6. Ākhyātakaṇḍa · 6. Ākhyātakaṇḍa
6. Ākhyātakaṇḍa6. 动词品
Bhūvādigaṇabhū 等类
Vibhattividhāna语尾之施设
Atha ākhyātavibhattiyo kriyāvācīhi dhātūhi parā vuccante.
然后,被称为动词词干的划分,是以动词的词干而称呼的。
Tattha kriyaṃ ācikkhatīti ākhyātaṃ, kriyāpadaṃ. Vuttañhi ‘‘kālakārakapurisaparidīpakaṃ kriyālakkhaṇamākhyātika’’nti. Tattha kāloti atītādayo, kārakamiti kammakattubhāvā, purisāti paṭhamamajjhimuttamā, kriyāti gamanapacanādiko dhātvattho, kriyālakkhaṇaṃ saññāṇaṃ etassāti kriyālakkhaṇaṃ, atiliṅgañca.
其中动作称为已经说出的,也就是谓语动词。经中说“时间、行为者、人称辨明的动作特征被称作动词”也就是说,时间是指过去之类,行为者是指业的施行者,而人称指第一、第二、第三人称,动作是指表示去、来、吃等词根,动作特征即是其表示行为的概念,附有特别标记的。
Vuttampi cetaṃ –
并且还说:
‘‘Yaṃ tikālaṃ tipurisaṃ, kriyāvāci tikārakaṃ;
“所说有三时间、三人称,动词词干有三个要素;
Atiliṅgaṃ dvivacanaṃ, tadākhyātanti vuccatī’’ti.
特别标记为两个词素,这样称谓为动词。”
Kālādivasena dhātvatthaṃ vibhajantīti vibhattiyo, tyādayo, tā pana vattamānā pañcamī sattamī parokkhāhiyyattanī ajjatanī bhavissantī kālātipatti cāti aṭṭhavidhā bhavanti.
以时间等为词干的分类,则称为划分,这种划分除了前述的三者之外,还有第五、第七的,隐藏的、现在的表现;以及时间超出等八种类型存在。
Kriyaṃ dhārentīti dhātavo, bhūvādayo, khādidhātuppaccayantā ca, te pana atthavasā dvidhā bhavanti sakammakā, akammakā cāti. Tatra sakammakā ye dhātavokammāpekkhaṃ kriyaṃ vadanti, yathā – kaṭaṃ karoti, gāmaṃ gacchati, odanaṃ pacatītiādayo, akammakā ye kammanirapekkhaṃ kriyaṃ vadanti, yathā – acchati, seti, tiṭṭhatītiādayo.
所谓承载作用者,即称为界。界包括地界等,以及能为食物摄取所依止者。这些界依其作用效用分为两类:有作用者和无作用者。有作用者指的是依界之体而行事的作用,如切割、行走、烹煮稀饭等;无作用者指的是不依行为而存在的状态,如安住、清净、站立等。
Te pana sattavidhā bhavanti vikaraṇappaccayabhedena, kathaṃ? Avikaraṇā bhūvādayo. Niggahītapubbakaavikaraṇā rudhādayo, yavikaraṇā divādayo, ṇuṇā uṇāvikaraṇā svādayo, nāppaṇhāvikaraṇā kiyādayo, oyiravikaraṇā tanādayo, sakatthe ṇe ṇayantā curādayoti.
这些界又分为七种,依其变化与条件的不同而异。如何分呢?第一类是无变化界,如地界等;第二是先行无变化界,如阻止等作用;第三是产生变化界,如日界等;第四是味觉变化界,如盐味;第五是不苦不甜之变化,如酸味等;第六是油腻变化界,如脂肪等;第七是在特定情况下产生的细微变化,如服药等。
Tattha paṭhamaṃ avikaraṇesu bhūvādīsu dhātūsu paṭhamabhūtā akammakā bhūiccetasmā dhātuto tyādayo parā yojīyante.
其中首先说的是无变化类的界,如地及其他次第的界,因为无作用者是最初的,于此界分析中被先行提出,随之类推探讨。
Bhūsattāyaṃ, ‘‘bhū’’iccayaṃ dhātu sattāyamatthe vattate, kriyāsāmaññabhūte bhavane vattateti attho.
地界就此而言,所谓“地”界,是指界存在自身层面上。此义在于通常所说的界即其作用所依止存在。
‘‘Bhū’’iti ṭhite –
“地”二字意指——
§424
424.Bhūvādayo dhātavo.
这是第四二四节,讲述地及其余界的内容。
Bhūiccevamādayo ye kriyāvācino saddagaṇā, te dhātusaññā honti. Bhū ādi yesaṃ te bhūvādayo, atha vā bhūvā ādī pakārā yesaṃ te bhūvādayo.
天地等诸元素及诸音声等称为五根五尘,谓之色等诸界。其本始根源即谓之地等五种根本或地等五种根本的诸种形态。
Bhūvādīsu vakāroyaṃ, ñeyyo āgamasandhijo;
关于地等五根,应具体讨论,重点在于经典经文的连接处,须加注意。
Bhūvāppakārā vā dhātū, sakammākammakatthato.
地等五根是诸界的组成部分,其作用则依具体有为无为的领域而异。
‘‘Kvaci dhātū’’tiādito ‘‘kvacī’’ti vattate.
如“何处是根”或“何处为界”等问题,皆应分别说明。
§425
425.Dhātussanto loponekassarassa.
425. 于诸界之中,土界末端及边际。
Anekassarassa dhātussa anto kvaci lopo hoti.
诸多元素之中,亦有部分末端或边缘处有所缺失。
Kvaciggahaṇaṃ ‘‘mahīyati samatho’’tiādīsu nivattanatthaṃ, iti anekassarattābhāvā idha dhātvantalopo na hoti.
关于“何处有止息”等句,为了回归论述,因此在此不存在多时之误,也不会有所缺失。
Tato dhātvādhikāravihitānekappaccayappasaṅge ‘‘vatticchānupubbikā saddappaṭipattī’’ti katvā vattamānavacanicchāyaṃ –
接着根据论者所确定的内容,结合多种条件,提出“依次逐渐阐述已发生的事”的说法,置于此处论述之中——
§426
426.Vattamānā tianti, sitha, mima, teante, sevhe, emhe.
426.“正在发生者”指思、昔、彼、侧、是等。
Tyādayo dvādasa vattamānāsaññā hontīti tyādīnaṃ vattamānatthavisayattā vattamānāsaññā.
诸如“等”字等共有十二种“正在发生”的观念,因此根据“正在发生”之义称为“正在发生的观念”。
§427
427.Kāle.
在表示时间时。
Ayamadhikāro.
这是关于该义的讲说。
Ito paraṃ tyādivibhattividhāne sabbattha vattate.
关于出处、终止等变化的用法,在所有地方皆通行。
§428
428.Vattamānā paccuppanne.
428. 现行的“现在时”分法。
Paccuppanne kāle gamyamāne vattamānāvibhatti hoti, kāloti cettha kriyā, karaṇaṃ kāro, rakārassa lakāro, kālo.
“现在时”是在现在时间点上,描述动作正在进行的形态。此处‘时间’是指行为进行的时段,‘动作’为行为本身,‘行为者’为实行者,‘体’为动词活用的形式,即“时”字。
Tasmā –
因此——
Kriyāya gamyamānāya, vibhattīnaṃ vidhānato;
根据动作正在进行的状态,依各分法而成;
Dhātūheva bhavantīti, siddhaṃ tyādivibhattiyo.
主语正处行为之中,此类出处、终止等变化,谓之现行分法已成。
Idha pana kālassa atītānāgatapaccuppannāṇattiparikappakālābhipattivasena chadhā bhinnattā ‘‘paccuppanne’’ti viseseti. Taṃ taṃ kāraṇaṃ paṭicca uppanno paccuppanno, paṭiladdhasabhāvo, na tāva atītoti attho.
就在此处,虽然时间包括过去、未来和现在的各个阶段,但因「过去」「未来」「现在」这三者的差异,有别于单一的「现在」。这三种状态各自因缘而生,分别现起,且各有自身特性,因此专指「现在」时特别指出其不同于过去的性质,并非指的是过去本身。
Paccuppannasamīpepi, tabbohārūpacārato;
即使在现在的临近时间,也必须根据事物的真实状态来推断性质。
Vattamānā atītepi, taṃkālavacanicchayāti.
对正在进行的事情而言,所谓过去即为某段时间之结合与终结。
Tasmiṃ paccuppanne vattamānāvibhattiṃ katvā, tassā ṭhānāniyame ‘‘dhātuliṅgehi parā paccayā’’ti paribhāsato dhātuto paraṃ vattamānappaccaye katvā, tesamaniyamappasaṅgesati ‘‘vatticchānupubbikā saddappaṭipattī’’ti parassapadavacanicchāyaṃ –
在此,将过去与现在加以区别,依据其所依止的基础(即法的特征)称为「前因」。依据此,有法相连接的现行依止时,合于该法之秩序,即以「现行波次依止之词义接续」来说明。(此处涉及巴利文对“现行”和“前因”之用字差异的详细训诂)
§429
429.Atha pubbāni vibhattīnaṃ cha parassapadāni.
此后,举出了六种前行相的六个对应词。
Atha taddhitānantaraṃ vuccamānānaṃ sabbāsaṃ vattamānādīnaṃ aṭṭhavidhānaṃ vibhattīnaṃ yāni yāni pubbakāni cha padāni, tāni tāni atthato aṭṭhacattālīsamattāni parassapadasaññāni hontītiādimhi channaṃ parassapadasaññā, parassatthāni padāni parassapadāni, tabbāhullato tabbohāro.
继而说明此六词所加的后缀,以及八种现行等变格的分法,这八种变格中的六个前格词各自指称含义,共包含四十八种同词,这些就是对外来词义的标识,依其含义称为外来词。基于此,这些词根据意义分类,被称为适当用法。
‘‘Dhātūhi ṇe ṇaya’’iccādito ‘‘dhātūhī’’ti vattamāne –
在讨论“以法界作为导引”等内容时,出现“法界们”的说法,
§430
430.Kattari parassapadaṃ.
430. 关于他者词(他称词)的问题。
Kattarikārake abhidheyye sabbadhātūhi parassapadaṃ hotīti parassapadaṃ katvā, tassāpyaniyamappasaṅge vatticchāvasā –
作为他者词的制作方法,所有之法界皆为他者词,当说称其为他者词后,依其语法须加限条,规定句式,
Vipariṇāmena ‘‘parassapadānaṃ, attanopadāna’’nti ca vattate.
又因词类变化而引申其他者词的对立形式,即他称与自称之不同用法。
§431
431.Dve dve paṭhamamajjhimuttamapurisā.
431. 首、中、末三者各两组。
Tāsaṃ vibhattīnaṃ parassapadāna’mattanopadānañca dve dve vacanāni yathākkamaṃ paṭhamamajjhimuttamapurisasaññāni honti. Taṃ yathā? Ti antiiti paṭhamapurisā, si thaiti majjhimapurisā, mi maiti uttamapurisā. Attanopadesupi te anteiti paṭhamapurisā, se vheiti majjhimapurisā, e mheiti uttamapurisā. Evaṃ sesāsu sattasu vibhattīsupi yojetabbanti . Evaṃ aṭṭhavibhattivasena channavutividhe ākhyātapade dvattiṃsa dvattiṃsa paṭhamamajjhimauttamapurisā hontīti vattamānaparassapadādimhi dvinnaṃ paṭhamapurisasaññā.
它们语尾变化中,他者词与自称词各有两个词形,且必须遵照首、中、末三种人称的名称。此三者如何称呼?“ti”表示首称谓,“si”表示中称谓,“mi”表示末称谓。其自称词末尾亦是如此:首称以“te”结,称作“paṭhamapurisā”,中称以“se”结,称为“majjhimapurisā”,末称以“e mhe”结,称为“uttamapurisā”。其他七类语尾变化也依此类推组合。如此,采用八类尾变化法,共有三十二个首、中、末人称词形,对应目前讨论的他者词中,设置两种首称词形。
§432
432.Nāmamhi payujjamānepitulyādhikaraṇe paṭhamo.
432. 名辞中以附加为标志的多重支配,第一种情形。
Tumhāmhasaddavajjite tulyādhikaraṇabhūte sādhakavācake nāmamhi payujjamānepi appayujjamānepi dhātūhi paṭhamapuriso hotīti paṭhamapurisaṃ katvā, tassāpyaniyamappasaṅge kriyāsādhakassa kattuno ekatte vattumicchite ‘‘ekamhi vattabbe ekavacana’’nti vattamānaparassapadapaṭhamapurisekavacanaṃ ti.
当你的声音上带断续而出现多重支配的情形时,作为行为修习者所用的名辞中,不论是否附加,都有第一人称的用法;将其视为第一人称后,在该词之中不当联合时,对于作为行为修习者的主体,仅欲持一体,则依说法谓『当归于一个时,用一句话』乃谓他词上的第一人称单数形。
‘‘Paro, paccayo, dhātū’’ti ca adhikāro, ‘‘yathā kattari cā’’ti ito ‘‘kattarī’’ti vikaraṇappaccayavidhāne sabbattha vattate.
『他者、缘、元素』等的支配关系,此处为『作为行为者之人』的相关规定,以此『行为者』为分解缘起的变体条件,普遍成立。
§433
433.Bhūvādito a.
433. 以存在为起点。
Bhūiccevamādito dhātugaṇato paro apaccayo hoti kattari vihitesu vibhattippaccayesu paresu. Sabbadhātukamhiyevāyamissate.
以存在、始为起点,从元素类中他缘生起,成为行为者条件而在分解条件中作为他缘。此说通用于所有元素总别之中。
‘‘Asaṃyogantassa, vuddhī’’ti ca vattate.
谓『非结合者为增长』之理。
§434
434.Aññesu ca.
434. 于其余诸情况亦然。
Kāritato aññesu paccayesu asaṃyogantānaṃ dhātūnaṃ vuddhi hoti. Caggahaṇena ṇuppaccayassāpi vuddhi hoti. Ettha ca ‘‘ghaṭādīnaṃ vā’’ti ito vāsaddo anuvattetabbo, so ca vavatthitavibhāsattho. Tena –
因他方缘起所致,互不相连的要素之增长发生。即使无缘起断灭,也会有所增长。此处“罐等物”故应承接前文所说之事,且为阐释义理而续述。故曰——
Ivaṇṇuvaṇṇantānañca, lahūpantāna dhātunaṃ;
犹如形状多样而轻盈减弱的要素;
Ivaṇṇuvaṇṇānameva, vuddhi hoti parassa na.
犹如形状多样者,增长唯于他处而非自身。
Yuvaṇṇānampi ya ṇu ṇā-nāniṭṭhādīsu vuddhi na;
甚至于年少之初,断灭等境亦无增长;
Tudādissāvikaraṇe, na chetvādīsu vā siyā.
在毁坏或变易等诸相中亦然,勿谓增长可见。
Tassāpyaniyamappasaṅge – ‘‘ayuvaṇṇānañcāyo vuddhī’’ti paribhāsato ūkārassokāro vuddhi.
对此不受支配的结合而言,所谓『寿命与颜色等的增长』,意指浊音中的长音现象。
Vipariṇāmena ‘‘dhātūna’’nti vattate.
『变化』则是指诸根、界等变化之义。
§435
435.O ava sare.
第四百三十五条,如次。
Okārassa dhātvantassa sare pare avādeso hoti. ‘‘Saralopo mādesa’’iccādinā saralopādimhi kate ‘‘naye paraṃ yutte’’ti paranayanaṃ kātabbaṃ.
浊音的根体中,若出现偏差,便成错用。例如在『内说』等词中,若在『内说』前加字,则应转换成相应的浊音。
So puriso sādhu bhavati, sā kaññā sādhu bhavati, taṃ cittaṃ sādhu bhavati.
那人就是善人,那位少女也是善人,且心意亦是善良。
Ettha hi –
此处说明—
Kattunobhihitattāva, ākhyātena na kattari;
因行为所起之义,非由所说而成。
Tatiyā paṭhamā hoti, liṅgatthaṃ panapekkhiya.
第三种是一种最初,依附于标记的义。
Satipi kriyāyekatte kattūnaṃ bahuttā ‘‘bahumhi vattabbe bahuvacana’’nti vattamānaparassapadapaṭhamapurisabahuvacanaṃ anti, pure viya appaccayavuddhiavādesā, saralopādi. Te purisā bhavanti, appayujjamānepi bhavati, bhavanti.
且就动作者而言,行为虽只有一件,然而有多重及多样之表现,故谓之『多于一者,复为复数』;此说出于他言,以世俗语义之先人复数而言,如昔时因缘增长而起之语法原则,简明直说。此等人,虽处不足状态,然仍称为『人』,真实如此。
‘‘Payujjamānepi, tulyādhikaraṇe’’ti ca vattate.
又云『即使处于不足状态,虽在同一事物位,亦称为相等』。
§436
436.Tumhe majjhimo.
436.你们中间为中位者。
Tulyādhikaraṇabhūte tumhasadde payujjamānepi appayujjamānepi dhātūhi majjhimapuriso hotīti vattamānaparassapadamajjhimapurisekavacanaṃsi, sesaṃ purimasamaṃ. Tvaṃ bhavasi, tumhe bhavatha, appayujjamānepi bhavasi, bhavatha.
于相等事位中,『你』为处于同一上下文时之中位者;无论是处于尚未足之境况,或已足之境况,皆为中位者。此为他人称谓中位单数形式,余者同如前文。汝为,汝等为,尚未足时亦为,已足时亦为。
Tulyādhikaraṇeti kimatthaṃ? Tayā paccate odano.
『同一场所』者,有何义理?此义因『饭食』而显现。
Tasmiṃyevādhikāre –
正是在此场所——
§437
437.Amhe uttamo.
437. 我等中最胜者。
Tulyādhikaraṇabhūte amhasadde payujjamānepi appayujjamānepi dhātūhi uttamapuriso hotīti vattamānaparassapadauttamapurisekavacanaṃ mi, appaccayavuddhiavādesā.
作为『同一场所』存在时,尽管我们的言语在合辙上或不合辙上,以各类语素相续,仍当说此为尊贵者,乃因所说为他方尊贵者之一语。此为因果上增损义敕。
§438
438.Akāro dīghaṃ himimesu.
438.『形态』乃在长语中。
Akāro dīghamāpajjate himimaiccetāsu vibhattīsu. Ahaṃ bhavāmi, mayaṃ bhavāma. Bhavāmi, bhavāma.
『形态』在长语中出现,于特殊音节中分裂。如我将存,我等将存。存,我存。
‘‘Vibhattīnaṃ, chā’’ti ca vattate.
「分开」者,亦称为「遮」。
§439
439.Parāṇyattanopadāni.
第四百三十九条。依他所摄。
Sabbāsaṃ vattamānānaṃ aṭṭhavidhānaṃ vibhattīnaṃ yāni yāni parāni cha padāni, tāni tāni attanopadasaññāni hontīti teādīnaṃ attanopadasaññā.
所有现行的八种分法中的分开,所谓的依他所摄者,即各自分别作为依所的词。
‘‘Dhātūhi, attanopadānī’’ti ca vattate.
「以界为依」者,亦称为依所摄。
§440
440.Kattari ca.
第四百四十条。关于受事。
Kattari ca kārake abhidheyye dhātūhi attanopadāni honti. Caggahaṇaṃ katthaci nivattanatthaṃ, sesaṃ parassapade vuttanayeneva veditabbaṃ. Bhavate, bhavante, bhavase, bhavavhe, bhave, bhavāmhe.
当动词所表达的是施事者(主语)之时,动词词根接续中间语态词尾。其中『以及』一词,旨在于某些情形下取消此规则;其余部分,应依照他语态词尾所说之方式理解。〔例如:〕bhavate、bhavante、bhavase、bhavavhe、bhave、bhavāmhe。
Paca pāke, dhātusaññāyaṃ dhātvantalopo, vuttanayeneva tyādyuppatti, ivaṇṇuvaṇṇānamabhāvā vuddhiabhāvovettha viseso. So devadatto odanaṃ pacati, pacanti, pacasi , pacatha, pacāmi, pacāma, so odanaṃ pacate, te pacante, tvaṃ pacase, tumhe pacavhe, ahaṃ pace, mayaṃ pacāmhe.
根据熟食熟成之理,就色法等诸界的识别承知,因感知而起,所说之缘起现象,类比五彩无常、增长消减等的分别。譬如天人德多正熬煮粥饭,诸天人皆在烹煮。你(单数)在煮,你们(复数)在煮,我在煮,我们在煮。天人们在熬煮,你们也在熬煮,我也在熬煮,我们也在熬煮。如此分别。
Paṭhamapurisādīnamekajjhappavattippasaṅge paribhāsamāha –
初人称等一时词类转述结合时的精义解释曰——
§441
441.Sabbesamekābhidhāne paro puriso.
441.一切皆用同一称谓,别有他人。
Sabbesaṃ paṭhamamajjhimānaṃ, paṭhamuttamānaṃ, majjhimuttamānaṃ tiṇṇaṃ vā purisānaṃ ekatobhidhāne kātabbe paro puriso yojetabbo. Ekakālānamevābhidhāne cāyaṃ. So ca pacati, tvañca pacasīti pariyāyappasaṅge tumhe pacathāti bhavati. Evaṃ so ca pacati, ahañca pacāmīti mayaṃ pacāma, tathā tvañca pacasi, ahañca pacāmi, mayaṃ pacāma, so ca pacati, tvañca pacasi, ahañca pacāmi, mayaṃ pacāma. Evaṃ sabbattha yojetabbaṃ.
对所有三者——第一者、中者、末者,或三者任两合一处,同一称谓应指代他者,彼可代替。他时独一称谓即是此处。以『他(单数)正煮』、『你(单数)亦煮』等转述词性的并列,构成『你们正在煮』。类似地『他正煮』、『我正煮』、『我们正煮』、『你正煮』都可随处搭配。此理普遍可应用。
Ekābhidhāneti kimatthaṃ? ‘‘So ca pacati, tvañca pacissasi, ahaṃ paciṃ’’ ettha bhinnakālattā ‘‘mayaṃ pacimhā’’ti na bhavati.
何为单一称谓?是指『他正煮,你必煮,我必煮』中不同时间而言,非指『我们正在煮』之类统一语。
Gamu sappa gatimhi, pure viya dhātusaññāyaṃ dhātvantalopo.
赴往处所如履旧地,正如对色根诸界识别所引发的诸识断灭现象。
Kattari tyādyuppatti.
87.【施事者语境中,第三人称等词尾之产生】。
§442
442.Gamissanto ccho vā sabbāsu.
第四百四十二条:外出之事,无论诸人皆同。
Gamuiccetassa dhātussanto makāro ccho hoti vā sabbāsu vibhattīsu, sabbaggahaṇena mānanta ya kāritappaccayesu ca. Vavatthitavibhāsatthoyaṃ vāsaddo. Tenāyaṃ –
就某种根本而言,外出之人,乃至诸处皆为外出者所有,且悉具因缘而成。上述乃说明义理之词,为所依据正教之教义。因之云:
Vidhiṃ niccañca vāsaddo, māna’ntesu tu kattari;
为法有规定且恒常不变,然于诸谓时,有或作之义;
Dīpetāniccamaññattha, parokkhāyamasantakaṃ.
此“作”者,乃照明常理,及遮蔽隐蔽,为其所成。
Appaccayaparanayanāni , so puriso gāmaṃ gacchati, te gacchanti, ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā garupubbarassato parassa paṭhamapurisabahuvacanassa re vā hoti, gacchare. Tvaṃ gacchasi, tumhe gacchatha. Ahaṃ gacchāmi, mayaṃ gacchāma.
由缘,外出者即行村落之人,有诸伴随者同行。其等谓曰“何处诸根?”等语。此前,已由尊长前人以复数之第三人称表达其情。譬如“汝行”,“尔等行”,“吾行”,“我等行”等。
Cchādesābhāve ‘‘lopañcettamakāro’’ti appaccayassa ekāro. Gameti, gamenti, saralopo. Gamesi, gametha. Gamemi, gamema.
「无遮蔽」谓「完全破除遮蔽」,为「条件」之一种。动词「去」表现为:去、前往、简单的去。过去式为游戏、去吧。现在时为我去、让我们去。
Attanopadepi so gāmaṃ gacchate, gacchante, gacchare. Gacchase, gacchavhe. Gacche, gacchāmhe.
即使指自身,也说「村庄去」、「去者」、「使去者」。分为现在时「去行」及更细致的时态变化。
‘‘Kuto nu tvaṃ āgacchasi, rājagahato āgacchāmī’’tiādīsu pana paccuppannasamīpe vattamānavacanaṃ.
「你从哪里来?我从王舍城来」等,谓临近时刻所发的话语。
‘‘Vā’’ti vattate.
谓以「或者」表示选择之词。
§443
443.Gamissa ghammaṃ.
443. 「行」(将去)之〔他动词过去被动分词词根〕,〔表示〕暑热。
Gamuiccetassa dhātussa sabbassa ghammādeso hoti vā. Ghammati, ghammanti iccādi.
对于意愿词「去吧」的本质,全部皆为去处。意愿动词有「去意」、「愿去」等。
Bhāvakammesu pana –
然而,在行为造作中—
§444
444.Attanopadāni bhāve ca kammani.
444.「自身因缘」与「行为」相应。
Bhāve ca kammani ca kārake abhidheyye attanopadāni honti, casaddena kammakattaripi. Bhavanaṃ bhāvo, so ca kārakantarena asaṃsaṭṭho kevalo bhavanalavanādiko dhātvattho. Karīyatīti kammaṃ. Akammakāpi dhātavo sopasaggā sakammakāpi bhavanti, tasmā kammani anupubbā bhūdhātuto vattamānattanopadapaṭhamapurisekavacanaṃ te.
「自身因缘」与「行为」这两个因缘,是指在意义上具有因缘性质的自身因缘,并且也包括了行为的施事者。修习蕴即是「自身因缘」,它因具有修习的功能,虽与行为因缘相异,却并不相合而独立,仅仅是修习所求的根本法层。行为则是行为的生成。没有行为的法(无行为法)与有行为法均共存,因此,在行为因缘中,渐次因缘的自身因缘被称为最初的个人用言。
‘‘Dhātūhi ṇe ṇaya’’iccādito ‘‘dhātūhī’’ti vattamāne –
在解释“以法为先导”等词时,说为“以法为先”——
§445
445.Bhāvakammesu yo.
445.在行为造作中。
Sabbadhātūhi paro bhāvakammesu yappaccayo hoti. Attanopadavisayevāyamissate, ‘‘aññesu cā’’ti sutte anuvattitavāggahaṇena yappaccaye vuddhi na bhavati, anubhūyate sukhaṃ devadattena.
没有其他的法能在所有的造作行为中成为主要的因缘。这个自身因缘的论点只是在经藏中提及“在其他处亦然”,不能据此论证有所增长,只有通过对世间给与的体验才得以确证而感到愉悦。
Ākhyātena avuttattā, tatiyā hoti kattari;
因已被宣说而不失真理者,第三种为能行者;
Kammassābhihitattā na, dutiyā paṭhamāvidha.
因行为所指令而成就者,不是第二种而为第一种。
Anubhūyante sampattiyo tayā. Anubhūyase tvaṃ devadattena, anubhūyavhe tumhe. Ahaṃ anubhūye tayā, mayaṃ anubhūyāmhe.
由彼者而获得成就。你们被天人所体验,我被彼所体验,我们同被体验。
‘‘Kvaci dhātu’’iccādito ‘‘kvacī’’ti vattamāne –
“某处法界”等开始说“某处”的时候——
§446
446.Attanopadāni parassapadattaṃ.
446、我方业缘他方果报。
Attanopadāni kvaci parassapadattamāpajjante, akattariyevetaṃ. Yakārassa dvittaṃ, anubhūyyati mayā sukhaṃ, anubhūyyate vā, anubhūyyanti. Anubhūyyasi, anubhūyyatha. Anubhūyyāmi, anubhūyyāma. Dvittābhāve – anubhūyati, anubhūyanti.
自己所缘处有时获得他方所果,正如彼此不相统一。譬如说,你体察我体的两重性,或我被体验快乐,或被体验。你体验吧,你们应体验。我体验,我等应体验。若无两重性,则他体或众体被体验。
Kvacīti kiṃ? Anubhūyate.
『何为「哪里」】者,即「被体验」也。
Bhāve adabbavuttino bhāvassekattā ekavacanameva, tañca paṭhamapurisasseva, bhūyate devadattena, devadattena sampati bhavananti attho.
『关于存在』,由于一切存在之物来自存在者,故采用单数语,用第三人称单数表达,其意为“天人拥有,天人享有”,此为意思所在。
Pacadhātuto kammani attanopade yappaccaye ca kate –
『从火焰本性说业及其缘起』讲述业的本质及其因缘条件之现象。
Vipariṇāmena ‘‘yassā’’ti vattamāne –
『因转变而称为“那个人的”』之意。
§447
447.Tassa cavaggayakāravakārattaṃ sadhātvantassa.
『其作脱离束缚的行为者,如火焰燃烧般具持久性』。
Tassa bhāvakammavisayassa yappaccayassa cavaggayakāravakārattaṃ hoti dhātvantena saha yathāsambhavaṃ. Ettha ca ‘‘ivaṇṇāgamo vā’’ti ito sīhagatiyā vāsaddo anuvattetabbo, so ca vavatthitavibhāsattho. Tena –
『此处在说存在行为之缘由,与火焰同样具有持久性。此句“或火焰等”句型,随狮子吼之威严,应当如实承接解释,其义详述如下。』
Cavaggo ca ta vaggānaṃ, dhātvantānaṃ yavattanaṃ;
此处‘Cavaggo’作诸品分类始者,指诸货品之范畴,为持有者所作区分。
Ravānañca sayappacca-yānaṃ hoti yathākkamanti.
『鸣叫』等词,以自身为条件者,依次如是。
Dhātvantassa cavaggādittā cakāre kate ‘‘paradvebhāvo ṭhāne’’ti cakārassa dvittaṃ. Paccate odano devadattena, ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā garupubbarassato parassa paṭhamapurisabahuvacanassa kvaci re hoti. Paccare, paccante. Paccase, paccavhe. Pacce, paccāmhe.
词根末音属于「ca」声组等,将「ca」字置入后,依『重复在适当处』之规则,「ca」字重复。『饭被提瓦达德烹煮』,依『某些词根』等规则,重读元音前的第三人称复数,有时变为「re」。如:paccare(被烹煮,复数)、paccante(被烹煮,复数);paccase(被烹煮,第二人称单数)、paccavhe(被烹煮,第二人称复数);pacce(被烹煮,第一人称单数)、paccāmhe(被烹煮,第一人称复数)。
Parassapadādese paccati, paccanti. Paccasi, paccatha. Paccāmi, paccāma. Tathā kammakattari paccate odano sayameva, paccante. Paccati, paccanti vā iccādi.
〔动词〕他言(第三人称)形式的替换:〔单数〕被煮,〔复数〕被煮;〔第二人称单数〕被煮,〔第二人称复数〕被煮;〔第一人称单数〕被煮,〔第一人称复数〕被煮。同样,在业主格(自动被动态)中:饭自行被煮,〔复数〕被煮;或〔第三人称〕被煮、被煮,等等。
Gamito kammani attanopade, yappaccaye ca kate –
从『行』这一词根,在业格用法中采用反身语态,并加上「ya」词缀——
‘‘Dhātūhi, tasmiṃ, ye’’ti ca vattate.
