三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页藏外应用成就6. Tyādikaṇḍa

6. Tyādikaṇḍa · 6. Tyādikaṇḍa

278 段 · CSCD 巴利原典
6. Tyādikaṇḍa6. 以 T 开头的章节
Atha tyādayo kriyāvācīhi dhātūhi vuccante.
此后,此类动词根被称为『行为根』。
Kriyaṃ ācikkhatīti ākhyātanti kriyāpadassa pubbācariyasaññā. Kāla+kāraka+purisaparidīpakaṃ kriyālakkhaṇaṃ tyādyantaṃ aliṅgañca, vuttampi ce+taṃ –
『行为』者,谓谓词,乃行为词根以前后词法特征所显现。谓时间、行事者、体态等行为特征之词根,称为行为根或其附加特征。即使不显现,仍称之;
Yaṃ tikālaṃ tipurisaṃ, kriyāvācī tikārakaṃ;
譬如此谓三时间三人称之行为根;行为动词即具时体人称特征;
Atiliṅgaṃ dvivacanaṃ, ta+dākhyātanti vuccati.
是极其特异之双音节词根,称为『加字动词根』。
14. Kriyatthā bahulaṃ –ti14. 表示行为义,多用——
Ca sabbattha vattate. Kriyā attho etassāti kriyattho dhātu, so ca duvidho sakammakā+kammakavasena. Tattha yasmiṃ kriyatthe kattuvācimhā kammaṃ gavesīyate, so sakammako. Itaro akammako.
此类普遍存在。谓语或为行为意义之词根,又可分为双重,即带有行为者(动作者)与无行为者之意。其依谓语中所寻求之动作者为行为者,反之为非行为者。
Tatra sakammakā kammāpekkhaṃ kriyaṃ vadanti, yathā kaṭaṃ karoti, gāmaṃ gacchati, odanaṃ pacati. Akammakā kammanirapekkhaṃ kriyaṃ vadanti, yathā acchati seti tiṭṭhati. Kriyāti ca gamanapacanādiko asattasammato kattari kamme vā patiṭṭhito kārakasamūhasādhiyo padattho vuccati. Api ca –
其中带动作者意义之谓行为者,例如『作事』『行走』『煮饭』。无行为者者则谓不包括行为者概念如『坐』『热』等。行为动词根乃指行走、烹煮等与行为相关之体会,凡非真实行为或非明确行为,则因词根承受之行为属性所转化称相应词类。且
Karaṇaṃ bhavanaṃ cāpi, kara+bhūhi kathīyate;
『行』与『业』,二者合说;
Tato kriyādivācattaṃ, pākādīnaṃ kathaṃ bhave.
然后说从行为等的出发点及完成等方面,如何生起。
Kara+bhūdhātūhi karaṇañca bhavanañca vuccati, pāka+gamanādīhi tesaṃ kriyābhavanānaṃ vāccattaṃ kathaṃ bhavatīti vuttaṃ hoti. Punapi –
由『行』所由生的因缘与『行』本身皆称作『行』,又由成熟及前行等而起的种种『行动之行』,此言何等?言此如是。复次——
Pākādīnañhi vāccattaṃ, karabhūsu na yujjati;
『成熟』等方面的说法,不适于『业』,
Taṃ bahutaravāccattaṃ, pākādīsu na yujjati.
此说尤广,『成熟』等不适合于『业』。
Taṃ nāma –
彼,名为——
Kāriyarūpā hi dhātvatthā, sattāyuttā ca te+khilā;
作用之相确属法之所涵盖,且彼等凡属于有情所依整体;
Tato kriyā ca bhāvo ca, sāmaññaṃ tesu gamyate.
于此之后,行为及存在,普遍视为其中现象。
1. Vattamāneti anti si tha mi ma te ante se vhe e mhe.1. 现在时:〔第三人称复数〕anti、〔第三人称单数〕si(ti)、〔第二人称复数〕tha、〔第一人称单数〕mi、〔第一人称复数〕ma;〔中间态第三人称复数〕te、〔中间态第三人称单数〕ante(e)、〔中间态第二人称单数〕se、〔中间态第二人称复数〕vhe、〔中间态第一人称单数〕e(mhe)、〔中间态第一人称复数〕mhe。
Vattamāne āraddhāparisamatte atthe vattamānato kriyatthā tyādayo honti. Kriyādhikārattā ‘‘kriyatthā’’ti vuttaṃ. Tesa+maniyame –
现行事状况中,正于果报成熟时,依其本质而生起或消退的行为等。因其行使权能故谓之“应作”。其制约则如是——
14. Pubbaparacchakkāna+mekānekesu tumhā+mha+sesesu dve dve majjhimu+ttama+paṭhamā14. 前后六格中,一与多数时,tumha 与 amha 及其余者,两两为中、最上、第一。
Ekānekesu tumhaamhasaddavacanīyesu tadaññasaddavacanīyesu ca kārakesu pubbacchakkānaṃ paracchakkānañca majjhimu+ttama+paṭhamā dve dve honti yathākkamaṃ. Tatthati antīti paṭhamapuriso, ādo niddiṭṭhattā. Si tha iti majjhimapuriso, majjhe niddiṭṭhattā. Mi ma iti uttamapuriso. Uttamasaddo+yaṃ sabhāvato tipabhutīna+manta+māha. Paracchakkepi te antetiādinā evaṃ yojetabbaṃ. Evaṃ sesesu bhavissatiādīsu sattasu paccayavidhānasuttesupi yojetabbaṃ.
于诸多你我相应的声音语言及他者相应的声音语言中,作为因缘者,先前侧者、后侧者,以及中间、上端、第一,皆成双数以适应所宜。所谓先端者,为第一人称,表明开始;中端者表示“是也”,置中间;上端者谓“我是”,为最高音,为本性三种区分之音。后侧声音也以“终”“等”字结尾,须如是结合。此理亦应用于其余所说三性起因法中。
Idāni bhūvādīna+maṭṭhagaṇānaṃ bhūvādigaṇesu bhū=sattāya+miti paṭhamadhātuto parā tyādayo yojīyante. Tattha ‘‘ekamhi vattabbe ekavacanaṃ’’ti tyādīsu parabhūtesu kattu+kamma+bhāvesuyeva kyavikaraṇalavikaraṇā hontīti ‘‘kyo bhāvakammesva+parokkhesu māna+nta+tyādīsu’’ ‘‘kattari lo’’ iccādinā tesaṃ vikaraṇānaṃ vidhānā tyādayo kattu+kamma+bhāvesveva viññāyantīti kattari timhilo. Ke te vikaraṇā –
如今,从众多以“存在”等为标识的类别来看,存在作为“法”之本源,为第一实体,诸如之后等现象层层相续而生。此中“应说唯一动词单数”等规则,适用于其他法门中的施作、行为及存在者,如同“何等行为中有变化非变化”“于施作者等有所分别”等,均是诸变化的规律。此类变化被称之为施作者的现象说明。何者为变化者——
Pubbāparabhāgaṭṭhānā, bhinnadhātuvibhattiyo;
以先前与后部分为起点,分离法的显现与解散;
Nissāya paccayā honti, ete vikaraṇā siyuṃ.
依止于因缘而存,这些即为变化之法。
5,82. Yuvaṇṇāna+me, o paccaye5,82. u、ū 韵尾〔的词〕加 me、o 词缀时,
Ivaṇṇu+vaṇṇantānaṃ kriyattānaṃ e+o honti yathākkamaṃ paccayeti ūsso+kāro.
犹如依赖色彩显现的作用而生,依此类推,亦复如火所依因而起。
5,89. Eona+maya+vā sare5,89. e、o〔韵尾〕加 maya 词缀,或在元音前,
Sare pare eona+mayavā honti yathākkamaṃti ossa avādeso. So puriso sādhu bhavati, sā itthī sādhu bhavati, cittaṃ sādhu bhavati.
它们有相互依存相,如实依此而有分别。此男人称为善,此女人称为善,心亦称为善。
Uttattā kattu ākhyāte, tatiyā na ca kattari;
前两句已作说明,第三句不再陈述其义;
Paṭhamāvibhatti hoteva, atthamattaṃ apekkhiya.
仅始于第一句分开,只求其义理甚微。
Satipi kriyāyekatte kattūnaṃ bahuttā ‘‘bahumhi vattabbe bahuvacanaṃ’’ti anti.
即使于一动作上有多种说法,亦多以‘复数应为复数’而表之。
161. Kvaci vikaraṇānanti161. 有时,诸变音。
Vikaraṇānaṃ kvaci lopo hotīti lavikaraṇassa lopo, sesaṃ purimasadisaṃ. Te purisā bhavanti. Majjhimapuri- sekavacanaṃ si, tvaṃ bhavasi. Bahuvacanaṃ thapaccayo, tumhe bhavatha. Uttamapurisekavacanaṃ mipaccayo.
变化有所消失,有时称为动词变化的消失,其余的则如之前相似。那些是人称代词。中称单数谓语是‘tvaṃ bhavasi(你是)’。复数谓语是‘tumhe bhavatha(你等是)’。最高称单数谓语是‘mipaccayo(我)’。
57. Himimesva+ssa57. 于 himi 与 me 中,sa 之。
Akārassa dīgho hoti himimesu. Ahaṃ bhavāmi. Bahuvacanaṃ mapaccayo, mayaṃ bhavāma. Evaṃ paracchekkepi-bhavate, bhavante. Bhavase, bhavavhe. Bhave, bhavamhe. Keci dīghaṃ katvā paṭhanti, ‘‘byañjane dīgharassā’’ti dīgho, bhavāmhe.
于此等(格)中,『阿』字延长为长音。「我存在」(单数);复数加『玛』词尾,为「我等存在」。如是,对向式(第三人称)亦然——「彼存在」、「彼等存在」;「汝存在」(中间式单数)、「汝等存在」(中间式复数);「我存在」(中间式一人称单数)、「我等存在」(中间式一人称复数)。有些人诵读时将其延长,依『辅音前长音化短音』之规则而延长,作「我等存在」(长音式)。
Ettha ca –
此外有——
Lajjā sattā ṭhiti jāgaraṇaṃ,
羞耻是众生维持觉醒的原因,
Vuddhi kkhaya jīvita maraṇaṃ;
成长、衰退、生命、死亡也如是;
Kīḷā ruci rocate ityevaṃ,
娱乐、趣味、喜好、悦乐亦然,
Vuttā akammakadhātu sabbe.
『已说』者,业因所摄者皆是。
–Ti vuttattā kammaṃ dutiyā na.
──以上所说者,『业』非第二义也。
Paca=pāke, akāro uccāraṇattho, eva+muparipi. Paca iti ṭhite lavikaraṇaṃ, vikaraṇalopādi purimasamaṃ. So odanaṃ pacati, te pacanti. Tvaṃ pacasi, tumhe pacatha. Ahaṃ pacāmi, mayaṃ pacāma. Paracchakke-pacate, pacante. Pacase, pacavhe. Pace, pacāmhe.
巴伽=熟成,『业』的声音变异义,即『业』一词的发音用途所在。『巴伽』时,止于根音构声,缺失他变,等同于前文。『业』如煮饭,饭正煮熟,众人皆在烹煮。汝独自烹煮,汝等共烹煮。我烹煮,我等共烹煮。三人分别烹煮,烹煮中。尔时烹煮、共烹煮。烹煮中,我等共烹煮。
1,22. Vippaṭisedhe1,22. 相违时。
Vippaṭisedhanaṃ=aññamaññapaṭisedhanaṃ vippaṭisedho. Paṭhamamajjhimapurisānaṃ dvinnaṃ ekattha pasaṅge majjhimapurisabahuvacanaṃ thapaccayo. So ca pacati, tvañca pacasi, tumhe pacatha. Tulyabalavirodhino hi vippaṭisedhā paṭhamamajjhimauttamapurisānaṃ tiṇṇaṃ ekattha pasaṅge uttamapurisabahuvacanaṃ hoti, so ca pacati, tvañca pacasi, ahañca pacāmi mayaṃ pacāmāti bhavati.
『彼此反对』者,谓相互违抗也,言『反对者』。首中二人合并时使用中人复数;当三人合并指称最高者复数,即多者称谓也。于是亦谓:他烹煮,汝亦烹煮,汝等亦烹煮。各种力量相抗之下,“彼此反对”变为首中之人三人合并的最高称谓;亦即“他烹煮,汝烹煮,我烹煮,我们共烹煮”之意味生成。
Ama+gama=gamane –
阿玛加玛=行走──
5,173. Gama yami+sā+sa disānaṃ vā cchaṅa5,173. gama、yami 之 sā 与 sa,于诸方位中,或为 ccha 与 ṅa。
Etesaṃ dhātūnaṃ cchaṅa vā hoti nta+māna+tyādīsu. So gāmaṃ gacchati. Anti –
此类元素中,或谓有『声部』,『根』、『末端』等。云:彼行村中之意。终结──
74. Garupubbā rassā re+ntentīnaṃ74. 重音节前,诸短音,于 re、nta、enta、ntī 中。
Garupubbasmā rassā nte+ntīnaṃ re vā hoti.
因粗细的先后,绳索之间便会有粗细之别。
Akkharaniyamo chandaṃ,
文字的规则控制着意欲,
Garulahuniyamo bhave vutti;
粗细的规则形成语音的表现;
Dīgho saṃyogādipubbo,
且长音属于结合等类之前的音,
Rasso garu lahu tu rasso.
绳索便是粗细、轻重之绳索。
Gacchare gacchanti. Tvaṃ gacchasi, tumhe gacchatha. Ahaṃ gacchāmi, mayaṃ gacchāma. Cchādesābhāvapakkhe ‘‘ū lasse’’ti ekāre gameti. Paralope gamenti. Gamesi, gametha. Gamemi, gamema. Paracchakkepi so gacchate, gacchare gacchante. Gacchase, gacchavhe. Gacche, gacchāmhe.
「彼等行走」;「汝行走」、「汝等行走」;「我行走」、「我等行走」。在省略『咇』(重叠辅音)之情形下,依『长音之短化』规则,单元音时引导出『甘』字根形式:「彼等行走」(甘字根形);脱落对向尾时,作「彼等行走」(甘字根形);「汝行走」(甘字根形)、「汝等行走」(甘字根形);「我行走」(甘字根形)、「我等行走」(甘字根形)。对向式亦然——「彼行走」、「彼等行走」;「汝行走」(中间式)、「汝等行走」(中间式);「我行走」(中间式单数)、「我等行走」(中间式复数)。
Pure adhammo dibbati, purā marāmīti ca taṃsamīpe tabbohārūpacārena vattamānavacanaṃ. Vuttañhi –
世尊所说无有污染的正法,是指与过去的众生经验相对的,必须以实际生活中相应的行为形态而为体现的教法,这种教法确有其说。
Āraddhā+niṭṭhitaṃ kiccaṃ, vattamānanti vuccati;
所谓『始于已发起且遂行完成的职责或业务』,谓之正在进行。
Vattamānasamīpañca, vattamānanti vuccati.
正在进行也称为实行中的事。
Kimiva te –
此事如同何者?
Gaṅgāca taṃsamīpañca, yato gaṅgāti ñāyate;
如恒河此正法,因恒河名称而为认知。
Gaṅgāyaṃ pātu+māgaccha, ghoso gaṅgāya+mityapi.
说『请到恒河去』,声音即指向恒河之所在。
Mukhyā+mukhyatthabhedena, vattamānaṃ tato dvidhā;
依主要与次要义的区别,现时所行则分为二。
Mukhyañhi ruḷhi+māpannaṃ, ta+dāropā amukhyatāti.
所谓主要者,是指包含粗重的义,附着于它的是次要义。
Pure+purāsaddehi vā anāgatatā gamyate, tadā tassa vattamānattā. Kālabyattayo vā eso, bhavantyeva hi kālantarepi tyādayo bāhulakā ‘‘santesu parigūhāmi’’ ‘‘kāyassa bhedā abhisamparāyaṃ, sahabyataṃ gacchati vāsavassa’’ ‘‘ativelaṃ namassissaṃ’’ti. ‘‘Kuto nu tvaṃ āgacchasi, rājagahato āgacchāmī’’tiādīsu pana paccuppannasamīpe vattamānavacanaṃ.
过去与未来的分别,被称为未到来,因此是过去;这便是现时。也有超越时间的,如盛多说“我居于现存诸境”,“身体之分离遂生,随他共处”,以及“我将甚迟礼敬”,这都是超越时间常见说法。像“你从何处来?我从王舍城来”的话,则是针对当前时刻的现时所说。
5,175. Gama vada dānaṃ ghamma vajja dajjā5,175. 词根 gamu(行)、vada(说)、dā(给予)的〔特殊变化形式〕:ghamma、vajja、dajjā
Gamādīnaṃ ghammādayo vā honti nta+māna+tyādīsu. Ghammati, ghammanti iccādi.
“把”与“把持”等动词含义包括了执着于该物或自身等多种义。根据语义,它们可变为“把住”、“把握”等形式。
Kamme –
于业格——
Upasaggavasā koci, akammopi sakammako;
假如有附着加持者,即便没有动作,也可视为有所为者。
Yathā+bhibhūyate rāgo, tāpasena mahiddhināti –
正如对贪欲的强烈主宰,伴随着严厉的苦行而生起,
Vuttattā akammakato kammani anupubbā bhūdhātuto tyādayo honti.
在说法中,行为未尽之时,行为之因未先起,诸如不净等不善法尚未生起。
5,17. Kyo bhāvakammesva+parokkhesu māna+nta+tyādīsu5,17. 在表示习惯行为的过去时中,以及在「māna」「nta」「tya」等之后,用「kya」。
Bhāvakammavihitesu parokkhāvajjitesu māna+nta+tyādīsu paresu kyo hoti kriyatthā. Kakāro+nubandhakāriyattho. ‘‘Na te kānubandha+nāgamesū’’ti paṭisedhā okārābhāvo. Anubhūyati sukhaṃ devadattena.
对于有造业之行为受业果报者,隐秘的业报、戒禁、傲慢等对他人有何关系呢?这属于束缚因缘的作用。因缘未成者则无关系,故予以否定,意为「你无此束缚因缘」,此乃禁止的理由。因业力而感得天界的安乐。
Ettha ca –
此中有言:
Ākhyātena avuttattā, kattuto tatiyā na tu;
所讲法义未成就时,行为尚未作;第三者则不是;
Dutiyā hoti kammassa, vuttattā paṭhamāpi+dha.
第二者是业,所言之果果实亦在初者之中。
Anubhūyanti sampattiyo tayā. Anubhūyasi tvaṃ devadattena. Anubhūyatha tumhe. Ahaṃ anubhūyāmi, tayā mayaṃ anubhūyāma. Dvitte anubhuyyati+ccādi. Evaṃ paracchakke.
由此因缘而得以体验,那些功德、成就得以实现。尔等以天人[名]所获之功德而加以体验。汝等应当体验,于汝等而言。吾亦亲自体验,由此与吾等同共体验。第二重体验及其后续相续体验。以上乃他人之体悟。
Bhāve adabbavuttino bhāvassa ekattā ekavacanameva. Tañca paṭhamapurisekavacaneyeva sambhavati, neva+ññaṃ, bahulaṃvidhānā. Bhūyati bhūyate devadattena, sampati bhavanantyattho.
在修习中,未生起之法仅表单一次,即唯一数动词。且此只在第一人称单数动词中发生,非他人、非众多形式。借由天人名字而增长,其义为功德之成长、增长及终极目的。
Pacadhātuto kamme kyo.
何谓熬煮之义?
37. Kyassati37. 「kya」变为「ti」。
Kriyatthā kyassa īña vā hoti. Ño ādyāvayavattho. Devadattena odano pacīyati paccati, reādese odanā pacīyare pacīyanti, paccare paccanti. Cavaggapubbarūpāni. Tvaṃ pacīyasi paccasi, tumhe pacīyatha paccatha. Ahaṃ pacīyāmi paccāmi, mayaṃ pacīyāma paccāma. Paracchakke devadattena odano pacīyate iccādi.
