三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页藏外词形成就4. Samāsakaṇḍa

4. Samāsakaṇḍa · 4. Samāsakaṇḍa

279 段 · CSCD 巴利原典
4. Samāsakaṇḍa四、复合词章
Atha nāmameva aññamaññasambandhīnaṃ samāsoti nāmanissitattā, sayañca nāmikattā nāmānantaraṃ samāso vuccate.
于是,仅仅以名称彼此相关的结合称为合成名,且由于名称的随属,名称的相继组合称为合成词。
So ca saññāvasena chabbidho abyayībhāvo kammadhārayo digu tappuriso bahubbīhi dvando cāti.
而这种由认识(识)组成的六种常存状态,为业因、方向、范围、个体、多重及两边对立等。
Abyayībhāvasamāsa不变词性复合词
Tatra paṭhamaṃ abyayībhāvasamāso vuccate;
其中第一种称为不变存在之合成;
So ca niccasamāsoti assapadaviggaho.
这又称为常合成,即不灭具足的结合。
‘‘Upanagaraṃ’’itīdha – upasaddato paṭhamekavacanaṃ si, tassa upasaggaparattā ‘‘sabbāsamāvusopasagganipātādīhi cā’’ti lopo, nagarasaddato chaṭṭhekavacanaṃ sa, nagarassa samīpanti aññapadena viggahe –
所谓『靠近乡镇』,是由前缀与单一词根组成;因其前缀部分,依『所有前缀含有全部合成助词等』而省略;接着由六个词根构成地名词,表示该乡镇附近;
‘‘Nāmānaṃ samāso yuttattho’’ti samāsavidhāne sabbattha vattate.
『名称的合成乃有正当理由』,此合成法则到处适用。
§330
330.Upasagganipātapubbako abyayībhāvo.
330. 以词首变体为先者。
Upasaggapubbako, nipātapubbako ca nāmiko yuttattho teheva attapubbakehi upasagganipātehi saha niccaṃ samasīyate, so ca samāso abyayībhāvasañño hoti. Idha abyayībhāvādisaññāvidhāyakasuttāneva vā saññāvidhānamukhena samāsavidhāyakānīti daṭṭhabbāni.
词首变体为先者,词尾变体为先者,名词性合成词,这些名称连同各自的词根及词首变体,常常一同保持,其合成方式被称为永恒共存,而此合称谓之无变化形体状态。此处,关于无变化形体等分类的经文,应通过名称的分类之义来观察。
Tattha abyayamiti upasagganipātānaṃ saññā, liṅgavacanabhedepi byayarahitattā, abyayānaṃ atthaṃ vibhāvayatīti abyayībhāvo abyayatthapubbaṅgamattā, anabyayaṃ abyayaṃ bhavatīti vā abyayībhāvo. Pubbapadatthappadhāno hi abyayībhāvo, ettha ca ‘‘upasagganipātapubbako’’ti vuttattā upasagganipātānameva pubbanipāto.
此处所言无变化形体者,指词首变体的意义,乃因性别和词尾变化均无分别,故体现为无变化形体,无变化形体之意即是无变化状态之前驱,或是无变化的状态本身。前词意义为关键的即是无变化形体;这里称为“词首变体为先”的,是仅指词首的变体部分。
§331
331.Nāmānaṃ samāso yuttattho.
331. 名词合成词连缀之意义。
Tesaṃ nāmānaṃ payujjamānapadatthānaṃ yo yuttattho, so samāsasañño hoti, tadaññaṃ vākyamiti ruḷhaṃ.
这些词的结合词根之义成就者,即谓合成词的名称,简易传达合成词的意义,则谓之语句连缀。
Nāmāni syādivibhatyantāni, samassateti samāso, saṅkhipiyatīti attho.
“名词”等相类在词法上被分辨,整体谓之合成词,意即是缩合之意。
Vuttañhi
此乃所说——
‘‘Samāso padasaṅkhepo, padappaccayasaṃhitaṃ;
‘合成词乃由词根简缩,且依词根相互关系结合而成;
Taddhitaṃ nāma hotevaṃ, viññeyyaṃ tesamantara’’nti.
此谓附加成分所构成,须辨别其间之关系。’
Duvidhañcassa samasanaṃ saddasamasanamatthasamasanañca, tadubhayampi luttasamāse paripuṇṇameva labbhati. Aluttasamāse pana atthasamasanameva vibhattilopābhāvato, tatthāpi vā ekapadattūpagamanato duvidhampi labbhateva. Dve hi samāsassa payojanāni ekapadattamekavibhattittañcāti.
在合成词中,存在两种统一:音声统一与意义统一,二者均须齐备方得完整。若无音声统一,则仅得意义统一,因缺乏共通之发音形态;然而因单词之附加语尾,仍可见两种统一同时存在。合成词之所以成,乃因词根关联与分隔二方面因素。
Yutto attho yuttatto, atha vā yutto saṅgato, sambandho vā attho yassa soyaṃ yuttattho, etena saṅgatatthena yuttatthavacanena bhinnatthānaṃ ekatthībhāvo samāsalakkhaṇanti vuttaṃ hoti. Ettha ca ‘‘nāmāna’’nti vacanena ‘‘devadatto pacatī’’tiādīsu ākhyātena samāso na hotīti dasseti. Sambandhatthena pana yuttatthaggahaṇena ‘‘bhaṭo rañño putto devadattassā’’tiādīsu aññamaññānapekkhesu, ‘‘devadattassa kaṇhā dantā’’tiādīsu ca aññasāpekkhesu ayuttatthatāya samāso na hotīti dīpeti.
所谓合成词,是谓词义结合、语法或词义相连,以及词义本身相互关连,谓之合成词特征。言及『名称』,如‘提婆达多受戒者’等,应知此非合成词。以关联为义的合成,是指‘国王仆人,提婆达多之子’等可相互理解之语,若释文互异,如‘提婆达多面黑牙齿’等,则非合成词。
‘‘Atthavasā vibhattivipariṇāmo’’ti vipariṇāmena ‘‘yuttatthāna’’nti vattate.
所谓意义顺转即“义变”,而合成词即基于此义之顺转而为语义联合体。
§332
332.Tesaṃ vibhattiyo lopā ca.
三百三十二、它们的分解与消失。
Idha padantarena vā taddhitappaccayehi vā āyādippaccayehi vā ekatthībhūtā yuttatthā nāma, tena ‘‘tesaṃ yuttatthānaṃ samāsānaṃ, taddhitāyādippaccayantānañca vibhattiyo lopanīyā hontī’’ti attho. Samāsaggahaṇādhikāre pana sati tesaṃgahaṇena vā taddhitāyādippaccayanta vibhattilopo. Caggahaṇaṃ ‘‘pabhaṅkaro’’tiādīsu lopanivattanatthaṃ.
此处谓字尾合成、字尾因依附关系或前加关系而统一形成的意义,称为“它们的结合义”,由此产生的合成名词及其所依附的前加词便须分离消失。对此,在合成语接取(即合成语的组成部分的抓取)章中说明,这些因合成语抓取或字尾前加依附而形成的前加关系,须予以分解消失。合成语抓取的消失是指为了避免混淆而对如“pabhaṅkaro”等字尾加词予以消减。
Vipariṇāmena ‘‘luttāsu, vibhattīsū’’ti vattate, yuttatthaggahaṇañca.
由于词形变化,「已脱落,在语尾变化中」之语依然适用,且须摄取合于义理之意。
§333
333.Pakati cassa sarantassa.
三百三十三、分解是其作用的过程。
Luttāsu vibhattīsu sarantassa assa yuttatthabhūtassa tividhassapi liṅgassa pakatibhāvo hoti. Casaddena kiṃsamudaya idappaccayatādīsu niggahītantassapi. Nimittābhāve nemittakābhāvassa idha anicchitattā ayamatideso.
在“luttāsu”“vibhattīsu”等词中涉及的结合义,是基于三种标记的分解作用。以“casadda”为例,其以具体原因如依附当前事相等加以局限。缺乏缘由时,就无此可能性,因此其领域非本地。
Sakatthavirahenidha samāsassa ca liṅgabhāvābhāvā vibhattuppattiyamasampattāyaṃ nāmabyapadesātidesamāha.
此处废弃了“分离义”和“标记义”的存在,形成为合成语出现分解现象,而这里谓之“不可表述非本地”。
§334
334.Taddhitasamāsakitakā nāmaṃvā’tavetunādīsu ca.
有关加成复合名的名称,以及由理由等而起的事物等。
Taddhitantā , kitantā, samāsā ca nāmamiva daṭṭhabbā tavetuna tvāna tvādippaccayante vajjetvā. Caggahaṇaṃ kiccappaccayaāīinīitthippaccayantādissapi nāmabyapadesatthaṃ. Idha samāsaggahaṇaṃ atthavataṃ samudāyānaṃ nāmabyapadeso samāsassevāti niyamatthanti apare.
谓加成动名词(taddhitantā)、动名词(kitantā)、复合词(samāsā)也应视为名词,但对起于你、你等条件的句法作用应当放弃。因积聚故,功用主依等的起源等有名辞分别的意义。这里,复合的聚集,是指意义上的集聚,也就是复合词作为名词的作用;另外有的则按常规解释。
‘‘Abyayībhāvo’’ti vattate.
称为“不能变者”。
§335
335.So napuṃsakaliṅgo.
335.该词属中性词类。
So abyayībhāvasamāso napuṃsakaliṅgova daṭṭhabboti napuṃsakaliṅgattaṃ. Ettha hi satipi liṅgātidese ‘‘adhipañña’’ntiādīsu ‘‘adhiñāṇaṃ’’ntiādi rūpappasaṅgo na hoti saddantarattā, ‘‘tipañña’’ntiādīsu viyāti daṭṭhabbaṃ, na cāyaṃ atideso, sutte atidesaliṅgassa ivasaddassa adassanato. Pure viya syādyuppatti.
称复合的非变者为非阳性,表示它就像非阳性一样。在三性语法领域中,对于“adhipañña”等词、以及“adhiñāṇaṃ”等词,形态上没有联系,但字义上能区别,例如“tipañña”等词能被察觉,这里不算超出范围,是如经文中所示的语法用法。
‘‘Kvacī’’ti vattate.
称为“某处”。
§336
336.Aṃ vibhattīnamakārantā abyayībhāvā.
336.「Aṃ」为分解终结之连缀,表示不变之法的存在。
Tasmā akārantā abyayībhāvā parāsaṃ vibhattīnaṃ kvaci aṃ hoti, sesaṃ neyyaṃ.
因此,非动作之不变法,有时会成为他分解语中的「Aṃ」,余者应舍弃不用。
Taṃ upanagaraṃ, nagarassa samīpaṃ tiṭṭhatīti attho. Tāni upanagaraṃ, ālapanepevaṃ, taṃ upanagaraṃ passa, tāni upanagaraṃ.
其义为依附市镇、近于城镇而立。此类为依附市镇,如同对话一般,观察此依附市镇,即是那依附市镇。
Na pañcamyāyamambhāvo, kvacīti adhikārato;
第五格中无其形态,据此而有专属之义;
Tatiyāsattamīchaṭṭhī-nantu hoti vikappato.
此为第三格、第七格及第六格的变形重叠。
Tena upanagaraṃ kataṃ, upanagarena vā, tehi upanagaraṃ, upanagarehi vā, tassa upanagaraṃ dehi, tesaṃ upanagaraṃ, upanagarā ānaya, upanagaramhā upanagarasmā, upanagarehi, upanagaraṃ santakaṃ, upanagarassa vā, tesaṃ upanagaraṃ, upanagarānaṃ vā , upanagaraṃ nidhehi, upanagaramhi upanagarasmiṃ, upanagaraṃ upanagaresu vā. Evaṃ upakumbhaṃ.
故称「依附市镇」者,即为用依附市镇之法;依靠此依附市镇,持此依附市镇,给予其依附市镇,带来那些依附市镇,因由依附市镇,借由依附市镇,乃至依附市镇之聚合,依附市镇所依,依附众多市镇聚合之中,依附市镇或依附诸市镇者,即此法义,称为「依附之聚合」。
Abhāve – darathānaṃ abhāvo niddarathaṃ, nimmasakaṃ.
无有者──指无所依止,无所附着,无所具足的状态。
Pacchāatthe – rathassa pacchā anurathaṃ, anuvātaṃ.
后方──意指事物的后部,跟随在后,顺从流动的状态。
Yoggatāyaṃ – yathāsarūpaṃ, anurūpaṃ, rūpayogganti attho.
相称性──表示与事物本质相合、相称的适当配合。
Vicchāyaṃ – attānamattānaṃ pati paccattaṃ, addhamāsaṃ addhamāsaṃ anu anvaddhamāsaṃ.
辨别──自我自身逐渐分别,分作部分,渐进地辨别观察。
Anupubbiyaṃ – jeṭṭhānaṃ anupubbo anujeṭṭhaṃ.
逐渐的──意指长者中的长者,次者中的次者,层次分明的顺序。
Paṭilome – sotassa paṭilomaṃ paṭisotaṃ, paṭipathaṃ, pativātaṃ, attānaṃ adhikicca pavattā ajjhattaṃ.
逆行──指听觉逆流而上,反轨而行,内心超越自我所引导的过程。
Pariyādābhividhīsu āpāṇakoṭiyā āpāṇakoṭikaṃ, ‘‘kvaci samāsantagatānamakāranto’’ti kappaccayo, ākumārehi yaso kaccāyanassa ākumāraṃ.
在围绕或强调等形式中,有一个称为手部数量的构造,即“手部数量体”,表示某种集合。这是描述少年树(阿含童子)扬名者种种的数量相加。
Samiddhiyaṃ – bhikkhāya samiddhīti atthe samāseva napuṃsakaliṅgatte ca kate –
关于“烧尽”,用于比库称为“烧尽”,合成词中亦可指非男性特征者所遭遇的状态。
‘‘Samāsassa, anto’’ti ca vattate.
又称为「合体,终结」。
§337
337.Saro rasso napuṃsake.
337.这一条指的是无男性特征者的“汁液”。
Napuṃsake vattamānassa samāsassa anto saro rasso hoti. Ettha ca abyayībhāvaggahaṇaṃ nānuvattetabbaṃ, tena digudvandabahubbīhīsupi napuṃsake vattamānassa samāsantassarassa rassattaṃ siddhaṃ hoti. ‘‘Aṃ vibhattīna’’miccādinā amādeso, subhikkhaṃ. Gaṅgāya samīpe vattatīti upagaṅgaṃ, maṇikāya samīpaṃ upamaṇikaṃ.
对于现有无男性特征者的词汇合成,终结部分称为“汁液”。此处不应用不可变形词,而采用复合,故某些含义丰富的复合如肠管成了无男性特征词终结部分的汁液。“岂分离”是谬误之说,正确表达是“充分”。类似“江河附近”为“临江”,如“宝石附近”为“近宝石”。
Itthīsu amikiccāti atthe samāsanapuṃsakarassattādīsu katesu –
关于女性相关合成中,“蜜乳汁”等词义涵盖了无男性特征者汁液等词使用的情况。
‘‘Abyayībhāvā, vibhattīna’’nti ca vattate.