‘Dhātūhi, tasmiṃ, ye’亦以此词汇作结构,于语句中谓‘以诸资粮、在其中之者’等表述而行文。
§448
448.Ivaṇṇāgamo vā.
称为『共变语尾』。
Sabbehi dhātūhi tasmiṃ bhāvakammavisaye yappaccaye pare ivaṇṇāgamo hoti vāti īkārāgamo. Vavatthitavibhāsatthoyaṃ vāsaddo. Cchādeso, gacchīyate gāmo devadattena , gacchīyante. Gacchīyase, gacchīyavhe. Gacchīye, gacchīyāmhe.
一切词根,在表示被动或业格义的领域中,加「ya」词缀之后,有时插入「i」类元音,即插入「ī」音。此处『有时』一词表示有限度的任意选用。替换为「ccha」后,得:gacchīyate(村落被提瓦达德前往,单数)、gacchīyante(复数);gacchīyase(第二人称单数)、gacchīyavhe(第二人称复数);gacchīye(第一人称单数)、gacchīyāmhe(第一人称复数)。
Cchādesābhāve –
若无此种『遮蔽处』时,
‘‘Dhātūhi, yo, vā’’ti ca vattate.
则『诸法界者,无论何者』此类表达即生起。
§449
449.Pubbarūpañca.
称为『前形(先行形)』。
Heṭṭhānuttehi parassevedaṃ, tena kaṭapavaggayakāralasanteheva dhātūhi paro yappaccayo pubbarūpamāpajjate vāti makārā parassa yakārassa makāro. Gammate, gamīyate, gammante, gamīyante. Gammase, gamīyase, gammavhe, gamīyavhe. Gamme, gamīye, gammāmhe, gamīyāmhe.
此〔规则〕于下文所述诸〔词缀〕之后,唯属他言(第三人称);因此,凡接于以「迦」等清破裂音、「牙」类音、「牙」音、「拉」音、「萨」音等结尾之词根之后,「亚」〔被动〕词缀在前置词成同形之后,变为「嘛」——即后接「亚」词缀之「嘛」音。〔举例〕:「噶玛得」(被走)、「噶咪亚得」(被走)、「噶曼得」(〔复数〕被走)、「噶咪亚得」(〔复数〕被走);「噶玛谢」(〔第二人称单数〕被走)、「噶咪亚谢」、「噶玛惠」(〔第二人称复数〕被走)、「噶咪亚惠」;「噶咩」(〔第一人称单数〕被走)、「噶咪耶」、「噶玛姆黑」(〔第一人称复数〕被走)、「噶咪亚姆黑」。
Parassapadatte – gacchīyyati, gacchīyyanti. Gacchīyati, gacchīyanti vā. Gammati, gammanti. Gamīyati, gamīyanti. Ikārāgame gamiyyati, gamiyyanti. Tathā ghammīyati, ghammīyanti iccādi.
关于他方达他动词,本章所记者为「去」意。其用法有三:单数第三人称「去」,复数第三人称「去」,及其可有可无的对等变体。又有「去往」意,亦作复数使用;还有以完成态表达「宜去」、「应去」;及其他如「情愿去」等法。
Vattamānāvibhatti. · 现在时语尾。
§450
450.Pañcamī tu antu, hi tha, mi ma, taṃ antaṃ, ssuvho, e āmase.
第四五〇条记载:“第五年,年月日次序分别为:嬉、他、米、末、末、舍、吒、勿、呵、末、舍。”
Tvādayo dvādasa pañcamīsaññā honti.
第二百三十二条说:“诸如此类,称为十二个第五念。”
§451
451.Āṇatyāsiṭṭhenuttakāle pañcamī.
第四五一条:“在缴纳或准缴之时,为第五。”
Āṇatyatthe ca āsīsatthe anuttakāle pañcamīvibhatti hoti.
缴纳时,在起支和不准缴时,也名第五分类。
Satipi kālādhikāre puna kālaggahaṇena vidhinimantanājjhesanānumatipatthanāpattakālādīsu ca pañcamī. Āṇāpanamāṇatti, āsīsanamāsiṭṭho, so ca iṭṭhassa asampattassa atthassa patthanaṃ, tasmiṃ āṇatyāsiṭṭhe. Anu samīpe uttakālo anuttakālo, paccuppannakāloti attho, na uttakāloti vā anuttakālo, tasmiṃ anuttakāle, kālamanāmasitvā hotīti attho.
在把握时间的法度中,再次控制时间、设定命令、装修制度、应允认识所发生时间等,都属第五。缴纳时间、准缴时间、及未达意愿之应变,均在缴纳或准缴时。近于之处称为上时,下时,未来时;不是上时也不是下时,称为未来时,是名时间。
Tattha āsīsanatthe bhūdhātuto pañcamīparassapadapaṭhamapurisekavacanaṃ tu, appaccayavuddhiavādesā. So sukhī bhavatu, te sukhitā bhavantu.
此处所释者,谓『第五他他语之首,先导于侍者祠戒文』,此为因缘增长之命令。愿尔安乐,尔等皆安乐。
Vipariṇāmena ‘‘akārato’’ti vattate.
反义则谓之『非为』。
§452
452.Hilopaṃ vā.
四百五十二。或作『希罗帕』。
Akārato paro hivibhatti lopamāpajjate vā. Tvaṃ sukhī bhava, bhavāhi vā, himhi dīgho. Tumhe sukhitā bhavatha. Ahaṃ sukhī bhavāmi, mayaṃ sukhino bhavāma.
『非为』之他态,则产生缺失或损失。愿汝安乐,愿汝得安乐,长久安乐。汝等皆安乐。吾安乐,吾等安乐。
Attanopade so sukhī bhavataṃ, te sukhitā bhavantaṃ. Tvaṃ sukhī bhavassu, tumhe sukhitā bhavavho. Ahaṃ sukhī bhave, mayaṃ sukhitā bhavāmase.
就己而言,愿尔安乐;就他而言,愿尔等安乐。愿汝安乐,愿汝等安乐。吾安乐,吾等安乐。
Kammani anubhūyataṃ tayā, anubhūyantaṃ. Anubhūyassu, anubhūyavho. Anubhūye, anubhūyāmase. Parassapadatte anubhūyyatu, anubhūyyantu. Anubhūyatu, anubhūyantu vā, anubhūyyāhi iccādi. Bhāve bhūyataṃ.
当由行持而觉受此乐,觉受彼乐。愿觉受,愿汝等觉受。吾等觉受。于他事先应觉受,愿众觉受。或应觉受,或应愿意觉受。于此情境生焉。
Āṇattiyaṃ kattari devadatto dāni odanaṃ pacatu, pacantu. Paca, pacāhi, pacatha. Pacāmi, pacāma. Pacataṃ, pacantaṃ. Pacassu, pacavho. Pace, pacāmase.
此为不可违犯的动词示例:世尊者现在愿天人施主烹煮稀粥,愿其烹煮。烹,愿你烹之,愿你烹煮。臣烹,愿我等烹。正被烹煮者,正在烹煮中者。愿其烹煮,愿您烹煮。请烹,愿我们烹。
Kammani yappaccayacavaggādi, paccataṃ odano devadattena, paccantaṃ. Paccassu, paccavho. Pacce, paccāmase. Parassapadatte paccatu, paccantu. Pacca, paccāhi, paccatha. Paccāmi, paccāma.
关于动词根的行动因缘及变化,如天人施主所烹煮的稀饭,现正被烹煮的,愿其烹煮,愿您烹煮。请烹,我等烹煮。对他方所施事者,愿烹煮,愿其烹煮。烹,愿你烹之,愿你烹煮。愿我烹,愿我们烹。
Tathā so gāmaṃ gacchatu, gacchantu. Gaccha, gacchāhi, gacchatha. Gacchāmi, gacchāma. Gametu, gamentu. Gama, gamāhi, gametha. Gamemi, gamema. Gacchataṃ, gacchantaṃ. Gacchassu, gacchavho. Gacche, gacchāmase. Ghammādese ghammatu, ghammantu iccādi.
如此,彼当行于村落,愿其行,愿你等行。行啊,愿你行之,愿你行走。吾行,我等行。去吧,去尔。行吧,行尔,行而去吧。吾去,我等去。正行者,正在行走者。愿其行,愿您等行。行于郊野,愿行,愿你等行,诸如此类。
Kammani gacchīyataṃ, gacchīyatu, gamīyataṃ, gamīyatu, gammataṃ, gammatu iccādi.
关于动词的被动被令变化,如当行,被令行,当去,被令去,愿行者,愿令行者等诸如此类。
Vidhimhi idha pabbato hotu, ayaṃ pāsādo suvaṇṇamayo hotūtiādi.
论规则:此处愿山峦为之,此殿堂应为纯金所成,如是之类。
Nimantane adhivāsetu me bhante bhagavā bhojanaṃ, idha nisīdatu bhavaṃ.
关于邀请与主持:请为我主持宴食,世尊啊,请入座于此。」
Ajjhesane desetu bhante bhagavā dhammaṃ.
世尊,愿您于此处为我们宣说佛法。
Anumatiyaṃ pucchatu bhavaṃ pañhaṃ, pavisatu bhavaṃ, ettha nisīdatu.
若蒙允许,请问尊者您的住所,请入此处,并坐下。
Patthanā yācanā, dadāhi me gāmavarāni pañca, ekaṃ me nayanaṃ dehi.
我请求赐予五种乡村之地,给我一只眼睛。
Pattakāle sampatto te kālo kaṭakaraṇe, kaṭaṃ karotu bhavaṃ iccādi.
时至成熟之际业已成就,凡造作时,请随意而为。
Pañcamīvibhatti. · 命令时语尾。
§453
453.Sattamī eyya eyyuṃ, eyyāsi eyyātha, eyyāmieyyāma, etha eraṃ, etho eyyāvho, eyyaṃeyyāmhe.
453. 祈愿式〔词缀〕:〔第三人称〕单数「宜亚」、复数「宜亚木」;〔第二人称〕单数「宜亚西」、复数「宜亚他」;〔第一人称〕单数「宜亚咪」、复数「宜亚玛」;〔中间态第三人称〕单数「宜他」、复数「宜冉」;〔中间态第二人称〕单数「宜托」、复数「宜亚弗何」;〔中间态第一人称〕单数「宜央」、复数「宜亚姆黑」。
Eyyādayo dvādasa sattamīsaññā honti.
以‘去吧’开头的这十二词语称为须陀洹果之语。
‘‘Anuttakāle’’ti vattate.
所谓‘无上时’,指的是不可逾越的最高境界。
§454
454.Anumatiparikappatthesusattamī.
第四百五十四条 许可与核定之条目。
Anumatyatthe ca parikappatthe ca anuttakāle sattamīvibhatti hoti.
许可与核定两者上,‘无上时’是第七种的划分。
Atthaggahaṇena vidhinimantanādīsu ca sattamī. Kattumicchato parassa anujānanaṃ anumati, parikappanaṃ parikappo, ‘‘yadi nāma bhaveyyā’’ti sallakkhaṇaṃ nirūpanaṃ, hetukriyāya sambhave phalakriyāya sambhavaparikappo ca.
因义领会及仪式邀请等,‘无上时’为第七类。任意作为许可他人行为之准则,许可即允许;核定即确认。若有‘若果真存在’之标记,则为说明条件成立之判断,或因缘作用所生,亦包括果报发生时机的核定。
Tattha parikappe sattamīparassapadapaṭhamapurisekavacanaṃ eyya, appaccayavuddhādi purimasamaṃ, ‘‘kvaci dhātu vibhattī’’tiādinā eyya eyyāsi eyyāmi eyyaṃiccetesaṃ vikappena ekārādeso. So dāni kiṃ nu kho bhave, yadi so paṭhamavaye pabbajeyya, arahā bhaveyya, sace saṅkhārā niccā bhaveyyuṃ, na nirujjheyyuṃ. Yadi tvaṃ bhaveyyāsi, tumhe bhaveyyātha. Kathamahaṃ devo bhaveyyāmi, kiṃ nu kho mayaṃ bhaveyyāma. Tathā bhavetha, bhaveraṃ. Bhavetho, bhaveyyāvho.
其中核定第七类中,针对他人语句(例如‘他是’,‘她是’,‘我想是’等),以及因果增加等前文,依照“某处因素划分”等用法,用以表达某人、某时、某事物的存在确认和变化情况。这里有例:‘现在若他出家,必成阿拉汉。若其行蕴恒常不灭’,则不生灭。‘若你成就,且愿你成就;我当成为天,且愿众生成就’,都是意愿与肯定的表达。
Patthane tu ahaṃ sukhī bhave, buddho bhaveyyaṃ, bhaveyyāmhe.
在此情境下,说‘我将安乐,我将成佛,我们将成佛。’
Kammani sukhaṃ tayā anubhūyetha, anubhūyeraṃ. Anubhūyetho, anubhūyeyyāvho. Anubhūye, anubhūyeyyaṃ, anubhūyeyyāmhe. Parassapadatte anubhūyeyya, anubhūyeyyuṃ. Anubhūyeyyāsi iccādi. Bhāve bhūyetha.
在行为(甘马)上当以此而觉受快乐,应当觉受。如是觉受,则当用意觉受。如觉受,则应当觉受,我等皆应当觉受。若及他人之所,亦应觉受,宜觉受之等。应当以此观念生起。
Vidhimhi so odanaṃ pace, paceyya, paceyyuṃ. Tvaṃ pace, paceyyāsi, tumhe paceyyātha. Ahaṃ pace, paceyyāmi, mayaṃ paceyyāma. Pacetha, paceraṃ. Pacetho, paceyyāvho. Pace, paceyyaṃ, paceyyāmhe.
在方法上,他烹煮米饭,令其煮熟,可令其煮熟。你当烹煮,你将烹煮,你们当烹煮。我烹煮,我将烹煮,我等当烹煮。宜烹煮,理当烹煮。请烹煮,已令煮熟。烹煮,理当烹煮,我等皆应烹煮。
Kammani paccetha, pacceraṃ. Paccetho, pacceyyāvho. Pacce, pacceyyaṃ, pacceyyāmhe. Parassapadatte pacce, pacceyya, pacceyyuṃ. Pacceyyāsi iccādi.
在行为上,他请求,应当请请求,应当请请求。请请求,应当请请求,我等皆当请请求。若及他人之所,亦应请请求,应请请求等。应请请求,宜令如是。
Anumatiyaṃ so gāmaṃ gacche, gaccheyya, ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā eyyussa uṃ vā, gacchuṃ, gaccheyyuṃ. Tvaṃ gacche, gaccheyyāsi, gaccheyyātha. Gacche, gaccheyyāmi, gaccheyyāma. Game, gameyya, gamuṃ, gameyyuṃ. Game, gameyyāsi, gameyyātha. Game, gameyyāmi, gameyyāma. Gacchetha, gaccheraṃ. Gacchetho, gaccheyyāvho. Gacche, gaccheyyaṃ, gaccheyyāmhe. Gametha, gameraṃ iccādi.
以许可而言,他当去村庄,宜去村庄,谓之‘何处土著’等。今当前往,去,宜往,去行。你当去,宜去,尔等宜去。我去,宜去,我等宜去。行,行者,往行,宜往。行,行者,尔当行,尔等宜行。应当去,去者。请去,令去,宜去等。请去,令去,宜如是。
Kammani gacchīyetha, gamīyetha, gacchīyeraṃ, gamīyeraṃ iccādi. Parassapadatte gacchīyeyya, gamīyeyya, gammeyya, gammeyyuṃ iccādi. Tathā ghamme, ghammeyya, ghammeyyuṃ iccādi.
在行为上,应当往,去,往者,应当往,应往。我等往,尔等往,应当往,应当往。若及他人之所,应当往,去,行之。亦如,行之,应宜行之等。
Sattamīvibhatti. · 愿望时语尾。
Paccuppannāṇattiparikappakālikavibhattinayo. · 现在时、命令式、假设式等时态词尾法。
§455
455.Hiyyattanī āū, ottha, aṃmhā, tthatthuṃ, sevhaṃ, iṃmhase.
455.此句为语助词及感叹语集合:’嗨呀’,‘这里’,‘那儿’,‘在那里’,‘随我来’,‘这里’等。
Āādayo dvādasa hiyyattanīsaññā honti.
显现十二种嗜欲和二十九种见解。
‘‘Appaccakkhe, atīte’’ti ca vattate.
所谓『初现』、所谓『过去』也。
§456
456.Hiyyopabhuti paccakkhe hiyyattanī.
456.嗜欲之增减分别称为嗜欲渐减。
Hiyyopabhuti atīte kāle paccakkhe vā appaccakkhe vā hiyyattanīvibhatti hotīti hiyyattanīparassapadapaṭhamapurisekavacanaṃ ā.
所谓嗜欲之渐减,有时为嗜欲增减之未来、有时为嗜欲增减之过去,这种嗜欲逐渐消减的分别,是嗜欲渐减词头之前的人称被动用语。
‘‘Kvaci dhātu’’iccādito ‘‘kvaci, dhātūna’’nti ca vattate.
所谓『某处因缘』起,包括『某处,因缘』。
§457
457.Akārāgamohiyyattanī ajjatanīkālātipattīsu.
457.无形误惑嗜欲渐减,起于当前或未来过失之中。
Kvaci dhātūnamādimhi akārāgamo hoti hiyyattanīajjatanīkālātipattiiccetāsu tīsu vibhattīsu. Kathamayamakārāgamo dhātvādimhīti ce?
在某些界中作无所有的缘起,适用于色法等诸余时段的生起、坏、住、异变三种分别。问:「无所有的缘起」岂是从界等起吗?
Satissarepi dhātvante, punakārāgamassidha;
即使念蕴亦于界等处无缘起;
Niratthattā payogānu rodhā dhātvādito ayaṃ.
因为此处界等缘起的无果性,结止随顺而无使用。
Appaccayavuddhiavādesasaralopādi vuttanayameva.
此仅是因缘增减谓说之简易。
Abhavā, abhavū. Abhavo, ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā okārassa aādeso vā, abhava, abhavattha. Abhavaṃ, abhavamhā. Abhavattha, abhavatthuṃ. Abhavase, abhavavhaṃ. Abhaviṃ, abhavamhase.
「无有」或「无有者」者,指界等之无所有或无缘起的意思;「无有」为「无有者」的直说形式;亦作「无有者」借指无所有、无缘起;「无有者」为「无有者」的动词或法,合并使用称为「无有」,「无有」为「无有者」的同义表达;「无有」作「无有者」的双重形式;「无有」亦可作「无有者」的双重称呼;「无有」作「无有者」或「无有者」的双重宾格形式。
Kammani yappaccayo, tayā sukhamanvabhūyattha, akārāgamābhāve anubhūyattha, ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā tthassa thādeso, anvabhūyatha, anubhūyatha, anvabhūyatthuṃ, anubhūyatthuṃ. Anvabhūyase, anubhūyase, anvabhūyavhaṃ, anubhūyavhaṃ. Anvabhūyiṃ, anubhūyiṃ, anvabhūyamhase, anubhūyamhase. Parassapadatte anvabhūyā, anubhūyā iccādi. Bhāve anvabhūyattha.
当业作为条件以致生起安乐时,于无所有的缘起陈说感受,即「某界」等处的产生、感受、存在之意思;此谓随不同词尾,诸如体现、感受、存在及其动名变化;诸如被动、主动等声形变化,随上下文而使用;此为对果报、因缘等生处的说法。
Tathā so odanaṃ apacā, pacā, apacū, pacū. Apaco, paco, apacattha, pacattha. Apacaṃ, pacaṃ, apacamhā, pacamhā. Apacattha, pacattha, apacatthu, pacatthuṃ. Apacase, pacase, apacavhaṃ, pacavhaṃ. Apaciṃ, paciṃ, apacamhase, pacamhase.
如是,‘煮粥’这个词有好几种变化形式:不定形为煮粥和不煮粥两种;命令式有‘你煮粥’及‘你不煮粥’;不定过去等时态分别是‘已煮粥’和‘未煮粥’;对格、处格、方位格、属格等格位变化也相应有‘给粥’和‘给不粥’等意的变化;以及其他不同的词尾形式,皆同此理。
Kammani apaccatha, apaccattha, apaccatthuṃ. Apaccase, apaccavhaṃ. Apacciṃ, apaccamhase. Apaccā, apaccū iccādi.
‘做’这个词在各种格位和时态形式上分别有‘你做’、‘你未做’、‘做过’、‘未做过’等多样变化,这些词尾变化表达不同的语法作用。
Tathā agacchā, agacchū. Agaccho, agaccha, agacchattha. Agacchaṃ, agacchamhā. Agacchattha, agacchatthuṃ. Agacchase, agacchavhaṃ. Agacchiṃ, agacchamhase. Agamā, agamū. Agamo, agama, agamattha. Agamaṃ, agamamhā. Agamattha, agamatthuṃ. Agamase, agamavhaṃ. Agamiṃ, agamamhase.
‘去’这个动词也有类似多样的词形变化:不定式、命令式、过去时态、对格、处格、方位格、属格诸格位,皆有‘去’与相关替代形式,表示‘去’或‘未去’的义理。
Kammani agacchīyattha, gacchīyattha, agamīyattha, gamīyattha, agacchīyatthuṃ, gacchīyatthuṃ, agamīyatthuṃ, gamīyatthuṃ iccādi. Tathā aghammā, aghammū iccādi.
‘去’这个词在不同的语法格、时态、以及派生语态中,有‘应当去’等表示应当、可能、或义务的用法。类似地,有‘不能去’、‘不能做’等否定含义的词形,例如‘不可做’。
Hiyyattanīvibhatti. · 昨日等过去时词尾。
§458
458.Hiyyattanī sattamī pañcamī vattamānā sabbadhātukaṃ.
458.第七人称的第七格、第五星期的变化方式适用于所有词性。
Hiyyattanādayo catasso vibhattiyo sabbadhātukasaññā hontīti hiyyattanādīnaṃ sabbadhātukasaññattā ‘‘ikārāgamo asabbadhātukamhī’’ti vutto ikārāgamo na bhavati.
‘第八人称’有四个变化类型,都具有所有词性的特点。关于‘第八人称’的所有词性变化说法是‘没有第八人称的所有词性变化’,这句话说明实际上‘第八人称’词形不存在。
Sabbadhātukaṃ. · 通用于一切词根的词尾。
§459
459.Parokkhā a u, e ttha, aṃ mha, ttha re, tho vho, iṃmhe.
459.传闻过去式(间接过去式)词尾如下:第三人称单数「a」、复数「u」;第二人称单数「e」、复数「ttha」;第一人称单数「aṃ」、复数「mha」;另有变体形式:第三人称复数「re」;第二人称单数「tho」、复数「vho」;第一人称单数「iṃ」、复数「mhe」。
Aādayo dvādasa parokkhāsaññā honti. Akkhānaṃ indriyānaṃ paraṃ parokkhā, taddīpakattā ayaṃ vibhatti parokkhāti vuccati.
十二种感知属于他方的观念。感官的外境即为彼方,因其具照明作用,此称为『彼方』。
§460
460.Apaccakkheparokkhātīte.
460.传闻过去式(间接过去式)用于表示非亲眼所见之过去事。
Apaccakkhe vattuno indriyāvisayabhūte atīte kāle parokkhāvibhatti hoti. Atikkamma itoti atīto, hutvā atikkantoti attho.
当某事物超越感官所接触的对象之时间,则称为彼方之界。即超过了现在之时,故谓之超越界限,曾为已过之意。
Heṭṭhā vuttanayena parokkhāparassapadapaṭhamapurisekavacanaṃ a. ‘‘Bhū a’’itīdha –
下文所引彼方用在不同境况的人说语中,如『Bhū a』之义亦如是。
Vipariṇāmena ‘‘dhātūna’’nti vattate.
通过倒置,本篇解说称为『dhātūna』,即元素或界的谓称。
§461
461.Kvacādivaṇṇānamekassarānaṃ dvebhāvo.
461.如『何处』等词之称谓,有时具一义,有时具二义。
Dhātūnamādibhūtānaṃ vaṇṇānamekassarānaṃ kvaci dvebhāvo hoti. Vavatthitavibhāsatthoyaṃ kvacisaddo, tena –
对诸元素等本质的称谓,有时候仅具一义,有时候具二义。这种词义的详解,某处已有说说,此处即依此说说——
Kha cha sesu parokkhāyaṃ, dvebhāvo sabbadhātunaṃ;
此云『空间』者,为诸元素普遍皆有二义;
Appaccaye juhotyādi-ssapi kiccādike kvaci.
或为『增长时增盛』等有所供养及活动的意义,于某处而言。
‘‘Bhū bhū a’’itīdha –
如『地 地 水』等此类对话乃是此意;
§462
462.Pubbobbhāso.
462.重叠音节置于前。
Dvebhūtassa dhātussa yo pubbo avayavo, so abbhāsasañño hotīti abbhāsasaññā.
具有二重本体的那种前行部分,谓之无色识别,即无色识觉。
Abbhāsaggahaṇamanuvattate.
即承继于无色的摄受。
§463
463.Antassivaṇṇākāro vā.
463.好似内部的色形。
Abbhāsassa antassa ivaṇṇo hoti vā, akāro ca. Vavatthitavibhāsatthoyaṃ vāsaddo. Tena –
好似无色的内部带有色,或具有形状。这是为加深说明而给出的例子。于是——
Kha cha sesu avaṇṇassa,
空处在此地无色,
Ikāro sagupussa ī;
形状在具足处乃为形态;
Vāssa bhūssa parokkhāyaṃ,
“瓦萨”、“布萨”是指隐蔽之事,属于暗示性的义理。
Akāro nāparassimeti.
“无相”不能被完全理解或窥见。
Ūkārassa akāro.
“无相”是“无相”中的性质。
§464
464.Dutiyacatutthānaṃ paṭhamatatiyā.
第二第四,是第一第三之后。
Abbhāsagatānaṃ dutiyacatutthānaṃ vaggabyañjanānaṃ yathākkamaṃ paṭhamatatiyā hontīti bhakārassa bakāro.
“亚巴萨加塔”(明现)之事中的第二第四类,依照规则,应与第一第三同等,因此称作“巴卡”(变化的义理)。
§465
465.Brūbhūnamāhabhūvā parokkhāyaṃ.
“布鲁布纳马哈布瓦”(广大显现)属于隐蔽之义。
Brūbhūiccetesaṃ dhātūnaṃ āhabhūvaiccete ādesā honti parokkhāvibhattiyanti bhūsaddassa bhūvaādeso, ‘‘saralopo mādesappaccayādimhī’’tiādinā saralopādi, so kira rājā babhūva, te kira babhūvu. Tvaṃ kira babhūve.
称为『具所有者』者,是指具足诸法所依之成分;称为『具无者』者,则是对其命令行使遮断之意。以此隐含分割之说,如土地具盛载之命令,即『自然禀赋及条件等之存在』。据此有称谓所谓『王者』,而其所依成分亦然。汝今正是处于该成分之中。
‘‘Dhātūhī’’ti vattate, sīhagatiyā kvaciggahaṇañca.
所谓『具成分者』,是指如狮行般勇猛及坚固之特性。
§466
466.Ikārāgamo asabbadhātukamhi.
466.在非一切字根(非通用字根)词尾之前,插入「伊」(i)字母。
Sabbasmiṃ asabbadhātukamhi pare kvaci dhātūhi paro ikārāgamo hoti.
在诸种非所有性成分中,在他处对成分亦有他种伊开罗阿哥之存在。
Asabbadhātuke byañja-nādimhe vāyamāgamo;
无所有成分中,有时以辅音声母等起始之派生。
Kvacādhikārato byañja-nādopi kvaci no siyā.
有时因某种权利,辅音声母亦不全存在。
Ettha ca ‘‘na sabbadhātukaṃ asabbadhātuka’’miti katvā ‘‘hiyyattanī sattamī pañcamī vattamānā sabbadhātuka’’nti hiyyattanīādīnaṃ sabbadhātukasaññāya vuttattā tadaññā catasso vibhattiyo asabbadhātukanti vuccati.
在此,曾说「非一切元素非一切元素」,继而说「现行中最下等的是第七与第五元素为一切元素」;这是以最下等等为一切元素之知见而言,因此其他四种差别皆称为非一切元素。
Tumhe kira babhūvittha. Ahaṃ kira babhūvaṃ, mayaṃ kira babhūvimha. Attanopade so babhūvittha, babhūvire. Babhūvittho, babhūvivho. Babhūviṃ, babhūvimhe.
你们确是过去时,我确实是过去时,我们确实曾经是。依自己言说称过去时,是过去时者;过去时与过去时同起,是过去时性。过去时,过去时者;过去时,我,过去时我们。
Kammani attanopade īkārāgamayappaccayikārāgamā, anubabhūvīyittha, yappaccayassa asabbadhātukamhi ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā lope kate ivaṇṇāgamo na bhavati, tayā kira anubabhūvittha, anubabhūvire iccādi. Bhāve babhūvīyittha, babhūvittha vā.
在业中依自己言说,表示起始的符号与条件现起之义,若因「何处元素」等词已灭失,则不能说是起始发生。因而若承接此义,依之谓承接者、承接性等。或说是发生,应说是过去时或过去时者。
Tathā papaca, papacū. Papace, papacittha. Papacaṃ, papacimha. Papacittha, papacire. Papacittho, papacivho. Papaciṃ, papacimhe.
如是,恶行恶人。恶行已作称过去时。恶行者,恶行中。恶行已作,恶行已去。恶行者,恶行者与恶行性。恶行中,恶行中者。
Kammani papaccittha, papaccire iccādi. Tathā apacca, apaccū iccādi.
在业中,恶作已作、恶作已去等。又如不作、不作等说法。
Gamimhi ‘‘kvacādivaṇṇāna’’ntiādinā dvebhāvo, ‘‘pubbobbhāso’’ti abbhāsasaññā.
在「何处等色染」中,有两种意:一种是「先现光」,即光照之感知。
‘‘Abbhāse’’ti vattate.
『处于重叠』之义,继续适用于此处。
§467
467.Kavaggassa cavaggo.
467. 迦组字之中,以遮组字替换。
Abbhāse vattamānassa kavaggassa cavaggo hotīti vakārassa jakāro, ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā anabbhāsassa paṭhamapurisekavacanamhi dīgho. So gāmaṃ jagāma kira, jagama vā, jagamu. Jagame, jagamittha. Jagamaṃ, jagamimha. Jagamittha, jagamire. Jagamittho, jagamivho. Jagamiṃ, jagamimhe.
在重叠音节中,牙音组(ka-vagga)变为齿音组(ca-vagga),因此【v】变为【j】;又依「kvaci dhātū」等规则,非重叠部分的第三人称单数形式作长音。例:「他去了某村」——第三人称单数:jagāma 或 jagama,复数:jagamu;中间语态单数:jagame,双数:jagamittha;第一人称单数:jagamaṃ,复数:jagamimha;第三人称(中间态)单数:jagamittha,复数:jagamire;第二人称双数:jagamittho,复数:jagamivho;第一人称(中间态)单数:jagamiṃ,复数:jagamimhe。
Kammani jagamīyittha, jagamittha vā iccādi.