用以操作,或称作‘如是’者。此乃基本成分。借天人名义之饭食则熬煮,其亦被熬煮,对方亦熬煮。所称饭即为煮食物,实质为煮食行为。前述为情境之前置形式。汝熬煮,尔等熬煮,吾熬煮,吾等熬煮。以上乃借天人名字所描述之饭食烹煮等事。
Gamito kamme cchaṅa ca īñaāgame ca kate tena gāmo gacchīyati, gāmā gacchīyanti. Gacchīyasi, gacchīyatha. Gacchīyāmi, gacchīyāma. Evaṃ paracchakke. Gamīyati gammati, gamīyanti gammanti. Gamīyasi gammasi, gamīyatha gammatha, gamīyāmi gammāmi, gamīyāma gammāma paracchakkepi evaṃ. Tathā ghammīyati, ghammīyanti iccādi.
作为动作之行走,以及其他入口行为,由此执行,村落因之得以行进,多村落因之行进。汝行进,尔等行进,吾行进,吾等行进。以上皆为他体述说。动词复数如行者、行进者,亦有相应形式如行走时,行进时、你行走、你行进、汝当行走、汝当行进,我行走,我行进,我等行走,我等行进以及他体复数相应的变形。及其类似用法如‘随行者’、‘随行动作’等,依此类推。
Kriyatthā kattari tyādi, kammasmiñca sakammakā;
由动词‘做’及其他动词组合成之动作,意指某种行为操作;某个行为中带有所操纵者。
Bhāve vā+kammakā kammā+vacanicchāya maññate.
或于「被动态」及「业格」中,因欲取业格语义,故用「以为」之动词形式。
Tathā hi vijjamānassāpi kammāssa avacanicchāyaṃ idaṃ vuccati –
确实,对于现存的业,即使它没有意欲的性质,也称为此类业。
Satopi na vivakkhā+ssa, asatopi ca sā bhave;
无论是真实的还是虚假的,此中皆有此作用;
Taṃ yathā+nudarā kaññā, vañjhāvaddhitako yathā.
如同赤裸的少女,像未曾哺育的婴孩一般。
Vivakkhā lokikā esā, asakya+mativattituṃ;
这种区分是世俗性的,难以超越理解;
Katha+mesa vipariyāso, loko evā+nayujjate.
因此,反转的态势,世间就依此而持续推进。
(Vattamānapaccayanayo). · (现在时词尾规则。)
2. Bhavissati ssati ssanti ssati ssatha ssāmi ssāma ssate ssante ssase ssavhe ssaṃ ssāmhe2. 将来时:〔第三人称单数〕ssati、〔第三人称复数〕ssanti、〔第二人称单数〕ssati(ssasi)、〔第二人称复数〕ssatha、〔第一人称单数〕ssāmi、〔第一人称复数〕ssāma;〔中间态第三人称单数〕ssate、〔中间态第三人称复数〕ssante、〔中间态第二人称单数〕ssase、〔中间态第二人称复数〕ssavhe、〔中间态第一人称单数〕ssaṃ、〔中间态第一人称复数〕ssāmhe。
Bhavissati=anāraddhe atthe vattamānato kriyatthā ssatyādayo honti.
‘‘Bhavissati’’者,谓未发生之事,今正作为事义而成立的,如实真假等诸义存在。
35. A+ī+ssādīnaṃ byañjanassiña35. 在「a」「ī」「ssa」等之后,辅音变为「ñ」。
Kriyatthā paresaṃ aādīnaṃ īādīnaṃ ssādīnañca byañjanassi+ña hoti vibhāsā. Vavatthitavibhāsā+yaṃ. Sseti ssādīnaṃ ssatiādīnañcāvayavo gahito, ‘‘ūbyañjanassā’’ti siddhepi tyādīsu etesamevāti niyamattho+ya+mārambho. Lassākāralope o+avādese bhavissati, bhavissanti. Bhavissasi, bhavissatha. Bhavissāmi, bhavissāma. Bhavissate, bhavissante. Bhavissase, bhavissavhe. Bhavissaṃ, bhavissāmhe.
为表动作义,对『阿』等(词尾)及『伊』等(词尾)以及『萨』等(词尾)中的辅音,得任择地替换为『尼亚』[Pali: ña]。此处所谓「任择」,实为有条件之限定任择。所谓『萨』等,摄取了『萨提』等诸形式之分支;虽依『辅音之长音化』规则已可成立,然于『帝』等(词尾)中特立此规则,乃为限定「唯于此等」之义,故此规则之设立有其用意。依『长音之短化』及『阿』音脱落、代以『欧』音之规则,将来时诸形式为:「将会存在」(第三人称单数)、「将会存在」(第三人称复数);「汝将会存在」、「汝等将会存在」;「我将会存在」、「我等将会存在」;「彼将会存在」(对向单数)、「彼等将会存在」(对向复数);「汝将会存在」(对向中间式单数)、「汝等将会存在」(对向中间式复数);「我将会存在」(对向一人称单数)、「我等将会存在」(对向一人称复数)。
Kamme –
作为行为……
49. Kyassa sse49. 「kya」变为「sse」。
Kyassa vā lopo hoti sse. Sukhaṃ tayā anubhavissati, anubhavissanti. Anubhavissasi, anubhavissatha. Anubhavissāmi, anubhavissāma. Aññatra anubhūyissati, anubhūyissanti iccādi. Evaṃ paracchakke. Bhāve-bhūyissati bhūyissate.
或谓其终结。有终止之理。以此得快乐经历,如anubhavissati(将经历)及其复数与祈使式。除此之外使用'anubhūyissati'等,也有类似。对此他法亦复如是。谓依行为而成为、得现象。
Kattari-pacissati, pacissanti iccādi. Kamme-pacissati odano devadattena, pacīyissati, paccissati. Paccissanti odanā pacīyissanti, pacīyissare, paccissare, paccissanti.
谓要、做、烹饪等动词,用未来时,如pacissati(将烹),pacissanti(他们将烹),及其祈使式等。谓行为与使役相关,例:由天人Devadatta烹煮粮食。表示行为必将完成。
Gamito kattari-so gacchissati, te gacchissanti. Tvaṃ gacchissasi, tumhe gacchissatha. Ahaṃ gacchissāmi, mayaṃ gacchissāma. Gacchissate, gacchissante. Gacchissase, gacchissavhe. Gacchissaṃ, gacchissāmhe. Saggaṃ gamissati, gamissanti. Gamissasi, gamissatha. Gamissāmi, gamissāma iccādi. Kamme-gacchiyissati, gacchiyissanti iccādi. Kyalope gamissati, gamissanti iccādi. Tathā ghammissati ghammīyissati, ghammissanti, ghammīyissanti iccādi.
【行为者格】——『将去』:他将去,他们将去。你将去,你们将去。我将去,我们将去。(中间语态)将去,他们将去。将去,你们将去。将去,我们将去。『将达天界』:他将去,他们将去。你将去,你们将去。我将去,我们将去,等等。【业(受事)格】——被动态:将被走,他们将被走,等等。【省略辅音】:将去,他们将去,等等。同样地,『将受热』『将被受热』,他们将受热,他们将被受热,等等。
3. Nāme garahāvimhayesu3. 名词的轻蔑与惊叹中
Nāmasadde nipāte sati garahāyaṃ vimhaye ca gamyamāne ssatyādayo honti. Ime hi nāma kalyāṇadhammā paṭijānissanti. Ettha ‘‘jyādīhi knā’’ti knāvikaraṇe ‘‘ñāssane jā’’ti jādeso. Na hi nāma bhikkhave tassa moghapurisassa pāṇesu anuddayā bhavissati. Kathañhi nāma so bhikkhave moghapuriso sabbamattikāmayaṃ kuṭikaṃ karissati. Vimhaye-acchariyaṃ vata bho, abbhutaṃ vata bho, santena vata bho pabbajitā vihārena viharanti, yatra hi nāma saññī samāno jāgaro pañcamattāni sakaṭasatāni nissāya nissāya atikkantāni neva dakkhiti, na pana saddaṃ sossati. Acchariyaṃ andho nāma pabbata+mārohissati, badhiro nāma saddaṃ sossati. (Bhavissantipaccayanayo).
名称音节在词尾的轻音、喉塞音等发音障碍以及词义的混淆中,含有真实不虚之意。这些名词正是宣称为吉祥法的。此处“jyādīhi knā”中“knā”作变音,“ñāssane jā”中的“jā”是示意觉知。比库们,不会有人轻易在愚痴人身上兴起攻击之心。何况愚痴人会随意制造各种泥土、壤土等构成的窝棚呢?实乃奇妙、不可思议,确实令人惊异的是,出家人住持于清净安乐之所,那里,具慧之人与觉者常常守护五种法相,尽管有车辆成群穿过,却未有妨碍眼力,也未听闻有声音打扰。甚为奇妙,如盲人当攀爬高山,如聋人当听闻声音一般。(此略述生起之因缘)
4. Bhūte ī uṃ o ttha iṃ mhā ā ū se vhaṃ a mhe4. 过去分词中有 ī、uṃ、o、ttha、iṃ、mhā、ā、ū、se、vhaṃ、a、mhe 诸词尾
Bhūte parisamatte atthe vattamānato kriyatthā īādayo honti. Bhūtānajjatane upari vakkhamānattā ime īādayo bhūtajjatane. ‘‘Suvo ahosi ānando’’tiādīsu bhūtasāmaññeva bhavanti.
在事物安静不动且具现时,其现象具有因缘关系。相对于事物的发生,所涉及的语词也是对应发生。诸如“快乐存在”、“安乐如是”等,这些词类皆属所现之法的通称。
Ahassu+bhayato aḍḍha-rattaṃ vā tadupaḍḍhataṃ;
由于恐惧,从白天持续到半夜或更晚(所受困扰)。
Antokatvāna viññeyyo, aho ajjatano iti;
如果内在有所认识,应知“啊,是现在了”。
Tadañño pana yo kālo, so+najjatanasaññito.
但另一时刻,则为当下未被觉知之时间。
Iti paṭhamapurisekavacanaṃ ī,
此即第一人称单独所说之言。
15. Ā+ī+ssādīsva+ña vā15. ā、ī、ssā、dīsva、ña 诸词尾可选用
Āādo īādo ssādo ca kriyatthassa vā aña hotīti dhātuto pubbaṃ aña. ‘‘Kattari lo’’ti lo, ekāra+avādesā ca.
起始、持续、完成等动作,或对他人的行为表达其状态,是由词根的变化而来。‘行动者’的含义由根词‘lo’和单一元音构成的词根形成。
38. Eyyātha+sse+a+ā+ī+thānaṃ o+a+aṃ+ttha+ttho+vhoka38. 【词尾替换规则】『eyyātha』等词尾,以『sse、a、ā、ī』替换『thāna』之位,以『o、a、aṃ、ttha、ttho、vho』替换『ka』之位。
Eyyāthādīnaṃ oādayo vā honti yathākkamaṃti īssattho, abhavittho, bhavittho, abhavattho, bhavattho. ‘‘Ā ī ū mhā ssā ssamhānaṃ vā’’ti īssa rassattaṃ. So abhavi bhavi, abhavī bhavī.
『愿……』等词尾,『哦』等替代词依次出现——其意为:未曾存在(否定过去)、曾存在(肯定过去)、未曾存在(另式)、曾存在(另式)。依『长元音ā、ī、ū、mhā、ssā、ssamhā等可短化』之规则,『ssa』短化。故有:他未曾是/他曾是,(长音式)他未曾是/他曾是。
39. Uṃssiṃ+svaṃ+su39. uṃ、ssiṃ、svaṃ、su 诸词尾
Tiuṃssa iṃsu+aṃsu vā honti. Abhaviṃsu bhaviṃsu, abhavaṃsu bhavaṃsu, abhavuṃ bhavuṃ.
【三人称复数】词尾『iṃsu』可替换为『aṃsu』。故有:他们未曾是/他们曾是(iṃsu式),他们未曾是/他们曾是(aṃsu式),他们未曾是/他们曾是(uṃ式)。
42. Ossa a+i+ttha+ttho42. 【词尾替换规则】『o』之位,以『a、i、ttha、ttho』替换。
Ossa aādayo vā honti. Abhava bhava, abhavi bhavi, iñāgame abhavittha bhavittha, abhavattha bhavattha, abhavittho bhavittho, abhavattho bhavattho.
【三人称单数中间语态】词尾『o』可替换为『a』等。故有:他未曾是/他曾是(a式),他未曾是/他曾是(i式);插入『iñ』音后,他未曾是/他曾是(ittha式),他未曾是/他曾是(attha式),他未曾是/他曾是(ittho式),他未曾是/他曾是(attho式)。
43. Si43. Si(词尾)
Ossa si vā hoti. Abhavisi bhavisi, abhavasi bhavasi. Abhavo bhavo.
【二人称单数中间语态】词尾『o』可替换为『si』。故有:你未曾是/你曾是(isi式),你未曾是/你曾是(asi式)。(保留原尾)你未曾是/你曾是(o式)。
45. Mhātthāna+muña45. Mha 与 tthāna 加 muña
Esaṃ uña vā hoti. Īādisambandhīnameva gahaṇaṃ. Abhavuttha bhavuttha.
此类词汇具有系于起始元音的复杂变化,称为义流词根的复杂形式。示例为‘abhavuttha bhavuttha’。
46. Iṃssa ca siña46. Iṃ 之 ssa 以及 siña
Iṃssa ca siña vā hoti mhātthānañca bahulaṃ. Ikāraññakārā uccāraṇaādyāvayavatthā. Abhavasittha bhavasittha, abhavittha bhavittha, abhavattha bhavattha, abhavisiṃ bhavisiṃ, abhavasiṃ bhavasiṃ, abhaviṃ bhaviṃ. Uñāgame āssa rasso. Abhavumha bhavumha abhavumhā bhavumhā. Siñāgame abhavasimha bhavasimha abhavasimhā bhavasimhā abhavimha bhavimha abhavimhā bhavimhā abhavamha bhavamha abhavamhā bhavamhā. Paracchakke – ‘‘eyyāthā’’dinā tthe abhavittha bhavittha abhavattha bhavattha. Rasse abhavatha bhavatha, abhavā bhavā, abhavu bhavu. Abhavise bhavise, abhavase bhavase, abhavivhaṃ bhavivhaṃ abhavavhaṃ bhavavhaṃ, assa a+mādese abhavaṃ bhavaṃ abhava bhava, abhavimhe bhavimhe abhavamhe bhavamhe. Kamme sukhaṃ tayā anubhūyittho anvabhūyattho anubhūyattho anvabhūsi anubhūsī anvabhūyī anubhūyī, anvabhūyiṃsu anubhūyiṃsu anvabhūyaṃsu anubhūyaṃsu anvabhūyuṃ anubhūyuṃ iccādi. Bhāve-tena abhūyittho bhūyittho abhūyattho bhūyattho abhūyi bhūyi abhūyī bhūyī. Tena abhūyattha bhūyattha abhūya bhūya abhūyā bhūyā.
【一人称单数】词尾『iṃ』,以及『siñ』可替换『mhā』位置之词尾,且多有变例。其中『i』字与『ñ』字乃发音等辅助成分的位置条件。(二人称单数)你未曾是/你曾是(sittha式),你未曾是/你曾是(ittha式),你未曾是/你曾是(attha式);你未曾是/你曾是(isiṃ式),你未曾是/你曾是(asiṃ式),你未曾是/你曾是(iṃ式)。插入『uñ』音后,长音『ā』短化——我们未曾是/我们曾是(umha式),我们未曾是/我们曾是(umhā式)。插入『siñ』音后:我们未曾是/我们曾是(simha式),我们未曾是/我们曾是(simhā式),我们未曾是/我们曾是(imha式),我们未曾是/我们曾是(imhā式),我们未曾是/我们曾是(amha式),我们未曾是/我们曾是(amhā式)。【对方陈述语气】——依『愿……』等规则,中间语态词尾『tthe』变为:你们未曾是/你们曾是(ittha式),你们未曾是/你们曾是(attha式)。短化后:你们未曾是/你们曾是(atha式),你们未曾是/你们曾是(ā式),你们未曾是/你们曾是(u式)。你未曾是/你曾是(ise式),你未曾是/你曾是(ase式);你们未曾是/你们曾是(ivhaṃ式),你们未曾是/你们曾是(avhaṃ式);词尾『assa』替换为『a』及『mā』:我未曾是/我曾是(aṃ式),我未曾是/我曾是(a式);我们未曾是/我们曾是(imhe式),我们未曾是/我们曾是(amhe式)。【业(受事)格】——以你而言,安乐被体验(种种式):被体验(ittho式),被体验(attho式)(带前缀『anu』两式);被体验(si式),被体验(sī式),被体验(yī式)(带『anu』两式);他们被体验(yiṃsu式),他们被体验(yiṃsu式带anu),他们被体验(yaṃsu式),他们被体验(yaṃsu式带anu),他们被体验(yuṃ式),他们被体验(yuṃ式带anu),等等。【处(抽象行为)格】——以他而言,被存在(ittho式),被存在(attho式),被存在(yi式),被存在(yī式)。以他而言,你们被存在(yattha式),被存在(ya式),被存在(yā式)。
So apacittho pacittho iccādi kattusamaṃ. Kamme-apacīyittho pacīyittho apacīyattho pacīyattho. Cavaggapubba- rūpe apaccittho paccittho apaccattho paccattho apacīyi pacīyi apacīyī pacīyī apacci pacci apaccī paccī, apacīyiṃsu pacīyiṃsu apaciṃsu paciṃsu apacīyaṃsu pacīyaṃsu apaccaṃsu paccaṃsu apacīyuṃ pacīyuṃ apaccuṃ paccuṃ iccādi kattusamaṃ, pubbarūpova viseso.
以『已离积』、『已积』等,与主动态相同。业态:『已被离积』、『已被积』、『已被离积(异形)』、『已被积(异形)』。以牙音为首的前置词形:『已离积(短音形)』、『已积(短音形)』、『已被离积(短音形)』、『已被积(短音形)』、『已离积(单数形)』、『已积(单数形)』、『已离积(长音单数形)』、『已积(长音单数形)』、『已离积(简缩形)』、『已积(简缩形)』、『已离积(长音简缩形)』、『已积(长音简缩形)』;复数:『已离积(复数一型)』、『已积(复数一型)』、『已离积(复数二型)』、『已积(复数二型)』、『已离积(复数三型)』、『已积(复数三型)』、『已离积(复数四型)』、『已积(复数四型)』、『已离积(复数五型)』、『已积(复数五型)』、『已离积(复数六型)』、『已积(复数六型)』等,皆与主动态相同,区别仅在前置词形。
So gāmaṃ agacchittho gacchittho iccādi purimasamaṃ.
以『他未前往村落』、『他已前往村落』等,与前述相同。
30. Ḍaṃsassa ca ñchaṅa30. 【音变规则】『ḍaṃsa』(叮咬)之词,亦以『ñcha』、『ṅa』替换。
Ḍaṃsassa ca gamissa ca ñchaṅa vā hoti ā+īādīsu. Agañchittho gañchittho agañchattho gañchattho agañchi gañchi agañchī gañchī iccādi.
『咬』根与『去』根,在以长母音或短母音等为首的词尾之前,可选择带鼻化辅音变化。如:『他未前往(鼻化形)』、『他已前往(鼻化形)』、『他二人未前往(鼻化形)』、『他二人已前往(鼻化形)』、『他未前往(鼻化单数形)』、『他已前往(鼻化单数形)』、『他未前往(鼻化长音单数形)』、『他已前往(鼻化长音单数形)』等。
29. Gamissā29. Gami 之 ssā
Āādo īādo ca gamissa ā hoti vā. So agā agami gami agamittho gamittho agamattho gamattho. Īpaccaye lassākārassa ‘‘himimesva+ssā’’ti ettha ‘‘assā’’ti yogavibhāgā dīghe ‘‘dīghā īssā’’ti īssa siādeso, agamāsi agami gami agamī gamī, agamiṃsu gamiṃsu agamaṃsu gamaṃsu agamuṃ gamuṃ. Ossa aādese ajjhaguṃ. Tvaṃ ajjhagā parassa lopo. Tumhe ajjhaguttha. Ahaṃ ajjhagaṃ, mayaṃ ajjhagamha. Paracchakke – ‘‘eyyāthā’’dinā tthe so agacchittha gacchittha agañchittha gañchittha agamittha gamittha agama gama agamā gamā. Te agamū gamū, ossa āādese ajjhaguṃ. Tvaṃ agamise gamise. Tumhe agamivhaṃ. ‘‘Eyyāthā’’ dinā a+mādese ahaṃ agamaṃ gamaṃ ajjhagaṃ. Mayaṃ agamimhe gamimhe. Kammeagacchīyi agamīyi, agacchiyuṃ agamiyuṃ iccādi. Tathā aghammī ghammī iccādi.