所谓『不变状态』与『分解状态』者,如是说。
§338
338.Aññasmā lopo ca.
这是第三百三十八条,还有『其他否定』。
Akārantato aññasmā abyayībhāvasamāsā parāsaṃ vibhattīnaṃ lopo ca hoti. Adhitti, itthīsu adhikicca kathā pavattatīti attho. Adhitthi passa, adhitthi kataṃ iccādi, evaṃ adhikumāri, vadhuyā samīpaṃ upavadhu, gunnaṃ samīpaṃ upagu, okārassa rassattaṃ ukāro. Evaṃ upasaggapubbako.
因未成形,故『其他否定』是指不变状态复合形态与后续分解的否定。所谓『多元依止』,意指女性中更多的言论流传。观察『多元依止』,即『多元依止』所行等,依此女性少年、中年、老年、邻近配偶、邻近亲族、语言的音调等,都是多元依止的前导。
Nipātapubbako yathā – vuḍḍhānaṃ paṭipāṭi, ye ye vuḍḍhā vā yathāvuḍḍhaṃ, padatthānatikkame – yathākkamaṃ, yathāsatti, yathābalaṃ karoti, balamanatikkamitvā karotīti attho. Jīvassa yattako paricchedo yāvajīvaṃ, yāvatāyukaṃ, kappaccayo. Yattakena attho yāvadatthaṃ, pabbatassa parabhāgo tiropabbataṃ, tiropākāraṃ, tirokuṭṭaṃ, pāsādassa anto antopāsādaṃ, antonagaraṃ, antovassaṃ, nagarassa bahi bahinagaraṃ, pāsādassa upari uparipāsādaṃ, uparimañcaṃ, mañcassa heṭṭhā heṭṭhāmañcaṃ, heṭṭhāpāsādaṃ, bhattassa pure purebhattaṃ, evaṃ pacchābhattaṃ.
所谓以词类为首,如对老者的尊敬方式,各老年者好似其所相适,超越字面意涵,如其习惯、力量所及而行。『界限』是指生命范围及寿命、年龄、因缘。用『范围』来比喻,如山体的上部覆盖、上层建筑的边际,建筑内部、城市的内部与外部,建筑上方及底层等同样有上下,供养的先后场所依此类推。
Sākallatthe – saha makkhikāya samakkhikaṃ bhuñjati, na kiñci parivajjetīti attho. ‘‘Tesu vuddhī’’tiādinā sahasaddassa sādeso. Gaṅgāya oraṃ oragaṅgamiccādi.
整体来说,如同与一只苍蝇共处,均等共享,没有排斥之意。如『其增长』等词表达近义。比如江河汇流、河道变化等。
Abyayībhāvasamāso niṭṭhito. · 不变词性复合词已结束。
Kammadhārayasamāsa同格限定复合词
Atha kammadhārayasamāso vuccate.
接下来,称为『行为内涵复合』。
So ca navavidho visesanapubbapado visesanuttarapado visesanobhayapado upamānuttarapado sambhāvanāpubbapado avadhāraṇapubbapado nanipātapubbapado kupubbapado pādipubbapado cāti.
此处所说的共有九种:分别是特殊前项、特殊后项、特殊双项、比喻后项、发生前项、持守前项、协同下滑前项、主脚前项四种。
Tattha visesanapubbapado tāva – ‘‘mahanta purisa’’itīdha ubhayattha paṭhamekavacanaṃ si, tulyādhikaraṇabhāvappasiddhatthaṃ casadda tasaddappayogo, mahanto ca so puriso cāti viggahe –
其中所谓特殊前项,是指“伟大人”之类,在两处中,第一处为单词,它成立于同一格位状态,因为使用声音,即“伟大人”即是此人这般差别,于释义中如是。
Ito paraṃ ‘‘vibhāsā rukkhatiṇa’’iccādito ‘‘vibhāsā’’ti samāsavidhāne sabbattha vattate.
从此以后,如“树枝叶展开”等词,此类“展开”,是合成词结构,其用法普遍存在。
§339
339.Dvipade tulyādhikaraṇe kammadhārayo.
339. 两词相同格位的业连接。
Dve padāni nāmikāni tulyādhikaraṇāni aññamaññena saha vibhāsā samasyante, tasmiṃ dvipade tulyādhikaraṇe sati so samāso kammadhārayasañño ca hoti.
两个词作名词,并且处于同一格位时,彼此之间发生配合,该两词若处于两词同格位时,其结合被称为业连接。
Dve padāni dvipadaṃ, tulyaṃ samānaṃ adhikaraṇaṃ attho yassa padadvayassa taṃ tulyādhikaraṇaṃ, tasmiṃ dvipade tulyādhikaraṇe. Bhinnappavattinimittānaṃ dvinnaṃ padānaṃ visesanavisesitabbabhāvena ekasmiṃ atthe pavatti tulyādhikaraṇatā. Kammamiva dvayaṃ dhārayatīti kammadhārayo. Yathā hi kammaṃ kriyañca payojanañca dvayaṃ dhārayati, kamme sati kriyāya, payojanassa ca sambhavato, tathā ayaṃ samāso ekassa atthassa dve nāmāni dhārayati, tasmiṃ samāse sati ekatthajotakassa nāmadvayassa sambhavato.
两个词称为两词组,含义平等,格位相同,该词组为该词对的同格位,因两词不同词性状态,二词的差别修饰关系,致使其中一词的含义发生变化,这即是同格位性。如业持有两个境界之理,业能同时维持二者,如业具作用与目的二义,在业中维持于作用义,因产生目的义,此复合词以两个名称维持一义,该复合词因保持一义而产生名称对的现象。
Pure viya samāsasaññāvibhattilopapakatibhāvā, samāseneva tulyādhikaraṇabhāvassa vuttattā ‘‘vuttatthānamappayogo’’ti casadda tasaddānamappayogo.
犹如纯净般的合成观照不分别,是由合成出具极高存在的意义,因而在同属一处的状态中称为相同依处。基于此说‘‘经处无随用’’时,『无随用』一词,便是指此词语的无随用。
§340
340.Mahataṃ mahā tulyādhikaraṇe pade.
340.“大”字用在极大的相同依处词中。
Mahanta saddassa mahā hoti tulyādhikaraṇe uttarapade pare. Mahatanti bahuvacanaggahaṇena kvaci mahaādeso ca, ettha ca visesanassa pubbanipāto visesanabhūtassa pubbapadassa mahādesavidhānatova viññāyati.
“大”字作为词的多数形式,用于另一处同样的相同依处。‘大’字在多复数的形式变化中,有时也作‘mahaā’的延伸使用,此中,在特指的前行部分,则表现为限定前行词的‘大’的用法。
‘‘Kammadhārayo, digū’’ti ca vattate.
又说‘有动词基础者,二种’等。
§341
341.Ubhe tappurisā.
341.两者皆为合成词。
Ubhe kammadhārayadigusamāsā tappurisasaññā honti.
两者都是动词基础的二合词,且具备两种合成词的表现形式。
Tassa puriso tappuriso, tappurisasadisattā ayampi samāso anvatthasaññāya tappurisoti vutto. Yathā hi tappurisasaddo guṇamativatto, tathā ayaṃ samāsopi. Uttarapadatthappadhāno hi tappurisoti. Tato nāmabyapadeso syādyuppatti. Ayaṃ pana tappuriso abhidheyyavacano, paraliṅgo ca.
此处的『tappuriso』既可以指『tappuriso』,又可以理解为『tappurisasadisattā』(即作为复合词中的一部分),这个复合词因此被称为『tappuriso』。正如『tappurisa』一词被视为品性的称谓一样,这个复合词亦然。因为其词干的最后部分是『tappurisa』,若不是这样就不能形成此复合词。这里的『tappuriso』是一个词义明确的专用词,同时也是一种标志性的复合形式。
Mahāpuriso, mahāpurisā iccādi purisasaddasamaṃ, evaṃ mahāvīro, mahāmuni, mahantañca taṃ balañcāti mahābalaṃ, mahabbhayaṃ, mahaādeso. Santo ca so puriso cāti sappuriso, ‘‘santasaddassa so bhe bo cante’’ti ettha casaddena santasaddassa samāse abhakārepi sādeso, tathā pubbapuriso, parapuriso, paṭhamapuriso, majjhimapuriso, uttamapuriso, dantapuriso, paramapuriso, vīrapuriso, setahatthī, kaṇhasappo, nīluppalaṃ, lohitacandanaṃ.
「大人」(单数)、「诸大人」(复数)等,与「人」字之词变化相同;如此类推:「大勇者」、「大牟尼」;「广大者,且那力量」,合为「大力」;「大恐怖」;「大阿底沙」。「善者,且那人」,合为「善人」——依据规则「『善』字在复合词中,于『婆』音前变为『沙』;以及『波』音前变为『婆』,『安提』前变为『安提』」,此处以「且」字(连接词)之力,于复合词中即便无「婆」音,亦施行「沙」替换;同理,「前人」、「后人」、「第一人称」、「第二人称」、「第三人称」(即最上人称)、「调伏之人」、「最胜之人」、「勇者之人」、「白象」、「黑蛇」、「青莲花」、「红旃檀」,皆依此例。
Kvaci vibhāsādhikārato na bhavati, yathā – puṇṇo mantāniputto, citto gahapati, sakko devarājāti.
依据「随处任意(不定)」之规定,有时不作变化,例如:「富楼那·曼旦尼子」、「吉德长者」、「萨咖天王」,便是如此。
Pumā ca so kokilo cāti atthe samāse kate –
在使用表达人称或身份的复合词中,如『pumā ca so kokilo cāti』,此等复合表达在意义上均被作为整体处理。
‘‘Lopa’’nti vattate.
『Lopa』一词,即为此处所说的省略、脱落之义。
§342
342.Pumassa liṅgādīsu samāsesu.
第342条,关于带有性别标志的复合词的用法。
Pumaiccetassa anto akāro lopamāpajjate liṅgādīsu parapadesu samāsesu, ‘‘aṃmo niggahītaṃ jhalapehī’’ti makārassa niggahītaṃ. Puṅkokilo. Evaṃ punnāgo.
『Puṃma』字尾加上终结音,因形状及其他相似部分在合成词中减少,故称为『轻声停』。此音为浊擦音,类似唇齿音吹气音连音的结合。如此谓之『轻声停』。
Khattiyā ca sā kaññā cāti viggayha samāse kate –
「剎帝利种,且那女子」——先作语义分析,再合成复合词时——
‘‘Tulyādhikaraṇe, pade, itthiyaṃ bhāsitapumitthī pumāva ce’’ti ca vattate.
「同格关系时、于后分、于阴性词、若前分本为阳性而以阴性形式表达,则阳性视之」,此规则于此处继续适用。
§343
343.Kammadhārayasaññe ca.
343. 亦(适用于)持业释类的复合词。
Kammadhārayasaññe ca samāse itthiyaṃ vattamāne tulyādhikaraṇe uttarapade pare pubbabhūto itthivācako saddo pubbe bhāsitapumā ce, so pumā iva daṭṭhabboti pubbapade itthippaccayassa nivatti hoti.
于持业释类的复合词中,当表达阴性时,若同格关系的后分在后,而前分原本为表示阴性的词、且其本为阳性形式者,则该前分应视同阳性——即前分上阴性词缀的脱落由此而来。
Khattiyakaññā, khattiyakaññāyo iccādi. Evaṃ rattalatā, dutiyabhikkhā, brāhmaṇī ca sā dārikā cāti brāhmaṇadārikā, nāgamāṇavikā.
例如:『刹帝利女』(单数)、『刹帝利女』(复数)等。同理:『红藤』、『第二比库尼』;又如『她既是婆罗门女,又是少女』合成『婆罗门少女』;『龙族学童女』。
Pubbapadassevāyaṃ pumbhāvātideso, tena ‘‘khattiyakumārī kumārasamaṇī taruṇabrāhmaṇī’’tiādīsu uttarapadesu itthippaccayassa na nivatti hoti.
由于原始称谓在男性外道中盛行,因此像『族姓之女、王子之女、比库女、年轻婆罗门女』等词,在女性品类词尾那里不适用。
Itthiyamicceva kiṃ? Kumārīratanaṃ, samaṇīpadumaṃ.
此处女性专用的仅限于什么呢?是『少女宝珠』、『比库尼莲花』等称谓。
Bhāsitapumāti kiṃ? Gaṅgānadī, taṇhānadī, pathavīdhātu. ‘‘Nandāpokkharaṇī, nandādevī’’tiādīsu pana saññāsaddattā na hoti.
所谓男性指称有哪些呢?有恒河之水、渴水、土地元素。诸如‘快乐莲池’、‘快乐女神’等词,则无感知之音。
Tathā puratthimo ca so kāyo cāti puratthimakāyo, ettha ca kāyekadeso kāyasaddo. Evaṃ pacchimakāyo, heṭṭhimakāyo, uparimakāyo, sabbakāyo, purāṇavihāro, navāvāso, kataranikāyo, katamanikāyo, hetuppaccayo, abahulaṃ bahulaṃ katanti bahulīkataṃ, jīvitappadhānaṃ navakaṃ jīvitanavakaṃ iccādi.
如同东面指称身体,谓之东方体,此中身体之地即身体之名。诸如西面体、南面体、北面体、整体身体、旧时常住、现时新居、良家身体、劣家身体、因缘条件,丰富与不丰富,主要生命,第九生命,新生命等。
Visesanuttarapade jinavacanānuparodhato therācariyapaṇḍitādi visesanaṃ parañca bhavati. Yathā – sāriputto ca so thero cāti sāriputtatthero. Evaṃ mahāmoggallānatthero, mahākassapatthero, buddhaghosācariyo, dhammapālācariyo, ācariyaguttiloti vā, mahosadho ca so paṇḍito cāti mahosadhapaṇḍito. Evaṃ vidhurapaṇḍito, vatthuviseso.
在限定的后缀处因尊敬世尊之言语而产生诸多尊敬称谓,如称为长老老师智者等,比如『沙利多长老』、『摩诃马哈摩嘎喇那长老』、『大咖萨巴长老』、『佛音老师』、『法护老师』、『老师古德利』或是『大师智者』等。由此明智智者者,某话题特质。
Visesanobhayapado yathā – sītañca taṃ uṇhañcāti sītuṇhaṃ, siniddho ca so uṇho cāti siniddhuṇho, māso. Khañjo ca so khujjo cāti khañjakhujjo. Evaṃ andhabadhiro, katākataṃ, chiddāvachiddaṃ, uccāvacaṃ, chinnabhinnaṃ, sittasammaṭṭhaṃ, gatapaccāgataṃ.