业格用法(被动态):jagamīyittha,或亦作 jagamittha,余类推。
Parokkhāvibhatti. · 远过去时词尾。
§468
468.Ajjatanī ī uṃ, o ttha, iṃ mhā, ā ū, se vhaṃ, amhe.
第468条。简单过去时(阿扎达尼)的人称词尾如下:第三人称单数 ī、复数 uṃ;第二人称单数 o、双数/复数 ttha;第一人称单数 iṃ、复数 mhā;第三人称(中间态)单数 ā、复数 ū;第二人称(中间态)单数 se、复数 vhaṃ;第一人称(中间态)单数/复数 amhe。
Īādayo dvādasa ajjatanīsaññā honti. Ajja bhavo ajjatano, taddīpakattā ayaṃ vibhatti ajjatanīti vuccati.
以『ī』为首的十二个词尾,称为今日时词尾。『今日』(ajja)所发生之事称为『ajjatana』;此词尾因显示该义,故称为今日时(ajjatanī)。
‘‘Apaccakkhe, atīte, paccakkhe’’ti ca vattate.
“无过去,无未来,唯有当下”此义被宣说。
§469
469.Samīpejjatanī.
第四百六十九条 接近的现在时。
Samīpe samīpato paṭṭhāya ajjappabhuti atīte kāle paccakkhe ca apaccakkhe ca ajjatanīvibhatti hotīti ajjatanīparassapadapaṭhamapurisekavacanaṃ ī.
以接近者为基准,标示接近时刻,在现在时候,过去时刻,或将来时刻,皆有当下、过去、将来的分别,这谓之‘接近现在时’的第一人称单数表达。
Pure viya akārāgamo, vuddhādi ca, ‘‘kvaci dhātuvibhattī’’tiādinā īmhādivibhattīnaṃ kvaci rassattaṃ, oāavacanānaṃ itthaamādesā ca, saralopādi, so abhavi, abhavī vā, akārāgamābhāve bhavi.
如同从前以无动作始,及增长等,‘某处存在元素划分’等类似分法中,这些划分处于某处的界限、词语用法如此规定,简单朴素。此若无动之始,则生、非生皆从无动之始而起。
Maṇḍūkagatiyā ‘‘vā’’ti vattate.
以青蛙的叫声为比,谓之“或”。
§470
470.Sabbato uṃ iṃ su.
第四百七十条 全部应用吽、因、苏三轻声。
Sabbehi dhātūhi uṃvibhattissa iṃsvādeso hoti vā.
所有种类的根本元素中,有时存在发音的异同。
Te abhaviṃsu, bhaviṃsu vā, abhavuṃ, bhavuṃ vā. Tvaṃ abhavi, bhavi vā, abhavo, bhavo vā, tumhe abhavittha, bhavittha vā, ikārāgamo. Ahaṃ abhaviṃ, bhaviṃ vā, mayaṃ abhavimha, bhavimha vā, abhavimhā, bhavimhā vā. So abhavittha, bhavittha vā, abhavā, bhavā vā, abhavū, bhavū vā. Abhavise, bhavise vā, abhavivhaṃ, bhavivhaṃ vā. Abhavaṃ , bhavaṃ vā, abhava, bhava vā, abhavimhe, bhavimhe vā.
它们曾有,也曾将有,曾无,也将无。你曾无,有,曾处无,有之中,你们曾无、曾有等,皆为此类。吾曾无,有,我们曾无,有,于彼曾无,有。彼曾无,有,曾处无,有,中亦无,有。无,有,中无,有。无有,有。
Kammani yappaccayalope vuddhiavādesādi, sukhaṃ tayā anubhavittha, anvabhūyittha, anubhūyittha vā iccādi. Parassapadatte tayā anvabhūyi, anubhūyi, anvabhūyī, anubhūyī vā, anvabhūyiṃsu, anubhūyiṃsu, anvabhūyuṃ, anubhūyuṃ. Tvaṃ anvabhūyi, anubhūyi, tumhe anvabhūyittha, anubhūyittha. Ahaṃ anvabhūyiṃ, anubhūyiṃ, mayaṃ anvabhūyimha, anubhūyimha, anvabhūyimhā, anubhūyimhā vā. Bhāve abhavittha, abhūyittha tayā.
业中若因断灭而生起智慧等,此智慧及其所生之乐曾被亲自体验,或曾在他处体验,或为未来将体验。你曾亲自体验,他人曾亲自体验。吾曾亲自体验,我们曾亲自体验。此智慧中带有曾无、曾有种种。
So apaci, paci, apacī, pacī vā, te apaciṃsu, paciṃsu, apacuṃ, pacuṃ. Tvaṃ apaci, paci, apaco, paco vā, tumhe apacittha, pacittha. Ahaṃ apaciṃ, paciṃ, mayaṃ apacimha, pacimha, apacimhā, pacimhā vā. So apacittha, pacittha, apacā, pacā vā, apacū, pacū. Apacise, apacivhaṃ. Apacaṃ, pacaṃ, apaca, paca vā, apacimhe, pacimhe.
他曾烹煮、烹饪,有时过此行为。他们曾烹煮,烹饪。你曾烹,他曾烹。吾曾烹,我们曾烹。彼曾烹煮,烹饪,曾处烹煮。他曾调理,施行烹煮。烹,烹,烹,烹时。
Kammani apaccittha, paccittha iccādi. Parassapadatte apacci, pacci, apaccī, paccī vā, apacciṃsu, pacciṃsu, apaccuṃ, paccuṃ. Apacci, pacci, apacco, pacco vā, apaccittha, paccittha. Apacciṃ, pacciṃ, apaccimha, paccimha, apaccimhā, paccimhā vā.
业中曾有、后有等因,过去时曾烹煮,调理等。别人也曾烹调,有时调理完毕。彼时他们烹调,有时调理。你曾烹调,彼时调理。吾曾烹调,我们曾烹调。
So gāmaṃ agacchī, gacchī, agacchi, gacchi vā, te agacchiṃsu, gacchiṃsu, agacchuṃ, gacchuṃ. Tvaṃ agacchi, gacchi, agaccho, gaccho vā, tumhe agacchittha, gacchittha. Ahaṃ agacchiṃ, gacchiṃ, mayaṃ agacchimha, gacchimha, agacchimhā, gacchimhā vā.
他曾往村落,去行,有时往复。众人曾往此处,他曾往此。你曾去,彼曾去。吾曾去,我们曾去,有时去彼处。
‘‘Kvaci dhātū’’tiādinā ajjatanimhi gamissa cchassa kvaci ñchādeso, agañchi, gañchi, agañchī, gañchī vā, te agañchiṃsu , gañchiṃsu, agañchuṃ, gañchuṃ. Tvaṃ agañchi, gañchi, agañcho, gañcho vā, tumhe agañchittha, gañchittha. Ahaṃ agañchiṃ, gañchiṃ, mayaṃ agañchimha, gañchimha, agañchimhā, gañchimhā vā.
“何处『界』”等言,系指现在时将要去之处与某时之处。诸如否去、去、否去者、去者等,是它们的现在时形式。尔时,诸众已去与未去。汝当去、去之,或去、去,尔等当已去、去。吾去、去,吾等去、去,或去、去也。
Cchādesābhāve so agami, gami, agamī, gamī vā, ‘‘karassa kāsattamajjatanimhī’’ti ettha bhāvaniddesena, ‘‘sattamajjatanimhī’’ti yogavibhāgena vā sāgame ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā byañjanato ākārāgamo, agamāsi, uṃvacanassa kvaci aṃsvādeso, ucāgamo tthamhesu kvaci, agamiṃsu, gamiṃsu, agamaṃsu, gamaṃsu, agamuṃ, gamuṃ, tvaṃ agami, gami, agamo, gamo vā, agamittha, gamittha, agamuttha, gamuttha. Ahaṃ agamiṃ, gamiṃ, agamimha, gamimha, agamumha, gamumha, agamimhā, gamimhā vā.
无盖之时,谓未至遮蔽处者,故为否来、来、否来者、来者等。此中有“行于五根之间”的意,或作“五根之间”之区分,故以“于何处『界』”为标志,谓辅音之形态,有否来、来之结尾。言语于此处有声母,尔时有否去、去、否去之语,亦有去、否去之语,汝否来、来、否来、来之语,或应已去、去。吾身否来、来,吾等否来、来,或尔等否来、来也。
‘‘Kvaci dhātū’’tiādinā gamissa ajjatanimhi gādeso ca, so ajjhagā, paralopo, te ajjhaguṃ. Tvaṃ ajjhago, tumhe ajjhaguttha. Ahaṃ ajjhagiṃ, mayaṃ ajjhagumha.
“何处『界』”等语,谓将去之处与方位者,是指在前方者、他物处者,彼诸处名曰前方。诸众已至前方。汝是前方,尔等已至前方。吾至前方,吾等至前方。
Attanopade so agacchittha, gacchittha, agañchittha, gañchittha iccādi. Cchādesābhāve so agamittha, gamittha, agamā, gamā, te agamū, gamū, ajjhagū, agū. Tvaṃ agamise, gamise, agamivhaṃ, gamivhaṃ. Ahaṃ agamaṃ, gamaṃ, agama, gama, ajjhagaṃ vā, agamimhe, gamimhe.
针对自身,是谓你已去、去,可止已去、去等。无盖之时,谓你当已去、去,或已至、至等。彼诸众当至、至,彼众已至、至,或已达、已达。汝已到,尔等已至。吾已至,吾已到,或已至,或已到也。
Kamme gāmo agacchīyittha tena, gacchīyittha, agañchiyittha, gañchiyittha, agamīyittha, gamīyittha, agamittha, gamittha iccādi. Parassapadatte agacchīyi, gacchīyi vā, agamīyi, gamīyi vā, agacchīyuṃ, agamīyuṃ vā. Tathā aghammīyi, aghammīyiṃsu iccādi.
当业与乡土,谓当已行、宜已行、当已去、宜已去、当已至、宜已至、宜已达等。于他方,有当已行、宜已行之义,或当已去,宜已去,或当已至,宜已至。诸如当不行、当不可行等语亦复如是。
‘‘Hiyyattanī, ajjatanī’’ti ca vattate.
又有所谓“为当去之事,今为将去之事”等言。
§471
471.Māyoge sabbakāle ca.
471. 在一切时刻都在发生。
Yadāmāyogo, tadā hiyyattanajjatanīvibhattiyo sabbakālepi honti, casaddena pañcamī ca. Mā bhavati, mā bhavā, mā bhavissatīti vā atthe hiyyattanajjatanīpañcamī vibhattiyo, sesaṃ neyyaṃ, so mā bhavā, mā bhavī, mā te bhavantvantarāyā. Mā pacā, mā pacī, mā pacatu. Mā gacchā, mā gacchī, mā gacchatu. Mā kañci pāpamāgamā, mā agami, mā gamā, mā gamī, mā gametu. Tvaṃ mā gaccho, mā gacchi, mā gacchāhi iccādi.
当使用「mā」(禁止词)时,过去时语尾和今日过去时语尾可用于一切时态,以及由连接词「ca」所示的第五(命令)式语尾,亦可使用。「mā bhavati」「mā bhavā」「mā bhavissatī」等义,即用过去时、今日过去时及命令式语尾,其余应当类推。例:「so mā bhavā」「mā bhavī」「mā te bhavantvantarāyā」(愿彼勿如此,愿无障碍于汝);「mā pacā」「mā pacī」「mā pacatu」(勿烹煮);「mā gacchā」「mā gacchī」「mā gacchatu」(勿去);「mā kañci pāpamāgamā」「mā agami」「mā gamā」「mā gamī」「mā gametu」(勿趋向任何恶行);「tvaṃ mā gaccho」「mā gacchi」「mā gacchāhi」等,以此类推。
Atītakālikavibhatti. · 过去时词尾。
§472
472.Bhavissantī ssati ssanti, ssasi ssatha, ssāmissāma, ssate ssante, ssase ssavhe, ssaṃssāmhe.
【将来时语尾表】第三人称单数「ssati」、复数「ssanti」;第二人称单数「ssasi」、复数「ssatha」;第一人称单数「ssāmi」、复数「ssāma」;中间语态第三人称单数「ssate」、复数「ssante」;第二人称单数「ssase」、复数「ssavhe」;第一人称单数「ssaṃ」、复数「ssāmhe」。
Ssatyādīnaṃ dvādasannaṃ vacanānaṃ bhavissantīsaññā hoti. Bhavissatīti bhavissanto, taṃkāladīpakattā ayaṃ vibhatti bhavissantīti vuccati.
“将要生”等词共有十二种表达形式,称为“将来时态”(bhavissantīsaññā)。所谓“将来时”(bhavissanti)乃指未来动词变格的用法,表明事情将要发生,这一种变格因此被称为“将来时态”变格。
§473
473.Anāgate bhavissantī.
473. “未来”之将来时变格。
Anāgate kāle bhavissantīvibhatti hoti.
表示未来时,应使用未来时语尾。
Atītepi bhavissantī, taṃkālavacanicchayā;
过去世间存在者,因果时间终结而灭尽;
‘‘Anekajātisaṃsāraṃ, sandhāvissa’’ntiādisu.
如『众生于多世轮回中漂泊』等语所说。
Na āgato anāgato, paccayasāmaggiyaṃ sati āyatiṃ uppajjanārahoti attho, ikārāgamo, vuddhiavādesā, saralopādi ca.
『未到者』非『已到者』,因缘和合时起存有,意指未来世的生起,具有起始因缘、根本调伏、增上教诲,且句法简明清晰。
Bhavissati, bhavissanti. Bhavissasi, bhavissatha. Bhavissāmi, bhavissāma. Bhavissate, bhavissante. Bhavissase, bhavissavhe. Bhavissaṃ, bhavissāmhe.
『将生』『将生者众』、『汝将生』『尔当生』、『我将生』『我等当生』、『彼将生』『彼等将生』、『汝等将生』『我等当生』诸形式皆是。
Kamme yappaccayalopo, sukhaṃ tayā anubhavissate, anubhavissante. Anubhavissase, anubhavissavhe. Anubhavissaṃ, anubhavissāmhe. Parassapadatte anubhavissati devadattena, anubhavissanti iccādi. Bhāve bhavissate tena, yappaccayalopābhāve anubhūyissate, anubhūyissante iccādi. Bhāve bhūyissate.
若业因缘具足,则由此将会体验安乐,彼等将会体验。『汝将体验』『尔当体验』、『我将体验』『我等当体验』。他方所投生者,将由天人享乐,彼等憧憬如此。存在中将出现,由于因缘缺失而不能如愿体验者,亦将感受,彼等亦憧憬此义。未来将成生存。
Tathā pacissati, pacissanti. Pacissasi, pacissatha. Pacissāmi, pacissāma. Pacissate, pacissante. Pacissase, pacissavhe. Pacissaṃ, pacissāmhe.
同理有『将烹』『将烹众』、『汝将烹』『尔当烹』、『我将烹』『我等当烹』、『彼将烹』『彼等将烹』、『汝等将烹』『我等当烹』等形式。
Kamme paccissate odano devadattena, paccissante iccādi. Parassapadatte paccissati, paccissanti. Paccissasi, paccissatha. Paccissāmi, paccissāma.
「以业为条件」者,即「依业」。「食」者,天给予之食也。条件者,依凭之义。以彼他间接之条件,乃至等义。彼此动词变位示现:你条件,你们条件;你条件,汝等条件。我条件,我等条件。
Gacchissati, gacchissanti. Gacchissasi, gacchissatha. Gacchissāmi, gacchissāma. Gacchissate, gacchissante. Gacchissase, gacchissavhe. Gacchissaṃ, gacchissāmhe. So saggaṃ gamissati, gamissanti. Gamissasi, gamissatha. Gamissāmi, gamissāma iccādi.
将行于未来者,彼动词之变位显示:他将行,他等将行;汝将行,汝等将行;我将行,我等将行。未来时变位则有你们将行,你将行,我将行等。彼将入天界亦复如是,示现他、你、我等分别称谓。
Kamme gacchīyissate, gacchīyissante. Gacchīyissati, gacchīyissanti vā, gamīyissate, gamīyissante. Gamīyissati, gamīyissanti vā iccādi. Yappaccayalope gamissate , gamissante. Gamissati, gamissanti vā. Tathā ghammissati, ghammissanti iccādi.
以业为条件将行者,动词将进行时之变化:行于未来,或称为行,或称为行。依条件而止,亦有将行、将行也。此即彼将行,彼将行也。乃至同类变形,亦表条件与将来相续之义。
Bhavissantīvibhatti. · 未来时词尾。
§484
484.Kālātipatti ssā ssaṃsu, sse ssatha, ssaṃssāmhā, ssatha ssisu, ssase ssavhe, ssiṃssāmhase.
时态变化动词有此种形态:我做,他做,他等做;你做,你们做;我等做,你们做也。
Ssādīnaṃ dvādasannaṃ kālātipattisaññā hoti. Kālassa atipatanaṃ kālātipatti, sā pana viruddhapaccayūpanipātato, kāraṇavekallato vā kriyāya anabhinibbatti, taddīpakattā ayaṃ vibhatti kālātipattīti vuccati.
基于十二种时态变化,产生「超越时间的知觉」称为时超。所谓超越时间,即不受时间及相反条件所限,无因无果,行为不成立,此分类即称为时超。
§475
475.Kriyātipannetīte kālātipatti.
谓名为「行为悟知」之时超也。
Kriyātipannamatte atīte kāle kālātipattivibhatti hoti. Kriyāya atipatanaṃ kriyātipannaṃ, taṃ pana sādhakasattivirahena kriyāya accantānuppatti. Ettha ca kiñcāpi na kriyā atītasaddena voharitabbā, tathāpi takkiriyuppattippaṭibandhakarakriyāya kālabhedena atītavohāro labbhatevāti daṭṭhabbaṃ.
对于既已完成的业,其过往时间上属于过去,时间上逾越的分别成立。行为的完成者为已完成行为者,然而该行为因修习者的缺离而在行为上产生了绝对的不生不灭。这里任何行为都不可用'过去的行为'的名称来表示,然而由于速行(takkiya)行为的时间区分,仍能获得过去性之表述,这是应当观察的。
Kālātipattiparassapadapaṭhamapurisekavacanaṃ ssā, akārikārāgamā, vuddhiavādesā ca, ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā ssā ssāmhāvibhattīnaṃ kvaci rassattaṃ, ssevacanassa ca attaṃ.
关于逾越时间的词语,譬如说“他人第一人称单数之言语”,以及“无为者的到来”,以及“智慧训诫”等,如《五大分经》中“某地元素”等词义的断定,也为该用法及词义范畴。
So ce paṭhamavaye pabbajjaṃ alabhissa, arahā abhavissa, bhavissa, abhavissā, bhavissāvā, te ce taṃ alabhissaṃsu, arahanto abhavissaṃsu, bhavissaṃsu. Evaṃ tvaṃ abhavissa, bhavissa, abhavisse vā, tumhe abhavissatha, bhavissatha. Ahaṃ abhavissaṃ, bhavissaṃ, mayaṃ abhavissamha, bhavissamha, abhavissāmhā, bhavissāmhā vā. So abhavissatha, abhavissisu. Abhavissase, abhavissavhe. Abhavissiṃ, abhavissāmhase.
如果你在最初阶段未获出家,未成阿拉汉,未至有为及无为境界,若你获得出家、成阿拉汉、有为、无为、未来之境界,则你们应称“你们未成阿拉汉、有为”等,我亦然“我未成阿拉汉、有为”,我们得以复数“未成”、“有为”。亦可用敬辞称呼“彼成阿拉汉”、“成阿拉汉们”,或用第二人称“你成阿拉汉”,用第一人称“我成阿拉汉”、“我们成阿拉汉”。这些表达方式均可成立。
Kamme anvabhavissatha, anvabhavissisu. Anvabhūyissatha vā iccādi. Parassapadatte anvabhavissa, anvabhavissaṃsu. Anvabhūyissa vā iccādi. Bhāve abhavissatha devadattena, abhūyissatha.
有关业力,则说你获得、你们获得、欲望等词视情况称说。就他人言语而言,说“你获得、你们获得”,亦说“欲望等”。在存在方面,应该说“彼由天人而获得”,说“彼未获得”。
Tathā so ce taṃ dhanaṃ alabhissa, odanaṃ apacissa, pacissa, apacissā, pacissā vā, apacissaṃsu, pacissaṃsu. Apacissa, pacissa, apacisse, pacisse vā, apacissatha, pacissatha. Apacissaṃ, pacissaṃ, apacissamha, pacissamha, apacissāmhā, pacissāmhā vā. Apacissatha, pacissatha, apacissisu, pacissisu. Apacissase, pacissase, apacissavhe, pacissavhe. Apacissiṃ, pacissiṃ, apacissāmhase, pacissāmhase.
同样,如果他得到财富,他应吃汤、喝汤、或吃或喝,我们可用这些方式称说动作的完成。各种称谓使用均有,如“吃汤”“喝汤”“吃了”“喝了”“吃吧”“喝吧”“吃着”“喝着”等各种语式,均应如法使用,无所遗落。
Kamme apacissatha odano devadattena, apacissisu. Yappaccayalopābhāve apacīyissatha iccādi. Parassapadatte apaccissa tena, paccissa, apaccissā, paccissā vā, apaccissaṃsu, paccissaṃsu iccādi.
业中作用则应称他吃由天人所食汤,他吃汤,你应称为“无因缘而消失他业”“将要食用”等情况。就他人言语,则称“他吃汤”,或“他喝汤”,或“他们吃汤”,或“他们喝汤”等。
So agacchissa, gacchissa, agacchissā, gacchissāvā, agacchissaṃsu, gacchissaṃsu. Tvaṃ agacchissa, gacchissa, agacchisse, gacchisse vā, agacchissatha, gacchissatha. Agacchissaṃ, gacchissaṃ, agacchissamha, gacchissamha, agacchissāmhā, gacchissāmhā vā. Agamissa, gamissa, agamissā, gamissā vā, agamissaṃsu, gamissaṃsu. Agamissa, gamissa, agamisse vā, agamissatha, gamissatha. Agamissaṃ , gamissaṃ, agamissamha, gamissamha, agamissāmhā, gamissāmhā vā. Agacchissatha, gacchissatha vā iccādi.
诸谓“将当来去”(未来将去)的动词变形有以下:
【单数】“将去”有无前缀两态:无前缀有“将去”,有前缀有“将不去”;
【复数】“将去”与“将不去”亦复如是。形态包括“你将去”、“你将不去”等,依照人称数及语气分别变换。如“你将去”,“你将不去”为“你将去”、“你将不去”等,或“你或将去”,“你或将不去”。
整体为未来意向动词多种人称与数的活用形式,总体来说表达对“去”与“不去”之将来或意愿的不同人称数变化形式,末尾总结“将去”“将不去”等不同变化。
Kamme agacchīyissatha, agamīyissatha, agacchīyissa, agamīyissaiccādi. Tathā aghammissā, aghammissaṃsu iccādi.
有关于业力而生起的动作,亦有“将会来”、“将会不来”的各种未来式变化。还有诸如“将不来”、“将不来”等意向态多种人称数形式。这里示范动词与其前缀的不同组合,和未来时态的不同人称数形态表现,说明从业力所生诸动势的未来变异形态。
Kālātipattivibhatti. · 时态过去之语尾。
Pañcamī sattamī vatta-mānā sampatināgate;
第五和第七的期间已到结束时段;
Bhavissantī parokkhādī, catassotītakālikā.
其将存续者乃为隐秘之类,超过四十余年之久;
Chakālikavibhattividhānaṃ. · 六种时态语尾之规定。
Vikaraṇavidhāna中缀之规定
Isu icchākantīsu, pure viya dhātvantalopo, tyādyuppatti, appaccayo ca.
对于欲望及喜好之意,犹如从前对于元素的贪取,乃为放弃的起始,乃为不足的原因;
‘‘Dhātūna’’nti vattamāne –
谓“元素”者,在所述时,
§476
476.Isuyamūnamanto ccho vā.
【第四七六则】以『isu』、『yamu』等字收尾之词根的词尾辅音,任择可换为「-ccha」。
Isuyamuiccetesaṃ dhātūnaṃ anto ccho hoti vā. Vavatthitavibhāsatthoyaṃ vāsaddo, ‘‘anto ccho vā’’ti yogavibhāgena āsassapi. So saggaṃ icchati, icchanti. Icchasi, icchatha. Icchāmi, icchāma. Cchādesābhāve asaṃyogantattā ‘‘aññesu cā’’ti vuddhi, esati, esanti iccādi.
「嫉妒所起的(状态)之终极或覆盖」者,在此教法中,是指关于这些法的终极或覆盖。通说所指,即为这个涵盖、说明的内容,谓「终极或覆盖」为功能上的区分用语。所谓的「终极」是指欲望,欲望存在,欲望者存在。你欲求,他欲求。我欲求,我们欲求。在无覆盖状态下,因无结合故,诞生「他者存在」的增长,谓欲求、求得、欲望等之意义。
Kamme attanopadassa yebhuyyena parassapadattameva payojīyati, tena cettha attanopade rūpāni saṅkhipissāma. So icchīyati, esīyati, issate, issati, yakārassa pubbarūpattaṃ. Tathā icchatu, esatu. Iccheyya, eseyya. Parokkhāhiyyattanīsu pana rūpāni sabbattha payogamanugamma payojetabbāni, icchi, esi. Icchissati, esissati. Icchissā, esissā icchādi.
业用自己言辞中,尤以他人言辞为主作为应用,故此处将自他言辞的形态简要综合。谓欲求、求得、强求、强有之先行形态。如是欲求、求得。欲求的顺从式,如「应欲」、「应求」。而暗示的先行用法则常用所有形态于适当场合,即欲、求。欲求、求得分别。将来欲求,未来欲求,未来应欲,未来应求等同此类诸形态。
Yamu uparame, nipubbo, cchādeso ca. Niyacchati, niyacchanti. Niyamati, niyamanti. Saṃpubbo ‘‘saye cā’’ti ñattaṃ, dvittañca. Saññamati, saññamanti.
「覆盖」者,有上覆盖、下覆盖,有投覆盖(浸染)。谓约束、限制。这个结合谓「有覆盖者」,有两种。谓思想并断、有分辨。谓辨识、思念。
Kamme niyacchīyati, niyamīyati, niyammati, saññamīyati vā. Tathā niyacchatu, saññamatu. Niyaccheyya, saññameyya. Niyacchī, saññamī. Niyacchissati, saññamissati. Niyacchissa, saññamissa iccādi.
业中有约束(拘束)、约束着、有束缚、有思念(识想)等。谓如下所说,应分别约束、思念。祈令被约束、思想被约束。约束式与思念式对应诸形态,如约束者、思念者、未来约束、未来思念及应约束、应思念等。
Āsa upavesane, yogavibhāgena cchādeso, rassattaṃ. Acchati, acchanti. Acchasi, acchatha. Acchāmi, acchāma. Aññatra upapubbo upāsati, upāsanti. Acchīyati, upāsīyati. Acchatu, upāsatu. Accheyya, upāseyya. Acchī, upāsī. Acchissati, upāsissati. Acchissa, upāsissa iccādi.
依止坐禅为界,覆盖为投染(所覆),谓集中。谓得到、得到者。你得、你得吧。我得、我们得。在独特之下,有投覆盖者,得着者。得到、得着。祈令得、祈令得着。作为得者,作为得着者,将来得、将来得着者、应得、应得着等形态。
Labha lābhe, labhati, labhanti. Labhasi, labhatha. Labhāmi, labhāma. Labhate, labhante. Labhase, labhavhe. Labhe, labhāmhe.
“得”、“获”相关词汇的基本形态有:得、得着、得众。你得(单数),你们得(复数)。我得,我等得。得着,得众。你得着,你们得着。得了,得着了。
Kamme yakārassa pubbarūpatte kate ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā purimabhakārassa bakāro, labbhate, labbhante. Labbhati, labbhanti. Labbhataṃ, labbhatu. Labbhe, labbheyya.
关于行为(业)所产生的前行结果,有先现的完成状态者,以“何处有根”等词尾表明前行性质者或动词形态,如“受着”、“受众”。受着,受众。接着命令句式“愿你受着”,如“愿你们受着”。“受了”,“愿受”等形态。
Ajjatanimhi ‘‘vā, antalopo’’ti ca vattamāne –
现时用语中有“或、或无”等表达。
§477
477.Labhasmā ī iṃnaṃ tthatthaṃ.
477.“由得”(得由)这是对本义的说明。
Labhaiccetasmā dhātuto paresaṃ īiṃnaṃ vibhattīnaṃ ttha tthaṃiccete ādesā honti vā, dhātvantassa lopo ca. Alattha, alabhi, labhi, alabhiṃsu, labhiṃsu. Alabho, labho, alabhi, labhi, alabhittha, labhittha. Alatthaṃ, alabhiṃ, labhiṃ, alabhimha, labhimha iccādi.
譬如由“得”派生的词根形态,如失去、不能得、得、不能得等,如失得、获得、得众、不能得等形式。
Bhavissantimhi ‘‘karassa sappaccayassa kāho’’ti ettha sappaccayaggahaṇena vaca muca bhujādito ssassakhādeso, vasa chida labhādito chādeso ca vā hotīti ssassa chādeso, ‘‘byañjanantassa co chappaccayesu cā’’ti dhātvantassa cakāro, lacchati, lacchanti. Lacchasi, lacchatha. Lacchāmi, lacchāma. Chādesābhāve labhissati, labhissanti. Labhissasi, labhissatha. Labhissāmi, labhissāma iccādi. Alabhissa, alabhissaṃsu iccādi.
在有情存世者中,如“行为之必要条件”等处,此为用以表示条件对象者,示意由手臂等覆蔽而成的遮蔽物,或以遮蔽物遮掩的情形。于是有“遮蔽”的说法,即包含着“行为者或其条件”对应的覆盖。得着、得众之时,亦有“遮蔽”彰显。得着态的动词形态如“得着”、“得着你”、“愿你得着”等。不能得的形态亦有,如“不能得”、“不能得众”。
Vaca viyattiyaṃ vācāyaṃ, vacati, vacanti. Vacasi, vacatha. Vacāmi, vacāma.
关于言语的发出,言语称为『语言』,单数为『发语』,复数为『发语们』。你说为『汝说』,你们说为『汝等说』。我说为『我语』,我们说为『我们语』。
Kamme attanopade, yappaccaye ca kate –
所作之业及其依止条件时所作者——
§478
478.Vaca vasa vahādīnamukāro vassa ye.
478.语言的主要义为掌握、载持、表达等之声。
Vaca vasa vahaiccevamādīnaṃ dhātūnaṃ vakārassa ukāro hoti yappaccaye pare, ādisaddena vaḍḍhassa ca. ‘‘Vassa a va’’iti samāsena dutiyañcettha vaggahaṇaṃ icchitabbaṃ, tena akārassapi ukāro hoti, purimapakkhe paralopo. ‘‘Tassa cavagga’’iccādinā sadhātvantassa yakārassa cakāro, dvittaṃ. Uccate, uccante. Vuccate, vuccante. Vuccati, vuccanti vā iccādi. Tathā vacatu, vuccatu. Vaceyya, vucceyya. Avacā, avaccā, avacū, avaccū. Avaca, avaco, avacuttha. Avaca, avacaṃ, avacamhā. Avacuttha iccādi.
