三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页藏外目犍连五分论复注Pañcamakaṇḍa

Pañcamakaṇḍa · Pañcamakaṇḍa

194 段 · CSCD 巴利原典
Pañcamakaṇḍa第五篇
1. Tija1. 第三(章)
Khamāvīmaṃsāsūti pakativisesanameva kathamicchitanti āha- ‘sambandhassi’ccādi, padānamaññamaññasambandhassa purisādhīnattāti attho, pakati visesananti tijamāha saddānaṃ visesanaṃ, kimpana pakativisesane phala miccāha- ‘pakativisesanopādāna’miccādi. Yajjatra ‘khamāvīmaṃsāsū’ti pakativisesanaṃ, kasmiṃ atthe carati khasā vidhīyanticcāha- ‘atthantarassā niddesā’iccādi. Atthantarassāti nisānādiatthantarassa. ‘‘Sutānumitesu sutasambandhova balavā’’ti paribhāsamupalakkheti ‘sutānumitāna’miccādinā. Tenevāti kiriyārūpāsu khamāvīmaṃsu khasānaṃ vīdhāneneva, sakatthe vidhāneneti vuttaṃ hoti. Titikkhakiriyattāti iminā paresaṃ viya khādyantānaṃ dhātusaññāvidhāna manatthakanti dasseti.
「忍耐、审察」等词被称为「本质限定语」——为了说明这一点,注疏提问「其如何被意欲?」,随即以「关联的」等语作答,意谓:诸词相互之间的关联,取决于人称(主体)。注疏将「本质限定语」称为「词的限定语」。那么,本质限定语有何作用?注疏以「以本质限定语为所取」等语作答。在「忍耐、审察」等词中,既有本质限定语,它在何种意义下运作?注疏以「另一义的表述」等语作答。『另一义』者,即「从……起」之义等另一义也。注疏以「在所闻与所推知之中」等语,标示「在所闻与所推知之中,与所闻相关联者最为有力」这一惯用规则。『正因如此』者,意即:在属于动词形式的「忍耐、审察」诸词中,正是凭借「从……起」等字的语法规定,亦即以自身意义的规定来处理,如此之义。以『忍受之动作性』点明:以他人(被咬噬)之相来规定语根类别,于解义并无益处。
Titikkhā khamā, titikkhati khamati, vīmaṃsā upaparikkhā, vīmaṃsati upaparikkhatīti attho. Sutte tijaiti niddesā bhūvādikassa gahaṇaṃ. Niccaṇyantassa curādikassa hi tādise payojane sati bahulaṃ vidhīyamānepi niccattamattano nātivattati. Athavā curādimānenābyabhicārinā sāhacariyā tijopi curādikova, taṃ yathā ‘gāvassa dutiyenāttho’ti. Vuttegoyevopādīyate, nāsso, na gadrabho. Kadāci pana assādinopi dutiyassa gahaṇaṃ siyā atthappakaraṇā dippabhāvato.
「忍耐」即「堪忍」,其义为:忍耐、堪忍;「审察」即「仔细观察」,其义为:审察、仔细观察。经中以「从……起」表述第一类动词词根的摄取。属于常加「尼」接尾词的第四类动词,虽然在此类用法中频繁被规定,其恒常性仍不超越自身本质。或者,凭借不逾越的第四类动词的标准,由于共同出现的关系,「从……起」亦属于第四类动词,正如「牛的第二格格义」之说——既已言及「牛」,即只取「牛」,而非「马」,亦非「驴」。然而有时,基于义理的明显性,亦可能摄取「马」等词的第二格。
Nanu ca vīmaṃsāyaṃ sappaccayavidhāna manupapannamitaretaranissayadosa duṭṭhattā, tathāhi siddhe vīmaṃsāsadde sappaccayo uppajjate, sati ca tasmiṃ vīmaṃsāti rūpaṃ sampajjatīti itaretaranissayo, itaretara nissayāni ca kāriyānī nopakappantīti tenāha- ‘anuvādarūpāna’miccādi. Anādikālasaṃsiddhasaddānuvāto natthi itaretaranissayo dosoti bhāvo. Payojakabyāpāraṇippaccayābhāve tejateti rūpaṃ.
“诵法”中说“在此考察中”有因缘条件成立、其他因缘不可用时,定会出现某种条件,因此有形之清楚义理显现。所谓“itaretaranissaya”,即彼因之他缘或相依因,对所论事无所帮助,故有“anuvādarūpāna”等误用。又无始以来已成就之音素连续法无其他相依关系故为恶。若缺乏关系及发用条件,则该规则缺失。正是因缺乏“payojakabyāpāraṇippaccaya”之因,故表象之清晰为其体。
2. Kitā2. 吉德(章)
Pubbeviya pakativisesanādītyanena ‘‘sambandhassa purisāyattattā ‘tikicchāsaṃsayesū’ti pakativisesananti āha- ‘tikicchāya’miccādi’tyādikaṃ sabbaṃ yathāyogametthāpi vattabbantyatidisati. Vissatthoti visaddassa attho. Atha kimitthaṃ chappaccayantasseva dvidhodāharaṇantyāsaṅkiyāha- ‘atthabhedā dvidhodāharaṇa’nti. Niketo nivāso, saṅketo lakkhaṇaṃ.
如前所述,以「本质限定语」等语——意即:「由于关联取决于人称,『在治疗与疑虑中』被称为本质限定语」,因而说「在治疗中」等,所有这些应根据各自的适用情况在此处同样加以说明——以此超越指引。『确然』者,即「清晰」之义。那么,为何仅以六词尾结尾者才举出两种例证?为消除此疑问,注疏说「因义有别,故举两例」。『住所』即「居处」;『标记』即「特征」。
3. Nindā3. 呵责(章)
Ninda=garahāyaṃ tato ‘‘itthiyamaṇattikayakyā ce’’ti (5-49) appaccaye tato ‘‘itthiyamatvā’’ti (3-26) āppaccaye rūpaṃ. Bandhatīti badhako.
语根「责」属于「谴责」之义类,由此,依据「在阴性词中,若有『阿纳』、『阿帝咖』、『阿亚』接尾词」(5-49)规则,无接词处;再依据「在阴性词中,以『阿帝瓦』」(3-26)规则,得其词形。「缚者」即「能缚之人」。
4. Tuṃsmā4. 从 tuṃ(章)
Tuṃsmātīha paccayaggahaṇamācikkhati ‘tuṃtāye’ccādinā. Tato ceti yato tuṃsmāti paccayasseva gahaṇaṃ yato ca visesana niddeso, tatoti attho. Paccayaggahaṇe tadādiggahaṇaṃ viññāyate… ‘‘paccayaggahaṇe yasmā so vihito tadādino gahaṇa’’nti ñāyato. Visesanattena vattumicchitattā tadantaggahaṇaṃ… ‘‘vidhibbisesanantassā’’ti (1-13) vacanābhi manasi nidhāyāha- ‘yato kiriyatthā’iccādi. So kiriyattho ādi yassa samudāyassa so tadādi so paccayonte tassa (so tadanto). Tadāditadantasamudāyavisesassa gahaṇaṃ, (natu) tadantamattasse tyattho . Nanu ca tuṃsmāiti visesanattena vattumicchite bhavatu ‘‘vidhibbisesanantasse’’ti tadantaggahaṇaṃ paccayaggahaṇe tu kathaṃ tadādino gahaṇaṃ vacanābhāvatoccāha- ‘tadavinābhāvittā’ti. Yato vihito tena vinā na bhavati sīleneti tadavinābhāvī tassa bhāvo tasmā. Imāya yuttiyā viññāyate-ttho, yamākhyāyate ‘paccayaggahaṇe yasmā so vihito tadādino gahaṇa’nti. Bhavatvevaṃ tadādino tadantassa ca gahaṇaṃ, tato kipphalaṃtyāha- ‘tene’ccādi.
注疏以「从『当』格起」等语说明此处摄取接词之意。『由此』者,意即:因为摄取的正是「从『当』格起」这一接词,以及因为有限定语的表述,所以说「由彼」。在摄取接词时,应知同时摄取以该接词为首的诸词——依据「摄取接词时,因其被如此规定,故摄取以之为首诸词」之通则。因欲以限定语方式表述,故摄取以之为末的诸词——铭记「规定、限定词、末字」(1-13)之文而说「从动词义起」等。以动词义为首的那个集合,即以之为首;以该接词结尾的,即以之为末。摄取以之为首、以之为末的集合这一特殊范畴,而非仅取以之为末者,此乃其义。然而,当以限定语方式表述「从『当』格起」时,依据「规定、限定词、末字」当然可摄取以之为末者;但在摄取接词时,又凭何文据摄取以之为首者?对此疑问,注疏答曰「因不可分离性」。因为所规定者,离开该接词便不存在,这种性质即为「不可分离」,由此。依据这一道理,「摄取接词时,因其被如此规定,故摄取以之为首诸词」所表述之义,便得以了知。如此,以之为首及以之为末者皆被摄取——那么由此有何果利?注疏以「由此」等语作答。
Sapāditoti pādisahitato. Kha cha suppattābhāvāti kha cha sānaṃ uppattiyā abhāvā. Vuttappakārasseva tuṃppaccayantassa pakatibhāvena gahaṇā sapādito kha cha sānamanuppattīti adhippāyo. Vipubbā ‘ji-jaye’iccasmā tuṃpaccayantā ‘vijetumicchatī’ti atthe ‘‘tuṃsmā’’iccādinā(so), tuṃssaca lopo, nemittike ekāre nivatte ‘jisa jisa iti dvitte anādibyañjanalopo ‘‘jiharānaṃ gī’’ti (5-102) gī. Jigīsappakatito ‘‘bhūte īūṃ’’iccādinā (6-4) ī. Tasmiṃ aña. ‘‘Ā ī ū mhā ssā ssamhānaṃ vā’’ti (6-33) īssa rasse byajigīsi. Yadi tu sapādito sassa uppatti siyā, tadā byajigīsīti ettha dvibbacanaṃ karīyamānaṃ sappaccayantassa paṭhamassekassarassa dvibbacanaṃ bhavatīti ‘‘kha cha sāna’’miccādinā (5-69) vijiya iti samudāye ādibhūtassa visaddassa siyā īmhi ca vihite sapādino pakatibhāvoti visadda pubbe añāgamo siyā, tato ca avivijisīti aniṭṭhampasajjeyya.
『带巴达者』者,即「附带巴达(四分之一格位)者」也。『咖、查等词不得生起』者,意即:咖、查等词缀不得生起。其意趣为:如前所述以「当」词缀结尾者,以本质形式被摄取,因此,从带巴达者起,咖、查等词缀不得生起。以「离」为前缀,从「胜——胜利」语根加「当」词缀结尾,在「欲求胜利」之义下,依据「从『当』格起」等规则(如此),「当」格之后「萨」被省略,由于条件性的「伊咖拉」退位,「基萨、基萨」经重叠,非词首辅音被省略,依据「基、哈、拉诸词改为『基』」(5-102)得「基」。从「基基萨」本质形式,依据「在过去时中,以『伊』、『乌』、『木』」等规则(6-4)得「伊」,其中加「阿尼亚」;依据「从『阿』、『伊』、『乌』、『母哈』、『萨萨』、『萨桑哈纳木』可选」(6-33),「伊」短化,得「比亚基基西」。然而若带巴达者有「萨」生起,则在「比亚基基西」此处作重叠时,乃是对带词缀的第一个之第一个元音作重叠,因此依据「咖、查、萨等词」(5-69)——在「维基亚」的集合中,位于首位的清辅音前,当「伊母」被规定时,带巴达者应以本质形式存在——于是清辅音之前应加「阿尼亚」词缀,由此便会得到「阿维维基西」这一不合意之结论。
Tuṃsmā icchāyanti ca pakatippaccayatthānamupadiṭṭhattā tena sabhāva liṅgena kha cha sappaccayā tadanto ca anumito na pana tuṃ, tumiha sutoti āha- ‘na tadanto, nāpi cha chasā’ti. Jighacchāiccatra dvitte pubbassa ghassa ‘‘catuttha dutiyānaṃ tatiyapaṭhamā’’ti (5-78) go. Tassa ‘‘kavaggahānaṃ cavaggajā’’ti (5-79) jo. Pāṇinināpīha sappaccaya vidhāyake sutte vākyampi yathā siyāti vāvacanaṃ kataṃ, tadayuttanti nirākattumāha- ‘vākyampi’ccādi. Pakatyādityatra ādi saddena atthaviseso gahetabbo, pakati viseso tumanto, icchattho-tthaviseso . Idaṃ lakkhaṇanti ‘‘tuṃsmā lopo cicchāyaṃ te’’iti idaṃ lakkhaṇaṃ. Niyogatoti niyamena. Āsaṅkāyamupasaṅkhyāna’’nti (3-1-7) vākyakārena vuttaṃ nirākattumāha- ‘āsaṅkāya’miccādi.
『由彼而欲』等语,因为已指示了具有词缀的词基、意义及其位置,故以该词的自性相,「卡」「恰」六个带词缀者,及以彼为末尾者,均可推知;然而并非以「顿」(不定式词缀)为准。此处「顿」乃因『如是所闻』之说——故云:『非以彼为末尾,亦非「恰」「恰萨」』。于『饥渴』等词,重叠时,前一「嘎」依『第四、第二转化为第三、第一』(5-78规则);依彼规则,『唇音组「哈」类转化为「查」类』(5-79规则),得「若」。帕尼尼亦于此制定含词缀之规则的经文中,作『句子亦可如是』之附注,为破斥彼义不当,故云:『句子亦』等。于『词基』等处,『等』字应摄取义之差别:词基之差别即以不定式为末尾,『欲』义之差别即义之差别。『此相』者,即『由不定式之后,于欲义时,删除并附「底」』这一相。『依规定』者,即依规则而然。为破斥句作者所说『于疑惑时应补充说明』(3-1-7)之义,故云:『于疑惑时』等。
Acetanattā kūlassa icchāyāsambhavoti ‘kūlappatitumicchatī’ti vākyamevecchāpakāsanamasiddhaṃ, tenāsiddhena vākyenāsiddhānaṃ kha cha sānaṃ sādhanaṃ asiddhenāsiddhasādhanaṃ. Icchāvacanicchāti icchāya vattumicchā. Icchāyapavattito upaladdhīti icchāya upaladdhi upālambo parijānanaṃ pavattitoti attho. Cetanāvaticāti vuttaṃ tasmā cetanāvati pavattito upaladdhiṃ dassetvā tadapadese nācetanepi dassetuṃ ‘yopesā’tiādimāha. Devadatte rajju khīlādipāṇinā uyyogo, kūle mattikāvikīraṇādi. Rajju guṇo. Khīlo saṃkvādi.
由于堤岸无心识,『欲』义不得成立,故『堤岸欲靠近』此句用以表达欲义,本已不成立;以此不成立之句,来成立不成立之『卡』『恰』『萨』等,乃以不成立证不成立。『欲说欲』者,即欲于『欲』义上说话之意。『由欲之运行而得知』者,即谓由欲之运行而有所得知、把握、了解,此为其义。『属有心识者』——如此说,故此乃从有心识者之运行而显示了知,为于其附带情形下亦于无心识者显示之,故说『即此』等。迭瓦达德用绳索、木桩等以手牵引,堤岸则散布泥土等。绳索为一物,木桩为另一物。
Pulo tiṇādīnaṃ saṅghāto. Sā sunakho mimarisatīti mara=pāṇacāge’icchāyaṃ tumantā so. ‘‘Ñi byañjanasse’’ti (5-170) ñi. Dvitte pubbato-ññassa lopo ‘‘kha cha sesvī’’ti (5-76) dvitte pubbassāssa imimarisati. Tathā pipatisatīti ‘patapatha=gamena’ iccassa. Sā mimarisatīti satipi sacetanatte visattajīvitassa sunakhassa maraṇicchā sambhavatīti paṭipāditaṃ. ‘‘Icchāsantā paṭisedho vattabbo’’ti (3-1-7) pāṇinīyavāttikakārena vuttaṃ, tannirākattumāha- ‘bubhukkhitu’miccādi. Jātipadatthanissayena nivuttimpaṭipādayamāha- ‘jātipadatthe’ccādi. Itaro icchattho.
『捆束』者,即草类等之集聚。『狗欲咬它』——依动词词根「玛拉」(意为放弃生命)于欲义连接不定式词缀,依『尼、辅音组』(5-170)得『尼』,重叠时,依前者『卡、恰、谢斯维』(5-76)删除重叠前之『阿』,得『咪玛利萨提』。同样,『欲跌倒』乃依『帕塔巴塔』(行走义)词根得之。『狗欲咬它』——此乃说明:虽狗有心识,然执著于生命者亦可有欲死之念。帕尼尼文法补注者所说『应表述欲之对象之遮止』(3-1-7),为破斥此义,故云:『欲饥饿』等。以种类词义为依止,而说明词义之退出,故云:『于种类词义』等。另一为欲义。
5. Īyo5. 伊约(章)
Karīyati sambandhīyatīti kammaṃ. Tañca nāma jāti guṇakiriyādabba sambandhato pañcadhā bhavati. Tattha nāmakammaṃ’ ḍittho ḍavitthoti nāmena piṇḍassa sambandhā. Jātikammaṃ goassoti gottādijātiyā piṇḍassa sambandhā. Guṇakammaṃ sukkonīloti sukkādinā guṇena dabbassa sambandhā. Kiriyākammaṃ pācako pāyakoti pācakādikiriyāya dabbassa sambandhā. Dabbakammaṃ daṇḍīvisāṇīti daṇḍādinā dabbena piṇḍassa sambandhā. Evaṃ kammassa pañcappakārasambhavepicchāyamatthe īyassa vidhānato icchāsambandhiyeva kammaṃ gayhatīti kiriyākammamevātra gayhate amukamevatthamupadassento āha- ‘yadipi’ccādi. Ayañca nipāta samudāyo visesābhidhānanimittāsyupagame vattate.
『被作、被关联』者,即为业(所缘)。所谓业,因名称、种类、德性、动作、实体之关联,共有五种。其中,名称业——『所见者』『所住者』,乃以名称关联于个体。种类业——『牛之』『马之』,乃以族姓等种类关联于个体。德性业——『白色的』『蓝色的』,乃以白色等德性关联于实体。动作业——『厨者』『饮者』,乃以烹饪等动作关联于实体。实体业——『持杖者』『有角者』,乃以杖等实体关联于个体。如此,虽业有五种,然因于欲义中制定了「伊亚」词缀,故所摄取者唯为与欲相关联之业;由此,此处唯摄取动作业,为指示此唯一义,故云:『虽然』等。此不变化词之集合,于表示特定含义之名称、所指之接受中运用。
Tathāpītilokavuttirayaṃvisesābhidhānārambhe. Taṃsambandhiyevāti icchāsambandhieva. Attanoputtamicchatītyādivacanicchāyamattasambandhiniputtādo attanotyanuvattiyasuttantarenapaccayovidhīyatepāṇininā, ettha tva(tta)ggahaṇamantarenātta sambandhinyeva puttādo kathaṃ viññāyate visesavacanābhāve hi parasambandhinyapi pappotītīmaṃcodyamubbhāvaya māha- ‘attasambandhini’ccādi. Īyassa parasambandhinyapi pasaṅgoti sambandho. Kutocāha-īyassāitidhānā’ti. Atthaggahaṇassāvacane īyassānabhidhānāti bhāvo.
如是,此『世间惯用』乃特定义表达之开端。『唯与彼相关联』者,即唯与欲相关联。关于『欲得自己之子』等句,于与自身相关联之欲义中,对『子』等附加『自身』字之连缀,帕尼尼另以其他经文制定词缀;此处若无摄取『自身』字,与自身相关联之『子』等如何能在无特定表达时得以了知?——因为在无特定表达时,与他人相关联者亦可适用。为提出此一质疑并作解答,故云:『于与自身相关联』等。『「伊亚」亦有适用于与他人相关联之情形』,即其关联。为何如此说?——因为如此指示『伊亚』之故。此为:在无明说义之时,『伊亚』未被表达之意。
Appattiyāti karaṇe hetumhi vā tatiyā. Etthāti attano puttamicchatītetthāpi. Na iṭṭhoti īyappaccayo nābhimato. Nevettha bhavitabbanti vadato-dhippāyāmāha ‘sāpekkhatta yeveti bhāvo’ti. Yadi attano puttamicchatīti vattumicchāyaṃ sāpekkhettepi siyā, tadāyamaniṭṭhappasaṅgoti dassetumāha- ‘yadicettha’iccādi.
“不善”者,在行为、缘由或第三者上。不善者在此,即自欲其子是不善。不谓“喜好”者,是因缘条件,非本心所执。此处不应生起谓之“有条件”的意,故《释说道》中说“所谓依缘即是此义”,若生自欲其子之意,于条件境亦复如是,则此处显为“不善缘”的义,故言“若于此生”等语。
Aniṭṭhappasaṅgassa sarūpamāha- ‘attano puttīyatīti siyā’ti. Uppajjamānena īyeneva attatthassābhihitattā attasaddassāppayogoti cetampi na saṅgatanti paṭipādayamāha ‘na ca sakkā’tiādi. Kasmādevaṃ vattuṃ na sakkāti āha- ‘pakati’ccādi. Apūpādikāya pakatiyā samānatthasseva visesanassa vuttipade antobhāva dassanāti attho. Kvapanevaṃ diṭṭhantyāha- ‘taṃyathe’ccādi. ‘‘Tamassa sippaṃ sīlaṃ paṇyaṃ paharaṇaṃ payojanaṃ’’ti (4-27) ṇike āpūpiko. Natu bhinnatthassāti byatirekaṃ dassetvā taṃ diṭṭhantena sādhetumāha- ‘devadattassi’ccādi. Kāraṇamāha- ‘sāmyantare’ccādi. Devadattassa dhuruno kulanti sāmyantarabyavacchedāya devadattasaddasso pādānato gurukulanti vuttipadena devadattatthassānto bhāvoti attho. Tametthopi samānantūpadassento āha- ‘tathehāpi’ccādi. Athāttano puttamicchatītyetasmiṃ vākye padassānvākhyānato attasaddassāpphayogo kinna siyāti dassetumāha- ‘nacāpi’ccādi.