限定且兼含二义的词,如『冷且热』称冷热共存,『熟且生』称熟生共存,『跛且瘸』称跛瘸共存。同理盲聋、做与不到、裂开与未裂、扬声、断裂破碎、正当合理、去与来之义也同样。
Upamānuttarapade abhidhānānurodhato upamānabhūtaṃ visesanaṃ paraṃ bhavati. Yathā – sīho viya sīho, muni ca so sīho cāti munisīho. Evaṃ munivasabho, munipuṅgavo, buddhanāgo, buddhādicco, raṃsi viya raṃsi, saddhammo ca so raṃsi cāti saddhammaraṃsi. Evaṃ vinayasāgaro, puṇḍarīkamiva puṇḍarīko, samaṇo ca so puṇḍarīko cāti samaṇapuṇḍarīko, samaṇapadumo. Cando viya cando, mukhañca taṃ cando cāti mukhacando. Evaṃ mukhapadumaṃ iccādi.
由比较最高级的词义引伸,由比较成分而表现出的特征则更为突出。譬如——“狮如狮,圣人亦是狮”,即“圣人如狮”。同样地,“圣牛”、“圣雄”、“觉者龙”、“觉头龙”,就如“蚕如蚕”,正法亦如蚕,谓之“正法蚕”。又如“律海”,如“莲花似莲”,行者亦是莲花,谓之“行者莲花”或“行者莲华”。“月如月”,其面即是月,谓之“面月”。因此由“面莲”“……等”引申义理。
Sambhāvanāpubbapado yathā – dhammo iti buddhi dhammabuddhi. Evaṃ dhammasaññā, dhammasaṅkhāto, dhammasammato, pāṇasaññitā, asubhasaññā, aniccasaññā, anattasaññā, dhātusaññā, dhītusaññā, attasaññā, atthisaññā, attadiṭṭhi iccādi.
由培养先行词,例如“法”及“智慧”而生“法智”。同样由“法识”、“法所构”、“法所接受”、“胆量识”、“不净识”、“无常识”、“无我识”、“界识”、“持识”、“我识”、“存在识”、“我见”等等而来。
Avadhāraṇapubbapado yathā – guṇo eva dhanaṃ guṇadhanaṃ. Evaṃ saddhādhanaṃ, sīladhanaṃ, paññādhanaṃ, cakkhu eva indriyaṃ cakkhundriyaṃ. Evaṃ cakkhāyatanaṃ, cakkhudhātu, cakkhudvāraṃ, rūpārammaṇamiccādi.
由持有先行词,如“资质即财富”、“美德财富”。同样由“信财富”、“戒财富”、“慧财富”、“眼即根”、“眼根”、“眼门”、“色所缘”等等而生。
Nanipātapubbapado yathā – na brāhmaṇoti atthe kammadhārayasamāse, vibhattilopādimhi ca kate –
由同形词先行成分,如“非婆罗门”在“业持同系合成词”和“分离废除”等构词关系中形成——
‘‘Ubhe tappurisā’’ti tappurisasaññā.
——“两个男人”,谓“男人识”。
§344
344.Attaṃ nassa tappurise.
344. 于财主释中,『那』(字)变为『阿达』。
Nassa nipātapadassa tappurise uttarapade pare sabbasseva attaṃ hoti. Tappurisekadesattā tappuriso, abrāhmaṇo.
无正当立场者,若无妻子,位居他人之上,所有一切皆归于自身。若一人仅有妻子,此人即无婆罗门资格。
Na nisedho sato yutto,
戒禁止令,若未具足正念,则不成。
Desādiniyamaṃ vinā;
不依止宣说与戒律者,
Asato cāphalo tasmā,
即为无真义且无果报。
Kathamabrāhmaṇoti ce?
若论及何为无婆罗门者,
Nisedhatthānuvādena, paṭisedhavidhi kvaci;
于禁止事宜应以理由反驳法定,于某处亦有禁止之法。
Parassa micchāñāṇattā-khyāpanāyopapajjate.
由于他人错误知识的破除而生起。
Duvidho cassattho pasajjappaṭisedhapariyudāsavasena.
此中有二种,即因破除 批判 及因譬喻 缘起的恶法流毒。
Tattha yo ‘‘asūriyapassā rājadārā’’tiādīsu viya uttarapadatthassa sabbathā abhāvaṃ dīpeti, so pasajjappaṭisedhavācī nāma. Yo pana ‘‘abrāhmaṇa amanussā’’tiādīsu viya uttarapadatthaṃ pariyudāsitvā taṃsadise vatthumhi kāriyaṃ paṭipādayati, so pariyudāsavācī nāma.
其中谓「非须利夜见国王及其王后」等,如此否定上文内容者,名为破除 批判之言。若谓「非婆罗门 非人」等,否定上文内容并以彼事为缘由发生,名为流毒之言。
Vuttañca
又曾说道:
‘‘Pasajjappaṭisedhassa, lakkhaṇaṃ vatthunatthitā;
「破除 批判的标志是依事无益;
Vatthuto aññatra vutti, pariyudāsalakkhaṇa’’nti.
因事无益之外只有流毒的标志。」
Nanvevaṃ santepi ‘‘abrāhmaṇo’’tiādīsu kathamuttarapadatthappadhānatā siyāti?
既然如此,为何在“非婆罗门”等词上却有超出字面意义的用法呢?
Vuccate – brāhmaṇādisaddānaṃ brāhmaṇādiatthasseva taṃsadisādiatthassāpi vācakattā, brāhmaṇādisaddā hi kevalābrāhmaṇādiatthesveva pākaṭā, bhūsaddo viyasattāyaṃ, yadā te pana aññena sadisādivācakena naiti nipātena yujjanti, tadā taṃsadisatadaññatabbiruddhatadabhāvesupi vattanti, bhūsaddo viya anvabhiyādiyoge anubhavanaabhibhavanādīsu, tasmā uttarapadatthajotakoyevettha naiti nipātoti na doso, tena abrāhmaṇoti brāhmaṇasadisoti vuttaṃ hoti. Evaṃ amanusso, assamaṇo.
答曰——“婆罗门等词的音声,仅仅表示婆罗门等的本义及类似的意涵。婆罗门等词只显现与婆罗门本义相关的意义,这如同泥土一样存在。然而,当这些词与其他类似的表意音声不同而相符时,从不同层面反应的本质于是显现,如同泥土通过加入水而发生变化。因而,上位意义的表达者在此处不是单纯的词缀,而非字面句尾词尾的否定,故此用“非婆罗门” 而称其为“婆罗门似”的意思。如此也用于“非人”、“非沙门”等。
Aññatthe – na byākatā abyākatā, asaṃkiliṭṭhā, apariyāpannā.
又有别解——未曾说出且未被说出的,未曾玷污者,未曾全面解释的。
Viruddhatthe – na kusalā akusalā, kusalapaṭipakkhāti attho. Evaṃ alobho, amitto.
反义——既非善亦非不善,意即善与其相反的含义。如此,指无贪,非友或仇。
Pasajjappaṭisedhe – na katvā akatvā, akātuna puññaṃ akaronto.
就修持清净之善洁勤苦而言——不作亦非不作,即虽未作却仍具足善德。
‘‘Nassa, tappurise’’ti ca vattate.
又称之为“没有罪过、人间清净”。
§345
345.Sareana.
三百四十五、纱利那。
Naiccetassa padassa tappurise uttarapade ana hoti sare pare.
此处之词无论从词头还是词尾,都不属于纱利那二者。
Na asso anasso, na ariyo anariyo. Evaṃ anissaro, aniṭṭho, anupavādo, na ādāya anādāya, anoloketvā iccādi.
非驴亦非非驴,非圣亦非非圣。故此无主、无牵连、无诤无讼,不摄亦不遗,未曾观照贪欲等。
Kupubbapado yathā – kucchitamannanti niccasamāsattā aññapadena viggaho, kammadhārayasamāse kate –
如诸前行词——‘粗糙饭’为常用合成语,属三法合成(动词名词附加)所成——
‘‘Tappurise, sare’’ti ca vattate.
言『纱利那,纱利那』。
§346
346.Kadada kussa.
三百四六、卡达达苦萨。
Kuiccetassa nipātassa tappurise uttarapade kada hoti sare pare. Kadannaṃ. Evaṃ kadasanaṃ.
在此,关于这个语助词,当其后置词(第二成分)以元音开头,且处于依主释复合词中时,「ku」变为「kada」。例如:「kadanna」(劣食)。同样地,「kadasana」(劣餐)亦如此。
Sareti kiṃ? Kudārā, kuputtā, kudāsā, kudiṭṭhi.
『修飾』者,修飾什麼呢?例如:劣妻、劣子、劣奴、邪見。
‘‘Kussā’’ti vattate.
所谓『Kussā』,是此处所用之词。
§347
347.Kāppatthesu ca.
347. 在表示『卑劣』等义时,亦同此例。
Kuiccetassa appatthe vattamānassa kā hoti tappurise uttarapade pare. Bahuvacanuccāraṇato kucchitatthe ca kvaci tappurise. Appakaṃ lavaṇaṃ kālavaṇaṃ. Evaṃ kāpupphaṃ, kucchito puriso kāpuriso, kupuriso vā.
在词尾应用中,kuiccetassa 在有限情况下的位置为tappurise的上方或下方。有时因多重复数形式发音,在某些地方出现曲折现象。此时谓为粗盐、假盐。由此可分为粗花、曲折之人、粗人或假人。
Pādipubbapado ca niccasamāsova, padhānaṃ vacanaṃ pāvacanaṃ, bhusaṃ vaddhaṃ pavaddhaṃ, sarīraṃ, samaṃ, sammā vā ādhānaṃ samādhānaṃ, vividhā mati vimati, vividho kappo vikappo, visiṭṭho vā kappo vikappo, adhiko devo atidevo. Evaṃ adhidevo, adhisīlaṃ, sundaro gandho sugandho, kucchito gandho duggandho, sobhanaṃ kataṃ sukataṃ, asobhanaṃ kataṃ dukkaṭaṃ iccādi.
关于『pādipubbapado』,如同常见合成词,既是主要词汇,亦是引导词,均有净化含意。此外有『bhusaṃ』『vaddhaṃ』『pavaddhaṃ』,身体、平等、正当基础、善恶见解诸多不同理解。此中有多样业报、多样业差别,显现为优越神或超越神。谓之正神、正相、妙香、美香或糟香、臭香。亦有善行所作、恶作所成、喜好等义。
Ye idha avihitalakkhaṇā nāmanipātopasaggā, tesaṃ ‘‘nāmānaṃ samāso’’ti yogavibhāgena samāso daṭṭhabbo. Yathā – apunageyyā gāthā, acandamullokikāni mukhāni, assaddhabhojī, alavaṇabhojītiādīsu ayuttatthattā nāññena samāso.
那些在此处无明确标志的名称、部分词及前缀,必须通过语法组合关系来观察其“名称的结合”。例如“非独特之诗句”“非世间之口”“难以听受”“无味之食”等词组属于不可通解的合成概念,不可与彼等词语直接等同。
Tathā diṭṭho pubbanti diṭṭhapubbo tathāgataṃ. Evaṃ sutapubbo dhammaṃ, gatapubbo maggaṃ, kammani diṭṭhā pubbanti diṭṭhapubbā devā tena. Evaṃ sutapubbā dhammā, gatapubbā disā, pahāro, parābhavo, vihāro, āhāro, upahāro iccādi.
同理,“前见者”谓为如来的“所见先见”,此乃如来所闻的法,“已得之先得”,以及行为所见之先知。天人亦以此面对“已闻之先闻”、“已得之先得”的法,此外亦有方位、弃舍、失败、住宿、饮食、供养等诸义亦如是。
Kammadhārayasamāso. · 同格限定复合词。
Digusamāsa数词复合词
Atha digusamāso vuccate.
于是称为“三界合成”。
Tayo lokā samāhaṭā cittena sampiṇḍitā, tiṇṇaṃ lokānaṃ samāhāroti vā atthe –
三界即“三界”以心聚合而融合,谓三界的聚合,意即三界的合一。
‘‘Nāmānaṃ samāso yuttattho’’ti vattamāne ‘‘dvipade’’tiādinā kammadhārayasamāso, tato samāsasaññāyaṃ, vibhattilope, pakatibhāve ca kate –
在论及“名称的结合”这一义议时,以“双足动物”等为例说明基于行为承载的合成,基于合成意识,合成消灭以及基于事实的显现,
‘‘Kammadhārayo’’ti vattate.
称之为“行为承载”。
§348
348.Saṅkhyāpubbodigu.
第348条 数前复合词解说。
Saṅkhyāpubbo kammadhārayasamāso digusañño hoti.
数前复合词是指由业持与方位合成的复合语,意义是对方位的观念。
Dve gāvo digu, digusadisattā ayampi samāso digūti vutto. Atha vā saṅkhyāpubbattanapuṃsakekattasaṅkhātehi dvīhi lakkhaṇehi gato avagatoti digūti vuccati, dvīhi vā lakkhaṇehi gacchati pavattatīti digu. Ettha ca ‘‘saṅkhyāpubbo’’ti vuttattā saṅkhyāsaddasseva pubbanipāto, ‘‘ubhe tappurisā’’ti tappurisasaññā.
例如,两头牛是方位名词,两方牛和两个众生之合也称为方位复合词。又或由与数前相对的人称词和两个标志词组合而成,谓之方。由两个标志合成运行,故称为方。这里所谓“数前”是指出数词语的前缀,‘双者两人’即为数词义。
‘‘Napuṃsakaliṅgo’’ti vattate.
所谓‘无种迹’是指无性别标志的构词法。
§349
349.Digussekattaṃ.
第349条 方位复合词的统一性。
Digussa samāsassa ekattaṃ hoti, napuṃsakaliṅgattañca.
方位复合词的合成有统一性,且无性别差异。
Samāhāradigussetaṃ gahaṇaṃ, tattha sabbatthekavacanameva hoti, aññatra pana bahuvacanampi, nāmabyapadesasyādyuppatti amādesādi.
「合取」者,指密藏、综合之义。在此教法中,一切皆以单数用语为准,唯独复数亦现,是因名与指称等用法所致,非混乱等义。
Tilokaṃ, he tiloka, tilokaṃ, tilokena, tilokassa, tilokā tilokasmā tilokamhā, tilokassa, tiloke tilokamhi tilokasmiṃ.
「三界」者,谓欲界、色界、无色界。其用法诸如:三界、哦三界、向三界、三界的、三界们、自三界、从三界、于三界、在三界、至三界等。
Evaṃ tayo daṇḍā tidaṇḍaṃ, tīṇi malāni samāhaṭāni, tiṇṇaṃ malānaṃ samāhāroti vā timalaṃ, tilakkhaṇaṃ, catussaccaṃ, catasso disā catuddisaṃ, ‘‘saro rasso napuṃsake’’ti rassattaṃ, pañcasikkhāpadaṃ, saḷāyatanaṃ, sattāhaṃ, aṭṭhasīlaṃ, navalokuttaraṃ, dasasīlaṃ, satayojanaṃ.
