三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页藏外应用成就5. Ṇādikaṇḍa

5. Ṇādikaṇḍa · 5. Ṇādikaṇḍa

174 段 · CSCD 巴利原典
5. Ṇādikaṇḍa第五,以 ṇ 类后缀为首的品。
Samāso padasaṃkhepo, padapaccayasaṃhitaṃ;
合成是词语的缩合,是以词语之间的关系为依据的结合;
Taddhitaṃ nāma hotīti, viññeyyaṃ tesa+mantaraṃ.
由此产生之称谓,因此名为派生,应当理解其含义及其内部成分的功能。
1. Ṇo vā+pacce第一,在表示子孙、后裔之义时,可任选加 ṇa 后缀。
Chaṭṭhīyantā nāmasmā vā ṇapaccayo hoti apacce+bhidheyye. Apaccasaddasambandhittena apaccavantato katasarapaccayo samatthyato chaṭṭhyantato hotīti ‘‘chaṭṭhīyantā nāmasmā’’ti sutte avuttampi vuttaṃ. Ṇādīnaṃ taddhitanti pubbācariyasaññā. Ṇakāro vuddhyattho. Eva+maññatrāpi. Ṇādivuttittā ‘‘ekatthatāyaṃ’’ti vibhattilopo.
第六位末尾称谓,或者称为后续词,是依附于主词且不可分割的附加成分。因依附语音的关系,从被依附方的种类区分为层级附加成分或等于第六位末尾的附加成分。经典中也曾反复提及‘第六位末尾之称谓’。‘音节’是派生词,按先师的说法是‘吹奏之物’,意谓声母声调。即使只词尾‘音节’也因一元性而导致词的分解消失。
124. Sarāna+mādissā+yuvaṇṇassā+eo ṇānubandhe第一二四,在带有 ṇ 标记的后缀前,词的初始元音发生加强变化:a 类变为 ā,i 类变为 e,u 类变为 o。
Sarāna+mādibhūtā ye akāri+vaṇṇu+vaṇṇā, tesaṃ ā+e+o vā honti yathākkamaṃ ṇānubandheti akārassa ākāro. Ā+e+onaṃ vuddhītipi pubbācariyasaññā. Vasiṭṭhassā+paccaṃ vāsiṭṭho. Vīmhi vāsiṭṭhī. Veti vasiṭṭhassā+paccaṃti vākyassa ca vasiṭṭhāpaccaṃti samāsassa ca vikappatthaṃ. So ca vāsaddo yāva ‘‘sakatthe’’ti adhikarīyati.
以辅音辅音或元音元音为基础构成的词,依法施行各种辅音和元音的音节组合,如元音 ā 、e 、o 可随依组合附加于辅音之音形。元音 ā 、e 、o 的增长方式,亦是由先师所知晓。以 Vasiṭṭha (瓦斯特)为例作词根修饰。 Vīmhi (维姆希)即其女性形式。‘Veti vasiṭṭhassā+paccaṃ’语句及‘vasiṭṭhāpaccaṃ’合成词属于语义上的变化。此词形的构成遵循语法标准,意指‘坚固之处’由此处理到‘sakatthe’(沙迦特)的用法关联。
Napuṃsakena liṅgena, saddo+dāhu pumena vā;
以无性者诸标记做构成,声音加之男性之态;
Niddissatīti ñātabba+mavisese pani+cchiteti –
应当知晓的是,它具有选择性删除附加成分的性质——
Vuttatthā apaccasaddassa napuṃsakatthepi puttaputtīnaṃ dvinnampi vācako hoti.
据所论述,『apacca』一词对男性而言,不论是儿子还是女儿,二者皆可作为此词的称谓。
Ṇādayo+bhidheyyaliṅgā , apacce tva+napuṃsakā;
「ṇ」等【后缀】依被指称词的语法性别而定,属「子孙」义者,若为中性则加「tva」及中性词尾;
Napuṃsake sakatthe ṇyo, bhiyyo bhāvasamūhajā;
对于非男子者来说,是相异的类别,其中更有由多种存在状态所生起的多重差别;
Tā tu+tthiya+masaṃkhyāne, tvādicīpaccayantakā.
特别是到了第三个月的时期,便称为『tvādi』,意指此初生时代逐渐出现的现象。
Bhāradvājassa apaccaṃ=putto bhāradvājo, evaṃ vessāmitto, gotamo. Ettha ca a+yuvaṇṇantābhāvā ā+e+onaṃ na vuddhi. Vāsudevassa apaccaṃ vāsudevo, baladevo. Cittakotiādīsu pana saṃyogantattā ‘‘saṃyoge kvacī’’ti kvaci na vuddhi. Upaguno apaccaṃ opagavo opagavī. Ettha ‘‘uvaṇṇassā+vaṅa sare’’ti ukārassa avaṅa.
帕拉德瓦迦之子孙,称「帕拉德瓦迦」;同理,「韦萨米达」、「果德玛」亦然。此处因词尾非以「a」或「u」元音结尾,故「ā、e、o」不发生元音增强。瓦苏迭瓦之子孙,称「瓦苏迭瓦」、「巴拉迭瓦」。然于「吉德科帝」等词,因词尾为辅音群,依「辅音群后偶不增强」之规则,故有时不发生元音增强。伍巴古纳之子孙,称「欧巴嘎瓦」(男)、「欧巴嘎维」(女)。此处依「u元音于元音前转为ava」之规则,「u」转为「av」。
Vacchassā+paccanti viggayha pubbasuttena ṇapaccaye kate puna vacchassā+paccaṃti viggaho.
「瓦差之子孙」一语,经分解后,依前述规则附加「ṇ」后缀;再次分解时,仍得「瓦差之子孙」之义。
2. Vacchādito ṇāna+ṇāyanā第二,在 Vaccha 等词之后,表示后裔义时,加 ṇāna 或 ṇāyana 后缀。
Vacchādīhi apaccapaccayantehi gottādīhi ca saddehi ṇāna+ṇāyanapaccayā vā honti apacce. Vacchāno, vacchāyano, ‘‘saṃyoge kvacī’’ti na vuddhi. Katissā+paccaṃ kacco, ‘‘ṇya diccādīhī’’ti ṇyo, ‘‘lopo+vaṇṇi+vaṇṇānaṃ’’ti akāralope cavaggapubbarūpāni. Kaccassā+paccaṃ kaccāno, kaccāyano, yāgame kātiyāno. Muggassā+paccaṃ=nattādīti vākye vuddhi+ikāralopa+pubbarūpāni. Moggallassā+paccaṃti punaṇāna+ṇāyanā honti, moggallāno moggallāyano. Ime cattāro apaccapaccayantā. Gottādito yathāsakaṭassā+paccaṃ nattādīhi sakaṭāno sakaṭāyano. Kaṇhassā+paccaṃ nattādi kaṇhāno kaṇhāyano. Evaṃ aggivessāno aggivessāyano , muñjāno muñjāyano, kuñjāno kuñjāyano. Sabbattha saṃyogattā na vuddhi. Ākatigaṇo+yaṃ.
以脉之类及其断续,族类等以音声,或由辨别与非辨别的因缘而存在断灭。脉者,脉流者,即所谓「联系于何处」之谓,并非增长。何谓「脉」?脉即脉流,在四向等处;脉即消散者,谓昔日脉流形态的消灭。再者,脉即脉流者,居止于休息;由茵蔽等所成的语句是增长和消灭,昔日形态。牟迦之脉语,谓语句之兴盛与减少,昔日形态。再由多脉之因缘而多样,脉流者,脉流住者。此四类谓为断续。族类等如轮之因缘,脉车者,脉车乘者。黑的脉流即是黑者,黑者流者。如此,火祭者、火祭者流也,绳者绳流者,丛林者丛林流者。总而言之,因缘结合处无增长。故谓为非增长者。
3. Kattikāvidhavādīhi ṇeyyaṇerā第三,在 Kattikā、vidhavā 等词之后,加 ṇeyya 或 ṇera 后缀。
Kattikādīhi vidhavādīhi ca ṇeyyaṇerappaccayā honti vā yathākkamaṃ. Kattikāya apaccaṃ kattikeyyo, garuḷo vinatāya=supaṇṇamātuyā apaccaṃ venateyyo. Rohiṇiyā apaccaṃ rohiṇeyyo, gaṅgāya apaccaṃ gaṅgeyyo. Evaṃ bhāgineyyo, nādeyyo, anteyyo, āheyyo, kāpeyyo, suciyā apaccaṃ soceyyo, bāleyyo. Ṇere-vidhavāya apaccaṃ vedhavero. Bandhakiyā=abhisārikāya apaccaṃ bandha-kero. Samaṇassa upajjhāyassā+paccaṃ sāmaṇero, nāḷikero iccādi.
以处理之事及其分配,或位在僧尼之间的因缘,俱有其称谓。如因处理,称为处理受者;以引鸦母为因缘者,称为鸦母受者;引罗睺尼者,称为罗睺尼受者;以恒河为因缘者,称为恒河受者。如此称谓同于部分同属、河流、终结、止息、根本、净洁之因缘者,分别有心称。寡妇的因缘为寡席;拘押者即追求者之因缘,为拘押者;沙门导师的因缘为沙门受者;管饮者及类似者亦如是。
4. Ṇya diccādīhi第四,在 Dicca 等词之后,加 ṇya 后缀。
Ditippabhutīhi ṇyo hoti apacce.
以地方方位众多为因缘,谓之多样者或断续者。
125. Saṃyoge kvaci「连音中,有时。」
Saṃyogavisaye kvaci ā+e+ovuddhiyo honti ṇānubandhe.
在结合处,有或多或少的生灭,伴随各种联系而起。
131. Lopo+vaṇṇi+vaṇṇānaṃ「元音与元音之省略。」
Avaṇṇi+vaṇṇānaṃ lopo hoti yakārādo paccaye. Ditiyā=asuramātuyā apaccaṃ decco ādicco. Kuṇḍaniyā apaccaṃ koṇḍañño, nassa ññe pubbarūpaṃ. Aditīti devamātā.
此处谓以消散为因缘而生灭。第二者,即述以阿修罗母为因缘,为鬼母;引屈段而成,为屈段;第一者为天母。
Bhātuno apaccaṃ bhātabyo, ‘‘yamhi gossa cā’’ti yamhi ussa avaṅa akāralopapubbarūpāni.
以兄弟为因缘,称为兄弟者,谓其间有高低消减,为增长与消灭的先锋形态。
5. Ā ṇi「从『阿』,『尼』。」
Akārantato ṇi vā hota+pacce bahulaṃ. Ā=ti nāmavisesanattā a-kārantatoti vuttaṃ. Dakkhassā+paccaṃ dakkhi, datti, doṇi, vāsavi, vāruṇi. Jinadattassā+paccaṃ jenadatti, suddhodani, ānuruddhi iccādi.
从以「a」结尾的词,子孙后缀「ṇi」可随情况出现,用法广泛。所谓「ā」乃名词限定语,故言「以a结尾之词」。达咖之子孙,称「达咖希」、「达帝」、「多尼」、「瓦沙维」、「瓦如尼」。基那达德之子孙,称「基那达帝」;又如「苏度达尼」、「阿努儒帝」等,皆同此例。
6. Rājato ñño jātiyaṃ「从『王』,『若』,于种姓义中。」
Rājato ñño vā hota+pacce khatthiyajātiyaṃ gamyamānāyaṃ. Rañño apaccaṃ rājañño. Jātīyanti kiṃ, rājāpaccaṃ.
以“rajato”为例,当作为他词尾时,指的是族姓阶级中的武士阶层(khattiya)。作为王者的他词尾是“rañño”。“jātīya”意指族姓,从“rājā”的他词尾变形而来。
7. Khattā yi+yā「从『刹帝利』,『伊』与『亚』。」
Tijātiyaṃ apacce ya+iyā honti. Khattassā+paccaṃ khatyo khattiyo. Jātiyaṃ tveva, khatti.
于三种族姓之义指「子孙」时,加「ya」或「iya」后缀。刹帝利之子孙,称「卡提约」或「卡提约」(完整形)。若仅指族姓本身,则称「卡提」。
8. Manuto ssa+saṇa「从『人』,『萨』与『萨那』。」
Manuto jātisamudāye ssa+saṇa hontu+pacce. Manuno apaccaṃ manusso mānuso, manussī mānusī. Jātiyaṃ tveva, mānavo, nassa ṇo, māṇavo.
从「玛努」派生、表示「族类聚合」之义时,「ssa」与「saṇa」可作为子孙后缀。玛努之子孙,称「玛努萨」(俗音)或「玛那萨」(雅音),女性则称「玛努西」或「玛那西」。若仅指族姓本身,则称「玛那瓦」,其中「n」转为「ṇ」,故作「玛拿瓦」。
9. Janapadanāmasmā khattiyā raññe ca ṇo9. 从国土名,对刹帝利和王,用 ṇa 后缀
Janapadassa yaṃ nāmaṃ, taṃ nāmasmā khattiyā apacce raññe ca ṇo hoti. Pañcālānaṃ apaccaṃ rājā vā pañcālo, kosalo , māgadho, okkāko. Janapadanāmasmāti kiṃ, dāsarathi. Khattiyāti kiṃ, pañcālassa brāhmaṇassā+paccaṃ pañcāli.