“不善缘”义谓:“应当自欲其子也。”以所生起之义,此处用“喜好”一词,非其合义,故又附加“不能”以说明,云“不能如此”等。何以如此说“不能”者?谓“不真”(pakati)等语。“不真”,即无所依赖而表示区别之语,称此为内部关系。何以证之?以譬喻云“正如是”等语。彼言“其技巧、戒律、智慧、兵器、驱使”等句(4-27),为非无依赖者。非异义故,为佐此譬喻而说“谋略决断”等,以示原因。谓“在通常随时间不同加以断绝”,由“Devadatta”的姓氏,乃以尊者父名,用词“亲族”表其中断故,故“Devadatta”意涵和解。此亦属代表整体故,言“虽如此”等。今若谓自欲其子者,就此句字义兼说明,以谓“也不”的用法。
Padassāti puttīyādino padassa. Nacāpi appayogoti sambandho. Kāraṇamāha- ‘īyantassā’tiādi. Īyanto puttīyādi, niyogato na pappotīti sambandho. Tabbācīsaddappayoganti aññavācīsaddayogaṃ. Sutaggahaṇanti asutattāti vuttasutaggahaṇaṃ. Atthappakaraṇādyupalakkhaṇantyanena atthato pakaraṇāditopi puttassatta niyatā gamyate, sutasaddassa tu gahaṇamupalakkhaṇatthanti vadati.
“字义”者,即子及其类词。“也不”则表关系。何以言?以“喜好者”等语。喜好子等谓,缘起、指向未得相合故。以合彼语辞谓别词之合。谓“摄纳名”,即“不摄受”等,此为所说“摄纳”的意思。以语义所标表事物起始,为给义的记号,称谓“子”的本质是必然趋向,录入说法以示区别。谓“摄纳”意为“根基的把握”,非字义本身,故此“摄纳”是用以区别字义的特性。
Nanu ca sutte kammāti vuttattā kammasamudāyatopīyo siyā tyāsaṅkiyeva (mabhā)vaṃ sādhayamāha- ‘kammā’tiādi. Vattuṃ iṭṭhā ekasakhyā yassa kammasāmaññassa taṃ tathāvuttaṃ. Vattumiṭṭheka saṅkhyassa gahaṇamāha- ‘kammasamudāyato’ti. Kimpanāvayavato na siyā’ mahantamputtamicchatī’ccatra puttamiccatoccāsaṅkiyāha ‘avayavatopi sāpekkhattāyevā’ti. Na bhatīti sambandho. Evañcarahi idampi na sijjhatīti codento āha ‘carahi’ccādi. Mahā cāyaṃ puttoceti mahāputtamicchatīti yadevaṃ karīyati tadāyampayogoti dassento āha- ‘bhavitabbameve’ccādi.
然经中云行为者,是由于行的起源而恒有,为此意而说“行为”等语。所谓“所言”是同一计数谓,亦为此事所说。谓“行为起源”的把握。何以言非取之本意?谓“非子生久恶趣”,于彼处言“部分亦有关联”者,谓“诸部分由缘起故亦有关联”,则为条件依缘也,是称“有条件者”,故称无联系。言“如是不做”等语,为解释难明以令通达,故言“行”等语。谓“伟大欲子”等语,谓强烈欲其子生,若作此则显现其义,故言“应当也”的用法。
6. Upamā6. 譬喻
Upamīyate paricchijjati sādhīyatītyattho. Kīdisantamupamānamiccāha- ‘pasiddhasādhamyā’iccādi. Pasiddho gavādi, tassa sādhamyā samāna rūpatāya yampasiddhassa gavayādino sādhiyassa sādhanaṃ tamupamānantyattho. Samāno dhammo-sseti sadhammo, gavādiyeva. Tassa bhāvo sādhamyaṃ. Sādhyate upamīyate-neneti sādhanamupamānaṃ gavādi. Sādhute upamīyateti sādhiyo, gavayādi. Tassa sādhanaṃ sādhiyasādhanaṃ.
“比喻而言”,谓为比较、区别、可作比喻者之意。何以谓比较之所如?谓“众所信赖”之意。谓“牛”等,谓被比较之对象,有相似形态者,称作为“所信赖”的对象,“牛”等为被比较物,与“类似之成果”,用以作比喻的目的物。谓“相似事务”是意向的对象,与“牛”等相联系。此意为“所信赖者”。谓“被比喻者为可比”,以论述比喻的事实利益。谓“可求、可比”的是被比较者,如“牛”等。谓此被比较者即是可供比较、可求助之对象。
Puttamivācaratīti ettha ‘āvasathamāvasati’ccādo viya ādhāratthassa viññāyamānattā putte viya māṇavake madhurannapānadānādikamācaraṇaṃ karoticcevamatthasambhavena dvinnampi upamānopameyyabhāvotyavagamayitumāha- ‘putte’iccādi. Pasiddhena sādhanabhāvenupamānabhūte putte ācaraṇampi pasiddhanti āha- ‘tampasiddha’nti. Tadācaraṇena tena ācaraṇena puttamāṇavakavisayamācaraṇaṃ vā puttamāṇavaka saddenupacārato gahetvā visayīvasena visayabhāvavohārotipi yujjati. Vākyattho panetasmiṃ pakkhe ‘puttamiva puttavisaya māṇavakamiva ācarati māṇavakavisayamācaraṇaṃ karotī’ti, vuttiyantu yathāvuttamatthadvayaṃ yathāyogaṃ yojetvā veditabbaṃ.
谓“若如其子”之辞,此地如「住处住处」或「依止」之义,如依赖的意思。谓自觉子,或学童,好众施甘美食饮,故作此相类举例,比喻说法谓“如其子”等语。谓“以闻名所依的形相而喻其子”,举例指出,以儿童的行为喻示收受关爱之子之行为,故言“其已证实之行为”等。以此行为,藉其行为示现自觉子的事理。谓“如其子似子般,似学童似学童”等,结合法义二重意,合而为一,应如何明白。
Nanu ca yajjatropamānopameyyabhāvo vuttiyaṃ īyeneva jotitoti ivasaddo nivattate, tadopamānopameyyabhāvo putta saddeva vattate, taṃ kathamupameyyavacanassa māṇavakasaddassa vuttatthassa payogo yuttoccāsaṅkiyāha- ‘upamānavacanato’ccādi.
难道说,譬如通过对比和所对比之事的存在关系而产生的显现,就像燃烧的火焰那样的明亮,这是错误的见解吗?这种依照比喻和所比物的存在关系而产生的表象,确实如同声音那样真实存在。那么怎能说这是譬喻言辞中,犹如儿童语言一样的毫无根据的表述呢?对此,有学者以‘譬喻言辞’等词语作为恰当的应用而加以说明。
Tabbisiṭṭhācaraṇeti tenopamānena visiṭṭhe ācaraṇe. Upamānopameyyabhāvassānivattattāti etthāyamadhippāyo ‘upamāna visiṭṭhācaraṇe upamānavacanato īyassa vidhāne nopameyyavacanamantarenopamānavacanassa pavattīti upamānopameyyabhāvassānivattī’’ti. Aññathāti yadyupamānopameyyabhāvassa īyeneva jotitattā tadantassupameyye vutti siyātyattho. Pabbatāyatīti ‘‘kattutāyo’’ti (5-8) āyo. Upameyyassānivattattā upameyya kattusāmaññe tippaccayo.
所谓‘至尊行为’者,是指借助比喻而区别于一般行为。‘比喻和所比存在关系的返转’在这里得到体现,故有权威教说指出:‘依据比喻言辞的行为,是分明区别于非比喻言辞行为的,就像比喻和所比关系一样循环彰显。’换言之,若比喻与所比的存在关系如同火焰般明显,那么所比对象的适用范围也应当符合该现象。所谓‘山’是‘伽他鄙陀耶’(即五种谓法)中的‘耶’。由于所比的存在关系,则所比对象与所比之间存在因果依赖关系。
7. Ādhā7. 阿达
Yathānantarasutte upamāne upameyyassa māṇavakassa payogo upapanno, tathātrāpi ‘pāsāde kuṭiya’nti copameyyassapayogoti atidisanto āha- ‘heṭṭhāviye’ccādi. Upamāne upameyyassānantobhāvāti attho. Nanu kimatthamidamuccate yavatāyo pāsāde ivācarati so pāsādamivācaratītipi vattuṃ sakkāti nātthabhedo-ññatra vacanicchābhedāti pubbenevetthāpi īyo siddho, tato nāttho-nena vacanene ccāsaṅkiyāha- ‘yadipi’ccādi.
如在《如来后系》经中,所比对象与适用对象之间的关系明显,亦有譬如‘宫殿、茅舍’等所比对象的应用,古来诠者以‘较低区域’等语推断此理。‘在比喻中,所比对象与适用对象存在互相涵盖关系’即是此义。难道这句话的意思是‘有某物居住其上’,就必定表示‘他居住如宫殿一般’吗?对此不必如此理解——因为此处指的是‘不差别用词’,同义词可互换,并非矛盾,早先已有权威论述证实此点,故此处无需另加解释,因此予以‘譬如亦然’等词语作概括。
8. Kattu8. 作者
Ettha kattutoiti vacanā kammāti nivattate, āyaggahaṇā īyo. Kadā pana kattuviseso-vasīyaticcāha-‘yatthyādisaddasamānādhikaraṇatte’tiādi. Pabbatāyati hatthiccevamādinā hatthyādi saddena samānādhikaraṇatte satīti attho.
这里‘作为界限’等语,是指某一行为的界线,属于归纳范畴。何时才能称为特殊的界限呢?比如‘以某字等同于某词的适用场合’等语所言。‘山耶’等词,乃依照象形等意象因缘,具备与‘象、山’等词同属一个范畴的含义。
9. Jhatthe9. 迅速义
Koyaṃ cyatthoccāsaṅkiya ‘‘abhūtatabbhāve karāsabhūyoge vikārācī’’ti (4-119) cīssa abhūtatabbhāve karādiyogesati vidhānā ‘abhūtatabbhāvo karādivisiṭṭho’ti āha. Abhūta tabbhāvassa karādivisiṭṭhattā karotyatthanivattiyāvassaṃ pāṇiniyā viya bhuviggahaṇaṃ kattabbamaññathā karotyatthepi siyātyāsaṅkiya nivattihetumāha- ‘tenevā’tiādi. Yeneva karotyādivisiṭṭho abhūtatabbhāvocyattho teneva hetunāti attho. Bhavatyatthe-nena kāraṇena laddhe karotyatthopyaniṭṭho labbhaticcāsaṅkiya tannivattimpaṭipādayamāha- ‘karotyatthe’ccādi. Adhavalaṃ dhavalaṃ karoti dhavalīkaroticceva cīppaccaye kattabbe kammeneva karotissābhisambandhassa diṭṭhattāti attho. Kāraṇantaramāha- ‘iha ce’ccādi. Itisaddo hetumhi yasmā iha kattutoti vattate tatoceti attho.
某句断章取义的语句中有‘在不存在的应有性质中,因某些结合关系而变化’等内容,文中将其解释为‘不存在的应有性质中以某对象为界限的局部突出存在’。就如巴尼尼语法之类的严格规则,存在界定及例外,两者应加以区分。此处说‘正因其存在被界定为突出性质,故因果连锁才成立’。又说‘依此因果关系,取得此性质者表现稳定’。譬如‘使其更明亮,使其洁白’等,是既定条件下行为业果之结果,关联其对行为的依赖性。另一因果短语表明‘若于此处……’等,因此文字着眼因果所在,即此处界限即为‘作为界限’之意。
Asatyatthassa pana bhavatyattheyevāntobhāvā na tannivatti paṭipāditā. Tappakaraṇeti dhātuppaccayappakaraṇe. Dvibbacananti paṭaiccassa dvibbacanaṃ tato ‘‘dissantaññepi paccayā’’ti (4-120) rāppaccayo. ‘‘Rānubandhentasarādissā’’ti (4-132) antasarādissa lopo. Cyantā paccayābhāvatthaṃ- ‘acīto’ti paccayavidhānasutte paṭisedho na kato, tenāha-‘acītoti paṭisedhābhāvā’ti. Cīti bhusoiti
但不存在之性质与现实存在性质是相反,故不存在之性质不会被推返予以说明。‘错误生成’是指依赖于成分因缘而生成。‘双语’则指同义表达,随后又说‘众多可见之因也作缘’。‘某相接触之缘灭除’中,‘相接触之缘灭除’即因缘断绝。缺少对应因缘时,依因缘规约论不成立,因此宣称‘不成立’而无反驳者,故彼处说‘不成立无反驳’。综上所示,毗湿奴解说由此完备。
Paṭhamantācī . Ṇādivuttittā ‘‘ekatthatāya’’nti (2-119) vibhattilopo. Iheceti ‘cyatthe’’ itīmasmiṃyeva. Na ca vuccateti sambandho.
第一词尾格变化结束。由于「纳」等已被说及,依『因同一意义』(2-119规则),删除格语尾。此处『伊谢提』者,即『于「恰」义中』之此同一处。此为关联,非别处所说。
10. Saddā10. 声
Nanu ca asati sutte dutiyāggahaṇe dutiyantehiccāyaṃ viseso kuto labbhate yena ‘saddādīhi dutiyantehī’ti vivaraṇaṃ katanti saccaṃ, tathāpi paccayavidhimhi yuttepi pañcamiyā niddese ‘saddādīnī’ti dutiyāyopādānasāmatthiyā tathā vivaraṇaṃ kataṃ.
难道在经文中,关于第二收摄法的第二个例子之外,还会有另一种特别之处吗?从哪里能够得到以“声等”为第二收摄的方法呢?对此有注解说明为实。然而,在缘起法中也有类似的说明,第五条指“以声等为第二取圆缘”的注解也是如此所作。
Sabbatthāti ‘‘tamadhīte taṃ jānāti kaṇikācā’’do (4-14) sabbattha. Kiriyāvātyavadhāraṇena yaṃ byavacchinnaṃ, tamupadassento āha- ‘na kāle’ccādi. Yadīpi adhīteccādīsu vattamānakālena kattunā ekavacanena ca niddeso, tathāpi tesamappadhānattā aññasmimpi bhūtādike kāle kammādo sādhane bahuvacanena ca paccayo siyā eveti bhāvo.
“Sabbatthāti”指的是“tamadhīte taṃ jānāti kaṇikācā”(在所有情况下都知道该动作)的意思,见第4-14节,是指所有场合。此处以动作体的限定,指出被断句处的内容,称其为“不应于时”等等。虽然就体词与限定词之类发生的时间点,用一个单数词来指代,但因为对等相似体的多处缘起,必然有其他时间作为条件,且条件多以复数出现,因此这是一种包含众多条件的状态。
Nanu ca ‘‘dhātvatthenāmasmī’’ti (5-12) ippaccaye patte-yamārabbhate assapi dhātvattheyeva vidhānaṃ, tato ca saddādīhi dhātvatthe ippaccayena na bhavitabbaṃ, dissate ca ippaccayapayogoccāsaṅkiya ‘nāyamippaccayassa bādhako’ti paṭipādetumāha- ‘dhūvaṃ karoti’ccādi. Nānābhinnaṃ vākyaṃ nānāvākyaṃ, tassa bhāvena, tena bhinnavākyabhāvenāyassa ippaccayassa ca samuccayatoti attho. ‘‘Dhātvatthenāmasmī’’tyekaṃ vākyaṃ, ‘‘saddādīni karotya’’paraṃ. Etāni dve bhinnavākyāni- ‘dhātvatthe nāmasmā ippaccayo bhavati, saddādīni karoticcasmiṃ atthe āyo bhavatī’ti paccekamākhyātāpekkhāya vākyaparisamattiyā bhinnatā, abhinne hi kiriyāpadekavākyatā, bhinnetu nānāvākyatā, nānāvākye ca sati samuccayo. Na hi sāmaññavisesabhāvena vidhānameva bādhāhetu, kiñcarahi ekavākyatāpi, taṃ yathā-‘brāhmaṇānaṃ dadhi diyyataṃ, takkaṃ koṇḍaññāye’ti. Nānāvākye tu samuccayo, taṃ yathā- ‘brāhmaṇā bhojīyantu, māḍharāya vatthayugalaṃ dīyatū’ti māḍharo brāhmaṇabhāvena bhojīyate vatthayugalañca labhate, tenojukaṃ vuttena vatthayugaladānena sāmaññavuttaṃ bhojanaṃ na bādhīyate, tathehāpi ujukaṃ vihitenāyena sāmaññavihito ippaccayo na bādhīyate lakkhiyānurodhena satthakārassa vākya bhedābhedoti nānavaṭṭhitidosoti maññate. Timhi le ca siddhanti sambandho.
对于“dhātvatthenāmasmī”(供者场所,此处缘起)的注释(5-12节),所述条件开始时属于供者场所的用法,但在以“声等”为条件的缘起中却不可视为该条件,并显现因缘用处不足的迹象。于是说“‘他不是此缘的障碍’等”,是为说明意旨。句意多样且复杂,由于此种不同的句意,缘起条件又汇合于此处。对于“dhātvatthenāmasmī”与“saddādīni karotya”这两句分别解释,二句虽相异但都涉及单句行为表达的多样性。由此可知不同句意下条件汇集而成,有时虽词不同但含义汇合。此非普通特殊表法的障碍因素,单语句的多样含意也不必排斥,正如“婆罗门应受赐乳,并问牦牛和牦牛犊”等话语,表达虽不同,条件合于同义。依此理,普遍规则执行时不受妨碍,由此得知此经文中语义并存共存,语句差异共立,显明注释者用词精密严谨。
Yappaccayo na vihito pāṇinīādīhi viyāti adhippāyo. ‘Jala dala- dittiyaṃ’. ‘‘Māno’’ti (5-65) māno, ‘‘kattari lo’’ti ‘‘parokkhāyaṃ ce’’ti (5-70) caggahaṇena ‘dala dala’itidvittaṃ ‘‘loponādibyañjanassa’’ (5-75) ‘‘saramhā dve’’ti (1-34) dassalassa ca dvibhāve daddallamānā. Jalamānāti aṭṭhakathāvacanatoti iminā kiriyāsamabhihāre yappaccayābhāvaṃ dasseti. Iminā ca sakkate viya bhusābhikkhaññepi kiriyāsamabhihāro kiriyāparivattanaṃ, tañca yadā kiriyamaññena kattabbamañño karoti, tena kattabbañcetaro, tadā bhavatīti viññeyyaṃ. ‘‘Sāmaññavihitā vidhayo payogamanusarantī’’ti iminā lakkhaṇena ‘dala-dittiya’nti imasmā ‘‘māno’’ti sāmaññena vihito mānappaccayo bhusatthe ābhikkhaññe ca bhavissati. Daddalla mānāti ettha bhusaṃ jalamānā, punappuna jalamānāti ca attho veditabbo.
关于条件不被巴利语文法等规定所扰乱,以“Jala dala—第二例”为例。通过与“māno”(心)等例,第二例被拆分,涉及“loponādibyañjanassa”(辅音的省略)以及“双音”等音变的表现。这里引经注疏所说入了意,即表明条件的缺失。由此亦可明白,无论是普遍的义理适用还是具体句子的活用,均可实现行为的转化。此乃普遍规定根据经验法则进行的表现,说明条件是普遍且存在的。如“山羊应被食用,牦牛牦犊应当给予衣物”这样的例子,牦牛以婆罗门身分被食用衣物,且此衣服赠与具有普遍许可的性质,不受障碍,于是经典注释对该情况语义差异的认识与说明也澄清了此处因缘之关联。
11. Namo11. 礼敬
Namo karoti namosaddamuccāreti, saddaṃ karoti saddamuccāretīticcevamattho (na) gahetabbe anissayanato anabhidhānato vā.
「作礼」者,谓发出礼敬之声、吐出声音之义,此等含义不应执取,因无所依据,亦无此说故。
12. Dhātvā12. 从界
Aparinipphannoti anipphanno asiddhāvatthoti attho. Kārakasādhiyoti yathālābhaṃ kārakehi sādhiyo. Asatvabhūtoti adabbabhūto. Ayantu kiriyārūpo padattho pacatyādīnaṃ vikledanādipadhānakiriyārūpo ca tadavayavarūpā pubbaparībhūtauddhanāro panādikādayo tādatthiyā ca pacatyādivacanīyā. Tasmā yathā vuttalakkhaṇe dhātvatthe dhātuto vidhīyamāno tyādippaccayo tathābhūtameva vadatīti bhedābhāvā abhedasaṅkhyāyekavacanenoccate, ‘na bahuvacanena, tenettha ‘ṭhīyate devadattena, ṭhīyate devadattehī’ti bhavati. Na yatokutocītiādinā yato yattha na dissati, tato tattha na hotīti dīpeti. Yato yattha vidhi, sa tassa sambandhī bhavatīti nāmehi vacanīyatthato-tthantarabhūto yoyaṃ dhātvattho kamādīnamatthabhūto, so sakatthoti sakattheyevāyamippaccayo curādiṇiviyāti veditabbo.
