3. Kārakakaṇḍa · 3. Kārakakaṇḍa
3. Kārakakaṇḍa3. 作用品
Atha vibhattīnamatthabhedā vuccante.
然后称谓“分解”者,即诸义之分别。
Tattha ekampi atthaṃ kammādivasena, ekattādivasena ca vibhajantīti vibhattiyo, syādayo. Tā pana paṭhamādibhedena sattavidhā.
其中或有一种义,以行为等为序;或有一种义,以一体等为序,这些都是分解的种类。唯有根据第一种开端的分别,存在七种类别。
Tattha kasmiṃ atthe paṭhamā?
那此处的“第一义”为何?
§283
283.Liṅgatthe paṭhamā.
283. 在属相义中为第一义。
Liṅgatthābhidhānamatte paṭhamāvibhatti hoti.
属相意义的命名中,第一分解即为此义。
Liṅgassa attho liṅgattho. Ettha ca līnaṃ aṅganti liṅgaṃ, apākaṭo avayavo, purisotiādīnañhi pakatippaccayādivibhāgakappanāya nipphāditānaṃ saddappatirūpakānaṃ nāmikapadānaṃ paṭhamaṃ ṭhapetabbaṃ pakatirūpaṃ apākaṭattā, avayavattā ca liṅganti vuccati. Atha vā visadāvisadobhayarahitākāravohārasaṅkhātena tividhaliṅgena sahitatthassa, tabbinimuttassupasaggādīnamatthassa ca līnassa gamanato, liṅganato vā liṅganti anvatthanāmavasena vā ‘‘dhātuppaccayavibhattivajjitamatthavaṃ liṅga’’nti vacanato parasamaññāvasena vā liṅganti idha pāṭipadikāparanāmadheyyaṃ syādivibhatyantapadapakatirūpameva vuccatīti daṭṭhabbaṃ.
“属相”的义即“属相义”。此处“属”即隐含之部分,指隐没、未显的成员,诸如“男子”等的名称词,是依赖于显现与条件等区别,为表示所起之名词,此中第一应当定为名称词,而“属相”则指未显之部分与成员。又或在无显隐区分、无差异性、无形态表征的情况下,依凭三种属相及其理由,并因一切断灭、不生不灭等条件而构成的隐没之义、缘起分解之义等,作为属相论义而被称为“属相”,由此可见此词后续涵义,应为行相义等名称类之外的别号,或具分别意义的名称而已,须加以深察。
Liṅgassattho nāma pabandhavisesākārena pavattamāne rūpādayo upādāya paññāpīyamāno tadaññānaññabhāvena anibbacanīyo samūhasantānādibhedo upādāpaññattisaṅkhāto ghaṭapaṭādivohārattho ca pathavīdhātuphassādīnaṃ sabhāvadhammānaṃ kāladesādibhedabhinnānaṃ vijātiyavinivatto sajātiyasādhāraṇo yathāsaṅketamāropasiddho tajjāpaññattisaṅkhāto kakkhaḷattaphusanādisāmaññākāro ca.
『标志』者,是指因缘分别中,诸形色等现象依众缘具足的特定差别而现行,借以知觉辨识的。此时,因无明及其现象,一切众生的差别,无分别灭尽,缘起性理依次分异。取相所假名成,犹如器具、木板等的用法,乃依土地、树木、触缘等常理性相而有不同种类和时序差别,故异族眾生虽表面有相同之处,但属差别相。故所名取相,亦含有相当坚硬、触感粗糙等共同形状。
So pana kammādisaṃsaṭṭho, suddho cāti duvidho. Tattha kammādīsu dutiyādīnaṃ vidhīyamānattā kammādisaṃsaggarahito liṅgasaṅkhyāparimāṇayutto, tabbinimuttupasaggādipadatthabhūto ca suddho saddattho idha liṅgattho nāma.
此标志与业等法有关系,且有纯净两种。其中特别之二者为:于诸业法中,第二等法(随后之法)尚未生成、无业缠绕束缚,且具有标志数目无限量,全然自由,且属于放逸(增上)等意向所缘法。如是纯净义,即标志义,亦称纯正音义,於此处名曰『标志法』。
Yo pana ākhyātakitakataddhitasamāsehi vutto kammādisaṃsaṭṭho attho, sopi dutiyādīnaṃ puna attanā vattabbassa atthavisesassābhāvena avisayattā, liṅgatthamattassa sambhavato ca paṭhamāyeva visayo.
又谓依言说合成之习用业等法义,即业集摄法,虽属于第二等法中又有所区别,缘个别之特别义而未直接显现,故非标志之对象,而仅就标志义成,此为第一所缘界。
Hoti cettha –
若以此说,则——
Paṭhamāvupasaggatthe, kesañcatthe nipātasaddānaṃ;
第一,于前缀意向中,于某种之特定音声中;
Liṅgādike ca suddhe-bhihite kammādiatthepi.
于标志等之纯净义,乃至于业等义中,俱被述说。
Saliṅge tāva – eso puriso, ete purisā, esā kaññā, etā kaññāyo, etaṃ cittaṃ, etāni cittāni.
“标志”者,谓此男子,这是这些男子,这位少女,这些少女,这种心念,这些心念。
Sasaṅkhye – eko dve.
“数目”者,一或二。
Saparimāṇe – doṇo khārī āḷhakaṃ.
“大小”者,两者俱有厚薄之别。
Liṅgādivinimutte sattāmatte – ca vā ha ahaṃ atthi sakkālabbhā iccādi.
“标志及其他分出”者,谓存在七事,或我已有,或一切可得,欲望等。
‘‘Liṅgatthe paṭhamā’’ti adhikicca ‘‘ālapane cā’’ti ālapanatthe ca paṭhamā, abhimukhaṃ katvā lapanaṃ ālapanaṃ, āmantanaṃ avhānanti attho.
“标志上第一”者,且举“谈论时亦第一”,谓面对面时谈论、交谈,即邀请和呼唤之意。
Ettha ca āmantanaṃ nāma pageva laddhasarūpassa saddena abhimukhīkaraṇaṃ, katābhimukho pana ‘‘gacchā’’tiādinā nayena kriyāya yojīyati, tasmā āmantanasamaye kriyāyogābhāvato idaṃ kārakavohāraṃ na labhati.
此中“邀请”特指借声音唤引当面对者,真面对时以“去”等言引导行为相联,故邀请时因无行为相应,不获此语因果。
Vuttañca
又如所说,
‘‘Saddenābhimukhīkāro, vijjamānassa vatthuno;
『应当面向具身者,因其现前的实体;
Āmantanaṃ vidhātabbe, natthi ‘rājā bhave’tida’’nti.
应当有欢迎的礼节,绝无『成为王者』之理。』
Bho purisa ehi, bho purisā vā, bhavanto purisā etha.
『来吧,人啊,来吧,若是诸位男人,都在这里。
Kasmiṃ atthe dutiyā?
在何事上为第二?
§284
284.Kammatthe dutiyā.
284.于业处为第二。
Kammatthe liṅgamhā dutiyāvibhatti hoti.
业处是第二分类中的标志。
Anabhihite evāyaṃ, ‘‘kammani dutiyāyaṃ tto’’ti vacanañcettha ñāpakaṃ.
此处所谓未加说明者,即“业处为第二者”这一说法,是引导理解的文句。
Kiṃ kammaṃ?
什么业?
‘‘Yena vā kayirate taṃ karaṇa’’nti ito ‘‘vā’’ti vattate.
所谓“业”,是指“行为者所为之事”,此中“或”字即由此而来。
§285
285.Yaṃ karoti taṃ kammaṃ.
行为即是业。
Yaṃ vā karoti, yaṃ vā vikaroti, yaṃ vā pāpuṇāti, taṃ kārakaṃ kammasaññaṃ hoti.
行为、行为的变化,以及行为所感得的,统称作行为的作因,成为业的总称。
Idha liṅgakālavacanamatantaṃ. Karīyatīti kammaṃ. Tattha kārakaṃ, sādhakaṃ kriyānipphattiyā kāraṇamuccate, taṃ pana kārakaṃ chabbidhaṃ kammaṃ kattā karaṇaṃ sampadānamapādānamokāso cāti. Tattha sabhāvato, parikappato vā kammādimhi satiyeva kriyābhāvato kammādīnaṃ channampi kārakavohāro siddhova hoti.
此处论及标志、时间及言辞等范畴。所谓『应行』者,谓行为。此中,行为之施事者、成事者,乃因行之成就而称为原因。然此原因又谓施事者、行为者,六种行为可分为造作、行持、完成、努力、入手、根基诸义。于行为本性或其流转中,正因为行为之存续,六类行为虽隐匿,施事关系实已成立。
Taṃ pana kammaṃ tividhaṃ nibbattanīyaṃ vikaraṇīyaṃ pāpaṇīyañcāti. Yathā – mātā puttaṃ vijāyati, āhāro sukhaṃ janayati. Ghaṭaṃ karoti devadatto, kaṭṭhamaṅgāraṃ karoti, suvaṇṇaṃ keyūraṃ, kaṭakaṃ vā karoti, vīhayo lunāti. Devadatto nivesanaṃ pavisati, ādiccaṃ passati, dhammaṃ suṇāti, paṇḍite payirupāsati.
此行为可分为三类:应止者,应变者,恶行者。譬如:母亲生子,饮食生悦。天人德多陶器,制作柴炭,饰以金臂环及指环,居然漂泊。天人德多入寝室,洒水浴,听法,供养智者。
Vuttañca
又如所说,
‘‘Nibbattivikatippatti-bhedena tividhaṃ mataṃ;
『依造作、变动、完成之差别,行为分为三类;
Kattu kriyābhigammaṃ taṃ, sukhaṅgāraṃ nivesana’’nti.
行为以造作为本,造作令住者乃为行为。』
Ettha ca icchitānicchitakathitākathitādibhedamanapekkhitvā sabbasaṅgāhakavasena ‘‘yaṃ karoti taṃ kamma’’nti vuttattā, atthantaravikappanavādhikārato ca sabbattha imināva kammasaññā hoti.
此处不分别喜不喜、宣说与否等,视为纷繁杂染一统,因『所作即是行为』,是已成普遍语系。是以此处行为之义,在各种场合不别而现行为之义。
Tattha anicchitakammaṃ yathā – kaṇṭakaṃ maddati, visaṃ gilati, gāmaṃ gacchanto rukkhamūlaṃ upagacchati.
在此,如欲除去刺一样令人痛苦的行为时,就像针刺困扰人般,使人感到苦恼;人在行走乡间时,会走到树根附近。
Akathitakammaṃ yathā – yaññadattaṃ kambalaṃ yācate brāhmaṇo. Ettha hi ‘‘kambala’’miti kathitakammaṃ dvikammikāya yācanakriyāya pattumicchitatarattā. ‘‘Yaññadatta’’miti appadhānattā akathitakammaṃ. Tathā samiddhaṃ dhanaṃ bhikkhate, ajaṃ gāmaṃ nayati, parābhavantaṃ purisaṃ, mayaṃ pucchāma gotamaṃ, bhagavā bhikkhū etadavoca iccādi.
未说出意图的行为譬如婆罗门乞求施予的毯子。这里“毯子”为说明行为意图,指具有双重意图的乞讨行为,属于望不可得的。 “乞求施予”则指没有诚意的未说出意图的行为。譬如有人问世尊:'有人讨来火种财物,驮养山羊,驱赶失败的男子,我们如何看待?'世尊对比库如是回答等。
Abhihitakamme pana na hoti, yathā – kaṭo karīyate devadattena, sugatena desito dhammo, yaññadatto kambalaṃ yācīyate brāhmaṇena iccādi.
然而,对清晰表达的行为则不是如此,譬如被天帝所摄受、如来指导的法,婆罗门乞求已明确指明的毯子之类。
‘‘Dutiyā’’ti adhikāro.
“第二部分”此是章节标题。
§286
286.Gati buddhi bhuja paṭha hara kara sayādīnaṃ kārite vā.
286. 行走、智慧、臂膀、道路、拿取、携带等行为
Gamu sappa gatimhi, budha bodhane, budha avagamane vā, bhuja pālanabyavaharaṇesu, paṭha byattiyaṃ vācāyaṃ, hara haraṇe, kara karaṇe, si saye iccevamādīnaṃ dhātūnaṃ payoge kārite sati payojjakakattubhūte kammani liṅgamhā dutiyāvibhatti hoti vā. Niccasampatte vikappatthoyaṃ, tena tassa pakkhe tatiyā hoti.
行走在道路上,为了智慧的启发、智慧的获得,手臂的保护与活动,行走、离开、拿取、携带、手的使用及所需工具等行为,在这些行为中,由于介系词“为”的用法,构成持续的第二格变化。如果行为完成,则连带产生第三格变化。
Yo koci puriso gāmaṃ gacchati, tamañño payojayati. Puriso purisaṃ gāmaṃ gamayati, purisena vā gāmaṃ gamayati. Evaṃ sissaṃ dhammaṃ bodheti ācariyo, mātā puttaṃ bhojanaṃ bhojayati, sissaṃ dhammaṃ pāṭheti ācariyo, puriso purisaṃ bhāraṃ hāreti, tathā puriso purisaṃ kammaṃ kārayati, purisena vā kammaṃ kārāpayati, puriso purisaṃ sayāpayati. Evaṃ sabbattha kārite kattukammani dutiyā.
有人去乡村,他由他人而得到帮助。人让别人去乡村,或者由别人带领乡村。老师如此教授弟子法,就如母亲供养儿子饮食,老师教授弟子法,人除去别人的负担,亦由别人来作业,人替别人承受责任。如此在各处施为作业,属第二种。
Kāriteti kiṃ? Puriso gāmaṃ gacchati.
