于空中，非永久存在。说有“如愿之二一星众”。根本相连，谓之相连星。持守法者遍布，如持法者庄严。燃灯者如火灯，称为灯之合称。罗虎、罗毗尼之类，因荷花而生，故称净莲。猎人群集处，星群如猎人之头目，第六分支为上层住所，非男性。怒形如盔，嗜杀若刀，谓为刀者，因刀行事故。时复护佑众生，谓为雨季，滋润万物，谓为滋养。蛇群所处，蛇不相污辱，谓为纯净无染。

Mahīyate kāriyatthikehīti maghā, hassa gho. Phalaṃ gaṇhāpetīti phaggunī, yu, ī. Dveti pubbaphaggunī, uttaraphaggunī ceti dve. Hatthasaṇṭhānatāya hattho. Tacchakasadisattā vicittaṃ phalaṃ dadātīti cittā. Sobhanā āti, sāti vā tanuṃ karoti subhāsubhanti sāti, subhāsubhaphaladānato vā sāti, ‘‘sāti dānāvasānesū’’ti hi nānatthasaṅgahe vuttaṃ, ayaṃ dvīsu. Visadisaṃ phalaṃ khaṇatīti visākhā, vividhā vā sakhā mittā yassā sā visākhā. Anurādhayati saṃsijjhati subhāsubhaphalametāyāti anurādhā. Guṇehi sabbāsaṃ vuḍḍhattā jeṭṭhā. Mūlati patiṭṭhāti subhāsubhaphalametthāti mūlaṃ. Āsāḷho nāma bhatīnaṃ daṇḍo, taṃsaṇṭhānattā āsāḷhā nāma dve nakkhattā pubbāsāḷhauttarāsāḷhavasena.

因强烈贪爱而增厚，谓之云。收获果实，谓花期，此有二：前花期及后花期。手执花序，谓之手。莲花生起，莲花上升增盛，谓之莲花。猎人纷聚处，星群如猎人头目，第六分支为上层住所，非男性。嗜杀形刀，杀戮冷酷，有时攻击割砍。反复护持万众，谓雨季浇灌。滋养活动，谓为滋养者。蛇类群集，无污染亦不相剌，此谓不污。

Savati subhāsubhaphalametenāti savaṇo, savaṇaṃ vā. Dhanamesanti etthāti dhaniṭṭhā, dhanati vā vibhūti nidhānaṃ dhaniṭṭhā. Sataṃ bhisajā ettha, satabhisajānaṃ vā adhipati satabhisajo. Bhaddo go, tasseva padāni pādā assaṃ bhaddapadā, pubbabhaddapadā dve, uttarabhaddapadā dve, samūho cesaṃ catusaṅkhyāti bahuvacanaṃ. Rā vuccati dhanaṃ, tabbantatāya revatī, ākārasse, revato vā isibhedo, tassa apaccaṃ revatī.

悉有美恶果实者，谓为听觉或听闻。谓为财富、富者、财富或荣耀。百药之主，谓百药之主也。良牛，多足，称其足为良足。前良足二，后良足二，合共四足，表复数。财物称之为财，以其形状贵重而命名，及以佛名“雷瓦提”为名。

§61

61. Dvayaṃ rāhuggahe. So vuccati saggo, tattha bhātīti sobbhānu. Rahati candādīnaṃ sobhaṃ jahāpetīti rāhu. Tamo, vidhuntudo, candādo, sehikeyotipi rāhussa nāmāni.

第61章双星拉胡。称为天宫，此处意指光明。拉胡意为遮蔽者，谓其遮蔽月光等之光辉。黑暗及毁灭者，月蚀者，谓拉胡名号。

Sūra, canda, aṅgāraka, budha, jīva, sukka, asita, rāhu, ketūti ete sūrādayo navaggahā nāma.

苏拉、坎荼、昂伽拉迦、佛陀、吉婆、苏迦、阿斯提、罗睺、迦多，这些苏拉等名为九支。

Mesādiko dvādasakoṭṭhāso rāsi nāma. Ādinā usabha, methuna, kakkaṭa, sīha, kaññā, tulā, vicchika, dhanu, makara, kumbha, mīne saṅgaṇhāti.

由梅萨开始，十二宫的总称名为星宿。起始自牛、双鱼、猴子、狮子、处女、天秤、蝎子、弓手、摩羯、水瓶、双鱼诸星座组合而成。

Dvayaṃ bhaddapadanakkhattānaṃ nāmaṃ. Poṭṭho go , tasseva padāni pādā assaṃ poṭṭhapadā.

二者为吉祥的星宿名称。身后如牛，后脚便称为后足。

§62-63

62-63. Pajjadvayena sūriyassa nāmāni. Ā bhuso dippatīti ādicco, ppassa cco. Lokānaṃ sūrabhāvaṃ janetīti sūriyo. Tathā sūro. Sataṃ bahavo raṃsayo yassa sataraṃsi. Divā divasaṃ karotīti divākaro, divase vā karo ābhā yassa divākaro, divāsaddoyaṃ sabbakārakavacano, na tu ādhāravacano eva. Visesena rocate dippateti verocano. Dinaṃ karoti, kumudānaṃ vā dinaṃ mākulyaṃ karotīti dinakaro, uṇho raṃsi yassa uṇharaṃsi. Pabhaṃ karotīti pabhaṅkaro.

62-63节。双头为太阳之名。大气体发光称为‘起’，又名‘火’，被谓为天之光明，乃世间炎阳震动之根源，故谓之日。太阳如勇士，拥有众多的光芒似多条丝线，昼夜轮转故称白昼之主、时光之器。‘昼’字亦用作造作之意，非仅作为基础名。特别指发亮之意则为‘发光’，施予之意则叫‘造作日’，如莲花开，即由太阳照耀，使之开花。炎阳光像似热丝缕，故名。亦作“光制造者”。

Aṃsuno mālā, sā yattha atthi aṃsumālī. Dinānaṃ pati dinapati. Tapatīti tapano. Ravanti etena sattā pabhāvittāti ravi. Bhānu yassa atthīti bhānumā. Raṃsi yassa atthīti raṃsimā. Bhaṃ ābhaṃ karoti, tāsaṃ vā ākaro uppattiṭṭhānaṃ bhākaro. Bhāti dippatīti bhānu. Devehipi accate pūjīyateti akko. Sahassaṃ bahavo raṃsayo yassa sahassaraṃsi. Dvādasattā, pabhākaro, vibhākaro, vikattano , mattaṇḍo, divamaṇi, taraṇi, mitto, citrabhānu, vibhāvasu, gahappati, haṃso, savitāiccādīnipi sūriyassa nāmāni.

光轮是太阳的花环，即光环。昼之主即日主。加热称为‘热’者。以发光照耀诸生故称日头。以光明为能量称炽光。发光称发明。天人亦尊奉此光为神灵。数以千计众多光线相聚即千线光。十二支所载诸名，如发光者、分光者、破碎者、晴空者、日月玉、渡海者、朋友、彩光、分光雨、家主、天鹅、及维持光明的众名，皆属于太阳之称。

§64

64. Pajjena sūriyādīnaṃ raṃsippabhānaṃ nāmāni. Rasanti taṃ sattāti raṃsi. Ā bhuso bhātīti ābhā. Pakārena bhātīti pabhā. Dippatīti ditti. Rocate dippateti ruci. Dīdhyati dippatīti dīdhiti. Dippatīti vā dīdhiti, passa dho, ikārāgamo. Miyyante khuddajantavo aneneti marīci, īci. Asati gacchati disantanti aṃsu, ussāgamo. Marīcisahacaraṇato dīdhityādayo bhānu aṃsu ca dvīsu. Maya gamanattho daṇḍako dhātu , khapaccayo ūkārāgamo, atha vā mā māne, ukha gatyattho daṇḍako dhātu , māya mānāya ukhatīti mayūkho. Kirati timiraṃ kiraṇo. Kirati timiraṃ karo.

64节。以光线为太阳等明亮名称。光线称为‘丝’。‘阿’字含有光辉之意。‘巴’字代表发光。‘的’字为视见。‘若泰’即喜悦之意。‘蒂’即发光。‘蒂’或‘蒂’为视之起点。小动物死亡时用‘椒’字表示，称为‘辣’。‘阿斯提’指水流。‘乌萨’含意为喷出。与椒同伴发光者视为光线加水。‘马雅’字意为杖，‘卡巴’为声，为‘乌’字开头。‘马’与‘马’意为峭。光线照射黑暗称为‘光线击碎黑暗’。固定调者称光线射破暗夜。

§65

65. Dvayaṃ ādiccamaṇḍalotikhyāte uppātādijāte raṃsimaṇḍale. Sūriyassa pari samantato dhīyate paridhī, pari samantato visatīti pariveso, sūriyaṃ vā pariveṭhayatīti pariveso. Ṭhassa so. Upasūriyakaṃ, maṇḍalanti dvepi paridhino nāmāni.

65. 二者，初为圆轮，现于天轮之上。从产生与消灭而言，有光晕呈环绕之状。日轮周绕四周称为圆周，环绕也称为边缘。此处谓之存在。小日轮即外围，圆轮则有二名为边缘。

Dvayaṃ marīcikāyaṃ. Marīcisadisatāya marīci. Migānaṃ taṇhā pipāsā yassaṃ jalābhāsattā sā migataṇhikā.

二者，是指辣椒籽。以辣椒籽聚合而成之辛辣物。猎物因渴求水源而躁动不安，谓之动物的渴爱。

Sūriyassa udayato pubbe uṭṭhitaraṃsi uggataraṃsi aruṇo nāma siyā. Aruṇavaṇṇatāya arati gacchatīti aruṇo. Sūrasūto, anūru, kassapeyyo, kassapi, garuḍāggajotipi aruṇassa nāmānīti. Ākāsavaṇṇanā.

迎日而起的太阳，其赤色部分谓之曙红。因其赤色而称为曙红，是不喜欢赤色的意思。曙红亦有称苏罗苏托、安努鲁、咖萨佩约、咖萨皮、迦楼达迦针灯等诸名。此皆天空色彩的描述。

§66-67

66-67. Catukkaṃ kāle. Kalyante saṅkhyāyante āyuppamāṇādayo anenāti kālo, karaṇaṃ vā kāro, bhāve ṇo, so eva kālo, na hi kriyāvinimutto kālo nāma koci atthi, mahākālassa pana sassatabhāvato atītādivohāro natthevāti avayavakālānaṃ samūhabhāvato sopi ‘‘kālo’’ti vutto. Sattānaṃ jīvitaṃ asati khepetīti addhā, tassa dho, ākārantoyaṃ addhāsaddo pume. Punappunaṃ etīti samayo. Vināsaṃ lātīti velā, vaṇṇalopo. Diṭṭho, anehotipi kālassevanāmāni.

66-67. 四时节。日月年寿等数计量的时间称为“时”，是因，缘故或状况而成。时间不是自主运动的因，亦无自由活动的本质，但因大时终灭无常故，诸部分时段联合形成整体时亦称“时”。生灵生活在无常中，故称其反复更替为“时”。“时间”亦有反复发生、毁灭、色相变化之义。所见现象若无出现，时间名称不可得。

Khaṇādayo pana tabbisesā tassa kālassa visesā bhedā. Ke te, kittakappamāṇā cetyāha ‘‘khaṇo’’iccādi. Dasahi accharāhi aṅguliphoṭanehi lakkhito kālo khaṇo nāma, khaṇu hiṃsāyaṃ, khaṇotīti khaṇo, a. Dasa khaṇā layo nāma bhave bhavanti, etena vā vacanena vikabhisaṅkhyāpekkhinopi vācakā santīti gamyate. Layati gacchati, sattānaṃ jīvitaṃ lunanto vā ayati gacchatīti layo. Dasa layā khaṇalayo nāma, khaṇalayānaṃ samūhabhāvato. Te dasa khaṇalayā muhutto nāma siyā siyuṃ vā, ayamanitthī. Huccha koṭilye , kuṭilayati rattidivase subhāsubhadassanatoti muhutto, to, dhātuyādimhi mukārāgamo, cchalopo ca. Te dasa muhuttā khaṇamuhutto nāma.

时段有不同种类与特征及划分。所谓“时段”即固定度量者。十字定义，以手指间距为单位的时间段即“时”，是为伤害之断裂。又言十时为生灭循环称为“轮”，生灭之轮即称为“时轮”，此轮合称十生灭轮。此十时轮亦称为“刻”，是为计时单位。多以昼夜不同色彩区分称“刻”，此皆因其基础与变化而得名。此十刻亦称为“十时刻”。

Tikaṃ dine. Dibbanti kīḷantyasmiṃ divaso, so. Na jahāti paccāgamanaṃ ahaṃ. Ādadāti nibyāpāranti dinaṃ, ino, ālopo ca, dibbati vā etthāti dinaṃ, vassa no. Ghasaro , vāsarotipi dinassa nāmāni.

三日。有所感知或活动之日，谓之“日”。非离去复返说“我”之日。日乃显现、持续之意，谓明亮也称日，非雨季。日亦称为“干”、“光明之日”等名。

§68

68.Kallantaṃ paccūse. Pabhātyasmiṃ lokoti pabhātaṃ. Tathā vibhātaṃ. Usa rujāyaṃ, paccūsati vināseti timiranti paccūso. Kalyante saṅkhyāyante anena saṅkhyādayoti kallaṃ. Ahomukhaṃ, ūsotipi paccūsassa nāmāni.

「清晨」二词，见于「黎明时分」条。「光明普照世间」之时，名为「已光明」，「已明亮」亦同。「乌萨」有毁坏义，能消灭黑暗者，是为「拍久萨」。「以此计量而能计算」者，是为「咖拉」。「阿候穆卡」、「乌萨」，亦皆为「黎明」之异名。

Dvayaṃ padose. Dosāya rattiyā ārambho abhidoso. Dosāya rattiyā pārambho padoso. Abhidhānato pāsaddassa pubbanipāto, appadhānarasso ca, atha vā abhidussanti padussanti ca yattha sabbakammāni abhidoso padoso ca.

「黄昏」二词，见于傍晚条。黑夜苦恼之始，名为「阿毗多萨」。黑夜苦恼之端，名为「帕多萨」。依词义而言，「帕」字居前，且元音短促；又或谓一切行事均于其中遭受损坏、沦陷之处，即「阿毗多萨」与「帕多萨」。

Tikaṃ sāyanhe. Sāyati dinaṃ avasāyatīti sāyo, sāyanto vā dinantaṃ karonto ayatīti sāyo, punnapuṃsake. Sammājhāyanti taṃ sañjhā, (‘‘brahmuno tanu pitā lokassa janettī’’ti hi āgamo nikāyantarikānaṃ.) Dinānaṃ accayo atikkamo, avasānaṃ vā dinaccayo. Dinantotipi tasseva nāmaṃ.

「傍晚」三词，见于黄昏条。「日落西沉」者，是为「萨亚」；又，「趋行而令一日终结」者，亦为「萨亚」，此词通中性与阳性。众人「共同凝思」其时者，是为「三闸」（据传，有传承云：「乃梵天之身、父亲、世间之生母」，此属他部所传。）。诸日之经过、度越，或诸日之终结，是为「日尽」。「日末」亦为其异名。

Pubbaṇhāparaṇhamajjhanhavasena tividhā sañjhā . Pubbañca taṃ ahañcāti pubbaṇhaṃ. Aparañca taṃ majjhañca taṃ ahañceti aparaṇhaṃ majjhanhaṃ. Sabbatrāvayave samudāyopacārato ahassekadese ahasaddoti kammadhārayo, tāsaṃ tissannaṃ sañjhānaṃ samāhāroti sañjhamityuccate. Samāharaṇaṃ samāhāro, ekībhāvo, so ca bhinnakālānaṃ na bhavatīti buddhiyā samakālaggahaṇato ekakālattā tasmiṃ abhidheyye digusamāso, tathā hi samāhāro samūho taṃsambandhe chaṭṭhiyāyeva bhavitabbanti cintento ācariyo na aññapadatthasamāso ayanti ākārassāppadhāne rassattanti sañjhaṃ. Samāhāro bhāvo tassekattā ekavacanaṃ, kammavacane tu samāhāre tisso sañjhā samāhaṭāti paṭhamantānaṃ samāse sapadatthapādhānyā bahuvacanaṃ, rassābhāvo ca.

「三闸」依上午、下午、正午三时而有三种。「前者」与「此日」合，是为「上午」；「后者」与「中者」及「此日」合，分别为「下午」与「正午」。一切处以部分代整体之转喻，「日」字用于日之一段，故为持业释；此三「三闸」之总集，称为「三闸」（单数）。所谓「总集」，即合而为一之义；然属不同时段者，本不能合而为一，故依心智上同时摄取之故，视为同一时点，对于所指之义，则为数目释复合词。故此，老师思惟：「总集、聚合，与彼相关时应用第六格」，认为此非异义主从复合词，乃因「阿」字不居主位而转为短音，故成「三闸」（短音）。总集义属抽象，以其为一，故用单数；然于业格复合词中，若以总集义言「三个三闸被聚合」，则以第一格诸词在复合词中、以自身之义为主，故用复数，亦无短音变化。

§69

69. Pañcakaṃ rattiyaṃ. Nisati tanuṃ karoti sabbabyāpāraṃ nisā. Rajjanti rāgino atra rajanī, yu, ī. Rāti gaṇhāti abyāpāranti ratti,ti, rajjanti vā ettha ratti. Paṭhamamajjhimapacchimayāmavasena tayo yāmā pahārā yassā tiyāmā. Saṃvuṇoti dinaṃ saṃvarī. Nisīthinī, khaṇadā, khapā, vibhāvarī, tamassinī, yāminī, tamīiccādīnipi rattiyā nāmāni.

69. 关于【五更之夜】。『夜』（nisā）者，使一切活动沉寂、令万物趋于静息也；有贪者于此耽染，故称『夜』（rajanī），以「yu」「ī」等词缀成词。『夜』（ratti）者，取摄、令不作为之义；或谓有贪者于此沉染，故名『夜』。以初夜、中夜、后夜三时段计，共有三更，具三更者即为一夜。『夜』（saṃvarī）者，覆蔽白昼之义。此外，『夜』尚有诸多异名：静谧之夜（nisīthinī）、刹那之夜（khaṇadā）、消逝之夜（khapā）、光明之夜（vibhāvarī）、暗冥之夜（tamassinī）、时分之夜（yāminī）、幽暗之夜（tamī）等，皆为夜之名称。

Candikāyuttā candappabhāya yuttā ratti juṇhā nāma, juṇhāyogato juṇhā. Tamo ussanno yassaṃ sā tamussannā ratti timisikā nāma, timisaṃ ussannaṃ etthāti timisikā, upadhāya ittañca.

与月光相伴、有月明之夜，名为『juṇhā』（明夜），因与明月相应故称『juṇhā』。黑暗盛满其中之夜，名为『timisikā』（暗夜），亦名『tamussannā』（暗盛夜），谓黑暗盛满于此，以附加词缀而成阴性名词。

§70

70. Tikaṃ aḍḍharattiyaṃ. Majjhimāratti kammabhūtā ‘‘nisītho, aḍḍharatto, mahānisā’’ti ca vuccati. Nissate sayate asmiṃ nisītho. Aḍḍhañca taṃ ratti cāti aḍḍharatto, rattekadese rattisaddo, rattiyā aḍḍhanti vā aḍḍharatto. Mahatī ca sā nisā cāti mahānisā.

第七十讲一夜之半夜。中夜是由业感所成，谓之“坐眠、半夜、大夜”。“坐眠”即指此时姿势，是坐着睡眠；“半夜”取此夜分之半。而“夜”指半夜，或夜的一部分中有所谓“夜声”；“大夜”则指这极为广大之夜。

Catukkaṃ andhakāre. Andhaṃ hataṃ diṭṭhasattikaṃ lokaṃ karotīti andhakāro. Tamatīti tamo, atha vā tamanti ākaṅkhanti ratiṃ lokā ettha tamo, tamu ākaṅkhāyaṃ, tamasaddo anitthī, taṃsahacaraṇato andhakāropi. Timisaṃ iso, atha vā timu temane, timanti ettha rāgenāti timisaṃ. Timiraṃ, pubbeva irapaccayo.

四者黑暗谓盲。所谓“盲”是毁灭了世间有情之视力。就此而言，“暗”指黑暗；人们或乐欲黑暗，这里的黑暗、渴求黑暗与黑暗声乃是不善，是其共伴之故，当属黑暗之类；“昏暗”之意，前为阴云所致。

§71

71. Catuddasannaṃ rattīnaṃ pūraṇī catuddasīsaṅkhāto kāḷapakkho ca ekagghano vanasaṇḍo ca meghapaṭalañca aḍḍharatti ca etehi catūhi samannāgato tamo caturaṅgatamaṃ nāma.

第七十一讲十四夜之满盈。满盈者谓十四夜，计数十四个夜分，黑暗时期即为单夜、森林阴影及云层覆盖，此称半夜。此诸四者所具备称为“四重黑暗”。

§72

72. Andhañca taṃ tamañcāti andhatamaṃ, yaṃ lokaṃ andhakāraṃ karoti. Ayaṃ andhatamasaddo ghanatame bāḷhatame vattati.

“盲”即指黑暗中最深沉之状态，称为“至暗”，为令世间陷入黑暗。

Dvayaṃ pahāre. Paharīyate bheriyādi atrāti pahāro, pume saññāyaṃ apaccayo. Yā pāpuṇe mo, upayameti vā aho ratti cānena yāmo, yamito ṇo. Pahāro eva yāmo iti saññito yāmasaññito.

二种作击。所谓“击打”，“击打者”如猛击者，此为击打。终止于男性色身之识，识受感触之后获得反应。致使黑夜压制，并防止夜间行止活动者，即为“击打”一名，称为“夜间击打”。

Dutiyā tithi pāṭipado nāma. Paṭipajjate cando khayaṃ, udayaṃ vā yassaṃ pāṭipado. Tatiyādī tithiyeva, na pāṭipado. Tanotīti tithi, atha vā tā pālane ithi. Tithisaddo dvīsu.

第二日之名为“周期”。月亮完成圆缺消长其运转轨迹称之为周期。第三及以后日子不称周期。周期意谓此日，亦指守护此日之意。周期之名由此而成，名词有二种解释。

§73

73. Dvayaṃ pannarasiyaṃ, pannarasannaṃ tithīnaṃ pūraṇī pannarasī, paṇṇarasītipi pāṭho atthi. Dvayaṃ puṇṇamāyaṃ tithiyaṃ. Miyyate tithīnaṃ khayo vuḍḍhi cānena māso, cando, puṇṇo ca so māso cāti puṇṇamāso, tassāyaṃ tithi, puṇṇamāso yassamatthīti vā puṇṇamāsī. Puṇṇo mā cando yattha, puṇṇamassāyaṃ vā tithi puṇṇamā, ‘‘puṇṇimā’’ti pāṭhe pana sati candassa puṇṇabhāvo puṇṇo, tena nibbattā bhāvapaccayantā tena nibbatte imo dissati, lokāsayattā liṅgassa itthiliṅgattaṃ, sā puṇṇamā ekakalāhīne cande sati anumati nāma, anumaññante anugacchante devatāpitūhi saha yassaṃ sā anumati. Puṇṇe pana cande sā puṇṇamā rākā nāma, rāti dassanāvakāsaṃ rākā, ko .

七十三。十五日之中的双日，盛满十五日的月期称为十五日月，相应也有念诵十五日的法门。这十五日是满月的日期。满月的日期死灭，是由于月的消长之力，即月亮所成。此满月的月即被称为满月。这十五日中，满月之意又名为“普那玛”，言其满也。所谓满，是指月亮的满盈状态：保持着月亮的满相，以此而生、此相复归，则视之为满月。因其为世界标志，且具女性之象征，故这满月在单钩月阶段亦被认可为月之满相，此认可乃与天神们共同同意，故此准许。满月时，月即称为夜，夜为示现之时机，被称为夜。

Aparā kāḷapakkhasambhūtāpannarasī pana amāvasī, amāvāsītipi uccate. Amā saha vasanti ravicandā yassaṃ amāvasī, amāvāsī ca dīghaṃ katvā, amāsaddo sahattho abyayaṃ. Dasso , sūriyindusaṅgamoti tassāyeva nāmāni.

后半月之中的有十五日月为阿弥婆湿，即空无日，称之为空无日，也称为新月。在此有光明与月亮并驾齐驱的情况时，此新月因日期而得名。新月的声音长久不灭，如同太阳与月亮会合。太阳与月亮结合之名即为这些名称。

§74

74. Saṭṭhighaṭikāhi lakkhito kālo ahoratto nāma. Ghaṭenti ahorattiyoti ghaṭikā. Aho ca ratti ca ahoratto, pume. Adiguttepi ahorattanti napuṃsakepi. Te pañcadasa ahorattā pakkho nāma. Pacanti pariṇamanti bhūtānyaneneti pakkho. Pubbāparabhūtā te ca pakkhā yathākkamaṃ sukkakāḷā sukkapakkhakāḷapakkhā nāma. Jotisatthakkamena sukkapakkho pubbasaññito, kaṇhapakkho aparasaññito. Tato eva māsavisese loke sakaparapakkhoti rūḷhī. Suca soke, sukko, socanti ettha andhakārābhilāsinoti katvā, sūceti pakāsetīti vā sukko. Kirati sukkanti kāro, ṇo, sova kāḷo, kena vā jotinā arati ettha kāro, sova kāḷo. Te duve sukkakāḷapakkhā samuditā māso nāma. Masi parimāṇe, kammaniṇo.

七十四。用六十个划分时刻的时间称日夜。器皿所指日夜即称时刻。日夜即日与夜的合称。五十有五个时段为一昼夜。昼夜即转变事物之期。先后变化之时段被称为时节，分别称为旱季与雨季。就光明度而言，乾季位于前称日照期，黑暗期位于后称夜黑期。故一年有夏冬之分，世间习称其为半年。喜欢黑暗的称之为黑暗，故此被称为昼。产生光明者称昼。昼与夜构成一周年中的两半月，称为生长期。以衡量大小，诸月为此生长途径。

§75-76

75-76. Sāddhapajjena dvādasamāsānaṃ nāmāni. Cittāya paripuṇṇenduyuttāya yutto, upalakkhito vā māso citto, saṃyogantattā na vuddhi, evaṃ sabbatra. Paripuṇṇenduyuttataṃtaṃnakkhattanāmavasena dvādasannaṃ māsānaṃ nāmāni veditabbāni. Cittamāsādayo phaggunamāsapariyantā dvādasa koṭṭhāsā kamena māsāti ñeyyā. Pasatthatamattā jeṭṭhā, taṃyogā jeṭṭho. Asayho ravi atreti āsāḷho. Yassa ḷo, savantyasmiṃ sāvaṇo, yu. Phalantyatra phagguno, yu, lassa go, assa u. Kattikamāso pacchimakattiko nāma. Assayujamāso pubbakattiko nāma.

七十五至七十六。十二个月的名称以信赖的音节记录。与思想充足并与精神相应者相连，被称为心月。此相结合时则无增长，故无论何处皆然。心与精神充盈之月，及各种名称，皆应得知。此十二个月从巴干月始至结束，称为十二树干，月的数量与树根相等。最长者称为首，为联结体。七月称为阿萨车，八月称为七色月。秋季收获时，七月为七月，称为下旬，名称也是收获期。十一月称为卡蒂卡月，也称为西卡蒂卡月。十月为连结月，早先季节称为前季。

§77

77. Dvayaṃ sāvaṇamāse. Antovīthito bahi nikkhamati sūriyo ettha, adhikaraṇe anīyo. Dvayaṃ cittamāse. Nānāpupphaphalavicittatāya lokānaṃ rammaṃ karoti, ramanti vā etthāti rammako.

七十七。在七月有两个阶段。太阳在路之间由内向外升起，此为特殊现象。七月亦分两个心月。依各种花果不同，给予世界欢欣，故称之为快乐之月。

§78

78.Kattikakāḷapakkhato pacchimakattikato paṭṭhāya caturo caturo māsā kamā kamato hemantagimhānavassānasaññitā utuyo nāma honti. Himāni ettha santi hemo, so eva hemanto, ‘‘suttanto vananto’’ti yathā, hinoti vā hāniṃ gacchati sabbametthāti hemanto, antapaccayo, māgamo ca. Girati pīḷayatīti gimhāno, māno, rassa ho, vaṇṇavipariyayo ca. Vassati ettha vassānoyu. Utuyo dvīsūti paccāsatyā utusaddo eva dvīsu, na hemantādayo, amarakose pana utusaddo pume vutto .

