三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页藏外应用成就4. Samāsakaṇḍa

4. Samāsakaṇḍa · 4. Samāsakaṇḍa

230 段 · CSCD 巴利原典
4. Samāsakaṇḍa4. 复合词章
Atha nāmānameva aññamaññasambandhīnaṃ samāsoti nāmanissitattā, sayañca nāmikattā nāmānantaraṃ samāso vuccate.
『同名』者,仅指名称相互有关联者。『名称依止』者,是指在名称次第顺序上,名称的接续和合成,也称作名称的结合。
1. Syādi syādine+katthanti1. 「syā」等词尾,用于「syādī」等词形之中——此乃释义。
Ida+madhikataṃ veditabbaṃ. Pubbe vuttavidhiggahaṇañāyena syādīti tadantassa gahaṇaṃ. So ca bhinnatthānaṃ nāmāna+mekatthībhāvo samāsoti vuccate.
此处须了解所说的同名不同义的聚合。前文曾说,依据前述教法的总理,此称为聚合。所谓聚合,是指不同义的名称合为一体的状态。
2. Asaṅkhyaṃ vibhatti+sampatti+samīpa+sākalyā+bhāva+yathā+ pacchā+yugapadatthe2. 无数、格、成就、接近、完整、状态、如、后、同时等义中
Pubbassa+tthaparaṃ yassa, aññatthaparamañca yaṃ;
前后语之间,以及不同义语之间,
Napuṃsakaṃ bhave yañca, ta+dāsaṃkhya+mihe+ssate.
若是成无性者,亦即不具有性别的存在,且数字等相续。
Satthantare pasiddhaṃ yaṃ, abyayībhāvanāmato;
在说法师号称名的情况下,亦即名称不变且长存。
Upakumbhaṃ tiṭṭhagu ca, pātameghaṃti taṃ yathā.
如同罐子立在那里或第一雨云出现时那般。
Asaṅkhyaṃ syādyantaṃ vibhatyādīna+matthe vattamānaṃ syādyantena sahe+katthaṃ bhavati. ‘‘Aviggaho niccasamāso, padantaraviggaho ce’’ti padantaraviggaho. Itthīsu tathā pavattāti viggayha vibhatyatthe samāse kate –
“无数之物”与“终结”等,及“分割”等加以组合而成的复合词,如“终结之有”,其构成缘由如何?所谓“无违逆者,为常相同,若为分节所断”的分节,意指分节。女性中亦如是继续流转,因此在分解“终结”意义时与“分节”合而为一。
2,119. Ekatthatāyaṃ2,119. 单一义中
Eko attho yassa pakatipaccayādisamudāyassa so ekattho. Tassa bhāvo pavattinimittaṃ ekatthatā, īyādi+ṇādi+samāsavidhānaṃ, tasmiṃ sati syādilopo hoti.
一个意思,是指某事物因它的缘起条件而生起,该事物独立一体。其本质是作为显现的原因在生起过程中的整体统一,由原始因素加衍生因素的综合构成,在此保持真如性,不生灭。
9. Taṃ napuṃsakanti9. 「taṃ」者,中性
Napuṃsakaliṅge ca ‘‘pubbasmā+mādito’’ti sabbavibhattīnaṃ lope ca kate adhitthi tiṭṭhati, bho adhitthi, adhitthi passa, adhitthi kataṃ, adhitti carati, adhitthi dehi, adhitthi apehi, adhitthi āyattaṃ, adhitthi patiṭṭhitaṃ. Evaṃ adhikumāri, antabhūtassa appadhānassa ghapassa ‘‘ghapassa+ntassā+ppadhānassā’’ti passa rasso.
在无性别的语义范围内,如“从前所生”为所有词尾变化之总称。此谓“禅定”,立于禅定,见禅定,作禅定,行禅定,予禅定,离舍禅定,禅定在受制状态中,禅定已确立。如此“年少女”、“体内生病”、“身体”之类复合词分合如“身体内病”等。
Saha=sampannaṃ brahmaṃ sabrahmaṃ. Vuttanayena ettha ca upari ca samāsādayo honti, ettha ‘‘akāle satatthe’’ti sahassa sādeso. Syādimhi kate ‘‘pubbasmā+mādito’’ti syādīnaṃ lope ca sampatte ‘‘nā+to+mapañcamiyā’’ti apañcamiyā paṭisedho ca akārantaasaṃkhyasamāsato parāsaṃ sabbavibhattīnaṃ aṃādeso ca hoti. Eva+muparipi.
“随众同具”的梵意谓“具足之梵”,以此术语指示此处及其以上之复合词中包含之意义,类似“适时相约”为“千”的含义。构成中的“从前、现在”等词尾的省略,加上“不、可、五位否定词”的反对,都是数目众多的复合词中语法指标的提示。以上亦同理。
Bhikkhānaṃ samiddhi subhikkhaṃ, ettha ghassa rasso. Subhikkhaṃ tiṭṭhati bho subhikkhaṃ, subhikkhaṃ passa. Nā+smiṃsu ‘‘vā tatiyā sattamīnaṃ’’ti vikappena aṃ, subhikkhaṃ subhikkhena vā kataṃ, subhikkhaṃ subhikkhena vā carati, subhikkhaṃ dehi. Pañcamiyaṃ a+mabbhāvā subhikkhā apagaccha, subhikkha+māyattaṃ, subhikkhaṃ subhikkhe vā patiṭṭhitaṃ.
比库众的繁盛充足,示そこで使用“身体”之义。“繁盛”即表示存在,见其繁盛,见繁盛。在表达中未用“或第三或第七格”变形为“aṃ”,而是用繁盛加繁盛或繁盛加繁盛而成的结构,或繁盛之掌握,五种原因的缺失导致繁盛消失,或繁盛束缚,或繁盛依托繁盛而成立。
Samīpatthe-kumbhassa samīpaṃ upakumbhaṃ, evaṃ upanagaraṃ, bho upakumbhaṃ iccādi.
“近处之瓶”中,“近旁”即“辅助之瓶”,如“辅助城市”等,表示靠近主物的附属物。这里“辅助瓶”是为表示靠近而用的附属名词。
Sākalye-tiṇampi asesetvāti satiṇaṃ, tiṇampi asesetvā ajjhoharaṇīya+majjhoharatītyattho. Sesaṃ sabrahmasamaṃ . Aggimpi asesetvāti sāggi, aggiganthaṃpi asesetvā adhītetyattho. Vāraggahaṇaṃ adhitthisamaṃ.
「节断三类草」者,指在修行正念时做好对三种草的彻底断除,其中所说三草,断除之意为「去除头端、中端」之义。余留的部分如同梵天一般纯净。所谓「火焰亦被断除」,即火焰之焰乃束缚,断除火焰的链条即得习学。弃除之义等同于持守弃离。
Abhāvo sambandhībhedā bahuvidho, tatra iddhābhāvevigatā iddhi=vibhūti saddikānanti dussaddikaṃ. Atthābhāvemakkhikānaṃ abhāvo nimmakkhikaṃ, niddarathaṃ, nimmasakaṃ. Atikkamābhāve-atigatāni tiṇāni nittiṇaṃ. Upabhogasambandhīvattamānakālassa abhāve-atigataṃ lahupāvuraṇaṃ atilahupāvuraṇaṃ, lahupāvuraṇassa nā+yaṃ upabhogatā loti attho.
「无」有多种与关系及区分有关之无。在感通神通无现时,谓之神通、神力纯正之境界,有信者称赞,无信之人则视为谬妄。事理之无,如蜜蜂巢之缺无,则为非蜜蜂所著,表示该处空无,缺绝生成。入超越之无,则是对三草之超越。由享受与关系之存在时段无出现,则是入超越之轻缓覆蔽及极轻缓覆蔽。轻缓覆蔽则意指不妨害享受之义。
Yathāttho+nekavidho, tatra yoggatāyaṃ-yoggaṃ rūpa+manurūpaṃ. Vicchāyaṃ-addhamāsaṃ addhamāsaṃ anu anvaddhamāsaṃ, evaṃ paccattaṃ. Atthānativattiyaṃ-sattiṃ anatikkamma yathāsatti. Evaṃ yathākkamaṃ, yathābalaṃ. Bahulādhikārā yā yā parisā yathāparisā. Sadisatthe-kikhiyā kaṇhavicchitadhenuyā sadiso sakikhi, sahassa sādeso. Ānupubbiyaṃ-jeṭṭhānukkamena anujeṭṭhaṃ.
实义多种,其中具备适应者称为适性,即形体及心识之适合。分析时具差异之分,或半摩耗、或继续断续,皆因分别所致。超越实义为存有不越过现实之状态。如此依行为、依力量,适用多个法会依不同群体而有不同。诸同类彼此如谷穗中幼小稻秧、鹿群中幼鹿相似,成千上万个之意。渐次排列,长幼有序。
Pacchāatthe-rathassa pacchā anurathaṃ.
后跟者,谓尾随而来者。
Yugapadatthe-cakkena saha=ekakālaṃ sacakkaṃ, cakkena ekakkhaṇe nidhetīti attho.
指同时念及一分心法之眼识,亦即同时以眼识处于观知状态。
3. Yathā na tulye3. 如同「不相等」中
Yathāsaddo tulyatthe vattamāno syādyantena sahe+kattho na bhavati. Yathā devadatto, tathā yaññadatto. Ettha upamānabhūto yathāsaddo ‘tathā yaññadatto’ti upameyya+mapekkhati, tasmā ‘‘sāpekkha+masamatthaṃ bhavatī’’ti ñāyā asamāse ‘‘na tulye’’ti paṭisedho kimattha+miti ce. Yasmā ‘‘yathā devadatto’’ti samudāyameva upamānaṃ bhavati, na visuṃ yathāsaddo, tasmā samudāyasseva upameyyasāpekkhatte na asāmatthiyatā na visuṃ yathāsaddassa, tasmā sādisse pattasamāsassa paṭisedhattha+midaṃ. Tulyattheti vattabbe tulyaṃ vinā tulyatā natthīti tulyattheti avatvā tulyeti vuttaṃ.
当语声相同事,彼终末如附加物则不成立。如「德瓦达多」与「献祭的达多」。此处喻论中心为比喻成分,声相同者作「如献祭的达多」之比,对本体加以依目。因此此处转语为「如是比较意义成立」,不同声则否定该成立的意义。因「如德瓦达多」为整体比喻,所以对于比较语音之不同部分,则无意义作否定。於是对特殊合成语之否定,意义亦在此处。所谓同声处,即为比喻之目标,离开同声则无相同性,所以以同声为转语来诠释「相等性」之谓。
Yathākathañci sādissaṃ, ñāyate yattha sambhavaṃ;
如同某一事物的存在被了解于其发生之处,
Upamā nāma sā tassā, papañco bahudhā bhave.
这称为彼事的比喻,其纷扰多样。
4. Yāvā+vadhāraṇe4. 「yāva」与「avadhāraṇa」(限定)连用
Yāvasaddo avadhāraṇe vattamāno syādyantena sahe+kattho bhavati. Avadhāraṇaṃ=ettakatāparicchedo. Yāvantāni amattāni=bhājanāni yāvāmattaṃ, iminā samāse kate sesaṃ pubbasamaṃ. Jīvassa yattako paricchedo yāvajīvaṃ. Yāvatāyukaṃ, ‘‘sakatthe’’ti kapaccayo. Yattakena attho yāvadatthaṃ.
当声音被保持于感受中,若终止则声音即消失。保持意指该声音的界限。无数分量即部分,达到一定分量时,在此合成后成为整体。生命体的界限即相当于其存活期间。年龄的界限谓之“在某限度内”。以边界限定其含义为终。
5. Payyapā bahi tiro pure pacchā vā pañcamyā5. 「payyā」、「bahi」、「tiro」、「pure」、「pacchā」等词与第五格(从格)连用
Pariādayo pañcamyantena sahe+katthā honti vā. Pari pabbatā paripabbataṃ. Vāssa vākyavikappatthattā pari pabbatā iccādayopi honti. Apa pabbatā apapabbataṃ, ā pāṭaliputtā āpāṭaliputtaṃ, bahi gāmā bahigāmaṃ, tiro pabbatā tiropabbataṃ, pure bhattā purebhattaṃ, pacchā bhattā pacchābhattaṃ, sabbaṃ upakumbhasamaṃ, iminā samāso viseso. Eva+muparisuttepi.
段落可以第五个之终为限界。‘环绕山峰’谓环绕山脉。‘瓦萨’指言语变化时环绕山脉之意。‘阿帕’谓低山之意——无论是在巴塔利普特、或外地、村落之外、山的对面、前方、后方,相当于坛状整体。此复合词为特殊用法。亦见于《上方律》。
Vātya+dhikāro –
词义管理——
6. Samīpā+yāmesva+nu6. 「samīpa」与「yāma」等词连用时加「nu」
‘‘Asaṃkhya’’miccādinā niccasamāsassa vikappatthaṃ samīpaggahaṇaṃ. Anusaddo sāmīpye āyāme ca vattamāno syādyantena sahe+kattho vā hoti. Ettha samīpaggahaṇassa bhāvappadhānattā sāmīpyameva gamyateti sāmīpyeti vuttaṃ. Vanassa anu=samīpaṃ anuvanaṃ, gaṅgāya anu=āyāmo anugaṅgaṃ, gaṅgāya anu vā bārāṇasī.
“无数”的误导意在永久组合体变易面。附近保持为附合时延伸,若终止则消逝。此即“附近保持”的本质,即所谓附合。森林为接近之意,河流为伴随之意,亦如跟随河流至巴拉纳西。
7. Tiṭṭhagvādīni7. 「tiṭṭha」、「gam」等动词
Tiṭṭhaguādīni aññatthena siddhāpi asmiṃ asaṃkhyasamāse nipātiyanti. Tiṭṭhanti gāvo yasmiṃ kāleti tiṭṭhantasadda+gosaddehi paṭhamāyomhi kate ‘‘vā+nekaññatthe’’ti samāso, iminā nipātanā lope napuṃsakatthe ca kate simhi gossa ‘‘gossu’’ti ukāre ‘‘pubbasmā+mādito’’ti vibhattilopo. Evaṃ vahantī gāvo yasmiṃ kāleti vahaggu iccādi. Velāppakāsakapātoādīnampi ettheva saṅgaho, pāto nahānanti sattamīamādisamāse pātanahānaṃ, evaṃ sāyanahānaṃ, pātakālaṃ, sāyakālaṃ, pātameghaṃ, sāyameghaṃ, pātamaggaṃ, sāyamaggaṃ, ettha ‘‘eona+ma vaṇṇe’’ti akāro, niggahītassa lopo ca hoti.
