三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页藏外词形成就7. Kibbidhānakaṇḍa

7. Kibbidhānakaṇḍa · 7. Kibbidhānakaṇḍa

650 段 · CSCD 巴利原典
7. Kibbidhānakaṇḍa7. 派生词品
Tekālika三时
Kiccappaccayantanaya作用后缀终结法
Atha dhātūhiyeva bhāvakammakattukaraṇādisādhanasahitaṃ kibbidhānamārabhīyate.
于是,由于诸界为起作用的力量和造作因缘等诸具佐缘,开始有种种纷繁复杂的作用。
Tattha kiccakitakavasena duvidhā hi paccayā, tesu kiccasaññāya paṭhamaṃ vuttattā, kiccānamappakattā ca kiccappaccayā tāva vuccante.
其中,作为事物起作用的原因区别,实有两种因缘。其内先以事物作为知觉(认知)者为第一;事物所起的作用未成就时,则称为作用之因缘。
Bhū sattāyaṃ, ‘‘bhūyate, abhavittha, bhavissate vā devadattenā’’ti viggahe –
诸有众生,于『变现、消灭、后续生起或由天人所与』等说法,广泛传布其义。
‘‘Dhātuyā kammādimhi ṇo’’ti ito ‘‘dhātuyā’’ti sabbattha paccayādividhāne vattate, ‘‘parā, paccayā’’ti ca adhikāro.
「界」与「造作」等因缘,皆在此处「界」字内,论及各种因缘的起用;也论及『他方因缘』之权威。
§545
545.Bhāvakammesu tabbānīyā.
545.关于造作用事,应当解释之。
Bhāvakammaiccetesvatthesu sabbadhātūhi tabba anīyaiccete paccayā parā honti. Yogavibhāgena aññatthāpi.
在各有关用作造作用的事理中,所有界分别带有应当及不应当之含意,依据因缘亦有他种不同用法。
Tattha –
其中——
Akammakehi dhātūhi, bhāve kiccā bhavanti te;
对于不生业的界,仍有修习的工作存在;
Sakammakehi kammatthe, arahasakkatthadīpakā.
对于有业的界,则有作为业的对象,亦为阿拉汉之所示现。
Te ca –
这些界为──
§546
546.Ṇādayotekālikā.
546.「ṇa」等词缀用于表示某时之义。
Tikāle niyuttā tekālikā, ye idha tatiye dhātvādhikāre vihitā aniddiṭṭhakālā ṇādayo paccayā, te tekālikā hontīti paribhāsato kālattayepi honti.
三时内所归属的专时界,指的是在此第三界别的执持上,未经断灭的现时所依,称为专时界,即从定义上也是时间量的单位。
Sīhagatiyā ‘‘kvacī’’ti vattate.
“狮行”(狮子的行动)有时被称作“不何处”。
§547
547.Yathāgamamikāro.
547.「ika」词缀依照传承(规则使用)。
Yathāgamaṃ yathāpayogaṃ jinavacanānuparodhena dhātūhi paro ikārāgamo hoti kvaci byañjanādikesu kiccakitakappaccayesu, ‘‘aññesu cā’’ti vuddhi, ‘‘o ava sare’’ti avādeso, ‘‘naye paraṃ yutte’’ti paraṃ netabbaṃ.
根据经教及实际应用,依顺如来言教之简法(dhātu)而成的文字,在某些字母及其附加符号(如发音标记)作用的工作因缘中,形成了某种文字组合。此处“aññesu cā”即增长,“o ava sare”意为提醒要避免,“naye paraṃ yutte”指的是不应采用他人的语句。
548. Te kiccā.
548. 这些是工夫工作。
Ye idha vuttā tabbānīyaṇya teyya riccappaccayā, te kiccasaññā hontīti veditabbā. Tato ‘‘aññe kiti’’ti vacanato kiccappaccayānamakitakattā nāmabyapadese asampatte ‘‘taddhitasamāsakitakā nāmaṃvātavetunādīsu cā’’ti ettha caggahaṇena nāmabyapadeso, tato syādyuppatti. Bhāve bhāvassekattā ekavacanameva, ‘‘si’’nti amādeso. Bhavitabbaṃ bhavatā paññena, bhavanīyaṃ.
这里所说应当采用的、应当排除的等事项,因没有施事条件则没有所谓工夫的识别,因此应予了解。接着“aññe kiti”句表达的是基于工夫条件的各种否定,不适当使用名称的习惯、障碍等,例如“taddhitasa-māsakitakā”(派生合成词),表示对词语的名称及语法上的否定,须予注意并由此产生出自然而然的言说。就词义来说,因语意整体一致,仅用单数形式“si”表示否定。依赖于你们的智慧而为之,此乃重要。
Idha byañjanādittābhāvā anuvattitakvaciggahaṇena ikārāgamābhāvo. Bhāve kiccappaccayantā napuṃsakā. Kamme tiliṅgā.
此处因附加符号的缺乏而无法依循姓音,产生了未能出现工夫条件的文字组合。在意义上,这种工夫条件未实现的是阴性词。此法在行为上属第三类(中性)语性。
Kammani abhipubbo, abhibhūyate, abhibhūyittha, abhibhūyissateti abhibhavitabbo kodho paṇḍitena, abhibhavitabbā taṇhā, abhibhavitabbaṃ dukkhaṃ, evaṃ abhibhavanīyo, abhibhavanīyā, abhibhavanīyaṃ, purisa kaññā cittasaddanayena netabbaṃ, evaṃ sabbattha.
业的生成是依次而来、覆盖、已经覆盖、将要覆盖,必当依止。必须被依止的是愤怒,由智者依止;必须依止的是渴爱;必须依止的是苦。如此这般,宜于依止的、宜被依止的、宜应依止的,无论何处,人或女人都不可被心声所引导,这在各处皆同。
Ettha hi –
此中有言——
Tabbādīheva kammassa, vuttattāva punattanā;
正如刚才所说,业只有当下而已;
Vattabbassa abhāvā na, dutiyā paṭhamā tato.
对于应起作用者,绝无不存在,所以先有后有。
Āsa upavesane, āsīyittha, āsīyate, āsīyissateti āsitabbaṃ tayā, āsanīyaṃ. Kamme upāsitabbo garu, upāsanīyo.
如座具之于坐,一定要被依止;必当依止,应当依止。业是宜依止、应依止的。
Sī saye, asīyittha, sīyate, sīyissateti sayitabbaṃ bhavatā, sayanīyaṃ, ‘‘e ayā’’ti ayādeso, atisayitabbo paro, atisayanīyo.
如床榻,必当被依止、应被依止,将来当被依止,即应当依止,是为睡具。床榻的指令是‘来吧’,那指令应当遵循,令人应当依止那床榻。
Pada gatimhi, uppajjittha, uppajjate, uppajjissateti uppajjitabbaṃ tena, uppajjanīyaṃ, ettha ca ‘‘kattarī’’ti adhikāraṃ vinā ‘‘divādito yo’’ti vinādhikārayogavibhāgena yappaccayo, ‘‘tassa cavaggayakāra’’iccādinā cavaggo, ‘‘paradvebhāvo ṭhāne’’ti dvibhāvo, paṭipajjitabbo maggo, paṭipajjanīyo.
关于‘动词的变化’,有‘已经发生者’、‘发生者’、‘将要发生者’三种用法,其中应当发生者称为‘必须发生’,也称为‘适当发生’。这里没有‘谁做的’这类所有格的用法,亦无按‘从白天开始’等时间区分而作条件,唯有‘其原因’如‘其时间段的原因’等条件,以及‘置于地方的不同状态’等二分状态。应当履行并被履行者,即道路,必须遵行,并应遵行。
Budha avagamane, abujjhittha, bujjhate, bujjhissateti bujjhitabbo dhammo, bujjhanīyo.
关于‘觉悟’,有‘已经觉悟者’、‘觉悟者’、‘将要觉悟者’三种用法,其中应当觉悟的法称为应被觉悟、应当被认识的。
Su savaṇe, asūyittha, sūyate, sūyissateti sotabbo dhammo, idha yathāgamaggahaṇena ikārāgamābhāvo, suṇitabbo, ‘‘svādito ṇu ṇā uṇā cā’’ti vinādhikārayogavibhāgena ṇāpaccayo, savaṇīyo.
关于‘听闻’,有‘已经听闻者’、‘正在听闻者’、‘将要听闻者’三种用法,其中应当听闻的法是,若根据所受先行条件的缺失而无条件,应当听闻者,不含‘本人’等所有格成份,即没有‘某人为自己’、‘被某人’等所有格界分。应当听闻者。
Kara karaṇe, karīyittha, karīyati, karīyissatīti atthe tabbā’nīyā.
‘做’的行为谓‘当做’、‘正在做’、‘将要做’,意即在该事中必须的。
‘‘Antassa, karassa, ca, tatta’’nti ca vattate.
又谓‘内部、手部、它的’等。
§549
549.Tuṃtu na tabbesu vā.
549章,不当用‘屠者不能’等用法。
Karaiccetassa dhātussa antabhūtassa rakārassa takārattaṃ hoti vā tuṃ tu na tabbaiccetesu paccayesu paresu. Kattabbo bhavatā dhammo, kattabbā pūjā, kattabbaṃ kusalaṃ, tattābhāve ‘‘karotissā’’ti vattamāne ‘‘tavetunādīsu kā’’ti ettha ādisaddena tabbepi kādeso, kātabbaṃ hitaṃ.
『作』者,谓此根本存在、内在实体的作用状态或表现形态,此处说明在其他条件或对境中并非必然相应。应当完成者即行为、应当供养者即礼敬、应当作者即善法,若无此,则『将作』等语用为“应作”等含义,此处『何为』一词起始时,所论及的应当行为,即为应作之事、利益。
§550
550.Rahādito ṇa.
此为章节编号550之标记,非释义内容。
Rakāra hahārādyantehi dhātūhi parassa anānīyādinakārassa ṇakāro hoti. Ādisaddena ramu apañātāditopi.
关于作用形态的后缀如「哈哈」「等」于他者根本存在之表现,如“除去不从属起始者”之作意,是构成一种否定形态。起始语包括「ramu」和「apañāta」等。
Rahādito parassettha, nakārassa asambhavā;
「除去」在他处意指不可能生成的形态。
Anānīyādinasseva, sāmathyāyaṃ ṇakāratā.
同前述否定起始语,借此表达形态上的承接关系。
Karaṇīyo dhammo, karaṇārahoti attho, karaṇīyā, karaṇīyaṃ.
『应作』者,即具有可作之义,指应当被表现、被执行的法,受作用者及其意义皆含于内。
Bhara bharaṇe, bharīyatīti bharitabbo, bharaṇīyo.
『承载』者,为『应承载』者,为『承载之物』。
Gaha upādāne, agayhittha, gayhati, gayhissatīti gahetabbo, ‘‘tesu vuddhī’’tiādinā ikārassekāro, saṅgaṇhitabbo, ‘‘gahādito ppaṇhā’’ti vinādhikārayogavibhāgena ṇhāpaccayo, halopasaralopādi, saṅgaṇhaṇīyo, gahaṇīyo.
对『紧抓』而言,应作『紧抓』、『抓取』、『将要抓取』,称为『应抓取者』。以诸如『于其中增长』等词中长元音“ī”所在的读音,采取合音,应计数。针对『由抓持所起的问题』,根据闭合、开放以及近似音的不同,称为『应计算的』、『应抓持的』。
Ādiggahaṇena ramu kīḷāyaṃ, ramīyittha, ramīyati, ramīyissatīti ramitabbo, ramaṇīyo vihāro.
由原始抓持引发的玩乐,应作『享乐』、『正在享乐』、『将要享乐』,称为『应享乐者』。此为宜乐之所、安住之处。
Apa pāpuṇane, uṇāpaccayo, pāpīyatīti pāpuṇitabbo, ‘‘gupādīnañcā’’ti dhātvantassa lopo, dvittañca, pattabbo, patteyyo, pāpuṇaṇīyo, pāpaṇīyo.
对『未达到』者,是『未到处』,称为『应不及者』。表示『由于缺失本质能导致的远离』,加上双重否定,应得『应获得者』、『应取得者』、『应达成者』、『应下降者』。
‘‘Antassa, vā’’ti ca vattate.
『于其内,或』亦有记载。
§551
551.Gama khana hanādīnaṃ tuṃtabbādīsu na.
551.对村落、坑穴、击打等,不应进行践踏等行为。
Gama khana hanaiccevamādīnaṃ makāra nakārantānaṃ dhātūnamantassa nakāro hoti vā tuṃ tabba tave tuna tvānatvāiccevamādīsu takārādippaccayesu paresu. Agacchīyittha, gacchīyati, gacchīyissatīti gantabbo maggo, gamitabbaṃ, gamanīyaṃ.
「去」与「行」在含义上相近,犹如在各种声母中有叫做「马卡拉」之声的各种音素,声调为「纳卡罗」者,在语法上可作「是」或「应该」;又如在诸多助动词如「要去」、「会去」、「使去」等语义关系中互为条件。由此可知:「去」者,即是应当去、应当行之义,属于目的、义务、将来之路,故称为「去处」、「应去者」、「可去者」。
Khanu avadāraṇe, akhaññittha, khaññati, khaññissatīti khantabbaṃ āvāṭaṃ, khanitabbaṃ, ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā khanantassa ṇattañca, khaṇitabbaṃ, khaṇaṇīyaṃ, khananīyaṃ vā.
在「挖」的词义中,有「破坏」、「破裂」之意,如「应忍耐」、「应承受」、「应破坏」等多种词义,依声调变化区别。又有「应挖掘」、「应开凿」、「应挖出」等义,引申为「应处于某处地带」等义,故有「应挖之处」、「可挖者」、「应挖掘」等不同表达。
Hana hiṃsā gatīsu, ahaññittha, haññate, haññissateti hantabbaṃ, hanitabbaṃ, hananīyaṃ.
「打」在表示伤害、损害等含义时,有「应当杀」「应当破坏」之义,如「应杀害」「应断绝」等,此为「应打者」、「应破坏者」、「应攻击者」。
Mana ñāṇe, amaññittha, maññate, maññissateti mantabbo, manitabbo, yappaccaye cavaggādi, maññitabbaṃ, maññanīyaṃ.
「思想」含义中,有「应当念」、「应当思惟」的义理,须据特定条件,如念头等而生发。故为「应思惟者」、「应思想者」。
Pūja pūjāyaṃ, apūjīyittha, pūjīyati, pūjīyissatīti atthe tabbānīyā. ‘‘Curādito ṇe ṇayā’’ti akattaripi ṇeṇayā, ikārāgamānīyesu ‘‘saralopo’’tiādinā kāritasarassa lopo, pūjetabbo, pūjayitabbo, pūjanīyo bhagavā.
「供养」之义,有「不应被供养」时转为被动含义;又如「偷盗」、「消失」等,依声调、用法演变意涵。由语义联系推知「应供养者」、「应受供养者」、「应敬礼者」为正义,指诸佛。
‘‘Tabbānīyā’’ti yogavibhāgena kattukaraṇesupi, yā pāpuṇane, niyyātīti niyyānīko maggo. Gacchantīti gamanīyā bhogā. Naha soce, nahāyati etenāti nahānīyaṃ cuṇṇaṃ.
言「应当」涵盖各种语法功能,如能力、意愿、应当完成之路径等。因而「去」具有「应行之道路」义,在辞义中属于「适当的行动」范畴。由此,「不应为污秽、不可沐浴」等义也呈现。
‘‘Bhāvakammesū’’ti adhikāro.
‘业作因’这一章节。
§552
552.Ṇyo ca.
第552条亦同。
Bhāvakammesu sabbadhātūhi ṇyappaccayo hoti, caggahaṇena ‘‘ñāteyya’’ntiādīsu teyyappaccayo ca.
在业作因中,一切根本因素彼此有依赖;通过断灭称为‘应断者’等是得成之因。
§553
553.Kāritaṃ viya ṇānubandho.
第553条,犹如造作般的连带关系。
Anubandho appayogī, ṇakārānubandho paccayo kāritaṃ viya daṭṭhabboti kāritabyapadeso, ‘‘kāritānaṃ ṇo lopa’’nti ṇalopo, ‘‘asaṃyogantassa vuddhi kārite’’ti vuddhi, ikārāgamo, kattabbaṃ kāriyaṃ.
连带关系是不能单独应用的,以‘无耦合’的关系为凭据说应当观察是否成造作,所谓‘造作无灭’就是不灭,‘不相合者之增长即是造作’中的增长,是‘以义理为根本’,必须加以执行的造作。
Hara haraṇe, aharīyittha, harīyati, harīyissatīti vā haritabbaṃ hāriyaṃ.
‘取’、‘被取’、‘被夺取’、‘将取’等,应作‘应取’、‘使取’的解说。
Bhara bharaṇe, bharitabbaṃ bhāriyaṃ.
负载时,应负重担,如此乃为应负之重。
Labha lābhe, labhitabbaṃ labbhaṃ, ‘‘yavataṃ talana’’iccādisutte kāraggahaṇena yavato bhakārassa bhakāro, dvittaṃ.
获得与失去中,应获得所能获得者。‘当止足于此’等经文因取决于语音起因及语素格局,谓‘当止足于此’者,际于特定语境中,二重含义并存。
Sāsa anusiṭṭhimhi, sāsitabbo sisso, ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā ākārassikāro.
在注释经行中,应理解‘处于何土’等语句的形态教诲,这属于形式的详尽辨析。
Vaca viyattiyaṃ vācāyaṃ, ṇyappaccayādimhi kate ‘‘antānaṃ, ṇānubandhe’’ti ca vattate.
言语扩展中,于语法依缘等方面作‘终止、同属’等解释。
§554
554.Kagācajānaṃ.
第554条。乌鸦字符。
Cajaiccetesaṃ dhātvantānaṃ kakāra gakārādesā honti ṇakārānubandhe paccaye pareti cassa kādeso. Vacanīyaṃ vākyaṃ.
若欲舍弃此类词干,则K音(烘音)与G音(拱音)处在不同音变部位,因鼻音连接而相互依存,所致语音所归处另有其处。此为词语应遣、句法结构之说明。
Bhaja sevāyaṃ, bhajanīyaṃ bhāgyaṃ, jassa gādeso.
应当爱乐侍奉,这是值得爱乐的福报,因有依止之处。
Ci caye, acīyittha, cīyati, cīyissatīti cetabbaṃ ceyyaṃ, ikārassekāro vuddhi, yakārassa dvittaṃ, vinipubbo ‘‘do dhassa cā’’ti sutte caggahaṇena cakārassa chakāro, viniccheyyaṃ, vinicchitabbaṃ, vinicchanīyaṃ. ‘‘Kiyādito nā’’ti vinādhikārayogavibhāgena tabbānīya tuṃ tunā dīsu ca nāpaccayo, vinicchinitabbaṃ, vinicchinanīyaṃ.
对于『起造、已起、起正在起、将要起』这四法,应当加以思惟。『以『伊』字所成动词』表示增长;『以『亚』字所成动词』表示二重;于《多羯萨》经中,先行者谓「两中有者」时,及以破坏为轮的「轮者」,称为『火者』。当加以分辨,须分辨,应当审察,应能审察。『多少』等疑问句中,因无当令(文法上的决定因素)而无连语及差别,应当分辨,应能分辨。
Nī pāpuṇane, anīyittha, nīyati, nīyissatīti neyyo, neyyā, neyyaṃ. Netabbaṃ.
不可获得者,未被带去者,正在被带去者,将要被带去者,谓之应舍,亦应舍者,应当舍弃,不应摄受。
Ṇyaggahaṇaṃ chaṭṭhīyantavasenānuvattate, maṇḍūkagatiyā antaggahaṇañca tatiyantavasena.
『弃摄』依止第六格而起;以青蛙行为喻内部弃摄则依第三格起。
§555
555.Bhūtobba.
555. 应成为已有。
Bhū iccetasmā parassa ṇyappaccayassa saha dhātvantena abbādeso hoti. Bhavitabbo bhabbo, bhabbā, bhabbaṃ.
『身』因依其他缘起生存,故有其所住处。『应当成为』『成为』『能成者』『所成』。
‘‘Ṇyassa, antenā’’ti ca vattate.
「ṇya」词缀(的规则)以及(规则中)「以末音」之语,仍继续适用。
§556
556.Vada mada gamu yuja garahākārādīhi jjammaggayheyyāgāro vā.
556. 动词词根 vada(说)、mada(醉)、gamu(行)、yuja(结合)、garaha(呵责)及以「ā」为首的词根等,其后可选择性地接「jja」、「magga」、「yheyya」、「gāra」等后缀。
Vada mada gamu yuja garahaiccevamādīhi dhātūhi, ākārantehi ca parassa ṇyappaccayassa dhātvantena saha yathākkamaṃ jja mma gga yha e yyaiccete ādesā honti vā, garassa ca gārādeso, garahassa garassevāyaṃ gāro. Vavatthitavibhāsatthoyaṃ vāsaddo.
「瓦达、玛达、嘎穆、玉加、嘎拉哈」等词根,以及以长音「ā」结尾的词根,当其后接「ṇya」后缀时,该后缀与词根末尾音节依次发生替换,可替换为「jja、mma、gga、yha、e、yya」等形式;「gara」亦可替换为「gāra」;此处「garaha」之「gara」即替换为「gāra」。此处的「vā」(或)字,表示确定性的选择替换。
Vada viyattiyaṃ vācāyaṃ, avajjittha, vajjati, vajjissatīti vā vajjaṃ vadanīyaṃ, rassattaṃ. Vajjaṃ doso.
『vada』(说)词根,表示明晰之语;曾被说、正被说、将被说,故名『vajja』(应说之事),词中元音短化。『vajja』意为过失。
Mada ummāde, amajjittha, majjate, majjissati etenāti majjaṃ madanīyaṃ. Madaggahaṇena karaṇepi ṇyappaccayo. Gamu sappa gatimhi, gantabbaṃ gammaṃ.
『mada』(醉)词根,表示颠狂;曾令醉、正令醉、将令醉,故名『majja』(令人醉之物),即酒。因『mada』一词的收摄,以工具格关系亦加『ṇya』后缀。『gamu』及『sappa』词根,表示行进;应前往之处,名为『gamma』(村落/可去之地)。
Yuja yoge, ayujjittha, yujjate, yujjissatīti yoggaṃ, niyojjo vā.
『yuja』(相应)词根,表示结合;曾相应、正相应、将相应,故名『yogga』(相应之物/适宜之事);或作『niyojja』(应被策励者)。
Garaha nindāyaṃ, agarayhittha, garahīyati, garahīyissatīti atthe ṇyappaccayo, tassiminā dhātvantena saha yhādeso, garassa gārādeso ca, gārayho, gārayhā, gārayhaṃ, garahaṇīyaṃ.
『訶責』(garaha)之義為「應加訶責、曾受訶責、正受訶責、將受訶責」,故附加詞尾 -ṇya;該詞尾與詞根末音一同替換為 -yha,同時詞根 gara- 替換為 gāra-,由此得到:gārayha(應訶責的,陽性)、gārayhā(陰性)、gārayhaṃ(中性);另有派生形式 garahaṇīya(應受訶責的)。
Ādisaddena aññepi damajahantā gayhante. Gada viyattiyaṃ vācāyaṃ, gajjate, gadanīyaṃ vā gajjaṃ. Pada gatimhi, pajjanīyaṃ pajjaṃ gāthā. Khāda bhakkhaṇe, khajjateti khajjaṃ khādanīyaṃ. Damu damane, adammittha, dammate, damīyissatīti dammo damanīyo. Bhuja pālanabyavaharaṇesu, abhujjittha, bhujjati, bhujjissatīti bhoggaṃ, bhojjaṃ vā, kāraggahaṇena yassa jakāro. Gahetabbaṃ gayhamiccādi.
以『等』字,亦摄其余舍调伏者。『gada』义为言语清晰,由此引申为『言说』、『所应言说』,即『言说』之义。『pada』义为行进,『所应行』即『偈颂』。『khāda』义为食啖,『所啖之物』即『副食』。『damu』义为调伏,曾调伏、正调伏、将调伏,故『调伏者』即『所应调伏』之义。『bhuja』义为护持与受用,曾受用、正受用、将受用,故『受用物』,或以带『ja』之字摄入。『所应取』即『被取』等,以此类推。
Ākārantato pana dā dāne, adīyittha, dīyati, dīyissatīti atthe ṇyappaccayo, tassiminā dhātvantena ākārena saha eyyādeso, deyyaṃ, dātabbaṃ. Anīye ‘‘saralopo’’tiādinā pubbasarassa lope sampatte tattheva tuggahaṇena nisedhetvā ‘‘sarā sare lopa’’nti ākāre lutte parasarassa dīgho, dānīyaṃ.
从加诸动作方面分析,“ākārantato”即从给予之事起,“dāne, adīyittha”(给予处、给予的动作未端),动词“dīyati”或将来式“dīyissatīti”,是条件依存的解释。与动作基词“dhātvanta”结合,合成名词“eyyādeso”(给与、交付地方),“deyyaṃ”即应给予物,“dātabbaṃ”即应行施舍之义。以“anīye”反异例,表示“saralopo”等修辞类比初字省略,前后对照施加缀辞,局部借助于语法否定,如“nā”,表明义理限定,施舍动作允许与禁止间的区别乃通过词根及形态构成实现。
Pā pāne, apīyittha, pīyati, pīyissatīti peyyaṃ, pātabbaṃ, pānīyaṃ. Hā cāge, ahīyittha, hīyati, hīyissatīti heyyaṃ, hātabbaṃ, hānīyaṃ. Mā māne, amīyittha, mīyati, mīyissatīti meyyaṃ, mātabbaṃ, minitabbaṃ, metabbaṃ vā. Ñā avabodhane, aññāyittha, ñāyati, ñāyissatīti ñeyyaṃ, ñātabbaṃ, ñāteyyaṃ. ‘‘Ñāssa jā jaṃ nā’’ti jādese ‘‘kiyādito nā’’ti vinādhikārayogavibhāgena nāpaccayo, ikārāgamo ca, jānitabbaṃ, vijānanīyaṃ. Khyāpakathane, saṅkhyātabbaṃ, saṅkhyeyyaṃ iccādi.
『巴』(字根)表示饮,曾被饮、正被饮、将被饮,故称『应饮之物』,即『可饮之物』、『饮料』。『哈』(字根)表示舍弃,曾被舍弃、正被舍弃、将被舍弃,故称『应舍之物』,即『可舍之物』、『应舍弃者』。『玛』(字根)表示量度,曾被量度、正被量度、将被量度,故称『应量之物』,即『可量之物』、『应被量度者』,或『应被测量者』。『尼亚』(字根)表示了知,曾被了知、正被了知、将被了知,故称『应知之物』,即『可知之物』、『应知晓者』。依据「将『尼亚』字根之首音替换为『嘉』,接尾词为『昂』,补充音『那』」之规则,经由分析不含管辖范围之副词关联,附加『那』字尾,并插入『伊』音,成『嘉尼答巴』,即『应被了知者』、『应被辨知者』。又如『开雅巴』(字根)表示宣说,『应被数算者』、『应被宣说者』,等等诸例。
§557
557.Karamhā ricca.
“Karamhā ricca”句译为“关于‘Kara’的词条为空(无内容)”。此句为辞典或词根条目的说明,表示此处未附加具体注释。
Karadhātuto riccappaccayo hoti bhāvakammesu.
从造作字根,于业与业处义中,附加『利吉』字尾。
§558
558.Ramhi ranto rādi no.
558. 在主眼里无有损毁。
Rakārānubandhe paccaye pare sabbo dhātvanto rādi paccayarakāramariyādo no hoti, lopamāpajjateti attho. Rantoti ettha rakāro sandhijo, kattabbaṃ kiccaṃ. ‘‘Riccā’’ti yogavibhāgena bharāditopi riccappaccayo, yathā, bharīyatīti bhacco, saralopo. I gatimhi, pati etabbo paṭicco.
因果关系中有损失,就没有完全的事实存在,也不合于因果关系的尊重,故意为有所缺失。此处“损毁”者,是指行为、事项的结合、义务。『虚空』者,是业分法中承载全部的虚空因,即业者、相对者,这是简便的说法。在此路径中,须依此为基础。
§559
559.Pesātisaggapattakālesu kiccā.
559. 关于给予与接受时机的义务。
Pesa atisagga pattakālaiccetesvatthesu kiccappaccayā honti. Pesanaṃ nāma ‘‘kattabbamidaṃ bhavatā’’ti āṇāpanaṃ, ajjhesanañca. Atisaggonāma ‘‘kimidaṃ mayā kattabba’’nti puṭṭhassa vā ‘‘pāṇo na hantabbo’’tiādinā paṭipattidassanamukhena vā kattabbassa anuññā. Pattakālo nāma sampattasamayo yo attano kiccakaraṇasamayamanupaparikkhitvā na karoti, tassa samayārocanaṃ, na tattha ajjhesanamatthīti. Te ca ‘‘bhāvakammesu kiccattakkhatthā’’ti vuttattā bhāvakammesveva bhavanti.
关于给予和接受的时机,因其依赖于义务的条件,必要具备。在给予中所谓“此为应作”,即给予和接受,及精神启示称之。‘接受’是指‘我应作此事’的发问,或‘不可伤害’等行为准则的指导,应当知晓和依教奉行。时机者,即福德增益之时,若未测知而不作为,则时机不彰,故不可行。此等因果为了利益所作之事,即存于利益行为之中。
Pesane tāva – karīyatu bhavatā kammanti atthe iminā tabbānīyā, sesaṃ vuttanayameva, kattabbaṃ kammaṃ bhavatā, karaṇīyaṃ kiccaṃ bhavatā.
在施与断舍之间,应以行为为本,善恶分别,只有言教不足,须由行为表明。应作的行为,由你亲自实行,应做的事由你负责实行。
Atisagge bhujjatu bhavatāti atthe tabbādi, ‘‘aññesu cā’’ti vuddhi.
关于持续给予的意义,由此义务发起,乃至扩展至他人。
‘‘Tassā’’ti vattate.
『塔萨』一词意谓『彼者』。
§560
560.Bhujādīnamanto no dvi ca.
560.『布朱阿底』等词语的结尾不是两个。
Bhujaiccevamādīnaṃ jakārādiantānaṃ dhātūnamanto no hoti, parassa kiccakitakappaccayatakārassa ca dvebhāvo hoti. Bhottabbaṃ bhojanaṃ bhavatā, bhojanīyaṃ bhojjaṃ bhavatā.
以『布朱阿』起首的这些『结尾』,不作为『接合』的结尾,且对于他者行为和条件的造作,有两种存在。应当主食(吃者)的称为『食物』,应当被食(被吃者)的称为『食物对象』。
Ikārāgamayuttatakāre pana – ‘‘namakarānamantānaṃ niyuttatamhī’’ti ettha ‘‘antānaṃ niyuttatamhī’’ti yogavibhāgena dhātvantalopādinisedho, ‘‘rudhādito niggahītapubba’’nti vinādhikārayogavibhāgena, ‘‘niggahītañcā’’ti vā niggahītāgamo, bhuñjitabbaṃ tayā, yuñjitabbaṃ.
至于由『伊卡』字连缀而成的造作,则在此『名词结尾』之处,以连接词次第排除内涵末端,称为『结尾次第』。如『鲁达阿』等语为词类联合起止语,且有『已有连接』『结合』的说法。应当被食食用,应当被使用、连接。
Samayārocane pana – i ajjhayane adhipubbo, adhīyataṃ bhavatāti atthe tabbānīyādi, ikārāgamavuddhiayādesaajjhādesā ca, ṇyappaccaye tu vuddhi, yakārassa dvittañca, ajjhayitabbaṃ, ajjheyyaṃ bhavatā, ajjhayanīyaṃ bhavatā, avassaṃ kattabbanti vākye pana ‘‘kiccā’’ti adhikicca ‘‘avassakādhamiṇesu ṇī cā’’ti avassakādhamiṇatthe ca tabbādayo, kattabbaṃ me bhavatā gehaṃ, karaṇīyaṃ, kāriyaṃ. Evaṃ dātabbaṃ me bhavatā sataṃ, dānīyaṃ, deyyaṃ.
至于时节的启示,譬如今天的烧火之前,从字面义或上下文中理解为应当的,应当被烧的,应当被施行的,应当被完成的等义。句中『行为』『必需』等词意味着对必要法门的说明。譬如我应当给予之物,是给予的、应当付与的。
Dhara dhāraṇe, curādittā ṇeṇayā, vuddhi, ikārāgamo ca, dhāretabbaṃ, dhārayitabbaṃ iccādi.
关于持持的行为,如抓握、拿持、承载等,是增长的造作。『伊卡』字构成的词,也可断定为应当持有,应当握持等之义。
‘‘Nudādīhi yuṇvūnamanānanākānanakā sakāritehi cā’’ti sakāritehipi yuṇvūnamādesavidhānatoyeva dhātuppaccayantatopi kiccakitakappaccayā bhavantīti daṭṭhabbo. Tena titikkhāpīyatīti titikkhāpetabbo. Evaṃ tikicchāpetabbo tikicchāpanīyo. Abhāvīyittha, bhāvīyati, bhāvīyissatīti bhāvetabbo maggo. Bhāvayitabbo, bhāvanīyo, bhāvanīyaṃ, bhāvanīyā, akārīyittha, kārīyati, kārīyissatīti kāretabbaṃ, kārayitabbaṃ, kārāpetabbaṃ, kārāpayitabbaṃ, kārāpanīyamiccādi ca siddhaṃ bhavati.
『Nudādīhi』者,表示所有从青壮年到年老,乃至白发苍苍之间的行为。即便是如此行为,其构成要素虽彼此相依,必然互为因缘,然复需视其是否为功能所为而定。此义当明了。因此,称之为应当断除者,即应断除。如此应当治治者,亦应治治念。若无则生,有则生,且将生者,是应修习之道。应修者,称为应修,值得修,值得修习。若非实行,则为进行,正在进行,将来将进行者,皆当成就,受持,实行,令其入习,是为既成义。
Kattabbaṃ karaṇīyañca, kāriyaṃ kiccamiccapi;
有一事应当为,有一事应当行,包括行为及仪式,皆宜如此。
Kāretabbaṃ tathā kārā-petabbaṃ kiccasaṅgaho.
应为者及应令行为者,系诸行为之总摄。
Kiccappaccayantanayo. · 作用后缀终结法。
Tekālika三时
Kitakappaccayantanaya作用后缀终结法
Idāni kitakappaccayā vuccante.
此时称之为功能缘起。
Kara karaṇe, pure viya dhātusaññādi.
就如往昔所说,诸法根本之一即为『根本意根』等。
Kumbhaiccupapadaṃ, tato dutiyā.
谓如『瓮口』处,次则为第二种功能。
‘‘Kumbhaṃ karoti, akāsi, karissatī’’ti vā viggahe –
「造缸者、已造者、将造者」的表达,或称分解如是,
‘‘Parā, paccayā’’ti ca vattate.
又有说「他者、依他」的用法。
§561
561.Dhātuyākammādimhi ṇo.
561.于「法界行」中并非如此。
Kammasmiṃ ādimhi sati dhātuyā paro ṇappaccayo hoti.
