2. Nāmakaṇḍa · 2. Nāmakaṇḍa
2. Nāmakaṇḍa第二,名词篇。
Atha nāmāni vuccante. Taṃ atthābhimukhaṃ namanato, attanā ca+tthassa nāmanato nāmaṃ, dabbābhidhānaṃ. Taṃ duvidhaṃ saliṅgā+liṅgato, anvattharuḷhito ca, tividhaṃ pumi+tthi+napuṃsakaliṅgato, rukkho, latā, vananti. Catubbidhaṃ sāmañña+guṇa+kriyā+yadicchānāmato, rukkho, nīlo, pācako, sirivaḍḍhoti. Aṭṭhavidhaṃ avaṇṇi+vaṇṇu+vaṇṇo+kāra+niggahītantapakatibhedato, ettha kiṃsaddo niggahītanto. Paccayā paṭhamaṃ karīyatīti pakati, saddo, dhātu ca.
于是称为名称。指的是面向事理的称谓,自己对其加以名称之谓,即称谓名号。此名号有二种,有标记与非标记之分;又分为三类:男性别、女性别和无性的标记,即树、藤、林木。通说中,四种普通性质、功能及欲求之名称,有树、蓝色、炽烈、极增盛者。八种依形、色、作、声、紧急、堆叠、接触、切分之别,此中「声」是指被切分的声音。依据条件,第一称为“述说”,即语声和词根。
Tattha saliṅgesu tāva akārantato pulliṅgā sugatasaddā satta vibhattiyo parā yojīyante. Sugataiti ṭhite –
在此标记中,从不产生的男性专有名词中,称为吉祥名的有七格,彼此相接合。所谓吉祥者,意表不变——
1. Dve dve+kānekesu nāmasmā siyo aṃyo nā hi sa naṃ smā hi sa naṃ smiṃ su在单数与复数中,名词之后各有二个词尾:si、yo;aṃ、yo;nā、hi;sa、naṃ;smā、hi;sa、naṃ;smiṃ、su。
Etesaṃ dve dve honti ekānekatthesu vattamānato nāmasmā yathākkamaṃ. Yato ime satta dukā honti, ‘‘atthavanta+madhātuka+mapaccayaṃ pāṭipadikaṃ kitaka+taddhita+samāsā ce’’ti vuttattā taṃ nāmaṃ pāṭipadikaṃ nāma. Keci sakattha+dabba+liṅga+saṅkhyā+kammādipañcakaṃ pāṭipadikanti vadanti. Tene+taṃ vuccati –
其中,在两个两个单一意义中应用于名称的,因为这七种格扩展,称为“意义聚合及生根生派合成词”的名称。因这些七种格中若有“事理内容、有条件之依倚、方法性、派生合成”等意,则称之为方法名。有者谓之“依处、物体、属性、数量、行为五类别”的方法名。故称曰——
Sakattha+dabba+liṅgāni, saddattha+mabravuṃ pare;
依处、物体、属性名,则谓与意义对应;
Saṅkhyā+kammādikānantu, vibhatti vācakā matā.
数量、行为等,乃依据格变作动词标记。
Sakattha+dabba+liṅgāni, saṅkhyā+kammādipañcakaṃ;
依处、物体、属性名,与数量行为五类别相应;
Saddattha+mabravuṃ keci, vibhatti pana jotakāti ca.
有人阐释称其为正意,而又说可断定为‘生育’。
Tato ekamhi vattabbe ekavacanaṃ bahumhi vattabbe bahuvacanañcāti aniyamena pasaṅge ‘‘nāmasmā’’ti adhikāro.
因此在单数情形下用单数词,在复数情形下用复数词,这种不规则的搭配,引出‘ nāmasmā’的用法权属。
37. Paṭhamā+tthamatte第一格用于单纯表示词义。
Nāmassā+bhidheyyamatte paṭhamāvibhatti hotīti vatticchāvasā paṭhamāye+kavacanabahuvacanāni. Si yoiti paṭhamā. Sissi+kārassā+nubandhattā appayogo. Payojanaṃ ‘‘ki+maṃsisū’’ti saṃketo, tathā aṃvacanassā+kārassa. Ettha tathāti vuttassātideso aññadīyadhammāna+maññatthapāpana+matideso. Ekamhi vattabbe paṭhamekavacanaṃ si.
关于‘Nāmassābhidheyyamatte’,解释说‘第一变格’即相应词尾分格,结论是以第一变格的单复数词为准。其中‘si’是第一单数加人称标记的连接形式,其用意是‘我所承受’的标示,同样也适用于第一人称动词的语尾。这里‘tathā’指的是本节含意的过度作用及其他变格之间微妙的区别。单数情境应采用第一单数词尾‘si’。
Atoti vattate, atoti nāmavisesanattā ‘‘vidhibbisesanantassā’’ti paribhāsato akārantato nāmasmā vidhi.
‘Atoti’谓之,即‘Atoti’表示名称限定,依语法规则属‘带词尾限定’形式,本身是无词尾的‘nāmamā’。
109. Sissosi 词尾的替代为 o。
Akārantato nāmasmā sissa o hoti. Pubbasaralope sugato tiṭṭhati. Bahumhi vattabbe bahuvacanaṃ yo. Evaṃ uparipi yojetabbaṃ.
作为无词尾的名称限定语,‘si’即是第一人称单数标记。虽然早期已失去其起始意义‘善’,但如《善法经》中保持生存。复数形态则为复数词尾,且应相应附加使用。
41. Ato yonaṃ ṭāṭe在以 a 结尾的词干之后,yo 词尾替换为 ṭā、ṭe,即实际成为 ā、e。
Akārantato nāmasmā paṭhamādutiyāyonaṃ ṭāṭe honti yathākkamaṃ. Ṭakārānubandhattā ‘‘ṭānubandhā+nekavaṇṇā sabbassā’’ti sabbādeso. Sugatā tiṭṭhanti.
作为无词尾的名称限定,第一、第二、第三单数的词尾按应有的规则存在。这些词尾附加连接成分丰富多彩,称作‘词尾连接后缀’。而‘善’作为词义则依然存在。
‘‘Paṭhamā+tthamatte’’ti vattate.
『第一义项』者,谓此也。
38. Āmantaṇe呼格中。
Āmantaṇādhike atthamatte paṭhamāvibhatti hotīti ekasmiṃ ekavacanaṃ si.
在启示教导方面,第一分解为义项,故此在某处一词独立成义。
112. Go syā+lapane112. go 词在呼唤义中与 syā 结合。
Ālapane si gasañño hoti.
文句中此处为结尾句。
‘‘Lopo’’ti vattate.
『消失』者,谓此也。
117. Gasīnaṃ117. ga 和 si 词尾的(替换)。
Nāmasmā ga+sīnaṃ lopo hoti. Bho sugata ciraṃ tiṭṭha.
此非名称中消失,世尊长久住世。
‘‘Ge’’ti vattate.
『歌』者,谓此也。
59. Ayunaṃ vā dīgho59. ayu 词的长音或(其他变化)。
Aiuiccetesaṃ vā dīgho hoti ge pare tiliṅge+ti dīghe bho sugata sugatā ciraṃ tiṭṭha. Sakkate sugatāti dīghaṃ dūrālapaneyevi+cchanti, samīpālapanepi dassanato taṃ na gahetabbaṃ. Bahuvacane yossa ṭā, sugatā ciraṃ tiṭṭhatha.
或于此等中,长者为长,三印长长超过他者,善逝者已久站立。谓萨咖者善逝者也,多言者于萨咖中语长,近言者不应接受。俗语中所谓的『你们』,谓善逝者长久站立也。
2. Kamme dutiyā2. 业格中用第二格。
Tasmiṃ kammakārake dutiyāvibhatti hoti. Aṃyoiti dutiyā. Ettha dutiyātatiyādibhāvo vibhattisutte siyo iti paṭhamāvibhatyādīni+mupādāya vuccati, taṃ taṃ upādāya paññattattā. Dutiyekavacanaṃ aṃ, akārassā+payogo. Sugataṃ passa. Dutiyābahuvacanaṃ yo, tassa ṭe, sugate passa.
于此作业者处有第二变格。此第二者异也。因第二与第三等之存在,分辨语法上称此为第一变格之依据,各依此本分辨之。第二单数者为『aṃ』,无作业使用。示意“善逝”。第二复数者为『ṭe』,示意“善逝们”。
19. Kattukaraṇesu tatiyā19. 作者格和具格中用第三格。
Tasmiṃ kattari karaṇe ca kārake tatiyāvibhatti hoti. Nā+hiiti tatiyāvibhatti. Tatiyāekavacanaṃ nā.
于此行为者或实行者处有第三变格。谓『nā』即第三变格。第三单数无。
‘‘Nāssā’’ti vattate.
『「她的」』者,承前文继续使用也。
108. Ate+na108. ate 与 na 结合。
Akārantato nāmasmā parassa nāvacanassa enādeso hoti niccaṃ. Sugatena kataṃ.
因无作业者名自他名无格,有此指向,总为常用。由善逝成。
98. Suhisva+sse「Suhisva+sse」——在 suhisva 与 sse 之间。
Akārantassa suhisve+hoti. Sugatehi.
无作业者为苏喜,亦由善逝者作。
‘‘Ve’’ti vattate.
『「固然」』者,承前文继续使用也。
95. Smāhismiṃnaṃ mhābhimhi语法规则 95
Nāmasmā paresaṃ smāhismiṃnaṃ mhābhimhi honti yathākkamaṃti hissa bhiādese sugatebhi. Karaṇe sugatena loko puññaṃ karoti, sugatehi sugatehi vā.
因名故,他物及斯薄中所包含的伟大法门也,谓如实之义在其教诲中。善知识于行事时,世人行善功德,是由善知识或依善知识而行也。
24. Catutthī sampadāne「Catutthī sampadāne」——第四格(与格)用于受益者。
Tasmiṃ sampadānakārake catutthī siyā. Sa+naṃiti catutthī. Catutthe+kavacanaṃ sa. Vibhattisutte ssa+naṃti dīghapāṭhena sugatassāti siddhepi ‘‘jhalā sassa no’’ tyādikāriyasuttesu ssassāti akkharagāravatā hotīti lāghavattha+mida+māraddhaṃ –
于彼与格关系词,应用第四格。「sa」加「naṃ」即为第四格。第四格单数为「sa」。于格变规则经中,依「ssa」加「naṃ」之长读诵规则,「善逝的」(sugatassa)虽已成立,然于「jhalā sassa no」等作用规则经中,改用「ssassa」乃出于对字母之尊重,故此简略处理之规则乃为减省而开设——
51. Suña sassa「空」之属格。
Nāmasmā parassa sassa suñāgamo hoti. Sa ca ‘‘chaṭṭhiyā’’ti vattamāne –
因名故他与善知识之间缺乏接触。且此语作『六者』(chaṭṭhiyā)讲述时。
1,20. Ñākānu bandhā+dyantā「ñā」、「kā」及「nu」之后,以「bandha」等开头者。
Chaṭṭhīniddiṭṭhassa ñānubandha+kānubandhā ādyantāhontīti ādyavayavo. Ukāro uccāraṇattho, ññakāro asmiṃ sutte saṃketattho. Sugatassa dānaṃ deti.
所谓六联系为认知的前后连结者,初与终端也。字母“Ukāro”为发音用,“ññakāro”于本经表标志也。善知识为施与者。
1,58. ‘‘Bahulaṃ’’tya+dhikāro「多数」之增益。
Bahulādhikāraṃ kappadumamiva maññanti saddikā. Tañca –
众多诸权作事,犹如编织网丝般,大信经者亦如是。对此亦言——
Kvaci pavattya+pavatti, kvaca+ññaṃ kvaci vā kvaci;
有时称为‘活动加活动’,有时称为‘某人’、‘或某处’;
Siyā bahulasaddena, vidhi sabbo yathāgamaṃti –
或以丰富的词句,依法全然如实说;
Catubbidhaṃ bahulaṃ samikkhanti.
众多者被分为四种加以观察。
‘‘Ato vā’’tveva,
‘因此’的说法,仅此而已,
44. Sassāya catutthiyā「为了」用第四格。
Akārantato parassa catutthiyā sassa āyo hoti vā bahulaṃ. Sugatāya. Yebhuyyena tādattheyevā+ya+māyo dissatīti ito paraṃ no+dāharīyate. Catutthībahuvacanaṃ naṃ,
由于没有所作之事,他人成为第四者的原因或者说是众多的。此为善知识。多数人于此义也仅见此欺惑,因此不再详述。第四者复数,
‘‘Dīgho’’ti vattate.
称为‘长者’。
89. Sunaṃhisu「犬」等词中。
Nāmassa dīgho hoti sunaṃhisu. Sugatānaṃ.
『Nāma』者,对听者而言是长的,意为诸善逝者的尊号。
29. Pañcamya+vadhismā第五格后接「vadhismā」。
Etasmā avadhikārakā pañcamīvibhatti hoti. Smā+hiiti pañcamī. Pañcamyekavacanaṃ smā,
由此界限关系词,用第五格。「smā」加「hi」即为第五格。第五格单数为「smā」,
‘‘Ato’’ ‘‘ṭāṭe’’ ‘‘ve’’ti ca vattate.
『从此』『以格/于格』『确实』如此继续适用。
43. Smā+smiṃnaṃ「smā」与「smiṃ、naṃ」。
Akārantato nāmasmā paresaṃ smā+smiṃnaṃ ṭā+ṭe honti vā yathākkamaṃ. Sugatā apehi sugatamhā sugatasmā vā. Pañcamībahuvacanañhi, sugatebhi sugatehi.
从以『阿』(ā)字母结尾的名词,其后接之「smā」与「smiṃ」二词尾,随次第可选用「ṭā」与「ṭe」代替,此为任择规则。例:「sugatā」(善逝)「apehi」——可说「sugatamhā」或「sugatasmā」(从善逝,第五格单数)。又,第五格复数形为「sugatebhi」或「sugatehi」。
39. Chaṭṭhī sambandhe第六格用于关系。
Kārakehi añño sambandho, tatra chaṭṭhīvibhatti hoti. Sa+naṃiti chaṭṭhī, chaṭṭhekavacanaṃ sa, sugatassa vihāro, chaṭṭhībahuvacanaṃ naṃ, sugatānaṃ.
与施事者有别的关系格,是第六格。『sa+naṃ』即第六格。第六格单数是『sa』,如『sugata』之居所;第六格复数是『naṃ』,指诸善逝者。
14. Sattamyā+dhāre第七格后接「处所」。
Ādhārakārake sattamīvibhatti hoti. Smiṃ+suiti sattamī. Sattamyekavacanaṃ smiṃ, sugate patiṭṭhitaṃ sugatamhi sugatasmiṃ vā. Sattamībahuvacanaṃ su, ‘‘su+hisva+sse’’ti e, sugatesu.
表示依止处的格位(所依缘)使用第七格(处格)词尾。「smiṃ」加上「su」即构成第七格。第七格单数词尾为「smiṃ」,意为「安立于善逝之中/之上」,可作「sugatamhi」或「sugatasmiṃ」。第七格复数词尾为「su」;依据「su+hi→sv+sse→e」的变化规则,复数形式为「sugatesu」。
Sugato, sugatā. Bho sugata, bho sugatā, bhavanto sugatā. Sugataṃ, sugate. Sugatena, sugatebhi , sugatehi. Karaṇe sugatena, sugatebhi, sugatehi. Sugatassa, sugatāya, sugatānaṃ. Sugatā, sugatamhā, sugatasmā, sugatebhi, sugatehi. Sugatassa, sugatānaṃ. Sugate, sugatamhi, sugatasmiṃ, sugatesu.
以下列举「善逝」一词的完整格变化——主格单数:善逝;主格复数:诸善逝。呼格单数:善逝啊;呼格复数:诸善逝啊;尊称复数:诸善逝。业格单数:善逝;业格复数:诸善逝。具格单数:由善逝;具格复数:由诸善逝(二式)。处缘格单数:由善逝;处缘格复数(二式)同上。属格单数:善逝之;属格(另式):善逝之;属格复数:诸善逝之。离格单数:从善逝;离格(另式一):从善逝;离格(另式二):从善逝;离格复数(二式)同具格复数。属格单数:善逝之;属格复数:诸善逝之。处格单数:于善逝;处格(另式一):于善逝中;处格(另式二):于善逝中;处格复数:于诸善逝中。
Sugato sugato. Sugataṃ namati. Sugatena kato. Sugatena jito. Sugatassa dade. Sugatā vigato. Sugatassa suto. Sugate ramate. Evaṃ –
善逝,善逝。礼敬善逝。由善逝所作。由善逝所胜。施与善逝。从善逝离去。善逝之子。于善逝处欢喜。如是——
Sūrā+sura+naro+raga+nāga+yakkhā,
勇士、天神、人、欲染、龙、亚卡,
Gandhabba+kinnara+manussa+pisāca+petā;
乾达婆、紧那罗、人类、毕舍遮、饿鬼;
Mātaṅga+jaṅgama+turaṅga+varāha+sīhā,
旃陀罗、兽类、马匹、野猪、狮子,
Byaggha+ccha+kacchapa+taraccha+miga+ssa+soṇā.
『虎、鳄鱼、龟、鬣狗、鹿、狗』
Āloka+loka+nilayā+nila+cāga+yogā,
「光明」加「界」加「所住」加「伸展」加「修习」者,乃「光明界」中诸多法门修习也。
Vāyāma+gāma+nigamā+gama+dhamma+kāmā;
「努力」加「去」加「集合」加「行」加「法」加「欲」者,指修持中精进奋发以达法欲之义。
Saṅgho+gha+ghosa+paṭighā+sava+kodha+lobhā,
「僧团」加「吼叫」加「吼声」加「敌对」加「声音」加「恼怒」加「贪欲」者,谓僧团内外之纷争激昂、恼怒及贪欲显现。
Sārambha+thambha+mada+māna+pamāda+makkhā.
「勤奋」加「怠惰」加「狂妄」加「傲慢」加「疏忽」加「唾弃」者,示众生行止间勤懒、骄傲与放逸之相。
Punnāga+pūga+panasā+sana+campaka+mba-
「莲花」加「花蕾」加「茎」加「阴影」加「栀子」加「茂密」者,分别比喻诸法美善纯净之状态。
Hintāla+tāla+vakula+jjuna+kiṃsukā ca;
「白木」加「椰子」加「楝树」加「枯干」加「狂燥」加「树叶」亦然,喻示诸行之差异与状态各异。
Mandāra+kunda+pucimanda+karañja+rukkhā,
曼陀罗树与坤陀树,再加上蒲积曼陀树与卡兰伽树,皆为诸树之名。
Ñeyyā mayūra+sakuṇa+ṇḍaja+koñca+haṃsā.
孔雀、鹳鸟、鹤以及天鹅等,皆于鸟类中不可轻视者。
Sugatasaddova, yato sabbo saddo, na saddatālitatthova, atha kho saṃyogādivasenapi atthaṃ vadanti. Tene+taṃ vuccati –
如来声闻之音,好似世间一切声音,虽非声音所能尽述其义,然于联合及分离等义亦通达深入,故称之曰──
Saṃyogā vippayogā ca, sāhacariyā+virodhato;
所谓联合与分别,是由伴侣相处之不同形成;
Atthā pakaraṇā liṅgā, saddantarasamīpato.
其义有主旨、有方法、有标志,近于音声之间;
Sāmatthyo+citra+desehi , kāla+byattā+nurūpato;
其能力于多种场合表现,于时间差异中适于不同情况。
Upacāra+kākubheda, sambandhehu+palakkhaṇā.
关于接触与骨破,在联系上要分别说明。
Vacanā ca tadaṅgattā, padhānattātiādihi;
又言语及其从属,指主词等。
Sadda+tthā pavibhajjante, na saddādeva kevalāti.
声响之处有所区分,不只是声音本身。
Ettha saṃyogato tāva, ‘‘sakisorā dhenu dīyatū’’ti, kisoro assapotako, taṃsaṃyogato vaḷavā eva patīyate.
这里由连结成句如「让小牛给他吃」时,「小牛」为幼小牛,「给他」之连结仅有忽视者勉强承受。
Vippayogato – ‘‘akisorā ānīyatū’’ti tappaṭisedhā vaḷavā eva patīyate.
若分离开来,如「须带小牛来」,否定时忽视者勉强承受。
Sahacaraṇato – ‘‘rāma+lakkhaṇa’’iti ubhinnaṃ sahacaraṇena rāmoti dāsarathi eva rāmo, na aññābhidhāno jāmadaganyādi. Lakkhaṇopi somitti eva, na tu yo koci lakkhaṇo.
随着伴行,『拉摩』二字分别由伴行表现,「拉摩」专指达萨拉提,非他别称;「拉坎纳」与「索密提」相同,而非某一特定「拉坎纳」。
Virodhato – ‘‘rāma+jjunā’’ iti bhaggavo sahassabāhu ca aññamaññaviruddhāti te eva patīyante, na dāsarathi sabyasāci ca.
调和上:『rāma+jjunā』者,世尊谓其有千臂,彼此间不相违逆,是故彼等相合,不如达萨罗提与萨比亚萨西者也。
Atthato – ‘‘sindhava+mānaya, pavisāmi raṇaṅgaṇa’’miti raṇaṅgaṇapaveso vāhanavisesena hotīti atthato turaṅgapatīti, na tu lavaṇavisesaṃ.
义理上:『sindhava+mānaya,入战场』者,谓以战场进入,此指以骑乘专车入战场之意,不特指盐。
Pakaraṇato-bhojanavidhimhi upasaṅkhariyamāne ‘‘sindhava+mānaye’’ti, atra hi saddantarassā+bhāvepi bhojanopakaraṇasamavāya+mālokitabhāvato lavaṇe paṭipatti, tādiso hi patthāvoti.
依据器具及食用法规之归纳,『sindhava+mānaya』一语,因语义相连含有餐具同境之意,则盐因其食用规论乃被采用,故有『以此为盐』之说。
Liṅgato – ‘‘devadattaṃ paṭhama+mupavesaya samārādhitaguruṃ’’ti, atra samārādhitaguruttena liṅgena tassa bāhussacca+mavagamyate, na tu yo koci devaguṇo.
标记上:『devadatta第一启入受敬师』者,此指受敬师,乃因其手臂标记可识,非谓是某天德也。
Sannidhānato – ‘‘ajjuno katavīriyoti’’ patīyate, no akatavīriyo ajjunoti.
由于连缀关系——『阿周那是已作勇力者』之义得以成立,而非『已作勇力者是阿周那』。
Sāmatthiyato – ‘‘anudarā kaññā’’ti udare asati kaññā eva natthīti tassā kisāṅgiyā majjhapadesoti patīyate.
依能所:『anudarā kaññā』者,腹中无胎者为少女,是故此推断出其为身体中段之女子。
Ocitrato – ‘‘rāmasadiso+yaṃ’’ iti, atra hi rāmo payuttadāsarathismiṃ bhiyyo sādhāraṇo paricayoti dāsarathi eva patīyate, na bhaggavarāmo.
Ocitrato = 「宛若欢喜之象」者,此处指欢喜与达萨罗他结合,更为常见之用语,故仅称作达萨罗他所有者,不属诸侯欢喜者。
Desato – ‘‘poṭṭhapā’’ iti kismiñci dese pasaṃsāvacanaṃ. Kismiñci akkosavacanaṃ.
Desato = 「地区」者,指某地称赞语,亦可为某地斥责语。
Kālato – ‘‘pace’’ti dakkhiṇāpathe katthaci pubbaṇhe yāgupāke, sāyaṇhe tu odanapāke.
Kālato = 「时刻」者,指南方某处于平旦典礼献祭,晚间则在馈食典礼。
Byattito – ‘‘gāmassa addha’’ miti samabhāge, napuṃsakattā. ‘‘Gāmassa addho’’ti pumattena tu asamabhāge.
Byattito = 「村中间处」者,男女立场不同,女者居村中心,男者居村边缘。
Anurūpato – ‘‘narapati sādhu rakkhati gomaṇḍala’’miti mahīmaṇḍalapālanaṃ rājino+nurūpa+miti mahīmaṇḍalapālaneva patīti, na tu goyūtharakkhane.
Anurūpato = 「适合」者,即『护国王者善守领境』,指国王护持全境,非仅护牛群之义。
Upacārato – ataṃsabhāve taṃsabhāvāropana+mupacāro, sa ca tadaṭṭho, taddhammo, taṃsahacariyo, taṃsamīpoti catubbidho , tattha yathākkamaṃ mañcā ukkosanti, aggi māṇavo, yaṭṭhiṃ pavesaya, gaṅgāyaṃ vajoti.
Upacārato = 「依附」者,即依赖所有现象,谓依其状态、所在、同伴、邻近,均有四重:如床刺、火、木杖、江河等随处皆然。
Kākuto-kākusaddo itthiyaṃ, sa ca vikāra+soka+bhīti+dhanirūpesu dissati, vattu kāyavikārā kathañci taṃ akatavāapi kenaci aññena ‘‘kiṃ tvaṃ taṃ akāsi ‘‘iti puṭṭho kopena bhamubhedā ‘‘ahaṃ katavā amhī’’ti katheti, tassa bhamubhedakriyā akriyāpaṭiññaṃ sūcayati.
鸦之鸣声为女性名字,此处观察其为四种变异:悲哀、恐惧、富贵等形态,谓之身心变化。或言:若有人未曾为此起此变,问其缘故:“你为何这样为?”其愤怒声震似打击,答言:“我已作,是我所为”,此震声破坏之行说明其已作之否认。
Sambandha to – ‘‘mātari sammā vattitabbaṃ, pitari sussūyitabbaṃ’’ iti, atra hi samātari sapitarīti sambandhisaddābhāvepi sā mātā so pitā ca assa puttassāti patīyate.
此处关系为“母应当被应当好好侍奉,父应当被尊敬”,虽无具体关系词,但由此可断定该母亲与父亲为此子之父母。
Upalakkhaṇato – ‘‘kākehi rakkhitabbaṃ dadhī’’ti kākasaddo sabbesa+mupaghātakānaṃ sāmaññaṃ upalakkhetīti sunakhādisabbehipi nivārīyate.
从特征上看,“应当由乌鸦守护之智”,乌鸦之声为所有杀戮者的普遍特征,亦能惊止如狗狼等所有猛兽。
Vacanato – ‘‘dārā’’iti dārasaddo kalatte bahuvacananto, aññattha aniyatavacano.
在人称词上,“伴随”声为复数形式,在其他场合是非确定称。
Tadaṅgattā – ‘‘sajjitaṃ bhojana’’miti vutte tapparikkhārattā tadupakaraṇa āsana, pāti, byañjanādīnaṃ sampādanampi patīyate.
依其关联说,“为盛饭食”,语出保有试验期间,此时相关器具如座席、盘子、器皿等皆被完备。
Padhānabhāvato – ‘‘niggacchati avaninātho’’ti rañño niggamanena tadupajīvīnampi niggamanaṃ viññāyati.
从主语词义亦见,“国王出行”,由其出行可知相关随从群体亦随之出发。
Vuttañca –
已经说过的是——
Neyyanītatthasuttesu , ñeyyaṃ saddatthamattakaṃ;
在谈论应当舍弃之义的经文中,应该理解为有关语音意义的内容;
Ne+ttha vattabbaatthena, suttaṃ nītatthakaṃ bhaveti.
经文依据其应当说明的义理,成为含义完整的经文。
Eva+maññesampi akārantānaṃ pulliṅgānaṃ saddānaṃ rūpanayo kriyā+bhisambandho ca. Sugatasaddato yassa saddassa viseso atthi, taṃ vakkhāma. Ito paraṃ chaṭṭhiyā catutthīsamattā pañcamībahuvacanassa ca tatiyābahuvacanena samattā na tā dassiyante.
即使是单数形式,亦包括无行动的阳性名词词尾的声音和形态的归属关系。释迦世尊语之音声具有其特定的特点,这里将加以说明。从此之后,第六、第四格、第五格复数以及第三格复数的形态不予展示。
Gumba si, ‘‘ato’’ ‘‘sissā’’ti ca vattate.
此处补入『ato』与『sissā』二词,于文中继续适用。
110. Kvace+vā.110. 有时亦(用)vā。
Akārantato nāmasmā parassa sissa e hoti vā kvaci. Gumbe gumbo, gumbā. Bho gumba gumbā, bhavanto gumbā iccādi sugatasamaṃ. Evaṃ phussitagge phussitaggo, vattabbe vattabbo iccādi. Sisso+kārassa niccattā katthaci pakkhe ekāratta+mida+māraddhanti sisso+kārapakkhe eva bhavatīti ‘‘aṃ napuṃsake’’ti a+mādesena ekārassa napuṃsakavisaye bādhitattā ‘‘bahulaṃ’’ vidhānā napuṃsakepi sukhe dukkheti kvaci hoteva.
从以长『阿』音结尾的名词起,其后所接的格尾『si』,有时可变为『e』。如:灌木丛(单数处格)、灌木丛(单数主格)、灌木丛(复数主格);呼格:『灌木丛』(单数)、『诸灌木丛』(复数),余例类推,与善逝语法相同。同理,『花苞顶端』等词亦同此例;『应说者』等词亦然。由于『si』格尾变为『e』之规则为常规,某处一方认为此『e』乃是由『ima』与『māra』[Pali: idaṃ māraddhati] 结合而来——然而此乃属于『si』变『e』一方之情形。又因『e』音在中性语境中依『aṃ 于中性』之规则被短『a』代换所遮蔽,故依『bahulaṃ』(广泛适用)之规定,在中性词中亦间或有『乐』、『苦』等用例出现。
‘‘Yossa’’ ‘‘ṭe’’ti ca vattate.
『yossa』与『ṭe』二规则于此继续适用。
135. Ekaccādīha+to135. 从 ekacca 等,此处(用)to。
Akārantehi ekaccādīhi yonaṃ ṭe hoti. Ekacco, ekacce. Bho ekacca ekaccā, ekacce. Ekaccaṃ, ekacce. Evaṃ esa+sa+paṭhamasaddānaṃ.
从以长『阿』音结尾的『ekacca』等词起,复数格尾『yo』变为『ṭe』。如:某人(单数主格)、诸某人(复数主格);呼格:某人(单数)、诸某人(复数);某人(单数宾格)、诸某人(复数宾格)。同理,『esa』、『sa』、『paṭhama』等词亦依此例。
Kodho , kodhā. Bho kodha kodhā, kodhā. Kodhaṃ, kodhe.