「提德咖」等词,虽已由其他方式构成,在此仍以特殊规定(nipātana)的方式纳入此复合词类。「牛群所立之时」——由「立」义词与「牛」义词,作第一格复数后,依「在多义中可用『或』」之规则成立复合词;再依此特殊规定,省略该词尾,并处理为中性义,加单数格词尾后,依「『牛』在『牛』类格词前」之规则,省略格词尾,变为长元音。同理,「牛群所行之时」等词亦照此类推。「时段」、「显现」、「坠落」等词也在此归摄。「晨浴」——在以第七格等为首的复合词中,成「晨浴」;同理有「夕浴」、「晨时」、「夕时」、「晨云」、「夕云」、「晨道」、「夕道」等;此处依「『e』在『o』前及『m』类声母前」之规则,转为短『a』音,鼻音符号亦随之省略。
8. Ore+pari+paṭi+pāre+majjhe+heṭṭhu+ddhā+dho+nto vā chaṭṭhiyā.8. 「ore」(此岸)、「pari」(周围)、「paṭi」(对)、「pāre」(彼岸)、「majjhe」(中间)、「heṭṭhu」(下方)、「ddhā」(上方)、「dho」(下)、「nto」(内)等,或用第六格(属格)。
Orādayo saddā chaṭṭhiyantena sahe+katthā vā honti. Oraṃ gaṅgāya oregaṅgā, upari sikharassa uparisikharaṃ, paṭi=mukhaṃ sotassa paṭisotaṃ, pāraṃ yamunāya pāreyamunaṃ, majjhaṃ gaṅgāya majjhegaṅgaṃ, heṭṭhā pāsādassa heṭṭhāpāsādaṃ, uddhaṃ gaṅgāya uddhagaṅgaṃ, adho gaṅgāya adhogaṅgaṃ, anto pāsādassa antopāsādaṃ. Iminā nipātanāva niggahītalope ca ekāre ca kate oreccādi hoti.
「此岸」等词,与第六格词尾的词同义合用。「恒河此岸」成「恒河此岸」;「山峰之上」成「峰上」;「与流相对之面」成「逆流」;「亚穆纳河彼岸」成「亚穆纳彼岸」;「恒河中央」成「恒河中央」;「楼阁之下」成「楼阁下」;「恒河之上方」成「恒河上方」;「恒河之下方」成「恒河下方」;「楼阁之内」成「楼阁内」。依此特殊规定,省略鼻音符号,并转为『e』音,从而形成「此岸」等诸形式。
10. A+mādi10. 「a」、「mā」等前缀
A+mādisyādyantaṃ syādyantena saha bahula+mekattaṃ hoti.
以『a』等格词尾结尾的词,与同样以格词尾结尾的词相合,通常合并为同一义。
Uttarassa padassa+ttho, padhānaṃ liṅga+massa ca;
后词的意义为主,其性亦以后词为准;
Dutiyantādipadekattho, bahudhā taṃ vibhajjate.
『Dutiyantādipadekattho, bahudhā taṃ vibhajjate』说明复合词中第二个结尾词根或第一结尾词根的词义会被多层次地细致划分。即对合成词内部不同语法部位进行多样解构分析。
Paresa+missate tañca, bhiyyo tappurisā+khyayā;
『Paresamissate tañca, bhiyyo tappurisākhayā』揭示复合词之间及其内部互相融合渗透,随着词的增长更表现为多层次的词素衰减变化。即词义、词形会因复合程度加深而更加错综复杂。
Taṃ yathā+tra rājāpaccaṃ, katthacīti+mitīdisaṃ.
此处如同国王临朝,只是议论何处成立此事。
A+mādyantānaṃ kārakānaṃ akārakānañca samāso katthacimeva vā hoti. Tañca bahulaṃvidhānenāti daṭṭhabbaṃ.
起初与终结因缘的合成,以及非因缘的合成,或许仅此一种情况。对此应当详加观察辨别。
Tattha dutiyātappuriso amādi gata+nissitā+tītā+tikkanta+pattā+pannādīhi bhavati. Saraṇaṃ gatoti samāse kate ‘‘ekatthatāyaṃ’’ti vibhattilopādi upari sabbattha pubbasamaṃ. Saraṇagato, saraṇagatā. Saraṇagatā, saraṇagatāyo. Saraṇagataṃ kulaṃ, saraṇagatāni kulāni iccādi. Araññagato, bhūmigato. Dhammaṃ nissito dhammanissito, atthanissito. Bhavaṃ atīto bhavātīto, kālātīto. Pamāṇaṃ atikkantaṃ pamāṇātikkantaṃ, lokātikkantaṃ. Sukhaṃ patto sukhappatto, dukkhappatto. Sotaṃ āpanno sotāpanno, nirodhasamāpanno, maggappaṭipanno. Rathaṃ āruḷho rathāruḷho . Sabbarattiṃ sobhaṇo sabbarattisobhaṇo, muhuttasukhaṃ. Akārakānaṃ samāso accantasaṃyoge. Vuttiyevo+papadasamāse, tassa niccattā. Yathā kammaṃ karotīti kammakāro, kumbhakāro, atthaṃ kāmetīti atthakāmo, dhammakāmo, dhammaṃ dhāretīti dhammadharo, vinayadharo. Sānaṃ pacatīti sapāko, tantaṃ vāyatīti tantavāyo, varaṃ āharatīti varāharo. Nta+māna+ktavantehi vākyameva. Dhammaṃ suṇanto, dhammaṃ suṇamāno, odanaṃ bhuttavā.
此中所谓第二他人者,是指以始无、依止、超越三侧、遍及等智慧之人。依止即是归依,合成语中谓其为「统一」之义,常见此义且无破碎之义。依止者有单数,依止者复数,依止者家族、依止者诸家族等,如此等义。亦有林中依止、地面依止之义。依止法、依止有、依止义等。超越生有、跨越生死与时间,超越度量,超越世俗。获得快乐,获得不苦之乐。获入流果,成就涅槃,行缘道者。举车登车,乘车者。具足所有欢喜者,欢喜之最,短暂之乐。非因缘合成谓极度联合。在用法与语词合成中属固定搭配。如种作业者为作业者,作瓦者为制瓦者,求义者为求义者,持法者为持法者,持律者为持律者。烧米者为烧米者,吹绳者为绳吹者,采梨者为采果者。谓由思念者谓语句本身。听法者、听闻法者,食粥者。
Tatiyātappuriso kitaka+pubba+sadisa+samo+nattha+kalaha+nipuṇa+missa+sakhilādīhi. Buddhena bhāsito buddhabhāsito dhammo, evaṃ jinadesito. Satthārā vaṇṇito satthuvaṇṇito. Viññūhi garahito viññugarahito, viññuppasattho, issarakataṃ, sayaṃ kataṃ, sukehi āhaṭaṃ sukāhaṭaṃ, raññā hato rājahato, rājapīḷito. Agginā daḍḍho aggidaḍḍho, sappena daṭṭho sappadaṭṭho, sallehi viddho sallaviddho, icchāya pakato icchāpakato, sīlasampanno. Evaṃ sukhasahagataṃ, ñāṇasampayuttaṃ, mittasaṃsaggo, piyavippayogo, jātithaddho, guṇahīno, guṇavuddho, catuvaggakaraṇīyaṃ, catuvaggādikattabbaṃ. Kākehi peyyā kākapeyyā, nadī. Kvaci vuttiyeva, urasā gacchatīti urago, pādena pivatīti pādapo. Kvaci vākyameva, pharasunā chinnavā, kākehi pātabbā, dassanena pahātabbā. Pubbādiyoge-māsena pubbo māsapubbo. Evaṃ mātusadiso, mātusamo. Ekūnavīsati, sīlavikalo, asikalaho, vācānipuṇo, yāvakālikasammissaṃ, vācāsakhilo . Satthārā sadiso satthusadiso, satthukappo, puññena atthiko puññatthiko, guṇādhiko. Dadhinā upasittaṃ bhojanaṃ dadhibhojanaṃ, guḷena saṃsaṭṭho odano guḷodano. Kārakasambandho kriyāya kato, upasittādikriyānaṃ apaññāyanepi vuttiyevo+pasittādikriyāna+mākhyāpanato natthā+yuttatthatā. Evaṃ khīrodano. Assena yutto ratho assaratho, maggacittaṃ, jambuyā paññāto lakkhito dīpo jambudīpo, ekena adhikā dasa ekādasa, jātiyā andho jaccandho, pakatiyā medhāvī pakatimedhāvī iccādi.
第三他人者,如比库等具备出世功德、同前类、和睦无争、善于使数目、结群爱集等善巧方法之人。由佛所说谓佛所说法,及众胜利者所说。称为导师颂赞,为师长颂赞。为智者所尊敬,得到智者欢迎,称为智者所求所称,亲手成就胜利,为善良所击打,为王所灭,为国王所捕,为国王所迫害。形如火炽,火焰般烧,铁剑伤,铁器穿,因欲所折,具戒为重。如此拥有喜乐相伴,具慧相随,善缘之交,亲爱相离,生生相依,有德寡。具德增。为四等诸业所造,宜依四等为行法。与乌合群鸟,无益之人。时为语用,有时为习惯,如蛇行走,植物生长。也有语句本身,骂语断绝,乌鸦应和,注视所弃。如前后相连以月计前月。如此相似母亲者,同母亲者。二十九,具戒波动微弱,能乱语者,言辞不善。短暂间久的合成,害断语句。相似导师者,导师等,导师功用,为福德之所及,具德多者。慎重食用饭食,饭食名为饭,搀杂以糖于粥。因果关系系由行动为主;就善恶行为、持戒行为等而言,有时无论无义同用。如此说食糊糊之饭粥。由马为乘马之者,马车之主,行路心行,情相判明,标志灯塔,称为灯,毘卢遮那灯。因自生故盲,不识月,明者,愚者,智慧启发者,智慧开启者等诸义。
Catutthītappuriso tadattha+attha+hita+deyyādīhi. Tadatthe-kathinassa dussaṃ kathinadussaṃ, kathinacīvarassāti attho. Evaṃ cīvaradussaṃ, cīvaramūlaṃ, yāguyā atthāya taṇḍulā yāgutaṇḍulā, bhattataṇḍulā, saṅghassa atthāya bhattaṃ saṅghabhattaṃ, āgantukabhattaṃ, evaṃ gamikabhattaṃ, pāsādāya dabbaṃ pāsādadabbaṃ. Ettha cā+yaṃ niccasamāso, tassa tiliṅgatā ca-bhikkhusaṅghassa attho vihāro bhikkhusaṅghattho vihāro, bhikkhusaṅghatthā yāgu, bhikkhusaṅghatthaṃ cīvaraṃ. Yassa attho yadattho, yadatthā, yadatthaṃ. Evaṃ tadattho, tadatthā, tadatthaṃ. Tathā lokahito. Buddhassa deyyaṃ buddhadeyyaṃ pupphaṃ. Saṅghadeyyaṃ cīvaraṃ. Idha na hoti ‘‘saṅghassa dātabbaṃ’’.
第四他人者,为此等利益目的、利益事奉。利益事难,说法难,戒衣难义。戒衣贫乏基本根源,有恩赐、报恩、供养、法在众僧、供养法器、来访客事等。此皆为常见之合成,带三点标记者,指向僧团利益、僧团住所、僧用衣物。何者利益、何为事奉,利益之事,利益之因,实如是义,于世间亦如是。佛之礼物为佛礼物,花为花供养。僧礼物为戒衣。未有必要言「应为僧团所施」。
Pañcamītappuriso apagamana+bhaya+virati+mocanatthādīhi. Methunasmā apeto methunāpeto, evaṃ palāpagato, nagaraniggato, piṇḍapātapaṭikkanto, kāmato nikkhantaṃ kāmanikkhantaṃ, rukkhaggā patito rukkhaggapatito, sāsanaccuto, āpatti- vuṭṭhānaṃ , dharaṇītalaggato, sabbabhavehi nissaṭo sabbabhavanissaṭo. Bhayatādiyoge-rājato bhayaṃ rājabhayaṃ, corabhayaṃ, amanussabhayaṃ, aggibhayaṃ, pāpabhīto, pāpabhīruko. Akattabbato virati akattabbavirati, evaṃ kāyaduccaritavirati, vacīduccaritavirati. Bandhanā mutto bandhanamutto, vanamutto, bandhanamokkho. Kammasamuṭṭhitaṃ, ukkaṭṭhukkaṭṭhaṃ, omakomakaṃ. Kvaci vuttiyeva, kammato jātaṃ kammajaṃ, evaṃ cittajaṃ, utujaṃ, āhārajaṃ. Idha na hoti ‘pāsādā patito’.
第五他人者,离去恐惧、苦行断戒、解脱利益等。远离夫妻生活与近亲,离开村镇,舍弃乞食,远离欲乐,脱落枝叶,断绝戒法,戒法受侵犯,受土地分割,安住于无所有境界。因灾祸种种之集结,受众恐惧,诸有如国王恐怖、盗贼恐怖、非人恐怖、火灾恐怖等。恐惧导致戒断戒,断恶行身语,身语恶行戒。禁锢解脱,禁闭解放,遗弃苦恼。业所生起,纠缠繁众,从私有派生。行则业生,心由业因,生食饮缘。不曾有「宫殿倒塌」之义。
Chaṭṭhītappuriso rañño putto rājaputto, evaṃ rājapuriso, ācariyapūjako, buddhasāvako, buddharūpaṃ, jinavacanaṃ, samuddaghoso, dhaññānaṃ rāsi dhaññarāsi, pupphagandho, phalaraso, kāyassa lahutā kāyalahutā. Maraṇassati, rukkhamūlaṃ, ayassa patto ayopatto, ettha ‘‘manādyāpādīna+mo maye ce’’ti o. Evaṃ suvaṇṇakaṭāhaṃ, pānīyathālakaṃ, sappikumbho, devānaṃ rājā devarājā. Pumassa liṅgaṃ pulliṅgaṃ, ‘‘puṃ pumassavā’’ti pumassa puṃ, niggahītalopo, lassa dvibhāvo ca. Hatthipadaṃ, itthirūpaṃ, bhikkhunisaṅgho, jambusākhā, ettha īkārūkārānaṃ rasso. Bahulādhikārā nta+māna+niddhāriya+pūraṇa+bhāva+tittatthehi na hoti. Mamā+nukubbaṃ, mamā+nukurumāno, gunnaṃ kaṇhā sampannakhīratamā, sissānaṃ pañcamo, paṭassa suttatā. Kvaci hoteva ‘vattamānasāmīpyaṃ’. Brāhmaṇassa sukkā dantāti sāpekkhatāya na hoti. Phalānaṃ titto, phalāna+māsito, phalānaṃ suhito. ‘‘Brāhmaṇassa uccaṃ gehaṃ’’ti sāpekkhatāya na hoti. ‘‘Rañño pāṭaliputtakassa dhanaṃ’’ti dhanasambandhe chaṭṭhīti pāṭaliputtakena sambandhābhāvā na hoti. ‘‘Rañño go ca asso ca puriso cā’’ti bhinnatthatāya vākyameva. Rañño gavassapurisā rājagavassapurisāti vutti hoteva, ekatthībhāvā. Sambandhīsaddānaṃ pana niccasāpekkhattepi gamakattā samāso, gamakattampi hi samāsassa nibandhanaṃ, yathā devadattassa gurukulaṃ, bhagavato sāvakasaṅghotiādi.