此谓行为之初,如法界他者则非依他而生。
So ca –
而彼又——
§562
562.Aññe kita.
562.乃为他者也。
Tatiye dhātvādhikāre vihitā kiccehi aññe paccayā kiticceva saññā hontīti kitasaññā katā.
在第三章所规定的事物及其种类中,因其他条件而有所不同的某些事物,即称为种类观念,故谓种类观念已成。
§563
563.Kattari kita.
563. 制作者所作的事物。
Kattari kārake kitapaccayo hotīti niyamato kattari bhavati, so ca ‘‘ṇādayo tekālikā’’ti vuttattā kālattaye ca hoti. Pure viya kāritabyapadesaṇalopavuddhiyo, paccayantassāliṅgattā syādimhi asampatte ‘‘taddhitasamāsakitakā nāmaṃvātavetunādīsu cā’’ti kitakantattā nāmaṃva kate syādyuppatti, tato kumbhaṃ karotīti atthe ‘‘amādayo parapadebhī’’ti dutiyātappurisasamāso, ‘‘nāmāna’’ntiādinā samāsasaññā, ‘‘tesaṃ vibhattiyo lopā cā’’ti vibhattilopo, ‘‘pakati cassa sarantassā’’ti pakatibhāvo, puna samāsattā nāmamiva kate syādyuppatti.
制作者为行为的条件,即是固定的制作者,此亦称为‘时间的三段共时’。因从前如制作之处、语词之缺等而有增长,因条件之显现而相应,所以即使未成事时,亦称为‘类似派生、合成、名称、动因等’的制作用。也就是说,名为制作品由制作者命名,随后制成(如制造陶器),所以有‘动因为他者’的意义,这是第二人称的合成叠称,称为名称的合成观念。及其分解的缺失,称为分解灭,称为形相显现,如此合成即以名称如存在般成就。
So kumbhakāro, te kumbhakārā iccādi. Itthiyaṃ kumbhakārī, kumbhakāriyo iccādi, tathā kammaṃ karotīti kammakāro. Evaṃ mālākāro, kaṭṭhakāro, rathakāro, suvaṇṇakāro, suttakāro, vuttikāro, ṭīkākāro.
如此谓制陶者、他制陶者等。如女制陶者,谓制陶之女;制陶者,谓作此行为者。如此亦谓制线者、编织者、车夫、金匠、织布工、文字作者、注疏作作者。
Gaha upādāne, pattaṃ agaṇhi, gaṇhāti, gaṇhissatīti vā pattaggāho. Evaṃ rasmiggāho, rajjuggāho.
在家取用,即持取、拿取、将取,称为持物。亦谓抓线。
Ve tantasantāne, tantaṃ avāyi, vāyati, vāyissatīti vā tantavāyo, ‘‘te āvāyā kārite’’ti āyādeso, vākye panettha ‘‘te āvāyā’’ti yogavibhāgena āyādeso. Evaṃ tunnavāyo.
织物的线端,有摇晃、吹动、将吹等谓线的摇动,谓之摇动者。谓‘这些摇动被制作’,所以此句中‘这些摇动’为连词法中的造动指示。如此亦谓细线的摇动。
Mā parimāṇe, dhaññaṃ amini, mināti, minissatīti vā atthe ṇappaccaye kate –
“勿以数量论粮食”,此意谓依赖数量而生贪欲、渴求或将生渴求等情况,若非如此意,则不成立。
‘‘Ṇamhī’’ti vattate.
此处称为『有意』。
§564
564.Ākārantānamāyo.
五百六十四、形态名词。
Ākārantānaṃ dhātūnaṃ antassa āyādeso hoti ṇakārānubandhe paccaye pare, saralopādi. Dhaññamāyo. Evaṃ dānaṃ dadātīti dānadāyo.
形态名词是指构成事物之元素的内在限制,因与“形态”相连而生起,于彼外者为缘,即简便的适用。称为“粮食所缘”。如是,谓施舍,即施予财物者。
Kamu kantimhi, dhammaṃ akāmayi, kāmayati, kāmayissatīti vā dhammakāmo puriso, dhammakāmā kaññā, dhammakāmaṃ cittaṃ. Evaṃ atthakāmo, hitakāmo, sukhakāmo, dhammaṃ pāletīti dhammapālo iccādi.
在渴求欲望上,若以法欲诱导,谓法欲之人,法欲女子,法欲心。以此类推,反义者为不欲、利欲、乐欲。如称护持法者,护法者等。
Damu damane, ‘‘ariṃ adami, dameti, damissatī’’ti viggahe ‘‘dhātuyā’’ti adhikāro, ‘‘kammādimhī’’ti ca vattate.
于“驯服、驯化”,“我驯服,驯服、将驯服”等说法中,『元素』为范畴,有“作业”的义。
§565
565.Saññāyamanu.
念的修习。
Kammūpapade ādimhi sati saññāyaṃ gamyamānāyaṃ dhātuyā appaccayo hoti, upapadante nukārāgamo ca. Ettha ca ‘‘nu niggahītaṃ padante’’ti sutte ‘‘padante’’ti vacanato upapadanteyeva nukārāgamo hotīti daṭṭhabbaṃ. ‘‘Tesu vuddhī’’tiādinā ukāralopo. Ayaṃ pana nvāgamo samāsaṃ katvā upapadavibhattilope kateyeva hotīti veditabbaṃ.
在行为之法初起时,因念的缘故,念所依止的心理现象起始有所增益;在行为之法终止时,念亦为断除不善的契机。这里所说“若在句尾被缚”,在经文中“句尾”一词,即指行为之法终止时句尾,且断除不善亦发生于此,显然应知为此。至于“在它们的增长”等语则属于省略或增补,此乃将顷叙的句尾及断除不善合并,且因终止时句尾成分省略而成的合成新增,应当如是理解。
§566
566.Nu niggahītaṃ padante.
是否于句尾得以缚止。
Upapadabhūtanāmapadante vattamāno nukārāgamo niggahītamāpajjate, niggahītassa vaggantattaṃ, sesaṃ samaṃ, vuddhābhāvova viseso, arindamo rājā.
在以终止词结尾的词语终止时,断除不善契机得以成就。断除不善为断禁之意,属于词类断句的最终阶段,其余部分则平稳无增益者,则称为无成长,凡夫之中则如国王对诸不良事物的断除。
Tathā tara taraṇe, vessaṃ taratīti vessantaro, taṇhaṃ karoti hiṃsatīti taṇhaṅkaro bhagavā. Evaṃ medhaṅkaro, saraṇaṅkaro, dīpaṅkaro.
如同渡河者横渡,谓中间横渡之地;令渴望受损,即渴望的制造者,世尊如此称之。又如智慧的制造者、皈依的制造者、明灯的制造者。
‘‘Ādimhi, a’’iti ca vattate.
于开始时,即述“起初,阿”等语。
§567
567.Pure dadā ca iṃ.
567.先行者亦当施舍。
Purasadde ādimhi sati ‘‘dada dāne’’iccetāya dhātuyā appaccayo hoti, purasadde akārassa iñca hoti. Ettha ca ‘‘tadanuparodhenā’’ti paribhāsato purasaddantasseva iṃ hotīti daṭṭhabbaṃ. Ṇādīnaṃ tekālikattepi upapadatthavisesena atīteyevāyamappaccayo hotīti daṭṭhabbaṃ. Pure dānaṃ adadīti purindado sakko. Idhāpi vibhattilope kateyeva iṃādeso.
在声母之初若存‘‘dada dāne’’此类词根的“da”,则有辅音附加现象,若声母缺失则存在轻微附加音。此处‘‘tadanuparodhenā’’依释义为声母附加的表现,可见此处附加音确实存在。即使是相邻的音节之间,此附加也存在,表明此为前行声母的附加现象。之前“不施舍”者为印主神萨咖;此处,即使有字尾省略,亦有此附加音迹象。
‘‘Kammādimhi, a’’iti ca vattate.
『在业等词之后,附加「阿」字尾』,此规则仍继续适用。
§568
568.Sabbato ṇvu tvāvī vā.
【五六八则】于一切(字根)之后,可随意附加『纽瓦』、『德瓦』、『维』等字尾。
Sabbato dhātuto kammādimhi vā akammādimhi vā sati a ṇvu tu āvī iccete cattāro paccayā honti. Vāggahaṇaṃ ‘‘akammādimhi vā’’ti vikappanatthaṃ.
在声母处,不论为有行声母或无行声母,若有a与ṇvu、āvī,则存在四种条件。括号内‘‘akammādimhi vā’’为语义变换之意。
Appaccaye tāva – dhara dhāraṇe, dhammaṃ adhari, dharati, dharissatīti vā dhammadharo. Evaṃ vinayadharo. Tathā taṃ karotīti takkaro, dvittaṃ. Evaṃ hitakaro, divasakaro, dinakaro, divākaro, nisākaro, dhanuṃ gaṇhātīti dhanuggaho. Evaṃ kaṭaggaho, sabbakāmaṃ dadātīti sabbakāmadado, sabbadado.
先说不附加字尾之情形——字根『达拉』表示持守,『曾持守法、正持守法、将持守法』,故称『持法者』。同理,『持律者』。又,『作彼事者』称『如法作者』,须重叠首音。同理,『作益者』、『作日者』(其别名为)『日作者』、『昼作者』、『夜作者』;『执弓者』称『持弓者』。同理,『执席者』;『给予一切所欲者』称『施一切欲者』、『普施者』。
Āto pana – annaṃ adāsi, dadāti, dadissatīti annado. Evaṃ dhanado, saccaṃ sandahatīti saccasandho. Pā pāne, majjaṃ pivatīti majjapo. Tā pālane, gavaṃ saddaṃ tāyatīti gottaṃ. Evaṃ kattari.
以『āta』结尾者:『施予食物』者曾施、正施、将施,故称『施食者』。同理,『施财者』。『以言语连结真实』者称『真语者』。『pā』义为饮,饮诸酒者称『饮酒者』。『tā』义为守护,以声音守护牛群者称『氏族』。以上为主动者格。
Akammādimhi pana ‘‘yasmā dapetī’’ti sutte bhayaggahaṇena sesasādhanepi appaccayo.
就无业(akammādi)而言,经中称『yasmā dapetī』时,即因害怕而产生不完全消除,未能彻底断除所有烦恼之意。
Nī pāpuṇane vipubbo, vinesi, vineti, vinessati etena, etthāti vā vinayo, ‘‘aññesu cā’’ti vuddhi, ayādeso ca, nayanaṃ nayo. Si sevāyaṃ nipubbo, nissīyittha, nissīyati, nissīyissatīti vā nissayo. Si saye, anusayi, anuseti, anusessatīti vā anusayo.
字根『尼』(nī)义为到达,加前缀『离』(vi-),「曾引导、正引导、将引导之工具或处所」,故名律(vinayo);依「其余亦然」之规则,施行增音(vuddhi),并替换为『aya』,「引导」故名道(nayo)。字根『悉』(si)义为依附,加前缀『离』(ni-),「曾依附、正依附、将依附」,故名依止(nissayo)。字根『悉』(si)义为卧,「曾随眠、正随眠、将随眠」,故名随眠(anusayo)。
I gatimhi patipubbo, paṭicca ekasmā phalametīti paccayo, samudayo. Ci caye, vinicchīyate anena, vinicchayanaṃ vā vinicchayo, uccayanaṃ uccayo, sañcayo, dhammaṃ vicinātīti dhammavicayo. Khī khaye, khayanaṃ khayo. Ji jaye, vijayanaṃ vijayo, jayo. Kī dabbavinimaye, vikkayanaṃ vikkayo, kayo. Lī silesane, allīyati etthāti ālayo, layo. Evaṃ ivaṇṇantato.
以『i』(义为行进)加前缀『pati』:『依一法而得果』者称『缘』、『集』。『ci』义为积聚,以之简择者、或简择之行为称『抉择』;积聚之行为称『积集』、『蓄聚』;简择法者称『择法』。『khī』义为损耗,损耗之行为称『衰灭』。『ji』义为胜,胜越之行为称『胜利』、『战胜』。『kī』义为物品交换,交换之行为称『售卖』、『买』。『lī』义为粘附,附着于此处者称『执着处』、『溶解』。以上为以『i』元音结尾者,依此类推。
Āsuṇantīti assavā, avādeso, paṭissavanaṃ paṭissavo. Su gatimhi, ābhavaggā savantīti āsavā. Ru sadde, ravatīti ravo. Bhavatīti bhavo. Pabhavati etasmāti pabhavo. Lū chedane, lavanaṃ lavo. Evaṃ uvaṇṇantato.
「彼等听从」,故名随顺者(assavā),字根『阿』(a)被替换;「回应、听从之行为」,故名回应(paṭissavo)。字根『苏』(su)义为流动,「从有顶天向下流注」,故名漏(āsavā)。字根『路』(ru)义为声,「发声」,故名声响(ravo)。「生起」,故名有(bhavo)。「从此生起」,故名根源(pabhavo)。字根『路』(lū)义为截断,「截断之行为」,故名割取(lavo)。以上皆属以『u』元音结尾之变化。
Niggaṇhāti, niggahaṇaṃ vā niggaho, paggaho, saṅgaṇhāti tena, saṅgahaṇaṃ vā saṅgaho. Vara varaṇe, saṃvaraṇaṃ saṃvaro. Dara ādare, ādaraṇaṃ ādaro. Āgacchati, āgamananti vā āgamo, āgamīyanti ettha, etena vā atthāti āgamo pariyatti. Sappatīti sappo. Dibbatīti devo. Kamu padavikkhepe, pakkamanaṃ, pakkamatīti vā pakkamo. Evaṃ vikkamo.
『制伏』者,制伏之行为即为制伏;『摄受』者,以此摄受,或摄受之行为即为摄受。词根『vara』表遮护义,遮护之行为即为律仪。词根『dara』表尊重义,尊重之行为即为恭敬。『来到』或『来临』即为来;或谓『于此被遵循』、『藉此得义』,故『来』亦指圣典。『能爬行者』即为蛇。『能光耀者』即为天人。词根『kamu』表步移义,『出行』或『出发者』即为出发;『勇进』亦同此例。
Cara caraṇe, vane caratīti vanacaro, kāmo avacarati etthāti kāmāvacaro loko, kāmāvacarā saññā, kāmāvacaraṃ cittaṃ. Gāvo caranti etthāti gocaro, chaṭṭhītappuriso.
「行走」是指行有所止,像森林中行走者被称为「森林行者」,欲望在这里表现为不正当行为,称为欲望不正行;贪欲不正行是身心的特征。牛群聚集于草场,这里称为「牛群活动地」,是被遮蔽的人。
Pādena pivatīti pādapo. Evaṃ kacchapo, tatiyātappuriso.
用脚射水称为「根茎」,如乌龟,属于第三类人。
Ruha janane, sirasmiṃ ruhatīti siroruho, guhāyaṃ sayatīti guhāsayaṃ cittaṃ. Evaṃ kucchisayā vātā. Ṭhā gatinivattimhi, pabbate aṭṭhāsi, tiṭṭhati, ṭhassatīti vā pabbataṭṭho puriso, pabbataṭṭhā nadī, pabbataṭṭhaṃ osadhaṃ. Evaṃ thalaṭṭhaṃ, jalaṭṭhaṃ, sattamītappuriso.
幼芽在头部生长称为「头芽」,卧于山洞称为「洞穴所在处」,意指心。由此致使尾部的风发生。在场所和运动上,山高耸立、站立或稳固者为「山顶人」,山顶之河流,山顶之草药。如此地的顶端,水的顶端,乃第七类人。
§569
569.Gahassupadhasse vā.
也可称为「家宅之邻」。
Gahaiccetassa dhātussa upadhassa ettaṃ hoti vā, upadhāti antakkharato pubbakkharassa parasamaññā, gayhatīti gehaṃ, gahaṃ vā.
若为家人,其成分称为附属,附属为相对前后次序的彼此对立,家宅即为住所。
Ṇvuppaccaye rathaṃ karotīti atthe ṇvuppaccayo, so ca ‘‘aññe kita’’ti kitasaññattā ‘‘kattari kita’’ti kattariyeva bhavati, tato kāritabyapadesa ṇalopavuddhiyo.
「制造车轮」为动词中构词成分;此处造车的条件即是因缘,且有他物物理作伴,有所制者称为制造者,称制造对象特指车轮。
§570
570.Anakā yuṇvūnaṃ.
570.【阿那咖规则】:在 yuṇvu 与 ūna 两类词尾之中,替换为 anaka。
Yuṇvuiccetesaṃ paccayānaṃ ana akaiccete ādesā hontīti akādeso. Sesaṃ kumbhakārasaddasamaṃ, rathakārako. Tathā annaṃ dadātīti annadāyako, ‘‘ākārantānamāyo’’ti āyādeso, ‘‘itthiyamato āpaccayo’’ti āpaccayo, ‘‘tesu vuddhī’’tiādinā akārassa ikāro, annadāyikā kaññā, annadāyakaṃ kulaṃ. Lokaṃ netīti lokanāyako, vineti satteti vināyako, ‘‘te āvāyā kārite’’ti āyādeso.
「于、纳」等词,「阿那」「阿咖」等乃彼等词缀之代换形式,故称『阿咖』代换。其余与『陶师』一词相同,如『车匠』(造车者)。又如:施与食物者,称『施食者』;依『以「阿」结尾者转为「阿亚」』之规则,作「阿亚」代换;依『阴性于此加「阿」词缀』之规则,加「阿」词缀;依『于彼等作增音』等规则,『阿』音转为『伊』音,如:施食之女(阴性)、施食之家(中性)。引导世间者,称『世间导者』;调御众生者,称『调御者』;依『彼等「阿瓦」于「阿亚」代换之使役形』之规则,作「阿亚」代换。
Akammūpapade karotīti kārako, kārikā, kārakaṃ. Dadātīti dāyako, dāyikā, dāyakaṃ. Netīti nāyako, nāyikā, nāyakaṃ. Bhagavato ovādānusāsaniṃ asuṇi, suṇāti, suṇissatīti vā sāvako, sāvikā, āvādeso. Lunātīti lāvako. Pu pavane, punātīti pāvako, bhavatīti bhāvako, upāsatīti upāsako, upāsikā. Gaṇhātīti gāhako.
无受词而为之者,称『作者』,阴性为『作女』,中性为『所作』。施予者,称『施者』,阴性为『施女』,中性为『所施』。引导者,称『导者』,阴性为『导女』,中性为『所导』。曾听闻、正听闻或将听闻世尊之教诫与训示者,称『声闻』,阴性为『声闻女』,此乃『阿瓦』代换。割刈者,称『割者』。『蒲』字含净化义,净化者,称『净化者』;存在者,称『修习者』;亲近侍奉者,称『近事男』,阴性为『近事女』。执取者,称『取者』。
Pacatīti pācako. Ayaji, yajati, yajissatīti vā yājako. Ettha hi ‘‘kagā cajāna’’nti cajānaṃ kagatte sampatte –
烹煮者,称『厨者』。曾祭祀、正祭祀或将祭祀者,称『祭祀者』。此处,依『咖嘎之「恰嘉那」』之规则,当「恰嘉那」转为「咖嘎」时——
§571
571.Nakagattaṃ cajā ṇvumhi.
第五七一条:【于「纳瓦」词缀,「恰嘉那」不转为「咖嘎」。】
Dhātvantabhūtā cakārajakārā kakāra gakārattaṃ nāpajjante ṇvuppaccaye pareti paṭisiddhattā na bhavati.
位于词根末位之『恰』字与『嘉』字,于「纳瓦」词缀居后之时,不转变为『咖』字与『嘎』字——因已被前述规则所遮止,故不发生此转变。
Jana janane, janetīti janako, janikā, ‘‘ghaṭādīnaṃ vā’’ti ettha vāggahaṇena vuddhi na hoti. Evaṃ khanatīti khanako, sametīti samako, gametīti gamako, dametīti damako, ahani, hanti, hanissatīti vā vadhako, ‘‘vadho vā sabbatthā’’ti hanassa vadhādeso, hantīti yātako, ‘‘hanassa ghāto’’ti ṇvumhi ghātādeso, gāvo hanatīti goghātako, rundhatīti rundhako, niggahītāgamo, saṃyogantattā na vuddhi hoti. Evaṃ bhuñjatīti bhuñjako, kiṇātīti kāyako, pāletīti pālako, pūjetīti pūjako.
“生者”谓生者,“生者生子”谓生父母,生母。“如陶器等”者,此处言语习用之法不增。犹如“掘者”谓掘土者,“集者”谓聚者,“行者”谓往者,“驯者”谓驯养者,“杀者”谓杀戮者,杀意或屠意,杀之谓语皆显杀意,谓“处处杀”者,谓杀意即杀害之意,杀者谓杀人者,“杀害”谓杀害之意,“牛杀者”谓宰牛者,“劝戒者”谓劝戒者,谓教导相合,无增长义。犹如“食者”谓食用者,“买者”谓买受者,“护者”谓守护者,“敬礼者”谓供养者。
§572
572.Nudādīhi yuṇvūnamanānanākānanakā sakāritehi ca.
572. 以催促等多种手段及吆喝。
Nudādīhi dhātūhi, sakāritehi ca dhātūhi paresaṃ yuṇvuppaccayānaṃ yathākkamaṃ ana ānana aka ānanakaiccete ādesā honti.
以催促等工具,亦即以配合他方迅速发起的多种手段,有各种指令。
Ettha hi –
此处乃是——
Sakāritehi yuṇvūnaṃ, kāriyassa vidhānato;
“以配合之法催促,如此施为之方法;
Kiccakitthambhavo dhātu-ppaccayehipi vediyo.
目标必需品之需求时亦须如此管理。”
Nuda khepe papubbo, panudi, panudati, panudissatīti vā atthe ṇvuppaccayo, tassiminā akādeso, ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā nudissa dīgho, panūdako.
“Nuda”意为轻率地,粗略地进行的意思。此处“papubbo”指先行、先作。由此,“panudi, panudati, panudissatīti”在该义中表示依赖于此而生的条件。此句说明谓词“不定”的这一用法中,以“不同时相”引出长句,说明“某处因素”等义,故“panūdako”为引出或揭示事物者。
Sūda paggharaṇe, sūdatīti sūdako. Ñā avabodhane, aññāsi, jānāti, jānissatīti vā atthe ṇvuppaccayo, tassānena ānanakādeso, ‘‘ñāssa jājaṃnā’’ti jādeso, saralopādi, jānanako.
『流出』者,有流淌之义;『知者』者,以『ñā』根有觉知之义,谓已知、现知、当知,故加『ṇvu』后缀,以『ānana』替换该后缀,以『jā』替换『ñā』,并省略重叠元音等,成『知者』[Pali: jānanako]。
Sakāritehi pana āṇa pesane, āṇāpesi, āṇāpeti, āṇāpessatīti vā atthe ‘‘sabbato ṇvutvāvī vā’’ti ṇvuppaccayo, tassiminā akādeso, saralopādi, āṇāpako, saññāpetīti saññāpako, sañjānanako, ettha ānanakādeso, ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā kāritalopo. Tathā dāpetīti dāpako, ‘‘anakā yuṇvūna’’nti akādeso, patiṭṭhāpetīti patiṭṭhāpako, nibbānaṃ sampāpetīti nibbānasampāpako, kārāpetīti kārāpako, kārāpikā iccādi.
然而,由使役动词而来者:词根『āṇa』含差遣义,『已令命令』、『令命令』、『将令命令』等义中,依『一切词根皆可加ṇvu及tvāvī后缀』之规则,加『ṇvu』后缀,再依该规则以『aka』替换,并经元音省略等音变,得『āṇāpaka(令命令者)』;『令了知』得『saññāpaka(令了知者)』;又『令认知者』中,以『anaka』替换,并依『有时词根』等规则省略使役标记。同样,『令给予』得『dāpaka』,依『以ana代替yuṇvu』规则以『aka』替换;『令建立』得『patiṭṭhāpaka』;『令证得涅槃』得『nibbānasampāpaka』;『令建造』得『kārāpaka』;『令建造者(阴性)』等亦依此类推。
Tuppaccaye akāsi, karoti, karissatīti vā atthe ‘‘sabbato ṇvutvāvī vā’’ti tuppaccayo, so ca kitasaññattā ṇvuppaccayo viya sabbattha kattariyeva bhavati.
以『tu』后缀,于已作、现作、当作之义,依『一切词基皆可接ṇvu或tvā或vī等』之规则加『tu』后缀;此后缀因具有『kit』[Pali: kita]之名,如同『ṇvu』后缀一般,一切情况下皆唯用于主动者(作者格)。
‘‘Antassā’’ti vattate.
应理解『其末尾』之语仍延续有效。
§573
573.Karassa ca tattaṃ tusmiṃ.
【第五七三则】『tu』后缀中,『kar』词根末尾变为『t』。
Karaiccetassa dhātussa antassa rakārassa takārattaṃ hoti tuppaccaye pare. Casaddena bharādīnañca, tato nāmamiva kate syādyuppatti, ‘‘satthupitādīnamā sismiṃ silopo cā’’ti āttaṃ, silopo, tassa kattā takkattā, chaṭṭhīsamāso. Tathā bharatīti bhattā.
若考察该元素的本质内在,虽然后续增加,终究具备清晰完整。以名称及载体为例,故不名其为物,而称之为『加持者等名号,此中为精神工艺』者,为此元素之构造与造作,乃第六合分。又以负载者故称其负载者。
Hara haraṇe, haratīti hattā, bhindatīti bhettā, bheditā vā, chindatīti chettā, dadātīti dātā, bhojanassa dābhā bhojanadātā, sandahatīti sandhātā, avaci, vacati , vakkhatīti vā vattā, ‘‘bhujādīnamanto no dvi cā’’ti dhātvantalopo, dvittañca, bhuñjatīti bhottā, abujjhi, bujjhati, bujjhissatīti vā bujjhitā, yakārikārāgamā, jānātīti ñātā, jinātīti jetā, suṇātīti sotā, gaṇhātīti gahetā, bhavatīti bhavitā, saratīti saritā, gacchatīti gantā. ‘‘Gama khana hanādīnaṃ tuṃ tabbādīsu na’’iti dhātvantassa nattaṃ. Evaṃ khanatīti khantā, hanatīti hantā, maññatīti mantā, pāletīti pāletā, pālayitā.
『持』是持取,『持有』是持有者,『分』是分割者,『断』是切断者,『给予』是给予者,食物给予者,『调和』是调和者,『说』是言说者,『语』是说者。『手等之受者不应为二』是元素之缺失,『双』为二。『食用』是吃者,『不知』是未觉者,『将觉』是将觉者,或『觉者』者。化生诸种者,『知者』『识者』,『胜者』,『听者』,『执者』,『成为者』,『存在者』,『流动者』。『行、猎及杀等非此处所宜』是此元素不具备。如此,『流动』是流动者,『杀』是杀者,『思』是思者,『护』是护者,『守护』是守护者。
Kārite bhāvetīti bhāvetā, bhāvayitā. Evaṃ sāretā, sārayitā, dāpetā, dāpayitā, hāpetā, hāpayitā, nirodhetā, nirodhayitā, bodhetā, bodhayitā, ñāpetā, ñāpayitā, sāvetā, sāvayitā, gāhebhā, gāhayitā, kāretā, kārayitā, kārāpetā, kārāpayitā iccādi.
『作』是作者,『使』是使役者。如此『安置者』,『置物者』,『派遣者』,『使派者』,『废除者』,『使废者』,『启发者』,『使启发者』,『教导者』,『使教导者』,『守护者』,『使守护者』,『抱取者』,『使抱取者』,『作成者』,『使作成者』,『使役者』等。
Āvīpaccaye disa pekkhane, bhayaṃ apassi, passati, passissatīti vā atthe āvīpaccayo, ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā disassa dassādeso, bhayadassāvī, bhayadassāvino iccādi daṇḍīva neyyaṃ. Itthiyaṃ bhayadassāvinī. Napuṃsake bhayadassāvi cittaṃ.
在眼界接触时,见有怖畏,看到,正在看,将要看,此为眼界接触。『何处有元素?』等以处所示现,显现怖畏观察者,如持杖者。女性为怖畏观察女性。中阴者亦为怖畏观察意识。
Sāsa anusiṭṭhimhi, sadevakaṃ lokaṃ diṭṭhadhammikādivasena sāsatīti atthe –
论及动、静施行体之法,即以一切繁荣世界的界及视界等为义,称之为教法。
§574
574.Sāsādīhi ratthu.
574.以教法等事理为国家之所依托。
Sāsaiccevamādīhi dhātūhi ratthuppaccayo hoti.
以此类比,诸法之假名,乃因依附而起。
‘‘Ramhi ranto rādi no’’ti rādilopo, saralopādi, nāmabyapadeso, syādyuppatti, āttaṃ, silopo. Satthā, satthāro.
“于愉悦中欢喜,犹如‘拉’字开始”者,指音节“拉”字之缺失,或称理音未全,或为名辞差别,或因生起,或因自体,或为音节之增减。师者,为导师。导师者,为教师。
Pā rakkhaṇe, puttaṃ pātīti atthe –
‘护卫小儿’之意:
§575
575.Pāditoritu.
575. 由被护者而来之意。
Pāiccevamādito dhātuggaṇato rituppaccayo hoti, rādilopo saralopādi. Pitā. Dhara dhāraṇe, mātāpitūhi dharīyatīti dhītā, ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā ikārassa dīgho.
由“护”字类推的诸音节,从法之类别而言,有时因音节之缺失而生时节;“拉”字缺失,或称理音未全。‘父’字意义。因承载、承持而生,母与父得以承载者,即女曰‘女儿’,因“何处有法”若此类长音。
Māna pūjāyaṃ, dhammena puttaṃ mānetīti atthe –
‘尊重儿子,为恭敬事业’之义:
§576
576.Mānādīhi rātu.
拒绝、禁止。
Māna bhāsaiccevamādīhi dhātūhi rātuppaccayo hoti, rādilopo, mātā. Bhāsa viyattiyaṃ vācāyaṃ, pubbe bhāsatīti bhātā iccādi.
以诸如『拒绝』等动词根而言,有拒绝、断除、消灭等义。因拒绝成就缘故,意味着断除之义;拒绝一词在语言上有扩展的用法,指先前说话所断除的东西,如灯火熄灭等。
Visa pavesane papubbo, pāvisi, pavisati, pavisissatīti vā atthe –
『进入』一词前后相续的动词用法,有‘进入、进入中、将进入’等意义。
§577
577.Visa ruja padādito ṇa.
毒、痛苦、脚诸类词根。
Visa ruja padaiccevamādīhi dhātūhi paro ṇappaccayo hotīti ṇappaccayo. So ca kitasaññattā kattari bhavati, kāritabyapadesaṇalopa vuddhiyo, paveso.
以毒、痛苦、脚等词根为例,‘毒’他动词的否定因缘为‘不毒’。此处所指是一种‘被成为’的概念,即表示为‘被实施之所作事’,也就是行为的施行或作用。
Tathā ruja roge, aruji, rujati, rujissatīti vā rogo, ‘‘kagācajāna’’nti jakārassa gakāro, uppajjatīti uppādo. Phusa phusane, aphusi, phusati, phusissati, phusanti vā tena sampayuttāti phasso, ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā phusassa phasso, saṃyogantattā na vuddhi. Bhavatīti bhāvo. Uca samavāye, ucatīti oko, cakārassa kakāro. Aya gatimhi, ayi, ayati, ayissati, ayati vā itoti āyo. Budha avagamane, sammā bujjhatīti sambodho, āharatīti āhāro, upahanatīti upaghāto, ‘‘hanassa ghāto’’ti ghātādeso.
同样,‘痛苦’对应疾病,苦痛生起或将生起;疾病指损害、疾病发生。触觉如‘触摸、接触、感觉’等词连用表示接触之义,此处‘何处触及’表示接触的状态而非增长。『成为』指现象的存在状态。‘说’指在聚合体中发声,如鸟鸣叫的声音。『去往』为行动,‘去、将去及其动作’。‘觉者的体认’,‘完全觉知’,‘引导’、‘侵害’均指伤害之义。
Ranja rāge, ranjatīti atthe ṇappaccayo.
以『ranja』根有染色之义,谓有所染著,故加『ṇa』后缀。
§578
578.Niggahīta saṃyogādi no.
第五七八条:论断曰:非谓缚缚及其起始等。
Saṃyogasmiṃ ādibhūto nakāro niggahītamāpajjate. Niggahītassa vaggantattaṃ, jakārassa gattaṃ, raṅgo.
于「缚」之中,起始因缘为无形无相者,称为缚。论缚之性质,若于举例,譬如『jakāra』之『gatta』,起色为缚。
§579
579.Ṇamhi ranjassa jo bhāvakaraṇesu.
第五七九条:于『ṇamhi』(音近)之染著中。
Ranjaiccetassa dhātussa antabhūtassa njassa jakārādeso hoti bhāvakaraṇaiccetesvatthesu vihite ṇakāravatippaccaye pare.
言:当染著之法体,自内在起的『ṇ』,如『jakāra』等所起之处,作为染著缘起之所依,依此起『ṇ』之差别。
Ettha hi –
此处如是说—
Ṇamhi ranjassa karaṇe, jādesassa vidhānato;
关于染污的形成,及其产生的原理;
Akattaripi viññeyyo, kārake ṇassa sambhavoti.
即使是不方便触知者,也因对象的起因而发生。
Ranjanti anenāti rāgo, rañjīyati anenāti vā rāgo, sayaṃ rañjatītipi rāgo. ‘‘Ṇamhi ranjassa jo’’ti yogavibhāgena jakāro. Pajjate anenāti pādo, patujjate anenāti patodo, jarīyati anenāti jāro. Evaṃ dāro. Tathā kammādīsu, bhujjatīti bhogo. Evaṃ bhāgo, bhāro, labbhatīti lābho, voharīyatīti vohāro, dīyatīti dāyo, vihaññati etasmāti vighāto, viharanti etthāti vihāro, āramanti etasminti ārāmo. Evaṃ papāto iccādi.
染污因此而生称为贪欲,因其被染染称为贪欲,亦有自染之意,即贪欲自染。如说‘染污者’,是根据合取分解的缘由。脚因之而生称为跛足,因之而断称为断足,因之而老称为衰老。依此道理者称为老。诸如业等亦然,造作称为受用。由此而得称为份量、负担、获得,施用、给予、破坏,住持、安隐之处,及堕落、欲与烦恼等,皆依此理。
‘‘Ṇa’’iti vattate.
「『ṇa』」者,此(规则)仍在沿用也。
§580
580.Bhāve ca.
580.【于表义时亦然】。
Bhāvatthe bhāvābhidheyye dhātūhi ṇappaccayo hoti. Bhūyate, bhavanaṃ vā bhāvo, paccate, pacanaṃ vā pāko, ‘‘kagā cajāna’’nti kādeso.