『瞋』,格变如下:主格单数「瞋」,主格复数「诸瞋」。呼格单数「哦,瞋啊」,呼格复数「诸瞋」。业格单数「瞋」(宾格),业格复数「诸瞋」。
‘‘Nāssa’’ ‘‘sā’’ti ca vattate.
此处续承『属于它的』及『与格/属格单数词尾』两项规则。
107. Kodhādīhi107. 从 kodha 等(用)。
Kodhādīhi nāssa sā hoti vā. Kodhasā kodhena. Atthasā atthena. ‘‘Ye uttamatthāni tayi labhimhā’’ti atthasaddo napuṃsakaliṅgopi dissati.
『瞋』等词,属于它的『萨』词尾,可替代具格单数词尾。如:『以瞋』(具格,用「萨」式)、『以瞋』(具格,用常规式)。『以义利』(「萨」式)、『以义利』(常规式)。『我等于您处获得了至上的义利』——由此可见,『义利』一词有时亦作中性词使用。
‘‘Smino ṭī’’ti ca vattate.
此处续承『属格/与格单数词尾变为长「伊」』之规则。
175. Divādito175. 从 diva 等(用)。
Divādīhi nāmehi smino ṭi hoti niccaṃ. Divi, evaṃ bhuvi. Etthaṭimhi niccaṃ vakārāgamo rasso ca. Ettha bhūsaddo vadhūsaddasamaṃ.
有五种名字,这里常常出现「ṭi」。这“五者”,既是天界,也是人间。在此处常见的变化丰富、源流不息。这里的“音响”宛若声音之声相当。
‘‘Ve’’ti vattate.
「Ve」一词的用法如此。
144. Manādīhi smiṃ+saṃ+nā+smānaṃ si+so+o+sā+sā语法规则 144
Manādīhi smi+mādīnaṃ si+so+o+sā+sā honti vā yathākkamaṃ. Mano, manā. Bho mana manā, manā. Mano, manaṃ, mane. Manasā manena, manehi manebhi. Manaso manassa, manānaṃ. Manasā manā manamhā manasmā, manehi manebhi. Manasi manamhi manasmiṃ, manesu.
『意』等词,其处格单数、与格/属格单数等词尾,依次可替换为以下各式:主格单数(「欧」式)、主格复数(「阿」式);呼格单数「哦,意啊」,呼格复数「诸意」;业格单数「意」,业格复数「诸意」。具格单数可用「萨」式或常规式,复数亦有两式。属格/与格单数可用「萨」式或常规式,属格复数「诸意之」。从格单数有四式可选,复数有两式。处格单数有三式可选,处格复数一式。
Evaṃ vaco payo tejo,
如是词语,如水、火焰。
Tapo ceto tamo yaso.
苦行、心念、黑暗、荣光。
Ayo vayo siro saro,
铁、老、头、箭。
Uro+tye+te manādayo.
『胸』等词,与『意』等词同属一类,格变方式相同。
Rūpasiddhiyaṃ aha+rahasaddā manādīsu paṭhitā. Ahassa āpādittā rahoti nipātattā rahasīti vibhatyantapaṭirūpakanipātattā idha na gahitā.
『色成就』即指色法完成,而『不显声闻于意等中』者,意指此处未显露声音于意法之中。『非显现』者,由于结尾词尾变化,故不可断言其为秘密,此处未取为秘密。
Gacchanta si, ‘‘sissa’’ ‘‘ve’’ti ca vattate. Parato bhiyyo nānuvattayissāma, vuttiyā eva anuvattassa gamyamānattā.
行者谓“剩余”与“彼”二词有此用法。后者将更再跟随,指行文过程中针对已有语意之追随。
148. Ntassaṃ148. nta 之 aṃ(变化)。
Simhi ntapaccayassa aṃ hoti vā. ‘‘Sutānumitesu sutasambandhova balavā’’ti ñāyā ‘‘ntassā’’ti sutattā ntasseva aṃ, na tadantassa anumitassa saddassa. Eva+muparipi nta+ntūnaṃ ādesavidhānaṭṭhānesu. ‘‘Gasinaṃ’’ti silopo. Gacchaṃ gacchanto.
关于“因狮缘故,其有或无”说:此理『闻顺人闻缘力甚强』,意即由闻所资故得力,此即所谓“其所”为闻,与其复合词之影像不关。此理亦同样适用于“末尾”及“ASCII字符”这类语法位置。『Gasinaṃ』为词尾构造,即“行去”之意,指行进。
215. Nta+ntūnaṃ nto yomhi paṭhame「nta 与 ntū 之 nta,于 yo 之前,在第一(格)中。」
Paṭhame yomhi nta+ntūnaṃ savibhattīnaṃ ntoiccādeso hoti vā. Sa ca bahulādhikārā pumeva, gacchanto gacchantā.
首句中『末尾』指各类分段句末,该处或有许多专有权利者,犹如行走者,持续行进。
218. Ṭa+ṭā+aṃ ge「ṭa、ṭā、aṃ,于 ge(格)中。」
Ge pare nta+ntūnaṃ savibhattīnaṃ ṭa+ṭā+aṃiccādesā niccaṃ honti bahulaṃ. Bho gaccha gacchā gacchaṃ, gacchanto gacchantā.
在「地」及「末尾」等各类句末构成部分中,经常有常现者甚多。如“去 行去 赴行”,行者继续行进,常见此类表现。
92. Ntassa ca ṭa vaṃ+se「nta 之 ṭa,于 vaṃ、se(格)中亦然。」
Aṃsesu ntapaccayassa ṭa hoti vā ntussa ca. Vavatthitavibhāsā+yaṃ. Gacchaṃ gacchantaṃ, gacchante.
在表『受格』(业格)的诸词尾中,「nt」后缀可任择变为「ṭa」,而「ntu」亦同此例。此为有条件的任择规则(固定任择规则)。例:「gacchaṃ」或「gacchantaṃ」(正行进者,业格单数);「gacchante」(正行进者,业格复数)。
217. To+tā+ti+tā sa+smā+smiṃ nāsu语法规则 217
Sa+smā+smiṃ+nāsu nta+ntūnaṃ savibhattīnaṃ to+tā+ti+tā honti vā yathākkamaṃ. Gacchatā gacchantena, gacchantehi gacchantebhi. Gacchato gacchassa gacchantassa.
在「sa」(第七格单数词尾)、「smā」(第五格单数词尾)、「smiṃ」(第七格单数词尾)、「nā」(第三格单数词尾)诸词尾中,带有词尾之「nta」与「ntū」,可随次第任择变为「to」、「tā」、「ti」、「tā」。例:「gacchatā」或「gacchantena」(以正行进者,第三格单数);「gacchantehi」或「gacchantebhi」(以诸正行进者,第三格复数);「gacchato」或「gacchassa」或「gacchantassa」(正行进者之,第六格单数)。
216. Taṃ naṃmhi「taṃ,于 naṃ(格)中。」
Naṃmhi nta+ntūnaṃ savibhattīnaṃ taṃ vā hoti. Gacchataṃ gacchantānaṃ. Gacchatā gacchantā gacchantamhā gacchantasmā. Gacchati gacchante gacchantamhi gacchanthasmiṃ, cchentesu.
在第六格(属格)中,『正在走』(现在分词)词干 nta/ntū 连同格尾,其形式可以变为 taṃ。例如:gacchataṃ、gacchantānaṃ(属格复数)。gacchatā、gacchantā、gacchantamhā、gacchantasmā(具格单数)。gacchati、gacchante、gacchantamhi、gacchantasmhi(位格单数),以及 cch 词干诸形式中亦同。
Evaṃ mahaṃ caraṃ tiṭṭhaṃ, dadaṃ bhuñjaṃ suṇaṃ pacaṃ;
此句为例句,译为:「如是,行,大步,立止,给予,食用,倾听,烹煮。」依序列出多种动词,显示语法结构的多样使用及含义。
Jayaṃ jīraṃ vacaṃ pīyaṃ, saraṃ kubbaṃ japaṃ vajaṃ.
续前句,列举:「胜利,老朽,说语,喜好,水,斧头,念诵,击打」等词汇,既有形态变化也兼具实际用义,说明词义和用法。
Iccādayo.
「Iccādayo」为「及其以下」之意,指示上述例句因篇幅等原因未尽,将以上举例为初步,余下相类语词亦同理分析。
Bhavanta si,
(格变化示例:)「您」(主格单数),
149. Bhūto「已成者。」
Niyamasutta+midaṃ. Bhūdhātuto ntassa aṃ hoti simhi niccaṃ punabbidhānā. Bhavaṃ.
此为「律经」。『Bhūdhātu』者,于狮子中恒常有复生之义,为「生」也。
146. Bhavato vā bhontoga+yo+nā+se语法规则 146
Bhavantasaddassa bhontādeso vā hoti ga+yo+nā+se. Ntoādeso, bhonto bhontā bhavanto bhavantā. Ge pana bho bhonta bhontā bhava bhavā bhavaṃ, bhonto bhontā bhavanto bhavantā. Bhontādesapakkhe ṭa+ṭā+aṃādesā bahulādhikārā na honti. Bhavaṃ bhavantaṃ, bhonte bhavante. Bhotā bhontena bhavatā bhavantena, bhavantehi bhavantebhi. Bhoto bhontassa bhavato bhavassa bhavantassa, bhavataṃ bhavantānaṃ. Bhavatā iccādi gacchantasamaṃ.
「您」(bhavant)一词,可代换为「bhont」形式,格变化有:主格单数『您』、主格复数『诸位』;以及「bhavant」形式:主格单数、复数『诸位』。呼格则有『尊者』等多种形式。代换为「bhont」形式时,依广泛适用原则,某些格尾代换不适用。宾格:单数『您』、复数『诸位』。具格:单数『由您』,或『由您』(bhavant形式)、复数『由诸位』。属格/离格:单数『您的』,可作多种形式,复数『诸位的』。余格变化与「gacchant(行者)」相同。
Bhoiti āmantaṇe nipāto, ‘‘kuto nu āgacchatha bho tayo janā’’ti bahuvacanepi dassanato. Evaṃ bhanteti. Bhaddeti bhaddasaddantarena siddhaṃ. Bhaddantaiti dassa dvibhāvena.
『尊』者,乃呼唤语助词;从『三位尊者,你们从何处来?』一语用于复数可见。同理,『尊者』亦然。『善哉』者,由另一词根『吉祥』而成立。『大德』者,由字母重叠而成。
Saṃ santo, santo santā. Bho sa sā saṃ, santo santā. Saṃ santaṃ ‘‘saṃyogādilopoti nassa lope ‘‘yaṃ yañhi rāja bhajati, santaṃ vā yadi vā asaṃ’’, sante. Satā santena.
『桑』(saṃ)之形:主格单数为『桑多』(santo),主格复数为『桑达』(santā)。呼格单数为『滂』(bho),单数各格为『萨』(sa)、『萨』(sā)、『桑』(saṃ),[对应形式]主格单数『桑多』,复数『桑达』。宾格单数『桑当』(santaṃ)——依「连音等位省略」规则,鼻音脱落——如经文所云「无论王所亲近者,为善人抑或非善人」中之『桑当』(santaṃ);复数宾格为『桑德』(sante)。工具格单数为『萨达』(satā)、『桑德纳』(santena)。
145. Sato saba bhe145. sant 的 sa,在 bhe(呼格)中。
Santasaddassa saba bhavati bhakāre. Sabbhi santehi. Niccattā santebhīti na hoti. Sato sassa santassa iccādi gacchantasamaṃ.
『存在』(sant)一词,在以『婆』音开头的语境中,可代换为『萨巴』形式。具格复数为『由诸存在者』。因其为固定形式,故不作『santebhi』形式。属格单数『存在者之』及其余格变化,与「gacchant(行者)」相同。
150. Mahantā+rahantānaṃ ṭā vā「mahant」与「arahant」的「ṭā」可省略。
Simhi mahantā+rahantānaṃ ntassa ṭā vā hoti. Mahā mahaṃ mahanto, mahanto mahantā. Arahā arahaṃ, arahanto arahantā iccādi gacchantasamaṃ.
在第一格(主格)单数中,『大』(mahanta)和『阿拉汉』(arahanta)二词,其词干末 nta 之 nt 可以变为 ṭā(即长音形式)。如:mahā、mahaṃ、mahanto、mahantā(主格各形式);arahā、arahaṃ、arahanto、arahantā 等,其余格变与『正在走』(gacchanta)类同。
Asma si,
『Asma si』,『Asma』者,此为第一人称代词『我』的宾格,相当于中文『我』之宾语形式,『si』为变格词尾,合起来指『我』。
154. Rājādīyuvāditvā『王』等词按『青年』等一类处理。
Rājādīhi yuvādīhi ca parassa sissa ā hoti. Asmā,
以『拉惹』(rāja)等词干及『裕瓦』(yuva)等词干为基础,其后接主格单数词缀时,『萨』(si)变为『ā』。故脱格单数为『阿斯玛』(asmā)。
156. Yona+māno复数词尾 yo 改作 āno。
Rājādīhi yuvādīhi ca yona+māno vā hoti. Asmāno asmā. Bho asma asmā, asmāno asmā.
从『王』(rāja)等词以及『年轻』(yuva)等词之后,第五格(从格)词尾可以选用 yona 或 māno。如:asmāno、asmā(从格形式);呼格:bho asma;从格:asmā、asmāno、asmā。
155. Vā+mhā+naṅa在宾格单数词尾 am 前,可任选加入 naṅa,形成 -naṃ。
Rājādīnaṃ yuvādīnañca ānaṅa hoti vā aṃmhi. Asmānaṃ asmaṃ, asmāno asme.
『拉惹』(rāja)等词干及『裕瓦』(yuva)等词干,在接宾格词缀『当』(aṃ)时,可选择加上『阿纳』(ānaṅ)后缀。故宾格单数有『阿斯玛纳当』(asmānaṃ)或『阿斯玛当』(asmaṃ)两形,复数宾格则为『阿斯玛纳』(asmāno)或『阿斯玛德』(asme)。
80. Nāsse+no80. 在 no 之前,nā 变为 sse。
Kammādito nāvacanassa eno vā hoti. Asmena asmanā, asmehi asmebhi. Asmassa, asmānaṃ. Asmā asmamhā asmasmā iccādi.
从『业』等(第三格以下各格)开始,『阿斯』(asma-)词干的『那』(na)音可变为『埃诺』(eno)。如:第三格单数 asmena、asmanā;第三格复数 asmehi、asmebhi;第四格单数 asmassa,第四格复数 asmānaṃ;第五格单数 asmā、asmamhā、asmasmā,余此类推。
79. Kammādito79. 从业格等起。
Kammādito smino ni hoti vā. Asmani asme asmamhi asmasmiṃ, asmesu. Kamma camma vesma bhasma brahma atta ātuma ghamma muddhaiti kammādayo. Muddha gaṇḍivadhanva aṇima laghimādayo asmasamā. Rāja brahma sakha atta ātuma gaṇḍivadhanva asma aṇima laghimādayo rājādayo.
「业」从「物」起,不是在他方,就是在此物、此石、此物中,或在这些物中。业、发汗、骨灰、婆罗门、我执、灵魂、体质如此种种称谓均属业等。痴愚、弓箭手、纤细轻薄等性质与物类相似。王、婆罗门、天、诸弟子、我执、灵魂、弓箭手、石、纤细轻薄等性质,称为王等。
‘‘Dhammo vā+ññatthe’’ti gaṇasuttena rājādīsu paṭṭhitattā daḷadhammo daḷadhammāti vā hoti. Yuva sā suvā maghava puma vattahāti yuvādayo. Rājā, rājāno rājā. Bhorāja rājā, rājāno rājā. Rājānaṃ rājaṃ, rājāno rāje.
以集体用语,称于王及诸群主处设立者为「法律」,或称「法律」之类。青年、贵妇、智者皆称青年等。王,及王者之王。婆罗门王,诸王之王。王者中之王,称之为诸王之王。
123. Rājassi nāmhi123. 在 nā 和 mhi 之前,rāja 变为 rājassa。
‘‘Sabbadattena rājinā’’ti pāṭhampati ida+māraddhaṃ. Rājassi vā hoti nāmhi. Rājinā.
以「由一切给予而得之者,属于王」开头者是原文。也称王者。即称王者。
222. Nā+smāsu raññā222. 在 smā 和 su 之前,nā 变为 raññā。
Nā+smāsu rājassa savibhattissa raññā hoti niccaṃ. Anekavaṇṇattā sabbassa. Raññā.
非在诸物中,王的正衣称为王服,常用之。多样色彩,称为王服。
124. Su+naṃ+hisū124. 在 su、naṃ 和 hisu 之前。
Rājassa ū hoti vā su+naṃ+hisu. ‘‘Chaṭṭhiyantassāti antassa hoti. Rājūhi rājehi rājūbhi rājebhi.
王中有或为「优」或为「利」之义。称为「贵族中者」。谓王、王族、王中之王等。
223. Rañño+raññassa+rājino se语法规则 223
Se rājassa savibhattissa ete ādesā honti. Rañño raññassa rājino, rājūnaṃ.
这些是属于王之正衣的规定。谓王、王者中之王、诸王之下者。
221. Rājassa raññaṃ「王」之「诸王」。
Naṃmhi rājassa savibhattissa raññaṃ vā hoti. Raññaṃ. Raññā, rājūhi rājehi rājūbhi rājebhi.
在国王专属的范围内,称为国王之物。国王之物。国王者,为诸国王、诸王主、诸君主、诸君王所有。
224. Smimhi raññe+rājini「于诸王」与「于王」,于 smi 后。
Smimhi rājassa savibhattissa raññe+rājini honti niccaṃ. Raññe rājini, rājūsu rājesu.
在此国王专属的范围内,常有国王与王后。国王、王后,是指诸王、诸王后。
225. Samāse vā「于复合词中」,可选。
Iti gaṇasuttena rājassa nā+smā+smiṃsu yaṃ vuttaṃ, taṃ vā hoti. Kāsiraññā kāsirājinā kāsirājena, kāsirājūbhi kāsirājebhi kāsirājūhi kāsirājehi. Kāsirañño kāsiraññassa kāsirājino kāsirājassa. Kāsiraññā kāsirājasmā. Kāsirājūnaṃ kāsirājānaṃ. Kāsiraññe kāsirājini kāsirāje kāsirājamhi kāsirājasmiṃ, kāsirājūsu kāsirājesu.
如此,以总摄而说,在国王所不具有的中,所说者即为此。迦尸国王,迦尸国王们,以迦尸国王之名,诸迦尸国王、诸迦尸君主、迦尸国王们之所有。迦尸国土归属于迦尸国王。迦尸国王之物属于迦尸国王。迦尸国王属于迦尸国王。迦尸国王们的迦尸国王。迦尸国王内、迦尸王后、迦尸国王境内、迦尸王国中、迦尸国王处所、迦尸国王们处所。
Addhā, addhāno addhā. Bho addha addhā, addhāno addhā. Addhānaṃ addhaṃ, addhāno addhe.
加法、增益,加增。是谓增益,加法、增益,加增。增益之处,加法、增益。
192. Puma+kamma+thāma+ddhānaṃ sa+smāsu ca语法规则 192
Pumādīna+mu hoti vā sa+smāsu nāmhi ce+ti utte addhunā, kammādittā ‘‘nāsse+no’’ti vā eno, addhena addhanā, addhehi addhebhi. Se ukāre ca –
若因人的缘故,或因名义,于某处未具足,或以他处增添,更增添,施加他上,借由增益。对此被说称谓为——
1,9. Iyuvaṇṇā jhalā nāmassa+nte「i、u 音与喉音」,于名词词尾。
Nāmaṃ pāṭipadikaṃ, tassa ante vattamānā ivaṇṇuvaṇṇā jhalasaññā honti yathākkamaṃ. I ca u ca iyu, iyu ca te vaṇṇā ceti iyuvaṇṇā, ‘‘dvandante sūyamānaṃ pacceka+mabhisambandhiya te’’ti vuttattā vaṇṇasaddaṃ pacceka+mabhisambandhiya ‘‘ivaṇṇuvaṇṇā’’ti vuttaṃ.
名在实践施行中,最终仍如本质相似,具有颜色、光明及形态,如同本质。这里说『如是有色彩』,是指彼此双方被称作『相对着的』,相互关联而存在的颜色声响,被称其实为『如是有色彩』。
81. Jhalā sassa no「喉音之后」,sa 变为 no。
Jhalato sassa no vā hoti. Addhuno addhussa addhassa, addhānaṃ.
“亮”的意思并非指明亮本身,而是指现在这“亮”的状态,亦即观察当下的状态。
82. Nā smāssa82. 在 smā 和 assa 之前变为 nā。
Jhalato smāssa nā hoti vā, addhunā addhumhā addhusmā addhā addhamhā addhasmā. ‘‘Kammādito’’ti smino ni, addhani addhe addhamhi addhasmiṃ, addhesu. Addhasaddo ce+tthakāla+ddhānavāci, na bhāgavācī.
所谓“亮”,在这里并非表示存在,也非表示不存在,而是从现在、此时、此处、此身的角度来理解。因“业所引起”故说此,指的是在行为、事物及其所有层面、所缘之处,都存在“亮”的称谓。若仅凭时间、处所、言辞而言,并非世尊所说的本义。
Attā, attāno iccādi yāva dutiyā rājāva, kammādittā ene attena attanā.
“自我”即“自我所有”至第二王者为止,所谓业所引起的“此自我”,即由此自身所成就。
195. Su+hisu naka195. 在 su 和 hisu 之后变为 naka。
Atta+ātumānaṃ su+hisu nakāgamo hoti. ‘‘Ñakānubandhā+dyantā’’ti paribhāsato kakāro antāvayavattho, attanehi atthehi attanebhi attebhi.
“自体”“自所”彼此相合互为依托,所谓“相续相连之说”,意味着相互关联相连的缘起存在,即自他相对的各个方面。
194. No+ttātumā194. 在 no 之后以及 ttā、tumā 之前(变化)。
Atta+ātumehi sassa no vā hoti. Attano attassa, attānaṃ.
“自体”“自所”彼此没有“外在印记”。“自己所有的自己”,即自我本身。
196. Smāssa nā brahmā ca196. smā 和 assa 之前变为 nā;brahma 亦然。
Brahmā atta+ātumehi ca parassa smāssa nā hoti niccaṃ. Attanā. Smimhi kammādittā ni, attani atte attamhi attasmiṃ, attanesu attesu. Ātumā attāva.
梵天的“自体”“自所”与他者相比亦非常恒存在,乃是由自身决定。而此中所谓由业感所起,指“自体”“自我”“自身”“自所”等在各方面常现。其自体即是自我本身。
Brahmā, brahmāno brahmā, ‘‘brahmassu vā’’ti sutte ‘‘brahmassū’’ti yogavibhāgā ānomhi brahmassa u, parassaralope brahmunotipi sijjhati. Ayañca brahmasaṃyutte dissati. Brahmā ge-
梵天,梵天的序列,梵天,言说『是梵天』时,在口诀中作为『梵天的』,于基因部位有标志,梵天不灭的说法在句尾体现。此为与梵相关的条目可见。梵天与……
60. Gha+brahmādite60. 在 gha 之后以及 brahma 等之前(变化)。
Ākatigaṇo+yaṃ , ākatīti jāti, jātipadhānagaṇotya+ttho. Ghasaññato brahma+kattu+isi+sakhādīhi ca gasse+vā hoti. Bho brahme brahmā, brahmāno brahmā. Brahmānaṃ brahmaṃ, brahmāno brahme.
天界众多,如生死,生死法门则,此地可见众多种类。如割草者、护持梵法者、魔使、边果等亦属于诸类。讥说于梵世界,梵天,梵问于梵天。梵天所处即梵之界,梵天属于更高梵境。
191. Nāmhi191. 在 nā 和 mhi 中(变化)。
Brahmassu hoti nāmhi niccaṃ. Brahmunā, brahmehi brahmebhi.
梵天常于名中存常性。梵界、梵境、诸梵皆如是。
190. Brahmassu vā「梵天」等中。
Brahmassu vā hoti sa+naṃsu. ‘‘Jhalā sassa no’’ti no. Brahmuno brahmussa brahmassa, brahmūnaṃ brahmānaṃ. ‘‘Smāssa nā brahmā ce’’ti smāssa nā, ukāre brahmunā. ‘‘Ambvādīhi’’ti smino ni, imassa ākatigaṇattā brahmassa kammādittepi ettha vuttā. Brahmani brahme brahmamhi brahmasmiṃ, brahmesu.
或为梵天常存言。『不灭于彼』谓不灭。于梵神、梵天界、梵天诸位、梵众间。『不变者非梵天』意指无常相于梵神。以诸言论属于天界梵众法门已述。于梵中、梵神间、梵法中、梵境中。于诸梵界。
Sakhā, rājādittā ā.
友,曰来自王族。
2,157. Āyo no ca sakhā「阿约」、「诺」及「萨卡」。
Sakhato yona+māyo no honti vā āno ca. Sakhāyo sakhāno.
朋友无欲无妄念亦无困恼。朋友、彼此朋友。
159. No+nā+sesvi「诺」、「纳」、「谢斯维」。
Sakhassa i hoti niccaṃ no+nā+sesu. Sakhino.
『sakha(友)』词干之『a』,在第一格复数、第三格单数、第四格单数等格位后缀前,恒常转变为『i』。如:『sakhino』。
161. Yo+svaṃ+hisu cā+raṅa「约」、「斯旺」、「希苏」及「阿朗阿」。
Sakhassa vā āraṅa hoti yo+svaṃ+hisu smā+naṃsuca.
『sakha(友)』词干,在第一格单数、第二格单数、第七格单数,以及离格与属格复数等格位后缀前,可选择性地替换为『āra』词干加上相应词尾变化。
171. Āraṅasmā「从阿朗阿」。
Āravādesato paresaṃ yonaṃ ṭo hoti. Sakhāro sakhā. Ge tu ‘‘gha+brahmādite’’ti e, sakhe sakha sakhā. Bahuvacanaṃ paṭhamā viya. Aṃmhi ‘‘vā+mhā+naṅa’’ti ānaṅa, sakhānaṃ sakhāraṃ sakhaṃ, sakhāyo sakhāno sakhino.
从呼格以下,其余各格的『由』(yo)复数词尾变为『托』(ṭo)。例如『友』词:主格单数 sakhāro、sakhā。但在呼格中,依『gha+brahma等词规则』变为 e,故呼格有 sakhe、sakha、sakhā 诸形。复数各格同主格复数之变化方式。第二格单数依『vā+mhā+naṅa 规则』加 ānaṅa,故有 sakhānaṃ、sakhāraṃ、sakhaṃ;第四格复数有 sakhāyo、sakhāno、sakhino 诸形。
172. Ṭo ṭe vā「托」变为「帖」,或不变。
Āravādesamhā yonaṃ ṭo ṭe vā honti yathākkamaṃti ṭe. Aññattha ‘‘āraṅasmā’’ti ṭo. Sakhāre sakhāro sakhe. Ṭoggahaṇaṃ lāghavatthaṃ. Sakhinā, sakhārehi sakhehi. ‘‘Jhalā sassa no’’ti jhato sassa no, sakhino sakhissa, sakhārānaṃ.
从『阿』位起,依次以『陀』或『帝』替换——此处为『帝』。其余处则以『陀』替换『阿拉喀萨玛』之末。『萨卡拉』格,『萨卡拉』成『萨凯』。摄取『陀』字,是为求简省。『萨基那』、『萨卡雷希萨凯希』诸格。依『蒹腊音接续萨字则转为诺』之规则,从蒹腊音之后,萨字转为诺——『萨基诺萨基萨』、『萨卡拉南』。
160. Smā+naṃsu vā「smā」与「naṃsu」或「vā」。
Sakhassa vā i hoti smā+naṃsu. Sakhīnaṃ sakhānaṃ.
或者『萨卡』后,在『斯玛』及『南』诸格之前,添加『伊』——成『萨基南萨卡南』。
171. Ṭā nā+smānaṃ「ṭā」、「nā」与「smānaṃ」。
Āravādesamhā nā+smānaṃ ṭā hoti niccaṃ. Sakhārā, bahulādhikārā sakhārasmā. ‘‘Nā smāssā’’ti nā, sakhinā sakhismā sakhā sakhamhā sakhasmā.
从『阿』位起,在『那』及『斯玛南』诸格中,『陀』字恒常替换。『萨卡拉』、依广泛原则亦有『萨卡拉斯玛』。依『那斯玛萨』之规则,以『那』字替换——『萨基那萨基斯玛萨卡萨卡玛萨卡斯玛』。
158. Ṭe smino「ṭe」与「smino」。
Sakhato smino ṭe hoti niccaṃ. Sakhe, sakhāresu sakhesu. Sakhi sakhīti itthiyaṃyeva payogo dissati, tasmā ‘‘nadādito ṅī’’ti vīmhi ālapanattā vā rasso.
『萨迦多』者,意为恒常存在于相随之中者。萨迦,谓相、伴侣、朋友之类,泛指相随者。『萨迦雷』复数,谓诸相随者群。『萨迦』、『萨迦雷』之语,以女性形『萨奇』表,见用极多。故言「纳陀伊多 哞」乃此言语在称呼中以对母语者适切的方式,并非闲谈语酱,如棉绳一般紧密。
Yuvādittā ā, yuvā.
『瑜陀逸』是『瑜瓦』之意,「年轻、青年」也。
181. Yonaṃ no+ne vā「yo」之「naṃ」、「no」与「ne」或「vā」。
Yuvādīhi yonaṃ no+ne vā honti yathākkamaṃ. ‘‘Yona+māno’’ti ānomhi siddhepi ‘‘dutiyassa ne’’ti ganthagāravo hotīti yathākkamaṃpati lāghavatthaṃ noggahaṇaṃ.
『瑜瓦』与『优那』各别相对,犹如男女之间的区别。『瑜瓦』与『玛那』合用时,即使在表达「第二者」的语义时,亦感觉古拙且文体厚重,非适合随意使用的轻便表达。
179. No+nā+nesvā「no」、「nā」与「nesvā」。
No+nā+nesu yuvādīna+mā hoti. Yuvāno yuvā. Bho yuva yuvā, yuvāno yuvā. Yuvānaṃ yuvaṃ, yuvāno yuvāne yuve. Yuvānā.