凡一地方国名,由该地名对刹帝利后裔及国王加「ṇo」词缀。如般遮罗国(Pañcāla)之后裔或国王,称「般遮罗」;国萨拉、马嘎达、鄂咖咖,皆同此例。问:何以须指定「地方国名」?答:以「达沙拉提」(Dāsarathi,即达沙咖之孙)为例,彼非地名所出,故不适用此规则。问:何以须指定「刹帝利」?答:以「般遮罗婆罗门之后裔般遮离」为例,彼虽出自地名,然非刹帝利种姓,故亦不适用此规则。
10. Ṇya kurusivīhi10. 对库鲁和西维,用 ṇya 后缀
Kurusivīhi apacce raññe ca ṇyo hoti. Kurūnaṃ apaccaṃ rājā vā korabyo. ‘‘Yamhi gossa cā’’timinā avaṅa, bakārapubbarūpāni. Sebbo, ilopo. (Apaccataddhitaṃ).
由俱卢(Kuru)与维提(Vīhi)诸国名,对后裔及国王加「ṇyo」词缀。俱卢国之后裔或国王,称「俱罗毗耶」(Korabya)。依「yamhi gossa cā」之规则,施以「ava」音变、「ba」字前置同化等变化;又有「se」替换及「i」音脱落等变化。(此属后裔派生词类。)
11. Ṇa rāgā tena rattaṃ11. 从染(rāga),用 ṇa 后缀,成为「被染者」(ratta)
Rāgavācītatiyantato ratta+micce+tasmiṃ atte ṇo hoti. Kusumbhādīhi vaṇṇantarapattaṃ rattaṃ nāma. Kasāvena rattaṃ kāsāvaṃ. Evaṃ kusumbhena rattaṃ kosumbhaṃ, hāliddaṃ, pattaṅgaṃ, mañjeṭṭhaṃ, kuṅkumaṃ. Idha na hoti nīlaṃ pītanti, guṇavacanattā ṇena vināpi dabbassā+bhidhānato.
『红色』由『红色』『蜂蜜』『叶子』等复合而成,在此教法中并非在自己身上持有的颜色。『红色』名自『苏枢摩花』等植物的颜色,色泽称为红色。『卡萨瓦』是红色的代称。如此,『红色』由苏枢摩、染料、树叶、曼遮拏、藏红花等制成。此处不存在青色和黄色,且词义上不以之为名,也无以此命名食物的过程。
12. Nakkhatteni+nduyuttena kāle12. 由星宿与月相应的时节
Tatiyantato nakkhattā tena lakkhite kāle ṇo hoti, taṃ ce nakkhatta+minduyuttaṃ hoti. Phussena induyuttena lakkhitā puṇṇamāsī phussī ratti, phusso aho, maghāya induyuttāya lakkhitā puṇṇamāsī māghī, māgho.
第三者按时辰而定,在此教法中并无所谓。倘若依照星月相,则有之。按星月相定为满月夜,满月之夜即月满之夜。『普萨』即月亮,月满夜称为普萨,正月以月满夜命名为『摩诃』,摩诃之夜即月满夜名为『摩诃』。
13. Sā+ssa devatā puṇṇamāsī13. 彼之天神即满月
Seti paṭhamantā asseti chaṭṭhiyatthe ṇo hoti, yaṃ paṭhamantaṃ, sā ce devatā puṇṇamāsī vā. Sugato devatā assa sogato, māhindo, yāmo, vāruṇo. Buddho assa devatāti buddho. Phussī puṇṇamāsī assa sambandhinīti phusso māso. Evaṃ māgho, phagguno, citto, vesākho, jeṭṭhamūlo, āsāḷho, sāvaṇo, poṭṭhapādo, assayujo, kattiko, māgasiro. Puṇṇamāsī ca bhatakamāsasambandhinī na hoti, puṇṇo mā assanti nibbacanā, ato eva nipātanā ṇo, sāgamo ca.
第一者,即首者,非第六者此处无之,指的是第一。若第一是神明满月,则此处说“善逝神明”“善逝”“摩诃因陀罗”“夜叉王”“水神”皆是神。『佛』即是神明。普萨满月是有缘月,即普萨月。如此摩诃、巴格努、吉多、韦萨克、耶提摩卢、阿萨罗、萨涅、布陀婆多、阿莎尤乔、迦提迦、玛嘎西罗等。满月并非每年均与农作物有关,满月即是圆满,故此谓为相会。
14. Ta+madhīte taṃ jānāti ka+ṇikā ca14. 彼所学者、彼所知者,以及 ka+ṇikā
Dutiyantato ta+madhīte taṃ jānātīti etesva+tthesu ṇo hoti ko ṇiko ca. Ettha casaddo ko caṇiko ca hotīti samuccino, no ṇapaccayaṃ. Byākaraṇa+madhīte jānātīti vā veyyākaraṇo, vi+ā+karaṇanti vicchijja katayādesassi+kārassa ‘‘tadādesā tadīva bhavantī’’ti ñāyā ‘‘sarāna’’miccādinā ekāre yāgamadvittāni. Evaṃ mohutto, nemitto, aṅgavijjo, vatthuvijjo, chandaso, ‘‘manā, dīnaṃ saka’’ iti sakāgamo. Kamako, padako, venayiko, suttantiko, ābhidhammiko. Dvitaggahaṇaṃ ajjhenajānane ca visuṃ visuṃ paccayavidhānatthaṃ, ajjhenavisayadassanatthaṃ, pasiddhupasaṃharaṇatthañca.
第二者或中间者,依此理未有专指,谓之杂多。『二声』与『二声卡尼』为辅音连缀,不是副词。语法中谓之语法者,即谓分解、说明、演说者说:‘当时如此如此’的义理,犹如一件事若以多种方式进行并立。故曰诗句等文辞。如莫胡托、内米托、阿迦维卓、瓦突维卓、善行、此谓律行。欲者、言语、方便、经文、阿毗达摩学问。双重集义,於今知晓,依奉引导相应条件,明了示现法境,拨开疑团聚集。
15. Tassa visaye dese15. 于彼境域处
Chaṭṭhiyantā visaye desasarūpe ṇo hoti. Vasātīnaṃ visayo deso vāsāto. Deseti kiṃ, cakkhussa visayo rūpaṃ, devadattassa visayo+nuvāko.
第六者,领域条件之说,在此教法中无此。居住者的领地即住所。『住所』何谓?眼的领域,形相;为达瓦达的住所即村落。
16. Nivāse tannāme16. 于住处以彼名
Ti tannāme nivāse dese ṇo hoti. Sivīnaṃ nivāso deso sebbo. Ettha ‘‘yavā sare’’ti yakāre bakārapubbarūpāni. Vāsāto.
三者名为住所领域,在此教法中无此。西维的住所即居地。此境中“穗类谷物存留”如野猪之类命名谷物的前称,住所也以此为名。
17. Adūrabhaveti17. 「近处」者,谓不远之处也
Ṇo, vidisāya adūrabhavaṃ vedisaṃ.
不,知处并非远离存在地。
18. Tena nibbatteti18. 以彼而生起
Tatiyantā nibbattatthe ṇo hoti. Kusambena nibbattā kosambī nagaraṃ, evaṃ kākandī, mākandī, sahassena nibbattā sāhassī parikhā, hetumhi kattari karaṇe ca yathāyogaṃ tatiyā.
第三者发生时,并非不存在。由苦山所生名国桑比城,如此由卡坎迪、马坎迪以千计产生的则是数千围绕着,正因其原因所为,依照适当次第是第三类。
19. Ta+midha+tthi19. 「ta+midha+tthi」(此处存在之义)
Tanti paṭhamantā idhāti sattamyatthe dese tannāme ṇo hoti, yaṃ taṃ paṭhamanta+matthi ce. Udumbarā asmiṃ dese santīti odumbaro, bādaro, pabbajo.
第一种以绳索为准则者,此处谓七境中,无其名称,若是依一初种则有。此地有蒲桃树,称为蒲桃、壳橡树,树上的树枝。
20. Tatra bhaveti20. 「于彼处有」者
Sattamyantā bhavatthe ṇo. Udake bhavo odako, oraso, jānapado, māgadho, kāpilavatthavo, kosambo, manasi bhavaṃ mānasaṃ sukhaṃ, sakāgamo. Sāraso sakuṇo, sārasī sakuṇī, sārasaṃ pupphaṃ. Mitte bhavā mettā mettī vā. Pure bhavā porī vācā. Pāvuse bhavo pāvuso megho. Pāvusā ratti, pāvusaṃ abbhaṃ. Sārado, sāradā, sāradaṃ pupphaṃ. Mādhuro jano, mādhurā gaṇikā, mādhuraṃ vatthaṃ.
第七境中存在。水中有水,泉水、诸邦、摩揭陀、迦毗罗卫、国桑比。在心中存在心,心为快乐,同来互现。有鹭鸟,鹭鸟母鸟,及鹭花。友人是慈,或慈爱者。昔日为言语优美者。春时为春云。春夜,春日光明。有秋,秋女,秋花。甘美之人,甘美女妓,甘美纱衣。
21. Ajjādīhi tanoti21. 以 ajja 等延展
Bhavatthe tano. Ajja bhavo ajjatano, svātano, hiyyatano. ‘‘Eona+ma vaṇṇe’’ti eonaṃ a hoti.
存在里有体。今日存在、当日存在、自身存在、现在存在。“Eona+ma vaṇṇe”意指无所谓那种“eo那”色。
22. Purāto ṇo cati22. 从 purā 有 ṇo 和 ca
Bhavatthe ṇo tano ca. Ettha ṇakāro avayavo, nevā+nubandho. Purāṇo, purātano.
存在中有体与“那”形部,不是联系物。古老的,古旧的。
23. Amātva+ccoti23. amā 之后有 tva 和 cco
Bhavatthe acco hoti. Amā=saha bhavo amacco.
存在有始。没有起始的存在就是无始。
24. Majjhāditvi+moti24. 从 majjha 等有 tvi 和 ma
Bhavatthe imo, majjhe bhavo majjhimo. Evaṃ antimo, heṭṭhimo, uparimo, orimo, pārimo, pacchimo, abbhantaridho, paccantimo.
此处的存在,有中间的存在居于其中。如此,这存在是终极的、最低的、最高的、远方的、边际的、后方的、内部的、后面的。
25. Kaṇa+ṇeyya+ṇeyyaka+yi+yāti25. 【词缀】kaṇa、ṇeyya、ṇeyyaka、yi、yā(派生后缀列举)
Bhavatthe kaṇaādayo honti. Kaṇa-kusinārāyaṃ bhavo kosinārako, māgadhako, āraññako vihāro, rājagahako, kosambako, indapattako, kāpilako, bhārukacchako, nāgarako. Aṅgesu jāto aṅgako, kosalako, vedehako, kambojako, gandhārako, sovīrako, sindhavako, assako iccādi. Ṇeyya-gaṅgeyyo, pabbateyyo, vāneyyo. Ṇeyyaka-kosaleyyako , bārāṇaseyyako, campeyyako, silāya jātaṃ seleyyakaṃ, mithileyyako. Bārāṇaseyyakotyādīsu ‘‘dissanta+ññepi paccayā’’ti eyyako, evaṃ upari sutte dassitapaccayato visuṃ paccaye dassite iminā suttenāti daṭṭhabbaṃ. Ya-gammo, yamhi akāralope pubbarūpaṃ rasso ca. Dibbo. Iya-udariyo, diviyo, pañcāliyo, bodhipakkhiyo, lokiyo.
存在中有诸国。如阇毗尼国中的存在为拘尸那国、摩揭陀国、林中之地所居、王舍城国、迦毗罗卫国、因陀拨国、咖毕罗国、波罗库叉国、那伽国。生于昂耶诸地的存在为昂国、萨罗国、毗逝国、甘蔗国、犍陀罗国、苏毗罗国、悉耆国、阿舍国等等。尼耶迦河岸、山中、林间。尼耶迦拘萨罗国、波罗奈国、占比国、生于石地的索利國与弥提利国。波罗奈国等等中依显现条件而论,梨耶国也同样。凡此根据经文中显示的条件,应当观察所示本经。以耕作发生的乡村、原来的形态与线索为例。天上的、帝王所住的、五城的、如来觉悟的、世间的存在。
26. Ṇiko26. 【词缀】ṇika(派生后缀)
Sattamyantā bhavatthe ṇiko hoti. Sarade bhavo sāradiko divaso, sāradikā ratti.
存在的界限中有季节。如秋季存在,为秋季之日,秋季之夜。
27. Ta+massa sippaṃ sīlaṃ paṇyaṃ paharaṇaṃ payojanaṃ27. 此为他的技艺、戒行、商品、武器或用途。
Paṭhamantā sippādivācakā asseti chaṭṭhyatthe ṇiko hoti. Vīṇāvādanaṃ sippa+massa veṇiko, vīṇāvādanaṃ abhedopacārena vīṇā nāma. Modiṅgiko, vaṃsiko. Paṃsukūladhāraṇaṃ sīla+massa paṃsukūliko, tecīvariko. Gandho paṇya+massa gandhiko, teliko, goḷiko, pūviko, paṇṇiko, tambuliko, loṇiko. Cāpopaharaṇa+massa cāpiko, tomariko, muggariko, mosaliko. Upadhi=kkhandhādi payojana+massa opadhikaṃ, sātikaṃ, sāhassikaṃ.