所谓作业者为何?人去乡村。
Abhihite na bhavati, purisena puriso gāmaṃ gamīyate, sisso dhammaṃ bodhīyate iccādi.
不应说作业,因由人由另一人往乡村,弟子受教法等等。
§287
287.Kāladdhānamaccantasaṃyoge.
287. 时间词:末端联合。
Accantaṃ nirantaraṃ saṃyogoaccantasaṃyogo. Kāladdhānaṃ dabbaguṇakriyāhi accantasaṃyoge tehi kāladdhānavācīhi liṅgehi dutiyāvibhatti hoti.
末端合一是连续不断的联合,谓末端联合。时间词因肢体性能之作用,与后置词等关系连合,谓第二变格。
Kāle tāva – sattāhaṃ gavapānaṃ, māsaṃ maṃsodanaṃ, saradaṃ ramaṇīyā nadī, sabbakālaṃ ramaṇīyaṃ nandanaṃ, māsaṃ sajjhāyati, tayo māse abhidhammaṃ desesi.
时间中此谓——七天饮牛奶,月为肉食,秋为美丽江河,常时为美好花园,月阴消逝,你讲《阿毗达摩》三个月。
Addhāne – yojanaṃ vanarāji, yojanaṃ dīgho pabbato, kosaṃ sajjhāyati.
『Addhāna』者,猿王所居之地,谓一段距离曰『耶遮那』;又谓长而峻峭之山,是为『长耶遮那』;『Kosa』者,邑城也,此处为其注释。
Accantasaṃyogeti kiṃ? Māse māse bhuñjati, yojane yojane vihāraṃ patiṭṭhāpesi.
『Accantasaṃyoga』者,为何?谓每月定期食用,每段距离内建立住所之事。
§288
288.Kammappavacanīyayutte.
第288条,名曰『业问答联合』。
Kammappavacanīyehi nipātopasaggehi yutte yoge sati liṅgamhā dutiyāvibhatti hoti.
业问答及其分类相联结时,尤其于第二分法中,有以『念』为标记者。
Kammaṃ pavacanīyaṃ yesaṃ te kammappavacanīyā, parasamaññāvasena vā anvādayo kammappavacanīyā.
『应论业』者,谓相应论文中关于业之论述;业问答,亦可称为业论,系依次序传述之业论。
Tattha anusaddassa lakkhaṇe, sahatthe, hīne ca kammappavacanīyasaññā vuttā. Yathā – pabbajitamanu pabbajiṃsu, nadimanvavasitā bārāṇasī, nadiyā saha avabaddhāti attho, anu sāriputtaṃ paññavā.
彼处论及随从品之特征,并同时讲述业问答识别的微细法。譬如——有人从出家者学出家,居住于巴拉那西河畔,此义释由聪慧沙利子标明。
Lakkhaṇādīsu ‘‘lakkhaṇi’tthambhūtakkhānabhāga vicchāsu pati pari anavo’’ti pati pari anūnaṃ kammappavacanīyasaññā vuttā.
关于特征等,『特征』是指由本体构成部分所组成之体块,在彼此分离时,分别为“彼此之面”、“彼此之侧”、“彼此之下”;这里“彼此之面”、“彼此之侧”、“彼此之下”,最少可称为行为可陈说之观念,如是说道。
Lakkhaṇe sūriyuggamanaṃ pati dibbā bhakkhā pātubhaveyyuṃ, rukkhaṃ pati vijjotate cando, rukkhaṃ pari, rukkhaṃ anu.
于特征中,若以日出而言,如天人可见之食物;若以树而言,则如明照之月;关于树而言,有彼此之面、彼此之侧、彼此之下。
Itthambhūtakkhāne sādhu devadatto mātaraṃ pati, mātaraṃ pari, mātaraṃ anu.
于本体构成部分者,善哉,德达天奉献其母,也以母为彼此之面、彼此之侧、彼此之下。
Bhāge yadettha maṃ pati siyā, maṃ pari, maṃ anu, taṃ dīyatu.
于组成部分中,若是有我之所为彼此之面、彼此之侧、彼此之下者,应当给予彼等。
Vicchāyoge atthamatthaṃ pati saddo nivisati, rukkhaṃ rukkhaṃ pati vijjotate cando, rukkhaṃ rukkhaṃ pari, rukkhaṃ rukkhaṃ anu.
于分离结合中,依义而言,声音居彼处;于树数树间则如明照之月,有树树之面、树树之侧、树树之下。
‘‘Abhirabhāge’’ti abhissa bhāgavajjitesu lakkhaṇādīsu kammappavacanīyasaññā vuttā. Taṃ kho pana bhavantaṃ gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato, sādhu devadatto mātaraṃ abhi.
所谓“起始之部位”,是指于部分相比中,特征等为行为可陈说之观念。如今果德玛世尊,正以善妙威名流传,善哉,德达天以其母为“起始之部位”。
Nipāte dhi brāhmaṇassa hantāra miccevamādi.
在此处,婆罗门所杀害之意,含有不正当命尽之义。
§289
289.Kvaci dutiyā chaṭṭhīnamatthe.
第二条第289条,偶尔于第六条稍有区别。
Chaṭṭhīnaṃ atthe kvaci dutiyāvibhatti hoti. Antarāabhito parito pati paṭibhātiyoge ayaṃ. Antarā ca rājagahaṃ antarā ca nāḷandaṃ addhānamaggappaṭipanno, rājagahassa ca nāḷandāya ca majjheti attho. Abhito gāmaṃ vasati, parito gāmaṃ vasati, nadiṃ nerañjaraṃ pati, nerañjarāya nadiyā samīpeti attho. Paṭibhantu taṃ cunda bojjhaṅgā, upamā maṃ paṭibhāti, upamā mayhaṃ upaṭṭhahatīti attho.
在第六条的意义上,有时第二种分法出现。此为‘间’、‘前后’、‘周围’及‘对应’之结合。‘间’者指王舍城,中者指那烂陀。被意谓为居于王舍城与那烂陀之间,道路所及处。‘前后’指其住于村落之后,‘周围’指其住于村落周围。‘对应’指向流经村落的奈兰查河,意指居近奈兰查河侧。此被看作是诸觉支中‘察知’的对应,如我缘觉支所喻,我正随念而护持之义。
‘‘Kvaci dutiyā, atthe’’ti ca vattate.
偶尔亦作“第二条之义”。
§290
290.Tatiyāsattamīnañca.
第三条第290条。
Tatiyāsattamīnamatthe ca kvaci liṅgamhā dutiyāvibhatti hoti.
于第三条第七条之义中,有时自性符号(二义)现为第二种分法。
Tatiyatthe sace maṃ nālapissati, tvañca maṃ nābhibhāsasi, vinā saddhammaṃ kuto sukhaṃ, upāyamantarena na atthasiddhi.
第三者如果不辱骂我,而你又不与我辩论,没有正法的助持何来安乐?没有适当方法难成其效。
Sattamiyatthe– kāle, upānvajjhāvasassa payoge, adhisiṭṭhāvasānaṃ payoge, tappānacāre ca dutiyā.
第七者指时间,即此时此刻的呼吸功用,最后一次深长呼吸的功用,以及燃烧烦恼的行为,是第二者的对应。
Kāle tāva – pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā, ekaṃ samayaṃ bhagavā. Imaṃ rattiṃ cattāro mahārājāno.
所谓时间,即早晨时分,世尊在某一时刻安住。那一夜有四位大王。
Upādipubbassa vasadhātussa payoge – gāmaṃ upavasati, gāmaṃ anuvasati, vihāraṃ adhivasati, gāmaṃ āvasati, agāraṃ ajjhāvasati. Tathā pathaviṃ adhisessati, gāmaṃ adhitiṭṭhati, gāmaṃ ajjhāvasati.
临近地面时的作用——居于村落、跟随村落、寓居、栖息村落、栖住无屋处。如此,控制着地面,驻守村落,安住于村落。
Tappānacāresu – nadiṃ pivati, gāmaṃ carati iccādi.
燃烧烦恼的行为包括——饮河水、游走村落、取用意欲等。
Kasmiṃ atthe tatiyā?
第三者是指什么作用?
§291
291.Karaṇe tatiyā.
291. 作业者的第三格。
Karaṇakārake tatiyāvibhatti hoti.
作业者在行为关系中属于第三格。
Kiṃ karaṇaṃ?
什么是作业?
§292
292.Yena vā kayirate taṃ karaṇaṃ.
292. 凡是所为者即为作业。
Yena vā kattā upakaraṇabhūtena vatthunā kriyaṃ abyavadhānena karoti, yena vā vikaroti, yena vā pāpuṇāti, taṃ kārakaṃ karaṇasaññaṃ hoti.
凡是由行为者以辅助工具对对象不间断地作出行动,或者是变化、或者是获得者,皆为该作业者,称为作业。
Karīyate anenāti karaṇaṃ, ettha ca satipi sabbakārakānaṃ kriyāsādhakatte ‘‘yena vā kayirate’’ti visesetvā vacanaṃ kattūpakaraṇabhūtesu kārakesu sādhakatamasseva gahaṇatthaṃ.
所谓“作业”即为被行动的对象,这里特指所有作业者中能促进行为完成者,“凡是所为”一句特别用于说明做事者及辅助工具作为作业者时,突出其作为行为助缘的功能。
Vuttañca
又如所说,
‘‘Yassa sabbavisesena, kriyāsaṃsiddhihetutā;
所谓『其因具足一切分别,行为得成之因』,
Sambhāvīyati taṃ vuttaṃ, karaṇaṃ nāma kāraka’’nti.
此义所现,称作作用,即行为之因。」
Taṃ pana duvidhaṃ ajjhattika bāhiravasena.
此又分为内在和外在两类。
Yathā – hatthena kammaṃ karoti, cakkhunā rūpaṃ passati, manasā dhammaṃ viññāya. Dattena vīhayo lunāti, agginā kuṭiṃ jhāpeti.
例如,用手行事;用眼见色;用心分别法。施舍可使债务消除,火可烧屋舍。
‘‘Tatiyā’’ti adhikāro.
又称为『第三』篇。
§293
293.Kattari ca.
293.于作者亦然。
Kattari ca kārake liṅgamhā tatiyāvibhatti hoti. Caggahaṇena itthambhūtalakkhaṇe, kriyāpavagge, pubbasadisasamūnattha kalaha nipuṇa missaka sakhilatthādiyoge, kāladdhānesu, paccattakammatthapañcamiyatthādīsu ca tatiyā.
作为作格的三者属于第三格。其分别有:第一,在女性的本土标记上;第二,在行为章节中;第三,在以曾前相似事物整合之含义中,比如争执、熟练配合、如结合同伴或含义等;第四,在时序地点中;第五,在分别有关个别行为目的等处,均为第三格。
Ko ca kattā?
何者为作格者?
§294
294.Yo karoti sa kattā.
294. 行为者即为作格者。
Yo kriyaṃ attappadhāno hutvā karoti, so kattusañño hoti.
如果以自心专注而行事者,则称为作格者。
So tividho suddhakattā hetukattā kammakattāti. Tattha yo sayameva kriyaṃ karoti, so suddhakattā. Yo aññaṃ kātuṃ samatthaṃ akarontaṃ kammaṃ niyojeti, so hetukattā, yathā – gantuṃ samattho devadatto, tamañño payojeti ‘‘gamayati devadatta’’nti.
作格者分为三种:净作格、因作格和业作格。其中,凡自行行事者为净作格;能够支使他人去行事的,则为因作格,如天人德达能够去做事,他使他人说‘让德达去做’。
Yaṃ pana tattha tattha gacchati devadatto, tamañño payojayati ‘‘gamayati devadatta’’nti hetvatthanidassanaṃ, tampi sāmatthiyadassanavasena vuttanti gahetabbaṃ. Aññathā yadi sayameva gacchati, kiṃ tattha payojakabyāpārena akarontaṃ balena kārayati, pāsāṇaṃ uṭṭhāpayatītiādikañca na sijjheyya.
彼处乃至彼处,若天人施主前往,则彼者以因缘示现称谓『彼天人施主前往』,此意义显示亦称为力量显现之法,当当摄取。若别样,若自往,如何能以出力使不作因缘者为作?如抬起石头等事,均不得称此。
Ettha pana
此处却说:
‘‘Kattā’’ti vattate.
『作者』是谓之。
§293
293.Yo kāreti sa hetu.
293.令他作者,彼为因。
Yo kattāraṃ kāreti, so hetusañño hoti, kattā cāti hetukattusaññā.
作此的者,即为因的概念存在,称『作者』,作者即是因作。
Yo pana parassa kriyaṃ paṭicca kammabhūtopi sukarattā sayameva sijjhanto viya hoti, so kammakattā nāma, yathā – sayaṃ karīyate kaṭo, sayameva paccate odanoti.
但若依他人行为而由业生,虽难自灭,而自身亲作之,名为业作者。如自己所煮的粥,自作即能自灭。
Vuttañca
又说:
‘‘Attappadhāno kiriyaṃ, yo nibbatteti kārako;
『勤勉努力者,行为之所产生者,
Appayutto payutto vā, sa kattāti pavuccati.
不相应者或相应者,称为所为。』
Hetukattāti kathito,
所谓缘行为者,
Kattuno yo payojako;
即为行为之缘故者;
Kammakattāti sukaro,
所谓业行为者,难于辨识,
Kammabhūto kathīyate’’ti.