『优那』『优那乃』等复合词表示年少,青年。『优瓦』与『优瓦诺』俱指青年,复数『优瓦纳』之相应词叠。如『优瓦纳姆 优瓦姆』,亦即青年中之青年,随语境不同而变化。
178. Yuvādīnaṃ su+hisvā+naṅa「Yuva 等词,于 su、hi 诸格中,以及 naṅa 格中。」
Su+hisu yuvādīna+mānaṅa hoti. Yuvānehi yuvānebhi.
『苏』与『赫苏』与『优瓦』复合,意为「青年们之中的」,或「与青年类相群的」。表示青年之间的互动或共处。
193. Yuvā sassi+no193. yuvā(青年)与 sassi(月)之 -no
Yuvā sassa vā ino hoti. Yuvino yuvassa, yuvānaṃ.
『优瓦』有时泛指其本类或其所有,表所属关系。『优瓦萨』、 『优瓦纳姆』等词,均含有此意。
180. Smā+smiṃnaṃ nā+ne「Smā 与 smiṃ 诸格,变为 nā 与 ne。」
Yuvādahi smā+smiṃnaṃ nā+ne niccaṃ honti yathākkamaṃ. Yuvānā, yuvānehi yuvānebhi. Yuvāne, yuvānesu. Maghava+puma+vattahasaddā yuvasaddasamā. Ayaṃ viseso –
从『尤瓦』等词起,在『斯玛』及『斯明南』诸格中,依次以『那』及『内』恒常替换。『尤瓦那』、『尤瓦内希尤瓦内比』。『尤瓦内』、『尤瓦内苏』。『玛卡瓦』、『普玛』、『瓦达哈』诸词与『尤瓦』词同法。此处有如下差别——
187. Gassaṃ187. -gassa 变为 -ṃ
Pumasaddato gassa aṃ vā hoti. Pumaṃ puma pumā, pumāno pumā. Pumānaṃ pumaṃ, pumāno pumāne pume.
从『人』(puma-)词以下,第二格(对格)词尾『阿萨』(ga/ssa)可变为『安』(aṃ)。故有:第二格单数 pumaṃ;主格单数 puma、pumā;主格复数 pumāno、pumā;第四格复数 pumānaṃ、pumaṃ;第四格单数或呼格 pumāno、pumāne、pume 诸形。
185. Nāmhi185. -nā 变为 -mhi
Pumassā hoti nāmhi. Pumānā. ‘‘Lakkhaṇikapaṭipadottesu paṭipadottasseva gahaṇaṃ, na lakkhaṇikassā’’ti ñāyā paṭipadottanāvibhatti eva gayhati, na nāsmāssa, katalakkhaṇikattā. Paṭipadanti ca ‘‘nāmhī’’ti nāvibhattiyā paṭipadabhūto anukaraṇasaddo. Na lakkhaṇiko nā. ‘‘Puma+kamma+thāma+ddhānaṃ vā sa+smāsu ce’’ti vā utte pumunā pumena. Pumuno pumussa pumassa. Pumunā pumā.
『puma』词的第三格,词缀变为『nā』。故有pumānā。依『在标记性词缀与实际词尾并存之处,仅取实际词尾,不取标记性词缀』之理,此处仅取第三格的实际词尾,而不取属于已作标记性处理的『nā+smā+ssā』诸词缀形式。所谓『实际词尾』,即依『第三格词缀』之规定,作为模仿形式的附加音节;而『标记性nā』则非实际词尾。又依『puma、kamma、thāma、ddhā诸词,在第三格及第五格处,可选用sa变化』之规定,亦可用:pumunā、pumena(第三格);pumuno、pumussa、pumassa(第六格);pumunā、pumā(第五格)。
184. Pumāti184. pumā(男子)等
Smino ne vā hoti. Pumāne pume pumamhi pumasmiṃ.
〔属格〕『smi』的变体,或为『ne』或为『vā』。〔以下为〕『puma』词的曲折变化例:属格单数『pumāne』,位格单数『pume』,位格单数(另式)『pumamhi』,位格单数(另式)『pumasmiṃ』。
186. Sumhā ca186. -su 变为 -mhā 及 -ca
Pumassa sumhi pumādīnaṃ yaṃ niccaṃ vuttaṃ, taṃ vā hotīti ānaṅa vā hoti ā ca. Pumānesu pumāsu pumesu. Vattahā, vattahāno vattahā iccādi yuvasaddasamaṃ.
关于『puma』词在位格『su』格尾中的变化:前文已说明『pumā』等词其固定的替换规则,此处亦可选用,即『āna』附缀或可出现,且带有长音『ā』。〔以下为〕复数位格的变化例:『pumānesu』、『pumāsu』、『pumesu』。至于『vattahā』词,其变化如:『vattahā』、『vattahāno』、『vattahā』等,与『yuva』词的变化规则相同。
189. Vattahā sa+naṃnaṃ no+nānaṃ189. 「vattahā」(应说)之后,「sa」与「naṃ」变为「no」与「nā」。
Vattahā sanaṃnaṃ nonānaṃ niccaṃ honti yathākkamaṃ. Vattahāno vattahānānaṃ.
『瓦达哈』等词与『那那』等词,依次序常规变化。『瓦达哈诺』与『瓦达哈那那』亦然。
Akārantaṃ. · 以「a」音结尾者。
Sā si,
该词为:萨、西,
64. Ekavacana+yosva+ghonaṃ64. 单数、「yo」处、「gho」等之后。
Gho ca o ca gho, na gho agho. ‘‘Aghonaṃ’’ti ghappaṭisedhe akate ssa+mādīsu paresu ghassa vikappena rasso, ekavacanādīsu yosu ca paresu ghassa niccena rassoti viruddhatthagahaṇanivattanattho ghapaṭisedho. Oggahaṇa+muttaratthaṃ. Ekavacane yosu ca gha+okārantavajjitānaṃ nāmānaṃ rasso hoti tiliṅgeti rasse sampatte –
是“gho”和“o”,而非“gho agho”。由于在ghappatisedha(文字法律约定)中,对于三种辅音(ssa+mādīsu)和他人辅音的变化,结缀与名词单数等他人辅音严密结合,所以产生了ghapaṭisedha(辅音约束规则)。这是为了符合语义的合适使用,而非相反。此处指的是辅音约束规则。称为附加约束。单数形式中,已经失去gho音节的名称,其变化即为辅音结缀的出现,即语尾产生音节。
66. Sismiṃ nā+napuṃsakassati66. 「si」处,非中性之「nā」变为「na」,以及「ati」。
Anapuṃsakassa rasso na hotīti simhi tu na rasso. Sā. ‘‘Pajjunnova lakkhaṇapavutti jalepi vassati, thalepi vassatī’’ti ñāyā yuvādittā sissa ā. Yosu rasse ‘‘yonaṃ no+ne vā’’ti yossa no. ‘‘No nānesvā’’ti ā, sāno. Nottābhāvapakkhe ‘‘yona+māno’’ti vādhikārassa vavatthitavibhāsattā nicca+māno, tasmā no+neabhāvapakkhe sā, seti rūpapasaṅgo na hoti. Sāno. Tathā nettābhāvapakkhe.
不会发生非阳性的辅音联系,例如狮子(simhi)就没有辅音联系。是的,如同“pajjunnova”(似有过失者)和“lakkhaṇapavutti”(标识显现)中水保持(水体存在),地保持(土体存在),“yuvādittā sissa ā”(青年的火箭等比喻)说明辅音联系。辅音的意思中,“yonaṃ”表示“否定的no+ne”即“不存在”的意思。因为不定存在的情况,“yona+māno”作为否定的语法表达存在,因此“no+ne”是“不存在”的意思,故不产生物质体的结合(rūpapasaṅga)。这是“不存在”“缺失”的意思。同样在“nettā”(目)缺失时,也是如此。
188. Sāssaṃ+se cā+naṅa「Sā 与 ssaṃ、se 诸格,以及 ca,变为 ānaṅa。」
Sāsaddassa ānaṅa hoti aṃ+se ge ca niccaṃ. Bho sāna sānā, sāno. Sānaṃ, sāne sāno. Sānā, sānehi sānebhi. Sānassa, sānaṃ. Sānā, sānehi sānebhi. Sāne, sānesu.
『萨』字母的『阿那』增缀,在宾格与呼格中恒常适用。呼格:薄 萨那 萨那;主格:萨诺。属格复数:萨那那;业格复数:萨内 萨诺。离格/具格:萨那;与格/工具格复数:萨内希 萨内毕。属格单数:萨那萨;属格复数:萨那那。夺格:萨那;工具格复数:萨内希 萨内毕。业格:萨内;处格复数:萨内苏。
Suvā yuvāva. ‘‘Ekavacanayosva+ghonaṃ’’ti rassattaṃ viseso. Ge tu –
『苏瓦』词如同『尤瓦』词的变化。依据『单数呼格之苏瓦加嘎霍那词短化』规则,其特殊之处在于元音短化。然而在呼格中则——
130. Ge vā130. 「ge」处,或者。
Aghonaṃ ge vā rasso hoti tiliṅge. Bho suva suvā.
非嘎霍那词类在呼格中,三性皆可选择短化。呼格:薄 苏瓦 苏瓦。
Ākārantaṃ. · 以 ā 结尾者。
Muni silopo. Jhe kate –
『牟尼』类词省略词尾。在加入『惹』与『迦德』之后——
93. Yosu jhissa pume93. 阳性中,jhi 之后变为 yo。
Jhasaññassa issa yosu vā ṭa hoti pulliṅge. Munayo, jhaggahaṇaṃ kiṃ, ikārantasamudāyassa mā siyā. Iggahaṇaṃ kiṃ, īkārassa vāti. Atoti sāmaññaniddesā lakkhaṇikaakārato yonaṃ ṭāṭe sampattāpi avidhānasāmatthiyā na honti. Sāmatthiyañca aññathā anupapatti.
『以「捷」字所表示之音节为目的』——在阳性中,「优」等格尾于其后变为「吒」。例如「牟尼众」。所取「捷」字之目的何在?乃为令以「伊」音结尾之词群不致如此。所取「伊」字之目的何在?乃为令长「伊」音亦可如此变化。所言「以彼」者,乃就通则之说明——以「阿」音之特征格尾,凡「优」格尾所引申之「吒」「吒」二者,虽在规则范围内,但因无专门制定之规则,故不成立。而规则之效力,若非如此则无法成立。
114. Lopo114. 省略。
Jhalato yonaṃ lopo hotīti yolope –
「由『捷』等音节之后,『优』等格尾脱落」,于此「优」格尾脱落之情形——
88. Yolopa+nisu dīgho88. yo 省略后,ni 和 su 中长音化。
Yonaṃ lopenisu ca dīgho hoti. Muni. Munayoti ettha yolopo kimatthaṃ na hoti, akkena jhattassa nāsitattā. Kinti paṭhamaṃ na hoti, antaraṅgattā jhattassa. Bho muni munī, munayo munī. Muniṃ, munayo munī. Muninā, munīhi munībhi. ‘‘Yolopanisu’’ ‘‘vīmantuvantūna’’ miccādiñāpakā ikārukārānaṃ sunaṃhisu dīghassā+niccattā munihi muninaṃ munisu itipi hoti. ‘‘Jhalā sassa no’’ti no, munino munissa, munīnaṃ. ‘‘Nāsmāssā’’ti nā, muninā munimhā munismā. Munimhi munismiṃ, munīsu. ‘‘Ito kvaci sassa ṭānubandho’’ (gaṇasutta)ti brahmādīsu pāṭhā ‘‘yo ca sisso mahāmune’’ti ettha ‘‘gha+brahmādite’’ti sassa eṭa.
「优」等格尾脱落时,[其前之母音]亦延长为长音。『牟尼』。「牟尼众」——此处「优」格尾之脱落为何不发生?乃因由「阿咖」规则,「捷」变换之规则已被废除。为何不先适用第一格之规则?乃因「捷」变换为内围规则,优先适用之故。「善哉牟尼」,「牟尼」(单数)、「牟尼众」(复数);「牟尼」(对格单数)、「牟尼众」「牟尼」(对格复数);「由牟尼」(具格单数)、「由牟尼众」(具格复数,两种形式)。依「优」格尾脱落时以及「长音于」等规则所示,「伊」音与「乌」音在「苏」「南」「希苏」等格尾前之长音非常规,故「由牟尼」「牟尼之」「牟尼等」等形式亦可成立。依「由『捷』等音节之后,属格尾以『诺』代替」之规则,变为「诺」:「牟尼的」(两种形式)、「诸牟尼的」。依「从格尾『那』替代属格『萨』」之规则,变为「那」:「由牟尼」「从牟尼」「自牟尼」(三种形式)。「在牟尼中」(两种形式)、「在诸牟尼中」。依句法经「『伊』音之后,属格尾『萨』有时附加『吒』韵尾」之规则,于「梵天」等词之诵文——如「你是大牟尼之弟子」——此处依「捷音节及梵天等词后,属格变为带『额』之形」之规则,属格尾变为「额吒」。
Evaṃ –
如是——
Joti pāṇi gaṇṭhi muṭṭhi, kucchi vatthi sāli vīhi;
光明、手、结节、拳头,腹部、膀胱、稻米、糙米;
Byādhi odhi bodhi sandhi, rāsi kesi sāti dīpi.
疾病、灾难、觉悟、联结,堆积如山的毛发、蚊子、痣。
Isi gini maṇi dhani, giri ravi kavi kapi;
沙弥、火、宝珠、财富,山岳、日光、诗人、猿猴。
Asi masi nidhi vidhi, ahi kimi pati hari.
利剑、钉子、宝藏、法则,蛇、蛙、主子、猴子。
Ari timi kali bali, jaladhi ca gahapati;
敌人、黑暗、恶劣、乏力,海洋与庄园主。
Uramiti varamati, nirupadhi adhipati;
胸膛、财富、胜过,主宰无边无上。
Añjali sārathi atithi, samādhi udadhippabhutayo.
双手合掌、车夫、宾客,禅定如海洋之主升起。
Aggi+isīnaṃ ayaṃ viseso –
火王者的这个特异之处——
147. Sissā+ggito ni147. si 和 sā 之后,接 ā 和 ggi。
Aggismā sissa ni hoti vā. Aggini aggi, aggayo iccādi munisaddasamaṃ.
『火』是『王』的名称,也就是说『火』是火,『火王』是这样称呼的圣人之名,就如同僧伽的名称相同。
133. Ṭe sissi+sismā133. ṭe 之后,si、ssi 和 smā。
Isismā sissa ṭe vā hoti. Ise isi. ‘‘Gha+brahmādite’’ti gassa e vā, bho ise isi, isayo isī. Isiṃ.
『王』这个称谓也可以说是『王』,『王』和『王者』两个词相连。释名『火王来自火王梵天』就是所谓的意思,王者称为王,王者的女人称为王后。就是如此。
134. Dutiyassa yossa第二格与第七格的 ya 变为 o。
‘‘Dutiyā yossā’’ti avatvā ‘‘dutiyassa yossā’’ti visuṃ karaṇaṃ ‘‘ekayoganiddiṭṭhāna+mapye+kadeso+nuvattate, na tve+kavibhattiyuttānaṃ’’ti ñāyā dutiyāyossāti nānuvattiya yossāti sāmaññena anuvuttiya ekaccādito paṭhamā yossāpi ṭevidhānatthaṃ. Isismā parassa dutiyā yossa ṭe vā hoti. Ise isayo isī, sesaṃ munisamaṃ.
『第二主者』这句话省略了『第二主者的主者』的用法,解析这个词义时说『统一的结合纲领』的地方还来回递进,而不是分开区分,这理义表明第二主者或类似的主者而言,因其是王者的余义,犹如圣人名称的剩余部分。
Ādi, ādayo iccādi, smimhi –
诸如起始、起点等等,在这里——
55. Ratyādīhi ṭo smino从 rati 等词后,ṭa 后缀变为 smi。
Ratyādīhi smino ṭo vā hoti. Ādo ādimhi ādismiṃ, ādīsu.
诸如『夜』等诸起始处,可以说是『始』,起点存在于起始之中,属于起始之列。
Samāse ikārantato yo+smiṃsu viseso.
总说之下,合成的根本者或存在此中者即为特殊。
182. Ito+ññatthe pume从 ita 后,表示「其他」义时,在阳性中。
Aññatthe vattamānato ikārantato nāmasmā yonaṃ no+ne vā honti yathākkamaṃ pulliṅge. Ariyavuttino ariyavuttayo ariyavuttī. Bho ariyavutti ariyavuttī, ariyavuttino ariyavuttayo ariyavuttī. Ariyavuttiṃ, ariyavuttino ariyavuttayo ariyavuttī. Ariyavuttinā iccādi tu munisaddasamaṃ.
若作他解,根本者则不以名称自别,即如生殖器官之分别。圣人智慧、圣人之智慧者、圣女之智慧者,或曰圣人智慧、圣女智慧,圣人智慧、圣人之智慧者、圣女智慧。圣人智慧、圣人之智慧者、圣女智慧。圣人智慧以其本义作如是语音之类。
183. Ne smino kvaci在 na 后,smi 有时变为 kva。
Aññatthe ikārantato nāmasmā smino ne vā hoti kvaci. Ariyavuttine ariyavuttimhi ariyavuttismiṃ, ariyavuttīsu. Evaṃ tomaraṅkusapāṇino sāramatino iccādi. Kvaciggahaṇā na sabbattha neādeso.
若作他解,根本者不以名称在此或彼处存在。圣人智慧内、在圣人智慧中、在圣人智慧之间。尔时与此,如同握钳之辈、沉稳之辈,义等。时有遮蔽者,非诸处皆不宜述说。
Ikārantaṃ. · 以 i 结尾的词。
Daṇḍī , silopo. ‘‘Ekavacane’’ ccādinā rasse sampatte anapuṃsakattā ‘‘sismiṃnā+napuṃsakassā’’ti nisedho. Yomhi ekavacane ca sabbattha rasso.
刑杖者,谓道具。「以一语」者,谓以字句之简,绳索(绳索意指)失绅无男子性特性,「于此不具有男子性」乃拒之。以何一语,且于一切处系绳。
75. Yonaṃ no+ne pume在阳性中,复数的 yo 变为 no,na 变为 ne。
Jhasaññito yonaṃ no+ne vā honti yathākkamaṃ pulliṅge. Daṇḍino.
略去已知者,根本者无男子性,如同生殖器官之分别。刑杖者也。
115. Jantuhetvīghapehi vā「于 jantu、hetu、vī、gha、pa 诸词后,或可。」
Jantu+hetūhi īkārantehi gha+pasaññehi ca paresaṃ yonaṃ vā lopo hoti. ‘‘Yolopanisu dīgho’’ti dīghe daṇḍī daṇḍiyo. Ge tu ‘‘ge vā’’ti vā rasso. Bho daṇḍi daṇḍī, daṇḍino daṇḍī daṇḍiyo.
以生命为缘,合成者,灭相知也。彼此之生殖器或灭则失去。「用此言灭者即长也」,谓刑杖,刑杖者。若言生殖器,则言亦是绳索。故刑杖、刑杖者、刑杖之者、刑杖者。
74. Naṃ jhīto74. jhī 之后为 naṃ。
Jhasaññīto aṃvacanassa naṃ vā hoti. Daṇḍinaṃ daṇḍiṃ, daṇḍine.
关于发音清晰者的不应加否定词。施罚者对应刑杖;刑杖对应施罚者。
76. No「否定。」
Jhīto yonaṃ no vā hoti pulliṅge. Daṇḍino daṇḍī daṇḍiyo. Daṇḍinā, daṇḍīhi daṇḍībhi. ‘‘Jhalā sassa no’’ti nomhi kate daṇḍino daṇḍissa, daṇḍīnaṃ. ‘‘Nā smāssā’’ti smāssa nā, daṇḍinā daṇḍimhā daṇḍismā.
关于小阴茎(yoni)无否定词的情形。施罚者对应鞭子,鞭子对应施罚者。施罚者带着鞭子、用鞭子。用语如‘鞭策他’此类表达均说明施罚者对刑杖、鞭子的关系。以‘不可杀之’为否,不可反言为‘不杀’;施罚者由此对刑杖之处分。
77. Smino ni77. smi 之 ni。
Jhīto smiṃvacanassa ni hoti vā. Daṇḍini daṇḍismiṃ, daṇḍīsu, bahulādhikārā smimhi gāmaṇī+senānī+sudhīpabhutīnaṃ niādesābhāvo ca viseso. Evaṃ –
在否定词内无发音清晰者。施罚者处于刑杖中,刑杖中以及许多权柄之中,村民、将军、灯主等均缺乏明确指示,且此为特殊表现。如是——
Dhammī saṅghī ñāṇī hatthī, cakkī pakkhī dāṭhī raṭṭhī;
有德者、具社会团体者、智慧者、持杖者、执轮者、持翅者、持枝者、邦主者;
Chattī mālī cammī yogī, bhāgī bhogī kāmī sāmī.
持伞者、拥有花环者、持皮革者、修行者、分有者、享受者、贪欲者、主人;
Dhajī gaṇī sasī kuṭṭhī, jaṭī yānī sukhī sikhī;
持旗者、领袖者、月亮者、昏庸者、留发者、行者、安乐者、峰巅者;
Dantī mantī karī cāgī, kusalī musalī balī; (Vācī, rū)
齿利、智谋、行持、布施,善巧、柔顺、有力;(谓语、色)
Pāpakārī sattughātī, mālyakārī dīghajīvī;
作恶者、害命者、败坏者、长寿者;
Dhammavādī sīhanādī, bhūmisāyī sīghayāyī.
持法者、狮子吼者、迅速者、速行者。
Īkārantaṃ. · 以 ī 为尾者。
Bhikkhu, silopo. Lasaññāyaṃ –
「比库」,脱落「拉」音。于「拉」等音节之规则——
83. Lā yonaṃ vo pume83. 阳性中,yo 诸词之 vo 代 lā。
Lato yonaṃ vo hoti vā pulliṅge.
lato即公母两性都可。
94. Ve+vosu lussa94. 在 ve 和 vo 之后,lu 省略。
Lasaññassa ussa ve+vosu ṭa hoti. Ettha ‘‘pumālapane vevo’’ tya+tra vossa sahacaritañāyā anissitattā jātivasena ‘‘lā yonaṃ’’ tyādo vo ca gayhati. Bhikkhavo. Aññatra ‘‘lopo’’ti yolopo. ‘‘Yolopanisu dīgho’’ti dīghe bhikkhū. Bho bhikkhu bhikkhū.
『拉萨』字的『伍萨』加上『威』『沃苏』,变为『塔』。此处「依『阳性呼格词尾为威沃』之规则,因与『阿拉巴内』的『威沃』相伴随而非独立,故依性别规则,取『拉,由词尾』等处的『沃』」。故得『比库沃』。其余处依『脱落』规则,由词尾脱落,得『比库』。依『由词尾脱落时作长音』规则,长音化得『比库』(复数)。呼格为『婆,比库,比库』(单复数)。
96. Pumā+lapane vevo96. 在 pumā(男性)之后,于呼格中用 ve 和 vo。
Lasaññato uto yossā+lapane ve+vo honti vā pulliṅge. Bhikkhave bhikkhavo bhikkhū. Bhikkhuṃ, bhikkhavo bhikkhū. Bhikkhunā , bhikkhūhi bhikkhūbhi. ‘‘Jhalā sassa no’’ti lato sassa no vā, bhikkhuno bhikkhussa, bhikkhūnaṃ. ‘‘Nā smāssā’’ti lato vā smāssa nā, bhikkhunā bhikkhumhā bhikkhusmā. Bhikkhumhi bhikkhusmiṃ. Evaṃ –
不清净的,或者像清水中浮游物那样增加的者是也。比库们,比库们。比库们是比库们。比库尼与其众比库尼说:“这是我们的果实”,比库们的果实之一;比库尼对比库尼并说:“不要拿”,非属于比库尼的为比库尼所不取,非属于比库尼的于比库尼中。如此——
Setu ketu rāhu bhāṇu, saṃku ucchu veḷu maccu. (Paṅgu, rū) sindhu bandhu neru meru, sattu kāru hetu jantu. Ruru paṭu – iccādayo.
桥梁、阻碍、天狗、太阳,钩状、锐利、坚硬、细长、死者,残缺、形状,海洋、朋友、港口、须弥山,众生、造作、缘故、生物,野猪、抓紧——如是等。
Jantu+hetūnaṃ yosva+yaṃ bhedo. ‘‘Jantu+hetvī+gha+pehi vā’’ti yolope –
众生缘由所起分解。“以众生缘起群者”者,其后略去——
84. Jantvādito no ca84. 从 jant(生类)等之后,也用 no。
Jantvādito yonaṃ no hoti vo ca pulliṅge. Jantuno jantavo jantuyo. Bho jantu jantū, jantuno, ‘‘pumālapane vevo’’ti ve+vo, jantave jantavo jantuyo. Jantuṃ, jantū jantuno jantavo jantuyo. Sesaṃ bhikkhusamaṃ.
众生是所谓的不是你的,或者说是你之众生。众生、众生者、众生众。确实是众生者,众生之间,“雄性像小鱼一样增加”者是也。众生、众生者、众生众。其余如同比库。
Hetu, hetū hetavo. ‘‘Yomhi vā kvacī’’ti lasaññassa ussa vā ṭādeso, hetayo. Yomhi antaraṅgattā paṭhamaṃ ṭādese kate pacchā yolopābhāvo, tathā hi antaraṅga+bāhiraṅgavidhānesva+ntaraṅgavidhiyeva balavā. Ettha ca pakatinissita+mantaraṅgaṃ, paccayanissitaṃ bāhiraṅgaṃ. Hetuyo. Bho hetu, hetū hetave hetavo hetayo hetuyo. Sesaṃ pubbasamaṃ.
缘、缘所、缘起者。所谓“某处或某时”是指清净者的开始,对缘起陈说的地方。缘是因,内在缘起为首,随后内外缘起之无缺,是内在及外缘起现象中必然之因。此中,取自有分别智的内缘,依赖外缘。是谓缘起者。缘、缘所、缘起、缘起之起者,诸缘起者。其余犹如前文相同。
Bahuto naṃmhi –
多数者于其中——
48. Bahukatinnaṃ48. 众多咖提那衣的
Naṃmhi bahuno katissa ca nuka hoti tiliṅge. Bahunnaṃ. Sesaṃ bhikkhusamaṃ.
此处有许多动词的尾音并非单字。许多尾音属于比库共同的用法。
Vattu si,
说话者,单数主格词尾,
57. Ltu+pitādīna+mā simhi57. 以 ltu 及 pitu 等词,在 si 格中变为 ā
Ltupaccayantānaṃ pitu+mātu+bhātu+dhītu+duhitu+jāmātu+nattu+hotu+potūnañcā hoti simhi. Vattā. ‘‘Kattari ltu+ṇakā’’ti vihitaltupaccayassa gahaṇā yato dhātuto hi so vihito, ‘‘paccayaggahaṇe yasmā so vihito, tadādino tadantassa ca gahaṇaṃ’’ti ñāyā tadavinābhāvato tadantadhātunopi gahaṇaṃti ltupaccayantānaṃti vuttaṃ.
与父母、兄弟、姐妹、女儿、婿、亲戚,以及远近亲属之间,存在着联系。谓之“联结的亲属”,因为此处的因缘确实存在;既然因缘已建立,又因缘的相续尚存,因此也称为众多亲属之间的联结。此即论中所云“联结的亲缘”。
162. Ltu+pitādīna+ma se162. 以 ltu 及 pitu 等词,在 se 格中变为 a
Ltupaccayantānaṃ pitādīnañcā+raṅa hoti sato+ññatra. ‘‘Āraṅasmā’’ti ṭo, vattāro.
与父辈等亲属之间有隔阂,盖因“隔阂”之故,此为论文本。
58. Ge a ca58. 于 ge 中,a 与 ca。
Geltu+pitādīnaṃ a hoti ā ca. Bho vatta vattā, vattāro. Vattāraṃ, vattāre vattāro. Nāvacanassa ‘‘ṭā nāsmānaṃ’’ti ṭā, vattārā.
父辈及其他亲属之间,因无此适用的动词,有“无此”、“非此”等否定句。此乃论中文献,称为“没用的动词”。
166. Su+hisvā+raṅa166. su、hi、s 之后,va 与 ra 之 aṅa。
Su+hisu ltu+pitādīna+māraṅa vā hoti. Vattārehi vattārebhi vattūhi vattūbhi.
父辈等亲属之间,尚有“苏合”或“合意”之关系。在论中,此为以动词“论、述”为形式的复数与被动形式。
165. Salopo165. sa 之省略。
Ltu+pitādīhi sassa lopo vā hoti. Vattu vattuno vattussa.
以树木、灰烬等为缘,存在消灭。消灭即是生灭之义。
163. Naṃmhi vā163. 于 naṃ、mhi 中,或。
Naṃmhi ltu+pitādīna+māraṅa vā hoti. Vattārānaṃ.
不以树木、灰烬等为魔。为魔者,是生灭者。
164. Ā164. 長音 Ā
Naṃmhi ltu+pitādīna+mā vā hoti. Vattānaṃ vattūnaṃ. Smāssa ṭā, vattārā.
不以树木、灰烬等为我。生灭者,生灭之物。以此为基础、生灭之者。
174. Ṭi smino174. 于 ṭi、smi 中,no。
Āravā+desamhā smino ṭi hoti.
从所依缘起,此处即为义。
176. Rassā+raṅa176. 短音之后接 raṅa
Smimhi āro rasso hoti. Vattari, vattāresu vattūsu vattusu. Evaṃ –
此中即有生灭相。于生灭中,在生灭对象及生灭过程之中,如是——
Evaṃ bhattu kattu netu, sotu ñātu jetu chettu;
如是所作、所为、所取、所听、所知、所觉,
Bhettu dātu dhātu boddhu, viññāpetādayopi ca.
应当给予、应当断除、应当了知,亦应当宣说等。
Satthusaddassa pana nāmhi bahulādhikārā ‘‘ltu+pitādīna+mase’’ti vā āravādese satthārā satthunā. Sesaṃ vattusamaṃ.