如是,三种柱子称三柱,三种染污称三结集,三结集亦称三黑污。此外还有三相、四圣谛、四方、四方位、非男性的水谷果肉之人食、五戒、六根、七觉支、八戒、九上品、十戒、一百由旬等。
Tathā – dve rattiyo dvirattaṃ, tisso rattiyo tirattaṃ, dve aṅguliyo dvaṅgulaṃ, satta godāvariyo, tāsaṃ samāhāroti vā sattagodāvaraṃ.
如此,两夜称双夜,三夜称三夜,两寸称两寸,七大河之合称为七大河的合成。
Ettha ca ratti aṅguli godāvarīnamantassa –
此中夜、寸、河因其数量而计数。
§350
350.Kvaci samāsantagatānamakāranto.
此处列举的是「偶尔出现于合成体中而非本质之事物」的例子。
Rājādigaṇassetaṃ gahaṇaṃ, tena samāsantagatānaṃ rājādīnaṃ nāmānaṃ anto kvaci akāro hotīti attho. Kāraggahaṇena bahubbīhādimhi samāsante kvaci kappaccayo hoti, surabhi su du pūtīhi gandhantassikāro ca.
此云“王及其类的聚合”,意指那些聚合之中王及诸类名称末尾处于的某种字母“阿”音(akāro),即某处为此“阿”音之意。因聚合的形成规则在复合词中有诸多变异,有时会出现音节相加造成的辅音连接,例如“surabhi”与“su du pūtī”二词连缀,香气浓郁,故有此类音变现象。
Atha vā a ca ko ca akā, rakāro padasandhikaro, tena kvaci samāsantagatānamanto hutvā a ka iccete paccayā hontīti attho. Tena pañca gāvo samāhaṭāti atthe samāsādiṃ katvā samāsante appaccaye, ‘‘o sare cā’’ti avādese ca kate ‘‘pañcagava’’ntiādi ca sijjhati. ‘‘Dviratta’’ntiādīsu pana appaccaye kate pubbasarassa ‘‘saralopo’’tiādinā lopo.
或曰,“阿”和“阿”的区别,在于“阿”音作为词根连接处的辅音变化,故其为某处聚合之末尾,成为条件因缘。以“五牛”(pañca gāvo)为例,拆分聚合语素后合成,若无条件因缘,则为“五牛”意,但若出现“dviratta”等词素前后缀合,则因前缀投合而生词素省略。
Asamāhāradigu yathā – eko ca so puggalo cāti ekapuggalo. Evaṃ ekadhammo, ekaputto, tayo bhavā tibhavā, catasso disā catuddisā, dasasahassacakkavāḷāni iccādi.
如“asamāhāradigu”所示,意即“一个人”或“单一之人”的意思。此理当属“单一法”,诸如下属之子孙,三种之生命,四方,及十万世界轮皆属此理义。
Digusamāso. · 数词复合词。
Tappurisasamāsa依主复合词。
Atha tappurisasamāso vuccate.
于是称之为“tappurisa”即“含真诚之人称”者之聚合。
So pana dutiyādīsu chasu vibhattīsu bhāvato chabbidho. Tattha dutiyātappuriso gatanissitātītātikkantappattāpannādīhi bhavati.
第二种及后之六分法,此六者集合且分别。所谓第二之tappurisa乃因超越过往及现时等因素而显现。
Saraṇaṃ gatoti viggahe –
『归依』,在分解分析中——
‘‘Tappuriso’’ti vattate.
『依主释』之规则仍然适用。
§351
351.Amādayoparapadebhi.
351. 由根本与附加的分解。
Amādivibhatyantāni yuttatthāni pubbapadāni nāmehi parapadebhi saha vibhāsā samasyante, so samāso tappurisasañño hoti. Ayañca tappuriso abhidheyyavacanaliṅgo.
根本与附加词根彼此分解,前缀、词尾、名称等相互连缀分明,合成语义明确,因此该合成语称为『tappuriso』。又此『tappuriso』为词义所指的用语。
Gatādisaddā kitantattā tiliṅgā, vibhattilopādi sabbaṃ pubbasamaṃ. So saraṇagato, te saraṇagatā. Sā saraṇagatā, tā saraṇagatāyo. Taṃ kulaṃ saraṇagataṃ, tāni kulāni saraṇagatāni iccādi.
『至』等词,因属离缀词尾,故通三性;格位省略等一切皆与前例相同。阳性单数:『彼已归依』;阳性复数:『彼等已归依』。阴性单数:『她已归依』;阴性复数:『她等已归依』。中性单数:『该家族已归依』;中性复数:『诸家族已归依』,余皆类推。
Evaṃ araññagato, bhūmigato, dhammaṃ nissito dhammanissito, atthanissito, bhavaṃ atīto bhavātīto, kālātīto, pamāṇaṃ atikkantaṃ pamāṇātikkantaṃ. Lokātikkantaṃ, sukhaṃ patto sukhappatto, dukkhappatto, sotaṃ āpanno sotāpanno, nirodhasamāpanno, rathaṃ āruḷho rathāruḷho, sabbarattiṃ sobhano sabbarattisobhano, muhuttasukhaṃ.
如此,『araññagata』、『bhūmigata』等,依附法而生,缘法为所依而正彰其义,超越生死,超越时限,超越尺寸,超越世间;已得安乐、苦乐皆得、已入流、已集灭、已登车轮、处于常乐,稍瞬即乐等,皆为此类用词。
Upapadasamāse pana vuttiyeva tassa niccattā. Yathā – kammaṃ karotīti kammakāro, kumbhakāro, atthaṃ kāmetīti atthakāmo, dhammakāmo, dhammaṃ dhāretīti dhammadharo, vinayadharo, saccaṃ vadituṃ sīlamassāti saccavādī iccādi.
然而,在限定复合词中,由于其恒常性,规则照旧适用。例如:『造作业者』——造业者;『造罐者』——陶工;『希求义利者』——求义者;『希求法者』——求法者;『持守法者』——持法者;『持守律者』——持律者;『以说真实为习性者』——说真语者,等等。
Tavantumānantādikitantehi vākyameva vavatthitavibhāsādhikārato. Yathā – odanaṃ bhuttavā, dhammaṃ suṇamāno, dhammaṃ suṇanto, kaṭaṃ karāno, anabhidhānato vā, abhidhānalakkhaṇā hi taddhitasamāsakitakāti.
又或者因为语句本身已被前后相连的句子充分说明,得以展开解释。例如:「吃饭的人、听法的人、正听法的人、动手作事的人,或因未加定义而无法明确表达」,此类情况,因词义、定义或相关的同义复合词汇指向清楚,故此可据以广泛解释。
Dutiyātappuriso. · 第二格依主复合词。
Tatiyā kitaka pubba sadisa samūnattha kalaha nipuṇa missasakhilādīhi.
第三部经文具有与前面相似的内容整体,与由造作不善者、撒谎者及其他恶行所构成的纷争意涵相通。
Buddhena bhāsito buddhabhāsito, dhammo. Evaṃ jinadesito, satthārā vaṇṇito satthuvaṇṇito, viññūhi garahito viññugarahito, viññuppasattho, issarakataṃ, sayaṃkataṃ, sukehi āhaṭaṃ sukāhataṃ, raññā hato rājahato, rogapīḷito, aggidaḍḍho, sappadaṭṭho, sallena viddho sallaviddho, icchāya apakato icchāpakato, sīlena sampanno sīlasampanno. Evaṃ sukhasahagataṃ, ñāṇasampayuttaṃ, mittasaṃsaggo, piyavippayogo, jātitthaddho, guṇahīno, guṇavuḍḍho, catuvaggakaraṇīyaṃ, catuvaggādikattabbaṃ, kākehi peyyā kākapeyyā, nadī.
以佛所说者即为佛说法,法义。如来宣说,尊师赞叹,智者所赞佩,所赞赏,修持受持,具自在,亲证成就,善哉赞叹。被王击败,国君被废,受病难困,火焚烧,四面围攻,剑刺伤,剑伤之中,心无执着欲望,身具清净戒律。如此内心安乐,与智慧相应,结交友善,契合亲密,生处焕然,虽无德行亦增进德业,四种职业皆可担当,四禀之事应当注意,憎恶乌鸦者更喜见乌鸦,如江河之流。
Kvaci vuttiyeva, urena gacchatīti urago, pādena pivatīti pādapo. Kvaci vākyameva, parasunā chinnavā, kākehi pātabbā, dassanena pahātabbā.
有时是俗语,如「由鼻行走」指蛇;「以脚喝水」指植物。有时语句本身,则指「截断枝条以喂乌鸦,由目光起舍弃」。
Pubbādiyoge – māsena pubbo māsapubbo. Evaṃ mātusadiso, pitusamo, ekūnavīsati, sīlavikalo, asikalaho, vācānipuṇo, yāvakālikasaṃmissaṃ, vācāsakhilo, satthārā sadiso satthukappo, puññena atthiko puññatthiko, guṇādhiko, guḷena saṃsaṭṭho odano guḷodano, khīrodano, assena yutto ratho assaratho, maggacittaṃ, jambuyā paññāto lakkhito dīpo jambudīpo, ekena adhikā dasa ekādasa, jātiyā andho jaccandho, pakatiyā medhāvī pakatimedhāvī iccādi.
以往时计月的起点为初一月。故如母亲相似者,父亲相仿者,二十一岁的少年,戒律有所缺失,技艺尚未成熟,言语通达,交友长久,有语言技能,成就导师风范,善于作师,因布施而利益,有增益品德,糖揉成块状的是糖饭,牛奶饭,结成乳酪,配有毛驴车,有马车,法业明知乃"果地"标记,犹如如洲,单数超过十,生于盲目月,聪慧者以智慧为光,意等诸义。
Tatiyātappuriso. · 第三格依主复合词。
Catutthī tadatthaatthahitadeyyādīhi.
第四部分是为该意旨及利益所给与的内容。
Tadatthe – kathinassa dussaṃ kathinadussaṃ, kathinacīvaratthāyāti attho. Evaṃ cīvaradussaṃ, cīvaramūlyaṃ, yāguyā atthāya taṇḍulā yāgutaṇḍulā, bhattataṇḍulā, saṅghassatthāya bhattaṃ saṅghabhattaṃ, āgantukānamatthāya bhattaṃ āgantukabhattaṃ. Evaṃ gamikabhattaṃ, pāsādāya dabbaṃ pāsādadabbaṃ.
此处意谓“难制的戒条之难”,用以表示戒条严格难持之意。譬如戒衣难制者,即制作戒衣价值所需,譬如为供养之用的米、供养用的米饭,为僧团之食用的供养米,即供养僧团的饭食,及为外来访客用的供养饭菜,即访客供养饭。此外,还包括为行者食用的供养饭,以及为寺院供养的食物等。
Atthe bhikkhusaṅghassatthāya vihāro bhikkhusaṅghattho vihāro, bhikkhusaṅghatthā yāgu, bhikkhusaṅghatthaṃ cīvaraṃ. Yassatthāya yadattho, yadatthā, yadatthaṃ. Evaṃ tadattho, tadatthā. Tadatthaṃ. Etadattho vāyāmo, etadatthā kathā, etadatthaṃ sotāvadhānaṃ. Kimatthaṃ, attatthaṃ, paratthaṃ, vinayo saṃvaratthāya, sukhaṃ samādhatthāya, nibbidā virāgatthāya, virāgo vimuttatthāya. Tathā lokassa hito lokahito, buddhassa deyyaṃ buddhadeyyaṃ, pupphaṃ. Saṅghadeyyaṃ, cīvaraṃ. Idha na bhavati, saṅghassa dātabbaṃ, saṅghassa dātuṃ iccādi.
其义指比库僧团共同生活之所称为寺院,寺院即为比库僧团所共居之处;比库僧团的供养即是供给比库僧团所居处及衣物的供养。由此推及其目的,即衣物的目的、物品的作用、物品本身,皆为特定之用。此所谓特定用处,即各种用途、种种用处。又有此处的各种用处及应努力的事项,即此处的言说、此地的注意,此处之目的,包括戒律为约束之故、为乐之因、为定之意、为觉悟无欲之故、为解脱之用等。世界利益及世界之利益,如来应受利益,应受花供养,僧团应受供养,衣物亦应供养。若此等均不具备,即无施予之对象,无欲施予之人。
Catutthītappuriso. · 第四格依主复合词。
Pañcamī apagamana bhaya virati mocanatthādīhi.
第五条为离怖畏条,意谓应远离畏怖,为获得解脱等之由。
Methunasmā apeto methunāpeto. Evaṃ palāpāpagato, nagaraniggato, piṇḍapātapaṭikkanto. Gāmato nikkhantaṃ gāmanikkhantaṃ, rukkhaggā patito rukkhaggapatito, sāsanacuto, āpattivuṭṭhānaṃ, dharaṇitaluggato, sabbabhavehi nissaṭo sabbabhavanissaṭo.
基于交合行为,分为有交合及无交合。如此在出家者聚集之地、城镇、乞食处外、乡村外、树下,皆谓出离教法之处,是违犯戒律、罪责现起之地,属于地狱之类,所有诸处均为弃舍之所。
Bhayatthādiyoge yathā – rājato bhayaṃ rājabhayaṃ, corehi bhayaṃ corabhayaṃ, amanussehi bhayaṃ amanussabhayaṃ, aggito bhayaṃ aggibhayaṃ. Pāpato bhīto pāpabhīto , pāpabhīruko, akattabbato virati akattabbavirati. Evaṃ kāyaduccaritavirati, vacīduccaritavirati, bandhanā mutto bandhanamutto, vanamutto, bandhanamokkho, kammato samuṭṭhitaṃ kammasamuṭṭhitaṃ, ukkaṭṭhukkaṭṭhaṃ, omakomakaṃ.
依怖畏之形势,如怕王令、怕盗贼、怕非人、怕火焰、怕恶人、怕罪、怕恶、怕不能犯戒等皆应远离。此谓身恶行应远离,语恶行应远离,由束缚解脱者,森林获得解脱者,断除束缚业力因缘所生,激烈激动之烦恼;此谓戒律如是修持者。
Kvaci vuttiyeva, kammato jātaṃ kammajaṃ. Evaṃ cittajaṃ, utujaṃ, āhārajaṃ. Idha na bhavati, pāsādā patito.
或于某地单纯从业已生,业因之果。亦如意念所生、气食所生。此处无寺院陨落,即无圣所陨落。
Pañcamītappuriso. · 第五格依主复合词。
Chaṭṭhī rañño putto rājaputto. Evaṃ rājapuriso, ācariyapūjako, buddhasāvako, buddharūpaṃ, jinavacanaṃ, samuddaghoso, dhaññānaṃ rāsi dhaññarāsi, pupphagandho, phalaraso, kāyassa lahutā kāyalahutā, maraṇassati, rukkhamūlaṃ, ayassa patto ayopatto, evaṃ suvaṇṇakaṭāhaṃ, pānīyathālakaṃ, sappikumbho.