就‘Bhāva’之义、表达及其基础而言,诸因素无不依赖彼此。‘生长’、‘创造’是存在,‘成熟’、‘熟成’是成熟的进展,此乃谓之‘起因’。
Sica paggharaṇe, secanaṃ seko. Suca soke, socanaṃ soko. Caja hānimhi, acajjittha, cajjate, cajjissate, cajanaṃ vā cāgo. Yaja devapūjāsaṅgatikaraṇadānesu, ijjittha, ijjate, ijjissate, yajanaṃ vā yāgo, yuñjanaṃ yogo. Bhaja sevāyaṃ, abhajjittha, bhajjate, bhajjissate, bhajanaṃ vā bhāgo, arajjittha, rajjate, rajjissate, rajanaṃ vā rāgo, jassa gakāro.
持戒即是保持戒行,施浴即是洗浴。洁净即是清净,哀悼则是悲伤。在舍弃损失时,当心不执着,舍弃,舍弃过后,舍弃未来,舍弃之举亦称放弃。祭祀诸天及供养之捐献事,须心存敬重,敬重,敬重过后,敬重未来,供养或放弃,施与及供养相合。应奉行侍奉,不应破坏奉行,行奉行,行奉行未来,奉行或分享,若有不善心念,则为贪恋、爱欲,犹如烟火燃灼燃烧。此即戒律中相关义理。
Daha bhasmīkaraṇe, pariḍayhittha, pariḍayhati, pariḍayhissati, pariḍayhanaṃ vāti atthe ṇappaccayo.
如烧毁化为灰烬,围绕灼烧,灼烧着,灼烧未来,灼烧行为即烧毁时无条件性之相依。
‘‘Ṇamhi, vā’’ti ca vattate.
亦有称为“于……”(条文中以此说明义项的用法)
§581
581.Dahassa do laṃ.
编号五百八十一条。烧毁法。
Dahaiccetassa dhātussa dakāro lattamāpajjate ṇappaccaye pare vā. Pariḷāho, paridāho. Bhanja avamaddane, bhañjanaṃ bhaṅgo. Sanja saṅge, sañjanaṃ saṅgo, nassa niggahītaṃ.
若意谓烧毁之法中本质,‘火因’被认为导致烧毁伪事的原因,或其他缘起。痿疲、衰灭,有破碎失效,即破裂破坏。结合、结合物,联合与接合。消灭、限制等涵义。
Paccayehi saṅgamma karīyati, saṅkharīyati tena vāti atthe visarujapadādinā, saṅkharaṇanti atthe ‘‘bhāve cā’’ti vā ṇappaccayo.
依据条件而结合而成,为造作。含义上借助‘破坏行’等词表述条件缘起时,无条件性。‘造作’即表示‘存在’上之条件无;有或无等关系。
‘‘Ṇamhī’’ti vattate.
「在『ṇa』之後」(此條規則)繼續適用。
§582
582.Purasamupaparīhikarotissa khakharā vā tappaccayesu ca.
五百八十二。在前者所依赖的条件中,坚硬或作为因素。
Pura saṃ upa pariiccetehi parassa karotissa dhātussa kha kharaiccete ādesā honti vā tappaccaye, ṇappaccaye ca pare. ‘‘Tappaccayesū’’ti bahuvacananiddesena tuṃ tvādīsupi. Dhātvādesassāpi ṭhānopacārena dhātuvohārato ‘‘asaṃyogantassa vuddhi kārite’’ti vuddhi, saṅkhāro. Evaṃ parikkhāro, purekkhāro.
所谓在前方、依止、依赖诸条件,对方的实体其坚硬或指示,亦有命令,或作为条件、非条件对他人。『在条件中』者,以复数用法指示你等这些。即使此处说到实体之示,亦是以位置附着而传达实体的含义,即『使未结合者增加』之增长,称为增进、成长、积累。如此则是分别状态、住态。
Vāti kiṃ? Upakāro.
何谓‘销售’?谓辅助。
Lubha giddhimhi, lubbhanti tena, sayaṃ vā lubbhati, lubbhanamattameva vā tanti lobho. Dusa appītimhi, dussanti tena, sayaṃ vā dussati, dussanamattameva vā tanti doso. Muha vecitte, muyhanti tena, sayaṃ vā muyhati, muyhanamattameva vā tanti moho iccādi kattukaraṇabhāvesu yathārahaṃ yojetabbaṃ.
于贪欲中受制,因彼而贪,或自身亦贪,贪即仅是贪之程度。于嗔恨中受制,因彼而嗔,或自身亦嗔,嗔即仅是嗔之程度。于愚痴惑乱中受制,因彼而惑,或自身亦惑,惑即仅是惑之程度。此等乃欲爱等造作本性,正应合理结合。
Gaha upādāne, gayhatīti atthe visarujapadādinā kammani ṇappaccayo.
于执著于持有之事,称为‘结缚’;即言于意义之中,以不和谐词等于业中作不依条件。
§583
583.Gahassa ghara ṇe vā.
583. 詞根『gaha』在接尾詞『ṇa』之前,可替換為『ghara』。
Gahaiccetassa dhātussa gharādeso hoti vā ṇappaccaye pare, saralopādi, gharaṃ, gharāni.
詞根『gaha』在後接尾詞『ṇa』時,可選擇性地替換為『ghara』;並施以元音省略等音變規則。例詞:『gharaṃ』(一所房屋,單數賓格)、『gharāni』(諸房屋,複數賓格)。
Vāti kiṃ? Gaṇhāti, gahaṇaṃ vā gāho.
言「或」者何义?谓亦可不替换,如:『gaṇhāti』(他取执);或保留词根形而构成名词,如:『gahaṇaṃ』(取执,动名词)或『gāho』(取执,阳性名词)。
Sambhavatīti atthe –
‘Sambhavatīti’在此义为‘缘起’或‘因缘关系’之意,指该词义的可能情况。
§584
584.Kvica.
584. 以及在哪里。
Sabbadhātūhi kvipaccayo hoti, so ca kitasaññattā kattari bhavati.
一切界(词根)皆可附加「及」词缀,此词缀因属于「基多」(kita,动词派生词缀)之列,故用于表示施动者。
§585
585.Kvilopo ca.
585.「及」词缀之省略,亦然。
Kvino sabbassa lopo hoti. Kitantattā nāmamiva katvā syādyuppatti, silopo, sambhū. Evaṃ vibhavatīti vibhū, abhibhū, sayambhū.
『缺失』是指全部消失。借用『名称』而言,若有起始,则为『产生』;称为『意义缺失』、『生起』。如此,称作『显现』、『广大』、『自然起现』。
Tathā dhū kampane, sandhunātīti sandhū. Bhā dittimhi, vibhātīti vibhā, pabhātīti pabhā, saha, saṅgamma vā bhanti, bhāsanti vā etthāti sabhā, sahassa sādeso, niggahītalopo ca.
像震动称为『震动』,盾牌称为『盾』。色彩在光中为『光』,发光称为『发光』,合在一起或者联合称为『集会』,说话称为『说话』,如此谓之『集会』,一千为『数目』,并且称为空失(即某物被止息消失)。
Bhujena gacchatīti atthe kvippaccayo.
『由臂行』此意象指迅速依赖。
§586
586.Dhātvantassa lopo kvimhi.
586. 在某处易于消失。
Dhātvantassa byañjanassa lopo hoti kvippaccaye pare. Kvilopo, bhujago. Evaṃ urasā gacchatīti urago, turaṃ sīghaṃ turitaturito gacchatīti turago, khe gacchatīti khago, vihāyase gacchatīti vihago, vihādeso, na gacchatīti ago, nago.
基于因缘,『持有因』消失。称缺失为由臂而行。比如胸部走动称为『蛇』,迅速迅疾称为『马』,飞行称为『鸟』,隐匿称为『无』,不存在则称为『猪』。
Khanu avadhāraṇe saṃpubbo, saṅkhani, saṅkhanati, saṅkhanissatīti vā saṅkho. Ramu kīḷāyaṃ, kuñje ramatīti kuñjaro. Jana janane, kammato jātoti atthe kvippaccayo, dhātvantassa lopādi purimasamaṃ, pañcamītappurisova viseso. Kammajo vipāko, kammajā paṭisandhi, kammajaṃ rūpaṃ . Evaṃ cittajaṃ, utujaṃ, āhārajaṃ, attajo putto. Vārimhi jāto vārijo. Evaṃ thalajo, paṅkajaṃ, jalajaṃ, aṇḍajaṃ, sirajaṃ, sattamīsamāso. Dvikkhattuṃ jāto dvijo, pacchā jāto anujo iccādi.
词根『掘』(khanu),义为「确定、限定」,加前缀「合」(saṃ-),构成「合掘」,即「贝螺」(saṅkho)。词根『乐』(ramu),义为「游戏」,「于丛林中游乐者」,即「象」(kuñjaro)。词根『生』(jana),义为「产生」,在「由业所生」之义中附加「及」词缀,词根末尾之字母依前例省略,与前述相同,其差别在于此为第五格(离格)持业释(tatpuruṣa 复合词)。「业所生之果报」、「业所生之结生」、「业所生之色」——如此,「心所生」、「时节所生」、「食物所生」;「自身所生之子」;「生于水中者」即「水生物」(vārijo)。如此,「陆生」、「污泥所生」(莲花,paṅkajaṃ)、「水生」、「卵生」、「流出所生」(汗毛,sirajaṃ),此为第七格(处格)持业释复合词。「两度出生者」即「再生族」(dvijo,婆罗门),「后出生者」即「弟弟」(anujo)等,诸如此类。
Vida ñāṇe, lokaṃ avedīti atthe kvippaccayo.
词根『知』(vida),义为「了知」,在「了知世间」之义中附加「及」词缀。
‘‘Kvimhī’’ti vattate.
「于『及』词缀之中」,此语仍持续适用。
§587
587.Vidante ū.
587. 在「vida」等词后,接词尾「ū」。
Vidadhātuno ante ūkārāgamo hoti kvimhi, kvilopo. Lokavidū.
『vid』词根(知、了知义)之后,于『kvi』后缀位置,词根末尾添加『ū』长音,且『kvi』后缀本身脱落。由此得「洛咖维都」(知世间者)。
Disa pekkhaṇe, imamiva naṃ apassi, passati, passissatīti, ayamiva dissatīti vā atthe kvippaccayo.
『dis』词根,义为「观见」。「如同观见此人」、「正在观见」、「将会观见」,或「如同此人被见」之义,加『kvi』后缀。
‘‘Dhātvantassa lopo kvimhī’’ti dhātvantalope sampatte –
依「于『kvi』后缀位置,词根末音脱落」之规则,词根末音脱落之后——
§588
588.Iyatamakiesānamantassaro dīghaṃ kvaci disassa guṇaṃ do raṃ sakkhī ca.
588.这就像有些事物的尽头和边际,有时在某处,显现出空间的特质,同时具备界限并且有观察者作为见证。
Ima ya ta amha kiṃ eta samānaiccetesaṃ sabbanāmānaṃ upamānupapadabhāvena disassa dhātussa guṇabhūtānaṃ anto saro dīghamāpajjate, disaiccetassa dhātussa antassa sa kkha īiccete ādesā ca honti. Disassa dakāro rakāramāpajjateti kvimhi dhātvantassa sasaddādesaṃ katvā kvilopādimhi ca kate iiti nipātanena imasaddassikāre, tassiminā dīghe ca kate syādyuppatti.
这就是说,对于我们这些事,如是等同的事物,所有名称的比较,比附,靠着空间实体的特质形成,空间实体的内侧和边际有长短之分,当空间实体的内边或内边界出现时,就有观察者及观察的指示。观察的界限像界限界线般显现,于某处空间实体的音声以及辞令的表达中有所界定,因而声辞的消失与否就发生了,这便是此辞句意涵,且此处的长短由此而成。
Īdiso puriso, īdisā kaññā, īdisī vā, īdisaṃ cittaṃ. Tathā yamiva naṃ passati, yo viya dissatīti vā yādiso, yādisā, yādisī, yādisaṃ. Tamiva naṃ passati, so viya dissatīti vā tādiso, tādisā, tādisī, tādisaṃ. Mamiva naṃ passati, ahaṃ viya so dissatīti vā mādiso, mādisā, mādisī, mādisaṃ, maiti nipātanena amhasaddassa masaddādeso. Kimiva naṃ passati, ko viya dissatīti vā kīdiso, kīdisā, kīdisī, kīdisaṃ. Etamiva naṃ passati, eso viya dissatīti vā ediso, etādiso vā, edisā, edisī, edisaṃ, eiti nipātanena etasaddassa ekāro. Samānaṃ katvā naṃ passati, samāno viya dissatīti sādiso, sadiso, saiti nipātanena samānassa sādeso, tadantassa vā dīgho, sādisā, sādisī, sadisā, sadisī, sādisaṃ, sadisaṃ.
「如同此人被见」,得「伊底索」(如此类之人);阴性为「伊底萨」或「伊底西」;中性为「伊底桑」(如此类之心)。同理,「如同彼人被见」,得「雅底索」、「雅底萨」、「雅底西」、「雅底桑」。「如同彼人被见」,得「达底索」、「达底萨」、「达底西」、「达底桑」。「如同我被见」,或「彼人如同我被见」,得「玛底索」、「玛底萨」、「玛底西」、「玛底桑」;此处依不规则变化,以『ma』代替第一人称词『amha』。「如同何人被见」,或「彼人如同谁被见」,得「基底索」、「基底萨」、「基底西」、「基底桑」。「如同此人被见」,或「彼人如同此人被见」,得「额底索」或「额达底索」、「额底萨」、「额底西」、「额底桑」;此处依不规则变化,以『e』代替『eta』词之首音。「作为相同者而观见」,或「如同相同者被见」,得「萨底索」、「萨底索(短音)」;此处依不规则变化,以『sā』代替『samāna』,或其末音延长;阴性为「萨底萨」、「萨底西」、「萨底萨(短音)」、「萨底西(短音)」;中性为「萨底桑」、「萨底桑(短音)」。
Dakārassa rakārādese pana īriso, yāriso, tāriso, māriso, kīriso, eriso, sāriso, sariso. Kkhādese īdikkho, yādikkho, tādikkho, mādikkho, kīdikkho, edikkho, sādikkho, sadikkho. Rakārādese sārikkho, sarikkho, īkārādese īdī, yādī, tādī, mādī, kīdī, edī, sādī.
若将『da』替换为『ra』,则得:「伊利索」、「雅利索」、「达利索」、「玛利索」、「基利索」、「额利索」、「萨利索」、「萨利索(短音)」。若替换为『kkha』,则得:「伊底蔻」、「雅底蔻」、「达底蔻」、「玛底蔻」、「基底蔻」、「额底蔻」、「萨底蔻」、「萨底蔻(短音)」。若替换为『ra』再加『kkha』,则得:「萨利蔻」、「萨利蔻(短音)」;若替换为『ī』长音,则得:「伊底」、「雅底」、「达底」、「玛底」、「基底」、「额底」、「萨底」。
Casaddena tumhādiupapadepi tumhe viya dissatīti tumhādiso, tumhādisī, khandhā viya dissantīti khandhādisā iccādi.
由连接词「ca」(且),在「如你等」这类前置语境中,也如「你」一样出现,故称「如你等」(tumhādiso)、「如你等」(阴性,tumhādisī);「如蕴等」,意为如蕴一般出现,故称「如蕴等」(khandhādisā),如此等等。
Dhara dhāraṇe, apāyesvapatamāne adhigatamaggādike satte dhāreti, dharanti tenāti vā, salakkhaṇaṃ dhāreti vā, paccayehi dharīyati vāti atthe –
「持」者,于持持诸法,及于堕落中所获得的道等存在生起,谓能持有、维持之;或谓持有明显标记;或依条件维系持存,其义如下:
§589
589.Dharādīhirammo.
589.由持及诸法所执持而不放逸。
Dharaiccevamādīhi dhātūhi rammappaccayo hoti.
由持持等诸要素得支缘而有生存。
So ca –
其意如下——
Kammaggahaṇabho bhāva- kammesūtettha vediyo;
于业因聚集之境,存在因果之法,有此稠密聚合,故可知其生起;
Akattaripi hotīti, kārake rammappaccayo.
此亦为具足生起之缘,虽无差别,然为生起缘故。
Rādilopo, dhammo, evaṃ karīyatīti kammaṃ. Vara varaṇe, vammaṃ.
“Rādilopo”者,谓行为故,当如是行,此谓业。于优劣之别,谓为优劣。
Saṃsa pasaṃsane papubbo, piyaiccupapadaṃ, piyaṃ pasaṃsituṃ sīlaṃ yassāti vā piyaṃ pasaṃsanasīlo, piyaṃ pasaṃsanadhammo, piyaṃ pasaṃsane sādhukārīti vā atthe –
由称赞所生,是亲爱步伐;是喜悦称赞的戒律,或谓喜悦称赞的行持,是喜悦称赞的法,是喜悦称赞的行为;或谓为善之目的——
§590
590.Tassīlādīsu ṇītvāvī ca.
590.戒等诸法中,庄严与毁坏者也。
Sīlaṃ pakati, tassīla taddhamma tassādhukārīsvatthesu gamyamānesu sabbadhātūhi ṇī tu āvīiccete paccayā hontīti kattari ṇīpaccayo, saṃyogantattāna vuddhi. Sesaṃ neyyaṃ.
戒者在世间,好戒者之法,行于善德之事,皆由诸因缘而起,谓为因缘,因缘共生即增大。其余应舍弃。
Piyapasaṃsī rājā. Atha vā piyaṃ pasaṃsi, pasaṃsati, pasaṃsissati vā sīlena vā dhammena vā sādhu vāti piyapasaṃsī, piyapasaṃsinī, piyapasaṃsi kulaṃ. Brahmaṃ carituṃ sīlaṃ yassāti vā brahmaṃ carati sīlena, dhammena, sādhu vāti brahmacārī, brahmacārinī, brahmacāri. Evaṃ saccavādī, dhammavādī, sīghayāyī, pāpakārī, mālākārī iccādi.
喜悦称赞者为王。或谓喜悦称赞、称赞之行、将来称赞者,无论戒或法皆为善,谓喜悦称赞者、喜悦称赞女者及其家族。若能守戒行梵行者,则谓为梵行者男、女、不乱梵行者。亦如实语者、法语者、速行者、恶行者、坏行者之类。
Casaddena attamānepi ṇī, paṇḍitaṃ attānaṃ maññatīti paṇḍitamānī bālo, bahussutamānī iccādi.
以言语自称,谓自认为智慧为愚者,号称多闻者等。
Vatu vattane papubbo, pasayha pavattituṃ sīlaṃ yassāti atthe iminā tuppaccayo, pasayhapavattā. Atha vā vaca viyattiyaṃ vācāyaṃ, pasayha pavattituṃ sīlamassāti pasayhapavattā, pasayhapavattāro, bhujādittā dhātvantalopadvittāni, sesaṃ kattusamaṃ.
此言如法之起先,作恶之前,断恶之品行,此乃急速助缘,断恶之先导。又或于言语流布上,断恶之品行,此即断恶先导者,是如臂状之有力,背景之所载,余全作如利刃般彻底斩断。
Bhayaṃ passituṃ sīlaṃ yassāti vā bhayaṃ dassanasīlo, bhayaṃ dassanadhammo, bhayaṃ dassane sādhukārīti vā bhayadassāvī, bhayadassāvinī, bhayadassāvi cittaṃ. Evaṃ ādīnavadassāvī.
所谓能生畏惧之品行,或称生畏惧之示现品行,生畏惧之法,生畏惧示现之善业者,即生畏惧之心。此乃能示现险恶之者,即生畏惧之显现。
‘‘Tassīlādīsū’’ti adhikāro.
这就是“品行等起”的章节。
§591
591.Sadda ku dha ca la ma ṇḍa ttha rucādīhi yu.
在“发声、嗔怒、动摇、庄严、求义、喜好”等词根之后,置“yu”后缀。
Sadda ku dha ca la maṇḍatthehi dhātūhi, rucādīhi ca yuppaccayo hoti tassīlādīsvatthesu.
经此音节文字及法相等,色等因缘,即是此处品行等之恰当助缘。
Ghusa sadde, ghosituṃ sīlaṃ assāti vā ghosanasīloti vā aghosayi, ghosayati, ghosayissati sīlena, dhammena, sādhu vāti atthe iminā yuppaccayo, tassa ‘‘anakā yuṇvūna’’nti anādeso, ‘‘aññesu cā’’ti vuddhi, so ghosano, sā ghosanā. Bhāsa viyattiyaṃ vācāyaṃ, bhāsituṃ sīlamassāti vā bhāsanasīlo, bhāsanadhammo, bhāsane sādhukārīti vā bhāsano.
如谓喧嚷之声,若有品行断除,则名为喧嚷品行。作喧嚷者、将作喧嚷者,以品行为根据,以法为依凭,称其善行。此即‘不可训诫’之示意,‘无法加诸他人’之增益。此声喧嚷者,此喧嚷。于言语传播流布中,如喧嚷之品行,喧嚷法,善巧示现者,或谓喧嚷者。
Kudha kope, kujjhituṃ sīlamassāti vā kujjhanasīloti vā kodhano, kodhanā, kodhanaṃ.
忿怒,指意欲发怒、持戒将坏谓之发怒,或称为发怒之质,忿恚、忿恚心也。
Rusa rose, rosituṃ sīlamassāti vā rosanasīloti vā rosano.
怒恨,指意欲动怒、持戒即将坏谓之动怒,或称为动怒之质。
Cala kampane, calituṃ sīlaṃ yassāti vā calati sīlenāti vā calano. Kapicalane, kampituṃ sīlaṃ yassāti vā akampi, kampati, kampissati sīlenāti vā kampano, ikārānubandhidhātusarato ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā, ‘‘niggahītañcā’’ti vā niggahītāgamo. Phadi kiñcicalane, phandituṃ sīlaṃ yassāti vā phandati sīlenāti vā phandano.
动摇,摇动戒行为之一,谓意欲动摇戒法,或戒法摇动。动摇者,震动也。动摇谛理有时谓之“处元素”等,亦称为束缚、拘缚之义。或谓之拘缚之聚。轻微动摇则谓为扰动戒法之一。
Maḍi bhūsāyaṃ, maṇḍayituṃ sīlaṃ yassāti vā maṇḍayati sīlenāti vā maṇḍano. Bhūsa alaṅkāre, bhūsanasīloti vā abhūsayi, bhūsayati, bhūyayissati sīlenāti vā bhūsano, bhūsanā, bhūsanaṃ.
装饰,饰饰戒行为之一,谓意欲装饰戒行为,戒法装饰。属于饰饰戒行为。饰物装饰,谓装饰者。
Ruca dittimhi, arucci, ruccati, ruccissati sīlenāti vā rocano. Juta dittimhi, ajoti, jotati, jotissati sīlenāti vā jotano. Vaḍḍha vaḍḍhane, vaḍḍhituṃ sīlamassāti vaḍḍhano iccādi.
光辉于见闻中,谓此戒具光亮,光明。光亮者,发光耀眼。增大者,指增增戒行为,或相续变化。
§592
592.Pārādigamimhā rū.
592.于此续中讲述的色法。
Pārādiupapadehi parasmā gamiiccetasmā dhātumhā paro rūpaccayo hoti tassīlādīsvatthesu kattariyeva. Pāro ādi yesaṃ te pārādayo, pārādīhi gami pārādigami. Rādilopo, bhavapāraṃ gantuṃ sīlaṃ yassāti vā bhavapāraṃ gamanasīlo, bhavapāraṃ gamanadhammo, bhavapāraṃ gamane sādhukārīti vā bhavapāragū, bhavapāraguno. Antaṃ gamanasīlo antagū. Evaṃ vedagū, addhagū.
“他人所成之缘,若由他而成,如同形色聚合,诸质及诸事(如戒律等)之所成聚合,同此。所谓他者,谓彼他人,依他而成,即谓他成。他灭于根本,而欲至彼有边;彼戒、彼德、彼行持、彼修习、彼正确之行功、彼境界功德。终极行持者谓内在成德者。亦如知觉成德,半成德者。”
‘‘Rū’’ti vattate.
“形”者,如是说。
§593
593.Bhikkhādito ca.
593. 『乞食』等词之后(接续词缀)。
Bhikkhaiccevamādīhi dhātūhi rūpaccayo hoti tassīlādīsvatthesu. Bhikkha yācane, bhikkhituṃ sīlaṃ yassāti vā abhikkhi, bhikkhati, bhikkhissati sīlenāti vā bhikkhanadhammoti vā bhikkhane sādhukārīti vā bhikkhu, ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā rassattaṃ. Ikkha dassanaṅkesu, saṃsāre bhayaṃ ikkhatītipi bhikkhu, vijānituṃ sīlaṃ yassa, vijānanasīloti vā viññū, sabbaṃ jānātīti sabbaññū. Evaṃ mattaññū, dhammaññū, atthaññū, kālaññū, kataññū iccādayo.
“因饮乞等缘故,于诸质及戒律等事生形色之聚合。饮乞,即乞求饮食者,戒德、清净等亦由此生。因乞求而知戒德者,即谓饮乞、求乞或乞取戒德,饮乞德行、饮乞戒律、饮乞正行等。比库于某时某处,以‘何处成?’等称谓问询其意,因应彼问,比库于轮回际中恐怖害怕,知晓戒德者,谓智慧;一切具知者,谓大智。乃至自知知时知行、相应得解、称意等功用。”
§594
594.Hanatyādīnaṃ ṇuko.
594. 『害』等词(接)ṇu词缀。
Hanatyādīnaṃ dhātūnamante ṇukappaccayo hoti tassīlādīsvatthesu kattari, antāpekkhāyaṃ chaṭṭhī, ṇakāro vuddhattho. Āhananasīlo āghātuko, ghātādeso, saralopādi, karaṇasīlo kāruko sippi. Bhī bhaye, bhāyanasīlo bhīruko, rakārāgamo. Ava rakkhaṇe, āvuko pitā.
“非杀等之质,谓非杀因缘质于戒律等诸事成聚合,为第六戒。杀害者所作,俗称止杀;杀者所止,方为杀、终止者。行杀为杀、侵害他者,是为斩除诸恶,行持为匠、工艺师。恐怖惧怕者,为害怕;护持者,如护父。
§595
595.Saṃhanaññāya vā ro gho.
595.【语基】词根『saṃhana(和合、凝聚)』所构成者之外,亦可选择以『ra』或『gha』替代(原有后缀)。
Saṃpubbāya hanaiccetāya dhātuyā, aññāya ca dhātuyā paro rappaccayo hoti, hanassa gho ca. Vāggahaṇaṃ sampiṇḍanatthaṃ, vikappanatthaṃ vā, tena saṅghātotipi siddhaṃ hoti.
所谓破坏,是指对先前存在的法断灭,因另一法成为对待缘,破坏亦如雷霆之声。言语的毁坏,是为了使其聚集、压实或改变,如此一来,僧团整体也得以成就。
Hanassevāyaṃ gho hoti, abhidhānānurūpato;
这破坏乃依其义,契合法义而成。
Asaṃpubbā ca ro tena, paṭighotipi sijjhati.
若非先行破坏,此法亦被破坏,甚至兴起对抗。
Hana hiṃsāgatīsu saṃ pubbo, saṃhanati samaggaṃ kammaṃ samupagacchati, sammadeva kilesadarathe hanatīti vā saṅgho, rādilopo , samantato nagarassa bāhiye khaññatīti parikhā, itthiyaṃ āpaccayo, antaṃ karotīti antako maccu.
破坏者起于恶业,以聚合行相为本,总合如实契合烦恼本性而破坏,故僧团便灭失。此如散乱之物环绕城邑,四方隐匿,形成围困,故为终结,即死亡的终结者。
‘‘Bhāvakammesū’’ti vattate.
此称为「生业者」。
§596
596.Nandādīhi yu.
596. 『喜』等词之后接 yu 词缀。
Nandaiccevamādīhi dhātūhi paro yuppaccayo hoti bhāvakammesu. ‘‘Anakā yuṇvūna’’nti yuppaccayassa anādeso, nanda samiddhimhi, nanda nandane vā. Bhāve – nandīyate nandanaṃ. Kamme – anandīyittha, nandīyati, nandīyissati, nanditabbanti vā nandanaṃ vanaṃ, gayhati, gahaṇīyaṃ vā gahaṇaṃ, gaṇhanaṃ vā, caritabbaṃ caraṇaṃ, bhūyate bhavanaṃ, hūyate havanaṃ. Rundhitabbaṃ rundhanaṃ, rodhanaṃ vā, bhuñjitabbaṃ bhuñjanaṃ, bhojanaṃ vā. Bujjhitabbaṃ bujjhanaṃ, bodhanaṃ vā. Sūyati, suti vā savaṇaṃ, pāpīyatīti pāpuṇanaṃ, pāpanaṃ vā, pālīyatīti pālanaṃ iccādi.
『Nandaiccevamādīhi dhātūhi paro yuppaccayo hoti bhāvakammesu』者,意即在诸行为中,以此增益相为行为之缘起条件。谓『Anakā yuṇvūna』者,为缘起条件之不间断称谓,或谓于增益处,或于增益之地。于行相中,『nandīyate nandanaṃ』谓增益增盛之意。谓于行为,有增益之意,如已增益者、现增益者、将增益者,或应当增益之行为,或增益之林野、庄园,或应持守之田园,或应归纳之群聚,或应行走之行径,或使增长之家园,或应燃烧之坛场。应剪除者谓剪除行为或破坏行为,应享用者谓享用或食用。应觉知者谓觉知或指导。应闻者谓听或聆受,谓曰『pāpīyatīti』者,即获得、得到、维护等义。
‘‘Yū’’ti vattate.
『由』字续行。
§597
597.Kattukaraṇapadesesu ca.
597.谓于使役语之用法。
Kattukaraṇapadesaiccetesvatthesu ca sabbadhātūhi yuppaccayo hoti. Ettha ca padesoti adhikaraṇakārakaṃ vuccati. Kattari tāva – rajaṃ haratīti rajoharaṇaṃ toyaṃ. Āramaṇaṃ vijānātīti viññāṇaṃ, vijānanaṃ vā, ānanajādesā. Ghā gandhopādāne, ghāyatīti ghānaṃ, jhe cintāyaṃ, jhāyatīti jhānaṃ, ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā āttaṃ.
在作者、工具、处所等诸义中,一切词根皆得接「由」之后缀。此处所谓「处所」,乃指处格补语而言。先论作者义——「携除尘埃者」,故称「除尘巾」之水器。「了知所缘者」,故称「识」;或为「了知」之义,依「阿难」等变化规则而成。词根「嗅」表摄取香气,「嗅之者」故称「鼻」;词根「禅」表思惟,「禅修之者」故称「禅那」,依「词根有时……」等规则,其元音转为长音。
Karaṇe– kara karaṇe, karoti tenāti karaṇaṃ, yathāsarūpaṃ saddā byākarīyanti etenāti byākaraṇaṃ. Pūra pūraṇe, pūrayati tenāti pūraṇaṃ. Dīyati anenāti dānaṃ, pamīyati anenāti pamānaṃ, vuccati anenāti vacanaṃ, panudati, panujjate anenāti vā panūdano. Sūda paggharaṇe, sūdati, sujjate anenāti vā sūdano, suṇāti, sūyati etenāti vā savaṇaṃ. Lū chedane, lunāti, lūyati anenāti vā lavanaṃ, lavaṇaṃ, loṇaṃ vā. Nayati, nīyati etenāti vā nayanaṃ. Pū pavane, punāti, pūyate anenāti vā pavano, sameti, samīyati vā pāpaṃ anenāti samaṇo, samaṇaṃ vā. Tathā bhāveti, bhāvīyati ekāyāti vā bhāvanā. Evaṃ pācanaṃ, pācāpanaṃ iccādi.
工具义——词根「作」表造作,「以此作之」故称「作具」;「藉此正确解说诸语词」故称「文法」。词根「满」表充盈,「以此充满」故称「充满之具」。「以此而施」故称「布施」;「以此衡量」故称「量度」;「以此表述」故称「言说」;「以此推除」或「藉此得以推除」故称「推除之具」。词根「流」表渗漏,「以此流渗」或「藉此得以流渗」故称「流渗之具」;「以此聆听」或「藉此得以聆听」故称「听闻之具」。词根「割」表截断,「以此割取」或「藉此得以割取」故称「割取之具」,即「割取物」、「盐」之义。「以此引导」或「藉此得以引导」故称「引导之具」。词根「净」表吹净,「以此净化」或「藉此得以净化」故称「净风」;「以此平息」或「藉此令恶得以平息」故称「沙玛内拉」,或亦称「平息者」。同理,「以此修习」或「藉此专一修习」故称「修习」。如是,「烹煮之具」、「令他烹煮之具」等,皆依此类推。
Adhikaraṇe – ṭhā gatinivattimhi, tiṭṭhati tasminti ṭhānaṃ. Evaṃ sayanaṃ, senaṃ vā, āsanaṃ, adhikarīyati etthāti adhikaraṇaṃ.
关于场所,指的是所在、抵达、停留的地点,因此所谓场所就是指立足之处。因此,如同床榻、席座、座具等,都称为场所。
Casaddena sampadānāpādānesupi – sammā pakārena dadāti assāti sampadānaṃ, apecca etasmā ādadātīti apādānaṃ.
在给予与接受二事上,正确而彻底地给予称为给予,得到就是接受。
§598
598.Saññāyaṃ dādhāto i.
598.于认知之处加予(置放)。
Saññāyaṃ gamyamānāyaṃ dādhāiccetehi dhātūhi ippaccayo hoti, bhāvakammādiadhikārevāyaṃ, saralopādi. Dā dāne āpubbo, ādīyatītiādi. Evaṃ upādi. Dhā dhāraṇe , udakaṃ dadhātīti udadhi, tesu vuddhilopādinā saññāyaṃ udakassa udādeso. Jalaṃ dhīyate asminti jaladhi, vālāni dadhāti tasminti vāladhi, sandhīyati, sandadhātīti vā sandhi, nidhīyatīti nidhi. Evaṃ vidhīyati, vidadhāti, vidhānaṃ vā vidhi, sammā, samaṃ vā cittaṃ ādadhātīti samādhi.
认知所依赖的诸元素,如果施以此等相续存在的因缘,促使其生起,这便是作为培育功用的业,对此简要讲说。加予施舍(dā)为起始等初因,如此就是依附。加持保持(dhā)如水(udaka)放入海中,借助增长所依,称为水海。河流注入海中,故称为海流,连接会合则称为合,收藏保存则称为藏。如此运用,布施施予、保持提供、安排规制、和合集结、正确安住等,皆是意念(citta)对境的掌持。
§599
599.Itthiyamatiyavo vā.
599.亦有解作女力、女性力士者。
Itthiyaṃ abhidheyyāyaṃ sabbadhātūhi akāratiyuiccete paccayā honti vā bhāvakammādīsu. Appaccaye tāva jara vayohānimhi, jīrati, jīraṇanti vā jarā, ‘‘itthiyamato āpaccayo’’ti āpaccayo, paṭisambhijjatīti paṭisambhidā. Paṭipajjati etāyāti paṭipadā. Evaṃ sampadā, āpadā. Upādīyatīti upādā. Sañjānātīti saññā, pajānātīti paññā. Upekkhatīti upekkhā. Cintanaṃ cintā. Patiṭṭhānaṃ patiṭṭhā. Sikkha vijjopādāne, sikkhanaṃ, sikkhīyatīti vā sikkhā. Evaṃ bhikkhā. Jhe cintāyaṃ, parasampattiṃ abhimukhaṃ jhāyatīti abhijjhā, hitesitaṃ upaṭṭhapetvā jhāyatīti upajjhā, upajjhāyo, sammā jhāyati etthāti sajjhā.