然而,对于佛陀语音中,在名词上多有谓格、属格等用法,如“ltu+pitādīna+mase”之类,在经典教诲中皆由佛陀教导。其余亦同样。
Simhi ā, pitā. ‘‘Ltu+pitādīna+mase’’ti āravādese –
主格单数词尾处作『阿』,得『父亲』。依『卢图、父亲等词在主格单数时』之规则,作『阿拉』等替代——
177. Pitādīna+manatvādīnaṃ177. pitu 等词变为 anatu 等形
Natvādivajjitānaṃ pitādīna+māro rasso hoti sabbāsu vibhattīsu. ‘‘Ltu+pitādīna+mase’’ ‘‘su+hisvā+raṅa’’ ‘‘naṃmhi vā’’ti ettha vuttavibhattīsu paresu āraṅa hotīti tā vibhattiyo paṭicca sabbāsūti vuttaṃ. Pitaro. Bho pita pitā, pitaro. Pitaraṃ, pitare pitaro. Pitarā, pitarehi pitarebhi pitūhi pitūbhi. Pitu pituno pitussa, pitarānaṃ pitūnaṃ. ‘‘Pitunnaṃ’’ti naṃmhi dīghe rassa+dvittānīti vuttaṃ. ‘‘Sānuvuttaṃ suttaṃ’’ti ñāyā ‘‘bahukatinnaṃ’’ti ettha nuka-iti yogavibhāgenapi sijjhati ettha anuvattitanaṃmhi. Pañcamīchaṭṭhī tatiyācatutthīsamaṃ. Pitari, pitaresu pītūsu, rassābhāvo. Nattā, nattāro. Bho natta nattā, nattāro iccādi vattusamaṃ.
除『natvā』等词之外,『pitā』(父)等词的词干末音,在所有格变化中均变为短音。此处所谓「所有格变化」,是指以下规则中所提到的那些格尾:『ltu+pitādīna+mase』、『su+hisvā+raṅa』、『naṃmhi vā』——在这些格尾跟随之时,词干末变为长音『āra』;正因以这些格变化为依据,故说「在所有格变化中」。
变格示例如下——
主格单数:pitaro(父们);呼格:bho pita/pitā,复数:pitaro;宾格单数:pitaraṃ,复数:pitare/pitaro;具格单数:pitarā,复数:pitarehi/pitarebhi/pitūhi/pitūbhi;属格/与格单数:pitu/pituno/pitussa,复数:pitarānaṃ/pitūnaṃ。
关于『pitunnaṃ』一形,规则指出:在naṃ格尾处,可作长音,亦可将词干变短并双写辅音。又依「随行经」之原则,于『bahukatinnaṃ』(多数已完成者)一词中,以『nuka』之词素分析法,亦可成立此处所随行的naṃ格尾形式。第五格(离格)与第六格(属格)同第三格(具格)与第四格(与格)相同。位格单数:pitari,复数:pitaresu/pitūsu(此处无长音变化)。
『nattā』(孙子):主格单数nattā,复数nattāro;呼格:bho natta/nattā,复数nattāro,其余变化与上同。
Guṇavantu si,
(文断句,如)品质端正的啊,
151. Ntussa151. ntu 后缀的
Simhi ntussa ṭā hoti. Guṇavā. Yomhi ‘‘ntantūnaṃ nto yomhi paṭhame’’ti savibhattissa ntussa nto hoti. Ettha ca ‘‘ntu vantu+mantā+vantu+tavantusambandhī’’ti paribhāsato ntu ca vantvādisambandhīyeva gayhate, na jantu tantādīnaṃ. Guṇavanto. Aññatra –
在主格单数格尾(si)之后,『ntu』词尾变为『ṭā』。例:guṇavā(有德者)。在主格复数格尾(yo)之后,依规则「ntantūnaṃ nto yomhi paṭhame」,带格尾的『ntu』整体变为『nto』。此处依据释义惯例「ntu属于vantu、mantā、vantu、tavantū相关词族」,所取的『ntu』仅限于与vantu等相关者,而不包括jantu、tanta等词中的ntu。例:guṇavanto(有德者,主格复数)。其余情形——
91. Yvādo ntussa91. ntu 后缀之前插入 yva
Yoādīsu ntussa a hoti. Guṇavantaiti akārantā ṭā+ṭeādesā honti, guṇavantā. ‘‘Ṭaṭāaṃ ge’’ti ṭādayo , bho guṇava guṇavā guṇavaṃ, guṇavanto guṇavantā. ‘‘Ntassa ca ṭa vaṃ+se’’ti aṃsesu ntassa ṭo vā, guṇavaṃ guṇavantaṃ, guṇavante. ‘‘To+tā+ti+tā sa+smā+smiṃ+nāsū’’ti tāādayo honti, guṇavatā guṇavantena, guṇavantehi guṇavantebhi. ‘‘Lakkhaṇikapaṭipadottesu paṭipadottasseva gahaṇaṃ, na lakkhaṇikassā’’ti ñāyā ‘‘na lakkhaṇikassā’’ti vuttabyattipakkha+manapekkhitvā ‘‘ato’’ti rassākārajātiyā pekkhitattā guṇavantenāti ‘‘atenā’’ tya+nena sijjhati. Jāti=sāmaññaṃ, byatti=viseso. Guṇavato guṇavassa guṇavantassa, ‘‘taṃ naṃmhi’’ti naṃmhī taṃ vā, guṇavataṃ guṇavantānaṃ. Guṇavatā guṇavantā guṇavantamhā guṇavantasmā. Guṇavati guṇavante guṇavantamhi guṇavantasmiṃ, guṇavantesu. ‘‘Ntassa ca ṭa vā’’ti yogavibhāgā yosu ca ntussa vā ṭādese kate yossa ṭā, ‘‘cakkhumā andhitā honti’’, ‘‘vaggumudātīriyā bhikkhu vaṇṇavā’’ iccādī honti.
在yo等格尾之后,『ntu』词尾变为『a』。如『guṇavanta』,因词干末为a音,故ṭā及ṭe诸代换式成立,得guṇavantā。依「ṭaṭāaṃ ge」规则,ṭā等形式适用于呼格,得:bho guṇava/guṇavā/guṇavaṃ,复数:guṇavanto/guṇavantā。依「ntassa ca ṭa vaṃ+se」规则,在aṃ及se格尾处,ntu词尾可选择性变为ṭo,故得:guṇavaṃ/guṇavantaṃ(宾格单数),guṇavante(宾格复数)。依「to+tā+ti+tā sa+smā+smiṃ+nāsū」规则,tā等形式成立,故具格单数得:guṇavatā/guṇavantena,复数:guṇavantehi/guṇavantebhi。
依「凡涉及标示义与实例义之处,唯取实例义,不取标示义」之原则——所谓「不取标示义」,即不考虑别别义项,而着眼于『ato』规则所涉及的短a音类,故『guṇavatena』一形得由「atenā」之规则成立。此处「jāti」(类)指共相,「byatti」(别)指特相。
属格/与格单数:guṇavato/guṇavassa/guṇavantassa;依「taṃ naṃmhi」规则,在naṃ格尾处可用taṃ替换,故属格复数得:guṇavataṃ/guṇavantānaṃ。离格:guṇavatā/guṇavantā/guṇavantamhā/guṇavantasmā。位格:guṇavati/guṇavante/guṇavantamhi/guṇavantasmiṃ,复数:guṇavantesu。
又依「ntassa ca ṭa vā」规则之词素分析,在yo格尾处亦可选择性地将ntu代换为ṭā等形式,由此得如下用例:『cakkhumā andhitā honti』(有眼者成为盲者)、『vaggumudātīriyā bhikkhu vaṇṇavā』(住于婉转河岸的比库,具有色泽)等。
Evaṃ gaṇavā kulavā phalavā yasavā dhanavā sutavā bhagavā himavā balavā sīlavā paññavā iccādī.
如是,有德者、出身高贵者、有成果者、享有名誉财富者、闻名者、智慧丰富者、心意所愿者等种种,世尊具足此等德能。
153. Himavato vā o153. himavat 词的 o 或可
Himavato simhi ntussa o vā hoti, himavanto himavā. Sesaṃ purimasamaṃ.
关于『雪山』(Himavat)词形,在主格单数中,词尾『nt』可选择性地变为『o』,因此有『himavanto』(主格,常规形)和『himavā』(主格,省略形)两种形式。其余格位的变化与前述相同。
Āyasmantusaddo kammavācāya kvaci bahulādhikārā dvivacanena āyasmantā, tiṇṇaṃ vacanena āyasmantoti dissati.
“Āyasmanta”一词,在律制中作动词时,偶尔有多义用法,可能带二字义,或有三字义,故见用于不同场合的言语表达中,皆可指称“Āyasmanta”之义。
Evaṃ satimā dhitimā gatimā mutimā matimā jutimā sirimā hirimā thutimā ratimā yatimā sucimā kalimā balimā kasimā rucimā buddhimā cakkhumā bandhumā hetumā setumā ketumā rāhumā bhāṇumā khāṇumā vijjumā iccādayo.
如是,有诸德相者有:具念、有智、有进取力、有智慧、有光辉、有羞耻心、有称赞心、有喜爱心、有精勤心、有净洁心、有炽烈心、有能量者、有力量者、有吸引力者、有聪明者、有明眼者、有关系者、有缘起者、有建立者、有隐藏者、有遮蔽者、有灵巧者、有妙语者、有珍视者等诸种品性。
Ukārantaṃ. · 以 u 音结尾者。
Vessabhū silopo. Te ca rassābhāvova viseso. ‘‘Ekavacanayosva+ghonaṃ’’ti rasse ‘‘lā yonaṃ vo pume’’ti vo, vessabhuvo, ‘‘vevosu lussā’’ti vuttattā na ṭādeso, ‘‘lopoti yolope vessabhū. ‘‘Ge vā’’ti vā rasse bho vessabhu vessabhū, vessabhuvo vessabhū. Vessabhuṃ, vessabhuvo vessabhū. Vessabhunā iccādi bhikkhusamaṃ. Evaṃ sayambhū parābhibhū abhibhūādayo. Gotrabhū+sahabhūsaddehi pana yonaṃ ‘‘jantvādito no vā’’ti no, vo vā, gotrabhuno gotrabhuvo gotrabhū. Sahabhuno sahabhuvo sahabhū, sesaṃ vessabhūsamaṃ.
『韦萨布』(Vessabhū)名的特点在于:词干末尾的『si』(主格单数词尾)被省略。其与一般变化的区别,仅在于不发生短音化。依据『单数与复数主格词尾,对「ghona」类名词』的规则,短音化时依据『「lā yonaṃ vo pume」』规则,复数主格变为『vo』,故得『vessabhuvo』;又因『vevosu lussā』规则已说明,故不施行『ṭā』替换;依据『lopoti』规则,复数主格词尾删除,得『vessabhū』。依据『Ge vā』规则,呼格可选择短音化,故呼格单数为『bho vessabhu』或『bho vessabhū』,呼格复数为『vessabhuvo』或『vessabhū』。宾格单数为『vessabhuṃ』,宾格复数为『vessabhuvo』或『vessabhū』。工具格单数『vessabhunā』等,与『比库』(bhikkhu)类的变化相同。『自生』(sayambhū)、『胜他』(parābhibhū)、『胜过』(abhibhū)等词,变化亦与此相同。但对于『种姓成就』(gotrabhū)与『共同成就』(sahabhū)等词,复数主格词尾依据『jantvādito no vā』规则,可变为『no』或『vo』,故得『gotrabhuno』、『gotrabhuvo』、『gotrabhū』;同理得『sahabhuno』、『sahabhuvo』、『sahabhū』;其余格位与『vessabhū』类变化相同。
85. Kūto从 kū。
Kūpaccayantato yonaṃ no vā hoti pulliṅge. Sabbaññuno. Aññatra ‘‘lā yonaṃ vo pume’’ti na vo, ‘‘kūto’’ti jantvādīhi puthakkaraṇā. Yolope sabbaññū. Bho sabbaññu sabbaññū, sabbaññuno sabbaññū iccādi.
因为有性冲动,所以不出现阴茎。具有一切智慧的。除了‘‘该性属于你们男性’’之说,对你们并无此义,该等乃众生愚痴的謬妄构作。缺少性者即是一切智慧。所谓一切智慧者、具有一切智慧者、由一切智慧而得智慧者,诸如此类。
Evaṃ maggaññū dhammaññū atthaññū kālaññū rattaññū mattaññū kataññū kathaññū viññū vidū iccādayo. Ettha ‘‘vidā kū’’ ‘‘vito ñāto’’ ‘‘kammā’’ti tīsu suttesu kūpaccayassa gahitattā vedagūādayo rūpaccayantā na gahitā.
如此,对道的智慧、法的智慧、义的智慧、时的智慧、色欲的智慧、适度的智慧、着作的智慧、慧解的智慧等。这里‘‘知者何处’’‘‘离知者何处’’‘‘行为’’这三经中,对“有性冲动”的把持性质,譬如感觉等,皆非把持着。
Ūkārantaṃ. · 以 ū 为尾音者。
Go, si, silopo. Go.
牛、摩羯、工匠牛。牛。
67. Gossā+ga+si+hi+naṃsu gāva+gavā67. 「Gossā」等词:ga、si、hi、naṃsu 诸词尾形式,以及 gāva、gavā 等词干变体。
Ga+si+hi+naṃvajjitāsu vibhattīsu gosaddassa gāva+gavā honti niccaṃ.
除第一格助词、第三格助词、第五格助词、第六格助词(即:主格、工具格、从格、属格)以外的其余格助词前,『牛』(go)词的词干一律变为『牛瓦』(gāva)或『牛瓦』(gavā)。
170. Ubha+gohi ṭoubha 与 go 之 hi 格,变为 ṭo。
Ubha+gohi yonaṃ ṭo hoti. Gāvo gavo. Bho go, gāvo gavo.
双重加牛音节,即为阴茎,牛即牛。牛耶,牛耶。
72. Gāvu+mhigāvu 于 mhi 格中。
Aṃvacane gossa gāvu vā hoti. Gāvuṃ gāvaṃ gavaṃ, gāvo gavo.
在宾格单数时,词根『go』(牛)可选择性地变为『gāvu』,故宾格单数有『gāvuṃ』、『gāvaṃ』、『gavaṃ』三种形式;复数主格有『gāvo』、『gavo』两种形式。
71. Nāssānā 之 sa 格。
Goto nāssa ā hoti vā. Ekavaṇṇattā na sabbādeso. ‘‘Pañcamiyaṃ parasse’’ti vattante ‘‘ādissā’’ti nāssa ā hoti, paralopo, gāvā gāvena gavā gavena, gohi gobhi.
此处『go』并非独立的『ā』。单数形式并非所有方言都有。所谓『第五者为另者』乃谓『ādissā』无『ā』,在他句中则有,如牛与牛相对,牛与牛相配,用牛与牛相称。
69. Gavaṃ sena69. 牛群之军
Gossa se vā gavaṃ hoti saha sena. Gavaṃ gāvassa gavassa. Kaccāyane ‘‘gavaṃ ce taramānānaṃ’’ti pāḷiṃ paṭicca naṃmhi bahuvacanameva sādhitaṃ, idha ‘‘gavaṃva siṅgino saṅgaṃ’’ti dassanato ekavacanañca.
「牛」词于属格单数中,连同格尾可变为『gavaṃ』,故有『gavaṃ』『gāvassa』『gavassa』三形。咖吒那于其注释中,依「牛词等急行者之『naṃ』格」一文,仅立复数一形;本书则依「如牛之有角者入众」一文,兼立单数形。
70. Gunnañca naṃnā70. 德与以名
Naṃvacanena saha gossa gunnaṃ hoti gavañca vā. Gunnaṃ gavaṃ gonaṃ. Gāvā gāvamhā gāvasmā gavā gavamhā gavasmā. Gāve gāvamhi gāvasmiṃ gave gavamhi gavasmiṃ.
单数词加之,牛有所肯定及不同词性。肯定词含牛、农夫之意。牛之属从牛,从中之牛和牛从牛异。牛于牛中、牛于群中,均有相对称谓。
68. Sumhi vā68. 或于 su 中
Sumhi gossa gāva+gavā honti vā. Gāvesu gavesu gosu. Gossa goṇādeso na kato, saddantarattā. Goṇasaddo hi sattasu vibhattīsu dissatīti.
牛和牛属同义,亦有『gosu』等复数指称。牛称『goṇa』之义并未确立,在各方言中牛称词不同。『goṇa』一词在七种变格中均见。
Usu+bhūmi+pasu+raṃsi-disā+vācā+mbu+cakkhusu;
「usu(箭)、bhūmi(地)、pasu(牲畜)、raṃsi(光线)、disā(方向)、vācā(语言)、ambu(水)、cakkhu(眼)」等词,(属阴性或中性变格类);
Dasasva+tthesu go vutto, lagge ca vajire iti.
在十个意义上,『go』被使用;又在连属义及金刚义上亦然。
Okārantaṃ. · 以 o 为尾者。
Iti pulliṅgaṃ. · 如是为阳性。
Kaññā, silopo.
『女子』,以「阿」音脱落。
1,11. Ghā1,11. 字根 Ghā
Itthiyaṃ vattamānassa nāmassa+nte vattamāno ākāro ghasañño hoti. ‘‘Jantu+hetvī+gha+pehi vā’’ti yolopo vā. Kaññā kaññāyo. ‘‘Gha+brahmādite’’ti gassa e vā, kaññe kaññā, yomhi kaññā kaññāyo. ‘‘Gho ssaṃ+ssā yaṃ+tiṃsū’’ti aṃmhi rasso. Kaññaṃ, kaññā kaññāyo.
处于阴性格位时,该名词词尾现存的 -a 称作「gha」标记。依「jantu、hetvī、gha、pehi vā」之规则,可选择省略 yo 尾。如:kaññā、kaññāyo(「少女」主格单/复数)。依「gha-brahmādite」之规则,gha 类词的 -a 可变为 -e,故有:kaññe、kaññā;yo 格位时得 kaññā、kaññāyo。依「gho ssaṃ+ssā yaṃ+tiṃsū」之规则,aṃ 格位时短化元音,得:kaññaṃ(宾格单数);复数则为 kaññā、kaññāyo。
45. Gha+pate+kasmiṃ nādīnaṃ ya+yā45. gha、pate、kasmiṃ 等詞,na 等詞尾之 ya、yā 替換規則
Ghapato smiṃvibhattipariyantānaṃ ekatte nādīnaṃ ya+yā honti yathākkamaṃ. Kaññāya, kaññābhi kaññāhi. Kaññāya, kaññānaṃ.
从「伽」类词根到「smim」格尾范围内的单数形式,「nā」等格尾依次变为「ya」和「yā」。『女子』(单数具格/与格),『女子们』(复数从格/具格)。『女子』(单数属格/与格),『女子们』(复数属格)。
103. Yaṃ「Yaṃ(规则)」
Ghapato smino yaṃ vā hoti. Kaññāyaṃ kaññāya. ‘‘Gha+ pate+kasmiṃ nādīnaṃ ya+yā’’ ‘‘yaṃ’’ti ca imesaṃ apavādādīnaṃ visaye mhissa ussaggattā pavatti natthīti smino bahulādhikārā ‘‘smā+hi+sminna’’ miccādinā mhikate ‘‘dasasahassimhi dhātumhī’’ti sijjhati. Kaññāsu. Evaṃ –
属 gha 类与 pa 类词,于 smin(处格单数)可变作 yaṃ 或 yā。如:kaññāyaṃ、kaññāya。依「gha-pate-kasmiṃ nādīnaṃ ya+yā」及「yaṃ」等规则所示例外情形,mhi 尾因本是通则而让位,故实际运作须依「smā、hi、sminna」等规则,以及「dasasahassimhi dhātumhī」之规则方能成立。处格复数形为:kaññāsu。余类推如下——
Saddhā medhā paññā vijjā, cintā mantā taṇhā vīṇā;
信仰、智慧、正见,思虑、计划、渴求如同无弦琴声般虚无;
Icchā mucchā ejā māyā, mettā mattā sikkhā bhikkhā.
欲望、愚昧、出生、迷惑、慈爱、疯狂、修行与乞食。
Jaṅghā gīvā jīvhā vācā, chāyā āsā gaṅgā nāvā;
腿部、小腹、舌头、语言,影子、欲望、恒河、船只;
Gāthā senā lekhā sālā, mālā velā pūjā khiḍḍā.
歌谣、军队、文字、讲堂,花环、节令、供养、游戏。
Pipāsā vedanā saññā, cetanā tasinā pajā;
渴爱、受、想,意志、精神、人民;
Devatā vaṭṭakā godhā, balākā parisā sabhā.
天神、旋风、鳄鱼,童子、众集、会议。
Ūkā sephālikā laṅkā, salākā vālukā sikhā;
瘰疭、臭癣、螺迹,柱子、沙粒、顶峰;
Visākhā visikhā sākhā, vācā vañjhā jaṭā ghaṭā.
维萨卡、毒株、树枝,语言贫乏、纠结、瓦罐。
Jeṭṭhā soṇḍā vitaṇḍā ca, karuṇā vanitā latā;
年长者、剃度者及诤论者,慈悲的女子攀缘于藤蔓;
Kathā niddā sudhā rādhā, vāsanā siṃsapā papā.
话语、睡眠、甘露、爱乐,如薄叶树上的香气;
Pabhā sīmā khamā chāyā, khattiyā sakkharā surā;
光明、界限、宽恕、荫庇,贵族、萨咖、甘露酒;
Dolā tulā silā lilā, lāle+lā mekhalā kalā.
摇动、秤杆、石头、戏耍,珠宝与腰带的工艺;
Vaḷavā+lambusā mūsā, mañjusā sulasā disā;
卷曲的叶片、垂挂的枝条、老鼠般娇媚,洁白、细长、美丽的方向;
Nāsā juṇhā guhā īhā, lasikā vasudhādayo.
鼻子、草垛、洞穴此处,泥土及其弟子们。
‘‘Na+mmādīhī’’ti ammā+annā+ambāhi gassa ekārā+bhāve –
『纳玛帝等』者,由「阿妈」、「安纳」、「安巴希」诸词中,「嘎」字变为「埃」字之故——
62. Rasso vā「短音或」
Ammādīnaṃ ge rasso vā hoti. Amma ammā iccādi. Sesaṃ kaññāva. Evaṃ annā ambā. Sabhāparisāhi smino ‘‘tiṃ sabhāparisāyā’’ti tiṃ vā hoti. ‘‘Ghossa’’ mādinā rasse sabhatiṃ sabhāyaṃ sabhāya. Parisatiṃ parisāyaṃ parisāya.
“Ammādīnaṃ”即母亲等的,形如绳索。母亲、母亲、意等,余下为女儿。母亲、母亲、女儿是如此。集会诸众中,“tiṃ sabhāparisāyā”即指该会议之一。绳索“ghossa”由母亲缠绕,进入并围绕会议、会众。集会即所谓会众。
Ākārantaṃ. · 「以 ā 结尾者。」
Mati, yomhi –
『玛帝』者,即『于其中』之义——
1,10. Pi+tthiyaṃ「Pi 于 tthiyaṃ 中」
Itthiyaṃ vattamānassa nāmassa+nte vattamānā ivaṇṇu+vaṇṇā pasaññā honti.
当阴性名词词尾处于现在式时,以『伊』音或『乌』音结尾的词尾,称为『巴萨尼亚』(附加音节)。
116. Ye passi+vaṇṇassa116. ye 接在 passi 及 vaṇṇa 類詞之後
Pasaññassa ivaṇṇassa lopo hoti vā yakāre. ‘‘Paro kvacī’’ti anuvattitakvaciggahaṇā ye pare ca-kāra+pubbarūpā- ni na honti. Matyo. Aññatra ‘‘jantvā’’dinā yolopo, dīgho, matī matiyo. Bho mati matī, matyo matī matiyo. Matiṃ, matyo matī matiyo. Matiyā, matīhi matībhi. Matyā matiyā, matīnaṃ. Smino yaṃ, matyaṃ matiyaṃ matyā matiyā, matīsu. Evaṃ –
“Pasaññassa ivaṇṇassa”谓色泽清明消失或缺失。谓:别处“paro kvacī”引申相随且泛指,非固定如过去形态。思维。如非“jantvā”等词引导则易缺失。长短、思维、思维之中。思维、思维、思维、思维。思维,思维间。思维、思维、思维、思维。思维等,包含于思维中。于是~
Patti yutti vutti kitti, mutti titti khanti kanti;
得达、适当、流转、称誉,解脱、满足、忍耐、爱乐;
Santi tanti siddhi suddhi, iddhi vuddhi buddhi bodhi.
安宁、数量、成就、纯净,神通、增长、智慧、觉悟。
Bhūmi jāti pīti suti, nandi sandhi soṇi koṭi;
地、水、生、喜、闻,欢喜、结合、声音、千万。
Diṭṭhi vuṭṭhi tuṭṭhi yaṭṭhi, pāḷi āḷi nāḷi keḷi.
见、闻、满足、欲望,巴利、阿厘、拏梨、游戏。
Sati muti gati cuti, dhiti yuvati vikati;
念、智慧、去向、灭,精进、青春、衰败。
Rati ruci rasmi asani, vasani osadhi aṅguli;
喜爱、光泽、光线、雷鸣,衣着、草药、手指。
Dhūli dudrabhi doṇi, aṭavi chavi iccādi.
尘土、烦恼、船只,森林、滋味、欲望等。
55. Ratyādīhi ṭo smino55. 由 rati 等詞起,smin 格尾替換為 ṭo
Ratyādīhi smino ṭo vā hoti. Ratto ratyaṃ rattiyaṃ ratyā rattiyā, rattīsu. Sesaṃ matisamaṃ.
“Ratyādīhi”在此诸词中意为气味。词根“rata”指喜好或喜爱,“ratya”是与喜好相关的形容词,由“rattiyā”等形式变形而成,后续出现的复数形式“rattīsu”亦是此意。整体含义相当于“与气味相关、喜好的各种表达”,均指同一概念。
Ikārantaṃ. · 以 i 为尾者。
Dāsī, silopo. ‘‘Ekavacane’’ccādinā rasso. ‘‘Ye passi+vaṇṇassā’’ti īlopo, dāsyo. ‘‘Jantvā’’ dinā yolopo. Dāsī dāsiyo. ‘‘Ge vā’’ti rasso. Bho dāsi dāsī, dāsyo dāsī dāsiyo.
『达西』(女奴):此为『西』音节的省略形式。依『单数』等规则,则短化。依『于巴萨尼亚伊音之后』的规则,省略『伊』,得『达西约』。依『耶那答瓦』等规则,省略『约』尾,得『达西』、『达西约』。依『格位语气,可短化』的规则,短化呼格为『薄 达西/达西』,复数则为『达西约/达西/达西约』。
73. Yaṃ pito73. 从 pitṛ,yaṃ。
Pasaññīto aṃvacanassa yaṃ vā hoti. Dāsyaṃ dāsiyaṃ dāsiṃ, dāsyo dāsī dāsiyo. ‘‘Ghapatekā’’dinā yā. Dāsyā dāsiyā , dāsīhi dāsībhi. Dāsyā dāsiyā, dāsīnaṃ. Dāsyaṃ dāsiyaṃ dāsyā dāsiyā, dāsīsu. Evaṃ –
在巴萨尼亚音之后,单数宾格词尾『阿姆』可变为『亚姆』,故得『达西亚姆/达西亚姆/达西姆』;复数则为『达西约/达西/达西约』。依『嘎巴帝咖』等规则,加上『亚』尾,得从格/与格『达西亚/达西亚』,工具格复数为『达西希/达西比』。属格为『达西亚/达西亚』,复数为『达西南』。处格单数为『达西亚姆/达西亚姆/达西亚/达西亚』,复数为『达西苏』。以此类推——
Mahī vetaraṇī vāpī, pāṭalī kadalī ghaṭī;
“这如同大地、菜篓、水池、布料、篮子,”此句列举日常生活中常见之物体,呈现具体形象以便比较。
Nārī kumārī taruṇī, vāruṇī brāhmaṇī sakhī.
“妇女、少女、年轻女、年长女、婆罗门女、女朋友。”此句继续列举女性的不同身份及年龄阶段,标明其多样区别。
Gandhabbī kinnarī nāgī, devī yakkhī ajī migī;
“香神女、琴瑟女、蛇女、神女、夜叉女、鱼女。”此句展示各类神话或超自然女性形象,涵盖天界、地界及水族,突显多种女性形象分类。
Vānarī sūkarī sīhī, haṃsī kākī ca kukkuṭī.
猿女、野猪、狮子、天鹅、乌鸦以及母鸡。
Iccādayo.
诸如此类。
Ettha ca īkāralope ññakārapubbarūpo, vetarañño vetaraṇiyo. Vetaraññaṃ vetaraṇiyaṃ vetaraṇiṃ, vetarañño vetaraṇiyo iccādi. Yosu –
在这里,有关声音的去除(īḳāra-lopa)涉及不同的音节原形,是彼此区分的。所谓相异者与相异音节。相异者是相异音节,相异音节是相异,彼此相异的音节如同这些。
167. Najjā dhayāsvāma167. 「Najjā」:dhayā、svāma 等词尾形式(河流类名词的变格范例)。
Yosu nadīsaddassa āma vā hoti. Suña+naka+āma ityādi ññakāra+kakāra+makārā āgamaliṅgā. Sa ca ‘‘mānubandho sarāna+mantā paro’’ti mānubandhattā sarāna+mantā paro hotīti īkārā paro. ‘‘Yavā sare’’ti ye dassa jo, yassa ca pubbarūpaṃ, najjāyo. Vā pa-lopa+yolopesu najjo nadī nadiyo iccādi.
在『约』尾之前,『那帝』(河流)一词的词干可变为『那迪』加『阿玛』。『苏尼亚咖阿玛』等词中,『尼亚咖咖玛』等字母为附加于性别词根的增音字母。又因其遵循『摩努班陀』(紧随元音词尾之后)的规则,即紧接于以元音结尾的词干之后,故接在『伊』音之后。依『亚瓦萨雷』规则,『耶』中的『达』变为『耶』,前一音节取同化形式,得『那甲约』;或因省略巴(前置辅音)、省略约尾,得『那久』、『那帝』、『那帝约』等形式。
Īkārantaṃ. · 以 ī 为尾者。
Yāgu, yāgū yāguyo. Bho yāgu, yāgū yāguyo. Yāguṃ, yāgū yāguyo. Yāguyā, yāgūhi yāgūbhi. Yāguyā, yāgūnaṃ. Yāguyaṃ yāguyā, yāgūsu. Evaṃ dhātu+dhenu+kāsu+daddu+kaṇḍu+kacchu+rajju+kareṇu+sassu+piyaṅgu ādayo.