无生成是指未被完成的意义。动作实现是指按照所获方式由行为要素完成。不存在本质是指未被生起的本质现象。诸如“使来者具行为形态”这类词,是用来说明诸多过程变化中的行为现象,如燃烧等变化,以及认为由此变化而成的种子、胚芽等,即所谓‘前现已成之生长’所体现的各类现象。因此,正如论述中所标注的诸性质料被视为法的一种真实存在,因其依诸因缘成就而真实存在。关于“不二法”、“同一数目、单一词语称之”,言“不是复数”,此处才称为“依他起”法,是指“在他起”之处,如“在天帝处”,“在天帝之中”,仅是说缘起而非真实自性不见,故谓“所缘处不现,故彼处无”。因所有法皆依缘起,故谓为“法体”,是由实体之所制约,非本质本身,法体者兼具欲等因,故说此为‘同行缘’等,应理解为由众因缘汇会而成之状态。
Tassacāti ekārassa ca. Atha atihatthayaticcādo pādivisiṭṭhe eva dhātvatthe ippaccayassa vidhānā tadatthavihiteneva ippaccayena pādivisiṭṭho dhātvattho vutto, tena kimattho ippaccayantassa pādiyogoccāsaṅkiya payojanamākhyātumāha- ‘atihatthayati’ccādi. Na sāmatthiyanti samatthatā natthīti attho.
“其所以然也”中“其”指“单数”之所指。又谓于断除过度执着行时,仅于法体之所依缘进行规制,此依缘规范成法体,被称为法体。于是所谓“过度执着”等,是指说明依缘主体之利益目的,故称,不是指“能做到”与否,而是依缘规范其理的作用存在。
13. Saccā13. 从谛
Atthamācikkhati, vedamācikkhatīti viggaho. Sukhāpeticcādo sukhaṃ vedayaticcādinā viggaho. Vāpāṭhāti vikappena pāṭhato.
“释义”者即为辞释。诸如“愉快的结果”辞释,是通过“愉快受”等来说明其所指。又“发音”指由变换而来之诵读法。
15. Curā15. 从 cur
Asati sutte sakattheti kathaṃ labbhatīti āha- ‘atthānati desā’ti. Atthā-natidesāti atthavisesassa kassaci sutte aniddesāti attho. Atthavisesassā-natidesamattena sakatthoyeva ṇinā vāccoti kathaṃ viññāyateccāha- ‘sakatthassa ca sutattā’ti. Cura=theyye iccādīsu theyyādikassa sakatthassa sutattāti attho. Yogavibhāgatoti ‘ṇī’tiyogavibhāgato, rajjaṃ kāretīti ettha sāmyamaccādikaṃ sattaṅgaṃ rajjaṃ pavattetīti vā attho, payojakabyāpāre ṇi.
于非实有经中说及“同行”,问其如何得知?答曰“所指之意义”存在。所谓“不指某特别意义”,意指对某些经文不明确指出特定义项。由不指明特定义项且同行法体一致,称为‘同行法体之通达’,即所谓“同行法”中“同行者”的历来所说,诸如“同行”及彼行类别所具“通达”之意。所谓“行种”者依义所指为行之种类;行即根本动因;例如统治秩序该作何法,该义即是由基础因缘合住宿所谓“行分叉”,此时“作”“主导”等义呈现于其中。
16. Payo16. 从 payo
Payojako codako byāpārakoti attho nanu ca vuttiyaṃ ‘kattāraṃ payojayatī’ti vuttaṃ kathaṃ payujjamānassa kattuttaṃti āha- ‘payujjamāno’ccādi. Nāvassaṃ kiriyāpavattakatteneva yoggatāmattenapi kattuttaṃ siyāti dassento āha- ‘kiriyāya yoggo’tiādi. Pāsāṇambalenuṭṭhāpeti’ccādīsu hi yogyatāyapi kattuttāvasāyosiyā, kopanāyaṃ payojakabyapāroti āha- ‘pesane’ccādi. Dāsādino hīnassa katthaci atthe niyojanaṃ pesanaṃ. Guruādino sakkārapubbaṃ byāpāraṇamajjhesanaṃ. Taṃ pesanajjhesanādikaṃ lakkhaṇaṃ sabhāvo yassa so tathā vutto.
“目的者、激励者、执行者”是此义。但论释说“施作者能动者”,问“施加者之能动性如何?”答曰“施与者”之存在。即使不在舟上亲自运作,但因与作用相关所以具能动性,故谓“缘行为能者”等。又在石力发射等场合,虽是缘起合成但也具备能动性,谓此为“驱动等行使权力者”之示意。“发布”等意指意图。对奴婢等低位者有所安排,即“派遣”。大者则可布施、组织与协调等。此“派遣”等词之特征依此而得名,自然即然被称为如此。
Ādisaddena ānukūlyabhāgino byāpārassa gahaṇaṃ, tathā ca ‘bhikkhā vāsayati kārīso-jjhāpesī’ti sijjhati. Bhikkhā hi pacurabyañjanavatī labbhamānā vāsānukūlaṃ tittivisesamupajanayati. Kārīsopi nivāte padese suṭṭhu pajjalitojjhayanavirodhi sītakatamupaddavamapanayanto-jjhayanānukūlasāmatthiyamādadhāti tato tesampi yuttampayojakattanti.
用其首音为标志,以便亲和地握住活动流程,像是说道“比库居住的工具、烧炙的器具”,此成为俗语说法。事实上“比库”身穿适合居住的衣服,特具防护与纯洁之特质,以区别于俗世衣物之污秽。类似地,工具之修整还具备防风寒、隔离等功能,有助于烧炙作用之和谐。这便是说使用适当工具以达到和谐统一功用之所在,故谓此为合适且本当施用的契约或关联方式。
Payojakabyāpāretīdaṃ paccayavisesanaṃ vā siyā pakativisesanaṃ vā. Tattha yadi pakativisesanaṃ siyā, tadā payojakabyāpāre vattamānā ṇīṇāpī vidhīyantīti (gamanaṃ) pati yo niyogo tadattho gami, na gatyattho, tassa cāyaṃ payojjoti ‘gamayati māṇavakaṃ gāma’nti gatyatthassa payojje ‘‘gatibodhāhāre’’ccādinā (2-4) vihitā dutiyā na pappoti, tato pakatyatthavisesanapakkho duṭṭhoti paccayavisesanapakkhaṃ dassetumāha- ‘paccayavisesanaṃ vedaṃ na pakativisesana’nti.
所谓因缘特别者,或称为条件特别,或称为趋向性特别。若称趋向性特别,则当以因缘特别为现行事实中所依附的原则(行走),此时所依诀非指向目的地,而是指向趋向,因此此处称其为「引导」。犹如引导孩童行走,谓之『引导童子入村』,是从趋向的立场讲此“趋向之因”置于引导上而非“目的所在”,由此第二意涵『趋向认知对应』被引入,却非本义。于是趋向义的批评者认为因缘特别不等于趋向性特别,谓『当知因缘特别,并非趋向特别』。
Payojakamattaggahaṇeti mattasaddo sāmaññavācī, yathā ‘kaññā mattaṃ vārayatī’ti. Kattāraṃ yo payujjati yo ca karaṇādīnaṃ payojako tesaṃ sāmaññena gahaṇe satīti attho. Byāpāretvevāti payojakaggahaṇamantarena byāpāreicceva vacanaṃ kattabbaṃ siyāti bhāvo, tanti payojakaggahaṇaṃ, visiṭṭho visayo yassa payojakaggahaṇassataṃtathāvuttaṃ. Kopanāyaṃvisiṭṭho visayoccāha- ‘yo loke’iccādi. Itovāti vakkhamānassa hetuno parāmāso. Tanti curādīhi ṇividhānaṃ. Evaṃsaddo vakkhamānāpekkho. Taṃ visuṃ curādīhi ṇividhānameva vakkhamānappakārena saphalaṃ siyā nāññathāti attho. Tameva pakāraṃ dasseti‘yadiminā’ccādi.
所谓引导语的取用,是指取用常用语,如“女孩呵,节制饮酒”,此中引导者即借着制止行为者及诸作用的引导语而表明其通常用法。所谓肆意取用,谓在引导语内部要说的内容也应限定于肆意这一范畴,即这段引导语部分乃是被专门提出说明的领域。以愤怒为例,此段引导语专门指出“众生中”的愤怒。言“因此”是指出前因后果的缘故者。此即诸恶行的收束。故此语的前后依赖使其显得圆满,没有他义。这就是“依此而论”等说明。
17. Kyotā17. 以 kyo
Kattari vihitesupi mānantatyādīsu parabhūtesu kyo bhavatīti viññāyeyyāti ‘bhāvakammesū’ti na kyassa visesananti āha- ‘mānantatyādīna’miccādi.
何者为妨碍规章之事,于礼仪、禁戒等诸他所制约的事,何者为妨碍?此宜知者谓曰‘执事’(bhavā)。谓‘于礼仪及禁戒诸事’是执事之对象,非指特别之事。
Yadi hi kattari vihitesu siyā, tathā sati tesamubhinnaṃ padhānattenābhidhīyamānānamaññamaññānapekkhattā asambandho siyā, na ce vambhūtānamabhidhānamatthi, na hi ‘ṭhīyate’ccasmā bhāvo kattā ca patīyate, nāpi ‘gamyate’ccasmā kammaṃ kattāca. Api tu bhāvakammāneva gamyante, tenāha- ‘tasmā’iccādi.
若确有人实行礼仪禁戒诸法,因其执持而有所指称时,则不同于同类互相区别之事,诸相缘行之义难以适用。若无虚伪称谓,则“设立”、“行为”二义均不足成立。诸行为者唯其作为生起,趋向才能成立,因此所谓“设立”、“行事”俱适用于行为者。故说“因此”如是。
Tesamevāti mānantatyādīnameva. Parasamaññābhi paresaṃ kaccāyanā naṃ parokkhāicceva nāmaṃ. Tabbajjitesūti parokkhāsaññipaccayavajjitesu. Aparokkhesūti ettha parasamaññāvasena parokkhāiccanena saha samāsaṃ dassetvā idāni aññathāpi paṭipādetuṃ ‘athavā’tiādimāha. Parokkheti indriyāvisaye kāle. Parokkhevihitā paccayāti iminā upacārena taddhitappaccayavasena vā parokkhāti saddanipphattimāha. Te pana‘a u’ iccādayo. Tatoti parokkhappaccayato.
谓‘同样是礼仪禁戒之事’。他所称谓之名,譬如钵罗僧的名称,既非明示,亦非明确。言‘特定因缘’者,指未明示因缘或特定因缘消除者。言‘非明确者’,即指此处虽以他称称名,然乃因明隐结合而置为合成,从而仍可用其他方式说明,即以‘或者’等词说明。所谓明示,指感官之处境;所谓明示所应之因,因其附加所引之因而被称明示。诸如起头连音a u等,即明示因缘之由。故谓因缘乃明示。
Nanu pubbapakkhe ‘aparokkhesū’ti ettha ‘parokkhāvajjitesū’ti attha vacanaṃ yujjati, dutiyapakkhe pana ‘parokkhavajjitesū’ti, tathā sati kathamettha ‘parokkhāvajjitesū’ti atthavacanaṃ yujjatīti āha- ‘tepanā’tiādi. Idhāti aparokkhesūti imasmiṃ. Nanu ca ‘‘parokkhe a u’’iccādisutte (6-6) ‘parokkhe’ti pakativisesananti paccayānaṃ parokkhe vihitatā kathanti manasi nidhāyāha ‘parokkhe’iccādi. Bhavanaṃ bhāvo kiriyādhātvattho.
然则在首部分中,‘非明示之处’与‘明示因缘消除之处’二义可并存;但后段则称为‘明示因缘消除之处’。对此为何‘明示因缘消除’义不成立,出于此处如前所说,有“那儿他们”为证据等。故称“明示因缘消除”。“修行”的本质乃行为之体。所以此处指明示之“因”为条件之因,非他义。
Sādhīyamānāvatthoti iminā siddhāvatthā nirassate. Pubbaparībhūto padhānakiriyāvayavabhūto kiriyārūpo attho lakkhaṇaṃ sabhāvo yassa dhātvatthassa so tathā vutto. Satvabhūtoti ettha patīyatīti seso. Bahuvacanampi hoti pākāpāketi adhippāyo, karīyatīti kammaṃ, tañca yadipi nāmādikammamatthi, tathāpi kriyatthāiccādhikārato mānādīnamaññatthālabbhanato ca kiriyā sambandhova gayhate, su-savane sūyamānaṃ.
「可行的事」者,谓用此而成就的事离散消灭。前已说及此,是谓行为之部份或行为之形态及性质之标志,乃此法中所称。所谓存在者,此处谓存在作为存在之余余部分也。复数亦有,此谓主控、应当、应行等意,意指行为,而行为名称亦包含此意,但为区别行为之所能成就,称行为关系之事,言语柔和适宜而明显。
Pāṇiniyehettha ‘‘bhindati kusūlaṃ’tyādo yā bhedanādikiriyā kammani dissate, sā yadā sukarattamattena sappadhānattavacanicchāyaṃ kattuttepyupalabbhati ‘bhijjate kusulo sayameve’ccādinā, tadāssa kattuno suttantarena kammasarikkhabhāvo vidhīyate ‘kammanissayaṃ kāriyaṃ yathā siyā’ti. Tannissāyāha- ‘yadā kammameve’ccādi. Yadā kammameva kattubhāvena vivacchīyateti sambandho. Kathaṃ katvā tathā vivacchīyateccāha- ‘attasamavetāya’iccādi. Attasaddena kammamatra vivacchitaṃ, attani samavetā ekadesībhūtā attasamavetā, tassā kiriyāya kammaṭṭhakiriyāyāti vuttaṃ hoti.
论师巴尼尼对此有言,以“破坏针”类之行为称分裂类行为。此类行为于最难办及需悉心戒慎时才得称“针破”或“针破立”。此时应约具体言语责成行为之因果义:“行为依赖之所作应如是。”此依赖即“一旦成业”之意。一旦业成,则由其行为特性辨别。如何辨别?谓通过词义:“包含意念”之语等。此谓行为仅由意念构成,意念包含一部分且融合为一体,故谓为行为与业处行为。
Subhedattādineti hetumhi karaṇe vā tatiyā. Atthatoti ‘kammeyeva kyo’ti (na sakkhi) vuttanti adhippāyo. Tathāhi ‘bhijjateti savanā kammatāvagamyate’ti iminā atthato kammeyevakyotipaṭipāditameva. Vuttameva phuṭīkaramāha- ‘bhijjate iccasmiṃ pade’iccādi. Aññathāti yadi kammeyeva tepaccayo na siyā. Atoti bhijjate iccasmā. Upasaṃharamāha- ‘tasmā’iccādi. Kiṃ vacanenāti pāṇinīyānamiva kiṃ suttattarenāti attho.
所谓细别者,即在因或作用第三者。所谓意旨者,谓“不作证”时,成为行为之主控。此时“针破”之语由听觉引发,解释谓仅此行为为本意。这段文释:“针破”谓欲在此言语处,若非意旨行不成立。进一步解释为“欲破针针立”等语。又言,即以此语故。原文疑问谓:此言当如巴尼尼学说,超越言语义理乎?
Vacanābhāvepi kammakattari padasaṅkhārakkamopadassanamukhena vutti ganthaṃ vivaritumāha- ‘vākyato’iccādi. Vākyato uddharitvā padesaṅkhariyamāneti ‘bhijjate kusūlo sayameve’ti vākyato visuṃ katvā bhijjate’ti pade saṅkhariyamāne nipphādīyamāneti attho. Tadevāti padatthasāmaññameva. Tannipphādaneti tassa saṅkharimānassa padassa saṅkharaṇe. Sayantīmassātra attanāti attho. Na kevala manenetadeva vuttaṃ- ‘kammeyeva paccayo’ti, kiñcarahi aññampatthīti dassetumāha- ‘anena ce’ccādi. Co vattabbantarasamuccaye. Anenabhijjateti savanāiccādinā idañcāhāti attho. Kintadiccāha ‘kamma kattuno’ccādi, na padamudāharaṇanti kammakattuno vākyamevodāharaṇaṃ… vākyeneva tassa patītiyā maññate. Padamevodāharaṇaṃ kasmā na siyāti āha- ‘padehi’ccādi. Dutiyamudāharaṇaṃ dassetumāha- ‘kattunissayo pi’ccādi.
虽无言语,但行为制造者依词义联想显现,故释此语节:“所述言语”。谓文义展开,言语制造之时,针与破二字结合成意,意谓钝针由此而破。此乃词义普通用法。所谓词现成,即被制造者之字词。所谓说话谓五处之自我意,非仅记忆,“行为之依”为此,亦有他意,故曰:“借此语”等。此处音义当为行为主控之语义,以区别他义,故解释为“此语”等。此依语音误听者,含义为“行为制造者”之语,于词义有矛盾,故作此讲述。又给予例证,但非词语示例,而是言辞示例。为何非词义示例?爰引“词语”等。此乃示例第二段。
Asmiṃ pakkheti asmiṃ kattuttena vivacchite pakkhe. Tabbisayattanti kammavācīsayaṃ saddavisayattaṃ. Bhāvakammesūtīmassa kattariccassa ca paccayavisesanatthe sati sāmatthiyaladdhampayojanaṃ dassetumāha- ‘bhāvakammesū’tiādi. Iminā anena ca visesisattāti sambandho. Kintaṃ visesitanti āha- ‘mānanta tyādīsū’ti. Kintampayojananti payojanaṃ dassetumāha- ‘tyādīna’miccādi. Yadi bhāvakammesu kattari ca tena tena suttena mānādayo na siyuṃ, kathantaṃ visesitesu mānādīsu paresu kyādayo siyuntīminā sāmatthiyena ( ) bhāvakammesu kattari ( ) ca ‘‘vattamāneti anti’’ccādippabhutikehi (6-1) suttehi yathālābhaṃ bhāvādīsu paccayā hontīti viññāyatīti bhāvo.
所谓在此边,谓于此行为主控之边。所谓明确语者,谓行为词之所指,及其为主控区别之说明。谓行为、作用等,及其区分,俱为修行者以方便理解所用。曰“于如是诸事中区别”等。所谓方便者,谓于区分者。所谓区分,谓诸如度量等。所谓方便者,则为“诸如此类”等语。若于诸行为、主控及度量不为实数,则于度量之类,尚有他类者,能以此方便于行为、作用等中辨知因缘关系。
Natadatthaṃ vacanamāraddhanti bhāvakammesu kattari mānantatyādividhānatthaṃ pāṇiniyehi viya suttantaraṃ nāraddhanti attho. Atha bhāvakammesu kattari ca mānādividhānatthaṃ vacanaṃ nāraddhaṃ dhātuniyamanaṃ tvassa vattabbanti tañca sāmatthiyāva (labbhateti) dassetumāha- ‘kiriyatthaniyamopi’ccādi. Akammakā dhātuto bhāve kattari ca sakammakā kamme kattari ceti kiriyatthaniyamo yathāvuttena sāmatthiyā labbhateti sambandho. Akammakānaṃ kammavirahā, sakammakānañca satopi bhāvassāppadhānattā akammakā kattari bhāve ca bhavanti na kamme, sakammakā kammasabbhāvā kattari kamme ca bhavanti na bhāvetīdaṃ sāmatthiyaṃ.
所谓非本意语者,谓于行为、主控等方式不从巴尼尼学说,而是从文中常理说明。故于行为、主控等方式不从文字讲述,而从法则说明,此法则能以方便显示。谓行为之法则能由行为体表现。谓不作行为之领域,以及作行为之领域,及其对行为之发生所作用法则,皆能以适当方便表达。不作行为者远离行为,作行为者虽为存在但不行,此方便表明不作行为领域,亦非行为;作行为领域则为行为,而非单纯存在。
Kammamapekkhateti pacādito kattari paṭhamapurisekavacane kate pacaticcādīsu pacādino pacanādikiriyā odanādikaṃ kammamapekkhate. Kattuttamapekkhateti bhavaticcādīsu bhūādīnaṃ bhavanādikiriyā kattumattamapekkhate.
「依业」者,谓由此业而被感果报者。于「作业」者,初次于他人语中所说之作业,如施舍等,及于诸施舍种种,作施舍之行为,谓之依业。所谓「作量」者,是谓于诸生有等诸生及生起作业之所作量而依之。
20. Ṇiṇā20. 以 ṇi 和 ṇa
Yadatthanti yaṃpayojanaṃ.
「所依目的」者,即所缘之目的。
23. Jyā二十三、衰老。
Jinantoti ‘‘byañjane dīgharassā’’ti (1-33) rasso. Sabbattheva yattha kattari paccayo tattha vikaraṇāpi kattariyeva, yattha bhāvakammesu tattha vikaraṇāpi bhāvakammesuyeva,… ekāya pakatiyā kārakabhede(na) paccayassāsambhavato. Tasmā sahābhidhānānaṃ mānādivikaraṇānaṃ kathannāma sahāsambhavaṃ gaccheyyunti vidhīyante.
「显胜」谓「长于显义」之义,谓于各处有作业缘者,则变异亦缘于作业缘;于造作业处,则变异亦缘于造作业。因一方所致,因果缘不可分别故,故谓二名并称,其等变异亦同起,故立有法令曰:二名并称,生诸变异,共起而行。
27. Bhāva二十七、状态;存在。
Vivacchābhedenāti sakammakākammakavacanicchābhedena. Ubhayatthāti bhāvakammesu. Karīyatīti kattabbo karaṇīyo. ‘‘Apavāda visaye ussaggo nābhinivisatī’’ti eso ussaggadhammo. Tabbādīnantu kesañcussaggānampi apavādavisaye pavatti hoti bahulādhikārā. Yathā ‘‘bhāvakammesu tabbānīyā’’ti ussaggo, ‘‘vadādīhiyo’’ti (5-30) apavādo taṃvisayepi tabbānīyā honti ‘gantabbo gamanīyo’ti veditabboti.
「分异」谓作业与非作业语义之分别。二义者谓即造作业中之语义。应作者谓应当为,应当作之者。谓「非谬论处说不隐藏」者,此为谬论出离之义。亦有「应当」、「不可」、「当行」等谬论,亦于非谬论境起,种种多有。若如「造作业处应当」之谬论,「说等及畏」谬论,亦于该境应当,即应当行,皆须理解为「应往、可行」。
28. Dhyaṇa二十八、禅思;沉思。
Kāriyaṃ ‘‘ñi byañjanassā’’ti (5-170) ñi.