初等存在为技艺及声音发出者,如六十种境界之中的境界。演奏乐器者为技艺加质之演奏者,乐器为不破坏性称为琴。鼓、笛等。披挂尘衣者为戒加衣者,即持有尘衣者,僧杖者。香物持者为财物加持者,有油、丸剂、膏药、叶、檳榔、盐等。箫管器物持者如箭筒者、铁锤者、鼓槌者。相对于烦恼等假借手段的加持者,分为记号者和勇气者。
28. Taṃ hanta+rahati gacchatu+ñchati+carati28. 杀此、应得此、去往此、拾取此、行于此。
Dutiyantā hantīti evamādīsva+tthesu ṇiko hoti. Pakkhino hantīti pakkhiko, sākuṇiko, māyūriko, macche hantīti macchiko, meniko. Mige hantīti māgaviko, vakārāgamo . Migassa ‘‘tadaminā’’dinā magavādesepi māgaviko. Orabbhiko, hāriṇiko. Sūkarikoti iko. Sata+marahatīti sātikaṃ, sandiṭṭhikaṃ, ehi passa vidhiṃ arahatīti ehipassiko. Ettha tyādyantasamudāyato anukaraṇattā vā taddhitassa abhidhānalakkhaṇattā vā bahulaṃvidhānena vā paccayo. Sāhassiko, kumbhiko, doṇiko, addhamāsiko, kahāpaṇiko, āsītikā gāthā, nāvutikā. Sahassiyoti iyo. Paradāraṃ gacchatīti pāradāriko, maggiko, paññāsayojaniko, pathiko. Badare uñchatīti bādariko, sāmākiko. Dhammaṃ caratīti dhammiko, adhammiko.
次等存在为杀生者等。鸟类中杀生者为鸟杀者,有鹈鹕、孔雀。鱼中杀生者为鱼杀者,有鲤鱼。兽中杀生者为母鹿者、野猪者等。鹿的“依此”等言中,鹿语及教理亦为母鹿。野牛者、麋鹿者。野猪即猪。包括多种形态、多种因缘,或因模仿派生,或因属名词缀,常见为缘。勇猛者、壶器持者、船夫、半月者、吝啬者、八十篇偈章、新作偈章。勇猛者如是。行往别方者称为别方行者、教路者、五十由旬者、行路者。抱持枣者为葫芦携带者、同族者。修行者为法分者、不法分者。
29. Tena kataṃ kītaṃ baddha+mabhisaṅkhataṃ saṃsaṭṭhaṃ hataṃ hanti jitaṃ jayati dibbati khanati tarati carati vahati jīvatiti29. 由此所作、由此所买、由此所缚、由此所造作、与此混合、由此所杀、以此杀害、由此所胜、以此取胜、以此游戏、以此挖掘、由此渡过、以此行走、以此运载、依此生活。
Katādīsva+tthesu ṇiko. Kāyena kataṃ kāyikaṃ, vācasikaṃ, mānasikaṃti sakāgamo. Vātena kato ābādho vātito, semhiko, pittiko. Satena kītaṃ sātikaṃ, sāhassikaṃ, vatthena kītaṃ vatthikaṃ, kumbhikaṃ, sovaṇṇikaṃ, ghātikaṃ. Mūlatova paccayo, amūlavācittā devadattena kītoti na hoti, tadatthāppatītiyā. Varatthāya baddho vārattiko, āyasiko, pāsiko, suttiko. Ghatena abhisaṅkhataṃ saṃsaṭṭhaṃ vā ghātikaṃ, goḷikaṃ, dadhikaṃ, mārīcikaṃ. Jālena hato hantīti vā jāliko, bālisiko. Akkhehi jitaṃ akkhikaṃ dhanaṃ, sālākikaṃ, tindukiko, ambaphaliko. Akkhehi jayati dibbati vā akkhiko. Khaṇittiyā khanatīti khāṇittiko, kuddāliko. Devadattena jitaṃ, aṅgulyā khanatīti na hoti, tadatthānavagamā. Uḷumpena taratīti oḷumpiko, uḷumpikoti iko. Kulliko, gopucchiko, nāviko. Sakaṭena caratīti sākaṭiko, rathiko. Parappikoti iko. Khandhena vahatīti khandhiko. Aṃsiko, sīsikoti iko. Vetanena jīvatīti vetaniko, bhatiko, kayiko, vikkayiko, kayavikkayikoti iko.
诸所依赖者之别,谓身体所作为身体所作之事、语言所作、心意所作,彼皆为同类。风所招致之病,谓风病、发热、热病。沙所染污者,谓沙病、倍力病。布料所染污者,谓布料病、布料病、铜器病、金器病、杀害病。根本为缘故,无根所染污者,天人所染污者不存在,是以非其义。为了利益,所束缚者,谓网索、铁锁、缚索、链索。坛器为盛器,聚合而成者称为杀害器、球器、罐器、胡椒器。以网所杀者称杀者,即网索者、缚索者。以眼所获财物,谓眼所获金钱、杖索、椰子类。以眼得者为眼所得。以挖掘器具挖掘者称为挖掘者、匕首者。以天人所赐所获者不算为挖掘者,此义不可通。以乳房所滴者称为乳滴者、嘻嘻者。以秽物称枯秽物者、猪尾者、船夫者。以车轮行走者称车轮者、御车者。跨步者称为跨步者。以肩负行者称为肩者。以臂、头称为臂者、头者。以织布者称织布者、喂养者、用手者、用脚者、用手脚者。
30. Tassa saṃvattati30. 导致彼,归趋于彼。
Catutthyantā saṃvattatīti asmiṃ attheṇiko hoti. Punabbhavāya saṃvattatīti ponobbhaviko, itthiyaṃ ponobbhavikā. Lokāya saṃvattatīti lokiko. Suṭṭhu aggoti saggo, saggāya saṃvattatīti sovaggiko, sasso+vaka tadaminādīpāṭhā. Dhanāya saṃvattatīti dhaññaṃ.
第四者谓存在终结者,于此义乃为存在者。再生故谓再生者,亦有女性再生者。对于世俗谓世俗者。善者谓天界,谓天界者为善趣者,天与鬼神等称。以财富存在谓财富者。
31. Tato sambhūta+māgataṃ31. 从彼所生,从彼而来。
Pañcamyantā sambhūta+māgatanti etesva+tthesu ṇiko hoti. Mātito sambhūta+māgataṃvā+ti ettha ‘‘mātito ca bhaginiyaṃccho’’ti ‘‘mātito’’ti bhāgena ussa imhi vākyaṃ, rassadvittesu mattikaṃ, pettikaṃ. Ṇya+riyaṇa+ryapaccayāpi dissanti. Surabhito sambhūtaṃ sorabhyaṃ. Yamhi thaññaṃ. Ubhayattha ‘‘lopo+vaṇṇi+vaṇṇānaṃ’’ti lopo. Riyaṇa-pituto sambhūto pettiyo, mātiyo, ‘‘rānubandhe+ntasarādissā’’ti ulopo, mattiyo. Ryamhi-ulopo, cavaggapubbarūpāni, macco vā.
第五者谓由缘起故者,于诸所依赖中为存在者。谓由母亲故之存在,或谓由母亲与妹弟姊妹故,于此“由母亲及妹弟姊妹”语句中“由母亲”为主要词,色、声、香、味中有粘土与灰尘义。亦以否定因缘显现。由香气所成谓香气。何处有此者。双方谓“消失诸颜色”谓消失。由异性父母所起者谓鬼魂、母亲等,谓“纱织之丝”谓无,粘土。主谓无,先前形式取舍,鱼类亦然。
32. Tattha vasati vidito bhatto niyutto32. 住于彼处、为彼处所知、倾向彼处、受任于彼处。
Sattamyantā vasatītvevamādīsva+tthesu ṇiko hoti. Rukkhamūle vasatīti rukkhamūliko, āraññiko, rājagahiko, māgadhiko, sosāniko. Loke vidito lokiko. Catumahārājesu bhattā cātummahārājikā. Dvāre niyutto dovāriko, dassoka tadaminādipāṭhā. Bhaṇḍāgāriko. Ike-navakammiko, ādikammiko. Kiye-jātikiyo, andhakiyo.
第七者谓存在于栖息地者,于诸所依赖中为存在者。谓树根处栖息者,谓树根者、林中者、王舍城者、摩揭陀国者、葬场者。于世间所知谓世间者。四大诸王所属者,即四大王属者。门所束缚者谓双门者、门槛等。谓仓库守护者。仍有极初作业者。谓多种出生者、盲者。
33. Tassi+daṃ「其之」加「此」
Chaṭṭhiyantā ida+micca+smiṃ atthe ṇiko hoti. Saṅghassa idaṃ saṅghikaṃ, puggalikaṃ, sakyaputtiko, nāṭaputtiko, jenadattiko. Kiye-sassa idaṃ sakiyo, parakiyo. Niyeattaniyaṃ. Ke-sako, rañño idaṃ rājakaṃ bhaṇḍaṃ.
第六者谓于此义中为存在者。谓僧团者、个人者、释迦子孙者、舞剧子孙者、火焰继承者。某些人的兄弟及他人。指定者。某公子王所拥有府邸财物。
34. Ṇo34. 【词缀】ṇa(派生后缀)
Chaṭṭhiyantā ida+micca+smiṃ atthe ṇo hoti. Kaccāyanassa idaṃ kaccāyanaṃ, byākaraṇaṃ, sogataṃ sāsanaṃ, māhisaṃ maṃsādi.
第六者谓于此义无存在者。谓迦叶族者,语法者,已灭亡教法者,水牛肉等。
35. Gavādīhi yo「牛」等后加「ya」
Gavādīhi chaṭṭhiyantehi ida+micca+smiṃ atthe yo hoti. Gunnaṃ idaṃ gabyaṃ, avaṅa, maṃsādi. Ilope kabbaṃ. Duno idaṃ dabbaṃ.
牛等六种牲畜在此教法中被称为此物。所谓牲畜,是指牛、羊、肉等食用材。在消失时称为畜物。这二者都是食物。
36. Pitito bhātari reyyaṇa「父」后,于「兄弟」义中加「reyya」和「ṇa」
‘‘Pitito mātito’’ti tena tena suttanipāteneva ussa i. Pitusaddā tassa bhātari reyyaṇa. Pitu bhātā petteyyo.
『父亲与母亲』这二者在各个经藏中常被分别提及。父亲的称呼为『bhātari』,即丈夫;父亲是丈夫的父亲。
37. Mātito ca bhaginiyaṃ ccho「母」后,于「姊妹」义中加「ccha」
Mātuto ca pituto ca tesaṃ bhaginiyaṃ ccho hoti. Mātu bhagini mātucchā, pitu bhagini pitucchā. Kathaṃ ‘‘mātu bhātā mātulo’’ti, ‘‘mātulāditvānī’’ti nipātanā lapaccayo.
母亲与父亲各自有姊妹。母亲的姊妹称为『母姐姐』,父亲的姊妹称为『父姐姐』。为何称之为『母之父兄』『母亲等』,这些词尾表明来源。
38. Mātāpitūsvā+maho「母」「父」后加「ā」和「maha」
Mātāpitūhi tesaṃ mātāpitūsvā+maho hoti. Mātu mātā mātāmahī, mātu pitā mātāmaho. Pitu mātā pitāmahī, pitu pitā pitāmaho. Na yathāsaṅkhyaṃ paccekābhisambandhato visuṃ visuṃ mātāpitusaddehi tesaṃ mātāpitunnaṃ atthe paccayo hoti.
由父母所生者,则其父母各有所称谓:母亲的母亲称为外祖母,母亲的父亲称为外祖父。父亲的母亲称为祖母,父亲的父亲称为祖父。由于个体差别各异,虽无数,但其父母称呼的本义均依此定。
39. Hite reyyaṇa表示“有益于、适合于”的意义时,使用后缀 -eyya。
Mātāpitūhi hite reyyaṇa hoti. Mātu hito matteyyo, petteyyo.
父母对他们子女是有利的。母亲则对儿子是有益的,对丈夫是有利的。
40. Nindā+ññāta+ppa paṭibhāga rassa dayā saññāsu ko在表示贬斥、未知、微少、相似、短小、怜悯、名称等意义时,使用后缀 -ka。
Nindādīsva+tthesu nāmasmā ko hoti. Nindāyaṃ-nindito muṇḍo muṇḍako, evaṃ samaṇako, paṇḍitako, brāhmaṇako , veyyākaraṇako. Aññāte-kassā+yaṃ asso assako, payogasāmatthiyā sambandhivisesānāvagamo+vagamyate. Appatthe-appakaṃ telaṃ telakaṃ, ghatakaṃ. Paṭibhāgatthe-hatthī viya hatthiko, assako, balībaddhako. ‘‘Ime no hatthikā assā, balībaddhā ca no ime’’tyādipāṭhe ‘‘lopo’’ti kapaccayalopena vā abhedopacārena vā daṭṭhabbaṃ, ime ca dāruādīhi katarūpāni. Rasserasso mānuso mānusako, rukkhako, pilakkhako. Dayāyaṃ-dayito=nukampito putto puttako, vacchako. Saññāyaṃ-moro viya morako, katako, bhatako.
