1. Saññādikaṇḍa · 1. Saññādikaṇḍa
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa. · 礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者。
Payogasiddhipāḷi · 《用法成就》本文
1. Saññādikaṇḍa一、术语等章
Siddha-mbatthuṃ sammā vande · 我恭敬礼敬成就之依处。
Ganthārambhakathā
经文开始之言
Siddha+miṭṭhadadaṃ buddhaṃ, dhammaṃ maṇiṃva svatthadaṃ;
成就了、受持了佛陀、法,如同宝石般具有自身真实利益;
Saṅghañca sādaraṃ natvā, payogasiddhi vuccate.
恭敬礼敬僧团,称为修行功德成就;
Pabhāvo moggallānassa, byākaraṇe ca peṭake;
这正是摩嘎剌那的光明,在论集与律藏中所展开的;
Nisseseva kabbātitto, aho acchariyo vata.
几乎全部都已熟记了,啊,真是不可思议啊。
Vuttañhi pubbasīhaḷācariya+pācariyehi –
曾传诵于前代师长及长者听闻者——
Yā satti pāṇine yā ca, candra+kātyāyanādisu;
此处所说的『有生命者』,以及月亮与拘绮耶迦等诸因,是指生有情众和月亮、拘绮耶以及其他的起因缘。
Sā+yaṃ muttimatī maññe, moggallāyanarūpinī-ti.
这正是我认为解脱者摩诃迦罗那所应起的形象。
Suttaṃ vutti ca teneva, katā ekena pañcikā;
经文及其义理皆由此一卷帙完整阐释。
Tasmā+ssa sattha+maññehi, supasaṭṭhaṃ+tisundaraṃ.
因此,善知识们应当依照此理,恰当且清楚地听受。
Tamhi ca dubbidhaṃ ñeyyaṃ, suttaṃ kammatthabhedato;
其中所含难解之义,是指经文在行为目的上的差别。
Tesvā+di mītisaddena, dutiyaṃ tippakārato.
对于此类,已由注释以次第条理,辅以定义语音,作了第二次详细讲解。
Suvisadaṃ pakāsetvā, subodha+mākumārakaṃ;
明了阐示之后,造就易解且亲切的道理;
Byāpikāvaḷiyā kassaṃ, taṃ suṇātha samāhitāti.
如同编织网罗般,听闻此语者心神专注。
1. Aādayo titālīsa vaṇṇā一、以 a、ā 等为首的字音共有四十三个。
Akārādayo niggahītantā tecattālīsakkharā vaṇṇā nāma honti. Taṃ yathā a, ā, i, ī, u, ū, e, ऐ, o, औ, ka kha ga gha ṅa, ca cha ja jha ña, ṭa ṭha ḍa ḍha ṇa, ta tha da dha na, pa pha ba bha ma, ya ra lava sa ha ḷa aṃ. Tena kvattho ‘‘e ona+ma vaṇṇe’’ti. Titālīsāti vacanaṃ katthaci vaṇṇalopaṃ ñāpeti, tena ‘‘paṭisaṅkhā yoniso’’tiādi siddhaṃ.
以『a』为首、以收摄音(niggahīta)为末,共有四十三个字母,称为『声』(vaṇṇa)。其排列如下:a、ā、i、ī、u、ū、e、ai、o、au(以上为母音十个),ka kha ga gha ṅa、ca cha ja jha ña、ṭa ṭha ḍa ḍha ṇa、ta tha da dha na、pa pha ba bha ma、ya ra la va sa ha ḷa aṃ(以上为辅音三十三个)。如此,则『e、o 加上 na+ma 属于声类』一语便有其用处。至于『四十三』之说,某些场合说成『四十二』,是为了告知声母省略的情况,由此使得『paṭisaṅkhā yoniso(如实省察)』等词形得以成立。
Akāro ādi mariyādabhūto yesaṃ te aādayo. Tayo ca cattālīsa ceti titālīsa, iminā nipātanena vā catabhāgalopo. Vaṇṇīyati attho etehīti vaṇṇā.
所谓“无形”即其起始无所应对,违于常例者。此数三与四十三相应,因其数字由语尾词或省略部分而成。‘被称作音节’之义即由此而来。
Etthā+ha – ‘‘kasmā ācariyakaccāyanādīhi viya ekacattālīsakkharāna+makkharasañña+makatvā titālīsakkharānaṃ vaṇṇasaññā katā’’ti. Vuccate –
如是说:‘何以如大师迦叉颜等,以单一四十三字母加以命名,而称为四十三字母’?答曰:
Sā māgadhī mūlabhāsā, narā yāyā+dikappikā;
此为摩揭陀根本语言,乃人众流通所在之语,
Brahmāno cā-sutālāpā, sambuddhā cāpi bhāsareti –
梵天等虽多言多语,觉者亦然发言说法;
Vacanato māgadhikānaṃ ettha, seyyo, oṭṭho, sotthi-tyādīsupi asesabyāpikānaṃ titālīsakkharānaṃva ujukānvatthappakkharaguṇikā, neva pana ‘rukkhā vanaṃ’tyādo viya avayave samudāyavohāro, ‘samuddo mayā diṭṭho’tyādo viya ca samudāye avayavavohāroti dassetuṃ paccekaṃ vaṇṇasaññā katāti.
论及摩揭陀的语言,在此处最为上乘、端正、无过错,如同三十三字母的规范、顺畅、具品质,绝非如同树木、森林等部分聚合之事,亦非如我所见大海般的部分组成之流动;此处欲分别显现各别事理,故著以语义纯正之名称。
‘‘Sakkaccasavanaṃ buddhasāsanasampattī’’ti ‘‘sithiladhanitādi akkharavipattiyañhi atthassa dunnayatā hotī’’ti ca yasmā vuttaṃ.
“闻佛法正当,佛法成就确实”,因为松散财物等文字错乱时,法义必然难达,故有是说。
Tasmā akkharakosallaṃ, sampādeyya vicakkhaṇo;
因此应完成文字技艺,成为善巧之士;
Upaṭṭhahaṃ garuṃ sammā, uṭṭhānādīhi pañcahi.
应恭敬端正庄重,修行当起五种正行。
Tattha akārādīna+manukkamo pane+sa ṭhānādikkamasannissito. Tathā hi ṭhāna+karaṇa+payatanehi vaṇṇā jāyanti. Tattha cha ṭhānāni kaṇṭha+tālu+muddha+danta+oṭṭha+nāsikāvasena.
其中从无声起,乃至响声皆依场所而生,因着场所与作用而分别现色;此处所指六处为喉、腭、舌、牙、唇、鼻之所在。
Tattha avaṇṇa+kavagga+hānaṃ kaṇṭho ṭhānaṃ, ivaṇṇa+cavagga+yānaṃ tālu, ṭavagga+ra+ḷānaṃ muddhā, tavagga+la+sānaṃ dantā, uvaṇṇa+pavaggānaṃ oṭṭho, e vaṇṇassa kaṇṭhatālū, o vaṇṇassa kaṇṭho+ṭṭhā, vakārassa danto+ṭṭhā, niggahītassa nāsikā, ṅa, ñña, ṇa, na, mānaṃ sakaṭhānaṃ nāsikā ca. Ettha ca –
这里说明色相的组成部位:未染色的部分称为「喉部所在」,染色的称为「舌根」,唾液称为「口沫」,牙齿称为「牙」,舌底称为「舌腹」,未染色的唾液称为「唾液流」,未染色部分包括喉咙、舌根、牙齿及鼻孔。此处的鼻孔分为五种,分别对应辅音ṅa、ñña、ṇa、na,还有一种称为「车间(所谓鼻孔通道)」的鼻孔。关于这些的说明如下:
Hakāro pañcameheva, antaṭṭhāhi ca saṃyuto;
声母中的「呵」这个音位属于第五类,且与舌根紧密相连;
Oraso iti viññeyyo, kaṇṭhajo tadasaṃyuto.
需了解「Oraso」的定义,它是指舌根音及其相关的发音部位。
Yathā avaṅhoti (avaṅa hoti., tañhi, taṇhā, pubbanho, amhe, guyhaṃ, gārayhā, ārulho, bahvakkharanti.
例如『avaṅ hoti』(即 avaṃ hoti 的变形),以及 tañhi、taṇhā、pubbanho、amhe、guyhaṃ、gārayhā、ārulho、bahvakkharā 等词,皆属此类变化。
Karaṇaṃ –
对发音部位的具体说明——
Jivhāmajjhaṃ tālujānaṃ,
舌头的中部连接着舌根和舌腹,舌根位于喉咙内。
Jivhopaggaṃ muddhajānaṃ,
舌头之上覆盖着黏膜,
Jivhaggaṃ dantajānaṃ se-
舌面上布满牙齿所生的黏液,
Sā sakaṭhānakaraṇā.
这种黏液是产生摩擦的因素。
Vaṇṇānaṃ uccāraṇussāho payatanaṃ, taṃ kiṃ – saṃvutādikaraṇaviseso, saṃvutatta+makārassa, vivaṭattaṃ sesasarānaṃ sakāra+hakārānañca, phuṭṭhattaṃ vaggānaṃ, īsaṃphuṭṭhattaṃ ya+ra+la+vānaṃ.
音色的发出需要用力和尝试,这是什么呢?是遵循束缚的发声要素,结合束缚而成的特性,展开的散开部分,残余的音质,以及带有形态的音波,清晰分明的音节,偶发分明的连音和断连结合的声音。
Evaṃ ṭhāna+karaṇa+payatana+suti kālabhinnesu akkharesu sarā nissayā, itare nissitā. Tattha –
如此,通过位置、构造、用力与声音的感知,依照不同时间的字母产生音流,有的音流依赖于其他音流存在。在这里——
Nissayā+do sarā vuttā, nissitā byañjanā tato;
存在依附之处的音流被称为「依附音」,随之被依附的是辅音;
Vagge+kajā bahuttā+do, tato ṭhāna+lahukkamā.