七十八。由卡蒂卡黑暗月至西卡蒂卡月起始，四个月依次产生各欲，又称为寒冷季、大寒、冬季及雨季之名。寒冷即是寒季。有“苏坦吐湾努吐”等说，意谓损耗甚至消失即为寒冷，此与季节因缘相应。也有高山之意，意指山被湿气覆盖，给予压力，色彩因而变化。雨季即是湿重期。雨有两种，因配合而称雨声，此非寒季等季节。阿玛拉科萨词典中雨声为男性名称。

§79

79. Aññathāpi utubhedaṃ dassetuṃ ariyasāmaññamāha ‘‘hemanto’’iccādi. Vā atha vā vuttānusārena ututtayapabhede vuttavacanassānusārena. Idaṃ pana ‘‘kattikakāḷapakkhato’’ti vacanaṃ sandhāya vuttaṃ, tasmā kattikakāḷapakkhato pabhuti dve dve māsā kamā kamato hemanto, sisiro, vasanto, gimho, vassāno, sarado utūti cha utū bhavanti, punappunaṃ etīti katvā, tu, issa u. Sisiraṃ sītalaṃ, taṃyogā sisiraṃ, vāvidhānato na vuddhi, makāro padasandhikaro. Vasa kantiyaṃ. Vasīyateti vasanto. Pupphadhanuttā vā vasati kāmo ettha vasanto. Sarati pīḷayati asminti sarado, tassa do. Sā sunakhā ramanti etthāti vā sarado, massa do.

79. 为了说明季节的不同，圣人们以『冬季』等名称来表述。又或者按照说法的不同，依据不同的节气划分而分别记载。本节论述『划分为卡提卡月半』的话语，因此说『卡提卡月半』所包含的明显二个月，即冬季、季节、春季、夏季、雨季、秋季，共六季反复循环。又说冬季寒冷，称为冷凉季，此名源于其所特殊之气候，不因风调雨顺而增长，是刀寒般的积聚。夏也称为炎热，夏季以花开放、欢乐为乐处，故称为夏季。秋则为成熟、压迫之时，此为秋季的含义、名称。

§80-81

80-81. Tikaṃ gimhe. Usati dahatīti uṇho, ṇho, salopo ca. Nidahante yasminti nidāgho, hassa gho. Girati pīḷayatīti gimho, mo, rassa ho, vaṇṇavipariyayo ca. Tikaṃ vassānotumhi. Vassati pavassati etthāti vasso, vassāno, pāvuso ca. Assa u, saṃyogalopo ca.

80-81. 春季称为春。炎热的时节称为热、炽热、炎热，是昼长夜短的表现。春天为炎热之季，虽多风但有火之能。夏季称为夏，表示下雨或多雨之时。此时常有雨水降临，是为雨季。冬季称为冬或寒冷，是与夏相对的季节。

Vassānādikehi tīhi utūhi dakkhiṇāyanaṃ sūriyassa dakkhiṇadisāgamanaṃ bhavati, aññehi tīhi sisiravasantagimhehi uttarāyanaṃ uttaradisāgamanaṃ bhavati. I gatiyaṃ, bhāve yu, ayanaṃ. Pussasaṅkantimārabbha āsāḷhaṃ yāva ādiccassa uttarā gati uttarāyanaṃ. Āsāḷhasaṅkantimārabbha pussaṃ yāva dakkhiṇā gati dakkhiṇāyanaṃ. Vassoyanadvayanti idaṃ ayanadvayaṃ sampiṇḍitaṃ vasso nāma. Vassanti etthāti vasso, vassakālena vā upalakkhito vasso, ‘‘citto, cakkhudasaka’’nti yathā.

由雨季等三季，可以观察到太阳南行之南方移动，这为南行，名为『南行』；而由另外三季，即冬、春、夏与秋季对应的三季，可观察到太阳北行之北方移动，此名为『北行』。此运动称为『运行』或『夏至』。由夏至之前，从四月半开始一直至阿萨拉月前半，是北行方向的太阳运行，由前半年至夏至北方称为北行。由阿萨拉月半至四月半，是南行方向称为南行。雨季与以上两运行合称为两季，即雨季。雨季之称，是因雨季期间作记号，如“清明”、“明显的十日”等。

Pajjaddhaṃ vasse. Saṃvasati ettha saṃvaccharo, charo, sassa co, ‘‘vaccharo’’tipi tasseva nāmaṃ. Natthi itthiliṅgattametesu anitthī. Paccāsatyā saradopi taṃpaccāsatyā hāyanopi. Saradakālena lakkhito sarado, yathā ‘‘sotadasakaṃ, vesākho’’ti. Jahāti bhāveti hāyano, padatthe vā jahanto ayatīti hāyano. Samayati vikalayati bhāveti samā, sama vekalye. ‘‘Samā vasse thīliṅgo tu, samaṃ sabbasamānesū’’ti ruddo.

雨季之名中，包含了“行走”之意，即“行走”、“移动”的含义，“行走”一词作为其同义称呼，属于其固定名称。此处没有阴性用法。秋季分前后节气，「秋初」与「秋末」之分。以秋季时节为注意标记，如“第十五日”、“卫塞节”等。放弃指称为“放弃”，也即“放弃”为离去、抛弃之意。泰语中“平等”与“差别”之说法，相当于平顺与不平顺之境。秋季阴性用法为例，实为合乎习俗之用。

Sabbasattānaṃ sabbapārisadattā sabbavohārakusalatthaṃ kālādhikārattā parasamaye kathitaṃ devānaṃ vassappamāṇampi idhāharitvā dīpetabbaṃ. Tathā hi manussānaṃ māsena pitūnaṃ ahoratto, evaṃ manussānaṃ vassena devānaṃ ahoratto, tatrottarāyanaṃ devānaṃ dinaṃ, ratti pana dakkhiṇāyanaṃ, devatānaṃ saṭṭhyādhikāhorattisatattayena vassena dvādasavassasahassāni devānaṃ yugaṃ. Tena vuttaṃ –

诸天聚集，各类众生、所有集会、众多善德活动，皆因时间与时期的安排而被论述，其中诸天的雨季长度亦应说明。人中以月份计父亲，昼夜循环计次，诸天亦以雨季为昼夜，且天数为北行，其夜为南行。诸天每年有六十多昼夜组成的雨季，十二千年为一诸天纪元。因此经中记载曰——

‘‘Esā dvādasasahassī, yugākhyā parikittitā;

『此为十二千之年，称为诸天纪元；"

Etaṃ sahassaguṇitaṃ, aho brahmamudāhaṭa’’nti .

这是以千倍计数，表示“啊，梵天为了示范此事”之意。

Tañca narānaṃ catuyugaṃ dibbasahassadvayena brahmuno dve diveti. Kata, tetā, dvāpara, kalivasena catuyugaṃ. Tatra katayugassa manussasaṅkhyāya pamāṇaṃ aṭṭhavīsatisahassādhikāni sattarasavassalakkhāni, tetāya channavutisahassādhikāni dvādasavassalakkhāni, dvāparassa catusaṭṭhisahassādhikāni aṭṭhavassalakkhāni, kalissa bāttiṃsasahassādhikāni cattāri vassalakkhāni. Vuttañca –

又说人类的四个纪元由诸天共计两千年而为梵天的两个昼夜。所谓迦耶、特提迦、俱梨婆、劫婆四个纪元。其中文明纪元的人口多达二百七十四万五千，寿命为七十七岁；特提迦纪元人口超过三十八万四千，寿命十二岁；俱梨婆纪元有人口超过六万四千，寿命八岁；劫婆纪元有人口三万二千余，寿命四岁。又言曰——

‘‘Suññaṃ suññaṃ khaṃ nāgā, karamunisasino;

“空虚空虚的空中有龙，入于尔者身无所持；

Māna’mādo yugassa, tetāya khaṃkhaṃsuññaṃ.

骄傲妄念为纪元所毁，特提迦纪元天空虚空。

Rasanavasūriyā, vassasaṅkhyā pasiddhā;

味觉日光数量已确；

Suññaṃ suññaṃ khaṃ vedā, rasabhujagamiti.

空虚空虚的空中声音，味觉及虫类均然。”

Dvāpare vassasaṅkhyā, suññākāsaṃkhaṃnetta-;

于第二尊世时代的岁数，空数即空之数；

Guṇajalanidhayo, vassasaṅkhyā kalisse’’ti.

此即为众功德与诸水之聚合，岁数有定数。”

Piṇḍo cesa vīsativassasahassādhikāni tecattālīsavassalakkhāni. Vuttañca ‘‘khākāsasuññambaradantasāgarā catuyugānaṃ parimāṇasaṅgaho’’ti. Brahmuno ahorattena narānaṃ dve kappā.

一聚合包含二万岁以上，具体为四千三百八十年。又说“天空如海，牙如山丘，是四个纪元之度量集合。”梵天昼夜造人两个阿阇世。

Tatra aṭṭha nāgā, dve karā, satta munayo, eko sasī, cha rasā, dvādasa sūriyā, cattāro vedā jalanidhayo ca. Dve nettāni, tayo guṇā, bāttiṃsa dantā, saṅkhyāya pasiddhehetehi saṅkhyā gahetabbā. Khākāsambarasaddā suññapariyāyā. Suññañca gaṇite bindunā saṅgahitaṃ. Sabbañcetaṃ paṭiyugaṃ paṭilomena patthāraye. Tatra katayugassa patthāro yathā – 1728000. Tetāya yathā – 1296000 . Dvāparassa yathā – 864000. Kalissa yathā – 432000. Catuyugapiṇḍassa ca yathā – 4320000. Yugānaṃ paṭipatthārañca piṇḍassa ca yathākkamaṃ antimaṃ bindumādāya paṭilomena gaṇaye. Taṃ yathā –

其中有八龙，二手，七圣人，一月，六味，十二日，四种水聚合。二种眼，三种质，三十二牙，并以普遍流传之数字为计算单位。天空如盖声为虚幻，虚空以点数连结。一切皆以逆序排列。于此纪元逆序计数如：一纪时172万八千；二纪时129万六千；第二尊世86万四千；未来纪43万二千；四纪合聚为432万。纪年及聚合以最后一点逆数计算，如次——

‘‘Ekaṃ dasa satañceva, sahassa’mayutaṃ tathā;

“一乘十百千，一万乃至百万；

Lakkhañca niyutañceva, kamā dasaguṇottara’’nti.

分别以千万计，嫉妒欲恣。”

Tatra dasasahassāni ayutaṃ. Dasalakkhāni niyutaṃ. Tañca kalidvāparesu natthīti lakkhapariyantameva tatra gaṇaye, tadevaṃ yugānaṃ, taṃpiṇḍassa ca aṅkato pubbavuttā vassasaṅkhyā saññātā bhavatīti.

其中计有十万、十千、十万之数。其余则无，从数量上正是这些，故依此计算诸世间年数，亦即行数，及稻穗的数目，皆依先出之年岁而确定。

Tatra brahmuno dinaṃ narānaṃ udayakappo, ratti pana khayakappo. Ekasmiñca brahmadine manusaññitā catuddasa brahmasutā bhavanti. Tatrekassa manvantarassa ekasattatidibbayugāni pamāṇaṃ, tañca mānusaṃ catuddasabhi uttaraṃ yugasatadvayaṃ. Tadevaṃ catuddasabhi manvantarehi catunavutyuttarāni navadibbayugasatāni bhavanti. Mānusaṃ tu catuvīsatiyugasahassacatukkaṃ. Esañca manvantarānaṃ aṭṭhavīsasahassādhikasattarasamānusavassalakkhasaṅkhyā vā katayugappamāṇakā pañca sandhayo bhavanti. Tena vuttaṃ sūriyasiddhante –

又说如梵日者，为人之日起，如夜者则为人之夜灭。在一梵日中，人所称者，乃十四梵子孙。其一人世中的一个劫，约为七十二亿年光阴，且人间尺度为十四乘两百年岁。如此，十四劫中又有四十九后劫及九百初代劫。人间计为二十四千世纪，再加四，诸时之间相差三万八百七十年岁或以七十七计，由此得出五种转合。由此可知日轮规矩为——

‘‘Yugānaṃ sattati sekā, manvantara’miho’ccate;

『七十为行数，劫名末梢』；

Katassa saṅkhyā tassante, sandhi vutto jalaplavo.

『数尽时终，复转若波』；

Sasandhayo te manavo, kappe ñeyyā catuddasa;

『五转之人，十四劫知』；

Katappamāṇā kappādo, sandhī pañcadasaṭṭhitā’’ti.

『劫之尺度定，合十五加六』。」

Katayugassa ca pādena kalino pamāṇaṃ, pādadvayena dvāparassa, pādattayena tetāya. Catuyugañcetaṃ cakkamiva bhamatīti pañcadasahi sandhīhi narānaṃ yugāni catuvīsati bhavanti. Devānaṃ tu yugacakkaṃ. Etāni ca sasandhicatuddasamanvantarānyekatopi piṇḍitāni devānaṃ yugasahassaṃ bhavati, narānaṃ catuyugasahassaṃ, tañca brahmuno dinamekaṃ. Añño manu asmiṃ manvantaraṃ, brahmasutā eva manavo.

四劫中，末劫以足为量度，二足为二劫，双足为三劫。四劫如此，如同车轮旋转一般，依十五次接合，人成二十四劫。天人有其天轮。此种接合及四次接合的年数相续，天人合有百千劫，人算四百千劫，其中一日为梵天之日。其他人于此人世中为他劫，梵天子乃真实之人。

§82

82. Pañcakaṃ khayakappe. Kappate jagatī vinassateti kappo. Khayanti ettha khayo. Kappo ca khayo cāti kappakkhayā. Saṃvattate uparamate, vinassate vā jagatī asminti saṃvaṭṭo. Catuyugānamante jāto yuganto. Palīyate khīyate yattha lokoti palayo, pume, saññāyaṃ ṇo. Keci panettha ‘‘kappakkhayo tū’’ti pāṭhaṃ vatvā dvinnamekābhidhānattaṃ kappenti, taṃ amarakosena ca taṭṭīkāya ca na sameti. Vuttañhi tattha ‘‘saṃvaṭṭo, palayo, kappo, khayo, kappantamiccapī’’ti ca ‘‘pañcakaṃ khayakappe’’ti ca.

八十二、五劫衰亡。所谓劫者，即宇宙消灭之时也，此消亡名劫。此处“劫”意为消亡。劫之衰亡即劫尽。循环往复，世间消失，此即循环。四劫之后，生生代代轮转。何处即为消逝、灭亡之地，以世人之认知而说。有人说“劫灭就是五次重复”，此读法成二义而不合释迦文法，阿摩罗阇羅(阿摩罗伽)及注疏亦不同意。此中已言“循环、消逝、劫、灭及五劫衰亡”等义，及“五劫衰亡”也。

Dvayaṃ kāḷakaṇṇiyaṃ. Ninditabbattā na lakkhīyateti alakkhī. Attano nissayaṃ kāḷavaṇṇasadisaṃ karoti appakāsakattāti kāḷakaṇṇī, karato ṇo, rassa ṇo, ī ca. Dvayaṃ siriyaṃ. Pasaṃsitabbattā lakkhīyateti lakkhī. Katapuññehi sevīyate, te vā sevatīti sirī, ro, ī ca.

二者为黑眼目，即不可非议也，故曰不可视为智。以自身所依为黑色，类黑之色故作黑眼目，菩萨则行此法，色即为黑。另二者为光明，须受人尊敬之义也，以善业得尊敬，人受其敬，光明是也。

§83

83. Dvayaṃ dānavānaṃ mātari. Dā avakhaṇḍane, dāyatīti danu. Dvayaṃ devānaṃ mātari. Ditīti asurānameva vemātikā mātā, tassā paṭipakkhabhāvena aditi.

八十三、二施者之母。施舍即不分弃，施受称为赠予。二者为天众之母，天之母名迪堤，其逆生相为阿提提。

§84

84.Āguntaṃ pāpe. Pānti rakkhanti attānamasmāti pāpaṃ, pakāravaṇṇāgamo, duggatiṃ pāpanato vā pāpaṃ. Kilyate sithilī kariyyate yeneti kibbisaṃ, lassa vo, iso ca, karoti aniṭṭhaphalanti vā kibbisaṃ, ibbiso. Virūpena gacchatīti veraṃ. Na hanti dhaññanti aghaṃ, hanassa gho, sādhūhi agantabbattā vā aghaṃ, hana gatiyaṃ. Kucchitaṃ caritaṃ duccaritaṃ. Du ninditaṃ karaṇamassa dukkaṭaṃ. Na punātīti apuññaṃ. Kusalānaṃ paṭipakkhaṃ akusalaṃ. Kaṃ sukhaṃ hanatīti kaṇhaṃ, vaṇṇavipariyayo. Kalyate anena kalusaṃ, uso, kaṃ vā sukhaṃ lunanto setīti kalusaṃ. Du ninditaṃ itaṃ gamanamassa duritaṃ. Agantabbaṃ gacchati etenāti āgu, ā pīḷayaṃ gacchatīti vā āgu, ‘‘ā tu kodhamudāṭṭīsū’’ti hi ekakkharakose vuttaṃ.

坏害恶者。所谓保护自己，即恶业，作恶之行为，称为恶。可侵害、软弱、坏损者，即叫恶，恶鬼和魔做恶恶果。形状丑陋称恶。恶行为非杀生、不应作恶、不忍坏恶。行为肮脏为恶作，非纯净则为不善。恶行为恶苦之因，杀害为苦。故恶行为劣行，恶不可净化。善行相反为善。何者为乐？恶为暗，颜色反转。污秽由此清净破坏，何乐之有？恶行为此行，苦劫难脱。需远离恶行，并称愤恨恶怒之意，一字典中亦有此说。

§85-86

85-86. Chakkaṃ dhamme. Kucchitenākārena santāne sentīti kusā, rāgādayo, te lunāti chindatīti kusalaṃ. Sukhaṃ karoti, sobhanaṃ vā karaṇamassa sukataṃ. Sukhaṃ karotīti sukkaṃ. Punātīti puññaṃ. Dharati sabbanti dhammaṃ. Apare panidaṃ ‘‘puññadhamma’’mityekapadaṃ vadanti, taṃ amarakosena virujjhanato na gahetabbaṃ. Sundaraṃ caraṇamassa sucaritaṃ.

八十五至八十六、六者为法。行为邪恶之种名为苦，有习染贪嗔等玷污者。破除以善为善。为乐之意，善行之美。乐者即干净。净者为福报。包容一切法。另有一法名为福报法，唯言一词，阿摩罗阇羅讷于解释。端正行为称美善。

Tikaṃ diṭṭhadhammike. Diṭṭhadhammo nāma paccakkho attabhāvo, tattha nibbattaṃ diṭṭhadhammikaṃ. Ihaloke jātaṃ ihalokikaṃ. Sandiṭṭhe paccakkhe attabhāve jātaṃ sandiṭṭhikaṃ. Dvayaṃ samparāyike. Taṃ vacanatthato suviññeyyaṃ.

注释『见法』。所谓见法，是指事物本来的存在状态，其中已结束的称为见法。此处世间所生的，谓之世间性的；观察见闻的当下所依存在的，谓之现见性。此二者属于流转世间之事。对言辞之旨理，应当明了。

Dvayaṃ takkāle. Tasmiṃyeva kāle jātaṃ, nāsannakālādīsūti takkālaṃ. Tadā tasmiṃyeva kāle jātaṃ tadātvaṃ, tvaṃ, tadāttantipi pāṭho. Dvayaṃ āyatikāle. Uttarakālo pacchimo kālo. Āgamissatīti āyati, āpubbo i gatimhi. Ettha ca yaṃ imasmiṃ attabhāve dūramāsannaṃ vā, taṃ diṭṭhadhammikaṃ. Yaṃ pana imasmiṃ attabhāve vā samparāye vā dūrataraṃ, taṃ āyati.

此二谓时刻。在同一时刻所生者为时刻，非临近之时刻等亦谓时刻。所言“时刻生”，即特定时间所生，亦可作“当时”解，是为上下文所通之义。此二谓寿命期间：未来之时段与已经过之时段。所谓未来是指未来来到之时，分流年世。若此处存在之生命体远近相间者，则谓为见法；若存在于寿命之远处者，则谓为未来。

§87-88

87-88.Pamodantaṃ pāmojje. Hasati yenāti hāso. Attā mano yassa attamano. Duṭṭhassa hi mano attā nāma na hoti, tassa bhāvo attamanatā, pāmojjaṃ. Pīṇeti tappetīti pīti. Vindati sukhaṃ etāyāti vitti. Tussanti etāyāti tuṭṭhi, taṃsahacaraṇato vitti, taṃsahacaraṇato pīti ca nāriyaṃ, attamanatā pana niddesato rūpabhedo. Ā bhuso nandayatīti ānando. Muda hāse, pamudo, āmodopi. Santussanaṃ santoso. Nandanaṃ nandi. Sammado sammadāpi, ukārassa a. Pamoditassa puggalassa, cittassa vā bhāvo pāmojjaṃ.

87-88.欢喜，谓由内心欢笑而生之乐。所谓笑，即笑声。自身心即内心。恶心者自身心不为己所有，谓此状态为他心，名为欢喜。『欢喜』即欢愉，『喜』即安乐，得其所者为乐，而『喜』为满足。由满足而共伴之为喜，非女人，意指形态区别。以上皆为心态描写。频繁欢喜谓为喜乐。喜乐亦称喜悦、欢欣。满足称为满足，欢喜心即欢喜状态，乃心之表现。

Tikaṃ sukhe. Suṭṭhu khaṇatīti sukhaṃ, kvi. Sādīyati assādīyatīti sātaṃ. Phassati sinehatīti phāsu, phusati vā bādhati dukkhanti phāsu. Sattakaṃ kalyāṇe. Bhadi kalyāṇe, bhaddatīti bhaddaṃ. Pasatthatarattā seyyo. Sobhatīti sobhaṃ. Khī khaye, khepeti asukhaṃ khemaṃ, mo. Kalyaṃ nirogaṃ aṇati gacchati, kalyaṃ vā hitaṃ aṇayati pāpayatīti kalyāṇaṃ, kammani ṇo . Maṅga gatyattho, maṅgati dhaññaṃ maṅgalaṃ, alo. Sameti dukkhanti sivaṃ, vo.

注释『乐』。乐，谓暂时之乐，问何所乐。谓长久或短暂之喜。所谓扎实、普遍、适宜。触之薄恩，谓可感触，触之苦者，谓令苦。佳乐，谓善之乐；佳良，谓吉祥；更加纯洁，谓最妙。光彩，谓美丽之色。断灭，指痛苦断灭安全及净土。善良，谓无病安和。善，谓利益及避免恶事。

§89

89. Chakkaṃ dukkhe. Dukkaraṃ khamanamettha dukkhaṃ. Kasa gamane, kasati apuññanti kasiraṃ, iro, kucchitenākārena setīti vā kasiraṃ. Kira vikkhipane, kirati sukhanti kicchaṃ, katā vā puññakaraṇicchā yenāti kicchaṃ, ‘‘dukkhūpanisā saddhā’’ti hi vuttaṃ. Natthi adhigamanatthaṃ īhā etthāti nīgho, hassa gho, atha vā nihantyapuññaṃ hiṃsati gacchatīti vā nīgho, puññaṃ vā na hanti na gacchatīti nīgho. Virūpamasati yenāti byasanaṃ, visiṭṭhaṃ vā asati khepetīti byasanaṃ. Na hanti dhaññanti aghaṃ. Ete pāpādayo guṇe yathāvuttaliṅgā. Pāpapuññāni sukhādi ca ākicchaṃ kicchantaṃ guṇayogato dabbe visesye vattamānāni tīsu. Yathā –

89.注释『苦』。难忍称之苦。旅行途中生之劳苦。苦，是指苦处。勤劳艰难之苦。作善业之苦。苦与信心为并称。谓在此无所得之处。所谓火焰、风吹等不可为功德障碍。苦者不可得，谓存在于无所得处。恶叶与善叶功德皆不可破坏且均受影响。有障碍称为恶；无障碍故称善。此为恶与善之区分。苦中有柔和苦，谓善中有恶之见。此三分别使用，以示不同属性。

Pāpā utumatī kaññā, pāpo rājāpyarakkhako;

恶为上等女子，善为国王之保护者；

Pāpaṃ byādhakulaṃ hiṃsaṃ, pāpo vippo ca sevako;

恶劣者为病痛之类，伤害之事实为恶行，恶人则常为仆从。

Puññaṃ titthamidaṃ puññā, nadī puñño’ya’massamo.

这是功德圣地，此功德如同河流，彼岸之功德亦不应视为无所住。

Sukhaṃ kāmikulaṃ dabbaṃ , sukho vāso sahā’mbayā ;

幸福者属欲乐类，诸法得以安住；幸福者如夫妻同居，心怀欢悦安乐。

Sukhā yuvati’ricchantī, sukhā ve maghavaggahā .

幸福者如贪求青春之女，幸福者如乐于富贵之家。

Yadā tu sakatthappadhānaṃ sukhādikameva visesyattena vattumicchate, na tu dabbaṃ (pubbamiva visesanaṃ,) tadā rūpabhedottameva liṅgaṃ. Yathā –

然若有时欲以特殊分别来论安乐等诸法，非以器物（如前言之修饰），此时当以色相变化之最佳差别为标志，如言——

‘‘Dāliddepi dhanittepi, vaso parijano sukhaṃ;

‘即便是椰树与金银，其衣饰与亲族亦是快乐；

Sukhaṃ sajjanavāso ca, sukhaṃ santi anuttarā’’ti.

善人的安住是快乐的，安乐无上。

Nanu ‘‘dukkaṭoyaṃ byāpāro, sukataṃ kammaṃ, kalusoyaṃ me byāpāro’’ti aññesampi tīsu vutti attheveti kiṃ pāpapuññānameva gahaṇaṃ bhavatīti? Vuccate – ‘‘duṭṭhu kato dukkaṭo, suṭṭhu kataṃ sukata’’miccevaṃ kriyānibandhanāpi tīsu vutti sambhavati, nāvassaṃ guṇanibandhanā eva. Kalusassapi yadā siṭṭhapayogesu visesyavutti tiliṅgatā upalabbhate, tadā pāpaggahaṇa’matthappadhānaṃ byākhyātabbaṃ.

难道有人说：“这是一种恶业，是不善的行为，这是一种污秽的恶业”吗？对于他人三种所谓的说法而言，到底是否只有恶与善二名而无第三？回答说：“坏的行为是不善，善的行为是善。”然而错误地将这些行为分别限定为三种说法的原因并非是因为识别品质，而是在于对污秽行为在正当用处中不同说法的辨别。此时应当解释说，‘恶业集聚’为主要旨趣。

§90

90. Pañcakaṃ subhāsubhakammamatte. Iṭṭhāniṭṭhavipākabhāgo yattha atthīti bhāgyaṃ. Subhāsubhaphalaṃ netīti niyati,ti. Subhāsubhaphalaṃ bhājetīti bhāgo. Iṭṭhāniṭṭhavibhāgabhāgodhīyati etthāti bhāgadheyyaṃ. Subhāsubhaphalaṃ vidadhātīti vidhi. Ayo, subhāvaho, devaṃ, diṭṭhaṃiccādīnipi subhāsubhakammamattassa nāmāni. Pañcakaṃ jātiyaṃ. Uppajjanaṃ uppatti, nippajjanaṃ nibbatti, pada gatiyaṃ, nipubbo,ti, passa bo. Jananaṃ jāti. Janīyate jananaṃ. Uddhaṃ bhavanaṃ ubbhavo.

第九十章五种善恶行为的粗细。所谓业果之可喜可憎者即命运。所谓善恶果实即规律。所谓善恶果分即部分。所谓善恶果的部分关系值得思考。这是果分须知。所谓善恶果所作之意谓行持。铁、善持者、天、所见与所欲等皆为善恶业的名称。五者皆为生灭之凡俗事。生成、产生、消亡、消散、运动、聚合。生者即出生。被生即生起。升起即发。此乃出生也。

§91

91. Pajjaṃ hetumhi. Attano phalaṃ niminātīti nimittaṃ, mā parimāṇe, nipubbo. Karoti phalanti kāraṇaṃ. Tiṭṭhati phalametthāti ṭhānaṃ. Pajjati nipajjati phalametenāti padaṃ, visesena jāyateti bījaṃ, rassassa dīghatā. Nissesena attano phalaṃ bandhati pavattetīti nibandhanaṃ. Nidīyate nicchīyate aneneti nidānaṃ, yu, nidadāti phalanti vā nidānaṃ. Pabhavati phalametasmāti pabhavo, hinoti gacchati pariṇamati kāriyarūpatanti hetu, tu, hinoti vā patiṭṭhāti phalametthāti hetu, hi patiṭṭhāyaṃ. Sambhavati yena phalanti sambhavo. Sinoti phalaṃ bandhatīti setu. Paṭicca phalametasmā etīti paccayo.