在诋毁等非善之事中,不论名位为何,都适用该教义。因诋毁受辱者可为剃度者、出家者、贤人、婆罗门、语学家。对于不知名者,诸如驴、驴骑士、工匠等特殊关系也有认识。错误和不当之物,如劣质油、粗俗物品亦属此类。部分比喻为大象、驴骑士、被束缚者。在诸如「这些是我们的驴骑士,这些是我们的被束缚者」等说法中,需依照含义及否定含义标示,也须辨识木材等各种类型。诸如乳汁、人的、人类、树木、鳞片等都应分别辨别。由慈悲心而称呼,如慈子、幼崽等。由观念而称呼,如愚者、进行农活者、统领者。
41. Ta+massa parimāṇaṃ ṇiko ca在表示“此为其量度、数量”的意义时,也使用后缀 -ṇika。
Paṭhamantā asseti asmiṃ atthe ṇiko hoti ko ca, tañce paṭhamantaṃ parimāṇaṃ bhavati. Doṇādīnaṃ parimitavīhādīnaṃ karaṇattā ‘‘parimīyantya+nenāti parimāṇa’’nti hoti. Doṇo parimāṇa+massāti doṇiko vīhi, khārasatiko, khārasahassiko, āsītiko vayo, upaḍḍhakāyo parimāṇa+massa upaḍḍhakāyikaṃ bimbohanaṃ. Pañcakaṃ, chakkaṃ.
“第一端点”在此语义中意为“端头”,那为何称之为第一端点?第一端点为测量的限制。以谷仓等储器的容量等限制为由,谓之“测度”——“测度”即测量、范围。谷仓的“测度”指容量、谷仓大小、谷仓容量、谷仓千数、年限,以此类推。加起来共五种和六种。
42. Ya+te+tehi+ttako在 ya、ta、eta 等代词后,使用后缀 -ttaka,表示“多少、如此多、这么多”等量度或程度。
Yādīhi paṭhamantehi asseti chaṭṭhyatthe ttako hoti, tañce paṭhamantaṃ parimāṇaṃ bhavati. Yaṃ parimāṇa+massa yattakaṃ, tattakaṃ, ‘‘etasseṭa ttake’’ti etassa eṭa, ettakaṃ. Āvatake-yaṃ parimāṇa+massa yāvatako, tāvatako.
“由此等第一端点”在第六语义具有“限度”之义,这即为第一端点的测度。何谓容量范围?即为此测度之容量,“端限”与“数量”相称。称此为“此限、此测度”。“增减量”则为容量的变异程度,谓之测度的变化。
43. Sabbā cā+vantu在 sabba(一切、全部)后,也使用后缀 -āvantu,表示“完全、整体、具足全部”。
Sabbato paṭhamantā yādīhi ca asseti chaṭṭhyatthe āvantu hoti, tañce paṭhamantaṃ parimāṇaṃ bhavati. Sabbaṃ parimāṇa+massa sabbāvantaṃ, ‘‘aṃṅaṃ napuṃsake’’ti aṃ. Yāvantaṃ, tāvantaṃ.
全体第一端点及由此等测度在第六语义中为“全量限度”。谓之整体的容量、容量的全限,称之为“肢体无性之全限”,即无性的全体。包括全量与全限的含义。
44. Kimhā rati+rīva+rīvataka+rittakā在疑问代词 kim(何、多少)后,使用 -rati、-rīva、-rīvataka、-rittaka 等后缀,构成表示“多少、几许、何等程度”的形式,如 kati、kīva、kīvataka、kittaka。
Kimhā paṭhamantā asseti chaṭṭhyatthe rati+rīva+rīvataka+rittakā honti. Kiṃsaṅkhyānaṃ parimāṇa+mesaṃ kati, rānubandhattā iṃbhāgalopo. Kīva, kīvatakaṃ, kittakaṃ. Rīvanto sabhāvato asaṃkhyo.
何以第一端点在第六语义中称为“激情、恒流、恒流者、空缺体”?此为数目容量的表示。以发丝束缚光亮为例,数量为测度。如何是“量”?“量”即程度或形状。恒流者自体本质不可数,可视为无限。
45. Sañjātaṃ tārakāditvi+toti45. 「已生」者,星等之「vi」。
Sañjātatthe ito. Tārakā sañjātā assa tārakitaṃ gaganaṃ, pupphāni sañjātāni assa pupphito rukkho, pallavitā latā.
诸法生因缘起于此处。星辰生于天空,谓之星辰所生。花朵诞生于花树,谓之花树花盛开。新芽枝蔓生发,反映此理。
46. Māne matto46. 「māna」中,「matta」。
Paṭhamantā mānavuttito asseti asmiṃ atthe matto hoti. Palaṃ ummāna+massa palamattaṃ. Hattho paṇāma+massa hatthamattaṃ. Sataṃ māna+massa satamattaṃ. Doṇo parimāṇa+massa doṇamattaṃ. Abhedopacārā doṇotipi hoti. Mīyate+nenāti mānaṃ, mānassa sambandhittā chaṭṭhyantabhūtānameva vidhi hoti. Ettha ca –
第一端点以自尊性为词义。示例中:果实以云量为限度,谓之果实量。手以奉礼为限度,谓之手量。百以尊重为限度,谓之数量。谷仓以产量为限度,谓之量。无差异用途者皆归为此“谷仓限度”。“消失”为度量之变化,指依尊重而生,成为第六义的规范。此处有进一步阐述。
Uddhamānantu ummānaṃ, parimāṇantu sabbato;
应当举起皮肤,应当从各处度量;
Pamāṇaṃ hoti āyāmo, saṃkhyāseso tu sabbato.
度量则为长短,数目则处处俱全。
47. Taggho cu+ddhaṃ47. 「tagga」中,「cu」与「ddha」。
Uddhamānavuttito taggho hoti matto ca. Jaṇṇu parimāṇa+massa jaṇṇutagghaṃ, jaṇṇumattaṃ.
由举起、下降所生者乃薄膜,亦为量度。由膜与其厚薄量度,得出膜的多少。
48. Ṇo ca purisāti48. 以及 ṇo 于男性词中。
Purisā ṇo hoti mattādayo ca. Puriso parimāṇa+massa porisaṃ, purisamattaṃ+purisatagghaṃ.
人亦有其数量性质。人由人体之量与其质地构成,得人之多少与轻重。
49. Ayu+bhadvitīhaṃ+se49. 【词缀】ayu、bhadvitīhaṃ、se(派生后缀列举)
Ubhadvitīhi avayavavuttīhi ayo hoti. Ubho aṃsā assa ubhayaṃ, dvayaṃ, tayaṃ. Aṃsasambandhena samudāye vidhi hotīti na ubhayādito bahuvacananti ce, ‘‘rāhuno siro’’ tyādo abhedepi bhedavivakkhāya labbhamānato bahuvacanaṃ hoteva.
两种器官之差别,即为金属。两个部位是两者、双重及其分量。由部位相互依存集合,遂形成规律。若两者皆起复数,例曰“长者头”等,此虽无二亦能表二之差别而成复数。
50. Saṅkhyāya saccu+tī+sā+sa+dasantāyā+dhikā+smiṃ satasahasse ḍo50. 于数词中,saccu、tī、sā、sa、dasa 诸词尾后,以及于百千之上增加时,于 smiṃ 格中用 ḍo。
Satyantāya utyantāya īsantāya āsantāya dasantāya saṅkhyāya paṭhamantāya asminti sattamyatthe ḍo hoti, sā ce saṅkhyā adhikā hoti, ya+dasminti, taṃ ce sataṃ sahassaṃ satasahassaṃ vā hoti. Vīsati adhikā asmiṃ sateti vīsaṃsataṃ.
对于真实、至高、制止、安住、十、数目、一、七等次序,若有更高数目,即谓若一乃百或百万。二十以上则谓一百,二十乘以一百为二千。
139. Ḍe satissa tissati139. 在「sati」之处用「ḍe」,即以「tissa」替代「ti」
Ḍe pare satyantassa tikārassa lopo hoti. Ekavīsaṃsataṃ sahassaṃ satasahassaṃ vā. Tiṃsati adhikā asmiṃ satādiketi tiṃsasataṃ ekatiṃsasataṃ iccādi. Utyantāyanavuti adhikā asmiṃ satādiketi navutaṃsataṃ sahassaṃ satasahassaṃ vā. Īsantāya-cattālīsaṃ adhikā asmiṃ sate sahasse satasahasseti cattālīsasata+miccādi. Āsantāya evaṃ, paññāsaṃsata+miccādi. Dasantāya-ekādasaṃsata+miccādi.
此处纯正的「tikāra」计数法消失,其数量为二万一千或十万一千以上。三十为多于一百之数,即三百、一百三十等类似。九十为多于一百之数,即九百、千百等类似。四十八为多于一百之数,即百千、千百四十八类似。以此类推,五十五类似。十五十一类似。
51. Tassa pūraṇe+kādasādito vā51. 在 ekādasa 等的完成形中,tassa 可选地(变化)
Chaṭṭhiyantāye+kādasādikāya saṃkhyāya ḍo hoti pūraṇatthe vibhāsā. Sā saṃkhyā pūriyate yena taṃ pūraṇaṃ. Ekādasannaṃ pūraṇo ekādaso. Aññatra ‘‘ma pañcādikatīhī’’ti mo, ekādasamo. Vīsatiyā pūraṇo vīso vīsatimo, tiṃso, tiṃsatimo. Vāsaddassa vavatthitavibhāsattā niccaṃ cattālīso paññāso.
所谓第六位加一之数,称为“ḍo”,指圆满数的说明。此数以填满该圆满数为度。十一的圆满数为十,除非是“超过十五”。二十的圆满数为二十,二十当数;三十为三十。根据释义,四十四五十五为常数。
52. Ma pañcādikatīhiti52. 在 pañca 等的三(格)中,ma(后缀)
Mapaccaye pañcamo, pañcamī. Sattamo, sattamī. Aṭṭhamo, aṭṭhamī. Katimo, katimī iccādi.
「于『ma』格为第五,即第五格;第七,即第七格;第八,即第八格;第几,即第几格」等。
53. Sathādīna+mi cati53. 在 satha 等中,mi 变为 ca、ti
Satādīnaṃ mo ca antādeso i ca. Satassa pūraṇo satimo, sahassimo.
以百为起始的数,其末位的别称亦有,即百的圆满数称为百位,千的圆满数称为千位。
54. Chā ṭṭha+ṭṭhamāti54. 在第六、第八中,cha 变为 ṭṭha、ṭṭhama
Chasaddā pūraṇatthe ṭṭha+ṭṭhamā. Channaṃ pūraṇo chaṭṭho, chaṭṭhamo. Itthiyaṃ chaṭṭhī, chaṭṭhamī. ‘‘Catutthadutiyesve+saṃ tatiyapaṭhamā’’ti nipātanā pūraṇatthe dvito tiyo dvissa du ca, ticatūhi tissa a, tiya+tthā ca yathākkamaṃ, dutiyo tatiyo, catuttho.
六位的圆满数称「ṭṭhamā」。被遮蔽的数,六称为第六位,第六位称六位。女性称第六、第六位。「第四、第二、第三」等排序的短语,在圆满数的说明中,排第二、第三,而就其词尾依序,有第二、第三、第四之别。
55. Ekā kā+kya+sahāye55. 在 sahāya(伴侣)义中,eka 变为 ka、kya
‘‘Sati byabhicāre visesanaṃ sātthakaṃ’’ti ñāyā saṃkhyāto visesetuṃ ‘‘asahāye’’ti vuttaṃ. Ekasmā asahāyatthe ka+ākī honti vā. Ekova ekako, ekākī, eko vā.
“念中偏差为有意涵”是公认之理,为了形容特别的情况,曾说过“无助者”(asahāye)。某些情况下,存在孤独或唯一,如独自一人,惟一,单独。
56. Vacchādīhi tanutte taro56. 由 vaccha 等词根,在「瘦」义时,用 tara 后缀。
Vacchādīnaṃ sabhāvassa tanutte=kiñcimattāvasese taro hoti. So=sako bhāvo sabhāvo attaniyapavattinimittaṃ. Susuttassa tanutte vacchataro, itthiyaṃ vacchatarī. Yobbanassa tanutte okkhataro. Okkhā=dutiyavayaṭṭhagoṇo. Assabhāvassa tanutte assataro. Gāvoti jātisāmatthiyassa tanutte usabhataro. Ettha tanuttaṃ appabalatā.
犊牛等诸类,本性受生,或存略有差别。所谓萨咖生者,是指性状属于自身发生的种类。清净语境中受生特指犊牛之类,女者为犊母。壮年受生称为强壮者。强者即第二因缘之乐户身。异类受生谓异类者。牛即种属相同者,性质称为野牛。此中受生者表轻微力量。
57. Kimhā niddhāraṇe ratara+ratamā57. 由 kim(何)词根,在「区别」义时,用 ratara 和 ratama 后缀。
Kiṃsaddā niddhāraṇe ratara+ratamā honti. Ko evāti kataro bhavataṃ devadatto, kataro bhavataṃ kaṭṭho. Katamo bhavataṃ devadatto, katamo bhavataṃ kaṭṭho. Bhāradvājānaṃ katamo+si brahme.
何者语音可作界定,分别存在何者?谁是对汝而言的天授者,谁是汝所归依的木材?婆罗门中谁为究竟尊者?
58. Tena datte li+yāti58. 由 tena(彼)词根,在「给予」义时,用 li 和 yāti 后缀。
Datte+bhidheyye la+iyā honti bahulādhikārā manussasaññāyaṃ. Devena datto devalo deviyo, brahmalo brahmiyo. Sīvalo sīviyo sissa dīgho. Deva+brahma+sivāti tannāmakā manussā. (Rattamiccādianekatthataddhitaṃ).