第六者谓国王之子,国王之子谓王子,如是谓王者,敬师者,佛陀弟子。此者有佛之形貌、胜利言辞、广流名声,是财富之聚集,犹如财富堆积。其身散发花香,含有果味,身躯轻捷,身体轻巧。念死如念树根,有寿者而非无寿者。此处意谓“若有人意念不随我”,金刚牢固,似饮水器皿,居众瓶中。如诸天之王,众天之王。男子象征阳性,曰“男为男根”,此具男之特点,阴阳两分,俱而完整。其有手足如象,女性之形。比库众,犹如紫檀树枝,此处示意字母与线绘之绳索。众多官职、众多掌权、测量、填满、情态、真实等意未具足。意为我之帮助,我之回报,品质深黑胜蜜,弟子第五,耕犁勤勉。偶有谓“现居近侍”,婆罗门洁净牙齿,系因其条件所致。果实坚硬,果实甜美。谓婆罗门无高屋,因条件不具。谓“王舍城国王之财”,与王舍城无关联。说“王有牛马人”等,为异议语。谓“王有牛群与人群”,通说为统一。连接词语则固化,譬如“提婆达多师族、佛弟子僧团”等。
Sattamītappuriso rūpe saññā rūpasaññā, evaṃ rūpasañcetanā, saṃsāradukkhaṃ. Cakkhumhi sannissitaṃ viññāṇaṃ cakkhuviññāṇaṃ. Dhamme rato dhammarato, dhammābhirati, dhammaruci, dhammagāravo, dhammesu nirutti dhammanirutti, dānādhimutti, bhavantarakataṃ. Dassane assādo dassanassādo. Araññe vāso araññavāso, vikālabhojanaṃ, kālavassaṃ, vanapupphaṃ, vanamahiso, gāmasūkaro, samuddamacchā, āvāṭakacchapo, āvāṭamaṇḍūko, kūpamaṇḍūko, titthanāvā. Itthīsu dhutto itthidhutto, akkhadhutto. Chāyāyaṃ sukkho chāyāsukkho, aṅgārapakkaṃ, cārakavano. Kvaci vuttiyeva, vane caratīti vanacarako, kucchimhi sayantīti kucchisayā, thale tiṭṭhatīti thalaṭṭho, jalaṭṭho, pabbataṭṭho, maggaṭṭho. Paṅke jātaṃ paṅkajaṃ, saroruha+miccādi. Idha na hoti, bhojane mattaññutā, indriyesu guttadvāratā, āsane nisinno, āsane nisīditabbaṃ.
第七者谓人体色与受想,色受想遂具。此乃色受想及心意,是生死轮回苦之缘由。眼为所依,有识为眼识。对法喜欢、勤快恭敬法、赞叹法、敬重法、对于法言辞宣讲。布施心愿成就,超越生死。见法时有喜悦与不悦。居于林野,称林中居民,收获无常饮食及雨季之果实。野花、野鹿、村猪、江鱼、针眼虾、针眼蛙、井边蛙、水蛙、渡船客栈处。妇女多污秽,目多污秽。荫凉干燥,炭堆旁,游方行者。偶或称为林中行者,卧于寨棚,站于地面、水边、山、路上。生于泥中者、泥中物及流沙等,此地无此。餐食适量,根断受不放逸,坐具已坐,应当安坐。
11. Visesana+mekatthena11. 形容词与同义词
Visesanaṃ syādyantaṃ visessena syādyantena samānādhikaraṇenasahe+katthaṃ hoti.
表述谓:修饰词之所在,若存在修饰,修饰与被修饰二者同一对象则相连,此处为何发生?
Samānatthe pade yattha, bhedyabhedakavācake;
谓同一义项之字句,为分别与不分别二义所应用。
Visesanasamāso+yaṃ, visessatthapadhānato.
谓修饰词合成词,是以修饰为主旨的词。
Visessagata+meva+tra, liṅga+metaṃ paraṃ tato;
谓修饰之词具体在此,符号谓此,之后为次要者。
Kammadhāraya+micce+sa, samāso+ññehi saññito.
「业持」与「无益」连缀,是以「系」所表示的语法关系之一,称为连体关系。
Sutte visessenāti avuttepi visesanassa sambandhīsaddattā sāmatthiyato labbhamānaākaḍḍhitasaddaṃ pati ‘‘visessenā’’ti vuttaṃ. Vuttañca –
「经」中所谓「特指」者,乃由「特指」所相关联的词义,本着便利通达的目的,在从句中加以重复呈现的词汇,即称为「特指」。「既已说」——
Sāmaññavatthu yā vattha+ntarato tu visesiya;
依照一般的事相,所谓「相缘」是在事物之内部所特有的;
Ekappakāre ṭhapanā, visesana+mitī+ritaṃ.
有时以单一方式设定,此即谓称为「特指」之词。
Ekappakāragaṃ vatthu, visessanti pavuccati;
单一方式之对象被称作「特指」;
Padāni yāni yāneva, sambandha+mupayanti+ha;
各字皆各自具有关联,互相联系而成。
Gamyate kāmacārena, visesana+visessatāti.
『加摩查罗』者,以『特别』之义加于『特别』上也。
Ettha ca uppaladabbaṃ rattuppalādito visesayatīti nīlasaddo visesanaṃ. Tena visesiyatīti uppalasaddo visessaṃ. Api ca bhamara+ṅgārādisāmañña nīlatthato visesiyatīti nīlaṃ visessaṃ. Na vatthādīnaṃ, uppalassevāti visesanato uppalaṃ visesanaṃti kāmacāreneti vuttaṃ. Api ca –
此中『乌帕拉达巴』是夜晚开花之睡莲,『蓝色』之声为『特别』,故称『蓝色』为特别的。由此『睡莲』声指『特别』。又『蜜蜂』及『蚂蚁』等,普遍为蓝色所特别,故蓝色即特别也。并非布料等,唯以睡莲为特别,故以『加摩查罗』言之。且云─
Parito ayantya+nena+tthā, pariyāyoti vuccati;
『围绕』『终止』『入处』三者合称『周转』。
Govācāti pavutte tu, vācattho tu visesanaṃ.
『牛吠』一言即称,『言辞』即为特别。
Visesse dissamānā yā, liṅga+saṃkhyā+vibhattiyo;
感知为特别者,是『标记』『数目』『分类』之别。
Tulyādhikaraṇe bhiyyo, kattabbā tā visesaneti –
于同一处所,依此更当加以分别,谓之为特别。
Vuttattā mahanto+ccādīsu samānaliṅgādayo daṭṭhabbā. Bhiyyoti kiṃ, devā pamāṇaṃ iccādi.
由经中所说,应当观察浩大者、聚合者、等相者等诸义。更甚者为何?天众等数等义。
So ca chabbidho visesanapubbapado, visesanuttarapado, visesanobhayapado, upamānuttarapado, sambhāvanāpubbapado, avadhāraṇapubbapadoti.
此中有六种:分别现在施事前词、分别现在施事后词、分别现在施事双向词、比较标准施事后词、意图施事前词、把持施事前词。
Tattha visesanapubbapade tāva-mahanto ca so puriso cāti vākye iminā suttena samāso. ‘‘Ṭa nta+ntūnaṃ’’ti ntassa ṭādese dīgho hoti, mahāpuriso, mahāpurisā iccādi.
其中文字『分别现在施事前词』,有『浩大者』、『此人』等语句,此乃经文中『长』、『大人』、『大人们』等合成语。
Vākye tulyādhikaraṇabhāva pakāsanatthaṃ ca+ta-saddapayogo. Vuttiyantu samāseneva tappakāsanato na tappayogo. Eva+maññatrāpi vuttatthāna+mappayogo. Evaṃ mahāvīro, mahāmuni. Mahantañca taṃ balañcāti mahābalaṃ, mahabbhayaṃ. Santo ca so puriso cāti sappuriso. Tathā pubbapuriso, aparapuriso, paṭhamapuriso, majjhimapuriso, uttamapuriso, parapuriso, setahatthī, kaṇhasappo, nīluppalaṃ, rattuppalaṃ, lohitacandanaṃ. Kvaci na hoti, puṇṇo mantānīputto, citto gahapati. Pumā ca so kokilo cāti puṅkokilo, uttarapade pumassa puṃ hoti. Evaṃ punnāgo.
词句中同一主旨的显现为对合成词的使用。对合成词的解析仅在合成处显示,不拆分词素。如此,说为伟人、圣人。『浩大者』与『力气』,即大力、强力、强威。『安然此人』为好人。依次有先人、后人、第一人、中间人、上等人、别人、白象、黑蛇、蓝莲、赤檀木。或无此物,满者、有智慧之子、持心家主。又说雄鸟为布谷鸟,此词末尾雄性标志,依此为雄布谷鸟。如此推及雄语言。
Khattiyā ca sā kaññā cāti khattiyakaññā.
此处『刹帝利』女子称为『刹帝利女』。
67. Itthiyaṃ bhāsitapumi+tthī pumeve+kattheti67. 女性中,所说阳性与阴性,仅阳性中,一义也
Bhāsitapumā itthī pumeva hotīti pumbhāvā itthipaccayānaṃ nivatti hoti. Evaṃ rattalatā, dutiyabhikkhā. Brāhmaṇī ca sā dārikā cāti brāhmaṇadārikā, nāgamāṇavikā. Itthiyanti kiṃ, kumāriratanaṃ, samaṇipadumaṃ. Bhāsitapumāti kiṃ, gaṅgānadī, taṇhānadī , pathavīdhātu. Puratthimo ca so kāyo cāti puratthimakāyo. Ettha ca kāyekadese kāyasaddo. Evaṃ pacchimakāyo, uparimakāyo, heṭṭhimakāyo, sabbakāyo, navāvāso, kataranikāyo, hetupaccayo. Jīvitappadhānaṃ navakaṃ jīvitanavaka+miccādi.
所说雄鸟意指女子即为雌性,因雄鸟依女子而名。如此『赤藤』、第二乞食女。婆罗门少女称婆罗门少女,龙人女。女子意指小王宝物、沙门珍宝。所说雄鸟意指恒河、渴河、土地界。东边此身即为东边身。此身一处称为身字。如西边身、上边身、下边身、全身、新屋、某处屋、缘因。生活动力有九,生命九谬等。
Visesanuttarapade therā+cariya+paṇḍitā visesanaṃ parañca bhavati. Yathā sāriputto ca so thero cāti sāriputtatthero, evaṃ mahāmoggallānatthero, mahākassapatthero, buddhaghosācariyo, dhammapālācariyo, ācariyaguttilo vā. Mahosadho ca so paṇḍito cāti mahosadhapaṇḍito, evaṃ vidhurapaṇḍito.
称谓中特别超过一般的长老、老师与智慧者便称为特殊的称谓。像沙利子那位长老,就是沙利子长老;同样的大摩嘎剌那长老、大咖萨巴长老、佛音老师、法护老师、或是老师古提罗也同理。称作‘大善士’者即那位智慧者,也称‘大善士智者’,如智者称谓。
Visesanobhayapade yathā-sītañca taṃ uṇhañcāti sītuṇhaṃ, siniddho ca so uṇho cāti siniddhuṇho māso. Khañjo ca so khujjo cāti khañjakhujjo, evaṃ andhabadhiro, katākataṃ, chiddāvachiddaṃ, uccāvacaṃ, chinnabhinnaṃ, gatapaccāgataṃ. Kvaci pubbakālassāpi paranipāto, vāsito ca so litto cāti littavāsito, evaṃ naggamūsito, sittasammaṭṭho, bhaṭṭhaluñjito.
同时具有两个特别称谓者,比如‘凉’和‘热’,即凉热交汇;‘湿润’与‘干燥’,即湿干兼具;‘佝偻’称佝偻者,就是佝偻佝偻;同理还有盲聋、做与不做、截断与未截断、高低、断裂与支离、往来与回返。偶尔以古时先例为准,比如‘穿着’者即为‘着衣穿着’,同理‘穿着破衣’、‘睡垫泥泞’等。
Upamanuttarapade upamānabhūtaṃ visesanaṃ paraṃ bhavati, yathā sīhoti vutte upacaritā+nupacaritasīhānaṃ sāmaññappatītiyaṃ munisaddo viseseti. Ettha ca –
以下所称的比较级称谓,是指成了比较对象的特别称谓,如说‘狮子’时,指被称作狮子者的共相。对此有言——
Upamāno+pameyyānaṃ, sadhammattaṃ siyo+pamā.
“比较对象和被比较者之间,存在着合理程度上的差异。”
Sā ca vatthu+vaṇṇa+ākārānaṃ sāmyena hoti. Sīhova sīho, muni ca so sīho cāti munisīho, munivasabho, munipuṅgavo , buddhanāgo, buddhādicco. Raṃsī viya raṃsī, saddhammo ca so raṃsī cāti saddhammaraṃsī, evaṃ vinayasāgaro. Puṇḍarikamiva puṇḍariko, samaṇo ca so puṇḍariko cāti samaṇapuṇḍariko, samaṇapadumo. Cando viya cando, mukhañca taṃ cando cāti mukhacando, mukhapadumaṃ iccādi.
此处所说之事,指事物的性质、颜色、形态上的共性。譬如‘狮子者即狮子’,那人即是狮子,就是‘狮子中的长者、尊贵者、佛龙、佛首领’。如藤般缠绕者称藤,法即是真法,称之为‘真法藤’,如律海。莲花般者称莲花,沙门者即沙门莲华,沙门之莲花。月亮一般的称月,面如月者称作‘面月’,面莲等。
Sambhāvanāpubbapade yathā-dhammoti buddhi dhammabuddhi, evaṃ dhammasaññā, dhammasaṅkhāto, dhammasammato, pāṇasaññitā, asubhasaññā, aniccasaññā, dhātusaññā, attasaññā, attadiṭṭhi iccādi.
还有早期迸发出的培养性质称谓,比如‘法’者,指智慧与法之智慧,如此称法识,法总记、法名称、法相、污秽之识、无常之识、界识、自我识、我见等等。
Avadhāraṇapubbapade yathā-guṇo eva dhanaṃ guṇadhanaṃ, evaṃ saddhādhanaṃ, sīladhanaṃ, paññāratanaṃ, cakkhu eva indriyaṃ cakkhundriyaṃ, evaṃ cakkhāyatanaṃ, cakkhudhātu, cakkhudvāraṃ, rūpārammaṇa+miccādi.
如同前行所执持的品质,与财物之财宝相同,信心之财宝、戒律之财宝、智慧之宝,眼乃根,眼根亦称眼,眼识亦称眼识,眼所缘之处、眼界、眼界所缘之色境,以及能入之眼门,诸此皆为相类错误不实。
Visesana+visessehi, kriyāya ca sahe+rito;
以分别差异及行为相应共融相合;
Tesaṃ bhāvaṃ vivecetā, nipāto byavacchindati.