第九十一章业果的因缘。所谓因缘即引起自己果报的缘由。因缘名为标的，非指大小，是以升起。因缘作出果报。果报存在即处所。升起落下果报，谓之阶段，特别指萌芽，即水分寿命。因缘本身为心所紧系并推动，谓之联结。因缘为生、灭故名谓因缘，或具原因之意。果报因缘显现实为因缘，因其使果报显现。因缘桥接果报相连。由此果报因缘而生起，此为缘起。

§92

92. Yaṃ kāraṇaṃ samāsannaṃ āsannataraṃ phalena, taṃ padaṭṭhānanti mataṃ. Padānaṃ hetūnaṃ ṭhānaṃ padaṭṭhānaṃ, yathā ‘‘rājarājā’’ti. Tividhaṃ kāraṇaṃ upādānakāraṇaṃ sahakārīkāraṇaṃ kāraṇakāraṇanti. Yathā bījaṃ aṅkurassa upādānakāraṇasaṅkhātaṃ padaṭṭhānaṃ, bhūmijalādi sahakārīkāraṇaṃ, ‘‘kammassa kāraṇaṃ jaro, tassa kāraṇaṃ kapho’’ti kapho kāraṇakāraṇaṃ kammassa .

第九十二章近因与果报附着点。所谓因缘及其较近的果报为已定之所在，即依附处。如“王中王”之例。因缘有三类：取缘、助缘及因缘之因缘。如种子为芽的取缘依附处，土地与水等是助缘，“老化是业的因缘，痰是老化的因缘”，痰即业的因缘之因缘。

Tikaṃ sarīrādhipatideve. Jīvanti sattā yenāti jīvo. Pūreti nissayassābhilāsanti puriso, iso. Atanti satataṃ gacchanti sattā yenāti attā. Dvayaṃ sattarajotamosāmyāvatthāyaṃ. Padhīyante palīyante atra guṇā sattarajotamo rūpāti padhānaṃ, yu. Pakaroti purisopabhogatthaṃ saddādikāriyanti pakati,ti. Moharāgadosānaṃ yathāsaṅkhyaṃ sattarajotamānīti saññā. Sato bhāvo sattaṃ, ṭhitiparatā. Rajjantyatrāti rajo, saṭṭhiparatā. Tamantyatrāti tamo, palayaparatā.

关于统治身体的三位部主。活着者称为命。人有欲望依赖此命，即自我。众生常转行。两个原因导致行转动: 染污、明澈自在。此处所述之二因即色为五蘊之一。明澈即担当，代码人享乐的语言行为之结构。贪瞋痴三毒之数即对应于此色因明因染。心之存在即担当所持，染污即聚集色相，遁离即转移与消散。

§93

93. Pajjena pāṇino nāmāni. Paṇanti jīvanti sattā yenāti pāṇo, so yassatthi, so pāṇo. Sarīrasaṅkhāto kāyo yassatthi, so sarīrī. Kammena bhavatīti bhūtaṃ, napuṃsake, pumevāti vāsaddattho. Rūpādīsu sañjatīti satto, nicchandarāgāpi rūḷhiyā sattāti vuccanti. Deho kāyo yassatthīti dehī. Pūretīti pūti, pūtisaṅkhātaṃ āhāraṃ gilati adatīti puggalo, tissa lopo, sattānaṃ āyuṃ pūrento gacchatīti puggo, taṃ lāti bhakkhatīti puggalo. Jīvanti yenāti jīvaṃ, tamassatthīti jīvo. Yathāvuttattho pāṇo yassatthīti pāṇī. Pakārena jātattā pajā. Jāyatīti jantu, tu. Kusalākusalaṃ janetīti jano. Lujjatīti loko, luja vināse, jassa ko. Yathā purimakā sattā jātijarāmaraṇaṃ gacchanti, tathā ayampi gacchatīti tathāgato.

93. "众生"一词称为生命体，意谓具有生命而能感觉者。所谓「 pāṇo」者，即为生命，指有生命的存在。身体的组成称为「身体」，是由形体构成的存在。生起于业力的存在称为「有」，异于非生命的无性存在以及男性存在。众生以形色等诸法聚合而成，且即使无欲无爱，也称为存在。身体是有形体的所在，称为「有身」。「食」是指由食物（俗称腐肉）构成的饮食，摄取后即为个体。生命体因食物摄取而续存，有生灭无常性，谓之个体。生命以生命为本，故称生命。手指生命，「pāṇī」亦是生命的显现。生生不息为生命之体。众生即生起、衰老、死亡，前人众生亦如此转变，今亦如是，此义乃如来的教诲。

§94

94. Rūpādayo cha cakkhādigayhā dhammā ‘‘gocarā’’ti ‘‘ālambā’’ti ‘‘visayā’’ti ‘‘ārammaṇānī’’ti ‘‘ālambaṇānī’’ti ca vuccante. Rūpayati pakāseti attano sabhāvanti rūpaṃ. Sappati uccārīyatīti saddo, sappa gatiyaṃ vā, sappate ñāyate yeneti saddo. Gandha addane, addanaṃ hiṃsanaṃ, yācanañca, hiṃsate abhilasīyate vā gandho, gandheti vā attano vatthuṃ sūceti pakāseti ‘‘idamettha atthī’’ti pesuññaṃ karonto viya hotīti gandho. Rasanti taṃ sattā assādentīti raso. Phusīyatīti phasso. Gāvo indriyāni carantyetesu gocarā. Cittacetasikehi ālambīyanteti ālambā. Si bandhane vipubbo, visinonti vibandhanti indriyānīti visayā. Āgantvā cittacetasikā ramanti etthāti ārammaṇāni, yu. Ete indriyatthātipyuccante, indriyehi atthyante abhilasīyanteti katvā.

94. 从形色等六根感官及其所缘之境：视觉、听觉、嗅觉、味觉、触觉、法觉等，谓之「作用境」。亦称为「依止」、所缘、依赖物或着缘境。色是自身自然所显现的形态。声是发声、受知的对象。香是具嗅觉性、能被感知的气味，标示自身的存在，如同它显示「这是所在」的标记，为对应的外物发出讯号。味则令有情生起相应的感受。触是生起接触感受的缘起。牛等诸根行走于此称作「缘境」。心意所依赖之物，则称为「依止」。阻碍产生、断绝之物称为「所缘」。接触后心意欢喜，即称为所缘。此等皆为感官所缘、感官所求，因此称之。

§95

95. Pajjaddhaṃ sukke. Suca soke, socanti etena tadatthikāti sukko, a. Gu sadde, guyate kittīyateti goro, ro. Si sevāyaṃ, sevīyateti sito, sinoti vā bandhati cittanti sito. Avadāyati sabbavaṇṇeti odāto. Dā avakhaṇḍane avapubbo. Dhāvati sujjhatyaneneti dhavalo, alo. Sita vaṇṇe, ṇo, seto. Paḍi gatiyaṃ, paṇḍati pakāsetīti paṇḍaro, aro. Suci, visado, ajjunotipi sukkanāmāni.

95. 关于【白色之半偈】。『白』（sukka）者，出自「suca」悲愁之根，因人于此中忧愁哀泣，故名；以「a」词缀成词。『白』（gora）者，出自「gu」声音之根，谓被称颂赞誉者，以「ro」词缀成词。『白』（sita）者，出自「si」依附之根，谓人所亲近依附者；或谓能系缚心念者，以「ta」词缀成词。『淡白』（odāta）者，能彰显一切色彩之义，出自「dā」去除之根，加「ava」前缀而成。『白』（dhavala）者，出自「dhāva」清净之根，谓以此令物清洁纯净，以「ala」词缀成词。『白』（seta）者，出自「sita」颜色之根，以「ṇo」词缀成词。『白』（paṇḍara）者，出自「paḍi」行进之根，谓能照耀彰显者，以「aro」词缀成词。此外，清净（suci）、澄明（visada）、光辉（ajjuna）等，亦皆为白色之名称。

Chakkaṃ ratte. Soṇa vaṇṇe, ṇo, rattuppalavaṇṇo, ruha janane, ito, latte lohito. Rañjantyaneneti ratto, ranja raṅge. Tambo udumbarasaṅkhāto lohaviseso, tabbaṇṇatāya tambo. Mañjeṭṭhā nāma rattavalli, yāya hatthidantādivikatiyo rattā bhavanti, tabbaṇṇatāya mañjeṭṭho. Rohito lohitasamo, alattameva viseso.

六。为红色。犊牛之色，谓红色之玄色，因生成而红布遍布。"Rañjanti"指涂染色彩之意。铜为乌木所含特殊金属色，呈红色之特质。"Mañjeṭṭhā"指红色之藤，象征象牙等物所生成之红色，属特殊红色属性。"Rohita"为红色等同之意，是颜色中最纯之特征。

§96

96.Sāmalantaṃ kaṇhe. Nīla vaṇṇe, a. Kassateti kaṇho, kasa vilekhane, ṇho. Na sito asito. Vaṇṇesu ekakoṭṭhāsabhāvena kalyateti kālo, so eva kāḷo. Maca, maci kakkane, kakkanaṃ pisanaṃ, setādikaṃ macatīti mecako, ṇvu, assettaṃ. Sā tanukaraṇe, sāyati tanukarīyati paṭipakkhavaṇṇehīti sāmo. Sāmalo sāmasadiso, malapaccayova viseso.

96. 寒冷时呈现黑色，谓为蓝色之意。"Kassateti"为黑色，特指青黑色。非纯白非纯黑其次色。色彩之聚集称为时间，故此即名为时。"Maca"指昆虫，尤其是蚂蚱，属于令人烦恼之蚊虫，昆虫之称谓。"Sā"指助长、支护，语含对比色之意，即相反之色。"Sāmo"谓相似，常带肮脏之意。

Paṇḍusaddo sitapīte utto, sitapītasammissitavaṇṇe paṇḍusaddo vuttotyattho. Vuttañca ‘‘sitapītasamāyutto, paṇḍuvaṇṇo pakittito’’ti . Paṇḍati ekagaṇanaṃ gacchatīti paṇḍu, paḍi gatiyaṃ, u. Hariṇo, paṇḍurotipi paṇḍuvaṇṇanāmāni. Īsaṃpaṇḍu abyattapaṇḍuvaṇṇo dhūsaro nāma, yathā dhūlivaṇṇo. Dhūsa kantikaraṇe, curādi, aro.

苍白声调，混合青白色，指颜色苍白之意。此声之名即来自苍白及青白之色配合。被称为“联结青白、苍白色声”。“Paṇḍati”即意为数字计数上升而色苍白。鹿及苍白色也是名色中的苍白色。苍白灰色称为„Īsaṃpaṇḍu‟，暗灰色似灰尘颜色。"Dhūsa"意为辣或强烈，含刺痛之意，或指荆棘等障碍之物。

§97

97.Kiñciratto abyattarattavaṇṇo aruṇo nāma, yathā macchassa cakkhu , sūriyādo taruṇo vutto.

第九十七条。有一种名为阿伦那的颜色，介于深红与浅赤之间，如鱼的眼睛，亦如年轻的太阳所说的年轻色。

Setalohito setarattamisso vaṇṇo pāṭalo nāma, yathā pāṭalakusumaṃ. Pāṭayateti pāṭalo, alo, paṭa vibhājane.

有一种名为巴塔罗的颜色，带浅灰红，似巴塔罗花。所谓巴塔罗者，意指分割叶片的薄膜。

Dvikaṃ pīte. Pā pāne, kammani to, īttañca. Haliddiyā iva ābhā yassa halidyābho.

二者为黄色。食用与使用时得益，清楚可辨。其色如姜黄，闪烁如姜黄光芒。

Tikaṃ tiṇapattādigate vaṇṇe. Lasa kantiyaṃ, atisayena lasyateti palāso. ‘‘Pālāso’’ti pāṭhe tu rassassa dīghatā. Hara haraṇe, manaṃ haratīti harito, ito. I, hari.

三色见于稻叶等处，有光泽、亮丽，极为明示，谓之帕拉索。帕拉索意指植物的汁液或叶脉的拉扯。hara有夺取之意，或意为夺心：此为解释其称谓。

§98

98. Nīlapītasammissavaṇṇe kaḷāro, kapilo ca vattanti. Kala saṅkhyāne. Aro, lassa ḷo, kaḷāro. Kaba vaṇṇe, ilo, bassa po, kapilo.

第九十八条。蓝与黄兼具之色，称为卡拉罗，亦称卡比罗。Kala意为数目。Aro意为光泽，lassa意为光，kaḷāro即光之意。卡比罗为对应颜色，ilo及bassa po亦是名称。

Rocanappabhe gorocanasadisappabhāyaṃ piṅgo, pisaṅgo ca vattanti. Pabhāsaddassa dviliṅgattameva. Piji bhāsattho, piṅgo. Paratra sakāravaṇṇāgamo, pisaṅgo.

在光辉照耀下，称作罗旃那，与壮丽光辉相似，泛指皮革色、鲜艳之色。Pisaṅgo亦称为黄色光辉。pabhāsa意指光芒，piji bhāsattho意为黄色或浅黄颜色。此名在别处也用于指那些浅鲜的颜色，phiṣaṅgo即浅黄色。

Kaḷārādīnaṃ catunnaṃ piṅgalavisesatthavācakataṃ dassetvā piṅgalasāmaññatthavācakattampi dassetumāha ‘‘kaḷārādi’’ccādi. Tassāyamattho – na kevalaṃ kaḷārādayo piṅgalavisesattheyeva pavattanti, atha kho piṅgalasāmaññatthepi vattantīti. Vuttañhi amarakose ‘‘kaḷāro kapilo piṅgo, pisaṅgo kaddu piṅgalo’’ti . Keci pana kaḷārādayo pisaṅgapariyantā cattāro saddā piṅgalaguṇe vattamānā pume vattanti, guṇini pana vāccaliṅgāti evaṃ pacchimena sambandhaṃ katvā vadanti, taṃ amarakosena virujjhanato idha ca ‘‘sukkādayo’’ti sabbesaṃyeva gahaṇato na gahetabbaṃ.

在讲述始于寒冷等四种现象、具有褐色特殊意义的言义后，又论及褐色的一般意义，谓“寒冷等诸事”等。其意为：不仅仅是寒冷等现象在褐色的特殊意义上发生，连褐色本身的一般意义也存在。经典释义中记载：“寒冷是黑褐色，棕色微带黄，枯萎则深褐色”。又有的说，寒冷等四种现象终归属于枯萎而成为褐色之类，因此仅将其归于消息具有表征之意义，由此认为阿摩论注在此称为“枯萎等”，虽名蕴含不宜取全体涵义。

§99

99. Tikaṃ sabale kokilakaṇṭhasadise. Kalyateti kalo, masi parimāṇe, kammani ṇo, kalo eva māso kammāso, lassa mo, kalanaṃ vā kalo, taṃ masatīti kammāso, yathā ‘‘kumbhakāro’’ti. Saba gatiyaṃ, sabatīti sabalo, alo. Ciyyateti citto, ta. Traṇapaccaye citro. Kammīro, kabburotipi sabalassa nāmāni.

第九九条论及坚硬者，犹如布谷鸟喉部的部位。所谓坚硬者，即颜色黑、大小如墨、业力所为，称为黑色业力，即业月所造，喉等部位黑色，故称“坤巴迦罗”（黑之意）。各种运动皆称坚实，坚硬，坚固。死去者称为“心”，与干草条件相关称“珍陀”，坚硬部位也称为业者、业果等。

Kaṇhapītamisse sāvo vutto. Se gatimhi, sayatīti sāvo, avo. Kapisotipi sāvassa nāmaṃ. Kaṇhalohitamisse dhūmābhe pana dhūma, dhūmalā vattanti. Dhūmo viyāti dhūmo. Dhūmaṃ lātīti dhūmalo. Ete sukkādayo sāvantā yadā abhedopacārā guṇini guṇimhi vattanti, tadā vāccaliṅgā, yathā sukko haṃso, sukkā haṃsī , sukkaṃ haṃsakulaṃiccādi yojjaṃ. Yadā guṇe guṇamatte vattanti, tadā pume, yathā haṃsassa sukko, mayūrassa citto iccādi yojjaṃ.

论及黑褐色的体味，谓体味即气，气即去世的感觉。猴类亦称体味。黑铜属诸物有烟、烟气谛，烟消云散之意。烟亦称“烟气”、“烟垢”。当此诸枯萎等处于体味的无间断接续时，则为品质上的品质。有如枯干天鹅，枯萎天鹅，枯干天鹅群等关联。若言品质对品级作用，则为人，如天鹅之枯性、孔雀之斑驳之类关联。

§100

100.Lāsanantaṃ nacce. Nata gattavināme, pabbajjādittā naccādeso. Natanaṃ naccaṃ, naṭanaṃ vā naccaṃ, sabbatra bhāvasādhanaṃ. Natīyate nattanaṃ. Lasyate lāsanaṃ, lasa kantiyaṃ, lasitabbanti vā lāsanaṃ.

第百条论及歌舞及其终止。从发举体态来命名，起于出家后产生的舞蹈。跳舞即演舞，遍及各种体态表达。演舞也叫舞剧。跳舞之后，演舞即为激扬之舞、魅惑之舞、称呼为诱发美意之舞等。

Naccaṃ, vāditaṃ, gītaṃ iti idaṃ bhoriyattikaṃ nāṭyaṃ nāmetyuccate . Tura turaṇahiṃsāsu. Turīyanteneneti tūriyaṃ, murajādi. Tabbhavo saddo toriyo, ṇo. Tena lakkhitaṃ tikaṃ toriyattikaṃ. Naṭassedaṃ nāṭyaṃ. Tatiyassa toriyasāmaññassa tu pāsaṅgā nāṭakā.

歌舞、演奏、唱歌等俗称杂剧。由“涂拉”和“涂拉怒”不善行为戏剧名号中得来。所谓“涂拉怒”为第三种，源自胡椒等。其音调为“托里约、留艺术调”。因此标记三种调性为托里亚戏剧。剧中演员之舞蹈即为戏剧。第三类调性托里亚的平和者则相关戏剧称为戏剧纰漏之类。

§101

101. Naccaṭṭhānaṃ rājaṅgaṇādi raṅgo nāma siyā ‘‘ramantā gacchanti ettha, rajjanti etthā’’ti vā katvā. Sūjhasūcanaṃ hatthādīhi sūcitabbassa pakāsetabbassa satthappahārādino sūcanaṃ pakāsanaṃ abhinayo nāma ‘‘nayanaṃ nayo, passantānaṃ abhimukhaṃ nayo’’ti katvā. Byañjakotipi tasseva nāmaṃ.

第一百零一条论及舞台，曰王宫广场等称之为“场地”，人们在此娱乐嬉戏。用如象牙棒等信号标志演出，该信号即是动作指示的开示，所谓表演。从眼神引导、使观看者面向演出而得名。亦有象征意涵，戏剧名称由此产生。

Bharatasatthavuttaaṭṭhuttarasatakaraṇanipphannathirahatthapariyatthakādināmako dvattiṃ sappakāro naccaviseso aṅgavikkhepo, aṅgahāro nāma ‘‘aṅgassa hāro, vikkhepo’’ti katvā . Tikaṃ naṭe. Sabbatra kattusādhanaṃ, ‘‘naccatīti naṭṭako’’tyādinā.

巴拉特尊者关于舞蹈的解释中，称作「按节奏分成八拍的手势动作及其含义等」的“手势（帕利：thirahattha）”等两件完备的法门，称为“舞蹈的特别表现”，又称“肢体甩动、肢体挥舞”，意即“肢体的甩动和挥舞”。“舞”在舞者之意。无论何处均为演技的根本，故称“舞为舞者”之类。

§102

102. Siṅgārādayo nava rasā nāṭyarasā assādanīyattā. Yathā hi nānābyañjanasaṅkhatamannaṃ bhuñjantā rase assādayanti sumanā purisā hāsaṃva adhigacchanti, tathā nānābhinayabyañjite aṅgasattopete ṭhāyībhāve assādayanti sumanāti .

第102条表示，装饰等九种韵味是舞蹈的韵味因供饮食的多样色香味身心体验者亦品尝并欣喜，就如多种不同的调料混合膳食使人乐于享用并露出笑颜，舞蹈中多样的表演及身姿结合环境而生的韵味亦使人喜悦。

§103

103. Tesu siṅgārasseva sarūpaṃ, pabhedañca dassetumāha ‘‘posasse’’ccādi. Nāriyaṃ saṅgamaṃ paṭicca kāraṇaṃ katvā posassa purisassa yā pihā icchā manovikāraviseso pose ca purise saṅgamaṃ paṭicca kāraṇaṃ katvā itthiyā yā pihā icchā manovikāraviseso, eso ratikīḷādīnaṃ kāraṇabhūto, ratikīḷādikāraṇasahito vā raso siṅgāro nāma. Ettha ca itthipurisānaṃ dassanasavanaphusanavasena vā vippayogavasena vā yā pihā sañjātā, so raso nāma. Yaṃ pana taṃ kāraṇaṃ katvā pavattaṃ gītaṃ, tameva lokānaṃ assādajanakattā raso nāma. Phalūpacāravasena pana pihā rasoti vuttā, sabbatrevaṃ.

第103条中，为了表现这九种韵味和其不同形态，称“优美之态（posassa）”等。如妇女对交合之情感的所好及其心理状态的特殊变化，即称为“优美之态”；男子对交合之愿望及其心理变化亦称之。此乃情欲游戏等行为原因，连带因缘和结果称为“情爱韵味”。妇女男子见闻听触及分离时所生的各种差异则谓之韵味。由情爱游戏所产生流传的歌谣、民间作品，为众生所悦，亦是韵味。就其行为表现而言称为情爱之韵味，在任何处皆是如此。

§104

104. Uttamānaṃ itthipurisānaṃ pakati saṃyogaviyogasabhāvo sā ettha siṅgāre pāyo bahulanti uttamapakatippāyo, yebhuyyena uttamānaṃ saṃyogaviyogappavattaṃ gītameva siṅgāro nāmātyattho. Itthipurisānaṃ pihā hetu etassāti itthipurisahetuko. So siṅgāro sambhogo, viyogoti iminā pabhedena duvidho mato. Tatra ca –

第104条说，男女双方相聚或分别的本性视为韵味，韵味中以相合与别离最多，因此主要指男女相聚相别时所传唱的歌谣亦称为韵味。男女双方缘起缘消即是此韵味产生的原因。韵味由相聚与离别二者构成。其文如下——

Vāpivanagehuyyāna-mālācandanādayo;

“如水池、树林、家中，以及花、檀香等；

Sambhogassa vibhāvā te, ye caññe lalitaṅkarā.

这些都是相聚时的韵味；还有其他装饰得漂亮的那些。”

Viyogassa tu piyādassanaṃ vibhāvo, rasajanako ca vibhāvo. Vuttañca –

离别是亲爱之见的分别，也是味道的生发分别。经典中说，

‘‘Jayante ca rasā yena,

『由胜利而生之味，

Sa vibhāvo pakittito;

此即分别所显现，

Tesamevā’nubhāvo’yaṃ,

同样此经验，

Khyāto kavīhi byañjako’’ti.

被诗人称为象征而著称。』

Saha bhuñjanamanubhavanaṃ sambhogo. Viyujjanaṃ nānābhavanaṃ viyogo. Siṅgaṃ nāmadhātu, vijjhanaṭṭhena siṅgaṃ, nāgarikabhāvasaṅkhātassa kilesasiṅgassetaṃ nāmaṃ, taṃ karoti, siṅgaṃ vā pabhuttaṃ, taṃ karoti rāgīsūti siṅgāro, āro, kilesasiṅgakaraṇaṃ vilāsoti vuttaṃ. Suci, ujjalotipi siṅgārassa nāmāni.

与共食称为体验，同处称为结合。消散称为各自体验，离别是分离。『相』是元素，识为处中的相，称为相，是指由世俗观念构成的烦恼之相。『此称作相』，若显著，即称为染著，是烦恼制造的装饰，谓之芬饰。洁净、光明为芬饰的名称。

Sokopacayasabhāvo karuṇo.

悲伤、忧虑、忧愁之因皆为慈悲心。

Iṭṭhanāsaṅganāsāya ,

以渴望苦度灭除为助缘，

Vadhabandhanatāḷanā;

以断绝杀业为缘，

Sāpaklesopatāpehi,

以断绝咒诅和欺骗等行为为缘，

Jāyate karuṇo raso.

由此生起的是慈悲的滋味。

Ussāhavaddhano vīro. Vibhāvā tassa vinayupatāpabalavikkamā. Sa cāyaṃ dānavīro dhammavīro yuddhavīroti tividho.

勇士乃努力精进者，其所显现者乃身心之修治、忍耐、增长，是故此勇士分成三种：施舍之勇士、法之勇士、战争之勇士。

Vimhayopacayasabhāvo abbhuto.

由怀疑产生的促进因素是奇异变化。

Pāsāduyyānaselādi-gamanā dibbadassanā;

诸如进入恶劣园林及其类似处所，乃世间显现。

Sabhāvimānamāyenda-jālasippādidassanā ;

如会堂、空中宫殿、魔王造作的诸般幻术等显现；

Hadayecchitalābhehi, vibhāvehissa sambhavo.

此等甚至由心欲获得而生起，能生起其分别之因缘。

Hāsopacayasabhāvo hāso.

由欢笑产生的促进因素是欢笑。

Sābahitthā savikatā, nepathyā byaṅgadassanā;

这欢笑对己有利因而出现，或由人见欺侮所生之显现。

Asambandhakathālāpā, hāso so kuhakādibhi.

无关联言语者，笑为谎言等所起。

Bhayopacayasabhāvo bhayānako.

由恐怖增长显现，故有恐怖性。

Uccabheravasaṃrāva-yakkhapetādidassanā;

高声喊叫、鬼魅掠袭等异状表露；

Suññāgāramahārañña-vadhabandhanadassanā.

空舍大林中凶杀缚束之见；

Tāsāyāsaṅkatobbego, sivolūkaruṇādibhi;

彼等因苦恼及恐惧，乃至穿孔之病、慈悲等诸因所致；

Vibhāvehi ca itthīnaṃ, nīcānañca bhayānako.

显示女性及卑贱者之恐怖行相。

Samaṇopacayasabhāvo santo.

沙门所增之事之本性为圣。

Dassanā santavesānaṃ, santacittāna tādinaṃ;

觉知圣者之心境及其相貌，圣者心意如是。

Santakāraṇadhammānaṃ, santo nāma raso bhave.

由成就圣法之因缘所生，圣者乃为世间妙味。

Jigucchopacayasabhāvo bībhaccho.

厌恶所增之事之本性为怖惧。

Pūtimaṃsādikānaṃ tu, dassanasutikittanā;

对于清净肉食者，觉知而称说清净之义；

Vigatehi vibhāvehi, bībhacco jāyate raso.

于断除污垢之境界中，怖惧由此而生妙味。

Kodhopacayasabhāvo ruddaṃ.

愤怒的生起属于被遏止的性质。

Tañca saṅgāmahetukaṃ, uggakammaupaghāta-;

其因缘是交战，及突袭行为所引起；

Musāvādādipharusā, vacanādīhi bhavati.

还因为妄语等粗恶的言辞。

Etesu ca bībhaccharuddāni napuṃsake, añme tu pume rūpabhedā. Ete ca nava nāṭyarasā ratanakosanayena vuttā. Vuttañhi tattha –

在这些中，怯弱愤怒是无男子气概者所表现，反之，则是具男子气概者的情形。这些被称为九种戏剧之味，犹如宝藏所摄。关于此处记载云——

‘‘Siṅgāravīra bībhaccha-rudda hāsa bhayānakā;

『艳情、勇武、怯弱、愤怒、笑声、恐怖；

Karuṇā’bbhuta santāca, nava nāṭyarasā ime’’ti.

慈悲、奇特、庄重，便是此九种戏剧之味。』

Amarakose pana –

阿玛拉科塞中说—

‘‘Siṅgāravīra karuṇā-bbhuta hāsa bhayānakā;

『装饰莊严、英勇、悲悯所生、微笑、可怖，

Bībhaccha ruddāti rasā’’ti .

害怕、吓倒、吼叫，如味。』

Aṭṭheva rasā vuttā. Atheha navamo santo raso kasmā na vuttoti? Vuccate –

『味』者说道到此。此处为何未称第九味？说曰—

Hāso rati ca kāruññaṃ,

笑为喜悦与慈悲，

Kodhussāhabhayaṃ tathā;

忿恚与恐怖亦如是；

Jigucchā vimhayo ceti,

羞愧与恐惧者，

Ṭhāyībhāvā pakittitā.

乃为不变不移之心性。

Ṭhāyī eva tu rasībhavatipyāgamo, tasmā pakatiyā aṭṭhasaṅkhyattā aṭṭheva tu te vuttāti na vutto. Santaraso cāyaṃ dhammasiṅgārattā siṅgārarase evānupaviṭṭho. Dhammayuddhakāmattena tividho hi siṅgāro. Keci pana piyasamāgamādivibhāvajaparamaṃ vassalyākhyaṃ rasamāhu.

心性即是感官快乐的聚集与欣求，故言之时依数目而计，实则所说有限。此快感如同内心之观染，与欲乐相应。为欲战故，快感可分三种。但其中有些乃是以所爱欢聚等分别的称谓，名为『慈爱』之味。

Rabhasopyāha –

又有诗曰——

‘‘Siṅgāra vīra bībhaccha-rudda hāsa bhayānakā;

『快感庄严、英勇、畏怖、凶猛且笑声怖人，

Karuṇā’bbhutasantā ca, vassalyañca rasā dase’’ti.