在赐予与违犯方面,有多数权限,众生以人心观之。被赐者为天、人与天之天,婆罗门被称为梵天。清净、纯洁、长存者,即人所尊称的天、梵、清净者。(此为诸异义成文的夜愿录注解)
59. Tassa bhāvakammesutta+tā+ttana+ṇya+ṇeyya+ṇi+ya+ṇiyā59. 由 tassa(彼之)词根,在「存在」、「业」义时,用 tta、tā、ttana、ṇya、ṇeyya、ṇi、ya、ṇiyā 诸后缀。
Chaṭṭhiyantā bhāve kamme ca ttādayo honti bahulaṃ. Na sabbe paccayā sabbato honti aññatratta+tāhi. Bhavanti etasmā buddhisaddāti bhāvo saddapavattinimittaṃ. Vuttañca –
生起之中依止勤修行为,此类事多见。然非诸缘悉皆因缘,仅由少数所缘成。故此有智慧声为——所谓声者,是因声响产生者。经中有言:
Hontya+smā saddabuddhīti, bhāvo taṃ saddavuttiyā;
因有声故谓之声佛,是声语发出者;
Nimittabhūtaṃ nāmañca, jāti dabbaṃ kriyā guṇoti.
声为因缘故得名,名为界限,生为因果,行为为性德。
Nīlassa paṭassa bhāvo nīlattaṃ nīlatāti guṇo bhāvo. Ettha nīlaguṇavasena paṭe nīlasaddassa vuttiyā paṭabuddhiyā nimittaṃ bhāvo nāma. Nīlassa guṇassa bhāvo nīlattaṃ nīlatāti nīlaguṇajāti, ettha nīlaguṇajāti nimittaṃ hutvā nīlasaddassa guṇavuttiyā nīlaguṇajāti nimittaṃ. Gottaṃ gotāti gojāti, ettha jātisaddānaṃ dabbavuttiyā sati jāti nimittaṃ. Pācakassa bhāvo pācakattaṃti kriyāsambandhittaṃ bhāvo, ettha pacanakriyāsambandhittaṃ bhāvo. Daṇḍittaṃ visāṇittaṃ rājapurisattaṃti daṇḍa+visāṇa+rājadabbānaṃ sambandhittaṃ bhāvo, daṇḍītyādisaddapavattiyā nimittattā.
『尼罗』者指颜色觉相之蓝色。此中,因其性质而称为蓝色,其义即性质。所谓蓝色性质者,即此具有蓝色音声义的名称。蓝性质所生称为蓝性质种,即以蓝性质为缘,蓝音声性质之标志也。『族』谓类,『有族』谓『牛类』,此处以族音声因缘,作为族之标志。『煮者』谓烹煮义,为行之相关性质,即与烹煮作用相关之义。『杆杖』、『犁具』及『王宫仆从』等,则为因杆杖、犁具及王宫仆从名称而相关之性质,因这些名称常行,故以此为名称之标志。
Devadattassa bhāvo devadattattaṃ, candattaṃ, sūriyattaṃti tadavatthā visesasāmaññaṃ, devadattassa bālatādiavatthābhedo, candassa kalādiavatthabhedo ca, sūriyassa mandapaṭutādiavatthābhedo ca sāmaññaṃ, tadettha nimittaṃ. Ettha vijjamānapadatthānaṃ visayabhūtasaññāsaddānaṃ pavattinimittaṃ vuttaṃ. Ākāsattaṃ abhāvattaṃti, tattha ghaṭākāsa+pīṭharākāsa, paṭābhāva+ghaṭābhāvādinā upacaritabhedasāmaññaṃ bhāvo.
『天德多』者谓天德多之性,『月德多』、『日德多』者亦复如是,皆分别为各自名称及其一般意义。又云,『天德多』中含有愚童等之义,『月』则含有时间等之义,『日』则含不可移动等义,皆属普通意义,此为名称作用之标志。此处即为因现时意义相关诸认识音声之遍起而生之标志。『空性』谓无色界,亦谓瓶空与色界之区别,以缺少瓶之性及空之性为分别,皆属名称之通用性质。
Ttana-puthujjanattanaṃ. Vedanāya bhāvo vedanattanaṃ, rasso. Evaṃ jāyattanaṃ, jārattanaṃ.
所谓『他人之性』也。『受』之性质谓受之性,此为缘起性。依此类推,生起性、老朽性亦如是。
Ṇya-alasassa bhāvo kammaṃ vā ālasyaṃ, ettha ‘‘lopo+vaṇṇi+vaṇṇānaṃ’’ti a-lope ‘‘sarāna+mādissā’’dinā ākāro, eva+mupari ca. Brāhmaṇassa bhāvo brahmaññaṃ, ññakārapubbarūpāni. Cāpalyaṃ, nepuññaṃ, pesuññaṃ, rañño bhāvo rajjaṃ, ādhipaccaṃ, dāyajjaṃ, vesammaṃ, vesamaṃ, ṇapaccayo. Sakhino bhāvo sakhyaṃ, vāṇijjaṃ, ārogyaṃ, odagyaṃ, ānaṇyaṃ, dubbalyaṃ, balyaṃ, paṇḍiccaṃ, bāhussaccaṃ, porohiccaṃ. Muṭṭhassatissa bhāvo muṭṭhassaccaṃ, ilopo. Kosallaṃ, vepullaṃ. Samānassa bhāvo sāmaññaṃ, perissaṃ, somanassaṃ, domanassaṃ, sovacassaṃ, dovacassaṃ, nipakassa bhāvo nepakkaṃ, ādhikkaṃ, dubhagassa bhāvo dobhaggaṃ, sarūpassa bhāvo sāruppaṃ, opammaṃ, sokhummaṃ, tathassa bhāvo tacchaṃ. Dummedhassa bhāvo dummejjhaṃ. Bhesajassa bhāvo bhesajjaṃ, byāvaṭassa kammaṃ veyyāvaccaṃ yathā veyyākaraṇaṃ.
『惰素』者谓行为或惰怠,其义来源于对灭灭颜色之缺失演说,及由色彩之生起及上升而成形。『婆罗门』之性质指婆罗门出身者之先祖血统。谓性急、无德、乖离、为王者之性质者,即国政、统治、赋税、赞助等,亦谓依存状态。『友』之性质谓朋友、贸易、健康、高贵、生活费、虚弱、力量、愚拙、语言、出家人、仆役等。『信赖者』之性质即为信赖,但有缺失。『巧妙』、『充满』之性质。『普通』性质谓普通的、过度的、顺利的、倒霉的、对缘起者普通。『愚钝』性质谓愚钝。『药物』性质谓药物及因果说明等。
Ṇeyya-sucino bhāvo soceyyaṃ, ādhipateyyaṃ, kapissa bhāvo kāpeyyaṃ. Saṭhassa bhāvo kammaṃ vā sāṭheyyaṃ.
『应敬』之性质谓应受恭敬、权柄、及因策略而应受尊重者。『伪君子』之性质谓行为或行事技巧。
Ṇa-garūnaṃ bhāvo gāravaṃ, u avaṅa. Pāṭavaṃ, ajjavaṃ, maddavaṃ, ‘‘kosajjā’’dinā ussa attaṃ dvittañca. Paramānaṃ bhāvo pāramī, vīpaccayo. Samaggānaṃ bhāvo sāmaggī.
『应轻慢』者谓轻慢,不满。『熟练』、『急速』、『温和』等,由『冀愿』而具及改变。『极大』性质谓透过转变而至极境。『共合』性质谓合和。
Iya-adhipatino bhāvo adhipatiyaṃ, paṇḍitiyaṃ, bahussutiyaṃ, naggiyaṃ, sūriyaṃ.
主宰者的状态为主宰、聪慧、多闻、显著、威严。
Ṇiya-alasassa bhāvo kammaṃ vā ālasiyaṃ, tālusiyaṃ, mandiyaṃ, dakkhiyaṃ, porohitiyaṃ, veyyattiyaṃ.
懒惰者的状态是懈怠、偷懒、迟缓、迟钝、懈散、内向。
Kathaṃ rāmaṇīyakaṃti, sakatthe kantā ṇena siddhā. Kammaṃ=kriyā, tattha alasassa kammaṃ alasattaṃ alasatā alasattanaṃ ālasyaṃ ālasiyaṃ vā.
如何称为可爱的?就具体说,是因爱念而成。业即行为,此处懒惰者的业为懈怠、懒惰、怠惰等。
122. Sakattheti122. 「为自己」义。
Sakatthepi yathāyogaṃ ttādayo honti. Yathābhūtameva yathābhuccaṃ, kāruññaṃ, pattakallaṃ. Ākāsānantameva ākāsānañcaṃ, ettha akāralopo, tassa ce pubbarūpe ca kate ‘‘tadaminā’’dinā nassa ñño ca lopo ca hoti, kāyapāguññatā.
在具体时节,诸种状态如实存在,有悲悯、温和。正如无限虚空与虚空一般,其中有无为,也有既往所作“从今”消除而无他消除,是身的善净性。
60. Bya vaddhadāsā vā60. 由 bya 词根,在「增长」、「奴仆」义时,可用 vā 后缀。
Chaṭṭhiyantā vaddhā dāsā ca byo hoti bhāvakammesu. Vaddhassa bhāvo kammaṃ vā vaddhabyaṃ, vaddhatā. Dāsassa bhāvo kammaṃ vā dāsabyaṃ, dāsyaṃ, dāsatā. Kathaṃ vaddhavaṃti, ṇe vāgamo.
臣民、成人、奴隶均为造作业的主体。成人状态为成人相、成人性。奴隶状态为奴役、奴隶身份。如何谓成人?或根据传说说。
61. Nasa yuvā bo ca vassa61. 鼻、年轻、或、年
Chaṭṭhiyantā yuvasaddā bhāvakammesu naṇa vā hoti vassa bo ca. Yuvassa bhāvo yobbanaṃ, yuvattaṃ yuvatā vā.
成年者称为青年,非童子,有成年及成长之义。青年状态即壮年、青春、年轻。
62. Aṇvāditvi+moti62. 以 aṇu(微小)等开头的词加 vi 和 mant
Bhāve vā imo. Aṇuno bhāvo aṇimā, laghimā, mahato bhāvo mahimā. Kisassa bhāvo kasimā.
此处的“bhāva”有多种涵义。大义为状态或性质,小者为微细、轻微,大者为广大、宏大。到底何种“bhāva”呢?
133. Kisa+mahata+mime kasa, mahāti133. 「kisa」与「mahata」在「mime」语境中分别变为「kasa」与「mahā」
Imamhi mahato maho ca kisassa kasādeso ca hoti.
在这广大宏大的状态之中,究竟何处有著?何等种类的存在呢?
63. Bhāvā tena nibbatteti63. 从存在状态中产生
Kriyāvācakasaddato imo, pākena nibbattaṃ pākimaṃ, sekimaṃ.
“bhāva”作为行为动词所称者,有兴盛与消退,如成长和消亡。
127. Kosajjā+jjava+pārisajja+sohajja+maddavā+rissā+sabhā+jañña+theyya+ bāhusaccā127. 懒惰、速度、会众、和谐、柔软、嫉妒、集会、知识、盗窃、多闻
Ete saddā nipaccante ṇānubandhe. Kusītassa bhāvoti bhāve ṇyo hoti, iminā īssa akāre ca tassa je ca kate yassa pubbarūpaṃ, kosajjaṃ. Ujuno bhāve ajjavaṃti ṇo, iminā ussa attaṃ, ‘‘uvaṇṇassā+vaṅa sare’’ti avaṅaādese jassa dvittaṃ. Parisāsu sādhūti vākye ‘‘ṇyo tattha sādhū’’ti ṇyo, iminā jāgamo ca, ‘‘byañjane dīgharassā’’ti āssa rasse ca kate jassa pubbarūpaṃ, pārisajjo. Iminā kamena vākyeneva saddasiddhi veditabbā. Suhadayova suhajjo, tassa bhāvo sohajjaṃ, iminā ayalopo. Muduno bhāvo maddavaṃ, iminā ussa attaṃ. Isino idaṃ bhāvo vā ārissaṃ, ṇyapaccaye iminā ārañāgame ‘‘lopo+vaṇṇi+vaṇṇānaṃ’’ti antaikāralopo ca. Usabhassa idaṃ bhāvo vā āsabhaṃ, iminā ussa ā. Ājānīyassa bhāvo ājaññaṃ, iminā yalope ‘‘lopo+vaṇṇi+vaṇṇānaṃ’’ti īkāralopo. Thenassa bhāvo theyyaṃ, iminā nassa yakāro. Bahussutassa bhāvo bāhusaccaṃ, iminā ussa akāro saṃyogādilopo. (Bhāvataddhitaṃ).