「应作」者,谓必须做。
30. Vadā三十、说;言说。
Annatotīminā ‘bhoggamañña’ntettha aññaṃ nāma annavatā aññanti atthamāha.
「他义」者谓「资粮为异」之义,此处谓资粮异者意指他义。
31. Kīcca三十一、应作之事。
Kammakaro bharitabbatāyeccādinā kiriyāsaddattaṃ bhaccasaddassa dassento saññābhāvamapākaroti. ‘‘Saññāyaṃ bharā’’ti ca gaṇasuttanti daṭṭhabbaṃ, tenāha- ‘saññāyaṃ bharā’tiādi.
作业者以应当承担之义等作意,被称作“行为声”,指示食物声时表现出对色法境界的知觉缺失。谓曰“此为担负感”,此是归纳义,当观察,故云“谓之‘担负感’”。
Abharitabbāpiccādinā idaṃ dīpeti duvidhā saññāsaddā keci daccanta vigatāvayavatthā yathā ḍitthādayo, kecidavayavatthānugatāyathā sattapaṇṇādayo, tattha bhariyāsaddassa kammampavattinimittaṃ ‘bharitabbā bhariyā’ti, yathā satta paṇṇāni assāti sambandho pavattinimittaṃ sattapaṇṇasaddassa, etañca pavattinimittaṃ saddanipphattikiriyāyamevopadisīyate, kvacideva tvatthavisese satyasati vā tasmiṃ nimitte saddo vattatī’’ti. Okārassāti ‘‘yuvaṇṇāname oppaccaye’’ti (5-82) kataokārassa.
因应承担之义等,此有两类感声。一者为见境已然清净无杂,可见诸如视器等;二者为依境有杂,诸如七叶等。于此,承担声为行为产生之标志,谓“应担即担”,如七叶聚集表明行为现起。七叶声因即标志行为产生,故此声生以表行为发生。有时因特例缘故,某处也有真假声,即在该标志有声发生。
32. Guhā三十二、洞窟;隐处。
Saddikānanti pāṇiniyakaccāyanādiveyyākaraṇānaṃ. Pesanaṃ sakkārapubbakaṃ vā niyojanaṃ. Kāmacārānuññāti kattumicchato yathiccha manujānanaṃ atisaggonāmāti attho. Nimittabhūtassāti ‘‘bhotā kaṭo kattabbo’ccādīsu kaṭakaraṇādino kāraṇabhūtassa.
所谓真声者,指语法学家巴尼雅(Pāṇiniya Kaśśāyana)等著译。可以是命令或先行支配。意谓欲行淫恶行为敬意之下不良意念。所谓成为缘者,即于种种应当为之类或应当作之事等行为施作原因者。
Nanu ca sāmaññena vihitā e(te), tathā ca sati vijjhatthavihi tehi eyyādīhi te bādhīyanticcāha- ‘nace’ccādi. Vidhivisesatte pīti vidhānaṃ vidhi niyojanaṃ kiriyāsu byāpāraṇā, tassa vidhino pesādīnaṃ visesattepi, nāvassantiādi jayādiccabyākhyānaṃ nissāya vuttaṃ, vuttañhi tena ‘‘kimatthaṃ pesādīsu kiccasaññino tabbaanīyaṇyatyappaccayā vidhīyante, na sāmaññena bhāvakammesu vihitā, evamete pesvādīññasvatra ca bhavissantīti visesavihitena vidhyādīsu paccayena bādhīyante, vāsarūpavidhinā bhavissanti evañcarahi etaṃ ñāpeti ‘itthīadhikārato parena vāsarūpavidhi nāvassambhavatī’ti . Asarūpavidhi asarūpāpavādappaccayo vā vikappena bādhako hoti ussaggassāti etaṃ avassaṃ na hotīti ñāpanatthampi na vidhīyateti yojanā. ‘‘Vā-sarūpo-nitthiyaṃ’’ti (pā, 3-1-94) parasuttaṃ. Dhātvadhikārevihito asarūpo apavādappaccayo ussaggassa bādhako bhavati itthi adhikāre vihitappaccayaṃ vajjayitvāti attho. Heṭṭhā vuttānusārenedaṃ viññātabbaṃ.
然而此乃依规范所定,如诸意而唯知其理,并有他法则等于此相悖,故谓“不然”等。于法中特殊,如乐法为之指导,在行为中配合等。依此法则不同,虽命令等特殊规定,亦不适用常规行为法,遂论及更具体特殊。例如妇女业务中,常规穿衣法不成,故书示:“妇事专用,他人法不成。”此即因穿衣无形法则或破坏法则之因,则为障碍修入,非必然无效乃为障碍,故非声明无效仅指障碍。曰“穿衣实体之终止”等示例。于配合范畴,破坏因成障碍,则妇女专用之适用条件须去除,若违将不成此适用。以下当依所述加以说明。
Bhotā khalu kaṭo kātabboccādi pesane. Tvayā kaṭo kātabboti anuññāyaṃ. Pattakāle paramudāharaṇaṃ. Ettha pana kaṭakaraṇe kālārocanamattameva viññāyati, na pesādi. ‘‘Sattyarahesveyyādī’’ti (6-11) suttaṃ visesavihitaṃ, tenāha- ‘sāmañña vidhānato’ccādi. Sattivisiṭṭheccādinā vuttamatthaṃ vivarati ‘sattī’tiādinā. Kathaṃ sattivisiṭṭhatā kattunoti āha- ‘taṃyogā’ti. Tāya sattiyā yogo taṃyogo. Avassakādhamīṇatāvisiṭṭhe tu kattari kiccānaṃ tadaññesañca bhāvāya visuṃ- suttitaṃ, tena, vuttaṃ ‘āvassakādhamīṇatā visiṭṭheva kattarī’ti. Sabbatthevettha ‘uddhaṃ muhuttato’tiādinā ekekamudāharaṇaṃ kamena dassitaṃ. Bhotā rajjaṃ kātabbanti arahe, bhavatā rajjaṃ kātabbanti attho. Bhavaṃ arahoti pana arahakattuttappakāsanatthaṃ vuttaṃ. Evamuparipi. Sabbametaṃ bahulaggahaṇānubhāveneti viññeyyaṃ.
实言应作者,如“应作诸事”之说。以你自知“应作者为何”。于得时以极为贴切之例证。此间仅知时刻通过作业过程,而非命令。如“真理或秘密等”,经特殊法则阐明语义。谓以“七位分别”等说明“七”之意义。如何作七位分别,谓“结合此七”,此即七位分别。以成熟判断作七种从业并讲解其义,谓“成熟者为最适做者”。各事例皆称“上升瞬时”等,可以此解。实言应作“国家事务”等,犹如阿拉汉被说作应作,“汝亦应作事”,意旨显阿拉汉具足应作资质、并非帝释作王等义。诸说以此观察聚合。
33. Katta33. 作者
Galecopakoti alopasamāso. Abhimato parehi. Arahādīsu vihitappaccayehīti ‘‘sattyarahesveyyādī’’ (6-11) ca ‘‘sīlābhikkhaññāvassakesu ṇī’’ti (5-53) ca arahādīsu vihitappaccayehi. Upādānasīlo sikkhāpanasīlo. Muṇḍanaṃ dhammo sabhāvo yesaṃ te muṇḍanadhammā. Vadhuṃ katapariggahaṃ sāviṭṭhāyanā muṇḍayanti etesaṃ kuladhammo.
“加勒阇跛”指涉稳定不动者,出于他人之所好。谓于阿拉汉等设定条件者,如《真理秘密经》(6-11)及《戒比库尼得应经》(5-53)中对阿拉汉设定之前提。戒为止境,修学之境。剃发是其本性,谓其剃发行为具本质。恶妇于取持及巧言手段中剃发,乃彼故有之家族本性。
35. Āsiṃ35. 我是
Kāpanāyamāsiṃsā nāmeccāha- ‘appattasse’ccādi. Kiriyā visesakattuvisayāti kiriyāvisesassa yo kattā so visayo yassā sā tathā vuttā. Kiriyāvisesakattuvisayattameva phuṭī kattumāha- ‘assā’iccādi. Assā jīvanakiriyāya nandana kiriyāya bhavanakiriyāya vā kattā taṃkiriyaṃ sampādento bhaveyya bhavatūti attho. Jīvatu nandatu bhavatūti āsiṃsāyaṃ payogena jīvaka nandaka bhavakasaddānaṃ taṃsamānatthatā dassitā.
“kāpanāyamāsiṃsā”此处名为“阿西摩”,意谓“无过失”等等。“appattasse”等字句即为其称谓。所谓“kiriya visesakattuvisaya”者,即事业特殊性之所指。业之特殊者,行事者及其所指,皆如是所说。专以事业特殊所指为主谓,称之为“assā”等。所谓“assā”,乃以生命事业、欢喜事业、存在事业等为所作业之称。惟其所作事业得成,故有意义。由“jīvatu nandatu bhavatūti”,以阿西摩之用,显示生活者、欢喜者、存在者字义之相等也。
Akenevāsiṃ sanatthassa gamitattāti āsiṃsanā eva attho, tassa akappaccayeneva gamitattā avabodhitattā. Nāsiṃ sanatthassa payogoti āsiṃsanā attho yassa jīvatu nandatu bhavatviccādino saddantarassa, tassa nappayogoti attho.
“akenevāsiṃ”指谓非无因无缘而存在,即阿西摩之义。其意谓有因缘故而得通达。若非阿西摩义,以存在无因之使用,则无效用也。其意味着生命欢乐存在等内涵之诸言,无因时不能成立,故谓无用。
36. Karā36. 从作
Karoti attano phalanti kāraṇaṃ.
「造作」者,谓为自己之果而作因缘也。
37. Hāto37. 从呼格
Jahanti udakanti vīhīsu hāyanasaddassa pavattinimittaṃ dasseti. Jahāti bhāve padattheti imināpi saṃvacchare. Bhāveiccassatthamāha ‘padatthe’ti. Nipphattimattaṃ kiriyopādānanti keci.
「稻谷脱落水分」,此示「hā」词根于稻谷上运行之因相。「jahāti」用于动作义,以此说明「于此年」。「padatthe」一词,乃宣说「bhāve(动作义)」之义。然有论者谓:仅成就完成之动作,即为动词之所取义。
39. Vito39. 从离格
Nanu ca vitoti pañcamīniddiṭṭhattā ‘vito parasmā ñāiccasmā’ti vattabbaṃ kathaṃ vipubbāti vuttanti āha- ‘vito paro’iccādi. Vipubbo yassaso vipubbo. Visaddato dhātumhi parabhūte sati visaddo pubbo nāma hotīti attho.
问:既然「vito」以第五格(离格)标示,应说「vito parasmā ñāi」,此为离格,何以说「vi」作为前缀?故答曰:「vito paro」等。凡以「vi」为前缀者,其「vi」即为前缀。意即:当词根跟随于「vi」声之后,「vi」声便称为「前置」,此其义也。
40. Kasmā40. 从何处
Sabbaṃ jānāti, kālaṃ jānātīti viggaho.
「一切皆知、时机皆知」,此为词义之分解。
41. Kvaca41. 有时
Nāmajātiguṇakiriyā dabbasambandhato pañcavidhattepi kammassa kriyatthassāvadhirayamupādinnoti kriyatthasambandhā kiriyākammasseha gahaṇaṃ. Tañca nibbattivikatipattibhedena tividhaṃ, tividhassāpyetassa visesānupānato gahaṇanti kamenudāharanto āha- ‘karakaraṇe’iccādi.
名称、出生、性质、行为、生命体因携带功能而产生联系,行为作业亦因此而分别起因,故称行为作业之保证。此保证依行为作业之生成、变化、消失而异,分为三种。于三种中又依其特殊性分别命名,此中举「作作因缘」等为例加以说明。
Lokavidūtiādidassanato kvaciggahaṇe payojanaṃ vattumāha- ‘kammato’ccādi. Nanu ca kvaciggahaṇeneva ‘ādiccaṃ passati’ccādopi (nivatti) vattuṃ sakkā kasmā ‘bahulādhikārā’ti vuttanti āha ‘tene’ccādi. Tenāti yena kvaciggahaṇaṃ kutociyevāti dassanatthaṃ kataṃ tenāti attho. Tenāti vā kvaciggahaṇena. Atha ādiccaṃ passaticcādo viya kammakarādīsupi nivattimadassetvā ‘kvacīti kiṃ kammakaro’ti kasmā vuttanti āha- ‘yajjeva’miccādi.
因世间智者等所见,对某级保证谓以「作业等」为目的。然何以有时对保证仅说「所见所闻」等(退转行为)亦可称述?何故说是「多所适用」?谓此「多所适用」者,即用以显示某地保证起因条件的意旨。若称此是保证,则以保证为名。又若称所见与作业根本之退转亦可示现「某地何者为作业」之问,何故如此称说,谓以「所作即是」等为例。而「多」字表示广泛权威与大范围。何为「某地」者,即指某种缘起因素也。此中为何云不复现「提婆达多自遗赠物」「犬为恶犬而出下阴门」之类故事?皆因此保证确属行为固有,若妄张偏杂,则用语不纯。如称行为时,若字面不清,须辅以「业」字来统摄,若不然,恐妄指他义。
Tassāti bahulavacanassa, mahādhikārattāti mahāvisayattā. Kutociyevāti kutoci dhātutoyeva. Atheha kasmā na hoti devadatto sayati dāttena lunāti sunakhānaṃ dadāti nagarā apeti thāliyaṃ pacati mātu saratī’’ti, sabbamevedaṃ kiriyā (yā) bhisambandhīyatīti yadipevaṃ, tathāpi kammatteneva yaṃ vattu micchitaṃ na kārakantarattena nāpi sambandhabhāvena, tasseva kammasaddena gahaṇaṃ kammavacanasāmatthiyā, aññathā syāditocceva vadeyya kiṃ kammāti vacanenāti.
「多」者指言语用的众多权威。何谓某处,谓某个存在体。譬如:为何「提婆达多睡时用遗赠物」「猎犬送主进食」「烹煮饭食」等故事,皆属此行为保证(即咸相连行为之依附)?若如是,则仅用行为名称以表意便足,若不同于因果相连体,亦不可叫作「行为」名,否则成违。
42. Gamā42. 从 gam
Vedanti ettha atthamāha vittinti, tuṭṭhinti attho.
此处谓「知晓」之意为满意,谓「满足」之义。
43. Samā43. 从 sam
Tañceti upamānassa parāmāso. Bhedena vivaraṇanti samānādīhīti avatvā bhedena vivaraṇaṃ. Tulyatāyupalabbhamānassa sadisādisaddavacanīyattā avayavatthānugamenāttano-bhidheyye sadisādisaddānampavatti veditabbā.
「如此」者谓喻体之拟称。区分而释谓由同、差等观念而成。视同一类者,因同形等相似之关系,故谓同音含义。
44. Bhāva44. 从 bhū
Kārakaṃ sādhakaṃ nibbattakanti anatthantaraṃ. Karoti kiriyaṃ nibbatteti nimittabhāvenāti kārakaṃ. Kattādīnaṃ kiriyānimittattantu sayameva ‘tattha kattā’tiādinā bhedena pakāsayissati. Kiriyānimittaṃ… nibbattakesu kattādīsu chasupi ruḷhattā tenettha kattāvāttappadhāno, karaṇādayopyappadhānā kārakabyapadeso labbhante… aññathā kārakasaddena tesaṃ gahaṇaṃ na siyāti. Kimidaṃ kārakantyāha- ‘sattikāraka’nti. Evaṃ carahi dabbādīnaṃ kathaṃ kārakattamiccāha- ‘tadadhikaraṇā’tiādi. Tassā sattiyā ādhārā nissayāti attho, puṃ napuṃsake adhikaraṇasaddo. Tesu dabbā dīsu tiṭṭhatīti tatraṭṭhā, satti. Tassā bhāvo tatraṭṭhatā, tāya. Atha dabbādīnaṃ mukhyato kārakatte sati kimāyātantyāha ‘yadi’ccādi.
「作因」及「成因」非彼他物。谓作使之意,是行为之因。谓使成就之意,是指因。行为有关诸成因,如作、施等,依其差别别明之。行作因之保证多于因施,故以施为主。作与所施之大别,则得作因通称。何以如是说作因?谓「七作因」也。依此作因,诸名称之关联由于基础的依止存在者,且有男性、女性及无性作因名称之分。依此,依物诸事存在硬实状态者,谓「七」。依其基础性质谓之「七因」。于代表作因主性时,谓「若此因」。为此表达之故,有时谓作因为「作使者」,寓意深长。
Tesanti kattādikārakānaṃ. Aññamaññabyāvuttarūpattāti aññamaññato byāvuttaṃ nivattaṃ rūpaṃ karaṇādisabhāvo yesaṃ kattādi kārakānaṃ te tathā vuttā, tesaṃ bhāvo tattaṃ tasmā. Karaṇa rūpanti karaṇaṃ rūpaṃ sabhāvo yassa adhikaraṇassa taṃ tathā vuttaṃ. Evañcasatiko dosoccāha ‘tathā ce’ccādi. Kenaci sukarattena sappadhānattavacanicchāyaṃ ‘thālī pacatī’ti bhavati. Tatrevukkaṃsavaca nicchāyaṃ ‘thāliyā pacatī’ti.
「的三者」者,指行动等施事因缘。所谓相互关联起用之相者,是指彼此相互牵连的形态与使者本性,正如行动等施事因缘。其本性即是如此。施事形态即施事的形态,其本性与该施事相应所在,在此如是说。如此,慈诚者多次说“像这样”等。有人因语言疏忽,误作“葛梨熟了”。在此,完整表达应为“由葛梨所熟”。
Evañcakatvāti nipātasamudāyo-yaṃ hetvattho. Tasmāti attho. Kattā nimittanti sambandho. Kattuṭṭhakiriyānimittassa kattuno udāharaṇaṃ ‘hasati naccatī’ti. Tadattheti tāya kammasamavāyiniyā pacanādikiriyāya atthe adhissayanādayo pavattento kiriyāya nimittanti sambandho. Evamuparipi.
如此“相互”者,是指小品词的因义。因此,意义是如此。施事与缘起者关系也。施事隐喻举例如“笑着跳舞”。因行聚合功能之故,作用于食物烹调等因缘,产生附属意涵,是作用的缘起关系。以上解释亦可类推。
Odanaṃ pacati devadattoti kammaṭṭhakiriyāya nimittabhūtassa kattuno udāharaṇaṃ. Bhājanasaṅkharaṇamadhissayanaṃ. Ādisaddena taṇḍulavapanaindhanāpaharaṇādayo gayhanti. Dvidhāpattiyanti rukkhādīnaṃ dvidhā pavattiyaṃ.
「饭熟了,名为迭瓦达德」者,谓施事作用之因缘隐喻举例。指依食物聚合而生。初始语词则指去取米饭菌材等。所谓二种食,乃树等二种起用。
Byāpaneti sambandhe. Giradhātuto appaccaye- ‘‘eonama vaṇṇe’’ti (137) sutte ‘avaṇṇeti yogavibhāgato gakāre ikārassa attaṃ hotīti dassetumāha- ‘avaṇṇeti yogavibhāgā attaṃ issā’ti. Aññathāpi paṭipādetumāha- ‘essa vā’tiādi. Essāti ‘‘lahussupanthassā’’ti (5-87) kataessa. Sakalenāti ‘eonama vaṇṇe’’ti sakalena suttena. Purīti nipāto.
「布及」者缘起关系。山石因微小而生起——在「eonama vaṇṇe」经中说“无色”者,借用联结分法,解说字根为“没有颜色”之意。又云“avaṇṇeti是联结分法的业力自性”。其或用他法说明者谓“essa vā”等。essāti意为“对轻重路径的归之”为文辞规则。sakalenāti指“eonama vaṇṇe”的全部经文部分。purīti即小品词。
Īsakkaroti bindulopo, dvittaṃ, sāmaññena vidhānatoti paresaṃ visesavidhānasabbhāvamāha. Gaṇikālayaṃ gaṇikānaṃ gehaṃ. Nepathyamākappo. Dattoladdhoti paccayassa kammasādhanattaṃ dīpetuṃvuttaṃ. Vināliṅgavacanehi pāṭipadikatthaṃ niddisituṃ na sakkāti bhāveti sabbaliṅgasaṅkhyāsambandhayoggapāṭipadikatthasāmaññe paccayanimittattena gahitepi sāmaññe caritatthattā liṅgavacanaṃ nappadhānanti iṭṭhiāvudhantī itthi napuṃsakebhāve, pākāti bahuvacanepi bhāve bhavati eva.
Īsakkaro意即“滴状者”,双数,通常表达乃一般规则,指其它各种特殊形式。经文中有「妓院」即妓女们的住所。非正常成分。善因缘与果感因缘之标示言语,揭示条件依赖动作的产生。因文法词类排列不顺,无法明示行径。由所有语法标记数字关系,一般以条件因缘综合之义涵盖。在性别表达方面,当“女性武器”译为女性形态,阳性与阴性复数也包含该义。
45. Dādhā45. 从 dā、dhā
Sapādīhi apādīhicāti pādisahitehi pādirahitehi ca dādhāhi.
『有足者与无足者』者,即『有足的与无足的』,请持守之。
46. Vamā46. 从 vam
Sāpānadoṇiyanti sārameyānaṃ bhuñjanakaambaṇe. Ṭhitasupāna vamathuviyāti pavattasunakhacchaddanaṃ viya.