第六者是国王的儿子,即王子。这般国王之子,尊敬师长,奉事导师,世尊弟子,具如来相,遵行胜利者教法,如雷声兴起,智慧集聚若财富积累,芬芳如花香,味甘如果实,身轻如羽毛,观死念,像树根般坚固,不遭损坏,如黄金金条,如洁净的饮用水瓶,瓷制容器。
‘‘Devānaṃ rājā’’ti atthe samāsādimhi kate ‘‘kvaci samāsantagatānamakāranto’’ti akāro, tato ‘‘syā cā’’ti āttaṃ na bhavati. Devarājo, devarājā, devarājaṃ, devarāje iccādi purisasaddasamaṃ. Attābhāve so devarājā, te devarājāno iccādi rājasaddasamaṃ. Tathā devānaṃ sakhā devasakho, devasakhā, so devasakhā, te devasakhāno iccādi.
『诸天之王』一义中说,『有时指众天王中的某个特定天王』之意,其所作行为并非固定指向一人。天王、天帝皆为人所称呼的相似名号,天王非指一位天王自称,而是所有的天王皆称此号。同理,诸天有友即是天之友,单数复数相称。
Pumassa liṅgaṃ pulliṅgaṃ. Evaṃ pumbhāvo, pumantalopādi.
男性的性别属阳性。这是男性属性,为父系乃至总称中所包括。
Hatthipadaṃ, itthirūpaṃ, bhikkhunisaṅgho, jambusākhā, ettha ca ‘‘kvacādimajjhuttarāna’’ntiādinā majjhe īkārūkārānaṃ rassattaṃ.
象足、女性形象、比库尼僧团、红樹树枝等,此外“某处居于中部”之意,涉及中道所定—表示中间部分或寺团中心。
Vibhāsādhikārato kvaci vākyameva, sahasā kammassa kattāro, bhinnānaṃ sandhātā, kappassa tatiyo bhāgo, yā ca pakkhassa aṭṭhamī, manussānaṃ khattiyo sūratamo.
因涉及阐释权威,某处仅作句子出现,作者是业的执行者,是多元因素的结合体,三部分之一在该方面,第八翼是人中最英武的领袖。
Yuttattho icceva? ‘‘Bhaṭo rañño puriso devadattassā’’ti ettha ‘‘bhaṭasambandhe chaṭṭhī’’ti aññamaññānapekkhatāya ayuttatthabhāvato samāso na bhavati, ‘‘kosalassa rañño putto’’tiādīsu pana sāpekkhatāya asamatthattā na bhavati, sambandhīsaddānaṃ pana niccaṃ sāpekkhattepi gamakattā samāso, yathā – devadattassa gurukulaṃ, bhagavato sāvakasaṅghotiādi.
说这个意思合适吗?“国王使者、国王儿子德瓦达塔”的上下文关系出于不同考虑时不成立;“寇萨拉国王儿子”等虽有关联,但因语义差异不成立。然而亲属名称在常见关系及衍变上仍有固定的构成短语,如“德瓦达塔的师门、世尊弟子僧团”等。
Chaṭṭhītappuriso. · 第六格(属格)依主复合词。
Sattamī rūpe saññā rūpasaññā, evaṃ rūpasañcetanā, saṃsāradukkhaṃ, cakkhumhi sannissitaṃ viññāṇaṃ cakkhuviññāṇaṃ, dhamme rato dhammarato, dhammābhirati, dhammaruci, dhammagāravo, dhammesu nirutti dhammanirutti, dānādhimutti, bhavantarakataṃ, dassane assādo dassanassādo, araññe vāso araññavāso, vikāle bhojanaṃ vikālabhojanaṃ, kāle vassaṃ kālavassaṃ, vane pupphaṃ vanapupphaṃ. Evaṃ vanamahiso, gāmasūkaro, samuddamaccho, āvāṭakacchapo, āvāṭamaṇḍūko, kūpamaṇḍūko, titthanāvā, itthīsu dhutto itthidhutto chāyāya sukkho chāyāsukkho, aṅgārapakkaṃ, cārakabaddho.
第七者为色受想,即色所生的心受想,轮回之苦,依止于眼识的眼识,乐于法、喜法、爱法、敬法,于法中有言辞上的法言辩,布施所得的解脱,超越生死,见闻的乐趣与其缺乏,森林中居住者,称为森林居士,时令错乱时的饮食称为错乱饮食,季节错乱时的雨称为错乱雨,林中花朵称为林花。如此森林水牛、乡野野猪、海中鱼类、壳龟、水塘中的蛙类、井中蛙类、渡口的水鸟、雌性行为混乱的雌性蛙、于阴凉中干燥的阴干叶、木炭成熟、被奴役者,如旅人受缚者。
Idha vuttiyeva, yathā – vane caratīti vanacaro, kucchimhi sayatīti kucchisayo, thale tiṭṭhatīti thalaṭṭho. Evaṃ jalaṭṭho, pabbataṭṭho, maggaṭṭho, paṅke jātaṃ paṅkajaṃ, sire ruhatīti siroruhaṃ iccādi.
此处有习用之辞,如身处林中称之为林行者,卧于床榻称之为床卧者,站于地上称为地立者。亦如站于水边称为水立者,居于山上称山立者,行于路上称路立者,生于泥沼者称泥沼生者,头上生发者称为发生者等。
Idha na bhavati, bhojane mattaññutā, indriyesu guttadvāratā, āsane nisinno, āsane nisīditabbaṃ.
此地无过度饮食,且于根中持守门户肃牢,坐于坐具,理当坐于坐具之义。
Sattamītappuriso. · 第七格(处格)依主复合词。
‘‘Tadanuparodhenā’’ti vuttattā yathābhidhānaṃ tappurise kvaci accantādīsu amādivibhatyantaṃ pubbapadaṃ paraṃ sambhavati.
所谓“随体而顺”者,谓依事相,在论述中说,有时男女之间共处,初始分离,后依前后间产生连带关系。
Yathā – antaṃ atikkantaṃ accantaṃ, accantāni, velaṃ atikkanto ativelo, rassattaṃ. Evaṃ mālaṃ atīto atimālo, pattajīviko, āpannajīviko, akkhaṃ patigataṃ nissitanti paccakkhaṃ dassanaṃ, paccakkho attabhāvo, paccakkhā buddhi, atthaṃ anugataṃ anvatthaṃ, kokilāya avakuṭṭhaṃ avakokilaṃ vanaṃ, pariccattanti attho. Avamayūraṃ, ajjhayanāya parigilāno pariyajjhayano, kammassa alaṃ samatthoti alaṃkammo, vacanāya alanti alaṃvacano, vānato nikkhantaṃ nibbānaṃ, kilesehi nikkhanto nikkileso, niraṅgaṇo, kosambiyā nikkhanto nikkosambī, vanato niyyāto nibbano, ācariyato paro pācariyo. Evaṃ payyako, parahiyyo, gaṅgāya upari uparigaṅgaṃ. Evaṃ heṭṭhānadī, antosamāpatti, haṃsānaṃ rājā rājahaṃso, haṃsarājā vā, māsassa addhaṃ addhamāsaṃ, māsaddhaṃ vā, āmalakassa addhaṃ addhāmalakaṃ, āmalakaddhaṃ vā, kahāpaṇassa aḍḍhaṃ aḍḍhakahāpaṇaṃ, aḍḍhamāsakaṃ, rattiyā aḍḍhaṃ aḍḍharattaṃ, rattiyā pubbaṃ pubbarattaṃ, rattiyā pacchā pacchārattaṃ. Ettha ca ‘‘kvaci samāsantagatānamakāranto’’ti rattisaddantassa attaṃ, ahassa pubbaṃ pubbanhaṃ. Evaṃ sāyanhaṃ, ‘‘tesu vuddhī’’tiādinā ahassa anhādeso.
例如越过界限、终极、最末,终极者等,越时者,尽时者。如此越过荆棘者为过度,命不断者,生命降临者,受针刺者,倾身者,依附者,转视者,知见者,得义者,入义者。鸟鸣变化成黑鸟与黑鸟逆转森林称转移。孔雀终失成年,病卧盘绕,作围绕状者,业难修成者称为无业。言语失之清净者,进入灭度,染污离开,摆脱染污者,出舍弃者,如桑比出舍者,森林者投入涅槃者,老师以外之他者。如此周密者,遍及远方,河流上如上游。下游河流,水鸟之王,鹅王或鹅之王,半月或半月中,半月或半月之中,余子树的半数或半数,硬币的半数或半数,半个月中,夜半或夜中,夜晚之前或夜晚之后。此中“某处聚集无所为者”,谓夜晚之声,白天之前的早晨。亦如傍晚,谓白天末际的夜晚分界。
Amādiparatappuriso. · 以 aṃ 等格尾为后续者的依主复合词。
Kvaci tappurise ‘‘pabhaṅkarā’’dīsu vibhattilopo na bhavati.
有时男女间“破坏”之处,裂解而终不复合消失。
Yathā – pabhaṃ karotīti atthe ‘‘amādayo parapadebhī’’ti samāso, ‘‘nāmānaṃ samāso yuttattho’’ti samāsasaññā, tato ‘‘tesaṃ vibhattiyo lopā cā’’ti vibhattilope sampatte tattheva caggahaṇena pubbapade vibhattilopābhāvo. Sesaṃ samaṃ. Pabhaṅkaro, amataṃ dadātīti amatandado, raṇaṃ jahātīti raṇañjaho, jutiṃ dhāretīti jutindharo, tathā sahasākataṃ, parassapadaṃ. Attanopadaṃ, bhayato upaṭṭhānaṃ bhayatūpaṭṭhānaṃ, paratoghoso, gavaṃpatitthero, manasikāro, pubbenivāso, pubbenivāsānussati, majjhekalyāṇaṃ, antevāsī, antevāsiko, janesuto, urasilomo, kaṇṭhekāḷo, sarasijamiccādi.
如“使明亮”一语中,“使我等他人发光”属合成,合成名词谓之“名称合成”,因此“其分解消失”即为分解消失,同时亦见于前一成分分解消失之例。余者同理。如“发光者”谓“不死之火”,如“不战者”谓“未参战者”,如“持火者”,如“能够爆裂者”,“彼他方破裂者”。“自身方”的含义有“因恐惧而临近”“恐怖临近”“他音”“牛陀长老”“念头”“前生经历”“前生回忆”“中期吉祥”“末期居住者”“末期居住者”“生者灭者”“背脊寒毛”“喉时”“莲花生时”等。
Alopatappuriso. · 不省略词尾的依主复合词。
Tappurisasamāso niṭṭhito. · 依主复合词终了。
Bahubbīhisamāsa有财复合词。
Atha bahubbīhisamāso vuccate.
然后称为多重复合。
So ca navavidho dvipado tulyādhikaraṇo, dvipado bhinnādhikaraṇo, tipado nanipātapubbapado, sahapubbapado upamānapubbapado saṅkhyobhayapado disantarāḷattho byatihāralakkhaṇo cāti.
此中复合谓为九种:双类同属、双类异属、三类能战前、并列前、比较前、数双类、方向与密集义、穿断标志等。
Tattha dvipado tulyādhikaraṇo bahubbīhi kammādīsu chasu vibhatyatthesu bhavati.
其中双类同属复合在多重复合于行为等六个意义上出现。
Tattha dutiyatthe tāva – ‘‘āgatā samaṇā imaṃ saṅghārāma’’nti viggahe –
其第二义即“来僧人此聚落”为断句。
§352
352.Aññapadatthesu bahubbīhi.
第三百五十二条:多重复合见于不同词位。
Samasyamānapadato aññesaṃ paṭhamadutiyādivibhatyantānaṃ padānamatthesu yuttatthāni nāmāni vibhāsā samasyante, so samāso bahubbīhisañño ca hoti.
因于某些词中,第一义、第二义等层次区分的词义,在适合的意思上,名称有所区别而发生疑难,这种合成词便具有多义性。
Bahavo vīhayo yassa so bahubbīhi, bahubbīhisadisattā ayampisamāso anvatthasaññāvasena bahubbīhīti vutto, aññapadatthappadhāno hi bahubbīhi.
多义词是指其拥有多个词义的词,具有多义词特性的此合成词,因以多义词之存在而称为多义;另一因是部分词义本身就属多义。
Duvidho cāyaṃ bahubbīhi tagguṇasaṃviññāṇātagguṇasaṃviññāṇavasena, tesu yattha visesanabhūto attho aññapadatthaggahaṇena gayhati, so tagguṇasaṃviññāṇo, yathā – lambakaṇṇamānayāti.
此多义有两种:一为符合性质的多义,即本质区别的词义在不同的具体用处处区别明显,此为符合性质的多义,如‘携耳携带’;
Yattha pana na gayhati, so atagguṇasaṃviññāṇo, yathā – bahudhanamānayāti.
另一种是不符合性质的多义,即本质无区别而区别实为附加的不同意义,如‘携大量财物’。
Idha bahubbīhisadde viya visesanassa pubbanipāto, sesaṃ pubbasamaṃ.
此处多义词如同词声,前半部分有区别,后半部分相当同一。
Āgatasamaṇo saṅghārāmo. Ettha ca āgatasaddo, samaṇasaddo ca attano atthe aṭṭhatvā dutiyāvibhatyatthabhūte saṅghārāmasaṅkhāte aññapadatthe vattanti, tadatthajotanatthameva tadanantaraṃ ‘‘saṅghārāmo’’ti padantaraṃ payujjati, tato samāseneva kammatthassa abhihitattā puna dutiyā na hoti. Idaṃsaddassa ca appayogo, evaṃ sabbattha. Bahubbīhi cāyaṃ abhidheyyaliṅgavacano.
如‘到来之沙门比库僧院’,其中‘到来’之词义、‘沙门’词义因义差附着于‘僧院’一词上,后续又以‘僧院’之词义续接成合成词,故此合成词所指行为内容明确,而第二层义无字符串之重复,故此词之少用,如此处是多义表达的具示。此多义是词义辨识标志语。
Tathā āgatasamaṇā sāvatthi, āgatasamaṇaṃ jetavanaṃ, paṭipannā addhikā yaṃ pathaṃ soyaṃ paṭipannaddhiko patho , abhiruḷhā vāṇijā yaṃ nāvaṃ sā abhiruḷhavāṇijā nāvā. Evaṃ kammatthe bahubbīhi.
如来所逢的沙门在沙瓦提,所逢的沙门在揭德林中,所行走并精进的道路,谓之自行精进的路,如同商贾船只,彼为攀登中的商人,船只即为攀登的货物。诸如此类,修行的方法有多种多样。
Tatiyatthe bahubbīhi yathā – jitāni indriyāni yena samaṇena soyaṃ jitindriyo samaṇo. Evaṃ diṭṭhadhammo, pattadhammo, katakicco, jitā mārā anenāti jitamāro bhagavā, paṭividdhasabbadhammo.
第三者处的多种多样,例如:身心诸根已征服,依靠该沙门,其根已征服者即为征服根的沙门。正如所见法、已得法、所作事,皆已征服魔之者,则是魔尽者世尊,是断除一切法之法。
Catutthiyatthe bahubbīhi yathā – dinno suṅko yassa rañño soyaṃ dinnasuṅko rājā, upanītaṃ bhojanaṃ assa samaṇassāti upanītabhojano samaṇo, upahaṭo bali assāti upahaṭabali yakkho.