『业所成者』者,谓由业所生故而说。
Nanu ca ‘‘saṃyogo jāyate’’tiādīsu kathaṃ pure asato jananakriyāya kattubhāvosiyāti? Vuccate – lokasaṅketasiddho hi saddappayogo, avijjamānampi hi loko saddābhidheyyatāya vijjamānaṃ viya gahetvā voharati , vikappabuddhigahitākāroyeva hi saddenābhidhīyate, na tu vatthusabhāvo, aññathā sutamayañāṇenapi paccakkhena viya vatthusabhāvasacchikaraṇappasaṅgo ca musāvāda kudiṭṭhivādādīnamabhāvappasaṅgo ca siyā, tasmā buddhiparikappitapaññattivasenapi saddappavatti hotīti asato saṃyogādissapi hoteva jananakriyāya kattukārakatāti.
且问:‘既言“结合生起”等,过去非实体如何能够由生育之业而产生?’答曰:此中音声之用,乃俗世约定成就也。虽无实体,世间犹如是,以名称表示而传用。此音声如同表相颠倒之智所说名辞,非真实事物之性,故非实体。否则,依见闻之识,亦当明知非实体之真相而非妄语邪说等。故虽由智慧设想之见,但音声之用仍成通行。以此理由,虽然由非实体结合,仍能成为生育之业之作因。
Yathāha
如所说:
‘‘Vohāravisayo saddo, nekantaparamatthiko;
『音声为所表,广义无边极;
Buddhisaṅkappito attho, tassatthoti pavuccati.
由佛所转意,义即此言矣。
Buddhiyā gahitattā hi, saṃyogo jāyate iti;
依智所摄受,结合乃生起,』」
Saṃyogo vijjamānova, kattā bhavati jātiyā’’ti.
聚合如同学识现起时,出生为业的果报。
Tatra tatiyā jinena desito dhammo, buddhena jito māro, ahinā daṭṭho naro, buddhena bodhito loko, saddhehi kārito vihāro.
此中第三义是由胜者宣说的法,魔被佛所征服,人被视为不杀生者,世界因佛而觉悟,憑信心而成就生活。
Abhihite na bhavati. Kaṭaṃ karoti devadatto, kāreti vā.
说得不彻底。天人所为之业、业果,同样能造成。
Itthambhūtassa lakkhaṇe – sā bhinnena sīsena paggharantena lohitena paṭivissakānaṃ ujjhāpesi, ūnapañcabandhanena pattena aññaṃ navaṃ pattaṃ cetāpeyya, tidaṇḍakena paribbājakamaddakkhi.
有实质现起之相——彼如以不同之头骨常被持有,涂以红色并加以吹嘘,用十四条紧缚布包裹着,使彼佩带新旧等多层布,三杖倚托,显现游行行者样貌。
Apavagge – ekāheneva bārāṇasiṃ pāyāsi, navahi māsehi vihāraṃ niṭṭhāpesi, yojanena adhītaṃ byākaraṇaṃ, kriyāpavaggoti kriyāya āsuṃ pariniṭṭhāpanaṃ.
在终结处——一日之内即在巴拉那西筑成经舍,新建渡口历九个月,广修语法,终成遣行篇章,此谓行为之圆满。
Pubbādiyoge– māsena pubbo, pitarā sadiso, mātarā samo, kahāpaṇena ūno, dhanena vikalo, asinā kalaho, ācārena nipuṇo, vācāya nipuṇo, guḷena missakaṃ, tilena missakaṃ, vācāya sakhilo, maṇinā attho, dhanena attho, pitarā tulyo.
起始连结处——以月为首,父亲相似,母亲亦然,货币有余,财物稀少,使用铁器交战,导师精通,言语纯熟,用糖为蜜,用芝麻为蜜,言语流畅,宝石有价值,财富珍贵,父亲平等。
Kāladdhānesu – māsena bhuñjati, yojanena gacchati.
『按时资财』者,指以月为单位食用,以由行程长度计量距走。
Paccatte – attanāva attānaṃ sammannati.
『个人』者,谓自我以自身相称。
Kammatthe – tilehi khette vapati.
『业地』者,如禾苗在田中生长。
Pañcamiyatthe – sumuttā mayaṃ tena mahāsamaṇena.
『第五事』者,谓由如来净除而得解脱。
§296
296.Sahādiyoge ca.
296.以及与『共』字连用之情形。
Saha saddhiṃ samaṃ nānā vinā alaṃ kimiccevamādīhi yoge liṅgamhā tatiyāvibhatti hoti, casaddena sahatthepi.
『共同行聚』者,谓众多不同者聚合时,或以此种聚合为标志,故第三品类生起;因声亦有共同行处之义。
Tattha sahasaddena yogo kriyā guṇa dabba samavāye sambhavati. Yathā – vitakkena saha vattati, puttena saha thūlo, antevāsikasaddhivihārikehi saha ācariyupajjhāyānaṃ lābho, nisīdi bhagavā saddhiṃ bhikkhusaṅghena, sahassena samaṃ mitā, sabbehi me piyehi manāpehi nānābhāvo vinābhāvo, saṅgho vināpi gaggena uposathaṃ kareyya, alaṃ te idha vāsena, kiṃ me ekena tiṇṇena, purisena thāmadassinā, kiṃ te jaṭāhi dummedha, kiṃ te ajinasāṭiyā.
在那里,义理的和合由千数众缘而成,犹如因缘和合所现的因果特性般。比如说,随意念而起,随子而大,以终宿信根修习者,与师长护持之利相应;世尊与比库僧团相和合,众数达到千,皆以我所爱悦心之众而共处,无分别差别,自行与众同调;众僧亦在一起共修伍波萨他戒;你若住在此地,凭一人之智能,何须其他?凭愚痴头发,凭无力嗓音,何须依赖他物?
Sahatthe– devadatto rājagahaṃ pāvisi kokālikena pacchāsamaṇena, dukkho bālehi saṃvāso.
同时,天子迦答多进入王舍城,与鸡鸣先行之沙门同处,却受愚癡之人之苦难生活。
§297
297.Hetvatthe ca.
引自理由义。
Yogaggahaṇamihānuvattate, hetvatthe, hetvatthappayoge ca liṅgamhā tatiyāvibhatti hoti.
此处是合缘的接续,属于理由义。以理由和缘合之因果之标记,属于第三分法。
Kismiñci phale diṭṭhasāmatthiyaṃ kāraṇaṃ hetu, soyeva attho, tasmiṃ hetvatthe, annena vasati, dhammena vasati, vijjāya vasati.
于某种果报出现的目的与原因,即理由,实为该义;于理由义中,因缘存在,有赖食物维持,依循法义维持,依智慧维持。
Na jaccāvasalo hoti,
无生不净的存在。
Na jaccā hoti brāhmaṇo;
婆罗门并非生来即为婆罗门,
Kammunā vasalo hoti,
而是因其所作之业而被束缚,
Kammunā hoti brāhmaṇo.
因其所作之业方成婆罗门。
Dānena bhogavā, ācārena kulī.
以布施而富足,以行为端庄而有家声。
Kena pāṇi kāmadado, kena pāṇi madhussavo;
以何因由,何等手段,能给予贪欲之果,何等手段能够获得甜美的酒酿;
Kena te brahmacariyena, puññaṃ pāṇimhi ijjhati.
又以何等婆罗门行,才能使功德在手中生起渴求。
Hetvatthappayoge – kena nimittena, kena payojanena, kenaṭṭhena, kena hetunā vasati.
因缘用事——以何因缘、以何目的、以何根本、以何缘故而成立者也。
§298
298.Sattamyatthe ca.
第298条,与“第七一条”相同。
Sattamyatthe ca liṅgamhā tatiyāvibhatti hoti.
第七一条中,标记(词)则属于第三变格。
Kāladdhānadisādesādīsu cāyaṃ. Tena samayena, tena kālena, kālena dhammassavaṇaṃ, so vo mamaccayena satthā, māsena bhuñjati, yojanena dhāvati. Puratthimena dhataraṭṭho, dakkhiṇena virūḷhako, pacchimena virūpakkho, uttarena kasivanto janoghamaparena ca, yena bhagavā tenupasaṅkami iccādi.
此谓时间(或年代)、财富、方向等,乃此处之所指。譬如当时、特定时间,于该时间听法;此时世尊与我等同一,食用月饼,以步行千里。东方为大国,南方为强盛国,西方为富贵国,北方为铁器与人口众多之地,即世尊由此处而来之所。
§299
299.Yenaṅgavikāro.
第299条。谓『身体部位之变化』。
Yena byādhimatā aṅgena aṅgino vikāro lakkhīyate, tattha tatiyāvibhatti hoti. Ettha ca aṅgamassa atthīti aṅgaṃ, sarīraṃ. Akkhinā kāṇo, hatthena kuṇī, pādena khañjo, piṭṭhiyā khujjo.
身体之变化,是指有病之肢体出现症状,属于第三变格。此处肢体之意即身体。例:眼为眼,耳为耳,手为腕,脚为跛,后背为驼背。
§300
300.Visesane ca.
300. 关于区别(细节)之说。
Visesīyati visesitabbaṃ anenāti visesanaṃ, gottādi. Tasmiṃ gottanāmajātisippavayoguṇasaṅkhāte visesanatthe tatiyāvibhatti hoti, casaddena pakatiādīhi ca. Gottena gotamo nātho.
所谓区别,就是由此处所指明而应分别、区别说明的事物,也称为区别。其例为族姓等。在此处,族姓、名、出生、修习、职业、资质等所聚合的范畴内,区别属于第三层级的细分,还包括通过声调、词尾等的分别。所谓族,族长谓之主。
Sāriputtoti nāmena, vissuto paññavā ca so;
所谓沙利弗陀,是名号,是被赞扬的智慧者。
Jātiyā khattiyo buddho, loke appaṭipuggalo.
其以出身为王族,然佛陀乃世间罕有的卓越人物。
Tadahu pabbajito santo, jātiyā sattavassiko;
彼虽已出家修行,且为圣者,但出身却是世间已有七十年寿命的族姓。
Sopi maṃ anusāseyya, sampaṭicchāmi matthake.
此人也曾依止我,我乐意接受于我的教法内。
Sippena naḷakāro so, ekūnatiṃso vayasā, vijjāya sādhu, paññāya sādhu, tapasā uttamo, suvaṇṇena abhirūpo.
这位那罗迦氏族者,年约二十九岁,在智慧上称善,在般若智慧上称善,以苦行最为优秀,容貌如黄金般美丽。
Pakatiādīsu – pakatiyā abhirūpo, yebhuyyena mattikā, samena dhāvati, visamena dhāvati, dvidoṇena dhaññaṃ kiṇāti, sahassena assake kiṇāti iccādi.
在陶器等方面,他的陶器造型美观,用材主要是陶土,有时以纯净的土制成,有时用杂质泥制成,以两种方法买卖谷物,喜欢千个劫象这样量级的交换。
Kasmiṃ atthe catutthī?
此处的第四项是什么?
§301
301.Sampadānecatutthī.
第四项是财富。
Sampadānakārake liṅgamhā catutthīvibhatti hoti.
作为财富的创造者,它属于名词的第四类变格。
Kiñca sampadānaṃ?
什么是财富?
§302
302.Yassa dātukāmo rocate dhārayate vā taṃ sampadānaṃ.
若有愿意给予者喜欢或持有该施舍物,
Yassa vā dātukāmo, yassa vā rocate, yassa vā dhārayate, taṃ kārakaṃ sampadānasaññaṃ hoti. Sammā padīyate assāti sampadānaṃ, paṭiggāhako.
或喜爱,或喜欢,或持有者,此行为乃施予的缘故,此施舍得以成就。所谓施舍,即正当、适当的接受者。
Taṃ pana tividhaṃ diyyamānassānivāraṇajjhesanānumativasena. Yathā – buddhassa pupphaṃ yajati, bodhirukkhassa jalaṃ dadāti. Ajjhesane – yācakānaṃ dhanaṃ dadāti. Anumatiyaṃ – bhikkhūnaṃ dānaṃ deti.
此施舍可分为三种,对于施给予者的遮止、阻碍、许可的分别。比如——向佛献花是施舍;给菩提树浇水是许可;为乞求者捐钱是遮止;为比库们布施是许可。
Yathāha
如经所说,
‘‘Anirākaraṇārādha-nābbhanuññavasena hi;
‘确实无障碍,无缺漏;
Sampadānaṃ tidhā vuttaṃ, rukkha yācaka bhikkhavo’’ti.
施舍有三种,为树、乞者、比库’。
Dātukāmoti kiṃ? Rañño daṇḍaṃ dadāti.
「欲取者」是什么?指的是君王给予刑罚。
Rocanādīsu pana – samaṇassa rocate saccaṃ, māyasmantānampi saṅghabhedo ruccittha, yassāyasmato khamati, devadattassa suvaṇṇacchattaṃ dhārayate yaññadatto.
关于罗车那等──对出家人激励真实的事,尽管对妄想者也有人破坏僧团,但那能容忍他的人,是天子德德萨持有如意金伞者雅端达多。
‘‘Sampadānaṃ, vā’’ti ca vattate.
亦有言『是财富』。
§303
303.Silāgha hanu ṭhā sapa dhāra piha kudha duhi ssāsūya rādhikkha paccāsuṇa anupatigiṇapubbakattārocanatthatadattha tumatthālamattha maññānādarappāṇini gatyatthakammani āsisattha sammuti bhiyyasattamyatthesu ca.