故断别其存在,断除其所依止。
Ayoga+maññayogañca, accantāyoga+mevi+ti;
分别与不分别,极尽所有分别作用;
Vivakkhāto payuttopi, evattho ñāyate yato.
虽细致明了合接关系,从其所缘可知原理。
Byavacchedaphalaṃ vākyaṃ, tato citto dhanuddharo;
言论有断果,因而心能提取财宝;
Pāttho dhanuddharo nīlu+ppala+matthīti taṃ yathā.
「箭筒持者」(武士)、「蓝莲花顶饰」之义,即如此例。
Ettha nipātoti eva-itinipāto, appayuttopi evasaddo evaṃ yojetabbo – ‘‘citto dhanuddharo evā’’ti visesanena yutto ayogavivacchedako, dhanunā yoge patiṭṭhāpanato ‘‘pāttho eva dhanuddharo’’ti visessena yutto aññayogavivacchedako, dhanuddharattassa pātthasaṃkhātaajjune eva patiṭṭhāpanato. ‘‘Nīluppala+matthevā’’ti kriyāya yutto accantāyogavivacchedako, nīluppalassa sabbhāveyeva patiṭṭhāpanato.
此中『nipāta』者为词尾(词类变位)之意,『eva-itinipāto』意谓正是此词尾。虽是小词,其形式(句中地位)也须如此结合——“心为弓弦”以特指用法为连词区分,有弓连接时为“pāttho”以区分无连接时的其他词性,乃弓弦所称。至于“nīluppala+matthe”依其用法,则是极端的连接断别词,青莲柱的固定性质故也如此理解。
21. Saṃkhyādi21. 数词等
Ekatthe samāhāre saṃkhyādi napuṃsakaliṅgaṃ bhavati. Tayo lokā samāhaṭā=cittena sampiṇḍitā, tiṇṇaṃ lokānaṃ samāhāroti vā vākye visesanasamāse kate iminā napuṃsakattaṃ bhavati. Samāhārasse+kattā ekavacanameva, tilokaṃ, bho tiloka, tilokaṃ, tilokena iccādi. Evaṃ tayo daṇḍā tidaṇḍaṃ, tīṇi malāni samāhaṭāni, tiṇṇaṃ malānaṃ samāhāroti vā timalaṃ, tilakkhaṇaṃ, catusaccaṃ, pañcasikkhāpadaṃ, chaṭṭhāyatanaṃ, sattāhaṃ, aṭṭhasīlaṃ, navalokuttaraṃ, dasasīlaṃ, satayojanaṃ. Dve rattiyo samāhaṭā dvirattaṃ.
在总摄合成中,数目等成就非男性标识。曰三界为总和,即心聚合为合成体,三界之合总故名。此处以此作复合修饰,表不具有男性之性别。合成一词词干为单数,如“ti-lokaṃ”(三界),“bho tiloka”,“tilokaṃ”,“tilokena”等如是。又如“三杖”为三个杖,三毒是三秽,三痣是三污,乃名总聚。无论四相、四谛、五戒、六处、七觉支、八正道、九上士、十戒、七重障碍等亦如是。两夜合称为二夜。
12. Naña12. 否定词
Naūccetaṃ syādyantaṃ syādyantena sahe+katthaṃ hoti. Ññakāro ‘‘ṭa nañassā’’ti visesanattho ‘pāmanaputtādīsu nassa ṭo mā hotū’ti. Na brāhmaṇo abrāhmaṇo, ‘‘ṭa nañassā’’ti nassa ṭādeso. Ñña-kāro ettheva visesanattho.
以『na』为首的复合词(否定复合词),与以格词尾结尾的词相合,表同一义。其中『ñña』音,依「否定词『na』转为『ṭa』」之规则,作为区别标志——「以防在『apamaṇaputta』等词中,『na』被误加『ṭa』代换」。「非婆罗门」,依「否定词『na』转为『ṭa』」之规则,『na』替换为『ṭa』,成「非婆罗门」。此处『ñña』音正是作为区别之标志。
Na-nisedho sato yutto, desādiniyamaṃ vinā;
“非禁戒而有义者”为“非禁止而形成的正当教义”,此谓“有戒而无禁”,无戒禁条例之时尚存教示规范者。
Asato vā+phalo tasmā, katha+mabrāhmaṇotice.
“或非真实或无果”,故云“何故当尊婆罗门?”此指称若非真实且无果报,焉能尊敬婆罗门法门?
Nisedhatthānuvādena, paṭisedhavidhi kvaci;
通过禁止与否定法则,有时出现禁止规定;
Parassa micchāñāṇattā+khyāpanāyo+papajjate.
由于他人无明的发生或显现,产生错误的认知和错误的宣说。
Duvidho ca+ssa nassa attho pasajjapaṭisedha+pariyudāsavasena. Tattha yo ‘‘asūrikapassārājadārā’’tiādīsu viya uttarapadatthassa sabbadā abhāvaṃ dīpeti, so pasajjapaṭisedhavācī nāma. Yo pana ‘‘abrāhmaṇa+mānayā’’tiādīsu viya uttarapadatthaṃ pariyudāsitvā paṭikkhipitvā taṃsadise vatthumhi kāriyaṃ paṭipādayati, so pariyudāsavācī nāma. Vuttañca –
存在两种意义:对禁止净化(pasajja paṭisedha)而言,是指真义完全缺失;对污染(pariyudāsava)而言,则如同‘无恶毒肿毒脓疮’等表达中,始终彰显真义缺乏者,称为禁止净化言说。若如‘非婆罗门者’等表达,将真义污浊、推翻,反而施行相应行为者,称为污染言说。经典云——
Pasajjapaṭisedhassa, lakkhaṇaṃ vatthunatthitā;
禁止净化言说,其特征是真义无益;
Vatthuto+ññatra yā vutti, pariyudāsalakkhaṇaṃ.
对无益之说,称为污染言说的特征;
Yatra abrāhmaṇādīsu, vatthuṃ pariyudassati;
当对非婆罗门等事,所言语污浊者,
Takriyāyuttarājādiṃ, vade so pariyudāsako.
彼为妄言之人,谓之为毁谤者。
Pasajjapaṭisedho tu, vatthantara+manādiya;
所谓毁谤,他譬如毁坏衣物之人;
Kiñcivatthunisedhassa, pasaṅgo na bhaveyya so.
且对于衣物之毁谤,绝不产生破坏之果。
Tadañño ca taṃviruddho,
当时,他与彼相违,
Tadabhāvo ca naññattho.
彼事之存在无他异。
Tadaññatthe – abrāhmaṇo, brāhmaṇato añño taṃsadisoti vuttaṃ hoti. Evaṃ amanusso, assamaṇo, na byākatā abyākatā dhammā. Tabbiruddhatthe-na kusalā akusalā, kusalapaṭipakkhāti attho. Evaṃ alobho, amitto, ayaṃ pariyudāsanayo. Tadabhāve-na katvā akatvā, akātuna puññaṃ, akaronto, abhāvo bhavati. Ayaṃ pasajjapaṭisedhanayo.
对于彼事之异,无婆罗门者,亦无异于婆罗门者,且谓如是。亦如非人、非沙门者,此乃未说及未未说之法。彼事之异,非善非不善,善不善之相应义。如此,无贪无嗔,此即毁谤之性质。彼事之存灭,作作不作,作未作福德,其不作,乃生灭也。此即毁坏衣物之毁谤者。
Ettha ca ubhosu pariyudāse brāhmaṇā añño brāhmaṇadhamme appatiṭṭhito khattiyādi brāhmaṇasadisova abrāhmaṇoti vutte patīyate. Itarasmiṃ pana pakkhe kenaci saṃsayanimittena khattiyādo brāhmaṇoti vuttassa micchāñāṇanivutti karīyati ‘‘brāhmaṇo+yaṃ na bhavati abrāhmaṇo’’ti, brāhmaṇattajjhāsito na bhavatītyattho. Tattha sadisattaṃ vinā micchāñāṇāsambhavā payogasāmatthiyā ca sadisapaṭipatti, taggatā ca liṅga+saṅkhyā bhavanti. Atoyeva uccate ‘‘naññivayutta+maññasadisādhikaraṇe, kathā hi atthasampaccayo’’ti.
此处对两种贬义称谓的辨析:婆罗门中若有某人不符合婆罗门品行,则依常见教法,此人被称为婆罗门品行不立者,乃至称为婆罗门类相似而非正婆罗门的『非婆罗门』。然而于其他派别,则因某种怀疑缘故,将贵族等称为婆罗门,实际上是误解见解的偏失,说『这婆罗门并非真婆罗门』,意谓并非理解其婆罗门本质。其实这意思说的是,若无真正相似之处,则无法产生误解,其作用仅为判断相似行为,且确有确定的标志和数量。因此成文称:『如不能确定相似事物之所在,则语句的意义便是完整成立的』。
75. Ana sareti75. 忆念 ana
Nañasaddassa sare ana, na asso anasso, na ariyo anariyo. Evaṃ anissaro, aniṭṭho, anāsavo. Na ādāya anādāya, anoloketvā icchādi. Bahulādhikārā ayuttatthehi kehici hoti. Puna na gīyantīti apunageyyā gāthā, anokāsaṃ kāretvā, amūlāmūlaṃ gantvā, acandamullokikāni mukhāni, asaddhabhojī, alavaṇabhojī.
对于无智慧者,不为吠舍中的无主者,也不是圣者中非圣者,如此无根无依、无善根、无烦恼染污,既不带来也不摒弃,未曾观察欲望等等。许多权力者在无依无着的状态中,偶尔有此表现。又因为不可诵说,故有无经律文,说法断绝者;无根无本,越过根执,如无月光者;心智不清晰,无所取舍,食物亦不受喜,不取可爱的事物。
13. Kupādayo nicca+masyādividhimhi13. ku 等,在 asya 等规则中,常为不变词
Kusaddo pādayo ca syādyantena sahe+katthā honti niccaṃ syādividhivisayato+ññattha. Ettha abyabhicāripādisahacaraṇatthena kuiti nipātova, na pathavīvācako kusaddo. Syādividhivisayo nāma ‘‘lakkhaṇitthambhūtā’’ dinā patiādīnaṃ visaye katadutiyā, tañca anvaddhamāsanti asaṃkhyasamāsa+miva mā hotūti ‘‘asyādividhimhī’’ti nisedho. Kucchito brāhmaṇo kubrāhmaṇo, niccasamāsattā asapadena viggaho.
若是肮脏的脚,或许与末端相连合,常处于某种接触情境。此处依不离正道伴行指义,谓句尾为简词,不是指地面尘埃之意。所谓接触情境,是指带有标志、固定事物的范畴,如日月星辰等,及其广大综合之类。此处拒绝将其视为不生出无穷组合之否定。肮脏者指的是堕落婆罗门,恶劣婆罗门,固定期间并非偶尔误用之意。
107. Sare kada kussu+ttaratthe107. 于元音后,kada、kussu 用于超越义。
Kussu+ttaratthe vattamānassa sarādo uttarapade kadādeso hoti. Īsakaṃ uṇhaṃ kaduṇhaṃ, kucchitaṃ annaṃ kadannaṃ, kadasanaṃ. Sareti kiṃ, kuputtā, kudārā, kudāsā, kudiṭṭhi.
位于头顶之上的脊椎,后颈部分为顶部。指髻、发烧、凉意、头发倒生、羹食、食具、斧头、剑、田地及其它物。『沙』为何意?为恶意、邪物、邪见之意。
108. Kā+ppatthe108. kā 用于适合义。
Appatthe vattamānassa kussa kā hotu+ttarapade. Appakaṃ lavaṇaṃ kālavaṇaṃ. Evaṃ kāpupphaṃ.
落于附着物上的脊椎,恶意、冷意。附着有咸味之物。如此般为腐坏之物。
109. Purise vāti109. 于男性中,vā(可选)。
Kussa kā vā. Kucchito puriso kāpuriso, kupuriso vā. Pakaṭṭho nāyako panāyako, padhānaṃ vacanaṃ pāvacanaṃ bhusaṃ vaddhaṃ pavaddhaṃ sarīraṃ, samaṃ sammā vā ādhānaṃ samādhānaṃ, vividhā mati vimati, vividho visiṭṭho vā kappo vikappo, adhiko devo atidevo, evaṃ adhidevo, adhisīlaṃ. Sundaro gandho sugandho, kacchito gandho duggandho, suṭṭhu kataṃ sukataṃ, duṭṭhu kataṃ dukkataṃ abhi siñcanaṃ abhisekoti sananto, atisayena katvā, kataṃ pakaritvā, pakataṃ, atisayena thutaṃ atitthutaṃ, atikkamma thutaṃ atitthutaṃ, īsaṃ kaḷāro ākaḷāro, suṭṭhu baddho ābaddho.
恶意、冷意,肮脏之人,肮脏人,粗俗者或不良者,看来是领导者却非领导者;言语凌辱,虚妄言辞,干扰言辞,激增言辞,身体干扰,正当与不正当,心念多样或反复,变化万端,或杰出者或败坏者,神祇以上之存在,所谓超神,亦为超神,超戒律。芳香美好与恶臭不佳,完成妥帖与未成就,洒水、涂抹之礼,成就甚深之礼,杰出之功德,有完成与未完成之别,越过与超越之所言,嫉妒与非嫉妒,纯净与非纯净。
Pādayo gatādyatthe paṭhamāya
『巴达』一词,作为动词根使用时,指活动或运动的最初阶段。
Pagato ācariyo pācariyo, evaṃ pantevāsī.
『帕加陀』是对老师的尊称,意为善待者;『帕察丽耶』指朋友、伴侣,如同行在道路上的同伴。
Accādayo kantādyatthe dutiyāya
『阿察达』一词,作为形容词,指美丽或秀丽之物,用于第二义。
Atikkanto mañcaṃ atimañco. Atimālo, ‘‘ghapassa+ntassā+ppadhānassā’’ti mālāsadde ghassa rasso. Eva+muparipi ghapānaṃ rasso.
『阿提坎多』意为过度靠近,如过度接近床铺;『阿提曼戈』是指极为宽大的床铺。『阿提玛罗』含义为髒污之物,‘gha passa ntassā ppadhānassā’是用来形容发霉腐坏之声响。此处的‘ghassa rasso’意为污垢伴随的声响。
Avādayo kuṭṭhādyatthe tatiyāya
『阿瓦达』一词,在第三义中指皮肤病、皮癣等疾病的情况。
Avakuṭṭhaṃ kokilāya vanaṃ avakokilaṃ, avamayūraṃ. Avakuṭṭhanti pariccattaṃ.
‘阿瓦库特塔’意为瘢痕或疤痕,‘kokilā’为杜鹃鸟,形容荒野;‘avakokila’指受伤害或不洁的杜鹃鸟,‘avamayūra’指烂孔雀。‘阿瓦库特塔’又表示外观受损、肿胀的状态。
Pariyādayo gilānādyatthe catutthiyā
以病痛为缘起者,是第四种。
Parigilāno+jjhenāya pariyajjheno.