第四者处之多种多样,例如:被赐予长矛者谓长矛被赐予之王,所赐之食物属于该沙门,谓为被赐食者的沙门,捧持供养者为天魔,谓为受持供养之魔。
Pañcamiyatthe bahubbīhi yathā – niggatā janā asmā gāmā soyaṃ niggatajano gāmo, niggato ayo asmāti nirayo, niggatā kilesā etasmāti nikkileso, apetaṃ viññāṇaṃ asmāti apetaviññāṇo matakāyo, apagataṃ bhayabheravaṃ asmāti apagatabhayabheravo arahā.
第五者处之多种多样,例如:已解脱之人谓之解脱人,村庄中之人谓之村庄人,已入地狱者谓之地狱人,已断烦恼者谓无烦恼者,已断心识者谓为断心识者,已离怖畏者谓为阿拉汉。
Chaṭṭhiyatthe bahubbīhi yathā – chinnā hatthā yassa purisassa soyaṃ chinnahattho puriso. Evaṃ paripuṇṇasaṅkappo, khīṇāsavo, vīto rāgo assāti vītarāgo, dve padāni assāti dvipado, dvihattho paṭo, tevijjo, catuppado, pañca cakkhūni assāti pañcacakkhu bhagavā, chaḷabhiñño, rassattaṃ, navaṅgaṃ satthusāsanaṃ, dasabalo, anantañāṇo, tīṇi dasa parimāṇametesanti tidasā devā, samāsantassa attaṃ, idha parimāṇasaddassa sannidhānato dasasaddo saṅkhyāne vattate, ayaṃ paccayo etesanti idappaccayā, ko pabhavo assāti kiṃpabhavo ayaṃ kāyo, vigataṃ malamassāti vimalo, sundaro gandho assāti sugandhaṃ candanaṃ. Evaṃ susīlo, sumukho, kucchito gandho assāti duggandhaṃ kuṇapaṃ, duṭṭhu mano assāti dummano. Evaṃ dussīlo, dummukho, tapo eva dhanaṃ assāti tapodhano, khantisaṅkhātaṃ balaṃ assāti khantibalo, indoti nāmaṃ etassāti indanāmo.
第六者处之多种多样,例如:断手之人谓断手人,乃是完整念头、已断尽染者、已断贪欲者,谓已断贪者;有二足者谓双足者,二手足俱缺谓二足缺者,具三明者、四足者、五眼者谓世尊拥有五眼、六通、胜慧、乃至佛法九支、十力、无量智三十法。此为现缘,故称十声之称号,此为缘起;谁为生者?此身为谁?谓无秽净、清净、香洁者犹如檀香;如是好戒、善面、恶臭者谓恶臭恶俗、恶心者,恶戒、恶面。譬如苦行乃是财富,忍耐具足力量谓忍力,名字名为因陀罗。
Chandajātādīsu visesanavisesitabbānaṃ yathicchitattā ubhayaṃ pubbaṃ nipatati, yathā – chando jāto assāti chandajāto, jāto chando assātipi jātachando. Evaṃ sañjātapītisomanasso, pītisomanassasañjāto, māsajāto, jātamāso, chinnahattho, hatthacchinno.
由欲生等应区别譬如随意互换,如欲生者谓为由欲生,生于欲也,念生于生,断手谓断手,手已断。如此欢乐与洁净之心生起,欢喜与安乐生起,月生亦复如是,手断,手已断。
‘‘Dīghā jaṅghāyassā’’ti viggayha samāsādimhi kate –
‘长、短、膝盖、胫骨’之类,这类复合词分解后作了说明——
‘‘Tulyādhikaraṇe, pade’’ti ca vattate.
又说‘在同一个语法范畴、同一个词位上’。
§353
353.Itthiyaṃ bhāsitapumitthī pumāva ce.
353. 若是女性所说,则指女性;男性所说,则指男性。
Itthiyaṃ vattamāne tulyādhikaraṇe pade pare pubbe bhāsitapumā itthivācako saddo atthi ce, so pumā iva daṭṭhabboti pubbapade itthippaccayābhāvo, bahubbīhivisayoyaṃ, upari ‘‘kammadhārayasaññe cā’’ti vakkhamānattā.
谈到女性时,若在同一语法范畴、词位上另一处先前出现的词是男性指称词,且不存在女性指称的条件,则以该词当作男性来看待。这是对多义范围的说明。前面又加上‘也称为动词的主语’之类的解释。
§354
354.Kvacādimajjhuttarānaṃ dīgharassāpaccayesu ca.
354. 有时在表示主体的条件中,起初、中间、末尾的长音节。
Kvaci taddhitasamāsanāmopasaggādīsu padesu ādimajjhuttarabhūtānaṃ sarānaṃ jinavacanānuparodhena dīgharassā honti paccayesu, apaccayesu paresu, aparabhūtesu ca.
有时在各种后缀构成的处所词及开头、中间、末尾的词尾部分,因用辈分词尾附加物表示符合的限制词语而表现为长音节,可出现在主体条件、从属条件、妨碍条件等中。
Tattha
其中
Dīghattaṃ pākaṭānūpa- ghātādo madhuvādisu;
长形质地鲜明、不夹杂杂质且味似蜜甘的,
Rassattaṃ ajjave itthi- rūpādo ca ka, tādisūti.
带粟状且种种形态的,诸此类者。
Bahubbīhisamāse sati pulliṅge uttarapadantassa rassattaṃ. Dīghajaṅgho puriso, tathā pahūtā jivhā assāti pahūtajivho bhagavā. Mahatī paññā assāti mahāpañño. ‘‘Mahataṃ mahā tulyādhikaraṇe pade’’ti mahādeso.
在复合词中,雄性形体上颚脊之色泽,是带粟状的。长腿男子亦然;舌头众多,世尊亦称为多舌者。智慧广大,称为大智者。所谓“大而等同位者”谓此大称。
Itthiyamiti kiṃ? Khamādhano. Bhāsitapumāti kiṃ? Saddhādhuro, saddhāpakatiko, paññāpakatiko, paññāvisuddhiko, ettha ca ‘‘kvaci samāsantagatānamakāranto’’ti kappaccayo. Tulyādhikaraṇe icceva? Samaṇibhattiko, kumāribhattiko, kumāribhatti.
所谓女性者为何?为乳房之堆。所谓发言男人者为何?信心之高峰,具信心所及,具智所及,智慧纯净者。此中谓“偶尔降临者未定成法”,即是借用他法所致。所谓等同位者限定为何?居士或童子之饭者,即沙门侍养者,童子侍养者。
Pubbapadassevāyaṃ pumbhāvātideso, tena idha na bhavati. Bahudāsiko puriso. Bahukumārikaṃ kulaṃ.
前文所述乃属男子责任领地,故此处不成立。为多嗜谈的男子。其族属多年轻派的家族。
‘‘Gāṇṭhivo dhanu assā’’ti viggayha samāsādimhi kate –
“这是弓弦”的说法,拆分分析合成词时如此解释——
§355
355.Dhanumhā ca.
355. 又从弓(脱落元音)。
Tipadamidaṃ. Kvacisamāsantagatā dhanusaddā āpaccayo hoti, casaddena dhammādito ca, ‘‘vamodudantāna’’nti vakāro, gāṇṭhivadhanvā. Evaṃ paccakkhadhammā.
此句为三字词。某些地方合成词中含有“弓”的声根音,且修饰词也有变化,如“vamodudantāna”的词形变化,形成“gāṇṭhivadhanvā”。这属于相对关系助词的用法。
Kvacīti kiṃ? Sahassathāmadhanu, paccakkhadhammo, viditadhammo.
“某处为何?”意指千种弓形、现象以及广为人知的法则。
Nānādumapatitapupphavāsitasānu iccatra – nānappakārā dumā nānādumā, nānādumehi patitāni nānādumapatitāni, nānādumapatitāni ca tāni pupphāni cāti nānādumapatitapupphāni, tehi vāsitā nānādumapatitapupphavāsitā, nānādumapatitapupphavāsitā sānū yassa pabbatassa soyaṃ nānādumapatitapupphavāsitasānu pabbato. Ayaṃ pana kammadhārayatappurisagabbho tulyādhikaraṇabahubbīhi.
这里所言各种树叶落下、花开凋谢的反复循环——各种不同形态的树叶,同样有各种不同种类的树叶,它们依不同种类的树叶而落下,形成不同树叶落下的花朵。有花开的树叶叶片,它们聚集而成高山。这就像命运的承受者,像多境地位者。
Tathā byālambo ambudharo byālambambudharo, tassa bindūni byālambambudharabindūni, tehi cumbito byālambambudharabinducumbito, tādiso kūṭo yassa soyaṃ byālambambudharabinducumbitakūṭo iccādi.
如同悬挂的水珠,这些水珠相互依附,共同凝结成状,就像悬挂的水珠相互依附成簇,这样的山峰,就是悬挂水珠缀合形成的山峰。
Sattamiyatthe bahubbīhi yathā – sampannāni sassāni yasmiṃ janapade soyaṃ sampannasasso janapado, sulabho piṇḍo imasminti sulabhapiṇḍo deso. Ākiṇṇā manussā yassaṃ rājadhāniyaṃ sā ākiṇṇamanussā rājadhānī, bahavo tāpasā etasminti bahutāpaso assamo, upacitaṃ maṃsalohitaṃ asminti upacitamaṃsalohitaṃ sarīraṃ, bahavo sāmino asminti bahussāmikaṃ nagaraṃ.
如实言,诸多众生皆因多方缘故显现繁盛;在某一国土中,繁盛者众多,此国土即自繁盛的国土,成为容易获得供养的地方。此处庄严众生众多,是因辖属繁荣的都市。居住于此地之众多人民,即为辖属此都邑之人民。众多苦修者在此广集,故称多苦修者。身心具足鲜明温润,如同煮熟的肉和血,此肉血身躯受到恭敬,此地聚居诸多善友,故是多善友之城。
‘‘Bahū nadiyo asmi’’nti atthe samāsādimhi kate –
“多条河流聚集于此地”之义,于合成词与起辈解析中详述。
Samāsantaggahaṇaṃ, kappaccayo ca vattate.
此解属合成词之成因及世劫累积之果。
§356
356.Nadimhā ca.
356. 又从河(脱落元音)。
Samāsantagatā nadimhā kappaccayo hoti, casaddena tuantā ca. Niccatthaṃ vacanaṃ. Nadīti cettha itthivācakānaṃ īkārūkārānaṃ parasamaññā, tato ‘‘kvacādimajjhuttarāna’’ntiādinā nadisaññassa kappaccaye rassattaṃ, bahunadiko janapado. Evaṃ bahujambukaṃ vanaṃ. Bahunārikoti chaṭṭhībahubbīhinā siddhaṃ. Bahavo kattāro asmiṃ, assāti vā bahukattuko deso. Evaṃ bahubhattuko.
合成词的含意,河流的世劫累积所生。河为水流,常语中指雌性音符 ē- ī 之交换;此后由“某地中间河流”等称谓发展出“河流”意涵,是因声音适应而生的名词。多条河流使得国土广阔水泽丰饶,如同繁茂丛林。诸多雌性众生以六倍多雌性造作完成。众多工匠遍布此地,称为多工匠之地。众多饭食,亦名为多饮食之地。
Bhinnādhikaraṇo yathā – ekarattiṃ vāso assāti ekarattivāso, samānena janena saddhiṃ vāso assāti samānavāso puriso. Ubhato byañjanamassa atthīti ubhabhobyañjanako, chattaṃ pāṇimhi assāti chattapāṇi puriso. Evaṃ daṇḍapāṇi, satthapāṇi, vajirapāṇi, khaggahattho, satthahattho, dāne ajjhāsayo assāti dānajjhāsayo, dānādhimuttiko, buddhabhattiko, saddhammagāravo iccādi.
场所名称类别异如“单夜所居”意味单夜居所,“与众人同住”意指同一居住地。“二辅音字”意二字皆含辅音,此如“有伞之手”为伞手人,此如“持杖手”、“持教手”、“持金刚手”、“握剑手”、“持教手”、“行善手”、施主供养之人、慈悲首领、佛弟子、敬法者等。
Tipado yathā – parakkamenādhigatā sampadā yehi te bhavanti parakkamādhigatasampadā mahāpurisā. Evaṃ dhammādhigatabhogā, oṇīto pattato pāṇi yena soyaṃ oṇītapattapāṇi, sīhassa pubbaddhaṃ viya kāyo assāti sīhapubbaddhakāyo, mattā bahavo mātaṅgā asminti mattabahumātaṅgaṃ vanaṃ iccādi.
如同勇猛而达至的成就,这些成就乃因勇猛而得,因此伟人亦如是。诸法亦是因得法乐而成齐二,犹如持杖之人,手握杖柄,即是杖柄之人,犹如雄狮发展之前的躯体是雄狮躯体,许多野象虽多,却是野象,因而称为“多象之林”等。
Nanipātapubbapado yathā – natthi etassa samoti asamo bhagavā. Idha ‘‘attaṃ nassa tappurise’’ti sutte ‘‘attaṃ nassā’’ti yogavibhāgena nassa attaṃ. Evaṃ appaṭipuggalo, aputtako, ahetuko, ‘‘kvaci samāsanta’’iccādinā kappaccayo, natthi saṃvāso etesanti asaṃvāsā, na vijjate vuṭṭhi etthāti avuṭṭhiko janapado, abhikkhuko vihāro, natthi etassa uttaroti anuttaro, ‘‘sare ana’’ti ana, tappurisaggahaṇamupalakkhaṇaṃ, athavā ‘‘tesu vuddhī’’tiādinā nassa ana. Evaṃ natthi anto assāti anantaṃ, na vijjanti āsavā etesanti anāsavā iccādi.
如同无滚动前的一步一般,世尊不存在所谓的无我。此处于经中“无我”之说,以作用之分,意谓无我。如此,无个体,无生死,无缘起,亦无“某处终止”等缘起,故无共处,断绝共处,不存在纤细之地、游居所,无上无下,所谓无上即否定之,上指‘肯定终止’之属性,而“无生”等符号亦如此。故无终无边,无漏灭等亦无。
Paṭhamāyatthe sahapubbapado yathā – saha hetunā yo vattateti sahetuko, sahetu vā, ‘‘tesu vuddhī’’tiādinā sahasaddassa sādeso, ‘‘kvaci samāsanta’’iccādinā kappaccayo ca, saha pītiyā ime vattantīti sappītikā. Evaṃ saha paccayehi vattantīti sappaccayā, sakileso, saupādāno, saparivāro, saha mūlena uddhato samūluddhato rukkho.