慈悲惊奇且安静，慈爱乃是其味也。』

Aññe tu –

或者说——

‘‘Siṅgārānugato hāso,

「随喜装饰的笑容，

Karuṇo ruddakammajo;

慈悲生起如泪水，

Vīrato abbhuto jāto,

勇猛且伟大地诞生，

Bībhacchā ca bhayānako’’ti –

恐怖且令人毛骨悚然，」——

Cattāro rasā iccāhu.

这四种味道被称作欲望。

Bībhacchanti vadha bandhane, cho, abbhāsikārassa dīgho. Vassa bho, dhassa co bībhaccho. Ruddo devatā asseti ruddaṃ. Vuttañca –

杀戮之事因束缚而生起，疾苦持久难忍。哦，众生的苦难，就是这种分裂。诸天震怒，因震怒而愤怒。经中亦有说——

‘‘Siṅgāro haridevohi, hāso pamathadevato;

「欢娱如日天王，欢笑如梵天，

Karuṇo yamadevo tu, ruddo ruddādhidevato’’ti .

慈悲如阎罗天王，震怒如震怒天神。」

Ettha ca kāmakodhahāsādikato cittavikāro bhāvo ‘‘bhāvayati pakāsayati kavino adhippāya’’nti katvā. So ca ṭhāyī byabhicārī sāttiko ceti tividho. Tatra –

在此，因贪欲、嗔恚、痴迷、欢笑等缘起，心生多种变化，谓之「贤者所表现所彰显之心境」。此心境依其性质，分成三类：持久者、反常者、真实者。其分法为——

Hāso rati ca kāruññaṃ,

欢笑与喜悦属于慈悲心，

Kodhu’ssāha bhayaṃ tathā;

嗔恨、恶意与恐怖亦属其中；

Jigucchā vimhayo ceti,

所谓惭愧和恐惧，

Ṭhāyībhāvā pakittitā.

指的是根深蒂固的状态，广为流传。

Byabhicārī tu tettiṃsappabhedā. Yathā –

而违犯者有三十三种类别。例如——

Saṅkā gilāni nibbedo,

疑惑如同疾病的痛苦，

Tathā issā mado samo;

嫉妒和傲慢如同疾病般难忍；

Ālasyaṃ dīnatā cintā,

懒惰、贫困和忧虑，如同折磨心灵的苦楚，

Moho sati matī dhiti.

『痴』者，指愚昧迷蒙之心念。

Cāpalyaṃ hariso pīḷā,

『轻慢』如猛虎般猛然施加压力，

Āvego jaḷatu’ggatā;

『冲动』似水流湍急不止，

Suttaṃ vitakko tāso ca,

『著相的思维与厌倦』，

Gabbhu’ssukko visādatā.

『沉睡欲望与忧愁』之状，

Niddā’bahitthā’marisā,

『困倦疲惫、无所助益的忧悒』。

Maraṇaṃ byādhireva ca;

死亡与疾病同等；

Apamāro ca ummādo,

疏忽与狂妄，

Vibodho tiṃsa tuttarā.

愚痴愚昧，超过三十种。

Sāttiko aṭṭhavidho. Yathā –

惧怕有八种，例如——

Thambho sedo ca romañco,

瘫痪、昏睡与寒毛竖立，

Sarabhedo tu vepathu;

筋骨断裂以及战栗；

Vevaṇṇa’massupalayā,

「无色相、须剃除胡须」，

Iccete aṭṭha sāttikāti.

如是此等八事为有刺（不利）之事。

Thirattā ekantikattā ṭhāyī. Byabhicārī anekantikattā. Yathā nāṭikāya siṅgāro ṭhāyī, tadupakārā hāsādayo byabhicārino, moharāgadosā eva saṅkhyabhāsāya sattarajotamānītyuccante. Tatra sattena āsayena nibbatto sāttiko. Bhāvassa bodhako abhinayo anubhāvo ‘‘anu pacchā bhāvayati pakāsayatī’’ti katvā.

『Thirattā ekantikattā ṭhāyī』者，谓『坚定专一』持有之人。『Byabhicārī anekantikattā』者，为『分别散乱』兼有多种念境者。如同在戏剧中，妆饰虽坚定，但伴随之笑声等杂事却散乱纷呈，犹如语中夹杂数目不一之七色。因而以此多端之见解，名为纯净之心已熄灭，也能觉知意蕴，谓之『前后相续，显现意蕴』者也。

Tatra sambhogasabhāvo yo ratyākhyo bhāvo, tassa locanacāturiyabhamukkhepamihitavibbhamacittaṅgahārivākyādi anubhāvo. Vuttañca –

其次『sambhogasabhāvo』者，即所谓『由乐欲起之情态』。此乐欲名为『ratyā』，其所生之感受，含有由眼根智慧之明察所生之兴趣、欢喜等及言语之感受。

‘‘Tassa locanacātura-bhamukkhepasitavibbhamo;

有言：『由眼根智慧之明察产生之心解脱，','313':'及心解脱所随之言语诸现象，名为感受，此乃通称』也。

Cittaṅgahārivākyādi, anubhāvo pakittito’’ti.

能摄持心意之言句等，其威力已宣说讫。

Viyogassa tu anubhāvo –

离别的感受，

Abhilāpo tathā cintā,

痛哭和忧虑，

Tassa saraṇakittanā;

依止他人的呼唤，

Ubbego ca vilāpo ca,

悲恸和悲叹，

Ummādo byādhireva ca;

狂乱与疾病，

Jaḷatā maraṇañceva,

以及溺水和死亡，

Dasevettha pakittitā.

应当称扬彼等。

Hāsassa tu vikārakālādi anubhāvo, yo tu karuṇo.

欢笑之时有变异等感受，而悲悯则为恒常。

Assusāsehi vevaṇṇa-

如同恼怒闪电，

Thambhagattasatikkhayā;

能断绝寒冷和寒苦，

Paridevitasokehi,

又能破除极度悲伤和忧愁，

Abhinayo sasūribhi.

为善行及逆境所表现者。

Karacaraṇavadanavepathugattathambhahadayakampanasukkhoṭṭhatālukaṇṭhehi bhayānako niccamabhinayo.

手足、口舌、发毛、身体、心灵的震动、干枯、起立感以及喉部的紧缩，这些都是令人畏惧且持续不断的外在表现。

Ruddassa tu bhūkuṭyādi anubhāvo.

而口中发出的呜咽、啜泣等悲伤之声，该当如此体认。

Vīro’bhinīyate cāga-

勇士因此而表现出舍弃的行为，

Vesārajjādito tathā;

亦如丧失仪容与声调等现象；

Akkhepasūcatādīhi,

并且通过瞥视和示意等方法，

Therasorādito bhave.

成为长老沙门中争辩者等的表现。

Bībhacchassa tu –

关于『破坏者』者——

Ayaṃ pacchādanā byatta-

此为掩藏者与显露者的对立，

Pādabāhacchikūlanā;

其如足及臂如带具遮盖，

Ubbejanādīhi mato,

以激发等行为为根本，

Tajjehi’bhinayo sadā.

于其中常作表现。

Abbhutaṃ pana –

然则甚为奇异者——

Dantalocanavitthārā,

敷开的牙目，

Pasādopasamādihi;

庄严的聚合；

Romañcasedatāsassu,

起身起鸡皮疙瘩的，

Sādhuvādehi dassaye.

以美善话语展示。

Sāttikānaṃ tvaṭṭhannaṃ thambhasedaromañcasarabhedavepathuvevaṇṇamassupalayānaṃ yathākkamaṃ nikriyatā, vāta, ccāsīta, dobhaggaḷā’pāṅgapūraṇa, mukhacchāyāvipallāsa, locanamajjana, mahipātādayo abhinayā.

对于善类堕触的毛发所起的，竖立、颤动，鸡皮疙瘩反折、膨胀、轻微震颤的色相，仿佛风吹、寒冷、寒颤、双重冻感、脚步充满、面色晦暗、眼球混浊、跌倒地面等的表现。

Evaṃ byabhicārīnampi nibbeda, gilāni, saṅki’ssā, mada, samā’lasyādīnaṃ yathākkamaṃ sāsa, santāpa, disāvalokana, guṇamacchera, bhīta, ṅgamaddana, samādayo abhinayāti.

如此情况对放逸者亦起厌恶，病痛、忧虑、醉态、懈怠等各种状态按其本来相，诸如叹息、忧苦、四方观望、品性暗淡、恐惧、惊惊怖怖、疑惑度日等表现。

Byabhicārīsu saṅkā nāma āsaṅkacittatā. Gilāni gelaññatā. Nibbedo attāvamānanaṃ. Mado pamādukkaṃso. Samo khedo. Dīnatā cetaso dukkhatā. Dhiti santoso. Hariso cetopasādo. Pīḷā ruddācārādīhi mukhavikāro. Āvego sambhamo. Jaḷatā appaṭipatti, uggatā dāruṇattaṃ. Suttaṃ supanaṃ. Tāso cittakkhobho. Ussāho ussukkaṃ. Visādo khedo. Abahitthā ākāraguttatā. Amariso akkhamatā. Vibodho viniddatā. Sesā papañcabhayā na vitthāritāti. Rasavaṇṇanā.

乱行者所生起的心意忧疑名为「心意散乱」。疾病是肢体的衰弱膏润。厌离为自身轻弃。骄慢是心的狂妄。平等是忧愁的对治。心意怯弱是心苦。坚忍名为心满足。希求是心的安稳。强迫为打击及恶行导致的面部变形。冲动为蓄发。懈怠为缺乏精进，违犯戒律。昏沉为嗜眠。心的暴躁为烦恼动摇。努力为心的振奋。忧伤是苦痛。无益为行事入死的状态。愤恨因怨恨而生。觉悟则为警醒。其余众生的杂乱恐惧不加展开说明，这就是味道的说明。

§105

105. Silokena vacaso nāmāni. Bhāsitabbanti bhāsitaṃ. Lapa vacane, lapitaṃ. Bhāsīyateti bhāsā. Voharīyateti vohāro, hara haraṇe vipubbo, ‘‘vohāra vacane’’ti vā dhātu. Vuccateti vacanaṃ. Vacopi, manogaṇoyaṃ. Uccateti utti,ti. Vuccateti vācā, a. Giṇanti saddāyanti tanti girā, ge sadde, iro, gāyitabbāti vā girā. Vāyate saddāyateti vāṇī, yu, ī ca, paresaṃ mammavijjhanaṭṭhena vāṇo viyāti vā vāṇī, ī. Bharato nāma satthakāro isi, tassesā bhāratī. Kathīyateti kathitā. Vuccateti vacī, ī. Brahmī, sarovatītipi vacaso nāmāni.

105. 关于声音的语词名称。欲说的为「已说」，未说的为「欲说」。谈话用语称为「谈论」。用于交谈的语词称「谈话」，语根含有抓取、携带意，即“谈话语词”的义。称词即「话语」。词又名为观念群。拔高为发声。口语即「语音」，如山言声、歌唱义即为音调。发声或语言为「言语」，含有声传播。婆罗门名为释迦牟尼佛之教师，「彼处所言为巴罗底」。称述为被说。称呼为言语。梵语、萨罗伐蒂等亦为语词名称。

§106

106. Ekamevākhyātapadaṃ yattha ekākhyāto savisesanena kārakapadena sahitattā sakārako padacayo sambandhattho padasamudāyo vākyaṃ nāma siyā, yathā – vessantaro rājā sukhavipākaṃ kammaṃ karoti, puriso gacchati. Ākhyātaggahaṇañcettha kriyāsaddopalakkhaṇaṃ, tena devadatto kaṭaṃ katavā iccādīnipi vākyaṃ nāma siyā. Amarakose pana – ‘‘tisyādyantacayo vākyaṃ, kriyā vā kārakānvitā’’ti dvīhi lakkhaṇehi vākyamāha. Tassattho – tisyādyantacayo tyādisyādyantapadānaṃ cayo samūho sambandhattho vākyaṃ, taṃ yathā – uccaṃ paṭhati, odanaṃ pacati. Tathā ca bhāvākhyaṃ ākhyātaṃ sābyayakārakavisesanaṃ vākyaṃ, ākhyātaṃ tyādyantaṃ sābyayaṃ vā sakārakaṃ vā savisesanaṃ vā vākyamuccate. Tyādiggahaṇaṃ kriyāsaddopalakkhaṇaṃ, tena devadatto kaṭaṃ katavā iccādīnipi vākyaṃ. Upalakkhaṇanirapekkhaṃ aparaṃ vākyalakkhaṇamāha ‘‘kriyā vā kārakānvitā’’ti. Kriyāpadaṃ vā kārakasambandhaṃ vākyaṃ, yathā – rājā gacchati, rājā gato. Imasmiṃ pakkhe sābyayassapi anabyayassapi sabbassa kriyākārakapadasamūhassa vākyattamāha.

106. 若仅一名词汇，假使此名称仅附着同格之特别格词，或具相应关系，则词组连结构成句子，例如—「国王造作福业，行人前行」。谓其为谓词单位，此处谓词语体现作用特征。又如德瓦达多所为之行为与意向亦具句意。亚摩罗阇书云，谓句由二式指示组成，即名谓句，谓内含谓词与相关词。对此句义之成分分解，亦如「他高声诵读，煮饭」等。谓语谓词内涵行为性质，故谓句之谓语谓词即包含行为特征。谓语蕴含行为性质，谓谓者，亦为句子。此谓谓语连结行为与相关词句。又有谓句义示“谓谓者含行为语词与相关词”，例如“国王行进、国王已行”。此理下，谓语为行为词与相关词之句子之谓语。

Bhayādīhi yaṃ dvikkhattuṃ vā tikkhattuṃ vā udīraṇaṃ kathanaṃ ‘‘sappo sappo, vijjha vijjhā’’tyādikaṃ, taṃ āmeḍitaṃ ñeyyaṃ. Meḍi ummādane, āpubbo dvattikkhattumuccāraṇe vattati. Yathā ‘‘etadeva yadā vākyaṃ, āmeḍayati vāsavo’’ . ‘‘Devadattenāmeḍo kato’’ iccatrāpyayamevattho, sokādinā hi ‘‘bhātā bhātā’’ityuccārīyate, bhāve kammani ca to. Kammañca padaṃ vākyamhā.

因恐惧等而重复加重发声，或双重三重呼喊，如「狼，狼，火，火」等，应明白此为激发心念。激发即为发狂，双重重复发声以强化心志。犹如「此处此时，云有言语使人激起」，及因忧愁等反复喊呼如「弟弟弟弟」等，亦为动作之助缘。谓语词亦可视为行为句子之构成。

§107

107. Āmeḍitassa visayaṃ dassetumāha ‘‘bhaye’’ccādi. ‘‘Sappo sappo, coro coro’’tyādīsu bhaye. ‘‘Vijjha vijjha, pahara paharā’’tyādīsu kodhe. ‘‘Sādhu sādhū’’tyādīsu pasaṃsāyaṃ. ‘‘Gaccha gaccha, lunāhi lunāhī’’tyādīsu turite. ‘‘Āgaccha āgacchā’’tyādīsu kotūhale. ‘‘Buddho buddhoti cintayanto’’tyādīsu acchare. ‘‘Abhikkamathāyasmanto abhikkamathāyasmanto’’tyādīsu hāse. ‘‘Kahaṃ ekaputtaka, kahaṃ ekaputtakā’’tyādīsu soke. ‘‘Aho sukhaṃ aho sukha’’ntyādīsu pasāde. Casaddo avuttasamuccayattho, tena garahā’sammānādīnaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. Tattha ‘‘pāpo pāpo’’tyādīsu garahāyaṃ. ‘‘Abhirūpaka, abhirūpakā’’tyādīsu asammāne. Evametesu navasu, aññesu ca āmeḍitavacanaṃ budho paṇḍito kare kareyya yojeyya āmeḍanaṃ punappunuccāraṇaṃ āmeḍiyati vā punappunuccārīyatīti āmeḍitanti katvā.

为表示激发之对象，谓「以恐惧为题」等，如「狼，狼，盗贼，盗贼」表示恐惧；「捕杀，捕杀」表示愤怒；「好，好」为赞美。又如「去，去，快速去」表示催促；「到来，到来」表示关切；「觉悟，觉悟」表示称念；「勤奋，勤奋」表示讥笑；「哪里，一子，哪里的孩子」表示忧伤；「啊，乐哉，乐哉」表示欢喜。此为言辞语声集合，用以表达贬义、侮辱等含义。用法如此，在诸新旧场合，明智者应当斟酌使用。反复发声称为激发。

§108

108. Iru, yaju, sāmanti tayo vedā siyuṃ, tatra irusaddo nārī itthiliṅgo. Ica thutiyaṃ, iccante devā etāyāti iru, u, cassa ro. Yajante aneneti yaju, u. So antakammani, karaṇe mo, soyanti pāpamaneneti sāmaṃ, ossā, ‘‘sā tanukaraṇāvasānesū’’ti vā dhātvattho. Vidanti dhammametehīti vedā.

108. 伊鲁、耶胥、萨曼提三种韵声，此中伊鲁音属女性之音。伊鲁有二义，有曰诸天名伊鲁，有曰名从业者之意。耶胥意为尽力奉献者，萨曼提意为和合者。此三名为音律之总体，众人皆知此为声韵。

Ete eva tayo vedā tayī nāma, tayo avayavā assāti tayī. Ayaṃ tayīsaddo nārī itthiliṅgo. Tikaṃ vede. Munāti jānāti dhammaṃ anenāti manto, to, ussa a. Suyyate dhammaṃ etāyāti suti. Itthiyaṃ sutisaddo.

这三种感受称为三种感受，意味着存在三种组成部分。这“他依”一词是女性性别，意指女性性别。这里是三种感受。圣人认为、了解法，要这样思考，因此，有“扬起”意。称这个法为“听”，因此这个女性性别是“听声”。

§109

109. Vedasatthakārake dasa isayodassetumāha ‘‘aṭṭhako’’ccādi. Atthaṃ hitaṃ, atthe vā satthe karotīti aṭṭhako. Vāmaṃ kalyāṇavacanaṃ karotīti vāmako, rassasarīrattā vā vāmano, so eva vāmako, nassa kakārattaṃ katvā. Vāmo nāma haro, so devo assa vāmadevo.

经文释义开头讲述十位意向起者（造意者），称“aṭṭhako”（八者）等名。其义为利益、为利益行事，或者说是“八者”。“vāmako”意为善言者，做善说之事者，比喻为吐出液体的，亦即吐出身体精华者，是“vāmako”（左）。“vāmo”本意为驮者，是神，即“vāmadevo”（左神）。

‘‘Vāmaṃ sabye patīpe ca, daviṇe cātisundare;

“他是左侧，位于左右之间，两个中间漂亮者。”

Payodhare hare kāme, jaññā vāma’mapitthiya’’nti.

“乳房丰满，性欲强烈，名为温和左者。”

Hi nānatthasaṅgahe.

此为多种含义的集成解释。

Aṅgirasassa isino apaccaṃ aṅgiraso, citrasikhaṇḍino apaccaṃ putto. Atha vā aṅgimhi kāye raso siddhippatto pārado yassāti aṅgiraso. Teneva tassa puttaṃ surācariyaṃ ‘‘jīvo’’ti vadati. Jīvayati raṇe asuranihate deveti jīvo. Bharatīti bhagu, bhaṃ vānakkhattaṃ gacchati jānātīti bhagu, u. Yamaṃ saṃyamaṃ dadāti paresanti yamado ca so dakkhiṇeyyaggittā aggi ceti yamadaggi, rāmassa pitā . Vasiṭṭhassa apaccaṃ vāsiṭṭho. Bhāradvājassa apaccaṃ bhāradvājo. Kassapassa apaccaṃ kassapo. Vessāmittassa apaccaṃ vessāmitto. Iti ime dasa isayo mantānaṃ vedānaṃ kattāro kārakā.

关于十位意向起者的说明：譬如阿耆梨（Aṅgiras）其长子名阿耆梨子（Aṅgiraso）；佛陀称他的儿子为“生命”，意指在战斗中拯救天人免于恶魔者即“生命”。“Bharatī”即“富足者”，意为通达知晓者。阎摩给予控制力，称为南方之声“火焰”即“阎魔火”。瓦西笃（Vasiṭṭha）即瓦西笃，巴拉瓦焦（Bhāradvāja）即巴拉瓦焦，迦萨巴（Kassapa）即迦萨巴，维萨弥多（Vessāmitta）即维萨弥多。如此，这十位意向起者即十位造意者或造意者的造立者。

§110

110. Vede dassetvā tassa chaḷaṅgāni dassetumāha ‘‘kappo’’ccādi. Yaññakammānamupadesako kappo ‘‘kappate pabhavatī’’ti katvā. Sādhusaddānamanvākhyāyakaṃ byākaraṇaṃ visesena ākarīyante pakaticcādinā ābyāpādyante anena saddāti, yu. Jotisatthaṃ gaṇanasatthaṃ subhāsubhakammaphalajotanakaṃ. Sikkhyante abbhasyante etāyāti sikkhā, akārādivaṇṇānaṃ ṭhānakaraṇapayatanānaṃ paṭipādikā. Nicchayena, nissesato vā utti nirutti, vaṇṇāgamo vaṇṇavipariyayoccādikā. Chandasi anuṭṭhubhādivuttānaṃ paṭipādikā chandoviciti, etāni cha vedānaṃ aṅgānīti vadanti.

鉴察六根之后，为了指示其功能而称为「作用」等。所谓「作用」是指诸行为之所依，谓『作用发生并显现』。诸善言语随之阐释，并特别说明语法，带有断言性质，予以说明。因此说此语为「词」，依照佛经本，词是为了计算、区分善恶业果之光明。所谓修学、不断增长的，是指修学戒定慧所著诸姿态的示现。确兴趣说、详细阐明其生成、使用、表达，以及词类集结之变化。依照韵律边角述说，指示韵文等为词的组成部分。由此称六根为六种词的部分。

§111

111. Purāvuttanibandhanapāyattā purāvuttaṃ, tassa pabandho vitthāro, santāno vā bhāratādiko bhāratayuddhakathādiko byāsādipakato gantho itihāso nāma, itihasaddo pārampariyopadese nipāto, itihā’tthi asminti itihāso.

因承袭古已有之的说法而得名「古言」。其内容有详细注解与记载，包含家系、婆罗门及诸国兵征等故事。此类著作名为「史书」，「史书」一词指传承之书的章节或文本，有『这里有历史』之意。

Rukkhādīnaṃ nāmapariyāyehi nāmappakāsakaṃ ratanamālādikaṃ satthaṃ nighaṇṭu nāma, sotiminā nighaṇṭusaddassa pulliṅgattaṃ dīpeti, sabbatrevaṃ. Tattha tatthāgatāni nāmāni nissesato ghaṭenti rāsīkaronti etthāti nighaṇṭu, bindāgamo, vacanīyavācakabhāvena atthaṃ saddañca nikhaṇḍati bhindati vibhajja dassetīti vā nikhaṇṭu, so eva khassa ghakāraṃ katvā nighaṇṭūti vutto. Rukkhādīnaṃ nāmappakāsakantiminā ekekassa atthassa anekapariyāyanāmappakāsakattaṃ vuttaṃ, nidassanamattañcetaṃ, anekesaṃ atthānaṃ ekasaddavacanīyatāpakāsakavasenapi tassa ganthassa pavattattā .

有关树木等名称训诂、名义阐释汇编的书，称为词典。如用男名对词典名称进行阳性化处理，全然通用此法。其内，诸如佛陀的名称均因上下文圈定而生，故此书名「词典」隐含汇集词义、条目、涵意分析与说明的义涵。因而释名为词、断析、分解与示现含义。即「词典」是通过赋形素而成，准确表达语言义项，故名词典。树木等名称有多重阐释，展示单字载义能力，为各义多名称释义作为例证，体现该著作的广泛功能与运作。

§112

112. Loke yaṃ vitaṇḍavādīnaṃ satthaṃ, taṃ lokāyatanti viññeyyaṃ. Tanu vitthāre, aññamaññaviruddhaṃ, saggamokkhaviruddhaṃ vā tanonti etthāti vitaṇḍo, ḍo, ṇattaṃ, viruddhena vā vādadaṇḍena tāḷenti ettha vādinoti vitaṇḍo, taḍi tāḷane, adesampi hi yaṃ nissāya vādīnaṃ vādo pavatto, taṃ tesaṃ desatopi upacāravasena vuccati, yathā ‘‘cakkhuṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhatī’’ti . Lokāti bālalokā, te ettha āyatanti ussahanti vāyamanti vādassādenāti lokāyataṃ, āyatiṃ hitaṃ tena loko na yatati na īhatīti vā lokāyataṃ, tañhi ganthaṃ nissāya sattā puññakriyāya cittampi na uppādenti.

世间贬毁争论者之为用，是为「世谤论」宜知之。其详细意义乃不同意见、不相合、合于天道与解脱相反。谓由相反攻击论敌，见此将论敌击倒，此谓争论者。争论时击倒对方，综合而言属争论。即便争论基于前提，但也提供对方表达和辩论空间，如文曰「眼为世上之美好与可爱的器官，欲望若此除去则随除，若不除去则不除」。所谓「世」即愚俗之众生，谓彼努力追求论辩安乐也是世谤论，但因作用故有福德生于心中，非尽坏。

Yo kavīnaṃ paṇḍitānaṃ hito kavittabhogasampattādipayojanakaro kriyākappavikappo kavīnaṃ kriyāsaṅkhātakappabandhanavidhividhāyako subodhālaṅkārādiko gantho, so keṭubhaṃ nāma, kiṭanti gacchanti kosallaṃ kavayo bandhanesu etenāti keṭubhaṃ, kiṭa gatiyaṃ, abho, assukāro, atha vā kiṭati gameti kriyādivibhāgaṃ, taṃ vā anavasesena pariyādānato gamento pūretīti keṭubhaṃ, ubha, umbha pūraṇe.

作诗人、学士等有利之诗艺财富及其它用途皆为动作变化或构造作用的「词」及其转变。关于诗人的动作及构成约束的规则著述，名为吠多书，属于「织文」著作之一。其名「吠多」含“技能”、“聚合”等义，指诗人与文艺的结构、过程和意义。关于行为及其分类之动态著述，表示其功能完整，包含生长、运动等状态，总括为吠多。

Vacībhedādilakkhaṇā kriyā kappīyati vikappīyati etenāti kriyākappo. So pana vaṇṇapadasambandhapadatthādivibhāgato atibahu vikappoti āha ‘‘kriyākappavikappo’’ti, idañca mūlakriyākappaganthaṃ sandhāya vuttaṃ. So hi mahāvisayo satasahassaparimāṇo nayacaritādipakaraṇaṃ .

言辞之种种区别及特征，行为可作成或变异，合称行为变化或吠多。依据词类及句法成分之区分，变化繁多，谓之「行为变化」。此语系以动作变化之著译为基础，是一部内容宏大，包含数十万字的综合论著，专注领导活动与方法的详细阐释。

§113

113. Upaladdho kenapyattho yassaṃ sā upaladdhatthā, iti ākhyāyikātyuccate ākhyāyate nāyakānusāsakacaritamassanti, saññāyaṃ ṇvu.

113. “Upaladdho”是指任何事物中所特有的得益，借此得益之由称为“得益之意”，这称为叙事（ākhyāyikā），并不是说领导者或长官的行为。这是以『识』为所指。

Pabandheneva ca savitthārena kappanaṃ yassaṃ sā pabandhakappanā, kādambarīpabhuti. Kathīyatīti kathā.

“Pabandha”意为牢固连接，具有明确结构，因而称为连接结，譬如枝条般的架构。所谓“ kathīyatīti ”即为“说话之理”。

Atthā bhūmihiraññādayo, tatra padhānaṃ bhūmi itaresaṃ tappabhavattā, tesaṃ ajjane pālane ca upāyabhūtaṃ satthaṃ atthasatthaṃ, payānakyādipaṇītaṃ , tasmiṃ daṇḍanītisaddo pavatto. Sāmādīnaṃ catutthopāyo vadhabandhanādilakkhaṇo daṇḍo, tassa nīti paṇayanaṃ daṇḍanīti, pāyena nītissa daṇḍena byappadeso, vadhadosabāhulyena pāyaso daṇḍassa paṇayanato, daṇḍanītyatthattā satthañca daṇḍanīti.

“Atthā”指利益，“bhūmi”指基础或地盘，如日出等。此中以土地为首位，因其他缘故而产生火焰，为防护而生策略，是利益与利益的保护。好比防御城墙等，并由此形成“daṇḍanīti”（法治之声）。四种定的第四种措施即因制束与保护的标志即为“杖”，这“杖法”为法治之道，借杖表示治理，杖能辟恶激烈惩戒，由此彰显治理的实质与其所在之所，亦即“法主即为治杖”。

Dvayaṃ kathāyaṃ. Vutto anuvattanīyo anto parisamatti yassa attano kāriyabhāgassa pāpanatoti vuttanto. Pavattante kāriyā yassaṃ pavatti,ti. Cakārena vuttaudantādayo gahitā. Kāriyassa vutti atratthīti assatthyatthe ṇo. Uggato anto parisamatti yassa udanto.