『去』根在长母音词尾及短母音词尾之前,词根中的元音可选择替换为长母音。如:『他未去』、『他未去(异形)』、『他已去』、『他未去(加词尾形)』、『他已去(加词尾形)』、『他二人未去(加词尾形)』、『他二人已去(加词尾形)』。在附加短母音词尾时,依据『此等词中以长音替换短音』之规则,以长音替换词尾,于是有『他未去(长音词尾形)』、『他已去(短音单数形)』、『他已去(长音单数形)』;复数:『他们未去』、『他们已去』、『他们未去(异形复数)』、『他们已去(异形复数)』、『他们未去(另一复数形)』、『他们已去(另一复数形)』。以替换尾元音的方式得出:『他们深入研习』。对话:『你深入研习』,因后缀脱落。『你们深入研习』。『我深入研习』,『我们深入研习』。反称式:依『应尾等』之规则,有『他未前往(反称单数形)』、『他已前往(反称单数形)』、『他未前往(鼻化反称形)』、『他已前往(鼻化反称形)』、『他未前往(去根反称形)』、『他已前往(去根反称形)』、『他未前往(简化反称形)』、『他已前往(简化反称形)』。复数:『他们未前往(反称复数形)』、『他们已前往(反称复数形)』,以替换尾元音方式得出:『他们深入研习』。对话:『你未前往(反称对话形)』、『你已前往(反称对话形)』。『你们未前往』。依『应尾等』之规则,以替换首元音:『我未前往』、『我已前往』、『我深入研习』。『我们未前往』、『我们已前往』。业态:『他未被前往(被动形)』、『他未被前往(去根被动形)』、『他们未被前往(被动复数形)』、『他们未被前往(去根被动复数形)』等。同样地,『他未炎热』、『他已炎热』等亦如此类推。
13. Māyoge ī+āādī13. 在 mā 连接中,ī 与 ā 等
Māyoge sati īādayo āādayo ca vā honti. Sakakālato kālantarepi paccayavidhānattho+yaṃ. Mā bhavaṃ abhavittho iccādi. Vāvidhānāssatyādi+eyyādi+tvādayopi honti, mā bhavaṃ bhavissati, mā bhavaṃ bhaveyya, mā bhavaṃ bhavatu iccādi. (Īādipaccayanayo).
在与『勿』连用时,以短母音为首的词尾及以长母音为首的词尾均可使用。此规则之意义在于:除了与该时态相关的词尾之外,其他时态的词尾亦可用于表达不同时间。如:『尊者勿存在』等,与前述相同。由于此处规定为『可选』,故带『等』等词尾及条件式词尾、命令式词尾亦可使用,如:『尊者不会存在』、『尊者不应存在』、『尊者勿存在(命令式)』等。(短母音词尾系统的规则如此。)
5. Anajjatane ā ūo ttha a mhā ttha tthuṃ se vhaṃ iṃ mhase5. 【非今日时态变化表】非今日时(过去时)词尾为:ā、ū、o、ttha、a、mhā(第三人称复数至第一人称复数主动态);ttha、tthuṃ、se、vhaṃ、iṃ、mhase(中间态各人称)。
Avijjamānajjatane bhūtatthe vattamānato kriyatthā āādayo honti vā. ‘‘Eyyāthā’’dinā tthe ‘‘ā ī ū mhā’’ iccādinā rasse ca so abhavattha bhavattha abhava bhava abhavā bhavā, te abhavu bhavu abhavū bhavū. O, ‘‘ossā’’tiādinā aādayo, abhava bhava abhavi bhavi abhavattha bhavattha abhavattho bhavattho, siādese abhavasi bhavasi abhavo bhavo. Tumhe abhavattha bhavattha. Ahaṃ abhavaṃ bhavaṃ abhava bhava, mayaṃ abhavamha bhavamha abhavamhā bhavamhā. So abhavattha bhavattha. Te abhavatthuṃ bhavatthuṃ. Tvaṃ abhavase bhavase. Tumhe abhavavhaṃ bhavavhaṃ. ‘‘Issa ca siña’’ti siṃ, ahaṃ abhavasiṃ bhavasiṃ abhaviṃ bhaviṃ. Mayaṃ abhavamhase bhavamhase. Kamme-tthe sukhaṃ tayā anubhūyittha, iñāgamābhāve anubhūyattha iccādi. Bhāve-abhūyattha bhūyattha iccādi.
无明所生惑所现之理,依诸事物之实相为本而起作用,彼等念头与意合由此发生。言有如是者,即彼诸元音“ā ī ū mhā”等及其变化而有生灭,有“无生有、无灭有、无有生、无有灭有”,彼等皆为无与有之对立相,或生或灭。又如“ossā”等音起,是无生灭的对立而生,彼无与有相承接,有彼义谓无生即生,有生即无生。尔时汝等于生灭之间,我于无生有生、无生有生,彼我等亦为无生有生之义,即生即无也是如此。彼等无生无灭无生无灭,无有无生、尔时汝等无有无生。我于无生有生,无生有生,彼等作为无生有生。于此因缘中,于无尽止诸苦乐中,随缘受乐苦,亦或不到彼处,亦有不名苦乐者。于法中有无否定,有与无产生,彼皆起灭无常之义。
So odanaṃ apacattha pacattha iccādi kattusamaṃ. Kamme-apacīyattha pacīyattha apaccattha paccattha apacīya pacīya apacīyā pacīyā apacca pacca apaccā paccā. Apacīyu pacīyu apacīyū pacīyū apaccu paccu apaccū paccū iccādi. ‘‘Māyoge ī+āādī’’ti māyogepi āādayo, mā bhavaṃ apaccattha iccādi.
此如烹煮粥饭时之举止,或加粮煮、或勤炊煮,其作法如上。作业之中有减少、有增加、或更替、或否定、生此生彼。此诸变易循序不舍,譬如多种造作,彼时无有生成取舍之意。谓“māyoge ī+ādī”为造作,亦即起惑之意,勿作自称“我”,亦勿落于生起之见。
Tathā agacchattha gacchattha iccādi purimasamaṃ. Tathā agamattha gamattha iccādipi aghammattha ghammattha iccādipi. (Anajjatanapaccayanayo).
此如前方所来与往者,谓其来者必有往,往者必有来,如是生灭过程前后相续。又如否定生者与生者俱行,此为缘起中无初无终之相。谓此为(无所生者因缘)的比喻。
6. Parokkhe a u e ttha a mha ttha re ttho vho i mhe6. 【间接过去时变化表】间接过去时(parokkha,耳闻过去时)词尾为:a、u、e、ttha、a、mha(主动态);ttha、re、ttho、vho、i、mhe(中间态各人称)。
Apaccakkhe bhūtānajjatane vattamānato kriyatthā aādayo honti. Akkhānaṃ=indriyānaṃ paraṃ parokkhaṃ. Tasmiṃ. ‘‘Aparokkhesū’’ti vacanā kya+lādivikaraṇā na honti.
于无生成灭狭义中,动因乃诸法起作用。此处“眼耳鼻舌身意”为根本感官之外,并不包括他方境界。内文中“非他方境界”之言,乃结构及词义变异不是一般用法。
5,71. Parokkhāyañca5,71. 且在过去时中
Parokkhāyaṃ paṭhama+mekassaraṃ saddarūpaṃ dve bhavati. ‘‘Bhūssa vuka’’ itiādīsu vuka, bhūva bhūva iti dvitte –
词“非他方境界”中,“非”者为初声字母,“方”字有二音节之重叠。此两音构成音形字,有两种读法,或依“bú-ka”(声音),“bú-va”(意动),其二迥异。
5,75. Lopo+nādibyañjanassa5,75. 省略 n 等辅音
Dvitte pubbassa ādito+ññassa byañjanassa lopo hoti.
第二种读音中,前方音节之韵母及辅音被省略,无复现,形成省去搭配音形之结构。
18. Pubbassa a18. 前者之 a
Aādīsu dvitte pubbassa bhūssa a hoti.
于初,则不成第二的过去时间。
5,78. Catutthadutiyānaṃ tatiyapaṭhamā5,78. 第四与第二之第三第一
Dvitte pubbesaṃ catutthadutiyānaṃ tatiyapaṭhamā honti yathākkamaṃti bakāre so babhūva kira, te babhuvu kira. Tvaṃ babhuve kira, iña tumhe babhuvittha kira. Ahaṃ babhuva kira, mayaṃ babhuvimha kira. So babhuvittha kira, te babhuvire kira. Tvaṃ babhuvittho kira, tumhe babhuvivho kira. Ahaṃ babhuvi kira, mayaṃ babhuvimhe kira. Kamme-anupabhuva kira iccādi. Bhāvebabhuva babhuvittha kira.
第二者,即先前的、第四与第二、第三与第一,是依顺序而有:若有言说「他曾成就」,即为过去;「他们曾成就」,亦为过去;「你曾成就」,再者「你等曾成就」,「我曾成就」,「我们曾成就」,「他等曾成就」,「你等曾成就」,「你等曾成就」,「我曾成就」,「我们曾成就」。所谓对事或对法的成就状态,如此循环。
Papaca, papacu. Papace, iñāgame papacittha. Aññatra ‘‘saṃyogādilopo’’ti lopo, papacittha. Papaca, papacimha. Papacittha, papacire. Papacittho papacitho, papacivho. Papaci, papacimhe. Evaṃ kamme.
恶者,恶行。于恶中,依常理恶行已成。若非「结合法等失」则为丧失,常见恶行。恶者,恶行在此。恶行已成,则恶行已毕;恶行已毕则恶行已成;恶行已成者,恶行已成受;恶行已见者,则是恶行。如此于业行。
Aādipaccaye dvibhāve anādibyañjanalope pubbassa ‘‘kavaggahānaṃ cavaggajā’’ti cavaggajakāre ‘‘byañjane dīgharassā’’ti dīghe ca kate so gāmaṃ jagāma kira, jagamu. Jagame, jagamittha. Jagama, jagamimha. Jagamittha, jagamire. Jagamittho, jagamivho. Jagami, jagamimhe. Evaṃ kamme.
以原因为先,依二法起、无初无终而除去增损者,先前所谓「断枝交易」成就,谓枝长延长。此如言「村庄去往」,即曾行至村庄。若行至村庄处,则有加词「至于村庄」。如是语句循环于多种时态变化:曾去往、曾至往、曾至于、曾至往他处、曾属往他处、曾去往、曾去至、已至。此即业行之例。
Mūḷhavikkhittabyāsattacittena attanāpi kriyā katā abhinibbattikāle+nupaladdhāsamānā phalenā+numīyamānā parokkhāva vatthuto. Tena uttamavisayepi payogasambhavo. (Parokkhāpaccayanayo).
内心所起根本分散且妄念扰乱,自行所作之业,于成熟时未得显现的果报,乃属暗中结果的所在。此亦可产生最高境界之行用。(所谓暗中因缘关系)。
7. Yyodo vā+tipattiyaṃ ssā ssaṃsu sse ssatha ssaṃ ssamhā ssatha ssiṃsussasessavhessiṃ ssāmhase.7. 【条件时与愿望时变化表】『yyo』等词尾,或用于条件时(tipatti):ssā、ssaṃsu、sse、ssatha、ssaṃ、ssamhā(主动态);ssatha、ssiṃsu、ssase、ssavhe、ssiṃ、ssāmhase(中间态各人称)。
Eyyādo visaye kriyātipattiyaṃ ssādayo honti. Vidhurapaccayopanipātato kāraṇavekallato vā kriyātipatana+manipphatti kriyātipatti. Ete ca ssādayo sāmatthiyā atītānāgatesveva honti, na vattamāne, tatra kriyātipatyasambhavā. Iñāgame ssāssa vā rasse ca sace so paṭhamavaye pabbajjaṃ alabhissa, arahā abhavissa bhavissa abhavissā bhavissā vā, te ca taṃ alabhissaṃsu, arahanto abhavissaṃsu bhavissaṃsu. ‘‘Eyyāthā’’dinā ssessa vā akāre tvaṃ abhavissa bhavisse. Tumhe abhavissatha. Ahaṃ abhavissaṃ. Rasse mayaṃ abhavissamha bhavissamha abhavissamhā bhavissamhā. Paracchakke-so abhavissatha, abhavissiṃsu. Abhavissase, abhavissavhe. Abhavissiṃ, abhavissāmhase.
于该处,因业触及之过错,出现加重作用。由命运因缘连接与相配,业感相继而增加。此等加重过去与未来业果,现时因果未生,但存在业感可能。若某人先得初际出家,无论其为阿拉汉或非阿拉汉,皆获此境界。于是诸人所获者,有成有不成。言「这样」,于该业者,你则成佛或不成佛。你等亦复如此。我于此等境界或成或不成。次日亦复如是。成不成,不问尊卑。你成你不成,我成我不成。
Kamme-tena sukhaṃ anvabhavissa, anvabhavissaṃsu kyalopo. Anvabhūyissa anvabhūyissā iccādi. Bhāve-tena abhūyissa bhūyissa abhūyissā bhūyissā. Abhūyissatha bhūyissatha.
借由业力,能够体验快乐,能够体验到各种快乐。将要体验,将要能体验,如此等等。借由造作,将要不体验,将要体验,将要能不体验,将要能体验。不体验,不体验吧。
Evaṃ taṇḍulādisādhanaṃ alabhissa, odanaṃ apacissa pacissa iccādi. Kamme-tena odano apacissa pacissa apacissā pacissā apacīyissa pacīyissa apacīyissā pacīyissā apaccissa paccissa apaccissā paccissā iccādi.
如此,获得了米等财物,煮粥、煮饭等等。借由业力,熬煮粥、煮饭,将要煮,将要熬煮,将要使其煮,使其熬煮,将要熬煮,将要煮等等。
So agacchissa gacchissa agacchissā gacchissā iccādi. Cchādesā+bhāve agamissa gamissa agamissā gamissā iccādi. Kamme-agacchissa gacchissa agacchīyissa iccādi. Agamissa gamissa agamīyissa iccādi. Tathā aghammissa iccādi. (Kriyātipattipaccayanayo).
他将去,将过去,将要去,将要过去,如此等。借由覆盖的造作,将要不去,将要去,将要不去,将要去等等。借由业力将要去,将要过去,将要去,如此等。将要不去,将要过去,将要使其不去,将要使其过去,如此等。亦将不去,如此等。(此为行动转生因果之理)。
8. Hetuphalesve+yya eyyuṃ eyyāsi eyyātha eyyāmi eyyāma etha eraṃ etho eyyāvho eyyaṃ eyyāmhe.8. 在表示因与果的意义中,用以下可能式词尾:eyya、eyyuṃ、eyyāsi、eyyātha、eyyāmi、eyyāma、etha、eraṃ、etho、eyyāvho、eyyaṃ、eyyāmhe。
Hetubhūtāyaṃ phalabhūtāyañca kriyāyaṃ vattamānato kriyatthā eyyādayo honti vā. Lavikaraṇavuddhiādi pubbasamaṃ. Parikappe –
因缘和果报存在于此行持中,善恶事例亦复如是。增上烦恼等与先前相同。适时——
75. Eyye+yyāse+yyannaṃ ṭe75. 对 eyya、eyyāsi、eyyaṃ 这些词尾,替以 e(ṭ 为语法标记)。
Eyya+eyyāsi+eyya+miccesa+me vā hoti. So dāni kinnu kho bhave, yadi so paṭhamavaye pabbajeyya, arahā bhaveyya.
能够、能够作、能够去、能够毁坏、甚至能够为我所有。如今又将成为什么呢?若他于初次寿命中出家,则能成阿拉汉。
47. Eyyuṃssuṃ47. eyyuṃ[可替换为]ssuṃ。
Eyyu+miccassa ñuṃ vā hoti. Sace saṃkhārā niccā bhavuṃ bhaveyyuṃ, na nirujjheyyuṃ. Yadi tvaṃ bhave bhaveyyāsi. ‘‘Eyyāthā’’ dinā assa okāre tumhe bhaveyyātho bhaveyyātha katha+mahaṃ devo bhaveyyāmi.
能够、欲毁坏、或者没有。若五蕴不灭,便当存在不息。若汝将成《存在》,则应当成。‘愿得存在’之时,必有条件。如何我能成天?
78. Eyyāmasse+mu ca78. eyyāma、sse[可加]mu。
Eyyāmassa emu vā hoti u ca. Kinnu kho mayaṃ bhavemu bhaveyyāmu bhaveyyāma. Paracchakke-bhavetha, bhaveraṃ. Bhavetho, bhaveyyāvho. Bhave bhaveyyaṃ, bhaveyyāmhe. Kamme-sukhaṃ tayā anubhuyye anubhuyyeyya, anubhuyyuṃ anubhūyeyyuṃ. Tena tvaṃ anubhūye anubhūyeyyāsi, tumhe anubhūyeyyātho anubhūyeyyātha. Tenā+haṃ anubhūyeyyāmi, mayaṃ anubhūyemu anubhūyeyyāmu anubhūyeyyāma. Paracchakke-anubhūyetha iccādi. Bhāve-bhūye bhūyeyya bhūyetha.
「这来者或彼来者」等语是虚词用法。所谓「我们应当成为应成者」等,意指应当在未来成为某种状态。虚拟语气表达期望或可能。针对第三人称,「他应当成为」;第二人称「你们应当成为」;第一人称单复数分别为「我应当成为」「我们应当成为」。句中「感受幸福」指通过行为而获得乐受,此乐受应当被体验、历受。诚如此,你也应当体验,你们也应当体验,我亦当体验,我们当体验。对于别的行为也应如此经验。又谓存在、成为等动词用法宜通顺理解称作「生起、成长」的意思。
Vidhimhi-so odanaṃ pace paceyya iccādi. Kamme-pacīye pacīyeyya pacce pacceyya iccādi.
于厨房。米饭应反复煮熟。类似地,烹饪的行为亦应反复熟成。此句表述烹调法的步骤与重复。
Anumatiyaṃ-so gāmaṃ gacche gaccheyya iccādi. Aññatra game gameyya iccādi. Tathā ghamme ghammeyya iccādi.
准许之意。应当反复去村落,或地处工作。除特定地方外,不可前往他处。类似适用于工厂等场所,亦须如此反复。
Pāto paceyya ce bhuñje, icce+ttha pacanakriyā;
若可食则应加热或进行烹调。此为烹调作业的缘起。
Hetubhūtāti viññeyyā, phalaṃ tva+nubhavakriyā.
所谓「缘起性」当知。果报实为历受之因果。
11. Sattya+rahesve+yyādī11. 在第七[格]、祈愿式中,[加]yyā等。
Sattiyaṃ arahate ca kriyatthā eyyādayo honti. Bhavaṃ khalu pattaṃ paceyya, bhavaṃ satto, bhavaṃ araho.
于生者与阿拉汉两者皆当行此事。例如煮饭之行为。生即在世者,生灵,阿拉汉圣者均是。
12. Sambhāvane vā12. 或在可能义中。
Sambhāvane gamyamāne dhātunā vuccamāne ca eyyādayo honti vibhāsā. Api bhavaṃ gilitaṃ pāsāṇaṃ paceyya udaragginā, sambhāvemi saddahāmi bhavaṃ paceyya, bhavaṃ pacissati, bhavaṃ apaci.
当以生起为缘的根本出现时,类似于“火”这样的词语即为分别。譬如生命被吞噬如同石头被烈火灼烧,便能生起、感受、预知生命被火所熬烧,生命将被灼烧,生命未曾被灼烧。
9. Pañha+patthanā+vidhīsu9. 在疑问、愿望、命令中。
Pañhādīsu kriyatthato eyyādayo honti.