被病缠绕者谓之。
Nyādayo kantādyatthe pañcamiyā
以根部为缘起者,是第五种。
Nikkhanto kosambiyā nikkosambi. Asyādividhimhīti kiṃ, rukkhaṃ pati vijjotate.
离开桑比者谓离桑比。其类如此,譬如树叶随风摇动。
14. Cī kriyatthehi14. cī 用于诸作义。
Cīpaccayanto kriyatthehi syādyantehi sahe+kattho hoti. Amalīnaṃ malīnaṃ karitvāti viggayha ‘‘abhūtatabbhāve karā+sa+bhūyoge vikārācī’’ti cīpaccayekate iminā samāso. Ettha ca-kāro ‘‘cī kriyatthehī’’ti visesanattho. ‘‘Pyo vā tvāssa samāse’’ti pya hoti, pa-kāro ‘‘pye sissā’’ti visesanattho. Malinīkariya.
以互相接触的行为为缘起者,乃连带现象实存。解释言:附属于不存在之物而生的,乃作用共现中的变异。此“附着行为”是一体概念。‘作用以行为’是其修饰意。‘如其合成’意谓‘合’,是修饰意。据此作“恶化”之役使。
15. Bhūsanā+darā+nādaresva+laṃ+sā+sāti15. bhū 用于装饰、尊敬、不敬、laṃ、sā、sā 等义。
Bhūsanādīsva+tthesva+la+mādayo saddā ekatthā honti. Alaṃ karitvā sakkaritvā asakkaritvāti viggayha samāse kate pye ca ‘‘sā sādhikarā ca cariccā’’ti cādeso pararūpañca. Alaṃkariya, sakkacca, asakkacca.
装饰及其他类似之缘起,声音等因而合一。解释合成词意时分为‘装饰已作、有力未作、无力未作’。‘已作’指装饰完成,‘有力’者,作用得力,‘无力’者,作用不及也。
16. Aññecā+ti suttena samāse kate… ettha yathā dvāraṃ vivarāti vutte pakaraṇato aggala+miti viññāyati, eva+midhāpi nipātapabhāve aññe cāti sāmaññaṃ ce+ti āgamānusārena labbhamānavibhatyantapaṭirūpanipātāva viññāyanti. Aggato bhavitvā purobhuyya, antarahito hutvā tirobhūya, antaradhānaṃ katvā tirokariya, urasi katvā urasikariya, manasi katvā manasikariya, majjhe katvā majjhekariya, tuṇhī bhavitvā tuṇhī bhūya.16. 由「aññe ca」等经而成复合后……此中,如同说「开门」时,由文脉知为「门闩」,如是此处亦于不变词性中,「aññe ca」等一般性,依传承所得、与格尾相应之不变词可知。成为首要而 aggato bhavitvā(译为)purobhuyya,成为隐没而 antarahito hutvā(译为)tirobhūya,作隐没而 antaradhānaṃ katvā(译为)tirokariya,置于胸而 urasi katvā(译为)urasikariya,置于意而 manasi katvā(译为)manasikariya,置于中而 majjhe katvā(译为)majjhekariya,成为沉默而 tuṇhī bhavitvā(译为)tuṇhī bhūya。
17. Vā+neka+ññatthe17. 「或」、「多」、「其他」义中
Anekaṃ syādyantaṃ aññassa padassa atthe ekatthaṃ vā hoti.
某词可能有多种含义,或者在不同语境中具有相同的意义。
Padantarassa yassa+ttho, padhānaṃ liṅga+massa ca;
词义的差别,指该词的本义以及主要标志。
Samāso so+ya+maññattho, bahubbīhiparavhayo.
所谓合成词,是由多个词根所组成。
So ca navavidho dvipado, bhinnādhikaraṇo, tipado, na-nipātapubbapado, sahapubbapado, upamānapubbapado, saṅkhyobhayapado, disantarālattho, byatihāralakkhaṇo cāti.
合成词共有九种:双字复合词;分拆成两个成分的;三字复合词;非前加成分的词;附合前加成分的词;附合类比前加成分的词;数词复合词;含方位意义的词;具有破坏性特征的词。
1. Tattha dvipado tulyādhikaraṇo kammādīsu chasu vibhatyatthesu bhavati.1. 其中,二足复合词同格限定复合词,于业等六种格义中生起。
(Ka) tattha dutiyatthe tāva-āgatā samaṇā imaṃ saṅghārāmanti āgatasamaṇo saṅghārāmo. So ca duvidho tagguṇā+tagguṇavasena. Vuttañhi –
此处第二义为:彼来此僧院的出家人,即外来的沙门。彼沙门为双重品德,亦称二重品德。经中言道——
Tagguṇo+tagguṇo ce+ti,
所谓品德,即二重品德者,若言...
So samāso dvidhā mato.
此处所说的合成(samāso)被分为两种。
Taṃ yathā ‘nīyataṃ lamba-
犹如『耳垂下悬』,
Kaṇṇo+’ ‘yaṃ diṭṭhasāgaro’.
此乃『已见大海者』。
Tesu yattha visesanabhūto attho aññapadatthaggahaṇena gayhati, so tagguṇasaṃviññāṇo, yathā ‘lambakaṇṇa+mānayā’ti. Yattha pana na gayhati, so atagguṇasaṃviññāṇo, yathā ‘bahudhana+mānayā’ti.
其中,若某一处具有特殊本质、内涵,且以另一词义承接,则该词被称为具有限定属性之词,例如『依附的耳』。反之,若无此承接之义,则该词属非限定属性,如『财物丰富』。
Idha visesanassa pubbanipāto. Ettha ca āgatasaddo ca samaṇasaddo ca attano atthe aṭṭhatvā dutiyāvibhatyatthabhūte saṅghārāmasaṅkhāte aññapadatthe vattanti, tato samāseneva kammatthassa abhihitattā puna dutiyā na hoti. Tathā āgatasamaṇā sāvatthi, āgatasamaṇaṃ jetavanaṃ. Paṭipannā addhikā yaṃ paṭipannaddhiko patho, abhirūḷhāva, ṇijāyaṃ nāvaṃ sā abhirūḷhavāṇijā nāvā.
这里是关于限定词的前部章节。于此,所引之声响及行者之声皆为其本义成立时的词义差别。第二重分辨义存在于同类意义聚集之时,附加于不同词义而生,从而在合成句中说明该行为意义,且不产生第二重意义。如此,净土地区的行者所在,行者所到的净土,行路所及途径,皆被称作升起之地,如一条船升起水面时的状态。
(Kha) tatiyatthe-jitāni indriyāni yena so jitindriyo samaṇo, evaṃ diṭṭhadhammo, pattadhammo, katakicco. Vijitā mārā anenāti vijitamāro bhagavā, paṭividdhasabbadhammo. Karaṇatthe-chinno rukkho yena so chinnarukkho pharasu.
(三)第三层意含指的是那些被感官克服的,即感官之主,被认为是修道者。就像可见之法、可得之法、所作之事皆被征服一样。世尊被称作击败魔王的存在,是对一切法的反驳者。又似被砍断之树是一棵折断树一样,无用之处已经切断。
(Ga) catutthiyatthe-dinno suṅko yassa so dinnasuṅko rājā, dinnaṃ bhojanaṃ assāti dinnabhojano.
(Ga)第四个取物者为给予者,所谓给予的取物者即为国王,给予的食物即为被给予的食物。
(Gha) pañcamiyatthe-niggatā janā yasmā so niggatajano gāmo, niggato ayo=sukhaṃ yasmāti nirayo, nikkile- so . Apetaṃ viññāṇaṃ asmāti apetaviññāṇo matakāyo, apagatabhayabheravo arahā.
(Gha)第五个出离者为给予者,所谓给予的出离者即为村落,出离者因此得乐,故所谓无地狱者也。未到彼岸的识者为游魂,所谓非增殖识者,即无怖畏恐惧的阿拉汉。
(Ṅa) chaṭṭhiyatthe-chinnā hatthā yassa so chinnahattho. Evaṃ paripuṇṇasaṅkappo khīṇāsavo, vīto rāgo assāti vītarāgo. Dve padāni assāti dvipado, dvihattho paṭo. Tevijjoti ettha tivijjo evāti sakatthe ṇo vuddhi ca. Catuppado, pañca cakkhūni assāti pañcacakkhu bhagavā, chaḷabhiñño, ‘‘ghapassā’’dinā rassattaṃ. Navaṅgaṃ satthusāsanaṃ. Dasabalo, anantañāṇo. Tīṇi dasa parimāṇa+mesaṃti tidasā devā, idha parimāṇasaddasannimānato dasasaddo saṅkhyāne vattate. Ayaṃ paccayo etesanti idappaccayā, uttarapade ‘‘imassi+daṃ vā’’ti imassa idaṃ. Ko pabhavo assāti kiṃ pabhavo kāyo. Vigataṃ malaṃ assāti vimalo, sundaro gandho assāti sugandhaṃ candanaṃ, evaṃ susīlo, sumukho, kucchito gandho assāti duggandhaṃ kuṇapaṃ, dummukho, duṭṭhu mano assāti dummano, evaṃ dussīlo. Tapo eva dhanaṃ assāti tapodhano. Khantisaṅkhātaṃ balaṃ assāti khantibalo. Indoti nāmaṃ etassāti indanāmo.
(Ṅa)第六个断掌者为给予者,所谓断掌者即断掌者。如此,充满正念的断除烦恼者为给予者,断除贪欲者即无贪者。有二足者即双足,二手即双手。在此所称的三明即为此处所说三明。缺乏增长。四肢完整、五眼俱足者,所谓五眼即世尊,六通,‘ghapassā’意指天眼日照一切。九支圣法即佛陀教法。十力无量智,三十种大小等基数天众。此为因缘,说为现时因缘,后文作‘此有此’。何为身?无染者是清净身,美好香气为檀香,正善品行,善面貌;恶臭为臭秽,恶面貌,恶意念即恶行者,为恶品。苦行即财富,忍辱成力为忍辱力。名为印(Indo)者即名为印的印。
Chandajātādīsu visesanavisesitabbānaṃ yathicchitattā ubhayaṃ pubbaṃ nipatati, kamātikkame payojanābhāvā. Jāto chando assāti jātachando, evaṃ chandajāto. Sañjātapītisomanasso, pītisomanassasañjāto. Māsajāto, jātamāso. Chinnahattho, hatthachinno.
生于贪欲等诸根,分别应依自身所欲而任意上下掉落,两者皆为过去,越欲无目的。生者为欲生,故名欲生。生起即喜乐欢喜之生起。生于月者,生月。断掌者即断掌。
Dīghājaṅghā assāti dīghajaṅgho, ettha pumbhāvo, ‘‘ghapassā’’dinā rasso ca. Tathā pahūtajivho. Mahantī paññā assāti mahāpañño. ‘‘Itthiyaṃ bhāsitapumi+tthī pume+ve+katthe’’ti vīpaccayābhāventassa ṭādeso rassattañca. Itthiyanti kiṃ, khamādhano. Bhāsitapumāti kiṃ, saddhādhuro. Paññāpakatiko, paññāvisuddhiko, ettha ‘‘ltvitthiyūhi ko’’ti ko. Gaṇḍīvadhanvāti pakatantarena siddhaṃ.
长膝者为长膝,此处为带骨者,‘ghapassā’意润泽。亦如饱满的舌头。大慧者即大智者。此谓‘女性所说之女性与男性所做’等为对立差别亦有偏差。女性意为忍耐之宝,女性所说意为信服之宝。智慧成熟者、智慧净化者,此谓‘以此女性何者’。‘Gaṇḍīvadhana’为宜展弓之意。
Nānā=ppakārā dumā nānādumā, nānādumehi patitāni nānādumapatitāni, nānādumapatitāni ca tāni pupphāni ceti nānādumapatitapupphāni, tehi vāsitā nānādumapatitapupphavāsitā, nānādumapatitapupphavāsitāsānuyassaso nānādumapatitapupphavāsitasānu pabbato, ayaṃ visesana+amādisamāsagabbho tulyādhikaraṇaaññapadattho.
种种形状之花,种类不同之花,落于各种不同花上的,各种不同花上之花,这即各种形状花朵,依此生长,各种形状花朵由于生活而成长,依此生长花朵的山峰,此为以修饰成分首之复合名词,谓同类、持平之义。
(Ca) sattamyatthe-sampannāni sassāni yasmiṃ so sampannasasso janapado. Sulabho piṇḍo imasminti sulabhapiṇḍo deso. Ākiṇṇā manussā yassaṃ sā ākiṇṇamanussā rājadhānī. Bahavo tāpasā etasminti bahutāpaso assamo. Upacitaṃ maṃsalohitaṃ asminti upacitamaṃsalohitaṃ sarīraṃ. Bahavo sāmino asminti bahusāmikaṃ nagaraṃ, bahū nadiyo asminti bahunadiko, īkārantattā kapaccayo. Evaṃ bahujambukaṃ vanaṃ, bahavo kattāro asmiṃ assa vāti bahukattuko deso, evaṃ bahubhattuko, ‘‘ltvitthiyūhi ko’’ti ko.
(此处所说)配备齐全的城池即是城邑的国土。此处在此教法中谓之配备齐全的城池。此地有易得的布施粮食,称此地为易得布施粮食之地。人非常多,即有人口稠密,称此为人口稠密的王都。许多苦行者聚集于此地,故称为众多苦行者之地。身体配备完整称为身体健全。此地有许多市场,故称多市场的城市,有许多河流,故名多河之地。草木丛生,蛇聚集多之,如此丰富森林。众多工匠居住于此地,故名多工匠之地。同样,有许多百姓,问曰“由何而复为众多?”
§2
2. Bhinnādhikaraṇo yathā-ekarattiṃ vāso assāti ekarattivāso, samānena janena saddhiṃ vāso assāti samānavāso puriso. Ubhato byañjana+massāti ubhatobyañjanako, vibhatyalopo ‘‘vā+ññato’’ti ko ca, chattaṃ pāṇimhi assāti chattapāṇi, evaṃ daṇḍapāṇi, satthapāṇi, vajirapāṇi, khaggahattho, pattahattho, dāne ajjhāsayo assāti dānajjhāsayo dānādhimuttiko, buddhabhattiko, saddhammagāravo iccādi.
第二,某地有分而治之者,如同一个地区只由一人居住称作单人居住;而多数人共同居住则称共同居住者。两者之间有人合称双重者,这“vayññata”含何义?此乃伞悬于手中称伞手,持杖者称杖手,持教杖者称教杖手,持金刚杵者称金刚杵持,持剑者称剑手,持盾者称盾手。捐赠者中有主捐赠者,又有尊敬佛法者等。
§3
3. Tipado yathā-parakkamenā+dhigatā sampadā yehi te parakkamādhigatasampadā mahāpurisā. Evaṃ dhammādhigatabhogā. Onīto pattato pāṇi yena so onītapattapāṇi. Sīhassa pubbaddhamiva kāyo assāti sīhapubbaddhakāyo. Mattā bahavo mātaṅgā asminti mattabahumātaṅgaṃ vanaṃ.