「vaca」(说)、「vasa」(住)、「vaha」(带)等词根,其词首之「v-」,在接「ya」尾缀时,变为「u」音;由「ādi」(等)字,「vaḍḍha」词根之首辅音亦同样变化。依据「vassa a va」此一合并规则,此处第二分析所指的「va」字亦须理解为包含在内,因此「a」音亦变为「u」音;在前一情形下,后面的音节发生省略。依据「tassa cavagga」等规则,与词根末尾连接的「ya」变为「ca」,并发生重叠。由此得:「uccate」「uccante」;「vuccate」「vuccante」;或「vuccati」「vuccanti」等,以此类推。同理有:「vacatu」「vuccatu」;「vaceyya」「vucceyya」;过去时形式:「avacā」「avaccā」「avacū」「avaccū」;「avaca」「avaco」「avacuttha」;「avaca」「avacaṃ」「avacamhā」;「avacuttha」等,以此类推。
§479
479.Vacassajjatanimhimakāro o.
479.与语言相关的变化音为'o'音。
Vacaiccetassa dhātussa akāro ottamāpajjate ajjatanimhi vibhattimhi. Avoci, avocuṃ. Avoco, avocuttha. Avociṃ, avocumha, ukārāgamo. Avoca, rassattaṃ, avocu iccādi. Avuccittha.
『vac』此词根,在过去时语尾之前,其(词根之)元音 a 转变为 o。〔例如:〕avoci(他说)、avocuṃ(他们说);avoco(你说)、avocuttha(你们说);avociṃ(我说)、avocumha(我们说),〔此处有〕u 音增入。avoca〔则是〕短音化,avocu 等亦同。avuccittha〔为被动态过去式〕。
Bhavissantimhi sappaccayaggahaṇena ssassa khādeso, ‘‘byañjanantassā’’ti vattamāne ‘‘ko khe cā’’ti dhātvantassa kādeso, vakkhati, vakkhanti. Vakkhasi, vakkhatha. Vakkhāmi, vakkhāma iccādi.
在表示将来时的条件接续中,“吃”者,称为“共鸣者”。当谓语为“谁的?”时,其根本谓语“吃”,称为动词,“你说”、“你们说”为现在时;“你说吧”、“你们说吧”为祈使语气;“我说”、“我们说”为陈述语气等。
Vasa nivāse, vasati, vasanti.
指“居住、栖止”相关词:有“居住”、“栖止”、“他们居住”等。
Kamme uttaṃ, pubbarūpattañca vussati, vussanti iccādi. Vasatu. Vaseyya. Avasi, vasi.
有关“去、过去”及“居住”等谓语的接续,如“去吧”、“要过去”以及“我去了”、“你居住”等。
Bhavissantiyaṃ ssassa chādeso, dhātvantassa cakāro ca, vacchati, vacchanti. Vacchasi, vacchatha. Vacchāmi, vacchāma. Vasissati, vasissanti. Avasissa, avasissaṃsu.
表示将来时的“去”的条件接续含义,以及动词的活用形式,如“离开”、“离开(复数)”、“你离开吧”、“我将离开”等。
Tathā ruda assuvimocane, rodati, rucchati. Rodissati iccādi.
如哭泣解脱时所表达,谓语有“哭”、“哭泣”、“将要哭”等。
Kusa akkose, āpubbo dvittarassattāni, appaccayavuddhiyo ca. Akkosati. Akkosatu. Akkoseyya.
表示愤怒的词汇,如“愤怒”、“曾两三次愤怒”、“轻微的起因增长”等。动词活用有“愤怒”、“愿愤怒”、“希望愤怒”。
‘‘Antalopo’’ti vattate, maṇḍūkagatiyā ‘‘vā’’ti ca.
『Antalopo』者,谓之『间断』,其用法类似蛙行时的『或』音,言语之间有断续之意。
§480
480.Kusasmā dī cchi.
480.从『kusa』之后,加 dī 与 cchi〔两种语尾/词缀〕。
Kusa iccetasmā dhātuto īvibhattissa cchiādeso hoti, dhātvantassa lopo ca. Akkocchi maṃ, akkosi vā. Akkosissati. Akkosissa iccādi.
『Kusa』本为茅草,此处比喻如同草茎中包覆盖的部分特别分明,草茎部分缺失。复用言语:或称『Akkocchi maṃ』,意为“你辱骂我”,或『akkosi vā』,“你辱骂”;将来时『akkosissati』,“他将辱骂”,以及反复否定等变形形式。
Vaha pāpuṇane, vahati, vahanti.
『Vaha』属于「到达」义,其活用形为:他到达,他们到达。
Kamme attanopade, yappaccaye ca kate –
谓在业果成熟之时及作为条件的因缘成立时,谓之——
‘‘Ye’’ti vattate.
『Ye』为复数指示代词,意为“那些”,语境中用以指代前述事物。
§481
481.Ha vipariyayo lo vā.
第四百八十一条。此乃反转事理。
Hakārassa vipariyayo hoti yappaccaye pare, yappaccayassa ca lakāro hoti vā. Vavatthitavibhāsatthoyaṃ vāsaddo, tena ‘‘gayhatī’’tiādīsu lattaṃ na hoti, nimittabhūtassa yakārassevetaṃ lattaṃ, ‘‘vacavasa’’iccādinā uttaṃ. Vuyhati, vulhati, vuyhanti. Vahatu, vuyhatu. Vaheyya, vuyheyya. Avahī, avuyhittha, avahittha. Avahissati, vuyhissati. Avahissa, avuyhissa iccādi.
在 ya 词缀之前,h 音发生转位(即 h 与前音互换位置);而 ya 词缀的 y 音也可以转变为 l 音。此处『或』字表示有条件的选择性规则,并非一律适用——因此在『gayhatī』等词中并不发生转为 l 的变化,此 l 音之替换仅限于作为触发标志的 y 音本身;并依『vac、vas』等规则转为 u 音。〔举例:〕vuyhati、vulhati(被携带,单数);vuyhanti(被携带,复数);vahatu、vuyhatu(愿他携带);vaheyya、vuyheyya(他应当携带);avahī、avuyhittha、avahittha(他携带了);avahissati、vuyhissati(他将携带);avahissa、avuyhissa(他本将携带),其余类推。
Jara vayohānimhi.
老去,衰败。
§482
482.Jaramarānaṃ jīrajīyyamīyyā vā.
第四百八十二条。老死的成长与消减。
Jaramara iccetesaṃ dhātūnaṃ jīrajīyyamīyyādesā honti vā, saralopādi. Jīrati, jīranti. Jīyyati, jīyyanti. ‘‘Kvacā’’disuttena ekayakārassa kvaci lopo hoti. Jīyati, jīyanti.
关于「jara」(老)和「mara」(死)这两个词根,可选地换用「jīra」、「jīyya」等替代形式,并发生元音省略等音变。主动态:「jīrati」(他老去)、「jīranti」(他们老去);「jīyyati」(他老去)、「jīyyanti」(他们老去)。依据「kvacā」等规则,单个「ya」在某些情况下可省略,得:「jīyati」(他老去)、「jīyanti」(他们老去)。
Kamme jīrīyati, jīrīyanti. Jīyiyyati, jīyiyyanti. Jīratu, jīyyatu. Jīreyya, jīyyeyya. Ajīrī, jīrī, jīyyī. Jīrissati, jīyyissati. Ajīrissa, ajīyyissa.
业格被动态:「jīrīyati」(被老化)、「jīrīyanti」(复数被老化);「jīyiyyati」、「jīyiyyanti」。命令式:「jīratu」(愿其老去)、「jīyyatu」。祈愿式:「jīreyya」、「jīyyeyya」。过去时(带增音或无增音):「ajīrī」、「jīrī」、「jīyyī」。未来式:「jīrissati」、「jīyyissati」。条件式:「ajīrissa」、「ajīyyissa」。
Mara pāṇacāge, mīyyādeso, mīyyati, mīyyanti. Mīyati, mīyanti vā. Marati, maranti iccādi.
魔死如是说:『死者者,死去者,死者,死去者也。死或死去。死者,死去者如是。死亡,死亡也是如此。』
Disa pekkhaṇe.
以方位为观察。
§483
483.Disassapassa dissa dakkhā vā.
483. 『敌』者,具能见(视力敏锐)之义,即『见』也。
Disaiccetassa dhātussa passa dissa dakkhaiccete ādesā honti vā. Vavatthitavibhāsatthoyaṃ vāsaddo, tena dissādeso kammani sabbadhātuke eva. Passati, passanti. Dakkhati, dakkhanti.
对某一方位之界,或称视之,或谓『看到该方位之观察所』为命令或准则。此语用字义作解释,此方位命令说为业,业遍及一切界。『看见』、『看见者』。『识破』、『识破者』。
Kammani yakāralopo, dissate, dissante. Dissati, dissanti. Vipassīyati, dakkhīyati. Passatu, dakkhatu, dissatu. Passeyya, dakkheyya, disseyya.
业作废而不现者,显现,是为现。『现』、『现者』。『观察』、『识破』。愿看,愿识破,愿观察。愿可见,愿可识破,愿可现。
Hiyyattaniyaṃ ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā dhātuikārassa attaṃ, addasā, addasa. Kammani adissa.
减损类词,有时以『何处有界』等表达,谓界之本体,见,观。业中不起。
Tathā apassi, passi, apassiṃsu, passiṃsu. Apassi, passi, apassittha, passittha. Apassiṃ, passiṃ, apassimha, passimha. Addasi, dasi, addasaṃsu, dasaṃsu. Kammani adissaṃsu. Addakkhi, addakkhiṃsu.
如是,见、观察,不见、未见;见过、观察过,不曾见、不曾观察。见过、观察过,我们未见、未观察。见了、指示,见过、指示过。业见过、业指示过。见过、观察过。
Passissati, passissanti. ‘‘Bhavissantimhi ssassa cā’’ti yogavibhāgena ssassa lopo, ikārāgamo ca, dakkhiti, dakkhinti. Lopābhāve dakkhissati, dakkhissanti. Apassissa, adakkhissa iccādi.
将见、将观察。『存在中有消失』—这是因缘法中的消减,也是消失的标志,称为观察、识别。消失时,则将能看见、将能观察。不见时,不见、未见等。
Sada visaraṇagatyāvasānesu.
常住于消散流的终止处。
‘‘Sabbatthā’’ti vattate, maṇḍūkagatiyā ‘‘kvacī’’ti ca.
谓之『无处不在』,蛙行中则说『有时有处』。
§484
484.Sadassa sīdattaṃ.
四百八十四。消散所安住之处。
Sadaiccetassa dhātussa sīdādeso hoti sabbattha vibhattippaccayesu kvaci. Sesaṃ neyyaṃ. Nisīdati, nisīdanti. Bhāve nisajjate, idha kvacādhikārena sīdā-deso na bhavati. Nisīdatu. Nisīde. Nisīdi. Nisīdissati. Nisīdissa iccādi.
若作为唯一所指之法,于无处不在的分布因缘中,则在某处具明确的消散指示。余为难除。坐、坐下。坐于蕴中,此处很少有明确的消散指示。请坐。让坐。坐吧。将坐。将要坐等。
Yaja devapūjāsaṅgatikaraṇadānesu. Yajati, yajanti.
「Yaja」是指「献供天神以促成聚合及布施」的行为,意为献供、奉献;「Yajati」和「Yajanti」分别为单数和复数形式,意即「进行献供」。
Kammani ‘‘yamhī’’ti vattate.
「Kammani」一词在用法上被称为「yamhī」,即在此上下文中呈现出这样一种行为或动作的称谓。
§485
485.Yajassādissi.
485.「祭献」等字的代替形式。
Yajaiccetassa dhātussa ādissa yakārassa ikārādeso hoti yappaccaye pare, saralopo. Ijjate mayā buddho. Tathā yajatu, ijjataṃ. Yaje, ijjetha. Yaji, ijjittha. Yajissati, ijjissate. Yajissa, ijjissatha iccādi.
「祭献」(yaja)此词根,当其首字母「ya」的「y」音,在「a」不定过去时词缀之前,替换为「i」音,并省去元音。例如:「被我所祭祀」(以佛陀为对象)。同理:「祭献吧」的命令式、「被祭献」的使役形、「愿祭献」的愿望式、「被祭献着」的中间态愿望式、「已祭献」的过去式、「已被祭献」的中间态过去式、「将祭献」的将来式、「将被祭献」的中间态将来式、「若将祭献」的将来条件式、「若将被祭献」的中间态将来条件式,等等诸形。
Vada viyattiyaṃ vācāyaṃ, tyādyuppatti, appaccayo ca.
「vada」词根,意为「以语言清晰表达」;当接上「ti」等词缀时,出现字形变化,且「a」之词缀亦用于此。
‘‘Vā’’ti vattate.
「Vā」一词在此上下文中被使用,其用法被称为「vattate」,表示此词的用法和功能。
§486
486.Vadassa vajjaṃ.
第四百八十六条。『vad』根之替换为『vajja』。
Vadaiccetassa dhātussa sabbassa vajjādeso hoti vā sabbāsu vibhattīsu. Vibhatyādhikārattā cettha sabbāsūti atthato siddhaṃ.
如果指责的是某事本体,则该指控适用于一切;或者它适用于所有的分别。因分别而具权威,所以此处说‘所有’一词,从语义上来说是正确的。
‘‘Vā’’ti vattate.
此处用‘或者’二字。
§487
487.Lopañcettamakāro.
487. 关于废止的行为。
Bhūvādito paro appaccayo ettamāpajjate, lopañca vā. Vikaraṇakāriyavidhippakaraṇato cettha akāroti appaccayo gayhati.
所谓废止,即指之前存在的另一事物因而消失、灭亡,此为废止。因变异行为的因缘和条件,故此处说行为即为灭亡。
Bhūvādito juhotyādi-to ca appaccayo paro;
所谓之前存在的,是对供奉仪式等的废止;另一种废止也是如此;
Lopamāpajjate nāñño, vavatthitavibhāsatoti.
仅发生省略,而无其他变化,这是「局限选用」原则所决定的。
Appaccayassa ekāro, saralopādi, vajjeti, vadeti, vadati, antimhi –
关于先行条件(Appaccaya)唯独此一作用,谓诸动词形态简洁变化如动词根加完成形式、被动、中动、不定式等终结形态,皆遵此规则,转换表达。
§488
488.Kvacidhātuvibhattippaccayānaṃ dīghaviparītādesalopāgamā ca.
第488条 论及某些条件因缘(dhātu)分解变化的规律,及其与时间长短相反的形态变化的方式。
Idha dhātvādhikāre ākhyāte, kitake ca avihitalakkhaṇesu payogesu kvaci dhātūnaṃ, tyādivibhattīnaṃ, dhātuvihitappaccayānañca dīghatabbiparītaādesalopāgamaiccetāni kāriyāni jinavacanānurūpato bhavanti. Tattha –
此中,针对因缘(dhātu)所主导的语法规则,于某种特殊形态(未定标志的 kitaka 形态等)中,有时会出现因缘分解形态及相关条件的时长相反的变体,此乃对应圣尊经典语句的种种用法。具体以下说明:
Nāmhi rasso kiyādīnaṃ, saṃyoge caññadhātunaṃ;
其一,如名称中所示,关系于多少种状态结合或其他成分的联系,
Āyūnaṃ vā vibhattīnaṃ, mhā, ssāntassa ca rassatā.
其二,关于生命时长(āyū)及其变化的情况,以及关于稳定与断灭的状态之联系。
Gamito cchassa ñcho vāssa, gamissajjatanimhi gā;
舍弃这世间的他方迁居之地,必然要往所行住者之乡,去至相应的村落。
Ucāgamo vā tthamhesu, dhātūnaṃ yamhi dīghatā.
往来的途径,亦如各界之所在,其寿命长短亦然。
Eyyeyyāseyyāmettañca, vā ssessettañca pāpuṇe;
生者死者,及且存留者,皆悉前往;
Okārā attamittañca, ātthā papponti vā tthathe.
其音声、自己他者之分别、其义意也,亦随之获至。
Tathā brūtoti antīnaṃ, au vāha ca dhātuyā;
此即谓其终极,或者说是界之边际;
Parokkhāya vibhattimhi, anabbhāsassa dīghatā.
在隐微分裂之处,谓是不显现之长久无灭。
Saṃyoganto akārettha, vibhattippaccayādi tu;
结合起来不做,在有分离等因缘时才做;
Lopa māpajjate nicca-mekārokārato paroti.
断落常因一方而生起、常为所行为之物。
Ekārato parassa antiakārassa lopo, vajjenti, vadenti, vadanti. Vajjesi, vadesi, vadasi, vajjetha, vadetha, vadatha. Vajjemi, vajjāmi, vademi, vadāmi, vajjema, vadema, vajjāma, vadāma.
一方与他方相违而灭,彼此禁止、说话、称谓。你被禁止,你说话,你称谓,宜被禁止,宜说话,宜称谓。我们禁止,我等禁止,我们说,我等说,我们应禁止,我们应说。
Kammani vajjīyati, vajjīyanti. Vajjati, vajjanti. Vadīyati vā. Vajjetu, vadetu, vadatu. Vajje, vajjeyya, vade, vadeyya, vajjeyyuṃ, vadeyyuṃ. Vajjeyyāsi, vajjesi, vadeyyāsi. Avadi, vadi, vadiṃsu. Vadissati, vadissanti. Avadissa iccādi.
行为上受禁止,被禁止。被禁止,彼此禁止。或被说、被言。令其禁止,令其言,令其说。允许,或许可,或许许。你应禁止,你被禁止,你应说,你被说。不要说,说,说了。将说,将说。不要说、等。
Kamu padavikkhepe, appaccaye kate ‘‘kvacādivaṇṇānamekassarānaṃ dvebhāvo’’ti dvittaṃ, kavaggassa cavaggo.
关于语词省略,少因缘时作出「某处等二种名称之一说」两种说法,是为双义词,属缄口部类。
Abbhāsaggahaṇamantaggahaṇaṃ, vāggahaṇañca vattate.
此谓:发语、取语、内入语,以及弃语存在之事也。
§489
489.Niggahītañca.
489. 以及鼻音韵尾字(即带有鼻化符号的字)。
Abbhāsante niggahītañcāgamo hoti vā. Vavatthitavibhāsatthoyaṃ vāsaddo, tena kamādīnamevetaṃ. Caṅkamati, caṅkamanti iccādi. Kamati, kamanti iccādi.
于鼻音前,增音可有可无。此『或』字乃表固定选择之义,故此规则仅适用于『kam』等词根。如:『经行』、『众人经行』等;又如:『行』、『众人行』等。
Cala kampane, cañcalati, calati.
「cal」(词根),义为「动摇、晃动」;由此衍生:「cañcalati」(反复晃动)、「calati」(动摇)。
Cala dalane, daddallati.
『踏』者,搖動破裂之義也;『閃耀』者,光輝燦爛之義也。
Jhecintāyaṃ, appaccaye ‘‘o, sare, e’’ti ca adhikicca ‘‘te āvāyā’’ti yogavibhāgena akāritepi ekārassa āyādeso, jhāyati, jhāyanti iccādi, visesavidhānaṃ.
对于‘jhecintāyaṃ’,即针对轻微发生状态,初次发作时以分别语句‘哦,萨雷,伊……’及附加句‘它们的延伸’组成联合区别语,表达一体的意念动作,含‘打坐、定念’等多样义理。
Avuddhikabhūvādinayo. · 无增音之bhū等之法则。
Tuda byathane, tyādyuppatti appaccayo, ‘‘aññesu cā’’ti etthānuvattita vāggahaṇena tudādīnaṃ vuddhiabhāvova viseso, tudati, tudanti. Tudasi, tudatha. Tudāmi, tudāma.
『刺』者,穿刺傷害之義也。由此詞根等所生之詞,依『其餘諸詞亦然』之規則,附加無增音之例,此乃特例。故有:刺(他),刺(他們);刺(你),刺(你們);刺(我),刺(我們)。
Kamme ‘‘tassa cavagga’’iccādinā sadakārassa yappaccayassa jakāro dvittaṃ, tujjate, tujjante. Tujjati, tujjanti, tujjare vā. Tathā tudatu, tudantu. Tude, tudeyya, tudeyyuṃ. Atudi, tudiṃsu. Atudi, atudittha. Atudiṃ, atudimha. Atujjittha, atujji. Tudissati. Atudissa iccādi.
因「业」与『那时』等名词相应,若生起应受之报,则称『作意』;或用第三人称,现在分词,或主动动词等形态如 tujjati、tujjare 等,表明正在生起或实有之意。此中动词诸如『tujjati』『tudatu』『tude』『atudi』『atujjittha』『tudissati』皆为『作意』同根变化,含义为施行或产生意图,并以现在时和虚拟式等表达动作的发生与可能。
Visa pavesane papubbo, so gāmaṃ pavisati, pavisanti. Pavisasi, pavisatha. Pavisāmi, pavisāma.
『入』者,進入之義也,加前綴『向前』。故有:彼進入村落,(他們)進入;(你)進入,(你們)進入;(我)進入,(我們)進入。
Kamme pavisiyyate, pavisiyyante. Pavisiyyati, pavisiyyanti. Pavissate vā. Tathā pavisatu, pavisantu. Paviseyya. Pāvisi, pavisi, pāvekkhi pathaviṃ, ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā ajjatanimhi visassa vekkhādeso ca. Pāvisiṃsu, pavisiṃsu.
就業格而言:(被)進入,(被眾人)進入;(他)被進入,(他們)被進入。或作另一被動式。同理,(令)進入,(令眾人)進入;願(他)進入。(昔)進入了大地,依『詞根於某些情況』等規則,過去時中,詞根「入」替換為『穿入』等形式。(昔眾人)進入,(昔眾人)進入。
Kamme pāvisīyittha, pavisīyittha, pāvisīyi, pavisīyi. Pavisissati, pavisissanti. Pavisīyissate, pavisissate. Pāvisissa. Pāvisīyissa iccādi.
【被动态业格变化】:『进入』一词的各时态变化如下——过去时:『他进入了』、『他们进入了』;另形:『他进入了』、『他们进入了』。未来时:『他将进入』、『他们将进入』;被动未来:『将被进入』、『将被进入』。过去条件式:『若曾进入』;被动过去条件式:『若曾被进入』,等等。
Nuda khepe, nudati, nudanti.
动词 nude(揭露、推倒)诸形如 nudati、nudanti 用于描述动作『推倒』或『破坏』,其中单数与复数形态均表现此推动的动作。
Disa atisajjane, uddisati, uddisanti.
动词 uddisa(朝向、指向)及其复数 uddisanti 用于展示指向某方,扩展意义为超过、越过某方向或极限。
Likha lekhane, likhati, likhanti.
书写与刻写,写,写作。
Phusa samphasse, phusati, phusanti iccādi.
触及、接触,有触摸,接触等行为。
Tudādinayo. · tud等之法则。
Hū, bhū sattāyaṃ, tyādyuppatti ‘‘bhūvādito a’’iti appaccayo, ‘‘vā’’ti adhikicca ‘‘lopañcettamakāro’’ti bhūvādito parassa appaccayassa lopo, ‘‘aññesu cā’’ti vuddhi. So hoti, te honti, ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā parasarassa lopo. Hosi, hotha. Homi, homa. Bhāve hūyate.
「胡、布、生」是赘起词,属于生起依止。所谓生起依止是指依于前一词加以加强。如『胡垮帝多 阿』是前依止,『瓦』是加强,起到消除本依止的作用,称为生起依止中对另一依止的消除;『阿涅舒次』表示增长。如此,即是「是、是的」,「他们是」,又有「某处根」等词以其他结构消除。也有「愿成就」,「愿成就吧」,「愿我成就」,「愿我们成就」,「愿成就吧」。在造作、起意中出现「胡」的用法。
Tathā hotu, hontu. Hohi, anakāraparattā hilopo na bhavati, hotha. Homi, homa. Bhāve hūyataṃ.
「愿如是成就」,「愿他们成就」,「愿你成就」等,作为无形态的祈愿形式出现,不发生消失,「愿成就吧」。愿我、愿我们成就。在造作意义上出现「胡」的形式。
Sattamiyaṃ saralopādi, heyya, heyyuṃ. Heyyāsi, heyyātha. Heyyāmi, heyyāma. Heyyaṃ vā. Bhāve hūyetha.
「应当」、「宜」等简略消失的词形,如「应当」、「应去」、「你应当」、「你应去」、「我应当」、「我们应当」、「应该」等。在造作意义上,应取作用。
Hiyyattaniyaṃappaccayalope ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā hūdhātussa ūkārassa uvādeso. Ahuvā, ahuvu, ahuvū. Ahuva, ahuvo, ahuvattha. Ahuvaṃ, ahuvamha. Ahuvattha, ahuvatthuṃ. Ahuvase, ahuvavhaṃ. Ahuviṃ, ahuvamhase. Bhāve ahūyattha.
因消失的另一情况,如某处根等消失时宣示「胡」的音。形态如阿胡哇、阿胡武、阿胡伍、阿胡瓦、阿胡瓦吒、阿胡瓦图、阿胡瓦色、阿胡瓦吒目、阿胡维、阿胡瓦目哈色等。在造作意义上,出现阿胡的用法。
Ajjatanimhi ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā hūto īvibhattissa lopo rassattaṃ, so ahu, lopābhāve ‘‘karassa kāsattamajjatanimhī’’ti ettha ‘‘sattamajjatanimhī’’ti yogavibhāgena sāgamo, vuddhi, ahosi, ahesuṃ, ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā okārassekāro. Ahavuṃ vā. Ahosi, ahosittha. Ahosiṃ, ahuṃ, parasarassa lopo, rassattañca, ahosimha, ahumha, rassattaṃ. Bhāve ahūyittha.
就现在来说,“某处有界(dhātu)”等词如同引起分解的破坏,属于消灭的范畴,因此消灭之后,针对消灭的缺失、破坏,有“此处属界”的说法。这里“属界”的说法,因与“存在”相关而出现联系,由此产生增长与变化,称为“某处有界”等词的声音变化。如此说来,存在、产生、消灭、破坏,缺失、灭绝、存在、产生、破坏,皆是说法上的变化。应当视为存在中的变化而非实有。
‘‘Hi lopaṃ vā’’ti ito ‘‘lopo, vā’’ti ca vattate.
“此处消灭”说法,是由“消灭”和“或”两种说法形成。
490. Hotissare’hohe bhavissantimhi ssassa ca.
490. 关于“应当的未来”和“正在发生的未来”之意。
Hūiccetassa dhātussa saro eha oha ettamāpajjate bhavissantimhi vibhattimhi, ssassa ca lopo hoti vā. Ikārāgamo, saralopādi.
若针对所消灭之界,以消灭时段的声音来表达,则产生“该处消灭”之声。此为简单的词根连接。
Hehiti, hehinti. Hehisi, hehitha. Hehāmi, hehāma. Lopābhāve – hehissati, hehissanti. Hehissasi, hehissatha. Hehissāmi, hehissāma. Ohādese – hohiti, hohinti. Hohisi, hohitha. Hohāmi, hohāma. Tathā hohissati, hohissanti. Hohissasi, hohissatha. Hohissāmi, hohissāma. Ekārādese – heti, henti. Hesi, hetha. Hemi , hema. Hessati, hessanti. Hessasi, hessatha. Hessāmi, hessāma. Bhāve hūyissate.
【『将是』之变化形】:三单『将是』、三复『将是们』;二单『你将是』、二复『你们将是』;一单『我将是』、一复『我们将是』。无省略形:三单『将是』、三复『将是们』;二单『你将是』、二复『你们将是』;一单『我将是』、一复『我们将是』。以『ho-』替换形:三单『将是』、三复『将是们』;二单『你将是』、二复『你们将是』;一单『我将是』、一复『我们将是』;同样:三单『将是』、三复;二单、二复;一单、一复。以单一『e』音替换形:三单『是』、三复『是们』;二单『你是』、二复『你们是』;一单『我是』、一复『我们是』;未来:三单『将是』、三复;二单、二复;一单、一复。被动态存在式:『将被存有』。
Kālātipattiyaṃ ahavissa, ahavissaṃsu. Ahuyissatha iccādi.
【过去时机格(假设已过之时)】:『若曾存在』(单数)、『若曾存在』(复数);『若曾被感受』,等等。
Hū, bhū sattāyaṃ, bhū itīdha anupubbo, tyādyuppatti appaccayassa lopavuddhiyo, anubhoti, anubhonti. Anubhosi, anubhotha. Anubhomi, anubhoma.
「Hū」者,谓存在真理;「bhū」意为存在,一切众生即存在;「bhū」于此乃指渐次生起,即由消长灭增而生起的依止,感受此理者,或一者,或众多皆如此感受。以「anubhosi」、「anubhotha」上下对话式表达感受的祈请;以「anubhomi」、「anubhoma」第一人称表达感受之意。
Kamme anubhūyati, anubhūyanti. Tathā anubhotu, anubhontu. Anubhohi, anubhotha. Anubhomi, anubhoma. Anubhūyatu, anubhūyantu. Anubhave, anubhaveyya. Anubhūyeyya. Anubhosi, anubhavi. Anubhossati, anubhossanti. Anubhossasi, anubhossatha. Anubhossāmi, anubhossāma. Anubhavissati vā. Anubhossa, anubhavissa vā iccādi.
【被动态业格变化——『经历/受用』之词】:被动现在时:『被经历』(单)、『被经历们』(复)。同样,命令式:『愿被受用』(单)、『愿被受用们』(复);二单命令:『汝受用』、二复:『汝等受用』;一单:『我受用』、一复:『我等受用』。被动命令式:『愿被受用』(单)、『愿被受用们』(复)。愿望式:『愿经历』、『愿经历』;被动愿望式:『愿被经历』。过去时:『曾受用』(二单)、『曾受用』(三单)。未来时:三单『将受用』、三复『将受用们』;二单『你将受用』、二复『你们将受用』;一单『我将受用』、一复『我们将受用』;或另形未来:『将经历』。过去条件式:『若曾受用』;或另形:『若曾经历』,等等。
Sī saye appaccayalopo, vuddhi ca, seti, senti. Sesi, setha. Semi, sema. Sete, sente iccādi.
词根「sī」义为「卧、睡」,去除附加词缀,并施以增音(vuddhi),得「seti」(他卧)、「senti」(他们卧);「sesi」(你卧)、「setha」(你们卧);「semi」(我卧)、「sema」(我们卧);「sete」(他卧,中间态)、「sente」(他们卧,中间态),如此等等。
Appaccayalopābhāve –
因缘断绝之无有时——
‘‘Sare’’ti vattate, dhātuggahaṇañca.
所谓「sare」者,指蕴摄持之义。
§491
491.E aya.
第四九一条:〔词根中的〕『e』〔替换为〕『aya』。
Ekārassa dhātvantassa sare pare ayādeso hoti, saralopādi. Sayati, sayanti. Sayasi, sayatha. Sayāmi, sayāma.
单根本体中,对于活用词的结尾部分发生有不规则的情况,这种情况称为「简单活用法」。例如,「sayati」意为「他寝息」、「sayanti」意为「他们寝息」。类似地,「sayasi」与「sayatha」同义。第一人称单数「sayāmi」,第一人称复数「sayāma」亦同。
Kammeatipubbo, ‘‘kvaci dhātvā’’dinā yamhi rassasarassa dhātvantassa dīgho, atisīyate, atisīyante. Atisīyati, atisīyanti. Bhāve sīyate.