言语的作用表现为多布施之功,因而位置也是易于改变的。
‘‘Aādayo’’ti vattate yāva ‘‘bindu niggahīta’’nti. Tañca kho ‘‘atthavasā vibhattivipariṇāmo’’ti sattamyanta+mabhisambandhīyate, ‘‘vaṇṇā’’ti vattate –
所谓『起始』,指直到『点的止息』为止。这里『意义上属于转变分解』,与之相关的称为『色相』。
2. Dasā+do sarā二、最初的十个字音是元音。
Aādīsvā+dimhi niddiṭṭhā odantā dasa vaṇṇā sarā nāma honti. Yathā a ā, i ī, u ū, e ऐ, o औ. Saranti=sappadhānabhāvena pavattanti, byañjane vā sārentīti sarā.
从起始等处,示说为发声的十种色相,名为『色』。如 a ā、i ī、u ū、e ऐ、o औ。『色』意味着以完全的注意力运转,或称辅音时为音节。
‘‘Dasā+do sarā’’ti vattate.
谓之『十种色相』。
3. Dve dve savaṇṇā3. 每两个为同类音。
Aādīsvā+dimesu dasasu dve dve savaṇṇā nāma honti yathākkamaṃ. Yathā a āiti, i īiti, u ū iti, e eiti, o, oiti. Samānā sadisā vaṇṇā savaṇṇā, samānattañca ṭhānato. ‘‘Dve dve’’ti vattate vakkhamānesu dvīsu.
起始等处的十个中,每二个为一组,名为声韵。例如 a ā、i ī、u ū、e e、o o。相似且相等的色,相等的位置称为『两两』。
4. Pubbo rasso4. 前一个为短音。
Tesveva dasasu ye dve dve savaṇṇā, tesu yo yo pubbo, so so rassasañño hoti. Yathā a i u e o. Tesu ‘saṃyogato pubbāva dissanti dve panantimā’ta dassetuṃ tattha sādhuttā tesampi idha saṅgaho, yathā ettha seyyo oṭṭho sotthi. Rassakālayogā tabbantatāya vā rassā. Rassakālo nāma accharāsaṅghāto akkhinimmilanasaṅkhāto vā kālo, tena ekamatto rasso, dvimatto dīgho, aḍḍhamatto byañjano. Chandasi diyaḍḍhamattampi rassanti gaṇhanti ācariyā.
这十个中的每两组,前者称为有音色的。如 a i u e o。对于它们的结合且前在之处,两者并列的往往见于此,因而有摄集,以此处为例,最优者为上并音。所谓音色的联合,既是韵律时长,也是音素。韵律时长指音节组合及闭音节时间。音节有一音长、两音长、半音长。韵律上作一音半的也合于韵律,众师遵循。
5. Paro dīgho5. 后一个为长音。
Aādīsvā+dibhūtesu dasasu ye dve dve savaṇṇā, tesu yo yo paro, so so dīghasañño hoti. Taṃ yathā ā ī ū e o. Dīghakālayogā tabbantatāya vā dīghā.
在「起始声」与「十界」中,各有两种声韵,彼者各自分别不同,且各自具有长音的性质。如同 ā、 ī、 ū、 e、 o 这几种。所谓长时间结合,依其性质而长。
6. Kādayo byañjanā6. 以“咖”等为辅音。
Aādīsu kādayo niggahītapariyantā tettiṃsa byañjanā nāma honti. Yathā ka kha ga gha ṅa, ca cha ja jha ña, ṭa ṭha ḍa ḍha ṇa, ta tha da dha na, pa pha ba bha ma, ya ra lava sa ha ḷa aṃ iti. Byañjīyati attho etehīti byañjanā. Kakārādīsva+kāro uccāraṇattho.
在 a 等母音之后,以『ka』为首、以收摄音(niggahīta)为末,共有三十三个辅音,称为『字』(byañjana)。其排列如下:ka kha ga gha ṅa、ca cha ja jha ña、ṭa ṭha ḍa ḍha ṇa、ta tha da dha na、pa pha ba bha ma、ya ra la va sa ha ḷa aṃ。之所以称为『byañjana』,是因为『以这些字母来彰显(byañjīyati)义理(attho)』,故名『byañjana(字/辅音)』。以 ka 为首的各辅音字母,其后所附加的 a 音,仅是为了发音方便而设。
‘‘Kādayo’’ti vattate.
所谓「开口字」即是此义。
7. Pañcapañcakā vaggā7. 音组为五组,每组五个字母。
Aādīsu kakārādayo makārantā pañcapañcakā vaggā nāma honti. Yathā ka kha ga gha ṅa, ca cha ja jha ña, ṭa ṭha ḍa ḍha ṇa, ta tha da dha na, pa pha ba bha ma iti. Pañca pañca parimāṇa+mesaṃ pañcapañcakā. Vajjenti yakārādayoti vaggā. Te pana paṭhamakkharavasena kavagga+cavaggādivohāraṃ gatā kusalattikādayo viya.
在「阿」等字母之中,以「咖」字母为首、以「玛」字母为尾,每五个一组,称为「组」。例如:咖、咖哈、嘎、嘎哈、昂阿;匝、匝哈、嘉、嘉哈、尼阿;吒、吒哈、荼、荼哈、拿;达、达哈、大、大哈、那;巴、巴哈、巴瓦、巴瓦哈、玛。每组恰好五个,故称「五五组」。而以「야」字母(即半元音 ya)为首的那些字母,则被排除在「组」之外,故称「非组字母」(vaggā 之反)。这些组依其首字母而得名,称为「咖组」、「匝组」等,正如善三法等术语依其首词得名一样。
8. Bindu niggahītaṃ8. 点号为鼻音符。
Akārādīsva+yaṃ vaṇṇo bindumatto, so niggahītasañño hoti. Rassasaraṃ nissāya gahita+muccāritaṃ niggahītaṃ, karaṇaṃ niggahetvā vā.
所谓「闭口音」起始的字,是具有限定声音的,称作闩止音。依靠带弹性的丝线样的东西,被握住后再放开,隐喻为韵尾被固定或释放的状态,称为闭音。或因发音时用力收紧止住,亦称闩音。
Karaṇaṃ niggahetvāna, mukhenā+vivaṭena yaṃ;
因将发音部位封闭,口腔开阖度变化形成口形;
Vuccate niggahītanti, vuttaṃ bindu sarānugaṃ.
谓之结缚,所说者依止诸点墨也。
Bahvakkharasaññākaraṇaṃ anvatthasaññatthaṃ, jha+lādayo tu ruḷhīsaññā.
多音字之形成为随顺义识,诸附加之类则为粗糙义识。
Vaṇṇā sarā savaṇṇā ca, rassā dīghā ca byañjanā;
声韵及色皆为声之质,辅音为长声之节拍;
Vaggā ca niggahītanti, hoti saññāvidhikkamo.
亦谓之类别之结缚,是识法之成也。
(Saññāvidhānaṃ.) · (想的施设。)
Sandhi vuccate –
谓之接续——
Loka aggapuggalo, paññā indriyaṃ, tīṇi imāni, no hi etaṃ, bhikkhunī ovādo, mātu upaṭṭhānaṃ, sametu āyasmā, abhibhū āyatanaṃ, dhanaṃ me atthi, sabbe eva, tayo assu dhammā, asanto ettha na dissanti itī+dha sarasaññāyaṃ –
世界第一者,乃智慧根,三者是也。非受女比库劝诫,非母事奉之法。尊者能驾驭境界,我有财宝。此皆三法,惟静灭者此处不现,故以此清晰义识而说。
26. Saro lopo sare26. 元音遇元音时省略
Sare saro lopanīyo hoti. Saroti kāriyīniddeso, lopoti kāriyaniddeso. Lopo= adassanaṃ anuccāraṇaṃ , saroti jātyekavacanavasena vuttaṃ, sareti opasilesikādhārasattamī, tato vaṇṇa kāla byavadhāne kāriyaṃ na hoti, tva+masi, katamā cānanda aniccasaññāti. Evaṃ sabbasandhīsu.
色罗(saro)是可废除的。色罗是行为的标示,废除是行为的标示。废除意谓没有见闻、没有传述;色罗谓以单独语句为基准所说。色罗是依据戒律的第七条,即若发生时间地点等差异,则该行为不成立。此中‘tva+masi’指何者?为阿难的无常觉知。诸多音节结合中亦是如此。
Vidhīti vattate.
法则即是所谓规范。
14. Sattamiyaṃ pubbassa14. 于第七格中,前者
Therayaṭṭhinyāyena pavattate paribhāsā dubbalavidhino patiṭṭhābhāvato. Sattamīniddese pubbasseva vidhīti pubbasaralopo. Lokaggapuggalo, paññindriyaṃ, tīṇimāni, no hetaṃ, bhikkhunovādo, mātupaṭṭhānaṃ, sametāyasmā, abhibhāyatanaṃ, dhanaṃmatthi, sabbeva, tayassu dhammā, asante+ttha na dissanti. Pubbassa kāriyavidhānā sattamīniddiṭṭhassa paratā+va gamyateti pareti paravacanampi ghaṭate.
以长老反证法而言,此定义适用于能力较差者,因其无坚立根基。第七条法标前亦有规范,即之前的色罗与废除。世间领袖、智慧根基、中三者,与此无关,是比库的教令、母教依靠、长老们集会、权威、财富、等各种法则,因未被征等而不显现。先前行为法之第七标示之所示,是超越先前法则的。因此此处亦发生了超越前语的变化。
Yassa idāni, saññā iti, chāyā iva, iti api, assamaṇī asi, cakkhu indriyaṃ, akataññū asi, ākāse iva, te api, vande ahaṃ, so ahaṃ, cattāro ime, vasalo iti, moggallāno asi bījako, kathā eva kā, pāto evātī+dha pubbassaralope sampatte ‘‘saro lopo sare’’ tveva.