此中有双重言说。一说为谈论结束，是自身事业及恶行的终结。如说“完结之事”，谓事业正当时展开。经论旧说及牙齿咬合之类说法俱在此。言语的运用不可离义。另说为上升的终结，是上升过程的评价。

§114

114.Adhivacanantaṃ nāme. Sañjānanti etāyāti saññā, a. Ākhyāyate etāyāti ākhyā. Ahvayate etāyāti avhā, hu sadde, vhe avhāneti vā dhātu, a. Sammā ājānāti, samaṃ vā jānāti etāyāti samaññā. Abhidhīyate yena, yu. Namyate abbhassate asminti nāmaṃ, namati nāmayatīti vā nāmaṃ. Ahvāyateti avhayo, kamme yo. Nāmameva nāmadheyyaṃ. Nāmarūpehi sakatthe dheyyo yadādinā, tiṭṭhati vā ettha atthoti dheyyaṃ, dharīyate uccāriyateti vā dheyyaṃ, nāmameva dheyyaṃ nāmadheyyaṃ. Adhīnaṃ vacanaṃ adhivacanaṃ, kena adhīnaṃ? Atthena. Puṭṭhassa paṭivacanaṃ paṭivākyaṃ. Paṭigataṃ pacchāgataṃ vākyaṃ paṭivākyaṃ. Uttarīyate atikkamyate yenāti uttaraṃ.

114.『名』者，乃称谓之义也。『想』者，以此而能了知，故名为「想」，由「a」后缀构成。『称呼』者，以此而得宣说，故名「ākhyā」。『呼唤』者，以此而得招呼，取「hu」（声）之词根，或取「vhe avhāna」之词根，由「a」后缀构成。『正称』者，以此而能正确了知、或平等了知，故名「samaññā」。『表达之具』者，以此而得宣说，由「yu」后缀构成。『名』者，屈曲趋向于此、或依附于此，故名「nāma」；或谓能屈曲、能弯向，亦名「nāma」。『被呼唤』者，乃受动之「yo」后缀构成，义为所呼唤者。『名称』即是「名」本身；于「名色」之「名」上，以「dheyya」等后缀构成，表同义；或谓「义理安住于此」，故名「dheyya」；或谓「被持诵、被宣说」，故名「dheyya」；「名」本身即是「dheyya」，合称「名称」。『表义之言』者，乃依从于义之语，所依从者为何？即为「义」。『回答之语』者，乃对所问之回覆之言。「回应之语」者，乃随后而来之言语，是为「回答之语」。『胜越』者，以此而能超越、度过，故名「uttara」（上、胜）。

§115

115. Tikaṃ pucchāyaṃ. Pucchitabboti pañho, ñātumicchito hi attho pañho nāma. Puccha pucchane, cassa ño,chassa ho, ussa a, pañha pucchanetipi dhātu. Yuja yoge, anuyuñjitabbo pucchitabboti anuyogo. Pucchanaṃ, pucchitabbāti vā pucchā. Eteneva nayena dvīsupi bhāvasādhanampi kattabbameva.

115. 关于小问话题。“Pucchitabbo”即应当被询问，意指问题（pañho），搜求其义。词根“puccha”涉及询问、发问、追问，乃至于联结（yuja）与不断持续（anuyuñjitabbo）之含义。故归纳“询问”与“应问”两义。如此通过此方法，二者均被视为功用或修持的对治手段。

Catukkaṃ nidassane. Pakatena sadisaṃ nidasseti etenāti nidassanaṃ, pakatassopapādanaṃ vākyaṃ. Upogghaññate paṭipādīyate anenāti upogghāto. Upa upubbo hanadhātu paṭipādanattho. Dassīyate anenāti diṭṭhanto, anto, diṭṭho vā pakatassa anto parisamatti yenāti diṭṭhanto. Sabbatrāpi vā kammasādhanampi kattabbaṃ. Udāharīyati pakatassopapādanāyāti udāharaṇaṃ.

四种示现。所谓明示相似，即示现，是明示，是明示之句。所谓上起，是指引行。‘上’意为高上、开始，《汉那界》谓行之所趋。‘示现’意为所见，端点、终止，所见即明示之终点边际。行为目的处处皆当如此执持。举例用于明示及其附助。

§116

116. Catukkaṃ saṅkhepe. Samāti tulyatthā. Saṅkhipīyate ekadesato kathīyatīti saṅkhepo, khipa peraṇe. Saṃharīyate saṅkhepena paccākhyāyate etenāti saṃhāro. Samasyate saṅkhipīyateti samāso, asu khepane. Saṅkhepena gayhate anenāti saṅgaho.

116. 四者略说。‘相同义’谓意义相等。‘略说’谓于一处说之，意谓缩短省略。‘收摄’谓归纳总结，用‘集会’喻之。‘合成’谓集合聚合。

‘‘Tvaṃ sataṃ suvaṇṇaṃ dhārayasi’’ityādikaṃ tucchabhāsanaṃ abhūtabhāsanaṃ abbhakkhānaṃ nāma. Asaccena akkhānaṃ bhāsanaṃ abbhakkhānaṃ.

“汝持有百两金”之类无益之言，即无根之言，名为无根说。以假为语的言语即无根说。

§117

117. Dvayaṃ vivādāya vibhāgavisaye . Viruddhaṃ katvā avaharati vadati yanti vohāro. Viruddhaṃ katvā vadati yanti vivādo. Sabbatra bhāvasādhanaṃ vā yujjati. ‘‘Musāvādaṃ vadanto ghorāni tvaṃ narakāni yassasī’’tyādisarūpaṃ sapanaṃ. Sapa akkose, tho, sapatho.

117. 双方争论之分。指抵触而违意，出言、行止等。争论即对立之语。诸处皆需具果敢作意。“说谎言，恶言，汝当堕狱狱”之类梦言。‘sapā’为愤怒，‘tho’为怒气，‘sapatha’为誓言。

Tikaṃ khyāte. Yajati etenāthi yaso, jassa so, sabbattha yātīti vā yaso, so, yasati payasatīti vā yaso. Silokati pattharatīti siloko, siloka saṅghāte. Kitta saddane, kittīyate kathīyateti kitti, i. Samaññā ca khyāte, saṃ āpubbo jānāti khyāte. Tathā hi ‘‘ñāto, abhiññāto, saṅkhyāto, vissuto, samaññāto’’ti ratanakose vuttaṃ. Uccadhaninā saddanaṃ ghosanā nāma, ghusa sadde, ghusanaṃ saddanaṃ ghosanā.

三者明晰。‘焉陀’指名声，即声誉，‘萨巴他’指普遍，‘雅陀’为声誉。‘锡罗卡’指连说、连唱。‘吉塔’谓歌声，‘吉提亚塔’谓歌之过程。‘萨曼亚’亦明者，乃从先而知。果如《宝库》中所言：“所知者、所证者、所计者、所信者、所普知者”。‘乌查达尼’意谓呼声，即喊声，‘古沙纳’即喊声。

§118-119

118-119. Dvayaṃ paṭisadde. Ghusanaṃ ghoso, taṃ paṭigato, dutiyāsamāso. Evaṃ ravaṃ paṭigato paṭiravo. Atha vā ghosassa patirūpo paṭighoso. Ravassa patirūpo paṭiravo. Paṭisuti, paṭiddhanītipi paṭisaddassa nāmāni, vacīmukhaṃ vacanopakkamo upaññāso nāma, upanipubbo āsa upavesane, upa paṭhamaṃ purimavacanassa samīpaṃ vā nyāso ṭhapanaṃ upaññāso, nyassa ño.

118-119. 双者反响。‘古沙纳’为喊声，‘古霍’为其反动，属第二类合成词。如此呼声归属于声响之反应。‘古霍’近似‘巴提哉’，‘巴提罗’指反响之声响。‘巴提苏第’、‘巴提丹尼提’等均为反响之名，意谓声音之反向转移，属借进、辅助、近行之别名。

Sattakaṃ thutiyaṃ. Kattha silāghāyaṃ, yu, kathanaṃ vāasarūpadvibhāvavasena katthanā. Silāgha katthane, silāghā. Sīlassa vā sabhāgaguṇassa āhananaṃ sīlāghā, sā eva rassaṃ katvā silāghā. Vaṇṇa pasaṃsāyaṃ, vaṇṇīyateti vaṇṇanā. Nu thutiyaṃ,ti, nuti. Thu abhitthave,ti, thuti. Thoma silāghāyaṃ, thomanaṃ. Papubbo saṃsa pasaṃsane, a.

「七」的第二义。在何处为戒勉励，说话或以语辞姿态分别而作说法。「戒勉励」者，即戒勉；对戒具有招引作用的是戒勉，故此称为戒勉励。在赞美色相时，称之为描写。若为第二义，则是赞许、称赞之意。称『誉』是赞扬，称『夸』是赞叹。对戒的赞美、鼓励称为戒勉励，是承继前贤赞扬的传统。

Sikhaṇḍīnaṃ mayūrānaṃ nādo nadaravo kekā nāma, kā sadde, keiti kāyatīti kekā, kammani a, atha vā kāyati, kāyanaṃ vā kā, ke mayūre pavattā kā kekā, aluttasamāso. Gajānaṃ nādo koñcanādo nāma, koñcasakuṇanādasadiso nādo koñcanādo. Hayānaṃ assānaṃ dhani saddo hesā nāma, hesa abrattasadde, hesanaṃ hesā, he iti pavattatīti vā hesā.

关于孔雀的叫声，称为叫声、鸣声，名为“Kekā”，此名从何而来，因其发音而得名？又如何发声，何者称为“Kekā”？孔雀在飞翔时发出的声音，属于新合成的呼声。大象的叫声名为“Koñcanādo”，类似叩击的声音。马的嘶声名为“Hesā”，这是由“he”发出的。以上是对鸟兽声音名称的说明。

§120-121

120-121. Dvayaṃ pariyāye. Paribyattamatthaṃ ayanti gacchanti bujjhanti etenāti pariyāyo. Eko attho punappunaṃ vuccati yenāti vevacanaṃ. Dvayaṃ sākacchāyaṃ. Saha, sammā vā avirodhena kathā sākacchā, saṃkathā ca. To, thassa co, tassa cho.

「120-121。两个同义句。变动的意涵伴随而来，前行、达到、知道，这即谓变句。一义词不断重复说出的，即为反复句。两个句子出现于对话中。共同、正当或无违逆地交流，此谓对话；言说过程即为讲述。to是其主格，thassa与tassa为其属格。

Sāddhapajjena garahassa nāmāni. Dosakkhānena vadanaṃ upavādo. Kusa avhāne bhedane ca, kvaci ‘‘apakkoso’’ti pāṭho, ṇo. Vaṇṇo thuti, tassa avadanaṃ avaṇṇavādo. Hīḷanena vadanaṃ anuvādo. Janānaṃ vādo garahaṇaṃ janavādo. Garahaṇena vādo apavādo. Parivadanaṃ parivādo, rassassa dīghatā. Ete upavādādayo tulyatthā samānatthā. Visamavuttappabhedesu vattamidaṃ. Khipa peraṇe, khipanaṃ bahikaraṇaṃ khepo. Nidi kucchāyaṃ, a, nindā. Yathā upavādādayo garahatthā, kucchādayopi tathāti tathāttho. Kuccha avakkhepane, curādi, kusa akkosetimassa vā pabbajjādittā ‘‘kucchā’’ti rūpaṃ nipphajjati. Gupa, gopa kucchanesu, ‘‘tijagupakitamānehi khachasā vā’’ti cho. Garaha kucchane. Tattha keci ‘‘upavādādayo abbhakkhānatthā, khepādayo nindatthā’’ti vadanti, taṃ amarakosena virujjhanato abbhakkhānatthassa ca vuttattā na gahetabbaṃ. Ete upavādādayo satta abbhakkhānepi vattanti.

关于指责的名称。带有责备语气的称为“责难”。因挑剔而起的责难。或在某处有“反对”的读法，非此。因称述而产生的责难，属于不美言语的责难。懈怠的言语为顺从。人民的言论即是责难。责难者即毁谤。诽谤有延长之义。这些如责难诸类，本质相同，内容相似。但在偏颇起分歧时有所不同。khipa 是急速， vya-pera 是穿透，khipana 是重击，khepo指愚痴。nidī、kucchā指谤言。犹如责难等即是「辱骂」、污秽。观察责难等，在揭露时如割裂，亦即粗暴。诽谤用语，或指罚放（出家），因此“kucchā”逐渐显现为形式。gupa、gopa等在肮脏言语中有“有尾巴的蟑螂”之喻。辱骂如同责难。在这里有人说责难等是伤害他人，khepo等为谩骂。此语源于《阿玛拉科沙》，但关于伤害含义不可取。此责难于七种伤害处皆称之。

Vivādakāmassa dubbādo upārambho, so ca īdise sabbalokacūḷāmaṇibhūte sakyakule sambhūtassa bhagavato kimidaṃ kammamucitanti guṇāvikaraṇapubbakopyatthi, bandhakīsutassa tavedamucitamevāti nindāpubbakopi upārambho. Tatra yo nindāpubbo sanindo upārambho, so paribhāsanamuccate. Upagantvā paresaṃ cittassa ārambhanaṃ vikopanaṃ upārambho. Dosakkhānena bhāsanaṃ paribhāsanaṃ.

有争辩欲望者，愚痴言辞，乃争端之开始。正如世间所有纷争，如犹如珠宝，出自释迦族的世尊对此有何行为？这是因能力转变而产生初起的嗔恨反应，属纤细的责难或争执开始。譬如罪人欲批评他人，便称为嘲弄。攻击他人心意或启发其愤怒称为争端。以责备引发话语即为嘲讽。

§122

122.Anariyānaṃ lāmakānaṃ vohārato, ariyānaṃ uttamajanānaṃ vā avohārato anariyavohāroti saṅkhātānaṃ adiṭṭhe diṭṭhavādādīnaṃ aṭṭhannaṃ vohārānaṃ vasena yā vācā lāmakajanehi pavattitā vuttā, vītikkamadīpanī ajjhācāravītikkamasādhanī sā vācā ariyajanehi vattabbamariyādātikkamattā abhivākyaṃ nāma siyā.

非圣者的坏人之行为，圣者的优秀者则不如此。非圣者的行为称为恶行，这包括那些未见过、见过却谬说等不正言论，称为八种恶行言论中头一个。这些言语由愚蠢者传播，给予警觉以防止被误入歧途的行为之过失。此言语应当只被圣者所言行，不宜逾越礼法，以免败坏声誉。

§123

123.Muhuṃbhāsā bahuso abhidhānaṃ anulāpo nāma, anu punappunaṃ lāpo anulāpo. Anatthikā girā nippayojanaṃ ummattādivacanaṃ palāpo, payojanarahito lāpo palāpo, pasaddo viyogatthajotako.

三百二十三、胡言乱语多属妄称闲谈。又复反复无常的言谈，称为胡言乱语。无益之语、无所依托之言，如疯言疯语，称为杂乱无章之言。无目的的语句，即无依托之言，无章无序之语；言语清楚，而所表达义理殊异。

Gamanāgamanādisamaye ādimhi bhāsanaṃ piyavacanaṃ ālāpo, ādimhi lāpo ālāpo, āpucchāsaddopyatra. Dosena patiṭṭhito pariddavo paridevanaṃ anusocanaṃ atikkamalāpo vilāpo nāma, vividhena, vividhaṃ vā lāpo vilāpo. Paridevanaṃ paridevo, so eva pariddavo, deva paridevane.

在出入往来时发出的语辞，初始时为柔顺善言的谈话，此即柔和之谈话。起初的言谈即为谈话，亦包含疑问语辞。由嗔恨生起的忧愁悲叹，即哀叹伴有悲痛，逾越恰当限度的言语称为烦恼言语或妄语。此类言语多种多样，或多或少不一。悲痛的言语就是悲痛本身，忧愁也是忧愁，这如天人之悲痛情绪。

§124

124. Viruddhaṃ vacanaṃ virodhotti. Viruddhaṃ palāpo vippalāpo. Sandissateti sandeso, sandissamāno attho, tassotti. Yāya sandiṭṭho attho abhidhīyate, sā sandesotti vācikamuccate. Vaca sandese, sakatthe ṇiko, sandiṭṭhatthā vācā eva vācikamiccattho.

一百二十四、相违背的言辞则称作抵触。相违背的杂乱言语称为纷乱话。『传达』者为信息，接受并理解者为意涵。被确认看见的意义即为所传达的信息，此即语言表达。话语之意，与句言涵义相合，就是被观察目标的语言所表达的义理。

Mithu aññamaññaṃ virodharahitaṃ vacanaṃ ‘‘sambhāsanaṃ, sallāpo’’ti ca vuccati. Yathā eko brūte ‘‘ajja sobhanaṃ nakkhatta’’nti, itaropyāha ‘‘tathevā’’ti.

相互无抵触的言语，称为『谈话』、『闲谈』。例如，其中一方说『今日夜空繁星美丽』，另一方即应答说『正是如此』。

§125

125.Niṭṭhuraṃ vākyaṃ kakkasavacanaṃ pharusaṃ nāma, pare jane ussāpeti dāhetīti parusaṃ, tadeva passa phakāraṃ katvā pharusaṃ. Asavanīyattā na icchitabbanti niṭṭhuraṃ, uro, yathā ‘‘nāgo’’ti. Dvayaṃ kaṇṇasukhavacane. Manaṃ ā bhusaṃ ñāpeti tosetīti manuññaṃ, ñā parimāṇatosananisānesu, assukāro. Hadayaṃ manaṃ gacchati pavisatīti hadayaṅgamaṃ.

一百二十五、严厉的语句称为恶言粗语，用以激怒或伤害他人，称为粗恶语。其特点是使人心生痛苦与厌恶，故令人不愿听闻严厉言辞，如同称呼为『蛇』一般。耳朵之乐和痛苦话语并存。心断续觉受，愉悦而人知，喜乐加聚，心胸流动，这谓乎心相转动。

Saṃkulādidvayaṃ pubbāparavirodhini pubbāparaviruddhe vākye, yathā –

相互抵触之二言语，为前后对立语句，相互矛盾之言，例如—

Yāvajīvamahaṃ monī, brahmacārī ca me pitā;

在我尚存之时，我是默然者，父亲也是持戒修行者；

Mātā ca mama vañjhāsi, aputto ca pitāmaho.

母亲为我而守节，父祖亦为无子者；

Saṃkulanti jaḷībhavantyanenāti saṃkulaṃ. Kilissante etthāti kiliṭṭhaṃ.

『纷乱』者，以此令诸事纠结成网，故名「纷乱」。『污浊』者，诸物于此而受染污，故名「污浊」。

§126

126. Samudāyattharahitaṃ dasadāḷimādivākyaṃ asambaddhattā abaddhamiti kittitaṃ kathitaṃ, na bajjhate hadayamatrāti abaddhaṃ, to.

第126条：有关无集义的『十棕枣等语句』，因表述不连贯不一致，故被称为不实，非仅心意未澄清的不实文字。

Natthi tathaṃ saccamatrāti vitathaṃ. Pharusādayo vitathasaddaṃ yāva tiliṅgikā.

不存在单指真实的情况，乃虚妄之说。从粗恶等辨别虚妄声音直到符号之处，均属虚妄。

§127

127. Pajjaddhaṃ saccavacane. Sammāsaddoyaṃ abyayaṃ, sabbaliṅgavibhattivacanesu ca samāno. Na vitathaṃ avitathaṃ. Santesu sādhūsu bhavaṃ saccaṃ. Sata sātacche vā, vajādinā yo, saccaṃ. Tathasaddo bhūtapariyāyo, ‘‘tathena maggena yathātthabhājinā’’ti payogo. Tathe sādhu tacchaṃ, sādhvatthe yo. Yathātathasaddāpi ca saccatthā aliṅgā. Tabbantā saccavacanavantavācakā sammā saccaṃ yathātathaṃsaddavajjitā sesā avitathādayo tīsu liṅgesu vattanti. Saccaṃsaddo tu aliṅgo. Amarakose pana sammā saccasaddānampi tabbati tiliṅgattaṃ vuttaṃ, yathā – saccaṃ tacchaṃ ritaṃ sammā, amūni tīsu tabbati . Yathā – sacco brāhmaṇo, saccā nārī, saccaṃ vippakulaṃ. Idha pana sabbaliṅgavacanavibhattīsu rūpabhedābhāvā sammāsaddassa abyayattaṃ, tiliṅgesvapi rūpabhedābhāvā saccaṃsaddassa aliṅgattañca vuttaṃ. Yathā – sammā vācā, sammā vohāro, sammā vacanaṃ. Saccaṃ brāhmaṇo, saccaṃ nārī, saccaṃ vippakulaṃ. Micchāmusāsaddā pana sabbatrāpi abyayameva bhavanti. Yathā – micchā vācā, micchā vohāro, micchā vacanaṃ. Musā vācā, musā vohāro, musā vacanaṃ.

127条：关于正确言辞。本词即正确之音，不变之音，适用于所有词根变化形态的正确词语中。非虚妄亦非非虚妄。在善法中存在的即为真实。真实在字句中表现为准确无误的真实义。所谓随众嘀咕、真实言辞，表明『以正法、实义亲证者』之用。此法是良善可靠的。即使是不完全对应事实的言辞，也具备真实义的标志。真实言辞必须正确表述真实内容，且语音合正，其他非真实类别则依赖三种标志区分。真实音乃不带标志的语音。然《阿摩罗阇》辞典亦承认真实言辞也有标志性，如『真实』『正确』『符合事实』『正当』三种形态。比如：『真实的婆罗门』『真实的女人』『真实的望楼』。于千般语音变化形式中，真实词的不可变性表现为真实词音不分形态，同时也提出无标志性。如『正确的言语』『正确的行为』『正确的语言』。像『真实的婆罗门』『真实的女人』『真实的望楼』。错误虚假声音无论何处亦恒为不变的虚假。比如『虚假的言语』『虚假的行为』『虚假的言辞』。谎言的言语、行为与发言。

§128

128. Soḷasa saddamattapariyāye dassetuṃ upajātiṃ ‘‘ravo’’iccādimāha. Ruyate saddāyateti ravo, ru sadde. Nadanaṃ nādo, nirattho nādo ninādo, nada abyattasadde. Evaṃ ninado, rassattameva viseso. Sappati uccārīyatīti saddo. Ghusa sadde, pātubhāvo ghoso nigghoso. Nadanaṃ nādo. Dhana sadde, dhanīyatīti dhani. Nigghoso ca nādo ca dhani ca nigghosanādadhanayo. Ravo eva rāvo. Ārāvoti upasaggena padaṃ vaḍḍhitaṃ. Tathā saṃrāvavirāvaāravā. Ghusanaṃ ghoso. Ārāvo ca saṃrāvo ca virāvo ca ghoso ca āravo cāti dvando. Su savane, suyyateti suti. Sarati suyyamānataṃ gacchatīti saro. Nissanati etenāti nissano, sana sambhattiyaṃ nipubbo. Saro ca nissano cāti dvando.

128. 这里为了说明十六声音量的变化而产生了“声响”等词。『声响』是指物体震动而生起的声音。声音按其性质可分为有音声、无音声及杂音。无音声是完全没有变化的声音。类似地，杂音也是其中的一种特殊状态。声音是通过气息发出而成。声音具备发出时的强度和音高。『喧嚣声』指高声呼喊的声音。『响声』既是声响，也含有威势与振动。声可表现为气流或声音本身。『财富之音』意指丰富、富饶的声音。响声包括声响、威势和财富，如此的区分和相互关联。‘声响’这个词本身即为声响。‘阿拉'作为前缀加在词根上，可以加强词义。因此，近似于声响的集合有聚集声、热闹声等。喧哗声与聚集声、止息声及声响的关系，构成了二分法。‘苏洒尼’表示听觉，‘苏亚提’即听到。‘莎罗’意指流动并延续的水流。‘尼萨诺’表示与停息相对的状态，‘莎罗’与‘尼萨诺’是相对的两个词。

§129

129. Visajjīyate na laggīyate semhādīhīti visaṭṭho. Manitabbanti mañju, ju, mana ñāṇe, suṇantānaṃ vā manaṃ rañjetīti mañju, u, na ralopo. Sukheneva vijānitabbattā viññeyyo. Hitasukhanipphādanato sotabboti savanīyo. Bahiddhāparisā aṅgulimattampi na visarati na gacchatīti avisārī, tassīlatthe ṇī, vividhena vā na saratīti avisārī, chinnassarānaṃ viya dvedhā na hotītyattho. Vindyate labbhateti bindu, vassa bo, niggahītāgamo, u ca, vaṭṭattā vā bindu, imasmiṃ pakkhe pabbajjādinā rūpasiddhi. Pañcannaṃ ṭhānagatīnaṃ dūraṭṭhānato jātattā gambhīro. Punappunaṃ nādo ninnādo, kriyābhikkhaññattā dvittaṃ, assa i, niggahītāgamo, so ettha atthīti ninnādī. Iccevaṃ bhagavato aṭṭhaṅgiko saro hoti.

129. ‘释放’与‘不缠着’的关系如同除去杂质而净化。‘曼尼塔邦提’意为柔和、甜美、愉悦，在知见上令人安乐，非纷争之声。因着利益与快乐的产生，声音适合被听闻。‘阿维萨里’表明声音不会轻易外散，甚至细如手指之末仍不消失；从性质来看，像被切断的线头不致双分。‘温迪亚泰’与‘拉布哈泰’表示获得、成就，如雨水或某种液滴的聚合，在出家以及构成形相之中是一种深广的现象。五种基点的移动距离视为深远。声音不断出现又消失，作用表现出双重性。此处说到的‘宁那多’，即声响的消散。由此可知，世尊所说的八支支流水深层本质即是此义。

§130

130. Khaggādīnaṃ tiracchānagatānaṃ rutaṃ vassitantyuccate. Ru sadde, rutaṃ. Vassa sadde, vassanaṃ ravanaṃ vassitaṃ.

130. 诸如利刃等呈斜面形状的物体发出的声音称为‘锐音’。‘鲁’代表声音，‘鲁塔’即声音的现象。‘瓦萨’指雨声、雷声或雨打声等属‘瓦萨’音。

Kolāhalādidvayaṃ bahūhi sambhūya kate abyattasadde. Kula saṅghāte , kolanaṃ kolo, ekībhāvo, taṃ āhalati vindatīti kolāhalo. Karoti hiṃsati madhuranti kalo, taṃ halatīti kalahalo. Hala vilekhane.

‘喧闹’与‘争执’二者多因多种因素而生出多种不同的杂音。‘库拉’指族类、群聚之意，‘柔罗’表示分裂、纷争，‘库拉阿哈拉’即族类群聚中的喧嚣。‘产生’与‘伤害’含有恶意和苦害之义，‘哈拉’即争夺、争斗。故‘喧闹’即是争斗或纷扰的声音，‘哈拉’表示分裂与争夺的行为。

Tikaṃ gāyane. Ge sadde, getabbaṃ gītaṃ gānaṃ gītikā ca. Sabbatra bhāvasādhanaṃ.

‘蒂卡’指歌曲唱诵。‘盖’即歌唱相关声响，‘盖塔巴姆’意味着歌曲、歌唱、歌谣。此声音是普遍用以表达情感和意图的媒介。

§131

131. Tantikaṇṭhoṭṭhitā usabhādayo satta sarā. Chajjādayo tayo gāmā samūhātyattho. Vuttañca ‘‘gāmo nāma sarasamūhassa sandhāna’’nti. Manussalokavādanavidhinā ekekassa sarassa vasena tayo tayo mucchanā katvā ekavīsati mucchanā, devalokavādanavidhinā pana samapaññāsa mucchanā vadanti. Tattha hi ekekassa sarassa vasena satta satta mucchanā, antasarassa ca ekāti samapaññāsa mucchanā āgatā, teneva sakkapañhasuttasaṃvaṇṇanāyaṃ ‘‘samapaññāsa mucchanā mucchitvā’’ti pañcasikhassa vīṇāvādanaṃ dassentena vuttaṃ. Muccha mohasamussayesu, yu, mucchanā. Yathā kamena vīṇā vādituṃ sakkā, evaṃ sajjanāhi mucchanaṭṭhānāni ekūnapaññāsātyattho. Ekekassa sarassa satta satta ṭhānāni. Yato sarassa mandatāravavatthānaṃ hoti, tena ekūnapaññāsa ṭhānāni. Iccetaṃ saramaṇḍalaṃ sarasamūho.