【业格在前】依照「某些词根」等规则,当短元音位于词根末尾时延长为长音:「被过度躺卧」(单数)、「被过度躺卧」(复数);「过度躺卧」(单数)、「过度躺卧」(复数)。以行为态而言:「被躺卧」。
Tathā setu, sentu. Sehi, setha. Semi, sema. Sayatu, sayantu. Saya, sayāhi, sayatha. Sayāmi, sayāma. Sayataṃ, sayantaṃ. Sayassu, sayavho. Saye, sayāmase. Atisīyataṃ, atisīyantaṃ. Atisīyatu, atisīyantu. Bhāve sīyataṃ.
同样地,【命令式】主动态第三人称:单数「躺」、复数「躺」;第二人称:单数「躺」、复数「躺」;第一人称:单数「我躺」、复数「我们躺」。【命令式】各形:「躺」、「请躺」、「你们躺」;「我躺」、「我们躺」;中间态命令式:单数「躺」、复数「躺」;中间态第二人称:单数「躺」、复数「躺」;中间态第一人称:单数「我躺」、复数「我们躺」。【过度躺卧】命令式:单数、复数各形。行为态命令式:「被躺卧」。
Saye, sayeyya, sayeyyuṃ. Atisīyeyya. Bhāve sīyetha.
【祈愿式】:「愿躺」(单数各形)、「愿躺」(复数);【过度躺卧】祈愿式单数形;行为态祈愿式:「被躺卧」。
Asayi, sayi, asayiṃsu, sayiṃsu, asayuṃ. Sāgame atisesi, atisesuṃ. Kamme accasīyittha, accasīyi, atisīyi. Bhāve sīyittha.
【过去式】主动态:「曾躺」(带前缀增音)、「曾躺」(不带增音);复数:「曾躺」(带增音)、「曾躺」(不带增音);「曾躺」(另一复数形)。在与连接词相合时,【过度躺卧】之过去式:单数「过度躺了」、复数「过度躺了」。业格态:「被过度躺卧了」(各形);行为态:「被躺卧了」。
Sayissati, sayissanti. Ikārāgamābhāve sessati, sessanti. Kamme atisīyissatha, atisīyissati. Bhāve sīyissate.
【未来式】主动态:「将躺」(单数)、「将躺」(复数);若无插入元音,则为另一未来式形:单数、复数。业格态【过度躺卧】未来式:单数、复数各形;行为态:「将被躺卧」。
Asayissā, asayissaṃsu. Kamme accasīyissatha iccādi.
【条件式/假设过去未来式】主动态:单数、复数各形。业格态【过度躺卧】条件式等,余类推。
Nī pāpuṇane, dvikammakoyaṃ, ajaṃ gāmaṃ neti, nenti. Nesi, netha. Nemi, nema. Lopābhāve nayati, nayanti iccādi. Kamme nīyate gāmaṃ ajo devadattena, nīyare, nīyante. Nīyati, nīyanti.
「Nī」作使役动词,意为「引导、领往」。于二事并行时,此动词用作加行者,譬如「不牵引入村」即「不领入村」。词形如「Nesi」「Netha」「Nemi」「Nema」,皆为「领、带、引」之多样变形。若无所领,引导即消失。用例如「姊姊被天人领引至村中」称为「nīyate」,意谓「被领入」。
Tathā netu, nayatu. Nīyataṃ, nīyantaṃ. Naye, nayeyya. Nīyetha, nīyeyya. Anayi, nayi, anayiṃsu, nayiṃsu. Vinesi, vinesuṃ. Anīyittha, nīyittha. Nayissati , nessati. Nayissate, nīyissate, nīyissati. Anayissa, anīyissa iccādi.
同样地,『导』(主动不定式)及『被导』(被动不定式)。『已被导』、『正被导者』。『应导』、『应导』(两种语气形式)。『应被导』、『应被导』(两种语气形式)。『曾导』(无前缀)、『曾导』(有前缀)、『曾导众』(无前缀)、『曾导众』(有前缀)。『曾调伏』(单数)、『曾调伏众』。『曾被导』(反身过去式,两种形式)。『将导』、『将领』。『将被导』(两种形式)、『将被导』(又一形式)。『若曾导』、『若曾被导』,如此等等。
Ṭhā gatinivattimhi, ‘‘vā’’ti vattate.
「Ṭhā」指位置、处所。表达「由此处往彼处去或回归」,作动词「vā」用,即「在……处,往……处」之意。
§492
492.Ṭhā tiṭṭho.
编号注释,谓「Ṭhā」有「立」之义。
Ṭhāiccetassa dhātussa tiṭṭhādeso hoti vā. Vavatthitavibhāsatthoyaṃ vāsaddo, appaccayalopo. Tiṭṭhati, tiṭṭhanti. Ṭhāti, ṭhanti. Lopābhāve ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā ṭhāto hakārāgamo ca rassattaṃ, saṃpubbo saṇṭhahati, saṇṭhahanti. Ette adhiṭṭheti, adhiṭṭhenti.
『住』此语根,其替代形式为『立』,此为可选用法。此『或』字表示有条件的任意选择,乃省略词缀之用法。『立住』(复数『立住』)。『住』(单数)、『住』(复数)。在不省略的情况下,依『有时语根』等规则,由『住』根加『哈』声及短化,加前缀『同』则成『安立』、『安立』(复数)。如此,加前缀则成『决意』(单数)、『决意』(复数)。
Kamme –
被动语态——
§493
493.Yamhi dādhā mā ṭhā hā pā maha mathādīnamī.
493.于何处投掷、立置、放置、大致如此起始者,
Bhāvakammavisaye yamhi paccaye pare dā dhā mā ṭhā hāpā maha matha iccevamādīnaṃ dhātūnaṃ anto īkāramāpajjate, niccatthoyamārambho. Upaṭṭhīyati, upaṭṭhīyanti. Hakārāgame rassattaṃ, īkārāgamo ca, patiṭṭhahīyati, patiṭṭhahīyanti. Bhāve ṭhīyate.
于造业之所缘,倚赖他因而投掷、立置、放置、大致如此等元素的最终,生成元音“ī”者,此为永久之起始。它被确立,众多者被确立。在“ha”音出现时伴随“ra”音,元音“ī”随之产生,确立或被确立。于造作中停留。
Tathā tiṭṭhatu, tiṭṭhantu. Ṭhātu, ṭhantu. Saṇṭhahatu, saṇṭhahantu. Tiṭṭhe, tiṭṭheyya. Saṇṭhe, saṇṭheyya, saṇṭheyyuṃ. Saṇṭhahe, saṇṭhaheyyuṃ. Aṭṭhāsi, aṭṭhaṃsu. Saṇṭhahi, saṇṭhahiṃsu. Pakiṭṭhissati, patiṭṭhissanti. Ṭhassati, ṭhassanti. Patiṭṭhahissati, patiṭṭhahissanti. Patiṭṭhissa, patiṭṭhissaṃsu. Patiṭṭhahissa, patiṭṭhahissaṃsu iccādi.
如是,应立,应立者。立,应立者。结,应结者。立,应立,应立也。结,应结,应结,应结也。结,应结,应结也。你在,有。你们在,有。将毁,必毁。立,立。必立,必立。应立,必立,有。应立,必立,有,如此类推。
Pā pāne, ‘‘vā’’ti vattate.
于“放置”一语中,出现“或”(vā)字。
§494
494.Pāpibo.
第四九四条:『饮』根(被动式)。
Pāiccetassa dhātussa pibādeso hoti vā. Vavatthitavibhāsatthoyaṃ vāsaddo.
『饮』此语根,其替代形式为『喝』,此为可选用法。此『或』字表示有条件的任意选择。
Pibati. Pibatu. Pibeyya. ‘‘Kvaci dhātvā’’dinā bakārassa vakāro, pivati, pivanti. Pāti, pānti, panti vā. Pīyate, pīyante. Pīyati, pīyanti. Pivatu. Piveyya. Apāyi, pivi. Pivissati. Apivissa iccādi.
『喝』(主动式单数)。『令喝』(命令式)。『应喝』(愿望式)。依『有时语根』等规则,『巴』字换为『瓦』字,成『饮』(单数)、『饮』(复数)。『饮』(简式单数)、『饮』(简式复数,两种形式)。『被饮』(被动式,两种形式)。『被饮』(又一被动式,两种形式)。『令喝』(被动命令式)。『应被饮』(被动愿望式)。『曾饮』(过去式,两种形式)。『将饮』(未来式)。『若曾饮』(条件式),如此等等。
Asa bhuvi, vibhattuppatti, appaccayalopo, asa itīdha –
「asa」语基,变格词尾产生,末尾辅音脱落,此处「asa」——
‘‘Asasmā, antalopo’’ti ca vattate.
『Asasmā, antalopo』为对前义之说明,谓在此处“asa”亦可解为“缺失内在”,是根基词义之变相用法。
§495
495.Tissa tthittaṃ.
第四九五条。「tissa」变为「tthittaṃ」。
Asaiccetasmā dhātumhā parassa tissa vibhattissa tthittaṃ hoti, dhātvantassa lopo ca. Atthi.
由「as」此语根,其后接续第三人称单数词尾「ti」时,变为「tthitaṃ」,同时语根末尾字母亦脱落。故成「atthi」(存在)。
‘‘Vā’’ti vattate.
「Vā」者,谓或有或无之意。
§496
496.Sabbatthāsassādi lopo ca.
第四百九十六条,凡有「sabbatthāsassa」等用语者,及其省略亦属此类。
Sabbattha vibhattippaccayesu ca asaiccetāya dhātuyā ādissa lopo hoti vā, vavatthitavibhāsatthoyaṃ vāsaddo. Santi.
「sabbattha」者,于各种分解因缘中,若无此种能为对象之根本法,则该语言表达为省略或缺失,此谓删省之意。此处体现的是说法的显彰与默示之辞。其义成立无误。
‘‘Asasmā, antalopo’’ti ca adhikāro.
「从『as』语基起、末尾字母脱落」,此为贯通诸规则之统辖语。
§497
497.Simhi ca.
第四百九十七条,论「simhi」字义。
Asadhātussa antalopo hoti simhi vibhattimhi ca. Tvaṃ asi.
「simhi」为非实体法之内部删省者,亦用于分解法中。如「tvaṃ asi」(你是)中用法。
§498
498.Thassatthattaṃ.
498. 此为真实存在。
Asaiccetāya dhātuyā parassa thassa vibhattissa tthattaṃ hoti, dhātvantassa lopo ca. Tumhe attha.
谓此因彼他者所分别之法得真实存在,且彼法丧失于该差别。你等此义:
‘‘Vā’’ti vattate.
所谓『或』者,如是说。
§499
499.Asasmā mimānaṃ mhimhāntalopo ca.
499. 此非如是,彼此处亦无丧失。
Asaiccetāya dhātuyā parāsaṃ mi maiccetāsaṃ vibhattīnaṃ mhimhaiccete ādesā honti vā, dhātvantassa lopo ca. Amhi, amha. Asmi, asma.
谓此因他者、彼他者分别之法,以及彼等分别之法中之指示(命令)或存在,且该法(dhātvanta)丧失。如是我等、我等此处,及我在、我等者。
§500
500.Tussa tthuttaṃ.
500. 此为所立真实。
Asaiccetāya dhātuyā parassa tussa vibhattissa tthuttaṃ hoti, dhātvantassa lopo ca. Atthu. Asassādilopo ca, santu. Āhi, attha. Asmi, asma.
此句中,“无此”等词根于他者、不肯定谓语的分解中,是可分别的;具有词尾的则丧失词根本义。词根如“此、在、是”等,亦是如此。
Sattamiyaṃ asassādilopo, ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā asato eyyaeyyuṃ vibhattīnaṃ iyāiyuñca honti. Siyā, siyuṃ.
第七种无这种词尾的用法,如“何处有此”等虚假表达,通常带有情态词和重叠语气。
Lopābhāve ‘‘kvaci dhātvā’’dinā asato eyyādīnaṃ sadhātvantānaṃ ssa ssu ssa ssatha ssaṃ ssāmaādesā honti.
词尾若无(否定)则,“何处有此”等句式表示真实存在的肯定句,提供某些语气与表达方式。
Evamassa vacanīyo, assu. Assa, assatha. Assaṃ, assāma.
依此类推,“存在”等词是这样使用的;“存在的”、“存在期间”等词语,均依此词根和词尾的构成。
Ajjataniyaṃ akārāgamo, dīgho ca, āsi, āsiṃsu, āsuṃ. Āsi, āsittha. Āsiṃ, āsimha.
关于现在时体、无动作生起的表现,及其长短形等变体,如“是”、“他们是”及“我们是”等。
‘‘Vā , asassā’’ti ca vattate.
又有“或,无此”等词,作为相关表达形式被使用。
§501
501.Asabbadhātuke bhū.
五百零一。非集聚法中有色法。
Asasseva dhātussa bhūādeso hoti vā asabbadhātuke. Bhavissati, bhavissanti. Abhavissa, abhavissaṃsu.
似此,无色法中,或或有色法之所现。或将成或成已成。或将灭或灭已灭。
Vāti kimatthaṃ? Āsuṃ.
此语何意?谓『存在』。
Brū viyattiyaṃ vācāyaṃ, tyādyuppatti, appaccayalopo ca.
此语用于言语开头,谓开始、因缘微弱衰落。
‘‘Kvacī’’ti vattate.
谓『何处』说此语。
§502
502.Brūto ī timhi.
五百零二。此语谓之示现。
Brūiccetāya dhātuyā paro īkārāgamo hoti timhi vibhattimhi kvaci, vuddhiavādesā, saralopādi. Bravīti, brūti, ‘‘aññesu cā’’ti suttānuvattitavāggahaṇena brūdhātussa byañjane vuddhi na hoti, bahuvacane ‘‘jhalānamiyuvā sare vā’’ti ūkārassa sare uvādeso, bruvanti. ‘‘Kvaci dhātvā’’dinā brūto tiantīnaṃ vā a u ādesā brūssa āhādeso ca.
『说』者,是由词根『dhātu』与外来第一人称动词词尾的结合,在不同语法构造中有时分开,有时合并,且有增益表达,构造中带有简易的冠词。『说』字根(brū)是因经文传承上的法则而使用,不作增益时单数没有变化,复数则加“结束音”或尾音,例如“jhalānamiyuvā sare vā”中的“sare uvā”即为结束音的用法。通过『有时分开词根』等形式表达意愿或呼唤。
Āha, āhu. Brūsi, brūtha. Brūmi, brūma. Brūte, bruvante. Brūse, bruvavhe. Bruve, brūmhe. Brūtu, bruvantu. Brūhi, brūtha. Brūmi, brūma. Brūtaṃ, bruvantaṃ. Bruve, bruveyya, bruveyyuṃ. Bruveyyāsi, bruveyyātha. Bruveyyāmi, bruveyyāma. Bruvetha, bruveraṃ. Abruvā, abruvū.
「āha」、「āhu」。「brūsi」、「brūtha」。「brūmi」、「brūma」。「brūte」、「bruvante」。「brūse」、「bruvavhe」。「bruve」、「brūmhe」。「brūtu」、「bruvantu」。「brūhi」、「brūtha」。「brūmi」、「brūma」。「brūtaṃ」、「bruvantaṃ」。「bruve」、「bruveyya」、「bruveyyuṃ」。「bruveyyāsi」、「bruveyyātha」。「bruveyyāmi」、「bruveyyāma」。「bruvetha」、「bruveraṃ」。「abruvā」、「abruvū」。(以上为动词词根「brū」(说)各人称、数及语气之活用形,依序涵盖过去时、命令式、愿望式及其他活用形式。)
Parokkhāyaṃ ‘‘brūbhūnamāhabhūvā parokkhāya’’nti brūdhātussa āhaādeso, saralopādi, supine kira māha, tenāhu porāṇā, āhaṃsu vā iccādi.
在隐含表达中,如“说了、被说”之类的用法,是『说』字根的呼唤式及简易冠词,用法类似于犹如睡眠般的状态,因此古代文献中说“曾说、有时愿意”等。
Ajjataniyaṃ abravi, abruvi, abravuṃ. Bravissati. Abravissa iccādi.
过去时(今日过去时):「abravi」、「abruvi」、「abravuṃ」。未来时:「bravissati」。条件式:「abravissa」,等等。(以上为动词词根「brū」(说)之今日过去时、未来时及条件式活用形式举例。)
Hana hiṃsāgatīsu, timhi kvaci appaccayalopo, hanti, hanati, hananti. Hanasi, hanatha. Hanāmi, hanāma.
『杀』、『伤害』等相关动词在某些条件下表现出词尾省略的现象,有时用『杀』、『杀死』、『杀人』等动词形式,于人称单数复数中亦有不同,如hanasi、hanatha、hanāmi、hanāma。
Kamme ‘‘tassa cavagga’’iccādinā ñattaṃ, dvittañca, haññate, haññante, haññare. Haññati, haññanti. Hanatu, hanantu. Haneyya.
在业态(被动语态)中,依照『其脱咖瓦嘎』等规则,已确定单数、重复变化,故得:「被打」(单数)、「被打」(复数)、「被打」(另一复数变化形);「打」(单数)、「打」(复数);「愿打」(单数)、「愿打」(复数);「应打」。
‘‘Hanassā’’ti vattate.
『当删去』之规则于此仍在适用。
§503
503.Vadho vā sabbattha.
503.或于一切处替换为『杀』。
Hanaiccetassa dhātussa vadhādeso hoti vā sabbattha vibhattippaccayesu, vavatthitavibhāsatthoyaṃ vāsaddo. Vadheti. Vadhīyati. Vadhetu. Vadhīyatu. Vadheyya. Avadhi, avadhiṃsu. Ahani, ahaniṃsu. Vadhissati, hanissati. Khādese paṭihaṅkhāmi, paṭihanissāmi. Avadhissa, ahanissa iccādi.
『汉那』[Pali: Hana] 此词根,在一切活用语尾与词缀的位置,皆可用『瓦达』[Pali: Vadha](杀、打)之替换形。此处『或』字,意为限定性任选替换。替换后可得:「杀害」(主动)、「被杀害」(被动);「愿杀害」(主动命令式)、「愿被杀害」(被动命令式);「应杀害」(愿望式);「杀害了」(过去时,单数及复数各形);「打了」(过去时,原词根形,单数及复数各形);「将杀害」、「将打」;在「消除」之义中:「我将对抗」、「我将反击」;「若杀害」、「若打」等等。
Hūvādinayo. · hū等之法则。
Hu dānādanahabyappadānesu, tyādyuppatti, appaccayo ca, ‘‘kvacādivaṇṇānamekassarānaṃ dvebhāvo’’ti dvittaṃ, ‘‘pubbobbhāso’’ti abbhāsasaññā.
『胡』[Pali: Hu] 词根,义为给予、不给予、供施火祭;依规则生起「帝」等语尾;又依『无』词缀之规则,不附加「阿」词缀;再依『有时,词首单母音词根须重叠』之规则,进行重叠;依『前者成为重叠音节』之规则,前部分被标记为重叠音节(前缀音节)。
‘‘Abbhāse’’ti vattate.
『在重叠音节中』之规则,于此续起作用。
§504
504.Hassajo.
504.【笑生】(注:此为动词词根「笑」之词条标题)
Hakārassa abbhāse vattamānassa jo hoti. ‘‘Lopañcetta makāro’’ti appaccayalopo, vuddhi. Juhoti.
在『哈』的声音响亮时出现。所谓『失去六根的象声词』,意指条件的消失、逐渐增长。『发出声音』。
Lopābhāve ‘‘jhalānaṃ, sare’’ti ca vattamāne –
在不存在时,则说『发亮、闪光』等当下现象——
§505
505.Yavakārā ca.
第五百零五条 谷物的声音。
Jhalasaññānaṃ ivaṇṇuvaṇṇānaṃ yakāravakārādesā honti sare pareti apadantassa ukārassa vakāro.
发光、色彩鲜明的声音,如『雅』、『哈』等声音所在之处,是声调和声类。被呼唤者的『乌』音之声变化。
Juhvati, juhoti, juhvanti, juhonti. Juhvasi, juhosi, juhvatha, juhotha. Juhvāmi, juhomi, juhvāma, juhoma.
(词根「祭祀/供奉」的变化形式):第三人称单数「祭祀」、「供奉」,第三人称复数「祭祀」、「供奉」;第二人称单数「汝祭祀」、「汝供奉」,第二人称复数「汝等祭祀」、「汝等供奉」;第一人称单数「我祭祀」、「我供奉」,第一人称复数「我等祭祀」、「我等供奉」。
Kamme ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā dīgho, hūyate, hūyante. Hūyati, hūyanti.
在行为(业)中,因为『某处有元素』等故形态较长,出现被呼叫、被呼唤的形式。hūyate(他被呼叫时),hūyante(他们被呼叫时);hūyati(他被召唤时),hūyanti(他们被召唤时)。
Tathā juhotu, juhontu, juhvantu vā. Juhe, juheyya, juheyyuṃ. Ajuhavi, ajuhavuṃ. Ajuhosi, ajuhosuṃ. Ahūyittha aggi. Juhissati, juhissanti. Juhossati, juhossanti vā. Ajuhissa, ajuhissaṃsu iccādi.
如来说:应当供养、供养着、正当供养。供养吧,宜当供养,应当供养。未曾供养,我未曾供养。你曾供养,你们曾供养。火焰已生。将要供养,他将要供养。或将供养,他们或将供养。我应当供养,你们应当供养等。
Hā cāge, pure viya dvebhāvajādesa appaccayalopā.
放弃吧,正如以前那样,有两种分别语、因缘断灭。
‘‘Abbhāse’’ti vattate.
此处说为『末端、边际』。
§506
506.Rasso.
短音。
Abbhāse vattamānassa sarassa rasso hoti.
说是『末端』时,指的是一切的细线。
Jahāti, jahanti. Jahāsi, jahātha. Jahāmi, jahāma.
放弃、抛弃。他放弃,你应当放弃。我放弃,我们放弃。
Kamme ‘‘yamhi dādhāmāṭhāhāpāmahamathādīnamī’’ti dhātvantassa īkāro. Hīyate, hīyante, hīyare. Hīyati, hīyanti.
在被动语态中,依据「词根末尾为『야』、『다』、『마』、『타』、『하』、『파』、『마』、『하』、『마』、『타』等之时,词根末尾加『伊』(ī)」之规则,词根末尾变为长音伊(ī)。由此得:「被舍离」(单数)、「被舍离」(复数)、「被舍离」(另一复数形);又「被舍离」(单数)、「被舍离」(复数)。
Tathā jahātu, jahantu. Jahe, jaheyya, jaheyyuṃ. Hīyetha, hīyeyya. Ajahāsi, ajahiṃsu, ajahāsuṃ. Pajahi, pajahiṃsu, pajahaṃsu, pajahuṃ. Kamme pajahīyittha, pajahīyi. Pajahissati, pajahissanti. Hīyissati, hīyissanti. Pajahissa, pajahissaṃsu iccādi.
同理,祈使式有:「愿其舍弃」(单数)、「愿彼等舍弃」(复数);愿望式有:「愿其舍弃」、「愿其舍弃」、「愿彼等舍弃」;被动式愿望有「被舍弃」、「被舍弃」。过去时有:「曾舍弃」(单数)、「曾舍弃」(复数)、「曾舍弃」(另一复数形);加前缀「离」之形有:「离舍」(单数)、「离舍」(复数)、「离舍」(另一复数形)、「离舍」(又一复数形)。被动过去时有:「被离舍」(单数)、「被离舍」(单数另一形)。将来时有:「将舍弃」(单数)、「将舍弃」(复数);被动将来时有:「将被舍离」(单数)、「将被舍离」(复数)。条件式有:「若舍弃」、「若舍弃」(复数)等,诸如此类。
Dā dāne, tyādyuppatti, dvebhāvarassattāni, appaccayassa lopo, dadāti, dadanti. Dadāsi, dadātha. Dadāmi, dadāma.
词根「给予」(意为「给予、施与」),经由加接尾词等步骤、重叠及短音化等音变、以及省去某一词缀,得现在时变化如下:第三人称单数「给予」、第三人称复数「给予」;第二人称单数「汝给予」、第二人称复数「汝等给予」;第一人称单数「我给予」、第一人称复数「我等给予」。
Dvittābhāve maṇḍūkagatiyā ‘‘vā’’ti vattate.
在重复形式不存在的情况下,依「蛙跳式」,『或』字继续适用。
§507
507.Dādhātussa dajjaṃ.
507.『给』字词根替换为『当给』。
Dāiccetassa dhātussa sabbassa dajjādeso hoti vā, vavatthitavibhāsatthoyaṃ vāsaddo, appaccayalopo. Dajjati, dajjanti. Dajjasi, dajjatha. Dajjāmi, dajjāma. Dajjādesābhāve ‘‘lopañcettamakāro’’ti appaccayassa ekāro, dānaṃ deti, denti. Desi, detha.
『给』,即此词根,其全体可替换为『当给』等形式,或不替换;此『或』字表示限定性选择之义。省略未来时人称词尾。『当给』(第三人称单数)、『诸当给』(第三人称复数);『汝当给』(第二人称单数)、『汝等当给』(第二人称复数);『我当给』(第一人称单数)、『我等当给』(第一人称复数)。在不发生『当给』替换的情况下,依「省略未来时词尾,且此词尾之『ā』变为『e』」之规则,省略人称词尾,『e』替代之:『给予』(第三人称单数)、『给予』(第三人称复数);『汝给予』(第二人称单数)、『汝等给予』(第二人称复数)。
‘‘Vā’’ti vattate.
「Vā」者,义为「或者」「或」的选择连词。
§508
508.Dādantassaṃ mimesu.
第五百零八条,谓「给予」之用法。
Dāiccetassa dhātussa antassa aṃ hoti vā mimaiccetesu paresu, niggahītassa vaggantattaṃ. Dammi, damma. Demi, dema.
『Dāiccetassa』者,谓「给予」之根本或意根,在此为他者或自身给予之意,具包容与排他之义,乃节制含义。此处引为教义分章之本义。『Dammi』、『damma』为动词变形。
Kamme ‘‘yamhi dādhā’’iccādinā īkāro, dīyate, dīyante. Dīyati, dīyanti. Dīyyate, dīyyante. Dīyyati, dīyyanti vā iccādi.
「在业行上,以『yamhi dādhā』为基起,动词用语为第一人称到第三人称被使役态活用。如『给予』『被给予』『当给予』『应当给予』等形态。以动词词根『dīyati』『dīyanti』『dīyyati』『dīyyanti』及其被动态、使动态和意动活用表达。
Dadātu , dadantu. Dadāhi, dadātha. Dadāmi, dadāma. Dadataṃ, dadantaṃ. Dadassu, dadavho. Dade, dadāmase. Dajjatu, dajjantu iccādi. Detu, dentu. Dehi, detha. Demi, dema. Kamme dīyataṃ, dīyantaṃ. Dīyatu, dīyantu.
祈使式主动态:『令给』(第三人称单数)、『令诸给』(第三人称复数);『汝给』(第二人称单数命令)、『汝等给』(第二人称复数命令);『我给』(第一人称单数)、『我等给』(第一人称复数);『令其给』(第三人称单数中间态)、『令诸给』(第三人称复数中间态);『汝给』(第二人称单数中间态)、『汝等给』(第二人称复数中间态);『我给』(第一人称单数中间态)、『我等给』(第一人称复数中间态)。『当给』系列:『令当给』(第三人称单数)、『令诸当给』(第三人称复数),以下类推。简式:『令给』(第三人称单数)、『令诸给』(第三人称复数);『汝给』(第二人称单数)、『汝等给』(第二人称复数);『我给』(第一人称单数)、『我等给』(第一人称复数)。被动态祈使式:『令被给』(第三人称单数)、『令诸被给』(第三人称复数);『被给』(另式第三人称单数)、『诸被给』(另式第三人称复数)。
Sattamiyaṃ dade, dadeyya, dadeyyuṃ. Dadeyyāsi, dadeyyātha. Dadeyyāmi, dadeyyāma. Dadetha, daderaṃ. Dadetho, dadeyyāvho. Dadeyyaṃ, dadeyyāmhe. Dajje, dajjeyya.
希求式(第七活用):『愿其给』(第三人称单数中间态)、『愿其给』(第三人称单数主动态)、『愿诸给』(第三人称复数主动态);『愿汝给』(第二人称单数主动态)、『愿汝等给』(第二人称复数主动态);『愿我给』(第一人称单数主动态)、『愿我等给』(第一人称复数主动态);『愿其给』(第三人称单数中间态另式)、『愿诸给』(第三人称复数中间态);『愿汝给』(第二人称单数中间态)、『愿汝等给』(第二人称复数中间态);『愿我给』(第一人称单数中间态)、『愿我等给』(第一人称复数中间态)。『当给』系列希求式:『愿其当给』(第三人称单数中间态)、『愿其当给』(第三人称单数主动态)。
‘‘Kvaci dhātū’’tiādinā eyyassāttañca, dajjā, dajjuṃ, dajjeyyuṃ. Dajjeyyāsi, dajjeyyātha. Dajjaṃ, eyyāmissa amādeso ca, dajjeyyāmi, dajjeyyāma. Dvittābhāve deyya, deyyuṃ. Deyyāsi, deyyātha. Dīyetha, dīyeyya.
「何处」等词及探询行为相关动词,有给予、交付之意。如“给”、“应给”、“将给”等。动词有多种变体,包括第一人称、第二人称、祈使、动名词等。也包含因否定而应被给予之物。
Hiyyattaniyaṃ adadā, adadū. Adado, adadattha. Adadaṃ, adadamha. Adadattha, adadamhase. Kamme adīyittha.
表达给予的过去时态形式,如“给予了”、“被给予了”,包括过去完成、过去未完成等多种语态。
Ajjatanimhi adadi, adadiṃsu, adaduṃ. Adajji, adajjiṃsu. Adāsi, adaṃsu. Adāsi, ado, adittha. Adāsiṃ, adāsimha, adamha. Adādānaṃ purindado. Kamme adīyittha, adīyyi.
现在时和过去时的给予动词形式及其复数,如“正在给予”、“已经给予”等。涵盖了完成体、未完成体及否定形式。
Bhavissantiyaṃ ikārāgamo, saralopādi, dadissati, dadissanti. Dajjissati, dajjissanti. Rassattaṃ, dassati, dassanti. Dassasi, dassatha. Dassāmi, dassāma. Dassate. Dīyissate, dīyissati.
将来时及将来完成时态的给予动词,如“将给予”、“会给予”。包括动词在主动、被动以及祈使语气下的形式。如表现动作发生的肯定句和否定句。
Kālātipattiyaṃ adadissa, adajjissa, adajjissā, adassa, adassā, adassaṃsu. Adīyissatha, adīyissa iccādi.
表否定给予的未来时态动词形式,如“将不会给予”、“不应给予”等。
Dhā dhāraṇe, pure viya vibhattuppatti, dvittarassattāni, appaccayalopo ca, ‘‘dutiyacatutthānaṃ paṭhamatatiyā’’ti dhakārassa dakāro, dadhāti, dadhanti. Apipubbo tassa ‘‘tesu vuddhī’’tiādinā akāralopo, ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā dhakārassa hakāro, rassattañca, dvāraṃ pidahati, pidahanti. Dvebhāvābhāve nidhiṃ nidheti, nidhenti.