在疑难处,有此等用法。
Pañhā saṃpucchanaṃ, iṭṭhā-siṃsanaṃ yācanaṃ duve;
疑问分为两类:询问与恳请。
Patthanā, bhattiyā vā+tha, na vā byāpāraṇā vidhi.
询问或讨饭,或非经营事宜,均非律仪所宜。
Pañhe-kiṃ so bhattaṃ paceyya, udāhu byañjanaṃ. Patthanāyaṃ-aho vata so paceyya ce. Vidhimhi-bhavaṃ pattaṃ paceyya. (Eyyādipaccayanayo).
疑问为何,譬如:“饭要烧吗?”又如辅助词“啊”,例如当烹饭时说“啊”,在律中指饭应当烧熟。(根据“等等”因缘而定。)
10. Tu antu hi tha mi ma taṃ antaṃ ssu vho e āmasetu、antu、hi、tha、mi、ma、taṃ、antaṃ、ssu、vho、e、āmase:这些是祈使式(命令式)的动词词尾。
Pañhapatthanāvidhisve+te honti kriyatthato. Āsiṃsanatthe-so sukhī bhavatu, te sukhitā bhavantu.
疑问、询问、律仪法则,皆出于职业。愿此活用之义利益各位,众生皆得安乐。
48. Hissa+to lopo48. hissa 之 to 省略。
Ato parassa hissa vā lopo hoti. Tvaṃ sukhī bhava bhavāhi, himhi dīgho. ‘‘Eyyāthā’’dinā vhoka, tumhe sukhitā bhavathavho bhavatha. Ahaṃ sukhī bhavāmi, mayaṃ sukhino bhavāma. Paracchakke-tathā bhavataṃ, bhavantaṃ. Bhavassu, bhavavho. Bhave bhavāmase. Kamme-tayā anubhūyatu, anubhūyantu iccādi. Bhāve-bhūyatu, bhūyataṃ.
由此,故彼之嗔恚皆已消除。愿尔安乐,长久安乐。于此日,汝等诸人应当安乐、安住。吾自安乐,愿吾等皆安乐。汝等如是自安乐,彼亦安乐。宜当安住,宜当安乐。愿尔于此业中获果报,愿尔得彼之所欲。愿尔常乐,诸乐常存。
Āṇattiyaṃ-devadatto dāni odanaṃ pacatu, pacantu iccādi. Kamme-tena odano paccatu iccādi. Tathā so gāmaṃ gacchatu iccādi. ‘‘Ū lasse’’ti lasse+kāre gametu, gamentu iccādi. Ghammādese ghammatu, ghammantu iccādi. Kamme-gacchīyatu iccādi. Tathā gamīyatu iccādi.
现在,安那提耶-提婆达多愿煮熟粥,应当煮之。以彼之业,粥应被熟。如此,彼亦应往村莊。谓之「去作」者,即为「去作」之意,应往去。于村中应行动,应行事。以业力去行,应前往。如此应行此去。
Vidhimhi-lassa lope lutte vuddhi, idha pabbato hotu.
于法中,若执着消除,则增长;此如山峦一般。
Nimantane-adhivāsetha tumhe bhante bhagavā bhojanaṃ, vasatissa ‘‘curādito ṇī’’ti ṇimhi ‘‘assā ṇānubandhe’’ti ā, ‘‘yuvaṇṇāna+meo paccaye’’ti e ca hoti. Idha nissīdatu bhavaṃ, sadassa ‘‘jara+sadāna+mīma vā’’ti īma, manubandhattā antasarato īma.
于请贴讫时,请住持大德世尊食事。喻言「窃贼自生」之义,意谓「与此相关之许多」。又谓「为年轻人条件」亦如是。此时,应当安坐,一旁伴随,庄严听闻,如此安住。
Ajjhesane-desetu bhante bhagavā dhammaṃ, ettha curādittā purimasamaṃ.
于授教场所,大德世尊宣说法;于此,用窃贼之意,与先前有所相同。
Anumatiyaṃ-puccha vāsava maṃ pañhaṃ, pavisatu bhavaṃ. Ettha pucchato hissa lopo. Evaṃ nisīda.
于允许时,维萨瓦者向我问讯,入座我处。彼问时,嗔恚已消除。应如是安坐。
Patthanā=yācanā, tatra-dada=dāne, dadāhi me gāmavarāni pañca, dāto lassa ekāre ca ekaṃ me nayanaṃ dehi.
『祈愿』即『请求』之义。于此,『给』根,意为施与;如:『请给我五座上等村庄』;自『给』根派生,将词根末音替换为单一音素,得:『请给我一只眼』。
Pattakāle-sampatto te kālo kaṭakaraṇe, kaṭaṃ karotu bhavaṃ. Ettha ‘‘tanāditvo’’ti o.
时至索期,为时已至,施行其事;施行者,于此「tanāditvo(正起时分)」义。
Tvādī eyyādayo vatta-mānā sampati,+nāgate;
诸如汝等,此等行为之成功,非无条件也;
Bhavissati, parokkhādi-cattāro+tītakālikā.
且未来,暗藏之四等持期将至。
5,173. Gama yami+sā+sa disānaṃ vā cchaṅa5,173. 对 gam、yam、is、ās、dis 等词根,可任选施行 cchaṅa,即作 ccha 变形(ṅa 为语法标记)。
Etesaṃ vā cchaṅa hotinta+māna+tyādīsu. So saggaṃ gacchati gameti, gacchanti iccādi. Kamme-gacchīyati gamīyati iccādi. Yama=uparame, parokkhāanajjatanarūpāni sabbattha payoga+manugamma yojetabbāni. Nipubbo, niyacchati niyamati, niyacchanti niyamanti. Saṃpubbo, ‘‘ye saṃssā’’ti ññattaṃ, saññamati, saññamanti. Kamme-niyacchīyati niyamīyati niyammati, saññamīyati vā. Tathā niyacchissati, saññamissati. Niyacchi, saṃyami. Niyacchissa, saṃyamissa. Niyaccheyya, saṃyameyya. Niyacchatu, saññamatu. Isa+siṃsa=icchāyaṃ, so saggaṃ icchati, icchanti iccādi. ‘‘Lahussupantassā’’ti vuddhimhi esati, esanti iccādi. Kamme-icchīyati, ‘‘vā kvacī’’ti vuddhimhi esīyati. Pubbarūpe issati issate iccādi. Icchissati esissati iccādi. Icchi esi. Icchissa esissa. Iccheyya eseyya. Icchatu esatu iccādi. Āsa=upavesane, so āsane acchati iccādi. ‘‘Byañjane dīgharassā’’ti rasso, upapubbo, tathā upāsati. Acchissati upāsissati. Acchi upāsi. Acchissa upāsissa. Accheyya upāseyya. Acchatu upāsatu iccādi. Disa=pekkhane, dicchati dicchanti iccādi sabbaṃ purimasamaṃ. Labha=lābhe, ito paraṃ visesaṭṭhānamevavakkhāma, sabbavāro vuttānusārena gahetabbo. Labhati, labhanti iccādi. Kamme-kyassa pubbarūpādimhi kate labbhati iccādi.
于此种种欲望、主观量、心理状态等偏差中,有人往生天界,亦有人去世,或随业赴往。此中「yama」指上师,隐性不生法于处处随行,应用谨慎引导。譬如少量束缚时,令其止息、限约;齐全束缚时,止息皆显;于业亦如是限约制御。心识亦似然,止息心数之转;业之限约、心之限约、止息种种皆有。业限定、心限定、乃至能限定者亦为限约。宇宙中业及心将如是限约、止息或如愿止息。
73. Labhā iṃ+īnaṃ thaṃ thā vā73. 在 labh 词根之后,iṃ 与 ī 这两个词尾可分别变为 thaṃ 与 thā。
Labhasmā iṃ īnaṃ thaṃ+thā vā honti. So alabhittha labhittha alabhi labhi iṃ paccaye alatthaṃ alabhiṃ iccādi.
于所得间,此处与彼处或相殊,或相同。乃未得者、得者、未得、得者,依因缘已在此处或彼处而定。
26. Labha vasa+cchida bhida rudānaṃ cchaṅa26. 对 labh、vas、chid、bhid、rud 等词根,施行 cchaṅa,即作 ccha 变形(ṅa 为语法标记)。
Labhādīnaṃ cchaṅa hoti ssena saha. Lacchati labhissati, lacchanti labhissanti iccādi. Kriyātipattiyaṃ ssābhāgassa cchaṅādese alacchā alabhissa iccādi. Vasa=nivāse, vacchati vasissati. Kamme-bahulādhikārā ‘‘assū’’ti ukāro , pubbarūpe vussati vussissati iccādi. Tathā avacchā avasissā. Chida=dvedhākaraṇe, checchati chindissati, ‘‘mañca rudhādīnaṃ’’ti maṃ lo ca. Lassa lopo ca. Bhida=vidāraṇe, bhecchati bhindissati. Abhecchā abhindissā. Ruda=rodane, rucchati rodissati. Arucchā arodissā iccādi.
『得』等词与『ss』字母结合时,使用『ccha』变化形式。如『将得』之类。在假设语气中,『ss』部分被『ccha』替换,则成『未曾得』等形式。『住』义之根,变为『将住』之类。在业格用法中,依「多数通则」,『u』音出现,前形同化后成『被住』『将被住』之类;同样地,亦有『未曾住』『未曾将住』等形式。『切』义之根,表示「一分为二」之意,变为『将切』『将切断』,依规则加『m』音及『l』音替换,并省略『l』音。『裂』义之根,表示「撕裂」之意,变为『将裂』『将分裂』;『未曾裂』『未曾将裂』。『哭』义之根,表示「哭泣」之意,变为『将哭』『将哭泣』;『未曾哭』『未曾将哭泣』,余皆类此。
Aññapaccayepi chidassa ‘‘cchaṅa’’ iti yogavibhāgā cchaṅa, bhūte ūṃ paccaye acchecchuṃ acchindiṃsu. Vuttato aññadhātūnañca, gama=gamane, gacchaṃ gacchissaṃ. Aññapaccayepi vaca=byattavacane iccādi, kamme-bahulādhikārā tyādīsu parabhūtesupi yathāgamaṃ vacādīnañcassa ‘‘vacādīnaṃ vassuṭa vā’’ti kamme uṭa ca ‘‘assū’’ti assa u ca, tena dhammo uccati vuccati, vuccanti iccādi, yassa ca pubbarūpaṃ.
“拉笙”(chhaṅa)一词在其他因缘中也有用法,是组合词素,表示某种结果。诸多不同因缘依止于此,因而有动作“切断”(acchecchuṃ)和“切开”(acchindiṃsu)。据说其他要素如“gama”(行进、去)用法有“gacchaṃ”(去)和将来式“gacchissaṃ”。在其他因缘和词语中,如表达“表达”、“说话”等有多种动词形式,诸如“vacādīnaṃ vassuṭa vā”(说话等的辅助助动词)和“assū”(有、是的助动词)。这些用法同样贯穿于诸多语境及动作中,原词或派生词都会有对应的现在、将来、过去式,显示语言系统的完整表现。
27. Bhuja muca vaca visānaṃ kkhaṅa对于 bhuja(受用、吃)、muca(释放)、vaca(说)、visa(进入)这些词根,使用 kkhaṅa 这一替代后缀。
Bhujādīnaṃ kkhaṅa hoti ssena saha. Vakkhati vacissati, vakkhanti vacissanti iccādi.
『享用』等词根与『kkha』结合,并与『ss』并用。如『将说』『将说』等复数形,余皆类此。
21. Īādo vacassoma21. vac 之 ī、ā 变为 o、ma。
Īādīsu vacassa oma hoti. Makārānubandhattā ‘‘mānubandho sarāna+mantā paro’’ti paribhāsato sarā paro. Avoci, avocuṃ, avoco iccādi. Anajjatane-avaca avacā vacā iccādi. Kriyātipattiyaṃ-avakkhā avacissā, avakkhiṃsu avacissiṃsu iccādi. Vaceyya iccādi. Kamme-vucceyya iccādi. Tathā vacatu, vuccatu iccādi.
在『ī』等词缀中,『说』根变为『om』替换形式。由于附带『m』音尾,依据「凡附『m』音尾者,母音之后随其后」之规则,母音置于后位。于是成『他说了』『他们说了』『你说了』等形式。在非过去时——『他说』『你说』『说』等形式。在假设语气中——『他未曾将说』『他未曾将说』『他们未曾将说』『他们未曾将说』等形式。祈愿语气——『愿他说』等。业格用法——『被说』等。同样地,『让他说』『让它被说』等,亦皆类此。
Bhuja=pālanajjhohāresu , ‘‘bhujā’’ dinā kkhavādese bhokkhati bhuñjissati.
『享用』义之根,兼含「保护」与「吞食」义,依『bhujā』等词之『kkha』替换规则,成『将享用』『将受用』之形式。
Kusa=akkose, āpubbo, tassa rasso ca, akkosati iccādi ñeyyaṃ, lavikaraṇalopavuddhiyo.
『骂』义之根,加『ā』前缀,其音随之短化,成『骂』等形式,余皆应知,涉及加『la』词缀、省略及音增强等变化规则。
34. Kusa+ruhehī+ssa chi34. kus、ruh 等词根之后,以 ssa 代 chi。
Kusā ruhā ca parassa īssa chi vā hoti. Pararūpapaṭhamakkharāni, akkocchi akkosi iccādi. Abhipubbo ruha=rohane, abhirucchi abhiruhi iccādi.
芜草、灌木等属于他者或主宰时,有道理。诸他形象初现时,发出叱责、责难、愿望等。前行因缘中的草木茂盛、上升、兴盛等义。
Vaha=pāpuṇane, vahati, vahanti. Kamme-kye ‘‘hassa vipallāso’’ti vipariyāso, tena so vuyhati, ‘‘assū’’ti uttaṃ. Vahissati, vuyhissati. Avahi, avuyhittha, avuhi. Avahissā, vuyhīssā iccādi. Vaheyya, vuyheyya. Vahatu, vuyhatu iccādi.
运输、获得,动词为运输、推动、驱使。业中言「欢愉的颠倒」即是相反,由此产生「流出」之义。将来时有「将运输」「将产生」等;反义有「不运输」「未产生」等;命令式有「让流动」「让产生」等。
Jara=jīraṇe,
老化、衰退的意思。
5,174. Jara marāna+mīyaṅa对于 jara(衰老)和 mara(死亡)这两个词根,使用 īyaṅa 这一替代形式。
Jara marānaṃ īyaṅa vā hoti māna+nta+tyādīsu. Jīyati. ‘‘Jara sadāna+mīma’’ti īmaāgamo lo ca, jīrati. Kamme-jīrīyati jīyīyati. Evaṃ jīyissati jīrissati, jīyīyissati jīrīyissati. Ajīyi ajīri, ajīyīyi ajīrīyi. Ajīyissā ajīrissā, ajīyīyissā ajīrīyissā ajīyissā ajīrīyissā iccādi. Mara=pāṇacāge, īyaṅa, mīyati marati, mīyanti maranti iccādi.
老化与死亡属于类似范畴,如骄傲与自大等。从恒常的教理角度,谓老化。业中谓之消减、耗损。同样存在将来时的变化形式、否定形式和愿望式。死亡含义为断命、灭亡,有死亡与消亡等义。
Disa=pekkhane,
方向、观照之义。
5,124. Disassa passa dassa dasa da dakkhāti5,124. 『dis』、『pass』、『das』、『das』、『da』、『dakkh』——此为动词词根『dis(见)』的各种替换形式。
Ete ādesā disassa vā honti. Anekavaṇṇattā sabbādeso. Passati passanti, dakkhati dakkhanti. Kamme-kye pubbarūpo, dissati dissanti, vipassīyati dakkhīyati iccādi.
诸命令皆为方向之事物,属于多种特征的整体。动词见、知、观察等。业中为先现的样态,谓显现、体现、观察等含义,亦有透视之义。
6,69. Dakkha+kha+heti+hohīti lopo6,69. 词根『dakkha』加词缀『kha』、『heti』、『hohīti』时,发生省略。
Dakkhādīhi ādesehi parassa ssassa lopo vā hoti. Dakkhati dakkhissati. Apassi passi, apassiṃsu passiṃsu apasso passo, apassittha passittha. Apassiṃ passiṃ, apassimha passimha. Tathā adassī dassī, adassiṃsu dassiṃsu iccādi. Anajjatane dasādeso, addasā addasa. Addā adda iccādi. Apassissa dakkhissa iccādi. Passeyya dakkheyya, passatu dakkhatu iccādi.
通过『看见』等命令,对他人或物使其消失、灭失。『看』者,看见者。『不见』者,见者;『不见』们,见者们;『不可见』者。『不见』们,看者们。如此『不示现』者,『示现』者;『不示现』们,『示现』们,等义。对于未生起的(相)说“见”,言示现为相。『所示者』示示。『所示』者。于是对『不可见者』使用看见,对『见者』使用看见等如是。将要看,将被看、让其看,等义。
Sada=visaraṇagatyāvasādanādānesu, nipubbo, ‘‘jarasadāna+mīma vā’’ti īmaāgamo. Nisīdati, nisīdanti iccādi. Bhāve-nisajjati, nisajjate.
在敞开与闭合般的命令中,如昔说『坐下吧』或『请坐』等对此名称。『坐』,『他们坐』等义。关于生起,谓『席地而坐』、『他坐下』等。
Yaja=devapūjāsaṃgatikaraṇadānesu, yajati, yajanti iccādi. Kamme –
『献祭』,用于天神礼敬的聚会,谓献祭者说『献祭吧』、『他们献祭吧』等。作业中——
5,113. Yajassa yassa ṭi+yīti5,113. 『yaj』之词根替换为『yass』——此为训诂:『yaj(祭祀)』者,替换为『yass』,再替换为『yī』也。
Yajassa yassa ṭi+yī honti kānubandheti bahulādhikārā tyādivisayepi kye pubbarūpe ca ijjati yijjati mayā buddho. So yajissati, tena ijjissate yijjissate. So yajī , tena ijji yijji. So yajissā, tena ijjissā yijjissā. So yajeyya, tena ijjeyya yijjeyya. So yajatu, tena ijjatu yijjatu iccādi.
『对于献祭者、随从者等,加上语尾“Ṭi+yī”』属于常用且多权威的用法,有时亦见于前例中。『我,佛陀』亦用此。谓『他献祭』、『随其献祭』。如此『他是献祭者』,用『他即是尊敬者』等类推。亦用『他应献祭』、『他让他献祭』等。
Vada=vacane, ‘‘gamavadā’’ dinā vadassa vajjādeso vā, lassa ‘‘ūlasse’’ti kvaci e ca, vajjati vadeti vadati, vajjenti vadenti iccādi. Kamme – ‘‘kyassā’’ti īña, vajjīyati vajjati vadīyati, vajjīyanti vajjanti vadīyanti. Vadissati, vadissanti. Avadī vadī, avadiṃsu vadiṃsu. Avadissa vadissa. Vajje vajjeyya vade vadeyya, vajjeyyuṃ vadeyyuṃ. Vajjetu vadetu vadatu iccādi yathāgamaṃ ñeyyaṃ.
『说』指话语,如『去说』,口头话语称义或认同。『有说罪』等处,或谓『高声说』。用法如『说』、『讲』、『说了』。作业中,“kyassā”指某事,谓『应说』、『说』、『说了』等;将来时『将说』。或谓『不说』、『没有说』。或谓『应说』、『当说』等。相关应当明了。
Kamu=padavikkhepe, ‘‘parokkhāyañcā’’ti caggahaṇena kama kama iti dvitte anādibyañjanalope lavikaraṇe ‘‘kavaggahā’’ dinā kassa ce niggahītāgame ca kate caṃkamati kamati iccādi. Cala=kampane, caṃcalati. Jala+dala=dittiyaṃ, dvitte daddallati iccādi. (Savuddhikabhūvādinayo).
『工作』指活动中词语省略,谓『隐晦的』等意义。例用『kama』连用形『kavaggahā』,表示动作、搅动、摇动。谓『工作』如『摇动』。『水波』,作为第二义,即第二意指摇晃。此为整理说明。
Hū+bhū=sattāyaṃ, tyādīsu ‘‘kattari lo’’ti lo, tassa lope ‘‘yuvaṇṇāna+meo paccaye’’ti okāro. So hoti, te honti. Hosi, hotha. Homi, homa iccādi. Bhāve-tena hūyati hūyate.