第一境界的共前境,如因缘而存在者即为因,亦称共同因。依据“成长”“某处终止”等缘起,谓共声、“某处终止”等缘起集,共欢喜即为善乐。因缘共存,谓善缘,是未被污染、带助缘、随伴缘,共根基之树,升起又根本被拔起的树木。
Upamānapubbapado paṭhamāyatthe tāva – upamānopameyyabhāvappasiddhatthaṃ ivasaddappayogo, kāyabyāmānaṃ samappamāṇatāya nigrodho iva parimaṇḍalo yo rājakumāro soyaṃnigrodhaparimaṇḍalo rājakumāro. ‘‘Vuttatthānamappayogo’’ti ivasaddassa appayogo, saṅkho viya paṇḍaro ayanti saṅkhapaṇḍaro, kāko viya sūro ayanti kākasūro, cakkhu iva bhūto ayaṃ paramatthadassanatoti cakkhubhūto bhagavā. Evaṃ atthabhūto. Dhammabhūto, brahmabhūto, andho viya bhūto ayanti andhabhūto bālo. Muñjapabbajamiva bhūtā ayanti muñjapabbajabhūtā kudiṭṭhi. Tantākulakamiva jātā ayanti tantākulakajātā.
以譬喻作为第一境界之前境,因譬喻与所譬法已获得证明的作用相合,如同同样身形大小的长命树环绕,象王般的长命树,长命树之环绕成圈。以“不言而知之”为譬喻的作用,诸如如法银钵,白色花环,楚鹤像勇士一般,以眼为实证,是直接目见的世尊。故说此法有意义,为法之所起,梵行所起,如瞎目者而起,愚人如同初入比库僧团者,魔障如此,与织物相关的出生,如同出生于老虎家族。
Chaṭṭhiyatthe – suvaṇṇavaṇṇo viya vaṇṇo yassa soyaṃ suvaṇṇavaṇṇo bhagavā. Uttarapadalopo, nāgassa viya assa gatīti nāgagati. Evaṃ sīhagati, nāgavikkamo, sīhavikkamo, sīhahanu, eṇissa viya assa jaṅghāti eṇijaṅgho, sīhassa pubbaddhaṃ viya assa kāyoti sīhapubbaddhakāyo, brahmuno viya aṭṭhaṅgasamannāgato saro assāti brahmassaro.
第六境界,如同光辉灿烂般的颜色,今者光辉灿烂的世尊。其上足缺失,似于龙行,称作龙迹。然亦如狮迹,狮的步态,狮颌,如象腿般之腿,象腿之腿,犹如雄狮躯体,梵天具足八支,在此称作梵天轮。
Vāsaddatthesaṅkhyobhayapado yathā – dve vā tayo vā pattā dvattipattā, ‘‘dvekaṭṭhānamākāro vā’’ti dvisaddantassa āttaṃ, rassattaṃ, dvīhaṃ vā tīhaṃ vā dvīhatīhaṃ, cha vā pañca vā vācā chappañcavācā. Evaṃ sattaṭṭhamāsā, ekayojanadviyojanāni.
有关住所的数目,如二或三,或二分之一成形,二字声母具有自身含义,二、三或两与三合称为二与三之和,六或五声如六五声。如此七、八个月,长短为一由旬和两由旬。
Disantarāḷattho yathā – pubbassā ca dakkhiṇassā ca disāya yadantarāḷaṃ sāyaṃ pubbadakkhiṇā vidisā. Ettha tulyādhikaraṇapadaparattābhāvā na pumbhāvātideso, ‘‘kvacādimajjhuttarāna’’ntiādinā disantarāḷatthe pubbapadassa rassattaṃ. Evaṃ pubbuttarā, aparadakkhiṇā, pacchimuttarā. Yadā pana dakkhiṇā ca sā pubbā cāti kammadhārayasamāso hoti, tadā pumbhāvātideso uttarapadatthappadhānattā, sabbanāmikavidhānampi niccaṃ bhavatiyeva, yathā – dakkhiṇapubbassā, dakkhiṇapubbassamiti.
方向区分如次——过去及南方两面所对应的区域,下午向前南的方向。此处,由于相同场所词语的缺失,不产生空间超越,即没有广泛的地方限制,所谓“kvacādimajjhuttarāna”等词用于表示方向延伸,前后方向对应。如此,则为前北、后南、西北。且当南方与前方相同,此时概念合一,便属于广义的南北方向准则,诸名称与规定常恒如此,如“南前北”等。
Byatihāralakkhaṇo yathā – kesesu ca kesesu ca gahetvā idaṃ yuddhaṃ pavattatīti kesākesi, daṇḍehi ca daṇḍehi ca paharitvā idaṃ yuddhaṃ pavattatīti daṇḍādaṇḍi, ‘‘kvacādimajjhuttarāna’’ntiādinā majjhedīgho, ‘‘tesu vuddhī’’tiādinā antassikāro.
相互义的例子如下:『互相抓住头发、头发而展开此战』——发斗;『互相以棍棒、棍棒击打而展开此战』——杖斗。依『有时对首、中、末(元音延长)』等规则,中间元音延长;依『于彼等增长』等规则,末尾加上『咖』。
Paṭhamāvibhatyatthabahubbīhi. · 第一格义的多财释。
Bahubbīhisamāso niṭṭhito. · 多财释复合词已完成。
Dvandasamāsa并列复合词
Atha dvandasamāso vuccate.
此即为双重复合词的名称。
So ca duvidho itarītarayoga samāhāratthabhedena.
该词有两种意义,一为指两不同种类的连接或结合,另一为用于区分同集合中之区别。
Tattha itarītarayoge tāva – ‘‘sāriputtamoggallāna’’itīdha ubhayatthāpi paṭhamekavacanaṃ, samuccayajotanatthaṃ casaddappayogo ca.
在此两种结合意义中,如“Sāriputtamoggallāna”等词,对两方面皆有时采用单一词语,旨在指示聚合的强调及文字句法的连贯使用。
‘‘Sāriputto ca moggallāno cā’’ti viggahe –
『沙利子与摩嘎剌那』,分解为——
§357
357.Nāmānaṃ samuccayo dvando.
名称聚合称为双重对立。
Nānānāmānameva ekavibhattikānaṃ yuttatthānaṃ yo samuccayo, so vibhāsā samāso bhavati, dvandasañño ca.
众多名称中唯一指称某一具体义项的集合称为名称聚合,其即是合成词,也称为双重对立。
Ettha ca samuccayo nāma sampiṇḍanaṃ, so pana atthavasena kevalasamuccayo anvācayo itarītarayogo samāhāro cāti catubbidho.
此处名称聚合者,即为合并汇聚,按义理仅为纯粹名称聚合,依次分类分别合称为复合、互相结合与集合,合共四类。
Tattha kevalasamuccaye, anvācaye ca samāso na bhavati, kriyāsāpekkhatāya nāmānaṃ aññamaññaṃ ayuttatthabhāvato, yathā – cīvaraṃ piṇḍapātañca paccayaṃ sayanāsanaṃ adāsi, dānañca dehi, sīlañca rakkhāhi. Itarītarayoge, samāhāre ca samāso bhavati, tattha nāmānaṃ aññamaññaṃ yuttatthabhāvato.
其中纯粹名称聚合与依次分类的合称无关联,因动作所依赖,名称相互不指涉具体内容,如供养衣钵为例:给予寝具作为条件,施舍布施,持守戒律分别,是彼此不合之义,互相结合与集合则有合成联系,名称相互指称具体内容。
Dve dve padāni dvandā, dvandaṭṭhā vā dvandā, dvandasadisattā ayaṃ samāsopi anvatthasaññāya dvandoti vuccati, ubhayapadatthappadhāno hi dvando.
两个词组成称为双重对立,双重对立之处称为双重基点,此合成词又称双重对立,因双侧各词语均指向意义,双为双重对立。
Nanu ca ubhayapadatthappadhānatte sati dvande kathamekatthībhāvo siyāti? Vuccate – sadisādiatthepi saddappavattisambhavenadvinnaṃ padānaṃ ekakkhaṇeyeva atthadvayadīpakattā na virodho, tañca dvandavisayameva, tesamatthadvayadīpakattā. Yathā hi bhūsaddo anubhavaabhibhavādike atthe anvabhiādiupasaggasahitova dīpeti, na kevalo, evaṃ ‘‘gavassaka’’ntiādīsu gavādīnaṃ assādisaddantarasahitānameva atthadvayadīpanaṃ, na kevalānanti tañca dvandavisayameva, na sabbatthāti daṭṭhabbaṃ. Atha vā dvinnampi yathāvuttasamuccayadīpakattā atthi dvandepekatthitāti na koci virodho, tato samāsasaññāvibhattilopādi vuttanayameva, samāseneva catthassa vuttattā ‘‘vuttatthānamappayogo’’ti casaddassa appayogo.
既然两侧各指意义而成双重对立,何以能统一?答案是:即使词义相似,但因存在各异用法,以及双重词组瞬间提示双重意义,二者并不冲突,且此即为双重对立之所在。如“土声”表示土地、声音等不同意义,非纯粹一义。又如“牛草”等名称复合,涵盖多个相近名称,非纯一,因此不可全面论断。又或双重词组中同时存在复合意义,没有冲突,由此也能说明合成词有转义用法,故称“无转义词组”。
Idha dvande accitataraṃ pubbaṃ nipatati, parasseva liṅgañca. Itarītarayogassa avayavappadhānattā sabbattha bahuvacanameva.
此处,二者中的前者在前面下落,后者则作为标志(符号)在旁。由于两者结合的部分是附属构成,因此处处都是复数形式。
Sāriputtamoggallānā, sāriputtamoggallāne, sāriputtamoggallānehi iccādi, samaṇo ca brāhmaṇo ca samaṇabrāhmaṇā. Evaṃ brāhmaṇagahapatikā, khattiyabrāhmaṇā, devamanussā, candimasūriyā, mātā ca pitā ca mātāpitaro, ‘‘tesu vuddhī’’tiādinā dvande mātuādipubbapadukārassa ākāro. Evaṃ pitāputtā.
关于沙利摩迦兰,沙利摩迦兰们,以及用沙利摩迦兰们等表达的例子,有说“沙门与婆罗门,沙门婆罗门”,又如“婆罗门和居士,刹帝利婆罗门,天人和人,人月,母亲和父亲,父母”等,在二者关系中因‘成长’等前缀,表现出母亲为首的称谓格式。同样,父与子的关系亦然。
‘‘Jāyā ca pati cāti jāyāpati’’itīdha –
所谓‘有生者与丈夫者’,即‘生者为首,丈夫次之’。
‘‘Kvacī’’ti vattate.
这里用‘何处’来说明。
§358
358.Jāyāya tudaṃ jāni patimhi.
358. 关于‘生者’前置示例,知晓‘丈夫’的归属。
Jāyāsaddassa tudaṃ jāniiccete ādesā honti patisadde pare kvaci. Tudaṃpati, jānipati, jayampatikā. Ettha niggahītāgamo, ‘‘kvacā’’dinā rassattañca.
在「妻」(jāyā)一詞的語義對應詞出現於其後時,該詞偶爾可替換為「tudaṃ」或「jāni」等代替形式。例如:tudaṃpati(妻之主,即丈夫)、jānipati(妻之主,即丈夫)、jayampatikā(夫婦)。此處依「kvacā」等規則,增加了鼻音符號(niggahīta),並發生了短母音化。
Kvaci appasaraṃ pubbaṃ nipatati, yathā – cando ca sūriyo ca candasūriyā, nigamā ca janapadā ca nigamajanapadā, surā ca asurā ca garuḷā ca manujā ca bhujagā ca gandhabbā ca surāsuragaruḷamanujabhujagagandhabbā.
有时,诸前行聚集错误犹如——月亮与太阳、月日之异,市镇与邦国、市邦之别,天人和非天人、迦楼罗与人类、蛇族与香神,合称天人非天人迦楼罗人类蛇族香神众。
Kvaci ivaṇṇuvaṇṇantānaṃ pubbanipāto, yathā – aggi ca dhūmo ca aggidhūmā. Evaṃ gatibuddhibhujapaṭhaharakarasayā, dhātavo ca liṅgāni ca dhātuliṅgāni.
有时,诸色彩纷呈的前聚集,如同——火与烟、火烟之相。诸元素以及标志,如此由智慧知见和感受掌握者称为元素标志。
Kvaci sarādiakārantānaṃ pubbanipāto, yathā – attho ca dhammo ca atthadhammā. Evaṃ atthasaddā, saddatthā vā.
有时,众缘起之前聚集,如同——意义与法、意义所依法。因而,言字义或字义所依。
Samāhāre pana – ‘‘cakkhu ca sotañcā’’ti atthe ‘‘nāmānaṃ samuccayo dvando’’ti dvandasamāsaṃ katvā vibhattilopādimhi kate –
关于集合,谓『眼与耳等』,即『名称的集合,二者合成』,此为二合成法,在分解与除灭时说及之。
‘‘Napuṃsakaliṅgaṃ, ekattañcā’’ti vattate.
称为『无性标志』,且有『一体性』。
§359
359.Tathā dvande pāṇi tūriya yogga senaṅga khuddajantuka vividha viruddha visabhāgatthādīnañca.
359.又如二合时,手、足、三等脏及军队、昆虫、多种对立、不相和合之事物等。
Yathā digusamāse, tathā samāhāradvandasamāsepi pāṇi tūriya yogga senaṅgatthānaṃ, khuddajantukavividha viruddhavisabhāgatthaiccevamādīnañca ekattaṃ hoti, napuṃsakaliṅgattañca.
如同在两极相对之中,四肢也是相对的,一般分为四肢以便分军排队,且各种小动物因相反不合分别成一体,同时也包括了无性的标志。
Pāṇino ca tūriyāni ca yoggāni ca senā cāti pāṇitūriya yoggasenā, tāsamaṅgāni pāṇitūriyayoggasenaṅgāni, dvandato parattā aṅgasaddo paccekamabhisambajjhate. Khuddā ca te jantukā ceti khuddajantukā, vividhenākārena viruddhā vividhaviruddhā, niccavirodhino. Samāno bhāgo yesaṃ te sabhāgā, ‘‘tesu vuddhī’’tiādinā samānassa saādeso, vividhā ca te lakkhaṇato sabhāgā ca kiccatoti visabhāgā. Pāṇitūriyayoggasenaṅgāni ca khuddajantukā ca vividhaviruddhā ca visabhāgā cāti dvando, idha bahuttā pubbanipātassa aniyamo, te atthā yesaṃ te pāṇitūriyayoggasenaṅgakhuddajantukavividhaviruddhavisabhāgatthā, te ādayo yesaṃ te tadādayo.
手和四肢、军队即四肢军队,这些同样的四肢组成了四肢军队,四肢从两侧独立而成,肢体间分为各自独立。所谓小动物者,即多种各异因各种不同的原因而相反的多异体,常常相反不合。它们的共同部分即为其整体,称为“一体”,但也因不同类型而有各种类别,即不相合的类别。四肢军队成员与小动物,都是因为多种相反不合而形成对立关系,这是前部许多词组里的不规则规则,其义为这些肢体和各种小动物因多样种类和不相合而形成区别,这就是它们的本质和起因。
Ādiggahaṇena aññoññaliṅgavisesita saṅkhyāparimāṇattha pacanacaṇḍālattha disatthādīnañca dvande ekattaṃ, napuṃsakaliṅgattañca, iti pāṇyaṅgatthabhāvato cakkhusotasaddānaṃ iminā ekattaṃ, napuṃsakaliṅgattañca katvā samāsattā nāmabyapadese kate syādyuppatti amādesādi.