女性力量(itthiya)作为所有元素的共同条件时,或作为培育业等中的条件。作为辅助条件,则在老化败坏时发挥作用,如称老化为消退条件,这种叫做辅助条件。反复回忆名为反省,奉行之道为修行,因此得到、消耗、依附、认识、慧解、平等、思虑、基础、修习、学习等,都是对应名词。例如,“cintā”为思虑、思想,“upiṭṭhāna”为安立、依靠,“sikkhā”为学习、修炼、训练。这些都是具修习义,诸如渴望禅定、善意、所守护的禅定,称为专心禅。
Isu icchāyaṃ, esananti atthe appaccayo, ‘‘isu yamūnamanto ccho vā’’ti cchādeso, icchā. Puccha pucchane, pucchanaṃ pucchā, tikicchanaṃ tikicchā, ghasitumicchā jighacchā, titikkhā, bubhukkhā, pātumicchā pipāsā, maṇḍūkagatiyā vādhikārato vādesābhāvo. Byāpitumicchā vicchā iccādi.
“欲”称谓其义为起始,意谓“欲望如是或如彼”之遮盖,故称为欲。提问称为‘询问’,询问为提问;治疗称为‘疗治’,疗治为治疗;割舍为‘割舍’,希求为‘希求’,除去为‘除去’,渴望为‘渴望’,青蛙行进为‘青蛙行’,争执为‘争执不足’。扩及为‘扩散’,分裂、渴望等诸如此类。
Tippaccaye sambhavanaṃ sambhūti. Vādhikārato tippaccayamhi na vuddhi, savaṇaṃ suti, nayanaṃ, nīyati etāyāti vā nīti. Mana ñāṇe, maññatīti mati.
“因缘”称谓为成就,即生成;因争执因缘则无增长。听觉为‘听’,视觉为‘视’,导引为‘导’,如是等称为‘引导’。心知解称为‘思’,认为称为‘观点’。
‘‘Te, no, timhī’’ti ca vattate.
“他们,不,是,三者”此语亦有流转。
§600
600.Gamakhanahanaramādīnamanto.
“600.诸行止痛等及诸终止”等。
Gama khana hana ramaiccevamādīnaṃ makāranakārantānaṃ dhātūnaṃ anto byañjano no hoti tappaccaye, timhi cāti dhātvantalopo. Gamanaṃ, gantabbāti vā gati, upahananaṃ upahati, ramanti tāya, ramaṇaṃ vā rati. Tanu vitthāre, tananaṃ tati. Yamu uparame, niyamanaṃ niyati. ‘‘Ramato, ramatī’’tiādīsu pana akārabyavahitattā na dhātvantalopo, bhuñjanaṃ bhutti, yuñjanaṃ yutti, ‘‘bhujādīnamanto no dvi cā’’ti dhātvantalopo, dvittañca. Samāpajjanaṃ, samāpajjateti vā samāpatti, sampatti, ‘‘gupādīnañcā’’ti dhātvantalopadvittāni. ‘‘Kvaci dhātū’’tiādinā hādito tissa ni hoti. Hāni, jāni iccādi.
“行、止、痛、止、乐”诸词,皆为众元素之末端,作为界限符号,非因缘也,则谓末端缺失。行指往行,即应往;止谓制止,谓止息;乐谓欢乐,爱欢;身体拓展曰展开,延伸,有扩散;末端律令谓拘束。然“欢乐者”等诸语,因无形式作用非界限之缺失。饮食称供给,结合谓联合,“诸肢末端不止二”谓界限非缺失,有双及更多。摄聚谓摄取,“摄取”、“成就”等语,又谓增长成就,亦谓界限之增补。问及“何处为界限”等,无特定定意。破坏、出生等亦如是。
Yuppaccaye cita sañcetane, cetayatīti atthe yuppaccayo, anādesavuddhī, āpaccayo, cetanā. Vida anubhavane , vedayatīti vedanā. Disī uccāraṇe, desīyatīti desanā, bhāvīyatīti bhāvanā iccādi.
适因缘谓心识集聚,心志即心识。适因缘含义为无漏增长,谓得及心识。感受知谓感受,感受即心理之反应。方位教诲谓宣讲,宣讲即教导,未来谓修习等诸义。
‘‘Itthiyaṃ, vā’’ti ca vattate.
「女性」或称「女人」是如此说道。
§601
601.Karato ririya.
六〇一.从「作」根,接「里里亚」后缀。
Karadhātuto itthiyamanitthiyaṃ vā abhidheyyāyaṃ ririyappaccayo hoti, rādilopo. Kattabbā kiriyā. Karaṇīyaṃ kiriyaṃ.
作为行为的基础,可以称为女性或非女性的行为条件,此处为行为的原因,即谓行为之本体。行为应当被完成,行为即应当被执行的行为。
‘‘Kattarī’’ti vattate.
称为「行为者」。
§602
602.Jito ina sabbattha.
602. 全天候的征服者。
Jiiccetāya dhātuyā paro inappaccayo hoti sabbakāle kattari. Ji jaye, pāpake akusale dhamme ajini, jināti, jinissatīti vā jino.
对于应当被征服的法,彼此成为非我依赖条件(互为因缘),随时为行为的执行者。所征服者,为恶、不善之法得以胜过,也谓征服者,征服、将征服者。
‘‘Inā’’ti vattate.
『依伊那』续行。
§603
603.Supato ca.
六〇三.从「苏巴达」根亦然。
Supaiccetāya dhātuyā ca paro inappaccayo hoti. Supa saye, supati, supananti vā supino, supinaṃ.
「须波」界之后,加「依那」词缀。词根「须波」义为「睡眠」,得「须巴帝」;或由「须巴那」变化而来,义为「梦」,即「须比那」。
Sī saye, ‘‘īsaṃ’’iti upapadaṃ, īsaṃ sīyati bhavatāti atthe –
词根「西」义为「睡卧」,以「伊萨姆」为前置词,表「稍稍睡卧而生起」之义——
§604
604.Īsaṃdusūhi kha.
【第六百零四则】以「伊萨姆」、「杜」、「苏」等为前置词时,加「咖」词缀。
Īsaṃdusuiccetehi upapadehi parehi dhātūhi khappaccayo hoti.
以「伊萨姆」、「杜」、「苏」等诸前置词置于词根之前时,该词根后加「咖」词缀。
So ca –
而彼又——
§605
605.Bhāvakammesukiccaktakkhatthā.
605. 与业的性质与作用有关。
Bhāvakammaiccetesvatthesu kiccaktakkhatthaiccete paccayā hontīti niyamato bhāvakammesveva hoti. ‘‘Kvaci dhātū’’ti kkhakārānubandhassa lopo, vuddhi, ayādesadvittāni, īsassayo bhavatā, dukkhena sīyati dussayo, sukhena sīyati sussayo.
所谓业有造作、目标、功用者,在造作的意志和目的中,便有其作用;这是一条业的规律。所谓“何处为界”,即是界限的消失与增长、聚集与否、随身意志而存,因痛苦而加重为恶,因快乐而减轻为善。
Kamme – īsaṃ karīyatīti īsakkaraṃ kammaṃ bhavatā. Evaṃ dukkhena karīyatīti dukkaraṃ hitaṃ bhavatā, sukaraṃ pāpaṃ bālena, dukkhena bharīyatīti dubbharo mahiccho. Sukhena bharīyatīti subharo appiccho. Dukkhena rakkhitabbanti durakkhaṃ cittaṃ. Dukkhena passitabboti duddaso dhammo. Sukhena passitabbanti sudassaṃ paravajjaṃ. Dukkhena anubujjhitabboti duranubodho dhammo. Sukhena bujjhitabbanti subodhamiccādi.
业,即由意念所作的行为。因痛苦而成行的业为痛苦且难行;因快乐而成业的,为易行且恶劣。痛苦使业加重,为沉重之根;快乐令业减轻,为轻快之根。痛苦应防护,因其心不可轻率;痛苦应察觉,为艰难之事;快乐应察觉,为清净之道;痛苦应了解,属难以了知之法;快乐应了知,具善妙之智。
Budha avagamane, sabbe saṅkhatāsaṅkhatasammutibhede dhamme abujjhi, bujjhati, bujjhissatīti vā atthe –
佛陀显现时,所有因缘俱足与非俱足各种法,或不解、或觉悟、将来要觉悟,这些义理说法是,
‘‘Ta’’iti vattate.
所谓‘Ta’(此)即如是论述。
§606
606.Budhagamāditthe kattari.
【第六百零六则】词根「布达」、「嘎玛」等,在表知者、行者义时,用主动作者格。
Budhagamuiccegamādīhi dhātūhi tadatthe gamyamāne kattari tappaccayo hoti sabbakāle.
此由『歩达人已成』之所摄诸根本所生之义理者,若以所成诸根本为对象,则为常所有之因。
‘‘Tassā’’ti vattate.
所谓『他者之』,此处即是。
§607
607.Dhaḍhabhahehi dha ḍhā ca.
607.以「dha」、「ḍha」等词基,可附加「dha」及「ḍhā」等词缀。
Dhaḍhanta bhahantehi dhātūhi parassa paccayatakārassa yathākkamaṃ dhakāraḍhakārādesā hontīti dhabhato takārassa dhakāro, ‘‘hacatutthāna’’nti ettha hakāraggahaṇato hakāratopi kvaci dhattaṃ, abyavadhāne cāyaṃ, tena ‘‘rundhati, ārādhito, vaḍḍhito, labhitvā, gahito’’tiādīsu paccayāgamabyavahitattā na bhavati.
以坚立之谓根,且根本恰当契合他因条件,如坚柱、木桩等持立之物,是为坚立之义,此中『hacatutthāna』即由坚立之义引出,且坚立亦有时此时彼时无遗,故于『阻塞、建立、增长、获得、握持』等因果境遇中,无因果断绝之理。
§608
608.Hacatutthānamantānaṃ do dhe.
608. 关于以「d」和「dh」置换「ha」组第四音及词尾:在「dh」之前,凡位于词根末尾的「ha」组第四音,皆以「d」代替。
Hakāravaggacatutthānaṃ dhātvantabhūtānaṃ dakārādeso hoti dhakāre pare. Buddho bhagavā. Saraṇaṃ agacchi, gacchati, gacchissatīti vā saraṇaṅgato upāsako, ‘‘gamakhanahanaramādīnamanto’’ti dhātvantalopo. Evaṃ jānātīti ñāto. I gatimhi, upetīti upeto. Cinta cintāyaṃ, cintetīti cittaṃ, ‘‘gupādīnañcā’’ti dhātvantalopadvittāni. Sanja saṅge, rūpādīsu asajji, sajjati, sajjissatīti vā satto, ‘‘bhujādīnamanto no dvi cā’’ti dhātvantalopo, dvittañca.
凡位于词根末尾的「ha」组各品第四音,在后接「dh」时,以「d」音代替。例如:「觉者」(世尊)。「皈依者」——已皈依、正在皈依、将会皈依,故称近事男为「皈依者」,依「游行等词根末尾省略」之规则,词根末尾音省略。又如「如此了知者」故称「所知者」。词根「i」义为「行进」,「趋近」故称「所趋者」。词根「cinta」义为「思惟」,「思惟」故称「心」,依「护等词根之末尾省略及重叠」之规则,词根末尾省略并重叠。词根「sanja」义为「执著」,对色等境「执著、正执著、将执著」故称「有情」,依「食等词根末尾不重叠」之规则,词根末尾省略,并予重叠。
‘‘Saññāya’’miti vattate.
「在表达名称之中」——此语续接下文。
§609
609.Tikiccāsiṭṭhe.
第609条,关于停食戒。
Saññāyamabhidheyyāyaṃ āsiṭṭhe gamyamāne dhātūhi tippaccayo hoti, kitapaccayo ca. Jino enaṃ bujjhatūti jinabuddhi, dhakāradakārādesā, dhanamassa bhavatūti dhanabhūti.
在表达名称、意愿所指之义的情形下,从词根加「ti」后缀,亦可加「kit」类后缀。「胜者愿其觉悟」故名「胜觉」,此处有「dh」换「d」之代替;「愿其得财」故名「财生」。
Kitapaccaye bhavatūti bhūto, dhammo enaṃ dadātūti dhammadinno, ‘‘bhidādito inna anna īṇā vā’’ti tappaccayassa innādeso. Vaḍḍhatūti vaḍḍhamāno, ‘‘bhūvādito a’’iti mānantesu appaccayo, nandatūti nandako, jīvatūti jīvako iccādi.
在「kit」类后缀中,「愿其存在」故名「已生」;「法愿施予他」故名「法授」,依「bhida等词根用『inna』『anna』『īṇa』等代替」之规则,「ta」后缀以「inna」等代替。「愿其增长」故名「增长者」,依「bhu等词根加『a』」之规则,「māna」类词中加「a」后缀;「愿其喜悦」故名「喜悦者」(难德咖);「愿其生存」故名「生存者」(基瓦咖),如此等等。
§610
610.Āgamātuko.
第610条,关于阿含相关内容。
Āpubbā gamito tukappaccayo hoti, kitakattā kattari. Āgacchatīti āgantuko.
『先行』称为『引起缘起者』,谓事由因缘所成。『第三者』者,指行动或造作的行为者。『到来』称为『来者』,即外来的、到达的人或事物。
‘‘Gamā’’ti vattate.
『去、行』被说为『去』。
§611
611.Bhabbe ika.
611.此为简略语句(略文)。
Gamito ikappaccayo hoti bhabbatthe. Gantuṃ bhabboti gamiko bhikkhu.
『已去』称为『已成缘起』,谓事物已成就之因。『去』谓前往,『去者』即前行的比库。
Tekālikappaccayantanayo. · 三时词缀构成法。
Atītappaccayantanaya过去时词缀构成法。
§612
612.Atīte ta tavantu tāvī.
612.表示过去时,用「ta」、「tavantu」、「tāvī」等词缀。
Atīte kāle sabbehi dhātūhi ta tavantu tāvī iccete paccayā honti. Ete eva parasamaññāya niṭṭhasaññakāpi, te ca kitasaññattā kattari bhavanti. Abhavīti bhūto, bhūtā, bhūtaṃ, ‘‘aññesu cā’’ti etthānuvattitavāggahaṇena ta tavantutāvīsu vuddhi na hoti. Hu dānādanahabyappadānesu, ahavīti huto aggiṃ.
『已过时』谓诸种元素皆已过往,如此种因果关系互为条件。彼此相续令彼此断灭,虽名为依存相续,但不成增长。譬如火因息风而灭,谓其『无』,是不复增长其续存。譬如由火生的种种给养依火而灭,称为『非』。
Tavantuppaccaye – ‘‘ā simhī’’ti ākāro, aggiṃ hutavā, hutavanto iccādi guṇavantusamaṃ. Tāvīmhi – aggiṃ hutāvī, aggiṃ hutāvino iccādi daṇḍīsamaṃ. Itthiyaṃ inīpaccayo – hutāvinī, napuṃsake – rassattaṃ hutāvi.
依此条件——『ā simhī』为形状,表示火焰,燃烧的、正在燃烧的,与愿望等性质相同。『Tāvīmhi』指燃烧着的火,与燃烧者之棍状物相同。若为女性者则称为hutāvinī,若为男性者则称为rassattaṃ hutāvi。
Vasa nivāse, vassaṃ avasīti atthe tappaccayo, sakārantattā ‘‘sādisanta’’iccādinā ṭhādese sampatte –
关于雨季住所,『vassaṃ avasīti』指相应的条件,因具有某种特征如同『sādisanta』等表示在适当的地点降临。
‘‘Tassā’’ti adhikāro, ‘‘sādī’’ti ca.
『她的』(tassā)作为增补语脉,『享用』(sādī)亦同。
§613
613.Vasatouttha.
613.『vasato』(住时)此为『u』字接『ttha』字之形式。
Vasaiccetasmā dhātumhā parassa takārassa sahādibyañjanena utthādeso hoti, saralopādi. Vassaṃ vuttho, vutthā sā, ‘‘saralopo’’tiādisutte tuggahaṇato pubbalopābhāve ‘‘adhivatthā devatā, vatthabba’’ntiādīsu paralopo.
『Vasa』这个词在结构上属于另一个音节前缀加辅音群的音节构成,属于简单附加的形式。雨季起始,起始者,以简单附加为主,在早期用法因根本附加音缺失,有说为'adhivatthā devatā, vatthabba'等词为后加词义。
‘‘Vasassā’’ti vipariṇāmena vattate.
『vasassā』以转变形式延续适用。
§614
614.Vassa vā vu.
614.『vassa』(雨安居)中,『vā』(或)作『vu』。
Vasaiccetassa dhātussa vakārassa takāre pare ukāro hoti, tattha vakārāgamo ca vā hoti. Niṭṭhatakāre evāyaṃ. Atha vā ‘‘vū’’ti ettha vakāro sandhijo, tantañāyena dutiyañcettha vāggahaṇamicchitabbaṃ, tena akārassapi ukāro siddho bhavati, usito brahmacariyaṃ, vusito, tathā vusitavā, vusitāvī, ikārāgamena byavahitattā utthādeso na bhavati.
若以“vasi”加于该构成要素的支体,有时发生别变,此中有别变来自要素。此现象发生于终止时。又或作“vū”,此为别变因缘;依音韵继承,应当避免另一种词形,因此导致无声母词缀依然转为有声母。此乃已遵守梵行规范,作“vusito”、“vusitavā”、“vusitāvī”,因“i”音的继承而未导致抬发相。
Bhuja pālanabyavaharaṇesu, odanaṃ abhuñjīti atthe tatavantutāvī, ‘‘bhujādīnamanto no dvi cā’’ti dhātvantalopo, takārassa dvittañca, bhutto, bhuttavā, bhuttāvī. Tathā ranja rāge, arañjīti ratto, rattā, rattaṃ. Yuja yoge, ayuñjīti yutto, yuttā, yuttaṃ. Vica vivecane vipubbo, viviccīti vivitto, vivittā, vivittaṃ. Muca mocane, amuccīti bandhanā mutto. Tathā tippaccayepi iminā dhātvantalopadvittāni, āsajjanaṃ āsatti, vimuccanaṃ, vimuccati etāyāti vā vimutti.
【词根「bhuj」,意为「保护、处理、受用」;「未曾受用」之义;】带有过去分词词缀的形式,依「bhuj等词根词尾的『nt』与双写字母规则」,词根末尾发生省略,并以『t』双写,得:『bhutta』(已受用,阳性)、『bhuttā』(已受用,阴性)、『bhuttaṃ』(已受用,中性)。同理:词根「rañj」,意为「染色」,「未曾染」得『ratta』(已染,阳性)、『rattā』(已染,阴性)、『rattaṃ』(已染,中性)。词根「yuj」,意为「结合」,「未曾结合」得『yutta』(已结合,阳性)、『yuttā』(已结合,阴性)、『yuttaṃ』(已结合,中性)。词根「vic」加前缀「vi-」,意为「简择、分离」,「已简择」得『vivitta』(已远离,阳性)、『vivittā』(已远离,阴性)、『vivittaṃ』(已远离,中性)。词根「muc」,意为「解脱」,「已从束缚中解脱」得『mutta』(已解脱)。同样地,在带有「-ti」词缀时,依此词根末尾省略与双写规则:『āsatti』(黏著,即「黏附之行为」之义);『vimutti』(解脱,即「解脱之行为」或「藉此而解脱」之义)。
Kudha kope, akujjhīti atthe tappaccayo, tassa ‘‘dhaḍhabhahehi dhaḍhā cā’’ti dhattaṃ, ‘‘hacatutthānamantānaṃ dodhe’’ti dhakārassa dakāro, kuddho. Yudha sampahāre, ayujjhīti yuddho, yuddhaṃ. Sidha saṃsiddhimhi, asijjhīti siddho. Āpubbo rabha rābhasse, ārabhīti āraddho gantuṃ. Naha bandhane saṃpubbo, sannayhīti sannaddho, ‘‘dhaḍhabhahehi dhaḍhā cā’’ti nahādito takārassa dhakāro.
「库达」(kudha)义为「忿怒」:「彼忿怒」之义加「达」(ta)词尾,依「达、塔、巴、哈之后,以达哈替换之」之规则,词尾变为「达哈」,再依「词根末尾属咯咖第四字母者,于两个达哈之前变为达咖拉」之规则,达咖拉变为达咖拉,遂得「库托」(kuddho)。「瑜达」(yudha)义为「战斗」:「彼战斗」,得「瑜托」(yuddho)、「瑜当」(yuddhaṃ)。「西达」(sidha)义为「成就」:「彼成就」,得「西托」(siddho)。「拉巴」(rabha)义为「剧烈」,加「阿」(ā)前缀:「彼着手前往」,得「阿拉托」(āraddho)。「那哈」(naha)义为「束缚」,加「桑」(saṃ)前缀:「彼武装束缚」——依「达、塔、巴、哈之后,以达哈替换之」之规则,那哈等词根之后的塔咖拉变为达咖拉——遂得「桑那托」(sannaddho)。
Vaḍḍha vaḍḍhane, avaḍḍhīti atthe tappaccayo, tassa ḍhattaṃ, ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā dhātvākārassuttaṃ, ḍalopo ca.
词根『增长』含增长义,『未曾增长』之义,加「ta」后缀,其末音替换为「ḍha」;依『有时词根』等规则,词根中的「ā」元音变为「u」,且「ḍ」脱落。
‘‘Hacatutthānamantāna’’nti vattate.
『「ha」及第四类字母若处于词末』一语仍继续适用。
§615
615.Ḍo ḍhakāre.
616. 「嘟」词尾表示「塔咖拉」变为「塔咖拉哈咖拉」。
Hacatutthānaṃ dhātvantānaṃ ḍakārādeso hoti ḍhakāre pare. Vuḍḍho, vuḍḍhā, ‘‘bo vassā’’ti batte buḍḍho. Tippaccaye – bujjhanaṃ, bujjhati vā etāyāti buddhi. Evaṃ siddhi, vaḍḍhi. Tabbappaccaye – boddhabbamiccādi.
词根末尾属于「ha」类第四字时,若后接「ḍha」音,则该末尾换作「ḍa」音。例如:『vuḍḍha』(已增长,阳性)、『vuḍḍhā』(已增长,阴性);依「b音规则」转化后得『buḍḍha』(老者)。在带「-ti」词缀时:『buddhi』(觉悟,即「觉醒之行为」或「藉此而觉醒」之义)。同理得『siddhi』(成就)、『vaḍḍhi』(增长)。在带「-tabba」词缀时:『boddhabbam』(应当觉悟)等。
‘‘Anto, no’’ti ca adhikāro.
“‘Anto, no’”为语法许可之用,表示句尾或关系词的职能。
§616
616.Tarādīhi iṇṇo.
616.由「tar」等词根接「iṇṇa」词缀。
Taraiccevamādīhi dhātūhi parassa tappaccayassa iṇṇādeso hoti, dhātvanto ca no hoti, saralopādi. Tara taraṇe, saṃsāraṇṇavaṃ atarīti tiṇṇo tāreyyaṃ. Evaṃ uttiṇṇo, tiṇṇaṃ vā. Pūra pūraṇe, saṃpūrīti saṃpuṇṇo, ‘‘saralopo’’tiādisutte tuggahaṇato pubbalopābhāve uvaṇṇato parassa ‘‘vā paro asarūpā’’ti lopo, saṃyoge rassattaṃ. Tura vege, aturīti tuṇṇaṃ , turitaṃ vā. Jara vayohānimhi, parijīrīti parijiṇṇo. Kira vikiraṇe, ākirīti ākiṇṇo iccādi.
『塔拉』等词根后接第三人称过去分词词缀时,该词缀变为「iṇṇa」等形式,词根末音亦随之消失,并发生元音脱落等变化。词根『塔拉』义为『渡越』,『渡越了轮回之海』即成「tiṇṇo」;又如『tāreyyaṃ』。同理有『uttiṇṇo』、『tiṇṇaṃ』等形式。词根『布拉』义为『充满』,『充满了』即成『saṃpuṇṇo』——依据『元音脱落』等规则中「tu」之提取,前位元音不脱落,而「u」类元音后接异形元音时,依『或脱落于异形之后』之规则发生脱落,复合时短化。词根『图拉』义为『迅速』,『迅速地』即成『tuṇṇaṃ』,或作『turitaṃ』。词根『贾拉』义为『衰老耗损』,『已完全衰老』即成『parijiṇṇo』。词根『基拉』义为『散布』,『已散布』即成『ākiṇṇo』,等等。
§617
617.Susa paca sakato kkhakkā ca.
617. 词根「susa(干燥)」、「paca(烹煮)」、「saka(能够)」之后,接续词尾时,替换为「kkha」等形式。
Susa paca sakaiccetehi dhātūhi parassa tappaccayassa kkhakkādesā honti, anto ca byañjano no hoti. Casaddena mucādito kkādeso. Susa sosane, asussīti sukkho rukkho. Apaccīti pakkaṃ phalaṃ. Saka sāmatthe, asakkhīti sakko assa, omuccīti omukkā upāhanā. ‘‘Pacituṃ, pacitabba’’ntiādīsu pana na bhavati, ikārena byavahitattā. Evaṃ sabbattha byavadhāne na bhavati.
由多种柴材烧制的器皿,在火焰的接触处产生灼热之地,然而其内部却没有污秽。以火烧炽而去除污秽的灼热之处,称为清净。若失去此处,称为干枯的木头。成熟者,即完全成熟的果实。适应的,是能力足够的;无能力者,称为无力者。解脱,是从束缚中解脱。所谓“必当燃烧,应当燃烧”等语,则是由于因果关系的适用性。如此,处分无有差错,普遍适用无不当处。
Sīhagatiyā tiggahaṇamanuvattate.
比喻如狮子行进般,遵守三重抓握。
§618
618.Pakkamādīhi nto ca.
618.以提前等方式以及结尾。
Pakkamaiccevamādīhi makārantehi dhātūhi parassa tappaccayassa ntādeso hoti, dhātvanto ca no hoti. Casaddena tippaccayassa nti ca hoti. Kamu padavikkhepe, pakkamīti pakkanto. Evaṃ saṅkanto, nikkhanto, ‘‘do dhassa cā’’ti sutte caggahaṇena kassa khattaṃ. Bhamu anavaṭṭhāne, vibbhamīti vibbhanto, bhanto. Khamu sahane, akkhamīti khanto. Samu upasame, asamīti santo. Damu damane, adamīti danto.
以提前或类似的方式,于制造的器皿中,火焰的接触处产生炽热之地,而其中心部分却没有。称为具备条件的火焰。因此火的结尾也被称作条件。火的焚烧时墙壁的破坏称为提前破裂。如此,紧缩、放出称为前进。故而紧密结合、出离称为“脱出”,正如经中“拥有二者的紧抓是王者的宝剑”。熄灭名为“光明之无障碍”,分开称为“分离的王者”。容忍称为“耐心”,安定称为“宁静”,束缚称为“驯服”。
Timhi – saṅkamanaṃ saṅkanti. Evaṃ okkanti, vibbhanti, khanti, santi danti iccādi.
三者所及,谓聚结即聚合。如此,进入、分裂、容忍、安静、屈服等皆由此名。
§619
619.Janādīnamātimhi ca.
619.包括出于人群等方面。
Janaiccevamādīnaṃ dhātūnamantassa byañjanassa āttaṃ hoti tappaccaye, timhi ca. Yogavibhāgena aññatthāpi. Jana janane, ajanīti jāto, vijāyīti puttaṃ vijātā, jananaṃ jāti. Tappaccaye satipi takāre puna tiggahaṇakaraṇaṃ paccayantaratakāre āttanivattanatthaṃ, yathā – jantu. ‘‘Janitvā, janitu’’ntiādīsu pana ikārena byavahitattā na bhavati.
诸根本元素若因依他生起,即为“内蕴”之义,依止之因亦如此。依瑜伽区分,则有所不同。所谓“生”,即生于生者;未生谓未曾生起;“生出”者,如所生子;生即为出生。因果关系中,若有三者于因之中,使身体回返于内依因,即为三者:例如“众生”。“曾生”“欲生”等用语,并不单以语尾“ ika ”形式表达因果关系。
‘‘Ā, timhi, cā’’ti ca vattate.
『ā』、『ti』格(第七格)、以及『ca』(并列连词)——此三项仍继续适用于以下规则。
§620
620.Ṭhāpānamiī ca.
第620条,附着于此。
Ṭhā pāiccetesaṃ dhātūnaṃ antassa ākārassa yathākkamaṃ ikāraīkārādesā honti tappaccaye, timhi ca. Casaddena aññatrāpi kvaci. Ṭhā gatinivattimhi, aṭṭhāsīti ṭhito, upaṭṭhito garuṃ, ṭhitavā, adhiṭṭhitvā, ṭhānaṃ ṭhiti. Pā pāne, apāyīti pītā, yāguṃ pītavā, pānaṃ pīti, pītvā.
“附着”于诸元素之末尾,即其形态合适时,有以短元音“i”及长元音组合而成的语尾,根据因果依止。又有辅音集之后或别种情形。依附止处,“ ṭhā ”含“立”、“住”、“庄重”之义,如“停住”、“安立”、“所止之处”。词根“ pā ”含“饮”、“饮取”意义,“apāya”谓饮酒,“yāgu pā”谓饲饮,“pāna pīti”意为饮之喜乐,取此语态。
§621
621.Hantehi ho hassa lo vā adahanahānaṃ.
621.词根以「han」等结尾者,其后接第三人称词缀时,「ti」变为「ha」,词根末尾之「ha」变为「la」,但「daḥ(烧)」与「hā(离去)」两词根除外,此为「ḍha」替换规则之例外。
Hakārantehi dhātūhi parassa tappaccayassa, tissa ca hakārādeso hoti, hassa ca dhātvantassa lakāro hoti vā dahanahe vajjetvā, ḍhattāpavādoyaṃ. Ruha janane, aruhīti āruḷho rukkhaṃ. Laḷānamaviseso, ārulho vā, ruhanaṃ ruḷhī. Gāhu viloḷane, agāhīti gāḷho, ajjhogāḷho mahaṇṇavaṃ. Baha vuddhimhi, abahīti bāḷho, ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā dīgho. Muha vecitte, amuyhīti mūḷho. Guha saṃvaraṇe, aguhīti gūḷhaṃ. Vaha pāpuṇane , upavahīti upavuḷho, ‘‘vaca vasa vahādīnamukāro vassā’’ti yogavibhāgena uttaṃ.
以「ha」音结尾的词根,其后所接过去分词词缀之「ta」,以及词缀中的「ti」,均替换为「ha」,而词根末尾之「ha」则可替换为「la」,但『燃烧』义之「dah」与『舍离』义之「hā」除外——此乃对「ḍha」附加规则之例外说明。词根『如哈』义为『生长、攀登』,『攀登了』即成『āruḷho rukkhaṃ(攀上了树)』;「la」与「ḷa」无别,故亦作『ārulho』;攀登诸事之词形为『ruḷhī』。词根『嘎呼』义为『搅动、深入』,『深入了』即成『gāḷho』,『深陷大海』即成『ajjhogāḷho mahaṇṇavaṃ』。词根『巴哈』义为『增长』,『增长了』即成『bāḷho』——依『有时词根』等规则作长音化处理。词根『穆哈』义为『迷惑』,『已迷惑』即成『mūḷho』。词根『古哈』义为『遮覆、隐藏』,『已隐藏』即成『gūḷhaṃ』。词根『瓦哈』义为『到达、携带』,『已承受』即成『upavuḷho』——依『vaca、vasa、vaha等词根,在特定条件下「va」变为「u」』之规则拆分运用,故成『u』音。
Adahanahānanti kimatthaṃ? Daḍḍho, sannaddho. Vāti kiṃ? Duddho, siniddho. ‘‘Gahitaṃ, mahita’’ntiādīsu pana ikārāgamena byavahitattā na bhavati.
为何要特别排除『燃烧(dah)』与『舍离(hā)』?因为『daḍḍho(已燃烧)』、『sannaddho(已束缚)』等形式本另有规则处理。为何加『vā(或)』字?因为『duddho(已挤奶)』、『siniddho(已润滑)』等形式不经此规则。至于『gahitaṃ(已取得)』、『mahitaṃ(已尊崇)』等词,则因插入了「i」音而使词根末音与词缀相隔,故此规则不适用于彼等。
Dhātuppaccayantatopi ‘‘atīte ta tavantutāvī’’ti tappaccayo, abubhukkhīti bubhukkhito. Evaṃ jighacchito, pipāsito iccādi.
从词根加词缀所构成的词形而言,「过去时用『ta』、『tavantu』、『tāvī』」这一规则中的『ta』词缀(亦适用于此);『abubhukkhī』即是『bubhukkhita』(曾渴望饮食者)。同理,『jighacchita』(曾感饥饿者)、『pipāsita』(曾感口渴者)等,依此类推。
Evaṃ kattari niṭṭhanayo. · 如是为主动(作者义)中的完成分词词缀法。
‘‘Atīte’’ti vattate.
「过去时」之语义,于此仍续起作用。
§622
622.Bhāvakammesu ta.
622.表示情状与受动之义时,用 ta 后缀。
Atīte kāle gamyamāne sabbadhātūhi tappaccayo hoti bhāvakammaiccetesvatthesu.
在『Atīte kāle』即“过去时间”行近时,所有元素均有依赖热感的关系,尤其在涉及关系生起与精神活动之事。
Bhāve tāva –
此处指精神状态的释义如下——
Ge sadde, gāyanaṃ, agāyitthāti vā atthe tappaccayo.
『ge』为表示『歌唱』之声义;『歌唱之行为』,或『曾被歌唱』之义,皆用 ta 后缀。
§623
623.Sabbattha ge gī.
623. 在一切情况下,词根「gi(唱诵)」替换为「gī」(长音形式)。
Geiccetassa dhātussa gīādeso hoti sabbattha, tappaccayatipaccayesvevāyaṃ. Tassa gītaṃ, gāyanaṃ, gāyitabbāti vā gīti.
若依法实相而言,此『gei』指歌唱之质地,涵盖一切,谓此乃缘起之增减,如此广泛。故此歌,或称为吟唱、当歌之事亦称之为『gīti』。
Bhāve – tappaccayantā napuṃsakā. Kammani – tiliṅgā.
表情状之义时,加 ta 后缀所成之词为中性;表受动之义时,则通三性。
Nata gattavināme, naccanaṃ, anaccitthāti vā atthe tappaccayo.
「nata」者,用于『弯曲身体』、『舞蹈』、或『已舞蹈』等义,其后加 -ta 词缀。
§624
624.Paccayā daniṭṭhā nipātanā sijjhanti.
624.条件关系内,诸音节结尾处消失于发音终止波,彼般若结止也。
Ye idha sappaccayā saddā paccayehi na niṭṭhaṃ gatā, te nipātanato sijjhantīti dhātvantena saha tappaccayassa cca ṭṭādesā. Naccaṃ, naṭṭaṃ. Hasa hasane, hasanaṃ hasitaṃ, ikārāgamo. Gamanaṃ gataṃ. Evaṃ ṭhitaṃ, sayitaṃ, vādhikārassa vavatthitavibhāsattā vuddhi. Ruda assuvimocane, arujjhitthāti roditaṃ, ruṇṇaṃ vā iccādi.