「粥」的变格形式:主格单数「粥」,主格复数「诸粥」。呼格单数「粥啊」,呼格复数「诸粥啊」。业格单数「粥」,业格复数「诸粥」。具格单数「以粥」,具格复数「以诸粥」。为格单数「为粥」,属格复数「诸粥之」。处格单数及离格单数「于粥/从粥」,处格复数「于诸粥」。同此例,「界」「母牛」「沟渠」「癣疮」「疥癣」「疱疹」「绳索」「母象」「婆婆(外祖母)」「黍草」等词,皆依此格变化类推。
Ettha dhātusaddo ‘‘manodhātunā’’ti abhidhammāvatāre vuttattā pulliṅgepi dissati, taṃ sakkaṭamatena vuttanti keci.
此处“dhātu”一词,根据《阿毗达摩入门》意为“因根”或“根本”,在语义上也可见为“音素”,此词在阴性单数格态中呈现。某些论师以细微差异加以说明和陈述。
Mātā, mātaro. Bho māta mātā, mātaro. Mātaraṃ, mātare mātaro. Mātarā, nāssa yādese ‘‘ye passā’’ti yogavibhāgā palopo, anuññāto ahaṃ matyā, aññatra mātuyā, mātarehi mātarebhi mātūhi mātūbhi. Salope mātu, pasaññattā ‘no’ na hoti, matyā mātuyā, mātarānaṃ mātānaṃ mātūnaṃ. Chaṭṭhivisaye ‘‘mātussa saratī’’tipi dissati. Mātari, mātaresu mātūsu. Visesā+ññatra pitusamaṃ. Evaṃ dhītu+duhitusaddā.
『母亲』,复数『母亲们』。哎呀,是母亲,母亲啊。对母亲,属于母亲,还是母亲。母亲们,在本地没有所谓『那些目光者』等分派,依我理解,除母亲以外不应有认知,只有母亲,对于母亲们,对于母亲们母亲们,对于母亲们母亲们而言。简略的母亲一词,约定俗成不可否认,视为母亲,关于母亲们,母亲们的母亲们。六种范畴中,显现『母亲的守护者』三种。在母亲中,在属于母亲中。特别之处,除父亲同等外。如此,媳妇的称谓也同理理解。
Ukārantaṃ. · 以 u 为尾者。
Rassanisedhe silope ca kate jambū. ‘‘Jantvā’’dinā yolope, jambū jambuyo. ‘‘Ge vā’’ti rasse bho jambu, jambū jambuyo. Jambuṃ, jambū jambuyo. Jambuyā, jambūhi jambūbhi. Jambuyā, jambūnaṃ. Jambuyaṃ jambuyā, jambūsu.
在触觉节处分辨,简略说有猕猴果。『产生』的触觉中,有猕猴果。『或者生于』触觉处,是猕猴、猕猴果。如说『生则』是触处,谓猕猴果,是猕猴、猕猴果。猕猴,猕猴果。猕猴果(随格),是猕猴果的。猕猴果(具格)属猕猴。猕猴果(属格复数),猕猴中。
Evaṃ vadhū ca sarabhū, sarabū sutanū camū;
如此,媳妇也属于母亲家族,属于家族,已经生育的儿女家族;
Vāmūrū nāganāsurū, samānā khalu jambuyā.
左乳房,龙王,也如是猕猴果同体属相。
Ūkārantaṃ. · 「以 ū 结尾者。」
Go, gāvo gavo iccādi pulliṅgasamaṃ.
牛,牛群,牛,如同具有阴阳性别。
Itthiliṅgaṃ. · 「阴性。」
Napuṃsaka , si –
中性词,主格单数词尾——
111. Aṃ napuṃsake「中性中用 aṃ。」
Akārantato nāmasmā sissa aṃ hoti napuṃsake. Napuṃsakaṃ.
由于没有生殖器,所以称为无性者。无性者。
112. Yonaṃ ni「yo 诸字中用 ni。」
Akārantato yonaṃ ni hoti napuṃsake. Nīnaṃ niccavidhānepi ‘‘ninaṃ vā’’ti pakkhe ṭāṭe honti, dīghe napuṃsakā napuṃsakāni. Bho napuṃsaka napuṃsakā, napuṃsakā napuṃsakāni. Napuṃsakaṃ, napuṃsake napuṃsakāni. Napuṃsakena, iccādi sugatasaddasamaṃ. Evaṃ –
由于没有生殖器,故其器官不成男性性。关于‘阴茎’及‘阴道’的定义,也有学派称作‘阴阉’或其偶数种类,称为阉者很长时间。阉者即无性者,无性者称为无性者,所谓无性者,无性众多。无性者,及无性者众。无性者的说法与世尊教法中的诸善名称相似。如此——
Puñña+pāpa+phala+rūpa+sādhanaṃ,
功德、恶业、果报、形状、修行工具,
Sota+ghāna+sukha+dukkha+kāraṇaṃ;
声响、浓厚、快乐、痛苦的因,
Dāna+sīla+dhana+jhāna+locanaṃ,
施舍、戒行、财富、禅定之眼,
Mūla+kūla+bala+jāla+maṅgalaṃ.
根、家族、力量、网罗、吉祥。
Naḷina+liṅga+mukha+ṅga+jala+mbujaṃ,
莲花的茎、叶、花蕊、水以及花托,
Pulina+dhañña+hirañña+phalā+mataṃ;
泥土、谷物、黄金、果实和菩提树,
Paduma+paṇṇa+susāna+vanā+yudhaṃ,
荷花的花瓣、干枯的森林、战场,
Hadaya+cīvara+vattha+kuli+ndriyaṃ.
心脏、衣钵、布匹、房屋和感官,
Nayana+vadana+yāno+dana+sopāna+pānaṃ,
眼睛、面容、车驾、赠予、楼梯和饮水,
Bhavana+bhuvana+lohā+lāta+tuṇḍa+ṇḍa+pīṭhaṃ,
住宅、世界、铁器、枝条、嘴唇、膝盖和座位。
Karaṇa+maraṇa+ñāṇā+rammaṇā+rañña+tāṇaṃ,
「作」「死」「智」「所缘」「王国」「保护」等词,
Tagara+nagara+tīra+cchatta+chiddo+dakāni.iccādi;
「香树」「城市」「岸边」「伞盖」「孔洞」「水」等词,如此等类;
Ekaccaṃ,
某些词(单独成格);
136. Na nissa ṭā「na 与 nissa 中不用 ṭā。」
Ekaccādīhi parassa nissa ṭā na hoti, ekaccāni. Bho ekacca, ekaccā ekaccāni. Ekaccaṃ, ekacce ekaccāni. Sesaṃ napuṃsakaṃva.
由「Ekaccādīhi」等诸者中,其他人之所具不同,非恒断然唯一,仅有若干数。谓一者,一般损中有数;数者亦复如是。余者犹如无性之物一般。
Evaṃ paṭhamaṃ, paṭhamāni iccādi. Padaṃ, padā padāni iccādi napuṃsakasamaṃ. Nāsmiṃsu bhedo.
同此例,「第一」单数、「诸第一」复数,如此等类。「足/词」单数、「足/词」复数,如此等类,与中性词变格相同,在主格、业格上无有差别。
106. Nāssa sā「na 之 sā 不用。」
Padādīhi nāssa sā hoti vā. Padasā padena.
「巴达」等词:属格词尾「纳」,或不变。「巴达萨」即「以巴达」(单数具格)。
105. Padādīhi105. 由「词」等词而适用。
Padādīhi smino si hoti vā. Padasi pade padamhi padasmiṃ, padesu. Evaṃ bilasaddo.
「巴达」等词:处格词尾「斯弥诺」,变为「斯」,或不变。故有「巴达斯」、「巴达」、「巴达弥」、「巴达斯弥」(诸单数处格形式),复数则为「巴达苏」。「毕拉」词同此例。
Kammasaddato nāssa ‘‘nāsse+no’’ti eno vā, kammena, ‘‘pumakammathāmā’’dinā utte kammunā kammanā. Imināva sasmāsu uttaṃ, ussa lasaññāyaṃ sa+smānaṃ yathāyogaṃ no+nā niccaṃ, vavatthitavibhāsattā vādhikārassa. Kammuno kammassa. Kammunā kammā kammamhā kammasmā. ‘‘Kammādito’’ti smino vā nimhi kammani kamme kammamhi kammasmiṃ, sesaṃ napuṃsakasamaṃ. Camma+vesma+bhasmādayo kammasamā uttato+ññatra.
「业」(kamma)词的属格词尾「纳」,依规则「属格加诺」,可变为「诺」,或不变,故得「咖弥纳」;又依「阳性业名词」等规则,末音节升格,得「咖弥努纳」、「咖弥纳纳」。同此规则,从格亦升格;升格后,「乌」音节在「罗」之识别下,从格与属格词尾「纳」依各自适用处皆固定不变,此因「或然」辖域系限定交替(vavatthita-vibhāsā)之故。故属格得「咖弥努」、「咖弥萨」。从格得「咖弥努纳」、「咖弥纳」、「咖弥弥哈」、「咖弥斯玛」。又依「业词等起」规则,处格词尾「斯弥诺」,可变为「尼」或「弥」,故处格得「咖弥纳尼」、「咖弥内」、「咖弥弥」、「咖弥斯弥」;其余变化与中性词同。「咖弥」(皮革)、「韦斯玛」(房屋)、「帕斯玛」(灰烬)等词,变化与「咖弥纳」词相同,唯升格以外之处不同。
Gacchanta, si. ‘‘Ntassaṃ’’ti vā aṃmhi silopo gacchaṃ. Aññatra sissa daṃ, gacchantaṃ, gacchantā gacchantāni. Bho gaccha gacchā gacchaṃ, gacchantā gacchantāni. Gacchaṃ gacchantaṃ, gacchante gacchantāni. Gacchatā gacchantene+ccādi pulliṅgasamaṃ. Evaṃ yajanta+vajantādayo.
「咖差恒达」(现在分词,行走者),加主格词尾「斯」。依规则「『恩达』之『安』」,或在加「安」词尾时,「斯」脱落,得「咖差安」。除此之外,「斯」变为「当」,得「咖差恒当」;复数得「咖差恒达纳」、「咖差恒达尼」。呼格得「咖差」、「咖差纳」、「咖差安」;复数得「咖差恒达纳」、「咖差恒达尼」。宾格得「咖差安」、「咖差恒当」;复数得「咖差恒达」、「咖差恒达尼」。具格得「咖差达纳」、「咖差恒达」等,其余与阳性词变化相同。「亚贾恒达」(祭祀者)、「瓦贾恒达」(避免者)等词同此例。
Akārantaṃ. · 以 a 结尾的词。
Aṭṭhi , silopo.
「阿提」(骨),「斯」词尾脱落。
113. Jhalā vā113. 对 jha、la 类,可任选。
Jhalato yonaṃ ni hoti vā napuṃsake. Aṭṭhīni. ‘‘Lopo’’ti yolope dīgho, aṭṭhī. Bho aṭṭhi aṭṭhī, aṭṭhīni aṭṭhī. Aṭṭhiṃ, aṭṭhīni aṭṭhī. Aṭṭhinā iccādi munisaddasamaṃ. Evaṃ pacchi+akkhi+dadhi+satthi+vāri+acciādayo.
凡末音以「闪音」或「流音」结尾之词,中性复数主格词尾「悠」,可变为「尼」,或不变。故得「阿提尼」。依「脱落」规则,「悠」脱落后,长音化,得「阿提」。呼格单数得「阿提」、「阿提」;复数得「阿提尼」、「阿提」。宾格单数得「阿提安」;复数得「阿提尼」、「阿提」。具格得「阿提纳」等,与「牟尼」词变化相同。「巴吉」(篮)、「阿基」(眼)、「答第」(酪)、「萨提」(腿)、「瓦里」(水)、「阿吉」(火焰)等词同此例。
Ikārantaṃ. · 以 i 结尾的词。
Daṇḍi, napuṃsakattā ‘‘ekavacane’’ccādinā rasse silopo. Daṇḍīni daṇḍī. ‘‘Ge vā’’ti rasse bho daṇḍi daṇḍī, daṇḍīni daṇḍī. ‘‘Naṃ jhīto’’ti naṃ. Daṇḍinaṃ daṇḍiṃ, daṇḍīni daṇḍī. Sesaṃ pulliṅge daṇḍīsamaṃ. Evaṃ sukhakārī+sīghayāyīādayo.
「丹底」,因属中性,依「单数」等规则,短化后省略词尾。「丹底尼」「丹底」。依「呼格或可」规则,短化后呼格为「丹底」「丹底尼」「丹底」。依「纳姆在长伊之后」规则,接「纳姆」格尾。「丹底南」「丹底姆」,「丹底尼」「丹底」。其余与男性「丹底」格式相同。「苏卡咖里」、「西嘎亚依」等词亦依此类推。
Īkārantaṃ. · 以 ī 结尾的词。
Cakkhu, cakkhūni cakkhū. Sesaṃ aṭṭhisamaṃ. Evaṃ āyu+vasu+dhanu+dāru+tipu+madhu+siṅgu+hiṅgu+vatthu+jatu+ambu+ assuādīni. Āyusaddato nāssa kodhādittā sāva viseso.
『眼』者,众眼也为眼。余者如骨骼等。犹如寿命、力、身躯、木材、箭杆、蜂蜜、笋、树脂、草木、乳、饮水及此类。寿命之声质非由忿怒所燃,故无特别区别。
Ukārantaṃ. · 以 u 结尾的词。
Gotrabhu, rasse silopo. Gotrabhūni gotrabhū. Bho gotrabhu gotrabhū, gotrabhūni gotrabhū. Gotrabhuṃ, gotrabhūni gotrabhū iccādi pulliṅge vessabhūsamaṃ. Evaṃ sayambhū+abhibhū+dhammaññū ādayo.
族姓之胎,毛发体质。族姓既成即为族属。为族姓者为族属,族姓中即为族属。族姓及族姓中为族属,种类与雄雌相等。于是自生、自主、法慧具足等名。
Ūkārantaṃ. · 以『ū』结尾的词干。
Visadā+visadākāra-vohāro+bhayamuttako ;
净净之形态运用,断除恐怖;
Pumādijānane hetu-bhāvato liṅga+mīrito.
由人类所生,故为标志与象征。
Thana+kesāvatī nārī, massuvā puriso siyā;
生发时长发之女,乃丈夫之手;
Ubhinna+mantaraṃ etaṃ, itaro+bhayamuttako.
两相俱有默念此,彼为断怖者。
Ese+sā eta+mīti ca,
此即是这些。
Pasiddhiatthesu yesu lokassa;
在为人所知晓之意中属于世界的,
Thī+puma+napuṃsakānī+ti,
被称为男女长老,
Vuccante tāni nāmāni.
这些即是名称。
Napuṃsakaliṅgaṃ. · 中性词。
Atha sabbādīnaṃ rūpanayo niddisiyate,
于是现众类诸色之名,
Sabba katara katama ubhaya itara añña aññatara aññatama, pubba+parā+para+dakkhiṇu+ttarā+dharāni vavatthāya+masaññāyaṃ. ‘‘Ūnapūrattha+madhikapadodāharaṇa+majjhāhāro’’ti ñāyā sabbādīsu paṭhīyanteti yojetabbaṃ. Ya tya ta eta ima amu kiṃ eka tumha amha iccete sabbādayo. Kaccāyane adassitassāpi tyasaddassa –
万事何者何种,两者或他者、彼此异他、最他者,皆分别于前、后、旁、右、左、下而依他者见,名清净界。在所举的“上、中、下例”中,所具诸义覆盖一切者,当应依此来理解。此即是你我所欲求诸开始。即使于迦耶城所见之声,亦应如此理解——
Khiḍḍā paṇihitā tyāsu, rati tyāsu patiṭṭhitā;
这些被破坏的被隐藏的(事物),其内的喜好得以建立;
Bījāni tyāsu ruhanti, yadidaṃ sattā pajāyareti –
这些(事物)中种子发芽,这即是一切众生生起的缘由——
Pāḷiyaṃ dissamānattā idha saṅgaho.
这里所见即是巴利语的汇集。
Tattha sabbasaddo niravasesattho. Katara+katamasaddā pucchanatthā. Ubhayasaddo dviavayavasamudāyavacano. Itarasaddo vuttapaṭiyogīvacano. Aññasaddo adhikatāparavacano. Añña- tara+aññatamasaddā aniyamatthā. Pubbādayo disādivavatthāvacanā. Yasaddo aniyamattho. Tya+tasaddā parammukhavacanā. Eta+ima+amu+kiṃ iccete samīpa+accantasamīpa+dūra+pucchanatthavacanā. Ekasaddo saṃkhyādivacano. Tumha+amhasaddā para+atta niddesavacanā.
其中所有声音本为非分别,所谓何种之声是为询问之用;双声为两部分构成之词;另有声音为应答之语;异声为多义之语;又有不同及最不同之声为不确定之意;初声乃方向等之作为依据说法;某声音为不确定之意;破碎声则为对面之语;此、彼、彼岸、此岸、近处、旁近、远方皆为询问之声;单声为数之相关;你我声音为指称他者之语。
Sabbo, sissa o,
总而言之,诸位学者,
138. Yona+meṭa138. 『yona』加『meṭa』
Akārantehi sabbādīhi yonaṃ eṭa hoti niccaṃ. Sabbe. Bho sabba sabbā, sabbe. Sabbaṃ, sabbe. Sabbena, sabbehi sabbebhi. Evaṃ karaṇe. Sabbassa.
由无造作之词首构成的各类词根恒常为此。总之,全部、所有,每一个、全部各个。以此类推。用法如是。属于一切者。
99. Sabbādīnaṃ naṃmhi ca99. 『sabba』等词在『naṃ』格位中亦同
Akārantānaṃ sabbādīnaṃ e hoti naṃmhi su+hisu ca. Ettha ādisaddo avayave, vuttañhi –
诸无为法中存有此及彼。此处所说的始字,为部分类别,依教言而言:
Mariyādāyaṃ pakāre ca, samīpe+vayave tathā;
以此规则为准,则近旁的部分亦然;
Catūsva+tthesu medhāvī, ādisaddaṃ pakāsayeti.
于四声调中,智者发出始字。
100. Saṃ+sānaṃ100. 『saṃ』加『sānaṃ』
Sabbādito naṃvacanassa saṃ+sānaṃ honti. Sabbesaṃ sabbesānaṃ. Sabbā sabbamhā sabbasmā. Sabbe sabbamhi sabbasmiṃ, sabbesu.
所言之音节皆含有附着声。全体而言,涵盖一切。凡事皆自此,一切因彼而起。一切在其中,遍及一切。
Itthiyaṃ ‘‘itthiya+matvā’’ti āpaccaye tassa ghasaññā. Sesaṃ kaññāva. Sabbā, sabbā sabbāyo. Bho sabbe, sabbā sabbāyo. ‘‘Gho ssaṃ+ssā+ssāyaṃ+tiṃ sū’’-ti rasse sabbaṃ, sabbā sabbāyo. Sabbāya, sabbāhi sabbābhi.
此谓“依此”为因,所生之称为草名。剩余部分则统一。全部统一,自始至终。此谓“草为此类”之意,依韵律悉作全体称谓。以全称示之,指向所有。
101. Ghapā sassa ssā vā101. 『gha』、『pā』类词,『sa』格位可换用『ssā』
Sabbādīnaṃ ghapato sassa ssā vā hoti. Amussāti rūpassa ‘‘ssā vā te+ti+mā+mūhī’’ti ssādesena siddhattā vāggahaṇa+muttaratthaṃ. Rasse sabbassā sabbāya, sabbāsaṃ sabbāsānaṃ. Pañcamiyaṃ sabbāya.
诸无为法中,盖为根本。此称“盖”者,乃借声助词及音尾所成,文义通达,解语通义。韵律中见全盖、全称、诸盖等;第五种用法亦属全称范畴。
102. Smino ssaṃ「从 smi 变为 ssaṃ。」
Sabbādīnaṃ ghapato smino ssaṃ vā hoti. Sabbassaṃ sabbāyaṃ sabbāya, sabbāsu.
一切众生之主人,所有诸属皆由此之所成。凡所有者,无不是一切中之一,皆具一切相。
Napuṃsake sabbaṃ. ‘‘Yonaṃ nī’’ti napuṃsake yossa nimhi –
内无男性特征者,谓之无性之人。曰“此者无性”,指无男性阴茎者——
137. Sabbādīhi「从 sabba 等词。」
Sabbādīhi parassa nissa ṭā na hoti. Dīghe sabbāni. Bho sabba sabbā, sabbāni. Sabbaṃ, sabbe sabbāni. Nādīsu pumeva. Katarakatamaubhayā tīsu liṅgesu sabbasamā. Evaṃ itaraaññasaddā. Ssā+ssaṃsu viseso.
诸所有之属中的他者相不可得。长者者为所有。所谓众所有、众类,及一切皆为所有。于诸源流,男性如彼。三种性别皆具全备,男性、女性、及彼无性。彼等之名称各异。『萨+沙ṃ』为特别称谓。
52. Ssaṃ+ssā+ssāyesvi-tare+ka+ññe+ti+māna+mi52. ssaṃ、ssā、ssāya、esvi 等词尾,以及 i-tare、ka、ññe、ti、māna、mi 诸形式(动词或名词的词尾变化列表)。
Ssamādīsu itara+eka+añña+eta+ima iccetesaṃ i hoti niccaṃ. Itarissā itarāya, aññissā aññāya, aññāsaṃ aññāsānaṃ. Aññissaṃ aññāyaṃ aññāya. Aññatara+ññatamā liṅgattaye sabbasamā.
于所有处,某物或某一,或某他,此等称谓恒常适用。彼得彼者与彼者相对应,彼别彼者与彼别彼者相应。于种类对待中,各性互相对应,视为相等。
Pubbo,
开端初起,
143. Pubbādīhi chahi「从 pubba 等六词。」
Etehi chahi savisaye eṭa vā hotīti yossa eṭa, pubbe pubbā. Bho pubba pubbā, pubbe pubbā. Pubbaṃ, pubbe. Pubbena. Sesaṃ sabbaliṅge sabbasamaṃ. Evaṃ parādayo pañca.
以上六者各因各果,可说为彼此所成。先前之先,合于先前。先前者,诸先前也。全体皆同构于诸性。如此五者并列。
139. Nā+ññañca nāma+ppadhānā「nā 及 añña 等名词为主。」
Taṃnāmabhūtehi appadhānehi ca sabbādīhi sabbādikāriyaṃ na hoti. Te sabbā, sabbanāmā teti attho. Te piyasabbā, te atisabbā. Nāmabhūte ca aññapadatthādo appadhānavisaye ca sabbādikāriyanisedhena ‘‘paramasabbe tiṭṭhanti’’ tyādito padhānapadantato eṭaādayo honti, visesanasamāsassa uttarapadatthapadhānattā.
凡以「一切」等词为名称本身、且非主要成分者,不适用「一切」等词的变化规则。其意为:彼等皆为「一切」,皆名为「一切名词」。如『piyasabbā』(喜爱之一切)、『atisabbā』(超越之一切)等。又,凡作为名称本身、表示他词之义、且处于非主要地位的情形,因排除「一切」等词变化规则之适用,故从以「一切」等为结尾的主要词生出「eṭa」等形式,这是由于限定复合词以后分之义为主要的缘故。
140. Tatiyatthayoge「在第三格义的连用中。」
Tatiyatthena yoge ca sabbādikāriyaṃ na hoti. Māsena pubbā māsapubbā iccādi.
凡与第三格(工具格)义相结合的情形,不适用「一切」等词的变化规则。如『māsena pubbā』(以月为先)构成复合词『māsapubbā』(月前),等等。
141. Catthasamāse141. 在第四格复合词中
Catthasamāsavisaye sabbādikāriyaṃ na hoti. Dakkhiṇuttarapubbānantiādi.
凡属于「ca」字复合词范围内,不适用「一切」等词的变化规则。如『dakkhiṇuttarapubbā』(南、北、东)等等。
142. Ve+ṭa142. Ve 与 ṭa
Iti catthasamāse sabbādikāriyaṃ na hoti, niccena eṭaādesappasaṅge ayaṃ sampattavibhāsā. Pubbuttare pubbuttarā. Sesaṃ sugatasamaṃ.
如是,在第四复合法内无起始作业,确有此等词汇构成,若『niccena eṭa-āde-sappasaṅge』所示,此为完成之详释,前后相称,以成系统,余皆同此解释。
Yo, ye. Yā, yāyo. Yaṃ, yāni iccādi sabbasamaṃ. Yādīna+mālapane rūpaṃ na sambhavati.
「约」、「耶」;「雅」、「雅约」;「颜姆」、「雅尼」等,与「萨巴」(一切)的格式完全相同。「雅」等词的呼格形式则无法成立。
Tya si –
「tya」接单数主格词尾——
128. Tya+te+tānaṃ tassa so语法规则 128
Tya+te+tāna+manapuṃsakānaṃ tassa so hoti simhi. Syo, tye. Syā, tyā, tyāyo. Tyaṃ, tyāni iccādi sabbasamaṃ.
『tya、te、tāna』者,此为中性词『tassa』变化为『so』之规则,适用于第一格单数。第一格单数形为『syo、tye』;第一格复数形为『syā、tyā、tyāyo』;业格单数形为『tyaṃ』,业格复数形为『tyāni』,其余格位变化与一般代词完全相同。
So,
131. Tatassa no sabbāsu131. 在一切格中,ta 之 ta 变为 no
Tasaddassa tassa no vā hoti sabbāsu vibhattīsu. ‘‘Tya+te+tānaṃ tassā’’ti ca ettha tyādīnaṃ takāraggahaṇaṃ syā sā esā nāyoti itthiyaṃ sabbasamā hotīti. Ne te. Naṃ taṃ, ne te. Nena tene, nehi nebhi tehi tebhi.
「他/彼」(ta)词干的属格形式,在一切变格中可以是「tassa」,也可以不用此形。另,「tya+te+tānaṃ tassā」条目中,tya等形式冠以ta音,是为了说明在女性中,「syā sā esā nāya」等形与一切(sabba)词相同。复数宾格:「ne te」;单数宾格:「naṃ taṃ」,复数宾格:「ne te」;具格单数:「nena tene」,具格复数:「nehi nebhi tehi tebhi」。
132. Ṭa sasmāsmiṃssāyassaṃssāsaṃmhāmhisvi+massa ca「ṭa」(词基)在「sa、smā、smiṃ、ssāya、ssaṃ、ssā、saṃ、mhā、mhi、svi」诸格尾以及「massa」之前(可出现)。
‘‘Ṭa sa+smā+smiṃ+naṃsmi+massa cā’’ti vuttepi tesaṃ vibhattīnaṃ ādesesu ssāyādīsu paresu ‘‘tadādesā tadiva bhavantī’’ti ñāyā ṭādese siddhepi yādiādesantare pare nivattanatthaṃ ssādīnaṃ gahaṇaṃ.
即便在『Ṭa sa+smā+smiṃ+naṃsmi+massa cā』这样的词形组合中,也存在对各格变化词尾和词根的解释。其他格尾如『ssāyā』等,在不同上下文中的用法显示了词尾的变化规律。此中『tadādesā tadiva bhavantī』意指该格尾在语法上具有一致的用法和适当的归属。依据语法规范,这些格尾不仅彼此联系且还起归回作用,因此需要系统掌握。
Sādīsvi+massa tasaddatakārassa ca ṭo vā hoti. Pubbassaralopo. Eva+muparipi. Assa nassa tassa, nesaṃ nesānaṃ tesaṃ tesānaṃ. Amhā asmā namhā nasmā tamhā tasmā. Amhi asmiṃ namhi nasmiṃ tamhi tasmiṃ, nesu tesu.
在「sa」等格尾(sā等)之后,词干「assa」(即ta词干的ta音部分)可选择性地替换为「ṭo」。前置母音省略(pubbassaralopo)。同样适用于「eva」之后及其上位情形。属格形式:「assa nassa tassa」(单数),「nesaṃ nesānaṃ tesaṃ tesānaṃ」(复数);从格形式:「amhā asmā namhā nasmā tamhā tasmā」;处格形式:「amhi asmiṃ namhi nasmiṃ tamhi tasmiṃ」(单数),「nesu tesu」(复数)。
Itthiyaṃ sā, nā nāyo tā tāyo. Naṃ taṃ, nā nāyo tā tāyo. Nāmhi –
这里所论述的是此类指示词变化中的用法,尽管涉及『sā』、『nā』、『nāyo』、『tā』、『tāyo』等形式,否定表达如『naṃ taṃ』亦同样适用。『nāmhi』则作为带格介词形式的变构部分。
46. Ssā vā te+ti+mā+mūhi「ssā」或「te、ti、mā、mū、hi」(诸格尾可替换)。
Ghapasaññehi ta+eta+ima+amūhi ekatte nādīnaṃ ssā vā hoti. Antassarānaṃ ghapavohārena taṃsahacaritāpi saddā ‘‘kunte pavesayā’’ti ñāyā gayhantīti ‘‘ghapasaññehi ta+eta+ima+amūhī’’ti vuttaṃ. Vāṭādese assā nassā nāya.
关于具有浓重哑音特征的结合词『ta+eta+ima+amūhi』作为一个单位,这些词的语尾变化(nā + dīnaṃ)并不例外。『Antassarānaṃ』暗示这种组合词尾带有加强语气或修饰作用。此类辅音音流结合形成的复合声音,即使在义文中伴随声音连贯,即『kunte pavesayā』,仍表明词组整体逻辑和语音结构的完整性。『ghapasaññehi』的解释指如前文『ta+eta+ima+amūhī』复合发音与含义,共同构成这一语法现象。而『vāṭādese assā nassā nāya』意指某区域语音表现为『nāya』等形式。
53. Tāya vā「以彼或」
Ssaṃssāssā yesu tassa vā i hoti. Tissā tassā tāya, nāhi nābhi tāhi tābhi. Sassa vā ssāmhi assā nassā tissā tassā.
所谓『三处所有者』指的是三者各自存在之义。其三者为此、彼、彼此,彼此之间不可互相代替。此者与彼者各自独立而存在,彼此亦复如是。
54. Te+ti+māto sassa ssāya54. 从「te」、「ti」、「mā」诸词,「sa」的词尾变为「ssa」或「ssāya」。
Tā+etā+imāto sassa ssāyo hoti vā. Assāya nassāya tissāya tassāya, ‘‘ghapate’’ccādinā yādese nāya tāya. Naṃvacanassa sa+mādese takārassa ca vā ṭādese āsaṃ nāsaṃ nāsānaṃ tāsaṃ tāsānaṃ. Sattamiyaṃ assaṃ assā nassaṃ nassā nāyaṃ nāya tissaṃ tissā tassaṃ tassā tāyaṃ tāya, nāsu tāsu.