详细解说动词根 dadh- 的结构分解:起始时有双音节变体(dvittarassattāni),及消失第一音的情况(akāralopo)。并解释动词的辅音组合、声门音、开口音等演变现象,比对「何处」一类的疑问词,辅音门的变形、阻塞门的闭合与开放,以及双重语态动作的对应形式。
Kamme dhīyate, dhīyati, pidhīyate, pidhīyati.
被动态:『被持』(第三人称单数中间态一式)、『被持』(第三人称单数主动态式);『被盖覆』(带前缀之第三人称单数中间态一式)、『被盖覆』(带前缀之第三人称单数主动态式)。
Tathā dadhātu, pidahatu, nidhetu, nidhentu. Dadhe, dadheyya, pidahe, pidaheyya, nidhe, nidheyya. Dadhāsi, pidahi. Dhassati, pidahissati, paridahessati. Adhassa, pidahissa iccādi.
同理,『dadhātu』(愿彼覆盖)、『pidahatu』(愿彼遮蔽)、『nidhetu』(愿彼安置)、『nidhentu』(愿彼等安置)。『dadhe』、『dadheyya』(或许覆盖)、『pidahe』、『pidaheyya』(或许遮蔽)、『nidhe』、『nidheyya』(或许安置)。『dadhāsi』(汝覆盖)、『pidahi』(汝遮蔽)。『dhassati』(将覆盖)、『pidahissati』(将遮蔽)、『paridahessati』(将周身著衣)。『adhassa』(曾覆盖)、『pidahissa』(曾遮蔽),以此类推。
Juhotyādinayo. · 以 juhoti(祭献)等为例的变化方式。
Avuddhikā tudādī ca, hūvādi ca tathāparo;
【无增音类】有「打击等」类、「呼唤等」类,以及另一「胡欧提等」类;
Juhotyādi catuddhevaṃ, ñeyyā bhūvādayo idha.
「祭祀等」类——如此共四类,应知此处即属「存在等」类(第一类)。
Bhūvādigaṇo. · 以 bhū(有、成为)等为首的词根类。
Rudhādigaṇa以 rudh(阻碍、遮止)等为首的词根类。
Rudha āvaraṇe, pure viya dhātusaññādimhi kate vibhattuppatti.
词根「rudha」有遮障义,如前所述,先完成词根标记等程序,再生起语尾变化。
‘‘A’’iti vattate.
此处承接前文,「a」字仍继续有效。
§509
509.Rudhādito niggahītapubbañca.
由根本及随后的断绝所起。
Catuppadamidaṃ. Rudhaiccevamādito dhātugaṇato appaccayo hoti kattari vibhattippaccayesu, niggahītañca tato pubbaṃ hutvā āgamo hoti, tañca niggahītaṃ pakatiyā sarānugatattā dhātussarato paraṃ hoti. Casaddena iīeopaccayā ca, niggahītassa vaggantattaṃ. Idha saṃyogantattā na vuddhi hoti, tadāgamassa taggahaṇena gahaṇato.
此为四分句法。从断绝起始,缘元素之集,乃至非生,止于分别断缘,继而断绝,即前之断绝,称为法义。此断义从根本断除而生,其义毕竟随元素之集续乃为生。此乃断义之全貌。此中合体性无增,此乃由止断之正受而成。
So maggaṃ rundhati, rundhanti. Rundhasi, rundhatha. Rundhāmi, rundhāma. Rundhate, rundhante iccādi, ikārādippaccayesu pana rundhiti, rundhīti, rundheti, rundhotītipi hoti.
「堵塞」意谓阻止、阻塞,动词有单复及时态:第三人称单复现在形为堵塞,命令式亦有堵塞之用;构词分析如同「欲望」类词之依赖变化,有「堵塞」、「堵塞」等形。
Kamme nipubbo yappaccayassa ‘‘tassa cavagga’’iccādinā sadhātvantassa jhakāre kate ‘‘vagge ghosā’’tiādinā dvittaṃ, maggo nirujjhate tena, nirujjhante. Parassapadatte nirujjhati, nirujjhanti. Nirujjhasi, nirujjhatha. Nirujjhāmi, nirujjhāma.
于业因境里,谓『其止部』等,与过往俱成,彼时于课处言『断道』如是,业即断灭。此断灭有对应单复形,适用于第三人称、第二人称等不同用法。
Rundhatu, rundhantu. Rundhāhi, rundhatha. Rundhāmi, rundhāma. Rundhataṃ, rundhantaṃ. Rundhassu, rundhavho. Rundhe, rundhāmase. Nirujjhataṃ, nirujjhantaṃ. Nirujjhatu, nirujjhantu. Rundhe, rundheyya, rundheyyuṃ. Rundhetha, rundheraṃ. Nirujjhetha, nirujjheyya iccādi. Rundhi, rundhiṃsu. Arundhi, nirujjhittha. Nirujjhi, nirujjhiṃsu. Rundhissati, rundhissanti. Nirujjhissate, nirujjhissante. Nirujjhissati, nirujjhissanti. Arundhissa, arundhissaṃsu. Nirujjhissatha, nirujjhissa iccādi.
堵塞之命令及愿望式诸变形,涵盖单数、复数诸般用法。亦有「断灭」阶形。又有过去分词形,及将来、虚拟、意志等式样。完整展示堵塞及断灭诸语态。
Chidi dvidhākaraṇe, chindati, chindanti. Kamme chijjate, chijjante. Chijjati, chijjanti. Tathā chindatu, chindantu. Chijjatu, chijjantu. Chinde, chindeyya. Chijjeyya. Achindi, chindi, chindiṃsu. Achijjittha, chijji. Chindissati, chindissanti. Ssassa chādese – checchati, checchanti. Checchiti vā. Kamme chijjissate, chijjissante. Chijjissati, chijjissanti. Achindissa. Achijjissa iccādi.
有关『切断』的双重用法,即主动切断及被切断。存在单复数变化,如切、切割等动词,及对应命令、愿望虚拟形。亦有过去分词。另于某种结尾处出现变化,如「切割」等不同句法形式。
Bhidi vidāraṇe, bhindati, bhindanti iccādi.
「Bhidi」指裂开分开之意;「vidāraṇe」者为裂解、分散时。合起来谓裂解时,即断裂、分开、折断等义;「bhindati、bhindanti」为断裂、破碎等活用表达,诸如断开、折断、拆毁等。此处表明词义涉及断裂、折断、分开等意。
Yuja yoge, yuñjati, yuñjanti. Yujjate, yujjante. Yujjati, yujjanti. Yuñjatu. Yujjataṃ. Yuñje. Yujjetha. Ayuñji, ayuñjiṃsu. Ayujjittha, ayujji. Yuñjissati, yuñjissanti. Yujjissate, yujjissante. Yujjissati, yujjissanti. Ayuñjissa. Ayujjissatha, ayujjissa iccādi.
『结合』义词根「结」:主动现在时——「他结合、他们结合」;反身现在时——「他结合(中)、他们结合(中)」;被动现在时——「他被结合、他们被结合」。命令式主动——「愿他结合」;命令式反身——「愿他们结合」;祈愿式主动——「愿他结合」;祈愿式反身——「愿他们结合」。过去时主动——「他结合了、他们结合了」;过去时反身——「他们结合了(中)、他结合了」。未来时主动——「他将结合、他们将结合」;未来时反身——「他将结合(中)、他们将结合(中)」;未来时被动——「他将被结合、他们将被结合」。条件式主动——「他应结合」;条件式反身——「他们应结合、他应结合」,等等。
Bhuja pālanabyavaharaṇesu, bhuñjati, bhuñjanti iccādi.
『bhuj』用于「守护」与「受用」等义,如『他受用』、『他们受用』等。
Bhavissantiyaṃ ‘‘karassa sappaccayassa kāho’’ti sutte sappaccayaggahaṇena bhujato ssassa khādeso, ‘‘ko khe cā’’ti dhātvantassa kakāro, vuddhi, bhokkhati, bhokkhanti. Bhokkhasi, bhokkhatha. Bhokkhāmi, bhokkhāma. Khādesābhāve bhuñjissati, bhuñjissanti iccādi.
在未来时中,依据「带词缀的『ka』根之『s』替换为『kāh』」之经,由于该经摄取了「带词缀」之语,故『bhuj』根接续『ss』时亦同样替换为『kh』;再依「『ko』及『khe』等」之经,词根末尾之『j』替换为『k』,并作增音,遂成『他将受用』、『他们将受用』;『你将受用』、『你们将受用』;『我将受用』、『我们将受用』。若不作上述替换,则成『他将受用』、『他们将受用』等形式。
Muca mocane, muñcati, muñcanti. Muccate, muccante. Muñcatu, muñcantu. Muccataṃ, muccantaṃ. Muñce, muñceyya, muñceyyuṃ. Muccetha, mucceraṃ. Amuñci, amuñciṃsu. Amuccittha. Mokkhati, mokkhanti. Muñcissati, muñcissanti. Muccissate, muccissante. Amuñcissa, amuccissatha iccādi.
『muc』用于「释放」义,构成『他释放』、『他们释放』;『被释放』、『被他们释放』;『愿他释放』、『愿他们释放』;『愿被释放』、『愿被他们释放』;『或许他释放』、『他或许释放』、『他们或许释放』;『或许被释放』、『被他们或许释放』;『他释放了』、『他们释放了』;『被释放了』;『他将解脱』、『他们将解脱』;『他将释放』、『他们将释放』;『将被释放』、『将被他们释放』;『他曾将释放』、『将被释放』等形式。
Rudhādigaṇo. · 以 rudh(阻碍、遮止)等为首的词根类。
Divādigaṇa以 div(嬉戏、光耀)等为首的词根类。
Divu kīḷāvijigīsābyavahārajutithutikantigatīsu. Pure viya dhātvantalopavibhattuppattiyo.
『div』用于「游戏、求胜、交往、光耀、赞叹、欲望、行进」等义。词根末尾的脱落及词缀的产生,与前文所述相同。
§510
510.Divāditoyo.
此为第五一○条:属于第四类(『div』类)。
Divādito dhātugaṇato yappaccayo hoti kattari vihitesu vibhattippaccayesu.
所谓日时等,是指作为缘起的因素中,日及时间等,作为条件存在于诸种作意行为中,以及诸分解因中。
‘‘Yaggahaṇaṃ, cavagga yakāra vakārattaṃ sadhātvantassa, pubbarūpa’’nti ca vattate.
谓之“理由”,是因为包含因缘聚合、变化、变异,及成熟之义,并称为前形态。
§511
511.Tathā kattari ca.
511. 同样,作为条件者亦是如此。
Yathā bhāvakammesu yappaccayassādeso hoti, tathā kattaripi yappaccayassa sadhātvantassa cavagga yakāravakārādeso, pubbarūpañca kātabbānīti dhātvantassa vakārattā saha tena yakārassa vakāre kate dvibhāvo, ‘‘do dhassa cā’’ti ettha caggahaṇena ‘‘bo vassā’’ti vuttattā vakāradvayassa bakāradvayaṃ, dibbati, dibbanti. Dibbasi, dibbatha. Dibbāmi, dibbāma.
如同在各种造作行为中存在条件因缘之摹本,条件者亦包含因缘聚合、变化、变异之义,且应当作成前形态:即对于具诸元素之变异者而言,与该变化相伴随者,在变化之中被作成二种法相。说为“二容者”,此中以由合成而成者称为“果依”,如“波”和“瓦萨”二音节所示,即二变化嗄音联结构成。在此,动词活用如“dibbasi(他看)”“dibbanti(他们看)”“dibbasi(你看)”“dibbatha(你们看)”“dibbāmi(我看)”“dibbāma(我们看)”等,意在说明变化之二重性。
Kamme dibbate, dibbante. Dibbati, dibbanti. Dibbatu. Dibbataṃ. Dibbe. Dibbetha. Adibbi. Adibbittha. Dibbissati. Dibbissate. Adibbissa iccādi.
在业格用法中,构成『被游戏』、『被他们游戏』;主动用法中,构成『他游戏』、『他们游戏』;『愿他游戏』;『愿被游戏』;『或许游戏』;『或许被游戏』;『他游戏了』;『被游戏了』;『他将游戏』;『将被游戏』;『他曾将游戏』等形式。
Sivu tantasantāne, sibbati, sibbanti. Sibbatu. Sibbeyya. Asibbi, sibbi. Sibbissati. Asibbissa iccādi.
『Sivu』意为柔软、温和,与『tantasantāne』连用,表示细长丝绳般的连续关系;『sibbatī』『sibbantī』为动词形式,意指处于柔软状态;『sibbatu』『sibbeyya』为祈使语气,表示愿某物柔软;『asibbi』『sibbi』为否定与肯定动词,表明非柔软与柔软;『sibbissati』『asibissa』为将来时态,表达将柔软与将不柔软;以及『iccādi』等表示愿望和条件的动词变化。整体说明此词系围绕柔软状态及其否定许愿、描述的变化展开。
Pada gatimhi, upubbo dvittaṃ, ‘‘tathā kattari cā’’ti sadhātvantassa yakārassa jakāro, dvittañca.
『pada』用于表示「行进」之义,加『上』(up-)前缀后辅音重叠;依据「在主动形式中亦然」之规则,词根末尾的『y』音变为『j』音,并施行重叠。
Uppajjati, uppajjanti. Uppajjate, uppajjante, uppajjare.
「生起、他们生起」;「生起(中)、他们生起(中)、他们生起(复数反身)」。
Kamme paṭipajjate, paṭipajjante. Paṭipajjati, paṭipajjanti. Bhāve uppajjate tayā.
【被动态】(第三人称单数)「进行」、「正在进行」。(第三人称复数)「进行」、「正在进行」。【使役态】「由你而生起」。
Tathā uppajjatu. Uppajjeyya. Udapajjā. Udapajjatha. Udapādi, uppajjī. Uppajjittha. Uppajjissati. Uppajjissa, uppajjissā iccādi.
同样地:「愿其生起」。「应当生起」。「已生起」(单数)。「已生起」(复数)。「已生起」(不同形式)。「已生起」(另一形式)。「将会生起」。「将会生起」(不同形式)等等。
Budha avagamane, yappaccayaparattā na vuddhi, jhakārādesova viseso, dhammaṃ bujjhati, bujjhanti. Bujjhate, bujjhante, bujjhare vā.
词根『budha』表示「理解、通达」之义;因已施行『y』类后缀在后,故不做元音增强,其特点唯在于将『jh』音代入而已。例如:(主动语态)bujjhati(他了知法)、bujjhanti(他们了知法);(中间语态)bujjhate(他了知法)、bujjhante(他们了知法)、bujjhare(他们了知法)——此为或体。
Kamme bujjhate mayā dhammo, bujjhante. Bujjhati, bujjhanti. Bujjhatu. Bujjheyya. Abujjhi. Abujjhittha. Bujjhissati. Abujjhissa.
业由我而被觉知,法则觉知业。觉知者是、觉知者们是。愿觉知。应觉知。不觉知。曾不觉知。将觉知。将不觉知。
Yudha sampahāre, yujjhati, yujjhanti.
论战斗冲突,战斗者是、战斗者们是。
Kudha kope, kujjhati, kujjhanti.
怒恨,发怒者是、发怒者们是。
Vidha tāḷane, vijjhati, vijjhanti iccādi.
断绝、破坏,如击打,破坏者是、破坏者们是,等等。
Naha bandhane, ‘‘ha vipariyayo’’ti yogavibhāgena vipariyayo. Sannayhati, sannayhanti iccādi.
在捆绑中,谓之“恶转”,以联结分别论之为恶转。结合者是、结合者们是,等等。
Mana ñāṇe, ñādesova viseso, maññati, maññanti iccādi.
于心识知,识知即特别之意义,认为者是、认为者们是,等等。
Dā ādāne, saṃāpubbo ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā yamhi dhātvantassa ikāro, sīlaṃ samādiyati, samādiyanti iccādi.
关于接受,依前文所说“何处有界”等词,指的是界的形态,持守戒律,采受戒律,如‘采受’等行为。
Tusa pītimhi, yappaccayassa pubbarūpattaṃ, tussati, tussanti iccādi.
在欢喜中,因缘之前的形态,生起欢喜,欢喜等可分别。
Tathā samu upasame, sammati, sammanti.
同样地,在平静中,安定,安定等行为。
Kupa kope, kuppati, kuppanti.
恼怒时,发恼,发恼等行为。
Janajanane, ‘‘janādīnamā timhi cā’’ti ettha ‘‘janādīnamā’’ti yogavibhāgena yamhi dhātvantassa ākāro. Jāyati, jāyanti. Jāyate, jāyante.
关于生育,谓“在生众等之中”,此处“生众等”通过义项区分指的是界的形态,生起,生起众;被生,所生等可分别。
Kamme janīyati, janīyanti. Jāyatu. Jāyeyya. Ajāyi, ajani. Jāyissati, janissati. Ajāyissa, ajanissa iccādi.
因业生起,生起众。愿生起。愿生。未生,未生。将生,将生。未曾将生,未曾生等行为。
Divādigaṇo. · 以 div(嬉戏、光耀)等为首的词根类。
Svādigaṇa以“su”为首的词根类
Su savaṇe, pure viya vibhattuppatti.
听(su)音声时,就如从前因缘所生起的分解现象一样。
§512
512.Svādito ṇuṇāuṇā ca.
这是关于「已听」和「现在听」的说法。
Suiccevamādito dhātugaṇato ṇu ṇāuṇāiccete paccayā honti kattari vihitesu vibhattippaccayesu. ‘‘Aññesu cā’’ti ettha caggahaṇena ṇuppaccayassa vuddhi. Tatthevānuvattitavāggahaṇena svādīnaṃ ṇuṇādīsu na vuddhi.
这里说明,以dhātu(界)为起始的分解法,因某些缘故,依止不同的分解条件而现起。如说“于他处亦然”,此处以聚合为例,乃是助增该分解条件即起用的增长。也就是说,对于同类的分解条件,如自有者、已听等,则不会增长。
Dhammaṃ suṇoti, saralopādi, suṇanti. Suṇosi, suṇotha. Suṇomi, suṇoma. Ṇāpaccaye suṇāti, suṇanti. Suṇāsi, ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā rassattaṃ, suṇasi, suṇātha, suṇatha. Suṇāmi, suṇāma.
「听闻法」——经元音脱落等变化——(复数)「听闻」。(第二人称单数)「你听闻」,(第二人称复数)「你们听闻」。(第一人称单数)「我听闻」,(第一人称复数)「我们听闻」。加 -ṇā 词缀,(第三人称单数)「听闻」,(第三人称复数)「听闻」。(第二人称单数)「你听闻」——依据「有时词根」等规则而短化——「你听闻」;(第二人称复数)「你们听闻」、「你们听闻」。(第一人称单数)「我听闻」,(第一人称复数)「我们听闻」。
Kamme yappaccaye ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā dīgho, sūyate, sūyante. Sūyati, sūyanti. Dvitte rassattaṃ, suyyati, suyyanti. Sūyyati, sūyyanti vā.
【被动态】加 -ya 词缀,依据「有时词根」等规则而长化,(第三人称单数)「被听闻」,(第三人称复数)「被听闻」。(无 -s- 形式第三人称单数)「被听闻」,(复数)「被听闻」。经重叠而短化,(第三人称单数)「被听闻」,(复数)「被听闻」。或作(长音形式第三人称单数)「被听闻」,(复数)「被听闻」。
Suṇotu, suṇantu. Suṇohi, suṇotha. Suṇomi, suṇoma. Suṇātu, suṇantu. Suṇa, suṇāhi, suṇātha. Suṇāmi, suṇāma. Suṇataṃ, suṇantaṃ . Suṇassu, suṇavho. Suṇe, suṇāmase. Kamme sūyataṃ, sūyantaṃ. Sūyatu, sūyantu.
【听】动词各式变化:(他)听、(他们)听;(你)听、(你们)听;(我)听、(我们)听。【命令式】(他)应听、(他们)应听;(你)听、(你)听、(你们)听;(我)应听、(我们)应听。【祈愿式】(他)得听、(他们)得听;(你)得听、(你们)得听;(我)得听、(我们)得听。【被动式】(事)被听、(事们)被听;(事)应被听、(事们)应被听。
Suṇe, suṇeyya, suṇeyyuṃ. Suṇeyyāsi, suṇeyyātha. Suṇeyyāmi, suṇeyyāma. Suṇetha, suṇeraṃ. Suṇetho, suṇeyyāvho. Suṇeyyaṃ, suṇeyyāmhe. Sūyetha, sūyeyya.
『听,听吧,应当听。应当听着,应当去听。我要听,我们要听。你听,他便听。你们应当听,我们应当听。应当留心听。』
Asuṇi, suṇi, asuṇiṃsu, suṇiṃsu. Asuṇi, asuṇittha. Asuṇiṃ, suṇiṃ, asuṇimha, suṇimha. Asuṇittha, suṇittha. Ṇāpaccayalopo, vuddhi, sassa dvibhāvo, sāgamo, assosi, assosiṃsu, paccassosuṃ. Assosi, assosittha. Assosiṃ, assosimha, assosimhā vā, assosittha. Asūyittha, assūyi.
『不听,听,不曾听,曾听。不闻,不去听。不在此处听,在我处听。不去听,去听。因缘失却,增长,有二种。交会,听见,听着,彼等听闻。听,去听。听着,在我处听,在我这里或去听。应当不嫉妒,己嫉妒。』
Saralopādi, suṇissati, suṇissanti. Suṇissasi, suṇissatha. Suṇissāmi, suṇissāma. Suṇissate, suṇissante. Suṇissase, suṇissavhe. Suṇissaṃ, suṇissāmhe. Ṇāpaccayalopo, vuddhi, sossati, sossanti. Sossasi, sossatha. Sossāmi, sossāma. Sossate. Sūyissate, sūyissati. Asuṇissa. Asūyissa iccādi.
『依正理,必听,将听。你必听,你应听。我将听,我们将听。必听着,将听着。你必听,我们必听。因缘失却,增长,听闻,彼等听闻。你听了,应当听。我将听,我们将听。将听着,将听过。不听,将不听,等语。』
Hi gatimhi, papubbo ṇāpaccayo, pahiṇāti, pahiṇati vā, pahiṇanti. Pahiṇātu, pahiṇantu. Pahiṇeyya. Pahiṇi, dūtaṃ pāhesi. Pahiṇissati. Pahiṇissa iccādi.
『来向,前因缘,舍弃,舍弃吧,舍弃着。愿舍弃,愿舍弃吧。应弃。舍弃,你遣使者。将舍弃。不舍弃,等语。』
Vu saṃvaraṇe, āvuṇāti, āvuṇanti iccādi.
『在守卫中,回来,回来吧,回来着。』
Mi pakkhepe, ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā ṇassa nattaṃ, minoti, minanti iccādi.
『向内弃舍,『某处有色界』等语不可。称说,称说者。』
Apa pāpuṇane, papubbo saralope ‘‘dīgha’’nti dīgho, uṇāpaccayo, sampattiṃ pāpuṇāti, pāpuṇanti. Pāpuṇāsi, pāpuṇātha. Pāpuṇāmi, pāpuṇāma.
词根「apa」义为「到达」,加前缀后母音脱落,依「长音」规则作长音变化,加「uṇā」词缀,义为「达到、获得」。【现在式】(他)达到、(他们)达到;(你)达到、(你们)达到;(我)达到、(我们)达到。
Kamme pāpīyati, pāpīyanti. Tathā pāpuṇātu. Pāpīyatu. Pāpuṇe, pāpuṇeyya. Pāpīyeyya. Pāpuṇi, pāpuṇiṃsu. Pāpīyi. Pāpuṇissati. Pāpīyissati. Pāpuṇissa. Pāpīyissa iccādi.
【被动式】(事)被达到、(事们)被达到。同样:【命令式】(他)应达到;【被动命令式】(事)应被达到。【祈愿式】(他)得达到、(他)会达到;【被动祈愿式】(事)会被达到。【过去式】(他)达到了、(他们)达到了;【被动过去式】(事)被达到了。【未来式】(他)将达到;【被动未来式】(事)将被达到。【条件式】(他)将会达到;【被动条件式】(事)将会被达到,等等。
Saka sattimhi, dvibhāvo, sakkuṇāti, sakkuṇanti. Bhāve ‘‘pubbarūpañcā’’ti pubbarūpattaṃ, sakkate tayā, sakkati vā, sakkuṇātu. Sakkuṇeyya. ‘‘Kvaci dhātū’’tiādinā sakantassa khādeso ajjatanādimhi, asakkhi, sakkhi, asakkhiṃsu, sakkhiṃsu. Sakkhissati, sakkhissanti. Asakkhissa, asakkhissaṃsu iccādi.
词根「saka」义为「能力」,经重叠变化,(他)能够、(他们)能够。在动作义中,依「前字形替换」规则作前字形变化:「由你能」或「能」;【命令式】(他)应能。【祈愿式】(他)能够。依「有时词根……」等规则,于过去时等变化中「saka」词根替换为「kha」:(他)能了、能了,(他们)能了、能了。【未来式】(他)将能、(他们)将能。【条件式】(他)本可能、(他们)本可能,等等。
Svādigaṇo. · 以“su”为首的词根类。
Kiyādigaṇa以“kī”为首的词根类
Kī dabbavinimaye, vipubbo dvittaṃ, pure viya vibhattuppatti.
『kī』词根有『以物换物、交易』之义,加前缀『vi-』后作重叠,词缀变化与前文相同。
§513
513.Kiyādito nā.
『Kiyādito nā』谓“无数量之别”,即无多寡分歧,此为简约否定。
Kīicceva mādito dhātugaṇato nāpaccayo hoti kattari. Nāparattā na vuddhi, ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā kiyādīnaṃ nāmhi rassattaṃ, kīto nāpaccayanakārassa ṇattañca.
『奇』字,乃从『奇』等词根群取『那』作为主动语态词缀。『那』之后不作延长,亦不作增音,依『某些词根』等规则,『奇』等词根在『那』之前作短化,从『奇』所出之『那』词缀其『那』字亦转作『拿』。
Bhaṇḍaṃ vikkiṇāti, vikkiṇanti. Vikkīyati, vikkīyanti. Vikkiṇātu, vikkiṇantu. Vikkīyatu, vikkīyantu. Vikkiṇe, vikkiṇeyya . Vikkīyeyya, vikkīyeyyuṃ. Avikkiṇi, vikkiṇi. Vikkīyittha, vikkīyi. Vikkiṇissati, vikkiṇissanti. Vikkīyissati, vikkīyissanti. Avikkiṇissa, avikkiṇissaṃsu. Vikkīyissa, vikkīyissaṃsu iccādi.
贩卖货物:『他贩卖』、『他们贩卖』;被动式:『被贩卖』、『被贩卖(复数)』。命令式:『请贩卖』、『请贩卖(复数)』;被动命令式:『应被贩卖』、『应被贩卖(复数)』。愿望式:『愿贩卖』、『愿贩卖』;被动愿望式:『愿被贩卖』、『愿被贩卖(复数)』。过去式:『曾贩卖』、『贩卖了』;被动过去式:『曾被贩卖』、『被贩卖了』。未来式:『将贩卖』、『将贩卖(复数)』;被动未来式:『将被贩卖』、『将被贩卖(复数)』。过去虚拟:『若曾贩卖』、『若曾贩卖(复数)』;被动过去虚拟:『若曾被贩卖』、『若曾被贩卖(复数)』,等等。
Ji jaye, kilese jināti, jinanti. Jīyati, jīyanti. Evaṃ jinātu. Jīyatu. Jineyya. Jīyeyya. Ajini, jini, ajiniṃsu, jiniṃsu. Ajesi, ajesuṃ. Ajinittha. Ajīyittha, ajīyi. Jinissati, jinissanti. Vijessati, vijessanti. Jīyissati, jīyissanti. Ajinissa. Ajīyissa iccādi.
词根『基』义为『征服』,征服烦恼:『征服』、『征服(复数)』;被动:『被征服』、『被征服(复数)』。同样有命令式:『请征服』;被动命令式:『应被征服』。愿望式:『愿征服』;被动愿望式:『愿被征服』。过去式诸形:『曾征服』、『征服了』、『曾征服(复数)』、『征服了(复数)』;另有变化形:『曾征服』、『曾征服(复数)』;被动过去:『曾被征服』;被动过去另形:『曾被征服』、『被征服了』。未来式:『将征服』、『将征服(复数)』;另一未来变化:『将征服』、『将征服(复数)』;被动未来:『将被征服』、『将被征服(复数)』。过去虚拟:『若曾征服』;被动过去虚拟:『若曾被征服』,等等。
Tathā ci caye, cināti, cinanti iccādi.
同样,词根『吉』义为『积聚』,构成『积聚』、『积聚(复数)』等诸形,如前例类推。
Ñā avabodhane nāpaccayo.
词根『惹』义为『知晓、觉悟』,取『那』作为词缀。
‘‘Vā’’ti vattate.
『或』字仍在效力之中。
§514
514.Ñāssa jā jaṃ nā.
第五一四条。『ña』字变为『jā』、『jaṃ』、『nā』。(即:词根或词形中的『ña』音,依格位或语境,可转换为『jā』、『jaṃ』或『nā』等形式。)
Ñāiccetassa dhātussa jā jaṃ nāiccete ādesā honti vā.
『此』者,此处所说之界也,『无』者,则无命令故。
Jādeso nāmhi jaṃ ñāmhi, nābhāvo timhi evidha;
所谓命令者,就是命令;无命令即无此种存在。
Vavatthitavibhāsattha-vāsaddassānuvattanā;
即对所依之释义所生之解说与循行。
Dhammaṃ vijānāti, vināyati vā, vijānanti.
有知晓法者,有制约法者,皆能明了。
Kamme viññāyati, viññāyanti. Ivaṇṇāgame pubbalopo, ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā ekāro, dvittañca, ñeyyati, ñeyyanti. Vijānātu, vijānantu, rassattaṃ. Vijāna, vijānāhi, vijānātha. Vijānāmi, vijānāma. Vijānataṃ, vijānantaṃ. Vijānassu. Viññāyatu, viññāyantu.
于业中显现知见者,如同前面述之颜色序列,谓一、二者之不同,宜知悉;愿彼等明了知晓。乃愿以智慧知之。吾知晓,愿共知晓。愿彼等知晓,善知晓之。愿知晓,愿能知晓。
§515
515.Eyyassañāto iyā ñā vā.
此为第515条,名称为『此处知』或『此地知』。
Eyyassa vibhattissa ñāiccetāya dhātuyā parassa iyā ñāiccete ādesā honti vā, saralopādi. Vijāniyā.
「无明分别者」者,为了知晓彼此之间的差别,有时当其所依的对象得到认识时,曾有此等命令,谓之「简明且具足」。此义应当了知。
Ñādese ñāssa jaṃādeso.
在指称义上,称为「认识」者,谓之「生起认识」。
‘‘Ñāto, vā’’ti ca vattate.
又言「认知」或「彼此相识」者,是也。
§516
516.Nāssa lopo yakārattaṃ.
此编号516,言谓「认识」谓无缺漏之全备状。
Ñāiccetāya dhātuyā parassa nāpaccayassa lopo hoti vā, yakārattañca, vavatthitavibhāsatthoyaṃ vāsaddo. Tena –
为彼知见所依的法相之间,如无缘起之缺漏,亦即无破裂者,此为已阐述之义。于彼中,如是一切无缺漏者,所谓彻底确定之知见。由此故—
Ñāmhi niccañca nālopo,
于此种认识中,凡无断灭之处,称为无缺漏者。
Vibhāsājjatanādisu;
在语辞分解等方面,
Aññattha na ca hotāyaṃ,
除此别无他意,
Nāto timhi yakāratā.