303. 此文涉及戒、恶习、怒、恨、嫉妒、嫉恨、仇恨、懈怠、追悔、怀疑等之涵义,先行者因激励之事、目的、所望及作用而立。所谓四方面是:谈戒罪、除颊下肢、止行迹、止怒威,持戒修习,慾求此五种要素之修用。杀害、忿怒、嗔恨皆以这五种因缘为所缘。激励者所为,谓先行者激励此法,目的在于对治嗔恨等恶趣,谨防忽视。此法依共识为正当,且有更高之义用于出世间。
Catuppadamidaṃ . Silāgha katthane, hanu apanayane, ṭhā gatinivattimhi, sapa akkose, dhara dhāraṇe, piha icchāyaṃ iccetesaṃ dhātūnaṃ payoge, kudha kope, duha jighaṃsāyaṃ, issa issāyaṃ, usūya dosāvikaraṇe iccetesaṃ tadatthavācīnañca dhātūnaṃ payoge ca rādha hiṃsāsaṃrādhesu, ikkha dassanaṅkesūti imesaṃ payoge ca pati āpubbassa su savaṇeti imassa ca anupatipubbassa gesaddeti imassa ca pubbakattā ca ārocanatthappayoge, tadatthe, tumatthe, alamatthappayoge ca maññatippayoge anādare appāṇini ca gatyatthānaṃ kammani ca āsisatthappayoge ca sammuti bhiyyappayogesu ca sattamyatthe cāti taṃ kammādikārakaṃ sampadānasaññaṃ hoti, casaddaggahaṇena pahiṇatikappati pahoti upamāñjalikaraṇa phāsu atthaseyyappabhutiyoge ca pure viya catutthī.
这是那四项:谈戒罪,除颊骨,行迹的回转,愤怒的止息。愤怒时持守此法,欲望应随这五种法用而生,包括憎恨、妒忌、嗔怒等恶疾,因而形成伤害。激励是为了斩断这些恶因,起到明示、整顿作用,令人明白戒律、杀害禁戒与恨等极难之障碍。此事被视为重罪之因,为斩断恶行所需,且是作者旨意所在,亦是法义所在,然后才是俗谛共识。
Silāghādippayoge tāva – buddhassa silāghate. Upajjhāyassa silāghate, thometīti attho.
关于戒罪的作用──佛陀的戒律所在,师长的戒律所在,此谓之戒罪的意义。
Hanute mayhameva, hanute tuyhameva, apalapatīti attho.
『hanute』者,乃「损害于我」、「损害于汝」之义,即谩骂诋毁之意。
Upatiṭṭheyya sakyaputtānaṃ vaḍḍhakī, ettha ca upaṭṭhānaṃ nāma upagamanaṃ. Bhikkhussa bhuñjamānassa pānīyena vā vidhūpanena vā upatiṭṭheyya.
『应侍奉释子之木匠』——此处所谓「侍奉」,即趋近、亲近之义。谓应以水或扇风,侍奉正在进食之比库。
Tuyhaṃ sapate, mayhaṃ sapate, ettha ca sapanaṃ nāma saccakaraṇaṃ.
『对你发誓』、『对我发誓』——此处所谓「发誓」,即立誓确证之义。
Dhārayatippayoge dhanikoyeva sampadānaṃ, suvaṇṇaṃ te dhārayate, iṇaṃ dhārayatīti attho. Tassa rañño mayaṃ nāgaṃ dhārayāma.
在表达『持有、负担』等动词的用法中,债权人即为与格(间接受词)。例如:『你持有金子』,意即『(对你而言)有一笔债务由你持有』。又如:『我们为那位国王持有大象』。
Pihappayoge icchitoyeva, devāpi tassa pihayanti tādino, devāpi tesaṃ pihayanti, sambuddhānaṃ satīmataṃ, patthentīti attho.
「Pihappayoge icchitoyeva」意谓因慈爱意欲保护佛陀及其正觉弟子。天众亦护持此慈爱,乃至诸佛亦因慈悲之力而受守护。
Kodhādiatthānaṃ payoge yaṃ pati kopo, tassa kujjha mahāvīra, yadihaṃ tassa kuppeyyaṃ.
在表达愤怒等情感的动词用法中,所愤怒的对象即为与格。例如:『大勇者,请向他发怒』;又如:『若我应当对他发怒』。
Duhayati disānaṃ megho, yo mittānaṃ na dubbhati.
使四方黯然的是云,真正朋友则不会造恶。
Titthiyā issanti samaṇānaṃ.
外道们憎恨的是沙门。
Dujjanā guṇavantānaṃ usūyanti, kā usūyā vijānataṃ.
品行恶劣而资质优良者恐生嫉妒,他人何以知其嫉妒。
Rādhikkhappayoge yassa vipucchanaṃ kammavikhyāpanatthaṃ, vādhikārato dutiyā ca. Ārādho me rañño, rañño aparajjhati, rājānaṃ vā aparajjhati, kyāhaṃ ayyānaṃ aparajjhāmi, kyāhaṃ ayye aparajjhāmi vā.
时隔半载,彼因业缘消长起争执,争执后又复第二番。吾敬爱的国王呵,国王遭遇失败,诸王亦遭失败,我安能使尊者们与吾自己不遭失败乎?
Āyasmato upālittherassa upasampadāpekkho upatisso, āyasmantaṃ vā.
具寿长老优巴利对达上法之具师及师曰。
Paccāsuṇa anupatigiṇānaṃ pubbakattā ca suṇotissa dhātussa paccāyoge, giṇassa ca anupatiyoge pubbassa kammuno yo kattā, so sampadānasañño hoti. Yathā – bhagavā bhikkhū etadavoca, ettha ‘‘bhikkhū’’ti akathitakammaṃ, ‘‘eta’’nti kathitakammaṃ, pubbassa vacanakammassa kattā bhagavā. Bhikkhū bhagavato paccassosuṃ, āsuṇanti buddhassa bhikkhū, tathā bhikkhu janaṃ dhammaṃ sāveti, tassa bhikkhuno jano anugiṇāti, tassa bhikkhuno jano patigiṇāti, sādhukāradānādinā taṃ ussāhayatīti attho.
凡后续世中未曾依止者与先行诸法相继,后续诸行未依止者则依前业造作者,斯乃得授记者。譬如:世尊谓比库言,『此处“比库”者未曾造作者,彼处“此”者造作者,先语行之作者乃世尊焉』。比库闻佛之言,佛之比库悉闻之。依佛比库者,于人宣扬法,彼比库之徒从者虽违者,复彼比库之徒亦违者,盖以善行施予等而激励之,义如是也。
Yo vadeti sa kattāti, vuttaṃ kammanti vuccati;
谓之『说』者,谓言说;谓之『作』者,谓行为;谓之『已说』者,即是有所表达。
Yo paṭiggāhako tassa, sampadānaṃ vijāniyāti.
谓之『接受者』者,知晓所受持者,谓之『通晓转受』。
Ārocanatthappayoge yassa āroceti, taṃ sampadānaṃ. Ārocayāmi vo bhikkhave, paṭivedayāmi vo bhikkhave, āmantayāmi te mahārāja, āmanta kho taṃ gacchāmāti vā. Ettha ca ārocanasaddassa kathanappakāratthattā desanatthādippayogepi catutthī. Dhammaṃ vo desessāmi, desetu bhante bhagavā dhammaṃ bhikkhūnaṃ, yathā no bhagavā byākareyya, niruttiṃ te pavakkhāmi iccādi.
『为表示目的而使用宣说者』,谓之宣说。宣说者我为汝等比库宣示,向诸比库说明,向诸大王告知,『应当前往』者。此处『宣说』一词的音声、句式、目的及教示诸方面,均为第四种。世尊将为诸位宣说法,弟子们应令佛陀讲说,阐明言语、启示由来,如此。
Tadatthe sampadānasaññā, catutthī ca.
此中所说『转受之知』,亦为第四类。
‘‘Ato, vā’’ti ca vattate.
『因此,或』亦作此言。
§304
304.Āya catutthekavacanassa tu.
304.此为第四类单字之释。
Akārantato liṅgamhā parassa catutthekavacanassa āyādeso hoti vā, saralopādi.
『Akārantato』者,从未作行为起,属于他者第四格用法的规定,谓此为明白易懂的例示。
Buddhassatthāya dhammassatthāya saṅghassatthāya jīvitaṃ pariccajāmi, piṇḍapātaṃ paṭisevāmi neva davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya, ūnassa pāripūriyā, atthāya hitāya sukhāya saṃvattati.
我舍弃生命为护持世尊、法、僧众,恭敬乞食,不为饮酒、不为骄傲、不为装饰、不为华丽,止于满足于不足,利益于利益,安乐于安乐。
Tumatthe – lokānukampāya, lokamanukampitunti attho. Tathā phāsuvihārāya.
表示目的之用法——『为了利益世间』,意即『为了怜悯世间』。同理,『为了安乐住』亦然。
Alaṃsaddassa atthā arahapaṭikkhepā. Arahatthe – alaṃ me rajjaṃ, alaṃ bhikkhu pattassa, akkhadhutto purisapuggalo nālaṃ dārabharaṇāya, alaṃ mallo mallassa, arahati mallo mallassa.
『足』字的意义有『堪能』与『遮止』两种。表示堪能之义——『王位对我已足』、『比库,钵已足够』、『耽于赌博之人不堪承担妻子的供养』、『摔角士可与摔角士相当』,意即『摔角士堪能对抗摔角士』。
Paṭikkhepe– alaṃ te idha vāsena, alaṃ me hiraññasuvaṇṇena, kiṃ me ekena tiṇṇena, kiṃ te jaṭāhi dummedha, kiṃ tettha catumaṭṭhassa.
『Paṭikkhepe』意指拒绝,诸如拒绝『我以此居所为重』、『我不重金刚纯金』、『我何须如一草般生存』、『你何须因忧愁而平庸愚钝』、『此地何用四方城郭』等世俗执着。
Maññatippayoge anādare appāṇini kammaniyeva – kaṭṭhassa tuvaṃ maññe, kaḷiṅgarassa tuvaṃ maññe, jīvitaṃ tiṇāyapi na maññamāno.
『Maññatippayoge anādare』谓此不敬,是唯行业本身令者。譬如对木材认为尊贵、视为重器,或对角杄认为尊贵,而对于以草维生却无如此看法。
Anādareti kiṃ? Suvaṇṇaṃ taṃ maññe. Appāṇinīti kiṃ? Gadrabhaṃ tuvaṃ maññe.
『不轻慢』者,何谓?我认为是如黄金一般珍贵。『少气息』者,何谓?我认为是如骡子一般粗劣。
Gatyatthakammani vādhikārato dutiyā ca. Appo saggāya gacchati, appo saggaṃ gacchati, nibbānāya vajantiyā, mūlāya paṭikasseyya, mūlaṃ paṭikasseyya.
关于轮回业报的依赖权有第二种说法。少气息者有时往生天界,有时往生天国。因志趣于涅槃者,应当回退根本,回退根本。
Āsīsanatthe āyubhaddakusalādiyogeyeva, āyasmato dīghāyu hotu, ‘‘totitā sasmiṃnāsū’’ti ntussa savibhattissa to ādeso. Bhaddaṃ bhavato hotu, kusalaṃ bhavato hotu, anāmayaṃ bhavato hotu, sukhaṃ bhavato hotu, atthaṃ bhavato hotu, hitaṃ bhavato hotu, svāgataṃ bhavato hotu, sotthi hotu sabbasattānaṃ.
为祝福而说之者,仅以寿命延长和安稳无病为者,愿先生长寿:『现世此处之人,愿常安然无灾。』愿先生长乐,具德,安泰,幸福,利益,吉庆,欢迎,令一切众生得安乐。
Sammutippayoge – sādhu sammuti me tassa bhagavato dassanāya.
于同意契机——喜悦道:『善哉,我信已接触彼世尊所示之法。』
Bhiyyappayoge bhiyyoso mattāya.
于更加接触契机,倍增于自身。
Sattamiyatthe āvikaraṇa pātubhavanādiyoge – tuyhañcassa āvikaromi, tassa me sakko pāturahosi.
于依赖众生之摧坏、恶生事由之契机——我亦令其不坏,尔时萨咖助我护持。
Casaddaggahaṇena pahiṇādikriyāyoge, phāsuādināmapayoge ca – tassa pahiṇeyya, bhikkhūnaṃ dūtaṃ pāhesi, kappati samaṇānaṃ āyogo, ekassa dinnaṃ dvinnaṃ tiṇṇaṃ pahoti, upamaṃ te karissāmi, añjaliṃ te paggaṇhāmi. Tathā tassa phāsu hoti, lokassattho, maṇinā me attho, seyyo me attho iccādi.
以对应各类接触仪式和奉献行为的结合,例如放生等名义奉献者,就应当放生,有关的比库代表被派遣,他安排沙弥们,分配给一位一天两次三次的数量。我将为你作比喻,向你敬礼。如此此处有放生行为,世间之主,宝玉是我的利益,是更胜的利益,如此愿望等。
‘‘Catutthī’’ti vattate.
称为『第四』。
§305
305.Namoyogādīsvapi ca.
亦谓接触仪式等。
Namosaddayoge, sotthisvāgatādīhi ca yoge liṅgamhā catutthīvibhatti hoti. Namo te buddha vīratthu, namo karohi nāgassa, namatthu buddhānaṃ, namatthu bodhiyā, sotthi pajānaṃ, svāgataṃ te mahārāja, atho te adurāgataṃ.
在接触声音的仪式、祝福欢迎等的结合中,数字四的划分成立。诵曰:向尊贵的佛致敬,向天龙施礼,向诸佛致敬,向菩提树致敬,祝众生安乐,向大王欢迎或不欢迎你的到来。
‘‘Kāle, bhavissatī’’ti ca vattate.
亦称『将至之时』。
§306
306.Bhāvavācimhi catutthī.
于愿言中称为『第四』。
Bhāvavācimhi catutthīvibhatti hoti bhavissatikāle. Bhavanaṃ bhāvo. Paccissate, pacanaṃ vā pāko, pākāya vajati, pacituṃ gacchatīti attho. Evaṃ bhogāya vajati iccādi.
表达行为名词(动名词)意义时,与格用于表示未来时态。『行为』即『动作本身』。例如:『他将去烹煮』,其动作名词为『烹煮』,即『为了烹煮而去』之意。同理,『为了受用而去』等亦作如是解。
Kasmiṃ atthe pañcamī?