这些词汇互相连接,没有断绝。如“kusīta”意为变得不洁净,“bhāvo”则意为状态,这是“bhāva”概念的延伸。用此义造句时,也兼顾先前形态及其本质。如“ujuno bhāve”谓“活跃”,在此引申为自己“显现光彩”的状态。对群体称为“sādhū”(贤善),以此理解作谓“善”,并指现象皆具“丶长音韵”与“涂饰”等先前特性。这些皆是通过语义与句法揭示词汇间的成就。若从语义成就而言,谓“与善同心”为“善行”,此为其共性。因此“muduno bhāvo”(温柔的状态)指态度柔和的心境。有人说此“bhāva”为界限或边界,而在某些条件下亦可视作“lopo+vaṇṇi+vaṇṇānaṃ”(色相涂饰的消失)之状态。又如“usabha”(牛)之“bhāva”含义是“野性”,故其语音中带有“ā”(长音)。“ājānīya”的“bhāva”即“难以理解”之义,亦可视为“lopo+vaṇṇi+vaṇṇānaṃ”为失去界限之概念。Thenassa的意为“塞满”,在此不含“yakāro”(牙形音)。“bahussuta”的“bhāva”指“多闻”,又因语音连接省略而有变化。(以上均为“bhāva”相关词根所引申的义项)
64. Tara+tami+ssiki+yi+ṭṭhā+tisaye64. 于最高级中,tara、tama、ssika、ya、ṭṭha 及 isika 诸后缀。
Atisaye vattamānato honte+te paccayā. Atisayena pāpo pāpataro pāpatamo pāpissito pāpiyo pāpiṭṭho, itthiyaṃ pāpatarā iccādi. Atisayappaccayantāpi atisayappaccayo, atisayena pāpiṭṭho pāpiṭṭhataro pāpiṭṭhatamo. Evaṃ paṭutaro paṭutamo, paṭissiko, paṭiyo, paṭiṭṭho, varataro iccādi paṇītataro iccādi ca.
当“atisaya”(过度、极端)作为前提时,以下这些状态即可能产生。以“atisaya”为前提,恶即为更恶,恶上更恶,恶之最恶,或被认为是恶者、恶量增加者,诸如此类。类似地,正向状态的比较也是如此:更优、更佳、更精进、效力更强等,这都依赖“atisaya”之前提。
135. Jo vuddhassi+yi+ṭṭhesu135. 于 ya 及 ṭṭha 诸后缀中,vuddha 之 jo 替换。
Vuddhassa jo hoti iyaiṭṭhesu. Atisayena vuddho jeyyo jeṭṭho, jādese pubbasaralope luttā sarā issa ekāre ca yassa dvittaṃ.
在“vuddha”(增长成熟)一义上,亦存在强弱次第。同样地,最强、最优等依赖于先前状态的消失、覆盖等而形成。以上为对应“三属”的发展及消退的说法。
136. Bāḷha+ntika+pasatthānaṃ sādha+neda+sā第136条:表示“甚、近、优胜”这些词时,在相应构形中分别以 sādha、neda、sā 作为替代词干。
Iyaiṭṭhesu bāḷha+ntika+pasatthānaṃ sādha+neda+sā honti yathākkamaṃ. Atisayena bāḷho sādhiyo sādhiṭṭho. Atisayena antiko nediyo nediṭṭho. Atisayena pasattho seyyo seṭṭho, pubbeva sare lutte issa e dvittañca.
此处诸处,坚固、终极、完备者不可轻视,应依其状况判断。以极为坚固者为可成就、已成就者;以极为终极者为可了知、已了知者;以极为可信者为更胜者、最佳者,如昔也。如是二者。
137. Kaṇa+kana+ppa+yuvānaṃ137. 于 kaṇa、kana、ppa、yuva 诸词中(有特殊变化)。
Iyaiṭṭhesu appayuvānaṃ kaṇa+kanā honti yathākkamaṃ. Atisayena appo kaṇiyo kaṇiṭṭho. Atisayena yuvā kaniyo kaniṭṭho.
此处年少者有大小之分,应依其状况判别。以极为幼小者为最幼者;以极为年少者为最年少者。
138. Lopo vī+mantu+vantūnanti「vī」、「mantu」、「vantu」诸词之后省略「anta」。
Iyaiṭṭhesu vī+mantu+vantūnaṃ lopo. Atisayena medhāvī medhiyo medhiṭṭho. Atisayena satimā satiyo satiṭṭho. Atisayena guṇavā guṇiyo guṇiṭṭho. Ettha yathākkamaṃ mantvatthe vī+mantu+vantu hoti.
此处智者意志者有遗失。以极为有智慧者为智慧者、最高智者;以极为有念者为念者、最具念者;以极为具德者为德者、最具德者。此处依次序理,应有如是智意者存在。
65. Tannissite llo依于彼者用「lla」。
Llapaccayo hoti dutiyantā tannissitatthe. Vedaṃ nissitaṃ vedallaṃ. Duṭṭhu nissitaṃ duṭṭhullaṃ. Vedanti tuṭṭhi. Ille saṅkhāraṃ nissitaṃ saṅkhārillaṃ.
为次因第二因之依止。于依止取持,应有音。于不善依止,则为不善音。见者为喜乐。此依赖于行者之行。
66. Tassa vikārāvayavesu ṇa+ṇika+ṇeyya+mayā彼之变化与部分用「ṇa」、「ṇika」、「ṇeyya」、「maya」。
Pakatiyā uttara+mavatthantaraṃ vikāro. Chaṭṭhiyantā nāmasmā vikāre+vayave ca ṇādayo honti bahulaṃ. Ṇa-ayaso vikāro āyasaṃ bandhanaṃ, sakāgamo. Udumbarassa avayavo vikāro vā odumbaraṃ bhasmaṃ paṇṇaṃ vā. Kāpotaṃ maṃsaṃ satti vā. Ṇika-kappāsassa vikāro kappāsikaṃ vatthaṃ. Ṇeyya-eṇissa vikāro+vayavo vā eṇeyyaṃ. Kosānaṃ vikāro koseyyaṃ vatthaṃ. Maya-tiṇānaṃ vikāro tiṇamayaṃ, dārumayaṃ, naḷamayaṃ, mattikāmayaṃ, suvaṇṇamayo ratho, rūpiyamayaṃ. ‘‘Aññasmiṃ’’ti mayo, gunnaṃ karīsaṃ gomayaṃ.
变化有开始、中间、结束三种。第六者名为变化,分部与因缘多有。金属之变化,为金属之束缚、结合;帕庄伯树之部位变化者,或为灰尘、叶;鸽肉为食物。驴皮之变化,为皮之衣服。油燃之变化,其部或为油脂。袋之变化,为袋之衣服。草之变化,为草居、木居、芦苇居、泥居、金色车、银色车。于「其他处」之油,能成饼以供养。
67. Jatuto ssaṇa vā67. 从 jatu 等词,添加 ssaṇa 或 vā。
Vikārāvayavesu jatuto ssaṇa vā hoti. Ettha ‘‘vikārāvayavesū’’ti vattantesupi bahulādhikārā vikāreyeva hoti. Jatuno vikāro jātussaṃ jatumayaṃ.
变化之部位有种子者。于此「变化部位」说中,多以变化本身为主。种子变化者,乃由种本所成种子体之变化。
123. Lopoti123. 省略。
Bahulaṃ paccayalopopi. ‘‘Phalitassa rukkhassa phala+mavayavo vikāro ca, pallavitasseva pallavaṃ’’ti vuttattā phalādayo avayavā vikārā ca honti, tasmā idaṃ vuccati phalapupphamūlesu vikārāvayavesu-piyālassa phalāni piyālāni, mallikāya pupphāni mallikā, usīrassa mūlaṃ usīraṃ. Taṃsaddena vā tadabhidhānaṃ abhedopacārena, tasmā paccayalopaṃ vināpi sijjhati.
多因缘的缺失亦复如是。因言“果实树的果实与组成部分变化,就如嫩芽一样”,此中果实等均为组成部分且是变化的,因此称为果实、花朵、根部中的变化组成部分。例如橙子中果实为橙子、茉莉的花为茉莉、乌瑟树的根为乌瑟。以此类推该名称无差别地使用,由此即便无因缘缺失亦会灭亡。
68. Samūhe kaṇa+ṇa+ṇikā68. 在表示集合义时,添加 kaṇa、ṇa 或 ṇikā。
Chaṭṭhiyantā samūhe kaṇa+ṇa+ṇikā honti. Gottapaccayantā kaṇa-rājaññānaṃ samūho rājaññakaṃ, mānusakaṃ. Ukkhādīhi ukkhānaṃ samūho okkhakaṃ, ‘‘saṃyoge kvacī’’ti okāro. Oṭṭhakaṃ. Urabbhānaṃ samūho orabbhakaṃ. Rājakaṃ, rājaputtakaṃ, hatthikaṃ, dhenukaṃ, māyūrakaṃ, kāpotakaṃ, māhisakaṃ. Ṇa-kākānaṃ samūho kākaṃ, bhikkhaṃ. Ṇika acittā-apūpānaṃ samūho āpūpikaṃ, saṃkulikaṃ.
整体聚合中有若干部分。例如家族聚合中有族长之类的群体,属于王室族群或世俗族群。树木群聚为树丛,“连接”称作连接体。穗聚为穗丛。枝条聚合为枝条群。又有王室、王子、象牙、牛群、孔雀、鸽群、水牛等类聚合。乌鸦的聚合为乌鸦。乞食者的聚合为乞食群,杂乱无章。
69. Janādīhi tāti69. 从 jana 等词,添加 tā。
Samūhatthe tā. Janānaṃ samūho janatā, gajatā, bandhutā, gāmatā, sahāyatā, nāgaratā. Tāntā sabhāvato itthiliṅgā.
在聚合中,此谓众生聚合即民众、成群者、亲族、乡村、同伴、城市居民。此类聚合自然多为女性。
Madanīyanti karaṇe+dhikaraṇe vā anīyena siddhaṃ. Dhūmāyitattantiktantā nāmadhātuto ttena siddhaṃ, dhūmo viya ācaratīti ‘‘kattutā+yo’’ti āye ‘‘gamanatthākammakādhāre cā’’ti ktapaccaye ūāgame ca kate dhūmāyitassa bhāvoti dhūmāyitattaṃ.
此谓制作或职能中由不可取代之物而成。称为烟雾实体,曰由烟气粘结成,此即成功。状如烟气而行,称为“行为之所”,为行为之载体而存在,故名烟雾体。
70. Iyo hiteti70. 添加 iya 或 hita。
Hitatthe iyo. Upādānānaṃ hitaṃ upādāniyaṃ.
所利益者即利益,所依赖者即为依赖。
71. Cakkhādito ssoti71. 从 cakkhu 等词,添加 ssa。
Hitatthe sso. Cakkhuno hitaṃ cakkhussaṃ, āyussaṃ.
所利益者此。眼之利益为眼及寿命。
72. Ṇyo tattha sādhu72. 「ṇya」在那里是善的。
Sattamyantā tattha sādhūti asmiṃ atthe ṇyo hoti. Sādhūti kusalo yoggo hito vā. Sabhāyaṃ kusalo sabbho, ākāralopo. Parisāyaṃ sādhu pārisajjo, ‘‘kosajjā’’dinā jāgame akāravuddhi. Medhāya hitaṃ mejjhaṃ ghataṃ. Pādānaṃ hitaṃ pajjaṃ telaṃ. ‘‘Aññasmiṃ’’ti ṇyo, rathaṃ vahatīti racchā.
当中『七』之终止处,有说此义为善。善者,指具技艺者、具修行资粮者、有利益者也。于集会中谓为具技艺者、完全者,指无形相者。于僧众中谓为善者,乃因交际所生的“谐和”;由智慧得以利益,如同聚土之陶器;足上利益似温热的油。『别处』之义为遮护,譬如承载车轮者。
73. Kammā niya+ññāti73. 从「业」(kamma)加「niya」和「ññā」。
Kammasaddā sādhvatthe niya+ññā honti. Kamme sādhu kammaniyaṃ kammaññaṃ.
行为之语有适用于善法之义,即行为善业、与善业相应。
74. Kathāditvi+koti74. 从「kathā」等加「vi」和「ko」。
Iko. Kathāyaṃ kusalo kathiko. Dhammakathiko, saṅgāmiko, pavāsiko, upavāsiko.
『说』者,具技能的说法者。即说法者,宣讲法者,攻击正法者,严禁违反者。
75. Pathādīhi ṇeyyoti75. 「从 patha 等词接 ṇeyya 后缀」者。
Ṇeyyo. Pathe hitaṃ pātheyyaṃ, sapatismiṃ hitaṃ sāpateyyaṃ dhanaṃ. Padīpeyyaṃ telaṃ.
『宜受护者』者,指适于道路之物,适于道路者为道路上财物,适于火照者为油。
76. Dakkhiṇāyā+raheti第76条:在“应受布施、堪受供养”之义中。
Arahatthe ṇeyyo. Dakkhiṇaṃ arahatīti dakkhiṇeyyo.
于阿拉汉果德玛中,『宜受护者』谓之南方,即『南方所宜受护者』。
77. Rāyo tumantāti77. 「rāya」有「tu」和「manta」。
Arahatthe tumantā rāyo vā. Ghātetuṃ arahatīti ghātetāyaṃ, ‘‘rānubandhe+ntasarādissā’’ti uṃlopo. Jāpetāyaṃ, pabbājetāyaṃ. Vāti kiṃ, ghātetuṃ. (Saṃkiṇṇataddhitaṃ).
阿拉汉之敌人或反对者,谓能伤害阿拉汉之敌人,『为斩击者』称之。此为连辫及尾之见词。对于出家者、弃离者,有人欲故意害之,谓何为伤害?此为缩略语尾生词。
78. Ta+mettha+ssa+tthīti mantu第78条:在表示“此物在其中”或“某人具有此物”之义时,使用 mantu 后缀。
Paṭhamantā ettha assa atthīti etesva+tthesu mantu hoti. Gāvo ettha dese assa vā purisassa santīti gomā, gomanto iccādi guṇavantusamaṃ.