在枷锁与绳索中,恰如劳动者进食后甘露般滋养。静立饮水,恰似牛犊在激动奔腾时被覆盖的样子。
47. Kvi第四十七,kvi 后缀。
Yathādassananti ācikkhatīti yojanā. Tena kutoci dhātutoti. Gaṇhantīti gaha=upādāneccassa. Salākāsaddassa salākanti. Sabhāsaiccassa antabyañjanalope sabhāpakatito ‘‘itthi yamatvā’’ti (3-26) āppaccayo. Pabhātīti ā=dittiyamiccassa.
「如所示说」表示长度单位『由旬』。其中『dhātu』意指『根本元素』。『持取』即『作为持有的执着』。『杖声』指杖的敲击声。因『sabhāsa』中省略了内涵表示故有『sabhāpaka』,意为『表现为此』的推导。如第三章第二十六节「此女之所以是女」的用法。『pabhāti』表示『燃烧、放光』。
48. Ano第四十八,ano 后缀。
Calanādīnaṃ sīlādīsu nipphādanatthaṃ visuṃ suttitaṃ parehi, idha pana bahulaṃ vacanenevāti dassetumāha- ‘calanādīsū’tiādi.
论述身语意等行为的断尽,以解决诸烦恼,乃是经文所宣说的目的。此处多使用此类词句,以示意「如动等诸法」的含义。
49. Itthi第四十九,阴性。
Klikayakiccatra kakārabahuttā kakārāti bahuvacanaṃ. Titikkhā iccādo titikkhanamiccādinā viggaho ‘‘itthiyamatvā’’ (3-26). Apari paṭhitoti dhātupāṭhe aparipaṭhito. Pāṇivisesoti sattaviseso. Iminā ca ‘‘yathākathañci nipphatti, ruḷhiyā atthanicchayo’’ti dasseti.
「多言多为」指言语繁多。『titikkhā』『iccāda』等词,依托《此女之所以是女》(3-26)章句而详细解释。『未遍诵』即未完整诵读。本节中论及「特指行为」及「七种差别」等,藉此说明「所有断灭,皆由其中之细节所成」的教理。
Āsiṃ sāyaṃ gammamānāyaṃ saññāvisaye dhātūhi tippaccayo kiccappaccayo ca yathā siyāti ‘‘tikiccāsiṭṭhe’’ti (7-2-3) suttitaṃ kaccāyanena. Tamiha sāmaññena vidhānāva siddhanti nirūpayitumāha- ‘kaccāyanena pane’ccādi. Tabba anīyaṇya teyya riccappaccayānaṃ ‘‘te kiccā’’ti (7-1-22) kiccasaññaṃ vidhāya sesānaṃ ‘‘aññekitī’’ti (7-1-23) kitsaññā katā kaccāyanena. Tenāha- ‘kita sañño’ti.
本节中论及当下存在的识缘及相关条件,依照《七种系列文》(7-2-3)由卡沙耶那经传。一般说法从卡沙耶那起始构成规范,称之为「卡沙耶那法」。继而述及无误教义条件「正确缘」,内容来自《七种系列》(7-1-22、7-1-23),结尾述及经中常见的「以彼名之」之表达。
Tabbādippaccayo ca vihitoti sakiyavohārenāha. Sakiya satthe avuttadosaṃ pariharitvā vakkhamānanayena yutyabhāvā tathā vidhāne ayuttataṃ dassento ‘nacāsiṃ sāya’miccādimāha. Guhanaṃ, rujanaṃ, modananti viggaho. Sayanaṃ vā seyyā. Vajadhātuno vassa bakārena bhavitabbaṃ, so kathaṃ yakāre parabhūte asatīti āha- ‘cavaggabayañātiyogavibhāgā vassa bo’ti.
所谓应当之先行条件,由《萨耶波诃》(sakiyavohāra)教法阐释。萨耶天王摒弃烦恼,言语调正而协调,表明和谐之义。描述「无调和」状态,语出「夜叉受他王制非真实」,又称「日部分配雨之时节」。其中「隐蔽」「痛苦」「欢喜」为解释词语,『床』又称为『寝具』。梵元「金刚土」上雨需随季节有别,如雨季应尊重,本句用以说明此义。
51. Karā第五十一,从“作”词根而来。
Ririyappaccaye ādirakārassa anubandhattā āha- ‘antasarādi lopo’ti.
因成就条件,承接于起始的作意而说——“终结诸起始。”
52. Iki第五十二,iki 后缀。
Atha sarūpeccetāvati vutte- ‘kiriyatthassa sarūpe’ti kathaṃ viññāyaticcāha- ‘kiriyatthā’ticcādi. Nanu ca lo-yaṃ kattari vidhīya mānokathamettha siyātyāha- ‘akattaripi’ccādi. Abhimato kaccāyanassa. Paṭipādayitumāha- ‘tatthā’tiādi. Karaṇaṃ uccāraṇaṃ, assa karoti samāsavākyaṃ. Na hi eva dīhi kāro vihitoti akkhare heva kārassa vihitattā akkharasamudāyato na pappotīti bhāvo. Atha ceti matappadāne. Evādisaddavācakā evakārādayo sādhavoti atha matanti attho.
然后针对所谓同类之境,说“作意者谓为同类”,何以知之?此中谓“作意者”及其起始等。难道这只是人为设立的规则,是世俗猜测?不,也有尊重之说,例如尊者迦旃延为说明此理而说“是处”等。此作意之语,是发出音声,是说为作意合成语。并非单靠文字“构造”就能表达,因为文字集成并非作意之本质。当中也有“然后”的语义。如以说者观点分析,“然后”等指引发语,令后续发生作用。
Tatthāti tathā abhimate tasmiṃ. Niyamahetuno abhāvāti akkhareheva kārappaccayo vidheyyo na pana evādīhiccassa niyamassa yo hetu tassa hetuno abhāvā.
“是处”即说在彼处如是。关于规则与缘起之缺失,文字中仅是落实于作意的条件,然非说此缘起规则之因缘缺失。
53. Sīla第五十三,戒;性行。
Kimidasīlamiccāha- ‘sīlampakatisabhāvo’ti. Tañca sīlamanumānena viññāyaticcāha- ‘tañce’ccādi. Kiriyāvisayarucivisesānumitanti uṇhabhojanasaṅkhātā kiriyā visayo yassa so (kiriyā) visayo ruciviseso, tena anumitanti attho. Kimidamābhikkhaññanti āha- ‘ābhikkhañña’miccādi. Punappunabhāvo ponopuññaṃ. Āse vā tapparatāti tamevābhikkhaññaṃ pariyāyehi phuṭīkaroti.
为何称为品行之缘?因品行推断故说“品行显现”等。所谓以作意为境及其味之特殊而推断,即以称作意领域者为此作意之境,味之特殊,从此推断之义。所谓此乃染污者,称之为染污。反复存在,如善与不善。渴爱或苦恼,即此所称染污以其变异加以说明。
Yajjevanti yadi ābhikkhaññaṃ tappato vuccate. Tassīlyamidaṃ hotīti iminā- ‘sīlābhikkhaññādi’’sutte sīlasaddenevābhikkhaññassa gahitattaṃ dīpeti. Aññathāpi sīlato aññamevābhikkhaññanti dassetumāha- ‘yasmiṃ dese’tiādi.
“献祭”之意,若谓是染污者之激发。由此,谓此为戒之染污等。释义者于经中以“戒染污”等名称阐明戒的牢固意义。换言之,也借戒而显现某种染污,故说“所在境域”等以明示。
Gammamāneti patīyamāne. Patīti ca atthappakaraṇasaddantarādīhi. Abhimatoti pāṇiniyehi abhimato. Āvassakaggahaṇāyeva siddhoti vuttaṃ kathametthāvassambhāvo patīyati ccāha- ‘tañcā’tiādi.
“乡间衡量”即测量。其“测量”是指意义示现的标志和关联。所谓依尊者语法体系,谓此乃所认可者。因为只成立于以规则握持之处,故问“如何于此处成立?”而说“由是故”等以答。
Yogavibhāgāti ‘ṇī’ti yoga vibhāgā. Sādhuṃ karoti, brahmaṃ vadati, asaddhaṃ bhuñjati, paṇḍitamattānaṃ maññatīti viggaho. Sādhunti kiriyāvisesanaṃ. Assaddhabhojīti vate. Vatañca bhojane atthitāyaṃ saddhaassaddhabhojanavisayāyaṃ pavattiyaṃ yadi bhuñjati assaddhameva bhuñjati na saddhanti satthe vuttaniyamo, assaddhaṃ bhuñjati evāti nottarapadāvadhāraṇaṃ… evañhi viññāyamāne yadevāssaddhaṃ na bhuñjati tadeva vatalopo siyāti . Aññathāpi paṭipādayitumāha- ‘ghaṇantādīhi’ccādi.
「瑜伽划分」意为『瑜伽的划分』。此说能成就善法,得称为梵、『静谧』,乃不信者所不能享用,而唯智者自觉其妙义。这是对瑜伽的解释。所谓『善』是指行为的特别性质。“不信饮食”即为此义。实因饮食之时,信与不信的对象皆共存在,故若称为享用者,是谓仅不信而享用;若不信即为享用,则不符比库应有的行为规矩,故应理解为『不信而享用』,而非上位限定。以此理辨明时,若某人对应信饮食不享用,则谓其断绝不信饮食。若要别作他解,则有「以尘及众物」等开头的说法。
54. Thāva54. 「thāva」(后缀)
Sayameva attanāeva. Kammakattarīti ubhayatthāpi kammakattari paccayo bahulādhikārāti adhippāyo. Ettha pana ekopi padattho kammañca hoti kattāca kārakasattibhedato. Yathā ‘pīyamānaṃ madhu madayatī’ti ekassāpi sattibhedā kammattaṃ kattuttaṃ, tathā trāpīti viññeyyaṃ. Yo paraṃ bhañjati tatthapi siyā sāmaññavidhānatoti āha- ‘nipātanassi’ccādi. Dosandhakāraṃ bhindatīti dosandhakārabhiduro.
「自身即为自身」意指自立为立方、因为行为成立者。行为的拥有人二者须具备,方成充分依据。此处虽言及行为存在,但无一独字为行为之主体或行为之因,因而根据因果关键构成,区分开来。如「甜蜜的蜂蜜使人沉醉」一句,其中三种意义,既是行为、行为者与行为的关系。同理,应当明了托付他人时也有类似情形,故说有『毁弃语句』开头等。如因业障而生的行为,则此说为破除业障之由。
55. Katta55. 「katta」(后缀)
Bhūtasaddenetthādhippetatthamupadassetumāha- ‘bhūtamatīta’miccādi. Aññathāti yadyatikkantavacano na siyāti attho.
谓「众生之根」属此处所指义,故引「众生已过」及类似句证。又「另说」者,若无突破之义,则无法成立。
Nanucātretaretaranissayadoso pasajjate, satī hi bhūtādhikāretto vidhīyate, sati ca tte bhūtasaddassa nipphattīti phuṭo yevitaretaranissayadosoti. Nesadoso, saṅketāti byatto saddatthasambandho cirakālappavatto, nāssa kiñci asādhuttaṃ, atikkante cāssa vutti saddasattisabhāvato veditabbā. Ktavantā dayopi carahi saddasattisabhāvato bhūteeva bhavissantīti na vattabbaṃ. Bhūtasaddo-yamatikkantatthe pasiddho ktavantādayotvappasiddhā, ato tena pasiddhatthenāppasiddhānamanvākhyānaṃ karīyatīti. Bhūteti cāyaṃ pakativisesanaṃ vā siyā ‘bhūtatthe vattamānā’ti, paccayattha visesanaṃ vā’bhūte kattarī’ti, tatra kassidaṃ visesananti āhabhūteti pakativisesana’nti. Kutoccāha- ‘sambandhassa ce’tyādi. Atha paccayatthavisesane ko dosoccāha- ‘paccayatthavisesane hi’ccādi. Paccayatthassa kattuno anabhikkantattā ayanti payogo nopapajjateti bhāvo. Abhidheyyeti iminā payojanādiṃ byavacchindati.
「以异观察缘故,遵循站立者」等区别存在缺失,但因念力所主导的主体关系,显然产生了异因缘缺失之病,故此处不存有缺失。因关系之久远,故义虽显,但无不正确、不真实之处。若现已承认此义,则未来、现今的义均应视为存在,与「众生」具有相同之本体。此说非理非俗,是为业已证受、由现已证实而不应再议其非理者。因「众生」含有突破之义及由此产生的证果,故不能对其正理性提出异议。又『众生』二字强调特定义,谓在缘故上有特殊限制,谓此处是指本缘,仍问何谓此义时,即指偏于说明缘故限制之义。又论及缘故修饰时,谓若缘故修饰,则说明缘生不缠绕故,规避苦果之倾向。此名为注解有区别的修饰作用。由此说明注解的特别性质。
56. Kto56. 「kto」(后缀)
Kamme guṇībhūtattāti kamme sati bhāvassāppadhānattā. ‘‘Guṇamukhyesu mukhyeyeva kāriyasampaccayo’’ti mukhye kammeyeva paccayo, na tu bhāve tassetthāppadhānattā.
「业已成为性质」意指因业念起时,业之性质显现。『性质中以主要者为主要功能的因缘』,此谓主要处为行为因缘,而非指念产生之附缘。
57. Katta57. 「katta」(后缀)
Nanucārambheti vuttaṃ- ‘kiriyārambhe’ti kathanti āha- ‘soce’ccādi. So ca ārambho. Kiriyāyeva ārambhokiriyārambho tasmiṃ. Kiriyārambheti sāmaññena vuttattā kiriyatthavisesanaṃ vā etaṃsiyā paccayatthavisesanaṃ vā ubhayathāpi na dosoti dassetumāha- ‘kiriyatthavisesanaṃ ceta’ntiādi. Paccayatthavisesanapakkhepi sāmatthiyā ārambhe kiriyatthassāpi pavattī hotīti dassetumāha- ‘kiriyatthassāpi’ccādi. Sāmatthiyaṃ dasseti ‘sāmatthiyampanā’tiādinā. Anantarasuttena yo vihito kto, sopi sāmaññena vacanato bhāvakammesu ārambhepi hotīti yojanā. Sāmaññena vacanatoti ‘‘kto bhāvakammesū’’ti (5-56) sāmaññena vacanato. Bhāvakammesuceti evaṃ na vuttanti ‘yathāpattañce’ti vadatā vuttikārenevaṃ na vuttanti attho.
「既谓行为开始」即所谓「行为之始」,譬如「发出哭声」等。此即开始。谓开始即为行为所开始,即行为开始之义。对于行为开始而言,是通常说法或特殊修饰之义,或本文所指缘故修饰,二者均无错误,而将此说明为「行为特定前缘」或「缘故特定」,表明此处二者都适用,故而给以说明。表示其条件能力的用词,述曰「能力也」。紧接着即阐明其设定:谁能做到?且若这是一般用语,亦即于行为的开始时生起。谓一般说法是指“谁在行为的开始中”,非指义境有误。
Kasmā evaṃ na vuttanti āha- ‘pubbasmiṃ viyā’ti ādi. Aniyamuppatti saññāya sati ñāpananti tannisedhetumāha- ‘punabbacanato’tiādi. Māsaṅkīti kammani, tenevuppattīti paṭhamā. Evaṃ maññate ‘‘bhāvakamma gahaṇaṃ cākārenānukaḍḍhiya ‘bhāvakammesu cā’tyanena ktevidhīya māne idamāsaṅkīyate ‘pubbeneva sāmaññena siddhe punabbacanā kiriyatthāniyamena ttassuppattī’ti, yathāpattañceti hyuccamāne cakārena yathāpattampi kāriyamanuññāyateti pubbeneva vacanena bhāvakammesvārambhepi yathāpatto kto bhavatīti viññāyate’’ti. Evañcarahi bhāvakammesvārambhepi pubbeneva siddhattā ‘‘kattariārambhe’’icceva vucceyya kiṃ cakārene ccāsaṅkiyāha- ‘padānamavadhāraṇa phalattā’ccādi.
何以不说诸如“起初而言”“在过去”等词?因无常生起之识,识知此语不成理,故说“再三说起”等以劝正其意。谓业者,乃是行之因,业生故生成,此谓初义。有人以为“业事的造作与取得应当一视同仁,从而一切业皆应该称为‘起初’、‘再三说’等词,犹如前言已通用,重说不当有违”,此乃误解。实则如所说,现有行为的起头亦自是“起初”的究竟,应当如此理解,如何称之适当,即依本意熟察。由此可见,对于行为的起头,应当称为“起初实现”,如忆起“造作”的起头,依理说即合宜。至于以何为造作,此中犹如“脚具持用、果报具足”等义,皆可依大意以言之。
Nanucādibhūto kiriyākkhaṇo ārambho nāma, bahūhi kiriyākkhaṇehi kaṭe parisamatteyeva bhūto kālo ca bhavatīti kiriyāphalassāparinipphannattā vattamānova kāloti tatrakto na pappoticcāsaṅkiyāha- ‘kiriyāphalassi’ccādi. Kaṭekadesassāpi kaṭattā tassa ca nibbattattā bhūtavacanicchāti bhāvo. Nanucādisūte kiriyākkhaṇakāle kaṭo nābhinibbatto, kaṭakāraṇabhūtā bīraṇāva hi tadā santi, na ca tadavatthā te eva kaṭoti kathaṃ ‘pakato kaṭo’ti bhūtakālena pakatasaddena kaṭasaddasamānādhikaraṇattamiccāha- ‘ādibhūtene’ccādi. Tattha tasmiṃ visese. Pakattuṃ ārabhi, pakattuṃ ārabhīyittha, pasottuṃ ārabhi, pasottuṃ ārabhananti atthe tto.
由“念起”等而生之行为集体称为“起始”,即多行为之集聚,故有生产极限之时,此乃行果成熟之时,乃谓时也。故此时谓之为时,当时此行已成就,非空就。这处所说“行为之果实成就”等,是说该现行果位,非谓行为停顿。即使说“念起”等声闻所闻之时,行为尚未完成,但因行为成因在,故若骄傲应已差遣,在此无别于行为被完成,况以“成事、为事”为标,故有行为完成的称号。“成事”即已成其实,虽不见作业行为,但其声名已同。此义微细,特此说明。谓“开始成就、始发、展开、开启”等,皆属此类。
58. Ṭhāsa58. 「ṭhāsa」(后缀)
Anārambhatthaṃvacananti ārambhe pubbeneva siddhattā. Apādinopisilisassa sakammakattā- ‘yebhuyyenā’ti vuttaṃ. Sakammakatthanti vatvā sakammattamesaṃ pādiyoge sati hotīti dassetumāha- ‘pādisahitā’ccādi. Khaṭopikā mañco.
“非始语”谓行为之开始即承认过去所成。谓邪师谤法者所为因缘,曰“如所作业”。要明示此乃因缘具足故,谓“具足因缘”等说法。“愚痴业行者如床炮仗”,此皆明言业因之具注。
59. Gama59. 「gama」(后缀)
Avivacchitakammo cehākammakoti kathayamāha- ‘avijjamāne’ccādi. Yātavanto yātā, yānaṃ yātaṃ. Ayoyitthāti yā to. Kto na vidhātabbo pāṇiniyehi viya. Kāraṇasāmaggiyaṃ bhūtāyanti sassādihetubhūtasamiddhiyaṃ bhūtāyaṃ. Sā ca bhūtā yevātīminā kāraṇasāmaggiyā atītakālikattamāha.
谓“含混业”即未知之行为,亦称“不明了业”。谓已达者即已至,所至者即所达。谓故所至。此不可如世俗语法所制止者随便观之。此谓因缘契合而生,谓以声波等因缘得成之事。现有业乃依因缘契合发生,故谓过往因缘之业。
60. Āhā60. 语法形式「āhā」。
Ādhāreceti anuvuttiyā ettha cakārato ‘yathāpattañce’ti sambandhā vuttanti seso. Evaṃ na kutoci apakassanaṃ siyāti evamādhārādike anuvattamāne sati kutoci ādhārādito apakassanaṃ visuṃ karaṇaṃ na siyāti attho. Tathā sati heṭṭhā suttenekayogameva kareyyāti adhippāyo. Bhāvakammesūti sambajjhateti yojanā.
谓“依止等”是对以传承续传说律中相关义理行事。因如此,若有所违犯,则无法依照监敬教法,而导致无法遵守依止,他违破坏之本意不可得成。故据此理,便可说明其理不可违背,此即依教律法所护之义也。谓行业集起,即以此相续。
Bahulassa bhāvo kammaṃvāti bahvatthādānamevātra bahulasaddassa pavattinimittaṃ bhāvo kammaṃceti tattha paccayo. Kecīti pāṇiniye yeva sandhāyāha. Tassāpi bhūteyeva pavattimupadisati ‘sopi’ccādi
谓“一多行者为业”即“多义的源起”,此处为多义词语之行使缘起而名业。何故?谓语法所定之连结。此亦是以事起之义,故有“也如此”等依存词。
Nā . Bhijjamānanti paccamānaṃ. Pararūpena passinnoti yojanā. Keciti teyeva. ‘‘Matibuddhipūjatthehi ce’’ti (3-2-188) tesaṃ sutte casaddākaḍḍhite dasseti ‘yathā’tiādinā. Akkocchi tanti kamme viggahamāha, tanti kammapadaṃ, evamuparipi curādiṇilope ‘‘nimittābhāve nemittikassāpyabhāvo’’tyākāranivatti. Kasirayaṃ gatyādyane kattho, kaṭṭhaṃtyatra kimatthoti āha- ‘ettha hiṃsattho’ti.
不。正在生起的是现行。它用他相观察尺度丈量。有些是三种相同的。这里说“有智慧正见者若用”等句(3-2-188),在他们的经文中用“如是”诸词。此处讲述十种根本作意法(十种行为)并称作法足(法之范畴),如前所说去除前文削除后“因缘无故,缘相亦无故”表明其回转。痣病在种类、等处判断上,何说此为“此处为恶趣”也。
Hetunoti dukkhaphalassa hetuno agyādino. Kaṭṭhasaddassa phalahetubhūte agyādike vattamāne evaṃ hotu phalevattamāne kathanti āha- ‘yadāpanā’tiādi. Kodhātiko idha.