非于此指令中含有妖魔造作之意。
Niggahītassa vaggantattaṃ, vijaññā, vijāneyya, vijāneyyuṃ. Vijāneyyāsi, vijāneyyātha. Vijāneyyāmi, vijāneyyāma, vijānemu vā. Vijānetha. Viññāyeyya, viññāyeyyuṃ.
当使自己了知〔动词〕的语法类别,明了、理解、要理解。你应当理解,你应当去理解。我理解,我们应当理解,或我们去理解。你们应当了解。应当知晓,应当知晓去。
Samajāni, sañjāni, sañjāniṃsu. Nālope aññāsi, aññāsuṃ. Vijānittha. Viññāyittha. Paññāyi, paññāyiṃsu. Vijānissati, vijānissanti. Ñassati, ñassanti. Viññāyissate, viññāyissante. Paññāyissati, paññāyissanti. ‘‘Kvaci dhātū’’tiādinā ssassa hi ca, paññāyihiti, paññāyihinti. Ajānissa. Ajānissatha. Aññāyissatha, aññāyissa iccādi.
称为知,称为觉,称为觉者。不可谓他知,不知他。你若已知,若已觉,明解者、明解者众,将知,将晓。了知者、了知者众。终将觉知,终将觉知者众。明了,明了者众。以“何处有界”等语句,称谓此为明解、明解者。将不知,将不知者众。将了解,将了解者众,如是等。
Mā māne, ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā māntassa ikāro, mināti, minanti. Kamme mīyati, mīyanti iccādi.
不要以“何处有界”等词句作为反驳依据,举止言行的含义,如“他断灭”、“他灭亡”等,皆非。
Lū chedane, nāmhi rassattaṃ, lunāti, lunanti. Lūyati, lūyanti iccādi.
关于割断的意思,有的说是拉、扯的意思,故有拉开、拉伸之义;如“拉动”“拉伸”等词所体现。
Dhū kampane, dhunāti, dhunanti. Dhūyati, dhūyanti iccādi.
关于摇动,有的说是震动、摇晃之义,如“震动”“摇晃”等词所表现。
Gaha upādāne, nāmhi sampatte –
关于执著的含义,谓此处指把握、执取之事——
§517
517.Gahāditoppaṇhā.
编号517,关于执著产生的疑问。
Gahaiccevamādito dhātuto ppa ṇhāiccete paccayā honti kattari. Ādisaddoyaṃ pakāro.
执著如上所说,因此有执持、产生、疑惑等因缘相续而生的问题。此处即是此类疑问的最初用语形式。
‘‘Gahassā’’ti vattate.
说是“执著者”的意思。
§518
518.Halopo ṇhāmhi.
断缺在念中。
Gahaiccetassa dhātussa hakārassa lopo hoti ṇhāmhi paccaye pare. Sīlaṃ gaṇhāti, rassatte gaṇhati vā, gaṇhanti. Gaṇhāsi, gaṇhātha. Gaṇhāmi, gaṇhāma.
若取其根本的成分,则断缺发生于其因。守持戒律时称其为守持,涂之时称其为涂。祈请你们守持吧,让我守持吧。
Kamme ‘‘ye’’ti vattamāne ‘‘havipariyayo lo vā’’ti hakārassa yakārena vipariyayo hoti. Gayhati, gayhanti.
作业中,当说“那些”时,承受者因之发生变易。如以抓取之意,则谓之抓取。
Gaṇhātu, gaṇhantu. Gaṇha, gaṇhāhi, gaṇhātha. Gaṇhāmi, gaṇhāma. Gaṇhataṃ, gaṇhantaṃ. Gayhataṃ, gayhantaṃ. Gayhatu, gayhantu. Gaṇhe, gaṇheyya, gaṇheyyuṃ. Gayheyya, gayheyyuṃ. Aggaṇhi, gaṇhi, aggaṇhiṃsu, gaṇhiṃsu.
令其抓取,令他们抓取。抓取吧,抓取他,抓取你们。我要抓取,我们要抓取。抓取的,抓取着。抓取吧,抓取他们。抓取啊,抓取它们吧,抓取它们吧。抓取吧,抓取它们吧。不抓,抓,不抓他们,抓他们。
Yadā ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā asabbadhātuke vikaraṇapaccayassa lopo, ikārāgamassa ekāro ca, tadā sāgamo.
当说“有时成分”等,因无声成分与变异条件而有断缺,且只有一个元音时,此谓连音。
Aggahesi, aggahesuṃ. Aggahi, aggahiṃsu, aggahuṃ. Aggayhittha, aggayhi. Gaṇhissati, gaṇhissanti. Gahessati, gahessanti. Gahīyissate, gahīyissante. Gayhissati, gayhissanti. Aggaṇhissa, aggahissa. Aggaṇhissatha, aggahissatha. Aggayhissatha, aggayhissa iccādi.
抓取了,抓取了他们。抓取,抓取他们,抓取他们。请求抓取,请求抓取他们。将要抓取,将要抓取他们。将被抓取,将被抓取他们。抓取吧,抓取你们吧。抓取吧,抓取你们吧。想要抓取吧,想要抓取吧,如此等。
Ppappaccaye –
依止条件者
§519
519.Gahassa ghe ppe.
第五百一十九条 依止身体。
Gahaiccetassa dhātussa sabbassa gheādeso hoti ppappaccaye pare. Gheppati iccādi.
依止身体者,谓一切身界皆以身体为依止。依止,即止于,发生依赖之意。
Kiyādigaṇo. · 以“kī”为首的词根类。
Tanādigaṇa以“tan”为首的词根类
Tanu vitthāre, pure viya dhātvantalopavibhattuppattiyo.
于本体展开,如昔时之本体内部分裂而生。
§520
520.Tanādito oyirā.
第五百二十条 本体起始,谓血脉络。
Tanuiccevamādito dhātugaṇato oyiraiccete paccayā honti kattari. Karatovāyaṃ yirappaccayo.
身体如是起始者,依止于身体之各部分,以为条件。此即造作之条件。
Dhammaṃ tanoti, tanonti. Tanosi, tanotha. Tanomi, tanoma.
『铺展』(动词)之变化:第三人称单数『铺展』,第三人称复数『铺展』;第二人称单数『汝铺展』,第二人称复数『汝等铺展』;第一人称单数『我铺展』,第一人称复数『我等铺展』。
‘‘Vā’’ti vattate.
『Vā』者,表示选择或可能,译为「或」「或者」。
§521
521.Uttamokāro.
第五二一条。末尾的『o』元音升格。(即:词形末尾的短『o』音在特定条件下延长或升变。)
Tanādito okārappaccayo uttamāpajjate vā. Vavatthitavibhāsatthoyaṃ vāsaddo. Ettha ca vikaraṇakāriyavidhippakaraṇato ‘‘okāro’’ti ovikaraṇaṃ gayhati. Tanute, bahuvacane ‘‘yavakārā cā’’ti vattaṃ, tanvante. Tanuse, tanuvhe. Tanve, tanumhe.
『tan-』等词根之后,接『o』型词缀,得最后音位之变化,此为随机选用规则,故此处『或』字表示有定之选择。又此处因词缀变化规则之缘故,所言『o韵』者,即取『o』型词缀。单数中间语态格:『铺展(自利)』;复数时,依『ya、va变化及附加』规则,得:『诸铺展(自利)』;第二人称单数中间语态:『汝铺展(自利)』,第二人称复数:『汝等铺展(自利)』;第一人称单数中间语态:『我铺展(自利)』,第一人称复数:『我等铺展(自利)』。
Kamme ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā tanudhātvantassa yamhi ākāro, patāyate, patāyante. Patāyati, patāyanti. Ākārābhāve pataññati, pataññanti. Tanotu, tanontu. Taneyya, taneyyuṃ. Atani, ataniṃsu. Atāyittha, patāyi. Tanissati, tanissanti. Patāyissati, patāyissanti. Atanissa. Patāyissa iccādi.
被动态中,依『有时词根……』等规则,『tan-』词根末音在接『ya』时变为长音『ā』,得:『被铺展』(单数)、『被铺展』(复数);主动态第三人称:『铺展』(单数)、『铺展』(复数)。无长音变化时则得:『被缠绕』(单数)、『被缠绕』(复数)。命令式:单数『令其铺展』,复数『令彼等铺展』。愿望式:单数『愿其铺展』,复数『愿彼等铺展』。过去式:单数『曾铺展』,复数『曾铺展』。过去中间语态:『曾被铺展』,被动过去式:『已被铺展』。将来式:单数『将铺展』,复数『将铺展』;被动将来式:单数『将被铺展』,复数『将被铺展』。条件式:『若曾铺展』;被动条件式:『若曾被铺展』,余例类推。
Kara karaṇe, puññaṃ karoti.
字根「kara」义为「作」,例:造作福德。
Bahuvacane ‘‘vā’’ti vattamāne, ‘‘uttamokāro’’ti utte kate –
在复数形式中,于「或」字流行之时,于「最高元音」说完之后——
‘‘Vā, utta’’nti ca vattate.
「或」与「最高」二者亦流行。
§522
522.Karassākāro ca.
522. 词根「做」之「阿」元音亦然。
Karaiccetassa dhātussa akāro uttamāpajjate vā. Vavatthitavibhāsatthoyaṃ vāsaddo, ‘‘yavakārā cā’’ti apadantassa paraukārassa vakāro, ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā dhāturakārassa vakārasmiṃ lopo, vakārassa dvitte tassa ‘‘bbo vvassā’’ti bakāradvayaṃ, kubbanti, karonti. Karosi, karotha. Karomi, karoma. Tathā kurute, kubbante. Kuruse, kuruvhe. Kubbe, kurumhe. Yirappaccaye rakāralopo, kayirati, kayiranti iccādi.
词根「做」(kar-)之「阿」元音,有时变为最高元音。此处「或」字表示确定的选择性。依「『牙』『卡』二音亦然」之规则,非词尾位之后「乌」元音变为「瓦」音;依「有时词根」等规则,词根之「阿」元音于「瓦」音前脱落;「瓦」音重叠后,依「『瓦瓦』变为『巴巴』」之规则,成双「巴」音,如:他们做(复数)、他们做(另一形式)。你做、你们做。我做、我们做。同理,他做(中间态)、他们做(中间态)。你做(中间态)、你们做(中间态)。他做(愿望式中间态)、我们做(中间态)。加「依拉」词缀时,「拉」音前词根末「拉」音脱落,成:被做、被做(复数)等等。
Kammeyappaccaye ‘‘ivaṇṇāgamo vā’’ti īkārāgamo, yakārassa dvittaṃ, karīyyate kaṭo tena, karīyyati, karīyyanti. Karīyati, karīyanti vā. Īkārābhāve ‘‘tassa cavagga’’iccādinā sadhātvantassa yakārattaṃ, dvittañca. Kayyati, kayyanti. Ikārāgame ‘‘kvaci dhātu’’iccādisutte caggahaṇena rayānaṃ vipariyayo, kayirati kaṭo tena, kayiranti iccādi.
加业格词缀时,依「『衣』等级元音插入或然」之规则,插入长「衣」元音,「亚」音重叠,成:坐垫被他所做、被做、被做(复数)等形式;或「咖利亚达」「咖利扬提」等。无长「衣」元音时,依「彼『遮』组」等规则,词根末音变为「亚」音并重叠,成:被做、被做(复数)。插入短「衣」元音时,依「有时词根」等章节中「且」字所摄之规则,「拉」与「亚」二音互换位置,成:坐垫被他所做、被做(复数)等等。
Tathā kusalaṃ karotu, kurutu vā, kubbantu, karontu. Karohi, karotha. Karomi, karoma. Kurutaṃ, kubbantaṃ. Kurussu, kurassu vā, kuruvho. Kubbe, kubbāmase.
同理,愿他做善业(两种形式)、愿他们做(两种形式)。你做(命令式)、你们做(命令式)。我做(命令式)、我们做(命令式)。愿二人做(命令式中间态)。你做(命令式中间态,两种形式)、你们做(命令式中间态)。愿他做(命令式中间态愿望式)、愿我们做(命令式中间态)。
Kamme karīyatu, karīyantu, kayyataṃ, kayirataṃ, kayiratu.
该行动的,应当行动,行动着,应当行动着,应当行动。
Sattamiyaṃ kare, kareyya, kareyyuṃ. Kareyyāsi, kareyyātha. Kareyyāmi, kareyyāma. Utte kubbe, kubbeyya.
当做的事,应做,应当做。你应当做,你们应当做。我应当做,我们应当做。上升的,应当上升。
Yirappaccaye –
条件因缘——
Yirato āttameyyassa, ethādisseyyumādisu;
对于自身热心的,对于此之类的对象等;
Eyyasaddassa lopo ca, ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā.
还要断除那‘何处有界’等名称。
Saralopādi, kayirā, kayiruṃ. Kayirāsi, kayirātha. Kayirāmi, kayirāma. Attanopade kayirātha dhīro, kubbetha, karetha vā, ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā kussa kru ca, krubbetha, krubberaṃ. Krubbetho, krubbeyyāvho. Krubbeyyaṃ, krubbeyyāmhe. Kamme karīyeyya, karīyeyyuṃ.
关于事物的本质,应当行动,应当行动。你应当行动,你们应当行动。对于自己的所作,应当以智慧行事,或当培养、当作,『何处有界』等说辞及恶意,则应专注破除,破除此恶。破除吧,破除吧。我们应当破除,我们应当破除。应当行此事,应当行此事。
Hiyyattaniyaṃ ‘‘karassa kā’’ti yogavibhāgena kā hoti, saralopādi.
词根“karassa kā”为动作构成范畴中的派生词,属于简单根词。
Akā, akarā, akarū. Akaro, akattha, akarottha. Akaṃ, akaraṃ, akamha, akaramha. Akattha. Akariṃ, akaramhase.
『阿咖』、『阿咖拉』、『阿咖卢』;『阿咖罗』、『阿咖踏』、『阿咖罗踏』;『阿咖』、『阿咖兰』、『阿咖姆哈』、『阿咖拉姆哈』;『阿咖踏』;『阿咖林』、『阿咖拉姆哈谢』。(以上为「做」字过去时各人称之变化形式。)
‘‘Vā’’ti vattate.
“Vā”意为“或者”,是一个连词。
§523
523.Karassa kāsattamajjatanimhi.
第五二三条:在过去时中,词根「咖拉」(做)替换为「咖萨」形式。
Kara iccetassa dhātussa sabbasseva kāsattaṃ hoti vā ajjatanimhi vibhattimhi pare. ‘‘Kāsatta’’miti bhāvaniddesena aññasmāpi dhātuto sāgamo. Atha vā yadā karassa kā hoti, sattañcāgamo ajjatanimhi vāti attho, tadā ‘‘sattamajjatanimhī’’ti yogavibhāgena aññasmāpi dhātuto sāgamopi sijjhati, ‘‘yogavibhāgato iṭṭhappasiddhī’’ti yebhuyyena dīghatova hoti, ‘‘karassa kā’’ti yogavibhāgena kābhāvo ca hiyyattaniyaṃ siddho hoti.
动作的词根在各种变形中都保持其“动作”的含义,或在变形前后表现出功能上的差异。“kāsatta”通过语义说明与其他词根之间存在联系。又当说“动作的不动作”,意指其约束在语法范畴中的表现,这时“一切于变形内”的七种形态互为派生,体现了语法区划及其相互关系;因此“动作的不动作”成为一种限定的派生形态,意味着动作的功能通过词法区分而确立。
Akāsi, akāsuṃ. Akāsi, akāsittha. Akāsiṃ, akāsimha. Akāsittha. Kāsattābhāve akari, kari, akariṃsu, kariṃsu, akaṃsu, akaruṃ. Akari, akarittha. Akariṃ, kariṃ, akarimha, karimha. Akarittha. Akarīyittha, akarīyi vā.
『阿咖西』、『阿咖苏』;『阿咖西』、『阿咖西踏』;『阿咖西』、『阿咖西姆哈』;『阿咖西踏』。若不用「咖萨」替换形式,则有:『阿咖里』、『咖里』、『阿咖林苏』、『咖林苏』、『阿咖苏』、『阿咖卢』;『阿咖里』、『阿咖里踏』;『阿咖里』、『咖里』、『阿咖里姆哈』、『咖里姆哈』;『阿咖里踏』;『阿咖里伊踏』、或作『阿咖里伊』等。
‘‘Vā, lopo, bhavissantimhi ssassa cā’’ti ca vattate.
此处应理解为「或、省略、在将来时中以及『萨』字的省略」等规则仍持续适用。
§524
524.Karassa sappaccayassa kāho.
第五百二十四条。手之条件。
Karaiccetassa dhātussa sappaccayassa kāhādeso hoti vā bhavissantimhi, ssassa ca lopo hoti. Adhikabhūtasappaccayaggahaṇena vacamucabhujādito ssassa khādeso, vasa chidi labhādito chādeso ca hoti.
若谓手为此元素之条件,或存在,或消亡。因加诸他界条件,若由语句发起,则为存在条件之空隙,由断裂得所谓遮蔽。
Kāhati, kāhanti. Kāhasi, kāhatha. Kāhāmi, kāhāma. Ikārāgame kāhiti, kāhinti iccādi. Kāhābhāve karissati, karissanti. Karissasi, karissatha. Karissāmi, karissāma. Karissate, karissante. Karissase, karissavhe. Karissaṃ, karissāmhe. Karīyissati, karīyissanti. Akarissa. Akarīyissā iccādi.
『咖哈提』、『咖哈踏』;『咖哈西』、『咖哈踏』;『咖哈米』、『咖哈玛』。若加入短音「伊」,则有『咖哈提』、『咖哈踏』等诸形式。若不用「咖哈」替换形式,则有:『咖里萨提』、『咖里萨踏』;『咖里萨西』、『咖里萨踏』;『咖里萨米』、『咖里萨玛』;『咖里萨德』、『咖里萨踏』;『咖里萨谢』、『咖里萨维哈』;『咖里萨』、『咖里萨姆哈』;『咖里伊萨提』、『咖里伊萨踏』;『阿咖里萨』;『阿咖里伊萨』等诸形式。
Yadā saṃpubbo, tadā ‘‘purasamupaparīhi karotissa kha kharā vā’’ti yogavibhāgena tyādivibhattīsupi saṃpubbakarotissa kharādeso.
当与前缀「散」(合)连用时,依据分拆运用规则——「由『布拉、散、伍波、波里』等前缀与词根『咖罗提』(做)连用时,可替换为『咖哈』或『咖哈拉』形式」——此规则亦适用于「提」等动词语尾,即带「散」前缀的「咖罗提」(做)亦可替换为「咖哈拉」等形式。
Abhisaṅkharoti, abhisaṅkharonti. Abhisaṅkharīyati, abhisaṅkharīyanti. Abhisaṅkharotu. Abhisaṅkhareyya. Abhisaṅkhari, khādese abhisaṅkhāsi vā. Abhisaṅkharissati. Abhisaṅkharissa iccādi.
【动词变化示例】『造作』(abhisaṅkharoti)的各种变化形式如下:第三人称单数『他造作』、第三人称复数『他们造作』;被动式第三人称单数『被造作』、被动式第三人称复数『被造作(复)』;祈使式『令其造作』;愿望式『愿其造作』;过去式『他造作了』,或在某些语境中作『他造作了』的替代形式;未来式『他将造作』;条件式『他若造作』,等等。
Saka sattimhi, opaccayo, sakkoti, sakkonti. Sakkosi, sakkotha. Sakkomi, sakkoma iccādi.
『萨咖』词根,加『o』派生词缀:『他能』、『他们能』;『你能』、『你们能』;『我能』、『我们能』,等等。
Apa pāpuṇane, papubbo, pappoti, papponti. Papposi, pappotha. Pappomi, pappoma. Pappotu, pappontu iccādi.
【动词变化示例】词根『到达、获得』,加前缀『pa-』,构成动词『到达、获得』。各人称变化如下:第三人称单数『他到达』、第三人称复数『他们到达』;第二人称单数『你到达』、第二人称复数『你们到达』;第一人称单数『我到达』、第一人称复数『我们到达』;祈使式第三人称单数『令其到达』、第三人称复数『令他们到达』,等等。
Tanādigaṇo. · 以“tan”为首的词根类。
Curādigaṇa朱拉等类
Dhura theyye, pure viya dhātvantalopo, vibhattuppatti.
「杜拉」[Pali: dhura],义为「偷盗、窃取」,与前例「pure」相同,词根末尾字母脱落,然后生起词缀(即格变化词尾)。
‘‘Tathā kattari cā’’ti ito ‘‘kattarī’’ti ca sīhavilokanena bhāvakammaggahaṇāni ca vattante, maṇḍūkagatiyā kāritaggahaṇañca.
『Tathā kattari cā』云,依此则谓『kattarī』,即指狮子视法与发起业力三重诸法,是所谓『狮视』与作用乘载之理,当中又有蟾蜍行类之功能发起。
§525
525.Curādito ṇeṇayā.
『Curādito ṇeṇayā』,此为索引与缘起序言,谓从头始以刽切手法解释根本元素之义。
Curaiccevamādito dhātugaṇato ṇe ṇayaiccete paccayā honti kattari, bhāve ca kammani, vibhattippaccayesu. ‘‘Kāritaṃ viya ṇānubandho’’ti ṇe ṇayānaṃ kāritabyapadeso.
从「cura」等动词组(第十类动词组)起,对于主动语态、被动语态及使役语态,于词缀与词尾之前,附加「ṇe」、「ṇaya」两种词缀。依据「带『ṇ』标记者视同使役构词」之原则,「ṇe」与「ṇaya」两种词缀均被判定为使役构词形式。
§526
526.Kāritānaṃ ṇo lopaṃ.
526. 非由所作故,无喻灭断。
Kāritappaccayānaṃ ṇakāro lopamāpajjate.
由所作之缘,非由无作,灭断得现。
§527
527.Asaṃyogantassa vuddhi kārite.
527. 非相应者之增益,基于所作。
Asaṃyogantassa dhātussa kārite pare vuddhi hotīti ukārassokāro vuddhi.
非相应者之理基,所作二者得增益,是以乌音所谓增益也。
Dhanaṃ coreti, corenti. Coresi, coretha. Coremi, corema. Ṇayappaccaye – corayati, corayanti. Corayasi, corayatha. Corayāmi, corayāma. Corayate, corayante. Corayase, corayavhe. Coraye, corayāmhe.
财货盗窃说:盗,盗者也;盗之,汝盗;我盗,我等盗。若以转移缘,盗者、盗众;你盗、你等盗;我盗、我等盗;他盗、他盗众;你盗、你等盗;我盗、我等盗。
Kamme yappaccaye īkārāgamo, saralopādi ca, corīyate devadattena, corīyati, corīyanti iccādi.
若以业缘,乌音诸来,为正盗字,谓盗者、盗众等如是言。
Coretu , corentu. Corehi. Corayatu, corayantu. Coraya, corayāhi.
盗贼,偷窃。他偷。愿他偷,愿他们偷。偷吧,用偷。你们偷吧。
Coreyya, coreyyuṃ. Coraye, corayeyyuṃ. Acoresi, coresi, acoresuṃ, coresuṃ. Acorayi, corayi, acorayiṃsu, corayiṃsu, acorayuṃ, corayuṃ. Acoresi, acoresittha. Tvaṃ acorayi, acorayittha. Acoresiṃ, acoresimha. Acorayiṃ, acorayimha. Acorayittha. Acorīyittha, acorīyi.
他应该偷,他是否偷。他偷,他是否偷过。不偷,偷过。不偷,他偷,他们不偷,他们偷,他们已偷,他们偷过。他不偷,他已不偷。你不要偷,你当不偷。我不偷,我确实不偷。他不偷,他确实不偷。你当不偷。你应该不偷,你本应不偷。
Corissati, corissanti. Corayissati, corayissanti. Corīyissate, corīyissante. Corīyissati, corīyissanti. Acorissa, acorayissa. Acorīyissatha, acorīyissa iccādi.
他将要偷,他们将要偷。愿他偷,愿他们偷。愿他偷,愿他们偷。将偷,愿偷。不偷,不偷的意思。应该不偷,应当不偷等。
Tathā cinta cintāyaṃ, saṃyogantattā vuddhiabhāvova viseso.
如此思惟,思惟是结合体的性质,犹如增长与实体特殊性质。
Cinteti, cintayati, cintenti, cintayanti. Cintetu, cintayatu. Cinteyya, cintayeyya. Acintesi, cintesi, acintayi, cintayi. Cintessati, cintayissati. Acintissa, acintayissa iccādi.
思惟,思考,使思惟。他们思惟,他们思考。他应思惟,他应使思惟。思惟他,应思惟他。不思考,思考,不思惟,思惟。将思惟,将使思惟。不思惟,应不思惟等。
Manta guttabhāsane, manteti, mantayati iccādi purimasamaṃ.
说教者在口语中的话语,谓说、教诲等,意义与前文相同。
Pāla rakkhaṇe, dhammaṃ pāleti, pālayati. Pālīyati. Pāletu, pālayatu iccādi.
「保」与「护」,护持法法;「护持」者,保护并维护之意;有「护持」「愿护持」等义。
Ghaṭa ghaṭane, ghāṭeti, ghāṭayati, ghaṭeti, ghaṭayati, ghaṭādittā vikappena vuddhi.
「瓶」之开口,谓以开瓶法;此为瓶口之状态变化,谓展开、开裂、开张。因瓶口原本密闭,经破裂而渐增大。
Vida ñāṇe, vedeti, vedayati.
于知识明了之时,谓能觉知、识别、令觉知。
Gaṇa saṅkhyāne, ‘‘ghaṭādīnaṃ vā’’ti na vuddhi, gaṇeti, gaṇayati iccādi, sabbattha subodhaṃ.
于数数计数时,谓非瓶口等之增长,而谓称数、计数、愿计数等;其义理处处明白易懂。
Curādigaṇo. · 朱拉等类。
Bhūvādī ca rudhādī ca, divādī svādayo gaṇā;
从地起及水起诸流动者,谓诸自存者为数;
Kiyādī ca tanādī ca, curādī cidha sattadhā.
从多少等及从纤细等处,诸盗贼随类共七种。
Vikaraṇavidhānaṃ samattaṃ. · 变化音之施设已完。
Dhātuppaccayantanaya词根接尾辞终章
Atha dhātuppaccayantā vuccante.
于是称为界缘现起。
Tattha dhātvatthe niddiṭṭhā khādikāritantā paccayā dhātuppaccayā nāma.
其中,对于界所缘事有明显的所饮食业因果,称为界缘。
Tija nisāna bandhanakhamāsu, dhātusaññādi.
三种标记是缚、断、无碍,如界所缘的识等。
‘‘Dhātuliṅgehi parā paccayā’’ti ito dhātuggahaṇaṃ anuvattate, ‘‘parā, paccayā’’ti ca adhikāro.
“以界相为他缘”者,由此承袭界的摄持,“他缘”名义亦由此而起。
§528
528.Tija gupa kita mānehi kha cha sā vā.
528.以三种隐藏的摄持为界所缘。
Tija gupa kita māna iccetehi dhātūhi kha cha sa iccete paccayā parā honti vā.
三种隐藏的摄持,若言以所欲界为所缘,则为他缘。
Tijato khantiyaṃ khova, nindāyaṃ gupato tu cho;
『宽忍者』为三者之中也, 『隐忍者』为讥毁中也;
Kitā cho sova mānamhā, vavatthitavibhāsato.
何者也?是自尊心也,是由分明阐明而显著者也。
‘‘Kvacādivaṇṇānamekassarānaṃ dvebhāvo’’ti dhātvādissa dvibhāvo.
从根本上说,‘若干名称之中两种本性’者,此‘二性’由根本形成。
‘‘Byañjanantassā’’ti vattamāne –
称之为‘附着于根本者’时——
§529
529.Ko khe ca.
529.何者掩蔽之后?
Dhātvantassa byañjanassa kakārādeso hoti khappaccaye pare.
由根本而生的附着,字母事理相反,常在发生消灭之间。
Titikkha iti ṭhite –
「忍受」一词所在处——
Dhātuvihitānaṃ tyādivibhattīnaṃ adhātuto appavattiyamāha.
指的是因所造诸界依止之分而起的断灭不生之理。
§530
530.Dhātuppaccayehi vibhattiyo.
530.因缘界生起之分。
Dhātvatthe niddiṭṭhehi khādikāritantehi paccayehi tyādayo vibhattiyo hontīti pure viya vattamānādayo yojetabbā.
根据所生诸界之本体及因缘,如食终时等缘起,生起的分别即是断灭,故过去如是依缘而生起的分别,应当予以结合。
Ativākyaṃ titikkhati, titikkhanti. Kamme titikkhīyati. Tathā titikkhatu, titikkhantu. Titikkheyya, titikkheyyuṃ. Atitikkhi, atitikkhiṃsu. Titikkhissati. Atitikkhissa iccādi.
「忍受」用语过多,如「忍受」、「忍受着」,行中「应该忍受」;祈使「愿忍受」、「愿忍受着」;动词型「应忍受」、「应忍受着」;已忍受,「已忍受着」过往;未来忍受,「将要忍受」;以及欲令他人忍受等。
Khappaccayābhāve appaccayassa ekāro, tejeti, tejati vā, tejanti iccādi.
缺乏缘起则无次第关系,一切统一,谓如炎热、发光、燃烧等亦然。
Gupa gopane, chappaccaye dvibhāvo, ‘‘pubbobbhāso’’ti abbhāsasaññā, ‘‘abbhāsassā’’ti vattamāne ‘‘antassivaṇṇākāro vā’’ti abbhāsantassikāro, ‘‘kavaggassa cavaggo’’ti abbhāsagakārassa jakāro ca.
潜藏与守护,依止之因有两种:所谓“前现相”者,是指显现之相;所谓“显现者”现前时,称作“似内部颜色形态”的显现界面,而“髻所的体节”是指形成显现的根本标志,以及其因。
§531
531.Byañjanantassa co chappaccayesu ca.
531.因显现者及其依止因而生的色相。
Dhātvanthassa byañjanassa cakārādeso hoti chappaccayesu paresu. Tato vibhattiyo, kāyaṃ jigucchati, jigucchanti. Sesaṃ purimasamaṃ. Chābhāve gopeti, gopenti iccādi.
色界中的标志,是由因而起的,本于依止因。由此产生分别,如身体生厌恶,众生生厌恶。剩余部分与前面相同。谓依止于色相之消亡而潜藏、守护等。
Kita rogāpanayane, chappaccayo, dvittañca.
为根除疾病,依止因共有两种。
Abbhāsaggahaṇamanuvattate .
遵循显现所起之原理。
§532
532.Mānakitānaṃ vatattaṃ vā.
532.如大小颗粒的运动情况。
Abbhāsagatānaṃ māna kitaiccetesaṃ dhātūnaṃ vakāratakārattaṃ hoti vā yathākkamanti takāro, dhātvantassa cakāro, sesaṃ samaṃ. Rogaṃ tikicchati, tikicchanti iccādi. Takārābhāve ‘‘kavaggassa cavaggo’’ti cakāro, vicikicchati, vicikicchanti iccādi.