此『此』、『彼』、『此彼』之语,为所有三处的名称,该名涉及所在、彼所、此所,谓『皿』之处的区分。此名有依言义、依意义、依场所等不同用法。第七格形式如『此者』、『彼者』等,用以指示各处分属,在语言使用时,不能混淆或错用。
Napuṃsake naṃ taṃ, nāni tāni. Naṃ taṃ, ne nāni te tāni. Sesaṃ pumeva.
凡无性者,不是此者,亦非彼者。既非此者,亦非彼者之类。是为全人中唯一。
‘‘Yaṃtaṃsaddā niccasambandhā’’ti ñāyā yaṃsaddena aniyamitatthaṃ taṃsaddo niyameti.
所谓『声音依赖于恒常联系』之义,乃指出于言僻用处中,声音能成为语句约束。
Pasiddhe anubhūtatthe, pakkantavisaye tathā;
于明了的经验与实在之中,及于事物法境,亦同理。
Yaṃsadda+manapekkheva, taṃsaddo yujjate sadāti –
声音与心意识相系,不断联合,恒常相依。
Vuttattā ettheva taṃsaddo yaṃsaddaṃ nāpekkhati. Yathākkamaṃ tatri+da+mudāharaṇaṃ –
如前所说,此处所说的声音,即所摄的声音,未加分别。其喻如三字母组合示例,
(.) ‘‘Namo tassā’’ti ca, (.) ‘‘aggimpa+kkhinā…pe… ñātakārī hi so jino’’ti ca, (..) Purimagāthāya vuttamunisadda+mapekkhitvā ‘‘savāsane kilese so’’ti ca.
如「礼敬彼女」、「以火焚烧……」、「实为敌对者是圣者」等,且在前行偈中所说,依止此声音,即在教法中谓之“染污所在”。
Eso, ete. Esā, etā etāyo, etaṃ, etāni iccādi ṭa+nādesābhāvova viseso.
此是、诸如此类。此处所示,此等诸示现如同断除余染般的特殊标识。
Ima si,
本句意为“此是”,
127. Simha+napuṃsakassā+yaṃ「Simha 与中性之 yaṃ」
Imasaddassa anapuṃsakassa ayaṃ hoti simhi. Ayaṃ, ime. Imaṃ, ime.
此音为不具性别之声,即似狮子之音。此为复指,即此、此等。
126. Nāmha+ni+mi126. 在 nāmha、ni、mi 之后
Imasaddassa anitthiyaṃ nāmhi ana+imiiccādesā honti. ‘‘Ate+nā’’ti ene anena iminā. Himhi –
此音对不善意含义不通,故无不善之指示。所云「彼三」即是此之所示。前文谓——
125. Imassā+nitthiyaṃ ṭe「Imassā 于阴性中变为 ṭe」
Imassā+nitthiyaṃ ṭe hoti vā su+naṃ+hisu. ‘‘Nāmaggahaṇe liṅgavisiṭṭhassāpi gahaṇaṃ’’ti ñāyā ‘anitthiyaṃ’ti itthiliṅganisedhā imassāti nāmaggahaṇavisaye liṅgavisesitassa imasaddassāpi gahaṇaṃ. Tassa phalaṃ ‘‘tatassa no sabbāsu’’ tyādo liṅgattaye kāriyasiddhi. Ehi ebhi imehi imebhi. ‘‘Ṭa sasmāsmi’’miccādinā sabbassi+massa vā ṭādese assa imassa, vā ṭe esaṃ esānaṃ imesaṃ imesānaṃ. Amhā asmā imamhā imasmā. Amhi asmiṃ imamhi imasmiṃ, esu imesu.
此处『imassa』的用法可为否定句中之『te hoti』与主语的指代。『Nāma gahaṇe liṅga visiṭṭhassāpi gahaṇaṃ』的理义,即在命名或指称中,虽以标志作区分,但也仍属一种包含或涵盖。此处『anitthiyaṃ』之称,是对女性性别词的否定,用以说明此处『imassa』虽然含有指示性的标志词,但仍指涵义范畴。其果报为『tatassa no sabbāsu』,表明对应之类不全,标志种类的完成度不足也就无法成事。接下来『ehi ebhi imehi imebhi』,是说以这(些)、那些、这些等指示词为例。『Ṭa sasmāsmi』用以说明若无真确指代,则对全部的主语或对象而言均属错误指称。『Sabbassimassa』意为全体所有,此处对指示所指代的范围作说明,包括『amha』、『asma』、『imamha』、『imasmā』等复合指示形态,强调对近指、处所、以及泛指的细致区别。总之,这段训诂说明了『imassa』指示词的特殊语法用法及其在不同语境中对性别、指代、类别的区分和限制。
Itthiyaṃ ayaṃ, imā imāyo. Imaṃ, imā imāyo. Nā ‘‘ssā vā te+ti+mā+mūhī’’ti ssā vā, vā ṭādese ‘‘ssa’’ miccādinā iādese ca kate assā imissā imāya, imāhi imābhi. Assā imissā assāya imissāya imāya. Naṃvacanassa sa+mādese imassa ca vā ṭādese assa ‘‘sunaṃhi sū’’ti dīghe ca kate āsaṃ, aññatra imāsaṃ imāsānaṃ. Sattamiyaṃ assaṃ imissaṃ assā imissā imāyaṃ imāya, imāsu.
此句以女性性别词『itthiyaṃ』开头,随后指出『imā imāyo』等复数指示代词的用法。『Imaṃ imā imāyo』意为指示多个女性对象。『Nā ssā vā te ti mā mūhī』为否定或辨析语气,指出假如用错了指代词如『ssa』,即为错误,因其为错误的指称,即『miccādinā』。此处进一步讲述了『imissā imāya』、『imāhi imābhi』等多形态指示代词,用于不同格位与用法。对动词短语的长词复合做了解释,如『sunaṃhi sū』一句中长复合表达指向的范围、指示连续性。『Sattamiyaṃ assaṃ imissaṃ』部分,描述了第七种格的一致性,指明了这些复合指示代词针对数、格和性别的协同运作。整体而言,这段段文重点系统地讨论了女性性指示代词的细分及其语法范畴。
Napuṃsake –
此处以男性无明确性别特征者『napuṃsake』为主题,指出有关这一类型的代词指称。
201. Imassi+daṃ vā「Imassī 之 daṃ 或」
Aṃsisu saha tehi imassi+daṃ hoti vā napuṃsake. Idaṃ imaṃ, ime imāni. Idaṃ imaṃ, ime imāni. Anena iminā iccādi pulliṅgasamaṃ.
在宾格单数及处格复数(aṃ、su等格)之后,与这些形式并用时,中性的「ima」词干可选择性地替换为「idaṃ」。单数主/宾格:「idaṃ imaṃ」,复数主/宾格:「ime imāni」;(宾格同上)「idaṃ imaṃ」,复数:「ime imāni」;具格单数:「anena iminā」,其余各格与男性变格相同。
197. Ime+tāna+menā+nvādese dutiyāyaṃ197. 在第二格中,ime、tāna、me、nā 等词替换。
Imaetasaddānaṃ kathitānukathanavisaye dutiyāya+menādeso hoti. Imaṃ bhikkhuṃ vinaya+majjhāpaya, atho enaṃ dhamma+majjhāpaya. Ime bhikkhū vinaya+majjhāpaya, atho ene dhamma+majjhāpaya. Eva+metassa ca yojanīyaṃ.
在复述已说之事的语境下,『ima』词与『eta』词之业格单数,可将『ima』替换为『ena』。例如:『令此比库学律,又令他学法。令此诸比库学律,又令彼等学法。』如此用法,亦当依同样方式理解『eta』词之变化。
Amu si,
『Amu si』起始的句子未完,可能为下一章节之开头,表示某种泛称或不特定指代,缺乏具体上下文不便详释。
129. Massā+mussa129. massa 替换为 mussa。
Anapuṃsakassā+mussa makārassa so hoti simhi. Asu, yo –
非人男的那雄狮,与雄狮为一;迅疾者,谓也——
86. Lopo+musmā86. mu 之后省略 smā。
Niyamasutta+midaṃ, amusaddato yonaṃ lopo hoti niccaṃ pulliṅge. Dīghe amū. Jhalato yonaṃ ‘‘lopo’’ti lope siddhepi vo+pavādo+ya+mārambho.
此为规律经,若不闻此言,其灭常在雄狮中。长久不灭。若言“灭”,虽灭已,仍有诽谤及动因启动。
Ārambho vacanampatti, lakkhaṇaṃ yogalakkhaṇaṃ;
启动者即语音产生,标识为语音特性;
Vākyaṃ satthañca iccādi, suttāna+mabhidhāyakā.
此语乃佛所欲,亦为经典名称;
Amuṃ, amū. Amunā, amūhi amūbhi.
无、无性;以此为无、以无为无性;以无等为无体无为;
87. Na no sassa87. “na、no”不作为“ssa”的替代。
Amusmā sassa no na hoti. Amussa, amūsaṃ amūsānaṃ. ‘‘Nāsmāssā’’ti lato smāssa nā, amunā amumhā amusmā. Amumhi amusmiṃ, amūsu.
无从其身不得;非无彼者及无性之众;“非来自其身”意为非自身之故;以无为无体无为,存在于无性之中。
Itthiyaṃ asu, amū amuyo. Amuṃ, amū amuyo. Nā, ‘‘ssā vā te+ti+mā+mūhī’’ti nādyekavacanānaṃ ssā vā, amussā amuyā, amūhi amūbhi. Amussā amuyā, amūsaṃ amūsānaṃ. Sattamiyaṃ amussaṃ amussā amuyaṃ amuyā, amūsu.
女性形式:主格单数「asu」,主格复数「amū amuyo」。宾格单数「amuṃ」,宾格复数「amū amuyo」。具格:依规则『ssā 或 te、ti、mā、mūhi』,单数具格词尾得用「ssā」,故为「amussā amuyā」,复数为「amūhi amūbhi」。与格/属格单数「amussā amuyā」,复数「amūsaṃ amūsānaṃ」。位格(第七格)单数「amussaṃ amussā amuyaṃ amuyā」,复数「amūsu」。
Napuṃsake –
中性词格变——
202. Amussā+duṃ202. 对“amu”词,形成“amussa”和“aduṃ”等形式。
Aṃsisu saha tehi amussa aduṃ hoti vā napuṃsake. Aduṃ, silopo, amuṃ. ‘‘Jhalā vā’’ti vāniādese amūni amū. Aduṃ amuṃ, amūni amū. Amunā iccādi pulliṅgasamaṃ.
在宾格单数及与之并列的诸格中,中性形式「aduṃ」得替换该代词,此为中性的可选形式。「aduṃ」——依省略规则,词尾「si」省略,得「amuṃ」。又依规则『jhalā vā』,以「ni」等替换时,可选择得「amūni」或「amū」。故宾格为「aduṃ」或「amuṃ」,复数为「amūni」或「amū」。具格「amunā」以下各格,与阳性变格相同。
‘‘Sakatte’’ti kapaccaye –
『在自义中』,谓加『ka』附缀时——
130. Ke vā130. 在“ka/ke”处可任选。
Amu eva amukoti sakatthe kapaccaye taddhitavuttittā ‘‘ekatthatāyaṃ’’ti silope ca kate ‘‘nimittābhāve nemittikassābhāvo’’ti ñāyā nimittabhūtassa sissā+bhāve nemittikassa ‘‘massā+mussā’’ti kattabbassa sakārassa nivuttīti ‘ke vā’ti vikappena massa sakārattha+ mida+māraddhaṃ . Amussa massa ke sa hoti vā. Asuko amukā, asukā amukā. Asukaṃ amukaṃ iccādi.
『amu』本身即『amuka』,在表自义之『ka』附缀加入之后,由于属于附缀衍生词的规则,依『单一性时』施行词尾省略(silopa),再依『当标志消失时,由标志所生者亦消失』之法则,作为标志的词尾辅音『s』消失之后,被标志所引出、本应施作『massā+mussā』(即属格单数词尾变化)的『sa』辅音也随之不出现;于是依『ke vā』规则,选择以『sa』替换『ma』之变化,便由此处开始推演。故『amussa』之『ma』,得选择性地变为『sa』。由此得:『asuko』即『amukā』,『asukā』即『amukā』,『asukaṃ』即『amukaṃ』,余类推。
Kiṃ si.
『kiṃ』,主格单数形式。
198. Kissa ko sabbāsu「Kissa」在一切格中变为「ko」。
Sabbāsu vibhattīsu kissa ko hoti. Sisso, ko, ke. Kaṃ, ke. Kena, kehi kebhi.
在所有格变化中,『谁』(疑问代词)的各格形式为:主格单数『谁』,主格复数『哪些人』;业格单数『谁』(宾格),业格复数『哪些人』;具格单数『藉由谁』,具格复数『藉由哪些人』(有两种复数形式)。
199. Ki sasmiṃsu vā nitthiyaṃ「Ki」在「smiṃ」和「su」或「nitthiyaṃ」(第七格)中。
Anitthiyaṃ kissa ki vā hoti sasmiṃsu. Kissa kassa, kesaṃ kesānaṃ. Kamhā kasmā. Kimhi kismiṃ kamhi kasmiṃ, kesu.
对不善的事有什么关系,在这些变化中?属于谁,谁的?头发的头发,属于什么,属于谁?在什么中,为什么?在哪些地方、在何事、以什么方式?属于谁?
Itthiyaṃ vibhattīsu paresu kādese kate akārantattā majjhe āpaccayakaraṇa+maviruddhanti ā, kā, kāyo. Kaṃ, kā kāyo iccādi sabbāva.
在女性变格中,其他语法格所表达的“地方、时间”上的格尾去掉时,中间的条件关系词不相抵触的是‘ā’、‘kā’、‘kāyo’。‘kaṃ’、‘kā’、‘kāyo’及其类似形式全都如此。
Napuṃsake –
在非男非女(阴阳不定者)——
200. Ki+maṃsisu saha napuṃsake「Ki」与「maṃ」、「si」、「su」一起,在中性中。
Aṃsisu saha tehi kiṃ saddassa kiṃhoti napuṃsake. Kādesassa sāmaññattā ‘‘visesavihitā vidhayo sāmaññavidhayo nisedhentī’’ti ñāyā kiṃādesena kādesanivutti. Kiṃ, kāni. Kiṃ, ke kāni. Kene+ccādi pubbeva.
与‘aṃsisu’以及其他相关形式在非男非女的变格中有什么联系,如何表现?某些格的共性是‘专门赋予规定的通用规定,且禁止性规定’这种认识,这是什么格、该格的复现?‘kiṃ’与‘kāni’是如何?‘kiṃ’、‘ke’与‘kāni’有关。‘Kene’以及类似形式早已出现过。
Ekasaddo saṃkhyā+tulya+ñña+sahāyavacano. Yadā saṃkhyāvacano, tadā ekavacananto, atra ekasaddo saṃkhyeyyavāpī. Aññatra tulyādīsu bahuvacanantopi. Eko, eke. Ekā, ekā ekāyo. Ekaṃ, ekāni+ccādi sabbasamaṃ tiliṅge.
单词是数量、等同性、认知、辅助性兼备的词。当作数量词时,是单数词;这里单个词是可数的限制词。除此之外,复数用于类似情况。‘eko’、‘eke’、‘ekā’、‘ekā ekāyo’、‘ekaṃ’、‘ekāni’及类似形式在所有三个语法性中全都相同。
Tulye eko vilāso dvinnaṃ kumārānaṃ, eke vaṇṇasaddā dvinnaṃ kumārānaṃ. Aññatthe eko ācariyo eva+māha, eke ācariyā eva+māhaṃsu. Asahāyate ekova araññaṃ pavisitvā.
两位少年中,某一位各有各的嗜好;两位少年中,各有各的音声美称。另有一种情况,仅有一位老师宣说,亦有仅有几位女老师宣说。进入深林时,仅有一人独处而不依赖他人。
Eko, eke. Ekā, ekā ekāyo. Ekaṃ ekāni+ccādi sabbasamaṃ tiliṅge. Ssā+ssaṃsu pana ‘‘ssa’’mādinā i, ekissā ekāya, ekissaṃ ekāyaṃ ekāya.
单数形式指一者,复数形式指多个。单数女性、单数阳性、单数中性在三性标志上皆等同。复数中有‘‘ssa’’结尾的词,其含义因‘‘ssa’’字而变为单一之意,指向某一方。
Idha attaparagāravavasena ekassāpi ‘‘amhākaṃ rañño’’tipi ‘‘eke ācariyā’’tipi bahuvacanassa lokena icchitattā bahulavidhānā bahuvacaneneva sijjhati.
在本教义中,由于尊重自己,有时单一的‘‘我们王’’或‘‘某位老师们’’这类复数词句,经常按照世俗之用法作多重含义,而仍停留在复数形式。
Tumha+amhasaddā aliṅgā, tathā ubha+kati+dvisaddā, pañcādayo aṭṭhārasantā ca. Tumha si, amha si.
‘你’与‘我们’是指示代词,既指彼此两个方向,也包含五种及十八种不同用法。‘你’、‘我’是其变形之一。
212. Tumhassa tuvaṃtva+mamhi ca「tumha」的「tuvaṃ」、「tva」,在「m」(第一格单数)中也(可用)。
Amhi simhi ca tumhassa savibhattissa tuvaṃ+tvaṃ honti. Tuvaṃ tvaṃ.
关于‘我们’和‘你们’这种区分,在所属范围内你是属于你的,我属于我。‘你’与‘你自己’亦有此义。
211. Simha+haṃ「sim」(变为)「haṃ」。
Simhi amhassa savibhattissa ahaṃ hoti. Ahaṃ, yevasve+ṭa, tu mhe.
‘他们’与‘我们’的区别中,我属于自己,你属于你自身。这里‘我’是位于己方,‘你’在他方。
2,209. Maya+masmā+mhassa2,209. 从「maya」(我们)及「asma」(我)诸形式,「mha」的词尾变化规则。
Yosva+mhassa savibhattissa maya+masmā vā honti yathākkamaṃ. Mayaṃ amhe.
这些人是属于我和我有关联的众生,依照正当的规则属于我以及我们。
227. Aṃmhi taṃ+maṃ+tavaṃ+mamaṃ227. 在「aṃ」格(业格)中,「taṃ」、「maṃ」、「tavaṃ」、「mamaṃ」诸形式并用。
Aṃmhi tumhaamhasaddānaṃ savibhattīnaṃ taṃ+maṃ+tavaṃ+mamaṃ honti yathākkamaṃ. Taṃ, maṃ, tavaṃ, mamaṃ.
在我们众生中,你们的声音与我的、你的、我们的声音依照正当的规则是有所分别的。这里的『你』『我』『你的』『我的』各有区别。
231. Dutiyā yomhi vā231. 在第二格(宾格)yo 之后,可选。
Tumhaamhasaddānaṃ savibhattīnaṃ paccekaṃ ṅaṃ+ṅākaṃ vā honti yomhi dutiye, tumhaṃ tumhākaṃ tumhe, amhaṃ amhākaṃ amhe.
你们众生的声音在分别的格位中各自区别,有第二格的“我,对我所有的”,对你则是“你,对你所有的”,对我则是“我们,对我们所有的”。
228. Nāsmāsu tayā+mayā第228条:在「nā」与「smā」两个格尾中,作「tayā」「mayā」的形式。
Nāsmāsu tumhaamhasaddānaṃ savibhattīnaṃ tayā+mayā honti yathākkamaṃ. ‘‘Nāsmāsū’’ti bahuvacanesupi vibhattikkama+manapekkhitvā saddakkamena paccekaṃ dve dve honti.
在不定格中,你们众生的声音依照正当的规则不是由你我二者所有。『不定格』这个复数形式,根据格变的规则在声音上也会分成两种各自独立。
213. Tayātayīnaṃ tva vā tassa213. 在 tayā、tayī 之后,可选 tva 代替 tassa。
Tumhassa tayātayīnaṃ takārassa tva hoti vā. Tvayā tayā, mayā. Tumhehi tumhebhi, amhehi amhebhi.
你所拥有、你自己所具备的东西属于你或不属于你。是你、他或我是依照语法中的二者所有格和工具格表达的。对应的有你们的,你们的这些,我们的,我们的这些。
229. Tava+mama+tuyhaṃ+mayhaṃ se第229条:在「sa」格尾中,作「tava」「mama」「tuyhaṃ」「mayhaṃ」的形式。
Se tumhaamhasaddānaṃ savibhattīnaṃ ete ādesā honti yathākkamaṃ. Tava tuyhaṃ, mama mayhaṃ.
这些是你们众生声音的分别格位的命令,依照正当规则是这样区分的。包括你的、你的,以及我的、我的。
211. Naṃsesva+smākaṃ+mamaṃ.第211条:在「naṃ」与「sa」两个格尾中,作「asmākaṃ」「mamaṃ」的形式。
Naṃsesva+mhassa savibhattissa asmākaṃ+mamaṃ honti yathākkamaṃ. Mamaṃ.
我们的事物并非必然是大家共有的,也并非一定属于我个人。属于我者。
230. Ṅaṃ+ṅākaṃ naṃmhi230. 在 naṃ 之前,ṅaṃ 和 ṅākaṃ(替换)。
Naṃmhi tumhaamhasaddānaṃ savitattīnaṃ ṅaṃ+ṅākaṃ honti paccekaṃ. Tumhaṃ tumhākaṃ amhaṃ amhākaṃ asmākaṃ. Kaccāyane ekavacanassa aṃvidhānatthaṃ sutta+māraddhaṃ, ettha pana attagāravavasena aṃmhi tumhaṃ amhaṃbhi sijjhanti bahulādhikārā.
在这些有分别的声音中,属于你我各自的是分别的。你属于你,我属于我,我们属于我们。为了解释单数的用法而有此说法,然而因自尊心,有时因分别你我而生烦恼者却不在少数。
214. Smāmhi tvamhā「smā 与 mhi 之中,tvam 与 hā。」
Smāmhi tumhassa savitattissa tvamhā hoti vā. Tvamhā tvayā tayā, mayā.
在我里面,则有你属于我或你属于你。你属于你所为的,也属于我所为的。
226. Smimhi tumhamhānaṃ tayi+mayi语法规则 226
Smimhi tumhaamhasaddānaṃsavibhattīnaṃ tayi+mayi hoti yathākkamaṃ. Tvayi tayi, mayi. Tumhesu.
在这些分别的声音中,属于你我的是如实的。属于你,属于我。于你们之间。
203. Sumhā+mhassā+smā语法规则 203
Amhassa asmā hoti vā sumhi. Asmāsu amhesu. Sabbādayo vutta+mapekkhantā vakkhamānaṃ vāti ida+mesaṃ lakkhaṇaṃ.
属于我或属于我者,或属于我们之间。所有这一切若以前所说、依语境理解,即是此义的标志。
232. Apādādo padate+kavākyeti232. 「『Apādādo』者,从无足者(开始)至足者(之间的词)也」,此为句义。
Adhikāro. Ettha pādo nāma gāthāya catutthaṃso, tasmā ‘‘tumhehi puññaṃ pasutaṃ anappakaṃ’’ti ettha vo na hoti. Ettha padanti vutta saddo sabhāvato –
权利。这里“脚”是指歌谣的第四节,因此“由你们所种无垢的功德”这一句在这里不成立。这里“词语”即自然产生的言语,理应如此——
Ākāsavāyuppabhavo sarīrā,
从空处生起的气息为身体,
Samuccaraṃ vatta+mupeti nādo;
声音因一切运动而产生;
Ṭhānantare suppaṭihaññamāno,
在不同处所清晰响起,
Vaṇṇatta+māgacchati so tu saddoti –
所响之声随其色相而现。
Vuttattā ekeko vaṇṇo saddo nāma, tabbaṇṇasamūho padaṃ, tappadasamūho vākyañca. Tathā hi –
据说声有多种颜色,称为音色群,亦有词群及句群。正如—
Vitatyantaṃ padaṃ tassa, ca yo vākyanti manvayaṃ;
他的词语广布,亦或是将句子相续组合;
Upacārā vaṇṇasadda-vāccaṃ taṃ na pariccaje.
近行者不应舍弃华美词声的言语。
Taṃ padañca –
此『词』之义──
Padaṃ catubbidhaṃ vuttaṃ, nāmā+khyāto+pasaggajaṃ;
词分四类,即名称、称谓、词首加成;
Nipātajañca taññū hi, asso khalvā+bhidhāvatīti.
又有助词,此乃助成之词,称谓语亦是如此。
Taṃ vākyañca –
这就是『句』之义──
Ekākhyāto padaccayo, siyā vākyaṃ sakārakoti –
单一称谓之词相连,即谓句子具有主语。
Vuttaṃ. Tasmā ‘‘vibhatyantaṃ padaṃ, padasamūho vākya’’nti ca vuccati.
如所说者,因此谓之「俱坏尽之句」,即句子由若干分句组成。
233. Yonaṃhisva+pañcamyā vo+no「yo 与 ṇaṃ 在 hi、sva 与第五格中成 vo 与 no。」
Apañcamiyāyonaṃhisva+pādādo vattamānānaṃ padasmā paresa+mekavākye ṭhitānaṃ tumhaamhasaddānaṃ savibhattīnaṃ vo+no honti vā yathākkamaṃ. Gāmaṃ vo gaccheyyātha, gāmaṃ tumhe gaccheyyātha. Gāmaṃ no gaccheyyāma, gāmaṃ amhe gaccheyyāma. Pahāya vo gamissāmi, mā no vikantiṃsu. Dīyate vo, dīyate tumhaṃ. Dīyate no, dīyate amhaṃ. Tuṭṭho+smi vo pakatiyā, tuṭṭho+smi tumhaṃ. Satthā no bhagavā, eso amhākaṃ satthā. Kataṃ vo, kataṃ tumhehi. Kataṃ no, kataṃ amhehi.
例如在五种关系中,谓之“否定加否定”的句子如「汝我等足行,诸分句各自存在于不同句中」则汝我之声分别如常存乎。譬如「你们去村庄吧,我等去村庄吧;我们不去村庄,你们去村庄。弃去你们,我将去,不使你们恐惧。」又如「予尔,予汝;付予你们,付予我等。予我等,付予你们。我为你们所悦,我悦你;世尊是我等师傅。」其意如此。
234. Te+me nāse234. 在 te 与 me 之鼻音前
Nāmhi se ca apādādo vattamānānaṃ dasmā paresa+mekavākye ṭhitānaṃ tumhaamhasaddānaṃ savibhattīnaṃ te+me vā honti yathākkamaṃ. Kataṃ te, kataṃ tayā. Kataṃ me, kataṃ mayā. Dīyate te, dīyate tava. Dīyate me, dīyate mama. Dhanaṃ te, dhanaṃ tava. Dhanaṃ me, dhanaṃ mama.
同样,于十种关系中,谓之「他人句中存有汝我分句」者,则你我声调分别依旧。譬如「为汝者,为尔也;为我者,为吾也。予汝,付汝;予我,付我。尔之财富,汝所有;我之财富,我拥有。」
237. Na ca+vā+hā+he+vayoge237. 在 na、ca、vā、hā、he 之连接中不
Cādīhi yoge tumhaamhasaddānaṃ vo+no, te+me na honti. Gacchāma tumhe ca mayañca, passati tumhe ca amhe ca, kataṃ tumhehi ca amhehi ca, dīyate tumhañca amhañca, dhanaṃ tumhañca amhañca, kataṃ tayā ca mayā ca, dīyate tava ca mama ca, dhanaṃ tava ca mama ca. Evaṃ vādiyogepi.
又借助助词「且」连接汝我声调,汝、我声不共存。譬如「去吧,你我同往;见你我言;汝我所书;付与你我;财产为你我;作尔吾与我尔;付尔我与我尔;财富尔我皆有。」此即复合分句连贯之理。
235. Anvādese235. 在替代中
Kathitānukathitavisaye tumhaamhasaddānaṃ ādesā niccaṃ honti punabbidhānā. Gāmo tumhaṃ pariggaho, atho janapado vo pariggaho. Anvādese atho athoti vāradvayābhāvā niccanti vuttaṃ. Athosaddo kathitasseva puna kathanato anvādesajotako.
论述所谓叙述及复述内容时,汝我声调常具定序次。谓「村庄为你所持,有国土为你所持。」连词或转话语「或」与「亦」乃并用之故,故谓「已说复述,声词复再叙述而成」。
236. Sapubbā paṭhamantā vā236. 或在以 sa 为首、以第一格为末者
Vijjamānapubbasmā paṭhamantā paresaṃ tumhāmhānaṃ ādesā vā honti anvādese. Gāme paṭo tumhākaṃ atho nagare kambalo vo atho nagare kambalo tumhākaṃ, athoti anukathanavāradvayattā vikappo sapubbāti kiṃ, paṭo tumhākaṃ, atho kambalo vo. Paṭhamantāti kiṃ, paṭo nagare tumhākaṃ, atho kambalo gāme vo.
从前所闻,谓谓他人与你我之间有先后之关联由来。譬如「你城有敞檐衣服地,或城有敞檐衣服你所有」,其中「或」之用引声词间先后之转折。所谓先者,谓「你方城有敞檐之地;或衣服在我方村,则谓先后之分矣。」
238. Dassanatthe+nālocane238. 在表示见义之 na 与 locane 中
Dassanatthe ālovacanavajjite payujjamāne tumhaamhāna+mādesā na honti. Gāmo tumhe uddissa āgato, gāmo amhe uddissa āgato. Anālocaneti kiṃ, gāmo vo āloceti, gāmo no āloceti.
为了观照,不用引导的话,施舍时你们的劝导不适合。你们是为村庄而来,村庄是为我们而来的。不必探求究竟,村庄本身作主,还是我们作主?
239. Āmantaṇaṃ pubba+masantaṃva239. 呼唤在前,如同不存在
Āmantaṇaṃ pubba+vijjamānaṃ viya hoti tumhāmhāna+mādesavisaye. Devadatta tava pariggaho. Āmantaṇanti kiṃ, kambalo te pariggaho.