所谓因,就是苦果的原因,指无明等根本。对木声由于成因是因而无明等则成立,事相亦依因故成。以此谓果随因出现,故有“何时等”说法。此处属于嗔恚所著。
61. Tuṃtā61. 语法形式「tuṃ」与「tā」。
Nanu ca bhāveiti bhavatināyaṃ ghaṇantena niddeso karīyatīti bhavativisayova paccayatthaniddeso kato bhavati, tato ca bhavatino yo bhāvo tasmiṃyeva vācce paccayo siyā, so ca bhavatito yevuppajjamānena paccayena sakkābhidhātuṃ tato tasmāva paccayena bhavitabbaṃ, tasmā kathaṃ pacituṃ pāko cāgo rāgotipacādīhibhavati ccāha- ‘bhavanaṃbhāvo kiriyādhātvattho’ti.
岂非所谓状态,是指“存在”此大聚分别之示现。故谓只说明存在的条件与因缘,诸存在所依条件,在此言有条件之存在;此外于条件之外起生者不可立称,故以此缘而应起造作。如何生灭?苹果等事因心恼生,如说“存在即行为体之法则”。
Kiriyāsāmaññañhi sabbadhātvatthānugataṃ bhavatissattho, tena kiriyāsāmaññavācinātthaniddeso karīyamāno sabbadhātuvisaye kato bhavati tasmā pacādīhipi bhavatītyadhippāyo.
行为体通常随法事相,故以言行为体来说明诸法事相时,所作说明即是法事相主旨。由此推知意识、行为等各种事相皆复成为现象体,故此为此上论义。
Nanu cātra tumādayo bhāve bhavantīti vutte na viññāyate kiṃvisesite bhāve tumādayo bhavanticcāha- ‘yato’ccādi. Tassāti dhātuno. Yo vattabbo bhāvoti yo vācco bhāvo. Kutoccāha- ‘sambandhā’ti. Tumādīnaṃ yā pakati tāya vācceneva bhāvena saha sambandhāti attho. Ṭhātabbanti bhāve tabbo. Atha kriyāyaṃtyanena tabbādyabhihitassa dabbarūpāpannassa bhāvassa kathaṃ gahaṇaṃtyāha- ‘yadipi’ccādi. Sakanissayakiriyābyapadesoti dabba rūpassa attano nissayabhūtāya kiriyāya byapadeso daṭṭhuṃ cakkhuccādo bhavanakiriyāya patīyamānattā tumādayo bhavanteva.
此处如言诸痣等存在,尚未能明白为何为特定存在,故谓“若此等如此”。其原因即诸法界。所谓应为存在者即语是法。何以称为“相续”?诸痣等决定体以语足之法并存相连。谓应存在则应存此相。次论行为,前述赖以生起的蕴体法之描写,如何涵摄?谓“若如是”,说明所依诸事相的法基,与行为弥进中痣病等皆相续现起。
Nanu ca tumādīnaṃ bhāve vihitattā kiriyāyeva padhānattanti kamma kārakaṃ nappatīyateti kathaṃ ‘kaṭaṃ kātuṃ gacchatī’ti siyāccā saṅkiya paṭipādetumāha- ‘yadipi’ccādi. Dhātvatthakato kiriyāsaṅkhātena dhātvatthena kato. Atthīti iminā yattha ‘supyate deva dattene’ccādo natthi, tattha na kammampatīyateti dasseti.
此处谓诸痣等存在已确定,且为行为之根本因,不得谓为无因。如何执行“作何行为”之问?谓“若如是”等。此谓由法事相所生行为体,由法之缘故成。意指此处“天所授伏体”等因不在,故其中无行为可作为。
‘‘Icchatthesu samānakattukesu tavetuṃ vā’’ti (4-2-12) kaccānena atadatthāyampikiriyāyaṃ tumādayo yathāsiyunti visuṃ suttitaṃ, tenāha- ‘icchatthesmi’ccādi. Yathā ‘bhottuṃ pacatī’tyādo bhojanakiriyā payojanā pacanakiriyā hoti, nevamettha tappa yojanā icchā… pacanakiriyāyaviyatappayojanattābhāvatoti ayamassādhippāyo. Puneccādinā vuttāniṭṭhapātassāsaṅkaṃ viracayamāha- ‘atadatthāyampi’ccādi.
「‘在欲望等共同行为中,是否可采用你的方式?’」此句由迦叉娑迦说出,为了解释之前所作行持之理,如经文所说。由此他说「在欲望等中」等。譬如「食用、烹煮」等是饮食行为的目的,烹煮即为制作食物的行为。这里并非忍耐或使用欲望,而是烹煮行为缺乏适当目的,这就是此处论断。不仅如此,后续也有说明达终结之意,「亦为此理」等。
Icchatthassa dhātuno payogāti iminā ‘icchanto karotī’ti ettha icchantoti icchatthassa dhātuno payogatthameva, na icchāya payojanaṃ karaṇanti dīpeti. Devadattaṃ bhuñjamānamicchatītettha bhottunti na hoti samānakattukesūti vacanato, bhojanassa devadatto kattā, icchatissa aññoyevātipi suttassa visuṃ payojanaṃ na vattabbanti dassento āha- ‘devadatta’miccādi.
所谓欲望的根本功用,即由此「渴求做」来说明,这里的‘渴求’是出于欲望的根本作用,不是由欲望本身作出的功能。以天人烹食为例,天人名为迦舍种,此非饮食的共同行为,所以那里说“为饮食者迦舍”,只是说明饮食上其他方面,没有说明经文所说的真正目的,从而指出“迦舍”等非此的共同行为功能。
Icchatissāti’devadattaṃ bhuñjamānamicchatī’ti ettha icchatīti vuttaisissa. Sādhanaṃ ‘devadattaṃ bhuñjamāna’nti vuttakammasaṅkhātaṃ attho payojanaṃ yassa so sādhanattho-icchati. Tassa bhāvo tattaṃ, tasmā. Kammamevicchāya payojanabhāve ṭhitanti bhāvo. Niratthakanti etadatthameva samānakattukaggahaṇaṃ kataṃ tañca yathāvuttena pasaṅgābhāvā niratthakanti adhippāyo.
所谓欲望,即是说「天人正食于迦舍」这句话中的“欲望”一词,如此所谓“天人正食”是被称为工作名称的行为,意指行为的目的,是由其意图所主。故此心理状态固定于欲望作为目的存在。若无意义,即是此处论断。这是说,单就饮食的共同行为而言,别无功能;如上所述,无意义之故。
Sakādyatthesu dhātū sūpapadesu dhātu mattā tumādayo suttantarena vihitā pāṇiniyehi, tenāha- ‘sakādidhātuppayoge’tiādi. Siddhāti tumādayo siddhā. Bhujikiriyatthāti bhujikiriyā attho yassā sattiyā sā bhujikiriyatthā patīyate. Patīya mānatte kāraṇamāha- ‘asatopi hi’ccādi. Parehettha akiriyatthopapadattho punārabbhoti vaṇṇitaṃ. Tadetaṃ vighaṭayitumāha- ‘tene’ccādi. Paresamayamadhippāyo ‘‘sakkoti bhottuṃtyādo kosalyaṃ gamyate. Gilāyati bhottuṃti tadasatti. Ghaṭate bhottuṃtyādo yogyatā. Ārabhate bhottuṃtyādobhujisse vādyavatthākiriyantaraṃ. Labhate bhottuṃti appaccakkhānaṃ. Atthi bhottuntiādīsu sambhavamattaṃ. Vaṭṭati bhottuṃtyādo dosā bhāvo gamyate. Sakkoticcādino upapadassa bhojanādikiriyatthatā na gamyate tasmā akiriyatthesupi sakādīsūpapadesu tumādayo bhavantī’’ti.
在‘等’等根本方面,所出现的语素,仅仅是行为性质,其他的皆属依律定义。如“等等根本功用”,就此这些均已付托于潘尼尼语法规则,因此称此为“等根本功用”。所谓完成者,是指这些根本功用得以完成。所谓手臂行为,乃是指依行为目的定义,有此行为性质而称手臂行为。至于“虚妄行为”,意谓原因,“即使不存在也无妨”之故。另有未包含行为目的之事另起说明,称为“由此”等。为破除此异见,释言:“由诸等根本功用而言,如‘如来正食’等乃行持智慧之方便;进食即为食;起食乃行为;若有付托则有获得;如进食起因;其中具不当情形则显现缺损;正因如此,‘如来正食’等的行为性质未被视为饮食共同行为的根本功用,故而这些‘等等’语素才此存在。”
Patīyamānesvapyetesvatthantaresu tādatthiyamatthiyevāti pubbena vihitassa tumādinotra na bādheti dassetumāha- ‘yadipi’ccādi. Tādatthiyamatthiyevāti bhojanakiriyatthatā sakkotiādīnaṃ atthi yevāti attho siddhāyeva ‘‘tuṃtāye’’ccādinā. Alamatthavisiṭṭhesu pariyattivacanesūpapadesu dhātuto tumādayo vihitā parehi, tatthāha ‘alamatthavisiṭṭhe’iccādi. Pahusaddampi antogadhaṃ katvā ‘samatthādī’ti vuttaṃ, bhavatissa sambhavo ‘‘pubbekakattukāna’’nti (5-63) ettha byākhyāyissate. Abhimatāti kaccāyanena ‘‘arahasakkādīsu ce’’ti (4-2-13) casaddena abhimatā imassāti ‘kālo bhottuṃ’tiādino. Yathā bhottumanotiādinā paresampi ayameva nipphattikkamoti dīpeti. Abyabhicāratoti avinābhāvato, bhavati bhojanaṃ bhāvoti bhojanaṃ bhuñjanaṃ bhāvo bhavatīti attho. Natugamissakiriyātadatthāti gamanakiriyā bhojanatthā na hotīti attho. Atthasaddohyayaṃ payojanavacano yañca yamuddissa pavattati, taṃ tassa payojanaṃ bhavati. Nacāyaṃ bhojanamuddissa gamissati, kiñcarahi kāriyantaraṃ, kevalaṃ tena nimittena sambhāvīyate. Yadā tu bhojanatthamevārabbhate gamanakiriyā, tadā bhavatyeva’gamissati bhottu’nti.
即使在其他语素中也存在此类区别,因此显示此法无妨碍。所谓存在此类区别,是指出饮食行为的根本功用,正如“能者”等之存在已获证实,“为若干”词中带此意涵。特别指示为不同含义的词语中赋予根本义,故称“为若干义之特异者”。此前亦以“能力等”为内深之词,于是称作“有能力者”等,印证此词之由来。“意向”说是由迦叉娑迦言:“若在阿拉汉等中,为意向,此时间即为‘进食’等。”就如“进食”等词中,能使它实现者即为行为者。所谓不违常,即是存在,行为即为饮食之意,而饮食乃取食心理状态。非因行而不接续则无此意义。其意即指行为词中,所蕴含的目的若正在发生,则该行为实有意义,正如“进食”一般。
Tuṃvisaye ṇakopi vihito pāṇiniyehi, tatrāha- ‘kārako vajati’ccādi. Parihāramāha- ‘pubbe’ccādinā. ‘Kattariltu’ccādinā yoyaṃ ṇako tīsupi kālesu sāmaññena vihito, kriyatthā yaṃ kriyāyaṃ upapade kattuno-bhidhānaṃ siddhaṃ, na cāssa visesavihitena tuṃpaccayena bādhā bhinnattā, tuṃpaccayassa hi bhāve vidhānaṃ ṇakassa tu kattarīti. Pubbaṇakeneva siddhepi ltvādinivattiyā so vidheyyova, no ce ltvādayopi siyunti codakappasaṅgamāsaṅkiyāha- ‘naceva’miccādi. Avagamābhāvameva phuṭayitumāha- ‘nahiṃ’ccādi. Hi yasmātyatthe yo eso vajati so kattā, yo eso vajati so vikkhipotyayamattho-tra gamyate, na pana tehi tādatthiyaṃ gamyateti attho. Codako ltvādīhi sāmyamāpādayituṃ sāmarisaṃ vuttavidhinevāppattiṃ ṇakassāpyāha- ‘ṇakopi’ccādi. Agatthaṃ yadipi ṇakena tādatthiyaṃ na gamyate pakaraṇato gamyateti ṇako bhavissatītyāsaṅkiya codako āha- ‘athe’ccādi. Pubbeccādinā vutto-yaṃ ‘ṇako na vidheyyo’ccassa na parihāro… sottarattā yathāvuttena, kintu‘tasmā nevi’ccādinā iminā vuccamānovaparihārotiviññātabbaṃ. Tadevaṃltvādīnampipattitoṇakaltvādīhi tādatthiyānavagame vinicchite tādatthiyavisesena tesaṃ sambhavoti anatthakaṃ ‘‘ṇakassa kiriyatthopapadassavidhānaṃ ltvādipaṭisedhanattha’’nti vākyakāravacananti satthakāro nigamayamāha- ‘tasmā’’ccādi. Bhavatu pakaraṇatova tādatthiyāvagamo, tathāpiṇako paro vidheyyotyadhippāyenāha- ‘athāpi’ccādi. Gatattaṃ. Bhavissati kāle kriyatthāyaṃ kriyāyamupapade bhāve ca ṇappaccayādayo vihitā, tatrāha- ‘pākāya vajati’ccādi. Avihitesupi tādatthiyā siddhameveti adhippāyo.
以动作等语素为例,在潘尼尼语法中称之为“动作者构成”。对于否定文,谓“先前”等等。谓“行为主体如是”,此谓一个动作发生于时间之普通语法规则中,行为名称乃该动作施为者之称谓。若无特别语法条件,亦不影响语义。该动作之主体即施事。先前所述之类似已成,谓“若不成此则不成该动作”。为破除语义无从识别之异见,言曰“非不”者。由于此语素所指施为者,乃动作发起者,若非,则构成动作主体之意义皆不成立。该动作语者为“亦”为呼应连词,谓动作本身之前者若不遵守则视为动作体不成立。此语素用意即在于识别动作主体。若以往所述否定词“该主体不应受责”,亦不属于否定措辞……但以“故非”等否定已被认为为不存在否定义,因为此谓“非是”不违事实。由此连同“亦尔”等词,皆属语义识别。动作主体为何许语素中之语义若识别失败则构成无效动作。此故有动作主体的识别规则,谓“故……”以及后续“后来即使”种种造论均以此理为基础。此即为语法规则之确立。当时机成熟,动作发生在时间点,成就事件条件等皆具备,因此谓“动作适时发生”。若无此为则其根本义亦不能成立。
62. Paṭi62. 前缀「paṭi」,表示“向、对、反、回”等义。
Sotunādīsu ‘savanaṃ kātuna’iccādinā viggaho. Suteneti savananti viggaho.
『听闻』等词,依『作听闻』等方式析词。『由所闻』者,析为『听闻』之义。
63. Pubbe63. 在前;先前。
Veti nātisambajjhate vidhino niccattā. Ekasaddassānekatthattā viseseti ‘sakhyāvacanoyamekasaddo’ti. Kutoccāha-‘saddāna’miccādi. Ekasaddassa saṅkhyāvacanatte yottho sampajjate, tamāha ‘ekasaṅkhyāvacchinno’ti, tadatthāti kriyatthassatthā. Yadipi ‘pubbaṃ byāpāra’nti samudāye ekadesabhūto byāpāro niddhāriyamānoti vuttaṃ, tathāpi pubbasaddena byāpāravācako kriyattho vuccate upacārā, teneva ‘tesu yo pubbo tadatthato kriyatthā’ti vuttiyaṃvuttaṃ. Nanu ca satti kārakaṃ, aññā ca pubbakālakiriyāya satti, aññā uttara kālakiriyāya, tasmā kuto ekakattukattamiccāsaṅkiya paṭipādento āha- ‘yadipi’ccādi. Sattimato dabbassāti devadattādino sattimato dabbassa. Tadajjhāropāti ekattassa ajjhāropā. Eka kattukānaṃ byāpārānaṃ kamābhidhānāya tunādayo vidhīyamānā bhāveyevuppannā sakkonti kamamabhidhātunti bhāvetyatrābhisambajjhate.
「Veti」不可随便理解为某一规则的固定用法。单词在单数时表明唯一含义,因此特别说明『此单词为单一词』。其中「saddāna」为复数之意。因单一词而产生总结,谓之「唯一数表示者」。成义即为业力之义。虽有『过去业』之词,意指此处作为一种确定的业力,此为其行为意义。或有现在、未来行为皆包含,故说明「为何合称‘如此’」。凡有关联者,诸如业缘事例,有三种构成业名词,视语境而定,因而说明此义。
Ekakattukānanti bahuvacanattā ‘bhutvā pitvā vajatī’tipi bhavati. Bhuttasmintettha anekakattukattā bhuñjitvāpi bhavati. Pāṇini yānamiva visuṃ vacanamantarena tunādividhippaṭipādayamāha- ‘mukhaṃ byādāya supati’ccādi. Byādāyāti dādhātussa viāpubbassa tvāppaccaye ‘‘pyo vā tvāssa samāse’’ti (5-064) tvāssa pyādese rūpaṃ, mukhavivaraṇaṃ katvātyattho, byavadhāyakakālassāti byādāna supanānamantareyo kālo tassa, bhedānupalakkhaṇanti bhedassādassanaṃ. Bhedassīnaṃ kesañcivijjamānattā’kehīcī’ti vuttaṃ. Sahabhāvepīti byādānasupanānaṃ sahabhāvepi. Vaḍḍhitako bhattarāsi.
「Ekakattukān」复数义,谓「完成、食用、饮用」等动词形式均属于此类。食用例证谓复数完成态亦是如此。以古语典籍般尼(Pāṇini)为例,说明动词变形规则谓「口卧病」等。病字表示附加语素,意为表示动作时间的不同变化。动作期间的时间差异识别即为不同词形的依据。单词形式不同时,说明同一结果的不同变化状态,即「同一存在的多姿态」。词尾变化体现动作同时存在的不同状态。此为讲解之助。
Abhimatā pāṇiniyānaṃ, parāya nadiyā pabbato-varo visesī yateti appatvā nadimpabbato’ti vutte nadiyā orabhāge pabbatoti attho. Bhavati, tato ca pārebhūtanadīvisiṭṭho pabbato patīyate. Avarena pabbatena parā nadī visesīyateti atikkamma pabbataṃ nadīti vutte pāre nadiyā ore pabbatoti attho patīyate, tato ca orabhāge pabbatavisiṭṭhā nadī viññāyate. Bhavatino sabbattha sambhave sati ekakattukatā pubbakālatā yathā gamya te tathā dasseti ‘paṭhamaṃ na pappoti’ccādi. Nigamayati ‘tadeva’miccādinā.
关于「Ekakattukān」复数单数相关义,举河流与山峰的例子,说明古人语法对河流及其旁山的区分。若河流旁有山,山即为位置, 当作独立存在处理。此比对表明古语对词义复合与地理指代有所区分。说明此处「唯一数」语法依据,实际上指的是前后时态一致的动作状态。体现出原文「最初未达」等语义连贯理解,结语以「tadeva」强调此义。
Bhutvā bhutvā gacchatīti pare-ññathā nipphattimākaṅkhanti pāṇiniyādayo, tatrāha- ‘ekakattukāna’miccādi. Ābhikkhaññāvagame kāraṇaṃ pucchati ‘yajjeva’miccādi. Vuttameva phuṭayati ‘yehi’ccādinā. Yehīti veyyākaraṇehi. Jivaggāhaṃ agāhayiccādo pareññathā paṭipannātadāha- ‘kamma’miccādi. Sakaṅgeti pāṇipādādike-ttaniyevayave. Ṇaṃ paccayo abhimatoti sambandho. Kiṃ ṇampaccayenāti idaṃ vuttaṃ hotīti sambandho. Aññathā siddhippakāramāha- ‘jīvassi’ccādi. Kiṃ visiṭṭhanti pucchitvā jīvaggāhena visiṭṭhanti dassetuṃ jīvaggāha’nti āha. Jīvaggāhasaṅkhātaṃ gahaṇamakāsīti attho.
「Bhutvā bhutvā gacchatīti」形容动作连续进行,古语典籍中用以表达连续动作。述及语法规则,询问原因词「yajjeva」等,说明该词用法连贯。引用古语解释为「凭借」之意。提及「kamma」一词时,讲解其与相关词根字义的关连。以此说明形式与趣味等元素相互关联的语义结构。此段涵盖因果连接,指示习用法之理解。
Ākhyātanti agāhayīti ākhyātaṃ kattabbarūpanti imānā gahaṇa kiriyāya kammattaṃ bodheti. Tabbisesanampīti kattabbarūpāya gahaṇa kiriyāya visesanampi. Tathābhūtamevāti kattabbarūpameva. Tathā ceti kiriyāvisesane dutiyāya ṇamante jāte sati. Ṇamanta rūpanti ṇamantassa rūpaṃ yassāti viggaho. Ṇaṃpaccayeniha kiñcineti sambandho. Iheti imasmiṃ byākaraṇe. Kiñci payojanaṃ. Pacāditotiādisaddena tehi avihitaṇampaccayā gahitā.
「Ākhyāta」即为使役语,强调动词的用法形态,结合作用解释词根构成。特指某种动作用法的差异。说明此用法为该动词形态表现。谓附加词形用作第二人称之处。探讨词根关系及其语法功能。后续探讨语法结构中关系词的作用。谓此语法分析即为讲义。结尾强调该结构的功能用处。综上,此部分论述了动词使役形的语法及其语义功能。
64. Nto64. 现在分词词尾「nta」。
Yo sādhayitumāraddho naca niṭṭhamupagatoti yo kaṭādisādhayituṃ nibbattayituṃ āraddho niṭṭhaṃ parisamattiṃ na copagato nappatto. Pavatto-nuparatovāti yo pabbatādi niccappavato-avirato teneva niṭṭhaṃ nopagatosovattamānoti vuccateti yojanā. Tabbi sayakiriyādvārenāti yathāvuttakaṭādivisaya kiriyāmukhena, idaṃ vuttaṃ hoti ‘‘yathāvuttakaṭādīnaṃ vattamānattā tabbisayā kiriyāpi vattamānā evāti taṃdvārena kriyatthavisesana’’nti.