与格(第五格,即从格)用于何种意义?
§307
307.Apādāne pañcamī.
307.【从格】用第五格。
Kimapādānaṃ?
什么是从格?
§308
308.Yasmādapetibhayamādatte vā tadapādānaṃ.
因消除恐惧或取证之故,谓其业因也。
Yasmā vā avadhito apeti, yasmā vā bhayahetuto bhayaṃ bhavati, yasmā vā akkhātārā vijjaṃ ādadāti, taṃ kārakaṃ apādānasaññaṃ hoti. Apanetvā ito ādadātīti apādānaṃ.
因断除害命(apeti)及由恐惧生起恐惧,或由闻者传授知识者所施,皆称为业因意。由获得(apana)故及由此授与故,称为业因。
Taṃ pana tividhaṃ visayabhedena niddiṭṭhavisayaṃ, upāttavisayaṃ, anumeyyavisayañcāti.
然而,此处所谓三种分别,即显现境界、现起境界、可推知境界。
Apādānasaññāvisayassa kriyāvisesassa niddiṭṭhattā niddiṭṭhavisayaṃ. Yathā – gāmā apenti munayo, nagarā niggato rājā.
依执着观境的功能特征,表现出的即为显现境界。如“村庄往来的是行者,城市中进入的是国王”等。
Ettha ca ‘‘pāpā cittaṃ nivāraye, pāpā nivārentī’’tiādīsu yadipi kāyasaṃyogapubbakāpagamanaṃ natthi, tathāpi cittasaṃyogapubbakassa apagamanassa sambhavato iminā ca apādānasaññā.
这里虽无身缠前移的现行,但仍有心缠前离的发生,于此及因执着观境而生阿彼达那(执着)之理说。
Yattha pana apagamanakriyaṃ upāttaṃ ajjhāhaṭaṃ visayaṃ katvā pavattati, taṃ upāttavisayaṃ. Yathā – valāhakā vijjotate vijju, kusūlato pacatīti. Ettha ca ‘‘valāhakā nikkhamma, kusūlato apanetvā’’ti ca pubbakriyā ajjhāharīyati.
若行为的离散已有生起,如声闻观所说离散的显现境界,即为现起境界。如“雨云显现,禾谷成熟”,且说“云离开,谷被收”等,前行被称为现行。
Anumeyyavisayaṃ yathā – māthurā pāṭaliputtakehi abhirūpā. Ettha hi kenaci guṇena ukkaṃsīyantīti anumeyyova kriyāviseso. Idha pana dūrantikādisutte vibhattaggahaṇena apādānasaññā.
可推知境界如“摩睺罗以巴底梨王城之人美丽”,此因某种品质惹起推理,属于行为特征的类推。如《度论》等中因分别取持执着观。
Vuttañca
如前所说——
‘‘Niddiṭṭhavisayaṃ kiñci, upāttavisayaṃ tathā;
“关于所证之境者与所缘之境同理;又有可推知之境,称为依止境。”
Anumeyyavisayañcāti, apādānaṃ tidhā mata’’nti.
“此三者共为三种依据。”
Tadeva calācalavasena duvidhampi hoti.
此义,如同动摇不定的东西,有二种状况。
Calaṃ yathā – dhāvatā hatthimhā patito aṅkusadhārī.
动摇者如同奔跑时手中掉落的钩杖。
Acalaṃ yathā – pabbatā otaranti vanacarā.
不动者如同山峰,森林中的野兽绕行而不动摇。
Bhayahetumhi – corā bhayaṃ jāyati, taṇhāya jāyatī bhayaṃ, pāpato uttasati, akkhātari – upajjhāyā sikkhaṃ gaṇhāti, ācariyamhā adhīte, ācariyato suṇāti.
怖畏之因:盗贼生怖畏,渴爱生怖畏,恶业生高级怖畏,教师处闻训受持戒学,谓之生怖畏。
‘‘Apādāna’’nti adhikāro.
『从格』者,乃统领之题目也。
§309
309.Dhātunāmānamupasaggayogādīsvapi ca.
309.无论是以『dhātu』为名还是以前缀、组合等构成的名称,皆在此。
Dhātavo ca nāmāni ca dhātunāmāni, tesaṃ avihitalakkhaṇānaṃ dhātunāmānaṃ payoge, upasaggayoge ca ādisaddena nipātayoge ca taṃyuttaṃ kārakaṃ apādānasaññaṃ hoti.
所谓『dhātu』(界)及『nāmā』(名称),此处指未明确标示的各种界名。借用界名、前缀、词首、词尾和词与词的结合,这些具有因果关系的语法环境形成『apādāna』这个词义。
Dhātuppayoge tāva – parājiyoge yo asayho, pabhūyoge pabhavo, janiyoge jāyamānassa pakati ca. Yathā – buddhasmā parājenti aññatitthiyā. Himavatā pabhavanti pañca mahānadiyo, anavatattamhā mahāsarā pabhavanti, aciravatiyā pabhavanti kunnadiyo. Kāmato jāyatī soko, yasmā so jāyate gini, urasmā jāto putto, kammato jātaṃ indriyaṃ.
先说动词搭配的情形——在与「离去」义动词搭配时,用以表示难以超越者;在与「生起」义动词搭配时,表示其来源;在与「出生」义动词搭配时,表示正在出生者的本因。例如:外道们败于佛陀之手。五条大河源出雪山;大湖泊源出阿努瓦达湖;支流小河源出阿吉拉瓦提河。忧愁从欲爱而生;火从其所生之处生起;儿子从母胸而生;诸根从业而生。
Nāmappayoge aññatthitarādīhi yutte – nāññatra dukkhā sambhoti, nāññaṃ dukkhā nirujjhati, tato aññena kammena, tato itaraṃ, ubhato sujāto putto iccādi.
名词搭配的情形——与「异」、「他」等词连用时用从格,例如:苦以外无别物生起,苦以外无别物灭去,以异于彼之业,异于彼者,双方出身高贵之子,等等。
Upasaggayuttesuapaparīhi vajjanatthehi yoge, mariyādābhividhiatthe āyoge patinā patinidhipatidānatthena yoge ca. Yathā – apasālāya āyanti vāṇijā, sālaṃ vajjetvāti attho. Tathā paripabbatā devo vassati, pabbataṃ vajjetvāti attho. Mariyādāyaṃ – āpabbatā khettaṃ. Abhividhimhi – ābrahmalokā saddo abbhuggacchati, brahmalokaṃ abhibyāpetvāti attho. Patinidhimhi – buddhasmā pati sāriputto dhammadesanāya ālapati temāsaṃ. Patidāne – ghatamassa telasmā pati dadāti, kanakamassa hiraññasmā pati dadāti.
在含有前缀的词当中,为了表达「回避」的目的而使用相应的词法关系;亦用于表达「界限」、「遍及」之义;以及用于表达「代替」、「给予」之义的词法关系。例如:商人们绕开会堂而来——其义即「回避会堂」。又如:天雨绕过山丘而降——其义即「回避山丘」。表达「界限」之义:田地从山丘起(延伸至此)。表达「遍及」之义:音声升起,遍达梵天之界——其义即「遍及梵天界」。表达「代替」之义:沙利子代替世尊讲法长达三月。表达「给予」之义:他以酥油代替芝麻油而给之,以黄金代替银两而给之。
Nipātayuttesu rite nānā vinādīhi yoge – rite saddhammā kuto sukhaṃ labhati. Te bhikkhū nānākulā pabbajitā. Vinā saddhammā natthañño koci nātho loke vijjati. Ariyehi puthagevāyaṃ jano, yāva brahmalokā saddo abbhuggacchati.
在词类组合适当的情况下,若无种种杂乱的干扰,善法从何处得以安乐的获得呢?这些比库们于种种族类中出家修行。没有善法,就无他人作世间的依护。正如世间众生对于圣者亲近般,此音响传遍至梵天界。
Apiggahaṇena kammāpādānakārakamajjhepi pañcamī kāladdhānehi, pakkhasmā vijjhati migaṃ luddako, ito pakkhasmā migaṃ vijjhatīti vuttaṃ hoti. Evaṃ māsasmā bhuñjati bhojanaṃ, kosā vijjhati kuñjaraṃ.
借由不接触业根之源头之于五种时间的适用,正如鹿羚能够穿越林间,反复往返于此林和彼林之间。正如如此,每月食用饮食,鼻孔得以吸入如象般的气息。
Casaddaggahaṇena pabhutyādiatthe, tadatthappayoge ca – yatohaṃ bhagini ariyāya jātiyā jāto, yato sarāmi attānaṃ, yato pattosmi viññutaṃ, yatvādhikaraṇamenaṃ, yato pabhuti, yato paṭṭhāya, tato paṭṭhāya iccādi.
随不缚取者针对疲惫等对象,以及其执着含义的对应——这里我为善知识之弟子所生:因我珍惜自己,因我成就觉知,因我依止道场,使我甚至于背负自身经营的此及彼,如此这般。
§310
310.Rakkhaṇatthānamicchitaṃ.
310.关于护持的目的。
Rakkhaṇatthānaṃ dhātūnaṃ payoge yaṃ icchitaṃ, taṃ kārakaṃ apādānasaññaṃ hoti, cakārādhikārato anicchitañca. Rakkhaṇañcettha nivāraṇaṃ, tāyanañca. Kāke rakkhanti taṇḍulā, yavā paṭisedhenti gāvo.
在护持诸法界的适用中,所愿所求者即为此因缘,谓业根之识体。并且由造作意者主导,却非愿求所致。护持此处为对妨碍之阻断与遮蔽。譬如鸟护卫稻谷,牛则抵抗麦穗。
Anicchitaṃ yathā – pāpā cittaṃ nivāraye, pāpānivārenti, rājato vā corato vā aggito vā udakato vā nānābhayato vā nānārogato vā nānāupaddavato vā ārakkhaṃ gaṇhantu.
所谓不愿者,如同心意防止恶念,恶念之阻止者。愿受护者无论作为王者、盗贼、火焰、水流、种种威胁、各种疾病、诸多障碍,皆悉接受其保护。
‘‘Icchita’’miti vattate.
『欲』谓如是。
§311
311.Yena vā’dassanaṃ.
311.或称为『由此缘起之不见』。
Yena adassanamicchitaṃ antaradhāyantena, taṃ kārakaṃ apādānasaññaṃ hoti vā, antaradhānevāyaṃ. Upajjhāyā antaradhāyati sisso, nilīyatīti attho. Mātāpitūhi antaradhāyati putto.
所谓由于失见而使所欲事物隐没者,其作用称为无依赖识,或为隐没。导师以隐没意涵称其为传授,弟子以消退称之。父母谓子女为隐没。
Vāti kiṃ? Jetavane antarahito. Yenāti kiṃ? Yakkho tattheva antaradhāyati.
『隐没』者何意?谓在揭德林中为隐没。『由』者何意?谓亚卡天恒居其处而隐没之。
§312
312.Dūrantikaddhakālanimmānatvālopadisāyogavibhattārappayoga suddhappamocana hetu vivittappamāṇa pubbayoga bandhana guṇavacana pañha kathanathokākattūsu ca.
312.远离、邻近、非金属生成、时间生成、断落、方位合聚、破散、三耶合聚、纯净目的合聚、解脱目的合聚、因果合、分离目的合聚、度量合聚、前因合聚、束缚目的合聚、性质说法、疑问、言说、隙状与无隙之分等诸义、以及因行等所生者,皆为此作用之无依赖识,按音节适切,在第二、第三、六等分句中分表论述。
Dūratthe, antikatthe, addhanimmāne, kālanimmāne, tvālope, disāyoge, vibhatte, āratippayoge, suddhatthappayoge, pamocanatthappayoge, hetvatthe, vivittatthappayoge, pamāṇatthe, pubbayoge, bandhanatthappayoge, guṇavacane , pañhe, kathane, thokatthe, akattari ca yadavadhibhūtaṃ, hetukammādibhūtañca, taṃ kārakaṃ apādānasaññaṃ hoti, casaddena yathāyogaṃ dutiyā, tatiyā, chaṭṭhī ca.
以下诸情形所涉及的名词,即构成「从格」的语义范畴:表远处之义、表近处之义、表路程之量度、表时间之量度、表『你(tvā)』的省略、与方位词连用、表分别之义、表厌离之义、表清净之义、表解脱之义、表原因之义、表分离之义、表度量之义、表先行关系、表束缚之义、表述德行、表疑问、表陈述、表少量之义——凡在上述情形中作为所依之处、以及作为因缘与业等者,该格位即称为「从格」。此外,藉由『及』字,视文意之相应,亦可涵括第二格(业格)、第三格(具格)与第六格(属格)。
Ettha ca dūrantikañca dūrantikatthañcāti dūrantikanti sarūpekasesaṃ katvā vuttanti daṭṭhabbaṃ, tena dūrantikatthappayoge, tadatthe ca apādānasañño hoti.
此中“dūrantikañca dūrantikatthañcāti”谓“远近诸处”,意指远近皆包括。此语乃将“远处”视为各类均具之状,遂称之为“远处”。由此“远处”一词在此用法中,即指示远近之广义涵盖,并且在此语境中“远处”意味着与贪、嗔、痴等烦恼所生的“取着”有关。
Dūratthappayoge tāva – kīvadūro ito naḷakāragāmo, tato have dūrataraṃ vadanti, gāmato nātidūre. Ārakā te moghapurisā imasmā dhammavinayā, ārakā tehi bhagavā. Dūratthe – dūratova namassanti, addasa dūratova āgacchantaṃ.