现在所说的“觉知”等,如同影子般,亦不平等。眼根曾无知觉,如在虚空中,如此般亦有我信、我是、这四种執著。如魔迦罗乃根子,言语虽属前色罗废除之界限,归纳为“色罗废除、色罗”。
27. Paro kvaci27. 后者有时
Saramhā paro saro kvaci lopanīyo hoti. Yassa dāni, saññāti, chāyāva, itipi, assamaṇīsi, cakkhundriyaṃ, akataññūsi, ākāseva, tepi, vandehaṃ, sohaṃ, cattārome, vasa- lobhi , moggallānosi bījako, kathāva kā, pātova. Kvacīti kiṃ, paññindriyaṃ, pañcindriyāni, sattuttamo, ekūnavīsati, yassete, sugatovādo, diṭṭhāsavo, diṭṭhogho, cakkhāyatanaṃ, taṃ kutettha labbhā. ‘‘Vivakkhāto sandhayo bhavantī’’ti ñāyā vatticchāpi idha sijjhati. Kvacītya+dhikāro sabbasandhīsu, tena nātippasaṅgo. (Lopasandhi).
有时候颜色会废除别的颜色。现在所说的“觉知”,为不平等,如眼根是无知觉者,如虚空一般,仍有我证、我是、这四者之住者,是为贪婪的魔迦罗根子。言语界中有何物是可废除的?是智慧根基与五根、七善、十九根中唯一尚存的、善逝的教说、信仰者、信者、眼处。此处显出“已解释界限生成”之法,故在诸多合音中属于“废除合音”之范畴。
Saro paro veti ca vattate.
颜色被称为它处也有时被废除。
Tassa idaṃ, vāta īritaṃ, na upeti, vāma ūru, ati iva aññehi, vi udakaṃ itīdha pubbassaralope –
此处风已吹过,不再侵袭,左大腿好似比其他部位更多地受到了影响,如同水之流淌,前面已逝一样。
29. Yuvaṇṇāna+meo luttā29. y 音和 v 音被省略后成为 e 和 o
Luttā sarā paresaṃ ivaṇṇuvaṇṇānaṃ e+o honti vā yathākkamaṃ. Yathāsaṃkhyānuddeso samānānaṃ.
被打湿的部分,像是别人鲜艳颜色的衣物,有的是黄色与赤色的混合,依照数量的指示,都是相同的。
24. Vaṇṇaparena savaṇṇopi24. 与后面的辅音同类的元音也
Vaṇṇasaddo paro yasmā, tena savaṇṇopi gayhati sayañca rūpaṃti īūnampi e+o. Sabbattha rassassa jātiniddese dīghassāpi gahaṇatthaṃ ida+māraddhaṃ. Tassedaṃ, vāteritaṃ, nopeti, vāmoru, atevaññehi, vodakaṃ. Idañca pacchimodāharaṇadvayaṃ ‘‘avaṇṇe lutte eva e+o hontī’’ti gāhassa nisedhanatthaṃ. Vātveva, tassidaṃ. Kathaṃ ‘‘paccorasmi’’nti, yogavibhāgā. Pati urasminti vibhajja ‘‘yavā sare’’ti yakāre ‘‘tavaggavaraṇā’’dinā co, ‘‘vaggalasehi te’’ti pubbarūpañca, ‘‘yuvaṇṇāna+meo’’ti (yogavibhāgā) ussa o ca. Luttāti kiṃ, dasa ime dhammā, yathā idaṃ, kusalassa upasampadā. Atippasaṅgabādhakassa kvacisaddassānuvattanato na vikappavidhi niyatā, tena upeto, aveccāti evamādīsu vikappo. Tārakitā, yassindriyāni, mahiddhiko, sabbītiyo, tenupasaṅkami, lokuttarotiādīsu vidhi ca na hoti.
因为颜色和声音在他者那里,因此对各色声音也同样夺取他的形象和性质。这在所有众生的感受中,尤其是长寿的体现,都是为了把握。而这一切,因风吹动而不侵袭,左大腿也是如此,比其他部位更加显著,是水的象征。这段话取自西方的两个示例,意在禁止尼词“没有颜色就只有打湿”,此也适用于风。如何理解“存在于前缘”,这是组合的划分。分割成前缘,如“达到适度的边界”,有“边界的覆盖”等说法,前形和“鲜艳的色彩”被划分为组合。所谓打湿,是指出现十种状态,如此这般,善法的出生。由于过度结合的障碍,有时声音随之反复而不失去其规律,由此形成了滞留及其变化。在如斯诸法中,有对感官的抗拒、大能量、无所遗漏、顺向发展、不与世俗合流等规律不存在。
Paṭisanthāravutti assa, sabbavitti anubhūyate, vi añjanaṃ, vi ākato, dāsī ahaṃ, ahuvā pure, anu addhamāsaṃ, anu eti, su āgataṃ, su ākāro, du ākāro, cakkhu āpāthaṃ, bahu ābādho, pātu akāsi, na tu eva, bhū āpanalānilaṃ itī+dha ‘‘yuvaṇṇānaṃ’’ ‘‘ve’’ti ca vattate,
由于再次集聚,他拥有所有感知,通过眼睛所见的色彩多样且复杂,先前曾被称为“我为仆从”,随着时间推移,相继而来,有和合、有分离,眼部受到痛苦,遭受多种疾苦,虽受保护,却不完全如此,这被称为年轻状态。
30. Yavā sare30. 元音前的 ya、va
Sare pare ivaṇṇuvaṇṇānaṃ yakāra+vakārā honti vā yathākkamaṃ. Paṭisanthāravutyassa, sabbavityanubhūyate, byañjanaṃ, byākato ‘‘byañjane dīgharassā’’ti dīghe dāsyāhaṃ, ahāpure, anvaddhamāsaṃ, anveti, svāgataṃ, svākāro, dvākāro, cakkhvāpāthaṃ, bahvābādho, pātvākāsi, na tveva, bhvāpanalānilaṃ. Vātveva, viākato, sāgataṃ.
边缘色彩和形状与外界相似,其形状适当。再次集聚时,感知皆得体验,辅音形状被分明区分,称为“辅音是长音”,长而有力的表达,先前曾称为“我在前方”,随着时间推移,相继而来,有自己的接纳和确认,眼部受到多种伤害,被保护着,但不完全如此。这同样因风的原因而被说明,处于接纳状态。
Adhigato kho me ayaṃ dhammo, putto te ahaṃ, te assa pahīnā pañca, te ahaṃ, ye assa, te ajja, yāvatako assa kāyo, tāvatako assa byāmo, ko attho, atha kho assa, ahaṃ kho ajja, so ahaṃ, so ajja, so eva, yato adhikaraṇaṃ, so ahaṃ itī+dha ‘‘yavā sare’’ ‘‘ve’’ti ca vattate,
我确实获得了这法,儿子啊,我因此弃去了五法,我就是此人,现在乃至未来,此身诸苦,皆随之而来,有何益处?现在我在此,我就是此人,也是现在,正是在此所在,如此所谓“达到适度的边界”等说法。
30. Eonaṃ30. e、o 之
Eonaṃ yakāra+vakārā honti vā sare pare yathākkamaṃ. ‘‘Byañjane dīgharassā’’ti dīghe adhigato kho myāyaṃ dhammo, putto tyāhaṃ, tyāssa pahīnā pañca, tyāhaṃ, yyassa, tyajja, yāvatakvassa kāyo, tāvatakvassa byāmo, kvattho, atha khvassa, ahaṃ khvajja, svāhaṃ, svajja, sveva, yatvādhikaraṇaṃ, svāhaṃ. Vātveva, tejja, sohaṃ. Kvaci tveva, dhanamatthi, puttāmatthi, te nāgatā, asantettha, cattāro ime.
这些音素或音节的构成各不相同,或有他种别法。如「比扬迦内长音」此音长时,义理对我而言已确得。此处,若作子音,即舍弃其五音;舍弃即舍,其舍弃程度,则据身体存续之限;长音亦如是,或谓此处、彼处、我处,皆依正处,如风、火,谓我、我身,彼此不异。于某处即有财富、子嗣,也非纳所约束者,此四者乃此境界中也。
Go eḷakaṃ, go assaṃ, go ajinaṃ itī+dha ‘‘sare’’ti vattate.
牛的罗刺,牛为吽,牛则无牲,这称为「独立音」。
32. Gossā+vaṅa32. go 之后加 ssa、vaṅa
Sare pare gossa avavādeso hoti. Sa ca ‘‘ṭānubandhānekavaṇṇā sabbassā’’ti sabbassa pasaṅge ‘antassā’’ti vattate.
独立音在牛音中多有禁止。且谓『此为牵连多音的内在本质』,修习时说为『内部』。
18. Ṅa+nubandho18. ṅa 之连结
Ṅa-kāro anubandho yassa, so anekavaṇṇopi antassa hotīti okārasseva hoti. ‘‘Saṃketo+navayavo+nubandho’’ti vacanā ṅa-kārassā+ppayogo. Uccāritānantarappadhaṃsino hi anubandhā, payojanaṃ anubandhoti saṃketo. Gaveḷakaṃ, gavāssaṃ, gavājinaṃ.
「唵」音为牵连字,其多音性即为内在也,如「嗡」字的用法。称此为「符号+新部件+牵连」之意。口中发声连续不断称为牵连,目的即此。示例如牛的类音,牛群,牛无牲。
Iti evā+tī+dha –
如是说——
36. Vī+tisse+ve vā36. vī、ti 之后可加 sse、ve
Evasadde pare itissa vo hoti vā. Sa ca –
同样音节又有别处形式。其曰——
17. Chaṭṭhiyantassa17. 第六格(属格)之后的
Chaṭṭhīniddiṭṭhassa yaṃ kāriyaṃ, ta+dantassa viññeyyanti ikārassā+deso. Ādesiṭṭhāne ādissatīti ādeso. Itveva. Aññatra yādeso, ‘‘tavaggavaraṇānaṃ ye cavaggabayañā’’ti tassa co, ‘‘vaggalasehi te’’ti yassa cakāro, icceva. Eveti kiṃ, iccāha. (Ādesasandhi).
第六章第二节所为,当为了解者洞知其时刻之差别。所谓命令者,即为命令所发之处。如此而已。别无他命,即谓“贵族按部治罪者”,其谓语即“诸法如是”,此即其本意。此乃所谓“命令接合”。
Ti aṅgulaṃ,ti aṅgikaṃ, bhū ādayo, migī bhantā udikkhatityādisandhayo vuccante. ‘‘Mayadā sare’’ti vattate.