“呼加呼布”指众生,在此等词头中,“kattari lo”称作“lo”,因其省略了“因年轻而生起”之意,意即“是、成为,那些是”。句式如“hosi、hotha、homi、homa”皆表示愿令、祈使之意。依此造作,谓通过诸法而呼喊或称呼。
31. Hūssa he+hehi+hohi ssatyādo「Hū」之「he」加「hehi」加「hohi」,「ssa」等之省略。
Hūssa heādayo honti ssaccādo. Hessati hehi ssati hohissati.
“呼”与“色”心相连时成“欺骗”,“说话、存在”之意。谓“呼”可随心所系而有,意指存在或言说。
69. Dakkha+kha+hehi+hohīhi lopoti语法规则 69
Dakkhādīhi ādesehi parassa ssassa vā lopo hoti. Hehiti hehissati, hohiti hohissati. Hehinti hehissanti, hohinti hohissanti iccādi. Anajjatane īmhi añāgamo, ‘‘paro kvacī’’ti īssa lopo, so ahu. Vuddhimhi ‘‘dīghā īssa’’ iti īssa siādeso, suvo ahosi ānando.
“能”与“授令”等语尾生成时,表示施与、发生之意,其他行为则有承继或省略句的用法。如“不确定时此处另有‘彼处何在’之意,谓此谓存在省略。增长时有‘长久存在’之义,故其乐也。”
41. Hūto resuṃ41. hū 变为 re、suṃ。
Hūto parassa u+miccassa resuṃ vā hoti. Rakārānubandho ‘‘rānubandhentasarādissā’’ti antasarādissa lopo. Ahesuṃ. Okāravuddhi avādese ahavuṃ. Ossa siādese ahosi.
“呼”与“彼处、开口”相连时,如丝线相连。音节连结及字尾省略,其增添或省略是语法选用所致。
46. Iṃssa ca siña46. iṃ 之 ca 与 siña。
Imiccassa siña hoti mhātthānañca bahulaṃ. Ñākāro ākhyāvayavattho (ukāro) ikāro uccāraṇattho. ‘‘Aīssā’’ dinā iñāgame tumhe ahosittha, ahosi. Parassaralope rasse ca ahuṃ, ahosimha, ahumha, rasso. Bhāve-abhavi, āssatthādeso, abhavittha. Anajjatane āūādipaccaye kate ‘‘yuvaṇṇāna+miya ṅuvaṅa sare’’ti uvaṅādese ahuvā, ahuvu, ahuvo, ahuvattha. Assa amādese ahuṃ ahuvaṃ, ahumha iccādi. Bhāve-tena ahuyi ahuyittha. Ahavissā, ahavissaṃsu iccādi. Bhāve-ahuyissa, ahuyissatha. Pubbassaralopo, heyya , heyyuṃ iccādi. Bhāve-hūyeyya, hūyetha. Hotu, hontu iccādi. Bhāve-hūyatu, hūyataṃ. Anupubbe anubhoti iccādi sabbavāresu yojetabbaṃ. Bhāve rūpābhāvā. Kamme-anubhūyati iccādi viseso.
“异端”指发音及形状诸多。点状形象上声学用途进行阐释,如“aīssā”提醒诸行应如是,以其有无变化。词语省略、陪伴丝线、呼喊等义延伸及其语法时态。以上谓论属存在与不存在、语尾浊化、愿令祈使及未来等相承叠加,应逐句解释所有造句的格式及意义。
Si=saye, lassa lopo vuddhi, seti. Ayādese sayati, senti sayanti iccādi. Kamme-atipubbo, kye ‘‘dīgho sarassā’’ti issa dīghe ca kate tena atisīyati, atisīyanti iccādi. Bhāve-tena sīyati, sīyate. Tathā bhavissatiādīsu.
“是”与“存在”关联,表达生灭与增长,谓无固定不变。无尾时则表示静止。语法形态谓使动、愿令矣。业持前则“长久存在”,厚度增加。总之,依作用因缘,此谓“增长、存在、断灭”诸形态,语法所使,如此等。
Nī=pāpane, dvikammako+yaṃ, ajaṃ gāmaṃ neti nayati, nenti nayanti iccādi. Kamme-nīyate gāmaṃ ajo devadattena iccādi. Tathā sesesupi yojetabbaṃ.
『引导』义之根,表示「带往」之意,此为双业格动词——『他将山羊带往村子』,有『引导』『带领』等单复数形式。业格用法——『山羊被迪瓦达德带往村子』等。其余格位亦应依此类推运用。
Ṭhā=gatinivattiyaṃ –
『立』者,行之停止也。
5,175. Ṭhāpānaṃ tiṭṭhapivā5,175. 使立者,使立已
Ṭhāpānaṃ tiṭṭhapivāhonti vā nta+māna+tyādīsu. Lassa lope tiṭṭhati, tiṭṭhanti, ṭhāti, ṭhānti.
『ṭhā』(站立)之动词变化:在含有『nta』、『māna』、『ty』等语尾的形式中,『tiṭṭhapi』亦可作『vahonti』等。当『la』(现在时词基之『la』字)省略时,得以下形式:『tiṭṭhati』(他站立)、『tiṭṭhanti』(他们站立)、『ṭhāti』(他站立,替代形)、『ṭhānti』(他们站立,替代形)。
5,131. Pādito ṭhāssa vā ṭhaho kvaciti5,131. 从足,或『立』之『ṭhā』,在某些情况下成『ṭhaho』
Pādito parassa ṭhāssa kvaci ṭhaho hoti vā. Saṇṭhahati, saṇṭhahanti. Lasse, adhiṭṭheti, adhiṭṭhenti. Kamme –
在以『pāda』(前缀)之后,『ṭhā』词根有时可选择性地替换为『ṭhaha』。例如:『saṇṭhahati』(他站稳/确立)、『saṇṭhahanti』(他们站稳)。当『la』省略时,得:『adhiṭṭheti』(他决意)、『adhiṭṭhenti』(他们决意)。以下为业格(被动态)用法——
5,137. Aññādissā+ssī kye「aññā 之属格 ssī 在 kya 后。」
Ñādito+ññassa ākārantassa kriyatthassa ī hoti kye. Upaṭhīyati, upaṭhīyanti. Ṭhahādese ‘‘kyassā’’ti īña , tena patiṭṭhahīyati, patiṭṭhahīyanti. Bhāve-īmhi ṭhīyati, ṭhīyate. Tathā papubbe patiṭṭhissati patiṭṭhahissati. Īssa simhi aṭṭhāsi, aṭṭhaṃsu, saṇṭhahi, saṇṭhahiṃsu. Patiṭṭhissa patiṭṭhahissa. Tiṭṭhe tiṭṭheyya, saṇṭhe saṇṭheyya, saṇṭheyyuṃ, saṇṭhahe saṇṭhaheyya. Tiṭṭhatu ṭhātu, saṇṭhahatu iccādi.
在以『ña』等为首之前缀之后,以长音『ā』结尾、具动词意义的词根,在『kya』(被动态构词缀)之前,须替换为『ī』。例如:『upaṭhīyati』(他被侍奉)、『upaṭhīyanti』(他们被侍奉)。当采用『ṭhaha』替换形时,依据「kye时用ssa」之规则,得『ī』加『ña』,因此产生:『patiṭṭhahīyati』(他被建立)、『patiṭṭhahīyanti』(他们被建立)。在情态(bhāva)被动式中,加『ī』后得:『ṭhīyati』、『ṭhīyate』(被站立/被安置)。同样地,在『pa』前缀之下:『patiṭṭhissati』与『patiṭṭhahissati』(他将被确立)并用。当『ī』与『si』(过去时符号)结合时,得:『aṭṭhāsi』(他站立了)、『aṭṭhaṃsu』(他们站立了)、『saṇṭhahi』(他站稳了)、『saṇṭhahiṃsu』(他们站稳了)。复合形:『patiṭṭhissa』与『patiṭṭhahissa』并列。在愿望式中:『tiṭṭhe』或『tiṭṭheyya』(愿他站立);『saṇṭhe』或『saṇṭheyya』(愿他站稳)、『saṇṭheyyuṃ』(愿他们站稳);『saṇṭhahe』或『saṇṭhaheyya』(愿他站稳,替代形)。在命令式中:『tiṭṭhatu』(他应站立)、『ṭhātu』(他应站立,替代形)、『saṇṭhahatu』(他应站稳)等,依此类推。
Pā=pāne, pivādese pivati. ‘‘Tavaggavaraṇā’’ do ‘‘bayañā’’ti yogavibhāgena vassa bakāro, pibati. Kammepīyati, pīyanti iccādi.
「巴」(pā)即「飲」義,以「pivati」替代。依據「齶音組聲母」規則,以及「ba ya ña」規則,通過語法分析,其中的「ba」音得以保留,故成「pibati」(他飲)。在業格用法中,則有「pīyati」(被飲,第三人稱單數)、「pīyanti」(被飲,第三人稱複數)等形式。
Asa=bhuvi,
「Asa」意为「无」或「未」を,表示否定之义,指不存在或没有的状态。
52. Tassa thoti52. 彼之『tha』
Atthito parassa tassa tho hoti. Pararūpe paṭhamakkharatakāre ca atthi. ‘‘Nta+māna+nti+yi+yuṃsvā+dilopo’’ti assa lopo, santi.
在後接詞根的情況下,其中的「ta」變為「tha」。在後接形式中,第一個輔音「ta」亦保留。依「nta+māna+nti+yi+yuṃsvā+di省略」規則,該字母被省略,從而得「santi」(他們存在)。
53. Sihisva+ṭa53. 『si』『hi』『sva』加『ṭa』
Atthissa aṭa hoti sihisu. Ṭo sabbādesattho. Tvaṃ asi. Pararūpādimhi kate idāni tumhe attha.
『Atthissa』含义有八种,在此诸义中,视为全面意涵。『Tvaṃ asi』即你是。于他者形态等处,现此为你们之义。
54. Mimānaṃ vā mhimhā ca语法规则 54
Asasmā paresaṃ mimānaṃ mhimhā vā honti taṃsanniyogena asassa aṭa ca. Amhi.
以『Asasmā』谓非我者;因相续联系关系,不可谓为我;此谓无我。
55. Esu sa「这些中,sa」
Esu mimesu asassa so hoti, pararūpabādhanatthaṃ. Asmi, amha asma. Bhavissatipaccaye –
于此五者中,谓无我之所存在,以破他之形态所扰乱。『Asmi』意为我是,『amha』为我们,我等。依存在之缘起。
5,129. A+ā+ssaādīsu「A、ā、ssa 等中」
Parokkhā a-ādo anajjatana ā-ādo kriyātipattissā-ādo bhavissatissatyādo ca atthissa bhu hoti. Ādesavidhānaṃ asassāpayogatthaṃ, kismiñci paccayavisese, tasmā asitabbantiādi na bhavati. Bhavissati, bhavissanti. Abhavā, abhavu. Kriyātipattiyaṃ bhuādese abhavissa, abhavissaṃsu iccādi. Eyyādimhi –
隐蔽的〈无〉、非〈自有〉、非〈行为果〉、行为果之〈滞留〉与未来必真的〈存在〉,皆为存在之义。否则不得称为「应当存在」等。存在、存在者、非存在、未曾存在。行为果中之存在,非存在等皆有此用。此中所说义之范围广泛。
50. Atthite+yyādicchannaṃ sa+su+sa+satha+saṃ+sāma「过去时中,yya 等所欲的 sa、su、sa、satha、saṃ、sāma」
Asa=bhuvi+ccasmā paresaṃ eyyādicchannaṃ sādayo honti yathākkamaṃ. Pararūpe so assa, te assu. Tvaṃ assa, tumhe assatha. Ahaṃ assaṃ, mayaṃ assāma. Tvādimhi so atu, assa lope santhu, ayādese tvaṃ ahi, tumhe attha. Amhi, amha, sādese asmi asma. Bahulādhikārā ajjatane āsi, āsiṃsu, āsuṃ iccādīpi honti.
「他者存在」者,由于他者所属的地方,上起欲望等关系便生,亦如适宜所为。若有异形者,则彼亦有。如汝有,汝等亦有。我有,我等亦有。于汝等中,彼若不存,则无所归依;于彼不存,则汝等有。于我等中,因缘存在即是我等存在。多位主管者于无因缘中,曾有、现有、将来有,欲等亦然。
Brū=vacane,
于「说」字详释,
36. Brūto tissīña「从 brū,tissa、īña」
Brūto parassa tissa īña vā hoti. Vuddhiavādese lassa lope bravīti.
「说」-->他语者,可是谬说者。于智慧反义时,舍弃不说,谓之说灭。
5,97. Na brūsso「brū 的 ss 不(变)」
Brūssa o na hoti byañjane. Brūti. Uvaṅādese brūvanti.
「说」无辅音转化。以「说」为原型。在婉转含义中谓之言说。
20. Tya+ntīnaṃ ṭa+ṭū「tya、ntī 等的 ṭa、ṭū」
Āhā paresaṃ ti+antīnaṃ ṭa+ṭū honti. Ṭakārā sabbādesatthā. Atoyeva āhā paresaṃ tiantīnaṃ ṭaṭūvidhānañāpakā tiantīsu brūssa āho. Āha, āhu. Brūsi, brūtha. Brūmi, brūma iccādi. Bravissati. Abravi abravī, abravuṃ. Anajjatane abravā, abravu. Parokkhāyaṃ –
「阿哈」为他人语中末尾之时态语。定为断字以显明含义。于是他人语末尾之时态辞未彰,尚于音韵中称阿诃、阿呼。谓说、说出,语末为说、说也,于未来时说,离说、未说、已说。若无因缘,未说、说。暗示。
16. Aādīsvā+ho brūssa16. 以 ā 等开头者,以及 ho、brū 之 ssa
Brūssa āho hoti parokkhāaādīsu. Supine kira so āha, te āhu iccādi. Abravissa. Brave braveyya. Vuddhippaṭisedhe brūtu, bravantu iccādi.
「说」之「阿哈」含义有暗示性。于梦中谓之「阿哈」,彼则「阿呼」等。未来时将说、说、当说。于智慧反对时,称呼为「说」,「说也」等。
Hana=hiṃsāyaṃ, timhi vikaraṇalope so hanati hanti. Te hananti iccādi. Kamme-ye nassa ññe pubbarūpaṃ, tena haññati, haññanti haññare. Tathā hanissati iccādi.
『Hana』者,谓杀害。于三种破坏中,乃杀害、伤害者。此等动作为杀害及诸如意之类。业因缘不同,前世形状无同,因之受杀,彼此杀及令他被杀,如是将行杀害及诸如意行为。
67. Hanā cha+khā67. ha 之 nā、cha 之 khā
Hanā ssāssa cha+khā vā honti. Paṭihaṃkhāmi paṭihanissāmi. Haṃchema hanissāma. Ahani, ahaniṃsūtiādi sabbattha yojetabbaṃ. Huvādayo
『Hanā』即眼、耳等六处。『Paṭihaṃkhāmi』谓我捍卫,『paṭihanissāmi』谓我必反击。我将互相杀害。须于各处,诸如不杀害、不伤害等义,普遍构成此义。此为词根。
Hu=havane . Tyādīsu lo. ‘‘Parokkhāyañcā’’ti caggahaṇena hu huti dvittaṃ, ‘‘kavaggahānaṃ cavaggajā’’ti hassa jo, lalopo vuddhi ca, juhoti aggiṃ, aññatra ‘‘yavā sare’’ti vakāro, juhvati. Juhonti. Juhvanti. Juhosi juhvasi, juhotha juhvatha. Iccādi. Kamme – ‘‘dīgho sarassā’’ti dīghe hūyati tena aggi iccādi. Juhissati, juhissanti. Ajuhavi ajuhosi, ajuhavuṃ ajuhaviṃsu ajuhavaṃsu ajuhosuṃ. Ajuhissa, ajuhissaṃssu. Juhe juheyya. Juhotu, juhontu iccādi.
「hu」表「祭祀、供奉」義。在「ty」等形式中,輔音化為「l」。依「旁通過去時加 ña」規則,因其「ca」字的兼含,「hu」重複為「huhu」;再依「齶音組及喉音組衍生為腭音組」規則,「h」轉為「j」,「l」省略並施行增音,從而得「juhoti aggiṃ」(他祭火)。在其他情況下,依「元音前 ya va」規則,加「va」,得「juhvati」(他們祭,單數);「juhonti」、「juhvanti」(他們祭,複數);「juhosi」、「juhvasi」(你祭,單數);「juhotha」、「juhvatha」(你們祭,複數),等等。在業格(被動)用法中,依「同音節元音延長」規則施行長音化,得「hūyati」,意為「火被祭」等。未來時:「juhissati」、「juhissanti」。過去時:「ajuhavi」、「ajuhosi」;「ajuhavuṃ」、「ajuhaviṃsu」、「ajuhavaṃsu」、「ajuhosuṃ」。條件時:「ajuhissa」、「ajuhissaṃssu」。願望式:「juhe」、「juheyya」。命令式:「juhotu」、「juhontu」,等等。
Hā=cāge, pure viya dvebhāvachādesalope ‘‘rasso pubbassā’’ti pubbassa āssa rasso. Jahāti iccādi. Kamme – ‘‘aññādissā+ssī kye’’ti kye āssa ī, hīyati iccādi. Jahissati. Ajahāsi, ‘‘dīghā īssa’’ iti si, pajahi, ajahiṃsu ajahaṃsu, pajahiṃsu pajahuṃ. Kamme-pahīyi pahīyittha. Ssādi+eyyādi+tvādīsupi ñeyyā.
『喝(hā)』义为『舍弃』,如前所述,因双写、遮蔽、短化、省略诸规则,依『前者的ā短化』之规,前分之ā变为短音。『舍弃』(jahāti)等词即由此而来。在业格用法中,依『其余词根之ā在kya之前变为ī』之规,ā在kya前变为ī,遂有『被舍弃』(hīyati)等词。『将会舍弃』(jahissati)。『曾经舍弃』(ajahāsi),依『ī前的ī延长』之规,si前延长;『请舍弃』(pajahi);『他们曾舍弃』(ajahiṃsu、ajahaṃsu);『他们请舍弃』(pajahiṃsu、pajahuṃ)。业格用法:『被放弃』(pahīyi、pahīyittha)。以ssādi、eyyādi、tvādi等为首的其余形式,亦应依此类推而知。
Dā=dāne, dvibhāvarassattāni, lalopo, dadāti, dadanti iccādi. ‘‘Gamavadā’’ dinā dajjādese dajjati, dajjanti iccādi. Lasse+kāre dānaṃ deti iccādi.
『达(dā)』义为『给予』,有双写、短化诸规则,省略l,遂有『给予』(dadāti)、『他们给予』(dadanti)等词。依『gama、vada、dā等词根』之规,替换为dajja之后,有『被给予』(dajjati)、『他们被给予』(dajjanti)等词。在带la的k接辞用法中,『给予』作dānaṃ deti等词。
22. Dāssa daṃ vā mimesva+dvitte「dā 之属格 daṃ 或在 mimesva 及双辅音中。」
Advitte vattamānassa dāssa daṃ hoti vā mimesu. Vaggantaṃ, dammi demi, damma dema. Īkāre dīyati iccādi. Anāgatatthe iñāgame saraṇopādi, dadissati, dadissanti. Dajjissati, dajjissanti. Lavikaraṇe dassati, dassanti. Ajjatane-adadi, adadiṃsu, adajji, adajjiṃsu, adāsi, adaṃsu. Anajjatane-adadā, adadu. Kālātipattiyaṃ-adadissa adajjissa, le adassa, dassaṃsu. Eyyādimhi-dade dadeyya dajje dajjeyya. ‘‘Ṭā’’ti bahulādhikārā dajjādesā parassa eyyassa ṭā, dajjā, dajjuṃ dajjeyyaṃ dadeyyuṃ. Tvādīsu-dadātu, dadantu, dajjatu, dajjantu, lasse+kāre detu, dentu iccādi. Sabbattha kammepi yojanīyaṃ.