关于“远处”的用法,例如:何谓远处?即从此处起远的地方如Nāḷakāra村,虽称之为“远”,实则不甚遥远。村落非极远之地。那些愚扰人心者,因无明故称为“远守”,而佛陀正是以此“远守”来指示彼等。至于“远处”时,当见尊敬的远方来者,行者即对其以礼敬待之。
Antikatthappayoge – antikaṃ gāmā, āsannaṃ gāmā, samīpaṃ gāmā, gāmassa samīpanti attho.
论及“近处”的用法,即指邻近的村庄,如“邻近的村庄”、“接近的村庄”,其含义即为该村落距离近前。
Dutiyā, tatiyā ca, dūraṃ gāmaṃ āgato, dūrena gāmena āgato, dūrato gāmā āgatoti attho. Dūraṃ gāmena vā. Antikaṃ gāmaṃ āgato, antikaṃ gāmena vā, āsannaṃ gāmaṃ, āsannaṃ gāmena vā iccādi.
次及第二、第三种情况,谓“远处人来”或“远离村庄而来”意,是指远方村庄的人到来;或者“距离不远的村庄的人到来”,即同样涵盖“邻近村庄来者”、“邻近之人”等词义。
Addhakālanimmāne nimmānaṃ nāma parimāṇaṃ, tasmiṃ gamyamāne – ito mathurāya catūsu yojanesu saṅkassaṃ, rājagahato pañcacattālīsayojanamatthake sāvatthi.
所谓“中途宿处”,是指地处交通枢纽之宿处之范围。譬如,由此地向外前往马都拉时,距离四由旬;而从王舍城则距五十四由旬处是沙瓦提城。
Kālanimmāne – ito ekanavutikappamatthake vipassī bhagavā loke udapādi, ito vassasahassaccayena buddho loke uppajjissati.
而“时间宿处”的用法,则依照时间之刻度。譬如自此地起九十九刻度处,尊者毗婆尸佛出现在世间。若论未来,历一千雨季该尊佛必将再于世间降生。
Tvāpaccayantassa lopo nāma tadatthasambhavepi avijjamānatā, tasmiṃ tvālope kammādhikaraṇesu – pāsādā saṅkameyya, pāsādaṃ abhiruhitvā saṅkameyyāti attho . Tathā hatthikkhandhā saṅkameyya, abhidhammā pucchanti, abhidhammaṃ sutvā vā, abhidhammā kathayanti, abhidhammaṃ paṭhitvā vā, āsanā vuṭṭhaheyya, āsane nisīditvā vā.
对于「Tvāpaccayantassa lopo」者,即使在该词义产生之时亦无断绝之意,所谓「lopo」在此教法中是指行动之根本条件受损失——如住处被震动,登住处而坠落之义。又如「hatthikkhandhā saṅkameyya」者,指手臂俱应震动,阿毗达摩问及此义,或闻阿毗达摩讲说,或诵读阿毗达摩时,坐姿应转变化;即使坐着亦应有所移动之义。
Disatthavācīhi yoge, disatthe ca – ito sā purimā disā, ito sā dakkhiṇā disā, ito sā pacchimā disā, ito sā uttarā disā, avīcito uparibhavaggā, uddhaṃ pādatalā, adho kesamatthakā iccādi. Disatthe – puratthimato dakkhiṇatotiādi. Ettha pana sattamiyatthe topaccayopi bhavissati.
有关方位词汇的连结与含义,所谓「disatthe ca」是指这里所说的方位为早先所已知的四方:东、南、西、北。未被污染者如上方、足底、头发根等处,如此类推。此处又称「disatthe」者,即指前方、南方等诸方。在此语境中,第七者也是条件缘起而可能存在。
Vibhattaṃ nāma sayaṃ vibhattasseva tadaññato guṇena vibhajanaṃ, tasmiṃ vibhatte – yato paṇītataro vā visiṭṭhataro vā natthi, attadanto tato varaṃ. Kiñcāpi dānato sīlameva varaṃ, tato mayā sutā assutameva bahutaraṃ, sīlameva sutā seyyo. Chaṭṭhī ca, channavutīnaṃ pāsaṇḍānaṃ pavaraṃ yadidaṃ sugatavinayo.
「Vibhattaṃ」是指事物本身已分开的状态,其差别取决于性质,非有更善或更上者,而是自己本分最为重要。任何馈赠或戒律都是首要的善物,据吾所闻未闻则次,已闻戒律则最好。第六则是非法之教派中四百余种邪见中最优者,乃良善的僧教亡失之对照。
Āratippayogo nāma viramaṇatthasaddappayogo. Tattha – asaddhammā ārati, virati pāpā, pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā paṭivirato, appaṭivirato musāvādā.
「Āratippayogo」指断恶之用语,谓不善法的废止。此中「asaddhammā ārati」者,即不信佛法故生厌离;「virati pāpā」为断恶行为戒禁恶事;杀生戒为不杀生之禁戒;不与取为不取非施物之戒;非戒禁故为撒谎之戒。
Suddhatthappayoge – lobhanīyehi dhammehi suddho asaṃsaṭṭho, mātito ca pitito ca suddho anupakkuṭṭho agarahito.
「Suddhatthappayoge」意指与贪欲相反之清净法,依此清净无染;母亲父亲皆洁净无亏损,内心无粗劣杂乱。
Pamocanatthappayoge– parimutto dukkhasmāti vadāmi, mutto mārabandhanā, na te muccanti maccunā, muttohaṃ sabbapāsehi.
「Pamocanatthappayoge」谓解脱之用语。于苦及显苦法中解脱,离开魔障,众生非由死亡获解脱,吾解脱于诸缚缠。
Hetvatthe, sarūpekasesassa gahitattā hetvatthappayoge ca sabbanāmato – kasmā nu tumhaṃ daharā na mīyare, kasmā idheva maraṇaṃ bhavissati, kasmā hetunā, yasmā ca kammāni karonti, yasmā tiha bhikkhave, tasmā tiha bhikkhave evaṃ sikkhitabbaṃ, tasmā buddhosmi brāhmaṇa, yasmā kāraṇā, tasmā kāraṇā, kiṃ kāraṇā. Dutiyā, chaṭṭhī ca, kiṃ kāraṇaṃ, taṃ kissa hetu, kissa tumhe kilamatha.
论述因果缘起之理,谓形状相似者因果相连,故称因缘。一切诸名皆由此成立。谓何故尔?汝等年幼者不死?何故今生当有死亡?因何故耶?彼谓行因,彼谓因,故谓此中应修习,佛言如此。又问第六因何?因何成就?因何为因?何谓因果耶?
Kena hetunā, kena kāraṇena, yena midhekacce sattā, tena nimittena, tena vuttamiccādīsu ‘‘hetvatthe cā’’ti tatiyā.
所谓因、缘乃因缘所成,借此因缘,有众生因缘故起,依此缘故,于善恶等处所说因缘,是谓第三义。
Vivittaṃ nāma vivecanaṃ, tadatthappayoge – vivitto pāpakā dhammā, vivicceva kāmehi, vivicca akusalehi dhammehi.
“分别”即谓辨别,彼之意用。谓恶法分离,分别于欲及不善法中。
Pamāṇatthe tatiyā ca, āyāmato ca vitthārato ca yojanaṃ, gambhīrato ca puthulato ca yojanaṃ candabhāgāya parimāṇaṃ, parikkhepato navayojanasataparimāṇo majjhimapadeso.
关于量度第三义,有详尽展开,谓如九由旬深广广大之量,谓月河量,九由旬落第处也。
Dīghaso nava vidatthiyo sugatavidatthiyā pamāṇikā kāretabbā.
长短九种义理,皆应由佛陀所知义理为准绳验量。
Ettha ca ‘‘smāhismiṃna’’miccādito ‘‘smā’’ti ca ‘‘so, vā’’ti ca vattamāne
此处,从『从格与处格』等规则开始,在论及『smā』以及『so,或者』的情况下
§313
313.Dīghorehi.
长者弟子们。
Dīgha oraicceteti smāvacanassa soādeso hoti vā.
长者或称长者者,是说长话、宽广的言语或词句。
Dīghaso, dīghamhā vā, [oraso, oramhā vā] tatiyā ca, yojanaṃ āyāmena, yojanaṃ vitthārena, yojanaṃ ubbedhena sāsaparāsi.
长者者,或自称为长,或言其长,第三者者,谓长度为三(由此推断其数量或尺度),以测量单位为标准,纵向伸展,横向展开,宽广无边。
Paṭhamatthavācakena pubbasaddena yogo pubbayogo, ettha ca pubbaggahaṇaṃ adisatthavuttino pubbādiggahaṇassupalakkhaṇanti daṭṭhabbaṃ, tena parādiyogepi. Yathā – pubbeva me bhikkhave sambodhā, ito pubbenāhosi, tato paraṃ paccantimā janapadā, dhātuliṅgehi parā paccayā, tato aparena samayena, tato uttarimpi iccādi.
于基本词义之初,联结名词以示前后关系,此所谓前缀结合,称为前联合。此处应观其前附着的表现,即前后联合之识别,以便明了以前起首之结合。譬如:『过去我比库们证得正觉,此地之前早有彼事,彼方随后区域,以界标为条件,再至他时,以及北方诸处如是等。』
Bandhanatthappayoge bandhanahetumhi iṇe pañcamī, tatiyā ca hoti, satasmā baddho naro raññā, satena vā baddho naro.
于缚结目的之应用中,在缚结之因缘中,称为第五种线索,第三者者亦存。譬喻言:困缚百人于王宅中,或被百人缚缚。
Phalasādhanahetubhūtassa guṇassa vacanaṃ guṇavacanaṃ, tasmiṃ guṇavacane pañcamī, tatiyā ca, issariyā janaṃ rakkhati rājā, issariyena vā, sīlato naṃ pasaṃsanti, sīlena vā, paññāya vimuttimano iccādi.
谓作为成果获致之缘由而生之性质之一称谓,即品质名称。在该品质名称中有第五处,第三者亦存。例言:主宰保护其民者为王,或由主宰保护,因戒律之故众人称誉,或由戒律之故,智慧觉解而获解脱等。
Pañhakathanesu – kutosi tvaṃ, kuto bhavaṃ, pāṭaliputtato. Ettha ca kathanaṃ nāma vissajjanaṃ.
关于五种说法中,你从何而来,究竟是什么存在,来自巴塔利婆多。此处所谓说法,乃指断灭。
Thokatthe asatvavacane karaṇe tatiyā ca, thokā muccati, thokena muccati vā, appamattakā muccati, appamattakena vā, kicchā muccati, kicchena vā.
在弃绝、不真实之语的语境下,是以第三者对话为例,谓弃绝而得自由,或由弃绝获得自由者,皆为谨慎细心者;或由谨慎细心而得解脱,亦或由困苦而得解脱,或由困苦获得自由者。
Akattariakārake ñāpakahetumhi – kammassa katattā upacitattā ussannattā vipulattā uppannaṃ hoti cakkhuviññāṇa, na tāvidaṃ nāmarūpaṃ ahetukaṃ sabbattha sabbadā sabbesañca ekasadisabhāvāpattito.
于不为行动者、不成事因的认知缘起中,因业的所作、所应、激发及广大而出现眼识,但并非恒常如此;名色并非无因所生,在任何处、任何时、任何事物中,均非恒一不变之存在。
Hutvā abhāvato niccā, udayabbayapīḷanā;
已成过去、已灭绝者乃是常恒不变,且受生成与消灭所苦。
Dukkhā avasavattittā, anattāti tilakkhaṇaṃ.
苦患随转灭现行,基于无我法则,三相为此。
‘‘Pañcamī’’ti vattate.
称为“第五种”。
§314
314.Kāraṇatthe ca.
因缘之义。
Karoti attano phalanti kāraṇaṃ, kārakahetu [janakahetu], tasmiṃ kāraṇatthe ca pañcamīvibhatti hoti, vikappenāyaṃ, hetvatthe tatiyāya ca vihitattā, ananubodhā appaṭivedhā catunnaṃ ariyasaccānaṃ yathābhūtaṃ adassanā evamidaṃ dīghamaddhānaṃ sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ, avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho, saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho, viññāṇanirodhā iccādi.
行为其自身的是原因,果报是其作用,原因即行为缘由、行为因之谓。在此因缘义中,有五种分别,即合论,此为缘缘,以第三项——设立为缘故。未理解、不觉察,是四圣谛如实现观的缺失。如此,长时段地连接互续而转,依无明为条件,行得生起;依行得意识生;正因无明,行得灭,这是无余静灭;行得灭,则意识亦灭,意识灭了随之欲等亦灭。
Kasmiṃ atthe chaṭṭhī?
第六义何在?
§315
315.Sāmismiṃ chaṭṭhī.
第六义在此。
Ko ca sāmī?
何者为此第六义?
§316
316.Yassa vā pariggaho taṃ sāmī.
所有之聚合即为此第六义。
Pariggayhatīti pariggaho, yo yassa pariggaho āyatto sambandhī, taṃ pati so attho sāmisañño hoti. Vāggahaṇena sāmitabba rujādiyogepi.
『Pariggayhati』者,源于『pariggaho』,指某物对其所依赖者而言是附着、连结者,其意义在于此。以『sāmisañño』观之,谓附着关系即等同于依附。通过言语的涵摄,可将之理解为与苦痛等同的关系。
Ettha ca kriyābhisambandhābhāvā na kārakatā sambhavati. Sāmibhāvo hi kriyākārakabhāvassa phalabhāvena gahito, tathā hi ‘‘rañño puriso’’ti vutte yasmā rājā dadāti, puriso ca patiggaṇhāti, tasmā ‘‘rājapuriso’’ti viññāyati. Evaṃ yo yassa āyatto sevakādibhāvena vā bhaṇḍabhāvena vā samīpa samūhāvayavavikāra kāriyaavatthā jāti guṇa kriyādivasena vā, tassa sabbassāpi so sambandhādhārabhūto visesanaṭṭhānī āgamīvasena tividhopi attho sāmī nāmāti gahetabbo.