三指(三寸)与三肢(三节)及土等之义,是以动物、狩猎、出水等接合义名之。谓称“属我用捆”。
45. Vanataragā cā+gamā45. 在林间,c 与 a 成为 a
Ete mayadā ca āgamā honti vā sare kvaci. Āgamino aniyamepi –
这些“属我用”亦谓“行走物”等处所。如若行走内容无常,
Saroyevā+gami hoti, vanādinantu ñāpakā;
如同只有果皮般,森林中之痴人,
Aññathā hi padādīnaṃ, yukavidhāna+manatthakaṃ.
对词语之等义,无确切之配合,意无用处。
Etthā+gamā aniyatāgamīnameva bhavanti ce, yakārāgameneva ‘‘nipajja’’nti siddhe ‘‘padādīnaṃ kvacī’’ti byañjanassa yukā+gamo niratthakoti adhippāyo. Tivaṅgulaṃ, tivaṅgikaṃ, bhūvādayo, migī bhantā vudikkhati, pavuccati, pāguññavujutā. Ito nāyati, cinitvā. Yasmātiha, tasmātiha, ajjatagge. Nirantaraṃ, nirālayo, nirindhano, nirīhakaṃ, niruttaro, nirojaṃ, duratikkamo, durāgataṃ, duruttaraṃ, pāturahosi, punarāgaccheyya, punaruttaṃ, punareva, punareti, dhīratthu, pātarāso, caturaṅgikaṃ, caturārakkhaṃ, caturiddhipādapaṭilābho, caturoghanittharaṇatthaṃ, bhatturatthe, vuttiresā, pathavīdhāturevesā , nakkhattarājāriva tārakānaṃ, vijjurivabbhakuṭe, āraggeriva sāsapo, usabhoriva, sabbhireva samāsetha. Puthageva, rasse pageva. Lahumessati, gurumessati, idhamāhu, kena te idha mijjhati, bhadro kasāmiva, ākāse mabhipūjaye, ekamekassa, yena midhekacce. Bhātiyeva, hotiyeva, yathāyidaṃ, yathāyeva, māyidaṃ, nayidaṃ, nayidha, chayimāni, navayime dhammā, bodhiyāyeva, pathavīyeva dhātu, tesuyeva, teyeva, soyeva, pāṭiyekkaṃ, viyañjanaṃ, viyākāsi, pariyantaṃ, pariyādānaṃ, pariyuṭṭhānaṃ, pariyesati, pariyosānaṃ, niyāyogo. Udaggo, udayo, udāhaṭaṃ, udito, udīritaṃ, udeti, sakideva, kiñcideva, kenacideva, kismiñcideva, kocideva, sammadatto, sammadaññā vimuttānaṃ, sammadeva, yāvadatthaṃ, yāvadicchakaṃ, yāvadeva, tāvadeva, punadeva, yadatthaṃ, yadantaraṃ, tadantaraṃ, tadaṅgavimutti, etadatthaṃ, attadatthaṃ, tadatthaṃ, sadatthapasuto siyā, aññadatthu, manasādaññā vimuttānaṃ, bahudeva ratti. Vātveva, attaatthaṃ, dvādhiṭṭhitaṃ, pātuahosi. Vavatthitavibhāsattā vādhikārassa byañjanatopi, bhikkhunīnaṃ vuṭṭhāpeyya, ciraṃ nāyati, taṃyeva.
此处谓行走无常,非恒常行走者,如命令所说“从属行走”属实完成时“行走词处于何处”意义连接不当者乃无用。因此三指、三肢、土等,谓动物、狩猎、出水等,均不成立,此义自明可知。因其在当前之境界,不断、无离、有破、有持、有无、有超越、难达、远去、超越、薄弱、再来、再说、再行、慧利处、基础、四肢之意、四护法、四种精进之获得、四抑制毒之灭、夜间食事、虚假言语、地层与石质等如星辰王、木杵之柄、箭镞如膝骨、骆驼如膏膘、集聚如常、螃蟹,如玳瑁,轻重不等,此处所言何者搅乱此理,如贵者云何,空中敬礼其各,而又各,以某法如是。光明如是,热如是,如今如此、这样、如众生所观,此法、此义、此处,诸许多法,觉者成就之界,地法也,亦是这些,作为独特之声义释法,完整、全面、调查、清晰,完毕,合成。上升、出现、欣喜、振奋、兴起、开启、呈现、出具、诸种、诸因、何者、哪者、谁、何处,如实授受、智慧解脱、如实唯有,至于意愿、恒常、时至、不断、又至、意念成为、此理上,彼理上,彼己理上,彼此理上,存在意常含义,有他意、广泛意、夜间众多意。风常如我意,双重支撑,护持着。论述薰习处、多种权势人之指教,及女子的陈述,固久而长也。
Cha abhiññā, cha aṅgaṃ, cha asīti, cha aṃsā, cha āyatanaṃ itī+dha ‘‘vā sare’’ ‘‘āgamo’’ti ca vattate.
有六种超越通达,六个部分,六十,六肢,六界,如此称为『六波罗』、『经典』。
49. Chā ḷo49. cha 之 ḷa 省略
Chasaddā parassa sarassa ḷakāro āgamo hoti vā. Chāti anukaraṇattā ekavacanaṃ. Chaḷabhiññā, chaḷaṅgaṃ, chaḷasīti, chaḷaṃsā, chaḷāyatanaṃ. Vātveva, chaabhiññā. (Āgamasandhi).
六种声音的变化即婆罗门文法中的『波罗』或称『经典』。『六』是因模仿而生的单数词。六超越通达,六个部分,六十,六肢,六界。由此得名,为六超越通达(经典)的结合。
Lopo adassanaṃ, ṭhāniṃ, ya+māmaddiya dissati;
消失是观照的缺失,表法所在之处消失,所见无常;
Ādeso nāma so yā tu, asantuppatti āgamo.
命令即为不可成就的经典。
Sarasandhi. · 元音连接。
Kaññā iva, kaññāva iccādi sarasandhinisedho vuccati, pasaṅgapubbako hi paṭisedho. Pubbasarānaṃ lope sampatte ‘‘saro’’ ‘‘ve’’ti ca vattate.
如女性般,女性、等此类音节间的结合名为音接否定,之前的音节阻止了结合。前面音节消失时,称为『波罗』、『为』。
28. Na dve vā28. 不成为二,或
Pubbaparassarā dvepi vā kvaci na lupyante. Kaññā iva, kaññeva, kaññāva.
前面音接的两个或更多处,有时不消失。如女性般,正是女性,还是女性。
Sāriputta idhekacco, ehi sivaka uṭṭhehi, āyasmā ānando, gāthā abhāsi, devā ābhassarā yathā, tevijjā iddhipattā ca, bhagavā uṭṭhāyāsanā, bhagavā eta+davoca, abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi, gantvā olokento, bhūtavādī atthavādī, yaṃ itthī arahaṃ assa, sāmāvatī āha, pāpakārī ubhayattha tappati, nadī ottharati, ye te bhikkhū appicchā, bhikkhū āmantesi, bhikkhū ujjhāyiṃsu, bhikkhū eva+māhaṃsu, imasmiṃ gāme ārakkhakā, sabbe ime, katame ekādasa, gambhīre odakantike, appamādo amataṃ padaṃ, saṅgho āgacchatu, ko imaṃ pathaviṃ vicessati, āloko udapādi, eko ekāya, cattāro oghā, are ahampi, sace imassa kāyassa, no atikkamo, aho acchariyo, atho anto ca, atha kho āyasmā, atho oṭṭhava+cittakā, tato ā- mantayi satthāti evamādayo idha kālabyavadhāneneva sijjhanti. Kvacīti kiṃ, āgatā+ttha, āgatā+mhā, katama+ssa vāro, appassutā+yaṃ puriso, camarī+va, sabbe+va, sve+va, ese+va nayo, parisuddhe+tthā+yasmanto, ne+ttha, kute+ttha labbhā, sace+sa brāhmaṇa, tathū+pamaṃ, yathā+ha, jīvhā+yatanaṃ, avijjo+gho, itthindriyaṃ, abhibhā+yatanaṃ, bhayatū+paṭṭhānaṃ, saddhī+dha vittaṃ purisassa seṭṭhaṃ. (Sarasandhinisedho)
沙利子,一位名为希瓦迦的居士来到这里,长老阿难说道,天人光明,具备三明和神通力。世尊起身离座,世尊开口说道,礼敬后独自站立,往前观察,说:善于说法、明理者,那位女人是阿拉汉,她从此地发言,恶行者受苦,双方都受痛苦,河水增长。那些比库若不请、不劝、不责备、不劝导他们,这村子中所有守护者,都是如此。究竟哪十一人,在深水旁,持戒精进不懈,是通往不死的路。僧团应当来,此地失去这种守护,将使此地荒芜。光明出现,一一汇聚,有四洪流,我虽如此,但如果我不能超越此身,真令人惊奇。然后是界限,接着是内心震动,然后长老又向众说法,这些因时间流逝而消灭。为何如此?来者为何?道路何在?不纯净的人,如同青蛙,皆复如是,自己的、另一方的、亲近的、净洁的地方,如何获得?若是婆罗门,依样画葫芦,如舌头所在,不能胜过的感受,女性欲根掌握,恐惧事物、信心、财富,对人来说最为重要。——(萨拉桑迪尼释义)