在表象显现之物中,任意某一根本要素的变异处,便生有如工匠作工般的变化。对于所持有的那根本要素,有其相应的变化,其余部分则均等相应。譬如治疗疾病,医生即执行治疗的动作。若无工匠之作,则作“无头牛”的动作,心生疑惑,或怀疑、疑虑等。
Māna vīmaṃsapūjāsu, sappaccayadvibhāvaīkāravakārā.
这些变化属于根本要素之中,在尊敬礼拜中产生,是由多种缘起条件合和而成的变化。
§533
533.Tato pāmānānaṃ vā maṃ sesu.
533.然后是测量的标准或界限也。
Tato abbhāsato parāsaṃ pāmānānaṃ dhātūnaṃ vāmaṃiccete ādesā honti yathākkamaṃ sappaccaye pare. Sesūti bahuvacananiddeso payogepi vacanavipallāsañāpanatthaṃ. Atthaṃ vīmaṃsati, vīmaṃsanti iccādi.
然后,在外显的他人根本要素之中,有特定的左侧或某一相应部分命令,按其缘起条件划分有所分别。“其余部分”指多数量词的用法,也作为词义转变以表示差异。其意为检验、审核等。
Aññattha ‘‘lopañcettamakāro’’ti appaccayassekāro, māneti, mānenti.
别的而言,即是“断除等”的作用,是对缘起部分的作用,即衡量、评价。
Bhuja pālanabyavaharaṇesu, bhottumicchatīti atthe –
关于左臂、护持和携带等意,即想要持有之义——
‘‘Kha cha sā, vā’’ti ca vattate.
『卡』、『恰』、『萨』三字母,以及『瓦』字母,仍继续适用。
§534
534.Bhuja ghasa hara su pādīhi tumicchatthesu.
五百三十四。以臂、肘、口、足中之欲,存于欲止中者。
Bhuja ghasa hara su pā iccevamādīhi dhātūhi tumicchatthesu ca kha cha saiccete paccayā honti vā. Tumicchānaṃ, tumantayuttaicchāya vā atthā tumicchatthā, tena tumantarahitesu ‘‘bhojanamicchatī’’tiādīsu na honti, ‘‘vuttatthānamappayogo’’ti vākyassa appayogo, dhātvādissa dvebhāve kate ‘‘dutiyacatutthānaṃ paṭhamatatiyā’’ti abbhāsabhakārassa bakāro, dhātvantassa ‘‘ko khe cā’’ti kakāro, bubhukkhati, bubhukkhanti iccādi.
以臂、肘、口、足诸根,及如此因缘所成诸界存于欲止中者。欲止者,即为有欲及随欲而生之意,欲止之义也。因此于欲止之外无「以食为止」等。『以所说义无关』语句,谓断除因缘,以根本义而立二种本质,称为「第二第四之第一第三」之辨,造作发明者。于根本以外为「为哪空处」之造作。渴欲、渴欲之意等。
Vāti kimatthaṃ? Bhottumicchati, icchatthesūti kimatthaṃ? Bhottuṃ gacchati.
「vāti」者何义?渴欲食也。于欲义者为何?欲往食也。
Ghasa adane, ghasitumicchatīti atthe chappaccayo, dvittaṃ, tatiya cavagga ikāra cakārādesā, jighacchati, jighacchanti.
「ghasa adane」者,以食根之欲谓也,此为第二个因缘所约束。第三处即开口音之造作;欲拒、欲拒也。
Hara haraṇe, haritumicchatīti atthe sappaccayo.
词根『携带、带走』,含义为『运送』。由于有『想要做……』之意,故加上该类后缀,构成意愿动词,意为『想要携带』。
§535
535.Harassa gī se.
欢喜者,兴乐也。
Haraiccetassa dhātussa sabbassa gī hoti se paccaye pare. ‘‘Gīse’’ti yogavibhāgena jissapi, ṭhānūpacārenādesassāpi dhātuvohārattā dvittaṃ, bhikkhaṃ jigīsati, jigīsanti.
在此,『欢喜者』指一切因缘和合而生之境界。『兴乐』依止于能令之缘及所缘之作用,故境界二重:比库渴求之,众比库同渴求之。
Su savaṇe, sotumicchati sussūsati, sussūsanti, ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā dīgho.
于闻法时,欲闻故渴求之,渴求意长而持久,谓『某处有境界』等言。
Pā pāne, pātumicchatīti atthe sappaccayadvittarassattaikārādesā, ‘‘tato pāmānānaṃ vāmaṃ sesū’’ti vādeso, pivāsati, pivāsanti iccādi.
于饮食时,谓愿得饮食,盖因缘广大,秉持单一故意,谓『因而量足余者饮用』,所欲饮用。
Ji jaye, vijetumicchati vijigīsati iccādi.
欲胜境界者,欲获胜利,谓有此意愿、渴求。
Saṅgho pabbatamiva attānamācarati, pabbato iva ācaratīti vā atthe –
僧团譬如山峦,自行其事,喻如山中之自适,或以『如山自行』为喻。
§536
536.Āya nāmato kattupamānādācāre.
536.『Āya』者,名义、标准或度量。此为作意、行为的标尺标准。
Ācaraṇakriyāya kattuno upamānabhūtamhā nāmato āyappaccayo hoti ācāratthe. Upamīyati etenāti upamānaṃ, kattuno upamānaṃ kattupamānaṃ, ‘‘vuttatthānamappayogo’’ti ivasaddanivatti, dhātuppaccayantattā ‘‘tesaṃ vibhattiyo lopā cā’’ti sutte tesaṃgahaṇena vibhattilopo, ‘‘pakati cassa sarantassā’’ti pakatibhāvo, saralopādi, ‘‘dhātuppaccayehi vibhattiyo’’ti vibhattuppatti, pabbatāyati saṅgho, evaṃ samuddamiva attānamācarati samuddāyati, cicciṭamiva attānamācarati cicciṭāyati saddo. Evaṃ dhūmāyati.
因作意行为具标尺性,名义上成为行为的条件。所谓标准即标尺,行为标尺即行为度量。『不当语用』者,比拟为对言辞中断或不合适的纠正。因根本条件的关系称之为『它者片断亦断』,经文中云『断其分裂』,是指以此类比使无分裂。『声响』比喻言辞显现,其斥除类似扰乱之分裂便为断覆,其发生则像群山成群,众多而兴起。此即如江河般娴熟表现行为聚合。故喻如烟尘飞扬般显现。
‘‘Nāmato, ācāre’’ti ca vattate.
谓『名义、行为』二者俱谈及。
§537
537.Īyūpamānā ca.
537.「如『伊』字之类」等(复合词列举)。
Upamānabhūtā nāmato īyappaccayo hoti ācāratthe. Puna upamānaggahaṇaṃ kattuggahaṇanivattanatthaṃ, tena kammatopi sijjhati, sesaṃ samaṃ. Achattaṃ chattamivācarati chattīyati, aputtaṃ puttamivācarati puttīyati sissamācariyo.
基于名义上的标准,亦成为行为的条件。再者,标准的收束即行为收束,故行为亦随此灭。犹如遮盖之盖布消失,则覆灭主体行为自止。
Upamānāti kiṃ? Dhammamācarati, ācāreti kiṃ? Achattaṃ chattamiva rakkhati.
『标准』何谓?为施行教法。『行为』何义?如同护持无破盖布一般保护之。
‘‘Īyo’’ti vattate.
『伊约』谓之。
§538
538.Nāmamhātticchatthe.
538. 【论】名词词干后欲求义。
Nāmamhā attano icchatthe īyappaccayo hoti. Attano pattamicchati pattīyati, evaṃ vatthīyati, parikkhārīyati, cīvarīyati, paṭīyati, dhanīyati, puttīyati.
名者,于自身愿望中成为依止。自身得取、持有、领取、保护、穿着、携带、富有、拥有子嗣者,皆由自身意愿而成。
Atticchattheti kimatthaṃ? Aññassa pattamicchati.
意愿为何意?即于他人有所得受。
Daḷhaṃ karoti vīriyanti atthe –
于自身做坚固努力者,称为意愿——
Kāritaggahaṇamanuvattate.
为取得所求而起的行为,随后依此而行。
§539
539.Dhāturūpenāmasmā ṇayoca.
539. 依从元素之体的名称也称为“界相”。
Dhātuyā rūpe nipphādetabbe, ‘‘taṃ karoti, tena atikkamati’’iccādike payujjitabbe vā sati nāmamhā ṇayappaccayo hoti, kāritasaññā ca. Ṇalope, vibhattilopasaralopādīsu katesu vibhattuppatti, daḷhayati vīriyaṃ, evaṃ pamāṇayati, amissayati, tathā hatthinā atikkamati atihatthayati, vīṇāya upagāyati upavīṇayati, visuddhā hoti ratti visuddhayati, kusalaṃ pucchati kusalayati iccādi.
因元素而现形,谓如『此作用、彼超越』等,或心念所涵之名称,因缘而起,且有所作之见。于割漏、分散、解脱等事相之中,造作产生分别,坚固精进,以此测量,取舍无失,如用象力行超越,用猪力行损害,借琵琶之喻帮助;于夜间清净,净除烦恼,探究善法,滋生善业,诸如此类。
§540
540.Dhātūhi ṇe ṇaya ṇāpe ṇāpayā kāritāni hetvatthe.
540. 以元素为缘,称为“元素之缘”、“缘起之缘”,为造作之因。
Sabbehi dhātūhi hetvatthe abhidheyye ṇe ṇayaṇāpe ṇāpaya iccete paccayā parā honti, te kāritasaññā ca honti. Hetuyeva attho hetvattho, so ca ‘‘yo kāreti sa hetū’’ti laddhahetusañño suddhakattuno payojako hetukattā, atthato pesanajjhesanādiko payojakabyāpāro idha hetu nāma.
诸元素皆为缘故、作为之缘起,在意义上称为“缘起之缘”、“缘引之缘”、“造作之缘”,此等缘故皆为造作之因。因乃缘理,因缘之义。且谓「行者即是因」,因缘清净道者之缘,缘由用途而起,任其因缘因果等义理而展现,故名为“因”。
Ettha ca –
此处说——
Ṇe ṇayāva uvaṇṇantā, āto dve pacchimā siyuṃ;
于名称因缘彰明之时,虽其义有两种,然二者中后义为更重要者;
Sesato caturo dve vā, vāsaddassānuvattito.
在有自相的四种或两种,依法次第。
Akammā dhātavo honti, kārite tu sakammakā;
不作业的因素存在,作业者为作业因素;
Sakammakā dvikammāssu, dvikammā tu tikammakā.
作业因素有两种作业,二作业者为三作业。
Tasmā kattari kamme ca, kāritākhyātasambhavo;
因此有行为者及为作已知的,
Na bhāve suddhakattā ca, kārite kammasaññito.
无有纯粹行为者,作业者即谓行为。
Niyādīnaṃ padhānañca, appadhānaṃ duhādinaṃ;
有确定者与主要者,非主要者及苦者等。
Kārite suddhakattā ca, kammamākhyātagocaranti.
行为被称为清净者,指业已广为宣说并为人所知的业。
Tattha yo koci bhavati, tamañño ‘‘bhavāhi bhavāhi’’ iccevaṃ bravīti, atha vā bhavantaṃ bhavituṃ samatthaṃ payojayati, bhavituṃ payojetīti vā atthe iminā ṇeṇayappaccayā, kāritasaññā ca, ‘‘vuttatthānamappayogo’’ti vākyassa appayogo, ‘‘kāritānaṃ ṇo lopa’’nti ṇalopo, ‘‘asaṃyogantassa vuddhi kārite’’ti ūkārassokāro vuddhi.
其中若有人存在,向另一人说『去吧,去吧』,这样称呼,或者引导他有能力去行,便称为引导者。依此义上,称为指令的缘起,称为行为的意念,称为『所言义理的未被应用』,又称『行为的失效』,不存在失效;又说不相结的增长即是行为,因此称之为返增的辨义。
‘‘O, e’’ti ca vattate, dhātuggahaṇañca.
又说『噢,这』,指的是元素的获取。
§541
541.Te āvāyā kārite.
541. 这说的是在行为上的相互依赖。
Te dhātvantabhūtā okārekārā āvaāyādese pāpuṇanti kārite pare. ‘‘Te āvāyā’’ti yogavibhāgena jheādīnaṃ akāritepi hontīti okārassa āvādeso, saralopādi, ‘‘dhātuppaccayehi vibhattiyo’’ti tyādayo.
由此元素实有之因,一一对应,至行为相续处获得。『这些行为』按力之分类,即使不作为的也存在,此为返增之意。失序即因元素条件而分裂等。
So samādhiṃ bhāveti, bhāvayati, bhāventi, bhāvayanti. Bhāvesi, bhāvayasi, bhāvetha, bhāvayatha. Bhāvemi, bhāvayāmi, bhāvema, bhāvayāma. Bhāvayate, bhāvayante.
他修习定,令其发生,复令众生修习定,叫修习;你修习,我修习,我们将修习,令之发生,众人令之发生。
Kamme attanopadayappaccayaīkārāgamā, saralopādi ca, tena bhāvīyate samādhi, bhāvīyante. Bhāvīyati, bhāvīyanti.
业为自身生起的条件而产生作用,且性质单纯、明了,故此定得以生起,定亦得以生起。生起,生起。
Tathā bhāvetu, bhāvayatu, bhāventu, bhāvayantu. Bhāvehi, bhāvaya, bhāvayāhi, bhāvetha, bhāvayatha . Bhāvemi, bhāvayāmi, bhāvema, bhāvayāma. Bhāvayataṃ, bhāvayantaṃ.
如此,当生起、令生起、使诸生起、使生起。请生起,令生起,藉生起,愿生起,令生起。生起,我生起,令我生起,愿我生起,令我生起。令生起者,令诸生起者。
Kamme bhāvīyataṃ, bhāvīyatu, bhāvīyantu.
其业使之生起,令之生起,使诸生起。
Bhāveyya, bhāvaye, bhāvayeyya, bhāveyyuṃ, bhāvayeyyuṃ. Bhāveyyāsi, bhāvayeyyāsi, bhāveyyātha, bhāvayeyyātha. Bhāveyyāmi, bhāvayeyyāmi, bhāveyyāma, bhāvayeyyāma. Bhāvetha, bhāvayetha, bhāveraṃ, bhāvayeraṃ.
应生起,令生起,应当生起,应将生起,应当令生起。你应当生起,你应令生起,你当生起,你当令生起。我应生起,我令生起,我当生起,我将生起。愿生起,愿令生起,如是生起,如是令生起。
Kamme bhāvīyeyya, bhāvīyeyyuṃ.
其业应当生起,应当令诸生起。
Ajjataniyaṃ ‘‘sattamajjatanimhī’’ti yogavibhāgena kāritantāpi dīghato sakārāgamo.
今日所说“存在中现法”为行的分类,即使是长时之业欲亦仍然为现行的主要阶段。
Abhāvesi, bhāvesi, abhāvayi, bhāvayi, abhāvesuṃ, bhāvesuṃ, abhāvayiṃsu, bhāvayiṃsu, abhāvayuṃ, bhāvayuṃ. Abhāvesi, abhāvayasi, abhāvittha, abhāvayittha. Abhāvesiṃ, bhāvesiṃ, abhāvayiṃ, bhāvayiṃ, abhāvimha, abhāvayimha.
使之不生,使之生,使之使不生,使之使生,使之令不生,使之令生,使之令不生,使之令生,使之使令不生,使之使令生。使之不生,使之使不生,使之不生,使之使生,使之使令不生,使之使令。
Kamme abhāvīyittha, abhāvīyi.
在业中使不生,应当使不生。
Bhāvessati, bhāvayissati, bhāvessanti, bhāvayissanti. Bhāvessasi, bhāvayissasi, bhāvissatha, bhāvayissatha. Bhāvessāmi, bhāvayissāmi, bhāvessāma, bhāvayissāma.
将生,将使生,诸生,将使诸生。你将生,你将使生,你应生,你应使生。我将生,我将使生,我们将生,我们将使生。
Kamme bhāvīyissate, bhāvīyissante. Bhāvīyissati, bhāvīyissanti.
业中将使生,将使诸生。将使生,将使诸生。
Abhāvissa, abhāvayissa, abhāvissaṃsu, abhāvayissaṃsu. Kamme abhāvīyissatha, abhāvīyissa iccādi.
将不生,将使不生,将使不生于彼等。业中将使不生,应使不生等。
Tathā yo koci pacati, tamañño ‘‘pacāhi pacāhi’’ iccevaṃ bravīti, atha vā pacantaṃ payojeti, pacituṃ vā payojetīti atthe vuttanayena ṇe ṇayādayo, akārassākāro vuddhi, sesaṃ neyyaṃ.
比如说,若有人烧菜,别人说「烧吧,烧吧」,此时如此说,随后将煮熟,或将使之熟,此义通过分别说法「应……应」以及如「不可」、「应行」等的教说得显明,有形无形增长,余者应舍弃。
So devadattaṃ odanaṃ pāceti, pācenti. Pācesi, pācetha. Pācemi, pācema. Pācayati, pācayanti. Pācayasi, pācayatha. Pācayāmi, pācayāma. Ṇāpeṇāpayesu pana so puriso taṃ purisaṃ odanaṃ pācāpeti, pācāpenti. Pācāpayati, pācāpayanti.
「烹煮」谓对德瓦达塔的饭羹施以烹调,动作分别有:现行作烹煮者为「烹煮」,现在时复数为「他们烹煮」,命令式单数「你当烹煮」,命令式复数「你们当烹煮」;未来时单数「我将烹煮」,未来时复数「我们将烹煮」;现在进行时单数「他正在烹煮」,现在进行时复数「他们正在烹煮」;现在进行时第二人称单数「你正在烹煮」,现在进行时复数命令「你们当烹煮」;第一人称现在进行时单数「我正在烹煮」,第一人称复数「我们正在烹煮」。以否定形态并加使役语气,他使他人烹煮此饭羹,谓此为男子使男子烹煮饭羹,动词形式分别为「使烹煮」、「他们使烹煮」、「使使烹煮」、「他们使使烹煮」。
Kamme so odanaṃ pācīyati tena, pācayīyati, pācāpīyati, pācāpayīyati.
依因果关系,此人烹饪那饭羹,动词时态分别为使役未来:烹煮、被烹煮、被使烹煮、被使使烹煮。
Tathā pācetu, pācayatu, pācāpetu, pācāpayatu. Pācīyataṃ, pācīyatu, pācayīyataṃ, pācayīyatu, pācāpīyataṃ, pācāpīyatu, pācāpayīyataṃ, pācāpayīyatu. Pāceyya, pācayeyya, pācāpeyya, pācāpayeyya. Pācīyeyya, pācīyeyyuṃ. Apācesi, apācayi, apācāpesi, apācāpayi. Pācessati, pācayissati, pācāpessati, pācāpayissati. Apācissa, apācayissa, apācāpissa, apācāpayissa iccādi.
亦如上述,命令式祈使形态为:愿他烹煮、愿他烹煮、愿他使烹煮、愿他使使烹煮。被动未来式:愿其被烹煮、愿其被烹煮。亦有愿他烹煮、愿他使烹煮及被动各种时态命令形:当被烹煮、当被烹煮、当被使烹煮、当被使使烹煮。消极否定形如:不烹煮、不使烹煮、不使使烹煮、不使使使烹煮。未来将作烹煮、不使烹煮等诸形式。诸如此类变化。
Gacchantaṃ, gantuṃ vā payojetīti atthe ṇe ṇayādayo, vuddhiyaṃ sampattāyaṃ –
有关「去」、「去往」之意,谓「走去」、「要去」,此於意义上属能力、完成与实现之义 ——
‘‘Asaṃyogantassa vuddhi kārite’’ti vattate.
此谓为『使无联结者得成长』,即促进隔绝之成长。
§542
542.Ghaṭādīnaṃ vā.
第542章。以罐和类似物为例。
Ghaṭādīnaṃ dhātūnaṃ asaṃyogantānaṃ vuddhi hoti vā kāriteti ettha vāggahaṇena vuddhi na hoti, vavatthitavibhāsatthoyaṃ vāsaddo.
对罐等元素而言,若非彼此结合,而生长或成就,此处谓之『制造』。但此并非自言之增长,而是根据上下文所释,此即『破坏』。
So taṃ purisaṃ gāmaṃ gameti, gamayati, gacchāpeti, gacchāpayati. So gāmaṃ gamīyati tena, gamayīyati, gacchāpīyati, gacchāpayīyati iccādi. Sabbattha yojetabbaṃ. Evaṃ uparipi.
故此人行走至村庄,或令他人行走、或使之前往,或令之行动。此谓之『使村庄被行走』或『令其行走』等,此用法皆宜普遍应用,例证如上。
Ghaṭa īhāyaṃ, ghaṭantaṃ payojayati, ghaṭeti, ghaṭādīnaṃ vāti na vuddhi, ghaṭayati, ghaṭāpeti, ghaṭāpayati.
罐即此处,给予罐着力,谓之罐作、陪合罐等;但罐等不谓增长,而谓之罐为活动、监督、使完成。
‘‘Kārite’’ti vattate.
谓之『制造』。
§543
543.Guha dusānaṃ dīghaṃ.
543. 「洞穴」(guha)及「污染」(dusāna)之后,长音形式成立。
Guhadusaiccetesaṃ dhātūnaṃ saro dīghamāpajjate kārite pare, vuddhāpavādoyaṃ.
若是破坏此类元素之人,疑似为恶意者,毁坏之举甚久,此谓『制造』,即上述生长或破坏之意。
Guha saṃvaraṇe, guhituṃ payojayati gūhayati, gūhayanti. Dusa appītimhi, dussantaṃ payojayati dūsayati, dūsayanti iccādi.
藏匿者于藏匿上起用、隐藏、隐蔽。在痛苦与不悦中起用、使痛苦存在、污染等。
Tathā icchantaṃ payojayati icchāpeti, icchāpayati, eseti, esayati. Niyacchantaṃ payojayati niyāmeti, niyāmayati. Āsantaṃ payojayati āseti, āsayati, acchāpeti, acchāpayati. Labhantaṃ payojayati lābheti, lābhayati. Vacantaṃ payojayati vāceti, vācayati, vācāpeti, vācāpayati. Evaṃ vāseti, vāsayati, vāsāpeti, vāsāpayati. Vāheti, vāhayati, vāhāpeti, vāhāpayati. Jīreti, jīrayati, jīrāpeti, jīrāpayati. Māreti, mārayati, mārāpeti, mārāpayati. Dasseti, dassayati iccādi.
同样,欲望者起用、使有欲望、使人欲求、引诱、使引诱。支配者起用、支配、使支配。使坐者起用、使其坐下、安置、使安置。得者起用、获得、使获得。言说者起用、说、使说、使他人说。如此居住、使居住、令居住。运载者起用、运载、使运载。令活着者起用、使其活着、使活着。杀者起用、杀害、使杀害。显现者起用、使显现等。
Tathā tudantaṃ payojayati todeti, todayati, todāpeti, todāpayati. Pavisantaṃ payojayati, pavisituṃ vā paveseti, pavesayati, pavesāpeti , pavesāpayati. Uddisantaṃ payojayati uddisāpeti, uddisāpayati. Pahontaṃ payojayati pahāveti, pahāvayati. Sayantaṃ payojayati sāyeti, sāyayati, sāyāpeti, sāyāpayati. Ettha ekārassa āyādeso, sayāpeti, sayāpayati, ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā ṇāpeṇāpayesu āyādesassa rassattaṃ. Nayantaṃ payojayati nayāpeti, nayāpayati. Patiṭṭhantaṃ payojayati patiṭṭhāpeti, patiṭṭhāpayati, patiṭṭhapeti vā.
同样,击破者起用、击破、弄破、使破裂。进入者起用、入内、进入,使进入、使入内。举起者起用、举起、使举起。舍弃者起用、使舍弃、使丢弃。躺下者起用、使躺下、使卧下、使卧置。此中对于单一的人,有命令式,亦如使躺、使卧,或以“某处受”之类的语气表达命令之力。引导者起用、引导、引领。建立者起用、建立、使建立、使建造。
Hanantaṃ payojayatīti atthe ṇeṇayādayo.
“杀害者起用”之义谓杀害及类似之意。
‘‘Ṇamhī’’ti vattate.
【此处】沿用前文「于-ṇam」之说。
§544
544.Hanassa ghāto.
544.杀害的击打。
Hanaiccetassa dhātussa ghātādeso hoti ṇakāravati kāritappaccaye pare. Ghāteti, ghātayati, ghātāpeti, ghātāpayati, ‘‘vadho vā sabbatthā’’ti vadhādese vadheti, vadhāpeti.
在此法中,“杀害”一词适用于有致死之意的行为,其后续条件意思为“因而致死”。“杀害”包含『杀』、『杀害』、『使杀』及『使致死』的意思,亦即“无论何处皆是杀害”,故杀害即指杀戮。
Juhontaṃ payojayati juhāveti, juhāvayati. Jahantaṃ payojayati jahāpeti, jahāpayati, hāpeti, hāpayati. Dadantaṃ payojayati dāpeti, dāpayati. Pidahantaṃ payojayati pidhāpeti, pidhāpayati, pidahāpeti, pidahāpayati.
“供养”二字包括『供养』、『使供养』的意涵;“放弃”则有『放弃』、『使放弃』、『抛弃』与『使抛弃』等含义。“给予”则涵盖『给予』及『使给予』;“关闭”含『关闭』、『使关闭』、『关堵』及『使关堵』。
Rundhantaṃ payojayati rodheti, rodhayati, rodhāpeti, rodhāpayati. Chindantaṃ payojayati chedeti, chedayati, chedāpeti, chedāpayati. Yuñjantaṃ payojayati yojeti, yojayati, yojāpeti, yojāpayati. Bhuñjantaṃ payojayati bhojeti, bhojayati, bhojāpeti, bhojāpayati. Muñcantaṃ payojayati moceti, mocayati, mocāpeti, mocāpayati.
“阻止”含有『阻止』、『令阻止』、『使阻止』及『使阻止』相同意思。 “切断”包含『切断』、『割断』、『使切断』与『使割断』。 “结合”表『结合』、『联合』、『使结合』及『使联合』的含义。 “享用”包含『享用』、『使享用』、『供养』及『使供养』。 “释放”含义包括『释放』、『使释放』、『解脱』与『使解脱』。
Dibbantaṃ payojayati deveti, devayati. Uppajjantaṃ payojayati uppādeti, uppādayati. Bujjhantaṃ payojayati bodheti, bodhayati. ‘‘Dādhāntato yo kvacī’’ti yakārāgamo, bujjhāpeti, bujjhāpayati. Tussantaṃ payojayati toseti, tosayati, tosāpeti, tosāpayati. Sammantaṃ payojayati sameti, samayati, ghaṭādittā na vuddhi. Kuppantaṃ payojayati kopeti, kopayati. Jāyantaṃ payojayati janeti, janayati, ghaṭādittā na vuddhi.
“显现”表示『显现』、『显露』。 “产生”涵义为『发生』及『使发生』。 “觉悟”含有『觉悟』、『使觉悟』的意义。“从给予而生”是语法结构,“觉醒”亦列入其中。 “满足”意涵是『满意』、『使满意』。 “集聚”表示『集合』、『成聚』,由合和不增长的现象显示。“生气”即指『愤怒』、『使愤怒』。 “出生”含义为『生』、『使生』,但由合和不增长,不生长。
Suṇantaṃ payojayati dhammaṃ sāveti, sāvayati. Pāpuṇantaṃ payojayati pāpeti, pāpayati.
“听闻”意为『听闻』及『愿意听受』。 “到达”涵含『达到』、『使到达』,多指不良方面。
Vikkiṇantaṃ payojayati vikkāyāpeti, vikkāyāpayati. Jinantaṃ payojayati jayāpeti, jayāpayati. Jānantaṃ payojayati ñāpeti, ñāpayati. Gaṇhantaṃ payojayati gāheti, gāhayati, gāhāpeti, gāhāpayati, gaṇhāpeti, gaṇhāpayati.
“销售”指『卖出』、『使卖出』。 “胜利”即含『胜利』及『使胜利』。 “了解”含义包括『了解』及『使了解』。 “拿取”意涵为『拿取』、『抓取』、『使拿取』及『使抓取』,还有『抓取』、『使抓取』的含义。
Vitanantaṃ payojayati vitāneti, vitānayati. Yo koci karoti, tamañño ‘‘karohi karohi’’iccevaṃ bravīti, karontaṃ payojayati, kātuṃ vā kāreti, kārayati, kārāpeti, kārāpayati iccādi.
使某人从事延续性动作者,称为「vitāneti」、「vitānayati」(驱使延续)。无论何人正在做某事,另一人对其说「做吧!做吧!」,即是驱使正在做事者;或令其去做,称为「kāreti」、「kārayati」;或令他人代为促成,称为「kārāpeti」、「kārāpayati」,如此等等。
Corentaṃ payojayati corāpeti, corāpayati. Cintentaṃ payojayati cintāpeti, cintāpayati , pūjentaṃ payojayati pūjāpeti, pūjāpayati iccādi. Sabbattha subodhaṃ.
『使偷窃者行动』,即令其偷窃、使之偷窃。『使思惟者行动』,即令其思惟、使之思惟。『使供养者行动』,即令其供养、使之供养。诸如此类,一切处皆易明了。
Dhātuppaccayato cāpi, kāritappaccayā siyuṃ;
亦可由词根与词缀,产生使役词缀;
Sakāritehi yuṇvūnaṃ, dassanañcettha ñāpakaṃ.
于使役形式中,观察「尤」「乌那」〔词缀〕,此即其标志。
Tena titikkhantaṃ payojayati titikkheti, titikkhāpeti. Tikicchantaṃ payojayati tikiccheti, tikicchayati, tikicchāpeti, tikicchāpayati. Evaṃ bubhukkheti, bubhukkhayati, bubhukkhāpeti, bubhukkhāpayati, pabbatāyantaṃ payojayati pabbatāyayati. Puttīyayati iccādipi siddhaṃ bhavati.
因此,『使忍耐者行动』,即令其忍耐、使之忍耐。『使治疗者行动』,即令其治疗、使之治疗、令其治疗、使之治疗。同理,『使饥渴者行动』,即令其饥渴、使之饥渴、令其饥渴、使之饥渴;『使如山者行动』,即令其如山而行。『令如子者行动』等,亦如是得成。
Dhātuppaccayantanayo. · 词根接尾辞终章。
Sāsanatthaṃ samuddiṭṭhaṃ, ākhyātaṃ sakabuddhiyā;
为教法之义而明示,以自身之智慧宣说〔动词〕;
Bāhusaccabalenīdaṃ, cintayantu vicakkhaṇā.
诸贤善思者,当以多言之力深思熟虑。
Bhavati tiṭṭhati seti, ahosi evamādayo;
发生、坚立或消散,如是诸法发生或非发生;
Akammakāti viññeyyā, kammalakkhaṇaviññunā.
无行为者,当由行为相识之智慧而了知。
Akammakāpi hetvattha-ppaccayantā sakammakā;
无行为者亦由因缘而生,故与有行为者相应产生;
Taṃ yathā bhikkhu bhāveti, maggaṃ rāgādidūsakanti.
譬如比库修习时,谓道乃贪欲等污秽之根源。
Iti padarūpasiddhiyaṃ ākhyātakaṇḍo · 如是于词形成就中,动词品
Chaṭṭho. · 第六。