首先谓此处有「有益」之意,即在这些义上存有益处。牛在此地或人有辅助的义,即指「牛」者,如乳牛等具有有益性质者。
Atthīti vattamānakālopādānato bhūtāhi bhavissantīhi vā gohi na gomā. Kathaṃ gomā āsi, gomā bhavissatīti. Tadāpi vattamānāhiyeva gohi gomā, āsi bhavissatīti padantarā kālantaraṃ. Itisaddato visayaniyamo. Vuttañhi –
「有益」之义,由于时中生起之因缘或由现有及未来之众生而有,不是指牛即是乳牛。如何理解「牛有乳牛」?虽是现时之牛即乳牛,前后时间不同。此言依名义而立约定。已有说法云,
Pahūte ca pasaṃsāyaṃ, nindāyañcā+tisāyane;
「在广泛之称赞中,及于责毁之分别;
Niccayoge ca saṃsagge, honti+me mantuādayoti.
在固定相聚之结合中,有此益处等。」
134. Āyussā+yasa mantumhi第134条:在 mantu 后缀前,“寿命”一词的词干变为 āyas,如形成“具寿”一类词形。
Mantumhi āyussa āyasādeso hoti. Āyu assa atthīti āyasmā. Go assoti jātisaddānaṃ dabbābhidhāna- sāmatthiyā mantvādayo na honti, tathā guṇasaddānaṃ seto paṭoti. Yesaṃ tu guṇasaddānaṃ dabbābhidhānasāmatthiyaṃ natthi, tehi honteva, buddhi assa atthīti buddhimā. ‘‘Vantva+vaṇṇā’’ti vantumhi rūpavā rasavā gandhavā saddavā. ‘‘Daṇḍāditvi+kaī vā’’ti ika+ī, rasī rasiko, rūpī rūpiko, gandhī gandhikoti.
「有益」谓寿命中有寿者之差别。寿命曰「阿耶」,称「阿耶斯摩」(具寿者)。牛的「go」是族字,非为餐食所定意,故非为乳牛等,而为质相之称,无此义者称为智慧。如「vantumvāṇṇā」者在「vantum」(益者)中有色、味、香、声之义。「daṇḍādītvikāī vā」者,「ikāī」同味者,如色者为色好者,香者为香好者。
79. Vantva+vaṇṇāti79. 「Vantva + vaṇṇā」者。
Vantu. Pasatthaṃ sīla+massa atthīti sīlavā. Pahutā pasatthā vā paññā assa atthīti paññavā.
益者谓拥有端正之戒,即有清净之德。众多益者或清净众多者谓之智慧者。
80. Daṇḍāditvi+ka+ī vāti第80条:从“杖”等词后,可任选加 ika 或 ī 后缀,表示“具有该物”等义,如“持杖者”。
Ika+ī honti vā mantatthe. Bahulaṃvidhānā kutocisaddato dve honti, kuto ce+kamekaṃva. Niccayutto daṇḍo assa atthīti daṇḍiko daṇḍī. Gandhiko gandhī. Vātveva, daṇḍavā.
「ika」与「ī」两个词缀,有时可替换使用,表示「拥有……之义」。依广泛运用之规则,由某词可生出两种形式,然亦可视情况仅取其一。如「常持杖者」:谓彼常有杖随身,可作「daṇḍika」或「daṇḍī」;同理,「持香者」可作「gandhika」或「gandhī」。然依「vā」字所示,亦可作「daṇḍavā」(以「vant」词缀构成之形式)。
‘‘Uttamiṇeva dhanā iko’’ti gaṇasuttena iko dhaniko. Añño dhanī dhanavā.
「『uttamiṇeva dhanā iko』」——依据群集经规则,词根 dhana(财)加后缀 ika,构成 dhanika(有财者、债权人)。另一种形式则是 dhanī 或 dhanavā,同样表示「有财富者」。
‘‘Asannihite atthā’’ asannihito attho assa atthīti atthiko atthī. Sannihite atthavā. ‘‘Tadantā ca’’ puññattho assa atthīti puññatthiko puññatthī.
「所求之义尚未现前」(即目的尚未达成之义):谓彼有尚未现前之目的,可作「atthika」或「atthī」。若所求之义已然现前(即目的已达成),则用「atthavā」。依「tadantā ca」之规则,「以功德为目的者」,即谓彼以功德为其目的,可作「puññatthika」或「puññatthī」。
‘‘Vaṇṇantā īyeva’’. Brahmavaṇṇaṃ assa atthīti brahmavaṇṇī, devavaṇṇī.
『梵行相貌』者:具有梵天相貌,故称『梵相者』;具有天人相貌,故称『天相者』。
‘‘Hatthadantehi jātiyaṃ’’. Hattha+massa atthīti hatthī, dantī. Aññatra hatthavā dantavā.
『手与牙依生类』者:具有手,故称『有手者(象)』;具有牙,故称『有牙者(象)』。其余则称『有手者』『有牙者』。
‘‘Vaṇṇato brahmacārimhi’’. Vaṇṇo assa atthīti vaṇṇiko brahmacārī.
『相貌用于梵行者』者:具有相貌,故称『有相貌者』,即梵行者。
‘‘Pokkharādito dese’’. Pokkharaṃ jalaṃ padumaṃ vā assa atthīti pokkharī, ‘‘yuvaṇṇehi nī’’ti nīmhi ‘‘gharaṇyādayo’’ti īssa attaṃ, nassa ṇo ca, pokkharaṇī, uppalinī, kumudinī, bhisinī, mulālinī, sālukinī.
『池塘所依之地』。池水、莲花、或其他为其意义的是池塘。『由嫩枝制成』中的『嫩枝』指嫩枝,依傍之物等即为「与自身相似的」,不是「谁的」之义。池塘女神有:池塘女、莲花女、花蕾女、湿润女、生长女和粗糙女。
‘‘Kvacā+desepi’’. Paduma+massa atthīti padumī paduminī paduminīpaṇṇaṃ. Desato+ññatra pokkharavā hatthī.
『何处+地方』。莲花为意,莲花、莲花的、莲叶为其种。『地方上尤指池水』。
‘‘Nāvāyi+ko’’ nāviko. Sikhī, bālī, sīlī, balī.
『船夫+者』即船夫。削凯、巴利文、肖罗语中亦有。
‘‘Sukhadukkhā ī’’. Sukhī dukkhī. ‘‘Balā bāhūrupubbā ca’’. Bāhubalī, ūrubalī.
『快乐与痛苦之义』。快乐者,痛苦者。『力量强壮的手臂』。力量强,臂强。
81. Tapādīhi ssīti81. 「Tapādīhi + ssī」者。
Ssī. Tapo assa atthīti tapassī, yasassī, tejassī, manassī, payassī. Vātveva, yasavā.
为女性名义。具苦行者之意,如苦行者、闻名者、有光者、用心者、有欲者。又如风、名扬者。
82. Mukhādito roti82. 「Mukhādito + ro」者。
Ro. Ninditaṃ mukha+massa atthīti mukharo. Susi=chiddaṃ assa atthīti susiro. Ūso=khāramattikā asmiṃ atthīti ūsaro . Madhuro guḷo, madhurā sakkharā, madhuraṃ khīraṃ. Khaṃ=gīvāya vivaraṃ assa atthīti kharo gadrabho. Kuñjo=hanu assa atthīti kuñjaro. Nagaro.
Ro。被指责之口为『口多言者』。Susi=被切断之义,即言断绝者。Ūso=粗糙粘液之义,即粗粝者。甜者为糖蜜,甜蜜为糖,甜乳为乳汁。Khāṃ=口腔、口开裂,即粗糙、犟者。Kuñjo=下颌,即指下颌者。城镇。
‘‘Dantassa ca unnatadante’’ti gaṇasuttena dantassa u ca, unnataṃ danta+massa atthīti danturo.
『牙字及高耸之牙』——依此集句规则,取『牙』字之『u』,以及『高耸之牙』具于其身,故称『牙突者』。
83. Tuṭṭhyādīhi bhoti83. 由 tuṭṭhi 等词生 bho。
Bho vā. Tuṭṭhi assa atthīti tuṭṭhibho, sālibho, vālibho.
或加『bho』。具有满足,故称『满足光者』;『稻米光者』;『稻穗光者』。
84. Saddhāditva84. 由 saddhā 等词生 ta。
Iti vā a hoti. Atisayā saddhā assa atthīti saddho, pañño, paññavā, saddhā kaññā, saddhaṃ kulaṃ.
或变为『a』。具有超胜之信,故称『信者』;具有慧,故称『慧者』或『具慧者』;具有信之女,故称『信女』;具有信之家族,故称『信族』。
85. Ṇo tapāti85. 由 tapa 等词生 ṇa。
Ṇo, tāpaso, sakāgamo. Tāpasī.
『ṇo』後綴,修行者,(陰性詞語基)可回歸(原形)。陰性形為『苦行女』。
86. Ālva+bhijjhādīhiti第86条:从“贪求”等词后加 ālu 后缀,表示具有或倾向于该性质,如“贪求的、贪婪者”。
Ālu vā. Abhijjhā assa atthīti abhijjhālu, sītālu, dhajālu, dayālu, dayāvā. Abhijjhālu eva abhijjhāluko.
亦可用『ālu』後綴。『貪求』之義屬於彼者,故稱『具貪求者』;同理有『具寒意者』、『具旗幟者』、『具慈悲者』;另有陰性形『具慈悲者(女)』。『具貪求者』本身再加『ka』後綴,即成『具貪求者』(強調形)。
87. Picchāditvi+loti87. 由 picchā 等词生 vi、lo。
Ilo vā. Piccha+massa atthīti picchilo, picchavā. Pheṇilo, jaṭilo, tuṇḍilo. Ninditā vācā assa atthīti vācāloti parassaralopo.
亦可用『ilo』後綴。『黏滑之物』屬於彼者,故稱『具黏滑者』;亦有『具黏滑者』(另一形式)。又有『具泡沫者』、『具髮結者』、『具長嘴者』。『受訶責之語』屬於彼者,故稱『饒舌者』——此處發生後接母音省略之變化。
88. Sīlādito voti88. 由 sīla 等词生 va。
Vo hoti vā. Sīlavo, sīlavā. Kesavo, kesavā.
“或为‘是’,持戒者,为有戒者。‘Kesavo’指有黑发者,即有黑色头发者。
‘‘Aṇṇā niccaṃ’’ aṇṇavo. ‘‘Gaṇḍīrājīhi saññāyaṃ’’ gaṇḍī=meṇḍasiṅgaṃ assa atthīti gaṇḍīvaṃ dhanu, rājīvaṃ paṅkajaṃ.
『aṇṇā』後綴常用形,例:『水流』(眾數義)。依規則『gaṇḍī』與『rājī』用於特定名稱:『(彎形如)羊角』屬於彼者,故稱『犍荼弓』(甘荼弓名);『紋線』屬於彼者,故稱『蓮花』(水生蓮名)。
89. Māyā medhāhi vīti八十九、māyā、medhā 与 vī。
Vī. Māyāvī, medhāvī pumā. Nīmhi medhāvinī. Medhāvī kulaṃ, ‘‘ekavacanayosva+ghonaṃ’’ti simhi rasso. Evaṃ māyāvī.
『vī』後綴,例:男性形『具詭詐者』、『具智慧者』。於『nī』陰性後綴時,形成『具智慧女』。『具智慧者』修飾中性名詞『族姓』時,依規則『單數主格及複數主格,短母音於喉音前』,故主格單數時母音縮短。『具詭詐者』亦同此例。
90. Si+ssare āmyu+vāmī90. 在元音前,si 变为 āmyu 或 vāmī
Issare+bhidheyye sasaddā āmī+uvāmī honti mantvatthe. Saṃ=āyattaṃ assa atthīti sāmī suvāmī. Suvāminī kaññā.
在表示『主宰者、所有者』之義時,帶有『sa』之詞,形成『āmī』及『uvāmī』兩形式,用以表達『擁有…』之含義。『服從、隸屬於』之義屬於彼者,故稱『主人』,亦作『主人』(另一形式)。陰性形為『女主人、小姐』。
91. Lakkhyā ṇo a ca九十一、lakkhyā 中,ṇa 与 a。
Lakkhīsaddā ṇo hoti mantvatthe a ca+ntassa. Lakkhī assa atthīti lakkhaṇo.
『拉克希』之词,在表示『具有』之义时,加『那』(-ṇo)词缀,并以『阿』(-a)替换词尾『安达』(-ntassa)。意即:具有拉克希(吉祥相)者,故称『拉克夏纳』(具相者)。
92. Aṅgā no kalyāṇeti「诸支美好」者
Aṅgasmā no hoti. Kalyāṇāni sobhaṇāni aṅgāni assā atthīti aṅganā.
由『安嘎』(支分/肢体)派生,加『那』(-no)词缀。意即:具有美好、端严之支分者,故称『安嘎纳』(美肢者)。
93. So lomāti「彼毛」者
Lomā so, pahūtā lomā assa atthīti lomaso, lomasā kaññā.
「毛」者,众多毛发之总称,谓毛及毛毛。
94. Imi+yāti「此等+行」者
Ima+iyā honti, putto assa atthīti puttimo, kittimo, puttiyo, kappiyo, jaṭiyo, hānabhāgiyo, seniyo. (Atthyatthataddhitaṃ).
