1. Saññāparibhāsāniddesa-paṭhamapariccheda · 1. Saññāparibhāsāniddesa-paṭhamapariccheda
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa · 礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者
Vuttodayaṃ · 《韵律开显》
1. Saññāparibhāsāniddesa-paṭhamapariccheda一、名称与通则阐释——第一章
Ratanattayappaṇāma
宝之三者称谓
§1
1.
Nama’tthu jana santāna, tama santāna bhedino;
世间诸族众生,乃是其种别者;
Dhammu’jjalanta rucino, munindo’dāta rocino.
法为众生所乐,圣者如来悦此法。
Nimitta
相
§2
2.
Piṅgalā’cariyādīhi, chandaṃ ya muditaṃ purā;
自从阿须梨等诸长久以来,所趣所乐之心,
Suddhamāgadhikānaṃ taṃ, na sādheti yathicchitaṃ .
圣洁马嘎达之法,并非随心所欲得成就者。
Ganthaparimāṇa
书卷的篇幅大小
§3
3.
Tato māgadhabhāsāya, mattā,vaṇṇa,vibhedanaṃ;
然后用摩揭陀语,措辞、颜色、发音彼此区别;
Lakkhya lakkhaṇa saṃyuttaṃ, pasanna’ttha,pada,kkamaṃ.
以标记、特征相连,含清晰意义、词义与用法。
Abhidhānādi
词典等释义书
§4
4.
Idaṃ vuttodayaṃ nāma, lokiya’cchandanissitaṃ;
此谓言论的起源,源自俗世的欲望所依;
Ārabhissa’mahaṃ dāni, tesaṃ sukhavibuddhiyā.
今当开始,凭借那些(声闻教法)所带来的安乐智慧。
Gaṇasaṅketasaññā
「众数分别识」者,谓对众生数量的分别识解。
§5
5.
Sabbaglā mnā,’digalahū, bhyā’,majjha’nta garū jasā;
「诸轻重,有长、短、轻、重、中、端庄如是」者,此言众数诸种差别,或长短、轻重、中间、端正庄严等皆具备。
Majjha’ntalā ra,te’te’ṭṭha, gaṇā go garu,lo lahu.
「中间之轻重者,此立众,众者庄严、重、轻」者,指众数中段的轻重差别,因中间众数的轻重而定,其性质庄严、沉重或轻薄。
Gaṇaniyama
「众之规定(法)」者,即众数制约的规则与章法。
§6
6.
Bha,ja,sā sabbaga,lahū, pañci’me saṇṭhitā gaṇā;
「分为诸轻重者,五中有人群」者,众体根据轻重不同,分为五类,分别立于此处。
Ariyādimhi viññeyyā, gaṇo idha catu’kkalo.
「圣者等中,应知众聚,在此为四肢」者,应于圣弟子等者中识彼众聚,即此处所说众聚有四肢之分。
Garu,lahusarūpa
【重音节与轻音节的性质】
§7
7.
Saṃyogā’di ca, dīgho ca, niggahītaparo ca, yo;
连声等情形、长音、以及后接鼻化音者——皆为重音节;
Garu, vaṅko, pādanto,vā, rasso’ñño mattiko lu’ju.
重音节、弯曲音(复辅音)、句足末音、选择连词『或』——皆为重音节;短音节则为其余符合量度者,属轻音节。
§8
8.
Pare pādādisaṃyoge, yo pubbo garuka’kkharo;
在句足首等连声的情形中,前置的重音节字母,
Lahu sa kvaci viññeyyo, tadudāharaṇaṃ yathā.
有时应被理解为轻音节——其例证如下。
§9
9.
Dassanarasā’nubhāvane, nibaddhagedhā jinassa’yaṃ janatā;
『见、味、威力』——此众生对胜者之法,贪著坚固;
Vimhayajananī saññata, kriyā nu kaṃ nā’nurañjayati.
『Vimhayajananī』者,谓烦恼之生起;『saññata』者,意指收敛、摄受。故此句意为:烦恼所生之处,是受约束的地方;行为若不受制约,则无从取悦。
§10
10.
Viññeyyā lokato saññā, samuddo,su,rasādinaṃ;
想应从世间了知,如大海、美味等之义;
Pādoñeyyo catutthaṃ’so, padacchedo yatī bhave.
第四分乃一足,分词断句时当如此。
§11
11.
Sama,maḍḍhasamaṃ, vuttaṃ, visamaṃ cā’paraṃ tidhā;
等、半等与等同,此三者已说;另有不等,共为三类;
Samā lakkhaṇato pādā, cattāro yassa taṃ samaṃ.
凡四足就相而言皆等者,彼即为「等」体。
§12
12.
Yassa’ntimena dutiyo, tatiyenā’dimo samo;
凡其末足与第二足相同、第三足与首足相同者,
Ta’daḍḍhasama, maññaṃ tu, bhinna lakkhaṇa pādikaṃ.
此处辨析:如砧板,虽看似统一,实则由各异特征之脚分成多部分。
§13
13.
Pāda’mekakkharā’rabbha, yāva chabbīsata’kkharā;
脚以单一字母开头,乃至共有二十六个字母。
Bhave pādehi taṃ chandaṃ, nānānāmo’ditaṃ tato.
在脚上显现多样意趣,称号名称自此而生。
§14
14.
Daṇḍakā caṇḍavuṭṭhyā’di, pādehi chahi, tīhi tu;
有棍棒、烈风等三种形式,脚上共六种;
‘Gāthā’ti ca paratthe’vaṃ, chando saññā pakāsitā.
称此种韵文为『伽陀』,韵律之名即由此展现。
§15
15.
Anantaro’ditaṃ ca’ñña, metaṃ sāmañña nāmato;
再有其他别样的异称,此为共通名称。
‘Gāthā’icceva niddiṭṭhaṃ, munindavacane pana.
『伽陀』一词,如是称说,却谓是圣人之言。
§16
16.
Visesanāmato kiñci, gahetvā sabbatho’citaṃ;
凡有殊别名称,悉皆当舍不取;
Dassayissāma’haṃ te’ttha, nāmānā’vi bhavissare.
我于此处当示汝,名相不应存著。
Iti vuttodaye chandasi saññāparibhāsā niddeso nāma · 如是,于《韵律开显》的韵律学中,名为“名称与通则阐释”。
Paṭhamo paricchedo. · 第一章。