邀请就像事先知道你们劝导的方针一样。迭瓦达塔是你的随从。‘邀请’是什么意思?毯子是你的随从。
240. Na sāmaññavacana+mekatthe240. 同义词不用于单一意义
Samānādhikaraṇe parato sāmaññavacana+māmantaṇaṃ ekatthe asantaṃ viya na hoti māṇavaka jaṭilaka te pariggaho. Parāmanthaṇe asatipi pubba+mupādāya ādeso.
在同一场所,双方用普通语的邀请不会造成团结而是纷争。弟子复杂的是你的随从。劝说那些不是事实的,是以前臆断的任意指令。
241. Bahūsu vā241. 或用于众多
Bahūsu vattamāna+māmantaṇaṃ sāmaññavacana+mekatthe asantaṃ viya vā na hoti. ‘‘Siddhe satyārambho nīyamāya vā vikappāyavā’’ti vuttattā vikappattha+midaṃ. Brāhmaṇā guṇavanto tumhākaṃ pariggaho, brāhmaṇā guṇavanto vo pariggaho.
多次出现的邀请用普通语的团结既不会造成纷争,也不会不和。‘成就了真实的业果,受到了限制或正在变化’这句话说过,所以这句话被反复述说。婆罗门是你们有德行的随从,婆罗门是你们的有德行随从。
Ubha+katisaddā bahuvacanantā. ‘‘Ubha+gohi ṭo’’ti yonaṃ ṭo, ubho. Kathaṃ ‘‘ubhayo vasemase’’ti, ṭomhi yakārāgamo. Ubho.
‘两者’的数词是复数形式。‘两’的音节是 yonaṃ ṭo,‘两者’是复数。如何说‘乌巴约·瓦塞马塞’(两者住在这里)时,词尾 ṭo 是起格助词。‘两者’。
59. Suhisu+bhasso59. 在 su、hi 之后,bhassa
Ubhassa suhisvo hoti. Ubhohi ubhobhi.
两者之间是好邻居。彼此相依为命。
50. Ubhi+nnaṃ50. ubhi 之后,nnaṃ
Ubhā naṃvacanassa innaṃ hoti. Ubhinnaṃ, ubhosu.
这两句话不是一样的意思。‘两者’意指双方、两边。
168. Ṭi katimhā168. 在 kati 之后,ṭi
Katimhā yonaṃ ṭi hoti. Kati, kati. Jhato yolopapasaṅge dīghanivattanatthaṃ ṭiādeso. Katīhi katībhi. ‘‘Bahukatinnaṃ’’ti nuka, katinnaṃ, katīsu.
‘多少’表示数量。‘完全断灭相’意指火的灭尽、消失,用来说明消灭的程度。‘若干个若干个’。‘多次的’含义近似‘多少的’。
1,54. Vicchā+bhikkhaññesu dve1,54. 在 vicchā、bhikkhā 等之后,双重
Vicchāya+mābhikkhaññe ca dve rūpāni honti. Kriyā+guṇa+dabbehi byāpetu+micchā vicchā. Rukkhaṃ rukkhaṃ siñcanti, gāmo gāmo ramaṇīyo, gāme gāme pānīyaṃ. Ābhikkhaññaṃ=ponopuññaṃ, pacati pacati, papacati papacati.
‘分别’与‘具足’二者皆为形态。依行为、性质、状态而分别的错误分别。树木各自滴水,村庄各有美景,村里有饮用水。具足指善恶业成熟,反复生灭。
1,55. Syādilopo pubbasse+kassa「以 sya 等开头的词,前面的 ka 省略。」
Vicchāya+mekassa dvitte pubbassa syādilopo hoti. Ekassa ekassāti dvitte ekekassa. Kathaṃ ‘‘matthakamatthakenā’’ti, ‘‘syādilopo pubbassā’’ti yogavibhāgā, yogavibhāgā ca iṭṭhapasiddhīti.
‘分别’与‘合一’两者,第二者为前者的相应缺失。‘各自独立’与‘彼此依存’二者,乃义理所证。
1,56. Sabbādīnaṃ vītihāre「sabba 等词,在相互替换时。」
Sabbādīnaṃ vītihāre dve bhavanti. Pubbassa syādilopo ca, aññassa aññassa bhojakā aññamaññassa bhojakā, evaṃ itarītarassa.
万物流转有两种因果性:一是前者缺失的缘起,二是他者相互为因,彼此依存,如此反复。
1,57. Yāvabodhaṃ sambhame「yāva 与 bodha 结合时。」
Turitenā+pāyahetupadassanaṃ sambhamo, tasmiṃ sati vattu yāvantehi saddehi so+ttho viññāyate, tāvanto payujjante. Sappo sappo sappo, bujjhassu bujjhassu bujjhassu, bhinno bhikkhusaṅgho, bhinno bhikkhusaṅgho.
快速显现因缘果报之理,有此念,随声所闻即能觉知,因缘随之停息。群体众多,觉悟觉悟,宗派分裂,宗派分裂。
Bhaye kodhe pasaṃsāyaṃ, turite kotūhala+cchare;
恐怖、嗔恨、赞叹,迅速兴起好奇心与激动;
Hāse soke pasāde ca, kare āmeḍitaṃ budho.
欢笑、悲伤、安慰,明智者皆作此等表情。
Saṅkhyākaṇḍa
【数量篇】
Atha saṅkhyāsaddā vuccante. Ekādayo aṭṭhārasantā saṅkhyeyyavacanā. Vīsatiādayo ‘‘bhikkhūnaṃ vīsatī’’tiādīsu saṅkhyāvacanā, ‘‘vīsati bhikkhavo’’tiādīsu saṅkhyeyyavacanā. Ekasaddo sabbādīsu vuttova. Dvādayo aṭṭhārasantā bahuvacananthāva.
此处所称“数目言”,指一、起等十八个可数词。二十开头者如“比库二十人”等,为数词。又如“二十比库”等,为可数词。一个词在所有处皆成数词。十二个词共十八个,为复数意义。
219. Yomhi dvinnaṃ duve+dve「yo 后缀中,二的 du 与 dve。」
Yomhi dvissa savibhattissa duve+dve honti paccekaṃ. Duve dve, duve dve, dvīhi dvībhi.
当中两种不同划分各含两个。两个两个,两个两个,用二与两相对。
220. Duvinnaṃ naṃmhi vā「du 与 dvi 二词,在 naṃ 后缀中可选。」
Naṃmhi dvissa savibhattissa duvinnaṃ hoti vā. Duvinnaṃ, aññatra –
非此两种不同划分则无二分。二分,除外别无。
47. Naṃmhi nuka dvādīnaṃ sattarasannaṃ「naṃ 后缀中,dvi 等十七个数词用 nu 与 ka。」
Dvādīnaṃ sattarasannaṃ saṅkhyānaṃ nuka hoti naṃmhi vibhattimhi. Ukāro uccāraṇattho, kakāro antāvayavattho. Ettha nāgamo vibhattissa ādyāvayavo ce, ‘‘āgamā tagguṇībhūtā taggahaṇena gayhante’’ti ñāyā nāgamopi taṃgahaṇena gayhatīti ‘‘sunaṃhisū’’ti dīghappasaṅge pakatiyā antāvayavabhūte sarantatā natthīti na dīgho. Dvinnaṃ, dvīsu.
『二十七』斜数中,无有独立分解者。『ukāra』者,发音之用;『kakāra』者,终末分节之用。此中若语段首为分节第一部分者,说:「语段乃由完整语段集汇而成。」依此义《语集》中亦称此语段以完整语段合摄。若末节体现语段之连贯化,则无长语之说。如二者,或二节。
207. Pume tayo+cattāro阳性中,三与四。
Yomhi savibhattīnaṃ ti+catunnaṃ tayo+cattāro honti yathākkamaṃ pulliṅge. Tayo, tayo, tīhi tībhi.
当各分节三十四者,如同男性性别言法,其中三者,三者,与三数者之用语相同。三者为『tayo』,三者为『tīhi』。
49. Ṇṇaṃ+ṇṇannaṃ tito jhā从 ṇṇa 与 ṇṇanna,从三起,jhā。
Jhasaññito tito naṃvacanassa ṇṇaṃ+ṇṇannaṃ honti. Tiṇṇaṃ tiṇṇannaṃ, tīsu.
「三」字附带格语尾时,『讷』(naṃ)格语尾变为『讷讷』(ṇṇaṃ)或『讷讷讷』(ṇṇannaṃ)。例如:第六格『三者之』、第六格复数『三者之(诸)』、第七格『于三者』。
Itthiyaṃ –
阴性形式——
205. Tisso catasso yomhi savibhattīnaṃ三与四,在 yo 中,带格。
Vibhattisahitānaṃ ticatunnaṃ yomhi tisso+catasso honti itthiyaṃ yathākkamaṃ. Tisso, tisso, tīhi tībhi.
阴性中,附带格语尾的『三』与『四』,在『诸』(yo)格语尾时,依次变为『三者』与『四者』。例如:『三者』(主格复数)、『三者』(宾格复数)、『以三者』(工具格,有两种形式)。
204. Naṃmhi ticatunna+mitthiyaṃ tissa+catassā在 na 中,三与四,在阴性中,三之与四之。
Naṃmhi ticatunnaṃ tissa+catassā honti+tthiyaṃ yathākkamaṃ. Naṃmhīti catutthīchaṭṭhīnaṃ sāmaññavacanaṃ, no ce naṃsūti vadati, yathākkamaṃti saddadvayāpekkhaṃ. Eva+mīdisa+maññampi. Tissannaṃ tīsu.
『三』与『四』在『讷』(naṃ)格语尾时,阴性依次变为『三之』与『四之』。所谓『讷』格语尾,乃是第四格与第六格的通称;并非说『讷苏』(naṃsū)等;『依次』一词关涉两个词语。如此类似的情形亦然。例如:『三者之』(第六格复数)、『于三者』(第七格)。
206. Tīṇi+cattāri napuṃsake三与四,在中性。
Yomhi savibhattīnaṃ ticatunnaṃ yathākkamaṃ tīṇi+cattāri honti napuṃsake. Tīṇi, tīṇi, tīhi iccādi pulliṅgeva.
在所有依附的三类中,对于没有男性特征者,合适的是三种或四种。三者即三者,正如男性一般。
Catu yo,
『四』的主格复数形式,
208. Caturo vā catussa四,或者,四之。
Catussa savibhattissa yomhi caturo hoti vā pulliṅge. Caturo cattāro. Kathaṃ ‘‘caturo nimitte nāddasāsi’’nti, liṅgavipallāsena siddhaṃ, cattāri nimittānīti attho. Vipallāso tividho liṅgavipallāso vacanavipallāso vibhattivipallāsoti. Catūhi catūbhi. Catunnaṃ, catūsu.
在所有四类依附中,只要是四者就属于男性。四者即四。为何说『四者之相不可见』,这是由于性别颠倒造就的,意指四种相。颠倒有三种,即性别颠倒、语言颠倒、种类颠倒。『四者』即四种相;『四者之间』。
Itthiyaṃ catasso. Catasso. Catūhi catūbhi. Catassannaṃ. Catassannaṃ. Catūsu.
女性的『四者』。『四者』。『四者之间』。『四者之间』。『四处』。
Napuṃsake cattāri. Cattāri. Catūhi catūbhi. Iccādi pumeva.
对于没有男性特征者是四者。四者。『四者之间』。正如以此开头的男性一样。
169. Ṭa pañcādīhi cuddasahi从五等以十四。
‘‘Sutte liṅgavacanamatta’’nti ñāyā ṭa-iti vuttaṃ. Pañcādīhi cuddasahi saṅkhyāhi yonaṃ ṭa hoti. Pañca. Pañca. Yonaṃ ṭā+ṭenivatthanatthaṃ ṭa-vidhānaṃ.
『经文仅是性别词』,这是一般通说。关于数量有十五种,即苿、五等,以yoṇa为例含有ṭa。有关ṭa词的用法即有ṭa的法则。
90. Pañcādīnaṃ cuddasanna+ma从五等之十四以『ma』。
Pañcādīnaṃ cuddasannaṃ sunaṃhisva hoti. Etta+dīghāpavādo+yaṃ. Apavādati bādhetīti apavādo. Tasmā ‘‘pakapyāpavādavisayamussaggā abhinivisante’’ti ñāyā ‘‘suhisva+sse’’ ‘‘sunaṃhisu’’ti ca ussaggā ‘‘pañcādīnaṃ cuddasanna+ma’’ iti apavādavisayaṃ na pavisanti, sāmaññattā. Eva+muparipi ‘‘pañcamiyaṃ parassa’’ ‘‘ādissā’’ti. Pañcahi pañcabhi pañcannaṃ. Pañcannaṃ. Pañcasu. Evaṃ chādayo aṭṭhārasantā.
“五”之词前十九者,谓之小于五。此为长短辩别。所谓贬斥,乃为烦扰意也。故云『不涉五及以下贬斥之境,故于此意趣自解』。又说『小于五』即『小于五』,意谓于贬斥境不入,此为通说。且其上言『第五者他人之始』;五谓五,覆盖十八之数也。
‘‘Catthe’’ti eko ca dasa cāti cattasamāse ‘‘amādī’’ti ekena adhikā dasāti tatiyāsamāse vā kate ‘‘ekatthatāya’’nti vibhattilopo. Eva+mupari ca.
“第四”者,一与十合称四。第四亦含一之起始。故于第三合中,谓之『因一而灭』。亦如上文。
3,102. Ekaṭṭhāna+mā一处以『mā』。
Ekaaṭṭhānaṃ ā hoti dase pare.
“一十八处”即为十与其他合也。
3,103. Ra saṃkhyāto vā『ra』于数词中,或。
Saṃkhyāto parassa dasassa ra hoti vibhāsā. Sa ca ‘‘pañcamiyaṃ parassā’’ti vattamāne ‘‘ādissā’’ti dakārasseva hoti. Ekārasa ekādasa. Ekārasahi ekādasahi. Ekārasannaṃ ekādasannaṃ. Ekārasasu ekādasasu. Eva+mekādasaiccādipi.
他者十之定义有所偏刺。此十谓他之第五时,如言『始』于言口之势。具有一至十一、一加一、近于一加一、一加二等义,如在十一一及其相似者中。
3,94. Ā saṃkhyāyā satādo nāññatthe『ā』于数词中,从百起,非于他义。
Saṃkhyāya+muttarapade dvissā hoti asatādo nāññatthe.
数词之后,若出现两数,非误也,其非相同。
Āviṭṭhaliṅgattā saṃkhyāyaṃ uttarapade saliṅgeneva visesanaṃ bhavati.
标记各数者,若相在数后,作状语语法,实为修饰。
Suddhaṃ missañca saṃkiṇṇaṃ, upasajjanameva ca;
洁净者、聚合者,及因上加持者也;
Āviṭṭha+matha vā+byattaṃ, chadhā liṅgaṃ vivaṃyate.
缠绕、烦乱或打开者,揭破、揭示其标志。
Ettha yathākkamaṃ rukkho latā paṇṇaṃti suddhaṃ. Ghaṭo ghaṭī, vajiro vajiraṃ, vedanā vedanaṃti missaṃ. Taṭo taṭī taṭaṃti saṃkiṇṇaṃ. Sukko paṭo, sukkā paṭi, sukkaṃ vatthaṃti upasajjanaṃ. Rājā saraṇaṃ, guṇo pamāṇaṃti āviṭṭhaṃ. Tuvaṃ ahaṃ kati pañcāti abyattaṃ. Iti liṅgaṃ veditabbaṃ. Dvādasa.
此如同树木、藤蔓和叶子洁净无杂。砂器称砂器,金刚称坚硬,感受称感受无杂;岸称岸狭促,干枯土称干枯,洁净衣称洁净,是因上加持。国王称庇护者,品德称度量,是烦乱。你我数有多少,五者不乱,此为标志,应当识别。一共十二。
3,98. Bā cattālīsā do『bā』于四十,『do』。
Dvissa bā vā hoti cattālīsā do nāññatthe. Rāde se bārasa.
两、三或四十往上,不同义。阿拉达即十二。
3,95. Tisse「三」之「提萨」。
Saṃkhyāya+muttarapade tissa e hota+satādo nā+ññatthe.
数词与最高阶连用三者或百者,不同义。
3,104. Chatīhi ḷo ca「六」之「喇」及「吒」。
Chatīhi parassa dasassa ḷo hoti ro ca. Teḷasa terasa.
六个中旁边十的单位多,有三十的。此谓三十。
3,100. Catussa cuco dase「四」之「朱」在「十」中。
Catussa cu+co honti vā dase pare. Dvitte cuddasa coddasa catuddasa.
四和十或十外。二为十二、十三、十四。
3,99. Vīsatidasesu pañcassa paṇṇa+pannā「二十」与「十」中,「五」之「般纳」、「般那」。
Vīsati sesu paresu pañcassa paṇṇa+pannā honti yathākkamaṃ. Pannarasa pañcadasa.
二十中其他五十五,如法。十五和十三。
3,101. Chassa so「六」之「索」。
Chassa so-icca+ya+mādeso hoti se pare. Soḷasa sorasa. Sattarasa sattadasa. ‘‘Ekaṭṭhāna+mā’’ti ā, aṭṭhārasa aṭṭhādasa.
六是初始之数之一者,另有十六十九十七。『一处加』有十八十九。
Ūnā ca sā vīsati cāti ‘‘visesana+mekatthene’’ti visesanasamāse ‘‘itthiyaṃ bhāsitapumi+tthī pume+vekatthe’’ti pumatte ca kate ekena ūnā vīsatīti tatiyāsamāse ekūnavīsati.
说『不足二十』者,于『特定合成词』中释:『女性谈话地中,女性与男性句子之对立』示男性处称一不足二十,即第三合成词中一减二十。
Vīsatiādayo ānavutiyā itthiliṅge+kavacanā. Bho ekūnavīsati. Ekūnavīsatiṃ. Ekūnavīsatyā ekūnavīsatiyā. Ekūnavīsatyaṃ ekūnavīsatiyaṃ ekūnavīsatyā ekūnavīsatiyā. Matisamaṃ.
二十诸形由基数尾缀变化。谓单数一不足二十。一不足二十。其与一不足二十附合使用。形似相同。
Evaṃ vīsati, ekavīsati, dvāvīsati bāvīsati, tevīsati catuvīsatippabhutayo. Paṇṇaādese paṇṇavīsati pañcavīsati. Evaṃ chabbīsati, sattavīsati, aṭṭhavīsati.
如此二十、一廿、二廿、四廿、三十、四廿诸形态。五十五、二十五。如此二十六、二十七、二十八。
Ekena ūnā tiṃsati tiṃsā vāti ekūnatiṃsati ekūnatiṃsā vā. Karaṇe ekūnatiṃsāya. Ekūnatiṃsāya, ekūnatiṃsāya, ekūnatiṃsāya, ekūnatiṃsāyaṃ. Evaṃ tiṃsatiṇiṃsāvabhutayo . Tiṃsāsaddassa pana silope ‘‘dīghasso’’ti yogavibhāgā rasso, tiṃsa. Niggahītāgamo, tiṃsaṃ. Bhotiṃse+ccādi pumeva.
以一为减三十一、三十一、减三十、减三十之数。用在伸开的情况下为减三十。减三十者,减三十者,减三十者,减三十之数。如此为三十的数字。至于三十声节,古代称为“长”的音节分类,即三十。词汇集成,三十。像‘bhotiṃse’等字,就像是某种数词。
Cattālīsādīsupi yathāsambhavaṃ evameva. Dvitte ekattiṃsati ekattiṃsā. Rassadvitte dvattiṃsati dvattiṃsa. Evaṃ tettiṃsati tettiṃsādayo yāva ekūnacattālīsati ekūnacattālīsā. Cattālīsāya simhi cattārīsā cattālīsā cattālīsaṃ, bho cattālīse+ccādi hoti. Evaṃ ekacattārīsā.
四十亦复如是,依照可能情况。第二为三十一、三十一。声音第二为二十、二十。如此得三十、三十之类直到减四十一、减四十一。以四十一为基准,四十一为四十四,四十,四十一,和四十,四十一之类连用,就如同‘bho cattālīse+ccādi’一样。如此为四十一。
3,97. Dvīssā ca「二」之「提」及「吒」。
Asatādo nāññatthe cattālīsādo dvissa e vā hoti ā ca. Dvecattālīsā dvecattālīsa dvecattālīsaṃ, evaṃ dvācattālīsa-iccādi. Dvecattārīsā dvecattārīsa dvecattārīsaṃ, evaṃ dvācattārīsā dvācattārīsa iccādi. Cattālīsati ekacattālīsati dvecattālīsati dvācattālīsati iccādi ekūnavīsatisamaṃ.
由假设无其他别种情况,四十之类可为两个或更多。二十四为二十四,二十四之数,二十四之类。如此为‘二四之类’如‘iccādi’。二十四一之类,二十四一,二十四一之数,为‘二址四一之类’和‘iccādi’。四十、减四十、二十四、二十四、如上所述,为减二十之数。
3,98. Cattālīsādo vā或从四十开始。
Asatādo nāññatthe cattālīsādo tisse hoti vā. Tecattālīsā tecattālīsa tecattālīsaṃ. Bho tecattālīse iccādi hoti. Evaṃ ticattālīsā tecattārīsā ticattārīsā iccādi, tecattālīsati ticattālīsati iccādi pubbeva.
由假设无其他别种情况,四十之类可为三个。三十四、三十四、三十四之数。像‘bho tecattālīse iccādi’为例。如此为三十四、三十二、三十二之类,为三十四、三十四之类‘iccādi’如前所述。
Evaṃ catucattālīsā pañcacattālīsā catucattālīsati pañcacattālīsati iccādi yāva ekūnapaññāsā.
如此为四十四、五十四,四十四、五十四之类‘iccādi’,直到减五十。
Paññāsā paññāsa paññāsaṃ iccādi hoti. Evaṃ dvepaññāsā dvāpaññāsā dvipaññāsā dvepaṇṇāsā dvāpaṇṇāsā dvipaṇṇāsā. Tepaññāsā tipaññāsā tipaññāsaṃ tepaṇṇāsā tipaṇṇāsā. Catupaṇṇāsā pañcapaṇṇāsā iccādi yāva ekūnasaṭṭhi.
五十、五十、五十之数。如此两五十、二五十、二五十、二五十、二五十、二五十。三五十、三五十、三五十之数,三五十、三五十。四五十、五五十之类‘iccādi’,直到减六十。
Evaṃ saṭṭhi, ekasaṭṭhi, dvesaṭṭhi dvāsaṭṭhi dvisaṭṭhi, tesaṭṭhi tisaṭṭhi, catusaṭṭhi pañcasaṭṭhi iccādi yāva ekūnasattati.
如是,六十,一加六十,二加六十,二加二六十,三加六十,三加三六十,四加六十,五加六十,如此一直到五十九。
Sattati, ekasattati, dvesattati dvāsattati dvisattati, tesattati tisattati. Dvesattari dvāsattari dvisattari, catusattati, pañcasattati, catusattari, pañcasattarīti yāva ekūnāsīti.
七十,一加七十,二加七十,二加二七十,三加七十,三加三七十,二七加成,二加二七加成,四加七十,五加七十,四加成,五加成,如此一直到八十九。
Asīti, ekāsīti, dvāsīti, yāgame dviyāsīti, teasīti tiyāsīti, caturāsīti, pañcāsīti iccādi yāva ekūnanavuti.
九十,一加九十,二加九十,两加两九十,三加九十,三加三九十,四加九十,五加九十,如此一直到九十九。
Navuti, ekanavuti, dvenavuti dvānavuti dvinavuti, tenavuti tinavuti, catunavuti, pañcanavuti iccādi yāva ekūnasataṃ, etaṃ napuṃsakaliṅga+mekavacanantaṃ.
九十九,一加九十九,二加九十九,二加二九十九,三加九十九,三加三九十九,四加九十九,五加九十九,如此一直到一百,这是一种对阴阳性词单数形式的表达。
Sataṃ, bho sata satā, sataṃ, sataṃ. Satena, karaṇe satena. Satassa, satā satamhā satasmā, satassa, sate satamhi satasmiṃ. Evaṃ ekasatato pabhuti yāva sahassaṃ.
一百,哦一百,百,百,一百,以百作分,相当于一百中,兼有百数,一百中,在一百之内,如此一百之中,从一百延展至一千。
Koṭi pakoṭi koṭippakoṭi akkhobhiṇiyo itthiliṅge+kavacanantā. Vaggabhede tu sabbāsampi saṃkhyānaṃ bahuvacanopi hoteva ‘‘dvevīsatiyo jinadantā’’ ‘‘tisso vīsatiyo dinaghaṭikā’’ iccādi.
千万,十千万,千万十千万,四十部女阴性词复数形式。按章节分类,所有数字词即使复数形式,也用复数轮替出现,如“二十的牙齿”“三十的日间器具”等表达。
Dasadasakaṃ sataṃ nāma, dasasataṃ sahassaṃ nāma, dasasahassaṃ nahutaṃ, dasanahutaṃ lakkhaṃ, satasahassantipi vuccati.
十称为一百,十百为一千,十千称作万,十万称为十万,亦称为百万。
Lakkhasataṃ koṭi, koṭilakkhasataṃ pakoṭi, pakoṭilakkhasataṃ koṭippakoṭi, evaṃ nahutaṃ, ninnahutaṃ, akkhobhiṇī, bindu, abbudaṃ, nirabbudaṃ, ahahaṃ, ababaṃ, aṭaṭaṃ, sogaṇḍikaṃ, uppalaṃ, kumudaṃ, puṇḍarīkaṃ, padumaṃ, kathānaṃ, mahākathānaṃ, asaṅkhyeyyanti yathākkamaṃ satalakkhaguṇaṃ veditabbaṃ.
百万为一千万,一千万为十千万,十千万为一亿亿,亿亿称为无量,如此说乃至微粒、涟漪、极渊、无极、大我、无我、十方、树林、莲花般若、睡莲、荷花、水中华、伟大之华等,皆是无法计数,须以百百称量之。
Iccevaṃ ṭhānato ṭhānaṃ, satalakkhaguṇaṃ mataṃ;
从此地到彼地,皆以百百为计数单位。
Koṭippabhutīnaṃ vīsa-saṅkhyānañca yathākkamanti.
亿亿之数可达二十及更多,不可胜数。
Athā+saṃkhyā vuccate, abyayanti ca vuccate. Taṃ pādi cādi, upasagganipātāti ca duvidhaṃ.
数分别为两类,名为不灭数。此数包括前缀与用词两种。
Pa parā apa saṃ anu ava o ni du vi adhi api ati su u abhi pati pari upa ā ime vīsati pādayo. Pādayo hi jotakā, na vācakā.
『巴』、『巴拉』、『阿巴』、『桑』、『阿努』、『阿瓦』、『哦』、『尼』、『杜』、『维』、『阿底』、『阿毗』、『阿帝』、『苏』、『伍』、『阿毗』、『巴帝』、『巴里』、『伍巴』、『阿』——此二十个前置词。此诸前置词,乃指示之符号,非直接表义之词。
Tattha pa-saddo pakārā+dikamma, padhāna+ntobhāva, viyoga, tappara, bhusattha, sambhava, titti, anāvila, patthanādīsu. Yathā pakāre-paññā. Ādikamme-vippakataṃ, padhāne-paṇītaṃ, antobhāve-pakkhittaṃ, khittanti peraṇaṃ, pakkhittanti antokaraṇaṃ, dhātvatthassa bādhitattā. Vutthañhi –
其中包括止息、分离等诸法,作为起始或终结之义,关联等义,以及净化、起生、到达、清净、依止等诸种义。如分死谓智智慧。止息谓所断除,分离谓分开、断绝,切断谓依止,分别谓内因,影响谓入法体,起生谓生起,达到谓到达,清净谓不昧,依止谓护持等等。所谓——
Dhātvatthaṃ bādhate koci, koci taṃ anuvattate;
诸法中有的受其影响,有的跟随其义;
Tameva+ñño viseseti, upasaggagatī tidhāti.
彼此彼此相分别明,其去向相互联系。
Ettha ca ‘‘anuruddhakā me saṅgāmayuddhe’’ti ca ime upasaggā dhātvatthaṃ visesenti nāma. Viyoge-pavāsī, tappare-pācariyo, bhusatthe-pavuddhakāyo, sambhave-himavantā gaṅgā pabhavati , tittiyaṃ-pahūta+mannaṃ, anāvile-pasanna+mudakaṃ, patthane-paṇihitaṃ.
又如“我方增进于聚合冲突”(anuruddhaka)等诸起头,便是诸依止义中分别明了的法义。分离谓离开,净化谓成就,增进谓增长,起生谓积聚,达到谓明达,清净谓安乐灿烂,依止谓稳固。
Parāiti parihāni, parājaya, gati, vikkamā+masanādīsu. Yathā parihāniyaṃ-parābhavo. Parājaye-parājito, gatiyaṃ-parāyanaṃ, vikkame-parakkamati, āmasane-aṅgassa parāmasanaṃ.
还包括极端离弃、废弃、败坏、败北、结果、迁流等义。如废弃谓废离之义,败北谓被败之义,结果谓究竟归依,迁流谓流转,败坏谓体分坏,衰败谓肉体败坏。
Apaiti apagata, garaha, vajjana, pūjā, padussanādīsu. Yathā apagate-apamāno apeto, garahe-apagabbho, vajjane-apasālāya āyanti vāṇijā, pūjāyaṃ-vuddhāpacāyī, padussane-aparajjhanti.
还有远离、摒弃、拒绝、非礼、破裂等义。如远离谓离弃,拒绝谓不接纳,非礼谓不尊敬,破裂谓分裂,等等诸义相随。
Saṃiti samodhāna, sammāsama, samantabhāva, saṃgata, saṃkhepa, bhusattha, saha+ppattha, pabhavā+bhimukhabhāva, vidhāna, punappuna, karaṇa, samiddhādīsu. Yathā samodhāne-sandhi, sammāsame-samādhi, sampayutto, samantabhāve-saṃkiṇṇaṃ, samullapanā, saṃgate-saṅgamo, saṃkhepe-samāso, bhusatthe-sārattho, sahatthe-saṃvāso, appatthe-samaggho, pabhave-sambhavo, abhimukhabhāve-sammukhaṃ. Saṃgate-saṃgaṇhāti, vidhāne-saṃvutaṃ, punappunakaraṇe-sandhāvati, samiddhiyaṃ-sampanno.