「此者」者,子也,此即子嗣、名声、称呼、通用、血统、所得、军队者也。(此义乃助词或形容词所引申)
95. To pañcamyā「to」从第五格(夺格)。
Pañcamyantā bahulaṃ to hoti vā. Toādipaccayantā nipphannanipātā, tehi parāsaṃ vibhattīnaṃ ‘‘asaṃkhyehi sabbāsaṃ’’ti lopova. Gāmato āgacchatīti gāmasmā āgacchati, corato bhāyatīti corehi bhāyati, satthato parihīno satthā parihīno. Evaṃ purisato, rājato, aggito, hatthito, hetuto, yuttito, itthito, bhikkhunito, yāguto, jambuto, cittato, āyuto. Sabbādito-sabbato, yato, tato iccādi.
「第五者」众多者。由头等依次排列成的复合词,是复合词的产生,其意为‘‘无数地,全部’’,如从村子来到,谓从村子而来;偷盗被斥,谓为盗人所唾弃;师长被遗弃,谓教师被冷落。如此,男子、国王、领袖、大象、因缘、结合、女众、比库、施主、竹子、心意、寿命等皆同。各种方位、从何处、以及其他指示词等亦是如此。
96. Ito+te+tto kuto「ito」、「te」、「tto」变为「kuto」。
Tomhi imassa ṭi nipaccate etassa ṭa+eṭa kiṃ saddassa kuttañca. Ito imasmā, ato etto etasmā, kuto kasmā.
于此,二字合成的表达方式显现。其中有此之处、有彼之处,为何及从何而来,次数及场所以及原因。
97. Abhyādīhiti「abhi」等之后用「ti」。
To. Abhito, parito, pacchato, heṭṭhato.
「二者」者,即之前及之后,周围,下面。
98. Ādyādīhiti「ādi」等之后用「ti」。
Sattamyantehi to hoti. Ādo ādito, majjhato, antato, piṭṭhito, passato, mukhato. Paṭhamantā yato+dakaṃ ta+dādittaṃ, yaṃ udakaṃ, tadevā+dittanti attho.
「七者」者。上、中、下、后、前、观察、口等。首者,圣水所注、浇灌之意,谓水本身之义也。
99. Sabbādito sattamyā tra+tthā从「sabba」等之后的第七格(处格)用「tra」、「ttha」。
Sabbādīhi sattamyantehi tra+tthā vā honti. Sabbatra sabbattha sabbasmiṃ, yatra yattha, tatra tattha iccādi. Bahulādhikārā na tumhaamhehi.
诸头注释说,诸存在(sattā)居于三处。三处有时又被称作各处、处处、处在之所、以及这那里之类。其中“诸处”含义为任何地方、不论何处;“处处”意为各个地方;“处在之所”指一切所在之处;“这那里”则指指示之地。多义多解之说不可强加于尔等。
100. Katthe+ttha+kutrā+tra kve+hi+dha100. 表「何处」义的词根,加 ttha、kutra、tra、kve、hi、dha 等后缀
Etehi ‘‘sabbādito’’tiādinā tra+tthā. Sesādesā ca paccayā ca imināva nipaccante. Iminā kissa ka+ku ca, etassa ṭe+ṭā ca, vapaccaye kissa ilopo ca, ha+dhapaccayesu imassa ṭi ca nipaccate. Kasmiṃ kattha kutra kva, etasmiṃ ettha atra, imasmiṃ iha idha.
以上言说以「诸处」等词为三处。余下之地、缘起等,于此以此故相随而论。由此可知,“三处”属于何者种类,内部有何断续,因缘起何迹象失去,亦于各种因缘显现中与此相应而会合。何地何处,何方何向,何处所在,此中之中,此间之中,此地之中,此时之中。
101. Dhi sabbā vāti101. 一切 vā 变为 dhi。
Sabbasmā dhi vā. Sabbasmiṃ sabbadhi sabbatra.
“无不”、“于一切”之意。谓一切之间、一切之地、一切的时候均然。
102. Yā hinti102. yā 变为 hi。
Yasaddā hiṃ, yasmiṃ yahiṃ yatra.
「曾经」、「所在」、「在于何处」之意。
103. Tā hañcati103. tā 变为 hañca。
Tasaddā haṃ hoti hiñca. Tahaṃ tahiṃ tatra.
「所在」、「于是」之意。
104. Kuhiṃ kahanti104. kuhi 与 kaha。
Hiṃ haṃ nipaccante kissa ku+kā ca. Kuhiṃ kahaṃ. Kuhiñcanaṃti nipātantaraṃ.
「所在」与「同行」等相合。以何地何方?什么地方?或称“一处、他处”即场所之异同。
105. Sabbe+ka+ñña+ya+tehi kāle dā105. 在 sabbe、ka、ñña、ya、tehi 等时间词中用 dā
Etehi kāle dā hoti vā. Sabbasmiṃ kāle sabbadā, ekadā, aññadā, yadā, tadā.
在人们刚开始做这些事情的时候,事情发生或不发生,都有一定的时间性。在任何时间,常常、偶尔、何时、那时都会如此。
106. Kadā kudā sadā+dhune+dāni106. 表「何时」义:kadā、kudā;表「现在」义:sadā、dhune、dāni
Ete saddā nipaccante. Kasmiṃkāle kadā kudā, sabbasmiṃ kāle sadā, imasmiṃ kāle adhunā idāni.
这些语声终结于此。何时、什么时候、何处、何因,在任何时间、始终不变,且当今此刻依然如是。
107. Ajja sajjva+parajjve+tarahi karahā107. 今日、昨日、明日、那时、何时
Pakati paccayo ādeso kālavisesoti sabba+metaṃ nipātanā labbhati. Imassa ṭo jjo cā+hani nipaccante, asmiṃ ahani ajja. Samānassa sa-bhāvo jju cā+hani. Samāne ahani sajju. Aparasmā jju, aparasmiṃ ahani aparajju. Imassa eto, kāle rahi ca, imasmiṃkāle etarahi. Kiṃ saddassa ko, raha cā+najjatane. Kasmiṃ kāle karaha.
『显现』『因缘』『命令』『时间特征』这四义相叠加称为『全体终结』。此处的『昨』即昨天,『今』即今日。在相同时间,昨天和今日有此特性;在相同今日,昨日即是明日;互为现在与非现在。此所以说『此时』,有时候是现在,而有时仅是非当前。何谓『语声』及其隐蔽之处?何时发生?
108. Sabbādīhi pakāre thā108. 从「一切」等词以各种方式(加)「thā」
Sāmaññassa bhedako viseso pakāro, tasmiṃ thāpaccayo hoti. Sabbena pakārena sabbathā, yathā, tathā.
『平等』是区别『分别』和『特异』的标准。因此,在平等中有差别,一切诸法随其所现依止存在。
109. Katha+mitthaṃ109. 如何、如此
Ki+mimehi thaṃpaccayo, ka+ittaṃ tesaṃ yathākkamaṃ. Kena pakārena kathaṃ, iminā pakārena itthaṃ.
上述的依止为何?我们如何遵循它们?凭借什么方式或准则?借助这种方式,以此方法如实依止。
110. Dhā saṅkhyāhiti110. 「dhā」(用于)数、限定
Pakāre dhā hoti. Dvīhi pakārehi dve vā pakāre karoti dvidhā karoti, bahudhā karoti, ekaṃ rāsiṃ pañcappakāraṃ karoti pañcadhā karoti. Pañcappakāra+mekappakāraṃ karoti ekadhā karoti.
方式即是依照某个方法。有两个方法、两种依止;也有做两种、做两样;做多样;一堆五种方式;做五样;一堆五法;一遍做法;一遍做法的两种。
111. Ve+kā+jjhanti111. 「ve」、「kā」、「jjha」等
Ekasmā pakāre jjhaṃ vā hoti. Ekena pakārena ekaṃ vā pakāraṃ karoti ekajjhaṃ karoti, ekadhā karoti vā.
或有一种方式,为禅那。以一种方式行一种禅那,即作一禅那,或一时作一禅那。
112. Dvitīhe+dhāti112. 于第二(格)(加)「dhā」等
Edhā vā. Dvīhi pakārehi dve vā pakāre karoti dvedhā, tedhā. Dvidhā tidhā.
亦可两种方式。以两种方式行两种禅那,或二时;如是或三时。
113. Tabbati jātiyo「Tabbati jātiyo」——从那些(词根)生成种类(词)。
Pakāravati taṃsāmaññavācakā saddā jātiyo hoti. Paṭujātiyo, mudujātiyo.
禅那依方式而有差别,故称为声类、种类。其有粗涩种类、柔润种类。
114. Vārasaṅkhyāya kkhattuṃ114. 表示次数时用 kkhattuṃ
Vārasambandhiniyā saṃkhyāya kkhattuṃ hoti. Dve vāre bhuñjati dvikkhattuṃ divasassa bhuñjati. Vāraggahaṇaṃ kiṃ, pañca bhuñjati. Saṅkhyāyāti kiṃ, pahūte vāre bhuñjati.
依周相而计数,为一时。以两周食一时,或每日食二时。五次调摄,谓每日食五时。计数者,谓多周食之。
115. Katimhāti「Katimhāti」——从「kati」(几)。
Kkhattuṃ hoti. Kati vāre bhuñjati katikkhattuṃ bhuñjati.
谓时数。数几周食,谓多时食。
116. Bahumhā dhā ca paccāsattiyaṃ「Bahumhā dhā ca paccāsattiyaṃ」——从「bahu」(多)加「dhā」,以及在表示可能性时。
Vārasambandhiniyā bahusaṃkhyāya dhā hoti kkhattuñca, vārānaṃ ce paccāsatti hoti. Bahuvāre bhuñjati bahudhā divasassa bhuñjati, bahukkhattuṃ vā. Paccāsattiyaṃti kiṃ, bahukkhattuṃ māsassa bhuñjati.
依周相,及多数量,名为时数。若有五十周,则食五十时。多周食即多时食,谓月食之。
117. Sa kiṃ vāti「Sa kiṃ vāti」——那个「kiṃ」(什么)和「vā」(或)。
Kiṃpaccayo ekassa sādeso ca nipaccate. Ekaṃ vāraṃ bhuñjati sakiṃ bhuñjati, ekakkhattuṃ vā.
某种缘起伴随着同类事物而聚合。一者食用,为伴而食受,或是一并同时食受。
118. So vicchā+pakāresu118. 在 vicchā 和 pakāra 等词中用 so
Vicchāyaṃ pakāre ca so hoti. Khaṇḍaṃ khaṇḍaṃ karoti khaṇḍaso karoti. Puthuppakārena puthuso. Sabbena pakārena sabbaso.
于区别的方式亦是如此。逐段逐节地进行,分成段落。又分种类,细致区分。全部以显著的方式进行,彻底区分。
119. Abhūtatabbhāve karā+sa+bhūyoge vikārā cī119. 在表示“先前并非如此而成为如此”的意义中,当与“作成、使成”“存在”“成为”等动词相连时,表示变化状态的词后加后缀 cī。
Avatthāvato+vatthantarenā+bhūtassa tāyā+vatthāya bhāve karā+sa+bhūhi sambandhe sati vikāravācakācī hoti. Adhavalaṃ dhavalaṃ karoti dhavalī karoti. Adhavalo dhavalo siyā dhavalī siyā. Adhavalo dhavalo bhavati dhavalī bhavati. Abhūtatabbhāveti kiṃ, ghaṭaṃ karoti, dadhi atthi, ghaṭo bhavati . Karāsabhūyogeti kiṃ, adhavalo dhavalo jāyate. Vikārāti kiṃ, pakatiyā mā hotu, suvaṇṇaṃ kuṇḍalī karoti. (Nipātataddhitaṃ).
由下至上,由内及外的事物存在体,乃依赖于此存在体的形成而成,因缘关系存在时,便产生差别的现象。它能形成浅色与深色,称为白与洁。浅色与深色能够存在,白色能生起亦能存在。没有固定状态之说,如制陶为器,有凝乳存在,器物成形。造色变化之义为,浅色与深色生起。所谓变化,是指质地不同呈现,有如金色发卷。(此为词缀衍生语)
120. Dissanta+ññepi paccayāti120. 也可见其他后缀。
Vuttato+ññepi paccayā dissanti. Vividhā mātaro vimātaroti visesanasamāso, tāsaṃ puttā vemātikāti rikaṇapaccaye rānubandhattā ulope vuddhimhi kate vemātikā. Pathaṃ gacchantīti pathāvino, āvī. Issā assa atthīti issukī, ukī. Dhuraṃ vahantīti dhorayhā, yhaṇa.
所述缘起中,诸种母物被称为生母,此为特定合成词。其子被称胎中子,因母体关系而存在,有时断而后续,乃生长渐次进行。行路者称作行者,借以表示行走之义。强烈渴望则名为渴求,轻微称为小渴。负重者谓肩负之人,行走时肩负负担。
Sāmaññañca viseso ca, bhāvajo ca nipātajo;
普通事物与特别事物,乃由性质而生,属于名词类次第。
Iti viññūhi viññeyyo, taddhito tu catubbidho.
诸智者应如是理解,其衍生语分为四类。
Iti payogasiddhiyaṃ ṇādikaṇḍo pañcamo. · 如此,《语用成就》中以 ṇ 等后缀为首的第五品结束。