Tatra abhirati, tatra ayaṃ, buddha anussati, sa atthikā, saññāvā assa, tadā ahaṃ, yāni idha bhūtāni, gacchāmi iti, ati ito, kikī iva, bahu upakāraṃ, madhu udakaṃ, su upadhāritaṃ, sopi ayaṃ, idāni ahaṃ, sace ayaṃ, appassuto ayaṃ, itara itarena, saddhā idha vittaṃ, kamma upanissayo, tathā upamaṃ, ratti uparato, vi upasamo, lokassa iti, deva iti, vi atipatanti, vi atināmenti, saṅghāṭi api, jīvitahetu api, vijju iva, kiṃsu idha vittaṃ, sādhu iti, te assa pahīnā, so assa, madhuvā maññati bālo, evaṃ gāme muni care, khanti paramaṃ tapo titikkhā, na maṃku bhavissāmi, su akkhāto, yo ahaṃ, so ahaṃ, kāmato jāyati soko, kāmato jāyati bhayaṃ, sakko uju ca suhujuca, anupaghāto, durakkhaṃ, duramaṃ, dubharatā. Yiṭṭhaṃ vā hutaṃ vā loke, yadi vā sāvake, puggalā dhammadasā te, bhovādī nāma so hoti, yathābhāvī guṇena so, yathā idaṃ, sammā dakkhāto, parā kamo, taṇhā kkhayo, jhānassa lābhī amhi, thullaccayo itī+dha –
在那里感兴趣,在那里这个,念佛教诵者,是正义者,是有觉知者。那时我将在此存在,犹如蚂蚱般至他处,带来诸多利益,甜如蜜水,备受照顾,如今我若是不纯净,或不同者,以信作为财富,行为为依赖,依样画葫芦,长夜闭眼,寂静世界,称为天人,除名者,称为消除者,袈裟亦如是,生命之因亦如此,智慧者如此财富丰富,善哉!弃掉它,属于过去,属于此者,愚人误以为蜜,隐士如此生活,具有忍耐极致,苦行、忍耐,我不会忘记,善说者,我是谁,我即是我,因欲生忧,因欲生怖,萨咖光明正直,善良不伤,艰难困苦、忍辱难行,世间已往,若有弟子、个人称赞此法,确以此者闻,慧见正法他力克服贪求渴断得禅那,及除烦恼等。——
33. Byañjane dīgharassā33. 在辅音前,长短元音
Rassa+dīghānaṃ kvaci dīgha+rassā honti byañjane. Tatrābhirati, tatrāyaṃ, buddhānussati, sātthikā, saññāvā+ssa, tadāhaṃ, yānī+dha bhūtāni, gacchāmīti, atīto, kikīva, bahūpakāraṃ, madhūdakaṃ, sūpadhāritaṃ, sopāyaṃ, idānāhaṃ, sacāyaṃ, appassutāyaṃ, itarītarena, saddhīdha vittaṃ, kammūpanissayo, tathūpamaṃ, rattūparato, vūpasamo, lokassāti, devāti, vītipatanti, vītināmenti, saṅghāṭīpi, jīvitahetūpi, vijjūva, kiṃsūdha vittaṃ, sādhūti, tyāssa pahīnā, svāssa, madhuvā maññatī bālo, evaṃ gāme munī care, khantī paramaṃ tapo titikkhā, na maṃkū bhavissāmi, svākkhāto, yvāhaṃ, svāhaṃ, kāmato jāyatī soko, kāmato jāyatī bhayaṃ, sakko ujū ca suhujū ca, anūpaghāto, dūrakkhaṃ, dūramaṃ, dūbharatā. Yiṭṭhaṃva hutaṃva loke, yadiva sāvake, puggala dhammadasā te, bhovādi nāma so hoti, yathābhāvi guṇena so, yathayidaṃ, sammadakkhāto, parakkamo, taṇhakkhayo, jhānassa lābhimhi, vasimhi, thullaccayo. Kvacīti kiṃ, tyajja, svassa, patiliyatīti dīghanisedho, māyidaṃ, manasādaññā vimuttānaṃ, yathākkamaṃ, ārakkhātītaṃ, dīyati, sūyatīti rassakāriyanisedho. Kathaṃ yāniva antalikkheti, ‘‘dīgharassā’’ti yogavibhāgā. (Dīgha+rassasandhi).
长波有时长波为声母。在此感兴趣,在此,这念佛者,是正义者,是觉知者。那时我将在此存在,如前而往,犹如蚂蚱,诸多利益,如蜜水,被妥善照料,适宜如是,今我如此纯净,不同者以信财富,业为依托,依样画葫芦,长夜闭目,寂静世界,天人,除名者,袈裟也如此,生命因亦如是,智者丰富财富。善哉,舍弃它,他已丢弃,自己则被愚人误认蜜,隐士如此行忍辱极致苦行忍耐,不会忘记,善说者,我是、我行,因欲引忧,因欲生怖,萨咖正直善良不侵害,艰难困苦难忍。世间来去,若弟子、个人称赞此法,确以此闻,慧见正法,力断渴望得禅那,除烦恼。何谓舍弃自己?断除我执,此为长音释义,设此乃心解脱自由,出离所护,是赋予,是造波声义别。如何能称为长波?这是能力区分。——(长波合音释义)
Byañjaneti vattate.
“声母”意指辅音。
34. Saramhā dve34. 从元音,二
Saramhā parassa byañjanassa kvaci dve rūpāni honti. Ettha ca āvuttidvivacanaṃ ṭhānedvivacananti dvīsu ṭhānedvivacanaṃ veditabbaṃ.
他人声母有时有两种形态。此处“āvuṭṭi-dvivacanaṃ”者,应理解为“两处有两音”之意,应分辨为两处“两音”。
Tāni ca pa+pati+paṭi+kama+kusa+kudha+kī+gaha+juta+ñā+si+ su+sū+sambhū+sara+sasādīnamādibyañjanānañca hoti. Idha pamādo=idhappamādo, evaṃ appamādo, vippayutto, suppasanno, sammā padhānaṃ=sammappadhānaṃ rassattaṃ. Appativattiyo, adhippatipaccayo, suppatiṭṭhito,. Appaṭipuggalo, vippaṭisāro, suppaṭipatti. Pakkamo, paṭikkamo, hetukkamo, ākamati=akkamati, evaṃ pakkamati, yathākkamaṃ. Akkosati, paṭikkosati, anukkosati, ākosati=akkosati. Akkuddho, abhikkuddho. Dhanakkīto, vikkayo, anukkayo. Paggaho, viggaho, anuggaho, candaggāho, diṭṭhiggāho. Pajjoto, vijjoto, ujjoto. Kataññū, viññū, paññāṇaṃ, viññāṇaṃ, anaññāṇaṃ. Avassayo, nissayo, samussayo. Appassuto, vissuto, bahussuto. Āsavā=assavā. Passambhento, vissambhento. Aṭṭassaro, vissarati, anussarati, anussati. Passasanto, vissasanto, muhussasanto, āsāso=assāso. Ādisaddena avissajento, vissajento, abhikkantataro, pariccajento, upaddavo, upakkileso, mittadduno, āyabyayo, abbahi iccādi.
以下诸词根或前缀之后,所跟辅音亦发生重叠:pa、pati、paṭi、kama、kusa、kudha、kī、gaha、juta、ñā、si、su、sū、sambhū、sara、sasa 等词首辅音皆然。例如:「此处放逸」(idha pamādo)变为「idhappamādo」;同理有「不放逸」(appamādo)、「相脱离」(vippayutto)、「极净信」(suppasanno);「正勤」(sammā padhānaṃ)变为「sammappadhānaṃ」,并短化元音。又有「不可阻挡者」(appativattiyo)、「增上缘」(adhippatipaccayo)、「善安立」(suppatiṭṭhito);「无可比拟之人」(appaṭipuggalo)、「追悔」(vippaṭisāro)、「善行道」(suppaṭipatti)。「前进」(pakkamo)、「退回」(paṭikkamo)、「依因次第」(hetukkamo);「走向」(ākamati)变为「akkamati」,同理有「离去」(pakkamati)、「如次第」(yathākkamaṃ)。「辱骂」(akkosati)、「反驳」(paṭikkosati)、「随声附和」(anukkosati);「怒骂」(ākosati)变为「akkosati」。「无怒」(akkuddho)、「极怒」(abhikkuddho)。「以财所买」(dhanakkīto)、「出售」(vikkayo)、「随买」(anukkayo)。「把持」(paggaho)、「争执」(viggaho)、「随护」(anuggaho)、「执取月亮」(candaggāho)、「执取见解」(diṭṭhiggāho)。「灯光」(pajjoto)、「光辉」(vijjoto)、「光耀」(ujjoto)。「知恩者」(kataññū)、「智者」(viññū)、「标志」(paññāṇaṃ)、「识」(viññāṇaṃ)、「非智」(anaññāṇaṃ)。「依靠」(avassayo)、「所依」(nissayo)、「积聚」(samussayo)。「少闻者」(appassuto)、「流散」(vissuto)、「多闻者」(bahussuto)。「漏」(āsavā)变为「assavā」。「令寂止者」(passambhento)、「令安慰者」(vissambhento)。「叫声」(aṭṭassaro)、「忘失」(vissarati)、「随念」(anussarati)、「随念」(anussati)。「呼气者」(passasanto)、「吐气者」(vissasanto)、「频频呼气者」(muhussasanto);「呼吸」(āsāso)变为「assāso」。以「ādi(等)」一词所摄,还有:「不放舍者」(avissajento)、「放舍者」(vissajento)、「更为殊胜」(abhikkantataro)、「舍弃者」(pariccajento)、「危难」(upaddavo)、「随烦恼」(upakkileso)、「对友不忠」(mittadduno)、「收支」(āyabyayo)、「拔出」(abbahi)等等。
Tika+taya+tiṃsa+vatādīna+mādibyañjanassa ca. Kusalattikaṃ, pītittikaṃ, hetuttikaṃ. Lokattayaṃ, bodhittayaṃ, vatthuttayaṃ. Ekattiṃsa, dvattiṃsa, tettiṃsa, catuttiṃsa. Sīlabbataṃ, subbato. Sappītiko, samannāgato, punappunaṃ iccādi.
三十六种辅音的注释。如善小音、喜乐小音、因缘小音。种类有世间的小音、觉悟的小音、根基的小音。数目有三十一、三十二、三十三、三十四。依戒禁规则的、有异规则的。全部为正黄,具足,时常愿求等义。
Vatu+vaṭa+disāna+mante, yathā vattati, vaṭṭati, dassanaṃ, phasso iccādi.