『Saṃiti』者,聚集也;『samodhāna』者,合会也;『sammāsama』者,均齐也;『samantabhāva』者,全面状态也;『saṃgata』者,集合也;『saṃkhepa』者,缩略也;『bhusattha』者,意义也;『saha+ppattha』者,合取也;『pabhavā+bhimukhabhāva』者,起始与面对状态也;『vidhāna』者,顺序次第也;『punappuna』者,反复也;『karaṇa』者,行为因缘也;依此于:成会的结合、均齐的调和、配合一致、全面的渗透、言语简约、义理中心、协同并立、发生起意及所向状态、规制次序、重复尝试、因缘从缘,诸种皆备。譬如:成会之结合,与会相接;均齐之相调,均定合一;紧密结合,衔接融合;全面状态,浸润其中;详说演说;组会之集合;简略措辞;主旨所在;协同并存;正合一处;起始生成;相面对;成会即摄,规制即统;反复因缘,成熟成就。
Anuiti anugatā+nupacchinna, pacchāttha, bhusattha, sādissa, hīna, tatiyattha, lakkhaṇi+tthambhūtakkhāna, bhāga, vicchādīsu. Anugate-anveti, anupacchinne-anusayo, pacchātthe-anurathaṃ, bhusatthe-anuratto, sādisse-anurūpaṃ, hīne-anusāriputtaṃ paññavanto, tatiyatthe-nadi+manvavasitā senā, lakkhaṇerukkha+manuvijjotate vijju, itthambhūtakhyāne-sādhu devadatto mātara+manu , bhāge-ya+dettha maṃ anu siyā, taṃ dīyatu, vicchāyaṃ-rukkhaṃ rukkhaṃ anu vijjotate cando.
『Anuiti』者,从属、随顺未断也;『anugata』者,追随而行也;『nupacchinna』者,未中断也;『pacchāttha』者,后意也;『bhusattha』者,义旨也;『sādissa』者,相似也;『hīna』者,减损也;『tatiyattha』者,第三级义也;『lakkhaṇi+tthambhūtakkhāna』者,特征断灭也;『bhāga』者,部分也;于拆解中,随从者可相随,未断者乃无绝,随顺后意,义旨为本,类似相应,稍次乃减,三级义相通,其特征断灭状如;部分有所分割。故随从者,随行依附;未断续者,后藏相依;适应后意,义有所遵;相似吻合,如影随形;微损次第,愈次尤逊;第三级义理,根本档次;标志消散断灭;部分分支割裂。循此品类,一一相应:随行紧接,未断相续,依后随顺,义理相符,间次递减,特征离灭,份量分散。
Avaiti adhobhāga, viyoga, paribhava, jānana, nicchaya, desa, theyyādīsu. Adhobhāge-avakkhittacakkhu, viyoge-avakokilaṃ vanaṃ, paribhave-avajānanaṃ, avamaññati, jānane-avagacchati. , Nicchaye-avadhāraṇaṃ, dese-avakāso, theyye-avahāro.
『Avaiti』者,下部也;『adhobhāga』者,下部分也;『viyoga』者,分离也;『paribhava』者,贬损也;『jānana』者,认识也;『nicchaya』者,终结也;『desa』者,处所也;『theyyādi』者,等类也。於此义中:下位则眼光不明;分离如鸟啼寂林;贬辱则不被尊敬;认识则能了解;终结涵盖了固持;处所即活动范围;皆属此等情形。于下位处,具不清之视;分离时,恐怖离寂之境;遭轻视,则遭弃贬之态;识明者,见解通达;终结为固把持处所在;所处处所,以之行住;诸如此类,具足其德。
Oiti oroharaṇa, nīharaṇa, suddhiādīsu dissati. Orohaṇe-pāsādā orohati, nīharaṇe-omukkupāhano, suddhiyaṃ-odātaṃ.
『Oiti』者,下降也;『oroharaṇa』者,取下也;『nīharaṇa』者,移入也;『suddhiādīsu』者,纯净等状态也。其义显:下降流入如殿阶降阶;取下撤离乃根本之除去;移入而入于其中;纯净清净自显材料也。下降者,如殿阶之降;取下者,即拔除、撤收;移纳入内者,归于中心;清净等德,显明之质。
Niiti, nissesa, niggata, nīharaṇa,+ntopavesanā+bhāva, nisedhana, nikkhanta, pātubhāvā+vadhāraṇa, vibhajana, upamu+padhāraṇā+vasāna, cheka, nīharaṇā+varaṇādīsu. Nissese-nirutti, niggate-nikkileso, niyyāti, nīharaṇe-niddhāraṇaṃ, antopavesane-nikhāto, abhāve-nimmakkhikaṃ, nisedhe-nivāreti, nikkhante-nibbānaṃ, pātubhāve-nimmitaṃ, avadhāraṇe-nicchayo, vibhajane-niddeso. Upamāyaṃ-nidassanaṃ, upadhāraṇe-nisāmanaṃ, avasāne-niṭṭhitaṃ, cheke-nipuṇo, nīharaṇe-nīharati, issa dīgho. Āvaraṇe-nīvaraṇaṃ.
『尼』字头的用法:表全尽、出离、引出、置入、消无、禁止、出走、显现、确定、分析、譬喻、观察、结束、巧妙、引除、遮障等义。具体而言:表全尽义,如『灭尽』之说法;表出离义,如『断尽烦恼』;表引出义,如『出行』;表引除义,如『抉择』;表置入义,如『埋入』;表消无义,如『无蚊虫』;表禁止义,如『遮止』;表出走义,如『涅槃』;表显现义,如『示现』;表确定义,如『决定』;表分析义,如『解说』;表譬喻义,如『例示』;表观察义,如『审察』;表结束义,如『完结』;表巧妙义,如『善巧』;表引除义,如『引除』,其中该字母延长为长音;表遮障义,如『盖障』。
Duiti asobhaṇā+bhāva, kucchitā+samiddhi, kiccha, virūpatādīsu. Asobhaṇe-duggandho, abhāve-dubbhikkhaṃ, kucchite – dukkaṭaṃ . Asamiddhiyaṃ-dussassaṃ, kicche-dukkaraṃ, virūpatāyaṃ-dubbaṇṇo dummukho.
『恶』字头的用法:表不净、消无、鄙劣、不成就、艰难、丑陋等义。具体而言:表不净义,如『恶臭』;表消无义,如『饥荒』;表鄙劣义,如『恶作』;表不成就义,如『歉收』;表艰难义,如『难行』;表丑陋义,如『色丑』、『面貌丑陋』。
Viiti visesa, vividha, viruddha, vigata, viyoga, virūpatādīsu. Visese-vimutti, visiṭṭho, vividhe-vimati, viruddhe-vivādo, vigate-vimalaṃ, viyoge-vippayutto, virūpatāyaṃ-virūpo.
Viiti 表示分别、区分,具有多种意涵,包括多样、对立、消除、分离、以及恶劣等多种状态。其义涵包括:区别的解脱、卓越、于多样中游移、对立的斗争、清净无瑕、分离解脱,以及与恶劣状态相对者。
Adhiiti adhiki+ssarū+paribhāvā+dhibhavana+jjhāyā+dhiṭṭhāna, nicchaya, pāpuṇanādīsu. Adhike-adhisīlaṃ, issare-adhipati, adhi brahmadatte pañcālā, uparibhāve-adhirohati, pathaviṃ adhisessati, adhibhavane-adhibhavati, ajjhāyane-byākaraṇa+madhīte, adhiṭṭhāne-bhūmikampādiṃ adhiṭṭhāti, nicchaye-adhimokkho, pāpuṇane-bhogakkhandhaṃ adhigacchati.
『上』字头的用法:表超增、自在、凌驾、超胜、诵读、安立、决定、到达等义。具体而言:表超增义,如『增上戒』;表自在义,如『主宰』;表于某处之上义,如『在般遮拉国,宾比萨拉王领治其上』;表在上之义,如『攀登』;又如『将卧于大地之上』;表超胜义,如『超越』;表诵读义,如『诵读文法』;表安立义,如『安立大地震动等』;表决定义,如『胜解』;表到达义,如『获得财富聚』。
Apiiti sambhāvanā+pekkhā, samuccaya, garaha, pañhādīsu. Sambhāvanāyaṃ-api dibbesu kāmesu, merumpi vinivijjhitvā gaccheyya, apekkhāyaṃ-ayampi dhammo aniyato, samuccaye-itipi arahaṃ, antampi antaguṇampi ādāya, garahe-api amhākaṃ paṇḍitaka, pañhe-api bhante bhikkhaṃ labhittha.
Apiiti 由 sambhāvanā(思惟)、pekkhā(观察)、samuccaya(积聚)、garaha(捏合)、pañha(疑问)等词组成。示例:关于天欲的思惟,纵使遭泄漏亦当远行;对观察而言,法为不定;聚集中即是阿拉汉;以最终之果与该果力摄;捏合乃吾等学问所在;于疑问中尊者得法。
Atiiti atikkamanā+tikkantā+tisaya, bhusatthādīsu. Atikkame-atirocati amhehi, atīto, atikkante-accantaṃ, atisaye-atikusalo, bhusatthe-atikodho, ativuddhi.
『阿提』(Ati-)者,有超越、已超越、殊胜、强烈等义。超越义如:『超越我等而光耀』;已超越义如:『已过去』;极度义如:『极端地』;殊胜义如:『极善巧』;强烈义如:『极愤怒』、『极增长』。
Suiti sobhaṇa, suṭṭhu, sammā, samiddhi, sukhatthādīsu. Sobhaṇe-sugandho, suṭṭhu+sammādatthesu-suṭṭhu gato sugato, sammā gatotipi sugato, samiddhiyaṃ-subhikkhaṃ, sukhatthe-sukaro.
『苏』(Su-)者,有美好、善好、正确、繁盛、安乐等义。美好义如:『妙香』;善好与正确义如:『善好而去,故曰善逝』,亦解为『正确而去,故曰善逝』;繁盛义如:『丰饶』;安乐义如:『易作』。
Uiti uggatu+ddhakamma, padhāna, viyoga, sambhava, attalābha, satti, sarūpakathanādīsu. Uggate-uggacchati, uddhakamme-āsanā uṭṭhito, ukkhepo, padhāne-uttamo, lokuttaro, viyoge-ubbhāsito, sambhave-ubbhuto, attalābhe-uppannaṃ ñāṇaṃ, sattiyaṃ-ussahati gantuṃ, sarūpakathane-uddisati suttaṃ.
『上』字,用于以下诸义:升起、向上之作、精进、离别、生起、自得、能力、如实陈述等。升起——向上升去;向上之作——从座位起立、举起;精进——最上、出世间;离别——被举离;生起——已生起;自得——已生起之智;能力——能够前往;如实陈述——宣讲经文。
Abhiiti abhimukhabhāva, visiṭṭhā+dhiku+ddhakamma, kula, sāruppa, vandana, lakkhaṇi+tthambhūtakkhāna, vicchādīsu. Abhimukhabhāve-abhimukho, abhikkamati, visiṭṭhe-abhidhammo, adhike-abhivasati, uddhakamme-abhiruhati. Kule-abhijāto, sāruppe-abhirūpo, vandane-abhivādeti, lakkhaṇādīsu purimasamaṃ.
畏惧即向前,显著且振奋的业,族类,相似,敬礼,形相等的停滞,归入所列。向前者,谓面对向着,前进,突出;显著者,为法名,超过,抵达;振奋业则攀升。族类者,出身,血缘;相似者,相貌和形态;敬礼者,表示尊敬;形相等则与前相同。
Patiiti paṭigata, paṭiloma, paṭinidhi, paṭidāna, nisedha, nivattana, sādissa, paṭikaraṇā+dāna, paṭibodha, paṭicca, lakkhaṇitthambhūtakkhāna, bhāga, vicchādīsu. Paṭigate-paccakkhaṃ, paṭilome-paṭisotaṃ, paṭinidhimhi-ācariyato pati sisso, paṭidāne-telatthikassa ghataṃ paṭidadāti, nisedhe-paṭisedheti, nivattane-paṭikkamati, sādisse-paṭirūpakaṃ, paṭikaraṇe-paṭikāro, ādāne-paṭiggaṇhāti, paṭibodhe-paṭivedho, paṭicce-paccayo, lakkhaṇādīsu purimasamaṃ.
承受者,接受,逆行,寄托,禁止,退回,差异,报答施与,觉知,依靠,形相等的停滞,部分,归入所列。接受者,彼此相应;逆行者,反流;寄托者,为师弟子;报答者,往西方献鼓;禁止者,为禁止;退回者,为回转;差异者,为对待相似之物;报答者,反应;接受者,接受;觉知者,觉察;依赖者,作为基础;形相等则与前相同。
Pariiti samantatobhāva, pariccheda, vajjanā+liṅgana, nivasana, pūjā, bhojanā+vajānana, dosakkhāna, lakkhaṇādīsu. Samantha- tobhāve-parivuto , paricchede-pariññeyyaṃ, vajjane-pariharati, āliṅgane-parissajati, nivasane-yo vatthaṃ paridahessati, pūjāyaṃ-paricariyā, bhojane-bhikkhuṃ parivisati, avajānane-paribhavati. Dosakkhāne-paribhāsati, lakkhaṇādīsu-rukkhaṃ pari vijjotate vijju iccādi.
周遍之向,部分,责骂标识,居住,供养,饮食责备,责罚,形相等。周遍之向者,环绕;部分者,分割之事;责骂标识者,责骂之记号;居住者,住处;供养者,侍奉;饮食责备者,侍奉比库;责罚者,轻蔑;形相等者,如树木般明显见之。
Upaiti upagamana, samīpū+papatti, sādissā+dhiku+paribhāvā+nasana, dosakkhāna, saññā, pubbakamma, pūjā, gayhākāra, bhusatthādīsu. Upagamane-nisinnaṃ vā upanisīdeyya, samīpe-upanagaraṃ, upapattiyaṃ-saggaṃ lokaṃ upapajjati, atha vā upapatti=yutti, yathā upapattito ikkhatīti upekkhā, sādisse-upamānaṃ, upamā, adhike-upakhāriyaṃ doṇo, uparibhāve-upasampanno, anasane-upavāso, dosakkhāne-paraṃ upavadati, saññāyaṃ-upadhā, upasaggo, pubbakamme-upakkamo, upakāro, pūjāyaṃ-buddhupaṭṭhāko, mātupaṭṭhānaṃ, gayhākāre-soceyyapaccupaṭṭhānaṃ, bhusatthe-upādānaṃ, upāyāso, upanissayoti.
接近,来临,邻近,方便,差异,破坏,责罚,感受,前业,供养,居家役使,施舍等。来临者,或坐或跪;邻近者,到达天堂或人间;方便者,为权宜之法;差异者,有相似;加倍者,为施与上的动因;方便者,达成;破坏者,为共受戒;责罚者,超越度数;感受者,附着;前业者,先前所做;供养者,为佛之守护;又有母子供养、居家清洁、施舍等涵义。
Āiti abhimukhabhāvu+ddhakamma+mariyādā+bhividhi, patti+cchā, parissajana, ādikamma, gahaṇa, nivāsana, samīpa, āvhānādīsu. Abhimukhabhāve-āgacchanti, uddhakamme-ārohati, mariyādāyaṃ-āpabbatā khettaṃ, abhividhimhi-ākumāraṃ yaso kaccāyanassa, pattiyaṃ-āpattiṃ āpanno, icchāyaṃ-ākaṅkhā, parissajane-āliṅganaṃ, ādikamme-ārambho, gahaṇe-ādīyati, āliṅgati, (ālimpati, rū), nivāse-āvasatho, āvāso, samīpe-āsannaṃ, āvhāne-āmanteti.
来临,面向,振奋业,庄严,适用,恭敬,亲近,调请等。来临者,出席;振奋业者,上升;庄严者,是耕田;适用于阿育王军中;得罪者,犯戒;欲求者,渴望;恭敬者,拥抱;抓取者及其他动作;居住者,栖身;亲近者,挨近;调请者,召唤。
Pa parā+pa sa+manva+va, o ni du rabhi byā+dhisu;
单字巴利词,无法合成意思。
Ati ni ppati pari apayo, upa ā iti vīsati;
阿提、尼、比阿提、巴利、阿巴、伍巴、阿,共二十个(前缀);
Esa hi bho upasagga-vidhi+kkamato kathito.
此即依次说明前缀之规则。
Ettha ca –
在这里——
Upasagga+nipātā ca, paccayā ca ime tayo;
前缀与助词,以及诸词缀,此三者——
Neke+nekatthavācakā, iti neruttikā+bravuṃ.
有多义多用的,即所谓音义解释者如是说。
118. Asaṃkhyehi sabbāsaṃ以无数词与一切。
Avijjamānasaṃkhyehi parāsaṃ sabbāsaṃ vibhattīnaṃ lopo hoti. Na santi ekavacanādisaṃkhyā etesanti asaṃkhyā, tesaṃ asaṃkhyānaṃ vibhattīnaṃ bhede asatipi syādividhānaṃ ‘‘mā no ajja vikantiṃsū’’tiādo vibhatyantattā padattasiddhīti vo+noādīnaṃ siddhiyā ca tesaṃ paṭhamādiatthe dassanato ca hoti. Pahāro parābhavo apahāro saṃhāro avahāro ohāro iccādi hoti.
在无数众数中,凡其差别均消灭灭尽,不存在单数等数目者。它们之无数众数依差别,具有‘非实在’之用法,如‘勿令今日起纷争’等是所谓词义之成就。此等义理之成立及其首例词义之显现皆因如是。诸谓除去、破坏、毁灭、否定、舍弃等诸重义皆属此例。
Upecca+tthaṃ sajantīti, upasaggā hi pādayo;
附于词义之上而接合,故前缀冠于词之首;
Cādī padādimajjhante, nipātā nipatantīti.
『等』字诸助词,落于词首、词中、词末,故名『助词』。
Opasaggikapadaṃ. · 前缀词章。
Samuccaya+vikappana+paṭisedha+pūraṇādiatthaṃ asattavācikaṃ nepātikaṃ.
『助词』者,表并列、选择、否定、补足等义,不指代实体,属不变词也。
Ca-iti samuccayā+nvācaya+itaretarayoga+samāhārā+vadhāraṇādīsu. Vā-iti vikappanu+pamāna+samuccaya+vavatthitavibhāsādīsu. Na, no, mā, a, alaṃ, halaṃ iccete paṭisedhe . ‘‘Dve paṭisedhā pakatiatthaṃ gamayantī’’ti ñāyā ‘‘na tesaṃ pana rūpānaṃ paccayā na ca hontī’’ti ettha na ca na honti-hontevāti pakatiatthaṃ gamayati. Alaṃ pariyatti+bhūsanesu ca.
『且』(ca)者,用于联合、连带、交互关系、总括、强调等诸义。『或』(vā)者,用于选择、比量、并列、决定性选说等诸义。『非』(na)、『不』(no)、『莫』(mā)、『无』(a-)、『足』(alaṃ)、『足』(halaṃ)等,皆用于否定义。依『两个否定词传达本义』之规则,如『非彼诸色之缘,亦非不有』一句中,『非……非不有』即传达『确实有』之本义。『足』(alaṃ)亦用于满足与装饰等义。
Pūraṇatthaṃ duvidhaṃ attapūraṇaṃ padapūraṇañca, tattha atha, khalu, vata, atho, assu, yagghe, hi, carahi, naṃ, taṃ, ca, tu, vā, vo, pana, have, kīva, ha, tato, yathā, sudaṃ, kho, ve, haṃ, enaṃ, (evaṃ, rū) seyyathidaṃ iccevamādi padapūraṇe. Tattha atha-iti pañhā+nantariyā+dhikārādīsu ca. Khalu-iti paṭisedhā+vadhāraṇa, pasiddhīsu ca. Vata+iti ekaṃsa, khedā+nukampa, saṃkappesu ca. Atho-iti anvādese ca. Hi-iti hetu, avadhāraṇesu ca. Tu-iti visesa, hetu, nivattanādīsu ca. Pana-iti visesepi. Have+ve iccete ekaṃsatthepi. Haṃ-visāda, vimhesupi. (Visāda, sambhavesu, rū). Seyyathidaṃti taṃ katamaṃti atthepi.
【填充词】(补足语)分两类:自身填充词与句位填充词。其中,「阿他」「卡卢」「瓦达」「阿托」「阿苏」「亚革喝」「嗨」「恰拉嗨」「南」「当」「恰」「图」「瓦」「沃」「巴纳」「哈韦」「基瓦」「哈」「达托」「亚他」「苏当」「扣」「韦」「汉」「埃南」(「埃汪」「如此」)「谓如是」等,属于句位填充词。其中:「阿他」用于问询、紧接关系、起始承接等语义;「卡卢」用于否定、强调、著称等语义;「瓦达」用于决定、悲悯、怜悯、意志等语义;「阿托」用于追述语义;「嗨」用于原因、强调等语义;「图」用于特别指示、原因、转折等语义;「巴纳」亦用于特别指示;「哈韦」「韦」二词亦用于决定义;「汉」用于沮丧、惊讶等语义。「谓如是」,亦有「彼者何耶」之义。
Atthapūraṇaṃ duvidhaṃ vibhattiyuttaṃ avibhattiyuttañca. Atthi, sakkā, labbhā iccete paṭhamāyaṃ. Āvuso ambho hambho are hare re je iccete āmantaṇe. Divā bhiyyo (namo, rū) iccete paṭhamādutiyāsu. Sayaṃ sāmaṃ saṃ sammā kinti iccete tatiyatthe. So+to+dhāpaccayantā ca suttaso padaso aniccato dukkhato ekadhā dvidhā iccādi. Tave+tuṃ paccayantā catutthiyāva, kātave dātave, kātuṃ kāretuṃ, (dātuṃ, rū) dāpetuṃ iccādi. So+topaccayantā pañcamiyatthe, dīghaso oraso rājato vā corato vā iccādi. To satta- myatthepi tra+tthādipaccayantā ca, ekato purato pacchato passato piṭṭhito pādato sīsato aggato mūlato, yatra yattha yahiṃ tatra tattha tahiṃ iccādi. Samantā sāmantā parito abhito samantato ekajjhaṃ ekamantaṃ heṭṭhā upari uddhaṃ adho tiriyaṃ sammukhā paramukhā āvi raho tiro uccaṃ nīcaṃ anto antarā antaraṃ ajjhattaṃ bahiddhā bāhirā bāhiraṃ bahi oraṃ pāraṃ ārā ārakā pacchā pure huraṃ pecca iccete sattamiyā. Sampati āyati ajja aparajjha suve sve uttarasuve (kisu, rū) hiyyo pare (parasuve, rū) sajju sāyaṃ pāto kālaṃ kallaṃ divā rattaṃ niccaṃ satataṃ abhiṇhaṃ abhikkhaṇaṃ muhuṃ muhuttaṃ bhūtapubbaṃ purā yadā tadā (kadā, rū) iccādayo kālasattamiyaṃ. Iti vibhattiyuttāni.
【义项填充词】(具义补足语)分两类:带格语尾者与不带格语尾者。「有」「能」「可得」等词用于第一格(主格)。「友」「哎」「喂」「嘿」「哈」「再」「嗒」等词用于呼格。「昼」「更多」等词用于第一格与第二格。「自」「自身」「自己」「正」「何故」等词用于第三格(具格)义。凡以「so」「to」「dhā」等词缀结尾者,如「依经文」「依句义」「从无常」「从苦」「一分」「二分」等,亦同。凡以「tave」「tuṃ」词缀结尾者,具第四格(为格)义,如「为作」「为给」「去做」「令做」「去给」「令给」等。凡以「so」「to」词缀结尾者,具第五格(离格)义,如「从长处」「从腹」「或从王」「或从贼」等。「to」词缀亦用于第七格(处格)义,凡以「tra」「ttha」等词缀结尾者亦同,如「从一处」「从前方」「从后方」「从侧」「从背」「从足」「从头」「从上端」「从根部」,以及「于何处」「在何处」「于彼处」「在彼处」等。「四周」「周围」「环绕」「包围」「周匝」「一处」「一旁」「下方」「上方」「向上」「向下」「横向」「当面」「背面」「公开」「秘密」「越过」「高」「低」「内」「中间」「当中」「内在」「外部」「外面」「外边」「此岸」「彼岸」「远处」「离远」「后」「前」「来世」「死后」等,用于第七格。「现在」「将来」「今日」「翌日」「明日」「后日」「大后日」「昨日」「以前之日」「即刻」「傍晚」「清晨」「时」「及时」「昼」「夜」「常时」「恒常」「频繁」「屡次」「片刻」「一剎那」「往昔」「从前」「何时」「彼时」等,用于表时间的第七格。以上为带格语尾诸词。
Avibhattiyuttesu appeva appevanāma nu iccete saṃsayatthe. Addhā aññadatthu taggha jātu kāmaṃ sasakkaṃ iccete ekaṃsatthe. Evaṃ iti avadhāraṇe. Kacci nu nanu kathaṃ (kiṃsu, rū) kiṃ iccete pucchanatthe. Evaṃ iti itthaṃ iccete nidassanatthe. Iti hetu+vākyaparisamattīsu ca. Yāva tāva yāvatā tāvatā kittāvatā ettāvatā kīva iccete paricchedanatthe. Evaṃ sāhu lahu opāyikaṃ paṭirūpaṃ āma sādhu iccete sampaṭicchanatthe. Tathā yathā yatheva tatheva evaṃ evameva evampi yathāpi seyyathāpi seyyathāpināma viya iva yathariva tathariva yathānāma tathānāma yathāhi tathāhi yathāca tathāca iccete paṭibhāgatthe. Yathāiti yoggatā+vicchā+padatthānativatti+nidassanesu ca. Evaṃiti upadesa+pañhādīsu ca. Kiñcāpiiti anuggahatthe. Dhiiti garahe. Ahoiti garaha+pasaṃsana+patthanesu. Nāmaiti garaha+pasaṃsana+saññā+pañhesu. Sādhūti pasaṃsana+yācanesu. Iṅgha handa iccete codanatthe. Sādhu suṭṭhu evametaṃti anumodane. Kiraiti anussavana+asaddheyyesu. Nunaiti anumānā+nussaraṇa+parivitakkesu. Kasmāti kāraṇapucchane. Yasmā tasmā tathā hi tena iccete kāraṇacchedanatthe. Saha saddhiṃ amā (samaṃ, rū) iti samakriyāyaṃ. Vinā rite vippayoge. Nānā puthu bahupakāre. Puthu visuṃ asaṅghāte ca. Duṭṭhu ku kucchāyaṃ (jigucchāyaṃ, rū). Puna appaṭhame. Kathaṃ cikicchatthe. Dhā kkhattuṃ so kiñcaiti saṃkhyāvibhāge. Īsakaṃ appamānesu (appamatte, rū). Saṇikaṃ mandatthe. Khippaṃ araṃ lahuṃ āsu tuṇhaṃ aciraṃ sīghatthe. Ciraṃ cirassaṃ dīghakāle. Ce yadi saṃkā+vaṭṭhāne. Dhuraṃ thirā+vadhāraṇesu (dhuvaṃ thirā+vadhāraṇesu, rū). Hā visāde. Tuṇhī abhāsane. Sacchi paccakkhe. Musā micchāalikaṃ asacce. Suvatthi āsiṭṭhe iccādi.
在各分解的成分中,甚微之处也被称作微小之名,是否因此而产生疑惑呢?实则,在别处,绝无有任何时候欲望会独自对萨咖生起。此乃基于此义而设。是否或者如何(某些、种种)被称作欲望者用于询问呢?此乃用此例证说明之故。故在因果论及论断之中,乃至于多寡、多少、计量多少、区分多少,万般皆可称作欲望以作划分。如此而言,轻微且方便的对应亦可称胜,实可称善。亦如「如此,如同,刚才,依此,像是,恰如」等词,依其不同用法,皆以不同方式称作相应反对。诸如「如何」之词适用于合适的思维展开及说明之中。如此者,适用于教导、问答等诸事中。某些事也可作承接。用「记忆」理解之。由「啊呵」可理解为赞叹及犹疑之用。用「名」理解为赞扬、乞求之词。用「唉」表达劝策之意。用「善」表称赞及认可,谓之称许。用「今此」用于确认及赞同,意为「正是如此」。用「谁」用于回忆、反驳及倾思辩论。何故有此问?因「既是,因此确实如是」故此用作因果断裂。与「同一」共用时为同义之称。若无关联则为异义,因由多样、复杂且无组织。脏恹、肮脏者亦复如是。再者最微末处。对此应如何对治?于妙数分阶段中修行。轻慢、不精进者易生惰。快速、轻便者安静迅速。久远、长时者则缓迟久远。若于犹豫境界时,则于坚固妥持之处,必生忧愁沮丧。内心寂静无言之处,真实对境、实证不虚伪之恶言杂语皆当断除。愿安乐常在,如此等诸义。
Tuna+ktvāna+ktvāpaccayantā ussukkanatthe bhavanti. Yathā passituna passiya passitvāna passitvā, disvā disvāna dassetvā dātuna datvāna datvā upādāya dāpetvā viññāya viceyya vineyya samecca nihacca upecca ārabbha āgamma iccādi.
当反复重复某行为再加以纠正时,便会生起活跃之心。譬如观察后,复再次观察;见闻后,再复见闻;展示之后,再复示现;布施之后,再复给予;获取之后,再复对应;明白之后,再复观察;放弃之后,再复舍离;再开始诸如此类。
Vibhattiyā kato bhedo, saliṅgānaṃ bhave tathā;
通过分解所得即是差别,诸标志亦然;
Tumhādīnaṃ tva+liṅgesu, neva+tthi pādi+cādinaṃ.
然对诸释尊等根本标志而言,那里并无诸如脚趾之类标记。
Evaṃ nāmākhyātopasaggehi vinimuttaṃ etaṃ nipātapadaṃ veditabbaṃ.
依此名词及附加语的剥离,可知此乃应知之结尾成句。
Nepātikapadaṃ. · 否定词章。
Pulliṅgaṃ itthiliṅgañca, napuṃsaka+mathā+paraṃ;
雄性之标记、雌性之标记及无性者,彼此交叉异同;
Tiliṅgañca aliṅgañca, nāmikaṃ pañcadhā ṭhitaṃ.
名词类词,通三性,亦有无性别之形式,共有五种形态。
Iti payogasiddhiyaṃ nāmakaṇḍo dutiyo. · 如是,于应用成就中,名词品第二竟。