此处无与行为有联系者,故不产生行为因果。『sāmibhāvo』者,因行为者与所致果相依,故以此言。例如言曰“王者,人也”,因王施予,人受纳,故称“王人”。同理,凡亲近、侍从、器物等如同生机关联果,均应视作依存关系。此三者关系,作为依凭基础,须以『sāmī』(依附、连结)名之。
Vuttañca
文中有言:
‘‘Kriyākārakasañjāto,
“以行为者名之,
Assedaṃ bhāvahetuko;
乃因此为状态之因;
Sambandho nāma so attho,
‘关系’即是此义。”
Tattha chaṭṭhī vidhīyate.
在那里,构成第六种法门。
Pāratantyañhi sambandho,
末后联系而言,
Tattha chaṭṭhī bhavetito;
在那里,所谓第六种法门存在;
Upādhiṭṭhānā gamito,
乃以执取所依而成,
Na visesyādito tito’’ti.
非为特殊的先行或后行。
Visesanato tāva – rañño purisoti, ettha ca rājā purisaṃ aññasāmito viseseti nivattetīti visesanaṃ, puriso tena visesīyatīti visesitabbo, evaṃ sabbattha visesitabbayoge visesanatova chaṭṭhī.
所谓特殊性者,即『王』而胜于常人,此处则因『王』胜于常人而显特殊性,是为回转退回之意,称为特殊。由此特殊性,应当以人为特殊,因此于一切处应以特殊聚集中之特殊性作为第六种法门。
Bhaṇḍena sambandhe – pahūtaṃ me dhanaṃ sakka, etassa paṭivīso, bhikkhussa pattacīvaraṃ.
以器皿为缘――我拥有大量财富,如同萨咖天帝的宝库,赐与比库的袈裟衣物。
Samīpasambandhe – ambavanassa avidūre, nibbānasseva santike.
以邻近为缘――离水池不远之处,如同涅槃的临近。
Samūhasambandhe– suvaṇṇassa rāsi, bhikkhūnaṃ samūho.
以集体为缘――如同一堆黄金,比库们的集体。
Avayavasambandhe – manussasseva te sīsaṃ, rukkhassa sākhā.
以组成部分为缘――好比人身的头颅,树木的枝干。
Vikārasambandhe – suvaṇṇassa vikati, bhaṭṭhadhaññānaṃ sattu.
以变化为缘――如同黄金的腐坏,为诸粗秃秃草木的灭亡。
Kāriyasambandhe – yavassa aṅkuro, meghassa saddo, puttāpi tassa bahavo, kammānaṃ phalaṃ vipāko.
以因果为缘――如同谷子的幼苗,云的响声,子女众多,这皆是业果之现象。
Avatthāsambandhe – khandhānaṃ pātubhāvo, khandhānaṃ jarā, khandhānaṃ bhedo.
关于根本缘——指五蕴的生起,五蕴的衰老,五蕴的分解。
Jātisambandhe – manussassa bhāvo, manussānaṃ jāti.
关于生起缘——指人类的生存,众生的出生。
Guṇasambandhe – suvaṇṇassa vaṇṇo, vaṇṇo na khīyetha tathāgatassa, buddhassa guṇaghoso, pupphānaṃ gandho, phalānaṃ raso, cittassa phusanā, sippikānaṃ sataṃ natthi, tilānaṃ muṭṭhi, tesaṃ samāyogo, sandhino vimokkho, tathāgatassa paññāpāramiṃ ārabbha, pubbacariyaṃ vā, sukhaṃ te, dukkhaṃ te, cetaso parivitakko udapādi, paññāya paṭubhāvo, rūpassa lahutā, rūpassa mudutā, rūpassa upacayo.
关于性质缘——如黄金的色泽,色泽不消灭。如来所具的功德声誉,花的清香,果实的甘味,心的感触,技艺的纯熟,没有百粒种子,穗子的结合,交合与分离。如来开始智慧的波罗密,过往行为,或令其快乐,或令其苦恼,心的失衡随之生起,以智慧而生起的根本缘,色的轻巧,色的柔软,色的增长。
Kriyāsambandhe – pādassa ukkhipanaṃ, pādassa avakkhepanaṃ vā, hatthassa samiñjanaṃ, pādānaṃ pasāraṇaṃ, dhātūnaṃ gamanaṃ, dhātūnaṃyeva ṭhānaṃ, nisajjā, sayanaṃ vā. Tathā tassa nāmagottādi, tassa kāraṇaṃ, tassa mātāpitaro, tassa purato pāturahosi, tassa pacchato, nagarassa dakkhiṇato, vassānaṃ tatiye māse, na tassa upamā, kuverassa bali iccādi.
关于活动缘——如脚的抬举,或脚的放下,手的动作,脚的伸展,元素的运动,元素本处,坐下,躺卧。又如其姓名与族姓,其因缘,父母,其前方所居,其后方方位,城镇之南方,雨季第三个月,不以此为比较,如昆沙王的布施。
Ṭhānito– yamedantassādeso, o avassa.
被定住者——意指固定的位置,诸处所在。
Āgamito – puthassāgamo iccādi.
被来者——指入胎、出生等相关事由。
Sāmiyoge – devānamindo, migānaṃ rājā.
萨咖天帝,即天人中之王。
Tabba rujādiyoge – mahāsenāpatīnaṃ ujjhāpetabbaṃ vikanditabbaṃ viravitabbaṃ, devadattassa rujati, tassa rogo uppajjati, rajakassa vatthaṃ dadāti, musāvādassa ottappaṃ iccādi.
有关疼痛等事宜,应令大军总帅起念、拆散及离避;其因果为,迭瓦达德受痛,其患由此生,其痛因在其衣服,且有对妄语之羞愧等心理。
‘‘Kvaci, tatiyāsattamīna’’nti ca vattate.
有时称曰『在何处,第三七事』。
§317
317.Chaṭṭhī ca.
(第三一七条)第六格(属格)亦然。
Tatiyāsattamīnamatthe kvaci chaṭṭhīvibhatti hoti.
在第三七事之后,有时亦有第六种分类。
Yajassa karaṇe – pupphassa buddhaṃ yajati, pupphena vā, ghatassa aggiṃ juhoti.
对祭祀而言,以花献佛,或以花供养,亦以火供养坛坛。
Suhitatthayoge – pattaṃ odanassa pūretvā, odanenāti attho. Imameva kāyaṃ pūraṃ nānappakārassa asucino paccavekkhati, pūraṃ hiraññasuvaṇṇassa, pūrati bālo pāpassa.
「顺利善法的修习」——将谷类粥煮熟盛满,此处『粥』之意即是如此。正是这种饱满的身体,观照着不同的污秽,饱满如同黄金与璀璨的金子,而愚痴者却充满恶意。
Tulyatthakimalamādiyoge – pitussa tulyo, pitarā vā tulyo, mātu sadiso, mātarā sadiso vā, kiṃ tassa ca tuṭṭhassa, kiṃ tena tuṭṭhenāti attho. Alaṃ tassa ca tuṭṭhassa.
「平等所有者及无垢者的修习」——父亲如同平等,父辈亦是平等,母亲似彼,母辈亦如彼,何者使其满足,所谓满足之意即此。其满足乃纯净清净。
Kattari kitappaccayayoge – sobhanā kaccāyanassa kati, kaccāyanena vā, rañño sammato, raññā vā, evaṃ rañño pūjito, rañño sakkato, rañño apacito, rañño mānito, amataṃ tesaṃ bhikkhave aparibhuttaṃ, yesaṃ kāyagatāsati aparibhuttā iccādi.
「什么条件谓之行为的基础」——美好者为迦旃延的数量,或谓为迦旃延所有,如国王所认可的,亦谓为国王所尊崇,受国王诚敬,敬重国王,无有损害者,彼等比库所具足的身行念亦无所损害,意如是。
Sattamiyatthe kusalādiyoge – kusalā naccagītassa sikkhitā cāturitthiyo, kusalo tvaṃ rathassa aṅgapaccaṅgānaṃ, kusalo maggassa, kusalo amaggassa, santi hi bhante uḷārā yakkhā bhagavato pasannā, divasassa tikkhattuṃ, divase tikkhattuṃ vā, māsassa dvikkhattuṃ iccādi.
「第七种有益及善法的修习」——善法为歌舞文艺之修习者四十九,汝善于车之四肢,善于道之法,善于无道之法,譬如尊敬者,天神於世尊面前愉悦,日常三时,或每日三时,或每月两次,意如是。
‘‘Kvaci, chaṭṭhī’’ti ca vattate.
「有时、又有第六时」是如是说。
§318
318.Dutiyāpañcamīnañca.
318.关于第二、第五日的条目。
Dutiyāpañcamīnamatthe ca kvaci chaṭṭhīvibhatti hoti.
第二的第五分支处有时是第六分支。
Dutiyatthe kammani kitakayoge – tassa bhavanti vattāro, sahasā kammassa kattāro, amatassa dātā, bhinnānaṃ sandhātā, sahitānaṃ anuppadātā, bodhetā pajāya, kammassa kārako natthi, vipākassa ca vedako, avisaṃvādako lokassa, pāpānaṃ akaraṇaṃ sukhaṃ, catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāya pasādo, acchariyo arajakena vatthānaṃ rāgo, acchariyo agopālakena gāvīnaṃ doho.
第二项中关于业的聚合,有业的始作之因、业的猛然作耶者、无死者之施予者、分离者的连接者、协助者的未生者、觉悟众生者。此中无业之因,无果受者。既不与世争辩,亦为恶不作之乐,是四大为基础之安稳。惊异如无主者对衣物的喜爱,惊异如无牧者对牛群的争夺。
Tathā saricchādīnaṃ kammani – mātu sarati, mātaraṃ sarati, na tesaṃ koci sarati, sattānaṃ kammappaccayā, puttassa icchati, puttamicchati.
同样,鸟类等业,母鸟孵化蛋,母鸟护养。不是其它众生护养它们。为众生业之因缘,子欲母,子不欲。
Karotissapatiyatane ca – patiyatanaṃ abhisaṅkhāro, udakassa patikurute, udakaṃ patikurute, kaṇḍassa patikurute, kaṇḍaṃ patikurute.
在造作或堕落意图中,意图的积聚,借水浇灌,洒水浇灌,借树枝浇灌,借枝条浇灌。
Pañcamiyatthe parihānibhayatthayoge – assavanatā dhammassa parihāyanti, kiṃ nu kho ahaṃ tassa sukhassa bhāyāmi, sabbe tasanti daṇḍassa, sabbe bhāyanti maccuno, bhīto catunnaṃ āsivisānaṃ iccādi.
第五项中,害怕灭失的聚合,害怕法的消灭。我岂会为此快乐而惧怕乎?众皆畏惧痛苦杖,众皆惧怕死亡,畏惧四种锐利之器具及欲等。
Kvacīti kiṃ? Gambhīrañca kathaṃ kattā, kālena dhammiṃ kathaṃ bhāsitā hoti, paresaṃ puññāni anumoditā, bujjhitā saccāni, kaṭaṃ kārako, pasavo ghātako.
何处为何? 深奥者何怎样制成? 随时法何样说出? 他人功德被赞,真实法被觉知,何者行为者,贼杀畜生者?
Tathā na niṭṭhādīsu ca – sukhakāmī vihāraṃ kato, rathaṃ katavanto, rathaṃ katāvī, kaṭaṃ katvā, kaṭaṃ karonto, kaṭaṃ karāno, kaṭaṃ kurumāno iccādi.
如是,在结束之类语句中,譬如说“快乐欲者已行住居”、“已乘坐战车”、“正是已乘坐战车”、“已划制”、“正划制”、“正为之作”、“应当作”等,如此表达。
Kasmiṃ atthe sattamī?
第七句的意义何在?
§319
319.Okāse sattamī.
第七句在第319条。
Okāsakārake sattamīvibhatti hoti.
第七句属于“场所格”,即表示处所的格位分法。
Ko ca okāso?
什么是场所?
§320
320.Yodhāro tamokāsaṃ.
场所即称之为“寄托”,是指所依附或立足的地方。
Ādhārīyati asminti ādhāro, adhikaraṇaṃ. Kattukammasamavetānaṃ nisajjapacanādikriyānaṃ patiṭṭhānaṭṭhena yo ādhāro, taṃ kārakaṃ okāsasaññaṃ hoti.
『依托』者是依托、场所。集结有作用的行为,如坐姿、煮饭等动作,以其所立足的基础为依托,此即称为作用关系,即构成该作用的事理。
Kaṭe nisīdati devadatto, thāliyaṃ odanaṃ pacati. Ettha hi devadattataṇḍulānaṃ kattukammānaṃ dhāraṇato taṃsamavetaṃ āsanapacanasaṅkhātaṃ kriyaṃ dhāreti nāma.
例如,德瓦达多坐于凳子上,煮着饭碗中的饭。此处,德瓦达多所持有的作务,即煮饭等行为,因依托座位与火上所做的坐姿煮饭行为而构成。
So panāyamokāso catubbidho byāpiko opasilesiko sāmīpiko vesayikoti.
而此持有之基础有四种称谓,分别是影响、从属性、接近与所在。
Tattha byāpiko nāma yattha sakalopi ādhārabhūto attho ādheyyena patthaṭo hoti, yasmiñca ādheyyabhūtaṃ kiñci byāpetvā tiṭṭhati, taṃ yathā – tilesu telaṃ atthi, khīlesu jalaṃ, dadhimhi sappīti.