无二之赠予,谓施与亦如法。『Dammi』、『Demi』为施与之动词,亦作『Damma』、『Dema』。『Dīyati』则施予之意。未来世中,当得护持,届时将施。『Dajjissati』等表将来施与之义。『Dassati』示现义。今日未施,谓未施及未受。过去未施则谓未施与。过时未施谓未施与。『Eyyādimhi』中,谓愿施与、让与、布施等行为。『Ṭā』谓多次赋权命令,演变诸义。『Dadātu』等谓愿施语气。『Sabbattha』谓一切皆应行此业,宜善修之。
Dhā=dhāraṇe, tyādimhi caggahaṇena dvitte pubbākārassa rassatte lalope ‘‘catutthadutiyānaṃ tatiyapaṭhamā’’ti pubbadhakārassa dakāre ca kate dadhāti, dadhanti. Pipubbo, ‘‘tadaminā’’ dinā āssa lopo, ‘‘dhāssa ho’’ti dvitte parassa dhāssa hakāro, dvāraṃ pidahati, pidahanti. Lasse+kāre nidheti, nidhenti. Kamme-vidhīyati, vidhīyanti iccādi. Dhassati, pidahissati, paridahessati. Adhāsi, pidahi. Adhassa, pidahissa. Dadhe dadheyya, pidahe pidaheyya. Dadātu, pidahatu, nidhetu, nidhentu iccādi. (Juhotyādayo).
『陀(dhā)』义为『持守』,在tyādi等接辞之前,由于ca字之摄取而有双写,前分ā短化,省略l,依『第四类音与第二类音分别替换为第三类音与第一类音』之规,前分之dha变为da,遂有『持守』(dadhāti)、『他们持守』(dadhanti)。若加pi作前缀,依『tadaminā』等规则省略ā,依『dhā的第二音节变为ha』之规,双写时后分dhā变为ha,遂有『关闭门』(dvāraṃ pidahati)、『他们关闭』(pidahanti)。在带la的k接辞用法中,有『置于』(nidheti)、『他们置于』(nidhenti)。业格用法:『被规定』(vidhīyati)、『他们被规定』(vidhīyanti)等词。将来时:dhassati、pidahissati、paridahessati。过去时:adhāsi、pidahi;不定过去时:adhassa、pidahissa。祈愿式:dadhe、dadheyya;pidahe、pidaheyya。命令式:dadātu、pidahatu、nidhetu、nidhentu等词。(此属第三类动词juhotyādi之列。)
Bhūvādi ca juhādi ca, huvādidhātavo ci+me;
「布瓦(bhūva)」等类,以及「如哈(juhā)」等类,还有「胡瓦(huvā)」等词根群,对我而言已摄收;
Savuddhikabhūvādīhi, tidhā bhedaṃ upenti te.
从带增音的「布瓦(bhūva)」等类词根出发,它们以三种方式分化。
(Bhūvādinayo.) · (bhū 等动词之规则。)
Adhunā vikaraṇapabhedapakāsanatthaṃ rudhādīnaṃ aṭṭhagaṇānaṃ kānici rūpāni udāhariyante –
现举例说明“rudhādi”八类动词中某些表示变化与区别的例子。
Rudha=āvaraṇe, tyādayo honti. Eva+muparipi sabbagaṇesu.
“Rudha”指“覆盖、遮蔽”,诸如“堵塞”等,“tyādi”表示等等,此义同样适用于所有类别。
5,19. Mañca rudhādīnaṃ5,19. mañ 以及 rudh 等之
Rudhādiko aparokkhesu kattuvihitamāna+nta+tyādīsu lo hoti mañca+ntasarā paro. Niggahītassa vaggantaṃ, ‘‘lahussupantassā’’ti saṃyogattā na vuddhi. So maggaṃ rundhati, rundhanti iccādi. Kamme-nipubbo kyo dhassa cavagga+pubbarūpa+tatiyakkharajakārā, tena maggo nirujjhati iccādi. Iñāgame rundhissati, nirujjhissati. Arundhi, arundhiṃsu. Nirujjhittho, nirujjhi, nirujjhiṃsu. Arundhissa, arundhissaṃsu, nirujjhissa, nirujjhissaṃsu. Rundhe rundheyya, nirujjhe nirujjheyya. Rundhatu, rundhantu. Tvaṃ rundha rundhāhi. Nirujjhatu, nirujjhantu iccādi.
「堵」等词根,在非亲见时态的主动态「现在分词」、「现在式」等语境中,词尾变为「l」,且其后跟随「añca」、「nta」等的元音。鼻音韵尾变为同组最末辅音,依「轻声位于上声之前」之规则,因属辅音群故不发生元音增强。主动态:『彼堵塞道路』、『彼等堵塞道路』,如此等例。业格态——词根前加「ni」,「ky」代替「dh」,由「ca」组前位相、第三字母「j」取代,因此『道路被封堵』,如此等例。加「iñ」增音:『将堵塞』、『将被封堵』。过去时:『堵塞了』、『堵塞了(复数)』。被动过去:『被封堵(二人称)』、『被封堵』、『被封堵(复数)』。条件式:『若堵塞』、『若(复数)堵塞』;被动条件式:『若被封堵』、『若(复数)被封堵』。祈愿式:『愿堵塞』、『愿堵塞』;被动祈愿:『愿被封堵』、『愿被封堵』。命令式:『堵塞吧』、『(众)堵塞吧』。第二人称命令:『你堵塞』、『你堵塞(强调式)』。被动命令:『愿被封堵』、『愿(众)被封堵』,如此等例。
Chida=dvedhākaraṇe, chindati, chindanti. Kamme-chijjati, chijjanti. Bhavissatipaccaye – ‘‘labha vasacchidā’’ dinā cchaṅādese checchati chindissati. Kamme-pubbarūpaṃ, chijjissati, chijjissanti. Achindi chindi, acchejji, acchejjiṃsu. Acchindissā achijjissā. Chinde chindeyya, chijje chijjeyya, chindatu, chindantu, chijjatu, chijjantu iccādi.
切断即为割断、截断。作业中被切断,切断之义。于因果条件下如『获得具足性切断』者,彼时随欲令其断,欲令切断将断。作业之前性质,定当切断,将切断。未断断,令断,令断了。未切断断过。应切断、应切断了;当切断、当切断了,依此类推。
Bhuja=pālanajjhohāresu, bhuñjati, bhuñjanti iccādi. Bhavissatimhi ‘‘bhuja+muca+vaca+visānaṃ kkhaṅa’’ti dhātvantena saha ssassa kkhaṅādese vuddhi, bhokkhati, bhuñjissati, bhokkhanti, bhuñjissanti iccādi.
持有即于守护、保持、保持中享用之意,如『守护+放出+语言+毁灭时刻』随着本质与其毁灭时刻,增长、享受、将享用,享受,将享用,依此类推。
Muca=mocane, muccati, muccanti iccādi. Kamme-muccati, muccanti iccādi. (Rudhādinayo).
解脱即为释放、解放:解脱,解脱诸义。作业中解脱,将解脱,依此类推。(例证诸根本)
Diva=kīḷā vijigiṃsā vohāra juti thuti gatīsu,
昼间即为游戏、竞胜、往来、炫耀、赞叹、说法等活动,
5,21. Divādīhi yaka5,21. 从 div 等以 ya、ka
Divādīhi kattari lavisaye yaka hoti. Kakāro kānubandhakāriyattho, eva+mupari ca. Vassa bakāre pubbarūpaṃ, so jutaṃ dibbati, dibbanti iccādi. Kamme-kye tena dibbati, dibbanti iccādi. Dibbissati, tena dibbissati. Adibbi dibbi. Tena adibbi dibbi. Adibbissa. Tena adibbissa. Dibbe dibbeyya. Tena dibbe dibbeyya. Dibbatu. Tena dibbatu iccādi.
昼夜二者中夜为夜魔。昼日之敌即为拘缚作斗争者,如白昼之于束缚作用。雨季中作战之前形式,彼将为斗争,斗争,将斗争。于作业中由彼斗争,斗争,将斗争。将斗,将斗。由彼将斗,将斗。将对斗争。由彼将对斗争。应斗争。由彼应斗争。令斗争。由彼令斗争,依此类推。
Siva=tantusantāne, sibbati, sibbanti iccādi. Pada=gamane, upubbo, cavaggapubbarūpāni, uppajjati, uppajjare uppajjanti iccādi. Kammekye tena paṭipajjate iccādi. Bhāve-uppajjate tayā. Budha=avagamane, jhakārapubbarūpāni yakkharesu. Dhammaṃ bujjhati, bujjhare bujjhanti iccādi. Kamme-mayā dhammo bujjhate iccādi. Yudha=sampahāre, yujjhati+ccādi. Naha=bandhane, ‘‘hassa vipallāso’’ti ye vipallāso, sannayhati+ccādi. Mana=ñāṇe, ññakāra+pubbarūpāni, maññati+ccādi. Tusa=tuṭṭhimhi, pubbarūpe tussati+ccādi. Sama=upasame, sammati+ccādi.
净即为纤维连结,净化,净化之意。足即为行走,先行,逃避等诸先行现象,发生,发生于先前阶段者,如作业中由彼而行。形态上由彼而生。觉即为通达,丧失之前的障碍,觉知诸现象,觉知,觉知,依此类推。作业中由我而觉知现象。战即为合并、战斗、斗争等。缚即为束缚,在彼束缚中有颠倒、违乱,纠缠。识即智慧、知识,思维的前行现象,思认为。欢喜即是满足前形态,满足。平息即为止息、平定,平息。
Jana=janane , ‘‘janissā’’ti ā hoti kānubandhe bahulādhikārā, so jāyati, jāyanti+ccādi. Kamme-janituṃ payojetīti ‘‘payojakabyāpāre ṇāpi ce’’ti ṇimhi ‘‘aññatrāpī’’ti vuddhipaṭisedhe kyamhi ‘‘dīgho sarassā’’ti dīghe ca kate tena janīyati, janīyanti iccādi. So jāyissati. Tena janissati. So ajāyi, tena ajanīyi. So ajāyissa, tena ajanīyissa. So jāye jāyeyya, tena janīyeyya. So jāyatu, tena janīyatu iccādi. (Divādinayo).
Jana = 『生』。『将生』之意。『将生』于因缘关系中多为重要用词,表示某物生起,即『生』、『生起』、『生育』等意。『行事生起』谓言:『若于所作之因缘中,亦非唯一』,于增长相对立处,谓之『长长的草』如是说,即以此谓言『被生』、『生起』等。『将生』亦复如是言。遂有『被生』。由此『将生』。『未生』,由此『未生』。『将生』,由此『将生』。『应生』,由此『应生』。『让生』,由此『让生』等(取义自《日华藏》诸部)。
Tuda=byathane,
「打击」义词根:意为苦恼、触击。
5,22. Tudādīhi ko5,22. 从 tud 等词根接 ko 后缀
Tudādīhi kattari lavisaye ko hoti. Tudati, tudanti iccādi. Kamme-tudyati tujjati, tudyare tudyanti, tujjare tujjanti+ccādi. Tathā tudissati tujjissati. Atudi, atudiṃsu, atujji. Atudissa atujjissa, tudeyya tujjeyya. Tudatu, tudantu, tujjatu iccādi.
以忧苦等为例,『猛力弄伤』之意。谓动词有:『伤害』、『伤害者』、『伤害中』等。作意行事中,则谓之『弄伤』、『被弄伤』。相应亦有:『抢夺』、『伤害』、『被抢夺』、『被伤害』等含义。如是,则有『将伤害』、『将被伤害』及祈使语气的『愿伤害』、『愿被伤害』等用法。
Visa=pavesane, papubbo. So gāmaṃ pavisati iccādi. Kamme-pavisīyati iccādi. Pavisissati. Pavisīyissati. Pāvisi, īmhi ‘‘bhujamucā’’ dinā yogavibhāgā kkhaṅa. Pāvisi, pavisi pāvekkhi, pathaviṃ pāvisiṃsu pavisiṃsu. Pāvisīyi. Pāvisissa pavisissa. Pāvisīyissa. Pavise paviseyya, vikaraṇalopo pavisīyeyya. Pavisatu, pavisīyatu iccādi. Nudati. Disa=uccāraṇe, uddissati, likhati, tusati iccādi. (Tudādinayo).
Visa = 表示『进入』,亦为前因。谓言『进入村落』等。遂有动词『将进入』含义。由此类推,有『臂膀解开』,日与夜时间区分。亦有『进入』、『观察』、『进入土地』等用法。动词形态诸如『进入中』、『将进入』、『令其进入』均有。如是乃至表示『敲击』『书写』『擦拭』等行为(出处见Tuda等)。
Ji=jaye,
「征服」义词根:意为胜利、克服。
5,23. Jyādīhi knā5,23. 从 jyā 等词根接 knā 后缀
Jyādīhi kattari lavisaye knā hoti. Na vuddhi. Kilese jināti, jinanti. Tena kileso jīyati, jīyanti, kye dīgho. Jinissati, jinissanti. Ajini jini. Ajīyi, ajīyittha. Ajinissa. Ajīyissa. Jineyya. Jinātu iccādi. Ci=caye, tathā cināti, cinanti iccādi.
以征服为例,谓言『胜利者』或相关动作。此处非增长义。谓『克服烦恼』。由此烦恼被克服,谓『被征服』、『胜利』等。遂有动作形态如『将征服』、『已征服者』等。亦有否定形态如『未征服』、『未胜利』。祈使语气用如『当胜利』。此外,『消失』亦作同义用,谓言『消失』『毁灭』等。
Ñā=avabodhane,
「了知」义词根:意为觉悟、通晓。
5,120. Ñāssa ne jā5,120. ñā 词根变为 ne,再接 jā 后缀
Ñādhātussa jā hoti nakāre. Vijānāti.
「了知」词根在「na」之前变为「jā」。例:『完全了知』。
61. Ñāssa sanāssa nāyo timhi61. ñā 词根及 sanā 词根在 ti 后缀前变为 nāya
Sanāssa ñāssa nāyo vā hoti timhi. Nāyati, vijānāti iccādi. Kamme-viññāyati iccādi. Kye ‘‘āsse cā’’ti ettha ‘‘āsse’’ti yogavibhāgā āssa e hoti, yassa dvitte ñeyyati, ñeyyanti iccādi. Vijānissati, vijānissanti. Kamme – ‘‘kyassa sse’’ti kyalope rasse ca kate ñāssati, ñāssanti, viññāyissati, paññāyissati.
此谓在知识中如同导向者或统率者。其义如『引导、知道』等。与『业』相应,表明『知』在作用中的体现。『kye āsse cā』中『āsse』指力量区分,称为『āssa』,其后方可被理解、知晓。可译作『知见、识别、聪明』。与业相连时,即为『kye sse』,词根中有识、知、慧等意涵。
65. Ssassa hi kamme65. s 词根在业义中变为 hi
Ñāto parassa ssassa hi vā hoti kamme, paññāyihiti, paññāyihinti. Añāgame samajāni, saṃjāni, saṃjāniṃsu. Samajā- niṃsu . Kamme-paññāyi, paññāyiṃsu. Ajānissa. Kamme-aññāyissa.
「了知」词根之后,「ssa」在业格态中可选择变为「hi」,例:『将被了知』、『将被了知(复数)』。加「añ」增音的过去时:『完全了知了』、『合并了知了』、『合并了知了(复数)』、『合并了知了(复数,另式)』。业格态过去时:『被了知了』、『被了知了(复数)』。条件式:『若了知』。业格态条件式:『若被了知』。
63. Eyyassi+yāñā vā63. eyya 后缀可选地变为 yā 或 ñā
Ñāto parassa eyyassa iyā+ñā honti vā. Jāniyā.
『已知他人将得之物』者,〔词缀〕『iya』与『ñā』可作〔词尾变化〕。例如:『jāniyā』(应当知道)。
62. Ñāmhi jaṃ62. 于ña格中,用jaṃ。
Ñādese sanāssa ñāssa jaṃ vā hoti. Jaññā, jāneyya, jāneyyuṃ. Kamme-paññāyeyya, paññāyeyyuṃ. Vijānātu, vijānanthu. Kamme-viññāyatu iccādi.
在『ña』语境中,『nā』的『ña』可变为『jaṃ』(即『ja』)。例如:『jaññā』、『jāneyya』、『jāneyyuṃ』(均为「知道」之意愿式)。业格用法:『paññāyeyya』、『paññāyeyyuṃ』(「被了知」)。命令式:『vijānātu』、『vijānanthu』。业格命令式:『viññāyatu』等。
Mā=māne, ‘‘ā ī ssādīnaṃ byañjanassiña’’ iti iñaiti yogavibhāgā iñāgame pubbasaralopo, mināti, minanti. Kamme-mīyati iccādi. Lū=chedane, ‘‘kṇāknāsu rasso’’ti dhātussa rasso, lunāti, lunanti. Kamme-lūyati iccādi. Dhu=kampane, dhunāti iccādi. (Jyādinayo).
『mā』根,意为「量度」。依据「ā、ī、ss等之后辅音加iña」之规则,由于分析该规则可分拆使用,故加『iña』增音,前置元音省略,得『mināti』、『minanti』(「量度」)。业格用法:『mīyati』等。『lū』根,意为「切断」。依据「kṇā、knā之后词根元音短化」之规则,词根元音短化,得『lunāti』、『lunanti』(「割截」)。业格用法:『lūyati』等。『dhu』根,意为「震动」,得『dhunāti』等。(以下依『jy』类等规则类推。)
Kī=dabbavinīmaye,
Kī=指“器具交换”之意。
24. Kyādīhi kṇā24. 在kya等词根之后,用kṇā(词缀)。
Kyādīhi lavisaye kṇā hoti. ‘‘Kṇāknāsu rasso’’ti rasse kiṇāti, kiṇanti iccādi. Kamme-vikkīyati, vikkīyanti. Vikkiṇissati, vikkiṇissanti. Vikkīyissati, vikkīyissanti. Akiṇi, vikkiṇi, vikkīyi. Akiṇissa, vikkiṇissa. Vikkiṇe vikkiṇeyya.
对于以『ky』等为首的词根,在『la』(现在时)的范畴中,加『kṇā』增音。依据「kṇā、knā之后词根元音短化」之规则,元音短化,得『kiṇāti』、『kiṇanti』等(意为「购买」)。业格用法:『vikkīyati』、『vikkīyanti』(「被出售」)。将来时:『vikkiṇissati』、『vikkiṇissanti』;或『vikkīyissati』、『vikkīyissanti』。过去时:『akiṇi』、『vikkiṇi』、『vikkīyi』;或带增音:『akiṇissa』、『vikkiṇissa』。意愿式:『vikkiṇe』、『vikkiṇeyya』(「愿出售」)。
Vikkīye . Vikkīyeyya. Vikkiṇātu, vikkiṇantu, vikkīyatu, vikkīyantu iccādi. Su=savane, suṇāti, suṇanti iccādi.
〔动词变化例示〕『出售』(被动式):可变化为「他出售」(单数)、「他们出售」(复数);命令式有「愿他出售」(单数主动)、「愿他们出售」(复数主动)、「愿他出售」(单数被动)、「愿他们出售」(复数被动)等诸形。又,语根『su』义为「听闻」,变化为「他听」(单数)、「他们听」(复数)等。
Saka=sattiyaṃ,
Saka=表“死者”,对应死后状态。
5,121. Sakā+pānaṃ kuka+ku ṇe5,121. sakā与pānaṃ之后,kuka与ku在ṇe(词缀)前。
Saka+āpānaṃ kuka+kuiccete āgamā honti ṇe. Sakkuṇāti, sakkuṇanti. Sakkunāti, sakkunanti.
在词根『sak』(能够)后接『āpāna』之处,插入增音『kuka』或『ku』,再加使役词尾『ṇe』。由此变化为:『他能够』(单数)、『他们能够』(复数);又作『sakkunāti』(单数)、『sakkunanti』(复数)。
53. Sse vā53. 在ssa之前,可选用(另一形式)。
Sakasmā kṇāssa kkho vā hoti sse. Sakkhissati, sakkhissanti.