如同车轮、圆圈与方向的名称,依其形状转动、发展、显示、接触等。
U+du+niupasagga+ta+catu+cha+santasaddādesādīhi paresañca. Ukaṃso=ukkaṃso, evaṃ dukkaraṃ, nikkaṅkho, uggataṃ, duccaritaṃ, nijjaṭaṃ, ujjahaṃ, uccaṅgaṃ, unnamati, dukkaro, niddaro, unnato, duppañño, nimmalo, uyyutto, dullabho, nibbatto, ussāho, nissāro. Takkaro, tajjo, tanninno, tappabhavo, tammayo, catukkaṃ, catuddisaṃ, catuppado, catubbidhaṃ, catussālaṃ, chakkaṃ, channavuti, chappadiko, chabbassāni. Sakkāro, sagguṇo, sandiṭṭhi, sappuriso, mahabbalo.
由上升、向下、接触等六种声音及类似音组成,还有分段、分隔,如「ukkaṃso」意为突出难行,清晰而高昂,难以行动,高涨,非常坚固,上升,难处,睡眠,提升,智慧贫乏,纯净,专注,稀有,止息,热心,解脱等。其他如四部、六根、六十、六十年、值得尊敬、品德高尚、名声显赫等诸多训诂和义理解释。
Apadantaākāravajjitadīghato yakārassa ca, niyyāti, suyyati, abhibhuyya, viceyya, vineyya, dheyyaṃ, neyyaṃ, seyyo, jeyyo, veyyākaraṇo. Ākāravajjitanti kiṃ, mālāya, dolāya, samādāya.
论及斜形、金刚长刀形及其他形状,谓之运动、消逝、覆灭、克服、折断、废弃、堕落、不可取、优胜、胜过、广义说明。所谓形状,乃指花环、摆动、抓取等动作。
Chandānurakkhaṇe-nappajahe vaṇṇabalaṃ purāṇaṃ, ujjugatesu seyyo, gacchanti suggatiṃ. Saramhāti kiṃ, ñāyo, taṃkhaṇaṃ. Kvacitveva, nikāyo, nidānaṃ, nivāso, tato, chasaṭṭhi, upanīyati, sūyati.
护守韵律不应废弃色彩力量之久远,对于正确次第较优,通向善道。谓之「萨兰哈」,意为智慧与决断。某处有宗派、根源、住所,诸漏六十,导入、进展。
35. Catutthadutiyesve+saṃ tatiyapaṭhamā35. 第四格与第二格中,以 saṃ 代替第三格与第一格。
Catutthadutiyesu paresve+saṃ catutthadutiyānaṃ tabbagge tatiyapaṭhamā honti paccāsatyā. Vagge gha+jha+ḍha+dha+bhā catutthā, kha+cha+ṭha+tha+phā dutiyā, ga+ja+ḍa+da+bā tatiyā, ka+ca+ṭa+ta+pā paṭhamā. Pa+u+du-niādīhi paresaṃ ghādīnaṃ dvibhāve tatiyapaṭhamā honti. Pagarati=paggharati, evaṃ uggharati, nigghoso, ugghāṭeti. Esova tajjhānaphalo, paṭhamajjhānaṃ, abhijjhā-yati , ujjhāyati. Daḍḍho, buḍḍho. Viddhaṃseti, uddhaṃsito, uddhāro, niddhano, niddhuto. Vibbhanto, ubbhanto, samubbhanto, dubbhikkhaṃ, nibbhayaṃ, tabbhāvo, catubbhi. Saddhā, saddhammo. Mahabbhayaṃ.
当第四类字母(送气浊音)或第二类字母(送气清音)之后紧跟同类字母时,该同组的第三类字母(不送气浊音)和第一类字母(不送气清音)分别取而代之,此为相邻音变规则。在各组中:第四类字母为 gha、jha、ḍha、dha、bha;第二类字母为 kha、cha、ṭha、tha、pha;第三类字母为 ga、ja、ḍa、da、ba;第一类字母为 ka、ca、ṭa、ta、pa。在 pa、u、du、ni 等前缀之后,当 gha 等字母发生重叠时,则以第三类和第一类字母替换之。例如:「流淌」(pagarati)变为「paggharati」;同理有「向上流」(uggharati)、「回响」(nigghoso)、「开启」(ugghāṭeti)。又此乃同类禅那之果,如「初禅」(paṭhamajjhānaṃ)、「贪求」(abhijjhāyati)、「不满」(ujjhāyati)。「被烧」(daḍḍho)、「老年」(buḍḍho)。「摧毁」(viddhaṃseti)、「被散坏」(uddhaṃsito)、「拔除」(uddhāro)、「无财」(niddhano)、「被抖落」(niddhuto)。「迷乱」(vibbhanto)、「惊慌」(ubbhanto)、「极度惊慌」(samubbhanto)、「饥馑」(dubbhikkhaṃ)、「无畏」(nibbhayaṃ)、「彼之自性」(tabbhāvo)、「以四」(catubbhi)。「信」(saddhā)、「正法」(saddhammo)。「大危险」(mahabbhayaṃ)。
Rassasarehi paresaṃ vaggadutiyānaṃ dvibhāvo ce, paṭhamā. Pañcakkhandhā, evaṃ rūpakkhandho, akkhamo, abhikkhaṇaṃ, avikkhepo, jātikkhettaṃ, dhātukkhobho, āyukkhayo. Setacchattaṃ, evaṃ sabbacchannaṃ, vicchannaṃ, bodhicchāyā, jambucchāyā, samucchedo. Tatra ṭhito=tatraṭṭhito, evaṃ thalaṭṭhaṃ, jalaṭṭhaṃ, aṭṭhitaṃ, niṭṭhitaṃ, cattāriṭṭhānāni, garuṭṭhāniyo, samuṭṭhito. Sabbatthāmena, yasatthero, pattharati, vitthāro, abhitthuto, vitthambhito, anutthunaṃ. Papphoṭeti, mahapphalaṃ, anipphalaṃ, vipphāro, paripphuṭeyya, madhupphāṇitaṃ. Ākārato, ākhāto=akkhāto, evaṃ taṇhākkhayo, āṇākkhettaṃ, saññākkhandho. Āchādayi=acchādayi, evaṃ acchindati, nāvaṭṭhaṃ, attharati, apphoṭeti. Kvaci tveva, puvakhajjakaṃ, tassa chaviādīni chinditvā, yathāṭhitaṃ, kammaphalaṃ, sīlaṃ tassa jhāyino, ye jhānappasutā dhīrā, nidhanaṃ, mahādhanaṃ. (Dvibhāvasandhi).
倘若是第二品中他人所说的两种含义,则第一种为:五蕴,即形蕴;不坏不断,无时断转;生灭之处,界限之忿,寿命之尽绝。色盖,亦即完全覆盖、遮蔽,如菩提之影、榴子之影,皆为断灭之象。处于其中者称为『处所中者』,亦即『地处』、『水处』,乃至『所在』、『存在』,共计四处,具重、遍、集之性。四处无处不在,凡古德者具有扩展、外向、盛大、增强、不减少之相。爆裂为大果,非果,裂开,绽放,浓蜜般的香甜。无形者、被称作断灭者也是,如渴爱断灭,生命断灭,受蕴印象亦断灭。覆覆者为遮盖者,断开、不阻碍、爆裂。偶尔也会割断过去斩断之前的形象等,如业果与戒律属于入禅者(禅定有缘者)之所依,如禅定果实的贤者们,终极归灭、极大财富。此为两义汇合之处。
Akaramha se te, so kho byanti kāhiti, so gacchaṃ na nivattati, eso attho, eso ābhogo, eso idāni itī+dha ‘‘ve’’ti vattate.
切断者即为如此,故此谓之不可退转。此即内涵,此即消息,现今乃如此而称之。
37. Eona+ma vaṇṇe37. e 与 o 在 ma 之前变为 a 音。
Eonaṃ vaṇṇe kvaci a hoti vā. Akaramha sa te, akaramha se te, evaṃ sa kho byanti kāhiti, sa gacchaṃ na nivattati, esa attho , esa ābhogo, esa idāni. Vaṇṇeti kiṃ, amoghavacano ca so, gandhabbānaṃ adhipati, mahārājā yasassi soti. ‘‘Na sandhisamāsā vaddhassā’’ti vuttattā gāthāmajjhe sandhi na hotīti ‘‘tividhassā’’ti vuttatimhi parepi vaṇṇo paro nāma na iti. (Sarabyañjanasandhi).
此处颜色偶尔存在与否。切断者即如此,切断即彼,故此谓之不可退转。此即义理,此即消息,如是说。颜色何者?谓无过失之辞者,是诸香神之主,伟大王者,名为荣光。曾有言曰“非链接汇合即增长”,此云于颂中,汇合不成立故称三重者。又云“另一异名”,异文中有是此义,谓非也。此即声响标记处。
Ata yantaṃ, tatha yaṃ, mada yaṃ, budha yati, dhana yaṃ, seva yo, para yesanā, pokkharaṇa yo itī+dha –
此谓:过去之所、如今之所、未来之所,酒醉之所,觉悟之所,财富之所,侍奉之人,外族之女,器具等,诸如此类。
48. Tavaggavaraṇānaṃ ye cavagga bayañā48. ta 组与 va 组诸辅音,遇 ya 时变为 ca 组、ba 与 ña。
Tavaggavaraṇānaṃ cavaggabayañā honti yathākkamaṃ yakāre. ‘‘Vaggalasehi te’’ti pubbarūpaṃ. Accantaṃ, tacchaṃ, majjaṃ, bujjhati, dhaññaṃ, sebbo, payyesanā, pokkharañño. Apuccaṇḍakāyaṃ, jaccandho, yajjevaṃ, ajjhagamā, ajjhattaṃ, ajjhupagato, ajjhogāhetvā, dibbaṃ. Kvacitveva, ratyā.
品类选取基于纯净识别,如同编织芦苇。前形为“用叶织成”,中间、正中、末端,觉悟、成熟、清晰、细流、油脂、乳汁、水泡、火焰,以此类推。轻轻、暗淡、不明亮者, 如此说。正因缘起,包含内在,从内升起,向内致力,由内而至天上。偶尔亦然,缘于热爱。
Saka yate, ruca yate, paca yate, aṭa yate, lupa yate, kupa yate, sala yate, phala yate, disa yate, asa yate itī+dha ‘‘ye’’ti vattate vakkhamānesu dvīsu.