第三,如三脚之器,凭借彼此支撑方稳固,正如伟人所获得之巨大成就,依此成就福德享受。手持所获之物称持得手,形体如狮子先驱,即称狮子先驱体形。众多大象聚居,称大象众多之林。
§4
4. Na-nipātapubbapado yathā-natthi etassa samoti assamo, ‘‘ṭa nañassā’’ti nassa ṭo. Evaṃ appaṭipuggalo, aputtako, ahetuko, kapaccayo, eva+muparipi ñeyyaṃ. Natthi saṃvāso etenāti asaṃvāso, na vijjate vuṭṭhi etthāti avuṭṭhiko janapado, abhikkhuko vihāro. Evaṃ anuttaro ‘‘ana sare’’ti ana, evaṃ anantaṃ, anāsavo.
第四,如当前无前者之言,谓无彼者,故无彼(ṭa)者即无彼(ṭo)者。此理同样适用于无个体者、无子者、无因者,及王都、城市、修行场所等皆无。故称无居所便无栖息,无起灭,心无垢染。
§5
5. Paṭhamātthe sahapubbapado yathā-saha hetunā vattati so sahetuko sahetu vā, ‘‘sahassa so+ññatthe’’ti sahassa so, evaṃ sappītikā, sappaccayā, sakileso, saupādāno, saparivāro sahaparivāro vā, saha mūlena uddhaṭo samūluddhaṭo rukkho.
第五,前方所依者谓有依止因缘者,依因缘故生者即称依因缘,万倍倍数众多者同样。如同三味药粉、种种条件、烦恼萦缠、执着所缠绕、随俗聚合及根本升腾之树。
§6
6. Upamānopameyyajotakaivayutto upamānapubbapado paṭhamāya yathā-nigrodho iva parimaṇḍalo yo so nigrodhaparimaṇḍalo. Saṅkho viya paṇḍaro ayanti saṅkhapaṇḍaro, kāko viya sūro ayanti kākasūro. Cakkhu iva bhūto ayaṃ paramatthadassanatoti cakkhubhūto bhagavā. Evaṃ atthabhūto, dhammabhūto, brahmabhūto, andhabhūto. Muñjapabbajamiva bhūtā ayaṃ muñjapabbajabhūtā kudiṭṭhi. Tantākulamiva jātā ayaṃti tantākulajātā.
第六,如灯火与引灯者相连,灯光之初者称前灯。譬如菩提树环状围绕,称菩提树环绕。犀号如白壳盛载称白盛犀,乌鸦勇猛称勇猛之乌鸦。眼为光明体,即为真实之眼,佛亦是如此。此为有义、有法、有梵、有盲。譬如茅草出家者称茅草出家者,如同由枝条结成聚集,称枝条聚集。
Chaṭṭhyatthe-suvaṇṇassa vaṇṇo viya vaṇṇo yassa so suvaṇṇavaṇṇo bhagavā, majjhapadalopo. Nāgassa gati viya gati assāti nāgagati. Evaṃ sīhagati, nāgavikkamo, sīhavikkamo, sīhahanu. Eṇissa viya jaṅghā assāti eṇijaṅgho. Brahmuno viya saro assāti brahmassaro.
如第六所载,犹如黄金的颜色即为颜色,世尊则色如纯金。中足之色好似龙行之态,犹如龙行;如此狮行、龙变、狮变、狮头。犹如象的腿,即象腿。犹如梵天的湖,即梵天湖。
§7
7. Vāsaddatthe saṅkhyāubhayapado yathā-dve vā tayo vā dvatti, dvattayo ca te pattā ceti dvattipattā, ‘‘tisva’’iti tisadde pare dvissa attaṃ. Dvīhaṃ vā tīhaṃ vā dvīhatīhaṃ, cha vā pañca vā vācā chappañcavācā, evaṃ sattaṭṭhamāsā, ekayojanadviyojanāni.
第七节 关于《瓦萨达他》,二数兼用词如“两”、“二”或“三”、“二双”,二双者即为二双,应称为“双数得”,称为“tisva”,意谓三音节中间为“dvissa”之义。二处或三处,二处三处,四处或五处言语,称为四五言语,故有第七月,即一由旬加二由旬。
§8
8. Disantarālattho yathā-pubbassā ca dakkhiṇassā ca disāya yadantarālaṃ sā pubbadakkhiṇā vidisā. Ettha –
第八节 关于方位的概念,如前方与南方之间之空隙,即前南之间方。此间有——
69. Sabbādayo vuttimatteti69. 「一切」等仅表用法
Itthivācakā sabbādayo vuttimatte pumeva honti. Evaṃ pubbuttarā, aparadakkhiṇā, pacchimuttarā. Pubbā ca sā dakkhiṇā ceti vā.
所有描述女性之词,皆指汉。如此北方南方,西北,西北方。北即为南之对面。
§9
9. Byatihāralakkhaṇo yathā – ‘‘tattha gahetvā tena paharitvā yuddhe sarūpaṃ’’ti suttena samāse kate kesesu ca kesesu ca gahetvā yuddhaṃ pavattaṃ kesākesī, daṇḍehi ca daṇḍehi ca paharitvā yuddhaṃ pavattaṃ daṇḍādaṇḍīti hoti. Ettha ca ‘‘cī vītihāre’’ti cīpaccaye ‘‘cismiṃ’’ti ākāro, evaṃ muṭṭhāmuṭṭhī.
第九节 关于战斗术语,如“拿着,击打,在战场上形成战斗”见经文以合成词讲述。抓住头发之间,便形成战斗;用棒打击棒,则形成棒打棒战,称“棒对棒”。此处“cī vītihāre”为“cī”加“vītihāre”形态,合成“cismiṃ”,如“拳头对拳头”等。
Sobhaṇo gandho sugandho, so assa atthīti sugandhīhi atthiatthe īpaccayena siddhaṃ. Yasmā ca bhaddāya kāpilāniyā apadāne ‘‘puno pattaṃ gahetvāna, sodhayitvā sugandhinā’’ti vuttaṃ, tasmā vuttiyaṃ ikārantassa abhāvadīpanatthaṃ ‘‘sugandhi duggandhīti payogā na dissatī’’ti vuttaṃ. Sugandhināti ekavacane rasso.
芳香闪耀、香气馥郁,言其有益即因由香气所成。鉴于佛经《迦毗罗尼耶经》中云“复取叶,净之以香”,故此解说表明因果,云“香非臭”,用以说明词义纯正。“sugandhi”为单字意为“香汁”。
19. Catthe19. 第四格义中
Anekaṃsyādyantaṃ catthe ekatthaṃ vā hoti. Samuccayo anvācayo itarītarayogo samāhāroti casaddassa attho catubbidho.
「无数」等语终结处,谓于各处或一处出现。『集合』『加行』为他种不同结合,【合摄】则谓多种不同聚合。因词意义有四种别法。
Tattha samuccayā+nvācayesu samāso na hoti, kriyāsāpekkhatāya nāmānaṃ aññamaññaṃ ayuttatthattā, yathā-cīvaraṃ piṇḍapātañca paccayaṃ sayanāsanaṃ adāsi, dānañca dehi, sīlañcarakkhāhi. Itarītarayoge samāhāre ca aññamaññāpekkhattā samāso.
于集合与加行之间无『合』,因行为依赖条件,名称相互不依,如衣钵与食施、卧处给予、布施与持戒护卫,彼此间无依赖合成;而他种结合与合摄则相互依赖形成合成。
Ubhayatthapadhāne catthe katha+mekatthībhāvo sambhave+ti ce, vuttañhi –
问:两义并存时,何谓一义?答曰,有言曰——
Sappadhānāpi yattha+tthā, mitho sāpekkhatā iva;
即使诸义并存处,亦如谬误依赖互相相关;
Kriyāsambandhasāmaññā, catthe+katthaṃ ta+duccateti.
整体关系既普遍,何处何义即为难明。
Yasmā ekatthībhāvepi satīyasatīyatthe padhānaṃ, tasmā idaṃ vuccate –
因于一义亦于固定义均着意坚守,故谓此义。
Na+ññamaññaṃ visesenti, catthe atthā padāniva;
彼此之间不相区别,乃因词义各有其体;
Satthavutyī ato tesaṃ, padhānatthaṃ+bhiyujjate.
此处称为师,即专为此义而使用。
Itarītarayogo ca, samāhārotya+yaṃ dvidhā;
异名结合与词汇汇聚,共为两类;
Samāso tu imaṃ aññe, jānante dvandanāmato.
聚合则是另一种,通晓二名之义者知之。
Itarītarayogasmiṃ+vayavatthassa sambhavo;
异名结合中有因缘起于渐变;
Samudāyatirobhāvo, paraṃva liṅga+massa ca.
有生成与消亡,以及彼此间的标记。
Samudāyabbhavo yasmiṃ+vayavā ca tirohitā;
属于集起缘起的构成部分因缘,且其部分被覆盖隐藏;
Samāhārotya+yaṃ cattho, so ca hoti napuṃsake.
第四因缘名为聚集,此因缘产生时,则无分男性特征;
Itarītarayogo yathā-sāriputto ca moggallāno ca sāriputtamoggallānā, bho sāriputtamoggallānā iccādi. Avayavapadhānattā bahuvacanameva. Samaṇā ca brāhmaṇā ca samaṇabrāhmaṇā, evaṃ brāhmaṇagahapatikā, khattiyabrāhmaṇā, devamanussā, candimasūriyā.
不同的结合方式,如比库沙利子与摩嘎剌那、摩嘎剌那与沙利子,或沙利子和摩嘎剌那等,均以并列复数表达。比库与婆罗门、比库婆罗门,以及婆罗门居士、刹帝利婆罗门、天人与人类、月与日等,也依此类推;
64. Vijjāyonisambandhīna+mā tatra cattheti64. 「明」、「种姓」、「关系」等之「阿」,于彼第四格义中
Vijjāsambandhīnaṃ yonisambandhīnañca catthe ā hotīti ukārassa ā, hotā ca potā ca hotāpotāro. Evaṃ mātāpitaro.
关于知见相关与有因见相关的第四因缘,字首的 'ā' 表示‘来到’,‘hottā’意为‘父亲’,‘hotāpotāro’为父与子,依此类推,故而母亲与父亲也是如此;
65. Putteti65. 「子」义中
Putte uttarapade pitādīna+mā hoti catthe. Pitā ca putto ca pitāputtā, evaṃ mātāputtā.
在子女的次序位中,父亲等并非第四因缘。父亲与子、父子同等,母亲与子女同等;
78. Jāyāya jayaṃ patimhi「妻子对丈夫的胜利。」
Patimhi pare jāyāya jayaṃ hoti. Jāyā ca pati ca jayampatayo. Jānipatīti pakatantarena siddhaṃ, jāni ca pati ca jānipati. Evaṃ jampati dampatīti.
配偶中他者诞生时产生胜利。妻与丈夫为胜利之主。‘jānipati’此词表明依序,含义为妻与丈夫即夫妻。故称‘jampati dampatī’(夫妻胜利者)。
Kvaci appasaraṃ pubbaṃ nipatati, yathā-cando ca sūriyo ca candasūriyā, nigamā ca janapadā ca nigamajanapadā. Evaṃ surāsuragaruḍamanujabhujagagandhabbā.
有时先前落下的出现不美之物,譬如月亮与太阳及月亮与太阳的相辉映,聚落与国界及聚落国界的结合。如此种种如天神与非天神、迦楼罗、弟子、蛇、罗刹等众生亦是如此。
Kvaci ivaṇṇu+vaṇṇantānaṃ pubbanipāto, yathā-aggidhumā, gatibuddhibhujapaṭhaharakarasayā, dhātuliṅgāni.
有时色彩的前次落下,譬如火焰之烟,行走智慧之手、指甲及脚趾,构成根本标记。
Kvaci sarādiakārantaṃ pubbaṃ nipatati, yathā-atthadhammā, atthasaddā, saddatthā vā.
有时从所有不同形相的起点先次落下的,譬如义理、义声,或声与义的结合。
Aññamaññasāpekkhānameva tirohitāvayavabhedo samudāyapadhāno samāhāro, yathā-chattañca upāhanā ca chattupāhanaṃ.
彼此相依恰如互为因缘者,乃指逆转部位的不同构成聚合与分散,如伞与伞盖、伞盖与伞盖的结合。
20. Samāhāre napuṃsakanti「集合时为中性。」
Samāhāre sabbattha napuṃsakaliṅgaṃ bhavati, samāhārasse+kattā ekavacanameva.
聚合处处皆非男性标记,聚合处所决定者仅有单数之形。
23. Syādīsu rassoti「在 sya 等之前短化。」
Napuṃsake vattamānassa syādīsu rasso. Bho chattupāhana, chattupāhanaṃ, chattupāhanena iccādi.
对处于非男性者及诸类似者,存有绳索。譬如伞盖处、伞盖一处及伞盖所覆盖处等。
Te ca samāhāritarītarayogā bahulaṃvidhānā niyatavisayāyeva honti, tatrā+yaṃ visayavibhāgo-niruttipiṭakāgato-pāṇi+tūriya+yogga+senaṅgānaṃ, niccaverīnaṃ, saṅkhyāparimāṇasaññānaṃ, khuddajantukānaṃ, pacanacaṇḍālānaṃ, caraṇasādhāraṇānaṃ, ekajjhāyanapāvacanānaṃ, liṅgavisesānaṃ, vividhaviruddhānaṃ, disānaṃ, nadīnañca niccasamāhārekatthaṃ bhavati.
这些所谓的集摄非聚合之联结,种类繁多,确定专指某一对象,在那里涉及种类的分解、语言文献的考证、四足动物、昆虫、侏儒、行兽、某些诵读禁忌、特殊标记,各种相抵触者、方位、河流等长期固定的集合体。
Pāṇaṅgānaṃ-cakkhu ca sotañca cakkhusotaṃ, mukhañca nāsikā ca mukhanāsikaṃ, ‘‘syādīsu rasso’’ti napuṃsake vattamānassa rasso. Hanu ca gīvā ca hanugīvaṃ, kaṇṇā ca nāsā ca kaṇṇanāsaṃ, pāṇi ca pādo ca pāṇipādaṃ, chavi ca maṃsañca lohitañca chavimaṃsalohitaṃ, nāmañca rūpañca nāmarūpaṃ, jarā ca maraṇañca jarāmaraṇaṃ.