那些在此未由圆满缘起所成声响,依赖众多条件而未究竟终止者,称为『带有根本缘起的共存条件』。不能说是无,亦非全无。与欢笑有关的动词由多种形式变化而成,如笑、欢笑、已欢笑等,属于意向对应的动词变形。‘去’表达完成的移动。如此状态存在、坐卧,为苦因的说明和增长。哭泣是解脱烦恼之苦,‘无泪’指南泪干尽已受难称为哭泣。
Kammani –
关于业——
Abhibhūyitthāti abhibhūto kodho bhavatā, abhibhūtā, abhibhūtaṃ. Bhāsa byattiyaṃ vācāyaṃ, abhāsittha tenāti bhāsito dhammo, bhāsitā gāthā, bhāsitaṃ suttaṃ. Disī uccāraṇe, curādittā ṇe. Adesīyitthāti desito dhammo bhagavatā, ikārāgame kāritasaralopo. Ji jaye, ajīyitthāti jito māro. Nī pāpuṇane, anīyiṃsūti nītā gāmamajā, suto tayā dhammo, ñāto.
『彻底占据』指因愤怒而占据的状态,称之为被占据、占据、被强占。谈论、表述、说出的话语,所说的法,所述说的经文。『给予声音』成为发声,作声。『传授』指世尊所宣说的法,此为意向语尾动词形成的句型。‘杀’表示杀戮,『被杀』指被魔王所杀。谓导入,未被带入,称为被引导至村落,意为所闻、知晓。
Sāsa anusiṭṭhimhi, anusāsīyitthāti atthe tappaccayo.
关于戒律的遵守,『戒律指示』为此法的根本缘起。
§625
625.Sāsadisato tassa riṭṭho ca.
六百二十五。它的相似部分和体性。
Sāsadisaiccetehi dhātūhi parassa tappaccayassa riṭṭhādeso hoti, casaddena tissa riṭṭhi ca, disato kiccatakāratuṃtvādīnañca raṭṭha raṭṭhuṃ raṭṭhādesā ca honti, rādilopo, anusiṭṭho so mayā, anusiṭṭhā sā, anusiṭṭhaṃ. Disa pekkhaṇe, adissitthāti diṭṭhaṃ me rūpaṃ.
若具有相似性质的成分为另一个根本缘起的相似带,包含语音、声调,同时具有执事任务的区域等,形成国与国、境与境的分界线。此述指我所修习的未被修习的,已修习的,正在修习的。『见』此表示我所见形相。
Timhi – anusāsanaṃ anusiṭṭhi, dassanaṃ diṭṭhi.
於此——「教誡」者,訓誡、指示也;「見」者,所見之見解也。
Kiccādīsu – dassanīyaṃ daṭṭhabbaṃ, daṭṭheyyaṃ, passitunti daṭṭhuṃ gacchati, passitvāti nekkhamaṃ daṭṭhuṃ, daṭṭhā, ikārāgamena antarikassa na bhavati, yathā – anusāsitaṃ, anusāsitabbaṃ, anusāsituṃ, anusāsitvā, dassitaṃ iccādi.
『于各类行为中』,意指必当观察、察视、了知,故谓之『应见、当见、正见』。观察时,见到出离定境,望闻得见,内心不生爱着,如同——受教诲、应受教诲、将受教诲、受教诲后、教授之义等。
Tusa pītimhi, atussīti atthe kattari tappaccayo.
『欢喜与喜乐』中,在『意』的层面,是造作缘起的关键要素。
‘‘Tassā’’ti adhikāro.
『tassā』者,乃承前统摄之语也。
§626
626.Sādi, santapucchabhanjahansādīhi ṭṭho.
626. 以『sa』等根——由sant、puccha、bhanja、hansa及sa等諸詞根,附後之ta接辭變為ṭṭha。
Ādinā saha vattatīti sādi. Sakārantehi, puccha bhanjahansaiccevamādīhi ca dhātūhi parassa anantarikassa takārassa sahādibyañjanena dhātvantenaṭṭhādeso hoti. Hansassa satipi santatte punaggabhaṇaṃ kvaci ṭṭhādesassa aniccatādīpanatthaṃ, tena ‘‘viddhasto utrasto’’tiādīsu na hoti. Tuṭṭho, santusito. Bhasa bhassane, abhassīti bhaṭṭho, bhassito. Nasa adassane, nassīti naṭṭho. Daṃsa daṃsane, adaṃsīyitthāti daṭṭho sappena, ḍaṃsito vā, ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā dassa ḍattaṃ. Phusa phassane, aphusīyitthāti phuṭṭho rogena, phussito vā. Isu icchāyaṃ, esīyitthāti iṭṭho, icchito, esito. Masa āmasane, āmasīyitthāti āmaṭho. Vasasecane, avassīti vuṭṭho devo, pavisīyitthāti paviṭṭho, uddisīyitthāti uddiṭṭho. Puccha pucchane, apucchīyitthāti puṭṭho pañhaṃ, pucchito. Bhanja avamaddane, abhañjīyitthāti bhaṭṭhaṃ dhaññaṃ. Hansa pītimhi, ahaṃsīti haṭṭho, pahaṭṭho, pahaṃsito.
凡與『sa』等相伴運作者,稱為『sādi』(以sa為首者)。由以sa為字尾者,以及puccha、bhanja、hansa等諸詞根,其後接之緊鄰ta音連同前面詞根末輔音,一併替換為ṭṭha。雖hansa已列於sant之中,此處再次列出,乃為說明ṭṭha代換之不規則性,故在『viddhasto utrasto』等例中不適用此規則。【例解如下:】 • 詞根tuṣ(滿足):atuṣyat → tuṭṭho,義為『已滿足者』(santusito)。 • 詞根bhasa(語言墮落):abhassī → bhaṭṭho,義為『已墮落者』(bhassito)。 • 詞根nasa(不見、消失):nassī → naṭṭho,義為『已消失者』。 • 詞根daṃsa(咬):adaṃsīyittha → daṭṭho(被蛇咬者),或作ḍaṃsito;依「kvaci dhātū」等規則,da變為ḍa。 • 詞根phusa(觸):aphusīyittha → phuṭṭho(被病所觸者),或作phussito。 • 詞根isu(欲求):esīyittha → iṭṭho,義為『所欲求者』(icchito、esito)。 • 詞根masa(觸摸):āmasīyittha → āmaṭho,義為『被觸摸者』。 • 詞根vasa(降雨):avassī → vuṭṭho(雨已下),入根pavis:pavisīyittha → paviṭṭho(已入內者),uddis:uddisīyittha → uddiṭṭho(已指定者)。 • 詞根puccha(問):apucchīyittha → puṭṭho(被問以問題者),或作pucchito。 • 詞根bhanja(壓碎):abhañjīyittha → bhaṭṭhaṃ dhaññaṃ(已被搗碎之穀物)。 • 詞根hansa(喜悅):ahaṃsī → haṭṭho(已歡喜者),pahaṭṭho,或作pahaṃsito。
Ādisaddena yaja devapūjāsaṅgatikaraṇadānesu, ijjitthāti atthe tappaccayo, tassa ṭṭhādeso.
以供养神祇为缘,所作牺牲品的最初成分,因缘或对象,此处称为『一切之所依』。
§627
627.Yajassa sarassi ṭṭhe.
627.牺牲品之于圣洁莲花叶的位置。
Yajaiccetassa dhātussa sarassa ikārādeso hoti ṭṭhe pare. Yiṭṭho mayā jino. Saja vissagge saṃpubbo, saṃsajjitthāti saṃsaṭṭho tena, vissaṭṭho. Maja suddhimhi, amajjīti maṭṭho iccādi.
若是牺牲品所在的本质是圣洁莲叶,则其位置在于莲叶之侧。说:由我所钦敬者,乃世尊。因赞美而相应,因相应故称为结缘,因结缘故称为寂灭。于纯净中,称为无浊,亦即寂灭等义。
Kiccatakārādīsu tussitabbaṃ toṭṭhabbaṃ, phusitabbaṃ phoṭṭhabbaṃ, pucchituṃ puṭṭhuṃ, yajituṃ yiṭṭhuṃ, abhiharituṃ abhihaṭṭhuṃ, tosanaṃ tuṭṭhi, esanaṃ eṭṭhi, vassanaṃ vuṭṭhi, vissajjanaṃ vissaṭṭhi iccādi.
于作业者的行为等,应当怯懦、稳重;须触及、劈断、询问、献祭、感受、庆喜、满意、示意、覆被、接受、放松以及静默等义。
‘‘Tassa, sādī’’ti ca vattate.
『其为如此』,复此言说。
§628
628.Bhanjato ggo ca.
628.破碎者之义。
Bhanjato dhātumhā tappaccayassa sahādibyañjanena ggo ādeso hoti. Bhaggo rāgo anena. Vasanivāse, parivasīyitthāti parivuṭṭho parivāso, vusitaṃ brahmacariyaṃ, uṭṭha uādesā. Vasa acchādane, nivasīyitthāti nivatthaṃ vatthaṃ, ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā stakārasaṃyogassa tthattaṃ, evaṃ nivatthabbaṃ. Saṃsa pasaṃsane, pasaṃsīyitthāti pasattho pasaṃsito, pasaṃsanaṃ pasatthi. Badha bandhane, abajjhitthāti baddho raññā, alabhīyitthāti laddhaṃ me dhanaṃ, dhattadattāni. Rabha rābhasse, ārabhīyitthāti āraddhaṃ vīriyaṃ. Daha bhasmīkaraṇe , adayhittāti daḍḍhaṃ vanaṃ, abhujjitthāti bhutto odano, bhujādittā dhātvantalopo, dvittañca. Caja hānimhi, pariccajīyitthāti pariccattaṃ dhanaṃ, amuccitthāti mutto saro.
「折断」此处为根本原因,在共同条件的标示上有含义。『根本』者,为贪欲。『停留藏匿』,即围绕、环绕,意为迷惑、依止法。『修行生活已久』,起身、说教。『住宿遮盖』,即居住,蕴含衣服等。“何处根本”等词,指字母组合的正当性,故应如此修正。『赞叹话语』,即赞美的内容、赞成。『缚』与『绑』,指被王押解、获得诸物、所授予之物。『猛力』指开始发力。『烧毁灰烬』,即焚烧大火,食物被吃,因而有欲求根本及其相关两种含意。『舍弃损失』,指放弃财物,『已释放』,如同河流放行般。
Vaca viyattiyaṃ vācāyaṃ, avacīyitthāti atthe tappaccayo.
『言语』及『扩散』中,『下降』指的是其义的根本条件。
‘‘Anto, no, dvi, cā’’ti ca adhikāro.
『终点、非终点、二者、等』为此处之权利或资格。
§629
629.Vaca vā vu.
第六二九条:词根『vaca』,或以 vu 替换。
Catuppadamidaṃ. Vacaiccetassa dhātussa vakārassa ukārādeso hoti vā, dhātvanto ca cakāro no hoti, tappaccayassa ca dvibhāvo hoti. Vāggahaṇamavadhāraṇatthaṃ, dhātvādimhi vakārāgamo. Vuttamidaṃ bhagavatā, uttaṃ vā.
此为四音节。如同诸根本词末尾之语尾有『乌』,即若语言起源中没有发声,则没有根本条件,具有二重性。其为言语传递与涵盖之意。此乃世尊所说,称为『语言』或『发声』。
§630
630.Gupādīnañca.
630.【规则】关于「gup」等词根(的特殊变化)。
Gupaiccevamādīnaṃ dhātūnamanto ca byañjano no hoti, parassa takārassa ca dvibhāvo hoti. Gupa gopane, sugopīyitthāti sugutto, sugopito, ikārena byavahitattā na dhātvantalopo, ‘‘aññesu cā’’ti sutte vādhikārassa vavatthitavibhāsattā niṭṭhatakārepi kvaci vuddhi. Gopanaṃ gutti.
“Gupa”与“iccevam”二者为合成词时,词根末尾的元音“a”与后续词的起始辅音结合,后缀部分则不纳入词根范畴,此时“byañjana”(辅音尾音)不作词根结尾,且有双重的辅音界限区分。Gupa意为隐蔽、保护,“gopane”(保护中),由“su-”与“gopīyitthāti”相关,意谓“安全守护”,此处指“好好保护”。因其形式派生取义,故无词根末尾省略;根据《经典》经文中“另者”一词的论述与释义,即使在词尾成就时亦有增长变化。“Gopana”即指保护,“gutti”意味着守护。
Lipa limpane, alimpīyitthāti litto sugandhena. Tapa santāpe, santapīyitthāti santatto tejena. Dīpa dittimhi, ādīpīyitthātiāditto agginā, rassattaṃ, dīpanaṃ ditti. Apa pāpuṇane, pāpīyitthāti patto gāmo, pāpuṇīti patto sukhaṃ, pāpuṇanaṃ patti, pattabbaṃ. Mada ummāde, pamajjīti pamatto. Supa sayane, asupīti sutto iccādi.
『离波』词根义为『涂抹』,被涂上了,故为『已涂以芳香』。『达波』词根义为『灼热』,被炙烤了,故为『已被威力所炙烤』。『地波』词根义为『光明』,被点燃了,故为『已被火点燃』,此处有短音化,『点燃』义为『光辉』。『阿波』词根义为『到达』,已被到达,故为『村庄已抵达』;『抵达』义亦作『已得安乐』;『到达』之名词为『到达、应到达之处』。『麻达』词根义为『迷醉』,放逸了,故为『已放逸』。『苏波』词根义为『卧睡』,已入睡,故为『已入眠』,等等。
Cara caraṇe, acarīyitthāti ciṇṇo dhammo, iṇṇādeso, carito vā. Evaṃ puṇṇo, pūrito.
Cara源于动词“行走”,caraṇe为行动、行走;acarīyitthāti指被践踏或践行的法则,ciṇṇo指被割断或被销毁,dhammo指法、规律,iṇṇādeso意指已完成的命令或指令,carito则指行动、行为。因此,诸此均指已完成、充满的状态。
Nuda khepe, panujjitthāti paṇunno, nassa ṇattaṃ, panudito. Dā dāne, ādīyitthātiādinno, atto vā, ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā dāsaddassa takāro, rassattaṃ.
『努达』词根义为『驱除』,被驱除了,故为『已被驱除』,此中「那」字转为「拿」音,亦可作『已被驱走』。『达阿』词根义为『给予』,已被领取,故为『已领受』,或作另一形式;依据『某些词根……』等规则,『达阿』词的「达」字转化为「达咖」,并有短音化。
§631
631.Bhidādito innaannaīṇā vā.
631.【从『劈开』等词根,可附加「已、阿纳、伊拿」等过去分词语尾,或可选用其他形式。】
Bhidaiccevamādīhi dhātūhi parassa tappaccayassa inna annaīṇaiccete ādesā honti vā, anto ca no hoti. Vavatthitavibhāsatthoyaṃ vāsaddo, saralopādi.
如前所述,以被分割的“dhātu”(元素)为例,他物之缘在其中起作用,导致部分特定指令产生,而终结未产生。此为注释中所述完整释义,通过“vāsaddo”(呼请)、“saralopādi”等词汇加以明示,表示整体释义纯净明了。
Bhidi vidāraṇe, abhijjitthāti bhinno ghaṭo bhavatā, bhijjīti vā bhinno devadatto. Chidi dvidhākaraṇe, achijjitthāti chinno rukkho, acchinnaṃ cīvaraṃ, ucchijjīti ucchinno. Adīyitthābhi dinno suṅko. Sada visaraṇagatyāvasānesu, nisīdīti nisinno. Khida uttāsane, khida dīnabhāve vā, akhijjīti khinno.
『比地』词根义为『劈裂』,被劈裂了,故为『瓦罐被您劈裂了』,或为『迭瓦达德被劈裂了』。『奇地』词根义为『截断为二』,被截断,故为『树木已被砍断』、『袈裟未被割断』,被截除故为『已被截除』。被领受故为『贡税已奉上』。『沙达』词根义为『散开、行走、终止』,已坐下,故为『已就座』。『基达』词根义为『恐惧』,或义为『沮丧』,被消减了,故为『已身心疲惫』。
Annādese chada apavāraṇe, acchādīyitthāti channo, paṭicchannaṃ gehaṃ, pasīdīti pasanno. Pada gatimhi, uppajjīti uppanno, jhānaṃ samāpanno. Rudi assuvimocane, ruṇṇo, paralopo.
【「阿纳」替代语尾的情形:】『恰达』词根义为『遮蔽』,被遮蔽,故为『已被遮盖』、『房屋已被覆盖』;心清净了,故为『已清净』。『巴达』词根义为『行走』,生起了,故为『已生起』、『已进入禅那』。『如地』词根义为『流泪』,故为『已哭泣』,此处有前字音节脱落。
Khī khaye īṇādeso, akhīyīti khīṇo doso, khīṇā jāti, khīṇaṃ dhanaṃ. Hā cāge, ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā hādito īṇādese ṇakārassa nattaṃ, pahīyitthāti pahīno kileso, parihāyīti parihīno. Āsa upavesane , acchīti āsīno. Lī silesane, līyīti līno, nilīno. Ji jaye, jiyīti jīno vittamanusocati, jito vā. Dī khaye, dīno. Pī tappane, pīno. Lū chedane, lūyitthāti lūno iccādi.
『khī』者,表消耗义,故『īṇa』替代词缀——『烦恼已灭尽』、『生已灭尽』、『财富已耗尽』。『hā』者,表舍弃义,依『某些词根』等规则,由『hā』起而施『īṇa』替代时,『ṇa』字转为不带『ṇ』之形——『烦恼已断除』、『已退失』。『āsa』者,表坐住义,『彼坐于此』故成『已坐』。『lī』者,表黏附义,『彼黏附』故成『已附』、『已紧附』。『ji』者,表胜义,『彼被胜』故成『为财而悲愁者』,或义为『已被征服』。『dī』者,表消耗义,故成『贫乏』。『pī』者,表充满义,故成『饱满』。『lū』者,表切割义,『彼被割』故成『已割』,如此等等。
Vamu uggiraṇe, vamīyitthāti vantaṃ, vamitaṃ, ‘‘pakkamādīhi nto’’ti ntādeso. Agacchīyitthāti gato gāmo tayā, gāmaṃ gato vā, ‘‘gamakhanahanaramādīnamanto’’ti dhātvantalopo. Akhaññitthāti khato kūpo, upahaññitthāti upahataṃ cittaṃ, aramīti rato, abhirato. Mana ñāṇe, amaññitthāti mato, sammato. Tanu vitthāre, atanitthāti tataṃ, vitataṃ. Yamu uparame, niyacchīti niyato.
『vamu』者,表吐出义,『彼被吐出』故成『已吐』、『已呕出』,依『由pakkama等词根接ntā』规则而施『nt』替代。『彼未前往』故成『被你前往之村』或『已往之村』,依『gama、khana、hana、rama等词根末音脱落』规则而截去词根末音。『彼被掘』故成『已掘之井』;『彼心被损』故成『已受损之心』;『彼喜乐』故成『喜悦』、『深喜』。『mana』者,表了知义,『彼被了知』故成『已知』、『已承认』。『tanu』者,表展开义,『彼被展开』故成『已展』、『已遍展』。『yamu』者,表止息义,『彼被约束』故成『已决定』。
‘‘No, tamhi, timhī’’ti ca vattate.
「『no』、『tamhi』、『timhī』」——以上诸词,继续适用(于下文)。
§632
632.Rakāro ca.
(词根末)『r』音亦同。
Rakāro ca dhātūnamantabhūto no hoti tappaccaye, tippaccaye ca pare. Pakarīyitthāti pakato kaṭo bhavatā, katā me rakkhā, kataṃ me puññaṃ. ‘‘Do dhassa cā’’ti etta casaddena ṭo tassa, yathā – sukaṭaṃ, dukkaṭaṃ, pure akarīyitthāti purakkhato, ‘‘purasamupaparīhi karotissa khakharā vā tappaccayesu cā’’ti khakāro, paccayehi saṅgamma karīyitthāti saṅkhato, abhisaṅkhato, upakarīyitthāti upakkhato, upakkhaṭo, parikarīyitthāti parikkhato.
元素集体的存在不是孤立生起的,而必赖于因缘条件及其他前提。所谓「造成」是指出现、产生、完成的意思,如同有人说『这是你所造成的,这是我所保护的,这是我的功德』。『两种作用』说法,指用音节说明,此如——善与不善行,过去未曾为作者,前缘因缘使其发生。『为作』谓结合因缘而成,或已集结成形,或近于形成,以及完成、成型的过程。
Tippaccaye pakaraṇa pakati. Sara gaticintāyaṃ, asarīti sato, visarīti visaṭo, saraṇaṃ, sarati etāyāti vā sati, nīharīyitthāti nīhaṭo. Dhara dhāraṇe, uddharīyitthāti uddhaṭo, abharīyitthāti bhato, bharaṇaṃ, bharati etāyāti vā bhati.
关于三种条件中的辅助条件,思虑流转及清除意念的状态,与清净明晰相关。『辅助』意指存在、运行,辅助之意即带动、推动之意;控制、守持,则是维持和持有之意。
Ikārāgamayuttesu ‘‘gamito’’tiādīsu dhātvantalope sampatte –
在以『i』元音字与动词根合成的词中,现出字根消失的情况——
‘‘Lopo’’ti vattate.
称之为『消失』。
§633
633.Namakarānamantānaṃ niyuttatamhi.
第633条。涉及名字成因的结束。
Nakāra makāra kakāra rakārānaṃ dhātvantānaṃ lopo na hoti ikārāgamayutte takāre pareti lopābhāvo. Agacchī, gamīyitthāti vā gamito, ramitthāti ramito. Evaṃ vamito, namito. Saki saṅkāyaṃ, saṅkito, sarito, bharito. Tathā khanitabbaṃ, hanitabbaṃ, gamitabbaṃ, ramitabbaṃ iccādi.
以元音『n』、辅音『m』、『k』等字根构成的带元音的词,根本字不存在消失现象,而与『i』合成的变化则呈现字根消失。如动词『去』,其派生词为:去行者,去往者;『戏弄』及其派生形式如戏弄者等。如此观察,诸如倒、命名、束缚、流动、承载者等动词派生,应当如此理解。
Nidhīyitthāti nihito, ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā dhissa hi tappaccaye. Evaṃ vihito.
『Nidhīyitthāti』者,来自词根nihita,意为“安置、埋藏”,后以“在某处”义加上『kvaci dhātu』等说法,表示依赖对象,此乃此处的搭配用法。故译为“安置于,谓根据如『某处元素』等缘起如是安置。”
Kārite abhāvīyitthāti atthe ‘‘bhāvakammesu ta’’iti tappaccayo, ‘‘yathāgamamikāro’’ti ikārāgamo, saralopādi, bhāvito maggo tena, bhāvayito, apācīyitthāti pācito odanaṃ yaññadatto devadattena, pācayito, pācāpito, pācāpayito, kammaṃ kārīyitthāti kārito, kārayito, kārāpito, kārāpayito iccādi.
『Kārite abhāvīyitthāti』者,意为“在意义上,于生起业中之待因条件”;其中因缘为“如行为生起”,相关前缀『yathāgamamikāro』意为“依他出行”,属促使条件,此处谓此因缘与之相应,且用菩提点亮的如祭献予天者的敬意,诸形态词『pācīyitthāti』『kāriyitthāti』等均指促使、令成、令生,盖行、作、使、令等多义尚须依文理细察。
‘‘Bhāvakammesu ta’’iti ettha ‘‘ta’’iti yogavibhāgena acalana gati bhojanatthādīhi adhikaraṇepi tappaccayo, yathā – āsa upavesane, adhikaraṇe acchiṃsu ettha teti idaṃ tesaṃ āsitaṃ ṭhānaṃ. Bhāve idha tehi āsitaṃ. Kammani ayaṃ tehi ajjhāsito gāmo. Kattari idha te āsitā. Tathā aṭṭhaṃsu etthāti idaṃ tesaṃ ṭhitaṃ ṭhānaṃ, idha tehi ṭhitaṃ, ayaṃ tehi adhiṭṭhito okāso, idha te ṭhitā. Nisīdiṃsu etthāti idaṃ tesaṃ nisinnaṃ ṭhānaṃ, ayaṃ tesaṃ nisinnakālo, te idha nisinnā. Nipajjiṃsu etthāti idaṃ tesaṃ nipannaṃ ṭhānaṃ, idha te nipannā.
在『于义业中用「ta」』一节中,『ta』字依分拆运用之法,对于『不动』、『行走』、『饮食』等词根,于处格义中亦可施加『ta』词缀——例如:『āsa』者表坐住义,于处格:『彼等曾坐于此处』,故此处名为『彼等之坐处』;于态格:『于此处彼等曾坐』;于业格:『此村为彼等所居住』;于作者格:『彼等曾坐于此』。同理,『彼等曾立于此处』,故此处名为『彼等之立处』;『于此处彼等曾立』;『此处为彼等所站立之处』;『彼等曾立于此』。『彼等曾坐下于此处』,故此处名为『彼等之坐下处』;此为『彼等之坐下时』;『彼等曾坐下于此』。『彼等曾卧下于此处』,故此处名为『彼等之卧下处』;『彼等曾卧下于此』。
Yā gatipāpuṇane. Ayāsuṃ te etthāti ayaṃ tesaṃ yāto maggo, idha tehi yātaṃ, ayaṃ tehi yāto, maggo, idha te yātā. Tathā idaṃ tesaṃ gataṭṭhānaṃ, ayaṃ tesaṃ gatakālo, idha tehi gataṃ, ayaṃ tehi gato gāmo, idha te gatā.
『yā』者,表行至义。『彼等曾行至此处』,故此道名为『彼等所行之道』;『于此处彼等曾行』;『此道为彼等所行』;『彼等曾行于此』。同理,此处为『彼等所到之处』;此为『彼等所到之时』;『于此处彼等曾至』;『此村为彼等所至』;『彼等曾至于此』。
Bhuñjiṃsu etasminti idaṃ tesaṃ bhuttaṭṭhānaṃ, ayaṃ tesaṃ bhuttakālo, idha tehi bhutto odano, idha te bhuttā. Piviṃsu te etthāti idaṃ tesaṃ pītaṃ ṭhānaṃ, idha tehi pītā yāgu, idha te pītā. Dissanti etthāti idaṃ tesaṃ diṭṭhaṭṭhānaṃ iccādi.
『于此曾食』者,此乃彼等之进食处,此乃彼等之进食时,饭食于此处由彼等所食,彼等于此处已食。『彼等于此曾饮』者,此乃彼等之饮用处,粥于此处由彼等所饮,彼等于此处已饮。『于此得见』者,此乃彼等之得见处,如此等说。
‘‘Kattari kiti’’ti ito maṇḍūkagatiyā ‘‘kattarī’’ti vattate.
『于[表示]作者[的格]』如此之规则,以跳蛙式[跳格承接法],『于作者格』之语义,于此延续有效。
§634
634.Kammani dutiyāyaṃ kto.
634. 业的第二分类是什么?
Kammatthe dutiyāyaṃ vibhattiyaṃ vijjamānāyaṃ dhātūhi kattari ktappaccayo hoti. Idameva vacanaṃ ñāpakaṃ abhihite kammādimhi dutiyādīnamabhāvassa. Dānaṃ adāsīti atthe ktappaccayo, ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā paccayakakārassa lopo, tassa innādeso, dānaṃ dinno devadatto. Rakkha pālane, sīlaṃ arakkhīti sīlaṃ rakkhito, bhattaṃ abhuñjīti bhattaṃ bhutto, garuṃ upāsīti garumupāsito iccādi.
业的第二分类,是指依所分别的对象(界)而现起的分类。这种分类是由种种元素所依此而成的条件。此处的语义是指出,在说明业类时,第二类等不存在的情况。譬如“布施”之义,于自性上是条件;但若谓“因某处元素”这样的条件不存在,则意指该布施已行,例如布施予天人的行为。再如“守护”,则意味着守护戒律;“食用”,则指食物已被食用;“尊重”,则为已被尊重,诸如此类。
§635
635.Bhyādīhi matibudhipūjādīhi ca kto.
635. 由恐惧等念、智等尊敬念等而起者的分类是什么?
Bhīiccevamādīhi dhātūhi, mati budhi pūjādīhi ca ktappaccayo hoti. So ca ‘‘bhāvakammesu kiccattakkhatthā’’ti vuttattā bhāvakammesveva bhavati.
由恐惧等元素,以及由思想、智尊敬等而生起的条件成为其分类。此业是为执行存有善业的目的而生起的,因此称为存有善业。
Bhī bhaye, abhāyitthāti bhītaṃ bhavatā. Supa saye, asupīyitthāti suttaṃ bhavatā. Evaṃ sayitaṃ bhavatā. Asa bhojane, asitaṃ bhavatā, pacito odano bhavatā.
“恐怖惧”,指感到害怕;“安全安乐”,指得到安稳;“睡眠”,指已入睡;“如此被照顾”,指处于受到照顾的状态;“无食物”,指未得饮食;“已餐食”,指所食已烹煮完成。
Idha matyādayo icchatthā, budhiādayo ñāṇatthā.
此处“念”等是指欲求之意,“智”等则指知识、明了之意。
Mana ñāṇe saṃpubbo, ‘‘budhagamāditthe kattarī’’ti tappaccaye sampatte iminā kammani ktappaccayo, ‘‘gama khanā’’tiādinā dhātvantalopo, raññā sammato. Kappa takkane, saṅkappito. Dhara dhāraṇe, curādittā ṇe, vuddhi, ikārāgamo, saralopādi, avadhārito.
在智慧识知中,起初产生了‘佛陀由此因缘而觉悟’的观念,由于这个行为而得现起的因缘,称为行为因缘。因由此行为因缘所成的结果,称为‘迁移开化’等,是世间所承认的。念头在心中生起时,称为意念。保持保持意念时称为持存;由窃盗等缘起,即为增上,非贪着,又有净除杂染之作用,经详加辨析而得出。
Budha avagamane, avabujjhitthāti buddho bhagavā mahesakkhehi devamanussehi. I ajjhayane, adhīyitthāti adhīto.
当世尊降临时,称为‘佛陀到现’,有诸天人等炽盛信敬。于诵习时,称为‘勤加研习’。
I gatimhi, abhisamito. Vida ñāṇe, avedīyitthāti vidito. Ñā avabodhane, aññāyitthāti ñāto. Vidha vedhane, paṭivijjhitthāti paṭividdho dhammo. Takka vitakke, takkito.
于修行道路中,称为‘勤修学习’。于智慧识别时,称为‘了知’。于觉知开悟时,称为‘智慧明了’。于施为生起时,称为‘正知’。于推理思惟时,称为‘善辨认知’。
Pūjanatthesu –
关于恭敬奉献的事,
Pūja pūjāyaṃ, apūjīyitthāti pūjito bhagavā. Cāya santānapūjanesu apapubbo, apacāyito. Māna pūjāyaṃ, mānito. Ci caye, apacito. Vanda abhivandane, vandito. Kara karaṇe, sakkato. Sakkāra pūjāyaṃ, sakkārito iccādi.
礼敬即为礼敬之义,世尊为礼敬者。孝顺父母长辈之礼俗,称为孝敬。表示轻慢,不敬的为不敬。合掌行礼致敬时,称为敬拜。口头称赞恭敬时,谓之称赞。以行动供养称为能供。礼敬的表现包括恭敬、尊敬等种种。
Huto hutāvī hutavā, vuṭṭho vusita jiṇṇako;
燃烧时刻,火燃烧,火旺盛,火动摇;火已燃尽,火熄灭,火灰尽;
Pakkaṃ pakkantako jāto, ṭhito ruḷho bubhukkhito.
成熟者、临终者、已生者,立定、震荡、充满、饥饿。
Gītaṃ naccaṃ jito diṭṭho, tuṭṭho yiṭṭho ca bhaggavā;
歌唱、舞蹈、胜利、见闻,满足、喜欢,世尊亦然;
Vuttañca gutto acchinno, pahīno gamito gato.
所言已述,所隐已明,舍弃,离去,已去。
Katobhisaṅkhato bhuttaṃ, ṭhānaṃ garumupāsito;
何物被邀约而食,何地被尊敬并依恃;
Bhītañca sammato buddho, pūjitotītakālikā.
怖畏亦得正承认,佛陀被敬奉护持远古至今。
Atītappaccayantanayo. · 过去时词缀构成法。
Tavetunādippaccayantanaya以 tave、tuna 等词缀构成之法。
‘‘Puññāni kātumicchi, icchati, icchissati vā’’ti viggahe –
『愿行善业,愿意、将意、或必意』之表解——
§636
636.Icchatthesu samāna kattu kesu ta ve tuṃ vā.
636. 对于所欲事物中相同的,应当使其中之毛发等相应一致,或使你等统一。
Icchā attho yesaṃ te icchatthā, tesu icchatthesu dhātūsu samānakattukesu santesu sabbadhātūhi tavetuṃiccete paccayā honti vā, ‘‘tavetuṃ vā’’ti yogavibhāgena tadatthakriyāyañca, te ca kitakattā kattari honti.
对于你所欲之事物,若属于你所欲之事物者,于这些欲望中存在相同之事物,且这些欲望所缘诸法皆存在相同性或条件,便称为“使你们统一”或说“使你们相应”,此乃依照联结划分与该意念行为,因此亦有不同种类的为统一者。
‘‘Karotissa, vā’’ti ca vattate.
又有“使成为、或”的用法说。
§637
637.Tavetunādīsu kā.
637. 关于使成为等助词。
Tavetunaiccevamādīsu paccayesu paresu karotissa dhātussa kādeso hoti vā, ādisaddena tuṃtvāna tvā tabbesu ca.
使成为等助词用于诸条件之中,于他方使行为于法界中产生何等作用?其起始辅助词为“促使、使之”等含义。
‘‘Taddhitasamāsakitakā nāmaṃvātavetunādīsu cā’’ti ettha ‘‘atave tunādīsū’’ti nāmabyapadesassa nisedhanato tadantānaṃ nipātattaṃ siddhaṃ bhavati, tato nipātattā tavetunamantato ‘‘sabbāsamāvuso’’tiādinā vibhattilopo. So puññāni kātave icchati, kātumicchati.
此处称以附加合成词为“使成为”等助词,因否定了称谓“促使”等成分而形成的助词,由此产生了“使成为”等助词的语法结构缺失。由此缺失了如“皆遂成之”等之衍变部分。欲行善业,希求为善行之意念。
Kādesābhāve ‘‘tuṃtunatabbesu vā’’ti rakārassa tattaṃ. Kattuṃ kāmetīti kattukāmo, abhisaṅkharitumākaṅkhati. Tathā saddhammaṃ sotave, sotuṃ, suṇituṃ vā pattheti. Evaṃ anubhavituṃ, pacituṃ, gantuṃ, gamituṃ, khantuṃ, khanituṃ, hantuṃ, hanituṃ, mantuṃ, manituṃ, harituṃ, anussaritumicchati, ettha ikārayuttatamhi ‘‘namakarāna’’miccādinā paṭisiddhattā na dhātvantalopo.