131. 有关弦乐器的名称及其众多变奏方法。‘乌萨巴’等七种弦乐器是常提及的范畴。‘查加’等三种为典型的村落或群体名称据说是弦乐的起源。传说中称“村落即为弦乐群体的集合”。人间习俗说每个群体有三套七弦琴，总计二十一。诸天说法则有五十五套七弦琴。因每群三组七弦琴乘以七群，共有五十五套。有关萨咖难题经的注释曰，在蒙昧愚痴中，“五十五根弦”被演奏。弦的蒙蔽混乱被称为‘慕查’，类似于能够演奏弦的技艺，这等同于良善众生对五十四处迷蒙的清除。每群弦分七个部位，因其上有细长柔韧的弦故共计五十四部位。这便构成了“弦之圆环”或“弦乐群体”的整体涵义。

§132

132. Sarādīnaṃ nāmasarūpappabhedaṃ dassetumāha ‘‘usabho’’ccādi. Isa gatiyaṃ. Isati cittaṃ pavisatīti usabho, abho, issu ca. ‘‘Usa dāhe’’ti vā dhātvattho. Yasmā pana so saro usabho viya nadati, tasmā usabhoti vuccati. Dhīmantehi gīyateti dhevato, vaṇṇavikāro, vattaṃ.

第132条。论头韵名形的分别，为显明之故，谓之“雄牛”等。此为主流用法。因意识入其心，故曰“雄牛”“水”“箭”。“雄火”谓其根本。因其声如雄牛吼故，称为雄牛。具智慧者歌唱即是天人，色变流转。

Nāsaṃ kaṇṭhamuro tāluṃ,

鼻、喉、颚、

Jivhaṃ dante ca nissito;

舌、牙所依；

Chadhā sañjāyate yasmā,

因附着而生气味，

Tasmā chajjo sa uccate .

故称为附着。

Gandhaṃ lesaṃ aratīti gandharo, rassassa dīghatte gandhāro cetyaññe , gandhārā nāma janapadā, tehyayaṃ gīyateti gandhāro, ṇo. Majjhe layavisese bhavo majjhimo. Pañcannampi dhevatādīnaṃ pūraṇo pañcamo, (pañcannaṃ vā mahābhūtānaṃ pūraṇo pañcamo.) Nissesato sīdanti sarā yasminti , ṇo. ‘‘Nisīdanti sarā yasmiṃ, nisādo tena hetunā’’ti hi vuttaṃ. Ete satta sarāti gaditā kathitā.

气味及残留称为气味人，又因气长而称气味人。他方有名气味人国，此乃所说气味人。中间为溶解特质，中为其义。五者为天人之满五，第五（亦即五大）之满。因依附而涎湿生气味，云：“因依附故湿润。”谓此为七湿润，称音义注释之。

§133-135

133-135. Usabhādayo ye nadanti, te dassetumāha ‘‘nadanti’’ccādi. Usabhaṃ nāma saraṃ gāvo nadanti. Tathā dhevataṃ turaṅgā assā, chajjaṃ mayūrā sikhaṇḍino, gandhāraṃ ajā, majjhimaṃ koñcā sakuṇavisesā, pañcamaṃ parapuṭṭhādī kokilādayo, nisādaṃ vāraṇā hatthino nadanti. Vuttañca nāradamuninā –

133-135. 关于乌沙那类诸声者，称欲显其声故说“发声”等。所谓乌沙，即野牛，此类如野牛般的牛类会发声。天龙马类如马也会发声。称为遮伞鸟的孔雀，称为峨角山羊的山羊，称为中间鹭鸟类，以及带有特殊羽毛的鸟类皆在此。第五类则有外栖鸟、九官鸟及大象发声。又据罗睺罗尊者所说——

‘‘Chajjaṃ nadati mayūro, gāvo nadanti usabhaṃ;

“孔雀发声，牛群发声如野牛般；

Ajo roti ca gandhāraṃ, koñcā nadanti majjhimaṃ.

山羊也叫，峨角山羊发声如中间鹭鸟般。

Pupphasādhārane kāle, kokilo roti pañcamaṃ;

在鲜花开放时节，九官鸟发声为第五种；

Asso tu dhevataṃ roti, nisādaṃ roti kuñjaro’’ti.

龙马则发出天龙之声，大象则作为九官鸟之声。”

Mayūrādayopi sabbe ime sattā samadā pañcamaṃ nadanti.

诸如孔雀等众生皆总是发出第五类的声音。

Chajjo gāmo, majjhimo gāmo, sādhāraṇo gāmoti tayo gāmā. Tatra vīṇādaṇḍaṃ vibhāgaṃ katvā adhobhāgassa ‘‘chajjagāmo’’ti saññā, majjhabhāgassa ‘‘majjhimagāmo’’ti, uparibhāgassa ‘‘sādhāraṇagāmo’’ti saññā. Kiṃ pana gāmabhede kāraṇaṃ? Yasmā ekasseva sarassa gāmantare bhedo, taṃbhede gāmānampibhedo. Māghaṭīkāyaṃ pana sādhāraṇagāmaṭṭhāne gandhāragāmo kathito, ekekasmiñca gāme satta satta mucchanā. Idha pana usabhādīsu sattasu saresu paccekaṃ tisso tisso mucchanā kathitā. Kiṃkāraṇā? Idha manussalokavādanavidhinā, tattha ca devalokavādanavidhinā kathitattā tatheva ṭhānāni satta satteva labbhareti. Yathā usabhādīsu tesu yathāvuttesu saresu paccekaṃ ekekasmiṃ sare tisso tisso mucchanā siyuṃ, tatheva ṭhānānipi satta satteva labbharetyattho.

屋顶村、中村和一般村这三种村庄。依此，将村庄分为三部分，底部称为“屋顶村”，中部称为“中村”，上部称为“一般村”。那么，村庄区分的理由是什么？因为在同一水域中存在村庄间的差别，这种差别就是村庄的区分。摩诃提经中在一般村所在地提到乾达罗村，在各村中各有七个水池。此处讲到包括野牛等七种牲畜的七处水池，每个水池又分别有三段，原因何在？这里说人间饮水的规定，且天界饮水的规定也同理，因此水池等处分别有七处。譬如野牛的各处水池每个水池又分为三个段落，因此水池等处分别有七处的意义亦同。

§136

136. Sarānaṃ gāmesu bhinnasutittaṃ dassetumāha ‘‘tisso’’iccādi. Usabhassa sarassa tārakalamandavasena tisso sutiyo. Dhevatassa sarassa tāra mandavasena duve. Chajjassa tārakala manda kākalīvasena catasso. Gandhārassa ca tathā. Majjhimassa tārakala kākalīvasena tisso. Pañcamassa kala kākalīvasena duve. Nisādassa tārādivasena catasso sutiyo. Iccevaṃ sattasu saresu kamato sampiṇḍitā dvāvīsati sutiyo siyuṃ. Māghaṭīkāyaṃ pana aññathā sutibhedo vutto. Vuttañhi tattha –

关于野牛等水池中不同水流的表现，称为“三段”等。野牛场中的水流细如微星，为三段流；天界水流较粗，两段；屋顶水流细如野鹭，为四段；乾达罗村亦如此；中村水流细如野鹭，为三段；第五处水流如野鹭，为两段；居士村水流如星，为四段。如此这七处水池汇聚一起共二十三段。摩诃提经中则另述水流不同。经文中说——

‘‘Catussuti suviññeyyo, majjhimo majjimaṭṭhito;

“四十段宜明了，中村居中，”

Dvissuti cāpi gandhāro, tissuti usabho tathā.

“二十段是乾达罗，三十段是野牛。”

Chajjo catussuti ñeyyo, nisādo dvissutī tathā;

“屋顶是四十段，居士则是二十段。”

Catussuti dhevato tu, pañcamo tissutī mato’’ti.

“四十段乃天界，五十段是第五处。”

Sabbametaṃ nāṭakasatthato gahetabbaṃ.

一切此等，应为戏剧（表演艺术）之用而取用。

§137

137.‘‘Uccatare’’tyādinā sutibhede sarūpato dasseti. Uccatare rave atyuccadhanimhi tāro, tārayati bodhayatīti tāro. Abyatte abyattakkhare madhure sutisukhe kalo, kala made. Gambhīre dhanimhi mando. Madi thutimodamadamohasupanagatīsu. Mandayate bujjhatenenāti mando.

137.“Uccatare”等词，通过发音差别而显现相似含义。‘Uccatare’表示极高的状态，如极高处的光星，意为光耀、唤醒、启发。‘Abyatte’与‘abyattakkhare’谓不动摇的坚固状态。‘Madhure’指甘美柔和的音调，‘kalo’指音节，‘kala’为构成音节的音韵组合。‘Gambhīre’指深沉的状态，‘dhani’此指音调或声调。‘Mando’表示迟缓、沉缓，源于迟缓的感知、觉醒或愚昧状态。‘Madi’指含情感的喜悦、热情、陶醉等复杂心理状态，这些状态饮令人迟缓。总之，‘mando’由此得名。

Tārādayo tayo vāccaliṅgattā tīsu. Tāro dhani, tārā vāṇī, tāraṃ rutaṃ iccādi. Abyattamadhurasaddo kalo. Tatra kale sukhume kākalīsaddo, īpaccayanto, īsaṃ kalā vāṇī kākalī nāma, kāsaddoyamīsattho. Kriyādisamatāti gītavāditapādanyāsādikriyānaṃ, kālassa ca samattaṃ layo nāma, laya sāmyagatīsu, ādhāre apaccayo, sabbābhinayānampi sāmyaṃ layoti keci.

「星」等三词，因词性通用，故通三性（男、女、中）皆可用。如：男性「星光」、女性「声音」、中性「鸣叫」等，以此类推。细微而甜美之声，名曰「细音」。于此细音之中，极细微者名曰「鸟啭声」，由「ī」后缀构成，义为「略微细柔之声音」，名曰「鸟啭」，其中「kā」字含「略微」之义。所谓「动作等之齐整」，即歌唱、器乐、舞步等诸动作与时节相应之齐整，名曰「节拍」，取「laya」（均等、趋同）之词根，以「处所」义加不变后缀构成；亦有论师谓：一切表演之整齐均等，皆名「节拍」。

§138

138. Dvayaṃ vīṇāyaṃ. Vi janane, to, īṇattaṃ, vīṇa veṭhaneti vā dhātu, ā, vīṇā. Valla saṃvaraṇe, vallate dhanivisesaṃ, ṇvu, vallakī, nadādi. Vipañcītipi vīṇāya nāmaṃ. Vipañcayatīti vipañcī, nadādi.

138.以下二词皆指弦琴。「弦琴」一：取「vi」（生发）之词根，加「to」后缀，转为「īṇa」，或取「vīṇa veṭhana」（缠绕）之词根，加「ā」后缀，成「弦琴」。「拨弦琴」：取「valla」（收束）之词根，谓其拨弄特定琴弦，加「ṇvu」后缀，成「拨弦琴」，属「nada」等词类。「展张琴」亦是弦琴之名。义为「能展开、铺张」，属「nada」等词类。

Sā vīṇā sattatantī sattahi tantīhi visiṭṭhā parivādinī nāma, parito vadatīti parivādinī, inī. Vīṇādayo cattāropi vīṇāsāmaññavācakā icceke, tesaṃ mate sāsaddassa catunnampi itthiliṅgatthadīpakatā viññeyyā, tathāpi amarakosena virujjhanato tesaṃ mataṃ na gahetabbaṃ.

这把琴有七弦（sattatantī）仍以七弦为主，称为‘parivādinī’，该词意指周围奏鸣者，即四周环绕发挥声音者。‘Parito vadatīti’意为围绕发声。琴类还有四种，皆是琴的通称，为某些相异的指示符，指示所属特征。虽然这些说法见于《阿摩罗词典》，但因其与现代音律理论不符，故不宜采信。

Kaṭṭhādīhi doṇisaṇṭhānena kataṃ vajjabhaṇḍaṃ vīṇāya pokkharo nāma, poseti vaḍḍheti saddeti pokkharo, kharo, vuddhi, vaṇṇavikāro ca. Du gamane, ṇi, doṇi. Kakubho, pasevakotipi pokkharassa nāmāni. Kaṃ vātaṃ kubhati bandhatīti kakubho. Pasibbanti tamiti pasevako.

以木材等材料，制成槽形之打击乐器，称为弦琴之「共鸣腔」；义为「能养育、能增长声音」，故名「共鸣腔」，词尾为「khara」，经增音及字母变化而成。取「du」（行进）之词根，加「ṇi」后缀，成「槽形体」。「顶峰」与「侍从」亦是共鸣腔之别名。「顶峰」者，义为「能束缚、系住风气」。「侍从」者，义为「人们将之插入其中」。

Dvayaṃ pokkharaveṭhake cammani. Vīṇābhāvaṃ upagacchati yenāti upavīṇo. Veṭhati pokkharanti veṭhako, ṇvu.

『杻枝』者，即莲株；『杻枝』者，莲藕也。『无琴者』谓无法以之为琴。『杻枝』谓莲藕，『枝』即藕也。

§139

139. Ātatādipañcakaṃ pañcaṅgikatūriyassa nāmāni.

第139条。『杻枝等五种』，为四弦琴的名称。

§140

140.Cammāvanaddhesu cammena bandhanīyesu bheriyādīsu majjhe talekekayutaṃ ekekena talena yuttaṃ kumbhathuṇadaddarikādikaṃ tūriyaṃ ātataṃ nāma, ātanotīti ātataṃ, tanu vitthāre. Mahatīādivīṇāvisesopi ātatamevāti ‘‘cammāvanaddhesū’’ti visesanaṃ kataṃ. Kumbhasaṇṭhānattā kumbho ca taṃ thunanagarasambhūtattā thunañceti kumbhathunaṃ. Tadeva kumbhathuṇaṃ, atha vā thu abhitthave, kammani ṇo. Kumbho ca so thuṇo ceti kumbhathuṇo, thuṇa pūraṇeti vā dhātvattho. Dara vidāraṇadāhesu, dvebhāvo, kāpubbassikāro ca, daddarasaddaṃ karotīti vā daddarikā.

140。在皮革筏(载具)中，用皮革制成绑缚物如箍圈时，中心一根称为『杻枝』；此俗称『杻枝』者，意谓纵向展开而纤细。即使是大形弦琴特有的杻枝，亦称为『皮革筏中』的特称。壶节者，指壶体与壶颈连接处，因其似都市城墙状称为『杻子』。壶即杻子，杻子即壶颈，杻子即金属管道之意。盖板裂开部位称为两相，且因扣紧钉脚发出响声，故名『杻子声』。

§141

141. Ubhayatalaṃ murajādikaṃ tūriyaṃ vitataṃ nāma, visesena saddaṃ tanotīti vitataṃ, sabbavinaddhaṃ sabbapassesu, pubbapacchābhāgesu ca pariyonaddhaṃ paṇavādikaṃ, ādinā caturassaālambaragomukhīādayo ātatavitataṃ nāma, ‘‘cammapariyonaddhaṃ hutvā tantibaddhaṃ ātatavitata’’nti hi vuttaṃ. Paṇa byavahārathutīsu, paṇīyatīti paṇavo, avo.

141. 『两面底座之箜篌等』名为『铺展开』，特别指声音糅合一致之铺展开。它是所有底座、前后部分整体包裹之声调器。且开端为四个支撑之牛角状物，称为『皮革包裹铺开展』。此乃有论述云：『皮革所包络者，细细弦线扣紧，成为铺展开。』弦音运作时称之为弦声。

§142

142. Vaṃsasaṅkhādikaṃ susiraṃ nāma, randhaṃ susiraṃ, taṃyogā susiraṃ. Vana, sana sambhattiyaṃ, so, vaṃso. Sama upasamakhedesu, kho, saṅkho. Sammatāḷādikaṃ accantaṃ pīḷanato, analasaṃyogato vā dravībhūtaṃ puna ghanāyateti ghanākhyaṃ. Hana hiṃsāyaṃ, kammani ṇo, hassa gho. Ghanabhāvena samaṃ bhavatīti sammaṃ, daṇḍādīhi tāḷitabbato tāḷaṃ, taḷa tāḷane, sammañca taṃ tāḷañceti sammatāḷaṃ. Ādinā kaṃsatāḷasilātāḷādīnaṃ gahaṇaṃ. Tattha sammatāḷaṃ nāma kaṭṭhamayatāḷaṃ. Kaṃsatāḷaṃ nāma lohamayaṃ. Silāya ca ayopaṭṭena ca vādanatāḷaṃ silātāḷaṃ.

142. 『管形数字及颤音』名为『吹奏器』，空洞管道即管；称『吹奏器』即吹笛子。竹在林中生长成『管』，相同音类作响称为笛音。合奏中，管音在空腔内受压而响亮，称为『音管』。吹奏、打击等皆称鼓。架于拐杖或木棒之打击器如钹，称为法器。起初由黄铜、铁、石制黑色钹。称为准确定义之钹。钹即金属板。石制或其他坚硬物，叩击则为石钹。

Catukkaṃ ātatādīnaṃ nāmaṃ. Ā samantato tujjate tāḷīyateti ātojjaṃ. Vaṃsādikepi mukhavāyunā ātojjanamattheva. Vādayanti dhanayanti tanti vādittaṃ vāditañca, itto, to ca. Vādayanti tanti vajjaṃ, yo.

四种杻枝等名称。『杻枝』又名『托枝』。竹简或管首端吹孔称为『托筑』。吹奏叫做「打乐」，弦线是乐器。吹奏与弦拨皆属乐器，二者合称『器』。谓吹奏及弦乐皆为乐器之用。

§143

143. Dvayaṃ bheriyaṃ. Bhāyanti sattujanā etenāti bheri, ri. Ubha pūraṇe, ubhanaṃ ubhi. ‘‘Dunda’’iti saddena ubhi yatra sa dundubhi. Pumitthiyamete dve . Dvayaṃ mudiṅge. Mudaṃ modaṃ iṅgati gacchati yenāti mudiṅgo. Murā asurā jāto murajo.

143. 『双重猛兽』。生灵因之而恐怖者，此为猛兽。此词由‘bheri’与‘ri’组成。二者都含‘充满’、‘双方’之意。用『杜恩达』一词示例，二字结合成鼓声。杜恩达鼓声有两种形式。『双重猛兽』即为此。『猛兽』一词含‘喜乐’、‘欢笑’、‘移动’之义。昧神魔生于猛兽。

Assa murajassa bhedā visesā āliṅgaṅkyoddhakā bhavanti. Vuttañca –

此昧神魔有多种不同形态，表现为紧抱、争斗状。传说云：

‘‘Haritakyākati tvaṅkyo,

『恒河泥土堆积成形，形状歪曲，

Yavamajjho tatho’ddhako;

中含麦谷，故称泥块；

Āliṅgyo ceva gopuccho,

紧抱的即为尾巴，

Ākatyā sampakittito’’ti .

因所接触而相互标识』。

Āliṅgyateti āliṅgo, ṇo. Ucchaṅke bhavo akyo. Uddhaṃ katvā ekena mukhena vādanato uddho santo kāyati saddāyatīti uddhako, uddhasaddoyaṃ tiliṅgiko. Uggacchatīti uddho, to, gamissa do, nerutto. Yo tu uparipariyāyo uddhaṃsaddo, so abyayameva.

“Āliṅgyateti”谓之“依怙”；“āliṅgo”为依怙。非上升者谓之“不可升”；升起者谓之“上升”。向上伸展由一个口器振动发声谓为“向上”，振动产生声响称为“向上声”，“向上声”为表示标记。对此称之“向上”者，则为“去”，反之为“来”。然而，上下呼应的“向上声”，乃为不变恒常者。

Tiṇavādīni cattāri paṇavassa nāmāni. Tanu vitthāre, avo, assa ittaṃ, ṇattañca, tiṇavo. Mā māne sadde ca, ‘‘ḍiṇḍi’’iti māyate saddāyateti ḍiṇḍimo, ṇo.

以下四词皆为小鼓之名。取「tanu」（伸展）之词根，加「avo」后缀，再转为阴性并加鼻音后缀，成「小鼓」。取「mā」（量度、发声）之词根，「叮当」之声由此发出，义为「能发出叮当之声」，加「ṇo」后缀，成「大鼓」。

§144

144. ‘‘Ālamba’’iti saddāyateti ālambaro. ‘‘Ālambaro tūriyarave, gajendānañca gajjite’’ti hi amarakosa nānatthasaṅgahesu.

144. 『阿蓝巴』者，能令[Pali: ālamba]发声之乐器也，即大鼓之意。『阿蓝巴洛』一词，见于《阿玛拉廓萨》[即梵语词汇宝库]及各种异义汇集之文献中，用于指乐声喧响以及大象王鸣吼之声。

Vīṇādīnaṃ vādanakaṭṭhakuṭilādikaṃ koṇo, kuṇyate saddāyatenenāti koṇo, ṇo. ‘‘Dadda’’iti saddaṃ karotīti daddari, daddati vā saddavisesena pariṇamatīti daddari, ri. ‘‘Paṭa’’iti saddaṃ jahātīti paṭaho, paṭaṃ hantīti vā paṭaho. Hana hiṃsāgatīsu, kvi. Apare maddalādayo bherippabhedā . ‘‘Madda’’iti saddaṃ lātīti maddalā, lā ādāne, a. ‘‘Mandalā’’tipi pāṭho, mandaṃ saddaṃ lātīti mandalā. Ādinā ḍamaruādayopi bherippabhedā viññeyyā.

弦琴等乐器拨弦所用之弯曲木棒等，称为『廓纳』[拨子]；因藉此器具使声音响起，故名『廓纳』，词缀为「纳」。『达达』者，能发出此声之器，故名『达达利』；或谓其以特定音声转变者，亦名『达达利』，词缀为「利」。『巴塔』者，能舍离此声之器，故名『巴塔侯』；或谓能击打[Pali: paṭa]之声者，亦名『巴塔侯』，语根「击打」含杀伤与运动二义，词缀为「缚伊」。另有『马达拉』等，皆属鼓类之别种。『马达』者，能摄取此声者，故名『马达拉』，语根「拉」有摄取义，词缀为「阿」。亦有作『曼达拉』之读法，谓摄取微弱之声者，故名『曼达拉』。以此类推，『达玛如』等亦应了知为鼓类之别种。

§145

145.Janappiye janehi piyāyitabbe vimaddoṭṭhe vilepanakuṅkumādīnaṃ, nānāgandhadabbānañca vimaddanobbhūte parimalo bhave, parimajjati pavattayatyāsayanti, a, nerutto, mala, malla dhāraṇe vā. Parimalyate dhārīyateti, ṇo. Vimaddaggahaṇena vāpikūpādino nirāso, janaggahaṇena makkhikādino. So parimalo gandho dūragāmī atinihārī atidūrapātī āmodo vuccate, āmodante anena, ṇo. Ito paraṃ iṭṭhagandhādayo vissasaddapariyantā tīsu liṅgesu vattante.

第145条：人民所喜，应由人民讨好。不过度香艳涂抹香料诸物，亦包括各种芳香药品。因过度涂抹释放芳香气味，产生流转状态，此谓“释放”或“持有”。“Vimaddaggahaṇena vāpikūpādino nirāso”意谓由过度积累导致井水枯竭。“Janaggahaṇena makkhikādino”指因人群聚集产生苍蝇等昆虫。此香气为远离尘世、抢先使用者所嗜好，称为“香气飘逸，香仪周遍”，而由此气味延伸远近有三种标记分布。

§146

146. Catukkaṃ iṭṭhagandhe. Iṭṭho gandho iṭṭhagandho, atha vā iṭṭho gandho assa iṭṭhagandho. Suṭṭhu rabhanti tussantyanenāti surabhi, i. Sundaro gandho assa sugandho, sugandhi ca, antassikārādeso.

146. 此为关于悦意香气的四组词。悦意之香气，名『伊塔甘达』；或谓凡有悦意香气者，亦名『伊塔甘达』。善能令人心满意足者，名『苏拉比』，词缀为「伊」。凡有美妙香气者，名『苏甘达』；亦作『苏甘地』，词尾之字母经替换而成此形。

Dvayaṃ duggandhe. Pūti gandho assa, pubbe viya ikārādeso, kammadhārayasamāsaṃ assatthyatthepi kattumicchanti, pakriyālāghavatthaṃ bahubbīhiyeva nyāyoti. Duṭṭhu gandho assāti duggandho, tena vuttaṃ kaccāyanena – ‘‘kammadhārayamantatthiyehi bahubbīhi laghutaro’’ti. Aññe tu lāghava’manādaramānā icchanteva mantatthiyaṃ. Duvidho vā vāccadhammo lahu garu ca, tatra bahubbīhinā lahu, kammadhārayamantatthiyenagaru. Kiñca bahubbīhinā atisāyanādyattho na gamyateti avassaṃ tappaṭipādanāya kammadhārayapubbako mantatthiyeva daṭṭhabbo.

二者为恶臭。腐臭气味者，犹如先前所说的象形文字之地，虽由“业所持”合成，却有欲为非真之义，故谓为“恶臭”，如经中所述被多词汇非法用于比喻。又恶臭称谓为污秽臭，乃称之为“恶臭”，是故阇耶那（即古注师）说：“业所持末相者，众多词中较轻微者”。其他有的却轻慢恶舍，心愿用为末相。语言法则中二者即是轻与重，谓此多词较轻，业所持之末相则较重。且由多词所生的“过度”与“睡眠”等义不可随意使用，故对业所持先前的末相尤其应注意。

Dvayaṃ citādhūmādigandhe. Visa vippayoge, so. Āmassa vasādivatthuno gandho taṃyogā, i, yaṃsaddo tassa napuṃsakattadīpako.

二者为烦烟等气味。是谓毒物混杂，如烟尘之气，炽盛积聚之物的香气，乃其组合所成，声音则不具男性之特点。

§147

147.Kuṅkumādayo cattāro catujjātigandho nāma. Kuka, vaka ādāne, umo, niggahītāgamo ca, kuṅkumaṃ, lohitacandanaṃ, yaṃ ‘‘kasmīraja’’nti vuccati, kamissa vā kuṅkādeso, kuṅkumaṃ. Yu missane, yu, yavanaṃ, tassa pupphaṃ yavanapupphaṃ, devakusumaṃ, yavanadese jātaṃ pupphanti vā yavanapupphaṃ. Yaṃ ‘‘lavaṅga’’ntipi vuccati, yaṃ pupphaṃ nuhīpupphasamānaṃ. Tagi gatyattho daṇḍako dhātu, aro, tagaraṃ, kuṭilaṃ. Taruto jāto turukkho, kho, uttañca, sallakīdavo hi ‘‘turukkho’’ti vutto.

147.藏红花等四物为“四种四族香”之名。用于家禽与牛的采摘，按照收摄法所以取名。藏红花、血檀木，即“克什米尔香”，也称藏红花。乌蜜丝，意为“接近”，西域称之为“洋花”，即洋花、天花，洋地所产的花还是“洋花”。称为“丁香”，花似樗花。其本质为木质棍棒、箭矢形、弯曲。树木为“驼木”，即樗树，上方有刺，被称为“驼木”。

§148

148. Pajjena charasānaṃ nāmāni. Kaṃ pānīyaṃ sevateti kasāvo, avo, atha vā kaṃ savāpetīti kasāvosu savane. Tuvaropi kasāyopi kasāvapariyāyo. Tija nisāne, to, titto, kaṭu. Madhu mādhuriyaṃ, taṃyogā madhuro. Lunāti jaḷattanti lavaṇo, yu. Ambasadde, aro, ittaṃ, lattañca. Kaṭa gatiyaṃ, ṇvu, uttaṃ. Ime cha rasā nāma vuccanti. Tabbati dabbe kasāvādisaddā tīsu liṅgesu vattanti.

148.以红茶作燃料之草名。以何饮料供养说为草色，又称为“草色译”，亦有红茶色之异说。三重标志，一是苦涩，二为甜蜜，三为盐味。蜜为甜，聚集结成甜香味。咸为滋味冲刷，盐亦然。两声齐鸣伴随藤蔓之气。辛辣为味，出令锋芒。上述六味名为“味”，它们按照分别的三种性别发音使用。

§149

149. Dvayaṃ phoṭṭhabbe. Phusitabbo phasso, phoṭṭhabbo ca, tabbo, sassa ṭo, tassa ṭho. Tikaṃ visayimhi. Visayo assa gayhaṭṭhenātthīti visayi. Ukhati gacchati visayeti akkhaṃ, ussattaṃ dvittañca, natthi khaṃ vedanā etthāti vā akkhaṃ, na hi sukhavedanādayo sampayogavasena pañcasu indriyesu uppajjanti, javanādīsu eva pana uppajjantīti tathā vuttaṃ, manindriye tūpacārā akkhaṃ. Indo attā, tassa liṅgaṃ indriyaṃ, iyo. Nā’nantarena payojakaṃ cakkhādayo byāpārayante, tasmā atthi attā cakkhādīnaṃ payojakoti cakkhādikaṃ liṅgamattano bhavatīti nikāyantarikā. Sayaṃ tikkhamandādibhāve cakkhuviññāṇādīnaṃ tikkhamandādibhāvasambhavato tesu indati paramissariyaṃ karotīti vā indriyaṃ.