手臂、眼睛、耳朵、眼与耳、口与鼻,阴柔者所称的性液。下颚与舌为下颚与舌,耳朵与鼻子联合为耳鼻,手与脚为手足,牙齿与肉及血为牙肉血,名与形即名称与形体,老与死为老死。
Tūriyaṅgānaṃ-alaso ca tālambaro ca alasatālambaraṃ, murajo ca gomukho ca murajagomukhaṃ, saṃkho ca paṇavo ca deṇḍimo ca, saṃkhā ca paṇavā ca deṇḍimā cāti vā saṃkhapaṇavadeṇḍimaṃ, paṇavādayo dvepi bherivisesā, maddaviko ca pāṇaviko ca maddavikapāṇavikaṃ, gītañca vāditañca gītavāditaṃ, sammañca tāḷañca sammatāḷaṃ, sammaṃti kaṃsatālaṃ, tāḷaṃti hatthatāḷaṃ.
第四肢及枝条为懒枝条,弦镰及其叶为弦镰叶,犁与牛口犁为犁牛口,螺贝与钹及鼓为螺钹鼓,螺与钹及鼓三者或螺钹鼓连称为一,钹类中有双钹特殊型,打击乐器者及打击乐手组成打击乐与手,歌唱与乐器合称歌乐二者,奏乐与锣为奏乐锣,锣为手摇锣。
Yoggaṅgānaṃ-phālo ca pācanañca phālapācanaṃ, yugañca naṅgalañca yuganaṅgalaṃ.
乐器部分有笛子与吹管合称笛吹,犁及耙合称犁耙。
Senaṅgānaṃ-hatthino ca assā ca hatthiassaṃ, rathā ca pattikā ca rathapattikaṃ, asi ca satti ca tomarañca piṇḍañca asisattitomarapiṇḍaṃ, asi ca cammañca asicammaṃ, cammanti saravāraṇa-phalakaṃ . Dhanu ca kalāpo ca dhanukalāpaṃ, kalāpo=tuṇīraṃ. Paharaṇañca āvaraṇañca paharaṇāvaraṇaṃ.
联结中有象与大象幼象,车与车盖称车盖,剑与刀及短剑和肉饼称剑刀短剑肉饼,剑与皮制品连称剑皮制品,皮制品是各种覆盖物的总称。弓与箭袋合称弓箭袋,箭袋是竹筒。打击物与挡物合称打击挡物。
Niccaverīnaṃ-ahi ca nakulo ca, ahī ca nakulā cāti vā ahinakulaṃ. Evaṃ biḷāramūsikaṃ, antassa rassattaṃ. Kākolukaṃ, sappamaṇḍūkaṃ, garuḷasappaṃ, nāgasupaṇṇaṃ.
固定定连者有蛇与龟,蛇龟连称,有蛇无龟或蛇龟合称蛇龟。还有猫鼠、内部有汁液的动物,呱呱叫的青蛙,如鹰食青蛙,蛇鸟翅膀等。
Saṅkhyāparimāṇasaññānaṃ-ekakañca dukañca ekakadukaṃ. Evaṃ, dukatikaṃ, tikacatukkaṃ, catukkapañcakaṃ. Dasakañca ekādasakañca dasekādasakaṃ, ‘‘titālīsa’’ iti caka-bhāgalopaniddesena kakārassa lopo.
数量无限的观念——有“一”、有“二”,还有“一与二”;如此,三、四、五;甚至十、一十、十一十,称为“三十有余”,此时字母“k”因读音变化而省略。
Khuddajantukānaṃ-kīṭā ca paṭaṅgā ca kīṭapaṭaṅgaṃ, kīṭā=kapālapiṭṭhikapāṇā. Evaṃ kunthakipillikaṃ, ḍaṃsā ca makasā ca ḍaṃsamakasaṃ, makkhikā ca kipillikā ca makkhikakipillikaṃ, kīṭā ca sariṃsapā ca kīṭasariṃsapaṃ. Tattha kunthā=sukhumakipillikā.
小昆虫中,有蚊与蝇称为“昆虫蝇”,昆虫即手执头盖的寄生虫。诸如虱子、蚤与苍蝇以及蚤苍蝇、苍蝇与虱子以及苍蝇虱子,还有虫与苍蝇,均为昆虫蚊蝇。其中虱即细小的虱子。
Khuddajantu anaṭṭhī vā, atha kho khuddakopi vā;
小动物指无骨椎者,或者是亦属小者。
Sataṃ vā pasato yesaṃ, keci ānatulā iti.
有些数量达一百,彼等不等同大小。
Pacanacaṇḍālānaṃ-orabbhikā ca sūkarikā ca orabbhikasūkarikaṃ, evaṃ sākuntikamāgavikaṃ. Sapāko ca caṇḍālo ca sapākacaṇḍālaṃ, pukkusachavaḍāhakaṃ, venarathakāraṃ, tattha venā=tacchakā, rathakārā=cammakārā.
杂食之中的猪与犍猪称为犍猪猪,如家鸦、野鸦;还有猪贱人称的犍猪杂食者,渠等擅长敲击,且他们中“venā”为蚊子,“rathakārā”即皮革工人。
Caraṇasādhāraṇānaṃ-atiso ca bhāradvājo ca atisabhāradvājaṃ, kaṭṭho ca kapālo ca kaṭṭhakapālaṃ, sīlañca paññāṇañca sīlapaññāṇaṃ, samatho ca vipassanā ca samathavipassanaṃ, vijjā ca caraṇañca vijjācaraṇaṃ, evaṃ nāmarūpaṃ, hirottappaṃ, satisampa-jaññaṃ , lobhamohaṃ, dosamohaṃ, ahirikānottappaṃ, thinamiddhaṃ, uddhaccakukkucca+miccādi.
常有的行者,有阿提娑与巴拉德瓦迦,称为阿提娑巴拉德瓦迦,木乃伊与头骨称为木乃伊头骨。具戒与慧称戒慧,禅定与观照称禅观,智慧与行为称为智慧行为。此外,还有名色、耻辱心恐惧心、正念正知、贪恋愚痴、嗔恚愚痴、无耻无惧、昏睡瞌睡、躁动懊悔及其他不善等。
Ekajjhāyanapāvacanānaṃ-dīgho ca majjhimo ca dīghamajjhimaṃ, evaṃ ekuttara saṃyuttakaṃ, khandhakavibhaṅgaṃ.
「独一诵持与未诵者之论长、中、长中说」者,如是独一集会,律藏篇章划分也。
Liṅgavisesānaṃ-itthī ca pumā ca itthipumaṃ, dāsī ca dāso ca dāsidāsaṃ, cīvarañca piṇḍapāto ca senāsanañca gilānapaccayabhesajjaparikkhāro ca cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ, tiṇañca kaṭṭho ca sākhā ca palāsañca tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṃ. ‘‘Lābhī hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ’’tipi dissati.
「标志特异之女与男、女男、女仆男仆、袈裟与布施食供养、坐具、病因及药品之调护」者,此袈裟布施食坐具病因及药品之调护之总称为袈裟布施食坐具病因及药品之调护;禾草、柴薪、枝条、白刺花之禾柴枝白刺合称之。曰:「此三者之调护者乃有益也。」
Vividhaviruddhānaṃ-kusalañca akusalañca kusalākusalaṃ, evaṃ sāvajjānavajjaṃ, hīnapaṇītaṃ, kaṇhasukkaṃ, chekapāpakaṃ, sukhadukkhaṃ, adhamuttamaṃ, paṭighānunayaṃ, chāyātapaṃ, ālokandhakāraṃ. Rattiñca divā ca rattindivaṃ, ‘‘rattindivadāragavacaturassā’’ti apaccaye kate numaāgamo. Aho ca ratti ca ahorattaṃ, ‘‘dīghā+hovassekadesehi ca ratyā’’ti apaccaye kate ‘‘manādyāpādīna+mo maye ce’’ti okāro.
「各种相反之善及不善、善不善如是,故有戒律及杀戒、有下劣中等痛苦、不痛苦下劣,激烈忿恼、阴影炽热、黑暗无光」;夜与昼、夜昼合、曰:「夜昼四时如此」破坏时所说。噫!又夜、日夜,曰:「于诸广大净土以夜为日」破坏时所说,且「心意恶行于我」之言。
Disānaṃ-pubbā ca aparā ca pubbāparaṃ, evaṃ puratthimapacchimaṃ, dakkhiṇuttaraṃ, pubbadakkhiṇaṃ, pubbuttaraṃ, aparadakkhiṇaṃ, aparuttaraṃ.
「方位之前后、前后、东南西北、前南、前北、后南、后北也。」
Nadīnaṃ-gaṅgā ca yamunā ca gaṅgāyamunaṃ, evaṃ mahīsarabhū.
「江河恒河与扬婆那、恒扬婆」如是大土地广大也。
Tiṇa+rukkha+pasu+sakuṇa+dhana+khañña+byañjana+janapadānaṃ vā. Tiṇavisesānaṃ-usīrāni ca bīraṇāni ca usīrabīraṇaṃ usīrabīraṇāni vā. Evaṃ muñjapabbajaṃ muñjapabbajāni vā, kāsakusaṃ kāsakusā vā.
「禾草、树木、牲畜、飞鸟、财物、谷物、语言及地域」或禾草特异种类诸如黄连、苦椒诸黄连苦椒;如是茅草包裹、茅草包裹物,或称芦葦草、芦葦草者也。
Rukkhavisesānaṃ-assatthā ca kapiṭṭhā ca assatthakapiṭṭhaṃ assatthakapiṭṭhā vā, evaṃ ambapanasaṃ ambapanasā, khadirapalāsaṃ khadirapalāsā, dhavāssakaṇṇaṃ dhavāssakaṇṇā, pilakkhanigrodhaṃ pilakkhanigrodhā, sākasālaṃ sākasālā.
树木品类中,有子叶树与非子叶树,还有非子叶果树及子叶果树,如此例者有白蜡树、白蜡树者,波罗罗沙柯树、波罗罗沙柯树者,白桦耳树、白桦耳树者,蚁胶榕树、蚁胶榕树者,雉树、雉树者。
Pasuvisesānaṃ-gajā ca gavajā ca gajagavajaṃ gajagavajā vā, ajā ca eḷakā ca ajeḷakaṃ ajeḷakā, hatthī ca gāvo ca assā ca vaḷavā ca hatthīgavassavaḷavaṃ hatthīgavassavaḷavā, rassattaṃ. Evaṃ gomahisaṃ gomahisā, eṇeyyavarāhaṃ eṇeyyavarāhā, sīhabyagghataracchaṃ sīhabyagghataracchā, kukkuṭasūkaraṃ kukkuṭasūkarā, eṇeyyagomahisaṃ eṇeyyagomahisā.
兽类品类中,有象和牛,有象牛和象牛,还有山羊和锡兰山羊,以及大象和牛及水牛、大象牛水牛等,狴犴。如此有水牛和公牛,野猪,狮虎豹,公鸡野猪,野兽水牛。
Sakuṇavisesānaṃ-haṃsā ca bakā ca haṃsabakaṃ haṃsabakā. Evaṃ kāraṇḍavacakkavākaṃ kāraṇḍavacakkavākā, mayūrakoñcaṃ mayūrakoñcā, sukasālikaṃ sukasālikā, bakabalākaṃ bakabalākā.
飞禽品类中,有天鹅和鹭,有天鹅鹭,有白鹳和鸫,以及孔雀鹈鹕,鹭鹹。
Dhanānaṃ-hiraññañca suvaṇṇañca hiraññasuvaṇṇaṃ hiraññasuvaṇṇāni. Evaṃ jātarūparajataṃ jātarūparajatāni, maṇisaṅkhamuttaveḷuriyaṃ maṇisaṅkhamuttaveḷuriyā.
财富品类中,有黄金和纯金,有黄金纯金,有金属铸物和纯银,宝石珍珠,与珠串珍珠串。
Dhaññānaṃ-sālī ca yavā ca sāliyavaṃ sāliyavā vā. Evaṃ tilamuggamāsaṃ tilamuggamāsāni, nippāvakulatthaṃ nippāvakulatthā.
谷物品类中,有稻谷和青稞,稻谷青稞,还有芝麻和芒果,以及手工织布和织布。
Byañjanānaṃ-sāko ca suvā ca sākasuvaṃ sākasuvā. Evaṃ gabyamāhisaṃ gabyamāhisā, eṇeyyavarāhaṃ eṇeya, varāhā. Migamayūraṃ migamayūrā.
调味品类中,有盐和糖,有盐糖,还有羊肉和猪肉,野生孔雀和野生孔雀。
Janapadānaṃ-kāsi ca kosalā ca kāsikosalaṃ kāsikosalā, vajjī ca mallā ca vajjimallaṃ vajjimallā, aṅgā ca magadhā ca aṅgamagadhaṃ aṅgamagadhā, evaṃ cetivaṃsaṃ cetivaṃsā, macchasūrasenaṃ macchasūrasenā, kurupañcālaṃ kurupañcālā. Nāmañca rūpañca nāmarūpañca nāmarūpanāmarūpanti caturekapañcavokāravasena vattabbe bahulādhikārā sarūpekasesaṃ katvā nāmarūpanti vuttaṃ.
国土名称中有迦尸与萨拉国,迦尸萨拉国;瓦基与摩罗国,瓦基摩罗国;阿耆与摩揭陀,阿耆摩揭陀;如此列之为族谱,族谱诸氏,鱼龙族,曲潘支罗族。名与色,及名色,名色者,分为四种或五种之一众多种类,作总述,合诸异类而称名色。
Etasmiṃ ekatthībhāvakaṇḍe yaṃ vuttaṃ pubbaṃ, tadeva pubbaṃ nipatati, kamātikkame payojanassā+bhāvā. Kvaci vipallāsopi hoti, bahulādhikārato, dantānaṃ rājā rājadanto. Catthe samāhāre ‘‘sabhāparisāyā’’ti ñāpakā kvaci napuṃsakaliṅgaṃ na bhavati, ādhipaccañca parivāro ca ādhipaccaparivāro. Evaṃ chandapārisuddhi, paṭisandhipavattiyaṃ.
此中一处统一体章节所说者,即是之前所说,正是之前所说,成了根本之依据。时有偏差,众多及其种类,如牙王、王牙等。集会时说“众会聚”,谓此时观者有时无男子之相,乃属上下随从之相。如此达成意愿纯净,因缘和合产生。
40. Samāsantva「复合词末尾。」
Upari aya+madhikarīyati.
上者称为“在上”。
41. Pāpādīhi bhūmiyā「从恶等到地。」
Pāpādīhi parā yā bhūmi, tassā samāsanto a hoti. Pāpā bhūmi yasminti pāpabhūmaṃ, jātiyā upalakkhitā bhūmi jātibhūmaṃ.
与恶相关之地,称为恶境,其合于此处不具完整状态。恶境者谓恶地,生处所成即生地。
42. Saṃkhyāhiti「数词与 hi。」
Saṃkhyāhi parāya bhūmiyā a hoti. Dve bhūmiyo assa dvibhūmaṃ. Evaṃ tibhūmaṃ.
按数目来说,超过两地。地有二者即谓二地。如是亦有三地。
43. Nadīgodhāvarīnaṃ43. 河流、蜥蜴、果德瓦利河等词中
Saṃkhyāhi parāsaṃ nadīgodhāvarīnaṃ samāsanto a hoti. Pañcannaṃ nadīnaṃ samāhāro pañcanadaṃ. Evaṃ sattagodhāvaraṃ.