凡是未达到圆满完成而起始进行者,尚未完成结局者,未能圆满达成者,谓之「未达成者」。所谓「起已行向前而未止息」,譬如山等极久远恒常运行者,亦不能谓为圆满止歇。此所谓「距离」之义。所谓以如前所述的所做为根本和对象,以此有说:『凡如所述行为,即使是山等长久的活动,亦为该行为的特异标志。』
Bhuñjati devadattoti ettha yajjapi bhuñjamāno hasati khajjati pāniyaṃ pivati, tathāpi yuttā vattamānatā kattumicchitassārambho na parisamattoti vuttaṃ- ‘sādhayitumāraddho na ca niṭṭhamupagato’ti. Tiṭṭhanti pabbatātiādīsu niccesu pabbatādīsu bhūtānāgatānamasambhavā tannisedhino vattamānassāpyasambhavā yadīpi kālavibhāgo na viññāyate, tathāpi āraddhassa ṭhānassāparisamattiyā vattamānā evāti vuttaṃ- ‘pavatto-nuparato vā’ti. Kattuvisesane sati ko dosoccāha- ‘kattu visesane’ccādi. Ihāpi siyā kattuno vattamānattā, vattamānatta mevāssa pakāsetumayanti vuttaṃ. ‘‘Apaṭhamā samānādhikaraṇe’’tyādīhi (3-2-124) anekehi suttehintappaccayo pāṇiniyehi vihito.
谓正当享用所给予之物,虽然其间饮食笑语如常,然若其行为意图不净,则谓之「未达圆满」。所谓停留于山等实体不灭者,乃谈论过去未来之不可能性,而对此时间段虽无知识,然于起始处因未尽圆满虽存在,故谓「起已行向前」。此处句中「行动特异」之说,指行为之进行表现;句义是即使是动作中的进行状态,也要表明其存在的特征。此类「同一场所」等表述,在多经和语法书中均有对应注解。
Idha pana sāmaññena vihitattā āha- ‘sāmaññenā’tiādi. Santo ‘asa-bhuvi’ntappaccayo. ‘‘Kattari lo’’ (5-18) ‘‘ntamānānti yiyuṃsvādilopo’’ti (5-130) akārassa lopo. Tapanto ‘tapa-santāpe’. Jappanto ‘jappa=vacane’. Paṭhanto ‘paṭha=uccāraṇe’ pacanto ‘paca=pāke’dhārayanto ‘dhara=dhāraṇe’. Payojakabyāpāre ṇi, dharituṃ payuñjamāno dhārayanto. Dissanto disa dusa=appitiyaṃ’’ divādīhi yaka’’ (5-12) yajanto ‘yaja-devapūjāyaṃ’. Arahanto ‘araha-pūjāyaṃ. Yathācātiādinā apaṭhamāsamānādhikaraṇādīsu ‘saṃvijjamāno virocamānaṃ jappamāno’ccādīsu māno nto viya daṭṭhabboti vadati.
关于本处「普通规定」所说,「普通」「非存在」为条件。像「做」「无时」等为动词无时态的否定。燃烧为「燃烧-苦」合成。念诵为「念诵=言辞」。诵读为「诵读=发音」。烹煮为「烹=熟」。承持为「持=承持」。于运用投射时为「担负」,承持时谓之「承持」。所现「方向」为「二难」较难近义词。供养为「作供养天神父母」义。阿拉汉为「受供养阿拉汉」。以「如是因缘」等作为非普遍场所的补充说明,如「同义中断」等均见经典注释,近似于动词的主动态用法。
65. Māno65. 现在分词词尾「māna」。
Kālakato avatthāviseso vayo. Mānovāti imināntappaccayābhāvamāha. Yujjhamānā’yudha=sampahāre’ ‘‘divādīhi yaka’’ (5-12) ‘‘tavaggavaraṇāna’’miccādinā (1-48) dhassa jho’’vaggalasehi te’’ti (1-49) yassa ca. ‘‘Catutthadutiyesvesa’’ntiādinā (1-35) jhassa jo. Naccamānā ‘nacca=naccane’.
时间的不同是本旨。所谓「非」即没有上述条件。战斗者为「持械攻取」。《二难》为难以释疑的用词。对各类否定关系的疑难,在一切经文和注疏中多有解析。舞蹈「跳舞」的意思。
67. Tessa67. Tessa(属格)
Savisayeti kattari bhāve kammeca.
「同类事物」谓行为之种类或情况。
68. Ṇvāda68. Ṇvāda(Ṇva 后缀)
Ṇvādayoti ‘ṇvādayo’ccanena suttena. Katipayadhātvādipariggahenāti dhātavo pakatibhūtā ādī yeyaṃ kālādīnaṃ te dhā tvādayo tesaṃ pariggahenāti attho. Kālo vattamānādi, kārakaṃ kattādi pakaṃsena niyamena paccayo karīyate etasmāti pakati. Kākriyaṃ āyukādi.
「ṇvādayo」依此经文所述。因部分析体等构词,谓为表达时间之起止等。在文法中以其时为基础,视作句法助词。谓时间上之状况等依据而定。年龄等亦作为所作之事。
Kāriyavisesanti ādesādikāriyavisesaṃ. Kāru sippijāti viseso. Tacchakādayo (tacchakakamma) kāratantavāyarajakanahāpitā pañca kāravo cārudāruti vattamāne kālaniyamenāññatrāpi bhavissati. Evaṃ kāruādīsupi.
“作业上的特殊及命令等上的特殊”者。『作』谓制造之能事──特殊也。车轮等(谓车轮作业),受空气、尘埃等侵扰,五种作用(作业)于美好与破坏中随时制约无他异。故“作”亦如是。
69. Khacha69. Khacha(kha 与 cha)
Khachasānanti vutte tadantaggahaṇaṃ kathamiccāha- ‘paccayaggahaṇe’ccādi. Byākhyātatthaṃ, nanu sutte ekassaroti pulliṅgena niddeso, ādīti ca tabbisesanaṃ, evaṃ sati napuṃsakena vivaraṇaṃ kathaṃ yujjatīti āha- ‘sadde’ccādi, atha jāgareccādo puthagavayavekassarassa jāgarasaddassa ca paccekaṃ kasmā na dvibhāvoccāha- ‘teneve’ccādi.
所谓“声及声根”,即言“因缘相应”等义。释义已表:岂非经中某一声令时之阳性指示,所赅读解则为特殊,此因若无男性词详释,如何能合适?故释“声”等语。复于醒觉等异处,若部分之词有分别声响,何以不显二义?故释“同样”等词。
Tenevātiādīti ekassaroccassa visesanattahetunāva. Avayavekassarassāti visesanasamāso ‘avayavo ca so ekassaro ce’ti. Athādīhi ekassaravisesanattepyavayavekassarassa kasmā na dvibhāvoccāha- ‘ekassevādittā’ti.
“同样”等谓:因单数指示而致异者。所谓“部分之单数”者,合音聚合之“部分与之单数”。如此既有单数之特殊,部分与单数何以不彰显二义?故释“仅于某一单数”者。
Itarassāti paṭhamekassarato-ñāssāvayavekassasarassa. Dosaduṭṭhattā nettha visesanasamāsoti vattumāha- ‘ekassaroti’ccādi. Tathā sati ko dosoti āha- ‘eko ce’ccādi. Sarodīti ca vutte ‘īha-ghaṭane’ccādīnameva siyā.
“他者”者,谓第一单数及部分之单数也。非指斥恶劣,故谓“仅一亦如是”等。既然如此,有何恶意?故释“若单一也”等。谓“声响”者,似“此处作器皿声”等即是。
Nanu ca pacatimhi yenevākārena pacasaddo ekassaro teneva tadavayavāpi acsaddo pasaddo ca ekassaro, tatovāvayavānampi paccekaṃ dvibbacanaṃ pappoti… dvibbacanakāriyino ādissa ekassarassa sāmaññena niddesā, evañca samudāyassa tadavayavānañcekassarānaṃ visuṃ dvibbacane kate aniṭṭhampappotītīdamapākattumāha- ‘sakiṃsatthappavattiyā sāvayavassa samudāyassa gahaṇa’nti. Sakiṃ satthappavattiyā ekavāraṃ dvibbacanasuttassa pavattiyā dvibbacanakaraṇenāti vuttaṃ hoti.
然于第五(句)中,以“同样”的音,于五声中之单数,乃及其部分,又有声音与安静,皆为单数。即若部分也独得双词……所谓双词起于起始,对单词且以一般指示。由此及起始,部分之单数双词未能完备,故欲昭示此事曰“依佛陀行教法时,于部分之起始单词者又发双词。”此乃所说。
Sāvayavassāti yathāvuttāvayavehi saha vattamānassa na vinā tehi. Evaṃ maññate ‘‘yassa dvibbacane karīyamāne sabbesamavayavānaṃ gahaṇaṃ bhavati, tasseva samudāyassa dvibbacanaṃ yuttaṃ nāvayavānaṃ, tesañhi dvibbacane ekāya dvibbacanassuppattiyā na sabbesaṃ gahaṇaṃ kataṃ hoti nāvayavantassa samudāyassa ca katanti puna tesaṃ dvibbacanāya satthappavattiyā bhavitabba’’nti. Upapattantaramāha- ‘athave’ccādi. Iha ṭhāne dvibbacanaṃ dvippayogo dvibbacananti dve pakkhā. Tatra ṭhāne dvibbacanapakkhe dosadassanato dvippayogo dvibbacanantyayameva pakkhobbhupagatoti dassento paṭhamantāva ṭhāne dvibbacanapakkhe bhāvinaṃ dosamāha- ‘paṭhamassekassarassi’ccādi. Dvisaddo saṅkhyeyye vattate.
“部分者”,谓以同前所述部分随同行。以此故,谓“若于双词制作时,诸部分皆成为结合,则其起始之双词即不成诸全部分结合,亦不成学者所依组合。”复此双词于佛陀教化时必为。”另讲云:“或者”等。此处双词、双连结、双词有二种见解。谓于此处双词派别,由于恶见等缘起,二连结即因恶见之生也。故初能现于此处,如“第一单数者”等。二音亦称数量者。
Saṅkhyeyyañcettha saddarūpamuccāraṇaṃ vā, tattha uccāraṇe saṅkhyeyye ṭhāne dvibbacanaṃ na sambhavati… uccāraṇassa saddā(nugata) dhammattā. Saddarūpe saṅkhyeyye ṭhāne dvibbacanaṃ, tattha doso. Tathā cāha- ‘rūpadvaye vidhīyamāne’ti. Tathā sati nivuttidhamme ṭhānī bhavatīti ṭhānino nivuttiyā bhavitabbaṃ, nivuttiyā ca dhātuttā nivutti, tenāha- ‘pakatippaccayavibhāgābhāvato’ti. Tena ppaccaye pare pakatiyā vidhīyamānaṃ kāriyaṃ na siyā, tena vuttaṃ- ‘assa ittaṃ na siyā’ti. Pipāsati ‘pā=pāne’. Icchāyaṃ pātuntitumantā ‘‘tuṃsmā’’ccādinā (5-61) so. ‘Pāsa pāsa’ iti dvitte pubbato-ññassa lopo, ‘‘rasso pubbassa’’ (5-74) ‘kha cha sesvassi. Dvippayoge tu dvibbacane nāyaṃ doso samāvisatīti āha- ‘āvuttiyaṃ ti’ccādi. Dvidhā bhūtassā tidhinā dhātusseva dvidhābhūtattaṃ dīpeti.
此处谈及数举或类似发音,发音之处不可有两个词的结合发生。发音是声音的特性。若数目相同处出现两个词,则有过失。因此云:“在两个色相同时成立法度”。如是念起于止息法,应当认为此处是止息的所依,既然是所依则此处当为止息,因此止息是有所依止,基于无差别故云“因缘分类无别”。因此在此因缘上,同因缘做的行为不成,因此说“其不当如是”。“Pipāsati” 指的是“饮食”,心念欲取饮食之意。以意欲到达“你”的称呼来加之。例“五十一”章节中说“捆索捆索”,重复第二个词前一者的脱落,“绳索”一词仍存。两词结合处无此过失,则云:“即为重复”。二由三成三有两个种类,因其界分亦有二种。
70. Paro70. Paro(他者)
Yogavibhāgā ‘a ña’ādīsu gamyate. Yadi hyatrāpi chaṭṭhī abhimatā siyā tadā ‘‘kha cha sa parokkhānamekassarodidve’’ti ekameva yogaṃ kareyya. Parokkhe vihitā añaādayo dhātutova, nāññatoti parokkhāvacanasannidhānā casaddena dhātuvihitappaccayāva gayhantīti āha- ‘aññasmimpi dhātuvihitappaccaye’ti. Yadi pana bhusattho ābhikkhaññattho vā vattumiṭṭho siyā, tadā bhūsatthādīsu ca daddallaticcādikaṃ hotīti veditabbaṃ. Caṅkamati momūhacittānīti bhusatthassa yujjamānattā tyādayo bhusatthe bhavanti bahulādhikārāti vattuṃ sakkāti.
关于联结的区分,以“a ña”等为例说明。若第六者亦被接受,则称为“绳索与彼隐称合为一体”,即联合。隐蔽存在名为“aññaāda”等的界,因为无他物,在隐语接近处通过声响引出界中因缘,故云“於他界亦有界中因缘”。若有不完善或缺失存在,则须知在基础等中存在不足与妨碍。所谓“动摇愚昧心”指于基础之不牢固;因基础严密度不同,且非少数人可以论说之故。
71. Ādi71. Ādi(等)
Paṭhamo dutiyoti ca dve ekassarā. Tattha ‘‘khachasānamekassarodi dve’’ (5-69) ‘‘parokkhāyaṃ ce’’ti (5-70) paṭhamassekassa rassa dvibbacanaṃ ‘ādismā sarā’’ti tu dutiyassa, tasmā kathamaññassuccamāneaññassabādhakaṃsiyā tasmā katepidutiya dvibbacanepaṭhamadvibbacanaṃ sambhavatvevātinapaṭhamadvibbacanāpavādo-yaṃ yogoccāsaṅkiyāha- ‘paṭhame’ccādi. Kriyatthādhikārā kriyatthānanti chaṭṭhiyā dutiyenekassa renaca sambandhā paṭhamadvibbacanassavidhāya kamaññavākyamaññaṃ dutiyassāti na vākyabhedoti āha- ‘eke’ccādi. Assāti ‘ādismā sarā’’ti assa yogassa, pubbayogeti pubbehi dvihi suttehi. ‘‘Ādismā sarā’’ti saramadvittenupādāya sāmaññena saddarūpassa dvibbacanavidhānato pubbe viya byañjanayuttasseva vidhānaṃ tatheviṭṭhatthattāti paṭhamadvibbacana sambandhino byañjanassa dvibbacanabādhātyavagantabbaṃ.
「第一」与「第二」为两种合音法。其中说“绳索合成两音”(5-69),“若在隐语则”(5-70)为第一合音,且该绳索由两音「ādismā sarā」组成,而第二合音则有所不同,若以单一音存在,另一者妨碍,则第二双音为何存在?基于此,对两词合音与第一双音合音之排斥,即详细展开“以‘第一’为例”等说法。所谓因果权为因果之所主,有关联连带因前者之作业与后者无句义差别故,云“某者”等。所谓“ādismā sarā”为权力之声,先前接二句中已闻。基于“ādismā sarā”即因缘藏汇,构成双音为常态,故与先例同样原则成立,不发生破坏双音规矩。
72. Napu72. Napu(中性)
Paṭinimittanti nimittaṃ nimittaṃ pati paṭinimittaṃ, nimitte satīti attho.
「依缘」即为依所依缘,所依缘中带有依所依缘,此为依缘之义。
73. Yathi73. 如同
Paṭhamekassarassa paṭhamadvibbacanaṃ visayo, dutiyekassarassa dutiyadvibbacanaṃ, tenāha- ‘yathā visaya’nti. Paṭhama dutiya tatiya dvibbacananti ettha puiti paṭhamaṃ saddarūpaṃ, ttiiti dutiyaṃ, yisiti tatiyaṃ.
对第一合音的第一个双音为主题,第二合音的第二双音亦是主题,所以说“如此为主题”。第一、第二、第三双音中,其一为第一合音,二为第二合音,三为第三合音。
76. Kha cha76. 喉音与颚音
Khappaccayādi karīyatīti seso.
说“从轻微依缘等而作”,即余结。
82. Yuva82. 青年
Catthaparattāti catthasamāsā parabhūtattā. Tena paccekāti sambandhena. Samānādhikaraṇattena visesananti sambandho. Ācariyena yovibhattilopeneva niddiṭṭhattā āha- ‘luttayovibhattiko vā niddeso’ti.
“Catthaparattā”意为“四者的先行”,这里指四者中的先行条件;“catthasamāsā”意指四者的合成;“parabhūtattā”则是表明从外在存在的事物起。因而,本文讲述与“pacceka”(独觉)有关的联系,即共在一个地方而有区别的关系。老师在阐释时,为了消除混淆,称之为“非语义的区别或说明”。
83. Lahu83. 轻
Dhūpāyatīti dhūpitā, paccayassāti tippaccayassa. Kānubandhakaraṇamanatthakaṃ siyāti ghakvikaraṇassa paccayattābhāve (taṃ) nibandhanassa kāriyassābhāvā ‘na te kānubandhanāgamesū’’ti (5-85) paṭisedhā bhāvoti kakārānubandhamanatthakaṃ siyā.
“Dhūpāyatī”意为“被熏烧的”,是由“dhūpitā”派生;“paccaya”意指“条件”,此处特指依赖的条件。不合逻辑的附属或牵连因缺乏条件而无效,因此,“不依赖于附属物”即为“非附属性”的否定(5-85)。据此,该处指出附属关系无益,因此被否定。
85. Nate85. 亲属中
Pucchīyitthāti viggayha tto, tassa ‘‘pucchādito’’ti (5-143) ṭho. Sesaṃ vuttanayameva. E onampaṭisedhamukhenāti eonampaṭisedhassa pakatattā vuttaṃ. Cinitabbantiādīsu cīyittha cīyati vātiādinā viggaho. Cinituntiādīsu cinanā yāti(ādinā). Nanu ca (ñiāga)mo, na paccayoti kathampaccaye ‘‘lahussupantassā’’ti (5-83) eo papponti kathañce sampaṭisedhoccāsaṅkiyāha- ‘ñisse’ccādi. Nanucādimhi na yuvaṇṇābhi kathametthappasaṅgoti āha- ‘sakāpānaṃ kukkūṇeti’ccādi.
『被询问』依析词规则,其后加『他』,依『问等之后』(5-143)规则加『他』。其余依已说之方式。『以禁止长元音替换为短元音为由』,乃因禁止长元音替换为短元音之规则本已存在而说。『应被积聚』等词,依『被积聚、正被积聚』等方式析词。『为了积聚』等词,依『积聚而去』等方式析词。然而,若有(字根变化词缀)而非词缀,则在何种词缀下依『轻短音节末位』(5-83)规则得长元音替换,以及如何防止重复禁止之疑虑,故说『于尼字』等。前文『然而』等处无双元音,何以此处有此情形之疑,故说『同类元音禁用规则』等。
Pattokārassāti dhusadde ukārassa pattokārassa. Yuvaṇṇeccādināpattassāti (tabba) tuṃ paccayesu ca ṇino pattassa. Vā vidhānā na ñi. Dhunāpetabbantiādipāṭhe ñimhi akate ‘‘aññatrāpī’’ti (5-87) paṭisedhābhāvo. Dhunāpetīti pāṭhetimhi le ca ‘‘kvaci vikaraṇāna’’nti (5-161) vikaraṇalope ca ekāro. Asati nāgame ‘‘yuvaṇṇe’’ccādinā ettaṃ siyā tampināgame upantattā netyadhippāyenāha- ‘tathāpi’ccādi. Pakkhantaramāha- ‘nāgame’ccādi.
『已达乌卡拉替换』者,即【字根】『除』字中乌字母已达乌卡拉替换。依『双元音等已达者』(即『应被』『为了』等词缀中,以及尼接辞之已达者)。因『或』之规定,故无尼接辞。在『应被除去』等读法中,未施加尼接辞时,依『于其他处亦』(5-87)无禁止之情形。在『令除去』读法中,依『有时词形变化词缀』(5-161)省略词形变化词缀时,亦有长元音。无增音之时,依『于双元音』等规则可有长元音替换,然因无增音且为末前音位故不适用,其意趣乃说『即便如此』等。另一说法则说『无增音』等。
87. Añña87. 其他
Sama dama-upasame. Sametīti samako, dametīti damako, jana-janane, janetīti janako badha=bandhane, badhatīti badhako.
【字根】『萨玛』义为平息、调伏、止息。『令平息』者,为『平息者』;『令调伏』者,为『调伏者』;【字根】『贾纳』义为生起,『令生起』者,为『生起者』;【字根】『巴达』义为束缚,『令束缚』者,为『束缚者』。
92. Padā第92条:从词。
Nipajjati nipajjanaṃ. Pamajjate pamajjitabbaṃ. Pamajjanāya pamajjituṃ. Pamajjati pamajjanaṃ.
『卧下』即『卧下之行为』。『应放逸』即『可被放逸之事』。『为了放逸』即『为了去放逸』。『放逸』即『放逸之行为』。
93. Maṃvā第93条:也可作 maṃ。
Rundhituntiādīsu rodhanāyāti viggaho.