酒的谒者、味觉侍者、烹饪侍者、调味侍者、去污侍者、破坏侍者、休息侍者、果实侍者、方向侍者、不妥侍者,诸如此类,说为“是”等语,在语句表述中有两者。
49. Vaggalasehite49. 在组末与 sa 之前。
Vaggalasehi parassa yakārassa kvaci te vaggalasā honti. Sakkate, ruccate, paccate, aṭṭate, luppate, kuppate, sallate, phallate, dissate, assate. Kvacitveva, kyāhaṃ.
有时,某些丛林中出现一种妖魔,这些妖魔在那里确实是丛林魔。它们包括萨咖天帝所居处的、鲁迦处、巴察处、阿跋处、卢跋处、俱跋处、萨罗处、婆罗处、提舍处和阿萨处。有时会这样,有时又不然,我不能确切说明。
Muha yati, guha yati itī+dha –
『穆哈亚提、古哈亚提』者,于此(论及以下规则)——
50. Hassa vipallāso50. ha 之转变。
Hassa vipallāso hoti yakāre. Muyhati, guyhati.
「h」发生换位,在「y」音处。(故变为)穆伊哈提、古伊哈提。
Bahu ābādho itī+dha ussavakāre ‘‘hassa vipallāso’’ti vattate.
『巴胡 阿巴达』者,于此,关于「乌萨瓦咖拉」,承接上文「h 发生换位」之说。
51. Ve vā51. ve 或可。
Hassa vipallāso hoti vā vakāre. Bavhābādho. Vātveva, bahvābādho.
「h」有时发生换位,在「v」音处。(故变为)巴夫阿巴达。或者仍保持原形,(亦可作)巴夫阿巴达。
52. Tathanarānaṃ ṭaṭhaṇalā52. 对 ta、tha、na、ra 这些音,分别替换为 ṭa、ṭha、ṇa、la。
Tathanarānaṃ ṭaṭhaṇalā honti vā yathākkamaṃ. Dukkataṃ=dukkaṭaṃ, evaṃ sukaṭaṃ, patthaṭo, pataṭo, uddhaṭo, visaṭo. Aṭṭhakathā. Paṇidhānaṃ, paṇipāto, paṇāmo, paṇītaṃ, pariṇato, pariṇāmo, duṇṇayo, niṇṇayo, oṇato. Paripanno=palipanno, evaṃ palibodho, pallaṅkaṃ, taluno, mahāsālo, māluto, sukhumālo. (Byañjanasandhi).
其中,『ṭ、ṭh、ṇ』等音依次可替换为『ṭ、ṭh、ṇ、l』等相应音。例如:『恶作』(dukkataṃ)即 dukkaṭaṃ,同理有 sukaṭaṃ(善作)、patthaṭo(展开者)、pataṭo(倒伏者)、uddhaṭo(拔除者)、visaṭo(散布者)。注疏所举例:paṇidhānaṃ(发愿)、paṇipāto(顶礼)、paṇāmo(礼敬)、paṇītaṃ(胜妙)、pariṇato(成熟)、pariṇāmo(转变)、duṇṇayo(难导)、niṇṇayo(决断)、oṇato(俯伏)。又,paripanno(陷没者)即 palipanno,同理有 palibodho(障碍)、pallaṅkaṃ(跏趺座)、taluno(柔嫩)、mahāsālo(大厅堂)、māluto(风)、sukhumālo(细柔)。(以上属辅音连声规则。)
Cakkhu udapādi, akkhi rujati, purima jāti, aṇu thūlāni, kattabba kusalaṃ bahuṃ, ta sampayuttā, tata sabhāvato itī+dha ‘‘ve’’ti vattate yāva ‘‘mayadā sare’’ti.
眼识发生,眼睛感到痛苦,前世种种孢子及粒沙,善法多应行持,因彼而相应,称为其本性,如此说“在此教法中”。此理说到“直到今日”。
38. Niggahītaṃ38. 随韵
Niggahītāgamo hoti vā kvaci. Sāmatthiyenā+gamova, sa ca rassasarasseva hoti… tassa rassasarānugatattā. Ṭhānīna+māliṅghiya gacchati pavattatīti āgamo. Cakkhuṃ udapādi, akkhiṃ rujati, purimaṃ jāti, aṇuṃ thūlāni, kattabbaṃ kusalaṃ bahuṃ, taṃsampayuttā, taṃtaṃsabhāvato. Vāggahaṇena cakkhu udapādi iccādi. Avaṃsiro, yāvañcidaṃtiādi niccaṃ… vavatthitavibhāsattā vādhikārassa, vavatthitassa lakkhaṇassā+nurodhena lakkhaṇe pavattitā vibhāsā vavatthitavibhāsā. Vāsaddo hi atthadvaye vattate katthaci vikappe, katthaci yathāvavatthitarūpapariggaheti. Yadā pacchime, tadā nicca+manicca+masantañca vidhiṃ dīpeti. Ettha pana kvacisaddassā+nuvattanā tenevā+santavidhi siddhoti vāsaddeni+taradvayaṃ. Kvaci tveva, na hi etehi, idha ceva.
或曰教法是否被删去?若被删,则如果汁之流转。此因果连绵如颜料之相随。教法如有常住依止,行遍诸处,乃教法也。眼识生起,眼睛痛苦,前世种种孢子及粒沙,可行诸多善法,因其相应,各各有本性。用语上讲眼识生起等亦如是。譬如脉络,常新常存证显事理、文义及义理相应传承故。而同一语音有双义,有时变通,有时与本义形式配合。一旦释后,显明常与无常及终结之规范。又时于有时教理循行,即成为教法的双重境界。有时仅于此处而无他。
Saṃ rambho, saṃ ratto, saṃ rāgo, tāsaṃ ahaṃ santike, evaṃ ayaṃ, puṃ liṅgaṃ, kiṃ ahaṃ, tassa adāsiṃ ahaṃ itī+dha ‘‘niggahītā’’dhikāro ā ‘‘mayadā sare’’ti.
有赞叹、有爱恋、有迷恋,我在其间,此即为男子之性,我为何施与彼?如是说“系”字次第樊篱成因,谓“在此教法中”通达此理。
39. Lopo39. 省略
Niggahītassa lopo hoti vā kvaci. Dīghe sārambho saṃrambho, sāratto saṃratto, sārāgo saṃrāgo, pubbassaralope tāsāhaṃ santike, evāyaṃ, dvitte pulliṅgaṃ puṃliṅgaṃ, kyāhaṃ, tassa adāsahaṃ. Paṭisallāno, sallekho, pātukāmo, gantumano, ariyasaccāna dassanaṃ, etaṃ buddhāna sāsanaṃ, avisāhāro, cirappavāsintiādīsu niccaṃ. Kvacīti kiṃ, eva+mayaṃ, ki+mahaṃ, etaṃ maṅgala+muttamaṃ.
亦有或无系字之消失?长久而言,有赞叹、有爱恋、有迷恋,前述之缺失我则亲近。如此这般,第二男子之性,我为谁授受此?保持隐秘,永愿亲近,善知识示圣谛,此乃佛陀教法,绝无厌烦,久住恒护。何以为此?即于此,我及彼复如是,故为殊胜吉祥最高者。
Kataṃ iti, abhinanduṃ iti, uttattaṃ iva, cakkaṃ iva, kaliṃiva, halaṃ idāni, kiṃ idāni, tvaṃ asi, idaṃ api, uttariṃ api, dātuṃ api, sadisaṃ eva itī+dha –
作何如是?欣然欢喜,如同上仰,如同眼睛,如同杆棍,如今如何?你是,此亦是,更如北方所是,应予给予,与之相应,如是说-
40. Parasarassa40. 后音之
Niggahītamhā parasarassa lopo hoti vā kvaci. Katanti, abhinandunti, uttattaṃva, cakkaṃva, kaliṃva, halaṃdāni, kiṃdāni, tvaṃsi, idampi, uttarimpi, dātumpi, sadisaṃva. Vāti kiṃ, kataṃiti, kimiti, dātumapi, sadisaṃ eva.
此处亦或有系字消失?何谓?欣然欢喜,如上仰,如眼睛,如杆棍,如今如何?你等,此亦如此,北方所也,应予给予,亦与之相应。如此言何?作何?为何?应予给予且与之相应。
Pupphaṃ assā uppajjati, evaṃ assa te āsavā itī+dha parassaralope –
花蕾产生,如此你们的烦恼亦复如是消除。所谓烦恼的消除,正如花蕾的消生般。
53. Saṃyogādilopo53. 连音等之省略
Abyavahitānaṃ dvinnaṃ byañjanānaṃ ekatra ṭhiti saṃyogo, tasmiṃ saṃyoge yo ādibhūtāvayavo, tassa vā kvaci lopo hotītiādibyañjanassa lopo. Pupphaṃsā uppajjati, evaṃsa te āsavā. Tiṇṇaṃ saṃyogānaṃ visaye agyāgāraṃ, vutyassa iti hoti.