最初的接合因各不同形态的特殊性,数量无量,为熔炼培养意乐,依视听觉等诸法在此对立处形成一体,同时也包括无性的标志,故四肢的视觉、听觉结合而成整体,无性标志加入其中,则结构及名称不同,由此产生起源及由来。
Cakkhusotaṃ, he cakkhusota, cakkhusotaṃ, cakkhusotena. Evaṃ sabbatthekavacanameva. Mukhañca nāsikā ca mukhanāsikaṃ, ‘‘saro rasso napuṃsake’’ti antassa rassattaṃ, hanu ca gīvā ca hanugīvaṃ. Evaṃ kaṇṇanāsaṃ, pāṇipādaṃ, chavimaṃsalohitaṃ. Hatthapādā maṃsalohitānītiādīnaṃ pana itarītarayogena siddhaṃ. Evaṃ pāṇyaṅgatthe.
眼和耳,称为眼耳,用眼耳来说,如此是全称。口和鼻则为“口鼻”,因口鼻为连体,犹如无性标志中的汁液相连,喉咙和舌头被称为“喉舌”,耳和鼻为“耳鼻”,四肢、手足、肌肉和血脉等则因种类不同而成不同名称,由此成立四肢肢体上的类别。
Tūriyaṅgatthe gītañca vāditañca gītavāditaṃ, sammañca tāḷañca sammatāḷaṃ, sammanti kaṃsatāḷaṃ. Tāḷanti hatthatāḷaṃ. Saṅkhe ca paṇavo ca ḍiṇḍimo ca, saṅkhā ca paṇavā ca ḍaṃṇḍimā cāti vā saṅkhapaṇavaḍiṇḍimaṃ, paṇavādayo dvepi bheriviseso.
在四肢组成中,有歌声和乐器声,称为歌声乐器声;合奏和鼓声,称为合奏鼓声。鼓称为手鼓。鼓、锣和铃都是击打产生的声音,锣有两种,分别称为钹和铃,两者都有特异的声音。
Yoggaṅgatthe yathā – phālo ca pācanañca phālapācanaṃ, yugañca naṅgalañca yuganaṅgalaṃ.
四肢组成中,例如有篱笆和耙,篱笆耙即篱耙。耙和锄头称为耙锄。
Senaṅgatthe hatthino ca assā ca hatthiassaṃ, rathā ca pattikā ca rathapattikaṃ, asi ca cammañca asicammaṃ, cammanti saravāraṇaphalakaṃ. Dhanu ca kalāpo ca dhanukalāpaṃ, kalāpoti tūṇīraṃ.
军队的编制中,象兵及象群属于象兵部队,战车与车队属于战车部队,刀剑与皮革属于刀剑皮革类,刀剑称为全具保护的盾牌。弓弩与箭束合称为弓箭束,箭束即为竹管。
Khuddajantukatthe ḍaṃsā ca makasā ca ḍaṃsamakasaṃ. Evaṃ kunthakipillikaṃ, kīṭapaṭaṅgaṃ, kīṭasarīsapaṃ. Tattha kunthā sukhumakipillikā, kīṭā kapālapiṭṭhikapāṇā.
小动物方面,有苍蝇与蚊子,苍蝇蚊子综合称为苍蝇蚊子类。如此有刺猬、小蚂蚁群,昆虫蝴蝶,昆虫类的蜂群。其中刺猬指的是细小的蚂蚁群,昆虫中有头骨形状的昆虫手。
Vividhaviruddhatthe ahi ca nakulo ca, ahī ca nakulā cāti vā ahinakulaṃ. Evaṃ biḷāramūsikaṃ, antassa rassattaṃ, kākolūkaṃ, sappamaṇḍūkaṃ, garuḷasappaṃ.
多样相反类别中,有蛇与蟒蛇,蛇属蟒蛇,即所谓非蟒。如此有猫鼠,中间带刺的动物,有鹈鹕,有毒蛙及鹫蛙。
Visabhāgatthe sīlañca paññāṇañca sīlapaññāṇaṃ, samatho ca vipassanā ca samathavipassanaṃ. Evaṃ nāmarūpaṃ, hirottappaṃ. Satisampajaññaṃ, lobhamohaṃ, dosamohaṃ, ahirikānottappaṃ, thinamiddhaṃ, uddhaccakukkuccamiccādi. ‘‘Aṃmo niggahītaṃ jhalapehī’’ti ettha ‘‘aṃmo’’ti niddesadassanato katthaci napuṃsakaliṅgattaṃ na hotīti daṭṭhabbaṃ, tena ādhipaccaparivāro chandapārisuddhi paṭisandhippavattiyantiādi sijjhati.
毒物种类中,品行与智慧即品行智慧,禅定与内观即禅定内观。如是有色与名、无羞耻与无惧怕、精进不足、忧郁烦恼等。『铠甲已收起指金属层』此处『铠甲』指某处无男性特征,故可见其为支配循环,如欲净化则称契合等。
Aññoññaliṅgavisesitānaṃ dvande dāsī ca dāso ca dāsidāsaṃ, ‘‘kvacādī’’tiādinā majjhe rassattaṃ. Evaṃ itthipumaṃ, pattacīvaraṃ, sākhāpalāsamiccādi.
区分彼此性别特征的对立,有女奴与男奴及奴隶属奴隶等,诸如某处带刺的中间物。亦有男女、衣服衣物、树枝叶子等。
Saṅkhyāparimāṇatthānaṃ dvande ekakañca dukañca ekakadukaṃ, saṅkhyādvande appasaṅkhyā pubbaṃ nipatati. Evaṃ dukatikaṃ, tikacatukkaṃ, catukkapañcakaṃ, dīgho ca majjhimo ca dīghamajjhimaṃ.
数量无定者中,二者对立,有一或二、一加二的合数,数与对亦少数前置。如此二或三、三或四、四或五,长与中,长与中等分。
Pacanacaṇḍālatthānaṃ dvande orabbhikā ca sūkarikā ca orabbhikasūkarikaṃ. Evaṃ sākuṇikamāgavikaṃ, sapāko ca caṇḍālo ca sapākacaṇḍālaṃ, pukkusachavaḍāhakaṃ, venarathakāraṃ. Tattha venā tacchakā, rathakārā cammakārā.
烹煮贪欲之意称为二体(二合词),始有豕母及猪,如是鸟类及野兽亦称,清净亦称腐秽者及贪婪者,贪婪腐秽者,为拾掇腐秽者,车夫之役者。其间车轮即辕轮,车工即制造车者。
Disatthānaṃ dvande pubbā ca aparā cāti atthe dvandasamāsaṃ, vibhattilopañca katvā idhādiggahaṇena ekatte, napuṃsakaliṅgatte ca kate ‘‘saro rasso napuṃsake’’ti rassattaṃ, pubbāparaṃ , he pubbāpara, pubbāparaṃ, pubbāparena, pubbāparassa iccādi. Evaṃ puratthimapacchimaṃ, dakkhiṇuttaraṃ, adharuttaraṃ.
视方之二体为前后,谓前后二合,除去复合中的分隔词后则为合一;若作无性者,则作“saro rasso napuṃsake”(汁液为无性者),谓汁液性。前后,谓前后,前后之意诸如『前后』『前后者』等,如是由前后造作之说。亦称东西南北。
‘‘Napuṃsakaliṅgaṃ, ekattaṃ, dvande’’ti ca vattate.
“无性者之性,合一、二体”法门如此宣说。
§360
360.Vibhāsā rukkha tiṇa pasu dhana dhañña janapadādīnañca.
360.说明:树木、草、畜生、财富、谷物、人民诸类等。
Rukkha tiṇa pasu dhana dhañña janapadādīnamekattaṃ, napuṃsakaliṅgattañca vibhāsā hoti dvande samāse. Ekattābhāve bahuvacanaṃ, parasseva liṅgañca.
树木、草、畜生、财富、谷物、人民等合一,无性者之性亦属复合二体说明。合一不存在,则复数,以他者谓性。
Tattha rukkhānaṃ dvande assatthā ca kapitthā cāti atthe samāhāre dvandasamāsādimhi kate iminā vikappenekattaṃ, napuṃsakaliṅgattañca. Assatthakapitthaṃ, assatthakapitthā vā. Evaṃ ambapanasaṃ, ambapanasā vā, khadirapalāsaṃ, khadirapalāsā vā, dhavassakaṇṇakaṃ, dhavassakaṇṇakā vā.
其间树木二体即阿萨他(芦荟叶)与柿子,言义合一、二体复合词所造,举此为例说明合一为变体,亦此无性之性。阿萨他柿子亦可称阿萨他柿子。复如芒果与芒果树、乌桕与乌桕树、泽蓝与泽蓝树,亦可称芒果及芒果树、乌桕及乌桕树、泽蓝及泽蓝树者。
Tiṇānaṃ dvande usīrāni ca bīraṇāni ca usīrabīraṇaṃ, usīrabīraṇāni vā. Evaṃ muñjapabbajaṃ, muñjapabbajā vā, kāsakusaṃ, kāsakusā vā.
三类两种相对的植物,芦荟与甘蔗,构成“芦荟甘蔗”;亦或是“芦荟甘蔗”的复数形式。同样地,蒲草出家的修行,蒲草出家者,芦蒿类植物,芦蒿类亦复如此。
Pasūnaṃ dvande ajā ca eḷakā ca ajeḷakaṃ, ajeḷakā vā, hatthī ca gāvo ca assā ca vaḷavā ca hatthigavassavaḷavaṃ, hatthigavassavaḷavā vā, ‘‘kvacā’’tiādinā rassattaṃ, ‘‘osare cā’’ti avādeso ca, gomahiṃsaṃ, gomahiṃsā vā, eṇeyyavarāhaṃ, eṇeyyavarāhā vā, sīhabyagghataracchaṃ, sīhabyagghataracchā vā.
畜生的两种相对,如山羊和羯羊,两者合称“羯羊”;羯羊二数复数同理。大象、牛、马及骡均属相对,即“大象牛马骡”一类,其复数形式亦然。以“在哪里”等文字为其绳索,亦含有戒斥之意,谓对牛之伤害及诸种如杀牛的恶行为,野猪及眼镜猪,野猪眼镜猪亦复如此,狮子、孟加拉虎和爪哇虎,狮孟爪虎亦是同义。
Dhanānaṃ dvande hiraññañca suvaṇṇañca hiraññasuvaṇṇaṃ, hiraññasuvaṇṇāni vā. Evaṃ jātarūparajataṃ, jātarūparajatāni vā, maṇimuttasaṅkhaveḷuriyaṃ, maṇimuttasaṅkhaveḷuriyā vā.
财富的两种相对,金与银,合称金银,复数形式亦复同理。出身体相的两种相对,铜银,复数亦然。嵌有宝石与珍珠的项链,项链复数亦复同样含义。
Dhaññānaṃdvande sālī ca yavā ca sāliyavaṃ, sāliyavā vā. Evaṃ tilamuggamāsaṃ, tilamuggamāsā vā.
谷物的两种相对,籼米与粳米,合称籼粳米,其复数亦然。芝麻和绿豆也可如此归类,芝麻绿豆复数亦复如此。
Janapadānaṃ dvande kāsī ca kosalā ca kāsikosalaṃ, kāsikosalā vā, vajjī ca mallā ca vajjimallaṃ, vajjimallā vā, aṅgā ca magadhā ca aṅgamagadhaṃ, aṅgamagadhā vā.
国土的两种相对,迦尸侯国和萨罗国,即迦尸萨罗,复数形式亦然。瓦吉国和摩揭陀国,即瓦摩国,复数亦同。
Ādiggahaṇena aññoññappaṭipakkhadhammānaṃ, sakuṇatthānañca dvande vibhāsā ekattaṃ hoti, napuṃsakaliṅgattañca. Kusalañca akusalañca kusalākusalaṃ, kusalākusalā vā, evaṃ sāvajjānavajjaṃ, sāvajjānavajjā vā, hīnappaṇītaṃ, hīnappaṇītā vā, kaṇhasukkaṃ, kaṇhasukkā vā, sukhadukkhaṃ, sukhadukkhāni vā, paṭighānunayaṃ, paṭighānunayā vā, chāyātapaṃ, chāyātapā vā, ālokandhakāraṃ, ālokandhakārā vā, ratti ca divā ca rattindivaṃ, rattindivā vā, ahañca ratti ca ahorattaṃ, ahorattā vā, ‘‘kvaci samāsanta’’iccādinā ākārikārānamattaṃ.
依靠对立相反的法相相互,把握统一之义,无男女差别。善与不善合为善不善,复数亦然。善恶戒律,善恶戒律复数同理。低劣与良好,复数亦然。苦与乐,苦乐复数亦复同理。冲突与平和,复数同理。阴影与炙热,复数亦复同理。光明与黑暗,复数同理。夜与昼,昼夜复数亦是。今日与昨日,日夜合为日夜,复数同理。以及“在何方合适”等意欲为原因的各类相对条件。
Sakuṇānaṃ dvande haṃsā ca bakā ca haṃsabakaṃ, haṃsabakā vā. Evaṃ kāraṇḍavacakkavākaṃ, kāraṇḍavacakkavākā vā, mayūrakoñcaṃ, mayūrakoñcā vā, sukasālikaṃ, sukasālikā vā.
关于鸟类的两种类型,即鸿雁与鹜鸭,或鸿雁与鸭鹜,皆可称为鸿雁鸭。依此有称为倒钩旋喙鸟,或倒钩旋喙鸟类;孔雀与孔雀类,以及鹤与鹤类。
Samāhāradvando. · 集合并列复合词。
Yebhuyyena cettha –
此处主要论述的是──
Accitappasaraṃ pubbaṃ, ivaṇṇuvaṇṇakaṃ kvaci;
首先是一切早已散乱纷飞的色彩,如同彩云一般,遍布于某处;
Dvande sarādyakārantaṃ, bahūsvaniyamo bhave.
然后,是两翼起伏拍打形成的轮廓,亦有无数节奏变化,
Dvandasamāso niṭṭhito. · 并列复合词已完成。
Pubbuttarubhayaññattha-ppadhānattā catubbidho;
早晚两方有所区别,形态共有四种主要表现;
Samāsoyaṃ digu kamma-dhārayehi ca chabbidho.
此处所论结合空间方位与作用,种类共有六种。
Duvidho abyayībhāvo, navadhā kammadhārayo;
不变的有两种,业果保持有九种;
Digu dudhā tappuriso, aṭṭhadhā navadhā bhave;
生命延续的范围有十倍,生死形态有八种及九种;
Bahubbīhi dvidhā dvando, samāso caturaṭṭhadhāti.
两者之间的斗争成双,集合总共有三十八种。
Iti padarūpasiddhiyaṃ samāsakaṇḍo · 如是,在词形成就中,复合词章已完成
Catuttho. · 第四。