『萨咖』(能)字,因自身词根之故,『咖纳』词缀之『咖』字可替换为『卡』或保留原形,用于『谢』等语尾。如:『萨卡希萨帝』(他将能够)、『萨卡希萨帝』(他们将能够)。
58. Sakā kṇāssa kha īādo58. sakā之后,kṇā的替换形式为kha,适用于以ī、ā等结尾的情形。
Sakasmā kṇāssa kho vā hoti īādīsu. Asakkhi sakkhi, sakkhiṃsu. Asakkhissa, asakkhissaṃsu. Sakkuṇe sakkuṇeyya. Sakkuṇātu, sakkuṇantu.
『萨咖』(能)字,因自身词根之故,『咖纳』词缀之『咖』字可替换为『卡』或保留原形,用于『伊』等语尾。如:『阿萨咖』、『萨咖』(他能够),『萨卡因苏』(他们能够);『阿萨卡希萨』(他本将能够)、『阿萨卡希桑苏』(他们本将能够);『萨库内』、『萨库内亚』(愿他能够);『萨库纳德』、『萨库南杜』(令其能够)等。
Apa=pāpuṇane, papubbo, ‘‘sakā+pānaṃ kuka+ku ṇe’’ti kukate sampatti pāpuṇāti, pāpuṇanti iccādi. Kammepāpīyati, pāpīyanti. Pāpuṇissati, pāpuṇissanti. Kamme-pāpīyissati, pāpīyissanti. Pāpuṇi, pāpuṇiṃsu. Kamme-pāpīyi, pāpīyittha. Apāpuṇissa. Kamme-apāpīyissa. Pāpuṇe, pāpuṇeyya. Kamme-pāpīyeyya. Pāpuṇātu, pāpuṇantu. Kamme-pāpīyatu iccādi. (Kyādinayo).
『阿巴』字根,意为『到达、抵达』,前置词为『巴』。依据『萨咖+巴纳姆,库咖+库,纳』等规则,乃成就到达之义。如:『巴布纳帝』(他到达)、『巴布纳帝』(他们到达)等。业格受动式:『巴毕亚帝』(被到达)、『巴毕亚帝』(他们被到达);未来时:『巴布纳希萨帝』(他将到达)、『巴布纳希萨帝』(他们将到达);业格受动未来时:『巴毕亚希萨帝』、『巴毕亚希萨帝』;过去时:『巴布纳』、『巴布纳因苏』;业格受动过去时:『巴毕亚』、『巴毕亚帝』;条件式:『阿巴布纳希萨』;业格受动条件式:『阿巴毕亚希萨』;愿望式:『巴布纳』、『巴布纳亚』;业格受动愿望式:『巴毕亚亚』;命令式:『巴布纳德』、『巴布南杜』;业格受动命令式:『巴毕亚德』等。(此后依『给亚』等类规则类推。)
Su=savane,
‘Su=savane’为‘善听’或‘顺闻’之意。常用于指人喜欢或善于听闻正法教义,强调闻法的重要性。译为:『善闻,顺闻。』是指善于接受佛法教导。
25. Svādīhi kṇo25. 在sva等词根之后,用kṇo(词缀)。
Suādīhi lavisaye kṇo hoti. Kānubandhattā na vuddhi. Dhammaṃ suṇoti. Parassaralope suṇonti. Kamme-kye dīghe sūyati, sūyanti. Dvitte suyyati suyyanti+ccādi. Iñāgame suṇissati, suṇissanti. Kamme-kyalope vuddhi. Sossati, sossanti iccādi. Asuṇi suṇi, asuṇiṃsu suṇiṃsu.
从『苏』等词根起,在『喇』之适用范围内,接『咖纳』词缀。因有附缀『咖纳』之故,不作元音增强(婆提)。如:『达玛姆苏诺帝』(他听闻法);因前母音脱落,复数为『苏诺帝』(他们听闻)。业格受动式,接『给』后作长音:『苏亚帝』、『苏亚帝』(被听闻);重叠后变为『苏亚帝』、『苏亚帝』等。加『伊纳』附缀:『苏纳希萨帝』、『苏纳希萨帝』(他/他们将听闻);业格受动式,接『给亚』脱落后作婆提(元音增强):『索萨帝』、『索萨帝』(他/他们将被听闻)等。过去时:『阿苏纳』、『苏纳』(他听闻了),『阿苏纳因苏』、『苏纳因苏』(他们听闻了)。
60. Tesu suto kṇo+kṇānaṃ roṭa60. 于彼等中,『suta』(所闻)之『kṇa』与『kṇa』等之『roṭa』。
Tesu īādīsu suto paresaṃ kṇo+kṇānaṃ roṭa vā hoti. Rakāro anubandho. Ṭo sabbādesattho. Ussa lope dvittaṃ īssa si ca. Assosi, assosiṃsu. ‘‘Iṃssa ca siña’’ti yogavibhāgā siña, assosiṃsu, paccassosuṃ. Asuyi, asuyittha. Asuṇissa, tena asuyissa. Suṇe suṇeyya, suṇeyyaṃ. Tena sūye sūyeyya. Suṇātu, suṇantu. Sūyatu, sūyantu iccādi.
在彼等『伊』等语尾中,位于『苏』词之后,其他词根的『咖纳』或『咖纳』词缀之『咖』,可替换为『罗帝』(带『罗』附缀之形)。其中『罗』字为附缀标志,『帝』字乃表一切替换之用。『乌』音脱落后重叠,『伊』音之前亦加『西』音。如:『阿索西』(他听到了)、『阿索西因苏』(他们听到了);依据『因苏之西纳』的灵活分析,得『西纳』形,故有『阿索西因苏』、『巴卡索苏姆』等形。另:『阿苏伊』、『阿苏伊帝』;条件式:『阿苏纳希萨』,对应亦有『阿苏伊希萨』;愿望式:『苏纳』、『苏纳亚』、『苏纳亚姆』;对应受动式:『苏亚』、『苏亚亚』;命令式:『苏纳德』、『苏南杜』;受动命令式:『苏亚德』、『苏扬杜』等。
Gi=sadde, giṇoti. Giṇanti. Tvaṃ giṇosi. Giṇissati, giṇissanti. Agiṇissa. Giṇeyya. Giṇotu iccādi. Vu=saṃvaraṇe, āvuṇoti, āvuṇanti. Āvuṇosi iccādi. Sesesupi yojetabbaṃ. (Svādinayo).
「gi」言语,谓「数」也。数数,汝数。将来当数、将来当数。不可数。应当数。愿意数等。此中于止息时,谓入止息、出止息。入止息、出止息。愿入止息等。余者亦当调护。〔此为句子或律文〕
Tana=vitthāre,
关于展开、展开详解,
26. Tanāditvo26. 『tana』等之『tva』。
Tanādito kattari lavisaye o hoti. Kittiṃ tanoti, tanonti iccādi.
以展开为本,何者为区域。宣扬、宣扬,愿意等。
76. Ovikaraṇassu paracchakke76. 『o』之变化于后续字母中。
Ovikaraṇassa u hoti paracchakkavisaye. Tanute, tanvante. Tanuse, tanuvhe. Tanve, tanvamhe. Kamme –
于不变之物,或异他界。伸展,正在伸展。伸展的,用伸展的。伸展,伸展的。行为——
5,138. Tanassā vā5,138. 『tana』之『ā』或。
Tanassa vā ā hoti kye. Papubbo, patāyati. Pataññati, patāyare patāyanti pataññare pataññanti+ccādi. Tathā vikaraṇalope iñāgame ca tanissati, tanissanti. Patāyissati. Atani, ataniṃsu. Atanissa. Patāyissa. Taneyya, taneyyuṃ. Tanotu, tanontu iccādi.
于伸展,或有、或无。先行者,垂落。垂抛、使垂、垂落者、垂落者、使垂者、使垂者等。乃至无变更时,行中亦伸展、伸展者。将伸展者。未伸展,未伸展者。未伸展者。将伸展者。应伸展、应伸展者。愿伸展、愿伸展者等。
Kara=karaṇe,
于手、工具,
5,177. Karassa sossa kubba+kuru+kayirā语法规则 5.177
Karassa sa okārassa kubbādayo vā honti nta+māna+tyādīsu. Kubbati, kubbanti. Karoti, karonti. Karosi, karotha.
动词词根『咖罗』(做、作)之『阿』音,在接『恩帝、玛纳、帝』等语尾时,可选择替换为『库巴』等诸形。如:『库巴帝』(他做)、『库巴帝』(他们做);『咖罗帝』(他做)、『咖罗帝』(他们做);『咖罗西』(你做)、『咖罗塔』(你们做)。
23. Karassa sossa kuṃ「kar 之未来式 sossa 为 kuṃ。」
Karassa sa okārassa kuṃ vā hoti mimesu. Kummi karomi. Kumma karoma. Paracchakke kurute kubbate, kubbante iccādi. Kayirati, kayiranti iccādi. Kamme-kyassa dvitte īssa rasso, kariyyati, karīyati vā iccādi. ‘‘Tavaggavaraṇā’’ dinā ye rassa yakāre kayyati, kayyanti. Bahulādhakārā kamme kvaci iminā kayirādese tena kayirati, kayiranti iccādi. Bhavissatimhi –
「咖拉」词根中「咖拉」之「阿」音,在「米、梅苏」等词尾前可替换为「库」音。由此得第一人称单数「库密」(kummi,即「我做」),第一人称复数「库玛」(kumma,即「我们做」)。他动反身式:「库如帝」(kurute)、「库巴帝」(kubbate)、其复数「库班帝」(kubbante)等。被动态:「咖雅拉帝」(kayirati)、「咖雅兰帝」(kayiranti)等。业格被动态中,「基亚萨」重叠后「依」音短化,得「咖雷亚帝」(kariyyati)或「咖雷亚帝」另式(karīyati)等。依「齿音组屏障」等规则,「耶」音短化成「咖亚」,得「咖亚帝」(kayyati)、「咖亚南帝」(kayyanti)。依「多方面规则」,被动态中此词根有时以「咖雅拉」等替换形出现,由此得「咖雅拉帝」(kayirati)、「咖雅兰帝」(kayiranti)等。将来时——
25. Hāssa cā+haṅa ssena25. 在 ha 之后,以 ca 和 haṅa 代替 ssa。
Karassa sossa hāssa ca āhaṅa vā hoti ssena saha. Kāhati, kāhanti iccādi. Iñāgame kāhiti, kāhinti iccādi. Āhaṅādesābhāvapakkhe karissati, karissanti iccādi. Ajjatane –
【关于『咖拉』(kar)词根的替换规则】:『索萨』(ssa)在有『阿汉』(āhaṅ)的情况下,可与『谢那』(ssena)一同替换。由此得『咖哈提』、『咖哈提』(复数)等形式。若加『伊匿』(iñ)增音,则得『咖哈提』、『咖哈提』(复数)等形式。在无『阿汉』替换的情况下,则用『咖里萨提』、『咖里萨提』(复数)等形式。以下是过去时的情况——
24. Kā īādīsu24. 在 ī 等之后,以 kā 代替。
Karassa sa okārassa kā hoti vā īādīsu.
『咖拉』(kar)词根,其『阿』(a)母音,在长母音『伊』(ī)等词尾之前,可替换为『咖』(kā)。
44. Dīghā īssa44. 以长音代替 ī 和 ssa。
Dīghato parassa īssa si vā hoti. Akāsi. Īlope akā, akaṃsu. Ossa siādese akāsi. Siñāgame akāsittha. Akāsi, akāsiṃ, akāsimha. Aññatra akarikari, akariṃsu kariṃsu akaṃsu iccādi. Tena akarīyi iccādi. Akarissa iccādi. Kamme-akarīyissa iccādi. Eyyādimhi ‘‘kvaci vikaraṇānaṃ’’ti ovikaraṇalope karekareyya, kareyyuṃ iccādi. Kubbe kubbeyya iccādi.
长元音之后,后续的『伊萨』(ī)可选择替换为『斯』(si)。由此得『阿咖斯』。省略『伊』后得『阿咖』,以及『阿坎苏』。以『伊萨』替换『沃萨』中的『斯阿地谢』,得『阿咖斯』。加『斯伊匿』增音,得『阿咖斯踏』。又有『阿咖斯』、『阿咖斯木』、『阿咖斯木哈』等形式。另有『阿咖里咖里』、『阿咖里木苏』、『咖里木苏』、『阿坎苏』等形式。由此亦得『阿咖里伊』等形式,以及『阿咖里萨』等形式。被动态则有『阿咖里伊萨』等形式。在附有『伊雅』等词缀时,依据「有时省略助词」的规则,省略『沃』助词后,得『咖雷』、『咖雷雅』、『咖雷雅木』等形式;又有『库贝』、『库贝雅』等形式。
71. Ṭā71. 以 ṭā 代替。
Kayirā parassa eyyassa ṭā hoti. So kayirā.
『第三人称单数愿望式他态词尾』(parassa eyya)之『eyya』,替换为『ā』,即得『kayirā』一形。此即『他应当做』之意。
70. Kayire+yyasse+yyumādīnaṃ语法规则 70
Kayirā parassa eyyumādīnaṃ eyyassa lopo hoti. Kayiruṃ. Tvaṃ kayirāsi, kayirātha. Kayirāmi, kayirāma.
『咖亦勒阿』(kayirā)之后,与他行祈愿式词尾『伊雅母』(eyyuṃ)等起首的诸词尾相接时,该『伊雅』(eyya)部分省略。由此得『咖亦勒母』(kayiruṃ)。第二人称单数得『咖亦勒阿西』(kayirāsi),复数得『咖亦勒阿塔』(kayirātha)。第一人称单数得『咖亦勒阿米』(kayirāmi),复数得『咖亦勒阿玛』(kayirāma)。
72. Ethassā72. 以 a 代替 etha 和 ssa。
Kayirā parasse+thassa ā hotītiādissa essa ā hoti. Kayirātha dhīro. Kamme-kariyeyya, kariyeyyu+miccādi. Karotu kurutu vā, kubbantu karontu iccādi. Paracchakke-kurutaṃ, kubbantaṃ. Kurussu karassu iccādi. ‘‘Eona+ma vaṇṇe’’ti akāro. Kuruvho, kubbe, kubbāmase. Kamme-karīyatu iccādi.
『咖雅拉』(kayirā):其后续『伊萨塔』(ettha)的首字母替换为『阿』(ā),即将『伊萨』(essa)替换为『阿』(ā)。由此得「智者当奉行」(kayirātha dhīro)。被动态则有『咖里雅雅』、『咖里雅雅木』等形式。命令态有『咖若图』或『库儒图』,复数有『库班图』、『咖若图』等形式。他指用法有『库儒当』、『库班当』等。反身用法有『库儒苏』、『咖拉苏』等。依据「『伊沃那马』在元音前」的规则,加『阿』元音,得『库儒伍候』、『库贝』、『库班玛谢』等形式。被动态则有『咖里雅图』等形式。
5,133. Karotissa kho「作」之故。
Pādito parassa karassa kvaci kha hoti. Abhisaṅkharoti iccādi. Sabbattha yojetabbaṃ. ‘‘Tadaminā’’dinā khādese abhisaṃkhāsīti viseso. Saka=sattiyaṃ, sakkoti iccādi. Apa=pāpuṇane, papubbo, pappoti iccādi. (Tanādinayo).
从词根末音节开始,有时在后接词根『咖』(ka)之前插入『卡』(kha)音。如『abhisaṅkharoti』等词即为此例。此规则可通用于一切处。另有一特例:以『tadaminā』等词为首的一类,在替换『卡』(kha)音位置时,应作『abhisaṃkhāsi』之形。词根『saka』义为「能力」,由此衍生『sakkoti』等词。词根『apa』义为「到达、获得」,加前缀『pa』,衍生『pappoti』等词。(以上为『tanādi』类动词变化规则。)
Cura=theyye,
作偷盗义。
1,15. Curādito ṇi从曲拉迪(词根)加尼。
Curādīhi kriyatthehi sakatthe ṇi paro hoti. ‘‘Ṇiṇāpyāpīhi vā’’ti vikappena lo. Dhanaṃ corayati coreti iccādi. Kamme-corīyati iccādi. Corayissati coressati iccādi. Kamme-corīyissati iccādi. Acorayi corayi acoresi coresi iccādi. Acorayissa iccādi. Kamme-acorīyissa iccādi. Coraye corayeyya iccādi. Coretu corentu iccādi.
窃等含有行为义的词根,在自身义中,其后附加「ṇi」。依「ṇiṇāpyāpīhi vā」之规则,亦可选择用「lo」替换。例:「dhanaṃ corayati / coreti」(使盗取财物)等。被动态:「corīyati」等。未来时:「corayissati / coressati」等。被动态未来时:「corīyissati」等。过去时:「acorayi / corayi / acoresi / coresi」等。过去完成时:「acorayissa」等。被动态过去完成时:「acorīyissa」等。祈愿式:「coraye / corayeyya」等。命令式:「coretu / corentu」等。
Cinta=cintāyaṃ, saṃyogattā na vuddhi, cinteti cintayati, cintenti. Kamme-cintīyati, cintīyanti iccādi. Manta=guttabhāsane, manteti mantayati iccādi. Pāla=rakkhaṇe, so dhammaṃ pāleti pālayati. Tena pālīyati+ccādi. (Curādinayo).
「cinta」=思惟义;因含双辅音(连音),不作增音(元音增强),故作「cinteti / cintayati」、「cintenti」。被动态:「cintīyati、cintīyanti」等。「manta」=秘密言语义,作「manteti / mantayati」等。「pāla」=守护义,例:「彼护持法」——「so dhammaṃ pāleti / pālayati」;被动态:「tena pālīyati」等。(此为窃等词根之变化规则。)
Bhūvādi ca rudhādi ca, divādi ca tudādayo;
震动及其相似的振动,及天空等诸类现象;
Jyādī kiyādī svādī ca, tanādī ca curādayo.
火焰及其变化、味道诸类,和此类伤害等现象;
(Vikaraṇavidhānaṃ). · (变音规定)。
5,1. Tija+mānehi kha+sā khamā+vīmaṃsāsu在提迦加玛内希、卡加萨、卡玛加维玛萨诸词中。
Khantiyaṃ tijā, vīmaṃsāyaṃ mānā ca kha+sapaccayā honti yathākkamaṃ. Tija=nisāne, akārassā+payogo. Khe ‘‘lahussupantassā’’ti patte+kārassa ‘‘aññatrāpī’’ti paṭisedho. Yakāravajjitabyañjanassa ‘‘pararūpa+mayakāre byañjane’’ti pararūpañca. ‘‘Catutthadutiyā’’ dinā paṭhamakkharakakāre ca ‘‘khachasāna+mekassaro+di dve’’ti tikkha tikkha iti dvibhāve ‘‘lopo+nādibyañjanassā’’tiādito+ññassa byañjanassa lope ca kate titikkhādhātuto tyādipaccaya+lavikaraṇāni. Titikkhati iccādi purimasamaṃ . Kamme-titikkhīyati iccādi. Ito paraṃ kammodāharaṇaṃ na karissāma.
忍耐者对应‘放弃’;审察者对应‘观察’;自尊心则因接触而生起。所谓‘放弃’是指离弃、断除。‘不’表示排除异物。’作‘指表现某种特性时的标识。所谓‘不同性质的表达’即指外在表现不同的形态。‘第四与第二天’以及‘初日’在本尊历法中皆有所指。‘刻薄且尖锐’呈二重性,因省略某些辅音、鼻音等而产生。‘刻薄’和‘欲望’同义。‘此处先前意思相同’,‘勤于行动’同样义。此处不作更多展开举例说明。
Māna=pūjāyaṃ+timasmā sapaccaya, dvittādimhi kate ‘‘mānassa vī parassa ca maṃ’’ti pubbamānassa vī ca paramānassa mañca hoti. Vīmaṃsadhātuto tipaccayādimhi kate vīmaṃsati iccādi. Titikkhissati, vīmaṃsissati iccādi. Eva+muparipi ajjatanādīsupi yojetabbaṃ. Payojakattā ṇi, ‘‘ṇiṇāpyāpīhi vā’’ti lavikaraṇaṃ, tejayati tejeti. Tathā curādittā na lavikaraṇaṃ, mānayati māneti.