当谈及“你应当……踊跃”的礼貌用语时,谓之“欲为者”。“欲为者”指期望去做某事。“欲行”即期望实行某事。譬如“听闻正法”,便是要能听见、听取。如此,同样适用于“体验、品味、前往、前进、忍受、挖掘、杀害、打击、思维、记忆、夺取”等等,谓欲如此进行者。在此语境中,假如缺失“名词性形式”,谓之“错误的决断”,即没有意指的实体性缺漏。
Tathā tudabyathane, tudituṃ, pavisituṃ, uddisibhuṃ, hotuṃ, sayibhuṃ, netuṃ, juhotuṃ, pajahituṃ, pahātuṃ, dātuṃ. Roddhuṃ, rundhituṃ, tuṃtunādīsupi yogavibhāgena kattari vikaraṇappaccayā, saralopādi ca. Bhottuṃ, bhuñjituṃ, chettuṃ, chindituṃ. Sibbituṃ, boddhuṃ, bujjhituṃ. Jāyituṃ, janituṃ. Pattuṃ, pāpuṇituṃ. Jetuṃ, jinituṃ, ketuṃ, kiṇituṃ, vinicchetuṃ, vinicchinituṃ, ñātuṃ, jānituṃ, gahetuṃ, gaṇhituṃ. Coretuṃ, corayituṃ, pāletuṃ, pālayituṃ.
又如“承受痛苦”、“忍受”、“进入”、“驱动”、“成为”、“安睡”、“牵引”、“供养”、“舍弃”、“击打”、“给予”、“限制”、“阻止”等动词。更如“哭泣”、“止息”等,皆依赖于动词的性质和构成,其中包含肯定与否定的相互关系,以及表面上容易辨识的形式。还有“吃食”、“享用”、“剪除”、“斩断”、“搅拌”、“觉知”、“觉悟”、“出生”、“产生”、“掌握”、“获得”、“胜利”、“统治”、“挑选”、“调查”、“认知”、“拿取”、“接收”、“偷取”、“偷盗”、“保护”等动作。
Kārite bhāvetuṃ, bhāvayituṃ, kāretuṃ, kārayituṃ, kārāpetuṃ, kārāpayitumicchati iccādi.
还包括“制造”、“培养”、“创造”、“促使”、“使得”等意,通俗地说是希望从事或让别人去从事某事。
‘‘Tavetuṃ vā’’ti yogavibhāgena kriyatthakriyāyañca gammamānāyaṃ tuṃpaccayo. Yathā – subuddhuṃ vakkhāmi, bhottuṃ vajati, bhojanāya vajatīti attho. Evaṃ daṭṭhuṃ gacchati, gantumārabhati, gantuṃ payojayati, dassetumāha iccādi.
“要去做”时,是依照动词性质及行为而产生的关系条件,比如“我明白了,应当吃饭,目的为了用餐”。由此可以理解为开始前往、指导行动、显示意图,诸如此类。
‘‘Tu’’miti vattate.
谓“tu”为语法用词。
§638
638.Arahasakkādīsu ca.
此谓“阿拉汉、萨咖”等称谓所在处。
Arahasakkabhabbānucchavikānurūpaiccevamādīsvatthesu payujjamānesu sabbadhātūhi tuṃpaccayo hoti, casaddena kālasamayavelādīsupi. Ninda garahāyaṃ, ko taṃ ninditumarahati , rājā arahasi bhavituṃ, araho bhavaṃ vattuṃ. Sakkā jetuṃ dhanena vā, sakkā laddhuṃ, kātuṃ sakkhissati. Bhabbo niyāmaṃ okkamituṃ, abhabbo kātuṃ. Anucchaviko bhavaṃ dānaṃ paṭiggahetuṃ. Idaṃ kātuṃ anurūpaṃ. Dānaṃ dātuṃ yuttaṃ, dātuṃ vattuñca labhati, evaṃ vaṭṭati bhāsituṃ, chindituṃ na ca kappati iccādi. Tathā kālo bhuñjituṃ, samayo bhuñjituṃ, velā bhuñjituṃ.
阿拉汉萨咖具足的聚集,依照此类事物的初出现,乃至因各种因素的适合而生。由声响或时节、时间等条件,皆有因缘。受恶口毁谤之苦者,谁欲去受此辱?世尊为国王,应成为阿拉汉,护持正法。萨咖得以胜过,可用财货取胜,亦能获得,必定能为之所为。能者应调伏法则,不能者不应为之。具足资格者,成就施与受纳。此事依因缘而成。施与善事合宜,亦得赞许,如此经营言语,虽能说却不能断除欲念等。诸如此类。正如时节应当受用,缘分应当享受,时机应当受用。
‘‘Tu’’miti vattate.
『图』字之语义,延续有效。
§639
639.Pattavacane alamatthesu ca.
639. 经文中附记的符号。
Alamatthesu pattavacane sati sabbadhātūhi tuṃpaccayo hoti, alaṃsaddassa atthā alamatthā bhūsanapariyattinivāraṇā, tesu alamatthesu. Pattassa vacanaṃ pattavacanaṃ, alameva dānāni dātuṃ, alameva puññāni kātuṃ, sampattameva pariyattamevāti attho.
当符号出现在经文时,因各种缘起皆有因果。符号本身意味着障碍,遮蔽赞誉的现象。关于这些符号。『Pattassa vacanaṃ』即附符号的语言,『pattavacanaṃ』即附符号的语句,『alaṃ』意为障碍,所以在此处施施善行、行功德即为障碍,意指成就与美称受阻。
Katvā kammaṃ agacchi, gacchati, gacchissatīti vā atthe –
完成善行者前行,现行,未来将行之义。
§640
640.Pubbakālekakattukānaṃ tuna tvāna tvā vā.
640. 前世或当世的各类相续者。
Pubbakāloti pubbakriyā, eko kattā yesaṃ te ekakattukā, tesaṃ ekakattukānaṃ samānakattukānaṃ dhātūnamantare pubbakāle vattamānadhātumhā tuna tvāna tvāiccete paccayā honti vā.
所谓先时者,即先行之事;唯有一者,为其唯一行为者。若同一行为者之间存在相同之根本要素,则其间先时之存在,因这三者而相互缘起。
Vāsaddassa vavatthitavibhāsattā tunappaccayo katthaciyeva bhavati. Te ca kitasaññattā, ‘‘ekakattukāna’’nti vuttattā ca kattariyeva bhavanti. Tune ‘‘tavetunādīsu kā’’ti kādeso, nipātattā silopo. So kātuna kammaṃ gacchati, akātuna puññaṃ kilamissanti sattā.
由资生所立说,三因缘有时共存于一处。此三因缘被称为「同一行为者」,故彼等确实为一义。三者中之「如是三者」为「何」的指称,属词类助词。此处「何」指以此为业者,非业者则无功德,反积恶果者。
Tvānatvāsu ‘‘rakāro cā’’ti dhātvantalopo, kammaṃ katvāna bhadrakaṃ, dānādīni puññāni katvā saggaṃ gacchati, abhisaṅkharitvā, karitvā. Tathā sibbitvā, jāyitvā, janitvā, dhammaṃ sutvā, sutvāna dhammaṃ modati, suṇitvā, patvā, pāpuṇitvā. Kiṇitvā, jetvā, jinitvā, jitvā. Coretvā, corayitvā, pūjetvā, pūjayitvā. Tathā mettaṃ bhāvetvā, bhāvayitvā, vihāraṃ kāretvā, kārayitvā, kārāpetvā, kārāpayitvā saggaṃ gamissanti iccādi.
「缘取者等」此为根本要素之义,作业后成就善,布施等功德成就者往生天界,已成已作。如此除名、出生、生成,闻法,闻已喜乐,听已随念,得已,买已,胜已,胜过他者。盗窃,盗者,礼敬,礼者。如此修行慈心,养育慈心,住于慈行,成就此行,令彼行成就,往生天界等。
Pubbakāleti kimatthaṃ? Paṭhati, pacati. Ekakattukānanti kiṃ? Bhutte devadatte yaññadatto vajati.
先时者意何?谓读,谓熟。何为唯一行为者?即施予、天施、祭祀者等。
‘‘Apatvāna nadiṃ pabbato, atikkamma pabbataṃ nadī’’tiādīsu pana sabbattha ‘‘bhavatī’’ti sambandhato ekakattukatā, pubbakālatā ca gamyate.
虽言「渡河如越山,越山如河」等,此处处皆说「有」,表相关之唯一行为,亦通于先时性。
‘‘Vā’’ti vattate.
谓之「有」者。
§641
641.Sabbehi tunādīnaṃ yo.
「三种及其他一切」者,
Sabbehi sopasaggānupasaggehi dhātūhi paresaṃ tunādīnaṃ paccayānaṃ yasaddādeso hoti vā. Vanda abhivandane abhipubbo, tvāpaccayassa yo, ikārāgamo ca, abhivandiya bhāsissaṃ, abhivanditvā, vandiya, vanditvā. Tathā abhibhuyya, dvittarassattāni, abhibhavitvā, abhibhotvā.
诸法皆由与他相应而生之三种及他因缘之基所缘成,此谓持敬礼。敬礼前敬,或为因缘之义,或为无染欲者,堪为敬而应说者。乃敬礼已,敬礼,敬礼毕。於彼以此力,超越二或三。超越已,获超越。
Si sevāyaṃ, ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā ikārassa āttaṃ, nissāya, nissitvā.
此为礼敬之依凭,依于『某处有法』等种种根本。
Bhaja sevāyaṃ, ‘‘tathā kattari cā’’ti pubbarūpattaṃ, vibhajja, vibhajiya, vibhajitvā.
亦可依「如是为所作」等先前修习法,分解并分别行之。
Disa atisajjane, uddissa, uddisiya, uddisitvā. Pavissa, pavisiya, pavisitvā.
向方向之指引,观察所向,记忆过去已行。
Nī pāpuṇane, upanīya, upanetvā. Atiseyya, atisayitvā. Ohāya, ohitvā, jahitvā, hitvā. Ādāya, ādiyitvā, ‘‘divādito yo’’ti yappaccayo, ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā dhātvantassikāro ca, datvā, datvāna. Pidhāya, pidahitvā. Bhuñjiya, bhuñjitvā, bhotvā. Viceyya, vicinitvā. Viññāya, vijānitvā, ñatvā.
如得之、不舍取、承载、承接。超越、超验。舍弃,弃捨,放下。取用,采摘。以『昼夜等』为依,依『某处有法』等因缘,持法施行与给予。关闭,封缄。享受,食用。选择,思量。认识,智慧,了知。
‘‘Yathāgamaṃ, tunādīsū’’ti ca vattate.
「如所约定者,于三调中。」
§642
642.Dadhantato yo kvaci.
六百四十二:于齿端处某处。
Dakāradhakārantehi dhātūhi yathāgamaṃ yakārāgamo hoti kvaci tunādīsu paccayesu. Yavato dakārassa jakāro, samāpajjitvā, uppajjitvā, bhijjitvā, chijjitvā gato. Budha avagamane, ‘‘tathā kattari cā’’ti sakhātvantassa yakārassa cavaggo, bujjhiya, bujjhitvā. Virajjhiya, virajjhitvā. Rundhiya, rundhitvā.
以齿根与齿前端两处发音部位(dhātu)为例,在某些三调条件下,舌根音的连接处与齿音的连接处相应地存在某些音变。至于齿根音中的软颚音,由舌根的伸展、起始、润湿、切断而产生变化。佛陀说『根本如此』,对于其对应的舌根音连接处,经过悟解、领会、了解、体验。渐渐清净,渐渐净除。渐渐剔除,渐渐剔除。
‘‘Tunādīna’’nti adhikāro, ‘‘vā’’ti ca.
「三调」一词的命题及「或」字。
§643
643.Canantehi raccaṃ.
六百四十三:于唇齿音处。
Cakāranakārantehi dhātūhi paresaṃ tunādīnaṃ paccayānaṃ raccādeso hoti vā, ‘‘racca’’nti yogavibhāgena aññasmāpi, vavatthitavibhāsatthoyaṃ vāsaddo, rādilopo. Vica vivecane vipubbo, vivicca, viviccitvā, ‘‘yo kvacī’’ti yogavibhāgena yakārāgamo.
以舌端和唇齿音的两种连接音部位来说,它们作为他人三调条件的连接部分或保护部位。此「保护」字,是从语法分类归纳中衍生出的意义,也是对该词涵义的解释,属于辞语的变体。通过分析辨别,上述三调条件以分词形式表达,舌根音与齿根音连接处发生搭配规则变化。
Pava pāke, pacca, pacciya, paccitvā. Vimucca, vimuccitvā.
词根『巴瓦』,义为烹煮;[由此衍生]『巴洽』、『巴吉亚』、『巴吉耶瓦』。[又有]『维木恰』、『维木吉耶瓦』。
Hana hiṃsāgatīsu, āhacca, upahacca, āhantvā, upahantvā.
词根『哈纳』,义为伤害与行进;[由此衍生]『阿哈洽』、『伍巴哈洽』、『阿汉耶瓦』、『伍巴汉耶瓦』。
Vāti kiṃ? Avamañña, avamaññitvā, mantvā, nyassañakāro.
为何[附加]『瓦』字?[以示区别:]『阿瓦曼尼亚』、『阿瓦曼尼耶瓦』、『曼耶瓦』——后者则省略了字尾之『纳』字。
I gatimhi, yogavibhāgena raccādeso, paṭicca, avecca, upecca upetvā. Kara karaṇe, sakkacca, adhikicca, ikārāgamo, kariya.
于此去向中,依止禅定分所爱之处,生起贪著,轻慢,忽视,已生起而保持之。于行为时,应持戒意,勤谨,莫过分,退除贪欲,谨慎修行。
Disa pekkhaṇe –
观察四方——
§644
644.Disā svānasvāntalopo ca.
644.【规则】关于『disa』等词根接『sva、āna、sva』等词缀时,词根末尾辅音的脱落(及相关变化)。
Disaiccetāya dhātuyā paresaṃ tunādīnaṃ paccayānaṃ svāna svāiccādesā honti vā, dhātvantassa lopo ca. Disvānassa etadahosi, cakkhunā rūpaṃ disvā.
『此方』者,诸界与他界之三种等因缘,各有各自的所在之处,彼有存在,或彼界本体之灭尽。所谓诸界者,如眼识所见色境。
Vāti kiṃ? Nekkhammaṃ daṭṭhuṃ, daṭṭhā. Passiya, passituna, passitvā.
『视者』何?即出离法的见。已见,受见,见已。
Antaggahaṇaṃ antalopaggahaṇañcānuvattate.
『色内外聚』等,内聚与外聚并行发生。
§645
645.Ma ha da bhehi mma yha jja bbha ddhā ca.
『645.此为破坏根本者』。
Ma ha da bhaiccevamantehi dhātūhi paresaṃ tunādīnaṃ paccayānaṃ yathākkamaṃ mma yha jja bbha ddhāiccete ādesā honti vā, dhātvantalopo ca. Makārantehi tāva āgamma, āgantvā. Kamu padavikkhepe, okkamma, okkamitvā, nikkhamma, nikkhamitvā, abhiramma, abhiramitvā.
以此类推,如上述说法,在他界诸根由三种等因缘,各有其所在且本体灭尽。于造作诸事,入入出出,进进出出,归归属属。
Hakārantehi paggayha, paggaṇhitvā, paggahetvā. Muha vecitte, sammuyha, sammuyhitvā, yakārāgamo, āruyha, āruhitvā, ogayha, ogahetvā.
于破坏诸事,承取、承纳、取得。口语分裂,断绝,断绝后,起头诸事入侵,攀缘,攀缘后,火起,火起后,纵火,纵火后。
Dakārantehi uppajja, uppajjitvā, pamajja, pamajjitvā, upasampajja, upasampajjitvā. Chidi dvidhākaraṇe, acchijja, chijja, chijjitvā, chindiya, chinditvā, chetvā.
以断裂、断裂的根源、生起之后、已生起、轻忽、轻忽之后、意欲接近、已接近而言。在切断二分因缘时,有舍弃、断裂、已断裂、正在断裂、被断裂、切断等词义。
Bhakārantehi rabha rābhasse, ārabbha kathesi, āraddhā, ārabhitvā. Labha lābhe, upalabbha, upaladdhā, saddhaṃ paṭilabhitvā puññāni karonti iccādi.
以获得、获得者、能力者、势力者等为根源,开始、已开始、正在开始。获得、获得感、感得、得到了真正的善法而作功德等。
Tavetunādippaccayantanayo. · 以 tave、tuna 等词缀构成之法。
Vattamānakālikamānantappaccayantanaya现在时中以 māna、anta 后缀为结尾的变化法
§646
646.Vattamāne mānantā.
646.正在运转(行事)时的测量。
Āraddho aparisamatto attho vattamāno, tasmiṃ vattamāne kāle gammamāne sabbadhātūhi mānaantaiccete paccayā honti. Te ca kitasaññattā ‘‘kattari kita’’ti kattari bhavanti.
开始时不完满的意义正在运转过程中,其时运转的过程中以种种法为依据而生起测量意识。这些者被约定为“作某事、作某物”,是有所作之者。
Antamānappaccayānañcettha ‘‘parasamaññāpayoge’’ti parasamaññāvasena parassapadattanopadasaññattā tyādīsu viya antamānesu ca vikaraṇappaccayā bhavanti.
终结测量的因缘中,有谓“为他所通知使用”的说法,因此以受他他律为条件的约定,诸如“他律受记”等,在终结时亦成为依据条件。
Teneva mānappaccayo ‘‘attanopadāni bhāve ca kammanī’’ti bhāvakammesupi hoti, tassa ca ‘‘attanopadāni parassapadatta’’nti kvaci antappaccayādeso ca.
由此测量的因缘成为“自身所决定的义理及业性”的生起缘,并在此生起业的过程中某处亦有“自身的决定为他所决定”的终结因缘说明。
Gamu, sappa gatimhi, gacchatīti atthe antappaccayo, ‘‘bhūvādito a’’iti appaccayo, ‘‘gamissanto ccho vā sabbāsū’’ti dhātvantassa cchādeso, saralopādi, nāmabyapadese syādyuppatti. Gacchanta si itīdha ‘‘vā’’ti vattamāne ‘‘simhi gacchantādīnaṃ ntasaddo aṃ’’ iti ntassa amādeso.
「伽摩」(gamu)语根,义为「行进」。表示「正在行进」之义,加「安达」尾缀(现在分词尾);依「布瓦等动词加『阿』尾缀」之规,加「阿」尾缀;依「『伽弥』之动词词尾,一律替换为『差』或『差』」之规,词尾替换为「差」;再经元音省略等变化;于名词语位上,产生「西」等格尾。在「伽差达 西」(gacchanta si)之形中,依「或」字之适用,以「在『西』格位,『伽差达』等词之『安达』改为『阿弥』」之规,「恩达」替换为「阿弥」(即:gacchanto)。
Vāsaddassa vavatthibhavibhāsattā ekārokāraparassa na bhavati, saralopādi, so puriso gacchaṃ, gacchanto gaṇhāti, sesaṃ guṇavantusamaṃ.
在有住的根本意义和根本性质上,不存在单一类声调。直白辞中指人,“去”的人正在去,且“去者”具有完整诸法性质。
Itthiyaṃ ‘‘nadādito vā ī’’ti īpaccayo, ‘‘sesesu ntuvā’’ti ntubyapadese ‘‘vā’’ti adhikicca ‘‘ntussa tamīkāre’’ti takāre saralopasilopā, sā kaññā gacchatī, gacchantī iccādi itthisamaṃ.
女性语中“’nadādito vā ī’”为词缀,“剩余否定”与词缀混合用法,‘vā’意义加重,且否定词末尾‘nt’及词尾‘īkāre’为词缀,导致轻微词义变化,如“某女去、正在去、喜欢去”等,意同女性语尾。
Napuṃsake pure viya ntassa amādeso, taṃ cittaṃ gacchaṃ, gacchantaṃ, gacchantāni iccādi pulliṅgasamaṃ.
对无性者而言,像男子语未生效否定词,意指“心去、心正在去、喜欢去”等,属男性语义。
Tathā gacchatīti atthe mānappaccayo, cchādesādi ca, so gacchamāno gaṇhāti, te gacchamānā iccādi purisasaddasamaṃ. Sā gacchamānā, tā gacchamānāyo iccādi kaññāsaddasamaṃ. Taṃ gacchamānaṃ, tāni gacchamānāni iccādi cittasaddasamaṃ.
“去”的义内包含“自身附属存在及作用”,覆盖包括词缀等,彼“去者”表现出采纳,“去着”与男性语义同等,“去着者”与女性语义同等,且“去者”与多位“去着者”与心语相似。
Gacchīyatīti atthe ‘‘attanopadāni bhāve ca kammanī’’ti kammani mānappaccayo, ‘‘bhāvakammesu yo’’ti yappaccayo, ‘‘ivaṇṇāgamo vā’’ti ikārāgamo, cchādeso, so tena gacchiyamāno, sā gacchiyamānā, taṃ gacchiyamānaṃ.
“应去”的义有“自身所持及存在于行为中”的意涵,行为的限定因,“对应行为”与否定词,带有词缀,彼“应去者”与女性“应去者”,如是“应去”的词义表现。
Cchādesābhāve ‘‘pubbarūpañcā’’ti yakārassa makāro, dhammo adhigammamāno hitāya bhavati, adhigammamānā, adhigammamānaṃ.
因遮蔽缺失之故,“前行”(pubbarūpañca)之义属于过去时态,谓事物生起之时,为利养所成就。正在生成时、将要生成时亦当以相同理义解之。
Tathā maha pūjāyaṃ, mahatīti mahaṃ, mahanto, mahatī, mahantī, mahaṃ, mahantaṃ, mahamāno, mahamānā, mahamānaṃ. Kammani ‘‘yamhi dādhāmāṭhāhāpā maha mathādīnamī’’iti dhātvantassa akārassa īkāro, mahīyamāno, mahīyamānā, mahīyamānaṃ.
同样“大普嘉”(maha pūjā)者,为“大”(maha)及其阴阳变体“大者”,大者,大的,强盛者,正在显现者。业中“我所持强盛痛苦”、“如是愈加坚固”等表达中动词形态表明“正在加强”,谓主体正为增强中。
Evaṃ caratīti caraṃ, caratī, carantī, carantaṃ, caramāno, cariyamāno, pacatīti pacaṃ, pacatī, pacantī, pacantaṃ, pacamāno, paccamāno, ‘‘tassa cavagga’’iccādinā cavaggattaṃ, dvittañca.
如此「正在行走」之义,得诸形:「正在行走者」(阳性主格单数)、「正在行走者」(阴性)、「正在行走之」(阴性)、「正在行走者」(中性)、「以自动分词形式正在行走者」、「被行走着」;「正在烹煮」之义,得诸形:「正在烹煮者」(阳性)、「正在烹煮者」(阴性)、「正在烹煮之」(阴性)、「正在烹煮者」(中性)、「以自动分词形式正在烹煮者」、「被烹煮着」——依「其『差瓦嘎』等规」,得「差瓦嘎」音变及重叠。
Bhū sattāyaṃ, bhavatīti atthe antappaccayo, appaccayavuddhiavādesādi, so bhavaṃ, bhavanto. Itthiyaṃ īpaccayo, ‘‘bhavato bhoto’’ti bhotādeso, bhotī, bhotī, bhotiyo. Napuṃsake bhavaṃ, bhavantaṃ, bhavantāni, abhibhavamāno. Bhāve bhūyamānaṃ. Kammani abhibhūyamāno.
“bhū”于存有者涵义中,乃指“存在”所依之条件,谓因缘增减所依存之存在。女性语态则指女主人、女主等义。中性语态复见众数及双数形态。阳性无性者亦见现在中。行为动词“占据”、“统治”用法亦复存在。
Jara vayohānimhi, ‘‘jara marāna’’ntiādinā jīra jīyyādesā, jīratīti jīraṃ, jīrantī, jīrantaṃ, jīramāno, jīrīyamāno, jīyaṃ, jīyantī, jīyantaṃ, jīyamāno, jīyyamāno.
老年、衰败时,谓“衰老”、“老死”等义。词根“jīra”所构动词形态,有“变老”、“正在变老”、“逐渐变老”等表达,涉及动作或状态的不同阶段。
Mara pāṇacāge, ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā ekassa yakārassa lopo, maratīti mīyaṃ, mīyantī, mīyantaṃ, mīyamāno, mīyyamāno, maraṃ, marantī, marantaṃ, maramāno, marīyamāno. Labhaṃ, labhantī, labhantaṃ, labhamāno, labbhamāno. Vahaṃ, vahantī, vahantaṃ, vahamāno, vuyhamāno. ‘‘Isuyamūnamanto ccho vā’’ti cchādeso, icchatīti icchaṃ, icchantī, icchantaṃ, icchamāno, icchīyamāno, issamāno.
关于死亡及业果,谓某一动词『灭亡』(lopa)因遮去辅音而趋于衰微状态。死亡动词“死”(mīyaṃ)诸时态形态,分别表明将死、正死、完成死等意义。相关得受、承受动词“得”、“携带”等,净意相关表达“渴望”的词根,释义为“欲望”、“正在欲求”等用法,追求根本涵义。
‘‘Disassa passadissadakkhā vā’’ti passa dissa dakkhādesā, passatīti passaṃ, passantī, passantaṃ, passamāno, vipassīyamāno, dissamāno, dissanto, mānassa antādeso, dissaṃ, dissantī, dissantaṃ, dakkhaṃ, dakkhantī, dakkhantaṃ, dakkhamāno dakkhiyamāno iccādi.
依「『迪萨』之替换形为『巴萨』『迪萨』『达卡』,或三者择一」之规,得「巴萨」「迪萨」「达卡」三种替代词根。「正在看见」之义,得诸形:「正在看见者」(阳性)、「正在看见之」(阴性)、「正在看见者」(中性)、「以自动分词形式正在看见者」、「被观见着」、「被见着」、「正被见者」——其中「玛那」尾缀替换为「安达」;复得:「被见着」(阳性)、「被见之」(阴性)、「被见者」(中性);又以「达卡」词根得:「正在看者」(阳性)、「正在看之」(阴性)、「正在看者」(中性)、「以自动分词形式正在看者」、「被看见着」,等等诸形。
Tuda byathane, tudatīti tudaṃ, tudantī, tudantaṃ, tudamāno, tujjamāno. Pavisatīti pavisaṃ, pavisantī, pavisantaṃ, pavisamāno, pavisīyamāno iccādi.
「土达」语根,义为「刺痛、伤害」。「正在刺痛」之义,得诸形:「正在刺痛者」(阳性)、「正在刺痛之」(阴性)、「正在刺痛者」(中性)、「以自动分词形式正在刺痛者」、「被刺痛着」。「正在进入」之义,得诸形:「正在进入者」(阳性)、「正在进入之」(阴性)、「正在进入者」(中性)、「以自动分词形式正在进入者」、「被进入着」,等等诸形。
Hū,bhū sattāyaṃ, appaccayalopo, pahotīti pahonto, pahontī, pahontaṃ, pahūyamānaṃ tena. Setīti sento, sentī, sentaṃ, semāno, sayaṃ, sayantī, sayantaṃ, sayamāno, sayāno vā, mānassa ānādeso, atisīyamāno.
『胡』(hū)、『布』(bhū)词根,意为「存在」,去除助词后缀,「能够」之义,现在分词形式:能者(阳性单数主格)、能者(阴性单数主格)、能之(中性单数主格)、被其所能(被动现在分词)。『臥』(seti)词根,意为「臥睡」,现在分词:臥者(阳性)、臥者(阴性)、臥之(中性)、正臥者(阳性中间态分词);另有变体:臥者、臥者(阴性)、臥之(中性)、正臥者(中间态),其中「māna」后缀换为「āna」,以及「被过度睡」(被动现在分词)。
Asa sabbhāve, ‘‘sabbatthāsassādilopo cā’’ti akārassa lopo, atthīti saṃ, santo, satī, santī, santaṃ, samāno, samānā, samānaṃ.
『阿萨』(asa)词根,意为「存在、实有」,依「凡处阿萨词首之阿字皆省略」之规则,省去阿字,「存在」之义,现在分词形式:存在者(阳性单数)、存在者(阳性单数)、存在者(阴性单数)、存在者(阴性单数)、存在之(中性单数)、正存在者(阳性中间态分词)、正存在者(阴性)、正存在之(中性)。
Ṭhā gatinivattimhi, ‘‘vā’’ti vattamāne ‘‘ṭhā tiṭṭho’’ti tiṭṭhādeso, tiṭṭhaṃ, tiṭṭhantī, tiṭṭhantaṃ, tiṭṭhamāno. Tiṭṭhābhāve ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā ṭhāto hakārāgamo, rassattañca, upaṭṭhahaṃ, upaṭṭhahantī, upaṭṭhahantaṃ, upaṭṭhahamāno. Ṭhīyamānaṃ tena, upaṭṭhīyamāno, upaṭṭhahīyamāno.
『타』(ṭhā)词根,意为「止于某处、停止移动」,依「现在时可用『tiṭṭha』替换」之规则,替换为「tiṭṭha」,现在分词:住立者(阳性)、住立者(阴性)、住立之(中性)、正住立者(中间态)。若无「tiṭṭha」替换,则依「有时词根」等规则,在「ṭhā」后加「ha」并短音化,现在分词:侍奉者(阳性)、侍奉者(阴性)、侍奉之(中性)、正侍奉者(中间态)。被动现在分词:被其所住、正被侍奉者、正被侍奉者(另一变体)。
Pā pāne, ‘‘pā pibo’’ti pibādeso, pibatīti pibaṃ, pibantī, pibantaṃ, pibamāno, ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā bakārassa vattaṃ, pivaṃ, pivantī, pivantaṃ, pivamāno, pīyamāno, pīyamānā, pīyamānaṃ iccādi.
『婆』(pā)词根,意为「饮」,依「pā换为piba」之规则,替换为「piba」,「饮」之义,现在分词:饮者(阳性)、饮者(阴性)、饮之(中性)、正饮者(中间态);另依「有时词根」等规则,将「ba」换为「va」,现在分词变体:饮者(阳性)、饮者(阴性)、饮之(中性)、正饮者(中间态);被动现在分词:被饮者(阳性)、被饮者(阴性)、被饮之(中性),如此等等。
Hu dānādanahabyappadānesu, appaccaye pure viya dvibhāvādi, juhotīti juhaṃ, juhantī, juhantaṃ, juhamāno, hūyamāno. Evaṃ jahaṃ, jahantī, jahantaṃ, jahamāno, jahīyamāno. Dadātīti dadaṃ, dadantī, dadantaṃ, dadamāno, dvittābhāve dānaṃ dento, dentī, dentaṃ, dīyamāno.
关于「吽」字与「给予」相关的派生用法,先从基本词根说起,如同在先前双体字等中出现的情形。"吽"根动词有多种现在分词与被动分词形式,包括「我吽」、「正吽」、「吽者」、「我被吽」与「应吽」等。类似地,「舍」字亦用相同分词形式:我舍、正在舍、舍者、我被舍、应舍。至于「给予」动词,亦有「我予」、「正予」、「予者」、「我被予」等形式,主要表示给予行为的进行与承受不同变化的形式。
Rudhi āvaraṇe, ‘‘rudhādito niggahītapubbañcā’’ti appaccayaniggahītāgamā, rundhatīti rundhaṃ, rundhantī, rundhantaṃ, rundhamāno, rujjhamāno. Bhuñjatīti bhuñjaṃ, bhuñjantī, bhuñjantaṃ, bhuñjamāno, bhujjamāno iccādi.
关于『阻止』及『包含』之意,诸如"rudhi"字,古籍中称为阻止之意,且常在前句话有所牵连。其动词形态包括: "我阻止"、"正阻止"、"受阻止"、"正被阻止"等;其中还包含"痛苦地阻止"的形式。另"享用"动词如"bhujjati",亦有相关现在分词及被动分词变体,表达不同时间与主动与被动的意思。
Divu kīḷāyaṃ, ‘‘divādito yo’’ti yappaccayo, ‘‘tathā kattari cā’’ti pubbarūpattaṃ, battañca, dibbatīti dibbaṃ, dibbantī, dibbantaṃ, dibbamāno. Evaṃ bujjhatīti bujjhaṃ, bujjhanto, bujjhamāno, cavaggādeso. Janī pātubhāve, ‘‘janādīnamā’’ti yogavibhāgena āttaṃ, jāyatīti jāyaṃ, jāyamāno, jaññamāno.
关于"白昼"相关用语,"divu"表示白天,"kiḷā"为游戏之意。以"divā"开头的词往往是时间或日间相关的,属于相关上下文。动词如"batta"衍生的有"食用","神圣"等义,动词变化包含"我的知见"、"正在知见"、"我被知见"或"应当离去"之类的区别。 "产生"相关动词"jāyati"意指生起、产生,带有动词不同时态、语态的完全形式。
Su savaṇe, ‘‘svādito’’tiādinā ṇu ṇā uṇā ca, suṇātīti suṇaṃ, suṇanto, suṇamāno, sūyamāno, suyyamāno. Pāpuṇātīti pāpuṇaṃ, pāpuṇamāno, pāpīyamāno.
关于听闻与获取之意,"su-savaṇa"即良好之闻闻,或称为获取知见。"听闻"动词形态如"suṇāti"表示正在听闻,以及过去、现在、未来相关的语态和体式。 "獲得"动词"pāpuṇāti"则表示得到某物,亦包含不同动作进行时和被动形式的变化。
‘‘Kiyādito nā’’ti nā, rassattaṃ, kiṇātīti kiṇaṃ, kīṇamāno, kīyamāno. Vinicchinātīti vinicchinaṃ, vinicchinamāno, vinicchīyamāno, cinaṃ, cīyamāno. Jānātīti jānaṃ, jānamāno, jādeso, ñāyamāno. Gaṇhātīti gaṇhaṃ, gaṇhamāno, gayhamāno.
有关询问数量与选择动词的用法。如"kiyādito nā"表示数量询问或否定之意。"kiṇāti"指选择或购买行为,具有进行中与被动形态。"划分"动词"vinicchināti"及相关形态,涵盖不同语体表达方式。 "知晓"与"取来"动词包括"jānāti"与"gaṇhāti",具备多种时体与语态的变化,表达不同程度的认识与采取行为。
Kara karaṇe, karotīti atthe ‘‘vattamāne mānantā’’ti antappaccayo, ‘‘tanādito oyirā’’ti o, ‘‘tassa vā’’ti adhikicca ‘‘uttamokāro’’ti uttaṃ, ‘‘karassākāro cā’’ti akārassukāro. ‘‘Yavakārā cā’’ti sare ukārassa vattaṃ, dvittaṃ, ‘‘bo vassā’’ti bakāradvayañca, ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā ralopo, so kubbaṃ, kubbanto, kubbatī, kubbantī, kubbantaṃ. Uttābhāve – kammaṃ karonto, karontī, karontaṃ. Māne – uttadvayaṃ, kurumāno, kurumānā, kurumānaṃ, kubbāno vā. Kammani kayiramāno, karīyamāno vā iccādi.