由两种无杂质的音素共存所生的结合体,称为联系;在此结合体中具有起始本质的部分,其消灭即谓起始音素的消失。花蕾因此而生,烦恼亦然。三种结合体的领域中无知如同不适居所,所谓无智弃舍亦是如此。
Taṃ karoti, taṃ khaṇaṃ, saṃ gato, taṃ ghataṃ, dhammaṃ care, taṃ channaṃ, taṃ jātaṃ, taṃ jhānaṃ, taṃ ñāṇaṃ, taṃ ṭhānaṃ, taṃ ḍahati, taṃ tanoti, taṃ thiraṃ, taṃ dānaṃ, taṃ dhanaṃ, taṃ niccutaṃ, taṃ patto, taṃ phalaṃ, tesaṃ bodho, saṃ bhūto, taṃ mittaṃ, kiṃ kato, dātuṃ gato itī+dha –
此事成就,此刻现前,诸缘成就,瓮器成形,法得修持,依法遮盖,已生现有,成就静定,获得智慧,处所既立,燃烧、分散、稳固施为,立基施舍,财富累积,断除、所得、果报,诸如此类,乃觉悟、成就、结交为友、造作所得等。
41. Vagge vagganto41. 组中组末
Niggahītassa kho vagge vagganto vā hotīti nimittānussarānaṃ paccāsatyā tabbaggapañcamo hoti. Paccāsatti nāma ṭhānato āsannatā guṇato vā, guṇatoti vaṇṇasaññādiguṇato. Niggahītassa anusarīyatīti pacchā katvā sarīyatīti anussarotipi vuccati. Taṅkaroti=taṃ karoti, evaṃ taṅkhaṇaṃ, saṅgato, taṅghataṃ. Dhammañcare, tañchannaṃ, tañjātaṃ, tañjhānaṃ, taññāṇaṃ. Taṇṭhānaṃ, taṇḍahati. Tantanoti, tanthiraṃ, tandānaṃ, tandhanaṃ, tanniccutaṃ, tampatto, tamphalaṃ, tesammodho, sambhūto, tammittaṃ. Kiṅkato, dātuṅgato, taṇhaṅkaro, raṇañjaho, saṇṭhito, jutindharo, sammatotiādīsu niccaṃ.
当某节选誉称如“节章”或“章节”时,乃由因缘记忆及对应标志所成第五章。所谓标志,是指显示方位邻近或性质特征,性质者即颜色、印象等性质。回忆某节选即谓在后回忆,称为记忆追随。taṅkaroti = taṃ karoti,如此回忆、连接、完成。行法、遮盖、生成、静定、智慧、施为、财宝、果报、结成友伴,所有之因果现象如是回忆。
Ānantarikaṃ ya+māhu, yaṃ yadeva, paccattaṃ eva, taṃ hiitī+dha –
所谓立即者,即即时、确定亦即分别各自独立,无他附加,也叫做即时成就。
42. Yevahisu ño42. 于 yeva 等之后,ño。
Ya+eva+hisaddesu niggahītassa vā ño hoti. ‘‘Vaggalasehi te’’ti yassa ñakāro. Ānantarikañña+māhu=ānantarikaṃ ya+māhu, yaññadeva=yaṃyadeva, ñassa dvitte paccattaññeva, paccattaṃ eva, tañhi, tañhi. ‘‘Abyabhicārinā byabhicārī niyamyate’’ti ñāyā evasaddasahacariyā ‘‘ya’’ iti sabbādiyasaddasseva gahaṇaṃ.
在不变异的音节中发生记忆者,此谓为“节章对应者”。通过名目分别,说“由章节之故”而标示。Ānantarika yaṃ māhu 指即时之义;yaṃyadeva 即分别各自独立,单独显现。音节相应如同“不背离者,受制者皆被制”,这是常理表述,语词“ya”用以凝聚全部同类词汇。
Saṃyogo, saṃyojanaṃ, saṃyato, saṃyācikāya itī+dha –
『萨姆约嘎、萨姆约迦纳姆、萨姆亚多、萨姆亚吉咖亚』者,于此(论及以下规则)——
43. Ye saṃssa43. ye 与 saṃ 之 ssa。
Saṃsaddassa yaṃ niggahītaṃ, tassa vā ño hoti yakāre. Saññogo=saṃyogo, evaṃ saṃyojanaṃ, saññato, saññācikāya. Idha yakāramattova gayhate. Saṃssāti kiṃ, etaṃ yojanaṃ, taṃ yānaṃ, taṃ saraṇaṃ yanti.
凡属『saṃ』一词,其鼻音符号(niggahīta)在遇到『y』音时,可变为『ññ』。例如:saññogo 即 saṃyogo(结合),同理有 saṃyojanaṃ(结缚)、saññato(自制)、saññācikāya(自愿地)。此处规则仅取『y』音一项而适用。为何特别指明须是『saṃ』?因为若非 saṃ 字,如 etaṃ yojanaṃ(此结合)、taṃ yānaṃ(彼车乘)、taṃ saraṇaṃ yanti(归依彼处)等,则鼻音符号并不作此变化。
Taṃ eva, taṃ ahaṃ brūmi, yaṃ āhu, dhanaṃ eva, kiṃ etaṃ, nindituṃ arahati, taṃ idaṃ, yaṃ aniccaṃ, taṃ anattā, etaṃ avoca, etaṃ eva itī+dha –
彼即是也,彼我说之,所谓者,财富即是,此为何物,应受诃责,此即是,凡无常者,彼即无我,彼如是说,彼即是——此处「伊帝」连音——
44. Mayadā sare44. maya 与 dā 之 sare。
Niggahītassa ma ya dā honti vā sare kvaci. Tameva taṃ eva, tamahaṃ brūmi=taṃ ahaṃ brūmi, yamāhu, dhanameva, kimetaṃ, ninditumarahati. Tayidaṃ. Yadaniccaṃ, tadanattā, etadavoca, etadeva. ‘‘Mayadā’’ti yogavibhāgā buddhama saraṇama iccādi bhavati.
鼻音字母在母音之前,有时变为「ma」或「ya」等。「彼即是」即「彼」,「彼我说之」即「我说彼」,「所谓者」,「财富即是」,「此为何物」,「应受诃责」,「此即是」,「凡无常者」,「彼即无我」,「彼如是说」,「彼即是」。至于『玛雅达』一词,依分析法,可得「皈依佛陀」等诸词。
47. Tadaminādīni47. tad、amin 等。
Tadaminādīni nippajjanti. ‘‘Ya+dalakkhaṇikaṃ, taṃ nipātanā’’ti ñāyā lakkhaṇantarena avihitā desa+lopā+gama+vipallāsā, sabbattha imināva daṭṭhabbā. Idañca paresaṃ pisodarādimiva daṭṭhabbaṃ. Phusitaṃ=jalabindu, phusita+mudara+massa pisodaraṃ. Issa akāre taṃ iminā=tadaminā, sakiṃ āgāmī=sakadāgāmī, dhassa dakāre ekaṃ idha ahaṃ=eka+midā+haṃ, vidhassa vidādeso saṃvidhāya avahāro=saṃvidāvahāro, vārisaddassa vakāre, hassa lakāre ca kate vārivāhako=valāhako, jīvanassa jīādeso, jīvanassa muto=jīmūto. Chavassa suādese, sayanassa sānādese ca kate chavassa sayanaṃ=susānaṃ. Uddhassa uduādese, khassa khalaādese ca ‘‘saramhā dve’’ti dvittādimhi ca kate uddhaṃ khaṃ assa udukkhalaṃ. Pisitassa piādese, asassa sācādese ca kate pisitāso=pisāco.
「彼阿弥」等词由此而成。依照「凡具有『ya』之标识者,由特例规则处理」之原则,凡未由规则明文规定者,其省略、添加、置换、倒置等变化,皆应以此原则观之。此又当如他处所说「毕梭达拉」等词之例观之。『弗沙达』者,雨滴也;弗沙达(水珠)加腹,即成『毕梭达拉』(雨蛙腹)。将『伊萨』之『伊』换为『阿』,则『彼以此』成为『彼阿弥那』;『萨刚阿嘎弥』成为『萨嘎达嘎弥』(一来者);将『达』之辅音换为『d』,则『一、此、我』合成『一弥达罕』;将『毗陀』换为『毗达』,则『俱毗陀以取』成『俱毗达瓦哈罗』;将『瓦里』之『v』换为辅音,将『h』换为『l』,则『水之携带者』成『瓦拉哈咖』(云);将『基瓦纳』换为『基』,则『基瓦纳之死』成『基穆多』(云)。将『查瓦』换为『苏』,将『萨亚纳』换为『萨纳』,则『查瓦之卧处』成『苏萨纳』(坟场)。将『伍达』换为『伍杜』,将『卡』换为『卡拉』,并依「从母音起双写」之规则施以双写等,则『伍达哈卡』成『伍杜卡拉』(臼)。将『毕西达』换为『毕』,将『阿萨』换为『萨查』,则『毕西达阿萨』成『毕萨佐』(鬼魅)。
Mahīsaddassa mayūādese, ravatissa rādese ca kate mahiyaṃ ravatīti mayūro. Eva+maññepi payogato+nugantabbā. Ettha ca –
将『玛希』换为『玛优』,将『拉瓦提』换为『拉』,则『于大地鸣叫者』成『玛优罗』(孔雀)。其余亦应依此类推,由用法推知。此中——
Vaṇṇāgamo vaṇṇavipariyāyo,
色法聚合即为色法变化,
Dve cā+pare vaṇṇavikāra+nāsā;
两者相互对立,色法的变化与灭尽;
Dhātussa atthātisayena yogo,
此理以元素之因缘相续相系,
Ta+duccate pañcavidhaṃ niruttaṃti.
故称为五种语义的解释。
Yathā dvāre niyutto=dovārikoti okaāgamo. Hiṃsasaddassa sīhoti vipallāso. Nijako=niyakoti vikāro. Mehanassa khassa mālā mekhalāti vaṇṇalopo, ha+na+makārānaṃ lopo. Mayūroti atthe ravatissa atissayayogoti.
譬如门口束缚为二门称,‘恶声’的误解为狮声,‘本我’误作‘转移’,‘雨’之‘水’遗漏称为色相缺失,‘打击者’消失;‘孔雀’名称误为‘超过戒律集合’。
Yathariva tathariveti nipātāva. ‘‘Jaraggavā vicintesuṃ, vara+mhākaṃ bhusāmive’’ti ettha ivasaddo evakārattho. Niggahītasandhi.
犹如‘如是’与‘不过如此’词类,‘入老死之思考,至善如黄土’此处语义单一,乃合成连接语。
Sandhissarānaṃ paṭisedhasandhi,
「连接」者,合接关系之连接,
Atho byañjana+sarabyañjanānaṃ;
继之者,为各种发音及变音的连接;
Sandhi ca+tho niggahītassa sandhi,
连带者,指词义紧密结合时的连接关系;
Bhavanti sandhi pana pañcadhā ve.
连接乃有五种类别存在。
Iti payogasiddhiyaṃ sandhikaṇḍo paṭhamo. · 如是,于应用成就中,连音品第一。