自尊包括‘敬重’与‘轻视’二义,因缘成熟时‘我’与‘他者’的自我意识产生。‘观照’基于多种因缘,体现审视过程。‘刻薄’和‘审视’皆含未来延续义。此理在当下及‘现在时’状态皆适用。‘力使’表示施加力量,如‘激励’之意。‘如火点燃’非施加力量,而是招致自尊生起与持续之意。
5,2. Kitā tikicchā+saṃsayesu cho在吉达、提吉差加桑萨耶诸词中加乔。
Tikicchāyaṃ saṃsaye ca vattamānā kitā cho hoti. Kita=nivāse, chapaccaye pubbeva pararūpādimhi ca kate ‘‘kitassā+saṃsaye vā’’ti dvitte pubbassa tiādese tikicchadhātuto tyādayo. Tikicchati, tikicchanti+ccādi. Vipubbato kitā chappaccayādimhi kate ‘‘kavaggahānaṃ cavaggajā’’ti dvitte pubbassa kassa co. Vicikicchati, vicikicchanti+ccādi. Payojakattā ketayati+ccādi purimasamaṃ.
‘怀疑’在此即‘停留’及‘待定’之意,依先前因缘,如‘怀疑存在或不存在’。 ‘怀疑’相当于‘犹豫’或‘不确定’。‘疑惑’与‘犹豫’同义。施事者为‘标记’或‘指出’之前的事理。
5,3. Nindāyaṃ gupa+badhā bassa bho ca在呵责义中,古巴加巴达之巴变为波。
Nindāyaṃ gupa+badhehi cho hoti bassa bho ca. Gupa=rakkhane+tīmasmā chappaccaye ‘‘aññatrāpī’’ti ottābhāve ca pararūpādimhi ‘‘kavaggahā’’ dinā gassa je ca kate ‘‘gupissussā’’ti dvitte pubbassa ussa i hoti. Tyādi+lavikaraṇādimhi jigucchati iccādi. Nindāyaṃ-badha=bandhane+tīmasmā chappaccaye ca imināva bassa bhakāre ca pararūpe paṭhamakkhare bhacchabhacchaiti dvitte anādibyañjanassa lope ‘‘catutthadutiyānaṃ tatiyapaṭhamā’’ti dvitte pubbassa bhassa bakāre ‘‘khachasesvassī’’ti ikāre dīghe ca kate bībhacchadhātuto tyādayo honti. Bībhacchati, bībhacchanti iccādi. Aññatra gopeti+ccādi.
‘指责’是被遮蔽限制的负面状态。‘保护’之意,依止于遮蔽故称。于此因缘中‘除非他者’表明排除外缘。‘指责’在前后对立中,‘保障’与‘阻碍’二义。‘羞耻’产生于涌动的内心状态。‘指责’和‘束缚’有联系,藏在显现及除去音韵中,形成相互作用。‘藏匿’与‘羞耻’同义。除‘保护’外还含‘守卫’之义。
5,4. Tuṃsmā lopo ci+cchāyaṃ te5,4. 在 ci 和 cchā 之前,tuṃ 的省略
Tumantato icchāya+matthe te kha+sa+chā honti bahulaṃ, tuṃpaccayassa lopo ca hoti, sutattā. Bhuja=pālana+jjhohāresu. Bhojanāyāti viggayha ‘‘tuṃ+tāye’’ccādinā tuṃpaccaye ‘‘lahussupantassā’’ti okāre pararūpe ca kate bhottu+micchatīti viggayha iminā khapaccaye tuṃpaccayassa iminā ca lope ‘‘nimittābhāve nemittikassāpi ca abhāvo’’ti ñāyā pararūpaokārānaṃ abhāve khassa pararūpa+khakārādimhi ca kate bhukkha bhukkha iti dvitte tatiyabakāro hoti, bubhukkhadhātuto tyādayo honti, bubhukkhati, bubhukkhanti iccādi.
『食欲』(bhojanāya)之语,以析词法拆解,取「欲」(tuṃ)接尾,依「轻声词尾」规则施用长元音及同化,解析为「欲得食者」;于此,依「无标因则所标之物亦无」之原理,去除后置元音同化及长音,加上「kha」词缀,经重叠后第三位「ba」音转为「kha」类,如是形成「bubhukkhā」语根;「bhuja」有「护持」与「吞咽」二义。从「bubhukkhā」语根接续第三类等词尾,得「bubhukkhati」(渴望饮食)、「bubhukkhanti」等诸形。
Ji=jaye, jayanāya iti viggayha pure viya tumādimhi kate jetu+micchatīti viggayha sappaccaye jisa jisa iti dvitte anādibyañjanalope dvitte parassa jissa ‘‘jiharānaṃ giṃ’’ti giṃ. Jigiṃsadhātuto tyādīsu jigiṃsati, jigiṃsanti iccādi.
「ji」语根,义为「胜」;析词为「为胜故」,如前法施用「欲」等接尾,解析为「欲胜者」;加「sa」词缀,经重叠,去除非词首辅音,再次重叠后,后一「ji」依「ji、ha诸根取giṃ」规则换为「giṃ」,形成「jigiṃsa」语根;从此语根接第三类等词尾,得「jigiṃsati」(渴望胜)、「jigiṃsanti」等诸形。
Ghasa=adane , ghasitu+micchati chappaccayādimhi pure viya kate ghassa ‘‘kavaggahā’’dinā jhe jhassa ‘‘catutthadutiyā’’ dinā jakāre ‘‘khachasesvassī’’ti ikāre ca kate jighacchadhātuto tyādayo honti. Jighacchati, jighacchanti+ccādi.
『ghasa』者,取食义也。于『ghasitu』后欲接『micchati』,前置六类词缀等,如前所述处理后,『ghassa』依「牙音类」等规则,『jh』依「第四音换第二音」等规则变为『j』,再依「在kha、cha、sa之前换为i」规则及加『i』之规则,从而『jighaccha』词根生出『tya』等词缀诸形。〔例:〕『jighacchati』(渴望食物)、『jighacchanti』等续。
5,5. Īyo kammā5,5. 从 kamma(业)变为 ī
Icchākammato icchāya+matthe īyapaccayo hoti. Putta+micchatīti īyapaccaye īyādivuttittā ‘‘ekatthatāyaṃ’’ti vibhattilopo. Puttīyati, puttīyanti+ccādi.
从表示欲求对象的名词,以表「欲求……义」加上『īya』词缀。「欲得子」义:加上『īya』词缀后,依已述『īya』等之规定,依「同义时省略动词语尾」规则省略语尾,得『puttīyati』、『puttīyanti』等诸形式。
5,6. Upamānā+cāre5,6. 在比喻与行为中。
Kammato upamānā ācāratthe īyo hoti. Putta+mivā+carati puttīyati sissaṃ, puttīyanti+ccādi.
从业格(所作之对象),以表「如……般行事」之比喻义,加上『īya』词缀。「如对待儿子般对待弟子而行」:得『puttīyati sissaṃ』(视弟子如子),以及『puttīyanti』等诸形式。
5,7. Ādhārāti「ādhāra」者
Īyo hoti. Kuṭiya+mivā+carati kuṭīyati pāsāde. Pāsādevā+carati pāsādīyati kuṭiyaṃ, pāsādīyanti+ccādi.
变为『īya』。『kuṭiya』加『iva』义之动词化后缀,于宫殿中有如处草棚之感则作『kuṭīyati』;反之于草棚中有如处宫殿之感则作『pāsādīyati kuṭiyaṃ』,『pāsādīyanti』等续。
5,8. Kattutā+yo「kattutā」与「yo」
Kattuto+pamānā ācāratthe āyo hoti. Pabbato ivā+carati sīlādiguṇayogatoti pabbatāyati yogī, pabbatāyadhātuto tyādayo.
行为的尺度上,是有准绳和标准的。譬如山峰的形态那样,行为连结着戒律和善行的资质,因此被称作山峰。这里的山峰是指习行者所应达到的高度、支撑之本,及其修行的基础。
5,9. Cyatthe「cya」义中
Kattuto abhūtatabbhāve āyo hoti bahulaṃ. Bhusoti paṭhamantato abhuso bhuso bhavatīti bhusāyati, bhusāyanti iccādi. ‘‘Vicchābhikkhaññesu dve’’ti ābhikkhaññatthe dvitte apaṭapaṭā paṭapaṭā bhavatīti āye paṭapaṭāyati, paṭapaṭāyanti+ccādi. Alohito lohito bhavati lohitāyati.
在非存在的事物上,有诸多准绳。初次成就时称为‘成就’,后来成就不断发生,称作‘成就化现’。如此因‘有二’之缘,爱欲生起,生生不断。因此不断起转,不断生发。‘非铁者’变为铁,铁变为红色,这称为色泽的变化。
5,10. Saddādīni karoti5,10. 造作声等。
Saddādīhi dutiyantehi karotīti asmiṃ atthe āyo hoti. Saddaṃ karoti saddāyati. Evaṃ verāyati, kalahāyati, dhūpāyati+ccādi.
第二类为声等诸法的存在之理。在此义中,“作声”即发出声音,称为发声。依此类推,叫做吵闹、争执、燃烧烟熏等。
5,11. Namotva+sso5,11. 礼敬之后加 sso。
Namoiccasmā karotīti asmiṃ atthe asso hoti. Namo karotīti asmiṃ atthe assapaccaye tyādayo honti, tathāgataṃ namassati, namassanti iccādi.
“礼敬”之意在此境界即是功用和作用的所在。“礼敬”本身的缘起,与被礼敬对象相应,故世尊为礼敬缘,众生便生礼敬心。
5,12. Dhātvatthe nāmasmi5,12. 于动词义中名词亦然。
Nāmasmā dhātvatthe bahula+mi hoti. Hatthinā atikkamatīti ipaccaye lavikaraṇa+ekāra+ayādesesu katesu atihatthayati. Evaṃ vīṇāya upagāyati upavīṇāyati, vinayaṃ daḷhaṃ karoti daḷhayati, visuddhā hoti ratti visuddhāyati, kusalaṃ pucchati kusalāyati+ccādi.
名称之法则多存在于此。譬如超越大象者,此语所指即超越原因或条件的属性。又如以琵琶演奏,称为弹奏琵琶,律法严明则称为严格律制,净化则称为净洁净化,善行则称为善行促进。
5,13. Saccādīhā+pi5,13. 于谛等中亦然。
Saccādīhi dhātvatthe āpi hoti. Sacca+mācikkhatīti āpimhi tyādipaccaye ‘‘ṇi+ṇāpyā+dīhi vā’’ti lavikaraṇa+e+ayādesā. Saccāpayati, saccāpeti iccādi. Attha+mācikkhati atthāpayati. Evaṃ vedāpayati. Sukkhaṃ karotīti sukkhāpayati sukkhāpeti iccādi.
关于真理等法则亦复如是。真理使人开悟,因缘生起的义随之成立。由此称其为使人真理显现、体现、宣说。利益使人明了,即称为启发利益。如此方令身心开喜,谓之带来安乐,遂称安乐赋予。
5,16. Payojakabyāpāre ṇāpi ca5,16. 于使役、遍行中亦加 ṇa。
Kattāraṃ yo payojeti, tassa byāpāre kriyatthā ṇi+ṇāpī honti bahulaṃ.
作事者若有所为,其所作业中多有分别与不分别两种。
Ṇipaccayo uvaṇṇantā, āto ṇāpeva hoti+ha;
分别因缘渐次增长,于此处即不复分别;
Dve dve+ko hoti vā sese, bahulaṃtyanuvuttiyā.
或为二或为一,其余多依承续而生。
Akammakāpi honteva, ṇi+ṇāpyantā sakammakā;
即使作无为,分别也随作用而生;
Sakammakā dvikammā+ssu, dvikammā ca tikammakā.
作用或为一或为二,二则为三种作用。
Tasmā kattari kamme ca, ṇi+ṇāpīnaṃ tu sambhavo;
因此就行为者而言,分别乃是必然之事。
Na bhāve suddhakattā tu, kammaṃ hoti payojake.
并非在于存在中的纯净性,而是业力作为原因而有。
Nayādīnaṃ padhānañca, apadhānaṃ duhādinaṃ;
不在于守护善法与不善法的专注,因守护恶法而生忧愁;
Suddhakattā ṇi+ṇāpīsu, kamma+makkhyāta gocaraṃ.
纯净性乃是对守护业力产生、增长范围的认识。
Bhavituṃ payojayatīti atthe iminā ṇippaccayo. Ṇakāro ṇānubandhakāriyattho. ‘‘Yuvaṇṇāna+me+o paccaye’’ti okāre ‘‘āyā+vā ṇānubandhe’’ti ṇānubandhe āvādeso. Tyādimhi ‘‘ṇi+ṇāpyā+pīhi vā’’ti lavikaraṇe ekāre ‘‘eona+mayavā sare’’ti ayādeso. So samādhiṃ bhāvayati bhāveti , bhāvayanti bhāventi+ccādi. Kamme-tena samādhi bhāvīyati+ccādi. Ettha ‘‘dīgho sarassā’’ti kye ikārassa dīgho. Bhāvayissati bhāvessati, bhāvayissanti bhāvessanti+ccādi. Ajjatane īssa simhi abhāvesi bhāvesi, abhāvayi bhāvayi, abhāvayiṃsu bhāvayiṃsu. Parassaralope abhāvesuṃ bhāvesuṃ, abhāvayaṃsu bhāvayaṃsu, abhāvayuṃ bhāvayuṃ iccādi. Kamme-abhāvīyi bhāvīyi iccādi. Abhāvissa abhāvayissa, abhāvissaṃsu abhāvayissaṃsu. Kamme-abhāvayissaṃ iccādi. Bhāve bhāveyya iccādi. Kamme-bhāvīyeyya iccādi. Bhāvayatu bhāvetu iccādi. Kamme-bhāvīyatu iccādi.
“使之生起”为本意,此处是因果关系。‘ṇa’字用于连结。‘为青春年少之我之因’字样,是以连结词‘āyā’表达的因约束。又如‘用念菩萨之力’时,‘ṇi+ṇāpyā+pīhi vā’中‘vā’为选择助词。此等文法令“使集中心生”、“使生发”、“使被修习”等语境成立。业力促使定力生起,与彼等表达相同。此处“长且清澈”之形容词,谓其久远清透。文中“使之生起”、“将要生起”为未来时表达;“正使之生起”“已生起”等为现在时表达。现代中,“虎王”非生起即消散之说。除去滋长与消灭,等于“促使业受生灭起落”含意。诸如此类“使消失、使出现”、“令消隐、令现前”等,是业力在造作消长之义。故有“在业而令生起”或“使发生”等义。又有“须令其生起”,以及“愿其出于业生起”等喻示因果修习之辞。
Pacituṃ payojetīti atthe ṇi+ṇāpī honti. So devadattena odanaṃ pācayati pāceti iccādi, tathā pācāpayati pācāpeti+ccādi. Kamme-so tena devadattena odano pācīyati pācāpīyati+ccādi, bhavissatyādīsupi yojetabbaṃ.
“促进成熟”为本意,谓“守护”与“滋养”。比如天人用烧火烹饭,谓“烹制、令成熟”,同样谓使之成熟、让之成熟。以此业力,犹天人用火薪让饭食成熟、烹熟,或用于未来的业现起指引。
Gantuṃ payojetīti atthe so taṃ purisaṃ gāmaṃ gamayati gameti gacchāpayati gacchāpeti+ccādi. Kamme-tena so gāmaṃ gamīyati gacchāpīyati+ccādi.
“引导去向”为本意,谓引导男子入村,谓“带领、送往、令之去往”。业力促使引导其往某村落,谓“令其往”或“令达”等涵义。
Guha=saṃvaraṇe, guhituṃ payojetīti ṇimhi ‘‘guhissa sare’’ti dīgho. Gūhayati, gūhayanti iccādi.
『guha』,意为「覆藏、防护」。「欲令覆藏」义:加上使役词缀『ṇi』后,依「guha 词根于元音前延长」规则,将元音延长为长音,得『gūhayati』、『gūhayanti』等诸形式。
Disa+dusa=appītiyaṃ, dusituṃ payojetīti ṇimhi ‘‘ṇimhi dīgho dusassā’’ti dīghe dūsayati+ccādi.
『离』加『坏』,义为不满;使令坏之,故加「尼」[Pali: ṇi]缀。依「加尼缀时,『坏』之词基长音化」之规则,长音化后得『使坏』等形式。
Tathā icchantaṃ payojayati icchāpayati icchāpeti, esayati eseti. Niyacchantaṃ payojayati niyamayati niyameti. Tathā āsayati āseti, acchāpayati acchāpeti. Lābhayati lābheti, evaṃ vāsayati vāseti, vāsāpayati vāsāpeti. Vāhayati vāheti, vāhāpayati vāhāpeti+ccādi. Evaṃ jīrayati, mārayati, dassayati iccādi. Hū=sattāyaṃ, pahontaṃ payojayati pahāvayati pahāveti iccādi. Sāyayati sāyāpayati sāyāpeti. Nāyāpayati nāyāpeti. Patiṭṭhāpayati patiṭṭhāpeti. Rasse patiṭṭhapeti. Hantuṃ payojayatīti ṇi+ṇāpī, ‘‘hanassa ghāto ṇānubandhe’’ti ghātādese ghātayati ghāteti. Tathā juhāvayati juhāveti, jahāpayati jahāpeti. Hāpayati hāpeti. Dāpayati dāpeti. Vidhāpayati vidhāpeti, pidahāpayati pidahāpeti. (Bhūvādinayo).
同理:使令欲求者,得『使欲』『令欲』诸形;使令求取者,得『使求』『令求』诸形;使令制约者,得『使制』『令制』诸形。同类尚有:使住、使令住;使得利、令得利;使居、令居;使令居住、令居住;使运载、令运载;使令运载、令运载,等等。又如:使令老、使令死、使令见等。『存』[Pali: hū]义为存在,使令足备者,得『使足』『令足』等形。又有:使令品尝、使令品尝;使令引导、令引导;使令确立、令确立。短音化时得『使立』。使令击杀,加「尼」及「那毕」[Pali: ṇāpī]两缀;依「在带『那』[Pali: ṇa]系缀时,『击』之词基转为『杀』」之规则,替换后得『使杀』『令杀』。同类:使献祭、令献祭;使舍弃、令舍弃;使减损、令减损;使给予、令给予;使安排、令安排;使遮蔽、令遮蔽。(以上为「存在」等类动词之规则)
Idāni rudhādiaṭṭhagaṇā dassīyante-rodhayati rodheti. Devayati deveti. Todayati todeti. Jayāpayati jayāpeti. Vikkayati vikkayāpeti. Sāvayati sāveti. Vitānayati vitāneti. Corāpayati corāpeti iccādi.
现示「障」等八类动词:使令障碍,得『使障』『令障』;使令游戏,得『使游』『令游』;使令刺触,得『使刺』『令刺』;使令胜,得『使胜』『令胜』;使令售卖,得『使卖』『使令卖』;使令听闻,得『使闻』『令闻』;使令展开,得『使展』『令展』;使令偷盗,得『使盗』『使令盗』,等等。
Khādīhi paccayantehi, api honti ṇi+ṇāpayo;
谓对「khādīhi paccayantehi」依赖条件者,即使存在,亦有「ṇi+ṇāpayo」之意,即法则或义理上本具否定之意,即说明虽为条件,实具否定或制约作用。
Ṇi+ṇāpinā+nakānānaṃ, dassanañcettha sādhanaṃ.
由『ṇi』与『ṇāpi』及『naka』等〔使役词缀〕,于此处以「可见性」(即能直接见于词形者)为成立之准据。
Titikkhantaṃ payojayati titikkheti titikkhāpeti, tikicchayati tikiccheti tikicchāpayati tikicchāpeti. Evaṃ bubhukkheti bubhukkhāpeti. Pabbatāyayati. Puttīyayati iccādi. (Khādipaccayanayo).
「忍」者令忍耐也;忍受、忍耐、忍持皆属于忍耐之义。又如治疗,涂敷药物为治疗、治疗者、施治也。如此,饥饿者称为饥饿使、使饥饿者。加上山岳、子等,亦复如是。(此为以食为缘的种类)
Iti payogasiddhiyaṃ tyādikaṇḍo chaṭṭho.
以上述用法和意义的习得为基础,第六部分结束。