关于"做"与"做者"之义,包括"kara"及其派生词。动词形式如"karoti"表明当前正作之行为,且有相关动词的承接与原因表达。 "达到"或"努力"的用法,诸如"māne"表示不断进行或加之意。 "行为"在此包括多种时体及语态的动词变体,还有带有被动与主动语态的词式。还表达出从属、因果与进一步动作之关系。
Cura theyye, ‘‘curādito’’tiādinā ṇe ṇayā, coretīti corento, corentī, corentaṃ, corayaṃ, corayatī, corayantaṃ, corayamāno, corīyamāno. Pāletīti pālento, pālentī, pālentaṃ, pālayaṃ, pālayantī, pālayantaṃ, pālayamāno, pālīyamāno iccādi.
在『偷』(cura)词根中,依据「从『cura』等词根,加『ṇe』『ṇaya』」等规则:『coretī』者,「正在偷盗之人」也,有如下诸变化形——(阳性)正在偷盗者、(阴性)正在偷盗者、(中性)正在偷盗者;以及加『ṇaya』之形:正在偷盗者(阳性现在分词)、正在偷盗者(阴性)、正在偷盗者(中性)、正在偷盗者(反身分词)、被偷盗者(被动现在分词),以此类推。『pāletī』者,「正在守护之人」也,有如下诸变化形——正在守护者(阳性)、正在守护者(阴性)、正在守护者(中性);以及加『ṇaya』之形:正在守护者(阳性)、正在守护者(阴性)、正在守护者(中性)、正在守护者(反身分词)、被守护者(被动现在分词),以此类推。
Kārite bhāvetīti bhāvento, bhāventī, bhāventaṃ, bhāvayaṃ, bhāvayantī, bhāvayantaṃ, bhāvayamāno, bhāvīyamāno. Kāretīti kāronto, kārentī, kārentaṃ, kārayaṃ, kārayantī, kārayantaṃ, kārayamāno, kārīyamāno, kārāpento, kārāpentī, kārāpentaṃ, kārāpayaṃ, kārāpayantī, kārāpayantaṃ, kārāpayamāno, kārāpīyamāno iccādi.
在使役形中,『bhāvetī』者,「令修习、令成就之人」也,有如下诸变化形——令修习者(阳性)、令修习者(阴性)、令修习者(中性);加『ṇaya』之形:令修习者(阳性)、令修习者(阴性)、令修习者(中性)、令修习者(反身分词)、被令修习者(被动分词)。『kāretī』者,「令他做事之人」也,有如下诸变化形——令做者(阳性)、令做者(阴性)、令做者(中性);加『ṇaya』之形:令做者(阳性)、令做者(阴性)、令做者(中性)、令做者(反身分词)、被令做者(被动分词);又有重使役形:令他人使他人做之人(阳性)、(阴性)、(中性);加『ṇaya』之形:(阳性)、(阴性)、(中性)、(反身分词)、被重使役者(被动分词),以此类推。
Vattamānakālikamānantappaccayantanayo. · 现在时中以 māna、anta 后缀为结尾的变化法。
Anāgatakālikappaccayantanaya未来时中以后缀为结尾的变化法
‘‘Kāle’’ti adhikāro.
“Kāle”是“时、时候”的格词,表示时间上的权利或场合,即“时、节令”等的意思。
§647
647.Bhavissati gamādīhi ṇī ghiṇa.
第六四七条:将来时,从『gam』等词根,附加词缀『ṇī』及『ghiṇa』。
Bhavissati kāle gammamāne gamādīhi dhātūhi ṇī ghiṇaiccete paccayā honti. Ṇakārā vuddhatthā. Āyati gamanaṃ sīlamassāti atthe ṇī, vuddhiṇalopā. Gāmī, gāmino, āgāmī kālo. Ghiṇapaccaye – ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā ghalopo, gāmaṃ gāmi, gāmī, gāmayo.
在表示未来时的义涵可推知之处,『gam』等词根加「ṇī」「ghiṇa」等后缀。词中之「ṇa」字母乃为引发增音而设。在「惯于前往某处」之义下,加「ṇī」后缀,依据增音与词尾省略规则,得「gāmī」(惯于前往者)、「gāmino」等,「āgāmī」即「未来时」之义。在「ghiṇa」后缀下,依据「某些词根……」等规则省略「gha」字母,得「gāmaṃ gāmi」、「gāmī」、「gāmayo」等形。
Bhaja sevāyaṃ, āyati bhajituṃ sīlamassāti bhājī, bhāji, ‘‘na kagattaṃ cajā’’ti yogavibhāgena nisedhanato ‘‘sacajānaṃ kagā ṇānubandhe’’ti gattaṃ na bhavati.
『bhaja』词根含『亲近、事奉』义。『其习性是将来亲近』之义,附加「ṇī」词缀,得「bhājī」、「bhāji」。依『不对「ca」类词根作「ka」替换』之规定,以该规则的分项适用加以禁止,故『对「sa」、「ca」类词根,凡带「ṇa」词缀者替换为「ka」』此一「ka」替换不成立。
Su gatimhi, kārite vuddhiāvādesā ca, āyati passavituṃ sīlamassāti passāvī, passāvi. Āyati paṭṭhānaṃ sīlamassāti paṭṭhāyī, paṭṭhāyi, ‘‘ākārantānamāyo’’ti āyādeso.
关于吉祥的进展,增益的传达,也就是说,有能力预见未来的品德者称为具有远见者,能够预见。远见也称为根本品德者,即为根基的建立者,谓之“无过错者”之传达。
‘‘Bhavissatī’’ti adhikāro.
“将要发生”的权限或支配权。
§648
648.Kiriyāyaṃṇvutavo.
648。此为行为动词的被动式。
Kiriyāyaṃ kiriyatthāyaṃ gammamānāyaṃ dhātūhi ṇvutuiccete paccayā honti bhavissati kāle. Ṇvumhi – ṇalopavuddhiakādesā, karissaṃ vajatīti kārako vajati.
行为动词,乃为行动目的而进行的行为,与因缘相关,于将来时间发生。在被动语态中,表示增益或传达的义务,形成为使之完成的动作者采用的行为。
Tumhi – ‘‘karassa ca tattaṃ tusmi’’nti takāro, sesaṃ kattusamaṃ, kattā vajati, kattuṃ vajatīti attho. Evaṃ pacissaṃ vajatīti pācako vajati, pacitā vajati. Bhuñjissaṃ vajatīti bhuñjako vajati, bhottā vajati iccādi.
在行为动词中,“……的行为以及与之相关的本体”作为主格被动语态的施动者,表达“被执行”之意思。故此,诸如“烹煮”之行为,“烹煮者”施行行为;“享受”之行为,“享用者”行为施行,如此依次类推。
§649
649.Kammani ṇo.
649。行为目的的否定形式。
Kammasmiṃ upapade dhātūhi ṇappaccayo hoti bhavissati kāle ṇalopavuddhī. Nagaraṃ karissatīti nagarakāro vajati. Lū chedane, sāliṃ lavissatīti sālilāvo vajati. Vapa bījasantāne, dhaññaṃ vapissatīti dhaññavāpo vajati. Bhogaṃ dadissatīti bhogadāyo vajati, sindhuṃ pivissatīti sindhupāyo vajati iccādi.
在业中,因缘及其所具之根本条件并非相互依存,随时有生灭变化。制造城邑称为建城;砍伐树木称为伐树;播种于土地上称为播种;给予供养称为施予;饮水称为饮取,诸如此类。
‘‘Kammanī’’ti vattate.
此称为『业』。
§650
650.Sese ssaṃ ntu mānānā.
650。其余余者为量。
Kammasmiṃ upapade sese aparisamattatthe dhātūhi ssaṃntu māna ānaiccete paccayā honti bhavissati kāle gammamāne, te ca kitakattā kattari bhavanti. Kammaṃ karissatīti atthe ssaṃpaccayo, ikārāgamo, silopo, kammaṃ karissaṃ vajati, sāpekkhattā na samāso. Ntupaccaye ‘‘tanādito oyirā’’ti o, ‘‘simhi vā’’ti ntva’ntassa attaṃ, kammaṃ karissatīti kammaṃ karonto vajati iccādi guṇavantusamaṃ.
在业中,余者即余未圆满之事,由因缘及条件相互依止生起,随着时间推移而形成作用者,即为功夫造作者。造业,即言相依,动因,造作,必作业之意,非绝对並合。于因之依存谓『由果起者』,言『似狮』,意指自身,造业即作业者也,如此类具有性质者等。
Atha vā ‘‘bhavissati gamādīhi ṇī ghiṇa’’ti ettha ‘‘bhavissatī’’ti vacanato ‘‘ssantu’’iti ekova paccayo daṭṭhabbo, tato ‘‘simhi vā’’ti attaṃ, ‘‘ntasaddo a’’mitiyogavibhāgena amādeso, silopo, karissaṃ karissanto, karissantā, karissantaṃ, karissante, karissatā karissantena, karissantehi, karissato karissantassa, karissataṃ karissantānaṃ, karissatā, karissantehi, karissato karissantassa, karissataṃ karissantānaṃ, karissati karissante, karissantesūtiādi guṇavantusadisaṃ neyyaṃ.
或谓『于未来时由众生者』,此处『将来也』言外,本应见只有一个缘起因,继而『似狮』自身,此处称无称谓,动因,造者,造作,正造者,正造作,造业,造者也,众动词变体,具妙德者之同类理义解说。
Mānamhi – okārākārānaṃ uttaṃ, kammaṃ karissatīti kammaṃ kurumāno, kammaṃ karāno vajati. Evaṃ bhojanaṃ bhuñjissaṃ vajati, bhojanaṃ bhuñjanto, bhuñjamāno, bhuñjāno vajati.
名称中-以字母音为上下文,造业谓作业中,正在作业者,造业行住者也。譬如『食物,我食』,相继正在食者,食用者,食者也。
Sabbattha kattari ntumānesu sakasakavikaraṇappaccayo kātabbo.
关于所有成员在同类之中的相互作用条件,必须明确加以规定。
Khādanaṃ khādissatīti khādanaṃ khādissaṃ vajati, khādanaṃ khādanto, khādanaṃ khādamāno, khādanaṃ khādāno vajati. Maggaṃ carissatīti maggaṃ carissaṃ, maggaṃ caranto, maggaṃ caramāno, maggaṃ carāno vajati. Bhikkha āyācane, bhikkhaṃ bhikkhissatīti bhikkhaṃ bhikkhissaṃ carati, bhikkhaṃ bhikkhanto, bhikkhaṃ bhikkhamāno, bhikkhaṃ bhikkhāno carati iccādi.
关于吃食,如‘将要吃食’者,应从‘吃食’之谓入手:‘吃食’适用於将要吃食、正在吃食、吃食进行中以及已完成吃食等诸种形态。同样,‘修道’亦应适用‘将要修道’、‘正在修道’、‘修道进行中’和‘已经修道’诸种情况。至于乞食,请求乞食者行乞食行为时,‘乞食’词亦应涵盖将要乞食、正在乞食、乞食进行中及已完成乞食等多种用法。此理可类推及用于诸如‘想欲’等诸语。
Anāgatakālikappaccayantanayo. · 未来时中以后缀为结尾的变化法。
Uṇādippaccayantanaya以 uṇa 等后缀为结尾的变化法
Atha uṇādayo vuccante.
接下来称为‘等类’。
‘‘Dhātuyā’’ti adhikāro.
此为‘元素’一词的词目。
§651
651.Kāle vattamānātīte ṇvādayo.
651. 指未到的过去与现在的‘等类’。
Atīte kāle, vattamāne ca gammamāne dhātūhi ṇuppaccayo hoti. Ādisaddena yu kta miiccādayo ca honti.
在过去、现在以及正在来的时间中,与元素相应并无条件关系。以此为开端,则将生起虚假等词。
Kara karaṇe, akāsi, karotīti vā atthe ṇuppaccayo, ṇalopo, vuddhi, kāru sippī, kārū kāravo. Vā gatigandhanesu, avāyi, vāyatīti vā vāyu, āyādeso. Sada assādane, assādīyatīti sādu. Rādha, sādha saṃsiddhimhi, sādhīyati anena hitanti sādhu. Bandha bandhane, attani paraṃ bandhatīti bandhu. Cakkha viyattiyaṃ vācāyaṃ, cakkhatīti cakkhu. I gatimhi, enti gacchanti pavattanti sattā etenāti āyu. Dara vidāraṇe, darīyatīti dāru kaṭṭhaṃ. Sanu dāne. Sanotīti sānu pabbatekadeso. Janīyatīti jānu jaṅghāsandhi. Carīyatīti cāru dassanīyo. Raha cāge, rahīyatīti rāhu asurindo. Tara taraṇe, tālu, lo rassa.
有关手和手指,解释为动作的实施者,动词“做”相关的说明,词根的延伸,增长,技艺,工匠,造作者之意。在指气息流动时,则表示气、风等的现象及其行进。关于坐具,有“坐”的意思。词根“sādhi”用于达到完成,则表“成功、成就”,以此表示“好、善”的涵义。束缚、捆绑,自己与他者相连的意思,称为关系。眼睛张开,视物动作称“眼”;行动、走动,众生的推动称“生命”。木材的裂开称“木”,柄的赠与称“柄”,山上之处称“山麓”,膝盖指关节称“膝”,美观可观赏状态称“美”,恶神名为“罗睺”,过河称“渡”。
Marādīnaṃ panettha ṇumhi ‘‘ghaṭādīnaṃ vā’’ti ettha vāsaddena na vuddhi, maru, taru, tanu, dhanu, hanu, manu, asu, vasu, vaṭu, garu iccādi.
但有关“马鲁”等词中,“如壶类”的词根未加成长、增益之意。类似“马鲁”、“树”、“身”、“弓”、“口”、“人”、“麻”、“宝”、“苇”、“重”等字,未含该增益的意义。
Cadi hilādane, yuppaccayo, ‘‘nudādīhi yuṇvūnamanānanākānanakā sakāritehi cā’’ti anādeso, niggahītāgamo ca, candanaṃ. Bhavati etthāti bhuvanaṃ, ‘‘jhalānamiyuvāsare vā’’ti uvādeso. Kira vikkhepe, kiraṇo. Vicakkhaṇo, kampanaṃ karotīti karuṇā, akārassuttaṃ.
关折、破碎和磨擦时有适合的脚步、有年轻的等义,指用生湿之物进行的擦洗。此处指檀香。又有世界的义,在“灭绝时代”有该义。关断时,有“辐射线”的含义。善巧者,引申为“慈悲”,用以表善意。不生作的意思。
Ktappaccaye – kalopo, abhavi, bhavatīti vā bhūtaṃ yakkhādi, bhūtāni. Vāyatīti vāto, tāyatīti tāto. Mimhi – bhavanti etthāti bhūmi, netīti nemi iccādi.
关于主体的词根,则有土、神灵等生物的意味。风和他风的称呼。此处“本地”意思是土,“方向”等义。
§652
652.Khyādīhi mana ma ca to vā.
“khyā”及其变体构成词,含“心”的意思。
Khī bhī su ru hu vā dhū hi lūpī adaiccevamādīhi dhātūhi manapaccayo hoti, massa ca to hoti vā.
“khī”、“bhī”等音根,依此音根的元素作为心的本缘,或者作为质量的缘起,亦有这层意义。
Adadhātuparasseva, makārassa takāratā;
在非实体的东西上,犹如鲨鱼之于其嘴齿锋利;
Tadaññato na hotāyaṃ, vavatthitavibhāsato.
此处并非专指此物,乃是广泛展开加以解释说明。
Khī khaye, khīyanti ettha upaddavupasaggādayoti atthe manapaccayo, ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā nalopo, ‘‘aññesu cā’’ti vuddhi, khemo. Tathā bhī bhaye, bhāyanti etasmāti bhīmo, vādhikārato na vuddhi. Su abhisave, savatīti somo. Ru gatimhi, romo. Hu dānādanahabyappadānesu, hūyatīti homo. Vā gatigandhanesu, vāmo. Dhū kampane, dhunātīti dhūmo. Hi gatimhi, hinotīti hemo. Lū chedane, lūyatīti lomo. Pī tappane, pīṇanaṃ pemo. Ada bhakkhaṇe, adatīti atthe mana, massa ca vā takāro, ‘‘to dassā’’ti takāro, attā, ātumā, ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā adassa dīgho, ukārāgamo ca. Yā pāpaṇe, yāmo.
『消灭』、『消灭物』在此意指灾难等不良状况的起源之意。『某处器官』之谓,非绝对,『他处亦有』乃其增长和安全之意。如此『恐惧』、『害怕』,此处恐怖乃来自权势而非增长。『粪便』称为『粪球』;『月亮』称作『月亮』;『毛发运动』称『毛』;『祈求进献等事物给予』称『呼声』;『气味变化』称『左方』;『烟雾震动』称『烟』;『金属运动』称『金』;『皮肤切割』称『毛』;『疼痛』称『爱称』。『未被摄取』称为『未摄取』,意在精神,或身体为工具且长于口形。善恶之分以此判别。
‘‘Vā’’ti vattamāne –
当言『或』时,
§653
653.Samādihi thamā.
此处指集中禅定。
Samadamadara raha lapa vasa yu du hi si dā sā ṭhā bhasa bahausuiccevamādīhi dhātūhi tha maiccete paccayā honti vā.
禅定中,感受如蜜糖入心,言语安静无扰,是多种元素的归依,因之彼此相应而成因果。
Sama upasame, kvaciggahaṇādhikārā na dhātvantalopo, kilese sametīti samatho samādhi. Evaṃ damanaṃ damatho. Dara dāhe, daraṇaṃ daratho paridāho. Raha upādāne, rahīyatīti ratho, ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā halopo. Sapa akkose, sapanaṃ sapatho. Vasa nivāse, āvasanti etasminti āvasatho. Yu missane, yūtho, dīgho. Du gativuddhimhi, davati vaḍḍhatīti dumo. Hinotīti himo ussāvo. Si bandhane, sīyatīti sīmā, dīgho. Dā avakhaṇḍane, dāmo. Sā sāmatthe, sāmo. Ṭhā gatinivattimhi, thāmo, ṭhassa thattaṃ. Bhasa bhasmīkaraṇe, bhasmā, brahmādittā ‘‘syā cā’’ti āttaṃ. Baha vuddhimhi, brahmā, nipātanato bro bassa. Usu dāhe, usmā iccādi.
平和安定,偶尔收摄者的威权并非缺乏根本,“烦恼聚集”即称为平静、禅定。因此,制伏即为驯服。炙热烧熔,炙热即为驱散,灼烧痛苦。隐藏于依附,称为隐藏车,即车辆,暗指‘闪烁的根本’等为中心。『萨帕』在愤怒中,『萨帕』的含义是鸦片。统治住所,住在此处之住处。结伴同行,同行,长久。二种前进增长中,牵引使增,即为束缚。低者,低温、热气。以绳索束缚,界限,长久。给予拆毁,牵引。此为一般能力,同等能力。处于立止返转中,暗昧,暗遮,这是本性。熄灭、使成灰,灰烬,梵天火说‘现在也将是’,内在。增长众多,梵天,降落入众。温暖熔融,热气及其他。
§654
654.Masussa sussa ccha ra ccherā.
湿润、干燥、割裂、裂开。
Masuiccetassa dhātussa sussa ccharaccheraiccete ādesā honti. Masu macchere, kvippaccayo, ccharaccherādesā, maccharo, macchero.
以湿润者为根本,干燥、割裂、裂开的命令存在。以湿润为中心,鱼群,割裂裂开命令,蚊子、蚊虫。
‘‘Cchara ccherā’’ti vattate.
称作“切割、裂开”。
§655
655.Āpubbacarassa ca.
起于前行者。
Āpubbassa caraiccetassa dhātussa ccharaccherādesā honti, casaddena cchariyādeso ca. Bhuso caraṇanti atthe kvippaccayo, cchariyādiādeso, rassattañca. Acchariyaṃ , accharaṃ, accheraṃ. Accharaṃ paharituṃ yuttantipi acchariyaṃ.
以前进的行为为根本,有干燥、割裂、裂开的命令,也有动作行为的命令。‘Bhuso’以行为为义,取湿润命令,连同行为等命令,及连续性。不可思议,非切割,非裂开。非切割当作击打合理时即为不可思议。
§656
656.Ala kala salehi layā.
656.由词根 ala、kala、sala,接词缀 la 与 ya。
Ala kala sala iccetehi dhātūhi la yaiccete paccayā honti. Ala parisamattimhi, allaṃ, alyaṃ. Kala saṅkhyāne, kallaṃ, kalyaṃ. Sala, hula, pada gatimhi, sallaṃ, salyaṃ.
词根 ala、kala、sala 等,可接 la 与 ya 两种词缀。词根 ala 义为「充足、完满」,接 la 得 allaṃ,接 ya 得 alyaṃ。词根 kala 义为「计数、估量」,接 la 得 kallaṃ,接 ya 得 kalyaṃ。词根 sala、hula、pada 义为「行进、移动」,接 la 得 sallaṃ,接 ya 得 salyaṃ。
‘‘Kala salehī’’ti vattate.
『以「kala salehi」而说』者,此语承接前文而来。
§657
657.Yāṇa lāṇā.
第六百五十七条:附加「yāṇa」与「lāṇa」词缀。
Tehi kala salaiccetehi dhātūhi yāṇa lāṇappaccayā honti. Kalyāṇaṃ, paṭisalyāṇaṃ, kallāṇo, paṭisallāṇo. Yadā pana lī silesaneti dhātu, tadā ‘‘paṭisallayanaṃ, paṭisallāṇa’’nti yuppaccayena siddhaṃ, upasaggantassa niggahītassa lattaṃ, rahādiparattā nassa ṇattaṃ, ekārassa ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā attañca.
以三组条件(Kala、sala及有关成分)而生诸「Yāṇa」与「Lāṇa」。意指善巧成全的对应关系,如善巧之媒介及对应方式。若「dhātu」谓及某种粘结,则以「paṭisallayanaṃ、paṭisallāṇa」称之,此名因缘悉备而成,乃针对所附着之处、所断之边等,有所论述。
§658
658.Mathissa thassa lo ca.
六五八。「Math」此根,以及「tha」此词,其「s」替换为「l」。
Mathaiccetassa dhātussa thassa lādeso hoti, casaddena lappaccayo, matha viloḷane, mallo, so eva mallako, yathā hīnako.
在该佛法领域中,「马他伊杰塔萨」者,当受恶缠绕者也,因吵闹而受缠,因攀缘而受缠,譬如争斗之婴孩,如同卑劣之人一般。
‘‘Kiccā’’ti vattate.
此处说为「职事」者。
§659
659.Avassakādhamiṇesu ṇī ca.
659.在表示必须、债务等语境中,亦附加『ṇī』词缀。
Avassaka adhamiṇaiccetesvatthesu, ṇīpaccayo hoti, kiccā cāti ṇīpaccayo, ṇalopa vuddhisilopā, avassaṃ me kammaṃ kātuṃ yuttosīti kārīsi me kammaṃ avassaṃ, kārino me kammaṃ avassaṃ, hārīsi me bhāraṃ avassaṃ.
于劣者所染事中,如是受缠缚,谓『尼』之因缘也。职事即是‘尼’之因缘,『尼』消退而增起,依劣生恶行,我此业当作,作业者我,此业为疣,负担为疣。
Adhamiṇe – sataṃ me iṇaṃ dātuṃ yuttosīti dāyīsi me sataṃ iṇaṃ, dhārīsi me sahassaṃ iṇaṃ iccādi, kiccappaccayā pana heṭṭhāyeva dassitā.
于劣者中,谓我当施百枚钱,而施我百钱,持我千钱等,诸事因缘已降下方所示。
§660
660.Vajādīhi pabbajjādayo nipaccante.
660.与配偶等出家之类示现。
Ākatigaṇoyaṃ. Vajaiccevamādīhi dhātūhi paccayādesalopāgamanisedhaliṅgādividhinā yathābhidhānaṃ pabbajjādayo saddā nipaccante.
所谓业行蕴,是指由意根造作等诸元素作为因缘,依例而来之修习、入学、出家等行为,及其相关语音共同构成。
Vaja gatimhi papubbo, paṭhamameva vajitabbanti atthe ‘‘bhāvakammesū’’ti adhikicca ‘‘ṇyocā’’ti ṇyappaccayo, ṇalopādi. ‘‘Pavvajya’’nti rūpe sampatte iminā jjhassa jjādeso, vakāradvayassa bakāradvayaṃ, vuddhinisedho, itthiliṅgattañca nipaccante, pabbajjā.
业的流转中,初次必须修行,即称为“造作业”,其中“造作”多指习气、条件依止而成,不仅仅是生起,也包含消退,如出家时身体色相成熟,言语调和,定力增加,女性特征显现等,皆属此义。
Tathā iñja kampane, iñjanaṃ ijjā. Yaja devapūjāyaṃ, yajanaṃ ijjā, ‘‘yajassādissī’’ti ittaṃ. Añja byattigatīsu saṃpubbo, samañjanaṃ samajjā, ñjhassa jjādeso. Sada visaraṇagatyāvasānesu, nisīdanaṃ nisajjā. Vida ñāṇe, vijānanaṃ, vidatīti vā vijjā. Saja vissagge, vissajjanaṃ vissajjā. Pada gatimhi, nipajjanaṃ nipajjā.
同样,震动称为震动,震动现象称为震。供天仪式,称为祀祭,意含礼敬之义。分离的开始称为分起,清凉沉静的状态称为安住。知识的体验称为明知,觉知称为智。释放称为放出。脚步运动中,进入地面称为踏入。
Hana hiṃsāgatīsu, hantabbanti atthe ṇyamhi kate ‘‘vadho vā sabbatthā’’ti hanassa vadhādeso, jhassiminā jjhādeso ca, so vajjho, sā vajjhā. Sī saye, sayanaṃ, sayanti etthāti vā seyyā, vuddhi, yakārassa dvittañca . Dhā dhāraṇe saṃpubbo, sammā cittaṃ nidheti etāya, sayaṃ vā saddahatīti atthe ‘‘itthiyamatiyavo vā’’ti appaccayo, ‘‘sandhā’’ti rūpe sampatte iminā nakārassa dakāro, saddhā. Cara caraṇe, caraṇanti atthe ṇyappaccaye, ikārāgame ca kate iminā vuddhinisedho, cariyā.
在杀害恶道的语境中,应理解为“应当杀”,杀害在此含一切处所,意指杀的行为。定力即禅定,含定中意与语法两层意义。如卧具称为床,床的增加与双重作用。持物称为把持,心意正聚此中,自身亦为声音,包含女性之意义,即信心。行走称为行,因事及语法而成,含行为扩展。
Ruja roge, rujananti atthe iminā chappaccayo, ‘‘byañjanantassa co chappaccayesu cā’’ti dhātvantassa cakāro, rucchā, rujāti appaccayena siddhaṃ. Tathā kuca saṅkocane, chappaccayo, kocanaṃ kucchā. Labha lābhe, chamhi cādeso, lacchā. Rada vilekhane, racchā. Muha vecitte, muyhanaṃ mucchā, mucchanaṃ vā mucchā. Vasa nivāse, vacchā. Kaca dittimhi, kacchā. Katha kathane saṃpubbo, saddhiṃ kathananti atthe ṇyappaccayo, iminā thyassa cchādeso, saṃsaddassa sādeso ca, sākacchā. Tuda byathane, tucchā. Pada gatimhi, byāpajjananti atthe ṇyamhi kate ‘‘byāpādyā’’ti rūpe sampatte iminā nipātanena dyassa jjādeso, rassattañca, byāpajjā.
病苦中,痛苦称为痛。依据辅音条件,形成词汇。紧缩称为紧缩,收缩称为收缩。获得称为取得,表达含义为获得。列表、绘刻称为描画。面部遮盖称为蒙蔽。居住称为居所。见闻称为视觉。对话称为交谈,含语法依赖关系。困扰称为烦恼。脚步动作中,有动摇意,称为动摇。
Mara pāṇacāge, marati maraṇanti ca atthe iminā tyatyuppaccayā, dhātvantalopoca, tato ‘‘yavata’’miccādinā cakāro, macco, maccu. Sata sātacce, iminā yappaccayo, tyassa cakāro, saccaṃ. Tathā nata gattavināme, naccaṃ. Niti nicce, niccaṃ. Mā māne, māyā. Jana janane, jāyā, kana dittikantīsu, nyassa ñattaṃ, dvittañca, kaññā. Dhana dhaññe, dhaññaṃ. Punātīti puññaṃ, nakārāgamo iccādi.
死去时,死称为死亡。缘于离别与元素消散,产生“终止”义。由“有效”至“无效”,又称死亡。多数诸事,依据各种条件与语法变化而成为真实。如身体匍匐,称爬行。持续称为连续。虚妄则为假。生育称为出生。视觉区域含对立如黑白,引申女性。财富称为财产。福报意如“善”,结尾辅音关联欲念等语法意涵。
§661
661.Vepu sī davava mu ku dā bhūhvādīhi thuttima ṇimā nibbatte.
661. 关于震动和声音的起止现象,应依照多种根本元素而生起。
Vepusīdavavamuiccevamādīhi dhātūhi, ku dā bhūādito, hvādito ca yathākkamaṃ thuttimaṇimaiccete paccayā honti nibbattatthe. Vepu kampane, thuppaccayo, ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā akārāgamo, atha vā ‘‘athū’’ti vattabbe saralopaṃ katvā ‘‘thū’’ti vuttanti daṭṭhabbaṃ, vepena nibbatto vepathu. Sī saye, sayanena nibbatto sayathu. Dava davane, davena nibbatto davathu. Vamu uggiraṇe, vamena nibbatto vamathu.
所谓震动及声音之因缘,乃因空气等根本元素依正而生。震动是由震动缘所成,称为“震动”,故称“震”或“动”。声是由声缘所成,称为“声”,故称“声”。震动如震,声音如声,震动产生震响。
Kutti karaṇaṃ, tena nibbattaṃ kuttimaṃ, ‘‘ku’’iti nipātanato karassa kuttaṃ. Dā dāne, dāti dānaṃ, tena nibbattaṃ dattimaṃ, rassattaṃ. Bhūti bhavanaṃ, tena nibbattaṃ bhottimaṃ. Avahuti avahanaṃ, tena nibbattaṃ ohāvimaṃ, ṇalopavuddhiāvādesā.
构成震动的原因,称为震动因,“震”是副词,表示使震动。给予是施予,使施予因缘具足。生长是增加,使增长因缘产生,祭祀是供养,使供养因缘成熟。以上均为表示因果关系的辅词和词根。
§662
662.Akkose namhāni.
六六二。在辱骂语中,「nam」之词尾替换为「ni」。
Akkose gammamāne namhi nipāte upapade sati dhātuto ānippaccayo hoti. Na gamitabbo te jamma desoti atthe ānippaccayo, kitakattā nāmamiva katvā simhi kate na gamānīti atthe kammadhārayasamāso, nassa attaṃ, puna samāsattā nāmamiva kate syādyuppatti, agamāni te jamma deso. Na kattabbaṃ te jamma kammanti akarāni te jamma kammaṃ.
当名词“namha”作为地名出现时,其后附加的元素阴阳配合,是某种依止关系。不能说这是一般动词,或如同名字或称谓那样断定地方为“非去处”。此处的“namha”不能看作是需要行动的行为,也非静止的行为,而应理解为合成词的一部分和场所名称。
Namhīti kiṃ? Vipatti te. Akkoseti kiṃ? Agati te.
「nam」词尾者,何义也?『汝之堕落。』辱骂义者,何义也?『汝之恶行。』
§663
663.Sunassunassoṇavānuvānununakhuṇānā.
663.日音、沙音、微音、微微音、细音、净音等。
Sunaiccetassa pāṭipadikassa sambandhino unasaddassa oṇa vāna uvāna una unakha uṇa ā ānaiccete ādesā honti. Sunassunassa oṇādiādese, paranayane ca kate syādyuppatti, soṇo, soṇā, svāno, svānā, suvāno, suvānā, suno, sunā, sunakho, sunakhā, suṇo, suṇā, sā sāno, sānā iccādi.
此处所谓前行之音,与单独语音之间有关联的有开音、湿音、浊音、干音、鼻音、齐音、闭音、无声等。关于日音、湿音等的命名,在他处有更详尽的说明。由此产生的词形包括:浊音、浊阴、属己响、属己阴、优属响、优属阴、优属韵、优属韵阴、浊、浊阴、细响、细阴、细韵、微阴、阴响、阴阴、此类音韵等。
§664
664.Taruṇassa susu ca.
664.少年轻音与柔音。
Taruṇaiccetassa saddassa susuiccādeso hoti. Casaddo aniyamattho, susu, taruṇo vā.
这里的少年轻音涉及柔音之义。这个语音并非固定单一,而是柔音或少年轻音之一。
§665
665.Yuvassuvassuvuvānunūnā.
665.青年、良好、良好、年轻等。
Yuvaiccetassa pāṭipadikassa uvasaddassa uvauvānaunaūnaiccete ādesā honti. Yuvā tiṭṭhati, yuvāno tiṭṭhati, yuno tiṭṭhati, yūno tiṭṭhati.
青年音节中,含有良好、良好、音调反复等特征。青年为立止形,青年音也为立止形,青年语音也为立止形,柔音亦然。
§666
666.Chadādīhi tatraṇa.
666. 由「cha」等词,用「tra」(代替「na」)。
Chadaiccevamādīhi dhātūhi tatraṇaiccete paccayā honti. Chada apavāraṇe, ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā dhātvantassa takāro. Ātapaṃ chādetīti chattaṃ, chatraṃ, byañjanattaye sarūpānamekassa lopo.
所谓遮蔽即此处,用遮蔽诸根为条件而生。遮蔽是遮挡之意,如“何处有根”等称谓是指有根者的遮盖。遮蔽者,谓遮盖烦恼,其如天蓑、伞盖及发音中消失的辅音,是同体名称故省略之。
Cinta cintāyaṃ, cintetīti cittaṃ, nakārassa saṃyogādittā niggahītaṃ, tassa ‘‘byañjane cā’’ti lopo, citraṃ, ‘‘ghaṭādīnaṃ vā’’ti na vuddhi.
忧虑、念虑,即为心,由音节“尼”与前后结合而成,原词已被否去,故辅音“巴”、“查”被省略;“色彩”、“陶器等”则不加增益。
Su abhisave, ‘‘paradvebhāvo ṭhāne’’ti tassa dvittaṃ, atthe abhisavetīti suttaṃ, sutraṃ.
如淤泥、污染,谓在他法处之他方执著,其有二重义,一为执著意,二为音节释义即“经文”、“章节”。
Sūda paggharaṇe, atthe sūdetīti suttaṃ, rassattaṃ, bhujādittā dalopo, dvittañca. Su savane, suṇātīti sotaṃ, sotraṃ, vuddhi.
由覆蔽之意引申,在语义上是“经文”,亦引作“丝织物”;此因“布”有误脱而缺,故有二重义。所谓“听”,即耳根,“听觉”,引申“声闻”意。
Ni pāpaṇe, netīti nettaṃ, netraṃ. Vida maṅgalle, to dassa, pavittaṃ, pavitraṃ. Pū pavane, punātīti pavittaṃ, pavitraṃ, ikārāgamo, vuddhiavādesā ca.