149.二者为触感。应当触之为触，能触摸者亦称“触”，涉及皮肤、毛发之所及。据说共有三界之所赖，即对象依托具三分义。眼离物而动谓之“作用”，眼触对象即“有”.双边无隙无空隙谓之“无空隙”，不产生痛苦感等感受，不常见于五根，唯新生诸处有此说。眼作为识别根，乃身体之标志。眼及诸根立即助动于视之物，故眼乃视觉标志。由于三种不同程度之明晰与暗淡，造成眼识与诸根之差异，如此即为眼根感官作用之理。

Chakkaṃ nayane. Neti attano nissitaṃ puggalanti nayanaṃ, yu. Asu byāpane, asati visayesu byāpī viya bhavatīti akkhi, sassa ko, atha vā akkha byāpanadassanesu, akkhati visayesu byāpībhavati, akkhati vā passati etenāti akkhi. Netīti nettaṃ. Locati passati etenāti locanaṃ. Accha dassanabyāpanesu, i, acchi. Cakkhati assādeti rūpanti cakkhu, u, cakkhati passatīti vā cakkhu.

眼睛为众生所依托之所。眼是所依，虽说为传播之器。眼触物，谓眼为“眼”，其谁为眼？亦谓眼为觉知所触之物：眼见彼处乃眼视之义。谓“不是此”，即为不是本身所依之人称为眼。视物触及，故眼为满布之义。见物而知，此谓眼能“见”，即眼之器能入其所视之物。故“不是”指所依，窥视即为视，见即为观。色为眼所见物质，眼能照见，故称眼。

§150

150. Pañcakaṃ sote. Suṇāti etenāti sotaṃ. Saddo gayhate anenāti saddaggaho. Kara karaṇe, ṇo, kaṇṇo, kaṇṇati suṇāti etenāti vā kaṇṇo, kaṇṇa savane. Suṇāti yenāti savanaṃ, suti ca, yu,ti ca.

150. 五根中的听根。『听』者，意指能够听闻之根。『听闻』者，指对声响的接受与摄取。听根即是耳，能感受声音。因之称之为听根，又称耳根。耳根即依靠于声响而生的觉知。『听』是感受声响，耳根对声音的反应。『听闻』者，是指通过耳根接受外来的听觉信息，乃名听。

Catukkaṃ ghāne. Nasanti etāyāti natthu, thu, ā, nāsā. Ṇvu, aka ca ikāro ca nāsikā. Ghā gandhopādāne, ghāyati gandhopādānaṃ karotīti ghānaṃ, yu, ghāyantyanenāti vā ghānaṃ.

四触中的嗅触。『嗅』者，指不存在鼻、鼻孔，却能嗅察。鼻子和鼻孔即构成嗅根。嗅觉为嗅触之所依。嗅触的功能是对香气、臭气等气味的感受。此为对嗅觉根与闻触（感官接触）之义的阐释。

Dvayaṃ jivhāyaṃ. Jīvati etāyāti jivhā, ho, jīva pāṇadhāraṇe. Jīvitanimittaṃ raso jīvitaṃ nāma, taṃ avhāyatīti vā jivhā, vaṇṇalopo. Rasanti etāyāti rasanā, rasa assādane, rasaṃ jānātīti vā rasanā, ñāssa nā, nī naye vā, a.

舌根中的味根。『活着』者，指舌头，亦名生命维持器。味觉即舌之缘也。味觉乃舌根的功能，是品尝甘露的因缘。因味觉而识别味道，也即味根所具的知识感知力。此说明舌根和味觉之间的关系，即味根是活舌之一种作用。

§151

151. Pajjaṃ sarīre. Sarati gacchati, saranti vā taṃ hiṃsantīti sarīraṃ, īro. Vapa bījasantāne. Vapati kusalākusalabījametthāti vapu, u. Gacchati, gaṇhāti vā kusalākusalametenāti gattaṃ, gamu gatiyaṃ, gaha upādāne vā. ‘‘Attā’’ti abhidhānaṃ, buddhi ca bhavanti etasmāti attabhāvo. Vuṇoti saṃvarati etthāti bondi, vu saṃvaraṇe, di, niggahītāgamo. Vividhaṃ gaṇhāti etthāti viggaho. Diha upacaye, dihati vaḍḍhati ettha kusalākusalanti dehaṃ. Ayaṃ dehasaddo purise pulliṅgevattati. Kucchitānaṃ āyo uppattiṭṭhānanti kāyo. Tanu vitthāre, u, tanu, tanusaddoyaṃ itthiyaṃ. Etthāpi vāsaddo sambandhitabbo. ‘‘Aṅgenāṅgaṃ tanu ca tanunā gāḷhatattena tatta’’nti hi meghadūte vuttaṃ. Kaḷe retasi varaṃ kaḷevaraṃ, aluttasamāsoyaṃ.

151. 身根之根。『流动』者，意谓运动、作用。身体即是持守，因此称身。此处身体是由善恶种子所聚集。『聚合』者，是善恶种子聚集于身上之义。身体依赖这一聚合存在。『我』者，谓我执心与识识。此即身的实体。『制止』者，是指束缚、约制。此处是约束身体作用之义。『多种摄受』者，意谓身体的多种功能。身体因而增益或发展。善恶即此身之意。此身之声名男子带阳性。肢体生出，谓肢体的产生与存在。身的细长展布。此处亦与身的住处相关。『身体各部分以肢为肢，肉体以肉为肉，粗坚硬以坚硬为坚硬』，此理如《云使经》所言。时有生死之别，如种子般的现象。

§152-154

152-154. Chakkaṃ citte. Cintetīti cittaṃ. Ceto ca, nalopo. Manati jānātīti mano. Vijānātīti viññāṇaṃ, yu. Harati attano ādhāranti hadayaṃ, yo, rassa do ca. Mano eva mānasaṃ, sakatthe saṇa.

152-154. 心根。『思维』者，意谓心。心即心识，是思想、认识的主体。『意』是心之根本。『思维』即心的思考、理解。『识知』是识别、认识的能力。心是赖以有依的基础，是肝脏之心脏，是心脏之所在。心即精神，是心识的代称。

Cuddasa buddhākhyassa guṇassa nāmāni. Jhāyatīti dhī, jhe cintāyaṃ, jhassa dho, nadādi, dhī, dhāretīti vā dhī, kvi, nadādi, dhī , saṅkhāresu dhīkāro jāyati etāyāti vā dhī, nadādi. Paññāyate etāyāti paññā, a. Bujjhate tāyāti buddhi,ti. Medha hiṃ sāsaṅgamesu, karaṇe a, mi hiṃsāyaṃ vā, dho, medhā. Manati jānātīti mati, muti ca, uttaṃ, munātīti vā muti, muna ñāṇe,ti, muti. Bhū sattāyaṃ, ri, nadādi, bhūrī, bhūsaṅkhāte atthe ramatīti vā bhūrī, kvi, nadādi. Manati jānātīti mantā, anta, ā. Vidati jānātīti vijjā, pabbajjādinā siddhaṃ. Yu missane. Yamati missībhavati ñeyyesūti yoni. Paṭimukhaṃ bhanti upaṭṭhahanti ñeyyā etenāti paṭibhānaṃ, yu. Na muyhati etenāti amoho. Vīmaṃsā vicayo samupekkhā upaladdhi paṭipatti utticetanādīnipi buddhināmāni.

十三种佛的名号品质。『禅定』者，是智慧，沉思的力量。是持心静虑之意。禅定包括思虑、集中、动力等。智力即为对诸法的断除及洞察，是禅定的标志。『思考』即认识，谓智慧之所涵盖。智慧产生于思虑及禅定中。智慧使觉醒，认识显现。智力在烦恼中亦起作用。『思维』即心念、思虑。『智慧』即知识、觉悟。『修行』与『受戒』成功即此智慧所成就。『努力』是智慧所推动。『转向』者，是心向正法之行为。不会迷惑，指心净明无染。审察、判别、平等观照、觉悟及实修等，皆为智慧之名。

Vipassanādayo nepakkantā pariyāyā paññābhedā paññāvisesā. Tattha vividhaṃ aniccādikaṃ saṅkhāresu passatīti vipassanā, yu. Sammādassanalakkhaṇā sammādiṭṭhi, sā duvidhā lokiyalokuttaravasena. Tattha purimā chabbisuddhippavattikāle, itarā ñāṇadassanavisuddhikāle labbhati. Ādipariyāyena pabhutinā anaññātaññassāmītindriyādayo gahitā. Tattha tattha kāriyesu vicāraṇā. Māna vīmaṃsāyaṃ, so, cittābhogādi. Vicārayate etāyāti vicāraṇā, cara sañcaye, curādigaṇo, yu. Sampajānātīti sampajāno, puggalo, dhammasamūho vā, ñāssa jā, tassa bhāvo sampajaññaṃ, nyassa ño, dvittaṃ, taṃ sātthakasampajaññādivasena catubbidhaṃ. Nissesato pāceti kusaladhammeti nipako, ñāṇī puggalo, tassa bhāvo nepakkaṃ. Dvayaṃ vedanāyaṃ. Vedayatīti vedayitaṃ, vida anubhavane, curādittā ṇayo, to, ikārāgamo ca. Vedayatīti vedanā, yu.

内观之起始者者名为观智之别，观智之差别。此中谓于诸造作无常等理多种相观，即为内观。正见之特征即正见，此正见有世间、出世间两种境界。其间初于六十六种净修时得，后于智慧见净修时得。其始终相续而具广博，摄持无别、知觉等根等。每处当行者便是分别。于我慢及判量，心及感受等。分别即所谓分别，往复聚积，等及诸类，谓正知者，为有正知者、彼人、法集合或智作证者也。有所舍者断恶业，善慧解脱，智人则不舍其相。二者而论即苦感受，感即苦，觉受之知，离苦所至也。

§155

155. Pañcakaṃ vitakke. Takka vitakke. Takketi sampayuttadhamme ārammaṇaṃ abhiniropetīti takko. Vitakkoti upasaggamattameva viseso. Saṅkappanti pabhavantyanenāti saṅkappo, ṇo, kappa vitakke, kappa sāmatthiye vā, bhūvādi, saṅkappayanti pabhavantyanenāti vā saṅkappo, kappa vitakke, curādi. Apa pāpuṇane, appeti sampayuttadhamme pāpeti ārammaṇanti appanā, yu, ā. Ūha vitakke. Ūhantyanenāti ūho. Takkaūhasaddā cettha ajjhāhāravācakāpi bhavanti, ajjhāhāraṃ nāma ūnapūraṇatthamadhikappabhedāharaṇaṃ . ‘‘Ajjhāhāro takka ūhā’’ti hi amarakose vuttaṃ. Dvayaṃ jīvitindriye. Ayaiti gamanattho daṇḍako dhātu. Ayati addhānaṃ gacchati yenāti āyu, ṇu, eti etenāti vā āyu, i gatimhi, ṇu, isse, e aya. Jīvanti anenāti jīvitaṃ, jīva pāṇadhāraṇe.

第五十五章五种思维。谓理性思维。所谓理性，即缘依相应境及其念起。思维为种类之轻微区别。思维者，即思念，不为思维或常住等所限。思念包含诸种类，如思维等。未达者谓思维相应境起，称入境。如依思维分别观察，谓思考。理性思维之声，此表肢体食养之别。肢体生命两能。其生即命行，故命是生。生命维持即有命之进退。

Catukkaṃ samādhimhi. Nānālambaṇavisāraṇābhāvato ekaṃ aggaṃ ārammaṇametassāti ekaggaṃ, cittaṃ, ‘‘aggasaddo cettha ālambaṇavācako’’ti hi saddhammaṭīkāyaṃ vuttaṃ, tassa bhāvo ekaggatā, ekaṃ vā ārammaṇaṃ ajati gacchatīti ekaggaṃ, tassa bhāvo ekaggatā. Kāmacchandaṃ sametīti samatho, tho, samu upasame, ‘‘samādhi kāmacchandassa paṭipakkho’’ti hi vuttaṃ. Vikkhipanaṃ nānārammaṇaperaṇaṃ vikkhepo, so natthi etthāti avikkhepo. Ekārammaṇe suṭṭhu ādhānaṃ samādhi, saññāyami, nānālambaṇavikkhepavasappavattaṃ adhisaṅkhātaṃ cittabyadhaṃ sametīti vā samādhi, nerutto.

第四十五章四种定。在无多缘散乱境中，心一境不迁是专注，心之称为一境声，如真言论注所释，此为专注。一境称即心之专注也。贪欲既集则为定，谓安定。散乱即心散，所无此故即无散乱。于一境善摄心为定，习以为意，彼心离散而一聚合，谓定，真言论所谓定之谛理。

§156

156. Pajjena vīriyassa nāmāni. U dukkhalābhaṃ, uddhaṃ vā sahati khamatīti ussāho, ṇo. Ā bhuso kāyaṃ, cittañca tāpetīti ātappo, tapa santāpe. Līnaṃ cittaṃ paggaṇhāti ukkhipatīti paggaho. Attano nissayaṃ paramatthaṃ gaṇhāpetīti vā paggaho. ‘‘Pasaddo paramatthepī’’ti hi ekakkharakose vuttaṃ. Vāyamanti yenāti vāyāmo, vāyama ussāhane, atha vā vaya gamanattho daṇḍako dhātu, vayati sabbakālanti vāyāmo, amo, vāyo viya sadā amati gacchatīti vā vāyāmo. Paraṃ paraṃ ṭhānaṃ akkamatīti parakkamo, paraṃ paccanīkabhūtaṃ kosajjaṃ akkamatīti vā parakkamo. Padahati yenāti padhānaṃ, yu. Dahassa dho, daha bhasmīkaraṇe . Vīre sādhu, vīrānaṃ vā kammaṃ, vidhinā vā īrayitabbaṃ pavattetabbanti vīriyaṃ, īra gatiyaṃ, īhati eti vā yāya subhāsubhaphalanti īhā, īha ceṭṭhāyaṃ, i vā gatimhi, pacchime hapaccayo, uddhaṃ yanti yenāti uyyāmo, amo. Tiṭṭhati ettha subhāsubhaphalanti dhiti,ti, ṭhā gatinivattiyaṃ.

第五十六章名为勤勉之力。有力者能承苦报，谓热诚，热诚即苦行。取此心安，谓精进心。收心持守自身，谓精勤取持。精进如风，时常前行。勇猛前进谓精进，虽至远方亦勇猛。至彼地亦勇猛。专精往返，谓进退行。持之不失，谓恒心，恒心如风犹行不息。勇猛进入敌境谓越境，踏破障碍谓越除障。勤奋努力谓专注。以热诚实施良善行为，遂生德业。勇猛行为，势如大道奔流，或之升降亦同。

§157

157. Pajjena vuttapariyāyassa vīriyassa cattāri aṅgāni dasseti. Tacādīnaṃ tiṇṇaṃ avasissanaṃ avasesatā maṃsalohitehi avadhibhūtehi, maṃsalohitānaṃ pana sussanaṃ sukkhatā . Etāni cattāri adhiṭṭhānavasappavattāni vīriyassa aṅgāni kāraṇāni honti. Aṅga gamanattho daṇḍako dhātu. Aṅgati siddhiṃ gacchati vīriyaphalametehīti aṅgāni. Taca pālane, ṇo, taco. Naha bandhane āru. Nhārūtipi pāṭho. Tattha nantassa lopo. Sisa asabbappayoge, yu, dvittaṃ. Asati khepeti addhānanti aṭṭhi,ti, napuṃsake, nerutto, ā bhuso tiṭṭhati etenāti vā aṭṭhi, i. Mana ñāṇe, so, nassa niggahītaṃ, maṃsaṃ. Ruha janane, ito, lattaṃ, lohitaṃ.

第五十七章依勤勉力，显示四肢。其肢三余剩，肉与血成，且肉血俱瘦。此四为勤勉力所安立之肢。肢为行动之根。肢得成就，则有勤勉果。护皮即护肉皮。断皮即除去皮。除去毛及生理末端。头为相接处，二处无毛。骨为骨骼束，男性无华，柔软，端立如骨。心知智者不起执著，此为软骨。肉生其中如蔓草，血流其中。

§158

158. Asājhasādhanepi yassā vasena uyyāmo, sā adhimattehā adhikasattiyuttā īhā ussoḷhī nāma, u pabalaṃ dukkarakammaṃ sahati yāyāti ussoḷī, sahassa soḷho, nadādi, ussāhānaṃ ūhāti vā ussoḷī, yathā ‘‘padaṭṭhāna’’nti, ākārasso, hassa ḷo, ūlopo, nadādi, vāyāmamattepi. Dvayaṃ satiyaṃ. Sarati, saranti vā tāya, saraṇamattameva vā esāti sati,ti, pamādaṃ vā sarati hiṃsatīti sati. Anu punappunaṃ sati anussati, upasaggamattameva vā viseso, dvepi itthiyaṃ.

第五十八章有依持之努力者，亦具力恒俱，称为说升勤，彼热诚者能承难苦业，谓能持恒。此勤勉之力有千种与诸类。勤勉出发，尤于方位立据。勤勉与念紧密互织，念疲惫则勤堕。勤与勤复勤，念紧密续起，此念勤亦有两种差别。

Dvayaṃ lajjāyaṃ. Laji pīḷe, kātantadhātu. Lajja lajjane, moggallānadhātu, lajjati pāpāti lajjā, a. Hirī lajjiyaṃ, i. Hiriyati pāpāti hirī. Samānā tulyatthā dve. Dvayaṃ ottappe. Ottappati bhāyati pāpatoti ottappaṃ, tapa bhaye avapubbo. Pāpato bhāyati sīlenāti pāpabhīru, puggalo, cittaṃ vā, tassa bhāvo tathā.

两种羞耻。羞耻为羞愧心的作用，是指欲望终止的本性。羞耻在使人畏惧方面，是摩诃迦罗的本质。羞耻能使人远离恶业。羞耻分为止恶的羞耻与敬畏恶的羞耻。止恶的羞耻谓羞恶而止；敬畏恶的敬畏为对恶业的惧怕。两者意义相同。两种慑止。慑止即恐惧恶行的意思。慑止是一切苦怖的先行者。因恶而生恐惧，是品行之敬畏。一位人，或心，若有该种心态，则此心之状态如是。

§159

159. Pajjaddhena upekkhāya vedanāya nāmāni. Majjhatte majjhattasabhāve pavattā majjhattikā. Dvinnaṃ vedanānaṃ samīpe pavattā ikkhā anubhavananti upekkhā, ikkha dassane. Adukkhā ca sā asukhā ceti adukkhamasukhā, makāro padasandhikaro.

159. 困境、平等心与觉知的名称。中间的、中间性质的。处于两种感受之间，产生无取无舍的平等心。平等心亦名无苦无乐，是因应词连缀而成。

Dvayaṃ manasikāre. Bhavaṅgavasena pavattassa cittassa ābhujanato āvaṭṭāpanato cittābhogo. Pālanajjhohārattho cettha bhujadhātu āvaṭṭanattho āpubbattā, idaṃ pana vīthijavanapaṭipādake sandhāya vuttaṃ, cittassārammaṇe ābhujanaṃ pavattanaṃ vā cittābhogo, idaṃ pana ārammaṇapaṭipādakavasena vuttaṃ. Bhavaṅgamanato visadisaṃ manaṃ karotīti manakkāro, karaṇaṃ vā kāro, manasmiṃ kāro manakkāro. Ettha ca paṭhamavikappena dve paṭipādakā vuttā, pacchimena tu itaro.

两种心念。心以生命为基础，是说心的作用或心的工用。此处说保卫、防护、展现，是指具体的作用、起动的事理。这里是对幻境中生活的论述，提到心的缘起与现起，此为依止开展的方法。因生命流转而澄明心，也就是心的作用或所做的事。对两种不同的发展，先述两种行为，再举一例。

Dvayaṃ adhimokkhe. Muca mocane, adhimuccanaṃ ‘‘idamevā’’ti sanniṭṭhānakaraṇaṃ adhimokkho. Nicchayanaṃ niṇṇayanaṃ nicchayo, caya gamanattho daṇḍako dhātu, cassa dvittaṃ, chattaṃ, ni bhusaṃ chedanaṃ vā nicchayo, chidi dvidhākaraṇe, issattaṃ, dassa yo, asarūpadvittaṃ.

两种决定性。解脱与放弃，放开取舍，所谓“这个就是”作为现象的成立。决定、断除，是聚集或集结的意思，踞此防护之处。这里有二重、三重的结构，非等价的分割。支持造成二元或三元的区别。分别是主导权、明确度等所成。

§160

160. Pajjaddhaṃ dayāyaṃ. Daya dānagatihiṃsārakkhaṇesu. Dayati paradukkhaṃ, attasukhañca hiṃsatīti dayā, a. Kapi calane, anu punappunaṃ kampeti attādhārassa cittanti anukampā. Kaṃ sukhaṃ rundhatīti karuṇā, rudhi āvaraṇe, dhassa ṇo, atha vā karonti attānamadhīnametāyāti karuṇā, yu, ā, karuṇā, sā eva kāruññaṃ. Anuddayāti upasaggena padaṃ vaḍḍhitaṃ.

160. 困境为慈悲。在施与、保护免受伤害之事上表现。为关心他人痛苦而生的慈悲，也关照自己之苦。对他人之苦动之以情，反复震动其心，称为慈悲。对苦痛的哀叹是慈悲，为涵摄各种悲悯之意。以“慈悲”一词而统领此义。通过前缀加深其表达，形成“慈悲”的词义。

Pajjaddhaṃ viratiyaṃ. Ramu uparame vipubbo, viramaṇaṃ veramaṇī, yu, nadādi, veraṃ maṇati vināsetīti vā veramaṇī. Viramaṇaṃ virati,ti. Dūrato viramaṇaṃ ārati.

困境为戒止。热爱享乐而放逸，是放逸。戒止则是远离、不接触，用戒律维持纯洁。戒止即戒律。远离恶道是戒止。

§161

161. Catukkaṃ khantiyaṃ. Titikkhanaṃ khamanaṃ titikkhā, tija khantiyaṃ, kho, dvittaṃ, kattādi, ā. Khamanaṃ sahanaṃ khanti,ti. Khamate khamanaṃ, khamā ca, khamu sahane. Dvayaṃ mettiyaṃ. Mida snehe, mijjati sinehatīti mettā, ta, ā. Metti,ti. Atha vā mitte bhavā mettā, metti ca.

161. 四种宽容。忍辱即容忍，苦忍即忍受痛苦。宽容为二，如杀等。容忍即忍耐。宽容者即忍耐、容受、忍让。二者须知。此为慈爱之意，慈爱者，即于爱乐中喜悦，称为慈。慈者，即爱。或者亲友称为慈爱，慈亦是爱。

Pajjaddhaṃ diṭṭhiyaṃ. Dassīyate dassanaṃ, disa pekkhane, yu. Dassanaṃ diṭṭhi. Labha lābhe,ti, laddhi, micchādiṭṭhiyameva. Sesā tu ubhayatra. Ṭhitapakkho siddhanto, siddho anto anenāti viggaho. Samantato ayanaṃ gati samayo.

坚定的见解。所谓见解者，是观察所见之法，视野所及也。见法即见解。得或失名为获得，错误见解即邪见。其余均同于此。稳固之原则称为立边，令其坚固、完满。全面即周遍，行向未来，时间流转也。

§162

162.Dohaḷantaṃ taṇhāyaṃ. Tasa pipāsāyaṃ, yāya tasanti, sā taṇhā, ṇho. Iṇamhi tasiṇā. Eja kampane, ejā. Saṃsārato nissaritumappadānavasena jālasadisattā jālinī, upamāne inī. Visa pavesane, sabbatra visatā patthatāti visattikā, sakatthe ṇiko. Chanda icchāyaṃ, chandanaṃ chando, kattukamyatāpi. Tesu tesvārammaṇesu ākulībhūtattā jaṭā viyāti jaṭā. Kamu icchāyaṃ,ti, nikanti. Isu icchāyaṃ, a, issa ā, āsā. Sivu tantasantāne, bhavādīhi bhavādayo sibbatīti sibbinī, a, inī. Satte bhavaṃ netīti bhavanetti,ti.

贪欲如火难熄。因渴望而生，故渴即贪。水中波动激荡称为水波。由波浪摇动，或称波激。生死流转如网，众生被束缚如网中之虫，以此比喻。毒药侵入，四处流布，谓之腐败。欲望即渴爱之意，也称欲望，对欲之爱欲包括渴求。其分别生起时，称为烦恼激荡。欲乐爱取即求取。刺欲即鞘刺之意。柔细织物称为线，诸种存在如此细线相连，名织物。众生把生命谓为存在，即生死轮转之义。

§163

163.Jhecintāyaṃ, ārammaṇābhimukhaṃ jhāyatīti abhijjhā, ā. Vana sambhattiyaṃ, vanati yena so vanatho, tho. Vā gatiyaṃ, vāti ārammaṇanti vānaṃ, yu. Lubha icchāyaṃ, lubbhanaṃ lobho, ṇo. Ranja rāge, rajjanaṃ, rajjanti vā yena so rāgo, ṇo. Laya gatiyaṃ, ā punappunaṃ layatyārammaṇesūti ālayo, punappunaṃ layati saṃsilesati yenāti vā ālayo. ‘‘Layo vināse saṃsilese, sāmye toriyattikassa ce’’ti nānatthasaṅgahe. Piha icchāyaṃ, curādi, a, pihayati yāyāti pihā. Cittassa nānārammaṇesu vibbhamakaraṇato manaso ratho iva manoratho, mano eva ratho viyāti vā manoratho. Isu icchāyaṃ, a, sassa cchādeso. Lasa kantiyaṃ, abhimukhaṃ katvā lasati yenāti abhilāso, ṇo. Kamu icchāyaṃ, ṇo, kāmo . Duha papūraṇe, duhanaṃ doho, taṃ lātīti dohaḷo, duṭṭhaṃ hadayametenāti vā dohaḷo, hadayassa haḷo, hala kampane dvisaddūpapado, dvīhi halati kampatīti vā dohaḷo, a, dvissa do, lassa ḷo. Dve hadayā assa paramatthassāti vā dohaḷo. A, dvissa do, hadayassa haḷo, dassa ḷo vā, yalopo, icchāvisesattepi dohaḷassa sāmaññavatticchāya niddeso.

贪念为忧虑之所缘，正向修习称为贪瞋。林中食物称作林产，能产者曰林主。去处谓之路途，道场称为森林。贪欲即贪，愁恼即怒，称为种种烦恼。消亡之行，反复沉溺于所缘中，谓之灭与流转，因沉溺而烦恼愈重，名为烦恼所依。“灭即消亡，燥热、紊乱与障碍若失则可安定”，此论述多种涵义。嗔恨之心称为憎恶，能伤害欲取者。心在各种扰乱上如战车般飘摇，心即战车轮。欲取为对所欲之覆盖、遮蔽。明亮美好之意，即向境界之倾向，名为渴望。欲乐即欲乐本身。痛苦与不净比喻为毒注入人体心脏之疾，故称之为剧烈疾病。有二心即重大的心脏，此为疾患。或称心之痛苦指欲望特别显现时所引的苦难。

Ataṇhāsabhāvampi ruciṃ ālambaṇicchāsabhāvasāmaññena idheva vattumāha ‘‘ākaṅkhātu’’iccādi. Kaṅkha icchāyaṃ, a. Ruca rocane, rocanaṃ kattukāmatā, i, ruca dittiyaṃ vā, ruci. Kattukāmateva. Sā ruci adhikā lālasā nāma, lasa kantiyaṃ, punappunaṃ, atisayaṃ vā lasatīti lālasā, dvittaṃ, assā. ‘‘Yācanāyaṃ mahicchāyaṃ , ussukke lālasā dvisū’’ti ruddo.

即使无渴爱，亦有趣味依赖之愿，属普通层面，此中说“愿求”，即“渴求”之类。渴望即愿求。趣味指对美好事物追求，亦为欲求，称为趣味。趣味亦为动机。此趣味又细分为精进、勤勉，称为好奇心。愈加热切者叫做渴求，或称为强烈趣味。为乞求而求之，属强烈欲求，称为嬉痴。

§164

164. Tikaṃ virodhe. Pāyena vīresu bhavaṃ veraṃ, paṭighapāpesupi. Rudha paṭighāte, virujjhanaṃ virodho. Disa appītiyaṃ, viddesanaṃ viddeso.

164. 三种对立。由愤怒而生怨恨及敌对，亦即抵触恶行。愤怒所致抵触，阻碍相反行为，即对立。方位之不接纳，即排斥称为分别。

Rosantaṃ kodhe. Dusa appītiyaṃ, dussanaṃ doso. Ārammaṇe paṭihaññatīti paṭighaṃ, hana hiṃsāyaṃ, paṭighasaddoyaṃ pulliṅge vā bhavati. Kudha kope, kujjhanaṃ kodho. Āgantvā haññatīti āghāto. Kupa kope, kuppatīti kopo, kopayati vā cittanti kopo. Rusa rosane, rusanaṃ dussanaṃ roso.