所谓影响者,是指整体作为依托的状态,超越所治理的范围,存在于被包含其中之处,如油存在于瓷器中、水存在于器皿中的状态。
Opasilesiko nāma paccekasiddhānaṃ bhāvānaṃ yattha upasilesena upagamo hoti, yasmiñca ādheyyo upasilissati allīyitvā tiṭṭhati, taṃ yathā – āsane nisinno saṅgho, thāliyaṃ odanaṃ pacati, ghaṭesu udakaṃ atthi, dūre ṭhito, samīpe ṭhitoti.
所谓从属性者,是指特定修行者存在的状态,其依托被从属性的存在所标定,构成固定不变之状态,如:僧团坐在座位上、煮饭碗中煮着饭、罐中有水、某物远处或近处而立。
Sāmīpiko nāma yattha samīpe samīpivohāraṃ katvā tadāyattavuttitādīpanatthaṃ ādhārabhāvo vikappīyati, taṃ yathā – gaṅgāyaṃ ghoso vasati, gaṅgāya samīpe vajo vasatīti attho. Bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane, sāvatthiyā samīpeti attho.
所谓接近者,是指当某物伴随邻近的所在位置时,依托的状态表现为变化并有所指示,如河中有声响、水旁有马等义。世尊当时住于舍卫城的祇树给孤独园,此即为接近位置之义。
Vesayiko nāma yattha aññatthābhāvavasena, desantarāvacchedavasena vā ādhārabhāvo parikappo, taṃ yathā – ākāse sakuṇā pakkhanti, bhūmīsu manussā caranti, jalesu macchā, pādesu patito, pāpasmiṃ ramatī mano, pasanno buddhasāsane, paññāya sādhu, vinaye nipuṇo, mātari sādhu, pitari nipuṇo iccādi.
所谓范畴,指的是某事物作为依止存在的状态,其与他处不可通用或无法跨域转换的特质。譬如:鸟类在空中飞翔,人类在土地上生活,鱼类在水中游动,心意寄于境中安住,心念欢喜悦纳于佛陀教法中,智慧善巧,戒律熟练,母亲贤善,父亲精明,欲等诸如如此。
Sabbopi cāyamādhāro padhānavasena vā parikappitavasena vā kriyāya patiṭṭhā bhavatīti okāsotveva vuttoti veditabbo.
又,如此种种依止,既可作为根本依据,也能作为立足点,促使行为得以成立,这应当理解为范畴的本义。
Vuttañcetaṃ
以上所说,已明确。
‘‘Kiriyā kattukammānaṃ,
“为行事所立的行为,
Yattha hoti patiṭṭhitā;
乃指能使行为成立的根基;
‘Okāso’ti pavutto so,
所谓‘范畴’即此。”
Catudhā byāpikādito.
此处述及四种扩展方法。
Byāpiko tilakhīrādi,
所谓扩展者,为从『匿污』等起始之相加广义者,
Kaṭo opasilesiko;
『刻』者,即为附加规制、限制之意;
Sāmīpiko tu gaṅgādi,
『近』者,如『江河』等相,言其所在之处;
Ākāso visayo mato’’ti.
『空』者,是指被视为所涵盖领域。
‘‘Chaṭṭhī, sattamī’’ti ca adhikāro.
续而『第六、第七』两者,此为其权位。
§321
321.Sāmissarādhipatidāyādasakkhīpatibhūpasūtakusalehi ca.
三百二十一条。关于主人、主宰、施与者、见证人、持有者、牧群王的善法。
Sāmī issara adhipati dāyāda sakkhipatibhū pasūta kusalaiccetehi yoge chaṭṭhīvibhatti hoti, sattamī ca. Ubhayatthaṃ vacanaṃ.
『主人』、『主宰』、『施与者』、『见证人』、『持有者』、『牧群王』诸词,与善法相应,具有六种语法变格,第七种亦适用。此两者用语相同。
Gavaṃ sāmi, gosu sāmi, gavaṃ issaro, gosu issaro, gavaṃ adhipati, gosu adhipati, gavaṃ dāyādo, gosu dāyādo, gavaṃ sakkhi, gosu sakkhi, gavaṃ patibhū, gosu patibhū, gavaṃ pasūto, gosu pasūto, gavaṃ kusalo, gosu kusalo.
牛是主人,牛群是主人,牛是主宰,牛群是主宰,牛是主宰者,牛群是主宰者,牛是施与者,牛群是施与者,牛是见证人,牛群是见证人,牛是持有者,牛群是持有者,牛是牧群王,牛群是牧群王,牛是善法,牛群是善法。
§322
322.Niddhāraṇe ca.
三百二十二条。关于确定。
Nīharitvā dhāraṇaṃ niddhāraṇaṃ, jāti guṇa kriyā nāmehi samudāyato ekadesassa puthakkaraṇaṃ, tasmiṃ niddhāraṇatthe gamyamāne tato samudāyavāciliṅgamhā chaṭṭhīvibhatti hoti, sattamī ca.
经过去除,应知坚固,确定。此由生、性、功用、名称等所成,同样于『一』字成文。为达成确定时,于那互相应合的标示词产生六种语法变格,第七种亦适用。
Manussānaṃ khattiyo sūratamo, manussesu khattiyo sūratamo, kaṇhā gāvīnaṃ sampannakhīratamā, kaṇhā gāvīsu sampannakhīratamā, addhikānaṃ dhāvanto sīghatamo, addhikesu dhāvanto sīghatamo, āyasmā ānando arahataṃ aññataro ahosi, arahantesu vā iccādi.
人中贵族,最显贵者称勇士;在人中勇士最显贵;牛群中,最美丽者是黑色的奶牛;牛中,美丽者是黑色奶牛;奔跑最快者为跑得最快者;在快者中奔跑者为最快奔跑者;尊敬者阿难为一名阿拉汉,亦或为阿拉汉之间的某一人。
§323
323.Anādare ca.
不敬重者。
Anādare gamyamāne bhāvavatā liṅgamhā chaṭṭhīvibhatti hoti, sattamī ca. Akāmakānaṃ mātāpitūnaṃ rudantānaṃ pabbaji, mātāpitūsu rudantesu pabbaji.
在被动中称为『无敬』时,从本质来看,作为标记有第六分法和第七分法。对于不愿入家的,母亲父亲哭泣时,他出家;在母亲父亲哭泣之时,他出家。
Ākoṭayanto so neti,
不被阻止的,即不回转,
Sivirājassa pekkhato;
被西维拉王所注视;
Maccu gacchati ādāya,
带着将死之意前往,
Pekkhamāne mahājane.
在众人面前注视着。
§324
324.Kammakaraṇanimittatthesu sattamī.
第324条:有关业作意因方面的第七条。
Kammakaraṇanimittaiccetesvatthesu liṅgamhā sattamīvibhatti hoti.
在业作意因及其心所相关的事物中,『梵文性别』存在第七种差别。
Kammatthe – bhikkhūsu abhivādenti, muddhani cumbitvā, purisassa bāhāsu gahetvā.
关于业作方面——比库的敬礼表现为合掌,亲吻头部,握住男子的手臂。
Karaṇatthe – hatthesu piṇḍāya caranti, pattesu piṇḍāya caranti, pathesu gacchanti, sopi maṃ anusāseyya, sampaṭicchāmi matthake.
关于作法方面——用手乞食,用钵盛食,行路,如果他跟随,我愿意让他到达所在之处。
Nimittatthe– dīpi cammesu haññate, kuñjaro dantesu haññate, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, sampajānamusāvāde pācittiyaṃ, musāvādanimittaṃ musāvādappaccayāti attho.
关于因缘方面——灯火在皮革上消灭,象在牙齿上磨损,微量的牛奶会使害怕显现,明了说谎是戒戒条,谎言作为因缘即谎言的条件,这些义理。
‘‘Sattamī’’ti adhikāro.
『第七条』的章节标题。
§325
325.Sampadāne ca.
第三百二十五条.关于供养。
Sampadānatthe ca liṅgamhā sattamīvibhatti hoti. Saṅghe dinnaṃ mahapphalaṃ, saṅghe gotami dehi, saṅghe te dinne ahañceva pūjito bhavissāmi.
供养之故,因礼节的标记而显现第七分法(比类)。于僧团所供之大功德;愿汝供养僧团;于汝所供养者,我亦必被敬重。
Yā palālamayaṃ mālaṃ, nārī datvāna cetiye;
所谓以花环供养佛塔者,不应以俗世之花环供养。
Alattha kañcanamayaṃ, mālaṃ bojjhaṅgikañca sā.
非黄金制之花环,且无觉支之花环,不宜奉献。
§326
326.Pañcamyatthe ca.
第三百二十六条.关于第五条。
Pañcamyatthe ca liṅgamhā sattamīvibhatti hoti. Kadalīsu gaje rakkhanti.
于第五条亦有第七分法之标记。于香蕉树处,象保护幼象,亦护卫之意。
§327
327.Kālabhāvesu ca.
时令之变也。
Kālo nāma nimesa khaṇa laya muhutta pubbaṇhādiko, bhāvo nāma kriyā, sā cettha kriyantarūpalakkhaṇāva adhippetā, tasmiṃ kālatthe ca bhāvalakkhaṇe bhāvatthe ca liṅgamhā sattamīvibhatti hoti.
时者,谓瞬间、刹那、片刻、光阴、朝晨等;变者,谓作用。此处所谓变,即指作用的内在本性,主导诸变现象。于时中论变之性质,于变量中论时之标记,实属七分法之别。
Kāle – pubbaṇhasamaye gato, sāyanhasamaye āgato, akāle vassati tassa, kāle tassa na vassati, phussamāsamhā tīsu māsesu vesākhamāso, ito satasahassamhi, kappe uppajji cakkhumā.
时者——过去之朝晨,来至之傍晚;时中之变,有时持久,有时不持久。所谓及三月之期间,为安居月;自此以百千年计,时中生起有慧者。
Bhāvenabhāvalakkhaṇe– bhikkhusaṅghesu bhojīyamānesu gato, bhuttesu āgato, gosu duyhamānāsu gato, duddhāsu āgato, jāyamāne kho sāriputta bodhisatte ayaṃ dasasahassilokadhātu saṃkampi sampakampi sampavedhi.
论变之迹象——于比库僧团内受养者,或于众生,或于牛群中行进,或至恶牛处,或遭乳牛,正当时,沙利佛菩萨能觉知十万世界界之震动、收合与知见。
Pāsāṇā sakkharā ceva, kaṭhalā khāṇukaṇṭakā;
石块与砂糖,番荔枝与刺芒果;
Sabbe maggā vivajjenti, gacchante lokanāyake.
诸道皆分散,往往去往世间领袖所在。
Imasmiṃ sati idaṃ hoti iccādi.
在此念中,有此现起、执著等。
§328
328.Upājhādhikissaravacane.
328.关于「主宰长者」之语。
Dvipadamidaṃ. Adhikatthe, issaratthe ca vattamānehi upaadhiiccetehi yoge adhikissaravacane gamyamāne liṅgamhā sattamīvibhatti hoti.
这句话是两字构成。身处主宰、统治等意的上方作辅助的词,与基于辅助而起的义项相聚,故作「主宰长者」之语,属于第七变格。
Adhikavacane – upa khāriyaṃ doṇo, khāriyā doṇo adhikoti attho. Tathā upa nikkhe kahāpaṇaṃ, adhi devesu buddho, sammutiupapattivisuddhidevasaṅkhātehi tividhehipi devehi sabbaññū buddhova adhikoti attho.
就「上方」之语而言,其含义为「附加」与「主导」二者。譬如「上」意谓举起,「主宰」则是指诸天、佛、世间共知的三种神识具足者,皆有至高无上的意义。
Issaravacane – adhi brahmadatte pañcālā, brahmadattissarā pañcālāti attho.
就「主宰」之语而言,是指毗湿摩天王赐予的五种权力,五种权力即毗湿摩天长者之意。
§329
329.Maṇḍitussukkesu tatiyā ca.
329.关于「苔藓与苞苞」第三迭。
Maṇḍitaussukkaiccetesvatthesu gamyamānesu liṅgamhā tatiyāvibhatti hoti, sattamī ca. Maṇḍitasaddo panettha pasannatthavācako, ussukkasaddo saīhattho. Ñāṇena pasanno, ñāṇasmiṃ pasanno, ñāṇena ussukko, ñāṇasmiṃ ussukko sappuriso.
在称呼为『渴急』的意义词中,所指对象发生第三分法及第七分法的变化。这里『渴』的声音代表清净之义,而『急』的声音则表示烦恼之义。以智者的角度而言,是在智慧上清净,或者在智慧自身中清净,亦是智慧上烦恼,及智慧自身中烦恼,皆为真人所为。
Kārakaṃ chabbidhaṃ saññā-vasā chabbīsatīvidhaṃ;
『作因』有六种,基于分别分别的六种观念。
Pabhedā sattadhā kammaṃ, kattā pañcavidho bhave.
行为分作七类,行为者有五种。
Karaṇaṃ duvidhaṃ hoti, sampadānaṃ tidhā mataṃ;
『施用』有二种,财物方面有三种说法。
Apādānaṃ pañcavidhaṃ, ādhāro tu catubbidho.
施与对象有五种,根本则有四种。
Vibhattiyo pana paccattavacanādivasena aṭṭhavidhā bhavanti. Yathāha
『分法』依相对词等,分为八种,如曰:
‘‘Paccattamupayogañca, karaṇaṃ sampadāniyaṃ;
『亲自运用』者,谓应达成方便作为;
Nissakkaṃ sāmivacanaṃ, bhummālapanamaṭṭhama’’nti.
『非依他者,而依自话』者,谓以缘地为所依的狭小者也。」
Iti padarūpasiddhiyaṃ kārakakaṇḍo · 如是,于词形成就中,作用品
Tatiyo. · 第三。