“禁止、束缚”中“净”字指眼根、眼目;“印度土著丧事”亦名“净”,指洁净、洁白。谓净化、清净,语音中的“普”是从“污秽”转为“洁净”,音节系义源,兼有增益和否定。
Pata gatimhi, patatīti pattaṃ, patraṃ, patato tāyatīti patto, patro. Tanu vitthāre, taññatīti tantaṃ, tantraṃ. Yata yatane, yattaṃ, yatraṃ. Yā pāpaṇe, yāpanā yatrā. Yamu uparame, yantaṃ, yantraṃ. Ada bhakkhaṇe, adatīti attaṃ, atraṃ. Yuja yoge, yujjatīti yottaṃ, yotraṃ, bhujādittā dhātvantalopadvittāni.
「pat」(行进义),「行进者」即「patta」、「patra」;「pat」加护义后缀,「由此得守护」即「patto」、「patro」。「tan」(展开义),「展开者」即「tanta」、「tantra」。「yat」(努力义),「yatta」、「yatra」。「yā」(前进、运载义),「运行、延续」即「yāpanā」、「yatrā」。「yam」(止息义),「yanta」、「yantra」。「ad」(食噉义),「食者」即「atta」、「atra」。「yuj」(结合义),「被结合者」即「yotta」、「yotra」;「bhuj」等词根依此类推,词根末尾字母省略并重叠。
Vatu vattane, vattaṃ, vatraṃ. Mida sinehane, mijjatīti mittaṃ, mitraṃ. Mā parimāṇe, mattā parimāṇaṃ, dvittarassattāni. Evaṃ punātīti putto, putro. Kala saṅkhyāne, kalattaṃ, kalatraṃ bhariyā. Vara saṃvaraṇe, varattaṃ, varatraṃ cammamayayottaṃ. Vepu kampane, vepatīti vettaṃ, vetraṃ.
『瓦』根,表示运转,由此得「瓦德」、「瓦德拉」等词。『弥达』根,表示亲爱,『弥达-贾帝』义为「由此相亲爱者」,故得「弥德」、「弥德拉」(朋友)等词。『玛』根,表示量度,由此得「玛德达」(量度),语尾双辅音变化规则亦适用。同理,「布纳帝」义为「由此净化者」,故得「布德」、「布德罗」(儿子)等词。『咖拉』根,表示计算,由此得「咖拉德」、「咖拉德拉」(妻子)等词。『瓦拉』根,表示束缚,由此得「瓦拉德」、「瓦拉德拉」(皮制系带)等词。『韦布』根,表示震颤,『韦巴帝』义为「由此震颤者」,故得「韦德」、「韦德拉」(藤茎)等词。
Gupa saṃvaraṇe, gottaṃ, gotraṃ, ‘‘gupādīnañcā’’ti dhātvantalopo, dvittañca, gattaṃ vā, ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā ukārassa akāro. Dā avakhaṇḍane, dāttaṃ, dātraṃ. Hu havane, aggihuttaṃ. Vaha pāpaṇe, vahittaṃ, vahitraṃ. Cara caraṇe, carittaṃ, caritraṃ. Muca mocane, muttaṃ passāvo. Bhāsa dittimhi, bhastrā iccādi.
『古巴』根,表示守护,得「果德」、「果德拉」(族姓);依「古巴等词根」之规则,词根末辅音省略,并施以双辅音化;或得「嘎德」一形,依「词根有时」等规则,乌卡拉变为阿卡拉。『达』根,表示切割,由此得「达德」、「达德拉」等词。『胡』根,表示祭火,由此得「阿耆胡德」(火祭)。『瓦哈』根,表示运载,由此得「瓦西德」、「瓦西德拉」等词。『查拉』根,表示行走,由此得「查利德」、「查利德拉」(行为、品行)等词。『穆查』根,表示解脱,由此得「穆德」,义为小便。『帕沙』根,表示光明,由此得「帕斯德拉」等词。
§667
667.Vadādīhiṇitto gaṇe.
第六六七则:由「瓦达」等词根,加「尼德」词缀,表示集合义。
Vada cara varaiccevamādīhi dhātūhi ṇittappaccayo hoti gaṇe gammamāne. Vada viyattiyaṃ vācāyaṃ, vaditānaṃ gaṇo vādittaṃ. Cara caraṇe, caritānaṃ gaṇo cārittaṃ. Vara varaṇe, varitānaṃ gaṇo vārittaṃ. Atha vā caranti tasmiṃ paripūrakāritāyāti cārittaṃ. Vāritaṃ tāyanti ettha, etenāti vā vārittaṃ.
由「瓦达」、「查拉」、「瓦拉」等词根,当表示集合义时,附加「尼德」词缀。『瓦达』根表示以语言清晰表达,诸说者之集合,故得「瓦迪德」(诸说者之集合)。『查拉』根表示行走,诸行者之集合,故得「查利德」(诸行者之集合)。『瓦拉』根表示选择,诸被选者之集合,故得「瓦利德」(诸被选者之集合)。或另一解释:凡于其中实行圆满行者,故称「查利德」(道德行为)。又,于此处被防护者,或以此防护者,故称「瓦利德」(所防护之事)。
§668
668.Midādīhi ttitiyo.
第六六八则:由「弥达」等词根,附加「帝帝」词缀。
Mida pada ranja tanu dhāiccevamādīhi dhātūhi yathābhidhānaṃ tti tiiccete paccayā honti. Mijjati siniyhatīti metti, dhātvantalopo. Pajjatīti patti. Ranja rāge, ranjati etthāti ratti. Vitthārīyatīti tanti. Dhāretīti dhāti. Pā rakkhaṇe, pāti. Vasa nivāse, vasati.
此处以色、受、想、行、识五蕴为例,依其组成诸元素,如何名称,皆为因缘所成。"昵洒"者,灭尽之义,即元素消散。"巴吉达"者,取,摄受。"然遮"者,因爱染着。"然加"者,喜乐此义。"毗多利亚"者,细微之义。"达吠特"者,持,保持。"巴"者,护持,救护。"瓦萨"者,住,居住。
§669
669.Usuranjadaṃsānaṃ daṃsassa daḍḍho ḍha ṭhā ca.
第六六九则:「伍苏」、「兰贾」、「当萨」诸词根中,「当萨」之末辅音变为「达哒」,亦可变为「塔」与「他」。
Usu ranja daṃsaiccetesaṃ dhātūnaṃ antare daṃsassa daḍḍhādeso hoti, sesehi dhātūhi ḍha ṭhaiccete paccayā honti. Usu dāhe, ranja rāge, ḍha ṭhappaccayā, ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā dhātvantalopo, dvittaṃ, uḍḍho, raṭṭhaṃ. Daṃsa daṃsane, kvippaccayo, kvilopo, daṃsassa daḍḍhādeso ca, daḍḍhaṃ.
以色、受等元素为例,其间有“头涕”即肘部的部位,残余元素对应“肘挞”部位。“头涕”为烧灼,“然遮”为染着,“肘挞”为因缘所成无常损失,双重存在,凸起,颜色丰富。因“肘挞”彼处所着之物有促使依止,短暂聚集,肘部为其着处也。
§670
670.Sūvusānamūvusānamato tho ca.
670. ‘苏无萨那’与‘母无萨那’二字。
Sū vu asaiccetesaṃ dhātūnaṃ ū u asānaṃ ataiccādeso hoti, ante thappaccayo ca.
以色、受等元素为例,其有“乌”、“乌”、“阿萨那”三部位,彼处有在旁位置,末端作依止。
Sū hiṃsāyaṃ, satthaṃ. Vu saṃvaraṇe, vatthaṃ. Asa bhuvi, attho. Yadā pana sasu hiṃsāyaṃ, vasa acchādane, ara gatimhīti ca dhātu, tadā ‘‘samādīhi tha mā’’ti thappaccayo, ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā dhātvantalopo, ‘‘vagge ghosā’’tiādinā dvittaṃ, sasatīti satthaṃ, vasīyatīti vatthaṃ, arīyatīti attho.
‘苏’为害,‘乌’为护卫,‘阿萨’为地,意即存在。若以细微害为例,于住处及覆盖时,元素不相违逆,故有“集持”,“何处元素”等因缘相续。“瓦盖 哥萨”等义,为二重之义,乃有害,护卫,地等含义也。
§671
671.Ranjudādīhi dhadiddakirā kvaci ja da lopo ca.
从颜色、光彩等开始,有时显现消失。
Ranja udiiccevamādīhi dhātūhi dha da idda ka iraiccete paccayā honti kvaci, dhātvantānaṃ jadānaṃ lopo ca hoti.
颜色及其诸要素等,因缘而生,有时生起,有时灭失。具有色相者,则其消失亦有。
Ranja rāge, dhappaccayo, jalopo ca, randhaṃ. Udi pasavanakledanesu saṃpubbo, dappaccayo, samuddo, uddo. Khuda pipāsāyaṃ, khuddo. Chidi dvidhākaraṇe, chiddo. Rudi hiṃsāyaṃ, ruddo, luddo, lo rassa. Bhadi kalyāṇe, bhaddo. Nidi kucchāyaṃ, niddā. Muda hāse, muddā. Dala duggatimhi, iddappaccayo, daliddo.
色为贪爱所染而生,因缘所系,故有消灭;如水、云聚集成海,及其消散;饥渴催生饥;割断生断;哭泣因伤害而生;优良之物为善良;睡眠生于倦乏;欢乐生于欢喜;恶道生于恶因缘,故恶道尽灭。
Susa sosane, suca soke vā, kappaccayo, dhātvantassa kakāro, sukkaṃ. Vaca viyattiyaṃ vācāyaṃ, vaka ādāne vā, vakkaṃ. Saka sattimhi, sakko. Usu dāhe, ukkā.
易于流泪或哭泣时,忧愁所起;其因是物质成分、火或水;言语分裂或话语断绝时,因口腔所起;有生存在界时,称为存在;火燃烧时,则火升起。
Vaja gatimhi, irappaccayo, appaṭihataṃ vajatīti vajiraṃ. Mada ummāde, madirā. Evaṃ mandiraṃ, rudhiraṃ, ruhiraṃ, ruciraṃ. Badha bandhane, badhiro, badhirā, badhiraṃ, timiro, timiraṃ, siro. Sara hiṃsāyaṃ, sariraṃ. ‘‘Kalilaṃ, salila’’ntiādīsu lo rassa. Kuṭilo, kokilo iccādayo.
骨骼移动时,是动作之因,称之为骨;醉乱为狂乱;依此,亦如宫殿、血液、热气、色彩明亮;束缚时,为拘束;聋者,聋为其境;黑暗为暗;身体为物质;“浑浊”、“水”等为污浊;弯曲者、杜鹃鸟及其他亦如是。
§672
672.Paṭitohissa heraṇa hīraṇa.
向下倾斜、垂落者,称为滑落、失落。
Paṭito parassa hiiccetassa dhātussa heraṇa hīraṇaiccete ādesā honti. Hi gatimhi paṭipubbo, paṭipakkhe madditvā gacchatīti atthe ‘‘kvi cā’’ti kvippaccayo, kvilopo, iminā heraṇa hīraṇaādesā, ṇalopo, ‘‘tesu vuddhī’’tiādinā paṭisaddādissa vuddhi, pāṭiheraṃ, pāṭihīraṃ, yadā pana hara haraṇeti dhātu, tadā paṭipakkhe haratīti ‘‘pāṭihāriya’’miti ṇyenapi siddhaṃ.
「落入他境之触觉处」,即称为窃夺、拿取触觉处。这里所言之『前向、反向的触觉』,在词义中有『何处』之联系、『消失』之义,以及此触觉处之窃夺、拿取的指示。当界这一接触处相互夺取时,即称为『对立拓展』(对应于相关义理中之增长),亦称为『反破坏』、『反窃取』。当界确实被夺取时,反向称为『夺取者』,即称为『夺取者』这个词语的义理亦已成就。
§673
673.Kaḍyādīhi ko.
673. 由「kaḍy」等词,加「ka」(后缀)。
Kaḍiiccevamādīhi dhātūhi kappaccayo hoti.
此言:由刀割等这些分解行为者,使得界生起破坏。
Kaḍi chedane, kappaccaye kate ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā, ‘‘niggahītañcā’’ti vā ikārānubandhassa dhātussa niggahītāgamo, kalopo ca, niggahītassa vaggantattaṃ, kaṇḍo usu, parimāṇañca. Evaṃ ghaṭi ghaṭṭane, ghaṇṭo, ghaṇṭā vā. Vaṭi āvattane, vaṭi dhāraṇabandhanasaṅghātesu vā, vaṇṭo. Karaḍi bhājanatthe, karaṇḍo. Maḍi maṇḍanatthe, maṇḍo. Saḍi gumbatthe, saṇḍo. Bhaḍi bhaṇḍatthe, bhaṇḍaṃ. Paḍi liṅgavekallatthe, paṇḍo, so eva paṇḍako. Daḍi āṇāyaṃ, daṇḍo. Raḍi hiṃ sāyaṃ, raṇḍo. Taḍi calanatthe, vitaṇḍo. Caḍi caṇḍatthe, caṇḍo. Gaḍi sanniccaye, gaṇḍo. Aḍi aṇḍatthe, aṇḍo. Laḍi jigucchāyaṃ, laṇḍaṃ. Meḍi kuṭilatthe, meṇḍo, meṇḍako vā. Eraḍi hiṃsāyaṃ, eraṇḍo. Khaḍi chedanatthe, khaṇḍo. Madi hāse, mando. Idi paramissariye, indo. Cadi icchākantīsu, cando. Khura chedane, khuro iccādi.
在割断、断裂诸相中,云『何处之界』等言者,乃指『密合分别』之作用,且有节点之来临,以及界之短缺和量的减少等义。如此,器物之折断、器铃、器铃声,或者轮子的运行、轮缘与缘带的束缚等,便是此类。容器之破损、盘子之破损则同。瓦器之缝合、缝痕、裂纹多半是此理。更有挖掘、收容以及断切、排除、移动、积聚、结块、关紧等种种用词,根据字根与液口义而作区分。如刀割断时谓之断块、刀削时称为刀割、刀断时言为断块,刀削雌羊毛时称刀割、马毛被削时谓割除、堆积时称块等。此诸言语依照作用与所破坏的种类、形态,细密而具体。
‘‘Ko’’ti vattate.
「珂」(ko)字持续适用。
§674
674.Khādāmagamānaṃkhandhandhagandhā.
674.有关食物到达及其形态气味等界。
Khāda ama gamuiccetesaṃ dhātūnaṃ khandha andha gandhaiccete ādesā honti, kappaccayo ca hoti. Khāda bhakkhane, jātijarāmaraṇādīhi saṃsāradukkhehi khajjatīti khandho. Ama roge, andho. Gamu, sappa gatimhi, gandho. Kvaciggahaṇena kalopābhāve khandhako, andhako, gandhako. Atha vā rāsaṭṭhena khandho. Gandha sūcane, attano nissayassa gandhanato sūcanato gandho.
「食」为五蕴所涵盖的物质,与盲、臭等同类特性相应的元素,既是命根,也是业的聚合。当食被咀嚼吞食时,与生老死等轮回之苦相联系,这叫做蕴;若生病则为盲,若失明则为盲;行进过程中与声息相应,则为臭。由于抓握而导致的缺损,称为蕴受损、盲受损、臭受损。又或因盛满而称为蕴。臭之所指,乃自身所依赖之臭的表现。
§675
675.Paṭādīhyalaṃ.
675. 以『巴』等词,得『阿兰』(足够/充分)。
Paṭaiccevamādīhi dhātūhi, pāṭipadikehi ca alappaccayo hoti. Aṭa, paṭa gatimhi, paṭe alaṃ samatthanti atthe iminā alappaccayo, ‘‘si’’nti amādeso, paṭalaṃ, paṭalāni. Tathā kala kalale, kalalaṃ. Kusa chedanabhūta dāna sañcayesu, kusalaṃ, yadā pana sala lū lāiti dhātu, tadā kucchitānaṃ salanato, kusānaṃ lavanato, kuso viya lavanato vā kusena lātabbattā kusalanti appaccayena kappaccayena vā rūpasiddhi veditabbā.
以此类推,对于元素和过程及行为的细微差别,则有较小的依缘。‘阿陀’,为路径上的过程;其中‘阿兰’表示无法自在此义,表否定,‘西’是命令语气,称之为篦叶(棕榈叶)之类。比如,葺草行善积蓄时,‘库萨’代表行善之意,届时若叶片干枯或遭受火焚,则依叶枝枯萎而知‘库萨’已衰败,如此可通过此依缘与依止,了解色的形成之理。
Kada made, kadalaṃ. Bhaganda secane, bhagandalaṃ. Mekha kaṭivicitte, mekhalaṃ, mekhalā vā. Vakka rukkhatace, vakkalaṃ. Takka rukkhasilese, takkalaṃ. Palla ninnaṭṭhāne, pallalaṃ. Sadda harite, saddalaṃ, paralopo. Mūla patiṭṭhāyaṃ, mulālaṃ, rassattaṃ. Bila nissaye, bilālaṃ. Vida sattāyaṃ, vidālaṃ. Caḍi caṇḍikke, caṇḍālo, dīghattaṃ. Vā gatigandhanesu, vālaṃ. Vasa acchādane, vasalo. Paci vitthāre, pacalo, pañcālo , pañcannaṃ rājūnaṃ alantipi pañcālo. Maca core, macalo. Musa theyye, musalo.
何时为‘玛得’,何时为‘迦达拉’。蜂桶排水时,称为蜂筐。篱笆中空处称为环带,有单、复数两形。棒杖树枝叶称为‘瓦卡’;树干切成段称‘塔卡’。在平台边上称为‘帕拉’,是声音所在之处称为‘萨达’或‘帕拉罗波’。树根稳定处称‘穆拉’,细线称‘拉萨塔’。穴居依止处称‘比拉’。小窝安住处称‘维达拉’。草芥之地称‘钱达’,长时称‘长塔’。行住或臭气处称‘瓦拉’。房舍覆盖称‘瓦萨’,稻谷展开称‘帕查罗’或‘帕查洛’。由五王据守者称‘帕恰洛’。偷盗之地称‘玛恰洛’,老鼠藏身处为‘穆萨洛’。
Gotthu vaṃse, gotthulo. Puthu vitthāre, puthulo. Bahu saṅkhyāne, bahulaṃ, paralopo. Yadā pana lā ādāne iti dhātu, tadā gotthuṃ lātīti gotthulo. Evaṃ puthulo, bahulaṃ.
族系称‘果突罗’,细叶处称‘普突罗’。众多数量时称‘巴胡’或‘巴胡拉’,亦称‘帕拉罗波’。若吸收‘昷’时,则称‘果突罗拉’。同样细叶处为‘普突罗’,多数为‘巴胡拉’。
Maṅga maṅgalye, maṅgalaṃ. Baha vuddhimhi, bahalaṃ. Kamba sañcalane, kambalaṃ. Sabi maṇḍale, sambalaṃ, niggahītāgamo, sabalo vā. Agga gatikoṭille, aggalaṃ. Maḍi bhūsāyaṃ, maṇḍalaṃ. Kuḍi dāhe, kuṇḍalaṃ iccādi.
吉祥之处谓‘玛嘎拉’。长盛之中谓‘巴哈拉’。震动的被单称‘看巴拉’。整圈称‘三巴拉’,为经文中载,亦称‘萨巴罗’。顶点木头多处称‘阿嘎拉’。土地池沼处称‘曼达拉’。池塘火灾称‘昆达拉’,以此类推。
§676
676.Puthassa puthupathāmo vā.
676.子之子为先。
Puthaiccetassa dhātussa puthu pathaiccete ādesā honti, amappaccayo ca hoti vā, kvacatthoyaṃ vāsaddo. Putha vitthāre, patthaṭāti atthe kvippaccayo, iminā puthassa puthupathādesā, kvilopo. Itthiyaṃ īpaccayo, ‘‘o sare cā’’ti sutte casaddena avādeso, puthavī, pathavī, padhavī, thassa vattaṃ, amappaccaye pathādeso, pathamo.
若此『子』为『法』,则『新之新者』意指法有新义,亦有因缘;此处『瓦萨多』为别解。『子』详释中,『帕塔』者依赖之意,即指密切因缘。此『子之子为先』因缘之说有缺漏。『女』者为因缘,谓言听『哦,萨列查』,借十三遍数为示,土壤、土地、地基依其业力轮回,因缘为第一。
§677
677.Sasvādīhi tudavo.
677. 以『萨斯瓦』等词,得『图达』类动词变化。
Sasuiccevamādīhi dhātūhi tu duiccete paccayā honti. Sasu hiṃsāgatīsu, tuppaccayo, ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā dhātvantassa takāro, sattu. Jana janane, jattu. Dada dāne, daddu kuṭṭhaviseso. Ada bhakkhaṇe, addu. Madaummāde, maddu iccādi.
依常形如此,谓诸根中有双重因缘。在伤害众生的起始处,有双因缘。『根』于何处为依?谓依据根者之关系,如生命繁衍,亦如饮食给予,且饮食特殊。加此饮食,依此而生。迷醉时,饮食由渴求生起等义。
§678
678.Jhādīhiīvaro.
678.以落叶为根。
Cipādhāiccevamādīhi dhātūhi īvarappaccayo hoti. Ci caye, cīyatīti cīvaraṃ. Pā pāne, pātīti pīvaro pīno. Dhā dhāraṇe, dhīvaro kevaṭṭo.
以覆蔽等为依存之根,谓依取衣服之处。『知』为保持,『长』为衣服。『爬』为饮食,『消解』则是饮食的消受。『持』为保持,如渔夫。
§679
679.Munādīhi ci.
679. 以字母为本开始讲述。
Munādīhi dhātūhi ippaccayo hoti, casaddena pāṭipadikehi ca. Muna ñāṇe, munātīti muni, vādhikārā na vuddhi. Yata yatane, yatatīti yati. Agga gatikoṭille, aggi. Pata gatimhi, pati. Suca socakammani, suci. Ruca dittimhi, ruci. Isa pariyesane, sīlādiguṇe esatīti isi. Ku sadde, kavi, vuddhi, avādeso ca. Ru sadde, ravi, dadhi, kuṭi. Asu khepane, asi. Rāja dittimhi, rāji. Gapu, sappa gatimhi, sappi. Acca pūjāyaṃ, acci. Juta dittimhi, joti, nandi, dīpi, kimi, akārassa ittaṃ. Tamu kaṅkhāyaṃ, timi. Budha bodhane, bujjhatīti bodhi. Kasa vilekhane, kasi. Kapi calane, kapi, kali, bali, masi, dhani, hari, ari, giri iccādayo.
以字母为本的基本元素之间存在相互依存关系,由声母和韵母及行走步骤构成。所谓的“字”意指知识,也称“字母”,表示能起作用的单位,不指增长。‘努力’意指努力者,即勤修者。‘Agga’意指锋利坚固,‘Pata’指跌跌撞撞,‘Suca’指纯净净洁,‘Ruca’指光亮明净。‘Isa’意指在寻求戒律品德等法上的求知者。‘Ku’音表示诗人、增长、欲望等。‘Ru’音表示阳光、黄乳、筒屋。‘Asu’表示锐利割破,‘Raja’为王者,‘Gapu’指声波、声音等。‘Acca’为崇敬,‘Juta’表示亮光、喜悦、燃烧等。‘Tamu’表示怀疑、质疑,‘Budha’表示觉悟,‘Kasa’表示磨损,‘Kapi’表示猴行走。
Pāṭipadikato pana mahāli, bhaddāli, maṇi, araṇi, taraṇi, dharaṇi, saraṇi, dhamaṇi, avani, asani, vasani iccādi.
从名词词基而言,例如:玛哈丽、帕达丽、摩尼、阿拉尼、塔拉尼、达拉尼、萨拉尼、达玛尼、阿瓦尼、阿萨尼、瓦萨尼等词,皆属此类。
§680
680.Vidādīhyūro.
680. 以类别为本开始说明。
Vidaiccevamādīhi dhātūhi ūrappaccayo hoti. Vida lābhe, vandituṃ alaṃ anāsannattāti atthe ūrappaccayo. Vidūro, vijjūro vā, vidūre jāto vedūro maṇi. Vala,valla sādhāraṇabandhanesu, vallūro. Masa āmasane, masūro. Sida siṅgāre, sindūro, niggahītāgamo. Du gatimhi, dūro. Ku sadde, kūro. Kapu hiṃsātakkalagandhesu, kappūro, dvittaṃ. Maya gatimhi, mayūro, mahiyaṃ ravatīti vā mayūroti.
由「毗陀」等词根,加「乌拉」(ūra)词缀。「毗陀」意为「获得」;因距离较远、不便礼拜之义,加「乌拉」词缀,成「毗杜拉」,或作「毗究拉」,意为「产于远处」,即指韦琉璃宝石。「瓦拉」「瓦拉拉」意为「普通系缚」,成「瓦鲁拉」。「摩萨」意为「触摸」,成「摩萨拉」(扁豆)。「悉陀」意为「修饰」,加鼻音,成「信杜拉」(朱砂)。「杜」意为「行进」,成「杜拉」(远)。「库」意为「发声」,成「库拉」(残忍)。「咖补」意为「伤害、思虑、散发气味」,重叠辅音,成「咖补拉」(樟脑)。「摩耶」意为「行进」,成「摩耶拉」(孔雀);或谓「在大地上鸣叫者」,故称「摩耶拉」。
‘‘Vaṇṇāgamo vaṇṇavipariyayo ca,
“色彩的传承与色彩的反转”
Dve cāpare vaṇṇavikāranāsā;
二者谓色彩变异者,
Dhātussa catthātisayena yogo,
依止界之缘聚而成,
Taduccate pañcavidhaṃ nirutta’’nti –
此称为五种分别说,
Vuttaniruttilakkhaṇānusārena ‘‘tesu vuddhī’’tiādinā, ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā ca rūpasiddhi veditabbā.
按所说语辞特征之文义,谓之“增长”等;又依“诸界何处”等语,知色之生成实相。
Udi pasavanakledanesu, unditumalaṃ samatthoti undūro. Khajja bhakkhaṇe, khādituṃ alanti khajjūro. Kura akkose, akkositumalanti kurūro. Su hiṃsāyaṃ, sūro.
泥水可成洪水,所谓洪水者也。破碎食时,饥饿者呼为饥者。鸡鸣呼声,则称为鸡鸣者。善于伤害者,称为勇者。
§681
681.Hanādīhi ṇunutavo.
681.以拳打等为震怒。
Hanaiccevamādīhi dhātūhi ṇu nu tuiccete paccayā honti. Ṇuppaccaye hana hiṃsāgatīsu, hanatīti haṇu. Jana janane, jāyatīti jāṇu, dhātvantalopo, dīgho. Bhā dittimhi, bhātīti bhāṇu. Ri santāne, rayatīti reṇu rajo. Khanu avadāraṇe, khanti, khaññatīti vā khāṇu. Ama gatyādīsu, amatīti aṇu, dhātvantalopo.
以此种种根本因素作例,可知它们是否相互为缘。若无缘,则不生于杀害等变化中。『无缘』者,在杀害道中亦即出离杀害。‘杀’字来自于‘凝聚生育’,如同膝盖一样,而‘关节’意为长而突出。‘光’意指光明,在言说时能明了之意。种子在世代中流传,如‘射出’即尘埃、血液。‘掘’字关联断裂、容忍、挖掘等义。‘不死’等意,‘不死’为最细微成分,是长而细小的本体部分。
Nuppaccaye – ve tantasantāne, vāyatīti venu, veṇu vā. Dhe pāne, dhāyati vacchaṃ pāyetīti dhenu, bhātīti bhānu.
无缘者,于丝线之流,即竹管,皆称为‘无缘’。像喝奶、哺乳,‘母牛’养育小牛,‘光明’指光照。
Tuppaccaye – dhā dhāraṇe, kriyaṃ, lakkhaṇaṃ vā dhāretīti dhātu. Si bandhane, sīyati bandhīyatīti setu. Kī dhanaviyoge, ki unnatimhi, uddhaṃ gacchatīti ketu. Hi gatimhi, hinotīti hetu. Jana janane, jāyatīti jantu. Tanu vitthāre, tanotīti tantu. Vasa nivāse, vasati ettha phalaṃ tadāyattavuttitāyāti vatthu, ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā satakārasaṃyogassa tthādeso.
有缘者,即保持、持有其作用和特征的根本因素称为‘有缘’。如结缔处,称为‘桥’。在财富散失、向上升起时,称为‘标志’。在因缘中,称为‘缘由’。所谓生育新生命,是有情众生。筋脉扩展称为‘线’。居住定所称为‘住处’。此处标明“某处存在因缘”,但又明言“有时是根本因素”等多重关系的场所。
§682
682.Kuṭādīhiṭho.
682. 关于‘结’等根本因素之下部分。
Kuṭādīhi dhātūhi ṭhappaccayo hoti. Kuṭa chedane, kuṭati chindatīti kuṭṭho byādhi. Kusa chedanapūraṇagandhesu, kusatīti koṭṭho udaraṃ, dhātvantalopadvittāni. Kaṭamaddane, kaṭati maddatīti kaṭṭhaṃ. Kaṇa nimīlane, kaṇṭho.
‘结’等根本因素是‘结’之缘。‘结’字在砍断时意谓折断,如‘结’病。‘草质’的断裂与补充气味相关,并称为‘结’,腹部内的根本因素细节。‘砍断’意谓砍木。‘钉入穴’的意涵是‘钉’。
§683
683.Manupūrasuṇādīhi ussanusisā.
683. 关于‘隐藏于穹顶’等之火热通用法。
Manu pūra suṇaiccevamādīhi dhātūhi, pāṭipadikehi ca ussanusaisaiccete paccayā honti.
以意念、充满、精细等根本元素,及相关修行步骤为条件。
Manu bodhane, ussa nusā, manate jānātīti manusso, mānuso vā, dhātvantassa āttaṃ.
在觉知与决断时,以精进动力觉知、用心思考,从而明了;所称人者,即觉悟自身者或有此属性之人。
Pūra dānapūraṇesu, pūratīti puriso, rassattaṃ, poso, rakārikārānaṃ lopo, vuddhi ca, pure ucce ṭhāne setīti puriso.
充满布施中的“充满”,指人;充满指满足,充实;夺尽、养护、护持不失;增长、提高;地方高处称为“充满”。
Suṇa hiṃsākulasandhānesu, suṇati kulaṃ sandahatīti suṇisā. Ku kucchite, kavīyatīti karīsaṃ malaṃ, kussa karattaṃ, dīgho ca. Su hiṃsāyaṃ, andhakāravidhamanena sattānaṃ bhayaṃ hiṃsatīti sūriyo, rakārāgamo, sakārassa yattañca. Maha pūjāyaṃ, mahatīti mahiso, mahiyaṃ setītipi mahiso. Si bandhane, sīyati bandhīyatīti sīsaṃ iccādi.
精细地参与扰乱族群者,称为善于安抚族群者。穷困者,有拘束力,如约制恶习、长久的。精细者,因害怕众生而为黑暗所破除,即有如太阳之力、壮烈之起因,引起作用。伟大敬奉,谓之伟大;伟大者,如雄象,雄象亦称伟大。绑缚者,约束令其被缚者,如头等。
§684
684.Akkharehi kāra.
684.关于文字之作。
Akkharehi akkharavācakehi vaṇṇehi kārappaccayo hoti. Taddhitādisutte caggahaṇena nāmabyapadese syādyuppatti, akāro, akāraṃ, akārena iccādi, ākāro, okāro, kakāro, yakāro, hakāro, ḷakāro. Evakārādīsu pana karīyati uccārīyatīti kāro saddo, eva ca so kāro cāti evakāro. Evaṃ dhikāro, huṃkāro, sādhukāro.
以字母、表示字母的音声,加『迦拉』(kāra)这一派生词尾。依据「他得底等经」中『也』字的摄收,在名词施设中产生格词尾等(即『阿迦拉』格变,如:主格『akāro』、业格『akāraṃ』、具格『akārena』等,以及『ā迦拉』、『o迦拉』、『ka迦拉』、『ya迦拉』、『ha迦拉』、『ḷa迦拉』诸形)。至于『eva迦拉』等复合词,其构词理据为:凡被发出、被发音者称为『迦拉』(kāra),『eva』加『迦拉』即成『evakāro』(「诶」声)。同理,『dhikāro』(呸声)、『huṃkāro』(哼声)、『sādhukāro』(善哉声)亦依此法构成。
Ikāro dhātuniddese, vikaraṇandhitoti ca;
「象」是指界相的标示;「变化」是指增益的行为。
Bhavantettha gamissādi, hanatyādīti ñāpakā.
这里的「你」等是从属的格,表示动作的施行者或关系,如杀害等义。
Uṇādippaccayantanayo. · 以 uṇa 等后缀为结尾的变化法。
Tabbādī ṇādayo niṭṭhā, tave tunādayo tathā;
「应当」等是响声的结尾;「你的」等三种格位也是如此。
Mānantādi uṇādīti, chaddhā kitakasaṅgaho.
「计数」等是表示量的标志;「覆」是集聚的词。
Iti padarūpasiddhiyaṃ kibbidhānakaṇḍo · 如是,于《词形成就》中,动名词品
Sattamo. · 第七。
Nigamana结论
Sandhi nāmaṃ kārakañca, samāso taddhitaṃ tathā;
「和合」名为作因,且为派生合成;
Ākhyātaṃ kitakaṃ kaṇḍā, sattime rūpasiddhiyaṃ.
动词为集会中分句,属于第三品类,并产生形相。
Tedhā sandhiṃ catuddhā padamapi catudhā pañcadhā nāmikañca,
如此,『缘合』者,四重之词;『缘合』亦有四重;而名目达五。
Byāsā chakkārakaṃ chassamasanamapi chabbhedato taddhitañca;
辐轮王四为庄严者,依六异故之分类而作区别;且自出于此。
Ākhyātaṃ aṭṭhadhā chabbidhamapi kitakaṃ paccayānaṃ pabhedā,
谓之讲述,含八种,并有六种别称,基于因缘的差别生起。
Dīpentī rūpasiddhī ciramidha janatābuddhivuḍḍhiṃ karotu.
于此持久成就色法,令众生得悟增长如同觉者。
Vikhyātānandatheravhayavaragurunaṃ tambapaṇṇiddhajānaṃ,
著名的长老,胜上师,出自钵罗盘的『铁叶』,
Sisso dīpaṅkarākhyaddamiḷavasumatī dīpaladdhappakāso;
弟子迪彭卡,名为达米尔瓦苏马提,应灯功德昭彰明朗。
Bālādiccādivāsadvitayamadhivasaṃ sāsanaṃ jotayī yo,
「巴利诸师」中,『乃至初期火大火二者的教法之灯火传播者』
Soyaṃ buddhappiyavho yati imamujukaṃ rūpasiddhiṃ akāsi.
此人自是觉者喜爱者,修习严格,成就此现行的色法功德者。
Iti padarūpasiddhipakaraṇaṃ niṭṭhitaṃ. · 如是,《词形成就论》已完成。