愤怒谓之恚。恶欲谓之恶意，恶行谓之嗔恚。若有所缘而生厌恶谓之触恚，触恚即是争斗与杀害中的敌意之声，有时亦现于雄伟之物。愤恚即是怒火，怒气即为忿怒。外来遭受伤害谓之所激，激恚谓之震怖。暴怒谓之狂恚，心中起怒谓之忿恚。生气谓之嗔怒，嗔怒即是恶意愤恚。

Dvayaṃ parānatthacintane. Byāpajjati vinassati cittametenāti byāpādo, paṭighepi. Pada gatimhi. Parasampattīsu nābhiramatīti anabhirati, ramu ramaṇe,ti.

二者谓对他人不利之思。心因这些而苦恼并灭失，谓之恚烦扰，亦包含触恚。于言语行为等方面若无欢喜谓之不悦，不乐谓之嫌恶、弃绝、嫌恶。

§165

165. Dvayaṃ upanāhe. Naha bandhane, punappunaṃ, upagantvā vā nayhati cittanti upanāho. Bajjhati veramanenāti baddhaveraṃ. Dvayaṃ soke. Suca soke, ṇo, sucanaṃ soko. Sucate socanaṃ.

165. 二者谓束缚。非拘禁束缚者，若反复前往而心不接受谓之牵缠。束缚谓束缚与禁戒。二者谓忧苦。良苦即乐苦，不谓乐苦。良苦者谓令忧伤之苦。

Tikaṃ rudite. Rudi assuvimocane, sabbatra bhāve to. Kadi avhāne, rodane ca, tapaccayassa aṇṇādese ruṇṇaṃ. Dvayaṃ paridevane. Devanaṃ sokena vilāpo, punappunaṃ, samantato vā devo paridevo, pariddavo ca.

三者谓哭泣声。哭泣谓为鼻孔放气，遍处皆有此意。所谓因惧而及哭泣，即因癌症等流泪。二者谓哀悼。因哀痛而哭泣，反复反复，或为痛苦痛楚、哀伤悲泣。

§166

166. Tikaṃ bhaye cittutrāsasaṅkhāte. Sabbatra bhāvasādhanaṃ. Bhī bhaye, bhāyanaṃ bhīti,ti. Bhayaṃ, ṇo. Tasa ubbeje, uttasate uttāso, ṇo. Dvayaṃ mahati bhaye. Bhīruno idaṃ bheravaṃ, ṇo. Mahantañca taṃ bhayajanakattā bhayañcāti mahabbhayaṃ. Mahābhayantipi pāṭho.

166. 三者谓畏惧，忧恐相连。遍处皆有此法之显现。恐惧谓害怕之念，亦称害怕。恐惧若起，则叫做惊慌不安。二者谓大恐惧。畏惧者谓恐怖，亦称为恐惧。大型会导致恐怖之畏惧谓之大恐怖，大恐怖亦称为大畏惊。

§167

167. Pajjaṃ bhāyitabbasāmaññe. Bheravasaddoyaṃ sāmaññavācakopi atthīti idha niddeso. Bhāyati yasmāti bhiṃsanaṃ, so, yu, bindāgamo. Bhāyati yasmāti bhīmaṃ, mo. Dara vidāraṇe, darīyatīti dāruṇaṃ, uṇo. Bhāyati yasmāti bhayānakaṃ, ṇvu, anakādeso. Ghura bhīme, ghurati bhiṃsatīti ghoraṃ, ṇo. Paṭivattati bhayaṃ cittutrāso yasmāti paṭibhayaṃ. Bhāyati yasmāti bhesmaṃ, smapaccayo. Bhayaṃ karotīti bhayaṅkaraṃ, aluttasamāsoyaṃ. Ime nava bheravādayo bhayabheravādihetumhi dabbe visesanabhāvena vattante, tadā tīsu liṅgesu, sāmaññena tu napuṃsake.

167. 总之谓恐怖之应敬畏。如恐怖声，则为普通意义上乃至字面上的恐怖。恐怖者亦谓可怖，谓造成危险、伤害之意。恐怖谓残忍或恐吓。事件导致恐怖者谓恐怖之起因。恐怖令人惊怖，即恐怖如焚烧之火会使人感至极恐惧。此九种恐怖之缘起依情况有别，三种相，在普通语境中不显男性。

§168

168. Dvayaṃ parābhyudayāsahane. Issa issatthe, issa issāyanti vā dhātvattho, issati santesupi guṇesu vacasā, manasā vā dosāropanaṃ karotīti issā, a. Ussuya dosāvikaraṇe. Tikaṃ macchere. Masu āmasane, ccheraccharapaccayā, maccharameva macchariyaṃ, sakatthe iyo, atha vā masuiccetassa pāṭipadikassa sussa ṇamhi ccheraccharā, masu maccheretipi dhātu.

168. 关于二者，即对上升的忍受。所谓嫉恚，是指占有、占有者或占有事物的本质，在占有存在时，在品质上用言语或心意投射怨恨，称为嫉恚。①厌恶，是怒恚的显现。②鱼的混浊，在鱼的腐败、腐烂由于因缘条件之下，有如鱼之腐败，亦即腐烂现象，故而论之为鱼的厌恶，即为本质。

Tikaṃ aññāṇe. Mūha vecitte, muyhanti tena sampayuttadhammā, sayaṃ vā muyhati, muyhanamattameva vā tanti moho. Vida ñāṇe, na vidatīti avijjā. Na vijānātīti aññāṇaṃ. Tikaṃ māne. Bhūtenābhūtena vā parato ukkaṃsakappanena cetaso unnati māno, yathā ‘‘sūro atthavāha’masmi sīlavā buddhisampanno’’ti . Māna pūjāyaṃ, curādi, a. Dhāraṇattho dhādhātu, karotyatthe vipubbo, seyyādibhāve attānaṃ vidadhāti yāya sā vidhā, tīsu. Uddhaṃ namati yāya sā unnati, itthiyanti.

关于愚昧之心。愚痴发作时，与之相应的法就皆迷乱，或自身亦烦乱而迷乱，迷乱之量即谓为痴。对应无明时，即谓不知。谓不智，称为无学识。关于傲慢。傲慢者，是指对诸有无等事物依他起内心心念上升，正如“一位勇猛有益者，我是具戒有慧者”。傲慢以尊敬为对象，如贪欲等。①持有，是指用言语生起、变现的，或有作意，使自身显现，谓持有有三种：起敬、高举、女性持有。

§169

169. Dvayaṃ uddhacce. Hana gatiyaṃ, uddhaṃ uddhaṃ hanati gacchatīti uddhato, to, hanassa dho, asarūpadvittaṃ, cittaṃ, uddhatassa bhāvo uddhaccaṃ. Dhāva gatiyaṃ, uddhaṃ dhāvati cittametenāti uddhavaṃ, a, rasso.

169. 关于二者，即指上升。谓攻击的性质向上攻击而行，故称为上升。攻击之声即为乞讨，意即针对上升者而产生。攻击的本性即是上升的烦恼。至于奔走的性质，谓心向上奔走，故称为上升。此即心的扰乱。

Tāpādipañcakaṃ kukkucce. Tapa, dhupa santāpe, tapati cittametenāti tāpo, ṇo. Kucchitaṃ karotīti kukkutaṃ, cittaṃ, taṃsamaṅgī vā, tassa bhāvo kukkuccaṃ. Pacchā tapati etenāti pacchātāpo. Anu pacchā tapati yena so anutāpo. Sara gatiyaṃ, virūpena pati punappunaṃ sarati cittametenāti vippaṭisāro, tassa ṭo.

关于五种痛恨。火热等痛恨，谓心燃烧之痛苦，称为热。令成弯曲、弯腰称为弯曲，亦称为痛恨。思想或身体遭遇痛苦，即为苦恼之表现。后续痛苦，谓之后苦难。随之而起的痛苦，谓随之苦。刹那痛苦即随时而生的苦。行为的表现，如皎洁与污秽，忍受之处称为痛恨。痛苦名称多种，均归于心的厌患。

§170

170. Pajjaṃ vicikicchāyaṃ. Likha lekhane, manaṃ vilekhati dvidhākaraṇavasenāti manovilekho. Diha upacaye. Idha pana saṃpubbattā saṃsaye, karaṇe ṇo. Sī saye, idha saṃpubbattā kaṅkhāyaṃ, sabbatrevaṃ. ‘‘Kathamida’’miti kathayati yāya sā kathaṃkathā. Kita rogāpanayane, chapaccayo, dvittādi, vigatā cikicchā ñāṇappaṭikāro etāyāti vicikicchā. Ila gatikampanesu, dvidhā ilati cittametenāti dveḷhakaṃ, hapaccayo, sakatthe ko ca. Kaṅkha vicikicchāyaṃ, a, itthiyaṃ. Saṅka saṅkāyaṃ. Vividhenākārena maññati yasmā, sā vimati. Mana ñāṇe, itthiyanti.

170. 关于疑惑身心。书写时心的污点，谓心理的涂抹。临事生疑，即称为怀疑。于此处时，怀疑则为普遍存在的情况。有时自问“此事如何”为内心的提问。此谓疾病的起因、依赖、双重因素、无药可医的疑惑。心动摇时，谓为忧郁。心处于摇摆状态，内心感到困惑。心怀疑惑，是以表现为思想的迷乱。

§171

171. Tikaṃ nīcapakatidosasambhūtarūpissariyādinimittike made, yasmiṃ sati uttaradānasādarolokanādivimukho puriso jāyate. Madopyatra ‘‘katthūrīgabbaretesu, madohassebhadānesū’’ti rabhaso. Gabba māne, curādi, a, atha vā gara secane, bo. Māna pūjāyaṃ, visesato mānetīti abhimāno. Ahaṃkāre ahaṃsaddo nipāto, amhasaddopyatra, ‘‘aha’’miti attānaṃ karoti yenāti ahaṃkāro. Dvayaṃ cintāyaṃ. Cinta cintāyaṃ, a. Jhe cintāyaṃ, jhāyate jhānaṃ, dvīsupi bhāvasādhanaṃ, a. Vitakkacintānaṃ ko bhedo? Vitakko tāva vācāya pubbabhāgappavatto, ‘‘pubbeva kho, gahapati, vitakketvā vicāretvā pacchā vācaṃ bhindatī’’ti hi vuttaṃ. Itarā pana tassā apubbabhāgappavattāpīti ayametāsaṃ viseso. Atha vā vitakko pakiṇṇakapariyāpanno eko cetasikadhammo, itarā pana sabbasādhāraṇapariyāpanno manasikāranāmako eko cetasikadhammoti ayametāsaṃ viseso.

171. 关于低贱、卑劣及恼怒之形象。指此之境界，若有人由执行正念之善业，而心有所背离迷失，则生起邪见。此处的狂躁，即指在谤毁妇女、无益之语中生起的狂妄。关于自尊心，专注于尊崇，便是妄自尊大。自我意识包括“我”的称呼，相关语音如“我”即将自己认定为我，这称为自我意识。关于两种思虑。思虑属于思想范畴。禅修时思虑，成为入静的条件。思维和思虑有何不同？思维是顺着语言之前的部分流转，如“以前，诸侯思考并判断后破坏言辞”，这是针对前部流转的描述；另有一种思虑，不是流转于语言之前，而是一种特殊类型，即杂乱的思绪，称为缘思想行为；或为普遍的思绪行为，即心意所涵盖的概念。

Dvayaṃ nicchaye. Naya gamanattho daṇḍako dhātu, ārammaṇaṃ nicchinanto nayatīti niṇṇayo, nassa ṇattaṃ. Atha adhimokkhaniṇṇayānaṃ ko bhedo? Adhimokkho ārammaṇaṃ ajjhogāhetvā tiṭṭhati, niṇṇayo vinicchayamattamevāti ayametesaṃ viseso. Atha vā adhimokkho pasādepi sambhavati, itaro pana na tathāti ayaṃpyetesaṃ bhedo . Tatra nicchayasaddo idhāpi pavattatīti dvīsupi vutto.

二者的终结。所谓指引与导引者，是指掌握大道的法则，终止烦恼之缘起，故称“结局”，无错。那末，何以知高级终结者与一般终结者有区别？高级终结者截断烦恼之缘起而长住，终结只是在判断的层面上，这是他们的区别。又或者说高级终结者亦现安住，但他人则不然，此亦是差别所在。于此，终结一词在此教法中亦有所流通，故两说并存。

Pādena abhyupagamassa nāmāni. Patipubbo jānāti abhyupagame, itthiyaṃ a, paṭiññā. Tathā suṇoti ca, a, paṭissavo, dvīsupi bhāvasādhanaṃ. Saṃvidā’gū, paṭiññānaṃ, niyamo, assavo, saṃsavo, aṅgīkāro, abhyupagamo, samādhiiccādīnipi abhyupagamassa nāmāni .

关于‘触’之名称，以脚触物为始。先前列知触之起始，女性表记‘a’关闭，意谓回应。‘suṇoti’亦如此，‘a’为触所依之根，是促成存在的基础。由此联结称为感知、约束、烦恼、缠缚、承认、依顺、和专注等，皆是接触之名称。

§172

172. Chahi padehi anādarassa nāmāni. Māna pūjāyaṃ, curādi, mana ñāṇe vā, heṭṭhā katvā jānanaṃ avamānaṃ, bhāve yu. Yo yenānādarito, sa tato avassameva kāyavacīmanānaṃ aññatarenāvadhīyateti anādarepi byavadhānābhicārato tirasaddo antaradhāne vattamāno sambajjhateti tirodhānakaraṇaṃ tirakkāro. Pari parāpubbo bhūdhātu avaññāṇe, avapubbo jānāti ca, sabbatra bhāve ṇo, a ca. Dara ādare, ādaro sakkāro, tabbiparīto anādaro. Parābhavanaṃ parābhavo. Avajānanaṃ avaññā.

172. 关于六种不敬之名称。骄慢、崇拜、偷盗等，以及心之识解的不敬，均自他违背而业成不敬。凡被他人所不敬，即为谴责，以躲避为表现。另起初知即是认知，普遍存在中 ‘a’作为表记。善敬为敬礼，背敬为无视。胜越者为压制，反之则被压制。无视即不认知。

Dvayaṃ ummāde. Cittassa vibbhamo bhanti ummādo. Mada ummāde, uggatehi, ummaggasaṇṭhitehi vā dosehi madanaṃ ummādo.

二者为狂躁。心之纷乱即为狂躁。妄自尊大为狂躁，因种种恼怒而生之狂躁。

§173

173.Snehantaṃ snehe. Piyassa bhāvo pemaṃ, imo, piyassa pattaṃ, pīnayatīti vāpī, pino bhāvo pemaṃ, imo. Siniha, sniha pītiyaṃ, bhāve ṇo. Dvayaṃ mucchāyaṃ. Pīḷa vibādhāyaṃ, cittassa pīḷā cittapīḷā, vigatā nīlādisañjānanalakkhaṇā saññā etasmāti visaññī, tassa bhāvo visaññitā.

173. 对于爱惜，所谓慈爱之心即为爱，珍视其所爱即为爱护，伤害则相反。‘vāpī’及‘pino’者意指慈爱之心与爱护。‘siniha’即黏着，‘sniha’为欢喜，皆为情感。二者在痴迷中表现为烦恼。苦痛为心之苦痛，心苦痛中伴随无觉知表现，这为能觉察者所知其义。

Dvayaṃ pamāde. Yena sakko samāno sayaṃ kattabbaṃ na karoti, so pamādo, mada pamāde papubbo, pamajjanaṃ pamādo, ṇo. Saja visajjanāliṅgananimmānesu. Satiyā visajjanaṃ sativosaggo, issa o. Apubbavatthuparikkhātisaye kotūhalādidvayaṃ. Tuja hiṃsāyaṃ, kuṃ pāpaṃ tojatīti kotūhalaṃ, alo, vaṇṇavikāro ca. Tula nikkase, kuṃ pāpaṃ tulayatīti kutūhalaṃ, a, hakāravaṇṇāgamo. Kotukaṃ, kutukañca etesaṃ pariyāyāni.

二者为过失。以天帝为例，自身职责不为则为过失。自尊妄慢为先前之过失，沉迷失败为后续过失。沉迷于沉溺与执缚，沉迷于忘失即为沉迷。因记忆被遗忘即获安乐，欲望为贪。初生事件的考察中，包含疑惑等二者。过失导致伤害，疑惑为何为恶？此乃探索，观其色相变化即为造作之趣。疑惑同理。‘kotuka’,‘kutuka’等为其同义词。

§174

174.Vilāsādayo kriyā ceṭṭhā, kiṃvisiṭṭhā? Sā kriyā nārisiṅgārabhāvajā itthīnaṃ ratibhāvajā, yā hāvasaddenoccante. Huyante rāgino atrāti hāvo, hu havane, ṇo. Ādinā vicchittipabhutīnaṃ gahaṇaṃ, tathā hi vuttaṃ nāṭakaratanakose –

第174条。所谓华丽等行为，何者为上何者为下？此所谓行为，乃由女性之妆饰之意所生，及女人之嗜好之意并随之。嗜好者，其招声太过而惹人厌烦，嗜好随之灭亡，嗜好若灭则不宜存留。因起始而有纷乱广大之情，故云，《戏剧宝库》中曾言：

‘‘Līlā vilāso vicchitti, vibbhamo kilakiñcitaṃ;

『华丽风尚是纷乱，斑驳杂乱如碎片；

Moṭṭāyitaṃ kuṭṭamitaṃ, vibboko lalitaṃ tathā.

粗糙杂陈且不整齐，纷乱而又华美如戏。』

Vikatañceti viññeyyā, dasa thīnaṃ sabhāvajā;

所谓奇异荒诞当明白，是众妇人之通病；

Hāvo ca helā vikkhepa-sammūḷhamadakapaṇya’’nti.

妆饰嗜好亦如放纵，迷乱沉溺如入醉。』

Tatra piyasamīpagamane yo ṭhānāsanagamanavilokitesu vikāro, akasmā ca kodhamihitacamakkāramukhavikūṇanaṃ, so vilāso, vipubbā lasadhātumhā ṇo. Sukumāravidhānena bhamukanettādikriyāsacivakaracaraṇaṅgavinyāso lalitaṃ, lala vilāse, to. Aladdhapiyasamāgamena kucittavinodanatthaṃ piyassa yā vesagatidiṭṭhihasitabhaṇitehānukati karīyate, sā līlā, lala vilāse, lala upasevāyanti vā dhātvattho, a. Surate pavaḍḍhecchā heḷā, helā vā, hila hāvakaraṇe, a. Madarāgahassajanito vipariyāso vibbhamo. Ābharaṇavilepanādīnaṃ kutoci piyāparādhato issāyānādarena cattānaṃ sakhīnaṃ payatanena vāraṇaṃ vicchitti, chidi dvedhākaraṇe,ti. Piyena dattaṃ pītinibandhanaṃ svappamapi bhūsanaṃ vicchittītyaññe. Kilakiñcitādayo nāṭakasatthānusārato ñeyyā.

于此，若观察亲爱之人来访时坐卧等举止之变化，忽然暴怒时面色扭曲且神情异样者，即为华丽之表现，亦为先前所云纷乱之现象。形态柔和之举止，如半开眼目及指脚动作轻巧优雅，是华丽，而非荒诞。虽因与亲爱相会而生嬉戏嬉笑目光交错所表现者，此为风尚和华丽的细节及伴随助缘。欲望之激烈即迷乱放荡，迷乱放荡即为沉溺堕落的妆饰和嗜好。恋情之相反，情感纠缠激烈掺杂怒气，或因佩饰化妆等受亲爱之人轻视猜忌，而起纷乱矛盾，更生猜疑、破坏和两极对立；或因亲爱者所赠之饰品虽不起眼，亦可造成纷乱。此类杂乱破坏的纷乱如上的呈现，乃戏剧中对妆饰及情境之描写，应当依此理解。

§175

175. Tikaṃ hasite. Hasa hasane, sabbatra bhāvasādhanaṃ. So hāso mando samāno mihitaṃ, sitañcuccate. Miha īsaṃhasane. Mandassitaṃ mhitantipi pāṭho, mhi īsaṃhasanetipi dhātu, mhissa, mihissa vā syādeso, sitaṃ. Sabbatra bhāve to.

第175条此为训诂。『笑』者，在言语中为一切心境的生起法门。此『笑』乃迟缓平和之笑，称为缓笑、微笑，也谓之轻笑。缓笑乃含蓄温和之笑，也有轻笑。此‘笑’字含义中，有指缓笑、温和或轻笑之义。于一切情境均适用。

Īsaṃphullitadantehi, kaṭākkhehi soṭṭhavehi ca;

如同微开之花瓣、折断之枝条、树干等，

Alakkhitadvijadvāraṃ, sitamicchanti sūrayo .

不标记的两扇门，勇士们都称为细微显露之处。

Dvayaṃ mahāhasite. Aṭa gatiyaṃ, dūragāmihāso aṭahāso, atikkanto vā hāso aṭahāso, tassa ṭo, ikārassattañca. Sitātihasitānaṃ antarāḷikaṃ vihasitaṃ.

第二项大笑，言八种形式，举远行者的笑称为八笑，超越之笑为八笑，其中包含延伸、字形等兼具之态度。此笑为细微笑中带间隙之笑。

Ākuñcitakapola’kkhaṃ, sassanaṃ nissanaṃ tathā;

眼眸微眯含含糊糊，笑容有气势、有无声如同安静寂止，

Patthāvotthaṃ sānurāgaṃ, āhu vihasitaṃ budhā .

地上起伏的喜悦，出自亲爱的情感，圣者称之为笑。

Dvayaṃ lomuggame. Romānaṃ añcanaṃ romañco, añca gamane, ṇo. Lomānaṃ haṃsanaṃ uddhaggabhāvo lomahaṃsano.

二种毛发竖起。毛发竖起者，是指毛发竖立的状态，也就是起鸡皮疙瘩的样子。毛发高扬便利之处，是毛发竖立的样态。

§176

176.Parihāsādichakkaṃ vallabhādīnaṃ parihāse. Parihasantyatrāti parihāso, ṇo, paribhavitukāmena hāsoti vā parihāso. Du parihāse, du anādareti vā dhātu, a, dava dāheti vā dhātu. Khiḍa kīḷāyaṃ, khiḍḍā, khiddātipi pāṭho, atha vā khaṃ tucchaṃ iḍḍā vācā, sā etthāti khiḍḍā. Kīḷa pītiyakīḷanesu, kīḷa vihāreti vā, kīḷanaṃ keḷi kīḷā ca kīḷitañca. Parihāsādichakkesupi adhikaraṇasādhanampi ācariyā vadanti.

176. 嘲笑等六种，是针对师长等喜笑戏弄的行为。在此所谓嘲笑，是指为了嘲弄或挖苦而发出的笑声与行为。两个嘲笑，指二种表现形式及两种不尊重表现的因素。嘲弄和戏耍，是取笑戏谑之义。戏耍之意，即指嬉戏玩乐之行。嘲笑等六种及其条件和工具，皆由老师所说。

Tikaṃ niddāyaṃ. Nipubbo dā supane, a. Supa saye, ino, supinaṃ. A, soppaṃ. Accantaparissamādikāraṇā sabbaṅganimīlanaṃ middhaṃ. Mucchāpāyaṃ middhaṃ. Mida kāriyakkhamane, to. Medhayati vā middhaṃ, akammaññabhāvena vihiṃ satītyattho, kampanattho caladhātu mucchāpāye papubbo. Akkhidalānaṃ pacalabhāvena ayati pavattatīti pacalāyikā, ṇvu, assittaṃ.

三种睡眠状态。初眠者，指刚入睡之时。睡眠时，意为躺卧休息。完全入睡，谓彻底放松入眠。极大之疲劳为所有肢体衰弱导致的困顿。昏沉为昏昏欲睡。此处“昏沉”是指丧失能动，失去勤奋和觉知的状态，属于无所作为的静止现象。震颤状态为肢体颤抖，摇晃动荡导致昏迷。“不干净的分散状态”为因精神与感官混乱而导致的昏沉，称为混乱或不稳定。

§177-178

177-178.Ketavantaṃ kūṭe. Karaṇaṃ kati, ninditā kati nikati. Aṭa gamane, kucchitenākārena aṭatīti kūṭaṃ. Kuṭa chedaneti vā dhātu . Rabhi byāje, byājo nāma ketavaṃ. Saṭha ketave, saṭhaṃ, saṭhayati na sammā bhāsati yenāti vā saṭhaṃ. Kitavassa dhammo ketavaṃ, kitavo nāma jūtakāro, coro vā, kita nivāse, avo. Kapaṭo, byājo, upadhi, kusati iccādīnipi ketavassa nāmāni.

177-178. 有角之丘。持续做工者称为‘几何’或‘堆积’。由弯曲相接之形成为角状称‘丘’。分割割除动作称‘切除’。支撑之物称‘柱子’。欺诈者、骗子、破坏者、拘束与苦痛等均属‘欺诈、奸诈’之称。

Sattakaṃ sabhāve. Bhavanaṃ bhāvo, sassa attano, santo vā saṃvijjamāno bhāvo sabhāvo. Saja visajjanāliṅgananimmānesu, natthi visajjanametassāti nissaggo. Rūpa pakāsane, saṃvijjamānaṃ rūpaṃ sarūpaṃ. Karaṇaṃ bhavanaṃ kati, paṭhamaṃ kati pakati. Yathā paṭhamakāle sambhūtā, tatheva sabbadāpītyattho. Sīla samādhimhi, samādhi niyamo. Lakkha dassanaṅkesu, tatheva lakkhitabbanti lakkhaṇaṃ, yu. Tatheva bhavatīti bhāvo.

七种本性。存在本性即指内在自我或产生的状态。存在时与不同时称“是本性”。与合体、分离、接触相关的造作物，若无相应分离则称为依归。表现于形色时，存在且相似称为形体。行为或存在的本质为本性。各环境与时间中形成的效果即称为本性。戒律与禅定中所起的规律，亦称定律。特征、标志等表现形式，依此应被认知为本性。

Dvayaṃ ussave. Usa dāhe. Kaṃ usavanti uggirayantyatrāti ussavo, nānāsamiddhīhi savanti etthāti vā ussavo. Chi chedane, chindati sokametthāti chaṇo. Yu. Issa lopo. Sokaṃ, pāpañca chindantā aṇanti saddāyanti etthāti vā chaṇo. Chi chedane. Aṇa saddattho daṇḍako dhātu.

二种威怒。‘威怒’意为烈火灼烧。所谓威怒者，是指因多样的瞋恨而焚烧自身之火。割断者，谓割断烦恼或忧愁。故称‘割断’。毁灭贪瞋痴烦恼，是带有怒气的割除。之所以称之，为其能够消除忧伤断灭恶毒之义。割断愤怒。如有责罚之意，则与‘打击、伤害’含义同。

§179

179. Yathā sasnehaṃ pakatitilatelādisnehasahitaṃ dīpakaṃ pajjotaṃ dhārento jantu naro atyandhakāragabbhādīsvapi ṭhitāni khuddakānyatthajātāni atisukhumānipi nānādabbasamūhāni sukhaṃva sampassati, tathā sasnehaṃ buddhapariyāyādianekapariyāyasnehasahitaṃ imaṃ abhidhānappadīpikaṃ ganthaṃ uggahaṇadhāraṇādinā dhārento jantu sotujano khuddakāni atthajātāni nānāsatthesu āgatāni atigambhīrāni atthajātāni sukhaṃ sampassatīti yojanā.

如同用芝麻油等油脂并存的燃灯者持灯时，无论是身处极深暗夜中，或在黑暗之中，那些刚刚点燃的微小灯盏，以及各种形状的灯同时显现出明亮愉悦之境，生灵愚昧微细的视力也易于清晰看到一样，佛陀之名号及其各种名称的爱护如油脂相和的灯盏，正如此被持守、牢记、运用者，即使是世智有限的小人，也能在初学浅知的义理种种，乃至深奥复杂的义理中，愉悦清晰地洞见、领会此教典脉络，令其身心安乐，这里有深义可供量度。

Iti sakalabyākaraṇamahāvanāsaṅgañāṇacārinā kavikuñjarakesarinā sirimahācaturaṅgabalena mahāmaccena viracitāyaṃ abhidhānappadīpikāvaṇṇanāyaṃ saggakaṇḍavaṇṇanā samattā.

如此，这部注解佛名辞典的著述，由具备全方位文法精通、多种学识融通的诗文大师如诗象狮王般英俊且智慧卓绝的伟大比库，以崇高威仪和四端庄严瑰丽的非凡力量而著成，此佛名辞典的注解卷，完备详尽地完成了《天界部》篇章的解说。

Saggakaṇḍavaṇṇanā niṭṭhitā. · 天品释已毕。