『为了阻止』等词中,依『为了阻止』之方式析词。
94. Kvimhi第94条:在 kvi 后缀时。
Nanu kimatthamantaggahaṇaṃ yato ‘‘kvimhi lopo-ntabyañjanassā’’ti vuttaṃ, ‘‘chaṭṭhiyantassā’’ti (1-17) antasseva lopo siyāti codanaṃ manasi nidhāya taggahaṇe payojanaṃ dassento āha- ‘antaggahaṇa’miccādi. Lopavidhīsūti (vīādilopavidhīsu, chaṭṭhī niddiṭṭhanti) ‘‘vīmantu vantū’’nti (4-138) chaṭṭhīniddiṭṭhaṃ. Bhadantavidhicaritattabyāpāraṃ nissāyāha- ‘chaṭṭhiyantassā’’tī byāpārā’ti. Antassāti vīādīnamīkārādino. Aññathāti sabbāpahārilopaññāpanābhāve. Anatthakaṃ siyā ‘‘chaṭṭhiyantassā’’timassa byāpārasambhāvā. Idāni chaṭṭhīniddiṭṭhānaṃ visesena vattumicchittaṃ antasseva lopapattidosaṃ dassetumāha- ‘tadante’ccādi.
试问,何意为“内涵”?此由“无本来裂纹的灭除”之说可知,其意为“断尽者”,亦即“第六境界的灭除”,此言取意于其内在终结。于心中生起指引,具体显现该灭除的用意故称之为“内涵”等。至于“灭除方法”,如同“灭断”等,谓为第六境界的显现(详见条目4-138)。依佛法行持,谓其事务相关故称为“断尽事务”。“内涵”指包括裂纹等断除的状态,若另有其他含义,则缺乏包含完全断除的意义。倘若“第六境界”的事务不成立,则“断尽”之名也无意义。此处已表明应避免特别解说第六境界的内容,唯显示其内涵灭除的缺陷,故称“及诸内”等。
101. Para第101条:后者;在后的。
Atha dvitteti kathamavasīyate sadde abhāvetiāha- ‘para’iccādi. Anantarasutte ‘‘paripaccasamo hī’’ti vuttattā tato parassāti kinnāvasīyatīti codana mubbhāviya tadayuttataṃ dassetumāha- ‘nanuce’ccādi.
次论及“双重”一词如何起不显声响之义,谓其从“他者”起意等。于《无间经》中已说“依因缘而成”,从而“他者”之义如何成形,即为说明合适用法,故称“难否”等。
103. Dhāssa第103条:dhā 的。
Apacurappayogattāti abahuppayogattā.
谓因使用不合宜故名为“不当使用”。
104. Kimhi第104条:在 kiṃ 词时。
Kto dūsidhātuto dūsayatīti atthe.
谓意为“谁是使坏者以致坏者”,即定义其涵义。
106. Muha一〇六、迷惑语根。
‘‘Vaṇṇe yantaṃ tadādo’’ti paribhāsāya ayamattho ‘‘vaṇṇe pare yaṃ kāriyaṃ taṃ tadādo tasmiṃ vaṇṇe ādibhūte hotī’’ti teti takāre pare.
谓“颜色是何者”之释义,此非本意,言“颜色之他者所作,称为颜色;于该颜色中所包含者。”因此于此处分辨他者之意义。
107. Vaha一〇七、运载语根。
Tetvevāti vatvā paccudāharaṇaṃ dasseti ‘vuyhatī’ti. Vuttivacanaṃ mulliṅgiya atthaṃ vadati ‘ussā’tiādi.
『Tetveva』者,谓其说法即此之义。以示例证据,谓之『vuyhatī』。释义言说意即强调要义,如『ussā』等词语之义也。
108.
Nidhīyitthāti viggaho.
『被贮藏』者,此为语词分析。
109. Gamā一〇九、行去语根。
Rānanti vutte ‘rā-ādāne’iccassa gahaṇampi viññāyeyyāti āha- ‘rāna’ntiādi.
「『rāna』」等语之所以被说出,是因为当说『rāna』时,『rā-』表示「取得」之意,担心人们会将其理解为含有「rā(取得)」之词根的缘故,故而说道——『「rāna」』等。
110. Vacā一一〇、言说语根。
Sutte ‘vassā’ti sassarova gayhatīti dassetumāha- ‘vassāti hī’tiādi.
经中谓『vassā』,如夏雨连绵之义,故释为『hī』等义。
112. Vaddha一一二、增长语根。
Vatta=vattanetīmasmā ttippaccaye vā ukāro na vihitoti āsayena ‘katha’miccādi vuttanti dassento āha- ‘vattavattaneti’ccādi. Vuttimatteti nipātanāti ‘‘sabbādayo vuttimatte’’ tettha (3-69) ‘vuttimatte’ti nipātanā. Ṭhā=gatinivattiyanti ettha ‘gatinivattiya’nti nipātanā pakkhe ukāro na hoti, tenāha- ‘vattī’tiādi. Vattanaṃ vutti vatti.
为显示「『vattavattaneti』」等语之所以被说出,乃是基于这样的意趣:从词根「vatta=运行、行持」,加「tti」后缀,或者「u」母音未被规定置入,故而说了「『katha』」等语。「仅属惯用表达,故为不规则构词」——此处「仅属惯用表达」即不规则构词之意,依据规则「sabbādayo vuttimatte(萨巴等词仅属惯用表达)」,彼处「仅属惯用表达」即不规则构词。「ṭhā=停止运动」,此处「停止运动」乃不规则构词,于另一途径「u」母音不置入,故说「『vattī』」等。「运行(vattana)即是vutti,亦即vatti。」
113. Yaja一一三、供祭语根。
Kassa sabbassāti āha- ‘ya akārāna’nti.
为说明「一切的」是属于哪一词,故说「『ya』类『a』母音」等。
115. Gāpā115. 牛
Byattiniddesenāti iminā jātiniddesassānissitattaṃ dasseti. Īsseccādinā vuttiganthassādhippāyaṃ vivarati.
“Byattiniddesāti”是用以说明生死指示的性质。这里借由“利欲等”说明所引经文的主旨。
117. Sāsa117. 兔
Satthaṃ ‘‘byañjane dīgharassā’’ti (1-33) rasso.
「satha」一词,依据规则「子音前长母音变短」(一‑三三),长母音变为短母音。
120. Ñā120. 知
‘‘Nto kattari vattamāne’’ti (5-64) ntoti sambandho.
「依规则『nto,用于主动态现在时』」(五‑六四),「nto」即与此相连属。
121. Sakā121. 枝
Kukppaccaye antakakāro kuppaccaye ādikakāro antāvayavattho.
「以苦变为条件」时,末尾字母为苦变(即短元音变位)的条件;「以始变为条件」时,字母出现在词首的成分义。
122. Nīto122. 引导
Nāññatracayādīsūti nicchayato-ññesu cayādīsvatthesu cho na bhavatīti attho.
“Nāññatracayādīsūti”指决定性地并非所有三种及相似的因缘皆有此义。
123. Jara123. 老
Īmhi jasadde akārassa lopo, le tu jīrāpayati. Tassātikyassa.
此处形体中“akārassa”表示色相消失,而“le”意指使衰老,因此构成因果关系。其涵义为“过度痛苦”。
124. Disassa124. 方位的
Diṭṭhi dassanaṃ, dassanāya daṭṭhuṃ. ‘‘Saramhā dve’’ti (1-34) dvitte duddaso. ‘‘Ā ī’’ccādinā (6-33) īssa rasso (addakkhi). Dakkhissati ‘‘bhavissati ssati’’ccādinā, (6-2) ssati.
“见”者,为了见故而见。“二者本质”言(二种见解间)有区别难通。“Ā ī”开头者(第六藏卷33行)谓“洞察者之根踪”。称知“将成、现在、已成”,如第六藏卷2行“现在”意。
125. Samā125. 相同
Vādassareti vikappena dakārassa rādese.
「声韵替换」者,以选择方式将「d」音替换为「r」音之规则也。
127. Ana127. 无
Dassātyananuvattamānepi dasseva pappoti vacanabalenāti dassetuṃ pakkhantaramāha- ‘ādissā’tiādi. Anaghaṇsu paresu āparīhi dassāniyamena ḷoccāsaṅkiya nevaṃ, yathākkamameva nissitoti dassetumāha- ‘anaghaṇsu’ccādi. Āparassāti ākārato parassa dassa.
即使在未依从的“见”中,也如实报道(证言)其言意故能见。“他解”(pakkhantaram)解为“贤德”“等”诸义。谓非妨碍他人及非违禁因缘之“他解见”,由善巧方便如实指出,故称“非累犯”等。“他解”即他者所见相。
128. Atyā128. 超越
Vuttiyaṃ etasmiṃ visayeti ettha etasminti tyādintavajjitapaccaya visayeti attho. Viññāyamānattā ñāpito hotīti gamyate. Na ñāpakatoti iminā idaṃ dasseti ‘‘kiñci vacanānusārato viññāyamānatāmattena ñāpīyate kiñci ñāpakena, asmimpakkhe vuttānusārato katthaci kassaci dhātuno appayogo viññāpīyatī’’ti. Pakkhantaramāha- ‘ñāpakattāyeva vā’tiādi. Samattheti tathāhiccādinā. Asassāppayogoti asadhātussa kismiñci tabbādike paccaye pare bhavitabbantiādīnamappayogoti attho.
“论”此义为专题,在此中即“此事中”的义。连词“tyādi”不违因缘解义。谓当知“现知”即自悟也。“未知”者,以此语而复示“此处所示非依言辞而殊知,依己现知,彼所说有时非应连关系,故不通用”,称“他解”(pakkhantaram)谓“由表说者”。“完全”者,如此依理。“无通用”谓在本非真实因缘关系上,不当存他因果次第用法。
Vināpi suttanti ‘‘atyādī’’tiādikaṃ suttaṃ vināpi. Evaṃ maññate ‘‘asassa bhūādesena sādhīyamānaṃ sabbamiṭṭhaṃ bahulādhikārato bhūdhātunāva sijjhati vināpi bhūādesasuttantaranti katthaci kassaci appayogassa ñāpakattampissa yujjati aññattha karīyamānamihāpi atthavantaṃ siyā’’ti.
若无经文“极起始”等词,即无此经文。由此得知“无本处(无实体)由谬见于多种罪业现身,故在人间无通用”,以“无本处经文间断”,实则“有他义”,“由表说”故他义也可成理。
Yeti dhātuppayogā yasminti visaye, pātissāti ‘pā-rakkhaṇe’tīmassa, nappayogo pāyayati pāyayitabbantiādippayogo na hotīti. Evamuparipi yathāyogaṃ ñeyyaṃ. Brūssāti ‘brū=vacane’iccassa. Adissāti ‘ada-bhakkhaṇe’iccassa. Īādīti bhūte īādi. Etissa ca īādīsūti sambandho.
谓此中“依体用”意即“依指护护”的义。谓“无通用”,无应使力,不应废弃之义,故无通用者非断也。由此可推理应知“应依之理”。谓“语说”谓“言语也”,“不离”谓“非断滞之义”,“以此相关义”。
Avabodhe etissa ṇisesu ca īādīsu ca, ajjhene etissa parokkhāsu ca ṇisesu ca īādīsucāti yojetabbaṃ. Sabbattha nappayogoti yojetvā attho veditabbo. Bahulaṃvidhānato ñātabbāti yojanā. Yakvikaraṇena niddesā ‘asa-kkhepanetī massā’ti vuttaṃ, tadāha- ‘asassā’tiādi.
关于觉悟方面,此处所说的“于这些附属义与开头[词]之类,以及表层的、本身为先行的附属义处等,应予以结合说明。并非无处使用,而是结合使用才能了解其义。由于此语多样的用法,须知其意,即称为结合。以比喻说法,称之为‘非抛弃的[质]’。此时又说“非被去除的”诸义。
129. Aā129. 直到
Ssāti jātiniddesoti āha- ‘ssaiti’ccādi.
『Ssāti』指生起的示现,因此这里说“即‘生起’之义”等。
130. Nta130. 现在分词
Pubbasaralope rūpassa samānattā antinā antu ca gahitoti ‘santi santū’ti udāharaṇadvayaṃ dassitaṃ.
以去除最初不显现部分的色相相同之性,连同末端及其范围(结尾)合成二例,称为‘存在,存在者’的示范。
131. Pādi131. 巴(等)
Te ca pādayo jotentīti sambandho. Anvayabyatirekehi kiriyā yadipi dhātunāva vuccatīti sambandho. Kiṃ visiṭṭhā kiriye ccāha- ‘sāmaññabhūtā visiṭṭhā vā’ti. So visesoti yena visesena visiṭṭhā kiriyā dhātunāva vuccati so viseso. Vācaka bhedatoti sāmaññāya ca kiriyāya visiṭṭhāya ca vācakānaṃ dhātūnaṃ bhedato tenāpīti kaccānenāpi. Saṇṭhānaṃ saṇṭhiti.
此处说“它们即脚/足”,“关系”即此。通过顺缀与逆缀的法则,任何由法界所生起的活动,皆称之为关系。至于更具体的活动又称“普通性质还是特殊性质”,如句中‘普通的与特殊的’,此所谓特殊即按特殊性而称的活动,皆属法界所生。又称谓的区别,既包括普通活动,亦包括特殊活动所对应的法与音的差别,也意指词根的差异称为『例如』。结缀即为连缀。
141. Kasa141. 咖萨
Kiṭṭhamadatīti kiṭṭhādo, kiṭṭhasaddenupacārato kasitaṭṭhāne uṭṭhita sassaṃ vuccati.
「食谷物者」谓「谷食者」:以「谷」一词,借喻指称在耕作之地所生长的庄稼,故如此说。
142. Dhasto142. 达斯(等)
Ṭhassābhāvattaṃ nippaccanteti ajjhāhāro.
所谓“摧毁范围”,谓供养物的终结。
144. Sāsa144. 萨萨
Anusāsīyitthāti anusiṭṭho kamme kto ‘‘sā sassa sisvā’’ (5-117) sāsanāya sāsituṃ.
「被教诫者」谓「已受教者」:此为业格所用之过去被动分词,依规则「sā 替换 ssa,si 则省去」(第五章第一一七条),乃为「以训诫之法加以训诫」之义。
147. Baha147. 巴哈
Atha bahassāti ḍhādesasambandhe chaṭṭhī kasmā na viññāyateti āha- ‘bahassā’tiādi. Ḍhayogapajjenāti ḍhakārena saha yogapajjena ekībhāvenāti attho.
就「属于多数的」一词而言,「为何与换音(ḍha 替代音)相关联时,第六格语义未能显现」——故论述「属于多数的」等语。所谓「与换音字母结合之方式」,意即与 ḍha 音字母合而为一、融合成一体也。
148. Ruhā148. 儒哈(等)
Ḷocāti vuttattāti evaṃ maññate ‘‘yadāyaṃ paccayādeso siyā tadā ete samāsene-kato niddiseyyā’’ti, tenāha- ‘haḷāti vadeyyā’ti.
依「已说当省脱」之规定,如此推想:「凡此条件替代音出现时,彼等应作为复合词中的单一成分而被指陈」,因此说「应称为 ha、ḷa」等语。
149. Muhā149. 迷乱。
Muddhoti ‘‘dho hetehī’’ti (5-145) tassa dho.
『顶』(muddha)者,依据「因接续字母 dh」之规则(5-145),其字母转为 dh 也。
150. Bhidā150. 破裂、分裂。
Imassāti ‘pī-tappane’tīmassa, ihāti imasmiṃ ṭhāne. Pinayīti thūlo ahosīti attho sūyīti itisaddo ādyattho, tena adīyi aḍīyi alīyi alūyītime saṅgayhanti. Yāva ktiggahaṇāti ‘‘lopo vaḍḍhāktissā’’ti (5-158) ktivacanāvadhi.
『此』(imassa)者,依据「pī 表示附属」之规则,即此义;『于此』(ihā)者,即于此处也。『pinayī』义谓『彼变粗壮』,其中『iti』一词置于句首表示引述,故 adīyi、aḍīyi、alīyi、alūyi 诸形皆被摄收于内。『乃至 kti 之摄取』者,依据「vaḍḍha 词根之 kti 后缀省略」之规则(5-158),以 kti 词之语为止限也。
151. Dātvī151. 给予。
Adīyitthāti dinno, adadīti dinnavā.
『adīyittha』者,义为『已被给予』;『adadī』者,义为『已给予者』也。
152. Kirā152. 散布、撒布。
Akirī, akirīyitthāti vā kiṇṇo, akirīti kiṇṇavā. Apurī purīyitthāti puṇṇo, apurīti puṇṇavā. Akhiyīti khīṇo khīṇavā.
『未曾作、未曾被作』者,乃『已积习』之义;『未曾作』者,即『具积习者』也。『未曾满、未曾被满』者,乃『已充满』之义;『未曾满』者,即『具充满者』也。『未曾消减』者,乃『已耗尽』之义,即『具耗尽者』也。
153. Tarā153. 渡越、越过。
Atarī, ajīrīti kamena viggaho. Cīyitthāti ciṇṇo, cinīti ciṇṇavā.
『未曾渡、未曾消化』,依次分解其复合词。『曾被积聚』者,乃『已修习』之义;『曾积聚』者,即『具修习者』也。
157. Mucā157. 解脱、释放。
Asakkhīti satto sattavā. ‘Saja=saṅge’tī massāpi satto sattavāti hoti.
『未曾能执取』者,乃『已执著』之义,即『具执著者』也。又依词根「saja」义为『执取、依附』,故『已执著』及『具执著者』之说亦然成立。
158. Lopo省略。
Vaḍḍhanaṃ vaḍḍhi.
『增长』者,增益也。
159. KviKvi(接尾词)。
Abhibhavatīti abhibhū.
『凌驾者』者,能凌驾、超越之义也。
162. MānaMāna(接尾词)。
Massa lopoti sambandho.
『m 之省略』者,此乃连接关系之说明也。
163. ÑñilaÑñila(接尾词)。
Gahetvā ‘gaha-upādāne’gahaṇaṃ katvā gahetvā.
取持者,作『取执取持』之义,既作持者。
164. PyoPyo(接尾词)。
Ossaṭṭhānubandhassāti pariccattānubandhassa. Yakāramattassa nivattanatthoti visesanatthotīmassa adhippāyatthamāha. Tathāhi visesanaṃ kevalayakārato visuṃ karaṇaṃ attho yassāti añña padatthe sati kevalayakārassa nivattanaṃ viññāyate. Yakāramatte gahite ko dosoti āha- ‘yo vā tvāssa samāsetihī’tiādi. Patvāti ‘pata patha=gamane, pada=gamane’iccassa vā.
因『臂』(ossa)得名『皮覆盖之属』者也。谓为区别之义,是因其作用。如此,区别之义,仅因单一之臂,作整体牵引之用,别的词义时,即被觉知为仅就单一臂之牵引。依臂而牵,谓何过失?答曰:‘或以你的同意而成’等语。‘飞落’谓向下行走,‘足’谓行走时之足也。
165. TuṃTuṃ(不定式接尾词)。
Tayopīti tuṃyāna raccā.
『三者亦』者,此乃由『汝等』一词之省略变化而来也。
169. Disā169. 方位
Nāppakketi na appatte patteyevāti attho. Ñāpakālopoti ‘‘titālīsā’’ti (1-1) ñāpakatoyeva ktvāppaccayassa yo vakāro tassa lopoti attho.
『不失去』者,即『未得之处,方得之』之义也。『指示词之省略』者,即「四十三」(1-1)中,由指示词本身出发,『以』的后置词之 v 音省略之义也。
171. Rā na171. 不用 rā
Nanu nassāti vutte paccayanakārassāti kathaṃ viññāyatīti āha- ‘nassā’tiādi,ntamānatyādīnaṃ paccayānaṃ nassa ‘‘nantamānatyādīna’’nti (5-172) ṇattapaṭisedhā viññāyati pakaraṇatoti āha- ‘paccayanakārovā’ti.
“难道无灭?”既言条件生因,如何得知?答曰有灭云。‘Nassā’等语,是指条件生因消灭,即对‘nantamānatyādīna’禁止之反面说明,故示条件之作因者。
173. Gama173. 村
Icchīyateti icchitabbaṃ. Esanaṃ icchā. Icchīyitthāti icchitaṃ, āsanamāsitabbaṃ. Āsanāya acchituṃ. ‘‘Byañjane dīgharassā’’ti (1-33) rasso.
『被希求』者,即应被希求之义。『寻求』即希求。『被希求而得』者,即已被希求之义;『座处』者,即应被坐之处;『为座处而坐』者,即为安坐而坐之义。依「辅音前长音变短音」(1-33)之规则,长音变为短音也。
177. Kara177. 作
Amānaparacchakkatte kuruādesena nodāhaṭaṃ. Karānoti ‘‘mānassamassā’’ti (5-16) malopo. Kasmā ntapubbachakkesu kuru ādesena nodāhaṭanti āha- ‘vavatthite’ccādi.
「不该擅自指使」者,即使以命令之势,不得贪于赞许。此处『以手指示称为“心所流转”等』为讼辩之辞。何以见得说命令命令者如前所述不当?谓言『明示其为不当』等也。
179. Ṇo179. ṇa 后缀
Niggahītassāti ‘‘mañcarudhādīna’’nti (5-19) kataniggahītassa. Gahaṇīyaṃ gaṇhitabbaṃ.
「不应拘缚者」为「烦恼等之缚碍」之意。所谓「不应拘缚」者,乃应深入理解、悉心把握之义也。
Iti moggallānapañcikāṭīkāyaṃ sāratthavilāsiniyaṃ · 如是摩嘎剌那五章复注《义理显明》中
Pañcamakaṇḍavaṇṇanā niṭṭhitā. · 第五章的解释完毕。