按数目来说,超过河流港泊集合处。五河合流谓五河。如此亦有七港泊合处。
44. Asaṃkhyehi cā+ṅgulyā+nāññāsaṃkhyatthesuti44. 在无数、手指等非数量义中,以及
Asaṃkhyehi saṃkhyāhi ca parāya aṅguliyā samāsanto a hoti. Niggata+maṅgulīhi niraṅgulaṃ, dve aṅguliyo samāhaṭā dvaṅgulaṃ. Anaññāsaṃkhyatthesūti kiṃ, pañca aṅguliyo asmiṃ hattheti pañcaṅguli, aṅguliyā samīpaṃ upaṅguli.
以无数计数并且用手指比划时,末端相接合并不分离。末端手指合着称为“无端指”,两根手指合着称为“两指”,无他数可计的情况下,也即五根手指构成这只手称为“五指”,最靠近手指边缘的一根称为“近指”。
45. Dīghāhovassekadesehi ca rattyāti45. 在长元音、雨季、某地、夜等词中,以及
Dīghādīhi parāya rattiyā a hoti. Dīghā ca sā ratti cāti dīgharattaṃ. Aho ca ratti ca ahorattaṃ, āpādittā o. Vassāsu ratti vassārattaṃ. Pubbā ca sā ratti cāti pubbarattaṃ. Evaṃ apararattaṃ, aḍḍharattaṃ, atikkanto rattiṃ atiratto. Dve rattiyo samāhaṭā dvirattaṃ. Anaññāsaṃkhyatthesu tveva, dīghā ratti asminti dīgharatti, hemanto. Rattiyā samīpaṃ uparatti. Bahulaṃvidhānā kvaci hoteva, rattiparimāṇānurūpaṃ yathārattaṃ.
以昼夜等较长时间计数时,整昼夜为一“长夜”。“长也”,这就是“长夜”。“哦”与“夜”,即“昼夜”;“已立者”,指的是成就成形。雨季中的夜晚称“雨季夜”;早晨的时间叫“早夜”。此外还有“次夜”“半夜”等等,超过了夜晚的称为“过夜”。两夜合并称为“两夜”。在不可计数的情况下,“长夜”就是长时间,如寒冬。“夜”的近义词为“上夜”。多样的说法有时出现,与夜晚的长度相符即称为夜。
46. Gotva+catthe cā+lope46. 「gotva」与「ca」在「alopa」(不省略)义中。
Gosaddā alopavisaye samāsanto a hoti na ce catthādīsu samāso. Rañño go rājagavo. Paramo ca so go cāti paramagavo. Pañcannaṃ gunnaṃ samāhāro pañcagavaṃ, ‘‘gossā+vaṅa’’ti avaṅa. Taṃ dhana+massāti pañcagavadhano. Dasagavaṃ.
以牛声为例,若牛处于放牧地带则称为“国王牛”(王舍城的牛)。最高者称为“至尊牛”。五种品质合称“五星牛”,“牛声加响”称为“加响”。这五种品质合称为财富的拥有。还有十种牛声。
47. Rattindiva+dāragava+caturassā47. 「rattindiva(昼夜)」、「dāragava(子牛)」、「caturassa(四方)」等复合词——此乃例示。
Ete saddā a-antā nipaccante. Ratti ca divā ca rattindivaṃ, imināva numāga mā. Dārā ca gavo ca dāragavaṃ. Catasso assiyo assa caturasso.
这些声音都延续不断。昼夜连称“昼夜分明”,这里说的无误。牛和母牛合称为“母牛”。四个“身”称为“四身”。
48. Āyāme+nugavaṃ48. 「āyāma」(长度)中接「nu」、「gava」等。
Anugavaṃti nipaccate āyāmegamyamāne. Gavassa āyāmo anugavaṃ sakaṭaṃ, asaṅkhyasamāso.
按照牛的生命期称呼其年龄,称为“随行期”即随成长而连续的时间阶段。牛的成长随时记录,合称为无数合计。
49. Akkhismā+ññatthe49. 「Akkhismā+ññatthe」——在其他义中
Akkhismā samāsanto a hoti aññatthe. Visālāni akkhīni yassa so visālakkho.
以眼为界限进行计数,别处方法不一样。眼睛宽广明显,称为“宽眼”,即“宽遥标志”的眼睛。
50. Dārumya+ṅgulyā50. 「Dārumya+ṅgulyā」——以木与指
Aṅgulantā aññatthe dārumhi samāsanto a hoti. Dve aṅguliyo avayavā asseti dvaṅgulaṃ dāru, evaṃ pañcaṅgulaṃ. Aṅgulisadisāvayavaṃ dhaññādīnaṃ vikkhepakaṃ dārūti vuccate.
手指在其他木头上并不相同。两根指头构成一个肢体,两个指头为一木,如此五指。与指相似的肢体者,谓之能推动谷物等的木质器具。
54. Uttarapade54. 「Uttarapade」——在后句中
Idaṃ sabbattha adhikātabbaṃ.
此处是普遍应当适用的法。
55. Imassi+danti55. 「Imassi+danti」——此之齿
Uttarapade imassa idaṃ, imāya attho idamaṭṭho, thassa ṭho, idamaṭṭho assa atthīti idamaṭṭhī, idamaṭṭhino bhāvo idamaṭṭhitā. Imesaṃ paccayā idappaccayā, niggahītalopo passa ca dvibhāvo.
此处意为相对的前端,这前端即是意义的界限;其意义即为端点,就是边界。端点的存在即为界限之体现。此中因缘称为此因缘,断除覆盖者,能见二种状态。
57. Ṭa ntantūnanti57. 「Ṭa ntantūnanti」——诸线
Ntantūnaṃ uttarapade ṭa hoti. Bhavanto patiṭṭhā amhanti bhavaṃpatiṭṭhā mayaṃ, niggahītāgamo, vagganto, yossa ṭā ca. Bhagavā mūlaṃ etesaṃti bhagavaṃmūlakā no dhammā.
端点的前端是“ṭa”。你们称之为基础,我等称为基础本,谓为断除、聚合、章节者,亦即“ṭa”也。世尊为此定根基,称为世尊之根基,非法根基也。
58. A58. 「A」——阿
Iti ntantūnaṃ a hoti. Guṇavanto patiṭṭhā mamāti guṇavantapatiṭṭho+smi.
于是无端点。具德者称为基础,因具德故称基础者。
60. Parassa saṃkhyāsuti60. 他者之数词中。
Saṃkhyāsu parassa o, paro satasmā adhikā parosataṃ.
数字中另外者为“o”,他者因百而上,称为比百更多者。
61. Jane puthassuti61. 「人」中为 puthas。
Puthassa jane u hoti. Puthagevā+yaṃ janoti puthujjano, jassa dvittaṃ.
子者有生。凡夫即所谓子者,彼具二种者也。
62. So chassā+hā+yatane vā62. 「so」(彼)用第六格(属格),「hā」(舍弃)、「yatane」(努力)中或用。
Ahe āyatane ca uttarapade chassa so hoti vā. Sāhaṃ chāhaṃ, saḷāyatanaṃ chaḷāyatanaṃ. (Sambaraṃ)
呵呵,此处有六根及六尘。六根或六尘俱存。
63. Ltu+pitādīna+māravaraṅa63. 接尾词 ltu、pitu 等之后的 ā、ra、va、ra、ṅa
Ltupaccayantānaṃ pitādīnañca yathākkama+māravaraṅa vā hontu+ttarapade. Satthuno dassanaṃ satthāradassanaṃ, kattāraniddeso. Mātarapitaro. Vātveva, satthudassanaṃ, mātujāyo.
众多众生及父母等于法应当盛行于上方。师的显现,师的显教,导师的教导。母亲父亲。若如风,师的示现,母子相续。
68. Kvaci paccayeti68. 有时接尾词
Paccaye pumabhāve atisayena byattā byattatarā, byattatamā. ‘‘Tassaṃ tatra, tāya tato, tassaṃ velāyaṃ tadā’’
由因缘众生之相最为显著,次第渐显,最显者。『彼处彼时,其时也』。
71. Saññāya+mudo+dakassa七十一、在名称中,以 uda 代替 daka。
Saññāya+mudakassu+ttarapade udādeso hoti. Udadhi, udapānaṃ.
在胜处以想为标志有所指示。海洋,流水。
72. Kumbhādīsu vā72. 或于 kumbha 等词中。
Kumbhādīsu+ttarapadesu udakassa udādeso vā hoti. Udakumbho, udakakumbho. Udapatto udakapatto. Udabindu udakabindu. Ākatigaṇo+yaṃ.
如水瓶等上方表示水处。水瓶,水器。流水,流水之流。水珠,水之珠。俱集合之。
73. Sotādīsū+lopo73. 于 sota 等词中省略。
Sotādīsu+ttarapadesu udakassa ussa lopo hoti. Dakasotaṃ, dakarakkhaso.
在以水流为主的众河流和更北之地,水流消失现象会发生。所谓的南方河流,是指南方护持之河。
26. Itthiya+matvā26. 以 itthī 为范例。
Itthiyaṃ vattamānato akārantato nāmasmā āpaccayo hoti. Dhammadinnā.
女性称谓上,因使用被动语态而非主动语态,故名词形态发生了变异。此为法界赋予的名称。
27. Nadādito ṅī27. 从 nadī 等词取 ṅī 后缀。
Nadādīhi itthiyaṃ vīpaccayo hoti. Nadī mahī kumārī taruṇī vāruṇī gotamī.
在众河之中,女性名词称谓乃属河流名称。例如河流、土地、少女、青年、守护神、水神与果德弥河。
Goto vā
「河流」或称
Gāvī go. Ākatigaṇo+yaṃ. Va-kāro ‘‘ntantūnaṃ vīmhi to vā’’ti visesanattho.
「牛」和「牛群」为女性名词。词干“va-”的变化意在说明多种断句方式中的特殊含义,即“或在病毒之下”。
28. Yakkhāditvi+nī ca28. 于 yakkhī 等词中亦用 nī 后缀。
Yakkhādito itthiyaṃ inī hoti vī ca. Yakkhinī yakkhī, nāginī nāgī, sīhinī sīhī.
诸如夜叉等名词属女性,与雄性相对。譬如夜叉的女性形式为夜叉女,龙的女性为龙女,狮子的女性为狮女。
29. Ārāmikādīhi29. 从 ārāmika 等词。
Ārāmikādito inī hoti+tthiyaṃ. Ārāmikinī, anantarāyikinī.
「居林人」及其女性称为「居林女」。居林女通常为无障碍者。
Saññāyaṃ mānuso mānusinī, aññatra mānusī.
此「想」为人类女性所共有,唯非凡人女性除外。
30. Yuvaṇṇehi nī30. 由 yuvaṇṇa 等接 nī。
Itthiya+mivaṇṇuvaṇṇantehi nī hoti bahulaṃ. Sadāpayatapāṇinī, daṇḍinī, bhikkhunī, khattabandhunī, paracittavidunī. Mātuādito kasmā na hoti, itthipaccayaṃ vināpi itthattābhidhānato.
女性如同色彩各异者,通常为多样之人。恒持戒手者、执杖者、比库尼、刹族女、识他心者。至于母亲等为什么不是,乃因不依女性因缘,亦非女性所为。
31. Ttimhā+ññatthe31. 由 tti 接于另义。
Ttimhā+ññattheyeva itthiyaṃ nī hoti bahulaṃ. Sā+haṃ ahiṃsāratinī, tassā muṭṭhassatiniyā, sā gāvī vacchagiddhinī. Aññattheti kiṃ, dhammarati.
于此别样示现,多为女性。她含有爱护众生之心,具有放手之规则,是牛、犊、羊、母鹿等善护者。所谓别样为何?即守法者。
32. Gharaṇyādayoti32. gharaṇya 等。
Gharaṇipabhutayo nīpaccayantā sādhavo honti. Ghara+massā atthīti īmhi ‘‘yuvaṇṇehi nī’’ti nī, gharaṇī. Iminā nassa ṇo, īssa attañca.
以护持家园的女子为贤人。家族之意谓此处「年轻女性」,即「守护家业之女」。由此得知自身及主意。
Ācariyā vā yalopo ca iti gaṇasuttena niyāmitattā imināva nīmhi yalopo ca, ācarinī ācariyā.
教师或其他依群体规约而定者,因此此「守护者」与教师相称。
33. Mātulāditvā+nī bhariyāyanti33. 「mātula(舅父)」等词之后,加「nī」表示其妻——此乃释义。
Mātulādito bhariyāya+mānī hoti. Mātulānī, varuṇānī, gahapatānī, ācariyānī.
丈夫的母亲等是妻子。母亲的姐妹、仙女、户主、老师都是妻子。
Abhariyāyaṃ khattiyā vā iti gaṇasuttena niyamitattā iminā vā ānī, khattiyānī. Nadādipāṭhā bhariyāyantu ī, khattiyī.
以部落言规定为非妻者是战士或其似者。出自那达等对妻的条文,是指战士的妻子。
34. Upamā+saṃhita+sahita+saññata+saha+sapha+vāma+lakkhaṇāditū+rutūti34. 「upamā」(譬喻)、「saṃhita」(结合)、「sahita」(具有)、「saññata」(制御)、「saha」(共)、「sapha」(有益)、「vāma」(左)、「lakkhaṇa」(相)等加「tū」、「rutu」等。
Ūrusaddato itthiya+mū hoti. Karabho viya ūru yassā sā karabhorū, saṃhito ūru assāti saṃhitorū, evaṃ sahitorū, saññatorū, sahorū, saphorū, vāmorū, lakkhaṇorū. Ūti yogavibhāgā brahmabandhū.
臀部响声是女子的本性。如同象的臀部或马的臀部,聚合臀部称为聚合者,聚合同义者,合群者,善合者,左合者,标志者。臀部是瑜伽的分类及梵天族类的亲缘。
35. Yuvāti35. yuvā 接 ti。
Yuvasaddatoti hoti+tthiyaṃ. Yuvati.
青年响声即女性,指年轻女子。
36. Ntantūnaṃ vīmhi to vāti以 nta 结尾者,在 vī 中,to 变为 vā。
Vīmhi ntantūnaṃ to vā hoti. Gacchatī gacchantī, sīlavata sīlavantī.
是诸女的名称或者指向。往来行走的,有德行的女性。
37. Bhavato bhototibhavant 之 bhoto。
Vīmhi bhavato bhotādeso vā hoti. Bhotī bhavantī.
是主人的名称或者住处。是指女性的主人。
39. Puthussa pathavaputhavāti「『Puthu』者,地、地也」
Vīmhi puthussa pathavaputhavā honti. Pathavī puthavī, ṭhe pathavī.
地子为子之地也。地为地,故名地。
Iti payogasiddhiyaṃ samāsakaṇḍo catuttho.
如此,此为集聚第四法之用成已。